R e i o n u a t t s t b a

L a t v i j

R e i o n u a t t s t b a

L a t v i j

1Reionu attstba Latvij

Rga, 2007

2Reionu attstba Latvij 2007Valsts reionls attstbas aentra

Izdevumu izstrdja:Valentna Locne (Valsts reionls attstbas aentra),Ralfs Spde (Valsts reionls attstbas aentra),Pteris iis (Latvijas Universitte),Inga Vilka (Latvijas Universitte)

Izdevum izmantotas SIA Reionu Ptjumu un Plnoanas Centrs karu pamatnesKartes sagatavoja Ronalds Krmi (SIA Grupa 93)

Valsts reionls attstbas aentra, 2008

Prpublicanas vai citanas gadjum atsauce uz izdevumu Reionu attstba Latvij 2007 obligta

ISBN 978-9984-9955-2-6

3SATURS

IEVADS ..................................................................................................................................................6

LATVIJA EIROPAS SAVIENBAS UN STARPTAUTISKAJ TELP ...............................................................8

TERITORIJU ATTSTBAS RDTJI UN ANALZES METODES ................................................................11

PLNOANAS REIONU TERITORIJAS UN PAVALDBAS .....................................................................13

PLNOANAS REIONU SALDZINOS RAKSTUROJUMS ......................................................................15

DEMOGRFISK SITUCIJA ..................................................................................................................... 15

EKONOMISK ATTSTBA ......................................................................................................................... 24

IEDZVOTJU STRUKTRAS UN EKONOMISKS ATTSTBAS TENDENCES LATVIJ KOPUM UN

PLNOANAS REIONOS: ATZIAS UN SECINJUMI .............................................................................. 38

PAVALDBU GRUPU RAKSTUROJUMS .................................................................................................41

PILSTU RAKSTUROJUMS ......................................................................................................................... 41

LAUKU TERITORIJU RAKSTUROJUMS ........................................................................................................ 47

TERITORIJU ATTSTBAS REIONLS ATIRBAS: ATZIAS UN SECINJUMI .......................................... 55

PLNOANAS REIONU PAVALDBU TERITORIJU RAKSTUROJUMS ....................................................69

KURZEMES PLNOANAS REIONA PAVALDBU TERITORIJAS ................................................................ 69

LATGALES PLNOANAS REIONA PAVALDBU TERITORIJAS ................................................................. 73

RGAS PLNOANAS REIONA PAVALDBU TERITORIJAS ....................................................................... 77

VIDZEMES PLNOANAS REIONA PAVALDBU TERITORIJAS ................................................................. 80

ZEMGALES PLNOANAS REIONA PAVALDBU TERITORIJAS ................................................................ 84

RAPLM UN VRAA PRZI ESOIE REIONLS ATTSTBAS ATBALSTA INSTRUMENTI ....................88

PAVALDBU FINANU IZLDZINANA ............................................................................................105

NOBEIGUMS ......................................................................................................................................112

PIELIKUMS ........................................................................................................................................114

4Ldzsvarota visu Latvijas reionu izaugsme ir viens no svargkajiem prieknoteikumiem stabilai un mrtiecgai Latvijas attstbai, nodroinot iedzvotjiem ldzvrtgas darba un izaugsmes iespjas, neatkargi no viu dzvesvietas.

Pdjo gadu laik Latvijas reionos un ldz ar to valst kopum vrojama nozmga ekonomisk izaugsme, kas sekmjusi reionls attstbas politikas mra sasnieganu tuvinties Eiropas Savienbas valstu attstbas lmenim un vienlaikus veicint Latvijas reionu konkurtspju Eiropas mrog.

Ldztekus virknei reionls attstbas atbalsta paskumu, pagju gad reionls politikas veidoanas un stenoanas jom nozmgs darbs ieguldts, izstrdjot Attstbas plnoanas sistmas likumu ar mri veicint attstbas plnoanas procesa koordinciju valsts, reionl un vietj prvaldes lmen.

Vienlaikus Reionls attstbas un pavaldbu lietu ministrija, piesaistot ekspertus, uzskusi Latvijas ilgtspjgas attstbas stratijas izstrdi, kas pc apstiprinanas Saeim ks par galveno valsts ilgtermia attstbas plnoanas dokumentu un noteiks valsts un sabiedrbas attstbas stratisks vadlnijas, iezms galvenos attstbas virzienus un valsts teritorijas telpisko perspektvu ldz 2030. gadam.

Lai btu iespja mrtiecgk un efektvk virzt preju uz ilgtspjgu attstbu un nodroint attstbas procesa ldzsvarotu norisi vis valsts teritorij, tai jbalsts uz rcbspjgiem reioniem un pavaldbm.

Vietjo pavaldbu administratvi teritorils reformas pabeigana, izveidojot attstties spjgus novadus, obrd ir viena no valdbas priorittm. Turpinot darbu pie prvaldes sistmas pilnveidoanas, ir uzsktas ar diskusijas par reionu jeb apriu izveidi un valsts prvaldes funkciju decentralizciju, tuvinot to izpildi iedzvotjiem.

Neapaubmi, ka svargs prieknoteikums izaugsmei ir prdomtas investcijas. Valsts atbalsts topoajm novadu pavaldbm, kas pdjo gadu laik prsniedzis 90 miljonus latu, ir nozmgs ieguldjums reionu infrastruktras attstb un iedzvotjiem sniegto pakalpojumu pieejambas un kvalittes uzlaboan. Btisku stimulu reionu attstb sniegs ar Eiropas Savienbas fondu finansjums.

Prasmgi izvloties piemrotkos attstbas ceus un balstoties uz konkrts teritorijas pao potencilu, mums ir visas iespjas reionu izaugsmes veicinanai un ldz ar to cilvku dzves kvalittes uzlaboanai.

Paties cie,reionls attstbas un pavaldbu lietu ministrs Edgars Zalns

5Valsts reionls attstbas aentra darbojas reionls attstbas jom gan veicot analtisko un ptniecisko darbu, gan administrjot valsts, Eiropas Savienbas fondu un citu finanu instrumentu programmas. Prskatu Reionu attstba Latvij 2007 ogad izdodam piekto reizi un tas ir viengais da veida prskats valst par teritorilajm vienbm.

Arvien btiskks kst jautjums par Latvijas teritoriju attstbu saldzinjum ar citm Eiropas Savienbas valstm, tpc prskat ir sadaa, kas analiz Latvijas rdtjus Eiropas Savienbas un starptautiskaj telp.

Iepriekjais Eiropas Savienbas Struktrfondu plnoanas periods ir nosldzies un aj reionu attstbas prskat analizjam, kdas ir bijuas teritoriju attstbas izmaias un kas btu jem vr, strdjot jaunaj Eiropas Savienbas Struktrfondu plnoanas period.

Prskat pirmo reizi ietverts novrtjums reionls attstbas atbalsta instrumentu ieguldjumam reionu skatjum, k ar sniegta pavaldbu finanu izldzinanas sistmas analze.

Prskats parda, ka iedzvotju skaits Latvij turpina samazinties lnk nek iepriekjos gados un palielins iedzvotju vidjais vecums. Savukrt, Latvijas teritoriju atirbu palielinans socili ekonomisks attstbas zi liecina, ka izmantotie reionls attstbas politikas instrumenti nav bijui pietiekami efektvi. aj programmanas period btiska uzmanba jpievr pilstu k apkrtjo lauku teritoriju virztjspku atbalstam, infrastruktras sakrtoanai un pakalpojumu pieejambas nodroinanai vis valsts teritorij.

Nododam Jsu vrtjumam o prskatu par reionlo attstbu Latvij un bsim pateicgi par Jsu prieklikumiem un atsauksmm.

Valsts reionls attstbas aentras direktore Anna Vtola-Helviga

6IEVADSPrskats Reionu attstba Latvij 2007 ir Valsts reionls attstbas

aentras gadskrtjs izdevums. Pirmais prskats tika izdots 2003. gad, ogad sagatavotais ir piektais pc krtas, tas turpina un papildina iepriekjos.

Reionu attstbas prskata mris ir sniegt lastjiem objektvu un ticamu dada lmea teritorilo vienbu attstbu raksturojoo informciju un uz to bzes aprinto rezulttu analzi. Attiecgi prskata sagatavoan btiskkais uzdevums bija apkopot galvenos datus par Latvijas teritorilajm vienbm plnoanas reioniem, rajoniem, pilstm, pagastiem un novadiem, un veikt analzi par teritoriju attstbas dinamiku un tendencm.

da veida prskats par Latvijas teritorilajm vienbm ir viengais valst un t nozmi pastiprina fakts, ka kop 2005. gada Centrl Statistikas prvalde vairs neizdod krjumu Latvijas reioni skaitos, bet teritorilo informciju iekauj statistikas gada grmat un citos nozaru, jomu prskatos.

Prskats sastv no ievada, astom nodam, nobeiguma un pielikuma ar datiem par teritorilajm vienbm. Prskat iekauts liels karu skaits, kurs analiztie statistikas dati prskatmi vizualizti.

Prskata pirmaj noda dots Latvijas galveno socilekonomisko rdtju saldzinjums ar Eiropas Savienbas vidjiem rdtjiem, k ar saldzinjums ar dam konkrtm valstm, izmantojot Eurostat datus. Bez tam aj noda raksturota ar Latvijas vieta starptautiskaj telp, izmantojot tautas attstbas indeksu, globls konkurtspjas indeksu un uzmjdarbbas konkurences indeksu.

Otraj noda nordts, kdi statistikas dati prskat izmantoti, kd period tie analizti, k ar atgdinta teritorijas attstbas indeksa aprinanas metodika dadm teritorilo vienbu grupm. Jpiezm, ka ldz ar administratvi teritorils reformas stenoanu aktula ir teritorijas attstbas indeksa aprinanas metodikas aktualizana un piemroana jaunajam administratvi teritorilajam iedaljumam.

Treaj noda nordts, kdas teritorijas ietilpst piecos Latvijas plnoanas reionos, k ar raksturots pavaldbu skaits un pavaldbu lielums pc iedzvotju skaita tajos.

Ceturtaj noda Plnoanas reionu saldzinos raksturojums Latvijas plnoanas reioni saldzinti gan pc demogrfiskiem, gan ekonomiskiem rdtjiem. aj noda doti gan jaunkie dati par reioniem, gan ar to dinamika pdjo piecu gadu laik. s nodaas dati pievr uzmanbu demogrfisks situcijas lejupsldei. Papildu iedzvotju skaita samazinjumam iezmjusies tda negatva tendence k paredzam vidj ma ilguma samazinjums, bet pozitvi vrtjams fakts, ka nedaudz palielins dzimstbas koeficients. Reionu teritorijas attstbas indeksa dinamika liecina, ka atirbas starp Rgas plnoanas reionu reionu ar augstko attstbas lmeni un prjiem reioniem palielins.

Piektaj prskata noda analiztie statistikas dati skatti divu pavaldbu grupu ietvaros atsevii pilstu grup un lauku teritoriju grup. Lauku pavaldbu grup ir izteikta teritorijas attstbas indeksa un pavaldbas lieluma pc iedzvotju skaita kopsakarba jo lielka pavaldba, jo augstks attstbas indekss. Pilstu grup kopsakarba nav tik spilgti izteikta.

7Sestaj noda dots pavaldbu teritoriju raksturojums plnoanas reionu ietvaros. aj noda iepriekjs nodas apskattie galvenie socilekonomiskie rdtji analizti pa pavaldbm, grupjot ts piecos plnoanas reionos. da veida analzi var izmantot plnoanas reioni, plnojot un izvrtjot savu attstbu, ierosinot teritorijas dada veida atbalstam utt.

Septt nodaa veltta Reionls attstbas un pavaldbu lietu ministrijas un Valsts reionls attstbas aentras przi esoiem reionls attstbas valsts (nacionliem) atbalsta paskumiem jeb instrumentiem, kas stenoti 2007. gad. Analze par finansjuma sadaljumu starp plnoanas reioniem veikta diem atbalsta paskumiem: mrdotcija bezmaksas interneta pieejas punktiem bibliotks, mrdotcijas pavaldbu investcijm, mrdotcijas pavaldbu paskumiem, mrdotcijas investcijm novadu infrastruktrai un mrdotcijas pavaldbu apvienoans projektu izstrdei, mrdotcijas teritorijas plnojumiem, valsts finanst programma pai atbalstmo teritoriju attstba un nodoku atlaides uzmumiem pai atbalstmajs teritorijs.

T k ldz ar administratvi teritorils reformas stenoanu aktula ir ar pavaldbu finanu izldzinanas sistmas pilnveidoana, astotaj noda veikta pavaldbu finanu izldzinanas sistmas analze teritoril griezum, k ar dots kopsavilkums par prieklikumiem jaunai sistmai, kas 2007. gad RAPLM pastjum ir sagatavoti. da jautjuma iekauana prskat ir pamatojama gan ar to, ka pavaldbu finanu izldzinana ir nozmgs instruments, kas vrsts uz reionlo atirbu samazinanu, gan ar d jautjuma aktualittes.

Noslgum apkopoti secinjumi, kas izriet no aj prskat analizts informcijas.

aj prskat, saldzinot ar iepriekjiem izdevumiem, ir das galvens novittes: pardta Latvijas vieta citu valstu vid pc attstbu raksturojoiem

pamatrdtjiem, iezmtas tendences tuvinans Eiropas Savienbas vidjam lmenim 2002.

2006. gada laik, novrtti RAPLM un VRAA przi esoie attstbas atbalsta paskumi

sadaljum pa programmm un plnoanas reioniem, aprakstta pavaldbu finanu izldzinanas sistma odienas situcija un

prieklikumi ts pilnveidoanai.Prskata Reionu attstba Latvij 2007 galvenais vstjums ir atzia, ka,

veicinot un nostiprinot Latvijas teritorijm raksturgo patnbu un attstbas potencilu, jpievr lielka uzmanba ldzsvarotai teritoriju attstbai, samazinot btiskas nelabvlgas socili ekonomisks atirbas starp dadm valsts teritorijm.

Izdevums Reionu attstba Latvij 2007 paredzts plaam lastju lokam, kam interes Latvijas teritoriju attstba politikas veidotjiem un stenotjiem, pavaldbu darbiniekiem, plnoanas reionu darbiniekiem, valsts prvaldes institciju darbiniekiem, zintniekiem, pasniedzjiem, studentiem un citiem interesentiem.

8Eiropas Savienb (ES) kop 2007. gada ietilpst 27 dalbvalstis un kopum dzvo 461,5 miljoni iedzvotju. Latvijas iedzvotju skaits veido 0,5% no ES iedzvotju kopskaita. prskata turpinjum doti dati, kas raksturo Latviju Eiropas Savienbas valstu vid. Lai novrttu tendences ES socilekonomisks attstbas lmea izmais, izmantoti di rdtji: iekzemes kopprodukts (IKP) uz 1 iedzvotju, IKP izmaias, saskaotais patria cenu indekss, nodarbintbas lmenis un darba mekltju patsvars ekonomiski aktvo iedzvotju kopskait.

1. tabul atspoguota ES-27 dalbvalstu attstbu raksturojoo pamatrdtju kopaina 2006. gad.

Latvija ES-27 dalbvalstu vid pc IKP uz 1 iedzvotju 2006. gad iema 24. vietu, pc IKP pieauguma % pret iepriekjo gadu 1. vietu, pc saskaot patria cenu indeksa 25. vietu, pc nodarbintbas lmea 13. vietu un pc darba mekltju patsvara 16. vietu.

Nkoajs tabuls un attl no vism ES dalbvalstm saldzinanai ir pardtas ts valstis, kas ir saldzinmas

ar Latviju un ldz ar to, uz kuru fona labk var atspoguot Latvijas socilekonomisks attstbas lmeni. Pc attstbu raksturojoo rdtju izmaim attiecb pret vidjiem ES-27 rdtjiem iespjams novrtt Latvijas attstbas tuvoanos ES vidjam lmenim. Dati par o valstu loku ir skatti piecu gadu dinamik. Tabulas un attls sagatavots pc Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) datu bzes New Cronos datiem.

Viens no biek izmantotajiem rdtjiem, kas raksturo valstu sasniegto socilekonomisko attstbas lmeni, ir iekzemes kopprodukts uz 1 iedzvotju. Lai iegtu ES dalbvalstu iekzemes kopprodukta tieu saldzinjumu apjoma izteiksm, izmanto pirktspjas parittes rdtju, kas saldzinjumam novr cenu lmea atirbas starp valstm. 2006. gad pc pirktspjas parittes standartiem* Latvij IKP uz 1 iedzvotju bija 12 600 eiro, bet ES-27 23 600 eiro. Vrtjot IKP uz 1 iedzvotju izmaias Latvij un cits valsts, ES-27 dalbvalstu vidjais lmenis pieldzints 100%. Ttad, Latvij IKP uz 1 iedzvotju 2006. gad veidoja 54,2% no ES-27 vidj lmea, Dnij 126,0%, Zviedrij 124,8%, Somij 117,2%, savukrt Igaunij 68,5%, Lietuv 56,3% un Polij 52,4% (skat. 2. tabulu un 1. attlu). No Eiropas Savienbas valstm ES vidjo lmeni ievrojami prsniedz Luksemburga (186,3%). rpus ES-27 dalbvalstu loka ar augstu vidj lmea prsvaru izceas Norvija, kur IKP uz 1 iedzvotju 2006. gad gandrz trs reizes prsniedza ES-27 vidjo lmeni (279,2%).

Jauno dalbvalstu pievienoans ES ietekmjusi vidjo IKP vrtbu uz 1 iedzvotju, to pazeminot. 2006. gad ES-15 dalbvalsts vidjais rdtjs bija par 12,1% lielks, bet ES-25 dalbvalsts par 3,9% lielks nek ES-27 vidjais IKP uz iedzvotju.

2002.2006. gada period turpinjusies Latvijas socilekonomisks attstbas lmea tuvinans ES lmenim. Saldzinot ar ES vidjiem rdtjiem IKP uz 1 iedzvotju Latvij pc pirktspjas parittes standarta 2002. gad veidoja 41,4%, bet 2006. gad 54,2% no ES-27 vidj lmea. 2002.2004. gada period Latvija vidji par 2 procentpunktiem gad pietuvinjs ES-27 lmenim, bet 2005. un 2006. gad ir izdevies mazint atpalicbu no ES valstu vidj lmea vidji par 4 procentpunktiem gad.

Viss Eiropas Savienbas valsts 2006. gad fiksts IKP pieaugums, t lielums svrsts 1 ldz 12% robes. Latvija 2005. un 2006. gad pc IKP pieauguma tempiem ES-27 dalbvalstu vid iema lderpozcijas. 2005. gad, saldzinot ar iepriekjo gadu, IKP Latvij pieauga par 10,6%, bet 2006. gad par 11,9%. Augstks par 10% lmeni IKP pieaugums novrots vl tikai Igaunij 2005. gad par 10,2% un 2006. gad par 11,2% (skat. 3. tabulu). Norvij, kur 2006. gad bija vislielkais IKP

LATVIJA EIROPAS SAVIENBAS UN STARPTAUTISKAJ TELP

* Pirktspjas parittes standarts raksturo iekzemes koppro-dukta un minimlo algu apmrus, kas novrtti vienot valt valstu grupai, kas piedals aprinos, izsldzot pastvos cenu atirbas.

1. tabula. Eiropas Savienbas valstu pamatrdtji 2006. gad.

9uz 1 iedzvotju attiecb pret ES-27 vidjo rdtju, IKP palielinjies par 2,2%.

Pc Eurostat prognozm 2008. gad IKP uz 1 iedzvotju Latvij vartu sasniegt 61,2% no ES-27 vidj lmea. emot vr tuvinans tempus, Latvijai ir iespja pc 1015 gadiem sasniegt ES-27 vidjo lmeni.

Attstbas lmea saldzinjumam Eurostat izmanto saskaoto patria cenu indeksu (SPCI)*. Atirb no nacionl patria cenu indeksa (PCI), SPCI ietver ar rvalstu tristu izdevumus, kas izpauas k nedaudz atirga svaru struktra. SPCI neietver, bet nacionlais PCI ietver izdevumus azartsplm. Saskaotais patria cenu vidjais indekss (inflcija) ES-27 pdjo piecu gadu laik bija saldzinoi stabils, noturot gan 2005. gad, gan 2006. gad 2,2% lmeni. Patria cenu lielkais pieaugums 2006. gad, saldzinot ar 2005. gadu, bija Bulgrij (inflcija veidoja 7,4%), Latvij un Rumnij (inflcija 6,6%). Igaunij patria cenas pieauga par 4,4%, Lietuv par 3,8%. Dnij un Zviedrij inflcija neprsniedza 2,0% lmeni. Zemkais patria cenu indekss bija Somij un Polij 1,3% lmen.

2002.2006. gada period Latvija uzrdja prmru strauju cenu augupeju, inflcijas lmenis pieauga 3,3 reizes, ldzgi palielinoties atirbai no ES-27 vidjiem rdtjiem (skat. 4. tabulu).

Uz Eiropas Savienbas valstu fona Latvija nodarbintbas zi uzrda labu attstbas dinamiku. 2002.2005. gad nodarbintbas lmenis* Latvij bija zemks par ES-27 vidjo rdtju, bet 2006. gad jau augstks par vidjo rdtju. Latvij nodarbintbas lmenis personm vecum no 15 ldz 64 gadiem 2006. gad veidoja 66,3% no attiecg vecuma iedzvotju skaita, kas ir par 1,8 procentpunktiem augstk nek ES-27 valsts vidji un gandrz ldzgs ar ES-15 vidjo nodarbintbas lmeni.

2006. gad ES-27 vidjais nodarbintbas lmenis bija 64,5%, bet ES-15 66,2%. Visaugstkais nodarbintbas lmenis bija Dnij (77,4%) un Zviedrij (73,1%), viszemkais Malt (54,8%). Lietuv nodarbinto skaita patsvars 1564 gadu vecuma grup veidoja 63,6%, Igaunij 68,1% (skat. 5. tabulu). Starp citm Eiropas valstm ar augstko nodarbintbas lmeni izceas Islande (84,6%).

Period no 2002. ldz 2006. gadam nodarbintbas lmenis Latvij palielinjies par 5,9 procentpunktiem, bet ES-27 dalbvalsts vidji par 2,2 procentpunktiem.

1. attls. Iekzemes kopprodukts uz 1 iedzvotju 2006. gad pc pirktspjas parittes standarta, % pret vidjo ES-27.

2. tabula. Iekzemes kopprodukts uz 1 iedzvotju pc pirktspjas parittes standarta, % pret vidjo ES-27.

3. tabula. Iekzemes kopprodukta izmaias (saldzinms cens, % pret iepriekjo gadu).

4. tabula. Saskaotais patria cenu indekss.

* Nodarbintbas lmenis ir nodarbinto iedzvotju skaits vecum no 15 ldz 64 gadiem procentos pret iedzvotju skaitu attiecgaj vecum. Nodarbintie iedzvotji visas ts personas vecum no 15 ldz 64 gadiem, kas prskata ned vismaz vienu stundu veica jebkdu darbu vai nu par samaksu naud vai ar par atldzbu precs vai pakalpojumos, neskatoties uz to, vai maksjumu sama ned, kad darbs tika padarts, vai n.

* Saskaotais patria cenu indekss atspoguo patria preu un pakalpojumu cenu prmaias noteikt laika period. SPCI mra cenu izmaiu vidjo lmeni patria preu un pakalpojumu atlases fikstam kopumam (patria grozam). SPCI izmanto patria cenu lmeu izmaiu saldzinanai ES dalbvalsts, k ar cenu stabilittes mranai eiro zon.

10

Iedzvotju ekonomisks aktivittes raksturoanai oti nozmgs ir darba mekltju* patsvars ekonomiski aktvo iedzvotju kopskait. Ekonomiski aktvos iedzvotjus jeb darbaspku veido nodarbints personas un personas, kas aktvi mekl darbu. K liecina Eurostat apkopotie dati, Latvij darba mekltju patsvars ekonomiski aktvo iedzvotju kopskait 2002.2006. gada period neprtraukti samazinjies. 2002.2004. gada period darba mekltju patsvars ekonomiski aktvo iedzvotju kopskait Latvij vl bija augstks nek vidji ES-27, 2005. gad notika patsvaru izldzinans, bet 2006. gad Latvij darba mekltju patsvars jau bija par 1,4 procentpunktiem zemks nek vidji Eiropas Savienb. Ar lielko darba mekltju patsvaru 2006. gad izcls Polija (13,8% no ekonomiski aktvajiem iedzvotjiem) un Slovkija (13,4%). Somij is rdtjs bija 7,7%, Zviedrij 7,1%. Zemks nek Latvij iedzvotju ekonomisks aktivittes rdtjs bija Igaunij, Lietuv, rij, Dnij (skat. 6. tabulu).

2002.2006. gad darba mekltju patsvars ekonomiski aktvo iedzvotju kopskait Latvij samazinjs trs reizes straujk nek ES-27 valsts vidji (attiecgi par 5,4 un 0,7 procentpunktiem).

Latvijas vietu starptautisk telp var ar raksturot ar tautas attstbas indeksu, globls konkurtspjas indeksu un uzmjdarbbas konkurences indeksu.

Starptautiskiem valsts attstbas saldzinjumiem Apvienoto Nciju Organizcijas (ANO) attstbas programm lieto Tautas attstbas indeksu (TAI) vai cilvkpotencila attstbas indeksu. ANO Attstbas programmas ikgadj prskat par tautas attstbu 2006. gad TAI izstrdanas nolks bija iezmt izejas punktu, pc kura valsts lmeni vartu samrot ar kopjo situciju pasaul un, laikam ritot, novrtt valsts progresu. TAI aprinanai izmanto 3 rdtjus: IKP uz 1 iedzvotju, jaundzimuo paredzamo ma ilgumu un izgltbas lmeni.

Pc tautas attstbas indeksa 177 pasaules valstu vid Latvija 2001. un 2002. gad bija 50. viet, 2003. gad 48. viet, 2004. un 2005. gad 45. viet. Ttad kpums kop 2001. gada ir no 50. uz 45. vietu, turklt Latvija ir vieng no Baltijas valstm, kuras tautas attstbas indekss aj laik ir uzlabojies Igaunija no 38. vietas nosldjusi uz 44. vietu, Lietuva 39. vietu nomainjusi ar 43. vietu 2005. gad. Saldzinjumam rija 2005. gad iema 5. vietu, Zviedrija 6. vietu, Somija 11. vietu, Dnija 14. vietu, Vcija 22. vietu, Polija 37. vietu. Latvijas pozcija uzlabojs, jo ldz 2005. gadam palielinjs jaundzimuo paredzamais ma ilgums (dieml 2006. gad tas ir krities), auga iekzemes kopprodukts un izgltbas lmenis. Pc ekspertu viedoka, tas ir valstij oti patkams sasniegums, tomr nevar nordt uz lielu lcienu valsts attstb.

Pc ptniecbas institta Heritage Foundation veikt ptjuma rezulttiem Latvija pasaules ekonomisks brvbas reiting 2006. gad ieem 38. vietu. Saldzinot ar iepriekj gada reitingu Latvija ir pakpusies par trs vietm. Augsto 12. vietu ekonomisks brvbas reiting ieem Igaunija, bet Lietuva ierindota 26. pozcij. Igaunija un Lietuva raksturotas k prsvar brvas, bet Latvija k mreni brva. Heritage Foundation reiting izvrtta ekonomisk brvba pavisam 157 pasaules valsts. Indekss veidots, izvrtjot tdus faktorus k tirdzniecbas politika, nodoku slogs, valsts iejaukans ekonomiskajos procesos, monetr politika, kapitla plsmas un rvalstu investcijas, banku un finanu sektors, pauma tiesbas un korupcijas lmenis.

Globls konkurtspjas indekss (GKI) raksturo makroekonomisko situciju. Pasaules Ekonomikas foruma globlaj konkurtspjas sarakst Latvija 2006. gad iema 45. vietu 131 valstu vid, Igaunija 27. vietu, Lietuva 38. vietu. Konkurtspjgk tautsaimniecba pasaul ir ASV, kurai seko veice, Dnija, Zviedrija un Vcija. Latvijas konkurtspjas izpti veic LZA Ekonomikas institts un Rgas Ekonomikas augstskola.

Uzmjdarbbas konkurences indekss (UKI) raks-turo mikroekonomikas situciju un uzmjdarbbas konkurences sarakst Latvija 2006. gad atrads 54. viet, savukrt Lietuva 26. viet un Igaunija 39. viet. K norda eksperti, uzmjdarbbas jom Latvij nav vrojami btiski uzlabojumi un uzmji k lielkos rus attstbai nordjui korupciju, neticbu uz taisngu tiesu varu un valsts institciju birokrtisko attieksmi.

* Pc Centrls Statistikas prvaldes defincijas darba mekltji ir visas ts personas vecum no15 ldz 74 gadiem, kas vai nu ir vai nav reistrtas Nodarbintbas valsts aentr un uz kurm vienlaicgi izpilds sekojoi trs nosacjumi: kas nestrd un nav pagaidu prombtn no darba, aktvi mekl darbu, atraanas gadjum ir gatavas skt strdt. Darba mekltju skait ietilpst ar ts personas, kuras darbu nemeklja, jo darbu jau bija atraduas un uzska to trs mneu laik.

5. tabula. Nodarbintbas lmenis, %.

6. tabula. Darba mekltju patsvars ekonomiski aktvo iedzvotju kopskait, %.

11

Rdtji

Teritoriju attstbas vrtanai un analzei izmantoti Latvijas Republikas Centrls Statistikas prvaldes (CSP), Valsts kases, Valsts zemes dienesta, Nodarbintbas valsts aentras dati. Datu pieejamba par administratvajm teritorijm liel mr ietekmjusi prskat ietverto rdtju struktru, jo pieejamais rdtju loks ir ierobeots. Plaka statistisk informcija ir par reioniem, rajoniem un republikas pilstm, bet aurka par rajonu pilstm, novadiem un pagastiem. Analz iekautas pilstas, kurm ir Latvijas Republikas administratvs teritorijas statuss. Par novados ietilpstoajm pilstm CSP rcb analoisku datu nav, jo tdu izstrde nav ietverta Ministru kabineta apstiprintaj Valsts statistisks informcijas programm.

Prskat apkopota valsts statistikas informcija, kas atiras pc atskaites laika. Daa no tiem raksturo situciju konkrt brd gada skum vai gada beigs (aj prskat no 2002. gada skuma ldz 2007. gada skumam). Savukrt uzkrtie dati, kas raksturo gad notikuu procesu, tiek attiecinti uz gada periodu (aj prskat no 2002. ldz 2006. gadam). Piemram, iedzvotju skaits, iedzvotju vecumstruktra, demogrfisk slodze, iedzvotju blvums, bezdarba lmenis tiek attiecinti uz katra gada skumu. Strdjoo skaits pamatdarb un bezdarbnieku skaits attiecas uz katra gada beigm. Bet tdi rdtji k iekzemes kopprodukts, iedzvotju ienkuma nodoklis, nefinanu investcijas, dati par ekonomiski aktvajiem uzmumiem un uzmjsabiedrbm, k ar iedzvotju dabisk pieauguma saldo un migrcijas saldo raksturo konkrto gadu.

Iedzvotju ekonomisks aktivittes raksturoanai plnoanas reionos, pilstu un lauku pavaldbu grups izmantoti di rdtji tirgus sektora statistikas vienbu skaits, tai skait pa komercdarbbas formm, ekonomiski aktvo komersantu un komercsabiedrbu skaits, to daljums pa lieluma grupm, k ar nodarbinto skaits. Iedzvotju nosloanos labkljbas zi plnoanas reionos papildus iedzvotju ienkuma nodoka datiem raksturo informcija par mnea bruto darba samaksas lielumu.

Latvijas administratvais iedaljums izdevum ir skatts atbilstoi situcijai 2008. gada 1. janvr, aprinos ietverot 2007. gad izveidoto Lubnas novadu, kur apvienojs Lubnas pilsta un Indrnu pagasts, un Brocnu novadu jaunajs robes, kur 2007. gad iekvs Gaiu pagasts.

Teritoriju attstbas vrtana

Teritoriju socili ekonomisks attstbas lmea noteikanas metodika, izmantojot teritoriju attstbas indeksus, sekmgi lietota kop 2000. gada. Metodikas un iegto rezulttu analze rda, ka izstrdt metode

un izvlto rdtju loks reli un objektvi atspoguo teritoriju socili ekonomisks attstbas lmeni.

Teritoriju attstbas vrtanas proces tiek veikta teritoriju savstarpja saldzinana, konkrtas teritorijas attstbas pamatrdtji saldzinti ar rdtju vidjm vrtbm gan valst, gan reion. Atsevios gadjumos attstbas dinamika tiek aplkota, saldzinot pdj aplkojam gada rdtja vrtbu pret iepriekjo etru gadu vidjo vrtbu. Analizjamais laika periods ir pieci gadi no 2002. ldz 2006. gadam ieskaitot. Analiztas sakarbas starp atseviiem rdtjiem, tai skait starp teritorijas attstbas indeksu un iedzvotju skaitu.

Analzei izmantoti gan absoltie, gan relatvie rdtji. Attstbas pamatrdtji izteikti dads mrvienbs, t.sk. cilvkos, latos, procentos un procentpunktos un cits. Saldzinanai izmantotie rdtji aprinti gan uz 1 iedzvotju, gan uz 1000 iedzvotjiem.

Teritoriju attstbas indekss

Prakse ir pardjusi, ka dadu lmeu un veidu teritoriju socili ekonomisko lmeni vislabk raksturo sinttisks, t.i. visprints rdtjs teritorijas attstbas indekss. Attstbas indeksu nosaka, veicot svargko statistikas pamatrdtju standartizciju.

Standartiztos rdtjus aprina no skotnjiem rdtjiem, kuri raksturo teritoriju dados aspektos un izteikti cilvku, naudas, procentu vai cits rels vienbs. Standartizcijas rezultt skotnjs mrvienbas zd, td dadi rdtji kst savstarpji saldzinmi. Rdtjus var apvienot, izveidojot kopjo attstbas indeksu.

Rdtju standartizciju izdara ar formulu kur:

konkrt novrojuma objekta (teritorijas) standartizt vrtba;

standartizjamais rdtjs savs specifiskajs mrvienbs konkrt teritorij;

attiecg rdtja aritmtiskais vidjais attiecgaj teritoriju grup (aprina vai nu k svrto vidjo, vai divu absolto lielumu attiecbu);

standartnovirze, varicijas rdtjs, kuru aprina ar formulu

kur f ir statistiskais svars, parasti tas ir iedzvotju skaits teritorij.

TERITORIJU ATTSTBAS RDTJI UN ANALZES METODES

12

Standartizto rdtju vrtbas aprina katram attstbas pamatrdtjam, katrai teritorijai.

Teritoriju attstbas indeksu aprinanai nepie-cieamo statistikas rdtju sastvs un to nozmguma svari atspoguoti 7. tabul.

Katram rdtjam pc ekspertu vrtjuma pieirts noteikts nozmbas svars, ar aprinu, lai visu rdtju svaru summa btu 1. Katru standartizto rdtju pareizina ar attiecgo nozmbas svaru. Rezultt aprina attstbas indeksa komponentus, kuru summa veido teritorijas attstbas indeksu.

Attstbas indeksa apriniem skotnjos datus em no CSP, Valsts kases, Valsts zemes dienesta, Nodarbintbas valsts aentras, izmantojot gan gada uzkrjuos statistikas rdtjus (IKP, iedzvotju ienkuma nodoka apmrs, nefinanu investcijas), gan momenta statistikas rdtjus (demogrfiskie rdtji) pc stvoka uz apskatm gada skumu.

Aplkotais un ldz im izmantotais teritoriju attstbas indekss raksturo atsevio teritoriju apsteidzou vai atpaliekou attstbu, saldzinot ar citm teritorijm (pilstm, pagastiem, novadiem, rajoniem, reioniem). o attstbas indeksu aprinan izmanto konkrt gada datus, par kuru izdara attstbas lmea vrtjumu (gada attstbas indekss).

Teritoriju attstbas indeksu piemro: reionls attstbas valsts atbalsta programmas

izstrd, atbalsta diferencanai Eiropas Savienbas fondu

ldzfinansto paskumu ietvaros, Eiropas Savienbas, valsts atbalsta un citu finanu

instrumentu ietekmes uz teritoriju attstbu un ekonomisks efektivittes novrtan,

vietjo pavaldbu, rajonu pavaldbu un plnoanas reionu teritoriju attstbas saldzinan, vrtan, prognozan un cita veida teritoriju attstbas analz.

Teritoriju attstbas vrtanai pc obrd izmantots metodikas teritoriju attstbas indeksus aprina atsevii pc statusa un rdtju pieejambas viendabgm grupm plnoanas reioniem, rajoniem, pilstm un pagastiem.

Novadi, kuros ietilpst pilsta, tiek ieskaitti pilstu grup. Savukrt, ja novadu veido tikai pagastu teritorijas, tas tiek ieskaitts pagastu grup. Katras teritoriju grupas socili ekonomisks attstbas lmea noteikanai paredzts savs rdtju loks. Reionu un rajonu grup izmanto 8 rdtjus, pagastu grup 6, bet pilstu grup 4 rdtjus.

Teritorijas attstbas indeksus aprina kop 2000. gada. Palaik teritoriju attstbas indeksi ir aprinti astoiem gadiem no 1999. ldz 2006. gadam. izdevuma pielikum ir redzami pdjo piecu gadu perioda plnoanas reionu, rajonu, pilstu un pagastu grupu attstbas indeksi un rangi.

Attstbas indeksu veidojoo rdtju analze dod iespju noteikt galveno faktoru, kur nosaka teritorijas attstbas lmeni raksturojo indeksa vrtbu. Pamatrdtju vrtbas dod iespju raksturot teritoriju socili ekonomisks attstbas atirbas, t.sk. noteikt iedzvotjiem pievilcgas teritorijas, atspoguot iedzvotju nosloanos labkljbas zi, saldzint teritorijas nodarbintbas jom, k ar identifict citas reionls attstbas tendences.

Pavaldbas teritorijas attstbas indekss reiona ietvaros

Ceturto gadu, attiecgi pc 2003.2006. gada datiem, papildus katrai teritorijai aprintajam indeksam Latvijas mrog katrai pavaldbai tiek aprints ar attstbas indekss tikai sava plnoanas reiona ietvaros. Aprins veikts, apvienojot pilstas, novadus un pagastus konkrta reiona ietvaros vien kop. Reiona pavaldbu teritoriju attstbas indeksa aprinos par pamatu saldzinanai izmantotas attstbas pamatrdtja vidjs vrtbas konkrtaj reion, un tiek izmantoti etri rdtji: bezdarba lmenis, iedzvotju ienkuma nodoklis uz 1 iedzvotju, demogrfisks slodzes lmenis un pastvgo iedzvotju skaita izmaias pdjo piecu gadu laik.

Pavaldbu teritoriju attstbas indeksi reiona ietvaros aprinti ar mri sniegt pavaldbm plaku informciju, risinot plnoanas jautjumus reion, veicot attiecg reiona teritoriju attstbas saldzinanu, vrtanu, prognozanu un cita veida teritoriju attstbas analzi. is attstbas indekss papildina, bet neaizstj teritoriju attstbas indeksu, kas aprints teritoriju grupm atbilstoi viendabbas principam: pagasti, pilstas, rajoni, plnoanas reioni. Teritoriju attstbas indekss reiona ietvaros, k ar aprin izmantotie attstbas pamatrdtji piemrojami teritoriju attstbas atirbu raksturoanai reiona pilstu un reiona pagastu grups.

* Reistrto bezdarbnieku skaits pret darbspjas vecuma iedz-votjiem. Darbaspjas vecuma iedzvotji sievietes 1561 gads, vriei 1562 gadi.

7. tabula. Attstbas indeksa aprinanai izmantotie rdtji un to svari.

13

Plnoanas reionu teritorijas

Reionls attstbas plnoanai, koordincijai un pavaldbu sadarbbas nodroinanai Latvij ir izveidoti pieci plnoanas reioni* (skat. 8. tabulu un 2. attlu).

Pc teritorijas platbas mazkais ir Rgas reions tas aizem 16,2% valsts teritorijas. Nedaudz lielks ir Zemgales reions (16,6%). Prjo trs reionu teritoriju patsvars prsniedz 20%. Lielkais pc teritorijas platbas ir Vidzemes reions, t teritorija veido 23,6% no valsts kopjas teritorijas (skat. 9. tabulu un 3. attlu).

PLNOANAS REIONU TERITORIJAS UN PAVALDBAS

* Atbilstoi 2002. gada 9. aprl pieemtajam Reionls attstbas likumam un saska ar 2003. gada 23. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 133 Par plnoanas reionu teritorijm.

8. tabula. Plnoanas reioni un tajos ietilpstos administratvs vienbas.

2. attls. Plnoanas reionu teritorijas.

9. tabula. Plnoanas reionu teritorijas un to patsvars valsts kopj teritorij 2007. gada skum.

3. attls. Plnoanas reionu teritoriju patsvars valsts kopj teritorij 2007. gada skum, %.

14

Pavaldbas Latvij un plnoanas reionos

2008. gada 1. janvr Latvij pavisam bija 551 pa-valdba 26 rajonu un 525 vietjs pavaldbas: 7 re-publikas pilstu, 52 pilstu, 36 novadu un 430 pagastu pavaldbas*. Vietjo pavaldbu grupjums pilstu un lauku pavaldbs ir ds: 7 republikas pilstu un 70 pilstu un pilstnovadu pavaldbas, 448 pagastu un lauku novadu pavaldbas.

Ceturt daa no vism Latvijas vietjm pavaldbm ietilpst Latgales reion (134). Vidzemes reion ir 123 pavaldbas, Kurzemes reion 98, Zemgales reion 95 pavaldbas. Pc pavaldbu skaita vismazkais ir Rgas reions, kur ir 75 pavaldbas. Savukrt, Rgas reion ir lielkais pilstu skaits 20 pilstas, Vidzemes un Kurzemes reion 16 pilstas katr, Latgales reion 14 pilstas, Zemgales reion 11 pilstas (skat. 4. attlu).

Rgas reion ir lielkas pavaldbas pc iedzvotju skaita. 2007. gada skum vidji vien vietj pavaldb Rgas reion bija 14,6 tkst. iedzvotju, kas ir 57 reizes vairk nek prjos reionos. Kurzemes reion vien pavaldb dzvoja vidji 3,2 tkst. iedzvotju, Zemgales reion 3,0 tkst., Latgales reion 2,6 tkst. un Vidzemes reion 1,9 tkst. iedzvotju.

Saldzinot lielo pavaldbu skaitu ar nelielo valsts iedzvotju skaitu (2,3 milj. 2007. gada skum), jsecina, ka Latvij caurmr ir mazas pavaldbas. Vidji vien pavaldb dzvo 4,3 tkst. cilvku, bet tikai lauku pavaldbs (pagasti un lauku novadi) trs reizes mazk 1,5 tkst. cilvku. Latvijas pavaldbas pc iedzvotju skaita ir oti atirgas. Pc CSP datiem 2007. gada skum lielkaj pavaldb Rg dzvoja 722 485 iedzvotji jeb 31,7% valsts iedzvotju, bet mazkaj pavaldb Kalncempju pagast 272 iedzvotji.

Ar pavaldbu teritoriju grupu ietvaros ir ievrojamas atirbas pc iedzvotju skaita. Republikas pilstu grup mazk pilsta ir Rzekne ar 36 345 iedzvotjiem, 20 reizes mazka nek Rga. Rajona pilstu grup lielk un mazka pilsta pc iedzvotju skaita atiras 23 reizes: lielkaj pilsta dzvo 27 465 iedzvotji (Valmiera), mazkaj 1176 iedzvotji (Subate ar lauku teritoriju). Lielkais novads ir Ogres novads (29 481 iedzvotji), mazkais Ciblas novads (1421 iedzvotjs). Pagastu grup lielkais ir ekavas pagasts (12 825 iedzvotji), mazkais Kalncempju pagasts (272 iedzvotji). Bet, neatkargi no teritorijas lieluma un iedzvotju skaita, katrai pavaldbai ir jnodroina likumdoan noteikts pavaldbu funkcijas.

Latvij ir daudz vietjo pavaldbu (pilstu, novadu un pagastu pavaldbu) ar nelielu iedzvotju skaitu 38% pavaldbu iedzvotju skaits ir mazks par 1000. 35% pavaldbu iedzvotju skaits ir no 1000 ldz 2000 un 16% no 3000 ldz 5000. Tikai 10% pavaldbu iedzvotju skaits ir 5000 un vairk, ajs pavaldbs dzvo 71% no Latvijas iedzvotju kopskaita.

Skatot tikai lauku pavaldbas, jatzm, ka to vid ir 200 pavaldbas, kuru iedzvotju skaits ir mazks par 1000, un 174 pavaldbas ar iedzvotju skaitu no 1000 ldz 2000. Tikai 13 pavaldbs iedzvotju skaits ir lielks par 5000 (skat. 10. tabulu).

Lielkais lauku pavaldbu skaits, kurs iedzvotju skaits mazks par 1000, ir Latgales reion 72 pavaldbas. Vidzemes reion tdu lauku pavaldbu skaits ir 49, Kurzemes reion 38, Zemgales reion 31 un Rgas reion 11. Savukrt lauku pavaldbas ar 5000 un vairk iedzvotjiem prsvar atrodas Rgas reion 9, pa divm dm pavaldbm atrodas Zemgales reion un Latgales reion. Vidzemes un Kurzemes reion tik lielas pavaldbas nav (skat. 11. tabulu).

* 2007. gada 1. janvr 553 pavaldbas 26 rajonu un 527 vietjs pavaldbas: 7 republikas pilstu, 53 pilstu, 35 novadu un 432 pagastu pavaldbas. Prskata izdoanas brd 2008. gada 1. septembr 550 pavaldbas 26 rajonu un 524 vietjs pavaldbas: 7 republikas pilstu, 52 pilstu, 37 novadu un 428 pagastu pavaldbas.

4. attls. Pilstu un pagastu grupu pavaldbu skaits plnoanas reionos 2008. gada skum.

10. tabula. Pagastu un lauku novadu sadaljums pc iedzvotju skaita 2007. gada skum.

11. tabula. Pagastu un lauku novadu sadaljums pc iedzvotju skaita plnoanas reionos 2007. gada skum.

15

Administratvi teritorils reformas ietvaros valst notiek pavaldbu apvienoans un ldz 2008. gada 1. janvrim Latvij izveidoti 36 novadi. 18 novadu centri ir pilstas, savukrt 18 novadus veido tikai pagastu teritorijas. Visvairk novadu, kuros ietilpst pilsta, atrodas Rgas reion 7. Nedaudz mazks to skaits ir Latgales reion 5 un Kurzemes reion 4. Zemgales reion un Vidzemes reion ir pa 1 novadam, kura centrs ir pilsta.

Lauku novadi jeb novadi, kuru teritorijs nav pilstu, visvairk ir Rgas reion 8, Zemgales reion ir 4 di novadi, Vidzemes un Latgales reion 3 katr. Kurzemes

reion nav novadu, kurus veido tikai pagastu teritorijas. Jatzm, ka ne visi novadi ir veidoti divm vai vairkm pavaldbm apvienojoties. Rgas reion da gadjumu par novadiem prdvti iepriek pastvjuie pagasti, jo tiem ir pietiekami attstta infrastruktra pavaldbu funkciju veikanai un laba attstbas dinamika.

2007. gad Latvijas pavaldbu konsolidt budeta kopjie iemumi bija 1428,89 milj. Ls, pavaldbu pamatbudeta iemumi (neto) 1327,02 milj. Ls, pa valdbu specil budeta iemumi (neto) 101,88 milj. Ls*.

PLNOANAS REIONU SALDZINOS RAKSTUROJUMS

Demogrfisk situcija Latvijas plnoanas reionos aj prskat ir raksturota piecu gadu period. Uzkrtie rdtji analizti period no 2002. ldz 2006. gadam, savukrt momenta rdtji no 2002. gada skuma ldz 2007. gada skumam. Analzei izmantoti di pamatrdtji: iedzvotju skaits, iedzvotju skaita izmaias un to ietekmjoie faktori, proti, iedzvotju dabisk kustba un migrcija. Demogrfisks slodzes lmenis raksturots saistb ar izmaim iedzvotju galvenajs vecuma grups un ar demogrfisko prognozi.

Iedzvotju skaits

2007. gada skum Latvij bija 2 milj. 281,3 tkstoi iedzvotju. Pc iedzvotju skaita un patsvara kopj iedzvotju skait valst starp plnoanas reioniem ir vrojamas btiskas atirbas. To galvenokrt nosaka Rgas reiona, it pai galvaspilstas relatvi lielais iedzvotju skaits.

2007. gada skum Rgas reion dzvoja 1 milj. 95,7 tkst. iedzvotju jeb gandrz puse (48,0%) no visiem Latvijas iedzvotjiem. Divas tredaas no Rgas reiona ir galvaspilstas iedzvotji. Rg dzvo katrs treais Latvijas iedzvotjs, jeb 31,7% no valsts iedzvotju kopskaita. Pc iedzvotju skaita starp prjiem etriem plnoanas reioniem nav pai lielas atirbas, un iedzvotju patsvars ir 1116% no valsts iedzvotju kopskaita. Otrais lielkais Latvijas reions pc iedzvotju skaita ir Latgales reions (354,6 tkst. jeb 15,7% no visiem valsts iedzvotjiem). Tlk seko Kurzemes un Zemgales reions. Vismazkais pc iedzvotju skaita ir Vidzemes reions 240,3 tkst. iedzvotju, kas veido valsts iedzvotju desmito dau (10,5%, sk. 12. tabulu un 5. attlu).

Analizjam laika period no 2002. ldz 2007. gada skumam Vidzemes reiona, Kurzemes reiona un Latgales reiona iedzvotju patsvars valsts kopj iedzvotju skait ir samazinjies, Zemgales reiona saglabjies 2002. gada lmen, bet Rgas reion palielinjies par 0,8 procentpunktiem.

DEMOGRFISK SITUCIJA

12. tabula. Plnoanas reionu iedzvotju skaits un to patsvars valsts iedzvotju kopskait 2007. gada skum.

5. attls. Plnoanas reionu iedzvotju skaita patsvars valsts iedzvotju kopskait 2007. gada skum, %.

* Oficilie mnea prskati Valsts kases mjas lap (2007. gada janvris decembris).

16

Iedzvotju blvums

Iedzvotju skaita samazinjums atspoguojas uz iedzvotju blvuma rdtjiem tas samazins. 2007. gada skum Latvij iedzvotju blvums bija vidji 35,3 cilvki uz 1 km2, bet 2002. gada skum is rdtjs bija nedaudz lielks 36,3 cilvki uz 1 km2. Saldzinjumam Eiropas Savienbas 27 valstu vidjais iedzvotju blvums ir 115 cilvki uz 1 km2.

Vislielkais iedzvotju blvums Latvij ir Rgas reion 104,9 iedzvotji uz 1 km2, kas ir trs reizes lielks nek vidjais blvums valst. Vismazk apdzvotais ir Vidzemes reions, kur iedzvotju blvuma rdtjs ir 15,8 cilvki uz 1 km2. Iedzvotju blvums Rgas reion un Vidzemes reion atiras gandrz 7 reizes. Prjos trs reionos iedzvotju blvums ir saldzinoi ldzgs 2327 cilvki uz 1 km2. (skat. 13. tabulu un 6. attlu). Atirba starp reioniem pc iedzvotju blvuma nav tik btiska, ja aprinos neem vr republikas pilstu iedzvotjus (skat. 7. attlu). Iedzvotju blvums k statistikas rdtjs savu nozmi saglab viengi lielo teritoriju saldzinjumos, bet mazku teritoriju vrtanai tas kst neobjektvs tdm administratvajm vienbm k pilstas ar lauku teritoriju statistika dieml nenodala pilstas teritoriju no lauku teritorijas.

Iedzvotju skaita izmaias

CSP apkopotie demogrfisks statistikas dati liecina, ka Latvijas iedzvotju skaits vl aizvien turpina samazinties gan valst kopum, gan katr reion atsevii. 2007. gada skum Latvij dzvoja 2 milj. 281,3 tkst. cilvku jeb par 13,3 tkst. mazk nek pirms gada. Piecu gadu laik no 2002. ldz 2007. gada skumam Latvijas iedzvotju skaits ir samazinjies par 64,5 tkst. Absoltos skaitos lielks iedzvotju skaita izmaias vrojamas Latgales reion, kur iedzvotju skaits samazinjies par 23,6 tkst. t ir tre daa no kopj iedzvotju skaita samazinjuma valst. Mazkais iedzvotju skaita samazinjums bija Zemgales reion par 7,4 tkst. Kurzemes, Vidzemes un Rgas reion iedzvotju skaits sarucis gandrz par 11 tkst. iedzvotjiem katr (skat. 14. tabulu un 8. attlu).

13. tabula. Iedzvotju blvums plnoanas reionos 2007. gada skum, cilv./km2.

6. attls. Iedzvotju blvums plnoanas reionos 2007. gada skum.

7. attls. Iedzvotju blvums plnoanas reionos 2007. gada skum, neiekaujot republikas pilstas.

14. tabula. Iedzvotju skaits plnoanas reionos 2002.2007. gada skum, tkst.

17

Iedzvotju skaita izmaiu tempu labk raksturo relatvais rdtjs, kuru aprina, dalot iedzvotju skaita izmaias piecu gadu period pret iedzvotju skaitu perioda skum un izsakot to procentos. is rdtjs dod ar iespju izdalt reionus, kuri iedzvotjus zaud vai piesaista straujk. Saldzinot ar 2002. gada skumu Latvijas reionu vid pastvgo iedzvotju skaits visvairk sarucis Latgales reion par 6,2%. Nedaudz lnks is process bijis Vidzemes reion iedzvotju skaits samazinjies par 4,7%, un Kurzemes reion par 3,5%. Relatvi mazk iedzvotju skaits samazinjies Zemgales reion par 2,5%. Labvlgka situcija bijusi Rgas reion, kur iedzvotju skaits samazinjies vismazk par 1,0% (skat. 15. tabulu un 9. attlu). Rgas reion iedzvotju skaita samazinjumu daji kompensja iedzvotju skaita palielinjums pavaldbs galvaspilstas tuvum. aj period iedzvotju skaits Rgas rajon palielinjies par 15,9 tkst., bet Ogres rajon par 1,0 tkst.

Iedzvotju skaita samazinjuma tempi pdjo piecu gadu laik valst kuvui lnki. Period no 1998. ldz 2003. gada skumam iedzvotju skaits valst kopum samazinjs par 3,7%, bet period no 2002. ldz 2007. gada skumam par 2,7%. Iedzvotju skaita izmaiu temps valst palicis lnks par 0,9 procentpunktiem, tai skait Rgas reion par 2,9 procentpunktiem. Apskatma laika period Kurzemes reion iedzvotju skaita samazinjuma temps saglabjies 3,5 procentpunktu lmen, bet Latgales, Vidzemes un Zemgales reion tempi gan ir patrinjuies (attiecgi par 1,5, 1,2 un 0,7 procentpunktiem).

Saldzinot ar iepriekjo gadu 2002. gad iedzvotju skaits valst samazinjs par 0,61%, 2003. gad par 0,53%, 2004. gad par 0,55%, 2005. gad par 0,51%. 2006. gad iedzvotju skaita samazinjuma temps 0,58% no iedzvotju kopskaita bija lielks nek

iepriekj gad. Iedzvotju skaita samazinjuma tempi valst pa gadiem svrsts, tpat ar izmains ietekmjuo faktoru attiecba. Iedzvotju skaita samazinanos galvenokrt ietekmjusi iedzvotju dabisk kustba. No kopja iedzvotju skaita dabisks kustbas rezultt laika posm no 2002. ldz 2006. gadam iedzvotju skaits samazinjies par 0,53%, 0,49%, 0,50%, 049% un 0,47%, savukrt migrcijas rezultt par 0,08%, 0,04%, 0,05%, 0,02% un 0,11% (skat. 10. attlu).

8. attls. Iedzvotju skaita dinamika plnoanas reionos 2002.2007. gada skum, tkst.

15. tabula. Iedzvotju skaita izmaias plnoanas reionos sldoos piecu gadu periodos, %.

9. attls. Iedzvotju skaita izmaias plnoanas reionos no 2002. ldz 2007. gada skumam.

10. attls. Iedzvotju skaita izmaias Latvij un ts ietekmjoie faktori 2002.2006. gad, cilv.

18

Viena gada ietvaros, saldzinot 2006. un 2007. gada skuma datus, iedzvotju skaits Latgales reion samazinjies par 1,47%, Vidzemes reion par 1,12%, Kurzemes reion par 0,78%, Zemgales reion par 0,61% un Rgas reion par 0,12% (valst vidji par 0,58%). Galveno iedzvotju skaita samazinjumu ietekmjuo faktoru attiecba pa reioniem atiras. Latgales, Zemgales un Rgas reion iedzvotju skaita samazinjumu pamat nodroinja negatvs dabiskais pieaugums, Vidzemes un Kurzemes reion viendas daas gan migrcija, gan dabiskais pieaugums.

No 2002. ldz 2005. gadam Latvij migrcijas ietekme uz iedzvotju skaita samazinanos saruka ik gadu, bet 2006. gad ievrojami palielinjs starpvalstu migrcijas negatvais saldo un migrcijas rezultt iedzvotju skaits samazinjs par 2451 cilvku (2005. gad par 564 cilvkiem). Iedzvotju migrcijas patsvars kopj iedzvotju skaita samazinjum btiski pieauga no 0,02% 2005. gad ldz 0,11% 2006. gad.

Iedzvotju dabisk kustba

Pc CSP defincijas iedzvotju dabiskais pieaugums ir starpba starp noteikt laika posm dzimuo un miruo skaitu. Iedzvotju skaita samazinjums vai palielinjums dabisks kustbas d ir btisks visprjs un katras atsevias teritorijas attstbas indikators, kas liecina par teritorijas attstbas iespjm. Iedzvotju dabisk pieauguma koeficients raksturo tendences dabiskaj kustb, k ar dod iespju saldzint teritorijas. Dabisk pieauguma koeficients ir iedzvotju dabisk pieauguma (samazinjuma) attiecba pret gada vidjo iedzvotju skaitu, izteikts uz 1000 iedzvotjiem.

Latvij kop 1991. gada ir negatva iedzvotju dabisks kustbas bilance. Pdjos piecos gados dabisks kustbas saldo vai miruo prsvars par dzimuajiem nedaudz samazinjies (skat. 16. tabulu un 11. attlu).

Pozitvi, ka demogrfiskaj situcij Latvij pdjos gados iezmjusies dzimstbas lmea pieauguma tendence. CSP dati liecina, ka 2006. gad valst piedzima 22 264 brni, kas ir par 2220 brniem

vairk nek 2002. gad. 2006. gad valst bija pdjos desmit gados lielkais dzimuo brnu skaits, kad uz 1000 iedzvotjiem piedzima 9,7 brni (2002. gad 8,6 brni). Pc dzimuo skaita uz 1000 iedzvotjiem 2006. gad Latvijas reionus var sakrtot di: Rgas reions 10,5, Kurzemes reions 9,9, Zemgales reions 9,7, Vidzemes reions 8,8 un Latgales reions 8,0 brni.

Vidjais brnu skaits, kas vartu piedzimt sievietei vias dzves laik, ja dzimstba katr vecum saglabtos apskatm perioda lmen (summrais dzimstbas koeficients) 2006. gad bija 1,353, lielks nek 2002. ga d 1,232, tomr mazks nek paaudu nomaiai nepiecieamais lielums 2,12,2 (skat. 17. tabulu).

Pdjos gados mirstbas lmenis Latvij ir palielinjies, ko apstiprina mirstbas visprj koeficienta pieaugums. Mirstbas visprjais koeficients ir gada laik miruo skaita attiecba pret vidjo iedzvotju skaitu noteikt teritorij, rinot uz 1000 iedzvotjiem. 2002. gad tas bija 13,9, bet 2006. gad 14,5. 2006. gada mirstbas visprjais koeficients valst vidji ir sliktkais pdjo desmit gadu period. Latvijas reionu vid lielkais miruo skaits uz 1000 iedzvotjiem bija Latgales reion 18,0 cilvki. Daos Latgales rajonos rdtji pusotru reizi prsniedza vidjo rdtju valst Krslavas rajon miruo skaits sasniedza lmeni 21,7, Ludzas rajon 21,5 un Rzeknes rajon 21,3 uz 1000 iedzvotjiem.

Laika posm no 2002. ldz 2006. gadam vrojama iedzvotju dabisks kustbas negatv rdtja vrtbas pakpeniska samazinans. 2002. gad dabisks kustbas rezultt iedzvotju skaits valst samazinjs par 12 454 cilvkiem, 2006. gad par 10 834. Tomr vidji katru gadu Latvij uz 1000 iedzvotjiem mirui par 5 cilvkiem vairk nek piedzimui. Apskatmaj laika

16. tabula. Iedzvotju dabisk kustba plnoanas reionos 2002.2006. gad, cilv.

11. attls. Iedzvotju dabisks kustbas dinamika plnoanas reionos 2002.2006. gad, cilv.

17. tabula. Dzimstbas tendences Latvij 2002.2006. gad.

19

posm kopum dabisks kustbas pozitvas prmaias notikuas Rgas reion un pavisam nedaudz Kurzemes reion, citos reionos palielinjies miruo prsvars pr dzimuajiem (skat. 18. tabulu un 12. attlu).

Iedzvotju ilgtermia migrcija

Par iedzvotju ilgtermia migrciju* CSP apkopo Pilsonbas un migrcijas lietu prvaldes informciju. Izbraukuo un iebraukuo iedzvotju starpba veido migrcijas saldo. Tas ir uzskatms par vienu no btiskkajiem teritorijas pievilcbu raksturojoiem rdtjiem.

2002.2006. gada period kopum Latvij starpvalstu ilgtermia migrcijas saldo ir bijis negatvs. Pdjo piecu gadu laik izbraukuo skaits viena gada ietvaros palielinjies par gandrz 2 tkstoiem. Tendence izbraukuo skaitam samazinties tika prtraukta 2006. gad, kad, saldzinot ar 2005. gadu, no valsts izbraukuo skaits vairk nek dubultojs. Ar nolku maint pastvgo dzvesvietu no valsts aizbraukuo personu skaits 2005.gad sasniedza 2450, bet 2006. gad 5252 cilvkus (skat. 19. tabulu un 13. attlu).

Savukrt, uz pastvgu dzvi vai vismaz uz vienu gadu no citm valstm 2006. gad Latvij ierads 2801 cilvks, t.i., par 915 cilvkiem vairk nek 2005. gad un par 1373 cilvkiem vairk nek 2002. gad. Migrcijas rezultt 2002. gad valsts iedzvotju skaits samazinjs par 1834 iedzvotjiem, savukrt 2006. gad par 2451 cilvku.

Saldzinot ar iepriekjo gadu migrcijas saldo 2006. gad palielinjs etras reizes. Pc CSP viedoka, tas nozm, ka Latvijas iedzvotji, prceoties uz dzvi cits valsts, 2006. gad lielk skait gadjumu nek iepriekjos gados informjui par to dzvesvietas deklaranas iestdes. Kopum laika posm no 2002. ldz 2006. gadam starpvalstu ilgtermia migrcijas d iedzvotju skaits valst samazinjs gandrz par 7 tks-toiem.

2006. gad iedzvotju skaits gan starpvalstu, gan starpreionu migrcijas d palielinjs tikai Rgas reion (par 2147 iedzvotjiem), prjos etros reionos samazinjs. Analizjam laika period kopum Rgas reion migrcijas rezultt iedzvotju skaits pieauga par 10 578 cilvkiem. Migrcijas saldo Rgas reion ir pozitvs jau kop 2003. gada un to nosaka iebraukuo prsvars par izbraukuajiem Rgas rajon un Ogres rajon. Latvijas rajonu vid 2006. gad kopjais iedzvotju migrcijas saldo ar pozitvu zmi

* Atbilstoi ANO rekomendcijm ilgtermia migranti ir personas, kuras ierodas valst, lai paliktu taj uz pastvgu dzvi vai uz laiku, kas viends vai ilgks par vienu gadu, k ar personas, kas izbrauc no kdas valsts uz citu valsti ar nolku uzturties tur pastvgi vai ar vienu gadu un ilgk. is uzturans ilguma kritrijs auj noirt ilgtermia migrantus no citm valsts robeu rsojoajm personu grupm, piemram, tristiem. Tiek izirta rj (starpvalstu) un iekj (valsts ietvaros) migrcija. Iekjs migrcijas statistik netiek uzskaitta personas dzvesvietas maia vienas pilstas, pagasta vai novada robes.

18. tabula. Iedzvotju dabiskais samazinjums plno-anas reionos 2002.2006. gad, rinot uz 1000 iedz-votjiem, cilv.

12. attls. Iedzvotju dabiskais samazinjums plno-anas reionos 2002.2006. gad, rinot uz 1000 iedz-votjiem.

19. tabula. Iedzvotju starpvalstu ilgtermia migrcija Latvij 2002.2006. gad, cilv.

13. attls. Iedzvotju starpvalstu ilgtermia migrcija Latvij 2002.2006. gad, cilv.

20

bija Rgas rajon (4213 cilvki), Ogres rajon (598), Jelgavas rajon (87) un Ventspils rajon (3). Republikas pilstu vid migrcijas saldo pozitva vrtba bija Jelgav un Jrmal, kur iedzvotju skaits palielinjs attiecgi par 163 un 117 iedzvotjiem. Rg migrcijas saldo bija negatvs. Iemesls arvien vairk iedzvotju par dzvesvietu izvlas Piergu, bet strdt, mcties, iepirkties, krtot darjumus un pavadt dau brv laika turpina Rg (skat. 20. tabulu un 14. attlu).

Latvij pdjo piecu gadu laik ir palielinjuies starpvalstu ilgtermia migrcijas tempi. 2002. gad, rinot uz 1000 iedzvotjiem, no Latvijas aizbrauca vidji 0,8 cilvki, bet 2006. gad 1,1 cilvks. pai strauji, gandrz piecas reizes, saldzinot ar iepriekjo gadu, palielinjies migrcijas saldo lielums 2006. gad (sk. 21. tabulu un 15. attlu).

Pc CSP starpvalstu migrcijas datiem, imigrcij bija vrieu (54,6%), bet emigrcij sievieu (53,5%) prsvars. Starpvalstu migrcijas rezultt Latvija 2006. gad ieguva 437 brnus 04 gadu vecum. Jauna iezme starpvalstu migrcij ir mazgadgu (ldz 5 gadu

vecumam) brnu imigrcija. CSP eksperti liecina, ka daudzos gadjumos rzems strdjoajiem Latvijas iedzvotjiem piedzimuie brni tiek nodoti Latvij palikuo imenes loceku vai citu radinieku aprp. Savukrt, 2006. gad Latvija zaudja 2270 darbspjas vecuma iedzvotjus (1564 gadu vecum).

2006. gad iedzvotju starpvalstu migrcijas rezultt latvieu skaits valst samazinjs par 695 cilvkiem, krievu par 1282, ukraiu par 287, baltkrievu par 198 cilvkiem. Turpret migrcijas rezultt par 79 cilvkiem palielinjs lietuvieu skaits valst, par 45 igauu, par 115 vcieu, par 31 zviedru, par 37 du skaits.

Pc darbaspka eogrfisk mobilittes ptjuma* datiem, darbaspka migrcija no Latvijas uz citm, galvenokrt uz Eiropas Savienbas valstm, visbiek ir migrcija bez pastvgs dzvesvietas maias, lai ar prombtne var bt ilga. Visbiek vlanos braukt strdt uz rvalstm izteikui jauniei vecum ldz 24 gadiem, galvenokrt pamatizgltbu un vidjo visprjo izgltbu ieguvuie vriei. K vissvargko iemeslu,

* Darbaspka eogrfisk mobilitte - Rga: Eiropas Savienbas struktrfondu Nacionls programmas Darba tirgus ptjumi, Latvijas Universitte, 2007.

20. tabula. Iedzvotju ilgtermia kopjs migrcijas saldo plnoanas reionos 2002.2006. gad, cilv.

14. attls. Iedzvotju ilgtermia kopjs migrcijas saldo dinamika plnoanas reionos 2002.2006. gad, cilv.

21. tabula. Iedzvotju ilgtermia kopjs migrcijas saldo plnoanas reionos 2002.2006. gad, rinot uz 1000 iedzvotjiem, cilv.

15. attls. Iedzvotju ilgtermia kopjs migrcijas saldo plnoanas reionos 2002.2006. gad, rinot uz 1000 iedzvotjiem.

21

kpc vlas doties uz rvalstm strdt, respondenti ir nordjui augstku atalgojumu (87,4%). Daudzi respondenti ar uzskata, ka rvalsts ir labki darba apstki un socils garantijas. Nozmga motivcija, pai jaunko vecumgrupu vid, ir vlme iegt pieredzi un nodroint sev lielkas izaugsmes iespjas nkotn. Pieredzes iegana biei ir saistta ar ar valodas mcanos. Raksturgi ir tas, ka jaunks vecumgrupas ir mobilkas, td to patsvars rvalsts strdjoo kopskait ir lielks. Veikto aptauju dati liecina, ka visbiek respondenti k darba migrcijas mra valstis minjui Lielbritniju, riju, Vciju un ASV. Migrcijas teritorilais sadaljums liecina, ka Rgai ir ievrojami intensvkas migrcijas saiknes ar rvalstm nek prjm Latvijas pilstm un rajoniem. Latvijas Universittes ptnieki prognoz, ka nkamajos 5 gados emigrcijas apjoms visdrzk pakpeniski samazinsies, kas saistts ar vismobilk vecuma iedzvotju skaita neizbgamo sarukumu Latvij un darba samaksas palielinanos arvien mazka darbaspka piedvjuma d. faktora ietekm sagaidms ar tas, ka pieaugs atpakabraucju patsvars.

Analizjot valsts iedzvotju iekjo migrciju Latvij, redzams, ka 2006. gad pastvgo dzvesvietu no vienas administratvs teritorijas uz citu mainjui 52,5 tkst. cilvku (2002. gad 31,4 tkst.). Izvrtjot iekzemes migrcijas plsmas, k galvenais prcelans motvs tiek mints imenes apstki, pc tam seko darbs un mcbas. Analizjot migrantu plsmas pdjo 10 gadu laik, Latvijas Universittes ptnieki konstatja, ka Vidzem (60%), Kurzem (66%), Zemgal (61%) un Latgal (69%) migranti galvenokrt prvietojuies sava reiona robes, Rg visvairk iebraukui no Piergas (32%) un Pierg no Rgas (65%). Visai izteikta ir tendence prcelties dzvot uz Rgu vai Piergas teritorijm. Pdj gada laik saglabjus iepriekjs tendences pieaugt migrcijas intensittei starp Rgu un Piergu. T, piemram, pc CSP datiem 2006. gad uz dzvi Rg no Zemgales reiona prcls 1741 cilvks, no Latgales reiona 1609, no Vidzemes reiona 1404, no Kurzemes reiona 1304, bet no Piergas 3992 cilvki.

Demogrfisk slodze

Demogrfisk slodze ir rdtjs, kas raksturo brnu un pensijas vecuma iedzvotju attiecbu pret 1000 darbspjas vecuma iedzvotjiem. Pastvgo iedzvotju skaita sadaljums pa trijm galvenajm vecuma grupm ldz darbspjas, darbspjas un virs darbspjas vecuma 2002. un 2007. gada skum nordts 22. tabul.

Pavaldbas attstbas zi svargi raksturot iedzvotju sadaljumu dads vecuma grups, it pai izdalot iedzvotjus darbspjas vecum, jo tas liecina par nodarbintbas attstbas perspektvm vai norda uz darbaspka resursu trkumu. Augstkais darbspjas vecuma iedzvotju patsvars 2007. gada skum bija Rgas reion (66,0%), tam sekoja Zemgales un Latgales reions (65,2% katr), Kurzemes reions (64,2%), bet zemkais rdtjs bija Vidzemes reion (63,9%). Piecu gadu laik valst darbspjas vecuma iedzvotju skaits palielinjies par 64,7 tkst., ldz ar to darbspjas vecum

iedzvotju patsvars kopj iedzvotju skait valst palielinjs no 60,8% 2002. gada skum ldz 65,3% 2006. gada skum.

Darbspjas vecuma iedzvotju patsvars ievrojami palielinjies Vidzemes, Latgales un Zemgales reion (attiecgi par 5,4, 5,2 un 4,9 procentpunktiem). Nedaudz mazk darbspjas vecum iedzvotju patsvars palielinjies Kurzemes un Rgas reion (attiecgi par 4,4 un 4,1 procentpunktu). 2007. gada skum Rgas reion bija mazkais iedzvotju ldz darbspjas vecumam patsvars, bet lielkais iedzvotju darbspjas vecum patsvars. Savukrt, Latgales reions uz prjo reionu fona izceas ar iedzvotju pensijas vecum lielko patsvaru (21,4%).

Demogrfisks slodzes rdtju pilngkai izvrtanai jem vr attiecba starp brnu un pusaudu un pensijas vecuma cilvku skaitu, kas raksturo paaudu nomaias struktru. Absoltos skaitos iedzvotju skaits pensijas vecum Rgas un Latgales reion 1,6 reizes prsniedza brnu un pusaudu skaitu, Vidzemes reion 1,4 reizes, bet Kurzemes un Zemgales reion 1,3 reizes.

Pdjo piecu gadu laik valst brnu un pusaudu skaits 014 gadu vecum samazinjs vairk k par 72,0 tkst., patsvars valsts iedzvotju kopskait samazinjs no 16,6% 2002. gada skum ldz 14,0% 2007. gada skum. 2007. gada skum plnoanas reionu vid mazkais brnu un pusaudu skaita patsvars bija Rgas reion 13,2%, lielkais Kurzemes reion 15,5%. is rdtjs Latgales reion bija 13,4%, Zemgales reion 15,1% un Vidzemes reion 14,9%. Iedzvotju ldz darbspjas vecumam patsvara samazinjums kopj iedzvotju skait saistts ar dzimstbas lmea samazinanos valst, un tas var radt negatvas sekas tuvkajos gados samazinsies darbspjas vecuma iedzvotju skaits, pieaugs virs darbspjas vecuma iedzvotju skaits un rezultt bs vrojams demogrfisks slodzes pieaugums.

Pensijas vecuma iedzvotju patsvars ir lielks par brnu un pusaudu patsvaru iedzvotju kopskait un to starpba arvien palielins. 2002. gada skum valst starpba starp brnu un pensijas vecuma iedzvotju patsvaru bija 6,0 procentpunkti, 2007. gada skum par 0,8 procentpunktiem lielks, jo brnu un jaunieu patsvars samazinjies straujk nek pensijas vecuma

22. tabula. Iedzvotju sadaljums atbilstoi vecuma grupm plnoanas reionos 2002. un 2007. gada skum, patsvars iedzvotju kopskait, %.

22

iedzvotju patsvars. Piecu gadu laik Vidzemes reion pensijas vecuma iedzvotju patsvara prsvars palielinjies par 3,0 procentpunktiem, Zemgales reion par 1,9 procentpunktiem, Kurzemes reion par 1,6 procentpunktiem, Latgales reion par 1,1 procentpunktu, bet Rgas reion samazinjies par 0,3 procentpunktiem. Rgas reion piecu gadu laik pensijas vecuma iedzvotju patsvars kopj iedzvotju skait reion samazinjies straujk (par 2,2 procentpunktiem) nek brnu un pusaudu patsvars (par 1,9 procentpunktiem).

Izmaias iedzvotju vecumstruktr ietekmjusi ar demogrfisks slodzes rdtjus. Demogrfisk slodze Latvij pdjos gados ir diezgan ievrojami samazinjusies (skat. 23. tabulu, 16. un 17. attlu).

2007. gada skum valst uz 1000 darbspjas vecuma iedzvotjiem vidji bija 531,2 brni, pusaudi un pensijas vecuma iedzvotji. Kop 2002. gada skuma demogrfisks slodzes lmenis samazinjs gan valst kopum, gan visos reionos: Vidzemes un Latgales reion par 20% katr, Zemgales reion par 19%, Kurzemes reion par 17% un Rgas reion par 16%. Augstkais demogrfisks slodzes rdtjs saglabjs Vidzemes reion, savukrt zemkais Rgas reion. Demogrfisks slodzes samazinans notika galvenokrt zemas dzimstbas d, bet to ietekm ar iedzvotju novecoans un pensionans vecuma pieaugums.

Iedzvotju kopuma novecoans pakpi labi raksturo iedzvotju vidj vecuma rdtji. 2004. gada skum Latvij dzvojoo iedzvotju vidjais vecums bija 39,8 gadi, bet 2007. gada skum 40,4 gadi. Ttad, no 2004. ldz 2007. gada skumam vidja vecuma rdtjs pieaudzis par 0,2 gadiem katru gadu. Iedzvotju novecoans procesi ir aktuli vism valsts teritorijm. Lielkais vidjais vecums 2007. gada skum bija Latgales reiona rajonos (Ludzas, Krslavas un Balvu rajon). To galvenokrt noteica jaunieu intensv aizceoana uz lielkajm pilstm.

Iedzvotju sadaljums pc dzimuma

Analizjam laika period vrieu un sievieu patsvars valsts kopj iedzvotju skait nav btiski mainjies. 2007. gada skum, tpat k iepriekjos trs gados vrieu un sievieu skaita patsvars valsts iedzvotju kopskait bija atbilstoi 46,1% un 53,9%. Savukrt 2002. un 2003. gada skum vrieu patsvars bija nedaudz mazks 46,0%.

Lielkais vrieu patsvars kopj iedzvotju skait 2007. gada skum bija Zemgales reion 47,1%. is rdtjs Vidzemes reion bija 47,0%, Kurzemes reion 46,8% un Latgales reion 46,3%, ttad etros reionos vrieu patsvars bija lielks par vidjo

23. tabula. Demogrfisks slodzes lmenis plnoanas reionos 2002.2007. gada skum.

16. attls. Demogrfisks slodzes lmea dinamika plnoanas reionos 2002.2007. gada skum.

17. attls. Demogrfisks slodzes lmenis plnoanas reionos 2007. gada skum.

24. tabula. Sievieu skaits plnoanas reionos un republikas pilsts 2002.2007. gada skum, rinot uz 100 vrieiem.

23

rdtju valst. Viszemkais vrieu patsvars bija Rgas reion 45,3%, ldz ar to ar lielkais sievieu skaits, rinot uz 100 vrieiem 120,6. Prjos reionos sievieu skaits uz 100 vrieiem bija robes no 112 ldz 114 (skat. 24. tabulu).

Iedzvotju daljums pc dzimuma kalpo par pamatu darba tirgus analzei un dzimumu ldztiesbas principu ievroanas novrtjumam. Pc ekspertu secinjumiem* ir pieaudzis gan vrieu, gan sievieu nodarbintbas lmenis, pie tam sievieu nodarbintbas lmenis ir tikai nedaudz zemks par vrieu nodarbintbas lmeni. Gan sievieu, gan vrieu vid augstks nodarbintbas lmenis ir cilvkiem ar augstko izgltbu. Tomr, aktv vecum sievieu darba mekltju patsvars ir zemks par vrieu darba mekltju patsvaru, jo sievieu vid izplattie nestrdanas iemesli (brnu aprpe, mjsaimniecba) ts vairk attur no iesaistans darba tirg. Ir pierdta ptjum defint hipotze, ka piederba dzimumam ir darba atalgojumu ietekmjos faktors, un faktora ietekme ir atirga dads nodarbintbas sfrs. Ptjum apstiprints, ka vl lielk mr nek dzimums bezdarba risku ietekm vecums.

Ma ilgums un demogrfisk prognoze

Pc CSP defincijas vidjais paredzamais ma ilgums noteikta vecuma iedzvotjiem ir gadu skaits, kdu vidji nodzvotu attiecgo vecumu sasniegus personas, ja viu turpmks dzves laik mirstba katr vecum saglabtos aprina gada lmen. Pdjo piecu gadu laik Latvij labkais rdtjs bija 2004. gad, kad jaundzimuo iedzvotju paredzamais vidjais ma ilgums bija 72,14 gadi, tai skait vrieiem 67,07 gadi, sievietm 77,20 gadi.

Kop 2004. gada Latvij, sprieot pc vidj paredzam ma ilguma datiem, demogrfiskaj situcij ir novrota negatva tendence dzves ilguma samazinans. Vrieiem vidjais paredzamais ma ilgums samazinjies par 1,22 gadiem, bet sievietm par 0,42 gadiem (skat. 25. tabulu).

Starp sievieu un vrieu dzves ilguma rdtjiem atirba piecu gadu laik samazinjusies pavisam nedaudz un paliek oti nozmga (2002. gad 11,4 gadi, 2006. gad 10,9 gadi).

Pc Eurostat metodoloijas atbilstoi dadiem

prognou variantiem tiek aprints Latvijas iedzvotju skaits ldz 2050. gadam*. Pc demogrfisks attstbas prognou pamatvarianta 2050. gad iedzvotju skaits Latvij samazinsies ldz aptuveni 1,9 milj., pc labvlgk attstbas varianta palielinsies ldz 2,4 milj., bet pc nelabvlgk varianta samazinsies ldz 1,5 milj. Prognou amplitda ir plaa, atirbas nosaka dadba prognou apsvrumos par iespjamo iedzvotju dabisko un migrcijas kustbu. Labvlgkais variants izstrdts pie nosacjuma, ka attstsies augstkais dzimstbas variants, bet nelabvlgkaj variant iekauta pretja situcija (skat. 18. attlu). Izstrdts ar prognou variants bez migrcijas pieauguma, atbilstoi kuram iedzvotju skaits Latvij 2050. gad samazinsies ldz 1,8 milj. Latvijas Zintu akadmijas ptjum Depopulcija odien un rt izteiktie secinjumi, ka

Latvija esot dzi demogrfisk krz, no kuras tuvkaj un vidji tl laika period nav izredzes izkt, dieml saglab aktualitti.

Latvijas Universittes ptjuma** ietvaros izstrdts demogrfisks prognozes par iedzvotju skaita un sastva izmaim parda, ka pc 2010. gada darbspjas vecuma iedzvotju skaits samazinsies straujk nek iedzvotju kopskaits. Prognozts, ka darbspjas

* Dzimumu ldztiesbas aspekti darba tirg. Rga: Eiropas Savienbas struktrfondu Nacionls programmas Darba tirgus ptjumi, SIA FAKTUM , Baltic Institute of Social Sciences, 2006.

* Demogrfisks attstbas prognozes 2004. gad izstrdja Eiropas Kopienu Statistikas birojs Eurostat, sadarbb ar Latvijas zintniekiem un statistikas iestdm. Novrtjums ir veidots, emot vr dzimstbu, mirstbu un iedzvotju migrciju.** Detalizts darbaspka un darba tirgus ptjums taut saim-niecbas sektoros. Rga: Latvijas Universitte, 2007.

25. tabula. Jaundzimuo vidjais paredzamais ma ilgums, piedzimstot, gados.

18. attls. Latvijas iedzvotju skaita prognozes varianti 2008.2050. gad, milj.

24

vecuma iedzvotju patsvars 2030. gad pazeminsies ldz 63,7% (2007. gada skum 65,3%). Iedzvotju kopskaita un darbspjas vecuma iedzvotju skaita samazinans prognozanas period ldz 2030. gadam sagaidma visos reionos, izemot Piergu (Rgas plnoanas reionu bez galvaspilstas Rgas). Visstraujkais iedzvotju skaita samazinjums sagaidms Latgal un Rg. Pc 2010. gada spcgk izpaudsies darbspjas vecuma kontingenta novecoans un strauja 2039 gadus vecu iedzvotju skaita un patsvara

samazinans. o procesu ietekm dzimstbas krituma vilnis, kas bija vrojams pdjos 15 gados. Turpins palielinties 6574 gadus vecu iedzvotju vecuma grupas patsvars gan iedzvotju kopskait, gan ar darbaspka sastv. Pensionru un gados vecu iedzvotju skaita pieaugums situcij, kad samazinsies darbspjgo skaits, rads papildu slogu valsts socils nodroinanas un medicnisks aprpes sistmai un noteikti pavaldbm.

Plnoanas reionu teritoriju ekonomisks attstbas raksturojumam izmantoti di rdtji: iekzemes kopprodukts, kopj pievienot vrtba pa darbbas veidiem, nefinanu investcijas, tirgus sektora statistikas vienbas pa lieluma grupm un pa darbbas veidiem, ekonomiski aktvie komersanti un komercsabiedrbas, nodarbintbas un bezdarba rdtji, iedzvotju ienkuma nodoklis. K sinttisks rdtjs attstbas lmea noteikanai izmantots teritorijas attstbas indekss.

Iekzemes kopprodukts

Latvij aj izdevum apskatmaj laika period bija vrojama strauja ekonomisk izaugsme. Ekonomisko attstbu pozitvi ietekmjuas valst veikts reformas un integrcija Eiropas Savienb. Progresu aj jom vislabk atspoguo svargkais ekonomisks attstbas pamatrdtjs iekzemes kopprodukts uz 1 iedzvotju (IKP)*. Atirb no citiem rdtjiem, kuri ir pieejami par 2006. gadu, iekzemes kopprodukta dati pieejami par 2005. gadu, jo to aprins ir sarets process un prasa ilgu laiku, it pai sadaljum pa rajoniem un reioniem.

Pc saraot IKP apjoma starp Latvijas reioniem ir lielas atirbas. Latvijas ekonomikas virztjspks ir Rgas reions t IKP patsvars 2005. gad bija divas tredaas jeb 68,5% no valst kopum saraot IKP. Kurzemes reion 2005. gad saraot IKP patsvars bija 10,7% no Latvij saraot IKP, Latgales reion 7,6%, Zemgales reion 7,0% un Vidzemes reion 6,2%. Piecu gadu laik rdtja patsvars kopj IKP palielinjs divos reionos Rgas reiona daa pieauga par 3,6 procentpunktiem un Vidzemes reiona daa pavisam niecgi, par 0,2 procentpunktiem. Prjo trs reionu daas IKP samazinjs. Lielkais patsvara samazinjums novrots Kurzemes reion, kur IKP daa samazinjs par 1,9 procentpunktiem. Latgales reiona daa samazinjs par 1,8 procentpunktiem un Zemgales reiona par 0,2 procentpunktiem.

Latvij radtaj IKP visnozmgk loma pieder Rgai. 2005. gad pc IKP apjoma galvaspilstas ieguldjums valst bija 57,4%, bet Rgas reiona 83,7%. Citu republikas pilstu ieguldjums valst saraotaj IKP nav tik nozmgs. Liepjas patsvars valsts IKP bija 3,5%, Daugavpils 3,4%, Ventspils 3,2%, Jelgavas 2,0%. Vismazkais ieguldjums bija Rzeknei un Jrmalai patsvars bija attiecgi 1,1% un 0,9%. Piecu gadu laik vairk k par vienu procentpunktu samazinjs Daugavpils un Ventspils daa valsts IKP, bet par trim procentpunktiem palielinjs galvaspilstas daa.

2005. gad IKP uz 1 iedzvotju vidji valst saraots 3938,0 Ls apmr. Rgas reion IKP apjoms uz 1 iedzvotju 2005. gad bija 5649,2 Ls apmr, kas ir 1,4 reizes vairk nek vidji valst. Kurzemes reion IKP uz 1 iedzvotju bija 3118,0 Ls apmr, Vidzemes reion 2309,0 Ls, Zemgales reion 2192,0 Ls. Latgales reion IKP uz 1 iedzvotju 1910,0 Ls bija trs reizes mazks nek Rgas reion un divas reizes mazks nek vidji valst. Saldzinot ar 2001. gadu IKP uz 1 iedzvotju palielinjies visos reionos. Absoltos skaitos piecu gadu laik lielkais IKP uz 1 iedzvotju pieaugums bija Rgas reion par 2,6 tkst. Ls, vairk k uz pusi mazks Vidzemes un Kurzemes reion par 1,1 tkst. Ls katr. Zemgales reion IKP uz 1 iedzvotju pieaugums bija 0,9 tkst. Ls, Latgales reion 0,6 tkst. Ls. Pc IKP uz 1 iedzvotju pieauguma lieluma 2001.2005. gad Latvijas reionus var sakrtot di: Vidzemes reions 87,5%, Rgas reions 85,4%, Zemgales reions 72,5%, Kurzemes reions 51,3% un Latgales reions 48,0%. aj laika posm valst vidji IKP uz 1 iedzvotju palielinjs par 1,7 tkst. Ls jeb par 77,7%.

Laik no 2001. ldz 2005. gadam IKP uz 1 iedzvotju palielinjs viss republikas pilsts, bet palielinjums svrstjs liel intervl no 5 ldz 88%. Lielkais IKP vrtbas pieaugums uz 1 iedzvotju konstatjams Rg par 3331,8 Ls jeb 88,1%, mazkais Jrmal par 73,6 Ls jeb 5,1%. Liepj IKP uz 1 iedzvotju palielinjs par 1547,0 Ls jeb 71,0%, Ventspil par 1643,0 Ls jeb 33,5%, Jelgav par 1124,5 Ls jeb 68,8%, Rzekn par 1044,8 Ls jeb 59,2%, Daugavpil par 745,8 Ls jeb par 36,2% (sk. 26. tabulu, 19. un 20. attlu).

EKONOMISK ATTSTBA

* IKP ir valsts teritorij saraoto gala produktu un pakalpojumu summr vrtba gada laik, t.i., kopjs pievienots vrtbas un produktu nodoku (atskaitot produktu subsdijas) summa.

25

2001.2005. gad plnoanas reionu vid valsts vidjais IKP uz 1 iedzvotju apjoms bija prsniegts tikai Rgas reion. Procentos pret vidjo vrtbu valst IKP uz

1 iedzvotju Rgas reion 2005. gad veidoja 143,5%. Prejos reionos s rdtjs nesasniedza vidjo lmeni valst un 2005. gad atrads 49-79% robes. Piecu gadu laika posm palielinjs Rgas reiona IKP uz 1 iedzvotju prsvars pr valsts vidjo rdtju, attiecb pret Latvijas vidjo lmeni pieauga Vidzemes reiona IKP uz 1 iedzvotju, bet Kurzemes, Zemgales un pai Latgales reion palielinjs atpalicba no valsts vidj rdtja (skat. 27. tabulu un 21. attlu).

Informcija par kopjo pievienoto vrtbu sadaljum pa ekonomisks darbbas veidiem dod iespju veikt ekonomisks darbbas novrtjumu, novrot struktras prmaias tautsaimniecbas nozars laika gait. CSP datos kopj pievienot vrtba naudas izteiksm tiek noteikta k preu un pakalpojumu izlaides un starppatria vrtbas starpba. Informcija par pievienoto vrtbu tiek iegta izlases veid, bet Valsts statistikas likums nosaka, ka iegto informciju nekd gadjum nedrkst publict vai citdi izpaust td veid, kas tiei vai netiei vartu aut identifict respondentu. Ievrojot konfidencialittes ierobeojumus, CSP norda, ka reionl griezum par 4 no 15 nozarm, bet

26. tabula. Iekzemes kopprodukts uz 1 iedzvotju plnoanas reionos 2001.2005. gad, faktiskajs cens, Ls.

19. attls. Iekzemes kopprodukta uz 1 iedzvotju dinamika plnoanas reionos 2001.2005. gad, faktiskajs cens, Ls.

20. attls. Iekzemes kopprodukts uz 1 iedzvotju plnoanas reionos 2005. gad.

27. tabula. Iekzemes kopprodukts uz 1 iedzvotju plnoanas reionos 2001.2005. gad, faktiskajs cens, % pret vidjo rdtju valst.

21. attls. Iekzemes kopprodukta uz 1 iedzvotju dinamika plnoanas reionos 2001.2005. gad, faktiskajs cens, % pret vidjo rdtju valst.

26

rajonu un republikas pilstu griezum par 8 no 15 nozarm dati nav publiski pieejami. Konfidencialittes d lauksaimniecbas, medniecbas un mesaimniecbas kopj pievienot vrtba CSP datos uzrdta tikai Kurzemes reion. Vidzemes, Zemgales un Latgales reion nav uzrdts zvejniecbas ieguldjums, savukrt kopjs pievienots vrtbas struktr Vidzemes reion nav atspoguots ieguves rpniecbas un karjeru izstrdes un elektroenerijas, gzes un dens apgdes ieguldjums.

Kurzemes reion 2005. gad kopj pievienotaj vrtb vislielkais patsvars bija transportam, glabanai un sakariem (24,4%). Saldzinoi ievrojams patsvars bija ar apstrdes rpniecbai (17,6%), vairumtirdzniecbai un mazumtirdzniecbai, automobiu, motociklu, individuls lietoanas priekmetu, sadzves aparatras un iekrtu remontam (14,5%). Lauksaimniecbas, medniecbas un mesaimniecbas kopjs pievienots vrtbas patsvars 2005. gad sasniedza 6,0%, par 0,2 procentpunktiem vairk nek 2001. gad.

Piecu gadu laik Kurzemes reion kopj pievienot vrtb palielinjs ar apstrdes rpniecbas patsvars (par 2,1 procentpunktiem), opercijas ar nekustamo paumu, nomas un citas komercdarbbas patsvars (par 2,0 procentpunktiem), k ar izgltbas patsvars (par 0,7 procentpunktiem). Savukrt par 2,5 procentpunktiem samazinjs vairumtirdzniecbas un mazumtirdzniecbas, automobiu, motociklu, sadzves priekmetu un aparatras remontu patsvars, par 2,1 procentpunktu bvniecbas patsvars.

Latgales reion 2005. gad kopj pievienotaj vrtb ar lielkais ieguldjums bija transportam, glabanai un sakariem (15,7%). Uz citu reionu fona Latgales reion bija liels valsts prvaldes un aizsardzbas un obligts socils apdroinanas patsvars (15,2%) divreiz lielks nek vidji valst (7,2%). Apstrdes rpniecbas patsvars veidoja 13,3% vl mazks darbbas veida patsvars bija tikai Rgas reion. Citu Latvijas reionu vid Latgales reion kopj pievienot vrtb bija lielkais izgltbas, k ar veselbas un socils aprpes patsvars attiecgi 8,9% un 4,7%.

Piecu gadu laik Latgales reion btiskkais patsvara samazinjums novrots vairumtirdzniecbai un mazumtirdzniecbai, automobiu, motociklu, sadzves priekmetu un aparatras remontam (par 11,0 procentpunktiem), bet palielinjums transportam, glabanai un sakariem (par 2,3 procentpunktiem) un apstrdes rpniecbai (par 2,0 procentpunktiem).

Rgas reion 2005. gad kopjs pievienots vrtbas apjom vairk k piekto dau (22,3%) veidoja vairumtirdzniecba un mazumtirdzniecba, automobiu, motociklu, sadzves priekmetu un aparatras remonts. s nozares patsvars piecu gadu laik palielinjies par 4,9 procentpunktiem. Rgas reion bija lielkais patsvars Latvijas reionu vid opercijm ar nekustamo paumu, nomai un citai komercdarbbai, trs reizes lielks nek prjos reionos. Piecu gadu laik darbbas veida patsvars palielinjs par 3,9 procentpunktiem un 2005. gad sasniedza 17,9%.

Savukrt Rgas reion ir mazkais patsvars reionu vid izgltbai un veselbai un socilai aprpei (attiecgi 3,7% un 2,6% no kopjs pievienots vrtbas). Kop

2001. gada Rgas reion samazinjs apstrdes rpniecbas, transporta, glabanas un sakaru, k ar valsts prvaldes un aizsardzbas un obligts socils apdroinanas patsvars kopj pievienot vrtb reion.

Vidzemes reion kopjs pievienots vrtbas struktr 2005. gad lielkais patsvars bija apstrdes rpniecbai (19,1%), k ar vairumtirdzniecbai un mazumtirdzniecbai, automobiu, motociklu, individuls lietoanas priekmetu, sadzves aparatras un iekrtu remontam (16,2%). Vairk k desmito dau no pievienots vrtbas Vidzemes reion veido valsts prvaldes un aizsardzbas un obligts socils apdroinanas patsvars, lielks to patsvars bija tikai Latgales reion.

2005. gad saldzinjum ar 2001. gadu Vidzemes reion ir palielinjies apstrdes rpniecbas patsvars (par 2,3 procentpunktiem), operciju ar nekustamo paumu, nomas un citas komercdarbbas patsvars (par 3,1 procentpunktu), k ar vairumtirdzniecbas un mazumtirdzniecbas, automobiu, motociklu, sadzves priekmetu un aparatras remonta patsvars (par 2,4 procentpunktiem). Savukrt valsts prvaldes un aizsardzbas un obligts socils apdroinanas patsvars samazinjies par 3,5 procentpunktiem, transporta, glabanas un sakaru patsvars par 2,7 procentpunktiem.

Zemgales reion nozmgks daas kopj pievienot vrtb 2005. gad bija vairumtirdzniecbai un mazumtirdzniecbai, automobiu, motociklu, individuls lietoanas priekmetu, sadzves aparatras un iekrtu remontam (16,7%), k ar apstrdes rpniecbai (16,4%). Visu Latvijas reionu vid kopj pievienot vrtb Zemgales reion bija vismazkais patsvars transportam, glabanai un sakariem (5,4%), gandrz piecas reizes mazks nek Kurzemes reion un trs reizes mazks nek vidji valst.

Zemgales reion pievienots vrtbas struktr piecu gadu laik palielinjs vairumtirdzniecbas un mazumtirdzniecbas, automobiu, motociklu, individuls lietoanas priekmetu, sadzves aparatras un iekrtu remonta patsvars (par 2,8 procentpunktiem) un bvniecbas patsvars (par 2,1 procentpunktu). Samazinjies patsvars apstrdes rpniecbai (par 1,1 procentpunktu), transportam, glabanai un sakariem (par 1,8 procentpunktiem), k ar valsts prvaldei un aizsardzbai un obligtajai socilajai apdroinanai (par 1,8 procentpunktiem).

Pc CSP datiem IKP pieaugumu valst nodroinja tirdzniecbas un bvniecbas izaugsme, kuru pievienots vrtbas summa (2000. gada saldzinmajs cens) 2005. gad pret 2001. gadu pieauga attiecgi par 63,7% un 64,9%. Latvij trs ceturtdaas kopjas pievienots vrtbas veidoja pakalpojumu nozares (2005. gad 74,5%). 2001.2005. gad komercpakalpojumu pievie-nots vrtbas summa pakalpojumu nozars pieauga par 38,7%, apstrdes rpniecb par 30,4%, opercijs ar nekustmo paumu, nom un cita komercdarbb par 36,9%, transport, glaban un sakaros par 40,9%. Pc CSP secinjumiem, straujka izaugsme bija nozars, pc kuru saraots produkcijas ir liels pieprasjums vietj tirg, izemot prtikas rpniecbu.

27

Analizjot pievienots vrtbas struktru pa darbbas veidiem reionos, var iezmt kopjs tendences. Tpat k valst kopum, visos reionos izaugsmi nodroinja pakalpojumu nozares, visos reionos palielinjs operciju ar nekustamo paumu, nomas un citas komercdarbbas patsvars, k ar viesncu un restornu pakalpojumu patsvars. Pieaugot iedzvotju ienkumiem un patria kredtu izplatbai, Ekonomikas ministrijas eksperti paredz tirdzniecbas (pai neprtikas preu tirdzniecbas) un citu komercpakalpojumu pieaugumu, tau izaugsmes tempi bs zemki nek ldz m.

Bvniecbas attstbu labvlgi ietekmja investciju pieaugums. etros reionos palielinjs bvniecbas patsvars kopj pievienot vrtb, tas samazinjs tikai Kurzemes reion. Saistb ar ES fondu finanstu projektu realizciju nkotn ir sagaidmi pietiekami augsti bvniecbas attstbas tempi.

Apstrdes rpniecbas patsvars kopj pievienot vrtb palielinjs Vidzemes, Kurzemes un Latgales reion, bet samazinjs Rgas un Zemgales reion. Visos reionos samazinjs elektroenerijas, gzes un dens apgdes patsvars, etros reionos, izemot tikai Latgales reionu, samazinjs transporta, glabanas un sakaru patsvars. Finanu starpniecbas patsvars palielinjs visos reionos, izemot Vidzemes reionu. Izdevumi izgltbai palielinjs Kurzemes un Latgales reion.

Laika period no 2001. ldz 2005. gadam Latvij IKP ik gadu pieauga vidji par 8,2%. Straujs izaugsmes galvenais dzinulis bija stabilais iekzemes pieprasjuma palielinjums, ko galvenokrt sekmja viegla piekuve kredtresursiem. Ievrojami pieauga gan privtais patri, gan investcijas. Privto patriu labvlgi ietekmja ar strdjoo algu straujais pieaugums un lzinga iespjas. Mazka loma izaugsm bija eksporta apjoma pieaugumam, jo eksporta pieauguma tempi btiski saruka. Latvijas eksportaimporta bilance pasliktinjs, preu importa apjoms gandrz divas reizes prsniedza eksporta apjomu. Krietni mrenki nek iepriek bija izaugsmes tempi vien no galvenajm Latvijas eksporta nozarm kokapstrd.

Nefinanu investcijas

Investcijas ir viens no nozmgkajiem Latvijas ekonomikas izaugsmes faktoriem. Pc CSP defincijas nefinanu investcijs ir ietverti ilgtermia nematerilie ieguldjumi, dzvojams kas, citas bves un celtnes, ilggadgie stdjumi, tehnoloisks manas un iekrtas, prjie pamatldzeki un inventrs, k ar pamatldzeku izveidoana un nepabeigto bvobjektu un kapitl remonta izmaksas. Saska ar CSP metodoloiju datus par nefinanu investcijm iegst, apsekojot visus valsts un pavaldbu uzmumus, iestdes, komercsabiedrbas, kurs nodarbinti vairk par 30 strdjoajiem un neto apgrozjums iepriekj gad bijis virs 500 tkst. Ls. Prjs komercsabiedrbas tiek apsekotas izlases veid, lietojot vienkro gadjuma izlasi.

Ar investciju apjomu un piepldumu analzi ir iespja novrtt valsts teritoriju ekonomisks attstbas potencilu, bet rinot uz 1000 iedzvotjiem saldzint teritorijas sav starp.

Nefinanu investciju apjoms uz 1 iedzvotju 2006. gad valst vidji bija 1504,1 Ls (kop ar individulo bvniecbu), krietni lielks Rgas reion 2110,0 Ls. Prjos reionos s rdtjs bija zemks nek vidji valst. Kurzemes reion nefinanu investciju apjoms uz 1 iedzvotju 2006. gad bija 1244,0 Ls, Vidzemes reion 1022,4 Ls un Zemgales reion 1015,3 Ls. Vismazks nefinanu investcijas uz 1 iedzvotju bija Latgales reion 584,6 Ls, 3,4 reizes mazkas nek Rgas reion (skat. 28. tabulu un 22. un 23. attlu).

Pc nefinanu investciju pieauguma tempiem starp reioniem vrojamas btiskas atirbas. Period no 2002. ldz 2006. gadam absoltos skaitos lielkais nefinanu investciju pieaugums fiksts Rgas reion vairk par 1039,4 Ls uz 1 iedzvotju (2006. gada saldzinmajs cens). Kurzemes, Vidzemes un Zemgales reion pieaugums bija diezgan ldzgs 450500 Ls uz 1 iedzvotju, bet Latgales reion uz pusi mazks (209,3 Ls). emot vr nefinanu investciju summas 2002. gad, plnoanas reionus pc pieauguma

28. tabula. Nefinanu investciju uz 1 iedzvotju dinamika plnoanas reionos 2002.2006. gad, 2006. gada saldzinmajs cens, Ls.

22. attls. Nefinanu investciju uz 1 iedzvotju dinamika plnoanas reionos 2002.2006. gad, 2006. gada saldzinmajs cens, Ls.

28

tempiem piecu gadu period var sakrtot di: Vidzemes reions pieaugums par 99,9%, Rgas reions par 97,1%, Zemgales reions par 79,4%, Kurzemes reions par 62,8% un Latgales reions par 55,8%.

Republikas pilstu vid pc nefinanu investciju pieauguma uz 1 iedzvotju lderos atrads Jelgava un Jrmala, kur nefinanu investciju apjoms uz 1 iedzvotju piecu gadu laik palielinjs par attiecgi 153,2% un 148,4%. Nefinanu investcijas uz 1 iedzvotju Rg palielinjs par 89,7%, Ventspil par 70,8%, Rzekn par 69,7%. Mazkais pieaugums novrots Liepj un Daugavpil attiecgi par 50,4% un 42,2%. 2006. gad republikas pilstu vid mazks nefinanu investciju summas uz 1 iedzvotju bija Rzekn un Daugavpil attiecgi 635,7 Ls un 620,5 Ls, apmram 2,4 reizes mazk nek vidji valst.

Laika posm no 2002. ldz 2006. gadam reionls atirbas nefinanu investciju apjom ir palielinjus. Augstkais nefinanu investciju rdtjs uz 1 iedzvotju 2006. gad 3,6 reizes prsniedza zemko rdtju, 2002. gad atirba bija 2,9 reizes.

Ekonomiski aktvie komersanti un komercsabiedrbas

Kop 2004. gada CSP aprina ekonomiski aktvs tirgus sektora statistikas vienbas daljum pa reioniem. Saska ar Eurostat metodoloiju par tirgus sektora statistikas vienbm tiek uzskattas juridiskas vai fiziskas personas, kuras prdod galvenokrt savu vai tikai savu produkciju vai pakalpojumus par noteiktu cenu, kas ir ekonomiski nozmga. Tirgus sektor iekautas panodarbintas fizisks personas (individulie darba veicji), individulie komersanti, komercsabiedrbas un zemnieku un zvejnieku saimniecbas. Uzmumu skaits uz 1000 iedzvotjiem, kuru aprina iekaujot visas tirgus sektora statistikas vienbas, pareizj ES praks tiek lietots starptautiskai ekonomisks aktivittes saldzinanai.

2006. gad Latvij bija 119 530 tirgus sektora statistikas vienbas: panodarbintas personas (43 832 jeb 36,7%), individulie komersanti (7631 jeb 6,4%), komercsabiedrbas (53 663 jeb 44,9%) un zemnieku un zvejnieku saimniecbas (14 404 jeb 12,0%).

2004.2006. gada laik tirgus sektora statistikas vienbu skaits palielinjs gandrz par 18 tkst. aj pieaugum nozmgs bija Rgas reiona ieguldjums 10,5 tkst. jeb 58,7% no kopj statistikas vienbu pieauguma. Kurzemes reions nodroinja 18,0% no kopj pieauguma, Zemgales reions 11,4%, Latgales reions 10,2% un Vidzemes reions tikai 1,7%.

Analizjot statistikas vienbu struktru reionos pa komercdarbbas formm, var atzmt, ka etros reionos struktra ir ldzga, t atiras Rgas reion. Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales reionos lielkais skaits un attiecgi patsvars ir panodarbintm personm, tam seko komercsabiedrbas, tad zemnieku un zvejnieku saimniecbas. Mazko statistikas vienbu dau veido individulie komersanti. Savukrt Rgas reion lielko patsvaru veido komercsabiedrbas, tad panodarbintas personas, individulie komersanti, bet mazko dau zemnieku un zvejnieku saimniecbas.

Plnoanas reionu vid panodarbinto personu lielkais patsvars bija Latgales reion (53,4%), individulo komersantu Zemgales reion (8,7%), komercsabiedrbu Rgas reion (64,3%) un zemnieku un zvejnieku saimniecbu Vidzemes reion (24,3%).

2006. gad tirgus sektora statistikas vienbu skaits uz 1000 iedzvotjiem vidji Latvij bija 52,2. Kurzemes, Zemgales un Latgales reion s rdtjs bija zem vidja lmea valst, Rgas un Vidzemes reion prsniedza to. Lielkais statistikas vienbu skaits uz 1000 iedzvotjiem vis 2004.2006. gada period bija Vidzemes reion. Jatzm, ka Vidzemes reion aktvo statistiskas vienbu lmenis ir augstks galvenokrt pateicoties lielam zemnieku un zvejnieku saimniecbu un panodarbinto personu patsvaram. Tomr o vienbu devums IKP veidoan ir izteikti mazks nek komercsabiedrbu ieguldjums.

Republikas pilstu vid vislielkais statistikas vienbu skaits uz 1000 iedzvotjiem 2006. gad bija Rg (61,3), divreiz mazks Ventspil un Daugavpil (attiecgi 27,3 un 28,8). Otrais augstkais rdtjs bija Rzekn 41,8 vienbas, Jelgav, Liepj un Jrmal rdtji bija ldzgi 3436 vienbas.

2004.2006. gada period ekonomiski aktvo statistikas vienbu skaits uz 1000 iedzvotjiem valst pieauga vidji par 8,3 vienbm. Kurzemes reion pieaugums bija par 11,1 vienbu, Rgas reion par 9,7, Zemgales reion par 7,6, Latgales reion par 6,1 un Vidzemes reion par 2,4 vienbm (skat. 29. tabulu).

Galvenais kritrijs statistikas vienbu iekauanai atbilsto grup pc lieluma ir nodarbinto skaits. Saska ar 2003. gada 6. maija Eiropas Komisijas rekomendciju Nr. 361 tirgus sektora ekonomiski aktvs statistikas vienbas pc nodarbinto skaita tiek iedaltas:

liels ar nodarbinto skaitu, kas lielks par 249,

vidjs ar nodarbinto skaitu no 50 ldz 249,

mazs ar nodarbinto skaitu no 10 ldz 49,

mikrovienbs ar nodarbinto skaitu, kas viends vai mazks par 9.

23. attls. Nefinanu investcijas uz 1 iedzvotju plnoanas reionos 2006. gad.

29

Iekzemes kopprodukta radan un nodarbintb mikrouzmumiem, maziem un vidjiem uzmumiem (MVU) ir liela nozme. Latvij 2006. gad MVU veidoja lielu tautsaimniecbas dau 119 158 uzmumi pc patsvara atbilda 99,7% no vism tirgus sektora statistikas vienbm. Rgas reion MVU patsvars bija 99,6%, Vidzemes reion 99,9%, bet prjos trs reionos 99,8% katr (skat. 30. tabulu).

Latvij 2006. gad bija 372 lielie uzmumi, trs ceturtdaas no tiem atrads Rgas reion. Lielo uzmumu patsvars Rgas reion veidoja 0,4% no statistikas vienbu kopskaita, Vidzemes reion 0,1%, Kurzemes, Zemgales un Latgales reion 0,2% katr.

No kopj tirgus sektora statistikas vienbu skaita vairk nek pusi veido individulie komersanti un komercsabiedrbas (61 294 jeb 51,3%). Individulie ko-mersanti un komercsabiedrbas ir ts statistikas vienbas, kuras veic saimniecisko darbbu, rao produkciju vai snie