nr. 62 2015. gada 3. februârî atbalsta centra „roku rokâ ... · prieks bija par to, ka daba...

Nr. 62 2015. gada 3. februârî Aizputes novada domes izdevums

Atbalsta centra „Roku Rokâ”pçrnâ gada nogales raibie notikumi

Pçrnâ gada nogale atbalstacentram „Roku Rokâ” izvçrtâspar aktîvu un raibu notikumuvirpuli. Èakli darbojâmies, laisagatavotos centriòa îpaðajamZiemassvçtku ieskaòas pasâ-kumam, piedzîvojâm divusizbraucienus un saòçmâmdâvanas.

Pçrn, 20. decembrî bçrni unjaunieði ar draugiem unvecâkiem tika aicinâti uzKuldîgas Mâkslas namu, kurnorisinâjâs pasâkums pçcrendenieces Mairas Brûderessagatavota projekta. Projektamçríis bija satikties daþâdusociâlo lîmeòu bçrniem unjaunieðiem, lai vienotos kopîgâpasâkumâ. Tajâ bija nelielskoncerts, kurâ piedalîjâs atbalstacentra „Roku Rokâ” bçrni unjaunieði ar îpaðâm vajadzîbâm,viòu lîdzcilvçki un kuldîdznieksKristaps Kaòuks. Plaðu dziesmuprogrammu bija sarûpçjuðiKuldîgas 2. vidusskolas bçrnipasniedzçja vadîbâ. Kâ îpaðais

Atbalsta centra “Roku Rokâ” dalîbnieki Ziemassvçtku ieskaòas pasâkumâ

mâkslinieks koncertu ar vijoliieskandinâja Edgars Ziòìe.

Paldies Mârtiòa Freimaòafondam, kas atbalstîja projektuar muzikâlâm dâvanâm.Saòçmâm mûzikas diskus. Tietika visiem bçrniem, kuri bijaapmeklçjuði pasâkumu.

22. decembrî norisinâjâscentriòa Ziemassvçtku ieskaòaspasâkums. Ap plkst. 17.00 cen-tra bçrni, jaunieði, pasniedzçjasun vadîtâji rosîjâs uzmçìinâjumu, lai plkst. 18.00sagaidîtu vecâkus un lûgtosciemiòus, kuri mûs gada laikâbija atbalstîjuði.

Pasâkuma pirmajâ daïâatbalsta centra apmeklçtâji, viòulîdzcilvçki ar dziedâðanaspasniedzçju Agati Gûtmani bijasagatavojuði vairâkas dziesmas.Sandras Priedolas vadîbâ tikanodejota krâðòa deja arskaistiem, paðtaisîtiem vçde-kïiem, kurus palîdzçja izgatavotAizputes vidusskolas meitenes.Baudîjâm Kristiânas Bçrziòas

solo. Kâ îpaðais ciemiòð uzstâjâsIveta Birule. Viòa dalîjâs stâstâpar savu dçlu Mareku, kam irdzirdes traucçjumi, un kâ panâkt,lai tas nebûtu ðíçrslis dzîvot arkvalitâti. Mareks ar deju partneriLauru Alisi Liepiòu no-demonstrçja, cik labi prot dejotsporta dejas. Tas bija jaukspârsteigums - redzçt klâtienç tikskaisti izpildîtas dejas.

Tâlâk sekoja pateicîba visiem,kas gada laikâ palîdzçjuði veidotatbalsta centra nodarbîbas unpalîdzçjuði gan ar materiâliem,gan finansçm. Liels paldies tikaizteikts atbalsta centra vadîbai,bez kuras centrs nebûtu tâds,kâds tas ir tagad.

Bçrni un jaunieði, kuri aktîviatbalsta centrâ spçlçja galdaspçles, tika pie diplomiem undâvanâm par aktîvu lîdzdalîbugalda spçlçs. Centriòâ ïoti èaklispçlçjâm arî Domino, Rièu raèu,Desas, Cirku un Bilþu galeriju.

Beidzoties pirmajai pasâkumadaïai, pçc atbalsta centra

iniciçtas pikoðanâs priekiembçrnus un jaunieðus apciemojaSalavecis ar Rûíi. Katrs saòçmapa salduma paciòai unpraktiskâm lietâm.

Otrajâ daïâ visi tika aicinâti piesvçtku galda.

Gada pçdçjais pasâkums

atbalsta centram bija paðosZiemassvçtkos - 25. decembrî,kad tikâm aicinâti uz Rîgu, kurDoma baznîcâ norisinâjâslabdarîbas koncerts „Apsniegeòìeïu koks”. Koncertu jau otrogadu organizç Bçrnu paliatîvâsaprûpes biedrîba. Koncertâdzirdçjâm dziesmas OlgasRajeckas un Zanes Gudrâsizpildîjumâ, kâ arî RTU jauktokori „Vivere” diriìenta GintaCepelnieka vadîbâ. Tas viss kopâradîja râmu, baudâmu noskaòu.Pçc koncerta bijâm mîïi gaidîtivienâ no blakus zâlçm, kurmielojâmies ar kanapçgardumiem. Liels paldies Bçrnupaliatîvâs aprûpes biedrîbasvadîbai, dakterei AndaiJansonei, kapelânei AinaiBriedei un Aizputes novadadomei par transportanodroðinâðanu.

Pçc Doma baznîcasapmeklçjuma devâmies skaistâpastaigâ pa Vecrîgas tirdziòu.Vçl vairâk Ziemassvçtkunoskaòas turpinâjâm baudîtatpûtas centrâ „Lido”. Lielsprieks bija par to, ka dabaapveltîja mûs ar sniegu, kastîkami vairoja svçtku noskaòu.

Vçlamies mîïu paldies teiktAizputes sievieðu apvienîbai„Integro” par èakli sarûpçtajâm,koðajâm dâvanâm – tupam-sçþam spilveniem un ar rokumîcâmkubiem, kas pildîti argriíu sçnalâm. Dâvanas jaunonâkuðas centriòâ pie bçrniem!

Svçtku laiks tagad jau pagâtnç.Katrs domâs varbût izvçrtçjamðo nesavtîgo dâvinâðanas laiku,atskatâmies uz labo. Atbalstacentra „Roku Rokâ” organizatoriaicina: ja esi atvçrts, ir vçlme nosirds darboties kopâ ar bçrniemun jaunieðiem ar îpaðâmvajadzîbâm, bûsi mîïi gaidîtsmûsu centriòâ. Radîsim bçrniemprieku ne tikai svçtkos, bet arîikdienâ.

Iveta Ðtâla

Atbalsta centrs „Roku Rokâ” aicina ðâ gada 7. martâplkst.16.00 Aizputes Kultûras namâ uz Labdarîbas koncertu –ar mçríi vâkt lîdzekïus plaðâkas telpas izveidei un pielâgoðanai,kurâ bçrni un jaunieði ar îpaðâm vajadzîbâm varçs vingrot, dejot,piedalîties deju un kustîbu terapijâ. Koncertâ dziedâs un muzicçscentriòa bçrni un jaunieði, Ventspils jaunieði, Diâna Panaskova(Rîga), Javu ìimene (Kandava) u.c. atbalsta centra draugi unatbalstîtâji. Uzrunu teiks Rîgas bçrnu paliatîvâs aprûpes valdespriekðsçdçtâja dr.A.Jansone un vietniece A.Briede.

Ieeja par ziedojumiem

Labdarîbas koncerts

Foto

Aga

te G

ûtm

ane

2

Oficiâlâs ziòas

Nr. 62 2015. gada 3.februârî

Aizputes novada Dzimtsarakstu nodaïâ 2014. g reìistrçti:1. Dzimuði bçrni – 78, t.sk. puikas – 31, meitenes – 47;2. Miruði – 167;3. Laulîbas – 12.

Aizputes novada dome atklâtâ izsolç ar augðupejoðu solipârdod Aizputes novada domei piederoðo nekustamo îpaðumuar kadastra Nr.6405 010 0018, kas sastâv no 459 kv.m. liela zemesgabala un kafejnîcas çkas Jelgavas ielâ 26, Aizputç, Aizputesnovadâ. Nodroðinâjuma nauda – 10%. Izsoles sâkuma cena EUR8000. Izsoles solis EUR 100.00. Izsole notiks 2015. gada 12. februârîplkst.10.00. Aizputes novada domç, Atmodas ielâ 22, Aizputç. Izsolesdalîbniekiem jâpiesakâs domç, Atmodas ielâ 22, Aizputç, 18. kabinetâlîdz 2015. gada 11. februârim plkst.15.00.

***Aizputes novada dome atklâtâ izsolç ar augðupejoðu soli

pârdod Aizputes novada domei piederoðo nekustamo îpaðumuar kadastra Nr.6405 011 0117, kas sastâv no 1278 kvm. liela zemesgabala, trîsstâvu kopdzîvojamâs çkas ar çdnîcas un veikalatelpâm Kalvenes ielâ 69, Aizputç, Aizputes novadâ. Nodroðinâjumanauda 10%. Izsoles sâkuma cena EUR 21000. Izsoles solis EUR100.00. Izsole notiks 2015. gada 13. februârî plkst.10.00 Aizputesnovada domç, Atmodas ielâ 22, Aizputç. Izsoles dalîbniekiemjâpiesakâs domç, Atmodas ielâ 22, Aizputç, 18.kabinetâ lîdz 2015.gada 12. februârim plkst.15.00.

***Kurzemes apgabaltiesas 6.iecirkòa zvçrinâts tiesu izpildîtâjs Sandra

Jaunsleine, prakses vieta Avotu iela 4, Liepâja, pârdod pirmajâ izsolçbezmantinieka mantu – NÎ dzîvokli Laþas ielâ 8a-15, Aizputç,kadastra Nr 6405 900 1080, 46.1 kvm, 2 istabas, 1/4 stâvs, 30/1000 domâjamâs daïas no daudzdzîvokïu mâjas un zemes.Nekustamâ îpaðuma piespiedu pârdoðanas vçrtîba – EUR 3000.Pirmâs izsoles sâkumcena – EUR 3000, kura nav apliekama ar PVN.Visâm personâm, kurâm uz nekustamo îpaðumu ir tiesîbas, kasnepieïauj tâ pârdoðanu izsolç, jâpieteic savas prasîbas tiesâ lîdz izsolesdienai. Izsole notiks 18.02.2015. plkst. 11.30 Avotu ielâ 4, 2.stâvâ,Liepâjâ. Pretendentiem lîdz izsolei jâiemaksâ nodroðinâjuma summa10% apmçrâ no nekustamâ îpaðuma vçrtîbas – EUR 300 zvçrinâtatiesu izpildîtâja Sandras Jaunsleines, personas kods 150767-10810,depozîta kontâ Nr. LV75TREL9199003001000, Valsts Kase,TRELLV22, lietâ Nr. 00825/006/2014 Saskaòâ ar Civilprocesalikuma 608.panta pirmo daïu pirms izsoles personas, kuras ieraduðâsuz izsoli, uzrâda tiesu izpildîtâjam personu un pilnvarojumu(pârstâvîbas tiesîbas) apliecinoðus dokumentus un iesniedz ðodokumentu kopijas. Tâlr. uzziòâm: 63420864, 29188076.


Jaunsleine, prakses vieta Avotu iela 4, Liepâja, pârdod pirmajâ izsolçbezmantinieka mantu – NÎ zemes gabals 11.39 ha, tai skaitâ meþs4.25 ha, kadastra Nr 6472 007 0100, “Dzirnavas”, Laþas pagasts,Aizputes novads. Nekustamâ îpaðuma piespiedu pârdoðanas vçrtîba– EUR 10 400. Pirmâs izsoles sâkumcena – EUR 10 400, kura navapliekama ar PVN. Visâm personâm, kurâm uz nekustamo îpaðumuir tiesîbas, kas nepieïauj tâ pârdoðanu izsolç, jâpieteic savas prasîbastiesâ lîdz izsoles dienai. Izsole notiks 18.02.2015. plkst. 13.45 Avotuielâ 4, 2.stâvâ, Liepâjâ. Pretendentiem lîdz izsolei jâiemaksânodroðinâjuma summa 10% apmçrâ no nekustamâ îpaðuma vçrtîbas– EUR 1040 zvçrinâta tiesu izpildîtâja Sandras Jaunsleines, perso-nas kods 150767-10810, depozîta kontâ Nr.LV75TREL9199003001000, Valsts Kase, TRELLV22, lietâ Nr.00827/006/2014 Saskaòâ ar Civilprocesa likuma 608.panta pirmodaïu pirms izsoles personas, kuras ieraduðâs uz izsoli, uzrâda tiesuizpildîtâjam personu un pilnvarojumu (pârstâvîbas tiesîbas)apliecinoðus dokumentus un iesniedz ðo dokumentu kopijas. Tâlr.uzziòâm: 63420864, 29188076.


Jaunsleine, prakses vieta Avotu iela 4, Liepâja, pârdod pirmajâ izsolçbezmantinieka mantu – NÎ Velçngrieþu ielâ 6, Aizputç, kadastraNr 6405 001 0004, zemes gabals 28 901 kvm, çka 43.9 kvm, kûts,ðíûnis, pagrabs. Kreditori – Aizputes novada dome, Atmodas iela22, Aizpute. Nekustamâ îpaðuma piespiedu pârdoðanas vçrtîba – EUR3800. Pirmâs izsoles sâkumcena – EUR 3800, kura nav apliekamaar PVN. Visâm personâm, kurâm uz nekustamo îpaðumu ir tiesîbas,kas nepieïauj tâ pârdoðanu izsolç, jâpieteic savas prasîbas tiesâ lîdzizsoles dienai. Izsole notiks 18.02.2015. plkst. 15.00 Avotu ielâ 4,2.stâvâ, Liepâjâ. Pretendentiem lîdz izsolei jâiemaksâ nodroðinâjumasumma 10% apmçrâ no nekustamâ îpaðuma vçrtîbas – EUR 380zvçrinâta tiesu izpildîtâja Sandras Jaunsleines, personas kods 150767-10810, depozîta kontâ Nr. LV75TREL9199003001000, Valsts Kase,TRELLV22, lietâ Nr. 00823/006/2014 Saskaòâ ar Civilprocesalikuma 608.panta pirmo daïu pirms izsoles personas, kuras ieraduðâsuz izsoli, uzrâda tiesu izpildîtâjam personu un pilnvarojumu(pârstâvîbas tiesîbas) apliecinoðus dokumentus un iesniedz ðodokumentu kopijas. Tâlr. uzziòâm: 63420864, 29188076

Domes sçdç2014. gada 22. decembrî•Apstiprinâja „Aizputes novadaattîstîbas programmas 2012.-2018.gadam” aktualizçto Investîciju unrîcîbu plânu.•Apstiprinâja Aizputes novadapaðvaldîbas ceïu un ieluapsaimniekoðanas programmu2015.-2018. gadam. Noteica, kaprogramma ir precizçjama katrugadu atbilstoði faktiski pieejamajamfinansçjumam.Vçl domes sçdç izskatîja sekojoðusjautâjumus:par palîdzîbu dzîvokïa jautâjumarisinâðanâ;zemes jautâjumus;par izsoles rîkoðanu Jelgavas ielâ26, Aizputç;par rçíinu apmaksu SIA „Aizputeskomunâlais uzòçmums” miruðo unbezîrnieku dzîvokïu apkures unkomunâlo maksâjumu parâdusegðanai;par grozîjumiem ðtatu sarakstos(Aizputes novada dome, Aizputesvidusskola, Kalvenes pagastapamatskola);par Aizputes novada domesdarbinieku slodþu, mçneðalgugrupu apstiprinâðanu;par paðvaldîbas autoceïu 2014./2015.gada ziemas uzturçðanasklases noteikðanu Kazdangaspagastâ;par zemes reformas pabeigðanuAizputes pilsçtâ;budþeta grozîjumus.

Ârkârtas domes sçdç 9. janvârî•Sçdç tika izskatîts jautâjums parârkârtas situâciju Aizputes pagastapamatskolâ. Aizputes novadaBûvvalde 2014. gada 24. novembrîdomç iesniedza apsekoðanas aktu,kurâ norâdîts par ârkârtas situâcijasizveidoðanos Aizputes pamatskolasçkâ, jo daïçji pârlûzuðas starpstâvukoka pârseguma sijas. Paðlaikskolas darba un apmâcîbas processnotiek pârçjâ çkas daïâ, kâ arîAizputes pagasta Saieta namâ,daïçji pielâgojot telpas apmâcîbuprocesam.Aizputes novada domes publiskoiepirkumu komisija jau noslçgusisarunu procedûru un izvçlçjusipretendentu Aizputes pamatskolasçkas pârbûves projektaizstrâdâðanai un bûvniecîbasprocesa realizçðanai. Piedâvâjumakopçjâ summa kopâ ar pievienotâsvçrtîbas nodokli ir EUR 585402.Çkas pârbûvei nepiecieðamipapildus lîdzekïi.Dome nolçma òemt ilgtermiòaaizdevumu 500 000 eiro apmçrâno Valsts kases lîdz pieciemgadiem ar Valsts kases noteiktogada mainîgo eiro aizdevumaprocenta likmi. Aizòçmumalîdzekïus nolçma izlietot Aizputespagasta pamatskolas pârbûvesveikðanai.Ilgtermiòa aizdevums tiks òemtsno Valsts kases 2015.gada1.ceturksnî, pamatojoties uzbûvniecîbas maksâjuma rçíiniem.Kredîta pamatsummu sâksatmaksât ne vçlâk kâ 2016.gadajanvârî. Aizòçmuma atmaksa tiks

garantçta ar paðvaldîbaspamatbudþetu.

Domes sçdç2015. gada 30 janvârî•Noteica novada pirmsskolasizglîtîbas iestâþu vasaras darbalaika periodu, kurâ tâs bûs slçgtas:Aizputes pirmsskolas izglîtîbasiestâdi „Pasaciòa” slçgs no 2015.gada 1. jûlija lîdz 31. ; Kazdangaspagasta pirmsskolas izglîtîbasiestâdi „Ezîtis” slçgs no 2015.gada15.jûnija lîdz 17.augustam; Cîravaspirmsskolas izglîtîbas iestâdi„Pîlâdzîtis” slçgs no 2015.gada8.jûnija lîdz 2.augustam.•Nolçma izveidot Aizputes novadadarîjumiem ar lauksaimniecîbaszemi izvçrtçðanas komisiju ðâdâsastâvâ: komisijas priekðsçdçtâja –Gita Sedola, Attîstîbas nodaïasvadîtâja; komisijas locekïi: DzintraZveja, domes nekustamâ îpaðumaspeciâliste, Nora Patmalniece,domes juriskonsulte, GuntaButrima, projektu vadîtâja; AndrisPetrovics, Aizputes pagastapârvaldes vadîtâjs.•Nolçma apmaksât SIA „AizputesKomunâlais uzòçmums”uzskaitîtos parâdus par centralizçtoapkuri paðvaldîbai piederoðosbezîrnieku dzîvokïos par kopçjosummu EUR 184.94.•Nolçma ar 2015. gada 1. februâriiznomât IK autoskolai ”ATA”mâcîbu klasi Saules ielâ 9, Aizputç.Noteica telpu nomas maksu mçnesîEUR 35,00, kam pieskaitâms PVN,un papildus maksâjumu parelektroenerìijas patçriòu pçcskaitîtâja râdîjuma.•Nolçma deleìçt biedrîbai „Next”paðvaldîbas funkcijas darbam arjaunatni izpildi uz 2015. gadu unslçgt deleìçðanas lîgumu arbiedrîbu. Nodroðinât deleìçtâuzdevuma izpildes finansçjumu 16261.56 eiro apmçrâ.•Noklausîjâs un pieòçma zinâðanai„Kvartâla starp Jâòa, Atmodas,

IzsolesZvaigþòu ielâm un Brîvzemniekabulvâri attîstîbas koncepcijasAizputç, Aizputes novadâ”publiskâs apsprieðanas galaziòojumu. Nolçma kvartâlaattîstîbas koncepciju òemt parpamatu, izstrâdâjot bûvprojektusAizputes tirgus un Aizputes pilsçtaslaukuma bûvniecîbai.•Apstiprinâja Aizputes novadapaðvaldîbas budþetu 2015. gadam.

Vçl domes sçdç izskatîjasekojoðus jautâjumus:

par palîdzîbu dzîvokïa jautâjumarisinâðanâ;

zemes jautâjumus;par grozîjumiem „Kârtîbâ, kâdâ

aprçíina un sadala valsts budþetamçrídotâciju pirmsskolas,vispârçjâs pamatizglîtîbas unvispârçjâs vidçjâs izglîtîbas iestâþupedagogu darba samaksai un valstssociâlâs apdroðinâðanasobligâtajâm iemaksâm Aizputesnovada skolâs”;

par grozîjumiem AizputesVeselîbas un aprûpes centra ðtatusarakstâ;

par grozîjumiem Aizputesnovada domes ðtatu sarakstâ –domes grâmatvedîbâ;

par grozîjumiem Cîravas pagastapârvaldes ðtatu sarakstâ;

par Aizputes novada paðdarbîbaspulciòiem un kolektîvu vadîtâjuatalgojumu 2015. gadâ;

par mçrídotâcijas sadalipaðvaldîbas mâkslinieciskokolektîvu vadîtâjiem;

par darba samaksasapstiprinâðanu domespriekðsçdçtâjam un domespriekðsçdçtâja vietniekam;

par deleìçðanas lîguma slçgðanuar SIA „Aizputes nami” par ietvjuun laukumu ikdienas uzkopðanu,kas sevî ietver sçtnieku un zâlâjupïauðanas pakalpojumus;

par deklarçtâs dzîvesvietasanulçðanu;

par ziedojuma pieòemðanu Laþasspeciâlajai internâtpamatskolai.

Aizputes novada dome izsaka dziïu cieòu un pateicîbuAizputes pilsçtas iedzîvotâjai Rigmorai Kazakai par sava personîgâîpaðuma - Latvijas karoga, kurð saglabâts no Latvijas pirmâsbrîvvalsts laikiem, dâvinâjumu Aizputes novada domei. Paðreizkarogs atrodas Aizputes novada domes arhîvâ.

Aizputes novada Dzimtsarakstu nodaïa informç

Par nekustamâ îpaðuma nodokïa apmçru kârtçjam taksâcijas gadampaðvaldîbas paziòo nodokïa maksâtâjam vai tâ pilnvarotai personai lîdztâ paða gada 15.februârim, nosûtot maksâðanas paziòojumu viòam vaiviòa pilnvarotai personai pçc norâdîtâs adreses.

Lai iegûtu aktuâlo informâciju par nekustamâ îpaðuma nodokli, nodokïamaksâtâji var izmantot portâlu www.epakalpojumi.lv.

Vçlamies atgâdinât, ka NÎN maksâtâjam – juridiskai personai – mçneðalaikâ no NÎN maksâðanas pienâkuma raðanâs brîþa turpmâkai saziòai arNÎN administratoru ir jâpaziòo paðvaldîbai sava elektroniskâ pasta adrese.

Pieteikties pakalpojumam iespçjams portâlâ www.epakalpojumi.lv.Atgâdinâjuma vçstule uz norâdîto e-pastu tiks izsûtîta septiòas dienaspirms maksâðanas termiòa, bet SMS veidâ – maksâðanas termiòasamaksas dienâ.

Paðvaldîbas ir uzsâkuðas aprçíinât nekustamâîpaðuma nodokli (NÎN) 2015. gadam.

3 Nr. 62 2015. gada 3.februârî

Par Aizputes novada paðvaldîbas 2015. gada budþetu

Konsolidçtais pamatbudþetaieòçmumu kopçjais apjomsplânots EUR 8401 539. Pretiepriekðçjâ gada sâkuma plânagadu (8635076) ieòçmumi zemâkipar 2.7% . Kopçjo gada plânunevar salîdzinât ar iepriekðçjâ gadapçdçjo precizçto plânu vaiiepriekðçjâ gada izpildi, jo valstsmçrídotâcija pedagoìiskodarbinieku atalgojumam plânâparedzçta 8 mçneðiem.

Pamatbudþeta lîdzekïu atlikumsuz gada sâkumu ir EUR 543577,t.sk. lîdzekïi ES struktûrfonduprojektu lîdzfinansçjumi - 151291,atlikumi mçrídotâcijâm – 35867.

Konsolidçtais pamatbudþetaizdevumu kopçjais apjoms tiekprognozçts EUR 8596768, t.i., par1.9 % mazâk nekâ iepriekðçjâgada prognozç.

No pamatbudþeta segsimiepriekðçjos gados òemtos kredîtus254428 euro apmçrâ, t.i., par 5,5%vairâk nekâ plânots iepriekðçjâgadâ (241218 euro), jo ðogadatmaksâsim iepriekðçjâ gadâòemto kredîtu no Valsts kases„Dzçves pamatskolas renovâcijas1.kârta”

Aizputes novada paðvaldîbasbâzes ieòçmumi ir nodokïuieòçmumi – iedzîvotâju ienâkumaun nekustamâ îpaðuma nodoklis.Nozîmîgâkais ieòçmumu avots iriedzîvotâju ienâkumu nodoklis,t.i., EUR 3507322, kura îpatsvarspieaudzis lîdz 41.7% , bet pretiepriekðçjâ gada izpildi ir mainîjiestikai par +1.93% jeb 48163euro.Pret iepriekðçjâ gada sâkotnçjoplânu iedzîvotâju ienâkumanodoklis pieaudzis par 7%, t.i.,230.885 euro.

Nekustamâ îpaðuma nodokïitiek plânoti EUR 458720, t.i., par11% mazâk kâ iepriekðçjâ gadâiekasçts, un tâ îpatsvarspamatbudþeta ieòçmumos sastâda5.5%. Nekustamâ îpaðuma nodokliveido nekustamâ îpaðumanodoklis par zemi, par çkâm uninþenierbûvçm, un mâjokïiem.Sodu sankcijas par termiòâneiemaksâto nekustamâ îpaðuma

nodokli ðogad jâattiecina uzieòçmumiem, kuri aprçíinâti unkurus iemaksâs par nekustamoîpaðuma. Aizputes novada domeizdevusi saistoðos noteikumus2015.gadam par nekustamâîpaðuma nodokïa maksâjumuatvieglojumu pieðíirðanumaznodroðinâtâm personâm 90%apmçrâ, kâ arî 2015.gadâ vçlneapliks dzîvojamo mâjupalîgçkas, izòemot garâþas.

Nodokïa likmes 2015.gadânetiks mainîtas – tâs saglabâjasesoðajâ apmçrâ (zemei, çkâm,inþenierbûvçm -1,5 % apmçrâ, betmâjokïiem - no 0,2%, 0,4% un0,6% atkarîbâ no îpaðumakadastrâlâs vçrtîbas uz2014.gada1.janvâri).

Nenodokïu ieòçmumi progno-zçti ðajâ gadâ EUR 76281,-apmçrâ, lîdzîgi nekâ saòemtsiepriekðçjâ gadâ. Tos veidoieòçmumi no valsts un paðvaldîbunodevâm, naudas sodiem,ieòçmumi no paðvaldîbu îpaðumupârdoðanas un pârçjie nenodokïuieòçmumi. Valsts un paðvaldîbasnodevas prognozçtas 3059 euroapmçrâ, t.i ,27% mazâk kâiepriekðçjâ gadâ iekasçts. Nopaðvaldîbas mantu realizâcijasplânojam – 67692 euro. Ðogadplânots 1300 euro soda naudas, nokurâm paðvaldîbas policija parpârkâpumiem ceïu satiksmç varçtuiekasçt 500 euro. Iepriekðçjâ gadârealizâcijas ieòçmumi 43403 euroapmçrâ tika iegûti no izsolçspârdotiem dzîvokïiem, zemesîpaðumiem un cirsmâm, bet ðogadplânojam 62000 euro par zemesîpaðuma pârdoðanu, 4200 euro parmeþa îpaðuma pârdoðanu.

Paðvaldîbas maksaspakalpojumu ieòçmumi un citipaðu ieòçmumi plânoti EUR295730 apmçrâ jeb 3.5% apmçrâno kopçjiem ieòçmumiem, bet,salîdzinot ar iepriekðçjo gaduplânots par 12,9% mazâk saòemtkâ 2014.gadâ. T.sk. plânots saòemtno vecâkiem par pakalpojumiemizglîtîbas iestâdçs - 58511 euro(iepriekðçjâ gadâ saòemts 77070,

t.i., par 25% saòemts vairâk),ieòçmumus par nomu un îri –37199, ieòçmumi no pacientaiemaksâm ârstniecîbas iestâdçs -31000 euro, no dzîvokïu unkomunâlo pakalpojumu maksâ-jumiem -134683, t.i., par 3%mazâk., un no citiem maksaspakalpojumiem 23428 euro. Citurneklasificçtie maksas pakalpojumiun kases ieòçmumi sastâdîs 10909.

Ieòçmumi no paðvaldîbusavstarpçjiem norçíiniem parizglîtîbas iestâþu pakalpojumiemplânoti EUR 75000, t.i., par 1,6%mazâk nekâ saòemts iepriekðçjâgadâ. Savukârt citâm paðvaldîbâmpar izglîtîbas iestâþu un sociâliempakalpojumiem plânots 2015.gadâpârskaitît EUR 92538, t.i., par 24%vairâk kâ iepriekðçjâ gadâ.

Vislielâkais izdevumu apjoms2015.gada novada budþetâ plânotsizglîtîbas iestâþu darbîbasnodroðinâðanai, kas sastâda 46%no kopçjiem izdevumiem,pieaugot par 4%, salîdzinot ariepriekðçjâ gadâ plânoto, t.i., EUR3 948 356. T.sk. valsts mçrí-dotâcijas, kuras plâno saòemt noIzglîtîbas un zinâtnes ministrijas unKultûras ministrijas pedagogudarba samaksai un valsts sociâlâsapdroðinâðanas obligâtajâmiemaksâm, plânotas 8 mçneðiem –EUR 1 685 464, mçrídotâcijasmâcîbu grâmatâm – EUR 26908,dotâcija brîvpusdienu nodro-ðinâðanai – EUR 66889, betpaðvaldîbas lîdzekïi EUR2 169 095, kas sastâda 7%pieaugumu, salîdzinot ariepriekðçjo gadu.

Sabiedriskâs kârtîbas izdevumiðogad tiek plânoti EUR 170001apmçrâ, kas sastâda gandrîz 2% nokopçjiem izdevumiem. Salîdzinotar iepriekðçjo gadu, izdevumiplânoti palielinât par 16%.

Ekonomiskai darbîbai paredzçtsizlietot EUR 374266 jeb 4% nopamatbudþeta, t.i., par 68% vairâknekâ iepriekðçjâ gadâ izlietots.Ðogad nav paredzçti lîdzekïi ESfonda lîdzfinansçtam nodarbinâ-tîbas projektam, bet nepiecieðami

lîdzekïi tûrisma informâcijas cen-tra uzturçðanai Atmodas ielâ 16Aizputç, tûrisma informâcijaspunktiem Cîravâ un Kazdangâ, kâarî novada bûvvaldes uzturçðanaiun paðvaldîbas lîdzfinansçjumamtranzîtautoceïu uzturçðanai. Ðaisadaïai pieaugumu veido darbuuzsâkðana ðogad lielâkâbûvniecîbas objektâ - Aizputç,Raiòa un Cepïa ielâ, kam budþetâsâkotnçji paredzçts 200000 euro,bet trûkstoðo izdevumu daïu segs,òemot kredîtu no Valsts kases600000 euro apmçrâ.

Vides aizsardzîbai no novadabudþeta izlietos 2% jeb EUR 129001, kas salîdzinâjumâ ariepriekðçjo gadu palielinâs par30%, jo pieaug izdevumi teritorijasuzkopðanas darbiem Aizputespilsçtâ, pieaugot darbiniekuminimâlai algai no 320 uz 360 euromçnesî. Budþeta kases atlikumâno iepriekðçjâ gada palika AS“Latvijas Valsts meþu” dâvinâjumssaldçtavu iegâdei medniecîbaskolektîvam, kuru ðogad plânotsiegâdâties.

Novada budþeta izdevumu daïâteritoriju un mâjokïu apsaim-niekoðanai atvçlçti 11% jeb EUR917563. Ðai budþeta daïaisamazinâjums pret iepriekðçjâgadâ izlietoto 28%. Samazinâjumssaistîts ar Eiropas Reìionâlâsattîstîbas fonda (ERAF) projekta„Ûdenssaimniecîbas infra-struktûras attîstîba Aizputesnovada Kazdangas pagastaKazdangas ciemâ” noslçgumu.Aizputç ielu apgaismojumarekonstrukcijas turpinâjumamplânoti 62000. Kazdangas pagastâdzîvojamai çkai paredzçtâ jumtarekonstrukcija par 30000 euro.

Veselîbas aprûpei atvçlçts 2% nokopbudþeta, t.i., EUR 184760, taspret iepriekðçjâ gada izpildi ir11% pieaugums.

Budþetâ atpûtai, sportam unkultûrai paredzçts izlietot 13% nokopbudþeta, t.i., EUR 1 133 393,kas ir par - 15% vairâk kâiepriekðçjâ gadâ. Palielinâjumsprognozçts, turpinot ELFLAprojektu „Aizputes novad-pçtniecîbas muzeja darbîbasattîstîba”, kura izmaksas nopamatbudþeta paredzçtas 94702euro apmçrâ. Atpûtas un sportapasâkumiem plânoti 194633euro,kultûras iestâþu uzturçðanai unpasâkumiem plânoti -773768 euro,vietçjiem medijiem “AizputesAvîzei” un TV -17040 euro, betsabiedriskâm organizâcijâm –139262, t.sk.ietilpst ELFLAprojekts “Ideju mâjasrekonstrukcija Aizputç” ar 114300euro izdevumu daïu.

Sociâlajai aizsardzîbai ðajâ gadâplânoti EUR 900758, kuri sastâda10% no pamatbudþeta. Pieaugumspret iepriekðçjo gadu sastâda 16%,t.sk.paðvaldîbas aìentûrai „Sociâlais dienests” izdevumiplânoti 681239 euro apmçrâ(iepriekðçjâ gadâ plânots 581099),bâriòtiesu uzturçðanai - 70526 ,BDC „Rûíîðu namiòð” – 15915 un

Aizputes novada domesdaudzfunkcionâlâm sociâlopakalpojumu centram – 98918.

Pamatbudþeta izdevumusadalîjums pçc ekonomiskâmkategorijâm sadalâs sekojoði:

Kopçjâ atlîdzîbas summasastâda 55% no pamatbudþetaizdevumiem.

Izdevumi preèu unpakalpojumu iegâdei plânoti2268369 euro, kas palielinâs par1.5%, salîdzinot ar iepriekðçjâgada izpildi un tie sastâda 24% nokopçjiem izdevumiem. Sadaïaslielâko daïu veido remontdarbu uniestâþu uzturçðanas izdevumi515528 euro, kas sastâdaîpatsvaru 15%. Savukârt puse noðiem izdevumiem paredzçtiremontdarbu apmaksai. Lielâkâsremontdarbu izmaksas paredzçtasiepriekðçjos gados uzsâktiemremontdarbiem EUR – PII„Pasaciòa - 50000, Aizputesvidusskolâ - 30264, Kazdangasmâjokïu apsaimniekoðanâ –28240, Aizputes pilsçtas teritorijâ– 25500 un Aizputes Mûzikasskolâ -14249, Laþas mâjokïuremontiem – 10000. Otra lielâkâmaksâjumu sadaïas grupa -maksâjumi par komunâlajiempakalpojumiem 408375 euro, t.i.,îpatsvars 31%. Degvielai plânots134516 euro, bet kurinâmam –89983.

Sociâlo pabalstu apmçrskopsummâ plânots 545329 euro,t.i., par 1.5% lielâks nekâ izlietotsiepriekðçjâ gadâ. No sociâlopabalstu summas tika izmaksâti53742 euro bezdarbniekustipendijâm, kas ðogad netiekplânoti. Paðvaldîbas sociâlâsaìentûras „Sociâlais dienests”pabalstu izmaksas unkompensâcijas nepiecieðamspalielinât par 12.5% vairâk nekâiepriekðçjâ gadâ.

Kapitâlieguldîjumi uninvestîcijas sastâda 12% nokopçjiem izdevumiem, un tas ir2% mazâk kâ iepriekðçjâ gadâ.Kopçjâ kapitâlieguldîjumasumma ir EUR 982780. No tiem804208 euro tiks izlietoti kapitâlosremontos. Lielâkie objekti plânotiEUR Aizputç Raiòa un Cepïa ielasizbûvei -208910 (plânots papildusòemt kredîtu 600000)-, projekts„Ideju mâjas rekonstrukcijaAizputç” -11430, projekts„Aizputes novadpçtniecîbasmuzeja darbîbas attîstîba” -94702,Jura Mâtera Kazdangaspamatskolas teritorijassakârtoðana – 90000, Aizputespagasta pamatskolas pârbûve -69008 ( plânots papildus kredîts500000), Aizputes pilsçtasapgaismojuma rekonstrukcijasturpinâjums – 62000, Kazdangaspagasta ûdenssaimniecîbasprojekta 2.kârtas pabeigðana -32351, ELFLA projekts „ Aktîvâsatpûtas laukuma labiekârtoðanaKalvenes pagasta teritorijâ” -30260.

Finaðu ekonomisteSniedze Ausmane

Aizputes novada paðvaldîbas 2015. gada pamatbudþeta izdevumu plâns EUR 8569800


Aizputes pilsçta

Jau otro gadu mûsu novadâ arAizputes novada domesfinansiâlu atbalstu tiek izdotsskolçnu radoðo darbu kalendârs„Lidojums”. To veido novadalatvieðu valodas un vizuâlâsmâkslas skolotâju metodiskâsapvienîbas (vadîtâjas Vita

Skolçnu radoðo darbu kalendârs„Lidojums - 2015”

Valdmane un Agrita Fausta). Tâkâ 2015. gads pçc Austrumukalendâra ir Kazas un Aitasgads, tad ðogad jauniemâkslinieki ïoti daudzveidîgicentuðies attçlot tieði ðosdzîvniekus. Daudzos darbosredzamas Aizputes novada

ievçrojamâkâs celtnes -pilis,baznîcas – un katramgadalaikam raksturîgie svçtki.Savukârt jaunie literâti savosdzejoïos un miniatûrâsmçìinâjuði vârdos izteikt jaunucilvçku izjûtas pasaulesatklâðanas procesâ. Kalendârâievietoti 76 zîmçjumi un literâriedarbi, skolçnus konsultçjuði 25skolotâji.

Kalendâra Atvçrðanas svçtkinotika Aizputes novada Tûrismainformâcijas un mûþizglîtîbascentrâ. Simboliskâ lentaspârgrieðana tika uzticçtaAizputes novada domespriekðsçdçtâjam Aivaram Ðilimun izpilddirektorei izglîtîbasjomâ Elitai Malovkai –cilvçkiem, kuru atbalstskalendâra tapðanas procesâ bijaïoti svarîgs. Paldies parizdevuma radoðo vizuâlonoformçjumu tika sacîtsmâksliniecei un pedagoìei IlzeiSpîrei. Sarîkojumu vadîjaDzçrves pamatskolas skolniecesAnnija Ivanovska un KitijaÐvîtiòa. Pasâkuma dalîbniekusar Ziemassvçtku dziesmâmpriecçja Aizputes Mûzikasskolas koris (diriìente ArtaKangîzere), svçtku noskaòupapildinâja Leïïu mâkslasmuzeja veidotâ Ziemassvçtkurotâjumu izstâde, kas apskatâmainformâcijas centrâ.

Paldies Tûrisma informâcijasun mûþizglîtîbas centra vadîtâjaiSignei Pucenai par viesmîlîbu.

Latvieðu valodas skolotâjuMA vadîtâja

Vita Valdmane

8.janvârî Aizputes vidusskolânorisinâjâs jau par tradîcijukïuvuðais pasâkums, veltîtsvidusskolas labâkajiem skolç-niem un vecâkiem.

Katru gadu ap Zvaigznesdienu Aizputes vidusskolâ irtradîcija godinât pagâjuðâ gadamâcîbu un ârpusstundu darbâvislabâkos skolçnus. Arî ðogadvidusskola godinâja 45audzçkòus, kuru vidçjâ atzîmebija virs 8,5 ballçm, tâpçc bijaaicinâjusi skolçnus un viòuvecâkus uz kopîgu svinîgupasâkumu „Saskaitîsimzvaigznes!”

Ðogad pasâkums norisinâjâs,skaitot mûsu skolas zvaigznîteskâ Mazais Princis, ceïojot paplançtâm. Katrs skolçns pçcpârliecîbas vai tâs dienasnoskaòâm bija izvçlçjies savuveiksmes skaitli. Jau kopðsenseniem laikiem skaitïiemtikusi pievçrsta îpaða nozîme.Cilvçki tos pçtîjuði unsakârtojuði noteiktâ secîbâ.Skaitïi no viens lîdz deviòiatspoguïo pilnu svârstîbu ciklu,tâpçc, lai arî kâds par savu skaitlibija izvçlçjies divcipara vaiseðciparu skaitli, rçíinot vidçjoaritmçtisko, visi skolçni iekïâvâs

Izglîtoties nenozîmç piepildît tukðu spaini, bet gan tumsâ iedegt gaismu

mûsu saskaitîtajâs deviòâsplançtâs. Skolçnus, vecâkus unskolotâjus sveikt bija ieradiesdirektores uzaicinâtais LiepâjasTautas mâkslas nama vokâlaisansamlis ”Ðokolâde” (vadîtâjaD.Ozola). Ansamblis priecçjamûs gan ar Ziemassvçtkudziesmâm, gan ar citiemskanîgiem izpildîjumiem,noslçgumâ izpildot M.Freimaòadziesmu.

Mûsu veiksminieki ðogad bija:Marta Bâdere (7.b); BeatriseSanta (7.a); Hanna Cinovska(5.a); Nadîna Rudzîte (7.b);Erîna Ðîmane (6.b); AgnitaZiemele (9.b); Laura Balode(6.a); Paula Rebeka Biteniece(5.a); Adelîna Paòçvica (8.a);Ieva Ozola (11.a); Nora PatrîcijaFausta (12.a); Elza Mellupe(5.b); Nikola Cinovska (6.b);Jana Gundega Doniòa (9.b);KristaPetrçvica (11.a); EvaBerga (12.a); Mona Luîze Vîtola(6.a), Rolands Dobelis (4.b);Laura Auziòa (5.a); UvisZommers (5.b); Linda Reine(12.a); Kristîne Ernestsone(12.a); Renâte Ausmane (5.a);Sanda Ugna (5.b); Beâte Avota(9.b); Megija Sjomkâne (6.b);Tîna Renâte Ðalma (7.a); Laima

ElzaRungovska (9.b); MadaraAlecka (7.a); Ance Drulle (7.a);Kristîne Jansone (10.a); KlâvsReinis Ozols (11.a); UìisÂboltiòð (12.a); Sanija Raìele(6.a); Kristofers Rolands Kan-gîzers (7.a); Terçze Dþabrailova(9.a); Melisa Auguste (8.a);Helga Gansone (9.b); Sofija LoteGalzone (4.b); Laura AliseLiepiòa (8.a); Jurìis TomsLiepiòð (11.a); Elgars Veigelts(10.a); Katrîna Sedliòa (6.b);Eva Jansone (12.a); JânisMuiþnieks (12.a).

Pasâkumâ piedalîjâs unpersonîgi sveica savus skolçnusklaðu audzinâtâjas: G.Tomase,G.Elbere, I.Krauze,I.Greiere,L.Cîpola, I.Catlakða, M.Rudzîte,B.Boïðakova, A.Fausta, D.Tî-mane, I.Strazdiòa, L.Vçvere, E.Balode.

Liels darbs ieguldîts ðâZvaigþòotâ pasâkuma tapðanâun norisç.

Ja mîli puíi, kas atrodas tikaiuz vienas no miljoniemzvaigþòu, tad pietiek palûkotieszvaigþòotajâs debesîs, lai bûtulaimîgs.

Direktores vietnieceârpusstundu darbâ-

Ilze Jonase

Pirms divdesmit èetriemgadiem no Aizputes un apkârtnesuz Rîgas barikâdçm devâs ap300 patriotu. Laiks bijatrauksmains un nâkotnes cerîbupilns. Ðodien liekas, ka to dienucîòas mçríis ir sasniegts - mumsir sava Latvijas valsts, savi uziedzîvotâju labumu vçrsti likumiun iestâdes, brîvi izvçlçti tautaspriekðstâvji novadu domçs unSaeimâ, bet pietrûkst cieòas unuzmanîbas pret tiem cilvçkiem,kuri gâja un nebaidîjâs stâtiespretî pârspçkam un lodçm.Barikâþu dalîbniekam ganpieðíîra valsts apbalvojumu -Barikâþu dalîbnieka piemiòasmedaïu. Bet ar to nevar ne

Seniori atceras barikâdes

Arianna Ðtrâle stâsta parpieredzçto barikâþu laikâAizputç

apkures rçíinu samaksât, nezâles nopirkt, ne operâcijuapmaksât, kaut arî reizçm arvieglu roku tiek ðíçrdçtaiedzîvotâju nopelnîtâ un budþetâieskaitîtâ nauda - izklaidçm,dârgâm automaðînâm, tûrismaceïojumiem, pârspîlçtiembûvniecîbas projektiem

Barikâþu atceres dienâs kopâpulcçjâs Aizputes seniorubiedrîba un barikâþu dalîbnieki.Atmiòâs kavçjâs un pârdomâspar ðodienu dalîjâs barikâþudalîbnieki un organizçtâjiA.Ðtrâle, V.Biíis, G.Vaidakovs.Tika gaidîts un tâ arî nesagaidîtsdeputâts I.Ozols. Nu ko, tâ vienliekas, ka jânâk atkal kâdiemdramatiskiem notikumiem, laivienkârðâ tauta atmostos nosamierinâðanâs ar esoðosituâciju, no inertuma, nedosiesprom sveðumâ, bet mobilizçsiesun sakârtos savu valsti, laiiznîdçtu korupciju, izðíçrdîbu,lielmanîbu un centrâ noliktuvienkârðo cilvçku un viòavajadzîbas. Valsts pârvaldçieviesta demokrâtiju kropïojoðasistçma - lçmçjvara (deputâti kâtautas pârstâvji) sapludinâtakopâ ar izpildvaru, un valstîdominçjoðâ vara piederadministratîvajam aparâtam,ierçdòiem. Cerçsim, kanâkoðgad, barikâþu atceres 25.gadadienâ, ðo notikumu atzîmçsvisa novada mçrogâ.

E.Dovkante

Âtri un darbîgi aizritçjis laiksno 1.01.2014. lîdz 30.12.2014.,kad Aizputes sievieðu apvienîbas“Integro” dalîbniecçm un visaAizputes novada iedzîvotâjiembija iespçja iesaistîties Borisa unInâras Teterevu fonda finansçtâprojekta “Gûstam jaunu pieredziAizputç’’ realizçðanâ. Projektulîdzfinansçjumu neliedzaAizputes novada dome. Projektuizstrâdâja I. Girdo, kas irbiedrîbas biedrs.

Visvairâk stundu kopâpavadîja èaklâs rokdarbniecesgan no Aizputes, gan noAizputes novada. Tika adîts,tamborçts, austs, batikots,èunèinâts un apgleznoti audumi.Apgûti jauni raksti un tehnikas.Izmantoti visdaþâdâkie mate-riâli, un gala rezultâtâ bija 9sçþam-tupam spilveni,10 kubiòibçrnu pirkstiòu sîkâs motorikasattîstîðanai. Ieguvums bija

abpusçjs. Visâs nodarbîbâs savupadomu sniedza un apgût jaunopalîdzçja vadîtâja S. Krûmiòa.

Papildinât zinâðanas datoraapmâcîbâ vadîja D. Tamuþa.

Mâkslas pasaules daudz-veidîba pavçrâs tâmdalîbniecçm, kas piedalîjâsgleznoðanas nodarbîbâsmâkslinieka V. Bulava vadîbâ.Bija gan nodarbîbas telpâs, ganplençri dabâ, kuros varçjaizmantot iegâdâtos molbertus unmateriâlus. Apgûto jaunâsmâkslinieces parâdîja savudarbu izstâdç augustâ TIC telpâsun projekta noslçgumapasâkumâ.

Ðajâ laikâ interesentiem bijaiespçja apgût nûjoðanas tehniku,nûjojot instruktores I. Pûpolasvadîbâ. Tika iegâdâti arî 15 nûjukomplekti.

Ar visu paveikto interesentiembija iespçja iepazîties atskaitespasâkumâ, kurâ bija gan izstâde,gan kopçjas sarunas.

Paldies visiem nodarbîbuvadîtâjiem, dalîbniekiem paratsaucîbu, bet vislielâkaispaldies M. Veidmanei, I.Plamðei, A. Rogai, S.Lambertei,I.Girdo, L.Ûdrei par darbu,organizçjot un kopâ pulcçjotvisus, kuriem gribçjâs apgût kojaunu mûþa izglîtîbâ.

A. Dimzçna

Atskatoties uz padarîto

No kreisâs: Ieva Lavrova, Elîna Karaïus, Krista Petrçvica,Laura Alise Liepiòa

Foto

Ket

ija P

ujât

e


Tâ, atskatoties uz saviem 75mûþa gadiem, saka Jânis Daizis– aizputnieks nu jau 45 gadus.„Ja rçíinu, nostrâdâjis esmuvairâk nekâ pusi gadsimta. Dzîvivar vçrtçt daþâdi. Man patîk Dz.Rinkules- Zemzares teiktais:“Dzîve ir kâ spogulis patiess,jautâjums tikai, kâ tajâskaties…” Atceros, pamatskolasgados atradu kâdu vecu papîru,kurâ bija rakstîts, ka tie, kasdzimuði 10.janvârî, iegûst labuizglîtîbu un tiek augstos amatosvai kïûst par rakstu vedçjiem. Tasman deva tâdu kâ dzinuli. Escentos labi mâcîties un labistrâdât, lai dzîvç kaut kosasniegtu.”

-Kur ir Jûsu dzimtâ puse unkur pagâjuði skolas gadi?

„Dzimis esmu 1940. gadâ.Pats esmu no Gaviezes, bet manivecâki un vecvecâki ir nîcenieki.Piedzimis esmu Nîcâ, un tajâpaðâ gadâ tçvs nopirka lielaslauku mâjas Gaviezç un pârcçlâstur uz dzîvi. Vecâki man bijanacionâli noskaòoti un arî ticîgi.Visus padomju gadus svinçjâmJâòus, Ziemassvçtkus,Lieldienas. Gaviezç gâjupamatskolâ. Pçc tam Grobiòasvidusskolâ un tad studçjuLatvijas Lauksamniecîbasakadçmijas Hidromeliorâcijasfakultâtç. Gaviezes skola mannebija tâlu, kâds kilometrs. Mâsabija drusku vecâka. Kad man bija6 gadi, tçvs teica, lai abi sâkotmâcîties. Ja puikam mâcîbâsneveiksies, varçðot palikt uz otrugadu. Bet man mâcîbas padevâsïoti labi. Tâ iznâca, ka es kâjaunâkais klasç pabeidzupamatskolu un vidusskolu, un arîakadçmiju.

-Kâpçc izvçlçjâties studçtmeliorâciju?

„Tçvu laimîgas nejauðîbas dçïpçc kara neizsûtîja, un viòu, kad

“Viss dzîvç ir labi izdevies…”

nodibinâjâs kolhozs, ielika parbrigadieri. Tâ viòð visu mûþuðajâ amatâ nostrâdâja. Kadkolhozâ notika lieli meliorâcijasdarbi, melioratori dzîvoja mûsumâjâs. Vîri toreiz smçjâs: laipuika nâk mâcîties parmelioratoru. Es beidzuvidusskolu ar labâm sekmçm, unGrobiòas skolotâji gribçja, laimâcos Liepâjas Pedagoìiskajâinstitûtâ. Taèu es izvçlçjosmeliorâciju - Jelgavas Lauk-saimniecîbas akadçmiju.

-Kur sâkât savas darbagaitas?

„Man bija reâli izstrâdâtsdiplomdarbs par Âronas upesregulçðanu Madonas rajonâ,kuru pçc tam realizçja dzîvç.Lîdz ar to mani aicinâja strâdâtRîgâ Latvijas valsts meliorâcijasprojektçðanas institûtâ. Taèu esgribçju, lai darbs bûtu tuvâk pievecâku mâjâm. Domâju, kavarçðu strâdât meliorâcijasprojektçðanas institûta pârvaldçLiepâjâ, bet tur pieòçma citu. Tadman vienîgâ iespçja bijapieteikties darbâ kûdras fabrikâ“Plocis”, Vçrgales pagastâ, joakadçmijâ nedaudz mâcîjâmiesarî par kûdras izstrâdi. Tenostrâdâju no1962. lîdz 1970.gadam, sâkumâ par inþenieri,tad- direktoru. Tâ sanâca, ka vi-sas dzîves laikâ tieði meliorâcijasdarbâ nemaz nestrâdâju. Kadkûdras fabriku gatavojâslikvidçt, mani gribçja aizsûtîtstrâdât uz Latgali. Bija arî citidarba piedâvâjumi.”

-Taèu Jûs atnâcât uz Aizputi…„ Es tajâ laikâ jau pazinu

Voldemâru Bloku – toreizçjorûpnîcas direktoru, un viòð manipierunâja nâkt strâdât AizputesMFR “Kurzeme”. Tâ es 1970.gada janvâra sâkumâ nokïuvuAizputç. Domâju, tas bijisveiksmîgi, ka uz ðejieni atnâcu.

Lîdz 1990. gadam biju direktoravietnieks rûpnîcâ. No sâkumagâja grûti, jo trûka zinâðanu parmetâliem. Neko nezinâju arî paratslçgu raþoðanu, un viss bijajâsâk mâcîties no nulles. Pirmajâgadâ jau bija jâbrauckomandçjumos uz Ukrainaslielajâm metalurìiskajâmrûpnîcâm. Vçlâk komandçjumibija bieþi – uz daþâdâm Krievijaspilsçtâm, arî uz Maskavu, uzBaltkrieviju. Atbildçju gan parmateriâlu sagâdi, ganprodukcijas realizâciju. Rûpnîcâtoreiz strâdâja gandrîz tûkstotiscilvçku. Atceros, ka tajâpavasarî, kad sâku strâdât, bijauzcelts un nodeva ekspluatâcijârûpnîcas bçrnudârzu, sâka bûvçtdzîvojamâs mâjas. Augstâ lîmenîdarbojâs rûpnîcas klubs,atbalstîjâm kultûras pasâkumus,paðdarbîbas kolektîvus, sportu.Rûpnîca pamatâ raþoja atslçgas.Tirgus bija plaðs, sâkot noLatvijas, Lietuvas, Igaunijas,Baltkrievijas lîdz patVladivostokai, arî visâVidussâzijâ. Tâda rûpnîca, kasnodarbojâs tikai ar atslçguraþoðanu, PSRS bijâm vienîgâ.Kad sabruka PSRS, arîprodukcijas noieta tirgus straujisamazinâjâs. Biju spiests lieludaïu strâdâjoðo atlaist, joprodukcija uzkrâjâs, bet nebija,kur pârdot. Lîdz ar to rûpnîcainebija naudas, nevarçja iepirktizejvielas, nevarçja samaksât al-gas… Kad atguvâm nedaudztirgu kaimiòrepublikâs unKrievijâ, tad sâkâm pieòemtatpakaï daïu strâdnieku. Pirmiegadi brîvajâ Latvijâ bija ïotigrûti. Daudzi rûpniecîbasuzòçmumi valstî bija kritiskâstâvoklî. Mums par laimi izdevâsizdzîvot. Kad atsâkâm kaut cikraþoðanu, sâkâs privatizâcijasprocess. Tas bija viens no

smagâkajiem periodiem rûpnîcasdarbîbâ. Toreiz biju Rîgâ uzsanâksmçm par privatizâcijasjautâjumiem, runâju arÐadinovu, kurð vçlâk bijaprivatizâcijas aìentûrasgalvenais inþenieris, un viòðteica : ja rûpnîca grib pastâvçt,to nedrîkst privatizçt atseviðíi paobjektiem. Tâ bûtu rûpnîcasnâve. Tâpçc es nepiekritu tam, kaatseviðíi privatizç katlu mâju,mehâniskâs darbnîcas, instru-mentu iecirkni u.c. Tâ izdevâsrûpnîcu saglabât, lai gan pçc tambija ïoti sareþìîts laiks tâsdarbîbâ. Lîdz 1990.gadamrûpnîcâ “Kurzeme” bijudirektora vietnieks. 1990.gadâvaldes priekðsçdçtâjs a/s“Kurzemes atslçga” un pçc tamarî direktors “Kurzemes atslçgâ-1”. Rûpnîcâ nostrâdâju lîdz2004. gadam. Smejos, ka ir viensdarbs, ko es savâ mûþâ esmuvisvairâk darîjis,- parakstulikðana. Droði sanâks vairâkisimti tûkstoði manâ mûþâ, jopadomju laikâ jau neko nevarçjaizdarît, ja nebija paraksta. Tajâlaikâ jau nebija interneta, vissbija jâraksta ar roku.”

-Vairâkus gadus esat bijis arîdomes deputâts.

“Pirmo reizi par deputâtukïuvu, kad strâdâju „Plocî.” BijuVçrgales ciema deputâtsvairâkus gadus. Atmodas laikâdarbojos Tautas frontç. Bijuaizbraucis arî uz barikâdçm Rîgâ,lai gan vadîba neïâva pamestrûpnîcu, jo baidîjâs noprovokâcijâm. Rûpnîcâ orga-nizçjâm diennakts deþûras, lai turneiekïûtu sveðas personas.Vairâkkârt esmu ievçlçts arî parAizputes domes deputâtu un bijisdomes priekðsçdçtâja vietnieks.Par darboðanos Aizputes pilsçtasdomç saglabâjuðâs labasatmiòas. Bija patîkami strâdât arkolektîvu, kur katrs labi zinâjasavus pienâkumus. It seviðíi toizjutu katru gadu mçneðos, kadatvietoju domes priekðsçdçtâjuPçteri Hanku.”

-Kâdi ir Jûsu hobiji?“Gaviezes pamatskolas

pçdçjâs klasçs klases audzinâtâjanoorganizçja dramatisko pulciòuun mâcîja spçlçt teâtri. Es turdarbojos divus gadus un spçlçjuvairâkâs izrâdçs. Slavenâkâ notâm bija Marðaka “Kaíu nams”,kur biju galvenais - runcisVasilis. Ar to uzstâjâmiesvairâkos pagastos. Teâtraspçlçðana man patika.

Pats ilgstoðâkais mans hobijsir rakstît humoristikas dzejasèetrrindes. Ierosme radâs jaupamatskolas laikâ no vecajiemþurnâliem “Atpûta”, kas bijasaglabâjuðâs kaimiòu mâjâs. Turbija tajâ laikâ ïoti populâradzejnieka Jâòa Dreslerahumoristiskie pantiòi. Es arîmçìinâju rakstît dzejolîðusDreslera stilâ, un izdevâs. Tad arklasesbiedru gribçjâm patuzrakstît lugu, kurâ bûtu tâdidzejolîði. Tikai ðo iecerinerealizçjâm lîdz galam.

Turpinâju rakstît arî vidusskolâ,studiju laikâ un turpinu lîdz patðim brîdim. Daudzi toreiz bijatâdi, ko padomju laikosnedrîkstçja citiem râdît. ParBreþòevu, Andropovu, arîGorbaèovu. Klusâm tikaidraugiem devu izlasît. Vçlâkrakstîju par Godmani, Kalvîti,Ðleseru u.c., ar humoru pardaþâdâm dzîves nebûðanâm.Pavisam esmu uzrakstîjis kâdas1000 èetrrindes, tikai neesmu tâskrâjis. Tie ir tâdi vienreizçjaslietoðanas pantiòi, jo der tikaitajâ brîdî, kad notiek konkrçtienotikumi. Tos lasîju draugiem,kolçìiem attiecîgâs situâcijâs.Pçdçjie ir par Saeimasvçlçðanâm, pat par deputâtuKaimiòu.

Visu mûþu esmu bijis aluscienîtâjs un sâkotnçji krâju aluspudeïu etiíetes. Pçc tam sâkukrât arî alus bundþas.Kolekcionçju tikai tâs, kuras patsesmu nogarðojis. Ir sakrâjuðâsaptuveni 500 bundþas. Tagad gankrâjumu papildinu retâk.

Esmu bijis arî mednieks. 70-to gadu sâkumâ pieteicosrûpnîcas mednieku kolektîvâ.Pats gan esmu noðâvis tikai tâdusmazâkus zvçriòus, bijusiveiksme uz zaíiem, lapsâm.“

-Kâ pavadât laiku tagad?“Vasarâs mums ar sievu patîk

darboties dârziòâ. Esam svaigâgaisâ un izaudzçjam derîgaslietas. Esmu òçmis vçrâ savasmâtes (kura nodzîvoja 91 gadu)padomu, ka pçc iespçjas vairâkvajag kustçties. Ja nebûskustîbas, tad âtri vien bûs cauri…Viòa arî lîdz pat pçdçjam brîdimpati visu darîja. Tâpçc es arîcenðos vairâk staigât un pastrâdâtdârziòâ.

Vçl man patîk skatîties sportapârraides. No mazotnes ir paticisvolejbols. Gaviezç mçs, puikas,gandrîz katru vakaru to spçlçjâm.Volejbols kâ aizrauðanâs manbija arî studiju gados, unmeistarîbu daþkârt palîdzçja celtJânis Ilsters, kurð bija mans kursaun istabiòas biedrs un jau tajâlaikâ slavens volejbolists.Jaunîbâ patika arî riteò-braukðana, jo èetrus gadus katrudienu braucu ar velosipçdu uzGrobiòas vidusskolu 11 km turpun atpakaï. Izpildîju arî sportaklases prasîbas. Vidusskolâ arîlabi padevâs ðauðana, un skolasizlases sastâvâ piedalîjos daþâdâssacensîbâs. Patika arî novuss ungalda teniss.

Man ir divas meitas. Vienadzîvo Rîgâ un otra Liepâjâ. Rîgâir divi mazdçli un Liepâjâ divasmazmeitas. Mazbçrni visi jau ietskolâ. Mazâkie 2. klasç, betvecâkâ mazmeita - 7. klasç unapmeklç arî vieglatlçtikas sportatreniòus. Lielâkais mazdçlsmâcâs Angïu ìimnâzijas 9.klasçun arî nodarbojas ar sportu-florbolu. Viòi bieþi atbraucciemos. Tad tie mums visiem irtâdi jauki brîþi, kad satiekamiesun varam parunât par dzîvi.”

Dina Kopðtâle

Foto

Din

a K

opðt

âle


Aizputes pagâtne. Post scriptumSv. Jâòa baznîca, tâs zvani un çrìeles vçstures lîkloèos

1920.-30. gadu foto (foto no I.Silâra kolekcijas)

BaznîcaJâpiekrît gan Latvijas

pilskalnu pçtniekam ErnestamBrastiòam (Latvijas Pilskalni,1923), gan vçsturniekiemAndrim Caunem un Ievai Osei(Latvijas Viduslaiku MûraBaznîcas, 2010), ka Kurzemesdomkapituls savu mîtni lîdz arbîskapijas Domu Aizputes kurðupilskalnâ ierîkoja tikai 14.gadsimtâ. Vienlaikus jânorâda,ka arî Sv. Jâòa EvanìçlistaAizputes draudzes baznîca tikacelta ap to paðu laiku un atradâstagadçjâs Atmodas ielas(viduslaikos – Gaiðâ iela) labâpusç iepretî Jâòa ielas sâkumam.Senâkais zinâmais avots, kurâkonkretizçta draudzes baznîcasatraðanâs vieta, ir kâds 1569.gada ieraksts Mârburgas Herderainstitûta arhîvâ esoðajâ t.s.Aizputes grâmatâ - no Sv. Jâòabaznîcas sâkâs Garâ iela, kasbeidzâs pie klostera. ViduslaikuGarâs ielas vietâ mûsdienâs ir di-vas ielas – Jâòa un Kuldîgas.Savukârt uz Domu vedaBaznîcas ieliòa - mûsdienuTebras iela.

Tâ kâ jau 16. gs. beiguierakstos tajâ paðâ Aizputesgrâmatâ Gaiðâs ielas labâ pusçpieminçti tikai Jâòa baznîcaskapi (mûsdienu Atmoda ielas 14.nama gruntsgabalâ un tampieguloðajâ pilsçtas centrâlâlaukuma daïâ), jâsecina, ka vecâJâòa baznîca tad vairs netikaizmantota. Tâs mûri bijasaglabâjuðies vçl 18. gs. vidû,kad Aizputes draudze atïâvaPiltenes landrâtu kolçìijaiizmantot ðo mûru akmeòusjaunceïamâ, bet tomçr neuzceltâbruòniecîbas nama pamatiem. Tâpaða gadsimta beigâs bijapalikuðas vairs tikai Jâòabaznîcas pamatu drupas.

Lîdz ar to neðíiet ticams A.Caunes un I. Oses pieòçmums,ka Doms un 1378. gadâ Aizputespilsçtas tiesîbu dokumentâpieminçtâ Sv. Jâòa Evanìçlists

Aizputes draudzes baznîca irviens un tas pats dievnams, proti,Aizputes kurðu pilskalnâ uzceltâKurzemes bîskapa Domabaznîca. Pat pçc 16. gs. notikuðâsbaznîcas reformas, kad Domskïuva par Aizputes luterâòudraudzes baznîcu, pçdçjâ visosdokumentos, ieskaitot baznîcasvizitâcijas (baznîcas un draudzesdarbîbas pârbaudes) protokolus,dçvçta vienkârði vai nu parAizputes baznîcu, Aizputesdraudzes baznîcu vai Aizputespilsçtas un draudzes baznîcu.

Ðíiet, pirmâs rakstîtâs ziòaspar to, ka bijuðâ Kurzemesbîskapijas Doma vietâ esoðâsluterâòu baznîcas patrons irsvçtais Jânis, publicçjis kâdsanonîms aprakstnieks laikrakstaRigaische Stadt-Blätter 1825.gada 4. augusta numurâ, kïûdainiatsaucoties uz Aizputes pilsçtasdibinâðanas dokumentu. ArîKrievijas evaòìçliski luteriskobaznîcu un skolu vçsturespçtnieks E. H. Buðs 1867. gadâPçteburgâ un Leipcigâ izdotajâKrievijas luterâòu baznîcuaprakstâ maldîgi pieòçmis, ka arAizputes pilsçtas dibinâðanasdokumentâ (1378) minçto Sv.Jâòa Evanìçlista Aizputesdraudzes baznîcu ir domâtsKurzemes bîskapa Doms.

Jâpiezîmç, ka pat 1930. gadâ,kad Aizputes luterâòu baznîcaipirmoreiz tika rîkotas plaðasjubilejas (675 g.) svinîbas,vietçjais mâcîtâjs HermansZeilers, sniedzot pârskatu parbaznîcas vçsturi, korekti minçjis,ka tiek uzskatîts (sic!) – Domabaznîca uzcelta jau 13. gs. vidûun tas varçtu bût bijis pirms 675gadiem. Vienlaikus Zeilers ðîsbaznîcas vçstures sakarâ ne reizinav pieminçjis Sv. Jâòa vârdu.

ZvaniUzraksts uz Aizputes baznîcas

zvana ârpuses liecina, ka to1589. gadâ izgatavojis slavenaisLîbekas râtes ìipða skulptûru unzvanu lçjçjs Matiass Bennings

(viòð arî Benninks) no poïu karaïauþu sadedzinâtâ labskanîgâpriekðteèa, proti, to pârkausçjot.

Papçtot, ar ko tad poïu karaïaudis ap to laiku Kurzemçkaroja, jâsecina, ka runaacîmredzot ir par 1583. gadu,kad pçc Piltenes apgabalavaldnieka dâòu hercogaMagnusa nâves ðis apgabals tikaierauts karâ. Tâ kâ MagnussPiltenes apgabalu bija novçlçjisGotharda Ketlera dçlamFrîdriham, ðâdu Kurzemeshercoga ietekmes pieaugumunegribçja pieïaut poïi, tâdçïLivonijas Pârdaugavashercogistes administratorsGeorgs Radzivils pavçlçjaPiltenes apgabalu okupçt. Poïuspçkus komandçja pulkvedisOborskis, Piltenes apgabalaaizstâvçðanu organizçja JohansBçrs.

Tieði kura Piltenes apgabalabaznîca cieta minçto kaujuugunîs, nav zinâms, tâpat navziòu, ka kaujas bûtu notikuðasAizputç. Toties ir zinâms tâs per-sonas vârds, kura parûpçjâs parliesmu bojâtâ zvanapârkausçðanu jaunâ. Proti, tasizlasâms jau pieminçtajâAizputes baznîcas zvanauzrakstâ - Hanss Ðtrîdebeks.Turklât zinâms arî tas, ka vismazkopð 1561. gada viòð bijisaizputnieks. Kâ rakstîts kâdâ tâgada nekustamâ îpaðumadarîjuma kopijâ, Hanss Ðtribeks(Strybeck) Aizputç iegâdâjiesapbûvei savâ îpaðumâ Mazo ielu.1567. gadâ Hanss Ðtribeks(Stribeck) nopircis arî kâdunamu. Savukârt 1612. gadaAizputes birìeru sarakstâ irNiklauss Ðtrîdbeks (Striedbeck)- viens no pilsçtas râtskungiem,un Aizputes baznîcas 1623. gadavizitâcijas protokolos atrodamsKlauss Ðtrîdebeks (Striedebeck)- Aizputes fogts. Tas ïauj secinât,ka zvans patieðâm pasûtîtsAizputes baznîcai, un tas izlietspar Aizputes birìera Hansa

Ðtrîdebeka lîdzekïiem.(Uzvârdus pçc savas sapratnespierakstîja daþâdi sekretâri vairakstveþi, tâdçï to rakstîba gadugaitâ ne reti mainîjâs).

Kaut arî pçdçjie Aizputesdokumentos pieminçtie Ðtrîde-beki - brâïi Johims un Reinholds- 1638. gadâ visus savusnekustamos îpaðumus pârdevaun acîmredzot pârcçlâs uz cituvietu, par Aizputes draudzeskâdreizçjiem locekïiem Ðtrîde-bekiem joprojâm atgâdina HansaÐtrîdebeka vârds uz pilsçtasdraudzei reiz dâvâtâ baznîcaszvana.

Un tagad mçìinâsim no-skaidrot, vai ðis bija vienîgaiszvans Aizputes baznîcâ. LatvijasValsts Vçstures arhîva Aizputesevaòìçliski luteriskâs baznîcasfonda dokumentos senâkâsatrodamâs ziòas par Aizputesbaznîcas zvaniem attiecas uz1623. gadu - vizitâcijasprotokolos norâdîts, kâda maksaíesterim pienâkas parapbedîðanu – kapa izrakðanu unapzvanîðanu. Diþciltîgos izvada,zvanot ar visiem zvaniem (tâtadto, domâjams, bija vairâk nekâdivi), baurus jeb dzimtcilvçkus– ar vienu.

Ar „visiem 3 zvaniem”izvadîja arî pçc 1698.-1699. g.baznîcas pamatîgas pârbûves.Var teikt, ka baznîcu uzcçlatikpat kâ no jauna. Taèu 1703.gada ziemâ vçtra zvanu tornigandrîz sagâza. Jau vçtras laikâtornis steigâ tika atstutçts arbaïíiem, bet 1704. gada aprîlîpamatîgi remontçts, un vismaz1709., 1710. gadâ joprojâmzvanîts ar visiem 3 zvaniem.

1718. gadâ zvanu lçjçjs FilipsJâkobs Ginters Jelgavâ bijaizlçjis Aizputes baznîcai jaunuzvanu, par ko viòam pienâcâs100 Alberta dâlderi, taèuvajadzîgo summu izdevâs savâkttikai 1727. gada martâ. Tad arîfûrmanis jauno zvanu atvedis uzAizputi. Tâ kâ lîdz jaunâ zvanaatveðanai tika izmantoti tikaiviens vai „abi” zvani, jâdomâ, kaviens no mums zinâmajiem 3zvaniem ticis izlietots jaunâizlieðanai.

Diemþçl starplaikâ, kâ tasaprakstîts 1721. gada vizitâcijasprotokolâ, baznîcai bija pilnîbâiebrucis jumts, sadragâjot unsabojâjot solus, rotâjumus,kanceli un luktu, izòemot vienîgialtâri. Pamatîga plaisa bijaparâdîjusies arî baznîcasdienvidpuses mûra sienâ, tâdçï1721. gadâ tika uzceltapalîgbaznîca. Ar 9 baïíiemsalaboja arî zvanu torni.

Jaunas baznîcas celtniecîbuuzsâka tikai 1730. gadâ, un1733. gada oktobrî „lielâbaznîca” bija uzcelta. Toiesvçtîja pirmajâ adventç, betzvanu tornis bija pabeigts jau1732. gadâ, kad 16. jûlijâ tajâ

iekâra ”abus zvanus”. Vienlaikusjâpiemin, ka 1836. gada 9.septembra laikrakstâ Das Inlandpublicçtajos izrakstos noAizputes pilsçtas arhîva minçts,ka 1733. gada 16. jûlijâ abi zvaniabos baznîcas toròos (?) laimîgiun labi Dieva vârdâ uzdabûti uniekârti. Taèu nekur citur navizdevies atrast norâdi, kabaznîcai jelkad bûtu bijuði divizvanu toròi. Ziòas sniedzçjamacîmredzot misçjies ne tikai argadskaitli vien.

Lai gan pçc Jelgavâ izlietâzvana saòemðanas Aizputesbaznîcai atkal vajadzçja bût trimzvaniem, baznîcas dokumentospieminçti vien divi. Iespçjams,treðais bija bojâts, un tieði no tâ1739. gadâ Lîbekâ pçc Aizputesmâcîtâja Kristofera LudvigaRozenbergera pasûtîjuma izlçjajaunu, lielâku, uz kura bijauzraksts „Consistorii PiltensisAssesor, Pastor zu Hasenpothund Jamaicken”, par komâcîtâjam 1740. gada janvârîbijis jâsamaksâ JoahimamFoigtam Liepâjâ 284 guldeòi un15 graði, bez tam par frakti noLîbekas lîdz Liepâjai (1740.gada janvârî) 3 guldeòi, paratveðanu no kuìa „lîdz [Foigta]mâjâm” 18 graði, par [viòa]saraksti ar Lîbeku 2 dâlderi un21 grasis.

1741. gadâ mâcîtâjs nomira, tâarî nesamaksâjis par izgatavotozvanu ne grasi. 1750. gada 14.augustâ nomira arî Liepâjasakcîzes sekretârs Foigts, un tikai1752. gada 20. oktobrî viòamantojuma kuratori saòçma parðo baznîcas zvanu pirmomaksâjumu - 90 guldeòus un 24graðus samaksâja Koreles u.c.muiþu dzimtkungs fonDortçzens. 1753. gada 3.februârî muiþkungs samaksâjaatlikuðos 200 guldeòus, un lîdzar to zvans tika „izsniegts unpiegâdâts”. Nu baznîcai bijaatkal trîs zvani.

1802. gada jûlijâ no baznîcastoròa noòçma un pârdevaKupinusa kungam 3 birkavu, 1podu un 15 mârciòu smagu(~513 kg) zvanu, kas ar râtesratiem tika nogâdâts Liepâjâ unno Liepâjas uz Lîbeku. Pçc tamir minçti mazais (domâjams,1739. gadâ lietais) un lielais(1589. g.) zvans.

1855. gadâ notikusi vienaAizputes baznîcas zvananomaiòa. Ðoreiz Aizputesdraudze nolçma nevis pârkausçtveco, bet baznîcas vajadzîbâmpiemçrotâku sameklçja uniegâdâjâs maiòas ceïâ,piemaksâjot 49 sudraba rubïus,kâ arî par transportu un citiemar zvana pârvietoðanu saistîtiemizdevumiem vçl 4 rubïus.Sprieþot pçc ðîs samçrâ nelielâssummas, kas tika maksâta parpârveðanu, zvans nav vests notâlienes. No kuras baznîcas –diemþçl varam vien minçt. Totiesiespçjams noskaidrot, kas pret kosamainîts.

(Turpinâjums 7.lpp.)


Lîdz 21. februârim Aizputesnovada Tûrisma informâcijas unmûþizglîtîbas centrâ apskatâmaLeïïu mâkslas muzeja ceïojoðâZiemassvçtku izstâde “Egïurotas, krelles un lelles”.

Leïïu Mâkslas muzejs, 2012.gadâ zaudçjot telpas, izveidojisvairâkas ceïojoðâs izstâdes,kuras nu jau otro gadu veiksmîgiceïo gan pa Eiropas valstîm, ganiepriecina skatîtâjus Latvijasmuzejos un izstâþu zâlçs -“Kofermâjiòu ceïojums”, “Senâssçrkociòkastîtes un etiíetes”,“Senie rokdarbi, apìçrbi unapavi”, “Unikâla seno grâmatuun atklâtnîðu kolekcija” un citas.Visas izstâdes vienmçr papildinaarî muzeja îpaðnieces,dizaineres, profesionâlas leïïumâkslinieces Inâras Liepasautordarbi.

Viena no skatîtâju iemîïo-tâkajâm ir Ziemassvçtku izstâde,kuras ekspozîcija ne tikai ïaujgremdçties bçrnîbas atmiòâs unatrast eglîtç savu bçrnîbas eglîðumîïâko rotâjumu, bet dod arîieskatu, kâ laika gaitâ ir mainîjiesðî unikâlâ priekðmeta dizains unstils laika posmâ no 1890. -2000. gadam. Izstâdes atmosfçrupapildina arî Teddy lâèu un veco

Leïïu Mâkslas muzeja ceïojoðâZiemassvçtku izstâde

laiku leïïu kolekcija, senoapsveikuma atklâtnîðu kolekcija,veco laiku slidzâbaki unragaviòas, veco laiku trîs-dimensiju grâmatas, mâkslîgâeglîte, izpuðíota ar padomjulaika eglîðu mantiòâm, padomjulaika Salaveèu un viòuSniegbaltîðu kolekcija un InârasLiepas autorlelles – Pjçro, lielâkaruseïlelle un citi darbi.

Aicinâm arî apskatît ValdasJçriòas leïïu kolekciju, kas ïauskavçties jaukâs bçrnîbasatmiòâs, bet jaunâkajiemapmeklçtâjiem iespçju paspç-lçties izveidotajâ rotaïu istabâ!

Izstâdes “Egïu rotas, krelles unlelles” autori un organizçtâjiaicina ikvienu Aizputes novadaiedzîvotâju un viesi izmantotiespçju apskatît unikâlo izstâdi,jo ðî Ziemassvçtku izstâdeneatstâs vienaldzîgu nevienavecuma apmeklçtâju! Ieejabezmaksas!

Aizputes novada Tûrismainformâcijas un Mûþizglîtîbascentrs

Atmodas ielâ 16, AizputesTel.: (+371) 28617307E-pasts: [email protected]

Galerijâ “Mçtras mâja” no13.februâra apskatâma LudmilasMeteïskas fotogrâfijas “Lietunoslçpumainâ daba”.

Lai tûkstoð krâsâs tavas dienas zib,Lai gadi skaisti tâlâk zaro,Lai viss, kas dîgst, kas aug un zaïo,Vçl krâðòi plaukst un ziedçt grib.Sveicam februâra jubilârus Aizputç!

70 – Andris Ostrièoks (15.02.), Austra Sîmane (08. 02.), 75 –Dimitrijs Aleksandrovs (14.02.), Miíelis Brasliòð (12.02.), 80 –Arvîds Grînbergs (20.02.), Dzidra Liepiòa (16.02.), 85 – DzidraCîze (28.02.), Ella Spâìe (28.02.), Trîne Strâdniece (17.02.), 87 –Lilija Mierkalne (01.02.), 88 – Natâlija Razma (11.02.), 89 – LîvijaErna Kopðtâle (27.02.), Anna Ðíietniece (05.02.), 91 – ÒinaPijaïceva (09.02.), 92 - Mirdza Bethere (12.02.), 94 – AdeleSerkina (15.02.), 95 – Irçna Enkuzena (15.02.)

Ludmila Meteïska dzimusiRîgâ, 1985.gadâ absolvçjusiMaskavas universitâtesþurnâlistikas fakultâti un no tâlaika strâdâ Latvijas periodis-kajos izdevumos.

Fotografçðana par Ludmilasvaïasprieku kïuvusi nesen -mazliet vairâk nekâ pirms desmitgadiem.

Mâksliniece fotografç istabâ,kad tur iespîd saule, neizmantostatîvu un mainâmos objektîvus,arî fotoðopu viòa praktiskineizmanto.

Ludmila Meteïska uzskata, kadzîves fiksâcijai jâbût pçciespçjas godîgai un iet kopsolî arrealitâti ir daudz interesantâknekâ nodarboties ar tâspârveidoðanu.

Valda Drulle

(Turpinâjums no 6.lpp.)Tâ kâ 1867. gadâ Aizputes

baznîcâ ir bijuði divi zvani –mums labi zinâmais 1589. gadâlietais un iepriekð nekurnepieminçts zvans, kuru, kâliecinâjis uzraksts uz tâ, 1739.gadâ Lîbekâ izliet likusiDoroteja Keizerlinga, dzim. fonMçdema, top skaidrs, ka pçdçjaisir iemainîts pret tajâ paðâ 1739.gadâ Lîbekâ ar mâcîtâjaRozenbergera vârdu izlieto.Zinot, ka Dorotejas vîrs bija noKeizelingu ciltskoka Íimâleszara, domâjams, zvans iepriekðbijis kâdâ baznîcâ Kuldîgasnovadâ. Iespçjams, lîdz 1855.gadam tas bijis viens noKuldîgas baznîcas zvaniem, jo1744. gada oktobrî ðajâ baznîcâkristîta fon Keizerlinga noÍimâles meita.

Abi ðie zvani Aizputesbaznîcas zvanu tornî bija lîdz1917. gada oktobrim, kad vienszvans tika noòemts, acîmredzot1855. gadâ iemainîtais.

Tâ kâ 1915. gada vasarâ noLatvijas uz Krieviju, galvenokârtMaskavu un Òiþnijnovgorodu,izveda ap 2000 zvanu, no kuriem1920. gados atguva tikai ap 500,Aizputes Sv. Jâòa baznîcaszvans, kas vecuma ziòâ lîdzPirmajam pasaules karam bijapiektâ desmitâ, nu ir pirmâpiecniekâ.

ÇrìelesDroði zinâms, ka çrìeles Sv.

Jâòa baznîcâ bija jau vismaz1623. gadâ. Kâ minçts tâ gadabaznîcas un draudzes darbîbaspârbaudes protokolâ, aprakstotsvçtdienas dievkalpojumaceremonijas kârtîbu Aizputesnevâcu (unteutsche) un vâcudraudzei, - vâcieðiem garîgâsdziesmas dziedât palîdzçjisçrìelnieks, spçlçjot pavadîjumuuz çrìelçm. Latvieðu dzimt-cilvçki acîmredzot nespçjaatalgot çrìelnieku ne naudâ, negraudâ.

1676. gadâ draudze iegâdâ-jusies jaunas çrìeles, kurasizgatavojis çrìeïu bûvçtâjsGabriels Benediciuss.

1736. gada 13. septembrîKçnigsbergâ Piltenes íeizariskâskonsistorijas piesçdçtâjs

Aizputes un Jâmaiíu mâcîtâjsKristofs Ludevihs Rozenbergersun [Prûsijas] galma çrìeïubûvçtâjs Georgs ZîgmundsKaspari parakstîja lîgumu parjaunu çrìeïu izgatavoðanu.Meistars apòçmâs çrìelesizgatavot un nogâdât 1737. gadaMçmeles gadatirgû, mâcîtâjs –norçíinâties èetros maksâjumosskaidrâ naudâ un nogâdât çrìeleslîdz baznîcai, kur meistara zellistâs iekârtos. Par to zellim jâdodbrîvs uzturs, nepiecieðamiepalîgstrâdnieki, jâsedz ceïaizdevumi paðam un viòadarbarîkiem.

1737. gada 23. augustâ çrìelesbija Aizputç kopâ ar paðu tobûvçtâju, un no 1. septembrabaznîcas izdevumos parâdâsmaksâjumi plçðu minçjam. 1747.gadâ çrìeles jau jâlabo. To izdaraçrìeïu bûvçtâjs AlbrehtsJordans. 1790. gadâ çrìeles laboçrìeïu bûvçtâjs J. T. Gordans.Laboðana turpinâjâs ik palaikam, un vienlaikus tika krâtanauda jaunâm çrìelçm.

1868. gada 13. maijâ çrìeïubûvçtâjs Hermans ir sastâdîjisiepriekðçju aprçíinu jaunâm 20balsu (reìistru) çrìelçm ardiviem manuâliem un vienupedâli par 2.000 rubïiem. 10.

jûnijâ Aizputes baznîcaspriekðnieks noslçdza vienoðanosar Liepâjas çrìeïu bûvçtâju P. C.[Karlu] O. Hermanu senioru parto, ka pçdçjais apòemas Aizputesbaznîcai uzbûvçt tâda veidaçrìeles, kuru balsis vçlâk varçtupapildinât lîdz divtûkstoðsudraba rubïu vçrtîbai, tâsatbilstoði noskaòot un lietoðanaigatavas Aizputes baznîcâuzstâdît. Garantija 10 gadi.Gadîjumâ, ja bûvçtâjs ðajâ laikânomirst, viòa pienâkumus pildîsdçls un amata pçctecis KarlsAleksandrs Hermans juniors.Çrìelçm jâbût gatavâm vçlâkaispçc 10 mçneðiem.

Lîgumu parakstîja baznîcaspriekðnieks (paraksts nesa-lasâms), Aizputes mâcîtâjsJohans Vîkbergs, P. C. O.Hermans, vçl kâds, kura parakstsnesalasâms, Aizputes çrìelnieksun mûzikas skolotâjs A. Bernts.

1869. gada 15. jûlijâ RigascheZeitung darîja zinâmu, ka 18.maijâ Aizputç svinîgi atklâtasLiepâjas çrìeïbûvçtâja K. Aleks.Hermana bûvçtas jaunas çrìelesar ðimbrîþam 16 balsîm divosmanuâïos un pedâli ar iespçjumehânismu paplaðinât lîdz 21balsij.

Laikam ritot, çrìeles sâkaniíoties, un 20. gs. sâkumâdraudze nosprieda, ka laiks gâdâtjaunas, ðoreiz par toizgatavoðanu slçdzot lîgumu arfirmu, kuras labâ slava bija tâluizskançjusi.

1903. gada 21. septembrî tikaparakstîta vienoðanâs starpAizputes draudzes priekðniekuEduardu fon Ðrçderu uníeizarisko galma çrìeïu bûvçtâjuVilhelmu Zaueru par to, kapçdçjais apòemas vçlâkais lîdz1904. gada 1. jûlijam par 4.200rubïiem izgatavot jaunas çrìeles.

Un tâ nu ðis Frankfurtç pieOderas 1856. gadâ dibinâtâsçrìeïu bûves firmas „W. Sauer”906. opuss, kuru iesvçtîja 1904.gada 27. jûnijâ, priecçklausîtâjus Aizputç jau otrogadsimtu.

Ivars Silârs

Lietu noslçpumainâ daba

20. gs. sâkuma pastkarte (fotono autora kolekcijas)

Foto

Din

a K

opðt

âle

Dzîvo ar sirdi!Sirds vârdus aklais saredzçsun kurlais sadzirdçs.Plûsti kâ upe,Kâ upe, kâ priecîgs avotiòð.Smaidi kâ saule,kâ saulîte aiz pelçka mâkoòa malas.Mîli kâ bçrniòð, patiesi un skaisti.Esi tu pats kâ pats!

Agnija Freimane, CîravasProfesionâlâs vidusskolas 2.kurss(dzejolis no 2015. gada Aizputesnovada skolçnu radoðo darbukalendâra “Lidojums”)

Zîm

. Lau

ra A

lise

Liep

iòa

8.kl

.


Câlçnus aicina gatavoties konkursamÐogad jau ceturto reizi marta beigâs Kazdangâ notiks mazo

vokâlistu konkurss „Kazdangas Câlis 2015”. Aicinâm vecâkus unpedagogus gatavot savus mazos Câlçnus ðim konkursam. Tâpat kâiepriekð bçrni tiks dalîti divâs vecuma grupâs. Ar nolikumu februârasâkumâ bûs iespçjams iepazîties Kazdangas Kultûras namâ, Aizputesnovada mâjas lapâ, kâ arî www.kazdangaspils.com sadaïâ Nolikumi.Gaidîsim pavasari ar skaistâm câlçnu dziesmâm.

Kazdangas kultûras darbu organizatoreInese Birkenfelde

Pirts íermenim un dvçseleiJau no seniem laikiem zinâms, ka ieðana pirtî uzlabo veselîbu, tas

nâk par labu ne tikai âdai, bet arî nostiprinâs imunitâte, sakârtojâsnervu sistçma un palîdz atbrîvoties no daudz daþâdâm slimîbâm unkaitçm. Ðai laikâ, kad apkârt plosâs gripas epidçmijas un daþâdi baciïiatgâdinâm, ka ir iespçja izmatot pirts un duðas pakalpojumusKazdangâ (Pils gatve 4) , kâ arî Saieta namâ iespçja izmazgât veïu.

Pirts 2.82 eiro, pirts grupai (5 pers.) lîdz 4 h 21.18 eiro, duðas 0.69eiro, veïas mazgâðana (6 kg) 1.41 eiro (òemt lîdzi veïas mazgâðanaslîdzekïus).

Informâcija un pieteikðanâs Saieta namâ vai pa telefonu26421640 (Inese)

Kazdangas pagasts

Nekas tâ nesaliedç tautuKâ traìçdija.Nekas cits,Kâ dziesmâm piedziedâta,Pie ugunskuraBailçs pavadîta nakts...Fragments no K.Kïaviòas

dzejoïa „Veltîjums tçtim”.Jau 2014.gada decembra

nogalç Kazdangas muzejs bijaizsludinâjis radoðo darbukonkursu skolçniem „Barikâþulaiks manâs sajûtâs”, kasnorisinâjâs lîdz 2015.gada16.janvârim. Ar konkursapalîdzîbu gribçjâm noskaidrot,

„Barikâþu laiks manâs sajûtâs”

Parasti lâèus brauc skatîties uzzooloìiskajiem dârziem, dabasparkiem, retâk uz muzejiem, betðoreiz Kazdangâ un arî muzejâviesojâs Latvijas Lâcis ceïotâjs.

To laipni pavadîja unKazdangu viòam izrâdîjakazdandznieki - Krista Bçrziòa,

Ints Folkmanis râda bçrniem filmu par barikâdçm

kâ barikâþu notikumus izjût unsaprot paaudze, kas tai laikâ vçlnebija dzimusi, kas ðosnotikumus izzina tikai novecâku, vecvecâku, skolotâjustâstîtâ. Konkursam atsaucâsMâteru Jura Kazdangaspamatskolas 8. klases audzçkne– Madara Ozola un 9.klasesaudzçkòi - Katrîna Kïaviòa,Luîze Ore, Linards NikolassÒikiforovs un Dzintars Þukovs,kopskaitâ iesniedzot seðusdarbus. 2014.gada 20.janvârîpasâkuma „Barikâþu laiksmanâs sajûtâs” laikâ tika sveikti

ðî konkursa dalîbnieki. Paldiesskolotâjiem, kas pamudinâja unuzmundrinâja skolçnus!

Ar Mâteru Jura Kazdangaspamatskolas skolçnu sagatavotupriekðnesumu aizsâkâm atmiòustâstîjumu par Barikâþu laikunotikumiem Latvijâ. Pasâkumaviesis Ints Folkmanis - Skrundasradiolokâcijas stacijas (RLS)novçrotâjs un EDSOstarptautiskâs komisijasdalîbnieks, Triju Zvaigþòuordeòa kavalieris – bija viens nocilvçkiem, kura zinâðanas bijasvarîgas sakaru uzturçðanai uninformâcijas saòemðanai arî noârzemçm. Kazdandznieks -barikâþu dalîbnieks VilisGrâmatnieks pastâstîja par laiku,kâdâ mçs dzîvojâm, par talonulaikiem, maizîti, kâda bijapieejama tajos laikos, bet pçcGundara Siseòa stâstîjumasvarîgs bija arî mâjâs palicçjudarbs, jo darbi nedrîkstçjaapstâties un kâdam tie bijajâvada. Ar interesi noskatîjâmiesfilmu par barikâdçm, kurâvarçjâm ieskatîties abâs”barikâþu” pusçs. Arî tas irsvarîgi, lai varam izprast vçsturiun neaizmirst notikumus unlaiku, kad cilvçki vairâk par visumîlçja savu ìimeni, savu valsti -LATVIJU, savu valsts valodu,savu karogu.

Kazdangas muzeja vadîtâjaIlze Holðtroma

„Latvijas Lâèa ceïojums Kazdangâ”

Jana Mikulâòeca, Lenarts Ore,Toms Kârkliòð un AgnisMikulâòecs.

Kâ ðis Lâcis nonâcaKazdangâ? Pagâjuðâ gada otrajâpusç Net-Safe Latvia aicinâjaLatvijas radoðâkos jaunieðuspaðiem izveidot interesantu,kvalitatîvu un izglîtojoðuinterneta saturu. Otro augstâkoþûrijas novçrtçjumu un îpaðasNet-Safe Latvia Droðâkainterneta centra simpâtijaskonkursâ ieguva “Latvijas Lâèaceïojumu” interneta lapa, ko

izveidoja mâsas Daiga un ElzaVagales no Krâslavas.Vispasaules Droðâka internetadienâ, 11. februârî, Net-SafeLatvia Droðâka interneta centrsaicinâja bibliotçkas iesaistîties“Latvijas Lâèa ceïojumu”vietnes veidoðanâ. Arî mûsu –Kazdangas bibliotekâre IneseBçrziòa atsaucâs uzòemt Lâciceïotâju Kazdangâ.

Tâ kâ abas meitenes ir noKrâslavas, tad Latvijas Lâèaceïojums aizsâkâs Krâslavâ, unnu jau Lâcis ir iepazinis – Ludzu,Riebiòus, Gulbeni, Salaspili,Jçkabpili, Rîgu.

Uz Kazdangas bibliotçku tasatceïoja no Nîgrandesbibliotçkas. Apskatîjis intere-santâkâs vietas Kazdangâ, tasatkal dosies tâlâk. Par to, koLâcis apskatîja Kazdangasmuzejâ, varam redzçt fotokolâþâ, bet tas nebût nav viss, koviòð redzçja, jo uzcîtîgie maziepavadoòi viòam parâdîja mûsuplaðo Dzirnezeru, daþâdâsskulptûras parkâ, baronaManteifeïa pieminekli u.c.interesantas vietas. Bet partâlâko ceïu, kurp viòð dosies, –Kazdangas bibliotçkâ uzzinâsvçlâk.

Novçlçsim Latvijas Lâcîtiminteresantus, piedzîvojumiembagâtus ceïojumus. Lai ceïâ tassastop tikai labus un godîguscilvçkus!

Kazdangas muzeja vadîtâjaIlze Holðtroma

24. februârî Jaunpilî notikaLatvijas Loka ÐauðanasFederâcijas organizçtâssacensîbas „Latvijas atklâtaisèempionâts telpâs IFAA” , tajâsstartçja arî sporta kluba„Bandavas strçlnieki” biedri, kâarî SC Aizpute jaunie loka ðâvçji.Ðajâs sacensîbâ kazdandznieksDaniels Zitmanis- Zihmanis savâvecuma grupâ uzstâdîja Latvijasrekordu un ieguva godpilno 1.vietu. Savukârt Liene Krûzeieguva 2. vietu, Valdis Krûze unDagnija Zitmane Zihmane ðoreizpalika 4. vietâ. Bet nekas, citreizarî viòiem bultas lido labâk.Ðogad kluba biedri arî citâssacensîbâs ir ieguvuði labusrezultâtus „Seeburgas stops”, kas

Loku ðâvçji gûst labus rezultâtus

notika 4.janvârî, Liene Krûze1.vietu, Daniels ZitmanisZihmanis 1.vietu, DagnijaZitmane Zihmane 3.vietu, EgonsViljumsons 3.vietu. Sacensîbâs„Siguldas spieíis IV”, kasnotika17. janvârî, DagnijaZitmane Zihmane ieguva 2.vietu.

Sporta klubs „Bandavasstrçlnieki” ne tikai regulâri braucuz sacensîbâm, bet arî sacensîbasorganizç pie sevis. 31.janvârîKazdangâ notika loku ðauðanasturnîrs “Kurzemes bulta II”.

Loku ðâvçji februâra beigâsgatavojas doties uz Baltijasatklâto èempionâtu telpâs , kas arînotiks Jaunpilî. Atliek viennovçlçt, lai labi lido bultas!

Mâra Tîmane

Uz gaismas pusi ziedi veras,Uz gaismas pusi putni trauc.Uz gaismas pusi arî teviLai ilgas aicina un sauc.Ðai gaismas pusç draugu meklçUn gaismas pusç namu cel.No gaismas upju dzidrâm straumçmSev ticîbu un drosmi smel!

Sveicam Kazdangas pagasta februâra jubilârus!91-Lûcija Raèe (19.02.), 90 - Brigita Pucena (18.02.), 89- Rita

Drulle (27.02.), 84-Vanda Paulauskiene (13.02.), 83-Valija Sermule(28.02.), 82- Lidija Gerkena (16.02.) 80- Velta Viïumsone (28.02.),75- Ausma Mikjâne (05.02.), 70- Anatolijs Tolstikovs (07.02.),60-Mâris Priednieks (03.02.)

Bçrni, kuri pavadîja Lâcçnu ceïojumâ pa Kazdangu

Daniels Zitmanis-Zihmanis

Foto

Mâr

a Tî

man

eFo

to G

unta

Hol

ðtro

ma

Foto

Val

dis

Krû

ze


Ilgi gaidot un beidzot sagaidot,ðajâ nedçïas nogalç 24. un 25. janvârîLçdmanç notika Latvijas alternatîvâs motosporta asociâcijas rîkotâssacensîbas skijoringâ 1. un 2.posms. Ar lielu cîòas sparu motoklubaAZ-Kazdanga biedri metâs cîòâ. Pirmais posms norisinâjâs ar Lielomeistarklasi pârstâvoðâs ekipâþas. Gatis Zundovskis abâs dienâsstabili ieòçma ceturto un piekto vietu. Gints Selderiòð un IngusBahmanis ierindojâs desmitâ un divpadsmitâ vietâ.

Mazâs meistarklases pârstâvçja Arvis Grâmatnieks un IngusBahmanis, izcînot piekto un otrâ dienâ ierindojoties godpilnâ otrâvietâ. Klâvs Baumanis un Kristaps Zitmanis Zihmanis, izcînotpiecpadsmito vietu un desmito vietu. Brâïi Raivis un Mârtiòð Bahmaòiizcînîja deviòpadsmito vietu, jo tehnikas defektu dçï nâcâs otrâbraucienâ izstâties.

Mazâ tautas klasç pirmâ dienâ Gintu Selderiòu un Ingus Bahmanipievîla tehnika, otrâ iebraucienâ sekoja kritiens, kâ rezultâtâ palikapçdçjie, bet otrâ dienâ otrâ iebraucienâ pçc kritiena ierindojâs sestajâvietâ.

Aivars Zveja pirmâ posmâ veterânu klasç izcînîja godpilno otrovietu. Tehnikas defektu dçï viòð otrâ posma kopvçrtçjumâ spçjasaglabât tik vien kâ sesto vietu.

Gints Selderiòð

Ilgi gaidîtie Mumini beidzot irklât! Gaidîti Cîravas bibliotçkâjau kopð pagâjuðâ gada, kadtrollîðu Muminu radîtâjas TûvesJânsones grâmatu cienîtâji visâpasaulç atzîmçja rakstnieces 100gadu jubileju. Brîniðíîgâceïojoðâ izstâde “ Muminuìimene no Somijas” bûsskatâma bibliotçkas zâlç no 9.lîdz 27. februârim.

Izstâdi veidojis Somijasinstitûts Igaunijâ sadarbîbâ artrollîðu autortiesîbu turçtâju“Moomin Characters”,

Tikko aizritçjis 2014.gads, jaumçnesi esam nodzîvojuði jaunajâ- 2015.gadâ. Janvâris bibliotçkâsparasti ir darba rezultâtu un lieloatskaiðu iesniegðanas mçnesis.Arî mûsu bibliotçka irapkopojusi aizgâjuðâ gadarezultâtus un ir patiesi gandarîtapar padarîto. Pagâjuðâ gadâmûsu bibliotçkas pakalpojumusizmantojuði 9107 apmeklçtâji,no tiem bibliotçkas fondu uninternetu – 4690 lietotâji,izstâdes un pasâkumusapmeklçjuði 2594, bet bçrnucentriòu “ Gaismiòas” - 1823.

Kopumâ aizgâjuðâ gadâbibliotçka ir piedâvâjusi 64daþâdas aktivitâtes un iespçjas,no kuriem 16 bija pasâkumi

Paldies, ka esam jums vajadzîgi!

pieauguðo auditorijai, 26 daþâdavecuma bçrniem un jaunieðiem,10 mâkslas un amatieru izstâdes,kâ arî ap 12 tematiskâs notikumuun autoru jubileju ekspozîcijas.Esam realizçjuði trîslasîtveicinâðanas projektuspirmsskolas un skolas vecumaauditorijai, guvuði panâkumusrepublikas mçroga konkursâ,piedalîjuðies LNB karnevâlagâjienâ “ Gribu iet uzbibliotçku”, organizçjuðirakstnieku tikðanos gan ar skolujaunatni, gan pieauguðoauditoriju, palîdzçjuði realizçtprojektu “ Aktîvi un radoði mûsuLatvijâ – varam, darâm,attîstâm!” pirmspensijas unpensijas vecuma cilvçkiem.

Bibliotçka ir ne tikai aktîva uniecienîta pasâkumu un aktivitâðuapmeklçðanas vieta, bet arî vieta,kur lasîðanai iespçjams atrastjaunas un interesantas grâmatasun pieprasîtus preses izdevumus.Pagâjuðajâ gadâ fondu esampapildinâjuði ar 220 grâmatâmpar kopçjo summu 1630 eiro,abonçjâm 16 preses izdevumus.Esam gandarîti, ka mûsubibliotçkâ lasîtâju skaits pieaug,îpaðs prieks par bçrniem, kuri irïoti èakli grâmatu lasîtâji. Katrugadu Ziemassvçtkos sveicamsavus èaklâkos lasîtâjus -skolçnus, dâvinot labâkajieminteresantas grâmatas. Mçs kopâar bibliotekâri Maijupriecâjâmies par ikvienu - lieluvai mazu, kurð no mûsubibliotçkas aiziet mâjâs ar kâdusev noderîgu grâmatu vaiþurnâlu. Tas liek mums domât,ka, kaut nedaudz, bet esam jumsvajadzîgi

2014. gada èaklâko lasîtâjuTOP 5

Pieauguðo grupâ : 1. VeltaUþele - 105 grâmatas, 2. Mâraun Alberts Ðtrausi – 102, 3. LilitaGulbe – 86, 4. Baiba Tikuma –76, 5. Gita Stalðâne – 75

Bçrnu un jaunieðu grupâ: 1.Lauma Eglîte – 63 grâmatas, 2.Regîna Kuciòa – 52, 3. EvelînaPugule – 50, 4. Sannija Liebus -45, 5. Alma Andersone – 41.

Cîravas bibliotçkas vadîtâjaAnita Tuleiko

Muminu ìimeneapciemo Cîravu

izdevniecîbu “Schildts &Söderström” un Muminuþurnâla izdevçju “Egmont”.Somijas institûta Igaunijâdarbîbas mçríis ir iepazîstinâtBaltijas valstis ar somu kultûru.Jau kopð 1994.gada Somijasinstitûts organizç Muminutematisko ceïojoðo izstâdi.Izstâde ir interesanta visiem, betjo îpaði pirmskolas un jaunâkâskolas vecuma bçrniem. Izstâdesekspozîcijâ ir Muminu sçrijasromâni latvieðu valodâ, grâmatasun þurnâli angïu, somu un

zviedru valodâs, kâ arîvisdaþâdâkie priekðmeti, radoðâsdarbnîcas, spçles un daudz mazuun interesantu nieciòu no trollîðudzîves.

Gaidâm ciemos bçrnus arvecâkiem, bçrnudârza audzç-kòus un pamatskolas jaunâkoklaðu skolçnus. Izstâdes laikâbûs iespçjams ne tikai iepazîtiesar Somijas institûta piedâvâ-tajiem eksponâtiem, betieklausîties bibliotçkas darbi-nieku stâstîjumâ par Muminuìimenes piedzîvojumiem unnoskatîties jautras multenîtes.Gaidâm jûsu zvanus- 29259763,6344976!

A. Tuleiko

Cîravas bçrnu rotaïu centriòâ“Gaismiòas” visu februâramçnesi ir iespçja apskatît DacesMçtras Èivþeles vaïasprieku-rokassprâdzes no gumijas

Aicinâm gatavot jaunas rotasriòíîðiem. Mûsu rotaïu centriòâarî esam iegâdâjuði gumijasriòíîðu komplektus, tâpçcaicinâm visus bçrnus, ganmeitenes, gan zçnus, izveidot

savu - paðu skaistâko uninteresantâko rokassprâdzi. Nomûsu bçrnu uztaisîtajâmrokassprâdzçm veidosim savumazo izstâdi, kuru arî varçsapskatît bçrnu rotaïu centriòâ.

Silva Grospiòa

Kâ jau katru gadu, janvâramçneða pirmajâs divâssestdienâs Kazdangas sporta zâlçrosâs aktîvâkie sportisti, laiaktîvi atpûstos un noskaidrotusavus spçkus Ziemasspartakiâdç. Ðogad ðî bijajubilejas spartakiâde, jo notikajau 30-to reizi. Spartakiâdiatklâja un novçlçja sportistiemlabus panâkumus Kazdangaspagasta pârvaldes vadîtâjsJ.Moisejs.

Spartakiâdç piedalîjâs 7komandas, kuras sacentâsbasketbolâ, volejbolâ, ðautriòumeðanâ un galda spçlçs.Individuâlie sacensîbuuzvarçtâji: S.Holðtroma(dambrete, ðahs), I. Selderiòa(galda teniss, novuss),A.Andriekus (ðautriòas),A.Ronis (galda teniss),A.Millers (novuss), M.Ozoliòð

Kazdangas pagasta sporta ziòas

Informâcija novusa cienîtâjiem:Ar 24. janvâri iesâkâs Kazdangas pagastu turnîrs novusâ. Uz pirmo

turnîru ieradâs 9 kungi un 2 dâmas. Nâkoðâ turnîra kârta notiks22.februârî plkst.15:00 Kazdangas sporta zâlç.

Gaidâm jaunus dalîbniekus.Sporta metodiíis K.Rudîtis

(ðautriòas), Dz.Roze (zolîte).Komandu spçlçs: basketbolâ –(Jaunsargi, Radiòi, S&V),volejbolâ – (Uzvara, Radiòi,Zvaigznes), ðautriòas meðanâ –(Jaunsargi, Pamatskola, Radiòi).Komandu kopvçrtçjumâ arvisâm ieskaitçm uzvaru izcînîja„Mâteru Jura Kazdangaspamatskolas” komanda, atstâjotaiz sevis „Jaunsargu” un„Radiòu” komandas.

Pirmo trîs vietu uzvarçtâjiindividuâli un komandusacensîbâs saòçma medaïas.Balvas: „Labâkais basketbolists”saòçma L. Daðkevica,M.Òikiforovs, U.Rungovskis.

„Labâkais volejbolists” –I.Babre, J.Tamsons, A.Ðtrauss.Aktîvâkâ sportista balvassaòçma G.Hollðtroma unJ.Petrovics.

K.Rudîtis

“Skaista grâmata labam lasîtâjam”- râda bibliotçkas vadîtâja

Foto

Nor

mun

ds Z

eniò

ð

Motosportisti piedalâsskioringa sacensîbâs


17. janvârî Dzçrves Saietanamâ notika kârtçjâs Dzçrveskausa izcîòas sacensîbas 64lauciòu dambretç komandâm unbçrniem individuâli. Komandusastâvs – divi vîrieði un vienasieviete. Ðajâ reizç piedalîjâsseðas komandas, tika pârstâvçtaVentspils, Liepâja, Kuldîga unAlsunga. Aizputes pagastuprezentçja Zemturu ìimene, betmûsçjos- vietçjâ Dzçrveskomanda.

Komandu sastâvs bija spçcîgs.Pçc spraigâm cîòâm uzvaraslaurus plûca ïoti spçcîgâ Liepâjassenioru komanda (3. m/k) ar 10punktiem. Sudraba medaïuizcînîja ne mazâk meistarîgâAlsungas komanda ar sportameistaru Jâni Rûtiòu priekðgalâ,iegûstot 8 punktus. Treðâ vietâ ar6 punktiem palika jaunâ

Dzçrves kausa izcîòa dambretç

Kuldîgas komanda, kuraipalîdzçja mûsu Dzçrvespamatskolas 5. klases skolnieceHelçna Ermansone.

Slavçjami cînîjâs VentspilsJaunrades nama komanda, kurâspçlçja 12 – 13 gadu vecijaunieði, kuri dambretes turnîrosir ieòçmuði 4. vietu republikâ.“Viesmîlîgi” cînîjâs mûsuDzçrves komanda ar Zemturuìimenes spçlçtâjiem, sadalotattiecîgi 5. un 6.vietu. Pirmo trîsvietu ieguvçji saòçma skaistuskausus, medaïas un diplomus.

Ne mazâk nopietni spçlçja arîjaunieði individuâlâ turnîrâ.Emocijas sita augstu vilni, jo uzzeltu cerçja 10 jaunie censoòi.Daudziem no viòiem bijarepublikas maèu rûdîjums.

Zelta medaïu ar 15 punktiemizcînîja Daniels Siders. Otro vieta

Mâcîsimies strâdât ar mâlu9.februârî bçrnudârzâ viesosies podnieks LEONTÎNS CÎRULIS.

Viòð atbrauks ar savu virpu un mâliem, pastâstîs un parâdîs bçrniempar mâla priekðmetu veidoðanu, par keramikas vçsturi un nozîmimûsdienâs. Katram bçrnam bûs iespçja izveidot kaut ko sev no mâla.Pçc tam darbiòi tiks vesti uz keramikas krâsni apdedzinât un atgâdâtiatpakaï. Kâ saka pats keramiíis, viòa misija ir neïaut aizmirst ðo senolatvieðu tautas amata veidu, radît interesi bçrnos par veidoðanu nomâla. Dalîbas maksa 3 EUR.

PII “Pîlâdzîtis” vadîtâja Iveta Laumane

Grâmatu direktori saòem prçmijas

Cîravas bçrnudârza “Pîlâ-dzîtis” vecâkâs grupas “Sprîdîði”audzçkòi no pagâjuðâ gadaseptembra sevi dçvç par Grâmatudirektoriem. Par to nemaz navjâðaubâs, jo bçrnudârznieki irèakli grâmatu lasîtâji, bet ðogadpilnîgi oficiâli ir kïuvuði parpilntiesîgiem LNB Bçrnuliteratûras centra lasîðanasveicinâðanas projekta “ Bçrnuþûrija” dalîbniekiem. Viòi kopâ arvçl 30 Dzçrves pamatskolas

ar 11 punktiem ieguva EvelînaOtto, kura iet savas mâtes - sportameistares pçdâs. Tikai treniòutrûkuma dçï mûsu Dzçrvespamatskolas audzçkòi Niks unKlaudijs Jansoni un RegînaKuciòa palika soïa attâlumâ nomedaïâm, sacensîbâs iegûstotattiecîgi 10 un 9 punktus.

Visi dalîbnieki tika garðîgipaçdinâti un bija ïoti apmierinâtiar turnîra norisi. Par to lielspaldies sacensîbu sponsoriemRitai un Aigaram Kïavâm. Vçllielu paldies sakâm mûsu pagastapârvaldes vadîtâjam ArtimÈanderam, sporta metodiíimEgilam Rûtenbergam, skolo-tâjâm Agnitai Vaitkus un LîgaiStadgalei, kâ arî mûsu DzçrvesSaieta nama darbiniecçm Solvitaiun Aigai.

Mudîte un Haralds Dobeïi

lasoðajiem skolçniem ir pabeiguðiprojektâ piedâvâto grâmatulasîðanas maratonu.

Mazo grâmatu direktoruprojekta noslçguma pasâkumsnotika 22.janvârî bibliotçkas zâlç.Tur visus gaidîja svçtkiemsaposusies bçrnu iemîïotâdraudzene Pelîte Pçrlîte(bibliotekâre Maija Upeniece).Grâmatu direktori vispirmspapriecâjâs par paðu veidotozîmçjumu izstâdi “Ko stâsta

mazais Mâkoòzaurs” un arinteresi apskatîja krâðòâsmâkslinieka Pçtera Taukuïagleznas un kolâþas.

Pelîtes Pçrlîtes aicinâti, visilielâ nopietnîbâ íçrâs pie 5izlasîto grâmatu novçrtçðanas.Pçc padarîtâ darba katrs saòçmaapbalvojumu – medaïu unsaldumu prçmiju.

Ar to lasîðanas prieki nebûtnebeidzâs. No bibliotçkaskrâjumiem atkal tika saòemtaspaðas jaunâkâs, interesantâkâs unvecuma posmam piemçrotâkâsgrâmatas, kuras bçrniem pirmsaizmigðanas grupiòâ priekðâ lasîsaudzinâtâjas un auklîte.Pasâkuma noslçgumâ visidraudzîgi noskatîjâs jautromultfilmu par Maðu un Lâci unnofotografçjâs kopîgai bildei.

P.S. 28.februârî Bçrnu/jaunieðuþûrijas dalîbieki no Dzçrvespamatskolas jau 14. reizi brauksuz Rîgu, lai piedalîtos LielajosLasîðanas svçtkos. Svçtkudalîbnieku vidû bûs arî 3.klase(audzinâtâja- skol. LâsmaJûrmale), kura jau otro gadu100% piedalâs lasîðanasveicinâðanas projektâ.

Anita Tuleiko

Starp dzîvîbas zvaigznçm daudzâmNu arî tavçjâ mirdz!To sargâs no pasaules vçjiemVecâku mîloðâ sirds.24. janvârî pasaulç nâcis jauns cîravnieks Adrians Jansons.Sveicam vecâkus Guntu un Jâni ar dçliòa piedzimðanu!

Un viss tâpat kâ bijis –Tâ pati sirds, tas pats vçl liesmojums,Tâ pati saule, zilais debesjums,Tik laiks ir gadu skaitu pârmainîjis. /N.Kalna/Cîravas pagastâ dzîves jubilejas ðajâ mçnesî svin:60 – Aldis Serþants, Mârtiòð Niedols; 65 – Arvîds Jansons, KazisÐimkus; 81 – Aivars Murziòð, Milda Trejâne, Roberts Siliòð; 82 –Malda Vizbule; 85 – Valija Sedola; 87 – Mirdza Leimante.Vçlam jubilâriem veselîbu, dzîvesprieku un daudz baltu dieniòu.

Mûþa vakars krçslas spârniemTumsu auþ un zvaigznes dedz,Un pâr gadiem aizgâjuðiemLielais miers nu sagðu sedz.Janvârî mûþîbas ceïos aizvadîti

Austra Sedola (22.11.1926. - 11.01.2015.)Olga Irma Treimane (02.05.1925. - 14.01.2015.)Gunârs Mâliòð (13.12.1945. - 27.01.2015.)

Izsakâm lîdzjûtîbu piederîgajiem

“Pûks uzklâja galdautu,nolika uz tâ lielu medus podu, unviòi sçdâs pie brokastîm.”

(A. Milns)Bites un biðkopîba daudziem

ir neizprotama pasaule, kurâmazais kukainîtis mums sagâdâsaldo medu un citus veselîgusproduktus. Biðu produktilîdzinâs mûsdienu uzturabagâtinâtâjiem, kas tiekpiedâvâti arî daþâdu saslimðanugadîjumos.

Kas tad tâ bite tâda ir un koviòa dara? Labums, ko dod bites,ir viòu piedalîðanâs lauku, pïavuun dârzu „apsaimniekoðanâ”,gardu un veselîgu produkturaþoðanâ.

Ðogad Cîravas bibliotçkauzsâk jaunu ciklu – Dabasskola, kurâ aicinâti piedalîtiesvecâki ar bçrniem, lai izzinâtu unpçtîtu dabâ esoðas norises, dzîvodabu, augus un kukaiòus.

Pirmâ nodarbîba bûs parbitçm, to dzîvi, biðu produktiem

To zina tikai Vinnijs Pûks(Ceïojums medus pasaulç)

un to darinâjumiem. Interesentiuz tikðanos tiek aicinâti12.februârî plkst. 13.00Cîravas pagasta bibliotçkâ, kurtiksimies ar biðu dravaspavçlnieci Baibu Tikumu.

Ko mçs kopîgi darîsim?1.Apciemosim biðu dravu

“Strops”, lai paskatîtos, ko bitesziemâ dara (ja atïaus laikaapstâkïi).

2. Pçtîsim, kas tâ bites ir un koviòa dara (bibliotçkaszâlç,visâdos veidos, arîizmantojot Internetu).

3.Uzzinâsim par daþâdiembiðu produktiem, gatavosimmaisîjumus, degustçsim tos.

4. Gatavosim sveces no dabîgâvaska un mâkslîgâm ðûnâm, jofebruâris taèu ir sveèu mçnesis.

5.Ieturçsim veselîgu unspçcinoðu launagu (tçja,rupjmaize un, protams,MEDUS!!!).

Tâ kâ katrâ labâ skolâ vietuskaits ir ierobeþots, ðogaduzòemsim 20 dalîbniekus(vecâkus ar bçrniem,vecmâmiòas ar mazbçrniem,skolçnus lîdz 6.klasei).Pieteikðanâs lîdz 10. februârimbibliotçkâ vai zvanot pa tâlr.29259763 (Anita).

Projekta vadîtâja A. Tuleiko

2. vietas ieguvçju komanda

Megija balso par mîïâko grâmatu

Foto

Jân

is R

ûtiò

ð

Foto

Ani

ta T

ulei

ko


Ik katru stundu un mirkliLai sasilda sirdiNe vârdi, ne ziedi,Bet mîïoto cilvçku sirdis –Viòu dâvâtais maigums un smaids!Sveiciens mûsu februâra jubilâriem: Visvaldis Eglîte (60),

Andris Ginters (60), Mârtiòð Eglîtis Egliens (70), GunârsBaltaiskalns (75), Dainis Eimanis (85), Lûcija Raèe (91), LonijaCilke (92)

Laþas pagasts

Ar pateicîbu, apòemðanos uncerîbâm uzsâkam gadu

Jau rudens pusç pie mumsApriíos bija atbraucis RîgasKultûras un tautas mâkslascentra „Mazâ ìilde” tautas dejuansambïa „Lîgo” mâksli-nieciskais vadîtâjs JânisPurviòð, kurð, jau vasarâ esotApriíos, bija nolûkojis mûsu

14.janvârî skolâ sagaidîjâmdraugus no Zviedrijas un Rîgas– Rotari klubu pârstâvjus. Rotariklubi sadarbojas un îstenodaþâdus labdarîbas projektus.Palîdzçt bçrniem laukos – tâdair viena no Rotari klubu misijâm.Sadarbîbâ ar Zviedrijas Rotariklubiem îstenots labdarîbasprojekts mûsu, Apriíupamatskolâ, un Laþas speciâlajâinternâtpamatskolâ. Mûsu skolâar Rotari klubu materiâlupalîdzîbu jau iepriekð tikaatjaunota daïa virtuvesaprîkojuma, saòemti jauni, spoþibalti trauki. Tagad Apriíu skolâpilnîgi no jauna ierîkots bçrnurotaïu laukums, dâvinâjumâ

Rîgas un zviedru rotarieði Apriíu skolâ

saòemti jauni datori un iekârtotadatorklase. Meiteòu mâjturîbaskabinets papildinâts ar jaunuelektrisko plîti, ðujmaðînâm uncitiem pilnvçrtîgam darbam ïotinepiecieðamiem priekðmetiem.Gandarîjums ir liels, bçrnuprieks neizmçrojams. Laipârliecinâtos par projektalietderîbu ikdienâ, skolâviesojâs klubu pârstâvji. Jaunajâdatorklasç skolçni prezentçjasavu skolu, bet Rotari klubaprezidente Velta Ciparsonesavukârt skolçnus vizuâliiepazîstinâja ar mûsu kaimiòuzemi – Zviedriju. Viesi bçrniemdâvinâja saldumus. Kopâ arRotari kluba draugiem bija arî

dziedâtaja Ieva Akuratere, kaskopâ ar Laþas skolas peda-gogiem un skolçniem ïauþupârpildîto zâli priecçja arbrîniðíîgu koncertu. Koncertâ unsvçtku vakariòâs piedalîjâs arîAizputes novada izpilddirektoreizglîtîbas jomâ Elita Malovka.Rotari klubu pârstâvji pâr-liecinâjâs, ka viòu ieguldîjumsjau skolâs strâdâ un pastâvcerîba, ka tas rezultçsies arînâkotnç. Viòi pauda vçlçðanosiesâkto sadarbîbu turpinât.Apriíu pamatskolas skolçni unskolotâji draugiem sûtavissirsnîgâko „PALDIES!”

Apriíu skolas direktoreVelga Ïaudama

skolu, mûsu pili, kur ïotivçlçtos treniònometnes laikâdejot. Ziemassvçtku brîvdienulaikâ dejotâji ieradâs pie mums,lai mûsu klusumu un mierupiepildîtu ar dejotpriekaskaòâm. Skatoties brîniðíîgajâdejotâju izpausmç, sapratâm,

Apriíos dejo „Lîgo”ka deja ir mirklis, kura laikâ varizrauties no ikdienas rutînas unjusties brîvi, iespçja iemâcîtiesko jaunu un pilnveidot jauesoðâs prasmes. Tâ ir cîòadejotâjam paðam ar sevi, jo tasir smags darbs, kura mçríis iruzvara. Safotogrâfçjâm iz-dejoto deju mirkïus, laiparâdîtu tos mûsu mazajiemdejotâjiem. Tas skolçnos radîjaizpratni par dejas skaistumu unvçlmi censties ðiem brînið-íîgajiem jaunieðiem lîdzi-nâties. Mûsu skolas maziedejotâji tagad ir apòçmîbaspilni vasarâ tikt uzDziesmusvçtkiem Rîgâ. Dejotnozîmç ne tikai nostieptpirkstgalus un lîdzinâties, betdejot ar sirdi, dvçseli un acîm.Rîdziniekiem parâdîjâm mûsumuzeju un Apriíu baznîcasneatkârtojamo skaistumu.

Apriíu skolas direktoreVelga Ïaudama

Jaunâ gada slieksnim esampârkâpuði ar jaunu apòemðanos uncerîbâm, ka kaut maza daïa nosirdî lolotiem sapòiem pie-pildîsies. Un piepildîsies, tânotiks! Vien atcerçsimies, ka piekatras apòemðanâs vai vçlmespiepildîðanas ir jâtrâdâ.

Atskatoties uz aizvadîtâ gadaveikumu un izvçrtçjot to,atcerçsimies un atmiòâ izcelsimlabo – veiksmes, panâkumus,uzvaras, gandarîjumu un prieku.Nav nozîmes, vai tâs ir lielaslietas, vai pavisam sîki un ðíietaminenozîmîgi sîkumi. Priecâjamiespar jauno rotaïu laukumu pieApriíu pamatskolas, par skaistiatremontçto telpu datorklasei, parpapildinâjumu retro mçbeïuiegâdei muiþas istabâ, parmâjturîbas klases iekârtojumu uninventâru. Paldies par to visuZviedrijas un Rîgas Rotariklubiem un pârvaldes vadîtâjaiMârai Vçtrai. Prieks parrestaurçtajâm muiþas duvjuvçrtnçm ( 1 pâris).

Akreditâcija muzejâ – tas irmuzeju darbîbas nozîmîgâkaisizvçrtçðanas process, kurarezultâtâ treðo reizi muzejam uz 5gadiem pieðíirta valsts atzîta jebakreditçta muzeja statuss. Muzejunakts un Leìendu nakts jau irmainîjusi uzskatus par muzeju,salîdzinot ar ikdienas muzejaritmu. Kopskaitâ savâ muzejâesam sagaidîjuði 2700 ciemiòus.9grupas bijuðas no Somijas,2grupas no Vâcijas, ciemiòi arî noKalifornijas un Austrâlijas un ,protams, daudzie mûsu paðuLatvijas viesi. 5 kâzu pâriciemojuðies Baltajâ mîlestîbaspieturâ, 6 ìimenîtçs svinçtidzimðanas dienas godi un 3bçrniòiem kristîbu godi. Tomçrdecembrî Apriíu muzejâvislielâkâ rosîba. Tâ teikt – pierûíiem karstais darba laiks.Uzòemti 551 gan mazi un lieli,gan tuvi un tâli ciemiòi,laiizbaudîtu visu, ko var izdzîvot pierûíiem muzejâ. Tâ bija iespçjaielûkoties Rûíu mâjas ikdienâ,svçtku svinçðanâ un piedalîtiessvçtku darbnîcâs...Daudzi bçrnipasâkumus kuplinâja ar saviempriekðnesumiem, dziesmiòâm,teâtra izrâdçm...Tas tieðâm bijamîïi un jauki, jo daudz daudzpozitîvu emociju. Cik rûpîgirakstîtas, noformçtas, sirsnîgasbija bçrnu vçstulîtes! Tajâsuzzinâjâm par labi paveiktajiemdarbiòiem un saklausîjâm labogribu:” Manai mammai vçl nav

sirmi mati, jo es ðogad klausîjumammu.” Atklâsim un paèukst-çsim jums, ko bçrni ïoti vçlçjâs piesvçtku eglîtes: “Es gribu tçtimâjâs! Es-labas atzîmes, sunîti,piparkûkas un pârsteigumu,paciòu ar konfektçm, grâmatiòu,lelli!” Ir jau arî mûsdienutehnoloìijâm atbilstoðas dâvanuvçlmes: planðetdatoru, binokli,teleskopu, skârienjûtîgu telefonu,maðînu ar pulti... Rûíi ïoti cer, kadaudzas bçrnu vçlçðanâs noteiktipiepildîjâs.

Arî ðogad muzejâ centîsimiesmeklçt un atrast, godâ celt mûsuiedzîvotâju sasniegumus unvçrtîbas. Esam apòçmîbas pilni,uzòemties” pârcçlâja” lomu, kaspârceï no pagâtnes krasta uzðodienas krastu, jo tâlâk dzîvoðanabez iepriekð zinâmâ katrâ paaudzçjâieliek no jauna. Priecâsimies parjebkuru vçstures lietu, ko jûsvarçtu turpinât dâvinât muzejam-vai tâs bûtu sen aizmirstas un vairsneizmantotas eglîðu rotiòas, vaikolhoza laika dokumenti,vaijebkâda pagâtnes liecîba... Mçsizvçrtçsim un priecâsimies, javarçsim papildinât muzejakrâjumus. Tikai kopâ mçs varamvçl vairâk, vçl patiesâk vçstîtmûsu jaunajai paaudzei parpatieso vçsturi.

Tâdçï gribas pateikt paldiesvisiem lîdzcilvçkiem, bez kuriemmazâk vai vairâk nebûtuiespçjama ðî gada ikdiena. Paldiesvisiem tiem, kas diendienâ ir armums un ap mums! Palîdz gan arlabu darbu un vârdu, gan mîïusmaidu.Îpaðs paldies parsadarbîbu Laþas pagastapârvaldes darbiniekiem, skolaskolektîvam. Paldies virtuvesatraktîvajâm meitençm par sirdssiltumu, dâvâto prieku un plecasajûtu atbildîgos brîþos!

Februârî- sveèosimies muzejâ!Aicinâm pieteikties ceturtdienâsuz nodarbîbâm.Lîdzi òemt savuparafînu vai izdeguðo sveèu galus.Gaidot sveèu mçnesi, mçìinâsimnesajaukt gaismu ar ugunsgrçkuun atcerçties, ka jebkurð no mumsvar bût kâ svece un sniegt citiemsavu siltumu un gaismu! Tas taèuir tik vienkârði! Iedegsim svecîti.Svecîti labâm domâm, labâmsajûtâm un noskaòai. Sveces irgaismas un siltuma simbols, un,manuprât, tieði ðîs lietas mumsikdienâ visvairâk pietrûkst.Daþiem pat vairâk, nekâ spçjamiedomâties.

Apriíu muzeja vadîtâjaAina Cçrmane

Ciemiòi iepazîstas ar Apriíu skolas mâjturîbas kabinetu

Tautas deju ansambïa “Lîgo” dejotâji mçìinâjumâ

Foto

Ain

a C

çrm

ane

Foto

Ain

a C

çrm

ane


Jau 14. reizi Ventspilî pulcçjâsvieglatlçti no Latvijas unLietuvas, lai cînîtos parZiemassvçtku kausu. Sacensîbasnotika U18 un U20 grupujaunieðiem 8 disciplînâs, turklât19 disciplînu uzvarçtaji uzrâdîjasezonas labâkos rezultâtusLatvijâ.

Veiksmîgi startçja arî Aizputesnovada jaunie vieglatlçti. Uzvaru1500 m skrçjienâ izcînîja ArtursMedveds, kurð ïoti spraigâ cîòâdistanci veica 4:27,39, kas ir arîsezonas labâkais sasniegums U18grupas jaunieðiem Latvijâ.

Ziemassvçtku kauss 2014

Jaunietçm ðajâ distancç arî arsezonas labâko rezultâtu U20grupâ uzvaru izcînîjakazdandzniece Gunta Holðtroma,kura mâcâs un trençjas Ventspilssporta skolâ Spars. Guntasuzrâdîtais rezultâts 5:27,77. Treðovietu U20 jaunietçm izcînîja AijaTolstoja, kura 1500 m veica5:57,8, savukârt U18 grupâ treðâfiniðçja Santa Zemture, kuradistanci veica 6:32,65. Ceturtais1500 m skrçjienâ finiðçja LinardsÒikiforovs, uzrâdot rezultâtu4:59,47.

Maija Pûpola

Un atkal jauns sâkums

Vienmçr var vçlçties labâk.Vienmçr var izdoties sliktâk.Tas jokdaris, kas to kârto,Nekad neko nesaskaòo.Pie viòa ar kukuli nevar.Viòð neðíiro asaras, smaidus,Viòð vienîgi atzîst un ciena tos –Kuri nenobaidâs.Sveicam janvâra mçneða skaisto gadu jubilârus:

Vincents Bçrziòð – 82; Austra Lukaþa – 81; Çrika Ðlampe – 73;Aivars Bartuðçvics – 60!

Viss satîts nu kamolâ cieðâ,Kur katrai dienai mezgls siets.Tâ pavediens tinies no dienas dienâ,Lîdz mûþîbas slieksnis sniegts.Janvâra mçnesî Mûþîbas ceïâ devuðâs

Zigrîda BÂRTNIECE 06.12.1925. – 02.01.2015.Anna KULPE 15.07.1922. – 15.01.2015.

Izsakâm lîdzjûtîbu piederîgajiem.Kalvenes pagasta pârvalde

Kalvenes pagasta komerc-turnîrs zolîtç rit pilnâ sparâ.Esam jau izspçlçjuði 4 kârtas,vçl 2 kârtas bûs 22.februârî un22.martâ. Konkurence ir stipra,un rezultâti ir lîdzîgi. Kâdamveicas vienâ kârtâ, citamnâkoðajâ. Decembra kârtasuzvarçtâjs ir Jânis Zâlîtis, aizsevis atstâjot otrajâ vietâ EdgaruKigitovièu un treðajâ vietâ RaivoBrakði. Janvârî 1.vietu ieguva E.Kigitoviès, 2.vietâ KazimirsPetrauskis, 3.vietâ Artûrs Câlîtis.Kopvçrtçjumâ uzvarçs tasspçlçtâjs, kuram vislabâk bûs

veicies èetrâs kârtâs. Kalvenesvîrieðu basketbola komandagodam ir aizvadîjusi pirmo spçïuapli Aizputes novadaèempionâtâ basketbolâ.28.februârî iesâksies otrais aplis,kurâ uzzinâsim uzvarçtâjus.Pagaidâm vîriem ir tikai vienszaudçjums. Mûsu komandâplecu pie pleca cînâs: J.Câlîtis,A. Malkcirtis, D. Lukaþs, M.Meiris, J.Zâlîtis, R. Brakðis, N.Kokarçviès, E.Zemgalis, M.Minèionoks, A. Ronis. Paldiesvîriem par cîòas sparu.

Sporta metodiíe M. Zâlîte

Sports Kalvenç

Kalvenes pagasts

Mçs visi kopâ un katrs atseviðíiveidojam mûsu pasauli unapkârtçjo ikdienu, mçs veramiesapkârt un redzam tik daudz undaþâdus talantîgus cilvçkus ðeitLatvijâ un plaðajâ pasaulç –katram ir savs stâsts, sava misijaun mçríi, uz kuriem tie tiecas. Laiarî esam tik daþâdi, taèu esam ðajâlaikâ un vietâ saistîti ar darbiem,panâkumiem un jauniem dzîvesstâstiem, kuri iedvesmo un ceïspârnos. Tâds dzîves stâsts piemîtkalveniekam Paulam Jonasam,kura vârds skan visas pasaulesmçrogâ!

Talantîgais Latvijas motokrosabraucçjs Pauls Jonass janvâramçnesî nosvinçjis savu 18.dzimðanas dienu un ir gatavsjauniem sasniegumiemmotokrosâ. Paula veiksmçm unikdienai seko lîdzi daudziinteresenti sociâlajos medijos, parko liecina iegûtais tituls „Pasaulesmotokrosa èempionâta 2014. gadalabâkais debitants sociâlajos

Uz panâkumiem, Paul!

medijos.” Viens no lielâkajiemnotikumiem, nenoliedzami irnoslçgtais lîgums ar vadoðomotokrosa rûpnîcas komanduEiropâ - “Red Bull KTM FactoryTeam”. Ðis lîgums noslçgts lîdz2019. gadam. No 2014. gadaoktobra notiek cîtîgs treniòu pro-cess ar jauniem beïìu treneriem,lîdz ar to Pauls pârsvarâ dzîvoBeïìijâ.

Pagâjuðâ gada nogalç Paulsoficiâlâ dîlera „Karlo Motors”autosalonâ saòçma savu pirmoautomaðînu – Ðkoda Citigo G-Tec.Lîdz ar jaunâs automaðînasnodoðanu Paulam Jonasamlietoðanâ Ðkoda un oficiâlaispârstâvis Latvijâ “Karlo Motors”paziòoja par pievienoðanos PaulaJonasa atbalstîtâjiem. Pats Paulsatzinis, ka ðis ekonomiskiizdevîgais auto ir ïoti nepiecieðamsBeïìijâ, lai pastâvîgi nokïûtu nodzîves vietas lîdz treniòu bâzei.Paula atbalstîtâju pulkampievienojies arî sporta preèu

veikals „Sportland”, kurðnodroðina ar sporta apìçrbu uninventâru.

Ar tâlmâcîbas palîdzîbu Paulscenðas neaizmirst mâcîbasAizputes vidusskolas 11. klasç.

Par Paulu stâsta viòa tçvsKaspars Jonass: „ Dienas reþîmsPaulam saspringts – seðas dienasnedçïâ notiek treniòu process ganfiziskajâ sagatavotîbâ, ganbraukðanâ ar motociklu. Vienadiena nedçïâ – brîvdiena, lai varçtuatpûsties un sagatavoties jaunâmslodzçm. Treniòu dienâs tiek veiktidivi vai trîs treniòi, paralçli tamPauls pats sagatavo un sakopjsporta ekipçjumu un pagatavo sevun savam treniòu mehâniíimçdienu. Jâ, un vçl joprojâm Paulamîïâkais çdiens ir rîsi ar vistasfileju siera mçrcç! Pauls atzîst,ka,viòaprât, viòa talants irmotokross, bet treneris smej, katam visam klât Paulam piemît arîpavâra talants.

Kâ jau profesionâlâ komandâPaulam ir paðam savs treniòumehâniíis, kurð sagatavomotociklu treniòu procesam, unsacensîbu mehâniíis, kurð rûpçjaspar sacensîbu motocikliem.Savstarpçja sazinâðanâs unkomunicçðana notiek angïuvalodâ.

Ar atmosfçru komandâ Pauls irïoti apmierinâts. Plânots piedalîtiesastoòpadsmit pasaules èempionâtaposmos, kur pirmais posms notiksKatarâ 28. februârî. Latvijâ Pauluvarçs redzçt pasaules èempionâtaposmâ Íegumâ 12. un 13. jûlijâun Latvijas èempionâtafinâlposmâ Cçsîs augusta beigâs.”

Tad nu turam îkðíus unnovçlam, lai Red Bull Tevi, Paul,ceï spârnos, bet ar prâtu paliectepat uz zemes un ar panâkumiemdebesîs! Lai lîdzcilvçku gaiðâsdomas Tevi stimulç celties pçckatra kritiena un tiecies pretimsavam sapnim! Daudz laimes!

Paula tçti Kasparu uzklausîjaDaiga

Savs laiks atpûtai un sasniegtâvçrtçðanai, savs – darbam, savslaiks priekam, savs – pârdomâm.Tâ varam teikt par norisçm mûsuskolâ, pavadot bijuðo gadu unjau darbîgi rosoties ðâgadapirmajâ mçnesî. Kad izskançjisZiemassvçtku kolorîtaispasâkums „Notikumi Vâverusilâ” ar katras klases veidotupriekðnesumu gan klasiskâs, ganmûsdienîgi aktuâlâs toòkârtâs,saòemtas Zelta un Sudrabaliecîbu (tas ðogad ir mûsu skolasjaunums!) kandidâtusapliecinoðâs liecîbas ar Zelta unSudraba zvaigznçm ( jo titulçtâsliecîbas tiks pasniegtas mâcîbugada beigâs ), laiks atkal jauniemplâniem, darbiem, arî sapòiem,kuri, kas zina, varbût realizçsies,talkâ òemot gaiðas, stiprasdomas un komandâ veiktudarbu.

Janvâris mûsu tautai jau 25

gadus ir îpaðs, emocionâls laiks.Ar ðîm noskaòâm tas ienâcis arîmûsu vidû. Pieminot barikâþulaika nozîmîgos, diemþçl arîtraìiskos notikumus, klaðukolektîvi audzinâðanas stundâsaizvien ielûkojas mûsu nesenâsvçstures baisajâs lappusçs. Taèuatceres kulminâcija bija 20.janvâra agrâ rîta stundâ, kadskolçni, vçstures skolotâjas VitasRoìes aicinâti, pulcçjâs skolaszâlç, lai iepazîtos ar 9. klasesskolçnu veidotajâmprezentâcijâm par latvieðu tautaisareþìîto un neziòas pilno 1991.gada janvâri, kâ ari lai simboliskiiedegtu atceres ugunskuru nopagalçm, kuras ar vçlçjumiemLatvijai sanesa gan skolçni, ganskolotâji, gan skolas darbinieki.Pârsteidza, aizkustinâja unpârdomu vçrts bija tas, ka,neraugoties uz agro rîta stundu,kâ arî pasâkuma apmeklçðanas

brîvprâtîbas principu, zâlç bijasapulcçjuðies tik pat kâ visi mûsuskolçni (izòemot objektîvuiemeslu kavçtos) un, protams,skolotâji. Vçrojot prezentâcijas,sanâkuðo vidû valdîja pilnîgsklusums, un ðíita paðsaprotamipasâkuma turpinâjumâ dot vârduit visiem, aicinot nolasîtvçlçjumu savai Tçvzemei, kas,kâ nu kura izdoma bija ïâvusi,bija uzrakstîts uz lîdzpaòemtâsðíilas kopîgajam ugunskuram(tas ne tikai simboliski, bet ardzîvu uguni, kâ to nosaka tautastradîcijas, tiks sadedzinâtspavasarî). „Lai latvieði vairsneaizbrauktu uz Îriju un Angliju;lai aizbraucçji atgrieztos; laiattîstîtos Latvijas ekonomika; laivisiem bûtu darbs; saules mûþuLatvijai; lai visi cilvçki bûtulaimîgi! ” skan no lielâku unmazâku latvieðu mutçm. LaiDievs dod!

Signe Tomsone, Kalvenespamatskolas latvieðu valodas

un literatûras skolotâja

Foto

no

Pau

la J

onas

a ar

hîva

Sports Aizputes novadâ


Aizputes pagasts

No ðâ gada pirmâ grâmatuiepirkuma bûs ko izvçlçties ganpaðiem jaunâkajiem lasîtâjiem,gan vçsturiskâs literatûrascienîtâjiem, gan citu aizraujoðusiþetu meklçtâjiem.

Trîspadsmit iegâdâto izdevumuvidû èetras ir bçrnu grâmatas.Tiem, kuri pagaidâm pazîst tikailielos burtus , bûs labipavingrinâties, lasot Rutas Svaþasun Gusta Linkevièa “Burtupasakas”. Tiem, kam lasîðanaveicas raitâk, visticamâk, patiksLilijas Berzinskas “Pïavaspasakas”. Man paðai ïoti sirsnîgs

Jaunâs grâmatasgaida lasîtâjus

ðíiet Deivida Valjamsa stâsts parmeitenîti Hloju un Smirduïakungu, kas liek aizdomâties, kabût vientuïam un visu apsmietamir vienlîdz bçdîgi jebkurâ vecumâ.

Uzzinât vairâk par sava stilaveidoðanu lîdz ar diezgandaudziem praktiskiem padomiem“jaunâs dâmas” varçs “Grâmatâstilîgâm meitençm”. Tâ ir tulkotano spâòu valodas, bagâtîgiilustrçta un palîdzçs paðâm tiktpie nelielâm rotaslietâm un tçrpupapildinâjumiem, dos ierosmidaþu kârumu pagatavoðanai,dârza darbiem, kâ arî vingroðanai

Nu vairs nevaru dzîviraibâ kamolâ tît.Jûsu daïâ paliekto atmiòâs ierakstît.

Mûþîbas ceïâ aizgâjisImants Elerts

(2.08.1937. – 8.01. 2015.)Izsakâm lîdzjûtîbu

tuviniekiem.

Cilvçks ir taisni tik vecs,cik smagi nes gadu stâþu,cik stipri vai vâjibrînâs par brînumiem. Ojârs Vâcietis

Februârî laimi, veselîbu un dzîvesprieku vçlam:2.02. Lîgai Bçrziòai 60 gadu, 3.02. Lidijai Kepðei 87 gadu, 5.02.Veltai Elvîrai Timbrai 85 gadu, 10.02. Brigitai Kasparovièai 60gadu, 14.02. Ârijai Vinijai Kârkliòai 70 gadu un Jânim Muiþniekam60 gadu, kâ arî 21.02. Irçnai Vasilei 65 gadu jubilejâs.

SIA LLKC Liepâjas konsultâciju birojs 4.februârî plkst. 10:00Kazdangas pagasta pârvaldes zâlç rîko informatîvo dienulauksaimniekiem – tieðmaksâjumi, zaïinâðanas prasîbas jaunajâplânoðanas periodâ; Lauku attîstîbas programmas plânotie atbalsti.Sîkâka informâcija pa tâlr. 26124610

***SIA LLKC 10.;11.;12. februârî plkst. 10:00 Ozolniekos, Rîgas iela

34 LLKC telpâs organizç trîs dienu apmâcîbas projekta „Dârzeòu unkartupeïu integrçtâs audzçðanas tehnoloìijas” ietvaros. Pieteikðanâsun plaðâka informâcija pa tâlr. 29609943, e-pasts: [email protected],vai 29442671, e-pasts: [email protected].

***Bioloìiskâ asociâcija rîko seminâru bioloìiskajiem lauksaimniekiem

2014.gada 12.februârî, plkst.11:00, Durbç, Durbes kultûras namâ,Skolas ielâ 3 Bioloìiskâs asociâcijas biedriem mâcîbas bezmaksas.Pârçjiem, simboliska samaksa. Mâcîbu programma vçl tiek precizçta.Informâcijai pa tâlr.26263682

***Seminârs lauksaimniekiem par savas raþotâs produkcijas

realizâcijas iespçjâm vietçjos veikalos – 13.februârî Durbç, Skolasielâ 3 ( laiks tiks precizçts). Turpinot izglîtot lauksaimniekus, kâ realizçtsavu produkciju veikalos, veikalu tîkls „Top!” sadarbîbâ ar Zemkopîbasministriju un Latvijas Lauku konsultâciju un izglîtîbas centru rîkosinformatîvo seminâru, kur bûs iespçja ne vien iegût noderîgu informâcijupar produkcijas realizçðanu, bet arî informçs par prasîbâm produkcijasrealizâcijai tirgû un nacionâlajâm pârtikas kvalitâtes shçmâm.Interesentiem sîkâka informâcija pa tâlr. 26124610.

***AS Kurzemes CMAS 19.februârî, plkst.11:00, Durbç, Durbes

Kultûras namâ, Skolas ielâ 3.rîko seminâru – „Jaunâko vaislas buïïuprezentâcija”. Informâcija pa tâlr. 29736034

***SIA LLKC Liepâjas konsultâciju birojs 24.februârî plkst.

10:00,Grobiòâ, Kultûras centrâ „Robeþnieki” rîko„Pamatapmâcîbas augu aizsardzîbas lîdzekïu lietoðanas operatoriem”(traktoristam, kurð strâdâ ar smidzinâtâju) . Interesentiem lîdz 20.02.iesniegt iesniegumu VAAD ar fotogrâfiju (3x4 cm). Tuvâka informâcijapie augkopîbas konsultantes Vitas Cielavas tâlr.26514221

***AS Kurzemes CMAS 25.un 26.februârî Jaunpilî rîko teorçtiskos

apmâcîbas kursus apliecîbu iegûðanai govju mâkslîgai apsçkloðanaivienâ ganâmpulkâ. Kursiem pieteikties un sîkâka informâcija pa tâlr.29193946 pie Sigitas Vaivares.

***12.martâ plkst. 10:00 Durbç, Durbes kultûras namâ informatîvais

seminârs „Lauksaimniekiem un citiem mazajiem uzòçmçjiem bûtiskasnodokïu aktualitâtes un grâmatvedîbas jaunumi 2015.g.”LektoreInguna Leibus. Uz seminâru pieteikðanâs obligâta pa tâlruni 63484987;26263682 pie Maijas Lankupas.

Daiga Petrauska, Aizputes novada lauku attîstîbas konsultante

un íermeòa kopðanai.Iemîïotâ latvieðu rakstniece

Daina Avotiòa ar românu “Rûdis”noslçdz triloìiju par latvieðulikteòiem tik bargâ 20. gadsimtavçstures lokos. (Pirmâ daïa “Kadlausks sper”, otrâ - “Jûlija”).

Toties Viktors Suvorovspapildinâtajâ vçsturiskajâpçtîjumâ “Ledlauzis” sniedzieskatu daudzus gadu desmitusslçptos dokumentos par Otrâpasaules kara cçloòiem un sekâm.

Tâpat bibliotçkas lasîtâjiemvaru piedâvât jau zinâmorakstnieèu Ðarlotes Linkas, IngasLindstrçmas, Lûsindas Railijas unKeitas Forsaitas jaunâkosromânus.

Bet izvçlçties apsveikumavârdus svinîgiem dzîves brîþiempalîdzçs izdevniecîbas “Avots”sagatavotais krâjumiòð“Apsveikumi. Vçlçjumi”, kurâapkopoti tieðâm retâk manîtilatvieðu autoru dzejoïi.

Sarma Ðtrausa, bibliotekâre

Informatîvie seminârilauksaimniekiem

414.Aizputes jaunsarguvienîbas seðas komandas 29.janvârî piedalîjâs SkrundasKaroga dienas pasâkumos, kasveltîti O.Kalpaka vadîtaivçsturiskajai kaujai par Skrundasatbrîvoðanu 1919. gada janvârî.Jaunsargi veica orientçðanâssacensîbas “Skrundas jauniesargi” pa vietâm Skrundâ, kurrisinâjâs izðíiroðâs kaujas parSkrundas atbrîvoðanu nolielinieku militârajâm vienîbâm.

24. februârî jaunsargi apmeklçs44. Zemessardzes bataljonu, kuriepazîsies ar militâro vienîbustruktûru un materiâli tehniskobâzi. Ekskursijâ redzçtais uniegûtâ informâcija dos priekðstatupar militâro dienestu un var bût

Aizputes jaunsargu aktivitâtes februârî

nozîmîgi jaunietim nâkotnçkarjeras izvçlç. 27. un 28. februârî414. Aizputes jaunsargu vienîbakopâ ar Turlavas jaunsargiemdosies diennakts pârgâjienâKundu pilskalna apkârtnç.Mâcîbu laikâ jaunsargipraktizçsies militârâs topogrâfijaslietoðanâ, ko teorçtiski apguvuðimâcîbu klasç, piemçram, ar radiosakaru tehnikas un 8 ciparu karteskoordinâðu palîdzîbu noteiks savuatraðanâs vietu nezinâmâ apvidû,kâ arî plânos izdevîgâkosmarðrutus uz citâm jaunsarguapmetnes vietâm. Izdzîvoðanaziemas apstâkïos naktî brîvâ dabâbûs viens no jaunsargiemveicamajiem pârbaudîjumiem.

Pârgâjiena sâkums 27. februârî

12.00 no Aizputes vidusskolas,turpinâjums 13.00 no Turlavaspamatskolas.Pasâkumâ piedalîtiesvar ikviens skolçns vecumâ no 12lîdz 18 gadiem, pieteicoties unsaòemot vajadzîgo informâciju pae-pastu [email protected] vaizvanot 26165882

414.Aizputes jaunsarguvienîbas uzvaras Skrundaskaroga dienas atzîmçðanassacensîbâs 29.janvârî.

No seðâm komandâm, kaspiedalîjâs sacensîbâs, divasvecâko jaunsargu komandasizcînîja vienu 1. un vienu 3.vietu,bet viena jaunâko jaunsargukomanda izcînîja 2.vietu.

Jaunsargu instruktorsLaimonis Grundmanis

Aizputes Diabçta un invalîdu biedrîba aicina biedrîbas biedrusun interesentus katru ceturtdienu uz Daudzfunkcionâlo sociâlocentru, Aizputç, Pasta ielâ 2, no 1000 lîdz 1300, lai, sanâkot kopâ,varçtu padalîties ar savu pieredzi un pârrunât biedrîbas aktuâlâkâslietas, pilnveidojot biedrîbas darbîbu. ADI biedrîba pieòemðanaslaikâ piedâvâs biedrîbas biedriem un interesentiem saòemt:·Daþâda veida izglîtojoðus materiâlus;·Grâmatas par cukura diabçtu (iespçja pasûtît par zemâkucenu);·Bez maksas apmainît glukometrus;·Iegâdâties ierîces asins paraugu iegûðanai, teststrçmeles cukuramçrîjumu veikðanai, adatas injektoriem, AT mçrîjumamonitorus (par zemâkâm cenâm);·Par maksu noteikt cukura, holesterîna un triglicerîdu lîmeniasinîs;·Bez maksas izmçrît arteriâlo asinsspiedienu;·Sniegsim psiholoìisku un garîgu atbalstu.

Par biedrîbu un aktivitâtçm varat arî skatît biedrîbas mâjaslapâwww.aizputesdiabetabieriba.1s.lv, kâ arî portâlâ Draugiem.lv.

Ja jums rodas kâdi jautâjumi, tad varat zvanît uz mobilo tâlruni28281449 vai arî rakstît uz e-pastu: [email protected].

ADI biedrîba iepriekð pateicas ikkatram apmeklçtâjam unbiedrîbas biedram par apmeklçjumu. Vçlot „Kopâ Mçs EsamStiprâki”- Diabçta pacientu kredo.

Ulvis Bensons

Aizputes Diabçta biedrîba informç

414.Aizputes jaunsargu vienîbas komandas pçc sacensîbâm Skrundas Karoga dienas piemiòas vietâ


Ieskatîsimies gadskârtâs!

Sâcies jauns gads. Îsi ieskatîsimiesdaþâs apaïâs un pusapaïâs gadskârtâs,uzzinot, kas Aizputes novadam ar tâmsaistâs!

Pirms 355 gadiem (1660) zviedri slçdzSakas ostu, pieberot kuìu ceïu arakmeòiem. Izbeidzas kuìoðana pa Tebrulîdz Aizputei.

Pirms 265 gadiem (1750) Johans Lindeatver aptieku Aizputç.

Pirms 215 gadiem (1800) Kazdangâuzcelta pils un Kavalieru mâja.

Pirms 205 gadiem (1810.08.12.)Cîravas Kalneniekos dzimis pedagogs unrakstnieks Andrejs Bergmanis.

Pirms 195 gadiem (1820) izveidotaMâcîtâjmuiþas kapsçta (Mâcîtâju kapi)Cîravâ.

Pirms 185 gadiem (1830.04.01.) dzimisPçteris Çtmanis – pirmais Kazdangasskolotâjs ar speciâlo izglîtîbu.

Pirms 170 gadiem (1845.11.03.)Kazdangas Cildu Vidukïos dzimisþurnâlists, rakstnieks, sabiedrisksdarbinieks Juris Mâters (miris1885.04.02.).

Pirms 165 gadiem (1850.07.02.)Kazdangas pag. Vangas Jaunzemjosdzimis dabaszinâtnieks, astronoms,pedagogs Jçkabs Vinklers, Dzîvojis arîAizputç.

Pirms 160 gadiem (1855.15.05.)Kalvenç Tâðu Padures muiþâ dzimisrakstnieks grâfs Eduards fon Keizerlings,kura darbi pieder pie vâcu prozasievçrojamâkajiem sasniegumiem 20.gs.sâkumâ.

Pirms 150 gadiem (1865) 1) 16.02.dzimis rakstnieks Jçkabs Janðevskis, kas

sievu apòçmis no Kazdangas Rûniem,tâpçc Kazdangâ vairâkkârt uzturçjies; 2)Aizputç uzcelta tagadçjâs Mâkslas skolasçka un nobruìçts laukums tâs priekðâ; 3)uzcelta aptiekas çka pilsçtas centrâAtmodas ielâ 24.

Pirms 135 gadiem (1880) 1) uzceltaPilsmuiþas alus darîtava (brûzis) tagadçjâLiepâjas ielâ 12 (mûsdienâs – dzîvojamâmâja); 2) sâkts veidot Apriíu muiþasparks, un stâdîjumi toreiz turpinâti lîdz1900.gadam.

Aprit 110 gadi kopð Piektâ gadarevolûcijas (1905). 1) Cîravâ notiek pirmâbaznîcas demonstrâcija Latvijâ (20.03.);2) nodedzina Kazdangas pili; 2) novembrîAizputç, tagadçjâs Sporta ielas galâtoreizçjâs Laþas muiþas pïavâs notiekplaða protesta akcija; 3) 16.decembrîAizputes pagasta Rokas birzî sâkas tâsauc. Aizputes karð. Tâ laikâ Aizputesvecajâ ordeòa pilî nocietinâjies daïagarnizona.

Pirms 100 gadiem (1915.22.01.)Aizputç dzimusi dzejniece Anna Dagda(îst.v. Olga Taube). To atzîmçjot,2015.gada 22.janvâri Rîgâ, LatvijasUniversitâtes Akadçmiskajâ bibliotçkânotiek viòai veltîta simtgades konference(15 referâti). Tajâ piedalîties aicinâta arîdzimtâs pilsçta pârstâve, A.Dagdaspçtniece.

Pirms 90 gadiem (1925) 1) apstiprinajaunas Aizputes robeþas, iekïaujot tâsteritorijâ neizmantotas zemes abos Tebraskrastos visapkârt vçsturiskajam centram,nosprauþ ielu tîklu un sadalagruntsgabalus individuâlajai apbûvei; 2)

Valsts prezidents Jânis Èakste apstiprinaAizputes pilsçtas ìerboni; 3) DzçrvesBûriòos dzimis gleznotâjs Edgars Iltners(03.03.).

Pirms 85 gadiem (1930) Kalvençdzimis tçlnieks Imants Lukaþs (01.05.).

Pirms 80 gadiem (1935) 1) sâktapilsçtas dabas parka Misiòkalnslabiekârtoðana ; 2) ceï pirmo estrâdiMisiòkalnâ; 3) sâkts veidot „15.maija”parks starp Ziedu, Ceriòu ielâm unBrîvzemnieka bulvâri; 4) Pils ielâ 1 (toreiznr.3) atklâj Latvijas Sarkanâ KrustaVeselîbas kopðanas punktu (mûsdienâs turâtrâ palîdzîba, traumpunkts, rentgenakabinets, veselîbas aprûpes centrs, pieòemíirurgs un ìimenes ârsts).

Pirms 70 gadiem (1945) 1) 08.05.Eiropâ beidzas Otrais pasaules karð; 2)ârsts Pçteris Aivars izveido no jaunaAizputes slimnîcu (bija likvidçta30.gados); 3) Aizputç, Kalvenes ielâ radîtiBrâïu kapi (pçc V.Bloka un I.Ðteinberga– tur guldîti 233 padomju karavîri un 11partizâni); 4) Cîravâ dzimusi Valmierasteâtra aktrise Skaidrîte Putniòa (10.02.).

Pirms 65 gadiem (1950) 1) uz Aizputesvidusskolas bâzes darbu sâk Aizputesstrâdnieku jaunatnes vakarskola, tagadçjâAizputes novada neklâtienes vidusskola;2) pilsçtas Kultûras nams sâk darbotiesAtmodas ielâ 16.

Pirms 55 gadiem (1960) atklâta pilsçtaspeldçtava Jelgavas ielas galâ.

Pirms 45 gadiem (1970) 1) atkalpaplaðinâtas pilsçtas robeþas, iegûstotzemi no Aizputes pagasta un Kazdangaspagasta; 2)likvidçts Aizputes raj.Prettuberkulozes dispansers Pils ielâ untelpas nodotas Aizputes zonâlâs slimnîcasterapijas nodaïas vajadzîbâm.

Pirms 40 gadiem (1975) 1) Cîravasciema Gaiïos – tçlnieka dzimtajâs mâjâs -atklâj piemiòas zîmi Kârlim Zemdegam(o1.11.); 2) Aizputç darbu sâk reþisoreKarmena Austruma; 3) Kazdangâ,Pûceskalna kapsçtâ mûþa dusâ aizietKazdangas parka tulks, skolotâjs JânisMeþsçta.

Pirms 35 gadiem (1980) nodota

Gadskârtu notikumosieskatâs kazdandznieki

No 1890.- 1965. gadam darbojâs Bojuskola, kas bija pakïauta Kalvenesastoògadîgajai skolai.

1850. gadâ ap Pûòu muiþu pie Ozolumâjâm tika veikta meliorâciju ar slçgtodrenâþu. Ðis bija pirmais tâda veidapasâkums visâ cariskajâ Krievijâ. Par ðonotikumu meliorâcijas vçsturç Kazdangâsaglabâjies piemineklis-vâze, uz kurasattçlota sengrieíu dieviete Demetra. Vâzesavu atraðanâs vietu vairâkkârt mainîjusi,ðobrîd atrodas aiz Kavalieru nama.

Boju pili uzcçla 1860. gadâ. Sâkumâ tâpiederçja grâfam Pâlçnam, pçc tambaronesei Bçrai. Medîbu muiþas apbûveskompleksâ ietilpst arî parks ar vairâkiemdîíiem.

Kazdangas parka teritorijâ ir daudzdîíu, jo Kazdanga bija pirmâ vieta visâcariskajâ Krievijâ, kur ap 1870.gadu sâkanodarboties ar dîísaimniecîbu.

1930. gada 23. aprîlî zemkopîbasministrs V. Gulbis un departamentadirektors P. Gravis parakstîja rîkojumu Nr.633 par valsts Kazdangas lauk-saimniecîbas vidusskolas atvçrðanu 1930.gada 15. maijâ.

ekspluatâcijâ MFR „Kurzeme” dzîvojamâmâja Upes ielâ 2, saukta par Muiþniekuligzdu.

Pirms 30 gadiem (1985) atklâj CîravasMeþa skolas piemiòas plâksni.

Pirms 25 gadiem (1990) 1) atklâjVasarsvçtku draudzes lûgðanas namuKalvenes ielâ 12; 2) uzbûvç betona kâpnesMisiòkalnâ, noasfaltç celiòu.

Pirms 20 gadiem (1995) 1) rûpnîca„Kurzeme” pârtop par A/S „Kurzemesatslçga – 1”; 2) atver „Kurzemes atslçga -1” veikalu; 3) Aizputç atklâj jaunutelefona centrâli ar 2500 nr.; 4) pasts pârietjaunâs telpâs – Zvaigþòu ielâ 2; 5) çkaPadures ielâ 2 (MCP Kultûras nams)pârdota Liepâjas raj. policijas pârvaldei;6) privatizçta pilsçtas dârzniecîba; 7)Aizputç uz nedçïu (4. – 9. jûl.) ierodasfolkloras ekspedîcijas dalîbnieki, lai vâktupilsçtas folkloras materiâlus; 8) Eiropaskultûras mantojuma dienâs Aizputçpirmoreiz pieðíirts zilais karogs (çkaiKuldîgas ielâ 26, îpaðniece R.Kazaka).

Pirms 15 gadiem (2000) 1) Aizputekïûst par Latvijas sakoptâko mazpilsçtu;2) jûlijâ Aizputç notiek 21. Latvijas laukusporta spçles, uz kurâm ierodas arî Valstsprezidente Vaira Vîíe – Freiberga; 3) SIA„Lejaskurzemes sports” ieguvis jaunuskrejceïa segumu; 4) atjaunota mototraseMisiòkalnâ; 5) septembrî sâkas intensîvakoku izcirðana Misiòkalnâ (SIA„Pçteris”).

Pirms 10 gadiem (2005) 1) Aizputespilsçta konkursâ par sakoptâko mazpilsçtuiegûst 2. vietu par pilsçtvides sakârtotîbuun vçsturiskâs koka apbûves saglabâðanu(Ls 5000.-); 2) pirmoreiz atjaunotâsLatvijas vçsturç Aizputç tiek atzîmçtaLâèplçða diena (11.11.); 3) pirmoreizSvecîðu vakarâ Misiòkalna kapsçtâpiedalâs visu konfesiju garîdznieki, kâ arîizvadîtâjs Kristvalds; 4) nodeg Liepâjasrajona padomes sporta halle Aizputç, koapsaimnieko SIA „Lejaskurzemes sports”(18.10.); 5) Cîravas pagasta dzîvi sâkvadît Artis Èanders un Kazdangas – JurisMoisejs.

M. Birzniece

1935. gada 16. jûnijâ Valsts prezidentsAlberts Kviesis Kazdangas pils priekðâatklâja tçlnieka Teodora Zaïkalna darinâtopieminekli rakstniekam, þurnâlistam,publicistam Mâteru Jurim.

1940. gadâ Kazdangâ tika iestâdîtaliepu aleja, kas ved uz pili, uzbûvçtadzirnavu çka un dambis pâr Alokstes upi,izveidojot Dzirnavu dîíi.

1945. gada 13. aprîlî tika iznîcinâtaVangas muiþa. Kâ izrâdâs, ðajâuzlidojumâ esot bijis plânots uzspridzinâtKazdangas pili, bet lidotâjs kïûdîjies,tâdçjâdi Kazdangas pils palika neskarta.

1960. gada 1. augustâ Kazdangâ tikaatvçrts bçrnudârzs, kas vçl joprojâmatrodas kâdreizçjâ muiþas pârvaldniekamâjâ . Uzòçma 25 bçrnus. Pirmâ iestâdesvadîtâja Verita Leja. Bçrnudârzu nosaucamîlîgâ vârdâ – Ezîtis.

1965. gadâ uzcçla kolhoza çdnîcu arkolhoza kantora telpâm otrajâ stâvâ.Paðreiz ðai çkâ atrodas piena pârstrâdesuzòçmums Elpa.

1990. gadâ uzcçla pagasta pârvaldesçku Íirðu gatvç 1.

Mâra Tîmane

Juris

Mât

ers

Jçka

bs J

anðe

vski

s 2000. gads - Valsts prezidente Vaira Vîíe Freiberga parakstâs Domes viesu grâmatâ

Foto

Mird

za B

irzni

ece


Laþas pagasts

Cîravas pagasts

Kazdangas pagasts

Kalvenes pagasts

Kazdangas Kultûras centrâ14. februârî plkst. 22.00

Valentîndienas ballePar mûziku gâdâs “LustîgaisBlumîzers”, kâ arî Aizputes DJkomanda .Galdiòus iespçjams rezervçt T: 26652815

***Lîdz 27. februârimKazdangas Kultûras centrâ apskatâmaAndra Millera darbu izstâde.

17. februârî plkst.14.00Kalvenes Kultûras nama folkloraskopaaicina lielus un mazus uz

Meteòu svinîbâm-lîksmajiem ziemas pavadîðanas unpavasara gaidîðanas svçtkiem.Gaidâm visus budçïus, kas grib pienâcîgiatvadîties no ziemas un nodroðinâtieslabai nâkamajai raþai un labklâjîbai.Nobeigumâ kopîga pankûku cepðana uzugunskura.

***19. februârî plkst.16.30Kalvenes Kultûras namâanimâcijas filma

„Brînumainâ OZA zeme”Ieeja 1.00 eiroPlkst. 18.00Reþisora Jura Kursieða filma

„Modris”Modris nav ne labâks, ne sliktâks parsaviem vienaudþiem. Mâte viòu audzinaviena un attiecîbas ir sliktas. Nedienas kâsniega bumba no kalna sâk velties brîdî,kad Modris, lai izvilktu laimestu noautomâta, lombardâ pârdod mâteselektrisko sildîtâju.Ieeja 2.00 eiro.

***Kalvenes Kultûras namâ6. martâ plkst.19.00dramatiskais kolektîvs „Nebçda” ielûdzuz teatralizçtu uzvedumu ar citu pagastudramatisko kolektîvu piedalîðanos

„Pie mums viss irkârtîbâ!”

Pçc uzveduma atpûtas vakarsIeeja uz atpûtas vakaru , biïetes pçrkotkasç, 3.00 eiro

Apriíu Tautas namâ13.februârî plkst. 19.00Nîkrâces amatierteâtris „Brinida” arizrâdi

„Viòa ir îstâ, muterît” Jautri un jocîgi notikumi Ziga un cituvaroòu dzîvç.

***20.februârî plkst. 16.00tikðanâs ar Ivetu Pïaviòu, kura pastâstîspar savvaïas augu pielietojumu pârtikâ undziedniecîbâ.

6. februârî plkst.15.00Leïïu teâtris “TIMS” piedâvâkoncertprogrammu“No pasakas ar dziesmu”

Ieejas maksa 1.50 eiro***

Piektdien, 20. februârî plkst. 20.00visiem pagasta iedzîvotâjiem un viesiemveltîta balle

“Tik dçï jums!”Par deju mûziku rûpçsies grupa“Stâvkrasts”.Vakara gaitâ patîkami pârsteigumi unsaviesîgas atrakcijas.Lîdzi jâòem groziòðIeejas maksa 3.00 eiro.Galdiòus rezervçt pa tel.25412434 (Santa)

***

Dzçrves Saieta namâ8. martâ plkst.14.00

Sievieðu dienai veltîta pçcpusdienaLîdzi òemt groziòu.Sîkâka informâcija: 26331896 (Solvita),28612428 (Aiga) .

***

BibliotçkâBibliotçkâs zâlçlîdz 6. februârim apskatâma mâksliniekaPçtera Taukuïa personâlizstâde.6. februârî plkst. 12.00Pçtera Taukuïa

radoðâ mâkslas darbnîcaDzçrves pamatskolas 7.-9. klaðuskolçniem kolâþu veidoðanâ.

***No 09.-27.februârimbibliotçkas lasîtavâ Somijas vçstniecîbasceïojoðâ izstâde

“Muminu ìimene noSomijas”,

veltîta rakstnieces Tûves Jânsones100 gadu jubilejai.

***9. un 10.februârî no plkst. 14.00akcija

“Kopâ ar labâkuinternetu!”

- aktivitâtes skolçniem, atzîmçjotDroðâka interneta dienu.

***12. februârî plkst. 13.00bibliotçkas zâlç Dabas skolas nodarbîbabçrniem un vecâkiem -

“Par bitçm, medu unsvecçm”.

Nodarbîbu vada biteniece Baiba Tikuma.Interesentiem pieteikties bibliotçkâ lîdz10.februârim, tel. 29259763 (Anita).

***28. februârî plkst. 8.00Bçrnu/jaunieðu þûrijas 2014 dalîbniekuizbraukums uz Lielajiem lasîðanassvçtkiem Rîgâ.

***Bçrnu rotaïu centrâ “Gaismiòas”Daces Mçtras Èivþeles vaïasprieka-Rokassprâdzes no gumijas riòíîðiem-izstâde.

***20. februârî plkst. 14.00bibliotçkas zâlç izklaides pasâkumsbçrniem - masku karnevâls

“Labâko pirâtu ballîte”Dalîbniekiem pieteikties pie SilvasGrospiòas.

Bçrnudârzâ “Pîlâdzîtis”9.februârîbçrnudârzâ viesosies podnieks LeontînsCîrulis, notiks darbs ar podnieka virpuun mâla priekðmetu veidoðana. Dalîbasmaksa 3.00 eiro.

Vârds „paldies” ir cçlies no vârdu salikuma „palîdzi dievs”.Tâpçc katrreiz, sakot kâdam paldies, mçs lîdz ar to vçlam augstâko spçku palîdzîbu

viòa gaitâs. Pateicîbas vârdiem ir maìiska iedarbîba, ar to palîdzîbu cilvçki dâvinaprieku cits citam, pauþ uzmanîbu, bez kuras nevar dzîvot neviens cilvçks.

Pateicîbas vârdi ir mutiski glâsti, tie spçj ne tikai nomierinât un sasildît, bet arî dziedçt.Galvenais, lai paldies bûtu teikts no sirds!

Pçdçjâs vecgada dienâs noslçdzâs emocijâm pilnâ Aizputes novada labdarîbas akcija„No sirds uz sirdi”. Visu decembra mçnesi Cîravâ, Apriíos, Aizputes pagastâ, Aizputç,Kazdangâ, Kalvenç notika daudzi un skaisti pasâkumi, koncerti, izstâdes, bija bûtskopâ ar cilvçkiem, kam sirds ir îstajâ vietâ.

Akcijas laikâ katram no mums bija iespçja kïût par eòìeli, piedaloties kâdâ „No sirdsuz sirdi” pasâkumâ un labdarîbas akcijas ziedojumu sirsniòâ ieziedot kâdu naudiòu, jo,kamçr mums silta sirds, ap mums pasaule zied un mîlestîba ver logus un durvis.

Ar savu atbalstu mçs esam snieguði divâm ìimençm izjûtu, ka savâs sâpçs viòi navvieni, ka apkârt ir tik daudz cilvçku ar atvçrtâm sirdîm, kas gatavi palîdzçt un atbalstît– PALDIES! Akcijas laikâ bija daudzi un skaisti notikumi, strâdâts kopâ ar fantastiskiemcilvçkiem, kam sirds ir îstajâ vietâ. Tagad, kad tas viss izskançjis un beidzies, gribastiem visiem teikt - PALDIES!

PALDIES Aizputes novada domei, Aizputes novada sporta centram, Aizputesvidusskolai, Skolçnu jaunrades centram, Cîravas, Aizputes , Laþas, Kazdangas, Kalvenespagastu pârvalþu vadîtâjiem.

PALDIES Aizputes Mûzikas skolas audzçkòiem un pedagogiem, Aizputes novadaamatiermâkslas kolektîvu dalîbniekiem, vadîtâjiem, Liepâjas apriòía deju kolektîvudalîbniekiem, vadîtâjiem, Aizputes novada kultûras, muzeju, sociâlajiem darbiniekiem.PALDIES

Visiem individuâlajiem ziedotâjiem, kuri atbalstîja Aizputes novada labdarîbas akciju„ No sirds uz sirdi “!

Pietiek ar vieglu pieskârienu, lai kïûtu siltâk. Pietiek ar mîïu smaidu, lai diena kïûtugaiðâka. Pietiek ar klusu PALDIES, lai pasaule kïûtu labâka.

Aizputes novada kultûras vadîtâja Sanda Zâlîte

Aizputes pagasts

8. martâ plkst. 14.00Aizputes pagasta Saieta namâatpûtas pçcpusdiena senioriem“Visskaistâkâ no puíçm ... “Dalîbas maksa 4,00 eiroPieteikties lîdz 4. martam Saieta namâ

***10. februârî plkst. 13.00Aizputes pagasta Saieta namâ“Sarunas pie tçjas tases”

ar Ivetu Pïaviòu par savvaïas augupielietojumu pârtikâ un dziedniecîbâ.

***28.martâ plkst.17.00aicinâm apmeklçt mûziklu

“Èigânu barons”Liepâjâ, Latvieðu biedrîbas namâ.

Izbraukðana plkst.15.30 no Aizputespagasta Saieta nama. Biïetes cena 10 eiro.Pieteikties un samaksât lîdz 18.februârimAizputes pagasta Saieta namâ.

Beigusies labdarîbas akcija „No sirds uz sirdi”, kuras laikâ tika vâkti lîdzekïi slimubçrniòu ârstçðanai un rehabilitâcijai. Mûsu kopîgais mçríis bija palîdzçt divâmmeitençm- Sandrai un Kristai. Tas mums visiem kopâ izdevies, esam saziedojuði 1510eiro. Paldies kultûras darbiniekiem par ieguldîto darbu, paldies ikvienam, kurð nepalikavienaldzîgs. Lîdztekus priekam par materiâlo palîdzîbu milzîgu gandarîjumu ðiembçrniem un viòu ìimençm dod apziòa, ka viòi nav vieni ar savâm smagajâm problçmâm,ka grûtâ brîdi vienmçr atradîsies lîdzcilvçki, kas sniegs palîdzîgu roku. Milzîgs spçks irvisam labajam ðajâ pasaulç, gan domâm, gan darbiem, gan laba vçlçjumiem, tie sasniedzsirdis un dvçseles tajâ mirklî, kad tas visvairâk ir vajadzîgs. Ïoti gribu aicinât visus uzpasauli un cilvçkiem paraudzîties ar mîlestîbu, sapratni, iejûtîbu.

Aizputes novada paðvaldîbas aìentûras “Sociâlais dienests” direktore Mairîte Alfuse

Sievietes tiek aicinâtas veikt krûðuizmeklçjumus tuvâk savai dzîvesvietai -Veselîbas Centrs 4 mobilajâmamogrâfâ, kas ieradîsies

19. februârî pie Aizputes sabiedriskâspirts, Katoïu iela 1.

Uz mamogrâfa pârbaudi izbraucTIKAI pçc iepriekðçja pieraksta!

·Sievietçm, kuras ir saòçmuðasuzaicinâjuma vçstuli no Nacionâlâveselîbas dienesta Valsts skrîningaprogrammas ietvaros, izmeklçjums ir bezmaksas (uzaicinâjuma vçstule ir derîga 2gadus kopð iesûtîðanas datuma).

·Ar ìimenes vai ârstçjoða ârstanorîkojumu - izmeklçjums maksâ EUR2.85

·Ar ìimenes ârsta vai ârstçjoða ârstanorîkojumu, kuram NAV lîgumattiecîbuar Nacionâlo veselîbas dienestu, - PARMAKSU.

Pieraksts notiek pa telefoniem 67 1428 40 un 27 86 66 55

Mamogrâfs Aizputç


Aizputes pilsçta

Iespiests “Kurzemes Vârda” tipogrâfijâReìistrâcijas apliecîba Nr. 0768

Izdevçjs Aizputes novada domeRedakcijas adrese

Atmodas 24, Aizpute, LV-3456

Atbildîgâ par izdevumu Dina Kopðtâletâlrunis 63448047;

e-pasts: [email protected]çtâjs Dainis Zvirbulis

Par ziòu saturu un datu pareizîbu atbild toveidotâji pagastos un rakstu autori.

12.februârî plkst. 18.00Aizputes Mûzikas skolas koncertzâlç

muzicç“Aleksandra kvartets”:

Aleksandrs Ïebedevs- akordeons,Tamâra Paure- akordeons, Guntis Âbols– akordeons, Cilda Ïebedeva – klavieres

Bûsiet laipni gaidîti!

Tûrisma informâcijas unMûþizglîtîbas centrâ Aizputç, Atmodasielâ 16 aicina:

*Seminârs „Brîvprâtîgais darbs –jaunu prasmju iegûðana un sociâlâsiekïauðanas veids” 10.februârîplkst.15.00 jaunieðiem, pedagogiem,biedrîbâm u.c. Pieredzç par sadarbîbu,pasâkumiem un ieguvumiem jaunieðubrîvprâtîgâ darba organizçðanâ dalîsiesBrocçnu novada iestâþu darbinieki.

*Aicinâm uz Datorgrafikas kursiem(attçlu apstrâde, afiðas, bukleti). Pirmânodarbîba 11.februârî plkst.17.00. VadaLeo Lepe, Latvijas Mâkslas Akadçmija,dizaina nodaïa. Informâcija t.26593070.

*Angïu valodas kursi iesâcçjiempirmdienâs plkst. 18.00 un ceturtdienâsplkst.18.30. Lûgums interesçties piepedagoìes Ingûnas Vâlodzes, t.29219078.

Projektu vadîtâja Biruta Konrâde

5. februârî 1200

Svçtbrîdis, kalpo LELBÂL arhibîskapeLauma Zuðevica un LELBÂL Vâcijasprâvests Klâvs Bçrziòð

8. februârî 1000

Dievkalpojums15. februârî 1000

Dievkalpojums ar Svçto vakarçdienu:

Svçtdienas skola notiek – sestdienâs,draudzes mâjâ: 7., 14., 21. februârîpulksten 1100

Draudzes mâcîtâjs Varis Bitenieks pieòemapmeklçtâjus katru ceturtdienu no 1200

lîdz 1400 draudzes mâjâ, Liepâjas ielâ 3,Aizputç

1. februârî 1300Valtaiíu autonomâsevaòìçliski luteriskâs draudzesdievkalpojums8. februârî 1300 Cîravas autonomâsevaòìçliski luteriskâs draudzesdievkalpojums

15. februârî 1400 Snçpeles autonomâsevaòìçliski luteriskâs draudzesdievkalpojums:

„Redzi, Kungs Dievs ar spçku nâk, ar savuizstiepto elkoni valda.”(Jesajas 40:10)Uzziòas:Mâcîtâjs - Varis Bitenieks 29954054Draudzes mâjaslapa: www.aizputesaeld.lv

·ar valodas , kustîbu, uzmanîbas un citâmveselîbas /attîstîbas problçmâm ;·ar mâcîbu traucçjumiem (lasîðana,rakstîðana, matemâtika)

Marijas Montessori (1970-1952)izstrâdâtâ zinâtniskâ metode palîdz atraisîtbçrna apslçptâs spçjas un intereses. Tâir metode, ar kuras palîdzîbu bçrni iemîlmâcîbu procesu un gûst prieku no jaunâmzinâðanâm. Tiek veicinâta bçrnaíermeòa, prâta un gara veselîga attîstîbaun, pçc katra bçrna îpaðâm vajadzîbâm,notiek arî habilitâcijas (normalizâcijas) pro-cess.

Mob. 29950424 vai 26015233www.montessoriaizpute.lv

Aizputes Kultûras namâ7.februârî plkst.16.00

„ .. un es bûðu jumssavâdâk ..”

M.Freimaòa dzimðanas dienâ skançsviòa dziesmas Matîsa Pavîtola unHaralda Drekslera izpildîjumâPçc koncertaA.Krieva filma

„Freimis. MârtiòðFreimanis”

No 13.februâraapskatâma Ludmilas Meteïskasfotogrâfijas“Lietu noslçpumainâ daba”

No 15.janvâraLiepâjas Sv. Jâzepa Romas katoïubaznîcas priestera Gata MârtiòaBezdelîgas personâlizstâde

“Ceïmala”

Lîdz 30.martamLaþas pagasta rokdarbniecesLigitas Eglîtes personâlizstâdes

“Varavîksnes krâsâs”***

Muzeja galerijâ –V. Santa fotogrâfiju izstâde

“Ceïojums pagâtnç”***

Muzejâ vçl var iegâdâties I.Silâra unV.Santa grâmatu “Aizpute. Pagâtne untagadne” par EUR 7, - Varbût kâdam tânoderçs kâ laba dâvana.

***

No 6. lîdz 8.februârim Rîgâ Íîpasalas izstâþu centrâ norisinâsies 22. Starptautiskâtûrisma izstâde gadatirgus „Balttour 2015”.

Ðogad izstâdç Aizputes novadu prezentçs Aizputes Eko vîna darîtava, Aizputesjaunieðu IDEJU MÂJA ar jaunizveidoto „A” zîmolu, Aizputes novada tûrismainformâcijas centrs, kâ arî pârstâvji no Kazdangas, Apriíiem un Cîravas.

Visas trîs izstâdes norises dienas bûs iespçjams degustçt un iegâdâties AizputesEko vînus, katru dienu bûs iespçja piedalîties Aizputes jaunieðu IDEJU MÂJAS „A”zîmola auduma apdrukas darbnîcâs, kâ arî iegâdâties „A” zîmola produkciju. 8. februârîplkst.12.15 Aizputes novadu uz lielâs skatuves prezentçs Kazdangas pûtçju oríestris.Paralçli visâm norisçm bûs iespçja uzzinât informâciju par Aizputes novada tûrismaobjektiem, tûrisma marðrutiem un uzòçmumu piedâvâjumiem.„A” zîmola darbnîcu laiki:

6. un 7. februâris no plkst. 11.30 lîdz 13.00; no 16.00 lîdz 17.308.februâris no plkst.13.00 lîdz 14.00

„Balttour 2015” izstâdes darba laiks:6. februârî plkst. 10.00-19.00 (Profesionâïu laiks - 10.00-13.00)7. februârî plkst. 10.00-18.008. februârî plkst. 10.00-17.00Sîkâka informâcija par biïeðu cenâm un par izstâdi kopumâ meklçt: www.balttour.lv

22. Starptautiskâ tûrisma izstâdegadatirgus „Balttour 2015”

Aizputes novada rokdarbu izstâde“Par prieku sev un citiem”tiks atklâta aprîlî. Gaidâm darbiòus!

„Montessori darbnîca” -attîstîbas nodarbîbas bçrniem:

Aizputes autonomâ svçtâJâòa evaòìçliski luteriskâsdraudzes Dievkalpojumi:

Aizputes Kultûras namâ13.februârî plkst.18.00Multfilma bçrniem

“Khumba”Ieeja 1,- eiro

Aizputes Kultûras namâ20.februârî

Diskotçka jaunieðiemNo plkst. 20.00 – 23.00 lîdz 18 gadiem.Ieeja: 1,- eiroNo plkst. 23.00 – 3.00 no 18 ... Ieeja: 2,-eiro

***Aizputes Kultûras namâ21.februârî plkst.13.00L.Lidovskas apìçrbu ðûðanas darbnîcas modeïu demonstrçjumi

***Aizputes Kultûras namâ21.februârî plkst.17.00Aizputes Tautas Teâtrissveic Juri Jesaòenko 60 gadu jubilejâun aicina uz E.Vulfa komçdiju

„Lielais vinnests”***

Aizputes Kultûras namâ27.februârî plkst.18.00

Multfilma bçrniemIeeja 1,-eiro

***Aizputes Kultûras namâ1.martâ plkst.10.00Amatierteâtru reìionâlâ skate

„GADA IZRÂDE 2014”Piedalâs Aizputes Tautas Teâtrisar E.Vulfa komçdiju

„Lielais vinnests”***

Aizputes Kultûras namâ7. martâ plkst.21.00Balle

Tik dçï jums…pie klâtiem galdiemIeeja 8,- eiro Galdiòus rezervçt lîdz3.martam pa tel.29373185

nr. 62 2015. gada 3. februârî atbalsta centra „roku rokâ ... · prieks bija par to, ka daba...

Documents