Reionu attstba Latvij2009

Valsts reionls attstbas aentraRga, 2010

Reionu attstba Latvij 2009Valsts reionls attstbas aentra

Izdevumu izstrdja:Valentna Locne (Valsts reionls attstbas aentra)Ivita Peipia (Valsts reionls attstbas aentra)Pteris iis (Latvijas Universitte)Inga Vilka (Latvijas Universitte)

Zintniskais redaktors Edvns Vanags (Latvijas Universitte)

Izdevum izmantotas SIA Reionu Ptjumu un Plnoanas Centrs un SIA Grupa 93 karu pamatnesKartes sagatavoja Ronalds Krmi (SIA Grupa 93)Vka noformjums reklmas aentra Triple Bounce

Maketana un tekstu korektra SIA MicroDotMaketa sagatavoanas projekta vadtja Brigita Blma

Iespiests SIA MicroDot tipogrj

Valsts reionls attstbas aentra, 2010

Prpublicanas vai citanas gadjum atsauce uz izdevumu Reionu attstba Latvij 2009 obligta

ISBN 978-9934-8126-0-6Id 005-10330-436

Saturs

IEVADS ................................................................................................................................................ 6

I ADMINISTRATVI TERITORILAIS IEDALJUMS LATVIJ ................................................................. 8 Administratvi teritorilais iedaljums 2009. gada pirmaj pus ........................................... 8 Administratvi teritorils reformas gaita ............................................................................. 8 Administratvi teritorilais iedaljums pc 2009. gada 1. jlija ............................................ 13 Plnoanas reioni un statistiskie reioni Latvij ................................................................ 13 Pavaldbas Latvij un plnoanas reionos ....................................................................... 14

II PLNOANAS REIONU ATTSTBAS RAKSTUROJUMS ................................................................ 16 Plnoanas reionu statuss un kompetence ....................................................................... 16 Plnoanas reionu teritorijas ............................................................................................ 17 Demogrsk situcija ....................................................................................................... 17 Socilekonomisk attstba................................................................................................. 26

III REPUBLIKAS PILSTU UN NOVADU PAVALDBU ATTSTBAS RAKSTUROJUMS ........................ 44 Republikas pilstu raksturojums ......................................................................................... 44 Novadu raksturojums ........................................................................................................ 48 Pavaldbu vlanas ......................................................................................................... 64

IV PAVALDBU FINANU RDTJU ANALZE ................................................................................ 68 Pavaldbu budetu kopapjoms ......................................................................................... 68 Pavaldbu budetu iemumi .......................................................................................... 69 Pavaldbu budetu izdevumi ............................................................................................ 72 Pavaldbu nanu izldzinana ........................................................................................ 74

V TERITORIJAS ATTSTBAS INDEKSS .............................................................................................. 80 Attstbas gada indekss ...................................................................................................... 80 Attstbas des indekss ..................................................................................................... 87 Iedzvotju skaita un teritorijas attstbas indeksa kopsakarba novados ............................. 89

VI PAVALDBU RAKSTUROJUMS PC DADM ATTSTBU IETEKMJOM PAZMM .............. 90 Pilstu un lauku teritorijas .................................................................................................. 90 Pierobeas teritorijas .......................................................................................................... 95 Piekrastes teritorijas ........................................................................................................... 98

VII REIONLS ATTSTBAS ATBALSTA INSTRUMENTI ............................................................... 100 Nacionlie reionls attstbas atbalsta paskumi .......................................................... 100 RAPLM un VRAA przi esoais ES fondu atbalsts .......................................................... 105 Aktivitte pai atbalstmo teritoriju attstbas sekmanai................................................ 111 RAPLM przi esoais ES atbalsts Eiropas teritorils sadarbbas stenoanai ................... 117 Citi RAPLM przi esoi atbalsta instrumenti .................................................................. 119

VIII TERITORIJAS ATTSTBAS PLNOANA .................................................................................. 122 Attstbas plnoanas sistmas tiesiskais ietvars ................................................................ 122 Teritorijas attstbas plnoanas tiesiskais ietvars .............................................................. 123 Valsts lmea teritorijas attstbas plnoanas dokumenti ................................................. 124 Reionu teritorijas attstbas plnoanas dokumenti ........................................................ 125 Pavaldbu attstbas plnoanas dokumenti .................................................................... 126

NOBEIGUMS ................................................................................................................................... 128Lietotie sasinjumi ........................................................................................................................................ 130Izmantot literatra ....................................................................................................................................... 131

1. PIELIKUMS. Ldz 2009. gada 1. jlijam pastvjuo administratvo teritoriju attstbas indekss un pamatrdtji ............................................. 132

2. PIELIKUMS. Plnoanas reionu un kop 2009. gada 1. jlija pastvoo administratvo teritoriju attstbas pamatrdtji .............................................................. 139

3.1. PIELIKUMS. Pavaldbu budetu iemumi 2009. gad ...................................................................... 1433.2. PIELIKUMS. Pavaldbu budetu izdevumi pc ekonomisks klasikcijas 2009. gad ........................ 1463.3. PIELIKUMS. Pavaldbu budetu izdevumi pc funkcionls klasikcijas 2009. gad ......................... 1493.4. PIELIKUMS. Pavaldbu nanu izldzinanas rdtji 2009. un 2010. gad ....................................... 1524. PIELIKUMS. Plnoanas reionu un kop 2009. gada 1. jlija

pastvoo administratvo teritoriju attstbas indeksi ........................................................ 1555. PIELIKUMS. Valsts nanst programm Mrdotcijas pavaldbu investcijm

apstiprintie projekti 2007.2009. gad .......................................................................... 1576. PIELIKUMS. VSID stenoanas ietvaros Eiropas Savienbas fondu nanstie projekti

RAPLM un VRAA przi esos aktivitts 2007.2009. gad ......................................... 169

Reionu attstba ir valsts attstbas pamats. Labkljba ikvienam, ikkatr reion, ejot visu reionu ldz-svarotas attstbas ceu, ir plaukstou reionu attstbas vzija.

Reionls attstbas plnoana, stenoana un sasniegto rezulttu izvrtana sniedz iespju novrtt attstbas tendences, izdart secinjumus un pieemt pamatotus lmumus, td is ikgadjais ptjums par reionu attstbu Latvij ir btiska reionls politikas stenoanas un izvrtanas sastvdaa.

Ptjuma rezultti un secinjumi, emot vr 2009. gad piedzvoto ekonomisko situciju valst un ts diktts prmaias gan valsts, gan pavaldbu budetu iemumu un ldz ar to izdevumu da, skarot atbalstu reionu attstbai, nav prsteidzoi.

Vienlaikus situcija reionos va palkoties uz ldzinjo attstbu no cita skatu punkta, k ar izvrtt ra-cionlkas resursu un potencilu izmantoanas iespjas.

2009. gad tika skts dialogs par reionl prvaldes lmea stiprinanu, lai nodrointu prvaldes pakal-pojumu pieejambu iedzvotjiem un uzmjiem reionos.

Lai gan administratvi teritorils reformas noslguma posm ldz pavaldbu vlanm 2009. gad netika pankta vienoans par labkajiem risinjumiem reionls prvaldes izveidei, paveiktais potencili delejamo funkciju izvrtjums ir btisks solis reionu stiprinanas virzien. Darbs pie reionls prvaldes lmea izveides turpinms 2010. gad un turpmk, pakpeniski delejot vai decentralizjot valsts funkcijas, tdjdi pietuvinot lmumu pieemanas procesu tm sabiedrbas grupm, uz kurm tie attiecas.

Reionl attstba ir ar atbalsts reioniem. 2009. gad vislielkais atbalsts bija pieejams Eiropas Savie-nbas (ES) fondu programmu ietvaros. Pagjuaj gad tika noslgti lgumi 197,16 miljonu latu apmr par ES fondu projektu stenoanu pavaldbs. Papildus 19 miljonu latu apmr tika nodroints valsts atbalsts pavaldbm infrastruktras sakrtoanai un kvalitatvu pakalpojumu nodroinanai iedzvotjiem. ie ie-guldjumi ir labs pamats reionu attstbai un konkurtspjas veicinanai nkotn.

Vrtjot ES fondu ievieanas efektivitti, nkas secint, ka reionu ldzsvarotai attstbai nepiecieams stiprint reionu lomu ES fondu piesaist.

2010. gad plnoanas reioni ar Reionls attstbas un pavaldbu lietu ministrijas atbalstu strd pie reionu ekonomikas prolu izstrdes, kas kalpos par pamatu reionu attstbas programmm.

Plnots, ka reionu attstbas programms identictie mri tiks emti vr, izstrdjot Nacionlo attstbas plnu 2014.2020. gadam, kur ne tikai formuls vidja termia valsts attstbas mrus un risinjumus, bet ar ietvers atbilstou investciju plnu.

Tas nodroins sasaisti starp valsts un reionls attstbas mriem un to sasnieganai nepiecieamo nansjumu, un, lai to izdartu, obrd nepiecieams kvalitatvs darbs reionos, identicjot attstbas po-tencilus un mrus.

Paties cie,Dagnija Stae,

reionls attstbas un pavaldbu lietu ministre

Esiet sveicinti, prskata Reionu attstba Latvij 2009 lastji!

Valsts reionls attstbas aentra ir sagatavojusi gadskrtjo prskatu Reionu attstba Latvij, kas ogad ir pas, jo tas ir pdjais prskats, kur publicti un analizti dati par 522 pavaldbm pirms admi-nistratvi teritorils reformas, ttad ldz 2009. gada 1. jlijam, un vienlaikus pirmais prskats, kur publicti dati par pavaldbm jaunaj administratvi teritorilaj iedaljum Latvij.

Pavaldbu sistmai Latvij 2009. gads bija nozmgs, jo tika pabeigta administratvi teritoril reforma, kuras rezultt no 26 rajonu un 522 vietjm pavaldbm tika izveidotas 118 pavaldbas: 9 republikas pilstu un 109 novadu pavaldbas. Tas noticis laik, kad Latvijai jsaskaras ar ekonomisks krzes radto uzdevumu neapstties un ldztekus vism citm problmm sekmt reionlo attstbu.

Ldz ar administratvi teritorilo reformu novadiem un pilstm ir pavrus krietni plakas iespjas gan struktrfondu apguv, gan citu nanu instrumentu izmantoan. Apvienojoties pavaldbas ir kuvuas ne vien lielkas, bet ar rcbspjgkas gan nansilo resursu, gan administratvo spju zi. Ar piesaistto nanu resursu paldzbu var stiprint teritoriju kapacitti, maksimli efektvi izmantojot to resursus izaugsmei un ldzsvarotai attstbai.

aj brd ir svargi kst esoo socilekonomisks attstbas lmeni pavaldbs, lai, sekojot ldzi attstbas procesiem valst, laika gait novrotu prmaias, noteiktu tendences un pavaldbu attstbas iespjas.

Prskat iekauta plaa teritorils statistikas informcija, kas kalpos par atskaites skumpunktu, novrojot izmaias un rdot pavaldbu attstbas tendences.

Prskat analizti btiski pavaldbu attstbas jautjumi: demogrsk situcija, ekonomisk attstba, pavaldbu nanses, reionls attstbas atbalsta instrumenti, k ar doti prieklikumi teritoriju atirbu izl-dzinanai. Prskat aplkota ar vltju aktivitte 2009. gada pavaldbu vlans, jo aizvien nozmgku lomu gan valsts, gan pavaldbu ikdienas darb ieems iedzvotju aktivitte un ldzdalba viiem btisku jautjumu risinan.

Valsts reionls attstbas aentrai ir izveidojies plas sadarbbas partneru loks, kas darbojas reionls attstbas jom, bet galvenie sadarbbas partneri ir pavaldbas un plnoanas reioni.

Vlu jums rast nodergu informciju un kopskatu par reionlo attstbu Latvij!

Paties cie,Mris Krasti,

Valsts reionls attstbas aentras direktors

6IEVADS

Reionls politikas uzdevums ir rpties par visas valsts un atseviu ts teritoriju attstbu. Lai sekotu ldzi tam, k attsts dada mroga Latvijas teritorijas, Valsts reionls attstbas aentra sagatavojusi ikgada prskatu Reionu attstba Latvij 2009, kas ir jau septtais izdevums pc krtas. Prskat var pamant gan iepriek-jo gadu prskatu iezmes, piemram, tiek turpinta plnoanas reionu savstarpja saldzinana, gan atrodamas ar jaunas, piemram, taj iekauti ldz im neaplkoti teritorijas raksturojoi rdtji.

2009. gad ir stenota pavaldbu administratvi teritoril reforma, un kop 2009. gada 1. jlija Latvijas administratvi teritorilo daljumu veido 118 pavaldbu teritorijas. Lai plnotu, stenotu, izvrttu lielku vai mazku teritoriju attstbu, lemtu par valsts atbalsta politiku teritorijm un nozarm, svargi apzinties un novrtt esoo situciju. T k ldz im par jaunajm administratvajm teritorijm dati publicti samr ierobeot apjom, aj prskat galvenais uzsvars likts uz dadu rdtju atspogu-oanu 118 teritoriju griezum, turklt, ne tikai, raksturojot situciju laika posm kop to izveidoanas, bet atseviiem rdtjiem aprinot ar iepriekjo periodu datus par m teritorijm. Prskat iekauti t sagatavoanas laik pieejamie jaunkie dati, tau dadiem rdtjiem laiks vai periods, uz ko tie attiecas, ir atirgs.

Prskatu Reionu attstba Latvij 2009 veido astoas nodaas, nobeiguma daa un pielikumi.

Pirm nodaa ir saistta ar administratvi teritorilo reformu. s nodaas skum dots skaidrojums par Latvijas administratvi teritorilo iedaljumu pirms reformas, pielikum ir publicti pdjie pieejamie statistikas dati par teritorijm pirms reformas (par repub-likas pilstm, rajoniem, rajonu pilstm, pagastiem, novadiem). Nodaas turpinjum, izsekojot reformas gaitu, raksturots esoais Latvijas administratvi teritorilais iedaljums. Turpmkajs prskata nodas tiek analizti un saldzinti Latvijas plnoanas reioni un tajos ietilpstos administratvs teritorijas republikas pilstas un novadi atbilstoi administratvajam iedaljumam, kas pastv kop 2009. gada 1. jlija.

Prskata otraj noda veikta plnoanas reionu saldzinoa analze atbilstoi gal-venajiem demogrskajiem un socilekonomiskajiem rdtjiem. T k obrd tiek gatavoti plnoanas reionu ekonomikas proli, kurus plnots ar publict, atirb no iepriekjiem prskatiem aj netiek pievrsta uzmanba teritoriju raksturojumam katra plnoanas reiona ietvaros.

Treaj noda, balstoties uz demogrskajiem un socilekonomiskajiem pamat-rdtjiem, veikta pavaldbu teritoriju analze atsevii republikas pilstu grupas un novadu grupas ietvaros. Pielikum pievienoti galvenie statistikas dati par pavaldbu teritorijm. Teritoriju attstbas analz arvien lielka vrba tiek pievrsta sabiedrbas iesaistei, un 2009. gads bija pavaldbu vlanu gads, tpc treaj noda ietverti vltju aktivittes rdtji pavaldbs un reionos.

Ceturtaj noda apkopoti pavaldbu 2009. gada budetu rdtji jaunajs te-ritorijs aplkotas pavaldbu iemumu un izdevumu atirbas. T k viens no nozmgkajiem ldzsvarotas reionls attstbas instrumentiem ir pavaldbu nanu izldzinana, atsevi sada apkopoti pavaldbu nanu izldzinanas rezultti 2009. gad un sniegts ieskats 2010. gad plnotaj.

7Lai ar skotnji aurkam mrim radts, nozmgu vietu teritoriju attstbas vrt-an un atbalsta sniegan ir ieguvis teritorijas attstbas indekss. Piektaj noda dota gan tradicionl teritorijas attstbas gada indeksa aprina metodika, kur sakar ar administratvi teritorilo reformu ieviestas nelielas izmaias, gan ar izskaidrots Reio-nls attstbas un pavaldbu lietu ministrijas un Valsts reionls attstbas aentras prieklikums par gada indeksu papildinoo teritorijas attstbas des indeksu jeb atts-tbas lmea izmaiu indeksu. Pielikum dots jauno teritoriju attstbas gada indekss un aprintais des indekss.

Sestaj noda atirb no iepriekjm nodam, kurs analze balsts uz kvantita-tviem datiem, pavaldbas gruptas atbilstoi dadm kvalitatva rakstura pazmm, kas saisttas ar apdzvojumu, sasniedzambu un novietojumu.

Septtaj noda sniegts ieskats par Reionls attstbas un pavaldbu lietu mi-nistrijas un Valsts reionls attstbas aentras przi esoiem reionls attstbas valsts atbalsta instrumentiem, k ar o institciju prraudzb esoo Eiropas Savienbas fondu un citu rvalstu nanu instrumentu nanstm aktivittm. Turklt atsevi sada iekauts prskats par vienu no raksturgkajiem reionls attstbas atbalsta instrumentiem pai atbalstmo teritoriju attstbas veicinanu, ko prskata period prrauga Ekonomikas ministrija un Latvijas Investciju un attstbas aentra.

Astotaj noda dots skaidrojums par attstbas plnoanas un teritorijas attstbas plnoanas sistmu valst. aj noda ar apskatti teritorijas attstbas plnoanas jautjumi gan plnoanas reionu, gan vietj lmen.

Nobeigum sniegti galvenie secinjumi, kas izriet no prskat ietverts informcijas.

Prskat iekauts liels karu klsts, kurs vizualizti dadi teritorijas attstbu un ts izmaias laik raksturojoi rdtji teritoril izkljum. Prskata pielikum var atrast apjomgu datu kopumu par katru Latvijas teritoriju.

Prskats Reionu attstba Latvij 2009 paredzts plaam lastju lokam politi-iem, ierdiem, pavaldbu darbiniekiem, zintniekiem, doctjiem, studentiem un citiem interesentiem. Pieejams ar prskata tulkojums angu valod.

8Latvij pc neatkarbas atganas mantojum saem-tais administratvi teritorilais daljums vairs neatbilda laika prasbm tas nenodroinja pavaldbm uzti-cto funkciju izpildi, radja jau t nepietiekamo resursu sadrumstalotbu un ldz ar to neracionlu to izmantoa-nu. Tpc jau 1993. gad valdb pieemt Pavaldbu reformu koncepcija paredzja administratvi teritorils reformas stenoanu. 1998. gad tika pieemts Adminis-tratvi teritorils reformas likums. Atbilstoi likumam re-formas mris bija izveidot ekonomiski attstties spjgas

administratvs teritorijas ar vietjm un reionlajm pavaldbm, kas spj nodroint kvalitatvus pakalpo-jumus iedzvotjiem.

Likums un tam sekojoie normatvie akti noteica vie-tjo pavaldbu administratvi teritorils reformas gai-tu, paredzja, ka notiek administratvo teritoriju izpte, pagastu un pilstu apvienoans projektu sagatavoana un to stenoana. Attiecb uz reionlo pavaldbu re-formanas procesu likums nordja uz atsevia likuma par reionlajm pavaldbm nepiecieambu.

Skotnji bija paredzts, ka vietjo pavaldbu ad-ministratvi teritorils reformas stenoana notiks ldz 2004. gada beigm un 2005. gada marta pavaldbu

Latvijas teritorijas platba ir 64 559 km2, un iedzvot-ju skaits valst 2009. gada skum bija 2 267 886.*

Prskata gada 2009. gada pirmaj pus ldz 1. jlijam Latvij vl pastvja administratvi teritorilais iedaljums, kas pamat bija iepriekjais, pc Latvijas neatkarbas atganas mantojum saemtais iedaljums ar visai nelielm prmaim, kas rads pavaldbu brv-prtgas apvienoans rezultt.

Pirms 2009. gada 1. jlija kopjais pavaldbu skaits Latvij bija 548, to skait 26 rajonu pavaldbas un 522 vietjs pavaldbas (7 republikas pilstu, 50 pilstu, 41 novada un 424 pagastu). Otr lmea administratvi teri-torilo iedaljumu veidoja 33 administratvs teritorijas rajonu un ar republikas pilstu teritorijas (skat. 2. attlu). Republikas pilstas vienlaikus iekvs abos administratvi teritoril iedaljuma lmeos.

Lielkais vietjo pavaldbu skaits bija Latgales reio-n, kur ietilpa vairk nek ceturt daa no vism Latvijas vietjm pavaldbm 134. Vidzemes reion bija 121 pavaldba, Kurzemes 97, Zemgales 95, bet Rgas reion 75 (skat. 1. attlu).

Ldz 2009. gada 1. jlijam pastvoaj administra-tvi teritorilaj iedaljum teritoriju raksturojumam lie-totais vietjo pavaldbu sadaljums pilstu un lauku (vai pagastu) pavaldbu grups, kas izmantots ar ie-priekjo gadu prskatos par reionu attstbu Latvij, bija ds:

77 pavaldbas 7 republikas pilstu un 70 pilstu un pilstnovadu (novadu, kuru sastv ietilpst pils-ta) pavaldbas veidoja pilstu pavaldbu grupu;

445 pavaldbas lauku novadu (novadu, kas vei-doti tikai no pagastiem) un pagastu pavaldbas veidoja lauku (pagastu) pavaldbu grupu.

prskata 1. pielikum atspoguoti pdjie pieejamie dati par administratvajm teritorijm, kas pastvja ldz 2009. gada 1. jlijam rajoniem, republikas pilstm, novadiem un pagastiem. Prskata turpinjum sniegta analze par teritorijm, kdas ts ir pc administratvi teritorils reformas stenoanas.

1. attls. Pilstu un pagastu grupu pavaldbu skaits plnoanas reionos ldz 2009. gada 1. jlijam.

I ADMINISTRATVI TERITORILAIS IEDALJUMS LATVIJ

Administratvi teritorilais iedaljums 2009. gada pirmaj pus

* PMLP dati.

Administratvi teritorils reformas gaita

92. a

ttl

s. A

dmin

istr

atv

i ter

itori

lai

s ie

dalj

ums

ldz

2009

. gad

a 1.

jlij

am.

10

3. attls. Administratvi teritorilais iedaljums pc 2009. gada 1. jlija.

11

12

vlanas jau notiks jaunajs teritorijs. Administrat-vo teritoriju izpte beidzs 2001. gad, tika sagatavoti prieklikumi vienotiem kritrijiem jauno teritoriju no-teikanai, dadas pavaldbu grupas sagatavoja savus apvienoans projektus, daas pavaldbas ar apvieno-js. Tau ldz ar bieo valdbas maiu, mainoties par pavaldbm atbildgajiem ministriem, tika grozts ar reformas piedvjums, un to neizdevs realizt skotnji paredztajos termios.

Administratvi teritorils reformas likuma grozjumi* paredzja, ka vietjo pavaldbu reforma tiek stenota ldz 2009. gada pavaldbu vlanm. Lai nodrointu prdomtu un pamatotu pavaldbu apvienoanos, Re-ionls attstbas un pavaldbu lietu ministrija sagata-voja metodiskos nordjumus pavaldbu apvienoans projektu izstrdei un piera pavaldbm mrdotcijas o projektu stenoanai. Lai sekmtu pavaldbu apvie-noanos un jauno novadu infrastruktras attstbu, pa-valdbm tika pieirti nanu ldzeki no valsts budeta (200 tkstoi latu par katru novad apvienojuos teri-torilo vienbu). Lai ar gausi, jau ldz 2009. gadam tika veikta vairku pavaldbu apvienoans jaunos novados. Dai pagasti mainja nosaukumu un prtapa par nova-diem. Tpc ar vietjo pavaldbu skaits Latvij katru gadu mainjs. Kop reformas skuma ldz 2009. gada 1. jnijam Latvij bija izveidots 41 novads (gan apvieno-ans, gan nosaukuma maias rezultt).

Galgo iziranos par vietjo pavaldbu adminis-tratvi teritorilo iedaljumu pc reformas, kur tika pa-redztas un ar aizvadtas 2009. gada pavaldbu vl-anas, izdarja Saeima, 2008. gada decembr pieemot Administratvo teritoriju un apdzvoto vietu likumu. Saska ar o likumu Latvij pc reformas ir 118 pa-valdbas 9 republikas pilstas un 109 novadi , un ts darbojas kop 2009. gada 1. jlija. Ldz ar mint likuma pieemanu spku zaudja Administratvi teritorils reformas likums.

Administratvo teritoriju un apdzvoto vietu likums k valsts administratvu teritoriju paredz ar aprius, un Ministru kabinetam jsagatavo likumprojekts par apriu izveidoanu un darbbu. Izirans par reionl lmea pavaldbm (apriiem) vl nav veikta, un pamazm nostiprins plnoanas reionu k koordincijas un sa-darbbas institciju statuss.

Rajonu pavaldbu likvidanu regulja 2008. gad pieemtais Rajonu pavaldbu reorganizcijas likums. Sa-ska ar to rajona padomei ldz 2008. gada beigm bija jizstrd un jpieem reorganizcijas plns, paredzot taj visu institciju, mantas, nanu ldzeku, tiesbu un

saistbu nodoanu vietjm pavaldbm un plnoanas reioniem. Ldz 2009. gada jnijam rajonu pavaldbas vl varja veikt izmaias ajos plnos. Rajonu reorgani-zcijas plnu analze liecina, ka pamat rajonu institci-jas, manta, nanu ldzeki, tiesbas un saistbas nodotas jaunajm pavaldbm, bet plnoanas reioniem no-dota atbildba par lgumiem ar sabiedrisk transporta pakalpojumu sniedzjiem (par pakalpojumiem novadu teritorijs). Daos gadjumos rajonu manta nodota priva-tizcijai. Rajonu padomju pilnvaras beidzs 2009. gada 1. jlij, reorganizcijas plnu izpilde 2009. gada 31. decembr.

Divdesmit gadsimta otraj pus un divdesmit pir-m gadsimta skum daudzas Eiropas valstis ir veikuas racionla pavaldbu lieluma mekljumus gan saistb ar pavaldbas kompetenci, gan ar ar ekonomiskiem apsvrumiem. T, piemram, Dnija* valsts, no kuras Latvija ir daudz mcjusies, pc neatkarbas atganas, veidojot un pilnveidojot demokrtisku un decentraliztu pavaldbu sistmu, kop pagju gadsimta septi-desmitajiem gadiem administratvi teritorilo reformu ir veikusi divas reizes. Ldz 1970. gadam Dnij vietjo pavaldbu lmen bija 86 pilstas un apmram 1300 pagasti, reionlaj lmen 25 pavaldbas (counties). Pc reformas 1970. gad valst bija 275 vietjs paval-dbas un 14 reionls pavaldbas. Lai vartu turpint nodroint Dnijas sabiedrbas labkljbas augupeju, 21. gadsimta skum dienas krtb nonca jautjums par pavaldbu reformas nepiecieambu, un jau kop 2007. gada skuma Dnij ir 98 vietjs pavaldbas un 5 reionls pavaldbas.**

Latvijas kaimivalsts Igaunij un Lietuv pavaldbu administratvi teritoril reforma tika stenota jau pag-ju gadsimta devidesmitajos gados. Lietuva veica sa-mr radiklu reformu pc ts stenoanas 1995. gad iepriekjs divu lmeu pavaldbu sistmas viet ar vairk nek 580 pavaldbm tika izveidota viena lmea pavaldbu sistma ar 56 pavaldbm (iepriekjais ra-jonu lmenis palika k viengais pavaldbu lmenis), pc sistmas pilnveidoanas obrd Lietuv ir 60 pavaldbas. Igaunij 1993. gad tika likvidtas rajonu pavaldbas un palika 254 vietjs pavaldbas. Pc atseviiem pavald-bu brvprtgas apvienoans procesiem obrd Igaunij ir 226 pavaldbas, tau dienas krtb ldzgi k ilgu laiku bija Latvij ir jautjums par administratvi teritori-ls reformas nepiecieambu, k rezultt tiktu izveidotas lielkas pavaldbas. obrd Latvija var dalties ar citm valstm sav reformas pieredz gan par sasniegumiem, gan ar par kdm.

* 2005. un 2007. gad. * Dnija: iedzvotju skaits 5,5 milj., teritorijas platba 43,1 tkst. km2, galvaspilsta Kopenhgena (1,18 milj. iedzvotju metropol). Datu avots: Factsheet Denmark. Ministry of Foreign Affairs of Denmark, 2009.

** Local Government Reform. In brief. The Ministry of Interior and Health. Denmark, 2006. Factsheet Denmark. Ministry of Foreign Affairs of Denmark, 2009.

13

Saska ar Administratvo teritoriju un apdzvoto vietu likumu* kop 2009. gada 1. jlija Latvij ir 118 administrat-vs teritorijas 9 republikas pilstas un 109 novadi , kurs prvaldi savas kompetences ietvaros realiz pavaldbas. Ldz ar to Latvij pc administratvi teritorils reformas stenoanas ir 118 pavaldbas republikas pilstu paval-dbas un novadu pavaldbas (skat. 3. attlu).

Saska ar likumu republikas pilstu raksturo das pazmes:

pilstai ir attstta komercdarbba, transporta un ko-munl saimniecba, k ar socil infrastruktra;

pilstai ir nozmgs kultras iestu komplekss; pilst ir ne mazk par 25 tkstoiem pastvgo

iedzvotju.

Savukrt attiecb uz novadu izveidoanu likums pa-redz du noteikumu ievroanu:

novada teritorija ir eogrski vienota, un taj ir lauku teritorijas un apdzvots vietas;

novada pavaldba nodroina likum noteikto funk-ciju izpildi;

novada teritorij ir ne mazk par 4000 pastvgo iedzvotju;

novada teritorij ir ciems, kur ir vairk par 2000 pastvgo iedzvotju, vai pilsta;

attlums no ikvienas apdzvots vietas novad ldz novada administratvajam centram neprsniedz 50 kilometrus, un cea infrastruktra ir piem-rota nokanai ldz novada administratvajam centram;

ir nodrointa optimla novada teritorijas izveido-ana, emot vr blakusesoo pavaldbu intereses un vsturiskos sakarus.

Likums pieauj, ka Saeima par novadu var noteikt ar teritoriju, kas neatbilst noteikumiem par minimlo iedz-votju skaitu novad un ciemu ar vairk nek 2000 iedz-votju, tomr tam jatbilst prjiem likum mintajiem kritrijiem. Ar likumu apstiprinot jauno administratvi teritorilo iedaljumu, Saeima ir izmantojusi o iesp-ju, jo ne visi novadi atbilst visiem likum noteiktajiem kritrijiem.

Administratvi teritorilais iedaljums pc 2009. gada 1. jlija

Plnoanas reioni un statistiskie reioni Latvij

Pieci plnoanas reioni Rgas, Vidzemes, Kurze-mes, Zemgales un Latgales Latvij izveidoti reionls attstbas plnoanai, koordincijai un pavaldbu sadar-bbas nodroinanai.** Plnoanas reionu veidoans aizsks jau pagju gadsimta devidesmito gadu otraj pus pc pavaldbu iniciatvas, bet valdba to teritorijas apstiprinja 2003. gad (skat. 5. attlu).

Informcijas uzskaites mriem Latvij ir izveidoti sei statistiskie reioni.*** Statistisko reionu sistm Rgas plnoanas reions ir sadalts divos statistiskajos reionos Rgas (ietver Rgas pilstu) un Piergas (ietver prjo Rgas plnoanas reiona teritoriju) statistiskaj reion. Prjo etru plnoanas un statistisko reionu robeas sakrt (skat. 4. attlu). 4. attls. Statistisko reionu teritorijas.

* Pieemts LR Saeim 2008. gada 18. decembr. ** Atbilstoi Reionls attstbas likumam (09.04.2002.) skotnji plnoanas reionu teritorijas noteica MK

25.03.2003. noteikumi Nr. 133 Noteikumi par plnoanas reionu teritorijm. Pc administratvi teritorils reformas to teritorijas nosaka MK 05.05.2009. noteikumi Nr. 391 Noteikumi par plnoanas reionu teritorijm.

*** Saska ar MK 28.04.2004. rkojumu Nr. 271 Par Latvijas Republikas statistiskajiem reioniem un tajos ietilpstoajm administratvajm vienbm un, lai izpildtu 26.05.2003. pieemts Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienbas Padomes regulas Nr. 1059/2003 Par vienotas teritorilo vienbu klasikcijas ievieanu statistikas mriem (NUTS) prasbas par maksimli pieaujamo iedzvotju skaitu NUTS 3 lmen 800 000.

14

Iedzvotju skaits Latvij 2010. gada skum bija 2 254 653,* vidjais iedzvotju skaits pavaldb 19,1 tkst. (ldz reformai 4,3 tkst.), un tas ir lielks nek vidji Eiropas Savienb.

Ar pc reformas administratvi teritorilais iedaljums paredz platbas un iedzvotju skaita zi atirgas pa-valdbas. To skaits sadaljum pa grupm pc iedzvotju skaita atspoguots 1. tabul. Pc skaita visvairk 39 ir pavaldbas ar iedzvotju skaitu no 5000 ldz 10 000, tikai nedaudz mazk 35 ir pavaldbas ar iedzvotju skaitu no 2000 ldz 5000.

1. tabula. Pavaldbu skaits sadaljum atbilstoi iedzvotju skaitam 2010. gada skum.

Atbilstoi administratvo teritoriju izmaim paval-dbu analzei lieto jaunu pavaldbu sadaljumu divs grups republikas pilstu vai pilstu grupa un novadu grupa. Galveno pavaldbas raksturojoo pamatdatu apskats o divu grupu ietvaros redzams prskata III noda.

Jem vr, ka jaunais daljums republikas pilstu un novadu pavaldbu grup nenodroina teritoriju sadaljumu pilstu un lauku teritorijs, jo liel da no-vadu k teritorilas vienbas un k apdzvotas vietas ir pilstas ar urbnu dzves vidi un infrastruktru, ldz ar to daa novadu klasicjamas k jauktas pilstu un lauku teritorijas.

Republikas pilstu pavaldbs visa teritorija rakstu-rojama k apdzvota vieta, savukrt novadu teritorijs koncentrtas apdzvotas vietas ir pilstas un ciemi.

Pavaldbu teritoriju teritorils vienbas (novados pilstas un pagasti, Rg priekpilstas, rajoni) nav ad-ministratvas teritorijas.

Ar 2010. gada grozjumiem Administratvo teritoriju un apdzvoto vietu likum novados, kur viena no biju-ajm administratvajm vienbm bija pilsta ar lauku teritoriju, s teritorijas ir sadaltas divs vienbs pilst un pagast (piemram, viena no Talsu novadu izvei-dojuajm pavaldbm Valdemrpils pilsta ar lauku teritoriju pc likuma grozjumiem veido divas Talsu novada teritorils vienbas Valdemrpils pilstu un rlavas pagastu), izemot vienu gadjumu Jelgavas no-vada Kalnciema pilsta ar lauku teritoriju tika prveidota

Pavaldbas Latvij un plnoanas reionos

* PMLP dati.

5. attls. Plnoanas reionu teritorijas.

15

2. tabula. Plnoanas reioni un tajos ietilpstos administratvs teritorijas.

par vienu teritorilo vienbu Kalnciema pagastu, proti, Kalnciems zaudja pilstas tiesbas.

2. tabul sniegts plnoanas reionos ietilpstoo pa-valdbu saraksts. Rgas plnoanas reion ietilpst 30 pavaldbas, Vidzemes 26, Kurzemes 19, Zemgales 22 un Latgales reion 21 pavaldba.

aj prskat tiek analizti un saldzinti Latvijas plnoanas reioni un tajos ietilpstos administratvs teritorijas republikas pilstas un novadi atbilstoi admi-nistratvajam iedaljumam, kas pastv kop 2009. gada 1. jlija.

16

Lielks teritorils vienbas, par kurm Latvij tiek apkopota un analizta statistikas informcija, ir plno-anas reioni.

Latvij ir pieci Rgas, Vidzemes, Kurzemes, Zem-gales un Latgales plnoanas reioni. To teritorijas ap-stiprintas saska ar Reionls attstbas likumu. Ldz 2009. gada 1. jlijam teritorijas noteica MK 25.03.2003. noteikumi Nr. 133 Noteikumi par plnoanas reionu te-ritorijm, bet kop 2009. gada 1. jlija MK 05.05.2009. noteikumi Nr. 391 Noteikumi par plnoanas reionu teritorijm (skat. 5. attlu).

Ar Reionls attstbas likuma 2006. gada grozjumiem ir nostiprints, ka plnoanas reions ir atvasinta publisk persona. Katra reiona attstbas politikas noteicja, reio-na attstbas koordintja un lmjinstitcija ir Plnoanas reiona attstbas padome. Ts locekus ievl plnoanas re-ion ietilpstoo pavaldbu domju prieksdtju sapulce no reion ietilpstoo pavaldbu deputtiem. Plnoanas reioni savas kompetences ietvaros:

nosaka plnoanas reiona ilgtermia attstbas galvenos pamatprincipus, mrus un priorittes;

nodroina plnoanas reiona attstbas koordi-nciju atbilstoi attstbas plnoanas dokumentos noteiktajiem galvenajiem pamatprincipiem, mr-iem un priorittm;

vada un uzrauga plnoanas reiona attstbas pl-noanas dokumentu izstrdi un ievieanu;

izvrt un sniedz atzinumus par reionl un vietj lmea attstbas plnoanas dokumentu savstarp-jo saskaotbu un atbilstbu hierarhiski augstkiem attstbas plnoanas dokumentiem, k ar attstbas plnoanas dokumentu sistmu reguljoiem nor-matvajiem aktiem;

nodroina pavaldbu sadarbbu un plnoanas reio-na sadarbbu ar nacionl lmea institcijm reio-nls attstbas atbalsta paskumu stenoan;

izvrt Latvijas ilgtspjgas attstbas stratijas, Nacionl attstbas plna un nozaru attstbas programmu atbilstbu plnoanas reiona attstbas plnoanas dokumentiem un, konstatjot neatbil-stbu, ierosina grozt nacionl lmea attstbas plnoanas dokumentus vai lemj par grozjumiem plnoanas reiona plnoanas dokumentos;

izstrd un steno projektus reionls attstbas atbalsta paskumu ietvaros.*

Lai reionls attstbas atbalsta paskumu stenoan nodrointu koordinciju un sadarbbu ar nacionl lme-a institcijm un plnoanas reionu, katr plnoanas

reion izveido Plnoanas reiona sadarbbas komisiju, kuras sastv ir plnoanas reiona attstbas padomes un ministriju izvirzti prstvji.

Plnoanas reionu izpildinstitcijas ir reionu admi-nistrcijas vai aentras, kas ir valsts budeta nanstas iestdes.

Ldz ar statusa precizanu plnoanas reionu loma kuvusi nozmgka, tiek stiprinta to spja ldzdarboties valsts reionls politikas plnoan un stenoan, pama-zm paplainjusies plnoanas reionu kompetence un to darbbai tiek novirzts valsts budeta nansjums.

Kop 2008. gada skuma plnoanas reionu kom-petenc ir uzdevums sniegt atzinumus par pavaldbu teritorijas plnojumu atbilstbu tiesbu aktiem (ldz tam to veica RAPLM).

Skot ar 2010. gada 1. janvri, plnoanas reionu kompetenc ir nodota viena no bijuo rajonu funkcijm przint, koordint un organizt sabiedrisk transporta pakalpojumus marrutu tklu reionlajos vietjs no-zmes marrutos (republikas pilstas o uzdevumu veic paas).* Turklt reioniem ir uzdots stenot valsts kul-trpolitiku plnoanas reion (balstoties uz sadarbbas lgumiem ar Kultras ministriju), kas ietver konsultatvu un metodisku reiona lmea kultras projektu izstrdes un stenoanas paldzbas nodroinanu, reionlo Kul-tras atbalsta programmu izstrdi un administranu, un Profesionlo skolu tkla optimizcijas programmas izstrdi un stenoanu (balstoties uz sadarbbas lgumiem ar Izgltbas un zintnes ministriju).

No pavaldbu viedoka reioni papildus veic speci-skas funkcijas:

reionla un vietja lmea attstbas plnoanas dokumentu savstarpjs saskaotbas un atbilstbas normatvo aktu prasbm izvrtanu;

netiei nodroina pavaldbu ldzdalbu valsts tie-sbu aktu projektu izvrtan un atzinumu saga-tavoan;

nodroina koordinciju un informcijas apriti par nansjuma iespjm reion (t, piemram, katr plnoanas reion darbojas ES fondu informcijas centrs);

sagatavo un steno dadus reiona attstbai noz-mgus projektus gan ar pavaldbu prstvju tieu iesaistanos, gan ar bez pavaldbu iesaistes.

Reionls attstbas likuma 2010. gada grozjumi paredz, ka plnoanas reioniem var delet prvaldes uzdevumus, kas ir ties prvaldes iestdes kompeten-c. Ttad plnoanas reioni pc btbas ir sadarbbas

II PLNOANAS REIONU ATTSTBAS RAKSTUROJUMS

Plnoanas reionu statuss un kompetence

* Reionls attstbas likums. * Saska ar Sabiedrisk transporta pakalpojumu likumu.

17

struktras k valsts institcijas tie pilda valsts dele-tos uzdevumus, bet k pavaldbu prstvji tie realiz pavaldbu rcbu koordinjos funkcijas, pai kopjas attstbas plnoanas un projektu izstrdes jom.

Neraugoties uz to, ka ir precizts plnoanas reio-nu statuss un tiem pieirta noteikta kompetence, to pareizjais statuss tomr ir vrtjams k prejas risin-jums jeb pagaidu stvoklis. Btisks plnoanas reio-nu trkums ir to atrautba no sabiedrbas iedzvotji nedz zina, ka tdi plnoanas reioni darbojas, nedz ar jt to sniegtos pakalpojumus. Lai Latvijas teritoriju ldzsvarota attstba notiktu pietiekami efektvi, tuvkaj nkotn vai nu jizveido reionla mroga pavaldbas

(aprii) ar skaidri dentu kompetenci pienkumiem, atbildbu, noteiktiem nanu avotiem, vai ar reiona mroga jautjumu prvaldanai jizveido valsts pr-valdes institcijas ar skaidri nosakmu atbildbas punktu (vadbu). Priekroka tomr btu dodama tiei vltm reionu (apriu) pavaldbm. Prskatot pagaidu ri-sinjumu ieilgus darbbas sekas (piemram, rajonu pavaldbu darbbas efektivitti), jautjumu risinanu par plnoanas reionu statusu nevajadztu atlikt. Tau aj prskat galven uzmanba vrsta uz plnoanas reionu teritoriju saldzinjumu, balstoties uz dadiem statistikas datiem, reionu institucionlos un efektivittes jautjumus neskatot.

Pc teritorijas platbas trs plnoanas reioni Vidze-mes, Latgales un Kurzemes katrs aizem vairk nek piekto dau valsts teritorijas. Abi prjie reioni Rgas un Zemgales , kas atrodas valsts austrumu rietumu ass centrlaj da, pc platbas ir mazki (skat. 3. tabulu un 6. attlu).

3. tabula. Plnoanas reionu teritorijas un to patsvars valsts kopj teritorij.

6. attls. Plnoanas reionu teritoriju patsvars valsts kopj teritorij.

Demogrsks situcijas raksturoanai Latvijas plnoa-nas reionos izmantoti di pamatrdtji: iedzvotju skaits, iedzvotju skaita izmaias, iedzvotju dabisk kustba un migrcija, k ar iedzvotju vecuma struktra un demo-grsk slodze. Demogrsko situciju raksturo momenta rdtji, kas aplkoti piecu gadu period no 2005. gada skuma ldz 2010. gada skumam un uzkrtie rdtji, kas atspoguo periodu no 2004. ldz 2008. gadam.

Iedzvotju skaits un t patsvars

2010. gada skum Latvijas iedzvotju skaits bija 2255 milj. cilvku. Gandrz puse no valsts iedzvotju kopskaita 48,6 % dzvoja Rgas reion. Iedzvot-

ju skaits Latgales, Kurzemes un Zemgales reion bija 1315 % (katr) no Latvijas iedzvotju kopskaita, bet Vidzemes reion tas bija vismazkais 10,4 % (skat. 4. tabulu un 7. attlu).

4. tabula. Plnoanas reionu iedzvotju skaits un to patsvars valsts iedzvotju kopskait 2010. gada skum.

Plnoanas reionu teritorijas

Demogrsk situcija

18

7. attls. Plnoanas reionu iedzvotju skaita patsvars valsts iedzvotju kopskait 2010. gada skum.

Rgas reiona lielo patsvaru valsts iedzvotju kop-skait galvenokrt nosaka galvaspilsta. 2010. gada s-kum Rg dzvoja 31,5 % no valsts iedzvotju kopskaita un 64,5 % no Rgas reiona iedzvotju kopskaita. Lielks iedzvotju patsvars Eiropas valstu galvaspilsts ir tikai Reikjavk, sland (apmram 40 %).

No 2005. ldz 2010. gada skumam Rgas reiona iedzvotju patsvars palielinjs par 1,2 procentpunk-tiem, un attiecgi samazinjs prjo reionu iedzvotju kopjais patsvars valsts iedzvotju kopskait Latgales reiona iedzvotju skaita patsvars samazinjs par 0,7, Vidzemes reiona par 0,3, bet Kurzemes un Zemgales reiona par 0,1 procentpunktu katr.

Iedzvotju blvums

2010. gada skum Latvij iedzvotju blvums bija vidji 34,9 cilv./km2, kas piecu gadu laik, demogrsko procesu ietekm sarkot kopjam iedzvotju skaitam, ir samazinjies. Saldzinjumam Eiropas Savienbas 27 dalbvalstu vidjais iedzvotju blvums ir 115 cilv./km2, kas ir 3,3 reizes lielks nek caurmr Latvij.

Starp reioniem lielkais iedzvotju blvums ir R-gas reion 105,4 cilv./km2, kas ir trs reizes lielks nek vidjais blvums valst un gandrz 7 reizes lielks nek Vidzemes reion (15,3 cilv./km2). Kurzemes, Zemgales un Latgales reion iedzvotju blvums ir samr ldzgs 2226 cilv./km2. No apriniem iz-sldzot republikas pilstas, pc iedzvotju blvuma reionu atirbas ir jtami mazkas (skat. 5. tabulu, 8. un 9. attlu).

5. tabula. Iedzvotju blvums plnoanas reionos 2010. gada skum, cilv./km2.

8. attls. Iedzvotju blvums plnoanas reionos 2010. gada skum.

9. attls. Iedzvotju blvums plnoanas reionos 2010. gada skum, neiekaujot republikas pilstu iedzvotju skaitu un platbu.

Iedzvotju blvums k vrtanas rdtjs ir lietojams teritoriju apdzvojuma rakstura apzinanai, bet praktis-ka nozme tam ir tikai, emot vr teritorij ietilpstoo pilstu lielumu un struktru.

Iedzvotju skaita izmaias

Iedzvotju skaits Latvij pastvgi samazins. 2010. gada skum Latvij dzvoja 2 miljoni 254,7 tks-toi cilvku vai par 51,8 tkst. cilvku mazk nek 2005. gada skum. 2009. gada laik iedzvotju skaits samazinjs par 6,6 tkstoiem. Saldzinjumam Ei-ropas Savienbas valsts kopum iedzvotju skaits pa-lielins pdjo piecu gadu tas pieaudzis par 2 %. No 27 ES valstm 2005.2010. gada laik iedzvotju skaits samazinjs 9 valsts.*

Piecu gadu laik no kopj Latvijas iedzvotju skai-ta samazinjuma lielk bija Latgales reiona daa 24,4 tkstoi. Rgas reion iedzvotju skaits pat ne-daudz par 2,1 tkstoti pieauga, bet prjos reionos samazinjs: Vidzem par 11,4, Kurzem par 10,4 un Zemgal par 7,7 tkstoiem cilvku (skat. 6. tabulu un 10. attlu).

* Datu avots: Eurostat.

19

10. attls. Iedzvotju skaita dinamika plnoanas reionos 2005.2010. gada skum.

Lai saldzintu iedzvotju skaita izmaiu trumu, tiek aprints iedzvotju skaita izmaiu relatvais r-dtjs.* Desmit gadu laik Latvijas reionos vrojamas savstarpji atirgas un vienlaikus stabilas iedzvotju kustbas tendences. 2005.2010. gada period iedz-votju skaits visstraujk saruka Latgales reion par 6,4 %. Vidzemes reion iedzvotju skaits samazinjs par 4,6 %, Kurzemes reion par 3,2 % un Zemgales reion par 2,7 %. Labvlgk demogrsk situcija bija Rgas reion, kur iedzvotju skaits nedaudz par 0,3 % pat palielinjs (skat. 7. tabulu un 11. attlu). Nelielu pavrsienu iedzvotju skaita izmaiu dinamik ienesis 2009. gads, kad visos reionos palninjs iedz-votju skaita relatvs samazinans temps.

Laik no 2000. ldz 2010. gada skumam iedzvo-tju skaita izmaiu temps Latvij pakpeniski palni-njs. 2000.2005. gada period iedzvotju skaits valst samazinjs par 3,2 %, bet 2005.2010. gada period par 2,1 %, ttad par 1,1 procentpunktu

mazk. Rgas reion iedzvotju skaita iz-maiu temps, saldzinot abus mintos piecu gadu periodus, izmainjs no negatviem 2,3 procentiem uz pozitviem 0,3 procen-tiem. Ar Kurzemes reion iedzvotju skaita sarukuma temps kopum nedaudz krits, savukrt prjos reionos palielin-js: Zemgales reion par 1,0, Latgales reion par 0,9, Vidzemes reion par 0,2 procentpunktiem.

7. tabula. Iedzvotju skaita izmaias plnoanas reionos sldoos piecu gadu periodos, %.

11. attls. Iedzvotju skaita izmaias plnoanas reionos no 2005. ldz 2010. gada skumam.

Iedzvotju skaita samazinjuma temps valst pa gadiem svrstjs. Tpat mainjs ar iedzvotju skaita izmaias ietekmjuie faktori. Saldzinot ar iepriekjo gadu, iedzvotju skaits valst 2004. gad samazinjs par 12 769 cilvkiem, 2005. gad par 11 844, 2006. gad par 13 285, 2007. gad par 10 411 un 2008. gad par 9 600 cilvkiem. Iedzvotju skaita samazinanos galvenokrt ietekmjusi iedzvotju dabisk kustba. Ts patsvars kopj iedzvotju skaita samazinjum 2004.2008. gada period veidoja attiecgi pa gadiem 0,50 %, 0,49 %, 0,47 %, 0,43 % un 0,31 %. Savukrt migrcijas patsvars 2004.2008. gada period attiec-gi pa gadiem bija 0,05 %, 0,02 %, 0,11 %, 0,03 % un 0,11 %. Liela migrcijas ietekme bija 2006. gad, n-koaj gad t krits un atkal palielinjs augst lmen 2008. gad (skat. 12. attlu).

6. tabula. Iedzvotju skaits plnoanas reionos 2005.2010. gada skum, tkst. cilv.

* Iedzvotju skaita izmaiu rdtju aprina, dalot iedzvotju skaita izmaias piecu gadu period pret iedzvotju skaitu perioda skum un izsakot to procentos.

20

12. attls. Iedzvotju skaita izmaias Latvij un ts veidojoie faktori 2004.2008. gad, cilv.

2008. gad, saldzinot ar 2007. gadu, iedzvotju skaits samazinjs visos reionos, izemot Rgas reionu. Lai ar dabisks kustbas saldo tpat bija negatvs, Rgas reion iedzvotju skaits kopum pieauga par 0,07 %. Visvairk, prsvar dabisks kustbas d, tas saruka Latgales reion par 1,35 %. Vidzemes, Kurzemes un Zemgales reion iedzvotju skaita samazinjum gan migrcijas, gan dabisks kustbas attiecbas bija ldzgas (skat. 8. tabulu).

8. tabula. Iedzvotju skaita izmaias un ts veidojoie faktori plnoanas reionos 2008. gad, % pret 2007. gadu.

Iedzvotju dabisk kustba

Iedzvotju dabisks kustbas negatva bilance Latvi-j turpins jau kop 1991. gada. Iedzvotju skaits Lat-vij dabisks kustbas d (miruo skaitam prsniedzot dzimuo skaitu) 2004.2008. gad samazinjs par 50,6 tkst. Rgas reion iedzvotju skaits samazinjs par 16,2 tkst., Latgales reion par 16,1 tkst., bet Vidzemes, Kurzemes un Zemgales reion nedaudz mazk vai vairk par 6 tkst. katr.

Latvij piecu gadu period dabisks kustbas saldo jeb miruo prsvars pr dzimuajiem nedaudz samazinjs. 2004. gad iedzvotju skaits valst dabisks kustbas re-zultt saruka par 11 690 cilvkiem, bet 2008. gad par 7058 cilvkiem (skat. 9. un 10. tabulu un 13. attlu).

9. tabula. Iedzvotju dabisk kustba plnoanas reionos 2004.2008. gad, cilv.

13. attls. Iedzvotju dabisks kustbas dinamika plnoanas reionos 2004.2008. gad.

10. tabula. Iedzvotju dabisk kustba plnoanas reionos 2004. un 2008. gad, cilv.

21

Eiropas Savienbas valsts kopum 2004.2008. gad iedzvotju dabisk kustba bija pozitva, bet pdjos gados t ksta negatva 10 valsts.

Iedzvotju skaita izmaias raksturo iedzvotju dabis-k pieauguma koecients,* kas atspoguo gan dabisks kustbas raksturu, gan dod iespju saldzint teritorijas atbilstoi cilvkresursu attstbas iespjm.

Miruo prsvars pr dzimuajiem, rinot uz 1000 iedzvotjiem, apskatmajos piecos gados nedaudz sa-mazinjs. 2004. gad dabisks kustbas saldo uz 1000 iedzvotjiem bija -5,1, bet 2008. gad -3,1. Kopum valst piecu gadu laik, rinot uz 1000 iedzvotjiem, nomira par 22 cilvkiem vairk nek piedzima. Skatoties reionu griezum, Latgales reion 2004.2008. gada laik is rdtjs (-45,0) bija divas reizes lielks nek Latvij vidji, savukrt Rgas reion viszemkais -14,8.

Dabisks kustbas rezultt Latvij katru gadu uz 1000 iedzvotjiem vidji mira par 35 cilvkiem vairk nek piedzima. Pozitvas prmaias dabiskaj kustb notiku-as visos reionos, visvairk Rgas reion, ar Zemgales un Kurzemes reion, pavisam nedaudz Vidzemes un Latgales reion (skat. 11. tabulu un 14. attlu).

11. tabula. Iedzvotju dabisk kustba plnoanas reionos 2004.2008. gad, rinot uz 1000 iedzvotjiem, cilv.

14. attls. Iedzvotju dabiskais samazinjums plnoanas reionos 2008. gad, rinot uz 1000 iedzvotjiem.

Latvij kop 2001. gada dzimstba nedaudz pieau-ga. 2008. gad valst piedzima 23 948 brni, t.i., par 3614 brniem vairk nek 2004. gad. 2008. gad tika reistrts lielkais dzimuo brnu skaits pdjo desmit gadu laik. 2008. gad valst, rinot uz 1000 iedzvot-

jiem, vidji piedzima 10,6 brni, 2004. gad 8,8. Bet 2009. gad dzimstbas lmenis atkal samazinjs ldz 9,6; skat. 12. tabulu).

12. tabula. Dzimstbas tendences Latvij 2004.2009. gad.

Pc dzimuo skaita uz 1000 iedzvotjiem 2008. gad Latvijas reionu vid vislabkais rdtjs bija Rgas re-ion 11,5 brni, tam sekoja Zemgales 10,7, Kurze-mes 10,3, Vidzemes 9,4 un Latgales reions 8,7; skat. 15. attlu).

15. attls. Dzimstbas un mirstbas rdtji plnoanas reionos uz 1000 iedzvotjiem 2008. gad.

Summrais dzimstbas koecients* Latvij 2008. gad (1,45) bija lielks nek 2004. gad (1,24), tomr tas ir daudz mazks nek paaudu maiai nepiecieamais lie-lums (2,12,2).

Piecos gados mirstbas lmenis Latvij nedaudz samazinjs, par ko liecina gan miruo skaita abso-ltais samazinjums, gan mirstbas visprj koe-cienta izmaias. Miruo skaits Latvij 2008. gad bija 31,0 tkst., par 1018 cilvkiem mazk nek 2004. gad. Mirstbas visprjais koecients no 13,8 miruiem cil-vkiem uz 1000 iedzvotjiem 2004. gad nedaudz samazinjs ldz 13,7 miruiem cilvkiem uz 1000

* Dabisk pieauguma koecients ir iedzvotju dabisk pieauguma (samazinjuma) attiecba pret gada vidjo iedzvotju skaitu, uz 1000 iedzvotjiem.

* Summrais dzimstbas koecients nosaka vidjo brnu skaitu, kas vartu piedzimt sievietei vias dzves laik, ja dzimstba katr vecum saglabtos apskatm perioda lmen.

22

iedzvotjiem 2008. gad. Izteikti lielkais miruo skaits, rinot uz 1000 iedzvotjiem, 2008. gad bija Latgales reion 15,8 cilvki. Citos reionos is r-dtjs bija visai ldzgs no 13,1 ldz 14,1 cilvkam uz 1000 iedzvotjiem.

Iedzvotju ilgtermia migrcija

Ilgtermia migrcijas* rezultt 2009. gad iedz-votju skaits valst samazinjs par 4700 cilvkiem. is rdtjs oti strauji pieaudzis kop 2007. gada (2007. gad tas bija 642 cilvki, 2008. gad 2542 cilvki). Pdjo piecu gadu period iedzvo-tju skaita samazinjuma apjoms migrcijas ietekm ir svrstjies. Des-mit gadu period kopum tam bijusi tendence samazinties, bet desmit gadu perioda vid un sevii bei-gs tas piedzvoja strauju kpumu. Zmgi, ka kop gadsimtu mijas ldz pat 2007. gadam pastvgi pieauga iebraukuo cilvku skaits, 2007. gad sasniedzot 3541 cilvku. Pdjos di-vos gados imigrantu skaits samazin-js 2009. gad Latvij uz pastvgu dzvi iebrauca 2688 cilvki, tomr tas ir vairk nek prskata perioda skum (skat. 13. tabulu).

13. tabula. Iedzvotju rj (starpvalstu) ilgtermia migrcija Latvij 2004.2009. gad, cilv.

Latvij 2004. gad iedzvotju iekjs migrcijas rezultt pastvgo dzves vietu no vienas administra-tvs teritorijas uz citu mainja 60,5, 2007. gad 55,1, 2008. gad 49,6 tkstoi cilvku. Piecu gadu period kopum bija vrojama pakpeniska iekjs migrcijas intensittes samazinans: ik gadus par 20003000 cilvku.

2008. gada iekjs migrcijas plsmas struktra parda, ka iedzvotju prvietoans visvairk notikusi

sava reiona robes no aptuveni 7273 % (Latgales un Kurzemes reion) ldz 56 % (Zemgales reion).

2008. gad visum saglabjs, bet, saldzinot ar 2007. gadu, samazinjs iepriekjos gados raksturg tendence liela migrcijas intensitte starp Rgu un Pie-rgu. Tpat ar turpinjs iedzvotju migrcija no citiem reioniem uz Rgu vai Piergas teritorijm.

Iedzvotju iekzemes migrcijas plsmas apjoms reionu griezum pardts 14. tabul, Rgas plnoanas reion papildus noirot ar statistiskos reionus Rgu un Piergu.*

2008. gad kopjs migrcijas rezultt iedzvotju skaits palielinjs tikai Rgas reion par 2599 cilv-kiem, tau, saldzinot ar iepriekjiem gadiem, pieau-gums apjom krits. Migrcijas saldo Rgas reion bija pozitvs vis prskata period, un to galvenokrt noteica iebraukuo iedzvotju prsvars pr izbraukuajiem gal-vaspilstas apkaimes teritorijs. Prjos etros reionos migrcijas saldo pastvgi bija negatvs. Migrcijas re-zultt 2008. gad iedzvotju skaits visvairk samazi-njs Latgales reion par 2167 cilvkiem, Vidzemes un Kurzemes reion visai ldzgi nedaudz virs 1100 cilvkiem, bet mazkais samazinjums raksturoja Zem-gales reionu par 756 cilvkiem, tomr Zemgalei gada laik bija visstraujkais migrcijas saldo kritums (skat. 15. tabulu un 16. attlu).

15. tabula. Iedzvotju ilgtermia kopjs migrcijas saldo plnoanas reionos 2004.2008. gad, cilv.

* Atbilstoi ANO rekomendcijm ilgtermia migranti ir personas, kuras ierodas valst, lai paliktu taj uz pastvgu dzvi vai uz laiku, kas viends vai ilgks par vienu gadu, k ar personas, kas izbrauc no kdas valsts uz citu valsti ar nolku uzturties tur pastvgi vai ar vienu gadu un ilgk. is uzturans ilguma kritrijs auj noirt ilgtermia migrantus no citm valsts robeu rsojoajm personu grupm, piemram, tristiem. Tiek izirta rj (starpvalstu) un iekj (valsts ietvaros) migrcija. Iekjs migrcijas statistik netiek uzskaitta personas dzvesvietas maia vienas republikas pilstas vai novada robes (ldz administratvi teritorilajai reformai vienas pilstas, pagasta vai novada robes).

* Piergas statistiskaj reion ietilpst viss Rgas plnoanas reions, izemot Rgas pilstu.

14. tabula. Iedzvotju iekj ilgtermia migrcija plnoanas reionos 2008. gad, cilv.

23

16. attls. Iedzvotju ilgtermia kopjs migrcijas saldo dinamika plnoanas reionos 2004.2008. gad.

Latgales reion 2004.2008. gada period iedz-votju skaits kopjs migrcijas d samazinjs par 9,4 tkst., Vidzemes reion par 6,1 tkst., Kurzemes reion par 5,7 tkst. un Zemgales reion par 2,2 tkstoiem cilvku. Pretja virziena procesi notika Rgas reion, kur iedzvotju skaits migrcijas rezul-tt piecu gadu laik palielinjs par 16,2 tkstoiem cilvku.

Latvij apskatmo piecu gadu laik starpvalstu ilgter-mia migrcijas temps ir svrstjies. 2004. gad, rinot uz 1000 iedzvotjiem, no Latvijas aizbrauca vidji 0,5 cilvki, nedaudz mazks izbraukuo skaits bija 2005. un 2007. gad 0,20,3 cilvki, bet 2006. un 2008. gad vrojams samr liels emigrantu skaita pieaugums: rinot uz 1000 iedzvotjiem, no Latvijas izbrauca par 1,1 cilv-ku vairk nek iebrauca (skat. 16. tabulu un 17. attlu). Starpvalstu migrcijas tempa rdtji pa gadiem uzrda svrstbas, kas, iespjams, ir saisttas ar situcijai un datu ticambas kritrijiem atbilstoas informcijas nepilnbm darba migrcijas uzskait.

Prskata period Rgai pastvgi ir migrcijas apjomu noteico loma, saldzinot ar prjm Latvijas teritorijm. Caurmr nedaudz vairk par pusi no starpvalstu imigr-cijas dalbnieku kopskaita ik gadus par savu dzvesvietu izvljuies Rgu, un, savukrt, rdzinieki veidojui ap 40 % no Latvijas izbraukuajiem. Rgas re-ionu aj period pastvgi raksturo pozitva migrcijas bilance, savukrt lielkais izbraukuo patsvars noturgi raksturo Latgales reionu un Vidze-mes reionu, tas ir zemks Kurzemei un Zemgalei.

16. tabula. Iedzvotju ilgtermia kopjs migrcijas saldo plnoanas reionos 2004.2008. gad, rinot uz 1000 iedzvotjiem, cilv.

17. attls. Iedzvotju ilgtermia kopjs migrcijas saldo plnoanas reionos 2008. gad, rinot uz 1000 iedzvotjiem.

Iedzvotju vecumsastvs un demogrsk slodze

Pastvgo iedzvotju skaita attiecbas starp trijm galvenajm vecuma grupm, k ar o attiecbu izmai-as laika gait auj spriest par iedzvotju demogrs-ko un ekonomisko potencilu. Iedzvotju sadaljums dads vecuma grups iespaido situciju darba tirg un liecina par nodarbintbas attstbas perspektvm pavaldbas teritorij vai par attstbas ierobeojumiem darbaspka trkuma d. Saldzinjumam iedzvotju vecuma struktra 2005., 2009. un 2010. gada skum atainota 17. tabul.

17. tabula. Iedzvotju sadaljums atbilstoi vecuma grupm plnoanas reionos 2005., 2009. un 2010. gada skum, patsvars iedzvotju kopskait, %.

24

Piecu gadu laik valst palielinjs darbspjas vecu-ma iedzvotju patsvars kopj iedzvotju skait no 63,9 % 2005. gada skum ldz 66,1 % 2010. gada sku-m. Tas palielinjs visos reionos: Vidzemes, Zemgales un Latgales reion pieaugums bija 34 procentpunkti, nedaudz zemks tas bija Kurzem, bet vismazkais pie-augums bija Rgas reion 1,2 procentpunkti.

Iedzvotju skaits vecuma grup ldz darbspjai valst samazinjs par 32,2 tkst. cilvku, un to patsvars saruka no 14,8 % 2005. gada skum ldz 13,7 % 2010. gada skum. 2010. gada skum Latgales reion, saldzinot ar citiem reioniem, bija mazkais brnu skaita patsvars 12,8 %. Zemks nek vidji valst s vecumgrupas iedz-votju patsvars ir ar Vidzemes un Rgas reion.

Latgales reion joprojm ir ar lielkais pensijas ve-cuma iedzvotju patsvars (20,8 %), lai gan rdtja atirbas reionu starp nav lielas. Zemgales un Kurze-mes reionu raksturo nedaudz zemks virs darbspjas vecuma iedzvotju patsvars nek vidji valst.

Lai gan pdjos gados bijis relatvs darbspjas vecu-ma iedzvotju pieaugums, iedzvotju ldz darbspjas vecumam skaita samazinjums nozm skaidri pare-dzamu darbspjas vecuma iedzvotju skaita sarukumu turpmkajos gados.

Pastvgo iedzvotju skaita attiecbu starp trijm gal-venajm vecuma grupm izmaias atspoguo Latvijas iedzvotju sastva novecoans procesu. Uzskatmi to raksturo ar iedzvotju vidj vecuma pieaugums no 40,0 gadiem 2005. gad ldz 40,7 gadiem 2009. gad (skat. 18. tabulu).

18. tabula. Iedzvotju vidjais vecums statistiskajos reionos 2005. un 2009. gada skum, gadi.

Atirbas reionos iedzvotju vidj vecuma zi liel mr atspoguo valsts iekjs migrcijas procesu virzienus. Augstks Latgales reiona un Rgas pilstas iedzvotju vidjais vecums saistts ar pdjos gados noturgu migr-cijas virzienu no Latgales uz valsts centrlo dau, k ar ar rdzinieku prvietoanos uz pastvgu dzvi Pierg.

Brnu un pensijas vecuma iedzvotju attiecbu pret darbspjas vecuma iedzvotjiem raksturo demogrsk slodze, ko parasti aprina uz 1000 iedzvotjiem. Izmaias iedzvotju vecumstruktr ietekmjuas ar demogrs-ks slodzes rdtjus. 2009. gada skum valst uz 1000 darbspjas vecuma iedzvotjiem vidji bija 510,1 brns un pensijas vecuma iedzvotjs. Demogrsk slodze pd-jos gados ievrojami samazinjs gan valst kopum, gan katr reion. Galvenokrt tas notika apgdjamo skaita samazinjuma d. Demogrsk slodze gan atkal nedaudz pieauga 2009. gad un 2010. gada skum sasniedza 513,8. Laik no 2005. ldz 2010. gada skumam darbspjas vecuma

iedzvotju skaits valst palielinjs par 15,6 tkst., apgdja-mo skaits samazinjs par 67,4 tkst., to skait pensijas vecu-ma iedzvotju skaits par 35,2 tkst., bet brnu skaits par 32,2 tkstoiem (skat. 19. tabulu un 18. attlu).

19. tabula. Demogrsk slodze plnoanas reionos 2005.2010. gada skum.

18. attls. Demogrsks slodzes dinamika plnoanas reionos 2005.2010. gada skum.

Demogrsks slodzes lmea atirbas reionos nav lielas. Zemka par vidjo valst t ir Zemgales, Latgales un Rgas reion, savukrt augstka Vidzemes un vis-augstk Kurzemes reion (skat. 19. attlu).

19. attls. Demogrsk slodze plnoanas reionos 2010. gada skum.

Attiecba starp brnu un pensijas vecuma cilvku skaitu raksturo paaudu nomaias vai Latvijas gadjum iedz-votju sastva novecoans tendences. Pensijas vecuma iedzvotju patsvars valsts iedzvotju kopskait ir lielks par brnu patsvaru. 2005. gada, k ar 2010. gada skum

25

valst starpba starp brnu un pensijas vecuma iedzvotju patsvaru bija 6,5 procentpunkti. 2010. gada skum iedz-votju skaits pensijas vecum Latgales reion 1,6 reizes prsniedza brnu skaitu, Vidzemes un Rgas reion 1,5 reizes, Kurzemes reion 1,4 reizes, bet Zemgales re-ion 1,3 reizes. Ldzga situcija reionu savstarpj izkrtojum bija ar 2005. gada skum.

Iedzvotju sadaljums pc dzimuma

Latvij valsts iedzvotju kopskait sievieu skaits ievro-jami prsniedz vrieu skaitu, turklt starpba ir augstk starp ES valstm (saska ar Eurostat datiem 2008. gad 27 Eiropas Savienbas valsts vidji uz 100 vrieiem bija 104,9 sievietes, bet Latvij 116,9).

Vis prskata period sievieu un vrieu skaita patsvars valsts iedzvotju kopskait tikai nedaudz svr-stjs un gan 2005. gada skum, gan ar 2009. gada skum tas bija attiecgi 53,9 % un 46,1 %. Ar reionu ietvaros dzimumu grupu attiecbas bija notu-rgas un tikai nedaudz 0,1 procent-punkta robes mainjus Rgas, Vidzemes un Zemgales reionos, pa-lielinoties vrieu patsvaram, savukrt Latgal pieaudzis sievieu patsvars (skat. 20. tabulu).

20. tabula. Iedzvotju dzimumstruktra plnoanas reionos 2005. un 2009. gada skum, %.

Lielkais vrieu patsvars no kopj reiona iedzvot-ju skaita 2009. gada skum bija Zemgales un Vidzemes reion attiecgi 47,2 % un 47,1 %, mazkais Rgas reio-n 45,3 %. Rinot uz 100 vrieiem, Rgas reion bija 120,7 sievietes. Dzimumu grupu disproporciju uzskatmi raksturo Rgas reiona situcija, kur ldz ar vislielko kopj iedzvotju skaita patsvaru sievieu skaita prsvars pr v-rieiem prsniedz 100 000. Prjos reionos sievieu skaits uz 100 vrieiem bija 112115 (skat. 21. tabulu).

21. tabula. Sievieu skaits plnoanas reionos 2005.2009. gada skum, rinot uz 100 vrieiem.

Ma ilgums un demogrsk prognoze

2008. gad jaundzimuo vidjais paredzamais ma ilgums* Latvij bija 72,66 gadi, to skait vrieiem 67,19 gadi, sievietm 77,90 gadi. Piecu gadu 2004.2008. gada laik prognozt ma ilgums kopum ir nedaudz palielinjies. 2004. gad paredzamais vidjais ma ilgums vrieiem bija 67,07, sievietm 77,20 gadi (skat. 22. tabulu).

Saldzinjum ar Eiropas Savienbas vidjiem rd-tjiem Latvijas iedzvotju paredzamais ma ilgums ir ievrojami zemks. T, piemram, saska ar Eurostat datiem, 2007. gad paredzamais ma ilgums vrie-iem ES27 valsts vidji bija 76,07 gadi, bet Latvi-j 65,76 gadi (otrs zemkais rdtjs aiz Lietuvas), savukrt paredzamais ma ilgums sievietm vidji ES bija 82,21 gads, bet Latvij 76,47 gadi (viszemkais rdtjs ES).

Jaundzimuo vidjais paredzamais ma ilgums lai-ka period no 2004. ldz 2008. gadam palielinjs gan pilsts, gan ar laukos, bet vienlaikus jpiebilst, ka sagla-bjs btiska vidj prognozt ma ilguma atirba o teritoriju grupu starp.

Prskata period palielinjusies sievieu un vrieu paredzam dzves ilguma atirba, kas ilgu laiku bija tuvu desmit gadiem, bet nu jau t pietuvojusies 11 gadu robeai (2004. gad 10,13 gadi, 2008. gad 10,71 gads).

Saska ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja Eurostat izstrdtajm ES valstu demogrsks attstbas prog-nozm atbilstoi prognou pamatvariantam 2050. gad Latvij iedzvotju skaits samazinsies ldz aptuveni 1,9 milj. cilvku, bet pc nelabvlgk scenrija tas var samazinties pat ldz 1,5 milj. cilvku. Prognoze pieauj ar labvlgko attstbas ceu, paredzot iespjamo iedz-votju skaita palielinjumu ldz pat 2,4 milj. cilvku (skat. 20. attlu un 23. tabulu).

Eiropas Kopienu Statistikas biroja prognozes paredz, ka 2015.2050. gada period palielinsies jaundzimu-o vidjais paredzamais ma ilgums, turklt tas vartu notikt liel mr uz vrieu ma ilguma palielinans rina, un ldz ar to samazinsies sievieu un vrieu pa-redzam ma ilguma starpba (skat. 24. tabulu).

* Vidjais paredzamais ma ilgums noteikta vecuma iedzvotjiem ir gadu skaits, kdu vidji nodzvotu attiecgo vecumu sasniegus personas, ja viu turpmks dzves laik mirstba katr vecum saglabtos aprina gada lmen.

22. tabula. Jaundzimuo vidjais paredzamais ma ilgums, gadi.

26

20. attls. Latvijas iedzvotju skaita prognozes varianti 2015.2050. gada skum.*

23. tabula. Latvijas iedzvotju skaita prognozes 2015.2050. gada skum atbilstoi prognou pamatvariantam, tkst. cilv.*

24. tabula. Jaundzimuo vidjais paredzamais ma ilgums 2015.2050. gada skum, gadi*.

Paredzamo Latvijas iedzvotju skaita kritumu pavads nelabvlgas iedzvotju vecuma sastva izmaias, kur ldz ar pozitvo vidj dzves ilguma pieaugumu sagai-dms visai mazs jaundzimuo skaits, k rezultt ilgsto-i vismaz ldz 2035. gadam turpinsies iedzvotju ldz darbspjas vecumam, k ar darbspjas vecuma grupas patsvara sarukums (skat. 21. attlu).

21. attls. Latvijas iedzvotju skaita prognozes dads vecuma grups 2015.2050. gada skum atbilstoi prognou pamatvariantam.*

Valsts un plnoanas reionu saldzinoai ekonomis-ks attstbas raksturoanai aj izdevum izmantoti di rdtji: iekzemes kopprodukts (IKP), kopj pievienot vrtba atbilstoi darbbas veidiem, nenanu investci-jas, ekonomiski aktvs tirgus sektora statistikas vienbas saska ar komercdarbbas formm, lieluma grupm un darbbas veidiem, ekonomiski aktvie individulie ko-mersanti un komercsabiedrbas, iedzvotju ienkuma nodoka iemumi pavaldbu budetos, nodarbintbas un bezdarba rdtji.

IKP aprinana ilgst vairk nek gadu, tpc IKP dati reionu griezum pieejami tikai par 2007. gadu. Visiem prjiem izmantotajiem ekonomikas rdtjiem dati ir pieejami par 2008. gadu, bet Valsts kases dati par pavaldbu budetiem un SIA Lursoft dati par komercsa-biedrbm par 2009. gadu.

T k aprinos izmantojamie dati ir pieejami ar 12 gadu laika nobdi, prskat socili ekonomisks situcijas raksturojums liel mr atspoguo valst notikuos procesus ldz nanu krzes periodam, un daji 2008. gad jau skuos ekonomisks situcijas izmaiu patnbas.

* Datu avots: Eurostat. * Datu avots: Eurostat.

Socilekonomisk attstba

27

Iekzemes kopprodukts

K ekonomisks attstbas pamatrdtjs tiek izman-tots iekzemes kopprodukts.* IKP apjomu aprina gan faktiskajs, gan saldzinmajs cens. IKP aprin sa-ldzinmajs cens netiek emta vr cenu svrstbu ietekme, un tas dod iespju kvalitatvk novrtt IKP izmaias attstbas saldzinanai un pilngk raksturo ekonomisks prmaias. IKP dati tiek rinti 2000. gada saldzinmajs cens, un to lielums ir aptuveni uz pusi mazks nek faktiskajs cens. IKP apjoms netiek apr-ints saldzinmajs cens reionu griezum, ldz ar to prskat IKP izmaiu apjoms un temps tiek analizts tikai faktiskajs cens.

Prskata sagatavoanas laik IKP aprinu rezultti republikas pilstu griezum ir pieejami par periodu ldz 2006. gadam, par reioniem ldz 2007. gadam, bet par valsti kopum ldz 2009. gadam. Tpc IKP izmaiu dinamika reionu saldzinjum tiek skatta par laika pe-riodu no 2003. ldz 2007. gadam, bet visprjs attstbas tendences ar atbilstoi jaunkajai pieejamajai informci-jai par 2003.2009. gadu. Provizoriskie valsts kopj IKP aprini aptver ar 2010. gada pirmo ceturksni.**

Kopj valsts IKP dinamikaSaldzinot ar 2003. gadu (IKP 2003. gad 2000. gada

saldzinmajs cens 5,9 miljardi latu), IKP apjoms Lat-vij saska ar CSP apriniem 2004. gad palielinjs par 8,7 %, 2005. gad par 10,6 %, 2006. gad par 12,2 %, 2007. gad par 10,0 %, bet 2008. gad IKP samazinjs par 4,6 %. 2008. gad Latvij radtais IKP ap-joms 2000. gada saldzinmajs cens bija 8,3 miljardi latu, faktiskajs 16,3 miljardi latu (skat. 25. tabulu).

2008. gada pirmajos divos ceturkos samazinjs tautsaimniecbas izaugsmes temps, gada otraj pus jau pardjs oti strauja lejupslde, radot kopjo IKP kritumu 4,6 % apmr un t turpinjs visu 2009. gadu, kur IKP kritums saldzinjum ar iepriekjo gadu sasniedza 18 % (skat. 22. attlu).

Eiropas Savienb vidji 2008. gad, saldzinjum ar 2007. gadu, IKP palielinjs par 0,8 %. IKP kritums tika novrots 6 valsts, Latvij tas bija visstraujkais. Sa-vukrt 2009. gad, saldzinjum ar 2008. gadu, ES27 IKP kritums vidji bija 4,2 %, un tikai vien valst Po-lij IKP rdtjs pieauga. 2008. gad Latvijas IKP uz

vienu iedzvotju pc pirktspjas parittes standarta bija 57 % no Eiropas Savienbas vidj, bet 2009. gad tikai 49 %.*

Latvijas tautsaimniecbas apjoma sarukumu 2009. gad galvenokrt noteica bvniecbas (vairk par 30 % saldzi-njum ar iepriekjo gadu), tirdzniecbas un apstrdes rpniecbas (vairk par 25 % katr), transporta un sakaru (vairk par 15 %) sektora apjoma samazinans.

Septiu gadu laik (20032009) IKP uz vienu iedz-votju faktiskajs cens Latvij palielinjs par Ls 3125 vai par 114 % (saldzinmajs cens par Ls 497 vai par 20 %). 2009. gad vidji Latvij radt vrtba uz vienu iedzvotju bija Ls 5874. Prskata period kopu-m t pieaugums bijis strauj, sevii ldz 2007. gadam. Ar 2008. gad faktiskajs cens vl bija IKP pieaugums (saldzinmajs jau kritums), tomr t temps jtami samazinjs.

25. tabula. Iekzemes kopprodukts Latvij 2003.2009. gad.

22. attls. Iekzemes kopprodukta indekss 2004.2009. gad un 2010. gada I ceturksn, 2000. gada saldzinmajs cens, % pret iepriekjo gadu.

Saska ar CSP tro novrtjumu,** pc sezonli ne-izldzintajiem datiem 2010. gada I ceturksn, saldzinot ar 2009. gada pirmajiem trijiem mneiem, IKP apjoms saldzinmajs cens ir samazinjies par 6,0 %. Pa o laiku rpniecbas nozar apjoms ir pieaudzis par 9,6 %, savukrt prjs nozars ir bijis kritums, pai bvniecb.

* IKP ir valsts teritorij saraoto gala produktu un pakalpojumu summr vrtba gada laik, ieskaitot Latvijas iedzvotju rpus Latvijas robem saraoto IKP.

** CSP skaidrojums: pirmdatu vktais masvs nedod iespju iegt kvalitatvu pievienots vrtbas izsvrumu Latvijas pilstu un rajonu daljum, jo vkanas procedra ir orientta uz reionlo daljumu. To pau apliecina ar uzmumu 2007. gada prskatu datu padziint analze, kas tika veikta reionu pievienots vrtbas aprina proces un kura atspoguo kvalitatvo datu vkanas problmas esambu attiecb uz dau no daudznozaru uzmumiem, kuri darbojas vairku teritoriju ietvaros. Tas nozm, ka nav iespjams iegt ar iekzemes kopprodukta novrtjumu taj pa griezum, jo aprins balsts uz pievienots vrtbas novrtjumiem. Tdjdi IKP dati, skot ar 2007. gadu, tiek sniegti tikai Latvijas statistisko reionu daljum.

* Datu avots: Eurostat. ** trais novrtjums iekauj visas ekonomikas izmaiu

prognozi saldzinmajs cens.

28

IKP reionu saldzinjumPc ieguldjuma IKP veidoan reionu loma ir visai

atirga. Rgas reiona patsvars kopj IKP 2007. gad nedaudz prsniedza 66 %, un visu prjo reionu IKP patsvars kop bija nedaudz virs 33 %. Atbilstoi rad-t IKP patsvaram rang otrais reions bija Kurzeme nedaudz virs 10 %, bet Latgales reiona IKP patsvars prsniedza 8 %, Zemgales reion bija pilni 8 % un Vidzemes reion virs 6 %.

Piecu gadu laik no 2003. ldz 2007. gadam pat-svars valsts kopj IKP samazinjs tikai Kurzemes reio-n. Rgas, Vidzemes un Zemgales reiona patsvars pa-lielinjs (0,30,8 procentpunktu robes), bet Latgales reiona patsvars saglabjs 8,3 % lmen.

Rgas reiona lomu valst vislielkaj mr noteikusi Rga, kur radtais IKP veidoja 55,3 % no IKP kopapjo-ma valst un gandrz 81,5 % no visa IKP apjoma pa Rgas reion. Visu citu republikas pilstu patsvars valsts mrog pc IKP lieluma ir visai neliels tas nepr-sniedz 3,6 %.

Reionu saldzinjum IKP apjoma rdtjs ataino darbaspka un ekonomisks darbbas izvietojuma spe-ciku augstu koncentrciju Rg. Lai saldzintu te-ritoriju attstbas lmeni atbilstoi radtai ekonomiskai vrtbai, lietdergk ir izmantot IKP aprinu uz vienu iedzvotju.

Rgas reion 2007. gad IKP apjoms uz vienu iedz-votju (Ls 8986) bija gandrz 1,4 reizes lielks nek vidji valst. Kurzemes reion IKP apjoms uz vienu iedzvo-tju sasniedza Ls 4979, Zemgales un Vidzemes reion tas bija gandrz viends attiecgi Ls 4154 un Ls 4143. Ievrojami zemks tas bija Latgal Ls 3471, t.i., 2,6 reizes mazks nek Rgas reion (skat. 26. tabulu, 23. un 24. attlu).

26. tabula. Iekzemes kopprodukts uz vienu iedzvotju plnoanas reionos 2003.2007. gad, faktiskajs cens, Ls.

Reionls atirbas Latvij pc IKP uz vienu iedzvo-tju ir lielks Eiropas Savienbas dalbvalstu vid. Reio-nl IKP uz vienu iedzvotju dispersija* NUTS 3 reionu grup (Latvij tie ir 6 statistiskie reioni), pc Eurostat datiem, Latvij laika period no 1996. ldz 2006. ga-dam palielinjs par 14 procentpunktiem un sasnie-dza 46,8 % (vidji ES27 33,1 %, Igaunij 44,7 %,

Lietuv 27,6%). 2007. gad is rdtjs Latvij nedaudz samazinjs ldz 45,7 % (skat. 25. attlu).

23. attls. Iekzemes kopprodukta uz vienu iedzvotju dinamika plnoanas reionos 2003.2007. gad, faktiskajs cens.

24. attls. Iekzemes kopprodukts uz vienu iedzvotju plnoanas reionos 2007. gad, faktiskajs cens.

Laik no 2003. ldz 2007. gadam (ieskaitot) IKP uz vienu iedzvotju palielinjs visos Latvijas reionos. Eko-nomisks attstbas raksturu ataino IKP pieauguma apjo-ma uz vienu iedzvotju atirbas reionos. Lielkais IKP pieaugums bija Zemgales reion 2007. gad IKP uz vienu iedzvotju bija 2,6 reizes lielks nek 2003. gad. Vidzemes reion tas pieauga 2,5, Latgales 2,4, R-gas 2,3 un Kurzemes reion 2,1 reizi. Palielinjuma atirbas var raksturot k reionu ekonomisks darbbas radts vrtbas nelielu izldzinans procesu, kur re-ionos ar skotnji zemku IKP uz vienu iedzvotju tas palielinjs nedaudz straujk. Absoltos skaitos aj laika period lielkais IKP pieaugums bija Rgas reion par Ls 5131 uz vienu iedzvotju, bet mazkais pieaugums Latgales reion par Ls 2053 uz vienu iedzvotju (skat. 26. attlu).

* Varicijas koecients, izteikts procentos. Raksturo reionu novirzi no valsts vidj IKP lmea. Ja skaitlis ir 0, tad atirbas starp reioniem neeksist, proti, valst pilngi visos reionos tiek saraots viends IKP.

29

26. attls. Iekzemes kopprodukta uz vienu iedzvotju pieaugums plnoanas reionos 2003.2007. gad, faktiskajs cens.

Reionu attstbas lmea dinamiku raksturo IKP uz vienu iedzvotju attiecb pret vidjo rdtju valst. Ar skatot d aspekt, reionu attstbas lmea atir-bas piecu gadu period ir nedaudz samazinjus (skat. 27. tabulu un 27. attlu).

27. tabula. Iekzemes kopprodukts uz vienu iedzvotju plnoanas reionos 2003.2007. gad, faktiskajs cens, % saldzinjum ar vidjo rdtju valst.

27. attls. Iekzemes kopprodukta uz vienu iedzvotju dinamika plnoanas reionos 2003.2007. gad, faktiskajs cens, % saldzinjum ar vidjo rdtju valst.

Rgas un Kurzemes reion IKP uz vienu iedzvotju rdtji saldzinjum ar vidjo rdtju valst piecu gadu laik nedaudz samazinjs. Abos reionos tie ir augstkie valst. Un otrdi prjo reionu radtji saldzinjum ar valsts vidjo rdtju nedaudz palielinjs. Rgas reion 2003. gad iekzemes kopprodukts uz vienu iedzvotju saldzinjum ar vidjo rdtju valst veidoja 140,2 %, 2007. gad tas bija nokrities ldz 138,4 %. Kurzemes reion bija kritums no 87,7 ldz 76,7 %, savukrt vislie-lkais kpums bija Zemgal no 57,3 ldz 64,0 %.

Latvijas reionus saldzinot starptautiski ar ES vidjo rdtju pc IKP uz vienu iedzvotju var secint, ka Latvijas reioni apskatmaj laika period ir uzrdjui izaugsmi, tau ES vidjam rdtjam ir spjusi pietuvoties tikai Rgas pilsta k statistiskais reions un pc IKP rdtja var apgalvot, ka Rgas pilst ir sasniegts tds pats socilekonomiskais attst-bas lmenis k vidji Eiropas Savienb. Prjie reioni no ES vidj rdtja gan ievrojami atpaliek (skat. 28. attlu).

25. attls. Reionl iekzemes kopprodukta uz vienu iedzvotju dispersija Eiropas Savienbas dalbvalsts 2006. gad (dati par Latviju 2007. gads).*

* Datu avots: Eurostat. Nav ietverti dati par Kipru un Luksemburgu.

30

Kopjs pievienots vrtbas struktra

Kopj pievienot vrtba (KPV) tiek aprinta naudas izteiksm k preu un pakalpojumu izlaides un starppatria vrtbas starpba.** Radt kopj pievie-not vrtba ir raoanas vienbu (iestu) ekonomisks darbbas kopvrtjums, kas tiek attiecints uz statistisko reionu.*** Ts aprina pamat tiek ietverti CSP dati, k ar Valsts kases, Valsts iemumu dienesta, Finanu un kapitla tirgus komisijas un Latvijas Bankas sniegt informcija. Kopjs pievienots vrtbas sastva analze atbilstoi ekonomisks darbbas veidiem un t izmaim laika gait dod iespju izsekot struktras prmaim tautsaimniecbas nozars un saldzint attstbas gaitu reionos. CSP dati par kopjo pievienoto vrtbu tiek iegti izlases veid, un kondencialittes ierobeojumu d visa informcija par nozarm reionl griezum nav publiski pieejama.

Pievienots vrtbas struktras dati par valsti kopum ir pieejami ldz 2009. gadam, ieskaitot, bet sadaljum pa reioniem tikai par laika periodu ldz 2007. gadam, ieskaitot.

Valsts kopjs pievienots vrtbas struktraKopj pievienotaj vrtb Latvij tirdzniecbas un

pakalpojumu patsvara un raoanas nozaru patsvara attiecba 2009. gad bija 76,7 % un 23,3 %. 2009. gad valst lielko ieguldjumu kopj pievienotaj vrtb nodroinja: opercijas ar nekustamo paumu, no-mas un citas komercdarbbas ieguldjums 19,9 %;

vairumtirdzniecba un mazumtirdzniecba, automobiu, motociklu, individulo lietoanas priekmetu, sadzves aparatras un iekrtu re-monts 15,2 %; transports, glabana un sa-kari 11,4 % un apstrdes rpniecba 9,6 %. 2005.2009. gada laik lielko patsvara sa-mazinjumu piedzvoja vairumtirdzniecbas un mazumtirdzniecbas, automobiu, motociklu, sadzves priekmetu un aparatras remonta joma, apstrdes rpniecba un transports, glabana un sakari. Attiecgi pieauga oper-cijas ar nekustamo paumu, nomas un citas komercdarbbas ieguldjums. aj period vis valst un katr reion pieauga nanu starp-niecbas un operciju ar nekustamo paumu patsvars, nomas un citas komercdarbbas no-zme. 2005.2009. gada laik raoanas sek-toru ieguldjumu patsvars kopj pievienotaj vrtb samazinjs par 2,2 procentpunktiem (skat. 28. tabulu).

28. tabula. Kopjs pievienots vrtbas sadaljums atbilstoi darbbas veidiem 2005.2009. gad, faktiskajs cens, %.

Pievienots vrtbas struktra reionu saldzinjum2007. gad Kurzemes reion lielkais patsvars

kopj pievienotaj vrtb bija apstrdes rpniec-bai 16,0 %, un tas ir ar lielkais visu citu reionu vid (skat. 29. tabulu). Otrs nozmgkais sektors Kurzem vairumtirdzniecba un mazumtirdzniecba, automobiu,

* Datu avots: Eurostat. ** Saska ar CSP denciju. *** Attiecb uz Rgas plnoanas reionu prskat

veikts analzes vajadzbm tiek apvienoti divu statistisko reionu Piergas reiona un Rgas pilstas dati.

28. attls. Iekzemes kopprodukta uz vienu iedzvotju dinamika Latvijas statistiskajos reionos 2003.2007. gad, % pret vidjo rdtju Eiropas Savienb, pc pirktspjas parittes standarta.*

31

motociklu, individuls lietoanas priekmetu, sadzves priekmetu un aparatras remonts 13,9 %, treais opercijas ar nekustamo paumu, noma un cita komerc-darbba 12,5 %. Lauksaimniecbas, medniecbas un mesaimniecbas kopjs pievienots vrtbas patsvars bija 6,0 %. Saldzinot ar citiem reioniem, Kurzem bija zems vairumtirdzniecbas un mazumtirdzniecbas, auto-mobiu, motociklu, sadzves priekmetu un aparatras remonta, k ar izgltbas sektora patsvars.

Piecu gadu (20032007) period Kurzemes reion, ldzgi k prjos reionos, kopjs pievienots vrtbas apjom palielinjs operciju ar nekustamo paumu, nomas un citas komercdarbbas, k ar bvniecbas patsvars. aj laika posm pastvgi saruka apstrdes rpniecbas relatvais patsvars un transporta, glaba-nas un sakaru loma, nedaudz ar vairumtirdzniecbas un mazumtirdzniecbas, automobiu, motociklu, sadzves priekmetu un aparatras remonta patsvars.

Latgales reions 2007. gad, tpat k iepriekjos gados, citu reionu vid izcls ar valsts prvaldes un aizsardzbas, obligts socils apdroinanas sek-toru k lielko kopj pievienotaj vrtb 16,3 % (valsts vidjais rdtjs 7,5 %). Vairumtirdzniecbas un mazumtirdzniecbas, automobiu, motociklu, sa-dzves priekmetu un aparatras remonta patsvars 13,1 % iezmja otru nozmgko sektoru. Transporta, glabanas un sakaru patsvars bija 12,5 %, un tas ir augstkais sektora lomas rdtjs, saldzinot ar citiem reioniem. Savukrt apstrdes rpniecbas patsvars ar 12,2 % bija saldzinoi zems, un tikai Rgas reion tas bija vl zemks. Latgal ekonomisks vrtbas rada-n saldzinoi oti liela loma bija izgltbas sektoram 8,0 %, kas ir ievrojami augstks nek vidjais rdtjs (4,7 %) valst.

Latgales reiona ekonomisk struktra, saldzinot ar 2003. gadu, bija nedaudz mainjusies. Pieauga bvniec-bas un operciju ar nekustamo paumu, nomas un citas komercdarbbas patsvars, bet samazinjs vairumtirdz-niecbas un mazumtirdzniecbas, automobiu, motociklu, sadzves priekmetu un aparatras remonta patsvars, k ar apstrdes rpniecbas patsvars.

Rgas reion 2007. gad vislielko kopjs pievie-nots vrtbas patsvaru 22,2 % veidoja vairumtirdz-niecbas un mazumtirdzniecbas, automobiu, motociklu, sadzves priekmetu un aparatras remonta sektors. Tas bija ar ievrojami lielks nek prjos reionos. Tpat lielu ieguldjumu reion veidoja opercijas ar nekus-tamo paumu, noma un cita komercdarbba 18,4 %, kas ar ievrojami prsniedza sektora patsvaru citos reionos. Tre lielk sektora transporta, glabanas un sakaru patsvars bija 10,7 %, kas tikai nedaudz pr-sniedza reionu vidjo lmeni.

Saldzinot ar citiem reioniem, Rgas reions izcls ar mazko izgltbas, k ar veselbas un socils aprpes sektora patsvaru radts kopjs pievienots vrtbas struktr. Operciju ar nekustamo paumu, nomas un citas komercdarbbas ieguldjums kopj pievienotaj vrtb Rgas reion 1,5 un vairk reiu prsniedza o rdtju prjos reionos.

Prskata period Rgas reiona pievienots vrtbas struktr visvairk palielinjs bvniecbas, vairumtirdz-niecbas un mazumtirdzniecbas, automobiu, motociklu, individuls lietoanas priekmetu, sadzves aparatras un iekrtu remonta sektora patsvars un nedaudz ar nanu starpniecbas sektora patsvars. Savukrt visai ievrojami samazinjs transporta, glabanas un sakaru, k ar apstrdes rpniecbas patsvars.

Vidzemes reiona saimniecbas struktr 2007. gad vislielko dau veidoja apstrdes rpniecba 14,9 %, nedaudz no ts atpalika vairumtirdzniecba un ma-zumtirdzniecba, automobiu, motociklu, individuls lietoanas priekmetu, sadzves aparatras un iekrtu remonts 14,6 %. Tre lielk pievienots vrtbas ra-dtja bija valsts prvalde un aizsardzba, obligt socil apdroinana 11,4 %. Saldzinot ar citiem reioniem, Vidzem mazka loma bija opercijm ar nekustamo paumu, nomai un citai komercdarbbai 10,8 %.

2003.2007. gada period Vidzemes saimniecbas struktr pieauga bvniecbas un operciju ar nekusta-mo paumu, nomas un citas komercdarbbas patsvars, bet samazinjs apstrdes rpniecbas, k ar izgltbas nozares patsvars.

Zemgales reion 2007. gad lielko ieguldjumu ko-pj pievienotaj vrtb veidoja vairumtirdzniecba un mazumtirdzniecba, automobiu, motociklu, individuls lietoanas priekmetu, sadzves aparatras un iekrtu

29. tabula. Kopjs pievienots vrtbas struktra atbilstoi darbbas veidiem plnoanas reionos 2007. gad, faktiskajs cens, %.

* To skait Latvijas rezidentu rpus Latvijas teritorijas saraotais.

32

remonta joma 18,3 %, kas piecu gadu laik piedzvoja btisku patsvara pieaugumu. Otrs nozmgkais sektors apstrdes rpniecba 2007. gad bija 14,7 %. Zemgale izcls ar relatvi augstu izgltbas jomas patsvaru 6,9 % un zemu otro mazko prjo reionu vid transporta, glabanas un sakaru patsvaru kopj pievienotaj vrt-b 5,8 %.

Nenanu investcijas

Par vienu no teritorijas ekonomisks izaugsmes un attstbas potencila rdtjiem izmanto nenanu in-vestciju apjoma izmaias.*

Kopjais nenanu investciju apjoms valst 2008. gad faktiskajs cens veidoja 4874,9 milj. latu. No vism invest-cijm kop 69,2 % tika ieguldti Rgas reion, galvenokrt Rg. 2004. gad Rgas reiona patsvars veidoja 64,4 %. Piecu gadu period, izemot 2008. gadu, stabils investciju apjoma kpums bija raksturgs Rgas un Kurzemes reio-nam. Prjos reionos tas svrstjs, bet kopum ar mrenu pieaugumu ldz 2007. gadam (skat. 30. tabulu).

30. tabula. Nenanu investciju dinamika plnoanas reionos 2004.2008. gad, 2008. gada saldzinmajs cens, milj. Ls.

Teritoriju savstarpjai un to attstbas gaitas saldzi-nanai tiek aprintas nenanu investciju apjoma uz vienu iedzvotju izmaias. Nenanu investciju rdtji tiek lsti pdj atskaites gada oreiz 2008. gada sa-ldzinmajs cens.

Nenanu investciju apjoms, rinot kop ar indivi-dulo bvniecbu, uz vienu iedzvotju 2008. gad valst vidji bija Ls 2151,2. Daudz lielks investciju apjoms par valst vidjo bija Rgas reion Ls 3072,6. Visai nedaudz no vidj atpalika Kurzemes reions Ls 1830,7, iev-rojami vairk Vidzemes un Zemgales reions attiecgi 1305,5 un 1246,5 lati, bet pdjo vietu iema Latgale, kur uz vienu iedzvotju nenanu investciju apjoms bija tikai 825,0 lati (skat. 31. tabulu, 29. un 30. attlu).

31. tabula. Nenanu investciju uz vienu iedzvotju dinamika plnoanas reionos 2004.2008. gad, 2008. gada saldzinmajs cens, Ls.

29. attls. Nenanu investciju uz vienu iedzvotju dinamika plnoanas reionos 2004.2008. gad, 2008. gada saldzinmajs cens.

30. attls. Nenanu investcijas uz vienu iedzvotju plnoanas reionos 2008. gad, faktiskajs cens.

2004.2008. gada period, sevii ldz 2008. gadam, Latvij kopum un katr reion pieauga nenanu in-vestciju apjoms. Visstabilk un apjom lielk izaugsme bija Rgas reion 144 %. To galvenokrt nodroinja izaugsmes apjoms Rg. Visos prjos reionos investciju apjoma pieaugums bija ldzgs no 112 ldz 117 % (valst vidji 134 %). Ldz ar to prskata period palielinjs reionls atirbas gan pc investciju kopapjoma, gan ar, rinot uz vienu cilvku.

* CSP skaidrojums: nenanu investcijas ir ilgtermia nematerilie ieguldjumi, dzvojams kas, citas bves un celtnes, ilggadgie stdjumi, tehnoloisks manas un iekrtas, prjie pamatldzeki un inventrs, k ar pamatldzeku izveidoana, nepabeigto bvobjektu un kapitl remonta izmaksas. Datus par nenanu investcijm iegst, apsekojot visus valsts un pavaldbu uzmumus, iestdes, komercsabiedrbas, kurs nodarbinti vairk nek 30 strdjoo un neto apgrozjums iepriekj gad bijis virs 500 tkst. latu. Prjs komercsabiedrbas tiek apsekotas izlases veid, lietojot vienkro gadjuma izlasi.

33

Ekonomiski aktvs tirgus sektora statistikas vienbas

Par ekonomisks aktivittes raksturu un struktru auj spriest ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaits (turpmk statistikas vienbas).* is rdtjs, ri-not uz 1000 iedzvotjiem, tiek izmantots ekonomisks aktivittes saldzinanai starptautiski.

2008. gad Latvij bija 125 908 ekonomiski aktvs tirgus sektora statistikas vienbas. Rgas reion bija 66,2 tkst. vai 52,5 % no kopj statistikas vienbu skai-ta, prjos reionos to sadaljums bija visai ldzgs no 10 ldz 13 % katr.

2004.2008. gada period statistikas vienbu skaits visos reionos, un ldz ar to ar valst kopum, palielin-js par 24,3 tkst. Tirgus sektora statistikas vienbu liel patsvara d Rgas reions nodroinja ar nozmgko pieauguma apjomu 64 % no kopj pieauguma valst. Rgas reion ar pieauguma trums bija lielks nek vidji valst, tiesa, proporcionli ldzgs tirgus sektora statistikas vienbu pieauguma temps bija ar Kurzemes reion. Sa-vukrt Zemgales un Latgales reion tas bija mrens, bet Vidzemes reion niecgs (skat. 34. tabulu).

Tirgus sektora statistikas vienbu struktr atbilstoi komercdarbbas formm 2008. gad vislielko skaitu vei-doja komercsabiedrbas 49 %, tm sekoja panodarbi-nts personas 34 %, individulie komersanti 6,5 %, un zemnieku un zvejnieku saimniecbas 10,5 %. Laika period no 2004. ldz 2008. gadam kopj statistikas vienbu struktr izmaias bijuas nebtiskas 12 pro-centpunkti. Visos reionos palielinjs panodarbinto personu, individulo komersantu un komercsabiedrbu skaits, atirbas izpauds neliels izmais zemnieku un zvejnieku saimniecbu kopskait un patsvar.

Reionls atirbas struktr raksturo liels individulo komersantu un komercsabiedrbu prsvars Rgas reion divas tredaas pret vienu tredau, ko veido panodarbints personas un zemnieku un zvejnieku saimniecbas. Turpret visos prjos reionos 2008. gad lielko kopu veidoja pa-nodarbints personas (skat. 32. tabulu). Latgal panodar-bints personas bija pat vairk nek puse no ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu kopskaita.

32. tabula. Ekonomiski aktvs tirgus sektora statistikas vienbas plnoanas reionos 2008. gad.

Uz 1000 iedzvotjiem 2008. gad Latvij vidji bija 55,6 ekonomiski aktvs tirgus sektora statistikas vie-nbas. Lielks par vidjo rdtju valst bija statistikas vienbu skaits Rgas reion 60,2 un, pateicoties tam, ka ir vairk zemnieku un zvejnieku saimniecbu, ar Vi-dzemes reion 59,0 uz 1000 iedzvotjiem. Prjos reionos is rdtjs bija zemks nek vidji valst Kur-zemes reion bija 53,0, Latgales 47,7 un Zemgales reion 46,9 statistikas vienbas uz 1000 iedzvotjiem (skat. 31. attlu).

31. attls. Ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaits uz 1000 iedzvotjiem plnoanas reionos 2008. gad.

Prskata period no 2004. ldz 2008. gadam visos reionos ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vie-nbu skaits uz 1000 iedzvotjiem pieauga. Tas visstraujk notika Kurzem, kur to pieaugums bija par 13,7 un Rgas reion par 14,2 vienbm. Citos reionos notikuais vienbu skaita pieaugums Latgales reion par 9,8, Zemgales reion par 7,6 un Vidzemes reion par 4,3 bija zemks par vidjo Latvij (11,7; skat. 33. tabulu un 32. attlu).

Ekonomiski aktvs tirgus sektora statistikas vienbas tiek iedaltas etrs lieluma grups atbilstoi nodarbinto skaitam: mikro (nodarbinto skaits viends vai mazks par 9), mazs (no 10 ldz 49), vidjs (no 50 ldz 249) un liels (strdjoo skaits lielks par 249). Mikro, mazie un vidjie uzmumi (MVU) 2008. gad veidoja 99,699,9 % no visu vienbu skaita reionos, tdjdi to patsvars kopj struktr reionos atrs pavisam nedaudz. Vislielkais MVU patsvars bija Vidzemes reion, bet vismazkais Rgas reion, kuram raksturga augstka lielo uzmu-mu koncentrcija (skat. 34. tabulu).

33. tabula. Ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaits uz 1000 iedzvotjiem plnoanas reionos 2004.2008. gad.

* Tirgus sektora statistikas vienbas ir juridiskas vai ziskas personas, kuras galvenokrt prdod savu vai tikai savu produkciju vai pakalpojumus par noteiktu cenu, kas ir ekonomiski nozmga. aj sektor tiek klasictas panodarbintas zisks personas, zemnieku un zvejnieku saimniecbas, individulie komersanti un komercsabiedrbas.

34

32. attls. Ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaita uz 1000 iedzvotjiem dinamika plnoanas reionos 2004.2008. gad.

Latvij 2008. gad bija 393 lielie uzmumi. To skaits reionos: Rgas reion 297 vai trs ceturtdaas no visiem lielajiem uzmumiem Latvij, Kurzemes 31, Latgales 28, Zemgales 23 un Vidzemes reion 14.

2004.2008. gada period lielo uzmumu skaits valst kopum palielinjs par 58 uzmumiem. Gandrz viss pieaugums saistjs ar Rgas reionu eit izveidojs par 59 lielajiem uzmumiem vairk. Latgales reion lielo uzmumu skaits palielinjs par 2, bet Vidzemes reion samazinjs par 3 uzmumiem. Kurzemes un Zemgales reion lielo uzmumu skaits nemainjs.

Visai tuvs kopjs pievienots vrtbas struktrai sektoros un reionos ir ar tirgus sektora statistikas vienbu sadaljums. Rgas re-ion 2008. gad 76,1 % no vism ekonomiski aktvajm tirgus sektora statistikas vienbm darbojs tirdzniecb vai sniedza pakalpoju-mus. Tas