president of latvia 8_latviesu... · 2016. 12. 9. · etimoloģijas norādes, pieraksta vietas...

© Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, 2016 © Autori, 2016 ©MārisSīmansons,vākadizains,2016ISBN978-9934-549-20-5 ©Apgāds“Zinātne”,izdevums,2016

Valsts valodas komisijas Rakstu8. sējuma redkolēģija

AndrejsVeisbergs,Dr. habil. philol.(galvenaisredaktors)JurisBaldunčiks,Dr. philol. MārisBaltiņš,Dr. habil. med.IlgaJansone,Dr. habil. philol.

NijoleMaskaliuniene,Ph. D.(ViļņasUniversitāte)Karla Marello, Ph. D. (TurīnasUniversitāte)

Enns Veldi, Ph. D.(TartuUniversitāte)

Māra Sīmansona vākadizains

RedaktoresIeva Jansone(latviešuval.)

Regīna Jozauska(angļuval.)

Margaritas Stokasdatormakets

Saturs

Priekšvārds. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7

Sarma Kļaviņa.“Latviešuvalodasvārdnīcas” (ME+EH)tapšana pēcarhīvudokumentiemuncitāmliecībām . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9

Juris Baldunčiks.Jaunvārdureģistrēšanasproblemātika Mīlenbaha–Endzelīnavārdnīcā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 29

Anitra Roze.Jaunvārdukoncepcija: īssieskatslatviešu,lietuviešu unkrievulingvistiskajāteorijā. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 48

Andrejs Veisbergs.Frazeoloģijaunfrazeoloģismi–teorijaunprakse Mīlenbaha–Endzelīnavārdnīcā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 61

Brigita Bušmane, Liene Markus-Narvila.KārļaMīlenbaha,JāņaEndzelīna unEdītesHauzenbergas“Latviešuvalodasvārdnīcā”ietvertā Lejaskurzemesleksikamūsdienukontekstā. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 78

Silga Sviķe.Vispārlietojamāunspeciālāleksikavispārīgajās vārdnīcās . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 110

Anita Helviga, Elīna Peina.Mūsdienulatviešuterminogrāfijas raksturojumadažiteorētiskieunpraktiskieaspekti......................127

Māris Baltiņš.Mīlenbahavārdnīcastapšanasunizdošanasgaitasatspoguļojumspresē. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 159

Autori . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 206

Mīlenbaha–Endzelīna vārdnīca (ME) ir latviešu kultūras kanona neat-ņemamasastāvdaļaunizcilslatviešuvalodasunvalodniecībaspiemineklis.To veido “Latviešuvalodasvārdnīcas”sešisējumiar5480lappusēmunvai-rāk nekā 125 tūkstošiem šķirkļu. Vārdnīcā doti tulkojumi vācu valodā,etimoloģijasnorādes,pierakstavietasnorādes,plašafrazeoloģija,sakāmvārdi,citātinotautasdziesmām,pasakām,seniemrakstiemunliteratūras,izlokšņuvārdiundaudzkascits.Vārdnīcasiznākšananetikaiparādījalatviešuvalo-dasbagātību,fiksējaizzudušosunizzūdošosvārdus,betarīļāvalatviešuva-lodainonāktsalīdzinošāsvalodniecībasapritēlīdzāscitāmvalodām.

Paradoksāli, ka līdz šim visai daudz rakstīts par vārdnīcas tapšanasgaitu,toplašiizmantojušivalodaspētnieki,betmazaplūkotsvārdnīcasvei-dojums (megastruktūra, makrostruktūra un mikrostruktūra). Maz ir pē-tījumu par vārdnīcas un papildinājumu veidotāju Kārļa Mīlenbaha, JāņaEndzelīna, Edītes Hauzenbergas-Šturmas subjektīvajiem viedokļiem undarbapraksi,kasnenoliedzamiirietekmējušivārdnīcastapšanu.Mazpētītsarītādsjautājums,kāMEietekmējusilatviešuleksikogrāfijasattīstību.Inte-resanti ir arī salīdzināt latviešuvārdnīcu ar tai laikā topošajām igauņuunlietuviešuvārdnīcām,kāarīplašākāskatījumā.

Laidaļējiaizpildītušosrobus,Valstsvalodaskomisija2016.gada15.ap-rīlī kopā arpartneriem–LatvijasUniversitātesHumanitāro zinātņu fakul-tāti,LatvijasUniversitātesLatviešuvalodasinstitūtuunVentspilsAugstsko-las Tulkošanas studiju fakultāti – organizēja “Latviešu valodas vārdnīcas”(1923–1932, 1934–1946) pēdējā sējuma iznākšanas septiņdesmitgadei veltītuzinātnisku konferenci. Konferencē tika aplūkotaME vārdnīca no šodienasleksikogrāfijasskatpunkta,runātsparvēlnezināmo,MEvārdnīcasasaistītaaršodienasleksikogrāfijascentieniem.ŠajāValstsvalodaskomisijasRakstukrājumāapkopotaskonferencesreferātugalvenāsunpadziļinātasatziņas.

Andrejs Veisbergs,Valstsvalodaskomisijaspriekšsēdētājs

PRIEKŠVāRdS

Sešusējumu“Latviešuvalodasvārdnīcu”,kas iznācaRīgāno1923. līdz1946. gadamun faksimilizdevumāČikāgāno1953. līdz 1956. gadam,vienisauc parMīlenbaha vārdnīcu, citi – par Endzelīna vārdnīcu, daudzi – parMīlenbaha un Endzelīna vārdnīcu, vēl citi – parMīlenbaha, Endzelīna unHauzenbergas-Šturmasvārdnīcu.Betkātābūtupareizisaucama?

K. Mīlenbaha darbu bibliogrāfijas ievadā tās sastādītājs Alvils Augst-kalns1933.gadāirrakstījis:”dažiirprātojuši,kāsauktšovārdnīcu–vaiparMǖlenbacha1 vai par Endzelīna. Veltīgas pūles. Nezinātāju priekšā ganneklāsiesnoklusētnevienu,neotru;betzinātājupriekšānebūsgodapilnākanosaukuma kā vienkārši – L a t v i e š u v a l o d a s vārdnīca”2 (Autora retinājums.–S. K.).SavukārtEdīteHauzenberga-Šturma1961.gadāirpiebil-dusi,kalatviešupasaulētotāarīvajadzētusaukt.3PatsA.Augstkalnskon-sekventi ir lietojisšonosaukumu.4Tačusabiedrībātasnavieviesiesdažāduapstākļudēļ.

2009.gadāšīvārdnīca (turpmāk–ME+EH) ir iekļautaLatvijaskultūraskanona 99 vērtību sarakstā kā viens no 22 nozīmīgākajiemdarbiem litera-tūrā.Šimstatusamvajadzētuaktivizētsabiedrībasinteresiparvārdnīcuuntās radītājiem, par latviešu valodas vārdu krājumu un tā attīstību, par lat-viešuvalodniecībasvēsturi.Arīvalodniekiemderētunetikaipapildinātunpadziļināt zināšanasparME+EHvārdnīcas izstrādi, tās zinātniskounkul-tūrvēsturiskosaturu,betarīvēlvairākdomātparšīsunikālāsvārdnīcasiz-mantošanasiespējāmtagadnēunnākotnē.

ME+EHtapšanudažādos latviešuvalodniecībasunkultūrvēstureskon-tekstosesmupētījusi trīspadsmitgadugarumā,kopš2003.gada, t. i.,vārd-nīcas1.burtnīcaspublicēšanas80gadujubilejas.5Pētījumurezultātusesmuizklāstījusi septiņās zinātniskās publikācijās.6 Tagad piedāvāju rakstu, kasveltītsJ.EndzelīnaunE.Hauzenbergassagatavotovārdnīcaspapildinājumu

Sarma Kļaviņa

“LATVIEŠUVALodASVāRdNīcAS” (ME+EH)TAPŠANAPēcARHīVUdoKUMENTIEM

UNcITāMLIEcīBāM

10 Latviešuvalodasvārdnīca

unlabojumu(EH)pēdējāsējumaiznākšanasseptiņdesmitgadei.Tajāatradī-sitganjauiepriekšsniegtasziņasparvārdnīcastapšanu,ganjaunusfaktusunvērtējumusparšoprocesuuntārezultātiem.

“Latviešuvalodasvārdnīca”(ME+EH)joprojāmirgannepārspētspiemi-neklisgadusimtuspastāvējušajailatviešuvalodai,nokuraikpalaikamliet-pratīgi jānotrauc putekļi, gan arī neizsmelts avots, no kura var smelt unsmelt.Šimavotamirsavaizteka.Konkrētajāgadījumātābija1872.gadāpub-licētā bīskapaKarlaKristiānaUlmaņa (Carl Christian Ulmann), faktiski JuraNeikena unK.K.Ulmaņa, vārdnīcasLettisches Wörterbuch 1. daļaLettisch–deutsches Wörterbuch.7

Materiālu vākšana vārdnīcai : 1872–1904dedzīgais jaunlatvietis Kronvaldu Atis, pozitīvi vērtēdams K. Ulmaņa

vārdnīcu,1876.gadārakstīja:”[..]daudzrokāmbūskorosīties, iekāmmūsuvalodas pilnīgā vārdnīca kļūs sagatavota.Mums jālīdz tos vārdiņus salasītunsakrāt,kurušaigrāmatāvēltrūkst,unjāuzrāda,kurkādsvārdsnavitinpareiziiztulkotsjebkurkādacitakļūdaatronama[..].”8 Kronvaldu Ata aici-nājumam sekoja daudzi latviešu kultūras un sabiedriski darbinieki, no1880. gada arī Talsu apriņķa skolas vadītājs Kārlis Mīlenbahs (1853–1916).Viņš latviešu vārdus turpināja krāt, strādādams arī Jelgavā (1889–1895) uniesaistīdams ģimeni – sievuMariju, dēlusKārli un Fēliksu, brāli Frici, kasvēlākkļuvaparpazīstamuteologuunpedagogu.

VārditikaiesūtītiRīgasLatviešubiedrības(RLB)Zinībukomisijai(ZK),unvākumitikapublicētitāsRakstukrājumosno1.sējuma(1876)līdz17.sē-jumam(1914).Rakstukrājumuredaktorskopš1901.gadabijaK.Mīlenbahs,kurš1897.gadābijasācisstrādātRīgasAleksandraģimnāzijāparvācuvalo-dasvirsskolotāju.LīdzPirmāpasauleskarasākumamRLBZKRakstukrā-jumostikapublicētivārdi,kobijaiesūtījuši,piemēram,žurnālistsunsabied-risks darbinieks Bernhards dīriķis, RLB priekšnieks Krišjānis Kalniņš,dzejnieksVenskuEdvarts,īstajāvārdāEdvartsSkujenieks,žurnālistsāronuMatīss,ārstsunpublicistsArtursdīriķis,kāarīcitilatviešukultūrasunsa-biedriskidarbinieki.

19.gs.beigāsarīlaikraksta”dienasLapa”pielikumā”Etnogrāfiskasziņaspar latviešiem”,žurnāla”Austrums”nodaļā”Sīkumi”unarīcitosperiodis-kos izdevumos tikapublicētivārdusarakstiaraicinājumu lasītājiem iesūtītnozīmjuskaidrojumusšiemvārdiem.

11

1900.,1901.un1902.gadavasarasbrīvdienāsK.Mīlenbahskopāardiv-desmitgadus jaunāko,TērbatasUniversitātesklasiskās filoloģijasunslāvis-tikasstudijasbeigušoJāniEndzelīnu(1873–1961)apceļojaVidzemi,KurzemiunZemgaliunvācalatviešuvalodasmateriālusganvārdnīcai,ganlatviešuvalodas gramatikai.ceļojumu aprakstus publicēja laikraksts ”BaltijasVēst-nesis” (to uzskaitījumu sk. A. Augstkalna sastādītajā K.Mīlenbaha rakstubibliogrāfijā9).

1903. gadā Getingenes grāmatu apgādsVandenhoeck & Ruprecht uzaici-nājatoreizējoTērbatasUniversitātesprivātdocentuJ.Endzelīnusarakstītlat-viešu valodas gramatiku vai vārdnīcu. Par to 1. jūnijā viņš rakstīja vēstuliK. MīlenbahamuzRīgu,kurāziņoja,kapatsuzņemsies rakstītgramatiku,bet K.Mīlenbaham ieteica rakstīt vārdnīcu un lūdza drīz dot pozitīvu at-bildi.10diemžēlnavatrodamas liecībasneparK.Mīlenbahaatbildi,neparapgādapiedāvājumuviņam.Parto,kaizdevējirīkojāsoperatīvi, liecinatas,ka jau20. jūlijāviņiparakstīja līgumuar J.Endzelīnupar latviešuvalodassalīdzināmāsgramatikas (Vergleichende Grammatik) izstrādi (līgumsglabājasJ.Endzelīnamazdēla ImantaZemzaraģimenes arhīvā).TačuK.Mīlenbahsturpinājaveltītvārdnīcaisavuunģimenesbrīvolaiku.

Rīgas Latviešu biedrības Valodniecības nodaļas dalība: 1904–1914

Svarīgs datums K. Mīlenbaha dzīvē un latviešu valodniecības vēsturēbija1904.gada23.aprīlis,kadRīgasLatviešubiedrībasZinībukomisijānodi-binājāsValodniecībasnodaļa.LīdzPirmajampasauleskaram,t.i.,10gadus,tovadījaK.Mīlenbahs.LatviešuvalodatajālaikābijavienanocariskāsKrie-vijas tautuvalodām, to apdraudēja gan rusifikācija, ganģermanizācija.At-ļaujalietottoparmācībuvaloduskolāsunparlietvedībasvalodutiesāsunpašvaldībās bija jālūdz impērijas iekšlietuministram.Latviešiemvēl nebijanenokārtotasortogrāfijas,nelatviskasterminoloģijas,neizpratnesparvalo-daspraksi,tāskopšanuunpētīšanu..

Valodniecībasnodaļabijapirmaispašulatviešuvalodaskopējuunpētī-tājukolektīvs,priekšteceLatviešuvalodaskrātuvei(1935–1946)uncitāmaka-dēmiskām un valstiskām valodas pētīšanas un kopšanas institūcijām Lat-vijasvalstī.

Kā liecina ikgadējiepārskatiparRLBdarbību,pirmajos septiņosgadosnotikavidējisešassēdesgadā,kurāstikaiztirzātiortogrāfijas,terminoloģijas,

Sarma Kļaviņa.“Latviešuvalodasvārdnīcas”(ME+EH)tapšanapēcarhīvudokumentiem


valodas prakses, izlokšņu aprakstīšanas un vietvārdu vākšanas jautājumi.TačulīdzāstiemvairākāssēdēsK.Mīlenbahs”cēlapriekšāsavaslatviešuva-lodas vārdnīcas materiālus, kurus biedri, būdami no dažādiem apvidiem,pārrunāja un vietām papildināja”.11 Tas notika pat nemierīgajā 1905. gadā.Taču 1908. un 1909. gadā nodaļa īpašu uzmanību veltīja latviešu rakstībasjautājumiem,laipārietunot.s.vecāsdrukasjebgoturakstībasuzjaunojebrakstībuarlatīņuburtiem.

1910.gadabeigāsnodaļasbiedri sāka iknedēļuceturtdienuvakarosnopl.6 līdz8apspriestarīK.Mīlenbahapiedāvātumazākpazīstamulatviešuvārdunozīmes,izrunuunizplatību.12LīdzPirmāpasauleskarasākumamikgadunotikavidēji32šādassēdes,unkatrātikaiztirzātividēji70vārdi.Ne-noskaidrotos vārdus publicēja laikraksti ”dzimtenes Vēstnesis”, ”RīgasAvīze”,”Latvija”uncitipresesizdevumiunlūdzalasītājussniegtvajadzīgāsziņasparvārdiem.Piemēram,1913.gadānodaļasaņēmaatbildesno90sūtī-tājiem.

K.MīlenbahavadībaslaikāValodniecībasnodaļassēdesgadāapmeklējaapmēram 50 personas. Tā kā nodaļas biedru liste nav saglabājusies, aktīvobiedrusarakstunākasrestaurētpēcRLBgadapārskatiemunpēcpublikāci-jāmRLBZKRakstukrājumos.daži čaklākie lielādarba talcinieki irbijuši:skolotājs un literāts Pēteris Abuls (Trikāta), pedagogs un dzejnieks FricisAdamovičs(dundaga),skolotājsunrakstnieksApsīšuJēkabs(Lizums),pub-licistsāronuMatīss(Bērzaune),žurnālistsundzejnieksPēterisBlaus(ērgļi),žurnālistsEduardsBrencis(Mālupe),skolotājsIndriķiscīrulis(drusti).

1905.gadāK.Mīlenbahaaicinājumupiedalītiesmateriāluvākšanākopāar šķirkļu paraugiem publicēja arī Latviešu literārās jeb Latviešu draugubiedrībasvadībasavārakstukrājumā”Magazīna”(Magazin).13Tačut. s. lat-viešudrauguatsaucībabijaniecīga.14

Šķirkļuparaugus(Lexiconprobe)vārdiemarsākumburtu”a”K.MīlenbahsarīnosūtījavērtēšanaigankrievuvalodniekamAleksandramPogodinamuzVaršavas Universitāti, gan Sanktpēterburgas Universitātes privātdocentamun Pēterburgas ZA bibliotēkas darbiniekam Eduardam Volterim. Privāt-docents tosnodevavērtēšanai akadēmiķimAleksejamŠahmatovamun sa-ņēmaatzinīgunovērtējumu.15

A.PogodinsmudinājaK.Mīlenbahu lūgt finansiālupabalstuvārdnīcasizstrādeinoPēterburgasZinātņuakadēmijas.E.VolterisPēterburgāsākarū-pētiesparto,lūdzotakadēmiķuA.ŠahmatovaunFilipaFortunatovaatbalstušai lietā. Jau tasvien,kaabi ievērojamievalodnieki rekomendējaK.Mīlen-

13

bahamstipendijupiešķirt,devaviņamuzmundrinājumusāktodarbuturpi-nāt.diemžēlfinansiālspabalstsnoPēterburgasZAtikaatteikts,joplānotaisdarbs neatbilstot izsludinātā konkursa noteikumiem, proti, latviešu vārdunozīmjuskaidrojumivārdnīcāiecerētivācu,neviskrievuvalodā.Vēlāk,pēc1907. gada, akadēmiķisF. Fortunatovs ardomubiedriem sagatavotā lūgum-rakstauzmetumāRīgasmācībuapgabalakuratoramirminējis,kaPēterbur-gasZinātņuakadēmijalabprātfinansiāliatbalstītuK.Mīlenbahu,jatāsrīcībābūtubrīvilīdzekļi,unlūdzisaugstoierēdninomācībuapgabalalīdzekļiempiešķirtikgadējupabalstuK.Mīlenbaham,laiviņšvarētuturpinātvārdnīcasizstrādi.16Tačuļotiiespējams,kašislūgumrakstsirpalicistikaiuzmetumā.PlašākparE.VolterarūpēmparK.Mīlenbahasāktovārdnīcusk.S.Kļaviņasrakstā.17

Tikai1913.gadākorporācijasLettoniafilistrupalīdzībasbiedrībapiešķīraK.Mīlenbaham500rubļupabalstugadā.Tomērmateriālāsrūpesparslimodēlu Fēliksu neļāva tēvam iet pensijā un nodarboties tikai ar vārdnīcu.dzīvesbiedrebijamirusijau1908.gadā.

1914.gadāsākāsPirmaispasauleskarš,un1915.gadavasarāuzTērbatu(Tartu), vēlāk uz Veravu (Veru) tika evakuēta Rīgas Aleksandra ģimnāzija.BēgļugaitāsK.Mīlenbahssaslimaun1916.gada27.martāmira,iesāktomūžadarbunepabeidzis.HarkovasUniversitātesprofesors,vārdosparastiskopaisJ. Endzelīns, patiesi pārdzīvojot vecākā kolēģa aiziešanu mūžībā, rakstīja:”[..]tagadsirdssažņaudzassāpēs.Jo,kadkādscilvēks,ievērojamuunpalie-kamudarbu p a d a r ī j i s,aizversavasacisuzmūžadusu,tad,zināms,žēlmumsviņuzaudētnosavavidus,betapmierinājumutadatrodamapziņā,kanāvevisumūsudaļa,unaizgājējapaveiktāunatstātāmūžadarbā,konekādanāvemumsnevarlaupīt.Betkālaitagadapmierināmies,kadKārlisMülen-bachsmiris n e l a i k ā,mirissavu mū ž a d a r b u–savuvārdnīcu n e p a -b e i d z i s?Tikai r ū g t u m a jūtasparnāvesnejēdzībupilda tagadsirdi”18 (Autoraretinājums.–S. K.).

K. Mīlenbaha leksikogrāfiskā mantojuma pārņemšana: 1919–1921

LatvijasValstsvēsturesarhīva LatvijasUniversitātes (7427. f.)un Izglītī-basministrijas(1632.f.)fondāatrastiedokumentiliecinaparapstākļiem,kasdeva otru dzīvībuK.Mīlenbaha atstātajiemvārdnīcasmateriāliem. IzglītībasministrijasAugstskolas lietās redzam, ka jau 1919. gada decembra sākumā



LudisBērziņširierosinājis,laivalststosiegūstsavāīpašumāunsakarāartosāk pabalstīt Mīlenbaha slimo mantinieku (dēlu Fēliksu).19 Pavisam drīz,1920.gada21.janvārī,LatvijasAugstskolasValodnieciskifilozofiskāsfakultā-tesdekānsdocentsKārlisKundziņšziņojaAugstskolasorganizācijaspado-mei,kaministrija irnolēmusi iegādātiesnoK.Mīlenbahadēliemvārdnīcasmateriālusvalsts īpašumā.20diemžēlmateriālupirkšana1920.gadā tikaat-likta,jovaldībanevarējaatļautiesmaksātmantiniekuprasītosummu(700000rubļu). Šovēsti fakultāte saņēmano izglītībasministra, docenta JuraPlāķa1920. gada 8. septembrī, kad fakultātesdekāns jaubijanoHarkovasmājupatbraukušaisprofesorsJ.Endzelīns.21Nākamajāgadāturpinājāssarunasparmateriālupirkšanu,unrudenītapadividokumenti:aktsunlīgums.

1921.gada13.oktobrīirsastādītsaktsNr.5478,koparakstījušivalodniekadēliKārlisunFēliksskāpārdevējiunIzglītībasministrijaskancelejaspārvald-nieksJānisLaudamsunLatvijasAugstskolasdocentsJānisKauliņškāminis-trijaspilnvarotie. 22 Tajāirprecīziaprakstītsmateriālusastāvsunapjoms:

1) sešdesmit sešas (66) pierakstītas burtnīcas ar apmēram 15 000 lap-pusēm,trūkstpiecu(5)burtnīcu;

2)skapisar10atvilktnēm,kurāsievietotimateriāliarburtiem:P,R,S,Š,T,U,V,Z;

3)novienkāršiemdēļiemsanaglotsskapisar18apcirkņiem,deviņosnotiemievietotiizlietotiemateriāli;

4)kastear17paciņām,kurāsatrodasvēlneizlietotsmateriāls.Beidzot,1921.gada31.decembrī, irnoslēgts līgumsstarpK.Mīlenbaha

mantiniekiemunIzglītībasministriju,kurāformulētipirkšanasunpārdoša-nas juridiskie un finansiālie noteikumi.23 Izglītības ministrija ieguva savāīpašumā1921.gada13.oktobraaktāminētosmateriālusarvisāmautoratiesī-bāmpar500000rubļiem(salīdziniet–50rbļ.atbilda1latavērtībai).Būtisksirlīgumāierakstītais2.noteikums,ka,vārdnīcuizdodot,tātiksnosauktapar“K.Mīlenbahavārdnīcu”unKārlisMīlenbahstiksminētskātāspirmaisungalvenaissastādītājs.Šisnoteikumstadarī juridiskinoteicavārdnīcasturp-mākonosaukumu.Bez tam līgumsparedzēja, kapazudušāspiecasburtnī-cas, ja tāsatrastos,unarīvisicitiuzvārdnīcuattiecīgimateriālinododamiIzglītības ministrijai bez atlīdzības, un ka pēc vārdnīcas izdošanasmanti-niekidabūsdivusbrīveksemplārus.

NopircējupuseslīgumuparakstījaizglītībasministrsAleksandrsdaugeunkancelejaspārvaldnieksJānisLaudams,betnopārdevējupuses–valod-niekadēliKārlisunFēlikss.

15

Jau1921.gadaoktobrīIzglītībasministrijauzdevavārdnīcasrediģēšanuunpabeigšanuprof.J.Endzelīnamunvēlāknodevaviņamiepriekšminētajāaktānosauktās66burtnīcasarapmēram15000lappusēm.

Saņēmis šo atbildīgouzdevumuunK.Mīlenbahamateriālus, J.Endze-līnsoktobrabeigāsvairākospreses izdevumospublicēja”Uzaicinājumulat-viešu vārdnīces [sic! –S. K.] lietā” un lūdza viņampalīdzēt grūtajā darbā,piesūtotvainododotmazpazīstamusvārdus,jo”[..]ļotidaudzvārdulaikamvēl gaida savu uzrakstītāju.Un šos atklātībai vēl nezināmos vārdus valod-nieki vien, kurus viņu tiešie amata darbi gandrīz visu laiku saista pieR ī g a s,nevarvisussameklētungaismācelt.”24Patsprof.J.EndzelīnstolaikbijaārkārtīgiaizņemtsjaunāsLatvijasAugstskolas,tāsFiloloģijasunfilozo-fijasfakultātes,kāarīnacionālohumanitārozinātņupamatuveidošanā.

Profesorsuzaicinājumāarīrūpīgipamācīja,kāvārdirakstāmiuzprāvasvizītkartes lieluma lapiņas, kā apzīmējama izruna, ieskaitot intonācijas, kānorādāmanozīme(arveseliemteikumiem,kurosvārds lietots,un, ja iespē-jams, ar tulkojumu). Protams, profesors lūdza norādīt tās personas dzimtopagastu,nokurasvārdsdzirdēts.

J.Endzelīnsvārdnīcasmateriālavākšanaiziedojaarīsvētdienasunaici-nāja:”Kamtasiespējams,lūdzumanvārduspersonīginodot:Rīgā,Ģertrūdesielā3,dzīv.28.Esmutamnolūkamrunājamssvētdienās,no9–12norīta.”25

Tautas atsaucība bija liela – profesoram vārdus sūtīja un nesa gandrīztūkstotisLatvijascilvēku.

Vārdnīcas pamatdaļas (ME) manuskripta gatavošana: 1922–1932

1922.gada13.oktobrī J.EndzelīnavadībādarbuatsākaRLBZinībuko-misijasValodniecībasnodaļa.26PēcJ.Endzelīnaaicinājumalaikrakstossapul-cējās13vīri:āronuMatīss,ApsīšuJēkabs,Indriķiscīrulis,JēkabsJanševskis,Jānis Kauliņš, Fricis Adamovičs, Pēteris Šmits, Aleksandrs Ramāns, KārlisFreidenfelds,KārlisVilciņš,AndrejsVičs,KārlisGrants.Parnodaļaspriekš-niekuviņi ievēlēja J.Endzelīnu,parpalīgu–docentu J.Kauliņu,parrakst-vedi–A.Ramānu.

J.Endzelīns īsi ziņojaparMīlenbahavārdnīcasmateriāliemunparda-rāmodarbu.Viņšpasludinājaprincipu–vārdnīcāatstāttikailatviešuvārdusunvārdus,kas īsti ieviesušiesunkļuvuši it kāpar latviešuvārdiem, tāpēcsvešvārdi tādos apmēros vārdnīcā nebūtu uzņemami. Profesors atzina, ka



vārdualfabētiskāsecībabūtupārkārtojamaunkanāksiesdaudzlauzītgalvuparvārduetimoloģiju.Viņšvarējaarīpavēstīt,kalīdzekļusvārdnīcasdrukā-šanaiIzglītībasministrijaesotsagādājusi.

Vīribezkavēšanāssākavārdu,tonozīmjuunizrunaspārbaudīšanuunapsprieda13vārdusarsākumburtu“a”.

1922. gada beigās vārdnīcas 1. burtnīca bija sagatavota iespiešanai.J.Endzelīnsbijauzrakstījistaipriekšvārdulatviešuvalodā.Pārtulkottovācuvalodā nevaļīgais profesors lūdza baltu filoloģijas studenti Edīti Hauzen-bergu,kuranosestāsavamūžagadarunājavāciski.drīzpēctamviņasākastrādātvārdnīcasdarbuparKultūrasfondaatalgojumu2stundasdienā,tasganbiežidubultojāsuntrīskāršojās,algaipaliekottaipašai–par2stundām.E.Hauzenberga-Šturmaatmiņāsraksta:”Profesorsatzinaparpareizāku, jaessākumāstrādātutās2stundasviņadzīvoklī(kasman,taipašānamādzī-vojot,nesagādājanekādaslaikašķiešanas).Vienkārt–varējuviņampēcvaja-dzības ko jautāt, otrkārt – turpat plauktā varēju pēc vajadzības ieskatītiesBaronā,Glikā,ManceļaPostillā,Bīlenšteina”Holzbauten””.27

Toreizējā baltu filoloģijas studente E. Hauzenberga sarakstīja gandrīzvisuvārdnīcasdaļuaizvārda”patumšs”(pēdējaisK.Mīlenbahaapstrādātaisvārds),vācajaunumateriālunotekstiempēcPirmāpasauleskaraunkopāarJ.EndzelīnuvisāK.Mīlenbahamateriālāiestrādājavajadzīgoslabojumusunpapildinājumus.

GalavārdosvārdnīcasIVsējumā1932.gadāJ.EndzelīnsparE.Hauzen-bergu-Šturmuirrakstījis:”Viņasvārds,javienviņapatitovēlētos,būtumi-namsuzšādarbatitullapasblakusmanējam.”28TačuE.Hauzenberga-Šturmatonevēlējās.

”Varam droši apgalvot, ka, E. Hauzenbergai nepiedaloties Endzelīna-Mīlenbachavārdnīcasveidošanasdarbā,šīvārdnīcadiezinvaimazbūtuta-pusi,katrāziņā–netikātri(no1922.g.beigāmlīdz1932.g.).[..]Uzsaviemlielajiem nopelniem šā darba tapšanā nekur un nekad viņa nav pat aiz-rādījusi.”29Tā1951.gadāE.Hauzenbergas-Šturmas lomuvārdnīcas tapšanānovērtējaprof.ErnestsBlese.

Milzīgākopdarbatapšanuuzskatāmirādavārdnīcasmanuskriptadaļas,kas glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstunodaļā un Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma Raiņa kolekcijā.K.Mīlenbaha,J.EndzelīnaunE.Hauzenbergasrokrakstiunkatramierastorakstāmrīku lietojums liecinapardarbaprocesu.ŠķirkļusarvioletuzīmulivaitintiirrakstījusiE.Hauzenberga,J.Endzelīnspievienojispapildinājumus

17

unlabojumusarpelēkuzīmuli,betK.Mīlenbahsirrakstījisarmelnuvaizilutinti.Vārducilmes(etimoloģijas)norādesirierakstījisJ.Endzelīns.

Nacionālās bibliotēkas A. Apīņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītavādivās lielās kārbās, kur glabājas manuskripts, neatradīsit Mīlenbaha seš-desmit sešasburtnīcasvaiklades, jo tām irnorautivākiun tās saplūdušasvienā veselumā ar kopēju lappušu numerāciju. Lapu formāts ir 22×18 cm,katrāizmantotavienavertikālaslejaabāslapaspusēs.

Trim vārdnīcas radītājiem jeb sastādītājiem bija kupls palīgu jeb talci-niekupulks–RLBZKValodniecībasnodaļauntūkstošilatviešu,kaspiesū-tījaunnesavārdus,arīģimnāzijuskolotāji,kasklasēsizjautājasavusaudzēk-ņusparnovadavārdiem.

Vārdu talkas RLB Valodniecības nodaļas sēdēs: 1922–1932

No1923.gada12. janvāralīdzvārdnīcaspēdējāsburtnīcasmanuskriptaapspriešanai1932.gada24.novembrīRLBValodniecībasnodaļasbiedriatkalpulcējāsvārdu talkāsbiedrībasnamākatruceturtdienuprecīzipl.6–8vakarā.Protams, vasaras brīvdienās nomaija beigām līdz septembrim un svētkosnodaļassēdesnenotika.Stingrākārtībatikapārkāptatikaidažreiz,sanākotvēlbiežāknekāreizinedēļā.

desmitgados309sēdēsnodaļanodarbojāstikaiarvārdnīcasgatavošanu.Tātadvārduapspriešanai tikaveltītas618stundas.Vienāsēdēvidējipieda-lījās trīsdesmit divas personas, kuplāk apmeklētajās – piecdesmit.Kopējaissēžudalībniekuskaitsbija208personas.Vienadaļairpiedalījusiesgandrīzvisās sēdēs,un tām J.Endzelīnspateicasvārdnīcasgalavārdos, citi – tikaidažās,piemēram, Jānis Jaunsudrabiņš3 sēdēs.Vārdnīcasvārdu iztirzāšanākatrssapulcesdalībniekspārstāvējasavunovadu,kurādzimisunaudzis,untātadšānovadavalodu,vārduizrunuuntonozīmivislabākpārzināja.

Nodaļā aktīvi darbojās visi tā laika valodnieki: Anna ābele, ErnestsBlese,JānisKauliņš,PēterisĶiķauka,JēkabsLautenbahs,PēterisŠmits,JēkabsVelmeunciti,betneJurisPlāķis,kaspilnīgiatturējāsnolīdzdalībastajā,to-tiesZinībukomisijābijaaktīvs.

”[..] šaisvalodniecības sēdēsno laikagalabijapierasts,kamūsuvalod-nieki un daži veterāni nosēdās un allaž pieturējās pirmajā rindā, izņemotBlesiunVelmi,kasdažreiznokavējušiesieņēmaarīcitasattālākasvietas.Betnunotika tas, ka šāspirmās rindas sēdētāji kāvecāki vīridrīzi vienviens



pēcotraaizgājaviņsaulē.Tā:Lautenbahs, JaunzemjuJānis [ApsīšuJēkabs–S.K.],Janševskis,Zāģeris,”atcerasāronuMatīss.30Tačutukšajāsvietāssēdāsjaunie: studenti vai baltu filoloģijas studijas beigušie, daudzi ramavieši(AlvilsAugstkalns,KrišjānisAncītis,Eduardsādamsons,JānisBičolis,Kārlisdraviņš, osvalds Freimanis, Rūdolfs Grabis, Pēteris ozoliņš jeb Ramizars,Artursozols,ElfrīdaŠmiteu.c.).

Sēžu dalībnieku liela daļa bija skolotāji, piemēram, Auguste Auniņa-VīgantenoBauskas,BebruJurisnocesvaines,JānisBrēmanisnoāraišiem,Indriķis cīrulis no drustiem, Kārlis Grants no Vandzenes, Alvils Klēbahs(vēlākKalnietis)noGalgauskas, skolotājsunarī leksikogrāfsEduardsozo-liņšnoZaubes,AleksandrsRamāns,KārlisRinkužsnoSaikavasunciti.Ļotiaktīvibijaarīrakstniekiundzejnieki(ApsīšuJēkabs,AntonsAustriņš,JānisGrīns,JēkabsJanševskis,AtisĶeniņš,PēterisMežulis),publicisti,piemēram,āronu Matīss, oto Nonācis, arī teologi (teoloģijas doktors mācītājs KārlisFreidenfelds,KārļaMīlenbahabrālisFricisMīlenbahs,filozofijasdoktors,lat-galiešugramatikasunpareizrakstībasvārdnīcasautorsPēterisStrods),cītīgiunnoderīgidarbojāsārsti (dr.PēterisPerlbahsnodrustiem,veterinārārstsPēteris dreimanis no Krustpils), inženieri, piemēram, Miķelis Tamužs nodunikas, ierēdņi ( JēkabsLīdakanoLielsalacas). īpaši jāpieminRīgasnam-saimnieks Jānis Zāģeris, dzimis jaunpiebaldzēns. Viņš, kā atceras āronuMatīss, “bija ļoti noderīgs.. šā sava apvidus dēļ, jo viņš kupli pārzināja unčakli cilāja savus vārdu krājumus.”31 Viņam latviešu vārdu iztirzāšana unValodniecībasnodaļassēžuapmeklēšanabijasirdslieta.

Valodniecībasnodaļas sēdes irbijusi spilgtaunnozīmīgaparādībagal-vaspilsētaskultūrasdzīvē.Par to,kāsēdesnotika, liecinadaudzas to laikukultūrasunizglītībasdarbiniekuunstudentuatmiņas.

“Parastilielāzālebijapilna,cilvēkibijasabraukušinomalumalām.daž-kārtpatnebijavietas,kurlāgāapsēsties.”32

“Mēsjaulielsbarsbijām,novisasLatvijas.[..]SēdesvadījapatsprofesorsEndzelīnskopāarF.Adamoviču,kasskaitījāsviņamtākāsekretārs.BetīstāsekretārebijaE.Hauzenberga-Šturma,viņajauiepriekšsastādījaiztaujājamovārdusarakstu.ProfesorsEndzelīnssaucapriekšāvārdus;untie,kamminē-taisvārdsbijapazīstams,atsaucāsunpaskaidrojanozīmi.Esatceros,kastās-tījuparvārdu seņģis. Teicu, kamūsu izloksnē seņģis ir barības ieliekamais,kurlikalopiembarību.[..]Esatceros,kanoNīgrandesdaudzvārduunziņaspartiemdevaJ.Janševskis,betprofesorsEndzelīnsviņamnevienmēruzti-cējās, apšaubīja.Viņš teica, ka J. Janševskis pats gudrojot vārdus.Vārdnīcā

19

dažiemJ. Janševskateiktajiemvārdiemirpieliktaklāt jautājumazīme– tasnozīmē,kašisvārdsnavdrošs.”33.

ValdemārsAncītis, toreizRīgaspilsētas1.ģimnāzijasaudzēknis, irrak-stījis:”[..]brālisraudzījamaniievadītgalvaspilsētasvidē.ŠādānolūkāviņšmanikāduvakaruaizvedaarīuzvalodniecībassēdiRīgasLatviešubiedrībā.Atceros, ka apsēdāmies nelielās zāles pēdējā rindā, [..]. droši varu pateikttikaivienu: jutostiksvinīgikābaznīcā.Endzelīns,sēdēdamsmumsvisiempriekšāuzpaaugstinājuma,cilājacitupēccitasmazaslapiņas,tāsnovienaskaudzītespārlikdamsotrā..”34

No 309 sēdēm 307 ir vadījis pats Jānis Endzelīns, tikai divas profesoraprombūtneslaikā–1925.gada19.novembrīun3.decembrī–irvadījusido-centeAnnaābele.Katrāsēdēvidējiiriztirzāti70vārdi–toizruna,nozīme,izplatība un izlokšņu īpatnības, maksimālais vienā sēdē apspriesto vārduskaits–135.

Ļotiatbildīgsdarbsbijanodaļasrakstvedim.Šopienākumuveicaskolo-tājs Aleksandrs Ramāns (pirmās 5 sēdes 1922. gadā) un skolotājs FricisAdamovičs (no 1923. gada janvāra līdz savai nāvei 1933. gada 19. februārī).

Valodniecības nodaļas sēdēs piedalījās arī ārzemju valodnieki:1925./26. akadēmiskāgada sezonā jaunais čehuvalodnieksVāclavsČiharžs(Čihař, 1900–1981), kurš 3 gadus (1924., 1925. un 1926.) Latvijas Universitātēstudējabaltuvalodasunarīdocējačehuvalodu,1929.gadaaprīlīunmaijā5 sēdēs piedalījās vācu valodnieks, Ķīles Universitātes profesors Ernsts Frenkelis (Fraenkel, 1881–1957), bet 1924. gada 22.maija sēdē viesojās Leip-cigasUniversitātesprofesorsGeorgsĢerulis(Gerullis,1888–1945).

1932.gada24.novembrasēdētikapabeigtavārdnīcaspēdējāsburtnīcasvārdu apspriešana. Tam par godu prof. J. Endzelīns sarīkoja svinības RLBnamā.Tās ieguvanosaukumuApvārdības,pēcanaloģijasarkulšanasdarbunobeiguma svinībām, ko latvieši saucpar apkūlībām. J. Endzelīnspateicāsdaudzajiemtalciniekiem,atcerējāsmūžībāaizgājušos,unvisivakaradalīb-nieki godināja viņu piemiņu. Klātesošie profesoram pateicībā un ar sirsnī-giemvēlējumiempasniedzaprecizitātessimbolu–pulksteni.

Viens no skaistā vakara dalībniekiem un Valodniecības nodaļas bied-riem, Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijas skolotājs Kārlis Rinkužs ir rakstījis: ”Jamūsudzīveinebūtunekādasnozīmes,tadpiedalīšanāsšaisvārdutalkāsjauarī irkautkas.Parkatruvar teikt:”ViņšLatviešuvārdnīcai irdevisvārdi-ņus.”[..]paralēliBrīvībaspiemineklimnemanotunbeztrokšņairpacēliesuntagadnobeigtsotrspiemineklis–Latviešuvalodasvārdnīca.Arīšispiemi-neklis runāsparmūsutautaspagātni, jokatrsvārds,kāKronvaldssaka, ir



skaņa no mūsu sentēvu lūpām. Arī šis piemineklis nākotnē vienos mūsutautu, saistīs trīs Latvijas zvaigznes ar viņu dažādām ”eipatneibām” vienānacionālāorganismā.”35

Apvārdības ir iemūžinātas,svinībudalībniekiem,49personām,kopāno-fotografējoties. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā Kārļa draviņafondā glabājas šī fotogrāfija.36 ( Foto sk. arī:Kļaviņa S.Latviešu valodas pētnieki.Rīga, 2008, 131. lpp.vai rakstukrājumāDzīvā upe. RLB vakar, šodien .. Rīga,2006,53.lpp.)

1932. gada beigās nāca klajā “Latviešu valodas vārdnīcas” pamatdaļas(ME)pēdējāsburtnīcas,resp.4.sējums.Tāgalavārdosprofesorspateicāsļotidaudziempalīgiemundarbaveicinātājiem,šopersonuuzvārdikopāarviņudzimto vietu norādi blīvā rindā seko cits citamun aizņemvisu lielo vārd-nīcaslappusi.37

GalavārdosJ.Endzelīnsarīatzina:“[..]darbsiznāktulabāksunpilnīgāks,jatosāktuiespiesttikaipēctam,kadtasmanuskriptā jaubūtunovestslīdzgalam.Untomērdomājupareizirīkojies,sākdamsšovārdnīcuklajālaist,tik-līdzmanuskriptapietikavienai burtnīcai. Pirmkārt, toreiznebija iespējamsparedzēt, vai vēlāk neradīsies tādi polītiskie un saimnieciskie apstākļi, kaslielas vārdnīcas iespiešanu vai nu apgrūtinātu, vai pat pilnīgi aizkavētu.”38

Kad1933.gadāRLBnodaļāmvajadzējadeklarētsavusīpašumus,Valodnie-cībasnodaļasīpašumābija“Latviešuvalodasvārdnīcas”komplekts(4sējumi)unsēžuprotokolugrāmata.Tačušisīpašumsnavaprakstāmstikaimateriālāizteiksmē–piecasgrāmatas, jo tam irvēldaudz lielākapievienotāvērtība.

Papildinājumi un labojumi (EH) : 1933–1944RLB Valodniecības nodaļas darbība neatslāba. 1933. gadā tā turpinājās

ierastajāritmāunintensitātē.Prof.J.Endzelīnavadībātikaapspriestilatviešuvalodasprakses jautājumi,kā arī gatavoti labojumiunpapildinājumi iznā-kušajiemčetriemvārdnīcassējumiem.

”Kācitidarbimācasavudarītāju,tāarīleksikogrāfija,”galavārdusvārd-nīcai (ME)4. sējumā iesāk J.Endzelīns.Tālākviņš rakstaparpašapamanī-tiemdarbatrūkumiemunarīatzīst,kajausakrājiesdaudzpapildinājumu.39

Vārdnīcas lietotājiuzslavas,kritikuunvēlmesrakstiskisākapaustdrīzpēctāspirmoburtnīcuiznākšanasunturpinājapēcpēdējās,četrdesmitpiek-tās,saņemšanas.Latvijā,Lietuvā,VācijāunFrancijāno1923.līdz1933.gadamirpublicētas40(!)atsauksmesparvārdnīcasburtnīcāmunsējumiem.40

21

Protams,vārdnīcasradītājijebsastādītāji,t.i.,J.EndzelīnsunE.Hauzen-berga-Šturma,ļotiieinteresētiiepazināsartām.LasītājaJuraAlunānapiezī-mēmavīzes”Latvis”1925.gada trīsnumuros41 J.Endzelīns1926.gada jan-vārīirveltījisveselurakstu”Latviešu valodas vārdnīcaslietā”42.Tāievadāviņšraksta:”Pagājušāg.[gada–S. K.]”Latvī”paršovārdnīcuirsniegtas”piezī-mes”artādufiloloģiskukritiku,kanevarējupartāmnopriecātiesvien,darbapapildinājumiemunpārlabojumiemtāsbūsļotinoderīgas.Tikaijānožēlo,ka”piezīmju”autorsnavmaniem”priekšvārdiem”[vārdnīcas1.sējumā.–S. K.]piegriezistikpatlieluvērībukāvārdnīcastekstam[..].”43RakstaturpinājumāJ.Endzelīnsatgādinapriekšvārdosteiktounaicina:”Tikailaimanneuzkraujatbildību par Mülenbacha pieļautām kļūdām!”44 Par piezīmju autoraJ. Alunāna uzrādītajām kļūdām publicētajās vārdnīcas burtnīcās profesorsraksta:”Tātadtas”prāvais”skaitskļūdunavdrukas,betpašamanuskriptakļūdas,parko”piezīmju”autorsvarpatspārliecināties, jaMülenbachadēli,kamesiespiestomanuskriptuatdodu,irtopaglabājuši.Vārdnīcasgalavār-dos,jalīdztiemnokļūšu,manbūsizdevībavēlplašākiizrunātiesparmanu-skriptakļūdām,kuŗaspadaļaipatnespējuizlabot.”45J.Endzelīnsskaidro,kalaikatrūkumadēļnavtikusiviscauripārbaudītaMīlenbahadotocitātupa-reizība.”[..] jaesbūtugribējisvisascitātas[sic!–S. K.]pārbaudīt, tadnovārdnīcaslīdzšimbūtuvarējisiznāktdaudzmazākburtnīcunekātagad.[..]TāpēcespilnīgāsaskaņāarsaviempalīgiemValodniecībasnodaļāgribuarīturpmāk izdotšovārdnīcu,nepārbaudotvisascitātas.”46Piebildīšu,kacitā-tusnogrāmatām,kasiznākušaspirmsPirmāpasauleskara,J.EndzelīnsunE.Hauzenberga-ŠturmapārņēmanoK.Mīlenbahakladēm.

Iemesluunvielas vārdnīcas (ME)papildinājumiemun labojumiemne-trūka.IemesluslabiapzinājāsunizprataarīE.Hauzenberga-Šturma.Varbūt1933.gadānesenkandidātagrāduieguvusīvalodniecetos jutaintuitīvi,bet1961. gadā pieredzējusī lingviste tos analītiski iztirzāja vārdnīcai veltītārakstāAmerikasLatviešuapvienībasKultūrasbirojabiļetenā.47

Viensnoiemesliembijanejauša,nevismērķtiecīgavārdnīcasavoturesp.tekstuizvēle.KadK.Mīlenbahsunciti19.gs.80.gadosnosavaslasāmvielassākavāktvārdusK.Ulmaņavārdnīcaspapildināšanai,latviešutekstuklāstsbijavienamcilvēkamunģimeneiaptverams.Vēlākosgadostasvairsnebijaiespējams,unbūtuvajadzējisturpmākmērķtiecīgiizvēlētiestekstus,kosiste-mātiskiunpilnīgiekscerpēt.MEgalavārdos1932.gadāJ.Endzelīnsarno-žēluiratzinis:”[..]lielstrūkumsirtas,kaliterātūraunpatLatvjudainasnavsistēmatiskiunpilnīgiekscerpētas[..].”48



Beztamgalvenāuzmanībatikapievērstaneparastiemvārdiemuntolie-tojumam.Šīievirzeturpinājāsarī20.gs.20.gados,kadvārdnīcasgatavošanubijapārņēmisJ.Endzelīns.KautK.MīlenbahsunJ.Endzelīnscentāsiekļautganrakstuvalodas,ganizlokšņuvārdusunfrazeoloģiju,rakstuvalodaslek-sikapalikanedaudzēnā,resp.vārdnīcāneiekļuva.

otrs iemeslsbija tas,katapusīčetrusējumuvārdnīca(ME)bijadomātaindoeiropiešusalīdzināmajaivalodniecībai,nevistautaspraktiskāmvajadzī-bām.K.Mīlenbahasākotnējaisnodomsveidotlatviešu–vāculeksikonu,resp.tulkojošo vārdnīcu, darba turpinājumāpārauga savas robežas, jo J. Endze-līnanodomsbijalatviešuvalodasvārdukrājumudarītpieejamustarptautis-kajaizinātnei.

J.Endzelīnspiešķīravārdnīcaisalīdzināmivēsturiskoaspektu.Pirmkārt,viņšvēlējāsvārdnīcāiekļauttikaiīstu”latviešumantu”,parkoliecinanežēlī-gie retāk lietojamu aizguvumu, svešvārduun jaunvārdu svītrojumiMīlen-baha manuskriptā. otrkārt, profesors uzskatīja, ka vārdnīcā nedrīkst būtnekaslieks:navjārakstašķirkļiregulāriatvasinātiemnomina agentis,t.i.,da-rītājvārdiemarizskaņu-ējs vai -(t)ājs, un nomina actionis,t.i.,darbībasnosau-kumiemarizskaņu-šanaun-ums,navvajadzīgišķirkļiarīregulāriematvasi-nājumiemar -ums, kas iespējamino ikkatra adjektīva, nodialektu formāmjāuzņem tikai tādas, kas morfoloģiski atšķiras no rakstu valodas formām.Treškārt,J.Endzelīnslieluvērībuveltījavārduskaniskajaipusei,t.i.,fiksējaizrunu vecākajā triju intonāciju sistēmā, izlokšņu vārdus skaņu pa skaņaipārcēlaskaņuziņāvecākajāvidusdialektā.

Vārdnīcas veidošanas gadudesmitos mainījās vārdnīcas orientācija, betsavāktaismateriālspalikaiepriekšējais.Arīšīsneatbilsmesdēļpēcvārdnīcasčetrusējumu(ME)publicēšanasvajadzējadottiempapildinājumusunlabo-jumus. RLB Valodniecības nodaļa savās sēdēs ar tiem nodarbojās no1933.gada10. janvāra līdz1940.gada9.maijam,kadnotikanodaļaspēdējāsēde.Pēcpadomjuokupācijas1940.gadavasarānodaļabijalikvidēta.Tomēr1940. gada rudenī J. Endzelīns pūlējās, lai darbu varētu turpināt: padomjuokupācijas laikā – Izglītības tautas komisariāta Valodniecības komisijā, betvācuokupācijaslaikā–UniversitātesValodniecībaskomisijā.49

Nodaļas sēdēs apspriestos papildinājumus un labojumus publicēšanaiburtnīcās sagatavoja E. Hauzenberga-Šturma J. Endzelīna virsvadībā. No1934.līdz1938.gadamiznākušāsburtnīcastikaapvienotaspapildinājumuunlabojumu(EH)Isējumā(vārdiarsākumburtiemnoAlīdzM).50Turpmākās

23

papildinājumuunlabojumuburtnīcastikasagatavotaslīdz1944.gadam,pē-dējāburtnīcanonācaspiestuvē1944.gadaaugustā,betseptembrīE.Hauzen-berga-ŠturmadevāsbēgļugaitāsuzVāciju.PapildinājumuunlabojumuIIsē-jums iznācano spiestuves 1946. gadā ar īsiņiem J. Endzelīnapēcvārdiem.51

Lairaksturotucentienusarpapildinājumiemunlabojumiem(EH)mazi-nāttrūkumusvārdnīcaspamatdaļā(ME),atgādināšuproblēmasarRaiņaunAspazijas ”Fausta” tulkojumam darināto jaunvārdu uzņemšanu vārdnīcā.Protams,K.MīlenbahapārmetumiRainimparīsoatvasinājumudarināšanuunlietošanu,kāarīasāpolemikastarpviņiem”BaltijasVēstnesī”un”MājasViesaMēnešrakstā”19.gs.beigāsrosinājadzejniekuīpaširūpīgiiepazītiesarMEpirmajāmpublicētajāmburtnīcām.Viņadienasgrāmatā1924.gada31.ok-tobrīirieraksts:”LasuvisudienuEndzeliņavārdnīcu,piezīmēju,cikmanuvārdu.Isējumā–19,visvairākPurapuķes.”52

1925.gadāRainispārmetaJ.Endzelīnam:”cienījamāvalodnieka[Mīlen-baha – S. K.] pēcnieks [ Endzelīns – S. K.] lielajā monumentālajā latviešuvārdnīcābijistikobjektīvs,kapūlējiesizdzēstpēdasparkādreizējocīņuuntās vedēju [Raini –S. K.] un arī, uzņemdamsvairākus no apkarotiemvār-diem,ierindojistosbiežizem“MājasViesaMēnešraksta”vaipatciturakst-niekuunnekādreizējācīnītājamarkas.”53

1932.gadamartā,tātaddažusgaduspēcRaiņanāves,arīAspazijainter-vijā žurnālistam Jānim Medniekam, īstajā vārdā Haraldam Jēgeram, parvārdnīcu veltīja publiskus pārmetumus J. Endzelīnam: ”Rainis pielietoja”Fausta” tulkojumā jaunuvalodu– tur irmazākais500vārdi,kurus radījaRainisvienspats.Prof.Endzelīnstosgribpierakstītcitiem,senākiem,betesesmugatavaizsolītgodalgu,jakādunotiemvārdiematrodagrākpielietotumūsurakstniecībā–pirmsRaiņa.”54

Vaišiepārmetumiirpelnītiunpamatoti?RaiņaunAspazijaspārmetumspar to, ka daudzi viņu darinātie vai atdzīvinātie vārdi ME vārdnīcā naviekļauti, irpamatots.Materiālunogrāmatāmuncitiemtekstiem,kas izdotipirmsPirmāpasauleskara,vācaK.Mīlenbahs,diemžēl”Fausta”tulkojumuviņš neizmantoja par avotu. J. Endzelīns, turpinot darbu, pirmskaramate-riālupārņēmanoMīlenbaha55kopāarviņalietotāmliterāroavotunorādēmuntosaīsinājumiem.Rezultātā–no”Fausta”tulkojumaMEnejaušiiriekļautinedaudzivārdi,unavotanorādestiemirvainuAsp. Faust(AspazijaFausts),vai MWM (”MājasViesaMēnešraksts”). Tā kā J. Endzelīns atzina ”Fausta”tulkojumabūtisko lomu latviešu vārdukrājuma attīstībā, viņš uzskatīja šotekstuparnepieciešamuvārdnīcasavotuunrūpējāsparMEpapildināšanu,



patgājapēcvārdiempieAspazijas(sk.:J.EndzelīnavēstuleRMMAspazijasfondā56). Vārdnīcas papildinājumu sējumos (EH) parādījās vārdi no Gētes”Fausta”Raiņatulkojumāarcitātiemunjaunuavotanorādi–Fausts = Gētes Fausts Raiņa tulkojumā.

Tačunepamatotsirpārmetums,itkāEndzelīnsRaiņadarinātusvārduspierakstot citiem senākiem autoriem (Rainis jau pats ir norādījis Ulmaņa,Stenderauncitasvārdnīcasparsavuvārdradesavotu).Ziņāmparto,kurunkadvārdspirmoreizlietots,navjābūt“Latviešuvalodasvārdnīcā”(ME+EH),betganlatviešuvalodasvēsturiskajāvārdnīcā.diemžēllatviešiemvēsturis-kāsvārdnīcasjoprojāmnav.Tovarēturadītcilvēks/i,kasvisusavudzīvizie-dotuvēsturiskajaileksikogrāfijai.

Darba vainagojums un atskats“Latviešu valodas vārdnīca” (ME+EH) tapa apmēram sešus gadudes-

mitus–nomateriāluvākšanassākuma19.gs.80.gadoslīdzpapildinājumuunlabojumupēdējāsējumaiznākšanai1946.gadā.Tāirtautasunvalodniekukopdarbs, kurā piedalījās tūkstoši latviešu – trīs radītāji jeb sastādītāji undaudzitalcinieki.Vārdnīcatapapaaudžusadarbībāunpēctecībā.

Sākotnējaisnodomspapildināt1872.gadāizdotoK.K.Ulmaņalatviešu–vācuvārdnīcu,kāarīK.Mīlenbahaplānsveidotlatviešu–vāculeksikonubū-tiski mainījās. 20. gs. 20. gados J. Endzelīna vadībā un E. Hauzenbergas-Šturmasdarbībā tapaunikāla,daudzdimensijuundaudzfunkcijuvārdnīcaarmērķilatviešuvalodasvārdukrājumupadarītpieejamuindoeiropiešusa-līdzināmajaivalodniecībai.

Vārdnīcasvērtībairnevienšķirkļuskaits(ap120tūkstoši),kasjoprojāmir latviešu leksikogrāfijā nepārspēts, bet vēl vairāk – atsevišķa vārda kom-plekss apraksts. Šajā vārdnīcā latviešu vārds tiek tulkots vāciski vai arī tānozīme skaidrota vācuvalodā, tiek norādīta vārda izruna, t. i., zilbes into-nācijastrijuintonācijusistēmā,[e]vai[ē]skaņasizruna(šaursvaiplatspat-skanis),unarīpareizrakstība,tiekraksturotavārdacilme(etimoloģija)uniz-platība, doti frazeoloģismi. citāti rāda vārdu lietojumu folklorā, izloksnēs,”vecajostekstos”undaiļliteratūrā.

Tomēr atbildīgais un precīzais prof. J. Endzelīns vārdnīcas pamatdaļasgala vārdos 1932. gadā ir rakstījis: ”Nav šis darbs diemžēl arī nekāds thesaurus linguae letticae; jāsakapar to apmēram taspats, koBūga ir teicisparsavu leišu vārdnīcu, proti, ka tas īsti ir tikai materiālu krājums pilnīgaivārdnīcai.”57Tačutādalatviešuvalodaivēlnavradīta.

25

SaīsinājumiLNBRRL – LatvijasNacionālāsbibliotēkasRetogrāmatuunrokrakstulasītavaLUAB – LatvijasUniversitātesAkadēmiskābibliotēkaLUABMR – MisiņabibliotēkasretumukolekcijaLUABR – LatvijasUniversitātesAkadēmiskāsbibliotēkasRokrakstuunretogrāmatu

nodaļaLVVA – LatvijasValstsvēsturesarhīvsRMM – RakstniecībasunmūzikasmuzejsKZAASPb – KrievijasZinātņuakadēmijasarhīvaSanktpēterburgasfiliāleinv.nr.– inventāranumursf. – fondsapr. – aprakstsl. – lietalp. – lapalpp. – lappuseop. – lapasotrapuse

Atsaucescitātossaglabātapirmpublicējumaortogrāfijauninterpunkcija.1

Augstkalns,Alvils.KārļaMülenbacharaksti.Astoņdesmitāsdzimumdienaspiemiņai.2 Filoloģijas materiāli. Profesoram J. Endzelīnam sešdesmitajā dzimšanas dienā veltīts rakstu krājums.Rīga:Ramave,1933,18.Hauzenberga-Šturma,Edīte.Latviešuvalodasvārdnīca.3 ALA Kultūras biroja biļetens [Ame-rikasLatviešuapvienībasKultūrasbirojaizdevumslatviskagarakopšanai],1961,Nr.5,84.Augstkalns,Alvils.4 Darbu izlase. Rīga:LULatviešuvalodasinstitūts,2009,40,41,59,175,176,253.Kļaviņa,Sarma.dieEntstehungdesvollständigstenWörterbuchsderlettischenSprache.5 Res Balticae, 9. Miscellanea Italiana di Studi Baltistici.. Piza:EdizioniJoker,2003,163–178.Kļaviņa,Sarma.RīgasLatviešubiedrībasValodniecībasnodaļasdevumsMīlenbahaunEn-6

dzelīna vārdnīcas sagatavošanā.Vārds un tā pētīšanas aspekti, 8. Liepāja: LiePA, 2004, 7–16;Latviešu valodniecības šūpulis. Dzīvā upe. RLB vakar, šodien...Rīga: Madris, 2006, 46–55;K.MīlenbahaunJ.EndzelīnavārdnīcaslīdzautoreEdīteHauzenberga-Šturma.100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā.Rīga:LUAkadēmiskaisapgāds,2008,166–171;ParKārļaMīlen-bahazinātniskomantojumu.Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa. Sociālās un humanitārās zinātnes,2011,65.sēj.,Nr.1/2,4–16;K.Mīlenbaha,J.EndzelīnaunE.Hauzenbergas-Štur-masvārdnīcasradītāji,pavairotājiunizmantotāji.Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa. Sociālās un humanitārās zinātnes, 2012, 66. sēj.,Nr. 4, 95–105;EdītesHauzenbergas-Šturmasveikums latviešuvārdukrājumapētīšanā.Vārds un tā pētīšanas aspekti, 16(I) .Liepāja:Lie-pājas Universitāte, 2012, 135–142; Edīte Hauzenberga-Šturma Latvijā un trimdā. Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls, 23. Rīga: LU Literatūras, folkloras unmākslas institūts, 2012,117–127.Ulmann, carl christian.7 Lettisches Wörterbuch. Erster Theil. Lettisch-deutsches Wörterbuch. Riga,1872.KronvaldaAtis.dr.Ulmana latviešuvalodasvārdnīca.8 Kopoti raksti. 1. sēj.Rīga:ValtersunRapa,1937,480-481.



KārļaMülenbacharaksti.Astoņdesmitāsdzimumdienaspiemiņai.SastādījisA.Augstkalns.9

Filoloģijas materiāli. Profesoram J. Endzelīnam sešdesmitajā dzimšanas dienā veltīts rakstu krājums. Rīga:Ramave,1933,21–22.LNBRRL,Latviešuvalodniecībasrokrakstukolekcija,J.EndzelīnavēstuleK.Mīlenbaham,10

1903,1.jūn.,inv.nr.p51–8477–30.36.gadapārskatsparRīgasLatviešubiedrībasdarbošanosunrēķiniem1904.gadā,savienots11

arbiedrulisti.Rīgā:drukājisP.Gailis,1905,20.42.gadapārskatsparRīgasLatviešubiedrībasdarbošanosunrēķiniem1910.gadā,savienots12

arbiedrulisti.Rīgā:drukājisP.Gailis,1911,21.AufforderungundBitte.ProbeausderMühlenbachschenBearbeitungdesBuchstabensA.13

Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Litterärischen Gesellschaft. Band20,Stück3.Mitau:Stef-fenhagenundSohn,1905,239–245.āronuMatīss.14 Latviešu literāriskā (Latviešu Draugu) biedrība savā simts gadu darbībā. Rīga,1929,110.LNB RRL, Latviešu valodniecības rokrakstu kolekcija, E. Voltera vēstule K.Mīlenbaham,15

1905,29.okt.,inv.nr.p51–8477.KZAASPb,F.Fortunatovaf.,2.apr.,84.l.,2.lp.16

Kļaviņa, Sarma. EduardaVoltera atbalsts latviešuvalodniekiem20. gadsimta 1. ceturksnī.17

Grām.:Kļaviņa,Sarma.Latviešu valodas pētnieki. No klaušu laikiem līdz savai valstij. Rīga:RaKa,2008,155–157.Endzelīns,Jānis.KārļaMülenbachadarbivalodniecībā.18 Baltija,1916,22.sept.,Nr.110.LVVA,1632.f.,2.apr.,608.l.,183.lp.19

LVVA,7427.f.,6.apr.,1.l.,95.lp.20

LU AB MR, S. Kļaviņas f., LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes 1. protokolu grāmata,21

54.lp.op.LVVA,1632.f.,2.apr.,794.l.,2.lp.22

LVVA,1632.f.,2.apr.,794.l.,1.lp.23

Endzelīns,Jānis.Uzaicinājumslatviešuvārdnīceslietā.24 Latvis, 1921,26.okt.;Latvijas Vēstnesis, 1921,27.okt.;Valdības Vēstnesis, 1921,28.okt.;Latvijas Sargs, 1921,30.okt.;Izglītības Ministrijas Mēnešraksts,1921,Nr.11.Turpat.25

LUABR,RLBZinībukomisijasValodniecībasnodaļassēžuprotokoli,I,1.protokols.26

LUABR,E.Hauzenbergas-Šturmasf.,Biogrāfiskimateriāli,inv.nr.4128,1.lp.27

Endzelīns,Jānis.Galavārdi.28 ME, IVsēj.Rīga:Kultūrasfonds,1932,858.Blese,Ernests.Valodniecesjubileja.29 Latvija,Nr.75,1951,1.dec.āronuMatīss.30 Manas dzīves atmiņu grāmata. Rīga:A.Gulbis,1938,118.Turpat.31

Lūse,Alma.ProfesorsEndzelīnsmanādzīvē.32 Jānis Endzelīns atmiņās, pārdomās, vēstulēs.Rīga:Latviešuvalodasinstitūts,1999,133. Medne,Emma.***.33 Jānis Endzelīns atmiņās, pārdomās, vēstulēs.Rīga:Latviešuvalodasinstitūts,1999,138. Ancītis,Valdemārs.Mazivārdipar lielu cilvēku.34 Jānis Endzelīns atmiņās, pārdomās, vēstulēs. Rīga:Latviešuvalodasinstitūts,1999,11. Rinkužs,Kārlis.Latviešuvalodasvārdnīcubeidzot.35 Rīgas Ziņas, 1932,17.dec.RMM,K.draviņaf.,inv.nr.680795.36

27

Endzelīns,Jānis.Galavārdi.37 ME, IVsēj.Rīga:Kultūrasfonds,1932,859–860.Turpat,849.38

Turpat,855.39

Akademiķis Jānis Endzelīns. Bibliografija. 40 Sast.KārlisEgleunJānisPaeglis.Rīga:LatvijasPSRZinātņuakadēmijasizdevniecība,1958,43–46.Alunāns, Juris.Latviešuvalodasvārdnīca(Lasītājapiezīmes).41 Latvis, 1925,17.dec.,20. dec.,29.dec.Endzelīns,Jānis.”Latviešuvalodasvārdnīcas”lietā.42 Latvis, 1926,6.janv.Sk.:Endzelīns,Jānis.43 Darbu izlase, IIIsēj.1.daļa.Rīga:Zinātne,1979,422.Turpat.44

Turpat,423.45

Turpat,422.46

Hauzenberga-Šturma,Edīte.Latviešuvalodasvārdnīca.47 ALA Kultūras biroja biļetens [Ame-rikas Latviešu apvienības Kultūras biroja izdevums latviska gara kopšanai ], 1961, Nr. 5,84–85.Endzelīns,Jānis.Galavārdi.48 ME, IVsēj.Rīga:Kultūrasfonds,1932,855.Profesora J. Endzelīna atbildes. 49 RīgasLatviešubiedrībasValodniecībasnodaļassēžuprotokoli,1933–1942.LosAngeles:Ramave,2002,XVII.EndzelīnsJānisunHauzenbergaEdīte.50 Papildinājumi un labojumi K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīcai. Isēj.Rīga:Kultūrasfonds,1934–1938.841lpp.EndzelīnsJānisunHauzenbergaEdīte.51 Papildinājumi un labojumi K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīcai. IIsēj.Rīga:VAPP,1946.824lpp.Rainis,Jānis.52 Kopoti raksti 30 sējumos. 25. sēj. Dienasgrāmata. Rīga:Zinātne,1986,251.Rainis,Jānis.53 Kopoti raksti 30 sējumos. 18. sēj. Publicistika. Rīga:Zinātne,1983,635.Mednieks,Jānis.”BijkaralisTūlessalā”–Aspazijastulkojums(SarunaarAspaziju).54 Pēdējā Brīdī,65.nr.,1932,20.marts.RMM,Aspazijasf.,inv.nr.70399,2.lp.55

RMM,Aspazijasf.,inv.nr.70399.56

Endzelīns,Jānis.Galavārdi.57 ME, IVsēj.Rīga:Kultūrasfonds,1932,855.

THEcREATIoNoFTHELATVIANLANGUAGEdIcTIoNARy(ME+EH)AccoRdINGToARcHIVALdocUMENTSANd

oTHEREVIdENcE

SummaryThearticleoutlinesthehistoryofthecreationoftheLatvianLanguagedictionary

(ME+EH)doneinsixvolumes–fromtheearlystagesofcollectingmaterial inthe1880suntilthepublicationofthelastvolumeofsupplementsandamendmentsin1946,namely,coveringatime-frameofapproximatelysixtyyears.

Thedictionaryisaresultofcommoneffortsbypeopleandlinguists.ThousandsofLatvianstookpartinthisprocess–threecompilersorcreatorsandseveralgenerationsofhelpers.The initialappeal tosupplement the”Lettisch-deutschesWörterbuch”



publishedin1872byc.c.Ulmann,aswellastheintentionbyK.MīlenbachstodevelopaLatvian-Germanlexiconoutgrewtheirboundaries.Inthe1920sundertheleadershipofJ.EndzelīnsandimplementedbyE.Hauzenberga-Šturmathecreationofaunique,multi-dimensionalandmulti-functionaldictionarybeganwiththeobjectivetomakethevocabularyof theLatvian languageavailable for Indo-Europeancomparativelinguistics.

Thevalueofthedictionaryisnotonlythehighnumberofentries(approximately120000),whichremainsunprecedentedinLatvianlexicography,butevenmoresointhecomplexdescriptionofeachword:meaning(descriptionortranslationintoGerman),indicationsonpronunciation(syllableintonation,pronunciationofseparatesounds),etymology,idiomsandothers.

Thearticleprovidesnewfactsobtainedfromarchivedocumentsaboutthecol-lectionofmaterial forthedictionary,preparationof itsmanuscript, itscreatorsandhelpers,alongwiththeassessmentofthecreationprocessanditsresultinthecontextofthehistoryofLatvianculture.

Ar epigrāfā sniegtajiem vārdiem Jānis Endzelīns sāk vārdnīcas ceturtāsējuma beigās ievietotosGala vārdus. domājams, ka aptuveni desmit gadulaikā ievērojamais valodnieks ne tikai izgāja leksikogrāfijas prakses kursu,betarīpaplašinājasavaszināšanasparlatviešuvalodasleksiskisemantiskosistēmu, jo,ErnestaBlesesvārdiemrunājot,viensnovārdnīcaspieciemuz-devumiem bija sniegtmūsu valodā sastopamos vārdus visu viņu nozīmjudaudzpusībā(E.Blesesizcēlums),būtparmūsuvalodassemasioloģiskoba-gātību raksturotāju (Blese 1924: 479). Šisuzdevums izrietnovārdnīcaspri-mārā mērķa – ”būt par latviešu valodas leksisko bagātību krātuvi, resp.ietvert sevīvisaskā literāriskāvalodā, tāarī izloksnēs sastopamos latviešuvārdus”(turpat).ŠāmērķabūtībuunartosaistītosuzdevumuslabiizprataKārlisMīlenbahs.daudzusgadusveltījis vārdnīcai nepieciešamāmateriālavākšanaiunkārtošanai,viņšsavadarbaspecifiku1910.gadāskaidroarme-taforiskuakcentu:

”Vārdnīcassarakstītājs jeb leksikogrāfssavāziņā irbiogrāfs.Leksikogrāfavaroņiirvārdi,gandzīvi,ganizmiruši,gantikkopiedzimuši.Katramvār-damirsavasabiedrība,savsliktens.Leksikogrāfamjārāda,kādāsabiedrībāzināmivārdiirsastopami,kādsliktensikvienamvārdamviņaattīstībā.Tasgŗūtsdarbs,ievērojotleksikogrāfavaroņudaudzumu.Betvisgŗūtākaisdarbslatviešuvārdnīcassarakstītājamirsadabūtkopāvēlmilzumsdaudzpaslēpušosvaroņus.”(Mīlenbahs1910:1203)

TālākrakstāK.Mīlenbahsrunāvienīgiparizlokšņudzīlēsapslēptāma-teriālaiegūšanuunsaglabāšanu.Tačuliterārajāmvalodāmļotisvarīgairarīrakstuavotosglabātālingvistiskāinformācija.J.Endzelīnsjauiepriekšminē-tajos Gala vārdosatzīst:

Juris Baldunčiks

JAUNVāRdUREĢISTRēŠANASPRoBLEMāTIKAMīLENBAHA–ENdZELīNAVāRdNīcā

Kā citi darbi māca savu darītāju, tā arī leksikogrāfija.JānisEndzelīns


”Navšisdarbsdiemžēlarīcitādinekāds”thesauruslinguaeletticae”;jāsakapartoapmēramtaspats,koBūgairteicisparsavuleišuvārdnīcu,proti,katasīstiirtikaimateriālukrājumspilnīgaivārdnīcai.[..]..lielstrūkumsirtas,kaliterātūraunpatLatvjudainasnavsistēmatiskiunpilnīgiekscerpētas,unkanavminēts,kurunkadpirmoreizisastopamitādivārdi,kasnevarbūtvecsmantojums.Šātrūkumanovēršanaimanamūžalaikamnepietiktu,ievērojotitīpašito,kadaudzlaikamanaizjemamatapienākumi.”

ŠieEndzelīnavārdi skaidrinorādaganuz rakstuavotu izpētesnozīmivalodasvārdukrājumavaiatsevišķu leksēmuattīstībasatspoguļošanā,ganuzrakstuavotumateriālaapzināšanasmilzīgodarbietilpīgumu.Arīcitilat-viešu valodnieki norādījuši uz rakstu avotu materiāla nepieciešamību, laimūsu apgalvojumi par vārdu ”biogrāfiju” būtu droši (Blese 1932: 386–387;Bendiks1952:1142).Neskatotiesuzšoizpratni,ganE.Blese,ganH.Bendikstomēr izsaka spriedumus par jaunlatviešu perioda jaunvārdiem un neretipieļauj neprecizitātes un pat rupjākas kļūdas, piemēram,H. Bendiks (1952:1143)apgalvo,kajaunvārdukaujaieteicisAtisKronvalds1870.gadā.ŠovārduKronvaldampiedēvē arīME (II: 173)un citi autori (Blese 1932: 387;Ancītis1967;Loja1968:143;Kušķis1987:197;Karulis2001:391),laiganavotuizpēteliecina,kašovārdupirmais lietojisKasparsBiezbārdis1869.gadā (Baldun-čiks2008:14).Unlīdzīgiapgalvojumi,kasnebalstāsuzrūpīguavotuizpēti,iratrodamiganLatviešu valodas vārdnīcā,ganvalodniekudarbos.

Latviešu leksikogrāfijasvēsture irbagātaunievērībascienīga, tomērnevisām nozīmīgākajām vārdnīcām ir veltīta pietiekama uzmanība, veiktaprincipiālaundetalizētaanalīze.Līdzpatmūsdienāmbezplašākas izpētespalikusiarīKārļaMīlenbahaLatviešu valodas vārdnīca(papildinājisunrediģē-jisJānisEndzelīns),kāarīvārdnīcasdivipapildsējumi,kasveidoarpamat-vārdnīcunedalāmukopumu.Vārdnīcapelnītitiekuzskatītaparlatviešulek-sikogrāfijaslielākosasniegumu,tāirviensnosvarīgākajiemkomponentiemlatviešukultūraskanonā.Latviešu valodas vārdnīcu (ME)un tāspapildināju-mus (EH) dažādiem nolūkiem izmanto gan valodnieki, gan citu profesijupārstāvji,tāpēcirsvarīgi,lailietotājiembūtuobjektīvapapildinformācijaparvārdnīcasleksiskomateriālu,šķirkļukārtojumu,avotudokumentēšanuunartosaistītajāmproblēmām.

Interese par Latviešu valodas vārdnīcu sākās jau tūlītpēcpirmoburtnīcuiznākšanas 1923. gadā. īsākasun garākas recenzijas parMEburtnīcāmunpirmosējumuirizkaisītas20.gs.20.gaduperiodikā.dažirecenzenti,piemē-ram,LīgotņuJēkabs,pēcbūtībasnekoneanalizēunneizsakakritiku.Ernests

31

Blese (Blese 1924) sniedz īsu un godbijības pilnu vārdnīcas raksturojumu,aizrādot tikaiuzpārākmazo īpašvārduskaitu.MaksisNīdermanis (Nīder-manis 1924)galvenokārt runāpar etimoloģijasunatvasinājumupasniegša-nas problemātiskajiem jautājumiem. Nelielu un samērā pretrunīgu rakstuvecvārdu un jaunvārdu šķīruma problēmai vārdnīcā veltījis āronuMatīss(ārons1925).PlašākounnopietnākopārskatuparvārdnīcaspirmosējumusniedzisJ.Alunāns1925.un1926.gadā(Alunāns1925;Alunāns1926).”Lasī-tāja piezīmēs” viņš ar kritisku pieeju aplūko virkni jautājumu, piemēram,vārdusemantikasneprecīzuatspoguļojumu,aizguvumunekonsekventuat-lasi,mazizplatītujaunvārdu,retilietotu,mazpazīstamuvārduiekļaušanuunpazīstamuvārdu trūkumu, izlokšņu formuun apvidvārdugandrīznedife-rencētuiekļāvumu,kasaizēnorakstu(literārās)valodasvienības,avotudo-kumentēšanas neprecizitātes u. c. J. Endzelīnsuz recenziju atbildēja ar pa-pildskaidrojumiemunpārmetumiemrecenzentam.PēcJohanaZēverarakstaparMEetimoloģijām(Zēvers1928)J.EndzelīnsunJ.Zēversuzsākailgstošupolemikupresē,kasvairākatgādinājapersoniskuattiecībukārtošanu.

Šisīsaisievadsundaudzas20.un21.gs.publikācijasļaujsecināt,kalek-sikogrāfijā būtiskākie jautājumi ir leksiskā materiāla ieguve, atlase un pa-sniegšana vārdnīcā. Šiem jautājumiem veltītajos pētījumos akcentēti ganpraktiskie,ganteorētiskieaspekti.Aplūkotasjaunasmetodesunrisinājumi,kāarīsniegtijauizstrādātu(publicētu)darbuvērtējumi.Pēdējosgadosakti-vizējusiesarīlatviešuleksikogrāfijaspētniecība,kurābezvārdnīcurokrakstuzinātniskiemizdevumiemsaskatāmatendenceapzinātunizvērtētpaveikto,lai sekmīgāk risinātu jaunu vārdnīcu izstrādi (sk.Vārdnīcu izstrāde Latvijā: 1991–2010. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2012;Vārdnīcas un valoda. Jura BaldunčikaunAndrejaVeisbergaredakcijā.Valstsvalodaskomisija.Raksti,7.sēj.Rīga:Zinātne,2015).

Pētījuma mērķis un izraudzītais ME (EH) materiālsMīlenbaha–Endzelīnavārdnīcairlielsunīpatnējsleksikogrāfisksdarbs,

tāpēc ierobežotaapjomapētījumānav iespējamskautcikdetalizētiaplūkotvisassvarīgākāsproblēmas.Partovarpārliecināties,iepazīstotiesariepriekšminētoJ.Alunānaapjomīgorecenziju,kurādaživārdnīcasuzbūvesunma-teriālakārtojumaaspektiunproblēmjautājumipalikatikaiīsiieskicēti.TākāME(EH)iriestrādātasamērāneparastafunkcija(Ar*aizkādavārdaMīlen-bahsapzīmēšovārduparrakstniekujaundarinājumu;*(hinterdemWort!)=

Juris Baldunčiks.JaunvārdureģistrēšanasproblemātikaMīlenbaha–Endzelīnavārdnīcā


einNeologismus),kas,kāredzams,latviešuunvācuvalodānavpilnīgiiden-tiski skaidrota, jaundarinājumu īpašā iezīmēšana un pasniegšanas veidsvārdnīcāšķietpietiekamisvarīgsjautājums.Arīkopumā19.gs.un20.gs.sā-kuma jaunvārdi latviešuvalodniecībāpagaidāmaplūkotidiezganfragmen-tāri.Līdzartopētījumamvaruzstādītkompleksumērķi:1)izpētītrakstuva-lodas jaunvārdu pasniegšanas veidus ME (EH); 2) izvērtēt šo jaunvārdukopumu, izraugotiespietiekamireprezentatīvuparaugkopu;3) izpētīt jaun-vārdudokumentēšanasveidusME(EH).

Atšķirībānotematiskāsleksikasizpētes,kurnepieciešamsvisuatbilstošovienībukopums(skat.,piem.,ēdelmane1983), jaunvārduraksturošanai,sa-skaņāar izvirzītajiemmērķiem,pietiekarreprezentatīvuparaugkopu.Pētī-jumā ir veikta: 1) pilnīga iezīmēto jaunvārdu ekscerpēšana: ME – A-ā-B(362 lpp.) un EH – A-ā-B (260 lpp.); 2) vienotu fragmentu ekscerpēšana:ME–S(220lpp.),T(170lpp.)unEH–N-P(170lpp.);3)atsevišķuleksēmuunleksiskogrupu(galvenokārtprefiksāloatvasinājumuunsalikteņu)ekscerpē-šananovisasvārdnīcas.Escerpēšanaiizmantotaisapjomspārsniedz25%novārdnīcas kopapjoma (5480 lpp.), ko var uzskatīt par reprezentatīvu kopu.

Jaunvārdu pasniegšanas veidi ME (EH)Vārdnīcaspirmāsējumaiekšvākāirsniegtspaskaidrojums:Ar*aizkāda

vārdaMīlenbahsapzīmēšovārduparrakstniekujaundarinājumu.ceturtajāsējumāaizGala vārdiemirpaskaidrojumsvācuvalodā:*(hinterdemWort!)=einNeologismus.Nekādu tuvākuskaidrojumuvai ilustratīvopiemērunav,tāpēcirjāiepazīstasarkonkrētiemrisinājumiem,jāpētavārdnīcāatrodamaismateriāls. Jaupirmolappušudotumiliekdomāt,kasākotnējiK.Mīlenbahsvēlnavskaidrizinājis,kurtiešiliktzvaigznīti,sal.:

abinieks–Amphibie.*abstarpējs–beiderseitig*.acumirklējs–augenblicklich.*adatnīca–(li.adatnyčiȧ),dieNadeldose*.apgaismība–dieAufklärung:apgaismības laikmets,dieZeitderAufklärung

[..]sniedzis tautai daudz apgaismībasA.XII,157.*apkrāsuot–tr.,bemalen:durvis, luogus.*atkarība–dieAbhängigkeit:zemnieks atradās atkarībā nuo tirgusA.XI,475*.augstdzimtība*–hohe,vornehmeAbstammung[..]Antr.II,57.

33

augstdzimtīgs*–vonhoherGeburt,vornehm.aina–dasBild,diesinnlicheErscheinungeinesGegenstandesodermaleri-

schenVorgangs;dasBild,dieArbeitdesMalersheisstglęzna;aina, ein in neuerZeitoftgebrauchtesWort,kommtzumerstenMalinderLiteraturvorinA.I,528:aina iz sęnajiem laikiem nuoFr.Mālberģa.jūs par daudz šīs ... ainas iztēluojat.Rain.

ainava–Gemälde,dieLandschaftA.I,528.Puškina kaujas ainava ”Poltava” ir varęna.MVM.V,467.*

apstāklis – der Umstand: citāduos apstākļuos A. XX, 660; apstākļi ir cilvēka vaduoņiSdPVIII,7.apstākļu vārds, teikumsAdverbium,Adverbialsatz*.

bumbātava–dieKegelbahn*.bumbuotava*–dieKegelbahn.

Šādsnekonsekventszvaigznīteslietojumsraksturīgsvairākāmpirmajāmburtnīcām,tomērarcburtusimbolsjaupamatāirnovietotstūlītaizšķirkļavārda,betpapildsējumosaršoproblēmuvairsnavjāsastopas,sal.:

apakšīrnieks*–einAftermieter.apakšnams*–dasUnterhaus.apakšnuomnieks*–einAfterpächter.apakšstāvs*–dieuntereEtage,dasuntereStockwerk.apakšveļa*–dieLeibwäsche.apakšvirsnieks*–einUnteroffizier.

īpatnēji, ka jaunvārdam aina nav zvaigznītes, lai ganpēc šķirkļa tekstavarsaprast,kaparvārdaautoruuzskatāmsF.Mālbergs.VārdaskaidrojumāMīlenbahssamērāneuzmanīgirīkojasarvārduglezna,jomazākkompetentslasītājsvariedomāties,kagleznajaubijaizplatītsmākslasdarbaapzīmējumspirmsvārdaainadarināšanas.Laiarīgleznapirmoreizilietotsnedaudzagrāk(1882),tomērvarapgalvot,kašovārduplašāksākalietotpēc1890.gada(sk.arīKarulis2001:300).Arīvārdsainava irMālberga jaunvārdstajāpašāžur-nāla”Austrums” tekstā, tomērvārdnīcāsniegtā informācijauz tonenorādaun tādējādi ir zināmāmērāmaldinoša (par avotu dokumentēšanas problē-māmvārdnīcāsk.tālāk).Līdzīgišķirklimainaizveidotiarīapvārsnis, atblāzma, attīstīt un atvasināt,sal.:

apvārsnis,auchapvārksnis–Kronw.,derHorizont:apvāršņa malā sāka lasīties mākuoņiAps....[NachU.eineNeubildung;zuvērties”schauern”]



atblāzma – die Wiederschein, Kronw.: apkārtne męt atblāzmu uz cilvēkiem B.Vēstn.

attīstīt–...InderBedeutung”geistigod.physischsichentwickeln”istattīstītieswohlzuerstvonJ.Allunangebrauchtworden.

atvasināt – tr., ableiten: vārdus atvasina ar atvasināmām galuotnēm [..] VonKronwaldindieSchriftspracheeingeführt,jetztallgemeingebr.

Šķirkļosapvārsnis un atblāzmapieredzējisvārdnīcas lietotājsvarnojaustnorādiuzdarinātāju(Kronw.),šķirkļosattīstīt un atvasinātinformācijasniegtajaudaudzsaprotamākāveidāunarpievienotuinformatīvovērtību.Vārdnī-cas šķirklī atvasāt, -ēt navminēts, ka šo formu izmantoja kā valodniecībasterminuvēlpirmsatvasināt.Jāpiebilst,kaA.Kronvaldsdarinājisarīvārduatvasinājums (Baldunčiks2010:26), tačunepamatvārdnīcā,nearīpapildināju-mosšisvārdsnaviekļauts(parjaunvārdukopumaatlasivārdnīcāsk.tālāk).dažkārtšķirkļavārdu,galenokārtdarbībasvārdu,atvasinājuminavdotiat-sevišķi,betiestrādātišķirkļabeigudaļā,piemēram,skolotājs:skuoluot–skuolētU.,skuolātc.,[..]Subst.skuoluotājs–derLehrer.Paretamšādiematvasinā-jumiem pielikta zvaigznīte, piemēram: apgaruot – [..] apgaruojums – dieBegeisterung*,betatrodamiarīneiezīmētivārdi:atdzejuôt–poetischrepro-duzieren:tulkuotājs svabadi atdzejuojisA.XII,156.*atdzejuojums–poetischeRe-produktion.Kopsecinājums–atvasinājumupasniegšanānavvienotassistē-mas. Pilnīgi sinonīmiskie vārddarināšanas varianti samērā bieži dotiatsevišķibezmijnorādēm,piemēram,bumbātava*unbumbuotava*vaipretsuta*un prettvaiks*.ŠādupraksinegatīvivērtēM.Nīdermanis:

”Sekojotnoteiktaialfabētakārtai,tādiradniecīgidarinājumi,kāacainis, aceknis un actenis–visitrīsvārdinozīmē”Netzmagen”–novietotidažādāsvietās.Šā-dos–diezganbiežisastopamos–gadījumosbūtuvietānorādījumiuzpriekšuunatpakaļ;jovismazzinātniskiieinteresētamvārdnīcaslietotājamderzināt,vaikādamvārdamirblakusformasunkāšīs formasskan.Nootraspusesuzkrīt,ka14.lappusēzempamatvārdaaitādairvēltāļākminētivārdiaitcirpis, aitgans, aitu gansu.c.,kuŗipatiesībābijievietojamivainukāpatstāvīgivārdivaiarīzemaitasvārda,betkuŗusnekādāziņānemeklēszemaitāda.”(Nīder-manis1924:204)

Jaundarinājumunekonsekventsiezīmēšanasveidsvārdnīcaspirmoburtušķirkļosunsamērādaudzujaundarinājumuneiezīmēšana,iespējams,liecinaparvēlbūtiskākuvārdnīcasmateriālašķirošanasjautājumu–kasuzskatāmspar”rakstniekujaundarinājumu”?VaiK.Mīlenbahsirvēlējiesizdalītliterātu

35

unzinātniekuapzinātuvārdradi (terminradi)uz”tautasvalodas” fona?Nevienmēr savāktais valodasmateriāls satur pierādījumus par vārda novitātiunautorību.Pietiekamilabsrisinājumsbūtupirmā(senākā)reģistrējumaunprecīzasavotanorādesiekļaušanatūlītaizvārdaskaidrojuma,tačuK.Mīlen-bahaizmantotāsavotuilustrācijasunpamanāmāsneprecizitātesvārddarinā-tājunosaukšanāvedinauzdomām,katikplašauntematiskilīdzsvarotama-teriālaviņarīcībānebija.

Jaunvārdu kopuma raksturojums ME (EH)K.Mīlenbaha valodnieka sākotnējie uzskati un priekšstati par latviešu

valoduveidojās19.gs.80.–90.gados(druviete2014:8).Šajālaikāturpinājāsjaunlatviešuotrāviļņa (A.Kronvaldsu.c.) rosinātāvārdukrājumapaplaši-nāšanaunvalodasstandartizācija, sāka iznāktžurnāli,kuros tikapublicētipazīstamuārzemjuautorudarbutulkojumivaiadaptējumiunnopietniori-ģinālraksti,apspriestiunanalizēti svarīgi jautājumi.20.gs. sākumā tāsau-camobiezožurnāluskaitsunlomavēlpieauga,parkonetiešiliecinaarīeks-cerpēto avotu klāstsME. 19. gs. beigāsun 20. gs. sākumāvalodas attīstībāvarizdalītdivusprocesus:1)kalku(galvenokārtsalikteņuunprefiksāloat-vasinājumu)veidošanutulkošanasgaitā;2)garounsemantiskineatbilstošovaišaubīgoatvasinājumuar -šanadaļējudiversificēšanu(-ums, -ība)unpār-veidošanuparīsākiemvārdiemarderivatīvogalotni(-a,-e,-is)unšādujaun-vārdudarināšanu.Vārdnīcāarzvaigznītiapzīmēto jaundarinājumuvidū irļotidaudzšodivuprocesuliecinieku.

ME(EH)navvienīgāvārdnīca,kurāirmēģinātsapzīmētjaunvārdus(sk.Baltiņš2015;Bušs2000).TuvākiepazīstotiesarMEiezīmētajiemjaunvārdiem,tomērrodasjautājumspardaudzuvārdunovitātespakāpivārdnīcaspublicē-šanas laikā.Novienaspuses, vārdi aina, apjoms vai jaunstrāvnieks parādījāsvalodā,jatāvarteikt,Mīlenbahaacupriekšā.Taču”zvaigžņoto”vārduvidūirarītādi,kasvalodāienāca60.unpat50.gados,piemēram,galdnieks, jātava, mācītava, zemkopība.Pilnīgidabiski,kaK.UlmaņaunG.BražesvārdnīcāsuzA.Kronvaldaunviņalīdzgaitniekujaunvārdiembijanorādītskāuzjaunda-rinājumiem. BetME ārzemju lasītājiem, iespējams, bija zināms izbrīns, ka20. gs. 20. gadu vidū publicētā vārdnīcā 19. gs. 60. gadu jaunvārdi un patK.F.Launicatēvvietisiezīmētikā“Neologismus”.Jaunvārdufunkcionālāslo-dze un izplatība ir svarīgākie faktori to pārtapšanā par ”nejaunvārdiem”resp.aktīvoleksiku.Šīspārtapšanasrobežlīniju(jaunvārdastatusabeigas)ir



ļotigrūtidefinēt.Arīmūsdienās tā skaidrotasamērānekonkrēti.Valodnie-cībaspamatterminuskaidrojošāvārdnīca(2007,174)vispārnekonesakapar”jaunvārdiskuma”ilgumu,betdažādosmācībulīdzekļosuntīmeklīdominēnoA. Lauas (1969: 189) aizgūtais formulējums ”vārdi uzlūkojamipar jaun-vārdiem tikai tik ilgi, kamēr tiek izjusts to jaunums”. Jaunuma izjušanatomēr ir ļoti subjektīvs faktors. Atgriežoties pie ME, nākas secināt, ka arīiepriekšminētais apzīmējums ”rakstnieku jaundarinājumi” ir samērāmig-lains–kasir”rakstnieki”unkuruvēsturesperiodurakstniekiirdomāti?ŠeitirvietāatgādinātarīJ.EndzelīnaīsosatlasesprincipusMEPriekšvārdos:”Iz-metis esmu no manuskripta maz lietojamus patapinājumus, svešvārdus(piem.,arests)untādusjaunvārdus,kasnavvēlpilnīgiieviesušiesdzīvajātau-tasvalodā.Šādi jaunvārdiunsvešvārdi ievietojamikādātikaipraksesvaja-dzībāmnolemtāvārdnīcā.”(Izcēlumsmans.–J. B.)

Ar skaidrojošu ilustratīvomateriālu nepapildināts atlases principu uz-skaitījums ļoti apgrūtina ne vien Endzelīnaminēto leksikas grupuunMEšķirkļu kopuma, bet arī daudzu citu vārdnīcu leksiskā sastāva izpratni(Baldunčiks2012:114–117;Sviķe2012).Pētniekamuzreizrodasjautājumiganpar ”maz lietojamiem patapinājumiem”, svešvārdiem (piemēram, vārdnīcāiekļautiebalzāms, cigārs, kampars un kvītsirpielīdzināmiizmestajamarestam–visišievārdiatrodami1934.gadaSvešvārduvārdnīcā),ganpar”jaunvārdupilnīguieviešanos(neieviešanos)tautasvalodā”.VaitonoteicispatsJ.Endze-līns,vaiizmantojiskādusgatavusdetalizētākuskritērijus?Tasnetiekskaid-rots.Šķiet,kalīdzpatšodienaivārduieviešanos(neieviešanos)tautasvalodāvarkautcikdrošinoteikttikaipozitīvamvainegatīvammaksimumam.Vidē-jiemstāvokļiem,kasvarbūtsamērādiferencēti,navrastsobjektīvsundetali-zētspamatojums,tāpēcspriedumusparastinosakapersoniskāvalodasizjūtavaivalodas faktuvākumi (mūsdienās–”gūglēšana”).dažiautoripar jaun-vārdiem(jaundarinājumiem)uzskataleksikasvienības,kurasvēlnaviekļau-tasvispārīgajāsvārdnīcās(Algeo1993:2),kasdažkārtvarbūtšaubīgskritē-rijs.J.AlunānsparMEiezīmētajiemjaunvārdiemraksta:

“Jaunvārdustarpāatrodamdaudzvārdu,kuruievietošanuvārdnīcānekādāziņānevarvestsakarāarviņu”ieviešanosdzīvajātautasvalodā”.Tassakāms,piem.,parvārdiemno jaunākodzejniekudarbiem,kā,piem.,”irdza” (dasRieseln),daiļvijīgsutt.,vaiarītādiemvārdiem,kā,piem.,aināties,acaines(bril-les),aizvārstāmākurpe(Schnürschuh),apceļš(Umweg),apskolot(behexen),atrāpulis(=atpakaļrāpulis),ielenieks(ielaspuika),gaišonis,galdonis,gāzonis,izdzems,izvirtis,etc.”(Alunāns1925:1240)

37

Patiešām, vārdnīcā ir samērā daudz rakstnieku un dzejnieku, to vidūK.Mīlenbaha laikabiedru, jaundarinājumu,kasvērtējamikāokazionālismivaivienaautoraidiolektaelementi(sal.alcība, atturs, pasaulsgāzis, šķita, tirza),kāarīleksikasapzinātasattīstīšanasprocesaneizdevušies(okazionāli)dari-nājumi, piemēram, alvirtuve (alus darītava), lāsnieki (infuzorijas), saboja (die Verderbnis).K.Mīlenbahs,vērodamsvārdukrājumaattīstību19.gs.beigāsun20.gs.sākumā,nevarējaparedzētjaundarinājumutālākolikteni(kontras-tamvarminēt tāle un tuve), tāpēcviņšcentās reģistrētvisus jauninājumus.Līdzīgāsituācijāirarīmūsdienuleksikogrāfi(Veisbergs2015:152–154).Iespē-jams, ka J. Endzelīnam vajadzēja kritiskāk vērtēt Mīlenbaha manuskriptāiekļautosjaundarinājumus,tačuvārdnīcassagatavošanasuniespiešanasne-parastaisātrumsdrošivienneļāvarūpīgākiedziļinātieskatravārda”biogrā-fijā”. Jāpiekrīt J. Alunāna vairākkārt izteiktajai domai, ka vārdnīcai tomērpietrūkststingrassistēmas, tajāapvienotas tikdažāduslāņu leksikasvienī-bas, ka nav izprotams stratēģiskaismērķis.No otras puses, nevar noraidītLīgotņuJēkaba(1925)vērtējumu:”Te irmūsuvalodas lielkrātuve,piekurasvarambrauktvisiaizdevās,kamrūpiepazītiesarmūsutautasdvēseli.”Laiarīdarbs irunikāls,Latvijasapstākļos tam tomēr irneskaidramērķaudito-rija.Neveltivārdnīcasiznākšanaslaikāpartopamatāinteresējāsvalodniekiunliterāti,ierindasinteliģentitaipievērsasamērānelieluuzmanību.

Aplūkojotarzvaigznītiiezīmētosjaundarinājumiemkākopumu,apzinā-tais materiāls ļauj pamanīt dažas tendences. ME A burts aizņem 229 lap-puses, tajās ir 98 jaundarinājumi (pamanāmi nelieli segmenti ar aiz-, at, augst-).Bburtsaizņem117lappuses,tajāsir33jaundarinājumi(produktīvā-kie segmenti ar bez- un brīv-). EH A burts aizņem 187 lappuses, tajās ir52 jaundarinājumi (segmenti araiz-, apakš-, ap, at);Bburts aizņem63 lap-puses, tajās ir 24 jaundarinājumi (segmenti bez- un brīv-). Kontrastam varminētTburtapirmās77lappuses,kurāsir60jaunvārdu(segmentsartāl-)unEHN–P170lappušukopumutikaiar16jaunvārdiem.Jaušiesākotnējiesta-tistiskiedatinorādauzprefiksāloatvasinājumuundažusalikteņutipu(gal-venokārtkalku)produktivitāti.TālākāMEsējumuizpēteļāvanoskaidrot,kalielākiejaundarinājumusegmentiirarpār-(62vārdi)unpaš-(60vārdu).Sa-mērā lielas grupas ir arī ar kuop-, priekš- un līdz- (attiecīgi 42, 39 un34 jaundarinājumi). Vienā lappusē lielākais reģistrētais jaundarinājumuskaits (20) ir arkuop- (kuopieskats*, kuopiespaids*, kuoplēdziens*, kuopkrājums*,kuopķēķis*, kuop laiks*, kuoplieta*, kuopmanta*, kuopmācība*, kuopmielasts*,kuopnuosau kums*, kuoppasākums*, kuoppārskats*, kuoppiederumi*, kuopplatība*,



kuoppļava*,kuopsabiedrība*,kuopsēde*,kuopskaits*,kuopskats*).Lielsjaundarinā-jumuskaits(16)irarīarlīdz- (līdzīpašnieks*,līdzīpašums*,līdziedzīvuotājs*,līdzjūta*, līdzmantinieks*, līdzsānu*, līdzskanis*/līdzskaņa*, līdzskrējējs*, līdzstrādība*,līdzstrādnieks*, līdzsvaruot*, līdztiesība*, līdzvaina*, līdzvaininieks*, līdzvainīgs*,līdzvaldība*) unpaš- (pašmīlīgs*,pašmuocība*,pašnāvība*,pašnāvnieks*,pašnicināšana*,pašnuosacīšana*,pašpalīdzība*,pašpaļaušanās*,pašpaļāvīgs*,pašpārbaudījums*, pašpārliecība*, pašpiedzīvuojums*, pašpieticība*, pašpieticīgs*, pašprātīgs*,pašpuika*). Ar priekš- vienā lappusē reģistrēti 14 vārdi (priekšpilsētnieks*,priekšpulks*,priekšruna*,priekšrunātājs*,priekšruocība*,priekšsajūta*,priekšsāpes*,priekšsēde*,priekšsega*,priekšskaitlis*,priekšspēle*,priekšstats*,priekšstāvis*,priekšstāvība*). Interesanti,kablakusvārdampārcilvēks reģistrētiarīpārvīrietis un pārsieviete(einweiblicherÜbermensch).Visiminētiepiemēriļaujnojaustva-lodukontaktu,īpašitulkošanas,lielolomulatviešuleksikasattīstībā.Šajāpē-tījumānavmērķtiecīgi apzināti vārdnīcā izplatītākiepiedēkļi (izskaņas)unsalikteņuotriekomponenti.

Izpētes gaitā pārdomas izraisa arī neapšaubāmu jaundarinājumu trū-kumsvārdnīcāvaizvaigznītesnekonsekventslietojums.Piemēram,vārdnīcānavvārdaaptumsums (tikai3. sējumašķirklī saule atrodamvārdkopu saules aptumsums),kastomērnavnekaspārsteidzošs,jo19.gs.beigāsun20.gs.sā-kumāšoparādībubiežākapzīmējaarvārduaptumšojums,kaspamazāmiz-spieda senāko aptumšošanu. diemžēl vārdnīcā aptumšojuma nav; trūkst arīvārdaattēls,kasrakstosparādījās90.gadosun20.gs.sākumākļuvaparģer-mānismabildekonkurentu.K.Mīlenbahamdrošivienvajadzējatopamanīt,sal.:

attēls..unşakopojuşeiſtàmleelutekoşchuwehſturesattehlu.. Ausek1907,2,3Paşneedſamşchinîburtni3âbildesiſĶeiſaradeenamRigâ,laiariteem3een.laşitajeem,kuŗinebijaRigâ,buhtukahdsattehls noşcheemşwehtkeem..

MV1910,30,720

Wisşpilgtakoattehluşneedſpirmàdaļa,kuŗâabasgalwenàstemasſihmigasuniſdewigirakſturoſimfonijaspamatideju.

dzV1910,302,14

Jalugas..şpehtuşneegtwişadudwehşelespahrejasſtahwokļuattehlu..

Kāvi1911,52,1

..„Aija”buhsmihļşchunpateeşigsşchìsdſihwesattehls. LiepA1911,63,1

..iſweidojotees, ja tàwaretu teikt, şawâgaligâ redak3ijâparwisaptweroşchutautasdwehşelesattehlu..

druva1912,2,238

39

Vārdsattēls ir iekļautspirmajāpapildsējumā,tomērar1934.gadareģis-trējumužurnālā”Burtnieks”šājaundarinājumastatussnavīstiobjektīvs.Vēllielāksnoilgums irvārdam iedzimtība,kas iekļauts tikaipapildinājumos, laigankābioloģijasterminsregulārilietotskopš19.gs.80.gaduotrāspuses:

iedzimtība..dehļeedſimtibasdrihſakpadodasşliktajeemapſtahkļeem. dLft1887,160,4..nopeetnakadabaslikumuiſpehtişchana,kuŗuşpehkâſtahweedſimtiba,eeşahkàsneşenâlaikâ.

Aus1888,8,957

Augu ihpaşchibas ir tapatmantojamas3aureedſimtibukàkuſtoņuun3ilwekuihpaşchibas.

B1889,19,4

..şchi şehrga pahrejot no weena uſ otru tikai 3aureedſimtibu.

BV1892,145,2

Waişlaarkruſtojumeemnekadnenodroşchinaeedſimtibu. Z1898,8,103Eedſimtibadodgaraşpehjas.Apkahrtnewiņasmodina,win-grina,attihſta.

Prk1899,9

Ļoti neadekvāti pamatvārdnīcāunpapildsējumos atspoguļoti jaundari-nātie salikteņi ar pirmo komponentudaiļ- (Baldunčiks 2014).Visā vārdnīcānav reģistrēti vairāki samērāplaši pazīstami vārdi ar līdz-, piemēram, līdz-cilvēks un līdzdalībnieks(abuslietokopš19.gs.70.gadiem),līdzjūtība (lieto jau kopš1880.gada),līdzspēlētājs(kopš19.gs.80.gadiem),līdzvainība(kopš19.gs.beigām), līdzstrāva (kopš 20. gs. sākuma), līdzgaitnieks (pazīstams jau 20. gs.20.gadu sākumā).Turklātvārdam līdzspēlētājs sākotnēji bijakāršu spēlētājanozīme,vēlāktopapildinājadažāduloterijudalībniekaunaktierutrupasda-lībniekanozīme,tad–mūsdienāsvisvairākpazīstamānozīme–sportaspēļukomandasloceklis(sal.arLLVVsašaurinātotraktējumu).

dažos gadījumos vārdnīcas papildinājumu sastādītāji bija pamanījušikādavārda trūkumumikrosistēmā,piemēram,pirmajāsējumā iraugšnams, bet trūkst apakšnama, tāpēc tas iekļauts pirmajā papildsējumā. Tomēr augšnamamazākpopulārais sinonīmsvirsnams netika ievērots.No šahā lietota-jāmdivāmformām(laidnis/laidis)MEirreģistrēts tikaivariants laidis.Savu-kārt papildinājumos ir iekļauts laidnis (kopš 1922. gada būtībā visās šahapublikācijāslietojavārdulaidnis).Jāpiebilst,kaganME,ganEHļotivājipār-stāvētasportaleksika.Tur,piemēram,neatradīsimlīdztekas, kārtslēkšanu, pussargu, tāllēkšanu, laigan20.gadusākumāšosvārdus regulāri lietoja sportakontekstā.TikaipapildsējumāiekļautsLatvijasnaudasvienībasapzīmējums



lats;šosvarīgovārduoficiālipieņēmajau1922.gadaaugustā,tāpēcīsošķirklivarējaielabotkorektūrā.Parastivārdnīcāievietotasveselasmikrokopas(visivārdiiezīmētikājaundarinājumi),piemēram,aizbildeknis, aizbildība, aizbildnis, aizbildnība, aizbildniecība vai tēlniecisks, tēlniecība, tēlnieks, tēlot.Samērākonsek-venti doti jaundarinājumupāri ar -kopība un -kopis, tikai blakus augļkopībai un cūkkopībai nav augļkopja un cūkkopja(vārdusregulārilietokopš19.gs.bei-gām),unpiesakņkopībasnavvārdasakņkopis(regulārilietotsjau20.gs.pašāsākumā).Arīdažāscitāsmikrokopāstomērkādspietiekamipazīstamsjaun-darinājumsnaviekļautsvārdnīcā,piemēram,blakusvirspavēlniekam nav virspavēlniecības; kopā sabiedrisks, sabiedrība, sabiedrot vajadzēja iekļaut arī vārdusabiedrotie (reģistrētsperiodikā jau1900.gadā).Navsaprotams,kāpēcMEirlidmašīna,betcitilīdzīgaparaugavārdi(kuļmašīna, pļaujmašīna, sējmašīnau.c.)naviekļauti.dažkārtnavuzņemtinozīmīgiatvasinājumi,piemēram,atdarinājums, cīnītājs, latviskojums.Vārdnīcādaļēji īstenotanorāžu sistēma: atvasi-nāts lietvārds sk. atbilstošais darbības vārds, piemēram, saldējums s. saldēt.Tomērbiežākatvasinājumi iekļautidarbībasvārdašķirkļabeigāsunnetiekiezīmētikājaundarinājumi,piemēram,lidotājs, skolotājsu.c.

drošiviendažādiiemeslivainojamipiesamērādaudzujaundarinājumustatusa neatzīšanas, resp., neiezīmēšanas ar zvaigznīti: neuzmanība (grūtipārskatāms lielsmateriāls, saspringts rediģēšanas darbs), nepietiekams vaidažādoslaikaposmos”ievākts”valodasmateriāls,pētījumutrūkumsu.tml.Piemēram, vārdam plūdenis zvaigznītes nav, bet lūpenis, slēdzenis, šņācenis, švīkstulisiriezīmēti;vārdspatvaldībairarzvaigznīti,betvārdspašvaldība nav iezīmēts, laiganpēdējais irnedaudz jaunāks jaundarinājums.Brīvpilsēta un brīvostairarzvaigznīti,betbrīvvalsts–bez;ārlietu un jaunzelts–bezzvaigznī-tes, bet iekšlietu un jaunsudrabs ir ar zvaigznīti.Neiezīmēto jaundarinājumuvirknivarilustrētardažiemlabipazīstamiempiemēriem:pareizticība(19.gs.60. gadu jaundarinājums), piemineklis (domājams, ka ”Pēterburgas Avīžu”jaunvārds1862.gadā),vakarskola(19.gs.beigujaundarinājums),valde(”Balti-jasVēstneša”jaunvārds70.gadusākumā).dažkārtvārdnīcassastādītāji,šķiet,navizpratuši jaunaleksiskisemantiskāvariantavaipathomonīmarašanos,piemēram,vārdasētnieksotrajainozīmei(Hausknecht)vajadzējapieliktzvaig-znītivaivispār izdalītkā II sētnieks*, jo19.gs.beigās šisvārdsparādījāskāreakcijauzrusicismudvorņiks,kasrakstuavotosreģistrētsjau60.gaduotrajāpusē. īpaša jaundarinājumugrupa irvalstunosaukumi.Līdz19.gs.vidumvirkneivalstubijadivdaļīgsapzīmējums,kurotraiskomponentsbija”zeme”,piemēram,Piņņu zeme, Poļu zeme, Spranču zeme, Vāczeme. Jaunlatvieši, īpaši

41

JurisAlunāns,ieteicanosaukumusarizskaņu-ija,iespējams,pēckrievuva-lodasparauga.Pirmājaunonosaukumudošanaskārtarisinājās50.gaduot-rajā pusē un 60. gadu sākumā, pēc tam turpinājās ”Baltijas Vēstnesī”1869.gadāun70.gadu sākumā.Visi šie jaunievalstunosaukumikvalificē-jamikā”rakstnieku jaundarinājumi”.diemžēlvārdnīcāiezīmēšananotikusinekonsekventi,piemēram,Igaunija, Latgale, Turcija, Vācijairarzvaigznīti,Anglija, Austrija, Krievija, Latvija, Mazkrievija, Zviedrija–bezzvaigznītes,bet,pie-mēram,Dānijas, Polijas, Prūsijasvārdnīcānav(irganPrūšmale).

Jaunvārdu dokumentēšanas veidi ME (EH)Šajāsadaļāuzmanībapievērstailustrējošopiemēruavotudokumentēša-

naiunvārduautorībasnorādēm(vaitotrūkumam).Jaupaviršsieskatsvārd-nīcā ļauj secināt, ka avotudokumentēšana ir vājākaisposms šā lielādarbakompozīcijā.19.gs.beigāsun20.gs.pirmajosgadudesmitosapjomīguvārd-nīcuprojektosdokumentēšanasdarbasmagumsvarējakoncentrētieskarto-tēkas līmenī (vienveidīgs avotuveidupieraksts, konsekventi ievērots avotusarakstāiekļautodarbušifrējums)vairediģēšanaslīmenī,jakartotēkānebijalabisakārtotaspierakstasistēmas.JaK.Mīlenbahspiedalītosvārdnīcasizdo-šanā,drošiviendaļunomanuskriptamateriāladokumentēšanasproblēmāmizdotosatrisināt, bet J.Endzelīnam, strādājot ar svešumanuskriptu, tobijagrūti izdarīt. Izdalīdams rakstuvalodas jaundarinājumus, sastādītājsuzņē-māspapilddarbu,citiemvārdiem,atbildībuparjaundarinājumustatusapie-rādīšanu.Kājauiepriekšminēts,pietiekamilabsrisinājumsbūtuvārdapir-mās reģistrācijas sniegšana tūlīt pēc nozīmes skaidrojuma, iespēju robežāsminotautoru,tačušādigadījumivārdnīcāirlielsretums.Jaunvārdupasnieg-šanassadaļā jauminētidažipiemēri,kurosvērojamiļotidažādirisinājumi,piemēram,pilnīgsavotutrūkums:abinieks–Amphibie.*Ļotimazinforma-tīvs irarī laikrakstanosaukums(B.Vēstn.)bezgadaunnumuravaiautoravārdasaīsinājums(Lautb.)bezprecizējošiemdatiem.Papildgrūtībashronolo-ģijasnoteikšanāradanorādesuzperiodiskoizdevumugadagājumu,piemē-ram, Stari III, 58 vaiAXI, 584, jo vārdnīcas lietotāju absolūtais vairākumsnezinaizdevumasākumgadu.citurcitātinemaznavdoti,tikairakstuavotuvaicituavotusaīsinājumi.Jaundarinājumušķirkļossniegtosavotudatusšorinduautorsnavpārbaudījis,betvārdnīcasrecenzentsJ.Alunāns(1925:1273)raksta,ka”..pārbaudotcitātusnodaināmvārdnīcas1.sējumā,nācāsizlabotappusotrasimtanepareizībuvienīgidziesmunumuros..”(J.EndzelīnsGala



vārdosatvainojās,kasākumānebijaīstisapratisMīlenbahalietotodainunu-merāciju.)

Jaundarinājumu ilustrēšana ar konkrētā vārda izcelsmei nepiesaistītucitātu (vai citātiem) ir vēl viena vārdnīcas problēma. Lasītājam, kas, iespē-jams, interesējas arī par jaundarinājuma vēstures detaļām, gandrīz nekonedod(patvarmaldināt)citātsno30–40gadusvēlākpublicētaavota,piemē-ram, vārdam latvietība ir atsauce uz žurnāla ”domas” pirmo gadagājumu(1912),laiganvārduirizdeviesreģistrēt1863.gadā”PēterburgasAvīzēs”.Ru-nājotparnorādēmuzjaunvārduautoriem,vārdnīcassastādītājiemirpietrū-cisvēsturiskāmateriāla,daļējināciesbalstītiesuzsekundāriemavotiem,pie-mēram, norādes uz Kronvalda autorību vairākos gadījumos ir smeltas no1905.gadāpublicētāsKārļaKundziņagrāmatas”KronvaldaAtis”.Nepiecie-šamopirmavotutrūkumsdažkārtliedzisuzrādītvārdadarinātāju(A.Kron-valdu),piemēram,šķirkļoscietoksnis, šļūdonis un zīmolis.Pēdējāvārdašķirklīpat trūkst Kronvalda jaundarinājuma nozīmes ‘das Bild’ (Kronvalds 1868),kasatspoguļotaarīK.Valdemāra1872.gadaKrievu-latviešu-vācuvārdnīcā.

Nepietiekamsekscerpētopirmavotuklāstsdažreizvarnovestpienepa-reiziem spriedumiempar vārdu, to variantu un atvasinājumu attieksmēm.Vārdnīcatiekuzskatītaparautoritatīvuuzziņuavotu,tāpēcpieļautāskļūmesvarizplatītiesplašākāsabiedrībā.Ilustrācijaivarnoderētlaikrakstā”LatvijasKareivis”(LK1927)publicētarakstafragments,kuraplūkotsvārdscīņa, kas MEnavapzīmētsarzvaigznīti.

”Jaunulaikudarinājumsirarīcīņa,kasnavne18.gadusimteņa,neUlmaņavārdnīcāatzīmēts.Vārdscīņairdarinātspēcdarbībasvārdacīties,sal.LangesvārdnīcāII,402(”zihstees,zihtees,streben,trachten”);Stender,Entwurfeineslett.Lexici,185(”zihtees,kämpfen”);Bielenstein,A.die lett.SpracheI,379(”cīstos,cijos, cīties,kämpfen, ringen”).NovārdacīņapēcEndzelīna (sal.MülenbachavārdnīcāI,392)ircēliesdarbībasvārdscīnīties.Pēctādiemparau-giemkāslaktiņš, strīdiņš,kasirpatapinājuminovācuvalodas,irvēlākdarinātscīniņš,sal.Lercha-PuškaišapasakasIV,27.Galotne -iņššinīvārdātāpatarīvārdākautiņšnavpamazināmāsformasgalotne-iņš,betatbilstlejsvācugalotnei-inge=augšvācugalotnei-ung.”

KonstantīnsKarulis(2001:177)jauaizrādījis,kaJ.Endzelīnaversija(cīnīties no cīņa) nesaskan ar šo vārdu lietošanas hronoloģiju.Avotu izpēte lie-cina, ka darbības vārds cīnīt[ies] lietots 18. gs. un jau 19. gs. pirmajā pusēietvērasamērāplašusemantiskonianšugammu.Arnozīmi‘cīņa’parastitikalietotsvārdscīnīšanās,senāk–cīnīšana,sal.:

43

cīņaGreeķeriſtahwejadrohşchiprettim,unaisdſinneeenaidneekus..nokaudamiteemdaudſļaudis.Şchahdâgruhtâ3ihnişchanâilgigohdampaſtahwejuşchi,teeşadſirdeja..

LA1824,44,3

..bijapattekarſtaka3ihnişchana.. TLd1846,3,17Gattaws şawu 3ihnişchanohs juhşu laimei uppureht, esnah3upee jumsbes3ittahmbruņņahm,kàweenarpilniguusti33ibu.

PAv1862,7,61

..peh3leelas3ihnişchanahs.. PAv1865,16,156

..kadtolabbu3ihnişchanubij3ihnijees.. cB1865,18,132

..kur3ihnişchanahs,weenprahtibasunbrahlibasgarswalda! dunB1868,20,78

..paşkubbinauſ3ihnişchanohsſtarpşcheemkohreem.. BV1869,20,153Nubuhtulaiksatkalşawu3eļļuun3ihnişchanohsuſşahkt.. BV 1870, 22, 173

{A.K.}Борьба–kaŗsch;zihnischanahs–Kampf;Ringen KLVV1872,24..tadapLutera laikeem iſ3ehlahs ihſtinahwigameera=laiku3ihnişchanahsſtarppilşeeşcheemunmuiſchneekeem.

BV 1872, 38, 301{A.K.}

..lozekļusparigsweiklumsunlunkanums,nadśibaunstiprumszihņâs.

SdP 4 1873, 94{A.K.}

..unwişâs3ihņâsſtahwoşchaiarmijainepeekuhſtoşchaduhşchibawehleta..

MV1877,27,211

..3ihniņâarpretigeemwehjeem.. B1878,1,2

..pulkſt.9wakarâeeşahkahsmirejamnahwes3ihniņşch,kuŗşchwilkahstrihsſtundas..

BZ1878,17,137

Paşchuſtureşchanahs3ihniņşch. B1883,14,2..untagadeeşahkasleelakâ3ihņa. Pag1883,26,213..kà gaişchakais moments uſluhkojamas Semgaleeşchu3ihņas..

BV1884,106,1

1887.gadā”BaltijasVēstnešaPielikumā”publicētaA.Kronvaldaruna,koviņšesotteicis1872.gada3.janvārī.Turatrodamsvārdscīņa,tačušātekstapilnīgu autentiskumu var apšaubīt, jo citās 1872. gada oriģinālpublikācijāsKronvalds lietojis vārdu cīnīšanās. Tabulā ietvertie citējumi (norāde A.K. –AtisKronvalds) liecina, kavārds cīņa lietots jau 70.un 80. gados, nevisno1890. gada, kā uzskata K. Karulis (2001: 177). Kārļa Kalniņa stāsta ”ozol-kalniešumācītājs”(Rīga,1883)17.lappusēatrodamvārduscīņa, cīnītājs, cīniņš un cīnīties.domājams,kalaikā,kadgarosatvasinājumusar-šanasākaaktīvi



pārveidotīsākāsformās,rakstniekiunžurnālistiķērāsarīpievārdacīnīšanās, untādāveidāradāsgancīņa,gancīniņš(sal.līdzīguattīstību:sēdēšana → sēde;patērēšana → patēre/patēriņš).Ņemotvērāreālosituāciju,apgalvojums,kacīņa darinātsnocīnīt(turpat),jāuzskataparsholastiskuprātojumu.

SecinājumiStrādājot pie vārdnīcas materiālu krāšanas un šķirkļu rakstīšanas,

K.Mīlenbahsnovērojaļotiaktīvulatviešuleksikasattīstību,tāpēcsaprotamaviņavēlmekautkāizceltšojaunradesprocesu,iezīmējotjaundarinājumusarzvaigznīti.Visumāviņamizdeviesreģistrētsamērādaudzus19.gs.beiguun20.gs.sākumajaunvārdus,papildinottosarīar50.–70.gadujaunvārdiem.ŠodarbuturpinājušiJ.EndzelīnsunE.Hauzenberga.diemžēlvārdnīcasšķirkļuneviendabīgā struktūra un no rakstu avotiem iegūtāmateriāla nepietieka-maisapjomsuntematiskaisplašumsneļāvanodrošinātdaudzusjaundarinā-jumusaratbilstošulingvistiskounfaktoloģiskoinformāciju.daļaineapšau-bāmujaundarinājumuzvaigznītesnav.

Jaundarinājumukopumāsaskatāmasiezīmes,kasļaujizteiktpieņēmumuparvalodukontaktu, īpaši tulkošanas, lielo lomulatviešuleksikasattīstībā.Tiešitulkošanasvaisvešvalodāizteiktāsaturaatstāstīšanasprocesālatviešuvalodāizveidotisimtiemkalku,–bijusinepieciešamībameklētlatviešuekvi-valentusvēlnenosauktām,neapzīmētāmparādībām,objektiemunabstrak-tiemjēdzieniem.otralīnijajaundarinājumukopumāirpoētiskāsizteiksmesbagātināšana,atvasināšanaiitīpašiizmantojotderivatīvāsgalotnes.

Ņemotvērāvārdnīcāietvertāvalodasmateriālaizteiktudaudzslāņainību,patzināmāmērāpretrunīgumu,arzvaigznīti iezīmētie jaundarinājumi (at-metot nelielu skaitu pārāk samākslotu darinājumu), iespējams, ir vien-dabīgākaiskopumsvisāvārdnīcā.

Vārdnīcas šķirkļu ilustratīvā materiāla, resp., avotu dokumentēšana irvārdnīcasvājākāvieta,kasvisvairāktraucē,izmantojotvārdnīcupētniecībai.

Literatūra

Algeo,J.(1993).1. Fifty Years Among New Words: A Dictionary of Neologisms 1941–1991. EditedbyJohnAlgeo.WiththeassistanceofAdeleS.Algeo.cambridgeUniversityPress.Alunāns,J.(1925).Latviešuvalodasvārdnīca.(Lasītājapiezīmes).2. Latvis,Nr.1240,Nr.1273,Nr.1274.

45

Alunāns,J.(1926).Latviešuvalodasvārdnīca.(Lasītājapiezīmes).3. Latvis,Nr.1296,Nr.1297,Nr.1326,Nr.1379,Nr.1380.Ancītis,V.(1967).Vārdutēvs.4. Padomju Zeme,Nr.45.ārons,M.(1925).Mūsujaun-unvecvārdi.5. Rīgas Ziņas,Nr.65.Baldunčiks,J.(2008).Piezīmesuz”Latviešuetimoloģijasvārdnīcas”malām.6. Vārds un tā pētīšanas aspekti. Rakstukrāj.,12(1).Liepāja,7–18.Baldunčiks,J.(2010).dažipapildinājumi”Latviešuetimoloģijasvārdnīcai”.7. Vārds un tā pētīšanas aspekti. Rakstukrāj.,14(1).Liepāja,19–27.Baldunčiks,J.(2012).Pārskatsparnozīmīgākajāmvienvalodasvārdnīcām:skaidrojo-8.šāsvārdnīcas,svešvārduvārdnīcas,etimoloģijasvārdnīca,slengavārdnīca.Vārdnīcu izstrāde Latvijā: 1991–2010.Rīga:Latviešuvalodasaģentūra,108–190.Baldunčiks,J.(2014).Salikteņiar9. daiļ-latviešuvalodā:vēsturiskspārskats.Vārds un tā pētīšanas aspekti. Rakstukrāj.,18(1).Liepāja,14–32.Baltiņš,M.(2015).Parjaunradīto(jaunieteikto)vārdumarķēšanuterminoloģiskos10.unleksikogrāfiskos izdevumos.Vārdnīcas un valoda. JuraBaldunčikaunAndrejaVeisbergared.Valstsvalodaskomisija.Raksti,7.sēj.Rīga:Zinātne,53–69.Bendiks,H.(1952).“PēterburgasAvīžu”cīņaparlatviešuliterārāsvalodasvārdu11.krājumaizveidi.Karogs,Nr.10,1132–1145.Blese,E.(1924).K.MülenbachaLatviešuvalodasvārdnīca.12. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts,Nr.4,478–481.Blese,E. (1932).Latviešuliterāriskāvaloda.13. Latvieši. 2. rakstu krāj.Prof.F.Baloža,P.ŠmitaunA.Tenteļared.Rīga:ValtersunRapa.375–398.Bušs,o.(2000).Eduardaozoliņa”Vāciski-latviskāvārdnīcā”iekļautieJāņaEndze-14.līnauncituautorujaunvārdi.Linguistica Lettica,Nr.7,252–257.druviete, I. (2014).15. Kārlis Mīlenbahs un viņa laikmets.Sast. Inadruviete;atb. red.SarmīteLagzdiņa.Rīga:LULatviešuvalodasinstitūts.ēdelmane,I.(1983).AugunosaukumiK.MīlenbahaunJ.EndzelīnaLatviešuvalodas16.vārdnīcā.Valodas aktualitātes – 1983.Rīga:Zinātne,48–57.Karulis,K.(2001).17. Latviešu etimoloģijas vārdnīca.Rīga:Avots.Kronvalds,A.(1868).cilvēkaiekšīgsunārīgsveids.18. Draugs un Biedris,Nr.24.Kušķis,J.(1987).KronvaldaAtisunlatviešuvaloda.19. Varavīksne. 1987. Literārā mantojuma gadagrāmata.Rīga:Liesma,186–201.Līgotņu, J. (1925).K.MülenbachaLatviešuvalodasvārdnīca.20. Jaunākās Ziņas, Nr.204.Laua,A.(1969).21. Latviešu leksikoloģija.Rīga:Zvaigzne.LK.(1927).Kācēlušiesmilitārlietulatvjuvārdi.Pēcdr.phil.Zēveraapskata.Latvijas22.Kareivis,Nr.96.Loja, J. (1968).23. Valodniecības pamatjautājumi.otrais,pārstrādātais izdevums.Rīga:Zvaigzne.Mīlenbahs,K.(1910).Kasdarītsundarāmslatviešuvalodasizpētīšanā.24. Mājas Viesis, Nr.51.



Nīdermanis,M.(1924).K.MülenbachaLatviešuvalodasvārdnīca.25. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts,Nr.8,204–209.Sviķe,S.(2012).InformativeValueofIntroductionstoBilingualdictionaries:Latvian26.Practice.Economics and Culture, Vol.6.Riga:TheUniversitycollegeofEconomicsandculture,269–279.Veisbergs,A.(2015).Latviešu-angļuvārdnīca–vēsture,papildināšanaunpārbūve.27.Vārdnīcas un valoda.JuraBaldunčikaunAndrejaVeisbergared.Valstsvalodasko-misija.Raksti,7.sēj.Rīga:Zinātne,134–160.Zēvers, J. (1928).Prof. J.EndzelīnaetimoloģijasMülenbachavārdnīcā.28. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts,Nr.10,301–314.

AvotiAus –Austrums(ž.)Ausek –Auseklis(ž.)B –Balss(l.)BV –BaltijasVēstnesis(l.)BZ –BaltijasZemkopis(l.)cB –ceļaBiedris(l.)druva –druva(ž.)dunB –draugsunBiedris(l.)EH –EndzelīnsJ.,HauzenbergaE.Papildinājumi un labojumi K. Mīlenbaha ”Latviešu

valodas vārdnīcai”.1.–2.sēj.Rīga,1934–1946.KLVV1872–Krievu-latviešu-vācuvārdnīce.Maskava:Tautasapgaismošanasminis-

terija.LA –LatviešuAvīzes(l.)ME –MīlenbahsK.Latviešu valodas vārdnīca.Red.,pap., turpinājis J.Endzelīns.

1.–4.sēj.Rīga,1823–1932.MV –MājasViesis(l.)Pag –Pagalms(ž.)PAv –PēterburgasAvīzes(l.)SdP41873–Sēta,daba,Pasaule.4.burtn.Rīga,1873.TLd –TasLatviešudraugs(l.)

47

SoMEISSUESoFREGISTERINGNEWcoINAGESINMīLENBAcHS–ENdZELīNSdIcTIoNARy

oFLATVIANLANGUAGE

SummaryThepaperdealswithasetof issuesconcerningnewcoinages (markedbyan

asterisk)inMīlenbachs–EndzelīnsdictionaryofLatvianLanguage(Mīlenbaha–Endzelīna latviešu valodas vārdnīca).Mīlenbachsnamesthesecoinages“‘writers’newcreations”inLatvian,and“neologismen”inGerman.

Theaimofthepaperisthree-fold:1)toexaminedifferentkindsofpresentationofasteriskednewcoinagesinthedictionary;2)toanalysethecorpusofnewcoinagesusingaselectionofasteriskedwordsfromseverallongerpassages,coveringapproximately25%ofthetotalnumberofpages(5480);3)tocheckthevalidityofquotedillustrationsexemplifyingentrywords,anddocumentationofsources.

Thestudyshowsthatinthebeginning(A-B)thecompilerplacestheasteriskin-consistently,onlylateraregularapproachisapplied:bumbuotava*–dieKegelbahn.Ingeneral,thedictionarycomprisesthemajorityofnewcoinages,althoughsometimeswordscoinedinthe1850sand1860sarealsoincluded,and,controversially,sometrueneologismsaremissing(e.g.aptumsums‘eclipse’,pļaujmašīna‘harvester’).Inanumberofcases,thecompilerdemonstratesinconsistencyofmarking/non-markingverysimilaritems.However, theresearchreveals thatmanyasteriskedwordsarecoinedonthepatternsofadominantcontactlanguage,soitcanbesaidthattheroleoftranslationinenrichingLatvianlexisisconsiderable.

Theweakestpointconcerningthenewcoinages is thedoubtfulvalueofmanyquotedillustrations,astheydonotrevealtheoriginalcircumstances,aconcretetextconfirmingtheactofcoiningand/orthecoineroftheword.Inanumberofcasesthedictionaryprovidesthenameofthecoiner,butnottheoriginalsource.Generallyspeaking,thecompilercreatedaninterestingfeature:markingrecentcoinagessothatthecreativityofdifferentauthorsisdisplayedinthedictionary.However,insufficientamountofcitationsandinconsistentapproachtorevealingofauthorshipdidnotallowtofullyachievetheintendedgoal.


Strādājot pie ”Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” (turpmākMLVV)rediģēšanasunpapildināšanas,Latviešuvalodasinstitūtaleksikogrāfudarbagrupanonācapieatziņas,kacitastarpābūtulietderīgiunnepieciešamipa-pildinātvārdnīcastekstuarjaunvārdumateriālu.Šīiemeslapēcradāsnepie-ciešamība noskaidrot – kuri vārdi ir, bet kuri nav uzlūkojami par jaun-vārdiem,kāarī–vaivārdnīcastekstāiekļautiejaunvārdibūtuīpašijāmarķē.Lairastuatbildesuzminētajiemjautājumiem,pieMLVVstrādājošieleksiko-grāfipievērsāspadziļinātaijaunvārduteorijasizpēteiangļu,vācu,lietuviešu,krievuun,protams,pirmāmkārtāmlatviešulingvistiskajāliteratūrā.

Konkrētāpētījumaautoreizpētesprocesāpievērsusiespēdējāstrīsvalo-dās(lietuviešu,krievuunlatviešu)atrodamajaiteorētiskajailiteratūrai,kurātādāvaicitāaspektāminētiunaplūkotijaunvārdijebneoloģismi.Uzreizjā-teic,kalietuviešuteorētiskāsliteratūrasizpēteišobrīdveltītsvismazāklaika,aplūkotsvienīgiLietuviešuvalodasinstitūtaizveidotais”Lietuviešuvalodasjaunvārdukorpuss”(Lietuvių kalbos naujažodžių duomenynasskat.naujazodziai.lki.lt)untāinstrukcijajebteorētiskaispielikums.

Pētījumamērķisbijanoskaidrot:1)kādsirhronoloģiskaiskritērijs,laivārdstiktuuzlūkotsparjaunvārdu,resp.,cik ilgivārdssaucamspar jaunvārdu,betkadtas jauatzīstamsparstabiluvispārlietojamāsleksikasdaļu;

2)vai par jaunvārdiem uzlūkojam tikai jaunos leksiskos darinājumus,aizguvumusvaiarījauesošovārdujaunāsnozīmes;

3)vai skaidrojošajā vārdnīcā ievietotie jaunvārdi būtu īpašimarķējami.Vispirmsparto,koatrodamlatviešulingvistiskajāliteratūrā,kurāaplū-

kotajaunvārduproblemātika.”Valodniecībaspamatterminuskaidrojošajāvārdnīcā”jaunvārdsjebneo-

loģisms skaidrots kā ‘vārds, kas darināts, parasti, lai nosauktupirms tam

Anitra Roze

JAUNVāRdUKoNcEPcIJA:īSSIESKATSLATVIEŠU,LIETUVIEŠUUNKRIEVU

LINGVISTISKAJāTEoRIJā

49

nepazīstamu vai ar svešas cilmes vārdu apzīmētukonkrētā laikā valodas lietojumā aktuālu jēdzienu’ [šeit un turpmāk izcēlums tekstā autores. –A.R.].Tālākajāšķirkļatekstāatrodampaskaidrojumu:”Katramlaikposmamvarbūtsaviraksturīgijaunvārdi,piemēram,19.gs.beigāsjaunvārdibijavēsture, burtnīca, zinātne,mūsdienās–datne, tiešraide, viedkarte, zibatmiņa, zīmols.”(VPSV2007:174)Nošīsdefinīcijasvarētusecināt,ka jaunvārds ir darināts (neaizgūts?)vārds, kas apzīmē konkrētā laikā aktuālu jēdzienu.

Turpmākie latviešu valodnieku pētījumi, kuros runāts par neoloģismujautājumiem,aplūkotisecībānosenākāuzjaunāko.

Netiešineoloģismiem”Latviešuvalodaskultūras jautājumu”6. laidienā(1970)pieskārusiesIneseēdelmane.Savārakstā”daživārdukrājumabagāti-nāšanas veidi” viņa atzīst: ”Viens no visvairāk izplatītajiem paņēmieniemjaunu reāliju apzīmēšanai ir jaunu leksisko nozīmju veidošana jau esoša-jiem vārdiem.Tārodasaizvienvairākvārduunsarežģītusemantiskostruk-tūru–daudzāmleksiskāmnozīmēm,daudziemundažādiemlietojumavari-antiem. Taču jāraugās, lai vārdu daudznozīmīgums [..] un to dažādaislietojumsneradītupārpratumus.”(ēdelmane1970:71)Varētudomāt,katādē-jādi par jaunvārdiem uzlūkotas arī jau esošo vārdu jaunās nozīmes, tomērtālāk redzam, ka jauno nozīmju veidošana atzīta tikai par vienu no vārdukrājuma bagātināšanas veidiem, bet ne par jaunvārdiem, jo tālāk šai pašārakstāvaramlasīt,kajaunvārdu veidošana ir cits vārdu krājuma bagātinā-šanas veids.Turpatpiebilsts,kalielumlielaisjaunvārduvairumsiratvasinā-jumi (arpiedēkļiemvaipriedēkļiem)unsalikteņi (skat.ēdelmane1970:72).AttiecībāuzhronoloģijujeblaikapārbaudiI.ēdelmaneraksta:”Katramva-lodā ienākušam jaunam vārdam, katrai jaunai vārda leksiskajai nozīmei,tāpatarīkatramjaunamnozīmeslietojumam[jaunainozīmesniansei?–A.R]ir jāiztur laika pārbaude.Jaunā vārda, jaunās vārda nozīmes vai jaunā lie-tojuma nostiprināšanos galvenokārt nosaka dzīvē radusies nepiecieša-mība.”(ēdelmane1970:73)

”Latviešuvalodaskultūrasjautājumu”17.laidienā(1982)jaunvārdujau-tājumus,konkrēti– jaunvārdusnesaistītāvalodārakstītos tekstos,aplūkojisojārsBušs.Savā rakstāo.Bušs izmanto jēdzienu“jaunie vārdi” un iedala tos 1) eksotismos, t. i., aizguvumos, kas apzīmēmumsmazākpazīstamāmzemēm un novadiem specifiskas reālijas, 2) jaunos svešvārdos, kuri ienākgalvenokārt ar dažādu nozaru terminoloģijas starpniecību, un 3) latviskascilmesjaunvārdos(skat.Bušs1982:87).Aplūkojotjaunossvešvārdus,o.Bušsraksta:”Par jaunvārdiem tosdaudzmazdrošivar saukttajosgadījumos,kad

Anitra Roze.Jaunvārdukoncepcija


jauns ir arī šo vārdu apzīmētais jēdziens[..]Sastopottekstālīdzšimnedzir-dētuterminu,lasītājsvarbūtgandrīzpārliecināts,kaattiecīgāsnozaresspe-ciālistiemšisvārdsjauirlabizināms.[..]īstiparjaunvārdiemnevaratzītarīmazpazīstamos neterminoloģiska rakstura svešvārdus, piemēram: epatēt, markants, perlustrēt,tomērtievēlradazināmuneoloģismiem tipisku negai-dītības efektu,tādēļiršeitpieminami.”(Bušs1982:87)

Arīrunājotparlatviskascilmesjaunvārdiem,o.Bušsuzskata,laicikne-parastitieliktos,gandrīznekadnaviespējamsarpilnupārliecībuapgalvot,ka tie irkautkas līdz šimnekurunnekadnebijis. (Bušs1982: 87)Tādējādivarētusecināt,kaīstujaunvārduvalodāpraktiskinav,jopatgadījumos,kadsabiedrībatosuztverparjauniem,tie,visticamāk,jaukādulaikuircirkulē-jušinosacītispecifiskā,norobežotāvidē,būdamispeciālāsleksikas,resp.,ter-minu, statusā. Attiecībā uz jaunvārdu darināšanuo. Bušs kā visproduktī-vākopaņēmienuminsalikteņuveidošanu(skat.Bušs1982:88).Lielākodaļusavā rakstā minēto jaunvārdu o. Bušs tomēr atzīst par potenciāliem vār-diem,kāotrugrupuizdalīdamsokazionālos vārdus(skat.Bušs1982:89/90).Resp.,parneoloģismiem(kautariebildi)uzlūkotivārdi,kuriapzīmējaunusjēdzienus,vārdi,kuripazīstami lielākajai sabiedrībasdaļai, tievarbūtgansvešvārdi(resp.,aizguvumi),ganlatviskascilmesdarinājumi.

Jaunvārdu jautājumiem o. Bušs vēlākā laikā pievērsies vairākkārt. Tākrājuma”LinguisticaLettica”2.numurā(1998),aplūkojotpamatāokazionā-los jaunvārdus,o. Bušs pie jaunvārdiem, kas veidoti, lai nosauktu faktu vai parādību, kam līdz šim leksiska(resp.,vienvārdiska)apzīmējuma nav bijis, minējis vārdus suņkopība, suņupuika, bet pie okazionālajiem jaun-vārdiem,kaslietotiironijasizpausmei,–vārdubučmūlītis.(Bušs1998:38,39)Jāpiebilst,ka rakstāaplūkoti tikai leksiskieneoloģismi.Parvārdu jaunajāmnozīmēm kā jaunvārdiem, resp., par semantiskajiem neoloģismiem, runātsnetiek.

Krājuma”LinguisticaLettica”7.numurā(2000)o.BušsaplūkojisEduardaozoliņavārdnīcā iekļautos JāņaEndzelīna jaunvārdus. Teorētiskā ziņā šajārakstānekojaununeatrodam.Interesantitomēršķitaatzīmēt,kaapskatītajāvārdnīcājaunvārdi(pēcK.Mīlenbaha”Latviešuvalodasvārdnīcas”parauga)no pārējo vārdu korpusa izcelti ar īpašumarķējumu – zvaigznīti (*). (Bušs2000: 253) Šāds jaunvārdumarķējumaveids šobrīd,darbavariantā, tiek iz-mantotsarī”Mūsdienulatviešuvalodasvārdnīcā”.

Neoloģismu jautājumiemsavāspublikācijāsganvienspats,ganar līdz-autoriem pievērsies arī Andrejs Veisbergs. Tā rakstā ”Jaundarinājumi lat-

51

viešuvalodā21.gadsimtā”A.Veisbergs(kopāarMaijuBrēdi,GuntuLočmeli,ArviluŠalmiunVenetuŽīguri), runājotpar jaunvārdiem, izsakadomu,kaikviensneoloģismssākumāirbijisokazionālisms.Autoriatzīst,kasinhronāskatījumāparasti irgrūti izvērtēt, kuršokazionālismsvarētukļūtparneo-loģismu, un precizē, ka tam nepieciešami vismaz trīs līdz pieci gadi.(Veisbergs,Brēde,Ločmele,Šalme,Žīgure2009:211)Tieknorādīts,kavairā-kumsokazionālismuirsalikteņi,atvasinājumiunaizguvumi,kāarī,kava-lodāiesakņojasunneoloģismustatusuvisbiežākgūstaizguvumiunvalodasnormām un tradīcijām pieņemamāki veidojumi. Starp okazionālismiemrakstā minēti vārdi dižpārdoklis, gejfilma, bučmūlītis, bet par tipiskiem neo-loģismiemdēvētiatmežošana, jūrmalgeita, eirozona, lūzeris, fīča, frīks, iespringt, apgreidot, aptrakt.(Veisbergs,Brēde,Ločmele,Šalme,Žīgure2009:213)Resp.,parjaunvārdiemtiekuzskatītiganpašcilmesvārdi,ganaizguvumi,tostarpsarunvalodaiunslengampiederīgie.

Rakstāminēti vairāki jaunvārdu un okazionālismu veidošanas iemesli,nokuriemkāgalvenosvarētuminēt:1)jaunuparādībuunlietuapzīmēšana,piemēram,eirozona, goblins,2)jaunuapzīmējumuveidošanajauzināmāmlie-tāmunparādībām,piemēram,zīmols – brends, audits – revīzija,3)profesionā-lismu, terminu iepludināšana vispārīgā lietojumā, piemēram, inlains, fertils, spots, kastings, snūkers, skeletons, 4) stilistiski ekspresīvi nolūki, vārdspēles,piemēram,eksresnītis, stulbjēls.

Secinot, ka vairākums jaunveidojumu joprojām tiek radīti, izmantojottradicionālosvārddarināšanaspaņēmienus–atvasināšanu,salikteņuveido-šanu,metaforiskopārnesumuuntradicionāloaizgūšanu–,kāpiemēriminētimēbeļnieks, redzējums, kinotusētājs, struktūrpalīdzība, ministrēšana, atmežošana, narkošanās, apsmaidīt, ietusēt, zaļais, tārps. Nevaram nepamanīt, ka nule uz-skaitītajāpiemēruvirknēdivipēdējieirnevisleksiskie,betsemantiskieneo-loģismi.Parsemantiskajiemneoloģismiemrakstārunātsarīsemantiskāsaiz-gūšanas kontekstā, minēts, ka daudziem veciem aizguvumiem parādāsjaunas nozīmes, tajā skaitā latviskās izcelsmes vārdiem, un ka šo tendenciparastiveicinaplašākapolisēmijaangļuvalodā, salīdzinotarvārdanozīmilatviešuvalodā. Šajā kategorijāminēti piemēri– pele, vīruss, zālīte, zvaigzne, zaļais, rullēt.(Veisbergs,Brēde,Ločmele,Šalme,Žīgure2009:215)Angļuvalo-dasietekmenorādītaarīattiecībāuzjaunuvārddarināšanaspaņēmienuraša-nos,kāarīuzsvērts,kagalvenaisjaunvārduveidošanaspaņēmiensiraizgū-šana.(Veisbergs,Brēde,Ločmele,Šalme,Žīgure2009:219)



citāsavāpublikācijā”Jaunvārdiunvalodasattīstībasvirziens”A.Veis-bergspiejaunvārdiemplašānozīmēminsalikteņus,vārdkopas,aizguvumus,kāarī jaununozīmjuizveidi.Resp.,par jaunvārdiemuzlūkotiganleksiskie,gansemantiskieneoloģismi.TālākA.Veisbergsraksta:”Valodniekuunne-valodniekudiskusija par jaunvārdiemparasti norit tradicionālāsdihotomi-jasietvaros–svešs(implicētinevēlams)vaipašcilmesveidojums.”Uzskaitotvirkni nu jaubijušo jaunvārdu,A.Veisbergs starp tiemmin čats, čips, fans, bums, (dator)pele, nūjot, rullēt, saziņa, zīmols, aprūpe, pieeja, aprite, šarmēt, mediji, (at)mazgāt, sviests.Kāredzams, starpšiemarī irvairāki semantiskieneo-loģismi.

Apkopojot secināms, ka tradicionāli par jaunvārdiem tiek atzīti vienīgileksiskiejaunveidojumi(ganpašcilmesvārdi,ganaizguvumi),savukārtpē-dējās desmitgadēs jaunvārdu statusā nonākuši arī semantiskie neoloģismi.Attiecībā uz hronoloģiskajiem kritērijiem nekas noteikts sacīts nav. Vārdaceļšnookazionālismauzneoloģismuminēts3–5gaduietvaros,betparneo-loģismuuzlūkotsvārds,kuršapzīmēsabiedrībāzināmu,pazīstamujaunujē-dzienu.

Lietuviešulingvistiskajātradīcijā(cikmumsļaujspriest“Lietuviešuva-lodasjaunvārdukorpusa”koncepcija)parjaunvārdiemtiekuzlūkotiganlek-siskie neoloģismi, (tostarp aizguvumi, resp., svešas saknes vārdi, kampie-vienotaslietuviskasgalotnes,priedēkļiunpiedēkļi,kāarīpašcilmesvārdiarlietuviešuvalodājaufiksētāmsaknēm)ganmodeļi,kasaizgūtinocitāmva-lodām,gansemantiskieneoloģismi–jauesošovārdujaunāsnozīmes.

Jaunvārdukorpusāfiksētiganliterārāsvalodasvārdi,gansarunvalodasvārdi.Tonoteikšanashronoloģiskaiskritērijsnavīstiskaidrs,jodatubāzēat-rodamisamērādaudzivalodāseniesakņojušies, labipazīstamivārdiar jauzināmāmnozīmēm,vārdi,kuri,šķiet,jaukādulaikukļuvušiparstabiluvis-pārlietojamās leksikas daļu, piemēram, adžika ‘adžika’, afroamerikietis ‘afroamerikānis’, arachnofobija ‘arahnofobija’, aromaterapija ‘aromaterapija’,bagetė ‘bagete’, baklava ‘baklava’, blenderis ‘blenderis’,dendroparkas ‘dendro-parks’, ekskliuzyvas ‘ekskluzīvs’, ekstremalas ‘ekstremāls’, feministas ‘femi-nists’.Irnorādītsgads,kurāvārdsiriesniegtsdatubāzē,laiks,kadtasatjau-nots šai bāzē, kā arī sniegta norāde par to, vai vārds valodā joprojām tieklietots.Instrukcijākāsvarīgākaiskritērijsvārdaievietošanaidatubāzēminētstas,kavārdsnavatrodamsnevienāno21.gs. lielākajāmlietuviešuvalodasskaidrojošajāmvārdnīcām,kāarī–kadatubāzēfiksētišajāsvārdnīcāsneeso-šievārdi,kasradušieslaikposmāno20.gs.pēdējāsdesmitgadeslīdz21.gs.

53

sākumam(pamatātieirvārdi,kuri,kājautikanorādīts,irkļuvušiparstabiluleksikasdaļu).Korpusāaplūkojamiarījaunākālaikāradušiesjaunvārdisnoriada ‘snoriāde’ (vārds radies pēc bankas “Snoras” bankrota), olimpicenas ‘olimpicens’ (skaidrojumaversija:2012.gadāķīmiķipargoduolimpiskajāmspēlēmradījajaunumolekulu,konosaucašādāvārdā), įspirtukės ‘iešļūcenes’, plaktainis ‘mūzikasstils–divuvaivairākuskaņdarbusajaukums’(plakti liet.val.‘kult’,vārdsveidotskāatbilsmeangļumash-up), selfis ‘selfijs,fotopašport-rets’,patiktukas ‘noliet.val.patikti ‘patikt’,veidotskāatbilsmesociālajostīkloslietotajamangļulike’ unciti.

Secināms,ka lietuviešuvalodāpar jaunvārdiemuzskatītigan leksiskie,gan semantiskie neoloģismi, turklāt gan valodā jau nostabilizējušies vārdi,tādi,kurivalodāienākuši20.gs.pēdējādesmitgadē,ganpavisamjaunidari-nājumi,aizguvumiunjaunāsnozīmes.

Aplūkojot krievu valodnieku rakstīto par jaunvārdiem, varam atrastvairākasjaunvārdudefinīcijas.

1.MartaApetjanajaunvārdusdefinēkāvārdusvaivārdusavienojumus,kas valodā radušies sociālpolitisku pārmaiņu, zinātnes un tehnikas attīstī-bas,jaunusadzīvesapstākļurezultātāunirparedzēti,lai apzīmētu jaunus, agrāk nepazītus priekšmetus, parādības, kā arī jaunus jēdzienus.Atzīmētsturklāt,kajaunvārdikonkrētajāvēsturesperiodāirpilnīgi jaunas leksiskas vienības, vārdi, kas vēl nav kļuvuši par aktīvā vārdu krājuma daļu,tāpēcdaļailietotājuvarbūtsveši.Turklāttievarbūtganvārdi,kasveidoti,izman-tojot valodā esošos vārddarināšanasmodeļusun likumības, gan arī aizgu-vuminocitāmvalodām.(Апетян2014:670)Tiekuzsvērts,kajaunvārdi,kuriienākuši valodākā jaunu jēdzienu apzīmētāji, ilgu laikuvarpalikt pasīvāsleksikaskrājumā,vismaztikmēr,kamērjaunienākušiejēdzieninegūsvispā-rējuatpazīstamību.Arlaikutievainukļūsparaktīvāsleksikasdaļu,vaiarītiksaizmirsti.

2. Krievu valodas stilistikas pētnieces IrinasGolubas ieskatā par jaun-vārdiemuzlūkojamivārdi, kuri saglabājuši novitātes, svaiguma izjūtu.At-zīmēts, ka termins ”neoloģisms” sašaurina un konkretizē jēdzienu ”jaunsvārds”:aplūkojotjaunosvārdus,tiekņemtsvērātikailaiks,kadtieienākušivalodā,savukārt,ja dēvējam vārdu par jaunvārdu, mēs uzsveram tā stilis-tiskās atšķirības,resp.to,kašisvārdstiekuztvertskākautkasjauns,nepa-rasts.Ņemotvērāto,kaarlaiku,lietotājiempamazām”pierodot”pievārda,neparastuma sajūta zūd, skaidrojošo vārdnīcu sastādītāji parasti izvairāsjaunvārdiempiešķirtkāduīpašustilistiskumarķējumu.(Голуб1997)



3. citā publikācijā autoru grupa ditmārs Rozentāls, Irina Goluba unMargaritaTeļenkova jaunvārdusdefinēkā jaunusvārdus,kurivēlnavkļu-vušiparpierastiemunikdienišķiemattiecīgopriekšmetu, jēdzienuapzīmē-tājiem. Autori norāda, ka jaunie vārdi, kas ikdienā tiek aktīvi lietoti un irlietotājiempazīstami,patiesībānavjaunvārdi.Tiklīdzjaunovārdusāklietotbieži, tiklīdzvārdskļūstpierasts, tasasimilējasunstilistiskivairsneizceļasuzpārējāsleksikasfona.(Розенталь,Голуб,Теленкова2002)

4.KrievujaunvārdupētnieceMarinaMoskaļovauzskatavārdapiederībujaunvārdiemparnosacītuunvēsturiskā aspektā aplūkojamuparādību, no-rādot, ka zinātnieku vidū nav vienota viedokļa par to, kas ir jaunvārds.(Москалёва2008)

TāNikolajsŠanskis savā1964.gadapētījumā jaunvārdusdefinēkā jau-nus leksiskus veidojumus, kuri rodas sabiedriskās nepieciešamībasdēļ, lai apzīmētu jaunus priekšmetus vai parādības, radalietotājānovitātes izjūtu unvēlnav kļuvuši par valodas stabilās leksikas daļu.(Шанский1964:158)Pēcšīsdefinīcijasvaramsecināt,kajaunvārduskaitsvalodāirsalīdzinošine-liels,jonebūsļotidaudztāduvārdu,kuriapzīmējaunuspriekšmetusvaipa-rādības,betnavkļuvušipar leksikasdaļu.Resp., irvirknevārdu,kuri līdzšimbrīdimnavfiksētikādānoskaidrojošajāmvārdnīcām,bettietieklietotiplašsaziņaslīdzekļos,sarunvalodāunirlietotājiempazīstami.

NadeždaKotelovasavukārtuzskata,kapirmaisungalvenais jaunvārdakritērijsirkonkretizācija laika ziņā.(Котелова1975:14)Neoloģismiirjaunivārdiattiecībāpretkāduiepriekšējulaikaperiodu,resp.,vārdi, kuru valodā iepriekš nav bijis.Tātadviensnojaunvārdanoteikšanaskritērijiembūtuno-teikthronoloģiskuatskaitespunktuattiecībāpretkāduiepriekšējulaikape-riodu.Kāotrukritērijuviņaminvārdaizplatību,saistottoarvārda”pārvie-tošanos” no vienas lietojuma jomas uz citu. Trešais kritērijs skar jēdzienus”neoloģija”un”neoloģisms”,resp.,termins”neoloģisms”būtuattiecināmsuzkonkrētu vārdu – jaunvārdu, savukārt termins ”neoloģija” varētu tikt uz-tverts kāmācība par jauno un tikt izmantots, lai apzīmētu dažādas jaunasvalodasparādības:vecovārdujaunāsīpašības,stilistiskāsizmaiņas,jaunuva-lenci,jaunasvārdaleksiskigramatiskāsfunkcijasu.tml.(Котелова 1975:17)ceturtaiskritērijsskarpašavārdanovitātesnoteikšanaiizmantojamāsstruk-turālāspazīmes.Kotelovanorāda,kapriekšstatsparjauniemvārdiemkāparjauniem,nemotivējottoarvārdaiekšējostruktūru,irizplatītsnevalodniekuvidē.(Котелова1982:54)

55

Tiktālparto,kasirjaunvārds.Tālāk–parjaunvārduiedalījumu.JauminētāI.Golubajaunvārdusiedalījusivairākāsgrupās:

1)leksiskajosjaunvārdos,kasirlielākājaunvārdugrupa;tieirjaunvārdi,kuritiekdarinātipēcproduktīviem,valodājaupastāvošiemvārddarināšanasmodeļiemvaiaizgūtinocitāmvalodām;

2)semantiskajosjaunvārdos,kurirodas,piešķirotjaunasnozīmesvalodājau izsenis eksistējošiem, labipazīstamiemvārdiem. Interesanti atzīmēt, kašievalodāsenpazīstamieunlietotievārdi,nozīmesmaiņasrezultātānonā-kotjaunvārdustatusā,mainasavasiepriekšējāstematiskāsgrupasunpārvie-tojasuzpilnīgijaunām,neretimainotganleksiskovalenci,ganarīstilistiskounekspresīvonokrāsu(sk.Голуб1997).(Līdzīguatziņuvarētuizteiktarīat-tiecībāuz latviešuvalodu (piem.,pele ‘dzīvnieks’,peledator.* ‘datorapiede-rums’;uzmest‘uzsviest’,uzmest.sar. nelit.** ‘nodot,pievilt’),kautarīlatviešuvalodātradicionālisemantiskieneoloģisminetiekatzītiparjaunvārdiem,betganvienkāršipar jaunāmvārdanozīmēm.)Autorepiebilst, ka semantiskieneoloģismi nereti rodas žargona ietekmē (piem., krievu ‘kruts, stilīgs’,‘tusēties’).

JeļenaGutina,aprakstotleksiskosjaunvārdus,uzsver,katiepirmāmkār-tām atspoguļo jaunu reāliju rašanos, savukārt tieši semantiskie neoloģismisniedzpriekšstatuparizmaiņāmrealitātesuztverē,paraktīvākajāmlingvis-tiskajāmasociācijām,parvērtējumu,kāduvalodaslietotājisniedztaivaicitaisabiedrībasparādībai.Viņaarīnorāda,kadaudzasjaunāsnozīmes,resp.,se-mantiskie neoloģismi, kuri tiek fiksēti vārdnīcās, stilistiski tiekmarķēti kāraksturīgisarunvalodaivaislengam(Гутина).Latviešuvalodasanalogido-tajiempiemēriembūtuuzmest‘nodot,pievilt’,uzlauzt‘piekļūtdatorāglabāta-jiemdatiem,pārspējottādrošībassistēmu’u.tml.

Turpinotaplūkot jaunvārduiedalījumukrievuteorētiskajā literatūrā,at-griezīsimiespieI.Golubaspētījumaparjaunvārdiem,kurviņaleksiskosunsemantiskosjaunvārdusdalavēlvairākāsgrupās:

1)anonīmiejaunvārdi(tādi,kuruautorsnavzināms),2)noteiktuautoru(parastirakstnieku,dzejnieku)radītiejaunvārdi,3)nominatīviejaunvārdi,kuritiešinosaucapzīmējamojēdzienu,

*MLVVizmantotssaīsinājums–datorzinātnes,informātikastermins.**MLVVizmantotssaīsinājums–neliterārāssarunvalodasvārds.



4)stilistiskiejaunvārdi,kuriempiemītspilgtaekspresijaunkuriemvien-mēr ir izteikta pozitīva vai negatīva konotācija (piem., prihvatizācija).Jāteic,kabiežastilistisko jaunvārdulietošanatomērveicinaattiecīgāskonotācijasneitralizēšanos.(Голуб1997)

Pēdējāsjaunvārduiedalījumagrupas,uzkurāmnorādaI.Goluba,ir:5)valodiskie jaunvārdi (ar todomātavalodaiepretimrunai,vārdi,kuritiek lietoti noteiktu vispārzināmu jēdzienu apzīmēšanai un ar laikukļūstparaktīvāsleksikasdaļu,tiekiekļautivārdnīcās)un

6) okazionālie jaunvārdi, kuri tikuši lietoti tikai noteiktā kontekstā untikaivienureizi.(Голуб1997)

JauminētieautoriRozentāls,GolubaunTeļenkovajaunvārdusiedalaarīleksiskajosunsemantiskajos,turklātatšķirībasvērojamastikaileksiskojaun-vārduaprakstā, resp.,par tādiemuzlūkoti ganaizgūtie, gan tādi, kuri tiekveidotipēcproduktīviemvārddarināšanasmodeļiem, tālāk tosstrukturējotsufiksālajos,prefiksālajos,sufiksāliprefiksālajos,salikteņos,zilbjuunburtuabreviatūrās(омон ‘omons(īpašuuzdevumuvienībamilicijā)’,спецназ ‘spe-ciālo uzdevumu vienība’, СНГ ’NVS, Neatkarīgo Valstu Savienība’, ГКЧП ’Valstskomiteja,kas izveidotaārkārtasgadījumiem’)unsaīsinājumos (пом. ‘pal.(palīgs)’, зам.’vietn.(vietnieks)’).(Розенталь,Голуб,Теленкова2002)

citāpētījumāatrodamsjaunvārduiedalījums1)aizgūtajosjaunvārdos(artodomātiganaizguvuminocitāmvalodām,gannocitiemnacionālāsvalo-daspaveidiem,resp.,ārējieuniekšējieaizguvumi),2)semantiskajosjaunvār-dos(t.i.,jaununozīmjurašanāsjauesošiemvārdiem)un3)vārddarināšanasjaunvārdos(artodomātijaunivārdi,kasradušiesvārddarināšanas(derivāci-jas)rezultātā),tātad–pašcilmesjaunvārdos.Turpatatzīmēts,kalielākājaun-vārdudaļaradusiestiešivārddarināšanasrezultātā.(Жданова2012:391)

T.Bucevasavukārtuzskata,katiešiaršiem,vārddarināšanasceļāvalodāienākušajiemjaunvārdiemsaistītasvairākasproblēmas:jajaunvārdudarinā-šanaiizmantotsvalodājausenpazīstamsmodelisvaiarītiedarinātinova-lodāsenpazīstamiemvārdiem,tievispārvarnetiktuztvertikājauni.Tāpēckā jaunvārdi tievar tikt fiksētivienīgi tad, japar tādiemuzskatīti leksiko-grāfiskosavotos. (Буцева2006:9)Turklātšai jaunvārdukategorijai īpašiak-tuālair”novitātesprezumpcija”,resp.,vārdstiekuzskatītsparjaunutikmēr,kamērnavpierādītspretējais.(Денисенко2006:39)

Kā jaunvārdiem (pamatā aizguvumiem) bagātākās jomas pētnieki minekonomiku,politiku,datorzinības,sportu,kultūru(pārsvarāpopulārāsmū-zikas jomu),kosmetoloģiju,kāarīprofesiju,dažādunodarbjunosaukumus.

57

daudz jaunvārdu ienāk valodā, lai apzīmētu jaunus sadzīves priekšmetus.(Апетян2014:670,671)

J.Gutinašosarakstupapildinaarparapsiholoģiju,astroloģijuunekstra-sensiemsaistītojomuunekoloģiju.Savukārt,runājotparjauminētajiempo-litiskāssfērasvārdiem,viņatiempieskaitaarīpārnestānozīmēlietotosapzī-mējumus, semantiskos neoloģismus бархатный ‘samta’ tādā nozīmē, kādašimvārdamirsavienojumāsamta revolūcija,resp.,‘izmaiņas,kaspanāktasli-kumīgā ceļā, bez vardarbības’,придворный (‘galma’) ‘tāds, kas kalpo valstsvaras interesēm’ u.c. (Гутина).Viņa uzsver, ka īpaši aktuāls irmetaforiskāpārnesumamodelis, resp., nozīmes, kuras izveidojušāsuz līdzībaspamata,piem.,alerģija‘noliedzošaattieksme,neiecietībapretkādu,ko’.Arlaikušītē-lainībavargansaglabāties,ganizzust(piem.,slēgts‘slepens,nepieejams’,bībele ‘grāmata, kurā izklāstītas neapstrīdamas patiesības kādā garīgās vaipraktiskāsdzīvesjomā’).(Гутина)

Unvisbeidzot–daživārdiparjaunvārduvārdnīcām.Krievuvalodniekitās atzīst par vienu no mobilākajiem leksikogrāfisko izdevumu veidiem.Savukārt jaunvārdu īpašamarķēšana skaidrojošajās vārdnīcās netiek atzītaparlietderīgutāiemesladēļ,kavalodasvārdukrājumabagātināšanāsvien-mēr apsteidz vārdnīcas sastādīšanas procesu. (Москалёва 2008) Arī JeļenaŽdanovanorādauz to,ka jaunvārdi skaidrojošajāsvārdnīcāsparastinetiekīpaši marķēti, bet gan iekļauti kopējā vārdu korpusā, kas pētniekam radazināmasneērtības,joapgrūtinajaunvārdukākopumaizpēti.(Жданова2012,388,390)

Līdzar tosecināms,kakrievu lingvistiskajā literatūrāpar jaunvārdiemuzlūkoti gan jaunie leksiskie aizguvumi, gan pašcilmes vārdi, gan arī jauesošovārdujaunāsnozīmes.Attiecībāuzhronoloģiskoierobežojumustriktinoteiktukritērijunav,būtiska irvārdanovitātes izjūtaun fakts,ka tasnavticisfiksētsagrākalaikaposmavalodā,parkovarētuliecinātvārdaatraša-nāsvalodasskaidrojošajāsvārdnīcās.

Ko,galugalā,varamsecinātattiecībāuzrakstasākumāuzdotajiemjautā-jumiem?

1.Kāds ir hronoloģiskais kritērijs, lai vārds tiktu uzlūkots par jaunvārdu, resp., cik ilgi vārds uzlūkojams par jaunvārdu, bet kad tas jau atzīstams par stabilu aktuālās leksikas daļu?–Vienīgaiskritērijspagaidāmšķiettas,kavārdsno lietotāju puses tiek uztverts kā jauns, iepriekš valodā nebijis vaiplašam lietotāju skaitam iepriekš nepazīstams. citi kritēriji, tostarphronoloģiski,pārliecinošikonstatētinav.



2.Vai par jaunvārdiem uzlūkojam tikai jaunos leksiskos darinājumus, aizguvumus vai arī jau esošo vārdu jaunās nozīmes? – Latviešu, lietuviešu unkrievu valodnieku domas šajā jautājumā dalās. Autores ieskatā, parjaunvārdiembūtuuzlūkojamasarīvārdujaunāsnozīmes,pretējāgadī-jumātāsnevienmērbūsiespējamsizcelt,pamanītlīdzāsjauesošajāmvārdanozīmēm(pienosacījuma,ja,piemēram,tiktuveidotskādsvalo-das jaunvārduapkopojums). Iespējamsargumentspar labušādaino-stājai būtu arī cituvalodu lingvistiskā tradīcija jaunvārdu jautājumā.

3.Vai skaidrojošajā vārdnīcā ievietotie jaunvārdi būtu īpaši marķējami?–Uzšojautājumupilnīgi noteiktas atbildes pagaidāmnav. Ir argumenti gan“par”(nopētniekaviedokļa,tādējādijaunvārdikākopumsbūtuvieg-lākpamanāmiunapkopojamipētnieciskosnolūkos),gan“pret”(vārdastatussvalodāvarmainīties,tādējādivārdnīcāradīsiesneprecizitātes)šāduiespējamību.

Šajā rakstā jaunvārdu problemātikai veltītie jautājumi ir tikai ieskicēti.Varam cerēt, ka turpmākos pētījumos radīsies iespēja aplūkot publikācijāskartosjautājumussīkāk,tādējādirodotpamatotasunkonkrētasatbildesuzuzdotajiemunvēldaudziemcitiemjautājumiem.

Literatūra

Bušs,o.(1982).Jaunvārdinesaistītāvalodārakstītostekstos.1. Latviešu valodas kultūras jautājumi,17.Rīga,85–95.Bušs,o.(1998).okazionāliejaunvārdimūsdienupublicistikastekstosfunkcionālā2.skatījumā.Linguistica Lettica,2.Rīga:Latviešuvalodasinstitūts,38–42.Bušs,o.(2000).Eduardaozoliņa”Vāciski-latviskāvārdnīcā”iekļautieJāņaEndzelīna3.uncituautorujaunvārdi.Linguistica Lettica,7.Rīga:LULatviešuvalodasinstitūts,252–257.ēdelmane,I.(1970).daživārdukrājumabagātināšanasveidi.4. Latviešu valodas kultūras jautājumi,6.Rīga:Liesma,71–75.Lietuviųkalbosnaujažodžiųduomenynas.5. http://naujazodziai.lki.lt/Veisbergs,A.,Brēde,M.,Ločmele,G.,Šalme,A.,Žīgure,V.(2009).Jaundarinājumi6.latviešuvalodā21.gadsimtā.Letonikas trešā kongresa zinātniskie raksti.Rīga:LatvijasZinātņuakadēmija,211–223.Veisbergs,A.7. Jaunvārdi un valodas attīstības virziens. Iegūtsnovietneswww.vvk.lv Valstsvaloda–Publikācijas.Апетян,М.К.(2014).Особенностирусскихнеологизмовпутемзаимствования8.изанглийскогоязыка.Молодой ученый,№1,670–671.

59

Буцева,Т.Н.(2006).Итогиразвитияисовременноесостояниенеологического9.направлениярусскойакадемическойлексикографии.Русская академическая неография (к 40-летию научного направления):Матер. междунар. конф. СПб.,7–14.Гутина,Е.А.10. Семантические неологизмы в современном русском языке no vietnes https://gutinaea.wordpress.com/

Денисенко,Ю.Ф.(2006).ТипынеологическихсловарейИЛИРАНиформиро-11.ваниеихсистемности.Русская академическая неография (к 40-летию научного на правления): Матер. междунар. конф.СПб.,39–46.Жданова,Е.А.(2012).Лексикографическаяфиксациянеологизмоввсловарях12.разныхтипов.Вестник Нижегородского университета им. Н.И. Лобачевского,№3(1).НижнийНовгород,388–392.Котелова,Н.З.(1975).13. Значение слова и его сочетаемость (к формализации в языко-знании).Л.,164.Котелова,Н.З.(1982).Первыйопытописаниярусскихнеологизмов.In:14. Новые слова и словари новых слов.М.,456.Москалева,М.В.(2008).Неологизмыипроблемаихизучениявсовременном15.русскомязыке.Известия Российского государственного педагогического универ-ситета им. А.И. Герцена,№80,246–249.Розенталь,Д.Э.,Голуб,И.Б.,Теленкова,М.А.(2002).16. Современный русский язык.М.:Айрис-Пресс.Шанский,Н.М.(1964).17. Лексикология современного русского языка.М.,423.

THEcoNcEPToFNEoLoGISM:ABRIEFINSIGHTINToLATVIAN,LITHUANIANANdRUSSIANLINGUISTIcTHEoRy

SummaryWhileworkingontherevisionofthe“dictionaryofModernLatvian”(“Mūsdienu

latviešu valodas vārdnīca”,henceforthMLVV), the lexicographyteamof theLatvianLanguageInstitutefocusedparticularlyontheissueofneologismsandtheiranalysis.Inordertoclarifytheproblematicaspects,westudiedthetheoriesonneologismsinEnglish,German,Lithuanian,RussianandLatvianlinguisticliterature.

MyownfocusofattentionwasonthetheoreticalliteratureinLithuanian,RussianandLatvianlinguistics.Analysingtheirtreatmentofneologisms,themainobjectivewastoseekanswerstothefollowingquestions:

1)Whatarethechronologicalcriteriausedtodefineawordasaneologism?Howlongcanawordbeaneologism,andwhenitbecomesapartofthebasicvoca-bulary?



2)Areonlynewlexicalcoinagesorloanwordsconsideredasneologisms,orcanthenewmeaningsofexistingwordsalsobetermedso?

3)Shouldneologismsbespecificallymarkedinanexplanatorydictionary?SumminguptheapproachofLatvian linguists (suchas I.ēdelmane,o.Bušs,

A.Veisbergs)tothetopicofneologisms,wecanseethattraditionallyonlynewlexicalunits(bothloanwordsandnativecoinages)aredefinedasneologisms,butduringtherecentdecades,thisstatusisalsoattributedtosemanticneologisms.Thechronologicalcriteriaarenotmentionedbytheseauthors.Ithasonlybeennotedthatitusuallytakes3–5years topass fromanoccasionalismtoaneologism,andneologismisusuallydefinedasaworddenotinganew,butwell-knownconceptorphenomenon.

InLithuanian linguistics, theconceptofneologismencompassesboth lexicalneologisms(amongthem:borrowedforeignwords i.e. theirstemswithLithuanianaffixesadded,aswellasnativewordscoinedfromrootsalreadyexistinginLithuanian,andwordscoinedfollowingforeignpatterns),andsemanticneologisms(existingwordsusedinnewmeanings).ThedatabaseofLithuanianneologismscontainsbothstandardandcolloquialvocabulary.Thechronologicalcriterionisunclearbecausemanywordsinthedatabaseseemtoberatherwell-knownandestablishedwordswhichhavebecomepartofthebasicvocabularysometimeago.

InliteratureonneologismsbyRussianlinguists,however,thistermisattributedtorecentlexicalborrowings,aswellasnewnativewords,andnewmeaningsofalreadyexistingwords.Therearenostrictchronologicallimitseither–whatmattersiswhetherawordisperceivedasnewandhasnotexistedinthelanguageofanearlierperiod(i.e.isabsentfromdictionaries).

Thus,wecangivethefollowingresponsestothequestionsposedearlier:1)Theonlycriterionseemstobetheperceptionoftheusers–thewordiscon-sideredaneologismifusersperceive itasnew,formerlynon-existentornotknowntomostofthepublic.Noothercriteria(includingchronologicalones)werefound.

2)InLatvian,LithuanianandRussianlinguistics,theopinionsdifferonwhetherneologismsareonlynewlexemesoralsonewmeaningsofalreadyexistingones.Inmyownview,newmeaningsshouldalsoberegardedasneologismsotherwiseitwouldnotalwaysbepossibletohighlightthembesidethealreadyexistingmeaningsofaword (incase, for instance,acorpusofneologismsmightbecompiled).Thelinguistictraditionsofotherlanguagesalsosupportthisargument.

3)Thereisnotyetaclear-cutanswertothequestionwhetherneologismsshouldbespecificallymarkedinadictionary.Thereareargumentsbothfor(itwouldmakeiteasiertosortthemoutforthepurposesofresearch)andagainst(thestatusofawordmaychangequickly,thusleavingthedictionarywithimprecisedata)thisidea.

Mīlenbaha–Endzelīnavārdnīcairlatviešuleksikogrāfijasunpatvalodaskanons.Tačuparadoksāli,kapētniekigalvenokārttoizmantojušikākrātuvi,avotu,kurpasmeltiesnepieciešamomateriālu.Laiarīirpētījumiparvārdnī-casizveidi,daudzmazākanalizētstas,kasvārdnīcāiratrodamsunkasnavatrodams,nokāvadījušiesautori (secīgiMīlenbahs,Endzelīns,Šturma), iz-vēlotiestovaicituvārdnīcasmega-,makro-unmikrostruktūru(Béjoint2010;Karpinska 2015) risinājumu. Tas īpaši attiecas uz frazeoloģijas atlasi un at-ainojumuvārdnīcā.diemžēlvārdnīcaspriekšvārdosungalavārdāfrazeolo-ģijasjautājumsnavskartsvispār.Navarīinformācijasparautorupārdomāmšajāsakarā.

Frazeoloģija un frazeoloģisms latviešu valodniecībāFrazeoloģijakāvalodniecībasapakšnozare irvisai jauna,unvalodnieki

joprojāmnavspējušivienotiesparskaidru frazeoloģijas jēdzienadefinīciju,idiomātiskuma robežām (cowie 1996, 1998). Taču frazeoloģija pastāv, šķiet,visāsvalodāsun latviešuvalodanav izņēmums– frazeoloģismi fiksēti jaupirmajos latviešu tekstos. Latviešu valodas frazeoloģija ir plaša, daudz-veidīga un mainīga. Tā tiek lietota dažādos valodas variantos, reģistros,situācijās. Frazeoloģisma izpratne parasti ietver daudz iezīmju, bet tikaidažasirfrazeoloģismupamatiezīmes.Frazeoloģismssastāvvismaznodiviemvārdiem– tas irvārdusavienojums jebvārdkopa (tāatšķirotiesnometafo-riskiemsalikteņiem);frazeoloģismsirstabilsveidojums(runātājstoneveidonoatsevišķiemvārdiem,betpārņemgatavāveidā),unfrazeoloģismāirvis-mazdaļējsnozīmespārnesums(idiomātiskums)–tānozīmepilnībāneizrietno komponentunozīmēm.Pārējās iezīmes –metaforiskums, ekspresivitāte,emocionalitāte, stilistika, nozīmes neparedzamība, necaurskatāmība utt. –

Andrejs Veisbergs

FRAZEoLoĢIJAUNFRAZEoLoĢISMI–TEoRIJAUNPRAKSEMīLENBAHA–ENdZELīNA

VāRdNīcā


nav būtiskas, dažiem frazeoloģismiem tās piemīt, citiem ne. Visidiomātis-kākā frazeoloģijasdaļa ir idiomas –nozīmesziņānedalāmi, ar tradīcijuno-stiprināti vārdu savienojumi. Idiomas izsakapilnīgi ko citunekāvārdi, nokuriemtāssastāv: ar dievu uz pusēm (šātā,slikti).Irarīfrazeoloģismi,kurunozīme veidojasmazliet brīvāk, atpazīstamāk – tajos kāds no vārdiem sa-glabā savu leksisko nozīmi, piemēram: zili brīnumi (liels, negaidīts brī-nums).Vēldaļafrazeoloģismuirbūtībā“caurredzami”,piemēram,tumšs kā akā/peklē. Plašāfrazeoloģismaizpratneiekļaujtokorpusāarīsakāmvārdusunparunas.Sakāmvārduunparunuiekļaušanufrazeoloģijānosakatoinsti-tucionalizētādaba,daļējais vaipilnaisnozīmespārnesums,metaforiskumsunarīfunkcionēšanavalodā,kasirvisaiidentavailīdzīgafrazeoloģismiem,piemēram,paremioloģismilīdzīgifrazeoloģismiembiežitekstātiektransfor-mēti,lairadītupapildustilistiskoefektu.Vēsturiskidaudzidivkomponentufrazeoloģismiarlaikupārvērtušiessalikteņos(grēka āzis – grēkāzis)unfra-zeoloģijas kategoriju pametuši. Frazeoloģismi tradicionāli tiek iekļauti ne-specializētajāslatviešuvalodasvārdnīcās(ganskaidrojošās,gandivvalodu).

Lai gan nozares termins frazeoloģisms tāmūsdienu nozīmē latviešu va-lodāirvisaijauns,terminsfrazeoloģijairjaupirmajālatviešuvalodasvārdnī-cas nosaukumā, proti, Manceļa vārdnīcas (Phraseologia 1638) otrās daļasvirsrakstā.Artoautorssamērāneskaidriapzīmēvalodaslietojumu,sarunuatveidi. Gan pašā vārdnīcā, gan sarunu daļā ir atrodami arī frazeoloģismimūsdienuizpratnē.Jāņemvērā,kapašufrazeoloģismajēdzienutikai20.gs.sākumā ieviesa Šarls Ballī (Bally 1909), bet īpašu atsaucību tas valodniekuaprindāsilgākulaikuneradīja.Tovalodniecībāpēcotrāpasauleskaraiedi-binājapadomjuskola,nokurastasiegājāsaustrumblokavalstīs,arīAustrum-vācijāunastoņdesmitogadubeigāsarīRietumvācijāunpakāpeniskinostip-rinājāsarīangļuvalodaslingvistikā.

Latviešuvalodniecībālīdzpadomjuperiodamparastilietojatādustermi-nuskā izteiciens, teiciens, paruna, sakāmvārds. TāMīlenbahs1899.gadārakstā“Parlatviešuparuņām”(Mīlenbahs1899:64–67),kurgalvenokārtskatītame-taforisko izteicienu izcelsmeunaizgūšana,min tādusveidojumuskāsaule lec, mietu pilsonis, piektais ritenis, sarkanais gailis,komūsdienāsmēsne-sauktu par parunām. Tie pilnībā atbilst šodienas frazeoloģisma izpratnei.

GaduvēlākslavenajāaicinājumāpalīdzētvārdnīcasveidošanāMīlenbahsraksta:“Esjaugadiemkrājulatviešuvārdusunteicienus”(Mīlenbahs1900:2).Teicienabūtībanavīstiskaidraformulēta–tievarētubūtgansintaktiski,ganfrazeoloģiskiveidojumi.

63

T. Zeiferts lieto dažādus terminus, kā virsjēdzienu vai virsterminu iz-mantojotīsie izteicieni,zemkāatrodamasparunas, lāstu un lamu vārdi, laba novēlējumi un sveicieni, sakāmi vārdi (Zeiferts1993/1927:135–136).dotiepiemēriparunugadījumāliekdomātparcituizpratni,salīdzinotaršodienpieņemto:trīc kā apšu lapa, kažokam otru pusi apmest, vāciešam no ratu pakaļas iz-kritis šodiennetiktutraktētikāparunas,betgankāfrazeoloģismi,tāpatkālāsti: ka tevi Velns parautu, brauc ellē.

ParterminuunjēdzienuproblēmāmliecinaarīLīgotņuJēkabarecenzijāpargrāmatu“Latviešusakāmvārdiunparunas”,ko“sakrājušiunsakopojušiP.BirkertsunM.Birkerte”(Rīga:ValteraunRapasakcijusab.,1927)teiktais:

”Autoripriekšvārdācenšasnodalītsakāmvārdusnoparuņām,betkāviņupašudarbsrāda,praktikātastikviegli,vaipareizākisakot,gandrīznemaznaviespējams.Autoripieturaspieformālāmpazīmēm:piem.:«Kāvējšskrien»,pēcautorudefinicijasparuna,bet:«Kāvējšskrien,kāmietsatduras»irsakāmvārds.citiemvārdiemsakot,sakāmvārdsbūtuizteiciens,kurābūtuietvertakādatautasdziļākafilozofija,paruna,turpretim,vairākvaimazākfiguralsiztei-ciens,bezdziļākasdomas.dzīvē,bezšaubām,tiklabparunaskāsakāmvārduslietopamīši,viņuizšķirībuneiedomājoties.Arīautorisavāsakopojumānavmēģinājušišķirtsakāmvārdusnoparunām,betkārtojušivienkop,meklējotpēccitāmpazīmēm.“(Līgotņu1927:317)

Turpat, recenzējot ME vārdnīcas 21. burtnīcu, šis autors norāda, ka tā“sniedznevienbagātuvārdukrājumu,betarīkuplu frazeoloģijuundaudzlietderīgumājienuvalodaspareizālietošanā”(Līgotņu1927:317).RakstotparMīlenbaha–Endzelīna vārdnīcas kārtējo burtnīcu, Līgotņu Jēkabs atzīmē:“Starpvārdiem,kasievietotiarbagātufrazeoloģiju,varminētpiem.skritulis,skrūve,skriemelis,skriet”(Līgotņu1929).

KomentējotMEvārdnīcu,E.Bleseraksta:

“Semasioloģiskāsniansesilustrēbagātafrazeoloģijaganatsevišķuizteicienu,ganveselu tautasdziesmupantiņuveidā.Atsevišķosgadījumos,kur tīrifrazeoloģiskapiemēraviennepietiktuattiecīgasniansesnoskaidrošanai,pie-vienotiariplašākietnogrāfiskipaskaidrojumi[..].Šīsfrazeoloģijassakrāšana,sakopošanaunuzglabāšananākošajāmpaaudzēmirbijisvārdnīcas trešaisuzdevums.”(Blese1924:479)

citādarbāBlesenorāda,kalatvieši”pārņemsavāvalodāsvešusstilaunfrazeoloģijasparaugus”(Blese1930:60).

1914.gadāJ.EndzelīnsparVecāStenderagramatikuunvārdnīcurakstasekojošo:

Andrejs Veisbergs.Frazeoloģijaunfrazeoloģismi


”Parsintaksiun frazeoloģijuStenderamdažkārt ir labinovērojumi.datīvalietošanutaspaskaidropiem.ar teikumu”tasbūssēklai” (mūsutagadējieskribentiteiktu:tasbūspriekšsēklas):unlabitasnovērojissakāmpiem.”laiietkuriedams”(skribentitaivietalietoslavismu:kurarineietu=Kudabineshel).”(Endzelins1914)

Šādi formulējumi vedinadomāt, ka vārds frazeoloģija dominējoši lietotsvārdasaistāmības,apkaimesnozīmēvaiarīmūsdienufrazeoloģijasizpratnē.Šādā nozīmē terminu lieto arī Endzelīns, komentējot Balčikoņa vārdnīcasotro sējumu: “Šis sējums [..] ir tikpat bagāts ar frazeoloģiju kā pirmais; tā,piem.,verbseiti(ieskaitotšāverbasalikumusarpriedēkļiem)pildaapmēram32lappuses”(Endzelīns1980:581).Arīcitosdarbosterminsfrazeoloģija lietots līdzīgi: ”rakstniecībā manāma sveša ietekme arī sintaksē un frazeoloģijā”(Endzelīns1930:53).

Latviešukonversācijasvārdnīca(Latviešu1927–1940)sniedzšādasdefinī-cijas:

Frazeoloģija (gr) mācība par valodas īpatnējiem izteicieniem, šādu izteicienu krājums. Fraze (gr phrasis) izteiciens, teikums, tukša runa (9283).

Tiesa,ielūkojotiesdažādosavotos,redzams,kaneretiterminafrazeoloģijas izpratne ir visai tuvaunpat robežojas armūsdienu izpratni. J.Kalniņšrakstāarzīmīgunosaukumu“Latweeschufrazeoloģijasleetā”piemin:

“Vēljovairākvalodubojāarsvešuvalodufrazeoloģiju.Tābiežiraksta:patei-cotiespriekšniekapūliņiem=blagodarja..;tādabezkaunībajāpienaglo=mussangenageltwerden…(kolatvietislaisaprotnošādaspienaglošanas?!);mācībujebstundaspadot=prepodavat;kasatnesasvaiattiecas=chtootnositsja;nākpriekšā=eskommtvor;bezka=ohnedass;pārējie=dieuebrigen(kurlatvietissaka“citi”);katrsviens=einjeder;kādsnebūt=ktonibud…Tasbojāvalodasgaru.”(Kalniņš1909:6)

Recenzējot kādu tulkojumu, J. Grīns komentē: “celmiņai ir bagā-tāks leksikons un frazeoloģija nekā konvencionālajiem mūsu tulkotājiem”(Grīns1936:562).citārakstāfrazeoloģijapielīdzinātasintaksei:“Leksikarakst-niekastilunoteictikaipadaļai;svarīgākašaiziņāirviņafrazeoloģijajebsintakse.Tačuarī leksikairakstniekiundzejniekipiegriež lieluvērību”(Grīns1942).

Savukārtpresēlietotāfrazeoloģijasnozīme(konotatīvigalvenokārtnega-tīva)irdiskursa,izteiksmes,frāžainasrunāšanas,vāvuļošanasnozīmē:revolucionāra, kaila, pacifistiska, kreisa, kosmopolītiska, uzpūsta, tukša, liekulīga, boļše

65

vistiska, marksistiska frazeoloģija. ”..socialdemokratu frazeologi izturējās gļēviunnodevīgi”(SaeimasStenogrammas16.8.1929).

ParalēliME vārdnīcas veidošanas laikā lietots termins idiotisms ar ne visai skaidru semantiku.Tā izcelsmi, šķiet, varmeklēt Stenderagramatikā(Stender 1761, papild. 1783), kur ceturtajā un otrajā izdevumāpiektajā daļā“Idiotismi” (Idiotismus/Vom Idiotismo) aplūkota latviešu leksika – kultūr-vārdu trūkums, aizguvumi, dažas leksikas jomas, lamu vārdi, mīklas, sa-kāmvārdi,irarīfrazeoloģismi(208.paragrāfs).

Idiotisms minēts dravnieka Vācu-latviešu vārdnīcā – iſlokşnes wahrds; idioma şawadigums (dravnieks 1910: 602) un Vidiņa ”Svešvārdu grāmatā” –kahdas walodas ſinama apgabala şawadiba, prowin3ialişms(Vidiņš1911:148).

Idiotisms, idioma, frāzedotiarīozoliņa“Svešvārduvārdnīcā”,korediģējisEndzelīns(Svešvārdu1934):

Frazegr.phrasis, izteiciens,teikums,tukšaruna;frazeoloģija,dažāduiztei-cienu(fražu)krājumsvaikopa;mācībaparvalodas īpatnējiemizteicieniem(85.lpp.)Idiōma(gr.idioma),īpatnība,sevišķība(valodā);valodasizloksne,idiōmatisks,kādaiizloksneiīpatsIdiōtisms,izloksnesvārds(108.lpp.)

Konversācijasvārdnīcasniedzšādusterminus:Idioma(gr)īpatnība;mūsudienāsidiomasvārdulietoizloksnesnozīmē,betlatv.zinatniskāterminoloģijātasnavsastopams(12338.lpp.)IdiotismsStilistikāpari.sauckāduprovinciālismuunvispārdialektismu...dažipar i.dēvēarīvisusvārdus,korakstnieks lietoneparastānozīmē, laiuzsvērtusavastilaīpatnību(12339.lpp.).

Idiotismstieklietotsarītālaikatekstos:“Jaunāsvalodāsmutiskospārbau-dījumosgalvenāvērībapiegriežamatam,kāabiturientspārvaldavaloduunir tanī iedziļinājies (gramatikalā puse, sinonīmi, idiotismi)” (Valdības1.3.1925:218).

J.Ramans,runājotparStenderadarbiem,raksta:“Latviešuvalodasidiotismipastāvotšīsvalodasīpatnībās.Nolatviešuvalodasidiotismiemjeb,kāStenderssaka, īstajiemletticismiem,viņšminvairākus:pasaul ļaužu, pār galvu laist, cauru jeb augošu dienu, līdz šo baltu dienu, ak manu sūru dieniņ!u.c.Latviešiemesotaridaudzrupjuizteicienu,kuri tiemrupjineizliekotiesviņuzemākulturasstāvokļadēļ,piem.:vīrs kā ozols, balss kā vērsim; tas Dieva vārdus kā s.... izārda(kādsdraudzesloceklisslavējissavumācītāju).KālatviešuvalodasidiotismusStendersminkādusdivisimtisakāmvārdusunkādasdivdesmitmīklas.”(Ramans1927:54)



Jucekli raksturo recenzija parAleksandra Skujas “Rakstniecības teorijavidusskolām”, kur autoram tiek pārmesta sakāmvārdu jaukšanu ar idiotis-miemunnorādīts,kasaule leciridiotisms,konevarpārtulkot,kamērsakām-vārdusvarpārtulkot(Ancītis1936:789).Šīsproblēmasparādāsarīvēlāk:

”Tad,dzirdotkādurunātāju,sakām:”uzstādīsimjautājumuuntoizsmelsim”,viņismīn.Katrāziņājānoskaidro,kāpēcnevaramtādusunlīdzīgusizteicienuslietāt,citādirodassajukums,unbērnisākgudrot,kaarīfrāze:”saulelec”irnepareiza.Idiotismujaukšanaarfrazeoloģiskiemaizguvumiemirbieživēro-jama.”(Aizara1942)

Tomērparalēlāsnozīmesdēļšis terminsneguvaatbalstu.Šķiet,varpie-kristRūķei-draviņai,kasironizē:”JakādsgribētusekotLatvijaslaikatradī-cijuaizmetņiem,tadvisdrīzākbūtujāapstājaspietermina“idiotismi”.1934.g.E.ozoliņa–J.Endzelīna”Svešvārduvārdnīca”parvienuno“idiotisma”nozī-mēmmin“zināmuvalodusavādību”(108.lpp.);šoapzīmējumusavosrakstoslietojisarīK.dziļleja,unpatiatceros“idiotismus”nolatviešuvalodasstun-dāmRīgasģimnāzijā.Šķiet,kamūsudienās tosnevēlētosatdzīvinātpatnekonservatīvievecākāspaaudzesbaltologi.”(Rūķe-draviņa1976:65)

Frazeoloģisms mūsdienu izpratnēFrazeoloģijas termins un jēdziens modernajā izpratnē Latvijā parādās

Arturaozoladarbospiecdesmitajosgados(manuskriptino1955.gada),norā-dot, ka “frazeoloģijas jautājumu atrisināšana ir kļuvusi nepieciešama gangramatiķiem, gan leksikogrāfiem, gan valodas skolotājiem un tulkotājiem”(ozols1967:86).ŠīfrazeoloģijasunfrazeoloģismaizpratneiemūžinātaarīLat-vijas PSR Mazās enciklopēdijas Artura ozola rakstītajā šķirklī Frazeoloģija (Latvijas1967:545–546).PēctamterminufrazeoloģismslietovairumsLatvijaspētnieku:Laua,orlovska,Kagaine,Bauga,Veisbergsu.c., ārzemēsarīVeltaRūķe-draviņa,kasizpelnāsHauzenbergas-Šturmaskritiku.“..navšimtermi-namarī rietumosnākotnes, jo tasnavneko izdeviesdarinājums,“lēkdamsārā”no jēdzieniskāsapkārtnes:psīchiskāsnorises,piemēram,kasbūtupsī-choloģijaspriekšmets,nesauc tačupar “psīcholoģismiem”,bioloģiskāsnori-sesnav“bioloģismi”–kādēļfrazeoloģijaspētīšanasobjektilaibūtu“frazeo-loģismi”?” (Hauzenberga-Šturma 1976). Sava loģika šai domā, protams, ir,betturētiespretimstarptautiskiemterminiemirgrūti,turklātvalodniecībasterminoloģijāirarīciti-ismi:okazionālismi, brahioloģismi, neoloģismi.

67

Terminaun jēdzienaneskaidrībavai neesamībaneglābjami iespaido tāraksturoto valodas parādību atspoguļojumu. Tāpēc, nepastāvot terminam,būtunekorektiprasītnoMīlenbahavārdnīcasskaidruunprecīzu frazeolo-ģismuatlasiunatveidi.

Frazeoloģija Mīlenbaha–Endzelīna vārdnīcāVārdnīcāatrodamsļotiplašsunaptverošsfrazeoloģiskaismateriāls,rei-

zes trīs plašāksnekāUlmaņavārdnīcā. Salīdzināt unvispār aprēķināt fra-zeoloģijasapjomuMEirārkārtīgigrūti–totraucēplašaisvariantismaatai-nojums un neskaidrā robeža starp nefrazeoloģiskajām vārdkopām unfrazeoloģismiem.Uzskatāmības labadsalīdzināsimvienašķirkļa–NAGS–frazeoloģijuabāsvārdnīcās(frāzesnedaudzapstrādātasundotasbezapkai-mesun izcelsmes,betME iekļaujarīpiemērus).Treknrakstā redzamasMEvārdnīcasfrāzes,kassakrītarUlmaņadotajām):

ME kam gaŗi nagi, tas zuog viņš gaŗiem nagiemnagus palaistnagus ievaldīt, savaldīt, valdītnagus pieliktnagus lauzît kam nav naziņ[a], lai ēd ar nadziņ[u]par kuo nagus dedzināt, kad stangas irsadedzinātus nagus pie uguns vairs nebāzīsviss beigts, kuo tik tas savuos naguos dabūtā būs meita, ja tā augs, manu nagu neizbēgs kam nags, tam daļa/tiesa, kam nagi, tam maize dūša bijusi kâ miets, nags arī bijis labs nebūtu duomājusi, ka tev tāds nags vai nepamēģināsim nagu ir mēs? viņam ir cits nags gan nekâ mumskuo nagi ne srauj, kuo tik nagi nes raujas, ņemas, strādā, kuo nagi ne sjāt, muocīt, pērt, kuo nagi ne slielās, kuo nagi ne s

Ulmaņa vārdnīca

Nagus pielikt Nagus valdītNagus lauzītAr saviem nagiem uzturētiesNagus palaistGari nagiKo nagi vien nesNe naga melnumsNe par naguNagos būtKam nags, tam daļaKam nagi, tam maize



ME viņš dzēra, kuo nagi ne snaga/nagu darbssaimniekam bijis īsts nagu darbskad tu būsi manā nagā, tad tu redzēsiman žēl, ka esi iestidzis velna naguoskuo nu, vai tie nav nagi?bet kuo darīt, nagi, vairāk nekassaimnieks naguos, nekā darītkungs naguos ar dēlune tik daudz ka melns aiz naga melnumsne pa naga melnumu ļauna nedarīdamiuz jums palaisties nevar ne par naga melnumuņemtaiznaga,panagam/uznagu/nagiemviņi mani ņēma aiz naga (pa nagam, uz nagu)ar saviem nagiem pelnīties/uzturētiesar nagiem strādātkas strādā ar nagiem, tuo latvietis lamā par nagažu kâ bez nagutu ej kâ bez nagulīdz nagiem, līdz ar nagiemīsi priekš gaismas pārkļuvušas tâ līdz ar nagiem mājāviņš nuodzīvuojies līdz nagu galamšuogad ar sienu iztikām līdz ar nagienatpestīt nuo saimnieka nagiemtas man pa nagampa nagiem saduotne par nagulabuma caur tam nepanāca ne par nagukas Jēkabam par stipru nagutam cita labums pie nagiem līp

EHlaid nagus! meitai darbu pilni nagi, kad ņemšu sprungulu nagā, tad tu gan redzēsi, nevaru nekuo duot, - pašam tik tâ nagu starpā, nagu palaidnis, nagus turētviņš netur labus nagusrādi, kāds tev nags ir!kamēr vien tēviem turēsies nags uz zveju

Ulmaņa vārdnīca

69

Jāatzīst, ka augšupminētajā uzskaitījumā ir daži nefrazeoloģiski veido-jumi,daļafrāžupārklājas,daļavarētutiktuzskatāmiparreģionālismiemvaiokazionālismiem.Tomēršķirkļa frazeoloģijasapjoms ir iespaidīgs.Kopumākonceptuālās ievirzes robežāsMīlenbaha vārdnīcā atrodamais frazeoloģis-kaismateriālsirlīdztamnepārspēts.

Frazeoloģiskaismateriālssaturvisdažādākosveidojumus:Sakāmvārdus:• sava bēda nabagam, sava bagātam; kam nagi, tam maizeParunas:• nezin ne bū ne bē; man tevis žēl kā pērnā sniegadivkomponentufrāzes:• kaulu kambaris; piedauzības akmensIdiomas:• lāpīt slinkumu; ej ratā!Frazeoloģiskie salīdzinājumi:• slinks kā pēļu maiss, slinks kā pa-gale/sisenis, slinka kā cūka.

daudziem frazeoloģismiem irdoti varianti – leksiskie: raguos saiet/sa-skrieties; morfoloģiskie: likties uz auss/ausi. Vārdnīcā nav vērojama pre-skriptīvipūristiska jebtiklavairīšanāsnoparupjasfrazeoloģijas: pūt dirsā, lec gaisā, dabūsi pa dirsu, dirsā līdējs, pakaļā līdējs.

Kas vārdnīcā nav atrodams? Iztrūkst daudz aizgūtās “grāmatnieku”frazeoloģijas(kasjautajālaikādominējaavīžuunžurnālulapās),bettono-sakavārdnīcas koncepcija – “tikai latviešumanta”. Šeit gan ir izņēmumi –daži aizguvumi, kalki, biblismi (skat. tālāk). Iekļautajā “latviešu mantā”,domājams, irarī senaizgūti frazeoloģismivaineatkarīgās izcelsmesparalē-lismi,kuruizcelsmimēsprecīzinekadnespēsimnoteikt.

diemžēlEndzelīnsvārdnīcasgalavārdānenorādaautoruizvēlētofrazeo-loģiskāmateriāla iekļaušanas un aprakstīšanasmetodi (lai kādi varēja būttermini–sakāmvārdi,teicieni,parunasutt.).Materiālsatstāts lietotājuziņā,kas netieši liecina par iecerēto/pieņemto vārdnīcas adresātu – domājams,

ME stāsta, kādi nagi bijuši, līdz sivēnus iedabūjuši maisākādi nagi man ar tādu kverklitādi nagi nav ar viņu turami kâ mantīri kâ naguosnaguos jau ir ar tiem čušņiemnav nekādu nagunu ir naguos!, ka tevi naguos!

Ulmaņa vārdnīca



vairāk speciālistiem, nevis standartlietotājam. Varētu runāt par vārdnīcasmērķi – tas, šķiet, ir vairāk uzkrāt, saglabāt, dokumentēt, piefiksēt, ne tikdaudz liktpriekšāsakārtotā, lasītājamviegliuztveramāformā.Tasparādāsarīīpašilielajāsomatisko,tautisko,nacionāliīpatnējofrazeoloģismusamērā.

Frazeoloģiskais materiāls, neraugoties uz frazeoloģizācijas pakāpi,parasti izkārtots vienuviet kopā, lineārā uzskaitījumā. Izņēmums ir poli-semantiskos vārdos, kur frazeoloģija var būt sadalīta pa nozīmēm (piemē-ram, šķirklīdeguns). Vietāmparādās vienīgā norādeSprw. – tātad sakām-vārds. Šī norāde neapzīmē tikai sakāmvārdus, bet visdažādākos teicienus,kamparastiirstabilitātesunpārnestāsnozīmesiezīmes.diemžēlnorādeat-rodas gan aiz, gan pirms frazeoloģiskiem teicieniem, gan nereti frazeolo-ģiskuteicienukopojumasākumā,kas,domājams, liecinaparšīsgrupasse-mantiskopārnesumu.Piemēram,vēlvarētusaprastparunu katram sava āda mīļa, tev vēl slapjš aiz ausīm, kas āzi cels par dārznieku atrašanos zemsakāmvārdiem,betvai tu bez ausīm?, papēžus mīt navpatparunas.Vēlvai-rāk,aršonorādiiezīmētipatvienkāršisalīdzinājumi:Sprw. vesels kā pauts, Sprw. stīvs kā rags.

Nesistemātiskums atlasē un atainojumā Vispirmsjānorāda,kaMEvārdnīcaigluživaivisāsjomāsraksturīgasno-

pietnasnekonsekvences(uztogalavārdānorādapatsEndzelīns),piemēram,etimoloģijaslaukādaživārdiizstrādātidetalizēti,citimazāk,citiemetimolo-ģijanavdota.Taspatssakāmsparpiemēriem,dialektuunizlokšņupieraks-tiemundaudzkocitu.Vārdnīcasniedzto,kasautoriembijispieejams.Ana-lizējotnesistemātiskumu,nevaramarīaizmirstvārdnīcasveidošanasgaitu,sākotarpapildinājumiemUlmaņavārdnīcai(tāssistēmuņemotparpamatu),tadsekoMīlenbaha idejas, izcelsmesnorādes,kas frazeoloģijasgadījumā irsarežģīts jautājums, tadEndzelīnakoncepcijaunvisbeidzot Šturmasdarbs.citātos (ar ieinteresētību izloksnēs) balstītais ilustratīvais materiāls ir ļotigrūtiaprakstāms/tulkojams.Vēlgrūtākirnorādītšādadaudzveidīgavarian-tumaizplatībuunstabilitāti,nodalītpārnestosveidojumusnonepārnestiem,iezīmēt frazeoloģismarobežasutt.Skaidrs,kavārdnīcas sākumam jauesotiespiestam, sākt krasimainīt pamatkoncepciju nebūtu prātīgi. Taču varētugaidītšīsproblēmasatzīšanu,pamanīšanuunarītipogrāfiskilabākufrazeo-loģijas atainojumu (skat. tālāk). Kategorijas pastāvēšana (ja tā būtu bijusi),protams, radītu citas problēmas: novilkt robežu starp frazeoloģismiem un

71

stabilām vārdkopāmne vienmēr ir viegli un iespējams – kuru, piemēram,apzīmētarsimbolu(ja tāds izvēlēts),vairakstīt treknrakstā?Frazeoloģismaizcelšanasarežģītuarīizcelsmesnorādes,kastraucētupārskatāmību.

Tīras“latviešumantas”koncepcijanozīmē,kamēsdrošivaramnemeklētvārdnīcā skaidri redzamusvešas izcelsmes frazeoloģiju: klasiskos frazeolo-ģismus, literārasalūzijas,vācukalkus (kasdominēja tā laika laikrakstuunžurnālu diskursā), piemēram: fiksā ideja, Prokrusta gulta, Damokla zo-bens; kalkus: cīnīties ar vējdzirnavām/vējsudmalām, aprakt savu podu/ta-lantu, runāt caur puķi/puķēm, mirušās dvēseles, klusā daba, nosist laiku, aizliegtais auglis, turēt sveci zem pūra, grēka āzis.

Tačuvarētugaidīt,piemēram, melnais bruņinieks (bruņnieksir),senā-kusīpatnējusbiblismus/veidojumus:vaiga sviedros,varētugaidīttosfrazeo-loģismus, kas satur vārdnīcā esošus aizguvumus, piemēram,nošaut buku (buks ir), aiz septiņiem zieģeļiem (zieģelis ir), pēc ģīmja un līdzības (ģīmis ir).

Nekonsekvenci redzam, atklājot, kavārdnīcā ir ganģermānismsniere, gan frazeoloģismsdzīvo kā niere pa taukiem, lai gan pastāvēja frazeolo-ģismaparalēlformaarlatvisko īksts (vārdnīcāir),kurasnav.Atrodamtādusģermānismus kā turēt kanti; kaulu kambaris, kalku savu balsi atduot – seine Stimme abgeben, Dziesmu karš, biblismusapjozt gurnus, piedauzī-bas akmens, saucēja balss tuksnesī.

Bet trūkst, piemēram, frazeoloģismu ar visai daudzveidīgo un ražīgokomponentu pods: rūguma pods, podus (iz)gāzt, aprakt savu podu (ta-lantu), niķu pods, iet uz podu/a.

Līdzīgisvece– turēt sveci (zem pūra)Šķirkļiirgrūtipārskatāmi,arītogalavārdāuzsverEndzelīns:“..parvēlu

atzinu,kasaturamjābūtvieglākpārskatāmam”.Tassevišķiattiecasuzizvēr-stiemšķirkļiem,piemēram,roka, iet, gals,kasaizņemtrīslapaskatrs.Betarīne tik plašos šķirkļos ir pagrūti orientēties, piemēram, vārda rats otrā no-zīme:

2) iet, skriet, dzīt, nest ratā, pie rata, pa(r) ratu, uz ratu,andenGalgen,zumHenker,Teufel,Kuckuckgehen,jagen:ej pie rataod. uz labu ratu!gehandenGalgen!U. skrej ratā!Purap. skrien kač(für kauču, kaut) ratā!laufemeinetwegenindieHölle!Kl. ej ratā! man pašam paduoma diezganLaud. visus aizdzīt pie rataA.XI,829. aiztriekt tādus pie rata!A.v.J.1897,S.529. ja vēlreiz kaut kuo izdarīsi, tad zini, ka aiztriekšu pie rataMWM.VI,193. “pie rata”!(zumHenker!) tâ valdnieks dusmīgi saucA.v.J.1897,S.378. lai tas skrien vai par ratuA.v.J.1896,S.94. lai viņš iet pa ratu!Poruk. lai aiziet visas trīs par ratuNeik. uzteica dienastu un aizdzina par



ratuLP.VII,1192. aiznest pa ratu,sehrweitwegschaffencelmiņ. aiznest tirguotāju pa ratuLP.VII,763. zirgs aizskrien uz diezin kādu ratuVII,976;

Vārdnīcas lietotājamnetopskaidrs,vai iet, skriet, dzīt, nest ratā ir patiesi variantiarbūtībāvienunozīmi,vaiirkādasatšķirības(diahroniskas,reģio-nālas,vaipiemērinavkontekstuāli/okazionāli),navīstiskaidrotasnozīmes,tonianses.Arīvācuekvivalentu/pusekvivalentu rinda ir līdzīginenoteiktaunneglužisinonīmiska.

Frazeoloģismuskaidrojums irneviendabīgs–vietāmtie tulkoti,vietāmvienkāršidoti,vietāmskaidrotikāsakāmvārdi.Arīvācuatbilsmesiratšķirī-gas – vietām ekvivalenti, citur skaidrojumi. Te jāatceras, ka vārdnīca navnedzīstaskaidrojošāvārdnīca,nedzīstitulkojošā,bethibrīds.Turklātpamat-ievirzeirlatviešuvalodasapraksts,tātadtāirmonovirzienavārdnīca.Tačudaudzkaspaliekneskaidrs.Vācusinonīmuvirknējumipēclatviešufrazeolo-ģismuvirknējumalietotājamvarbūtvisaiapgrūtinoši–kasirkas?Frazeolo-ģiskokalkuapjoms ir ierobežots, tačuvietām tieparādās –kāpēc tieši šie?Vārdnīcaspapildsējumosfrazeoloģijasirvisaimaz–kāpēc?Vaifrazeoloģijaskorpuss būtu izsmelts, vai autoriem šķitis, ka frazeoloģija nav aktuāla vaisvarīga?

Frazeoloģismivārdnīcāparasti sablīvētivienlaidumasāunnavērtiuz-tverami/saskatāmi–tipogrāfiskiunmikroleksikogrāfiskitoatainojumsnavveiksmīgs.VārdnīcastapšanaslaikādaudzāsEiropasvalstīsidiomātiskāma-teriāla atainojuma konvencijas jau bija ieguvušas noteiktas un lietotājamdraudzīgākasaprises.Tas redzamsarīvairākās tā laika latviešudivvaloduvārdnīcās,kurfrazeoloģismi irskaidri iezīmēti.Taču jāņemvērā,kaMīlen-bahavārdnīcassākumidatējamivēl19.gadsimtāunacīmredzotmainītkon-vencijas20.gadsimta20.gadosunvēlāktikauzskatītsparapgrūtinošu.Tur-klāt,kā jaunorādīts,vārdnīcasizstrādeslaikāfrazeoloģismajēdziensnebijaieguvisskaidrasaprises.

Frazeoloģijas atainojums citās vārdnīcāsPalūkojotiesplašākcituvaloduleksikogrāfijā,redzam,kaslavenajāangļu

džonsonavārdnīcā(Johnson1755)frazeoloģijas(īpašiizvērstoteicienu)irsa-mērāmaz,bettāvienmērskaidriizcelta.Piemēram,postpozitīviepārnestāsnozīmes verbi atainoti zem pamatšķirkļa ar atsevišķu nozīmes numuru.Hand in Hand in union. Idiomas dotas kursīvā ar lielo sākumburtu unskaidrojumupēc semikola, domu zīmes: To go to the Dogs; to be ruined,

73

destroyed, or devoured. To put to death – to kill; In good Time – not too fast, vai A hard Heart is cruelty.

ME laikabiedru oksfordas vārdnīcā (A New 1884), ko sāka drukāt1884.gadāunbeidza1928.gadā,katrafrāzeiriznestaatsevišķi,kursivētaunnumurēta,tadaizkolasekoskaidrojums,neretiirnorādefig.untadcitāfontāsekopiemēri/citāti:To bite on (fig.): to set one’s teeth into.

Viņpus okeānamVebstera vārdnīca (AnAmerican 1828) jau 1828. gadāfrazeoloģismusnovieto šķirkļabeigāskursīvā, tad sekodomuzīmevaiko-matsunskaidrojums:to go to the dogs, is to be ruined.

BrāļuGrimmunepabeigtāvācuvalodasvārdnīca(deutsches1854)katrufrazeoloģismuiznesjaunārindāaratkāpi,uzskaitavariantus,paskaidroiz-celsmiunnozīmiundodcitātupiemērus:α) die nase hoch (in die höhe) tragen, heben, erheben, aufwerfen (vgl. 1, e), eigentlich, zunächst vom spürhunde

dālakrievuvalodasskaidrojošajāvārdnīcā(Толковый1863)frazeoloģijapārstāvēta ļotiminimāli, uzsvars likts uz atvasinājumiem, kas šķirklī dotitreknrakstāunslīprakstā,retie frazeoloģismi,piemēram,zavarit kashuparā-dāstekstākursīvāarpaskaidrojumiem.

Pie tuvākiem kaimiņiem igauņiem Vīdemana vārdnīca (Wiede-mann1869)savāziņāirlīdzīgaMV,joirdivvalodu(igauņu-vācu),tačumazākakadēmiska, tajānavetimoloģijas,vārduizcelsmesvietas.Visasfrāzesgru-pētaspēcvārdapamatsemantikasdaļasvienākorpusā,atdalītasarkomatu,vācudaļadotakursīvā.dažvietparādās=zīmeunarīnorādeSprchw.,laiganfrāzevararīnebūtsakāmvārds.citvietdotsskaidrssakāmvārds,betnorādeizpaliek.

JaunākāME vienaudzeVeski vārdnīca (Veski 1925–1937) ir daudzmo-dernāka,betneakadēmiskavārdnīca,arattīstītuligzdasizstrādi,plašiizvēr-stiemderivātiemunsalikteņiem.Toautorsnorādaarīvārdnīcasnosaukumā–tā ir paplašināta pareizrakstības ortoloģiska vārdnīca ar daudziemjaunvārdiemunterminiem,taiskaitāVeskidarinātiem.

Latviešu pašu tradīcijas ir dažādas. Manceļa vārdnīcā gan pamatdaļā,gansarunudaļā(Phraseologia)iratrodamipatiesifrazeoloģismi:ar labu prātu (166), ar vienu vārdu sakot (180), mīksta mēle (117), otrajādaļā:sakāms vārds (73), acis uzmest (248), biezas ausis (250), bieza āda (237), tikai āda un kauli (236), visas iekšas apgriežas (216), lācis auzās (276). Tienepirmajā, nedabiski otrajādaļānavīpašiizcelti.



Stenderavārdnīcā(Stender1789)Vācu-latviešudaļāsakāmvārdiemsekonorādeProv.Latviešu-vācudaļātādanetiekizmantota.Frāzesunarīfrazeo-loģismiirdotiaratkāpiabāsdaļās,bezīpašāmnorādēmparto,vaitielietotipārnestānozīmē.Vārdnīcāirsamērādaudzfrazeoloģiskāmateriāla:acis mest uz kaut ko, ar acīm mest, ar acīm dzīvot, bez acīm būt, acīm redzot, ne acu galā/ne savās acīs neredzēt, acu mirklis (11–12).

UlmaņaLatviešu-vācuvārdnīcā (Ulmann1872), kasbijapamatsMīlen-baha vārdnīcai, frazeoloģija izkārtota vienlaidus tekstā, frāzes atdalītas arsemikolu,nenorādot,vai lietojums ir tiešāvaipārnestānozīmē.VietāmpiepatiesiemsakāmvārdiemdotanorādeSpruechw.Ulmaņatradīcijatadarīpār-ņemtaME.

Starpkaru perioda divvalodu vārdnīcās frazeoloģija iezīmēta skaidrāk.dravniekaVācu-latviešuvārdnīcā(drawneeks1929)pirmsfrāzesdažreizlie-totanorādeprv.vaifig.Fontuatšķirība(vācuvecāgotiskārakstā,latviešula-tīņu,kursīvā)padarafrazeoloģismusļotiuzskatāmus.ArīdravniekaAngļu-latviešu vārdnīcā (dravnieks 1931) frazeoloģismam aiz domu zīmes sekoekvivalents,untasirļotilabisaredzamsunsaprotams.

Latviešu-angļu vārdnīcās (Brants 1930; Turkina 1936) frazeoloģija iepītašķirkļatekstā,arfontunetiekizcelta.SavukārtTurkinasAngļu-latviešuvārd-nīcā(Turkina1937)idiomātiskaismateriālsirizdalītsatsevišķāšķirkļasadaļā.Lauvas Latviešu-vācu vārdnīcā (Lauva 1939) frāzes dotas treknrakstā unekvivalentiaizdomuzīmes.Tātadredzam,kapakāpeniskifrazeoloģijatiekiezīmētaarvienredzamāk.

Un jau pēc otrā pasaules kara Krievu-latviešu vārdnīcā (Krievu 1959)frazeoloģijagrupētašķirklīaizromba.Vārdnīcasuzbūvesaprakstānorādīts,ka parunas, sakāmvārdi un idiomatiskie izteicieni doti aiz romba (Krievu1959:11).IevadāRedakcijasvēstījumānorādīts,ka,pārskatotprincipus,pare-dzēts“paplašināt frazeoloģiju” (Krievu1959:5).Tātad frazeoloģija ieguvusimodernonozīmiunvārdnīcāsarītiekadekvātiizcelta.

KopsavilkumsFrazeoloģiskaismateriālsMEirļotibagātsunplašs,tajāirdaudzsakām-

vārdu,tautiskuveidojumu,variantu,reģionālismu.Tasir izcilsvākumsva-lodasvēstureiunatbilstarīEndzelīnanovērtējumamgalavārdā–“tasīstiirtikaimateriālukrājumspilnīgaivārdnīcai”.

Vārdnīcasveidošanaslaikālatviešuvalodniecībāfrazeoloģismajēdziensvēlnebijaizveidojies,tāpēckonceptuāligaidītnoautoriemskaidrufrazeolo-

75

ģijas jēdziena izpratni būtu nekorekti. Tomēr, ņemot vērā tā laika starp-tautisko praksi, varētu gaidīt tipogrāfiski veiksmīgāku frazeoloģiskāmate-riālaizkārtojumu.

Frazeoloģijas atlases principi vietām ir neskaidri vai nekonsekventi,iekļautiizteicieni,kasnebūtugaidāmiautorukoncepcijasietvaros,untrūkstfrazeoloģismu,kamvārdnīcāvajadzētubūt.Skaidrojumusistēma irnekon-sekventa–vietāmdotivācuekvivalentivaiskaidrojumi,vietāmskaidrojumanav. Vārdnīcas papildinājumos frazeoloģijas ir ļoti maz. Nekonsekvenceslielāmērāizrietnoskaidrasfrazeoloģiskāskoncepcijatrūkumaunnovārd-nīcasizveidesdažādajiemetapiemunveidotājunostādnēm.

Literatūra

Aizara,A. (1942).Tīru latviešuvalodumūsuskolās!1. Izglītības Mēnešraksts,1942,1.jūl.,207–208. 2. An American Dictionary of the English Language;byNoahWebster(1928).Newyork:S.converse.Ancītis,Kr.(1936).AleksandrsSkuja.3. Sējējs, 1936,1.jūl.,788–791.Bally,charles(1909[1951]).4. Traité de stylistique française.Genève:Georgetcie.Béjoint,H.(2010).5. The Lexicography of English. oxford:oUP.Blese,E.(1924).K.MīlenbachaLatviešuvalodasvārdnīca.6. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts,1924,1.apr.,478–481.Blese,E.(1930).Latviešuvalodasattīstībasposmi.7. Latvieši.Rakstukrāj.F.BaložaunP.Šmitared.Rīga:ValtersunRapa,54–60.Brants,K.,Matiuss,V. (1930).8. Latviešu-angļu vārdnīca.Red.prof.P.Šmits.Rīga:A.Gulbis.cowie,A.P.&Howarth,P.(1996).Phraseology–aSelectBibliography.9. International Journal of Lexicography,9(1),38–51.cowie,A.P.(1998).10. Phraseology: Theory, Analysis, and Application.oxford:oUP. 11. Deutsches Wörterbuch(1854)vonJacobGrimmundWilhelmGrimm.Leipzig:VerlagvonS.Hirzel.dravnieks,J.(1910).12. Vācu-latviešu vārdnīca.Rīga:K.J.Zihmaņaizdevums.drawneeks,J.(1929).13. Wahzu-latweeschu wahrdniza.Riga:WaltersunRapa.dravnieks,J.(1931).14. Angļu-latvju vārdnīca.Riga:ValtersunRapa.Endzelins, J. (1914).VecāStendera latviešugramatikaunvārdnīca.15. Druva,1914,1.sept.Endzelīns,J.16. (1930). Latviešuvaloda.Latvieši.Rakstukrāj.F.BaložaunP.Šmitared.Rīga:ValtersunRapa,50–53.Endzelīns,J.,Hauzenberga,E.(1934–1946).17. Papildinājumi un labojumi K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīcai. I–IIsēj.Rīga.



Endzelīns, J. (1980).PiezīmesparJ.BalčikoņaleišuvalodasvārdnīcasIIsējumu.18.Darbu izlase, 3.sēj.,2.daļa.Rīga:Zinātne,581–585.Grīns,Jānis(1936).Bērnugrāmataizkoptāvalodā.19. Daugava,1936,1.jūn.,561–563.Grīns,Jānis(1942).Parrakstniekuleksiku.20. Tēvija,1942,24.okt.Hauzenberga-Šturma,Edīte(1976).Noderīgsizteiksmeslīdzekļukopojums.21. Jaunā Gaita,107.Johnson,Samuel(1755).22. A Dictionary of the English Language.London:WStrahan.Kalniņš,J.(1909).Latweeschufrazeoloģijasleetā.23. Dzimtenes Vēstnesis,1909,9.maijs,5–6.Karpinska,Laura(2015).24. English-Latvian Lexicographic Tradition: A Critical Analysis. Berlin/Boston:WalterdeGruyter. 25.Krievu-latviešu vārdnīca(1959).LVI. 26.Latviešu konversācijas vārdnīca (1927–1940).1.–21.sēj.Rīga:A.Gulbjaapgāds. 27. Latvijas PSR Mazā enciklopēdija(1967).1.–3.sēj.Rīga:Zinātne.Lauva,E.(1939).28. Latviešu-vācu vārdnīca.Rīga:ValtersunRapa.LīgotņuJēkabs(1927).GrāmatuApskats.29. Jaunības Tekas,1927,1.apr.,317–318.LīgotņuJēkabs(1929).Grāmatuapskats.30. Jaunības Tekas,1929,1.janv.Likumiunrīkojumi(1925).31. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts,1925,1.marts,218.Mīlenbahs,K.(1899).Parlatviešuparuņām.32. Austrums,Nr.1,64–67.Mīlenbahs,K.(1890).Lūgumslatviešuvārdnīcaslietā.33. Baltijas Vēstnesis,Nr.133,2.Mühlenbachs,K.(1923–1932).34. Latviešu valodas vārdnīca. Rediģējis,papildinājis,tur-pinājisJ.Endzelīns.I–IVsēj.Rīga. 35. A New English Dictionary on Historical Principles; Founded Mainly on the Materials Collected by The Philological Society(1884–1928).oxford:AttheclarendonPress(no1895.gadaOxford English Dictionary). ozols,Arturs(1967).36. Raksti valodniecībā.Rīga:Zinātne. 37. Phraseologia Lettica(1638).dasist:TäglicherGebrauchderLettischenSprache.Ver-fertigt/durchGeorgiumManceliumSemgallum/derH.SchrifftLicentiatum&c.AnderTheil.diesemistbeygefügetdasSpruchbuchSalomonis.ZuRigaGedrucktvnndVerlegtdurchGerhardSchröder.Ramans,V.Latviešuvalodasmācībugrāmatu (gramatiku)pārskats.38. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1927,1.jūl.,48–67.Rūķe-draviņa,Velta (1976).Vēlreizpar latviešuvalodas“izteikām”.39. Jaunā Gaita, Nr.110(4),64–68. Stender, Gotthard Friedrich (1761).40. Neue vollstaendigere Lettische Grammatik.Braunschweig.Stender,GotthardFriedrich(1783).41. Lettische Grammatik.Mitau:Steffenhagen.Stender,G.Fr.(1789).42. Lettisches Lexicon.Mitau. 43. Svešvārdu vārdnīca(1934).SakārtojisEd.ozoliņš;rediģējisJ.Endzelīns.Pārlabotsunpapildināts2.izdevums.Rīga:A.Gulbis.(Pirmaisizdevums1926.gadā.)Turkina,E.(1936).44. Latviski- angliska vārdnīca.Rīga:ValteraunRapasapg.Turkina,E.(1937).45. Angliski-latviska vārdnīca.Rīga:ValtersunRapa.

77

Ulmann,c.c.(1872).46. Lettisches Wörterbuch.Riga.Veski,J.V.(1925/1930/1937).47. Eesti õigekeelsuse-sõnaraamat.I/III.Tartu.Vidiņš,J.(1911).48. Svešvārdu grāmata.Rīga:Zinātnesizdevums.Wiedemann,F.J.(1869).49. Ehstnisch-deutsches Wörterbuch.St.Petersburg.Zeiferts,Teodors(1993/1927).50. Latviešu rakstniecības vēsture.Rīga:Zvaigzne. 51. Толковый словарь живaго великорусского языка В.И. Даля (1863).Москва, втипографииА.Семена.

PHRASEoLoGyANdPHRASEoLoGISMS–THEoRyANdPRAcTIcEINMīLENBAcHS–ENdZELīNS’dIcTIoNARy

SummaryMīlenbachs’dictionary,alsocalledMīlenbachs–Endzelīns’dictionaryisviewedas

acanonicaldictionaryoftheLatvianlanguage.StartedbyMīlenbachsasanupdatingprojectonUlmann’sLatvian-Germandictionary(1872)inthe1880s,itgrewenormouslyinsizeandreachedletterPwhenMīlenbachsdiedin1916.ItwasthentakenupbyEndzelīnsandfinished in fourvolumes in1932, tobesupplementedby twoextravolumesbyEndzelīnsandHauzenberga-Šturmain1946.Apartfrom125000entries,citationsandetymologies,ithasawealthofLatvianphraseology,exceedingthatoftheUlmann’sdictionaryatleast–threetimes.Sincephraseologyissueswereunresolvedatthetimeofthedictionarycompilation(thenotionandtermofphraseologismappearedonlyin1955),thephraseologicalmaterialofvarioustypesisnotclearlymarkedandtherearevariousinconsistenciesinitspresentation(tobepartlyaccountedforalsobythetorturoushistoryofthedictionarymaking).Accordingtotheconcept,thedictionarywas toavoid lexisofnon-Latvianorigin (exceptofearly stages).Asa result, thedictionarycontainslittleborrowedphraseology(whichtolargeextentpredominatedin languageuse).The focus isonnative, colloquial, spoken, folksyphraseology.However, therearemany inconsistencies,someborrowedunits (loan translations,semi-loans)areincluded,manynativeones,extantatthetime,areabsent.Provenanceinearliersourcesisoftenprovided,soaretheregionalsources.Itisoftendifficulttoappraisewhetheronedealswitharegionalismoroccasionalitem,oragenerallyusedlinguisticunit.Variantsareusuallynotexplained,justenumerated.Explanationsareirregular,somephraseologismshaveGermanequivalentsoranalogues,othersareexplained,manyarenotexplained.occasionallyalabelproverbisused,however,itsuseisveryarbitraryanditoftenmarkseventransparentcomparisons.Typographicallayoutalsodoesnotcontributetoareader-friendlyuse,asthematerialislinearlylaidoutandmassedtogether.Thusfromthepointofviewofphraseology,thedictionaryoffersmoreofacompilation/storehouseofmaterialthanitsanalysisandsystematicdescription.Asasourceof(historical)phraseologyitis,however,aninvaluableandunsurpassedcollection.


Irpagājuši70gadi,kopšizdotsapjomīgāsKārļaMīlenbaha,JāņaEndzelīnaunEdītesHauzenbergas-Šturmas“Latviešuvalodasvārdnīcas”(ME,EH)pē-dējaissējums,betvēlmūsdienāstasirbagātākais,visaptverošākaisdialektālāsleksikasapkopojums.“Mūsunacionālāskultūrasstūŗakmens(līdzās“Latvjudainām”un“Tautasteikuunpasakukrājumam”)”(LīgotņuJēkabs1933:81),“cildens latviešu nacionālās kultūras piemineklis” (Bičolis 1933: 369) – tāvārdnīca vērtēta 20. gs. 30. gados.Unvārdnīcas nozīme ar gadiempieaug,joietversenākovārdukrājumu,tādējāditāirsvarīgsavotsnetikaiizlokšņuleksikas izzināšanai, bet arī tās dinamikas izpētei. 20. gs. 60. gados, kadaktualizējās jautājumi par apvidvārdu vārdnīcu veidošanu, tika atzīts, ka“K.MīlenbahaunJ.EndzelīnaLatviešuvalodasvārdnīcavisulaikubūsne-atvietojamarokasgrāmata, jotajāvarsmeltiesatbildesvai ierosinājumusuzvisiemapvidvārduvārdnīcuveidošanaspamatjautājumiem”(Raģe2003:353).

Ievērojama vieta vārdnīcā ir Lejaskurzemes izlokšņu leksikai. Lai gūtuzināmupriekšstatuparšoleksiku,tāsdinamiku,rakstā,pirmkārt,irierobe-žots izpētes areāls – izmantots tikaidaļādienvidrietumkurzemes izlokšņufiksētaismateriāls,tasir,izloksnēs,korunādienvidosnoLiepājasunaustru-mos līdzBunkai, Priekulei,Vaiņodei, –Aizvīķos, Bārtā,Gramzdā,Kalētos,Nīcā,Pērkonē,Purmsātos,Rucavā(1.att.).Tas irnovads,kas izsenis irsais-tījiskāmateriālās, tāgarīgāskultūraspētniekus.Savdabīga,bagātairarīšānovadavaloda,kasvēl19.–20.gs.mijābija saglabājusigandaudzas lokālasiezīmesfonētikā,morfoloģijā,vārddarināšanā,ganspecifiskovārdukrājumu.otrkārt,saistībāar20.gs.otrajāpusēun21.gs.sākumānovadaizloksnēsap-zināto leksiku ir aplūkotaneliela tāsdaļa, proti, vārdnīcā reģistrētie vārdi,kassākasarburtub.

Brigita Bušmane, Liene Markus-Narvila

KāRĻAMīLENBAHA,JāŅAENdZELīNAUNEdīTESHAUZENBERGAS

“LATVIEŠUVALodASVāRdNīcā”IETVERTāLEJASKURZEMESLEKSIKAMŪSdIENU

KoNTEKSTā1

79

Vārdnīcā izmantotie rakstu avotiKā liecinavārdnīcas 4. sējumampievienotais izmantotās literatūras sa-

raksts (ME IV 861–866), tajā ir ietvertas 17.–19. gs. vārdnīcas, plaši iesaistītiliteratūrasunperiodikasmateriāli.Jāuzsver,kadienvidrietumkurzemesiz-loksnes,precīzāk,NīcasunBārtasizloksnes,irvienasnoretajām,parkurāmziņas ir jau kopš 17. gadsimta. Senākais šā novada vārdu krājums rodamsJāņaLangijalatviski-vāciskajāvārdnīcā,kas,iespējams,pabeigta1685.gadā,betpublicēta1936.gadā(Langijs1685).J.Langijskopš1638.gadavairāknekāčetrusgadudesmitus irbijisNīcasunBārtasdraudzesmācītājs.Savāvārd-nīcā viņš acīmredzot galvenokārt ir iesaistījis šo izlokšņu leksiku, bet liela

1. att.Rakstāpieminētāsizloksnes:Aizvīķi(A),Bārta(B),dunika(d),Gramzda(G),Kalēti(K),Nīca(N),Pērkone(Pē),Purmsāti(Pu),Rucava(R)

Brigita Bušmane, Liene Markus-Narvila.Lejaskurzemesleksikamūsdienukontekstā


tās daļa ir sastopama arī citās Lejaskurzemes izloksnēs. “Latviešu valodasvārdnīcā” ir izmantota arī otra ilggadējāNīcasunBārtasmācītājaGustavaBražes 1880. gadā izdotā vācu-latviešu vārdnīca (Braže 1880), kurā arī irietverts bagāts novada vārdu krājums.Avotu rādītājāminēts arī G. Bražesstāsts “Kā Palejas Jānis savu būšanu kopis” (Braže 1844), bet nav iekļautaG.Bražesotra–1875.gadāpublicētā–vārdnīca (Braže1875).Šīsvārdnīcasliecina,kaNīcasunBārtasdraudzesmācītājiiriepazinušinovadaizloksnes,toleksiku.Minētajāsvārdnīcās,arīG.BražesliterārajosdarbosietvertāLejas-kurzemes leksika20.gs.otrajāpusēun21.gs.sākumāiraplūkotavairākospētījumos (sk., piemēram, Laumane 1986 (1); Blinkena 1987; ozola 2003;Smiltniece2003;Bušmane2008;Bušmane2012).Abuvārdnīcumateriāli,no-rādotuztām,daļējiirpārņemtiarī“Latviešuvalodasvārdnīcā”,tačupiebil-stams,katajāirdotaatsauceuzavotu,nevisuzkonkrētuizloksni.

dažādas Lejaskurzemes izlokšņu iezīmes, arī leksika ir sastopama šajāapvidūpierakstītajāstautasdziesmāsunpasakās,kasarīirizmantotasvārd-nīcas veidošanā, piemēram, Krišjāņa Barona “Latvju dainas” (Ld), AnšaLerha-Puškaišapasakuunteikukrājums(LTP),PēteraŠmitasastādītaiskrā-jums(LPT).Varpiezīmēt,ka“Latvjudainās”iriekļautas1125tautasdziesmasnoBārtas,vairāknekā1300noNīcas.Gantautasdziesmas,ganpasakaskopš19.gs.vidus ir ietvertasarīvairākoscitoskrājumos,kasvārdnīcā irminētiizmantotoavotusarakstā,piemēram,RīgasLatviešubiedrībasZinībukomi-sijas izdotajos rakstukrājumospublicētasNīcā fiksētās tautasdziesmas, arīapraksti par kristībām, kāzām, vākām un ķekatām Nīcā (sk. Ignāte 1929;Ignāts1929;Lielozols1929),Bārtā (Lielkrūtē),Gramzdā,Kalētos,Nīcā,Prie-kulē pierakstītie folkloras materiāli (galvenokārt pasakas) arī Jelgavas Lat-viešu biedrības Rakstniecības nodaļas rakstu krājumos (JRkr.). Pasakāsiekļautonovadaleksikudažādosaspektosiraplūkojušas,piemēram,B.Buš-mane(Bušmane2013),LieneMarkus-Narvila(Markus-Narvila2015(2).Pie-bilstams,kanovadāpierakstītātautasdziesmuleksika,papildinātaar20.gs.60.–80.gadosizloksnēreģistrētomateriālu,irpamatāB.BušmanesNīcasiz-loksnesaprakstam(Bušmane1989).

Vārdnīcassagatavošanā ir izmantotaarī Jēkaba Janševskadarbossasto-pamāLejaskurzemes leksika–vārdnīcā(MEIV864) irminētiastoņi J. Jan-ševskadarbi–romāni,stāsti.Septiņusgadus(no1889.gadalīdz1896.gadam)būdamsNīcasskolasskolotājs,J.Janševskisirieklausījiesnovadavalodāunatzinis, ka nīcenieki “ilgāki nekā jebkur citur mūsu tēvijā spējuši paturētsavas nacionālās īpatnības, uzglabāt tik jauku, skaidru un bagātu latvisku

81

valodu, tik lielu daudzumu sensenu tautas dziesmu un citu senču garamantu, kā to neatradīsim gan nekur citur visā Latvijā” (Janševskis 1928:60–61).Viņšnovadaleksikuirbagātīgiietvērissavosdarbos(partosk.,pie-mēram,Bušmane1987).Tačujāpiezīmē,kamateriālusvārdnīcaiRLBValod-niecības nodaļas sēdēs rakstnieks ir sniedzis no savas dzimtās puses –Nīgrandes.

Vārdnīcā ir izmantota dažādos citos krājumos, pētījumos, vārdu sarak-stos sastopamāLejaskurzemes leksika,piemēram, “dienasLapas” etnogrā-fiskajospielikumos(sk.Kauliņš1891;Spriņģis1892),Filologubiedrībasrak-stos(piemēram,AnnasābelespētījumiparRucavasunGramzdasizloksnesfonētiku,betkurosietvertaarīnovadaleksika–sk.ābele1927;ābele1928;ābele1929,arīEmmasValteresizstrādātaisPērkonesizloksnesapraksts–sk.Valtere1938).

Vārdu krājuma apzināšana vārdnīcas sagatavošanas laikāLīdztekusavotuapzināšanaiK.Mīlenbahsirpievērsiesarīvārduvākša-

nai.AršomērķiviņširapbraukājisdaudzusLatvijasnovadus,arīLejaskur-zemi,piemēram,Rucavu,Nīcu,Bārtu.Turviņširguvispriekšstatunetikaiparspilgtākajāmvalodasparādībām,betarīparnovadaļaužudzīvi,ierašām.Starpcitu,Nīcāvalodniekamitīpašibijapaveicies,jonespējniekunams,kas,viņavārdiemrunājot,ir“mūsuaugstskolas”,bijaatradiesnevairākkā30soļuno apmešanās vietas – “dakteŗa nama”.NīcāK.Mīlenbahs ir pavadījis trīsdienas, lai varētu ar “Nīcas jo ievērojamo izloksni pamatīgāki iepazīties”(Mīlenbahs 2011: 84). Piebilstams, ka savās piezīmēs par ceļojumu un tajāgūtomateriāluviņširminējisvārdussliekne ‘villāne’unskatoriem ‘dvieļiem’(turpat),kuru lietojumsizloksnē,pēc20.gs.otrajāpusēpierakstītajiemma-teriāliem,irapšaubāms.SavukārtparK.Mīlenbahašaubāmacīmredzotlie-cina tas, ka vārds sliekne vārdnīcā nav ietverts (arīmūsdienās izloksnē tasnavkonstatēts), betvārda skoteriem vietā arīnoNīcas ir fiksēts skāteris ‘einweisses, leinenesUmlegetuch’ (ME III 881), kas izloksnēbija sastopamsarī20.gs.otrajāpusē.

1900.gadāK.Mīlenbahslaikrakstā“BaltijasVēstnesis”irpublicējisrakstu“Lūgumslatviešuvārdnīcaslietā”,kurāviņšaicinatalkānovaduvārduapzi-nāšanāuniesūtīšanā,kāarīdevisvairākusnorādījumus,kāiesūtāmaismate-riāls jānoformē(Mīlenbahs2009:326–328).Periodikā,piemēram,mēnešrakstā“Austrums”, laikrakstā “dzimtenes Vēstnesis”, vairākkārt ir publicēti vārdi,



parkuriemviņšlūdzsniegtpaskaidrojumus.Kopš1909.gadalīdz1915.gadamRLBZinībukomisijasValodniecībasnodaļā irnotikušasapmēram160sēdes,kurāsirpierakstītiunapspriestivārdi(MEIV858–859).PēcK.Mīlenbahaaiz-iešanas mūžībā šo darbu turpina J. Endzelīns. Arī viņš no 1924. gada līdz1936.gadamirpublicējisnoskaidrojamovārdusarakstus,piemēram,“Izglītī-basMinistrijasMēnešrakstā” (IMM),kurusparasti ievadījisarvārdiem:“Pa-skaidrojumusparizrunu,nozīmi,vietuizlūdzosšādiemvārdiem..”(Piezīmē-jams, ka visai bieži aiz noskaidrojamiem vārdiem viņš ir minējis vairākusmateriāluiesūtītājuuzvārdus.)TurklātJ.Endzelīnavadībāno1922.gadavārd-nīcasmateriālupapildināšanaiunprecizēšanaiirveltītsvairāknekā300sēžu(ME IV 858). (Sk. arī Kļaviņa 2004.) Var pievienoties S. Kļaviņas atziņai, ka“katravārdnīcasmanuskripta[arīpublicējuma–B. B.]lappuserādaValodnie-cības nodaļas sēžupienesumu. Šajā apbrīnojamā kopdarbā ir radusies pilnī-gākāunneparastākālatviešuvalodasvārdnīca,vienanomūsutautasnacionā-lāsbagātībasizpausmēm,KrišjāņaBaronaLatvjudainu,arīMisiņabibliotēkaslīdziniece” (Kļaviņa 2004: 14). Starp citu, Inadruviete ir norādījusi, ka “lat-viešuvalodasvārdnīcasveidošanairviensnocēloņiem,kāpēcRīgasLatviešubiedrības Zinību komisijā 1904. gadā tiek nodibināta Valodniecības nodaļa”(druviete1990:206).

Lejaskurzemes izlokšņu informatoriIzlokšņumateriāluapzināšanā,precizēšanā,protams,lielanozīmeirvā-

cēja, informatora izglītībai, izloksnespārzināšanai,uzdevuma izpratnei, at-tieksmeipretdarbu,teicējiem.Mūsdienās,apzinotiesunnovērtējotizloksnesunfolklorasmateriāluteicēju,pierakstītājuieguldījumutautasgarīgāskultū-rassaglabāšanā,mūsupienākumsirneaizmirstviņuvārdus.Parto,piemē-ram,liecinajauJ.Endzelīnaizteiktāatzinībaizlokšņuvārdusniedzējiem,kāarī nupat folkloristu izdotais krājums, kurā apkopotas ziņasparKrišjānimBaronamiesūtītomateriāluautoriem–toirap900(Vīksna2015:83–366).Pē-dējosgadosarnovadailggadējiemteicējiemvietējālaikraksta“NīcasNovadaVēstis” (NNV) slejās ir iepazīstināti nīcenieki (sk. NNV; Bušmane 2006:21–29).Viņudevumamirnozīmenovadavalodasiemūžināšanā,untasirarīmateriālsplašākasapvidvārduvārdnīcasizveidei.

Vārdnīcas 4. sējumabeigās (ME IV859–860) irminēti 78valodniecībassēžudalībnieki,kuri“viskārtīgāki”irpiedalījušiestajās,kāarī53dažāduno-vadupārstāvji, kasmateriālus ir iesūtījuši rakstveidā. (domājams, izlokšņu

83

materiālu sniedzēju loks ir bijis ievērojami lielāks, jo tajā, piemēram, būtuiekļaujamiarīdaudzienovadossastaptiezinīgieunatsaucīgieizlokšņupār-stāvji.) Viņu vidū ir minēts arī sēžu dalībnieks dunicnieks inženierisM. Tamužs unmateriālu iesūtītāji – Gramzdas skolotājs F. Jauģietis, NīcasskolotājsK.Lielozols,kāarīE.osenoRucavas.SēžudalībniekavalodniekaKārļadraviņavārdiemrunājot,viņudevumsbija“ziedojumslatviešukultū-raslaukā”(draviņš1999:79).Kasmūsdienāsirzināmsparviņiem?Jāatzīst,ka atsaucīgie novadupārstāvji galvenokārt ir saglabājušies tuvinieku atmi-ņās, un, cerams, ka tās rosinās viņu vārdus ierakstīt arī novadu kultūr-vēsturē.Bagāts,daudzšķautņains,vēsturespavērsienunosacītsirviņudzīvesgājums,koapzinājušivainupiederīgie,vaiarīnovadnieki,kurāpieminamsarīviņupienesumsnovadavalodasizzināšanā.(Paldiesinformatorutuvinie-kiem par atsaucību un doto iespēju iepazīties ar viņu dzīvesstāstiem, koraksta autores izmantojušas, aprakstot Lejaskurzemes izlokšņu materiālusniedzējudzīvesgaitas.Rakstāirietvertaarīperiodikāpieejamāinformācija.PaldieskolēģeiIlgaiJansoneiparaktīvoiesaistīšanostāsapzināšanā!)

Miķeļa Tamuža dzīves gaitas, veidojot dzimtas koku, ir skaidrojusi viņabrāļadēlavedeklaBrigitaTamuža.M.Tamužs (1893–1953) irdzimisdunikaspagastā(agrākNīcaspagastā)lauksaimniekaģimenē.Viņaskolasgaitasirsā-kušāsRucavas Sudargupagastskolā.No1906. gada līdz 1913. gadamviņš irmācījiesLiepājasNikolajaģimnāzijā,pēctamno1913.gadalīdz1916.gadam–RīgāPolitehniskāinstitūtamehānikasnodaļā(Pirmāpasauleskaralaikāinsti-tūts bija evakuēts uz Krieviju). Pēc atgriešanās Latvijā M. Tamužs studējisLU Mehānikas fakultātē, kuru ļoti sekmīgi beidzis 1923. gadā (M. TamužamatrikulācijaslapaNr.10539–LVVA7427.f.,1.apr.,1852.l.).1924.gada2.feb-ruāra“ValdībasVēstnesī”irpublicētsIekšlietuministrijasbūvvaldespaziņo-jumsparinženieramehāniķatiesībupiešķiršanuM.Tamužam(ValdībasVēst-nesis1924:1).

2. att.ZiņasparMiķeliTamužuLVVAmateriālos(LVVA235.f.,6.apr.,137.l.,33b–34alp.)



ZināšanasM.Tamužs ir ieguvisunpopularizējis arī citās jomās,piemē-ram,1917.gadāirbeidzisKijevaspraporščikuskolu,Tērbatālatviešustrēlniekurezervespulkurīkotajoskursoslasījis lekcijasfizikāunastronomijā,sniedzisprivātstundasdažādospriekšmetos.

IzglītībasministrijasSkoludepartamentsM.Tamužamirizsniedzisvidus-skolasskolotājaapliecībuartiesībāmmācītarmehānikusaistītuspriekšmetus.ViņširbijisskolotājsLiepājāunRīgā–1923./1924.mācībugadāValstsLiepājastehnikumā,1926./1927.mācībugadāRīgaspilsētasamatniecībasskolā.

M.TamužsirstrādājisdažādosamatosLatvijasdzelzceļainstitūcijās.Aršodarbusaistītajiemjautājumiemviņširpievērsiesarīvairākosrakstos,piemē-ram, “Balasta izkraušanas mechanizācijas mēģinājumi” (Tamužs 1939 (1):521–522), “Jaunimeklējumivagonubūvniecībā” (Tamužs 1939 (2): 350–352).

3. att.MiķelisTamužs1935.gadā,kļūstotparLatvijasdzelzceļavirsvaldesMašīnuunmateriāludirekcijasvagonudaļasvadītāju(Pārmaiņas1935:6)

85

M. Tamužs ir bijis foto mākslas entuziasts. Viņš dzelzceļnieku biedrībādibinājisfotosekciju,kāarīpublicējisvairākusarfotomāksluunfotografēšanusaistītus rakstus, piemēram, “Modernās fotografijas krīze” (Tamužs 1939 (3):356–357),“Jaunākiesasniegumifotografijā”(Tamužs1943:17),kāarīsarakstījisgrāmatu“Praktiskafotomācībasgrāmata”(Tamužs1951),kas,AustrasTamu-žasvārdiemrunājot,“daudziembijaceļapašķīrējašailaukā”(Tamuža1953:2).

1944. gadā M. Tamužs ir emigrējis, nokļuvis Vācijā angļu zonā, bet1951. gadā izceļojis uzASV, kur apmeties uz dzīviŅujorkā. Arī Vācijā unASVviņš ir bijis sabiedriski aktīvs,piemēram,vadījis kultūrasdaļuSaulesnometnē, vēlāk darbojies izceļotāju arodpārbaudes komisijās, bet Amerikābijisviensnodzelzceļniekubiedrībasorganizētājiemunvaldeslocekļiem,kāarī darbojies Latviešu inženieru biedrībasASVRevīzijas komisijā (Tamuža1953:2;Jurevics1954:12–13).

M.Tamužskopš1933.gadairpiedalījiesRīgasLatviešubiedrībasValod-niecībasnodaļassēdēs,kursniedzisnetikaidzimtāsdunikasizloksnesma-teriālus,bet,piemēram,1933.gadānolasījisarīreferātuparterminiemplāksne, plakne, plākne. 1940.gadāM.TamužsieceltsparIzglītībasministrijasPareizrak-stībaskomisijasloceklitehnikasjautājumos(ValdībasVēstnesis1940:2).

M.Tamužsmūžībā iraizgājis1953.gadā (parM.Tamužu sk. arīTamuža1953:2;Piemiņai1954:12–13;Unāms1975:486–487).

PargramzdeniekaFričaJauģiešadzīvesgājumuziņasirapkopojismaz-dēlsMārtiņš Jauģietis.F. Jauģietis (arī Jauģiets) (1880–1955) irdzimisAizvī-ķos.1900.gadāviņširbeidzisValkasskolotājusemināruunieguvistiesībasstrādātparskolotājupamatskolā.F.Jauģietisno1910.gadalīdz1915.gadambijisGramzdaspamatskolaspārzinis (sk.Gramzdaspamatskola) (tuvojotiesvācukaraspēkam1915.gadā,viņširdeviesbēgļugaitāsuzKrieviju).Atgrie-žotiesLatvijā, turpinājisdarbuskolāvismaz līdz1936./1937.mācībugadam(Lauku dzīve 1936: 2). Viņa darba gados Gramzdas divgadīgā pamatskolakļuvaparčetrgadīgu,bettrīsdesmitogaduvidūparsešklasīgu.

4. att.ZiņasparFriciJauģietiLVVAmateriālos(LVVA235.f.,14.apr.,333.l.,9b–10alp.)



1929. gadā Izglītībasministrijas Skolu departaments viņam bija izsnie-dzisvidusskolasskolotājaapliecībuartiesībāmmācītarmehānikusaistītuspriekšmetus.TurklātF.Jauģietisbijaapguvisvispusīgaszināšanas,pēcvaja-dzības mācījis visus priekšmetus, visbiežāk matemātiku, latviešu valodu.F. Jauģietis irbijisarīmuzikāls–mācījisdziedāšanu,vadījisskolaskori, iz-veidojisskolēnumandolīnistuorķestri, ilgulaikuspēlējisērģelesGramzdasbaznīcā.

No1940.gadalīdz1949.gadamF. Jauģietisstrādājisparskolotājudzēr-vesskolā,kurpasniedzis ticībasmācību,dziedāšanu,glītrakstīšanu,krievuvalodu un praktiskos rokdarbus galdnieka darbnīcā. F. Jauģieša skolnieksVitoldsSnipkisatmiņāspar skolotājustāsta,kaapbrīnojisviņagudrībuunprasmes,piemēram,F.Jauģietispratisseptiņasvalodas,spēlējisvijoli(plašākpartosk.Pagātnesstāsti).

1949.gada25.martāF. Jauģieti izvedauzSibīriju,uzomskasapgabalaKalačinskas rajona Izmailovskas sādžu, kur viņš 1955. gada 2. augustā74gaduvecumāmira.Viņš irapglabātsomskasapgabalā, stepē, Izmailov-skassādžaskapos.KāliecinaLiepājasmuzejarīcībāesošāinformācija,F.Jau-ģietimarītālumābijauzticētiskolotājapienākumi–īsubrīdiF.Jauģietisbēr-niem pasniedza ticības mācību. Kad skolotājam nācies no skolas aiziet,skolēnipatraudājuši:viņiempaticisdiplomātiskais,gudraisunlabaisskolo-tājsarstalto,virsniekacienīgostāju(Pagātnesstāsti).

5. att. FricisJauģietisar kundzi (no:Pagātnesstāsti)

87

Būdams Sibīrijā, F. Jauģietis dziļi pārdzīvojis tautas sāpi. Šie pārdzī-vojumi, izciestais ceļā uz Sibīriju un tajā ir rosinājuši viņu izteikties dzejā,kurāizskanskarbstālaikanosodījums,piemēram,dzejolī“Latvija”(Liktenis nežēlīgs, bargs / Atnesa negantas dienas / Tēvzemei mīļai un dārgai: / Viltnieks drausmīgs un ļauns / Izjauca ziedošu dzīvi, / Jaunekļus, vīrus un sievas / Aizveda sātana ķetnas.),kassarakstīts1953.gadā.Plašākāvārsmojumāirizsekotssāpjuun grūtību caurvītajam ceļam uz Sibīriju. Pateicoties bijušā skolniekaV.Snipkauzņēmībai,vismazdaļaF. JauģiešaSibīrijā rakstītāsdzejasnonā-kusiLiepājasmuzejā(sk.arīPagātnesstāsti).

Gramzdas izloksnes leksikas iesūtīšanā F. Jauģietis visai aktīvs ir bijis20. gs. 20. gados, kadviņavārdu J. Endzelīnsnereti irminējis to talciniekuvidū,kuriemviņšizsakapateicībupariesūtītajiemmateriāliem(sk.,piemēram,IMM1924,3.nr.,340.lpp.;IMM1929,2.nr.,190.lpp.;IMM1929,4.nr.,419.lpp.).

MazziņuirparNīcasskolotājuK.Lielozolu.ViņavārdsvarētubūtKris-taps.Tāvedinadomātsludinājumslaikrakstā“ValdībasVēstnesis”1929.gada2.decembrīparnozaudētoKristapaEduardaLielozolapasi,kasizdotaNīcaspagastā, un arī par nozaudēto ieroču turēšanas atļauju (ValdībasVēstnesis1929:4).ParKristapaEduardaLielozoladzimšanu1895.gadāirierakstsdo-beles latviešu evaņģēliskās luteriskās draudzes materiālos (LVVA 7018. f.,1.apr.,3.l.,7b–8alp.).PēcIgaunijasValstsarhīvamateriāliem,KristapsLiel-ozols irstudējisTartudabaszinības (1915.gadā),vēsturiunfiloloģiju (1915–1916;sk.EAA402.f.,1.apr.,15174.l.).Laikrakstā“KurzemesVārds”1938.gada10.augustāirziņa,ka(Liepājas)5.pamatskolasskolotājamK.Lielozolamirpiešķirtapensija(Valdeslēmumi1938:6).

Kopš1954.gadaKristapsLielozolsirdzīvojisASVIlinoisasštatā.Pēcsa-ņemtāsinformācijasnoASV(paršoinformācijuautorespateicasMārīteiĶez-berei-Plūmei),K. Lielozols ir strādājis Sterlingā Tērauda fabrikas naglu no-daļā.

6. att. ZiņasparK.LielozoluLVVAmateriālos(LVVA7018.f.,1.apr.,3.l., 7b–8alp.)



K. Lielozolsmiris 1975. gada 10. decembrī 80 gadu vecumā. 1976. gada4. februārī laikrakstā“Laiks” ir ievietotsnekrologssakarāarKristapaLiel-ozolanāvi(Nekrologs1976:7).

K.LielozolsNīcā irbijis ienācējsunstrādājisneilgulaiku.Acīmredzotirbijissabiedriskiaktīvs, jonetikaiiesūtījisvalodasmateriālusJ.Endzelī-nam, bet apzinājis arī vietējo folkloru, 20. gs. pirmajos gadudesmitos vēldzīvāsnovadatradīcijas,parkoirpublicējisdivusrakstus(Lielozols1929).ParskolotājuLielozolu20.gs.70.,80.gadoszinājastāstītnīcenieceKatrīnaIgnāte: ”..skuoluotājs Lieluozuols bija Nīcas skuolā. skuola bija Prkuongalā pie Ulpnu. tā bi pamatskuola.. tur bi Lieluozuols pa skuoluotāju. viš bi diezgan liela auguma, mlliem matiem. darbā viš bi stingrs. tāds pret visu savu dārbu. viš bi ienācējs. sieva bi slimīga. viš bi bīblotekas vadītājs-pārzinis. par skuoluotāju viš strādāja ap 1924.–1926. gadu, varbūt bi tai laikā. pēc kāda laika viš bi Liepājā pa skuoluotāju.”

Arī Rucavas izloksnes materiālu iesūtītāja Elizabete ose (dzimusiRiekstiņa;ziņasparmeitasuzvārdu ir iegūtasnoviņasdēlaRūdolfaPauladzimšanas ieraksta LVVA materiālos – LVVA 235. f., 15. apr., 337. l., 25b–26a lp.)Rucavābijusi ienācējanoZiemeļvidzemes.Viņa irbijusibaltvāciete(no prāvesta Ainara Jaunskalžes referāta 2014. gada 22. martā; sk. arīJaunskalže2014). Irbijusirentniekameita.20.gs.sākumāE.oseirsekojusivīram,kuršvairāknekā25gadus(1907–1933)irbijisRucavasdraudzesmācī-tājs.E.osiinteresējusinetikainovadaleksika,betarīetnogrāfija.Piemēram,rakstukrājumā“Arheoloģijaunetnogrāfija”irJāņaRiekstaetnogrāfiskāsko-lekcijasfotogrāfija(1874.nr.),kurāE.osedemonstrēRucavastautastērpavil-lainesnēsāšanasveidu(AEXX2000:182).J.EndzelīnsarpateicībuparRuca-vasmateriāliemE.osesuzvārdu (E.ošs) irminējis, piemēram, 1932. gadā(IMM1932,1.nr.,84.lpp.).

7. att. ZiņasparElizabetiosiLVVAmateriālos(LVVA235.f.,15.apr.,337.l., 25b–26alp.)

89

Lejaskurzemes izlokšņu leksikas apzināšana un izpēte 20. gs. otrajā pusē un 21. gs. sākumā

20.gs.otrajāpusēturpinājusiesizlokšņu,tovidūarīLejaskurzemes,lek-sikasapzināšanaunizpēte.Zīmīgi,katūlītpēcotrāpasauleskara1945.gadāJ. Endzelīns atkal aicināja sabiedrību talkā izlokšņu leksikas apzināšanā,presē publicējot rakstu “Nāciet, lūdzami talkā!” (EndzelīnsdI III (2): 408–410).Kopš50.gaduotrāspusessistemātiskivisāLatvijasteritorijāpēcvieno-tasprogrammas(LVdApr.)irvāktimateriālilatviešuvalodasdialektuatlan-tam.Tajāiriekļautiarī299jautājumiparvārdukrājumu.“Latviešuvalodasdialektuatlanta”leksikasdaļa(LVdA)irpublicēta1999.gadā.Tāirpirmaisplašākais darbs latviešu valodas izlokšņu izpētē areālā aspektā. 100 kartēsapkopotie dažādo reāliju, parādību un jēdzienu nosaukumi un to variantiliecina arī par Lejaskurzemes izlokšņu vārdu krājuma bagātību, tā daudz-veidību fonētiskā, gramatiskā un semantiskā skatījumā. Piemēram, tikaiLejaskurzemē šaurākā vai plašākā areālā ir sastopami nosaukumi bāliņš ‘(rudzu)statiņš’,četrkājis un drēža ‘ķirzaka’,kalmuks‘žurka’,kamps‘(zirga)loks’,krsni ‘dradži’,ķeste ‘stirpiņa–neliels,garenssienakrāvums’, liska, liskele un ļemp(īt)e ‘(vērpjamāratiņa)klaniņa’,matuola ‘vībotne’,arīnolietuviešuvalo-dasaizgūtieķiplokanosaukumišišnaks, šišņaks, sišņaks, šašņaks.

Leksikas daudzveidību, tās kontaktus ar lietuviešu valodu atklāj arī“Baltuvaloduatlanta”prospektā(BVApr.)unpirmajādaļāietvertaisizlokšņumateriāls(BVAI).Piemēram,stārķanosaukumsgandrs, kasLatvijāreģistrētstikaipierobežā, ir izplatīts lietuviešuvalodas izloksnēs (BVAI99–103,153).

BalstotiesganuzLVdAmateriāliem,ganuzjaunākajiemizlokšņuleksi-kaspierakstiem, 36 latviešu izlokšņu (noLejaskurzemes –Nīcas izloksnes)dotumiiriekļauti“Eiropasvaloduatlantā”(ALE).

Izlokšņuleksikasvākšanaikopš1966.gadairregulāriorganizētaszināt-niskās apvidvārdu vākšanas ekspedīcijas, kurās piedalījušies gan Latviešuvalodas institūta (bij. Valodas un literatūras institūta), gan ārštata darbi-nieki–skolotāji,L(V)UFiloloģijasfakultātesunbij.LiepājasPedagoģiskāin-stitūtastudentiundocētāji,kuripierakstījušimateriālusvainudzimtajāiz-loksnē,vaicitosapvidos.

dienvidrietumkurzemē20.gs.otrajāpusēplašākosleksikasmateriālusirfiksējušiAlfrēdsJankevics(sk.ozola2013),B.Bušmaneun21.gs.sākumāarīL.Markus-Narvila.Skaitliskišievākumiirdažādi.LULatviešuvalodasin-stitūtaapvidvārdukartotēkā (ieskaitotLVdAmateriālus) irap600 leksēmunodunikasunAizvīķiem,1000noPērkones,1100no Purmsātiem,1600no



Kalētiem, 2000 no Gramzdas, 3200 no Bārtas, 5500 leksēmu no Rucavas.2008. gadā Liepājas Universitātē ir sagatavots un publicēts izlokšņu tekstukrājums“NoSventājas līdzAncei”,kurā ietverti arīNidasunPapes (tas ir,Rucavas), Jūrmalciema (tas ir, Nīcas) un Pērkones izloksnes teksti (Sven-tāja2008).

20.gs.otrajāpusē,21.gs.sākumāirpublicētivairākipētījumiparšāno-vada leksiku. daļa no tiem ir apkopota krājumos “Mana novada valoda”(Lejaskurzeme 2004), “Rucavā, tur Paurupē...” (Rucava 2007). Balstoties uzbagāta Rucavas izloksnes vārdu krājuma, ir izstrādāts L. Markus-Narvilaspromocijas darbs “Rucavas izloksnes vārdnīca: leksikogrāfiskais un leksis-kais aspekts” (Markus-Narvila 2011), kā arī “Rucavas izloksnes vārdnīca:prospekts”(Prospekts2013).Sk.arīBušmane2011.

Lejaskurzemes izlokšņu leksika (vārdi ar b) areālā aspektāLeksēmas rakstam atlasītas, izmantojot “Latviešu valodas vārdnīcas”

elektronisko versiju (www. tezaurs.lv/mev).Rakstāatsevišķitiekskaitītakatrahomonīmforma,piemēram,Iben1)‘wenigstens’(ēd ben tu!)dunikā, (vai tu b. esi gatavs?)Rucavā;2)‘(wennauchnichtvöllig)doch’Bārtā,‘taču’Bārtā,du-nikā,Kalētos,Rucavā; 3) ‘kaut cik’Rucavā (plašāk sk.ME I 279; EH I 212);II ben –drücktinRutzau,wiedasdeutsche“soll”dieMeinungeinesanderenaus[?](es ben sus gājis –ichsollgegangenseinMEI279).

Leksēmas apzinātas, izmantojot vietas atslēgvārdus:Ahsw(ihken) –Aiz-vīķuizloksnei,OB, Ober-Bartau, Bartau–Bārtasizloksnei, Dunika–dunikasizloksnei, Gramsden – Gramzdas izloksnei, Kal(leten) – Kalētu izloksnei, N.-Bartau, NB, Nieder-Bartau –Nīcas izloksnei,Perk(uhnen) –Pērkones izlok-snei, Pormsahten–Purmsātuizloksnei,Rutz(au)–Rucavasizloksnei.

Vārdnīcā konstatēts šāds aptuvenais leksēmu skaits: Aizvīķos 2 leksē-mas2,Bārtā49,dunikā115,Gramzdā19,Kalētos35,Nīcā66,Rucavā43leksē-mas,Pērkonē1leksēma,noPurmsātiemnavreģistrētanevienaleksēma.

Visās aplūkotajās Lejaskurzemes izloksnēs, pēc vārdnīcas dotumiem,kopāfiksētiapmēram330vārdi,nokuriem215leksēmasneatkārtojas.

Nominētajiem215vārdiem198iruzlūkojamipardialektismiem,piemē-ram, bradži3 ‘frische, mit den Schoten gekochte Bohnen’ Bārtā, dunikā,Gramzdā,Nīcā,Rucavā(EHI237),bricañts ‘einunruhigesKind’Nīcā(EHI241), briẽža ‘der Strich’ Nīcā (zns burtnīcā sažīkājis briežas EH I 244), bruzdêt 1) ‘donnern, rollen’ Rucavā: prkuons bruzd dunikā, Bārtā; 2) ‘unaufhörlich

91

schwatzen’dunikā: kuo tu bruzdi vienā bruzdēšanā? (EHI245),bet17 leksē-masirarīliterārāsvalodasvārdi,piemēram,baũdît Gramzdā(EHI206),bêres Bārtā,dunikā,Rucavā (EH I 216), biksesdunikā (EH I 218), blãzmadunikā(EHI227),brags Bārtā,dunikā,Rucavā(EHI237).4

Areālā aspektā Lejaskurzemes izlokšņu leksēmu izplatība ir dažāda –vairākas leksēmas fiksētas lielā daļā aplūkoto izlokšņu, savukārt daļa lek-sēmutikaivienāvaidivāsizloksnēs.

VismazpiecāsLejaskurzemesizloksnēsirkonstatētas16leksēmas(sk.arī1.tabulu).bakât 1)‘stopfen’Bārtā,dunikā,Kalētos;2)‘stampfen’ Bārtā,dunikā,Gram-zdā,Kalētos(EHI199–200);arīNīcā5,Rucavā(mamma vel vārija rāciņus tā: izvāra, sabakā, sacp sīpuolu, gaļa kusaciņuos un tad ielej, un ta samaisa visus Apv.;sk.arīProspekts2013:38).

bârzda ‘bārda’ dunikā (EH I 210); Bārtā, Gramzdā, Kalētos, Nīcā, Rucavā(Apv.;Markus-Narvila2016).

bezdelinga ‘bezdelīga’ Nīcā, Rucavā (ME I 282), bezdeliñga ‘t. p.’ dunikā,Gramzdā(EHI214);KalētosunNīcā(Apv.).

biguzis ‘eineArt Brotsuppe’ Bārtā,dunikā,Kalētos (EH I 218), biguze ‘eineBrotsuppe’Rucavā (EH I 218);Gramzdā,Kalētos,Nīcā,Rucavā (Apv.).Arnozīmi ‘maizes zupa’ leksēmasbiguze un biguzis vēl 21. gs. otrajādesmit-gadēfiksētasganBārtā(teica biguzi vaig izvārīt, tad zināja, ka maizes zupa būs),ganRucavā(Markus-Narvila2016).

bibals, arī bimbars Bārtā (ME I 296),bibals ‘die Bremse’ Bārtā,dunikā,Kalētos (EH I219), arībibalis ‘t.p. (?)’Nīcā (bimbaļi mizuo āduEH I 219);Bārtā, Kalētos, Nīcā, Purmsātos un Rucavā (Apv.; Prospekts 2013: 39;Markus-Narvila2016).

bibât ‘unaufhörlich weinen’ Rucavā (ME I 296), Bārtā, dunikā, Kalētos(EH I 219); Bārtā,Nīcā,Rucavā (Apv.; Prospekts 2013: 39); sal. bimbāt sar.,niev.‘raudāt’(LLVVII91).

bĩlãde‘einekleineAbteilungimAussteuerkasten’Bārtā,dunikā,bîlãde‘t.p.’Kalētos(EHI223);Nīcā(Apv.).Savukārtarnozīmesniansideminutīvsbīlādīte‘einSchmuckkästchen’Gramzdā(EHI223).

bĩstâklis 1)‘einStockzumUmrührendesofens,ofenkrücke,Kohleneisen’Bārtā,Kalētos;2)‘eineStange,einStockzumSchlagenod. Stossen’dunikā(EH I223;ME I304);dunikā,Gramzdā,Kalētos,Nīcā (bīstāklis i ķēķī tāds kuoks bez kruķa, kuo urda dguošas pagales)unRucavā(Apv.;Bušmane1989:259–260).



blese ‘einPferd,daseineBlässehat(einPferdmiteinerBlässe)’Bārtā(teļš ar blesi pierē),dunikā,Kalētos(EHI228;MEI314);NīcāunRucavā(Apv.).

bļaũrs ‘sehr böse, grimmig, schrecklich, schlecht’ Bārtā,dunikā,Gramzdā(bļaura pamāte),Nīcā,Rucavā,arīmeita bļauru ģīmi (einhässlichesMädchen)Kalētos,Bārtā,Rucavā;sal.arībļauri‘sehr’Bārtā,Rucavā(bļauri gards)(pla-šākparnozīmēmsk.MEI320;EHI233).Vēl20.gs.beigāsvārdsbļaurs ar līdzīgām nozīmēm fiksēts izloksnēs, piemēram, ‘nejauks; slikts’ dunikā,Kalētos,Rucavā(Apv.;Prospekts2013:39).Nīcāadjektīvambļaursreģistrē-tas arīnozīmes ‘skaļš (cilvēks, arī lops’; ‘skaļš’; ‘ass,dzeldīgs,dzēlīgs (paraugiem)’;‘stiprs(paralkoholiskudzērienu)’;‘ļotistiprs,postošs(parparādī-bāmdabā)’,‘negants’;‘slikts(piemēram,ļotiauksts–parlaiku)’.Nīcāsasto-pams arī adverbs bļauri ar nozīmēm ‘nikni, bargi’; ‘bīstami, draudoši’, arnozīmēm ‘slikti, riebīgi’ arī Sventājā (kad mēs gājām tur, skuolā, bļauri bija Straupeniece2012:293).Sal.Nīcāarībļaurums ‘niknums’, bļauruoties ‘vairāk-kārt, arī ilgāku laiku niknojoties, skaļi, nikni maut’; ‘niknoties, ārdīties’,bļauris ‘dusmīgs cilvēks’; sal. literārajā valodā bļauris vienk. ‘cilvēks, kasdaudzkliedz,baras’(LLVVII105).

braģis ‘=braga:einhinauf-undhinabschiebbaresdachaufPfosten,umtroc-kenesHeuvorNässezuschützen’Nīcā,dunikā,‘einHeuhaufenmiteinemdach’Gramzdā(EHI236;MEI322);‘sienazārds’Bārtā,Kalētos,Nīcā,Ru-cavā(Apv.).

bran dži ‘frische,mit den Schoten gekochte Bohnen’ Bārtā, dunikā, Gram-zdā, Nīcā, Rucavā (EH I 237); brandi(s), brandži ‘ar visām pākstīm vārītascūku pupas’ Gramzdā, Kalētos, Nīcā, Rucavā (Apv.); vienskaitļa formabrañdis fiksēta vēl 21. gs. otrajā desmitgadē Rucavas teicēju valodā (lielās cūku pupas. tās vāra brandi. pākstīs – brandis. brandis a rūgušpienu, vai, cik smeķīgs!Markus-Narvila2016).

brička ‘eine Pritsche’ Bārtā, dunikā, Kalētos (EH I 241); Nīcā un Rucavā(Apv.;Prospekts2013:40).

brišs‘frisch’Bārtā,dunikā,Kalētos,arībrišumi‘frischesFleisch(bes.vondenEingeweidenundandereninnerenorganengesagt)’dunikā,Kalētos(pusdienā būs brišumiEHI242);brišs‘svaigs’Bārtā,dunikā,Nīcā(brišas zives. ka leiniece atveda mncus, ta bi briš ēdiens),Rucavā(va ta tās siļķes ir svaigas? nee, brišas)(Apv.;Bušmane1989:260–261;Prospekts2013:40).

brûkline ‘dieStrickbeere,Preisselbeere’ dunikā,Gramzdā,Kalētos(EHI246;MEI341);Bārtā,Nīcā,Rucavā(Apv.;LiepU).

buce‘dasSchaf’dunikā(EHI248);Bārtā,Gramzdā,Nīcā,Rucavā(Apv.).

93

1. tabula

Leksēmas ar b, kas fiksētas 5–6 izloksnēs

Aizvīķi

Bārta

dunika

Gramzda

Kalēti

Nīca

Pērkone

Purmsāti

Ruca

va

bakāt + + + + ^ ^bārzda + ^ ^ ^ ^bezdelinga + + ^ + ^ +biguzis + + ^ + ^ ^ ^bīlāde + + + + ^bimbals + ^ + + ^ ^ ^ ^bimbāt + ^ + + ^ + ^bīstāklis + + ^ ^ + ^ ^ ^blese + + + ^ ^bļaurs + + ^ + + ^ + ^ + ^braģis ^ + + ^ + ^ ^brandži + + + ^ ^ + ^ + ^brička + + + ^ ^brišs + ^ + ^ + ^ ^brūkline ^ + + + ^ ^buce ^ + ^ ^ ^Plusazīme(+)norādauzleksēmasfiksējumuME,EH;jumtiņš( )norādauzleksēmasfiksējumujaunākajosizlokšņupierakstos.

Trīs,četrāsLejaskurzemesizloksnēsreģistrētsap50leksēmu,piemēram,bavât 1) ‘beschenken’ dunikā; 2) ‘bewirten’ (b. guovis ‘den Kühen etwasSchmackhafteszufressengeben’)Gramzdā (EHI203);sal.arīapbalvât‘be-schenken’dunikā(EHI73) un bava‘einGeschenkzurBestechung’Bārtā,dunikā(EHI203;MEI260); balvāt‘dāvināt’arīNīcā(Apv.);

bezruôķis‘jem.,demeinArmodereineHand(resp.beideHände)amputiertist’dunikā,Kalētos(EHI215);Nīcā(Apv.);

bẽģelis ‘das Fensterbrett’ Rucavā (EH I 216;ME I 289); bēģelis, bēģele ‘palo-dze’ arī Kalētos (Apv.), Nīcā (bēģelis [logam] apakšā. līst – luogam bēģele slapja. / uzbēru uz luoga bēģeli maizi Bušmane 1989: 258–259;Apv.),Rucavā



(Markus-Narvila 2016). Rucavā bēģele arī ‘dēlītis, kas uzsists loga rāmimvisapkārt logam’ (man vēl jāsataisa bēģeles Apv.) un ‘logu slēģi’ (Apv.); sal.arī bieģele ‘palodze’ Rucavā (uz bieģeles stāv puķes LiepU;Markus-Narvila2011:144);

biêziens ‘dasdickicht’dunikā,Kalētos,Bārtā,arīnoJ.Janševskadarba(EHI224;MEI306);Nīcā(Apv.);

birbīne ‘einekleinePfeife(zumBlasen)auseinemgrünenRoggenhalm’Aiz-vīķos(MEI297),birbĩne‘einePfeifeauseinemGänsekiel’Gramzdā(EHI220);‘svilpe’Rucavā(Apv.);

blãrkšis ‘der Lärm, der beimEinstürzen von etw. entsteht’ Bārtā,dunikā,Kalētos(malkas skūnā bija dzirdams liels b.EHI227),blãrkšêt ‘klappern,ras-seln’dunikā,Kalētos(malka gŗuva, ka blārkšēja vienEHI227);Nīcā(Apv.);

bļurba ‘weicher,einschiessenderBoden’dunikā(EHI234);bļurba‘šķīdonis’Rucavā (Apv.;Markus-Narvila 2013: 39)un ‘biezidubļi, slapjavieta’Nīcā(Apv.);

bubêre ‘die Johannisbeere’ Gramzdā (EH I 248), Kalētos; ‘upene’ Rucavā(Apv.;Markus-Narvila2013:40); sal.arībuberene ‘ribes nigrum’Nīcā (MEI343;Apv.);

buõļa ‘einekleineHolzkugel,diemanKühenaufdieHörner steckt,damitsiebeimStossenmitdenHörnernwenigerverletzen’dunikā,Nīcā,Rucavā(EHI259);

burste‘einKleidungsstückfürweiblichePersonen’Nīcā(EHI255);burste (ar ur > ūr)‘veste’Bārtā(tad ir krkls, tad ir lindraks, lindruks. un tad tā veste, kuo sauc. bet ōme [ūme (?)]vienmr teica, tā i būrste Markus-Narvila2016),Kalētos,NīcāunRucavā(Apv.).daļaivārdnīcāreģistrētoLejaskurzemesvārduiršauraizplatība–vārds

fiksētstikaivienāvaidivāsizloksnēs.20.gs.otrajāpusēun21.gs.tasizlok-snēsparastinavreģistrētsvaitozinavienatsevišķiteicējiuntasirpasīvajāvārdu krājumā. Kopumā vienā vai divās izloksnēs konstatēts vairāk nekā130leksēmu.Piemēram,babât‘undeutlichsprechen’Nīcā(kuo babā? runā sapruotami!EHI197);Nīcāarī20.gs.otrajāpusē(kuo tu te niekus babā? ne tā i, ne·kāApv.);

baîkâtiês‘nichtssagendedingeerzählen’Rucavā(EHI199);baknît‘kneten,stampfen,stopfen’dunikā,Rucavā(b. maizi; b. mālus caurumā EHI200);

baũģuve ‘derHaufe,dieMenge,dieSchar’Nīcā,Gramzdā(EHI207);sal.arībaũģele ‘t.p.’Nīcā(EHI207)unbauguve‘einegrosseMengelebenderWesen’ Grobiņā(MEI267);

95

bitki ‘Unarten, Unsinn, dumme Streiche’ dunikā (netaisi bitkus! EH I 222);bitki ‘nedarbi, nerātnības’,uz bitkis ‘uz nedarbiem’Rucavā (Apv.;Markus-Narvila2013:37,75);

bļamas, arī bļam bas, bļemas ‘dieLippen’ Nīcā (EHI233);Nīcāleksēmasbļammas, bļmmaskonstatētasarī20.gs.otrajāpusē(likšu pa tām bļammām! – tā mana vcāmāte teica, ka nemācēju aust. / sacīrta bļmmas kā ratu dēles. nuo-plaukšķēja vienApv.);

bridžas‘eineKabbe,einNetzzumZiehen’dunikā,Nīcā(EHI241;MEI331),arī bridžuôt ‘mit einer Kabbe (bridžas) fischen’ Nīcā (EH I 241). Sal. pusbridžs ‘zvejas tīkla veids – stumjamais tīkls (?)’ Rucavā (uz Līgupi brauca – iejūdza zirgu, paņēma pusbridžu, nu tas ir stumjamais tīkls. pusbridžu paņēma, ielika ratuos un tad brauca uz Līgupi Markus-Narvila2016);

briežât ‘mit einem eisernen Stift od.Nagel schrapen’ Bārtā (EH I 244), arībriẽža‘derStrich’ Nīcā(EHI244);Rucavā(kuo tu tā ļau(j) brnam briežāt grāmatu? grāmata nau duomāta briêžāšanai, bet gan lasīšanai. grāmatā nevajag briêžāt./pulējumā varēja ieraudzīt vairākas briežasLiepU);

buņu bārda ‘struppiger(?)Bart’Nīcā(vca vīra buņu bārdaMEI352);bude ‘dieBorte’dunikā,Bārtā(burdītēm.. tautu meitas vaiņaciņšEHI254).

Aplūkotaismateriālsliecina,ka,pārbaudotvārdnīcāietvertoleksēmulie-tojumumūsdienuizloksnēs,salīdzinottoar20.gs.otrajāpusēun21.gs.sā-kumāpierakstītomateriālu,vēlmūsdienāsiriespējamskonstatētvārdupla-šāku areālu, piemēram, vārdiem bārzda, bīlāde, braģis, brišs, buce, turklātizlokšņu pierakstos nereti līdzās vārdnīcāminētajam vārdam ir fiksēti arīsinonīmiresp.atvasinājumiarkonkrētosakni,piemēram,bridžuot, bļaurums, pusbridžs.

Lejaskurzemes izlokšņu leksika (vārdi ar b) cilmes aspektā

cilmes aspektā reģistrēti gan mantoti, gan aizgūti vārdi. Pie mantotāvārdukrājumapieder,piemēram,vārdibaîgi ‘böse Träume, Phantasiebilder, Gespenster’ dunikā (EH I 198); Nīcā(Apv.);

baîsîgs‘bösartig,grimmig’dunikā(baîsîgs vērsisEHI199);bãliņš kūlīšu ‘eine Mandel Garben’ Nīcā (rudzus sacelt bāliņuos ME I 271),‘=statiņš’Pērkonē(EHI208);

bavât 1)‘beschenken’dunikā;2)‘bewirten’Gramzdā:b. guovis ‘denKühenetwasSchmackhafteszufressengeben’(EHI203);Nīcā(Apv.);



bebris ‘bebrs’dunikā(EHI211);Nīcā(Apv.);blãrkšis ‘der Lärm, der beimEinstürzen von etw. entsteht’ Bārtā,dunikā,Kalētos(malkas skūnā bija dzirdams liels b.EHI227);Nīcā(Apv.)unblãrkšêt ‘klappern,rasseln’dunikā,Kalētos(malka gŗuva, ka blārkšēja vienEHI227);Nīcā(Apv.);

bluzne,arīblužņa‘dieMilz’Rucavā(MEI318).

Lejaskurzemeirnovads,kurvalodukontaktivienmērbijušiaktuāli.Vis-tiešākiekontaktiLejaskurzemesizloksnēmirarlietuviešuvaloduuntāsizlok-snēm.dažādievēsturiskieunģeopolitiskieapstākļinoteikušiarīģermānismuienākšanuizloksnēs. Lejaskurzemesizloksnēskonstatētiarīvairākislāvismi,kas biežāk aizgūti no poļu valodas vai ar lietuviešu valodas starpniecību nopoļuvaicitāmslāvuvalodām–baltkrievu,krievu,ukraiņuvalodas.

No aizguvumiem galvenokārt dominē ģermānismi, kas, no mūsdienuviedokļaraugoties,biežiirbarbarismivainovecojusileksika.

Aplūkotajā vārdnīcas materiālā ir konstatēti vairāki ģermānismi. Pie-mēram,baks ‘eine kleine Bretterbrücke, die als Verbindung zwischen einer FähreunddemUferdient’Nīcā;laikamaizgūtsnovācuBock(EHI200);

baks ‘derBalken’dunikā(EHI200);Nīcā(Apv.);aizgūtsnoviduslejasvācubalke‘Balken’(MEI261);

bastene ‘ein Kopftuch (wohl aus Bast, Baumbast)’ Nīcā (ME I 266); Bārtā(Apv.);sal.arībastine‘=bastene’Bārtā,dunikā,Kalētos(EHI206);Rucavā(Apv.).Laikamveidojiesno*batistene,kassavukārtnovācu Batist (MEI266);pēc J.Zēveradomām, latviešubastene ‘lakats’ aizgūtsnovācbaltuBastentuch(Sehwers1953,9);

bānī ‘(dieLeute)haufenweisezusammen’Bārtā(EHI209).Sal.bãnis ‘Reihe,Mal; Reeperbahn’ no lejasvācu bān (Sehwers 1953: 9; plašāk par adverbubānīsk.Markus-Narvila2015(1):151);

blašķe ‘dieFlasche’Rucavā(EHI226;MEI309);Bārtā,Nīcā,Rucavā(Apv.);aizgūtsnoviduslejasvācuvlasche(MEI309);

bunts ‘= bars,dieSchar(Menge)’dunikā;aizgūtsnovācuBund(EHI253);budains ‘miteinerBorteversehen’Bārtā,dunikā(EHI254);sal.bude ‘dieBorte’(partosk. iepriekš),kasaizgūtsnoviduslejasvācuborde (EHI254).Lituānismi visai bieži sastopami robežai vistuvākajās izloksnēs – Aiz-

vīķos,dunikā,Gramzdā,Kalētos,Rucavā.21.gs.vērojams,kaLejaskurzemesjūrmalciemos,piemēram,Nidā,Papē,Jūrmalciemā,arvienvairākienāklietu-vieši, kas te pavada vasaras. Savukārt vietējās izloksnes runātāji pārceļas

97

galvenokārt uz novada centram tuvākajiem ciemiem. Iedzīvotājumigrācijamūsdienās, protams, arī veicina lituānismu ienākšanu minētajās Lejas-kurzemesizloksnēs.

Aplūkotajāmateriālā fiksētivairāki (dažkārtpotenciāli) lituānismi,pie-mēram,bam ba ‘derNabel’Rucavā(EHI203);NīcāunRucavā(Apv.).Intonācijapie-ļauj,kaleksēmavarētubūtlituānisms(EHI203);

baũgs 1)‘hässlich (‘nejauks’)’ (meita ar baugu vaigu)un2)‘böse,zornig’Rucavā(EHI207);‘nejauks,nepatīkams;neglīts;briesmīgs’Rucavā(tais mājās gan bija baugi suņi Apv.;baugs laiks. / baugs suns. / tas ienācējs gan ir diži baugs no vaiga. / kāds baugi lamājās LiepU).Aizgūtslaikamnolietuviešubaugùs‘furchtbar,Angsterregend’(EHI207);

beĩzis ‘ein grosser, die Füsse schleppenderMensch’Nīcā; iespējams, lituā-nisms,saistāmsarlietuviešu béizas ‘sliņķis,slaists’?(EHI211);

bližģēt 1)‘flimmern’Rucavā(stīgas viņiem mirdzuot un bližģuotMEI315);(arīApv.);2)‘flattern(wiedieBänderimWinde)’Bārtā(EHI230).Ņemotvērāleksēmasizplatībudienvidrietumkurzemē, iespējams,katā ir lituānisms;sal.lietuviešubližgėti, blizgėti ‘spīdēt;mirdzēt;zaigot’(LKŽe);

bran dži(parnozīmiunizplatībusk.iepriekš).Leksēmaspamatāirlietuviešu brándis ‘t.p.’ (EHI237).Parvārdaaizgūšanuno lietuviešuvalodasrosinadomātarī lietuviešubrándis ‘piebriedusipupuvaizirņupāksts’, ‘ēdiensnovārītāmšādāmpākstīm’ lietojumslietuviešu literārajāvalodāunarī izlok-snēs(Bušmane2007:285;parizplatībuizloksnēs(piemēram,Šauļu,Jonišķu,Pluņģes rajonā, Mažeiķos) sk. LKŽe). Balstoties uz fonētisko kritēriju unņemotvērāleksēmasizplatībuKurzemesdienvidrietumos,nevarpilnībāiz-slēgt,kavārdsvarētubūtpārņemtsnokuršuvalodas,jo,kāredzams,lietu-viešuvalodasvārdskompaktuareāluveidomūsdienuŽemaitijā,kasbijusiarīkuršuapdzīvotateritorija (parcilmisk.arīMarkus-Narvila2011:129);

buts ‘einkleinesWohnhaus’Rucavā(EHI256);Rucavāarījāiet uz butu. / nelaiķa kurpnieka sieva ar visu brnu baru mitinājās nelielā butelī mežmalē (LiepU).Iespējams,aizgūtsnolietuviešubùtas ‘Haus’(EHI256).Aplūkotajā materiālā reģistrēti vairāki slāvismi, kas Lejaskurzemes iz-

loksnēsvarbūtienākušiarīarlietuviešuvalodasstarpniecību,piemēram,baika ‘etwas Nichtiges, Unbedeutendes, nichtssagende dinge’ dunikā,Gramzdā,Rucavā(baîkas)(EHI199;MEI250);Nīcā(Apv.);sal.arībaîkâtiês ‘nichtssagendedingeerzählen’Rucavā(EHI199). Latviešubaika līdzarlie-tuviešubaika‘Fabel’aizgūtsnokrievuvaipoļubajka‘t.‘p.’(MEI250);



balmutis ‘balamute:derSchwätzer,Maulheld’Gramzdā(EHI200;MEI253).Aizgūtsnokrievuбаламутъ (MEI253);

biguze (parnozīmiun izplatībusk. iepriekš); latviešubiguzis, arī lietuviešubìguzasaizgūtsnobaltkrievuбигус, бiгус‘kādsēdiens’(MEI294;LKŽe)vaibihus(LEWI43).Aratšķirīgunozīmilietotoleksēmubiguse‘gerichtausfei-nemmel,milch, speck, zwiebeln,daszukartoffelngegessenwird’Alek-sandrs Brikners saista vai nu ar baltkrievu bihos vai poļu bigos (par to Brückner1957,168;plašākparetimoloģijusk.arīБушмане1977:28).B.Buš-maneprecizē,kaatvasinājumuplašais semantiskais sazarojumsunpoļu,kāarīkaimiņvalodudotumirosinadomāt,kavarbūtirbijušidiviseman-tiski atšķirīgi aizguvuma avoti. Pagaidām ticamāk šķiet, ka vārds biguzis latviešuizloksnēsienācisnopoļuvalodas(Bušmane2007:270);

bļuodelis, deminutīvforma no bļuõds: acis kâ šķīveļi .. kâ bļuodeļi Nīcā(EHI234);Bārtā,Kalētos,Rucavā(Apv.),Nīcā;sal.bļuõda‘dieSchüssel’,kaslīdzarlietuviešu bliūdasaizgūtsnokrievuблюдо (MEI321);

braģis (parnozīmiun izplatībusk. iepriekš); leksēmabraga resp.braģis līdzar lietuviešu brāgas aizgūta no baltkrievu брогъ (ME I 322), taču Lejas-kurzemēvisticamākvārdsaizgūtsarlietuviešuvalodasstarpniecību.

Vārdi ar b Nīcas izloksnēPlašs izloksnesmateriāls 20. gs. 70., 80. gados irpierakstītsNīcā.Nīcas

kartotēkāirap1150 vārdu(bezvariantiem),kassākasarburtub. “Latviešuvalodasvārdnīcā”irietverti66vārdinoNīcas,kasliecina,kamateriālupie-rakstīšanā, iesūtīšanā ir iesaistījies zinošs izloksnespārstāvis resp.pārzinā-tājs. Pagaidām izloksnē nav konstatēti vārdnīcā minētie vārdi batija ‘derNameeinerweissenKuh’ (MEI257), be – bezeichnetalsVorsilbevoreinerVerbalformdieFortdauerderHandlung (MEI276), blaks ‘eben’ (MEI308),bļabas ‘=bļamas – dieLippen’ (EHI233), bļuzma “aizkritis ūdens jūrmalā” (EH I 234), braũcītava ‘= brauktuve’ (ME I 325), brizdât ‘rasieren’ (ME I 333),brudzinât ‘leise klopfen’ (ME I 338), buberene ‘ribes nigrum’ (ME I 343), buņu bārda‘struppiger(?)Bart’(MEI352).

Vārdnīcā ietvertais vārdu krājums reizē ir dažādu izloksnē sastopamufonētisko, morfoloģisko, vārddarināšanas un semantisko parādību izpētesavots. Tajā ir vērojamas dažas fonētiskas iezīmes. Piemēram, vārdnīcā(EHI248)irminētsvārdsbŗuka ‘= ŗukata’, kurāŗ konstatētsarī20.gs.otrajāpusē:bŗuka // bruka‘trūce’, bŗuka arī‘nekonkrētspriekšmets,kasitkāveicina

99

vadmalas savelšanuunpēckura sūta (parastibērnu), lai izjokotuviņu’. Iz-loksnes pierakstos ŗ pamanītsarīvārdābaũŗuot.

Vārdnīcā (ME I 280) irminētsprievārdsbes, kas radies no bez resp.bes nebalsīgo troksneņupriekšāun izplatījiesarīcituskaņupriekšā (EndzelīnsdII367;Lgr648;LVdApr.206.jautājums). Arī20.gs.otrajāpusēpierakstītāleksikaatklājnebalsīgā līdzskaņas lietojumuprievārdābes (manā mūžā tāda guove nau bīse –bes ragiem) un visaibiežisastopamopriedēklibes-,piemēram,besmantnieks‘cilvēks,kuramnavmantinieku’(pašam brnu nav. tu esi besmantnieks), besnaģis ‘cilvēks,kamirvājas,nespēcīgasrokas;vājš,neveiklscilvēks’ (nu tu, besnaģe! nesaturēji tuo maisu!), besratains‘līdzens,gluds(parkoku)’(uošis i besratains, līdzns),besruovju ‘tāda (virtuve),kurānavrovja’ (ta jau sāk taisīt besruovju ķēķus),besvainīgs ‘nevainīgs’.(Plašāksk.Bušmane1989:234–235.)

Līdzskaņag iespraudumuz priekšāatklājvārdsblugznas ‘Schinn,Schel-fer’(EHI231);sal.izloksnēarībluznas ‘nolobījusiesādasplēksne’,blaugznas // blauznas, līdzskaņa z iespraudums līdzskaņa d priekšā vērojams vārdābārzda // bārda.

Raksturīga Lejaskurzemes izlokšņuparādība ir lietvārdu celmumaiņa.Vārdnīcāpartoliecinavārdsbļuõds (EHI234). Sal. izloksnēarī baki // bakas ‘vaigubārda’, balande // balanda, balss // balse, bambāle // bambālis ‘vabole’, bašlaks // bašlika,arībašļiks // bašļika‘kapuce’,bigne // bignis‘biezoknis;brikšņi;arbieziemkrūmiemapaugusivieta’,biguze // biguzis‘vārīts,arīnevārītsmaizesēdiens’,bunts // bunte‘saišķis’.

Vārddarināšanas skatījumā vārdnīcā ir ietverti vairāki atvasinājumi arpiedēkli -el-, kas dienvidrietumkurzemes izloksnēs ir bieži sastopami unkamparastipiemītdeminutīvanozīme,bet fiksētiarīatvasinājumibezpa-mazinājumanozīmes,piemēram,baũģele (// baũģuve) ‘derHaufe,dieMenge,die Schar’ (EH I 207;brni sagaiši liela bauģele),bluķelis ‘venteris bez spārniem’ (EHI231;vcaists teica, ka bluķelis labāks priekš zvejas zrā),bļuodelis (EHI234;[biezputru]nuo lielā bļuodeļa katrs lika savā mazā bļuodelī).20.gs.beigāsreģis-trēti arī atvasinājumi bābele ‘sieviete, sieviņa’, baļķelis, bantele ‘neliela lente,saite’,barelis, bārksteles, bedrele, beņķelis, bērnelis, bērzelis // bērželis, bietele, bikseles // bikšeles, bižele, bleķelis ‘nelielsskārdagabals’,braģelis ‘nelielsstatnis (pa-rastisienauzglabāšanai)arpaceļamuunnolaižamu jumtiņu;novietnezemšāda statņa’ ([sienam]braģis, braģelis bi. ieraka četrus stabus zemē, uzlika virsū tādu paceļamu vāku. ka sakrāva tuo sienu, ta ustaisija tādu jumtu),brālelis, brīdelis, būdele, buķelis 1)‘vienlemešarkls’;2)‘statniszāģējamāmateriālanovietošanai;steķis’; 3) ‘jēriņš’, bulķele ‘smalkmaizīte’, bullelis, bundulelis, buntele // buntelis ‘nelielssaišķis’,buņģele‘nelielabunga’.(Sk.arīBušmane1989:107–110.)



Vārdnīcāir ietvertidivideminutīviarsenākopiedēkli-ĩn-:bũcĩne ‘bũka’(EHI265;‘blauePflaume’MEI357)unbuõļĩna ‘diegelbeSeerose’(EHI259;sal.buõļa ‘apaļš (koka)priekšmets,priekšmetadetaļavairotājums’). (Parat-vasinājumiemarīn , iņ , insk.arīBušmane1989:127–130.)

20. gs. otrajā pusē Nīcas izloksnē nav konstatētsME I 257 reģistrētaisvārdsbatija.Arpiedēkli-ij- Lejaskurzemesizloksnēsdarinātisekundāriad-jektīvi,arīdaživietvārdi:Akmenija ganības,pļava,Bеrzijas, Kļavija un Mãlija(s)pļavas (Laumane1987: 147–155). PēcB.Laumanesvērojumiem,“izskaņa -ija (-ije, -ijs)irarīsenakuršuvalodasīpatnība,kasKurzemētagadsaglabājusiesvairstikaidienviddaļā–areālaperifērijā”(Laumane1987:154).

Vārdnīcā (EH I 201) no tautasdziesmas (no J. Janševska darba) minētadaudzskaitļaģenitīvaformabaltavitīnu. TautasdziesmāsNīcasizloksnespie-rakstosirfiksētiarīsinonīmibaltavetīna, baltavetiņa. Ar balt pirmajādaļāiz-loksnē ir reģistrēti vairāki citi salikteņi – lietvārdi un adjektīvi, piemēram,augu, koku nosaukumi: baltābuls, baltalksnis, baltegle, baltsvārcis (‘bērzs’ folk-lorā);cilvēku,dzīvniekunosaukumi:baltacis ‘cilvēks,kamvienaacsirbojāta,neredzīga’, baltaste, baltausis, baltkājis 1) ‘dzīvnieks(parastizirgs)arbaltuvaiļotigaišukājuapspalvojumu,apmatojumu’;2)‘cilvēksbaltāszeķēs’,baltkrētis, baltkrievs, baltmaiznieks, baltmugure, baltradze, baltsaris, baltsunītis, baltvēderis 1)‘dzīvnieksarbaltuvaiļotigaišupavēderes,vēderaapspalvojumu,apmato-jumu’;2)baltvēdere ‘mauraretējs,arīmauraplatkājiņš(Potentilla anserina)’,arī‘māllēpe (Tussilago farfara)’, baltzuobis; reāliju nosaukumi: balt(a)maize, baltkažuoks, kāarīadjektīvibaltbārdains, baltiraibs, baltspalvains.

Adjektīvudarināšanā izloksnēproduktīvs irpiedēklis -ain-. Vārdnīcā irreģistrēts atvasinājums bañgains ‘gestreift (vom Fell der Katzen gesagt’(EHI204).Sal.izloksnēarīblakains ‘tāds(audeklasējums),kurāirblakas –pa-vedienupāri’ (deķus auda blakainus. daudz gāj virsū dzijas), blauznains, blāvains ‘neskaidrs,dūmakains’(blāvains gaiss, būs lietus),blāzmains 1)‘blāzmasapgais-mots; tāds,kad irblāzma’ (gaiss i blāzmains);2) ‘tāds,kas irargaišākāmuntumšākāmkādaskrāsastoņuniansēm’(uz audklu teic, ka blāzmains. tas i tā –tumšāks, gaišāks), brūšļakains ‘tāds(parastizirgs),kas irslimsar tuberkulozi’(ka zirks bi brūšļakains, ta veda pie lapšu būdas mežā. tur visi veda nuošaut vcuos zirgus), bubuļains 1) ‘mezglains, ar paresninājumiem, nelīdzenumiem (pardziju, audeklu)’ ([meitas bija] isaudušas tādu bubuļainu, kunkuļuotu pakulini);2)‘nelīdzens,grumbuļains’(tam lielaim brzam viss stumbris bubuļains),buktains ‘tāds, kam sitiena, trieciena u. tml. rezultātā radies iespiedums, ieliekums’,burbuļains ‘skrandains’ (ku tu tāds burbuļains ģērbies iesi?), buzbuļains ‘tāds

101

(audekls),kamvirsmairnevienāda,ar izciļņiem,negludumiem’ (tas audkls tāds buzbuļains. nebi savrptas labi audu dzives).Piebilstams,kaizloksnēfiksētiarī ar piedēkli -ain- darināti lietvārdi, piemēram, bangainis ‘ābolains zirgs’(mituosim kumeliņus! tev bij bēris, man bangainis EndzelīnsdIII461–462),bikainis ‘jērs;teķis’(es nuodzeršu ragainīti, stallī mazu bikainīti FS1961,10230), biksainis1) ‘putns,kamstilbiunkājasapaugušasarkuplu,biezuspalvu’(zuoses bi tādas viena šķira tādām nuoaugušām ciskiņām –tās sauca biksainītes);2)‘aita,kamkājasapaugušasar samērāgaruvilnu’ (man bij viena avetiņa, bet bij laba bik-sainīte:pilnu pūru pieluociju nuo tās vienas avetiņas FS1818,1990).(Sk.arīBuš-mane1989:101–104.)

Vārdnīcā(EHI234)irminētidiviarLejaskurzemesizloksnēsproduktīvoizskaņu -ināt darinātiverbi:bļudzinât ‘langekochend,weich, schleimigwer-denlassen,(auseinandergehenmachen)’unbrudzinât ‘leiseklopfen’(MEI338).Nīcā ar -inā- ir reģistrēti vēl citi literārajā valodānepazīstami verbi, piemē-ram,birbināt ‘neskaidrirunāt’(viš [vectēvs]tik birbina vie. nevar nuo viņa saprast, kuo viš tur birbina), birināt ‘birdināt’(nu varēsi birināt asaras, lidz zilumi pazudīs!), blužģināt‘vairākkārtmazgāt,skalot’(pirtī māte lika brniem galvas ūdenī blužģināt, lai aug mati),bļaustināt ‘raudināt’(tuo brnu nevaig ķrcināt, bļaustināt),bridināt ‘ļaut(kādam)bristejot’(pa tuo upi bridināja guovis ari. tur nebi dzilš),bruzdināt 1) ‘ar savu darbību panākt, ka (kas) rada troksni – bruzd’ (vaig tik labi bruzdināt pa duru klabatu, ta jau dzirdēs);2)‘ducināt(parpērkonu)’(sāk jau ducināt prkuons); 3) ‘nesaturīgi runāt;pļāpāt’ (ne tur kāda runa, nekas. grabina un bruzdina tik); 4) ‘rāt’ (nu ts bruzdin dlu, ka labi nemācās),burbināt ‘murmināt’(klusu pie sevis burbinādams, vīrs iet nuo kruoga mājā). (Parverbiemar izskaņu-ināt Lejaskurzemēsk.Laumane1986(2):57–59;Bušmane1989:207–209.)

Lejaskurzemesizloksnēsneretiirsastopamassinonīmasverbuformas–dažāducelmuvārdi.Piemēram,līdzāsEHI241minētajamverbambridžuôt, izloksnētieklietotssinonīmsbridžāt (ar bridžām [upē]gāja bridžāt. pulku zuves nuoķēra).Sal.arībalvāt ‘dāvināt,veltīt’unpabalvuot ‘apdāvināt’;bādāt // bādēt ‘peldināt,vannot,mazgāt’. (Parverbucelmuparalēlu lietojumusk.arīLau-mane1986(2):57;Bušmane1989:205–207.)

Rakstānav ietvertsplašāksLejaskurzemesvārdu semantiskais apskats.Tačuvārdnīcasmateriālsneretiļaujprecizēt,papildinātarīvārdusemantiku,izsekottāsdinamikai.Izloksnēirfiksētivairākivārdiarb, kamlīdzāsliterā-rajāvalodāsastopamajainozīmeiirzināmasarīlokālasnozīmes,kāarīreģis-trēti tikai izloksnē(s) lietoti vārdi, kuriem konstatētās nozīmes papildinavārdnīcasmateriālu.Piemēram,EHI245irminētsvārdsbruzda ‘unverhofftes



Tadelnod.Strafe’noBārtas,‘Schelte,Prügel’noNīcasun‘Lärm’nodunikasunKalētiem.20.gs.otrajāpusēNīcā irkonstatētasnozīmes: ‘troksnis; trok-šņošana’un ‘rājiens’. JaunākajosNīcas izloksnespierakstos lokālasnozīmesirfiksētas,piemēram,vārdambār(z)da –‘izkaptsplatādaļa,plataisgals’, ‘at-slēgasgalarievotaisveidojums,koslēdzotievirzaslēdzenē’;vārdambargs arīnozīme‘ļotilabs,lielisks;skaists;augstvērtīgs’;bass arī‘balts(parzirga,suņakājām)’; bullis arī ‘izziedējis sīpolaugs; šī auga īsvasa vai tās vidus daļa’,‘signālierīce(navigācijā)’,‘1,5–2mgarškoks,koizmantojaniedrujumtujum-šanā’; būris arī ‘kopums; bars; pulks; daudzums’.Arī ģermānismam beņķis, kasnavliterārāsvalodasvārds,līdzāsizloksnēsizplatītākajainozīmei‘garaissols;sols’izloksnēkonstatētaarīnozīme‘piekrastessēklisjūrā’,kāarīlietotivārdusavienojumiunfrazeoloģismi:beņķa(arībeņķu)rati‘izbraucamieratiarsēdekligarenvirzienā;līnijdroška’,raudu(arīasaru)beņķis‘sols(muižasparkā),uzkuragājušassēdētunraudāt(precinieku,arībaronavaitāradinieka)at-stātāsmeitas’;mugura kā beņķis – sakapar labi barota dzīvniekaplatumu-guru;beņķus mērīt (folklorā)‘gulēt,slinkot’.

Secinājumi1. Aplūkotais materiāls liecina, ka Kārļa Mīlenbaha, Jāņa Endzelīna un

Edītes Hauzenbergas-Šturmas “Latviešu valodas vārdnīcā” ir ietvertsvisaibagātsLejaskurzemesizlokšņuleksikaskrājums,kasatklājnovadavalodasiezīmesdažādosaspektos.

2. Liela daļa vārdnīcā iekļautāmateriāla Lejaskurzemes izloksnēs konsta-tētaarī20.gs.otrajāpusēun21.gs.sākumā.

3. Vārdnīcasmateriāla un 20. gs. otrajā pusē un 21. gs. sākumā izloksnēspierakstītāvārdukrājumasastatījumsatklājvalodasdinamiku,literārāsvalodasietekmi.daļaleksēmuirsaglabājusiestikaivisvecākāspaaudzespārstāvjuvalodā,vairākinosaukuminetieklietoti,joizzudušasattiecīgāsreālijas(piemēram,buoze // bezmers ‘bezmēns’,bāliņš ‘rudzustatiņš’).daživārdisavukārtsakarāarpēdējosgadudesmitospadziļinātointeresiparetnogrāfiskām reālijām, to apzināšanu un iesaisti mūsdienu kultūrā iraktualizējušies(piemēram,burste ‘(tautastērpa)veste’).

4. Vārdnīcāietvertāleksikairrosinošsmateriālsturpmākajaiizlokšņukrā-jumaapzināšanai,kasvarētusniegtjaunasliecībasarīareālāunseman-tiskāskatījumāunietvertdrošākasziņaskāsinhroniskajiem,tādiahro-niskajiempētījumiem.

103

Literatūra

ābele1927–ābele,Anna.ParRucavasizloksni.1. Filologu biedrības raksti.7.sēj.Rīga,1927,112–128.ābele1928–ābele,Anna.Rucavas izloksne.2. Filologu biedrības raksti.8.sēj.Rīga,1928,135–144.ābele19293. –ābele,Anna.Gramzdadraudzes izloksnes.Filologu biedrības raksti. 9.sēj.Rīga,1929,89–113.AEXX2000–Jansone,Aija.ViduseiropastautuunKurzemestērpuraksturīgākās4.paralēles. Arheoloģija un etnogrāfija. 20.laid.Rīga,2000,177–191.ALE5. –Atlas linguarum Europae. Vol.1.–9. fasc.cartesetcommentaires.Assen /Maastricht:VanGorcum;Roma:Poligrafico;București:EdituraUniversitațiidinBucarești,1983–2015.Bičolis19336. –Bičolis,Jānis.Latviešuvalodasvārdnīca.Daugava, 1933,Nr.4,364–369.Blinkena1987–Blinkena,Aina.AdjektīviJ.Langijavārdnīcā.7. Latviešu valodas kontaktu pētījumi. Rīga:Zinātne,1987,63–85.Braže1844–Brasche,Gustav.8. Kā Palejas Jānis savu būšanu kopis,1844.Braže18759. –Allererste Anleitung zum Gebrauch der lettischen Sprache für Deutsche von G.Brasche.Libau,1875.Braže1880–10. Lettiſches Wörterbuch von Ulmann und Braſche.ZweiterTheil.deutſch-lettiſchesWörterbuchmitZugrundelegungdesvonBiſchofdr.carlchriſtianUlmannzurükgelaſſenenManuſcriptesbearbeitetvonGuſtavBraſche,Paſtoremer.,Riga;Leipzig,1880.Brückner1957–Brückner,Alexander.11. Słownik etymologizny języka polskiego.War-szawa:WiedzaPowszechna,1957.Bušmane1987–12. Bušmane,Brigita.Noneizsīkstošāavotasmeļot.Jēkabs Janševskis. Dzimtene.4.sēj.Rīga:Zinātne,1987,377–413.Bušmane1989–13. Bušmane,Brigita.Nīcas izloksne.Rīga:Zinātne,1989.Bušmane200614. –Bušmane,Brigita.Teicējs,izloksne,vide.Vārds un tā pētīšanas aspekti:Rakstukrāj.,10.Liepāja:LiePA,2006,21–29.Bušmane2007–Bušmane,Brigita.ēdieniuntonosaukumiRucavā.15. Rucavā, tur Paurupē... Liepāja:LiePA,2007, 252–292.Bušmane2008–Bušmane,Brigita.dialektālāleksikaGustavaBražesvārdnīcā(1875).16.Kalbos istorijos ir dialektologijos problemos, 2. Vilnius:Lietuviųkalbosinstitutas,2008,419–432.Bušmane2011–Bušmane,Brigita.Arkokmateriāluieguviuntransportēšanusaistītā17.leksikaNīcasizloksnē.Baltu filoloģija, XX(1).Rīga:LatvijasUniversitāte,2011,5–23.Bušmane2012–Bušmane,Brigita.G.Bražesdarbā18. Kā Paleijas Jānis savu būšanu kopis (1844)apkopotāsleksikasraksturojums.Novadnieciskās identitātes meklējumi Kurzemē. Liepāja2011.gada19.–20.oktobris.Rakstukrāj.Liepāja:LiepājasUniversitāte,2012,109–124.



Bušmane2013–Bušmane,Brigita.IzloksneBārtasunNīcaspasakās.19. Vārds un tā pētīšanas aspekti.Rakstukrāj.,17(1).Fonētika,gramatika,leksika,stilistika.Vārdadiahroniskaisunareālaisaspekts.Liepāja:LiePA,2013,39–49.BVApr.–20. Baltu valodu atlants. Prospekts. Rīga:LULatviešuvalodasinstitūts;Vilnius:Lietuviųkalbosinstitutas,2009.BVAI–21. Baltu valodu atlants. Leksika 1: Flora. Baltų kalbų atlasas. Leksika 1: Flora. Atlas of the Baltic Languages. Lexis 1: Flora.Vilnius:Lietuviųkalbosinstitutas,LULatviešuvalodasinstitūts,2013.draviņš1999–draviņš,Kārlis.ProfesorsJānisEndzelīns.22. Jānis Endzelīns atmiņās, pārdomās, vēstulēs. Rīga:LULatviešuvalodasinstitūts,1999,46–82.druviete1990–druviete,Ina.23. Kārlis Mīlenbahs.Rīga:Zinātne,1990.EHI–Endzelīns,Jānis,Hauzenberga,Edīte.24. Papildinājumi un labojumi K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcai. 1.sēj. Rīga,1934.EndzelīnsdI–Endzelīns,Jānis.25. Darbu izlase. 4sēj. Rīga:Zinātne,1971–1982.Gramzdaspamatskola–Gramzdaspamatskola.Ievērojamicilvēki.Pieejamstieš-26.saistē:http://www.priekulesnovads.lv/gramzdas-pamatskola[sk.19.07.2016.].Ignāte1929–Ignāte,M.VākasNīcā.27. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums. 19.krāj. Rīga,1929,160–168.Ignāts1929–Ignāts,B.KāzasNīcā.28. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums. 19.krāj. Rīga,1929,140–153.IMM–Žurnāls29. “IzglītībasMinistrijasMēnešraksts”,1920–1939.Janševskis1928–Janševskis,Jēkabs.30. Latvijas novadi. IV. Nīca. Rīga:Valstsvērtpapīruspiestuve,1928.Jaunskalže2014–Jaunskalže,Ainars.31. Rucavas mācītāji laiku lokos. Pieejamstiešsaistē:http://rucava.lv/index.php/evlut[sk.20.06.2016.].JRkr.–32. Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas rakstu krājums. I–VI.Jelgavā,1890–1901.Jurevics1954–Jurevics,E.LatviešuinženierubiedrībaASV.33. Tehnikas Apskats,Nr.1,01.01.1954,12–13.Kauliņš1891–Kauliņš, Jānis.Bārtavas-Priekules izloksne.34. Etnogrāfiskas ziņas par latviešiem. “Dienas Lapas” pielikums. I.Rīga,1891,82.Kļaviņa2004–Kļaviņa,Sarma.RīgasLatviešubiedrībasValodniecībasnodaļas35.devumsMīlenbahaunEndzelīnavārdnīcassagatavošanā.Vārds un tā pētīšanas aspekti.Rakstukrāj.,8.Liepāja:LiePA,2004,7–16.Langijs1685–Lettiſch-deutſchesLexiconworinnenderLettiſchenSprachen36.Gründe,Wörter,BedeutungvndGebrauch indeutſcherSprachengezeigetvnderkläretwerden.SampteinerkurtzenGrammatica,wodurchdenAußländerneinrichtigerWeggewieſenwirdzurErlernungderLettiſchenSprachenleichtlichzukommen,geſtelletvndaußgegebenvonJohanneLangio,PaſtorenzurobervndNieder=Bartawincurland.–Nīcas un Bārtas mācītāja Jāna Langija 1685. gada latviski-

105

vāciskā vārdnīca ar īsu latviešu gramatiku. PēcmanuskriptafotokōpijasizdevisunarīsuapcerējumuparLangijadzīvi,rakstībuunvalodupapildinājisE.Blese.Rīga:LatvijasUniversitāte,1936.Laukudzīve1936–Laukudzīve.37. Kurzemes Vārds,Nr.245,27.10.1936,2.Laumane1986(1)–Laumane,Benita.Lejaskurzemes leksikaJ.Langijavārdnīcā38.(1865).Dialektālās leksikas jautājumi.2.sēj.Rīga:Zinātne,1986,139–159.Laumane1986(2)–Laumane,Benita.LejaskurzemesizlokšņuīpatnībasJ.Langija39.vārdnīcā(1685).Valodas aktualitātes 1985. Rīga:Zinātne,1986,47–71.Laumane1987–Laumane,Benita.dažasLejaskurzemestoponīmuvārddarināšanas40.unsemantikasīpatnības.Onomastikas apcerējumi. Rīga:Zinātne,1987,125–169.Ld–Barons,K.,Visendorfs,H.41. Latvju dainas.1.sēj.Jelgava,1894,2.–6.sēj.Pēter-burga,1903–1915.Lejaskurzeme2004–42. Mana novada valoda. Lejaskurzeme. Liepāja:LPALiePA,2004.LEW–Fraenkel,Ernst.43. Litauisches etymologisches Wörterbuch.Heidelberg,Göttingen:Vandenhoeck&Ruprecht,1962–1965.Lgr–Endzelīns, Jānis.44. Latviešu valodas gramatika. Rīga:LatvijasValsts izdevn.,1951.Lielozols1929–Lielozols,K.KristībasNīcā.45. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums. 19.krāj. Rīga,1929,154–156.;ĶekatasNīcā.Turpat,157–159.LīgotņuJēkabs1933–LīgotņuJēkabs.Kādsstūŗakmensmūsunacionālākultūrā.46.Burtnieks, 1933,Nr.2,81.LKŽe–47. Lietuvių kalbos žodynas(t.I–XX,1941–2002):elektroninis variantas/redaktoriųkolegija:G.Naktinienė(vyr.redaktorė),J.Paulauskas,R.Petrokienė,V.Vitkauskas,J.Zabarskaitė.Vilnius:Lietuviųkalbosinstitutas,2005.Pieejamstiešsaistē:www.lkz.lt.[sk.20.06.2016.].LLVV–48. Latviešu literārās valodas vārdnīca.1.–8.sēj.Rīga:Zinātne,1972–1996.LPT–Šmits,Pēteris.49. Latviešu pasakas un teikas.Rīga,1925.LTP–Lerhis-Puškaitis,Ansis.50. Latviešu tautas pasakas.1.–7. (no5.arnosaukumuLatviešu tautas teikas un pasakas). Rīga,cēsis,1891–1903.LVdA–51. Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika.Bušmane,B.,Laumane,B.,Stafecka,A.u.c.Rīga:Zinātne,1999.LVdApr.–52. Latviešu valodas dialektoloģijas atlanta materiālu vākšanas programma. Rīga:LPSRZinātņuakadēmijasizdevn.,1954.Markus-Narvila2011–Markus-Narvila,Liene.53. Rucavas izloksnes vārdnīca: leksikogrāfiskais un leksiskais aspekts.Promocijasdarbsfiloloģijasdoktoragrādaiegūšanaivalodniecībasnozares latviešudiahroniskāsvalodniecībasapakšnozarē.Liepāja,2011.Pieejamstiešsaistē:https://www.liepu.lv/lv/504/aizstavetie-promocijas-darbi [skatīts20.06.2016.].Markus-Narvila2015(1)–Markus-Narvila,Liene.Bārtasizloksnesadverbi.54. Baltu filoloģija, XXIV(1), 2015,143–158.



Markus-Narvila2015(2)–Markus-Narvila,Liene.Bārtasizloksnesraksturīgākās55.iezīmes21.gs.Vārds un tā pētīšanas aspekti.Rakstukrāj.,19(2).Red.kolēģijasva-dītājaBenitaLaumane.Krājumaatb.red.GuntaSmiltniece.Liepāja:LiePA,2015,72–83.MEI–IV–Mīlenbahs,Kārlis.56. Latviešu valodas vārdnīca.Rediģējis,papildinājis,tur-pinājisJānisEndzelīns.1.–4.sēj.Rīga,1923–1932.Mīlenbahs2009–Mīlenbahs,Kārlis.Lūgumslatviešuvārdnīcaslietā.57. Kārlis Mīlenbahs. Darbu izlase. 1.sēj.Rīga:LULatviešuvalodasinstitūts,2009,326–328.Mīlenbahs2011–Mīlenbahs,Kārlis.Vidējā izloksne.NoBārtas līdzNīcai.58. Kārlis Mīlenbahs. Darbu izlase. 2.sēj. Rīga:LULatviešuvalodasinstitūts,2011,83–87.Nekrologs1976–KristapaEduardaLielozolanekrologs.59. Laiks,Nr.10,04.02.1976,7.NNV–60. Nīcas Novada Vēstis, 2013,Nr.2,6,8,9;2014,Nr.3,6.ozola2003–ozola,Ieva.Verbiarizskaņu-(61. d)ināt GustavaBražesvārdnīcā(1875).Vārds un tā pētīšanas aspekti.Rakstukrāj.,7.Liepāja:LiePA,2003,193–200.ozola2013–ozola,Ieva.GramzdadraudzesizloksnesAlfrēdaJankevicavākumos.62.Vārds un tā pētīšanas aspekti.Rakstukrāj.,17(1).Fonētika,gramatika,leksika,stilis-tika.Vārdadiahroniskaisunareālaisaspekts.Liepāja:LiePA,2013,187–195.Pagātnesstāsti–63. Skolotāja Friča Jauģieta vēlējums Sibīrijas bērniem Ziemassvētkos.Pie-ejamstiešsaistē:http://liepajasmuzejs.lv/lv/lor/221-pagatnes-stasti/n130/#ad-image-0 [sk.10.07.2016.].Pārmaiņas1935–Pārmaiņasdzelzceļuvirsvaldē.64. Rīts,Nr.18,18.01.1935,6.Piemiņai1954–65. Inž.M.Tamužapiemiņai.Tehnikas Apskats,Nr. 1, 01.01.1954,12–13.Prospekts2013–Markus-Narvila,Liene.66. Rucavas izloksnes vārdnīca: Prospekts. Lie-pāja:LiepājasUniversitāte,2013.Pieejamstiešsaistē:http://khi.liepu.lv/wp-content/uploads/2016/06/prospekts.pdf[sk.25.06.2016.].Raģe2003–Raģe,Silvija.K.MīlenbahaunJ.Endzelīna“Latviešuvalodasvārdnīca”67.unlatviešuapvidvārduvārdnīcas.Silvija Raģe. Darbu izlase. Rīga:LULatviešuvalodasinstitūts,2003,337–353.Rucava2007–68. Rucavā, tur Paurupē... Etnogrāfija, folklora, valoda. Liepāja:LiePA,2007.Sehwers1953–Sehwers,Johannes.69. Sprachlich-kulturhistorische Untersuchungen vornehmlich über den deutschen Einfluss im Lettischen.Berlin:InKommissionbeiottoHarrassowitzWiesbaden,1953.Smiltniece2003–Smiltniece,Gunta.LietvārduformasGustavaBražesvārdnīcā.70.Vārds un tā pētīšanas aspekti.Rakstukrāj.,7.Liepāja:LiePA,2003,205–210.Spriņģis1892–Spriņģis,Mārtiņš.Nīcas-Lejniekuizloksne.71. Etnogrāfiskas ziņas par latviešiem. “Dienas Lapas” pielikums.II.Rīga,1892,153–155.Straupeniece2012–Straupeniece,daiga.Sventājasizloksnesadverbi.72. Vārds un tā pētīšanas aspekti. Rakstukrāj.,16(1).Liepāja:LiePA,2012,291–300.

107

Sventāja2008–73. No Sventājas līdz Ancei:Latviešu izloksnes Rietumkurzemes piekrastē 20. gs. beigās / 21. gs. sākumā. Liepāja:LiePA,2008.Tamuža1953–74. Tamuža,Austra.Mirisinž.M.Tamužs.Austrālijas Latvietis,Nr.198,15.08.1953,2.Tamužs1939(1)–Tamužs,Miķelis.Balastaizkraušanasmechanizācijasmēģinājumi.75.Dzelzceļu Vēstnesis,Nr.21,Neoficiālādaļa,28.11.1939,521–522.Tamužs1939(2)–Tamužs,Miķelis.Jaunimeklējumivagonubūvniecībā.76. Dzelzceļnieku Vēstnesis,Nr.13,Neoficiālādaļa,08.07.1939,350–352.Tamužs1939(3)–Tamužs,Miķelis.Modernāsfotografijaskrīze.77. P[asta] T[elegrāfa] Dzīve,Nr.12,01.12.1939,356–357.Tamužs1943–Tamužs,Miķelis.Jaunākiesasniegumifotogrāfijā.78. Satiksme un Tehnika, Nr.7,01.07.1943,17.Tamužs1951–Tamužs,Miķelis.79. Praktiska fotomācības grāmata.2.,pārstr.unpapild.izdevums.Hamburga:PlutoFoto-Vervielfältigungsanstalt,1951.Unāms1975–80. Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca.RedaktorsŽanisUnāms.Grandheivena:RavenPrinting,1975.Valdes lēmumi1938–Liepājaspilsētasvaldes lēmumi.81. Kurzemes Vārds,Nr.178,10.08.1938,6.ValdībasVēstnesis1924–Valdībasrīkojumiunpavēles.82. Valdības Vēstnesis,Nr.27,02.02.1924,1.ValdībasVēstnesis1929–83. Valdības Vēstnesis,Nr.273,02.12.1929.,273,4.ValdībasVēstnesis1940–Iecelšanasunatvaļinājumi.84. Valdības Vēstnesis,Nr.42,21.02.1940,2.Valtere1938–Valtere,Emma.Pērkones izloksne.85. Filologu biedrības raksti.18.sēj.Rīga,1938,123–135.Vīksna2015–Vīksna,Māra.dziesmukrājēju–uzrakstītājuundziesmuteicēju–86.dziedātājualfabētiskaissaraksts(rādītājs).No Dainu skapja līdz “Latvju dainām”. Rīga:LULiteratūras,folklorasunmākslasinstitūts,2015,83–366.Бушмане1977–Бушмане,Бригита.Словаскорнем87. big-влатышскомязыке(наматериаленазванийкушаний.Контакты латышского яыка.Рига:Зинатне,1977,20–33.

Nepublicētie materiāli

Apv. – LULatviešuvalodasinstitūtaapvidvārdukartotēkasmateriāli.EAA402.f. – EestiAjalooarhiiv.TartuKeiserlikÜlikool.Isiklikudtoimikud.Üliõpi-

lased.FS – LULiteratūras,folklorasunmākslasinstitūtaLatviešufolkloraskrātuves

fondumateriāli.LVVA235.f.– LatvijasValstsvēsturesarhīvs.Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu

grāmatas.



LVVA7018f.– LatvijasValstsvēsturesarhīvs.Dobeles evaņģēliski luteriskā draudze (Jelgavas apriņķis, Kurzemes guberņa).

LVVA7427f.– LatvijasValstsvēsturesarhīvs.Latvijas Universitāte (Rīga).LiepU – LiepājasUniversitātesKurzemesHumanitārā institūtaapvidvārdu

kartotēkasmateriāli.Markus-Narvila2016–Bārtas un Rucavas izloksnes teksti.ApkopotiLZPfundamentāloun

lietišķopētījumuprojektā”Latviešuvalodasdialekti21.gadsimtā:socio-lingvistisksaspekts”(Nr.264/2012,vad.Dr. philol.AnnaStafecka).

VēresPublikācija izstrādāta projektā “Lingvistiskie pētījumi 21. gadsimtā: Latvija Eiropas kon-1

tekstā”.Piebilstams, ka, izmantojot elektronisko versiju, varētu nebūt apkopotas pilnīgi visas2

leksēmas, jo ir iespējama gan kāda cilvēciska, gan datortehniska kļūda, taču apkopotaismateriālsnoteiktirādatendenci,kasuzlūkojamaparkorektu.Intonācijassaglabātas tikaiMEunEHpiemēros, savukārt20.gs.otrajāpusēun21.gs. sā-3

kumāpierakstītajosmateriālostāsnetiekatspoguļotas,uzrādītstikaiplato, skaņuundiv-skaņauo lietojums.Leksēmas,kastieklietotasarīliterārajāvalodā,sīkāknetiksaplūkotas.4

Šeit un turpmākaizMEunEHdotumiemaiz semikola sekonorādeuz izloksnēm, kurās5

konkrētaisvārdspierakstītsarī20.gs.otrajāpusēun21.gs.sākumā.

VocABULARyFRoMLoWERcoURLANdINcLUdEdINK.MīLENBAcHS’,J.ENdZELīNS’ANd

E.HAUZENBERGA’S“dIcTIoNARyoFLATVIAN”INcoNTEMPoRARycoNTEXT

SummaryThelastvolumeoftheextensive“dictionaryofLatvian”compiledbyK.Mīlenbachs,

J.EndzelīnsandE.Hauzenberga-Šturmawaspublished70yearsago.However,thisdictionaryisstilltherichestandmostcomprehensivecollectionofdialectalvocabulary,anditssignificanceisgrowingintime.ThevocabularyfromLowercourlandregionalsub-dialectsisconsiderablyfeaturedinthisdictionary.

Thepaperconsistsofseveralparts.Thewrittensources includingvocabularyfromLowercourlandusedatcompilationof thedictionaryhavebeenmentioned.Asagratitudetoallpresentersandsendersofsub-dialectalwordsinVolume4ofthedictionary,aswellasevaluatingtheircontribution,aconciseinsightinthelifeoftheinformantsfromLowercourlandhasbeenprovided.Abriefsurveyofsub-dialectal

109

materialcollectionsinLowercourlandinthe2ndhalfofthe20thcenturyandatthebeginningofthe21stcenturyhasbeenpresented.

Thesecondpartofthepaperdealswithwordsattestedinsub-dialectsofSouth-westerncourlandwithinitialb ;thismaterialhasbeencomparedwithvocabularynotedinthe2ndhalfofthe20thcenturyandatthebeginningofthe21stcentury.

K.Mīlenbachs,J.EndzelīnsandE.Hauzenberga-Šturma’sdictionarycomprisesca.200wordsfromsub-dialectsofLowercourlandwithinitialletterb(withouttreat-ingseparatelyentiregrammaticalandhomonymicforms),mostofthemfromBārta,dunikaandNīca.Thelexemeshavebeenselectedusingtheelectronicversionofthedictionaryhttp://www.tezaurs.lv/mev.Thiswordstockhasbeenbrieflycharacterisedunderarealaspect,withregardtoitsorigin.Treatingoneofthemostvoluminouslexicalmaterials,thatofNīcasub-dialect,theobservedphenomenahavebeenrevealedfromthephonetical,word-formationalandsemanticangle.

Theauthorconcludesthatthewordstockincludedinthedictionaryisessentialfortheawarenessofsub-dialectalvocabularyatpresent. Itsconstellationwithlaternotationsrevealsthedynamicsinalanguage.Mostwordsincludedinthedictionaryareknown(althoughnotalwaysused)alsointhemodernsub-dialects.


Leksikogrāfi darbojas gan ar vispārlietojamo leksiku, gan speciālo lek-siku, tomēr problemātiska ir vispārlietojamās un speciālās leksikas no-šķiršana.Šisrakstsirdaļanoplašākapētījuma,kurāpētītaspeciālāsleksikasatlasesproblemātikamūsdienuvidējaapjomavispārīgajāsdivvalodutulko-jošajāsvārdnīcās.Speciālāsleksikasplašumaundaudzveidībasdēļanalīzeiizraudzītapietiekaminozīmīgaunapjomīgajoma–botānikasspeciālāslek-sikas galvenā kategorija – augu nosaukumi. Pētījumā ir aplūkotas vispār-lietojamāsunspeciālāsleksikasšķīrumapazīmes,kasirbūtiskasleksikasat-lasēunmarķēšanāvispārīgajāsvārdnīcās.

Pamatjēdzienu izpratneAr vispārlietojamo leksikusaprot”vārdus,kolieto(varlietot)jebkurāfunk-

cionālajā stilā atšķirībānovārdiem, kurus lieto tikai atsevišķa funkcionālāstila robežās.Vispārlietojamā leksika aptver visuvārdšķiruvārdus, piemē-ram, ūdens, gaiss, zeme; domāt, runāt, rakstīt (..)” (VPSV 2007: 456). Vispār-lietojamāsunspeciālāsleksikasnošķiršanasproblemātikuvarskatītnovis-pārlietojamās leksikas un no speciālās leksikas aspekta. Inta Freimane,analizējotvalodukāstrukturālifunkcionālusistēmu,atzīst,katēze”valodair sistēmu sistēma”mūsdienuvalodniecībākļuvusipar aksiomu.Proti, va-lodairtādasistēma,kurāvarizšķirtdažādasapakšsistēmas(mikrosistēmas)unlīmeņus.Toveidonoteiktāveidāorganizētivalodaslīdzekļi,unprimāraisir funkcionālais aspekts, jo no tā tiek izdalīts un izsecināts strukturālais(Freimane1993:25).Tākāvalodusistēmasiratvērtassistēmas,tadstarptāmnav stingri nosakāmu robežu (Hoffmann 1998: 158;Klute 1975: 6). Precizē-jams arī termins speciālā leksika: ”Ierobežota lietojuma vārdi, kas tematiskisaistīti ar kādu zinātnes, tehnikas,mākslas vai tautsaimniecības nozari, ar

Silga Sviķe

VISPāRLIEToJAMāUNSPEcIāLāLEKSIKAVISPāRīGAJāSVāRdNīcāS

111

cilvēkunodarbošanoskādānozarē.Speciālajā leksikāietilpstganzinātniskitermini,ganprofesionālismi.daļunospeciālāsleksikaslietovispārlietojamāvalodā”(VPSV2007:370).V.Skujiņa(2002:33)speciāloleksikuiedalatermi-noloģiskajā,profesionālajā, speciālajāapvidus leksikāunspeciālajāžargonājeb arodžargonā. Viņas dalījumā terminoloģiskā leksika tiek iedalīta vēlsīkāk–substantīviskajā,adjektīviskajā,verbālajā,adverbiālajāunpārējāter-minoloģiskajāleksikā.Terminafunkcionālānozīmeirdivdaļīga,untāpamat-funkcijasirnosauktundefinētjēdzienavietuattiecīgāsnozaresjēdzienusis-tēmā(Skujiņa2002:8).Terminiirbūtiskaspeciālāsleksikasdaļa,unterminsir ”konkrētas tematiskās jomas, speciālās nozares jēdziena vārdisks apzī-mējums–vārdsvaivārdkopa,kasizteic(nosaucuniezīmē)attiecīgāsjomas(nozares) noteiktu jēdzienu kā nozares jēdzienu sistēmas sastāvdaļu [..]”(VPSV 2007: 399–400). Termins ir vārdkopa vai vārds ”īpašā funkcijā”(Skujiņa2002:7),un termins irnoteikta jēdzienaapzīmētājs,kururaksturolietojumsspeciālānozarē.

Leksikānepārtrauktinotiekpārmaiņas,kassaistītasarjaunureālijuap-zīmēšanuarterminiem.Izplatītsuzskats,kavalodāvērojamaterminoloģizā-cijas tendence un cilvēki mūsdienās ikdienā lieto vairāk terminu (Hoff-mann 2001: 540; Magay 1984: 222; Petermann 1982: 203–220; Skujiņa,Ķirīte-e:2005).Tassaistāmsarizglītībaslīmeņapaaugstināšanosunzinātnesun tehnikas sasniegumu plašāku izplatīšanos. Te jāņem vērā arī populār-zinātniskajāliteratūrāunplašsaziņaslīdzekļosatspoguļotānozaruinformā-cija, kas sekmē šo procesu. Leksikogrāfa uzdevums ir atrast pareizo līdz-svarustarpvārdnīcāietveramovispārlietojamoleksikuunspeciāloleksiku.Tasnavvienkāršsuzdevums, joīpaši, jaapstrādājamsplašsbotānikas,zoo-loģijas,medicīnasvaicitulīdzīgamērogajomuvalodasmateriāls.Risinājumsirdažāduterminudatubāzuizmantošana,kasnepārtrauktiatjaunojamasunpapildināmas(Magay1984:223;Vachkova2011:31).

Pārmaiņasleksikāraksturoarīpretējatendence,untāirdeterminoloģi-zācija, terminiem kļūstot par vispārlietojamās leksikas daļu (Bowker2003:156;Klute1975:6;Zuicena2008:260).Tātad,”vispārlietojamivārdivarkļūt par terminiem, savukārt termini – par vispārlietojamiem vārdiem”(LPE91987: 606), tajāpašā laikā saglabājot arī savunozares terminoloģiskospecifiku. Pētījumā par augu nosaukumu skaitu divās vidēja apjoma div-valodu tulkojošās vārdnīcas trīs lielāko latviešu valodas kontaktvalodu(angļu-latviešu,krievu-latviešu,vācu-latviešu)pāros sastatījumāar latviešuvalodu, kas izdotas ar aptuveni pusgadsimta starplaiku, noskaidrots, ka

Silga Sviķe.Vispārlietojamāunspeciālāleksikavispārīgajāsvārdnīcās


attiecībāuzbotānikasspeciālāsleksikasdaļu–augunosaukumiem–irvēro-jama tendencevidēja apjomamūsdienuvispārīgajāsdivvalodu tulkojošajāsvārdnīcāsiekļautvairākaugunosaukumunekāaptuvenipirmspusgadsimtaizdotajāstādapašavalodupāravārdnīcās(sk.Sviķe2015a:103).

Vispārlietojamās un speciālās leksikas šķīruma pazīmes un struktūra

Kāminēts raksta ievaddaļā,praktiskajā leksikogrāfijā būtiski ir apzinātvispārlietojamāsunspeciālāsleksikasšķīrumapazīmes.Šajārakstāiepriekšaplūkotajā speciālās leksikas definīcijā izšķirtas trīs speciālās leksikas pa-zīmes:

1)ierobežotslietojums;2)tematiskasaistībaarkāduspeciālunozari;3)atsevišķasspeciālāsleksikasdaļaslietojumsvispārlietojamajāvalodā–tātad,lietojumsjebkurāfunkcionālajāstilā(VPSV2007:370).

VPSV nav atrunāts, attiecībā pret ko skatāma pirmā speciālās leksikaspazīme– ierobežots lietojums–unkādas iršī ierobežojumarobežas. Jāpie-ņem,kalietojumaierobežojumsskatītssalīdzinājumāarvispārlietojamolek-siku, kas aptver visu vārdšķiru vārdus, īpaši neizceļot nevienu no vārd-šķirām. V. Kuzina darbā ”Latviešu valodas leksiskais minimums”, kurāapkopotimūsdienusarunvalodasbiežāklietotievārdi,raksta,ka”visbiežāklietotievārdiirpalīgvārdi(saikļi,partikulas,prievārdi)”(Kuzina1994:3).Tasnozīmē, ka biežāk lietoto vārdu ”centru” veido palīgvārdi, bet ”lietvārdus,darbībasvārdusunīpašībasvārdusparastiuzskataparpamatfondavārdiem,arkuriemgalvenokārttiekizteiktstekstasaturs”(Kuzina1994:4).”Termino-loģijā visvairāk izmantotās vārdšķiras ir lietvārds, īpašības vārds un div-dabis”(Skujiņa2002:71)un”terminoloģijaparastisaturlietvārduskāpamat-vienībasun īpašībasvārdusunapstākļavārduskāpaskaidrojošāsvienībasunvārdkopterminasastāvdaļas” (Nītiņa, Iļjinska,Platonova2008:139).Šajāpētījumāaugunosaukumipētītikābotānikasspeciālāsleksikasdaļa.Vispā-rīgajāsvārdnīcāslielākotiesatrodamiauguģinšunosaukumi,jolielākaidaļailatviskoaugunosaukumusarunvalodānetiekpievienotsotrsvārds,kasap-zīmē sugu. ”Sugasnosaukums latviešuvalodā irbinārs,un toveido sugasepitets (viens vai divi vārdi), kam seko ģints epitets (ģints nosaukums)”(LZATKTJNr.102004:22).Latviskieauguģinšunosaukumi lielākoties irlietvārdi.

113

Ņemot vērā augunozīmi cilvēkudzīvē (tos izmantopārtikā, farmācijā,mājokļu būvniecībā, vides izdaiļošanā u.c.) un atgriežoties pieVPSVdotāsspeciālās leksikas definīcijas, rodas jautājums: vai augu nosaukumi atbilstspeciālāsleksikaspazīmei–ierobežotalietojumavārdi?Augunosaukumiemkā speciālās leksikaspārstāvjiem irdivējāda ”daba”, jo saskarasvispārīgaisunspeciālaisrakurss.Piemēram,vārdiābele, egle un rozeiraugunosaukumiun arī sarunvalodā bieži lietoti vārdi. Augu nosaukumi aplūkojami arī kātermini,kuriemir latīniskienosaukumi– īpaša terminukategorija,kasno-drošinazinātniskāsterminoloģijasstarptautiskusaprotamību(Šulcs2003:6).Aplūkojotšosvārdusnospeciālāsleksikasviedokļaunnobotānikastakso-nomijas aspekta, vārds ābele ir rožu dzimtas (lat.Rosaceae) ābeļu ģints (lat.Malus) terminoloģisksnosaukums.Vārdsegle irpriežudzimtas(lat.Pinales)priežu ģints (lat. Pinus) terminoloģisks nosaukums, bet vārds roze ir rožudzimtas(lat.Rosaceae)rožuģints(lat.Rosa)terminoloģisksnosaukums,arkoapzīmē šīs ģints augu. Tādējādi redzams augu nosaukumu divdabīgums:vispārīgaisaspekts,jošievārdiirvispārzināmuaugunosaukumi,kuruslie-tojot cilvēki nedomā botānikas taksonomijas kategorijās, un speciālais as-pekts, jošievārdipildaarīterminafunkcijasbotānikaszinātnesnozarē,untieirterminoloģiskieaugunosaukumi,kasapzīmēaugusarnoteiktāmpazī-mēm.Šīpazīmjukopairdefinētataksonu(ģints,sugasutt.)pirmaprakstā,koizveidojis speciālists un piešķīris tai apzīmējumu – latīnisko nosaukumu(Šulcs 2003: 6). Pirms jau iepriekš aplūkoto augu nosaukumu – ābele, egle, roze – analizēšanas pēc VPSV minētajām speciālās leksikas pazīmēm vēljāminšotrīskonkrētovārdupapildkonotācijas.Ābeleirviensnopopulārāka-jiemdārzaaugļukokiem,kaslatviešumitoloģijāirmātessimbols,kāarītieklietots frazeoloģismos, piemēram, galva balta kā ābele.Egle – mūžzaļš skujukoks,kasplašipazīstamskāZiemassvētkuunJaungadadekorsunsimbols.Rozeirnetikaivispārzināmskrūmveidaaugs,betarīinfekcijasslimībasno-saukums; tāpat šisvārds ar simboliskonozīmi tiek izmantotsdzejāu. tml.

Laiaplūkotujautājumuparaugunosaukumukābotānikasspeciālāslek-sikas daļas pārstāvju lietojuma biežumu, izskatītas divas latviešu valodasleksikasminimumavārdnīcas:o.BušaunJ.Baldunčikadarbs”1000vārdu:latviešuvalodasleksikasminimumsartulkojumukrievuunangļuvalodā”(izdots 1991. gadā)unV.Kuzinas ”Latviešuvalodas leksiskaisminimums”(izdots 1994. gadā).Abos šajosdarbos ir 1000biežāk lietotovārdu saraksti.V. Kuzinas darbā analizētā valodasmateriāla apjoms ir 300 000 vārdlieto-jumu, bet vārdu skaits – 15 875 (Kuzina 1994: 2), un šajā darbā apkopotajā



biežāklietotovārdusarakstāiriekļautstikaiviensauganosaukums–kartupeļi.o.BušaunJ.Baldunčika1000biežāklietotovārdusarakstuveidoleksi-kasminimums,kovisbiežāklietosarunvalodā(Bušs,Baldunčiks1991:4),untajā iekļauti 12 augunosaukumi –bērzs, biete, burkāns, egle, gurķis, kartupeļi, ķirsis, liepa, ozols, plūme, tomāts, zirņi –, kasveido1,2%no sarakstā ietverto1000biežāk lietotovārduskaita.Redzams,ka iekļauti lielākoties tādivārdi,kas apzīmēgan augu, gan augaproduktu, ko cilvēki lieto ikdienasuzturā(biete,burkāns,gurķis,kartupeļi,ķirsis,plūme,tomāts,zirņi).Iespējams,kašosvārdusbiežāklietotiešišajānozīmē,nosaucotproduktu,nevisaugu.Jā-atzīmē, ka arī vidēja apjomamūsdienu vispārīgajās angļu-latviešu, krievu-latviešu un vācu-latviešu tulkojošajās vārdnīcās augu nosaukumi nepār-sniedz1,29%(sk.Sviķe2015a:103)novārdnīcānorādītošķirkļavārduskaita,kasliecina,kaaugunosaukumiuzņemtiierobežotāskaitā.

Salīdzināts šo augu nosaukumu un vispārlietojamās leksikas vārdu –gaiss, ūdens, zeme–norādītaisbiežumsmūsdienulatviešuvalodastekstukor-pusā (Korpuss-e), kurā ir aptuveni 4,5 miljoni vārdlietojumu. Izvēlotiesdimensiju”lemma”,korpussuzrādabiežumadatus,kasapkopoti1. tabulā.Neveicot tekstu korpusā sniegto vārdlietojumu detalizētu analīzi, bet salī-dzinot tikai 1. tabulā apkopoto informāciju, redzams, ka izvēlēto auguno-saukumu lietošanas biežums korpusā nepārsniedz rādītāju 327, bet vārdugaiss, ūdens, zemelietošanasbiežumskorpusāir8līdz11reizeslielāks.

1. tabulaBiežuma dati mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusā

Jāatzīst, ka citās valstīs veidotie korpusi ir gandrīz ar 100 reižu lielākuvārdlietojumuskaitu(sk.,piemēram,Andronova,Trumpa,Vanags2012:197),unšādaapjomakorpusivarētusniegtprecīzākusstatistikasdatus.Tomēriz-mantotākorpusadatiliecina,kaiepriekšanalizētieaugunosaukumiatbilstierobežotalietojumapazīmei.

Vārds Vārda lietošanas biežumsābele 181egle 283roze 327gaiss 1589ūdens 3645zeme 3356

115

Augunosaukumiemneapšaubāmi ir raksturīga arī otrāVPSVnorādītāspeciālāsleksikaspazīme–tematiskasaistībaarbotānikasnozari,kāarīlieludaļuaugunosaukumulietovispārlietojamajāvalodā.Trešāspeciālāsleksikaspazīme–daļasspeciālāsleksikaslietošanaarīvispārlietojamajāvalodā–ap-lūkotavairākosvalodniekupētījumos(sk.,piemēram,Skujiņa,Ķirīte-e2005;Zuicena 2008). Tomēr uz jautājumu, kad kāda speciālās leksikas daļa ir”pārgājusi” vispārlietojamajā leksikā, šķiet, viennozīmīgas atbildes nav(Bowker2003:156).Tāpamatojumsmeklējamsvalodassistēmasmainīgumāleksikas līmenī, jo starp vispārlietojamo un speciālo leksiku pastāv sav-starpējasaikneunmijiedarbība.Pastāvuzskats,kavispārlietojamajāleksikādažasnozaresuntoterminoloģijairvairākpārstāvētasnekācitas.H.Peter-mans (Petermann 1982: 205–209) uzskata, ka būtisks ir kāds ārējs kritērijs,proti,attiecīgāsnozaresvaijomas,kāarīarnoteiktoterminuapzīmētādeno-tātanozīmība sabiedrībā atkarībānokonkrētās sabiedrības attīstībaspakā-pesunvēsturiskāssituācijas:

1)jomas,kurāspamatzināšanasapgūstvispārīgāsizglītībasprogrammasietvaros,kāarītās,parkurāmaktuāluinformācijuvariegūtnoplaš-saziņaslīdzekļiemunpopulārzinātniskāsliteratūras(politika,vēsture,tehnika, rūpniecība, lauksaimniecība, dabaszinātnes, jo īpaši ķīmija,arīfizika,bioloģija,ģeogrāfijauninformātika);

2) jomas, arkurāmcilvēks saskaras ikdienā (elektrotehnika, būvniecība,autorūpniecība,dažādiamatniecībasarodi,transportsunmedicīnau.c.);

3)jomas,kurāmirlielanozīmekatraindividuālacilvēkapersonībasattīs-tībāunviņabrīvā laikapavadīšanā (mūzika,vizuālāmāksla, teātris);

4)tojomuspeciālāleksika,kassaistītaarmilzīgiemkādasjaunasnozarespanākumiem zinātnē un tehnikā un par kuriem aktīvi tiek izplatītainformācijaplašsaziņaslīdzekļos.

Līdzīgsuzskatspaustsarī”Mūsdienulatviešuvalodasvārdnīcas”anotā-cijā,kurvārdnīcasautori raksta,kavārdnīcā”vairākdoti termininonoza-rēm, ar ko cilvēks saskaras ikdienas dzīvē vai kas saistītas ar viņa vaļas-prieku,piem.,literatūra,māksla,sports,kulinārija,medicīna”(MLVV-e).Arīarlieludaļuaugunosaukumucilvēkssaskarasikdienasdzīvē,joauguslietomedicīnā,izmantopārtikā,amatniecībā,dekoratīviemnolūkiemutt.

H.Petermansuzskata,kavispārlietojamajāleksikādrīzākbūssastopaminevis tikai speciālistiem nozīmīgi specifiski termini, bet kādas nozares jē-dzienu sistēmas virsjēdzienu apzīmējumi, jo tie ir vieglāk saprotami ne-speciālistam (Petermann 1982: 205–209). Attiecībā uz augu nosaukumiem



virsjēdzienivarētubūtauguģinšunosaukumiattiecībāpretaugusuguunformunosaukumiem.TurklātjāpievienojasR.H.Gūzsa(Gouws2007:55)se-cinājumam,kaleksikogrāfavārdnīcaiatlasītievārdiiespiestajās,pēcalfabē-tiskāprincipasakārtotajāsvārdnīcāsdrīzāktiksuzņemtivārdnīcākāšķirkļavārdi,neviskāiekššķirkļavārdi(arkuriemsaprotvārdnīcasligzdāietvertosaršķirkļavārdusaistītosvārdusvaivārdkopas(šajāpētījumā–augunosau-kumus)).Attiecībāuzaugunosaukumiemkāiekššķirkļavārdivārdnīcāsva-rētutiktuzņemtiaugusugu,šķirņuunformunosaukumi,veidojotattiecīgošķirkļu(kaslielākotiesirauguģinšunosaukumi)mikrosistēmu.

G. drozdovskis atzīst, ka vispārlietojamās leksikas pamatā ir pasaulessistēmasstrukturējums,turpretīspeciālāleksikaveidota,balstotiesuzārpus-valodiskiem, zinātniskiem kritērijiem un nozares vajadzībām, un to struk-tūranepārklājasarvalodasstruktūrām,jotāsirobjektīvasklasifikācijas;tur-klāt nav nevienas tādas vārdnīcas, kura būtu brīva no ārpusvalodiskiemiedalījumiem un tematiskas informācijas (drosdowski 1977: 123–125).K.Baldingeraizstrādātajāmodelī(rakstaautorestulkojumā)vispārlietojamāsleksikas(vāciskiAllgemeinwortschatz)unspeciālāsleksikassaikneattēlotaartrīskoncentriskiemapļiem(1.att.).

1. att.K.Baldingera(Baldinger1952)vispārlietojamāsunspeciālāsleksikasdalījumamodelis(noArntz,Picht1995:11)

novispārlietojamāsleksikasattālinātaspeciālāleksika

vispārlietojamajaileksikaipietuvinātaspeciālāsleksikasdaļa

vispārlietojamāleksika

valodniecība

sports satiksme

medicīna

117

Iekšējāaplīattēlotavispārlietojamāleksika,vidējāaplī–vispārlietojama-jai leksikaipietuvināta speciālās leksikasdaļa (nozaru leksika jeb termini,kassaprotamiarīnespeciālistiem),betārējāaplīattēlotanovispārlietojamāsleksikasattālinātaspeciālāleksikajebtikaispeciālistuvidūlietotāspeciālāsleksikasdaļa–nozaruterminoloģija.VidējoapliK.Baldingersattiecinaganuz vispārlietojamo, gan speciālo leksiku. Shēma 1. attēlā izmantojamaparpamatu leksikogrāfiskiem mērķiem. Sabiedrībā katra indivīda izglītībaslīmenis, interešu loks un nodarbošanās veids ir atšķirīgi, un tas ietekmēkonkrētā indivīdavalodu(denisov,Grigoryan2010:20), tomērvispārīgajāsvārdnīcāsbūtuvispirmsjāuzņemtāleksikasdaļa,kaslielākajaidaļaivalo-daslietotājuirzināmaunsaprotama(Petermann1982:203–220).Leksikogrā-fiskamnolūkamatsevišķās jomas,kasšajāshēmā irnorādītasārējāaplīkāviendabīgas vienības (valodniecība, sports, satiksme,medicīna u. c.), būtujāiedala vēl sīkāk (Arntz, Picht 1995: 12). Turklāt notiek nepārtraukta lek-sēmumaiņa starpvisiem šiemapļiem (Budin 1998: 7), un – kā jauminētsrakstāiepriekš–valodāvērojamaganterminoloģizācijas,gandeterminolo-ģizācijastendence.

Vienanopamatproblēmāmvārdnīcuveidošanā,kurvienano sastatīta-jāmvalodāmirlatviešuvaloda,irtā,katrūkst”visaptveroša,alfabētiskisa-kārtotavalodasmateriāla,kasatainotuvārdusarakstu,tonozīmesunvārd-kopas, kā arī sniegtu informāciju par lietošanas biežumu (izmaiņām untendencēm)unsadalījumupasfērām(speciālā, vispārējā,sarunvalodas,lite-rārāleksikautt.)”(Veisbergs1998:153).Šisjautājumsaktualizētsarīcituval-stu leksikogrāfijā, piemēram, vācu valodnieks Š. J. Šīrholcs (Schierholz2005: 83) raksta, ka speciālās leksikas apstrādeiun izvērtēšanai trūkst spe-ciālovārdnīcu,arkurupalīdzībubūtuiespējamsnovērtēt,piemēram,speciā-lāsleksikaspiederībunoteiktailietojumajomai,kasirbūtiskaspeciālāslek-sikasmarķēšanājebnorāžupievienošanāvispārīgajāsvārdnīcās.

Speciālās leksikas marķēšana vispārīgajās vārdnīcāsV.Berkovs (Берков2004:80)vārdnīcasšķirkļustruktūrupiedāvāskatīt

pēcdalījumačetrāszonās (krieviski зоны), izšķirot fonētiskās informācijaszonu, gramatiskās informācijas zonu, ekvivalentu zonu un norāžu zonu.Turpmāk tuvākaplūkotanorāžuzona,kurā tiek sniegtasnorādes jebmar-ķējumsparvārdnīcāiekļautāvārdapiederībuspeciālālietojumajomai.Lie-lāka atbildība leksikas marķēšanā gulstas uz vispārīgajām vienvalodas



vārdnīcām,kurasizmantoparpamatucitumazākuvailielākuvienvalodas,kā arī divvalodu vārdnīcu izstrādē. No lielajām vispārīgajām vienvalodasvārdnīcāmtiekpārņemtsnetikaišķirkļavārdumateriāls,betarīuzvaloduattiecināmāsstilistiskāsuncitasnorādes,kādasleksikogrāfivārdnīcāiekļau-tajiemvārdiem irpievienojuši (Reichmann1991: 1391–1416).R.Vernersuz-skata, ka vienvalodas vārdnīcās dotās definīcijas un divvalodu vārdnīcāsdotie ekvivalenti dažādos veidos ietekmē to, vai ir nepieciešama vēl kāducitupapildunorāžu(tādu,kurasnavietvertasdotajādefinīcijāunekvivalen-tos)pievienošana.Javispārīgajāvienvalodasvārdnīcāmarķējumsattiecasuzvienuvalodu, tadvispārīgajādivvaloduvārdnīcā tasvar attiekties ganuzavotvalodas,ganmērķvalodaselementiem,kasneretiradapapildusarežģī-jumus leksikogrāfiskās mikrostruktūras noteikšanā (Werner 1999: 2796–2800).R.Verners(Werner1999:2797)izšķirdivasmarķējumafunkcijasvis-pārīgajās divvalodu tulkojošajās vārdnīcās: valodas vienības lietojumadetalizētāksraksturojumsunizšķiršanasfunkcija(vāciskiDiskriminierungsfunktion). Pirms avotvalodas ekvivalenta pievienoto izšķiršanas norāžu jebmarķējumauzdevumsirdiferencēttulkojumaekvivalentus(dyka2005:52).R.Verners(Werner1999:2797)uzskata,kapievienotomarķējumuvarattie-cinātuz

1)avotvalodasleksiskāsvienībasvispārīgulietojumu;2)avotvalodasleksiskāsvienībaslietošanunoteiktāsatsevišķāsnozīmēs;3)mērķvalodasekvivalentiemlietojumā,kuršatbilstavotvalodasleksis-kāsvienībasietvertajamlietojumam;

4)avotvalodasvaimērķvalodasleksiskāsvienībasfonētiskajiem,ortogrā-fiskajiem,morfoloģiskajiemunsintaktiskajiemlietojumavariantiem.

Raugotiesnovārdnīcaslietotājaviedokļa,visaipapilduinformācijai,kastieksniegtapiešķirkļavārdaun tāatbilsmes, irbūtiskanozīme, laimaksi-māli saīsinātu nepieciešamās informācijasmeklēšanas ceļu. Tādēļ tai jābūtviegliuztveramaiun lietotājamsaprotamāvalodā.Papildusniegtajai infor-mācijai jābūtnepārprotamai,un tai jāpalīdzsaprast šķirkļavārdaatbilsmesnozīmi.Vispārīgajāsdivvalodu tulkojošajāsvārdnīcāsuz speciālās leksikasvienībāmattiecināmasnorādespar lietojuma jomu, fonētiskās,gramatiskāsunsemantiskāsnorādes,betšajārakstātuvākaplūkotasnorādesjebmarķē-jumsparvārdalietojumubotānikā.

LatviešudivvaloduvārdnīcumikrostruktūraspētījumusveikušiA.Bojāte(1968:217–224),A.Veisbergs(1996;1997;1998),L.Karpinska(2012a;2012b)u.c.Speciālās leksikasdaļai – terminiem–vispārīgajās vārdnīcāsnorādepar to

119

piederību noteiktai lietojuma jomai parādās kā šīs jomas saīsinājums (pie-mēram,botānika–”bot.”vaimedicīna–”med.”) tipogrāfiskā izcēlumā.Vēlšķirkļavārdapiederībukādasnozaresspeciālajai leksikaivarnorādītarpa-skaidrojumapievienošanuiekavāspirmsvaipēcpaskaidrojamāvārda.Attie-cībāuzbotānikasjomasleksikasavotvalodasšķirkļavārduunmērķvalodasekvivalentamarķējumumūsdienuvārdnīcāsgalvenokārttiekizmantotiganlietojuma jomu norādoši apzīmējumi, piemēram, botānikā – ”bot.”, gan arīpaskaidrojumipirmspaskaidrojamāvārdavaiaiztā(piemēram,augs, sēne, koks).

Laiganmūsdienuvārdnīcāsnorāžuparšķirkļavārdapiederībunoteiktailietojumajomaipievienošanasvainepievienošanasprincipsvārdnīculietotā-jamnevienmēr irprecīzinosakāms(Petermann1982:216;Sviķe2015b:131–140),tomērlielākajāsvārdnīcāsšādasnorādestiekdotas.M.Baltiņšuzsver,kaarījaunvārdumarķēšanāvispārīgajāsvārdnīcāsraksturīganekonsekvenceunmarķējumi ir fragmentāri (Baltiņš 2015: 67).Pastāvatšķirīgiviedokļipar to,kādos gadījumos norāde par lietojuma jomu būtu jāpievieno un kādos ne.J.Mugdansuzskata,kalietojumajomasnorādesbūtujāpievienotādosgadīju-mos,jašķirkļavārdaatbilsmevainozīmesskaidrojumspartonesniedzinfor-māciju,unšādanorādepalīdzsaprastvārdanozīmi.Gadījumos,kadattiecī-gajamšķirkļavārdamnavatbilstošamērķvalodasekvivalenta,leksikogrāfamjāpiedāvānozīmesskaidrojums,turklātabasšīsmetodesiespējamskombinēt.PēcJ.Mugdanadomām,īpaširiskantairvairākuekvivalentusarindošanabezpapildunorādēm;vārdnīcaslietotājsbūtuīpašipateicīgsparspeciālāmnorā-dēmpiemazpazīstamākiemekvivalentiem,jotāsviņamietaupītupapilduin-formācijasmeklēšanucitosavotos(Mugdan1992:34–41).H.Petermansiesakamarķēt ar nozares norādi tos speciālās leksikas šķirkļa vārdus, kas lielākaidaļai lietotāju saistās ar kādu noteiktu nozari un nav zaudējuši savu ter-minoloģisko raksturu (Petermann 1982: 216). V. Šolce-Štūbenrehts (Scholze-Stubenrecht1995:1–16)uzsver,katerminoloģiskāsekvivalencesnodrošināša-nasproblēmugadījumosneterminoloģiskajiemun terminoloģiskajiem ekvi-valentiemnoteikti ir jāpievienoatbilstošsmarķējums jebatbilstošasnorādes.

Leksikogrāfam nozaru apzīmējumu vai lietojuma jomu norāžu pievie-nošanavainepievienošanairbieživienkatrāindividuālāgadījumāatšķirīgirisināmsuzdevums.Vispārīgajāsvārdnīcāsvārdiem,kuriirplašipazīstamiārpustolietošanasnozares,lielākotiesvairsnetiekpievienotanorādepartopiederību noteiktai lietojuma jomai (Schaeder 1982: 80). Jāpiekrīt B. Šēderaviedoklim,kašķirkļavārdi jāsakārtoun jāmarķētā, lai izstrādātāvārdnīcakalpotu kā datubāze, kurā vēlākā vārdnīcas izstrādes posmā varētu šo



informācijuparvārdnīcas šķirkļavārdiemapstrādātdatorizēti, kā arī būtuiespējams veikt labojumus, papildinājumus, grupēšanu utt. Lai attiecīgāsjomasleksikuatbilstošipaskaidrotuunvārdnīcaslietotājsnošiemskaidroju-miemspētu saskatīt saikniuznozares leksiku,B.Šēders iesakaveiktvisasnozaresleksikashorizontāluunvertikāludalījumu:horizontālaisiedalījumsjāveic,balstotiesuznozaresrokasgrāmatāssniegtoinformāciju,betvertikālādalījuma pragmatiskās norādes (sk.Wiegand 1980: 139–271) jāizmanto parpamatuleksikaskodificēšanā(Schaeder1982:85–89).Parto,kādāveidājāap-strādāauguundzīvniekunosaukumivispārīgajāsvārdnīcāsunkādasnorā-desjebmarķējumstiemjāpievieno,viedokļidalās(Zgusta1971:331–332),tačušķiet,kaleksikogrāfišojautājumuaplūkonelabprāt,jopētījumuparauguundzīvniekunosaukumiemdivvaloduleksikogrāfijānavdaudz.

Speciālās leksikas marķēšanai vārdnīcā raksta autore ierosina atjaunotgrafiskos simbolus, kas bija zināmi arī 20. gs. sākumā. Augu nosaukumumarķēšanavispārīgajāsdivvalodutulkojošajāsvārdnīcāsvarētubūtgrafiskusimbolu lakstauga,krūma,koka (skujuun lapu)vai liānas formā (sk. 2. at-tēlu). Šādi simboli atvieglotu vārdnīcasmateriāla turpmākudatorizētu ap-strādi,papildināšanuunlabošanu,jovissaugunosaukumukopumsirvieg-lākpārskatāmspamazākāmgrupām,kurgrupēšanaveiktapēcapzīmējamoaugudzīvesformas,kasir”dzīvoorganismuklasifikācijasvienība,koiegūst,grupējot organismuspēc to atsevišķāmārējāmpazīmēm” (LPE21982: 716).Nodala četras pamatformas: lakstaugs, krūms, koks un liāna (Priedītis2009:8).Piedāvātaisgrupējumsvarētubūtpamatādatubāzēsapkopotuaugunosaukumu grupēšanai un turpmākai leksikogrāfiskai izmantošanai. Sim-boluatjaunošanaiespiestajāsvārdnīcāsvarētubūtarīvārdnīcuizmantošanurosinošsaspektstiešiskolēnuunstudentumērķauditorijai.Informācijasteh-noloģijulaikmetā21.gs.jaunajaipaaudzeigrafiskisimbolivarētubūtpievil-cīgiunsaprotami.

2. att.Augunosaukumumarķēšanavārdnīcā:grafiskisimboli(lakstaugs,krūms,liāna,koki:lapukoks,skujukoks)(Neilande2008)

Vispārīgajādivvalodutulkojošajāvārdnīcāavotvalodas(piemēram,vācu)un (latviešu) mērķvalodas auga nosaukumu piemēri ar iepriekš piedāvātomarķējumu un pievienotu papildu enciklopēdiska rakstura informāciju –augulatīniskonosaukumu–iršādi:

121

Artischocke, die artišoks(Cynara)Berberitze, die bārbele(Berberis)Hopfen, der apinis (Humulus)Linde, die liepa (Tilia)Fichte, die egle(Picea)

Jaauganosaukumsapzīmēģinti,kurāirjauktasdzīvesformasaugi(pie-mēram,alkšņi,kasvarbūtgankrūmi,gankoki),tadnorādeuztovarētubūtpasvītrotsmarķējuma simbols, kas vārdnīcas ievaddaļā būtu jāatrunā, pie-mēram:

Erle, die alksnis (Alnus).

LīdzīgisimboliizmantotiarīpirmajāJ.dravniekasastādītajā”Angļu-lat-vjuvārdnīcā”,kasizdota1924.gadā(sk.dravnieks1924);domājams,šītradī-cijairatjaunojama(sal.simbolusvācu-itāliešuvalodasvārdnīcā3.attēlā,kurredzaminozaru simboli, bet iepriekš 2. attēlā –dalījumsnozares iekšienē).

3. att.Simbolupaskaidrojumi”GroßesWörterbuchItalienisch.Italienisch-deutsch.deutsch-Italienisch”(GWI b.g.:13)


Izmantojot simbolus kā lietojuma jomunorādošumarķējumuvārdnīcā,jāpievienojas iepriekš aplūkotajamB. Šēdera (Schaeder 1982: 80–89)viedok-lim,kašādibūtujāmarķēvisavārdnīcāietvertānozaruleksika,laiorientētuvārdnīcas lietotāju uz attiecīgā vārda lietojuma jomu, kā arī paredzot


turpmākušīsspeciālāsleksikasdatorizētuapstrādi.KāalternatīvsrisinājumslietojumajomunorāžupievienošanāvainepievienošanāvarētubūtattiecīgāsspeciālāsleksikasdalījumspēcJ.Filipecacentraunperifērijasteorijas,kuršleksikasvienībucentraunperifērijasdalījumamizšķirpiecasgrupas:centru,pārejasposmagrupu,perifēriju,attiecīgāssistēmasiekšējorobežuunārpus-sistēmasgrupu,kurājauircitassistēmas.Leksikasvienībāmnosakakritēri-jus,pamatojotiesuzkuriemsavāstarpāpretnostatazināmusfaktorusunnotiemizveidovalodasiekšējāsstruktūras.Šīsstruktūrasattiecasganuzleksi-kasvienībuformu,ganuznozīmi.Analizējotformu,iespējamsnoteiktcen-trālosinvariantusunperifērosvariantus,centrālosunsekundārosvārddari-nāšanas tipus. Savukārt,pamatojotiesuzvārdanozīmesanalīzi,nosakāmasistēmasiekšējāpolisēmijaunsinonīmugrupukontrasti,kāarīnoteiktustilaiezīmjusvarīgums(Filipec1996:23–42,sk.arīFilipec1966:81–95undaneš1982:132–173).Šādāgadījumācentragrupāesošajām leksikasvienībāmno-rādiparlietojumajomuvarētuarīnepievienot,jacentragrupāierindotuvis-pārlietojamajāleksikā”pārgājušās”speciālāsleksikasdaļasvienības,kasat-tiecībā uz augu nosaukumiem būtu uzskatāmi par vispārzināmiem unlielākajaidaļaivalodaslietotājupazīstamiunikdienālietotiaugunosaukumi(piemēram,roze, dille, kartupelis, egle, bērzs).

Rakstā aplūkotaismateriāls ļauj secināt, ka vispārlietojamāun speciālāleksika ir cieši saistīta ar leksikogrāfisko praksi – vārdnīcu sastādīšanu,šķirkļavārduatlasiunmarķēšanuvārdnīcās.Vispārīgajāvārdnīcāietveramovispārlietojamāsunspeciālāsleksikasvienībuskaitulielāmērānosakapare-dzamāsvārdnīcasapjoms.Tākātiešileksikaslīmenīvalodassistēmāizmai-ņas notiek visstraujāk, tad leksikogrāfa izvēli speciālās leksikas atlasē rak-sturoganobjektīvo,gansubjektīvofaktorusaplūdums.Jautājumsparto,kadkādasjomasspeciālāleksikair”pārgājusi”vispārlietojamajāleksikā,vienno-zīmīgasatbildesnav,unparšo jautājumu jāturpinapētījumi.Rakstāskaid-rotabotānikasspeciālās leksikasdaļas–augunosaukumu–piemēruatbil-stība VPSV minētājām speciālās leksikas pazīmēm. Augu nosaukumiemraksturīgszināmsierobežotslietojums,tieirtematiskisaistītiarzinātniparaugiem–botāniku–,betlieludaļušovārduvaruzskatītarīparvispārlieto-jamajā valodā lietotiem vārdiem, kas ir iekļauti vispārīgajās vārdnīcās. Parvispārzināmiemuzskatāmoaugunosaukumusraksturodivējādabūtība:toscilvēkilietoikdienassarunvalodā,unvienlaikustiempiemītarīspeciālais–terminoloģiskais – aspekts. Tomēr jāatzīmē, ka bez dalījuma vispārlietoja-

123

majāunspeciālajā leksikā irvēlarī tālāki leksikasdalījumiuncitasapakš-sistēmas.Rakstāapskatītasspeciālāsleksikasmarķēšanasiespējaslietojumajomunorāžupievienošanāunsniegtipriekšlikumiaugunosaukumumarķē-šanāvispārīgajāsdivvalodutulkojošajāsvārdnīcās.

Literatūra

Andronova,E.,Trumpa,A.,Vanags,P.(2012).Latviešuvalodasvēsturiskāsvārdnīcas1.(16.–17.gs.)projekts:problēmasunrisinājumi.Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku III kongress un Letonikas IV kongress ”Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte”.Va-lodniecībasraksti.Sast.red.kol.A.Andronovs,L.Balode,M.Baltiņšu.c.Rīga:LULatviešuvalodasinstitūts,196–209.Arntz,R.,Picht,H.(1995).2. Einführung in die Terminologiearbeit.3.Aufl.StudienzuSpracheundTechnik.Bd.2.Hildesheim;Zürich;Newyork:Georgolms.Baltiņš,M.(2015).Parjaunradīto(jaunieteikto)vārdumarķēšanuterminoloģiskos3.unleksikogrāfiskosizdevumos.Vārdnīcas un valoda.Valstsvalodaskomisija.Raksti,7.sēj.Red.J.Baldunčiks,A.Veisbergs.Rīga:Zinātne,53–69.Bojāte,A.(1968).divvaloduvārdnīcuiekārtojumaprincipi.4. Latviešu leksikas attīstība.Rīga:Zinātne,217–224.Bowker,L.(2003).SpecializedLexicographyandSpecializeddictionaries.Ed.by5.P.vanSterkenburg.A Practical Guide to Lexicography.Amsterdam;Philadelphia:JohnBenjamin,154–164.Budin,G.(1998).6. Theorie und Praxis der übersetzungsbezogenen Terminologiearbeit.Wien:WUV-Universitätsverlag.Bušs,o.,Baldunčiks,J.(1991).7. 1000 vārdu:latviešuvalodasleksikasminimumsartulkojumukrievuunangļuvalodā.Rīga:Zinātne.daneš,F. (1982).ZurTheoriedessprachlichenZeichensystems. J.Scharnhorst,8.E.Ising(Hrsg.).Grundlagen der Sprachkultur: Beiträge der Prager Linguistik zur Sprachtheorie und Sprachpflege.Teil2.Berlin:Akademie-Verlag,132–173.denisov,K.M.,GrigoryanA.A.(2010).conceptualFieldsastheBasisofadictionary9.compilation.Ed.byo.Karpova,F.Kartashkova.New Trends in Lexicography: Ways of Registrating and Describing Lexis.cambridge:cambridgeScholarsPublishing.dravnieks,J.(1924).10. Angļu-latvju vārdnīca.Rīga:ValtersunRapa.drosdowski,G. (1977).NachdenkenüberWörterbücher:TheorieundPraxis.11.G.drosdowski,H.Henne,H.E.Wiegand(Hrsg.).Nachdenken über Wörterbücher.Mannheim;Wien;Zürich:BibliographischesInstitut,103–143.dyka,S. (2005).12. Probleme der Differenzierung im Deutsch-Englischen Wörterbuch für Deutsche.Tübingen:Niemeyer.Filipec,J.(1966).ProblemedesSprachzentrumsundderSprachperipherieimSystem13.desWortschatzes.Travaux Linquistiques de Prague.Nr.2.Prague:Academia,81–95.



Filipec,J.(1996).ProblemedesSprachzentrumsundderSprachperipherieimSystem14.desWortschatzes.J.Filipec.Studia lexicologica.München:ottoSagner,23–42.Freimane,I.(1993).Freimane,I.15. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā.Rīga:Zvaigzne.GouwsR.H.(2007).Sublemmataormainlemmata.Acriticaltoolatthepresentation16.ofsomemacrostructuralelements.Ed.byH.Gottlieb,J.E.Mogensen. Dictionary visions, research and practice: selected paters from the 12th International Symposium on Lexicography, Copenhagen 2004.Amsterdam;Philadelphia: JohnBenjamin,55–69.GWI (b.g.).17. Großes Wörterbuch Italienisch. Italienisch-Deutsch. Deutsch-Italienisch.München:AxelJunker.Hoffmann,L.(1998).FachspracheundGemeinsprache18. . L.Hoffmann,H.Kalverkäm-per,H.E.Wiegand(Hrsg.).Fachsprachen. Ein internationales Handbuch zur Fachsprachen-forschung und Terminologiewissenschaft.Berlin;Newyork:deGruyter, 157–168.Hoffmann,L. (2001).19. Fachsprachen.G.Helbig,L.Götze,G.Henriciu.a. (Hrsg.).Deutsch als Fremdsprache: ein internationales Handbuch. 1. Halbbd.Berlin;Newyork:deGruyter,533–543.Karpinska,L.(2012a).20. Critical Analysis of English-Latvian Lexicographic Tradition. Angļu-latviešu leksikogrāfiskās tradīcijas kritiska analīze:promocijasdarbs.Rīga:LatvijasUniversitātesHumanitārozinātņufakultāte.Karpinska,L. (2012b).Angļu-latviešuvārdnīcas: strukturālās iezīmes.21. Vārdnīcu izstrāde Latvijā 1991-2010.PētījumsJ.Baldunčikavadībā;atb.red.A.Lauzis.Rīga:Latviešuvalodasaģentūra,62–92.Klute,W.(1975).22. Fachsprache und Gemeinsprache.FrankfurtamMain;Berlin;München:Moritzdiesterweg.Korpuss23. -e.Mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss[tiešsaiste][sk.2015.g.2.sept.].Pieejams:www.korpuss.lv.Kuzina,V.(1994).24. Latviešu valodas leksiskais minimums.Rīga:Skolotājudarbabirojs.LPE2(1982).25. Latvijas padomju enciklopēdija. 2.sēj.Bi–dža. Atb.red.P. Jērāns.Rīga:Galvenāenciklopēdijuredakcija.LPE9(1987).26. Latvijas padomju enciklopēdija. 9.sēj.Singo–Trien.Atb.red.P. Jērāns.Rīga:Galvenāenciklopēdijuredakcija.LZATKTJNr.10.(2004).27. LZA TK Terminoloģijas Jaunumi,Nr.10.Atb.parizd.V.Sku-jiņa.Rīga:LatvijasZinātņuakadēmijasTerminoloģijaskomisija.Magay,T.(1984).TechnicalorGeneral:ProblemsofVocabularySelectioninaMe-28.dium-SizeBillingualdictionary.R.R.K.Hartmann(Hrsg.).LEXeter’83 Proceedings. Paper from the international Conference on Lexicography at Exeter, 9-12 September 1983.Tübingen:Niemeyer,221–225.MLVV29. -e–Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca[tiešsaiste].Red.I.Zuicena.LULatviešuvalodasinstitūts[sk.2015.g.20.jūl.].Pieejams:http://www.tezaurs.lv/mlvv/.Mugdan,J.(1992).ZurTypologiezweisprachigerWörterbücher.G.Meder,A.dörner30.(Hrsg.).Worte, Wörter, Wörterbücher. Lexikographische Beiträge zum Essener Linguisti-schen Kolloquium.LexicographicaSeriesMaior42. Tübingen:Niemeyer,25–48.

125

Neilande,A.(2008).31. Apstādījumu veidotāju ceļvedis Latvijas stādaudzētavu sortimentā 2008–2010.Stāduaudzētājubiedrība.Talsi:omorika,Talsutipogrāfija.Nītiņa,d.,Iļjinska,L.,Platonova,M.(2008).32. Nozīme valodā: lingvistiskie un ekstralingvistiskie aspekti :māc.grām.Rīga:RTUValoduinstitūts.Petermann,H.(1982).ProblemederAuswahlunddarstellungvonFachlexik im33.allgemeinsprachlichenWörterbuch.E.Agricola, J.Schildt,d.Viehweger(Hrsg.).Wortschatzforschung heute: altuelle Probleme der Lexikologie und Lexikographie.Leipzig:Enzyklopädie,203–220.Priedītis,N.(2009).34. Augu ģeogrāfija un daudzveidība.Rīga:ZvaigzneABc.Reichmann,o. (1991).dasgesamtsystembezogeneWörterbuch.F. J.Hausmann,35.o.Reichmann,H.E.Wiegandu.a.(Hrsg.).Wörterbücher. Ein Internationales Handbuch zur Lexikographie. Teilband2.Berlin;Newyork:deGruyter,1391–1416.Schaeder,B. (1982).UntersuchungenzurKodifikationderWirtschaftssprache in36.fachsprachlichenundgemeinsprachlichenWörterbüchern.W.Mentrup(Hrsg.).Konzepte zur Lexikographie. Studien zur Bedeutungserklärung in einsprachigen Wörterbüchern.Tübingen:Niemeyer,65–92.Schierholz,S. J. (2005).EmpirischeMethodeninderbilingualenLexikographie.37.I.Barz,H.Bergenholz,J.Korhonen(Hrsg.).Schreiben, Verstehen, Übersetzen, Lernen: zu ein- und zweisprachigen Wörterbüchern mit Deutsch.FrankfurtamMainu.a.:PeterLang,81–91.Scholze-Stubenrecht,W.(1995).ÄquivalenzproblemeimzweisprachigenWörter-38.buch.H.E.Wiegand(Hrsg.).Studien zur zweisprachigen Lexikographie mit Deutsch II. Hildesheim:Georgolms,1–16.Skujiņa,V.(2002).39. Latviešu terminoloģijas izstrādes principi.2.lab.unpap.izd.Rīga:Latviešuvalodasinstitūts.Skujiņa,V.Ķirīte,M.40. -e (2005).Terminsvārdnīcākāterminzinātnesattīstībasunvalodasbagātināšanasavots[tiešsaiste][sk.2015.g.20.jūl.].Pieejams:http://www.vvk.lv/index.php?sadala=147&id=306.Sviķe,S.(2015a).Augunosaukumuatlasevidējaapjomavispārīgajaivārdnīcai.41. Vārdnīcas un valoda.Valstsvalodaskomisijasraksti.7.sēj.Red.J.Baldunčiks,A.Veisbergs.Rīga:Zinātne,100–121.Sviķe,42. S.(2015b).LatvianEquivalentsofForeignPlantNamesinModernBilingualdictionaries.Eds.inchief:S.Keišs,V.Vēvere.Economics and Culture.2015,Vol.11. Rīga:Ekonomikasunkultūrasaugstskola,131–140.ŠulcsV.(2003).Latviešuvalodasaugunosaukumuatbilstībanosaukumamlatīņu43.valodā.Latvijas veģetācija 7.Rīga:LatvijasUniversitātesizdevniecība,5–13.Vachkova,M.(2011).44. Das große akademische Wörterbuch Deutsch-Tschechisch. Ein erster Werkstattbericht.FrankfurtamMainu.a.:PeterLang.Veisbergs,A. (1996).English-Latviandictionary.Review.45. Contrastive and Applied Linguistics V. Vol.603.Rīga:LatvijasUniversitāte,86–91.Veisbergs,A.(1997).English-Latviandictionary.46. International Journal of Lexicography. Vol.10.No.3.oxford:oxfordUniversityPress,249–253.



Veisbergs,A. (1998).dažasproblēmasdivvaloduvārdnīcuveidošanā.47. Linguistica Lettica.Red.kol.A.Blinkena,o.Bušs,I.druvieteu.c.Rīga:Latviešuvalodasin-stitūts,153–159.VPSV(2007).48. Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca.Sast.aut.kol.V.Skujiņasvad.Rīga:LULatviešuvalodasinstitūts.Werner,R. (1999).dieMarkierungenimzweisprachigenWörterbuch.F. J.Haus-49.mann,o.Reichmann,H.E.Wiegandu.a.(Hrsg.).Wörterbücher. Dictionaries. Dictionnaires. Ein internationales Handbuch zur Lexikographie. Handbücher zur Sprach- und Kommunikationswissenschaft,Bd.5.3.Berlin;Newyork:deGruyter,2796–2803.Wiegand,H.E. (1980).PragmatischeInformationen inneuhochdeutschenWör-50.terbüchern.H.E.Wiegand(Hrsg.).Studien zur neuhochdeutschen Lexikographie (I).Hildesheim;Newyork:Georgolms,139–271.Zgusta,L.(1971).51. Manual of Lexicography.Prague:Academia;TheHague:Mouton.Zuicena,I.(2008).Terminuatveidesproblēmasskaidrojošajāsvārdnīcās.52. Vārds un tā pētīšanas aspekti. Rakstukrāj.,12(2).Liepāja:LiePA,259–266.Берков,В.П.(2004).53. Двуязычная лексикография. Учебник.2.перераб.идоп.изд.Москва:Астрель,АСТ,Транзиткнига.

GENERALANdSPEcIALLEXISINGENERALdIcTIoNARIES

SummaryGeneralandspeciallexisiscloselylinkedtothelexicographers’practiceincom-

pilingdictionaries,choosingentries,andlabellingthem.Theexactnumberofgeneralandspeciallexistobeincludedinageneraldictionaryislargelydeterminedbytheexpectedvolumeofadictionary.Since it isexactlythe lexical levelof the languagesystemwherechangeoccursmostrapidly,lexicographers’selectionofspeciallexisischaracterisedbybothobjectiveandsubjectivefactors.Thisarticlediscusseshowthespeciallexisofbotany,namely,plantnames,conformstothefeaturesofspeciallexismentionedintheExplanatorydictionaryofBasicTermsinLinguistics(VPSV).Plantnamesarecharacterisedbyalimiteduse,theyarethematicallyrelatedtothescientificstudyofbotany,butatthesametimealargepartofthesewordscanberegardedasgenerallexiswhichshouldbeincludedingeneraldictionaries.Generallyknownplantnamesarethosecharacterisedbydoubleconnectivity:theyareusedineverydaylan-guage,and,atthesametime,theyhavealsoaspecialterminologicalaspect.However,itshouldbenotedthatapartfromthedivisionintogeneralandspeciallexis,therearefurtherdivisionsandothersubsystems.Thispaperdiscussesthepossibilityoflabellingspeciallexisbyaddingthespecificareaofuseandpresentssuggestionsforlabellingplantnamesingeneralbilingualdictionaries.

IevadsMūsdienu leksikogrāfijas raksturojumā jāsaskaras gan ar tradicionālo,

ganarinovatīvoaspektu.Tradicionalitātegalvenokārtsaistāsarleksikogrāfi-jas teorijas jautājumiem, kas balstīti uzskatospar vārdnīcukāpar valodas,kultūras, izglītības, saziņas atspoguļotāju, bet inovācijas ienāk ar vārdnīcupraktiskās veidošanas meklējumiemmakrostruktūras, mikrostruktūras untehnoloģijurisinājumos.

Latviešuleksikogrāfijasproblēmjautājumiskarabusiezīmētosvirzienus:gan teorijasunpraksesatbilsmes,ganarī tradīcijuun jauninājumusaskar-smi.Novisaplašāvārdnīcuklāstaiecerepievērstiesterminuvārdnīcāmra-dusies,vērojotto,cikneviendabīgasunvispārīgasirkļuvušasterminuvārd-nīcas,kātāsmainījušāspēdējo20–25gadulaikā,unapzinoties,ciklatviešuleksikogrāfijasteorijanepietiekamiaprakstaleksikogrāfijaspraksi.

20.un21.gs.mijādivdesmitgadulaikālatviešuleksikogrāfijupapildinā-jušivairāknekāsešsimtsešdesmitvārdnīcuizdevumi(Šmite2012:192–247),notiemvairākisimtiirterminuvārdnīcas.Terminoloģiskaraksturavārdnīcuizstrādeunizdošanalatviešuleksikogrāfijākvantitatīviaizņemļotibūtiskudaļu – apmēram 30%.citi informācijas avoti rāda, ka terminoloģiska rak-sturaizdevumuproporcijapretvisuvārdnīcuapjomuirvēllielāka(sk.Bib-liogrāfisks rādītājs 1995). It īpaši nozaru terminoloģijas krājumu skaita pie-augumsvērojamsjaunākajāposmā–kopš1991.gada(Latviešu2007).Tasarīiezīmēšīpētījumaobjektuunhronoloģiskoaptvērumu:143latviešuterminuvārdnīcas,kasizdotasno1991.gadalīdz2015.gadam.

Vienlaikusarkvantitatīvajiemrādītājiemuzmanībupiesaistaarīkvalita-tīvierādītāji, jonavviennozīmīgas izpratnespar to,kādasvārdnīcas irpie-skaitāmas pie terminu vārdnīcām. Nav stabilu kritēriju terminu vārdnīcu

Anita Helviga, Elīna Peina

MŪSdIENULATVIEŠUTERMINoGRāFIJASRAKSTURoJUMAdAŽITEoRēTISKIEUN

PRAKTISKIEASPEKTI


identificēšanā, vārdnīcu tipoloģijas jautājumā robežas nav stingri novelka-mas,tāpēcbiežāktiekrunātsnevisparterminuvārdnīcām,betpartermino-loģiskaraksturaizdevumiem.

Raksta mērķis irraksturotmūsdienulatviešuterminuvārdnīcuteorētis-kosaspektusunpraktiskos risinājumus,dodot ieskatuvārdnīcu tipoloģijaskritērijosunieskicējotproblēmjautājumus,atklājotunraksturojotdažuskva-litatīvos un kvantitatīvos rādītājus – vārdnīcas nosaukumu, apjomu, kā arīvaloduizvēli.

Rakstapamatāirzinātniskajākonferencē,kasbijaveltīta”Latviešuvalo-dasvārdnīcas (1923–1932, 1934–1946)”pēdējā sējuma iznākšanas septiņdes-mitgadei,nolasītais referāts ”Mūsdienu latviešu terminuvārdnīcu raksturī-gākās iezīmes” un Liepājas Universitātes Humanitāro unmākslas zinātņufakultātēizstrādātaismaģistradarbs”Mūsdienulatviešuterminogrāfijasrak-sturojums: teorētiskie aspekti un praktiskā analīze” (autore – Elīna Peina,zinātniskāvadītāja–AnitaHelviga,sk.Peina2016).

Ieskats terminogrāfijas galvenajos teorētiskajos aspektosLaiganvispārzināms,kaparvārdnīcāmuzskatavārduunvārdusavie-

nojumuapkopojumunoteiktāsecībā,betparterminuvārdnīcāmsauctādasvārdnīcas,kurāsapkopotitermini(jēdzienuapzīmējumi),tomērvalodniecī-baspētījumostikviennozīmīgišiejautājuminavaprakstīti.

Valodniecības pamatterminu skaidrojošajā vārdnīcāirteikts,katerminuvārd-nīca ir”vārdnīca,kuršķirkļagalvādotiganatsevišķivārdi,ganvārdkopas(terminafunkcijā)unpamatterminidotikopāarsinonīmiem.Vārdugrama-tiskāsformasparastinetiekuzrādītas,betdaudznozīmīgosterminusparastidod atsevišķos šķirkļos kā homonīmus (ar attiecīgu indeksējumu).” (VPSV2007:401)Bieživientiekaktualizētsleksikogrāfijasbūtiskākaisjautājumsparvārdnīcas definējumu, uzsverot, ka ”viena no lielākajāmproblēmām– navkonkrētasunvispārpieņemtasdefinīcijasvārdamvārdnīca, jo tāspētuatbil-dēt uz jautājumu, vai leksikogrāfiskie izdevumi (glosāriji, terminu bankasu. c.) arī ir vārdnīcas.” (Kudashev 2007: 160) Jaunākajos leksikogrāfiskajospētījumosakcentētavārdnīcaskultūrvēsturiskālomaunuzziņasavotafunk-cijas.JurisBaldunčikspētījumā”VārdnīcuizstrādeLatvijā1991–2010”uzsvē-ris,ka”vārdsvārdnīcairļotisvarīgs,itīpašivalstīs,kurilgasvārdnīcuizman-tošanastradīcijasizglītībā,literatūrāuncitāsjomās,arīcilvēkaizaugsmesunpilnveidošanās procesā. Izglītotu cilvēku vairākumam vārdnīcas simbolizē

129

autoritatīvu un koncentrētu informācijas avotu.” (Baldunčiks 2012a: 7)Līdzīgudomu izteicisAndrejsVeisbergs izdevuma ”Vārdnīcas unvaloda”ievadā:”Vārdnīcāmunenciklopēdijāmirlielanozīmejebkuraskultūrtautasapgaismībasunpašapziņasveidošanā,kultūrasnodrošināšanā,valodasko-dificēšanā,sakārtošanāunattīstībā,izglītības,saziņasunārējosakarustipri-nāšanā.Latviešuleksikogrāfijastradīcijasatspoguļomūsuvalodasuntautasattīstību, leksikogrāfiskie izdevumisavukārt irbūtiski ietekmējušiarīpašuvalodas attīstību. [..]Vārdnīcā redzamne tikaimainīgovalodas atspoguļo-jumu,betarīlaikmetu,tikumu,viedokļuunpersonībuiedarbībuuzšospo-guli.”(Veisbergs2015:7)

Šajā rakstā ar vārdnīcu tiek saprasts ikviens leksikogrāfisks izdevums,kurāapkopoti terminoloģiskaraksturašķirkļi.Savukārtpar terminoloģiskaraksturašķirkļiemuzskatāmitie,kurušķirkļavārdiirnetikaioficiāliapstip-rinātitermini,betarīcititerminufunkcijālietotivārdi,kasbūtiskipalīdziz-prast attiecīgās nozares vai jomas terminoloģisko sistēmu. Arī termina jē-dziena izpratnē latviešu valodniecībā nav vienprātības, jo tiek uzsvērtidažādikritēriji (sk.Laua1981;Skujiņa2002;Baltiņš2008;Baltiņš2013u.c.).Mūsdienu situācijā terminu izpratne vārdnīcās atrodamajiem šķirkļiem at-bilstošākskaidrojamaarzinātniskumaaspektiem,nokuriemgalvenievarētubūtloģiskaisaspektsjebinformācijassakārtošana,kognitīvaisaspektsjebin-formācijas izpratne un apstrāde, komunikatīvais aspekts jeb informācijaspārraide(Nītiņa,Iļjinska,Platonova2008:151).Untomērterminogrāfiskoiz-devumu identificēšanā jāsastopas ar zināmāmgrūtībām, jo ”ne vienmēr irskaidrinosakāmakatraleksikogrāfiskāizdevumapiederība(vainepiederība)terminogrāfijai,tassakāmsparvārdnīcām,resp.,uzziņuavotiem,kasvainutikaidaļējiatbilst terminoloģijasvārdnīcai izvirzītajāmprasībām[..],vaiarīpavisam attālināti atgādina tradicionālu terminogrāfijas izdevumu.” (Hel-viga2015:192)

Kā zināms, ar terminogrāfiju saprot gan terminu sistematizēšanu unizdošanuvārdnīcās,ganterminoloģijasvārdnīcukopumu,joterminogrāfijair ”terminoloģijasun leksikogrāfijas starpnozare, kampamatā irvispārīgāsleksikogrāfijas principi un kas nodarbojas ar nozaru terminu apkopošanu,sistematizēšanuunnozaruterminuvārdnīcu,glosārijuuncituterminukrā-jumu sastādīšanu, attīsta terminu vārdnīcu izstrādes teoriju un praksi.”(VPSV2007:398)

Terminogrāfijasjaunākajāposmāiezīmējasganjaunuterminogrāfijasteo-rijuiepazīšanaunrealizēšana,ganjaunasleksikogrāfupaaudzesienākšana,

Anita Helviga, Elīna Peina.Mūsdienulatviešuterminogrāfija


gan arī terminu vārdnīcu ”ražošana” strauji augošajam tirgus pieprasīju-mam:”PēcLatvijasneatkarībasatgūšanas,mainotiespolitiskajaiunekono-miskajaisituācijai,atsākāsintensīvsterminuizstrādesdarbs, jobiežibija jā-meklē jauni termini, saistot tos ar ienākušajām reālijām, kurāmparasti jaubijaangļunosaukumi.”(Jansone,Veisbergs2013:445)

Arvien biežāk parādās jautājumi par vārdnīcās iekļautajiem terminiemun”neterminiem” (Skujiņa2002),par”jaunterminiem”,potenciālismiemunokazionālismiem(Baltiņš2015),parviltusdraugiem(Žīgure2004)untermi-noloģiskajiem mutantiem (Baldunčiks 2008), par onīmiskajiem terminiem(Bušs2004).Visišiejautājumiterminogrāfijāirļotibūtiski,betšajārakstānavizvērsti,jotietikaipastarpinātiskarterminuvārdnīcuraksturojumavispārī-gosaspektus.

Informācijaparleksikogrāfisko(t.sk.terminogrāfisko)izdevumukvanti-tatīvajiemrādītājiemLatvijāatrodamavairākospārskatosunbibliogrāfiskossarakstos,piemēram:

”Latvijā izdotāsvārdnīcas laikāno1900. līdz1966.gadam:bibliogrā-1)fija”(cakule1969);”Latvijā izdotās latviešu valodas vārdnīcas: bibliogrāfisks rādītājs2)(1900–1994)”(Bibliogrāfisksrādītājs1995);”Latvijā izdotās vārdnīcas (1991–2010): bibliogrāfisks saraksts”3)(Šmite2012);”Pārskats par līdz šim izdotajām vārdnīcām” (Jansone, Veisbergs4)2013);pētījumā ”Mūsdienu latviešu terminogrāfijas raksturojums” iekļauto5)vārdnīcudatuapkopojums(Peina2016).

Vārdnīcu tipoloģijas kritēriji un galvenie problēmjautājumi

Tradicionālivisusleksikogrāfiskosizdevumuspēctosniegtāsinformāci-jasiedalavārdnīcāsunenciklopēdijās.Vārdnīcas(jebfiloloģiskāsvārdnīcas)skaidrounraksturovārduskāleksiskasvienības.Enciklopēdijas(jebencik-lopēdiskāsvārdnīcas)skaidrounraksturonevisvārdukā leksiskuvienību,bet gan ar vārdu nosauktos jēdzienus, priekšmetus, parādības, notikumus,faktusunpersonības.Savukārtvārdnīcas,respektīvi,filoloģiskāsvārdnīcas,iedalāmasvispārīgajāsunspeciālajāsvārdnīcās,nokurāmvispārīgāsvārdnī-casvainuskaidrovārdunozīmi(skaidrojošās),vaisniedztulkojumu(tulko-

131

jošās).Betspeciālāsvārdnīcasatspoguļo tikaikādukonkrētu leksikasdaļu,kas atlasīta pēc zināmiem principiem (svešvārdu vārdnīca, pareizrakstībasvārdnīca, terminu vārdnīca, frazeoloģijas vārdnīca u. c.). Jāatzīst, ka tā irvienanoplašākajāmunsavdabīgākajāmvārdnīcugrupām,joaptverļotida-žāduvalodasmateriālu.

ŠāduiedalījumulatviešuleksikogrāfijāaprakstaA.Laua(Laua1981),untādstaslietotsjoprojām,arīlatviešuvalodasmācībuprogrammāsunmācībugrāmatās. Tātad terminu vārdnīcas tradicionāli tiek pieskaitītas filoloģiskatipaspeciālajāmvārdnīcām,tačumūsdienuterminuvārdnīcuizpēterāda,kašodien tā ir daudz komplicētāka, daudzpusīgāka un līdz ar to nevienda-bīgāka.

LieneRozemonogrāfijā”Pasaulevārdnīcasskatījumā”(Roze1982)snie-gusine tikai leksikogrāfijaspraksesanalīzi,betdevusiarīvārdnīcu iedalī-jumateorētiskosprincipus,kasiratšķirīginoiepriekšaprakstītajiem.L.Rozevārdnīcuiedalījumuveidopēcčetriemkritērijiem:pēcvaloduskaita,pēclek-sikas grupām, pēc leksikas kārtojuma, pēc apjoma (Roze 1982: 84–96). Ter-minuvārdnīcasL.Rozedēvēparnozaruvārdnīcām,kurasvarbūtarīskaid-rojošāsvārdnīcas,arīdivvaloduvaivairākvaloduvārdnīcas.

Lielāmērāleksikogrāfijasteorētiskojautājumuizpratni20.gs.70.–80.ga-dos noteica Latvijas padomju enciklopēdija,tajāterminuvārdnīcastieksauktaspar”nozaruspeciālajāmvārdnīcām” (LPE521984:531).

Terminoloģijas izdevumu tipoloģiskajiem jautājumiem uzmanība pie-vērsta jau20.gs.60.gados.PētījumāparLatvijā izdotajāmvārdnīcāmlaikāno1900.līdz1966.gadambibliogrāfiskārādītājaievadāteikts:”Savāktaisma-teriālsklasificēts,ievērojotjaunākāspadomjuvalodniecībasatziņasparvārd-nīcutipiem.Betkatrastautasekonomiskipolitiskajādzīvē,tāsattīstībāirzi-nāmasīpatnības,kasatspoguļojasarīvārdnīcās.Tādēļtiekizvirzītsatšķirīgsdalījums.diskutējamsirtagadējaisterminoloģijasundaudzvaloduvārdnīcuvariants.Tasuzlūkojamstikaiparaizsākumu,uzmetumu.”(cakule1969:144)Terminoloģijasvārdnīcusarakstā(1900–1966)uzrādītas70vienības,kasieda-lītastrīsgrupās:grāmatas(20vienības);biļeteni(33vienības);pielikumispe-ciālāmgrāmatām(17vienības)(cakule1969:150–157).Tačuatsevišķāsadaļā(ārpus terminoloģijasvārdnīcu saraksta)minētas ”speciālāsnozaruvārdnī-cas”.TurnosauktastādasvārdnīcaskāFilozofijas vārdnīca (1964),Politiskās ekonomijas vārdnīca (1965),Mazā literatūrzinātnes terminu vārdnīca (1965). Liekas, ka nepamatoti šīs un vēl citas (kopā deviņas) vārdnīcas netiek pieskaitītasterminuvārdnīcām,betganizdalītasatsevišķikāspeciālāsnozaruvārdnīcas.



Betvēl lielākuapjukumuradatas,kavairākasterminuvārdnīcasnavatro-damas ne vienā, ne otrā minētajā grupā. Tās norādītas kā ”daudzvaloduvārdnīcas”,piemēram:Latviešu-krievu-angļu jūrnieku vārdnīca (1902), Ārstniecības drogu leksikons. Latīniski-latviski-vācisks (1937), Botāniskā kabatas vārdnīca latīņu, latviešu un vācu valodās (1938). Tajāpašāsarakstāvairākasdaudzvaloduvārdnīcasminētasarīterminoloģijasvārdnīcusarakstā,piemēram: Tehniskās vārdnīcas latviešu, vācu un krievu valodās (1922), Latviešu anatomiskā vārdnīca. Latīņu-latviešu-vācu-krievu valodā (1931). Šādaneviendabīga,nestabilasistema-tizēšanaunklasificēšana radījusi sajukumune tikai kvalitatīvajos rādītājos(t. i.,vārdnīcu tipoloģijas jautājumos– terminu, nozaru, speciālās, daudzvalodu u.tml.),betarīneprecizitātikvantitatīvajosrādītājos(sākumāminēto70vie-nībuvietā ir jārunāpardaudz lielāku terminuvārdnīcu skaitu,kasbiblio-grāfiskajāsarakstāneparādās).

Pievēršoties vārdnīcu tipoloģijas jautājumiem, jāpakavējas arī pie2007. gadā Valsts aģentūras ”Tulkošanas un terminoloģijas centrs” (TTc)veiktāpētījuma”Latviešuvalodas terminoloģijas resursukvalitātesunpie-ejamībasapzināšanadažādāszinātnesunpraktiskasdarbībasnozarēs”(Lat-viešu2007).Tajāuzsvērts,ka”nevienmērresursanosaukumāminētaisrak-sturotājvārds pareizi atspoguļo tā piederību vienai vai otrai grupai”(Latviešu2007:5).Pētījumāapkopotidatipar435terminuvārdnīcām,kasiz-dotasno1900.gadalīdz2007.gadam.Nozaresterminoloģijasresursipēcsa-turaiedalāmi:

tulkojošie resursi (tās pārsvarā ir nozaru terminu tulkojošās vārd-1)nīcas);skaidrojošieresursi(vārdnīcas,enciklopēdijasu.c.resursi,kurospie-2)ejamiterminuskaidrojumivaidefinīcijas);aprakstošie resursi (piemēram, zinātniskās publikācijas, mācību3)līdzekļi,tehniskāliteratūra,nozaresnormatīvieakti,kurosfiksētster-minalietojumsnoteiktākontekstajēdzienusistēmā)(Latviešu2007:4).

TTcpētījumsganrosinaizvērstmeklējumus,gansniedzatbildesuzvai-rākiem neskaidriem jautājumiem: ”Minētā tipoloģija uzskatāma par aptu-venu, un bieži vien precīzu terminoloģiskā resursa vietu kopējā sistēmāiespējamsnoteiktpēcpriekšvārdosvaikomentārosatrodamajāmpiezīmēm.diemžēllatviešuvalodasterminoloģiskajosresursos(starpcitu,tāpatkālek-sikogrāfiskajos izdevumos kopumā) visai reti atrodami izvērsti komentāripar resursa veidotāju konceptuālajām pamatnostādnēm, terminu atlases

133

principiemunlietotajiemuzziņasmateriāliem,kāarīpariespējamiemkon-krētugrūtīburisinājumiem.Jaresursāatrodamasvairākasvalodas,nevien-mēr skaidri norādīts, kuru valodu autori ņēmuši par pamatu latviešu ter-minudarināšanaiun tonozīmesprecizēšanai.” (Latviešu 2007: 5)Pētījumātiekatklāts,ka”neretiterminoloģijasresursiapvienovairākasnominētajāmpazīmēm, piemēram, tulkojošās terminu vārdnīcas ar terminu definīcijām,tehniskā literatūraarnozīmīgākoterminuskaidrojumiemun/vaiatveidoju-miemcitāsvalodās.Tomērjebkurāgadījumāviensnoresursuraksturojošiemaspektiem(tulkojošais,skaidrojošaisvaiaprakstošais)dominēpārpārējiem.Katramterminoloģijasresursušķirklimpievienotiepapilduskaidrojumivaiziņaspartālietojumukonkrētāapakšnozarēpalielinatāterminoloģiskovēr-tību.”(Latviešu2007:4)

TTcpētījumākāterminuresursinorādītinetikaiterminusaraksti,glo-sāriji, nomenklatūras saraksti, terminu biļeteni, terminu vārdnīcas, nozaruenciklopēdiskieizdevumi,betarīsvešvārduvārdnīcas,plašaprofilaenciklo-pēdijasuntulkojošāsvārdnīcas.Taslielāmērānorādauztradicionālajāleksi-kogrāfijāiezīmētorobežunojaukšanu.

Ja aplūko Astras Šmites 2012. gadā izveidoto bibliogrāfisko sarakstu(Šmite2012),tadredzams,kavārdnīcasdalītas:1)pēcvaloduskaita,2)vis-pārlietojamāsleksikasvārdnīcasun3)speciālāsleksikasvārdnīcas.Grupas”Vienvalodasspeciālāsvārdnīcas”sadaļā”Terminuvārdnīcas”iruzrādītas58vienības,betterminoloģiskaraksturaizdevumiparādāsarīsadaļās”Te-matiskāsvārdnīcas”(7vienības,piemēram,Vārdnīca filozofijā(VF2000),Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca (PVEV 2006)), ”Skaidrojošās vārdnīcas”(13vienības,piemēram,Mūzikas leksikons(ML2006),Vēsturisko jēdzienu skaidrojošā vārdnīca (VJSV 2005)) un ”Svešvārdu vārdnīcas” (3 vienības, piemē-ram,Medicīnas svešvārdu vārdnīca(MSV2007)).Līdzartojāsecina,kakvanti-tatīvā informācija nav precīza, jo nav šo precīzo robežu, kas iezīmētupiederību/nepiederību terminogrāfiska rakstura izdevumiem. divvaloduterminuvārdnīcasuzrādītas90,betvēlvismazpiecasnotematiskajāmvārd-nīcām jāpieskaita terminu resursiem, piemēram,Biznesa leksikas skaidrojošā vārdnīca: angļu-latviešu (BLSV2003),Latviešu-vācu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca(EEV2003).daudzvaloduvārdnīcugrupāterminogrāfiskoizde-vumusarakstāirminētasap50vienībām,betvēlapmēramdesmitiratro-damas pie tematiskajām vārdnīcām, piemēram, Angļu-latviešu-krievu informātikas vārd nīca (ALKIV2001),Sporta spēļu vārdnīca: angļu-latviešu-vācu-krievu(SSV2004).



Šietipoloģijasproblēmaspekti(kāpārklājasterminoloģijasuntematiskāsvārdnīcas, vai skaidrojošās, divvalodu un daudzvalodu vārdnīcas, kas ap-kopoinformācijupardažādunozaruterminiem,navpieskaitāmastermino-grāfijai) sniedzatbildiuz jautājumu,kāpēcdažādos leksikogrāfiskospētīju-moskvantitatīvierādītājiirtikatšķirīgi.

Jaieskatāmies,kāvārdnīcasklasificējaunākajoslatviešuvalodasizpētesizdevumos, piemēram, A. Veisberga redakcijā sagatavotajā grāmatā ”Lat-viešuvaloda”(Latviešuvaloda2013),jāsecina,katiekrunātspar15vārdnīcuveidiem:skaidrojošāsvārdnīcas;tulkojošāsdivvaloduunvairākvaloduvārd-nīcas;biežumavārdnīcas;etimoloģijasvārdnīcas;frazeoloģijasvārdnīcas;iz-lokšņu vārdnīcas; žargona un slenga vārdnīcas; pareizrakstības vārdnīcas;personvārduvārdnīcas;saīsinājumuvārdnīcas;sinonīmuvārdnīcas;terminuvārdnīcas; svešvārdu vārdnīcas; vietvārdu vārdnīcas; interneta resursi undatorresursi (Jansone, Veisbergs 2013: 440–447). Par terminu vārdnīcāmteikts, ka pēdējos 10 gados tās lielākoties veidotas kā ”latviešu-angļu vaidaudzvaloduterminuvārdnīcasarterminatulkojumuunreizēmarīskaid-rojumu”(Jansone,Veisbergs2013:445).

Mūsdienumācībulīdzekļos,piemēram,10.klasesmācībugrāmatā,norā-dīts,katerminuvārdnīcasiedalāmasšādi:

tulkojošāsterminuvārdnīcas(dotstikaitulkojumsvienāvaivairākās1)valodās);skaidrojošāsterminuvārdnīcas(dotsarīskaidrojumsvienā,divāsvai2)vairākāsvalodās)(Veckāgana2010:22).

Kā jau iepriekšminēts, terminu vārdnīcas tradicionāli tiek pieskaitītasspeciālo(arīnozaru)vārdnīcugrupai,betmūsdienuterminogrāfiskajiemiz-devumiembieživienpiemītarīcituveiduvārdnīcuiezīmes.Šīpieredzelielāmērā veidojusies ārzemju leksikogrāfijas teorijas un prakses ietekmē. ”Lat-viešu terminogrāfijas jaunākais posms ir samērāmaz pētīts, nav analizētapozitīvā un mazāk veiksmīgā prakse terminu vārdnīcu izveidē” (Helviga2015:204),tāpēcarīārvalstuterminogrāfiskāspieredzesapgūšanairļotisva-rīga.Salīdzinājumamieskicētalietuviešu,krievuuncituārzemjuautorulek-sikogrāfijasteorijāaprakstītātipoloģija.

Mūsdienu lietuviešu leksikogrāfijā pēc Evaldas Jakaitienes (Evalda Jakaitienė) apraksta vārdnīcas dala četros tipos: 1) vispārīgās vārdnīcas(skaidrojošās vārdnīcas, vēsturiskās vārdnīcas, dialektu/izlokšņu vārdnīcas,paralēlāsvārdnīcas(jebdivvaloduvārdnīcas),sistēmiskāsvārdnīcas);2)speciā-lāsvārdnīcas(terminuvārdnīcas,sinonīmuunantonīmuvārdnīcas, interna-

135

cionālismu vārdnīcas, īpašvārdu vārdnīcas, frazeoloģismu vārdnīcas u. c.);3) dažādu aspektu vārdnīcas (etimoloģijas vārdnīca, valences un lietojumavārdnīcau.c.);4)elektroniskāsvārdnīcas(Jakaitienė2005:43–288).

Savukārt ieskatoties krievu leksikogrāfijas teorijā, jāatzīst, ka tur vārd-nīcu iedalījumsirdetalizētāks.Terminuvārdnīcas tiekaplūkotaspēcsepti-ņiemkritērijiem:1)pēctematiskāaptvēruma(daudznozaru,vienasnozares,šaurasapakšnozares);2)pēcšķirkļavārda(terminu,terminelementu);3)pēcšķirklī ietvertās informācijas (tulkojošās, skaidrojošās, uzziņu, terminu sa-raksti); 4) pēc informācijas izkārtojuma (alfabētiskās, tematiskās, terminuligzdu);5)pēclietojumafunkcijas(fiksējošās,reģistrējošās,reglamentējošās,populārzinātniskās,informatīvās(tezauri,meklētāji,klasifikatori),sistemati-zējošās(terminusistēmas));6)pēcizmantotovaloduskaita(vienvalodas,div-valodu,daudzvalodu);7)pēcnovitātes(jaunieviestoterminu,esošoterminu,arīarhaismu) (Дубичинский2008:157–167).

Vārdnīcuizveidesprocesuunrezultātuvisāsvalodāsunvalstīsietekmētrīsgalveniefaktori:1)kovēlasvārdnīculietotāji;2)kovarpiedāvātleksiko-grāfi;3)konotāvisaspējfinansētizdevēji(Béjoint2010:186).

Tāpat kā Latvijā, arī Rietumu leksikogrāfiskajā pieredzē vērojama ten-dencevārdnīcāsiekļautarvienvairākunarvienvisaptverošākuinformāciju.Tākāmūsdienuvārdnīcasietverdažāduleksikogrāfiskuizdevumuiezīmes,paralēlienciklopēdiskāmunfiloloģiskāmvārdnīcāmangļulingvistirunāvēlpar trešo kategoriju, kuru dēvē par subkategoriju jeb enciklopēdiskajāmvārdnīcām, kurās sintezējas filoloģisku vārdnīcu un enciklopēdiju iezīmes(Practical2003:51).

deividaKristala (David Crystal) veidotajā enciklopēdiskajā vārdnīcāpieterminavārdnīcasastopamanorāde–pēcnozīmesvērstiesšķirklī leksikogrāfija,kurvārdnīca iraprakstītakāuzziņugrāmata,kurāatrodamivārdusa-rakstivienāvaivairākāsvalodās,kurlīdzarterminaskaidrojumuatrodamainformācijaparizrunu,vēsturi,lietojumu,pareizrakstībuungramatiku.Va-lodnieksuzsver,kamūsdienāstradicionālālingvistiskāpieeja,kurādotain-formācijatikaiparvārdaleksiskajāmīpašībām,tiekaizvietotaarto,kurapie-vieno noteikta veida enciklopēdisko informāciju (crystal 1992: 227). Arīkrievu lingviste Vera Tabanakova (Вера Табанакова) uzsver, ka mūsdienuvārdnīcām,tiecotiespēcpilnības,vairsnavviendabīgs,betganjaukts,sintē-tisks (смешанный, синтетический)raksturs(Табанакова2001:63).

Galvenā atziņamūsdienu leksikogrāfijā ir tāda, ka vārdnīcas kļūst da-žādākas,visaptverošākas,pieblīvētākas:”Vārdnīcaskļūstsarežģītākas,tādēļ



arīmumsvajadzētu iegūt vairāk informācijas, kaspalīdzētudziļāk izprastmeklēto vārdu. Ideālai vārdnīcai būtu jāsatur visa informācija, kuramumsnepieciešama,laipilnībāizprastuvārdu.”(Littman2006)

Vārdnīcu neviendabīgais raksturs rodas nevis no paviršības un nekon-sekvencesšķirkļuveidojumā,betganglužiotrādi–nopārliekulielascenša-nās šķirklī ielikt maksimāli daudz informācijas, kas varētu būt noderīgavārdnīcas lietotājam. To apstiprina arī Rietumu leksikogrāfijas teorētiķi,skaidrojot,kādairsakarībastarpšaurispecializētuvārdnīcu,kasdomātano-zaresspeciālistiem,unbrīvākveidotuvārdnīcu,kasadresētajebkuraminte-resentam:”dažāsspeciālajāsvārdnīcāsmēdziekļautarīgramatisko,pareiz-rakstības, lietojuma piemēru, sinonīmu u. c. informāciju. Jo specializētākavārdnīca,jomazākinformācijastāsatur,untāslietotājijauirekspertipārstā-vētajānozarē.Jovienkāršākavārdnīca, jovairāktajāiekļauts,untādavārd-nīcairparedzētalietotājiem,kurinozarinepārzina.”(Practical2003:159)

Rietumuleksikogrāfijāvārdnīcutipoloģiskaisiedalījumsirlīdzīgs,betneidentisks latviešu leksikogrāfijas teorijāaprakstītajam:1)vispārīgāsunspe-ciālās; 2) vienvalodas un divvalodu; 3) enciklopēdiskās un filoloģiskās;4)svešvalodasapguvējiemundzimtāsvalodasrunātājiem;5)vārdnīcaspie-augušajiem un bērniem; 6) vienvalodas vispārlietojamās vārdnīcas, kurastiekraksturotaskātās,kaspirmāsnākprātātad,kadtiekminētsvārds vārd-nīca(Béjoint2000:37–40).

Visaptverošākā teorētiskā informācija un svarīgākie aspekti, ko pirmsjaunasvārdnīcasizveidesiesakaapskatītunizvērtētoksfordasUniversitātesleksikogrāfi, ir:1)vārdnīcu iedalījumspēcvaloduskaita (monolingvāla,bi-lingvāla(vienvirzienavaidivvirziena),multilingvāla);2)vārdnīcuiedalījumspēctajāspārstāvētāsleksikasdaļas(vispārlietojamāsleksikas,enciklopēdiskāunkulturālāmateriālavārdnīcas,terminoloģijasvaisubvalodu(artodomā-jot nozaru terminu vārdnīcas), speciālās valodas vārdnīcas (ar to domājot,piemēram,idiomu,vārdkopuu.c.vārdnīcas));3)vārdnīcuiedalījumspēctoizmēra (standarta/akadēmiskie izdevumi, kuri piemēroti koledžu studen-tiem, īsie/mazie izdevumi, kabatas izdevumi); 4) vārdnīcu iedalījums pēcpublicēšanas veida (drukātās vārdnīcas, elektroniskās vārdnīcas (dVd vaicd-RooM), interneta vārdnīcas); 5) vārdnīcu iedalījums pēc to struktūras(vārds–skaidrojums, vārds–skaidrojums–norāde uz citu semantiski saistītuvārdu); 6) vārdnīcu iedalījumspēc lietotājavalodasprasmes (valodniekiemun citiem valodas speciālistiem, izglītotiem pieaugušajiem, skolēniem, stu-dentiem,bērniem,tiem,kurivaloduapgūst)(Atkinsu.c.2008:24–25).

137

No 20. gs. sākuma līdz šim brīdim vārdnīcu panākumus un nākamovārdnīcuizstrādessistēmuietekmētrīsfaktori,kurusbūtuvērtsnostiprinātkāpašsaprotamupraksiarīlatviešuleksikogrāfijā:

valodnieki,kurileksikogrāfiemspējparādīt,kasirjādara;1)dators,kasdodtiemātrākusunērtākusdatuapstrādesveidustam,ko2)leksikogrāfiirizlēmušidarīt;vārdnīculietotāji,kuriaratsauksmēmparādato,ciklabivārdnīcusa-3)stādītājiemirveicies(Béjoint2010:222).

Eiropasleksikogrāfijāelektroniskāsvārdnīcastiekuzskatītasparlabākorisinājumu apjomā lielo vārdnīcu problemātikai un informācijas pārbagātī-bai:”Vienano lielākajāmproblēmāmvārdnīcupagātnēunvēsturē ir infor-mācijas pārbagātība. Leksikogrāfijā informācijas daudzuma pārslodze re-dzamavārdnīcās,kurāstiek iekļautsvairāk,kā lietotājamnepieciešams.Armūsdienu elektroniskajām vārdnīcām šo problēmu var novērst.” (Tarp2015:17)Kāzināms,oksfordastiešsaitesvārdnīca(Oxford Dictionaries Online)katruceturksnipapildinasavaselektroniskāsvārdnīcasarjaunākajiemvār-diem,kuriemkonstatētspietiekamilielslietojumabiežumsunnoturībakor-pusā (Baldunčiks2015:11).d.Kristalsuzsvēriselektroniskovārdnīcudivaspriekšrocības – apjoma neierobežotību un nemirstību: ”Elektroniskajā pa-saulēvārdnīcasvarbūtneierobežotilielas,tāsnekurnevarpazust.drukātovārdnīculapasirarlaikazīmogu,tačuinternetāvārdinemirs.Javārdispēturunāt, tie teiktu, ka beidzot ir sasnieguši to, ko vienmēr ir vēlējušies – ne-mirstību.”(crystal2009:4)

Arīlatviešuterminogrāfijāaktuālsirjautājumsparvārdnīcuizstrādiunievietošanu tīmeklī.Pateicoties tehnoloģijām,mūsdienās terminu irvieglākatrastelektroniskajāsdatubāzēs,piemēram,”AkadTerm”,”Tilde”,”Letonika”,TTcu.c.

Pēcieskatalatviešuunārzemjuleksikogrāfijasteorijasmateriālāvarseci-nāt, ka nepastāv vienots vārdnīcu iedalījuma princips pat vienas valodasietvaros,vārdnīcāsveidojasšķirkļiarneviendabīgumateriālu–skaidrojošu,tulkojošu,enciklopēdisku.Ņemotvērāmūsdienuvārdnīcusistēmu,nevien-mērirskaidrinosakāmakatraleksikogrāfiskāizdevumapiederībavainepie-derība terminogrāfijai.diemžēl visaptverošs terminuvārdnīcu izvērtējumslatviešu leksikogrāfijānavveikts, līdzšimtasdarīts tikaiatsevišķosaspek-tos. Apjomīgākie ir TTc pētījumi ”Situācijas izpēte latviešu terminoloģijasizstrādes,saskaņošanasunapstiprināšanasjomā:problēmuidentifikācijaun



torisinājumi” (Situācijas2005)un”Latviešuvalodas terminoloģijasresursukvalitātesunpieejamībasapzināšanadažādāszinātnesunpraktiskāsdarbī-basnozarēs” (Latviešu2007).Vairākkārt terminuvārdnīcasuncitus termi-nogrāfiskaraksturaizdevumusapskatījisMārisBaltiņš(Baltiņš2006;Baltiņš2007;Baltiņš2008;Baltiņš2012).Tačuarīšiepētījumivairākpievēršasvainuvēsturiskajiem, vai tematikas, vai citiem (mikrostruktūras unmakrostruk-tūras) aspektiem, nevis vārdnīcu tipoloģiskajam iedalījumam. Arī leksiko-grāfiskoizdevumukritika,recenzijas,analīzesrakstunav,līdzartoneveido-jas sabiedrības priekšstats par to, kas ir laba vārdnīca, kādai jābūt labaiterminuvārdnīcai.Vārdnīcurecenzijukultūra irgandrīzzudusi.Trūkstnetikaidziļu,analizētu,atziņāsbalstīturecenziju,betarīspeciālistu,kurispētuiedziļināties un analizēt ne tikai vārdnīcu makrostruktūru, bet arī mik-rostruktūru. ”Vārdnīcu recenzijas ir ļoti reta parādība, bet bez kritikasvārdnīcu kvalitātes novērtēšanaunuzlabošananav iedomājama.” (Baldun-čiks2012a:10)

Zināmāmērā21.gs.vārdnīcukoncepcijuizdeviesaprakstītL.Rozei jau1982.gadā:”[..]vārdnīcasarvienvairākdiferencējas,palielināsnozaruvārd-nīcuskaits.Tačunākotnēradīsiesarījautājumsparatsevišķuvalodusintēzesvārdnīcu izveidošanu. Šādas vārdnīcas sniegs informāciju par katru vārdunodažādiemviedokļiemganmūsdienu,ganvēsturiskāaspektā.Šādavārd-nīcaapkoposdatus,kastagadietvertidažādāsspeciālajāsvārdnīcās(piemē-ram, skaidrojošajā, sinonīmu, etimoloģijas vārdnīcā). Sintēzes vārdnīca ne-dublēsvisasspeciālāsvārdnīcas,betapkoposšovārdnīcupamatinformāciju,parkatru jautājumunorādotpapilduspeciālo literatūru.Šādavārdnīcabūskāatslēgavisāmvalodasparādībām,kas saistītas ar leksiku.Taču tāvarēstapttikaitad,kadbūssagatavotasunizdotasvisasattiecīgāsspeciālāsvārd-nīcas.Visasšīsvārdnīcaskopumāveidosplašu,savstarpējisaistītusistēmu.”(Roze1982:114)

Nereti terminogrāfiskā izdevumabūtību atklāj tikai tāmakrostruktūra(šķirkļu izkārtojums) un mikrostruktūra (elementu izkārtojums vārdnīcasšķirklī),joizdevumanosaukumā,iespējams,vārditermini un vārdnīcanemaznavminēti.Tāpēc raksta turpinājumādots ieskatsdažos terminuvārdnīcuraksturotājelementos.

139

Filoloģiskās un enciklopēdiskās vārdnīcas iezīmes terminogrāfijā

”Vienalga,vaivārdnīcairenciklopēdiska,tasir,pievēršasparādībuap-rakstīšanaiunizskaidrošanai,vaiarītāirfiloloģiska,tasir,analizēvārdusunvārdusaistījumusvalodassistēmā,–visapamatāvienmērirdzīvesīste-nība.”(Roze1982:84)Aplūkotaismateriālsrāda,kamūsdienuterminoloģi-jasvārdnīcās šķirkļi ar tīri filoloģiska rakstura informāciju ir samērāmaz.Tādi šķirkļi, ko veido šķirkļa vārds un tā semantiskais skaidrojums, ir,piemēram, Izglītības terminu skaidrojošajā vārdnīcā (ITSV 1998), Juridisko terminu vārd nīcā uzņēmējdarbībai (JTVU 1997), Logopēdijas terminu skaidrojošajā vārdnīcā(LTSV2012)u.c.:

maģistrants – students, kas apgūst maģistra studiju programmas saturu. (ITSV1998:17)

dibinātāji – fiziskas un juridiskas personas, kuras parakstījušas sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus. (JTVU1997:25)

anketēšana – aptaujas metode, kad informāciju par personu iegūst, izmantojot aptaujas lapas (anketas); a. ļauj izzināt aptaujas dalībnieka attīstības, sagatavotības pakāpi, viņa intereses, vajadzības, tieksmes u. c.

a. questionnairev. Anketierung; Umfragekr. опрос. (LTSV2012:54)

Savukārt vārdnīcās, kur skaidroti ar kultūru, vēsturi, reliģiju, mākslu,literatūrusaistīti jēdzieni,visbiežāklīdzāsfiloloģiskasievirzesšķirkļiemat-rodasenciklopēdiska rakstura informācija,piemēram,Skaidrojošajā vārdnīcā: mistikas un reliģijas jēdzieni (MRJ2006),Dzejas vārdnīcā(dzV2002),Mitoloģijas vārdnīcā(MV2004)u.c.:

BALTIE MASONI – trīs augstākās iesvētīšanas pakāpes masonu Senajā Vispārējā Skotijas Ritā. Tās augstākās varas pakāpes ar sevišķu bagātību un greznu ārējo atribūtiku. Augstākā – 33. pakāpes simbolikā bija ērglis, kas nagos tur zobenu ar lenti, uz kuras rakstīta devīze deusmeumque jus„Dievs ir manas tiesības” un deviņstaru zvaigzne, ko veido trīs trīsstūri ar Tetragramatonu YHVH centrā. (MRJ2006:55)

DISTIHS – dzejolis, kura strofiskā forma veidota no divrindu pantiem. Atšķirībā no elēģiskā distiha (sk.), kurš tradicionāli saistīts ar noteiktu pantmēru, d. jeb divrinde var būt jebkurā pantmērā. Pārsvarā distihi sacerēti garos pantmēros



( sešpēdu vai astoņpēdu trohajos vai jambos) ar cezūru rindas vidū. D. rakstījis Rainis, J. Medenis, E. Virza, E. Ādamsons, B. Saulītis (Baltāsziemasdistihi). Parasti vienā dzejolī ir virkne d. formā sacerētu pantu. Tā E. Virzas dzejolis Doma baznīcas balāde ietver astoņpēdu trohajā ar cenzūru rindas vidū sacerētus d., no kuriem šeit paraugam sniedzam pirmo:Simtgadējai katedrālei šinī naktī nenāk miegs:Guļ tur zārkā latvju Burtnieks, bezgalības ceļinieks. (dzV2002:103)

HISPERĪDAS – grieķu mitoloģijā nimfas, dievietes Niktes meitas, zelta ābolu sargātājas galējos rietumos. Šos mūžīgās jaunības ābolus dievietei Hērai kā kāzu dāvanu bija dāvājusi zemes dieviete Gaja. Parasti teiksmās minētas četras H. – Aigle, Eriteja, Hespera un Aretūsa. (MV2004:131)

Minētiepiemēriuzskatāmirāda,katerminuvārdnīcās(iespējams,vairāknekā cita veida vārdnīcās) ir absolūti nepieciešams apvienot filoloģiska unenciklopēdiska rakstura informāciju, jo termini kā lingvistiskas vienībassaistāmiar jēdzieniemunnosaukumiemparpersonībām, reālijām,notiku-miem, valstīm, kultūrfaktiem u. tml. Jo veiksmīgāk izstrādāta šo abu ele-mentu–filoloģiskāunenciklopēdiskā–sabalansētība,jovairākunprecīzā-kaszināšanasiegūsvārdnīcaslietotājs.Unterminuvārdnīcasnebūtustriktiiedalāmastikaivienāvaiotrākategorijā.

Terminu vārdnīcu grupējums pēc izmantoto valodu skaita

Terminoloģisko izdevumugrupāgandrīznemazvairsnavpamanāmasfiksējošās vārdnīcas. ”Fiksējošās vārdnīcas dod vārdu sarakstu ar noteiktumērķi–parādītkatravārdaformu(piemēram,laikāduvārdupareiziuzrak-stītuvai izrunātu).” (Roze 1982: 85) Tātad fiksējošāsvārdnīcas ir tās, kurāstermins ir tikai fiksēts,betneskaidrotsun tulkots.20.gs.otrajāpusēšādapraksebijaterminubiļetenuizdošanā,kautganarītajosbieživienbijadotsekvivalentskrievuvalodā.Fiksējošāsterminuvārdnīcasbūtujāsaucparter-minusarakstiem,kasvisbiežākirkādātekstā lietotuterminuuzskaitījums,taču praktiskais pielietojums un labums šādiem fiksējošiemmateriāliem irvisaimazs, jo skaidrojuma, definīcijas un tulkojuma trūkuma dēļ ”to jēgabieživiennavskaidraunprecīzisaprotamitieirvienīgiattiecīgāspaaudzeskonkrētānozarēnodarbinātaipersonai”(Latviešu2007:5).

Pētījumaizstrādesgaitāšādasfiksējošāsvārdnīcas”tīrāveidā”netikaat-rastas,vienmēršķirklī sniegtsvainu terminaekvivalentsvismazvēlvienā

141

valodā,vaiarīīsstāskaidrojums.Tastikaiapstiprinarakstapirmajādaļāap-galvoto,katerminuvārdnīcaskļūstvispārīgākasunplašākasuntikvienkār-šaskoncepcijasvārdnīcasvairsnavnepieciešamas, jovajadzīgoinformācijuparterminuvaratrastnozaresskaidrojošajāvārdnīcā,betfiksējošāsvārdnī-cas(arterminuekvivalentuvēlvienāvaivairākāsvalodās)aplūkojamaskopāartulkojošajāmterminuvārdnīcām.

Terminuvārdnīcas,kurāsdotsterminaekvivalentsvismazdivāsvalodās(t.i.,latviešuvaloda+vienasvešvaloda),iraptuveni70%novisāmpētījumāiekļautajām terminu vārdnīcām. Savukārt no tām 55 % ir divvalodu: vis-biežāklatviešuunkrievuvalodā,piemēram,Krievu-latviešu grāmatvedības terminu vārdnīca (KLGTV1994),Tirdzniecības ekonomikas, organizācijas un pārval-dības terminu vārdnīca (TEoPTV 1992), Krievu-latviešu vēstures vārdnīca (KLVV1997);arīlatviešuunangļuvalodā,piemēram,Angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīca (ALJTV 2008), Īsa angļu-latviešu, latviešu-angļu biomehānikas terminu mācību vārdnīca (īBTMV2008),Latvijas Republikas Civillikuma terminu vārdnīca: latviešu-angļu, angļu-latviešu (LRcTV 2001); bet retāk latviešu unvācuvalodā–Latviešu-vācu robežsardzes terminoloģijas vārdnīca(LVRTV2002).

15%vārdnīcuirtrīsvalodu:visbiežāktāsirlatviešu,angļuunkrievuva-lodā, piemēram, Palīgs gardēdim: angļu, latviešu, krievu skaidrojošā vārdnīca (PG2006),Angļu-latviešu-krievu biznesa terminu vārdnīca(BTV1999),Ostu celtniecībā lietotie termini: krievu-latviešu-angļu valodā(ocLT2001),Celtniecības terminu vārdnīca angļu-latviešu-krievu valodā (cTV2003);bet irarīangļu,frančuun latviešuvalodā–Angļu-franču-latviešu Eiropas Savienības terminu vārdnīca (ESTV 2004), Leksikogrāfijas terminu vārdnīca (franču-latviešu-angļu valodā) (LTV2002)unkrievu, latviešu, lietuviešuvalodā –Krievu-latviešu-lietuviešu jūrniecības juridisko terminu vārdnīca(JJTV2004).

daudzvalodu terminuvārdnīcāsneretivaloduskaits irvairākpar trim:nav retums (13 %) četras valodas – latviešu, angļu, vācu, krievu, piemē-ram,Mehānikas terminoloģijas vārdnīca 4 valodās: latviešu, angļu, vācu, krievu (MTV1997),Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini(ELdoT1995),Arheoloģijas terminu vārdnīca (ATV 1994), bet ir arī piecvalodu vārdnīcas –Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca: latviešu-angļu-vācu-franču-krievu (MMKTV 1998),Rūpnieciskā īpašuma aizsardzība: skaidrojošā vārdnīca (RīASV 1999),Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca (ESV 2000) un septiņ-valodu vārdnīcas – Ekonomikas terminu vārdnīca (ETV 1992), kurā bez jauiepriekšminētajāmirarī lietuviešuunigauņuvaloda,unSkatuves ABC: terminu glosārijs ar angļu, franču, vācu, spāņu, itāļu, krievu tulkojumiem(SABc1997).



Valoduizvēliterminuvārdnīcāsnosakanetikaivalodukontaktuundo-minējošāssvešvalodasaspekts,betarī tautsaimniecībasunkultūrassakari.

Tātad pēcmateriāla izpētes var secināt, kamūsdienu fiksējošajām ter-minuvārdnīcāmirarī tulkojošovārdnīcufunkcijas.Tošķirkļuizkārtojumsmēdz atšķirties no skaidrojošo vārdnīcu makrostruktūras. Piemēram, vis-biežākvārdnīcāsvārdi tieksakārtotialfabētasecībā,bet šajāpētījumākon-statētasarīdažastādasvārdnīcas,kurāsterminisakārtotitematiskajās/sistē-miskajāsgrupās,piemēram,Latviešu-angļu, angļu-latviešu būvniecības terminu vārdnīcas(BTV1999)nodaļā”Mūradarbi”tematiskāsgrupāsdotinosaukumitiemmateriāliem, ar kuriemveicmūradarbus, piemēram, ”Java /Mortar”,”Akmeņiunķieģeļi/Stonesandbricks”u.c.(BTV1999:78).

Kājauminētsrakstapirmajādaļā,neskaidrāsvārdnīcutipoloģijasdēļšīsvārdnīcas bibliogrāfiskajos rādītājos, iespējams, ierindotas ne tikai terminuvārdnīcu,betarītulkojošovārdnīcu,nozaresvārdnīcu,speciālovārdnīcuvaiarīdaudzvaloduvārdnīcusarakstā.

Tendences un nekonsekvences skaidrojošajās terminu vārdnīcas

Tā kā terminu vārdnīcas koncentrējas uz konkrētu pārstāvēto nozari,šķirkļa vārdam visbiežāk tiek pievienots tikai viens nozīmes skaidrojums,piemēram, Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca: skolām un pašmācībai (SSV 1997)vārdam”atbildīgums”irdotsšādsterminoloģiskaisskaidrojums:

ATBILDĪGUMS ir personas rīcības atbilstība sociālajām normām, savai sūtībai un pienākumiem(SSV1997:31).

Tačuterminamvienasnozaresietvarosvarbūtarīvairākasnozīmes,tadtāsvisasparastitiekminētasskaidrojumā,piemēram:

Bunkurs degvielas kopums motorkuģim; ogļu telpa tvaikonī(JTSV2001:8);Blūzs (blues, list of blues musicians) – 1) lirisks, melanholisks afroamerikāņu vokā

lās mūzikas žanrs; 2) instrumentāla vai vokāli instrumentāla džeza forma (MKVIA2011:48).

dažkārtvārdnīcāstiekskaidrotsterminalietojumsarīcitās,radniecīgāsnozarēs,tādējādipaplašinotterminaizpratni,piemēram,Mākslas un kultūras vārdnīca ar interneta atslēgvārdiem (MKVIA 2011) terminu ”kanons” skaidrošādi:

143

Kanons 1) stingri noteikta, tradicionāla un vispārpieņemta norma;2) mākslas paņēmienu vai likumu kopums, kurus attiecīgajā laikmetā uzskatīja par

obligātiem, kā arī darbs, ko uzskatīja par normatīvu paraugu;3) polifonisks mūzikas sacerējums, kurā galveno melodiju pavada vairākas līdzīgas (MKVIA2011:144–145).Terminaskaidrojumadaļaapjomaziņāvarbūtļotidažāda:dažkārtter-

minanozīmeiratklātavienāvaidažosvārdos,betbiežāktasdarītsplašākāskaidrojumāvaidefinējumā.Pavisamīsi,galvenokārtizmantojotsinonīmus,termina nozīme skaidrota, piemēram, Garīgo terminu skaidrojošajā vārdnīcā (GTSV2002):Ceremonija

Oficiāla, svinīga norise.1. Formalitāte.2. Pārsmalcināta izturēšanās 3. (GTSV2002:15).Tomērjāteic,katiešihumanitāro,mākslas,teoloģijas,sociālou.c.nozaru

vārdnīcas,kurāsterminiirabstraktākiuntoizprašanainepieciešamsdziļāksnozīmes izklāsts, skaidrojumssniegtsaprakstoši, izklāstotvisasraksturīgā-kāsterminanosauktājēdzienapazīmes,piemēram:Groteska – komiskā izpausmes veids, kam raksturīgi asi, tēlaini pārspīlējumi, kuros

īstenības atveids iegūst dīvainas formas un reālais savijas ar fantastisko, komiskais ar biedējošo. Ar groteskas palīdzību autors dod lietu un parādību, tēlu un ideju savdabīgu vērtējumu (LRS1995:309).Nozīmes skaidrojumi aprakstoši sniegti arī tādās vārdnīcās, kuras pa-

redzētas nozaru nespeciālistiem, iesācējiem, skolēniemun studentiem, pie-mēram:Klikšķis. Peles pogas vienreizēju nospiešanu sauc par klikšķi. Peles pogu parasti

klikšķina, kad izvēlas ekrānā kādu vienību (ALSd1998:241).Antropogēnais reljefs – cilvēka mainīts vai no jauna veidots Zemes virsas reljefs.

Izšķir cilvēka un dabas rezultātā neapzināti radušos un apzināti veidotu reljefu. Antropogēnā reljefa elementi veidojas raktuvēs, būvlaukumos, kā arī meliorācijas objektos (nogāžu terasēšana un nostiprināšana, drenāžas un irigācijas tīkla izbūve) (VZTSV1999:17).Jaterminsskaidrotsdefinīcijasveidā,tasvisbiežāknorāda,kavārdnīcas

veidošanā ir bijusi valodnieku un nozares speciālistu kolektīva sadarbība,piemēram:



Gramatiskais pleonasms – gramatiskās nozīmes izteikšana ar vairākiem līdzekļiem vienlaikus(VPSV2007:133);

Agrāfija – pilnīgs vai daļējs rakstīšanas prasmju zudums, kas radies galvas smadzeņu traumas dēļ(LTSV2011:11).

J.Baldunčiksirminējisvairākasnekonsekvencesunkļūdasvārdnīcuiz-strādēunvārduiekļaušanā/neiekļaušanāvārdnīcasapjomā.Kāpiemērs tiekminēta Latviešu literārās valodas vārdnīca, kur bez nopietniem apsvērumiemievietotsneliels skaits slengampiederīguvārdu (Baldunčiks2012b:116–117).Šajā pētījumāneskaidrības radaSvešvārdu vārdnīca: 25 000 vārdu un terminu (SV 2008), kurai ne tikai nosaukumā, bet arī mikrostruktūrā vērojamasnekonsekvences.Vārdnīcaskonceptsirārkārtīgiplašiizvērsts,tomērnavizstrā-dātsvārdnīcassaturs,jotajāievietotasterminoloģiskasvārdkopasuncitvaloducilmes vārdi, kas ”sastopamiperiodiskajos izdevumos, populārzinātniskajā,politiskajā, ekonomiskajā literatūrā, radioun televīzijā, kāarīdaiļliteratūrā”(SV 2008: 4). Šķirkļa mikrostruktūra nedod skaidru norādi, cik no šķirklīietvertāsinformācijasiruztveramskāterminoloģisksskaidrojums,piemēram:

Abstinence – 1. atturēšanās, īpaši no alkohola, ēdiena, seksuālās aktualitātes; 2. med. traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem un toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai līdzīgas iedarbības vielu (SV2008:13).

Protams, vārdnīcas būtība atsedz to, ka tā nav īsti pieskaitāmapie ter-minuvārdnīcām,tačuterminuskaidrojumitajātieksniegtiuntonorādaarīvārdnīcas apakšvirsraksts. Šādu vārdnīcu piemēri vēl uzskatāmāk parādaleksikogrāfisko izdevumu aktuālāko iezīmi – tendenci vispārināties. Jautā-jums par terminu iekļaušanu, skaidrošanu unmarķēšanu vispārlietojamāsleksikasskaidrojošajāsvārdnīcāsiratsevišķapētījumavērts,betieskatsgal-venajosproblēmaspektosirsniegtsjauagrāk(sk.Helviga2015:171–174).

Mūsdienu terminogrāfijā ir nācies konstatēt tādas terminu vārdnīcas,kurās, neņemot vērā vārdnīcas normatīvos un tematiskos ierobežojumus,iekļauti vārdi, kam tur nevajadzētu būt, piemēram,Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā(ESV2000)atrodamišķirkļavārdiaizsargdambis, bibliotēka, nezāle, universāla valoda, zāliensu.tml.ŠoiezīmiJ.Baldunčiksraksturojiskātematiskupārkāpumu: ”Tematiskie pārkāpumi biežāk sastopami nozarterminoloģijasvārdnīcās,kadsastādītājinezināmu(nepaskaidrotu)iemesludēļiekļaujcitunozaruterminus,tādējādisamazinotpilnīgākupamatnozaresterminuatspo-guļojumu.”(Baldunčiks2015:16–17)

145

Savukārtvairākosgadījumosjārunāarīparto,kavārdnīcānavatrodamivārdi,kamturtematiskibūtujābūt,piemēram,vārdnīcāMākslas un kultūras vārdnīca ar interneta atslēgvārdiem (MKVIA 2011) ir mēģinājums apvienotmākslas un kultūras jēdzienu skaidrojumus vienā izdevumā. ”Jāatzīst, kaliteratūrzinātnesjomāšķirkļuizvēlēvārdnīcaradafragmentārumaiespaidu,piemēram,tajāiriekļautsšķirklisAlkaja strofa,betnavšķirkļuAdonīsa vārsma, Asklepiāda strofa, Oņegina strofa, Raiņa sonets, Sapfo strofa. [..] Šķirklīaina nav atrodamanekādanorādeuzdramatiskadarbacēlienadaļu.Šķirklīakcents ir runa tikai par krāsu, formu un novietojumu, bet navminēts par uzsvarudaiļliteratūrasvalodasritmā.Līdzartonavskaidrs,vaivārdnīcasautorslite-ratūru uzskata par mākslai un kultūrai piederošu, vai tomēr nē. Tādējādivārdnīcas nosaukumā apsolītais neatspoguļojas saturā, un izdevums ko-pumā atstāj kompilatīvuun fragmentāru iespaidu, kā arī rādapārdomātaskoncepcijastrūkumu.”(Helviga2015:197)

Vārdnīcusastādītājivisbiežākbūtiskineatkāpjasnoskaidrojošoterminuvārdnīcu izstrādes principiem, taču neizprotamas paliek tās situācijas, kadvārdnīcaizstrādātapārākvispārīgiunpavirši,kadtāssastādītājiemnavbijisskaidri izvirzītsmērķis,navveiktapārdomātamateriālaatlaseunnavpre-cīziiezīmētsvārdnīcasadresāts.

Vārdnīcu raksturojums pēc nosaukumā ietvertās informācijas

Kājauiepriekšminēts,mūsdienuterminogrāfiskajiemizdevumiembieživienpiemītarīcituveiduvārdnīcu iezīmes, tāpēc ir svarīgipievērstuzma-nībutam,kasnorādītsizdevumanosaukumā.

Nevienmērterminoloģiskoizdevumunosaukumāparādāsnomenklatū-rasvārds”vārdnīca”.Taču81%gadījumušieizdevumitomērtieksauktiparvārdnīcām,piemēram:Ekonomikas un finanšu vārdnīca*(EFV2003),Bībeles terminu skaidrojošā vārdnīca (BTSV2005),Dzejas vārdnīca (dzV2002),Psiholoģijas vārdnīca(PV1999),Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca(ZTV2001).

Tačudaudzretākvārdnīcunosaukumāiekļautsvārds”termini”,kaslie-totājambūtukānorādeuzkonkrētajānozarēlietotospeciāloleksiku.Tasno-vērojams 57%gadījumu,piemēram:Angļu-latviešu nodokļu terminu vārdnīca

* Šeitun turpmāknosaukumāpasvītrotsvārdsvaivārdusavienojums,kampievēršamauz-manībaaprakstītākontekstaziņā.



(ALNTV2006),Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos(VTVJT2001),Izglītības terminu skaidrojošā vārdnīca(ITSV1998),Lingvodidaktikas terminu skaidrojošā vārdnīca(LTSV2011).Savukārtvārds“terminoloģija”minētstikai4%nosaukumu,piemēram:Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca(SdTV2000),Mehānikas terminoloģijas vārdnīca 4 valodās: latviešu, angļu, vācu, krievu (MTV 1997),Angļu un latviešu literatūrzinātniskā terminoloģija (ALLT2003),Latviešu-vācu robežsardzes terminoloģijas vārdnīca (LVRTV 2002), Fizika no skolēna līdz skolotājam: terminoloģijas vārdnīca (FTV 1997). Bet 3%vārdnīcunosaukumāminēts vārds “pamatterminu”, piemēram: Elektroenerģētikas pamatterminu skaidrojošā vārdnīca(EPSV1997),Militāro jēdzienu skaidrojošā vārdnīca ar pamatterminu tulkojumu angļu valodā (MJSV2008),Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca (VPSV2007),Mehānikas pamatterminu skaidrojošā vārdnīca: latviešu, angļu, vācu, krievu valodā (MPSV 2001). Jāsecina gan, ka to, kas irpamattermins, neskaidro pat Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca (VPSV2007).

Tātad tikai nedaudz vairāk kā 60% izdevumu nosaukumumeklēšanābūs noderīgi atslēgvārdi ”termini”, ”pamattermini” un ”terminoloģija”. Tasvar būtiski apgrūtināt meklēšanas procesu, un būtu jānoskaidro atbildeuz jautājumu – kāpēc vārdnīcu veidotāji/izdevēji izvairās no šiem atslēg-vārdiem.

Izdevies konstatēt arī savdabīgākus terminoloģisko resursu nosauku-mus,piemēram,”svešvārduvārdnīca”,kadinformācijaparterminuklātbūtninolasāma no pārējās nosaukuma daļas, piemēram: Svešvārdu vārdnīca: 25000 vārdu un terminu(SV2008),Medicīnas svešvārdu vārdnīca(MSV2007).

Vārdusavienojums”skaidrojošāvārdnīca”minēts31%vārdnīcu,piemē-ram:Garīgo terminu skaidrojošā vārdnīca (GTSV 2002),Mistikas un reliģijas jēdzieni: skaidrojošā vārdnīca (MRJ 2006),Demogrāfisko terminu skaidrojošā vārd-nīca: latviešu un angļu valodā (dTSV 2001), Logopēdijas terminu skaidrojošā vārdnīca(LTSV2012),Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca (PTSV2000).

Lielākādaļanotām(18%) tiek sauktas par terminu skaidrojošajām vārdnīcām, taču ir arī daži izņēmumi, piemēram, ”leksikas skaidrojošā vārdnīca”,”jēdzienuskaidrojošāvārdnīca”,arī”skaidrojošādatorvārdnīca”unpat”eko-nomikasskaidrojošāvārdnīca”,piemēram:Biznesa leksikas skaidrojošā vārdnīca: angļu-latviešu (BLSV 2003), Grāmatvedības jēdzienu skaidrojošā vārdnīca (GJSV 2005),Angļu-latviešu skaidrojošā datorvārdnīca (ALSd 1998),Militāro jēdzienu skaidrojošā vārdnīca ar pamatterminu tulkojumu angļu valodā(MJSV2008),Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca(ESV2000).

147

Vēlcitivārdi,kaskonstatētiterminoloģiskaraksturaizdevumanosauku-mos,iršādi:”glosārijs”(alfabētiskstekstālietotuneparastu,mazpazīstamu,grūtisaprotamuvārdu,frāžu(arīterminu)untoskaidrojumuvaitulkojumu(glosu)saraksts,kasparastimazasvārdnīcasveidāpievienotskādaigrāmataivai rokrakstam(VPSV2007:130)),”leksikons”,kas ir”kādasdarbības jomas(enciklopēdiskavaiskaidrojoša)vārdnīca”(VPSV2007:210),arīterminoloģiskimulsinošienosaukumi”vārdene”, ”vārdenīte”,piemēram:Skatuves ABC: terminu glosārijs ar angļu, franču, vācu, spāņu, itāļu, krievu tulkojumiem(SABc1997),Komunikāciju leksikons(KL2004),Eiropas Savienības leksikons: politika, ekonomika, vēsture, kultūra (ESL2004),Tautlietu vārdene (TV2009),Mūzikas terminu vārdenīte (MTV2010).Līdzīga terminuun leksikogrāfisku izdevumunosaukumudažādībasastopamaarīangļuvalodā,kurizdevumuapzīmēšanaitieklietotivārdialveary, expositor, glossary, lexicon, table alphabetical, thesaurus, treasuryu.c.

43%tulkojošajāmterminuvārdnīcāmnosaukumātiekminētasvalodas,kādās termini doti, piemēram: Celtniecības terminu vārdnīca angļu-latviešu-krievu valodā(cTV2003),Terminologia medica: latīņu-latviešu medicīnas terminu vārdnīca (TM2005),Palīgs gardēdim: angļu, latviešu, krievu skaidrojošā vārdnīca (PG2006),Latviešu-krievu, krievu-latviešu ilustrētā būvniecības terminu vārdnīca (IBTV2000),Krievu-latviešu vēstures vārdnīca(KLVV1997).

divvalodu abpusējām vārdnīcām abas valodas parastiminētas jau no-saukumā, piemēram:Latviešu-krievu, krievu-latviešu dabaszinību vārdnīca sko-lēniem: bioloģija, ģeogrāfija (dVS 2009), Biznesa terminu skaidrojošā vārdnīca: latviešu-krievu, krievu-latviešu(BTSV2003),Latviešu-krievu, krievu-latviešu juridisko terminu vārdnīca(JTV1994),Meža nozares termini: angļu-latviešu-angļu valodā(MNT2007).

Arīvairākvalodu(t.i.,vairāknekādivas)vārdnīcāmvalodasbieživienirnorādītas jau nosaukumā vai apakšnosaukumā, piemēram: Biznesa terminu skaidrojošā vārdnīca: vācu-angļu-latviešu-krievu, latviešu-vācu-angļu-krievu(BTSV2001),Leksikogrāfijas terminu vārdnīca (franču-latviešu-angļu valodā)(LTV2002),Krievu-latviešu-lietuviešu jūrniecības juridisko terminu vārdnīca (JJTV 2004), Latviešu-angļu-vācu-krievu ilustrētā ģeomorfoloģijas terminu vārdnīca(IĢTV1997).Jāatzīst,ka,novienaspuses,veidojasļotigaršizdevumanosaukums,bet,nootraspuses,irsniegtaprecīzaunvisaptverošainformācijaparvārdnīcāatro-damo.Tačupētījumsrāda,kadivvaloduvārdnīcāmvalodasnosauktasbie-žāk,turpretīvairākvaloduvārdnīcām–daudzretāk.

Norādepar valodām ir vērtīga informācija nosaukumā, bet ir arī tādasvārdnīcas, kuru nosaukumā valodas vispār netiek minētas, piemēram,



Ekonomikas un finanšu vārdnīca (EFV 2003), kurā termins dots gan latviešu,gan angļu valodā, vai Rūpnieciskā īpašuma aizsardzība: skaidrojošā vārdnīca (RīASV1999),kurāterminuekvivalentidotipiecāsvalodās.

dažkārtterminuskaidrojumiirpieejami,piemēram,rokasgrāmatasbei-gās,tāpēcinformācijaparšāduterminuresursuatrodamatikaigrāmatassa-turā(betnenosaukumā),piemēram:V.Veidenfelds,V.Vesels.Eiropa no A līdz Z: Eiropas intergrācijas rokasgrāmata(EIR2000),ērikaZimule.Literatūras rokasgrāmata skolēniem: mācību līdzeklis (LRS 1995),ArtursPriedītis. Kulturoloģijas terminu vārdnīca grāmatā Ievads kulturoloģijā.Kultūras teorija un kultūras vēsture (KTV2003),JanīnaKursīte.Poētikas terminu vārdnīcagrāmatāRaiņa dzejas poētika (PTV 1996). Šie terminu avoti ir visgrūtāk atrodamie, tāpēc, iespējams,arī vismazāk izmantotie, jo izdevumanosaukumsneietver informācijuparto,kagrāmatāatrodamaarīvārdnīca.

Terminuvārdnīcasreizēmtiekveidotaskānozaruenciklopēdijas,tasno-jaušamsarīpēcnosaukuma,piemēram:Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos (VTVJT2001),Eiropas Savienības leksikons: politika, ekonomika, vēsture, kultūra(ESL2004).

dažāmvārdnīcāmnosaukumātiekminētsvārdnīcasapjoms,vainunorā-dotšķirkļuskaitu,vaiarīdodotaptuvenunorādiparvārdnīcasapjomu,pie-mēram:Svešvārdu vārdnīca: 25000 vārdu un terminu(SV2008),Nacionālie procesi. Nacionālā politika: īsa terminu vārdnīca(NPNP1999),Īsa angļu-latviešu, latviešu-angļu biomehānikas terminu mācību vārdnīca(īBTMV2008).Šādatradīcijanākno20.gs.vidusleksikogrāfiskāsprakses(partosk.Helviga2015:195–196).

Pārdomas par vārdnīcu iedalījumu pēc apjomaŠķirkļuskaitsirviensnosvarīgākajiemkritērijiemjaunasvārdnīcaskon-

cepcijas izstrādē un arī būtisks reklāmas faktors. Šo informāciju vārdnīcaslietotājsmeklēanotācijā,ievadā,priekšvārdāvaipēcvārdā,betļotibiežitāarīneatrod.Pētījumāiegūtiedatiliecina,ka42%terminoloģiskoizdevumunavatrodamanekādainformācijaparšķirkļuskaitu.Neretiparvārdnīcasnelieloapjomu norāda nosaukumā ietvertie vārdi – īsā, mazā, vārdnīciņa, vārdenīte u.tml.,bettasnavpietiekami,laiveiktuklasificēšanupēcšīkritērija.

L.Rozepēcapjomavārdnīcasiedala:lielaapjoma–ar80000unvairākvārdiem;1)vidējaapjoma–ar20000–80000vārdiem;2)mazaapjoma–līdz20000vārdiem(Roze1982:95).3)

149

Iespējams,kašisiedalījumsbūtujāattiecinauzvispārīgajāmvārdnīcām,tačuspeciālajāmvārdnīcāmcitukritērijulatviešuleksikogrāfijānav,betap-zīmējumimaza apjoma un vidēja apjomavārdnīcastieklietotibezkādiemtu-vākiempaskaidrojumiem.

Tātadtikainedaudzvairākparpusiterminuvārdnīcu(58%)irnorādītsšķirkļuskaits,kovarizmantotstatistiskiemsalīdzinājumiem.Notāmlielākādaļa(85%)irmazaapjomavārdnīcas–līdz20000šķirkļu.Tačušīkategorijair ļotineviendabīga, tāpēcbūtuvēlamsvēlkādspapildu iedalījums,piemē-ram, lielai daļai vārdnīcu šķirkļu skaits ir ap 2000–5000 terminu, kas nomazo vārdnīcu grupas būtu raksturojamas kā vidēji mazas, piemēram: Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca (TVTSV 2008) ≈ 2000 ter-minu,Logopēdijas terminu skaidrojošā vārdnīca(LTSV2012)≈2800terminu,Juridisko terminu vārdnīca: angļu-latviešu, latviešu-angļu(JTV2009)≈3200terminu,Likum došanas aktu terminu vārdnīca (LATV 1999) ≈ 4200 terminu u. c. Tāduvārdnīcu, kas mazo vārdnīcu grupā būtu raksturojamas kā apjomīgākās(šķirkļuskaitsap10000–20000),irpavisamnedaudz,piemēram,Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELdoT1995)≈11000terminu, Jaunā autotehnisko terminu vārdnīca (JATV1997) ≈ 12 000 terminu,Militāro jēdzienu skaidrojošā vārdnīca ar pamatterminu tulkojumu angļu valodā (MJSV 2008) ≈15300terminuu.c.Savukārtplašagrupa(36%)veidojasarapjomaziņāļotimazāmvārdnīcām,kamšķirkļuskaits irmazāksparvienutūkstotivaipatmazāks par 500, piemēram, Tehnisko terminu vārdnīca: mācību līdzeklis (TTV2006)–919 termini,Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca: mācību līdzeklis vidusskolām (ESV2007)–764 termini,Lingvodidaktikas terminu skaidrojošā vārd-nīca (LTSV 2011) ≈ 470 terminu, Valodas prasmes pārbaudes terminu vārdnīca (VPPTV 2004) – 434 termini, Kriminālprocesuālo terminu skaidrojošā vārdnīca (KTSV1998)≈400terminu, Eiropas Savienības leksikons: politika, ekonomika, vēsture, kultūra (ESL2004)–160šķirkļu.Nelielaapjomavārdnīcasveidotasvainušauru,specifiskunozaruterminoloģijā,vaiarīkāmācībulīdzekļiplašā-kāmnozarterminoloģijasjomām.

Apmēram13%terminuvārdnīcuirvidējaapjoma(20000–80000šķirkļu),kasspeciālovārdnīcugrupābūtuuzskatāmasparlielāmvārdnīcām.Tāsvis-biežāk ir 20 000–50 000 šķirkļu lielas, piemēram, Latviešu-krievu, krievu- latviešu juridisko terminuvārdnīca(JTV1994)≈20000terminu,Krievu-latviešu dzelzceļa terminu vārdnīca (KLdzTV 1998) ≈ 22 200 terminu, Angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīca (JTV 2008) ≈ 40 000 terminu, Celtniecības terminu vārd nīca angļu-latviešu-krievu valodā(cTV2003)≈51000terminu.dažkārtarī



šāda apjoma vārdnīcas tiek sauktas par īsām, mācību vārdnīcām, piemēram,Īsa angļu-latviešu, latviešu-angļu biomehānikas terminu mācību vārdnīca (īBTMV2008)≈36000šķirkļu.Tasvēlreizakcentēto,kavārdnīcuklasifikā-cijaapjomaziņāirpārskatāmaunprecizējama.

Tikai vienano aplūkotajām143 vārdnīcām (pēcL.Rozes iedalījuma) iruzskatāmaparlielu.TāirAngļu-latviešu muitas terminu vārdnīca(ALMTV1997),kurāiekļauti120000šķirkļu.

Vārdnīcu veidotāji šķirkļu skaitu ir norādījuši atšķirīgi – irminēts ganprecīzsskaits,gantikaiaptuveniskaitļi.Unsaskaitītāsterminoloģiskāsvie-nības tiek sauktas atšķirīgi – vārdi, skaidrojumi, šķirkļi, termini, vārdkopas un vārdkoptermini.

Iespējams,kašisvārdnīcasraksturotājelementsirskatāmsplašāk:nevisskaitot šķirkļus, bet norādot aptverto nozaru skaitu (vienas nozares, divusaskarnozaru, daudznozaru), akcentējot vārdnīcas uzdevumu un adresātu(mācībulīdzeklisskolēniemunstudentiem,terminuekvivalentitulkiemuntulkotājiem,padziļināts terminu skaidrojumsnozares speciālistiem)u. tml.Šie jautājumi ir ļoti būtiski gan vārdnīcas koncepcijas izveidē, gan precīzanosaukumadošanā, gan izdevniecībaspolitikaskontekstā, ganprecīzāno-rādēpircējam/lietotājam.

Secinājumi1. Lai gan tradicionāli terminu vārdnīcas pieskaitāmas pie speciālajām

(arīnozaru)vārdnīcām,kasirvienanoplašākajāmvārdnīcugrupām,pēdē-jāsdesmitgadēsganlatviešu,ganRietumuleksikogrāfijāterminuvārdnīcaskļūst visaptverošākas – šķirkļi tiek veidoti ar skaidrojošu, tulkojošu unenciklopēdiskuievirzi,tādēļdažbrīdnavskaidrinosakāmaizdevumapiede-rība vai nepiederība terminogrāfijai. Vārdnīcu veidotāji un izdevēji, iespē-jams, arī lietotāji to uztver kā maksimāli pilnīgu un informācijas bagātuuzziņuavotu,līdzartomūsdienuterminuvārdnīcasvairsnaviespējamsap-rakstīt pēc tradicionālā tipoloģiskā iedalījuma, tām piemīt jaukts un sintē-tisksraksturs.Latviešuleksikogrāfijāunterminogrāfijāšaiparādībainepie-ciešams sniegt atjauninātu teorētisko bāzi un veikt plašākus pētījumus, joterminogrāfiskoizdevumuirļotidaudz.

2.Ņemotvērāplūstošāsrobežasunneskaidroskritērijus,terminuvārd-nīcu raksturošanai svarīgi izvēlēties pēc iespējas plašākusmakrostruktūruunmikrostruktūruraksturojošuselementus.Fiksējošounskaidrojošovārd-

151

nīcu irsamērāmaz, joparastišķirkļos tiek iekļautiarī terminuekvivalenti,lietojumapiemēriunenciklopēdiskaraksturainformācija.Plašiskaidrojumiraksturīgiiesācējiemunskolēniemadresētajāsvārdnīcās,kāarīhumanitāro,teoloģijas, mākslas u. c. nozaru vārdnīcās. Ja jēdziena nozīmes niansi naviespējamsatklātarterminasinonīmu,tadtastieksniegtsaprakstošivaidefi-nīcijasveidā.

3.Terminoloģiskaraksturaizdevumiemnosaukumātikaireizumisparā-dāsvārds”vārdnīca”vaivārdkopa”terminuvārdnīca”,bieživien toaizstājvārdi ”jēdzienu skaidrojošā”, ”leksikas skaidrojošā”, ”glosārijs”, ”leksikons”u.c.Vārdnīcuautorinevienmērnosaukumāprecīziatspoguļovārdnīcasbū-tību. Lai vārdnīcu lietotājam būtu veiksmīgāka nepieciešamās vārdnīcasmeklēšanaunatrašana,vārdnīcusastādītājiembūtuvēlamsnosaukumāno-rādītprecīzuinformāciju,piemēram,valodas,kurāsterminidoti,nozarivaijomu,kāarīto,vaivārdnīcairskaidrojošā.

4.Vārdnīcuveidotāji vārdnīcā iekļauto šķirkļu skaitunorādanelabprāt.Partoliecinafakts,ka42%vārdnīcušķirkļuskaitsnetieknorādīts.Apjomanorādīšana pētniekiempalīdzētu noteikt precīzākus kvantitatīvos rādītājusun izdarīt secinājumus,kā arī (kaut tikai aptuveninorādīts šķirkļu skaits)vārdnīcaslietotājamdotuiespējuspriestpartāspilnīgumu.Terminogrāfijasteorijāiraktualizējamsiedalījumspēcapjoma,laivārdnīculietotājiembūtuskaidrs,kosauc,piemēram,parvidējaapjomaterminuvārdnīcu.

5.Tulkojošajās terminuvārdnīcās iekļautovalodu izvēlinosakavārdnī-casnozare,vēsturiskaiskontekstsunizdošanasmērķis.Nopētījumāaplūko-tajāmvārdnīcāmvisbiežāktāsirbilingvālas(galvenokārtlatviešuunangļu,latviešuunkrievuvalodā). 15%vārdnīcās terminu ekvivalenti sniegti trīsvalodās(visbiežāklatviešu,krievu,angļuvalodā,arīfranču,vācu,lietuviešuvalodā).

6. Rakstā, sniedzot apkopojumu par galvenajām leksikogrāfijas teorijasatziņāmunraksturojot terminuvārdnīcukvantitatīvāsunkvalitatīvās iezī-mes, ir ieskicēti problemātiskākie tipoloģijas aspekti. Pētījums būtu izvēr-šamsvēlcitosaspektos,piemēram,autorībasjautājumi,lietotpratībaskritērijiu.c.Taču jauaplūkotie teorētiskieunpraktiskieaspektirāda,kamūsdienulatviešuterminogrāfijas izdevumuidentificēšanā,klasificēšanāunaprakstī-šanānepieciešamsmūsdienīgot arī leksikogrāfijas teorijaspamatnostādnes.



Avoti

ALJTV2008 – Angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīca(2008).Sast.A.daugavvanags,N.Kļimoviča.Rīga:Avots.

ALKIV2001 – Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca: datori,datuapstrādeunpārraide(2001).Rīga:Avots.

ALLT2003 – Angļu un latviešu literatūrzinātniskā terminoloģija:mācībulīdzeklispe-dagoģijasunsvešvalodufakultāšustudentiem(2003).Sast.I.Surkova.Rīga:Ekonomikasunkultūrasaugstskola.

ALMTV1997– Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca (1997).Autorukol.I.Matisonesvad.Rīga:Jāņasēta.

ALNTV2006– Angļu-latviešu nodokļu terminu vārdnīca (2006).Sast. I.Matisonesvad.Rīga:RTU.

ALSd1998 – Leikuma,Lidija,Zariņa,Skaidrīte,ābeltiņš,Māris(1998).Angļu-latviešu skaidrojošā datorvārdnīca.Rīga:Jumava.

ATV1994 – Graudonis,Jānis(1994).Arheoloģijas terminu vārdnīca.Rīga:Zinātne.BLSV2003 – Biznesa leksikas skaidrojošā vārdnīca:angļu-latviešu(2003).Sast.A.Pur-

viņš.Rīga:Avots.BTV1999 – Angļu-latviešu-krievu biznesa terminu vārdnīca(1999).Sast.V.Agamdža-

nova,E.Laurenovičau.c.Rīga:Jumava.BTSV2001 – Biznesa terminu skaidrojošā vārdnīca:vācu-angļu-latviešu-krievu,latviešu-

vācu-angļu-krievu(2001).Sast.M.Rurāne.Rīga:Kamene.BTSV2003 – Biznesa terminu skaidrojošā vārdnīca: latviešu-krievu,krievu-latviešu

(2003).Sast.M.Rurāne,M.Volodina.Rīga:Kamene.BTSV2005 – Bībeles terminu skaidrojošā vārdnīca(2005).Rīga:daugava.cTV2003 – Krauklis,Vilis(2003).Celtniecības terminu vārdnīca angļu-latviešu-krievu

valodā.Rīga:Telamons.dTSV2001 – Demogrāfisko terminu skaidrojošā vārdnīca:latviešuunangļuvalodā(2001).

P.Zvidriņazin.red.Rīga:LatvijasUniversitāte.dzV2002 – Kursīte,Janīna(2002).Dzejas vārdnīca.Rīga:Zinātne.dVS2009 – Latviešu-krievu, krievu-latviešu dabaszinību vārdnīca skolēniem:bioloģija,

ģeogrāfija(2009).Sast.M.Pupiņš,I.Ščemeļova,A.Škute.Rīga:ZvaigzneABc.

EEV2003 – Timmermanis,Kārlis,Zviedris,Andrejsu.c.(2003).Latviešu-vācu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca.Rīga:Latvenergo.

EFV2003 – Ekonomikas un finanšu vārdnīca(2003).Rīga:NordenAB.EIR2000 – Veidenfelds,Verners,Vesels,Volfgangs (2000).EiropasABcpamat-

termini.Eiropa no A līdz Z:Eiropas integrācijasrokasgrāmata.Rīga:AlbertsXII,353.–387.lpp.

ELdoT1995 – Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (1995)Autorukol.V.Skujiņasvad.Rīga:LZALatviešuvalodasinstitūts.

153

EPSV1997 – Elektroenerģētikas pamatterminu skaidrojošā vārdnīca(1997).Rīga:Jumava.ESL2004 – Šreters,HanssJergs(2004).Eiropas Savienības leksikons:ekonomika,vēs-

ture,kultūra.Rīga:Jumava.ESTV2004 – Eiropas Savienības terminu vārdnīca (angļu-franču-latviešu)(2004).Rīga:

Madris.ESV2000 – Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca(2000).Sast.autorukol.R.Grēviņasvad.

Rīga:Zinātne.ESV2007 – Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca:mācībupalīglīdzeklisvidusskolām(2007).

Sast.A.ābeltiņa.Rīga:Biznesaaugstskola”Turība”.ETV1992 – Ekonomikas terminu vārdnīca:latviešu,krievu,angļu,vācu,franču,lietu-

viešu,igauņuvalodā(1992).Sast.J.Porietis.Rīga:LatvijasUniversitāte.FTV1997 – Fizika no skolēna līdz skolotājam.Terminoloģijas vārdnīca (latviešu-krievu,

krievu-latviešu):eksperimentālaismācībulīdzeklis(1997).Sast.A.Kaže,N.Kaže.Rīga:Apgāds”Si”.

GJSV2005 – Grāmatvedības jēdzienu skaidrojošā vārdnīca(2005).Sast.V.Kvēle.Rīga:Avots.GTSV2002 – Šteina,Inese(2002).Garīgo terminu skaidrojošā vārdnīca.Rīga:Zvaigzne

ABc.ITSV1998 – Izglītības terminu skaidrojošā vārdnīca (1998).Rīga:LatvijasPašvaldību

mācībucentrs.IBTV2000 – Killers,VilhelmsK. (2000).Latviešu-krievu ilustrētā būvniecības terminu

vārdnīca.Tulk.J.Kaurāts.Rīga:Avots.IĢTV1997 – Latviešu-angļu-vācu-krievu ilustrētā ģeomorfoloģijas terminu vārdnīca(1997).

I.GrīnesunV.Zelčassakārtojumāunred.Rīga:P&K.īBTMV2008– Īsa angļu-latviešu, latviešu-angļu biomehānikas terminu mācību vārdnīca

(2008).daugavpils:Saule.JATV1997 – Jaunā autotehnisko terminu vārdnīca(1997).Sast.G.Liberts.Rīga:Antiope.JJTV2004 – Bergholcs,Jons(2004).Krievu-latviešu-lietuviešu jūrniecības juridisko terminu

vārdnīca.Rīga:Avots.JTSV2001 – Jūrniecības terminu skaidrojošā vārdnīca(2001).Rīga:LatvijasJūrasakadē-

mijasJūrastransportanodaļa.JTV1994 – Latviešu-krievu, krievu-latviešu juridisko terminu vārdnīca(1994).J.Vēbera

visp.red.Rīga:Rasma.JTV2008 –Angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīca(2008).Sast.A.daugavvanags,

N.Kļimoviča.Rīga:Avots.JTV2009 – Birznieks,Jānis(2009).Juridisko terminu vārdnīca:angļu-latviešu,latviešu-

angļu.Rīga:Multineo.JTVU1997 – Juridisko terminu vārdnīca uzņēmējdarbībai (1997).Sast.V.Skuja.Rīga:

Ekonomiskoreformuinstitūts.KL2004 – Krauklis, Jānis,Ločmelis, Jāzeps(2004).Komunikācijas leksikons.Rīga:

Jumava.



KLdzTV1998– Krievu-latviešu dzelzceļa terminu vārdnīca(1998).1.izdevums.Autorukol.V.Skujiņaszin.red.Rīga:Latvijasdzelzceļš.

KLGTV1994– Krievu-latviešu grāmatvedības terminu vārdnīca(1994).Rīga:AFS.KLVV1997 – Krievu-latviešu vēstures vārdnīca(1997).Atb.red.A.Ivanovs.daugavpils:

Saule.KTSV1998 – Meikališa,ārija(1998).Kriminālprocesuālo terminu skaidrojošā vārdnīca.

Rīga:RaKa.KTV2003 – Priedītis,Arturs(2003).Ievads kulturoloģijā:kultūrasteorijaunkultūras

vēsture.daugavpils:A.K.A.LATV1999 – Krauklis,Vilis,Ūķis,Gundars,Krauklis,Jānis(1999).Likumdošanas aktu

terminu vārdnīca.Rīga:SenersR.LRcTV2001 – Latvijas Republikas Civillikuma terminu vārdnīca: latviešu-angļu,angļu-

latviešu(2001).Rīga:Tulkošanasunterminoloģijascentrs.LRS1995 – dažiteorijasjēdzieni.Literatūras rokasgrāmata skolēniem:mācībulīdzeklis

(1995).Sakārt.ē.Zimule.Rīga:ZvaigzneABc,304–315.LTSV2011 – Lingvodidaktikas terminu skaidrojošā vārdnīca(2011).V.Skujiņasvad.Rīga:

LULatviešuvalodasinstitūts.LTSV2012 – Lūse,Judīte,Miltiņa,Irēna,Tūbele,Sarmīte(2012).Logopēdijas terminu

skaidrojošā vārdnīca.Rīga:RaKa.LTV2002 – Leksikogrāfijas terminu vārdnīca (franču-latviešu-angļuvalodā) (2002).

Sast.A.Bankavs.Rīga:LULatviešuvalodasinstitūts.LVRTV2002 – Latviešu-vācu robežsardzes terminoloģijas vārdnīca(2002).Sast.I.Barševskis,

d.Lāce.Rīga:LPA.MJSV2008 – Justs,Francis(2008).Militāro jēdzienu skaidrojošā vārdnīca ar pamatterminu

tulkojumu angļu valodā.Rīga:Avots.MKVIA2011– Aldersons,Jūlijs(2011).Mākslas un kultūras vārdnīca ar interneta atslēg

vārdiem.Rīga:ZvaigzneABc.ML2006 – Kārkliņš,Ludvigs(2006).Mūzikas leksikons.Rīga:RaKa.MMKTV1998 – Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca: lat-

viešu-angļu-vācu-franču-krievu(1998).Sast.J.dolacis.Rīga:Anterna.MNT2007 – Meža nozares termini.Eiropas Savienības un citos starptautiskos tiesību aktos

lietoto meža nozares terminu vārdnīca:angļu-latviešu-angļu(2007).Rīga:Tulkošanasunterminoloģijascentrs.

MPSV2001 – Mehānikas pamatterminu skaidrojošā vārdnīca:latviešu,angļu,vācu,krie-vuvalodā(2001).Autorukol.V.Tamužavad.Rīga:LatvijasNacionālāmehānikaskomiteja.

MRJ2006 – Mistikas un reliģijas jēdzieni:skaidrojošāvārdnīca(2006).Sast.K.Riek-stiņš.Rīga:Avots.

MSV2007 – Medicīnas svešvārdu vārdnīca(2007).Sast.R.Viņķele.Rīga:Avots.MTV1997 – Mehānikas terminoloģijas vārdnīca 4 valodās:latviešu,angļu,vācu,krievu

(1997).Rīga:LatvijasNacionālāmehānikaskomiteja.

155

MTV2010 – Torgāns,Jānis(2010).Mūzikas terminu vārdenīte.Rīga:Zinātne.MV2004 – Mitoloģijas vārdnīca(2004).Sast.I.Vjatere.Rīga:Avots.NPNP1999 – Brolišs,Jāzeps(1999).Nacionālie procesi. Nacionālā politika: īsaterminu

vārdnīca.Rēzekne:RēzeknesAugstskola.ocLT2001 – Ostu celtniecībā lietotie termini krievu-latviešu-angļu valodā(2001).Zin.red.

V.Skujiņa.Rīga:Jumava.PG2006 – Palīgs gardēdim:angļu,latviešu,krievuskaidrojošāvārdnīca(2006).Sast.

V.Kozuleu.c.Rīga:Avots.PTSV2000 – Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca(2000).Sast.autorukol.V.Skujiņas

vad.Rīga:ZvaigzneABc.PTV1996 – Kursīte,Janīna(1996).Poētikasterminuvārdnīca.Raiņa dzejas poētika.

Rīga:Zinātne.PV1999 – Psiholoģijas vārdnīca(1999).G.Breslavared.Rīga:Mācībugrāmata.PVEV2006 – Roldugins,Valērijs (2006).Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca.Tulk.

K.Erdmane,A.Švītiņš.Rīga:Jumava.RīASV1999 – Poļakovs,Georgijs (1999).Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības skaidrojošā

vārdnīca.Rīga:LRPatentuvalde.SABc1997 – Strautmanis,Alfreds(1997). Skatuves ABC:terminuglosārijsarangļu,

franču,vācu,spāņu,itāļu,krievutulkojumiem.Rīga:Sprīdītis.SdTV2000 – Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca(2000).Rīga:Sociālādarbaunsociālās

pedagoģijasaugstskola”Attīstība”.SSV1997 – Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca:skolāmunpašmācībai(1997).Rīga:Lat-

vijasUniversitātesSocioloģijaskatedra.SV2008 – Svešvārdu vārdnīca:25000vārduunterminu(2008).Rīga:Avots.TEoPTV1992 – Tirdzniecības ekonomikas, organizācijas un pārvaldes terminu vārdnīca

(1992).Sast.V.Strazdiņa,M.Vīksniņš.Rīga:Zinātne.TM2005 – Rudzītis,Kristaps(2005).Terminologia medica:latīņu-latviešumedicīnas

terminuvārdnīca.Rīga:Nacionālaisapgāds.TTV2006 – Mironovs,Viktors(2006).Tehnisko terminu vārdnīca:mācībulīdzeklis.

Rīga;Smiltene:Smiltenes29.arodvidusskola.TV2009 – Kursīte, Janīna (2009).Tautlietu vārdene.Rīga:Nemateriālākultūras

mantojumavalstsaģentūra.TVTSV2008 – Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca(2008).Rīga:LREko-

nomikasministrija.VF2000 – Vilks,Andris(2000).Vārdnīca filozofijā vidusskolām.Rīga:RaKa.VJSV2005 – Skangale,Lilija (2005).Vēsturisko jēdzienu skaidrojošā vārdnīca:mācību

līdzeklisvēsturē.Rīga:RaKa.VPPTV2004 – Valodas prasmes pārbaudes terminu vārdnīca(2004).Rīga:LRNaturalizācijas

pārvalde.VPSV2007 – Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca(2007).Rīga:LULatviešu

valodasinstitūts.



VTVJT2001 – Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos(2001).Sast.P.Valters.Rīga:divergens.

VZTSV1999 – Vides zinību terminu skaidrojošā vārdnīca:mācībulīdzeklis(1999).Rīga:Jumava.

ZTV2001 – Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca.(2001).Rīga:NordenAB.

LiteratūraAtkins,BerylT.Sue,Rundell,Michael(2008).1. The Oxford Guide to Practical Lexico-graphy.oxford;Newyork:oxfordUniversityPress.Baldunčiks,Juris(2008).Terminoloģiskiemutantimūsdienulatviešuvalodā.2. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi,3.Rīga:LUAkadēmiskaisapgāds,26–37.Baldunčiks,Juris(2012a).Priekšvārds.3. Vārdnīcu izstrāde Latvijā 1991–2010.PētījumsJ.Baldunčikavadībā.Rīga:LVA,6–15.Baldunčiks, Juris (2012b).Pārskatsparnozīmīgākajāmvienvalodasvārdnīcām:4.skaidrojošāsvārdnīcas,svešvārduvārdnīcas,etimoloģijasvārdnīcas,slengavārd-nīcas.Vārdnīcu izstrāde Latvijā 1991–2010.PētījumsJ.Baldunčikavadībā.Rīga:LVA,108–190.Baldunčiks,Juris5. (2015).Vārduunnozīmju[ne]iekļaušanavārdnīcā:vērojumiunsecinājumi. Vārdnīcas un valoda.Valstsvalodaskomisijasraksti,7.sēj.Rīga:Zinātne,9–28.Baltiņš,Māris(2006).Latviešuterminoloģijasattīstība:mantojums,problēmasun6.perspektīvas.Letonikas pirmais kongress. Valodniecības raksti.Rīga:LatvijasZinātņuakadēmija,72–79.Baltiņš,Māris(2007).Terminoloģijasprocesanormatīvābāze:esošaisunvēlamais.7.Latviešu valoda – pastāvīgā un mainīgā.Valstsvalodaskomisijasraksti,3.sēj.Rīga:Zinātne,32–53.Baltiņš,Māris(2008).Iespiestoterminoloģiskoresursuveidiuntosalīdzinošsrak-8.sturojums.Vārds un tā pētīšanas aspekti.Rakstukrāj.,12(2).Liepāja:LiePA,17–28.Baltiņš,Māris(2012).dažasretākaplūkotas20.un30.gaduterminoloģijasvārdnīcas.9.Vārds un tā pētīšanas aspekti.Rakstukrāj.,16(2).Liepāja:LiePA,19–31.Baltiņš,Māris.(2015).Parjaunradīto(jaunieteikto)vārdumarķēšanuterminoloģiskos10.unleksikogrāfiskosizdevumos.Vārdnīcas un valoda.Valstsvalodaskomisijasraksti,7.sēj.Rīga:Zinātne,53–69.Béjoint,Henri(2000).11. Modern Lexicography.An Introduction.oxford:oxfordUniver-sityPress.Béjoint,Henri(2010).12. The Lexicography of English.Newyork:oxfordUniversityPress. 13.Latvijā izdotās latviešu valodas vārdnīcas: bibliogrāfisks rādītājs (1900–1994). (1995). Sast. M. Banga, G. Cakule, S. Kļaviņa, B. Mūrniece, S. Zariņa. Rīga: Latvijas Universitāte.Bušs,ojārs(2004).Terminiunonīmi:dažaskopīgasiezīmes.14. Terminologijos istorijos ir dabarties problemos.Vilnius:Lietuviųkalbosinstitutas,159–167.

157

cakule,Gaida(1969).Latvijā izdotāsvārdnīcas laikāno1900. līdz1966.gadam.15.Bibliogrāfija.P. Stučkas LVU Zinātniskie raksti,118.sēj.Rīga:LVU,144–197.crystal,david(1992).16. An Encyclopedic Dictionary of Language and Languages.oxford,UK;cambridge,Mass.,USA:Blackwell.crystal,david(2009).Newwordsforold.17. Editing matters:magazineforeditorsandproofreaders.Jan/Feb,4.Helviga,Anita(2015).18. Latviešu literatūrzinātnes terminoloģija: vēsturiskais, lingvistiskais un terminogrāfiskais raksturojums:promocijasdarbs.Liepāja:LiepājasUniversitāte.Jakaitienė,Evalda(2005).19. Leksikografija.Vilnius:Mokslo irenciklopedijų leidybosinstitutas.Jansone,Ilga,Veisbergs,Andrejs(2013).Vārdnīcas.20. Latviešu valoda.A.Veisbergared.Rīga:LUAkadēmiskaisapgāds,435–452.Kudashev, Igor (2007).Terminographyvs.LexicographyoppositionRevisited.21.Oversättningsteori, facksprak och flersprakighet,Nr34.Vasa:VAKKI,157–166. 22.Latviešu valoda(2013).A.Veisbergared.Rīga:LUAkadēmiskaisapgāds.Laua,Alīse(1981).23. Latviešu leksikoloģija.Rīga:Zvaigzne.Littman,Bernard(2006).24. Selecting A Dictionary.[Sk.02.04.2016.]Pieejams:http://www.elearnaid.com/dictionaries.html 25. Latvijas Padomju enciklopēdija (1984). 52 sējums.Galvenie redaktori P. Jērāns,S.Ziemelis.Rīga:Galvenāenciklopēdijuredakcija.Nītiņa,daina,Iļjinska,Larisa,Platonova,Marina(2008).26. Nozīme valodā: lingvistiskie un ekstralingvistiskie aspekti.Rīga:RTUValoduinstitūts,RTUizdevniecība.Peina,Elīna27. (2016).Mūsdienu latviešu terminogrāfijas raksturojums: teorētiskie aspekti un praktiskā analīze :maģistradarbs.Liepāja:LiepājasUniversitāte.Roze,Liene(1982).28. Pasaule vārdnīcas skatījumā.Rīga:Zinātne.Skujiņa,Valentīna(2002).29. Latviešu terminoloģijas izstrādes principi.otrais,labotaisunpapildinātaisizd.Rīga:LVI. 30.A Practical Guide to Lexicography(2003).Ed.byPietvanSterkenburg.Amsterdam,Philadelphia:JohnBenjaminsPubl.co.Šmite,Astra(2012).Latvijā izdotāsvārdnīcas(1991–2010).Bibliogrāfiskssaraksts.31.Vārdnīcu izstrāde Latvijā 1991–2010.PētījumsJ.Baldunčikavad.Rīga:LVA,192–247.Tarp,Swen(2015).detectinguserneedsfornewonlinedictionaryproject.32. Research into dictionary use.Mannheim:InstitutfürdeutscheSprache,16–26. 33. Situācijas izpēte latviešu terminoloģijas izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas jomā:problēmuidentifikācijauntorisinājumi(2005).Rīga:Tulkošanasunterminoloģijascentrs. 34. Latviešu valodas terminoloģijas resursu kvalitātes un pieejamības apzināšana dažādās zinātnes un praktiskās darbības nozarēs(2007).Rīga:Valstsaģentūra”Tulkošanasunterminoloģijascentrs”.Veckāgana,Vēsma(2010).35. Latviešu valoda 10. klasei.Rīga:Lielvārds.Veisbergs,Andrejs(2015).Priekšvārds.36. Vārdnīcas un valoda.Valstsvalodaskomisijasraksti,7.sēj.Rīga:Zinātne,7.



Žīgure,Veneta(2004).Angļu-latviešuviltusdrauguietekmeunizplatībatulkošanā.37.Vārds un tā pētīšanas aspekti. Rakstukrāj.,8.Liepāja:LiePA,384–389..Дубичинский,В.(2008).38. Лексикография русского языка :учеб.пособие.Мocквa:Наука,Флинта.Табанакова,Вера (2001).39. Идеографическое описание научной терминологии в специальных словарях :диссертациянасоисканиеученойстепенидокторафилологическихнаук.Тюмень:Тюменскийгосударственныйуниверситет.

SoMETHEoRETIcALANdPRAcTIcALASPEcTSoFcoNTEMPoRARyLATVIANTERMINoGRAPHy

SummaryNowadaysthereisnounifieddivisionprincipleforthedictionaries,theirentries

arenotformedinahomogeneousmanner,thusitcannotalwaysbedeterminedwhetherthelexicographicaleditionisaffiliatedtoterminographyorisirrelevant.contemporarytermdictionariescontainvariouslexicographicalpublicationcharacteristics,thustheybecomemoreinclusive,complexandplentifulofinformation.

Thearticlediscussesthechangeinthetermdictionariesinthelast20to25years,howheterogeneousanduniversaltheyhavebecome.Theresearchexamines143Latviantermdictionariesthathavebeenpublishedbetween1991and2015.

Theaimof theresearch is tocharacterise the theoreticalaspectsandpracticalsolutionsofthecontemporaryLatviantermdictionaries,givinginsightintothetypo-logicalcriteriaofthedictionariesandhighlightingthepointsofquery,detectingandcharacterisingsomeoftheirqualitativeandquantitativeindicators:title,volumeandtheuseoflanguages.

Thearticlegivesanoverviewofthemaintheoreticalaspectsoftheterminography,thedictionaries’typologicalcriteriaandthekeyissuesconcerningit.Bygivingasum-maryaboutthekeytheoreticalaspectsof the lexicographyanddescribingthetermdictionaries’squantitativeandqualitative features, themostproblematic typologyaspectshavebeendetermined.Theresultoftheresearchshowsthatanewapproachin the identification,classificationanddescribingofcontemporary terminographypublicationsisrequired,basedonamendedlexicographytheory.

KārļaMīlenbahaaizsāktā“Latviešuvalodasvārdnīca” (ME) irdaudzē-jādāziņāunikālsnotikumslatviešuvalodniecībāunLatvijaskultūrāplašākānozīmēnevienarsavumilzīgoapjomuunšķirkļuskaitu(sešimilzusējumi),bet arī pēc tās tapšanas gaitas un laikabiedru vērtējumiem. Šī darba īpašovietu jo spilgti izceļ fakts, ka tas ir vienīgais turpinājumizdevums (ņemotvērā,kavārdnīcatikaizdotadaudzugadulaikālielākoties80lpp.lielāsburt-nīcās),kura izdošanunepārtraucavalstiskāsneatkarībaszaudēšanaunvai-rākkārtēja okupācijas varu maiņa. citiem izdevumiem tik ļoti nepaveicās(piemēram,“Latviešukonversācijasvārdnīca”pārtrūkapiešķirkļa“Tjepolo”un nav dzirdēts par nopietniem nodomiem to turpināt vācu okupācijasgados),tādēļvarambūtgandarīti,kamūsurīcībāirarīpēdējāspiecas2.pa-pildsējuma (EH) burtnīcas. Vārdnīcas tapšanas gaita jau vairākkārt rūpīgiaprakstīta (druviete 1990; Kļaviņa 2011; Kļaviņa 2012a), un par to nebūtudaudzkopiebilst,tādēļšajārakstātiksanalizētasziņaspresē,kasparādījāsvārdnīcas tapšanas gaitā, kā arī recenzentu atsauksmes par iznākušajāmvārdnīcasburtnīcāmto iznākšanas laikā. Jāteic,kašisatspoguļojumspresē(vai dažos gadījumos tā trūkums) pietiekami precīzi raksturo sabiedrībasspējunovērtētvārdnīcasveidotāju(KārļaMīlenbaha,JāņaEndzelīna,EdītesHauzenbergas-Šturmas) paveikto un pienācīgi diskutēt par dažiem strīdī-giemšīveikumaaspektiem.

ParpamatuanalīzeikalpojaganJ.Endzelīnabibliogrāfiskārādītājā(EgleunPaeglis,1958)un85gaduveltījumkrājumā(EgleunPaeglis,1959)norādī-tās recenzijas, gan d. Ivbules sakārtotāK.Mīlenbahabibliogrāfija (Ivbule2014),kāarīLatvijasNacionālāsbibliotēkaskolekcijā“Periodika”atrodamierakstipresē.Uzreizjāpiebilst,kasenjaunobriedusivajadzībapēcmodernā-kas un pilnīgākas Jāņa Endzelīna bibliogrāfijas, kas aptvertu gan vairākusneminētosdarbus, gandaudzskaitlīgāsdzimtenēun trimdāviņamveltītās

Māris Baltiņš

MīLENBAHAVāRdNīcASTAPŠANASUNIZdoŠANASGAITAS

ATSPoGUĻoJUMSPRESē


publikācijas. Jāteic,kapublikācijuatlasebibliogrāfijaibijasubjektīva, jo tajātikaidaļēji iekļāvāsabiemvārdnīcaspamatautoriemveltītie jubilejas raksti,kurosarīgandrīzvienmērbijavismazdažasrindiņasatvēlētas“Latviešuva-lodasvārdnīcai”untāsvērtējumam.Publicētorecenzijusastatījumsarvārd-nīcaspamatdaļas(ME)unpapildsējumuizdošanasgaituapkopots1.tabulā.Tajāpievienotiarīautoraatrastierakstiparvārdnīcu,kurinavatrodamimi-nētajosbibliogrāfiskajosrādītājos,turpretimtabulānetikaiekļautasārvalstuvalodniecības izdevumos publicētās atsauksmes un vērtējumi. Uzreiz jāat-zīst,kaārpusLatvijascitāsvalodāspublicētievērtējumišajāpētījumāaplū-kotitikaigadījumos,jatieatreferētivaipārpublicētilatviešuvalodā.

1. tabulaK. Mīlenbaha latviešu valodas vārdnīcas un tās papildinājumu

izdošanas gaita un tai veltītās atsauksmes latviešu valodā iznākošajā presē

Gads Burtnīcas Atspoguļojums presē Piezīmes

1923. 1.–4.(1.–320.lpp.) 41924. 5.–9.(321.–720.lpp.) 7

1925. 10.(721.–839.lpp.);11.–14.(1.–320.lpp.) 7 Ar11.burtnīcusākts2.sējums

1926. 15.–20.(321.–800.lpp.) 4

1927. 21.(801.–1008.lpp.);22.–27.(1.–560.lpp.) 2 Ar22.burtnīcusākts3.sējums

1928. 28.–33.(561.–1040.lpp.) 3

1929. 34.–35.(1041.–1167.lpp.);36.(1.–80.lpp.) 2 Ar36.burtnīcusākts4.sējums

1930. 37.–39.(81.–320.lpp.) 21931. 40.–42.(321.–560.lpp.) 11932. 43.–45.(561.–894.lpp.) 7 Pabeigtavārdnīcaspamatdaļa1933. — 71934. 1.–2.(1.–160.lpp.) 2 Uzsāktspapildsējums(EH)1935. 3.–5.(161.–400.lpp.) 21936. 6.–7.lpp.(401.–560.lpp.) 31937. 8.–9.(561.–720.lpp.) -

1938. 10.(721.–841.lpp.);11.(1.–80.lpp.) - Ar11.burtnīcusākts

2.papildsējums1939. 12.–13.(81.–240.lpp.) -

161

Gads Burtnīcas Atspoguļojums presē Piezīmes

1940. 14.–15.(241.–400.lpp.) -1941. 16.(401.–480.lpp.) -1942. 17.(481.–560.lpp.) -

1943. --- - Atkārtotiiznākpamatvārdnīcas1.un2.burtnīca

1944. 18.(561.–640.lpp.) - Atkārtotiiznākpamatvārdnīcas3.burtnīca

1945. --- -

1946. 19.(641.–824.lpp.) - Aršoapvienotoburtnīcu2.papildsējumspabeigts

Kopā: 53

Priekšvēsture un manuskripta tapšanaVisaptverošsvārdukrājums,kuršdaudzpilnīgākparjauesošajāmvārd-

nīcām atspoguļotu latviešu valodas bagātības un izteiksmes kuplumu, parklātesošu parādību latviešu kultūrā kļuva jau ilgi pirms reālo priekšdarbuuzsākšanas. Pēc bīskapaKarlaKristiānaUlmaņa sagatavotās latviešu-vācuvārdnīcasiznākšanaslatviešupresēikbrīditikapaustasdomas,kanepiecie-šamsvāktunapkopotvārdus,kurušajāvārdnīcā(kopumāap20000šķirkļu)navvaikuritajāneprecīziskaidroti.domuparUlmaņavārdnīcasizmanto-šanuparbāzi, laipapildinātu latviešuvalodasvārdukrājumu,uzrādot tajāvēltrūkstošosvārdus(jotikaitāiespējamsprecīzinoteikt,kurivārdivēlnavapzināti),pirmaisizteicaKronvalds:

“Ikkatram,kamtikprātsuztonesas,arīpatiesijāpalīdz,kalaidrīzumāvarētujopilnīgākavārdnīcaklajānākt.Mumsjālīdztosvārdiņusunteicienussalasītunsakrāt,kurušaigrāmatāvēltrūkst,unjāuzrāda,kurkādsvārdsnavitinpareiziiztulkotsjebkurkādacitakļūdaatronama.[..]Savustāsakrātospiezī-mējumusvarēsimtaduzticēttam,kasņemsiesšāsvārdnīcasotruizdevumuapgādāt.”(Kronvalds1937)

Līdz ar to šogad, atzīmējot 70 gadu atceri, kopš klajā nākusi “Latviešuvalodas vārdnīcas” papildinājumu (EH) pēdējā burtnīca, varam nosacītirunātarīparotriem70gadiem,kasšķirpirmospraktiskosTautiskāsatmo-das laikucentienuspapildinātUlmaņavārdnīcunovārdnīcasnobeigšanas.

Māris Baltiņš.Mīlenbahavārdnīcastapšanasunizdošanasgaitasatspoguļojumspresē


RīgasLatviešubiedrībasZinībukomisija(RLBZK)jaukopšdarbībassā-kumaparvienunogalvenajiemsavadarbavirzieniemuzlūkoja“gādībuparvalodaspareizību,skaidrībuunkuplumu”(RLB1893).Šīdarbapirmierezul-tātiredzamijauRLBZKpirmajāRakstukrājumā,kurāatrodamsvisaiplašssaraksts“Vārdi,kasnoB.dīriķa,K.KalniņaunE.Skujeniekauzieti„Balt.vēstnesī”1874g.Nr.Nr.1un2,1875.g.Nr.49,betkasUlmaņavārdnīcēneat-ronas, vai nepareizi tulkoti” (Vārdi 1876), kā arī izklāstīta darbības pro-gramma:“..kaspriekšlatviešuvalodasizplaukšanasirnolielasvara,t.i.gā-dāšana par latviešu valodā trūkstošiem vārdiem, īpaši priekš abstraktiemjēgumiem.”(Ziņas1876)

PlašākšopūļurezultātiraksturotiRLBjubilejaskrājumā:

“Kaslīdztamlaikam[RLBZKdibināšanai.–M.B.]parmūsuvalodaspētīšanubijarūpējušies,bijavienīgivācieši:mācītājsBīlenšteinsarsaviempētījumiemunbīskapsUlmanisarsavuvārdnīcu.Tagadvajadzēja latviešiempašiemķertiespie savaspašumantas. [..]Vēlvajadzēja izvalodas izravētdažussvešiniekus,kuri taipavisamnevajadzīgi,kuri tikaiaizņempašubērniemīstovietu,unvajadzējatossvešiniekus,kasmumsieguvušipilsoņutiesības,tērptlatviešusvārkos.Vēlstiprivajadzējagādāt,kavalodasbalsspieņemtosplašumāundziļumā–vajadzējasameklētunsakrātlatviešuvārdus,kasnebijuzņemtiUlmaņavārdnīcāunkastomērīstilatviešuvārdi,tikaiaizmirstivaineievēroti.”(RLB1893)

Tādsbija vēsturiskaisungarīgais fonsbrīdī, kadpēcbiogrāfu aplēsēm(Adamovičs 1927)KārlisMīlenbahs, tolaik skolotājs Talsos, 1881. gadā savānodabāuzsākvārdukrāšanuUlmaņavārdnīcaspapildināšanai.Ilgākulaikušis darbs notiek klusumā, slēpts no sabiedrības acīm. Tomēr arī šajā laikāviņa pārliecību par šī nodoma nozīmību stiprina laiku pa laikam latviešupresē lasāmie raksti par nepieciešamību apzināt latviešu valodas leksiskobagātību. Tā, atsauksmē par RLB ZK otro rakstu krājumu aiz pseidonīmaVaidelots slēpies publicists rakstīja par tajā publicētajiemvārdu krājumiemuntovispusīgonozīmivalodaspraksē:

“daži laikrakstu līdzstrādniekisākuši jau lietātdrīzšo,drīz tovecuvecovārdu,korakstniecībanepazina,betkasvēldzīvojatikaiļaužumutē;caurtoieviesiesjauviens,jauotrs”sencis”(vārds)visatklātosrakstos,kastikjauks,tikapzīmīgssavāpilnīgājēdzienā,kurlīdzšimmeklētmeklējāstamizteikumu.Tādiemvecuvārduatjaunotājiemvaramizsacīttiklielākopiekrišanu.Uztobūtujāsacenšas,kā jauteikts,netikairakstniekiem,betarīpašulaikraksturediģētājiem,stilizētājiem.Valodasizkopšanasuzdevumsmazāk”radīt”jaunus

163

vārdus,betitsevišķikrātvecāsformasunuztāmceltjaunuēku,t.i.,kurmumstrūktuterminu,turatvasinātvārdusnovecāmvārdusaknēm,kaspievienojaszināmamjēdzienam.”(Vaidelots1886)

Sākotnēji atsauksmēs par vārdu krāšanu dominēja praktiskā ievirze(mazākzināmievārdikāderīgsjaunuterminuavots),betdrīzvienparādījāsarīizpratneparšīprocesaplašākunozīmībulatviešuvalodaspētīšanā.Kri-tiskiaplūkojotpirmostrīsRLBZKrakstukrājumus,parādāsnepārprotamsieteikumssekotK.Rozentāla(Vārdi1885)paraugam:

“Pēcmanāmdomāmbūtudaudzderīgākivārdukrājumussastādīttādējādi,kāR.kgstodarījis:piekatravārdapiezīmēt,kurāapgabalāviņštieklietots,unizskaidrojumudotlatviešuvalodā.Tad,zināms,arījāievēroapgabalaiz-loksne.Pievārdiem,kasnojaunaatvasināti,būtujāpiezīmēpēciespējas,kādārakstāviņšatrodams.Betjagribamkādreizsastādītpilnīgulatviešuvalodasvārdnīcu, tad jāpieliekpiekatravārdamazākaisviens teikums,kasviņupareizikarakterizēunkasvislabāknoklausāmsiztautasmutesunnepašamsastādams.”(Melnciems1887)

Šisautors(Melnciems1887)devaarīrīcībasprogrammu,kādipriekšdarbinepieciešami, lai rastos laba vārdnīca: 1) jāizskata agrākie darbi, 2) jāizlasapēc iespējas tās valodas literatūra (proti, vecie raksti) un 3) uzmanīgi jā-ieklausāstautasrunā.IzceļotK.dālakrievuvalodasvārdnīcasveiksmiretuvārduvaitonozīmjufiksēšanā,viņšarīdevašādupadomu:”Vispārīgi,valo-dasmīļotājamuncienītājam jānēsāpie sevisklātzīmulisunpapīrs, laiva-rētu tūlīt piezīmēt kādu retu vārdu vai teikumu, vienalga vai to atrodamrakstosvainoklausāmiessarunādamies.”(Melnciems1887)Kautgandomā-jams,kaK.Mīlenbahstiešitāarīrīkojās,tomēršīuncitaslaikabiedrupubli-kācijasapliecināja,kadarbsnorispareizāvirzienā.

cits būtisks leksiskā materiāla krāšanas aspekts tika aplūkots plašārakstā1888.gada“dienasLapā”.Tāautors īpaši izcēlanepieciešamībuilus-trētvārdanozīmiuntā lietojumaniansiardzīvasvalodaspiemēriemreālālietojumā, jo”..caurvārdapārtulkošanuviņa[vārda]apzīmevēlnemaznavnoteikta, izņemot tikai botānikas, zooloģijas, mineraloģijas, medicīnas uncitupozitīvuzinātņunosaukumus.”(M1888a)Tāirvienanopirmajāmrei-zēmlatviešuvalodniecībā,kurāargumentēts,arkoskaidrojošavalodasvārd-nīcabūtiskiatšķirsiesnotulkojošas.Šajāziņāviņšparparaugiemtopošajailatviešuvalodasskaidrojošajaivārdnīcaimin JākobaunVilhelmaGrimmu,KristiānadālaunserbuleksikogrāfaVukaKaradžičadarbus(M1888b).



Tomēr visiminētie vārdu vākumi un pārdomas par to nepieciešamībugan argumentējamateriālu vākšanas svarīgumu, bet nepauda nodomupa-tiesi sāktpilnīgākas latviešuvārdnīcassastādīšanu.Pirmoreizi šādu, tiesa,neīstenotu iniciatīvuatklātībāpaudagrāmatizdevējsun leksikogrāfs Jēkabsdravnieks,kurštobrīdjaubijauzņēmiescituvērienīguprojektu,proti,pirmolatviešuenciklopēdiskovārdnīcu:

”LīdzšimiznākušāsLatviešuvārdnīcasirtiknepilnīgas,kaartāmitnebūtnevaramlepoties.Kasviengartāmdaudzmaznodarbojies,tasbūsatradis,katajāstrūkstļotidaudzpatvisvienkāršākovārdu.TādēļkrietnasunpilnīgasLatviešuvārdnīcasvajadzībairlielajoliela,t.i.,tādasvārdnīcas,kuraizpildītuvisustagadējolaikuprasījumusunkurāmūsumīļāvalodaatspoguļotosvisāsavākrāšņumābezjebkādiemcituvalodukankariem.VisiemLatviešuvalodasmīļotājiemuncienītājiem,betitīpašimūsuvalodniekiem,vajadzēturūpēties,laimēsjodrīztiktumpiešādasmantas.EsmusarunājiesardažiemLatviešuvalodniekiemparšolietuun,zinādams,kaviņibūspietāsarsirdiundvēseliklāt,uzdrošinosstātiespiesvarīgādarba:apgādātLatviešuvārdnīcuvislielākāšobrīdiespējamāapmērā.Saprotams,kaarizdošanunevartūliņuzsākt,jopaiesvairākgaduariepriekšējiemdarbiem.Šievisādāziņājāuzsākjautagad,unceru,kapēc3gadiem,t.i.,kadLatv.kon-versācijasvārdnīcabūsiznākusevisaklajā,varēsiznāktLatviešuvārdnīcas pirmāburtnīca.Vispirmsmumsjāķeraspievārdukrāšanas.Irjaulielākinedrukātikrājumi,kuripelnaievērību.Tā,piem.,skolotājamA.Pētersonakgamirvairāktūkstošulielsvārdukrājums,unnesenlasījāmlaikrakstosparJ.Sproģakgakrājumu(ap6000vārdu).Arīmanirap6000vārdu,kurinavatronaminevienānoLatv.vārdnīcām;tossakrāju,dažusgadusatpakaļKaukāzijābūdams,izgrāmatāmunlaikrakstiem.Betnebajauvisivārdisalasīti;tūkstošiemuntūkstošiemtievēlkrājami,–nevienmūsurakstniecībaslaukā,betvēljovairāktautasmutētieatrodami.Tenukatram,kasgarLatv.valodudaudzmaznodarbojas,pie-nāktosuzrakstīttādusvārdusunpielikttiemizskaidrojumus.Bettamjākrājdaždažādasfrāzes(Redensarten),jomansnodomsnebūtnavizdotkailuvārdusastādījumu,betgribu,kašaiizdevumājoplašamērābūtuievērotafrazeolo-ģija,valodusalīdzināšanau.c.Lūdzuvisus,kammūsuvalodas liktenisrūp,ķertiespiešānopietnādarbaunuzticētmansavuskrājumus,piesūtot tosmanamveikalam...” (drav-nieks1891)

Minētouzaicinājumuievietojagandrīzvisilatviešulaikraksti,kāarīvai-rumsBaltijāiznākošovāculaikrakstu.Zīmīgi,kaK.Mīlenbaharīcībāesošievārdi,kas tolaikbijavākti jauaptuvenidesmitgadusunvarējabūtvismaz

165

tikpat lielivārdukrājumikāminētajāaicinājumānosauktie,vispārnavpie-minēti.Tasvarētunozīmēt,kapartoeksistenciJ.dravniekamnebijazināms,kaučuminētajā laikāabidzīvojaun strādāja Jelgavā (K.Mīlenbahsno1889.līdz1895.gadambijaskolotājsJelgavasģimnāzijā)un,jādomā,bijapersonīgipietiekamilabipazīstami.Visdrīzāktasliecina,kaMīlenbahszināmaskaut-rībasunnedrošībasdēļnevienunebijaiepazīstinājisarsavunodomu,jotikaiJelgavāīstisākāsviņapievēršanāszinātniskaivalodniecībai(druviete1990).Taču nevar izslēgt, ka abu starpā valdīja kādas tīri personīgas nesaskaņas,piemēram, raksturā atturīgajam Mīlenbaham nebija īsti pieņemama drav-niekaveikalnieciskāpašreklāmaunvēlkārtīgilīdzgalamneizplānotuieceruizpaušanapresē.

Kāzināms,J.dravniekaplāniemnebijalemtspiepildīties,jolīdz1895.ga-dam,kadviņafirmapiedzīvojamaksātnespēju,konversācijasvārdnīcanebijatikusinepusē(kopāardiviemH.Alunānaizdotajiemsējumiemtās27burt-nīcasaptvēralabijadivaspiektdaļasnokopapjoma)(Baltiņš2010).Vēlākviņšnopietnipielatviešuvalodasskaidrojošāsvārdnīcassastādīšanasnavķēries,iespējams,atzīdamsK.Mīlenbahaprioritārosnopelnus,bet savuvārdu lat-viešu leksikogrāfijas vēsturē godam ierakstījis ar daudzkārt pārizdotāmsvešvārduunpareizrakstībasvārdnīcām,apjomīgāmvācu-latviešu(1910)un krievu-latviešu(1913)vārdnīcām,kāarīarpirmoangļu-latviešuvārdnīcu(1924).

J.dravniekavērienīgāiecerepamudinājacituslietpratējusizteiktdomaspartopošovārdnīcu,vērtējotganvalodusastatījumu,ganvārduizguvespa-ņēmienus:

“Toievērojot,domājam,kavārdnīcaivispirmsjābūtpraktiskaipalielākaidaļaiunzinātniskaitikaitiktāļu,ciktasneapejamivajadzīgs.Šoslaikosnuprak-tiskākasvalodasvārdnīcasnevarētubūtkālatviski-krieviskas.Vācuvaloduvaratstātpavisampiemalas, jovācietistagadlatviskinemācīsiesunkastogribdarīt,tasvariztiktartagadējāmvārdnīcām.Zinātnieki,kasnodarbojasar latviešuvalodu,vārdnīcuvarēs lietot tadtikpat labi,kadvācuvārdaunfrāzesvietāstāvēskrievisksvārdsunfrāze.Jabezkrievuvalodaspieņemtuvārdnīcāklātarīvēlvācu,tadgrāmataslielumsvisaipaplašinātosungrāmataglužinevajadzīgitiktusadārdzināta.[..]Piedaudzvārdiemfrāzesnemazne-būsvajadzīgas,jotādavārdnīcanebūstāsauktsvalodas”thesaurus”,kurāganbeztamnevariztikt.Piemazākpazīstamiemvārdiem,terminiem,varpieliktizskaidrojumu;krieviskitasnavvajadzīgs.”(V.S.1991)

Kautgan šispats autorsnenoliedz, kabūtu jākrājnosaukuminodažā-diem apvidiem, bet, viņaprāt, apjomīgākā darba daļa būs nevis reģionālās



leksikasuzkrāšana(tāsdaudzumuviņšapzinātivaineapzinātipienācīgine-novērtēja),betgan iespieddarbosatrodamovārduun tonozīmju fiksēšana:

”Grāmatās,vecāsun jaunās,atrodamlielupulkuvārdu,kurinavuzņemtiUlmaņavārdnīcā.Turtrūkstpatdaudztāduvārdu,kuri jobiežisastopamijauagrāknodrukātāstautasdziesmās.Japalasāmieskādālatviskāgrāmatānoizgājušāgadusimteņa,jobiežāksastopamvārdus,kurinavnevienāvārdnīcā.Tāsgrāmatasarīvajadzētuizskatītun,tākātasnavdarbs,kasprasaplašākaszināšanas, taddomājams,kapriekštānetrūktucentīgulīdzstrādnieku.Betvislielākaisvārdukrājumsganbūtusalasāmspajaunākolaikuavīzēm.Tebūtujāvēlas,laiikviens,kamrūpmūsuvalodasizkopšana,izrakstītuikvienuvārdu(zināms,arvisuteikumu),kasvārdnīcāsvēlnavuzņemts.Tejānākdaudziemtalkā,jošislaukspriekšaprobežotastrādniekuskaitairparlielu.”(V.S.1891)

Arīšajāgadījumā“dienasLapas”autorspadodasJ.dravniekapārspīlē-tajam optimismam, ka idejai būs liela atsaucība sabiedrībā un trīs gadosvarēsvisuaptvert,turklātviņšizsacījacerību,katie,kamšādiizrakstijauir,neliegssastādītājiemsavuskrājumus(V.S.1891).

Savukārt “Baltijas Vēstnesī” ievietotajā pārspriedumā (Tālivaldis 1891)ieteiktsvairākvērībasveltītapvidvārdiem:

“.. ievērojotmūsutikmazizpētītounvēlmazākuzrakstītovalodu, jāsaka,kakrietnas,pamatīgasvārdnīcassastādīšanamūsuvalodā ieskatāmabezšaubīšanāspargrūtuunmilzīgudarbu.Šedravniekakgmbūsjālūdztalkānevienjauzināmie,pastāvošievārdukrājēji,betjovairākjaunivārdukrājējigandrīznokatrasLatvijasdraudzes,patnokatraLatvijaspagasta.cauršāduvispusībuunvispārībutikaibūsiespējamssastādītjaunuvārdnīcu,kuraibezšaubīšanāsbūsjāieņemsvarīgavietamūsuliteratūrā,rakstniecībā,valodnie-cībā,vēsturē,dažāduzinībuterminoloģijā,praktiskāsvajadzībāsuncitur.Lainušissvarīgaisdarbscien.sastādītājamunizdevējamizdotostiešāmkrietns,vispusīgsunpamatīgs,tadiepriekšderēsjaunizdodamāsvārdnīcaslabāšountopārrunātmūsulaikrakstos.”

Rakstā sniegts arī īss pārskats par esošajām vācu-latviešu un latviešu-vācuvārdnīcām,neslēpjotvilšanos,kaUlmaņavārdnīcānavizmantotivisiLatviešu literāriskāsbiedrībasrīcībāesošiemanuskripti,kāarī izlaistidau-dziStenderaunLangesvārdnīcāsatrodamievārdi.Galaspriedumsbijadiez-ganbargs(untāpēcvajadzībapēcjaunasvārdnīcasunartosaistītāscerībasjolielākas):

”..redzams,ciknepilnīgas,paviršasunsīkasirpatmūsutagadējāsplašākāsvārdnīcas.Betjavēlievērojamšovārdnīcudaudzāsvalodasunteicienukļūdas

167

undaudzovārdutrūkumu,kasneatrodaspatmūsujaunākajāUlmaņavārd-nīca,nokuriemlieladaļajausakrātaRīgasZinībuKomisijasrakstukrājumos,tadpilnīgi jāpiekrītdravniekakgaizteiktāmdomām,kalīdzšimiznākušāsvārdnīcasirtiknepilnīgas,kaartāmnebūtnevaramlepoties.”(Tālivaldis1891)

Atbilstošivienkāršotiemuzskatiemparindoeiropiešuvaloduradniecībušisautorspaudacerību,katāsspēspierādītlatviešuvalodassenumu:

”Jamūsujaunāvārdnīcārūpīgiunpilnīgisakrāsimmūsuvalodasbagātīgovārdukrājumu,nokuradažinovecojušies,dažipat,tāsacīt,pamiruši,untikaikādaLatvijaskaktiņāvēllietojami,–tadjodrīzatradīsimlieloradniecībassaitinevienstarptautumāsām–LatviešuunLeišuvalodām,kurasjaupriekšpāratūkstošgadiemšķīrušās,betarīstarpLatviešu-LeišuvaloduunEiropasvalodumāti–Sanskritavalodu.”(Tālivaldis1891)

Atbalstu jaunas vārdnīcas idejai apliecināja arī konservatīvākais laik-raksts“LatviešuAvīzes”:“..ceramunticam,kajaunajāvārdnīcāietiksiekšātādivārdivien,kas jaupalikušipar tautasmantu, jebkas cienīgi,ka tautaviņusglabāsavāpūrā.” (A1891)Tādējādiatbalstsšai idejai itkābijavispu-sīgs,betpalikaneskaidrs,kuršdarbuorganizēsunkuribūstāpamatveicēji,cerot,kalabprātīgutalciniekunetrūks.

daudz citētajā (druviete 1990) 1893. gada programmatiskajā “dienasLapas Etnogrāfiskā Pielikuma” rakstā vārdnīcas problemātika iztirzātadaudz detalizētāk, domājams, ņemot vērā gan iepriekš citētajos rakstos iz-teiktāsdomas,gan citu tautu leksikogrāfupieredzi.Raksta iesākumādiez-ganrezignēti,betarīreālistiskipausts:

“Jautājumspar latviešuvalodasvārdnīcugandrīznemaznav iekustināts,vismazvēlnavdzirdēts,kakādsbūtustājiespiesistemātiskasmateriālukrā-šanas.Unnavarīdomājams,kakādsnomūsuvalodniekiemapņemsiesuzsāktšodarbu,kasprasaveselumūžu,jotiemjāpiekopjsavsmaizesdienests,kasaizņemgandrīzvisulaiku..Bettomērtemēsvaramatkalizmēģinātsavupār-baudītometodi–strādātkopējiemspēkiem,priekškam,kācerams,strādniekunetrūkst.Kadreiziekustinājavārdnīcasjautājumu,tadarītikazināms,kašurturjaukrātimateriāli.[..]Betjanuņemamiesmateriāluskrātjoplašākāmērā,tadmumsvajagavispirmsuzstādītprogrammu,pēckurasrīkoties,jocitādisakrātiemateriālivarbūtmazderīgi.”(Etn.Pielikums1893)

Teiktaisvisaiprecīziraksturodarbaapjomu(kasprasavisumūžu),kautneglužiatbilstošipatiesībaižēlojas,kašādaspersonasnav.Betpārmestarīnekonevar,joMīlenbahstālaikasabiedrībābijapazīstamskāatsevišķuva-lodniecisku rakstuautorsun“odisejas” atdzejotājs, betnekā leksikogrāfs.



Tālāk autors (iespējams, ka tas bijaAronuMatīss)1 pārspriež par vārd-nīcasavotiemunuzbūvisalīdzinājumāarcittautuvārdnīcām:

”Kadnumēsgribamsastādītlatviešuvalodasvārdnīcu,tadmumsjāvaicā,izkādamateriālatābūtusastādama.Ievērojot to,kamūsurakstuvalodapat-labanvēltikaiattīstās,mēsnevaramaprobežotiesarrakstuvaloduvien,betbūsjāuzņemarīvisitievārdi,kasvēlatrodamitautasmutē;tasbūtuvēlējamspašasvalodaskuplināšanasdēļ.”(Etn.Pielikums1893)

Tāpatrakstāapspriestasvairākasiekārtojumaproblēmasuncititehniskirisinājumi,kāvārdualfabetizācijavaicitādiuzbūvesprincipi,idejaņemtne-saliktavārdavienkāršāko formupar šķirkļavārduunpie tāapvienotvisussalikteņusun atvasinājumus, lai tie nebūtu jāatkārto citur, par substantīvunošķiršanunoverbiem,ziņasparlietojumapiemēriem(”nokuriemgaišivarnojēgt vārdu nozīmi”), parunuun visvairāk lietojamo vārdu savienojumufiksēšanau.c.

Publiski Kārļa Mīlenbaha vārds saistībā ar latviešu valodas vārdnīcastapšanu pirmo reizi visplašāk izskanēja RLB ZK vasaras sapulču laikā1898. gada jūnijā. Šīs sapulces, kas tolaikvēl bijauzskatāmasparvienunocentrālajiemnotikumiem latviešu garīgajā dzīvē, tika plaši atreferētas laik-rakstos.RLBZKpriekšsēdētājarunasatstāstā,kurāaplūkotsarīJ.dravniekakonversācijasvārdnīcasliktenis,uncitasaktualitātes,rodamišādivārdi:

“VislielākovērībušimbrīžampelnaK.MīlenbahaLatviešuvārdnīca,piekurascienījamaisautorsstrādājisvairāknekā15gadus,ziedodamsšimlielajamungrūtajamdarbamsavamūžalabākosspēkaundarbagadus.Vārdnīcasīstaislie-lumsacumirklīnavnosakāms,tādēļkatāatrodasvēldarbā.Pieminētgribētumtikaito,kaautorsievērotiklabsatiksmes,kāarīliteratūrasvalodu,kapiegriežvērībudialektiemunlielāmērāfrazeoloģijaiunsalīdzinaLatviešuvārducel-musarLeišu,SlāvuuncitāmIndoeiropiešuvalodām.IzskaidrojumisarakstītiVācuvalodā, laivārdnīcaibūtulielākanozīmepriekšzinības.”(olavs1898)

Šisbrīdiskļuvaparpagriezienapunktuvalodniecībasvēsturē, jo turp-mākKārļaMīlenbahavēltopošā“Latviešuvalodasvārdnīca”novienaautoraslēptasiecerespārtapaparlatviešukultūrasdzīvesrealitāti,arkururēķinā-jās,kururespektējaungaidījaiznākam.

ParK.Mīlenbahadarbametodēm,vācotvārdusuncitusmateriālus to-pošajaivārdnīcai,liecinaK.Šubertaatmiņas:

“Viņšraudzījāsuzrakstnieciskuražojumuarvalodniekaacīm,tādāziņāmazviņuinteresējastatistasatursvaiuzbūve.Viņamvisvairākrūpējakaili,retāksastopami, tomēr ļaužumutēnoklausītivārdiuntādāpatceļāradiesdažu

169

teikumusastāvs.Viņšlasījaātri,attiecīgosvārdusunteikumuspastrīpoje,piedažiempielikapiezīmes,unpēcnedaudzdienāmbijsakrājieslielāksvairumsavīžulapu,žurnāluungrāmaturakstāmagaldazināmāstūrī.Nupienācāskatruvārduuzsevišķaslapiņasrūpīgiizrakstītunlapiņaspēcābecessakārtot.Šodarbuagrārasgados,kasvarbūtplašākāmaprindāmnavzināms,arlieluuzcītībuunrūpībustrādājaviņakundze,kura jaudažugaduātrākkļuvanoviņaaizaicināta.Pēdējosgadosšimdarbamnodevāsviņavecākaisdēls.”(Šuberts1917)

KautganVilisolavs1898.gadābijaskaidripateicis,kurširtopošāsvārd-nīcasautors,tomērvēlpagājadivigadi,iekamsplašākasabiedrībasagaidījapašaK.Mīlenbahaapstiprinājumu.

”Bij izplatījušās baumas, ka šo svarīgo darbu uzņēmies virsskolotājsK. Mīlenbahakungs,kuravārdsvien jaugalvoparpastrādājamādarbalabajāmsekmēm,kādasparādījušāspievisiemdarbiem,piekuriemM.kgslīdzšimķēries.ŠāgadaZinībuKomisijassēdēsnubeidzotdabūjāmnopašaK.Mīlenbahakungamutesdzirdēt,kaviņšjaugadiemstrādājotpieLatviešuvārduunteicienusakopošanasvienālielākrājumā,kurā,ciknoprotams,tiksievērotaarīpašacien.runātājavārdiemrunājot,vārdubiogrāfija,t.i.,vārdnīcassastādītājsarvārdusalīdzināmāszinātnespalīdzībupūlēsies izskaidrot,kākatrsvārdscēlies,kotasnolaikagalanozīmējis,kātasieguvistagadējonozīmiu.t.t.Vārdusakot,nākamāvārdnīcanebūsvissaussvārdusakopojumsvien,bettasbūscienīgszinātnisksdarbs.”(F.K.1900)

VēltopošovārdnīcuFricisKārkluvalks(viņšbijaF.K.)pēcnozīmībaspie-līdzinājaKrišjāņaBaronatautasdziesmāmunAnšaLerha-Puškaišapasakāmunteikām.Atreferējumāparšovasarassapulciteikts:

”M.kgssiltiem,vienkāršiemvārdiemZinībuKomisijassēdēgriezāspievisiemLatviešuvalodascienītājiemarlūgumu,laiviņušinīgrūtādarbāpabalstot,piesūtot tamnovisiemLatvijasvidiemLatviešuvārdusunteicienus, tākalainākamaisvārdukrājumsrādītuvisulieloLatviešuvalodasbagātībuunkuplumu.”(F.K.1900)

Kārkluvalks arī izteica cerību, kanokatra apgabalabūtuvismazviensvaidiviskolotāji,kasvarētuMīlenbahampalīdzēt,tietikpatlabivarētubūtarīpilsētuskolotājiun,josevišķi,studenti.Konceptuāliminēts,kuribūtutie,kasvēlvislabākspētuvārdnīcastapšanāpalīdzēt,kautgandzīvētasdiezinkāvisneīstenojās,joatsaucībanetuvunebijatādakāgaidīts:

”LabākietalciniekipieLatviešuvārdnīcassastādīšanasbezšaubāmbūtutiekungi,kuridzīvotautasvidū,kuri ikdienasdzirddzīvu latviešuvalodu,



kuriemsatiksmearvisvecākajiemlatviešiem, tā tadvispirmārindāmūsulaukuārsti,mācītāji,skolotāji, tiesneši,skrīveriu.t.t. Jakatrsnotiem,kā jaucien.M.kungsaizrādīja,uzzīmētuvismaz tosvārdus,kurus latviešipašinodibinājušikāterminus technici,tadtiktumjodrīzpiekautkādasterminolo-ģijas.”(F.K.1900)

Šie optimistiskie vārdi sāpīgi kontrastē ar Apsīšu Jēkaba vārdiem noK.Mīlenbahanekrologa,kanebūtnetikamanītivārduplūdinomalumalāmunkapalīdzība, ja tādabija, nāca “neno tāmaprindām,nokurām to vis-pirmsvarējasagaidīt”(ApsīšuJēkabs1916).

Zinot vēlāko notikumu attīstību un vārdnīcas tapšanas gaitu, skaudripravietiski izskannoslēgumavērtējums,uzsverot, kanekādā ziņānedrīkstkavēties:

”Mīlenbahakungam,kasšolietusācisunjautiktāļvirzījisuzpriekšu,viņaarījānobeidz.Jap.piem.gadītosnelaime,kaMīlenbahakungsdabūliktspalvupiemalas(tozināmsšimbrīžamnaviemeslabītiesunkožēlīgaisdievslainovērš),kastadlainobeidzšodarbu,kurātikaiviņšiestrādājiesunkurutikaiviņšsīkipārzin?Un,kājausacīts,vajadzībapēctādasvārdnīcaspriekšmumsirjolielaunjosteidzama.”(F.K.1900)

Tikai pēc FričaKārkluvalka publikācijas pēc palīdzības pie sabiedrībassadūšojāsvērstiesarīpatsvārdnīcasveidotājs:

”Jaārstisakrātulatviešuvārdusparslimībāmuncilvēkuunkustoņumiesasdaļām,matemātiķiundabaspazinējisavustādēvētos tehniskosterminus,mācītājisavus, tieslietupratējisavus,zemkopjisavusu.t.t., tadkādskrāšņsvārdukrājumstadneiznāktu.daudzveculietutagadtaisāsuzmūžīgodusuiet.Kāmuzejaijārūpējasšīsvecāslietasuzglabāt,tāvārdnīcaijāgādāparto,kašovecolietunosaukumiuzglabājas.Tāpēcšinīziņāvecolietupazinējimumstevarētudaudzkopalīdzēt.Jaunākālaikācēlušiesdaudzjaunuvārdu;būtuļotiteicami, javārdnīcava-rētupateikt jaunovārducēlējus.Tevarētumūsurakstnieki talkānākt.Nosirdspateiktumies,jamūsurakstnieki,kasjaunusvārdusdarinājuši,mumspaskaidrotu,pēckādiemparaugiemviņisavusvārdudarinājuši;jodaudznojaundarinātiemvārdiemgrūti,manvismazdaudzkārtnemaznavsaprotami.Tātagadbiežilietotiejaunvārdikāp.p.aina, līgavainis, pilsonis, vēsturemanāsacīsvismazirpadaļaineatminamasmīklas,padaļaipavisamnepareiziatva-sinājumi.Vaitenezinātukādspaziņot,kādāceļālatviešuvalodašādusvārdusieguvusi?”(Mīlenbahs1900)

domupar īpašuvalodniecībasunvēstures nodaļas izveidi,kasnodar-botos vienīgi ar šiem jautājumiem pie RLB ZK, pirmais izteica latviešu

171

profesionālaisvēsturnieksJānisKrīgers(Krodzinieks),kuršstrādājaMaskavā(LatviešuAvīzes1903).TāpirmoreiziparādījāsiecereparValodniecībasno-daļu, kamvēsturiski bija liela nozīme Latviešu valodas vārdnīcas tapšanā.

RLBZK1904.gada23.aprīļasēdēpieņēmagalīgolēmumudibinātValod-niecībasnodaļu,kasnodarbosiesarmūsuvalodniecību,valoduizkopjotunrakstuvalodutīrotnokļūdām,gādājotparnosaukumiemdažādosarodosunpārspriežot rakstniecības ražojumus valodas ziņā, par pirmajiem biedriemieceļotK.Mīlenbahu,V.MaldoniunM.Aronu(BaltijasVēstnesis1904).

Pēc faktiskās nodaļas izveidošanās, atliekot reālo darba sākumu uzrudeni, Aronu Matīss plaši izklāstīja nodaļas četrus darba virzienus(Arons1904):

(1)krātkopāvienāvietāvisusmateriālusparLatviešuvalodu;(2)fiksētvisusnepareizosvalodaslietojumus,partiemaizrādotlaikrakstos;(3)”..Nodaļaijoplašibūspiekopjamaarīvalodasizkopšanaspozitīvāpuse:būsjākrājpareizi, teicamivārdi,sajēgumuapzīmēšanai,kurusvarētu ieteiktlietošanai.dažs labs teicams jauns (varbūtarīvecs)vārds,kādārakstā(grāmatāvaiavīzēlietots),tāpatarīpaliek,vispārīginepamanīts,– jaarīnokādapamanīts,betvēlākaizmirsts.Šādivārdivisikrājami,uztiemse-višķiaizrādāmsu.t.t.Tāpatbūtujāgādāparsinonīmuizskaidrošanu,kamLatviešuLiterāriskāBiedrībasavāpirmājebspirgtākādarbībaslaikmetāpiegriezavērībuunparkoarīKronvaldspalielaidaļaiinteresējās,betkasbeidzamālaikāpavisamnolaista.”

(4)”Patsnosevissaprotams,kasevišķilielavērībaValodniecībasNodaļaibūspiegriežamavisāduziniskujebarodnieciskuterminuapzīmējumukrāšanai.Vispirmstiebūsrūpīgikopājāsavācnolīdzšinējāmvārdnīcām,tadnocitiemavotiem,kāarīpašiem,kurvajadzīgs,tālākjāiztirzāunjāmeklē.”

Turpatvēlatsevišķi izceltsValodniecībasnodaļasplānotais ieguldījumslatviešuvalodasvārdnīcastapšanā,kasirpirmānorāde,kaKārlisMīlenbahspēcilgstošasmateriālakrāšanasbeidzotķēriespiegatavasvārdnīcasmanu-skriptaizveides:

“MīlenbahakgsnupatstājāspieLatviešuplašas, frazeoloģiskasvārdnīcassastādīšanasviņasgalīgāformā,t.i.,piesavupadaudzgadiemkrātomate-riālusastādīšanasdrukai.Teviņamnodaļavarēssavāssēdēsizpalīdzētvēlpievienaotravārdaizskaidrošanas.TāpatarīKonversācijasvārdnīcaslīdz-strādnieksvarēsmeklētunatrastpabalstuNodaļāšaubīguvalodasjautājumugadījumos.”(Arons1904)

JaupirmajādarbībasgadāValodniecībasnodaļacentāspiesaistīttāsdar-bamārpusRīgasdzīvojošosinteresentus,laitiepalīdzētu



”dažnedažādus[valodas]jautājumusizpētītunšospētījumus(ganparetimo-loģiju,ganparsintaksi,ganpamatīgusizlokšņuaprakstus,ganapcerējumusparzināmarakstniekavalodasīpašībām,parrakstniecībādaudzkārtsasto-pamāmkļūdāmu.c.)laipninovēlētNodaļasizdodamiemrakstukrājumiem”.(Pārskats1904)

Jau tūliņ pēcValodniecības nodaļas pirmajiemdarbamēnešiemAronuMatīss sniedza visai detalizētu pārskatu par topošo vārdnīcu, kuru, šķiet,pirmoreizišajārakstānosaucaparMīlenbahavārdnīcu(Arons1905).Pēcpa-matotasnorādes,kalatviešuvalodniecībālielākanozīmeirbīskapaUlmaņavārdnīcai,jo“pazīstamāValdemāra–Bandrēvičalatviešu-krievuvārdnīcasa-stādīta tikai praktiskam nolūkam, latviešu valodas iztirzāšanu atstājot piemalas”, viņš atzīst, ka latviešu “valoda ir daudz, daudz bagātāka, nekāUlmaņavārdnīcatorāda,tiklabtaszīmējasuzvārdiem;turarīnavievērotidažimūsuvalodassmalkumi..,kasvalodniekiemunvalodasmīļotājiem,kāarīviņaslietotājiemievērojams”(Arons1905).

ŠajārakstāAronuMatīssatkārtotinorādīja:

“Toievērojot,mūsucītīgaisvalodasurķisunpētnieks,virsskolotājsK.Mīlen-bahsjaukopšdaudzgadiemsāciskrātmateriālusjaunai,pilnīgākailatviešuvārdnīcai.[..]Materiālinutiktāļsavāktiunsakārtoti,kaMīlenbahakungsjaustājiespieaburtasastādīšanas.Šīvārdnīcassastādīšananuirotraismilzīgaisdarbagabals,kasmūsuvalodniekamvēlpastrādājams.Tetaisniviņamnubūsjāparādameistaramākslaunizveicība,kautgannomateriālusavākuma,viņulabumaundaudzuma,arīdaudzkasatkaraspiedarbakrietnuma.Kašisdarbsnebūspadarāmsīsālaikā,tassaprotamskatram,kaszin,ciktaspiņķerīgsungrūts,unkameistaramneatliekdaudzbrīvalaika,koviņššimiemīļotamdarbamvarziedot.”(Arons1905)

Raksturojot Mīlenbaha darba principus un ieskatam sniedzot dažusparaugšķirkļus (adata, adatnieks, adiene, aiz), viņš akcentēja būtisko atšķi-rībustarp topošovārdnīcuunagrāk izdotajām:”Nokatrasvietasvārdnīcāvarēs redzēt, ka te strādājis klātvalodnieks, kamēr līdzšinējiedarbinākušino nespeciālistiem,valodasmīļotājiem.”(Arons1905)Minētorakstunoslēdzlūgumsvārdus,kasnavUlmaņavārdnīcā,kopāar iespējamiprecīzāmpa-pilduziņāmsūtītuzvalodniekamājasadresi(Rīgā,Gogoļaielā7,dz.10).

Līdzīgasaturarakstsdažusmēnešusvēlākparādījāsarīžurnālā“Vēro-tājs”:

”daudziemlasītājiembūs jauzināms,kamūsučaklākaisvalodaspētnieksvirsskolotājsK.Mīlenbahakungspriekš ilgāka laikastājiespie lieladarba

173

valodniecībaslaukā,laisastādītupēciespējaspilnīgulatviešuvācuvārdnīcu..Materiālijauilgusgaduskopāvāktiunsijāti,unpriekškādagadacienījamaisvalodnieksjauķēriespiepašavārdnīcassastādīšanasdarba.darbsnostādītsuzstingrizinātniskiempamatiemunnodomātstoizvestjoplašosapmēros,tākavisavārdnīcabūsvairākbiezusējumuliela...ļotijāvēlas,kadarbadarī-tājamnāktutalkāikviens,kamrūpmūsuvalodasattīstībaungodācelšana.K.Mīlenbahakungsjauvairākkārtgrieziespielasītājupublikasarlūgumu,laiviņiempiesūtītuvārdnīcainoderīgusmateriālus:gannotautasmutesdzirdē-tusvārdusunizteicienus,kasliteratūrāvēlmazpazīstami,ganaizrādījumusparto,kādaživispārpazīstamivārdivienāotrāapgabalātieklietotisvešādānozīmēvaiformāunt.t.Lūgumsgannavpalicisneievērots,tačupiedalīšanāsvarētubūtvēldzīvāka,sevišķinotāduizglītotuatklātībasdarbiniekupuses,kamar tautu jo tuvssakars,kāskolotājiem,mācītājiem,ārstiemunsevišķimūsurakstniekiem.”(Vērotājs1905)

Interesanti,kašajāgadījumāizmantoticitipar”paraugagabaliņiem”no-saukti paraugšķirkļi (aizņemt; aita; aitāda, aitainis; aitašķi; aitenes; aitnīca;aitieši;aitiņas;aitkopis;aitkopība;ačī).domājams,kaabiraksti tapušiciešāsadarbībāarpašuvārdnīcassastādītāju,tomērdiezinvaitieguvapelnītosa-biedrības atsaucību, jo tika publicēti 1905. gada revolūcijas pirmomēnešulaikā,kadļaužuprātusbijapārņēmušascitasprioritātes, turklātabižurnālinepiederējapiepopulārākajiemsavalaikaizdevumiemunjau1905.gadano-galētikaslēgti.

Pirmāsziņas,kaValodniecībasnodaļas sēdēs izskatītidažādi jautājumisaistībāar topošovārdnīcu,atrodamas1906.gadaRLBgadapārskatā (Pār-skats 1906), bet tikai no 1910. gada beigām“biedri sāka sapulcēties priekš-niekaK.Mīlenbahavadībāiknedēļasparceturtdienāmnoplkst.6–8vakarā,laiplašāki iztirzātumazākpazīstamu latviešuvārdupareizonozīmi” (Pār-skats 1910).Tākā sēžuprotokolipar šo laikaposmunav saglabājušies, tadpartonorisivarspriesttikainoRLBgadapārskatiem,kuroslasāms,kano1911.līdz1914.gadamnoturētas128sēdes,kurāskatrāizskatīti50–100vārdi,kāarīvēl8vai9sēdes1915.gadapavasarī,tādēļJ.Endzelīnaminētaissēžukopskaits – vairāk nekā 160 (Endzelīns 1932) – acīmredzot ietver arī līdz1911.gadammazākregulārinotikušosdarbusgarvārdnīcasmateriāliem.Pē-dējāValodniecībasnodaļassēde,kuruvadījaK.Mīlenbahs,notika1915.gada20.aprīlī,pēctāsizsludinotvasaraspārtraukumu(E.Br.1915b).

”Nodaļassēdēs iztirzājarakstniecībā lietotusunsarunasvārdus,atzīmējottrejādoakcentu,kurāapgabalāviņulieto,kāarīviņunozīmidažādosapvidosunizteicienos,laivisutoievietotuK.Mīlenbahavārdnīcā.”(Pārskats1913)



ŠajādarbālielākaisK.MīlenbahapalīgsbijajaunaisvalodnieksEduardsBrencis (Līdums 1916), kurš lielākoties arī sagatavoja laikrakstos publicētoinformāciju par sēžu norisi, iekļaujot arī neskaidro vārdu sarakstu(Jul.R.1916).

No1911.gadasākumalīdz1915.gadapavasarimValodniecībasnodaļassēdēs izskatītievārdi,parkuriembijapalikušaskādasneskaidrībasvaibijanepieciešamība sīkāknoskaidrot tonozīmi, tika regulāripublicēti vairākoslatviešulaikrakstos(iesākumā1911.un1912.gadā,tad1914.un1915.gadā–“Rīgas Avīzē”, kopš 1912. gada arī “Latvijā”, kam 1913. gadā pievienojās“dzimtenes Vēstnesis”), taču citi izdevēji un redaktori nebija tik atsaucīgi.TādēļValodniecībasnodaļaspārstāvjivairākkārtcentāspārliecinātparšādaspraksesnozīmību:

“Mūsu latviskovārdu iztirzāšanaunkrāšana irkultūrasdarbs,piekurabūtukatramjāpiedalās,kāsavālaikāpietautasdziesmukrāšanas.Betdaudzmūsulaikrakstineliekaspartonezinotunnedarapieejamuvalodniecībasnodaļasdarbusaviemlasītājiem.Tozinot,valodnieksK.Mīlenbachakungsizteicavēlēšanos,kautarītielaikraksti,kaslīdzšimnavvērībaspiegriezušinenoskaidrotuvārduizziņošanai, toturpmākdarītu, lai izskaidrojumipie-nāktunovisāmlatviešuaprindāmunmalām,parkonodaļabūtupateicīga.”(LatviešuAvīzes1915)

Šajosatreferējumosreizēmatrodamiarīskaidrojumiparvārdnīcas tap-šanasgaitu,piemēram,1915.gada16.aprīļasēdē:

“..vispirms,K.Mīlenbahspastāstīja,kaviņamgadotiesdzirdētjautājumu:nokurienesceļastievārdi,kurusapspriežsēdēs?Tājautājamdaudzdzirdējušiarīcitisēdesdalībnieki.Mīlenbahspaskaidro,kavārdiizrakstītinogrāmatām.Vispirms,izmantotasnodrukātaslatviešutautasgaramantas:tautasdziesmas,teikasunpasakas,mīklas,sakāmivārdiunparunasu.c.Tālākizmantotasagrākasvārdnīcas.Arīnolatviešurakstniekudarbiemizrakstīti ļotidaudzvārdu.dažurakstniekudarbosesotjodaudzvispārīginepazīstamuvārdu.”(E.Br.1915a)

Nebūtu pamats apgalvot, ka visi iecerētieValodniecības nodaļas darbavirzieninebūtuvienlīdzsvarīgi,tomērtāspriekšniekaK.Mīlenbahavadībāpakāpeniski,paralēlimanuskriptaizstrādei,aizviengalvenāvērībatikapie-vērsta tikai “Latviešu valodas vārdnīcas” materiālu caurskatīšanai, visuscitusjautājumusiztirzājotierobežotāapjomā.Kautganšorinduautoramkāterminologam ir patiesi žēl, ka tādējādimazāk tika paveikts terminoloģijā,tomēr, objektīvi lūkojoties, šis risinājums atbilda nodaļas ierobežotajām

175

iespējāmunļāvavislabākizmantot tāsaktīvākodalībniekuvalodasprasmiunizjūtunianšuprecizēšanai.

RLB, kurai laiks starp 1905. gada revolūciju un Pirmo pasaules karunebūtnebijapatsveiksmīgākais(pārliecīgakonservatīvismadēļzaudētslie-lassabiedrībasdaļasatbalsts,radušāscitasspēcīgaslatviešusabiedriskāsor-ganizācijas, piemēram, Latviešu izglītības biedrība u.c.), allaž uzsvēra, kaValodniecībasnodaļairtāsnacionālinozīmīgākādaļa.TaslabiredzamsRLBZKvasarassapulčuatreferējumos.

“ValodniecībasnodaļaesotZinībuKomisijas lepnumsungreznums.Savapriekšnieka, cienījamāvalodniekaK.Mīlenbachavadībā tānododas tīriziniskamdarbam,krājotvecusunretusvārdus,apspriežotviņuizrunuunnozīmi,pētījotdialektusunvietunosaukumus.[..]Šīsplašās,rosīgāsdarbībastuvākaismērķisirpilnīgaslatviešuvārdnīcasizdošana.PateicotiesK.Mīlen-bachanenogurstošāmpūlēm,lielaisdarbsjautiktāļipaveikts,kadrīzumātovarēšotsāktdrukāt.Tanīap100,000pamatvārduunatvasinājumu,kasbūšotaplūkotipēcviņuizrunasunnozīmesunsalīdzinātiarradnieciskāmvalo-dām,piekamarīfrazeoloģijabagātāmērātapšotievērota.Kaddižaisdarbsbūspabeigts, tad tascienīgivarēsblakusstātiesLatvjudaiņām.” (JaunāsLatviešuAvīzes1912)

1913. gada vasarā publicētais pārskats par Valodniecības nodaļas pa-veiktoļaujieskatītiesvārdnīcastapšanasnorisē.

”..1911.gada26.augustasēdēpriekšnieksK.Mīlenbahsaizrāda,kalatviešuvalodasvārdnīcasdarbsapkādutrešudaļujaupaveiktsunkašodarbadaļugribotnoskaidrotglužigatavu,kālabdaživārdivēl jānogludinapašskaņuizrunasziņā.Tasbūtotgalvenākārtāizdarāmsvalodniecībassēdēs,uzkurāmtadlaipastāvīgākinākošiedalībniekivestukatrureizipabiedramlīdzi,īstistudentusuzto,laiuzvedinātu.”(Ramanis1913)

Vienlaikustikaizteiktacerība,kaarlaikuradīsiesinformācijassniedzējiarīnomazākreprezentētāmLatvijasdaļām(piemēram,Ventspils,Kuldīgas,Aizputes,Grobiņas,Vidzemes jūrmalas,Liepājas,Rūjenes,ērģemes,Gauje-nes), kas skaidri apliecina, ka, līdztekus “mēmajiem pagastiem”K. Baronatautasdziesmukrājumā,tādipatunpatvēlvairākbijaarīvārdnīcastapšanasgaitā.Šaipašāsēdēpaustaneīstenotāvēlmeveidotkorektūrasstacijas30līdz40 vietās, kurās bez atlīdzības strādātu droši un uzticami darbinieki, kurisaņemtuvārdnīcasbrīveksemplāru.”Notā laikatadsēdēsvisagalvenāvē-rība tika piegriezta vārdu un viņu izrunas akcenta noteikšanas darbam.”(Ramanis1913)



LīdzīgiarīJurisKalniņš1913.gadanodalēmudinājatautiešusaktīvipalī-dzēt latviešu valodas vārdnīcas tapšanā un it īpaši fiksēt katrai izloksneiīpatnējoleksiku:

“.. [vēsturiski]katrapagastāunapvidūattīstījāsnevienkatrapagastasavaīpatnējavalodas izloksne,betpriekšmetu, jēdzienuundarbībuapzīmēša-naicēlušiessavi īpašinosaukumuvārdi.Navretumis,kavienuuntopašupriekšmetuvienāapvidānosaucartādu,otrāatkalarcitāduvārdu.Nema-zumsir ļotizīmīguapviduvārdu,kurusvarētulietotvispārīgipriekšmetuvai jēdzienuapzīmēšanai,kur līdzšimpietiktsaraprakstīšanuvaipatapi-nājumiemnocitāmvalodām.[..]Nošitādiemapviduvārdiemtikaimazumsiekļuvisvispārējā rakstuvalodā, lielakā tiesanoviņiemuzglabājasvairs tikaivecākāsļaužupaaudzesmutē.Jaunākāpaaudzepiesavinājasvairaktikairakstniecībālietojamosvārdus.Vecielatviešuvārdiaizietpazudā.Zināms,kadažinotautasmutēlietojamiemvārdiembūsmazākvērtīgiunvarbūtrakst-niecībāneiegūspilsoņutiesības,betdaudz,daudznoviņiemirļotinozīmīgi,parkovarliecinātvisitie,kurinodarbojušisarvārdukrāšanu.”(J.K.1913)

Viņšarīizteicacerību,kašajādarbādaudzvarētulīdzētlatviešucilmesluterāņuunpareizticīgomācītāji,studenti,skolotāji,rakstniekiuncitasarlitera-tūrusaistītāspersonas.diemžēltasvissdrīzākpalikalabunovēlējumulīmenī.

Savukārtkādā1912.gadasēdēpēcP.Blauainiciatīvasizskatītsjautājums,vainebūtulietderīgilīdztekustopošajaiMīlenbahavārdnīcaiarpaskaidroju-miem vācu valodā izdot arī izdevumu, kurā paskaidrojumi būtu tikai lat-viski (Ramanis 1913). Zemo atsaucībunodažiemLatvijas apvidiemdažosgadījumos varēja skaidrot ar pārpratumu, “kas dzirdēts no dažiem pagas-tiem, kur runā skaidru valodu, itin kā kad Nodaļa nodarbojoties tikai arkādumalēniešuvārdukrāšanu.” (Ramanis1913) Jāteic,kašādspārpratumssaistībāarapvidvārduvākšanunavretums,jodaudzkārttastiekreducētsuzretounnovadamspecifiskovārdu fiksēšanu,mazākvērībasveltotplašizi-nāmuvārdulietojumaniansēmvainozīmesunizrunasīpatnībām.

Pēcatrodamāmziņām iespējamsaptuveni izsekot,kāpakāpeniski tapavārdnīcas manuskripts, jo 1913. gadā, atzīmējot valodnieka 60. dzimšanasdienu, tiek ziņots, ka gatavs viss līdz burtam K un gaida izdevēju(druva 1913), bet RLB pārskatā par 1914. gadu teikts, ka “darbs pavirzījiesMburtamlīdzpusei”(Pārskats1914).Irarīcitasliecības,kasraksturolaika-biedrubijībuparsagatavotāmanuskriptaapjomu:

“ciklielsirnākamāsMīlenbahalatv.vārdukrājums,varēsimvislabāknotampārliecināties,kavārdi,vienīgiarburtuaiztaisatikpatbiezugrāmatu,kāvisa

177

Ulmaņalatv.vārdnīca.Tevēlvaraizrādīt.kavisslielaisdarbsirnobeigts,gan-drīzjaupilnīgisarēdītsdrukai,unkurvēldažisīkumitrūktu,tos,kāzinām,papildināsviņalielādarbabiedrs,prof.Endzelīns.”(Šuberts1917)

Pirmsvācuofensīvas1915.gadapavasarī,kasspiedavalodniekukopāarAleksandra ģimnāziju doties bēgļu gaitās, K. Mīlenbaha adrese bija Rīgā,Bruņiniekuielā71,dz.18.Pavisamīsipirmskararelatīvinetraucētāsdzīvesbeigāmavīzēsparādījāsziņa,kaMīlenbahasastādītovārdnīcupēc”Latvjudainu”iznākšanasizdošotĶeizariskāZinātņuakadēmijauntaspanāktsarH. Visendorfa gādību (Rīgas Ziņas 1915).Nav skaidri zināms, vai tika pa-nāktakādanoteiktavienošanās,jokaraapstākļuunarīH.Visendorfaslimī-basdēļvisdrīzāktaspalikatikaivispārējuiecerulīmenī.

Ceļā uz darba iznākšanuPēc K. Mīlenbaha nāves 1916. gada 14. martā Veravā gādību par tēva

mūža darbu uzņemas viņa dēli, taču daudzajos piemiņas rakstos izskanbažas parmanuskripta likteni un tā pabeigšanu, tomēr precīzākas detaļaspartonaviegūstamas.VārdnīcasmanuskriptaliktenisPirmāpasauleskaragados,kadK.MīlenbahsbijaspiestsRīguatstāt,irvisaineskaidrs:

“VārdnīcasmanuskriptuunmateriālusMīlenbachsglabājaunglāba,kāvislie-lākodārgumu.PierakstītāsunnoslēgtāskladespārvedauzPēterpilikopāarLatviešuSavstarpējāsKredītbiedrībasvērtspapīriemundokumentiem,izlie-totāszīmītespalikasavosskapīšosRīgāeksprešukantoraglabāšanā,materiālivārdnīcasmanuskriptaturpināšanainācaautoramlīdzuzTērbatuunvēlākuzVeravu,pievārdnīcasviņšstrādājisvēlpašāspēdējāsdienāspriekšnāves,untādēļkopāarneizlietotiemmateriāliemarīvēlvairāk,nekā10klades,atrodasMīlenbachadēlaglabāšanā,pašlaikvēlTērbatā.”(Adamovičs1918)

Tiesa, no tā nepaliek īsti skaidrs, kā manuskripts vai, drīzāk, tā abasdaļas(noPēterpilsunTērbatas)atgriezāsRīgā.Varētupieņemt,kašīmantupārvešananotikusipēc1918.gadamartasākuma,kad,stājotiesspēkāBrestļi-tovskasmieralīgumamstarpVācijuunPadomjuKrieviju,daļalatviešubēgļuvarējaatgrieztiesLatvijā.

L.Adamovičaminētāsziņasļaujsecinātdivaslietas,proti,materiāliek-sistējaganskapīšosapkopotozīmīšuformā(tāsacīmredzotpalielākaidaļaineskartas varēja izmantot darba turpinātāji), gan apstrādātā manuskriptadaļasveidā(pavisam73pabiezasburtnīcas),nokurāmpiecasmantiniekiembijazudušas(Endzelīns,1923).Vārdnīcas1.burtnīcaspriekšvārdāJ.Endzelīns



precizēja, no kura līdz kuram šķirklim nācies pēc esošajiem materiāliemmanuskriptuveidotnojauna.

TomērjaušajālaikāparMīlenbahavārdnīcuspriežkāreālufaktorulat-viešukultūrā,kuraesamībauniznākšana(nezinotgan,kurunpēccikilgalaika)neradašaubas.KadpēcMaskavas latviešustudentugrupas ierosmestiekpublicētsaicinājumskrātlatviešuterminus,parvienunomērķiemtiekizvirzītalatviešuvalodasvārdnīcaspapildināšana:

“..ārstsvarēssakrāt tautādzirdētusnosaukumusparcilvēkamiesasdaļām(šaiarodāmumsjauirdaudzaprakstuardažādiemparauganosaukumiem)unvisāduslimībuuncitusmedicīniskusnosaukumus.Tādusārstnieciskusterminusmumskrājisunlaikamvisvairāksakrājisdr.K.Kasparsons.Visnotaļspeciālizinātniskusterminusvarsakrāt (noveciemvārdiemunvajadzībasgadījumāarī jaunusradīt)vislabāksavaarodazinātnieks.Unvisailatviešuterminoloģijai,arīzinātniskajai, jāņemparpamatu jautautāsastopamino-saukumi.Tietikaizināmāgadījumāpratējiemjāpaplašinaunjāpavairo.Tādēļpatssvarīgākaisdarbsstudentiemšaijautājumā,pēcmūsudomām,būtu:krātvēlvispārībānezināmusunneatzīmētuslatviešupriekšmetuundarbībuap-zīmējumusuntosnodotMīlenbahavārdnīcasapstrādātājam.Šisdarbstagadirļotisvarīgsunnekavējams.”(dzimtenesVēstnesis1916)

Tagadtasvissliekaspuslīdzskaidrs,betvalststapšanaslaikāziņasparvārdnīcasmanuskriptaliktenibijavisaitrūcīgas,tačuvēlmetoizdotvaivis-mazizmantot–liela.ApzinotiesMīlenbahagalvenādarbanozīmībuvalodasattīstībā, jau1919.gadāvairākasorganizācijas izrādavēlēšanosrūpētiespartāturpmākolikteni.Tā,vēlpirmsLatvijasAugstskolasoficiālāsatklāšanas,kadlielākādaļaprofesionālolatviešuvalodniekuvēlnavatgriezušiesdzim-tenē, 1919. gada septembra vidū laikrakstos parādās ziņa, kaValodnieciskifilozofiskā fakultāte nolēmusi rūpēties par jo drīzāku vārdnīcas izdošanuaugstskolasapgādā (ValdībasVēstnesis1919).Šīdarbasteidzamībakoncep-tuālitikapamatotajaukādānoK.Mīlenbahanekrologiem:

”Joarīšaidarbā–latviešuvārduiztirzāšanāunskaidrošanā–arvecāspa-audzes izmiršanu izsīkstpa labaidaļaiavoti,nokuriemsmeļamas īstas,neviltotasziņasšailaukā.”(A1916)

Savukārt sakrātomateriālu praktisko nozīmību neatliekamu jautājumurisināšanā apzinājās 1919. gada 9. septembrī dibinātā Izglītības ministrijasTerminoloģijaskomisijasavāotrajā (faktiskajā izveidošanās)sēdē6.oktobrī,pārrunājotnepieciešamībuizveidotbibliotēkuunpadarītdarbampieejamusarīmanuskriptus,tostarpMīlenbahavārdnīcu(L1919).Sēdesprotokolāfik-sēts,kaFricisAdamovičs,kurštolaikkopāarJāniStraubergubijaTerminolo-

179

ģijaskomisijaspriekšsēdētājabiedrs,ziņo,kādāstāvoklīatrodasMīlenbahavārdukrājums(tātaddrīzākzīmītesskapjosarizrakstītajiemvārdiem,proti,darbamateriāli.–M.B.)unkakomisijavarēstoizmantot(Protokols1919).

Acīmredzottikvienkāršišīsadarbībaneveidojas,un1920.gada8.janvārītopTerminoloģijaskomisijasvēstuleministramKārlimKasparsonamartāspirmāpriekšsēdētājainženieraādolfaVickopfaunFričaAdamovičaparaks-tiem(Protokols1920):

“ŅemotvērāvalodniekaK.Mīlenbahazinātniskāsvārdnīcasneatsveramilielonozīmilatviešuvalodasnoskaidrošanas,kuplināšanasunzinātniskāstermino-loģijasizstrādāšanasdarbā,IzglītībasministrijasTerminoloģijaskomisijasavā5.janv.1920.g.sēdēnolēmagrieztiespieIzglītībasministrijasarnorādījumuunlūgumuiegūtK.Mīlenbahazinātniskovārdnīcu,kurašimbrīžamglabājasmir.valodniekamantiniekuziņā,parsavuīpašumuundarīt tādākārtā topieejamustarpcituarīTerminoloģijaskomisijai,kuraibezšīgalvenālatviešuvārduavotanaviespējamssavuuzdevumuapmierinošiizpildīt.”

Jāteic,kanotikumitomērnerisināspārākstrauji,tāpēclīdz1920.gadava-saraiTerminoloģijaskomisijasprotokolosikpalaikamparādāspiezīmes,kaparMīlenbahamanuskriptapieejamībuskaidrībasvēlnav.

Labuvārdnīcuneesamību,kurutrūkumspapildussarežģījaundibinātāsneatkarīgasvalstsfunkcionēšanu,uzsvēraErnestsBleseprogrammatiskārakstā“Mūsuleksikoloģijasuzdevumi”1920.gadavasarā.Viņšnošķīravajadzībupēcpraktiskas vārdnīcas no zinātniski ievirzītiem fundamentālākiem darbiem:

“Sastādītvārdnīcuarlatviešuvalodupirmāvietāunartulkojumiemvienāvaidivāssvešāsvalodāsirneatliekamsuzdevums,kasjāizpilda,cikvienātriiespējams.Šaivārdnīcai jābūtpietiekošiplašai, laiviņāvarētutiktuzņemtinetikaiikdienišķiesarunasvalodasvārdi,betarīvārdiarabstraktunozīmiunvismazkādadaļanopēdējālaikajaundarinājumiem.Esmudzirdējis,kaaršādasvārdnīcassastādīšanunodarbojasmūsucentīgaisleksikologsdravniekakungs..”(Blese1920)

BlesearīinformējasabiedrībupariecerētoEndzelīnaetimoloģiskovārd-nīcuunMīlenbahamanuskriptalikteni:

“..nedrīkstamaizmirstarīplašākusleksikoloģijasuzdevumus.ViensnomūsucentīgākiemleksikologiemarplašākuskatubijanelaiķisMīlenbahs,unviņasastādītāvārdnīca,jatānāktuklajā,būtuvisaicienīgsleksikoloģisksdarbs.Parnožēlošanu,apstākļiiegrozījušiestā,kauzviņasdrīzuizdošanunavkocerēt.Vislabākāgadījumāpaiesvēlvairākigadi,kamērviņaieraudzīsdienasgaismu,unļaunākāgadījumātasvarturpinātiesvēlgadusdesmit.Saprotams,kapašolaikuMīlenbahavārdnīcadaudzkozaudēsnosavasvērtības, jolatviešu



valodaarvienutopkuplāka,un tāpēcMīlenbahavārdnīca,neskatotiesuzsavupilnību,tomērbūsnepilnīga.Tāpēcesgribuarīšinīvietāizsacītcerību,katagad,kur..viensnomūsupazīstamākiemvalodniekiem2ieņemizglītībasministrijāpašuaugstākoposteni,mazlietneparastaispārpratumukamolssāksatrisināties,unšīvārdnīcaieraudzīsdienasgaismuātrāk,nekāmantasliekas.”(Blese1920)

Ņemot vērā, ka Ernests Blese darbojās Terminoloģjas komisijā kopš tāsdibināšanas,mājiensparpārpratumukamolu,šķiet, liecinaparvisai lielāmgrūtībāmvienotiesarvalodniekadēliemparmanuskriptaizdošanu.

Kautgandokumentosnavtiešuapliecinājumu,kaJēkabsdravnieksbūtuapņēmies sarakstīt praktisku latviešu-vācu vārdnīcu, tomēr vēl 1921. gadāziņas par trim vienlaikus topošām vārdnīcām (Mīlenbaha, dravnieka unEndzeliņa),kasjautiekotgatavotasiespiešanai,joprojāmparādāslaikrakstos(ozoliņš1921).

cita veida grūtības, ko rada labas vārdnīcas trūkums, norādīja prof.P.Šmits:

”Tākāmumsvēlnavzinātniskaslatviešuvalodasvārdnīcas,tadarīvalodnie-kamnekatrreiziriespējamsnosacīt,kasirjaunvārdsunkasirkādsapvidusvārds.TāparpiemēruvalodnieksMīlenbahsturaparjaunvārdiemmutslauci, pārtiku un mežonu,kurusesesmudzirdējisnoveciemļaudīm.”(Šmits1922)

Situācijaarvārdnīcasturpināšanutikajuridiskiatrisinātatikai1921.gadarudenī, kad Kultūras fonda 29. septembra sēdē tika nolemts piešķirt500000rbļ.lielupabalstuIzglītībasministrijai(toizsniedzotpa100000rub-ļiemmēnesī) “Mīlenbacha vārdnīcasmanuskripta iegūšanai, vārdnīcas sa-stādīšanas darba pabeigšanai un rediģēšanai” (Valdības Vēstnesis 1921).1921.gada31.decembralīgumatekstsuntāskaidrojumspieejamsS.Kļavi-ņasrakstos(Kļaviņa2011;Kļaviņa2012a),tajāskaidrinoteikts,kaautortiesī-basartonodotasIzglītībasministrijai.

Pēc tam regulāri ik gadusKultūras fondapārskatos neiztrūkstoši atro-dama izdevumupozīcija (sk. 2. tabulu), kurānorādītiMīlenbahavārdnīcasizdošanaiatvēlētielīdzekļi.KautganME1.sējumatitullapāparizdevējuno-rādītaIzglītībasministrija,tadvēlākarpilnāmtiesībāmlīdzpatvalstsneat-karības zaudēšanai uz katras turpmākās burtnīcas šajā pozīcijā norādītsKultūrasfonds.Attiecīgieatbalstisamazinājāsekonomiskāskrīzeslaikā,betdati par konkrētiem finanšupiešķīrumiempēc 1934. gada 15.maija apvēr-suma vairs netika publiskoti, tomēr šķiet, ka tie turpinājās līdz Kultūrasfondadarbībasapturēšanai1940.gadā.

181

2. tabula

Latviešu valodas vārdnīcai un tās turpināšanai piešķirtie Kultūras fonda līdzekļi

Gads Summa Piezīmes29.09.21. 500000rbļ. Mīlenbachavārdnīcasmanuskriptaiegūšanai,

vārdnīcassastādīšanasdarbapabeigšanaiunrediģēšanai

01.12.21.–09.01.23. 247000rbļ. Mīlenbachavārdnīcassagatavošanaiuniespiešanai

09.01.23.–01.04.24.* 700000rbļ. K.Mīlenbahavārdnīcasizdošanai01.04.24.–01.04.25. 17000Ls. K.Mīlenbahavārdnīcasizdošanai01.04.25.–01.04.26. 19000Ls. K.Mīlenbahavārdnīcasizdošanai01.04.26.–01.04.27. 19000Ls. K.Mīlenbahavārdnīcasizdošanai01.04.27.–01.04.28. 19000Ls. K.Mīlenbahavārdnīcasizdošanai01.04.28.–01.04.29. xx** K.Mīlenbahavārdnīcasizdošanai01.04.29.–01.04.30. 24000Ls. K.Mīlenbahavārdnīcasizdošanai01.04.30.–01.04.31. 15000Ls. K.Mīlenbahavārdnīcasizdošanai01.04.31.–01.04.32. 15000Ls. K.Mīlenbahavārdnīcasizdošanai

* Pēc20.un30.gadosnoteiktāskārtībasbudžetagadssākās1.aprīlī.**Šī gada publiski pieejamajā pārskatā ziņas par šiem maksājumiem iespiedkļūdu dēļ nav atro-damas.

Jaupirms līgumisko attiecību nokārtošanas arK.Mīlenbahamantinie-kiemJ.Endzelīnsķerāspiedarbaarmanuskriptu,domājams,vispirmsiepa-zīstotiesarvisiemmateriāliemkopumā.JaunopašasākumaviņšpiesaistījadarbamEdītiHauzenbergu, kuras ieguldījums vārdnīcas gala versijas tap-šanāirneatsverams,kātonovērtējisarīJ.Endzelīns(Endzelīns1932).

Šajādarbaposmātikapieņemtivairākibūtiskilēmumi,nokuriemnevisibijavienlīdzveiksmīgi.daļanoizdarītajiemgrozījumiem,piemēram,alfabē-tiskākārtojumamaiņaundažiīsinājumi(izslēdzotvārdus,kurusEndzelīnsatzina par maz lietotiem papildinājumiem, svešvārdiem vai jaunvārdiem,kasvēlnavieviesušies)aprakstītivārdnīcas1.burtnīcaipievienotajosievad-vārdos(Endzelīns1923).Minētiesvītrojumitikaveiktiarargumentāciju,katieneiederaspēczinātniskiemprincipiemveidotāvārdukrājumā,bet“ievie-tojamikādātikaipraksesvajadzībāmnolemtāvārdnīcā”(Endzelīns1923).Jā-teic, ka joprojāmnepaveikts, bet interesantsdarbsbūtupadarītpētniekiem



pieejamušosvītrotovārdusarakstu,laivarētukritiskiizvērtēt,kurusšodienparastusvārdustolaikneatzinaparstabiluleksikasdaļu,kāarīpapildinātartiemvārdnīcaselektroniskoversiju.

Nevarapgalvot,kaabišierisinājumibūtubijušinepārprotamiveiksmīgi,jojauvārdnīcas“Galavārdos”kritiskiatzīts:

“..darbagaitāturpretīnovēroju,kalaikamvajadzējapaturētnegrozītuMīlen-bahavārdukārtuattiecotiesuzpatskaņukvantitāti”(Endzelīns1932).

otru problēmu precīzi raksturojusi E. Hauzenberga-Šturma (Hauzen-berga-Šturma1961):

“..ievērībapievēršasgalvenokārtneparastiem,svešiemvārdiemunvārdulietojumiem.Tātasvisumābijislīdzpatdarbanoslēgumam,untasirviensnoiemesliem,kādēļvārdnīcanedodpilnīguunskaidruainutiešiparmūsumodernorakstuvalodu,ar toradīdamavilšanosdažā labātās lietotājā.. [..]..autorutiešaisungalvenaisnolūksdarītpieejamulatviešuvārdukrājumuvalodniecībaszinātnei,nevislatviešupraktiskāmvajadzībām.”

Rezultātā, trūkstot citām praktiskas ievirzes skaidrojošām vārdnīcām(varbūtlēmumsneiekļautsvešvārdusunjaunvārdusradāscerībāvaipatpār-liecībā,kašāduizdevumugatavoJ.dravnieks),šādapieejamazinājavārdnī-caspraktiskolietojamībuunlīdzartoarī interesipartonodažādunozarudarbiniekupuses,kuriembijajārisinaproblēmasparterminuizvēli.Autora-prāt,minētovārdusvītrošanadiezinvaitikbūtiskisamazinājavārdnīcasap-jomu,katasvarētujūtamiiespaidotpublicēšanastempu,tačunovilkanevē-lamurobežustarpvalodaspraksiunzinātniskovalodasizpēti.

Kā J.Endzelīnspatsskaidroja“Galavārdos”, jaupašāsākumātikapie-ņemtsbūtiskaislēmumsvārdnīculaistklajāpaburtnīcām,patapzinoties,ka“darbsiznāktulabāksunpilnīgāks,jatosāktuiespiesttikaipēctam,kadtasmanuskriptā jau būtu novests līdz galam” (Endzelīns 1932). Tādējādi jau1922.gadarudenīpresēparādāsšādainformācija(LatvjuGrāmata1922):

“K.MīlenbachaunJ.Endzelīna lielās”Latviešuvārdnīcas”pirmiesējumisagatavotidrukai.ārzemjugrāmatdrukātavāmcaurA.Gulbjaizdevniecībuizsūtītasnorakstaparauga loksnes (burtaAsējums), lai tās iesūtītusavusnovilkumaparaugusundrukasdarbukalkulāciju.”

Kaut gan iesākumābija cerēts, kapirmāburtnīcavarētunākt klajā jau1922. gada beigās, tomēr dažādu iemeslu dēļ tas aizkavējās, un laikrakstosziņa par 1. burtnīcas iznākšanu parādās tikai nākošā gada marta beigās

183

(Latvis1923).Aršobrīdilatviešuvalodasvārdnīcanoatsevišķiemcilvēkiempieejamamanuskriptapārtopparvispārlietojamugrāmatu,kas lasāma,pa-pildināma,kritizējamaunvērtējama.

Vērtējumi tapšanas gaitāLīdzkopielasītājiemnonācavārdnīcas1.burtnīca,tāsākāstāsrecenzē-

šanaunvērtēšana,kopumāpublicējotdaudzasdažādaraksturaatsauksmesgandienas laikrakstos, gan zinātniskos žurnālos. Topatieso skaitu noteiktnavviegli(rakstaautorssaskaitījisvismaz53,skat.1.tabulu),jodaudzosga-dījumosvārdnīcasvērtējumspaslēpiescitosrakstosparvaloduvaivalodnie-cību, turklāt arī ganMīlenbaha atcerei, ganEndzelīna jubilejāmdomātajosrakstos bieži vien atrodamas izvērstas pārdomas par vārdnīcas nozīmību.Literatūrānostabilizējiesapgalvojumsparvairāknekā40atsauksmēmLatvi-jasunārvalstupresē(Kļaviņa2012b).KautganabāsEndzelīnadzīveslaikāiznākušajās plašākajās bibliogrāfijās (Egle un Paeglis 1958; Egle un Pa-eglis 1959) visas šīs publikācijas nosauktas par recenzijām, tomēr saturiskitāsbūtuiedalāmasvairākās,būtiskiatšķirīgāsgrupās.Lainoteiktu,vaikādanotāmuzskatāmaparrecenziju,vērtsaplūkotrecenzijasdefinīciju:“Recen-zija. Kritisks novērtējums, atsauksme (parasti par zinātnisku, mākslasdarbu)”(LVV1987).Tātadparvārdnīcasrecenzijāmšaurākānozīmēuzskatā-masvienīgitādasatsauksmespresē,kuras,līdztekusinformācijaiparkādasburtnīcasiznākšanuuntāssaturu,ietverarīvērtējumaelementus.Untādu,kāizrādās,irkrietnimazāk,turklāttikpatkānevienanotāmnavparvārd-nīcukopumā,betganparatsevišķuburtnīcu,dažāmsecīgāmburtnīcāmvai,pavisamreti,parkādusējumukopumā.

Jāteic, ka daudziempirmajiem atsauksmju rakstītājiem ir bijis visai ne-precīzs priekšstats par to, kāda īsti vārdnīca būs, tāpēc priekam par tās1.burtnīcupiejaucāsarnelielaneizpratne,patvilšanās.Tā,skoludarbinieksunliterātsBebruJurisirnedaudzpārsteigts,kavārdnīcatikusi”gatavotacit-tautiešiem–vāciem,jovisipaskaidrojuminotiekvācuvalodā”(Bebris1923a).Tomēr līdztekus pausts prieks, ka tajā atrodami daudzi īsti latviski vārdi,“kasikdienišķādzīvēvienāotrānovadāsastopami,betrakstniecībānepavi-sam, jeb ļoti reti sastopami” (Bebris 1923a). Atsaucoties uz J. Endzelīna“Priekšvārdiem”,viņšnorādīja,ka,jajauizslēgtidaudziliekiaizguvumiunsvešvārdi, tad varēja iztikt vēl bez dažiem, piemēram, amis (franču ami), ambelis(vācuHandbeil),ampelēties(vācuhampeln),amplis, amplība, amplīgs.



Runājotpariespiedkļūdām,AronuMatīssitkāstarpcituatzinīgivērtējavārdnīcāizmantotoalfabetizācijasprincipu,jo,viņaprāt,jatiekšķirtsa un ā, tadiespējamspēcvārdukārtasvieglisaprast,kādsgarumsnepieciešams,jo,abusrakstotkopīgāsarakstā,naviespējamsprecīzisaprastsvešādavārdaiz-runu(patiesiīsspatskanisvaivarbūtizlaistagarumzīme)(Arons1923).Tiesa,vēlāk Endzelīns pats to par īpaši veiksmīgu lēmumu neuzskatīja (Endze-līns1932),bettādsbijalaikrakstosilgusgadusstrādājošapraktiķaviedoklis.

Lietuviešu un vācu filologaGeorgaGeruļļa atsauksme vācu laikrakstāLiterarisches Zeitung,kurāaplūkotaganLettische Grammatik,ganME1.burt-nīca, tikaplašiatreferēta latviešupresē (ValdībasVēstnesis1923).Kautgan1.burtnīcadevatikaiieskatudarbavirzībā,tomēruzsvērts,kaviscaurievē-rots trejādais garuma apzīmējums un pievienoti etimoloģiski aizrādījumi,tādēļsvarīgi,laitasdrīzumāiznāktuvisāpilnībā.

citāatsauksmē(Lt1923)norādīts,kavārdnīcāredzamstāsveidotājarak-sturs:

“K.Mīlenbahazīmīgavalodniekapazīmeirtā,kaviņšvisaipamatīgiunrūpīgiapsversavusslēdzienusunnekursavasautoritātesdēļnetopkategorisks.”

Ļaujotpardarbatīrifiloloģiskopusispriestvalodniekiem,šisrecenzents(LīgotņuJēkabs)īpašiuzsver,katādivkārtvērtīga,josaturganplašuvārdukrājumu (jaunvārdus,vecākasvārdu formasun tovariācijas), ganbagātīgufrazeoloģiju,parpiemēru izvēloties šķirkli “acs”.Tādēļvārdnīca īpašivērtamūsu ierēdņiem, skolotājiem, rakstniekiem, dažādu zinātņu speciālistiem,proti,“personām,kurāmarvalodunākdarīšana”(Lt1923).

Lai vārda nozīme būtu pilnīgi skaidra, tad slavēts princips, ka tā vis-pirmsnosauktavācuvalodā,betpēctamatklātaaršīvārdalietojumutautasgaramantāsunliteratūrā(Bebris1923b).

”Vārdnīcāatrodamdaudzvārdu,kasmazlietoti,bettomērīsti latviski.Šievārdibūtunodotiaizmirstībai,betvārdnīcāatdzīvojasunpaliksuzvisiemlaikiemtautasīpašums.Nošīlielāvārduapcirkņarakstn.unzinātniekivarēssmeltsavudomuunidejuietērpam.”(Bebris1923)

Viņšskāraarīmilzīgopriedēkļatvasinājumulielāskaitaproblēmu,kas,piemēram,araiz-bijaap700,arat ap 1000, bet ar appat1200vārdu,ganne-vērtējot, vai šāds kārtojumspalīdz lietotājam, vai ne.Uz 2. burtnīcas vākaautorsdevisdažāduzīmjuunsaīsinājumunozīmi,tādēļcerams,katurpmākbūs atrodami arī patskaņu apzīmējumi. Šajā recenzijā rodama arī neslēptakritikaparto,kašīsburtnīcaspērkotļotigausi, turklātcena(65rbļ.)diezin

185

vaiirbūtiskaisšķērslis,tāpēcrodotiesiespaids,ka“brīvāstautasinteliģenceietzinātnesunkultūrasdarbamvienaldzīgigarām”(Bebris1923b).

Patiesi,uzburtnīcuvākiem(iesietosvārdnīcas sējumosšovākuparastinav) katrreiz netika atkārtots saīsinājumu saraksts, tādējādi apgrūtinot tāslietojumu.TotiesjaupēcdažāmpirmajāmpamatsējumuburtnīcāmuztootrāvākabijalasāmsšādsJ.Endzelīnaparakstītsuzaicinājums:

“Patlabaniespiežamāvārdnīcābezšaubāmvēldaživārditrūks,undažuteiespiestuvārdunozīmeunizrunanebūsglužipareizinoskaidrota.Tāpēclūdzuvisus latviešuvalodasdrauguspiesūtītmanpapildinājumusunpārlaboju-mus, jobeigāsvarēstosizdotkāpapilduburtnīcu.Adrese:Rīgā,Ģertrūdesielā№3.”

Rakstotpar4.burtnīcu,bezparastāapbrīnaparizceltovalodasbagātību,norādītatāszinātniskāvērtība:

“Šisdarbsdodiespējumumspašiemizmantotmūsuvārdukrājumuunrādadažāduslietošanasveidus,izskaidroizloksnes,vārduizrunu,betievedmūsuvaloduarīpasauleszinātņuvalodusaimē,jotagadpasauleszinātniekiemirvieglaiespējaiepazītiesnevienarlatviešuvalodasgramatisko,betarīvalod-nieciskodabu.”(LīgotņuJēkabs1924a)

Pēc uzbūves līdzīga ir arī atsauksme par 5. burtnīcu (Līgotņu Jēkabs1924b), kas faktiski ir iepazīstināšana vienas rindkopas apmērā ar kārtējāsburtnīcassaturu,ardažupiemērupalīdzībucenšotiesmodināt interesiparvārdnīcuunvaloduvispār.Šaiziņāapskaužama irLīgotņu Jēkabaneatlai-dība,turpinotšodarbuarīvisusturpmākosgadus,mēģinottodarītdažādāsauditorijās.Viņaspalvaipiederarīlīdzīgasatsauksmeslaikrakstos“KultūrasVēstnesis” (LīgotņuJēkabs1925a),“JaunākāsZiņas” (LīgotņuJēkabs1925b),žurnālos“JaunībasTekas”(LīgotņuJēkabs1926;1927;1929a;1929b;1930a)un“Burtnieks”(LīgotņuJēkabs1930b;1932a;1932b).Valstiskāsneatkarībasdes-mitgadugaisotnēnedaudzplašāksbijaraksts,kuruviņšpublicēja1928.gadarudenī(LīgotņuJēkabs1928).

Skaitliskišoīsrakstuirdiezgandaudz,tačuskaidrs,katierakstītiarno-lūkuinformētparjaunāmgrāmatām(parastitiepublicētikopāarlīdzīgaap-jomaatsaucēmparcitiemizdevumiem),tāpēcpiedertikaisavamlaikamunmazpalīdzēspētniekam,kuršgribētu iegūtpadziļinātu izpratnipar laika-biedruattieksmipretvārdnīcu.citastarpājāteic,kapatšādasīsasatsauks-mesnavtikušasveltītasvisāmizdotajāmburtnīcām,radotvēlfragmentārāku



iespaidu.Protams,ievērojotstarpkaruperiodatradīciju,gandrīzitvisilielā-kielaikrakstiunžurnālihronikasveidā(neretirubrikā“Redakcijaipiesūtī-tāsgrāmatas”)pieminējakārtējāsburtnīcasiznākšanasfaktu.

Arī 1924. gadā atrodami atreferējumi par Vācijā publicētajām atsauk-smēm, kuros skarti būtiski notikumi Latvijas zinātnē. Atstāstot Karaļaučuprof. R. Trautmana vērtējumu, kā īpaši slavējama izcelta autoru spēja, ka“viela [resp. valodasmateriāls. –M.B.] apstrādāta, noparādībupārpilnībasizceļot tikai nepieciešamāko, kas pieder pie lietas būtības”, jo tā to “neap-draudpārliecīgsmateriālusmagums”(ValdībasVēstnesis1924a).

Laikā,kadjaubijapieejamas5burtnīcas,resp.400lpp.unkopējāievirzebija noprotama, skaidrojumupar vārdnīcas uzbūvi unmērķiem sava laikaprestižākajāhumanitārozinātņužurnālā“IzglītībasMinistrijasMēnešraksts”sniedza tā redaktora biedrs Ernests Blese. Atzīstot, ka latviešu inteliģencē,nemaz jaunerunājotparplašākāmtautasmasām, irmaza izpratneparva-lodniecību,viņšnosaucpiecusšīsvārdnīcasuzdevumus(Blese1924):

”tīrikompilatīvs–būtpirmākārtāparlatviešuvalodasleksiskobagātību1)krātuvi,resp.ietvertsevīvisuskāliterāriskāvalodā,tāarīizloksnēssasto-pamoslatviešuvārdus”;sniegtmūsuvalodāsastopamosvārdusvisuviņunozīmjudaudzpusībā,2)būtparmūsuvalodassemasioloģiskobagātīburaksturotāju”;“frazeoloģijas sakrāšana, sakopošanaunuzglabāšananākošajāmpa-3)audzēm”;”latviešuvalodasunviņasbagātībupopularizēšanaplašākāzinātnieku4)pasaulē.Šimnolūkamvisilatviešuvārdivisāsviņudažādāsnozīmjunian-sēsvārdnīcātulkotivāciski,uzkoarīaizrādavārdnīcasvācunosaukums”deutsch-lettisch Wörterbuch””;”noskaidrotmūsuvalodasleksiskāmateriālaetimoloģiskopusi”.5)

Pirmajānopietnajārecenzijāminētasdažādasvārdnīcasbagātības,kurasvarderētterminoloģijasizstrādāšanāunpilnīgošanā:

”Kurtadvēlpaliekveselarindatehniskuterminutautaipazīstamiemamatiemunamatarīkiem,dažādiretiorgānu,kustoņuunstādunosaukumi,kurusvārdnīcāatrodkuplāskaitā.Sevišķinopirmāskategorijasdažusnoviņiemmūtātis mūtandisvarētupiemērotvienaotratehniskājēdzienaapzīmējumamarīmūsudienās.Viss tas liecina,kāda ievērojamamūsuvalodasbagātībaspieaugšanasagaidāma,javienmēsaršomūsuvalodastagadnedzīvokapitālusīkākiiepazīsimiesunsāksimtolaistapgrozībā.”(Blese1924)

187

Kāpozitīvaiezīmeuzsvērtsarīprecīzaisvārdnīcasiekārtojums,skaidrinošķirot noMīlenbaha oriģinālteksta Endzelīna ieviestos papildinājumus,kas ietverti stūrainajās iekavās. Kā neliela kritika vai drīzāk vēlējumiespaustanožēla,kavārdnīcāarnelieliemizņēmumiem(Ancis,Anglija,Ansis,Antiņš,Augš-Kurzeme,Baltija,Bašķudiena,Brencis,cēsis)trūkstīpašvārduunkrustāmovārdu, jo“šāduvalodasmateriālu irdaudzvairāk,un, tākāviņuvārdnīcāpatiesībānedrīkstētutrūkt, tad jācer,kaviņusatradīsimvēlreiz visus kopā sniegtus atsevišķi kā patstāvīgu pievienojumu vārdnīcasbeigās”(Blese1924).Tādējādišajāpublikācijāaizsāktalatviešuleksikogrāfijājoprojāmlīdzgalamneatrisinātāproblēmaparīpašvārduvietuskaidrojošāvalodas vārdnīcā. Jāpiezīmē, ka šis Bleses raksts, gan neskaidru iemesludēļ bez paraksta pārpublicēts arī “Valdības Vēstnesī” (Valdības Vēstne-sis1924b).

Par vārdnīcas pirmajām septiņām burtnīcām latviski plašāku apcerē-jumupublicējaŠveicesvalodnieksMaksisNīdermanis.Pēcīsaieskatavārd-nīcastapšanāviņšgalvenāmkārtāmpievēršaskonkrētuvārduetimoloģijasanalīzei,dažviettopapildinotvaiizteicotiespējamusalternatīvusskaidroju-mus.Etimoloģijasprecizēšanai, viņaprāt,par trūkumuuzskatāms fakts, kanav īpaši atzīmēti un izcelti tulkojuma patapinājumi (Lehnübersetzung) novācu valodas, ko šodienas terminoloģijā parasti dēvē par kalkiem (Nīder-manis1924).Vārdiakmeņogle, baltalus un burenieksdarinātipēcvācuStein kohle, Weissbier un Segnerparauga,tādēļšādasnorādesarīpiederpieetimoloģijas,proti,vārduvēsturesnoskaidrošanas.

“Tiesa,nekatrreizirviegliizšķirt,vaiirdarīšanaartulkojumapatapinājumuvai arīarneatkarīguparalēlunozīmesattīstību.Tomērkonstatēt jēdzienuparalēlesarītur,kurlietanegrozāsaptulkojumupatapinājumiem,irarvienuvērtīgiuninteresanti..”(Nīdermanis,1924)

Turpinotetimoloģijuiztirzājumu,viņšuzsvēra,kavarambūtpārsteigti,“cikniecīgsirdrošovaivismazticamoetimoloģijuskaits,salīdzinottoarap-šaubāmāmvai pat pilnīgi neticamām,un cik liela latv. valodas vārdu krā-juma daļa savas izcelšanās ziņā paliek neapgaismota” (Nīdermanis 1924).TādēļMīlenbaha–Endzelīnavārdnīca (recenzijā lietots tieši šisapzīmējums)paverpētniekiemplašudarbalauku.

Trešāplašākā1924.gadāpublicētārecenzijapiederAronuMatīsaspalvai.Pēcīsaievada,kritizējotBīlenšteinaneticībulatviešuvalodasattīstībasiespē-jām,viņšuzsvēra,kašīvārdnīcabūsaptuvenidivdesmitreizesbagātākapar



Ulmaņavārdnīcu, turklātzinātniskiapstrādāta (Arons1924).Šaiziņāvārd-nīca pēc nozīmības pielīdzināma K. Barona dainām (šis salīdzinājums arīcitos rakstos lietotsdaudzkārt).Viņš ieteic šovārdnīcupirmāmkārtām jauvisiem rakstniekiem, kuriem rūp savas izteiksmes latviskums. Šai sakarāviņš atgādināja paralēles ar Raiņa “Fausta” tulkojumu, kura valodas kup-lumuunvijīgumuvērtētājiapbrīnoja,nesaprazdami,kadaudzivārdiatrastiUlmaņavārdnīcā.Arījauizdotajāsburtnīcāsvienrakstniekivaratrastdau-dzusnoderīgusvārdus,minottos,kaspašamiekritušiacīs.

Pārlieku optimistisks liekas Aronu Matīsa spriedums par vārdnīcaspirmoburtnīcutūlītējoietekmiuzvalodaskvalitātikopumā,minotunietei-cotrakstniekiemdaudzusvārdus,kuru”ievešanavaiatjaunošanamūsulite-ratūrābūtutīrivēlama”(Arons1924).Kautganvārdnīcā iekļauti”daži teh-niski termini visādu amatu darbiniekiem.. [un tā sakopo – M.B.], cik iespējams, visus botāniskos un zooloģijas terminus, kas smelti no tautasmutes” (Arons 1924), tomēr to atrašanakonkrētu terminoloģiskuvajadzībuapmierināšanaibijavisaiapgrūtinātaunprasījavisailieluiepriekšējusagata-votībudarbamarvārdnīcām.Šajārakstādotsarīsalīdzinājumsarlietuviešuvalodasvārdnīcu,kuraprof.K.Būgasvadībāsāka iznāktgandrīzreizē.TākāEndzelīnadarbspagaidāmvirzāsuzpriekšuātrāk, tad,kāatzīstAronuMatīss, lietuviešivarēs izmantotmūsupublicētomateriālu,bet latviešuva-lodniekiviņuveikumuvarēsiestrādāttikaipapilduburtnīcusagatavošanasgaitāpēcvārdnīcaspamatdaļaspabeigšanas.

ArīdivunākamorakstuautorsirAronuMatīss.Rakstā“Latviešuvalo-das monumenti” viņš argumentē vārdnīcas nozīmību, jo tajā “no tautasmutes,daināmuncitiemskaidriemuntīriemvalodasavotiem.. cikiespē-jams,uzņemtskatrsvārds,kasviņā lietotsun lietojams,arnorādījumu,kātaspareizilietojams”(Arons1925a).Viņapaustādomaatspoguļodaudzuin-teliģentuvēlmipēcpreskriptīvasvārdnīcas,kasteiktupriekšā,kākatrsvārds“pareizi lietojams”.Šopašudomuviņšuzsvēraarīrakstabeigās, teikdams,kašīvārdnīcamumspildīšotakadēmiskāsvārdnīcasvietu(Arons1925),artosaprototšādastatusaizdevumunormatīvoraksturu.Kautganvarsaprastšīrakstaautora,ilggadīgalaikrakstulīdzstrādniekauntobrītoficiālāsavīzes“ValdībasVēstnesis”redaktora,vēlmipēcnormatīvasvārdnīcas,kasnepār-protami atvieglotu ikdienas redakcionālo jautājumu risināšanu un dom-starpībunolīdzināšanu,tomērreizētāliecinapardziļuneizpratniparvārd-nīcas mērķiem apkopot iespējami plašas valodas bagātības, proti, būt pēcsavasdabasdeskriptīvai.

189

Šajārakstāvisiinteresentiaicinātināktprof.J.Endzelīnamtalkā,turklāttajā,informējotparregulārajāmRLBValodniecībasnodaļassēdēm,atrodamaziņa,kapēdējāsanāksmēpabeigtsskatītvārdus,kassākasardivskani“ie”,jotieievadavārdnīcasotrosējumu(Arons1925a).

Ardažudienu atstarpipublicētajā rakstāAronsuzdod retorisku jautā-jumu,cikpamatotivirknei1.sējumāiekļautovārdupievienotazvaigznīte(*),kambūtu jānorāda, ka tie uzskatāmipar jaundarinājumiem (Arons 1925b).Šai sakarā viņš dalās savās šaubās, vai tas vienmēr ir pareizi, jo viņš patsdaudzus no tiempieskaitītu seniem latviešu vārdiem, it īpaši vārdus, kasnorādauzabstraktuundvēselīguapzīmējumujēdzieniem(piemēram,izjūta, dziņa, ilgas, izbrīna, izbauda).AtsaucasuzA.Vēberalaikrakstā”Balss”paustoattieksmipretšāduīsvārdulietojumu”dienasLapā”kānelatvisku,tonosau-cotpar ”žīdiskuvalodu” (Arons1925b). Šai sakarāviņš izvirza interesantuskaidrojumu(Arons1925b):

”Katiemūsuagrākārakstniecībāunsenākāsvārdnīcāsnavuzietami, turiemeslstas,kaagrākierakstītājiunvārdukrājēji,palielākaidaļaicittautiešibūdami,navtiksmalki ieklausījušiesmūsuvalodā,kātagadējāpaaudzetospējizdarītunarīizdara.Kamērmūsurakstniecībupārvaldījavācugarīdz-niecība,mūsuvalodāvispārieviesāsunvēlilgiuzturējāsvārdustiepībaunvisādsnelatviskums.”

Apliecina,kaviņškopšsavasbērnībaslabipazīstBērzaunesapvidūlie-totāsīsāsformassteiga, skuba(tasjauatrodamsUlmaņavārdnīcā),staiga (stai-gāšana),šauba, šaubas, šķirība, izšķieda(e)u.c.(Arons1925b).Šaiziņāatkalbūtuinteresantsmateriālsīpašampētījumam,apkopojotunanalizējotganMEunEHvārdnīcas, gan citās vārdnīcās (piemēram,E.ozoliņa vāciski latviskajāunlatviskivāciskajāvārdnīcā)šādimarķētusvārdus,laigūtupriekšstatu,ciktasbijiskorektiunkonsekventi.

Konservatīvās latviešu skolotāju daļas uzsāktā žurnāla “Audzinātājs”1.numurā(tasiznāca1925.gadaaugustā)sniegtaīsainformācijaparjauiz-nākušajām 10burtnīcām. Informācijasautors (visdrīzāk–Bebru Juris)gal-venovērībuveltījis citu skolotāju iepazīstināšanai, iespējams, armērķi vis-mazdažusmotivētiesaistītiesvārdnīcastapšanā(tasgantiešinetiekpateikts)(B.J.1925):

“Teatrodamdaudzvārdus,kasikdienišķāsarunāretisastopami,betpiederpieskaistākiemmūsuvalodasvārdiem.Vārdnīcā tieatdzimušiunpaliksuzvisiemlaikiemparmūsuvalodas īpašumu. [..]Apskatot tur [vārdnīcā]



saskaņotosvārdus,stingrāalfabētiskākārtībā,argarumaapzīmējumiemunpaskaidrojumiem,mūspārņemdziļacienībassajūtapretšītiksvarīgādarbadarītājiem.”

Gandrīzvaiskrupulozuvārdnīcaspirmāsējumaanalīziizvērstārakstā,kaspublicētsvairākosturpinājumos,veicaJ.AlunānsII3.cildinotmērķisa-vāktvisuslatviešuvalodasvārdus,viņškritiskiatzīmē,katamiespējamstu-voties,betnesasniegt.Tačuparvārdukrājumuviņupārsteidzkascits(Alu-nāns1925):“Vārdnīcāirlappuses,kurgrūtiatrastkautvienudzirdētuvārdu;totiesudažs–vispārpazīstams irpalicisneuzņemts.”Tā,blakus eglājam ir daudzivarianti,bettrūksteglaines,tajānavarīvārduaizvilināt, aizvizināt, aizvilt, asnainsu.c.

Kritizēdomuparmazlietojamupatapinājumu,jaunvārduunsvešvārduneiekļaušanu,jošādurobežunovilktnaviespējams,tādēļveidojasnekonsek-vence. Ir vārdi atrēķināt un ierēķināt, bet nav aprēķināt un aprēķins (Alunāns1925).Jajauvārdnīcāiekļautitādivārdikāaktiņš (Achtung),ambilis (Handbeil),dūve (Taube)vaielzdogs (Halstuch),tad“nedrīkstējaizmestvārdus“diņģēties”,“dampis”,kastačubezšaubāmdaudzvairākizplatīti”(Alunāns1925).Itīpašiaizstāvvārdudampis, jo tamradusies īpašanozīme ‘lokomobīle, tvaikakuļ-mašīna’,kāarīnotācēliesdarbībasvārdsdampēt.

Tāpatnesaskata īstukritēriju jaunvārdu iekļaušanaivaineiekļaušanai–“to ieviešanosdzīvajā tautasvalodā”, tomērpiekrīt, kadažus šādusvārdusvarējapublicētmazākiemburtiem,jotostarpā“būsdažslabsmākslīgsdari-nājumsvaipārpratumavārds”(Alunāns1925).ParcitunekonsekvenciatzīstjauE.Blesesminētotikaiatsevišķuīpašvārduuzņemšanu,skaidrinenorādotprincipus,kāarī risku,kadaļa tikainogrāmatāmpārņemtovārduvarbūtarī iespiedkļūdas.Turpmākā rakstadaļaveltītakonkrētuvairākvaimazākveiksmīguvalodaspiemēruunnozīmesskaidrojumuanalīzei,vairsneskarotvārdnīcasuzbūvespamatprincipus.

UzšokritikuJ.Endzelīnsatbildējaarīsu,bet,kāviņambijaparasts,diez-ganasātonīrakstīturepliku.Iesākumāviņšpateicasparfiloloģiskokritiku(tātadpar tovai cituvalodasniansi),bet iebilstpretpārmetumiemparne-precizitātēm citātos, jo jau “Priekšvārdos” viņš esot izklāstījis, ka manu-skriptāšādasneprecizitātesatrodamas(Endzelīns1926).Pilnīgivisuscitātusviņš neesot pārbaudījis, un to arī neesot iepējams izdarīt. Viņš arī lūdzskaidri nošķirt, kuros gadījumos pieļautas iespiedkļūdas un kuros kļūdabijusijauMīlenbahamanuskriptā.

191

īsāatbildēJ.AlunānsatvainojāsEndzelīnam,norādīdams,kaviņamnavbijisnodomsnekopārmestneviņam,neMīlenbaham,turklātviņšuzskatījis,karecenzijāpieklājīgākesotrunātpariespiedkļūdām,turpretimtagadviņšizprotot,kakļūdāmgatavajāvārdnīcāvarbūtdažādacilme,proti,tāsnāknopašamanuskripta(Alunāns1926a).

PēctamJ.Alunānsuzsākaotrurakstuvirkni,turpinādamsanalizētkon-krētušķirkļumateriālu(Alunāns1926b).Navšīrakstauzdevumsdetalizētianalizēt konkrētās iebildes, ciktāl tās neskar vārdnīcas izveides principus.domājams,kaJ.Endzelīnsatzinisšosprecizējumusparlietderīgiemunvērāņemamiem,jo4.sējumabeigās,dodotplašupamanītokļūdulabojumu,tampievienotapiezīme,ka lielākodaļuno tāmpamanījis J.Alunāns.Vērojamaskaidraneatbilstībastarplabojumuskaitu(uz14lapāmdivāsslejās),kasat-tiecinātsuz1.sējumu,unnepilnupusotrulapu,veltītutrimpārējiem.Vis-drīzāktastādēļ,kaartikdziļuatlikušopamatsējumuanalīziJ.Alunānsvairsnenodarbojās,izņemotpamatsējumu45.burtnīcu(skat.turpmāk).

VērāņemamitomērdažiJ.Alunānavispārinājumi.Vispirmsviņšvērsauzmanībuuz neskaidri nosakāmajām literārās valodas un izlokšņu attiecī-bām(Alunāns1926b):

“Ievietojotvārdnīcāpēciespējasvisuslatviešuvalodasvārdus,irjārēķināsarvarbūtību,kadažādasnovecojušās, izlokšņuu.t.t. formasunapvidusvārdivarzināmāmērāaizēnotvaipatnomākt tagadējāsrakstuvalodas formas.Šimapstāklimnavpievērstapienācīgauzmanība.. [..] Izlokšņuformasbiežinostādītaspilnīgipatstāvīgi(parastiemburtiem,bezaizrādījumauzattiecīgorakstuvalodasvārdu..)vaiarīkālīdzvērtīgasrakstuvalodasformām;neretitāmierādītapirmāvieta.”

Tāpatminētipiemēri,kasnorādauzstingriieturētassistēmastrūkumu,itīpaširakstībā,kāarīavotuapzīmējumos,saīsinājumuizmantošanācitātosu.c(Alunāns1926b).Viņuneapmierinājaarītikai2.burtnīcāievietotais“da-žāduzīmjuunsaīsinājumusaraksts”.Tāpatviņaieskatālasītājiembūtuno-derējušidaudzizvērstākiskaidrojumipriekšvārdā(Alunāns1926b):

“Ļotinoderīgibūtuarīaizrādījumipriekšvārdospardažuvārdugrupuuz-ņemšanu,resp.neuzņemšanuvārdnīcā–piem.,verbāliem,substantīviem,adverbiemunadjektīviem,īpašvārdiem,izlokšņuformāmetc.,etc.,jovārdnīcātevaldalielanenoteiktība.Arto,starpcitu,būtuarīatvieglinātavārdnīcaslasītājiemunlietotājiemtālūgumaizpildīšana,arkururedakcijagriežaspievisiemlatviešuvalodasdraugiem:aizrādītuzvārdnīcānovērotiemtrūkumiemunnepareizībām.”



Apcerotlatviešuvalodniecībuuntāsdarbiniekus,nedrīkstētuapietJuriAlunānu II kaut vai šo lietpratīgo recenziju dēļ, tādēļ tas ir vēl viens pētī-jumuvirziens,kasnetiešisaistītsarMīlenbahamūžadarbu.

Atbilstoši piemiņas rakstos parasti ievērotajai stilistikai, E. Blese veltī-jumāMīlenbahadesmitgadunāvespiemiņainavatrodamikritiskivārdiparvārdnīcu(tobrīdbijaiznākušasjau18burtnīcas),norādot,var“tikaiapbrīnotMīlenbahalielouzcītībuunrūpību,arkādutaskrājisplašosvārdnīcasma-teriālus” (Blese 1926). Turpretim interesantāks ir viņa mēģinājums veidotMīlenbahapsiholoģiskoportretu,tosaistotarīarvārdnīcastapšanu:

“..viņš,pašamneapzinoties,bijisdzimismūsuvalodaspedagogs,kastieciesmācītcituspareizilatviskirunātunpareizilatviskidomāt.Tādēļviņuarīinte-resēpirmākārtāmūsuvalodasvārdukrājumakonstatēšanaunkodificēšana,viņupareizoformuunpareizālietošanasveidanoskaidrošana.”

Pavisamīsareplikapar“Latviešuvalodasvārdnīcu”atrodama1927.gadapārskatāparjaunākajāmvārdnīcām,vairākskarotproblēmaspraktiskopusineatkarīgāvalstī(T1927):

“..radusiesvajadzībapēcjauniemizteiksmeslīdzekļiem,laiapzīmētujēdzienusvalstsorganizācijāundažādosarodos,kurlatviešuvaloduagrāknelietoja;nootraspusestīrizinātniska interesepieaugusiparvalodu,kasnutikusiparvalstsvalodu.”

Vienīgidažuetimoloģiskoskaidrojumuprecizēšanaibijaveltītsvisaiap-jomīgais JāņaZēvera (alias Johann Sehwers) raksts (Zēvers1928a),kuramre-dakcijapievienojaJ.Endzelīnapiezīmi(Endzelīns1928a),kāarīZēveraatbil-des(Zēvers1928b).UzZēveraatbildiJ.Endzelīnssevierastajāstilāreaģējaarvisaiasupretrakstu(Endzelīns1928b),kurābezlietišķāsdimensijasbijavisaidaudzemociju,joliekas,kaabuvalodniekustarpāīpašasapratnenevaldīja.Viņudomstarpībutīrizinātniskieaspektiuntoanalīzeizietārpusšīrakstaietvariem.

Kad vārdnīcas nobeigums jau bija saskatāms, tad presē atkal parādījāsvairāktaiveltīturakstu.ValodniekuunrakstniekuvaipatvisassabiedrībasattiecībascentāsraksturotLīgotņuJēkabs,ieganstamatrodotfaktu,kaLatvjurakstniekuunžurnālistuarodbiedrībaparsavugodabiedruievēlējusiJ.En-dzelīnuunpasniegusiviņamšofaktuapliecinošudiplomu.Viņštouzskatapar laimīgumēģinājumutuvinātmūsuvalodniekusar rakstniekiemunot-rādi(LīgotņuJēkabs1931):

193

“Nevienpiemums,betpadaļaiarīciturvalodniekiuzskatarakstniekusparsaviemmūžīgiemienaidniekiem,jorakstniekisavāradīšanasdarbāneikreizrēķinājāsarnodibinātāmgramatiskāmformām,kautgantāpativalodasmā-cībapriekšzīmīgurakstniekuvalodāmeklēmotīvussaviemsecinājumiem.otrkārt–arīrakstniekiveltišķendējāsuzvalodniekiem,itkārakstniekiemsavasmātesvalodasdziļākolikumurašanabūtulieka.”

Viņšarīatzina,ka“pretvalodniekuEndzelīnušāduvaitāduiemesludēļirstiprakurnēšanasabiedrībā”unbūtujānošķirJ.ZēveraunF.Garālietišķākritikanouzbrukumiem,kuros“polemikāpārietkatraslietišķībasrobežas”(LīgotņuJēkabs1931).Viņšarīskaidrinorāda,kapolitiķiemvajadzētulabākieklausīties Endzelīna padomos valodas jautājumos, un aicina turēt cieņāmūsu ievērojamosdarbiniekus: “..neapiesimiesarvalodniekuEndzelīnu tā,kā savā laikā apgājāmies ardzejniekuRaini” (Līgotņu Jēkabs 1931).Rakstabeigāspievienotaīsarindkopa,kasiepazīstinaar40.burtnīcassaturu.

Jau pēc 45. burtnīcas publicēšanas vairums laikrakstu tam velta kāduplašākuvaisīkākurakstu.Paredzot,kanovembrīklajānākspēdējā,45.burt-nīca,“Latvis”jau1932.gadaoktobrīpublicēīsrakstu,kurāpaustsprieks,kapēcdeviņugadudarbajauZiemassvētkosgrāmatumīļotājuplauktus“grez-nos tad arī “Latviešu valodas vārdnīcas” pilns komplekts – latvju valodasdaudzpusības,lokanībasundaiļskanībaspiemineklis”(A1932).

Nelielurakstiņu jaupēcvārdnīcaspēdējāsburtnīcas iznākšanas publi-cēja cēsu skolotājs Aleksandrs Skuja (pazīstamā internista prof. NikolajaSkujastēvs),kurš, izsakotpriekuunapbrīnuparpaveikto,pieskārāsarī tāsnosaukumam(Skuja1932):

“VārdnīcauzkatrasburtnīcastitullapasirnosauktaparK.Mīlenbahavārdnī-cu.Taspatsatkārtotsarīkatraslappusesaugšā.Endzelīnavārdsminētstikaipiezīmēskatrasburtnīcastitullapā.Tasdarītsaizsaprotamiemiemesliem,betneatbilstpatiesībai...grāmatuvajadzētusauktparK.MīlenbahaunJ.Endzelīnavārdnīcu.”

Savukārt “BrīvāsZemes” apskatnieks (E. S. 1932) savu rakstu galveno-kārtveltījisValodniecībasnodaļassēdēm,kurāspats,šķiet,piedalījies.Tieši1932. gada 1. decembra sēdē darbs bija paveikts tiktāl, ka varēja paziņot –“Latviešuvalodasvārdnīcas” rediģēšanakopīgiemspēkiemnu irpabeigta.Viņš uzsvēra grūtības Mīlenbaha laikā paplašināt personu loku, kas šajāssēdēs piedalās, ironizējot, kamēģinājumi saistīties ar toreizējāmRīgas lat-viešukorporācijāmnavdevuši sekmes, jo studentiem tas šķitis “garlaicīgi”



(E. S. 1932). Labāk veicies J. Endzelīnam, kurš Valodniecības nodaļu atjau-nojis1922.gadā,līdz1933.gadasākumamnoturot309tikaivārdnīcasjautā-jumuizskatīšanaidomātassēdes.ŠairakstāizceltiarībūtiskākiesēžuMīlen-bahaunEndzelīnapalīgi,proti, skolotāji I.cīrulisunF.Adamovičs,kāarīvairākicitičaklākietacinieki.

Akadēmiskajālaikrakstā“Students”publicētidiviraksti,kasveltītilielādarba noslēgumam. E. Gaile sava raksta virsrakstam izvēlējusies trāpīgujaundarinājumu “Apvārdības” (pēc analoģijas ar lauku darbu ritā zināma-jiemnoteiktudarbunobeigumasvētkiem–apsējības, appļāvības, apkūlības),jotānodēvēts1932.gada10.decembrīJ.EndzelīnarīkotaisvakarsRLBtelpās,lai tajāssaaicinātuvisus talciniekus (Gaile1932).Savukārt skolotājsK.Rin-kužsuzsvērašīdarbakolektīvoraksturu,kasganattīstījiestikaipakāpeniski(Rinkužs1932):

“..arlaikuEndzelīnavalodasdarbsirkļuviskolektīvs.SākumāprofesorskopāarnelaiķiMīlenbahuvasarāsapstaigājaLatvijasnovadus,pētījaizloksnes:viņšgājapievārdiem.Bettadnotikās,kavārdisākapieviņanākt.”

Uzsver, ka tas kļuvis iespējams tādēļ, ka izveidojusies Endzelīna skola,uzmeklēti punkti Latvijā, no kurienes piesūta vārdus, un profesors spējispulcināt pie sevis visus valodas draugus un mīlētājus. Ja savulaik Valod-niecībasnodaļassēdesbijušasvājiapmeklētas,tadtagadtas“ir jauvalodasparlamentsarsavuprezidentu”(Rinkužs1932).

LīdzīgisavāpriekāparvārdnīcaspabeigšanudalāsarīkādsnoRLBVa-lodniecībasnodaļassēžuapmeklētājiem(Latvis1933),kuršviensnopirma-jiembezEndzelīna“Galavārdiem”(Endzelīns1933)īpašiizcēlaE.Hauzen-bergas-Šturmas nopelnus. Savukārt Līgotņu Jēkabs bez plašāka vēsturiskaatskata vēlreiz argumentē, ka visdrīzāk valodā nostiprināsies nosaukumsMīlenbaha–Endzelīnavārdnīca(LīgotņuJēkabs1933).Kautganvārdnīcanavbeztrūkumiem, joneviss tajā ir ideāliundomaspardažuvārduetimolo-ģijuvai izrununāksiesprecizēt, tomēr tas liecinavienlīdz labiparmūžīgovalodas materiālu papildināšanos, kā par darītāja nemieru (Līgotņu Jē-kabs933):

“Nobeigtamdarbamsekospapildinājumi,jomūsuvalodasbagātībasarviņuvēlnavizsmeltas,betirradītsneizsmeļamstautasgaraavots,kasspirdzināstautaspaaudzes!darītspozitīvsdarbsmūsuķildu,godkārībasunsavstarpī-gupārmetumulaikmetā.Tā līdzāsviņazinatniskainozīmei, irviņaētiskāvērtība.”

195

Javisiminētie raksti,kasparādījās tūliņpēcdarbapabeigšanas,vairāklīdzinās rezumējošiem un apcerīgiem jubilejas rakstiem, tad vismaz divosrakstosmēģinātssniegtplašākuanalīzi,lielākuvērībutomērveltotnākotnesperspektīvām(proti–kasmainījies,kadnulielāvārdnīcatagadirpabeigta?).Japardarbanobeigumutikmazraksta,tad“tampariemesluirvispārīgaismūsulaikmetaseklums,vispārīgāmazāintereseparabstraktuintelektuāludarbību”, jo šī interese “mūsu plašākās aprindās nekad nav bijusi sevišķistipra”(Blese1933a).Viņšarīnorādīja,kadarbstikainosacītiuzskatāmsparpabeigtu,joprof.Endzelīnsjaustrādāpietāspapildinājumiem(Blese1933a).Vienlaikusviņšuzsvēra,kavārdnīcai irdivasbūtiskasdimensijas: tāpaveriespējasnoteikt,kurivārdiliterārajāvalodānebūtuvēlami,unpaveriespējasdažuneskaidruvalodasparādībuizpratnei.

TopašuE.Blesezinātniskāstilāizvērstākizklāstīja“IzglītībasMinistrijasMēnešrakstā”, uzsverot, ka “tagadējā veidā vārdnīca sniedz mums samērāplašupārskatuparto,kasmūsuvalodāirunkāturtrūkst”(Blese1933b).At-bilstoši savai interesei par tautas gara izpausmēm valodā viņš skaidroja(Blese1933b):“Javalodasfaktuvienkāršasadalīšanapaatsevišķāmnozīmesgrupāmmumsraksturomūsuvalodas tagadējo faktiskostāvokli, tadvārd-nīcāsniegtāsetimoloģijaspalīdzatsegtplīvuru,kaspārklātspārmūsuvalo-diskāspsihestapšanasvēsturi.”

KāvienīgokritiskopiezīmiE.Blesešairakstā,kasdaļējiuzskatāmsparveltījumu tuvīnajai J. Endzelīna 60. dzimšanas dienai 1933. gada februārī,minētstas,kabūtubijispareizākvārdnīcāiekļautvisusaizguvumus(betnesvešvārdus)neatkarīgino tā,vai tiesastopamibieži,vaireti.Vārdnīcasap-joms tādēļ īpaši nepieaugtu, bet lielākamateriāla atlases konsekvence gan(Blese1933b).

Līdzīgudaļēji jubilejas rakstudevisarīprof.Endzelīnaaudzēknis JānisBičolisintelektuāliorientētajāliterārisabiedriskajāžurnālā“daugava”(Bičo-lis1933).Pirmsvārdnīcastapšanasanalīzesunvalodaspiemēriemviņšuz-svercitu,speciālākuvārdnīcunepieciešamību.Tāsvarētubūtrakstuvalodasvārdnīca,neoloģismuvārdnīca,etimoloģiskāvārdnīca,nemazjaunerunājotpar latviešuvalodas tezauru.Visplašākmēģināts raksturotvārdnīcasnozī-mību(Bičolis1933):

”Unzinātniekiemnugan,kājauteikts,šīvārdnīcadomātaunarīpienāksiespirmajārindā.Varbūtirviensotrsspeciālozinātņupārstāvis(kaučubotāniķis)griezīsiespēcpadomaterminoloģijasjautājumos,betvisvairākinteresespar



vārdnīcubūsfilologam,sevišķilingvistam,kālatviešu,tāārzemju,ievērojotbaltuvalodu lielonozīmi indoeiropiešuvalodupētīšanā. [..]Vārdnīca,bezšaubu,varēspakalpotarīkultūrasvēstureiun,varētuteikt,arīetnogrāfijai,kamērvēllatviešuetnogrāfijainavpamatīgākumateriāluuzrakstījumu,piem.,arbagātuterminoloģijuapstrādātulaukudarbuaprakstu.”

Tomērviņa slēdziens ir tāds, ka tik lielamdarbamnav iespējamsallažrastvienīgipraktiskoizmantošanu,jošādsdarbsjauir“cildenslatviešuna-cionālāskultūraspiemineklis”(Bičolis1933).

Saviem1925.un 1926. gadāpublicētajiem rakstiem līdzīgusplašuspār-spriedumusparatsevišķiemšķirkļiemvaivārdnīcālietotajiemsaīsinājumiempublicējaAlunānsII(Alunāns1933),šajāgadījumāvisumateriālusmeļotiesvienīgi no vārdnīcas 45. (pēdējās) burtnīcas. Tajos nav atrodami vērtējumiparvārdnīcasuzbūvikopumā,tādēļtiesīkāknetiksaplūkoti.

Ar1934.gadusākaiznāktvārdnīcaspapildinājumi,kasvalodniecībāpa-zīstami ar saīsinājumu EH, proti, atbilstoši virsrakstam “J. Endzelīns unE.Hauzenberga.PapildinājumiunlabojumiK.MīlenbahaLatviešuvalodasvārdnīcai”,laitosnesajauktuarvārdnīcaspamatsējumiem.Uzkatrasiznāko-šās papildinājumu (EH) burtnīcas otrā vāka bija atgādinājums latviešu unvācuvalodā,ka“†kādavārdavainozīmespriekšārāda,kašāvārdaresp.šāsnozīmesMīlenbahavārdnīcānav”.

Paradoksāli,betparšolielodarbupresēpublicētastikai ļotinedaudzasatsauksmesun tāspašas tikaidarba sākumposmā.Tās itinvisas ir īsasunpārsvarā informatīva rakstura.Par1.burtnīcas iznākšanu informējaAronuMatīss,priecājoties,kasevišķidaudzjaunuvārdunākušiklātarpriedēkļiemaiz- un ap(Arons1934).

divas Līgotņu Jēkaba īsās atsauksmes ir sacerētas viņam raksturīgajāstilā, saturot īsus faktus vienas rindkopas apmērā (Līgotņu Jēkabs 1934;1935a).Savukārthronoloģiskipēdējānotāmatrodamasdažassvaigākasatzi-ņasparpapildinājumuavotiemuntonozīmību(LīgotņuJēkabs1935b):

“Visāvairumātieirnovadavārdi,kurusvairākdzirdtikaizināmāapgabalā.Tagaduzrakstītiunpaskaidroti,tiepaliekparmūsuvalodaskopmantu.Katrsrakstītājs, lainepadarītusavuvalodunesaprotamu,gansargāsiestospārākbiežiminēt,betarmākuunziņulietāti,viņiuzsvaidzinavaloduunpiešķirtaizināmusavdabību.Katrāziņaautoriemvajadzētupasargātiesradītjaunus,nesaprotamusvārdus,iekāmviņinavšinīvārdnīcāpastudējuši,kurzināmaisjēdziensjauatradisjaukuapzīmējumu..”

197

Zināmudisonansi kopumā atzinīgajā latviešu valodas vārdnīcas vērtē-jumāienesajurists,diplomātsunpublicistsKārlisducmanis,atsaucotatmiņā1926.gadānotikušāssarunasar savunelaiķamātesbrāli, skolotājuungrā-matizdevējuPēteriBērziņupariznākušajiemMīlenbahavārdnīcassējumiem(ducmanis1936a):”Kadviņš[P.Bērziņš]solipasolimvirzījāspašovārdnīcunovārdauzvārduunnācapieatzinuma,kašīvārdnīcairnelatviska,kataitrūkst latviešuvalodasnojautasun intuīcijas,kautarī irdaudzzinātniskāserudīcijas.”ducmanisarīizvirzījaprasību,lai

”mūsuvalodasautoritātes..unpieaicinātirakstniekiuntautasvalodaspraktiķiarintuīcijureizuzņemtospamatīguizmeklēšanu,kāīstistāvarJ.EndzelīnaunK.Mīlenbahavārdnīcuviņaslatviskumaunvalodasnojautasziņā.”(duc-manis1936a)

ŠajārakstāK.ducmanisarīizvirzījavisaimazticamuapgalvojumu,kagalvenaisvārdnīcasautorsbijisA.Lerhis-Puškaitiskāfaktiskaisvielasvācējsunkārtotājs,pēcviņanāvesvalodasnojautasvietāstājusiesabuautorueru-dīcija (ducmanis 1936a).Uz šo apgalvojumuvisai asi reaģējaKārlisMīlen-bahs(juniors),publicēdamskategoriskušādapieņēmumanoliegumu(Mīlen-bahs(jun.)1936),tačuducmanispalikapiesava(ducmanis1936b).

Grūtiizskaidrot,kāpēcturpmākāspapildinājumuburtnīcasvairsnetikanevērtētas,nedzīpašipieminētas.Visdīvainākais,katiešitādsliktenispie-meklējaarī19.burtnīcu,arkurušisdarbsnoslēdzās,jone1946.,ne1947.gadalaikrakstosunžurnālospublicēto rakstu rādītājos,kuros reģistrētasLatvijāizdotās publikācijas, netiek minēta neviena atsauksme presē, ka tik lielsdarbspabeigts.

MēģinotaplūkotfaktusparMīlenbaha“Latviešuvalodasvārdnīcas”at-spoguļojumu presē, jāsecina, ka tie ir visai fragmentāri un nedod pilnīgupriekšstatuneparlaikabiedruvērtējumiem,neparvārdnīcastapšanasgaitu.Jānovēl, lai atrastospētnieki, kas censtos atrisināt visai daudzāsneskaidrī-bas,papildinotmūsujoprojāmnepilnīgospriekšstatusparšolatviešuvalod-niecībasstūrakmeni.

LiteratūraA 1916 –A.ValodnieksKārlisMīlenbahs.1. Dzimtenes Vēstnesis, 1916,Nr. 64,20.marts.A1924–A.Parlatvjuzinātni.2. Valdības Vēstnesis,1924,Nr.46,25.febr.A1932–A.Noslēdzas liels,kapitālsdarbsgrāmatniecībā.3. Latvis,1932,Nr.3279,9.okt.



A1944–A.Valodaskultūraspiemineklis.4. Daugavas Vanagi,1944,Nr.6,11.febr.Adamovičs1918–Adamovičs,L.KārlisMīlenbahs.5. Jaunā Latvija, 1918,Nr. 3,167–178.Adamovičs1927–Adamovičs,L.KārļaMīlenbahadzīveundarbi.Grām.:6. Filologu biedrības raksti,7.sēj.Rīga,1927,74–97.Alunāns1925–Alunāns,J.Latviešuvalodasvārdnīca(Lasītājapiezīmes).7. Latvis, 1925,Nr.1240,17.nov.;Nr.1273,29.dec.;Nr.1274,30.dec.Alunāns1926a–Alunāns,J.“Latviešuvalodasvārdnīcas”lietā.8. Latvis,1926,Nr.1288,17.janv.Alunāns1926b–Alunāns,J.Latviešuvalodasvārdnīca(Lasītājapiezīmes).9. Latvis, 1926,Nr.1296,28. febr.;Nr.1297,29. febr.;Nr.1326,5.marts;Nr.1379,12.maijs;Nr.1380,13.maijs.Alunāns1933–Alunāns, J.LatviešuvalodasvārdnīcasXLVburtnīca.10. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts,1933,Nr.7./8,106–116;Nr.9,224–229;Nr.10,331–334;Nr.11,459–463;Nr.12,556–559.Apsīšu Jēkabs1916–Apsīšu Jēkabs.MūsuvalodniekaK.Mīlenbahapiemiņai.11.Dzimtenes Vēstnesis,1916,Nr.72,31.marts.Arons1904–AronuMatīss.ZinībuKomisijasValodniecībasNodaļasnolūki.12. Rīgas Avīze,1904,Nr.107,12.maijs.Arons1905–AronuMatīss.Mīlenbaha latviešuvārdnīca.13. Apskats,1905,Nr.1,37–39.Arons1923–AronuMatīss.Iespiedumisekļi.14. Latvju Grāmata,1923,Nr.5./6,74–76.Arons1924–AronuMatīss.K.MīlenbahaLatviešuvalodasvārdnīca[Recenzija15.parI–VIIburtnīcu].Latvju Grāmata,1924,Nr.4,359–362.Arons 1925 –Arons,M.Mūsu jaun- un vecvārdi.16. Rīgas Ziņas, 1925,Nr. 65,21.marts.Arons1934–AronuMatīss.Lielālatviešuvalodasvārdnīca.17. Valdības Vēstnesis,1934,Nr.102,9.maijs.Augstkalns1934–Augstkalns,A.18. Mūsu valoda, viņas vēsture un pētītāji.Rīga:ValtersunRapa,1934.31lpp.B. J.1925–B. J.K.MīlenbahaLatviešuvalodasvārdnīca.Rediģējis,papildinājis,19.turpinājis J.Endzelīns.1. sējums. Izdevusi Izglītībasministrija. 1923–1925.g. Audzinātājs,1925,Nr.1,26.BaltijasVēstnesis1904–ZinībuKomisijas[vakarējā,23.aprīļasēdē].20. Baltijas Vēstnesis, 1904,Nr.93,24.apr.Baltiņš2010–Baltiņš,M.JēkabadravniekaKonversācijasvārdnīcā(1891–1898)lieto-21.tietermini:vecmodīgivaimūsdienīgi?Grām.:Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 5.Rīga:LUAkadēmiskaisapgāds,2010,65–74.Bebris1923a–BebruJuris.K.MīlenbahaLatviešuvalodasvārdnīca.22. Latvijas Kareivja pielikums,1923,Nr.15,15.apr.

199

Bebris1923b–BebruJuris.K.MīlenbahaLatviešuvalodasvārdnīca.23. Latvis,1923,Nr.566,9.aug.Bičolis1933–Bičolis,J.Latviešuvalodasvārdnīca.24. Daugava,1933,Nr.4,364–369.Blese1920–Blese,E.Mūsuleksikoloģijasuzdevumi.25. Latvijas Vēstnesis,1920,Nr.1,19.jūl.Blese1924–Blese,E.K.MīlenbahaLatviešuvalodasvārdnīca.Rediģējis,papildinājis,26.turpinājisJ.Endzelīns.I.,II.,III.,IV.unV.burtnīca.Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1924,Nr.4,478–481.Blese1926–Blese,E.KārļaMīlenbaha10gadunāvesdienaspiemiņai.27. Latvju Grāmata, 1926,Nr.3,161–166;Nr.4,252–258.Blese1928–Blese,E.Inteliģenceunvaloda.28. Daugava,1928,Nr.3,350–359.Blese1933a–K.MīlenbahaLatviešuvalodasvārdnīca.29. Universitas,1933,Nr.2,1.febr.Blese1933b–K.MīlenbahaLatviešuvalodasvārdnīca.30. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts,1933,Nr.2,155–158.Blese1961–Blese,E.31. JānisEndzelīnsdzīvēundarbā.ALA Kultūras Biroja Biļetens, 1961,Nr.5,63–68.draviņš1957–draviņš,K.Latviešuvārdnīcuunrakstībaslietā.32. Jaunā Gaita,1957,Nr.12,225–227.dravnieks1891–dravnieks,H.J.JaunaLatviešuvārdnīca.Lūgums.33. Baltijas Vēstnesis, 1891,Nr.127,7.jūn.druva1913–KārlisMülenbachs.34. Druva,1913,Nr.2,252–253.druviete1990–druviete,I.35. Kārlis Mīlenbahs.Rīga:Zinātne,1990.283lpp.ducmanis1936a–ducmans,K.Bīstaminovirzienimūsuvalodaspraksē. I.Par36.valodastehnikuunvalodasnojautu(intuīciju).Brīvā Zeme,1936,1.jūl.ducmanis1936b–37. ducmanis,K.AtbildeK.Mūlenbachakungamjuniori. Brīvā Zeme,1936,Nr.195,29.aug.dzimtenesVēstnesis1916–38. Par latviešuzinātniskāsterminoloģijas izstrādāšanu[Laikrakstuapskats].Dzimtenes Vēstnesis,1916,Nr.127,8.jūn.E.Br.1915a–E.Br.Valodniecībasnodaļas[16.aprīļasēdē].39. Dzimtenes Vēstnesis,1915,Nr.104,18.apr.E.Br.1915b–E.Br.Valodniecībasnodaļa [20.aprīlī].40. Dzimtenes Vēstnesis,1915,Nr.108,22.apr.E.S.1932–E.S.Jaunspiemineklislatviešugarakultūraslaukā.41. Brīvā Zeme,1932,Nr.285,16.dec.EgleunPaeglis1958–42. Akadēmiķis Jānis Endzelīns. Bibliogrāfija.Sast.K.EgleunJ.Pa-eglis.Rīga:LPSRZinātņuakadēmijasizdevniecība,1958.108lpp.EgleunPaeglis1959–Egle,K.,Paeglis,J.Prof.dr.J.Endzelīnadarbubibliogrāfija.43.Grām.:Rakstu krājums. Veltījums akadēmiķim profesoram Dr. Jānim Endzelīnam viņa 85 dzīves un 65 darba gadu atcerei.Rīga:LPSRZinātņuakadēmijas izdevniecība,1959,653–726.



Endzelīns1923–Endzelīns, J.Priekšvārdi.Grām.:44. K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīca.Rediģējis,papildinājis,turpinājisJ.Endzelīns.Isēj.Rīga:Kultūrasfondaizdevums,1923–1925,3–4.Endzelīns1926–Endzelīns, J.“Latviešuvalodasvārdnīcas” lietā.45. Latvis,1926,Nr.1279,6.janv.Endzelīns1928a–Endzelīns,J.Atbildedr.phil.J.Zēverakga“atbildei”(316.–318.lpp.).46.Izglītības Ministrijas Mēnešraksts,1928,Nr.11,468–470.Endzelīns1928b–Endzelīns,J.Piezīmepariepriekšējorakstu.47. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts,1928,Nr.10,314–316.Endzelīns1932–Galavārds.Grām.:48. K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīca.Redi-ģējis,papildinājis,nobeidzisJ.Endzelīns.IVsēj.Rīga:Kultūrasfondaizdevums,1929–1932,849–860.Endzelīns1933–Endzelīns,J.Latviešuvalodniekuturpmākieuzdevumi.49. Burtnieks, 1933,XI,817–821.Etn.Pielikums–Parlatviešuvalodasvārdnīcu.50. Dienas Lapas Etnogrāfiskais pielikums, 1893,Nr.1,2–4;Nr.2,18–19.F.K.1900–F.K.Latviešuvārdnīcaslietā.51. Baltijas Vēstnesis,1900,Nr.163,21.jūl.Gaile1932–Gaile,E.Apvārdības.52. Students,1932,Nr.193,17.dec.Hauzenberga-Šturma1961–Hauzenberga-Šturma,E.Latviešuvalodasvārdnīca.53.ALA KultūrasBirojaBiļetens,1961,Nr.5,84–85.J.K.1913–J.K.Neatliekamsdarbs.54. Dzimtenes Vēstnesis,1913,Nr.285,10.dec.JaunāsLatviešuAvīzes1912–Zinībukomisijasvasarassapulces.55. Jaunās Latviešu Avīzes,1912,Nr.50,22.jūn.Jul.R.1916–Jul.R.EduardsBrencis.[Nekrologs].56. Rīgas Ziņas,1916,Nr.153,3.jūn.Kārkliņš1943–Kārkliņš,K.Prof.dr.phil.JānisEndzelīns.57. Latvju Mēnešraksts,1943,Nr.2,88–92.Kļaviņa2011–Kļaviņa,S.ParKārļaMīlenbahazinātniskomantojumu58. . Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa,2011,Nr.1,4–16.Kļaviņa2012a–Kļaviņa,S.K.Mīlenbaha,J.EndzelīnaunE.Hauzenbergas-Šturmas59.vārdnīcasradītāji,pavairotājiun izmantotāji.Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa,2012,Nr.4,95–105.Kļaviņa2012b–Kļaviņa,S.JāņaEndzelīnaakadēmiskāsbiogrāfijasmazzināmās60.lappuseslīdz1940.gadam.Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa,2012,Nr.5/6,4–18.Kronvalds1937–Kronvalds,A.dr.Ulmana latviešuvalodasvārdnīca.Grām.:61.Kronvalda Atis. Kopoti rakstiA.Gobassakārtojumā.Isēj.Rīgā:ValteraunRapasakc.sab.,1937,473–481.L1919–L.Augstskolasterminoloģijaskomisijas2.plenārsēde.62. Jaunākās Ziņas,1919,Nr.115,9.okt.LatviešuAvīzes1903–63. NoRīgas.ZinībuKomisijassapulcē[9.maijā].Latviešu Avīzes, 1903,Nr.39,16.maijs.

201

LatviešuAvīzes1915–64. Valodniecībasnodaļassēdē[26. janvārī].Latviešu Avīzes, 1915,Nr.33,3.febr.Latvis1923–Grāmatniecība.65. Latvis,1923,Nr.460,27.marts.Latvis1933–Valodniecībasnod.biedrs.Veiktslielsdarbs.66. Latvis,1933,Nr.3354,11.janv.LatvjuGrāmata1922–67. Kronika.Latvju Grāmata,1922,Nr.1,44.Līdums1916–MirisEduardsBrencis.68. Līdums,1916,Nr.124,4.jūn.Lt1923–Lt.[LīgotņuJēkabs]K.MīlenbahaLatviešuvalodasvārdnīca.Rediģējis,69.papildinājis,turpinājisJ.Endzelīns.1.burtnīca.Jaunākās Ziņas,1924,Nr.21,25.janv.LīgotņuJēkabs1924a–LīgotņuJēkabs.K.MīlenbahaLatviešuvalodasvārdnīca.70.Rediģējis,papildinājis, turpinājis J.Endzelīns.4.burtnīca. Jaunākās Ziņas,1924,Nr.21,25.janv.LīgotņuJēkabs1924b–LīgotņuJēkabs.K.MīlenbahaLatviešuvalodasvārdnīca.71.Rediģējis,papildinājis,turpinājisJ.Endzelīns.Piektāburtnīca.Jaunākās Ziņas,1924,Nr.72,27.marts.LīgotņuJēkabs1925a–LīgotņuJēkabs.K.MīlenbahaLatviešuvalodasvārdnīca.72.Rediģējis,papildinājis,turpinājisJ.Endzelīns.IzdevusiIzglītībasministrija.No1.–9.Kultūras Vēstnesis,1925,Nr.3,49.LīgotņuJēkabs1925b–LīgotņuJēkabs.K.MīlenbahaLatviešuvalodasvārdnīca.73.Rediģējis,papildinājis,turpinājisJ.Endzelīns.divpadsmitāburtnīca.Jaunākās Ziņas, 1925,Nr.204,12.sept.LīgotņuJēkabs1926–LīgotņuJēkabs.K.MīlenbahaLatviešuvalodasvārdnīca.74.Rediģējis,papildinājis,turpinājisJ.Endzelīns.XVIIIburtnīca.Jaunības Tekas,1926,Nr.10,293.LīgotņuJēkabs1927–LīgotņuJēkabs.K.MīlenbahaLatviešuvalodasvārdnīca.75.Rediģējis,papildinājis, turpinājis J.Endzelīns.21.burtnīca. Jaunības Tekas,1927,Nr.4,317.LīgotņuJēkabs1928–LīgotņuJēkabs.K.MīlenbahaLatviešuvalodasvārdnīca.76.Latvijas Sargs,1928,Nr.41,17.sept.LīgotņuJēkabs1929a–LīgotņuJēkabs.K.MīlenbahaLatviešuvalodasvārdnīca.77.Rediģējis,papildinājis,turpinājisJ.Endzelīns.XXXIIIburtnīca.Jaunības Tekas,1929,Nr.1,15.LīgotņuJēkabs1929b–LīgotņuJēkabs.K.MīlenbahaLatviešuvalodasvārdnīca.78.Rediģējis,papildinājis, turpinājis J.Endzelīns. IIIsēj. Jaunības Tekas,1929,Nr.8,14–15.LīgotņuJēkabs1930a–LīgotņuJēkabs.K.MīlenbahaunJ.EndzelīnaLatviešuva-79.lodasvārdnīca.36.burtnīca.Jaunības Tekas,1930,Nr.1,11.LīgotņuJēkabs1930b–LīgotņuJēkabs.K.MīlenbahaunJ.EndzelīnaLatviešuva-80.lodasvārdnīca.39.burtnīca.Burtnieks,1930,Nr.12,1131.LīgotņuJēkabs1931–LīgotņuJēkabs.Kapitāldarbsmūsuvalodniecībā. 81. Jaunākās Ziņas,1931,25.febr.



LīgotņuJēkabs1932a–LīgotņuJēkabs.K.MīlenbahaLatviešuvalodasvārdnīca.82.Rediģējis,papildinājis,turpinājisJ.Endzelīns.42.burtnīca. Burtnieks,1932,Nr.1,1131.LīgotņuJēkabs1932b–LīgotņuJēkabs.K.MīlenbahaunJ.EndzelīnaLatviešuva-83.lodasvārdnīca.44.burtnīca.Burtnieks,1932,Nr.6,521–522.LīgotņuJēkabs1933–LīgotņuJēkabs.Kādsstūrakmensmūsunacionālajākultūrā.84.Burtnieks,1933,Nr.2,81–85.LīgotņuJēkabs1934–LīgotņuJēkabs.Papildinājumiun labojumiK.Mīlenbaha85.vārdnīcai.Burtnieks,1934,Nr.7,575.LīgotņuJēkabs1935a–LīgotņuJēkabs. J.EndzelīnsunE.Hauzenberga.Papildi-86.nājumiun labojumiK.Mīlenbahavārdnīcai. IIIburtnīca.Burtnieks,1934,Nr.2,168–169.LīgotņuJēkabs1935b–LīgotņuJēkabs.Tautasvalodasavots.87. Jaunākās Ziņas,1935,Nr.161,20.jūl.LVV1987–88. Latviešu valodas vārdnīca: A – Ž.Atb.red.d.Guļevska.Rīga:Avots,1987.883lpp.M1888a–M.domasparlatviešuvalodaskuplināšanu.89. Dienas Lapa,1888,Nr.157,12.jūl.;Nr.158,13.jūl.;Nr.159,14.jūl.;Nr.161,18.jūl.M1888b–M.Parlatviešuvalodasizpētīšanu.90. Dienas Lapa,1888,Nr.51,3.marts;Nr.52,4.marts;Nr.56,9.marts.Melnciems1887–Melnciems.druskasparlatviešuvalodu.91. Dienas Lapa,1887,Nr.33,10.febr.;Nr.45,24.febr.;Nr.52,7.marts.Mīlenbahs1900–Mīlenbahs,K.Lūgumslatviešuvārdnīcaslietā.92. Dienas Lapa,1900,Nr.164,24.jūl.Mīlenbahs(jun.)1936–93. Mīlenbahs,K.(jun.)ApK.ducmaņarakstu.Brīvā Zeme, 1936,Nr.195,29.aug.Nīdermanis1924–Nīdermanis,M.K.MīlenbahaLatviešuvalodasvārdnīca.Re-94.diģējis,papildinājis, turpinājis J.Endzelīns.BurtnīcasI–VII. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts,1924,Nr.8,204–209.olavs1898– [olavs,V. ]RīgasLatviešuBiedrībasZinībuKomisijaspriekšnieka95.runa,vasarassapulcē1898.g.17. jūnijā.Baltijas Vēstnesis,1898,Nr.134,17. jūn.;Nr.135,18.jūn.ozoliņš1921–ozoliņš,J.A.VārdsparLatvjuNelatviskoRakstību.96. Amerikas Atbalss, 1921,Nr.30,28.jūl.;Nr.40,6.okt.Pārskats190497. – 36. gada pārskats par Rīgas Latviešu biedrības darbošanos un rēķiniem 1904. gadā, savienots ar šā gada biedru listi.Rīga,1905.64lpp.Pārskats1906–98. 38. gada pārskats par Rīgas Latviešu biedrības darbošanos un rēķiniem 1906. gadā, savienots ar šā gada biedru listi.Rīga,1907.57lpp.Pārskats1910–99. 42. gada pārskats par Rīgas Latviešu biedrības darbošanos un rēķiniem 1910. gadā, savienots ar biedru sarakstu.Rīga,[b.g.].57lpp.

203

Pārskats1913–100. 45. gada pārskats par Rīgas Latviešu biedrības darbošanos un rēķiniem 1913. gadā, savienots ar biedru sarakstu. Rīga,[b.g.].66lpp.Pārskats1914–101. 46. gada pārskats par Rīgas Latviešu biedrības darbošanos un rēķiniem 1914. gadā, savienots ar šā gada biedru listi.Rīga, [b.g.,cenzūrasatļauja23.05.15.].68lpp.Protokols1919–LVVA6657.f.,1.apr.,587.lieta,4.–5.lp.(IzglītībasministrijasSkolu102.departaments.Terminoloģijaskomisijassēžuprotokoli1919.g.27.IX–28.XI).Protokols1920–LVVA6657. f.,1.apr.,597. lieta,3. lp. (IMSkoludepartaments.103.Sarakstearskolotājiem,Armijas tehniskopārvaldi,Latvijasārstubiedrībuu.c.terminoloģijasjautājumos).Ramanis1913–RamaņuAleksandrs.ValodniecībasNodaļa.104. Druva,1913,Nr.8,1016–1019.RīgasZiņas1915–Latviešuvārdnīca.105. Rīgas Ziņas,1915,Nr.149,30.maijs.RLB1893–106. Rīgas Latviešu biedrība savā 25 gadu darbā un gaitā.Jelgava:Zīslaka(H.J.draviņ-dravnieka)drukātavā,1893.Vi+188lpp.Rinkužs1932–Rinkužs,K.Latviešuvalodasvārdnīcubeidzot.107. Students,1932,Nr.193,17.dec.Skuja1932–Skuja,A.Noslēdzaslielslatviešuvalodasdarbs.108. Jaunākās Ziņas,1932,Nr.261,17.nov.Sproģis1941–Sproģis,A.ciemospievalodniekaprofesoradr.J.Endzelīna.109. Tukuma Ziņas,1941,Nr.38,4.dec.Šmits1921–Šmits,P.Parlatviešuvalodaskļūdāmungrūtumiem.110. Latvijas Sargs, 1921,Nr.28,4.febr.Šuberts1917–Šuberts,K.AtmiņasparKārliMīlenbahu.111. Dzimtenes Vēstnesis,1917,Nr.57,10.marts;Nr.61,15.marts;Nr.62,16.marts;Nr.63,17.marts.T1927–T.Vārdnīcas.112. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts,1927,Nr.12,556–558.Tālivaldis1891–Tālivaldis.JaunaLatviešuvārdnīca.113. Baltijas Vēstnesis,1891,Nr.256,12.dec.;Nr.257,13.dec.V.S.1891–V.S.domasparizdodamolatviešukonversācijasvārdnīcu.114. Dienas Lapa, 1891,Nr.147,3.jūl.Vaidelots1886–Vaidelots.Parvalodasizkopšanuunvārdukrāšanu.115. Rota,1886,Nr.21,213–215.ValdībasVēstnesis1919–K.Mīlenbahaatstātorakstuizdošana.116. Valdības Vēstnesis, 1919,Nr.38,16.sept.ValdībasVēstnesis1921–Kultūrasfondadomessēdē1921.g.29.septembrī.117. Valdības Vēstnesis,1921,Nr.222,1.okt.ValdībasVēstnesis1923–Literatūra.118. Valdības Vēstnesis,1923,Nr.108,25.maijs.ValdībasVēstnesis1924a–Par latvjuzinātni.119. Valdības Vēstnesis, 1924,Nr.46,25.febr.ValdībasVēstnesis1924b–ParK.MīlenbachaLatviešuvalodasvārdnīcu.120. Valdības Vēstnesis,1924,Nr.97,30.apr.



Vārdi1876–Vārdi,kasnoB.dīriķa,K.KalniņaunE.Skujeniekauzieti„Balt.121.vēstnesī”1874g.Nr.Nr.1un2,1875.g.Nr.49,betkasUlmaņavārdnīcēneatronas,vainepareizi tulkoti.Grām.:Rakstu krājums no Rīgas Latviešu biedrības zinātnības komisijas,I.Rīga:M.Bušs,1876,42–45.Vārdi1885–Vārdi,kuriUlmanavārdnīcēneatronasjebnepareizitulkoti,salasīti122.[..]c)noK.Rozentāla.Grām.:Rakstu krājums izdots no Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas, 3. krāj. Rīga,1885,136–137.Vērotājs1905–Lielsdarbsvalodniecībaslaukā.123. Vērotājs,1905,Nr.4,471–474.Zēvers1928a–Zēvers,J.Prof.J.EndzelīnaetimoloģijasMīlenbahavārdnīcā.124. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts,1928,Nr.10,301–314.Zēvers1928b–Zēvers,J.Atbildeprof.J.Endzelīnakungam.125. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1928,Nr.10,316–318.Ziņas1876–Ziņasparzinātnībaskomisiju.Grām.:126. Rakstu krājums no Rīgas Latviešu biedrības zinātnības komisijas, I.Rīga:M.Bušs,1876,46–50.

VēresŠajā rakstā konsekventi lietotaAronuMatīsa uzvārda forma bez garumzīmes, jo tā cilme1

saistāmaarAronasupiunkalnuBērzaunespagastā,nokuraviņaģimenenākusi.domātsprof. J.Endzelīns,kurššai laikā tikavirzītsuz īslaicīgi (no1920.gadarudens līdz2

1922.gadapavasarim)pastāvošās IzglītībasministrijasZinātņukomisijasvadītājaposteni.Šis valodas jautājumos visai erudītais cilvēks XX gs. 20. un 30. gados publicēja vairākus3

plašus un argumentētus rakstus par dažādām latviešu valodas problēmām, tostarp par“Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcu”un “Latviešuvalodas vārdnīcu”. Biogrāfiskas ziņasparviņuļotitrūcīgas,zināms,kaviņš,arīJurisAlunāns,dzīvojisKaugurupagastā(Augst-kalns 1934). Lai nesajauktu ar visiem zināmo jaunlatviešu kustības darbinieku, šo rinduautorsierosinaviņudēvētparAlunānuII.

PUBLIcATIoNSoNTHEoRIGINSANdPRocESSoFK.MīLENBAcHS-ENdZELīNSdIcTIoNARy

INTHELATVIANPRESS

SummaryThepaperdealswiththehistoricaldescriptionoftheoriginsandprocessofcreating

acompletedictionaryoftheLatvianlanguage.AfterpublicationoftheLatvian-GermanpartofthebishopK.Ulmann’sdictionaryin1872,theneedofacompletedictionaryoftheLatvianlanguagewasdiscussedinLatviannewspapers.TheScientificcommissionatRīgaLatvianSocietyinitiatedthecollectionofLatvianwordsmissingorerroneouslytranslatedinUlmann’sdictionary(thefirstcollectionwaspublishedin1876).Inthe1880s,severalauthors(usuallyunderpennames)describedpossiblemethodologyofa

205

completedictionaryoftheLatvianlanguagecomparingitwiththeexistingGerman,RussianandSerbiandictionaries. In1891,Latvian lexicographer Jēkabsdravniekspublishedquiteapreciseprogrammeandaplanofhispublishingprovinghisreadinessstartthepublicationofthedictionaryin3–4years.

In1881,KārlisMīlenbachs(Mühlenbach)startedthecollectionof the languagematerialforthedictionary(initiallyplannedasaddendatoUlmann’sdictionary).yetonlyin1898,whenhealreadyhadtheauthorityasthemosteminentLatvianlinguist,K.Mīlenbachsstartedhisprojectintheopenness.Atthebeginningofthe20thcentury,severalarticleswerepublishedinnewspaperstomotivateeducatedLatvianstocollectlessknownwordsandsendthemtoK.Mīlenbachs.Theelaborationofentriesbeganapproximately in1903or1904andthemodelentriesappeared in thepressat thebeginningof1905.

ThebigsupportwastheestablishmentoftheLinguisticSectionatRīgaLatvianSocietyundertheleadershipofK.Mīlenbachshimselfin1904,until1915allunclearwordswerediscussedthere.UntilWorldWarI,severalLatviannewspapersregularlypublished listsofwordsunderdiscussionand informedabout thesuccessof theMīlenbachs’work.Untilhisdeathin1916,K.Mīlenbachshadcollectedallrawmaterialandpartlycompletedthemanuscript(thelastentrywas“patumšs”).Itispossibletofindalotofinformationabouthisworkinnumerousobituaries.

Aftertheproclamationofnationalindependence,therewerealotofpublicationsaboutthefutureofthisbigmanuscript.ThemanuscriptwaspurchasedbytheMinistryofEducation,andK.Mīlenbachs’closestassociate,professorJānisEndzelīns,startedpreparingthemanuscriptforthepublication.In1922,thefinancialsupportfromtheFoundationofculturewasguaranteed,andthefirstissueappearedinMarch1923.Themainpartofthedictionarywascompleteduntil1932.duringtheprocessofpublicationapproximately40different typesofarticlesappeared inLatviannewspapersandjournals.However,manyofthemwerejustashortinformationaboutthenewissue,butamongthemwerealsoseveralquiteanalyticreviews(e.g.,byJ.AlunānsII,M.ārons,E.Blese,J.Zēvers).TheentireprocessandmethodologicalproblemswerealsodescribedbyJ.Endzelīnsinhisforewordandafterword.

Since1934, thepublicationof addendaeditedby JānisEndzelīnsandEdīteHauzenberga-Šturmawerebegunbut thereareonlyfewreviewsabout it.The lastissueofaddendawaspublished in1946.K.Mīlenbachs-Endzelīnsdictionary isauniqueeditioninLatvianhistory;itwasstartedduringthefirstindependenceandthepublishingdidnotstopunderthreeoccupations.


Juris Baldunčiks –Dr. philol.,VentspilsAugstskolasTulkošanas studijufakultātesprofesors

Māris Baltiņš –Dr.habil. med.,Valstsvalodascentradirektors

Brigita Bušmane – Dr. habil. philol., Latvijas Universitātes Latviešuvalodasinstitūtavadošāpētniece

Anita Helviga –Dr. philol., LiepājasUniversitātesHumanitārounmākslaszinātņufakultātesdocente,KurzemesHumanitārāinstitūtapētniece

Sarma Kļaviņa – Dr. philol.

Liene Markus-Narvila – Dr. philol., Latvijas Universitātes Latviešuvalodasinstitūtapētniece

Autori


Elīna Peina –Mg. philol., Liepājas Universitātes Humanitāro unmākslas zinātņu fakultātes studiju programmas ”Latviešufiloloģija”absolvente

Anitra Roze –Dr. philol., LatvijasUniversitātes Latviešu valodasinstitūtapētniece

Silga Sviķe –Mg. TQM,VentspilsAugstskolasTulkošanasstudijufakultāteslektore,filoloģijasdoktoragrādapretendente

Andrejs Veisbergs – Dr. habil. philol., Latvijas UniversitātesHumanitārozinātņufakultātesprofesors,Valstsvalodaskomisijaspriekšsēdētājs

DICTIoNARY oF LATVIAN LANgUAgEEditedbyJurisBaldunčiks,IlgaJansoneandAndrejsVeisbergs

“Zinātne”PublishersRiga2016

SIAApgāds“Zinātne”,Akadēmijaslaukumā1,Rīgā,LV-1050.

Reģistrāc.nr.40003576967.IespiestaSIA“Jelgavastipogrāfija”

president of latvia 8_latviesu... · 2016. 12. 9. · etimoloģijas norādes, pieraksta vietas...

Documents