lauku attīstības programma 2007-2013tes... · netiek aptverti Ēku energoefektivitātes likumā....
TRANSCRIPT
1
Atskaite
Lauku attīstības programma 2007-2013
Minimālo energoefektivitātes prasību izstrāde lauksaimniecībā un pārtikas
pārstrādē izmantojamās ēkās, kas nodrošina LAP 2014.-2020.gadam investīciju
pasākuma „Ieguldījumni materiālajos aktīvos”kvalitatīvu ieviešanu,
administrēšanu un uzraudzību.
2015. gada aprīlis - maijs
PROJEKTU LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA
Latvijas Valsts
agrārās ekonomikas institūts
2
Saturs
SATURS ................................................................................................................................ 2
KOPSAVILKUMS ................................................................................................................... 3
DARBA SATURS .................................................................................................................... 5
1.ANALIZĒTĀ INFORMĀCIJA UN IZMANTOTĀS METODES ..................................................... 6
1.1. LAUKSAIMNIECĪBĀ UN PĀRTIKAS PĀRSTRĀDĒ IZMANTOTĀS ĒKAS UN TO
APTVĒRUMS ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTES UN BŪVNIECĪBAS LIKUMĀ .............................. 6
1.2. IZMANTOTĀS METODES. ............................................................................................. 6
2.DATU ANALĪZE .................................................................................................................. 8
2.1. ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTES LIKUMS ........................................................................ 8
2.2. BŪVNIECĪBAS LIKUMS ................................................................................................ 8
2.3. LAUKSAIMNIECĪBĀ UN PĀRTIKAS PĀRSTRĀDĒ IZMANTOJAMO ĒKU TIPI .................... 9
2.4. ĒKAS, UZ KURĀM IR ATTIECINĀMAS BŪVNORMATĪVA LBN 002-01 NOROBEŽOJOŠO
KONSTRUKCIJU SILTUMA CAURLAIDĪBAS KOEFICIENTU NORMATĪVĀS PRASĪBAS ........... 10
2.5. ĒKAS, UZ KURĀM NAV ATTIECINĀMAS BŪVNORMATĪVA LBN 002-01
NOROBEŽOJOŠO KONSTRUKCIJU SILTUMA CAURLAIDĪBAS KOEFICIENTU NORMATĪVĀS
PRASĪBAS ......................................................................................................................... 11
3. LAUKSAIMNIECĪBĀ UN PĀRTIKAS PĀRSTRĀDĒ IZMANTOTO ĒKU STANDARTA
ENERGOAUDITA PĀRSKATA FORMAS IZSTRĀDE ................................................................. 13
4. PRIEKŠLIKUMI REGULĒJUMA PAR ENERGOEFEKTIVITĀTI PRECIZĒŠANĀ MK NOTEIKUMU
NR. 600 IETVAROS .............................................................................................................. 15
SECINĀJUMI UN IETEIKUMI ................................................................................................. 17
PIELIKUMI .......................................................................................................................... 20
1.PIELIKUMS. ATSKAITES APKURES ENERĢIJAS PATĒRIŅA NOTEIKŠANAI IZMANTOJAMĀS
SILTUMA CAURLAIDĪBAS KOEFICIENTU VĒRTĪBAS JAUNBŪVĒM UN JAUNĀM
NOROBEŽOJOŠAJĀM KONSTRUKCIJĀM ............................................................................ 20
2.PIELIKUMS. ATSKAITES APKURES ENERĢIJAS PATĒRIŅA NOTEIKŠANAI IZMANTOJAMĀS
SILTUMA CAURLAIDĪBAS KOEFICIENTU VĒRTĪBAS SILTUMNĪCU UN SALDĒTAVU
JAUNBŪVĒM UN JAUNĀM NOROBEŽOJOŠAJĀM KONSTRUKCIJĀM .................................... 23
3.PIELIKUMS. ENERGOEFEKTIVITĀTES PAAUGSTINĀŠANA MK NOTEIKUMOS NR. 600 .. 25
4.PIELIKUMS. ĒKAS ENERGOAUDITA PĀRSKATA FORMA ................................................. 28
5.PIELIKUMS. ĒKAS ENERGOAUDITA PĀRSKATA FORMA AR AIZPILDĪŠANAS VADLĪNIJĀM44
3
Kopsavilkums
Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, kuri lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamie būvju tipi
netiek aptverti Ēku energoefektivitātes likumā. Tā kā lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamās
ēkas bieži vien ir ar specifisku apkuri, izmantošanas veidu un uzbūvi, tad ne vienmēr normatīvo aktu
prasības var attiecināt uz šīm ēkām, un šo ēku minimālās energoefektivitātes prasības netiek
reglamentētas. Līdz ar to rodas nepieciešamība apzināt tos lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē
izmantojamos ēku tipus, kuriem būtu nosakāmas atsevišķas prasības attiecībā uz minimālo
energoefektivitātes līmeni. Nosakot minimālās energoefektivitātes prasībās šīm ēkām, būtu iespējams
noteikt, kādos gadījumos tiek būvētas ēkas ar minimālajām prasībām un kādos gadījumos tiek uzbūvētas
ēkas, kuru energoefektivitātes līmenis ir augstāks nekā minimāli pieļaujamais. Ēkas, kuru enerģijas
patēriņš ir mazāks nekā to paredz normatīvais regulējums, var saņemt līdzfinansējumu šādu ēku
būvniecībai un enerģijas patēriņa minimizēšanai.
Apskatot Ēku energoefektivitātes likumu, tika konstatēts, ka tas attiecas uz visiem ēku tipiem (arī
lauksaimniecības un pārtikas pārstrādē izmantojamām ēkām). Papildinot normatīvo aktu analīzi ar
Būvniecības likuma analīzi, tika konstatēts, ka normatīvo aktu prasības attiecībā uz ēku norobežojošo
konstrukciju siltumtehniku netiek piemērotas speciālajām ēkām, kurās apkures sezonā pastāvīgi neuzturas
cilvēki, uz noliktavām un ražošanas ēkām ar specifiskiem tehnoloģiskajiem procesiem, kurām
nepieciešama īpaša apkure (arī uz lauksaimniecības ražosānas ēkām, saldētavām un ēkām, kuras tiek
izmantotas epizodiski).
Pētījuma laikā tika apskatīti lauksaimniecības un pārtikas pārstrādē izmantojamo ēku tipi un tie tika
sadalīti divās daļās: ēkas, uz kurām ir attiecināmas normatīvo aktu prasības par norobežojošo konstrukciju
siltumtehniku un ēkās, uz kurām nav attiecināmas normatīvo aktu prasības par norobežojošo konstrukciju
siltumtehniku. Pētījuma laikā tika precizi aprēķinātas un norādītas normatīvas siltuma caurlaidības
koeficientu vērtības ēku tipiem, uz kuriem normatīvo aktu prasības ir attiecināmas. Ēku tipeim, kuriem
normatīvo aktu prasības netiek piemērotas, tika noteiktas siltuma caurlaidību koeficientu vērtības, kuras
būtu izmantojamas, lai noteiktu enerģijas patēriņu ēkai, kas tiek celta izmantojot minimālās
energoefektivitātes prasības. Izstrādātās siltuma caurlaidības koeficientu vērtības balstītas uz ēku uzbūves
un izmantošanas specifiku, kā arī uz patlaban tirgū pieejamiem tipveida risinājumiem šo ēku būvniecībā.
Līdz ar to ir iespējams noteikt lauksaimniecības un pārtikas pārstrādē izmantojamo ēku minimālās
energoefektivitātes prasības un iespējams izvērtēt, kurām jaunbūvējamām ēkām būtu piešķirams
līdzfinansējums energoefektivitātes līmeņa paaugstināšanai.
Pirms ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas vai jaunas ēkas celtniecības tiek veikts ēkas energoaudits,
kurā tiek norādīts esošās ēkas enerģijas patēriņš un iespējamais patēriņš pēc ēkas renovācijas. MK
noteikumos Nr. 600 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu
konkursu veidā pasākumam „Ieguldījumi materiālajos aktīvos”” pagaidām nav noteikta vienota
energoaudita pārskata forma, kas būtu jāpievieno projekta pieteikumam, lai varētu pretendēt uz papildus
līdzfinansējumu projekta īstenošanai. Tā rezultātā pirmajā projektu atlases kārtā tika iesniegti projektu
iesniegumi, kuriem pievienoti ļoti dažādi energoaudita pārskata. Tas ievērojami apgrūtina projektu
izvērtēšanu un tiek palielināts nekorekts projektu izvērtējumu risks. Līdz ar to rodas nepieciešamība
izveidot vienotu energoaudita pārskata formu, kas būtu piemērojama un izmantojama lauksaimniecībā un
4
pārtikas pārstrādē izmantojamo ēku energoauditos. Šī pētījuma laikā tika izveidota vienota energoaudita
pārskata forma. Šī darba laikā tika veiktas intervijas ar dažādu organizāciju pārstāvjiem, kā rezultātā tika
noteiktas obligāti ievērojamās prasības šīs energoaudita pārskata formas izstrādei. Izstrādātā energoaudita
pārskata forma ir izmantojama vvisu veidu lauksaimniecības un pārtikas pārstrādē izmantoto ēku tipu
energoauditu veikšanā. Izstrādātā energoaudita pārskata forma kopā ar pētījuma laikā noteiktajām
norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidību vērtībām ir izmantojama gan esošu ēku, gan pārbūvējamu
ēku, gan jaunu ēku energoauditu veikšanai.
Pētījuma laikā tika konstatēts, ka daļai lauksaimniecības ēku esošā Latvijas normatīovos noteiktā ēku
energoefektivitātes aprēķina metode nav pilnvērtīgi pielietojama, jo šī aprēķina metode ir izstrādāta
balstoties galvenokārt uz dzīvojamo ēku un publisko ēku specifiku. Līdz ar to šī pētījuma laikā vērsta
uzmanība uz šīm ēku energoefektivitātes aprēķina metodes nepilnībām un izvirzīti priekšlikumi šīs
metodes uzlabošanai.
Pētījuma gaitā iegūto rezultātu integrēšana MK noteikumos Nr. 600 „Kārtība, kādā piešķir valsts un
Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam „Ieguldījumi materiālajos
aktīvos”” ievērojami atvieglotu projektu pieteikumu izstrādāšanu, vērtēšanu un sasniegto rezultātu
uzraudzību.
5
Darba saturs
Darba uzdevums:
1) Identificēt ēku un būvju tipus lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē, kurus nepatver Ēku
energoefektivitātes likums;
2) Izstrādāt energoefektivitātes minimālās prasības (bāzes līniju) lauksaimniecības un
pārtikas nozarē izmantojamām būvēm un ēkām;
3) Izstrādāt energoefektivitātes audita atzinuma formu un vadlīnijas šī atzinuma
aizpildīšanai;
4) Sniegt priekšlikumus MK noteikumos Nr. 600 regulējuma par energoefektivitāti
precizēšanā.
Pētījuma rezultātā tiktu izstrādātas energoefektivitātes minimālās prasības (bāzes līnija)
lauksaimniecības un pārtikas nozarē izmantojamām būvēm un ēkām. Tā rezultātā gan pretendents, gan
Lauku atbalsta dienests (LAD) spētu salīdzināt konkrētās ēkas energoefektivitātes rādītājus ar citām ēkām
un varētu lemt par iespējām realizēt ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā, īstenojot energoauditora
ieteikumus, vai būvējot jaunu energoefektīvu būvi vai ēku ar paaugstinātām energoefektivitātes prasībām.
Aprēķinātais ēku/būvju energoefektivitātes novērtējums jāveic, pamatojoties uz aprēķiniem par
enerģijas patēriņu ēkas apkures, dzesēšanas, ventilācijas, karstā ūdens sagatavošanas un apgaismojuma
vajadzībām. Nodrošinot, ka enerģijas patēriņa samazinājums tiek sasniegts vismaz 20% apmērā.
Aprēķināto ēkas energoefektivitātes novērtējumu nosakot gan esošām ēkām, gan jaunbūvēm.
Izstrādāta energoefektivitātes audita atzinuma forma.
6
1.Analizētā informācija un izmantotās metodes
1.1. Lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantotās ēkas un to
aptvērums Ēku energoefektivitātes un Būvniecības likumā
Pētījumā analizēti sekojoši likumdošanas akti:
1. Ēku energoefektivitātes likums, kas stājās spēkā 2013.gada 9.janvārī. [1] un uz kura pamata
pieņemti sekojoši Ministru kabineta noteikumi:
a. 2013.gada 9.jūlija MK noteikumi Nr. 383 „Noteikumi par ēku energosertifikāciju” [2];
b. 2013.gada 9.jūlija MK noteikumi Nr. 382 „Noteikumi par neatkarīgiem ekspertiem ēku
energoefektivitātes jomā” [3];
c. 2013.gada 25.jūnija MK noteikumi Nr. 348 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”
[4 ].
2. Būvniecības likums, kas stājās spēkā 1995.gada 13.septembrī un uz kura pamata izdoti sekojošo
Ministru kabineta noteikumi:
a. Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01
„Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”” [5].
Pētījuma laikā tika apkopotas jau esošās izstrādātās energoaudita pārskatu formas, kuras noteiktas kā daļa
no projektu iesniegumiem pievienojamās obligātās informācijas un kuras iekļautas sekojošos
normatīvajos aktos:
1. 2012.gada 14.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 559 „Klimata pārmaiņu finanšu
instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu
emisiju samazināšanai” nolikums” [13]
2. 2013.gada 28.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.284 „Noteikumi par darbības programmas
„Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju
siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” projektu iesniegumu atlases vienpadsmito un
turpmākajām kārtām” [14]
3. 2014.gada 18.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 149 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu
instrumenta 2009. – 2014.gada perioda programmas „Nacionālā klimata politika” projektu
iesniegumu atklāta konkursa „Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un
inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstības ”nolikums” [15]
1.2. Izmantotās metodes.
Intervijas ar ēku energoauditoriem, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Rīgas
Enerģētikas aģentūras pārstāvjiem
Lai saprastu, kādām prasībām būtu jāatbilst izveidojamajai ēku energoaudita pārskata formai un kāda
informācija būtu ievietojama energoaudita aizpildīšanas vadlīnijās, tika veiktas intervijas ar ieinteresēto
7
pušu pārstāvjiem - ēku energoauditoriem, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Rīgas
Enerģētikas aģentūras pārstāvjiem. Interviju laikā tika uzdoti jautājumi, kuru mērķis bija apzināties to
jautājumu un nepilnību loku, kas pastāv esošajās energoauditu pārskata formās. Interviju laikā tika
apzinātas īpašas prasības, kas attiecināmas uz lauksaimniecības un pārtikas pārstrādē izmantojamo ēku
energoauditiem.
Norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības aprēķins
Lai noteiktu siltuma caurlaidības koeficientu vērtības ēku tipiem, uz kuriem nav attiecināmas esošās
normatīvo aktu prasības, tika veikts aprēķins. Aprēķins tika veikts saskaņā ar Latvijas standartu LVS EN
ISO 6946:2009 L „Ēku būvkomponenti un būvelementi. Siltumpretestība un siltumapmaiņas koeficients.
Aprēķināšanas metodika (ISO 6946:2007)”. Ar šīs aprēķinu metodes palīdzību iespējams noteikt ēkas
norobežojošās konstrukcijas siltuma caurlaidības koeficientu, ja zināmi konkrētajā konstrukcijā
izmantojamie materiāli un to biezumi.
8
2.Datu analīze
2.1. Ēku energoefektivitātes likums
Spēkā esošais Ēku energoefektivitātes likums pieņemts 2012.gada 6.decembrī un stājās spēkā 2013.gada
9.janvārī.
Ēku energoefektivitātes likums nosaka ekspluatējamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības,
projektējamu, rekonstruējamu vai renovējamu ēku minimāls energoefektivitātes prasības un ēku
energosertifikācijas, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes prasības.
Ēku energoefektivitātes likuma prasības nepiemēro ēkām:
1. Kurām enerģiju neizmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai;
2. Kuras ir kultūras pieminekļi vai kurās atrodas kultūras pieminekļi, kā arī kultūras pieminekļu
teritorijās esošam ēkām, ja likuma prasību izpilde apdraud šo kultūras pieminekļu saglabāšanu vai
pazemina to kultūrvēsturisko vērtību;
3. Kuras projektētas un būvētas dievkalpojumu un citām reliģiskām darbībām;
4. Kuras projektētas un būvētas izmantošanai tika siltajā gadalaikā (piemēram, vasarnīcas);
5. Kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem.
Ēku energoefektivitātes likuma 4.panta 4.daļā noteikts, ka energoefektivitātes minimālās prasības
rekonstruējamām vai renovējamām ēkām attiecībā uz to ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu
siltuma caurlaidību un inženiertehniskajām sistēmām nepiemēro, ja šo prasību piemērošana nav tehniski
vai funkcionāli iespējama vai nav ekonomiski pamatota.
Attiecībā uz būvēm un ēkām, kas tiek izmantotas lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē, Ēku
energoefektivitātes likumā nekas nav teikts. Līdz ar to var secināt, ka Ēku energoefektivitātes likums
aptver visas lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamās ēkas, kuru platība ir lielāka par 50
kvadrātmetriem un kurās apkures sezonas laikā enerģija tiek izmantota iekštelpu mikroklimata
regulēšanai.
Uz Ēku energoefektivitātes likuma pamata izdoti trīs Ministru kabineta noteikumi:
1. 2013.gada 9.jūlija MK noteikumi Nr. 383 „Noteikumi par ēku energosertifikāciju”;
2. 2013.gada 9.jūlija MK noteikumi Nr. 382 „Noteikumi par neatkarīgiem ekspertiem ēku
energoefektivitātes jomā”;
3. 2013.gada 25.jūnija MK noteikumi Nr. 348 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”.
Noteikumos par ēku energosertifikāciju lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamās ēkas netiek
atsevišķi izceltas. Saskaņā ar šiem MK noteikumiem lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamās
ēkas būtu pieskaitāmas cita tipa ēkām, kurās tiek patērēta enerģija (noteikumu 6.punkts).
2.2. Būvniecības likums
Saskaņā ar 1995.gada 10.augusta Būvniecības likumu izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 495
„Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika””
(turpmāk – būvnormatīvs LBN 002-01). Šie MK noteikumi pieņemti 2001.gada 27.novembrī, stājās spēkā
9
2003.gada 1.janvārī un zaudēs spēku 2015.gada 1.jūlijā. Noteikumi zaudēs spēku saskaņā ar jauno
2013.gada 9.jūlija Būvniecības likumu. 2015.gada 1.jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.
339 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 „Ēku norobežojošo konstrukciju
siltumtehnika””. Šie noteikumi ir identiski Latvijas būvnormatīvam LBN 002-01.
Būvnormatīvs LBN 002-01 nosaka ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltumtehniskās
projektēšanas kārtību jaunbūvējamām, rekonstruējamām un renovējamām apkurināmām ēkām, kā arī ēkās
ierīkojamām jaunām apkurināmām telpām, kurās apkures sezonā tiek uzturēta temperatūra 8 oC un
augstāka. Saskaņā ar būvnormatīva 4.punktu būvnormatīva LBN 002-01 prasības neattiecas un
speciālajām ēkām, kurās apkures sezonā pastāvīgi neuzturas cilvēki, uz noliktavām un ražošanas ēkās
ar specifiskiem tehnoloģiskajiem procesiem, kurām nepieciešama īpaša apkure (arī uz
lauksaimniecības ražošanas ēkām, saldētavām un ēkām, kuras tiek izmantotas epizodiski).
2.3. Lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamo ēku tipi
Šī pētījuma laikā noteikti lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamo ēku tipi, kuriem
piemērojamas būvnormatīva LBN 002-01 prasības attiecībā uz jaunbūvējamu, rekonstruējamu un
renovējamu apkurināmu ēku norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu normatīvajām
vērtībām. Pētījumā noteikti arī tie lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamo ēku tipi, kuriem
būtu piemērojamas citas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu vērtības.
Lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamo ēku tipi noteikti saskaņā ar 2014.gada 30.septembra
Ministru kabineta noteikumiem Nr. 600 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu
atklātu projektu konkursu veidā pasākumam „Ieguldījumi materiālajos aktīvos”’ (turpmāk MK noteikumi
Nr. 600) 9.pielikumu:
1. Lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmumu nojumes (bez sienas apšuvuma, vārtiem, logiem);
2. Lauksaimniecības šķūņi, mašīnu un tehnikas novietnes;
3. Lauksaimniecības noliktavas un glabātavas;
4. Lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmumu saldētavas (0 oC līdz +8
oC);
5. Lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmumu saldētavas (0 oC līdz -8
oC);
6. Lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmumu saldētavas (-8 oC līdz -25
oC);
7. Cūku novietnes;
8. Gaļas un piena liellopu un pārējās dzīvnieku novietnes;
9. Piena mājas;
10. Vasaras siltumnīcas;
11. Ziemas siltumnīcas;
12. Graudu un sēklu pirmapstrādes būves;
13. Dārzeņu un augļu pirmapstrādes būves;
14. Kautuves;
15. Dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes būves pārtikas ražošanai;
16. Augu izcelsmes produktu pārstrādes būves pārtikas ražošanai;
17. Nepārtikas un lopbarības produktu ražošanas būves;
18. Noliktavas un inženierkomunikāciju būves ražošanas vajadzībām (piemēram, katlu māja, sūkņu
stacija).
10
Šos ēku tipus iespējams iedalīt trīs grupās:
1. Ēkas, kuras apkures sezonā netiek apkurinātas;
2. Ēkas, kuras apkures sezonas laikā tiek apkurinātas un uz kurām ir attiecināmas būvnormatīva
LBN 002-01 norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu normatīvas prasības;
3. Ēkas, kuras apkures sezonas laikā tiek apkurinātas un uz kurām nav attiecināmas būvnormatīva
LBN 002-01 norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu normatīvas prasības, bet
ir attiecināmas šajā pētījuma noteiktās vērtības.
Uz līdzfinansējuma saņemšanu jaunbūvju, rekonstruējamu vai renovējamu ēku energoefektivitātes
līmeņa paaugstināšanai MK noteikumu Nr. 600 ietvaros nevar pretendēt ēkas, kurās enerģija netiek
izmantota mikroklimata regulēšanai, tas ir, ēkas, kuras apkures sezonas laikā netiek apkurinātas vai
kurās netiek veikta telpu dzesēšana. Ēkas netiek apkurinātas, ja tajās nav uzstādīta apkures sistēma, kas
apkures sezonā nodrošina telpu gaisa temperatūru virs 8 oC [6].
Ņemot vērā to, ka ēkas enerģijas patēriņš ir atkarīgs no ēkas formas, telpu gaisa temperatūras
parametriem, paredzētā izmantošanas veida, norobežojošo konstrukciju laukumiem un citiem
parametriem, tad nav iespējams noteikt vienotu atsauces jeb bāzes enerģijas patēriņu visām ēkām, bet gan
katrai ēkai nepieciešams aprēķināt konkrētās ēkas apkures siltumenerģijas patēriņa atsauces patēriņu,
izmantojot šī pētījuma laikā apkopotās un izveidotās norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības
koeficientu vērtības. Lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantoto ēku atsauces apkures
siltumenerģijas patēriņa aprēķinā izmantojamās norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības vērtības
dotas šī pētījuma 1.4. nodaļā (ēkām, uz kurām ir attiecināmas būvnormatīva LBN 002-01 prasības) un 1.5.
nodaļā (ēkām, uz kurām nav attiecināmas būvnormatīva LBN 002-01 prasības).
2.4. Ēkas, uz kurām ir attiecināmas būvnormatīva LBN 002-01
norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu
normatīvās prasības
Ēkas, kuras apkures sezonas laikā tiek apkurinātas vai dzesētas, var saņemt līdzfinansējumu jaunbūvju,
pārbūvējamu (rekonstruējamu) vai atjaunojamu (renovējamu) ēku energoefektivitātes līmeņa
paaugstināšanai. MK noteikumu Nr. 600 7.pielikums paredz, ka līdzfinansējums projekta īstenošanai, ja
projekta laikā tiek veikti ieguldījumi energoefektīvu būvju uzbūvēšanā, palielināms par 10%, ja projekta
rezultātā energoefektivitātes rādītājs tiek samazināts par 20%. MK noteikumos Nr. 600 būtu nepieciešams
precizēt, ka ar energoefektivitātes rādītāju tiek saprasts ēkas apkures siltumenerģijas patēriņš (saldētavu
gadījumā – aukstumenerģijas patēriņš telpu dzesēšanai).
Esošu ēku renovācijas gadījumā (kā arī rekonstruējamu ēku norobežojošajām konstrukcijām, kuras
nav paredzēts uzbūvēt no jauna) atskaites jeb sākuma apkures enerģijas patēriņš ir nosakāms aprēķinā
izmantojot ēkas esošo norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu vērtības. Jaunbūvju
gadījumā (kā arī rekonstruējamu ēku norobežojošajām konstrukcijām, kuras ir paredzēts uzbūvēt no
jauna) atskaites jeb sākuma apkures enerģijas patēriņš ir nosakāms aprēķinā izmantojot šajā pētījumā
1.pielikumā norādītās norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu vērtības.
11
Kā ēkas, uz kurām ir attiecināmas būvnormatīva LBN 002-01 norobežojošo konstrukciju siltuma
caurlaidības koeficientu prasības un kuru atskaites jeb sākuma enerģijas patēriņa aprēķinā
izmantojamas šī pētījuma 1.pielikumā norādītās vērtības, tika noteiktas visas lauksaimniecībā un
pārtikas pārstrādē izmantojamās ēkas, izņemot visu veidu saldētavas un apkurināmas siltumnīcas.
1.pielikumā norādītās siltuma caurlaidības koeficientu vērtības noteiktas izmantojot būvnormatīvā LBN
002-01 norādīto aprēķina metodi, kurā tiek izmantotas LBN 002-01 1.tabulas vērtības un 10.punktā
norādītā temperatūras faktora k aprēķina formula. LBN 002-01 1.tabulā tiek norādītas normatīvās siltuma
caurlaidības koeficientu vērtības dažādiem norobežojošo konstrukciju veidiem, bet 10.punktā tiek
norādīts, kādā veidā aprēķināma konkrētā normatīvā siltuma caurlaidības koeficienta vērtība atkarībā no
telpas un āra gaisa temperatūras starpības. Jo augstāk temperatūru starpība starp telpu un āra gaisu, jo
zemāka siltuma caurlaidības koeficenta vērtība jānodrošina ēkas būvniecības laikā.
2.5. Ēkas, uz kurām nav attiecināmas būvnormatīva LBN 002 -01
norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu
normatīvās prasības
Pētījuma ietvaros tika noteikts, ka būvnormatīva LBN 002-01 prasības var neattiecināt uz visu veidu
saldētavām (telpu gaisa temperatūra apkures sezonā un ārpus tās tiek uzturēta zem +8 oC) un
apkurināmām siltumnīcām.
Ēku, kuras apkures sezonas laikā tiek apkurinātas un uz kurām nav attiecināmas būvnormatīva LBN
002-01 prasības, atskaites jeb sākuma apkures enerģijas patēriņš ir nosakāms aprēķinā izmantojot šī
pētījuma 2.pielikumā norādītās norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu vērtības.
Šīs vērtības noteiktas balstoties uz šo ēku telpās uzturētajām temperatūrām un pašlaik izmantotajiem
tehniskajiem risinājumiem šo ēku būvniecībā.
Saldētavu siltuma caurlaidības koeficientam jābūt zemākam nekā noteikts būvnormatīvā LBN 002-01, jo
esošā temperatūras faktora k aprēķinu formula, kas norādīta būvnormatīva LBN 002-01 10.punktā, zaudē
savu būtību, ja telpu gaisa temperatūra apkures sezonā tiek uzturēta zemāka nekā +8 oC. Uzturot zemāku
temperatūru saldētavā, tiek panākta lielāka temperatūru starpība starp telpas un āra gaisu. Tā kā ēkas
siltumenerģijas zudumi ir tieši proporcionāli atkarīgi no temperatūru starpības starp telpas un āra gaisu,
tad ekonomiski pamatotāk ir saldētavās, kurās tiek uzturēta zemāka temperatūra, uzstādīt norobežojošās
konstrukcijas ar zemākiem siltuma caurlaidības koeficientiem. 2.pielikumā norādītās norobežojošo
konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu vērtības, kas izmantojamas atsauces jeb sākuma apkures
enerģijas patēriņa noteikšanai izvēlētas saskaņā ar tirgū piedāvātajiem tipveida saldētavu un aukstuma
kameru risinājumiem. Saldētavām ar uzturēto temperatūru no 0 līdz +8 oC kā atskaites siltuma
caurlaidības koeficients sienām, jumtiem un grīdām izvēlēta konstrukcija ar 70 mm siltumizolācijas slāni,
kas veidots no putu poliuretāna putām. Saldētavām ar uzturēto temperatūru no -25 līdz -8 oC kā atskaites
siltuma caurlaidības koeficients sienām, jumtiem un grīdām izvēlēta konstrukcija ar 100 mm
siltumizolācijas slāni, kas veidots no putu poliuretāna putām [10, 11].
Apkurināmām siltumnīcām caurspīdīgo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficienta vērtībām jābūt
augstākām nekā prasīts būvnormatīvā LBN 002-01. Tas saistīts ar to, ka siltumnīcu caurspīdīgās
12
konstrukcijas netiek būvētas no dubultā stiklojuma (lai sasniegtu būvnormatīva LBN 002-01 prasības,
caurspīdīgajām konstrukcijām jāsastāv no vismaz divām stiklojuma kārtām). Apkurināmu siltumnīcu
atskaites jeb sākuma apkures enerģijas patēriņa aprēķinam izmantojamais logu un stikloto caurspīdīgo
konstrukciju siltuma caurlaidības koeficients noteikts balstoties uz 6 mm bieza divu slāņu (vienas
kameras) šūnu polikarbonāta siltuma caurlaidības koeficientu [8, 9, 12]. Esošās siltumnīcas tiek celtas
izmantojot vienkārtīgu stiklojumu vai divu slāņu šūnu polikarbonātu. Šādas konstrukcijas tiek izmantotas
caurspīdīgo konstrukciju svara, saules starojuma caurlaidības un gaismas caurlaidības prasību dēļ. Lai
ierobežotu caurspīdīgo konstrukciju svaru, nepieciešams izmantot vieglākas konstrukcijas materiālus, kas
ļoti ierobežo divu stiklu konstrukciju veidošanu. Saules siltuma un gaismas caurlaidības prasības
siltumnīcās praktiski var ievērot, uzstādot vienkārtīga stikla vai divu slāņu polikarbonāta loksnes.
Jāņem vērā, ka siltumnīcu jumta konstrukcijas arī tiek būvētas no stiklotām vai caurspīdīgām
konstrukcijām. Šādā gadījumā rodas ievērojami siltuma zudumi ar siltuma pārnesi uz debesīm nakts laikā
[16, 17, 18]. Šādu siltuma zudumu veidu esošā ēku energoefektivitātes aprēķina metode [4] neparedz
iekļaut ēkas apkures enerģijas bilancē. Veicot siltumnīcu ēku energoauditu, siltuma pārnese uz debesīm
būtu jāiekļauj ēkas apkures enerģijas bilancē. Neiekļaujot šos siltuma zudumus ēkas apkures bilancē,
praktiski nav iespējams noteikt enerģijas patēriņa samazinājumu no atstarojošu ekrānu uzstādīšanas.
Siltuma zudumus ar radiāciju ietekmē virsmas melnuma pakāpe jeb emisivitāte, un temperatūru ceturtās
pakāpes. Siltuma zudumus no nosaka sekojošs vienādojums [19, 20]:
[W/m2],
kur
Qrad – siltumazudumi ar radiāciju, W/m2;
– virsmas melnuma pakāpe jeb emisivitāte;
– Stefana-Bolcmaņa koeficients, 5,67*10-6, W/(m2K
4);
Tvirsma – virsma temperatūra, K;
Tdebess – debesu temperatūra, K.
13
3. Lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantoto ēku
standarta energoaudita pārskata formas izstrāde
Lai nodrošinātu vienotu pieeju ēku energoaudita izstrādei, nepieciešams izveidot lauksaimniecībā un
pārtikas pārstrādē izmantoto ēku energoaudita pārskata formu (turpmāk – energoaudita pārskata forma),
kuras aizpildīšana nodrošina pārbaudāmu esošo un prognozējamo ēkas enerģijas patēriņu.
Izstrādājot vienotu energoaudita pārskata formu, tika ņemta vērā informācija, kas iegūta intervijās ar
sertificētiem ēku energoauditoriem, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Rīgas Enerģētikas
aģentūras pārstāvjiem.
Galvenie faktori, kas tika ņemti vērā izstrādājot energoaudita pārskata formu:
1. Vēlams pēc iespējas saglabāt līdz šim jau izstrādāto energoaudita pārskata formu saturu [13, 14,
15], jo ēku energoauditoriem sagādā problēmas pielāgoties jaunām energoaudita pārskata
formām;
2. Energoaudita pārskatā jābūt pieejamai informācijai, kas ļauj veikt energoauditā veikto aprēķinu
precizitāti;
3. Energoaudita pārskata formai jābūt maksimāli vienkāršai, lai tā būtu ātrāk un precīzāk
aizpildāma;
4. Energoauditā pārskata formā jāparedz iespēja skaidri norādīt vai energoaudits tiek veikts
jaunbūvei, atjaunojamai (renovējamai) vai pārbūvējamai (rekonstruējamai) ēkai;
5. Energoauditā jābūt iespējai, kur brīva teksta veidā tiek norādīts, kādi pieņēmumi veikti
energoauditā. Tas nepieciešams tāpēc, ka lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamās
ēkas nevar tikt klasificētas kā tipveida ēkas, līdz ar to tām nevar piemērot tipveida telpu gaisa
temperatūru režīmus, iekšējos siltuma ieguvumus un citus aprēķinos izmantotos pieņēmumus.;
6. Jāizveido energoaudita pārskata formas aizpildīšanas vadlīnijas, kurās norādīts, kas tieši jānorāda
katrā energoaudita pārskata formas vietā.
Balstoties uz augstāk norādītajiem tika izstrādāta lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantoto ēku
energoaudita pārskata forma (4.pielikums) un šīs formas aizpildīšanas vadlīnijas (5.pielikums).
Salīdzinājumā ar jau esošām energoaudita pārskata formām izstrādātā energoaudita pārskata forma ļauj
veikt energoauditu gan esošām, gan atjaunojamām, gan pārbūvējamām, gan jaunbūvējamām ēkām.
Energoaudita pārskata formā tika vienā vietā apvienota situācija pirms un pēc energoefektivitātes
pasākumu īstenošanas. Šādā veidā tiek nodrošināta energoaudita pārskatāmība, kā rezultātā tiek
samazinātas neuzmanības kļūdu rašanās iespējas energoauditos, kā arī tiek paātrināta energoaudita
aprēķinu precizitātes pārbaude, kuru veic neatkarīgs energoefektivitātes eksperts.
Energoaudita vadlīniju izstrādes laikā tika izstrādāti norādījumi energoaudita formas aizpildīšanai.
Vadlīnijās norādīts, ka rīkoties, ja tiek veikta jaunas ēkas būvniecība un kā jānorāda atsauces
norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficienti, kas līdz šim nebija skaidri definēts un bija par
14
iemeslu tam, ka nebija iespējams veikt korektu energoaudita kvalitātes kontroli (īpaši gadījumos, kad tiek
pārbūvēta esoša ēka). Izmantojot vienotu pieeju visu ēku energoauditu pārskatu sagatavošanā, ļauj
samazināt dažādu energoaudita pārskatu formu nepieciešamību.
Energoaudita formā iekļauta iespēja aprakstīt aprēķinos veiktos pieņēmumus, kas nepieciešams, jo
lauksaimniecībā izmantotās ēkas un to veidi ir ar ļoti dažādām iekštelpu klimata prasībām.
Izstrādātā forma ir izmantojama kā vienota energoaudita pārskata forma, lai noteiktu energoefektivitātes
līmeņa pieaugumu un pretendētu uz līdzfinansējuma saņemšanu projektu konkursos 2014.gada
30.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 600 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības
atbalstu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam „Ieguldījumi materiālajos aktīvos”’ ietvaros. Tādā
veidā tiek novērsta situācija, ka projektu iesniegumiem tiek pievienotas dažādas energoauditu pārskata
formas, kuru izvērtēšanai nepieciešams piesaistīt energoefektivitātes ekspertus, kas palielina gan projektu
vērtēšanas izmaksas, gan projektu vērtēšanai nepieciešamo laiku.
15
4. Priekšlikumi regulējuma par energoefektivitāti
precizēšanā MK noteikumu Nr. 600 ietvaros
Esošajos 2014.gada 30.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 600 „Kārtība, kādā piešķir valsts un
Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam „Ieguldījumi materiālajos
aktīvos”’ [7] (turpmāk MK noteikumi Nr. 600) energoefektivitātes paaugstināšana un energoefektivitātes
pasākumi pieminēti nelielā apjomā (skatīt, 3.pielikumu).
Veicot esošās MK noteikumu Nr. 600 energoefektivitātes sadaļas analīzi tika konstatēts, ka nepieciešams
precizēt iesniedzamos dokumentus, to formas un saturu gan pirms projekta īstenošanas, gan pēc projekta
īstenošanas.
MK noteikumos Nr. 600 nepieciešams iekļaut sekojošo:
1. Termins „energoefektivitātes audits” jāaizstāj ar terminu „energoaudits”.
2. Jānosaka, ka izmantojama vienota energoaudita pārskata forma un jānorāda šī forma kā pielikums
MK noteikumiem Nr. 600 (ieteicams izmantot šī pētījuma laikā izstrādāto energoaudita pārskata
formu);
3. Jānosaka, ka obligāti veicama enerģijas skaitītāju uzstādīšana ēkās, kurās projekta ietvaros tiek
veikti energoefektivitātes pasākumi vai kuras tiek celtas no jauna (pretējā gadījumā nebūs
iespējams noteikt reālo enerģijas patēriņu pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas);
4. MK noteikumu 11.pielikumā pie sasniegtajiem projekta rādītājiem, ja mērķis (vai viens no
mērķiem) ir energoefektivitātes paaugstināšana lauksaimniecībā vai pārtikas ražošanā,
nepieciešams pieprasīt nevis primārās enerģijas gala patēriņu, bet gan ēkas enerģijas patēriņu,
kurš izmērīts ar enerģijas patēriņa skaitītāju vai kurināmā patēriņa skaitītāja palīdzību. Kurināmā
skaitītāja gadījumā nepieciešams veikt pārrēķinu uz enerģijas vienībām. Apkures vajadzībām
patērētais enerģijas apjoms jākoriģē klimatisko apstākļu dēļ. Jānosaka, ka šo pārskatu var iesniegt
tikai, ja tā sagatavošanā piedalījies neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā, ko tas
apliecina ar savu parakstu. Zemāk norādīts priekšlikums tabulām, kas būtu iesniedzama MK
noteikumu 11.pielikuma ietvaros, ja projekta ietvaros tiek veikti energoefektivitātes pasākumi
ēkās vai tiek veikta jauna ēku būvniecība. Jānosaka, ka šīm divām tabulām pievienojams arī
neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā apraksts par aprēķiniem, kas veikti, lai aizpildītu
šīs divas tabulas.
B 2.1. Projekta rādītāji, ja mērķis (vai viens no mērķiem) ir energoefektivitātes paaugstināšana
lauksaimniecībā vai lauksaimniecības produktu pārstrādē (5B)*:
Enerģijas un kurināmā
patēriņš gadā pēc
projekta īstenošanas:
t.sk.
Mērvienība Vērtība Koeficients
pārejai uz kWh
Katla
lietderības
koeficients
Enerģijas gala
patēriņš, kWh
Siltumenerģija kWh Norādīt 1 100% Norādīt
Elektrība kWh Norādīt 1 100% Norādīt
Dabasgāze m3 Norādīt 9,6 Norādīt Norādīt
16
Malka cieš.m3 Norādīt 1860 Norādīt Norādīt
Šķelda ber. m3 Norādīt 945 Norādīt Norādīt
Koksnes briketes ber. m3 Norādīt 4793 Norādīt Norādīt
Koksnes granulas ber. m3 Norādīt 5000 Norādīt Norādīt
Šķidrais kurināmais t Norādīt 12000 Norādīt Norādīt
Mazuts t Norādīt 11280 Norādīt Norādīt
Ogles t Norādīt 6667 Norādīt Norādīt
Cits_________(norādīt) Norādīt Norādīt Norādīt Norādīt
Saražotās produkcijas
apjoms (izlaide) gadā
pēc projekta
īstenošanas standarta
vienībās (s.v.) vai
saražotā pārstrādes
produkcijas apjoms (t)
Norādīt Norādīt - - Norādīt
* Aizpilda, ja projektā paredzēta esošu būvju energoefektivitātes paaugstināšana
Enerģijas patēriņa
sadalījums
Pirms projekta īstenošanas
(dati no energoaudita pārskata,
kurš tika iesniegts kā daļa no
projekta pieteikuma)
Pēc projekta īstenošanas
(dati no energoaudita pārskata,
kurš tika iesniegts kā daļa no
projekta pieteikuma)
Pēc projekta īstenošanas
(dati saskaņā ar izmērītajiem
enerģijas patēriņiem)
Kopējais
patēriņš
(MWh gadā)
Īpatnējais
(kWh/m2 gadā)
Kopējais
patēriņš
(MWh gadā)
Īpatnējais
(kWh/m2 gadā)
Kopējais patēriņš
(MWh gadā) Īpatnējais
(kWh/m2 gadā)
7.1. Apkurei No energoaudita No energoaudita No energoaudita No energoaudita Reālie dati pēc projekta īstenošanas
Reālie dati pēc projekta īstenošanas
7.2. Karstā ūdens
sagatavošanai No energoaudita No energoaudita No energoaudita No energoaudita
Reālie dati pēc
projekta īstenošanas Reālie dati pēc
projekta īstenošanas
7.3. Dzesēšanai No energoaudita No energoaudita No energoaudita No energoaudita Reālie dati pēc
projekta īstenošanas Reālie dati pēc
projekta īstenošanas
7.4. Mehāniskajai
ventilācijai No energoaudita No energoaudita No energoaudita No energoaudita
Reālie dati pēc projekta īstenošanas
Reālie dati pēc projekta īstenošanas
7.5.
Apgaismojumam
No energoaudita No energoaudita No energoaudita No energoaudita Reālie dati pēc
projekta īstenošanas Reālie dati pēc
projekta īstenošanas
7.6. Citi patērētāji No energoaudita No energoaudita No energoaudita No energoaudita Reālie dati pēc
projekta īstenošanas Reālie dati pēc
projekta īstenošanas
7.7. Kopā No energoaudita No energoaudita No energoaudita No energoaudita Reālie dati pēc projekta īstenošanas
Reālie dati pēc projekta īstenošanas
Sasniegtais ietaupījums no kopējā patēriņa (%) No energoaudita Reālie dati pēc projekta īstenošanas
17
Secinājumi un ieteikumi
Veicot Ēku energoefektivitātes likuma analīzi tika konstatēts, ka tā prasības un uz likuma pamata izdoto
normatīvo aktu prasības ir attiecināmas uz viesiem ēku tipiem, kas ietver arī lauksaimniecībā un pārtikas
pārstrādē izmantojamo ēku tipus.
Veicot Būvniecības likumu tika konstatēts, ka uz daļu no lauksaimniecības un pārtikas pārstrādē
izmantojamo ēku tipiem nav attiecināmas normatīvās norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības
koeficientu vērtības. Tika noteikts, ka šīs normatīvo aktu prasības nav attiecināmas uz apkurināmām
siltumnīcām un visu veidu saldētavām. Pētījuma laikā tika izstrādātas šo ēku tipu norobežojošo
konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu vērtības, kas būtu izmantojamas kā normatīvas vērtības, lai
noteiktu ēku apkures enerģijas patēriņu. Izstrādātās siltuma caurlaidības koeficientu normatīvās jeb
atsauces vērtības balstītas uz šo ēku izmantošanas un būvniecības specifiku.
Pētījuma laikā tika konstatēts, ka esošās ēkas energoefektivitātes aprēķina metodes, kas noteikta
2013gada 25.jūnija MK noteikumos Nr. 348 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”, izmantošana
siltumnīcu ēku enerģijas patēriņa noteikšanai var novest pie nekorekta ēkas apkures enerģijas patēriņa
aprēķina rezultāta, jo esošajā metodē ēkas enerģijas bilances aprēķinā netiek iekļauta siltuma pārnese ar
siltuma starojumu uz debesīm. Pētījuma laikā apskatīts šī siltuma zudumu veida aprēķins. Būtu
nepieciešams precizēt esošo ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi un iekļaut ēkas enerģijas bilances
aprēķinā siltuma zudumus ar siltuma pārnesi ar siltuma starojumu uz debesīm.
Pētījuma laikā veicot intervijas ar energoauditu veikšanā ieinteresētajām pusēm tika noteiktas esošo
energoauditu pārskata formu stiprās un vājās puses, kā arī tika noteikts, kādas prasības būtu iekļaujamas
lauksaimniecības un pārtikas pārstrādē izmantojamo ēku energoauditos. Pētījumā izstrādātā energoaudita
forma ņem vērā šos ieteikumus.
Pētījumā analizēti 2014.gada 30.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 600 „Kārtība, kādā piešķir
valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam „Ieguldījumi
materiālajos aktīvos””. Šīs analīzes laika apskatīta šo normatīvo aktu energoefektivitātes regulējuma daļa.
Pētījumā sniegti priekšlikumi MK noteikumu Nr. 600 uzlabošanai. Pētījuma laikā netika detalizēti
analizēts MK noteikumos Nr. 600 noteiktais sasniedzamais enerģijas patēriņa samazinājums, kas
sasniedzams īstenojot projektus. Esošajā MK noteikumu Nr. 600 redakcijā enerģijas patēriņš jāsamazina
par 20%, lai varētu iegūt papildus 10% līdzfinansējumu projekta īstenošanai. Būtu nepieciešams veikt
papildus izpēti par sasniedzamo enerģijas patēriņa ietaupījuma un papildus iegūstamā līdzfinansējuma
projekta īstenošanai apjomu. Šīs izpētes laikā būtu nepieciešams noskaidrot vai visiem lauksaimniecībā
un pārtikas pārstrādē izmantojamo ēku tipiem būtu izmantojams vienots sasniedzamais enerģijas patēriņa
ietaupījums un papildus līdzfinansējuma apjoms.
18
Izmantotā literatūra
1. 2013.gada 9.janvāra Ēku energoefektivitātes likums - http://likumi.lv/doc.php?id=253635
2. 2013.gada 9.jūlija MK noteikumi Nr. 383 „Noteikumi par ēku energosertifikāciju” -
http://likumi.lv/doc.php?id=258322
3. 2013.gada 9.jūlija MK noteikumi Nr. 382 „Noteikumi par neatkarīgiem ekspertiem ēku
energoefektivitātes jomā” - http://likumi.lv/doc.php?id=258321
4. 2013.gada 25.jūnija MK noteikumi Nr. 348 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode” -
http://likumi.lv/ta/id/258128-ekas-energoefektivitates-aprekina-metode
5. Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 „Ēku
norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”” - http://likumi.lv/doc.php?id=56049
6. 2001.gada 23.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 376 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu
LBN 003-01 „Būvklimatoloģija”” - http://likumi.lv/doc.php?id=53424
7. 2014.gada 30.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 600 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas
Savienības atbalstu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam „Ieguldījumi materiālajos aktīvos”’ -
http://likumi.lv/ta/id/269868
8. V.P. Sethi, K. Sumathy, Chiwon Lee, D.S. Pal, Thermal modeling aspects of solar greenhouse
microclimate control: A review on heating technologies, Solar Energy, Volume 96, October 2013, Pages
56-82, ISSN 0038-092X
9. Enrico Fabrizio, Energy reduction measures in agricultural greenhouses heating: Envelope, systems
and solar energy collection, Energy and Buildings, Volume 53, October 2012, Pages 57-63, ISSN 0378-
7788
10. Interneta resurss. Par sendvičpaneļiem ledusskapjiem un saldētavām –
http://www.panelcenter.lv/sendvicpaneli-ledusskapjiem-un-saldetavam-pw-pur-ch-pw-pir-ch/
11. Interneta resurss. Par saldētavu durvīm - http://paneli.kingspan.lv/literatura/files/1237981132.pdf
12. Interneta resurss. Par siltumnīcās izmantojamo polikarbonātu -
http://www.baltijasdurvis.lv/siltumnicas.php
13. 2012.gada 14.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 559 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta
finansēto projektu atklāta konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai”
nolikums” 6.pielikums - http://likumi.lv/doc.php?id=251098
14. 2013.gada 28.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.284 „Noteikumi par darbības programmas
„Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības
19
uzlabošanas pasākumi” projektu iesniegumu atlases vienpadsmito un turpmākajām kārtām” 3.pielikums -
http://likumi.lv/doc.php?id=257081
15. 2014.gada 18.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 149 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu
instrumenta 2009. – 2014.gada perioda programmas „Nacionālā klimata politika” projektu iesniegumu
atklāta konkursa „Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju
samazinošu tehnoloģiju attīstības”nolikums” 3.pielikums - http://likumi.lv/doc.php?id=265364
16. F. Geoola, Y. Kashti, A. Levi, R. Brickman, A study of the overall heat transfer coefficient of
greenhouse cladding materials with thermal screens using the hot box method, Polymer Testing, Volume
28, Issue 5, August 2009, Pages 470-474, ISSN 0142-9418
17. M. Teitel, M. Barak, A. Antler, Effect of cyclic heating and a thermal screen on the nocturnal heat
loss and microclimate of a greenhouse, Biosystems Engineering, Volume 102, Issue 2, February 2009,
Pages 162-170, ISSN 1537-5110
18. Ana Maria Silva, Rui Rosa, Radiative heat loss inside a greenhouse, Journal of Agricultural
Engineering Research, Volume 37, Issue 2, June 1987, Pages 155-162, ISSN 0021-8634
19. Lekciju materiāli. Gene A. Giacomelli, Lecture #7 Greenhouse Energy Balance, Controlled
Environment Systems ABE 483/583, Department of Agricultural and Biosystems Engineering, College of
Agriculture and Life Sciences, The University of Arizona -
http://ag.arizona.edu/ceac/sites/ag.arizona.edu.ceac/files/Lecture%20_7%20GH%20Energy%20Balance.d
oc.pdf
20. Interneta resurss. Thermal performance of buildings - http://mnre.gov.in/solar-energy/ch4.pdf
20
Pielikumi
1.pielikums . Atskaites apkures enerģijas patēriņa noteikšanai izmantojamās siltuma
caurlaidības koeficientu vērtības jaunbūvēm un jaunām norobežojošajām konstrukcijām
Jaunbūvju gadījumā (kā arī rekonstruējamu ēku norobežojošajām konstrukcijām, kuras ir paredzēts uzbūvēt no jauna) atskaites jeb sākuma
apkures enerģijas patēriņa aprēķinā izmantojamās norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu vērtības
Attiecas uz apkurināmām ēkām, izņemot siltumnīcas uz saldētavas
Sienu un jumtu siltuma caurlaidības koeficientu vērtības, W/(m2K)
U = 0,25k W/(m2K)
Tuvākā
apdzīvota
vieta
Āra gaisa
temperatūra
apkures sezonā, oC
Telpas gaisa temperatūra, oC 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30
Alūksne -1.9 0.48 0.44 0.40 0.37 0.34 0.32 0.30 0.28 0.27 0.25 0.24 0.23 0.22 0.21 0.20 0.19 0.18 0.18 0.17 0.16 0.16 0.15 0.15
Daugavpils /
Zīlāni
-1.3 0.51 0.46 0.42 0.39 0.36 0.33 0.31 0.29 0.27 0.26 0.25 0.23 0.22 0.21 0.20 0.20 0.19 0.18 0.17 0.17 0.16 0.16 0.15
Priekuļi -1.1 0.52 0.47 0.43 0.39 0.36 0.34 0.31 0.30 0.28 0.26 0.25 0.24 0.23 0.21 0.21 0.20 0.19 0.18 0.18 0.17 0.16 0.16 0.15
Ainaži -0.5 0.56 0.50 0.45 0.41 0.38 0.35 0.33 0.31 0.29 0.27 0.26 0.24 0.23 0.22 0.21 0.20 0.19 0.19 0.18 0.17 0.17 0.16 0.16
Dobele -0.4 0.57 0.51 0.46 0.42 0.38 0.35 0.33 0.31 0.29 0.27 0.26 0.24 0.23 0.22 0.21 0.20 0.19 0.19 0.18 0.17 0.17 0.16 0.16
Stende -0.2 0.58 0.52 0.47 0.42 0.39 0.36 0.33 0.31 0.29 0.28 0.26 0.25 0.24 0.22 0.21 0.20 0.20 0.19 0.18 0.17 0.17 0.16 0.16
Rīga 0 0.59 0.53 0.48 0.43 0.40 0.37 0.34 0.32 0.30 0.28 0.26 0.25 0.24 0.23 0.22 0.21 0.20 0.19 0.18 0.18 0.17 0.16 0.16
Mērsrags 0.4 0.63 0.55 0.49 0.45 0.41 0.38 0.35 0.33 0.30 0.29 0.27 0.26 0.24 0.23 0.22 0.21 0.20 0.19 0.19 0.18 0.17 0.17 0.16
Liepāja 0.6 0.64 0.57 0.51 0.46 0.42 0.38 0.35 0.33 0.31 0.29 0.27 0.26 0.24 0.23 0.22 0.21 0.20 0.19 0.19 0.18 0.17 0.17 0.16
Grīdu uz grunts un pagrabu siltuma caurlaidības koeficienti, W/(m2K)
U = 0,3k W/(m2K)
Tuvākā
apdzīvota
vieta
Āra gaisa
temperatūra
apkures sezonā, oC
Telpas gaisa temperatūra, oC 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30
Alūksne -1.9 0.58 0.52 0.48 0.44 0.41 0.38 0.36 0.34 0.32 0.30 0.29 0.27 0.26 0.25 0.24 0.23 0.22 0.21 0.20 0.20 0.19 0.18 0.18
Daugavpils -1.3 0.61 0.55 0.50 0.46 0.43 0.40 0.37 0.35 0.33 0.31 0.30 0.28 0.27 0.26 0.24 0.23 0.23 0.22 0.21 0.20 0.19 0.19 0.18
21
/ Zīlāni
Priekuļi -1.1 0.63 0.56 0.51 0.47 0.44 0.40 0.38 0.35 0.33 0.31 0.30 0.28 0.27 0.26 0.25 0.24 0.23 0.22 0.21 0.20 0.20 0.19 0.18
Ainaži -0.5 0.67 0.60 0.54 0.50 0.46 0.42 0.39 0.37 0.35 0.33 0.31 0.29 0.28 0.27 0.25 0.24 0.23 0.22 0.22 0.21 0.20 0.19 0.19
Dobele -0.4 0.68 0.61 0.55 0.50 0.46 0.43 0.40 0.37 0.35 0.33 0.31 0.29 0.28 0.27 0.25 0.24 0.23 0.22 0.22 0.21 0.20 0.19 0.19
Stende -0.2 0.70 0.62 0.56 0.51 0.47 0.43 0.40 0.38 0.35 0.33 0.31 0.30 0.28 0.27 0.26 0.25 0.24 0.23 0.22 0.21 0.20 0.20 0.19
Rīga 0 0.71 0.63 0.57 0.52 0.48 0.44 0.41 0.38 0.36 0.34 0.32 0.30 0.29 0.27 0.26 0.25 0.24 0.23 0.22 0.21 0.20 0.20 0.19
Mērsrags 0.4 0.75 0.66 0.59 0.54 0.49 0.45 0.42 0.39 0.37 0.34 0.32 0.31 0.29 0.28 0.26 0.25 0.24 0.23 0.22 0.21 0.21 0.20 0.19
Liepāja 0.6 0.77 0.68 0.61 0.55 0.50 0.46 0.43 0.40 0.37 0.35 0.33 0.31 0.29 0.28 0.27 0.25 0.24 0.23 0.22 0.22 0.21 0.20 0.19
Logu un stikloto konstrukciju siltuma caurlaidības koeficienti, W/(m2K)
U = 1,6k W/(m2K)
Tuvākā
apdzīvota vieta
Āra gaisa
temperatūra apkures
sezonā, oC
Telpas gaisa temperatūra, oC 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30
Alūksne -1.9 3.07 2.79 2.55 2.36 2.19 2.04 1.91 1.80 1.70 1.61 1.53 1.45 1.39 1.33 1.27 1.22 1.17 1.13 1.09 1.05 1.02 0.98 0.95
Daugavpils / Zīlāni
-1.3 3.27 2.95 2.69 2.47 2.29 2.13 1.99 1.87 1.76 1.66 1.58 1.50 1.43 1.36 1.30 1.25 1.20 1.16 1.11 1.07 1.04 1.00 0.97
Priekuļi -1.1 3.34 3.01 2.74 2.51 2.32 2.16 2.01 1.89 1.78 1.68 1.59 1.51 1.44 1.38 1.32 1.26 1.21 1.16 1.12 1.08 1.04 1.01 0.98
Ainaži -0.5 3.58 3.20 2.90 2.64 2.43 2.25 2.10 1.96 1.84 1.74 1.64 1.56 1.48 1.41 1.35 1.29 1.24 1.19 1.15 1.11 1.07 1.03 1.00
Dobele -0.4 3.62 3.23 2.92 2.67 2.45 2.27 2.11 1.97 1.85 1.75 1.65 1.57 1.49 1.42 1.36 1.30 1.25 1.20 1.15 1.11 1.07 1.03 1.00
Stende -0.2 3.71 3.30 2.98 2.71 2.49 2.30 2.14 2.00 1.88 1.77 1.67 1.58 1.50 1.43 1.37 1.31 1.26 1.21 1.16 1.12 1.08 1.04 1.01
Rīga 0 3.80 3.38 3.04 2.76 2.53 2.34 2.17 2.03 1.90 1.79 1.69 1.60 1.52 1.45 1.38 1.32 1.27 1.22 1.17 1.13 1.09 1.05 1.01
Mērsrags 0.4 4.00 3.53 3.17 2.87 2.62 2.41 2.24 2.08 1.95 1.83 1.73 1.63 1.55 1.48 1.41 1.35 1.29 1.24 1.19 1.14 1.10 1.06 1.03
Liepāja 0.6 4.11 3.62 3.23 2.92 2.67 2.45 2.27 2.11 1.97 1.85 1.75 1.65 1.57 1.49 1.42 1.36 1.30 1.25 1.20 1.15 1.11 1.07 1.03
Durvju siltuma caurlaidības koeficienti, W/(m2K)
U = 2,2k W/(m2K)
Tuvākā
apdzīvota vieta
Āra gaisa
temperatūra apkures
sezonā, oC
Telpas gaisa temperatūra, oC 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30
Alūksne -1.9 4.22 3.83 3.51 3.24 3.01 2.81 2.63 2.47 2.34 2.21 2.10 2.00 1.91 1.83 1.75 1.68 1.61 1.55 1.50 1.45 1.40 1.35 1.31
Daugavpils / Zīlāni
-1.3 4.49 4.06 3.70 3.40 3.14 2.92 2.73 2.56 2.42 2.28 2.17 2.06 1.96 1.87 1.79 1.72 1.65 1.59 1.53 1.48 1.43 1.38 1.34
Priekuļi -1.1 4.59 4.14 3.77 3.45 3.19 2.96 2.77 2.60 2.44 2.31 2.19 2.08 1.98 1.89 1.81 1.73 1.67 1.60 1.54 1.49 1.44 1.39 1.34
Ainaži -0.5 4.92 4.40 3.98 3.63 3.34 3.10 2.88 2.70 2.53 2.39 2.26 2.14 2.04 1.94 1.86 1.78 1.71 1.64 1.58 1.52 1.47 1.42 1.37
Dobele -0.4 4.98 4.45 4.02 3.67 3.37 3.12 2.90 2.71 2.55 2.40 2.27 2.15 2.05 1.95 1.87 1.79 1.71 1.65 1.58 1.53 1.47 1.42 1.38
Stende -0.2 5.10 4.54 4.10 3.73 3.43 3.17 2.94 2.75 2.58 2.43 2.30 2.18 2.07 1.97 1.88 1.80 1.73 1.66 1.60 1.54 1.48 1.43 1.38
22
Rīga 0 5.23 4.64 4.18 3.80 3.48 3.22 2.99 2.79 2.61 2.46 2.32 2.20 2.09 1.99 1.90 1.82 1.74 1.67 1.61 1.55 1.49 1.44 1.39
Mērsrags 0.4 5.50 4.86 4.35 3.94 3.60 3.32 3.07 2.86 2.68 2.52 2.38 2.25 2.13 2.03 1.94 1.85 1.77 1.70 1.63 1.57 1.51 1.46 1.41
Liepāja 0.6 5.65 4.98 4.45 4.02 3.67 3.37 3.12 2.90 2.71 2.55 2.40 2.27 2.15 2.05 1.95 1.87 1.79 1.71 1.65 1.58 1.53 1.47 1.42
Ja vidējā telpu gaisa temperatūra ēkā ir ārpus tabulās norādītajām robežām, tad norobežojošās konstrukcijas siltuma caurlaidības koeficenta
normatīvā vērtība aprēķināma izmantojot pirms tabulas norādīto formulu, kur k ir temperatūras faktors.
k=19/(ttelpas – tāra),
kur
ttelpas – telpas vidējā gaisa temperatūra apkures sezonā;
tāra –normatīvā āra gaisa temperatūra saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01.
Norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficienta noteikšanai izmantotas būvnormatīvā LBN 002-01 noteiktās normatīvās norobežojošo
konstrukciju siltuma caurlaidības vērtības un izmantotas 2001.gada 23.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 376 „Noteikumi par Latvijas
būvnormatīvu LBN 003-01 „Būvklimatoloģija”” 7.tabulā norādītās apdzīvotās vietas. Ja ēka neatrodas nevienā no apdzīvotājām vietām, tad
jāizvēlas tuvākā no norādītajām apdzīvotajām vietām.
23
2.pielikums . Atskaites apkures enerģijas patēriņa noteikšanai izmantojamās siltuma
caurlaidības koeficientu vērtības siltumnīcu un saldētavu jaunbūvēm un jaunām
norobežojošajām konstrukcijām
Jaunbūvju gadījumā (kā arī rekonstruējamu ēku norobežojošajām konstrukcijām, kuras ir paredzēts uzbūvēt no jauna) atskaites jeb sākuma
apkures enerģijas patēriņa aprēķinā izmantojamās norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu vērtības, W/(m2K)
Attiecas uz apkurināmām siltumnīcām un saldētavām
Ēkas tips Norobežojošā konstrukcija
Sienas Jumti un
bēniņi
Grīdas uz
grunts un
pagrabi
Logi un
stiklotās un
caurspīdīgās
konstrukcijas
Durvis
Apkurināmas
siltumnīcas 0,25 0,25 0,3 3,6 2,2
Lauksaimniecības
un pārstrādes
uzņēmumu
saldētavas (0 oC
līdz +8 oC)
0,4 0,4 0,4 1,8 2,4
Lauksaimniecības
un pārstrādes
uzņēmumu
saldētavas (0 oC
līdz -8 oC)
0,35 0,35 0,35 1,6 2,2
Lauksaimniecības
un pārstrādes
uzņēmumu
saldētavas (-8 oC
līdz -25 oC)
0,3 0,3 0,3 1,6 2,2
24
25
3.pielikums. Energoefektivitātes paaugstināšana MK noteikumos
Nr. 600
Punkti, kuros 2014. gada 30.septembra MK noteikumos Nr. 600 „Kārtība, kādā piešķir valsts un
Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam „Ieguldījumi materiālajos
aktīvos” pieminēta energoefektivitāte.
MK noteikums Nr.600 energoefektivitāte pieminēta sešas reizes:
1. 11.punktā noteikts, ka energoefektīvas būves uzbūvēšana ir viens no sasniedzamajiem
rādītājiem vai mērķiem;
2. 39.punktā noteikts, ka energoefektivitātes audita sagatavošana ietilpst projekta attiecināmajās
izmaksās;
3. 56.punktā noteikts, ka iesniedzot projektu, jāiesniedz arī energoefektivitātes audita atzinums
(ja attiecināms);
4. 63.punktā noteikts, ka kopā ar pēdējo maksājuma pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā
iesniedz sertificēta speciālista izsniegtu energoefektivitātes audita atzinumu vai SEG emisiju
aprēķinu, kurā fiksēts stāvoklis pēc projekta īstenošanas (ja attiecināms)
5. 7.pielikumā noteikts, kāda papildus atbalsta intensitāte piešķirama projektam, ja tiek veikti
ieguldījumi energoefektivitātē;
6. 11.pielikumā noteikts, kāda informācija par sasniegtajiem energoefektivitātes rādītājiem
jāiesniedz pēc projekta īstenošanas.
11. Pēc projekta īstenošanas pretendents (izņemot kooperatīvo sabiedrību) pēc izvēles sasniedz vismaz
vienu no šādiem saimnieciskās darbības rādītājiem vai mērķiem:
11.2. veic ieguldījumus klimata pārmaiņu samazināšanā:
11.2.1. uzbūvētas energoefektīvas būves vai iegādātas energoefektīvas iekārtas
(pierādāms ar tehnoloģiju ražotāja izdotu sertifikātu, aprēķiniem, pamatojumiem,
energoefektivitātes auditu);
39. Šo noteikumu 1. punktā minētajos apakšpasākumos attiecināmas ir vispārējās izmaksas (tai
skaitā arhitektu, inženieru un konsultantu honorāri, juridiskie pakalpojumi, tehniski ekonomiskie
pamatojumi, patentu un licenču saņemšanas izmaksas, energoefektivitātes audita sagatavošanas vai
SEG emisijas aprēķinu veikšanas izmaksas), kuras ir tieši saistītas ar projekta sagatavošanu vai
īstenošanu un nepārsniedz septiņus procentus no kopējām izmaksām, kas minētas šo noteikumu 50.1.,
50.2., 50.3., 52.1. un 52.2. apakšpunktā, tai skaitā:
39.1. divus procentus no šo noteikumu 50.1. un 52.1. apakšpunktā minētajām izmaksām;
39.2. septiņus procentus no šo noteikumu 50.2., 50.3. un 52.2. apakšpunktā minētajām
izmaksām.
26
26
56. Iesniedzot projektu šo noteikumu 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, papildus
iesniedz šādus dokumentus
56.4. sertificēta speciālista izsniegtu energoefektivitātes audita atzinumu vai SEG emisiju
aprēķinu, kurā fiksēts stāvoklis pirms projekta iesniegšanas un plānotais stāvoklis pēc projekta
īstenošanas, ja projekta iesniegumā ir norādīts šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētais
mērķis;
63. Šo noteikumu 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētā atbalsta saņēmējs kopā ar pēdējo maksājuma
pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz:
63.2. sertificēta speciālista izsniegtu energoefektivitātes audita atzinumu vai SEG emisiju
aprēķinu, kurā fiksēts stāvoklis pēc projekta īstenošanas, ja projekta iesniegumā ir norādīts šo
noteikumu 11.2. apakšpunktā minētais mērķis
7.pielikums
Atbalsta intensitāte (% no projekta attiecināmajiem izdevumiem)
Nr.p.k. Attiecināmo
izmaksu veids
Atbalsta pretendentu (t.sk. kooperatīvo sabiedrību) kopējais
apgrozījums (eiro)
0 Līdz 70
000
70 001 –
1 000 000
1 000 001 –
50 000 000
(10 000 0002)
50 000 001
– 500 000
000
Apakšpasākums „Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”
1. Būvju būvniecība,
pārbūve, ilggadīgo
stādījumu
ierīkošana
40% 40% 40% 40% -
Papildu atbalsta
intensitāte, ja
projekts tiek
īstenots šo
noteikumu 11.2.1.
apakšpunktā
minētā mērķa
sasniegšanai
(projekta rezultātā
energoefektivitātes
rādītājs samazināts
vismaz par 20%)
- 10% 10% 10% -
Apakšpasākums „Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē”
11. Papildu atbalsta
intensitāte, ja
projekts tiek
īstenots šo
noteikumu 11.2.1.
apakšpunktā
minētā mērķa
sasniegšanai
(projekta rezultātā
energoefektivitātes
rādītājs samazināts
vismaz par 20 %)
– 10 % 10 % 10 % 10 %
27
27
11.pielikums
Pārskats par atbalsta saņēmēja saimnieciskās darbības rādītājiem pēc projekta īstenošanas Eiropas
Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”
* Ja uzņēmumā ir uzbūvētas energoefektīvas būves vai iegādātas jaunas energoefektīvas iekārtas, tad
projekta īstenotājs pārskatam pievieno tehnoloģiju ražotāja izdotu sertifikātu, sertificēta speciālista
izdotu aprēķinu vai energoefektivitātes audita atzinumu.
Projekta rādītāji, ja mērķis (vai viens no mērķiem) ir energoefektivitātes paaugstināšana
lauksaimniecībā vai pārtikas ražošanā (5B)*
Rādītāja apraksts Mērvienība Gads Vērtība
Primārās enerģijas gala
patēriņš
kWh Gadā pēc projekta
īstenošanas
____.gads
Saražotās produkcijas
apjoms (izlaide)
standarta vienībās vai
saražotā pārstrādes
produkcija (t)
S. v.; t Gadā pēc projekta
īstenošanas
____.gads
28
28
4.pielikums. Ēkas energoaudita pārskata forma
29
29
Ēkas energoaudita pārskats
ĒKAS ADRESE
Ēkas fasādes fotogrāfija
30
30
I Vispārīgi
1.1.Ēkas identifikācija
1.1.1. Adrese
1.1.2. Ēkas kadastra numurs
1.1.3. Ēkas daļa (paskaidro, ja
novērtējums veikts ēkas daļai)
1.1.4. Ēkas tips
1.2.Ēkas pilnvarotā persona
1.2.1. Nosaukums
1.2.2. Reģistrācijas numurs
1.2.3. Juridiskā adrese
1.2.4. Kontaktpersona
1.2.5. Kontakttālrunis
1.3. Neatkarīgs eksperts (energoauditors) ēku energoefektivitātes jomā
1.3.1. Vārds, uzvārds
1.3.2. Sertifikāta numurs vai sertificēšanas
institūcijas lēmuma Nr.
1. 3.3. Kontaktinformācija (tālrunis, e-
pasts, adrese)
1.4. Energoaudits
1.4.1. Ēkas apsekošanas datums
1.4.2. Energoaudita pārskata numurs
1.4.3. Ēkas energoaudita
sagatavošanas datums
1.4.4. Ēkas energoaudita mērķis
Atjaunošana
(renovācija)
Pārbūve
(rekonstrukcija)
Jaunbūve
1.5. Ēkas un aprēķinos veikto pieņēmumu apraksts
31
31
II Pamatinformācija par ēku
1. Ēkas konstruktīvais risinājums
2. Ekspluatācijā nodošanas gads
3. Stāvi 3.1. pagrabs ________ (ir/ nav)
3.2. tipveida stāvi _________ (skaits)
3.3. tehniskie stāvi _________ (skaits)
3.4. mansarda stāvs ________ (ir/ nav)
3.5. jumta stāvs ________ (ir/ nav)
4. Kopējā aprēķina platība (m2)
5. Kopējā platība (m2)
6. Ēkas ārējie izmēri
(ja ēkai ir neregulāra forma, pievienojama skice
pielikumā)
garums (m)
platums (m)
augstums (m)
Ēkas skice
7. Cita informācija
12. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas – pielikumā uz _______ lapām.
32
III Ēkas norobežojošās konstrukcijas
1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas
Nr.
p.k.
Norobežojošā
konstrukcija
Materiāls(i)
un biezumi
(mm)
Pirms projekta īstenošanas Pēc projekta īstenošanas
Laukums (termiskajiem
tiltiem –
garums, m)
Būvelementa
siltuma
caurlaidības
koeficents
(U) (termiskajiem
tiltiem –
W/(mK))
Temperatūru
starpība starp
būvkonstrukc
ijas siltajām
un aukstajām
pusēm
Siltuma
zudumu
koeficie
nts
Laukums (termiskajiem
tiltiem –
garums)
Būvelementa
siltuma
caurlaidības
koeficents
(U)
(termiskajiem
tiltiem –
W/(mK))
Temperatūru
starpība starp
būvkonstrukcijas
siltajām un
aukstajām pusēm
Siltuma zudumu
koeficients
m2 W/(m
2 K) °C W/K m
2 W/(m
2K)
oC W/K
1. 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11
2. Ārsienas
3. Jumts
4. Grīda uz grunts
5. Logi
6. Ārdurvis
7. Termiskie tilti
….
2. Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT
2.1. Pirms projekta īstenošanas
2.2. Pēc projekta īstenošanas
2.3. Normatīvais1
1 Aprēķināts saskaņā ar šī pētījuma 1. un 2.pielikumu.
33
IV Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums
1. Ventilācijas sistēmas ēkā Parametrs Pirms
projekta
īstenošanas
Pēc
projekta
īstenošanas
1.1. Telpas ar dabisko
ventilāciju
1.1.1. aprēķina laukums, m2
1.1.2. tilpums, m3
1.1.3. aprēķinā izmantotā gaisa
apmaiņas intensitāte, iekļaujot
infiltrāciju (1/h)
1.2. Telpas ar mehānisko
ventilāciju
1.2.1. aprēķina laukums, m2
1.2.2. tilpums, m3
1.2.3. aprēķinātā izmantotā gaisa
apmaiņas intensitāte, (1/h)
1.2.4. aprēķinātā izmantotā
infiltrācija, (1/h)
1.2.5. Siltuma atgūšanas
(rekuperācijas) efektivitāte (%)
1.3. Ēkas ventilācijas siltuma
zudumu koeficients Hve
dabiskā ventilācija
(W/K)
1.4. Ēkas ventilācijas siltuma
zudumu koeficients Hve
mehāniskā
(W/K)
1.5. Ēkas ventilācijas siltuma
zudumu koeficients Hve
kopējais
(W/K)
1.6. Iekštelpu aprēķina
temperatūra
oC
1.7. Ventilācijas siltuma
zudumi (dabiskā ventilācija)
apkures sezonā
kWh gadā
1.8. Ventilācijas siltuma
zudumi (mehānikā ventilācija)
apkures sezonā
kWh gadā
1.9. Kopējie ventilācijas
siltuma zudumi apkures sezonā
kWh gadā
2. Gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas – dati par iekārtām N.p.k. Iekārtas nosaukums,
modelis
Ražošanas
gads
Aukstumenerģijas
daudzums
(kWh/gadā)
Pārbaudes akts*
Pievienots
(jā/nē)
Datums
34
3.1. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā
3.1.1. Aprēķina parametri
Parametri apkures periodā Iekšējie siltuma ieguvumi
Saules siltuma
ieguvumi Ieguvumu
izmantošanas
koeficients
Kopējie siltuma
ieguvumi (ņemot vērā
ieguvumu izmantošanas
koeficientu)
kWh/m2 kWh/m
2 kWh/m
2
Pirms projekta īstenošanas
Pēc projekta īstenošanas
Parametri dzesēšanas periodā
Iekšējie siltuma ieguvumi Saules siltuma
ieguvumi Zudumu izmantošanas
koeficients
Kopējie siltuma
ieguvumi (ņemot
vērā zudumu
izmantošanas
koeficientu)
kWh/m2 kWh/m
2 kWh/m
2
Pirms projekta īstenošanas
Pēc projekta īstenošanas
3.1.2. Cita informācija
35
V Ēkas enerģijas bilance
36
Enerģijas patēriņš un uzskaite
1. Kurināmā patēriņš* – norādīt visus kurināmā veidus, kas tiek patērēti apkures vai citu procesu nodrošināšanai sadalīti pa energoresursiem.
Gads
Sadalījums pa energoresursiem
Janvār
is
Feb
ruār
is
Mar
ts
Aprī
lis
Mai
js
Jūnij
s
Jūli
js
August
s
Sep
tem
bri
s
Okto
bri
s
Novem
bri
s
Dec
embri
s
Kopā Kurināmā
veids
Mēr-
vienība
Emisijas
faktors
Zemākais
sadegšanas
siltums*
2012
2013
2014
Piezīme: * norādīt aprēķinā izmantoto zemāko sadegšanas siltumu (kWh/mērvienība)
2. Siltumenerģijas patēriņa dati
2.1. Kopējais siltumenerģijas patēriņš
Gads
Janvār
is
Feb
ruār
is
Mar
ts
Aprī
lis
Mai
js
Jūnij
s
Jūli
js
August
s
Sep
tem
bri
s
Okto
bri
s
Novem
bri
s
Dec
embri
s
Kopā
2012 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2013 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2014 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
Kopējais vidējais (kWh gadā)
2.2. Siltumenerģijas patēriņš apkures nodrošināšanai
37
37
Gads
Janvār
is
Feb
ruār
is
Mar
ts
Aprī
lis
Mai
js
Jūnij
s
Jūli
js
August
s
Sep
tem
bri
s
Okto
bri
s
Novem
bri
s
Dec
embri
s
Kopā
2012 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2013 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2014 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
Kopējais vidējais (kWh gadā)
2.3. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai (iekļaujot karstā ūdens cirkulāciju)
Gads
Janvār
is
Feb
ruār
is
Mar
ts
Aprī
lis
Mai
js
Jūnij
s
Jūli
js
August
s
Sep
tem
bri
s
Okto
bri
s
Novem
bri
s
Dec
embri
s
Kopā
2012 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2013 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2014 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
Kopējais vidējais (kWh gadā)
3. Ūdens patēriņa dati
3.1. Karstā ūdens patēriņš
Gads
Janvār
is
Feb
ruār
is
Mar
ts
Aprī
lis
Mai
js
Jūnij
s
Jūli
js
August
s
Sep
tem
bri
s
Okto
bri
s
Novem
bri
s
Dec
embri
s
Kopā
2012 Karstā ūdens patēriņš, m3
2013 Karstā ūdens patēriņš, m3
2014 Karstā ūdens patēriņš, m3
Kopējais vidējais (m3gadā)
38
38
3.2. Aukstā ūdens patēriņš
Gads
Janvār
is
Feb
ruār
is
Mar
ts
Aprī
lis
Mai
js
Jūnij
s
Jūli
js
August
s
Sep
tem
bri
s
Okto
bri
s
Novem
bri
s
Dec
embri
s
Kopā
2012 Karstā ūdens patēriņš, m3
2013 Karstā ūdens patēriņš, m3
2014 Karstā ūdens patēriņš, m3
Kopējais vidējais (m3gadā)
4. Elektroenerģijas patēriņš ēkā
Gads
Janvār
is
Feb
ruār
is
Mar
ts
Aprī
lis
Mai
js
Jūnij
s
Jūli
js
August
s
Sep
tem
bri
s
Okto
bri
s
Novem
bri
s
Dec
embri
s
Kopā
2012 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2013 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2014 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
Kopējais vidējais (kWh gadā)
39
VI. Energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi
1. Ēkas norobežojošās konstrukcijas
Nr.p.k. Energoefektivitātes pasākums Enerģijas ietaupījums MWh gadā
1.
Energoefektivitātes pasākuma apraksts shēmas un tml. (jānorāda ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu U
(W/m2 K) un termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficientu ψ (W/m K))
2.
Energoefektivitātes pasākuma apraksts shēmas un tml. (jānorāda ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu U
(W/m2 K) un termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficientu ψ (W/m K))
3.
Energoefektivitātes pasākuma apraksts shēmas un tml. (jānorāda ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu U
(W/m2 K) un termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficientu ψ (W/m K))
40
40
2. Ēkas apkures sistēmas
Nr.p.k. Energoefektivitātes pasākums Enerģijas ietaupījums MWh gadā
1.
Energoefektivitātes pasākuma apraksts shēmas un tml.
2.
Energoefektivitātes pasākuma apraksts shēmas un tml.
3.
Energoefektivitātes pasākuma apraksts shēmas un tml.
41
41
3. Ēkas karstā ūdens apgādes sistēmas
Nr.p.k. Energoefektivitātes pasākums Enerģijas ietaupījums MWh gadā
1.
Energoefektivitātes pasākuma apraksts shēmas un tml.
2.
Energoefektivitātes pasākuma apraksts shēmas un tml.
3.
Energoefektivitātes pasākuma apraksts shēmas un tml.
42
42
VII. Aprēķinātās energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi
īstenošanas
Enerģijas patēriņa sadalījums
Pirms projekta īstenošanas Pēc projekta īstenošanas
Kopējais patēriņš
(MWh gadā)
Īpatnējais (kWh/m2
gadā)
Kopējais patēriņš
(MWh gadā)
Īpatnējais (kWh/m2
gadā)
7.1. Apkurei
7.2. Karstā ūdens sagatavošanai
7.3. Dzesēšanai
7.4. Mehāniskajai ventilācijai
7.5. Apgaismojumam
7.6. Citi patērētāji
7.7. Kopā
Neatkarīgs eksperts
__________________________
(vārds, uzvārds)
_____________________
(paraksts)
_______________
(datums)
43
PIELIKUMS
1. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas
44
44
5.pielikums. Ēkas energoaudita pārskata forma ar aizpildīšanas
vadlīnijām
45
45
Ēkas energoaudita pārskats
ĒKAS ADRESE
Ēkas fasādes fotogrāfija
46
46
I Vispārīgi
1.1.Ēkas identifikācija
1.1.1. Adrese Norādīt ēkas adresi
1.1.2. Ēkas kadastra numurs Ja energoaudits tiek veikts jaunbūvei, tad ēkas
kadastra numuru nenorāda
1.1.3. Ēkas daļa (paskaidro, ja
novērtējums veikts ēkas daļai)
Aizpilda, ja energoaudits tiek veikts ēkas daļai
1.1.4. Ēkas tips Norādīt saskaņā ar MK noteikumu Nr. 600
9.pielikuma klasifikāciju
1.2.Ēkas pilnvarotā persona
1.2.1. Nosaukums Uzņēmuma nosaukums vai personas vārds un
uzvārds
1.2.2. Reģistrācijas numurs Uzņēmuma reģistrācijas numurs
1.2.3. Juridiskā adrese
Juridiskā adrese
1.2.4. Kontaktpersona
Vārds, uzvārds, ieņemamais amats
1.2.5. Kontakttālrunis
Vēlams norādīt arī e-pastu
1.3. Neatkarīgs eksperts (energoauditors) ēku energoefektivitātes jomā
1.3.1. Vārds, uzvārds Energoauditu drīkst sagatavot tikai sertificēts
energoauditors vai neatkarīgs eksperts ēku
energoefektivitātes jomā
1.3.2. Sertifikāta numurs vai sertificēšanas
institūcijas lēmuma Nr.
Sertifikātam jābūt derīgam energoaudita
sagatavošanas datumā
1. 3.3. Kontaktinformācija (tālrunis, e-
pasts, adrese)
Norāda vismaz e-pastu un tālruņa numuru
1.4. Energoaudits
1.4.1. Ēkas apsekošanas datums
Ja energoaudits tiek veikts jaunbūvei, tad ēkas
apsekošanas datumu nenorāda
1.4.2. Energoaudita pārskata numurs
1.4.3. Ēkas energoaudita
sagatavošanas datums
Norāda ēkas energoaudita sagatavošanas datumu
1.4.4. Ēkas energoaudita mērķis
Atjaunošana
(renovācija)
Pārbūve
(rekonstrukcija)
Jaunbūve
Aizpilda
vajadzīgā šūnā
ieliekot atzīmi
„X“
Aizpilda
vajadzīgā šūnā
ieliekot atzīmi
„X“
Aizpilda
vajadzīgā šūnā
ieliekot atzīmi
„X“
Atjaunošana (renovācija) – būves vai tās daļas remonts, lai atjaunotu būvi vai tās daļu,
nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu
vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, nemainot tās apjomu un funkciju.
Pārbūve (rekonstrukcija) – būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas apjomu un
mainot vai saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu.
1.5. Ēkas un aprēķinos veikto pieņēmumu apraksts
47
47
Norāda vismaz sekojošu informāciju:
Apdzīvotu vietu, kura saskaņā ar būvnormatīvu LBN 003-01 izvēlēta apkures sezonas
ilguma un āra gaisa temperatūras noteikšanai;
Norāda ēkā notiekošos procesus, apraksta kā ēka tiek izmantota (darba laiki, darba
dienas);
Norāda, kādā veidā iegūta telpu gaisa temperatūra, kas izmantota aprēķinā. Norāda vai
ēkā ir mainīgs vai konstants telpu gaisa temperatūru režīms;
Norādīt via ēkas apkures enerģijas patēirņš ir atkarīgs no ēkā notiekošajām darbībām,
saražotās produkcijas apjoma (vai palielinoties saražotās produkcijas apjomam,
palielinās arī ēkas apkures siltumenerģijas patēriņš);
Aprakstīt, kā tiek saražota ēkā patērētā siltumenerģija – centrālapkur, lokālā
siltumapgāde, kurināmā vieds, u.t.t.
48
48
II Pamatinformācija par ēku
1. Ēkas konstruktīvais risinājums Īss ēkas apraksts, norādot izmantotos
materiālus.
2. Ekspluatācijā nodošanas gads Jaunbūvju gadījumā šajā šūnā norāda
paredzamo ēkspluatācijā nodošanas gadu.
3. Stāvi 3.1. pagrabs ________ (ir/ nav) Ja ir pagrabs, tad arī norāda vai tas ir
apkurināms, vai nav
3.2. tipveida stāvi _________ (skaits) Norādīt skaitu
3.3. tehniskie stāvi _________ (skaits)
3.4. mansarda stāvs ________ (ir/ nav)
3.5. jumta stāvs ________ (ir/ nav)
4. Kopējā aprēķina platība (m2) Aprēķina platībā iekļauj ēkas kondicionētās
daļas.
5. Kopējā platība (m2) Kopējā platībā iekļauj ēkas nekondicionētās
daļas un ārtelpas.
6. Ēkas ārējie izmēri
(ja ēkai ir neregulāra forma, pievienojama skice
pielikumā)
garums (m) Neregulāras formas
ēkām pievieno skici
platums (m) Neregulāras formas
ēkām pievieno skici
augstums (m) Neregulāras formas
ēkām pievieno skici
Ēkas skice
Vēlams norādīt vairākas ēkas skices/griezumus
7. Cita informācija
12. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas – pielikumā uz _______ lapām.
49
III Ēkas norobežojošās konstrukcijas
1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas
Nr.
p.k.
Norobežojošā
konstrukcija
Materiāls(i)
un biezumi
(mm)
Pirms projekta īstenošanas Pēc projekta īstenošanas
Laukums (termiskajiem
tiltiem –
garums, m)
Būvelementa
siltuma
caurlaidības
koeficents
(U) (termiskajiem
tiltiem –
W/(mK))
Temperatūru
starpība starp
būvkonstrukc
ijas siltajām
un aukstajām
pusēm
Siltuma
zudumu
koeficie
nts
Laukums (termiskajiem
tiltiem –
garums)
Būvelementa
siltuma
caurlaidības
koeficents
(U)
(termiskajiem
tiltiem –
W/(mK))
Temperatūru
starpība starp
būvkonstrukcijas
siltajām un
aukstajām pusēm
Siltuma zudumu
koeficients
m2 W/(m
2 K) °C W/K m
2 W/(m
2K)
oC W/K
1. 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11
2. Ārsienas
3. Jumts
4. Grīda uz grunts
5. Logi
6. Ārdurvis
7. Termiskie tilti
….
2. Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT
2.1. Pirms projekta īstenošanas
2.2. Pēc projekta īstenošanas
2.3. Normatīvais2
2 Aprēķināts saskaņā ar šī pētījuma 1. un 2.pielikumu.
50
50
Nepieciešamības gadījumā tabulu papildina ar ailēm
Jaunbūvju gadījumā (kā arī rekonstruējamu ēku norobežojošajām konstrukcijām, kuras ir paredzēts uzbūvēt no jauna) būvelementa siltuma caurlaidības
koeficientiem pirms projekta īstenošanas jāizmanto šī pētījuma 1. un 2.pielikumā norādītās vērtības.
Renovācijas gadījumā (kā arī rekonstruējamu ēku norobežojošajām konstrukcijām, kuras nav paredzēts uzbūvēt no jauna) būvelementa siltuma caurlaidības
koeficientu vērtības norāda atbilstoši reālajai esošai situācijai.
Pirms un pēc ēkas rekonstrukcijas var atšķirties daļa norobežojošo konstrukciju (tiek izbūvētas jaunas norobežojošās konstrukcijas). Tādā gadījumā jānorāda gan
nojaucamās konstrukcijas (pēc projekta īstenošanas to laukums būs 0), gan jaunbūvējamās konstrukcijas (pirms projekta īstenošanas to laukums būs 0).
51
IV Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums
1. Ventilācijas sistēmas ēkā Parametrs Pirms
projekta
īstenošanas
Pēc
projekta
īstenošanas
1.1. Telpas ar dabisko
ventilāciju
Tabulu drīkst papildināt ar
ailēm, ja ēkā ir vairākas zonas
ar dabisko ventilāciju
1.1.1. aprēķina laukums, m2
1.1.2. tilpums, m3
1.1.3. aprēķinā izmantotā gaisa
apmaiņas intensitāte, iekļaujot
infiltrāciju (1/h)
Vēlams
norādīt
vidējo
svērto
vērtību
visā ēkā kā
arī norādīt,
kā šī
vērtība
iegūta
Vēlams
norādīt
vidējo
svērto
vērtību
visā ēkā kā
arī norādīt,
kā šī
vērtība
iegūta
1.2. Telpas ar mehānisko
ventilāciju
Tabulu drīkst papildināt ar
ailēm, ja ēkā ir vairākas zonas
ar mehānisko ventilāciju
1.2.1. aprēķina laukums, m2
1.2.2. tilpums, m3
1.2.3. aprēķinātā izmantotā gaisa
apmaiņas intensitāte, (1/h)
Vēlams
norādīt
vidējo
svērto
vērtību
visā ēkā kā
arī norādīt,
kā šī
vērtība
iegūta
Vēlams
norādīt
vidējo
svērto
vērtību
visā ēkā kā
arī norādīt,
kā šī
vērtība
iegūta
1.2.4. aprēķinātā izmantotā
infiltrācija, (1/h)
Vēlams
norādīt
vidējo
svērto
vērtību
visā ēkā kā
arī norādīt,
kā šī
vērtība
iegūta
Vēlams
norādīt
vidējo
svērto
vērtību
visā ēkā kā
arī norādīt,
kā šī
vērtība
iegūta
1.2.5. Siltuma atgūšanas
(rekuperācijas) efektivitāte (%)
Norādīt
reālo
darbības
efektivitāti
nevis
siltummaiņa
efektivitāti,
kas norādīta
iekārtas
pasē
Norādīt
reālo
darbības
efektivitāti
nevis
siltummaiņa
efektivitāti,
kas norādīta
iekārtas
pasē
1.3. Ēkas ventilācijas siltuma
zudumu koeficients Hve
dabiskā ventilācija
(W/K)
1.4. Ēkas ventilācijas siltuma
zudumu koeficients Hve
mehāniskā
(W/K)
1.5. Ēkas ventilācijas siltuma
zudumu koeficients Hve
kopējais
(W/K)
52
52
1.6. Iekštelpu aprēķina
temperatūra
oC Var norādīt
vidējo
svērto
temperatūru,
ja tiek
norādīts
viena
temperatūra
visai ēkai,
kurā ir
vairākas
temperatūru
zonas
(izņemot
gadījumus,
ja daļu no
ēkas veido
siltumnīcas
vai
saldētavas)
Var norādīt
vidējo
svērto
temperatūru,
ja tiek
norādīts
viena
temperatūra
visai ēkai,
kurā ir
vairākas
temperatūru
zonas
(izņemot
gadījumus,
ja daļu no
ēkas veido
siltumnīcas
vai
saldētavas)
1.7. Ventilācijas siltuma
zudumi (dabiskā ventilācija)
apkures sezonā
kWh gadā
1.8. Ventilācijas siltuma
zudumi (mehānikā ventilācija)
apkures sezonā
kWh gadā
1.9. Kopējie ventilācijas
siltuma zudumi apkures sezonā
kWh gadā Ja pirms
un pēc
projekta
īstenošanas
atšķiras,
tad pie
energoefek
tivitātes
pasākumie
m jābūt
norādītam
pasākuma
m, kura dēļ
vērojama
atšķirība
Ja pirms
un pēc
projekta
īstenošanas
atšķiras,
tad pie
energoefek
tivitātes
pasākumie
m jābūt
norādītam
pasākuma
m, kura dēļ
vērojama
atšķirība
2. Gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas – dati par iekārtām N.p.k. Iekārtas nosaukums,
modelis
Ražošanas
gads
Aukstumenerģijas
daudzums
(kWh/gadā)
Pārbaudes akts*
Pievienots
(jā/nē)
Datums
53
3.1. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā
3.1.1. Aprēķina parametri
Parametri apkures periodā Iekšējie siltuma ieguvumi
Saules siltuma
ieguvumi Ieguvumu
izmantošanas
koeficients
Kopējie siltuma
ieguvumi (ņemot vērā
ieguvumu izmantošanas
koeficientu)
kWh/m2 kWh/m
2 kWh/m
2
Pirms projekta īstenošanas
Norāda vērtību bez siltuma
ieguvumu izmantošanas
koeficienta
Norāda vērtību bez
siltuma ieguvumu
izmantošanas
koeficienta
Norāda vērtību ar
siltuma ieguvumu
izmantošanas
koeficientu
Pēc projekta īstenošanas
Norāda vērtību bez siltuma
ieguvumu izmantošanas
koeficienta
Norāda vērtību bez
siltuma ieguvumu
izmantošanas
koeficienta
Norāda vērtību ar
siltuma ieguvumu
izmantošanas
koeficientu
Parametri dzesēšanas periodā
Iekšējie siltuma ieguvumi Saules siltuma
ieguvumi Zudumu izmantošanas
koeficients
Kopējie siltuma
ieguvumi (ņemot
vērā zudumu
izmantošanas
koeficientu)
kWh/m2 kWh/m
2 kWh/m
2
Pirms projekta īstenošanas
Norāda vērtību bez siltuma
zudumu izmantošanas
koeficienta
Norāda vērtību bez
siltuma zudumu
izmantošanas
koeficienta
Norāda vērtību ar
siltuma zudumu
izmantošanas
koeficientu
Pēc projekta īstenošanas
Norāda vērtību bez siltuma
zudumu izmantošanas
koeficienta
Norāda vērtību bez
siltuma zudumu
izmantošanas
koeficienta
Norāda vērtību ar
siltuma zudumu
izmantošanas
koeficientu
3.1.2. Cita informācija Norāda, kādā veidā noteikti iekšējie siltuma ieguvumi un saules siltuma ieguvumi. Norāda vai ēkā nenotiek procesi, kuri būtiski paaugstina iekšējos siltuma
ieguvumus.
54
V Ēkas enerģijas bilance
Norāda aprēķināto ēkas apkures siltumenerģijas patēriņu
Renovējamām un rekonstruējamām ēkām norāda izmērīto ēkas apkures siltumenerģijas patēriņu.
Renovējamām un rekonstruējamām ēkām var nenorādīt izmērīto ēkas apkures siltumenerģijas
patēriņu, ja netiek veikta patērētā ssiltumenerģijas vai kurināmā apjoma uzskaite.
Gadījumā, ja pieejams izmērītais siltumenerģijas patēriņš, aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš
jāvalidē saskaņā ar MK noteikumu Nr. 348 “Ēkas energoaefektiviates aprēķina metodi” 6.nodaļu.
55
Enerģijas patēriņš un uzskaite
Norāda tikai tos patēriņus, kas tiek reāli uzskaitīti (dabā jābūt skaitītājam, kurā tiek uzskaitītas zemāk esošajās tabulās norādītās
vērtības).
Šo nodaļu drīkst papildināt ar tabulām vai mainīt tabulu nosaukums, ja uzstādītie skaitītāji uzskaita citus parametrus nekā noteikts tabulu
nosuakumos.
1. Kurināmā patēriņš* – norādīt visus kurināmā veidus, kas tiek patērēti apkures vai citu procesu nodrošināšanai sadalīti pa energoresursiem.
Gads
Sadalījums pa energoresursiem
Janvār
is
Feb
ruār
is
Mar
ts
Aprī
lis
Mai
js
Jūnij
s
Jūli
js
August
s
Sep
tem
bri
s
Okto
bri
s
Novem
bri
s
Dec
embri
s
Kopā Kurināmā
veids
Mēr-
vienība
Emisijas
faktors
Zemākais
sadegšanas
siltums*
2012
2013
2014
Piezīme: * norādīt aprēķinā izmantoto zemāko sadegšanas siltumu (kWh/mērvienība)
2. Siltumenerģijas patēriņa dati
2.1. Kopējais siltumenerģijas patēriņš
Gads
Janvār
is
Feb
ruār
is
Mar
ts
Aprī
lis
Mai
js
Jūnij
s
Jūli
js
August
s
Sep
tem
bri
s
Okto
bri
s
Novem
bri
s
Dec
embri
s
Kopā
2012 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2013 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2014 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
Kopējais vidējais (kWh gadā)
56
56
2.2. Siltumenerģijas patēriņš apkures nodrošināšanai
Gads
Janvār
is
Feb
ruār
is
Mar
ts
Aprī
lis
Mai
js
Jūnij
s
Jūli
js
August
s
Sep
tem
bri
s
Okto
bri
s
Novem
bri
s
Dec
embri
s
Kopā
2012 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2013 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2014 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
Kopējais vidējais (kWh gadā)
2.3. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai (iekļaujot karstā ūdens cirkulāciju)
Gads
Janvār
is
Feb
ruār
is
Mar
ts
Aprī
lis
Mai
js
Jūnij
s
Jūli
js
August
s
Sep
tem
bri
s
Okto
bri
s
Novem
bri
s
Dec
embri
s
Kopā
2012 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2013 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2014 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
Kopējais vidējais (kWh gadā)
3. Ūdens patēriņa dati
3.1. Karstā ūdens patēriņš
Gads
Janvār
is
Feb
ruār
is
Mar
ts
Aprī
lis
Mai
js
Jūnij
s
Jūli
js
Augu
sts
Sep
tem
bri
s
Okto
bri
s
Novem
bri
s
Dec
embri
s
Kopā
2012 Karstā ūdens patēriņš, m3
2013 Karstā ūdens patēriņš, m3
57
57
2014 Karstā ūdens patēriņš, m3
Kopējais vidējais (m3gadā)
3.2. Aukstā ūdens patēriņš
Gads
Janvār
is
Feb
ruār
is
Mar
ts
Aprī
lis
Mai
js
Jūnij
s
Jūli
js
August
s
Sep
tem
bri
s
Okto
bri
s
Novem
bri
s
Dec
embri
s
Kopā
2012 Karstā ūdens patēriņš, m3
2013 Karstā ūdens patēriņš, m3
2014 Karstā ūdens patēriņš, m3
Kopējais vidējais (m3gadā)
4. Elektroenerģijas patēriņš ēkā
Gads Ja
nvār
is
Feb
ruār
is
Mar
ts
Aprī
lis
Mai
js
Jūnij
s
Jūli
js
August
s
Sep
tem
bri
s
Okto
bri
s
Novem
bri
s
Dec
embri
s
Kopā
2012 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2013 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
2014 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh
Kopējais vidējais (kWh gadā)
58
VI. Energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi
1. Ēkas norobežojošās konstrukcijas
Nr.p.k. Energoefektivitātes pasākums Enerģijas ietaupījums MWh gadā
1. Jaunbūvēm (kā arī rekonstruējamu ēku norobežojošajām konstrukcijām, kuras ir paredzēts uzbūvēt no
jauna) norāda katru norobežojošo konstrukciju.
Energoefektivitātes pasākuma apraksts shēmas un tml. (jānorāda ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu U
(W/m2 K) un termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficientu ψ (W/m K))
2.
Energoefektivitātes pasākuma apraksts shēmas un tml. (jānorāda ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu U
(W/m2 K) un termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficientu ψ (W/m K))
3.
Energoefektivitātes pasākuma apraksts shēmas un tml. (jānorāda ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu U
(W/m2 K) un termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficientu ψ (W/m K))
59
59
2. Ēkas apkures sistēmas
Nr.p.k. Energoefektivitātes pasākums Enerģijas ietaupījums MWh gadā
1. Norāda tikai tos pasākumus, kas samazina ēkas enerģijas patēriņu. Jaunbūvēm ēkas apkures sistēmas
energoefektivitātes pasākumi nav norādāmi, jo nav iespējams noteikt ietaupījumu no apkures sistēmas
uzlabojumiem neesošām ēkām.
Energoefektivitātes pasākuma apraksts shēmas un tml.
2.
Energoefektivitātes pasākuma apraksts shēmas un tml.
3.
Energoefektivitātes pasākuma apraksts shēmas un tml.
60
60
3. Ēkas karstā ūdens apgādes sistēmas
Nr.p.k. Energoefektivitātes pasākums Enerģijas ietaupījums MWh gadā
1. Norāda tikai tos pasākumus, kas samazina ēkas enerģijas patēriņu. Jaunbūvēm karstā ūdens apgādes
sistēmas energoefektivitātes pasākumi nav norādāmi, jo nav iespējams noteikt ietaupījumu no apkures
sistēmas uzlabojumiem neesošām ēkām.
Energoefektivitātes pasākuma apraksts shēmas un tml.
2.
Energoefektivitātes pasākuma apraksts shēmas un tml.
3.
Energoefektivitātes pasākuma apraksts shēmas un tml.
61
61
VII. Aprēķinātās energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi
īstenošanas
Enerģijas patēriņa sadalījums
Pirms projekta īstenošanas Pēc projekta īstenošanas
Kopējais patēriņš
(MWh gadā)
Īpatnējais (kWh/m2
gadā)
Kopējais patēriņš
(MWh gadā)
Īpatnējais (kWh/m2
gadā)
7.1. Apkurei
7.2. Karstā ūdens sagatavošanai
Var neaizpildīt, ja
ēkā nav karstā ūdens
vai nav paredzēts
veikt
energoefektivitātes
pasākumus karstā
ūdens sagatavošanai
Var neaizpildīt, ja ēkā
nav karstā ūdens vai
nav paredzēts veikt
energoefektivitātes
pasākumus karstā
ūdens sagatavošanai
Var neaizpildīt, ja ēkā
nav karstā ūdens vai
nav paredzēts veikt
energoefektivitātes
pasākumus karstā
ūdens sagatavošanai
Var neaizpildīt, ja
ēkā nav karstā ūdens
vai nav paredzēts
veikt
energoefektivitātes
pasākumus karstā
ūdens sagatavošanai
7.3. Dzesēšanai Var neaizpildīt, ja
ēkā nav dzesēšanas
vai nav paredzēts
veikt
energoefektivitātes
pasākumus
dzesēšanas enerģijas
patēriņa
samazināšanai
Saldētavu
aukstumenerģijas
patēriņu norāda šajā
šūnā
Var neaizpildīt, ja ēkā
nav dzesēšanas vai nav
paredzēts veikt
energoefektivitātes
pasākumus dzesēšanas
enerģijas patēriņa
samazināšanai
Saldētavu
aukstumenerģijas
patēriņu norāda šajā
šūnā
Var neaizpildīt, ja ēkā
nav dzesēšanas vai
nav paredzēts veikt
energoefektivitātes
pasākumus
dzesēšanas enerģijas
patēriņa
samazināšanai
Saldētavu
aukstumenerģijas
patēriņu norāda šajā
šūnā
Var neaizpildīt, ja
ēkā nav dzesēšanas
vai nav paredzēts
veikt
energoefektivitātes
pasākumus
dzesēšanas enerģijas
patēriņa
samazināšanai
Saldētavu
aukstumenerģijas
patēriņu norāda šajā
šūnā
7.4. Mehāniskajai ventilācijai Var neaizpildīt, ja
ēkā nav mehāniskās
ventilācijas vai nav
paredzēts veikt
Var neaizpildīt, ja ēkā
nav mehāniskās
ventilācijas vai nav
paredzēts veikt
Var neaizpildīt, ja ēkā
nav mehāniskās
ventilācijas vai nav
paredzēts veikt
Var neaizpildīt, ja
ēkā nav mehāniskās
ventilācijas vai nav
paredzēts veikt
62
62
energoefektivitātes
pasākumus
mehāniskās
ventilācijas enerģijas
patēriņa
samazināšanai
energoefektivitātes
pasākumus
mehāniskās
ventilācijas enerģijas
patēriņa samazināšanai
energoefektivitātes
pasākumus
mehāniskās
ventilācijas enerģijas
patēriņa
samazināšanai
energoefektivitātes
pasākumus
mehāniskās
ventilācijas enerģijas
patēriņa
samazināšanai
7.5. Apgaismojumam Var neaizpildīt, ja
nav paredzēts veikt
apgaismojuma
energoefektivitātes
uzlabojumus
Var neaizpildīt, ja nav
paredzēts veikt
apgaismojuma
energoefektivitātes
uzlabojumus
Var neaizpildīt, ja nav
paredzēts veikt
apgaismojuma
energoefektivitātes
uzlabojumus
Var neaizpildīt, ja
nav paredzēts veikt
apgaismojuma
energoefektivitātes
uzlabojumus
7.6. Citi patērētāji
7.7. Kopā
Starpībai starp kopējo enerģijas patēriņu pirms un pēc projekta īstenošanas jāsakrīt ar VI nodaļā (Energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi)
norādīto enerģijas ietaupījuma summu. Enerģijas patēriņa ietaupījumam jāveido vismaz 20% no enerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas ēkā.
Neatkarīgs eksperts
__________________________
(vārds, uzvārds)
_____________________
(paraksts)
_______________
(datums)
63
63
PIELIKUMS
1. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas