par zemkopības ministrijas 2015.gada pārskatu · stundas algas likmi aprēķina, dalot...
TRANSCRIPT
2
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
Revīzijas ziņojums
Par Zemkopības ministrijas 2015.gada pārskatu
Rīga, 2016.gada 28.aprīlis
Finanšu revīzija “Par Zemkopības ministrijas 2015.gada pārskata sagatavošanas pareizību”.
Revīzija veikta, pamatojoties uz Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta 2015.gada
17.septembra revīzijas uzdevumu Nr.2.4.1-33/2015.
Vāka noformējumā izmantotas fotogrāfijas no tīmekļa vietnes http://depositphotos.com/ -
ginasanders/Depositphotos.
3
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
Saturs
Kopsavilkums ................................................................................................................ 5
1.daļa – Gada pārskata sagatavošana ............................................................................ 7
1.1. Pārskata daļa: Finanšu vadība ............................................................................................................. 7
1.2. Pārskata daļa: Pakalpojumi ................................................................................................................. 9
1.3. Pārskata daļa: Atlīdzība ..................................................................................................................... 11
1.4. Pārskata daļa: Krājumi ...................................................................................................................... 16
1.5. Pārskata daļa: Pamatkapitāla veidošana ............................................................................................ 21
2.daļa – Atbilstības jautājumi ...................................................................................... 23
2.1. Zemkopības ministrijai 2014.gadā piešķirtais finansējums jaunajai politikas iniciatīvai “ES Kopējās
lauksaimniecības politikas reformas ieviešana un ZM un tās padotībā esošo iestāžu uz klientu orientētās
pakalpojumu sistēmas attīstība 2014.-2020.gadā” ................................................................................... 23
2.2. Latvijas Lauksaimniecības universitātei piešķirto līdzekļu, lai nodrošinātu katlu māju un attīrīšanas
iekārtu pārbūvi, apgūšanas atbilstība izvirzītajiem kritērijiem un mērķim .............................................. 38
Revīzijas raksturojums ................................................................................................ 45
Revīzijas mērķis ....................................................................................................................................... 45
Revidējamās vienības un revidentu atbildība ........................................................................................... 45
Revīzijas pamatojums, apjoms un kritēriji ............................................................................................... 46
Termini un skaidrojumi ............................................................................................... 49
1.pielikums. Iespējamais IT komponentes ieviešanas izmaksu aprēķins................... 50
2.pielikums. Latvijas Lauksaimniecības universitātes katlu māju un attīrīšanas iekārtu
pārbūves foto fiksācija ................................................................................................. 52
4
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
3.pielikums. Revīzijas apjomā iekļautās iestādes un izlases veidā pārbaudītās
Zemkopības ministrijas un tās padotības iestāžu pārskatu daļas ................................ 56
4.pielikums. Revīzijas pieeja revīzijas apjomā iekļautajiem atbilstības jautājumiem 58
Atsauces ....................................................................................................................... 60
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
5
Kopsavilkums
Gada pārskata sagatavošana
Zemkopības ministrijas 2015.gada pārskats visos būtiskos aspektos
sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par revidējamās vienības
finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un revidējamās vienības darbības
rezultātiem gadā, kas noslēdzās 2015.gada 31.decembrī, un tas ir
sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu
prasībām.
Tomēr vēršam uzmanību, ka Zemkopības ministrija nav ievērojusi
Likuma par budžetu un finanšu vadību1 prasības par valsts budžeta
apropriāciju izmantošanu tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā
noteiktajām vajadzībām. Zemkopības ministrija 2015.gada septembrī
veikusi iepirkuma procedūrā iepriekš neparedzētu avansa maksājumu
131 406 euro apmērā, grozot iepirkuma līgumu nākamajā dienā pēc tā
parakstīšanas. No Zemkopības ministrijas veiktā avansa 87 604 euro ir
attiecināmi uz 2016.gadā sniegtajiem pakalpojumiem.
Atbilstības jautājumi
Revīzijas laikā netika konstatēti tādi tiesību aktu pārkāpumi vai
neatbilstības, kas būtiski ietekmētu revidentu viedokli par Zemkopības
ministrijas 2014.gadā piešķirtā finansējuma jaunajai politikas
iniciatīvai “ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformas ieviešana
un ZM un tās padotībā esošo iestāžu uz klientu orientētās
pakalpojumu sistēmas attīstība 2014.-2020.gadā”izlietojumu, par
piešķirtā finansējuma Latvijas Lauksaimniecības universitātes katlu
māju un attīrīšanas iekārtu pārbūvei izlietojumu, kā arī Latvijas
prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai 2015.gadā
izlietojuma atbilstību normatīvajiem aktiem, plānošanas dokumentiem
un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei, kas attiecas uz tiem.
Gada pārskats sniedz skaidru un
patiesu priekšstatu un ir sagatavots
atbilstoši prasībām, tomēr
konstatētas nepilnības, kas
neietekmē gada pārskatu, bet ir
nozīmīgas revidējamās vienības
darbībai.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
6
Ieteikumi
Attiecībā uz gada pārskatu revīzijā kopā ir sniegti 12 ieteikumi, kurus
ieviešot:
tiks veicināts budžeta līdzekļu izlietojums tikai
gadskārtējā budžeta likumā ieplānotu saistību segšanai;
atlīdzība un ar to saistīto maksājumu aprēķins Lauku
atbalsta dienestā un Pārtikas un veterinārajā dienestā tiks
veikts atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
tiks uzlabota iepirkumu veikšanas kārtība un kontrole pār
to izpildi Zemkopības ministrijā un Latvijas
Lauksaimniecības universitātē;
izdevumi Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta
dienesta gada pārskatā tiks norādīti atbilstoši
normatīvajos aktos noteiktajiem ekonomiskās
klasifikācijas kodiem;
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā tiks novērsta
neekonomiska līdzekļu izmantošana, kā arī uzlabota
iekšējās kontroles vide attiecībā uz dienesta automobiļu
izmantošanu;
tiks uzlabota informācijas sistēmu izstrādes un testēšanas
kārtība Lauku atbalsta dienestā.
Revīzijas rezultātā kopumā
sniegti 12 ieteikumi.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
7
1.daļa – Gada pārskata sagatavošana
Augsta prioritāte
Konstatējumi neietekmē finanšu pārskatu, bet ir būtiski pēc rakstura
un nozīmīgi revidējamās vienības darbībai, lai Valsts kontrole uz to
vērstu Saeimas un sabiedrības uzmanību.
1.1. Pārskata daļa: Finanšu vadība
Publiskais iepirkums un avansa maksājumi par
pakalpojumiem
Zemkopības ministrija
Zemkopības ministrija pēc līguma noslēgšanas, grozot
iepirkuma līgumu, paredzot avansa maksājumu 131 406 euro
apmērā, pārkāpa iepirkumu jomu reglamentējošā normatīvā
akta2 prasības un radīja nevienlīdzīgu attieksmi pret
pretendentiem, kā arī neievēroja drošas finanšu vadības
principus un izlietoja budžeta līdzekļus neatbilstoši
gadskārtējā budžetā paredzētajām apropriācijām 87 604 euro
apmērā.
Normatīvais akts3 nosaka, ka valsts budžeta apropriācijas nosaka
gadskārtējais valsts budžeta likums.
Normatīvā akta4 mērķis ir nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā
arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, tajā skaitā nosaka, ka
iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja
tie nemaina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās vispārējo
raksturu.
Būtiski grozījumi iepirkuma līgumā ir pieļaujami normatīvajā aktā
noteiktajos gadījumos, tajā skaitā, ja iepirkuma procedūras dokumenti
un iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās skaidri un nepārprotami
paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami,
grozījumu apjomu un būtību. Šādi noteikumi par grozījumiem var
attiekties uz līgumcenas pārskatīšanu, izvēles iespēju izmantošanu, kā
arī uz citiem iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes
Zemkopības ministrija 2015.gada
trešajā ceturksnī, veicot avansa
maksājumu 131 406 euro
apmērā, no kura 87 604 euro ir
attiecināmi uz 2016.gadu, ir
pārkāpusi iepirkumu jomu
reglamentējošā normatīvā akta
prasības, kā arī izlietojusi
budžeta līdzekļus neatbilstoši
gadskārtējā budžetā paredzētajām
apropriācijām.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
8
aspektiem. Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir
būtiski, ja ekonomiskais līdzsvars, ko paredz iepirkuma līgums vai
vispārīgā vienošanās, tiek mainīts iepirkuma procedūrā izraudzītā
pretendenta interesēs5.
Zemkopības ministrija, izsludinot atklātu konkursu nolikumam
pievienotajā līguma projektā nav iekļāvusi noteikumu, kas paredz
priekšapmaksas jeb avansa norēķinus6.
Iepirkumam noslēdzoties, Zemkopības ministrija parakstījusi
iepirkuma līgumu ar iepirkuma uzvarētāju – sabiedrību ar ierobežotu
atbildību “Lattelekom Technology”7 (šeit un turpmāk reģistrācijas
nr. 40003016728) uz pieciem gadiem par kopējo summu
657 030 euro. Nākamajā dienā pēc iepirkuma līguma8 parakstīšanas
noslēgta papildus vienošanās9, paredzot, izejot no savām finansiālām
iespējām, veikt pilnīgu vai daļēju avansa maksājumu par katru vai
visām līgumā minētajām komponentēm. Zemkopības ministrija
2015.gada 29.septembrī veica avansa maksājumu par pirmo
uzturēšanas gadu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Lattelecom
Technology” 131 406 euro apmērā10, kas ir 92% no iepirkuma līgumā
paredzētās summas par pirmo uzturēšanas gadu jeb 20% no kopējās
līguma summas.
Līdz 2015.gada beigām faktiski iztērētā summa ir 43 802 euro jeb
33% no samaksātā avansa un 87 604 euro no samaksātā avansa ir
attiecināmi uz 2016.gadā veicamajiem darbiem.
Ieteikums
Zemkopības ministrijai nodrošināt, lai publiskais iepirkums tiktu
veikts atbilstoši normatīvā akta11 prasībām un finanšu līdzekļi tiek
izmantoti gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajām vajadzībām.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
9
Vidēja prioritāte
Kļūdas un neatbilstības, tajā skaitā kontroles sistēmā, norāda uz risku,
ka par nākamo gada pārskatu varētu tikt sniegts modificēts atzinums.
1.2. Pārskata daļa: Pakalpojumi
Zemkopības ministrija
Tā kā Zemkopības ministrija ne līgumā, ne tehniskā
piedāvājumā nav detalizēti nodalījusi, cik maksā
programmatūras ieviešana, ko tā ietver un cik lieli
cilvēkresursi un stundu apjoms programmatūras ieviešanai
nepieciešami, nav iespējams pārliecināties par ieguldīto
līdzekļu izlietošanas efektivitāti, tādejādi radot risku, ka
programmatūras komponenšu ieviešanai iztērētie finanšu
līdzekļi 231 333 euro12
ir izmantoti neefektīvi.
Zemkopības ministrija un SIA “Corporate Systems” (šeit un turpmāk
reģistrācijas nr.40103307781) 2014.gadā noslēdza līgumu13 par
Zemkopības ministrijas rīcībā esošas lietojumprogrammas un
informācijas sistēmu veiktspējas noteikšanas un pārraudzības
risinājuma (ražotājs OPNET Technologies, Inc.) uzturēšanu, tajā
skaitā licenču pagarināšanu un uzraudzību par kopējo summu
545 498 euro.
Ņemot vērā, ka Zemkopības ministrijas rīcībā esošais risinājums
(OPNET) ir Riverbed produkts14, iepirkumam tika piemērota sarunu
procedūra, jo 2013.gadā atklātajā konkursā15 tika izvēlēts vienīgais
pretendents - SIA “Corporate Systems”, kurš vienlaikus ir vienīgais
sertificētais Riverbed Technology Inc. partneris Latvijā ar tiesībām
pārdot Riverbed produktus šajā reģionā.
2015. gada 16.martā Zemkopības ministrija un SIA “Corporate
Systems” noslēdza līgumu par Zemkopības ministrijas
lietojumprogrammu un informācijas sistēmas veiktspējas noteikšanas
un pārraudzības risinājuma paplašināšanu16, pamatojoties uz
2014.gada sarunu procedūru un Zemkopības ministrijas
uzaicinājumu17 SIA “Corporate Systems” iesniegt piedāvājumu par
Zemkopības ministrijas rīcībā esošā tehniskā risinājuma papildu
komponenšu piegādi un ieviešanu un SIA “Corporate Systems”
iesniegto piedāvājumu.
Zemkopības ministrijā ir radīts
risks, ka IS risinājuma
komponenšu ieviešanai iztērētie
finanšu līdzekļi 231 333 euro
izmantoti neefektīvi.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
10
Līgumā18 tika paredzēta:
virtualizācijas serveru klāstera monitorēšanas komponenšu
piegāde un ieviešana19 par kopējo vērtību 269 999 euro20.
piegādājamo virtualizācijas serveru klastera monitorēšanas
komponenšu integrācija ar Zemkopības ministrijas tehniskā
risinājuma komponentēm21 par kopējo vērtību 33 396 euro22.
Noslēgtais līgums un ar to saistītie pielikumi (tehniskās specifikācijas,
tehniskais un finanšu piedāvājums) nenosaka detalizētu darbu
sadalījumu, nenosaka, ko ietver piegāde un ieviešana, un nedetalizē
darbu izmaksas.
Revīzijā konstatēts, ka divas risinājuma komponentes piegādātas
2015.gada martā23 par noteikto līgumcenu – 269 999 euro. Rēķinā
ietverta viena pozīcija - risinājuma komponenšu nosaukums
(programmatūras nosaukums), atsevišķi nenodalot risinājuma
komponenšu ieviešanas maksu. Savukārt par visu līgumā noteikto
darbu paveikšanu, tajā skaitā par komponenšu piegādi un ieviešanu,
2015.gada 16.aprīlī parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts24.
Saskaņā ar EIS datiem divu komponenšu maksa ir 38 666 euro25, līdz
ar to pēc revidenta aplēses26 secināms, ka par ieviešanas darbiem
Zemkopības ministrija samaksājusi 231 333 euro, bet revīzijā nebija
iespējams konstatēt, ko ieviešana ietvēra, jo pieņemšanas-nodošanas
akti, kā arī cita dokumentācija nesatur detalizētu ieviešanas darbu
izklāstu, darbu apjomu un cenu.
Saskaņā ar revidenta aplēsi (skat.1.pielikumu), lai nodrošinātu
komponenšu ieviešanu 29 dienu laikā par 231 333 euro,
SIA “Corporate Systems” bija jāpiesaista vismaz 17 darbinieki.
Iesaistīto resursu apjoms un veiktā samaksa liecina par nozīmīgu
darba apjomu, lai komponenti ieviestu un līdz ar to veicamie darbi
būtu detalizēti atspoguļojami līgumā, pieņemšanas-nodošanas aktā un
citos saistītos dokumentos.
Ieteikums
Lai nodrošinātu finanšu līdzekļu ekonomisku izlietojumu,
Zemkopības ministrijai pirms līguma slēgšanas veikt IT komponenšu
ieviešanas izmaksu analīzi, kā arī līgumā atsevišķi nodalīt maksu par
programmatūras piegādi un programmatūras ieviešanu, kā arī
detalizēti norādīt veicamo darbu apjomu.
Noslēgtajā līgumā nav noteikts
detalizēts darbu sadalījums,
piegāde, ieviešana, kā arī nav
detalizēti norādītas darba
izmaksas.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
11
Zema prioritāte
Konstatējumi, kas ir mazāk svarīgi, taču šo jautājumu risinājums
uzlabos gada pārskata sagatavošanu.
1.3. Pārskata daļa: Atlīdzība
Lauku atbalsta dienests
Ņemot vērā to, ka Lauku atbalsta dienests darbiniekiem,
kuriem noteikts summētais darba laiks, piemaksas par
prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu un
par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti ir
aprēķinājis no konkrētajā mēnesī faktiski nostrādāto stundu
apmaksas, aprēķinā ietverot arī samaksu par virsstundu darbu,
nevis no darbiniekam noteiktās mēnešalgas, nav ievērotas
normatīvā akta27
prasības un darbiniekiem aprēķinātas kopā
vismaz par 1000 euro lielākas piemaksas.
Normatīvais akts28 nosaka:
darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas,
prēmijas un naudas balvas;
valsts tiešās pārvaldes iestādes amatpersonām (darbiniekiem)
mēnešalgas apmēru nosaka, klasificējot amatus atbilstoši
Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju
amatu katalogam un ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu
grupu;
piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba
kvalitāti apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 40 procentus no
amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas.
Saskaņā ar normatīvo aktu29, kas regulē valsts tiešās pārvaldes iestāžu
amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību:
stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai
(darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgo darba
stundu skaitu konkrētajā mēnesī, bet, ja amatpersonai
(darbiniekam) ir noteikts summētais darba laiks, stundas algas
likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam)
noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgā kalendāra gada
vidējo darba stundu skaitu mēnesī;
Lauku atbalsta dienests nav
ievērojis normatīvā akta prasības
darbiniekiem, kuriem noteikts
summētais darba laiks, piemaksas
par personisko darba ieguldījumu
un darba kvalitāti aprēķinot no
faktiskās mēnešalgas.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
12
amatpersonai (darbiniekam), kam noteikts summētais darba
laiks, faktisko mēnešalgu aprēķina, stundas algas likmi
reizinot ar attiecīgajā kalendāra mēnesī faktiski nostrādāto
stundu skaitu.
Revīzijas laikā tika konstatēts, ka Lauku atbalsta dienestā septiņiem
Informācijas departamenta Informācijas tehnoloģiju daļas
darbiniekiem ir noteikts summētais darba laiks.
Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta amatu un mēnešalgu sarakstu30
minētajiem darbiniekiem noteikta stundas algas likme, kas atbilst 10.,
11. vai 12. mēnešalgu grupai ar pirmo vai trešo kategoriju. Piemēram,
vienam darbiniekam:
saskaņā ar amatu un mēnešalgu sarakstu31 un Lauku atbalsta
dienesta rīkojumu32 noteikta stundas algas likme 7,065, kas
saskaņā ar normatīvo aktu33 atbilst maksimālajai mēnešalgai
10.mēnešalgu grupai ar trešo kategoriju – 1174 euro;
saskaņā ar vienošanos par nodarbināšanu virsstundu darbā34
darbiniekam par virsstundu darbu tiek izmaksāta piemaksa
100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundu algas likmes,
kas tiek aprēķināta proporcionāli darbiniekam noteiktajai
mēnešalgai, vai tiek piešķirts atpūtas laiks atbilstoši
nostrādāto virsstundu skaitam citā nedēļas dienā. Virsstundu
pārskata periods ir četru mēnešu periods, darbs, kuru
darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba
laika, uzskatāms par virsstundu darbu.
Analizējot septiņu darbinieku, kuriem noteikts summētais darba laiks,
atalgojumu 2015.gadā un tā aprēķina metodiku, tika konstatēts:
sešiem darbiniekiem gada laikā ir noteikta piemaksa par
personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti 20% apmērā,
to aprēķinot no konkrētajā mēnesī faktiski nostrādāto stundu
apmaksas, pieciem darbiniekiem ietverot arī samaksu par
virsstundu darbu;
vienam darbiniekam 2015.gada divos mēnešos noteikta
piemaksa par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka)
aizvietošanu 20% apmērā, to aprēķinot no konkrētajā mēnesī
faktiski nostrādāto stundu apmaksas, ietverot arī samaksu par
virsstundu darbu.
Tādējādi piemaksu aprēķinā iekļaujot virsstundu apmaksu kopumā
aprēķinātas vismaz par 1000 euro lielākas piemaksas.
Lauku atbalsta dienests kā pamatojumu veiktajai aprēķina kārtībai
Valsts kontrolei iesniedza Finanšu ministrijas vēstuli35, kurā tiek
sniegts skaidrojums, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks,
tad piemaksu par darba kvalitāti nosaka proporcionāli visam
nostrādātajam laikam (kalendārajā mēnesī atbilstoši darba laika
uzskaitei faktiski nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundās
nostrādātās stundas, reizinātas ar stundas algas likmi).
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
13
Savukārt Finanšu ministrija vēstulē36 Valsts kontrolei norāda, ka tā
piekrīt konstatējuma daļā izklāstītajam Valsts kontroles viedoklim,
tajā skaitā, ka arī amatpersonai (darbiniekam), kuram ir noteikts
summētais darba laiks, piemaksas apmēru rēķina no noteiktās
mēnešalgas. Vienlaikus, lai novērstu atšķirīgu likuma normu
interpretāciju, Finanšu ministrija sagatavos skaidrojumu, ko ievietos
Finanšu ministrijas mājas lapā, lai turpmāk nodrošinātu vienotu pieeju
un izpratni piemaksu aprēķinā.
Ieteikums
Lauku atbalsta dienestam darbiniekiem, kuriem noteikts summētais
darba laiks, piemaksas par prombūtnē esošas amatpersonas
(darbinieka) aizvietošanu un piemaksas par personisko darba
ieguldījumu un darba kvalitāti aprēķināt atbilstoši normatīvajā aktā37
noteiktajam.
Ekonomiskās klasifikācijas kodu attiecināšana uz izdevumiem
Lai gan Valsts kontrole jau 2014.gada finanšu revīzijā
norādīja uz neatbilstošu izdevumu klasifikāciju attiecībā uz
samaksas par virsstundu darbu uzskaiti, Lauku atbalsta
dienests turpina attiecināt samaksu par virsstundu darbu uz
EKK 1119, nevis uz EKK 1142, tādējādi atkārtoti neievērojot
normatīvā akta38
prasības. Tā rezultātā Lauku atbalsta dienesta
pārskats “Budžeta izpilde” nesniedz patiesu informāciju
11 885 euro apmērā.
Atbilstoši normatīvajam aktam39, kas nosaka budžetu izdevumu
klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām:
EKK 1140 “Piemaksas, prēmijas un naudas balvas” uzskaita
normatīvajos aktos noteiktās piemaksas, prēmijas un naudas
balvas, kā arī samaksu par virsstundu darbu (darbs virs
noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika) un darbu svētku
dienās, tajā skaitā EKK 1142 uzskaita samaksu par virsstundu
darbu, darbu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika
un darbu svētku dienās (aprēķināto samaksu pēc stundas algas
likmes un piemaksu);
EKK 1114 un EKK 1119 attiecīgi uzskaita valsts
civildienesta ierēdņu mēnešalgu un pārējo darbinieku
mēnešalgu (darba algu).
Lauku atbalsta dienesta pārskats
“Budžeta izpilde” nesniedz
patiesu informāciju 11 885 euro
apmērā, jo uzskaitē tiek nepareizi
piemēroti EKK kodi.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
14
Revīzijas laikā tika konstatēts, ka darbiniekiem, kuriem noteikts
summētais darba laiks, samaksa par virsstundu darbu tiek ietverta
mēneša atalgojuma aprēķinā, stundas algas likmi reizinot ar attiecīgajā
kalendāra mēnesī faktiski nostrādāto stundu skaitu, samaksu par
virsstundu darbu attiecinot uz EKK 1119, nevis uz EKK 1142.
2015.gadā samaksa par virsstundu darbu neatbilstoši klasificēta kopā
11 885 euro apmērā.
Ieteikums
Lauku atbalsta dienestam veikt pasākumus, lai darījumu ekonomiskā
būtība tiek atklāta atbilstoši normatīvajā aktā40 noteiktajiem
ekonomiskās klasifikācijas kodiem.
Pārtikas un veterinārais dienests
Ņemot vērā to, ka Pārtikas un veterinārais dienests, aprēķinot
atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstus, dienas vidējo izpeļņu
reizina ar mēneša vidējo nostrādāto darba dienu skaitu pēdējos
sešos kalendāra mēnešos, nevis ar kalendāro darba dienu
skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos, visām 2015.gadā
atlaistajām amatpersonām (darbiniekiem) atlaišanas vai
atvaļināšanas pabalsts ir aprēķināts (bruto) kopumā par
1233 euro mazāks, nekā to nosaka normatīvais akts41
.
Normatīvais akts42 nosaka, ka amatpersonām (darbiniekiem) pēc
noteikta vecuma sasniegšanas, kad nav pieļaujama atrašanās dienestā,
izmaksā atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstu šādā apmērā:
divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona
(darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi
nepārtraukti nodarbināta piecus līdz 10 gadus;
triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona
(darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi
nepārtraukti nodarbināta 10 līdz 20 gadus.
Tiesību akts43 paredz, ka amatpersonai (darbiniekam) izmaksā
atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstu sakarā ar amata likvidāciju,
amatpersonu (darbinieku) skaita samazināšanu, amatam (darbam)
noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli (ieskaitot
pārejošu darbnespēju), kā arī gadījumā, kad tiek atjaunota amatā
(darbā) amatpersona (darbinieks), kura iepriekš veica attiecīgos amata
pienākumus.
Nepareiza aprēķina rezultātā
Pārtikas un veterinārajā dienestā
atlaistajām amatpersonām
(darbiniekiem), atlaišanas vai
atvaļināšanas pabalsti ir
izmaksāti mazāki, nekā to nosaka
normatīvais akts.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
15
Normatīvais akts44 nosaka, ka mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas
vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos
sešos kalendāra mēnešos (saskaitot darba dienas pēdējos sešos
kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši).
Revīzijā, pārbaudot 2015.gadā visu45 atlaisto vai atvaļināto darbinieku
(amatpersonu) atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstu aprēķinus un
izmaksas, tika konstatēts, ka mēneša vidējā izpeļņa tiek aprēķināta
dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo nostrādāto darba dienu
skaitu pēdējos sešos mēnešos (saskaitot nostrādātās darba dienas
pēdējos sešos mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši), kas ir pretēji
normatīvajā aktā46 noteiktajam, kā rezultātā ir konstatēta aprēķinātās
bruto vērtības starpība 1233 euro apmērā (neieskaitot darba devēja
VSAOI), kas nav aprēķināta un piešķirta amatpersonām, izbeidzot
valsts civildienesta attiecības ar Pārtikas un veterināro dienestu.
Vēršam uzmanību uz to, ka Pārtikas un veterinārā dienesta tiesību
aktā47 nav paredzēts izmaksāt atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstu
personām, kuras sasniegušas noteiktu vecumu, kad nav pieļaujama
atrašanās dienestā.
Ieteikums
Pārtikas un veterinārajam dienestam veikt nepieciešamos pasākumus,
lai, aprēķinot atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstus, kā arī citos
gadījumos, kad tiek aprēķināta vidējā izpeļņa, tiktu ievērotas
normatīvā akta48 prasības.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
16
1.4. Pārskata daļa: Krājumi
Darba apģērbs un apavi
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, paredzot
administrācijas darbiniekiem apģērbu un apavu iegādi, kā arī
apstiprinot iekšējo tiesību aktu49
, kas ir pretrunā ar ārējo
normatīvo aktu50
, kas nosaka, ka darba apģērbi vai formas
tērpi, kas nav paredzēti darbinieka drošības vai veselības
aizsardzībai, netiek uzskatīti par individuālajiem aizsardzības
līdzekļiem, nav rīkojies atbildīgi un ir pārkāpis normatīvo
aktu51
prasības, pieļaujot budžeta līdzekļu neekonomisku
izlietošanu, vismaz 2956 euro apmērā.
Normatīvais akts52 nosaka, ka budžeta finansētu institūciju vadītāji ir
atbildīgi par noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un
kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku
izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
Normatīvais akts53 nosaka, ka, lietojot darba apģērbu un apavus, kurus
nodarbinātais valkā vai citādi lieto darbā, lai aizsargātu savu drošību
un veselību no viena vai vairāku darba vides riska faktoru iedarbības,
darba devējs bez maksas nodrošina nodarbinātos ar aizsardzības
līdzekļiem, veic pasākumus, kas nodrošina aizsardzības līdzekļu
uzturēšanu darba kārtībā un atbilstību higiēnas prasībām saskaņā ar
ražotāja instrukcijām.
Savukārt, individuālie aizsardzības līdzekļi54 ir ierīces, iekārtas,
sistēmas un izstrādājumi, tajā skaitā darba apģērbi un apavi, kurus
darbinieks valkā vai citādi lieto darbā, lai aizsargātu savu drošību un
veselību. Par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem netiek uzskatīti
darba apģērbi vai formas tērpi, kas nav paredzēti darbinieka drošības
vai veselības aizsardzības garantēšanai.
Tiesību akts55 nosaka, ka darba apģērbu un apavus nodrošina atbilstoši
darba pienākumu specifikai un dzimumam, nosakot darba apģērba,
apavu un finanšu līdzekļu limitu.
Tiesību aktā56 ir noteikts, ka darba apģērbu un apavu iegādes un
lietošanas kārtība attiecas uz iestādes vadītāju, iekšējās kontroles
Valsts tehniskās uzraudzības
aģentūras vadītājs, paredzot
administrācijas darbiniekiem
apģērbu un apavu iegādi, pieļāvis
budžeta līdzekļu neekonomisku
izlietošanu vismaz 2956 euro
apmērā.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
17
speciālistu, sabiedrisko attiecību speciālistu, MVRD vadītāju, MRVD
Juridisko un atbalsta nodaļu, MRVD Finanšu nodaļu, MRVD
Informācijas tehnoloģiju nodaļu, TUD vadītāju, TUD Rīgas reģiona
nodaļu, TUD Zemgales reģiona nodaļu, TUD Kurzemes reģiona
nodaļu, TUD Vidzemes reģiona nodaļu un TUD Latgales reģiona
nodaļu.
Revidenti, iepazīstoties ar departamenta un nodaļu vadītāju amata
aprakstiem57, konstatēja, ka minētajiem darbiniekiem deleģētie amata
pienākumi nav saistīti ar vienu vai vairāku darba vides faktoru
iedarbību, kas varētu ietekmēt viņu drošību un veselību, kādēļ būtu
jāiegādājas spectērpi vai apavi.
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra 2015.gadā iegādājās spectērpus
- darba apģērbus un apavus par kopējo summu 18 536 euro, no tiem
10 156 euro saskaņā ar iepirkuma procedūru.
2015.gadā 70 darbinieki papildus saskaņā ar iesniegtiem avansa
norēķiniem individuāli iegādājās darba apģērbus un apavus par kopējo
summu 8380 euro, tajā skaitā par 2956 euro administratīvie darbinieki
iegādājās apģērbus un apavus tādos veikalos kā, piemēram, Apranga,
Nikas, Baltman, Monton, H&M (skat. 1.tabulu).
1.tabula Izmaksas darba apģērbu un apavu iegādei administrācijas
darbiniekiem.
Nr.
p.
k.
Amata nosaukums
Blūzes
sievietēm,
euro
Bikses vai
svārki
sievietēm,
euro
Apavi
visiem
,
euro
Bikses
vīriešiem,
euro
Kopā,
euro
1. Administratīvais darbinieks 1 x x 66 48 114
2. Administratīvais darbinieks 2 86 81 66 x 233
3. Administratīvais darbinieks 3 x x 66 48 114
4. Administratīvais darbinieks 4 86 81 66 x 233
5. Administratīvais darbinieks 5 86 81 66 x 233
6. Administratīvais darbinieks 6 86 81 66 x 233
7. Administratīvais darbinieks 7 86 75 66 x 227
8. Administratīvais darbinieks 8 85 81 66 x 232
9. Administratīvais darbinieks 9 86 81 66 x 233
10. Administratīvais darbinieks 10 x x 61 45 106
11. Administratīvais darbinieks 11 86 75 37 x 198
12. Administratīvais darbinieks 12 80 81 60 x 221
13. Administratīvais darbinieks 13 86 81 66 x 233
14. Administratīvais darbinieks 14 x x 66 48 114
15 Administratīvais darbinieks 15 x x 66 48 114
16. Administratīvais darbinieks 16 x x 64 48 112
KOPĀ 853 798 1014 285 2950
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras vadītājs norāda:
Nepieciešamība nodrošināt iestādes centrālā biroja darbiniekus
ar darba apģērbu tika vērtēta, vadoties pēc tā atbilstības
darbinieka veicamajiem darba pienākumiem. Darbinieks, veicot
amata pienākumus, nodrošina, ka klients spēj atpazīt darbinieku
pēc piespraudes vai uzšuves pie darba apģērba, kurā norādīts
iestādes nosaukums, attiecīgā darbinieka amats, vārds un
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
18
uzvārds. Darbiniekam, iegādājoties, piemēram, blūzi darba
vajadzībām, jānodrošina, ka klients (trešā persona) spēj atpazīt
darbinieku pēc piespraudes pie darba apģērba. Tehniskās
uzraudzības departamenta vadītājs kopā ar Iekšējās kontroles
speciālisti regulāri nodrošina pārbaudes publisko pakalpojumu
sniegšanas vietās, izmantojot darba apģērbu un apavus,
piemēram, traktortehnikas un tās piekabju tehniskās apskates
vietās, kas tiek organizētas trešo personu (klientu) klātbūtnē.
Iestādes vadītājs un Sabiedrisko attiecību speciālists darba
apģērbā pārstāv Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru,
tiekoties ar preses pārstāvjiem, valsts un pašvaldību iestāžu
pārstāvjiem, iestādes klientiem. Muzeju un resursu vadības
departamenta vadītāja izmanto darba apģērbu, pārstāvot abus
muzejus dažādos pasākumos, tiekoties ar muzeju apmeklētājiem,
kā arī 2015.gadā kopā ar Finanšu analītiķi nodrošināja abu
muzeju ES projektu realizācijas uzraudzību, regulāri tiekoties
ar būvniekiem, autoruzraugu, būvvaldes pārstāvjiem un
būvuzraugu. Muzeju un resursu vadības departamenta
Juridiskās un atbalsta nodaļas vadītājs un sagādnieks izmanto
darba apģērbu, nodrošinot materiāli tehniskā nodrošinājuma
iegādi, piegādi iestādes birojiem, nodrošinot iestādes valdījumā
esošo biroja telpu uzturēšanu un remontu. Muzeju un resursu
vadības departamenta IT nodaļas darbinieki darba apģērbu
izmanto, nodrošinot IT iekārtu un sistēmu uzturēšanu, izbraucot
uz iestādes struktūrvienībām, lai nodrošinātu Tehniskā
uzraudzības departamenta darbinieku iespēju ievadīt datus
valsts informācijas sistēmā un veikt savus darba pienākumus
atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pārējiem centrālā biroja
darbiniekiem darba apģērbi un apavi tika iegādāti un izmantoti,
piedaloties ar iestādes darbību saistītos pasākumos, piemēram,
Muzeju nakts, Lauki ienāk Rīgā, Traktordienas u.c.
Ieteikums
Zemkopības ministrijai veikt pasākumus, lai izvērtētu iekšējā tiesību
akta58 atbilstību ārējam normatīvajam aktam59 un Valsts tehniskās
uzraudzības aģentūrai veikt pasākumus, lai novērstu neekonomisku
budžeta līdzekļu izlietošanu apģērbu, kas nav klasificējami kā
individuālie aizsardzības līdzekļi, iegādi.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
19
Degvielas uzskaite
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, nepietiekamas
kontroles rezultātā, nav nodrošinājusi normatīvo aktu60
prasību ievērošanu attiecībā uz iestādes transportlīdzekļu
izmantošanu.
Normatīvais akts61 nosaka, ka uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par
inventarizācijām uzņēmumā un grāmatvedības kontroles sistēmas
efektivitātes pārbaudes veikšanu un grāmatvedības kontroles sistēmas
efektivitātes nodrošināšanu.
Normatīvais akts62 nosaka, ka visus uzņēmuma saimnieciskos
darījumus apliecina ar attaisnojuma dokumentiem (dokumentiem par
uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību), novērtē naudas izteiksmē
un, ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā iegrāmato uzņēmuma
grāmatvedības reģistros.
Normatīvais akts63 nosaka, ka grāmatvedības organizācijas dokumenti
nosaka kārtību, kādā uzņēmums dokumentē un uzskaita uzņēmuma
transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus.
Tiesību aktā64 noteikts, ka darbinieki dienesta transportlīdzekļus
izmanto, ievērojot noteiktās mēneša un gada degvielas patēriņa
normas uz 100 km nobraukuma, bet no 1.novembra līdz nākamā gada
1.aprīlim ziemas degvielas patēriņa normas tiek palielinātas ne vairāk
kā 10%.
Tiesību akti65 nosaka 2007. un 2008.gadā eksperimentālā veidā
noteiktās degvielas patēriņu normas automašīnām VW Caddy Life,
motora tilpums 1,4 l vasarā 100 km nobraukumam ārpus apdzīvotas
vietas 9,2 l un apdzīvotās – 10,5 l benzīna un attiecīgi VW Caddy Life,
motora tilpums 1,6 l – 10 l un 10,5 l.
Revidenti salīdzināja Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras
eksperimentāli noteiktās normas izlasē iekļautajiem auto
transportlīdzekļiem ar CSDD datiem un konstatēja, ka, piemēram,
automašīnai Toyota Land Cruiser (JL 972) Valsts tehniskās
uzraudzības aģentūra degvielas patēriņa normu litros uz 100 km
pilsētā ir noteikusi 17 l un ārpus pilsētas - 15 l, kas ir būtiski lielāka,
nekā CSDD ir norādījis savā informatīvajā materiālā par oficiāli
noteiktajiem vidējiem degvielas patēriņa datiem66- 10,8 l (degvielas
veids – benzīns).
Valsts tehniskās uzraudzības
aģentūra nav uzskaitījusi iestādes
transportlīdzekļu izmantošanas
izdevumus atbilstoši normatīvo
aktu prasībām.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
20
Līdz ar to, ievērojot izgatavotājrūpnīcas noteiktos vidējos degvielas
patēriņa datus uz 100 km nobraukuma, pastāv risks, ka izlietotā
degviela gada laikā norakstīta vairāk, kā faktiski izlietots.
Revidenti vērtēja ceļazīmju uzskaiti, salīdzinot atskaites par
nobrauktajiem maršrutiem un uzrādītajiem kilometriem, un konstatēja,
ka no 70 izlasē iekļautajām ceļazīmēm laika periodā no 2015.gada
1.janvāra līdz 31.martam un no 1.jūlija līdz 31.decembrim
18 ceļazīmēs norādītais degvielas daudzums ir mazāks, nekā
iespējams nobraukt ceļa zīmēs norādītos nobrauktos kilometrus.
Piemēram, automašīna JL-972 Toyota Land Cruiser, kurai noteiktā
degvielas norma uz 100 km ārpus pilsētas ir 15 litri, nobraukusi 410
km ar 23 litriem, automašīna HM-1713 Peugeot Boxer, kurai
degvielas patēriņa norma uz 100 km ārpus pilsētas ir noteikta 15 litri,
ar degvielas atlikumu dienas sākumā 23 litri nobraukusi 290 km.
Revīzijā tika konstatēts, ka visos izlasē iekļautajos gadījumos
ceļazīmēs norādītie dati ir nepilnīgi, piemēram, vairākās ceļazīmēs
nebija informācijas par degvielas patēriņa normu, degvielas tvertnes
tilpumu, degvielas uzpilde konkrētajā dienā, nebija norādīts
autovadītājs, kurš konkrētā datumā veicis braucienu un nebija
norādītas brauciena adreses, kā arī nebija pievienoti degvielas uzpildes
attaisnojošie dokumenti (kases čeki).
Izlases veidā, pārbaudot inventarizācijas aktus un to pielikumus par
degvielas inventarizāciju, konstatētas vairākas neatbilstības,
piemēram, 2015.gada 1.novembra inventarizācijas aktā Nr.0624-2 nav
norādīts inventarizācijas sākuma un beigu datums, neviens no izlasē
iekļautajiem materiālo vērtību inventarizācijas aktiem nav numurēts,
divos aktos nebija materiāli atbildīgās personas paraksta un datuma,
degvielas inventarizācijas veidlapā automašīnai VW Passat FB 5092 ir
noteikta inventarizācija uz 2015.gada 1.novembri, bet degvielas
atlikums 25,79 litri bākā noteikts 2015.gada 11.novembrī.
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras vadītājs norāda:
Revīzijas laikā, vērtējot patērēto degvielu uz katru norādīto
maršrutu atsevišķi, tika konstatētas neatbilstības, jo, iespējams,
mēnesī nobrauktie maršruti nebija norādīti pareizā secībā, kas
radīja situāciju, ka citos maršrutos pietrūka degviela, bet citos
radās degvielas atlikums.
Jau revīzijas laikā, no iestādes puses tika vērtēts un analizēts
“Autotransporta” modulis, izvērtēta arī citu iestāžu un
uzņēmumu pieredze dienesta transportlīdzekļu ceļazīmju
noformēšanā, izskatīta iespēja papildināt ceļazīmēs norādāmos
datus un informāciju, kas mazinās iespēju darbiniekam kļūdīties
ievadot datus ceļazīmē.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
21
Ieteikums
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai veikt pasākumus un
nodrošinātu normatīvā akta67 prasības, lai pilnveidotu iekšējās
kontroles sistēmu attiecībā uz izlietotās degvielas uzskaiti, kā arī
pārskatīt degvielas patēriņa normas.
1.5. Pārskata daļa: Pamatkapitāla veidošana
Zemkopības ministrija
Uzrādot izdevumus 19 515 euro apmērā pakalpojumos, nevis
ilgtermiņa ieguldījumos, kā arī attiecinot 85 171 euro uz
nepareizajiem EKK, Zemkopības ministrija nav ievērojusi
normatīvo aktu68
prasības, kā rezultātā ministrijas pārskats
“Budžeta izpilde” nesniedz patiesu informāciju 85 171 euro
apmērā.
Normatīvais akts69 nosaka, ka ilgtermiņa ieguldījumus sākotnēji atzīst
to iegādes vai izveidošanas (ražošanas) vērtībā, kas ietver par attiecīgā
ilgtermiņa ieguldījuma iegādi vai izveidi samaksāto naudu (vai tās
ekvivalentu) un visus izdevumus, kas tieši attiecas uz iegādāto objektu
līdz dienai, kad tas nodots ekspluatācijā, tajā skaitā ilgtermiņa
ieguldījuma sagatavošanas paredzētajai izmantošanai izmaksas
(ieviešanas, uzstādīšanas, montāžas izmaksas) līdz tā nodošanai un
pieņemšanai lietošanā (ekspluatācijā).
Normatīvais akts70 nosaka:
EKK 5121 piemēro datorprogrammu un to licenču iegādei un
vērtības samazinājuma (amortizācijas) norakstīšanai;
EKK 2251 uzskaita izdevumus, kas saistīti ar informācijas
sistēmu uzturēšanu, tajā skaitā par datortehnikas nomu,
datortehnikas izvietošanu specializētajos datu centros, par
serveru apkalpošanu un administrēšanu, kā arī
programmatūras uzturēšanu, pilnveidošanu un papildināšanu,
ja šie izdevumi nav kapitalizējami;
EKK 2259 uzskaita citus informācijas tehnoloģiju
pakalpojumus, domēnu īri (abonēšanu), izdevumus par
interneta mājaslapu uzturēšanu un atjaunošanu (ja tie nav
kapitalizējami), kā arī ekspertu konsultācijas par
programmatūras izmantošanu. Izdevumus par ekspertu
slēdzienu par datoru likvidāciju apmaksu.
Zemkopības ministrija nav
ievērojusi normatīvo aktu
prasības, kā rezultātā ministrijas
pārskats “Budžeta izpilde”
nesniedz patiesu informāciju
85 171 euro apmērā.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
22
Zemkopības ministrija iegādājās datortīkla ugunsmūri71. Saskaņā ar
pieņemšanas-nodošanas aktu72 ugunsmūra konfigurācijas un
pielāgošanas izdevumi bija 19 515 euro. Minētos izdevumus
Zemkopības ministrija uzskaitīja pakalpojumos (bilances operācijas
kontā 7022 – pakalpojumi), nevis palielināja bilances nemateriālo
ilgtermiņa ieguldījumu kontu 1121 – Datorprogrammas.
Zemkopības ministrija izdevumus:
19 515 euro apmērā – datortīkla ugunsmūra konfigurācija un
pielāgošana - attiecināja uz EKK 2251, nevis uz EKK 5121;
32 260 euro apmērā – programmatūras viena gada tehniskais
atbalsts attiecināja uz EKK 5121, nevis uz EKK 2259;
33 396 euro apmērā – programmas konfigurēšanas un
pielāgošanas darbu apmaksa, kas saskaņā ar līgumu73 ietilpst
programmas izmaksās - attiecināja uz EKK 2251, nevis uz
EKK 5121.
Ieteikums
Zemkopības ministrijai veikt pasākumus, lai darījumu ekonomiskā
būtība attiecībā uz pakalpojumiem un pamatkapitāla veidošanu, kā arī
ekonomiskās klasifikācijas kodiem, visos gadījumos tiktu atklāta
atbilstoši normatīvajos aktos74 noteiktajām prasībām, kā arī veikt
nepieciešamās korekcijas grāmatvedības uzskaitē.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
23
2.daļa – Atbilstības jautājumi
Zema prioritāte
Jautājumi, kuru risinājums sekmēs pārskatam pakārtotu darījumu
atbilstību tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski (vai
starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.
2.1. Zemkopības ministrijai 2014.gadā piešķirtais
finansējums jaunajai politikas iniciatīvai “ES Kopējās
lauksaimniecības politikas reformas ieviešana un ZM un
tās padotībā esošo iestāžu uz klientu orientētās
pakalpojumu sistēmas attīstība 2014.-2020.gadā”
Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests
Revīzijā netika konstatētas būtiskas neatbilstības ne attiecībā
uz KLP reformas jauno nosacījumu ieviešanu, ne sadaļā par
Lauku atbalsta dienesta fondu sistēmas sertifikāciju.
Zemkopības ministrija 2013.gadā iesniedza Finanšu ministrijai75
priekšlikumus jaunās politikas iniciatīvai vidējam termiņam (2014.-
2016.gads) “ES kopējās lauksamniecības politikas reformas ieviešana
un Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu uz klientu
orientētās pakalpojumu sistēmās attīstība 2014.-2020.gadā”.
Pieprasītais finansējums bija 8,3 milj. EUR, tajā skaitā 2014.gadam –
3,4 milj. EUR; 2015.gadam – 2,6 milj. EUR un 2016.gadam –
2,3 milj. EUR.
Ministru kabinets izskatīja Zemkopības ministrijas priekšlikumu un
atbalstīja76 finansējumu 2,9 milj. euro apmērā, tajā skaitā 2014.gadam
– 1 370 755 euro; 2015.gadam – 771 155 euro un 2016.gadam –
771 155 euro.
Ņemot vērā, ka 2014.gada otrajā pusē arvien izskatīšanas procesā bija
vairākas ES regulas77, kas bija būtiskas, lai dalībvalsts varētu pieņemt
visus nepieciešamos nacionālos lēmumus un, lai atbilstoši ES regulām
ieviestu Tiešo maksājumu reformu, Zemkopības ministrija78 iesniedza
Zemkopības ministrija
iesniedza priekšlikumus JPI
vidējam termiņam (2014.-
2016.gadam) finansēšanai
kopumā par 8,3 milj. EUR.
Ministru kabinets izskatīja
un atbalstīja finansējumu
2,9 milj. euro apmērā.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
24
Finanšu ministrijai izskatīšanai apropriāciju pārdali piešķirto līdzekļu
ietvaros, pārplānojot to apgūšanu pa gadiem.
Pārdales rezultātā 2014.gadā tiek samazināts finansējums Zemkopības
ministrijai un Lauku atbalsta dienestam un attiecīgi palielināts
finansējums citām Zemkopības ministrijas padotības iestādēm, kuras
2014.gadā var veikt citu JPI apgūšanu.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas veiktajām pārdalēm79 starp
apakšprogrammām, JPI gala finansējums 2,9 milj. EUR sadalījās pa
gadiem šādi: 2014.gadam – 955 045 euro; 2015.gadam -1,1 milj.EUR
un 2016.gadam – 794 054 euro un 2017.gadam – 90 373 euro.
JPI “ES kopējās lauksamniecības politikas reformas ieviešana un
Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu uz klientu
orientētās pakalpojumu sistēmas attīstība 2014.-2020.gadā”
pieteikumā tika sniegta informācija par JPI mērķi, tā apraksts, budžeta
programmas (apakšprogrammas), kuru ietvaros JPI plānots īstenot, JPI
atbilstība valsts līmeņa un/vai nozares attīstības plānošanas
dokumentiem, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, JPI
īstenošanas darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji u.c.
Informācija par JPI ietvaros plānotajām un faktiskajām aktivitātēm ir
apkopota 3.tabulā un 1.attēlā.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
25
3.tabula JPI finansējums sadalījumā pa plānotajām aktivitātēm
JPI
plānotā
aktivitāte
2014.gads 2014.gads 2015.gads 2015.gads 2016.gads 2016.gads 2017.gads
Pieprasīts Atbalstīts80 Pieprasīts Atbalstīts81 Pieprasīts Atbalstīts82 Atbalstīts
1.1. KLP
reformas jauno
nosacījumu
ieviešana Lauku
atbalsta
dienestā 2014 – 2020.gadā
2 303 028 676 54683 1 323 082 782 386 892 663 429 666
90 373
1.2. Uz
klientu vērstas
pakalpojumu
sniegšanas
sistēmas
izveide valsts pārvaldē84.
1 069 741 256 117 1 216 799 256 117 1 291 723 256 117
1.3. ES fondu
izdevumu
sertifikācija
85 371 22 382 85 371 35 090 85 371 108 271
Kopā pa
gadiem 3 458 140 955045 2 625 252 1073593 2 269 757 794054
Kopā
pieprasītais 8 353 149 euro
Kopā
atbalstītais 2 913 065 euro
Ņemot vērā piešķirtā finansējums apjomu, Zemkopības ministrija ir
noteikusi prioritātes, atsakoties no mazāk būtiskiem pasākumiem, lai
nodrošinātu galveno prioritāti - KLP nosacījumu ieviešanu, ņemot
vērā, ka KLP ir pamats tiešmaksājumu un citu atbalstu
lauksaimniekiem nodrošināšanai.
Ņemot vērā piešķirtā
finansējums apmēru,
Zemkopības ministrija ir
noteikusi prioritātes,
atsakoties no mazāk
būtiskiem pasākumiem, lai
nodrošinātu galveno
prioritāti - KLP nosacījumu
ieviešanu.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
26
1.attēls Pieprasītais un atbalstītais finansējums
Pieprasīts Atbalstīts
Lauku atbalsta dienests:
4 518 773 euro
Lauku atbalsta dienests:
1 888 598 euro
Zemkopības ministrija:
1 024 467 euro
piecas amata
vietas
datortehnikas un
biroja tehnikas
iegāde
iegādāties
automašīnas
uzlabojumi LAD IS
licenču noma
ES fondu
sertifikācija (audits)
Zemkopības ministrija:
3 834 376 euro
astoņas amata
vietas
datortehnikas un
biroja tehnikas
iegāde
informācijas tehnoloģiju
uzturēšanas
pakalpojumi
licenču noma
ES fondu
sertifikācija (audits)
licenču noma
uzlabojumi LAD IS
trīs amata vietas
datortehnikas un
biroja tehnikas
iegāde
Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta 2014. un
2015.gada faktiskās izmaksas JPI realizācijā ir šādas (sīkāk par
finansējuma sadalījumu, skat 2.1.1. sadaļā):
Zemkopības ministrijas informācijas tehnoloģiju uzturēšanas
pakalpojumu, licenču nomas izdevumi - 514 817 euro;
Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmu izveides
izdevumi - 1 335 076 euro, tajā skaitā JPI – 781 109 euro.
Lai gan normatīvie akti neparedz JPI izdevumu nodalīšanu
grāmatvedībā, Lauku atbalsta dienesta izveidotā iekšējās kontroles
sistēma ļauj izsekot JPI piešķirtā finansējuma izlietojumam.
Lai arī KLP reformas ieviešanas Lauku atbalsta dienesta IS tiek
finansēta ne tikai no JPI līdzekļiem (59%), bet arī no citiem valsts
budžeta finansējuma avotiem, KLP īstenošana netiek plānota kā
atsevišķs projekts ar konkrētām izmaksām un aktivitātēm.
Nenorādot uz būtiskām neatbilstībām, revīzijā secināts:
Nav izsekojama sasaiste
starp JPI atbalstītajām un
darba plānos apstiprinātajām
aktivitātēm.
Lai gan normatīvie akti
neparedz JPI izdevumu
nodalīšanu grāmatvedībā,
Lauku atbalsta dienests pēc
pašu iniciatīvas nodrošina
JPI finansēto izdevumu
uzskaiti.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
27
KLP reformas jauno nosacījumu ieviešanas prasības
normatīvajos aktos ir noteiktas vispārīgi, tāpēc Lauku atbalsta
dienesta IS veikto izmaiņu pamatojumu ne visos gadījumos
var viennozīmīgi attiecināt uz normatīvajos aktos noteikto;
Lauku atbalsta dienesta IS izmaiņu testēšanas process ne
vienmēr ir izsekojams un varētu radīt risku, ka produkcijas
vidē tiek uzstādīta izvirzītajām funkcionālajām prasībām
neatbilstoša programmatūra, kas var ietekmēt sistēmas
pieejamību un datu integritāti.
2.1.1. Vai izdevumi izmaiņām Lauku atbalsta dienesta IS atbilst JPI
mērķim, plānotajām aktivitātēm un rezultatīvajiem rādītājiem?
Lauku atbalsta dienests
Kopējais JPI mērķis - Lauku atbalsta dienesta IS
pilnveidošana, vidējā termiņā sasniedzams, apgūstot gan JPI
paredzēto finansējumu, gan valsts pamatbudžeta bāzes
finansējumu.
JPI īstenošanas laikā divas no desmit JPI pieteikumā
norādītājām aktivitātēm tika atceltas un netiek plānota to
tālāka īstenošana.
Lauku atbalsta dienesta gada pārskatā vērtēta trīs no piecu JPI
pieteikumā minēto rezultatīvo rādītāju, kas saskaņā ar
revidentu viedokli, būtu attiecināmi uz kopējo KPL reformas
īstenošanu, nevis tikai uz Lauku atbalsta dienesta IS
pilnveidošanu sasniegšana.
Lauku atbalsta dienesta noteiktais JPI mērķis sasaucas ar Lauku
atbalsta dienesta darbības stratēģijā85 noteikto prioritāti, kas paredz
īstenot KLP reformas ieviešanu Latvijā no 2014.gada līdz
2020.gadam. KLP reformas ieviešanu Lauku atbalsta dienests uzsāka
plānot, pirms bija sagatavots JPI pieteikums, par ko liecina Lauku
atbalsta dienestā sniegtā informācija par dalību un viedokļu apmaiņu
dažādās ekspertu sanāksmēs un citu dalībvalstu pieredzi par KLP
reformu.
Uz JPI pieteikuma sagatavošanas brīdi ne ES, ne nacionālo normatīvo
aktu līmenī vēl nebija skaidri definēti KLP reformas jaunie
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
28
nosacījumi, uz kā pamata varētu plānot izmaiņas Lauku atbalsta
dienesta procesos, personālsastāvā, nepieciešamo ieguldījumu
pamatlīdzekļos un Lauku atbalsta dienesta IS pilnveidošanā.
Normatīvie akti (regulas, noteikumi, vadlīnijas), kuros noteikti KLP
reformas jaunie nosacījumi tika apstiprināti pēc JPI pieteikuma
sagatavošanas un valsts budžeta finansējuma piešķiršanas.
Līdz ar to JPI pieteikumā ir norādītas tikai būtiskākās plānotās
aktivitātes izmaiņām Lauku atbalsta dienesta IS (skat. 2.attēlu).
2. attēls. JPI noteikto aktivitāšu īstenošana
Plānotā izmaiņa Ieviests/
nav ieviests
Prognozējamā
līguma summa
Maksājumu tiesību reģistrs
Nacionālā rezerve un sistēma, kā piešķir
maksājumu tiesības no tās
Sasaiste ar VID informācijas sistēmu
Kultūru proporciju aprēķins
Visas pastāvīgo zālāju platības
Atsevišķs iesniegumu administrēšanas
modelis mazajiem lauksaimniekiem
Atbalsta pieteikumu apstrādes sistēmas un
Klientu reģistra sasaiste
Atsevišķa shēma mazajiem lauksaimniekiem
Sistemātiski 2 līmeņa maksājumi (pamata
maksājums + zaļās komponentes maksājums)
Ilggadīgo zālāju fiksēšana saimniecības līmenī
Saskaņā ar Lauku atbalsta dienestā sniegto informāciju no desmit JPI
ietvaros plānotajām aktivitātēm uz revīzijas veikšanas brīdi:
īstenotas septiņas aktivitātes;
Lauku atbalsta dienesta IS sasaisti ar Valsts ieņēmuma
dienesta IS plānots īstenot 2016.gadā;
divas aktivitātes – maksājumu tiesību reģistra un nacionālās
rezerves sistēmas izveide – netiks īstenotas, jo tika pieņemts
1 095 611 euro
711 436 euro
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
29
lēmums86 Latvijā maksājumu tiesības neieviest. Abām
aktivitātēm bija plānots87 izlietot aptuveni 1,1 milj. EUR jeb
61% no kopējā pieprasītā finansējuma - 1,8 milj. EUR.
Ņemot vērā, ka Lauku atbalsta dienests pēc pašu iniciatīvas nodrošina
JPI finansēto izdevumu uzskaiti, bija iespējams atlasīt apmaksātos
rēķinus par veiktajiem darbiem. 2014. un 2015.gadā no JPI piešķirtā
finansējuma pilnā apmērā vai daļēji tika finansēti 207 izmaiņu
pieprasījumi (skat. attēlu Nr.3)
3.attēls JPI ietvaros finansētās izmaiņas 2014. un 2015.gadā
Revīzijā konstatēts, ka, lai Lauku atbalsta dienests ieviestu KLP
reformas jaunos nosacījumus, izmaksas 2014. un 2015.gadā tika
segtas ne tikai no JPI - 781 109 euro, bet arī no pamatbudžeta
programmas 65.00.00 “Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku
attīstībai (ELFLA) projektu un pasākumu īstenošana” 553 967 euro88
apmērā.
Lauku atbalsta dienests apstiprina:
JPI ir tikai papildus piešķirtie finanšu līdzekļi noteiktajam
periodam pie pamatbudžeta bāzes izdevumiem.
JPI finansējums ir ietverts valsts pamatbudžeta apakšprogrammā
“21.02.00 Sabiedriskā finansējuma administrēšana un valsts
uzraudzība lauksaimniecībā”. 2015.gadā apakšprogrammas budžets
bija 12 480 856 euro, no tiem 6% - JPI piešķirtais finansējums.
Revīzijā konstatēts, ka JPI pieteikumā ir norādīti pieci rezultatīvie
rādītāji (skat.4. tabulu), no tiem Lauku atbalsta dienesta 2014.gada
pārskatā:
trīs rādītāji89 ietverti kā rezultatīvie rādītāji budžeta
apakšprogrammas 21.02.00 “Sabiedriskā finansējuma
67
izmaiņas
140
izmaiņas
0
20
40
60
80
100
120
140
160
2014.gadā 2015.gadā
41%
59%
Citi finansējuma avoti
(EUR)
JPI finansējums (EUR)
67
izmaiņas
140
izmaiņas
0
20
40
60
80
100
120
140
160
2014.gadā 2015.gadā
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
30
administrēšana un valsts uzraudzība lauksaimniecībā” mērķu
sasniegšanai un resursu izlietojuma novērtēšanai;
divi rādītāji90 nav ietverti, lai gan šie rādītāji izriet no
Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam un tika paredzēti,
plānojot JPI finansējumu.
4.tabula. Lauku atbalsta dienesta gada pārskatā novērtētie rezultatīvie
rādītāji
Darbības rezultāts un
tā rezultatīvais
rādītājs
Plānotais
2014.gadā
pēc JPI pieteikuma
Faktiskā
izpilde
2014.gadā
pēc Lauku
atbalsta
dienesta gada pārskata91
Lauku
atbalsta dienesta
gada
pārskatā ir/nav
ietverts un vērtēts
Plānotais
2015.gadā
pēc JPI pieteikuma
Plānotais
2016.gadā
pēc JPI pieteikuma
1 2 3 4 5 6
Viena izmaksāta ES
atbalsta maksājuma
euro administrēšanas izmaksas euro
0,03 0,03
0,03 0,03
Veikto kontroļu
īpatsvars %, no
saimniecisko darbību veicējiem, kuri
saņēmuši ES vai
valsts atbalstu un pakļauti
iespējamajām
kontrolēm
8,9 9,0
8,9 8,9
Kontroļu īpatsvars %
kopējo kontroļu
skaitā, kurās nav
konstatētas neatbilstības N/A
prasībām
65 66
65 65
Projektu skaits, atbalstītā platība, milj.ha:
Bioloģiskajā
lauksaimniecībā izmantotās platības
(% no visām
lauksaimniecībā izmantotajām
platībām)
10
Gada
pārskatā nav
ietverts
10 10
Apsaimniekotās
lauksaimniecībā izmantojamās zemes
īpatsvars (%)
90
Gada
pārskatā nav
ietverts
90 90
Lauku atbalsta dienesta gada
pārskatā ir ietverti un vērtēti
trīs no pieciem JPI
pieteikumā norādītie
rezultatīvie rādītāji.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
31
2.1.2. Vai JPI paredzēto aktivitāšu ieviešana Lauku atbalsta
dienesta IS tiek plānota un veiktie darbi atbilst normatīvo aktu
prasībām KLP reformai?
Lauku atbalsta dienestā ir izstrādāti īstermiņa darba plāni
Lauku atbalsta dienesta IS pilnveidošanai, tomēr atsevišķu JPI
paredzēto aktivitāšu īstenošanai nepieciešamos darbus šajos
plānos nav iespējams skaidri identificēt. Arī Lauku atbalsta
dienesta IS veikto izmaiņu pamatojumu nevar tieši sasaistīt ar
normatīvo aktu prasībām, kas rada risku, ka JPI finansējums
nav izmantots efektīvi, mērķtiecīgi, organizējot darbu
prioritāro izmaiņu pieprasījumu izstrādei un ieviešanai.
Vērtējot JPI piešķirtā finansējuma izlietojumu Lauku atbalsta dienesta
IS pilnveidošanai, konstatēts, ka veicamie darbi tiek ietverti Lauku
atbalsta dienesta plānošanas dokumentos. Piemēram, Lauku atbalsta
dienesta IS īstermiņa darba plānos 2014. un 2015.gadam noteikti
sasniedzamie mērķi, rezultāti, būtiskākie normatīvie akti, kā arī Lauku
atbalsta dienesta IS moduļi, kurus, iespējams, būs nepieciešams
pielāgot. Tomēr ne visu JPI paredzēto aktivitāšu īstenošanai
nepieciešamos darbus Lauku atbalsta dienesta IS pilnveidošanai darba
plānos ir iespējams skaidri identificēt. Piemēram, Lauku atbalsta
dienesta IS darba plānos nav atrodami uzdevumi atbilstoši JPI
noteiktajām aktivitātēm “Kultūru proporciju aprēķins”, “Sistemātiski
2.līmeņa maksājumi (pamata maksājums + zaļās komponentes
maksājums)”, “Ilggadīgo zālāju fiksēšana saimniecības līmenī”.
Lauku atbalsta dienests norāda, ka konkrētā aktivitāte ietverta vairākos
citos Lauku atbalsta dienesta IS darba plāna uzdevumos.
Revīzijā tika izvērtēts arī, vai no JPI finansētie izmaiņu pieprasījumi
atbilst JPI mērķim – KLP reformas jauno nosacījumu ieviešana.
Revīzijā tika detalizēti izvērtēta 20 (no 207) izmaiņu pieprasījumu
atbilstība.
Lai gan Lauku atbalsta dienests pēc Valsts kontroles pieprasījuma
sagatavoja un sniedza informāciju par normatīvo aktu prasībām, uz
kura pamata veiktas konkrētās izmaiņas, tika konstatēts, ka izmaiņu
veikšanas pamatotību nevar tiešā veidā attiecināt uz KLP reformas
jauno nosacījumu prasībām, jo normatīvajos aktos prasības noteiktas
vispārīgi un citos dokumentos to ieviešana nav skaidrota (skat.
5.tabulu).
Viena Lauku atbalsta
dienesta IS izmaiņa var
izrietēt vairāk nekā no
deviņiem normatīvajiem
aktiem.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
32
Galvenokārt izmaiņas ir pamatotas ar direktīvām, kur bez eksperta
atbalsta atbilstība nav konstatējama.
5.tabula. Lauku atbalsta dienesta IS veikto izmaiņu pamatotība
Izmaiņas
nosaukums Izmaiņas apraksts
Lauku atbalsta dienesta sniegtā informācija par
normatīvajiem aktiem, uz kuru pamata izstrādāta izmaiņa
1 2 3
Uzturēšanas
darbi lauku/kadastru
ģeometriju
šķēlumu biznesiem
Lauku atbalsta dienesta IS
veiktas izmaiņas, lai uzmērītās platības tiktu
izmantotas aprēķinos (pirms
tam aprēķinos tika izmantota norādītā platība).
17.12.2013. Eiropas Parlamenta un Padomes
regulas Nr.1307/2013 36.punkts - Ņemot vērā to, ka individuālajam atbalstam, kas paredzēts
lauksaimniekiem ar mazākām saimniecībām, ir
jābūt pietiekamam, lai efektīvi panāktu ienākumu atbalsta mērķi, dalībvalstīm būtu
jāļauj pārdalīt tiešo atbalstu starp
lauksaimniekiem, piešķirot tiem papildu maksājumu par pirmajiem hektāriem.
Izmaiņa izriet vēl no vismaz deviņiem
normatīvajiem aktiem.
Procedūra BPP atbilžu
piesaistei PAP
pieteikumam
Lauku atbalsta dienesta IS veiktas izmaiņas, lai
pieprasījumus piesaistītu
atbilstošajai sezonai, piemēram, ja iesniegumu
iesniedz 2015.gadā par
2016.gadu, lai pieprasījums iekrīt 2016.gada sezonā.
11.03.2014. komisijas deleģētās regulas Nr.640/2014 5.pants, kurā noteikta
lauksaimniecības zemes gabalu identifikācija.
Izmaiņa izriet vēl no vismaz deviņiem normatīvajiem aktiem.
Rādītāju
konfigurācijas
papildināšana
Rādītāju papildināšana
Lauku atbalsta dienesta IS,
piemēram, vairāk kā vienas mērvienības pievienošana,
vairāk kā viena klasifikatora
pievienošana un tml.
Rādītāju konfigurācija papildināta ar
izmaiņām, kuras izriet no 17.12.2013. Eiropas
Parlamenta un Padomes regulas Nr.1306/2013, 17.06.2014. Komisijas īstenošanas regulas Nr.
808/2014 un vēl vismaz deviņiem
normatīvajiem aktiem.
Izmaiņu pieprasījumi tiek vērtēti Lauku atbalsta dienesta IS
papildināšanas un uzturēšanas projekta valdē. Saskaņā ar protokoliem
tiek apstiprinātas izmaksas un pieņemti lēmumi par virzību. Revīzijā
netika iegūti pierādījumi, ka izmaiņu pieprasījumi tiek analizēti pēc
kategorijām ar augstāku vai zemāku prioritāti, nodalot izmaiņu
pieprasījumus, kuru ieviešana ir primāra un paredzēta ES un Latvijas
normatīvo aktu prasībās (ar obligātu īstenošanas termiņu) no izmaiņu
pieprasījumiem bez konkrēti definētām prasībām un termiņiem ES un
Latvijas normatīvajos aktos, kā arī no izmaiņu pieprasījumiem
lietotāju saskarsmes uzlabošanai un darba optimizēšanai.
Revīzijā netika gūta pārliecība, ka JPI ietvaros finansētā izmaiņa -
elektroniskais pakalpojums “Kultūraugu mēslošanas plāns” ir
sasaistāms ar KLP reformas jauno nosacījumu ieviešanu un bija
jāfinansē no JPI. Revīzijā konstatēts, ka Lauku atbalsta dienests ir
veicis samaksu par e-pakalpojuma izstrādi, ar kuru klients iesniedz
dokumentu Valsts augu aizsardzības dienestā - atbilstoši normatīvā
akta prasībām92 - operators, kas apsaimnieko lauksaimniecībā
izmantojamo zemi, katru gadu līdz 15. maijam iesniedz Valsts augu
aizsardzības dienestā kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkumu.
Lauku atbalsta dienesta IS
izmaiņu pieprasījumi netiek
iedalīti kategorijās ar
augstāku vai zemāku
prioritāti.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
33
Lauku atbalsta dienests norāda:
Valsts augu aizsardzības dienests veic pārbaudes par
mēslošanas plāniem zemnieku saimniecībās. Valsts augu
aizsardzības dienesta veikto pārbaužu rezultātus saņem Lauku
atbalsta dienests, un tie tiek izmantoti aprēķinu veikšanai un
attiecīgu sankciju piemērošanai par vides prasību neievērošanu.
Tā kā lauksaimnieki piesaka savas platības, izmantojot Lauku
atbalsta dienesta IS, tad viņiem ir izveidota iespēja arī
mēslošanas plānus uzturēt Lauku atbalsta dienesta IS vidē, lai
nodrošinātu efektīvākas kontroles iespējas no Valsts augu
aizsardzības dienesta puses.
Ieteikums
Lai nodrošinātu budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu, pilnveidot
iekšējās kontroles procedūras, nosakot kritērijus IS izmaiņu
nepieciešamības izvērtēšanai un nodrošinot izmaiņu izvērtēšanu
atbilstoši noteiktajai prioritātei un finansējumam.
2.1.3. Vai JPI ietvaros finansētās Lauku atbalsta dienesta IS
izmaiņas ir piegādātas, notestētas un tiek izmantotas?
Lauku atbalsta dienests
Revīzijā tika gūta pārliecība, ka JPI ietvaros finansētās
izmaiņas Lauku atbalsta dienesta IS ir piegādātas un tiek
izmantotas darbā. Tomēr Lauku atbalsta dienesta izstrādātais
IS izmaiņu testēšanas process nerada pārliecību, ka Lauku
atbalsta dienesta IS produkcijas vidē tiek instalētas pilnīgas
versijas.
2013.gadā Lauku atbalsta dienests ir noslēdzis līgumu ar sabiedrību ar
ierobežotu atbildību “Autentica”93 (šeit un turpmāk reģistrācijas
nr. 40003989378) par Lauku atbalsta dienesta IS papildināšanu un
uzturēšanu, kurā paredzēta kārtība Lauku atbalsta dienesta IS
nepieciešamo izmaiņu pasūtīšanai un piegādei.
Līgumā ir noteikts, ka izmaiņas tiek veiktas saskaņā ar pasūtījumiem,
izmaiņu pieprasījumi tiek reģistrēti Lauku atbalsta dienesta IS Klientu
atbalsta sistēmā. Tāpat līgums nosaka Lauku atbalsta dienesta IS
Vai, Valsts, augu
aizsardzības dienesta e-
pakalpojumu vajadzēja
finansēt no Lauku atbalsta
dienesta piešķirtā JPI
finansējuma?
Lauku atbalsta dienesta IS
izmaiņas ir īstenotas
paredzētajā apjomā un
ieviestas izmantošanai darbā.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
34
veikto izmaiņu akceptēšanas kārtību, kas ir pamats lēmuma
pieņemšanai par programmatūras gatavību pāriet produkcijā.
Konkrētu Lauku atbalsta dienesta IS moduļu uzturēšanai un
papildināšanai Lauku atbalsta dienests ar rīkojumu ir apstiprinājis
darba grupas, kuras veic izmaiņu pieteikšanu Lauku atbalsta dienesta
IS Klientu atbalsta sistēmā un seko līdzi to izpildei.
Revīzijā izvērtējot JPI ietvaros finansēto pasūtījumu (207 izmaiņu
pieprasījumu) darba apjoma, termiņu un summu atbilstību
pieņemšanas-nodošanas aktiem, kā arī pasūtījumos norādīto summu
atbilstību grāmatvedības uzskaitei, netika konstatētas neatbilstības.
Analizējot 20 (no 207) nejauši izvēlētu izmaiņu pieprasījumu
atbilstību Lauku atbalsta dienesta IS pilnveidošanas projekta
pārvaldības metodikai un testēšanas kārtībai (skat.4. attēlu), tika
konstatēts, ka izmaiņu pieprasījumi ir apstiprināti valdes sēdēs,
izmaiņas ir īstenotas atbilstoši izmaiņu pieprasījumā paredzētajam
apjomam, izmaiņas ir ieviestas izmantošanai darbā, kā arī samaksa ir
veikta atbilstoši piegādātajam darbam.
Izmaiņu testēšana ir
priekšnosacījums
programmatūras gatavībai
pāriet produkcijas vidē.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
35
4.attēls. Vērtēšanas kritēriji nejauši atlasītiem izmaiņu
pieprasījumiem, kuri finansēti JPI ietvaros
Novērtējot, vai Lauku atbalsta dienesta IS izmaiņas ir testētas, tika
konstatēts, ka izmaiņu testēšanas rezultātus Lauku atbalsta dienests
nedokumentē, lai gan saskaņā ar labās prakses standartiem94:
informācijas sistēmā veiktajām izmaiņām ir jābūt kontrolētām;
informācijas sistēmas testēšanas process tiek veikts ar mērķi
pārbaudīt, vai sistēma izstrādāta atbilstoši prasībām, un kā
viens no procesa ieviešanas rezultātiem ir testēšanas procesa
dokumentēšana.
Par veikto testēšanu var pārliecināties pēc Lauku atbalsta dienesta
darbinieku parakstītas apliecinājuma formas, kas tiek izmantota kā
apstiprinājums versijas gatavībai ekspluatācijas uzsākšanai. Revīzijā
konstatēts, ka apliecinājumi ietver izmaiņu pieprasījumus, kuri
Izmaiņa ir apstiprināta LAD valdes sēdē
Izmaiņa īstenota atbilstoši izmaiņu pieprasījumā paredzētajam apjomam
Izmaiņa ir notestēta
Izmaiņa ir ieviesta izmantošanai darbā
Samaksa veikta atbilstoši piegādātajam
Izmaiņa ir apstiprināta LAD valdes sēdē
Izmaiņa īstenota atbilstoši izmaiņu pieprasījumā paredzētajam apjomam
Izmaiņa ir notestēta
Izmaiņa ir ieviesta izmantošanai darbā
Samaksa veikta atbilstoši piegādātajam
Lauku atbalsta dienesta IS
testēšanas apliecinājuma
forma nenodrošina
pietiekamu kontroles
mehānismu.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
36
saskaņā ar norādīto statusu nav atrisināti vai atrodas testēšanā. Līdz ar
to secināms, ka apliecinājuma forma nekalpo par kontroles
mehānismu pirms gala lēmuma pieņemšanas korekti izstrādātu un
pārbaudītu izmaiņu nodošanai ekspluatācijai, kas savukārt rada risku,
ka Lauku atbalsta dienesta IS produkcijas vidē tiek instalētas
nepilnīgas versijas. Piemēram, vienā no apliecinājumiem norādīts, ka
Lauku atbalsta dienesta IS versijā95 ir ietverti 53 pieteikumi, no tiem
19 ar statusu – nav atrisināts, trīs ar statusu – atrisināts, 29 ar statusu –
testēšanā un divi ar statusu – atcelts. Vēl cita apliecinājuma Lauku
atbalsta dienesta IS versijā96 ir ietverti 40 pieteikumi, no tiem 17 ar
statusu – nav atrisināts, viens ar statusu – atrisināts, 22 ar statusu –
testēšanā.
Lauku atbalsta dienests norāda:
Statusi uz apliecinājuma parāda izmaiņu pieprasījumu stāvokli
vēl pirms piegādes uzlikšanas produkcijas vidē, jo
apliecinājums ir tajā datumā, kad testētāji ir notestējuši testa
vidē un atļauj likt produkcijā. Apliecinājums ietver Lauku
atbalsta dienesta IS izmaiņu testēšanas apstiprinājumu un
atļauju likt konkrēto piegādi produkcijas vidē.
Papildus tam konstatēts, ka pēc Lauku atbalsta dienesta IS Klientu
atbalsta sistēmā pieteikto izmaiņu statusiem nevar izsekot izmaiņu
testēšanai un ieviešanai, jo statusu maiņas datumi atšķiras no
datumiem, kad sagatavots apliecinājums un paziņojums par versijas
instalēšanu produkcijas vidē, kā arī konstatēts, ka izstrādātājs var
mainīt statusu un atzīmēt, ka izmaiņu pieprasījums Lauku atbalsta
dienestā ir notestēts (skat. 6.tabulu).
Lauku atbalsta dienestā nav
izsekojama IS izmaiņu
testēšana.
Lauku atbalsta dienesta IS
Klientu atbalsta sistēmā
izmaiņu pieprasījumu statusi
netiek nomainīti atbilstoši
faktiskajai statusu maiņai.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
37
6.tabula. Lauku atbalsta dienesta IS Klientu atbalsta sistēmā izmaiņu
testēšanas un ieviešanas statusu nomaiņa atbilstoši faktiskajai statusu
maiņai
Lauku atbalsta veiktā darbība
Datums pēc apliecinājuma un
paziņojuma par
versijas instalēšanu produkcijā
Datums pēc Lauku
atbalsta IS Klientu
atbalsta sistēmas
Atšķirība (dienās)
Izmaiņas Nr.197
testēšana 15.05.2015. 01.06.2015. 16
Izmaiņas Nr.198
instalēšana produkcijā 15.05.2015. 02.07.2015. 47
Izmaiņas Nr.299 testēšana
31.07.2015. 20.10.2015. 80
Izmaiņas Nr.2100
instalēšana produkcijā 31.07.2015. 20.10.2015. 80
Ieteikums
Lai Lauku atbalsta dienesta IS nodrošinātu korektu un precīzu
darbību, Lauku atbalsta dienestam pilnveidot izmaiņu testēšanas
procesu un informācijas atspoguļošanu par veikto testēšanas rezultātu
Lauku atbalsta dienesta IS Klientu atbalsta sistēmā un attiecīgi
apliecinājuma formā.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
38
2.2. Latvijas Lauksaimniecības universitātei piešķirto
līdzekļu, lai nodrošinātu katlu māju un attīrīšanas iekārtu
pārbūvi, apgūšanas atbilstība izvirzītajiem kritērijiem un
mērķim
Latvijas Lauksaimniecības universitāte
2.2.1. Īss atbilstības jautājuma raksturojums
Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir atvasināta publiska persona
(augstākās izglītības iestāde), kurai ir sava autonoma kompetence, kas
ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu. Vienlaicīgi
normatīvie akti nosaka, ka augstskolas var saņemt arī valsts budžeta
finansējumu noteiktu mērķu finansēšanai (piemēram, būvniecībai,
remontdarbiem).
Ņemot vērā, ka katlu māja nodrošina ar apkuri Jelgavas pili, kas ir
valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, 2015.gada pavasarī Latvijas
Lauksaimniecības universitāte vērsās Kultūras ministrijā ar lūgumu
piešķirt papildus finansējumu pils restaurācijai, rekonstrukcijai, kā arī
pils uzturēšanai, jo ziemas apstākļos nav iespējams nodrošināt pilī
energoefektivitāti101. Kultūras ministrija aicināja Latvijas
Lauksaimniecības universitāti vērsties Valsts Kultūras pieminekļu
aizsardzības inspekcijā, izmantojot iespēju pretendēt uz ES
struktūrfondu finansējumu.
Latvijas Lauksaimniecības universitāte par problēmām nekustamo
īpašumu apsaimniekošanas jomā informēja102 Zemkopības ministriju
un lūdza rast iespēju piešķirt līdzekļus vismaz 465 000 euro apmērā,
lai nodrošinātu attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju un apkures katlu
nomaiņu. Latvijas Lauksaimniecības universitāte vēstulē norādīja, ka
attīrīšanas iekārtas ir fiziski un morāli nolietojušās un ir nepieciešama
to rekonstrukcija, lai novērstu Lielupes piesārņojumu, savukārt katlu
mājas Jelgavas pilī ir nolietojušās, nespējot nodrošināt normālu ēku
apsildes funkcionēšanu.
Lai gan Zemkopības ministrija vēstulē Finanšu ministrijai103
kā pamatojumu līdzekļu pieprasīšanai katlu mājas un
attīrīšanas iekārtu pārbūvei norādīja, ka 2015.gada rudenī
nebūs iespējams uzsākt apkures sezonu, tomēr ne vēstulē, ne
revīzijas laikā revidentiem netika iesniegti pierādījumi, kas
pamatotu darbu steidzamību.
Jelgavas pils ir Valsts
nozīmes arhitektūras
piemineklis.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
39
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas vēstulē pievienotajiem
dokumentiem104
apkures iekārtu ekspluatācija bija atļauta līdz
2016.gada 1.maijam, savukārt notekūdeņu attīrīšanas iekārtu
nomaiņai eksperta slēdzienā termiņi netika norādīti.
Zemkopības ministrija vēstulē Finanšu ministrijai105 norādīja, ka
nebūs iespējams uzsākt apkures sezonu.
Savukārt saskaņā ar finansējuma pieprasījuma anotācijā106 norādīto
Jelgavas pils gāzes katlu māja izbūvēta 2001.gadā, savukārt
Veterinārmedicīnas fakultātes gāzes katlumājas remonts veikts
1998.gadā, gāzes katli to ekspluatācijas laikā vairākkārt remontēti.
Apkures katlu apsekošanas aktā107 ir norādīts, ka apkures katliem ir
atklāti iekšējo elementu defekti (cauruļu sekciju izdilums, korozija),
tomēr apkures katlu ekspluatācija ir atļauta līdz 2016.gada 1.maijam.
Finansējuma pieprasījuma anotācijā108 norādīts, ka Jelgavas pils
attīrīšanas iekārtas būvētas 1960.gadā, pēdējais remonts veikts
1992.gadā, laikā no pēdējā remonta iekārtas ir uzturētas minimālā
darba režīmā, lai nodrošinātu vides prasību ievērošanu. Saskaņā ar
ekspertīzes slēdzienu109 tās nespēj nodrošināt notekūdeņu attīrīšanas
tehnoloģisko procesu. Notiek neattīrīto notekūdeņu periodiska
noplūde gruntsūdeņos. Ekspertīzes slēdzienā110 ir norādīts, ka Latvijas
Lauksaimniecības universitātes pils un palīgēku notekūdeņu attīrīšanai
nepieciešamas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar modernu
notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju un iespēju arī šīs notekūdeņu
attīrīšanas iekārtas izmantot studentu praktiskai apmācībai notekūdeņu
praktiskā attīrīšanā. Slēdzienā nav norādīti termiņi, kādos jāveic
iekārtu nomaiņa.
Zemkopības ministrijai no budžeta programmas “Līdzekļi
neparedzētiem gadījumiem” 2015.gada oktobrī piešķirti līdzekļi
neparedzētiem gadījumiem 465 000 euro apmērā Latvijas
Lauksaimniecības universitātei notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju
atjaunošanai un katlumāju darbības nodrošināšanai.
2.2.2. Vai iepirkumi ir veikti atbilstoši normatīvo aktu prasībām?
Vienā no iepirkuma procedūrām Latvijas Lauksaimniecības
universitāte nepieprasīja iepirkuma nolikumā paredzēto
Ekspertu atzinumi par
iekārtu slikto tehnisko
stāvoli un to kalpošanas laiks
norāda uz nepieciešamību
veikt to nomaiņu, tomēr
revidentiem netika iesniegti
pierādījumi, kas pamatotu
darbu steidzamību.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
40
piedāvājuma nodrošinājuma atmaksu 3000 euro apmērā, kā
arī nevarēja iesniegt pierādījumus, kas apliecinātu, ka tika
vērtēts, vai pretendents, kurš atteicās slēgt iepirkuma līgumu,
un nākamais pretendents nav uzskatāms par vienu tirgus
dalībnieku.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes rīkotajā iepirkuma procedūrā
“Jelgavas Pils un Veterinārmedicīnas fakultātes gāzes katlumāju
iekārtu pārbūves projekta izstrāde un realizācija” atbilstoši konkursa
nolikumam111 pretendentiem bija jāpievieno piedāvājumam no savas
puses neatsaucams piedāvājuma nodrošinājums 3000 euro apmērā.
Normatīvais akts112 paredz, ka nodrošinājuma devējs izmaksā
pasūtītājam piedāvājuma nodrošinājuma summu, ja pretendents
(nodrošinājuma devējs), kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar
piedāvājuma izvēles kritēriju, neparaksta iepirkuma līgumu vai
vispārīgo vienošanos pasūtītāja noteiktajā termiņā.
Pretendents, kura piedāvājumu Latvijas Lauksaimniecības
universitātes Iepirkumu komisija atzina par uzvarētāju saskaņā ar
piedāvājuma izvēles kritēriju, atteicās parakstīt iepirkuma līgumu, taču
Latvijas Lauksaimniecības universitāte neatprasīja nodrošinājuma
devējam samaksāt universitātei piedāvājuma nodrošinājuma
3000 euro apmērā atmaksu.
Normatīvais akts 113 paredz, ka pirms lēmuma pieņemšanas par līguma
noslēgšanu ar nākamo pretendentu, kurš piedāvājis zemāko cenu vai
saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, pasūtītājs izvērtē, vai tas nav
uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto
pretendentu, kurš atteicās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju. Ja
nepieciešams, pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt no nākamā pretendenta
apliecinājumu un, ja nepieciešams, pierādījumus, ka tas nav
uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto
pretendentu.
Latvijas Lauksaimniecības universitāte nevarēja iesniegt pierādījumus,
kas apliecinātu, ka tika vērtēts, vai pretendents, kurš atteicās slēgt
iepirkuma līgumu, un nākamais pretendents nav uzskatāmi par vienu
tirgus dalībnieku.
Ieteikums
Lai nodrošinātu iepirkumu procedūru atbilstību normatīvā akta114
prasībām, Latvijas Lauksaimniecības universitātei pilnveidot iekšējās
kontroles procedūras gadījumos, kad iepirkumā par konkursa
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
41
uzvarētāju tiek atzīts nākamais pretendents, kurš piedāvājis zemāko
cenu vai saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.
2.2.3. Vai remonti ir veikti atbilstoši plānotajiem termiņiem un
finansējuma izlietošanas nosacījumiem?
Lai gan faktiski veiktie darbi katlu māju darbības
nodrošināšanai un attīrīšanas tehnoloģiju atjaunošanā atbilst
plānotajam mērķim un ir pabeigti 2016.gada janvārī, tomēr
finansējuma pieprasīšana un attiecīgi iepirkuma organizēšana
gada beigās radīja situāciju, ka iepirkums nenoritēja
plānotajos termiņos, attīrīšanas iekārtu remontdarbu
uzsākšana aizkavējās. Turklāt būvniecības darbi bija jāveic
ziemā - āra apstākļos un atslēdzot apkuri ēkām, ko nevar
uzskatīt par labu praksi šāda veida būvniecības darbu
veikšanai.
Rezultātā Latvijas Lauksaimniecības universitāte pilnībā
neizpildīja vēstulē Zemkopības ministrijai apliecināto, ka
līdzekļi no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem
gadījumiem” tiks pilnā apmērā izlietoti līdz 2015.gada beigām
un darbi tiks pabeigti līdz 2015.gada 31.decembrim.
Latvijas Lauksaimniecības universitātei tika piešķirti līdzekļi
465 000 euro apmērā, tajā skaitā 187 000 euro apmērā katlu māju
darbības nodrošināšanai un 278 000 euro apmērā notekūdeņu
attīrīšanas tehnoloģiju atjaunošanai (skat. 5.attēlu).
Latvijas Lauksaimniecības universitāte vēstulē115 Zemkopības
ministrijai apliecināja, ka līdzekļi no budžeta programmas “Līdzekļi
neparedzētiem gadījumiem” tiks pilnā apmērā izlietoti līdz 2015.gada
beigām, savukārt Sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā
(anotācijā) tika norādīts, ka visi darbi tiks pabeigti līdz 2015.gada
31.decembrim.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
42
5.attēls Piešķirto līdzekļu izlietojums
Revīzijā konstatēts, ka no piešķirtajiem līdzekļiem izlietoti
415 469 euro, tajā skaitā 172 239 euro katlu māju darbības
nodrošināšanai un 243 230 euro notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju
atjaunošanai (skat.5. un 6, attēlu):
2015.gadā darbi tika pabeigti 85% apmērā, veicot apmaksu
218 651 euro jeb 53% no kopējās darbu veicējiem samaksātās
summas;
2016.gadā darbi tika pabeigti un veikta apmaksa izpildītājam
196 818 euro jeb 47% apmērā.
2015.gadā Latvijas Lauksaimniecības universitāte atmaksāja valsts
budžetā līdzekļus 49 531 euro apmērā, jo iepirkuma rezultātā
līgumi par būvdarbu veikšanu tika noslēgti par mazāku summu,
nekā sākotnēji plānots.
-
50 000
100 000
150 000
200 000
250 000
300 000
Katlu mājas Attīrīšanas iekārtas
187 000
278 000
172 239
243 230
Sākotnēji plānots, EUR Faktiski izlietots EUR
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
43
6.attēls Samaksa par veiktajiem darbiem
Katlu māju iekārtu pārbūve Jelgavas pilī un Veterinārmedicīnas
fakultātē tika pabeigta līgumos paredzētajā termiņā - līdz 2015.gada
21.decembrim.
Ņemot vērā to, ka iepirkuma procesā pirmais konkursa uzvarētājs par
attīrīšanas iekārtu pārbūvi atteicās slēgt līgumu, līgums ar nākamo
pretendentu tika noslēgts 2015.gada 1.decembrī, un tā izpildes termiņš
bija noteikts 2015.gada 30.decembris, saīsinot sākotnēji plānoto darbu
izpildes laiku no astoņām uz četrām nedēļām.
Sakarā ar komplektējošā aprīkojuma piegādes kavēšanos116 līguma
termiņš tika pagarināts līdz 2016.gada 31.janvārim, pagarinot darbu
izpildes laiku uz sākotnēji plānotajām astoņām nedēļām. Attīrīšanas
iekārtu pārbūve tika pabeigta 2016.gada 29.janvārī117.
Ņemot vērā to, ka darbi tika veikti ziemā, ir izveidojušies atliktie darbi
(teritorijas labiekārtošana un apzaļumošana pēc iekārtu montāžas)
890 euro apmērā, kuri tiks pabeigti līdz 2016.gada 31.maijam.
7.attēls Līguma izpildes termiņš
Revīzijā tika veikta Jelgavas pils attīrīšanas iekārtas un Jelgavas pils
katlumājas vizuāla apsekošana un tika konstatēts, ka dabā veiktie
218 651
196 818
49 531
2015.gadā darbu
izpildītājiem veiktā
apmaksa
2016.gadā darbu
izpildītājiem veiktā
apmaksa
2015.gadā budžetā
pārskaitītie neizlietotie
līdzekļi
Sākotnēji plānotais līguma izpildes termiņš
30.12.2015.
Faktiskais līguma izpildes termiņš
29.01.2016.
Pagarinātais līguma izpildes termiņš
31.01.2016.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
44
darbi atbilst pieņemšanas un nodošanas aktos norādītajam (skat.
2.pielikumu - Latvijas Lauksaimniecības universitātes katlu māju un
attīrīšanas iekārtu pārbūves foto fiksācija).
Ieteikums
Zemkopības ministrijai un Latvijas Lauksaimniecības universitātei
nodrošināt, ka būvniecības darbi tiek plānoti ņemot vērā to raksturu un
ievērojot apstiprinātajā gadskārtējā valsts budžetā plānotās
apropriācijas.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
45
Revīzijas raksturojums
Revīzijas mērķis
Revīzijas mērķis ir pārbaudīt:
vai 2015.gada pārskats visos būtiskos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par
Zemkopības ministrijas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un revidējamās vienības darbības
rezultātiem un vai tas ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu
prasībām;
vai būtiski finanšu pārskatam pakārtoti darījumi (tekstā arī atbilstības jautājumi) – (1) Lauku
atbalsta dienesta informāciju sistēmu pilnveidošanas izdevumu atbilstība jaunās politikas
iniciatīvas mērķim, (2) Latvijas Lauksaimniecības universitātei piešķirto līdzekļu apgūšanas
atbilstība izvirzītajam mērķim – atbilst tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski (vai
starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.
Revidējamās vienības un revidentu atbildība
Revidējamās vienības vadība ir atbildīga:
par gada pārskata sagatavošanu atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumiem
Nr.1115 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” un tajā sniegtās informācijas patiesu uzrādīšanu
saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Šī atbildība paredz izveidot, ieviest un uzturēt tādu iekšējās
kontroles sistēmu, kura nodrošina gada pārskata sagatavošanu bez krāpšanas un kļūdu izraisītām
neatbilstībām, kā arī izvēlēties un lietot piemērotu grāmatvedības politiku;
par to, lai nodrošinātu, ka finanšu pārskatam pakārtotie darījumi atbilst tiesību aktiem,
plānošanas dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.
Valsts kontroles revidenti ir atbildīgi par revīzijas ziņojuma sniegšanu, kas pamatojas uz revīzijas laikā
gūtiem atbilstošiem, pietiekamiem un ticamiem revīzijas pierādījumiem. Mēs savu revīziju esam veikuši
saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem, kā arī saskaņā ar Starptautiskajiem standartiem
augstākajām revīzijas iestādēm 1000 – 1720 un 4200.
Saskaņā ar šiem standartiem mēs ievērojam ētikas prasības un revīziju:
par gada pārskata sagatavošanu plānojām un veicām, lai iegūtu pietiekamu pārliecību, ka finanšu
pārskatos nav būtisku kļūdu un neatbilstību;
par finanšu pārskatam pakārtotiem darījumiem plānojām un veicām, lai iegūtu ierobežotu
pārliecību, ka finanšu pārskatam pakārtotie darījumi atbilst tiesību aktiem, plānošanas
dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
46
Revīzijas pamatojums, apjoms un kritēriji
Finanšu revīzija “Par Zemkopības ministrijas 2015.gada pārskata sagatavošanas pareizību” ir veikta
pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 3. panta 2. punktu un Valsts kontroles Ceturtā revīzijas
departamenta 2015.gada 17.septembra revīzijas uzdevumu Nr.2.4.1-33/2015 (grozījumi revīzijas
uzdevumā izdarīti 2015.gada 22.septembrī).
Revīzijas gaitā Valsts kontrole veica pārbaudes procedūras par pārskata sagatavošanas un darījumu
atbilstību Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, kā arī izmantoto grāmatvedības
principu izvērtējumu, kuru mērķis ir iegūt revīzijas pierādījumus attiecībā uz konsolidētajā finanšu
pārskatā uzrādītajām summām un skaidrojumiem.
Procedūras izvēlētas, pamatojoties uz profesionālu vērtējumu, tajā skaitā – izvērtējot krāpšanas vai
kļūdu izraisītu būtisku neatbilstību riskus finanšu pārskatā. Izvērtējot šādus riskus, novērtēta iekšējās
kontroles sistēma, kas izveidota, lai nodrošinātu finanšu pārskata sagatavošanu un tajā ietvertās
informācijas patiesu uzrādīšanu, un šāda novērtējuma mērķis ir izstrādāt apstākļiem atbilstīgas revīzijas
procedūras, nevis sniegt atzinumu par iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti. Revīzijas gaitā novērtēta
arī izmantoto grāmatvedības pamatprincipu atbilstība un vadības izstrādāto grāmatvedības aplēšu
pamatotība, kā arī novērtēts vispārējais finanšu pārskata izklāsts.
Revīzijas laikā izlases veidā tika pārbaudīts Zemkopības ministrijas konsolidētais 2015.gada pārskats,
veicot pārskata sakarību un pārskata datu atbilstības grāmatvedības uzskaites datiem pārbaudi. Revīzijas
laikā tika pārbaudīta iepriekšējā Valsts kontroles 2015.gada 30.aprīļa finanšu revīzijāNr.2.4.1-37/2014
“Par Zemkopības ministrijas 2014.gada pārskata sagatavošanas pareizību” konstatēto kļūdu un nepilnību
novēršana.
Revīzijas laikā izlases veidā tika pārbaudītas iestādes pārskata daļas. Revīzijas apjomā iekļautās iestādes
un izlases veidā pārbaudītās ministrijas un tās padotības iestāžu pārskatu daļas uzrādītas 3.pielikumā.
Revīzijas laikā tika pārbaudīta arī būtisku finanšu pārskatam pakārtotu darījumu atbilstība tiesību
aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.
Revīzijas laikā pārbaudītie būtiskie finanšu pārskatam pakārtotie darījumi un to kritēriji uzrādīti
4.pielikumā.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
47
Būtisku finanšu pārskatam pakārtoto darījumu atbilstības tiesību aktiem izvērtējums tika plānots un
veikts tā, lai iegūtu ierobežotu pārliecību. Šo revīzijas procedūru veids, laiks un apjoms ir ierobežots
salīdzināmumā ar to, kas veikts par finanšu pārskata sagatavošanu.
Papildus revīzijas laikā tika izvērtēti šādi pēc rakstura būtiski jautājumi:
Zemkopības ministrijai papildus piešķirtie līdzekļi no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem
gadījumiem”, lai noskaidrotu, vai gadskārtējā valsts budžetā ir bijuši paredzēti pietiekami līdzekļi
iepriekš prognozējamām, gadskārtējā valsts budžeta likumā plānojamām vajadzībām, un
pārliecinātos, ka šie līdzekļi izlietoti likumīgi un ekonomiski;
2015.gada decembrī veiktie nodokļu maksājumi, lai noskaidrotu, vai iestādes nav veikušas nodokļu
avansa maksājumus pretēji normatīvajiem aktiem;
2015.gada pēdējā ceturksnī veiktie avansa maksājumi, lai noskaidrotu, vai iestādes nav veikušas
līgumos sākotnēji neparedzētus avansa maksājumus;
vai 2015.gadā netika finansēti tādi pasākumi, kuru sākotnējais maksājumu grafiks paredzēja
maksājumu veikšanu nākamajos periodos.
Iepriekš minētie jautājumi tiek izvērtēti visās finanšu revīzijās par ministriju un centrālo valsts iestāžu
2015.gada pārskatu sagatavošanas pareizību, un informācija par tiem apkopotā veidā tiks izmantota
finanšu revīzijas “Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par
pašvaldību budžetiem” ietvaros.
Revīzija nodrošināja pietiekamu pamatu revīzijas ziņojuma sagatavošanai.
Revidenti saskaņā ar Starptautisko revīzijas standartu Nr.600 “Īpaši apsvērumi – grupas finanšu
pārskatu revīzija (tostarp komponentu revidentu darbs)” paļāvās uz zvērinātu revidentu darbu118, kuri ir
snieguši atzinumu bez iebildēm119 par šādiem pārskatiem:
Lauku atbalsta dienesta 2014./2015.gada Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas
Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējuma izlietojuma finanšu pārskata daļa par periodu
no 2014.gada 16.oktobra līdz 2015.gada 15.oktobrim120 223 775 601 euro jeb 44% no Zemkopības
ministrijas konsolidētā budžeta;
Latvijas Lauksaimniecības universitātes 2015.gada finanšu pārskats (bilance uz 2015.gada
31.decembri 50 037 396 euro jeb 3% no Zemkopības ministrijas konsolidētā pārskata bilances
kopsummas).
Revīzijas grupas vadītāja
vecākā valsts revidente I. Rancāne
Revīzijas grupa:
vecākā valsts revidente-juriste D. Teiviša
vecākā valsts revidente V. Šņepste
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
48
valsts revidente A.Kairova
valsts revidente L.Brākmane
Informācijas sistēmu auditore L.Nagle
valsts revidents K.Ģermanis
vecākā valsts revidente I. Gatiņa
SASKAŅOTS
Sektora vadītājs U. Kalniņš
Sektora vadītāja I. Kalniņa-Junga
Departamenta direktore I. Stepanova
Ar Revīzijas ziņojuma projektu iepazinos:
Valsts sekretāre D. Lucaua
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
49
Termini un skaidrojumi
Saīsinājums/ termins Skaidrojums
ES Eiropas Savienība
ELGF Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds
ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
JPI Jaunās politikas iniciatīvas
KLP Kopējā lauksaimniecības politika
Lauku atbalsta dienesta IS Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas
EKK Ekonomiskās klasifikācijas kods
CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija
VSAOI Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa
EIS Elektroniskā iepirkumu sistēma
PVN Pievienotās vērtības nodoklis
MRVD Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Muzeju un resursu vadības departaments
TUD Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Tehniskās uzraudzības departaments
IUB Iepirkumu uzraudzības birojs
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
50
1.pielikums. Iespējamais IT komponentes ieviešanas izmaksu aprēķins
Nr. Jautājums Aplēse Aplēses vērtība
1 2 3 4
1. SIA “Corporate Systems” darbinieku
skaits Saskaņā ar SIA “Corporate
Systems” gada pārskata datiem121
5
2. SIA “Corporate Systems” darbinieku
stundas likme
Līguma 2.pielikumā piedāvāto
darbu izmaksas par komponenšu
integrāciju ir 27 600 euro, darbu
apjoms 552 h.
Stundas likme par vienu darba
stundu=27 600 euro/552 h
50 euro/h bez PVN
3. Dienu skaits komponenšu ieviešanai Komponenšu piegādes datums:
19.03.2016.
P-n akta parakstīšanas datums par
līgumdarbu izpildi: 16.04.2015.
Dienu skaits darbu izpildei starp
16.04.2015. un 19.03.2016. = 29
dienas
29 dienas
4. Patērēto stundu skaits, ja visi SIA
“Corporate Systems” darbinieki ir
iesaistīti darbu izpildē no 19.03.2015.
līdz 16.04.2015.
29 dienas * 8 h/dienā * 5 darbinieki
= 1160 h
1160 stundas
5. Ieviešanas darbu izmaksas, ja visi SIA
“Corporate Systems” darbinieki ir
iesaistīti darbu izpildē no 19.03.2015.
līdz 16.04.2015.
1160 h * 50 euro/h = 58 000 euro 58 000 euro bez PVN
jeb 70 180 euro ar
PVN
6. Faktiskās ieviešanas darbu izmaksas, ja
visi SIA “Corporate Systems” darbinieki
ir iesaistīti darbu izpildē no 19.03.2015.
līdz 16.04.2015. (atņemot nost Līguma
2.pielikumā piedāvāto darbu izpildes
laiku un vērtību)
Līguma 2.pielikumā piedāvāto
darbu izmaksas par komponenšu
integrāciju ir 27600 euro, darbu
apjoms 552 h.
Faktiskās izmaksas = 58 000 euro –
27 600 euro = 30 400 euro
30 400 euro bez PVN
7. Kādas ir ieviešanas darbu izmaksas? Virtualizācijas serveru klāstera
monitorēšanas komponenšu piegāde
un ieviešana122
= 223 140 euro bez
PVN vai 269 999 euro
Divu komponenšu SteelCentral App
Response 1000v maksa = 31956
euro123
bez PVN
Ieviešanas darbu izmaksa= 223 140
euro bez PVN - 31 956 euro bez
PVN
191 184 euro bez
PVN jeb
231 333 euro ar PVN
8. Cik euro ieviešana izmaksā vienā dienā? Dienu skaits komponenšu
ieviešanai = 29 dienas (aprēķinu
6592 euro /dienā bez
PVN
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
51
sk.iepr.)
191 184 euro bez PVN / 29 dienas
9. Cik darbiniekiem jāstrādā, lai veiktu
ieviešanas darbus par 6592 euro /dienā?
SIA “Corporate Systems”
darbinieku stundas likme = 50
euro/stundā bez PVN (aprēķinu
sk.iepr.)
Darba dienas garums = 8 h
Darbinieku skaits nepieciešamajiem
ieviešanas darbiem = (6592 euro
/dienā bez PVN / 50 euro/stundā
bez PVN) / 8 h
17 cilvēki
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
52
2.pielikums. Latvijas Lauksaimniecības universitātes katlu māju un attīrīšanas iekārtu
pārbūves foto fiksācija
1.attēls. Attīrīšanas iekārtu baseini – pa kreisi jaunizbūvētie
baseini, pa labi vecie baseini
2.attēls. Attīrīšanas iekārtu mehānisko piemaisījumu atdalītāja
māja un mehānisko piemaisījumu atdalītājs
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
53
3.attēls. Attīrīšanas iekārtu jauniegādātie sūkņi
4.attēls. Attīrīšanas iekārtu vecie sūkņi
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
54
5.attēls. Attīrīšanas iekārtu jaunuzbūvētais žogs
6.attēls. Latvijas Lauksaimniecības universitātes katlu māja –
ārskats un iekšskats
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
55
7.attēls. Jaunuzstādīto katlu identifikatori
8.attēls. Katlu pārbaudes zīmes (uzlīmes)
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
56
3.pielikums. Revīzijas apjomā iekļautās iestādes un izlases veidā pārbaudītās
Zemkopības ministrijas un tās padotības iestāžu pārskatu daļas
Iestāde Pārskata daļas
Zemkopības
ministrija
darījumu posteņi, tajā skaitā, veicot darījumu posteņu pārbaudes, iegūta
pārliecība par bilances posteņiem “saistības” (konts 5000) un “prasības”
(konts 2300):
o atlīdzība (EKK 1000);
o pakalpojumi (EKK 2200);
o subsīdijas un dotācijas (EKK 3000);
o uzturēšanas izdevumu transferti, pašu resursu maksājumi,
starptautiskā sadarbība (EKK 7000);
o pamatkapitāla veidošana (EKK 5000);
bilances posteņi:
o turējumā nodotie valsts un pašvaldību īpašumi (konts 1250);
o bioloģiskie un pazemes aktīvi (konts 1260);
o nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un
projektiem
(konts 2400);
o pārskata gada budžeta izpildes rezultāts (konts 3520);
konsolidācijas un sakarību pārbaudes:
o konsolidācijas pārbaude (konsolidētajam gada pārskatam);
o gada pārskata sakarību pārbaude (Zemkopības ministrijas gada
pārskatam).
Lauku atbalsta
dienests
darījumu posteņi, tajā skaitā, veicot darījumu posteņu pārbaudes, iegūta
pārliecība par bilances posteņiem “saistības” (konts 5000) un “prasības”
(konts 2300):
o atlīdzība (EKK 1000);
o pakalpojumi (EKK 2200);
o subsīdijas un dotācijas (EKK 3000);
o pamatkapitāla veidošana (EKK 5000);
gada pārskata sakarību pārbaude.
Lauku atbalsta
dienesta ELGF un
ELFLA
darījumu posteņi (laika posmā no 01.10.2015. līdz 31.12.2015.):
o subsīdijas un dotācijas (EKK 3000);
o uzturēšanas izdevumu transferti, pašu resursu maksājumi,
starptautiskā sadarbība (EKK 7000).
Valsts Tehniskās
uzraudzības
darījumu posteņi, tajā skaitā, veicot darījumu posteņu pārbaudes, iegūta
pārliecība par bilances posteņiem “saistības” (konts 5000) un “prasības”
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
57
aģentūra (konts 2300):
o pašu ieņēmumi (EKK 21400);
o atlīdzība (EKK 1000);
o pakalpojumi (EKK 2200);
o krājumi (EKK 2300);
o pamatkapitāla veidošana (EKK 5000).
gada pārskata sakarību pārbaude.
Pārtikas un
veterinārais
dienests
atlīdzība (EKK 1000).
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
58
4.pielikums. Revīzijas pieeja revīzijas apjomā iekļautajiem atbilstības jautājumiem
Finansējums
(euro)
Galvenais pārbaudāmais jautājums un būtiskākie atbilstības kritēriji
1. Zemkopības ministrijai 2014.gadā piešķirtais finansējums jaunajai politikas iniciatīvai “ES Kopējās
lauksaimniecības politikas reformas ieviešana un ZM un tās padotībā esošo iestāžu uz klientu
orientētās pakalpojumu sistēmas attīstība 2014.-2020.gadā” - lai veicinātu jaunās kopējās
lauksaimniecības politikas reformas nosacījumu ieviešanu, Lauku atbalsta dienesta informācijas
sistēmu pilnveidošanas izdevumu atbilstība jaunās politikas iniciatīvas mērķim.
1 073 593 euro
(pārskata gadā)
2 822 692 euro
(kopējais no 2014.-
2016.gadam)
Galvenais pārbaudāmais jautājums – Vai izdevumi Lauku atbalsta dienesta informācijas
sistēmas pilnveidošanai atbilst jaunās politikas iniciatīvas mērķim, veicot kopējās
lauksaimniecības politikas reformas jauno nosacījumu ieviešanu?
Būtiskākie atbilstības kritēriji:
plāns ir izstrādāts;
noteikti mērķi un tie ir īstenoti;
rezultatīvie rādītāji ir noteikti un sasniegti;
termiņi ir noteikti un sasniegti;
nepieciešamie finanšu resursi ir noteikti un izlietoti atbilstoši plānotajam;
nepieciešamā funkcionalitāte ir pasūtīta, piegādāta, testēta un tiek izmantota.
2. Lai nodrošinātu katlu māju un attīrīšanas iekārtu pārbūvi, Latvijas Lauksaimniecības universitātei
piešķirto līdzekļu apgūšanas atbilstība izvirzītajam mērķim.
465 000 euro
(pārskata gadā)
Galvenais pārbaudāmais jautājums – Vai Latvijas Lauksaimniecības universitātei līdzekļi
no 74.resora budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirti
pamatoti un izlietoti efektīvi?
Būtiskākie atbilstības kritēriji:
katlu mājas un attīrīšanas iekārtas būvniecības darbi tika plānoti atbilstoši labās
prakses principiem;
līdzekļi neparedzētiem gadījumiem tiek piešķirti iepriekš neprognozējamām un
gadskārtējā valsts budžeta likumā neplānojamām vajadzībām;
iepirkumi ir veikti;
būvniecības darbi ir uzsākti un pilnībā pabeigti līdz 2015.gada beigām;
par veiktajiem darbiem ir parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts un veikta pilnīga
samaksa līdz 2015.gada 31.decembrim;
katlu māja un attīrīšanas iekārtas pēc rekonstrukcijas veikšanas ir darba kārtībā un
darbojas.
3. Prezidentūras nodrošināšanas izdevumi.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
59
Finansējums
(euro)
Galvenais pārbaudāmais jautājums un būtiskākie atbilstības kritēriji
1 669 742 euro
(pārskata gadā)
3 535 557 euro
(kopējais 2013.-
2015.gadam)
Galvenais pārbaudāmais jautājums – Vai Prezidentūrai piešķirtais finansējums ir izlietots
paredzētajiem mērķiem un tiesību aktos noteiktajā kārtībā?
Būtiskākie atbilstības kritēriji:
likums “Par valsts budžetu 2015.gadam”;
Ministru kabineta 12.07.2012. rīkojums Nr.334 “Par papildu finansējumu, lai
sagatavotu un nodrošinātu Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē
2015.gadā”, Ministru kabineta 29.08.2012. rīkojums Nr.413 “Par papildu
finansējumu, lai sagatavotu un nodrošinātu Latvijas prezidentūru Eiropas
Savienības Padomē 2015.gadā”;
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums un
Ministru kabineta 13.08.2013. noteikumi Nr.589 “Noteikumi par papildu
atlīdzības noteikšanu amatpersonām (darbiniekiem), kuras ir iesaistītas Latvijas
prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā sagatavošanā un norisē”;
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē budžeta veidošanas principi un
vadlīnijas (pieņemtas zināšanai Ministru kabineta 13.05.2014. sēdē (sēdes
protokols Nr.28, 32.§)), Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē
personāla piesaistes un motivēšanas vadlīnijas (pieņemtas zināšanai Ministru
kabineta 24.04.2012. sēdē (sēdes protokols Nr.22, 53.§)), Latvijas prezidentūras
Eiropas Savienības Padomē pasākumu Latvijā sagatavošanas un norises
nodrošināšanas vadlīnijas (pieņemtas zināšanai Ministru kabineta 19.08.2014.
sēdē (sēdes protokols Nr.44, 58.§)).
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
60
Atsauces
1 Likuma par budžetu un finanšu vadību 4.pants, 5.panta ceturtā daļa un 9.panta pirmā daļa.
2 Publisko iepirkumu likums un Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa.
3 Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta pirmā daļa.
4 Publisko iepirkumu likuma 2.panta 2.punkts un 67.
1pants.
5 Publisko iepirkumu likuma 67.1panta otrās daļas 1.punkts, trešās daļas 2.punkts.
6 Zemkopības ministrijas 2015.gada 3.jūnija izsludinātais iepirkums atklātā konkursa nolikums
Nr.ZM/2015/16_ELFLA. 7 Zemkopības ministrijas un SIA “Lattelekom Technology” (reģistrācijas nr.40003016728) 2015.gada
28.augustā iepirkuma līgums Nr.2015/108 par Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu
koplietošanas informācijas sistēmu uzturēšanu un pilnveidošanu. 8 Zemkopības ministrijas un SIA “Lattelekom Technology” (reģistrācijas nr.40003016728) 2015.gada
28.augustā iepirkuma līgums Nr.2015/108 par Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu
koplietošanas informācijas sistēmu uzturēšanu un pilnveidošanu. 9 Zemkopības ministrijas un SIA “Lattelekom Technology” (reģistrācijas nr.40003016728) 2015.gada
29.augusta grozījumu iepirkuma līgumam Nr.2015/108 par Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo
iestāžu koplietošanas informācijas sistēmu uzturēšanu un pilnveidošanu 2.3.punkts. 10
2015.gada 29.septembra maksājuma uzdevums Nr.08583. 11
Publisko iepirkumu likuma 67.1pants.
12 Ņemot vērā EIS norādīto, ka divu komponenšu cena ir 31 956 euro bez PVN, pēc revidenta aplēses
secināms, ka to ieviešana izmaksājusi 191 184 euro bez PVN jeb 231 333 ieskaitot PVN. 13
Zemkopības ministrija un SIA “Corporate Systems” (reģistrācijas nr.40103307781) 2014.gadā noslēdza
līgumu Nr.ZM/2014/125 par Zemkopības ministrijas rīcībā esošas lietojumprogrammas un informācijas
sistēmu veiktspējas noteikšanas un pārraudzības risinājuma (ražotājs OPNET Technologies, Inc.) uzturēšanu
(t.sk. licenču pagarināšanu) un uzraudzību (iepirkuma numurs ZM/2014/7). 14
Iepirkumu rezultāti Zemkopības ministrijas vietnē (https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-
ministrija/iepirkumi/zm-2014-17?id=243), IUB paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem
(https://pvs.iub.gov.lv/show/369607). Resursi skatīti 2016.gada 3.februārī. 15
ZM/2013/19_EZF “EZF Informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu lietojumprogrammu un informāciju sistēmu
(IS) veiktspējas noteikšanas pārraudzības risinājuma un programmatūras (licences) piegāde un sistēmu
monitorings”. 16
Zemkopības ministrijas un SIA “Corporate Systems” (reģistrācijas nr.40103307781) 2015.gada 16.marta
līgums Nr.2015/56. 17
Zemkopības ministrijas 2015.gada 27.janvāra vēstule Nr.13.3-17/259/2015. 18
Zemkopības ministrijas un SIA “Corporate Systems” (reģistrācijas nr.40103307781) 2015.gada 16.marta
līguma Nr.2015/56 1.punkts. 19
Zemkopības ministrijas un SIA “Corporate Systems” (reģistrācijas nr.40103307781) 2015.gada 16.marta
līguma Nr.2015/56 2.1.1.apakšpunkts. 20
Zemkopības ministrijas un SIA “Corporate Systems” (reģistrācijas nr.40103307781) 2015.gada 16.marta
līguma Nr.2015/56 2.pielikuma 1.punkts (atbilstoši tehniskajai specifikācijai SIA “Corporate Systems”
piegādās un ieviesīs divas risinājuma komponentes SteelCentral App Response 1000v. Tehniskais piedāvājums
neietver informāciju, vai, piegādājot komponentes, tiks piegādātas papildus kādas iekārtas. 21
Zemkopības ministrijas un SIA “Corporate Systems” (reģistrācijas nr.40103307781) 2015.gada 16.marta
līguma Nr.2015/56 2.1.2.apakšpunkts. 22
Zemkopības ministrijas un SIA “Corporate Systems” (reģistrācijas nr.40103307781) 2015.gada 16.marta
līguma Nr.2015/56 2.pielikuma 2.punkts. 23
SIA “Corporate Systems” (reģistrācijas nr.40103307781) 2015.gada 19.marta rēķins Nr15CSS397. 24
2015.gada 16.aprīļa nodošanas-pieņemšanas akts par Lietojumprogrammu un IS veiktspējas un pārraudzības
risinājuma paplašināšanu. 25
EIS dati (https://www.eis.gov.lv/EIS/Categories/CategoryList.aspx?CategoryId=12159 ), produkts -
CI97.130.503.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
61
26
Revidenta aplēse ieviešanas darbu izmaksai = 269 999 euro - 38 666 euro. 27
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmā un divpadsmitā
daļa. 28
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta pirmā daļa, 4.panta
trešā daļa, 14.panta pirmā, devītā un divpadsmitā daļa. 29
Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju
amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” 4., 11.punkts. 30
Lauku atbalsta dienesta amatu un mēnešalgu saraksts (uz 2015.gada 5.janvāri) (apstiprināts 2015.gada
5.janvārī), Lauku atbalsta dienesta amatu un mēnešalgu saraksts (uz 2015.gada 1.decembri) (apstiprināts
2015.gada 1.decembrī). 31
Lauku atbalsta dienesta amatu un mēnešalgu saraksts (uz 2015.gada 5.janvāri) (apstiprināts 2015.gada
5.janvārī), Lauku atbalsta dienesta amatu un mēnešalgu saraksts (uz 2015.gada 1.decembri) (apstiprināts
2015.gada 1.decembrī). 32
Lauku atbalsta dienesta 2015.gada 5.janvāra rīkojums Nr.28p. 33
Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju
amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” 6.punkts, 3.pielikums. 34
2014.gada 30.decembra vienošanās Nr.8 par nodarbināšanu virsstundu darbā. 35
Finanšu ministrijas 2016.gada 23.februāra vēstule Lauku atbalsta dienestam Nr. 22-2-02/1048. 36
Finanšu ministrijas 2016.gada 1.aprīļa vēstule Valsts kontrolei Nr.22-2-02/1812. 37
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmā un divpadsmitā
daļa. 38
Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumu Nr.1031 “Noteikumi par budžetu izdevumu
klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” pielikums. 39
Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumu Nr.1031 “Noteikumi par budžetu izdevumu
klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” pielikums. 40
Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumu Nr.1031 “Noteikumi par budžeta izdevumu
klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” pielikums. 41
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 31. panta ceturtā daļa.
42 Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums 17. panta pirmā daļa.
43 Pārtikas un veterinārā dienesta kārtības “Ierēdņu un darbinieku darba samaksas kārtība” 27.punkts (kārtība
apstiprināta ar Pārtikas un veterinārā dienesta 2015.gada 10.janvāra rīkojumu nr.3-ks un 2015.gada 24.aprīļa
rīkojumu nr.52-ks, kā arī 2015.gada 12.novembra rīkojumu nr. 117-ks). 44
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums 31. panta ceturtā daļa.
45 Pārtikas un veterinārā dienesta 2015.gada 11.augusta rīkojums Nr. 797-p “Par atbrīvošanu no amata”;
Pārtikas un veterinārā dienesta 2015.gada 16.jūnijs rīkojums Nr. 617-p “Par atbrīvošanu no amata”; Pārtikas un
veterinārā dienesta 2015.gada 6.maija rīkojums Nr. 495-p “Par atbrīvošanu no amata”; Pārtikas un veterinārā
dienesta 2015.gada 18.maija rīkojums Nr. 523-p “Par atbrīvošanu no amata”. 46
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 31. panta ceturtā daļa.
47 Pārtikas un veterinārā dienesta kārtības “Ierēdņu un darbinieku darba samaksas kārtība” 27.punkts (kārtība
apstiprināta ar Pārtikas un veterinārā dienesta 2015.gada 10.janvāra rīkojumu nr.3-ks un 2015.gada 24.aprīļa
rīkojumu nr.52-ks, kā arī 2015.gada 12.novembra rīkojumu nr. 117-ks). 48
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 31. panta ceturtā daļa.
49 Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras 2015.gada 2.aprīļa kārtība Nr.1-24/4 “Darba apģērbu un apavu
iegādes un lietošanas kārtība Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā”. 50
Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumi Nr.372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos
aizsardzības līdzekļus”. 51
Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa un Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta
noteikumi Nr.372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus”. 52
Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa”. 53
Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumu Nr.372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot
individuālos aizsardzības līdzekļus” 6.punkts. 54
Darba devēju rokasgrāmatas 151.lpp. (izdevējs - Latvijas Darba devēju konfederācija 2010). 55
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras 2015.gada 2.aprīļa kārtības Nr.1-24/4 “Darba apģērbu un apavu
iegādes un lietošanas kārtība Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā” 3. un 7.punkts.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
62
56
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras 2015.gada 2.aprīļa kārtības Nr.1-24/4 “Darba apģērbu un apavu
iegādes un lietošanas kārtība Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā” 2.punkts. 57
2014.gada 19.maija rīkojums Nr.2-01/20 “Par amatu aprakstiem” amata apraksts Finanšu nodaļas vadītājai;
2014.gada 19.maijā rīkojums Nr.2-01/20 “Par amatu aprakstiem” amata apraksts departamenta vadītājs. 58
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras 2015.gada 2.aprīļa kārtība Nr.1-24/4 “Darba apģērbu un apavu
iegādes un lietošanas kārtība Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā”. 59
Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumi Nr.372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos
aizsardzības līdzekļus”. 60
Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un
organizāciju” 41.3.apakšpunkts. 61
Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un
organizāciju” 51. un 70.punkts. 62
Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un
organizāciju” 2.punkts. 63
Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un
organizāciju” 41.3.apakšpunkts. 64
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras 2011.gada 28.marta kārtības Nr. 1-24/2 “Dienesta transportlīdzekļu
izmantošanas kārtība” 9. un 10.punkts. 65
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras 2007.gada 22.februāra rīkojums Nr.1-09/83 un 2008.gada 6.marta
rīkojums Nr.1-09/4. 66
http://www.csdd.lv/lat/par_csdd/rokasgramata_par_videjo_degvielas_paterinu/ (resurss apskatīts 2016.gada
21.aprīlī). 67
Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un
organizāciju” 2., 51.,70.punkts un 41.3.apakšpunkts. 68
Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumu Nr.1031 “Noteikumi par budžetu izdevumu
klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” pielikums un Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra
noteikumu Nr.1486 “Kārtība, kāda budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” 11.4.apakšpunkts. 69
Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumu Nr.1486 “Kārtība, kāda budžeta iestādes kārto
grāmatvedības uzskaiti” 11.4.apakšpunkts. 70
Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumu Nr.1031 “Noteikumi par budžetu izdevumu
klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” pielikums. 71
Zemkopības ministrijas un SIA “DPA” (reģistrācijas nr.40003351675) vispārējās vienošanās
Nr. VRAA/2013/55/AK/CI-85PKP, Zemkopības ministrijas pasūtījuma Nr.ZM/2015/42 darba uzdevuma Nr.
2015/106 1.punkta 2.apakšpunkts. 72
2015.gada 25.septembra pieņemšanas-nodošanas akts. 73
Zemkopības ministrijas un SIA “Corporate Systems” (reģistrācijas nr.40103307781) 2015.gada 13.marta
līgums Nr.2015/56 par lietojumprogrammas un IS veiktspējas noteikšanas un pārraudzības risinājumu. 74
Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumu Nr.1031 “Noteikumi par budžetu izdevumu
klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” pielikums un Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra
noteikumu Nr.1486 “Kārtība, kāda budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” 11.4.apakšpunkts. 75
Zemkopības ministrijas 2013.gada 3.jūnija vēstule Nr.8-2e/1891/2013 “Par jaunajām politikas iniciatīvām”. 76
Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta sēdes lēmuma Nr.46, 102§, 1. punkts. 77
Komisijas deleģētās regulas projekts ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)
Nr.1307/2013, Komisijas īstenošanas regulas projekts, kas nosaka kārtību Eiropas Parlamenta un Padomes
Regulas (ES) Nr.1307/2013 piemērošanu, Komisijas deleģētās regulas projekts ar ko papildina Eiropas
Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1306/2013, Komisijas īstenošanas regulas projekts, kas nosaka kārtību
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr.1306/2013 piemērošanai. 78
Zemkopības ministrijas 2014.gada 20.jūnija vēstule Nr.8-2e/2005/2014 “Par Ministru kabineta rīkojuma
projektu”. 79
Ministru kabineta 2014.gada 3.jūlija rīkojuma Nr.324 “Par pamatbudžeta apropriācijas pārdali”
4.4.apakšpunkts un Finanšu ministrijas 2014.gada 8.jūlija rīkojums Nr.339 “Par pamatbudžeta apropriācijas
pārdali starp programmām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”. 80
Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta sēdes lēmuma Nr.46, 102§, 1.punkts un Finanšu ministrijas
2014.gada 8.jūlija rīkojums Nr.339 “Par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp programmām un budžeta
izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
63
81
Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta sēdes lēmuma Nr.46, 102§, 1.punkts un Finanšu ministrijas
2014.gada 8.jūlija rīkojums Nr.339 “Par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp programmām un budžeta
izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”. 82
Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta sēdes lēmuma Nr.46, 102§, 1. punkts un Finanšu ministrijas
2014.gada 8.jūlija rīkojums Nr.339 “Par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp programmām un budžeta
izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”. 83
Tajā skaitā 79 570 euro, kas ir no Lauku atbalsta dienesta 2014.gadā pārdalīts Lauksaimniecības datu
centram, līdz ar to Lauku atbalsta dienestam apstiprinātā summa 2014.gadā ir 596 976 euro. 84
Ministru kabinets atbalstīja tikai informācijas sistēmu licenču nomu. 85
LAD darbības stratēģija 2014.-2016.gadam:
http://www.lad.gov.lv/files/lad_2014-2016_g_darbibas_strategija.pdf (interneta vietne apskatīta: 2016.gada
18.aprīlī). 86
Zemkopības ministrijas vadības apspriedes 2014.gada 23.jūnija protokollēmums Nr.34. 87
Lauku atbalsta dienesta 2013.gada 25.marta vēstule Nr. 10.2.2.–8/13/1172 “Par jauno politikas iniciatīvu
iesniegšanu” un vēstules 1.pielikums. 88
Lauku atbalsta dienesta 2015.gada 25.februāra e-pasts “FW: LAD par summām”. 89
Rādītāji “Viena izmaksāta ES atbalsta maksājuma euro administrēšanas izmaksas euro”, “Veikto kontroļu
īpatsvars %, no saimniecisko darbību veicējiem, kuri saņēmuši ES vai valsts atbalstu un pakļauti iespējamajām
kontrolēm” un “Kontroļu īpatsvars % kopējo kontroļu skaitā, kurās nav konstatētas neatbilstības N/A
prasībām”. 90
Rādītāji “Bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotās platības (% no visām lauksaimniecībā izmantotajām
platībām)” un “Apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvars (%)”. 91
Lauku atbalsta dienesta 2014.gada publiskais pārskats. 92
Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumu Nr.834 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību
no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem” 6.4.4.apakšpunkts. 93
Uzņēmuma nosaukums līguma noslēgšanas brīdī - SIA “Special Solutions” (reģistrācijas nr.40003989378). 94
ISO/IEC 27002:2013 “Information technology - Security techniques - Code of practice for information
security controls” 14.2.2 “System change control procedures”; ISO/IEC TR 15504-2:1998 “Information
technology - Software process assessment - Part 2: A reference model for processes and process capability”
5.1.2.7 ENG.1.6 “Software testing process”. 95
2015.gada 8.aprīļa apliecinājumā norādītā Lauku atbalsta dienesta IS versija IAKS.build-0401. 96
2015.gada 15.maija apliecinājumā norādītā Lauku atbalsta dienesta IS versija IAKS.build-0415. 97
Izmaiņu pieprasījums Nr.IKI-3146. 98
Izmaiņu pieprasījums Nr.IKI-3146. 99
Izmaiņu pieprasījums Nr.IKI-3043. 100
Izmaiņu pieprasījums Nr.IKI-3043. 101
Latvijas Lauksaimniecības universitātes 2015.gada 14.aprīļa vēstule Kultūras ministrijai. 102
Latvijas Lauksaimniecības universitātes 2015.gada 9.septembra vēstule Nr.4.3-27/59 Zemkopības
ministrijai “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes iespējamiem būvniecības projektiem”. 103
Zemkopības ministrijas 2015.gada 25.septembra vēstule Finanšu ministrijai Nr. 8-2e/3111/2015. 104
Zemkopības ministrijas 2016.gada 26.februāra e-pasts. 105
Zemkopības ministrijas 2015.gada 25.septembra vēstule Finanšu ministrijai Nr. 8-2e/3111/2015. 106
Ministru kabineta 2015.gada 5.oktobra rīkojuma Nr.612 projekta ““Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no
valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums
(anotācija). 107
SIA “Bureau Veritas Latvia” (reģistrācijas nr. 50003304441) 2015.gada 3.jūnija Bīstamo iekārtu inspekcijas
apsekošanas akts Nr.900/OT/15. 108
Ministru kabineta 2015.gada 5.oktobra rīkojuma Nr.612 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta
programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). 109
2015.gada 17.septembra ekspertīzes slēdziens. 110
2015.gada 17.septembra ekspertīzes slēdziens. 111
Latvijas Lauksaimniecības universitātes atklāta konkursa nolikuma “Jelgavas pils attīrīšanas iekārtu
pārbūves projekta izstrāde un realizācija” (apstiprināts Latvijas Lauksaimniecības universitātes iepirkuma
komisijas 2015.gada 25.septembra sēdē, protokols Nr.1) 3.1.sadaļa. 112
Publisko iepirkumu likuma 52.panta septītās daļas 3.punkts.
P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
64
113
Publisko iepirkumu likuma 56.panta sestā daļa. 114
Publisko iepirkumu likuma 56.panta sestā daļa. 115
Latvijas Lauksaimniecības universitātes 2015.gada 24.septembra vēstule Zemkopības ministrijai Nr.4.3.-
27/75. 116
2015.gada 22.decembra vēstule Nr.15/12/22-1. 117
2016.gada 29.janvāra līguma GL-46/2015 darbu pieņemšanas – nodošanas akts Nr.1. 118
SIA “KPMG Baltics” (reģistrācijas Nr. 40003235171) un Zemkopības ministrijas 2014.gada 16.jūnija
revīzijas pakalpojuma līgums Nr.2014/74, kā arī SIA “Pagrabnieces auditoru birojs” (reģistrācijas Nr.
40002030404) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes 2015.gada 17.decembra pakalpojuma līgums
Nr.2015-LLU-229. 119
KPMG 2016.gada 29.janvāra ziņojuma “Par Lauku atbalsta dienesta sagatavoto ELGF un ELFLA finanšu
pārskatu sertifikācijas revīziju par 2015.gada” C iedaļa – Revīzijas atzinums un SIA “Pagrabnieces Auditoru
Birojs” 2016.gada 5.aprīlī “Neatkarīga revidenta ziņojums”. 120
KPMG 2016.gada 29.janvāra ziņojuma “Par Lauku atbalsta dienesta sagatavoto ELGF un ELFLA finanšu
pārskatu sertifikācijas revīziju par 2015.gada” 2.1.2.punkts un 15.pielikums. 121
Saskaņā ar Lursoft 2016.gada 19.aprīļa izziņu, arī
http://corporate-systems-sia-280578.infolapa.balticexport.com/, (interneta vietne apskatīta: 2016.gada
19.aprīlī). 122
Zemkopības ministrija un SIA “Corporate Systems” (reģistrācijas nr.40103307781) 2015.gada 16.marta
līguma Nr.2015/56 2.1.1.punkts. 123
EIS dati (https://www.eis.gov.lv/EIS/Categories/CategoryList.aspx?CategoryId=12159 ), produkts -
CI97.130.503.