R�GAS TEHNISK� UNIVERSIT�TE

ENER��TIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS FAKULT�TE

APSTIPRIN�TS

RTU Ener��tikas instit�ta

Zin�tnes padom�s l�mums Nr.27(61) no 07.02.2008

NOR�D�JUMI

akad�misk�s bakalaura studiju programmas

„Ener��tika un elektrotehnika” studentiem

bakalaura darba izstr�dei, noform�šanai un

aizst�v�šanai

Izstr�d�ja: Docente, Dr.sc.ing.

A. MUTULE

Recenzenti:

Prof. V.�uvi�ins Asoc. Prof. J.Pried�te

R�ga, 2008

2

S a t u r s

Ievads ……………………………………………………………………… 3. lpp.

1. Sagatavošan�s posms bakalaura darba rakst�šanai ………………

1.1. T�mas izv�le ……………………………………………………..

1.2. Bakalaura darba izstr�de …………………………………………

1.3. Satura sast�d�šana ………………………………………………..

1.4. Darba gaitas pl�nošana ……………………………………………

1.5. Darbs ar avotiem un literat�ru ……………………………………

4. lpp.

4. lpp.

5. lpp.

6. lpp.

6. lpp.

6. lpp.

2. Bakalaura darba struktra …………………………………………

2.1. Anot�cija …………………………………………………………

2.2. Ievads ……………………………………………………………..

2.3. Galven� daa ………………………………………………………

2.4. Secin�jumi ………………………………………………………...

2.5. Literat�ras saraksts ………………………………………………..

2.6. Pielikumi ………………………………………………………….

8. lpp.

8. lpp.

8. lpp.

8. lpp.

9. lpp.

9. lpp.

11. lpp.

3. Bakalaura darba noform�šana ………………………… ……………

3.1. Titullapa …………………………………………………………..

3.2. Satura r�d�t�js ……………………………………………………..

3.3. Teksta noform�šana ………………………………………………

3.4. Lappušu un nodau numer�cija …………………………………...

3.5. Studenta galvojums un darba nov�rt�jums………………………..

3.6. Darba iesiešana …………………………………………………..

12. lpp.

12. lpp.

12. lpp.

12. lpp.

12. lpp.

14. lpp.

14. lpp.

4. Bakalaura darba aizst�v�šana ……………………………………… 15. lpp. 1. pielikums. Bakalaura darba t�mas pieteikums ………………………………………… 16. lpp.

2. pielikums. Ilustr�ciju, tabulu un formulu noform�jums ………………………………… 17. lpp.

3. pielikums. Titullapa ……………………………………………………………………… 18. lpp.

4. pielikums. Studenta galvojums un darba nov�rt�jums ………………………………… 19. lpp.

5. pielikums. Satura r�d�t�ja paraugs ……………………………………………………… 20. lpp.

3

IEVADS

Bakalaura darbs ir bakalaura studiju nosl�guma darbs. Darbu aizst�v studenti, kuri

izv�l�jušies akad�misk�s bakalaura studijas un ir sekm�gi nok�rtojuši ieskaites un eks�menus.

Izstr�d�jot bakalaura darbu, students par�da prasmi apkopot teor�tisk�s zin�šanas un

praktisk�s iemaas, kas ieg�tas stud�šanas proces�, k� ar� aizst�v�t izstr�d�tos priekšlikumus.

Bakalaura darba m�r�i ir:

1) sistematiz�t, nostiprin�t un paplašin�t studenta teor�tisk�s zin�šanas un prasmi t�s

pielietot konkr�tu probl�mu anal�z�, izv�rt�šan� un risin�šan�;

2) veicin�t p�tniecisk� darba iemau apguvi;

3) pal�dz�t izkopt iemaas uzst�ties auditorijas priekš�, argument�ti un lo�iski aizst�v�t

savu viedokli un pamatot to gan mutiski, gan rakstiski utt.

Studenta bakalaura studiju gala p�rbaud�juma darba izstr�di vada augstskolas doc�t�js,

kurš past�v�gi konsult� studentu darba izstr�des laik�.

Nor�d�jumi akad�misk�s bakalaura studiju programmas „Ener��tika un

elektrotehnika” studentiem bakalaura darba izstr�dei, noform�šanai un aizst�v�šanai

izstr�d�ti, vadoties p�c RTU Sen�ta l�muma no 15.12.2003 Sen�ta s�des (protokols Nr. 482)

Par akad�misko studiju bakalaura darba izstr�d�šanas un nov�rt�šanas nolikumu.

4

1. SAGATAVOŠAN�S POSMS BAKALAURA DARBA RAKST�ŠANAI

Bakalaura darba izstr�dei nepieciešam�s iemaas un prasmes students ir apguvis

studiju proces� (izstr�d�jot refer�tu, kursa darbus un laboratorijas darbus).

Bakalaura darba izstr�d� nosac�ti var izdal�t vair�kus posmus:

� t�mas izv�le, darba m�r�u un uzdevumu noteikšana, darba satura sast�d�šana;

� literat�ras anal�ze un bibliogr�fijas sast�d�šana;

� darba pl�na izstr�de, izstr�des norise un rezult�tu apkopojums;

� ieg�to materi�lu un rezult�tu apstr�de - anal�ze, visp�rin�šana, secin�jumu un

ieteikumu izvirz�šana;

� darba uzrakst�šana un noform�šana;

� darba aizst�v�šana.

Studentam j�vienojas ar zin�tnisko vad�t�ju par visiem darba veikšanas termiiem.

P�d�j� br�d� rakst�ts darbs b�s sasteigts, paviršs, t�p�c j�str�d� sistem�tiski un regul�ri.

1.1. T�mas izv�le

Bakalaura darba s�kums ir t�mas izv�le. Students var izv�l�ties k�du via interes�m

atbilstošu zin�tnisko vad�t�ju pied�v�to darba t�mu. To students var formul�t ar� pats

atbilstoši sav�m interes�m, kas raduš�s, klausoties noteiktu studiju kursu, vai m�c�bu laik�,

kad students ir ieinteres�jies par k�du aktu�lu ener��tisko un/vai elektrotehnisko probl�mu.

Tad konsult�cij� ar zin�tnisko vad�t�ju j�p�rliecin�s, vai ir prec�zi izprasta p�t�m� probl�ma

un k� to var formul�t.

T� k� p�t�juma t�mas izv�le ir viens no svar�g�kajiem nosac�jumiem p�t�juma

sekm�gai izpildei, j�iev�ro š�di t�mas izveides noteikumi:

- t�mai j�b�t aktu�lai m�sdienu ener��tik� un/vai elektrotehnik�;

- darba nosaukums j�formul� iesp�jami �si un konkr�ti;

- t�mai j�atkl�j p�t�m�s probl�mas robežas, objektu un priekšmetu, k� ar� p�t�juma

virz�ba un veids.

Bakalaura darba t�ma var b�t kursa darbos s�kt�s t�mas turpin�jums vai ar� atš�ir�ga

t�ma.

Bakalaura darba t�mas pieteikumu, ko akcept�jis zin�tnisk� darba vad�t�js, students

iesniedz Ener��tikas un elektrotehnikas fakult�tes dek�nam. Pieteikums iesniedzams uz

speci�las veidlapas (skat. 1. pielikumu).

5

1.2. Bakalaura darba izstr�de

Bakalaura darbu izstr�d�, veicot speci�l�s literat�ras (m�c�bu gr�matu, m�c�bu

l�dzeku, monogr�fiju, Latvijas un �rzemju periodisk�s literat�ras, normat�v�s literat�ras utt.)

anal�zi. Rekomend�jam�s literat�ras sarakstu studentam var iedot gan bakalaura darba

vad�t�js, gan ar� to var sast�d�t students pats. Studentam j�preciz�, k�da literat�ra analiz�jama

vispirms un k�di jaut�jumi izskat�mi detaliz�ti.

Bakalaura darb�, atbilstoši darba uzdevumam, t�mas jaut�jumi j�apl�ko detaliz�ti,

veicot kritisku literat�ras anal�zi. Studentam ieteicams veikt ar� eksperiment�lus apr��inus par

p�t�mo jaut�jumu vai analiz�jamo objektu.

T�l�k s�kas darba melnraksta izveides etaps. Šaj� etap� var b�t nepieciešamas

papildus literat�ras studijas un jaunu avotu izstr�de.

Izstr�des gaitu atspoguo vair�kos darba uzdevumos, kuri raksturo darba izstr�des

organiz�cijas posmus no probl�mas teor�tisk�s anal�zes l�dz savu priekšlikumu izstr�dei. Lai

sasniegtu m�r�i un izpild�tu uzdevumus, studentam j�izv�las darba izstr�des metodes, kas

atbilst bakalaura darba �patn�b�m. T�s var b�t:

1. visp�rteor�tisk�s (zin�tnisk�s literat�ras, dokument�cijas anal�ze);

2. emp�risk�s metodes (dokument�cijas p�t�šana, m�r�jumi, esoš�s situ�cijas un t�s

att�st�bas anal�ze utt.);

3. anal�tisk�s metodes;

4. datu apstr�des statistisk�s metodes.

Ja bakalaura darba uzdevum� ir nor�d�ta darba b�ze (piem�ram, konkr�ts lok�ls

elektroener��tisk�s sist�mas objekts), tad studentam j�izveido t�s anal�tisks apraksts.

Rakstot bakalaura darbu, studentam j�iev�ro š�das pras�bas:

1) j�veic patst�v�gs p�t�jums par aktu�lo probl�mu, nevis literat�ras avotu meh�niska

p�rrakst�šana vai atst�st�šana;

2) darba saturam j�nodrošina sec�gs probl�mas risin�jums atbilstoši izvirz�tajam darba

m�r�im un uzdevumiem, p�rejai no viena jaut�juma uz citu j�b�t savstarp�ji saist�tai;

3) vis� darb� nepieciešama vienota terminolo�ija, j�izmanto Elektroener��tikas

pamatterminu skaidrojošaj�s v�rdn�c�s rekomend�ti termini;

4) j�veido darba rezult�tu, secin�jumu un priekšlikumu lo�isks, skaidrs un nobeigts

izkl�sts, k� ar� j�b�t skaidrai, m�r�tiec�gai darba strukt�rai. Ar t�s izveidi beidzas

darba metodolo�isk�s daas izstr�de.

6

1.3. Satura sast�d�šana

Darba strukt�ru atkl�j darba saturs. To veido ievads, nodau un apakšnodau virsraksti

numer�cijas k�rt�b�, k� ar� secin�jumi, literat�ras saraksts un iesp�jamie pielikumi. Visi

inform�cijas materi�li k�rtojami š�d� sec�b�.

Satura veidošana, k� ar� ar to saist�t� iekaušan�s darba izstr�dei atv�l�taj� laik�

visbiež�k notiek, studentam sadarbojoties ar zin�tnisko vad�t�ju.

1.4. Darba gaitas pl�nošana

Kad students ir apzin�jis un izv�l�jies konkr�tu probl�mu un konsult�jies ar vad�t�ju,

preciz�jis darba m�r�i, uzdevumus un p�t�šanas metodes, k� ar� izstr�d�jis darba saturu, tad

viš var pl�not turpm�k� darba gaitu.

Darba sec�ba var�tu b�t š�da:

1. Literat�ras stud�šana un bibliogr�fisk� saraksta veidošana;

2. Materi�la v�kšana un anal�ze ar emp�risk�m un/vai anal�tisk�m metod�m;

3. Darba pl�na sast�d�šana;

4. Melnraksta pak�peniska veidošana;

5. Secin�jumu izstr�de;

6. Ilustrat�v� materi�la un pielikumu izstr�de;

7. T�rraksta uzrakst�šana;

8. Darba noform�šana un iesniegšana aizst�v�šanai.

Nereti darba pl�ns t� izstr�des gait� var main�ties. Darba rakst�šana nav noteikti j�s�k

tieši ar pirmo nodau, jo daž�di apst�ki, piem�ram, materi�lu v�kšana u.c., var noteikt to, ka

vispirms j�piev�ršas materi�lu anal�zei, apr��iniem, u.tml., bet teor�tiskais pamatojums un

izskaidrojums atst�jams uz v�l�ku laiku.

Gad�jum�, ja darba gait� ieg�tais saturs neiekaujas paredz�taj� pl�n�, tad sazi� ar

vad�t�ju šo pl�nu var attiec�gi main�t.

1.5. Darbs ar avotiem un literatru

Darbu ieteicams s�kt ar jaun�k�s - p�d�jos gados izdot�s - literat�ras apzin�šanu un

anal�zi. Pamatj�dzienu noskaidrošanai izmanto m�c�bu gr�matas, elektroener��tikas

pamatterminu skaidrojoš�s v�rdn�cas, k� ar� citus uzzias avotus. Iesp�ju robež�s j�izmanto

jaun�s inform�cijas tehnolo�ijas, Internet pakalpojumi. Str�d�jot ar avotiem un literat�ru,

7

svar�gi neaizmirst prec�zi un piln�gi pierakst�t zias par izmantoto gr�matu vai citu

inform�cijas avotu: autoru, darba nosaukumu, izdošanas vietu un laiku, k� ar� izmantot�s

lappuses.

8

2. BAKALAURA DARBA STRUKTRA

Bakalaura darba strukt�ra atbilst studiju nosl�guma darba strukt�rai un ietver š�das

sast�vdaas:

� anot�cija latviešu valod� (l�dz 1 lpp.),

� anot�cija krievu valod� (l�dz 1 lpp.),

� anot�cija k�d� cit� svešvalod� (angu, v�cu u.tml.) (l�dz 1 lpp.),

� ievads (1-2 lpp.),

� galven� daa,

� secin�jumi,

� literat�ras saraksts,

� pielikumi (ja t�di ir).

Darba kop�jais apjoms - apm�ram 50 lpp. (izemot pielikumus).

2.1. Anot�cija

Anot�cij� sniedz �su, konkr�tu p�rskatu par darbu: m�r�i, uzdevumi, rezult�ti,

galvenie secin�jumi un darba apjoma raksturlielumi. Anot�cijas noform�šanas paraugu skat.

6.pielikum�.

2.2. Ievads

Ievad� nor�da t�mas aktualit�ti, probl�mas izp�tes pak�pi, nosaka p�t�juma objektu,

formul� darba m�r�i un uzdevumus, nor�da darb� izmantot�s metodes un darba strukt�ru

(skat. 1.2.).

Izlasot ievadu, las�t�jam j�g�st p�rskats par darba saturu.

2.3. Galven� da�a

Galven� daa sast�v no noda�m un apakšnoda�m, kur�s izkl�sta t�mu izvirz�to

uzdevumu sec�b�.

Darba galvenaj� daa tiek sniegts probl�mas st�voka nov�rt�jums public�tajos

materi�los, koncepciju sal�dzin�jums. Noskaidro pamatj�dzienus, sniedz to defin�cijas. Tiek

izkl�st�ts iekšzemes un �rzemju zin�tnisk�s literat�ras apskats par p�t�mo probl�mu. Veicot

referat�vo anal�zi, autoram j�sniedz savs v�rt�jums vai nost�dne.

9

Anal�zei j�b�t konkr�tai, saprotamai, argument�tai un atbilstošai apskat�majai

probl�mai. Visiem darba galvenaj� da� apskat�tajiem jaut�jumiem j�b�t savstarp�ji

saist�tiem, j�atbilst bakalaura darba t�mai un taj� izvirz�tajam m�r�im, k� ar� j�nodrošina

sekm�ga uzdevuma veikšana. Iev�rojot sava temata robežas, autors var ieteikt ar� citus

teor�tisk�s izp�tes v�lamos virzienus.

Galven�s daas strukt�ra ir atkar�ga no bakalaura darba t�mas, m�r�iem un

uzdevumiem. Bieži bakalaura darba t�mu var atrisin�t, veicot tikai literat�ras anal�zi, tom�r

konkr�tu lok�lu probl�mu atrisin�šanai var b�t nepieciešams ar� apr��ins, kuru v�l neviens

nav veicis, šaj� gad�jum� bakalaura darba galven� daa var sast�v�t no literat�ras anal�zes un

apr��inu daas.

Apr��inu da� studentam:

1) j�izv�las apr��ina metodika,

2) j�sav�c inform�cija,

3) j�veic apr��ini,

4) j�analiz� to rezult�ti.

Darba rezult�tus ilustr� att�li (sh�mas, grafiki, fotogr�fijas, z�m�jumi) un tabulas

(noform�juma paraugu skat. 2. pielikum�).

Katru nodau ieteicams beigt ar secin�jumiem un n�kam�s nodaas pieteikumu.

2.4. Secin�jumi

Secin�jumi par bakalaura darbu kopum� seko p�c t� galven�s daas. Secin�jumi ir

apgalvojuma form� izteikti spriedumi par darb� izvirz�to jaut�jumu, m�r�i un uzdevumiem.

Secin�jumos atspoguo literat�ras anal�z� un apr��inu da� ieg�t�s atzias.

Secin�jumus numur�.

2.5. Literatras saraksts

Ja darb� ir atrefer�ts, cit�ts vai cit�di tieši vai netieši izmantots materi�ls no k�das

gr�matas vai cita avota, tad tekst� ir j�atsaucas uz šiem avotiem. To izdara, tekst� aiz attiec�g�

materi�la kvadr�tiekav�s ierakstot avota k�rtas numuru, bet pašus avotus bibliogr�fiski

aprakstot avotu sarakst�.

Avotu bibliogr�fisko aprakstu veic atbilstoši Valsts standartu - LVS 90:1998; LVS

195:1999; LVS 196:1999; LVS 832:1994 u.c. - pras�b�m.

Avotus apraksta taj� valod�, k�d� tie sarakst�ti, un tos sarindo tekst� par�d�šan�s

sec�b�. Aprakst�šanas pamatprincipi ir š�di:

10

a) gr�mat�m:

Autors (Uzv�rds, Inici�lis). Gr�matas nosaukums. - Izdošanas vieta: Izdevniec�ba, izdošanas

gads. - lappušu skaits vai cit�t� lappuse(s).

Piem�ram:

Vanags A., Kriš�ns Z. Elektriskie t�kli un sist�mas. II daa. - R�ga: P�tergailis, 1998. - 310

lpp.

Billinton R., Allan R.N. Reliability Evaluation of Power Systems. 2nd Edition. - New York:

Plenum Press, 1996.

Ja autoru skaits ir liel�ks par trim, tad gr�matu apraksta p�c nosaukuma un zias par trim

autoriem sniedz aiz nosaukuma. Inform�ciju par p�d�jiem autoriem aizst�j ar apz�m�jumu

„u.c.”.

b) rakstiem periodik�:

Autors. Raksta nosaukums // Izdevuma nosaukums. - izdošanas gads. - Nr. vai izdošanas

datums (m�nesis). - lappuses (no-l�dz).

Piem�ram:

Z.Kriš�ns, I.Oeiikova, A.Kalpia, A.Mutule. Lietot�jam draudz�gu invest�ciju efektivit�tes

anal�zes un optimiz�cijas sist�mu izveidošanas principi // Latvian Journal of Physics and

Technical Sciences. - 2002. - No 1. - P. 26-37.

c) rakstiem rakstu kr�jumos:

Autors. Raksta nosaukums // Rakstu kr�juma nosaukums. - Izdošanas vieta: „Izdevniec�ba”

vai izdev�js, izdošanas gads. - lappuses (no-l�dz).

Piem�ram:

Z.Krishans, A.Mutule, I.Oleinikova. Structure of Optimisation Models System for Planning of

Power System under Market Conditions // Proceedings of the 7th International Scientific

Conference “Electric Power Engineering (EPE) 2006”. - Brno University of Technology,

Brno, Czech Republic, 2006. - P. 19-23.

d) interneta materi�la apraksta piem�rs:

North American Electric Reliability Council (NERC): Reliability Legislation / Internets. -

http://www.nerc.com/about/legislation.html

e) Interneta lapas piem�rs:

www.latvenergo.lv

Avotu bibliogr�fisko aprakstu apkopojumu ar virsrakstu Literat�ra ievieto darba

beig�s.

11

2.6. Pielikumi Pielikumos ir materi�li, kas pal�dz izprast tekstu un atspoguo darba rezult�tus, kuri

nav iekauti pamattekst�. Visbiež�k pielikumi ir apr��ina datorprogrammu apraksti, detaliz�ti

apr��ina rezult�ti, elektrotehnisk�s aparat�ras katalogi u.c. Ja materi�li ir aizg�ti, tad j�nor�da

to avots.

Visi pielikumi ir numur�ti un ar virsrakstiem.

12

3. BAKALAURA DARBA NOFORM�ŠANA

3.1. Titullapa

Titullapa ir darba pirm� lappuse. T� j�noform� saska� ar 3. pielikumu. M�c�bu

iest�des nosaukumu, autora un zin�tnisk� darba vad�t�ja uzv�rdus raksta ar lieliem burtiem,

uzr�dot vad�t�ja zin�tnisko gr�du un akad�misko amatu.

Zin�tnisko vai akad�misko gr�du habilit�tais doktors un doktors, ma�istrs var sa�sin�t,

p�c t� nor�dot zin�tu nozari (piem�ram, Dr.habil.sc.ing., Dr.sc.ing., Mag.ing.).

Vad�t�ja akad�misko amatu sa�sina (piem�ram, “profesors” - prof.; “asoci�tais

profesors” - asoc. prof.; “docents” - doc.; lektora amata nosaukumu nesa�sina).

3.2. Studenta galvojums un darba nov�rt�jums

Studenta galvojums un darba nov�rt�jums atrodas bakalaura darba 2. lappus� (skat. 4.

pielikumu), uzreiz aiz titullapas. Pirms darba iesniegšanas aizst�v�šanai students apliecina, ka

darbs ir izstr�d�ts patst�v�gi. P�c darba aizst�v�šanas šaj� lap� tiek ierakst�ts ar� bakalaura

darba aizst�v�šanas komisijas nov�rt�jums (skat. 4. pielikumu).

3.3. Satura r�d�t�js

Satura r�d�t�ja noform�šanas paraugs dots 5. pielikum�. Taj� nor�da darba nodau un

apakšnodau virsrakstus, atrašan�s lappusi. Satura r�d�t�j� un tekst� apakšnodau virsrakstu

formul�jumiem j�b�t vien�diem.

3.4. Teksta noform�šana

Teksts rakst�ms valsts valod�.

Darbu iesniedz vien� eksempl�r�, rakst�tu ar datoru uz A 4 form�ta pap�ra loksn�m

(210x297 mm), šrifts - Times New Roman, burtu lielums - 12. Teksta izk�rtojum� katr�

lappus� tiek iev�rots 1,5 starprindu interv�ls un iev�rotas š�das atk�pes no mal�m:

- no kreis�s malas 30 mm;

- no lab�s malas 20 mm;

- no augšas 30 mm;

- no apakšas 20 mm (3. pielikums)

Katras rindkopas pirm� rinda s�kas ar 15-20 mm atk�pi. Nodau virsrakstu tekstus

raksta ar lieliem burtiem (burtu lielums – 14-16) atseviš�� rind� simetriski tekstam, bet

apakšnodau virsrakstus - ar mazajiem burtiem (burtu lielums – 12-14), izemot pirmo lielo

13

s�kumburtu pirmaj� v�rd�. Virsrakstu beig�s punktu neliek, bet, ja virsraksts sast�v no diviem

teikumiem, tad starp tiem liek punktu (ieteicams virsrakstu veidot vien� teikum�). Atstarpe

starp virsrakstu un tekstu ir 2-3 interv�li. Nav pieaujams v�rdu p�rnesums virsrakstos, k� ar�

virsrakstu pasv�trojums.

Katru nodau s�k jaun� lappus� (apakšnodaas - n�.)

Tabulas, ilustr�cijas un formulas ir numur�tas, tabul�m un att�liem doti nosaukumi

(skat. 2. pielikumu).

3.4.1. Ilustr�cijas

Darb� ievietoto ilustr�ciju - fotogr�fiju, ski�u, sh�mu, grafiku, diagrammu u.tml. -

apz�m�šanai izmanto vienu un to pašu terminu “att�ls”. Att�li tiek numur�ti nodaas ietvaros

un katram no tiem ir j�b�t savam nosaukumam. Att�la numuru un nosaukumu raksta

simetriski zem ilustr�cijas. Nosaukumu raksta ar maziem burtiem un lielo s�kuma burtu, bez

punkta nosaukuma beig�s. Ja att�lam vajadz�gi skaidrojumi, tos raksta zem nosaukuma

(paskaidrojumu var rakst�t maz�ka izm�ra fontos). Tekst�, kura ilustr�šanai izmantots att�ls,

attiec�g� viet� j�dod atsauce uz to, piem�ram: … uzskat�mi ilustr� 1.3. att. dot� sh�ma … Ja

darb� (noda�) ir tikai viena ilustr�cija, tad to nenumur�, bet raksta tikai t�s nosaukumu.

3.4.2. Tabulas

Darb� ievietot�s tabulas tiek numur�tas un katrai no t�m ir j�b�t savam nosaukumam.

Tabulas nosaukumu raksta simetriski virs tabulas ar maziem burtiem un lielo s�kuma burtu,

bez punkta nosaukuma beig�s. Tabulas numur� nodaas ietvaros ar ar�bu cipariem. Tabulas

numuru raksta labaj� pus� virs tabulas nosaukuma. Tekst� attiec�g� viet� j�dod atsauce uz

tabulu, piem�ram: K� r�da 1.3. tabulas dati … Ja darb� (noda�) ir tikai viena tabula, tad to

nenumur�, bet raksta tikai t�s nosaukumu.

3.4.3. Formulas

Darb� ievietot�s matem�tisk�s formulas iekauj tekst�, ta�u katru no t�m raksta sav�

atseviš�� rindi�. Formul� izmantotajiem simboliem aiz formulas j�dod atšifr�jumus.

Formulas numur� nodaas ietvaros ar ar�bu cipariem, kurus raksta aiz formulas rindias labaj�

pus� un numuru iesl�dz parastaj�s (apa�s) iekav�s. Ja formula aizem vair�kas rindias, tad

numuru raksta p�d�j�s rindias labaj� pus�. Tekst�, atsaucoties uz k�du no formul�m, t�s

numuru raksta t�pat k� aiz formulas - apaaj�s iekav�s. Ja darb� (noda�) ir tikai viena

formula, tad to nenumur�.

14

3.4.4. Atsauces uz avotiem

Atsauces uz avotiem satura izkl�st� nor�da š�dos gad�jumos:

- ja tekst� min�ts cit�ts, idejas p�rst�sts;

- ja tekst� dots skaitlisks materi�ls;

- ja tekst� aprakst�ts k�ds piem�rs no izlas�t� darba;

- ja tekst� ir piemin�ts k�ds raksts, p�t�jums;

- ja att�l�, tabul� atspoguotais materi�ls emts no literat�ras.

Atsauces uz avotiem satur� nor�da ar avota numuru literat�ras sarakst�, kurš ielikts

[kvadr�tiekav�s].

3.5. Lappušu un noda�u numer�cija

Lappuses numur� ar ar�bu cipariem, numuru s�k nor�d�t ar 3. lappusi (titullapu un 2.

lappusi nenumur�). Lappušu numer�cija ir vienota visam darbam.

Nodaas un apakšnodaas numur� ar ar�bu cipariem. Apakšnodaas numurs sast�v no

nodaas un apakšnodaas numura, kas atdal�ms ar punktu, piem�ram, “2.3.” (otr�s nodaas

treš� apakšnodaa).

3.6. Darba iesiešana

Bakalaura darbs iesienams cietos v�kos vai ar spir�li.

15

4. BAKALAURA DARBA AIZST�V�ŠANA

Bakalaura darbu var uzskat�t par pabeigtu, ja tas noform�ts atbilstoši pras�b�m un

saemta darba zin�tnisk� vad�t�ja atsauksme.

Darbs j�iesniedz aizst�v�šanai Bakalaura darba aizst�v�šanas komisijai ne v�l�k k�

divas ned�as pirms aizst�v�šanas datuma.

Students ar recenziju j�iepaz�stina ne v�l�k k� divas dienas pirms aizst�v�šanas.

Darba aizst�v�šana notiek atkl�t� Bakalaura darba aizst�v�šanas komisijas s�d�.

Uz aizst�v�šanu students gatavo aptuveni 10 min�šu garu uzst�šanos, kur� ietver:

1) darba m�r�i, aktualit�ti, noz�m�bu;

2) darba teor�tisko pamatu;

3) anal�tisko dau - p�t�juma jaut�jumu, p�t�juma metodi, rezult�tus, to interpret�ciju;

4) secin�jumus un priekšlikumus.

Bakalaura darba aizst�v�šana sec�ba ir š�da:

1) akad�misk� gr�da pretendenta ziojums;

2) darba zin�tnisk� vad�t�ja un recenzenta v�rt�juma paziošana;

3) pretendenta atbildes uz recenzenta, komisijas un s�des dal�bnieku uzdotajiem

jaut�jumiem;

4) diskusijas par bakalaura darbu.

Bakalaura darbu v�rt� 10 ballu sist�m�, emot v�r� darba vad�t�ja atsauksmi,

recenzenta v�rt�jumu, darba aizst�v�šanas kvalit�ti (uzst�šan�s, atbildes uz komisijas

uzdotajiem jaut�jumiem, recenzenta piez�mes).

Bakalaura darbs p�c aizst�v�šanas tiek glab�ts katedr� (3 gadus).

16

1.pielikums

Ener��tikas un elektrotehnikas fakult�tes 4. kurss. WEBNO Students V�rds Uzv�rds Apl. nr. …………………………

Ener��tikas un elektrotehnikas fakult�tes dek�nam prof. J�nim GERHARDAM

IESNIEGUMS

L�dzu apstiprin�t bakalaura darba t�mu

„T�mas nosaukums valsts valod�”

„T�mas nosaukums angu valod�”

Studenta paraksts: ………………………

Saskaots: zin�tniskais vad�t�js V�rds Uzv�rds paraksts: …………………

Datums.

17

2. pielikums Ilustr�ciju, tabulu un formulu noform�jums

2. att. Klientu diennakts grafiki

3.tabula

Sadales elektrisko t�klu garums no 1998. l�dz 2004. gadam (Statistiskie r�d�t�ji doti uz attiec�g� gada 1. janv�ri, m�rvien�ba km)

R�d�t�ja nosaukums 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004

0,4 kV l�nijas 64720 64577 65546 65687 6579 66320 66876 0,4 kV gaisvadu l�nijas, tai skait�: 58426 58134 58585 58027 57362 57131 56896 0,4 kV piekarkabeu l�nijas (AMKA) 186 628 1461 2059 2665 3467 4087 0,4 kV kabeu l�nijas 6293 6442 6960 7660 8434 9189 9979

gg NqQ �� , (1.1)

kur gQ - nepieciešamais materi�la daudzums gad�, kg;

q - materi�la pat�ria forma, kg/gab.;

gN - gada ražošanas apjoms, gab.

18

3. pielikums Titullapa

R�GAS TEHNISK� UNIVERSIT�TE ENER�TIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS FAKULT�TE

ENER�TIKAS INSTIT�TS

V�rds UZV�RDS

Ener��tikas un elektrotehnikas bakalaura programas students (stud. apl. Nr. .......)

„Bakalaura darba nosaukums”

Bakalaura darbs

Zin�tniskais vad�t�js: Doc., Dr.sc.ing. V. UZV�RDS

R�GA, gads

19

4. pielikums Studenta galvojums un darba nov�rt�jums

Ar savu parakstu apliecinu, ka diplomdarbs ir izstr�d�ts R�gas Tehnisk�s universit�tes Ener��tikas un elektrotehnikas fakult�t� patst�v�gi, nav bijis iesniegts citai instit�cijai izv�rt�šanai, nav bijis piln� apjom� iepriekš public�ts.

Darba autors: stud. V�rds Uzv�rds ……………………………………………………… (paraksts, datums)

Darba zin�tniskais vad�t�js: Dr.sc.ing. V�rds Uzv�rds ………………………………… (paraksts, datums)

Bakalaura darbs ieteikts aizst�v�šanai:

Prof., Dr.sc.ing. V�rds Uzv�rds ………………………………………………………… (paraksts, datums)

Bakalaura darbs aizst�v�ts

20...... gada „……”………………… s�d� un nov�rt�ts ar atz�mi ………………… (……)

Darbu pie�ma komisija š�d� sast�v�:

Priekšs�d�t�js ……………………………………………

Sekret�rs …………………………………………………

Loceki ……………………………………………………

……………………………………………………

20...... gada „……”…………………

……………………………………………………

Komisijas sekret�rs ………………………………………

(paraksts)

20

5. pielikums Satura r�d�t�ja paraugs

Saturs Anot�cija ……………………………………………………………………… lpp. Abstract ………………………………………………………………………… lpp. Ievads …………………………………………………………………………… lpp. 1. (nodaa)……………………………………………………………………… lpp. 1.1. (apakšnodaa)……………………………………………………………… lpp. 1.2. ……………………………………………………………………………… lpp. 2. ………………………………………………………………………………… lpp. 2.1. ……………………………………………………………………………… lpp. 2.2. ……………………………………………………………………………… lpp. 3. ………………………………………………………………………………… lpp. 3.1. ……………………………………………………………………………… lpp. 3.2. utt. ………………………………………………………………………… lpp. Secin�jumi ……………………………………………………………………… lpp. Literat�ras saraksts ……………………………………………………………… lpp. Pielikumi ……………………………………………………………………… lpp. Piez�me: ja izstr�d�ti apjom�gi priekšlikumi vai plašas metodisk�s rekomend�cijas, t�s var ievietot zem atseviš�a virsraksta pirms nobeiguma.

21

6. pielikums

ANOT�CIJA

ELEKTROENER�IJAS KVALIT�TES NOVRTŠANAS METODES

Šaj� darb� ir apl�koti elektroener�ijas kvalit�tes parametri un to ierobežojoš�s normas.

Darb� apl�koti galvenie elektroener�ijas kvalit�tes nov�rt�šanas principi un par�d�ti

elektrisko t�klu model�šanas un nov�rt�šanas piem�ri programm� „Zudumi+”.

Darba kopapjoms ir 51 lappuse (52 lappuses), tas satur 18 att�lus, taj� ir atsauces uz

21 inform�cijas avotu (22 inform�cijas avotiem).