RĪGAS DOME IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA DEPARTAMENTS

RĪGAS PĀRDAUGAVAS PIRMSSKOLAPAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Juridiskā adrese: Zvārdes iela 17, Rīga, LV-1004,Faktiskā adrese: Zvārdes iela 17, Rīga, LV-1004,

tālrunis 67848409, e-pasts: rpardaug@riga.lvvadītāja Ligita Gulbe

2018

Saturs

1.Iestādes vispārīgs raksturojums.................................................................................................32.Iestādes misija, vīzija, darbības pamatmērķi.............................................................................43.Iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos..................................7

3.1. Joma - Mācību saturs – Iestādes īstenotā izglītības programma..................................73.2. Joma - Mācīšana un mācīšanās..................................................................................8

3.2.1. Kritērijs - Mācīšanas kvalitāte.........................................................................83.2.2. Kritērijs- Mācīšanās kvalitāte..........................................................................93.2.3. Kritērijs - Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa......................................10

3.3. Joma - Bērnu sasniegumi.........................................................................................103.4. Joma: Atbalsts bērniem..............................................................................................11

3.4.1. Kritērijs – Psiholoģiskais atbalsts..................................................................113.4.2. Kritērijs- Sociālpedagoģiskais atbalsts un bērnu drošības garantēšana.........123.4.3. Kritērijs -Atbalsts personības veidošanā.......................................................133.4.4. Kritērijs – Atbalsts karjeras izglītībā.............................................................143.4.5 Kritērijs-Atbalsts mācību darba diferenciācijai..............................................153.4.6. Kritērijs- Atbalsts izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām........................153.4.7. Kritērijs- Sadarbība ar izglītojamā ģimeni....................................................16

3.5. Joma- Iestādes vide....................................................................................................173.5.1.Kritērijs- Mikroklimats...................................................................................173.5.2. Kritērijs - Fiziskā vide un vides pieejamība..................................................18

3.6. Joma - Iestādes resursi...............................................................................................203.6.1. Kritērijs-Iekārtas un materiāltehniskie resursi...............................................203.6.2. Kritērijs- Personālresursi...............................................................................21

3.7. Joma - Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana...................223.7.1. Kritērijs - Iestādes darba pašnovērtēšana un attīstības plānošana/................223.7.2. Kritērijs- Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība.............................223.7.3. Kritērijs- Iestādes sadarbība ar citām institūcijām.........................................23

Kopsavilkums....................................................................................................................24Turpmākā attīstība.............................................................................................................25

2

1. Iestādes vispārīgs raksturojums

1.1. Vēsture 1991.gadā, ienākot Latvijā pasaulē pastāvošiem pedagoģiskiem strāvojumiem, radās doma

par Bērnu mājas izveidi, kura tika iedvesmota no Aleksandra Dauges un Jūlija Aleksandra Studenta pedagoģiski – filosofiskiem uzskatiem. Šī pedagoģiskā koncepta īstenošanas vietas meklējumos par būtisku kritēriju tika uzskatīts dabas tuvums, kā arī pirmsskolas vecuma bērniem būtiskās māju izjūtas radīšanai nepieciešamie priekšnoteikumi (vide, kura izmēru ziņā ir bērnam dienas laikā aptverama un caurstaigājama, nav nezināmu, slēgtu, nepieejamu telpu, visi cilvēki mājās zināmi, pazīstami, uzrunājami, vide silta, mājīga, uz praktisku jēgpilnu darbošanos veicinoša), kopā atrodas dažāda vecuma bērni, kā priekšnoteikums mācīties ne tikai no pieaugušā, bet arī vienam no otra.

Tā tika atrasta tajā laikā avārijas stāvokļa dēļ slēgta bērnudārza ēka Rīgā, Zvārdes ielā 17. Sākotnēji ēka celta 1907.gadā kā vienstāvu, bet 1932.gadā pārbūvēta par divstāvu ēku. Pirms kara nams bija Rīgas namīpašnieku biedrības nams ar bibliotēku otrajā stāvā un plašu zāli ar skatuvi pirmajā stāvā, bet kopš nacionalizācijas 1940. gadā pastāvēja kā bērnudārzs, kuru 1991.gadā Zemgales rajona Tautas izglītības nodaļa slēdza sliktu tehnisko apstākļu dēļ.

Laikā no 1993.gada novembra līdz 1995.gada augustam par ziedotiem līdzekļiem ēkā tika veikti remontdarbi. Iestāde sāka pastāvēt ar nosaukumu Pārdaugavas pirmsskola. Remontdarbu veikšanas laikā Bērnu mājas ideja tika padziļināta ar valdorfpedagoģijas skatījumu uz bērna izglītību un audzināšanu, par īpaši nozīmīgu aspektu izvirzot maza bērna brīvu rotaļāšanos. Vides konceptam tika pievienots mākslinieciskais un ekoloģiskais aspekts. Tas palīdzēja iesāktajam procesam virzīties tās īpašās atbildības virzienā, kas mazu bērnu redz kā cilvēku viņa biogrāfijas un cilvēces attīstības kontekstā.

1995.gada 1.septembrī, kad darbu pēc vērienīgiem un tajā laikā vēl nepabeigtiem kapitālā remonta darbiem, ar mērķi izglītības procesā īstenot valdorfpedagoģijas principus, uzsāka viena grupa ar 15 audzēkņiem, vienu vadītāju – audzinātāju un auklīti.

Rīgas Pārdaugavas pirmsskolas (turpmāk – iestāde) dibinātājs ir Rīgas dome.Darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums, Ministru kabineta noteikumi, citi normatīvie akti, Rīgas domes 2016.gada 26.janvāra nolikums Nr. 184 „Rīgas Pārdaugavas pirmsskolas nolikums” un iestādes iekšējo kārtību reglamentējošie akti.

1.2. Izglītības programma:

Iestādē tiek īstenota pirmsskolas izglītības programma (programmas kods 01011111), licences Nr. V-3934. , izdošanas datums 08.02.2011. Izglītojamo skaits 22. Valoda – latviešu.

Programmas īstenošanā iestāde balstās uz austriešu filosofa Rūdolfa Šteinera izstrādāto cilvēkmācību kā pedagoģijas pamatu, saglabājot latviešu tautas kultūru, tradīcijas un iekļaujoties pasaules valdorfskolu un bērnudārzu kustībā.

Iestādes moto: „Audzināšana brīvībai un atbildībai”.Iestādē nav interešu izglītības pulciņu, jo ikdienas rotaļnodarbību ritms ir pietiekami

intensīvs gan fiziski, gan emocionāli, gan intelektuāli. Iestāde īsteno licencētu pirmsskolas izglītības programmu. Programmas saturs veidots

atbilstoši normatīvo aktu prasībām, humānās un valdorfpedagoģijas audzināšanas principiem, nodrošinot bērnus ar sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamajām pamatprasmēm, ievērojot iestādes tradīcijas. Pedagogiem ir iespēja izmantot metodisko, humānās un

3

valdorfpedagoģijas literatūru, kas palīdz darbā ar bērniem. Plānojot iestādes darbu, tiek izskatīts mācību līdzekļu un citu resursu nodrošinājums izglītības programmas īstenošanai. Savlaicīgi tiek plānota materiālās bāzes pilnveidošana.

Realizējot izglītības programmu, pedagogi ievēro bērnu vajadzības un mācīšanās īpatnības, lietojot pedagoģiski un psiholoģiski pamatojamas darba metodes un organizācijas paņēmienus.

2017./2018.mācību gadā iestādē ir 22 bērni vecumā no trīs līdz septiņiem gadiem:

Bērnu sadalījums pēc dzimšanas gadaBērnu skaits kopā 2014.gadā

dzimušie2013.gadā dzimušie

2012.gadā dzimušie

2011.gadā dzimušie

2010.gadā dzimušie

22 3 3 8 5 3t.sk.mitenes 12 3 2 3 2 2t.sk.zēni 10 0 1 5 3 1

1.tabula. Bērnu sadalījums pēc dzimšanas gada 2017.gada 1.septembī

Iestādē ir labvēlīga, mērķtiecīgi veidota vide, kurā bērni ikdienas izglītības un audzināšanas procesā rod izpratni par labo, skaisto un patieso, tā bagātinot savu pieredzi, vērtības, prasmes, zināšanas, attieksmi pret sevi un apkārtējo pasauli. Iestādes darbinieki ir pretimnākoši un vienmēr gatavi palīdzēt. Iestādē vērojama pēctecība (brāļi, māsas):

Bērnu skaits ģimenēs

1 bērns 2 bērni 3 bērni 4 bērni

Ģimeņu skaits 2 9 4 12.tabula. Bērnu skaits ģimenēs 2017.gada 1.septembrī

Vecāki atkārtoti izvēlas iestādes īstenoto programmu saviem jaunākajiem bērniem, līdz ar to netiek zaudēts kontakts arī ar iestādes absolventiem.

Dažādu organizācijas formu rotaļnodarbības organizē katru dienu rīta cēlienā, nodrošinot vienmērīgu bērnu darbības slodzi dienā un nedēļā, iestāde strādā 10 stundas dienā, pedagoģiskais process ar bērniem notiek 5,5 stundas.

2. Iestādes misija, vīzija, darbības pamatmērķi.

2.1. Misija: nodrošināt katram bērnam izglītību vidē, kas rada drošības sajūtu caur uzticēšanos pieaugušajiem, dienas ritmu, viņa individuālajām spējām un interesēm veidotu izglītības procesu, palīdzot viņam iepazīt labo, skaisto, patieso.

2.2. Vīzija: vienota izpratne pedagogiem un bērnu vecākiem par bērna harmoniskai, vecumam atbilstošas izglītības nodrošināšanu.

2.3. Pamatmērķis: radīt iestādē vidi, kurā vecāki sadarbojas ar iestādes darbiniekiem kopīgu mērķu sasniegšanā- bērna sociāla, emocionāla, fiziska un garīga gatavība pamatizglītības apguves uzsākšanai un dzīvei mūsdienu pasaulē.

4

5

2.4. Pedagoģiskā darba prioritātes 2017./2018.mācību gadā un to sasniegšanas rezultāti:2.4.1. iestādes dabas resursu izmantošana bērnu ētiski – estētiskajā audzināšanā:2.4.1.1. zirgu nevardarbīgās apmācības metožu ieviešana;2.4.1.2. ziedos esošo krāsu un smaržu pielietošana maņu attīstīšanā, krāsu izjūtas veidošanā;2.5. veidot bērnos izpratni par cilvēka atbildību apkārtējās vides veidošanā;2.6. sadarbībā ar bērnu vecākiem pilnveidot izvirzītajiem uzdevumiem atbilstošu vidi.

Joma -1. Mācību satursIestādes dabas resursu izmantošana bērnu estētiski ētiskajā audzināšanā

Rezultāti Attīstības iespējas1. Iestādē vecākiem sapulcēs un e-pastā

veikts skaidrošanas darbs par zirgu fizioloģiskajām īpatnībām, jāšanas procesa aizstāšana ar akcentu uz zirgu aprūpi un nevardarbīgu dresūru.

2. Bērnu audzināšanā un vecāku apziņā tiek veikts pavērsiens no viedokļa, “kā dabu izmantot” uz “ko dabai mēs dodam”?

3. Kopīgi ar vecākiem un iestādes apmeklētājiem ierīkots liels pavasara ziedu stādījums, ceriņu un rožu stādījumi.

4. Sistemātisks, jēgpilns, ritmisks darbs veido bērnos drošības sajūtu, psiholoģisku komfortu, ir labs paraugs atdarināšanai (gan vērotā darba, gan attieksmes pret darbu ziņā).

1. Iepazīt interneta vietnē atrodamo starptautisko pieredzi darba organizācijā ar zirgiem.

2. Atjaunot un pilnveidot dārza kopšanas un dzīvnieku aprūpes darbiem nepieciešamo materiālo bāzi, veicinot bērnu iesaistīšanu augu un dzīvnieku aprūpē.

Joma –2. Mācīšana un mācīšanāsIestādes dabas resursu izmantošana bērnu estētiski ētiskajā audzināšanā

Rezultāti Attīstības iespējas1. Pedagogiem pieejamas konsultācijas un

materiāli.2. Pedagogi ikdienā dienas ritmā rāda

bērniem, kā rūpējas par augiem (no sēklu sēšanas līdz augu sagatavošanai ziemai).

3. Bērni piedalās zirgu kopšanā atbilstoši saprātīgai nepieciešamībai, vēro, kā pieaugušie komunicē ar zirgiem, veidojot savstarpējas cilvēks – dzīvnieks attiecības.

4. Augu kopšanas procesā iespējams novērot kukaiņu dzīvi.

1. Iesākto darbu veikt ar izpratni, ka daba ir dzīva, tāpēc laba un paliekoša rezultāta sasniegšanai ir nepieciešams sistemātisks jēgpilns darbs.

2. Uzticēt 5-6 gadīgajiem bērniem viņu individuālajai attīstībai atbilstošus darba uzdevumus, līdzdarbojoties pieaugušajiem.

3. Veidojot vidi, nodrošināt bērniem drošu uzturēšanos tiešā dzīvnieku un augu tuvumā, iespēju nepastarpināti veikt vērojumus un gūt maņu iespaidus.

4. Izmantot dzeju, dziesmas, pasakas kā izpratnes par dzīvības procesiem dabā veicinātājus.

6

Joma –3. Izglītojamo sasniegumiIestādes dabas resursu izmantošana bērnu estētiski ētiskajā audzināšanā

Rezultāti Attīstības iespējas1. Izglītojamie iesaistās atbilstoši savām

spējām augu un dzīvnieku kopšanā, pušķu gatavošanā.

2. Ziedus labprāt izmanto savās rotaļās. Bieži vēro ieskatoties, smaržo, uzdod iztēles bagātus jautājumus.

3. Bērni stāsta par saviem novērojumiem saskarsmē ar dzīvniekiem, raksturo augus.

4. Mācās jaunus un atkārto jau zināmus paņēmienus dzīvnieku kopšanā.

5. Labprāt augus un dzīvniekus attēlo zīmējumos, brīvajās rotaļās.

1. Rosināt un atbalstīt izglītojamo vēlmi arī turpmāk iesaistīties dzīvnieku kopšanā, dārzkopības darbos.

2. Pilnveidot darba iemaņas un prasmes.3. Izglītojamo saskarsme ar dabu

nodrošina pirmsskolas vecumam piemītošās iztēles saglabāšanu un pozitīva noskaņojuma veicināšanu ikdienā.

Joma – 4. Atbalsts izglītojamiemIestādes dabas resursu izmantošana bērnu estētiski ētiskajā audzināšanā

Rezultāti Attīstības iespējas1. Izglītojamo spējām atbilstošu drošu darba

paņēmienu demonstrēšana, konsekvence, pakāpenība un sistemātiskums, un no darba skaidri nosakāma vai izskaidrojama darba jēga, nelietojot komplicētus darba paņēmienus.

2. Atbilstoši izglītojamo individuālajām vēlmēm un iespējām ļaut vingrināties augu un dzīvnieku kopšanā (novākt rožu ziedus, veidot puķu pušķus, laistīt augus u.tt., ķemmēt zirgus, vaskot zirglietas, mazgāt kopšanas piederumus u.tt.)

3. Nodrošināt izglītojamos un pedagogus ar darbam nepieciešamiem materiāliem.

1. Pilnveidot materiālo bāzi (dārza piederumi, auklas zirgiem u.c.)

2. Turpināt veidot dārzu, atjaunot dzērveņu un meža augu stādījumu.

Joma –5. Iestādes videIestādes dabas resursu izmantošana bērnu estētiski ētiskajā audzināšanā

Rezultāti Attīstības iespējas1. Pilnveidota un gadalaiku noskaņām

atbilstošas vides veidošana (atbilstoša ziedu, krūmu, koku izvēle stādījumos).

2. Izglītojamo drošības nodrošināšana, iesaistot darbos (atbilstoši nožogojumi, dzīvnieku fiksācija kopšanas laikā, atbilstošs apģērbs pieaugušajiem un bērniem).

1. Sadarbojoties ar vecākiem, turpināt veidot dārzu, atjaunot dzērveņu un meža augu stādījumu.

2. Ierīkot garšaugu un skābeņu stādījumu.3. Aktualizēt vasaras virtuves (bērnu rotaļām)

iekārtošanu.4. Izstrādāt metodisko palīglīdzekli

pedagogiem dabas materiālu izmantošanai

7

3. Sadarbībā ar vecākiem papildināta materiālā bāze.

4. Caur saskarsmi ar dabu, rūpēm par apkārtni, veidot dzimtenes mīlestību.

telpu noformējumā (pilsētas apstākļos).

Joma – 6. Iestādes resursiIestādes dabas resursu izmantošana bērnu estētiski ētiskajā audzināšanā

Rezultāti Attīstības iespējas1. Iestādē atrodas Mārupītes Valdorfa

bērnudārza atbalsta biedrībai (turpmāk-MVBAB) piederošs kustamais īpašums – kaķis un divi poniji. Poniji ir PVD reģistrēts ganāmpulks. Tiek veiktas regulāras veterinārārsta apskates.

2. Iestādes teritorija nodrošina izglītojamiem pietiekamu brīvību, augu dažādību, ir pumpis un rotaļu zona darbam ar smiltīm, mālu un ūdeni, nav nepieciešamas ārpusiestādes ekskursijas.

3. Prioritātes realizēšanā aktīvi iesaistās iestādes saimnieciskie darbinieki.

1. Papildināt materiālo bāzi no iestādes līdzekļiem.

Joma –7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšanaIestādes dabas resursu izmantošana bērnu estētiski ētiskajā audzināšanā

Rezultāti Attīstības iespējas1. Iestādē veikts darbs ar vecākiem

(sapulcēs, individuālās sarunās, e-pasta sarakstē), motivējot veidot vispārcilvēciskās vērtībās orientētu attieksmi pret dabu.

2. Atvērto durvju dienu laikā (maijā) viesi iepazīstināti ar nevardarbīgās saskarsmes ar dzīvniekiem pamatprincipiem.

1. Turpināt izzināt labās prakses piemērus, sadarbojoties ar Latvijas Valdorfpedagoģijas asociāciju.

3. Iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos

3.1. Joma - Mācību saturs – Iestādes īstenotā izglītības programma

Iestādē īsteno Izglītības kvalitātes valsts dienesta licencētu vispārējās pirmsskolas izglītības programmu (turpmāk tekstā – Programma) latviešu mācību valodā (1.tabula).

Izglītības programmas nosaukums

KodsLicences Izglītojamo skaits

2014./2015. m.g.Izglītojamo skaits 2015./2016. m.g.

Izglītojamo skaits 2016./2017. m.g.

Izglītojamo skaits 2017./2018. m.g.

Nr. datums Sākumā Beigās Sākumā Beigās Sākumā Beigās Sākumā Beigās

Pirmsskolas 01011111 V-3934 08.02.2011. 19 20 21 22 19 21 22 22

8

3.tabula. Pirmsskolas izglītības programma un izglītojamo skaits. Mācību gada noslēguma pedagoģiskās padomes sēde tiek organizēta divās daļās: vienā

notiek bērnu individuālās attīstības dinamikas mācību gada laikā analīze, otrā - izvērtēti mācību un audzināšanas darba rezultāti. Katra mācību gada pirmajā pedagoģiskās padomes sēdē tiek apstiprināta nākošā mācību gada prioritātes, kas nosaka pedagoģiskā darba galvenos virzienus, apstiprināts pedagoģiskais un tematiskais pasākumu darba plāns, rotaļnodarbību saraksts, Izglītojamo dienas ritms, koriģēts un apstiprināts izmantojamās literatūras saraksts.

Iestādes pedagoģiskais kolektīvs izvēlas bērniem piemērotus mācību un audzināšanas satura apguvei piemērotus mācību līdzekļus, metodes, vērtēšanas formas, integrē tās visa veida rotaļnodarbībās, paredz mācību darba diferenciāciju un individualizāciju. Skolotāji plāno savu darbību, regulāri pilnveido mācību un uzskates līdzekļus. Iestāde nodrošina bērnus ar mācību materiāliem un mācību līdzekļiem. Bērnu slodze mācību satura apguvei atbilst Programmā noteiktajam nedēļas rotaļnodarbībām.

Mācību satura apguvi īsteno saskaņā ar mēneša tēmu, nodrošinot tās tematiskā satura pēctecību. Rotaļnodarbību satura apguve notiek tā, lai bērniem būtu iespēja sasniegt viņu spējām un vecumam atbilstošus rezultātus.

Audzināšanas uzdevumi tiek īstenoti visā pedagoģiskajā procesā. Ikviena nodarbe sevī ietver ētiski – estētiskos, mākslinieciskos, vispārcilvēciskos aspektus.

Iestāde ir daļēji nodrošināta ar pedagoģisko personālu. Tomēr esošie pedagogi ir sagatavoti tā, lai dienas ritmā Izglītojamie būtu nodrošināti ar mūziku (pedagogi spēlē liru, metalofonu, ksilofonu u.c. bērnu rotaļnodarbības atbalstošus instrumentus, brīvi pārzin un lieto eiritmijas un tautas deju elementus, dzied), lai sekmīgi īstenotu licencēto izglītības programmu. Pedagogu izglītība un kvalifikācija atbilst normatīvo aktu prasībām.

Izglītojamo audzināšanas un izglītošanas procesā tiek strādāts saskaņā ar valdorfpedagoģijas un humānās pedagoģijas nostādnēm. Tā kā iestāde ir maza, tad pedagogiem kopā ar skolotāja palīgu iespējams savlaicīgi un operatīvi risināt ikdienas situācijas, izglītojamo audzināšanas un attīstības jautājumus, vienoties par konsekventu un vienotu pieeju mācību – audzināšanas procesam kopumā un risinot atsevišķus jautājumus.

Stiprās puses: noteiktā mācību gada prioritāte dod iespēju koncentrēt pedagoģisko darbību noteiktam

virzienam profesionāli Iestādes pedagogi, kuri pārzina mācību un audzināšanas saturu un prot to

piemērot atbilstoši bērnu vecumposmiem un individuālām īpatnībām pedagoģiskais darbs, skolotāju sanāksmes ir mērķtiecīgi organizēts un regulārs

Turpmākā attīstība: pamatojoties uz iestādes darba pieredzi, veidot sadarbības pasākumus, lai dalītos pieredzē ar

citu iestāžu kolēģiem

3.2. Joma - Mācīšana un mācīšanās

3.2.1. Kritērijs - Mācīšanas kvalitāte

Pedagogi darba plānošanu veic Pirmsskolas izglītības skolotāja dienasgrāmatā, kas ir Iestādes obligātā dokumentācija. Pedagogi plāno pedagoģisko darbu mēnesim, vadoties pēc Pirmsskolas

9

izglītības mācību satura programmas. Iestādes vadītāja pārbauda dienasgrāmatu aizpildīšanas pareizību ne retāk kā vienu reizi mēnesī un sniedz konsultāciju pēc vajadzības.

Pedagogi mācību satura apguvei izmanto dažādas mācību metodes un metodiskos paņēmienus atbilstoši vecumam (kustību, muzikālās un lomu rotaļas, ritma vingrinājumus, manipulācijas ar priekšmetiem, pārrunas un dialogu, demonstrējumu, eksperimentu un pētījumu) un darba organizācijas formas (individuālo un pāru darbu, darbu apakšgrupās, ar visu grupu un patstāvīgo darbību, darbu līdzās), kas ļauj sasniegt maksimāli labāku rezultātu visai izglītojamo grupai.

Iestādes pedagogi 2018.gadā piedalījās Rīgas domes IKSD pirmsskolu starpkonferenču darba grupā “Pedagoga personības pilnveides iespējas leļļu lugu bērniem veidošanas procesā”.

Stiprās puses: iestādes pedagogi ir radoši un izmanto dažādus resursus zināšanu papildināšanai pedagogi ikdienā lieto dažādus atbilstošus mācību paņēmienus un metodes pedagogi rotaļnodarbībās izmanto pašdarinātos uzskates līdzekļus, kas ir kvalitatīvi, ilgstoši

lietojami un vizuāli pievilcīgi iestādē ir bērnu vecumam, interesēm un brīvās rotaļas darbībām atbilstoša materiālā bāze

Turpmākā attīstība: apmeklēt seminārus valdorfpedagoģijā un lietpratības izglītībā

3.2.2. Kritērijs- Mācīšanās kvalitāteIestādē mācīšanās darba organizācija tiek realizēta pēc integrēto rotaļnodarbību saraksta.

Rotaļnodarbības ļauj katram bērnam viņam piemērotā tempā apgūt tās jomas, kuras rada grūtības. To saturs ir bērniem par saprotamām un reālām situācijām un parādībām. Rotaļnodarbības izzinošā daļa tematiski sasaistās ar radošo (praktisko) daļu. Visās grupās ir vecumam atbilstoša materiālā bāze bērnu rotaļu darbībai. Pedagogi regulāri atjauno un papildina rotaļnodarbībām paredzēto izdales materiālu klāstu.

Visu bērnu vecāki ir informēti par iestādē īstenoto Programmu, tās apguvei izmantojamiem mācību un metodiskajiem līdzekļiem, darba organizācijas formām. Pamatojoties uz iestādes iekšējās kārtības noteikumiem, iestādē ir precīza bērnu kavējumu uzskaite. Visi bērnu kavējumi ir attaisnoti, vecāki savlaicīgi ziņo par kavējuma iemeslu. Sadarbībā ar pedagogiem un bērnu vecākiem tiek risināti jautājumi par bērnu veselību, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku iestādes apmeklējumu..

Pedagogi iepazīstina bērnu vecākus ar izglītošanās procesam nepieciešamo materiālo bāzi, darba organizāciju iestādē. Visi bērnu vecāki un aizbildņi zina iestādes iekšējās kārtības noteikumus. Iestādes pedagogi mērķtiecīgi organizē bērnu mācīšanas un audzināšanas darbu, veido viņos motivāciju piedalīties darbiņos, kā galveno izvirzot mācīšanās - darot principu.

Iestādē bērnu mācību sasniegumu vērtēšanu pedagogi veic aizpildot bērnu attīstības kartes, kurās mācību gada laikā tiek atzīmēti bērna sasniegumi saskaņā ar Noteikumos par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktajiem izglītības apguves plānotajiem rezultātiem sociālās, psihiskās un fiziskās attīstības jomās.

Stiprās puses: nepilnas dienas programmas laiks ļauj bērnus nepārslogot, saņemt bērnam nepieciešamo

kolektīvo audzināšanu un arī individuālo (ģimenes) audzināšanu, veidojot nevis teorētisku, bet praktisku pieredzē balstītu izpratni par ģimenes vērtībām

iestādes dienas ritms ļauj elastīgi un radoši audzēkņus izglītot

10

pedagogi rotaļnodarbībās izmanto pašdarinātos uzskates līdzekļus, kas ir kvalitatīvi, ilgstoši lietojami un vizuāli pievilcīgi

pedagoģiskais personāls ir profesionāls un valdorfpedagoģijā ieinteresēts

Turpmākā attīstība: pedagogu tālāka izglītošanās, tai skaitā lietpratības izglītībā vecāku izglītošana bērnu audzināšanas jautājumos- pamats veselīgam mācību procesam

iestādē pilnveidot mācību un audzināšanas darbu ar izglītojamiem, kuriem ir mācīšanās grūtības,

uzvedības traucējumi

3.2.3. Kritērijs - Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

Iestādē bērnu vērtēšana notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.533 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām”. Iestādē bērna paša veikums tiek uzskatīts par sasniegumu, tas tiek novērtēts mutvārdos, uzsverot pozitīvo un rosinot uz vēl labāku sasniegumu, norādot konkrētas lietas ko uzlabot. Pēc pirmsskolas izglītības satura apguves par bērna sasniegumiem (zināšanām, prasmēm, attieksmēm) fiziskā, psihiskā un sociālajā jomā pedagogi rakstiski informē viņa vecākus. Individuālajās pārrunās pedagogi informē vecākus par bērna sasniegumiem un/vai izsaka priekšlikumus izglītojamā attīstības veicināšanā.

Iestādē skolotāju galvenais uzdevums ir mācīšanas, mācīšanās un audzināšanas procesu organizēt pārdomātu, jēgpilnu, atbilstošu bērnu spējām, vajadzībām un interesēm. Bērnu vērtēšanas procesā tiek iegūta un analizēta informācija, lai: noteiktu bērna zināšanu, prasmju apguvi, sociālās spējas; sekmētu atgriezenisko saiti par bērna apgūtajām zināšanām un prasmēm; spriestu par mācīšanās efektivitāti; noteiktu ne tikai bērnu sasniegumu atbilstību noteiktām prasībām, bet arī individuālo

attīstības dinamiku. Izvērtējot sasniegumus, spriestu par bērna attīstību kopumā, vajadzības gadījumā sniedzot individuālu palīdzību, vai piesaistot vecākus.

Stiprās puses: bērna attīstības un mācību sasniegumu, kā arī gatavības skolai novērtēšana, tiek veikta

objektīvi vērtējot bērna fizisko, emocionālo un intelektuālo gatavību, kā arī izvērtējot sociālās spējas nepieciešamības gadījumā tiek sniegti priekšlikumi attīstības veicināšanai.

Turpmākā attīstība: sekmēt pirmsskolas izglītības satura apguvē izmantot daudzveidīgas metodes un darba

organizācijas formas atbilstoši valdorfpedagoģijas nostādnēm panākt mazāk ieinteresēto vecāku atsaucību skolotāja uzaicinājumam individuālai sarunai izglītot vecākus par bērna paveiktā vērtēšanas nepieciešamību ikdienā (uzslavu) kā

apliecinājumu viņa darba nozīmīgumam

3.3. Joma - Izglītojamo sasniegumi

Ikdienā pirmsskolas pedagoģiskajā procesā bērnu sasniegumi tiek vērtēti rotaļnodarbībās, kur galvenais bērnu darbības veids ir rotaļa. Skolotājas cenšas uzteikt katra bērna veikumu, stimulējot un iedrošinot viņu nākošajai izzinošai darbībai. Bērnu sasniegumi atspoguļojas ikdienas darbā, kopējos pasākumos, svētkos un ārpus nodarbību darbā. Ikdienā pedagogi vēro bērnu uzdotā darba veikuma precizitāti, ieinteresētību, uzmanības noturību, paša iniciatīvas

11

izrādīšanu, sava un cita darba novērtēšanas prasmi. Pasākumos un svētkos izpaužas bērnu skatuviskās dotības, runas prasmes, māka savaldīt emocijas, izpildīt uzdevumu komandā. Mācību – audzināšanas procesā vērojama bērna prasme sadarboties ar vienaudžiem, izpaužas viņa rakstura iezīmes, atklājas problēmas.

Iestāde mērķtiecīgi stādā, lai bērns būtu pašapmierināts, neakcentējot nepieciešamību salīdzināt savu veikumu ar citu bērnu padarīto. Pedagogu pienākums ir novērtēt bērna attīstības dinamiku, tāpēc jaukta vecuma grupā bērnu darbi publiskai apskatei netiek izlikti. Tādējādi bērni tiek pasargāti no nepārdomātiem pieaugušo komentāriem. Tas veicina drošības sajūtu, ka katrs tiek pieņemts tāds, kāds viņš ir. Pieredze rāda, ka bērni iet cauri dažādām dzīves situācijām, kuras bērns atspoguļo savos darbos (zīmējumos, gleznojumos, arī veidojot), un, ņemot vērā to intimitāti, ne vienmēr šie stāsti ir paredzēti svešiem skatiem. Bērnu zīmējumi, gleznojumi tiek rūpīgi krāti, tiek izmantoti individuālajās sarunās ar vecākiem, atdoti noformēti bērnam aizejot no iestādes.

Reizi gadā iestāde rīko atvērto durvju dienu, kurā piedalās visi esošie audzēkņi, viņu ģimenes, tiek aicināt vecvecāki, bijušie audzēkņi un mums zināmie nākamie audzēkņi ar ģimenēm, iestādes draugi. Svētku ietvaros tiek rīkota bērnu darbu izstāde, kurā eksponē bērnu zīmējumus, gleznojumus, veidojumus, koka un dziju darbus. Šiem darbiem bērnu vārdi klāt netiek likti. Vienīgi izlaiduma bērnu darbi ir personalizēti, jo veikts viens uzdevums, un autoriem ir līdzīgs vecums. Svētku laikā ģimenes tiek aicinātas uzstāties ar kādu mājās sagatavotu priekšnesumu. Tas atklāj katras ģimenes radošās spējas, bet respektēta tiek arī ģimenes vēlme neuzstāties, īpaši, ja runa ir par jaunākiem vai nedrošiem bērniem. Tiek ievērots brīvprātības princips.

Izlaiduma bērni sagatavo priekšnesumu izlaidumam, uz kuru tiek aicināti mūsu audzēkņi un vecāki.

Ārpus iestādes pasākumos iestādes audzēkņi nepiedalās.

Stiprās puses: bērnu paša veikums tiek uzskatīts par sasniegumu pedagoga spēja veikt vērtējumu tā, lai tas motivētu bērnus jauniem panākumiem pedagogu un skolotāja palīga kopdarbs, profesionalitāte pēctecības nodrošināšana, iegūtās pirmās iemaņas mūzikā tiek turpinātas mūzikas skolās

dažādu instrumentālās spēles apguvē iestādē dota iespēja izpausties visiem bērniem

Turpmākā darbība: rotaļnodarbībās un ikdienas procesā iestādē veicināt bērnus pozitīvi vērtēt paša un biedra

veikumu, atrodot pozitīvo ikvienā darbā mācīt bērniem samierināties ar savām neveiksmēm, uztvert to kā soli uz panākumiem

nākotnē. Pozitīvi vērtēt savu un citu veikumu, būt iecietīgiem, tolerantiem turpināt darbu ar vecākiem, lai veicinātu izpratni par iestādes dienas ritmu un tajā

organizētajām aktivitātēm

3.4. Joma: Atbalsts izglītojamiem

3.4.1. Kritērijs – Psiholoģiskais atbalsts

Visiem iestādes darbiniekiem ir zināmi bērni, viņu vecāki. Iestādes veidošanas procesā kā pamatvērtība tika izvirzīta pirmsskolas vecuma bērnu drošības sajūtas veidošana, nodrošināšana – zināmi cilvēki zināmā vidē, kas veido psiholoģiska komforta sajūtu audzēkņiem. Katru dienu

12

bērniem tiek nodrošināta vienu un to pašu darbinieku klātbūtne, saskaņotas, konsekventas prasības pedagoģiskajā procesā. Tas veicina atbalstošu pieeju gan adaptācijas periodā, gan turpmākajā mācību – audzināšanas procesā. Bērni labprāt apmeklē iestādi.

Nepieciešamības gadījumā iestādes pedagogi izmanto iespēju saņemt psihologa konsultāciju no Rīgas domes Izglītība, kultūras un sporta departamenta Izglītības atbalsta nodaļas. Šādos gadījumos iestādes vadītājs raksta iesniegumu minētās nodaļas vadītājam, kurā izklāsta radušos situāciju un pamato psihologa klātbūtnes nepieciešamību.

Psihologa konsultācijas Iestāde var pieteikt Rīgas pirmsskolas izglītības iestāžu konsultatīvajiem centriem. Bez tam, lai palīdzētu vecākiem rast risinājumu viņu bērnu uzvedības vai mācību problēmām, vecāki personīgi var pieteikties desmit psihologa bezmaksas konsultācijām Rīgas Sociālajā dienestā. Lai sniegtu atbalstu bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem, viņu vecākiem un pedagogiem, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā ir izveidota Konsultatīvā nodaļa, kurā var vērsties pēc palīdzības. Par šo iespēju vecāki tiek informēti vecāku sapulcēs un individuālās sarunās.

Stiprās puses: iestādes pedagogi lūdz palīdzību, ja saskaras ar grūtībām bērnu audzināšanas un

izglītošanas jomā. vecāki izmanto iespēju vērsties pie pedagogiem pēc informācijas par palīdzības iespējām

viņu bērniem.

Turpmākā attīstība: turpināt sadarbību ar Izglītības atbalsta nodaļas un pirmsskolas izglītības iestāžu

konsultatīvo centru psihologiem

3.4.2. Kritērijs- Sociālpedagoģiskais atbalsts un bērnu drošības garantēšana

Iestādes tradīcija ir rūpēties, lai bērns šeit justos kā mājās, atrodoties fiziskā, psiholoģiski emocionālā komfortā. To panāk ar pārdomātu ikdienas, nedēļas un gada ritmu, nemainīgu esošo darbinieku klātbūtni: iestādē bērnu darbošanās laikā pēkšņi neparādās nepazīstami cilvēki. Iekšējās kārtības noteikumos atrunātā kārtība par domstarpību risināšanu starp personālu un vecākiem paredz zināmu ētikas normu ievērošanu.

Tā kā izglītojamo vidū ir gan intraverti gan ekstraverti bērni, ar dažādu labsajūtas pakāpi uzstājoties publikas priekšā, iestāde nepiedalās ārpus iestādes masu pasākumos. Tāpat pedagoģiskā procesa organizācijā netiek pielietotas spēles ar sacensību elementiem. Muzikāli ritmiskās daļas un svētki tiek veidoti, nešķirojot bērnus “talantīgajos” vai “mazāk talantīgajos”. Ikdienas darbībā izglītojamo līderu spējas tāpat izpaužas pietiekami spēcīgi. Mūsu mērķis ir veidot savstarpēji atbalstošu draudzīgu kolektīvu, kura spēks ir nevis konkurencē, bet sadarbība kopīgu mērķu sasniegšanā. Pamanīt un spēcināt labo ikvienā.

Iestādē skolotāja palīgam ir nodrošināts apmācības kurss pirmajā palīdzībā. Pirms bērna uzņemšanas vecāki vadītājai sniedz ziņas par bērna veselības stāvokli, bērna aprūpes īpatnībām. Saskaņā ar Iestādes iekšējiem noteikumiem “Kārtība, kādā rīkojas bērna infekcijas slimību gadījumos” ir noteikta, iestādes kompetence un darbinieku rīcība infekcijas saslimšanas gadījumos. Vecāku kompetence un pienākumi audzēkņa saslimšanas gadījumā ir noteikta iestādes Iekšējās kārtības noteikumos, kurus vecāki saņem lietošanā, sākot apmeklēt iestādi, ko apliecina ar saviem parakstiem.

Pedagogi, skolotāju palīgs zina, kā rīkoties, ja novēro jebkādu vardarbības pazīmi bērna uzvedībā vai ievēro, ka bērns ir cietis no vardarbības.

13

Iestādē septembrī ir noteikts divu nedēļu garš adaptācijas laiks audzēkņiem, atsākot un uzsākot apmeklēt iestādi, par ko vecāki ir informēti Iekšējās kārtības noteikumos.

Iestādē ir izstrādāti iekšējie noteikumi “Rīgas Pārdaugavas pirmsskolas izglītojamo drošības noteikumi” un “Noteikumi, kādā iestādē uzturas nepiederošas personas”, kuri paredz kārtību, kas nosaka bērnu drošību iestādē un tās organizētajos pasākumos. Šie noteikumi atrodas vecākiem un darbiniekiem pieejamā vietā pie ziņojumu dēļa. Darbinieki, uzsākot darba attiecības, iepazīšanos ar noteikumiem apliecina ar parakstu. Bērnu vecāki un darbinieki zina iestādē noteikto kārtību, kādā ir nodrošināta bērnu drošība iestādes telpās, teritorijā, organizētajos pasākumos, nodarbībās, noteikta pirmās palīdzības sniegšanas kārtība, bērnu vecāku un citu personu uzturēšanās kārtība iestādē, rīcība ekstremālās un nestandarta situācijās. Bērniem saprotamā valodā izstrādāti noteikumi par ugunsdrošību, elektrodrošību, pirmās palīdzības sniegšanu un ceļu satiksmes drošību, kā arī noteikumi nodarbībās, kurās var rasties draudi veselībai vai drošībai, ekskursijās, un saskarsmē ar dzīvniekiem. Ir noteikta kārtība, kā bērnus iepazīstina ar šiem noteikumiem.

Iestādē ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi, kuri tiek papildināti, atsaucoties uz izmaiņām likumdošanā. Iekšējās kārtības noteikumi ir pieejami vecākiem pie ziņojumu dēļa, kā arī izsniegti uz rokas, sākot apmeklēt iestādi. Ikdienas dzīvē tiek izmantotas situācijas, lai bērni labāk izprastu kārtības noteikumus un tos ievērotu.

Iestādē ir izstrādāti reglamentējošie normatīvie akti, kas nosaka darba drošību darbiniekiem, bērniem (instrukcijas – īsas, bērniem saprotamas), ar tiem tiek iepazīstināti darbinieki katru rudeni, uzsākot jaunu mācību gadu, kā arī jaunais darbinieks tiek iepazīstināts ar darba drošību. Tiek veikti attiecīgi ieraksti darba drošības žurnālā. Iestādes telpās ir izvietoti evakuācijas plāni. Iestādē darbojas ugunsgrēka automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma.

Iestādes apmeklētāju, darbinieku, bērnu drošībai uz durvīm ir durvju kods, iestādes vārti ir slēdzami, pie vārtiem ir aizdare bērniem neaizsniedzamā augstumā, tie tiek slēgti pēc bērnu atvešanas 9.00. Iestādes teritoriju norobežo augsta drātu sēta.

Iestādē visi mācību tehniskie līdzekļi, iekārtas un aprīkojums ir droši ar valstī noteiktajiem sertifikātiem.

Dārza svētku norise ir saskaņota ar Valsts policiju.

Stiprās puses: iestādes darbinieki regulāri apgūst pirmās palīdzības sniegšanas praktiskās iemaņas iestādē tiek prasīts ievērot noteikumus, kas saistīti ar bērnu drošības nodrošināšanu, gan

bērniem, gan vecākiem vai viņu pilnvarotajām personām, gan darbiniekiem izglītojamiem instrukcijas par drošību izstrādātas viņiem saprotamā veidā, tās tiek

izmantotas pēc vajadzības ikdienas darbā veiksmīgi norit adaptācijas pasākumi vecākiem ar bērniem, kuri pirmo reizi sāk apmeklēt

iestādi

Turpmākā attīstība: iesaistīt iestādes darbā skolotāju logopēdu

3.4.3. Kritērijs -Atbalsts personības veidošanā

Bērni sāk apmeklēt iestādi 2,5(3) līdz 6 gadu vecumā – ar noteiktu psihisko, fizisko un garīgo potenciālu. Iestādes pedagogi, pārzinot bērna vecumposmu īpatnības, veic mācību un audzināšanas darbu, uzsverot izziņas procesus – sajūtas, iztēli, uztveri, domāšanu, runu. Bērna attīstība notiek pakāpeniski, cenšoties atklāt bērna stiprās un attīstāmās puses. Ņemot vērā ap

14

bērnu esošo sociālo vidi iestādē un ārpus tās, kā arī pedagogu mērķtiecīgi plānots darbs, bērnam sniedz izpratni par viņu kā neatkārtojamu personību ar vārdu, uzvārdu, dzimumu, tautību, izskatu, ģimeni; māca paust un kontrolēt savas emocijas, attīstīt mākslinieciskās dotības, izrādīt uzmanību citiem, attīstīt tikumiskās īpašības, rūpēties par savu veselību, lūgt palīdzību, ja tā ir nepieciešama. Pedagogi, iepazīstinot bērnus ar uzvedības noteikumiem iestādē, tās teritorijā un pasākumos (noteikumi iekļauti iestādes Iekšējās kārtības noteikumos), pakāpeniski veido izpratni par bērnu tiesībām un pienākumiem, izpratni, ka arī citi bērni, vecāki, skolotāji un citi pieaugušie ir neatkārtojamas, unikālas personības ar savām tiesībām un pelnījuši cieņu un tiesības uz personas neaizskaramību.

Audzināšanas un izglītošanas darbs iestādē tiek plānots un realizēts atbilstoši gada darba plānam, kas 2017./2018. mācību gada sākumā tiek precizēts, tajā tiek izvirzīti gada galvenie uzdevumi un gada plāns tiek apstiprināts pedagoģiskās padomes sēdē. Iestādē ir viena jaukta vecuma bērnu grupa ar 3 - 7 gadus veciem bērniem. Ir iespēja brāļiem un māsām apmeklēt iestādi kopā. Pedagogi, sadarbojoties ar vecākiem, veic bērna vecumam atbilstošus atbilstošu sociāli emocionālo audzināšanu.

Pamatuzdevums pirmsskolas vecuma bērnu personības veidošanā ir nodrošināt bērna tiesības uz bērnību. Konsekventi ievērojot bērnam atbilstošu slodzi, pietiekami nodrošinot ar pastaigām un rotaļām paredzētā laika ievērošanu, atļaujot bērnam rast iespēju dienas gaitā gan saņemt kolektīvi, gan individuāli izmantojamu laiku, ļaujoties brīvai rotaļu darbībai, tiek radīts priekšnoteikums veselīgai personības attīstībai nākotnē. To panāk pedagoģiskajā procesā lietojot dažādas darba organizācijas formas. Mazs bērns nav mazs pieaugušais. Respektējot bērna tiesības uz bērnību, tiek veidots pamats pieaugušajam kļūt par radošu, sociāli atbildīgu pieaugušu personību, par ko liecina izcilu cilvēku biogrāfiju studijas.

Stiprās puses: pedagogi pārzina bērnu vecumposmu īpatnības un uzdod bērniem viņu vecumam un spējām

atbilstošus uzdevumus jaukta vecuma grupas uzbūve pati par sevi nodrošina papildu iespēju jaunākiem mācīties no

vecākiem bērniem, savukārt vecākiem bērniem ir iespēja uzņemties un realizēt savām spējām un vecumam atbilstošus sociālus uzdevumus

audzinošie un izglītojošie uzdevumi ir noteikti iestādes mācību priekšmetu programmā. skolotāji ir profesionāli un radoši, bērni tiek motivēti iesaistīties dažādās nodarbībās bērniem nodrošināta iespēja gūt radošās darbības pieredzi gan ikdienā, gan iestādes svētkos iestāde nodrošina bērniem veselīgu dzīvesveidu

Turpmākā attīstība: nodrošināt pedagogiem un skolotāju palīgiem profesionālās pilnveides kursus par jauno

lietpratību pieeju izglītībā informēt bērnu vecākus pat lietpratības pieeju pirmsskolas mācību procesā

3.4.4. Kritērijs – Atbalsts karjeras izglītībā

Karjeras izglītībā, iepazīstinot ar profesijām, iestādē tiek izmantotas rotaļnodarbības: mājturības nodarbībās bērniem ir iespēja griezt, maisīt, rullēt, izspiest formu, cept, klāt galdu, cienāt vecākus, sagatavot ēdienu zirgiem un pasniegt barību kaķim u.tt.. Jēgpilna praktiska darbošanās savas vides sakopšanā, rotāšanā un pašapkalpošanās iemaņu veidošanā ir pirmais solis karjeras izglītībā, ievērojot principu “no tuvākā uz tālāko”, “no vienkāršākā uz sarežģītāko”. Akcents pedagoģiskajā procesā tiek likts uz ikdienā vērojamo – iestādes darbinieki nav šauri specializējušies tikai vienā jomā, bet aktīvi un ar prieku iesaistās jebkurā no ikdienas

15

nepieciešamības izrietošajā darbā. Svarīgs ir noskaņojums, ar kādu pieaugušie iesaistās darbā un procesā veido savstarpējās attiecības, godprātīgi veicot savus pienākumus un labprāt sniedzot pozitīvu atbalstu kolēģim.

Bērniem nav sveši dārza darbi, viņi ir vērojuši kalēja un veterinārārsta darbu, skursteņslauķa darbu. Pieredze rāda, ka bērniem ir priekšstats, ar ko nodarbojas viņu vecāki, viņi var pastāstīt, par ko vēlas kļūt. Bērniem ir iespēja vingrināt apkārtnē vērotās un pieredzē iepazītās profesijas, pieaugušo cilvēku darbus (arī mājas darbus), tādējādi nostiprinot darba iemaņas un precizējot priekšstatus par vēroto, piedzīvoto. Nepieciešamības gadījumā. pieaugušais sniedz atbalstu, bagātinot bērnu vārdu krājumu, precizējot priekšstatus.

Dārza svētkos iestādi apmeklē bijušie audzēkņi no 7-27gadīgi puiši un meitenes. Ar prieku var uzzināt, kā viņi meklē un atrod savus ceļus dzīvē. Daudzi var pastāstīt, kā viņus iespaidojis pieredzētais bērnudārzā, tai skaitā profesijas vai hobiju izvēli.

Stiprās puses: darbs ir bērnu pieredzē balstīts, tas prasa no pedagoga elastīgu pieeju mācību procesam,

sniedzot bērniem nepieciešamo atbalstu. pedagogi veido interesi par skolotāju profesiju. bērniem tiek veidots priekšstats, ka katra un ikviena profesija ir cienījama. Ka arī darbs

ģimenē (vecāku darbs) ir darbs iestādē tiek vērtēts ar mīlestību un rūpību veikts darbs.

Turpmākā attīstība: turpināt apzināt bijušo audzēkņu izdarītās profesiju, hobiju izvēles veidot vecākiem un bērniem cieņu pret jebkuru ar mīlestību labi veiktu darbu

3.4.5 Kritērijs-Atbalsts mācību darba diferenciācijai

Iestādē integrētajās rotaļu nodarbībās bērni pakāpeniski apgūst nepieciešamās prasmes, zināšanas un iemaņas, tā sagatavojoties skolas gaitu uzsākšanai. Darbs jaukta vecuma grupā pats par sevi nosaka mācību audzināšanas darba diferenciāciju atbilstoši mācību priekšmetu programmai. Uzdevumi un prasības darba izpildes kvalitātei izglītojamiem tiek izvirzīti atbilstoši bērna vecumam un individuālajām īpatnībām. Darba process un rezultāts tiek pārrunāts ar skolotājiem un skolotāja palīgu, nepieciešamības gadījumā vecāki saņem pedagoga rakstiskus ieteikumus.

Pedagogi ikdienas procesā atklāj bērnos gan talantus, gan arī jomas, kas sagādā grūtības, sniedz nepieciešamo atbalstu.

Stiprās puses: pedagogi un skolotāja palīgs izprot situāciju, ka grupā ir dažāda vecuma bērni, līdz ar to

pedagoģisko uzdevumu diferenciācija ir nepieciešama; integrētās rotaļnodarbības ļauj izglītības darbu diferencēt; dienas ritms sakārtots tā, lai tiktu nodrošināts atbalsts un individuāla pieeja bērnu spēju

un prasmju attīstībā.

Turpmākā attīstība: iesaistīt izglītojamo vajadzību savlaicīgā apzināšanā skolotāju logopēdu.

3.4.6. Kritērijs- Atbalsts izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām

2017./2018.mācību gadā iestādē bērnu ar speciālajām vajadzībām nav.

16

Stiprās puses: darbiniekiem ir pieredze darbā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, pozitīva pieredze

sadarbībā ar šo bērnu vecākiem darbiniekiem ir pozitīva pieredze šo bērnu integrācijā un mācību – audzināšanas procesa

diferenciācijā, bērnam atbilstošas vides veidošanā

Turpmākā attīstība: turpināt pilnveidot pedagogu tālākizglītību speciālās izglītības jomā

3.4.7. Kritērijs- Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Pirms bērns sāk apmeklēt iestādi vecākiem tiek piedāvātas sešas ievadlekcijas vecāku iepazīstināšanai ar iestādē realizējamo programmu. Parasti vecāki aicinājumam apmeklēt ievadlekcijas ir atsaucīgi, un bieži ir saņemts augsts vērtējums šim darbam. Tā kā, konsekventi ievērojot Rīgas domes 16.02.2016. saistošo noteikumu Nr.191 „Kārtība, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība īsteno pirmsskolas izglītības nodrošināšanas funkciju”, tikai retu reizi izdodas apvienot vairākus vecākus, līdz ar to bieži tas ir individuāls darbs ar katru ģimeni. Un tomēr šī pieeja dod labus rezultātus gan tad, ja vecāki pārdomā savu izvēli un atrod bērnam viņuprāt piemērotāku programmu, gan arī, ja vecāki patur spēkā savu pieteikumu. Šajos gadījumos vecākiem kā ģimenei ir vieglāk ienākt jau esošā kolektīvā ar noteiktām tradīcijām, kā arī tas ir pamats uzticēties iestādes personālam un pedagoģiskajam procesam kopumā.

Vecāku tiesības un pienākumi tiek noteikti līgumos par bērnam sniedzamajiem pakalpojumiem un iekšējās kārtības noteikumos, kuru eksemplāri ir izsniegti vecākiem uz rokas, kā arī atrodami “Vecāku rokasgrāmatā” pie ziņojumu dēļa.

Ir izveidots un gada laikā vairākas reizes tiek aktualizēts rakstu krājums vecākiem, kurā ievietoti raksti par tēmām: pedagoģija un psiholoģija; TV, dators un bērni; vide un veselība. Par rakstu krājuma papildināšanu un noformēšanu atbildību uzņēmušies vecāki un pedagogi. Nepieciešamības gadījumā raksti ir pieejami elektroniskā veidā.

No 1996.gada iestādē darbojas padome. Iestādi 2017./2018. mācību gadā apmeklē 16 ģimeņu bērni. 2015.gadā tika izveidota iestādes e-pasta sarakstes grupa, kurā ir visi iestādes vecāki un pedagogi. Līdz ar to padomes sastāvs tika paplašināts līdz visiem vecākiem (uz laiku, kamēr bērns/-ni apmeklē iestādi). Tagad ar iestādes darbu saistītu jautājumu risināšanā var operatīvi tikt iesaistīti visi vecāki. Vecāku sapulcēs (sēdēs) izskatāmie jautājumi tiek izsūtīti e-pasta sarakstes grupai ne vēlāk kā nedēļu pirms sapulces (sēdes). Ikviens vecāks var uzdot jautājumus, ierosinājumus e-pasta sarakstes grupā. Tas palīdz laikus labi sagatavot sapulci (sēdi), kā rezultātā tām atvēlētais laiks tiek lietderīgi izmantots, ir caurskatāmāks un operatīvāks lēmumu pieņemšanas process. Tas ir ievērojami uzlabojis sapulču apmeklējumu.

Gada laikā ir divas sapulces šaurākam vecāku lokam (jaunuzņemto bērnu vecākiem par Ziemassvētkiem iestādē un izlaiduma bērnu vecākiem par ekskursiju un izlaidumu).

Pedagogi aicina bērnu vecākus uz individuālām sarunām par viņu bērnu attīstību, uzvedību un sadarbību ar vienaudžiem. Skolotāji vecākiem izsaka priekšlikumus, rekomendācijas bērnu attīstības veicināšanai.

Reizi mācību gadā maija vidū tiek rīkoti “Dārza svētki”, kuru rīkošanā iesaistās visas ģimenes.

Rokdarbu vakari: piecu ģimeņu mammas izteica vēlmi uzšūt saviem bērniem valdorflelli. Šīm nodarbībām tika veltīti septiņi vakari 2017. gada decembrī – 2018.gada janvārī. Pirms Adventa laika ir Eņģeļu vakars, kad ikviens interesents var pagatavot vilnas eņģeli. Rokdarbu

17

vakari notiek bez bērnu piedalīšanās, kas ļauj pārrunāt ar bērnu audzināšanu saistītus jautājumus. Pedagogiem tas palīdz labāk izprast vidi, kurā aug mūsu bērni, bērnu – vecāku attiecības ārpus iestādes. Nodarbības vecākiem ir bezmaksas, tās vada iestādes vadītāja.

Vecākiem ir iespēja piedalīties iestādes svētkos – Mārtiņu vakara lukturīšu gājienā, Ziemassvētkos, Dārza svētkos, izlaidumā.

Maijā ar mērķi noskaidrot vecāku domas par iestādē notiekošajiem procesiem tiek veikta vecāku anketēšana. Rezultātu grafiskais kopsavilkums ar e-pasta sarakstes grupas starpniecību nosūtīts visiem vecākiem. Aptaujas rezultāti ļauj uzlabot iestādes darbu (sk. attēls).

komunikācija mācību darbs audzināšanas darbs vide0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

1211

10

11

12

0

2

1

0

1

0 0 0

TeicamavidējaVāja

Attēls. Bērnu vecāku aptaujas anketu kopsavilkums 2018. gada maijā

Stiprās puses: laba sadarbība ar iestādes vecākiem izpratnē par bērna vecumposmu īpatnībām balstīta bērnu spēju izkopšana, kas veicina

bērnu sagatavošanos skolas gaitām bērniem un vecākiem pieejamas individuālās konsultācijas pie pedagogiem vecākiem ir visas iespējas būt lietas kursā par iestādes darbu vecāki novērtē iestādē piedāvāto izglītojošo darbu

Turpmākā attīstība: rosināt bērnu vecākus līdzdarboties iestādes darba uzlabošanā turpināt sadarbību ar vecākiem dažādās jomās uzlabot anketas saturu, lai labāk izprastu vecāku redzējumu par iestādes darbu, respektēt

iebildumus, priekšlikumus

3.5. Joma - Iestādes vide

3.5.1.Kritērijs- Mikroklimats

Analizējot vecāku aizpildītās aptaujas anketas, izglītojamo vecāki iestādi atzīst par labu izglītības iestādi. Pozitīvas atsauksmes iestādes darbu saņemam gan no esošiem audzēkņiem un

18

bērnu vecākiem (bērni ar prieku nāk uz bērnudārzu), gan no bijušiem audzēkņiem un viņu vecākiem.

Tāpat vecāku aptauja liecina par to, ka viņi vērtē iestādes teritoriju kā vienmēr sakoptu, tīru.

Iestādes darbinieku savstarpējās attiecības ir cieņpilnas, koleģiālas, uz sadarbību virzītas. Iestādes Ētikas kodekss nosaka pamatprincipus, kurus darbinieki ir aicināti ievērot. Jauniem darbiniekiem radīti apstākļi, lai vieglāk būtu iekļauties kolektīvā – ierādīta darba vieta, iepazīstināti ar kolēģiem, izstāstīta darba specifika atbilstoši dienas kārtībai. Darbinieki zina, ka viņi var vērsties pie vadītājas gan ar pretenziju, gan ar priekšlikumiem - un tiks uzklausīti. Konflikta situācijas risinātas labvēlīgi pārrunu ceļā. Katrs darbinieks zina savus darba pienākumus.

Tā kā iestādē strādā neliels darbinieku skaits, no kuriem trīs ir ēkas uzraugi, viens darbinieks veic sezonas darbu, un četri strādā nepilnu darba laiku, tad iespējams operatīvi risināt darba jautājumus, darbinieku veiktais darbs ir pārskatāms un izvērtējams gan kvalitātes, gan racionālu darba paņēmienu izmantošanas ziņā. Tā kā saimniecības vadītāja strādā 10 stundas nedēļā, tad pamatslodze darbā ar darbiniekiem ir vadītājai. Papildu uzdevumi un darba pienākumi, kas attiecas uz Iestādes pamatdarbību, tiek darbiniekiem pamatoti un īstenoti ievērojot darbinieku darba laiku. Darbiniekiem savlaicīgi tiek nodrošināti nepieciešamie kursi.

Stiprās puses: iestādes darbinieki daudzu gadu laikā ir radījuši pozitīvu iestādes tēlu, ko atzīst arī

izglītojamo vecāki darbinieku savstarpējās attiecības rada labvēlīgu gaisotni darba vietā, kas, savukārt, rosina

darbiniekus strādāt ar atdevi un nemainīt darba vietu iestādes tradīcijas saliedē un veicina piederības sajūtu iestādei

Turpmākā attīstība turpināt uzturēt iestādes mikroklimatu tikpat labvēlīgu turpināt ievērot Iekšējās kārtības un Darba kārtības noteikumu prasības

3.5.2. Kritērijs - Fiziskā vide un vides pieejamība

Iestādes ēka atrodas Rīgā, Zvārdes ielā 17, un ir Rīgas pašvaldības īpašums. Iestādes telpas ir atbilstošas licencētās izglītības programmas realizēšanai. Telpas ir funkcionālas, estētiski noformētas, tīras un kārtīgas. Telpu iekārtojums ir ērts un inventārs atbilst bērnu skaitam, vecumam un augumam, pārdomāts interjers – atbilstošs audzināšanas, mācību darbam un atpūtai.

Ēkā ir garderobe (kopīga bērniem, darbiniekiem, apmeklētājiem), katram bērnam nodrošināta sava pārģērbšanās vieta. Iekārtota mācību-rotaļu telpa, tualetes telpa, virtuves daļa, skaista zāle. Grupas telpa ir atbilstoša sanitāri higiēniskajām prasībām, telpās ir optimāla temperatūra, tās tiek regulāri vēdinātas un uzkoptas. Telpu apgaismojums ir atbilstošs normatīvo aktu prasībām. Telpu krāsojums ir gaišās, plūstošās, saulainās krāsās, kas veicina bērnu labsajūtu, dzīvesprieku, mieru un mājīgumu. Iestādē ir informatīvais stends, telpaugi. Iestādē ir laba materiālā bāze. Iestādes sanitārās telpas ir atbilstošas sanitāri higiēnisko normu prasībām.

Iestādē ir aprūpes telpa, slēdzams vadītājas un saimniecības vadītājas kabinets. Iestādē ir neliels pagrabs. Savulaik, veidojot iestādes telpisko konceptu, kā mērķis tika izvirzīts uzdevums veidot vidi, kurā būt pēc iespējas mazāk bērniem nepieejamu vai slēgtu telpu, pēc iespējas vairāk vietas atvēlot bērnu darbībai. Tāpat kā mājās. Iegādātās mēbeles un rotaļlietas ir kvalitatīvas, ekoloģiskas, kalpo daudzus gadus.

19

Iestādē bērnu skaits grupās atbilst Ministru kabineta noteikumiem Nr. 890 “Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu”- grupas telpas 63m2 labi jūtas 22 bērni. Bērni papildus var izmantot virtuves telpu, kurā ir izvietota kokapstrādes un mājturības zona. Sporta aktivitātēm bērniem droša vieta ir izvietota nelielajā koridorā.

Iestāde tiek regulāri kontrolēta no dažādu kontrolējošu institūciju puses kas apstiprina atbilstību prasībām Iestādes darba nodrošināšanai. Ja kontrole mācību gada laikā nav tikusi veikta, vadītāja aicinājumu veikt apsekošanu.

Izglītības programmas īstenošanas vietas adrese

Atzinums Izsniegšanas datums

Zvārdes iela 17, Rīga Atzinums no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaAtzinums Nr.22/8-3.8.1/484Objekts nav nodrošināts ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu

09.05.2016.

NovērstsZvārdes iela 17, Rīga Atzinums no Veselības inspekcijas

Kontroles akta Nr. 00519216 Aizrādījumu nav

11.10.2016.

Zvārdes iela 17, Rīga Atzinums no Veselības inspekcijasKontroles akta Nr. 00073318Aizrādījumu nav

30.01.2018.

4.tabula. Atzinumi darbības turpināšanai

Bērni kopā ar skolotājām piedalās iestādes telpu noformēšanā, tīrības un kārtības uzturēšanā. Koplietošanas telpās visas dienas garumā veic sauso un mitro uzkopšanu. Bērni ir nodrošināti ar visiem nepieciešamajiem ekoloģiskiem higiēnas līdzekļiem (šķidrām ziepēm, tualetes papīru, salvetēm u.c.). 2017./2018.mācību gada ietvaros telpu remonts netika veikts, jo kā prioritāte tika izvirzīta dārza labiekārtošana. Vasaras mēnešos grīdas segumi tiek sakopti, vietās, kur nepieciešams, atjaunots lakojums un vaskojums.

Iestādei ir nožogota, apzaļumota piederošā teritorija: kopējā teritorijas platība ir 7004 m2, no kuras iestādes apbūve aizņem 153,7 m2, saimniecības ēka 58,4 m2. Teritorijā ir uzstādītas dažādas ierīces sportisko aktivitāšu veicināšanai un attīstīšanai. Teritorija ir sakopta, tajā ir daudz koku, daudzgadīgie ziedošie stādījumi, augļu koki un krūmāji. Ir izveidotas nosacītās zonas rotaļām (smiltīs, ar ūdeni, sportam), divas mājīgas zirgu novietnes ar aploku. Katru pavasari tiek atjaunoti puķu un zaļo augu stādījumi. Iestādē ir uzstādīta automātikā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma. Pagaidām iestādei ir vietējā kanalizācija, malkas apkure.

Stiprās puses: iestādes ēkas ir piemērotas bērnu vajadzībām, estētiski pievilcīgas bērnu skaits grupā ir atbilstošs normatīvajos aktos noteiktajam iestādes teritorija ir sakopta, apzaļumota, droša, videi draudzīga plānveidīga un mērķtiecīga iestādes telpu remontēšana iestādes labiekārtošanā tiek izmantoti dabīgie materiāli telpu estētiskais noformējums, tīrība un kārtība iestādes telpās pārdomāti sakopta un labiekārtota iestādes apkārtne

20

Turpmākā attīstība: ir panākta vienošanās ar Rīgas Domes Īpašuma departamentu par kanalizācijas pieslēgšanu

pilsētas kanalizācijas sistēmai 2019.gada pavasarī ir panākta vienošanās ar Rīgas Domes Īpašuma departamentu par gāzes apkures ievilkšanu

2019.gada pavasarī remontēt iestādes kāpņu telpu ierīkot laistīšanas un pilienu laistīšanas sistēmu puķu stādījumos, turpināt labiekārtot dārzu (koku, krūmu, puķu stādījumus), izveidot meža augu zonu

(dzērveņu dobi), garšaugu dobi

3.6. Joma - Iestādes resursi

3.6.1. Kritērijs-Iekārtas un materiāltehniskie resursi

Iestādē ir visas nepieciešamās iekārtas un materiāltehniskie resursi licencētās izglītības programmas realizēšanai. Telpu iekārtojums atbilst bērnu skaitam un vecumam.

Iestādes finansējumu nodrošina Rīgas pašvaldība. Finanšu līdzekļus nākamajam kalendārajam gadam plāno Iestādes administrācija, iepriekš apzinot prioritātes un attīstības vajadzības. Iestādes budžetu veido uzturēšanas izdevumi, tā saucamie “obligātie izdevumi”, piemēram, maksa par komunāliem pakalpojumiem, darbinieku profesionālās pilnveides kursu izdevumi un tml., un “brīvie līdzekļi”, kas piešķirti, vadoties pēc aprēķina 26 EUR uz vienu bērnu gadā, un izlietoti Iestādes fiziskās vides uzlabošanai, modernizēšanai, rotaļlietu iegādei un tml. Kopš 2017.gada pašvaldība nodrošina papildu finansējumu mācību līdzekļu iegādei bērniem, vadoties no aprēķina 10 EUR vienam bērnam gadā. Bērniem obligātajā sagatavošanās skolai vecumā mācību līdzekļus (18 EUR vienam bērnam gadā) nodrošina valsts. Iestādē bērni ir nodrošināti ar vecumam atbilstošām ekoloģiskām rotaļlietām, galda spēlēm, grāmatām. Pedagogiem pieejama mācību literatūra, daiļliteratūra, uzziņu literatūra, enciklopēdijas, vārdnīcas un metodiskā literatūra, kas regulāri tiek atjaunota un papildināta. Iestāde tiek uzkopta ar ekoloģiskiem kopšanas līdzekļiem. Veļa un mīkstais inventārs tiek mazgāti ar ekoloģiskajiem pulveriem. Saimniecības vadītāja Iestādē veic materiāltehnisko līdzekļu uzskaiti, iegādi un atjaunošanu. Materiāltehnisko resursu un iekārtu izmantojums ir efektīvs, racionāls. Iestādes ēkā ir bezvada interneta pieslēgums, kuru nodrošina SIA Lattelekom.

Rīgas domes Informāciju un tehnoloģiju centrs (RD ITC) Iestādi ir nodrošinājis ar 1 portatīvo, 2 stacionāriem datoriem, 2 multifunkcionālām iekārtām (printeris, kopētājs, skeneris), 1 projektoru. Šo iekārtu apkopi un remontu veic RD ITC.

Daļu iestādes budžeta veido ieņēmumi no maksas pakalpojumiem - telpu nomas uz noteiktām dienām un laiku.

Budžeta veidsFinanšu gads, EUR

2014. 2015. 2016.

Valsts budžeta līdzekļi 4175.00 4074.00 4619.00Pašvaldības budžeta līdzekļi 69964.00 75507.00 77314.00Maksas pakalpojuma ieņēmumi 1338.00 1888.00 2322.00

Kopā 75477.00 81469.00 84255.005.tabula. Iestādes finansējums 2014.-2016.gadā

21

Stiprās puses: iestādē ir nepieciešamie materiāltehniskie resursi un telpas izglītības programmas

realizēšanai grupās esošais rotaļlietu un spēļu klāsts ir kvalitatīvs, ekoloģisks un pietiekamā

daudzumā; pedagogi vērš bērnu uzmanību rotaļlietu saudzēšanai, pielietošanai pēc piederības iestāde tiek nodrošināta ar jaunajām tehnoloģijām iestādei ir pastāvīgs telpu nomnieks, ar kuru ir laba sadarbība daudzu gadu garumā:

maksājumi tiek veikti savlaicīgi, telpas tiek atstātas labā kārtībā

Turpmākā attīstība: plānot darba vietu skolotājam logopēdam

3.6.2. Kritērijs- Personālresursi

Iestādē strādā 10 darbinieki, no tiem 2 pedagogi (pirmskolas izglītības skolotāja un vadītāja) un 8 saimnieciskie darbinieki. Kadru mainība ir neliela.

Pedagoģisko darbinieku izglītība atbilst normatīvajos aktos noteiktām prasībām.

Izglītība Pedagogu skaits Pedagogu skaits %

Augstākā pedagoģiskā 2 100 %No tiem ar maģistra grādu 1 50 %

6.tabula. Pedagogu iegūtās izglītības pārskats

Pedagoģisko darbinieku sadalījums pēc vecuma: pedagogu vidējais vecums ir 48 gadi, vidējais pedagoģiskā darba stāžs – 28 gadi.

2017./2018.mācību gadā iestādei neizdevās atrast mūzikas skolotāju un skolotāju logopēdu.

Piešķirtās skolotāja logopēda un mūzikas skolotāja likmes tiek noteiktas atbilstoši izglītojamo skaitam, uz tik mazu slodzi 2017./2018.gadā nav pieteikušies atbilstošas kvalifikācijas interesenti. Iestāde vakances uz darba vietām izsludina e-skolas mājas lapā. Tā kā iestāde atrodas tiešā Mārupes tuvumā, tad iestādei ir grūti konkurēt ar Mārupes pašvaldības algu piedāvājumu izglītības iestāžu darbiniekiem.

Iestādes pedagoģiskie darbinieki un skolotāju palīgs, kā arī divi saimnieciskie darbinieki ir apguvuši speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā astoņu stundu apjomā. Vadītāja 2018.gadā apmeklēja profesionālās kompetences pilnveides kursu “Mūsdienīgas lietpratības izglītība pirmsskolā” (RIIMC).

Kursu nosaukums Stundu skaits

Datums Kursu īstenotājs Pedagogu skaits

Mūsdienīga lietpratības izglītība pirmsskolā (A)

30 27.04.2018. RIIMC 1

Tālākizglītības kursi Valdorfpedagoģijā pirmsskolas skolotājiem (A)

36 14.03.2018. Latvijas Valdorfpedagoģijas asociācija

2

Valdorfpedagoģijas principi un metodika pamatskolā ( A)

36 08.08.2017. Latvijas Valdorfpedagoģijas

1

22

asociācija

7.tabula. Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide

23

Stiprās puses: iestādes vērtība ir tās darbinieki, kuri godprātīgi, atbildīgi, profesionāli un atbilstoši

savam amatam veic darba pienākumus nepieciešamības gadījumos, vadītāja aizvieto promesošu pedagogu pedagogu pieeja lietpratības pilnveidei, tālākizglītībai un kvalifikācijas paaugstināšanai ir

mērķtiecīga, balstīta uz pašu interesēm pašvaldība nodrošina līdzekļus darbinieku profesionālai pilnveidei pēc iestādes vadītājas

pieprasījuma budžeta tāmē vadītājas un pedagogu iegūtā izglītība ir pamats pedagogu spējai brīvi mācību procesā

integrēt muzikāli-ritmiskus vingrinājumus, mūzikas instrumentu spēli, izstrādāts praksē aprobēts metodiskais materiāls. Izglītojamiem ikdienā tiek nodrošināta vecumam atbilstoša muzikālā izglītība.

Turpmākā attīstība: turpināt apmeklēt pedagogu kvalifikācijas celšanas kursus apzināt skolotāju palīgu intereses profesionālai pilnveidei un rast iespēju to īstenot iesaistīt iestādes darbā mūzikas skolotāju un skolotāju logopēdu

3.7. Joma - Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

3.7.1. Kritērijs - Iestādes darba pašnovērtēšana un attīstības plānošana

Iestāde veic sava darba plānošanu un vērtēšanu iestādes darba plānā, plānojot gan pedagoģisko, gan saimniecisko darbu. Iestādes vadītāja, saimniecības vadītāja sava darba novērtēšanu atspoguļo iestādes darba plāna izvērtējumā katra mācību gada beigās. Skolotāja darba un profesionālās kompetences pašnovērtēšana veikta aizpildot pašnovērtējuma anketu, izrunāta un saskaņota pedagoģiskās padomes sēdē 2017./2018. mācību gada beigās. Pedagoga ikdienas veikums, iniciatīva, radošums, darbs ar bērniem un vecākiem mazā iestādē ir labi pārredzams un jautājumi, problēmas savlaicīgi un operatīvi risināmi. Saimnieciskie darbinieki mācību gada beigās ir veikuši sava daba rakstisku novērtēšanu par minēto laika periodu, rezultāti apkopoti. Pamatojoties uz darbinieku pašnovērtējumiem, izzinātas darbinieku vēlmes, jomas, kurās viņi jūtas novērtēti vai nenovērtēti, atklāts viņu potenciāls, analizētas iestādes darba stiprās puses un attīstības iespējas. Lai rosinātu vecākus paust savu redzējumu par iestādes darbu, 2018.gada maijā tika veikta vecāku anketēšana (skatīt attēlu 17.lpp.). Vadītāja ar anketēšanas rezultātiem iepazīstināja iestādes padomi, darbiniekus.

Stiprās puses: pedagogu, darbinieku, bērnu vecāku līdzdalība iestādes darba pašnovērtēšanas procesā plānotie uzdevumi ir vecākiem un darbiniekiem izprotami, tiek argumentētas izvirzītās

prioritātes vadītāja prasme iestādes aktuālo uzdevumu realizēšanā iesaistīt vecākus, darbiniekus

Turpmākā attīstība: anketās vecākiem konkretizēt un precizēt atsevišķus jautājumus

3.7.2. Kritērijs- Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība

Iestādei ir vadītājs, kurš plāno un organizē iestādes darbu, nodrošina iestādes intelektuālo un materiālo resursu efektīvu izmantošanu, ievērojot Latvijas Republikā spēkā esošos reglamentējošos

24

normatīvos aktus un dibinātāja rīkojumus un normatīvos dokumentus. Iestādes vadībai ir noteikts darba laiks apmeklētāju pieņemšanai.

Lielu daļu vadītāja laika tiek veltīts jauno audzēkņu uzņemšanai iestādē. ( skatīt 3.4.7. Kritērijs – Sadarbība ar izglītojamā ģimeni). Ļoti darbietilpīgs process.

Vadības stils balstās uz pārliecību, ka vadītājam pašam jābūt iesaistītam aktuālajos procesos. Darbinieki arī novērtē vadītājas darbu, jo iestādē nav ne vadītāja vietnieka, ne lietveža, ne medicīnas māsas, un saimniecības vadītāja nelielā slodze nosaka to, ka operatīvi risināmus saimniecības jautājumus bieži risina vadītāja.

Iestādes vadība darbiniekiem nodrošina labus darba apstākļus, atbalstu. Darbiniekiem ir iespēja izteikt vadītājai savu viedokli un vēlmes kopējā darba organizācijā un uzlabošanā. Iestādes vadītāja atbild par Programmas īstenošanas gaitu, pedagogu profesionālo pilnveidi, rūpējas par vizuālo noformējumu iestādē.

Iestādes saimniecisko darbu pārrauga un vada saimniecības vadītāja, kura tieši sadarbojas ar iestādes saimniecisko personālu.

Visam iestādes personālam ir izstrādāti atbilstoši amatu apraksti, kuros noteikti viņu darba pienākumi un tiesības. Ja amata apraksts jāmaina mūsdienu prasībām, tas tiek saskaņots ar darbinieku. Iestādē ir izstrādāti darbinieku profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipi. Nodibinot darba tiesiskās attiecības, darbinieki tiek iepazīstināti ar iestādes iekšējiem normatīvajiem aktiem, ko apliecina ar savu parakstu. Darbiniekiem saistošie iestādes iekšējie normatīvie akti atrodas pie ziņojumu dēļa “Darbinieku rokasgrāmatā”. Vecākiem saistošie iestādes iekšējie normatīvie akti atrodas pie ziņojumu dēļa “Vecāku rokasgrāmatā”.

Stiprās puses: nodrošināti darba apstākļi, lai pedagoģijas, saimniecības darbinieki varētu kvalitatīvi veikt

savus darba pienākumus iestādes vadītāja ir darbiniekiem pieejama ikdienā, atvērta jautājumiem, priekšlikumiem iestādē ir profesionāla sadarbības vide, kurā iesaistās bērnu vecāki, aktīvi atbalstot

iestādes attīstības plānus kolektīvā veidota pozitīva vide, kur katrs jūtas piederīgs

Turpmākā attīstība: iestādes darbā iesaistīt mūzikas skolotāju un skolotāju logopēdu

3.7.3. Kritērijs- Iestādes sadarbība ar citām institūcijām

Iestādei ir sadarbība ar Rīgas domes departamentiem un citām struktūrvienībām: Finanšu departamentu Iestādes finanšu resursu plānošanas un vadības jomā, piemēram,

ikgadējā budžeta un tā grozījumu projektu sagatavošanā, kontrolē un apgūšanā; Īpašumu departamenta Būvniecības pārvaldi Iestādes teritorijas labiekārtošanas jomā; Izglītības, kultūras un sporta departamentu bērnu pirmsskolas izglītības nodrošināšanas,

Iestādes budžeta un investīciju plānošanas, pretkorupcijas plāna izstrādes un izpildes nodrošinājuma kontroles, pašvaldības finansējuma daļas izlietojuma kontroles, valsts deleģēto funkciju veikšanai nepieciešama finansējuma pieprasīšanas no valsts budžeta, Iestādes darbības izvērtēšanas, darbinieku profesionālās pilnveides nodrošināšanas un citās jomās;

Mājokļu un vides departamentu teritorijas labiekārtošanas jomā; Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību SIA “Rīgas Serviss” Iestādes apsaimniekošanas

jomā Pašvaldības policiju Dārza svētku organizācijā

25

Latvijas poniju audzētāju asociāciju – konsultējoties par jaunumiem zirgu apmācībā un aprūpē

Iestādei ir sadarbība ar iestādēm pedagoģiskajā darbā: “Rīgas Valdorfskola – pedagogi apmeklē eiritmijas pasākumus, sadarbojas ar skolotājiem

iestādes bijušo audzēkņu sekmju izpētē Latvijas valdorfpedagoģijas asociācija - apmeklējot sēdes, piedaloties ar asociācijas darbību

saistītu lēmumu pieņemšanā Siguldas valdorfbēnudārzu – pedagogi piedalās pedagoģiskā procesa vērojumos, saņem

metodiskas konsultācijas Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Priedīte”- Rīgas pirmskolu starpkonferenču pasākumos

“Pedagogu personības pilnveides iespējas leļļu lugu bērniem veidošanas procesā” Latvijas Universitāte – studenti apmeklē iestādi prakses ietvaros

Stiprās puses: iestādes sadarbība ar Pašvaldības nozaru departamentiem, atbildīgajiem speciālistiem ļauj

konstruktīvi risināt ar iestādes darbību saistītus jautājumus iestādes vadība plāno pedagoģisko darbu tā, lai iekļautu ikdienas darbā dažādus izglītojošus

piedāvājumus, kas ļauj paplašināt Programmas īstenošanas jomas

Turpmākā attīstība: sadarbībā ar Latvijas Valdorfpedagoģijas asociāciju piedalīties valdorfpedagoģijas simtgades

pasākumu Latvijā organizēšanā; sniegt atbalstu Rīgas valdorfskolas pirmsskolas pedagogiem metodiskos jautājumos

Kopsavilkums

Nr. Jomas Vērtējums

1

.

Mācību saturs

1

.1.

Izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas labi

2

.

Mācīšana un mācīšanās

2

.1.

Mācīšanas kvalitāte labi

2

.2.

Mācīšanās kvalitāte labi

2

.3.

Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa labi

3 Izglītojamo sasniegumi labi

26

.

4

.

Atbalsts izglītojamajiem

4

.1.

Psiholoģiskais un sociālpedagoģiskais atbalsts labi

4

.2.

Izglītojamo drošības garantēšana labi

4

.3.

Atbalsts personības veidošanā labi

4

.4.

Atbalsts mācību darba diferenciācijai labi

4

.5.

Atbalsts karjeras izglītībā labi

4

.6.

Atbalsts izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām nav attiecināms

4

.7.

Sadarbība ar izglītojamā ģimeni. ļoti labi

5

.

Iestādes vide

5

.1.

Mikroklimats labi

5

.2.

Fiziskā vide ļoti labi

6

.

Iestādes resursi

6

.1.

Iekārtas un materiāltehniskie resursi labi

6

.2.

Personālresursi pietiekams

7

.

Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

7 Iestādes darba pašnovērtēšana un attīstības plānošana labi

27

.1.

7

.2.

Iestādes vadības darbs un personālpārvaldība labi

7

.3.

Iestādes sadarbība ar citām institūcijām labi

Turpmākā attīstība

Jomas Attīstības iespējasJoma - 1Mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programma

pamatojoties uz iestādes darba pieredzi, veidot sadarbības pasākumus, lai dalītos pieredzē ar citu iestāžu kolēģiem

Joma - 2Mācīšana un mācīšanās

apmeklēt seminārus valdorfpedagoģijā un lietpratības izglītībā padziļināt vecāku izglītošana bērnu audzināšanas jautājumos- pamats veselīgam mācību procesam iestādē turpināt darbu ar vecākiem, lai veicinātu izpratni par iestādes dienas ritmu un tajā organizētajām aktivitātēm pilnveidot mācību un audzināšanas darbu ar izglītojamiem, kuriem ir mācīšanās grūtības, uzvedības traucējumi sekmēt pirmsskolas izglītības satura apguvē izmantot daudzveidīgas metodes un darba organizācijas formas atbilstoši valdorfpedagoģijas nostādnēm panākt mazāk ieinteresēto vecāku atsaucību skolotāja uzaicinājumam individuālai sarunai izglītot vecākus par bērna paveiktā vērtēšanas nepieciešamību ikdienā (uzslavu) kā apliecinājumu viņa darba nozīmīgumam rotaļnodarbībās un ikdienas procesā iestādē veicināt bērnus pozitīvi vērtēt paša un biedra veikumu, atrodot pozitīvo ikvienā darbā mācīt bērniem samierināties ar savām neveiksmēm, uztvert to kā soli uz panākumiem nākotnē. Pozitīvi vērtēt savu un citu veikumu, būt iecietīgiem, tolerantiem

Joma - 3Izglītojamo sasniegumi

rotaļnodarbībās un ikdienas procesā iestādē veicināt bērnus pozitīvi vērtēt paša un biedra veikumu, atrodot pozitīvo ikvienā darbā mācīt bērniem samierināties ar savām neveiksmēm, uztvert to kā soli uz panākumiem nākotnē. Pozitīvi vērtēt savu un citu veikumu, būt iecietīgiem, tolerantiem turpināt darbu ar vecākiem, lai veicinātu izpratni par iestādes dienas ritmu un tajā organizētajām aktivitātēm

Joma - 4Atbalsts izglītojamiem

turpināt sadarbību ar Izglītības atbalsta nodaļas un pirmsskolas izglītības iestāžu konsultatīvo centru psihologiem

28

iesaistīt iestādes darbā skolotāju logopēdu nodrošināt pedagogiem un skolotāju palīgiem profesionālās pilnveides kursus par jauno lietpratību pieeju izglītībā informēt bērnu vecākus pat lietpratības pieeju pirmsskolas mācību procesā turpināt apzināt bijušo audzēkņu izdarītās profesiju, hobiju izvēles veidot vecākiem un bērniem cieņu pret jebkuru ar mīlestību labi veiktu darbu turpināt pilnveidot pedagogu tālākizglītību speciālās izglītības jomā rosināt bērnu vecākus līdzdarboties iestādes darba uzlabošanā turpināt sadarbību ar vecākiem dažādās jomās uzlabot anketas saturu, lai labāk izprastu vecāku redzējumu par iestādes darbu, respektēt iebildumus, priekšlikumus

Joma- 5Iestādes vide

turpināt uzturēt iestādes mikroklimatu tikpat labvēlīgu turpināt ievērot Iekšējās kārtības un Darba kārtības noteikumu prasības ir panākta vienošanās ar Rīgas Domes Īpašuma departamentu par kanalizācijas pieslēgšanu pilsētas kanalizācijas sistēmai ir panākta vienošanās ar Rīgas Domes Īpašuma departamentu par gāzes apkures ievilkšanu remontēt iestādes kāpņu telpu ierīkot laistīšanas un pilienu laistīšanas sistēmu puķu stādījumos, turpināt labiekārtot dārzu (koku, krūmu, puķu stādījumus), izveidot meža augu zonu (dzērveņu dobi), garšaugu dobi plānot darba vietu skolotājam logopēdam

Joma - 6Iestādes resursi

turpināt apmeklēt pedagogu kvalifikācijas celšanas kursus apzināt skolotāju palīgu intereses profesionālai pilnveidei un rast iespēju to īstenot iesaistīt iestādes darbā mūzikas skolotāju un skolotāju logopēdu

Joma - 7 Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

anketās vecākiem konkretizēt un precizēt atsevišķus jautājumus iestādes darbā iesaistīt mūzikas skolotāju un skolotāju logopēdu sadarbībā ar Latvijas Valdorfpedagoģijas asociāciju piedalīties valdorfpedagoģijas simtgades pasākumu Latvijā organizēšanā;

29

sniegt atbalstu Rīgas valdorfskolas pirmsskolas pedagogiem metodiskos jautājumos

Vadītāja L.Gulbe

Gulbe 67848409

SASKAŅOTSRīgas domes Izglītības, kultūras un sportadepartamenta Izglītības pārvaldespriekšnieks – departamenta direktora vietnieks

___________________I.Balamovskis

2018.gada _________________

30

31