prezentācija: dzīves līmenis latvijā. vai var/vajag noķert igauniju?
TRANSCRIPT
DZĪVES LĪMENIS LATVIJĀ: VAI VAR/VAJAG NOĶERT IGAUNIJU
Līva Zorgenfreija01.12.2016
RISEBA
2
KAS MĒS ESAM?• Nākam no Latvijas Bankas un Eirosistēmas komandas – esam ekonomisti,
maksājumu speciālisti, statistiķi, banknošu un monētu eksperti u.c.• Latvijas Bankā analizējam Latvijas un eirozonas ekonomiku un finanšu sistēmu ..• .. un prognozējam Latvijas iekšzemes kopprodukta, cenu, darba tirgus attīstību• Tādējādi sagatavojam Latvijas Bankas prezidentu lēmumu pieņemšanai Eiropas
Centrālās bankas padomē, ..• .. kā arī Saeimas un valdības konsultēšanai makroekonomiskajos jautājumos • Tādējādi arī no mana darba atkarīga cenu stabilitāte eiro zonā un
makroekonomiskā stabilitāte Latvijā
SATURS1. Kā salīdzināt valstis savā starpā?
– dzīves līmeni un dzīves kvalitāti raksturojošie indikatori– vai tiešām Latvija vienmēr zemākā pozīcijā, nekā Igaunija?
2. Kā šīs atšķirības varētu būt radušās?– pieejamie dabas resursi– ģeogrāfiskais novietojums– valsts atvērtība
3. IKP / iedzīvotāju – cik liela ir plaisa un cik ātri varam to aizvērt?– Kapitāls– Darbaspēks– Kopējā Faktoru Produktivitāte
4. Reformu virzieni
VISAS NELAIMES RODAS NO SALĪDZINĀŠANAS…
5
KĀ RAKSTUROT DZĪVES LĪMENI UN DZĪVES KVALITĀTI?
• IKP?• IKP uz 1 iedzīvotāju?• Dzīves ilgums?• Dzīves veselīgums?• Brīvas izvēles iespējas dzīves laikā un to īstenošana?
• Singapūra dala 3.-4. vietu pasaulē pēc IKP/1 iedz., taču tā ir tikai 22. vietā laimes indeksā, un ienākumu nevienlīdzības rādītājs (Gini) pārsniedz 0.4 (augstāks nekā jebkurai OECD
valstij);• Norvēģija ir nedaudz zemākā vietā pēc ienākumiem; taču 4.
vietā laimes indeksā, un Gini ir viens no zemākajiem (~0.27)
Avots:http://worldhappiness.report/wp-content/uploads/sites/2/2016/03/HR-V1_web.pdf;https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2172rank.html, PIXABAY
6
LATVIJAS IENĀKUMU LĪMENIS IR PAMAZĀM TUVOJIES, SASNIEDZOT 84% NO IGAUNIJAS LĪMEŅA
IKP uz iedzīvotāju pēc PPP, starptautiskais 2011.g ASV dolārs
Avots: SVF
19951996
19971998
19992000
20012002
20032004
20052006
20072008
20092010
20112012
20132014
20150.0
5000.0
10000.0
15000.0
20000.0
25000.0
30000.0
Igaunija Latvija
74% no EE līmeņa
84% no EE līmeņa
7
IGAUNIJA PĀRSPĒJ LATVIJU LIELĀKAJĀ DAĻĀ SALĪDZINOŠO INDEKSU, TAČU TIE NE VIENMĒR ATSPOGUĻO DZĪVES LĪMENI VAI DZĪVES KVALITĀTI
Indekss Veidotājs Igaunija Latvija Lietuva
Index of Economic Freedom Heritage Foundation 77.2 70.4 75.2(max = 100%; > 70 = mostly free; 2016; 178) 9 36 13
Global competitiveness index WEF 4.78 4.45 4.60(1-7, 2016/2017, 138) 30 49 35
Ease of Doing Business World Bank 81.05 80.61 78.84(DTF %points, max = 100, 2017, 190) 12 14 21
Human Development index UNO 0.861 0.819 0.839( 0-1, 2015, 188) 30 46 37
Better Life index OECD 5.85 4.71(11 topics weighted equally, 1-10, 2016, 38) 17 9 -
World Happiness index United Nations Sustainable Development
Solutions Network
5.517 5.56 5.813(1-10, best score = 7.526, 2016 update for
2013-2015, 157) 72 68 60
Social Progress Index The Social Progress Imperative
82.62 76.19 76.94
(0-100, 2016, 133) 23 36 34
8
Augstākais novērtējums ir Dānijai (7.526 no 10); Distopija – iedomāta valsts, izveidota mākslīgi no zemākajiem vērtējumiem katrā jomā; tās Happiness = 2.33; pārējo valstu vērtējums ir attiecībā pret Distopiju
Avots: World Happiness Report
APMIERINĀTĪBĀ AR DZĪVI IGAUNIJA UN LATVIJA UZRĀDA LĪDZĪGUS RĀDĪTĀJUS
Dānija (1.)
Lietuva (60.)
Latvija (68.)
Igaunija (72.)
0 1 2 3 4 5 6 7 8IKP/iedzīvotāju Sociālā palīdzība Veselīgais dzīves ilgums Izvēles brīvība Devīgums
Korupcijas uztvere Dystopia (2.33) + residual
KĀ ŠĪS ATŠĶIRĪBAS VARĒTU BŪT RADUŠĀS?
10
VAI VALSTIS ATTĪSTĀS NO "VIENĀDAS POZĪCIJAS" PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS? Igaunija Latvija
Galvenie dabas (zemes dzīļu) resursi
Kaimiņi, attiecības ar tiem
Avots: PIXABAY; Latvenergo, Hannu - Own work, Public Domain, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=3105544
11
RESURSI: ENERGOATKARĪBA IGAUNIJĀ ZEMĀKA DEGSLĀNEKĻA IEGUVES DĒĻ
Avots: Eurostat; Enefit, Pixabay
20002001
20022003
20042005
20062007
20082009
20102011
20122013
20140
1020304050607080
Igaunija Latvija
Importētās enerģijas daļa kopējā enerģijas patēriņā, %
12
ATVĒRTĪBA: LV TIRGUS ATVĒRTĪBA IR MAZĀKA NEKĀ EE, PĒDĒJOS GADOS SARŪK
19951996
19971998
19992000
20012002
20032004
20052006
20072008
20092010
20112012
20132014
201540%60%80%
100%120%140%160%180%
Eiro zona Igaunija Latvija
Avots: Eurostat
Tautsaimniecības atvērtība, % no IKP
13
ATVĒRTĪBA: EE GALVENIE TIRDZNIECĪBAS PARTNERI JAU KOPŠ 90. GADIEM – SKANDINĀVIJAS VALSTIS; LV – 90.GADOS DE UN UK, ŠOBRĪD – BALTIJA UN RU
Latvijas eksporta partnervalstu struktūra, % Igaunijas eksporta partnervalstu struktūra, %
0%10%20%30%40%50%60%70%80%90%
100%
Zviedrija Somija Latvija Pārējās
19931995
19971999
20012003
20052007
20092011
20132015
0%10%20%30%40%50%60%70%80%90%
100%
Lietuva Igaunija Krievija Vācija Polija Lielbritānija
Avots: CSB, Statistics Estonia
14
ATVĒRTĪBA: TIRDZNIECĪBA AR RIETUMU PARTNERIEM 90. GADOS UN JAUNĀS TŪKSTOŠGADES SĀKUMĀ – EE MAŠĪNAS UN IEKĀRTAS, KAMĒR LV PĀRSVARĀ KOKSNE: TEHNOLOĢIJU PĀRNESES POTENCIĀLS NEVEIDOJAS
1993 1996 1999 2002 2005
Igaunija
Somija metāli (23.0%) mašīnas (30.0%) mašīnas (35.8%) mašīnas (43.9%) mašīnas (54.4%)
Zviedrijatekstils (22.2%);
koks (21.2%)mašīnas (25.5%);
koks (24.5%) mašīnas (46.2%) mašīnas (30.8%) mašīnas (36.2%)
Latvija
Vācija tekstils (20.9%) koks (29.9%) koks (37.2%) metāli (30.8%) koks (23.2%)
Lielbritānija koks (59.2%) koks (92.0%) koks (90.2%) koks (80.2%) koks (71.6%)
Avots: CSB, Statistics Estonia
15
ATVĒRTĪBA: GALVENĀ ATŠĶIRĪBA – MAŠĪNU UN IEKĀRTU DAĻA EKSPORTĀ
Latvijas eksporta preču struktūra, % Igaunijas eksporta preču struktūra, %
0%10%20%30%40%50%60%70%80%90%
100%Pārējais
Mašīnas, iekārtas
Pārējā apstr. rūpn.
ķīmija
Minerālprodukti
Izejvielas
Pārtika, dzērieni
Avots: Eurostat
19992001
20032005
20072009
20112013
20150%
10%20%30%40%50%60%70%80%90%
100%
16
ŠIE PAMATNOSACĪJUMI IZVEIDOJA ATŠĶIRĪGU STARTA POZĪCIJU
17
6%
25%
7%22%3%6%
20%
Lauksaimniecība Rūpniecība Būvniecība Tirdzniecība, ēdināšana, transportsIT Finanšu pak. Nekustamais īp. Profesionālie pak.Publiskais sektors Māksla, izklaide, citi
TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTŪRA EE UN LV LĪDZĪGA, TOMĒR DAŽAS ATŠĶIRĪBAS IR VĒROJAMAS
1995 2007
9%
26%
5%23%4%
6%
18%
3%
20%
11%
23%5%
10%
13%
20153%
21%
6%22%
4%
10%
16%
4%
14%
10%
26%
5%
12%
16%
3%
17%
6%
25%
5%
13%
16%
LV
EE
?
?
18
TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTŪRA: PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS SADALĪJUMĀ RŪPNIECĪBĀ VĒROJAMAS ATŠĶIRĪBAS. PUSI NO LV RŪPNIECĪBAS VEIDO ZEMU TEHNOLOĢIJU PRODUKTI (PĒC R&D INTENSITĀTES)Latvija, Pievienotā vērtība apstrādes rūpniecībā, 2014 Igaunija, Pievienotā vērtība apstrādes rūpniecībā, 2015
Avots: Eurostat
Koksne, tās izstrādājumi
21%
Pārtika, alkohols13%
Tekstils, apģērbs6%
Kokss, naftas pārstr.
4%Metāli, to izstrādājumi12%
Mēbeles, juve-lierizstr., to
remonts12%
Celtn. mater., gumija
8%
Ķīmiskā rūpniecība
3%
Mašīnas, iekārtas4%
Elektriskās iekārtas
6%
Transportlīdzekļi4%
Farmācija0%
Datori, elektroniskās ier.6%
Koksne, tās izstrādājumi
22%
Pārtika, alkohols19%
Tekstils, apģērbs5%
Kokss, naftas pārstr.0%
Metāli, to izstrādājumi13%
Mēbeles, juvelier-izstr., to remonts
9%
Celtn. mater., gumija
10%
Ķīmiskā rūpniecība
3%
Mašīnas, iekārtas3%
Elektriskās iekārtas
3%
Transportlīdzekļi3%
Farmācija3% Datori, elektroniskās ier.
3%Citi4%
Tehn. intensit. '14 LV EE LT EA ('13)zema 50.2% 39.0% 43.6% 21.9%vidēji zema 32.2% 36.2% 33.0% 30.6%vidēji augsta 11.8% 17.6% 15.8% 37.3%augsta 5.8% 7.1% 4.2% 10.1%
19
EKONOMIKAS STRUKTŪRA: LV RŪPNIECĪBAS TENOLOĢIJU INTENSITĀTE KOPŠ 90. GADIEM GAN MANĀMI UZLABOJUSIES
Latvija, Pievienotā vērtība apstrādes rūpn. pēc tehnoloģ. intens.
20002001
20022003
20042005
20062007
20082009
20102011
20122013
20140%
10%20%30%40%50%60%70%80%90%
100%
Zema Vidēji zemaVidēji augsta Augsta
Igaunija, Pievienotā vērtība apstrādes rūpn. pēc tehnoloģ. intens.
20002002
20042006
20082010
20122014
0%10%20%30%40%50%60%70%80%90%
100%
Avots: Eurostat, MPP aprēķini
20
IKP ATŠĶIRĪBA – CIK STRAUJI LV BŪTU JĀAUG?
21
LAI SASNIEGTU IGAUNIJAS IKP UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU 5 GADOS, LATVIJAS REĀLAJAM IKP JĀAUG AR ĀTRUMU VIRS 6% GADĀ
IKP uz iedzīvotāju pēc PPP, starptautiskais 2011.g ASV dolārs
Avots: SVF dati un prognozes (WEO 2016.g Okt), Latvijas Bankas aprēķini
19951998
20012004
20072010
20132016
20190.0
5000.0
10000.0
15000.0
20000.0
25000.0
30000.0
35000.0
EE LV, SVF progn.LV,lai noķertu EE
20102011
20122013
20142015
20162017
20182019
20202021
-4.0
-2.0
0.0
2.0
4.0
6.0
Igaunija Fakts&SVF progn. Izaugsme,lai sasniegtu EELB progn.
Latvijas reālā IKP izaugsme: SVF un LB prognozes un nepieciešamā izaugsme, lai 5 gados sasniegtu Igaunijas dzīves līmeni
22
LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMI IR PAR ~16% ZEMĀKI NEKĀ IGAUNIJĀ
Ienākumu līmeņa uz vienu iedzīvotāju atšķirība starp Latviju un Igauniju (%) un tās sadalījums noteicošo faktoru dalījumā
02468
1012141618
KapitālsKopējā faktoru produktivitāteDarbaspēks
Avots: Eiropas Komisijas datu bāze Tax and Benefits indicators; Tax Reforms in EU Member States 2015
Y=AKαL(1-α)
23
KAPITĀLS
24
INVESTĪCIJAS NO IKP ŠOBRĪD IR LĪDZĪGAS; ĀTI LATVIJĀ GAN VĒSTURISKI, GAN ŠOBRĪD IR IEVĒROJAMI ZEMĀKAS NEKĀ IGAUNIJĀ
Investīciju īpatsvars IKP, % ĀTI apjoms perioda beigās % no IKP
20002002
20042006
20082010
20122014
0
20
40
60
80
100
120
Igaunija Latvija
Avots: Eurostat
19951997
19992001
20032005
20072009
20112013
2015 10
15
20
25
30
35
40
-5
-
5
10
15
20
25
Starpība (labā ass) IgaunijaLatvija
Y=C+I+G+NX
25
TAS NAV LIKUMDOŠANAS PROBLĒMU REZULTĀTS: BALTIJAS VALSTĪS LIKUMDOŠANAS IEROBEŽOJUMI ĀRVALSTU INVESTĪCIJĀM IR MINIMĀLI; TĀTAD ATPALIEK UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE
1997 2003 2006 2010 2011 2012 2013 2014 20150.000
0.020
0.040
0.060
0.080
0.100
0.120
0.140
Igaunija Latvija OECD
Avots: OECD
ĀTI likumdošanas ierobežojumu indekss, 0 (atvērta) – 1 (slēgta)
26
ATPALIEKAM STARPTAUTISKOS RĀDĪTĀJOS, KAS RAKSTURO UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDI UN EKONOMISKO BRĪVĪBU
Avots: http://www.doingbusiness.org/, http://www.heritage.org/index/visualize* - uzlabojās, palielinot kredītbiroju segumu
Pasaules bankas Doing business rādītāji (Distance to frontier novērtējums)
Īpašumtiesības
Brīvība no korupcijas
Fiskālā brīvība
Valdības izdevumi
Uzņēmējdarbības brīvība
Darbaspēka brīvība*
Monetārā brīvība
Tirdzniecības brīvība
Investīciju brīvība
Finansiālā brīvība
0
50
100
2000 EST 2000 LAT2016 EST 2016 LAT
Heritage Foundation Ekonomiskā brīvība vērtējumi balstīti uz normatīviem rādītājiem
Uzņēmējdarbības uzsākšana
Būvatļauju saņemšana
Piekļuve elektroenerģijai
Īpašuma reģistrācija
Kredīta pieejamība*
Mazākuminvestoru tiesību aizsar.
Nodokļu nomaksa
Pārrobežu tirdzniecība
Līgumu izpilde
Maksātnespējas risināšana
0
50
100
EST 2006 EST 2017 LAT 2006 LAT 2017Šis varētu būt veiksmīgākas privatizācijas ietekmē
27
ĒNU EKONOMIKAS ĪPATSVARS PĒC DAŽĀDIEM MĒRIEM IGAUNIJĀ IR KRIETNI ZEMĀKS NEKĀ LATVIJĀ
SSE Riga ēnu ekonomikas indekss (privātajam sektoram), % no IKP
Avots: Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009 – 2015, Tālis J. Putniņš & Arnis Sauka; PIXABAY
2009 2010 2011 2012 2013 2014 20150
5
10
15
20
25
30
35
40Latvija Igaunija
28
ĒNU EKONOMIKA SARUKUSI
• Ēnu ekonomika mazinājusies pārsvarā aplokšņu algu un neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu sarukuma dēļ;
• Ēnu ekonomiku 2015. gadā veidoja: neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi (44%), aplokšņu algas (35%) nereģistrētie nodarbinātie (21%).
Avots: Putniņš & Sauka, Shadow Economy Index for the Baltic countries (2016)
Ēnu ekonomikas līmenis atsevišķos komponentos 2013 2014 2015
Neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi (% no faktiskās peļņas)
19.9 21.7 19.9
Aplokšņu algas (% no faktiskās algas) 25.2 20.3 17.9
Nereģistrētie nodarbinātie (% no faktiskā nodarbināto skaita) 10.3 9.6 9.6
29
AUGSTĀ NEAPMIERINĀTĪBA AR NODOKĻU POLITIKU LATVIJĀ IR LIKUMSAKARĪGA, ATSPOGUĻOJOTIES AUGSTĀ ĒNU EKONOMIKĀ
Apmierinātība ar valdības nodokļu politiku, % no visiem respondentiem
Neapmierināti Ne apmierināti, ne neapmierināti
Apmierināti0
10
20
30
40
50
60
70
Latvija Igaunija
• Kaut gan kopš 2010.g neapmierinātībai ar valdības nodokļu politiku bijusi tendence kristies, 2015.g
vērojams neapmierinātības pieaugums.
• Apmierinātībā ar biznesa likumdošanas kvalitāti LV ir sliktākā pozīcijā nekā EE (neapmierināti ir 35.4% (LV) pret 27.4% (EE), apmierināti – 25.3%(LV) pret
36.4% (EE)).
• Saukas pētījums liecina: ēnu uzņēmējdarbība ir visciešāk saistīta ar neapmierinātību ar biznesa
likumdošanu un VID, kam seko neapmierinātība ar valdības īstenoto nodokļu politiku un atbalstu
uzņēmējiem.
Avots: Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009 – 2015, Tālis J. Putniņš & Arnis Sauka
30
REZULTĀTĀ IGAUNIJAS BUDŽETA IEŅĒMUMI PRET IKP IR LIELĀKI, NESKATOTIES UZ VISUMĀ LĪDZĪGĀM NODOKĻU LIKMĒM
Latvija, budžeta ieņēmumi, milj EUR Igaunija, budžeta ieņēmumi, milj EUR
19951997
19992001
20032005
20072009
20112013
20150
100020003000400050006000700080009000
05101520253035404550
Avots: Eurostat
19951997
19992001
20032005
20072009
20112013
20150
100020003000400050006000700080009000
0.05.010.015.020.025.030.035.040.045.050.0
PVN ieņēmumi Nodokļi uz ieņēmumiem, bagātībuSociālās iemaksas Kapitāla transfertiCiti Budžeta ieņēmumi, % no IKP
EE ieņēmumi no PVN ir tikpat lieli, cik LV, lai gan EE ir daudz mazāka, un svērtā vidējā PVN
likme ir ļoti līdzīga (2014.g 12.6% LV pret 13.0% EE).
31
IGAUNIJĀ INVESTĪCIJĀM (ĪPAŠI VĒSTURISKI) TIKUSI ATVĒLĒTA IEVĒROJAMI LIELĀKA DAĻA NO VALSTS BUDŽETA NEKĀ LATVIJĀ
19951996
19971998
19992000
20012002
20032004
20052006
20072008
20092010
20112012
20132014
20150.0%2.0%4.0%6.0%8.0%
10.0%12.0%14.0%16.0%18.0%20.0%
0%
2%
4%
6%
8%
10%
12%
Starpība EE LV
Avots: Eurostat
Investīcijas, % no budžeta
32
LIELĀKAS INVESTĪCIJAS IGAUNIJĀ NAV TIKUŠAS FINANSĒTAS, VALSTIJ VAIRĀK AIZŅEMOTIES
19951996
19971998
19992000
20012002
20032004
20052006
20072008
20092010
20112012
20132014
20150.05.0
10.015.020.025.030.035.040.045.050.0
0.05.010.015.020.025.030.035.040.045.050.0
EE LV
Avots: Eurostat
Valsts parāds, % no IKP
33
CILVĒKRESURSI
34
PĒC PIEVIENOŠANĀS ES DARBASPĒKA PĀRVIETOŠANĀS KĻUVA VIENKĀRŠĀKA; EE TĀ NEIZRAISA EMIGRĀCIJU: TURĪGĀ VALSTS IR TUVU, VAR STRĀDĀT, NEPĀRCEĻOTIES, TURĪGĀS VALSTS IEDZĪVOTĀJI BRAUC IEPIRKTIES UZ SAŅEMT PAKALPOJUMUS
1995 2000 2004 2015 2030 205065707580859095
100105
Latvija Igaunija
1.4 milj.2.5 milj.
1.1 milj.1.7 milj.
Avots: OECD; PIXABAY
Iedzīvotāju skaits un tā prognozes (1995 = 100%)
35
MIGRĀCIJA VARĒTU BŪT VIENS NO IEMESLIEM, KURŠ PASTIPRINĀJIS NEGATĪVO DABISKO PIEAUGUMU, JO BIEŽI EMIGRĒ FERTILĀ VECUMA IEDZĪVOTĀJIIedzīvotāju skaita izmaiņas, % no kopējā iedzīvotāju skaita Igaunijā
20002002
20042006
20082010
20122014
-2.5
-2.0
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
Dabiskais pieaugums Migrācijas saldoPavisam
Iedzīvotāju skaita izmaiņas, % no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā
20002002
20042006
20082010
20122014
-2.5
-2.0
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
Dabiskais pieaugums Migrācijas saldoPavisam
Avoti: Statistics Estonia, Latvijas Statistika
36
BEZDARBS (KĀ ARĪ JAUNIEŠU BEZDARBS) IGAUNIJĀ IR IEVĒROJAMI MAZĀKS NEKĀ PĀRĒJĀS BALTIJAS VALSTĪS …
Bezdarbs, (% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem) Jauniešu bezdarbs, (%)
20002002
20042006
20082010
20122014
0.05.0
10.015.020.025.030.035.040.0
EE LV
Avots: Eurostat
20002002
20042006
20082010
20122014
0.05.0
10.015.020.025.030.035.040.0
EE LV
37
LATVIJĀ IR LIELĀKAS REĢIONĀLĀ BEZDARBA ATŠĶIRĪBAS
Reģistrētais bezdarbs Latvijas reģionos 2016.g jūnijā, % no darbspējīgiem iedzīvotājiem
Reģistrētais bezdarbs Igaunijas reģionos 2016.g jūnijā, % no darbaspēka
Avots: NVA, Eesti Tootukassa
Lai kartes apskatītu interaktīvi, spied šeit
Rīga: 4%
Viļānu n.: 23.7%
Ida Viru: 10.6%
Tartu: 3%
38
MISTISKAIS "A" JEB KOPĒJĀ FAKTORU PRODUKTIVITĀTE
39
TEHNOLOĢIJAS IGAUNIJĀ IENĀCA AGRĀK UN VALDĪBA TO ĪPAŠI VEICINĀJA
19921993
19941995
19961997
19981999
20002001
20022003
20042005
20062007
20082009
20102011
20122013
20140
102030405060708090
LVA EST
Avots: Eurostat; PIXABAY
Interneta lietotāji no 100 iedzīvotājiem
40
IGAUNIJA NOVIRZA LIELĀKU DAĻU NO IKP PĒTNIECĪBAS UN ATTĪSTĪBAS IZDEVUMIEMPētniecības un attīstības kopējie izdevumi pēc līdzekļu avota (procentos no IKP) Igaunijā
20002001
20022003
20042005
20062007
20082009
20102011
20122013
20140.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
Uzņēmējdarbības sektors Valdības sektorsAugstākās izglītības sektors Privātais ne-peļņas sektorsĀrzemes
Pētniecības un attīstības kopējie izdevumi pēc līdzekļu avota (procentos no IKP) Latvijā
20002001
20022003
20042005
20062007
20082009
20102011
20122013
20140.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
Uzņēmējdarbības sektors Valdības sektorsAugstākās izglītības sektors Privātais bezpeļņas sektorsĀrzemes
Avots: Eurostat
41
PĀRVALDĪBAS JOMĀ JOPROJĀM JŪTAMI ATPALIEKAM NO IGAUNIJAS
Avots: World Bank Governance indicators, PEF
Pasaules ekonomikas foruma konkurētspējas indeksa atsevišķu sastāvdaļu novērtējumi (1-7 (labākais)), ekspertu aptaujas
Pasaules bankas pārvaldības rādītāji (ietver daudzus avotus, t.sk. aptauju novērtējumus), % no labākā
Sabiedrības uzticība politiķiem
Tiesu sistēmas neatkarība
Favorītisms valdības lēmumos
Valdības līdzekļu izlietošanas nelietderīgums
Valdības regulējošais apgrūtinājums
Progresīvu tehnoloģiju produkti valdības iepirkumos
0246
2006-2007 EST 2006-2007 LVA2016-2017 EST 2016-2017 LVA
Balsstiesības un atbildība
Politiskā stabilitāte
Valdības efektivitāte
Regulējošo mehānismu kvalitāte
Likuma spēks
Korupcijas novēršana
0
50
100
2014 EST 2014 LVA 2000 EST
42
KO DARĪT?
43
CITU VALSTU PIEREDZES ATDARINĀŠANA NE VIENMĒR DOD CERĒTO REZULTĀTU:
• Citu valstu pieredzi nereti ietekmējušas konkrētas iespējas, kas nav dublējamas (Latvija nevar atkārtot Igaunijas pieredzi, pieslēdzoties sadarbībai ar bijušajiem Skandināvijas elektronikas uzņēmumiem u.tml.);
• to pieredze veidojusies pagātnē – citos politiskajos un ekonomiskajos apstākļos, tādēļ daudzas reformas šodien vairs var nedot līdzīgu rezultātu;
• arī tās savā pieredzē kļūdījušās.
44
TAČU KĀDĒĻ IR VĒRTS SKATĪTIES UZ IGAUNIJU?
• Igaunija Latvijai ir kaimiņos, tādēļ investoram reģiona ietvaros var būt pievilcīga kā Latvija tā Igaunija, bet,
pārfrazējot Singapūras valsts ilggadējā vadītāja Li Guaņjao teikto:
• "Ja būsim tikai tikpat labi kā mūsu kaimiņi, uzņēmumiem nebūs iemesla darboties Latvijā"
45
TĀPĒC LATVIJA VAR:
• izvirzīt mērķus atbilstoši tam, ko uzskata par augstāku dzīves kvalitāti;
• tiekties šos mērķus sasniegt ar līdzekļiem, kādi pieejami, ar metodēm, kādas var būt vai nebūt lietotas agrāk pasaules valstu pieredzē;
• izvirzīt savus labklājības mērķus un īstenot to sasniegšanai nepieciešamos uzdevumus neatkarīgi no tā, vai kāds no globālajiem indeksiem konkrēto sniegumu vēlas vērtēt un ranžēt
46
PIEMĒRAM, TUVĀKAJĀ LAIKĀ LATVIJA VAR KONCENTRĒTIES UZ ŠĀDIEM REFORMU VIRZIENIEM UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES UZLABOŠANAI
• Izglītības satura reforma;• Ilgtermiņā stabilas un pārskatāmas nodokļu sistēmas
izveide;• Atteikšanās no budžeta deficīta ekonomiskās izaugsmes
gados;• Reģionu pārvaldes veikšana plašākās, faktiskajai
demogrāfiskajai situācijai atbilstošās reģionu vienībās;• Nodarbinātības aktīvās politikas pasākumi ir reformējami;• Valsts pārvaldes reforma;• Tiesu sistēmas reforma.
47
ZINĀTNISKI PĒTNIECISKO DARBU KONKURSS
• Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, kā arī stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību.
• Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.
• Konkurss notiek pavasarī, darbi iesniedzami 2017. gada 15.-29. maijā• Vairāk informācijas un ieskats tēmās
https://www.makroekonomika.lv/par-studentu-zinatniski-petniecisko-darbu-konkursu-0
Viss par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā un eirozonā vienuviet:
www.makroekonomika.lv
• Aktuālie dati, to analīze• Ekonomistu viedoklis• Pētījumi• Arī izcilāko studentu zinātniskie darbi un šī lekcija
PALDIES PAR UZMANĪBU!
DiskusijaAptaujas anketa