Pašvaldību sadarbība Latvijā

Dina Bite

Latvijas Universitāte

Promocijas darbs socioloģijas programmā «Pašvaldību sadarbība Latvijā» 2011

Sadarbība -

• «strādāšana kopā, lai radītu daudz pārāku rezultātu par to, kādu atsevišķi darbojušies indivīdi jebkad varētu sasniegt» (D.Pollard, 2004)

• Sadarbības augstākā pakāpe – apvienota struktūra, kompleksa kultūra, integrētas stratēģijas, kolektīvi mērķi (Gajda, 2004)

• Sadarbība kā resurss, iespēja.

Vispārējas sadarbības priekšrocības:

• Ļauj pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām, viegli un ātri ieviest izmaiņas valsts pārvaldē;

• Ļauj apvienot divas būtiskas vērtības – racionāla pārvaldība un vietēja pārvaldība (Hulst, van Monfort, 2007)

• Efektivitāte, laika un izmaksu ietaupījums, inovatīvi, ekstraordināri rezultāti (Pollard, 2005)

• Apvienošanās, lai konkurētu lielākā mērogā (van den Berg, Braun, 1999)

Specifiskas sadarbības priekšrocības:

• efektīvākais un lētākais veids, kā ieviest jaunu pakalpojumu (vairākas pašvaldības kopā algo noteiktas, relatīvi sarežģītas jomas speciālistu);

• samazinās pakalpojumu izmaksas un, iespējams, paaugstinās pakalpojumu sniegšanas līmenis;

• vienkāršāk risināmas problēmas, kas saistītas ar pierobežu (piemēram, piesārņojuma jautājumi jārisina plašākā mērogā);

• atsevišķas pašvaldību struktūrvienības var koordinēt savu darbību noteiktā jomā;

• pašvaldībām ir iespēja sakārtot nevienlīdzīgus maksājumus par pakalpojumiem (Lawrence, 2007).

Sadarbības pazīmes:

• Informācijas apmaiņa;• Kopīga mācīšanās, labo prakšu pārņemšana;• Kopīga plānošana;• Kopīga rīcība;• Kopīgs risks (Gordon, 2007)

Pašvaldību sadarbība Latvijā

• Kvalitatīvā pētījuma pieeja (2006-2011)• Daļēji strukturētas intervijas ar pašvaldību

vadītājiem, speciālistiem, citiem sociālajiem aģentiem (60 intervijas 40 pašvaldībās)

Sadarbības iemesli:

• Likumdošanā noteikti (savstarpējie norēķini, ES projekti);

• Brīvprātīgi (dalība apvienībās, asociācijās, funkciju deleģēšana, noteiktas problēmas risināšana, pieredzes apmaiņa).

Sadarbības īpašības:

• Informatīva rakstura apmaiņa;• Atšķirīga attieksme pret sadarbību politiķiem un

speciālistiem;• Ciešāki kontakti ar līdzīga lieluma pašvaldībām, bijušo

rajonu robežās;• Relatīvi maznozīmīgas jomas;• Sadarbība, pirmkārt, tiek asociēta ar sadraudzības

pilsētām ārvalstīs;• Racionāli determinēta, epizodiska“Viss ir atkarīgs tomēr no tās politiskās gribas. Kad vajag,

tad mēs to atceramies, kad nav izdevīgi, mēs to piemirstam” (pašvaldības vadītājs, 2010)

• Neformālu kontaktu nozīmība.

sadarbība/konkurence/norobežošanās

• Norobežošanās kā pamatstratēģija

«kaimiņi pie mums ..., bet mēs ar viņiem nesadarbojamies. Nevajag sadarboties» (sociālā

dienesta darbinieks, 2010)• Sadarbība kā rezerves variants

«neviens to labprātīgi nedarīs» (eksperts, 2011)• Konkurence par iedzīvotājiem, investīcijām,

dotācijām, projektiem, valsts pārvaldes iestādēm.

Sadarbības stimuli:

• Atsevišķu indivīdu iniciatīva, harizma;• Iespēja «mācīties» (apgūt, pieņemt) sadarbību;• ES finansējuma pieejamība

„Mums ir šausmīgi smags birokrātiskais šķērslis – pat projektos ejot vienai jābūt galvenai. Līdz ar to pazūd vispār sadarbības jēga. Ja viena pašvaldība ir galvenā, tad sadarbības nav!”(eksperts, 2011)

• Reģionālā identitāte;• ATR (rajonu padomju likvidēšana);• Ierobežoti finansiāli resursi.

Sadarbības šķēršļi I• Pašvaldību finansiāla atkarība no politiskajām

partijām;

Kad es nolēmu, ka es arī gribu nevis skatīties, ka citiem dāvā, tad es sāku atsaukties uz partiju uzaicinājumiem

par zināmu samaksu” (pašvaldības vadītājs, 2009)• Valsts institūciju radīti šķēršļi (pašvaldību finanšu

izlīdzināšanas fonds, ienākumu nodokļa sadale starp pašvaldībām, «darbības imitēšana» valsts institūcijās, kontrolējošo funkciju dominēšana, nekonsekventa plānošanas prakse, nesakārtota valsts iestāžu struktūra un funkcijas;

Sadarbības šķēršļi II

• Neformālu kontaktu nozīmība

«Ja uzraksti projektu un augšā nav, kas aizstāv, starp koalīcijām kaut kādas saskaņas, kas pavirza

viens otru, tad nav jēgas rakstīt.. nav jēgas» (pašvaldības vadītājs, 2010)

• Sociāli faktori (grūti vienoties, neuzticēšanās, skaudība, «mentalitāte»);

Sadarbības ieguvumi:

• Ekonomiski (lētāki, efektīvāki, kvalitatīvāki pakalpojumi, paaugstinās konkurētspēja, var piesaistīt nozīmīgākus projektus);

• Politiski (varas pārdales mehānisms);• Sociāli (paplašinās, nostiprinās sociālie

kontakti, paaugstinās cilvēkkapitāls un sociālais kapitāls, veidojas kopiena)

Secinājumi:

Sadarbības izmaksas > sadarbības ieguvumi

Sadarbības potenciāls: •Izmantot tos iemeslus un stimulus, kuri pašlaik pastāv;•Paraugs – atsevišķas pašvaldības sadarbība ar uzņēmējiem, NVO (savās robežās)•Kādi ir plašākas teritorijas (reģiona) mērķi?

Paldies par uzmanību!

Komentāriem, jautājumiem:

Dina.Bite@llu.lv

Mob.t. 29729356