Reionu attstba Latvij2011

Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrijaValsts reionls attstbas aentra

Rga, 2012

Reionu attstba Latvij 2011Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrijaValsts reionls attstbas aentra

Valsts reionls attstbas aentra izsaka pateicbu par ieguldjumu izdevuma sagatavoan:Ilonai Raugzei, Jevgnijai Butickai, Indrai Ciukai, Laurai Anteinai, Laurai Vikerei, Irnai Koteikovai, Ilzei Sniegai-Sniedziai, Maijai Brunavai, Ilzei Aigarei, Aldai Nikodemusai, DaceiGrantai, Jnim Glazkovam, Sigitai ulcai, Initai Henilnei, Sarmtei Kaviai, Jlijai Jakovevai (Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrija)Annai Vtolai-Helvigai, Jnim Vaim ( Lauku atbalsta dienests)Jolantai Minkevicai (Centrl statistikas prvalde)

Izdevumu izstrdja:Inga VilkaArmands PuulisAnita Beikule Jurijs KondratenkoZintis HermansonsJnis Bruenieks

Redkolija:Solvita ZvidriaIvita Peipia Valentna Locneirts Ple

Izdevum izmantotas SIA Reionu Ptjumu un Plnoanas Centrs un SIA Grupa 93 karu pamatnesKartes sagatavoja Ronalds Krmi

Zintnisk redaktore Biruta SlokaRedaktors Ronalds Krmi

Izdevuma makets, vka noformjums un tekstu korektra SIA MicroDot, projekta vadtja Brigita Blma

Iespiests SIA MicroDot tipogrfij, Jrkalnes iela 15/25, Rga, LV-1046

IEGULDJUMS TAV NKOTN

Izdevuma Reionu attstba Latvij 2011 tehnisk sagatavoana (maketana, tulkoana un dizains) un tipogrfijas darbi tiek finansti no Eiropas Savienbas fondu tehnisks paldzbas projekta Nr. VSID/TP/CFLA/11/21 Atbalsts Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrijas przi esoo horizontlo prioritu mru sasnieganas nodroinanai.

Valsts reionls attstbas aentra, 2012

Prpublicanas vai citanas gadjum atsauce uz izdevumu Reionu attstba Latvij 2011 obligta

ISBN 978-9934-8126-2-0Id 005-12425-776

SAtuRS

IEVADS ................................................................................................................................................. 6

I AKTUALITTES TERITORIJAS ATTSTBAS PLNOAN .................................................................... 8

II LATVIJAS ADMINISTRATVI TERITORILAIS IEDALJUMS .............................................................. 12

III IEDZVOTJU SKAITS LATVIJ ...................................................................................................... 18

IV PLNOANAS REIONU ATTSTBAS RAKSTUROJUMS ................................................................. 22

V REPUBLIKAS PILSTU UN NOVADU PAVALDBU TERITORIJU ATTSTBAS RAKSTUROJUMS ....... 41Republikas pilstu raksturojums ............................................................................................ 41Novadu raksturojums .......................................................................................................... 46

VI TERITORIJU ATTSTBAS LMEA NOVRTJUMS ......................................................................... 61Novrtjuma metodika ......................................................................................................... 61Teritorijas attstbas lmea indekss ....................................................................................... 63Teritorijas attstbas lmea izmaiu indekss.......................................................................... 67Teritoriju attstbas novrtjuma pilnveidoanas iespjas....................................................... 70

VII PAVALDBU TERITORIJU GRUPU ATTSTBAS RAKSTUROJUMS ................................................. 72Attstbas centri un to ietekmes areli ................................................................................... 72

Rga un Rgas metropoles arels ......................................................................................... 75Nacionls nozmes attstbas centri un to ietekmes areli .................................................. 77

Robetelpas .......................................................................................................................... 83Baltijas jras piekraste ....................................................................................................... 83Pierobea .......................................................................................................................... 87

Pilstu un lauku teritorijas ..................................................................................................... 91

VIII PAVALDBU FINANU RAKSTUROJUMS .................................................................................... 96Pavaldbu budeta kopapjoms ............................................................................................ 96Pavaldbu budeta iemumi ............................................................................................. 98Pavaldbu finanu izldzinana ......................................................................................... 101Pavaldbu budeta izdevumi ............................................................................................. 104Izdevumi izgltbai .............................................................................................................. 106Izdevumi socilajiem pakalpojumiem un socilajai paldzbai.............................................. 108

IX ES FONDU IEGULDJUMI LATVIJAS REIONOS ............................................................................ 110ES fondu ieguldjumi reionos VSID stenoanas ietvaros .................................................... 110Zemkopbas ministrijas przi esos programmas ........................................................... 116

X VARAM UN VRAA PRZI ESOIE REIONLS ATTSTBAS ATBALSTA INSTRUMENTI .......... 122Nacionlie reionls attstbas atbalsta paskumi .............................................................. 122ES atbalsts Eiropas teritorilajai sadarbbai .......................................................................... 124Citi atbalsta instrumenti ..................................................................................................... 128

XI PUBLISKO PAKALPOJUMU ATTSTBA ........................................................................................ 132Elektroniskie pakalpojumi ................................................................................................... 132Publisko pakalpojumu sistmas pilnveidoanas projekts ...................................................... 139Vienas pieturas aentras principa ievieana ...................................................................... 140Publisko pakalpojumu attstba Reionls politikas pamatnostdu projekta kontekst .... 142

ATTSTBAS TENDENCES, SECINJUMI UN PRIEKLIKUMI .............................................................. 145

Lietotie sasinjumi ............................................................................................................................................ 149Izmantot literatra ........................................................................................................................................... 150

1. PIELIKUMS. Plnoanas reionu, republikas pilstu un novadu attstbas pamatrdtji ....................................... 151 2. PIELIKUMS. Plnoanas reionu, republikas pilstu un novadu teritorijas attstbas indeksi ................................. 155 3. PIELIKUMS. Pavaldbu budeta iemumi 2011.gad ........................................................................................ 157 4. PIELIKUMS. Pavaldbu finanu izldzinanas rdtji 2011.gad ........................................................................ 160 5. PIELIKUMS. Pavaldbu budeta izdevumi pc ekonomisks klasifikcijas 2011.gad .......................................... 161 6. PIELIKUMS. Pavaldbu budeta izdevumi pc funkcionls klasifikcijas 2011.gad .......................................... 164 7. PIELIKUMS. Pavaldbu pamatbudeta izdevumi izgltbai 2011.gad ................................................................. 167 8. PIELIKUMS. Pavaldbu pamatbudeta izdevumi socilajai aizsardzbai un socilajiem pabalstiem 2011.gad ...... 168 9. PIELIKUMS. Iedzvotju skaits pc tautas skaitanas un PMLP datiem .................................................................. 170

CIENJAMIE PRSKATA REIONU ATTSTBA LATVIJ 2011 LASTJI!

Valsts reionls attstbas aentra ir sagatavojusi gadskrtjo prskatu Reionu attstba Latvij 2011, un obrd jsu vrtjumam nododam plau datu apkopojumu un analzi par Latvijas teritoriju attstbu.

ogad, gatavojot prskatu, esam ieviesui vairkus jaunumus operatvkai, elas-tgkai un detaliztkai datu un informcijas pieejambai.

Pirmkrt, zinot, ka daa datu, piemram, Tautas skaitanas rezulttu atspogu-ojums, tika gaidts jau pirms prskata iznkanas, interesentiem jau pavasar bija pieejamas prskata sadaas par iedzvotju skaitu Latvij, pavaldbu finanu rakstu-rojumu, teritorijas attstbas lmea novrtjumu, k ar svargkie novadu, pilstu un plnoanas reionu socilekonomiskie pamatrdtji.

Otrkrt, dati un analze par ES fondu ieguldjumu msu valsts attstb aj iz-devum ir vl pilngki un apjomgki, jo, veiksmgi sadarbojoties ar Zemkopbas ministriju un Lauku atbalsta dienestu, pirmo reizi esam apkopojui informciju par o iestu przi esoo Eiropas Savienbas fondu finansto projektu maksjumiem daljum pa plnoanas reioniem un pavaldbm.

Trekrt, pirmo reizi deviu gadu ilgaj prskata izdoanas vstur prskats ir pieejams ar e-grmatas formt.

pau uzmanbu esam veltjui teritorijas attstbas lmea novrtjumam. Prskat ir sniegts ss ieskats par reionls attstbas indikatoru moduli (RAIM), kura darbbu Valsts reionls attstbas aentra nodroins 2012.gada nogal.

Esmu prliecinta, ka prskat pieejamie dati un informcija sniedz reionls attstbas kopskatu Latvij, un tas ir vrtgs datu avots.

Paties cie,Solvita Zvidria,Valsts reionls attstbas aentras direktore

6IEVADS

Prskats Reionu attstba Latvij 2011 ir gadskrtjais Valsts reionls attstbas aentras (VRAA) izdevums, jau devtais pc krtas.

Prskata galvenais uzdevums ir apkopot dadus socilekonomisko attstbu raksturojoos pamatrdtjus un sniegt to analzi par dada mroga teritorijm par visu valsti, tai skait ar, saldzinot Latviju ar citm Eiropas Savienbas dalbvalstm, par plnoanas reioniem, republikas pilstm un novadiem, lai lietotji tlk o informciju izmantotu savm vajadzbm lmumu pieemanai, teritoriju attstbas plnoanai, plnu stenoanas novrtanai, dadiem ptju-miem, k ar vienkri uzziai.

Ldzs jaunkajiem datiem par teritorijm un to analzei prskats raksturo ar citus 2011.gad svargus ar teritoriju attstbu saisttus jautjumus. 2011.gada 1.janvr darbu ska Vides aizsar-dzbas un reionls attstbas ministrija (VARAM), kas tika izveidota, Reionls attstbas un pavaldbu lietu ministriju pievienojot Vides ministrijai. 2011.gad tika veiktas nozmgas izmaias attstbas plnoanas sistm. 2011.gad Latvij notika tautas skaitana un Saeimas rkrtas vlanas. ie notikumi ir paplainjui prskata saturu.

aj prskat ldzs tradicionlajm jau vairkus gadus skattajm tmm jaunums ir pavaldbu izdevumu izgltbai detaliztka analze pavaldbu budetu analzes ietvaros, Eiropas Savienbas fondu finansto projektu maksjumu sadaljums pa teritorijm Zemkopbas ministrijas przi esoajs programms, daudzveidgs publisko pakalpojumu attstbas skatjums.

Prskatu par reionu attstbu Latvij 2011.gad veido vienpadsmit nodaas, nobeiguma daa un pielikumi ar datiem.

T k 2011.gads nesis izmaias attstbas plnoanas sistm apstiprinti grozjumi Attstbas plnoanas sistmas likum, pieemts jauns Teritorijas attstbas plnoanas likums, pirmaj noda sniegts ieskats par aktulo attstbas plnoanas sistmu, kas ir neatemams visas valsts un ts teritoriju attstbas vadanas elements.

Pirms dadu mrogu teritoriju attstbas rdtju analzes otraj noda skaidrots Latvijas administratvi teritorilais iedaljums.

Tre nodaa ir veltta 2011.gad notikus tautas skaitanas rezulttiem. Apskatts iedzvotju skaits valst un ts teritorijs, saldzinti tautas skaitan iegtie dati ar Pilsonbas un migrcijas lietu prvaldes uzturt Iedzvotju reistra datiem.

Ceturtaj un piektaj noda galvenie demogrfiskie un socilekonomiskie rdtji raksturoti attiecgi piecu plnoanas reionu un pavaldbu republikas pilstu un novadu mrog. Teri-torijas saldzintas pc iedzvotju skaita un t izmaim, demogrfisks slodzes un vecumstruk-tras, iekzemes kopprodukta, nefinanu investciju apjoma, uzmumu skaita, nodarbintbas un bezdarba rdtjiem, iedzvotju ienkuma nodoka iemumu apmriem u.c. ajs nodas sniegti jaunkie prskata tapanas brd pieejamie dati, bet jem vr, ka dadiem rdtjiem to sagatavoanas operativitte atiras.

Sestaj noda plnoanas reioni un pavaldbas raksturotas, izmantojot universlos rdt-jus teritorijas attstbas lmea indeksu un teritorijas attstbas lmea izmaiu indeksu, nodaas skum atgdinot par indeksu aprina metodiku. s nodaas noslgum dots ar ss ieskats par ilgi gaidto reionls attstbas indikatoru moduli (RAIM), kura darbbu Valsts reionls attstbas aentra plno skt 2012.gada ruden.

Septtaj noda analze veikta dads pavaldbu grups Rgas metropoles arela, prjo nacionls nozmes attstbas centru ietekmes arelu, Baltijas jras piekrastes un pierobeas ietvaros. Gandrz visas s teritorijas Latvijas ilgtspjgas attstbas stratij ldz 2030.gadam ir izdaltas k nacionlo intereu telpas. Ldzs tm apskattas ar lauku novadu un pilstnovadu grupas, k ar pc iedzvotju skaita atsevii izdalta mazo novadu grupa.

Nkams trs prskata nodaas ir saisttas ar finanu resursiem. Astotaj noda, pamat balstoties uz Valsts kases datiem, veikta pavaldbu finanu analze skatti pavaldbu budeta iemumi, pavaldbu finanu izldzinanas rezultti un pavaldbu budeta izdevumi, lielku vrbu veltot izdevumiem izgltbai un socilajai aizsardzbai.

Devtaj noda apskatts ES fondu finansto projektu ietvaros veikto maksjumu sadaljums pa reioniem period no 2007.gada skuma ldz 2011.gada beigm. Viena apaknodaa balstta uz VARAM ikgada ziojumu par Valsts stratisk ietvardokumenta ar reionlo attstbu saistto horizontlo prioritu stenoanu. Otr apaknoda izdevum pirmo reizi skatti Zemkopbas

7ministrijas przi esoo programmu ES fondu finansto projektu maksjumi sadaljum pa plnoanas reioniem un pavaldbm.

Desmitaj noda apskatti VARAM un VRAA przi esoie reionls attstbas instrumenti. Noda iekauti ne tikai iepriekjos prskatos ietvertie instrumenti nacionlie reionls attst-bas atbalsta paskumi, ES atbalsta paskumi Eiropas teritorilajai sadarbbai, Eiropas Ekonomikas zonas finanu instrumenta, Norvijas valdbas divpusj finanu instrumenta, Latvijasveices sadarbbas programmas un Socil drobas tkla stratijas paskumi , bet pirmo reizi ar tds atbalsta veids k Klimata prmaiu finanu instruments, kas ldz Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrijas izveidoanai bija Vides ministrijas przi.

Iepriekj gada prskat tika uzskta tma par elektronisko pakalpojumu attstbu un pieeja-mbu Latvij. aj prskat pakalpojumu tma ir paplainta un vienpadsmitaj noda atspoguoti dadie virzieni, kuros saistb ar pakalpojumu attstbu vis valsts teritorij darbojas atbildgs valsts institcijas VARAM un VRAA. Nodaas skum raksturots informcijas sabiedrbas attst-bas lmenis. Atsevias apaknodaas velttas publiskajiem interneta pieejas punktiem, portlam www.latvija.lv k centrlajai publisko elektronisko pakalpojumu pieejas vietai, strauji augoajai Elektronisko iepirkumu sistmai. Ar pakalpojumu pilnveidoanu ir saistts VARAM no Valsts kancele-jas 2011.gad premtais Publisko pakalpojumu sistmas pilnveidoanas projekts, un aj noda atrodama ar sa informcija par to. T k 2011.gad valdba apstiprinja VARAM sagatavoto Koncepciju par vienas pieturas aentras principa ievieanu, noda par pakalpojumu attstbu apskatta ar tma. Nodaas noslguma da dots ieskats par publisko pakalpojumu traktjumu un plnoto attstbu topoajs jaunajs Reionls politikas pamatnostdns, ko 2012.gada ruden VARAM plno iesniegt valdbai apsprieanai un apstiprinanai.

Nobeiguma da apkopoti galvenie secinjumi no prskat ietverts informcijas.Prskats papildints ar kartm, grafikiem un tabulm. Prskata pielikumos atrodami detalizti

dati par Latvijas plnoanas reioniem un pavaldbm, kas izmantoti nodau sagatavoan un paredzti uzziai par atsevim teritorijm.

Prskats sagatavots laik no 2012.gada marta ldz jlijam. Nodas, kas saisttas ar statistikas datu analzi, izmantoti 2012.gada martmaij pieejamie Centrls statistikas prvaldes, Pilsonbas un migrcijas lietu prvaldes un citu valsts institciju dati. Daa no tiem ir provizoriskie dati, ko atbildgs institcijas vlk preciz. Nodas, kas vairk saisttas ar kvalitatva rakstura informciju, ts aktualizcija veikta jnij un jlij.

Reionu un teritoriju attstbas prskats veidots plaam interesentu lokam gan politikas veidotjiem, gan stenotjiem, gan vrotjiem nacionl, reionu un vietj lmen. Prskats domts gan pieredzjuiem specilistiem, gan ar nozares iescjiem, studentiem un skolniem. Prskats ir izzias materils citiem ar teritoriju attstbu saisttiem ptjumiem, palgs teritoriju attstbas dokumentu sagatavoan.

8I AKTUALITTES TERITORIJAS ATTSTBAS PLNOAN

Plnoana ir jebkuras mrtiecgas attstbas vadbas neatemama sastvdaa. Attstbas plnoanas sistma ietver normatvo reguljumu, institcijas, paus plnoa-nas dokumentus un to, k ie dokumenti tiek izstrdti un ieviesti, tas ir, pau plnoanas procesu. Liela nozme aj proces ir ar paiem plnoanas dalbniekiem un ikvienam, kuru is process skar. Neraugoties uz saldzi-noi ilgo plnoanas dokumentu izstrdes praksi Latvij, palaik notiek sistmas pilnveidoana, paredzot lielku elastbu plnoanas reguljum, uzticbu, iniciatvu un plnoanas neprtrauktbu.

Sistmas pilnveidoanai 2011.gad veiktas vairkas izmaias teritorijas attstbas plnoanas tiesiskaj ietvar:

apstiprinti grozjumi Attstbas plnoanas sist-mas likum;

pieemts jauns Teritorijas attstbas plnoanas likums;

atbilstoi jaunajam likumam izdarti grozjumi Re-ionls attstbas likum.

Kop 2009.gada spk ir Attstbas plnoanas sist-mas likums, kura mris ir noteikt attstbas plnoanas sistmu, sekmt valsts ilgtspjgu un stabilu attstbu, k ar iedzvotju dzves kvalittes uzlaboanos. Likums defin, ka attstbas plnoana ir principu, mru un to sasnieganai nepiecieams rcbas izstrde, lai stenotu politiski noteiktas priorittes un nodrointu sabiedrbas un teritorijas attstbu.

2011.gada grozjumi Attstbas plnoanas sistmas likum noteiktos attstbas plnoanas pamatprincipus ilgtspjgas attstbas, intereu saskaotbas, ldzdalbas, sadarbbas, finansilo iespju, atkltbas, uzraudzbas un novrtanas, subsidiarittes, attstbas plnoanas un normatvo aktu izstrdes sasaistes un ldzsvarotas attst-bas principu ir papildinjui ar diviem jauniem aktua-littes un dokumentu saskaotbas principu.

Likums paredz trs attstbas plnoanas dokumentu veidus:

politikas plnoanas dokumentus; institciju vadbas dokumentus; teritorijas attstbas plnoanas dokumentus.

Saska ar normatvo reguljumu politikas plno-anas dokumentos (pamatnostdns, plnos un kon-cepcijs) nosaka mrus, uzdevumus un rcbu vienas vai vairku politikas jomu, nozaru vai apaknozaru at-tstbas veicinanai. Institciju vadbas dokumentos (institciju darbbas stratijs un gada darba plnos) atbilstoi attiecgs institcijas kompetencei nosaka at-tstbas plnoanas un budeta plnoanas savstarpjo sasaisti un nodroina attstbas plnoanas dokumentu pctecgu stenoanu. Ilgtermia teritorijas attstbas plnoanas dokumentos (ilgtspjgas attstbas strat-ijs, teritorijas plnojumos) nosaka attiecgs teritorijas

ilgtermia attstbas priorittes un telpisko perspekt-vu, bet vidja termia teritorijas attstbas plnoanas dokumentos (attstbas programms) vidja termia priorittes un to stenoanai nepiecieamo paskumu kopumu. Attstbas plnoanas dokumenti tiek izstrd-ti ar konceptula lmuma pieemanai vai nacionls pozcijas formulanai*.

Attstbas plnoanas dokumentus izstrd nacionl, reionl un vietj lmen. Attstbu plno ilgtermi (ldz 25 gadiem), vidj termi (ldz septiiem gadiem) un stermi (ldz trim gadiem). Attstbas plnoanas sistmas likums nosaka dadu lmeu un termiu at-tstbas plnoanas dokumentu hierarhiju.

Izstrdjot attstbas plnoanas dokumentus, tos savstarpji saskao un ievro ilgtermia konceptulo dokumentu Latvijas izaugsmes modelis: cilvks pirmaj viet**.

Hierarhiski augstkais ilgtermia attstbas plnoanas dokuments ir Latvijas ilgtspjgas attstbas stratija ldz 2030.gadam (Latvija 2030, LIAS). Latvijas ilgtspjgas attstbas stratija nosaka valsts ilgtermia attstbas priorittes un telpisks attstbas perspektvu. o Reio-nls attstbas un pavaldbu lietu ministrijas vadb sagatavoto dokumentu Saeima apstiprinja 2010.gada 10.jnij.

Hierarhiski augstkais vidja termia attstbas plno-anas dokuments ir Nacionlais attstbas plns (NAP). im periodam saistoais Latvijas Nacionlais attstbas plns 2007.2013.gadam, ko 2006.gada 4.jlij apstip-rinja Ministru kabinets, pieemot noteikumus Nr. 564 Noteikumi par Latvijas Nacionlo attstbas plnu 2007.2013.gadam, kop 2010.gada tiek stenots atbilstoi Latvijas Stratisks attstbas plnam 2010.2013.ga-dam (LSAP), kas apstiprints ar 2010.gada 4.apra MK rkojumu Nr.203. Latvijas Nacionl attstbas plna 2007.2013.gadam izstrdi organizja Reionls atts-tbas un pavaldbu lietu ministrija. Attiecb uz nkamo plnoanas periodu aktvi noris darbs pie jaun Nacio-nl attstbas plna 2014.2020.gadam izstrdes. NAP 2014.2020.gadam izstrdi vada Prresoru koordincijas centrs (PKC) Ministru prezidenta pakautb esoa ie-stde. das iestdes izveidoana un darbba paredzta Attstbas plnoanas sistmas likuma 2011.gada groz-jumos. 2011.gada oktobr Ministru kabinets apstiprinja PKC nolikumu un 2012.gad PKC uzska darbbu. Liku-ma jaun redakcija paredz, ka Nacionlo attstbas plnu 2014.2020.gadam apstiprins Saeima.

Vidja termia attstbas plnoanas dokumenti ir hierarhiski pakrtoti ilgtermia attstbas plnoanas dokumentiem, savukrt stermia attstbas plnoa-

* Attstbas plnoanas sistmas likums, stjs spk 01.01.2009.

** Apstiprints Saeim 26.10.2005.

9nas dokumenti ir hierarhiski pakrtoti vidja termia attstbas plnoanas dokumentiem. Vietj lmea at-tstbas plnoanas dokumenti ir hierarhiski pakrtoti reionl un nacionl lmea attstbas plnoanas dokumentiem, bet reionl lmea attstbas plnoa-nas dokumenti nacionl lmea attstbas plnoanas dokumentiem*.

Starptautiski ierosintos attstbas plnoanas do-kumentus iekauj nacionlo plnoanas dokumentu hierarhij, izvloties atbilstoko attstbas plnoanas dokumenta veidu. 2011.gad apstiprintais Attstbas plnoanas sistmas likuma papildinjums paredz, ka Ei-ropas Savienbas politiku instrumentu un rvalstu finanu paldzbu reguljoos attstbas plnoanas dokumentos iekaujamo saturu prioritri balsta uz Nacionlaj atts-tbas pln noteikto.

Nacionl lmea attstbas plnoanas dokumentu savstarpjo saskaotbu un atbilstbu normatvo aktu prasbm izvrt Prresoru koordincijas centrs. Vietj un reionl lmea attstbas plnoanas dokumentu savstarpjo saskaotbu un atbilstbu hierarhiski augst-kiem attstbas plnoanas dokumentiem, k ar atbilstbu attstbas plnoanas dokumentu sistmu reguljoiem normatvajiem aktiem nodroina plnoanas reioni*.

2011.gada 13.oktobr pieemt jaun Teritorijas attstbas plnoanas likuma** mris ir pankt, ka te-ritorijas attstba tiek plnota t, lai vartu paaugstint dzves vides kvalitti, ilgtspjgi, efektvi un racionli iz-mantot teritoriju un citus resursus, k ar mrtiecgi un ldzsvaroti attstt ekonomiku.

aj likum atirb no iepriekjs situcijas vien-kopus ir ietvertas prasbas gan programmanas doku-mentiem (attstbas programmm), kas iepriek bija no-teiktas Reionls attstbas likum, gan telpiska rakstura dokumentiem (teritorijas plnojumiem), kas iepriek bija noteiktas Teritorijas plnoanas likum. Ldz ar Teritorijas attstbas plnoanas likuma spk stanos spku ir zau-djis Teritorijas plnoanas likums un ir izslgtas vairkas normas no Reionls attstbas likuma.

Teritorijas attstbas plnoanas likums paredz, ka teri-torijas attstbu plno, izstrdjot dus savstarpji saska-otus teritorijas attstbas plnoanas dokumentus:

nacionlaj lmen Latvijas ilgtspjgas attstbas stratiju, Nacionlo attstbas plnu un jras pl-nojumu;

reionlaj lmen plnoanas reiona ilgtspjgas attstbas stratiju un attstbas programmu;

vietj lmen vietjs pavaldbas ilgtspjgas at-tstbas stratiju, attstbas programmu, teritorijas plnojumu, loklplnojumu un detlplnojumu.

Likums paredz ar iespju dados plnoanas lme-os izstrdt tematiskos plnojumus.

Saska ar jauno likumu: ilgtspjgas attstbas stratija ir ilgtermia teritorijas

attstbas plnoanas dokuments, kur noteikts pl-noanas reiona vai vietjs pavaldbas ilgtermia attstbas redzjums, mri, priorittes un telpisks attstbas perspektva;

attstbas programma ir vidja termia teritorijas at-tstbas plnoanas dokuments, kur noteiktas vidja termia priorittes un paskumu kopums plnoanas reiona vai vietjs pavaldbas attstbas stratij iz-virzto ilgtermia stratisko uzstdjumu stenoanai;

vietjs pavaldbas teritorijas plnojums ir vietjs pavaldbas ilgtermia teritorijas attstbas plno-anas dokuments, kur noteiktas prasbas teritorijas izmantoanai un apbvei, to skait funkcionlais zonjums, publisk infrastruktra, teritorijas izman-toanas un apbves noteikumi, k ar citi teritorijas izmantoanas nosacjumi; to izstrd administrat-vajai teritorijai vai ts daai;

loklplnojums ir vietjs pavaldbas ilgtermia teri-torijas attstbas plnoanas dokuments, kuru vietj pavaldba izstrd savas administratvs teritorijas daai (piemram, pilstas, ciema vai lauku teritorijas daai) kda plnoanas uzdevuma risinanai vai te-ritorijas plnojuma detalizanai vai grozanai;

detlplnojums ir detalizts vietjs pavaldbas te-ritorijas daas plnojums, kuru izstrd, lai noteiktu prasbas konkrtu zemes vienbu izmantoanai un apbves parametriem, k ar, lai preciztu zemes vienbu robeas un aprobeojumus;

tematiskais plnojums ir teritorijas attstbas plnoanas dokuments, kur atbilstoi plnoanas lmenim risinti specifiski jautjumi, kas saistti ar atseviu nozaru at-tstbu (piemram, transporta infrastruktra, veselbas aprpes iestu vai izgltbas iestu izvietojums) vai specifisku tematu (piemram, ineniertklu izvieto-jums, ainaviski vrtgas teritorijas un riska teritorijas);

jras plnojums ir nacionl lmea ilgtermia teri-torijas attstbas plnoanas dokuments, kur no-teikta jras izmantoana, emot vr funkcionli ar jru saistto sauszemes dau.

Ldz Teritorijas attstbas plnoanas likuma pieem-anai plnoanas reiona un vietjs pavaldbas ilgt-spjgas attstbas stratija nebija prasta k atsevis dokuments. Vairkas pavaldbas un ar plnoanas reioni attstbas stratiju iekva attstbas program-m vai teritorijas plnojum k sadau, vai ar to pc savas iniciatvas sagatavoja un piema k atseviu dokumentu.

Saska ar VARAM informciju plnoanas reioniem obrd ir spk di teritorijas attstbas plnoanas doku-menti (neskaitot plnoanas reionu nozaru plnoanas dokumentus):

Kurzemes plnoanas reionam Kurzemes plnoa-nas reiona attstbas stratija 2004.2013.gadam (konceptuli apstiprinta 2004.gad), Kurzemes pl-noanas reiona rcbas plns 2010.2013.gadam, Kurzemes plnoanas reiona teritorijas plnojums 2006.2026.gadam;

* Attstbas plnoanas sistmas likums, stjs spk 01.01.2009.

** Ldz prskata pabeiganai jaunaj likum jau veikti divi grozjumi, kas Saeim apstiprinti 2011.gada 15.decembr un 2012.gada 24.maij.

10

Latgales plnoanas reionam Latgales plnoa-nas reiona attstbas stratija 2010.2030.ga-dam, Latgales plnoanas reiona attstbas prog-ramma 2010.2017.gadam, Latgales plnoanas reiona teritorijas plnojums 2006.2026.gadam;

Rgas plnoanas reionam Rgas plnoanas reiona attstbas stratija 2000.2020.gadam (aktualizta 2008.gad), Rgas plnoanas reiona attstbas programma 2009.2013.gadam (aktuali-zta 2012.gad), Rgas plnoanas reiona terito-rijas plnojums 2005.2025.gadam;

Vidzemes plnoanas reionam Vidzemes pl-noanas reiona attstbas programma 2007.2013.gadam, Vidzemes plnoanas reiona teri-torijas plnojums 2007.2027.gadam;

Zemgales plnoanas reionam Zemgales pl-noanas reiona attstbas programma 2008.2014.gadam, Zemgales plnoanas reiona teri-torijas plnojums 2006.2026.gadam.

T k obrd tikai Latgales un Rgas plnoanas re-ionam ir apstiprintas attstbas stratijas, un tikai Latgales plnoanas reionam attstbas programma nosaka reiona attstbas priorittes laika periodam ldz 2017.gadam, bet prjiem reioniem vien ldz 2013. vai 2014.gadam, tad lielkajai daai plnoanas reionu aktula ir gan ilgtspjgas attstbas stratiju izstrde, gan attstbas programmu izstrde vai aktuali-zcija. emot vr to, ka plnoanas reionu teritorijas plnojumi pc btbas ir stratiskie dokumenti, jaunais likums turpmk neparedz plnoanas reionu teritorijas plnojumu izstrdi. Esoie plnoanas reionu teritorijas plnojumi bs spk ldz reionu attstbas stratiju apstiprinanai.

VARAM rcb eso informcija liecina, ka 2012.gada jlij 59 pavaldbm bija spk esoas attstbas prog-rammas, bet jaunas attstbas programmas obrd izstr-d 73 pavaldbas.

Pavaldbm un plnoanas reioniem l dz 2013.gada 31.decembrim jnodroina ilgtspjgas at-tstbas stratijas izstrde un attstbas programmu iz-strde vai to aktualizcija atbilstoi jaunajam tiesiskajam reguljumam.

Jau 2009. gad nosldzs teritorijas plnoanas posms, kura laik bija izstrdti teritorijas plnojumi vi-sm pavaldbm. Jaunajiem novadiem, kas izveidoti, vairkm pavaldbm apvienojoties, k ar tpc, ka situcija un vajadzbas neprtraukti mains, notiek jaunu teritorijas plnojumu izstrde vai esoo grozana. Ts pavaldbas, kas teritorijas plnojuma izstrdi vai groz-jumu veikanu uzskuas pirms jaun likuma pieema-nas, ar attiecgu domes lmumu var pabeigt dokumentu izstrdi atbilstoi iepriekjam likumam.

Ldz ar jaun likuma spk stanos teritorijas at-tstbas plnoanas dokumentu klsts ir papildints ar jauniem dokumentiem ar tematiskajiem plnojumiem vietj un reionlaj lmen un loklplnojumiem, kurus izstrd, ja nepiecieams. Pieaugot izstrdjamo plno-anas dokumentu skaitam, palielins nepiecieamba pc aktulas, daudzpusgas informcijas, k ar pc zina-nm un prasmm to izmantot.

Teritorijas attstbas plnoanas likums paredz, ka Ministru kabinets:

nodroina Nacionl attstbas plna izstrdi un nosaka t ievieanas un uzraudzbas krtbu;

apstiprina nacionl lmea tematiskos plnojumus; nosaka reionl lmea teritorijas attstbas plno-

anas dokumentu saturu, izstrdes, ievieanas un uzraudzbas krtbu;

nosaka vietj lmea teritorijas attstbas plnoa-nas dokumentu saturu, izstrdes un sabiedrisks apsprieanas krtbu, lgum par loklplnojuma vai detlplnojuma izstrdi un finansanu iekau-jamos nosacjumus;

nosaka prasbas teritorijas attstbas plnoanas dokumentu izstrdtjiem;

nosaka visprgs prasbas vietj lmea teritorijas attstbas plnoanai, teritorijas izmantoanai un apbvei;

nosaka teritorijas izmantoanas veidu klasifikciju; nosaka teritorijas attstbas plnoanas informci-

jas sistmas izveides, darbbas, tai nepiecieams informcijas ieganas, apstrdes un izplatanas krtbu un teritorijas attstbas plnoanas infor-mcijas sistmas datu saturu, k ar krtbu, kd veicama datu apmaia ar citm valsts informcijas sistmm;

nosaka par teritorijas attstbas plnoanu atbildgo ministriju;

nosaka jras plnojuma izstrdes, ievieanas un uzraudzbas krtbu un apstiprina jras plnojumu;

nosaka, izveido un apstiprina nacionlo intereu objektus un to izmantoanas nosacjumus, ja citos likumos nav paredzts citdi.

Noteikumi par NAP tika pieemti 2011.gad, vl saska ar Attstbas plnoanas sistmas likumu un Re-ionls attstbas likumu 19.10.2011. MK noteikumi Nr. 816 Nacionl attstbas plna 2014.2020.gadam izstrdes, ievieanas, uzraudzbas un publisks apspriea-nas krtba. Savukrt prjo Ministru kabineta noteiku-mu projektu sagatavoana un apstiprinana ir valdbas dienas krtb.

Par teritorijas attstbas plnoanu atbild Vides aiz-sardzbas un reionls attstbas ministrija, kuras kom-petence ir saistta ar ar jras plnojuma un nacionlo tematisko plnojumu izstrdi, plnoanas metodisko vadbu, plnoanas dokumentu savstarpjs saskao-tbas nodroinanu un teritorijas attstbas plnoanas informcijas sistmas uzturanu. 2011.gad plnoanas reionu un pavaldbu attstbas programmu izstrdes metodisks vadbas ietvaros VARAM sadarbb ar nozaru ministrijm organizja seminru ciklu par nozaru un teri-toriju prioritu saskaotbu, k rezultt tika pilnveidoti metodiskie ieteikumi pavaldbu attstbas programmu izstrdei, papildinot tos ar nozaru politiku vadlnijm, kas btu jem vr, izstrdjot un stenojot pavaldbu attstbas programmas.

Pc Teritorijas attstbas plnoanas likuma spk stans ir mainjusies plnoanas reionu kompeten-ce reioni vairs nevrt vietjo teritorijas plnojumu atbilstbu normatvo aktu prasbm, bet to uzdevums ir

11

koordint un prraudzt vietjo pavaldbu ilgtspjgas attstbas stratiju, attstbas programmu, teritorijas plnojumu un loklplnojumu izstrdi. Tas nozm, ka plnoanas reioni aktvk iesaistsies vietjo pavaldbu plnoanas dokumentu izstrdes gait. Likums paredz, ka plnoanas reioni sniedz atzinumu par pavaldbu ilgtspjgas attstbas stratiju un attstbas program-mu projektu atbilstbu plnoanas reiona teritorijas attstbas plnoanas dokumentiem un normatvo aktu prasbm.

Teritorijas attstbas plnoanas likums ir sakrto-jis ar jautjumu par teritorijas plnojumu un lokl-plnojumu prsdzanu, nosakot gan termiu, gan krtbu, kd iespjams apstrdt saistoos noteiku-mus, ar kuriem apstiprints teritorijas plnojums vai

loklplnojums. aj proces VARAM atvlta pirms-tiesas institcijas loma.

Neatemama un, vartu pat teikt, galven attstbas plnoanas procesa sastvdaa ir sabiedrbas iesaista-na leman par savas teritorijas nkotni. Lai sekmtu iedzvotju ldzdalbu pavaldbu attstbas plnoanas proces, VARAM 2011.gad izdeva metodisko mate-rilu Pavaldbas, iedzvotju un uzmju intereu saskaoana sabiedrisk apsprieana k instruments. 2011.gada novembr un decembr VARAM organiztajos reionlajos forumos Tav var tika sniegta informcija par moderniem sabiedrbas ldzdalbas veidiem (Nkot-nes pilstas sple, socilie tkli, Ideju akadmija u.c.) lai veicintu jaunieu ieinterestbu attstbas plnoanas dokumentu stenoan.

12

II LATVIJAS ADMINISTRATVI TERITORILAIS IEDALJUMS

2012.gada skum Latvijas administratvi teritorilo iedaljumu veidoja 119 administratvs teritorijas, kurs pavaldbas savas kompetences ietvaros realiz prvaldi. Valsts administratvi teritorilo iedaljumu nosaka Saeima, uzskaitot teritorijas Administratvo teritoriju un apdzvoto vietu likum* (sk.3.attlu).

Kop pagju gadsimta devidesmito gadu vidus ldz vietjo pavaldbu reformas pabeiganai 2009.gad administratvo teritoriju skaits Latvij ik gadu nedaudz saruka, jo virkne pilstu un pagastu pavaldbu pc savas iniciatvas apvienojs novados. 2010.gads bija pirmais pilnais gads pc administratvi teritorils reformas, kad vairk nek piecu simtu divu lmeu pavaldbu viet vie-tjo prvaldi veica viena lmea pavaldbas skotnji 118, bet kop 2011.gada 119**.

Pavaldba Valsts prvaldes iekrtas likuma*** kon-tekst ir atvasinta publiska persona. obrd Latvij ir divu veidu pavaldbas republikas pilstas un novadi. Katras pavaldbas przi ir oti plas jautjumu loks, ar ko iedzvotji un teritorij darbojoies uzmumi un organizcijas saskaras ikdienas dzv un darbb. Pa-valdba organiz komunlos pakalpojumus, rpjas par savas teritorijas labiekrtoanu un sanitro trbu, gd par iedzvotju izgltbu, rpjas par kultru un sekm tradicionlo kultras vrtbu saglabanu un tautas jaun-rades attstbu, k ar nodroina iedzvotjiem socilo pa-ldzbu un socilo aprpi, veselbas aprpes pieejambu, veicina iedzvotju veselgu dzvesveidu un sportu, sniedz paldzbu iedzvotjiem dzvoka jautjumu risinan, sekm saimniecisko darbbu administratvaj teritorij, rpjas par bezdarba samazinanu, k ar veic virkni citu funkciju.

Administratvo teritoriju un apdzvoto vietu likums paredz, ka republikas pilstu raksturo attstta komerc-darbba, transporta un komunl saimniecba, socil infrastruktra, nozmgs kultras iestu komplekss un ne mazk par 25 tkstoiem pastvgo iedzvotju, tau, ja prjie kritriji atbilst, Saeima var pieirt republikas pilstas statusu ar pc iedzvotju skaita mazkai paval-dbai. Latvij ir devias republikas pilstas Rga, Dau-gavpils, Jkabpils, Jelgava, Jrmala, Liepja, Rzekne, Valmiera un Ventspils.

Latvij ir 110 novadu pavaldbas, kas pc platbas, iedzvotju skaita, apdzvojuma, saimniecbas rakstura un attstbas lmea ir oti atirgas. Administratvo teritoriju un apdzvoto vietu likums paredz, ka novada pavaldba nodroina likum noteikto funkciju izpildi,

novada teritorija ir eogrfiski vienota un taj ir lauku teritorijas un apdzvots vietas. Novada teritorij ir ne mazk k 4000 pastvgo iedzvotju, ciems, kur ir vairk nek 2000 pastvgo iedzvotju, vai pilsta. Attlums no ikvienas apdzvots vietas novad ldz novada administratvajam centram neprsniedz 50ki-lometrus, un cea infrastruktra ir piemrota noka-nai ldz tam. Turklt ir nodrointa optimla novada teritorijas izveidoana, emot vr blakusesoo pa-valdbu intereses un vsturiskos sakarus. Realitt ne visi pastvoie novadi atbilst m prasbm, piemram, daudzi novadi pc iedzvotju skaita ir mazki, nek likum noteikts.

Administratvo teritoriju un apdzvoto vietu likums k valsts administratvs teritorijas paredz ar aprius, tau izirans par apriiem k reionla lmea pa-valdbm vl nav notikusi. Par to izveidoanu jlemj Saeimai.

K koordincijas un sadarbbas institcijas starp pa-valdbm un starp pavaldbm un valsts institcijm Latvij pastv un darbojas pieci plnoanas reioni Rgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales pl-noanas reions (sk.1.attlu).

Plnoanas reions ir atvasinta publiska persona. Plnoanas reiona lmjinstitcija un t attstbas poli-tikas noteicja ir plnoanas reiona attstbas padome, ko reion ietilpstoo pavaldbu domju prieksdtju sapulce ievl no visu plnoanas reion ietilpstoo vie-tjo pavaldbu deputtiem. Plnoanas reiona izpild-institcija ir plnoanas reiona administrcija, kas ir valsts budeta finansta iestde. Lai reionls attstbas atbalsta paskumu stenoan nodrointu koordinciju un sadarbbu starp nacionl lmea institcijm un pl-noanas reionu, katr plnoanas reion ir izveidota plnoanas reiona sadarbbas komisija ar plnoanas reiona attstbas padomes un ministriju norkotiem prstvjiem.

Skotnji pagju gadsimta devidesmito gadu otraj pus plnoanas reioni izveidojs k vietjo pavaldbu iniciatva plnoanas uzdevumu koordin-anai. Valsts noteiktu statusu plnoanas reioni ieguva 2002.gad, kad tika pieemts Reionls attstbas li-kums un 2003.gad, kad tika pieemti Ministru kabineta noteikumi par plnoanas reionu teritorijm. Pc ad-ministratvi teritorils reformas noslgans plnoanas reionu teritorijas nosaka jauni, 2009.gad pieemti, Ministru kabineta noteikumi.

Plnoanas reioni k valsts institcijas pilda valsts deletos uzdevumus un vienlaikus k pavaldbu pr-valdtas institcijas veic pavaldbu rcbu koordinjos funkcijas galvenokrt attstbas plnoanas un kopju projektu izstrdes jom.

* Stjs spk 31.12.2008. ** 119 administratvs teritorijas ir kop 2011.gada

3.janvra, kad saska ar Administratvo teritoriju un apdzvoto vietu likuma grozjumiem Rojas novads tika sadalts divs pavaldbu teritorijs Rojas novad un Mrsraga novad.

*** Stjs spk 01.01.2003.

13

Saska ar Reionls attstbas likumu plnoa-nas reioniem var delet prvaldes uzdevumus. Kop 2006.gada pakpeniski palielinjs plnoanas reionu funkciju skaits un apjoms. K galvens minamas das funkcijas:

reiona teritorijas attstbas plnoana, kas ietver plnoanas dokumentu reiona attstbas prog-rammas un teritorijas plnojuma izstrdi, to ste-noanu un uzraudzbu;

vietjo pavaldbu teritorijas attstbas plnoanas dokumentu tiesiskuma uzraudzba;

reiona un vietj lmea attstbas plnoanas do-kumentu savstarpjs saskaotbas un to atbilstbas normatvo aktu prasbm izvrtana;

sabiedrisk transporta pakalpojumu nodroinanas koordinana reionls un vietjs nozmes au-tobusu marrutu tklu przinana un organizcija.

Rgas plnoanas reion ietilpst 30 pavaldbas, Vid zemes 26, Zemgales 22, Latgales 21 un Kurze-mes plnoanas reion 20 pavaldbas (sk.1. tabulu).

Informcijas uzskaites mriem Latvij tiek izmantoti sei statistiskie reioni Rgas, Piergas, Vidzemes, Kur-zemes, Zemgales un Latgales statistiskais reions. Statis-tisko reionu sistm Rgas plnoanas reions ir sadalts divos statistiskajos reionos Rgas (ietver Rgas pilstu) un Piergas reion (ietver prjo Rgas plnoanas re-iona teritoriju). Prjo etru plnoanas un statistisko reionu teritorijas sakrt (sk.2.attlu).

Statistiskie reioni ir mazks teritorils vienbas, par kurm Latvij tiek apkopota un analizta statistikas informcija atbilstoi Eiropas statistiski teritorilo vienbu

klasifikcijai (NUTS 3 lmenim)*. Informcijas apkopoana vl mazks vienbs administratvajs teritorijs ir nacionl lmen reglamentts jautjums.

2.attls. Statistisko reionu teritorijas.

Lai gan 2011.gads nebija ne Saeimas, ne pavaldbu krtjo vlanu gads, pc valsts prezidenta ierosintas tautas nobalsoanas, kas notika 23.jlij, 10. Saeima tika atlaista, un 17. septembr notika 11. Saeimas

1. attls. Plnoanas reionu teritorijas.

* Saska ar 28.04.2004. MK rkojumu Nr. 271 Par Latvijas Republikas statistiskajiem reioniem un tajos ietilpstoajm administratvajm vienbm un, lai izpildtu 26.05.2003. pieemts Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienbas Padomes regulas Nr. 1059/2003 Par vienotas teritorilo vienbu klasifikcijas ievieanu statistikas mriem (NUTS) prasbas par maksimli pieaujamo iedzvotju skaitu NUTS 3 lmen 800000.

14

3. attls. Latvijas administratvi teritorilais iedaljums 2012. gada 1.janvr.

15

16

4. attls. Vlanu apgabalu teritorijas.

1. tabula. Plnoanas reionos ietilpstos administratvs teritorijas 2012. gada skum.

17

5. attls. Teritoriju piederba plnoanas reioniem un vlanu apgabaliem.

rkrtas vlanas. Saeimas vlans Latvija tiek sa-dalta piecos vlanu apgabalos Rgas, Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales vlanu apgabal* (sk.4. attlu).

Lai gan vlanu apgabalu un plnoanas reionu nosaukumi ir viendi, to teritorijas atiras. Rgas vla-nu apgabal ietilpst tikai Rgas pilsta. Rgas plnoanas reion eso Jrmala un biju Rgas, Ogres un Limbau rajona novadi Saeimas vlans ir piesaistti Vidzemei. Kdreizj Tukuma rajona novadi, kas ar ietilpst Rgas plnoanas reion, Saeimas vlans atrodas Zemgales

vlanu apgabal, turpret o novadu iedzvotji sevi visbiek uzskata par kurzemniekiem. Pilnb sakrt tikai Kurzemes un Latgales plnoanas reionu un vlanu apgabalu teritorijas (sk.5.attlu).

obrd, kad Saeimas vlanu norises krtb ir ak-tualizts jautjums par iedzvotju piesaisti deklartajai dzvesvietai (piesaiste attieksies uz kandidtu sarakstiem, par ko balsot, nevis uz vlanu iecirkni, kur var nobal-sot), btu risinms ar jautjums par vlanu apgabalu un plnoanas reionu k prvaldes teritoriju harmo-nizanu.

* Saeimas vlanu likuma (pieemts 25.05.1995.) 7.pants.

18

III IEDZVOTJU SKAITS LATVIJ

2011.gad Latvij Centrls statistikas prvaldes (CSP) uzdevum un prraudzb tika veikta tautas skai-tana. Iepriekj tautas skaitana msu valst notika 2000.gad, un t bija pirm pc Latvijas valsts neat-karbas atjaunoanas. Tautas skaitana ir praktiski vie-ng detaliztu visaptverou datu ieguves metode par iedzvotjiem, viu imenm un mjokiem iespjami mazk teritoril daljum par katru republikas pilstu un novadu.

2011.gada tautas skaitan dati par Latvijas patieso iedzvotju skaitu tika iegti trijos dados veidos: ie-dzvotji pai varja aizpildt tautas skaitanas anketas internet, tautas skaittji apmeklja iedzvotjus viu dzvesviets, bet par tautas skaitan nesastaptajiem iedzvotjiem tika izdarti secinjumi, analizjot valsts informcijas sistms un administratvajos reistros ie-kautos datus.

Saska ar tautas skaitanas galgajiem rezulttiem 2011.gada 1.mart Latvij bija 2070371 iedzvo-tjs. Saldzinot ar iepriek publicto iedzvotju skaitu 2011.gada 1.janvr, kas bija balstts uz Pilsonbas un migrcijas lietu prvaldes (PMLP) uzturt Iedzvotju reistra datiem (2236910 iedzvotji), Latvijas iedzvo-tju skaits bija par 166,5 tkstoiem mazks. o atirbu pamat ir tas, ka liela daa iedzvotju, prceoties uz dzvi cit valst un uzskot tur darbu, neinform par to atbildgs Latvijas valsts institcijas, kam btu jizdara izmaias datos par o Latvijas valsts piedergo dzvesvietu rpus Latvijas. Tpat jem vr, ka tautas skaitan iedzvotji k pastvgo dzvesvietu nordja faktisko, nevis deklarto vai reistrto dzvesvietu, kas uzrdta Iedzvotju reistr.

Saska ar tautas skaitanas provizoriskajiem da-tiem Latvijas iedzvotju skaits 2011.gada 1.mart bija 2067887 (atirba no PMLP datiem 2011.gada 1.janvr 169,0 tkst. iedzvotju). T k publikcijas sagatavoanas laik tautas skaitanas galgie rezultti pavaldbu griezum vl nebija pieejami, turpmk infor-mcija aj sada sniegta, izmantojot tautas skaitanas provizoriskos datus.

2011.gada tautas skaitanas provizorisko datu un iepriekjs, 2000.gada, tautas skaitanas rezulttu saldzinjums liecina, ka Latvij vienpadsmit gadu laik iedzvotju skaits ir samazinjies par 309,5tkst. jeb par 13%. Iedzvotju skaita samazinjums ir noticis gan iedzvotju dabisks kustbas (miruo skaitam prsniedzot dzimuo skaitu), gan starptautisks migrcijas ietekm. Iedzvotju mirstba vis laika posm kop iepriekjs tautas skaitanas ir bijusi lielka par dzimstbu, un rezul-tt iedzvotju skaits ir samazinjies par 119 tkstoiem, savukrt emigrcijas ietekm iedzvotju skaits ir sarucis par 190tkstoiem cilvku.

Dati par iedzvotju skaitu un t izmaim atbilstoi abu tautas skaitanu rezulttiem plnoanas reionu un pavaldbu teritorijs sniegti 9.pielikum. 6.attl

atspoguotas iedzvotju skaita izmaias laika posm starp divm tautas skaitanm plnoanas reionu te-ritorijs, bet 7.attl pavaldbu (novadu un republikas pilstu) teritorijs.

6.attls. Iedzvotju skaita izmaias plnoanas reionu teritorijs period starp 2000.gada 31.marta un 2011.gada 1.marta tautas skaitanu*.

Plnoanas reionu griezum iedzvotju skaits 2011.gad, saldzinot ar 2000.gadu, visvairk ir samazi-njies Latgales reion (par 21,0%), mrenk Vidzemes reion (par 17,4%) un Kurzemes reion (par 16,0%), mazk Zemgales reion (par 13,2%), bet vismazk Rgas reion (par 8,4%).

No republikas pilstm iedzvotju skaits nordtaj laika posm visstraujk samazinjies divs lielkajs Lat-gales pilsts Daugavpil par 19,1% un Rzekn par 17,7%. Vismazkais samazinjums bijis Jelgav par 6,6%. Mazks nek vidji valst (13,0%) iedzvotju skaita samazinjums kop 2000.gada, neskaitot Jelga-vu, ir bijis ar Jrmal (par 9,0%), Valmier (par 9,5%), Jkabpil (par 11,7%) un Ventspil (par 12,0%). Rg iedzvotju skaits sarucis par 14,0%.

Laika posm kop iepriekjs tautas skaitanas ie-dzvotju skaits ir palielinjies 17 tagadjo novadu teri-torijs. Tie visi atrodas Rgas tuvum. Prjos 93 novados iedzvotju skaits ir samazinjies, viskrask par 30% Baltinavas un Viakas novad, par 29% Alsungas no-vad, par 28% Ciblas un Aglonas novad, par 27% Krsavas un Rundles novad.

K jau mints, tautas skaitanas dati un PMLP dati par iedzvotju skaitu, kas tiek lietoti dados aprinos, atiras. s atirbas ir pardtas 9.pielikuma tabul, kur papildus tautas skaitanas datiem doti ar dati par iedz-votju skaitu plnoanas reionos un pavaldbs saska ar PMLP datiem 2011.gada 1.janvr un 2012.gada 1.janvr. Sniegts 2011.gada 1.janvra PMLP datu un 2011.gada 1.marta tautas skaitanas provizorisko datu

* Aprini pc tautas skaitanas (CSP) datiem.

7. attls. Iedzvotju skaita izmaias pavaldbu teritorijs period starp 2000. gada 31.marta un 2011. gada 1.marta tautas skaitanu*. * Aprini pc tautas

skaitanas (CSP) datiem.19

20

absolts un relatvs saldzinjums. Atirbas plnoanas reionu un pavaldbu teritorijs atspoguotas ar attie-cgi 8.un 9.attl.

8.attls. Iedzvotju skaita atirbas plnoanas reionu teritorijs starp tautas skaitanas provizoriskajiem datiem (2011.gada 1.mart) un PMLP datiem (2011.gada 1.janvr)*.

Saska ar tautas skaitanas provizoriskajiem datiem (2011.gada 1.mart) iedzvotju skaits Latvij bija par 7,6% mazks nek saska ar PMLP datiem (2011.gada 1.janvr). Tautas skaitana visos plnoanas reionos uzrda mazku iedzvotju skaitu. Saldzinot ar PMLP datiem, lielks atirbas ir Latgales reion (par 9,3%) un Kurzemes reion (par 9,1%), bet saldzinoi maz-ks Rgas reion (par 6,1%).

Pc tautas skaitanas provizoriskajiem datiem repub-likas pilsts iedzvotju skaits ir vidji par 7,2% mazks, bet novados par 7,9% mazks nek pc PMLP datiem. Apskatot atirbas atsevis pavaldbs, redzams, ka as-tou novadu pavaldbs gan ir otrdi tautas skaitanas provizoriskie dati uzrda lielku iedzvotju skaitu nek PMLP dati. ie visi ir Piergas novadi (Garkalnes, Mrupes, Carnikavas, Babtes, Stopiu, Ikiles, ekavas un dau novads), augstkais prsniegums ir Garkalnes novad par 5,5%. Prjs 111 pavaldbs iedzvotju skaits pc tautas skaitanas provizoriskajiem datiem ir mazks nek pc PMLP datiem, un s atirbas ir robes no 1,7% (Burtnieku novads) ldz pat 13,5% (Auces novads).

Pc 2011.gada 1.marta tautas skaitanas provizoris-kajiem datiem Latvij pc iedzvotju skaita vismazkais ir Baltinavas novads (1178 iedzvotji), Alsungas novads (1470) un Mrsraga novads (1638). Vislielkie novadi tur-pret ir Ogres novads (36173 iedzvotji), Talsu novads (31192) un Tukuma novads (30602). Lielk pilsta ir Rga (657424 iedzvotji), bet mazks republikas pils-tas Jkabpils iedzvotju skaits (24608) nesasniedz vienu no Administratvo teritoriju un apdzvoto vietu likum noteiktajiem republikas pilstas kritrijiem 25tkstous pastvgo iedzvotju. Novadiem likum noteiktais mini-mlais iedzvotju skaita kritrijs ir 4000iedzvotju, bet pc tautas skaitanas datiem tre daa novadu (36) neat-bilst im kritrijam. Visvairk du pavaldbu ir Vidzemes reion 13, Kurzemes reion tdi ir 8novadi, Zemgales un Latgales reion pa 6 un Rgas reion 3 novadi (Jaunpils, Mlpils un Sjas novads). 2.tabul dots paval-dbu skaita sadaljums grups pc iedzvotju skaita gan pc 2011.gada tautas skaitanas provizoriskajiem datiem, gan pc PMLP datiem 2012.gada 1.janvr.

Balstoties uz tautas skaitanas galgajiem rezulttiem, laika gait tiks prrinti dadi ekonomiskie un socilie indikatori, kas atspogu-o pardbu izplatbu uz vienu (vai tkstoti u.tml.) iedzvotju. emot vr iedzvotju skaita samazinju-mu, daudzi rdtji, piemram, iekzemes kopprodukta un nodar-bintbas rdtji bs augstki un uzrds labku sniegumu. Tpat atspoguosies ar pretjas tenden-ces, piemram, aprinot alkohola patriu vai likumprkpumu skai-tu uz tksto iedzvotjiem.

2012.un 2013.gad pakpeniski tiks sagatavotas un nodotas datu lietotju rcb dadas tautas skaitanas kopsavilkuma tabulas pavaldbu griezum. Piemram, 2012.gada septembr CSP mjaslap sada Datu bzes tiks publicti dati par pavaldbu iedzvotju dzimumve-cumsastvu, valstisko piederbu, tautbu, ekonomisks aktivittes statusu, izgltbu un saimniecisks darbbas veidu. 2013.gada jnij plnots publict datus par pa-valdbu iedzvotju imenes stvokli, mjs lietoto valo-du, nodarbintbas statusu pamatdarb, profesiju/amatu, mjsaimniecbas statusu, veidu un lielumu, imenm un mjoku apstkiem. Atsevii pavaldbas visvairk interesjoie tautas skaitanas rdtji tiks sagatavoti un publicti ar novadu teritorilo vienbu pagastu un pilstu griezum. Pakpeniski turpinsies ar demo-grfisks statistikas un citu statistikas nozaru rdtju prrins, tomr is process ir pietiekami darbietilpgs un to nav iespjams stenot s termi. Datu publicanas (prrinu) grafiki citm statistikas tmm tiks publicti CSP mjaslapas attiecgajs sadas.

T k tautas skaitanas rezultti vl ir tapanas pro-ces, aj prskat datu analz tiek izmantots iedzvotju skaits no PMLP uzturt Iedzvotju reistra.

2. tabula. Pavaldbu skaita sadaljums grups pc iedzvotju skaita saska ar tautas skaitanas provizoriskajiem datiem un PMLP datiem*.

* Aprini pc tautas skaitanas provizoriskajiem (CSP) un PMLP datiem.

9. attls. Iedzvotju skaita atirbas pavaldbu teritorijs starp tautas skaitanas provizoriskajiem datiem (2011.gada 1.mart) un PMLP datiem (2011.gada 1.janvr)*. * Aprini pc tautas skaitanas

provizoriskajiem (CSP) un PMLP datiem.

21

22

IV PLNOANAS REIONU ATTSTBAS RAKSTUROJUMS

Nodaa par Latvijas piecu plnoanas reionu Rgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reiona at-tstbas raksturojumu strukturta pc galvenajiem demo-grfiskajiem un socilekonomiskajiem rdtjiem.

3. tabul redzama galveno rdtju atirbu ampli-tda plnoanas reionu griezum.

Jpiezm, ka 2011.gad Vides aizsardzbas un reio-nls attstbas ministrija publicja plnoanas reionu ekonomiskos profilus, kuros dots katra reiona situcijas raksturojums, analze un attstbas tendences.

Teritorijas platba, iedzvotju skaits un t izmaias, iedzvotju blvums

Latvijas teritorijas platba ir 64,6tkst. km2 un pc ts lieluma Latvija ir desmit mazk valsts starp 27 Eiro-pas Savienbas dalbvalstm, aizemot 1,5% no Eiropas Savienbas kopgs teritorijas.

Latvijas teritorijas sadaljums piecos plnoanas re-ionos ir samr viendabgs lielkais reions (Vidzemes reions) aizem 23,6% valsts teritorijas, mazkais (Rgas reions) 16,2% (sk. 10. attlu un 4.tabulu).

Saska ar PMLP Iedzvotju reistra datiem 2012.gada skum Latvijas iedzvotju skaits bija 2,22milj. (pc tautas skaitanas datiem 2011.gada 1.mart 2,07milj.). Pc iedzvo-tju skaita Latvija ir sest mazk Eiropas Sa-vienbas valsts un ts iedzvotju skaits veido 0,44% no Eiropas Savienbas valstu iedzvotju kopskaita.

Gandrz puse Latvijas iedzvotju (1,1milj. jeb 49,2%) dzvo Rgas plnoanas reion. 2012.gada skum, saldzinot ar 2011.gada s-kumu, Rgas reiona iedzvotju patsvars kopj iedzvotju skait palielinjs. Rgas pilst dzvo 31,5% no valsts iedzvotjiem. Prjo etru re-ionu iedzvotju skaits ir robes no 329,7tkst. (Latgales reions) ldz 228,3tkst. (Vidzemes reions; sk. 5. tabulu un 11. attlu).

2012.gada skum vidjais iedzvotju bl-vums Latvij bija 34,3 cilv./km2. Valsts iedzvotju skaitam samazinoties, pazemins ar iedzvotju blvuma rdtjs. Saldzinjum ar vidjo blvu-mu viss Eiropas Savienbas valsts (116 cilv./km2) Latvij tas ir ievrojami zemks (3,4reizes) Lat-vija ir valsts ar ceturto zemko iedzvotju blvu-mu ES, vl zemks tas ir tikai Igaunij, Zviedrij un Somij.

Latvij visaugstkais iedzvotju blvums ir Rgas reion (2012. gada skum 3. tabula. Plnoanas reionu teritorils atirbas*.

* Datu avotus skatt zemk atbilstoajs sadas.

10. attls. Plnoanas reionu teritoriju patsvars valsts kopj platb*.

* Aprini pc CSP datiem.

23

104,6 cilv./km2), kas gandrz trs reizes prsniedz vidjo blvumu valst. Zemkais iedzvotju blvums ir Vidzemes reion (15,0cilv./km2), prjos trijos reionos tas ir sa-mr ldzgs (sk. 6. tabulu un 12. attlu).

Apskatot reionu teritorijas bez republikas pilstm, iedzvotju blvuma kopsakarbas ir ldzgas Rgas pl-noanas reion iedzvotju blvums ir apmram divreiz augstks nek vidji Latvij.

Aprinot iedzvotju blvumu pc tautas skaitanas datiem, tas valst kopum bs zemks, bet, t k iedzvotju skaita datu atirbas starp PMLP un tautas skaitanas datiem ir dadas, Rgas reion mazks (6,1%), Kurzemes un Latgales reio-n lielks (attiecgi 9,1% un 9,3%), tad atirbas starp plnoanas reio-niem pc iedzvotju blvuma palie-linsies.

Latvij iedzvotju skaits pastvgi samazins. Pc PMLP datiem no 2011.gada skuma ldz 2012.gada skumam tas samazinjs par 19,9tkst. jeb 0,9%. P-djo piecu gadu laik iedzvotju skaits Latvij saruka par 67,8tkst. cilvku jeb par 3,0% (sk. 7. tabulu).

Eiropas Savienbas valsts kopum vrojama ie-dzvotju skaita palielinans. Eurostat dati liecina, ka piecu gadu period no 2006.gada skuma ldz 2011.gada skumam ES iedzvotju skaits pieauga no 495,29milj. ldz 502,48milj. 20 valsts iedzvot-ju skaits aj period palielinjs, 7 valsts Latvij, Lietuv, Igaunij, Bulgrij, Vcij, Ungrij un Rum-nij samazinjs. Tdjdi Latvijas iedzvotju pat-svars Eiropas Savienbas valstu iedzvotju kopskait samazins.

4. tabula. Plnoanas reionu teritorijas un to patsvars valsts kopj platb*.

5. tabula. Plnoanas reionu iedzvotju skaits un to patsvars valsts iedzvotju kopskait 2012.gada skum**.

11. attls. Plnoanas reionu iedzvotju skaita patsvars valsts kopj iedzvotju skait 2012.gada skum***.

12. attls. Iedzvotju blvums plnoanas reionos 2012.gada skum*.

6. tabula. Iedzvotju blvums plnoanas reionos 2012.gada skum, cilv./km *.

* CSP dati, aprini pc tiem. ** PMLP dati, aprini pc tiem. *** Aprini pc PMLP datiem.

* Aprini pc PMLP un CSP datiem. ** PMLP dati.

7. tabula. Iedzvotju skaits un t izmaias plnoanas reionos 2007.2012.gada skum,tkst. cilv.**.

24

Iedzvotju skaita samazinans notiek visos plno-anas reionos. Straujkais iedzvotju skaita sarukums bija Latgales reion, saldzinoi mazkais Rgas reio-n. Pdjo piecu gadu period no 2007.gada skuma ldz 2012.gada skumam Latgales plnoanas reio-n iedzvotju skaits samazinjs par 6,7%, Vidzemes reion par 5,0%, Kurzemes reion par 4,2%, Zemgales reion par 4,0% un Rgas reion par 0,7%. Dati liecina, ka kop 2005.gada etros reio-nos iedzvotju skaita sarukana notikusi arvien straujk (Latgales, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales reions), savukrt Rgas reion skotnji pozitva iedzvotju skaita izmaiu bilance pdjos gados prgjusi nega-tvaj zon iedzvotju skaits samazins (sk. 8.tabulu, 13. un 14. attlu).

Iedzvotju skaita samazinans notiek gan ne-gatvas dabisks kustbas, gan negatvas mehnisks kustbas rezultt. Saska ar CSP provizoriskajiem datiem 2011.gad Latvij piedzima 18586, bet nomira 28519cilvki, ldz ar to dabiskais pieaugums bija nega-tvs -9933 cilvki (sk. 9. tabulu un 15. attlu).

8. tabula. Iedzvotju skaita izmaias plnoanas reionos sldoos piecu gadu periodos,%*.

13. attls. Iedzvotju skaita dinamika plnoanas reionos 2007.2012.gada skum*.

14. attls. Iedzvotju skaita izmaias plnoanas reionos no 2007.gada skuma ldz 2012.gada skumam*.

9. tabula. Iedzvotju dabisk kustba plnoanas reionos 2007.2011.gad, cilv.**.

15. attls. Iedzvotju dabisks kustbas dinamika plnoanas reionos 2007.2011.gad**.

Laik no 2004. ldz 2008.gadam Latvij ik gadu bija vrojama dzimstbas palielinans, bet kop 2009.gada dzimuo skaits samazins, 2011.gad vairs nesasnie-dzot 10 tkstous. Viengais reions, kur dzimuo skaits 2011.gad bija lielks nek 2010.gad, bija Latgales reions (sk. 10. tabulu).

Negatvu iedzvotju mehnisko kustbu nosaka no Lat-vijas uz dzvi cits valsts prcluos iedzvotju prsvars pr Latvij no citm valstm iebraukuo cilvku skaitu. Atbilstoi CSP sagatavotajam novrtjumam 2011.gad ilgtermia migrcijas rezultt iedzvotju skaits Latvij samazinjs par 23127cilvkiem: uz pastvgu dzvi vai uz laiku, kas viends vai ilgks par gadu, Latvij ierads 7253personas, bet uz citu valsti izbrauca 30380 personu***.

* Aprini pc PMLP datiem. ** CSP dati. 2011. gads CSP provizoriskie dati. *** Par iedzvotju migrciju Latvij. Ievietots: 27.07.2012. www.csb.gov.lv.

25

Demogrfisk slodze un vecumstruktra

Demogrfisks slodzes rdtjs paskaidro, kds ir ie-dzvotju skaits ldz darbspjas vecumam un virs darb-spjas vecuma uz 1000 darbspjas vecuma iedzvotjiem. Latvij kop 2009.gada demogrfisk slodze palielins, un 2012.gada skum t bija 529,9.

Demogrfisks slodzes atirbas starp plnoanas reioniem ir saldzinoi nelielas. Zemgales, Latgales un Vidzemes reionos demogrfisk slodze ir zemka nek vidji Latvij, bet Kurzemes un Rgas reion augstka (sk. 11. tabulu, 16. un 17. attlu).

Iedzvotju skaita attiecbas starp trijm galvenajm vecuma grupm dod iespju spriest par teritorijas demo-grfisko un ekonomisko potencilu. 12.tabul redzama iedzvotju vecumstruktra pdjos etros gados valst kopum un atsevii katr plnoanas reion.

Kop 2009.gada Latvij kopum samazins darbsp-jas vecuma iedzvotju patsvars un palielins iedzvotju virs darbspjas vecuma patsvars. Iedzvotju ldz darb-spjas vecumam pat-svars bija nemaings no 2009. ldz 2011.ga-dam, bet 2012.gada skum tas nedaudz palielinjs (absoltos skaitos saruka).

Iedzvotju skaita attiecbu starp trim ve-cuma grupm izmaias liecina par Latvijas iedz-votju novecoanas pro-cesu. Saska ar CSP da-tiem 2010.gada skum Latvijas iedzvotju vid-

jais vecums bija 40,9 gadi, bet 2011.gada skum 41,1 gads. Rgas pilst vidjais iedzvotju vecums 2011.gada skum bija 42,3 gadi, prj Rgas reio-na da 39,7 gadi, Latgales reion 41,9 gadi, Vidzemes reion 40,9gadi, Kurzemes reion 40,5 gadi un Zemga-les reion 40,2 gadi.

* CSP dati. 2011.gads CSP provizoriskie dati. ** Aprini pc PMLP datiem.

10. tabula. Iedzvotju dzimstba, mirstba un dabisks kustbas saldo plnoanas reionos 2009.2011.gad, cilv.*.

17. attls. Demogrfisk slodze plnoanas reionos 2012.gada skum**.

12. tabula. Iedzvotju sadaljums atbilstoi vecuma grupm plnoanas reionos 2009.2012.gada skum, patsvars iedzvotju kopskait,%**.

11. tabula. Demogrfisk slodze plnoanas reionos 2009.2012.gada skum**.

16. attls. Demogrfisks slodzes dinamika plnoanas reionos 2009.2012.gada skum**.

26

Ar katru gadu palielins jaundzimuo paredzamais ma ilgums. 2009.gad Latvij tas bija 68,3gadi vrie-iem un 78,1 gads sievietm, vidji 73,3 gadi. Eiropas Savienb vidjais paredzamais ma ilgums jaundzimu-ajiem bija 79,7 gadi, Latvijas rdtjs bija otrs zemkais aiz Lietuvas. 2010.gad Latvij paredzamais ma ilgums jaundzimuajiem bija 73,7 gadi, tai skait 68,8 gadi v-rieiem un 78,4 gadi sievietm.

Iedzvotju ldz darbspjas vecumam jeb brnu un sko-las vecuma jaunieu skaits un patsvars liecina par teritorijas nkotnes perspektvm. 2012.gada skum iedzvotju grupa Latvij veidoja 13,8% no iedz-votju kopskaita. Lielkais iedzvotju patsvars ldz darbspjas vecumam bija Kurzemes reion 14,5%, virs vidj Latvij bija ar Zemgales reio-na rdtjs (14,2%). Rgas reion tas bija tuvu vidjam (13,9%), Vidzemes reion nedaudz mazks k vidji valst (13,3%), bet Latgales reion brnu un skolas vecuma jaunieu patsvars bija viszemkais (12,6%; sk.18.attlu).

18. attls. Iedzvotju patsvars ldz darbspjas vecumam plnoanas reionos 2012.gada skum*.

Iekzemes kopprodukts

Iekzemes kopproduktu (IKP) var uzskatt par vienu no galvenajiem teritorijas ekonomisks attstbas rdtjiem. Valsts IKP ir ts teritorij saraoto gala produktu un pakal-pojumu summr vrtba gada laik, pieskaitot ar valsts iedzvotju rpus robem saraoto. IKP apjomu aprina gan faktiskajs, gan ar saldzinmajs cens. Saldzinmajs cens veikt IKP aprin ne-tiek emta vr cenu svrstbu ietekme, un tas dod iespju kvalitatvk izvrtt IKP izmaias attstbas dinamikas noteikanai un pilngk raksturot ekonomisks prmaias. IKP dati tiek rinti 2000.gada saldzinmajs cens, un to lielums ir aptuveni divreiz mazks nek bra faktiskajs cens.

Pc ekonomikas straujas lejupsldes 2008. un 2009.gad, 2010.gad Latvij

notika izmaias attstbas gait. Gada pirmaj pus le-jupslde pakpeniski palninjs un gada otraj pus ekonomika uzrdja pirms izaugsmes pazmes, tomr kopum 2010.gad IKP apjoms saldzinjum ar ie-priekjo gadu bija mazks. 2011.gad jau bija vroja-ma izaugsme IKP rdtjs saldzinjum ar iepriekjo gadu palielinjs (sk. 13.tabulu). Saska ar CSP tro novrtjumu, 2012.gada pirmaj ceturksn iekzemes kopprodukta apjoms pc sezonli neizldzintajiem da-tiem, saldzinot ar 2011.gada pirmo ceturksni, pieauga par 6,8%.

2011.gad Latvij radtais IKP apjoms faktiskajs ce-ns bija 14,16 miljardi latu, 2000.gada saldzinmajs cens 7,14 miljardi latu. Pieaugums faktiskajs cens saldzinjum ar 2010.gadu bija 11,2%, saldzinmajs cens 5,5%. 2010.gad Latvija bija starp tm etrm Eiropas Savienbas valstm (Grieija, Rumnija, rija, Lat-vija), kur IKP samazinjs, bet 2011.gad Latvija uzrdja treo augstko (aiz Igaunijas un Lietuvas) IKP palielinju-mu (sk. 19. attlu).

2011.gad IKP uz vienu iedzvotju Latvij faktiskajs cens bija Ls 6862, saldzinmajs cens Ls 3457. Apska-tot rdtja dinamiku uz vienu iedzvotju, jem vr, ka t palielinjums saistts ne tikai ar pozitvu tendenci IKP apjoma pieaugumu, bet ar ar negatvu tendenci Latvijas iedzvotju skaita samazinanos. Kad tiks veikti IKP prrini atbilstoi iedzvotju skaitam pc tautas skaitanas datiem, tad IKP rdtji uz vienu iedzvotju vl palielinsies.

Saldzinjum ar citu Eiropas Savienbas valstu rdt-jiem Latvijas IKP uz vienu iedzvotju pc pirktspjas pa-rittes standarta 2010.gad bija 51% no vidj Eiropas Savienbas rdtja (2007. un 2008.gad tas bija 56%, 2009.gad ar 51%). Tas ir treais zemkais rdtjs aiz Bulgrijas (44%) un Rumnijas (46%) starp vism 27 ES valstm (augstkais IKP uz vienu iedzvotju 2010.gad

* Aprini pc PMLP datiem. * CSP dati.

13. tabula. Iekzemes kopprodukts Latvij 2007.2011.gad*.

14. tabula. Iekzemes kopprodukts plnoanas reionos 2005.2009.gad, faktiskajs cens,tkst. Ls*.

27

bija Luksemburg 271% pret Eiropas Savienbas vidjo rdtju; sk. 20. attlu).

Rinot IKP uz vienu nodarbinto, 2011.gad faktis-kajs cens Latvij tas bija Ls 14692, 2000.gada saldzi-nmajs cens Ls 7403.

Jaunkie IKP apjoma dati sadaljum pa plnoanas reioniem pieejami par 2009.gadu un ir tikai faktiskajs

cens. ie IKP rdtji vl neatspoguo izaugsmi, bet no-rda uz 2009.gada kritumu ekonomik. 2009.gad visos piecos plnoanas reionos IKP apjoms saldzinjum ar iepriekjo gadu samazinjs (sk. 14. tabulu).

IKP sadaljums pa plnoanas reioniem skaidri norda uz Rgas reiona izteikto dominanti Latvijas ekonomik Rgas plnoanas reiona IKP 2009.gad veidoja divas

* Eurostat dati.

19. attls. Iekzemes kopprodukta izmaias Eiropas Savienbas dalbvalsts 2010. un 2011.gad saldzinjum ar iepriekjo gadu, 2000.gada saldzinmajs cens*.

20. attls. Iekzemes kopprodukts uz vienu iedzvotju pc pirktspjas parittes standarta Eiropas Savienbas dalbvalsts 2009. un 2010.gad,% pret vidjo ES*.

28

tredaas jeb 66,0% no valsts kopj IKP. Prjo reionu daas iekzemes kopprodukt bija robes no 6,9% (Vidze-mes reions) ldz 10,6% (Kurzemes reions; sk.21.attlu).

21. attls. Iekzemes kopprodukta sadaljums pa plnoanas reioniem 2009.gad, faktiskajs cens*.

2009.gada kritumu ekonomik parda ar plnoa-nas reionu IKP rdtji uz vienu iedzvotju visos pie-cos reionos bija vrojama t vrtbas samazinans (sk.15. tabulu, 22. un 23. attlu).

15. tabula. Iekzemes kopprodukts uz vienu iedzvotju plnoanas reionos 2005.2009.gad, faktiskajs cens, Ls*.

22. attls. Iekzemes kopprodukta uz vienu iedzvotju dinamika plnoanas reionos 2005.2009.gad, faktiskajs cens*.

23. attls. Iekzemes kopprodukts uz vienu iedzvotju plnoanas reionos 2009.gad, faktiskajs cens*.

Plnoanas reionu secba pc IKP uz vienu iedzvo-tju pa gadiem nav mainjusies. Augstk rdtja vrtba 2009.gad bija Rgas reion Ls 7867, kas ir 135,7% attiecb pret vidjo rdtju valst un 69,2% attiecb pret vidjo rdtju Eiropas Savienb. Prjo Latvijas reionu IKP rdtji uz vienu iedzvotju ir zemki par vidjo valst. 2009.gad otrs augstkais rdtjs bija Kurzemes reio-n Ls 4615 (79,6% no vidj rdtja valst un 40,6% no vidj ES), treais augstkais Vidzemes reion Ls 3833 (66,1% no vidj rdtja Latvij un 33,7% no vidj ES). Nedaudz zemks par Vidzemes reiona rdtju bija Zem-gales IKP uz vienu iedzvotju 2009.gad Ls 3686 (63,6% no vidj rdtja valst un 32,4% no vidj rdtja ES). Zemkais IKP uz vienu iedzvotju bija Latgales reion 2009.gad Ls 3197 (55,1% no vidj rdtja Latvij un 28,1% no vidj ES; sk. 16. tabulu, 24. un 25. attlu).

Atirbas starp reioniem pc IKP uz vienu iedzvotju 2009.gad, saldzinot ar iepriekjo gadu, samazinjs. 2008.gad reionl IKP varicijas koeficients (dispersija) Latvij bija 45,2%, bet 2009.gad 43,3%. Latvijas r-dtjs gan nav augstkais starp ES valstm, tomr viens no augstkajiem. Igaunij 2009.gad reionl IKP varicijas koeficients bija 43,8% un, saldzinot ar iepriekjo gadu, tas palielinjs (2008.gad 41,3%), Lietuv varicijas koeficients 2009.gad bija 28,1%, un ar tas saldzinju-m ar iepriekjo gadu palielinjs (2008.gad 26,8%). Eiropas Savienbas valstu vid viens no zemkajiem rd-tjiem 2009.gad bija Dnij 18,2%**.

16. tabula. Iekzemes kopprodukts uz vienu iedzvotju plnoanas reionos 2005.2009.gad, faktiskajs cens,% saldzinjum ar vidjo rdtju valst***.

* CSP dati.

* CSP dati. ** Prskata sagatavoanas laik Eurostat datu bz nebija

pieejami dati par vism ES dalbvalstm. *** Aprini pc CSP datiem.

29

24. attls. Iekzemes kopprodukta uz vienu iedzvotju dinamika plnoanas reionos 2005.2009.gad, faktiskajs cens,% saldzinjum ar vidjo rdtju valst*.

25. attls. Iekzemes kopprodukts uz vienu iedzvotju plnoanas reionos 2009.gad,% pret vidjo rdtju Eiropas Savienb, pc pirktspjas parittes standarta**.

Kopjs pievienots vrtbas sadaljums pa nozarm parda katras nozares lomu IKP veidoan. 17.tabul dots kopjs pievienots vrtbas sadaljums pa noza-rm Latvij pdjos piecos gados. 2011.gad lielkais pievienots vrtbas patsvars valst bija tirdzniecbas nozarei (G) 16,9%, tai sekoja apstrdes rpniecba (C) 14,1% un transporta un uzglabanas nozare (H) 13,0%. da pati galveno nozaru secba bija ar 2010.gad, bet 2009.gad otra lielk nozare Latvij bija transports un uzglabana, bet apstrdes rpnie-cba tre. Kop 2009.gada, saldzinot ar iepriekjo gadu, visu triju augstk minto nozaru apjoms un pat-svars kopj pievienotaj vrtb palielinjs.

CSP informcija norda, ka IKP palielinjumu 2012.gada 1. ceturksn ietekmja apjomu kpums rp-niecb par 11% un tirdzniecb par 10%, k ar par 20% vairk iekasti produktu nodoki. Pieaugums turpinjs ar bvniecbas nozar.

Jaunkie dati par kopjs pievienots vrtbas sa-daljumu pa plnoanas reioniem attiecas tikai uz 2009.gadu, un 18. tabul dots kopjs pievienots vrtbas sadaljums pc darbbas veidiem Latvij un plnoanas reionos. 2009.gad lielkais patsvars valst kopum bija vairumtirdzniecbai un mazum-tirdzniecbai (G) 15,3%, transporta un uzglabanas nozare (H) veidoja 11,1%, bet apstrdes rpniecba (C) 10,9%. Tirdzniecba (G) bija nozare ar lielko kopjs pievienots vrtbas patsvaru Rgas reion, savukrt Vidzemes, Kurzemes un Zemgales reion lie-lkais patsvars bija apstrdes rpniecbai (C). Latgales reion 2009.gad lielko patsvaru pievienotaj vr-tb veidoja valsts prvaldes, aizsardzbas un socils apdroinanas nozare (O).

17. tabula. Kopjs pievienots vrtbas sadaljums pa nozarm 2007.2011.gad, faktiskajs cens,%*.

* Aprini pc CSP datiem. ** Aprini pc CSP un Eurostat datiem.

* CSP dati, NACE 2 klasifikcija.

30

19. tabul redzams katra reiona patsvars katras no-zares radtaj pievienotaj vrtb 2009.gad. Gandrz viss nozars pievienots vrtbas radan bija izteikta Rgas reiona dominante. Saldzinoi izldzintks sada-ljums starp reioniem bija lauksaimniecbas, mesaim-niecbas un zivsaimniecbas nozars kop (A), savukrt ieguves rpniecb (B), kas kopj pievienotaj vrtb veidoja gan tikai 0,5%, starp reioniem lielkais patsvars bija Zemgales reionam.

Nefinanu investcijas

Ldzs kopjs pievienots vrtbas rdtjam ekono-misks izaugsmes raksturoanai izmanto ar nefinanu in-vestciju apjoma rdtju un t dinamiku***. Jaunkie dati pieejami par 2010.gadu, kad nefinanu investciju apjoms Latvij bija 2169,3milj. latu. Ldz 2007.gadam nefinanu

investciju apjoms valst ik gadu palielinjs, 2008.gad bija vrojams kritums, 2009.gad tas bija vl straujks, un ar 2010.gad nefinanu investciju apjoms bija mazks nek iepriekj gad. 2010.gad lielkais nefinanu investciju apjoms tika veikts ar rpniecbu un enertiku saisttajs nozars (B, C, D, E) 23,5%, transporta un uzglabanas nozar (H) 11,5%, k ar bvniecb (F) 8%.

2010.gad 57,7% Latvijas nefinanu investciju tika veiktas Rgas reion 1252,2milj. latu. Apjoma zi

mazks nefinanu investcijas bija Latgales reion 180,2milj. latu. Saldzinjum ar iepriekjo 2009.gadu nefinanu investciju apjoms Vidzemes un Kurzemes reio-n palielinjs, Latgales reion palika gandrz iepriekj lmen, nedaudz samazinjs Zemgales reion un ievro-jami samazinjs Rgas reion (sk. 20. tabulu).

20. tabula. Nefinanu investcijas plnoanas reionos 2006.2010.gad, 2010.gada saldzinmajs cens,milj. Ls****.

* Tai skait Latvijas rezidentu rpus Latvijas teritorijas saraotais.

** CSP dati, NACE 2 klasifikcija. *** Nefinanu investcijs ir ietverti ilgtermia nematerilie

ieguldjumi, dzvojams kas, citas bves un celtnes, ilggadgie stdjumi, tehnoloisks manas un iekrtas, prjie pamatldzeki un inventrs, k ar pamatldzeku izveidoana un nepabeigto bvobjektu un kapitl remonta izmaksas (CSP).

**** CSP dati.

18. tabula. Kopjs pievienots vrtbas struktra atbilstoi darbbas veidiem plnoanas reionos 2009.gad, faktiskajs cens,%**.

19. tabula. Darbbas veidu patsvars kopj pievienotaj vrtb sadaljum pa plnoanas reioniem 2009.gad, faktiskajs cens,%**.

31

Nefinanu investciju apjoms Latvij vidji uz vienu iedzvotju 2010.gad bija Ls 968,9. Apskatot o rdtju plnoanas reionos, redzams, ka virs vidj valst tas bija Rgas un Kurzemes reion, bet Latgales reion izteikti zem vidj rdtja. Atirba starp augstko un zemko rdtju bija vairk nek divas reizes, tau, saldzinot ar iepriekjo gadu, t samazinjs. Rgas reion 2010.gad nefinanu investciju apjoms uz vienu iedzvotju bija 2,5reizes zemks nek 2007.gad, kad is rdtjs bija visaugstkais (sk. 21. tabulu, 26. un 27.attlu).

21. tabula. Nefinanu investcijas uz vienu iedzvotju plnoanas reionos 2006.2010.gad, 2010.gada saldzinmajs cens, Ls*.

26. attls. Nefinanu investciju uz vienu iedzvotju dinamika plnoanas reionos 2006.2010.gad, 2010.gada saldzinmajs cens*.

27. attls. Nefinanu investcijas uz vienu iedzvotju plnoanas reionos 2010.gad, faktiskajs cens*.

Ekonomiski aktvs tirgus sektora statistikas vienbas, ekonomiski aktvie individulie komersanti un komercsabiedrbas

Rdtji, ko izmanto ekonomisks aktivittes rak-sturoanai teritorij, ir ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaits un individulo komersantu un komercsabiedrbu skaits.

Saska ar CSP provizoriskajiem datiem 2010.gad par o gadu pieejami jaunkie dati valst darbojs 135,1tkst. ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu. Saldzinjum ar iepriekjo gadu to skaits pa-lielinjs par 6,5tkst. 48,0% o vienbu bija komercsa-biedrbas, 36,3% panodarbints personas, 9,7% zemnieku un zvejnieku saimniecbas, 6,0% individulie komersanti (sk. 22. un 23.tabulu).

22. tabula. Ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaits Latvij 2006.2010.gad sadaljum pa komercdarbbas formm*.

23. tabula. Ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaits un patsvars Latvij 2010.gad sadaljum pa komercdarbbas formm**.

Tikai pc t, ka palielins ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaits, vl nevar spriest par eko-nomisks aktivittes palielinanos, jo ir virkne gadjumu, kad, situcijai faktiski nemainoties, darba devjs juridiski prtrauc attiecbas ar darba mju, prsldzot ts k ar pakalpojuma sniedzju (panodarbinto personu).

2010.gad vairk nek puse (53,6%) ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu darbojs Rgas reion. aj reion lielko vienbu skaitu veidoja ko-mercsabiedrbas pavisam Rgas reion bija 47,6tks-toi komercsabiedrbu, kas ir 73,4% no vism valst reistrtajm. Prjos reionos lielko ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu patsvaru veidoja pano-darbints personas (sk. 24. un 25. tabulu).

* CSP dati. * CSP dati. 2010.gads CSP provizoriskie dati. ** CSP provizoriskie dati.

32

24. tabula. Ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaits plnoanas reionos 2010.gad sadaljum pa komercdarbbas formm*.

25. tabula. Ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu komercdarbbas formu sadaljums plnoanas reionos 2010.gad,%**.

Aprins par ekonomiski aktvo tirgus sektora statis-tikas vienbu skaitu uz 1000 iedzvotjiem atspoguo, ka is rdtjs plnoanas reionos 2010.gad bija robes no 50,3 (Zemgales reions) ldz 66,3 (Rgas reions; sk.26.tabulu un 28. attlu).

27. tabul uzrdts ekonomiski aktvo tirgus sekto-ra statistikas vienbu skaita sadaljums valst pa lieluma grupm atbilstoi nodarbinto skaitam***. 2010.gad 91,2% vienbu bija klasificjamas k mikrovienbas, 7,1% k mazs vienbas, 1,4% k vidjs vienbas un 0,3% bija ieskaitmas lielo kategorij.

Valst kopum 2010.gad vislielkais ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaits darbojs pakalpojumu jom (46,0%), tad sekoja lauksaimnie-cba, mesaimniecba un zivsaimniecba (22,8%) un tirdzniecba (18,5%). Rgas reion lielkais skaits eko-nomisko vienbu darbojs pakalpojumu jom (56,8%), bet prjos plnoanas reionos lielkais skaits bija lauksaimniecbas, mesaimniecbas un zivsaimniec-bas nozar, pakalpojumu nozari atstjot otraj pozcij (sk.28. tabulu).

Papildus iepriek aplkotajam rdtjam ekonomisko aktivitti raksturo ekonomiski aktvo individulo komer-santu un komercsabiedrbu skaits jeb uzmumu, k tos dvjam ikdien, skaits. Individulo komersantu un komercsabiedrbu skaitu uz 1000 iedzvotjiem iekauj ar teritorijas attstbas indeksu aprinos.

26. tabula. Ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaits uz 1000 iedzvotjiem plnoanas reionos 2006.2010.gad*.

28. attls. Ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaits uz 1000 iedzvotjiem plnoanas reionos 2010.gad**.

27. tabula. Ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaits un patsvars Latvij 2009. un 2010.gad sadaljum pa lieluma grupm***.

28. tabula. Ekonomiski aktvs tirgus sektora statistikas vienbas sadaljum pa galvenajiem darbbas veidiem plnoanas reionos 2010.gad**.

* CSP provizoriskie dati. ** Aprini pc CSP provizoriskajiem datiem. *** Mikro nodarbinto skaits viends vai mazks par

9,mazs nodarbinto skaits no 10 ldz 49, vidjs nodarbinto skaits no 50 ldz 249, liels nodarbinto skaits 250 un vairk.

* Aprini pc CSP datiem. 2010. gads CSP provizoriskie dati.

** Aprini pc CSP provizoriskajiem datiem. *** 2009. gads CSP dati. 2010. gads

CSP provizoriskie dati.

33

Latvij 2010.gad darbojs 73,0tkst. ekonomiski aktvo individulo komersantu un komercsabiedrbu. Pc samazinjuma 2009.gad 2010.gad uzmumu skaits palielinjs gan vis valst kopum, gan ar etros reionos. Ekonomiski aktvo individulo komersantu un komercsabiedrbu skaits samazinjs tikai Kurzemes re-ion. Te jpiebilst, ka samazinjums Kurzemes reion

bija tikai par etrm vienbm jeb 0,06%, bet ar Latga-les reiona palielinjums bija neliels par 15 vienbm jeb 0,28% (sk.29.tabulu).

30. tabul redzami dati par reistrto un likvidto ko-mercsabiedrbu skaitu Latvij kopum un katr plnoanas reion laika period no 2007. ldz 2011.gadam.

Latvij vidjais ekonomiski aktvo individulo komer-santu un komercsabiedrbu skaits uz 1000iedzvotjiem 2010.gad bija 32,6. Rgas reion rdtjs bija aug-stks 46,5, bet prjos reionos ievrojami zemks, robes no 15,8 Latgales reion ldz 21,9 Kurzemes reion (sk. 31. tabulu, 29. un 30.attlu).

* CSP dati. 2010. gads CSP provizoriskie dati. ** SIA Lursoft dati. *** Aprini pc CSP datiem. 2010. gads CSP

provizoriskie dati.

* Aprini pc CSP datiem. 2010. gads CSP provizoriskie dati.

** Aprini pc CSP provizoriskajiem datiem.

30. tabula. Reistrto un likvidto komercsabiedrbu skaits plnoanas reionos 2007.2011.gad**.

31. tabula. Ekonomiski aktvo individulo komersantu un komercsabiedrbu skaits uz 1000 iedzvotjiem plnoanas reionos 2006.2010.gad*.

29. attls. Ekonomiski aktvo individulo komersantu un komercsabiedrbu skaita uz 1000 iedzvotjiem dinamika plnoanas reionos 2006.2010.gad***.

29. tabula. Ekonomiski aktvo individulo komersantu un komercsabiedrbu skaits plnoanas reionos 2006.2010.gad*.

30. attls. Ekonomiski aktvo individulo komersantu un komercsabiedrbu skaits uz 1000 iedzvotjiem plnoanas reionos 2010.gad**.

34

Nodarbintba un bezdarbs

Saska ar CSP datiem 2011. gad Latvij bija 1,15milj. ekonomiski aktvu cilvku vecum no 15 ldz 74 gadiem., no kuriem 970,5 tkstoi bija nodarbi-ntie un 176,4 tkstoi jeb 15,4% darba mekltji (sk.32. tabulu).

32. tabula. Iedzvotju vecum no 15 ldz 74 gadiem sadaljums pc ekonomisks aktivittes plnoanas reionos 2011.gad,tkst. cilv.*.

2011.gad nodarbinto iedzvotju skaits valst sa-ldzinjum ar iepriekjo gadu pieauga pc krituma 2009. un 2010.gad notika pagrieziens pozitv virzien. Aplkojot situciju plnoanas reionos, gan redzams, ka pozitv tendence bija vrojama ne visur Kurzemes un Latgales reion tomr bija neliels nodarbinto skaita samazinjums ar 2011.gad (sk. 33. tabulu).

prskata sagatavoanas laik kuva pieejami ar CSP veiktie prrini par nodarbintbu 2011.gad pc tautas skaitanas datiem. Saska ar iem datiem nodarbinto iedzvotju skaits Latvij 2011.gad bija 862,8tkst., kas, saldzinjum ar CSP darbaspka izlases veida apsekoju-ma datiem, ir par 107,7tkst. jeb 11,1% mazk. Rgas reion atirbas starp iepriek publictajiem un pc tautas skaitanas prrintajiem datiem ir 43,7tkst. jeb 8,8%, bet prjos reionos atirbas ir lielkas par

13%: Latgales reion ir par 18,4tkst. jeb par 13,8% nodarbinto mazk, nek liecina neprrint statistika, Kurzemes reion par 16,5tkst. jeb par 13,2% ma-zk, Zemgales reion par 15,8tkst. jeb par 13,4% mazk un Vidzemes reion par 13,3tkst. jeb par 13,5% mazk nodarbinto.

33. tabula. Nodarbinto iedzvotju skaits plnoanas reionos 2007.2011.gad,tkst. cilv.*.

Nodarbintbas lmenis atspoguo nodarbinto iedz-votju patsvaru iedzvotju kopskait, procentos. Jem vr, ka dados avotos var bt atirgs nodarbintbas lmea aprins. CSP sniedz informciju par Latvijas sa-biedrbas ekonomisko aktivitti un situciju darba tirg par iedzvotjiem vecum no 15 ldz 74gadiem. Savu-krt Eurostat nodarbintbas lmea apriniem izmanto citu vecuma grupu nodarbintbas lmeni aprina k nodarbinto iedzvotju skaitu procentos no iedzvotju kopskaita vecum no 20 ldz 64 gadiem. Pc Eurostat apriniem nodarbintbas lmenis Latvij 2010.gad bija 65%, bet 2011.gad 67%. Eiropas Savienbas valstu saldzinjums liecina, ka Latvij nodarbintbas lmenis ir nedaudz zemks k vidji ES (sk. 31. attlu).

CSP aprini par nodarbintbas lmeni Latvij un plnoanas reionos atspoguoti 34. tabul un 32.attl. CSP darbaspka izlases veida apsekojuma dati liecina, ka nodarbintbas lmenis Latvij 2011.gad bija 55,3%. Pc tautas skaitanas datiem veiktie prrini liecina, ka nodar-bintbas lmenis Latvij 2011.gad bija 54,1%.

* CSP darbaspka izlases veida apsekojums. ** Eurostat dati. *** CSP prrini pc tautas skaitanas datiem.

31. attls. Iedzvotju nodarbintbas lmenis Eiropas Savienbas dalbvalsts 2010. un 2011.gad**.

35

34. tabula. Iedzvotju nodarbintbas lmenis plnoanas reionos 2007.2011.gad,%**.

Par nodarbintbas rdtju dinamiku var spriest tikai pc CSP darbaspka apsekojuma datiem. Tie liecina, ka 2011.gad, saldzinot ar iepriekjo gadu, nodar-bintbas lmenis bija paaugsti-njies visos plnoanas reionos. Augstkais nodarbintbas lmenis bija Rgas reion (57,7%), tam sekoja Vidzemes reions (54,3%) un Zemgales reions (54,2 %). Kurzemes reions pc nodarbin-tbas lmea nodarbinto skaita sa-mazinjuma d starp reioniem atrads ceturtaj pozcij (53,9%; 2010.gad Kurzemes reion bija otrais augstkais nodarbintbas lmenis valst), bet viszemkais no-darbintbas lmenis bija Latgales reion (50,4%).

Dati 35. un 36. tabul nor-da dads nozars nodarbinto iedzvotju skaitu un patsvaru Latvij pdjos etros gados. 2011.gad, saldzinot ar iepriek-jo gadu, nodarbintbas strukt-ra bija saldzinoi maz mainjusies un nozaru pozcijas valst kopum nemainjs.

Nodarbinto skaita sadaljums pa nozarm plnoanas reionos 2011.gad redzams 37. tabul. Darba vietu nodroinanas zi Rgas reion nozmgk nozare bija tirdzniecba kop ar izmitin-anas un dinanas pakalpoju-miem (G, I), ar Vidzemes reion aj nozar bija vislielkais nodar-binto patsvars. Kurzemes reio-n lielkais nodarbinto skaits bija lauksaimniecbas, mesaimniec-bas un zivsaimniecbas nozar (A), bet Zemgales un Latgales reion visvairk darbavietu nodroinja rpniecbas un enertikas no-zare(B-E).

* CSP prrini pc tautas skaitanas datiem.

** CSP darbaspka izlases veida apsekojums.

* CSP darbaspka izlases veida apsekojums. ** CSP darbaspka izlases veida apsekojums, NACE 2 klasifikcija.

35. tabula. Nodarbinto iedzvotju sadaljums atbilstoi galvenajiem saimniecisks darbbas veidiem 2008.2011.gad,tkst. cilv.**.

36. tabula. Nodarbinto iedzvotju sadaljums atbilstoi galvenajiem saimniecisks darbbas veidiem 2008.2011.gad,% no kopj nodarbinto skaita**.

37. tabula. Nodarbinto iedzvotju sadaljums atbilstoi galvenajiem saimniecisks darbbas veidiem plnoanas reionos 2011.gad,% no kopj nodarbinto skaita**.

32. attls. Iedzvotju nodarbintbas lmenis plnoanas reionos 2011.gad*.

36

Nodarbintbas rdtjam pretjs ir darba mekltju skaits. Saska ar CSP darbaspka izlases veida apseko-juma datiem 2011.gad Latvij bija 176,4tkst. darba mekltju 15,4% no ekonomiski aktvajiem iedzvo-tjiem (vecum no 15 ldz 74 gadiem). Lielkais darba mekltju skaits bija Rgas reion (88,3tkst.), bet sal-dzinoi lielkais darba mekltju patsvars ekonomiski ak-tvo iedzvotju kopskait bija Latgales reion (17,8%; sk. 38. tabulu).

38. tabula. Darba mekltju skaits un patsvars ekonomiski aktvo iedzvotju kopskait plnoanas reionos 2011.gad*.

Saldzinjum ar iepriekjo gadu 2011.gad darba mekltju skaits valst samazinjs par 18,4%. Darba mekltju skaita samazinjums bija vrojams visos reio-nos: straujk tas notika Rgas reion (par 24,0%), bet vislnk Latgales reion (par 4,0%). Preciztie dati pc tautas skaitanas rezulttiem liecina, ka darba meklt-ju skaits ir mazks nek iepriek publictajos statistikas datos. Saska ar prriniem pc tautas skaitanas da-tiem Latvij 2011.gad bija 166,1tkst. darba mekltju, 51,2% no tiem Rgas reion (sk.39. tabulu).

39. tabula. Darba mekltju skaits vecum no 15 ldz 74 gadiem plnoanas reionos 2007.2011.gad,tkst. cilv.*.

Starp darba mekltjiem ir gan reistrtie, gan ne-reistrtie bezdarbnieki. Saska ar Nodarbintbas valsts aentras datiem 2011.gada beigs valst bija 130,3tkst. bezdarbnieku. Saldzinjum ar iepriekjo gadu bezdarbnieku skaits bija samazinjies par 19,8%, tau tas joprojm bija ievrojami augstks nek 2007.vai 2008.gad. 2012.gada pirmo mneu dati liecina par negatvas bezdarbnieku skaita palielinans tendences atgrieanos (sk. 40. tabulu un 33. attlu).

40. tabula. Bezdarbnieku skaits plnoanas reionos 2007.2011.gada beigs*.

33. attls. Bezdarbnieku skaits 2007.2011.gada beigs un 2012.gada 31.mart*.

Lielkais bezdarbnieku skaits 2011.gada beigs bija pc iedzvotju skaita izteikti lielkaj Rgas re-ion, tad sekoja Latgales reions. Saldzinoi ldzgs bija bezdarbnieku skaits Zemgales un Kurzemes re-ion, bet vismazkais bezdarbnieku skaits bija Vidze-mes reion, kur ar ir vismazkais iedzvotju skaits (sk.34.attlu).

34. attls. Bezdarbnieku skaits plnoanas reionos un to patsvars kopj bezdarbnieku skait valst 2011.gada beigs*.

Teritoriju saldzinjumam labk izmantojams bezdar-ba lmea rdtjs, ko aprina k bezdarbnieku skaitu pret darbspjas vecuma iedzvotju skaitu. Eurostat dati liecina, ka 2011.gad Latvij bija ceturtais augstkais (aiz

* CSP darbaspka izlases veida apsekojums. ** CSP prrini pc tautas skaitanas datiem.

* NVA dati.

37

Spnijas, Grieijas un Lietuvas) bezdarba lmenis Eiropas Savienb (2010.gad otrais augstkais aiz Spnijas; sk. 35. attlu).

Saska ar apriniem, kas veikti pc NVA un PMLP datiem, bezdarba lmenis Latvij 2012.gada skum bija 9,0% par 2,0 procentpunktiem mazks nek 2011.gada skum. Zemkais bezdarba lmenis bija Rgas reion 6,7%. Trijos reionos Kurzemes, Vidzemes un Zemgales reion 2012.gada skum bezdarba lmenis, saldzinot ar situciju pirms gada, bija nokrities zem 10% atzmes. Lai gan ar Latgales reion bezdarba lmenis samazinjies, tomr tas joprojm vr-tjams k augsts 2012.gada skum tas bija 15,2%

(sk. 41.tabulu, 36., 37. un 38. attlu). 36. attl uzska-tmi redzams, ka 2010.gada skum Latgales reion bezdarba lmenis bija palielinjies visvairk, atirb no prjiem etriem reioniem tas turpinja paaugstinties ar nkamaj gad, bet 2012.gada skum bezdarba lmea samazinjums bija vismazkais.

* Eurostat dati. ** Aprini pc NVA un PMLP datiem.

35. attls. Bezdarba lmenis Eiropas Savienbas dalbvalsts 2010. un 2011.gad*.

* Aprini pc NVA un PMLP datiem.

36. attls. Bezdarba lmea dinamika plnoanas reionos 2008.2012.gada skum**.

41. tabula. Bezdarba lmenis plnoanas reionos 2008.2012.gada skum,%*.

37. attls. Bezdarba lmenis plnoanas reionos 2012.gada skum*.

38

38. attls. Bezdarba lmea izmaias plnoanas reionos 2012.gada skum saldzinjum ar 2011.gada skumu*.

2011.gada beigs Latvij 57,4% no bezdarbniekiem bija sievietes. Saldzinoi zemkais sievieu bezdarbnieu patsvars bija Latgales reion 52,8%, bet Rgas reio-n tas sasniedza gandrz 60%. Saldzinjum ar iepriek-jo gadu visos plnoanas reionos sievieu patsvars bezdarbnieku vid palielinjs (sk. 42. tabulu).

42. tabula. Sievieu patsvars visu reistrto bezdarbnieku skait plnoanas reionos 2007.2011.gada beigs,%**.

Lai gan bezdarbs valst joprojm ir aktula prob-lma, aizvien vairk aktualizjas cita tendence kva-lificta darbaspka trkums. To apliecina pavaldbu pavrtjuma apsekojuma rezultti, kur sadaljum pa plnoanas reioniem apkopotas pavaldbu vadt-ju atbildes uz jautjumiem Vai pavaldb izjtams darbaspka trkums kopum?, Vai pavaldb izj-tams kvalificta darbaspka trkums? un Vai pa-valdb izjtams nekvalificta darbaspka trkums? (sk.43. tabulu).

2011.gada apsekojum 78,2% pavaldbu vadtju nordja, ka viu teritorij ir izjtams kvalificta darba-spka trkums saldzinoi visbiek du atbildi sniedza Vidzemes (88,5%), Kurzemes (85,0%) un Zemgales reiona (81,8%) pavaldbs. 8,6% pavaldbu vadtju atzmja ar teritorij izjtamu nekvalificta darbaspka trkumu visbiek di atbildts Kurzemes (15,0%) un Latgales reiona (14,3%) pavaldbs.

Darba samaksa un iedzvotju ienkuma nodoka iemumi

Pieejams darbavietas un nodarbintbas iespjas tie-i ietekm iedzvotju labkljbu. CSP dati par strdjoo mnea vidjo darba samaksu norda, ka t, saldzinot ar iepriekjo gadu, vidji Latvij 2011.gad palielinjs. 2011.gad mnea vidj bruto darba samaksa valst bija Ls 464, neto Ls 330. Tomr 2011.gad vidj neto darba samaksa, kas raksturo strdjoo rcb esoos l-dzekus, gan palielinjs, tau nesasniedza 2009.gada lmeni (sk. 44. un 45. tabulu).

Augstk mnea vidj darba samaksa 2011.gad bija Rgas reion (Ls 512 bruto, Ls 363 neto), bet prjos

reionos is rdtjs bija zemks par 23% un vairk. Kurzemes reion mn