Partnerības kā pārmaiņu iespēja

Liesma Ose, SFL Cilvēktiesību un sociālās

integrācijas programmas direktore

Sorosa fonda – Latvija (SFL) iniciatīva Sorosa fonda – Latvija (SFL) iniciatīva „Pārmaiņu iespēja skolām”„Pārmaiņu iespēja skolām”

• Sorosa fonds – Latvija (SFL) ir neatkarīgs resursu avots cilvēkiem un organizācijām, kas vēlas darbināt demokrātiju, stiprināt tiesiskumu un vairot toleranci Latvijā.

• Ārkārtas palīdzības Fonds – Atvērtās sabiedrības fondu iespēja palīdzēt krīzes skartajām valstīm Eiropā kopš 2009. gada.

• SFL tā ir iespēja darboties sociālo tiesību jomā, piesaistot līdzekļus konkrētām sociālām inovācijām – risinājumu pilotprojektiem vai arī aizstājot uz laiku valsts vai pašvaldību iespējamu līdzfinansējumu struktūrfondiem (līdz 2012.g.) noteiktu problēmu risināšanai.

Ārkārtas palīdzības fonda apstiprinātās SFL iniciatīvas 2009/2010. gadā

• Paēdušai Latvijai! – līdzfinansējums projekta administrēšanai/69 800 EUR

• Pārmaiņu iespēja skolām/ 1 388 000 EUR• Atbalsts SOS ciematu asociācijai darbam ar riska

ģimenēm/141 180 EUR• Mobilās kultūras brigādes (sociālās

uzņēmējdarbības projekts)/140 580 EUR• Atbalsts 9 krīzes centru projektiem (Māras

centrs, Skalbes, Dardedze u.c.) krīzes intervencei ( individuāliem klientiem un ģimenēm)/139 540 EUR

• Atbalsts 5 kopienu fondiem / 69 770 EUR

Pārmaiņu iespēja skolām kā sociāla inovācija

• Jau esošu elementu ( sektoru, stratēģiju, pakalpojumu utt.) jaunas kombinācijas vai hibrīdi;

• Ieviešana prasa organizāciju vai nozaru savstarpēju sadarbību;

• Ietekmes rezultātā veidojas jaunas sociālās attiecības starp iepriekš nesaistītiem cilvēkiem vai grupām, un rodas jaunas iespējas dinamiskai turpmāku inovāciju attīstībai.

(Mulgan, 2006).

Inovāciju “barība”• Inovāciju ieviešana varētu būt veiksmīga, ja tās ietvertu

dažus nosacījumus: - Partnerības starp valsti un nevalstisko sektoru; - Decentralizētas intervences - reģionālajā un dažos gadījumos nozaru griezumā ( vietējo kopienu sociālās attīstības plānošana, mākslas potenciāla izmantošana radošos biznesa risinājumos utt.); - Izmantot esošos resursus un metodoloģijas, lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu pārmaiņu īstenošanu personu un kopienu dzīvē (piemēram, izmantot esošos kopienu centrus kā mikrobiznesa inkubatoru infrastruktūru).

Ose, 2010

Kopienas attīstība• 2009.gadā Sorosa fonds - Latvija atbalstīja

iniciatīvu mazo skolu pārveidei par kopienas izglītības un kultūras centriem, sauktu Pārmaiņu iespēja skolām.

• Skolām, kuras bija slēgtas vai kurām draudēja slēgšana, SFL piedāvāja otru iespēju, lai mazās skolas galvenokārt saimnieciski depresīvos novados atdzimtu par kopienu centriem.

• Pārveides darbā iesaistītas visas ieinteresētās puses - vecāki, skolotāji, skolēni, pašvaldību un NVO, kultūras, biznesa pārstāvji.

• Rezultātā 2010. gada decembrī ar atšķirīgu jaudu darbojas 53 kopienu centri, piedāvājot izglītības, apmācības, sociālā atbalsta pakalpojumus vietējā kopienā.

Partnerības pārmaiņām

Labuma guvēji – vecāki,

vietējā sab.

Vietējie resursi-bizness, NVO

pašvaldība

skola

Partnerību jēga • Spēja radīt, pielāgot un ieviest jaunas

idejas, darba formas, partnerības vairo reģiona pievilcību gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā!

• Cilvēku sociālās prasmes: sarunāties, uzklausīt (!), vienoties un veidot partnerības kļūst arvien nozīmīgākas!

• Protams, demogrāfiskie izaicinājumi ( novecošana, emigrācija, imigrācija, dzimstības negatīvā dinamika) prasa partnerattiecības kā risinājumus!

Pārmaiņu skolas atbalsta aktīvas vecumdienas

Pārmaiņu skolas – ģimenēm un bērniem

Bezdarbnieku apmācība un pārkvalificēšana

Pamatvajadzību nodrošinājums

Darbojošās personas/organizācijas

• Pašvaldība: mērs, deputāti, izpildvara, sociālais dienests, izglītības pārvalde;

• Pārmaiņu skola un citas izglītības iestādes kopienā;

• reģionālās augstskolas;• kultūras iestādes;• biedrības un nodibinājumi;• uzņēmēji, • Skolēnu vecāki, brāļi, māsas un vecvecāki.

Rezultāts

Paldies par uzmanību!