prāta bučas lnjaklnjak.org/blog/wp-content/uploads/2013/01/prāta-bučas-10-final.pdfcanada, and...

Prāta Bučas LNJAK2014. g. oktobris

10. numurs

LNJAK Prāta Bučas - 2014. g. oktobris - 10. numurs 2

Sveiciens!

Prāta Bučas ir klāt! Šajā izdevumā uzzinam par LNJAKa stipendijas ieguvēja braucienu uz Latviju. Arī

apmeklējam Latviešu jauniešus kas pārcēlās dzīvot no Kanādas uz Latviju un otrādi. Vēl parr demogrāfiskām pārmaiņām Latvijā.

In this issue we find out how LNJAK’s stipendija recipient fared on his trip to Latvia and also a brief look at the young people who have immigrated to Latvia but also Canada, and the demographic future of Latvia’s population.

Redaktore/Contributing Editor: Inga Vītola

Izkārtojumu redaktore/Layout editor: Karmena Svilane

Galvenais redaktors/Editor-in-chief: Markuss Zichmanis

Send us your comments, questions, written work, art work by email to [email protected] or mail them to “LNJAK” 4 Credit Union Drive, Toronto, ON, M4A 2N8

Sūtiet jūsu komentarus, jautājumus, rakstus, zīmējumus pa epast uz [email protected] vai pa pastu “LNJAK” 4 Credit Union Drive, Toronto, ON, M4A 2N8

Šajā izdevumā....

Kas Par Desām?

Latvija bound - Eddie Alculumbre

Trading Places - Markuss Zichmanis

Rakstnieku bloks

Vecmāmiņas Virtuve - Jenna Switzer

Interneta portāls

Jautrības

Uz pirmās lapas/ cover by: Austra Jerumane (“RagAnna” krāsots ar akriliku)

3

4

5

12

13

14

15

2 LNJAK Prāta Bučas - 2014. g. oktobris - 10. numurs 3

15. novembrī- Toronto MĀRTIŅU TIRGUS UN MIELASTS pl. 9:00-16:00 Latviešu Centrā Toronto(4 Credit Union Dr)

16. novembrī- Toronto pl. 11:00 ekumēniskais dievkalpo-jums Latvijas valstssvētku zīmē, kam sekos kafijas galds. Pl. 13:30 LNAK rīkotais valstssvētku akts. Svētku runu “Mājas tālu no mājām!” teiks Kristīne Steģe un Ingmārs Ozoliņš. Koncertā spēlēs Inga Malēja Yanovski (vijole) un Brigita Alka (klavieres).Toronto Sv. Jāņa draudzes baznīcā (200 Balmoral Ave)

18. novembrī- TorontoDIENA LAT VI JAI.Latviešu Centrā Toronto(4 Credit Union Dr)

22. novembrī- Otavā18. novembris aktspl. 16:00Otavas namā(83 Main Street)

KAS PAR DESĀM?

For more detailed information on events check out twww.lnjak.org or like the LNJAK Facebook page.

Tuvāku informāciju var atrast pie www.lnjak.org vai uz LNJAK Facebook lapas.

Ziņas un Notikumi

***LNJAK sarīkojumi

12. Latviešu Saeimes vēlēšana rezultātes

2014.gada 4. oktobrī Latvijā notika 12. Saeimas vēlēšanas. “Saskaņa” (S) jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas , “Vienotība” (V) - 23 , “Zaļo un Zemnieku Savienība” (ZZS) - 21 , “Nacionāla Apvienību” (VL - TB/LNNK) - 17 , bet no divām jaunajām partijām Latvijas Reģiona apvienība - 8 un “No Sirds Latvijai” - 7. Ir ievēlēti jauni 41 deputāti. Pašreizējai koalīcijai V, ZZS, NA ir paredzēts turpināt valdībā. Visas trīs partijas ieguva vairāk vēlētājus salīdzinot ar S, kas zaudēja daudz balsis iespējams sakarā ar partijas ciešām attiecībām ar Vladimira Putina valdošo partiju Krievijā. Laiks rādīs, cik stabila šī koalīcija varētu būt un vai noturēsies pilno četru gadu termiņu. Daži komentētāji baidās Latvija atgriezīsies uz bijušiem laikiem ar nestabilu koalīciju un biežām vēlēšanām.

Jauno 2014/2015 LNJAK valde tiek ievēlēts

Priekšsēdis: Markuss ZichmanisVice-priekšsēdis: Aleks JaunkalnsKasiers: Emīls MatīssSekretāre: Anna ZveijnieceBiedruzine: Ieva SiliņaInformācijas: Gundega AuziņaValdes locekļi: Madalēne Laure, Kaspars Mikelšteins, un Jānis VītolsRevezījas Komitēja: Līga Upeslāce, Laura Vāgnere un Lāra Janitene

Paldies...

Visiem, kuri palīdzeja ar rakstiem, zīmējumiem, un padomiem lai izveidotu Prātu Bučas... Jānis Vītols, Aldis Sīpoliņš, Vilis Klaiše, Ian Fraser, Baiba Reinfelde, Izanda Puncule, Jānis Lielamers, Eddie Elacumbre, Jenna Switzer, Austra Jerumane, Karmena Svilane, Inga Vītola, Aija Zichmane un jūs, lasītāji! Sirsnīgs paldies.


For just over two weeks in the month of June I traveled to Latvia to play friendly basketball games organized by America’s Latvian Association against professional Latvian teams. I arrived in Rīga a day before everyone

else arrived. This gave me the opportunity to meet up with some Latvian-Canadians living in Rīga. They took me to Ala Folkklubs, a traditional Latvian tavern, in the heart of Riga. It so happened to be folk dancing night, thus I got the chance to showcase my polka dancing skills, which I had learned with Ottawa’s Rotaļa dance group.

The next day I met up with all the American-Latvians. We reminisced over winning the basketball championship two weekends ago in Garezers and making new memories in the process over beers and grauzdiņi Doma laukumā. We must have had too much fun because the next day the Riga team beat us. Our legs weren’t in the game. During the next few days in Riga we visited most of the tourist attractions including Brīvibas Piemineklis, St. Peter’s Church, and the newly finished National Library of Latvia.

As the days went on we visited Liepaja, Ventspilis, Kolka and Kuldīga. Traveling from city to city made me realize how small Latvia really is. From Liepaja to Ventspilis via bus will take you only about 90 minutes. In the last few years the Latvian government has built various modern “Olympic Centers” where Latvian youth can practice and play basketball, hockey, and volleyball. Playing basketball is one of my favourite pastimes, thus doing so in Europe was as if I had made it to the big leagues. Further into the basketball tour we found chemistry as a team

Eddie’s Odyssey-Eddie Alculumbre

Eddie applied for and received a stipend from LNJAK for his participation this past summer in an ALA sports tournament held in Latvia. He recounts his trip and playing basketball in Latvia.

Foto: A. Trautmanis, A. Galuppo, E. Alculumbre, T. Trautmanis, P. Ejups


and went on to become undefeated throughout the remaining trip. This trip was a great bonding experience and I have a feeling I will be friends with my teammates for the rest of my life.

The interesting thing about European basketball is that they play with a different style. I like to call it Euro basketball. European players, for the most part, are less aggressive; they are 3-point specialists and love to do the Euro-step. I thought this was funny because the stereotypes we had of their game were pretty accurate.

There are two nights in particular I want to mention. The first memory was of a clear, warm night, in a small Latvian village where some elders made us Frikadeļu soup and homemade berry wine. We danced polka and singed around a fire. I didn’t know all the songs but I hummed the melodies. I had goose bumps standing with my old and new Latvian friends; it was a very special night.

My other favourite memory of the trip was of our last night we spent together as a group. We spent the night bar hopping in Vecrīga, proceeding to Peļmeni, a famous Latvian late night munchies cafe, where they serve cheese and beef dumplings. After that we walked across Vanšu tilts back to Pārdaugava where we were residing. Pārdaugavā we decided to go swimming in the Daugava river just as the sun came up. As I looked back onto the Vecrīga skyline, I couldn’t tell if this was reality or I was in some wonderful dream. Every since that night, when I get together with my friends who were on this trip, we always talk about how crazy that night was and whether we will ever be able to top it.

Jaunieši!

LNJAK piedāvā stipendijas! Stipendijas fonds ir nauda LNJAK biedriem. Šī iniciatīva ir domāta, lai nodrošinātu atbalstu unikāliem projektiem un mudināt līdzdalību mūsu sabiedrībā. Kā risinājās ir ļoti vienkārši: 1. Izdomājiet ko Jūs gribat paveikt, 2. Nolādējiet stipendijas anketi, 3. Izpildiet to, un pieliekat attiecīgos dokumentus, 4. Aizsūtiet to uz [email protected]. Ja Jūs vēl neesat biedri, varat izmaksāt Jūsu biedru maksu ($15) kopā ar PayPal, 5. Valde pārskatīs Jūsu iesniegu-mu, un drīz varēsim sāk ietekmēt vēsturi!

Katram darbam ir jāatbild uz jautājumu, “Kāpēc man vajag/noderēs/pienākās LNJAK izglītības stipendija?

Sūtiet pieteikumi uz [email protected]

Sirsnīgi,LNJAK valde


Trading Places: The free generation of young Latvians on the move

The Soviet Union accurately described as the largest prison on earth. Millions of its citizens, trapped in its clutch-es, were unable to move freely within or beyond its borders. A trip abroad was almost out of the question for the common person, and those who could leave were allowed under the most restricted, difficult and complicated circumstances. In the decades since Latvia regained its independence much has changed. Its citizens are part of the European Union’s Schengen Area, which allows free and uninterrupted travel within European countries who are party to the agreement. In this time, a free generation has arisen, who are able to fulfill a life their parents hard to fathom; the freedom of movement. Latvians who grew up in the West are able to fulfill the dreams of their grandparents, the opportunity to live again in a free Latvia. Four young people give their answers as to why they moved. What draws this new generation from their respective lands, moving away from family and friends, what urges them to move on? Will they ever move back? What are the consequences of migration to Latvia’s future demographic? Four respondents are a small sample size and will not tell the whole picture of why people migrate, but they do offer a small look into their motives.

Why emigrate?

Latvia is experiencing high levels of emigration. The highest years came after the 2008 economic recession hit Latvia particularly hard. The majority left looking for work in Western countries, particularly the United Kingdom and Ireland. The high levels of emigration, however, should not be looked at with total apprehension. Emigra-tion numbers continue to decline and immigration increases. Emigration is a result of Latvia being a free coun-try, giving its citizens a chance to move freely to almost any European country. Living in and experiencing new cultures is a wonderful thing, enlightening those involved and giving a chance to gain new skills in a different environment. Many leave Latvia in order to gain work, but as Latvia’s economy once again improves the need to

Observations on Latvia’ s demographics and migration.

International long-term migration during time period from 2005 to 2012

-Markuss Zichmanis


Natural increase by ethnicity (largest three groups) 2009 2010 2011 2012 2013

Total -7,853 -10,259 -9,715 -9,128 -8,095

Latvians -2,253 -3,805 -3,698 -2,949 -830

Russians -6,244 -7,016 -6,640 -6,580 -5,463

Belarusians -1,388 -1,404 -1,334 -1,449 -1,262

dati: Latvijas Statiska

emigrate lessens and opportunities are made available for those who left to return. In the case for Western Latvi-ans moving to Latvia the decision is made more so for cultural reasons, however, there are benefits from growing up in the Western world while Latvia was shut away under Soviet occupation. Those who emigrate from Western countries have skills and knowledge that are beneficial to western companies doing business in Latvia. However, these reasons are not static and are subject to current realities.

Future demographics

Conversations on emigration usually lead to the dreaded conclusion that everyone will leave and Latvia will be devoid of Latvians. But it is not so simple as this and Latvia’s future demographic outlook can be seen as positive. Though it may seem that every Latvian is looking for the exits, the ethnic composition of emigrants from Latvia are relatively the equal between Latvians and Russians though slightly more the former. However, since Latvia re-gained independence, the largest de-population by ethnic group has been Russian, 905,515 in 1989 compared to 520,136 today. As a percentage of the population, where Russians made up 34% in 1989, in 2014 Russians made up only 26% and continues to drop. Whereas Latvians population in 1989 was 1,387,757 compared to 1,229,067 The decline in percentage is true of every minority group, whereas the percentage of Latvians has increased and will continue to do so.

Emigration is not the only deciding factor on future demographics. Natural growth rate, calculated by birth rates subtract death rates, shows a populations growth prospects. Latvia has a negative natural growth rate due to a low birth rate and a high death rate. As with most industrialized countries, Latvia is facing a declining birth rate. Adding emigration to a high death rate compounds the problem of a declining population. However, this prob-lem is not unique, which is common among post soviet states that have high levels of alcohol and tobacco use, underdeveloped medical care and healthily lifestyle habits, relative to Westernized levels. Another concern is how a smaller working age population must support a large senior population through social programs. This is espe-cially a problem for Westernized countries which and must continue to welcome immigrants in order to offset their decline birth rate. This problem should not necessarily concern Latvia, the difference being, the average life expectancy is much lower than Western Europe, therefore, not as many seniors need to be supported through

social programs. Though the number is rising, it will not reach Western Europe’s life expectancy for some time.

There is also interesting data on changes to the ethnic minority community that will have pronounced changes in the future. Looking at current trends in the natural increase by ethnicity (births compared to deaths), though all groups are negative, whereby there are more deaths than births in the ethnicity group, the statistics reveal positive trends upwards, an increase in births and decline in deaths. This is very apparent with the case of Lat-vians. Looking at the past five years from 2009 to 2013 and comparing against the next largest group we see a

6 7 LNJAK Prāta Bučas - 2014. g. oktobris - 10. numurs 8

Births by ethnicity (largest three groups)

1991 2009 2010 2011 2012 2013

Total 34,633 22,044 19,781 18,825 19,897 20,596

Latvians 20,107 14,323 12,681 12,065 12,911 14,936

Russians 9,716 2,817 2,293 2,097 2,376 3,454

Belarusians 1,537 112 95 74 81 111

Births by ethnicity as % of total population

Total %100 %100 %100 %100 %100 %100 Latvians %58 %65 %65 %65 %65 %72

Russians %28 %13 %15 %11 %12 %16

Belarusians %4.5 %0.5 %0.5 %0.4 %0.4 %0.5

large uptick in the natural increase of Latvians. Births by ethnicity reveal a far larger number of children being born among ethnic Latvians compared to all other ethnicities. Time will tell how sustainable this trend is. Latvia’s population is shrinking, though the ethnic composition is slowly changing and becoming more ethnic Latvian.

Though Latvia is losing people to emigration that is something not to be alarmed about. It is a chance for the younger generation to experience the world that was shut for their parents and grandparents. It can be beneficial to the country as it expands personal or business contacts and Latvian culture throughout the world. It trans-forms those who do leave, expanding knowledge and skills and exposing those to different cultures and ways of life. Latvia will benefit by those returning with new ideas and ways of thinking. Latvia must become a more attractive place to live, its citizens must strive towards making a just, peaceful and comfortable place to live. Latvia faces many challenges but it is not a bleak future. It will be interesting to see Latvia’s makeup will change in the next 25 years.

Aptauja...

Source - http://www.csb.gov.lv/en/statistikas-temas/population-database-30625.html

dati: Latvijas Statiska

6 7 8 LNJAK Prāta Bučas - 2014. g. oktobris - 10. numurs 9

Baiba Reinfelde - 29

3) Grāmatvedība, finanses

4) Madona/Rīga

5) Toronto, 5 gadi

6) Politiskie, ekonomiskie notikumi, bet galvenokārt cilvēki ar savu attieksmi pret valsti, darbu, ģimeni, vienam pret otru. Kaut kas sagājis dēlī ar vērtībām. Un tad tu domā, vai problēma ir sabiedrībā vai tevī? Tas viss mani tik tālu smacēja, ka vairs nespēju elpot.

7) Gribēju izvēdināt galvu. Sakārtot savas domas un saparst, kurā virzienā gribu iet.

8) Impulsīvs lēmums dažu mēnešu laikā. Nekad nedomāju, ka pametīšu Latviju.

9) Tētis: “Tu ar savu gudro galvu un labo izglītību brauksi uz Kanādu ielas slaucīt?”. Domāja, ka 3 mēnešos būšu atpakaļ. Jau bija atlicis naudu manai atpakaļ biļetei. Mamma uztraucās, ka kādā virtuvē nogriezīšu sev pirkstus, bet principā mani vecāki nestājas ceļā maniem lēmumiem, lai cik dulli tie būtu.

10) Labi. Miers. Neticami skaists rudens.

11) Nekādas īpašas ilūzijas nebiju uzbūrusi, domāju vide un apkārtne būs līdzīga Amerikas Savienotām Valstīm, kur biju bijusi pirms tam. Nedaudz pārsteidza, ka darba meklēšana neiet tik ātri. Pusslodzes darbi bija kaut kas jauns, jo Latvijā pārsvarā ir tikai pilna laika darbs un tādas “piestrādāšanas” gandrīz neeksistē. Biju sagatavojusies uz vienkāršiem darbiem, kur izglītību nevajag, bet principā, no 5 gadiem Kanādā 4.5 gadus daru intelektuālu darbu, uz ko sākotnēji necerēju. Iespējas nāca caur šeit satiktiem cilvēkiem.

12) Katra diena bija jauns piedzīvojums. Pārsteigumi, notikumi, jauni cilvēki nāca manā dzīvē. Kopumā pozitīvi. Pirmo gadu dzīvoju pie radiem, tas bija liels atbalsts. Nebija jādomā par īri un citām sadzīviskām lietām... Esmu ļoti pateicīga viņiem par to.

13) Tā kā Toronto ir tik daudz imigrantu, tad nejūtos atšķirīga, savādāka. Un, tā kā mana darba specifika ir tāda, ka apkārt ir latvieši, tad brīžiem nemaz nejūtos, ka esmu kaut kur prom.

14) Viegli nebija, daļa no manis tajā dienā nomira. Bet zināju, ka viss ir uz labu.

15) Nedomāju, ka man bija kāds apzināts mērķis, bet jā, lielos vilcienos esmu sevi sakārtojusi. Varu uz Latviju, cilvēkiem un visiem

notikumiem paskatīties no malas. Esmu iekšēji daudz augusi.

16) Nekādus kategoriskus lēmumus neesmu pieņēmusi. Jāskatās uz notikumiem un jāuzticās dzīves straumei.

17) Savu izvēli izbraukt neesmu nožēlojusi nevienu dienu. Tas ka-tram individuāli.

Jānis Lielāmers - 35

3) Mārketinga speciālists, šobrīd strādāju Latvijas vēstniecībā, vēstniekam par palīgu.

4) No Rīgas uz Toronto, tad Vankūveru, tagad esmu Otavā. Es esmu dzimis Saldū, uzaudzis ciematā – Nīkrāce, mācījies Kuldīgā, Liepājā un Rīgā.

5) Otavā, jau 3 mēneši.

6) Gribēju labāk iepazīt pasauli.

7)Esmu daudz ceļojis, gribēju arī pastrādāt citā valstī.

8) Nebija grūti, bija interesanti, jo ziemeļamerika nekad agrāk nav bijusi manā uzmanības lokā. Esmu izceļojis gandrīz visu eiropu.

9) Viņi jau pieraduši, ka es daudz ceļoju. Mammai saku, ka esmu tepat blakus – Kanādā, ja kaut ko ļoti vajag, vienmēr varu aizbraukt. Skype arī ļoti palīdz komunikācijā.

10) Ierados Toronto, biju pārsteigts, ka tik daudz latviešu dzīvo tur, patika Latviešu Centrs. Latviešu daudzums noteikti ļoti palīdzēja integrēties

Kanādā. Otrajā gadā bija nedaudz grūtāk, pārvācos uz Vankūveru, tur sākās reālā dzīve Kanādā – atradu darbu, iedzīvojos. Apmeklēju jauno imigrantu kursus, 3 mēnešus – 1 reizi nedēļā, iemācījos veidu kā Kanādieši uztver pasauli un lielo tautu dažādību sev blakus. Man patika.

11) Nebiju neko īsti sagaidījis, tāpēc varbūt nebija arī vilšanās. Viss jaunais likās interesants un pieņemams.

12) Otrais gads bija grūtākais.

13) Domāju esmu labi integrējies.

14) Es to neuztvēru kā pasaules galu. Šodien cilvēki ceļo uz priekšu un atpakaļ. Mums visa pasaule ir vaļā, kāpēc nepamēģināt kaut ko jaunu? Ceļojot un iepazīstot pasauli, cilvēks iegūst briedumu. Iemācās tikt galā ar grūtībām. Es esmu ieguvis lielāku identitāti sev - kā latvietis, kas ciena citas kultūras, un esmu lepns par to.

3) Profesija4) No kurienes Latvijā/ārzemēs ieceļojāt Kanādā/Latvijā5) Kur pašlaik dzīvojat un cik ilgi?6) Kas motivēja izbraukt no Latvijas/Kanāda?7) Kādi bija apsvērumi par izbraukšanu?8) Cik grūti bija izdarīt izvēli par izbraukšanu?9) Kā reaģēja jūsu tuvinieki? 10) Kādi bija pirmie iespaidi par jauno vidi?11) Vai realitāte bija citāda kā cerētais?12) Cik grūti bija iedzīvoties jaunajā situācijā?13) Cik jūtaties integrēts ar vietējo kultūru,valodu, iedzimtajiem? 14) Kā jūs aprakstītu savu pārdzīvojumu izceļojot?15) Jūsu mērķis izceļot ir sasniegts?16) Nākotnē esat nolēmis atgriezties un kādēļ jā vai nē?17) Kāda būtu jūsu izvēle par izbraukšanu pēc piedzīvojuma?

6 7 8 9 LNJAK Prāta Bučas - 2014. g. oktobris - 10. numurs 10

15) Mērķis ir iepazīt pasauli, tā ir liela un plaša – viss vēl ir tikai priekšā.

16) Pagaidām lielajā Kanādā man vēl ir ko darīt. Latvijā gribētu noteikti atgriezties, bet kad?? To pagaidām nevaru atbildēt. Tikpat iespējams nākamgad kā pēc 5 gadiem.

17) Pagātni izmainīt nav iespējams, par to es neuztraucos, nākotni gan ir iespējams mainīt. Vislabāk mācīties no citu kļūdām, ja tas protams sanāk. Pat ja agrāk man bija arī citas izvēles, nenožēloju ka esmu Kanādā. Te var daudz redzēt un uzzināt.

Inga Vītola - 25

3) Nav vēl :) Bet sākšu strādāt HR jomā nākam nedēļ.

4) Montreālas.

5) Dzīvoju Rīga jau vairāk nekā mēnesi.

6) Sajūta, ka man vajaga mainu. Es jau biju par to domājusi kopš Latvijas dziesmu svētkiem. Lai tiešām zinātu kas ir būt Latvietei, man vajadzētu nodzīvot Latvijā kādu laiku un redzēt kā te ir dzīvot, ne tikai apciemot.

7) Man bija jāpadomā kur es dzīvošu, vai es varēšu atrast darbu? Es apskatījos cik naudu es biju taupi-jusi, un izkalkulēju, cik ilgi es varētu nodzīvot Latvijā bez darba. Un tad, ja neatrodu darbu tajā laikā, tad būs jāpārceļās atpakaļ uz Kanādu. Man arī bija jāsagaida, ka būs “culture shock”, un ka dzīve būs savādāka nekā kad te biju dziesmu svētkos. Vai es tiešām tam biju gatava?

8) Nebija grūti. Es vienkārši aptvēru ka nevarēju palikt vairs Montreālā, un es nopirku biļeti. Visu citu izgudroju pēc tam. Ja man tur nepatiktu, vai ja neizdodas, tad viegli varu atgriesties atpakaļ uz Kanādu. Man bija vismaz jāmēģina!

9) Visi bija ļoti saprotoši un izpalīdzīgi. Es uzzaugu ģimenē un sabiedrībā kas ļoti uztur Latviešu kultūru, tātad visi saprata kāpēc es pārceļos uz Latviju. Daudz arī izteicās cik viņi gribētu to pašu darīt. Un tam es saku: Just do it!

10) Viss te bija pazīstams, bet arī pilnīgi savāds. Es arī aptvēru cik lēni te viss darbojās. Bieži jāgaida vairāk nekā divas nedēļas pirms kāds tev atzvana par darbiem. Un es arī aptvēru cik daudziem dar-biem vajaga krievju valodu. Tajā pašā laikā, es vēl joprojām nevaru ticēt, ka es šeit tagad dzīvoju, un es par to vēl brīnos un priecājos.

11) Vai realitāte bija citāda kā cerētāis? Bija tā kā es domāju ka būs. Dažām lietām ir grūti pierast, bet lēnām sāk iejusties ikdienas dzīvē.

12) Bija grūti. Tas, ka man te jau bija draugi un pazziņas ļoti palīdzēja. Es arī ceru, ka tad kad sākšu strādāt, tas arī palīdzēs. Bet tomēr, ir jāsaprot, ka pat ja tev ir draugi, viņiem visem ir pašas savas dzīves un darbi, tātad tu pavadi daudz laiku no sākuma vienkārši sēžot mājās meklējot darbu- un tad ir grūti iejusties. Bet lēnām, dzīve iekrīt savā ritmā, un lēnām tu sāci justies kā Latviete.

13) (man šo ir grūti atbildēt jo es tikai nesen te pārcelos un man vēl nav daudz pazziņas kuri nav ārzemju latvieši vai latvieši kuri ir kaut kā saistīti ar ārzemēm). Par valoldu varu teikt, ka man ir daudz ko mācīties. Vienkārši uzlabot gramatiku un vārdu krājumu. Plus, šeit tik daudz cilvēki runā krieviski, un es nezinu ne vārdu krieviski.

14) Tā ir viena no vislabākām lietām ko es sev esmu darījusi. Nav bijis vieglis- mājas iztrūksts, nokavē svarīgas lietas draugu dzīvēs. Bet es daudz esmu par sevis iemācījusies un esmu kļuvusi drošsirdīgāka un stiprāka!

15) Ne vēl!

16) Vēl nezzinu. Tagad, es domāju te palikt, bet kurš lai zin kas notiksies pēc dažiem gadiem. Varbūt gribēšu pārcelties kaut kur pilnīgi savādā, vai varbūt kaut kas man vilks atpakaļ uz Kanādu. Esmu atvērta visām iespējām!

17) Noteikti to atkal darītu, un es iesaku visiem kaut kad viņa dzīvē pārcelties uz pilnīgi citu valsti.

Izanda Puncule - 30 (dzim. Svilans)

3) Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes DNS ekspertīžu nodaļas vecākā eksperte

4) No Otavas (un nedaudz no Toronto, kur studēju).

5) Pašlaik dzīvoju Ikšķilē, kur pārvācāmies pirms gandrīz diviem gadiem – pirms tam, Rīgā, kopš 2006. gada.

6) Grūti pateikt. Te varētu minēt gan patriotisko audzināšanu, gan vienkārši interesi kaut kur citur padzīvot. Drīzāk, būtu jāprasa kas motivēja palikt, jo biju pieteikusies uz vasaras pozīciju Okupācijas muzejā, un nācās tik un tā braukt uz Latviju. Bet pamatā arī tās motivācijas būs tās pašas – audzināšana, interese. Un bija, protams, iespēja.

7) Visvairāk par darbu, vai būs, kas būs, kā maksās; arī par dzīvošanu, bet šajā jautājumā bija ļoti izpalīdzīgi radinieki. Man bija jau vairāki sava vecuma cilvēki pazīstami no nometnēm, kā arī diezgan daudz zināmu un iepazītu radu, tā kā sabiedriskās dzīves sākumi nebija grūti. Darba jautājumu atrisināt palīdzēja fakts, ka iestājos radinieces draudzenes ieteiktajā korī. Kā izrādās, viens no kora biedriem varēja izpalīdzēt ar darbu tieši šajā iestādē


6 7 8 9 10 LNJAK Prāta Bučas - 2014. g. oktobris - 10. numurs 11

(Kriminālistikas pārvaldē).

8) Nemazām.

9) Grūti pateikt, jo nekad neesmu prasījusi, ja runā par ģimeni Kanādā. Radinieki Latvijā bija lielākoties šokā, ka kāds vispār grib braukt uz Latviju dzīvot, ne tikai ciemoties.

10) Bija nedaudz dīvaini, jo viss bija it kā pazīstams, bet tajā pašā laikā, viss bija nedaudz savādāk, nekā ierasts – veikalā visi uzraksti bija latviski, visas ceļa zīmes bija latviski, reklāmas un televīzijas programmas bija latviešu valodā – citreiz arī krievu valodā, pie kuras arī bija jāpierod, jo pirmo reizi nonācu situācijās kur vienkārši nesapratu, ko otrs cilvēks man jautā vai saka. Cilvēki uz ielas uzvedās nedaudz savādāk, bet nebija nekas tāds, kas būtu slikti vai nepatīkami. Īstenībā atbraucu vasarā, un bija ļoti skaists laiks, un likās, ka viss būs viegli. Vēlāk rudenī un ziemā (īpaši pirmajā) bija grūti pierast pie tumsas un drēgnuma. Darbā bija savādāki apstākļi, nekā es biju pieradusi – laboratorijas iekārtas un vide nebija tā, kā biju iedomājusies līdzīgās iestādēs Kanādā. Bet kolēģi bija (un joprojām ir) ļoti jauki un atbalstoši, un pa gadiem šis un tas arī ir uzlabojies.

11) Jā un nē. Man nebija un arī nav nekāda konkrēta mērķa, ko es gribu panākt. Bet vienmēr, kā viss notiek, ir citādāk, nekā iedomājas, kas arī visu padara interesantu.

12) Vidēji – dīvainā kārtā, tas kas visvairāk traucēja pirmajā gadā un arī nedaudz otrajā, bija tumšā ziema. Visu laiku ir tumšs – no rīta, ejot uz darbu, melna tumsa; vakarā, nākot mājās, melna tumsa. Tas liekas tāds sīkums, bet patiesībā ir ļoti nospiedoši un drūmi, īpaši ziemās, kad nav daudz sniega, un tad ir grūti uz

daudz ko skatīties pozitīvi. Uz pavasara pusi sāk pāriet, un vasarā vienkārši ir burvīgi.

13) Ko tas nozīmē, ‘integrēts’? Es nekad nebūšu pilnībā piederīga, piemēram, saviem kora biedriem, jo viņu atmiņas un kopējā pieredze atšķiras no manējās, un ne vienmēr saprotu viņu bērnības jociņus, vai kāpēc viņiem patīk tieši kāda dziesma – tāpat ir arī reizes, kad viņi nesaprot mani. Bet ar draugiem vienmēr sanāk atrast kopīgu valodu par daudz un dažādām citām tēmām

- nekad nav bijis grūti uzrunāt savus kolēģus vai izklaidēties kopīgos pasākumos. Būs vienmēr lietas šajos cilvēkos, kuras es uzskatīšu par dīvainām, un būs vienmēr īpašības vai citas lietas manī, kuras viņi uzskatīs par dīvainām. Mēģinu ģimenē un starp draugiem uzturēt arī atsevišķas Kanādas tradīcijas (Halloween, Pļaujas svētki, utt.), kas pārsvarā visiem sagādā lielu interesi, jo viņiem saskarsme ar šāda veida svētkiem ir bijusi tikai no filmām. Redzēt to dzīvē viņiem šķiet nedaudz eksotiski, īpaši cept tādu lielu putnu kā tītaru. Valodas ziņā, jā, pa gadiem izrādās, ka mans akcents latviešu valodā ir pazudis, tā kā tie, kas tikai tagad uzzin, ka esmu no Kanādas, ir ļoti pārsteigti. Es nezinu, vai man tas patīk, bet tā var izvairīties no jautājumiem, kurus

visiem patīk atkārtot.

16) Tas lai paliek atvērts jautājums, jo es pati to nezinu, kas un kā notiksies. Varbūt kādreiz, pāris gadus apmainīties pieredzē (no darba viedokļa). Galvenais šobrīd ir tas, ka vajadzības gadījumā, man paliek iespēja atgriezties Kanādā ar visu ģimeni, kas dod tādu zināmu atbalsta sajūtu.

17) Droši vien tāda pati.



Rakstnieku Bloks

Pie Dieviņa gari galdi

Pie Dieviņa gari galdi, gari galdi,tur sēd pati mīļā Māra, mīļā Māra.

Tur sēd pati mīļā MāraVillainītes rakstīdama.

Izrakstīja,saskaitīja, Nodod Dieva rociņāji.

Nu, Dieviņi tava vaļa,Nu tavāi rociņāi.

Nu tavāi rociņāiPašas Laimas atslēdziņa.

Dod, Dieviņi, kalnā kāpti,Ne no kalna lejiņāi!

Dod, Dieviņi, otram doti,Ne no otra mīļi lūgti!


Pumpkin Chocolate Chip Muffins

XȐȃȹʚȹȨ͐Ǹɕ�XȨɑɜɤɨȐ

Vai Jums ir kāda recepte ko Jūs gribētu dalīties? Atstūtiet mums! [email protected]

1. Preheat oven to 350 degrees.

2. Mix together wet ingredients in a bowl: pumpkin puree, maple syrup, coconut oil, eggs, and vanilla extract.

3. In another bowl, whisk together coconut flour, cinnamon, nut-meg, ground cloves, powdered ginger, baking soda, baking pow-der, and salt.

4. Pour dry ingredients into wet ingredients and mix well.

5. Fold in chocolate chips.

6. Scoop batter into silicone or paper baking cups and place in muffin tray.

7. Bake for 35-40 minutes.Serves 5

Can’t get enough of pumpkin spice in your latte? Is that old pumpkin just rotting on your doorstep? Do you bleed orange? If you said no try this recipe anyway. It’s yummy and healthy for you, so you can eat all five of them and not feel guilty. For more double or triple the ingredients.

-Jenna Switzer

Ingredients:

- 1/3 cup pumpkin puree- 1/3 cup maple syrup- 1/4 cup coconut oil, melted- 3 eggs, whisked- 1 teaspoon vanilla extract- 1/4 cup coconutflour- 1/2 teaspoon cinnamon- 1/4 teaspoon nutmeg- 1/8 teaspoon ground cloves- 1/8 powdered ginger-1/2 teaspoon baking soda- pinch of salt-1/2 cup chocolate chips

12 13 LNJAK Prāta Bučas - 2014. g. oktobris - 10. numurs 14

XȐȃȹʚȹȨ͐Ǹɕ�XȨɑɜɤɨȐInterneta Port@ls

Mēs zinam, ka tu pašlaik sēdi darbā un garlaikojies. Izdari kaut ko derīgu - paskaties šīs saites, un palasi drusku par Latviešu lietām...

http://www.rgm.lv/

Lieliska mājas lapa, kuru vērts apskatīt: traģisks posms Latvijas vēsturē Otrā pasaules kaŗa laikā; Latvijas ebreju kopienas iznīcināšana. Stāsti par dziļu drosmi un zaudējumiem.

http://latvianhistory.com/

Amatiera bloggera spožs ievads Latvijas vēsturē; senatne, šodiena un viss pa vidu. Angļu valodā.

www.lietotnes.lv

iPhone, iPad un Android latviešu lietotnes par ceļošanu latvijā, latviešu pasakām, vai pat grama-tika! Saite novirza uz facebook lapas.


JAUTRĪBAS

1. Zosij četri deguni.

2. Diena tukšs, nakti pilns.

3. Pašai cimdu nav, cit-iem dod.

4. Ko dienu nekad nevar redzēt?

5. Dienā neredz, naktī redz.

6. Aita četras ļipas. 7. Vīrs kliedz, vīrs brēc, gaļas gabals uz galvas.

Mīklas

JOKI, BAUMAS, SPĒLES, MĪKLAS utt.

1) Spilvens 2) Gulta 3) Aita 4) Nakts 5) Pūce 6) Sega 7) Gailis

https://www.youtube.com/watch?v=K-CFEPBWI78

Spied man, dammit...

Vēlēšanas

Māris Bišofs 25.oktobris 2014 10:10

http://www.ir.lv/2014/10/25/velesanas-3

prāta bučas lnjaklnjak.org/blog/wp-content/uploads/2013/01/prāta-bučas-10-final.pdfcanada, and...

Documents