Reionu attstba Latvij2008

Valsts reionls attstbas aentraRga, 2009

Reionu attstba Latvij 2008Valsts reionls attstbas aentra

Izdevumu izstrdja:Valentna Locne (Valsts reionls attstbas aentra)Juris Paiders (Latvijas Universitte)Ralfs Spde (Valsts reionls attstbas aentra)Pteris iis (Latvijas Universitte)Inga Vilka (Latvijas Universitte)

Zintniskais redaktors Edvns Vanags (Latvijas Universitte)Redaktors Ronalds Krmi (SIA Grupa 93)

Izdevum izmantotas SIA Reionu Ptjumu un Plnoanas Centrs un SIA Grupa 93 karu pamatnesKartes sagatavoja Ronalds Krmi (SIA Grupa 93)Vka noformjums reklmas aentra Triple Bounce

Maketana un tekstu korektra SIA MicroDotMaketa sagatavoanas projekta vadtja Brigita Blma

Iespiests SIA MicroDot tipogrfij

Valsts reionls attstbas aentra, 2009

Prpublicanas vai citanas gadjum atsauce uz izdevumu Reionu attstba Latvij 2008 obligta

ISBN 978-9984-9955-5-7Id 005-0968-709

SATuRS

IEVADS 6

I LATVIJA STARPTAuTISKAJ TELP 8

II TERITORIJu ATTSTBAS RDTJI uN ANALZES METODES 13

III PLNOANAS REIONu TERITORIJAS uN PAVALDBAS 16

IV PLNOANAS REIONu SALDZINOS RAKSTuROJuMS 19 DEMOGRFISK SITUCIJA 19 EKONOMISK ATTSTBA 28

V PAVALDBu GRuPu RAKSTuROJuMS 43 PILSTU RAKSTUROJUMS 43 LAUKU TERITORIJU RAKSTUROJUMS 48

VI PAVALDBu TERITORIJu RAKSTuROJuMS PLNOANAS REIONu IETVAROS 68 KURZEMES PLNOANAS REIONA PAVALDBU TERITORIJAS 68 LATGALES PLNOANAS REIONA PAVALDBU TERITORIJAS 72 RGAS PLNOANAS REIONA PAVALDBU TERITORIJAS 76 VIDZEMES PLNOANAS REIONA PAVALDBU TERITORIJAS 79 ZEMGALES PLNOANAS REIONA PAVALDBU TERITORIJAS 83

VII TERITORIJu ATTSTBAS LMEA ATIRBu EOGRFISKS SAKARBAS 87

VIII LATVIJAS REIONLS ATTSTBAS POLITIKA uN TS STENOANA 89 SS PRSKATS PAR LATVIJAS REIONLS ATTSTBAS POLITIKU 89 NACIONLIE REIONLS ATTSTBAS INSTRUMENTI 94 EIROPAS SAVIENBAS STRUKTRFONDU IETEKME UZ REIONLO ATTSTBU 104

IX PAVALDBu FINANSES 110 PAVALDBU BUDETU IEMUMI UN IZDEVUMI 110 PAVALDBU FINANU IZLDZINANA 112

X LATVIJAS ADMINISTRATVO TERITORIJu ATTSTBAS LMEA MRANAS IESPJAS PC ADMINISTRATVI TERITORILS REFORMAS 121

ATTSTBAS TENDENCES uN PRIEKLIKuMI TERITORIJu ATTSTBAS LMEA IZLDZINANAI 128

NOBEIGuMS 130

1 PIELIKuMS TERITORIJu ATTSTBAS INDEKSS uN RANGS (20032007 g) 132

2 PIELIKuMS TERITORIJu PAMATRDTJI uN ATTSTBAS INDEKSS (2007 g) 139

3 PIELIKuMS PAVALDBu BuDETu IEMuMI (2008 g) 146

4 PIELIKuMS PAVALDBu BuDETu IZDEVuMI (2008 g) 153

5 PIELIKuMS NOVADu uN REPuBLIKAS PILSTu PLATBA uN IEDZVOTJu SKAITS (2009 g) 160

Stabilas attstbas pamats ir visu Latvijas reionu ldzsvarota izaugsme No t, cik mrtiecgi tiks plnota attstba un piesaisttas investcijas, izmantojot katra reiona pao izaugsmes potencilu, bs atkarga Latvijas attstba kopum, pai laik, kad tautsaimniecba piedzvo lejupsldi

2008 gads ir bijis nozmgs ar vietjo pavaldbu administratvi teritorils refor-mas pabeiganu Saeimas lmums par vietjo pavaldbu administratvi teritorilo iedaljumu nosldza vairk nek 15 gadus ilgus diskusijas, un pc vlanm darbu uzskuas 109 novadu un deviu republikas pilstu domes Tiei 2008 gad jaun-veidojamo novadu pavaldbas sama vislielko atbalstu no valsts 55,55 miljonus latu, kas auj attstt infrastruktru un nodroint kvalitatvu pakalpojumu pieejambu iedzvotjiem

2009 gad Reionls attstbas un pavaldbu lietu ministrija par vienu no priori-ttm ir izvirzjusi reionu atbildbas palielinanu par savu attstbu Uzskot diskusi-jas par reionls prvaldes veidoanu, mris ir nodot reioniem dau valsts funkciju Tdjdi reionu iedzvotjiem un uzmjiem tiks nodrointa rta piekuve valsts pakalpojumiem, vienlaikus saglabjot tik nepiecieams darba vietas reionos

Lai nodrointu attstbu reionos, svargi ir ar vienoties par jauno pavaldbu finanu izldzinanas sistmas modeli, tpat notiek diskusijas par papildu Eiropas Savienbas fondu ldzeku novirzanu reionu izaugsmei

Paties cie,reionls attstbas un pavaldbu lietu ministrs

Edgars Zalns

Kop Valsts reionls attstbas aentras izveidoanas ik gadu tiek sagatavots prskats par reionu attstbu valst ogad prskats nosldz seu izdevumu sriju, kur raksturota socilekonomisk attstba Latvij pirms administratvi teritorils re-formas eit atrodama informcija gan par plnoanas reionu ekonomisks attstbas un demogrfisks situcijas saldzinoo raksturojumu, gan ar par atseviu pavald-bu teritoriju raksturojumu katr plnoanas reion Pirmo reizi publicti dati par gal-venajiem iemumu un izdevumu veidiem pavaldbu budetos Papildus iekauta ar informcija par jaunajiem, administratvi teritorils reformas ietvaros izveidotajiem novadiem Prskat katra pavaldba par sevi var atrast galvenos socilekonomiskos datus Sevii aktuli tas ir jaunizveidotajiem novadiem, lai apzintu apvienots teri-torijas situciju

aj izdevum apkopotie secinjumi norda uz btiskm teritoriju attstbas atir bm Prskata period, stenojot lielus infrastruktras projektus, palielinjs ekonomisks un socils infrastruktras kvalitte un kvantitte lielajs pilsts, to ap-kaims, bet ne vis prj valsts teritorij Tas norda uz nepiecieambu izvrtt in-vestciju ieguldjumu, ldzinjs reionls attstbas priorittes, k ar Latvijas pilstu un lauku teritoriju mijiedarbbas potencilu Reionu lomas palielinana ir viens no svargkajiem prieknoteikumiem veiksmgai attstbai vis Latvijas teritorij, ko ar apstiprina prskat analizt informcija un ldzinjs prakses izvrtjums

Atbilstoi izveidotajm jaunajm administratvi teritorilajm vienbm 9 repub-likas pilstm un 109 novadiem nepiecieama jaunas reionls attstbas procesu un attstbas politikas vrtanas sistmas izveide, kas ir izaicinjums nkamajam pr-skatam par reionlo attstbu Latvij

Valsts reionls attstbas aentras izdotais prskats ir viengais valst, kas sniedz informciju un analzi par Latvijas teritorilajm vienbm Ceram, ka prskat sniegt informcija noders Jsu darb

Valsts reionls attstbas aentras direktoreAnna Vtola-Helviga

6IEVADS

Prskats Reionu attstba Latvij 2008 ir Valsts reionls attstbas aentras (VRAA) gadskrtjais izdevums Pirmais prskats tika izdots 2003 gad gada pr-skats ir sestais pc krtas, un tas gan turpina, gan papildina iepriekjos Izdevums veltts Latvijas teritoriju vienmrgas attstbas veicinanai un ts nodroinanai Prskata uzdevums ir sniegt lastjiem dada lmea Latvijas teritorilo vienbu atts-tbu raksturojoo informciju un uz s bzes aprinto rezulttu analzi

ogad sagatavotais prskats ir pas, jo ar o izdevumu VRAA nosldz izdevuma sriju, kur raksturota socilekonomisk attstba viss administratvajs teritorijs Lat-vij aj prskat aplkotas 77 pilstas un pilstnovadi, k ar 445 pagasti un lauku novadi, kas Latvij pastvja pirms Administratvo teritoriju un apdzvoto vietu likuma stans spk 2009 gada 1 jlij Prskat apspoguoti attstbas procesi un tenden-ces galvenokrt 20032007 gada period

Latvijas teritoriju attstbas analzei izmantota iespjami plaa teritorils statistikas informcija, kas nodroina ptnieciski pamatotas analzes veikanu Prskat apkopoti attstbas pamatrdtji par Latvijas teritorilajm vienbm un to grupm plnoa-nas reioniem, rajoniem, pilstm, pagastiem, novadiem, pilstu un lauku pavald-bu grupm Teritoriju attstba analizta, tendences un sakarbas noteiktas, novrojot rdtju izmaias piecu gadu laika dinamik Darb raksturotas analzes metodes, desmit gados aprobt teritorijas attstbas indeksa aprinanas metodika, k ar piedvti varianti attstbas indeksa aprinanas pilnveidoanai Kop izdoanas s-kuma da veida prskats par Latvijas teritorilajm vienbm ir viengais valst

Prskatu veido desmit nodaas, noslguma daa un pielikumiPirmaj noda veikts Latvijas galveno socilekonomisko rdtju saldzinjums ar

citu valstu vidjiem rdtjiem Atirb no iepriekj gada, aj izdevum Latvijas attstbas lmenis raksturots divos skatjumos Pirmkrt, saldzinjum ar jaunajm, kop 2004 gada Eiropas Savienb uzemtajm dalbvalstm, otrkrt, saldzinjum ar Baltijas jras baseina reiona valstm

Otraj noda aprakstti statistikas rdtji, noteikts analizjamais laika periods te-ritoriju attstbas vrtanai, k ar atgdinta teritorijas attstbas indeksa aprina-nas metodika dadm teritorilo vienbu grupm Pasvtrots, ka pavaldbas terito-rijas attstbas indekss reiona ietvaros aprints, par saldzinanas bzi izmantojot attstbas pamatrdtja vidjs vrtbas konkrtaj reion

Treaj noda nordts piecu plnoanas reionu teritoriju sastvs, pilstu un pa-gastu grupu pavaldbu skaits un pavaldbu lielums pc iedzvotju skaita

Ceturtaj noda analizta demogrfisk situcija un ekonomisk attstba plno-anas reionos T balsts uz reionus raksturojoiem datiem, kas auj izsekot izmaiu dinamikai piecu gadu period

Prskata piektaj noda analiztie statistikas dati skatti atsevii divu pavaldbu grupu ietvaros pilstu grup un lauku teritoriju grup Analizta teritorijas attstbas indeksa un iedzvotju skaita kopsakarba

Sestaj noda dots pilstu, pagastu un novadu raksturojums plnoanas reionu ietvaros aj noda pavaldbu teritoriju galvenie socilekonomiskie rdtji saldzi-nti ar pamatrdtja vidjm vrtbm konkrtaj reion Izdalot reiona ietvaros pilstu un pagastu pavaldbu grupu, to vidjie rdtji analizti saldzinjum ar at-tiecgajm pavaldbu grupm valst da veida padziintas analzes rezultti var tikt izmantoti, izvrtjot konkrtas teritorijas attstbu, plnojot attstbas virzienus un atbalsta paskumus

Septtaj noda sniegts priekstats par galvenajm teritoriju attstbas lmea at-irbm, teritoriju attstbas gaitas sakarbm, balstoties gan uz teritoriju saldzinoo analzi, kas atspoguota no tres ldz sestajai nodaai, gan ar uz VRAA 2008 un 2009 gad koordinto ptjumu rezulttiem

Izdevuma astotaj noda dots visprjs skats uz valsts reionlo politiku trspadsmit gadu garum Latvijas reionl politika aplkota ldz un pc iestans Eiropas Savienb

7Raksturoti politikas dokumenti un darbbas virzieni aj noda sniegts ar ieskats par Reionls attstbas un pavaldbu lietu ministrijas (RAPLM) un Valsts reionls attstbas aentras przi esoiem reionls attstbas valsts atbalsta paskumiem jeb instrumen-tiem, kas stenoti 2008 gad Analze par finansjuma sadaljumu plnoanas reioniem veikta diem atbalsta paskumiem mrdotcijm pavaldbu investcijm, mrdot-cijm pavaldbu paskumiem, mrdotcijm novadu infrastruktras attstbai, mrdo-tcijm pavaldbu apvienoans projektiem, mrdotcijm bezmaksas interneta pieejas punktiem bibliotks, k ar mrdotcijm teritorijas plnojumiem un to grozjumiem Apkopota ar citu ministriju informcija par programmm 2008 gad, kuras var vrtt k reionlo attstbu sekmjoas Apskatta atseviu programmu analze sadaljum pa reioniem T k 2008 gad nosldzs iepriekjais struktrfondu apguves plnoanas periods, atsevia apaknodaa veltta iepriekj perioda struktrfondu ldzfinansto pro-jektu finansjuma sadaljumam plnoanas reioniem Lielka vrba veltta VRAA admi-nistrtajai grantu shmai Atbalsts ieguldjumiem uzmumu attstb pai atbalstmajs teritorijs T k ir uzskta ar jaun ES struktrfondu apguves perioda stenoana, tad dots ieskats par RAPLM un VRAA przi esoiem paskumiem, kurus paredz Valsts Stra-tiskais ietvardokuments

Devtaj noda apkopoti pavaldbu 2008 gada budetu rdtji un pavaldbu finanu izldzinanas rezultti Neapaubmi, ka viens no nozmgkajiem reionls attstbas instrumentiem, kas vrsts uz teritorilo atirbu izldzinanu, ir pavaldbu finanu izldzinanas sistma 2007 gada prskat pirmo reizi tika aplkoti paval-dbu finanu izldzinanas rezultti, jo RAPLM vadb bija sagatavoti prieklikumi sistmas pilnveidoanai aj prskat pavaldbu finanu tma ir paplainta

Desmitaj noda sniegts reionls attstbas vrtanas jeb teritoriju attstbas l-mea mranas iespju apskats no metodisk un izmantojams informcijas viedoka situcijai pc administratvi teritorils reformas Sniegti prieklikumi, kdus rdtjus apkopot pa novadiem, kdus pa statistikas teritorijm, k ar par iespjm izmantot valsts reistru uzturtos datu masvus teritoriju attstbas vrtanas vajadzbm

Nobeigum apkopoti secinjumi un ieteikumi, kas izriet no aj prskat analiz-ts informcijas secinjumi par teritoriju attstbas tendencm, prieklikumi teritoriju attstbas lmea izldzinanai

Pielikumi satur gan ar iepriekjiem izdevumiem saldzinmu datu klstu, gan jaunu informciju Ietvertas plnoanas reionu, rajonu, pilstu un pagastu grupu pavaldbu teritorijas attstbas indeksa vrtbas piecu gadu dinamik un 2007 gada attstbas indeksu veidojoie pamatrdtji Pirmo reizi publicti dati par galvenajiem iemumu un izdevumu veidiem pavaldbu budetos Papildus iekauta ar inform-cija par jaunajm, administratvi teritorils reformas ietvaros izveidotajm vietjm pavaldbm

Darb iekauts liels skaits karu, kurs teritorili atspoguoti statistikas dati un to izmaias laika gait

Prskat, saldzinot ar iepriekjiem izdevumiem, ir das galvens novittes: Latvijas vieta pc attstbu raksturojoiem pamatrdtjiem atainota divu valstu

grupu vid; sniegta informcija par nozaru reionls attstbas atbalsta paskumiem un to

finansjuma apjomu; apkopoti metodiski ieteikumi par Latvijas administratvo teritoriju attstbas lme-

a mranas iespjm pc administratvi teritorils reformas par laika rindu savietoanu, datu pieejambu, analzes iespjm;

apkopoti pavaldbu budetu iemumu un izdevumu galvenie rdtji

Prskats paredzts plaam lastju lokam politiiem, ierdiem, pavaldbu darbiniekiem, zintniekiem un pasniedzjiem, kurus interes Latvijas teritoriju attst-ba un dadba socilekonomisk skatjum

8Latvijas attstbas lmenis aj noda raksturots divos skatjumos Pirmkrt, saldzinjum ar jaunajm Eiropas Savienbas (ES) dalbvalstm, kuras uzemtas ES kop 2004 gada (kop ar Latviju 12 valstis), otr-krt, saldzinjum ar Baltijas jras baseina reiona valstm Jauno ES dalbvalstu grup ska-ttas Bulgrija, ehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Rumnija, Slovkija, Slo-vnija un Ungrija, savukrt Baltijas jras reiona valstu grup kop ar Latviju skattas 9 valstis Dnija, Igaunija, Lat-vija, Lietuva, Norvija, Polija, Somija, Vcija un Zviedrija Pie-mrotu datu trkuma d Krie-vija un Baltkrievija Baltijas jras reiona valstu sa l dzinjum nav iekautas

Latvijas attstbas lmea raksturoanai citu valstu vid aj prskat izmantoti Eiropas Savienbas Statistikas biroja (Eurostat) dati, pamat par lai-ku no 2003 ldz 2008 gadam Ekonomisks attstbas saldzi-nanai izmantoti sekojoi r-dtji: iekzemes kopprodukts (IKP) uz 1 iedzvotju, IKP izmaias, saskaotais pa-tria cenu indekss, nodarbintbas lmenis un dar-ba mekltju patsvars ekonomiski aktvo iedzvotju kopskait

Pc Eurostat provizoriskiem datiem 27 dalbvalsts (ES-27) kop 2009 gada skum dzvoja 499,7 milj iedzvotju, no kuriem Latvijas iedzvotju skaits sa-stdja 0,5% Savukrt Baltijas jras baseina reiona devis valsts kopum dzvo 152,04 milj iedzvotju, un Latvijas iedzvotju skaits veido 1,5% no o valstu iedzvotju kopskaita

Jauno Eiropas Savienbas dalbvalstu attstba savstarpj saldzinjum

Attstbas saldzinjums ir iespjams gan savstarp-ji skatot tikai jauns ES dalbvalstis, gan ar skatot ts saldzinjum ar ES vidjiem rdtjiem Pc attstbu raksturojoo rdtju izmaim laika gait ir iespjams novrtt Latvijas attstbas lmea izmaias attiecb pret ES-27 vidjo lmeni Saldzinoie dati sagatavoti, izmantojot Eurostat datu bzi New Cronos

Pc 2008 gada datiem ES jauno dalbvalstu vid Latviju raksturoja viszemks vrtbas divos no pieciem pamatrdtjiem pc IKP pieauguma un pc saska-ot patria cenu indeksa Latvija apsteidza Ungri-

ju un Slovkiju pc darba mekltju patsvara, Poliju, Rumniju un Bulgriju pc IKP uz 1 iedzvotju un iema saldzinoi augstu vietu pc nodarbintbas lmea (skat 1 tabulu)

Baltijas jras reiona valstu attstba savstarpj saldzinjum

Latvijas attstbas rdtji Baltijas jras reiona valstu vid caurmr ir zemi Latvija k jauno dalbvalstu vid, t ar starp Baltijas jras baseina reiona valstm izceas ar lielko IKP kritumu, augstko inflciju un bezdarba lme-ni Mazks nek Latvij IKP uz 1 iedzvotju 2007 gad, attiecb pret ES-27 vidjo vrtbu, bija tikai Polij Polij un Lietuv 2008 gad reistrtais nodarbintbas lmenis bija zemks nek Latvij Pc attstbas rdtjiem jtami atiras reiona rietumu daas un bijus Austrumeiropas zemes aj valstu grup Latvija kop ar Igauniju, Lietuvu un Poliju prsvar ieem pdjas vietas Reiona rietu-mu valstu vid pc labkljbu raksturojom pazmm, pai pc IKP uz 1 iedzvotju, izceas Norvija Reio-na kopj attstb btisks faktors ir Vcijas ekonomikas lielums un stabilitte, par ko liecina, piemram, zemais inflcijas lmenis Dnija, Zviedrija un Somija savstarpji maz atiras pc IKP, inflcijas un nodarbintbas rdtju vrtbm (skat 2 tabulu)

I LATVIJA STARPTAuTISKAJ TELP

1. tabula. Jauno ES dalbvalstu attstbas pamatrdtji.***

* Eurostat prognozes dati. ** Eurostat novrtjums. *** Eurostat dati un VRAA aprins.

9 Iekzemes kopprodukts uz 1 iedzvotju

Sasniegto socilekonomisko attstbas lmeni integr-ti raksturo iekzemes kopprodukts uz 1 iedzvotju P-djie saldzinmie dati ir par 2007 gadu Lai iegtu ES dalbvalstu iekzemes kopprodukta tieu saldzinjumu apjoma izteiksm, izmanto pirktspjas parittes rdtju, kura aprins novr cenu lmea atirbas starp valstm un rada iespju ts objektvk saldzint 2007 gad pc pirktspjas parittes standarta** Latvij IKP uz 1 iedzvo-tju bija 14 400, bet ES-27 24 800 Vrtjot IKP uz 1 iedzvotju izmaias Latvij un cits valsts, ES-27 da-lbvalstu vidjais lmenis pie ldzints 100%

Pc IKP uz 1 iedzvotju 2007 gad visas jauns da-lbvalstis atrads zem vidj ES-27 lmea Visaugstkais IKP rdtjs bija Kipr, kur IKP uz 1 iedzvotju veidoja 90,8% no vidj ES-27, Slovnij tas sastdja 89,2%, ehij 80,2% Mazkais IKP uz 1 iedzvotju, attiecb

pret ES-27 vidjo lielumu, bija Bulgrij 37,2%, Rumnij 42,1% un Polij 53,7%

Piecu gadu laik no 2003 ldz 2007 gadam ieskaitot pc IKP uz 1 iedzvotju Latvija pie-tuvinjs ES-27 lmenim par 14,6 procentpunktiem, Igaunija par 13,5 un Slovkija par 11,5 aj laika period jaunajs ES dalbval-sts IKP pieaugums nodroinja ik-gadju attstbas lmea ar ES-27 atirbu samazinanos Tiesa, attstbas tempi nedaudz saruka Malt un Ungrij, un o valstu atirba no ES-27 vidja lmea 20032007 gada period palieli-njs attiecgi par 0,7 un 0,6 pro-centpunktiem

3. tabula. Iekzemes kopprodukts uz 1 iedzvotju pc pirktspjas parittes standarta jaunajs ES dalbvalsts 2003.2007. gad, % pret vidjo ES-27.

Latvija 12 jauno ES dalbval-stu vid pc IKP uz 1 iedzvot-ju 2007 gad iema 9 vietu IKP uz 1 iedzvotju Latvij sa-stdja 57,9% no ES-27 vidj (skat 3 tabulu un 1 attlu) Eurostat prognoz, ka dati par 2008 gadu vartu atspoguot Latvijas attstbas tempu samazi-njumu, atbilstoi 55,1% lmen no ES-27 vidj IKP rdtja uz 1 iedzvotju

2007 gad, saldzinot ar iepriekjo gadu, ES-27 valstu vid IKP pieauga vidji par 2,9% Jauno dalbvalstu vid lielkais IKP pieaugums bija Slo-

vkij par 10,4%, tai sekoja Latvija ar 10,0% IKP pa-lielinjumu, savukrt mazkais rdtja pieaugums bija Ungrij par 1,1%

Baltijas jras reiona rietumu daas valstis ne tikai Norvija, bet ar Dnija, Somija, Vcija un Zviedrija

2. tabula. Baltijas jras reiona valstu attstbas pamatrdtji.*

* Eurostat dati un VRAA aprins. ** Pirktspjas parittes standarts raksturo iekzemes

kopprodukta un minimlo algu apmrus, kas novrtti vienot valt valstu grupai, kas piedals aprinos, izsldzot pastvos cenu atirbas.

*** Eurostat prognozes dati.

1. attls. Iekzemes kopprodukts uz 1 iedzvotju pc pirktspjas parittes standarta jaunajs ES dalbvalsts 2007. gad, % pret vidjo ES-27.

10

uzrda oti augstu IKP uz 1 iedzvotju pc pirktspjas parittes standarta ajs valsts tas ES-27 vidjo rd-tju prsniedz no 15 ldz gandrz 80 procentpun ktiem (Norvija 2007 gad) Kop 2003 gada Baltijas j-ras reiona rietumu daas valsts IKP uz 1 iedzvo tju patsvars pret ES valstu vidjo ir gan augstks, gan ar stabils, tdjdi atspoguojot ldzgu vienmrgas izaugs mes dinamiku Turpret reiona austrumu daas zems IKP uz 1 iedzvotju sastda no 43,3% (Latvija 2003 gad) ldz 67,9% (Igaunija 2007 gad) no ES-27 vidj Baltijas jras reiona valstu vid Latvija prska-ta period relatvi visstraujk samazinja starpbu ldz ES-27 vidjam IKP rdtjam, tomr to liel mr notei-cis fakts, ka izaugsme notikusi no saldzinoi viszemk lmea (skat 4 tabulu)

4. tabula. Iekzemes kopprodukts uz 1 iedzvotju pc pirktspjas parittes standarta Baltijas jras baseina reiona valsts 2003.2008. gad, % pret vidjo ES-27.

5. tabula. Iekzemes kopprodukta izmaias jaunajs ES dalbvalsts 2003.2009. gad, saldzinms cens, % pret iepriekjo gadu.

20032007 gad Latvij, Lietuv un Igaunij bija saldzinoi vienmrgi un ar visaugstkie IKP pieaugu-ma tempi ES 2008 gad Igaunij un Latvij bija strauj IKP kritums, bet Lietuv btisks pieauguma tempa samazinjums Vidji ES-27 valstu vid 2008 gad IKP pieauga par 0,9%, bet 2009 gadam prognozts kritums par 4,0% Eurostat prognoz, ka 2009 gad IKP kritums

bs viss jaunajs ES dalbvalsts, izemot Kipru IKP kri-tums par vairk nek 10% prognozts Latvijai, Lietuvai un Igaunijai (skat 5 tabulu)

IKP pieauguma tempu atirbas Baltijas jras basei-na reion spilgti iezm saldzinoi lnks pieaugums ldz 2007 gadam un kritums, skot ar 2008 gadu, re-iona rietumu daas valsts, turpret reiona austrumu da, tai skait Latvij, oti strauju izaugsmi nomaina krasa lejupslde Izmums gan ir Polija, kur IKP dinami-ka ir saldzinoi pakpeniskka Valsts un ts ekonomi-kas jeb iekj tirgus lielums noteicis saldzinoi mazku pozitvo un ar nelabvlgo pasaules tirgus svrstbu ietekmi (skat 6 tabulu)

6. tabula. Iekzemes kopprodukta izmaias Baltijas jras baseina reiona valsts 2003.2009. gad, saldzinms cens, % pret iepriekjo gadu.

Saskaotais patria cenu indekss

Attstbas lmea saldzinjumam tiek izmantots Eurostat aprintais saskaoto patria cenu indekss (SPCI)** Atirb no nacionl patria cenu indeksa (PCI), SPCI ietver ar rvalstu tristu izdevumus, ldz ar to o indeksu vrtbas nav pilnb saldzinmas SPCI neietver, bet nacionlais PCI ietver izdevumus azart-splm Saskaotais patria cenu vidjais indekss (inflcija) ES-27 valsts 20032007 gad bija saldzi-noi stabils, noturoties 2,02,3% lmen 2008 gad tas pieauga ldz 3,7% Jauno dalbvalstu vid Latvij 2008 gad bija visaugstkais saskaotais patria cenu indekss (15,3%), etras reizes lielks nek ES-27 valsts vidji Latvijai sekoja Bulgrija, Lietuva un Igaunija, kuru SPCI prsniedza ES-27 vidjo rdtju trs reizes Starp jaunajm dalb valstm mazkais SPCI bija Slov-kij (3,9%)

Latvij vis period reistrts pai strauj cenu pie-augums no 2,9% 2003 gad ldz 15,3% 2008 gad, vienlaikus palielinoties atirbai no ES-27 vidjiem r-dtjiem (skat 7 tabulu)

* Eurostat prognozes dati. ** Eurostat novrtjums.

* Eurostat prognozes dati. ** Saskaotais patria cenu indekss atspoguo patria

preu un pakalpojumu cenu prmaias noteikt laika period. SPCI mra cenu izmaiu vidjo lmeni patria preu un pakalpojumu atlases fikstam kopumam (patria grozam). SPCI izmanto patria cenu lmeu izmaiu saldzinanai ES dalbvalsts, k ar cenu stabilittes mranai eiro zon.

11

7. tabula. Saskaotais patria cenu indekss jaunajs ES dalbvalsts 2003.2008. gad.

Baltijas jras baseina reion saskaot patria cenu indeksa strauj negatvais pieaugums rakstu-ro visas trs Baltijas valstis (2008 gad SPCI indekss Latvij 15,3, Lietuv 11,1, Igaunij 10,6) Turklt Latvija vis prskata period, bet sevii pc iesta-ns ES, pastvgi uzrdjusi vislielks indeksa vrtbas Prjs reiona valsts, to skait ar Polij, saskaot patria cenu indekss ir tuvs ES-27 vidjam rdtjam (skat 8 tabulu)

8. tabula. Saskaotais patria cenu indekss Baltijas jras baseina reiona valsts 2003.2008. gad.

Nodarbintbas lmenis

2008 gad augstkais nodarbintbas lmenis** jau-no ES dalbvalstu vid bija Kipr (70,9% no 15 ldz 64 gadu vecuma iedzvotju skaita) un Igaunij (69,8%) Latvija pc rdtja tikai nedaudz atpalika (68,6%), kop ar Slovniju ieemot treo vietu

20032008 gad ES-27 dalbvalsts vidji nodarbi-ntbas lmenis personm vecum no 15 ldz 64 gadiem

palielinjs par 3,3 procentpunktiem Latvij un Igaunij nodarbintbas lmenis aj laik pieauga par 7 procent-punktiem, bet Lietuv par 3 procentpunktiem Lielkais pieaugums jauno ES dalbvalstu vid 20032008 gad novrots Bulgrij (par 11,5 procentpunktiem) un Polij (par 8 procentpunktiem) Prskata period Latvij no-darbintbas lmenis sasniedza un kop 2006 gada prsniedza ES-27 vidjo rdtju 2008 gad tas bija par 2,7 procentpunktiem augstks nek vidji ES-27 (skat 9 tabulu)

9. tabula. Nodarbintbas lmenis jaunajs ES dalbvalsts 2003.2008. gad.

Baltijas jras baseina reiona valstis ES kontekst ko-pum izceas ar saldzinoi augstu nodarbintbas lme-ni To ietekm ne tikai tautsaimniecbas attstba, bet ar tradcijas, pensionans vecuma robeas un netiei ar demogrfiskie apstki Nodarbintbas lmenis statistis-ki ir ciei saistts ar vidjo ma ilgumu Skandinvijas zems gan vidj ma ilguma, gan ar nodarbintbas lmea rdtji ir visaugstkie ES Ja prskata period Latvija sasniedza un prsniedza, Igaunija pastvgi ne-daudz prsniedza un Lietuva nedaudz atpalika no ES-27 vidj nodarbintbas lmea, tad Baltijas valstis kopu-m vl jtami atpalika no Norvijas, Dnijas un Zvied-rijas rdtjiem, bet taj pa laik manmi apsteidza Poliju, kas izceas ar viszemko nodarbintbu reion (skat 10 tabulu)

10. tabula. Nodarbintbas lmenis Baltijas jras baseina reiona valsts 2003.2008. gad.

* Eurostat novrtjums. ** Nodarbintbas lmenis ir nodarbinto iedzvotju skaits

vecum no 15 ldz 64 gadiem procentos pret iedzvotju skaitu attiecgaj vecum. Nodarbintie iedzvotji visas ts personas vecum no 15 ldz 64 gadiem, kas prskata ned vismaz vienu stundu veica jebkdu darbu vai nu par samaksu naud vai ar par atldzbu precs vai pakalpojumos, neskatoties uz to, vai maksjumu sama ned, kad darbs tika padarts, vai n. * Eurostat novrtjums.

12

Darba mekltju patsvars

Iedzvotju ekonomisks aktivittes raksturoanai z-mgs rdtjs ir darba mekltju* patsvars ekonomiski aktvo iedzvotju kopskait Ekonomiski aktvos iedz-votjus jeb darbaspku veido nodarbints personas un personas, kas aktvi mekl darbu K liecina Eurostat ap-kopotie dati, Latvij 20032008 gad darba mekltju patsvars ekonomiski aktvo iedzvotju kopskait sama-zinjs par 3,0 procentpunktiem, bet vidji ES-27 par 2,0 procentpunktiem Lielkais darba mekltju pat-svara samazinjums reistrts Polij (par 12,6 procent-punktiem, 2003 gad tur bija visaugstkais darba mek-ltju patsvars ES), k ar Bulgrij un Slovkij (par 8,1 procentpunktu katr) Vairks Eiropas Savienbas jaunajs dalbvalsts 2008 gad vrojamas darba pie-prasjuma izmaias saldzinot ar 2007 gadu, darba mekltju skaita pieaugums reistrts Latvij un Lietu-v (par 1,5 procentpunktiem katr), Igaunij (par 0,8 procentpunktiem) un Ungrij (par 0,4 procentpunk-tiem, skat 11 tabulu)

11. tabula. Darba mekltju patsvars 1574 gadu vecuma grup jaunajs ES dalbvalsts 2003.2008. gad, % no ekonomiski aktvo iedzvotju kopskaita.

Starp valstm pc darba mekltju patsvara un t izmaim ES kopum vrojamas visai lielas atirbas, un tam pamat ir jau vsturiski veidojus attstbas l-mea atirbas Darba mekltju patsvara un to izmai-u raksturs ir diezgan saskangs ar IKP rdtju lieluma un dinamikas atirbm valstu starp Baltijas jras ba-seina reiona zemes kopum raksturo saldzinoi zems darba mekltju patsvars, jo nodarbintbas lmenis ir augsts aj zi atirbas starp reiona valstm nav

krasas, un tas tpc, ka tautsaimniecbas struktras un attstbas dinamiku vidji ilg laik, k ar valstu ilglaika socils drobas politiku raksturo ldzgas iezmes At-irbu pastiprinans starp reiona valstm vrojama 2008 gad, kad reion daudz jtamku ietekmi radja pasaules tautsaimniecbas lejupslde Ekonomiski spc-gkajs reiona rietumu daas valsts (2008 gad pc darba mekltju patsvara sevii pozitvi izceas Norv-ija 2,5% un Dnija 3,3%) darba mekltju patsvars bija jtami zemks nek ES-27 vidji, ar Igaunij un Lietuv tas neprsniedza Eiropas Savienbas vidjo rd-tju 2008 gad Baltijas jras baseina reion visaug-stkais darba mekltju patsvars bija Latvij, sasniedzot 7,5% (skat 12 tabulu)

12. tabula. Darba mekltju patsvars Baltijas jras baseina reiona valsts 2003.2008. gad, % no ekonomiski aktvo iedzvotju kopskaita.

Apskatto attstbas rdtju dinamika piecu gadu period parda labi izteiktas atirbas starp valstm pc to ekonomisks izaugsmes un lejupsldes lmea un straujuma Pc iedzvotju skaita liels valstis, k ar val-stis, kuras nav piederjuas bijuajam Austrumeiropas blokam, vairum gadjumos attstjus saldzinoi m-reni, turpret mazs un jauns ES dalbvalstis raksturo daudz kraskas ekonomisko rdtju izmaias o val-stu vid negatv nozm izceas Latvija Neskatoties uz augstiem Latvijas izaugsmes rdtjiem, sevii pc IKP pieauguma un nodarbintbas lmea, ldz ar pasaules saimniecbas lejupsldi, kop 2008 gada vidus Latvija pc visiem rdtjiem ES un Baltijas jras baseina reio-na valstu vid atrodas pdj viet Pagaidm tam nav apliecinou statistisku datu, bet jcer, ka straujo izaug-smi un tai sekojoo lejupsldi saldzinoi trk nek cits valsts nomains mrenka, bet stabilka ekonomisk attstba ilgk laik

* Darba mekltji ir visas ts personas vecum no 15 ldz 74 gadiem, kas ir bez darba taj ned, par kuru tiek nordti dati, ir gatavas skt strdt tuvko divu nedu laik un ir aktvi mekljuas darbu pdjo etru nedu laik vai jau ir atraduas darbu un sks strdt tuvko triju mneu laik.

* Eurostat novrtjums.

13

Rdtji

Prskata sagatavoan izmantoti Latvijas Republi-kas Centrls statistikas prvaldes, Valsts kases, Valsts zemes dienesta, Nodarbintbas valsts aentras uc dati Datu pieejamba par administratvajm teritorijm liel mr ietekmjusi prskat ietverto rdtju loku Pietiekams ir statistisks informcijas apjoms par statis-tiskajiem un plnoanas reioniem, rajoniem un repub-likas pilstm, bet nepilngs par rajonu pilstm, no-vadiem un pagastiem, k ar par novados ietilpstoajm teritorijm

Statistikas informcija, kas apkopota prskat, at-iras pc atskaites laika Daa no ts raksturo situ-ciju konkrt brd gada skum vai gada beigs (aj prskat galvenokrt no 2003 gada skuma ldz 2008 gada skumam), savukrt uzkrtie dati, kas rak-sturo gad notikuu procesu, tiek attiecinti uz gada periodu (prskat galvenokrt no 2003 ldz 2007 ga-dam, ieskaitot) Tdi rdtji k iedzvotju skaits, iedzvotju vecumstruktra, demogrfisk slodze, iedzvotju blvums, bezdarba lmenis tiek attiecinti uz katra gada skumu Strdjoo skaits pamatdarb un bezdarbnieku skaits tiek attiecints uz katra gada beigm Savukrt iekzemes kopprodukts, iedzvotju ienkuma nodoka apmrs, nefinanu investcijas, dati par ekonomiski aktvajiem komersantiem un komercsa-biedrbm, k ar iedzvotju dabisks kustbas rdtji raksturo kon krto gadu

Teritoriju attstbas vrtana un savstarpja sal-dzinana veikta, apkopojot demogrfisko un socili ekonomisko informciju pa valsts administratvajm teritorijm un teritoriju grupm aj prskat demo-grfisks situcijas raksturoanai izmantotie pamatr-dtji ir iedzvotju skaits, iedzvotju skaita izmaias, iedzvotju dabisk kustba un migrcija, iedzvotju vecuma struktra un demogrfisk slodze Ekonomisko attstbu atspoguojoie rdtji ir iekzemes koppro-dukts, kopj pievienot vrtba pa darbbas veidiem, nefinanu investcijas, tirgus sektora statistikas vienbas pa komercdarbbas formm, lieluma grupm un darb-bas veidiem, ekonomiski aktvie komersanti un komerc-sabiedrbas Socilo situciju un iedzvotju labkljbu raksturo iedzvotju ienkuma nodoka iemumi pa-valdbu budetos, nodarbintbas lmenis un bezdarba rdtji

Izdevuma nodas, kur apskatti plnoanas reio-ni un vietjs pavaldbas (pilstas, pagasti, novadi), lietots Latvijas administratvais iedaljums atbilstoi si-tucijai 2009 gada 1 jnij Prskat pc atseviiem rdtjiem veikts ar novadu raksturojums, sniedzot ieskatu teritoriju atirbs atbilstoi jaunajam admi-nistratvi teritorilajam iedaljumam (109 novadi un 9 republikas pilstas), kur 2009 gada 1 jlij darbu uz-ska jauns pavaldbas

Teritoriju attstbas vrtana

Teritoriju socili ekonomisks attstbas lmea noteik-anas metodika, izmantojot teritorijas attstbas indeksu, tiek lietota 10 gadus Metodikas un iegto rezulttu anal-ze rda, ka izstrdt metode un izvlto rdtju loks at-spoguo teritoriju socili ekonomisks attstbas lmeni

Teritoriju attstbas vrtanas proces tiek veikta te-ritoriju savstarpja saldzinana konkrtas teritorijas attstbas pamatrdtji saldzinti ar rdtju vidjm vrtbm gan valst, gan reion Atsevios gadjumos attstbas dinamika tiek aplkota, saldzinot pdj ap-lkojam gada rdtja vrtbu pret iepriekjo etru gadu vidjo vrtbu Analizjamais laika periods ir pieci gadi no 2003 ldz 2007 gadam, ieskaitot Analiz-tas ar sakarbas starp atseviiem rdtjiem, to skait, starp teritorijas attstbas indeksu un iedzvotju skaitu

Analzei izmantoti gan absoltie, gan relatvie rd-tji Attstbas pamatrdtji ir izteikti dads mrvie-nbs cilvkos, latos, procentos, procentpunktos uc, bet saldzinanai izmantotie rdtji aprinti gan uz 1 iedzvotju, gan uz 1000 iedzvotjiem

Teritorijas attstbas indekss

Prakse ir pardjusi, ka dadu lmeu un veidu teritoriju socili ekonomisko lmeni vislabk raksturo sinttisks, ti, visprints rdtjs teritorijas attstbas indekss Attstbas indeksu nosaka, veicot svargko sta-tistikas pamatrdtju standartizciju

Standartiztos rdtjus aprina no skotnjiem r-dtjiem, kuri raksturo teritoriju dados aspektos un iz-teikti cilvku, naudas, procentu vai cits rels vienbs Standartizcijas rezultt skotnjs mrvienbas zd, td dadi rdtji kst savstarpji saldzinmi Rdt-jus var apvienot, izveidojot kopjo attstbas indeksu

Rdtju standartizciju veic, izmantojot formulu

t = s xx

,

kur:t konkrt novrojuma objekta (teritorijas) stan-

dartizt vrtba;x standartizjamais rdtjs savs specifiskajs

mrvienbs konkrt teritorij; attiecg rdtja aritmtiskais vidjais attiec-

gaj teritoriju grup (aprina vai nu k svrto vidjo, vai divu absolto lielumu attiecbu);

s standartnovirze, varicijas rdtjs, kuru aprina ar formulu

s = x 2)x f(f

,

kur f ir statistiskais svars parasti tas ir iedzvotju skaits teritorij

II TERITORIJu ATTSTBAS RDTJI uN ANALZES METODES

14

Standartizto rdtju vrtbas aprina katram attstbas pamatrdtjam, katrai teritorijai

Teritorijas attstbas indeksa aprinanai nepiecie-amo statistikas rdtju sastvs un to nozmguma svari atspoguoti 13 tabul

13. tabula. Teritorijas attstbas indeksa aprinanai izmantotie rdtji un to svari.

Katram rdtjam pc ekspertu vrtjuma pieirts noteikts nozmbas svars, ar aprinu, lai visu rdt-ju svaru summa btu 1 Katru standartizto rdtju pareizina ar attiecgo nozmbas svaru Rezultt apri-na attstbas indeksa komponentus, kuru summa veido teritorijas attstbas indeksu

Attstbas indeksa apriniem skotnjos datus em no Centrls statistikas prvaldes, Valsts kases, Valsts zemes dienesta un Nodarbintbas valsts aentras, izmantojot gan gada statistikas rdtjus, gan momen-ta statistikas rdtjus pc stvoka uz apskatm gada skumu Aplkotais un ldz im izmantotais teritorijas attstbas indekss raksturo atseviu teritoriju apstei-dzou vai atpaliekou attstbu, saldzinot ar citm te-ritorijm (pilstm, pagastiem, novadiem, rajoniem, reioniem)

Teritorijas attstbas indeksu piemro: reionls attstbas valsts atbalsta programmas

izstrd; atbalsta diferencanai Eiropas Savienbas fondu

ldzfinansto paskumu ietvaros; Eiropas Savienbas, valsts atbalsta un citu finan-

u instrumentu ietekmes uz teritoriju attstbu un ekonomisks efektivittes novrtan;

vietjo pavaldbu, rajonu pavaldbu un plno-anas reionu teritoriju attstbas saldzinan, vrtan, prognozan un cita veida teritoriju attstbas analz

Teritoriju attstbas vrtanai pc obrd izmantots metodikas teritorijas attstbas indeksu aprina atse-vii pc statusa un rdtju pieejambas viendabgm grupm plnoanas reioniem, rajoniem, pilstm un pagastiem Novadi, kuros ietilpst pilsta, tiek ieskaitti pilstu grup, savukrt, ja novadu veido tikai pagastu teritorijas, tas tiek ieskaitts pagastu grup Katras te-ritoriju grupas socili ekonomisks attstbas lmea noteikanai paredzts savs rdtju loks Reionu un rajonu grup izmanto 8 rdtjus, pagastu grup 6, bet pilstu grup 4 rdtjus

Teritorijas attstbas indeksu aprina kop 2000 gada Palaik teritorijas attstbas indekss ir apr-ints deviiem gadiem no 1999 ldz 2007 gadam, ieskaitot izdevuma 1 pielikum ir iekauts plnoa-nas reionu, rajonu, pilstu un pagastu grupu pdjo piecu gadu perioda attstbas indekss un rangs

Attstbas indeksu veidojoo rdtju analze dod iespju noteikt galveno faktoru, kur nosaka teritori-jas attstbas lmeni raksturojo indeksa vrtbu Pa-matrdtju vrtbas dod iespju raksturot teritoriju socili ekonomisks attstbas atirbas, to skait no-teikt iedzvotjiem pievilcgas teritorijas, atspoguot te-ritoriju atirbas labkljbas zi, saldzint teritorijas nodarbintbas jom, k ar identifict citas reionls attstbas tendences

Pc teritorijas attstbas indeksa un to veidojoiem atseviiem komponentiem nav korekti saldzint vi-sas vietjo pavaldbu teritorijas sav starp, toties var spriest par attstbas lmea atirbm katras atsevias teritoriju grupas ietvaros

Pavaldbas teritorijas attstbas indekss reiona ietvaros

Piekto gadu kop 2003 gada papildus attstbas indeksam, kur tiek aprints, nosakot katras teritorijas attstbas lmeni Latvijas mrog, tiek aprints ar atts-tbas indekss katrai pavaldbas teritorijai tikai sava pl-noanas reiona ietvaros Aprins veikts katram reio-nam, t pilstas, novadus un pagastus apvienojot vien teritoriju kop Reiona pavaldbas teritorijas attstbas indeksa aprinos par pamatu saldzinanai izmantotas etru attstbas pamatrdtju bezdarba lmea, iedz-votju ienkuma nodoka apmra uz 1 iedzvotju, de-mogrfisks slodzes lmea un iedzvotju skaita izmai-as vidjs vrtbas pdjo piecu gadu laik

Pavaldbas teritorijas attstbas indekss reiona ietva ros aprints ar mri sniegt pavaldbm plaku in formciju plnoanas jautjumu risinanai reion, vei cot attiecg reiona teritoriju attstbas saldzinanu, vr tanu, prognozanu un cita veida teritoriju attstbas analzi is attstbas indekss papildina, bet neaizstj teri-toriju attstbas indeksu, kas aprints teritoriju grupm atbilstoi viendabbas principam: pagasti, pilstas, rajoni, plnoanas reioni Teritorijas attstbas indekss reiona ietvaros aprints, izmantojot vienus un tos paus etrus attstbas pamatrdtjus vism teritoriju grupm Tas auj raksturot un savstarpji saldzint teritoriju attstbas ati-rbas viss reiona pilstu un lauku teritorijs kop

* Reistrto bezdarbnieku skaits pret darbspjas vecuma iedzvotjiem. Darbspjas vecuma iedzvotji 2008. gada 1. janvr sievietes 1560 gadu vecum, vriei 1561 gada vecum.

15

Teritorijas attstbas indekss pc administratvi teritorils reformas

Ministru kabinet 2009 gada 7 aprl tika pieemti Reionls attstbas un pavaldbu lietu ministrijas un Valsts reionls attstbas aentras izstrdtie noteiku-mi par teritorijas attstbas indeksa aprinanas krtbu un t vrtbm*

Atbilstoi jaunajam administratvi teritorilajam iedal-jumam, kas ir noteikts Administratvo teritoriju un apdzvo-to vietu likum, teritorijas attstbas indeksa vrtbas apr-ina 109 novadiem k vienotai grupai K atsevia grupa ir izdaltas devias republikas pilstas Teritorijas attstbas indeksa vrtbas aprina pc etriem pamatrdtjiem, tpat k iepriek pilstu pavaldbu grupai, emot vr bezdarba lmeni, iedzvotju ienkuma nodoka apmru uz 1 iedzvotju, demogrfisks slodzes lmeni un iedzvotju skaita izmaias Noteikumi paredz, ka atbilstoi jaunajam administratvajam iedaljumam aprints teritorijas atts-tbas indeksa vrtbas stjs spk 2009 gada 1 jlij

Teritorijas attstbas indeksa pilnveidoanas iespjas

Ldz im plai lietotais teritorijas attstbas indekss raksturo teritoriju attstbas lmeni vien konkrt gad (teritorijas attstbas gada indekss) T mris ir konstatt katras teritorijas saldzinoo attstbas lmeni uz visu citu ldzgu teritoriju fona Td, vrtjot teritorijas attstbas gada indeksa dinamikas rindas, ir vlreiz jpasvtro, ka ts raksturo viengi atseviu teritoriju apsteidzou vai atpa-liekou attstbu, saldzinot ar visu teritoriju vidjo attst-bu, bet visas teritoriju grupas (vai valsts) kopjo attstbu tas raksturo tikai daji ds skatjums noder, lai vrttu, kuru teritoriju iedzvotji un viu ievlts pavaldbas strd izdevgos un kuras saretkos vai pat nepie-tiekamu resursu apstkos, lai sadaltu atbalsta finanu ldzekus vai noteiktu pai atbalstms teritorijas

Tau jau kop teritorijas attstbas indeksa pielietoa-nas skuma ir izskanjis viedoklis, ka lielk vrba ir pie-vrsta ekonomikas attstbai, bet nepietiekama socila-jai sfrai, un nav emti vr dabas apstkus raksturojoie rdtji o trkumu var novrst dadi Divas galvens pamatpieejas ir sekojoas:

papildint esoo attstbas indeksu veidojoo pa-matfaktoru skaitu un sastvu, pilnveidot nozm-bas svaru sistmu;

paralli visprjam teritorijas attstbas indeksam izstrdt un aprobt divus, trs subindeksus, kas raksturotu dadus galvenos attstbas aspektus

Ciktl vajadzs maint teritorijas attstbas pamat-faktoru skaitu un sastvu, bs atkargs no teritorils statistikas datu loka paplainans vai saaurinans K iespjamo variantu pamatrdtju sastva pilnvei-doanai var mint ekonomiski aktvo komersantu un komercsabiedrbu skaita aizvietoanu ar nodarbinto

skaitu vai ar apgrozjuma lielumu, k ar, emot vr pareizjo situciju valsts attstb, pastiprint iedzvo-tju skaita izmaiu faktora svargumu

Nkotn vartu rasties nepiecieamba pc ana-lzes uzdevumiem, kuros jraksturo ne tikai teritorijas attstbas lmenis, bet ar t izmaias, izmaiu trums, virziens, apsteidzoi vai atpaliekoi attstbas tempi du uzdevumu risinanai plnots izmantot attstbas indeksu, kas atspoguotu visprjo teritoriju (atsevias teritoriju grupas vai visas valsts teritorijas) attstbu, sa-ldzinot ar iepriekjo gadu vai periodu Apsteidzoa vai atpaliekoa attstba iespjama, atrodoties gan oti augst, gan ar vidj un zem attstbas lmen

Pagaidm ir izstrdtas divas pieejas, k raksturot attstbas trumu slaicg skatjum:

iespjams izveidot un apstrdt tradicionlo atts-tbas lmeu gada indeksa laika rindas (dinamikas rindas) un pc tm noteikt katras teritorijas attst-bas indeksa izmaiu virzienu;*

ldz im lietot visprj attstbas lmea gada indeksa viet var izmantot des vai bzes indek-su aj gadjum aprin vienlaikus tiek ietverti attstbas lmea un t izmaiu trumu raksturo-joie rdtji, kas no analzes loikas viedoka rada papildus metodiskus jautjumus des attstbas indeksa galven priekrocba, saldzinot ar gada attstbas indeksu, ir iespjas veidot pamatotkas, prliecinokas un, galvenais, saprotamkas dina-mikas rindas ilgkam laika periodam**

Ldz im teritorijas attstbas indeksu minja lietot dadm vajadzbm To izmantoja teritoriju attstbas lmea raksturoanai un, izsverot t kopjo un kompo-nentu vrtbu izmaias, nereti tika certs izprast socili ekonomisko procesu raksturu un tendences atsevi-s teritorijs vai to kops Tomr svargi uzsvrt, ka 1997 gad radtais, 1999 gad pilnveidotais un kop 2000 gada piemrotais indeksa aprins bija veidots vienam mrim dot iespjami objektvku teritoriju savstarpjs attstbas lmea saldzinanas iespju pai atbalstmo teritoriju noteikanai Tpc indeksu nebtu pareizi pielietot visiem dzves gadjumiem At-tstbas rdtju izvle un aprini ir veicami atbilstoi noteiktiem reionls politikas mriem un uzdevu-miem, to stenoanas un rezulttu novrtanas vaja-dzbm

Galven ldzinj teritorijas attstbas indeksa apri-na nozme un iegto rezulttu vrtba ir iespja saldzint teritoriju attstbas lmeu izmaias 10 gadu dinamik Tas auj raksturot tendences un norda uz teritorilm sa-karbm Indeksa aprina un teritoriju attstbas saldzi-nanas rezultti rosina jautjumus par notiekoo socili ekonomisko procesu closakarbm Tlk darb ir izvrtjama ne tikai rdtju izmantoana aprinos, bet ar to attiecinana uz teritoriju grupm Ldz ar adminis-tratvi teritoril iedaljuma maiu ldzinjs teritoriju grupas vairs nepastv un izmainsies statistikas datu te-ritoril struktra

* Ministru kabineta noteikumi Nr. 319 Noteikumi par teritorijas attstbas indeksa aprinanas krtbu un t vrtbm, publicti Latvijas Vstnes 2009. gada 21. aprl, stjs spk ar 2009. gada 22. aprli.

* Apsteidzoas un atpaliekoas attstbas rdtji. Statistikas zintnisko ptjumu rezultti 2008, R.: CSP, 2008.

** Par teritorijas attstbas gada, bzes un des indeksiem. Statistikas un prvaldes problmas 2007, R.: LSI, 2007.

16

Reioni Latvij

Lielks teritorils vienbas, par kurm Latvij tiek apkopota un analizta statistikas informcija, ir plno-anas un statistikas reioni Plnoanas reioni Latvij ir izveidoti reionls attstbas plnoanai, koordincijai un pavaldbu sadarbbas nodroinanai* Savukrt uzskaites mriem ir izveidoti sei statistikas reioni**

Statistikas reionu sistm Rgas plnoanas reions sa-dalts divos statistikas reionos Rgas un Piergas sta-tistikas reion Prjo etru plnoanas un statistikas reionu robeas sakrt

aj prskat analizti un saldzinti Latvijas plno-anas reioni, tajos ietilpstoo administratvo teritoriju sastvs ldz administratvi teritorils reformas stenoa-nai atspoguots 14 tabul un 2 attl

III PLNOANAS REIONu TERITORIJAS uN PAVALDBAS

* Atbilstoi 2002. gada 9. aprl pieemtajam Reionls attstbas likumam un saska ar 2003. gada 23. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 133 Par plnoanas reionu teritorijm.

** Saska ar 2004. gada 28. apra Ministru kabineta rkojumu Nr. 271 Par Latvijas Republikas statistiskajiem reioniem un tajos ietilpstoajm administratvajm vienbm un, lai izpildtu 2003. gada 26. maij pieemts Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienbas padomes regulas Nr. 1059/2003 Par vienotas teritorilo vienbu klasifikcijas ievieanu statistikas mriem (NUTS) prasbas par maksimli pieaujamo iedzvotju skaitu NUTS 3 lmen 800 000.

2. attls. Plnoanas reionu teritorijas (ldz administratvi teritorils reformas stenoanai).

14. tabula. Plnoanas reioni un tajos ietilpstos administratvs vienbas (ldz administratvi teritorils reformas stenoanai).

17

Plnoanas reionu teritorijas

Pc teritorijas platbas katrs no trijiem plnoanas reioniem Vid zemes reions, Latgales reions un Kur-zemes reions aizem vairk nek piekto dau valsts teritorijas Abi prjie reioni pc platbas ir mazki (skat 15 tabulu un 3 attlu)

15. tabula. Plnoanas reionu teritorijas un to patsvars valsts kopj teritorij.

3. attls. Plnoanas reionu teritoriju patsvars valsts kopj teritorij, %.

Pavaldbas Latvij un plnoanas reionos

2009 gada 1 jnij Latvij pavisam bija 548 pa-valdbas 26 rajonu un 522 vietjs (7 republikas pil-stu, 50 pilstu, 41 novada un 424 pagastu) pavald-bas* Vietjo pavaldbu grupjums pilstu un lauku pavaldbu grups bija ds: 7 republikas pilstu un 70 pilstu un pilstnovadu pavaldbas, 445 pagastu un lauku novadu pavaldbas

Lielkais vietjo pavaldbu skaits bija Latgales reion, kur ietilpa vairk nek ceturt daa no vi-sm Latvijas vietjm pavaldbm 134 Vidzemes reion bija 121 pavaldba, Kurzemes reion 97, Zemgales reion 95, bet Rgas reion 75 (skat 4 attlu)

Latvijas 522 vietjs pavaldbas ar kopjo valsts iedzvotju skaitu 2 270 894 (2008 gada skum) caurmr bija mazas Vidji vien pavaldb dzvoja

4,4 tkst cilvku, bet vien lauku pavaldb 1,5 tkst Pc iedzvotju skaita Latvijas pavaldbas bija oti atirgas 2008 gada skum lielkaj paval-db Rg dzvoja 717 371 iedzvotjs jeb 31,6% no valsts iedzvotju kopskaita, bet mazkaj teritorij Alksnes rajona Kalncempju pagast 251 iedzvotjs (0,01%)

4. attls. Pilstu un pagastu grupu pavaldbu skaits plnoanas reionos 2009. gada 1. jnij.

Ievrojamas atirbas pc iedzvotju skaita bija ar pavaldbu teritoriju grupu ietvaros Republikas pil-stu vid mazkaj pilst Rzekn dzvoja 35 883 iedzvotji, Latvijas otraj lielkaj pilst Daugavpil trs reizes vairk (105 958 iedzvotji), bet galvaspils-t Rg 20 reizes vairk Rajona pilstu grup lielk un mazk pavaldba pc iedzvotju skaita atrs 23 reizes Valmier dzvoja 27 423 iedzvotji, bet Subat ar lauku teritoriju 1124 Lauku pavaldbas pc iedzvotju skaita atrs 55 reizes lielkais bija Rgas rajona ekavas pagasts (13 883 iedzvotji), ma-zkais Kalncempju pagasts (251 iedzvotjs)

Latvij bija 203 vietjs pavaldbas ar iedzvot-ju skaitu mazku par 1000, to skaits veidoja 39% no teritoriju kopskaita 35% valsts pavaldbu iedzvot-ju skaits bija no 1000 ldz 2000 un 16% vienbs no 2000 ldz 5000 Tikai 11% pavaldbu teritoriju iedzvotju skaits prsniedza 5000 cilvku (skat 16 tabulu)

16. tabula. Pavaldbu teritoriju sadaljums pc iedzvotju skaita 2008. gada skum.

* 2008. gada 1. janvr bija 551 pavaldba 26 rajonu un 525 vietjs (7 republikas pilstu, 52 pilstu, 36 novadu un 430 pagastu) pavaldbas. 2009. gada 1. janvr ar bija 551 pavaldba, atrs tikai pilstu un novadu pavaldbu skaits 50 pilstu un 38 novadu pavaldbas. Saska ar Administratvo teritoriju un apdzvoto vietu likumu Latvij ar 2009. gada 1. jliju ir 5 plnoanas reioni, 9 republikas pilstas un 109 novadi.

18

Lielks lauku pavaldbu teritorijas pc iedzvot-ju skaita 2008 gada skum bija Rgas reion (vidji vien pavaldb dzvoja 2819 iedzvotji), bet maz-ks Latgales reion (vidji 1128 iedzvotji) Liel-kais lauku pavaldbu daudzums ar mazk nek 1000 iedzvotjiem bija Latgales reion (72 pavaldbas), savukrt Rgas reion bija visvairk teritoriju (9 pa-

valdbas), kur iedzvotju skaits prsniedza 5000 (skat 17 ta bulu)

Kop 1995 gada valst notika pavaldbu apvienoa-ns Ldz 2009 gada 1 jnijam Latvij bija izveidots 41 novads 20 novadu centri bija pilstas, savukrt 21 no-vadu veidoja gan apvienoto pagastu teritorijas, gan par novadiem prdvtu atseviu pagastu teritorijas Visvai-

rk novadu ar pilstm to sastv (pilstnovadu) atrads Rgas re-ion 9 Nedaudz mazk to bija Latgales reion 5 un Kurzemes reion 4 Zemgales un Vidze-mes reion bija tikai pa 1 nova-dam, kur ietilpa ar pilsta

Lauku novadi jeb novadi, kuru teritorijs nav pilstu, ar visvairk bija Rgas reion 8 Vidzemes re-ion ietilpa 5 di novadi, Zemga-les reion 4, Latgales reion 3, bet Kurzemes reion 1

17. tabula. Pagastu un lauku novadu sadaljums pc iedzvotju skaita plnoanas reionos 2008. gada skum.

19

IV PLNOANAS REIONu SALDZINOS RAKSTuROJuMS

DEMOGRFISK SITuCIJA

Prskat demogrfisks situcijas raksturoanai Lat-vijas plnoanas reionos izmantoti di pamatrdtji: iedzvotju skaits, iedzvotju skaita izmaias, iedzvo-tju dabisk kustba un migrcija, k ar iedzvotju ve-cuma struktra un demogrfisk slodze Demogrfisko situciju raksturo momenta rdtji, kuri aplkoti piecu gadu period no 2003 gada skuma ldz 2008 gada skumam, un uzkrtie rdtji, kuri atspoguo periodu no 2003 ldz 2007 gadam

Iedzvotju skaits un t patsvars

2008 gada skum Latvijas iedzvotju skaits bija 2 milj 271 tkstotis Gandrz puse no valsts iedzvot-ju kopskaita 48,3% dzvoja Rgas reion Latgales, Kurzemes un Zemgales reion iedzvotju skaits sast-dja 1315% no Latvijas iedzvotju kopskaita katr, bet Vidzemes reion tas bija vismazkais 10,5% (skat 18 tabulu un 5 attlu)

18. tabula. Plnoanas reionu iedzvotju skaits un to patsvars valsts iedzvotju kopskait 2008. gada skum.

5. attls. Plnoanas reionu iedzvotju skaita patsvars valsts iedzvotju kopskait 2008. gada skum, %.

Rgas reiona lielumu valsts iedzvotju kopskai-t nosaka galvaspilsta Rg dzvoja 31,6% no valsts

iedzvotju kopskaita un 65,4% no Rgas reiona iedzvo tju kopskaita

No 2003 ldz 2008 gada skumam Rgas reio-na iedzvotju patsvars palielinjs par 1,2 procent-punktiem Savukrt Vidzemes, Kurzemes un Latgales reionu iedzvotju kopjais patsvars valsts iedzvo-tju kopskait samazinjs par 1,2 procentpunktiem Latgales reiona iedzvotju patsvars samazinjs par 0,7, Vidzemes reiona par 0,3 un Kurzemes reiona par 0,2 procentpunktiem Zemgales reio-na iedzvotju skaita patsvars saglabjs 2003 gada lmen

Iedzvotju blvums

Demogrfisko procesu ietekm 2008 gada skum Latvij iedzvotju blvums bija vidji 35,2 cilv/km2, gandrz par vienu cilvku uz vienu km2 mazks nek 2003 gada skum (36,1 cilv/km2) Saldzinjumam Eiropas Savienbas 27 dalbvalstu vidjais iedzvotju blvums ir 115 cilv/km2

19. tabula. Iedzvotju blvums plnoanas reionos 2008. gada skum, cilv./km2.

Starp reioniem lielkais iedzvotju blvums bija Rgas reion 105,2 cilv/km2, kas ir trs reizes lielks nek vidjais blvums valst un 7 reizes lielks nek Vid-zemes reion (15,6 cilv/km2) Kurzemes, Zemgales un Latgales reion iedzvotju blvums ir samr l-dzgs 2226 cilv/km2 Gadjum, ja no apriniem iz-sldz republikas pilstas, atirba starp reioniem pc iedzvotju blvuma ir mazka (skat 19 tabulu, 6 un 7 attlu)

Iedzvotju blvums k vrtanas rdtjs zinm mr zaud savu nozmbu, jo tdm administratvajm vienbm k pilstm ar lauku teritoriju statistik netiek noirtas pilstas no lauku teritorijas dam

20

6. attls. Iedzvotju blvums plnoanas reionos 2008. gada skum.

7. attls. Iedzvotju blvums plnoanas reionos 2008. gada skum, neiekaujot republikas pilstu iedzvotju skaitu un platbu.

Iedzvotju skaita izmaias

Iedzvotju skaits Latvij arvien turpina sama-zinties 2008 gada skum Latvij dzvoja 2 milj 270,9 tkst cilvku jeb par 60,6 tkst mazk nek

20. tabula. Iedzvotju skaits plnoanas reionos 2003.2008. gada skum, tkst.

2003 gada skum* No kopj iedzvotju skaita sama-zinjuma Latgales reiona daa bija lielk 26,5 tkst jeb 43,8% Vidzemes reiona patsvars kopj iedz-votju skaita samazinjum valst veidoja 21,8%, Kur-zemes 19,7%, Zemgales 12,9% un Rgas reiona 1,8% (skat 20 tabulu un 8 attlu)

8. attls. Iedzvotju skaita dinamika plnoanas reionos 2003.2008. gada skum, tkst.

Lai novrttu, kur reions iedzvotjus zaud vai piesaista straujk, k ar lai saldzintu iedzvot-ju skaita izmaiu tempus, tiek aprints iedzvotju skaita izmaiu relatvais rdtjs** 20032008 gada period Latvijas reionu vid iedzvotju skaits vis-vairk saruka Latgales reion par 7,1% Lnks is process bija Vidzemes reion iedzvotju skaits sa-mazinjs par 5,3%, Kurzemes reion par 3,8% un Zemgales reion par 2,7% Labvlgk demogr-fisk situcija bija Rgas reion, kur iedzvotju skaits samazinjs vismazk par 0,1% (skat 21 tabulu un 9 attlu)

Rgas reion iedzvotju skaita samazinjumu da-ji kompensja iedzvotju skaita palielinjums galvas-pilstas tuvum esoajs pavaldbu teritorijs piecu gadu period iedzvotju skaits Rgas rajon palielinjs par 21,1 tkst Lielkais iedzvotju skaita pieaugums bija Mrupes pagast (par 3,7 tkst), Garkalnes no-vad (par 2,4 tkst), ekavas pagast (par 2,3 tkst), Stopiu novad (par 1,8 tkst), dau novad un Olai-nes pagast (par 1,7 tkst katr) Iedzvotju skaits pieauga ar Ogres rajon (par 1,8 tkst) un Zemgales reiona Jelgavas rajon gan tikai par 25 cilvkiem

* 2009. gada skum iedzvotju skaits Latvij bija 2 milj. 261,3 tkst. cilvku jeb par 9,6 tkst. mazks nek 2008. gada skum.

** Iedzvotju skaita izmaiu rdtju aprina, dalot iedzvotju skaita izmaias piecu gadu period pret iedzvotju skaitu perioda skum un izsakot to procentos.

21

Savukrt visos prjos Latvijas rajonos iedzvotju skaits samazinjs

Laik no 1999 ldz 2008 gada skumam iedzvo-tju skaita izmaiu tempi Latvij pakpeniski palni-njs 19992004 gada period iedzvotju skaits valst samazinjs par 3,3%, bet 20032008 gada period par 2,6%, ttad par 0,7 procentpunktiem mazk Rgas reion iedzvotju skaita sarukuma tempi, saldzinot abus mintos piecu gadu pe riodus, samazinjs par 2,9 procentpunktiem, savukrt p-rjos reionos palielinjs: Latgales reion par 1,9 procent punktiem, Vidzemes reion par 1,3, Zemgales reion par 1,1 un Kurzemes reion par 0,4 pro cent punktiem

21. tabula. Iedzvotju skaita izmaias plnoanas reionos sldoos piecu gadu periodos, %.

9. attls. Iedzvotju skaita izmaias plnoanas reionos no 2003. ldz 2008. gada skumam.

Iedzvotju skaita samazinjuma tempi valst pa gadiem svrstjs Tpat mainjs ar iedzvotju skaita izmaias ietekmjuie faktori Saldzinot ar iepriekjo gadu, iedzvotju skaits valst 2003 gad samazinjs par 0,53%, 2004 gad par 0,55%, 2005 gad par 0,51%, 2006 gad par 0,58% un 2007 gad par 0,46% Iedzvotju skaita samazinanos galve-nokrt ietekmjusi iedzvotju dabisk kustba Ts patsvars kopj iedzvotju skaita samazinjum

20032007 gada period veidoja attiecgi pa ga-diem 0,49%, 0,50%, 0,49%, 0,47% un 0,43% Savu-krt migrcijas patsvars bija attiecgi 0,04%, 0,05%, 0,02%, 0,11% un 0,03% K redzams, lielk migrcijas ietekme bija 2006 gad (skat 10 attlu)

10. attls. Iedzvotju skaita izmaias Latvij un ts veidojoie faktori 2003.2007. gad, cilv.

2007 gad iedzvotju skaits samazinjs visos re-ionos, izemot Rgas reionu Rgas reion iedzvo-tju skaits pieauga par 0,19%, bet visvairk tas saruka Latgales reion par 1,80% Vidzemes un Zemgales reion iedzvotju skaita samazinjum dabisks kus-tbas patsvars bija lielks par migrcijas patsvaru, sa-vukrt Rgas un Kurzemes reion otrdi migrcijas saldo patsvars bija prsvar pr dabisko kustbu Lat-gales reion gan migrcijas, gan dabisk pieauguma attiecbas bija viendas (skat 22 tabulu)

22. tabula. Iedzvotju skaita izmaias un ts veidojoie faktori plnoanas reionos 2007. gad, % pret 2006. gadu.

Iedzvotju dabisk kustba

Iedzvotju skaits Latvij dabisks kustbas d (miruo skaitam prsniedzot dzimuo skaitu) 20032007 gad samazinjs par 55,0 tkstoiem Rgas reion iedzvo-tju skaits samazinjs par 20,0 tkst, Latgales reio-n par 16,9 tkst, bet Vidzemes, Kurzemes un Zemga-les reion nedaudz vairk par 6 tkst katr Jatzm, ka iedzvotju dabisks kustbas negatva bilance Latvij novrojama jau kop 1991 gada

Pdjos piecos gados dabisks kustbas saldo vai miruo prsvars par dzimuajiem nedaudz samazinjs 2003 gad iedzvotju skaits valst dabisks kustbas re-zultt saruka par 11 431 cilvkiem, bet 2007 gad par 9769 cilvkiem (skat 23 tabulu un 11 attlu)

22

23. tabula. Iedzvotju dabisk kustba plnoanas reionos 2003.2007. gad, cilv.

11. attls. Iedzvotju dabisks kustbas dinamika plnoanas reionos 2003.2007. gad, cilv.

Iedzvotju skaita izmaias raksturo iedzvotju da-bisk pieauguma koeficients*, kas atspoguo gan dabis-ks kustbas raksturu, gan dod iespju saldzint terito-rijas pc cilvkresursu attstbas iespjm

Miruo prsvars par dzimuajiem, rinot uz 1000 iedz votjiem, apskatmajos piecos gados ne-daudz samazinjs 2003 gad dabisks kustbas sal-do uz 1000 iedzvotjiem bija -4,9, bet 2007 gad -4,3 Kopum valst piecu gadu laik, rinot uz 1000 iedzvotjiem, nomira par 24 cilvkiem vairk nek piedzima Skatoties reionu griezum, Latgales reion 20032007 gadu laik is rdtjs bija gandrz divas reizes lielks 47 mirui cilvki vairk nek dzimui, sa-vukrt Rgas reion viszemkais 17,3

Dabisks kustbas rezultt Latvij katru gadu uz 1000 iedzvotjiem vidji mira par 45 cilvkiem vairk nek piedzima Pozitvas prmaias dabiskaj kustb notikuas Rgas reion un pavisam nedaudz Kurzemes

reion, kur samazinjs negatvais dabisks kustbas saldo, bet Vidzemes, Zemgales un Latgales reion miruo prsvars pr dzimuajiem palielinjs (skat 24 tabulu un 12 attlu)

24. tabula. Iedzvotju dabisk kustba plnoanas reionos 2003.2007. gad, rinot uz 1000 iedzvotjiem, cilv.

12. attls. Iedzvotju dabiskais samazinjums plnoanas reionos 2003.2007. gad, rinot uz 1000 iedzvotjiem.

Latvij kop 2001 gada dzimstba nedaudz pieau-ga 2007 gad valst piedzima 23 273 brni, ti, par 2267 brniem vairk nek 2003 gad 2007 gad tika reistrts lielkais dzimuo brnu skaits pdjo desmit gadu laik

2007 gad valst, rinot uz 1000 iedzvotjiem, vidji piedzima 10,2 brni, 2003 gad 9,1 Pc dzimuo skaita uz 1000 iedzvotjiem 2007 gad Latvijas reionu vid vislabkais rdtjs bija Rgas reion 11,2 brni, tlk sekoja Zemgales reions 10,2, Kurzemes reions 10,1, Vidzemes reions 8,9 un Latgales reions 8,2

Summrais dzimstbas koeficients* Latvij 2007 ga-d (1,412) bija lielks nek 2003 gad (1,286), tomr tas ir daudz mazks nek paaudu nomaiai nepiecie-amais lielums (2,1-2,2, skat 25 tabulu)

* Dabisk pieauguma koeficients ir iedzvotju dabisk pieauguma (samazinjuma) attiecba pret gada vidjo iedzvotju skaitu, rinot uz 1000 iedzvotjiem.

* Summrais dzimstbas koeficients nosaka vidjo brnu skaitu, kas vartu piedzimt sievietei vias dzves laik, ja dzimstba katr vecum saglabtos apskatm perioda lmen.

23

25. tabula. Dzimstbas tendences Latvij 2003.2007. gad.

Pdjos gados mirstbas lmenis Latvij palielinjs, par ko liecina gan miruo skaita absoltais pieaugums, gan mirstbas visprj koeficienta pieaugums Miruo skaits Latvij 2007 gad bija 33,0 tkst, par 605 cil-vkiem vairk nek 2003 gad Savukrt mirstbas vis-prjais koeficients no 13,9 miruiem cilvkiem uz 1000 iedzvotjiem 2003 gad pieauga ldz 14,5 miruiem cilvkiem uz 1000 iedzvotjiem 2007 gad Lielkais miruo skaits, rinot uz 1000 iedzvotjiem, bija Latga-les reion 17,2 cilvki Citos reionos is rdtjs bija sekojos: Vidzemes reion 14,8, Zemgales reion 14,3, Kurzemes reion 13,9 un Rgas reion 13,8 cilvki uz 1000 iedzvotjiem

Jatzm, ka pc 2006 gada Latvij ir pieaugusi zdaiu mirstba 2003 gad pirmaj dzves gad no-mira 198 brni, 2004 gad 191, 2005 gad 168, 2006 gad 170, bet 2007 gad 203 brni

Iedzvotju ilgtermia migrcija

Ilgtermia migrcijas* rezultt 2007 gad iedzvotju skaits valst samazinjs par 642 cilvkiem is rdtjs 2007 gad bija par 204 cil-vkiem mazks nek 2003 gad un btiski par 1809 cilvkiem mazks nek 2006 gad 2007 gad Latvij ierads 3541 cilvks, bet uz pastvgu dzvi cits valsts aizbrauca 4183 cilv-ki 2007 gad, saldzinot ar iepriek-jo gadu, palielinjs imigrantu, bet samazinjs emigrantu skaits Latvi-j no rvalstm iebrauca par 740 cil-vkiem vairk, savukrt emigrja par 1069 cilvkiem mazk (skat 26 tabu-lu un 11 attlu)

Latvij 2007 gad iedzvot-ju iekjs migrcijas rezultt pastvgo dzvesvietu no vienas administratvs teritorijas uz citu mainja

55,1 tkst cilvku (2003 gad 62,8 tkst cilvku) Analizjot 2007 gada iekjs migrcijas plsmas, re-dzams, ka iedzvotju prvietoans visvairk notikusi sava reiona robes Latgales reiona ietvaros 74% no iekjas migrcijas kopapjoma reion, Kurzemes reion 73%, Vidzemes reion 63%, Zemgales reion 54%, un tikai Rgas reion is rdtjs bija atirgks 32%

26. tabula. Iedzvotju rj (starpvalstu) ilgtermia migrcija Latvij 2003.2007. gad, cilv.

2007 gad saglabjs iepriekjos gados raksturg tendence pieauga migrcijas intensitte starp Rgu un Piergu Tpat ar turpinjs iedzvotju migrcija no citiem reioniem uz Rgu vai Piergas teritorijm Visai dinamisks iekjs migrcijas process noritja valsts centrlaj da Uz dzvi Rg no Piergas teritorijm prcls 39% no ko-pj galvaspilst iebraukuo Latvijas iedzvotju skaita Savukrt Pierg no kopj iebraukuo skaita 49% sast-dja bijuie Rgas pilstas iedzvotji 2007 gad, tpat k iepriekjos gados, k galvenie iekzemes migrcijas iemesli saglabjs imenes apstki, darbs un mcbas

Iedzvotju iekzemes migrcijas plsmu apjoms re-ionu griezum pardts 27 tabul, Rgas plnoanas reion papildus izdalot ar statistikas reionus Rgu un Piergu*

2007 gad kopjs migrcijas rezultt iedzvot-ju skaits palielinjs tikai Rgas reion par 4902 cil-vkiem Migrcijas saldo Rgas reion ir pozitvs jau kop 2003 gada, un to galvenokrt nosaka iebraukuo iedzvotju prsvars pr izbraukuajiem galvaspilstas apkaimes teritorijs Prjos etros reionos migrci-jas saldo pastvgi bija negatvs Migrcijas rezult-t 2007 gad iedzvotju skaits visvairk samazinjs Latgales reion par 3121 cilvku, bet mazkais sa-

* Atbilstoi ANO rekomendcijm ilgtermia migranti ir personas, kuras ierodas valst, lai paliktu taj uz pastvgu dzvi vai uz laiku, kas viends vai ilgks par vienu gadu, k ar personas, kas izbrauc no kdas valsts uz citu valsti ar nolku uzturties tur pastvgi vai ar vienu gadu un ilgk. is uzturans ilguma kritrijs auj noirt ilgtermia migrantus no citm valsts robeu rsojoajm personu grupm, piemram, tristiem. Tiek izirta rj (starpvalstu) un iekj (valsts ietvaros) migrcija. Iekjs migrcijas statistik netiek uzskaitta personas dzvesvietas maia vienas pilstas, pagasta vai novada robes.

* Piergas statistikas reion ietilpst Jrmala, Rgas rajons, Limbau rajons, Ogres rajons un Tukuma rajons.

27. tabula. Iedzvotju iekj ilgtermia migrcija plnoanas reionos 2007. gad.

24

mazinjums novrots Zemgales reion tikai par 14 cilvkiem (skat 28 tabulu un 13 attlu)

28. tabula. Iedzvotju ilgtermia kopjs migrcijas saldo plnoanas reionos 2003.2007. gad, cilv.*

13. attls. Iedzvotju ilgtermia kopjs migrcijas saldo dinamika plnoanas reionos 2003.2007. gad, cilv.

Kopjais iedzvotju migrcijas saldo ar plus zmi 2007 gad bija tikai vienai republikas pilstai un pie-ciem rajoniem Jrmal iedzvotju skaits migrcijas re-zultt palielinjs par 474 cilvkiem, Rgas rajon par 6491, Ogres rajon par 819, Jelgavas rajon par 535, Tukuma rajon par 141 un Aizkraukles rajon par 110 iedzvotjiem

Latgales reion 20032007 gada period iedz-votju skaits kopjs migrcijas d samazinjs par 9,7 tkst, Vidzemes reion par 6,5 tkst, Kurze-mes reion par 5,6 tkst un Zemgales reion par 1,7 tkst cilvku Pretja virziena procesi notika Rgas reion, kur iedzvotju skaits migrcijas rezult-t piecu gadu laik palielinjs par 17,9 tkst cilvku

Kopum piecu gadu laik Latvij starpvalstu ilgtermia migrcijas saldo (izbraukuo un iebraukuo iedzvotju starpba) veidoja -5,6 tkst cilvku

Latvij apskatmo piecu gadu laik starpvalstu ilg-termia migrcijas tempi bija svrstgi 2003 gad, rinot uz 1000 iedzvotjiem, no Latvijas aizbrau-ca vidji 0,4 cilvki, bet 2007 gad 0,3 cilvki 2006 gad novrots btisks emigrantu skaita pie-augums rinot uz 1000 iedzvotjiem, no Latvi-jas izbrauca par 1,1 cilvku vairk nek iebrauca (sk 29 tabulu un 14 attlu)

29. tabula. Iedzvotju ilgtermia kopjs migrcijas saldo plnoanas reionos 2003.2007. gad, rinot uz 1000 iedzvotjiem, cilv.

14. attls. Iedzvotju ilgtermia kopjs migrcijas saldo plnoanas reionos 2003.2007. gad, rinot uz 1000 iedzvotjiem.

2007 gad imigrantu vid jtam prsvar bija v-riei 63,7%, bet emigrantu vid prsvaru sastdja sievietes 55,4% no kopj skaita

Latvij ir vrojama mazgadgu brnu (vecum ldz 5 gadiem) starpvalstu migrcija Lielks ts pieaugums vrojams pc Latvijas pievienoans Eiropas Savien-bai To noteikusi ar biea prakse, kur rzems strd-joajiem Latvijas iedzvotjiem piedzimuie brni tiek nodoti Latvij palikuo radinieku aprp 2003 gad Latvij brnu skaits 04 gadu vecum migrcijas re-zultt palielinjs par 114 brniem, bet 2007 gad par 821 brnu 2007 gad Latvij ierads 932 brni,

* Iedzvotju ilgtermia migrcijas datus CSP apkopo pa 7 republikas pilstm, 26 rajoniem, 6 statistiskajiem reioniem.

25

bet izbrauca 111 brni, ttad imigrantu skaits 04 gadu vecum vairk nek 8 reizes prsniedza emig-rantu skaitu

Migrcijas teritorilais sadaljums rda, ka Rgai ir ievrojami intensvki migrcijas sakari ar rvalstm nek prjm teritorijm 2007 gad Rgu par savu dzvesvietu izvljs 51,5% no starpvalstu imigrcijas dalbnieku kopskaita Tikai nedaudz mazk par pusi (47,5%) no starpvalstu emigrantu kopskaita 2007 gad bija rdzinieki Piergas reion apmets 15,7% no vi-siem imigrantiem, bet emigrja 12,5% no izbraukuo kopskaita Latgales reion apmets 11,8% no visiem starpvalstu iebraucjiem, bet izbrauca 17,9% no vi-siem emigrantiem Pc starpvalstu imigrcijas bilances 2007 gad Kurzemes reion iebrauca 9,1%, Zemgales reion 7,2% un Vidzemes reion 4,7% imigran-tu, savukrt no Kurzemes reiona izbrauca 11,0%, no Zemgales reiona 6,9% un no Vidzemes reiona 4,1% no visiem emigrantiem

Lai noskaidrotu ekonomisks migrcijas apjomu un struktru, 2007 gad Centrl statistikas prvalde (CSP) darbaspka izlases apsekojum iekva papildus jautjumus, tau, izvrtjot aptauju rezulttus, CSP eksperti secinja, ka izlases apsekojum nav iespjams iegt relajai situcijai un datu ticambas kritrijiem atbilstou informciju par rpus Latvijas nodarbinto Latvijas iedzvotju skaitu, un apsekojums sniedz tikai daju o iedzvotju raksturojumu Apsekojuma dati lie-cinja, ka visvairk cilvku katrs ceturtais (24,5%) uz rzemm devs strdt no Latgales reiona (jatzm, ka aj reion ir visaugstkais darba mekltju pat-svars ekonomiski aktvo iedzvotju kopskait 8,0% 2007 gad), tikai nedaudz mazk 23,5% no Rgas reiona, tsk 12,4% no Piergas 15,7% uz rzemm brauca strdt no Kurzemes reiona, 12,7% no Vid-zemes reiona un 11,2% no Zemgales reiona No visiem rzems nodarbintajiem Latvijas iedzvotjiem gandrz divas piektdaas (39,1%) bija izvljuies Liel-britniju, katrs treais (31,9%) riju, katrs divdesmi-tais (4,9%) bija nodarbints Vcij, nedaudz mazk 4,5% Norvij, 3% strdja Krievij, 2,5% ASV, 2,3% Itlij Lielkajai daai Latvijas iedzvotju, kas devs uz rzemm, mris bija atrast tur labk apmak-stu darbu

Jaunas tendences 2008 gadCentrls statistikas prvaldes apkopotie dati lieci-

na, ka 2008 gad Latvij ilgtermia migrcijas rezul-tt iedzvotju skaits samazinjies par 2542 cilvkiem, kas ir etras reizes vairk nek 2007 gad, kad Latvijas iedzvotju skaits faktora d saruka tikai par 642 cil-vkiem Saldzinjum ar 2007 gadu 2008 gad Latvi-j uz dzvi ierads 3465 cilvki jeb par 2,2% mazk, bet uz pastvgu dzvi rvalsts devs 6007 cilvki jeb par 43,6% vairk (skat 15 attlu un 26 tabulu)

2008 gad, saldzinot ar iepriekjo gadu, Latvi-jas iedzvotju emigrcija uz riju pieaugusi 6,5 reizes, uz Lielbritniju 1,7 reizes, uz Vciju 1,4 reizes, uz Ukrainu 1,2 reizes Ptnieki prognoz, ka, turpinoties ekonomiskajai lejupsldei, arvien lielks bs to cilv-ku skaits, kas bs gatavi prcelties uz pastvgu dzvi

rzems, jo tiei bezdarbs, ne vairs zems algas, veici-ns cilvku aizbraukanu

15. attls. Iedzvotju starpvalstu ilgtermia migrcija Latvij 2003.2008. gad, cilv.

Demogrfisk slodze

Demogrfisks situcijas raksturoanai svargi izvr-tt pastvgo iedzvotju skaita attiecbas starp trijm galvenajm vecuma grupm, k ar o attiecbu izmai-as laika gait Iedzvotju sadaljums dads vecuma grups atspoguo situciju darba tirg un liecina par nodarbintbas attstbas perspektvm pavaldbas teritorij vai par attstbas ierobeojumiem darbasp-ka trkuma d Saldzinjumam iedzvotju vecu-ma struktra 2003 un 2008 gada skum atainota 30 tabul

30. tabula. Iedzvotju sadaljums atbilstoi vecuma grupm plnoanas reionos 2003. un 2008. gada skum, patsvars iedzvotju kopskait, %.

Piecu gadu laik valst darbspjas vecuma iedzvo-tju skaits palielinjs par 35,5 tkst, ldz ar to darb-spjas vecuma iedzvotju patsvars kopj iedzvotju skait valst pieauga no 62,4% 2003 gada skuma ldz 65,6% 2008 gada skum aj period darbspjas vecuma iedzvotju skaita patsvars kopj iedzvotju

26

skait palielinjs visos reionos Vidzemes, Zemgales un Latgales reion pieaugums bija 4 procentpunktu apjom, bet Rgas un Kurzemes reion 3 procent-punktu apjom

Iedzvotju skaits vecuma grup ldz darbspjai val-st samazinjs par 60,3 tkst, un to patsvars saruka no 16,0% 2003 gada skum ldz 13,8% 2008 gada skum Samazinoties iedzvotju skaitam, kuri nav sasniegui darbspjas vecumu, tas nozm skaidri pa-redzamu darbspjas vecuma iedzvotju skaita sama-zinjumu turpmkajos gados 2008 gada skum Lat-gales un Rgas reion, saldzinot ar citiem reioniem, bija mazkais brnu skaita patsvars (attiecgi 13,1% un 13,2%), un Latgales reion bija ar lielkais pensijas vecuma iedzvotju patsvars (21,3%)

Brnu un pensijas vecuma iedzvotju attiecbu pret darbspjas vecuma iedzvotjiem raksturo demo-grfisk slodze, ko parasti aprina uz 1000 iedzvo-tjiem Izmaias iedzvotju vecumstruktr ietekm-juas ar demogrfisks slodzes rdtjus 2008 gada skum valst uz 1000 darbspjas vecuma iedzvot-jiem vidji bija 524,0 brni un pensijas vecuma iedz-votji Demogrfisk slodze pdjos gados ievrojami samazinjs gan valst kopum, gan katr reion Galvenokrt tas notika apgdjamo skaita samazin-juma d Piecu gadu laik, kad darbspjas vecuma iedzvotju skaits palielinjs par 35,5 tkst, apg-djamo skaits samazinjs par 96,1 tkst, to skait pensijas vecuma iedzvotju skaits par 35,8 tkst, bet brnu skaits vairk nek par 60 tkst (skat 31 tabulu, 16 un 17 attlu)

31. tabula. Demogrfisks slodzes lmenis plnoanas reionos 2003.2008. gada skum.

16. attls. Demogrfisks slodzes lmea dinamika plnoanas reionos 2003.2008. gada skum.

17. attls. Demogrfisks slodzes lmenis plnoanas reionos 2008. gada skum.

Attiecba starp brnu un pensijas vecuma cilvku skaitu raksturo paaudu nomaias tendences Pensijas vecuma iedzvotju patsvars valsts iedzvotju kopskait ir lielks par brnu patsvaru, un starpba arvien palieli-ns 2003 gada skum valst starpba starp brnu un pensijas vecuma iedzvotju patsvariem bija 5,6 pro-centpunkti, bet 2008 gada skum 6,8 procentpunkti 2008 gada skum iedzvotju skaits pensijas vecum Rgas un Latgales reion 1,6 reizes prsniedza brnu skaitu, Vidzemes reion 1,5 reizes, bet Kurzemes un Zemgales reion 1,3 reizes Ldzga situcija reionu savstarpj izkrtojum bija ar 2003 gada skum

Iedzvotju sadaljums pc dzimuma

2003 gada skum vrieu un sievieu skaita pat-svars valsts iedzvotju kopskait bija attiecgi 46,0% un 54,0% Kop 2004 gada vrieu patsvars nedaudz palielinjs un 2008 gada skum vrieu un sievieu skaita patsvars valsts iedzvotju kopskait bija attiec-gi 46,1% un 53,9% Prskata period vrieu patsvars nedaudz palielinjs visos reionos, izemot Latgales reionu

32. tabula. Sievieu skaits plnoanas reionos 2003.2008. gada skum, rinot uz 100 vrieiem.

27

Lielkais vrieu patsvars no kopj reiona iedz-votju skaita 2008 gada skum bija Zemgales un Vidzemes reion 47,1% katr Kurzemes reion is rdtjs bija 46,8%, Latgales reion 46,5% un Rgas reion 45,3% Attiecgi Rgas reion bija lie-lkais sievieu skaits, rinot uz 100 vrieiem 120,8 Rgas reion ar k lielkaj pc iedzvotju skaita bija lielkais sievieu skaita prsvars par 103,4 tkst vairk nek vrieu Prjos reionos sievieu skaits uz 100 vrieiem atrads robes no 112 ldz 115 (skat 32 tabulu)

Ma ilgums un demogrfisk prognoze

2007 gad jaundzimuo paredzamais vidjais ma ilgums* Latvij bija 71,16 gadi, tai skait vrieiem 65,76 gadi, sievietm 76,47 gadi Piecu gadu laik novrotas negatvas tendences prognozt ma il-gums samazinjies Saldzinot ar 2003 gadu, vidjais paredzamais ma ilgums vrieiem samazinjs par 0,15 gadiem, sievietm par 0,39 gadiem un kop par 0,21 gadu

Jaundzimuo paredzamais vidjais ma ilgums pils-ts laika period no 2003 ldz 2007 gadam samazinjs par 0,03 gadiem, bet laukos par 0,33 gadiem Ievroja-mi samazinjs ma ilgums vrieiem pilsts par 0,76 gadiem, bet sievietm laukos par 0,81 gadu

Sievieu un vrieu paredzamais dzves ilgums ati-ras vairk nek par desmit gadiem un starpba piecu gadu laik tikai nedaudz samazinjs (2003 gad 10,95 gadi, 2007 gad 10,71 gads, skat 33 tabulu)

Eiropas Kopienu Statistikas birojs Eurostat sa-darbb ar ES dalbvalstu zintniekiem un o valstu statistikas iestdm izstrdja valstu demogrfisks attstbas prognozes ldz 2050 gadam Novrtju-m vr emta dzimstba, mirstba un iedzvotju

migrcija pc dzimuma un vecuma Pc demogr-fisks attstbas prognou pamatvarianta 2050 gad Latvij iedzvotju skaits samazinsies ldz aptuveni 1,9 milj cilvku, pc nelabvlgk scenrija sama-zinsies pat ldz 1,5 milj cilvku, bet pc labvlgk attstbas cea palielinsies ldz 2,4 milj cilvku (skat 18 attlu)

18. attls. Latvijas iedzvotju skaita prognozes varianti 2010.2050. gada skum, milj. cilvku.

Profesors Pteris Zvidri prognoz, ka Latvij dzim stbas un mirstbas lkne vartu ldzsvaroties pc apmram 30 gadiem, proti, tad mirstba vartu vairs

neprsniegt dzimstbas rdtjus Savukrt, ja obrd vidjais iedzvotju vecums Latvij ir 40 gadi, tad 2030 gad vairk k puse iedzvotju bs vecki par 45 gadiem, turklt pensionru skaits jau no 2020 gada ievrojami prsniegs brnu un jaunieu skaitu

* Vidjais paredzamais ma ilgums noteikta vecuma iedzvotjiem ir gadu skaits, kdu vidji nodzvotu attiecgo vecumu sasniegus personas, ja viu turpmks dzves laik mirstba katr vecum saglabtos aprina gada lmen.

33. tabula. Jaundzimuo vidjais paredzamais ma ilgums piedzimstot, gados.

28

Ekonomisks attstbas raksturoanai aj izdevum izmantoti sekojoi rdtji iekzemes kopprodukts, ko-pj pievienot vrtba pa darbbas veidiem, nefinanu investcijas, tirgus sektora statistikas vienbas pa ko-mercdarbbas formm, pa lieluma grupm un darbbas veidiem, ekonomiski aktvie komersanti un komercsa-biedrbas, iedzvotju ienkuma nodoka apjoms pa-valdbu budetos, nodarbintbas un bezdarba rdtji Plnoanas reionu attstbas lmea noteikanai pie-mrots teritorijas attstbas indekss

Attstbas rdtji raksturo socili ekonomisko si-tuciju plnoanas reionos Aprinos izmantojamie dati ir pieejami ar 12 gadu laika nobdi, td prskat socili ekonomisks situcijas raksturojums tikai daji atspoguo pdjos gados valst notiekoos procesus Galven nozme iepriekjos gados notikuo procesu analzei ir Latvijas teritoriju attstbas atirbu veidoa-ns fikscijai, kas tlk auj izvrtt reionls politikas ietekmi, teritoriju paattstbas potencilu un prognozt iespjamo attstbas gaitu tuvkajiem gadiem

Iekzemes kopprodukts

Svargkais izmantotais ekonomisks attstbas pa-matrdtjs ir iekzemes kopprodukts (IKP)* IKP apr-ins ir sarets process un prasa ilgu laiku, ldz ar to IKP dati pieejami tikai par 2006 gadu Te jpiezm, ka visiem prjiem izmantotajiem ekonomikas rdtjiem dati ir pieejami par 2007 gadu, bet SIA Lursoft dati par komercsabiedrbm par 2008 gadu

2006 gad Latvij radtais IKP apjoms bija 11 160,48 milj Ls Rgas reiona patsvars kopj IKP bija 71,1%, katra prj reiona patsvars mazks par 10% Kurzemes reiona patsvars valst kopum sarao-t IKP veidoja 9,3%, Latgales reiona 7,2%, Zemga-les reiona 6,7% un Vidzemes reiona 5,7% Piecu gadu laik no 2002 ldz 2006 gadam patsvars kopj IKP palielinjs tikai Rgas reion (par 3,3 pro-centpunktiem), visos prjos reionos tas samazinjs Lielkais patsvara samazinjums novrots Kurzemes reion par 1,9 procentpunktiem, tlk seko Latgales reions par 0,6, Vidzemes reions par 0,5 un Zem-gales reions par 0,2 procentpunktiem

Rg saraotais IKP veidoja gandrz divas treda-as no IKP kopapjoma valst (2006 gad 60,2%) un 84,8% no IKP apjoma Rgas reion Citu republikas pilstu patsvars valst saraotaj IKP nebija ievrojami liels (Liepjas patsvars 2006 gad 3,5%, Daugav-pils 3,0%, Ventspils 2,2%, Jelgavas 2,0%, Rzek-nes 1,3% un Jrmalas 0,9%)

Rinot IKP uz 1 iedzvotju, 2006 gad vidji Latvij radta vrtba 4878 Ls apmr Rgas reion IKP apjoms uz 1 iedzvotju bija 1,5 reizes lielks nek vidji valst

7235 Ls Kurzemes reion IKP apjoms uz 1 iedzvotju sasniedza 3390 Ls, Zemgales reion 2635 Ls un Vidze-mes reion 2632 Ls Latgales reion IKP uz 1 iedz-votju 2236 Ls bija trs reizes mazks nek Rgas re-ion un divas reizes mazks nek vidji valst

Piecu gadu laik IKP uz 1 iedzvotju palielinjs vi-sos reionos Absoltos skaitos lielkais IKP pieaugums bija Rgas reion par 3,7 tkst Ls uz 1 iedzvotju Prjos reionos IKP pieauguma lielums bija 2,73,5 reizes mazks Kurzemes reion IKP pieauga par 1,4 tkst Ls, Zemgales reion par 1,3 tkst Ls, Vid-zemes reion par 1,2 tkst Ls un Latgales reion par 1,0 tkst Ls uz 1 iedzvotju aj laik valst vidji IKP uz 1 iedzvotju palielinjs par 2,4 tkst Ls jeb par 98,3%

34. tabula. Iekzemes kopprodukts uz 1 iedzvotju plnoanas reionos 2002.2006. gad, faktiskajs cens, Ls.

19. attls. Iekzemes kopprodukta uz 1 iedzvotju dinamika plnoanas reionos 2002.2006. gad, faktiskajs cens, Ls.

EKONOMISK ATTSTBA

* IKP ir valsts teritorij saraoto gala produktu un pakalpojumu summr vrtba gada laik.

29

IKP uz 1 iedzvotju palielinjs ar viss republi-kas pilsts, bet palielinjuma lielums svrstjs inter-vl no 0,6 tkst Ls Jrmal ldz 4,8 tkst Ls Rg Liepj IKP uz 1 iedzvotju pieauga par 2,4 tkst Ls, Rzekn par 2,0 tkst Ls, Jelgav par 1,7 tkst Ls, Daugavpil par 1,5 tkst Ls un Ventspil par 1,4 tkst Ls

Atirbas starp reioniem pc IKP uz 1 iedzvotju palielinjs no 3,0 reizm 2002 gad ldz 3,2 reizm 2006 gad (skat 34 tabulu, 19 un 20 attlu)

20. attls. Iekzemes kopprodukts uz 1 iedzvotju plnoanas reionos 2006. gad.

Attiecb pret vidjo rdtju valst, IKP uz 1 iedz-votju Rgas reion 2006 gad veidoja 148,3% Pr-jos reionos is rdtjs bija 4670% robes, un piecu gadu laik atpalicba no valsts vidj lmea tikai palie-linjs (skat 35 tabulu un 21 attlu)

35. tabula. Iekzemes kopprodukts uz 1 iedzvotju plnoanas reionos 2002.2006. gad, faktiskajs cens, % pret vidjo rdtju valst.

Saldzinot ar iepriekjo gadu, IKP apjoms Latvi-j, pc CSP apriniem, 2003 gad palielinjs par 7,2%, 2004 gad par 8,7%, 2005 gad par 10,6%, 2006 gad par 11,2%, bet 2007 gad IKP pieauga par 10,3%

IKP apjomu aprina gan faktiskajs, gan saldzin-majs cens IKP saldzinmajs cens, izsldzot cenu ietekmi, dod iespju kvalitatvk novrtt IKP izmaiu tendences un pilngk raksturo izmaias ekonomik

obrd IKP dati izrinti 2000 gada saldzinmajs ce-ns IKP pieauguma lielums, kas izteikts saldzinmajs cens, ir uz pusi mazks nek faktiskajs cens Piecu gadu laik IKP uz 1 iedzvotju faktiskajs cens Latvij palielinjs par 2421 Ls jeb par 98,3%, bet saldzinma-js cens par 1117 Ls jeb par 47,8%

21. attls. Iekzemes kopprodukta uz 1 iedzvotju dinamika plnoanas reionos 2002.2006. gad, faktiskajs cens, % pret vidjo rdtju valst.

CSP neaprina IKP apjomu saldzinmajs cens reionu griezum, ldz ar to IKP izmaiu apjomi un tempi tiek analizti tikai faktiskajs cens

Kopj pievienot vrtba

Kopjs pievienots vrtbas* struktra pa darbbas veidiem un to izmaias laika gait dod iespju nov-rot struktras prmaias tautsaimniecbas nozars, veikt ekonomisks darbbas analzi, saldzint attstbas tempus plnoanas reionos Ekonomisks darbbas kopvrtjums CSP izstrds dots statistisko reionu iedaljum Savukrt, veicot attiecgo analzi plnoa-nas reionu griezum, bija japvieno divu statistisko reionu dati, proti, jsumm Piergas reiona un Rgas pilstas dati

Informcija par kopjo pievienoto vrtbu tiek ieg-ta izlases veid, ldz ar to, ievrojot konfidencialittes ierobeojumus, CSP norda, ka reionl griezum 2006 gad par divm no 15 nozarm dati nav publiski pieejami Lauksaimniecba, medniecba un mesaim-niecba, k ar zvejniecba ir nozares, kuru ieguldjums kopj pievienot vrtb uzrdts tikai Rgas un Kurze-mes reion

* CSP defincij kopj pievienot vrtba naudas izteiksm tiek noteikta k preu un pakalpojumu izlaides un starppatria vrtbas starpba. Reiona kopj pievienot vrtba ir raoanas vienbu (iestu) ekonomisks darbbas kopvrtjums statistiskaj reion. Pamatinformcija ir CSP dati, k ar Valsts kases, Valsts iemumu dienesta, Finanu un kapitla tirgus komisijas un Latvijas Bankas sniegt informcija.

30

2006 gad Kurzemes reion lielkais patsvars kopj pievienotaj vrtb bija apstrdes rpniecbai (18,6%), transportam, glabanai un sakariem (16,9%), vairumtirdzniecbai un mazumtirdzniecbai, automobi-u, motociklu, individuls lietoanas priekmetu, sa-dzves priekmetu un aparatras remontam (15,5%) Lauksaimniecbas, medniecbas un mesaimniecbas kopjs pievienots vrtbas patsvars bija 6,1%

20022006 gada period Kurzemes reion ko-pjs pievienots vrtbas apjom par 2,3 procent-punktiem palielinjs operciju ar nekustamo paumu, nomas un citas komercdarbbas patsvars, k ar bv-niecbas patsvars, par 1,7 procentpunktiem apstr-des rpniecbas patsvars Savukrt par 4,4 procent-punktiem samazinjs transporta, glabanas un sakaru patsvars, par 1,3 procentpunktiem vairumtirdzniec-bas un mazumtirdzniecbas, automobiu, motociklu, sa-dzves priekmetu un aparatras remonta patsvars un par 1,2 procentpunktiem elektroenerijas, gzes un dens apgdes patsvars

Latgales reion 2006 gad lielkais patsvars ko-pj pievienotaj vrtb, k ar lielkais rdtjs citu re-ionu vid bija valsts prvaldei un aizsardzbai, oblig-tajai socilajai apdroinanai (16,5%), kas ir vairk nek divas reizes lielks par valsts vidjo rdtju (7,3%) Ap-strdes rpniecbas patsvars veidoja 14,4% mazks darbbas veida patsvars bija tikai Rgas reion, bet p-rjos reionos par 34 procentpunktiem lielks Vai-rumtirdzniecbas un mazumtirdzniecbas, automobiu, motociklu, sadzves priekmetu un aparatras remonta patsvars veidoja 13,4%, bet transporta, glabanas un sakaru patsvars 12,3%

Saldzinot ar 2002 gada pievienots vrtbas struk-tru, Latgales reion par 1,9 procentpunktiem palie-linjs bvniecbas patsvars un par 1,6 procentpun-ktiem vairumtirdzniecbas un mazumtirdzniecbas, automobiu, motociklu, sadzves priekmetu un apa-ratras remonta patsvars Savukrt samazinjs izgl-tbas ieguldjums par 1,7 procentpunktiem, elektro-enerijas, gzes un dens apgdes patsvars par 1,6 procentpunktiem un transporta, glabanas un sakaru relatvais nozmgums par 1,4 procentpunktiem

Rgas reion 2006 gad vairk nek piekto dau no kopjs pievienots vrtbas 23,1% veidoja vai-rumtirdzniecbas un mazumtirdzniecbas, automobiu, motociklu, sadzves priekmetu un aparatras remonta ieguldjums, 18,5% sastdja opercijas ar nekustamo paumu, nomas un citas komercdarbbas ieguldjums Transporta, glabanas un sakaru patsvars bija 11,5%

Saldzinot ar citiem reioniem, Rgas reion ra-dts kopjs pievienots vrtbas struktr mazkais patsvars bija izgltbai, veselbai un socilajai aprpei, bet lielkais vairumtirdzniecbai un mazumtirdznie-cbai, automobiu, motociklu, sadzves priekmetu un aparatras remontam, k ar opercijm ar nekustamo paumu, nomai un citm komercdarbbm Operciju ar nekustamo paumu, nomas un citas komercdarbbas ieguldjums kopj pievienotaj vrtb Rgas reion bija 24 reizes lielks nek prjos reionos

Piecu gadu laik Rgas reion par 4,4 procentpun-ktiem samazinjs transporta, glabanas un sakaru

patsvars, par 2,4 procentpunktiem apstrdes rp-niecbas patsvars Savukrt pievienots vrtbas struk-tr palielinjs patsvars vairumtirdzniecbai un ma-zumtirdzniecbai, automobiu, motociklu, individuls lietoanas priekmetu, sadzves aparatras un iekrtu remontam par 3,4 procentpunktiem, k ar finanu starpniecbai par 2,4 procentpunktiem un bvniec-bai par 1,8 procentpunktiem

Vidzemes reion kopjs pievienots vrtbas struktr 2006 gad lielko dau veidoja apstrdes rpniecba 17,7%, vairumtirdzniecba un mazum-tirdzniecba, automobiu, motociklu, individuls lie-toanas priekmetu, sadzves aparatras un iekrtu remonts 15,4%, k ar valsts prvalde un aizsardzba, obligt socil apdroinana 11,2% Prjo reionu fon Vidzemes reion radts kopjs pievienots vr-tbas apjom mazka loma bija opercijm ar nekusta-mo paumu, nomai un citai komercdarbbai 4,6%, bet lielks patsvars elektroenerijai, gzei un dens apgdei 3,8%

20022006 gada period Vidzemes reion palie-linjs bvniecbas ieguldjums par 2,1 procentpun-ktu, sabiedrisko, socilo un individulo pakalpojumu patsvars par 1,6 procentpunktiem, vairumtirdznie-cbas un mazumtirdzniecbas, automobiu, motociklu, sadzves priekmetu un aparatras remonta loma par 1,4 procentpunktiem Savukrt samazinjs apstrdes rpniecbas patsvars par 1,7 procentpunktiem, elek-troenerijas, gzes un dens apgdes patsvars par 1,6 procentpunktiem un izgltbas patsvars par 1,5 procentpunktiem

Zemgales reion 2006 gad kopj pievienot vrtb nozmgkais ieguldjums bija apstrdes rp-niecbai 17,3%, vairumtirdzniecbai un mazumtirdz-niecbai, automobiu, motociklu, individuls lietoanas priekmetu, sadzves aparatras un iekrtu remontam 16,7%, k ar izgltbai 10,0% Transporta, glabanas un sakaru patsvars kopj pievienot vrtb 6,3% Zemgales reion bija mazkais prjo reionu vid un divas reizes mazks nek vidji valst

Zemgales reion pievienots vrtbas struktr piecu gadu laik btiski par 6,0 procentpunktiem palielinjs vairumtirdzniecbas un mazumtirdzniec-bas, automobiu, motociklu, individuls lietoanas priekmetu, sadzves aparatras un iekrtu remonta patsvars Izgltbas patsvars pieauga par 2,2 procent-punktiem un sabiedrisko, socilo un individulo pakal-pojumu patsvars par 1,0 procentpunktu Savukrt samazinjs elektroenerijas, gzes un dens apgdes patsvars par 2,6 procentpunktiem, apstrdes rpnie-cbas daa par 2,0 procentpunktiem un valsts prvaldes un aizsardzbas, obligts socils apdroinanas pat-svars par 1,3 procentpunktiem (skat 36 tabulu)

Valst 2006 gad lielko ieguldjumu kopj pievieno-t vrtb nodroinja vairumtirdzniecba un mazumtirdz-niecba, automobiu, motociklu, individulo lietoanas priekmetu, sadzves aparatras un iekrtu remonts 20,8%, opercijas ar nekustamo paumu, nomas un citas komercdarbbas ieguldjums 14,9% un gandrz ldzgs das apstrdes rpniecba un transports, glabana un sakari attiecgi 11,8% un 11,4%

31

Piecu gadu laik kopj pievienotaj vrtb valst samazinjs transporta, glabanas un sakaru pat-svars par 3,7 procentpunktiem, apstrdes rpniecbas nozmgums par 1,9 procentpunktiem un lauksaim-niecbas, medniecbas un mesaimniecbas un zvejnie-cbas patsvars par 1,1 procentpunktu

Tai pa laik palielinjs vairumtirdzniecbas un mazumtirdzniecbas, automobiu, motociklu, sadzves priekmetu un aparatras remonta relatvais svars par 3,1 procentpunktu, par 1,8 procentpunktiem pieauga gan bvniecbas, gan finanu starpniecbas patsvars un par 1,0 procentpunktu opercijas ar nekustamo paumu, nomas un citas komercdarbbas daa

Kopj pievienotaj vrtb Latvij tirdzniecbas un pakalpojumu patsvara un raoanas nozaru patsvara attiecba 2006 gad bija 74,6% un 25,4% 20022006 gada period raoanas nozaru ieguldjuma daa samazinjs par 1,9 procentpunktiem, attiecgi palieli-njs tirdzniecbas un pakalpojumu daa

Jaunas tendences 2008 un 2009 gad2008 gad iezmjs un 2009 gad valst tur-

pins tautsaimniecbas lejupslde, kas atspoguojas IKP, bezdarba lmea un migrcijas rdtju izmais 2008 gad prtrka iekzemes koppro