r¥gas pa‰vald¥bas 2003. gada publiskais pÇrskats...r¥gas pa‰vald¥bas 2003. gada publiskais...

R¥gas pa‰vald¥bas2003. gada

publiskais pÇrskats



2

Saturs

R¥gas domes priek‰sïdïtÇja zi¿ojums 4

R¥gas domes Finan‰u departamenta direktora zi¿ojums 5

R¥gas domes struktra un funkcijas 6

R¥gas pilsïtas raksturojums un izaugsme 7

Vïsture un ÆeogrÇfiskais novietojums 7

Iedz¥votÇji 8

Pilsïtas ekonomiskais raksturojums 10

Izgl¥t¥ba un sports 11

SociÇlÇ pal¥dz¥ba un sociÇlie pakalpojumi 12

Dz¥vok∫u un komunÇlÇ saimniec¥ba, vides aizsardz¥ba 13

Kultra 14

Transports un sakari 15

Vesel¥bas aprpe 16

SabiedriskÇ kÇrt¥ba un dro‰¥ba 16

Pilsïtas att¥st¥bas plÇna ¥steno‰ana un sabiedr¥bas l¥dzdal¥ba pilsïtas plÇnojuma apsprie‰anÇ 17

PasÇkumi iedz¥votÇju informït¥bas veicinÇ‰anai un iesaist¥‰anai lïmumu apsprie‰anÇ 18

L¥dzdal¥ba starptautiskajos sadarb¥bas projektos 19

PasÇkumi pa‰vald¥bas iestÇÏu un uz¿ïmumu vad¥bas pilnveido‰anai 20

R¥gas pilsïtas ekonomiskÇ att¥st¥ba 22

Nozaru struktra 22

R¥gas pilsïtas finan‰u un budÏeta politika 25

Invest¥ciju raksturojums 27

Pilsïtas ¥pa‰uma raksturojums 29

R¥gas pa‰vald¥bas finan‰u pÇrskats 32

Revidentu zi¿ojums 32

Sa¥sinÇtais finan‰u pÇrskats 34

Naudas plsmas pÇrskats 35

PÇrskats par pamatbudÏeta ie¿ïmumiem un izdevumiem pïc uzkrÇ‰anas principa 35

PÇrskats par speciÇlÇ budÏeta ie¿ïmumiem un izdevumiem pïc uzkrÇ‰anas principa 36

Ilgtermi¿a finan‰u ieguld¥jumi 37

Aizdevumi radniec¥giem uz¿ïmumiem 38

Norï˙ini par pras¥bÇm 38

Naudas l¥dzek∫i 38

Kreditori 39

AtvasinÇtie l¥gumi 39

PÇrskats par pamatbudÏeta ie¿ïmumiem un izdevumiem pïc naudas plsmas principa 39

PÇrskats par speciÇlÇ budÏeta ie¿ïmumiem un izdevumiem pïc naudas plsmas principa 41

PÇrskats par ziedojumu un dÇvinÇjumu ie¿ïmumiem un izdevumiem pïc naudas plsmas principa 42

Finan‰u pÇrskata sastÇd¥‰anas nosac¥jumi 43

BudÏeta izpildes rezultÇti 2003. gadÇ 45

R¥gas pa‰vald¥bas 2004. gada budÏets 55

ISBN 97489-45-10

© R¥gas dome, 2004

PÇrskatÇ izmantotas fotogrÇfijas: © Leons Balodis, Andris Krievi¿‰ = no R¥gas domes publiskiem pasÇkumiem, IlmÇrs Znoti¿‰ – Diena, Raitis Puri¿‰ – Diena, Kristaps Kalns – Diena

R¥gas iedz¥votÇji ir

svar¥gÇkais pilsïtas

ekonomiskÇs, sociÇlÇs un

kultras att¥st¥bas

potenciÇls.

R¥gas pa‰vald¥bas 2003. gada publiskais pÇrskats

R¥gas pa‰vald¥bas 2003. gada publiskais pÇrskats sagatavots ar mïr˙isniegt vispus¥gu informÇciju par R¥gas pa‰vald¥bas paveikto pilsïtasekonomiskÇs un sociÇlÇs att¥st¥bas nodro‰inÇ‰anÇ.PÇrskats sniedz informÇciju par R¥gas pa‰vald¥bas finan‰u politiku unpilsïtas budÏetu, svar¥gÇkajÇm aktivitÇtïm pa‰vald¥bas funkciju izpildï.

·ajÇ dokumentÇ js atrad¥siet informÇciju par R¥gas pa‰reizïjoekonomisko situÇciju, pilsïtas saimniecisko potenciÇlu, daÏÇdu pilsïtasekonomikas nozaru att¥st¥bu. PÇrskatÇ aplkotas izmai¿as R¥gasiedz¥votÇju nodarbinÇt¥bas struktrÇ un tendences labklÇj¥bas jomÇ.

2003. gadÇ R¥gas pa‰vald¥ba uzsÇka ¥stenot ilgtermi¿a finan‰u stabilitÇtespolitiku, ievïrojami samazinot pilsïtas budÏeta defic¥tu un uzlabojotpiesaist¥to kred¥tresursu nosac¥jumus. ·¥s politikas mïr˙is ir jau tuvÇkajosgados sasniegt bezdefic¥ta budÏetu un pakÇpeniski samazinÇt pilsïtasparÇda apjomu, vienlaikus nodro‰inot nepiecie‰amos invest¥ciju resursuspa‰vald¥bas ekonomisko un sociÇlo programmu ¥steno‰anai.

Pïdïjo ãetru gadu laikÇ pa‰vald¥ba ir ¥stenojusi akt¥vu invest¥cijupolitiku, pilsïtas att¥st¥bÇ ieguldot vairÇk nekÇ 120 miljonus latu,uzlabojot pilsïtas infrastruktras kvalitÇti un nodro‰inot labvïl¥gusapstÇk∫us biznesa att¥st¥bai. ·ie ieguld¥jumi ir veicinÇju‰i pa‰mÇju unÇrvalstu investoru piesaisti pilsïtai – R¥gÇ ir ieguld¥ti vairÇk nekÇ 60%no visÇm Çrvalstu invest¥cijÇm LatvijÇ, ‰eit atrodas ap 85% nouz¿ïmumiem ar Çrvalstu kapitÇlu LatvijÇ.

·¥s ieguld¥jumu politikas rezultÇtÇ ir rad¥ts labs pamats tÇlÇkai invest¥cijupiesaistei no daÏÇdiem avotiem – valsts, pa‰mÇju un Çrvalstu privÇtÇsektora, izmantojot tÇs iespïjas, ko paver msu valsts iestÇ‰anÇsEiropas Savien¥bÇ.

R¥gas ekonomisko att¥st¥bu ‰obr¥d raksturo dinamiski izaugsmes tempi,pakalpojumu sektora, it ¥pa‰i bvniec¥bas, tirdzniec¥bas unkomercpakalpojumu jomas straujÇ att¥st¥ba. RezultÇtÇ ir palielinÇjusiesdarbaspïj¥go R¥gas iedz¥votÇju iespïja ie¿emt jaunas, labÇk apmaksÇtasdarba vietas un uzlabot savu materiÇlo situÇciju.

·¥s pozit¥vÇs norises nemazina pa‰vald¥bas ¥stenotÇs sociÇlÇs un mÇjok∫upolitikas noz¥mi. R¥gas pa‰vald¥ba ir iesaist¥jusies un turpinÇs iesaist¥tiesdz¥vok∫u problïmas risinÇ‰anÇ daÏÇdu sociÇlo slÇ¿u iedz¥votÇjiem,nododot ekspluatÇcijÇ jaunas dz¥vojamÇs mÇjas un att¥stot sociÇlÇspal¥dz¥bas sistïmu maznodro‰inÇtajiem.

2004. gadÇ par pa‰vald¥bas l¥dzek∫iem paredzïts nodot ekspluatÇcijÇvairÇk nekÇ 840 jaunu dz¥vok∫u, turpinot ‰o mÇjok∫u bvniec¥basprogrammu ar¥ turpmÇkajos gados.

2003. gadÇ ir pilnveidota pa‰vald¥bas saikne ar iedz¥votÇjiem tovajadz¥bu apzinÇ‰anÇ, pilsïtas att¥st¥bai btisko jautÇjumu apsprie‰anÇun kop¥gu att¥st¥bas virzienu noteik‰anÇ. IzstrÇdÇts un nodotsekspluatÇcijÇ R¥gas pa‰vald¥bas portÇls (www.riga.lv), veikta R¥gasdomes sniegto pakalpojumu uzlabo‰ana un elektronizÇcija.

Lai veicinÇtu R¥gas pa‰vald¥bas efekt¥vÇku darb¥bu, 2003. gadÇ tikauzsÇkta iek‰ïjÇ audita darb¥bas sistïmas veido‰ana ar mïr˙i veikt regulÇruiek‰ïjÇs kontroles sistïmas darb¥bas novïrtï‰anu un pilnveido‰anu R¥gasdomes struktrvien¥bÇs, iestÇdïs, uz¿ïmumos, uz¿ïmïjsabiedr¥bÇs,kapitÇlsabiedr¥bÇs un pa‰vald¥bas aÆentrÇs.

2004. gadÇ e-pilsïtas projekta ietvaros turpinÇsies darbs pie nÇkamopa‰vald¥bas pakalpojumu modernizÇcijas, t. sk. pakalpojumu grupas,kas saist¥ti ar pieteik‰anos uz pie¿em‰anu pie R¥gas domesamatpersonÇm un struktrvien¥bu speciÇlistiem, bvuzraudz¥baspakalpojumiem, centralizïti administrïjamiem pa‰vald¥bas pabalstiem.Notiks pa‰vald¥bas iek‰ïjo informÇcijas sistïmu izstrÇde unpilnveido‰ana, kas uzlabos institciju darbu un sniegto pakalpojumukvalitÇti. Paredzïts realizït datoru iepirkumu R¥gas skolÇm un skolupieslïg‰anu R¥gas domes vienotajam datort¥klam, tiks uzsÇkti pirmiepilotprojekti e-sabiedr¥bas izveidï.

R¥gas ekonomiskÇ att¥st¥ba pa‰vald¥bas ¥stenotÇs politikas ietvaros ar¥turpmÇk tiks saska¿ota ar cilvïkam draudz¥gas un mÇj¥gas pilsïtvidespras¥bÇm, nodro‰inot nepiecie‰amÇs sociÇlÇs un kultrvidesinfrastruktras att¥st¥bu, augstu apkÇrtïjÇs vides standartu ievïro‰anu.

±pa‰a noz¥me daÏÇdu pilsïtas att¥st¥bas virzienu koordinï‰anÇ irtopo‰ajam R¥gas pilsïtas att¥st¥bas plÇnam 2006.–2018. gadam, kuraizstrÇdÇ‰anÇ un apsprie‰anÇ pla‰i paredzïts iesaist¥t r¥dziniekus.

Pa‰vald¥ba ar¥ turpmÇk strÇdÇs, lai nodro‰inÇtu stabilu pamatuekonomiskajÇm, sociÇlajÇm un kultras aktivitÇtïm msu pilsïtÇ,¥stenos akt¥vu sociÇlo, mÇjok∫u un izgl¥t¥bas politiku visu R¥gas iedz¥votÇjuinteresïs.

Ceru, ka msu kopïjÇ darba rezultÇtÇ R¥ga nostiprinÇs tai rakstur¥gosaimnieciskÇ un humanitÇrÇ centra lomu LatvijÇ un visÇ Baltijas reÆionÇ.

R¥gas domes priek‰sïdïtÇja zi¿ojums

4

Gundars BojÇrs,R¥gas domes priek‰sïdïtÇjs

R¥gas domes Finan‰u departamenta direktora zi¿ojums

5


2003. gadÇ R¥gas pa‰vald¥bas finan‰u jomÇ notika pÇreja no ¥stermi¿apolitikas uz ilgtermi¿a pieeju budÏeta un resursu piesaistes jomÇ.

Pilsïtas budÏeta defic¥ts, kas iepriek‰ïjos gados bija sasniedzis 15% l¥menino budÏeta ie¿ïmumiem, 2003. gadÇ samazinÇjÇs l¥dz 5% l¥menim. Atbilsto‰iilgtermi¿a budÏeta stabilizÇcijas programmas nosac¥jumiem tika izstrÇdÇtsun apstiprinÇts 2004. gada budÏets, kas nodro‰ina uzturï‰anas izdevumunepiecie‰amo pieaugumu un budÏeta defic¥ta tÇlÇku samazinÇ‰anu l¥dz 4%no budÏeta ie¿ïmumiem.

Veicot iepriek‰ïjos gados rad¥to 51 miljona latu ¥stermi¿a parÇdsaist¥bupÇrkreditï‰anu, piesaistot ilgtermi¿a kred¥ta resursus ar izdev¥gÇkiemnosac¥jumiem, panÇkts kred¥ta apkalpo‰anas izdevumu samazinÇjums unbudÏeta l¥dzek∫u ikgadïjs ietaup¥jums ap 2,7 miljonu latu apjomÇ.

R¥gas domes finan‰u politika 2003. gadÇ bija vïrsta uz stabilu pilsïtasekonomiskÇs un sociÇlÇs att¥st¥bas tempu nodro‰inÇ‰anu, nepiecie‰amopilsïtas infrastruktras uzturï‰anas un att¥st¥bas izdevumu finansï‰anu,finan‰u resursu sadales optimizÇciju. R¥gas domes finan‰u politiku ¥stenoR¥gas domes Finan‰u komiteja, R¥gas domes Finan‰u departaments, kÇ ar¥pÇrïjo departamentu un pa‰vald¥bas iestÇÏu finan‰u speciÇlisti.

Saska¿Ç ar nolikumu R¥gas domes Finan‰u departaments veic ‰Çdas R¥gaspa‰vald¥bas finan‰u vad¥bas funkcijas:

• izstrÇdÇ R¥gas pilsïtas budÏeta projektu;• veic nodok∫u administrï‰anu;• veic nepiecie‰amos administrat¥vos pasÇkumus R¥gas pilsïtas budÏeta

izpildes procesa un ie¿ïmumu un izdevumu uzskaites nodro‰inÇ‰anai;• nodro‰ina nepiecie‰amo finan‰u resursu piesaisti R¥gas pilsïtas

budÏeta finansï‰anai;• kontrolï finan‰u discipl¥nu un R¥gas pilsïtas budÏeta l¥dzek∫u izlietojumu;• apkopo un analizï R¥gas domes invest¥ciju un finan‰u politikas rezultÇtus;• R¥gas domes Finan‰u departamenta struktrvien¥ba – R¥gas domes

Norï˙inu kase – nodro‰ina pa‰vald¥bas iestÇdes, uz¿ïmumus un uz¿ïmïjsabiedr¥bas ar kred¥tresursiem un realizï naudas l¥dzek∫u uzskaitiun kontroli.

Lai nodro‰inÇtu efekt¥vÇku Finan‰u departamenta darbu pilsïtas finan‰ustabilizÇcijas politikas ¥steno‰anÇ, 2003. gadÇ Finan‰u departamentÇ tikaveikti vairÇki organizatoriski pasÇkumi. Tika veikta ar¥ struktrvien¥buoptimizÇcija ar mïr˙i nodro‰inÇt motivïtu un mïr˙tiec¥gu departamentaizpildu aparÇta darbu pilsïtas finan‰u politikas ¥steno‰anÇ.

Lai panÇktu vienotu pieeju pa‰vald¥bas nodok∫u un nodevu administrï‰anasjomÇ, tika reorganizïta Nodok∫u pÇrvalde un Nodok∫u piedzi¿as pÇrvalde,to vietÇ izveidojot Pa‰vald¥bas ie¿ïmumu pÇrvaldi. Finan‰u departamentarajonu (priek‰pilsïtu) finan‰u noda∫as tika pÇrveidotas par nodok∫u maksÇtÇjuapkalpo‰anas centriem, kuros nodok∫u maksÇtÇji var sa¿emt kvalificïtuspeciÇlistu konsultÇcijas un informÇciju pa‰vald¥bas administrïjamonodok∫u jomÇ.

Tika rad¥tas papildu ïrt¥bas nodok∫u maksÇjumu veik‰anas jomÇ, piemïram,nekustamÇ ¥pa‰uma nodok∫a maksÇtÇjiem – fiziskÇm personÇm, kuras irnoslïgu‰as l¥gumu par bankas attÇlinÇto pakalpojumu lieto‰anu ara/s „Hansabanka”, ir iespïja veikt maksÇjumus, izmantojot Internetbanku.

Lai ierobeÏotu dar¥jumus ar skaidro naudu priek‰pilsïtu (rajonu) izpilddirekcijukasïs, tiek strÇdÇts pie nekustamÇ ¥pa‰uma nodok∫a iekasï‰anas funkcijunodo‰anas Çrïjam pakalpojuma sniedzïjam. Pie¿emot maksÇjumus nomaksÇtÇjiem, netiks iekasïta komisijas nauda, bet Finan‰u departamentspakalpojuma sniedzïjam samaksÇs noteiktu summu par katru pie¿emtomaksÇjumu.

Departaments ir izstrÇdÇjis „Finan‰u uzskaites un vad¥bas koncepciju”, kasapstiprinÇta R¥gas domes Finan‰u komitejÇ. Ir izstrÇdÇta R¥gas pa‰vald¥basvienotas grÇmatved¥bas sistïma, kas ar R¥gas domes InformÇcijas tehnoloÆijucentra l¥dzdarb¥bu tiek ieviesta domes strukturvien¥bÇs.

2004. gadÇ Finan‰u departaments turpina ilgtermi¿a finan‰u stabilizÇcijaspolitikas ¥steno‰anu, pilnveidojot finan‰u un budÏeta vad¥bu, veicotnepiecie‰amÇs izmai¿as finan‰u plÇno‰anas un uzskaites sistïmÇ, lainodro‰inÇtu R¥gas domes, tÇs struktrvien¥bu un pa‰vald¥bas uz¿ïmumufinan‰u sistïmas konsolidÇciju.

Pilnveidojot finan‰u resursu vad¥bu, tiks uzlabota piesaist¥to finan‰u resursustruktra, paaugstinÇts to nodro‰inÇjums pret valtas un procentu likmjuriskiem, kÇ ar¥ uzlabota naudas plsmas vad¥ba.

Departaments strÇdÇs, lai papla‰inÇtu invest¥ciju finansï‰anas avotus, ievie‰otEiropas Savien¥bas fondu naudas l¥dzfinansï‰anas sistïmu invest¥ciju projektu¥steno‰anai, kÇ ar¥ valsts un privÇtÇs partner¥bas principa izmanto‰anupa‰vald¥bas invest¥ciju politikas ¥steno‰anÇ.

Tiks uzlabota informÇcijas apmai¿a un sadarb¥ba ar kred¥treitinga aÆentrÇm,lai panÇktu R¥gas pilsïtas novïrtïjuma uzlabo‰anu. 2004. gada laikÇ Finan‰udepartamentÇ tiks izstrÇdÇta un ieviesta kvalitÇtes vad¥bas sistïma.

Finan‰u departamenta darb¥bas mïr˙is ir tuvÇko gadu laikÇ panÇkt R¥gaspilsïtas budÏeta sabalansï‰anu un pilsïtas parÇdsaist¥bu apjomasamazinÇ‰anu, nodro‰inot stabilu pamatu R¥gas pilsïtas pa‰vald¥bas funkcijuizpildei ekonomiskajÇ un sociÇlajÇ jomÇ.

Ceru, ka R¥gas pa‰vald¥bas 2003. gada publiskais pÇrskats sniedz aptvero‰uinformÇciju par R¥gas pa‰vald¥bas finan‰u darb¥bas rezultÇtiem un ∫ausnovïrtït pilsïtas turpmÇko att¥st¥bu finan‰u jomÇ.

K. Kavacs,R¥gas domes Finan‰u departamenta direktors

R¥gas domes struktra un funkcijas

6

2003. gada novembr¥ tika atklÇta jaunÇ R¥gas domes ïka

R¥gas domi veido 60 deputÇti, kas tiek ievïlïti uz ãetriem gadiem.R¥gas domes darb¥bu nodro‰ina domes priek‰sïdïtÇjs, domespriek‰sïdïtÇja vietnieki, domes prezidijs, R¥gas pilsïtas izpilddirektors,R¥gas rajonu un priek‰pilsïtu izpilddirektori, kÇ ar¥ pa‰vald¥bas iestÇÏuun uz¿ïmumu darbinieki saska¿Ç ar pa‰vald¥bas pÇrvaldes struktru.R¥gas domes deputÇti darbojas desmit komitejÇs: Finan‰u komitejÇ,Izgl¥t¥bas, jaunatnes lietu un sporta komitejÇ, KomunÇlo un dz¥vok∫ujautÇjumu komitejÇ, Dro‰¥bas un kÇrt¥bas jautÇjumu komitejÇ, Kultras,mÇkslas un reliÆijas lietu komitejÇ, Pilsïtas att¥st¥bas komitejÇ, Pilsïtas¥pa‰uma un privatizÇcijas lietu komitejÇ, Satiksmes un transporta lietukomitejÇ, SociÇlo jautÇjumu komitejÇ, Vides komitejÇ.

R¥gas pa‰vald¥bas funkcijas realizï R¥gas domes departamenti: Finan‰udepartaments, Izgl¥t¥bas, jaunatnes un sporta departaments, ±pa‰umadepartaments, KomunÇlais departaments, LabklÇj¥bas departaments,Pilsïtas att¥st¥bas departaments, Satiksmes departaments, Videsdepartaments, kÇ ar¥ pÇrvaldes, iestÇdes, uz¿ïmumi unuz¿ïmïjsabiedr¥bas, centri un aÆentras.

R¥gas domes struktrvien¥bÇs, iestÇdïs, uz¿ïmumos, uz¿ïmïjsabiedr¥bÇs,kapitÇlsabiedr¥bÇs un pa‰vald¥bas aÆentrÇs iek‰ïjÇs kontroles sistïmasnovïrtï‰anu un iek‰ïjÇ audita darb¥bas koordinÇciju veic R¥gas domesAudita un rev¥zijas pÇrvalde.

R¥gas domes galvenÇs funkcijas ir:

• organizït iedz¥votÇjiem komunÇlos pakalpojumus;• gÇdÇt par R¥gas pilsïtas administrat¥vÇs teritorijas labiekÇrto‰anu un

sanitÇro t¥r¥bu;• noteikt kÇrt¥bu, kÇdÇ izmantojami publiskÇ lieto‰anÇ eso‰ie meÏi un

de¿i;• gÇdÇt par iedz¥votÇjiem noteikto ties¥bu nodro‰inÇ‰anu pamatizgl¥t¥bas

un vispÇrïjÇs vidïjÇs izgl¥t¥bas ieg‰anÇ, pirmsskolas vecuma bïrnunodro‰inÇ‰ana ar vietÇm mÇc¥bu un audzinÇ‰anas iestÇdïs;

• rpïties par kultru un sekmït tradicionÇlo kultras vïrt¥bu saglabÇ‰anuun tautas jaunrades att¥st¥bu;

• nodro‰inÇt vesel¥bas aprpes pieejam¥bu, kÇ ar¥ veicinÇt iedz¥votÇjuvesel¥gu dz¥vesveidu;

• nodro‰inÇt iedz¥votÇjiem sociÇlo pal¥dz¥bu;• sniegt pal¥dz¥bu iedz¥votÇjiem dz¥vok∫a jautÇjumu risinÇ‰anÇ;• sekmït uz¿ïmïjdarb¥bu R¥gas pilsïtas administrat¥vajÇ teritorijÇ,

rpïties par bezdarba samazinÇ‰anu;• gÇdÇt par sabiedrisko kÇrt¥bu;• saska¿Ç ar R¥gas pilsïtas administrat¥vÇs teritorijas plÇnojumu noteikt

zemes izmanto‰anas un apbves kÇrt¥bu;• pÇrzinÇt bvniec¥bu R¥gas pilsïtas administrat¥vajÇ teritorijÇ;• organizït sabiedriskÇ transporta pakalpojumus.

R¥gas pilsïtas raksturojums un izaugsme


7

Vïsture un ÆeogrÇfiskais novietojums

R¥gai ir sena un interesanta vïsture. Jau pirms aptuveni diviem gadutksto‰iem ‰ajÇ vietÇ atradu‰Çs l¥bie‰u, zemga∫u un latga∫u apmetnes, ‰eitarvien apmetu‰ies tirgotÇji, kas pa Z¥da ce∫u devÇs no Eiropas uz Åziju.

Livonijas Indri˙a hronikÇ R¥ga pirmo reizi minïta 1198. gadÇ, bet par R¥gasdibinÇ‰anas gadu uzskatÇms 1201. gads, kad vÇcu krustne‰u b¥skaps AlbertsBukshÇvïdens izvïlïjÇs R¥gu par b¥skapijas centru.

Pilsïta strauji att¥st¥jÇs, un tÇs labklÇj¥bas pamatu vienmïr veidojusitirdzniec¥ba. XVI gadsimtÇ R¥ga k∫uva par noz¥m¥gu Hanzas savien¥baspilsïtu un amatniec¥bas centru.

R¥ga vienmïr ir bijusi vïstures notikumu krustpunktÇ. TÇ ir bijusi Polijas =Lietuvas valsts un Zviedrijas valsts varÇ, to ir iekarojis Pïteris I unapdraudïjis Napoleons. Zviedru perioda laikÇ R¥ga k∫uva par otro pilsïtuZviedrijÇ, bet XIX gs. otrajÇ pusï – par vienu no noz¥m¥gÇkÇm pilsïtÇmKrievijÇ.

Latvijas valstiskÇs neatkar¥bas sÇkums datïjams ar 1918. gada 18. novembri,kad Latvija tiek pasludinÇta par neatkar¥gu valsti. 1940. gadÇ Latviju okupïpadomju armija, OtrÇ pasaules kara laikÇ Latvija ir vÇcu okupÇcijas varÇ,bet 1945. gadÇ to atkal okupï padomju armija. 1991. gadÇ Latvija no jaunatiek pasludinÇta par br¥vu demokrÇtisku valsti.

Latvijas galvaspilsïta R¥ga vienmïr ir bijusi galvenÇ Baltijas valstu metropole.Baltijas valstis atrodas pa‰Ç Eiropas ÆeogrÇfiskajÇ centrÇ. Latvija ir vienano trim Baltijas valst¥m, bet tÇs galvaspilsïta R¥ga – reÆiona lielÇkÇ uncentrÇlÇ pilsïta.

R¥ga ir uzbvïta abpus Daugavai pie tÇs ietekas R¥gas jras l¥c¥ un ir valsts

ekonomiskÇs, saimnieciskÇs un kultras dz¥ves centrs. R¥ga ir LatvijaslielÇkÇ pilsïta, kurÇ dz¥vo vairÇk nekÇ tre‰da∫a Latvijas iedz¥votÇju, kurÇtiek raÏota vairÇk nekÇ puse no Latvijas nacionÇlÇ kopprodukta un kurÇtiek uzkrÇti gandr¥z visi valsts finan‰u resursi. R¥gÇ atrodas valsts unpÇrvaldes iestÇdes, lielÇkÇ da∫a Latvijas augstskolu un viena no lielÇkajÇmostÇm Baltijas jrÇ.

R¥gas izdev¥gais ÆeogrÇfiskais izvietojums sekmï tÇs straujo ekonomiskoatt¥st¥bu. GalvenÇs tautsaimniec¥bas nozares ir tranz¥ts, finanses, enerÆïtika,tirdzniec¥ba, pÇrtikas rpniec¥ba, koksnes izstrÇdÇjumu raÏo‰ana, izdevniec¥budarb¥ba, mïbe∫u rpniec¥ba un metÇlizstrÇdÇjumu raÏo‰ana.

Pïdïjos gados strauji pieaugusi R¥gas kÇ transporta mezgla noz¥me.Ievïrojami pieaugu‰i pasaÏieru pÇrvadÇjumi ar avio un prÇmju satiksmi.2003. gadÇ R¥gas pasaÏieru osta apkalpojusi 278,0 tkst. pasaÏieru.PalielinÇjies ar¥ kravu apgroz¥jums R¥gas ostÇ, sasniedzot 21,7 milj. tonnu2003. gadÇ. R¥gas br¥vosta pïc pÇrkrauto kravu apjoma ir piektÇ lielÇkÇosta Baltijas jras austrumu piekrastï un otra lielÇkÇ Latvijas osta.

R¥ga ir Latvijas trisma centrs ar augstvïrt¥giem pilsïtbvniec¥bas, arhitektras,mÇkslas un vïstures pieminek∫iem. Gadsimtu gaitÇ R¥ga ir izveidojusiespar vienu no skaistÇkajÇm Eiropas pilsïtÇm, kas 2001. gadÇ nosvinïja savu800. dzim‰anas dienu. Viena no R¥gas rakstur¥gÇkajÇm iez¥mïm ir Vecr¥gassiluets un pati Vecr¥ga, kurÇ saglabÇju‰ies nami no XIII gadsimta. PasaulïR¥ga paz¥stama kÇ jgendstila galvaspilsïta. XIX un XX gadsimta mijasjgendstils visÇ savÇ krÇ‰¿ajÇ daudzveid¥bÇ atklÇjas R¥gas centrÇ. TassaglabÇjies kop‰ laikiem, kad R¥ga kÇ lielÇkÇ Krievijas osta bija noz¥m¥gstranz¥tpunkts ce∫Ç no Austrumiem uz Rietumiem un ar¥ viena no bagÇtÇkajÇmpilsïtÇm EiropÇ. 1997. gadÇ R¥gas vïsturiskais centrs kopÇ ar jgendstilamantojumu iek∫auts UNESCO Pasaules kultras mantojuma sarakstÇ.

R¥ga ir uzbvïta abpus Daugavai

8


Iedz¥votÇji

R¥gas iedz¥votÇji ir galvenais pilsïtas ekonomiskÇs, sociÇlÇs un kultrasatt¥st¥bas potenciÇls. No r¥dzinieku skaita, struktras un izgl¥t¥bas l¥me¿air atkar¥ga pilsïtas att¥st¥ba un nÇkotne.

Iedz¥votÇju skaits

2003. gada sÇkumÇ R¥gÇ dz¥voja 739 tksto‰i iedz¥votÇju, kas veido ap32% no Latvijas iedz¥votÇju skaita. Kop‰ 90. gadu sÇkuma R¥gas iedz¥votÇjuskaits ir samazinÇjies par 170 tksto‰iem, taãu pïdïjos gados vïrojamasdemogrÇfiskÇs situÇcijas izmai¿as, samazinoties migrÇcijas negat¥vajamsaldo un uzlabojoties dzimst¥bas rÇd¥tÇjiem.

Iedz¥votÇju skaits R¥gÇ

Etniskais sastÇvs

R¥ga jau izsenis ir bijusi daudznacionÇla pilsïta. XX gadsimtÇ pamatnÇcijasiedz¥votÇju ¥patsvars r¥dzinieku kopskaitÇ ir svÇrst¥jies no gandr¥z vaidivÇm tre‰da∫Çm 1935. gadÇ l¥dz mazliet vairÇk par tre‰da∫u 1989. gadÇ.Pïdïjos gados latvie‰u ¥patsvars pilsïtas iedz¥votÇju skaitÇ pakÇpeniskipieaug, tomïr R¥ga joprojÇm saglabÇ etniski daudzveid¥gas pilsïtasstatusu.

Izgl¥t¥bas l¥menis

R¥gas iedz¥votÇju izgl¥t¥bas l¥menis ir ievïrojami augstÇks nekÇ valst¥vidïji. 19% no R¥gas iedz¥votÇjiem 2000. gadÇ (pïc tautas skait¥‰anasdatiem) bija augstÇkÇ izgl¥t¥ba. Valst¥ kopumÇ ‰¥s izgl¥t¥bas grupas¥patsvars bija 13%. Kop‰ 1990. gada, samazinoties vispÇrizgl¥tojo‰o unprofesionÇlo mÇc¥bu iestÇÏu audzïk¿u skaitam R¥gas pilsïtÇ, augstskoluun koledÏu studentu skaits ir palielinÇjies 2,7 reizes.

NodarbinÇt¥ba

R¥gÇ daÏÇdÇs ekonomiskajÇs, kultras un valsts pÇrvaldes jomÇs irnodarbinÇti vairÇk nekÇ 350 tksto‰i cilvïku, kas sastÇda 40% no LatvijaskopïjÇ nodarbinÇto skaita. R¥gÇ darba vietu ir atradu‰i ar¥ daudzi citu valstsreÆionu iedz¥votÇji. Kop‰ 2000. gada pilsïtas saimniec¥bÇ vïrojams relat¥vistrauj‰ nodarbinÇto skaita pieaugums. PïdïjÇ gada laikÇ strÇdÇjo‰o skaitsR¥gÇ palielinÇjÇs par 6500 cilvïkiem.

NodarbinÇt¥bas struktras izmai¿u anal¥ze parÇda, ka 2003. gadÇ R¥gÇsamazinÇjies strÇdÇjo‰o ¥patsvars rpniec¥bas, transporta un publiskÇsektora (izgl¥t¥bÇ, vesel¥bas aprpï un valsts pÇrvaldï) nozarïs, betpalielinÇjies bvniec¥bas, tirdzniec¥bas un komercpakalpojumu nozarïs.68% nodarbinÇto R¥gÇ strÇdÇ privÇtajÇ sektorÇ, kas ir augstÇkais rÇd¥tÇjsvalst¥ un ievïrojami pÇrsniedz vidïjo – 61,5%.

Bezdarbs

R¥gas ekonomikas dinamiskÇ un daudzpus¥gÇ att¥st¥ba piedÇvÇ cilvïkiempla‰Çkas darba iespïjas daÏÇdÇs jomÇs, l¥dz ar to pilsïtÇ saglabÇjasievïrojami zemÇks bezdarba l¥menis nekÇ valst¥ vidïji. Bezdarbs R¥gaspilsïtÇ 2003. gada beigÇs sastÇd¥ja 4,4%, kas ir apmïram uz pusi zemÇksrÇd¥tÇjs nekÇ vidïji valst¥. SamazinÇs ar¥ bezdarbnieku skaita absoltierÇd¥tÇji R¥gÇ. 90. gadu beigÇs pilsïtÇ ik gadus bija 23 000 bezdarbnieku,bet ‰obr¥d to skaits ir sarucis zem 17 000. R¥gÇ ir relat¥vi zems ilgsto‰obezdarbnieku (virs viena gada) rÇd¥tÇjs – 6,8% no visiem bezdarbniekiem2003. gada sÇkumÇ, kamïr valst¥ kopumÇ ‰is rÇd¥tÇjs ir 26%.

R¥gas iedz¥votÇju etniskais sastÇvs

Latvie‰i 42%Krievi 43%Baltkrievi 5%Ukrai¿i 4%Citas taut¥bas 6%

NodarbinÇto struktra R¥gÇ

1 Rpniec¥ba2 Bvniec¥ba3 Tirdzniec¥ba

4 Transports5 Finanses6 Komercpakalpojumi

7 Valsts pÇrvalde8 Izgl¥t¥ba9 Vesel¥bas aizsardz¥ba

0

5

10

15

20

25

1 2 3 4 5 6 7 8 9

19962003

tkst. cilvïku

500

550

600

650

700

750

800

850

900

950

1000

1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003

Izmantoti LR CentrÇlÇs statistikas pÇrvaldes dati

NodarbinÇto skaits R¥gÇ

1996 1997 1998 1999 2000 2001300

310

320

330340

350

360

tkst. cilvïku

2002 2003

0%

2%

4%

6%

8%

10%Bezdarba l¥menis R¥gÇ un LatvijÇ

1996 1997 2002 2003200120001998 1999

R¥gÇ LatvijÇ

9



Darba samaksa

VidïjÇs darba samaksas pieaugums R¥gÇ kop‰ 90. gadu vidus ir bijisnedaudz straujÇks nekÇ valst¥ kopumÇ – strÇdÇjo‰ie R¥gÇ sa¿em vidïjipar 14% lielÇku algu. Tas izskaidrojams ar to, ka R¥gÇ strÇdÇjo‰ie iesaist¥tiaugstraÏ¥gÇkÇs ekonomiskajÇs aktivitÇtïs.

Darba raÏ¥gums pilsïtÇ pÇrsniedz valsts vidïjo rÇd¥tÇju par vairÇk nekÇ40%, bet komercpakalpojumu, finan‰u, tirdzniec¥bas un bvniec¥basjomÇ – pat vairÇk nekÇ par 50%.

Pensijas

At‰˙ir¥bÇ no strÇdÇjo‰o darba samaksas vidïjais pensiju l¥menis R¥gÇun LatvijÇ btiski neat‰˙iras. Tomïr ir paredzams, ka l¥dz ar pakÇpeniskupensiju sistïmas att¥st¥bu at‰˙ir¥bas R¥gas un pÇrïjÇs LatvijasstrÇdÇjo‰o darba samaksÇ pakÇpeniski atspogu∫osies ar¥ pensiju l¥me¿uat‰˙ir¥bÇ.

0

10

20

30

40

50

Vecuma pensiju vidïjais apmïrs R¥gÇ un LatvijÇ

1996 1997 2002 2003200120001998 1999

R¥gÇ LatvijÇ

60

70

lati

R¥gÇ dz¥vo 32% no visiem Latvijas iedz¥votÇjiem

StrÇdÇjo‰o vidïjÇ bruto darba samaksa R¥gÇ un LatvijÇ

2001 2002 20037090

110130150170190210

lati

1996 1997 1998 1999

R¥gÇ LatvijÇ

10


Iedz¥votÇju skaits 32

NodarbinÇto skaits 40

Rpniec¥bas produkcija 49

Nefinan‰u invest¥cijas 50

PievienotÇ vïrt¥ba 54

Ekonomiski akt¥vie uz¿ïmumi 55

Årvalstu invest¥cijas 60

Bvdarbu apjoms 69

Uz¿ïmumos izmantoto datoru skaits 77KompÇnijas ar Çrvalstu kapitÇla l¥dzdal¥bu 85

R¥gas ¥patsvars Latvijas ekonomikÇ (procentos)

Pilsïtas ekonomiskais raksturojums

R¥gas ekonomiskÇ potenciÇla ¥patsvars Latvijas ekonomikÇ ir ievïrojamilielÇks, sal¥dzinot ar R¥gas iedz¥votÇju skaita ¥patsvaru valst¥. It ¥pa‰i tasvïrojams Çrvalstu invest¥ciju un uz¿ïmïjdarb¥bas jomÇs.

Kop‰ 90. gadu vidus R¥ga palielinÇjusi savu ietekmi valsts ekonomikÇ,pastiprinÇti att¥stot komercpakalpojumu, tirdzniec¥bas, transporta unsakaru jomas. Iek‰zemes kopprodukts uz vienu iedz¥votÇju R¥gÇ pÇrsniedzpÇrïjÇs Latvijas da∫as vidïjo rÇd¥tÇju 2,5 reizes.

R¥gas lielÇkÇs rpniec¥bas nozares ‰obr¥d ir elektroenerÆijas raÏo‰ana,gÇzes un dens apgÇde, pÇrtikas rpniec¥ba un kokmateriÇlu raÏo‰ana.Pïdïjos gados pilsïtas rpniec¥bas produkcija palielinÇs par 13%–14%gadÇ. Att¥st¥ba vïrojama ar¥ citÇs rpniec¥bas apak‰nozarïs, piemïram,ma‰¥nbves nozaru grupÇ.

Att¥stoties tirdzniec¥bas infrastruktrai, palielinoties lielveikalu skaitamun tirdzniec¥bas plat¥bÇm pÇrsniedzot miljonu kvadrÇtmetru, R¥gÇ straujipieaudzis tirdzniec¥bas pakalpojumu apjoms. Vairumtirdzniec¥basapgroz¥jums R¥gÇ ‰obr¥d sastÇda vairÇk nekÇ 4/5 no valsts apgroz¥juma,mazumtirdzniec¥bas – vairÇk nekÇ 2/3. Tas liecina, ka R¥ga sniedztirdzniec¥bas pakalpojumus ne tikai pilsïtas iedz¥votÇjiem un uz¿ïmumiem,bet ar¥ lielai da∫ai citu valsts reÆionu klientu un pilsïtas viesu.

Transporta jomÇ strauji un dinamiski att¥stÇs R¥gas osta, pïdïjos gados

palielinot kravu apgroz¥jumu par 20% gadÇ un sasniedzot 40% no kopïjÇLatvijas ostu apgroz¥juma. Turpinoties ‰Çdai att¥st¥bai, jau tuvÇkajosgados R¥ga var k∫t par lielÇko Latvijas ostu. Kop‰ 2001. gada irpalielinÇjusies ar¥ pasaÏieru apgroz¥ba R¥gas ostÇ. ±pa‰i strauj‰ pieaugumsbija vïrojams 2003. gadÇ, pasaÏieru apgroz¥bai R¥gas ostÇ sasniedzot278 tksto‰us cilvïku.

PalielinÇs pasaÏieru un kravu apgroz¥ba R¥gas lidostÇ, pilsïtai att¥stotsavas multimodÇlÇ transporta mezgla priek‰roc¥bas.

Uzlabojoties transporta sakariem ar R¥gu, palielinÇs pilsïtu apciemojo‰otristu skaits, viesn¥cÇs un citÇs tristu m¥tnïs apkalpoto cilvïku skaitamsasniedzot 340 tksto‰us cilvïku gadÇ. Pïdïjo piecu gadu laikÇ viesn¥cuskaits R¥gas pilsïtÇ ir palielinÇjies par 50%.

Tomïr visstraujÇk pieaugo‰ais R¥gas ekonomikas sektors irkomercpakalpojumu joma, kuras ¥patsvars pilsïtas saimniec¥bÇ ir sasniedzis16,5% un turpina palielinÇties. ·ajÇ jomÇ ietilpst gan strauji augo‰ienekustamÇ ¥pa‰uma pakalpojumi, gan daÏÇdas biznesa konsultÇcijas undatorpakalpojumi. ·ajÇ jomÇ pilsïtÇ ik gadus tiek rad¥ta pievienotÇvïrt¥ba vairÇk nekÇ 400 miljonu latu apmïrÇ.

R¥gas straujÇ ekonomiskÇ att¥st¥ba, kas pïc Latvijas iestÇ‰anÇs EiropasSavien¥bÇ iegs jaunas iespïjas, veido pamatu r¥dzinieku materiÇlÇslabklÇj¥bas tÇlÇkam pieaugumam, pilsïtvides un sociÇlÇs situÇcijasuzlabojumiem.

R¥gas ekonomikas nozaru pievienotÇ vïrt¥ba 2003. gadÇ (procentos)*

Tirdzniec¥ba 21,1%Komercpakalpojumi 16,5%Transports 15,8%Rpniec¥ba 12,9%Bvniec¥ba 7,5%Finanses 6,8%PÇrvaldes institcijas 4,9%Izgl¥t¥ba 3,7%Vesel¥bas aizsardz¥ba 1,7%PÇrïjÇs 9,1%

* novïrtïjums


11



R¥gas vispÇrïjÇs izgl¥t¥bas iestÇÏu raksturojums 2003. gadÇ

Pirmsskolas 146, 21 040 2778no tÇm 135 vispÇrïjÇ tipa,11 speciÇlÇ tipa

VispÇrizgl¥tojo‰Çs skolas 147, 93 696 8282no tÇm 13 sÇkumskolas,25 pamatskolas, 109 vidusskolas

Intere‰u un sporta izgl¥t¥bas iestÇdes 34 198 93917 intere‰u izgl¥t¥bas iestÇdes,15 sporta izgl¥t¥bas iestÇdes

Audzïk¿u skaits

Pedagogu skaits

Izgl¥t¥ba un sports

Izgl¥t¥bas nozarei galvaspilsïtÇ tiek pie‰˙irts vislielÇkais finansïjuma apjoms.2003. gadÇ izgl¥t¥bai tika pie‰˙irti 83,5 miljoni latu. Uz katru r¥dzinieku R¥gasbudÏeta izdevumi izgl¥t¥bai 2003. gadÇ sastÇd¥ja 114 latus.

LielÇkÇ da∫a no izgl¥t¥bas nozarei atvïlïtajiem l¥dzek∫iem – 47,5 miljonilatu (57% no finansïjuma izgl¥t¥bai) – tika izmantoti vispÇrïjÇs izgl¥t¥basfinansï‰anai: sÇkumskolÇm, pamatskolÇm un vidusskolÇm.

R¥gÇ 2002./2003. mÇc¥bu gadÇ darbojÇs 30 augstskolas (vairÇk nekÇ4/5 no visas Latvijas augstÇkajÇm mÇc¥bu iestÇdïm), kurÇs mÇc¥jÇs93 300 studentu (78% no Latvijas studentu skaita). Pïdïjo 7 gadu laikÇR¥gÇ studïjo‰o skaits ir palielinÇjies divas reizes.

2003. gadÇ invest¥cijÇm izgl¥t¥bas nozarï izlietoti 7,6 miljoni latu.

øemot vïrÇ izgl¥t¥bas iestÇÏu ïku nolietojumu, pïdïjos gados plÇnveidÇtiek veikti rekonstrukcijas un remonta darbi R¥gas skolÇs. 2003. gadÇtika veikta Po∫u vidusskolas rekonstrukcija 1,6 milj latu apjomÇ, kÇ ar¥rekonstrukcija Teikas vidusskolÇ un Ågenskalna sÇkumskolÇ – katrÇ parvairÇk nekÇ 400 tkst. latu.

2003. gadÇ pieauga ar¥ finansïjums pirmsskolas bïrnu iestÇdïm – tasveidoja 16,4 miljonus latu (13,5 miljoni latu 2002. gadÇ). 2003. gadadecembr¥ pirmo reizi pïc vairÇku gadu pÇrtraukuma tika nodotsekspluatÇcijÇ jauns bïrnudÇrzs „Pried¥te”. Pïc reorganizÇcijas Latgalespriek‰pilsïtÇ darbu uzsÇka vïl viena pir msskolas izgl¥t¥basiestÇde "MÇra". 2003. gadÇ tika turpinÇta programma "TeritorijulabiekÇrto‰ana pirmsskolas izgl¥t¥bas iestÇdïs"– ier¥koti 10 jauni rota∫u

laukumi, atjaunotas 13 telpas, radot 260 papildu vietas bïrniem.

2003. gadÇ R¥gÇ tika atklÇts pirmais skritu∫laukums pie BJC "Kurzeme",kura tap‰anÇ tika iesaist¥ti ar¥ iestÇdes audzïk¿i. Ar R¥gas domes atbalstutika izveidots skritu∫laukums Gr¥zi¿kalnÇ. 2004. gadÇ ir paredzïts izveidotpa vienam skritu∫laukumam katrÇ R¥gas rajonÇ.

VispÇrïjÇs izgl¥t¥bas viena no aktualitÇtïm 2003. gadÇ bija gatavo‰anÇspÇrejai uz mÇc¥bÇm galvenokÇrt latvie‰u valodÇ mazÇkumtaut¥bu skolu10. klasïs. Mïr˙tiec¥gas reformas gaitas nodro‰inÇ‰anai tika izstrÇdÇtsR¥c¥bas plÇns skolu pÇrejai uz mÇc¥bÇm latvie‰u valodÇ, organizïti vairÇkiseminÇri skolu direktoriem un sniegta metodiska pal¥dz¥ba pedagogiem.

2003. gadÇ pirmo reizi tika izdota R¥gas domes gadagrÇmata par paveikto,problïmÇm un veicamajiem darbiem izgl¥t¥bas jomÇ.

Tika atbalst¥ta ·ampïtera pamatskolas iniciat¥va organizït R¥gas pilsïtasmazÇkumtaut¥bu skolu IV salidojumu ar mïr˙i veicinÇt latvie‰u valodasapguvi un aktivizït skolïnu un vecÇku integrï‰anos msdienu Latvijasun Eiropas multikulturÇlajÇ sabiedr¥bÇ

Tika turpinÇta "Zelta stipendijas" un "Zelta pildspalvas" trad¥cija, pie‰˙irotstipendijas 18 cent¥gÇkiem skolïniem un naudas balvas vi¿u skolotÇjiem.Tika nominïti ar¥ labÇkie intere‰u izgl¥t¥bas audzïk¿i, kolekt¥vi un pedagogi.

2003. gadÇ R¥gas dome organizïja ar¥ starptautisko konferenci "Bïrnabr¥vais laiks un tÇ organizï‰ana", starptautiskÇs sacens¥bas mÇkslasvingro‰anÇ "Baltijas aplis", burinieku regati, R¥gas velomaratonu,PÇrdaugavas sporta spïles un ielu stafetes skrïjienu.

2003. gadÇ atklÇts pirmais skritu∫laukums R¥gÇ

Po∫u vidusskolas audzïk¿i rekonstruïtajÇ skolÇ

“Zelta pildspalvas” pasnieg‰anas ceremonija R¥gas domï

12


Laika posmÇ no 1999. l¥dz 2003. gadam sociÇlÇs jomas finansï‰anas apjoms palielinÇjies divkÇrt, veidojot 20 latu uz vienu r¥dzinieku

Pamatpabalsts 53,82MÇjok∫a pabalsts 52,34Pabalsts aprpei 121,29Apbed¥‰anas pabalsts 84,39Pabalsts Æimenei 28,88Pabalsts transporta apmaksai 33,00Citi pabalsti 31,76

SociÇlÇs pal¥dz¥bas pabalstu lielums vienam sa¿ïmïjam gadÇ (latos)

SociÇlÇ pal¥dz¥ba un sociÇlie pakalpojumi

No R¥gas pilsïtas kopïjÇ budÏeta 2003. gadÇ sociÇlÇs nodro‰inÇ‰anaspasÇkumu finansï‰anai tika atvïlïti 14,4 miljoni latu.

Pïdïjo gadu laikÇ pakÇpeniski palielinÇs sociÇlÇs jomas finansï‰anas apjomsuz vienu r¥dzinieku. Laika posmÇ no 1999. l¥dz 2003. gadam tas palielinÇjiesdivkÇrt, veidojot 20 latu uz vienu r¥dzinieku. ·ie l¥dzek∫i tiek izmantotigalvenokÇrt sociÇlajai pal¥dz¥bai maznodro‰inÇtajiem iedz¥votÇjiem (48%),bïrnu un veco ∫auÏu uzturï‰anÇs iestÇdïm (attiec¥gi 14% un 13%), kÇ ar¥sociÇlÇs pal¥dz¥bas dienestu darb¥bas nodro‰inÇ‰anai (12%).

Tika veikti remontdarbi 13 sociÇlo dienestu objektos, 8 bïrnu un 3 veco∫auÏu uzturï‰anÇs iestÇdïs, kÇ ar¥ 4 sociÇlajÇs dz¥vojamÇs mÇjÇs.Maznodro‰inÇtajiem iedz¥votÇjiem tika uzstÇd¥ti dens skait¥tÇji.

2003. gadÇ sadarb¥bÇ ar zviedru speciÇlistiem tika izveidots dienas aprpescentrs "Ozolaine", kurÇ personas ar viegliem uzved¥bas un atmi¿astraucïjumiem var pilnvïrt¥gi un satur¥gi pavad¥t dienu.

Tika izveidoti 12 grupu dz¥vok∫i personÇm ar gar¥gÇs att¥st¥bas traucïjumiem,kuros ir pieejami sociÇlÇ darba speciÇlistu pakalpojumi.

Darbu uzsÇka Centra rajona SociÇlÇ dienesta MobilÇ brigÇde, kuras uzdevumsir pal¥dzït bïrniem, kas vïlu vakarÇ vieni atrodas Çrpus mÇjas un klai¿o.

Vidzemes priek‰pilsïtÇ uzsÇka darbu atbalsta centrs Æimenïm "PirmaisstÇvs", kurÇ sociÇlie darbinieki veido un vada atbalsta grupas vecÇkiem,bïrniem un pusaudÏiem, bet Kurzemes priek‰pilsïtÇ tika atvïrts dienasaprpes centrs bïrniem "Skudrupznis".

Sadarb¥bÇ ar R¥gas Samarie‰u apvien¥bas MÇjas neatliekamÇ izsaukumadienestu tika ieviests pakalpojums "Trauksmes poga", kas pakalpojumasa¿ïmïjiem sniedz papildu dro‰¥bu, atrodoties mÇjÇs bez aprpïtÇja.

Tr¥s sociÇlie dienesti sÇka izmantot sociÇlÇs pal¥dz¥bas administrï‰anassistïmu "SOPA", kurÇ var iegt informÇciju par pal¥dz¥bas piepras¥tÇju, vi¿atuviniekiem, ¥pa‰umiem un ienÇkumiem.

2003. gada nogalï ievïrojami tika uzlabota naktspatversmes pakalpojumupieejam¥ba, nodro‰inot R¥gas patversmï 128 papildvietas.

R¥gÇ 2003. gadÇ sociÇlÇs pal¥dz¥bas pabalstiem tika izlietoti 6,65 miljonilatu, kas ir par 0,06 miljoniem latu vairÇk nekÇ iepriek‰ïjÇ gadÇ. SavukÇrtsociÇlÇs pal¥dz¥bas pabalstu sa¿ïmïju skaits ir samazinÇjies no 89 500personÇm 2002. gadÇ l¥dz 85 573 personÇm 2003. gadÇ. Tendence gaduno gada samazinÇties pa‰vald¥bas materiÇlÇs pal¥dz¥bas sa¿ïmïju skaitamvïrtïjama pozit¥vi, jo norÇda uz profesionÇlÇku sociÇlo darbu, iedz¥votÇjudz¥ves l¥me¿a cel‰anos, kÇ ar¥ sabiedr¥bas lielÇku izpratni par pa‰vald¥baslomu valsts sociÇlÇs dro‰¥bas sistïmÇ.

Trc¥gÇm un maznodro‰inÇtÇm Æimenïm (personÇm) regulÇri tika izmaksÇtspamatpabalsts un mÇjok∫a pabalsts, savukÇrt pabalsts Æimenei un pÇrïjiepa‰vald¥bas pabalsti pÇrsvarÇ bija vienreiz izmaksÇjamie pabalsti.

MÇjok∫a pabalsts 37%Pabalsts Æimenei 25%Pamatpabalsts 23%Pabalsts transporta apmaksai 5%Pabalsts aprpei 5%Citi pabalsti 4%Apbed¥‰anas pabalsts 1%

SociÇlÇs pal¥dz¥bas pabalstiem izlietoto l¥dzek∫u struktra (procentos)

13



Dz¥vok∫u un komunÇlÇ saimniec¥ba, vides aizsardz¥ba

2003. gadÇ dz¥vok∫u un komunÇlÇs saimniec¥bas, kÇ ar¥ vides aizsardz¥basjomÇ ieguld¥ti 29 miljoni latu.

2003. gadÇ da∫a no ‰ai nozarei atvïlïtajiem R¥gas pilsïtas pamatbudÏetal¥dzek∫iem tika izlietota R¥gas pilsïtas mÇjok∫u programmas ¥steno‰anai.R¥gas dome organizïja pa‰vald¥bas dz¥vojamÇ fonda atjauno‰anas darbusno R¥gas pilsïtas budÏeta 710 tkst. latu apjomÇ, veicot dz¥vojamo mÇjuun dz¥vok∫u remontu, jumtu un liftu remontdarbus un katlu mÇjumodernizÇciju. Lai nodro‰inÇtu pilsïtas maznodro‰inÇtos iedz¥votÇjus armÇjokli, 2003. gadÇ ir uzsÇkta akt¥va pa‰vald¥bas br¥vo dz¥vok∫u renovÇcija,organizïjot darbus 170 tkst. latu apmïrÇ.

Liela da∫a ‰ai nozarei atvïlïto R¥gas pilsïtas pamatbudÏeta l¥dzek∫u tikaizlietoti tiltu, ielu, ce∫u, gÇjïju tune∫u, apgaismojuma sistïmas uzturï‰anaiun atjauno‰anai.

2003. gadÇ ar¥ R¥gas pilsïtas speciÇlÇ budÏeta – Autoce∫u (ielu) fonda –l¥dzek∫i 3,7 miljoni latu apmïrÇ tika izmantoti komunÇlÇs saimniec¥basnozares programmu finansï‰anai, no tiem 3,5 milj. latu tika izmantotiielu seguma atjauno‰anai.

Remontdarbi izpild¥ti vairÇk nekÇ 100 ielÇs vai to posmos, atjaunojot408 tkst. kv. m brauktuves un 71 tkst. kv. m ietves. Atjaunots zÇlÇjs

44 tkst. kvadrÇtmetru plat¥bÇ. Nomain¥tas 2200 inÏenierkomunikÇcijulkas un r¥dzi¿as, ieklÇts 66 tkst. tonnu asfaltbetona.

LielÇkais ce∫u remontdarbu objekts 2003. gadÇ bija MazÇs Nomet¿uielas rekonstrukcija. Tika veikti noz¥m¥gi remontdarbi Gogo∫a, S. Eizen‰teina,Lilijas, Daugavgr¥vas, Krustpils, Stirnu un Gaujas ielÇ.

2003. gadÇ invest¥ciju projektu finansï‰anai kopÇ izlietoti 10,5 miljonilatu, tajÇ skaitÇ dz¥vok∫u un komunÇlÇs saimniec¥bas nozarï izlietoti 4,7miljoni latu, satiksmes infrastruktrÇ – 3,8 miljoni latu un videsaizsardz¥bÇ – 1,5 miljoni latu.

Pie noz¥m¥gÇkiem dz¥vok∫u un komunÇlÇs saimniec¥bas invest¥cijuprojektiem var minït 4 dz¥vojamo mÇju iegÇdi ar 203 dz¥vok∫iem, projektaizstrÇdi ¥res namam ar 95 dz¥vok∫iem, individuÇlo siltumpunktu unsiltumt¥klu pievada uzstÇd¥‰anu 40 objektos, pilsïtas ielu apgaismojumakapitÇlo remontu, luksoforu objektu remontdarbus 4 ielu krustojumos.Piln¥bÇ izpild¥ta ielu seguma atjauno‰anas 2003. gada programma,veicot ielu seguma izbvi, rekonstrukciju un atjauno‰anu vairÇk nekÇ8 objektos.

Vides aizsardz¥bÇ noz¥m¥gÇkie ieguld¥jumi ir R¥gas NacionÇlÇ zooloÆiskÇdÇrza densputnu m¥tnes rekonstrukcija, cieto sadz¥ves atkritumu projektsGetli¿os un rekonstrukcijas darbi DzeguÏkalna parkÇ.

R¥gÇ remontdarbi izpild¥ti vairÇk nekÇ 100 ielÇs vai to posmos, atjaunojot 408 000 kvadrÇtmetru brauktuves un 71 000 kvadrÇtmetru ietves

14


Kultra

2003. gadÇ R¥gas pa‰vald¥ba izlietoja 14,1 miljonu latu kultras unsporta pasÇkumu finansï‰anai un invest¥cijÇm ‰ajÇ nozarï. Sal¥dzinot ar2002. gadu, izlietoto l¥dzek∫u kopïjais apjoms ir palielinÇjies par 36%.

2003. gadÇ kultrai un sportam pie‰˙irtie l¥dzek∫i izlietoti R¥gas bibliotïku(1,6 miljoni latu), kultras centru un namu darb¥bas nodro‰inÇ‰anai (1,0miljoni latu); kultras pasÇkumu finansï‰anai (0,8 miljoni latu).

Tika atbalst¥ti pilsïtai ¥pa‰i svar¥gi kultras pasÇkumi: 0,6 miljoni latutika atvïlïti “Eirov¥zijas” dziesmu konkursa pasÇkumu programmai, kastika atzin¥gi novïrtïta starptautiskÇ l¥men¥, bet 0,3 miljoni latu –

starptautiskajai burinieku regatei. ·¥ regate k∫uva ne tikai par R¥gas unLatvijas, bet visas Baltijas jras svïtkiem. Daugavas krastÇ pietauvotossimt buriniekus klÇtienï skat¥ja vairÇk nekÇ 1,2 miljoni interesentu.Regates laikÇ tika organizïta pla‰a kultras programma un tradicionÇlÇssporta sacens¥bas.

Latvijas NacionÇlÇ teÇtra ïkas rekonstrukcijÇ tika ieguld¥ti 3,4 milj. latu. Sporta bvïs tika investïti 2,4 milj. latu: pa 1,2 milj. latu Daugavassporta nama rekonstrukcijÇ un sporta kompleksÇ „ArkÇdija".

2003. gadÇ tika izstrÇdÇts ar¥ R¥gas vïsturiskÇ centra saglabÇ‰anas unatt¥st¥bas projekts.

“Eirov¥zija” bija viens no R¥gas domes atbalst¥tajiem kultras pasÇkumiem

15


Pilsïtas sabiedriskais transports 2003. gadÇ pÇrvadÇja 255,7 miljonus pasaÏieru, no kuriem 47% tika subsidïti no R¥gas pilsïtas budÏeta


Transports un sakari

2003. gadÇ R¥gas pa‰vald¥ba ieguld¥ja 20,1 miljonu latu sabiedriskÇtransporta pakalpojumu nodro‰inÇ‰anÇ, kas ir par 31% vairÇk nekÇ2002. gadÇ.

Finansïjums sabiedriskÇ transporta pakalpojumu nodro‰inÇ‰anai tiekpie‰˙irts R¥gas pa‰vald¥bas izveidotajiem transporta uz¿ïmumiem SIA“Tramvaju un trolejbusu pÇrvalde” un SIA "R¥gas satiksme” (kas izveidojÇs,apvienojoties p/u “TÇlava” un p/u “Autobusu parks “Imanta””).

Pilsïtas sabiedriskais transports (autobuss, tramvajs un trolejbuss) kopÇ2003. gadÇ pÇrvadÇja 255,7 miljonus pasaÏieru, tÇtad – vairÇk nekÇ 700tksto‰us pasaÏieru (jeb 95% no R¥gas iedz¥votÇju skaita) ik dienas.

Tikai 53% no ‰iem pÇrvadÇjumiem tika veikti par pilnu samaksu, pÇrïjiepÇrvadÇjumi (apmïram 330 000) tika subsidïti no R¥gas pilsïtas budÏeta.

Satiksmes organizÇcijas jomÇ 2003. gadÇ veikti vairÇki satiksmesdro‰¥bas uzlabo‰anas pasÇkumi. No jauna uzstÇd¥tas 300, bet nomain¥tas550 ce∫a z¥mes, atjaunotas gÇjïju barjeras 1200 metru garumÇ, uzklÇtiun uzturïti 55,7 kv. m ce∫u horiontÇlo apz¥mïjumu un uzstÇd¥ti 6 jauniÇtrumva∫¿i.

2003. gadÇ sabiedriskÇ transporta jomÇ investïti 4,3 miljoni latu.LielÇkie ieguld¥jumi ir 39 jaunu minibusu un evakuatora iegÇde,iebrauk‰anas–izbrauk‰anas punkta izbve.

PasaÏieru pÇrvadÇjumi R¥gas sabiedriskajÇ transportÇ (milj. 2003. g.)

PensionÇri, kuru pensijasnepÇrsniedz 66,57 latus 26,56Studenti 23,17PÇrvadÇjumi atviegl. kategorijÇm 3,50Skolïni (5. – 12. kl.) 41,69Bezmaksas – skolïni (1. – 4. kl.) 11,71Bezmaksas pÇrvadÇjumi 13,78Par pilnu samaksu 135,26

Autobusi 58

Trolejbusi 21

Tramvaji 10

Mar‰rutu taksometri 40

SabiedriskÇ transporta mar‰rutu skaits

16


Vesel¥bas aprpe

2003. gadÇ R¥gas pa‰vald¥ba no sava budÏeta ir ieguld¥jusi noz¥m¥gusl¥dzek∫us vesel¥bas aprpes sistïmas pilnveido‰anÇ un infrastruktrasatt¥st¥bÇ – 1,3 miljonus latu. ·ie l¥dzek∫i ir izmantoti R¥gas slimn¥cuun ÅtrÇs medic¥niskÇs pal¥dz¥bas stacijas remontiem un rekonstrukcijai,medic¥nas aparatras iegÇdei un R¥gas medic¥nas darbinieku vesel¥basapdro‰inÇ‰anai.

No sociÇlÇs nodro‰inÇ‰anas jomas finansïjuma 2003. gadÇ R¥gaspa‰vald¥ba ir apmaksÇjusi 450 r¥dzinieku (2002. gadÇ – 200) ¥slaic¥gusociÇlo aprpi R¥gas slimn¥cÇs Ls 65 660 apmïrÇ. ·Çdu aprpi sa¿ïmapacienti ar hroniskÇm saslim‰anÇm, kuru Çrstï‰anu dz¥vesvietÇs nevarïjanodro‰inÇt daÏÇdu sociÇlu iemeslu dï∫. Nepiecie‰am¥ba pïc ‰Ç vienlaikusvesel¥bas un sociÇlÇs aprpes pakalpojuma nepÇrtraukti pieaug, tÇpïc2004. gadÇ pa‰vald¥ba ‰im nolkam ir paredzïjusi Ls 192 780.

SabiedriskÇ kÇrt¥ba un dro‰¥ba

2003. gadÇ sabiedr¥bas dro‰¥bas un kÇrt¥bas nodro‰inÇ‰anai R¥gÇ izlietoti3,7 miljoni latu. Pieaugot pilsïtÇ organizïto starptautiska un vietïjarakstura pasÇkumu skaitam, pieaug ar¥ nepiecie‰am¥ba nodro‰inÇtatbilsto‰u sabiedrisko kÇrt¥bu ‰o pasÇkumu laikÇ. ·im nolkam 2003.gadÇ tika izveidots R¥gas sabiedriskÇs kÇrt¥bas uzturï‰anas fonds.

R¥gas domes Dro‰¥bas un kÇrt¥bas komiteja 2003. gadÇ akt¥vi iesaist¥jÇs

pasÇkumu "Bïrnu dro‰¥ba – msu nÇkotne" organizï‰anÇ, kÇ ar¥ kop¥giar NarkomÇnijas profilakses centru rpïjÇs par narkomÇnijas izplat¥bassamazinÇ‰anu pilsïtÇ. ±pa‰a uzman¥ba tika pievïrsta tam, lai nepie∫autubïrnu spïles interneta salonos nakt¥s. Pie noz¥m¥gÇkajÇm pa‰vald¥basaktivitÇtïm vïl var minït pilsïtas pakÇpenisku apgÇdi ar videonovïro‰anasiekÇrtÇm un skolu dro‰¥bas organizï‰anu, iesaistot policijas darbiniekus.

2003. gadÇ no R¥gas pa‰vald¥bas budÏeta veikts kapitÇlais remontsR¥gas ÅtrÇs medic¥niskÇs pal¥dz¥bas stacijÇ

2003. gadÇ sabiedr¥bas dro‰¥bas un kÇrt¥bas nodro‰inÇ‰anai R¥gÇ izlietoti 3,7 miljoni latu

17



Pilsïtas att¥st¥bas plÇna ¥steno‰ana un sabiedr¥basl¥dzdal¥ba pilsïtas plÇnojuma apsprie‰anÇ.

Pilsïtas att¥st¥bas plÇns rada normat¥vo bÇzi un paredz stratïÆiskus untaktiskus pasÇkumus ilgtspïj¥gai pilsïtas att¥st¥bai. ·Çds pamatdokumentsir R¥gas att¥st¥bas plÇns 1995.–2005. gadam.

PïdïjÇs desmitgades laikÇ LatvijÇ notikusi pÇreja uz tirgus ekonomikuun btiski main¥jusies pilsïtas dz¥ves organizÇcija. R¥gas pilsïtai tiekgatavots jauns, msdienu realitÇtei atbilsto‰s att¥st¥bas plÇns, kas ¿emsvïrÇ turpmÇkÇs ekonomiskÇs izaugsmes prognozes un piedÇvÇs ¥stermi¿aun ilgtermi¿a risinÇjumus optimÇla pilsïtas att¥st¥bas mode∫a veido‰anai.PlÇnÇ tiks risinÇti jautÇjumi, kas saist¥ti ar konkurïtspïj¥gasuz¿ïmïjdarb¥bas un invest¥ciju vides rad¥‰anu un uzturï‰anu, vides unkultrvïsturisko vïrt¥bu saglabÇ‰anu, veco rpniecisko teritorijurevitalizÇciju, pieaugo‰ajam automa‰¥nu skaitam nepietiekamo transportainfrastruktru, sabiedriskÇ transporta efektivitÇti, mÇjokli un sociÇlonodro‰inÇjumu u. c. jautÇjumiem.

Viens no galvenajiem jaunÇ R¥gas att¥st¥bas plÇna (2006.–2018.) izstrÇdesmïr˙iem ir rad¥t efekt¥vu pa‰vald¥bas darba instrumentu. Pirms plÇnaizstrÇdes tiek rad¥ts vienots pamats obligÇtÇm (saska¿Ç ar LatvijasRepublikas likumdo‰anu) att¥st¥bas plÇna sastÇvda∫Çm – att¥st¥basprogrammai, teritorijas plÇnojumam un apbves noteikumiem. TÇdïjÇdiR¥gas att¥st¥bas plÇna ietvaros tiek izstrÇdÇta R¥gas ilgtermi¿a att¥st¥basstratïÆija l¥dz 2025. gadam. TÇs mïr˙is ir rad¥t priek‰noteikumus R¥gaspilsïtas l¥dzsvarotai, ilgtspïj¥gai un harmoniskai att¥st¥bai. Ilgtermi¿aatt¥st¥bas stratïÆija ir R¥gas att¥st¥bas plÇna ietvars un pamats pÇrïjiemdokumentiem un r¥c¥bÇm.

KopumÇ R¥gas att¥st¥bas plÇna ietvaros tiek izstrÇdÇta:

1) Ilgtermi¿a att¥st¥bas stratïÆija 2025. gadam ar pilsïtas att¥st¥basv¥ziju, kurÇ ir definïtas pilsïtas intereses, noteiktas att¥st¥bas prioritÇtesun mïr˙i, kÇ ar¥ iek∫auts stratïÆijas ¥steno‰anas monitoringa modelis.StratïÆijas izstrÇde notiek sadarb¥bÇ ar Pasaules Bankas projektu“Pilsïtas alianse”. 2003. gadÇ tika sagatavots R¥gas ilgtermi¿a att¥st¥basstratïÆijas 1. variants, kas tika nost¥ts apsprie‰anai sabiedriskajÇmorganizÇcijÇm, valsts un pa‰vald¥bu iestÇdïm;

2) Teritorijas plÇnojums un apbves noteikumi 2006.–2018. gadam, kasnosaka teritorijas (nekustamÇ ¥pa‰uma) at∫auto izmanto‰anu, apbvespie∫aujamo bl¥vumu un augstumu, vides aizsardz¥bas un automa‰¥nunovieto‰anas pras¥bas u. tml., kÇ ar¥ iez¥mï R¥gas telpiskÇs att¥st¥basjaunÇkÇs aprises;

3) Pilsïtas att¥st¥bas programma 2005.–2011. gadam, kas raksturokonkrïtÇs teritorijas sociÇlo un saimniecisko sfïru, vides att¥st¥bastendences un att¥st¥bas mïr˙u sasnieg‰anai iespïjamo nodro‰inÇjumu7 gadu periodÇ. IzstrÇdÇjot ‰o programmu, 2003. gadÇ tika sagatavotidarba uzdevumi un uzsÇkti pït¥jumi R¥gas att¥st¥bas plÇna izstrÇdesietvaros, apzinÇtas R¥gas VispÇrïjÇs ekonomiskÇs att¥st¥bas problïmasun perspekt¥vas. Tika uzsÇkta R¥gas pilsïtas teritoriÇli ekonomiskÇanal¥ze, kÇ ar¥ nekustamÇ ¥pa‰uma tirgus att¥st¥bas procesu un toietekmes uz R¥gas teritoriÇlo att¥st¥bu anal¥ze.

Visas tr¥s Pilsïtas att¥st¥bas plÇna sada∫as ir paredzïts pabeigt l¥dz 2005.gada martam. 2003. gadÇ tika apstiprinÇti divi detÇlplÇnojumi un vïl 27tika uzsÇkti.

TurpinÇjÇs darbs pie R¥gas vïsturiskÇ centra saglabÇ‰anas un att¥st¥basplÇna. R¥gas domes Pilsïtas att¥st¥bas departaments regulÇri informïsabiedr¥bu par plÇna izstrÇdes gaitu un plÇnotajiem pasÇkumiem.

PlÇna izstrÇdes mïr˙i ir veicinÇt kultrvïsturiskÇ un arheoloÆiskÇmantojuma, dabas vïrt¥bu un tradicionÇlÇs vides saglabÇ‰anu R¥gasvïsturiskajÇ centrÇ, kÇ ar¥ veidot to par akt¥vu un msdien¥gu dar¥jumu,trisma, tirdzniec¥bas, valsts pÇrvaldes un atptas vietu.

Lai akt¥vi iesaist¥tu sabiedr¥bu R¥gas att¥st¥bas plÇna 2006.–2018. gadamtap‰anÇ, 2003. gadÇ tika ieplÇnota sabiedr¥bas iesaist¥‰anas kampa¿a“Es daru R¥gu”.

2003. gadÇ tika organizïti daÏÇdi seminÇri un plenïri, lai uzklaus¥tuprofesionÇ∫u, uz¿ïmïju, zinÇtnieku un studentu ieteikumus par R¥gasnÇkotnes att¥st¥bu. KÇ galvenie jÇmin:

1) starptautisks arhitektu plenïrs “µ¥psalas att¥st¥bas koncepcijas”(12.–16.06.2003.);

2) seminÇrs “R¥gas vïsturiskÇ centra v¥zijas pamatnostÇdnes” (14.03.2003.);

3) seminÇrs “R¥gas vïsturiskÇ centra loma kopïjÇ R¥gas pilsïtas att¥st¥bÇ”(03.–05.09.2003.);

4) seminÇrs “Pïckara arhitektras mantojums. R¥gas RÇtslaukumaapkÇrtnes detÇlplÇnojuma koncepcijas” (20.11.2003.);

5) starptautisks arhitektu plenïrs “Daugavas krastmalas konceptuÇlieatt¥st¥bas priek‰likumi” (27.–30.11.2003.);

6) starptautiskais jauno arhitektu konkurss “Europan 7”, kurÇ pirmo reizipiedal¥jÇs ar¥ R¥gas pilsïta ar divÇm novietnïm – Vecr¥gÇ un µ¥psalÇ.

18


PasÇkumi iedz¥votÇju informït¥bas veicinÇ‰anai uniesaist¥‰anai lïmumu apsprie‰anÇ

Arvien lielÇka uzman¥ba R¥gas domes darbÇ tiek pievïrsta tie‰Çs saiknesizveido‰anai starp pa‰vald¥bu un sabiedr¥bu. ·ajÇ procesÇ btiska noz¥meir pilsïtnieku viedok∫a izzinÇ‰anai. Dome r¥ko sabiedriskÇs domas aptaujasvai sabiedrisko apsprie‰anu par pilsïtas dz¥ves svar¥gÇkajiem jautÇjumiem,to rezultÇtus izmantojot tÇlÇkajÇ darbÇ. Sabiedr¥bas viedoklis ietekmïgan domes lïmumus, gan projektu tap‰anu un virz¥bu.

øemot vïrÇ arvien pieaugo‰Çs pras¥bas pïc informÇcijas pieejam¥bas,R¥gas pa‰vald¥bai internetÇ ir jauna mÇjaslapa www.riga.lv, kas ir loÆisksiepriek‰ïjÇs mÇjaslapas (www.rcc.lv) att¥st¥bas rezultÇts. JaunÇ mÇjaslapatiek pastÇv¥gi pilnveidota un aktualizïta, padarot to arvien informat¥vÇkuun funkcionÇlÇku. TajÇ ir pieejama faktiski visa svar¥gÇkÇ informÇcija parpilsïtu un pa‰vald¥bu: normat¥vie akti, R¥gas domes, tÇs Prezidija unkomiteju sïÏu darba kÇrt¥ba un izskatÇmie dokumenti, domes pie¿emtielïmumi un tÇs gatavoto lïmumu projekti, informÇcija par pa‰vald¥bÇ unpilsïtÇ notieko‰ajiem un plÇnotajiem pasÇkumiem. MÇjaslapa sniedzinformÇciju par pa‰vald¥bas struktru, tÇs institciju un amatpersonukompetenci. Cilvïki mÇjaslapÇ var atrast zi¿as par domes amatpersonÇmun deputÇtiem, iedz¥votÇju pie¿em‰anas laikiem. InternetÇ ir izvietotapiln¥ga informÇcija par pilsïtas budÏetu, tÇ pild¥‰anu, pa‰vald¥bas invest¥cijuprojektiem un iepirkumiem. Jebkuram interesentam ir dota iespïja izteiktiespar sabiedriskajai apsprie‰anai nodotajiem projektiem.

Efekt¥vÇkai iedz¥votÇju informï‰anai ir izveidots apmeklïtÇju pie¿em‰anascentrs “Vienas pieturas aÆentra”, kurÇ apkalpoto klientu skaits arvienpalielinÇs, sasniedzot 15–16 tksto‰us mïnes¥. ApmeklïtÇju pie¿em‰anascentri darbojas ne tikai domes centrÇlajÇ ïkÇ, bet ar¥ rajonu un priek‰pilsïtuizpilddirekcijÇs, sniedzot cilvïkiem iespïju tie‰i vai telefoniski sa¿emtvajadz¥go informÇciju. “Vienas pieturas aÆentra” piedÇvÇ ar¥ bezmaksasjuridiskÇs konsultÇcijas. Iedz¥votÇju r¥c¥bÇ ir R¥gas domes bezmaksasinformat¥vais tÇlrunis 8000800, domes LabklÇj¥bas departamentabezmaksas tÇlrunis 8005055 un R¥gas domes priek‰sïdïtÇja diennaktsuztic¥bas tÇlrunis 8003008.

Lai padar¥tu informÇciju vïl pieejamÇku sabiedr¥bai, R¥gas dome sadarbojasar pla‰sazi¿as l¥dzek∫iem. RegulÇri tiek veidotas un laistas ïterÇ “R¥gas

zi¿as” (LNT), “Galva. Pils. Sïta” (Latvijas TV), “R¥ga on–line” (TV 5),pilsïtas zi¿as. Amatpersonu intervijas un skaidrojumi par aktuÇlÇmproblïmÇm tiek izvietoti “Radio SWH”, Latvijas Radio 1. un 2. programmÇ,radio “Star FM” un “Mix FM”. R¥gas pa‰vald¥ba nodro‰ina likumosnoteiktÇs un citas svar¥gas informÇcijas publicï‰anu laikrakstos “R¥gasBalss”, “Neatkar¥gÇ R¥ta Av¥ze” u. c.

R¥gas dome veido un izplata savu informat¥vo izdevumu “R¥gas Vïstis”,kas bez maksas ir pieejams ikvienam interesentam. Izdevuma “R¥gasVïstis” izplat¥‰anas vietu skaits arvien palielinÇs.

Ir izstrÇdÇti vairÇki konceptuÇli dokumenti, kas kopÇ veido pamatuturpmÇkai R¥gas domes e-pilsïtas projekta realizÇcijai un mïr˙tiec¥gaiR¥gas pa‰vald¥bas pakalpojumu uzlabo‰anai, – ir veikta visu R¥gaspa‰vald¥bas pakalpojumu inventarizÇcija, izstrÇdÇta R¥gas domesinformÇcijas sistïmu arhitektra, sagatavota vienotÇ lietotÇju identifikÇcijasun autentifikÇcijas koncepcija, pabeigts darbs pie vienotÇs finan‰uuzskaites un vad¥bas koncepcijas izstrÇdes un R¥gas domes e-pilsïtasstratïÆijas izstrÇdes.

Vienlaikus ar konceptuÇlo dokumentu izstrÇdi ir realizïti ar¥ projekti,kas devu‰i praktiskus rezultÇtus. Ir sagatavoti kopumÇ pieci modernizïtipa‰vald¥bas pakalpojumi (bïrnu piedzim‰anas pabalsta izmaksas kÇrt¥basuzlabo‰ana, nekustamÇ ¥pa‰uma nodok∫a konta stÇvok∫a apskateHansabankas InternetbankÇ, nekustamÇ ¥pa‰uma nodok∫a maksÇ‰anaspazi¿ojuma nost¥‰ana elektroniski, bvat∫aujas sa¿em‰anas izmaksukalkulators, izzi¿as piepras¥‰ana elektroniski par zemes gabalaizmanto‰anas veidu saska¿Ç ar pilsïtas att¥st¥bas plÇnu).

Ievïrojami papildinÇjies ar¥ informat¥vo pakalpojumu klÇsts – R¥gaspa‰vald¥bas portÇlÇ ir publicïti normat¥vie akti, kas reglamentï R¥gaspa‰vald¥bas un tÇs struktrvien¥bu darbu, kÇ ar¥ nosaka pa‰vald¥baspakalpojumus. Ir publicïti visi R¥gas domes lïmumi, kas nesatur fiziskopersonu datus. 2003. gadÇ ir nodoti divi pa‰vald¥bas portÇla laidieni –portÇla pilotversija un pirmais laidiens.

e-pilsïtas projekta ietvaros ir uzsÇkts darbs pie R¥gas domes darbamnepiecie‰amÇs infrastruktras uzlabo‰anas. Ir uzsÇkta R¥gas domesdatu centra pirmÇs kÇrtas izveide, kÇ ar¥ veikti informÇcijas sistïmuaizsardz¥bas pasÇkumi.

19



L¥dzdal¥ba starptautiskajos sadarb¥bas projektos

Årïjo sakaru jomÇ 2003. gadÇ R¥gas pa‰vald¥ba turpinÇja att¥st¥t sadarb¥buar starptautiskajÇm institcijÇm un R¥gas sadraudz¥bas pilsïtÇm, ¥stenojotvispus¥gas apmai¿as programmas kultras, sporta un daÏÇdÇs pilsïtasapsaimnieko‰anas jomÇs. R¥gas dome nodro‰inÇja dal¥bu starptautiskajosprojektos, sekmïja jaunu projektu ideju izstrÇdi un starptautisku kontaktuveido‰anu.

Tika aktivizïti sakari ar Eiropas Savien¥bas kandidÇtvalstu galvaspilsïtupa‰vald¥bÇm. R¥gas pa‰vald¥ba pastÇv¥gi uztur sakarus ar starptautiskÇmorganizÇcijÇm, t. sk. Eiropas Padomes Vietïjo un reÆionÇlo pa‰vald¥bukongresu, Baltijas pilsïtu savien¥bu, organizÇciju “Eiropas pilsïtas pretnarkotikÇm”, Baltijas kultras centru, Hanzas pilsïtu savien¥bu unStarptautisko Pa‰vald¥bu vides aizsardz¥bas padomi.

TÇpat kÇ 2002. gadÇ, ar¥ 2003. gadÇ R¥gÇ tika noorganizïts pasÇkums“R¥gas forums”, kurÇ piedal¥jÇs amatpersonas no R¥gas sadraudz¥baspilsïtÇm. Foruma ietvaros notika “Mïru apa∫Ç galda diskusijas”,starptautiskÇ konference “CentrÇlÇs un Austrumeiropas dens forums”,jaunie‰u konference un projektu/eseju konkurss “Ekopilsïta”, kÇ ar¥virtuÇlÇ izstÇde.

SakarÇ ar Latvijas Republikas iestÇ‰anos Eiropas Savien¥bÇ, R¥gas domesPilsïtas att¥st¥bas departamentÇ 2003. gada beigÇs tika izveidotaStarptautisko projektu noda∫a, kura izplata informÇciju par EiropasSavien¥bas programmÇm un fondiem R¥gas domes struktrvien¥bÇm, kÇar¥ koordinï Eiropas Savien¥bas valstu un citu Çrvalstu invest¥ciju projektuizstrÇdi un realizÇciju R¥gÇ.

NorisinÇjÇs darbs pie R¥gas domes projektu att¥st¥bas cikla mode∫a, kasparedz kÇrt¥bu, kÇdÇ R¥gas domï tiek gatavoti projekti, atbild¥bassadal¥jumu starp struktrvien¥bÇm, l¥dzfinansïjuma nodro‰inÇ‰anaskÇrt¥bu un dokumentu apriti. R¥gas reÆiona portÇlÇ www.rigaregion.lvtika izveidota jauna sada∫a “ES fondi un programmas” ar jaunÇm projektu

konkursu un daÏÇdu Eiropas Komisijas programmu meklï‰anas iespïjÇm.Tika ¥stenotas sarunas ar Latvijas starpniekinstitcijÇm par informat¥vosistïmu sasaisti, lai atbilsto‰ie projektu uzsaukumi un jaunumi automÇtiskÇreÏ¥mÇ tiktu novirz¥ti projektu koordinatoriem atbilsto‰i vi¿u darb¥bassfïrai un projektiem.

R¥gas domei kÇ lielÇkajai Latvijas pa‰vald¥bai ir btiski sadarboties arcitÇm reÆiona pa‰vald¥bÇm, kÇ ar¥ sekm¥gi sadarboties ar citÇm pilsïtÇmBaltijas jras reÆionÇ un EiropÇ. Ir izveidoti labi kontakti ar ES projektukoordinatoriem TallinÇ, Vi∫¿Ç, StokholmÇ, Helsinkos, Pori, Liverplï,KopenhÇgenÇ. StarptautiskÇ projektu noda∫a sadarbojas ar Baltijasmetropo∫u t¥kla pilsïtÇm. Izmantojot ‰o sadarb¥bu, izdodas vieglÇkpiesaist¥t nepiecie‰amos projektu partnerus l¥dzfinansïjumanodro‰inÇ‰anai, kÇ ar¥ savlaic¥gi vienoties par attiec¥go pilsïtu prioritÇtïm.

R¥gas domes Starptautisko projektu noda∫a akt¥vi sadarbojÇs ar ESstruktrfondus administrïjo‰ajÇm 1. un 2. l¥me¿a starpniekinstitcijÇm.Laba sadarb¥ba izveidojusies ar CentrÇlo finan‰u un l¥gumu aÆentru,kas atbild par PHARE programmÇm un ERAF administrï‰anu.

Ir izveidojusies veiksm¥ga sadarb¥ba ar lielÇkajÇm R¥gas augstskolÇm:Latvijas UniversitÇti, R¥gas Stradi¿a universitÇti, Banku augstskolu,Latvijas MÇkslas akadïmiju un R¥gas Tehnisko universitÇti. Ir uzsÇktsdialogs par sadarb¥bas veido‰anu ar Biznesa augstskolu “Tur¥ba” unLatvijas Policijas akadïmiju. Sadarb¥bas rezultÇtÇ ir identificïti atsevi‰˙iprojekti, ko R¥gas dome, piesaistot ES finansïjumu, varïs ¥stenot sadarb¥bÇar augstskolÇm. Augstskolu pÇrstÇvjus tiek plÇnots iesaist¥t ar¥ pa‰vald¥basprojektu vïrtï‰anÇ.

Dal¥ba ES programmÇs un projektos

R¥gas dome pïdïjos gados ir akt¥vi iesaist¥jusies daÏÇdos ES projektosgan kÇ vado‰ais partneris, gan kÇ projekta partneris. Patlaban tiek ¥stenotivairÇki projekti:

1) “ReÆionÇlÇs att¥st¥bas un telpiskÇs plÇno‰anas instrumenti un labÇspieredzes apmai¿a papla‰inÇtajÇ ES”.

Projekta mïr˙is ir dal¥ties pieredzï reÆionÇlÇs att¥st¥bas un telpiskÇsplÇno‰anas jautÇjumos. Projekts tiek orientïts uz pal¥dz¥bu reÆionÇlÇsplÇno‰anas jautÇjumos Baltijas valst¥s;

2) “Sistïmas izveide ES projektu sagatavo‰anas veicinÇ‰anai II”.

Projekts paredz sadarb¥bu starp R¥gas domi, R¥gas reÆiona att¥st¥basaÆentru (RRAA) un R¥gas reÆiona pa‰vald¥bÇm. GalvenÇ mïr˙grupair R¥gas reÆiona pa‰vald¥bu un RRAA personÇls.

Projekts veicinÇs 2000. gada decembr¥ pie¿emtÇs R¥gas reÆionaatt¥st¥bas stratïÆijas prioritÇ‰u ¥steno‰anu:

• R¥gas reÆiona starptautiskÇs lomas un ietekmes palielinÇ‰anos EiropÇun Baltijas jras reÆionÇ, izveidojot starptautiskÇs sadarb¥bas t¥klu,apmainoties ar pieredzi, piesaistot reÆionam invest¥cijas un citusfinan‰u resursus;

• efekt¥vu un saska¿otu sadarb¥bu reÆiona pa‰vald¥bu starpÇ;

3) “VirtuÇlais partneriÇts – tie‰saistes biznesa atbalsta sistïma maziemun vidïjiem uz¿ïmumiem (MVU)”.

StarptautiskÇ konference “R¥gas foruma” ietvaros

20


Projekta nolks ir izpït¥t ideju par virtuÇla uz¿ïmïjdarb¥bas atbalstamehÇnisma izveido‰anu – virtuÇlais partneriÇts. Galvenais mïr˙is ir izpït¥tiespïju apvienot daÏÇdu tirdzniec¥bas kameru uz¿ïmïjdarb¥bas partnerumeklï‰anas datu bÇzes vienotÇ partneru meklïjumprogrammÇ uz IT bÇzes;

4) “Hanzas PasÇÏa”.

·is ReÆionÇlÇs ietvara programmas projekts sekmïs informÇcijas unpieredzes apmai¿u starp Hanzas pilsïtÇm, kÇ ar¥ kop¥gu stratïÆijuizstrÇdi un ievie‰anu. R¥gas dome pÇrstÇv R¥gas reÆionu ne tikai R¥c¥baskomitejÇ un Uzraudz¥bas padomï, bet ir ar¥ ieguvusi ties¥bas bt parSociÇlÇs un ekonomiskÇs plÇno‰anas apak‰programmas vad¥tÇju. ·¥sprogrammas ietvaros katram R¥gas ieguld¥tajam eiro tiek piesaist¥ti 3eiro no ES finansïjuma;

5) “Saska¿otas projektu ideju izstrÇdes mehÇnisma izveide Baltijasjras reÆionÇ”.

Projekta mïr˙is ir nodro‰inÇt, lai visas projektÇ iesaist¥tÇs pa‰vald¥bas– R¥gas, Vi∫¿as, Pori un DÇnijas Randersas dome, kÇ ar¥ Stokholmaskompetences att¥st¥bas fonds – darbotos saska¿otÇ projektu izstrÇdessistïmÇ un datu bÇzï, tÇdïjÇdi stimulïjot sadarb¥bu, att¥st¥bu unpieredzes apmai¿u Baltijas jras reÆionÇ;

6) “Baltijas metropo∫u kopprojekts koordinïtas invest¥ciju vad¥bas pieejasizstrÇdei un pielieto‰anai Baltijas jras reÆionÇ (BaltMet Invest)”.

Projekta mïr˙is ir izstrÇdÇt invest¥ciju stratïÆiju R¥gai, Vi∫¿ai un Tallinai,balstoties uz katras metropoles konkurïtspïjas priek‰roc¥bÇm. Veicotkoordinïtu invest¥ciju piesaisti, tiks stiprinÇta Baltijas metropo∫uatt¥st¥ba, kas savukÇrt veicinÇs visa Baltijas jras reÆiona kopïjoekonomisko izaugsmi.

PasÇkumi pa‰vald¥bas iestÇÏu un uz¿ïmumu vad¥baspilnveido‰anai

Pa‰vald¥bas iestÇÏu vad¥bas pilnveido‰anai R¥gas pa‰vald¥ba 2003. gadÇveica ‰Çdus pasÇkumus:

1) tika atvïrts R¥gas Trisma centrs Var‰avÇ;

2) R¥gas pilsïtas pÇrstÇvniec¥bas izveide Briselï;

3) virkne pa‰vald¥bas uz¿ïmumu tika reorganizïti atbilsto‰i Komerclikumapras¥bÇm;

4) apmeklïtÇju pie¿em‰anas centra ”Vienas pieturas aÆentra” pÇrstÇvniec¥bas uzsÇka darbu R¥gas pilsïtas rajonu izpilddirekcijÇs;

5) R¥gas domes Pilsïtas att¥st¥bas departamentÇ tika izveidota Starptautisko projektu noda∫a, kas veic darbu ar ES programmÇm unfondiem, koordinï ES valstu un citu Çrvalstu invest¥ciju projektuizstrÇdi un realizÇciju R¥gÇ;

6) notika reorganizÇcija R¥gas domes Finan‰u departamentÇ;

7) R¥gas domes Saimniec¥bas noda∫a tika pÇrveidota par Saimniec¥baspÇrvaldi;

8) tika izveidots pilsïtas SabiedriskÇs kÇrt¥bas uzturï‰anas fonds;

9) turpinÇjÇs projekts e-R¥ga;

10) pÇrveidojot Juridisko dienestu, tika izveidota R¥gas domes JuridiskÇpÇrvalde. Pilsïtas iedz¥votÇjiem tiek piedÇvÇta iespïja sa¿emt bezmaksas juridiskÇs konsultÇcijas;

11) tika pilnveidota dokumentu aprites kontroles sistïma.

R¥gÇ ir ieguld¥ti vairÇk nekÇ

60% no visÇm Çrvalstu invest¥cijÇm

LatvijÇ. Tas raksturo R¥gas

ekonomiskÇ potenciÇla ¥patsvaru

Latvijas ekonomiskajos procesos.


R¥gas pilsïtas ekonomiskÇ att¥st¥ba

22

Kop‰ 90. gadu otrÇs puses, kad Latvijas tautsaimniec¥bÇ atsÇkÇsekonomiskÇ izaugsme, R¥ga ir palielinÇjusi savu lomu valstsekonomiskajos un sociÇlajos procesos, R¥gas ekonomiskajampotenciÇlam palielinoties ievïrojami straujÇkÇ tempÇ nekÇ pÇrïjÇsLatvijas teritorijas potenciÇlam.

Nozaru struktra

Pïdïjo gadu laikÇ notiku‰as btiskas izmai¿as R¥gas ekonomikasnozaru struktrÇ. ApstrÇdÇjo‰Çs rpniec¥bas apjoms pilsïtas pievienotÇsvïrt¥bas struktrÇ no 22,7% 1996. gadÇ sarucis l¥dz 12,7% 2001. gadÇ.

VisstraujÇkÇ att¥st¥ba pïdïjos gados R¥gÇ bija vïrojamakomercpakalpojumu nozarï, kuras ¥patsvars pilsïtas ekonomikas nozarustruktrÇ palielinÇjÇs no 5,3% 1996. gadÇ l¥dz 17,4% 2001. gadÇ,nozarei k∫stot par otru lielÇko R¥gas ekonomikÇ.

ApstrÇdes rpniec¥ba

ApstrÇdes rpniec¥bÇ R¥gÇ pïc 2000. gada vïrojams strauj‰ pieaugums,raÏo‰anas apjomiem pieaugot par 13%–14% ik gadus.

R¥gas rpniec¥bas produkcijas ¥patsvaram Latvijas rpniec¥bas produkcijaskopapjomÇ pïdïjos gados ir tendence nedaudz palielinÇties – no 48%1997. gadÇ l¥dz 50% 2002. gadÇ.

Rpniec¥bas nozaru struktrÇ R¥gÇ 2003. gadÇ lielÇko ¥patsvaru ie¿ïmaelektroenerÆijas, gÇzes un densapgÇdes nozare, kam seko pÇrtikasrpniec¥ba un kokmateriÇlu raÏo‰ana.

R¥gas rpniec¥bas struktrÇ, sal¥dzinot ar 1995. gadu, ¥patsvaru btiskiir palielinÇjusi kokmateriÇlu raÏo‰ana – no 6,8% l¥dz 14,5%. SavukÇrtma‰¥nbves grupas nozaru ¥patsvars laikÇ no 1995. gada l¥dz 2000.gadam strauji samazinÇjÇs, taãu pïdïjos gados vïrojams neliels ‰¥sgrupas nozaru ¥patsvara pieaugums, palielinoties elektrisko ma‰¥nuun iekÇrtu raÏo‰anai. Neliels ¥patsvara pieaugums (no 0,8% l¥dz 1,3%)2003. gadÇ bija vïrojams ar¥ radio, telev¥zijas un sakaru iekÇrturaÏo‰anÇ.

– ma‰¥nbves grupa: ma‰¥nu un iekÇrtu raÏo‰ana, elektrisko ma‰¥nu unaparÇtu raÏo‰ana, radio, telev¥zijas un sakaru iekÇrtu raÏo‰ana, automobi∫uraÏo‰ana, pÇrïjo transporta l¥dzek∫u raÏo‰ana.

Tirdzniec¥ba

Tirdzniec¥ba ir viena no lielÇkajÇm R¥gas ekonomikas nozarïm, kur tiekrad¥ta apmïram piektda∫a no pilsïtas kopprodukta, un tajÇ nodarbinÇts21% no strÇdÇjo‰ajiem pilsïtÇ.

R¥gas tirdzniec¥bas nozares pievienotajÇ vïrt¥bÇ lielÇko ¥patsvaru –53% – ie¿em vairumtirdzniec¥bas apak‰nozare, mazumtirdzniec¥bas¥patsvars veido 37%, automobi∫u un degvielas pÇrdo‰ana (ko statistikaizdala atsevi‰˙i) – 10%.

R¥ga ir k∫uvusi par ievïrojamu vairumtirdzniec¥bas centru, kas apkalpo netikai pilsïtas, bet ar¥ pÇrïjo Latvijas reÆionu mazumtirdzniec¥bas un biznesaaktivitÇtes.

Vairumtirdzniec¥bas apgroz¥jums R¥gÇ pïdïjos gados strauji pieaug,palielinÇs ar¥ R¥gas ¥patsvars valsts kopïjÇ vairumtirdzniec¥bas apgroz¥jumÇ,pÇrsniedzot jau 4/5. Pieaugot vairumtirdzniec¥bas apgroz¥jumam, palielinÇsar¥ ¥patsvars visas valsts vairumtirdzniec¥bas apgroz¥jumÇ, sasniedzot 81%l¥meni, kas liecina, ka R¥gas vairumtirdzniec¥ba apkalpo ne tikai pilsïtasmazumtirdzniec¥bas un biznesa aktivitÇtes, bet ar¥ lielu da∫u no citu LatvijasreÆionu vairumtirdzniec¥bas piepras¥juma.

Mazumtirdzniec¥bas apgroz¥jums R¥gÇ veido 64% no kopïjÇmazumtirdzniec¥bas apgroz¥juma valst¥, kas divkÇrt pÇrsniedz R¥gasiedz¥votÇju ¥patsvaru Latvijas iedz¥votÇju struktrÇ. Tas liecina, ka straujÇstirdzniec¥bas infarstruktras att¥st¥bas rezultÇtÇ ir pieaugusi R¥gas kÇ

Vairumtirdzniec¥ba R¥gÇ

2000 2001 20020

500

1000

15002000

2500

3000

milj. latu

LielÇkÇs rpniec¥bas nozares R¥gÇ (procentos)

ApstrÇdes rpniec¥bas produkcija R¥gÇ (1997. g. sal¥dz. cenÇs, milj. latu)

1997 1998 1999 2000 20010

200

400

600

800

1000

1200

2002

1100

900

700

500

300

100


Izdevïjdarb¥baMa‰¥nbves grupa*

PÇrtikasKokmateriÇlu

1995 2000 2001 2002 2003

ElektroenerÆija, gÇzes un dens apgÇdePÇrïjÇs nozares

0102030405060708090

100

23



mazumtirdzniec¥bas pakalpojumu centra noz¥me. Kop‰ 1995. gada veikaluskaits R¥gÇ ir gandr¥z vai dubultojies – no 3623 l¥dz 7065, tirdzniec¥basplat¥bai pieaugot par 55% un pÇrsniedzot vienu miljonu kvadrÇtmetru.

Transports un sakari

Transporta un sakaru nozares pievienotÇs vïrt¥bas struktrÇ R¥gas pilsïtÇtransporta pakalpojumu ¥patsvars veido ap 62%, sakaru – 38%.

R¥gas osta

Pïdïjo ãetru gadu laikÇ kravu apgroz¥jums R¥gas ostÇ palielinÇjies par80%. DinamiskÇs att¥st¥bas rezultÇtÇ R¥gas ostas ¥patsvars Latvijas kopïjÇostu apgroz¥jumÇ pieaudzis no 18% 1993. gadÇ l¥dz 40% 2003. gadÇ.SaglabÇjoties iepriek‰ïjo gadu dinamikai, jau tuvÇkajos gados R¥ga varïtuk∫t par lielÇko Latvijas ostu pïc kravu apgroz¥juma.

L¥dz¥gi kÇ pÇrïjÇs Latvijas ostas, R¥ga ir specializïjusies kravu iekrau‰anÇ.2003. gadÇ kopïjais kravu apgroz¥jums R¥gas ostÇ sasniedza 21,7 milj.tonnu, no kurÇm 19,4 milj. tonnu veidoja iekrautÇs kravas.

Nost¥to (iekrauto) kravu struktrÇ R¥gas ostÇ lielÇko ¥patsvaru ie¿emogles, minerÇlmïsli, naftas produkti un koksne. Kop‰ 90. gadu vidusnost¥to kravu struktrÇ palielinÇjies kokmateriÇlu un minerÇlmïslu, unit ¥pa‰i naftas produktu apjoms. 1995. gadÇ naftas produkti sastÇd¥ja tikai2% no visÇm nost¥tajÇm kravÇm, bet 2003. gadÇ to ¥patsvars bija pieaudzisl¥dz 24%. Caur R¥gas ostu tiek eksportïta apmïram ceturtda∫a no kopïjÇLatvijas naftas produktu tranz¥ta.

Kop‰ 2001. gada ir palielinÇjusies ar¥ pasaÏieru apgroz¥ba R¥gas ostÇ.±pa‰i strauj‰ pieaugums bija vïrojams 2003. gadÇ, pasaÏieru apgroz¥baiR¥gas ostÇ sasniedzot 278 tkst. cilvïku. Iepriek‰ïjos gados pasaÏieruapgroz¥ba R¥gas lidostÇ btiski pÇrsniedza to apgroz¥bu ostÇ un lidostatika uzskat¥ta par gandr¥z vai vien¥gajiem pilsïtas „vÇrtiem uz pasauli”,bet 2003. gadÇ pasaÏieru apgroz¥ba ostÇ jau sasniedza 40% pretpasaÏieru apgroz¥bu lidostÇ.

Lidosta

R¥gas lidosta pïdïjos gados att¥stÇs kÇ btisks multimodÇlÇ transportat¥kla mezgla punkts, kÇpinot aktivitÇtes ar¥ kravu pÇrvadÇjumu jomÇ.2003. gadÇ vairÇk nekÇ divas reizes palielinÇjies kravu apgroz¥jums R¥gaslidostÇ, sasniedzot 13,5 tkst. tonnu.

Mazumtirdzniec¥bas apgroz¥jums R¥gÇ

2001 20020

200

400

600800

1000

1200

1400

milj. latu

1600

20001999199819971996

2001 2002

tkst. tonnu

200019991998199719960

2

4

6

8

10

12

14

16

2003

R¥gas lidosta: kravu apgroz¥jums

0

50

100

150

200

250

300

tkst. cilv.R¥gas osta: pasaÏieru apgroz¥ba

1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003

R¥ga ir specializïjusies kravu iekrau‰anÇ


R¥gas osta: kravu apgroz¥jums

2001 20020

5

10

15

20

milj. tonnu

20001999199819971996

25

2003

24


Sabiedriskais transports

R¥gas pilsïtas sabiedriskajÇ transportÇ (autobuss, tramvajs, trolejbuss) 2003.gadÇ tika pÇrvadÇti 255,7 milj. pasaÏieru, kas ir par 8% vairÇk nekÇ 2002. gadÇ.

Komercpakalpojumi

Pïdïjos gados viena no visstraujÇk pieaugo‰ajÇm ekonomiskajÇmaktivitÇtïm pilsïtas un ar¥ valsts ekonomikÇ ir komercpakalpojumu joma,kur ietilpst ar¥ darb¥bas ar nekustamo ¥pa‰umu un daÏÇdi biznesapakalpojumi, t. sk. ar¥ informÇcijas tehnoloÆiju pakalpojumi. VairÇk nekÇ4/5 no ‰¥s nozares pievienotÇs vïrt¥bas valst¥ tiek rad¥ta R¥gÇ.Komercpakalpojumu jomÇ R¥gÇ nodarbinÇts katrs 12 strÇdÇjo‰ais, pÇrïjÇLatvijas da∫Ç – tikai katrs 50 nodarbinÇtais.

Trisms

Btisku ¥patsvaru pilsïtas saimniec¥bÇ ie¿em trisma pakalpojumi. Trismanoz¥me pïdïjos gados ir pieaugusi. Pïdïjo piecu gadu laikÇ viesn¥cu skaitsR¥gas pilsïtÇ ir palielinÇjies par 50%.

R¥ga ir galvenais Latvijas trisma objekts. 2002. gadÇ vietu skaits R¥gasviesn¥cÇs sasniedza 5638, kas veido 58% no Latvijas rÇd¥tÇja. R¥gÇ uzturïjÇs277 tksto‰i Çrvalstu viesu, 77% no Latviju apmeklïju‰o Çrvalstniekuskaita. Lielai da∫ai no Latviju apmeklïju‰o tristu R¥ga ir vien¥gÇ valstsapmeklïjuma vieta. Piemïram, 90% no Latviju apmeklïju‰ajiem Somijasun LielbritÇnijas tristiem, ap 80% VÇcijas un Zviedrijas tristu apmeklïjatikai R¥gu.

PasaÏieru pÇrvadÇjums R¥gas sabiedriskajÇ transportÇ

2001 2002 2003225230235240245250255260

milj. cilvïku

R¥gas lidosta: pasaÏieru apgroz¥ba

2001 20020

100200300400500600700800

20001999199819971996 2003

tkst. cilvïku


25



R¥gas pilsïtas finan‰u un budÏeta politika

Lai nodro‰inÇtu R¥gas pilsïtas finan‰u jomas atbilst¥bu pilsïtas ilgtermi¿aatt¥st¥bas mïr˙iem, vienlaikus saglabÇjot nepiecie‰amo finan‰u stabilitÇti,2003. gadÇ tika uzsÇkta R¥gas pilsïtas ilgtermi¿a finan‰u politikas ¥steno‰ana:

• budÏeta sabalansï‰ana, pakÇpeniski samazinot budÏeta defic¥tu unpanÇkot ie¿ïmumu un izdevumu l¥dzsvaro‰anu l¥dz 2008. gadam,vienlaikus nodro‰inot nepiecie‰amo uzturï‰anas izdevumu uninvest¥ciju apjomu;

• resursu pÇrvald¥bas uzlabo‰ana – pÇrkreditï‰ana, panÇkot lïtÇkukred¥ta resursu piesaist¥‰anu. 2003. gada pÇrkreditï‰anas pasÇkumurezultÇtÇ panÇkts ikgadïjs budÏeta l¥dzek∫u ietaup¥jums ap 2,7 milj.latu. Tika uzsÇkta ar¥ atvasinÇto finan‰u instrumentu (derivat¥vu)lieto‰ana, mazinot piesaist¥to kred¥ta resursu valtas un procenturiskus. Veikta resursu pÇrvaldes sistïmas uzlabo‰ana, sagatavojotR¥gas pa‰vald¥bas struktrvien¥bas turpmÇkai finan‰u konsolidÇcijai;

• strukturÇlo izmai¿u ¥steno‰ana. TurpmÇkajÇ finan‰u politikas¥steno‰anas gaitÇ paredzïta budÏeta ie¿ïmumu un izdevumustruktras uzlabo‰ana, nosac¥jumu uzlabo‰ana citu, ÇrpusbudÏetafinan‰u resursu (Eiropas strukturÇlo fondu, valsts un privÇtÇ kapitÇla)piesaistei invest¥ciju projektu finansï‰anai. Pa‰vald¥bas uz¿ïmumuefektivitÇtes uzlabo‰ana, to ekonomiskÇs un finan‰u patstÇv¥baspalielinÇ‰ana;

BudÏeta politika

2003. gadÇ tika ¥stenota konsekventa budÏeta defic¥ta samazinÇ‰anaspolitika.

BudÏeta stabilizÇcijas politikas rezultÇti. PamatbudÏeta defic¥ts

Pamatojoties uz budÏeta ilgtermi¿a stabilizÇcijas programmu, tika sastÇd¥ts2004. gada budÏets, kas balstÇs uz ‰Çdiem pamatprincipiem:

1) budÏeta defic¥ta pakÇpeniska samazinÇ‰ana. 2004. gada budÏetÇparedzïts pamatbudÏeta defic¥ts 8,2 milj. latu apjomÇ, kas veido 4%no plÇnotajiem pamatbudÏeta ie¿ïmumiem. Turpinot budÏetastabilizÇcijas politiku, pilsïtas pamatbudÏeta izdevumi ar ie¿ïmumitiks l¥dzsvaroti l¥dz 2008. gadam;

2) budÏeta uzturï‰anas izdevumu nodro‰inÇ‰ana. TurpmÇkajos budÏetastabilizÇcijas posmos nepiecie‰ams izvïrtït pa‰vald¥basstruktrvien¥bu uzturï‰anas izdevumus atbilsto‰i to funkcijÇm uninstitucionÇlajai kapacitÇtei;

3) invest¥ciju apjoma samïro‰ana ar pa‰vald¥bas finan‰u iespïjÇm.Invest¥ciju finansïjuma apjoms 2004. gada budÏetÇ tika noteiktsatbilsto‰i pilsïtas budÏeta ilgtermi¿a stabilizÇcijas programmai –16,8 milj. latu apjomÇ, nepie∫aujot pieaugumu uz budÏeta defic¥tarï˙ina.

BudÏeta ilgtermi¿a prognoze

Pamatojoties uz budÏeta ie¿ïmumu un izdevumu makromodeli, irsastÇd¥ta budÏeta ilgtermi¿a prognoze. ·is modelis ∫auj prognozïtsvar¥gÇkos budÏeta ie¿ïmumu un izdevumu da∫as parametrus, budÏetasaist¥bu ar pilsïtas parÇda apjomu ilgtermi¿a perspekt¥vÇ.

EkonomiskÇs izaugsmes rezultÇtÇ, palielinoties nodok∫u un citu budÏetaie¿ïmumu apjomam, ¥stenojot budÏeta izdevumu ierobeÏo‰anas politiku,pakÇpeniski tiks panÇkta budÏeta defic¥ta samazinÇ‰anÇs un kop‰2008. gada ar¥ potenciÇls budÏeta pÇrpalikums.

PotenciÇlo budÏeta pÇrpalikumu bs iespïjams novirz¥t kÇrtïjÇ gadainvest¥ciju apjoma papildinÇ‰anai vai ar¥ parÇda apjoma ÇtrÇkaisamazinÇ‰anai.

ParÇda dinamika

Finan‰u stabilizÇcijas programmas ietvaros samazinot budÏeta defic¥tuun akt¥vas resursu politikas rezultÇtÇ panÇkot zemÇkus kred¥ta

BudÏeta defic¥ts/pÇrpalikums (% no budÏeta ie¿ïmumiem)

‘97-20%

-15%

-10%

-5%

0%

5%

10%

15%

20%

‘98 ‘99 ‘00 ‘01 ‘02 ‘03 ‘04 ‘05 ‘06 ‘07 ‘08 ‘09 ‘10 ‘11 ‘12 (gadi)

Pilsïtas parÇda apjoms (milj. latu)

0

20

40

60

80

100

ParÇda apjoms (milj. latu) ParÇds (% pret budÏeta ie¿ïmumiem)

0%

10%

20%

30%

40%

50%

‘01‘00 ‘02 ‘03 ‘04 ‘05 ‘06 ‘07 ‘08 ‘09 ‘10 ‘11

Procenti pret ie¿ïmumiem

2001–2002 (faktiski) 15,0 %

2003 (sÇkotnïji plÇnots) 17,0 %

2003 (pïc budÏeta groz¥jumiem) 13,5 %

2003 (faktiski) 5,0 %

2004 (plÇnots) 4,0 %

(gadi)

26


apkalpo‰anas izdevumus, notiks pakÇpeniska pilsïtas parÇdasamazinÇ‰anÇs.

Tomïr parÇda „nulles l¥menis” nav uzskatÇms par finan‰u politikasmïr˙i. JÇizvïlas optimÇls parÇda l¥menis, atbilsto‰i finan‰u situÇcijai,izdevumu nepiecie‰am¥bai un pa‰vald¥bas kred¥ta atmaksaspotenciÇlam.

Kred¥treitings

2003. gada 28. augustÇ kred¥treitinga aÆentra „Standard & Poors”,kas R¥gas pilsïtu vïrtï kop‰ 1997. gada, pie‰˙¥ra kred¥treitinguBBB/Stable/A-3.

±stenojot ilgtermi¿a finan‰u politiku, iez¥mïjusies skaidra tendencebudÏeta defic¥ta un parÇda apjoma samazinÇ‰anÇ, ∫aujot cerït uzkred¥treitinga pieaugumu tuvÇko gadu laikÇ.

16.04.1997. BBB-/Positive/A-3 BBB-/Positive/A-3

13.09.1999. BBB/Stable/A-3 BBB/Stable/A-3

26.10.2001. BBB/Positive/A-3 BBB/Positive/A-3

28.08.2003. BBB-/Stable/A-3 BBB-/Stable/A-3

Reitings saist¥bÇm Çrvalstu valtÇ

Kred¥ta reitingapie‰˙ir‰anas datums

Reitings saist¥bÇm vietïjÇ valtÇ

R¥gas pilsïtas kred¥treitinga vïsture

27


Nozare Realizïtie projekti 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 kopÇ

VispÇrïjie pÇrvaldes dienesti 0,04 0,93 1,70 2,40 3,37 3,45 11,88

InformÇtikas programma 0,86 3,04 3,33 7,23

Biroju ïka Amatu ielÇ 4 0,33 0,56 0,90

RÇtsnams 0,50 0,70 1,20

Izgl¥t¥ba 1,57 0,76 2,97 3,12 5,85 12,84 7,60 34,70

t. sk. Hanzas vidusskola 0,79 0,79

Datu t¥kls skolÇs 1,09 1,08 0,76 0,21 3,14

R¥gas Valsts 1. ÆimnÇzija 1,01 0,91 0,01 1,93

Logi un durvis izgl¥t¥bas iestÇdïm 2,97 1,74 4,71

49. vidusskola 0,73 1,39 2,12

Teikas vidusskola 0,34 1,51 0,41 2,25

MeÏciema pamatskola 0,78 1,10 1,88

Peldbaseins “Ziepniekkalns” 0,91 0,91

Ågenskalna ÆimnÇzija 0,59 1,58 0,53 0,02 2,72

Lietuvie‰u vidusskola 0,50 0,55 1,05

Ågenskalna sÇkumskola 0,71 0,44 1,15

Po∫u vidusskola 0,63 1,56 2,19

Ågenskalna vakara ÆimnÇzija 0,09 0,93 1,02

R¥gas 55. vidusskola 0,04 0,50 0,54

R¥gas 88. pirmskola 0,41 0,41

P∫avnieku skola 1,57 1,57

Vesel¥bas aizsardz¥ba 1,43 2,10 2,27 1,53 2,79 1,27 0,12 11,52

t. sk. Slimn¥ca “Gai∫ezers” 0,10 0,51 1,14 0,60 1,05 0,26 3,65

Kl¥niskÇ ÅMP* slimn¥ca 1,05 1,05

ÅMP* slimn¥ca Duntes ielÇ 8 0,53 0,77 1,30

ÅMP* slimn¥ca Bru¿inieku ielÇ 5 0,33 0,83 1,16

9. bïrnu polikl¥nika 0,47 0,47

LielÇkie R¥gas domes realizïtie invest¥ciju projekti 1997.–2003. gadÇ (milj. latu)

Invest¥cijas R¥gÇ

1997 1998 1999 2000 2001 2002

300400500600

200100

0

50

40

30

20

10

0

milj. latu

KopïjÇs No pa‰vald¥bas budÏeta

700

Invest¥ciju raksturojums

Pieaugot labklÇj¥bai un dz¥ves kvalitÇtei R¥gas pilsïtÇ, palielinÇs ar¥pras¥bas pïc atbilsto‰as pilsïtvides infrastruktras.

Pieaugot ekonomiskai aktivitÇtei R¥gÇ, palielinoties privÇtÇ sektora,ar¥ Çrvalstu invest¥cijÇm, paaugstinÇs piepras¥jums pïc invest¥cijÇmpilsïtas ekonomiskajÇ, transporta un sociÇlajÇ infrastruktrÇ – jomÇs,kur tradicionÇli galvenais invest¥ciju resursu avots ir valsts un pa‰vald¥ba.

Invest¥cijas R¥gas pilsïtÇ pïdïjos gados veido ap 60% no invest¥cijukopapjoma LatvijÇ, kas pamatÇ atbilst R¥gas ¥patsvaram LatvijasekonomiskajÇ potenciÇlÇ.

TÇ kÇ invest¥ciju avotu piesaiste, izmantojot valsts un privÇtÇs partner¥bas

(VPP), koncesiju mehÇnismu infrastruktras objektu finansï‰anÇ pagaidÇmvïl nav pla‰i izplat¥ta, infrastruktras (iz¿emot sakaru un enerÆïtikasinfrastruktras) finansï‰anas slogu uz¿ïmÇs pa‰vald¥ba.


* ÅMP – ÅtrÇ medic¥niskÇ pal¥dz¥ba

28


Nozare Realizïtie projekti 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 kopÇ

Soc. nodro‰inÇ‰ana 1,11 0,84 1,10 1,97 1,71 0,56 7,29

t. sk. Veco ∫auÏu uzturï‰anÇs iestÇdes 0,28 0,28

SociÇlÇs dz¥vojamÇs mÇjas 0,40 0,60 1,16 0,03 2,193

SociÇlÇs pal¥dz¥bas dienesti 0,15 0,15

Bïrnu uzturï‰anÇs iestÇdes 1,14 0,10 1,24

Ìdens skait¥tÇju iegÇde 0,72 0,72

Dz¥vok∫u un 0,34 0,35 0,36 1,39 7,98 0,59 4,68 15,70komunÇlÇ saimniec¥ba

t. sk. SiltumapgÇdes rehabilitÇcija 0,34 0,35 1,16 7,20 0,61 9,66

Dz¥vojamo mÇju iegÇde 3,70 3,70

Satiksmes 5,32 10,60 11,35 11,04 11,60 14,28 3,80 67,99infrastruktra

t. sk. Ielu apgaismojums 0,23 0,38 0,30 0,39 0,54 0,30 0,21 2,35

Satiksmes regulï‰ana 0,22 0,74 0,45 0,18 0,21 0,13 1,94

Tilti, pÇrvadi 0,59 3,27 3,99 2,98 3,00 6,69 0,19 20,71

Ielu segums 1,17 6,72 6,32 5,34 6,48 6,43 3,09 35,54

Vairoga ielas pÇrvads 2,01 2,01

Sabiedriskais 0,34 0,79 2,96 5,61 5,91 4,97 4,25 24,82transports

t. sk. Tramvaju iegÇde 1,04 2,40 2,60 1,25 7,29

Autobusu iegÇde 0,47 1,04 1,83 0,97 0,66 3,18 8,15

P/u “Imanta” rekonstrukcija 0,24 1,21 1,52 2,59 0,67 6,23

P/u “TÇlava” 0,10 0,79 0,28 0,31 1,48

SabiedriskÇ transporta projektu realizÇcija 0,33 0,33

Vide 0,39 1,66 4,83 2,12 2,43 1,47 12,89

t. sk. R¥gas kanÇls 0,55 4,05 1,48 0,37 6,45

Getli¿u izgÇztuve 0,02 0,06 0,19 1,52 1,14 2,92

Br¥vais laiks, sports 0,12 0,82 3,60 4,58 5,20 4,60 6,42 25,34

t. sk. Melngalvju nams 0,11 0,82 1,75 1,00 0,19 3,86

Latvijas NacionÇlÇ opera 0,66 1,60 2,02 4,28

Kongresu nams 1,73 1,54 3,26

RÇtsnams 2,51 1,74 0,31 4,56

Daugavas sporta nams 1,50 1,17 2,67

NacionÇlais teÇtris 0,83 3,37 4,20

Sporta komplekss “ArkÇdija” 1,23 1,23

Citi 0,43 0,43

KopÇ 9,11 16,95 26,94 34,91 45,82 46,06 32,79 212,57

LielÇkie R¥gas domes realizïtie objekti par invest¥ciju l¥dzek∫iem 1997.–2003. gadÇ

29



Nepiecie‰amo invest¥ciju resursu nodro‰inÇ‰ana turpmÇk notiks, izvïrtïjotpilsïtas finan‰u iespïjas un ilgtermi¿a perspekt¥vÇ nepie∫aujot parÇda pieaugumu.

Pïc budÏeta stabilizÇcijas potenciÇlais pÇrpalikums var tikt izmantotsinvest¥ciju resursu palielinÇ‰anai.

TÇ kÇ turpmÇkajos gados saglabÇsies liela nepiecie‰am¥ba pïc invest¥cijÇmpilsïtas infrastruktrÇ, pilsïtas att¥st¥bas finansï‰anÇ tiks papildu piesaist¥tibtiski invest¥ciju resursu avoti, piemïram, Eiropas Savien¥bas strukturÇlieun citi fondi, daÏÇdas privÇtÇ kapitÇla iesaistes formas (valsts un privÇtÇpartner¥ba, koncesija).

R¥gas pa‰vald¥bas budÏeta invest¥ciju programma 2004. gadam(galvenÇs invest¥ciju jomas)

Pilsïtas ¥pa‰uma raksturojums

±pa‰uma bilances vïrt¥ba

R¥gas pilsïtas zemesgabalu, ïku, bvju un ilggad¥go stÇd¥jumu bilancesvïrt¥ba 2003. gada beigÇs veidoja 492,2 milj. latu, l¥dzdal¥ba asociïtoun radniec¥go uz¿ïmumu kapitÇlÇ – 112,3 milj. latu.

Pilsïtas akt¥vu summa kopÇ, ieskaitot ar¥ citas ilgtermi¿a ieguld¥jumukategorijas, veido 675,6 milj. latu, gada laikÇ palielinoties par 13%.

R¥gas ¥pa‰umu (zemesgabalu, ïku, bvju un ilggad¥go stÇd¥jumu)

bilances vïrt¥bÇ lielÇko ¥patsvaru veido zemes un dz¥vojamo ïkuvïrt¥ba, kÇ ar¥ nedz¥vojamÇs ïkas.

R¥gas ¥pa‰umu bilances vïrt¥ba 2003. gada 31. decembr¥ (milj. latu)

Transporta infrastruktras objekti

R¥gas domes Satiksmes departamenta vald¥jumÇ ir 1510 ielas arkopgarumu 1068 kilometri un satiksmes pÇrvadi ar kopgarumu 9,1kilometrs. 2003. gadÇ pamatl¥dzek∫u sastÇvÇ tika uz¿emtas izmaksas38,5 miljonu latu vïrt¥bÇ par iepriek‰ veiktajiem kapitÇlieguld¥jumiemielÇs, tiltos, kanalizÇcijas un ielu apgaismo‰anas sistïmÇs.R¥gas MeÏu aÆentras vald¥jumÇ ir 56,7 tksto‰i hektÇru ÇrpuspilsïtasmeÏu zemes 7,2 milj. latu kadastrÇlajÇ vïrt¥bÇ.

R¥gas domes Vides departamenta vald¥jumÇ ir R¥gas pilsïtas kanÇls unkanÇlmalas apstÇd¥jumi 4,3 milj. latu vïrt¥bÇ (kanÇla rekonstrukcijas vïrt¥ba).

Zeme

R¥gas pilsïtas teritorijÇ daÏÇdu ¥pa‰nieku ¥pa‰umÇ atrodas zemesgabali17 801 hektÇra plat¥bÇ. R¥gas pa‰vald¥bas ¥pa‰umÇ, pïc Valsts zemesdienesta datiem, ir zemesgabali 8196 hektÇru kopplat¥bÇ. LielÇko ¥patsvaru(pïc plat¥bas) R¥gas pa‰vald¥bas zemes ¥pa‰umÇ sastÇda 3,2 tksto‰ihektÇru meÏu zemes, kÇ ar¥ 2,5 tksto‰i hektÇru zem sabiedriskÇs noz¥mesobjektiem, kopÇ veidojot ap 70%. R¥gas pa‰vald¥bas ¥pa‰umÇ atrodas ar¥12% no vienÆimenes un divÆime¿u dz¥vojamo mÇju apbves zemes, 36%no daudzdz¥vok∫u mÇju apbves zemes, kÇ ar¥ 26% no dar¥jumu apbveszemes pilsïtÇ.

R¥gas pa‰vald¥bas zemes ¥pa‰ums – pïc izmanto‰anas veida (hektÇros)

Invest¥ciju apjoms (latos)

VispÇrïjie pÇrvaldes dienesti 1 384 653

SabiedriskÇ kÇrt¥ba un dro‰¥ba, ties¥bu aizsardz¥ba 141 792

Izgl¥t¥ba 3 901 705

Vesel¥bas aizsardz¥ba 903 707

SociÇlÇ nodro‰inÇ‰ana 961 903

Dz¥vok∫u un komunÇlÇ saimniec¥ba 1 363 835

Satiksmes infrastruktra 3 164 153

Vides aizsardz¥ba 827 273

TeritoriÇlÇs att¥st¥bas plÇno‰anas programma 50 00

Br¥vais laiks, sports, kultra un reliÆija 2 806 346

Sabiedriskais transports 1 275 639

KopÇ 16 781 006 MeÏsaimniec¥ba 3205,5

SabiedriskÇs noz¥mes objekti 2539,0

Rpniec¥bas objekti 553,3

Daudzdz¥vok∫u mÇju apbve 675,7

VienÆimenes un divÆime¿u dz¥vojamo mÇju apbve 341,6

Dar¥jumu apbve 341,2

Lauksaimniec¥ba 328,5

Satiksmes infrastruktra 89,3

Ìdenssaimniec¥ba 58,4

Ostas infrastruktra 46,4

InÏeniertehniskie t¥kli 16,7

Zeme 173,0Dz¥vojamÇs ïkas 162,4Nedz¥vojamÇs ïkas 114,0Citas celtnes, tilti, ielas 38,8PÇrïjais 4.0

Pa‰vald¥bas invest¥cijas R¥gÇ (procentos pret budÏeta ie¿ïmumiem)

0%5%

10%

15%20%

25%

30%

‘96 ‘97 ‘98 ‘99 ‘00 ‘01 ‘02 ‘03 ‘04 ‘05 ‘06 ‘07 ‘08 ‘09 ‘10 (gadi)

30


Dz¥vojamÇs ïkas

Pïdïjos gados R¥gas pilsïtÇ noticis strauj‰ dz¥vojamo mÇju un dz¥vok∫uprivatizÇcijas process.

TÇ rezultÇtÇ samazinÇjies pa‰vald¥bas dz¥vojamÇ fonda ¥patsvars kopïjÇpilsïtas dz¥vojamÇ fondÇ.

Pïc informÇcijas uz 2004. gada 1. janvÇri, R¥gas pa‰vald¥bas ¥pa‰umÇeso‰ajÇ dz¥vojamÇ fondÇ ir 5572 dz¥vojamÇs mÇjas. Pa‰reiz visas ïkas,kuras ir iesaist¥tas „paÇtrinÇtÇs” privatizÇcijas procesÇ, kÇ ar¥ lielÇkÇda∫a plÇnveida privatizÇcijai nodoto daudzdz¥vok∫u ïku vïl aizvien iriek∫autas R¥gas pa‰vald¥bas kopsavilkuma bilancï. PabeidzotprivatizÇcijas procesu, ‰¥s ïkas tiks izslïgtas no R¥gas domes bilances.

L¥dzdal¥ba pa‰vald¥bas uz¿ïmumu kapitÇlÇ

L¥dzdal¥ba radniec¥go un asociïto uz¿ïmumu pamatkapitÇlÇ 112,3milj. latu apmïrÇ ir btiska R¥gas pa‰vald¥bas akt¥vu da∫a, kas 2003.gada beigÇs sastÇd¥ja 17% no pa‰vald¥bas akt¥vu kopsummas. 2003.gada 31. decembr¥ R¥gas pa‰vald¥bai bija kapitÇla da∫as 97 uz¿ïmumos.

R¥gas pa‰vald¥ba ieguld¥jusi kapitÇlu pa‰vald¥bas uz¿ïmumos, kasizpilda tÇs funkcijas daÏÇdÇs jomÇs. LielÇkÇs kapitÇla da∫as R¥gaspa‰vald¥bai 2003. gadÇ bija sabiedriskÇ transporta uz¿ïmumos – 38%no kopïjÇs l¥dzdal¥bas pa‰vald¥bu uz¿ïmumu kapitÇlÇ, pilsïtasdenssaimniec¥bÇ – 28% – un siltumapgÇdï – 20%.

LielÇko R¥gas pa‰vald¥bas uz¿ïmumu rÇd¥tÇji 2003. gadÇ* (tkst. latu)

PrivatizÇcija

Saska¿Ç ar Latvijas likumdo‰anas pras¥bÇm un R¥gas domes noteiktopolitiku joprojÇm turpinÇs R¥gas pa‰vald¥bai piedero‰Ç ¥pa‰umaprivatizÇcijas process, kurÇ ir iesaist¥ta lielÇkÇ da∫a no pa‰vald¥baipiedero‰ajÇm dz¥vojamÇm ïkÇm un ievïrojama da∫a no nedz¥vojamÇmïkÇm un zemes ¥pa‰umiem.

2003. gadÇ sa¿emti 246 privatizÇcijas ierosinÇjumi un 42 priek‰likumipar nekustamÇ ¥pa‰uma objektu atsavinÇ‰anu.

PrivatizÇcijas rezultÇti R¥gas pilsïtÇ 2003. gadÇ

2003. gadÇ noslïgti 105 l¥gumi par 79 privatizïjamajiem objektiem. KopïjÇl¥gumu summa ir 2 643 770 latu, t. sk. latos maksÇjamÇ da∫a – 61%.

0

20

40

60

80

100

120

tkst.Privatizïto dz¥vok∫u skaits R¥gÇ (gada sÇkumÇ)

140

160

180

200

1998 1999 2000 2001 2002 2003

20 997

51 800

110 612

156 232

175 653 180 621

Pa‰vald¥bas dz¥vojamÇ fonda ¥patsvars kopïjÇ dz¥vojamÇ fondÇ R¥gÇ

1995 2000 2001 20020

10%

20%

30%

40%

50%

60%

R¥gas pa‰vald¥bas bezpe∫¿as organizÇcijaSIA „Tramvaju un trolejbusu pÇrvalde” 36 183 100% 19 155

R¥gas pilsïtas p/u “R¥gas dens” 32 472 100% 18 263

A/s “R¥gas siltums” 23 062 49% 61 685

Likvidïjamais p/u “R¥gas viesn¥cas” 7 018 100% 309

SIA “R¥gas satiksme” 7 332 100% 6 660

Apdro‰inÇ‰anas a/s “R¥gas Slimokase” 2 000 100% 6 348

R¥gas pa‰vald¥bas AS “R¥gas centrÇltirgus” 1 591 100% 3 618

R¥gas pa‰vald¥bas bezpe∫¿as organizÇcijaSIA “R¥gas NacionÇlais zooloÆiskais dÇrzs” 1 287 100% 1 194

A/s “Ce∫u pÇrvalde” 1 249 89% 7 718

R¥gas pa‰vald¥bas bezpe∫¿as organizÇcijaSIA “R¥gas domes autobÇze” 903 100% 881

SIA “R¥gas pilsïtbvnieks” 875 100% 181

Bezpe∫¿as organizÇcija SIA “Getli¿i EKO” 584 80% 1 437

R¥gas pa‰vald¥bas bezpe∫¿as organizÇcijaSIA “R¥gas nami"" 26 100% 1 196

* – dati pirms audita pÇrbaudes.

R¥gas pa‰vald¥bas kapitÇla da∫auz¿ïmuma reÆistrïtajÇ pamatkapitÇlÇ

Apgroz¥jums

R¥gas pa‰vald¥bas kapitÇla da∫as ¥patsvarsuz¿ïmuma pamatkapitÇlÇ

Lïmumi par nekustamÇs mantas atsavinÇ‰anu 17

Objekti, nodoti privatizÇcijai 43

Pie¿emti privatizÇcijas noteikumi par zemes gabaliem 44

Pie¿emti privatizÇcijas projekti 21

Lïmumi par objektu privatizÇcijas pabeig‰anu 124

InstitucionÇlo darb¥bu skaits

Darb¥bas veids

R¥gas ekonomiskÇ izaugsme un R¥gas

pa‰vald¥bas veiksm¥gÇs finan‰u politikas rezultÇti

ir nodro‰inÇju‰i R¥gas pilsïtas pamatbudÏeta

ie¿ïmumus 192,1 miljona latu un speciÇlÇ

budÏeta ie¿ïmumus 17,4 miljonu latu apmïrÇ.


32

Revidentu zi¿ojums R¥gas domei

1. Mïs esam veiku‰i R¥gas domes 2003. gada kopsavilkuma finan‰upÇrskatus, uz kura balstoties ticis sagatavots sa¥sinÇtais finan‰u pÇrskats,kas atspogu∫ots no 34. l¥dz 42. lpp., rev¥ziju atbilsto‰i StarptautiskÇsGrÇmatveÏu federÇcijas izdotajiem Starptautiskajiem Rev¥zijas standartiem,iz¿emot, kÇ norÇd¥ts, no 2. l¥dz 5. rindkopai. Msu 2004. gada 15. apr¥∫azi¿ojumÇ mïs sniedzÇm atzinumu, ka pilna apjoma finan‰u pÇrskati, uzkuriem balstoties ticis sagatavots sa¥sinÇtais finan‰u pÇrskats, sniedzpatiesu un skaidru priek‰statu par R¥gas domes finansiÇlo stÇvokli 2003.gada 31. decembr¥, tÇs darb¥bas rezultÇtiem un naudas plsmu 2003.gadÇ saska¿Ç ar Latvijas Republikas Valsts kases 2002. gada 25. septembrainstrukciju Nr. 3 “Valsts budÏeta iestÇÏu pusgada, devi¿u mïne‰u, gadaun pa‰vald¥bu budÏeta iestÇÏu gada pÇrskatu sagatavo‰anas instrukcija”pras¥bÇm un konkrïti ‰o finan‰u pÇrskatu pielikumÇ izklÇst¥to R¥gasdomes grÇmatved¥bas politiku, iz¿emot iespïjamo labojumu ietekmi,kas varïtu bt nepiecie‰ami, ja mums btu iespïjams novïrtït ‰Çzi¿ojuma 2. l¥dz 5. rindkopÇ aprakst¥to nenoteikt¥bu ietekmi, un iz¿emot‰Ç zi¿ojuma 6. l¥dz 9. rindkopÇ minïto labojumu ietekmi.

2. TurpinÇs R¥gas pilsïtai piedero‰o dz¥vojamo ïku privatizÇcija. R¥gasdomes vad¥bas r¥c¥bÇ nav informÇcijas, kas ∫autu prec¥zi noteikt privatizÇcijÇiesaist¥to dz¥vojamo ïku vai attiec¥go to da∫u skaitu un uzskaites vïrt¥bu.R¥gas domes akt¥vi 2003. gada 31. decembr¥ ietver dz¥vojamÇs ïkas aruzskaites vïrt¥bu Ls 162,4 miljonu apmïrÇ. PrivatizÇcijas procesa gaitÇ‰¥s ïkas tiks izslïgtas no R¥gas domes bilances, samazinot akt¥vu apjomu,kÇ ar¥ pamatl¥dzek∫u fonda un pÇrvïrtï‰anas rezervju apjomu. Mumsnebija iespïjams noteikt, vai visas ïkas vai attiec¥gÇs to da∫as, kas iriesaist¥tas privatizÇcijas procesÇ 2003. gada 31. decembr¥, ir izslïgtasno R¥gas domes bilances. ·ie apstÇk∫i bija spïkÇ ar¥ 2002. gada 31.decembr¥, un tÇpïc msu zi¿ojumÇ par R¥gas domes 2002. gadakopsavilkuma finan‰u pÇrskatiem mïs izteicÇm atzinumu ar iebildi.

3. R¥gas domes ±pa‰uma departaments turpina veikt R¥gas pilsïtaipiedero‰o nekustamo ¥pa‰umu inventarizÇcijas un ¥pa‰uma ties¥bureÆistrÇcijas procesu ZemesgrÇmatÇ. ·Ç procesa rezultÇtÇ tiek veiktaskorekcijas nekustamo ¥pa‰umu uzskaites vïrt¥bÇ un tiek saska¿otas¥pa‰uma ties¥bas ¥pa‰umiem, kuru ¥pa‰nieki nav skaidri definïti. Minïtaisprocess ir pabeigts attiec¥bÇ uz da∫u no R¥gas pilsïtai piedero‰ajiemnekustamajiem ¥pa‰umiem un da∫u no R¥gas pilsïtas administrat¥vajÇsrobeÏÇs iek∫autajiem zemes gabaliem. L¥dz ar to pastÇv varbt¥ba, ka

nekustamo ¥pa‰umu uzskaites vïrt¥ba 2003. gada 31. decembr¥turpmÇkajos periodos tiks koriÆïta. Mums nebija iespïjams noteiktiespïjamo korekciju skaitu vai apjomu, kur‰ attiektos uz nekustamajiem¥pa‰umiem 2003. gada 31. decembr¥. ·ie apstÇk∫i bija spïkÇ ar¥ 2002.gada 31. decembr¥, un tÇpïc msu zi¿ojumÇ par R¥gas domes 2002.gada kopsavilkuma finan‰u pÇrskatiem mïs izteicÇm atzinumu ar iebildi.

4. R¥gas pilsïtÇ vïl nav izstrÇdÇta vienota metodika ielu infrastruktruobjektu novïrtï‰anai. Par R¥gas pilsïtas ielu infrastruktru atbild¥ga irR¥gas dome, taãu l¥dz 2001. gadam ‰ie akt¥vi R¥gas domes uzskaitï navtiku‰i atspogu∫oti. Bilances posten¥ “Zemes gabali, ïkas, bves, ilggad¥giestÇd¥jumi” 2003. gada 31. decembr¥ iek∫autas kapitalizïtÇs ielurekonstrukcijas izmaksas Ls 38,5 miljonu apmïrÇ (2002. gada 31. decembr¥kapitalizïtÇs ielu rekonstrukcijas izmaksas Ls 30,9 miljonu apmïrÇ bijaiek∫autas posten¥ “Pamatl¥dzek∫u izveido‰anas un nepabeigto celtniec¥basobjektu izmaksas”). ·iem akt¥viem nav ticis aprï˙inÇts nolietojums, laigan lielÇkÇ da∫a no projektiem ir pabeigta. Nolietojums ‰Çdiem objektiemtiks aprï˙inÇts tikai, sÇkot ar 2004. gadu, jo 2003. gada 25. novembr¥izdotajos groz¥jumos Ministru kabineta 2001. gada 6. marta noteikumosNr. 96 “Noteikumi par budÏeta iestÇÏu pamatl¥dzek∫u nolietojumanormÇm un pielieto‰anas nosac¥jumiem”, kas stÇjas spïkÇ 2004. gada1. janvÇr¥, ir iek∫auta pras¥ba piemïrot 10% nolietojumu gadÇ ielÇm,autoce∫iem un ielu apr¥kojumam. Atbilsto‰as grÇmatved¥bas politikastrkuma dï∫ mums nebija iespïjams pÇrliecinÇties, vai ‰¥s kapitalizïtÇsielu infrastruktras izmaksas ir pienÇc¥gi uzskait¥tas 2003. gada 31.decembr¥ un 2002. gada 31. decembr¥, kÇ ar¥ mums nebija iespïjaspÇrliecinÇties, kÇda btu bijusi ‰o akt¥vu atlikus¥ vïrt¥ba 2003. gada 31.decembr¥ un 2002. gada 31. decembr¥, ja nolietojums btu sÇkts rï˙inÇttad, kad ‰os akt¥vus sÇka ekspluatït. Msu zi¿ojumÇ par R¥gas domes2002. gada kopsavilkuma finan‰u pÇrskatiem ‰ajÇ sakarÇ mïs izteicÇmatzinumu ar iebildi.

5. L¥dz 2002. gadam R¥gas domï nebija iedibinÇta procedra, lai atz¥tuvisas saist¥bas, kad tÇs radu‰Çs. Msu revidentu atzinums par 2002. gadafinan‰u pÇrskatiem bija ar iebildi attiec¥bÇ uz kreditoru atlikumu piln¥gumu2001. gada 31. decembr¥, kas ietekmï 2002. gada finan‰u rezultÇtus.TÇ kÇ mums nebija iespïjams pÇrliecinÇties par nepiecie‰amo labojumu2001. gada 31. decembr¥, mums nebija iespïjams pÇrliecinÇties ar¥ partÇ ietekmi uz 2002. gada finan‰u rezultÇtiem.

33


6. 2002. gada 31. decembr¥ nepabeigtÇs celtniec¥bas objektu posten¥un 2002. gada pÇrïjos ie¿ïmumos bija iek∫autas kapitalizïtÇs kanÇlaun kanÇlmalas rekonstrukcijas izmaksas Ls 6,7 miljonu apmïrÇ. ·¥sizmaksas radÇs galvenokÇrt 1999.–2001. gadÇ un sÇkotnïji tika norakst¥tasizdevumos ‰ajos gados. Msu zi¿ojumÇ par R¥gas domes 2002. gadakopsavilkuma finan‰u pÇrskatiem mïs izteicÇm atzinumu ar iebildiattiec¥bÇ uz to, ka ne visas kanÇla un kanÇlmalas rekonstrukcijas izmaksasbija kapitalizïjamas. 2003. gadÇ pïc ekspertu slïdziena kapitalizïtokanÇla un kanÇlmalas rekonstrukcijas izmaksu summa tika samazinÇtapar Ls 2,4 miljoniem, uz pÇrskata gada izdevumiem attiecinot Ls 1,9miljonus no 2002. gada ie¿ïmumos atz¥tÇs summas. Ja kapitalizïtokanÇlmalas rekonstrukcijas izmaksu vïrt¥ba btu patiesi atspogu∫ota ‰Çprojekta pabeig‰anas br¥d¥, tad 2003. gada rezultÇts btu par Ls 1,9miljoniem lielÇks, 2002. gada rezultÇts par Ls 6,7 miljoniem zemÇks,akt¥vu kopsumma 2002. gada 31. decembr¥ par Ls 2,4 miljoniem zemÇkaun pa‰u kapitÇls 2001. gada 31. decembr¥ par Ls 4,3 miljoniem lielÇks.

7. 2004. gada martÇ R¥gas apgabaltiesa piesprieda R¥gas domei atl¥dzinÇtLs 680 tksto‰us uz¿ïmumam, kur‰ bija iesniedzis pras¥bu pret R¥gasdomi. R¥gas dome tiesas lïmumu pÇrsdzïs, jo uzskata, ka tai navpienÇkums atl¥dzinÇt ‰os izdevumus. 2003. gada R¥gas domeskopsavilkuma finan‰u pÇrskatos nav veikts uzkrÇjums ‰ÇdÇm iespïjamÇmsaist¥bÇm. Mums nebija iespïjas pÇrliecinÇties par ‰Çda apsvïrumapamatot¥bu, tÇpïc, msuprÇt, atbilsto‰i piesardz¥bas principam R¥gasdomes kopsavilkuma finan‰u pÇrskatos 2003. gada 31. decembr¥ bijajÇizveido uzkrÇjumi paredzamiem zaudïjumiem no nelabvïl¥ga tiesasiznÇkuma Ls 680 tksto‰u apmïrÇ. Ja ‰Çdi uzkrÇjumi tiktu izveidoti, tadR¥gas domes 2003. gada finan‰u rezultÇts btu par Ls 680 tksto‰iemzemÇks un saist¥bas 2003. gada 31. decembr¥ – par tÇdu pa‰u summulielÇkas.

8. Msu zi¿ojumÇ par R¥gas domes 2002. gada kopsavilkuma finan‰upÇrskatiem mïs ietvïrÇm iebildi atzinumam, jo 2002. gadÇ nebijaaprï˙inÇts nolietojums pamatl¥dzek∫iem, kuri bija pabeigti pirms 2002.gada. Ja minïtais nolietojums tiktu aprï˙inÇts, tad akt¥vi un pa‰u kapitÇls2002. gada 31. decembr¥, kÇ ar¥ 2002. gada rezultÇts btu par Ls 0,8miljoniem zemÇki.

9. 2002. gada 31. decembr¥ debitori bilancï bija uzrÇd¥ti bruto summÇ,ne¿emot vïrÇ to atg‰anas iespïjam¥bu. ·¥ problïma radÇs pirms 2001.gada, un tÇpïc mïs par 2001. gada un 2002. gada finan‰u pÇrskatiemsniedzÇm revidentu atzinumus ar iebildi. 2003. gadÇ kÇ neatgstamitika norakst¥ti debitoru parÇdi Ls 1,1 miljona apmïrÇ un izveidoti uzkrÇjumi‰aub¥giem debitoru parÇdiem vïl Ls 5,6 miljonu apmïrÇ. MsuprÇt,izmaksas vismaz Ls 6,3 miljonu apmïrÇ bija jÇatz¥st jau iepriek‰ïjosgados. Ja visiem sliktajiem un ‰aub¥gajiem parÇdiem tiktu izveidotiuzkrÇjumi tad, kad radÇs ‰aubas par to atgstam¥bu, debitoru bilancesvïrt¥ba un iepriek‰ïjo gadu uzkrÇtais rezultÇts 2002. gada 31. decembr¥btu par vismaz Ls 6,3 miljoniem mazÇks un 2003. gada finan‰u rezultÇtsbtu par vismaz Ls 6,3 miljoniem augstÇks.

10. Mïs uzskatÇm, ka klÇt pievienotais sa¥sinÇtais finan‰u pÇrskats visosbtiskÇkajos aspektos ir atbilsto‰s pilna apjoma finan‰u pÇrskatiem, uzkuriem balstoties ticis sagatavots sa¥sinÇtais finan‰u pÇrskats un parkuriem mïs izteicÇm atzinumu ar iebildïm.

11. Lai gtu piln¥gÇku priek‰statu par R¥gas domes finansiÇlo stÇvokliun tÇs darb¥bas rezultÇtiem pÇrskata periodÇ, kÇ ar¥ par msu veiktÇsrev¥zijas saturu, sa¥sinÇtais finan‰u pÇrskats btu jÇlasa kontekstÇ arpilna apjoma finan‰u pÇrskatiem, uz kuriem balstoties ticis sagatavotssa¥sinÇtais finan‰u pÇrskats, kÇ ar¥ msu zi¿ojumu par pilna apjomafinan‰u pÇrskatiem.

Juris Lap‰e,Valdes loceklis Lolita âapkeviãa,

zvïrinÇta revidente,sertifikÇta Nr. 120

Revidentu zi¿ojums

PricewaterhouseCoopers SIAKomercsabiedr¥bas licence Nr. 5

R¥gÇ2004. gada 15. septembr¥

Akt¥vi 711 296,2 626 107,2

Ilgtermi¿a ieguld¥jumi 675 636,1 597 938,6

NemateriÇlie ieguld¥jumi 2 626,4 2 435,9

Pamatl¥dzek∫i 526 029,9 450 058,3

Ilgtermi¿a finan‰u ieguld¥jumi 146 979,8 145 444,4

ApgrozÇmie l¥dzek∫i 35 660,1 28 168,6

KrÇjumi 9 537,5 10 768,9

Norï˙ini par pras¥bÇm 11 582,9 16 795,9

NÇkamo periodu izdevumi 374,3 431,4

Naudas l¥dzek∫i 14 165,4 172,4

Pas¥vi 711 296,2 626 107,2

Pa‰u kapitÇls 599 189,5 539 778,2

PamatkapitÇls, ilgtermi¿a ieguld¥jumu rezerves 483 489,6 427 007,3

Iepriek‰ïjÇ budÏeta gada rezultÇts 112 770,9 91 475,6

BudÏeta gada rezultÇts 2 929,0 21 295,3

Kreditori 112 106,7 86 329,0

Norï˙ini par aiz¿ïmumiem 101 123,0 77 102,9

Norï˙ini ar piegÇdÇtÇjiem un darbuz¿ïmïjiem 1 822,8 4 757,2

Norï˙ini par nodok∫iem 3 064,6 2 156,8

PÇrïjie kreditori 6 096,3 2 312,1

34

31.12.2003. 31.12.2002.

Sa¥sinÇtais finan‰u pÇrskats (tkst. Ls)

Bilance

Ie¿ïmumi pïc naudas plsmas principa, kopÇ 210 173 283 186 326 046

Izdevumi pïc naudas plsmas principa, kopÇ -218 275 498 -213 199 863

Noguld¥jumu palielinÇjums/(samazinÇjums) Norï˙inu kasï -13 549 972 26 283 308

Aiz¿ïmumu no bankÇm un Valsts kases neto palielinÇjums/(samazinÇjums) 35 645 206 -12 361 168

Naudas l¥dzek∫u palielinÇjums/(samazinÇjums) pÇrskata gadÇ 13 993 019 -12 951 677

Naudas l¥dzek∫i pÇrskata gada sÇkumÇ 172 395 13 124 072

Naudas l¥dzek∫i pÇrskata gada beigÇs 14 165 414 172 395

35

PÇrskats par pamatbudÏeta ie¿ïmumiem un izdevumiem (tkst. Ls)

Izpilde pïc uzkrÇ‰anas principa

Ie¿ïmumi

Nodok∫u ie¿ïmumi kopÇ 140 408,1 120 270,9

Iedz¥votÇju ienÇkuma nodoklis 117 610,1 102 821,6

±pa‰uma nodok∫i 21 553,4 16 299,1

NekustamÇ ¥pa‰uma nodoklis par zemi 7 846,5 4 207,7

NekustamÇ ¥pa‰uma nodoklis par ïkÇm un bvïm 13 706,9 12 091,4

Ie¿ïmumi no maksas pakalpojumiem un pÇrïjie nodok∫u ie¿ïmumi 1 244,6 1 150,2

Nenodok∫u ie¿ïmumi kopÇ 88 564,0 45 718,5

Valsts un pa‰vald¥bu nodevas, kuras ieskaita pa‰vald¥bas budÏetÇ 822,7 731,7

Ie¿ïmumi no budÏeta iestÇÏu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 11 511,9 11 723,9

Ie¿ïmumi no maksas pakalpojumiem un pÇrïjie nenodok∫u ie¿ïmumi 76 229,4 33 262,9

Nodok∫u un nenodok∫u ie¿ïmumi kopÇ 228 972,1 165 989,4

MaksÇjumi no valsts budÏeta 36 249,2 30 151,0

Mïr˙dotÇcijas 34 330,6 30 122,9

Mïr˙dotÇcijas izgl¥t¥bai un kultrai 32 977,5 29 899,6

Mïr˙dotÇcijas invest¥cijÇm 955,1 170,0

PÇrïjÇs mïr˙dotÇcijas 398,0 53,3

PÇrïjie maksÇjumi no valsts budÏeta 1 918,6 28,1

Ie¿ïmumi kopÇ 265 211,3 196 140,4

Izdevumi

Izdevumi pïc vald¥bas funkcijÇm kopÇ 244 325,3 162 077,2

VispÇrïjie vald¥bas dienesti 104 135,9 35 853,6

SabiedriskÇ kÇrt¥ba un dro‰¥ba 3 224,9 2 632,6

Izgl¥t¥ba 75 492,8 76 061,4

Vesel¥bas aprpe 358,3 497,1

SociÇlÇ apdro‰inÇ‰ana un sociÇlÇ nodro‰inÇ‰ana 14 721,4 14 418,5

Dz¥vok∫u un komunÇlÇ saimniec¥ba, vides aizsardz¥ba 15 449,6 12 142,8

Br¥vais laiks, sports, kultra un reliÆija 7 024,9 7 079,3

MeÏkop¥ba – 1 179,4

Transports, sakari 16 499,6 8 878,6

PÇrïjÇ ekonomiskÇ darb¥ba un dienesti 198,9 224,7

PÇrïjie izdevumi 7 219,0 3 109,2

Iemaksas pa‰vald¥bu izl¥dzinÇ‰anas fondÇ 23 045,6 20 963,6

Izdevumi kopÇ 267 370,9 183 040,8

Ie¿ïmumu pÇrsniegums vai defic¥ts -2 149,6 13 099,6


Naudas plsmas pÇrskats (Ls)

2003 2002

2003 2002

Ie¿ïmumi

R¥gas pilsïtas pa‰vald¥bas ¥pa‰uma privatizÇcijas fonds 5 418,5 12 973,5

Ie¿ïmumi no valsts un pa‰vald¥bas ¥pa‰uma privatizÇcijas 4 293,5 11 404,4

Ie¿ïmumi par dz¥vok∫u privatizÇciju un nedz¥vojamÇ fonda vïrtï‰anu 1 125,0 1 569,1

Autoce∫u fonds 5 026,5 4 280,8

Transportl¥dzek∫u nodeva un akc¥zes nodoklis 4 419,1 3 866,2

Mïr˙dotÇcija pasaÏieru regulÇrajiem pÇrvadÇjumiem ar autobusiem 497,4 414,6

Citi sa¿emtie valsts budÏeta transferta pÇrskait¥jumi 110,0 –

Dabas resursu nodoklis 285,7 277,8

LR likumÇ "Par dabas resursu nodokli" noteiktie pa‰vald¥bu ie¿ïmumi 285,7 277,8

PÇrïjie ie¿ïmumi 7 106,0 8 324,7

R¥gas pilsïtas att¥st¥bas fonds (ie¿ïmumi par zemes nomu, atsavinÇ‰anu un citi ie¿ïmumi) 3 102,2 2 511,0

Ie¿ïmumi no meÏa resursu realizÇcijas 2 815,2 152,3

Citi speciÇlÇ budÏeta ie¿ïmumi 1 188,6 5 661,4

KopÇ ie¿ïmumi 17 836,7 25 856,8

Izdevumi

VispÇr¥gie vald¥bas dienesti 1 062,6 2 368,6

SabiedriskÇ kÇrt¥ba un dro‰¥ba 30,7 131,0

Izgl¥t¥ba 3 462,0 3 361,7

Vesel¥bas aprpe 1 973,9 642,7

SociÇlÇ nodro‰inÇ‰ana 39,8 311,1

Dz¥vok∫u un komunÇlÇ saimniec¥ba, vides aizsardz¥ba 2 282,0 6 779,3

Br¥vais laiks, sports, kultra un reliÆija 1 976,7 228,8

MeÏkop¥ba un zvejniec¥ba 1 801,9 14,1

Transports, sakari 497,4 4 046,6

KopÇ izdevumi 13 127,2 17 883,9

Ie¿ïmumu pÇrsniegums vai defic¥ts 4 709,5 7 972,9

36

Izpilde pïc uzkrÇ‰anas principa2003 2002

PÇrskats par speciÇlÇ budÏeta ie¿ïmumiem un izdevumiem (tkst. Ls)

Ilgtermi¿a finan‰u ieguld¥jumi

37

øemot vïrÇ, ka pa‰vald¥bu uz¿ïmumu manta atbilsto‰i likumam tiekklasificïta kÇ R¥gas pa‰vald¥bas ¥pa‰uma norobeÏota da∫a (nekustamie¥pa‰umi tiek reÆistrïti uz pa‰vald¥bas vÇrda u. tml.), bet stattsabiedr¥bÇsun kapitÇlsabiedr¥bÇs R¥gas pa‰vald¥bai pieder tikai kapitÇla da∫as, kÇ ar¥¿emot vïrÇ reorganizÇcijas procesu specifiku, papildus l¥dzdal¥basradniec¥go uz¿ïmumu kapitÇlÇ kust¥bas pÇrskatam finan‰u pÇrskatapielikumos iek∫auti ar¥ pÇrskati „Par R¥gas pilsïtas pa‰vald¥bas ilgtermi¿aieguld¥jumiem pa‰vald¥bas uz¿ïmumu pamatkapitÇlÇ” un „Par R¥gaspilsïtas pa‰vald¥bas ilgtermi¿a ieguld¥jumiem radniec¥go uz¿ïmumupamatkapitÇlÇ”.

Ilgtermi¿a ieguld¥jumu akt¥vu vïrt¥bas samazinÇ‰anÇs

Ilgtermi¿a ieguld¥jumu vïrt¥ba radniec¥go uz¿ïmumu kapitÇlÇ, kas noteiktasaska¿Ç ar izmaksu metodi uz 31.12.2003. sastÇda R¥gas domes ±pa‰umadepartamentÇ Ls 88 587 042, bet pa‰u kapitÇla vïrt¥ba 31.12.2002. (atbilsto‰iauditïtajiem pÇrskatiem) Ls 156 148 192 un 31.12.2003. (atbilsto‰i operat¥vajiempÇrskatiem) Ls 158 247 589. PÇrïjÇs institcijÇs Ls 73 852.

31.12.2003. R¥gas domes ±pa‰uma departamenta bilancï uzskait¥ti ieguld¥jumi79 radniec¥go uz¿ïmumu kapitÇlÇ, t. sk. 34 R¥gas pa‰vald¥bas uz¿ïmumos, 35R¥gas pa‰vald¥bas stattsabiedr¥bÇs, 5 komercsabiedr¥bÇs un 5 stattsabiedr¥bÇsar R¥gas pa‰vald¥bas kapitÇla da∫u. 50 uz¿ïmumiem un uz¿ïmïjsabiedr¥bÇmir bezpe∫¿as organizÇcijas statuss, t. sk. 19 namu pÇrvaldïm.

31.12.2003. R¥gas domes ±pa‰uma departamenta bilancï uzskait¥ti ieguld¥jumi8 asociïto uz¿ïmumu kapitÇlÇ. No kopïjÇs ‰o ieguld¥jumu vïrt¥bas 97,9%sastÇda ieguld¥jums akciju sabiedr¥bÇ „R¥gas siltums”.

31.12.2003. R¥gas domes ±pa‰uma departamenta bilancï uzskait¥ti ieguld¥jumi7 uz¿ïmumu kapitÇlÇ, kuros R¥gas pa‰vald¥bai piedero‰o kapitÇla da∫u skaitsnepÇrsniedz 20%. TÇ kÇ pÇrskata gadÇ tika pabeigta SIA „ValdemÇra centrs”kapitÇla da∫u privatizÇcija, pÇrïjo ieguld¥jumu vïrt¥ba uz 31.12.2003. irsamazinÇjusies par Ls 636 890, bet, noslïdzot akciju sabiedr¥bas„P∫avnieki – JSTS” maksÇtnespïjas procesu, zaudïts ieguld¥jums Ls 183 800vïrt¥bÇ.


Ilgtermi¿a ieguld¥jumi

Ilgtermi¿a ieguld¥jumi pa‰vald¥bas uz¿ïmumu pamatkapitÇlÇ 40 440 828 42 990 617 73 965 065 76 578 557

L¥dzdal¥ba asociïto uz¿ïmumu kapitÇlÇ

Akciju sabiedr¥ba „R¥gas siltums” 23 062 100 23 062 100 23 968 350 23 463 271

PÇrïjie ieguld¥jumi 508 540 559 084 – 194 701

KopÇ l¥dzdal¥ba asociïto uz¿ïmumu kapitÇlÇ 23 570 640 23 621 184 23 968 350 23 657 972

PÇrïjie ieguld¥jumi

PÇrïjie ieguld¥jumi pamatkapitÇlÇ – R¥gas domes ±pa‰uma departaments 104 730 925 420 – –

MeÏu aÆentra 66 528 – – –

Vidzemes priek‰pilsïtas izpilddirekcija 1 500 1 500 – –

Centra rajona izpilddirekcija – 1 500 – –

KopÇ pÇrïjie ieguld¥jumi 172 758 928 420 – –

Ieguld¥juma vïrt¥ba Pa‰u kapitÇla vïrt¥ba

31.12.2003. 31.12.2002. 31.12.2003. 31.12.2002.

operat¥vÇ auditïtÇpÇrskata dati pÇrskata dati

Ilgtermi¿a finan‰u ieguld¥jumi (Ls)

R¥gas satiksme 2 636 330 4 252 392 6 888 722

R¥gas Tramvaju un trolejbusu pÇrvalde 1 250 000 – 1 250 000

R¥gas dens 142 965 – 142 965

SIA "Getli¿i EKO" 1 517 690 1 101 475 2 619 165

Kl¥niskÇ slimn¥ca “Gai∫ezers” 256 520 226 697 483 216

R¥gas 1. slimn¥ca 193 655 90 483 284 138

R¥gas 2. slimn¥ca 80 353 118 552 198 905

R¥gas gaisma 321 638 48 446 370 084

R¥gas NacionÇlais zooloÆiskais dÇrzs 219 679 13 855 358 220

R¥gas nami 1 785 971 340 567 2 126 539

R¥gas pilsïtas dzemd¥bu nams 122 888 – 122 888

R¥gas dÇrzi un parki 83 990 28 131 112 121

R¥gas siltums – 600 411 600 411

R¥gas pilsïtbvnieks – 984 344 984 344

KinoteÇtris "R¥ga" RP SO – 160 321 160 321

A/s "MeÏaparks" – 35 569 35 569

R¥gas ÅtrÇs medic¥niskÇs pal¥dz¥bas stacija – 155 599 155 599

SIA "Ådas un STS" – 3 386 3 386

Invest¥cijas kopÇ: 8 611 678 8 284 915 16 896 593

Pa‰vald¥bas uz¿ïmumu parÇdi par starptautisko finan‰u institciju izsniegtajiem aizdevumiem 19 063 198 -1 384 647 17 678 551

Aizdevumi radniec¥gajiem uz¿ïmumiem kopÇ 27 674 876 6 900 268 34 575 144

38

Uz¿ïmumsPalielinÇjums/

(samazinÇjums)Atlikums uz31.12.2002.

Atlikums uz31.12.2003.

Norï˙ini par pras¥bÇm (Ls)

±pa‰uma departamenta ±pa‰uma atsavinÇ‰anas un uz¿ïmïjdarb¥bas pÇrvaldes saist¥bÇsiegrÇmatotie nÇkamo periodu maksÇjumi par noslïgtajiem izpirkuma l¥gumiem un izsniegtie kred¥ti 789 542 3 862 986

Procentu maksÇjumi par aizdevumiem 269 012 –

Namu pÇrvalÏu parÇdi 1 954 220 1 826 439

AtvasinÇtie finan‰u instrumenti 899 561 –

Nodok∫u pÇrvaldes aprï˙inÇtie, bet neiekasïtie nodok∫u parÇdi 4 985 276 9 831 503

Nauda tranz¥tÇ par komunÇlajiem pakalpojumiem 198 002 200 586

Pilsïtas att¥st¥bas fonds – nomas maksas parÇdi 697 562 –

PÇrïjie debitori 1 789 721 1 074 424

KopÇ 11 582 896 16 795 938

31.12.2003. 31.12.2002.

R¥gas domes naudas l¥dzek∫i kred¥tiestÇdïs 13 371 880 172 395

Valsts kase (spec. programmu nodro‰inÇjums NacionÇlais teÇtris, PHARE/TACIS) 789 359 –

Nauda kasï 4 175 –

KopÇ 14 165 414 172 395

31.12.2003. 31.12.2002.

Aizdevumi radniec¥giem uz¿ïmumiem (Ls)

Naudas l¥dzek∫i (Ls)

ParÇds Valsts kasei par invest¥ciju projektu finansï‰anu 5 000 000 7 000 000

ParÇds Valsts kasei par pÇrfinansïto StarptautiskÇs Rekonstrukcijas un att¥st¥bas bankas aizdevumu 7 939 332 –

ParÇds NUTEK katlu mÇjas celtniec¥bai 144 577 182 714

ParÇds Pasaules Bankai un Eiropas Invest¥ciju bankai par aizdevumiem pa‰vald¥bas uz¿ïmumiemsabiedriskÇ transporta, sadz¥ves atkritumu, “R¥gas dens” un apkÇrtïjÇs vides projektiem 10 492 638 19 063 198

ParÇds “Nordea Bank Finland Pcl” un “Nordic Investment Bank” (saist¥bu pÇrkreditï‰ana) 53 195 995 –

Saist¥bas pret pa‰vald¥bas uz¿ïmumiem, namu pÇrvaldïm un citÇm organizÇcijÇm 24 350 447 36 872 090

Overdrafti un kred¥tsaist¥bas “UnibankÇ” un “Parex bankÇ” – 13 984 855

PÇrïjÇs saist¥bas 10 983 663 9 226 107

no tÇm: norï˙ini par nÇkamo periodu ie¿ïmumiem 3 579 899 14 515

– norï˙ini ar piegÇd., uz¿ïm., darbuz¿ïmïjiem 2 108 120 5 067 630

– norï˙ini par darba samaksu un ieturïjumiem 2 040 302 1 810 005

– norï˙ini par nodok∫iem 3 064 571 2 156 792

– norï˙ini par sa¿emtajiem avansiem 190 771 177 165

KopÇ 112 106 652 86 328 964

39

31.12.2003. 31.12.2002.

AtvasinÇtie l¥gumi (Ls)

Finan‰u instrumenti ar pozit¥vu patieso vïrt¥bu 899 561 –

Finan‰u instrumenti ar negat¥vu patieso vïrt¥bu (44 144) –

PatiesÇs vïrt¥bas izmai¿as (guvums) 855 417 –


Kreditori (Ls)

31.12.2003. 31.12.2002.

PÇrskats par pamatbudÏeta ie¿ïmumiem un izdevumiem (tkst. Ls)

2003BudÏeta izpilde

2003ApstiprinÇts budÏetÇ


Naudas plsma

Ie¿ïmumi

Nodok∫u ie¿ïmumi kopÇ 138 553,9 142 537,2 125 283,9

Iedz¥votÇju ienÇkuma nodoklis 114 851,2 117 842,2 103 193,0

±pa‰uma nodok∫i 22 562,7 23 450,4 20 940,7

t. sk. NekustamÇ ¥pa‰uma nodoklis par zemi 9 381,0 9 633,0 8 717,7

NekustamÇ ¥pa‰uma nodoklis par ïkÇm un bvïm 13 109,0 13 743,2 11 970,1

PÇrïjie nodok∫u ie¿ïmumi 1 212,7 1 244,6 1 403,1

Nenodok∫u ie¿ïmumi kopÇ 13 723,9 13 650,7 13 843,9

Valsts un pa‰vald¥bu nodevas, kuras ieskaita pa‰vald¥bas budÏetÇ 733,1 831,0 782,6

Ie¿ïmumi no budÏeta iestÇÏu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 11 917,2 11 678,9 11 688,4

PÇrïjie nenodok∫u ie¿ïmumi 1 073,6 1 140,9 1 372,9

Nodok∫u un nenodok∫u ie¿ïmumi kopÇ 152 277,8 156 187,9 139 127,8

Sa¿emtie maksÇjumi 34 228,9 35 937,1 30 152,5

MaksÇjumi no valsts pamatbudÏeta, 34 075,8 34 075,8 30 152,5

t. sk. Mïr˙dotÇcijas izgl¥t¥bai un kultrai 32 756,1 32 756,1 29 925,8

Mïr˙dotÇcijas invest¥cijÇm 921,7 921,7 170,0

PÇrïjÇs mïr˙dotÇcijas 398,0 398,0 56,7

MaksÇjumi no valsts budÏeta pa‰vald¥bas iestÇdïm – 1 708,2 –

MaksÇjumi no citiem budÏetiem 153,0 153,0 –

Ie¿ïmumi kopÇ 186 506,7 192 125,0 169 280,4

40

PÇrskats par pamatbudÏeta ie¿ïmumiem un izdevumiem (tkst. Ls). TurpinÇjums




Izdevumi

Izdevumi pïc vald¥bas funkcijÇm kopÇ 188 563,6 177 702,3 174 740,7

VispÇrïjie vald¥bas dienesti 21 789,4 19 328,1 17 892,2

SabiedriskÇ kÇrt¥ba un dro‰¥ba 3 997,8 3 647,1 2 766,1

Izgl¥t¥ba 84 217,7 83 449,1 81 309,4

Vesel¥bas aprpe 726,8 515,0 1 990,7

SociÇlÇ apdro‰inÇ‰ana un sociÇlÇ nodro‰inÇ‰ana 14 843,3 14 406,2 14 621,4

Dz¥vok∫u un komunÇlÇ saimniec¥ba, vides aizsardz¥ba 26 155,7 22 673,9 31 397,6

Br¥vais laiks, sports, kultra un reliÆija 15 466,3 13 343,2 9 974,9

MeÏkop¥ba – – 1 206,5

Transports, sakari 16 775,2 15 903,8 11 023,7

PÇrïjÇ ekonomiskÇ darb¥ba un dienesti 211,5 203,3 143,3

PÇrïjie izdevumi 4 380,0 4 232,6 2 414,9

Iemaksas pa‰vald¥bu izl¥dzinÇ‰anas fondÇ 23 045,6 23 045,6 20 963,6

Izdevumi kopÇ 211 609,2 200 747,9 195 704,3

Ie¿ïmumu pÇrsniegums vai defic¥ts -25 102,5 -8 622,8 -26 423,9

Finansï‰ana

Iek‰ïjÇ finansï‰ana 25 156,5 9 373,7 24 615,2

No citÇm valsts pÇrvaldes struktrÇm -2 000,0 -2 000,0 –

BudÏeta l¥dzek∫u izmai¿as 4 165,6 -3 155,8 -438,1

BudÏeta l¥dzek∫u atlikums gada sÇkumÇ 4 165,6 4 165,6 4 228,1

BudÏeta l¥dzek∫u atlikums gada beigÇs – 7 281,4 4 666,2

No komercbankÇm – 53 196,0 –

PÇrïjÇ iek‰ïjÇ finansï‰ana 22 990,9 -38 706,4 25 056,3

ÅrïjÇ finansï‰ana -54,0 -750,9 1 808,7

Finansïjums ar Valsts kases starpniec¥bu – -696,9 1 858,7

PÇrïjÇ ÇrïjÇ finansï‰ana -54,0 -54,0 -50,0

KopÇ finansï‰ana 25 102,5 8 622,8 26 423,9

Naudas plsma

41

Ie¿ïmumi

R¥gas pilsïtas pa‰vald¥bas ¥pa‰uma privatizÇcijas fonds 3 325,5 4 860,7 6 566,2

Ie¿ïmumi no valsts un pa‰vald¥bas ¥pa‰uma privatizÇcijas 2 200,5 3 634,6 4 996,6

Ie¿ïmumi par dz¥vok∫u privatizÇciju un nedz¥vojamÇ fonda vïrtï‰anu 1 125,0 1 226,0 1 569,6

Autoce∫u fonds 4 885,3 5 026,5 4 280,8

Transportl¥dzek∫u nodeva un akc¥zes nodoklis 4 428,3 4 419,1 3 866,2

Mïr˙dotÇcija pasaÏieru regulÇrajiem pÇrvadÇjumiem ar autobusiem 457,0 497,4 414,6

Citi sa¿emtie valsts budÏeta transferta pÇrskait¥jumi – 110,0 –

Dabas resursu nodoklis 300,0 283,3 275,1

LR likumÇ "Par dabas resursu nodokli" noteiktie pa‰vald¥bu ie¿ïmumi 300,0 283,3 275,1

PÇrïjie ie¿ïmumi 5 553,9 7 240,6 4 111,4

R¥gas pilsïtas att¥st¥bas fonds (ie¿ïmumi par zemes nomu, atsavinÇ‰anu un citi ie¿ïmumi) 1 943,6 3 409,0 2 584,3

Ie¿ïmumi no meÏa resursu realizÇcijas 1 986,5 2 319,5 0,2

Citi speciÇlÇ budÏeta ie¿ïmumi 1 623,8 1 512,1 1 526,9

KopÇ ie¿ïmumi 14 064,7 17 411,1 15 233,5

Izdevumi pïc vald¥bas funkcijÇm

VispÇr¥gie vald¥bas dienesti 3 659,3 2 644,4 2446,4

SabiedriskÇ kÇrt¥ba un dro‰¥ba 40,0 1,2 175,6

Izgl¥t¥ba 950,2 600,4 3 315,9

Vesel¥bas aprpe 1 197,2 825,9 642,7

SociÇlÇ nodro‰inÇ‰ana 17,7 7,5 299,5

Dz¥vok∫u un komunÇlÇ saimniec¥ba, vides aizsardz¥ba 8 378,2 6 222,3 5 944,5

Br¥vais laiks, sports, kultra un reliÆija 859,5 767,6 374,8

MeÏkop¥ba un zvejniec¥ba 2 506,3 2 029,9 16,8

Transports, sakari 4 437,9 4 222,5 4 317,9

KopÇ izdevumi 22 046,3 17 321,7 17 534,1

Finansï‰ana

Ie¿ïmumu pÇrsniegums vai defic¥ts -7 981,6 89,4 -2 300,6

Naudas l¥dzek∫u atlikums gada sÇkumÇ 11 176,6 11 176,6 12 976,5

Naudas l¥dzek∫u atlikums gada beigÇs 3 195,0 11 266,0 10 675,9

PÇrskats par speciÇlÇ budÏeta ie¿ïmumiem un izdevumiem (tkst. Ls)





Naudas plsma

42

PÇrskats par ziedojumu un dÇvinÇjumu ie¿ïmumiem un izdevumiem (tkst. Ls)

Ie¿ïmumi

Ziedojumi un dÇvinÇjumi no iek‰zemes juridiskajÇm un fiziskajÇm personÇm 321,3 283,6 305,9

Ziedojumi un dÇvinÇjumi izgl¥t¥bai 274,3 227,7 229,8

Ziedojumi un dÇvinÇjumi sociÇlajai pal¥dz¥bai 19,8 9,6 15,0

PÇrïjie ziedojumi no iek‰zemes juridiskajÇm personÇm 27,2 46,3 61,1

Ziedojumi un dÇvinÇjumi no Çrvalstu juridiskajÇm un fiziskajÇm personÇm 343,3 339,4 1 506,2

Pasaules Vides fonda dÇvinÇjuma l¥dzek∫i cieto sadz¥ves atkritumu izgÇztuvesprojekta realizÇcijai "Getli¿os" un "PHARE" projektu l¥dzek∫i 331,7 327,3 1 500,4

PÇrïjie ziedojumi no Çrvalstu juridiskajÇm personÇm 11,6 12,1 5,8

Ie¿ïmumi kopÇ 664,6 623,0 1 812,1

Izdevumi

Izdevumi pïc vald¥bas funkcijÇm 793,4 536,9 1 820,2

VispÇr¥gie vald¥bas dienesti 35,6 33,4 4,5

Izgl¥t¥ba 355,9 229,3 267,2

Vesel¥bas aprpe 7,4 4,7 -

SociÇlÇ nodro‰inÇ‰ana 19,0 6,3 15,9

Dz¥vok∫u un komunÇlÇ saimniec¥ba un vides aizsardz¥ba 346,2 243,8 1 519,5

Br¥vais laiks, sports, kultra un reliÆija 29,3 19,4 13,1

PÇrïjÇ ekonomiskÇ darb¥ba un dienesti – – –

Finansï‰ana

Ie¿ïmumu pÇrsniegums vai defic¥ts -128,7 86,1 -8,1

BudÏeta l¥dzek∫u atlikums gada sÇkumÇ 153,4 153,4 161,5

BudÏeta l¥dzek∫u atlikums gada beigÇs 24,6 239,5 153,4




Naudas plsma

Finan‰u pÇrskata sastÇd¥‰anas nosac¥jumi

43

2003. gada finan‰u pÇrskats ir sagatavots saska¿Ç ar uzkrÇ‰anas un darb¥basturpinÇ‰anas principiem atbilsto‰i R¥gas domes finan‰u politikai un LatvijasRepublikas normat¥vajos aktos noteiktajam. Tas sniedz informÇciju parpa‰vald¥bas darb¥bu finan‰u dar¥jumos 2003. gadÇ, kÇ ar¥ saist¥bu un izmaksureÆistrÇciju un var tikt izmantots finan‰u politikas veido‰anÇ un lïmumupie¿em‰anÇ, plÇnojot un realizïjot pamatbudÏeta un speciÇlo budÏetuie¿ïmumus (pa to veidiem) un izdevumus (atbilsto‰i R¥gas domesizpildinstitciju administrïtajÇm budÏeta programmÇm) pïc naudas plsmasun uzkrÇ‰anas principa.

PÇrskatÇ nav iek∫auta pilna informÇcija par R¥gas pilsïtas pa‰vald¥basuz¿ïmumu finansiÇlo stÇvokli, jo likumÇ "Par uz¿ïmumu gada pÇrskatiem"noteikta cita gada pÇrskatu iesnieg‰anas kÇrt¥ba.

R¥gas pilsïtas institciju un mïr˙programmu finansï‰ana tiek nodro‰inÇtano R¥gas pa‰vald¥bas budÏetÇ (pamatbudÏetÇ un speciÇlÇ) akumulïtieml¥dzek∫iem, kÇ ar¥ atbilsto‰i dÇvinÇjumiem un ziedojumiem ¥pa‰iem mïr˙iemun Çrvalstu vald¥bu pal¥dz¥bas (PHARE/Tacis), pamatojoties uz LatvijasRepublikas normat¥vajiem aktiem, R¥gas domes un R¥gas domes komitejulïmumiem, speciÇliem nolikumiem, noteikumiem un R¥gas domespriek‰sïdïtÇja r¥kojumiem.

Pa‰vald¥bas budÏeta ie¿ïmumi, izdevumi

BudÏeta ie¿ïmumus veido saska¿Ç ar nodok∫u likumiem iekasïtie vaisa¿emtie nodok∫u, valsts un pa‰vald¥bas nodevu un citi maksÇjumi budÏetos,kÇ ar¥ valsts un pa‰vald¥bu budÏeta iestÇÏu ie¿ïmumi no sniegtajiem maksaspakalpojumiem un citi pa‰u ie¿ïmumi, ¥pa‰iem mïr˙iem iez¥mïti ie¿ïmumi,akt¥vu realizÇcijas t¥rie ie¿ïmumi, sa¿emtie procentu maksÇjumi un dividendes,Çrvalstu finan‰u pal¥dz¥ba, ziedojumi un dÇvinÇjumi naudÇ vai natrÇ (aruzskaiti naudÇ) (likums "Par budÏetu un finan‰u vad¥bu").

Izdevumi finan‰u pÇrskata izdevumu da∫Ç iek∫auti no R¥gas domes budÏetaiestÇÏu pÇrskatiem par to administrïto budÏeta programmu unapak‰programmu izpildi atbilsto‰i Latvijas Republikas Finan‰u ministrijasnoteiktajai Vald¥bas funkciju budÏeta un ekonomiskajai klasifikÇcijai.Programmu realizÇcija (naudas plsmas) tiek kontrolïta ar R¥gas domesNorï˙inu kases starpniec¥bu, kur katrai budÏeta programmai unapak‰programmai ‰im nolkam ir atvïrts konts atbilsto‰i apstiprinÇtajamizpildinstitciju budÏetam (tÇmïm). Norï˙inu kase kÇ R¥gas pa‰vald¥basmaksÇjumu centrs izveidota 1996. gadÇ ar mïr˙i koncentrït vienuviet R¥gaspa‰vald¥bas, pa‰vald¥bas uz¿ïmumu, uz¿ïmïjsabiedr¥bu un budÏeta iestÇÏufinan‰u l¥dzek∫us, vienlaikus nodro‰inot iespïju tos piesaist¥t un racionÇliizlietot invest¥ciju projektiem, pa‰vald¥bu uzdevumu izpildei un funkcijunodro‰inÇ‰anai saska¿Ç ar likuma "Par pa‰vald¥bÇm" 15. pantu. Norï˙inukase sniedz operat¥vu informÇciju pa‰vald¥bas uz¿ïmumiem un iestÇdïmpar vi¿u kontu stÇvokli.

Ilgtermi¿a akt¥vi R¥gas pa‰vald¥bas bilancï iek∫auti, pamatojoties uznoslïgtajiem l¥gumiem, ¥pa‰uma reÆistrÇcijas dokumentiem un citiem¥pa‰uma ties¥bas apliecino‰iem dokumentiem. IegrÇmatojot pamatl¥dzek∫us,vadÇs pïc ekonomiskÇs bt¥bas, kas nosaka, ka pamatl¥dzekli atz¥stiestÇdei/uz¿ïmumam, kas izmanto attiec¥go pamatl¥dzekli budÏeta iestÇdes(programmas) funkciju nodro‰inÇ‰anai, pakalpojumu snieg‰anai, preãupiegÇdei, iznomÇ‰anai vai citiem administrat¥viem mïr˙iem un kam rodasizdevumi saist¥bÇ ar ‰Ç pamatl¥dzek∫a uzturï‰anu, kÇ ar¥ kas uz¿emas ar ‰oilgtermi¿a akt¥vu saist¥tos riskus.

NemateriÇlo ieguld¥jumu posten¥ iek∫auj datorprogrammas un to lieto‰anaslicences, kas iegÇdÇtas R¥gas pa‰vald¥bas institciju datorizÇcijas procesaietvaros.

Pamatl¥dzek∫u sastÇvÇ bez kustamiem un nekustamiem ¥pa‰umiem vïliek∫autas ar¥ objektu rekonstrukcijas izmaksas, ielu, satiksmes pÇrvaduizbves izmaksas un ïku rekonstrukcijas un bvniec¥bas izmaksas, kas vïlnav pabeigti vai daÏÇdu iemeslu dï∫ nav formÇli nodoti ekspluatÇcijÇ.

Finan‰u pÇrskatÇ atspogu∫otais R¥gas pa‰vald¥bas nekustamais ¥pa‰ums tiekuzskait¥ts vairÇkÇs R¥gas domes struktrvien¥bÇs, atbilsto‰i struktrvien¥basrealizïto pa‰vald¥bas funkciju izpildes nodro‰inÇ‰anai, piemïram, R¥gasdomes Satiksmes departamentÇ (par ielÇm, brauktuvïm, tiltiem un satiksmespÇrvadiem), R¥gas meÏa aÆentrÇ (par Çrpuspilsïtas meÏu zemïm unizbvïm), R¥gas domes Vides departamentÇ (par R¥gas pilsïtas kanÇlu unkanÇlmalas izbvïm un apstÇd¥jumiem) un R¥gas domes ±pa‰umadepartamentÇ (par zemi, ïkÇm un bvïm), kas turpina veikt R¥gas pilsïtaipiedero‰o un R¥gas domes ±pa‰uma departamenta bilancï eso‰o ïkuapseko‰anu ar mïr˙i precizït to stÇvokli, kÇ ar¥ pal¥gïku skaitu un stÇvokli.Atbilsto‰i minïtajam uzskaitï tiek ¿emti tikai tÇdi R¥gas pilsïtai piedero‰izemes gabali, kas reÆistrïti ZemesgrÇmatÇ uz R¥gas pilsïtas vÇrda.

Atbilsto‰i R¥gas domes noteiktajai politikai un Latvijas Republikas normat¥vajosaktos reglamentïtajam joprojÇm turpinÇs R¥gas pilsïtai piedero‰Ç ¥pa‰umaprivatizÇcijas process. Saska¿Ç ar pa‰reizïjiem plÇniem privatizÇcijas jomÇprivatizÇcijÇ ir iesaist¥ta lielÇkÇ da∫a no R¥gas pilsïtai piedero‰Çm dz¥vojamÇmïkÇm un ievïrojama da∫a no nedz¥vojamajÇm ïkÇm un zemes ¥pa‰umiem.Pabeidzot privatizÇcijas procesu, privatizïtie ¥pa‰umi tiks izslïgti no uzskaites.

Bilancï ilgtermi¿a akt¥vi uzrÇd¥ti uzskaites vïrt¥bÇ, atskaitot uzkrÇto nolietojumu(amortizÇciju) un visus uzkrÇtos zaudïjumus no vïrt¥bas samazinÇ‰anÇs.

Pamatl¥dzek∫u nolietojums aprï˙inÇts visiem pamatl¥dzek∫iem unnemateriÇlajiem ieguld¥jumiem, izmantojot ‰Çdas Ministru kabineta03.06.2001. noteikumos Nr. 96 "Noteikumi par budÏeta iestÇÏu pamatl¥dzek∫unolietojuma normÇm un pielieto‰anas nosac¥jumiem” noteiktÇs gadanolietojuma normas:

Skait∫o‰anas iekÇrtas, drukas ier¥ces,informÇcijas sistïmas, datoru programmprodukti,sakaru l¥dzek∫i, kopïtÇji un tml. 35%

PÇrïjie pamatl¥dzek∫i – mïbeles, automa‰¥nas,saimniec¥bas inventÇrs un tml. 20%

îkas, bves 5%

Atbilsto‰i ekspertu slïdzienam Vides departaments aprï˙ina nolietojumukanÇlmalas rekonstrukcijas izmaksÇm 8% gadÇ.

Ilgtermi¿a finan‰u ieguld¥jumi

R¥gas pa‰vald¥bas finan‰u pÇrskatÇ ir iek∫auta informÇcija par visÇm R¥gaspa‰vald¥bai piedero‰Çm kapitÇla da∫Çm un ieguld¥jumiem uz¿ïmumu stattufondÇ, kas reÆistrïti Latvijas Republikas Uz¿ïmumu reÆistrÇ 31.12.2003.

Bilancï nav iek∫auti ieguld¥jumi uz¿ïmumu un uz¿ïmïjsabiedr¥bu kapitÇlÇ,kas reÆistrïti Latvijas Republikas Uz¿ïmumu reÆistrÇ, bet jau ilgsto‰ipÇrtrauku‰i darb¥bu, kÇ ar¥ uz¿ïmumi, kuru privatizÇcijas procesi nav noslïgti.

Iegstot kapitÇla da∫as, veicot mantisko ieguld¥jumu, kapitÇla da∫u iegÇdesvïrt¥ba ir novïrtïta atbilsto‰i ieguld¥tÇ akt¥va bilances vïrt¥bai.

R¥gas domes ±pa‰uma departamenta bilancï uzskait¥tie nekustamÇ ¥pa‰umaobjekti pirms mantiskÇ ieguld¥juma veik‰anas tiek pÇrvïrtïti, ¿emot vïrÇKomerclikuma un likuma „Par valsts un pa‰vald¥bu kapitÇla da∫Çm unkapitÇlsabiedr¥bÇm” pras¥bas.


44

Finan‰u pÇrskata sastÇd¥‰anas nosac¥jumi

R¥gas domes kopsavilkuma pÇrskatÇ ieguld¥jumi radniec¥gos (ar R¥gas domesieguld¥juma ¥patsvaru pamatkapitÇlÇ virs 50%), asociïtos (ar R¥gas domesieguld¥juma ¥patsvaru pamatkapitÇlÇ no 20% l¥dz 50%) un pÇrïjos (ar R¥gasdomes ieguld¥juma ¥patsvaru pamatkapitÇlÇ zem 20%) uz¿ïmumos uzrÇd¥tiiegÇdes vïrt¥bÇ, t. i., atbilsto‰i R¥gas domei piedero‰ajai da∫ai ‰o uz¿ïmumupamatkapitÇlÇ (pïc nominÇlvïrt¥bas).

L¥dzdal¥ba radniec¥go uz¿ïmumu kapitÇlÇ 2003. gadÇ uzskait¥ta, ieguld¥jumusnovïrtïjot pïc izmaksu metodes. Atbilsto‰i iepriek‰ïjÇ gadÇ izvïlïtajaiuzskaites politikai pa‰vald¥bas iestÇÏu l¥dzdal¥bas ieguld¥jumi uz¿ïmumukapitÇlos uz pÇrskata gada sÇkumu atspogu∫oti atbilsto‰i nominÇlvïrt¥bai –Latvijas Republikas Uz¿ïmumu reÆistrÇ reÆistrïtajai kapitÇla da∫u vïrt¥bai.Ieguld¥jumu uzskaites vïrt¥ba tiek main¥ta gad¥jumos, kad tiek veiktauz¿ïmumu kapitÇla da∫u pirk‰ana vai pÇrdo‰ana vai tÇ mainÇs uz¿ïmumurestrukturizÇcijas rezultÇtÇ. Izmai¿as, kuras radu‰Çs attiec¥go uz¿ïmumurestrukturizÇcijas rezultÇtÇ, tiek iek∫autas pÇrskata perioda ie¿ïmumu unizdevumu pÇrskatÇ.

PÇrskata gadÇ ieguld¥juma uzskaites vïrt¥ba palielinÇta gad¥jumos, kad R¥gasdome pie¿ïmusi lïmumu par pamatkapitÇla palielinÇ‰anu, bet R¥gas domesdepartamenti veiku‰i ieguld¥jumu apmaksu no invest¥ciju un pa‰u kapitÇlaatjauno‰anai un zaudïjumu seg‰anai pie‰˙irtajiem l¥dzek∫iem, kÇ ar¥ veicotmantisko ieguld¥jumu.

Aizdevumi radniec¥gajiem uz¿ïmumiem sastÇv no summÇm, kas kÇ invest¥cijasveiktas pa‰vald¥bai piedero‰ajos uz¿ïmumos un no ‰o uz¿ïmumu parÇdiemR¥gas pa‰vald¥bai par aiz¿ïmumiem no starptautiskÇm finan‰u institcijÇm,kuru pie‰˙ir‰anÇ un atmaksÇ R¥gas dome ir uzskatÇma par starpnieku.

KrÇjumi iegÇdÇti un izlietoti R¥gas pa‰vald¥bas izpildinstitciju darb¥basnodro‰inÇ‰anai, piemïrojot vidïjÇs svïrtÇs cenas metodi. KrÇjumi tiek atz¥tito iegÇdes vïrt¥bÇ un iegrÇmatoti, sagrupïjot tos pïc ekonomiskÇs bt¥bas.KrÇjumus izlietojot, tos izslïdz no uzskaites un attiecina uz pÇrskata periodaizmaksÇm. Tie ir saimnieciskie un kancelejas materiÇli, kÇ ar¥ suven¥ri, kasiegÇdÇti, lai pild¥tu likuma "Par pa‰vald¥bÇm" 15. panta 1. da∫as 5. punktÇnoteiktÇs pa‰vald¥bas funkcijas "rpïties par kultru un sekmït tradicionÇlokultras vïrt¥bu saglabÇ‰anu un tautas jaunrades att¥st¥bu", kÇ ar¥ veicinÇtupilsïtas tïla veido‰anu.

Norï˙ini par pras¥bÇmPosten¥ iek∫auti privatizïjamo objektu izpirkuma maksas parÇdi, saist¥bÇsiegrÇmatotie nÇkamo periodu maksÇjumi par noslïgtajiem izpirkuma l¥gumiem,privatizïjamo objektu izpirkuma maksas un nÇkamo periodu maksÇjuminoslïgtajiem privatizÇcijas izpirkuma l¥gumiem, kÇ ar¥ Pa‰vald¥bas nodok∫upÇrvaldes aprï˙inÇtie, bet neiekasïtie nodok∫u parÇdi, izveidojot speciÇluuzkrÇjumu ‰aub¥giem debitoru parÇdiem. UzkrÇjumi izveidoti, balstoties uz‰Çdiem kritïrijiem:

• nodok∫u u. c. saist¥bu maksÇtÇjs ir likvidïts vai izslïgts no Uz¿ïmumu reÆistra;• ir tiesas lïmums par piedzi¿as neiespïjam¥bu;• nekustamajam ¥pa‰umam jÇveic nodok∫a pÇrrï˙ins, kÇ rezultÇtÇ samazinÇsies

parÇda apjoms, vai ar¥• ir ticama informÇcija, ka maksÇtnespïj¥gam uz¿ïmumam nav naudas vai

citu l¥dzek∫u, no kuriem varïtu piedz¥t parÇdu.

NÇkamo periodu izdevumu sastÇvÇ iek∫auta priek‰apmaksa par preses unpasta izdevumiem, sabiedriskÇ autotransporta izmanto‰anu, Pa‰vald¥baspolicijas un citu budÏeta iestÇÏu autotransporta apdro‰inÇ‰anu, kÇ ar¥maksÇjumi par darbinieku apdro‰inÇ‰anu, kas attiecas uz nÇkamo pÇrskatagadu, u. c.

Naudas l¥dzek∫os iek∫auti visi naudas l¥dzek∫i, kas atrodas Valsts kasï unkomercbankÇs uz R¥gas domes vai R¥gas domes Finan‰u departamentavÇrda.

Pa‰u kapitÇlÇ iek∫auts Pamatl¥dzek∫u fonds, kas izveidojies vïsturiski,uzskaitot pamatl¥dzek∫u iegÇdi pïc naudas plsmas principa l¥dz 2001.gada 1. janvÇrim, un kas sastÇv no pirms 2001. gada 1. janvÇra iegÇdÇtopamatl¥dzek∫u atliku‰Çs vïrt¥bas Ls 5 par vien¥bu, pamatl¥dzek∫iem, kuriemnolietojumu nerï˙ina, kÇ ar¥ budÏeta iestÇÏu pamatkapitÇls vai l¥dzdal¥baskapitÇls un ilgtermi¿a ieguld¥jumu pÇrvïrtï‰anas rezerves.

Kred¥tu politika un valtas procentu riska ierobeÏo‰ana, sal¥dzinot ariepriek‰ïjo, 2002. pÇrskata gadu, attiec¥bÇ uz aiz¿ïmumiem nokred¥tiestÇdïm main¥ta 2003. gada jnijÇ. Veikta resursu vad¥baspilnveido‰ana, pÇrkreditïjot ¥stermi¿a saist¥bas Ls 51 miljona apmïrÇ uzilgtermi¿a saist¥bÇm (paredzïta likumÇ "Par valsts budÏetu 2003. gadam"),tÇ panÇkot lïtÇku kred¥ta resursu piesaist¥‰anu. Lai refinansïtu eso‰os¥stermi¿a aiz¿ïmumus latos, R¥gas dome 2003. gada oktobr¥ un decembr¥aiz¿ïmÇs EUR 78,9 miljonus ar atmaksas termi¿u 10 gadi. TÇ kÇ aiz¿ïmumstika ¿emts EUR valtÇ, lai samazinÇtu piesaist¥to kred¥ta resursu valtasun procentu riskus, tika lietoti atvasinÇto finan‰u instrumenti – valtasmijmai¿as dar¥jumi (cross-currency swap) – un ÇrpusbirÏas nÇkotnesdar¥jumi foreign exchange forward, tÇdïjÇdi ierobeÏojot katras attiec¥gÇaiz¿ïmuma pamatsummas valtas risku l¥dz plÇnotajai lata piesaistesmai¿ai no SDR groza uz EUR. R¥gas domes ¥stenotÇ politika valtas riskuvad¥bas jomÇ balst¥ta uz to, lai nodro‰inÇtu lielÇkus ienÇkumus, rentabilitÇti,uz¿emoties iespïjami mazÇku risku. ·¥s politikas mïr˙is ir nodro‰inÇtiespïju R¥gas domei veikt valtas operÇcijas, kas minimizïtu valtas kursusvÇrst¥bu ietekmi uz budÏeta rezultÇtu. 2003. gadÇ pÇrkreditï‰anas rezultÇtÇtika panÇkts budÏeta l¥dzek∫u ietaup¥jums Ls 2,7 miljonu apmïrÇ. TÇ pa‰aiemesla dï∫ 2003. gada decembr¥ tika noslïgts pÇratjaunojuma l¥gums arFinan‰u ministriju un Valsts kasi, paredzot no StarptautiskÇs Rekonstrukcijasun att¥st¥bas bankas sa¿emtÇ aizdevuma valtÇ pÇrfinansï‰anu, mainotaizdevuma valtu no USD ekvivalenta SDR vien¥bÇs uz latiem.

AtvasinÇtie l¥gumi, tajÇ skaitÇ valtas mai¿as l¥gumi un procentu likmjumijmai¿as l¥gumi, sÇkotnïji tiek atz¥ti to iegÇdes vïrt¥bÇ un turpmÇk tiekpÇrvïrtïti to patiesajÇ vïrt¥bÇ. PatiesÇ vïrt¥ba tiek noteikta pïc kotïtÇmtirgus cenÇm un diskontïtÇs naudas plsmas mode∫iem. Visi atvasinÇtiel¥gumi tiek atspogu∫oti kÇ akt¥vi, ja to patiesÇ vïrt¥ba ir pozit¥va, un kÇsaist¥bas, ja to patiesÇ vïrt¥ba ir negat¥va. Izmai¿as patiesajÇ vïrt¥bÇ tiekiek∫autas ie¿ïmumu un izdevumu pÇrskatÇ.

IespïjamÇs maksÇjumu saist¥bas, kas turpmÇk varïtu ietekmït R¥gaspa‰vald¥bas finansiÇlo stÇvokli, nav fiksïtas. R¥gas dome nav slïgusi ˙¥lasdar¥jumus un nav izsniegusi galvojumus. R¥gas dome nav sa¿ïmusi citusaiz¿ïmumus, kÇ tikai tos, kas minïti ‰ajÇ finan‰u pÇrskatÇ.

BudÏeta izpildes rezultÇti 2003. gadÇ

45

R¥gas ekonomisko izaugsmi un R¥gas pa‰vald¥bas finan‰u politikas rezultÇtus2003. gadÇ raksturo sasniegtais budÏeta ie¿ïmumu nodro‰inÇ‰anÇ un tomïr˙tiec¥gÇ izlieto‰anÇ pa‰vald¥bas funkciju izpildei atbilsto‰i R¥gas domesnoteiktajÇm prioritÇtïm. BudÏets ir l¥dzeklis R¥gas pa‰vald¥bas ekonomiskÇspolitikas realizÇcijai ar finansiÇlÇm metodïm. Pïdïjos piecos gados budÏetaprioritÇtes ir nemain¥gas – izgl¥t¥ba, sociÇlÇ pal¥dz¥ba, dz¥vok∫u un komunÇlÇsaimniec¥ba un invest¥cijas pilsïtas infrastruktrÇ.

R¥gas pilsïtas budÏetu veido pamatbudÏets un speciÇlais budÏets. R¥gas pilsïtaspamatbudÏets ir budÏeta galvenÇ da∫a, kas ietver pa‰vald¥bas ie¿ïmumus, kuriparedzïti izdevumu seg‰anai. R¥gas pilsïtas speciÇlais budÏets ietver ¥pa‰iemmïr˙iem iez¥mïtus ie¿ïmumu avotus.

R¥gas pilsïtas budÏets veidots atbilsto‰i naudas plsmas principam, vienlaikussaska¿Ç ar Valsts kases norÇd¥jumiem nodro‰inot uzskaiti atbilsto‰i uzkrÇ‰anasprincipam.

R¥gas pilsïtas budÏeta ie¿ïmumi

R¥gas pilsïtas budÏeta ie¿ïmumus veido pamatbudÏeta un speciÇlÇ budÏetaie¿ïmumi, tajÇ skaitÇ ar¥ ie¿ïmumi no ziedojumiem un dÇvinÇjumiem R¥gaspa‰vald¥bai.

R¥gas pilsïtas pamatbudÏeta ie¿ïmumi

Saska¿Ç ar likumdo‰anas aktiem un R¥gas domes saisto‰ajiem noteikumiemR¥gas pa‰vald¥ba veic iedz¥votÇju ienÇkuma nodok∫a, nekustamÇ ¥pa‰umanodok∫a, dabas resursu nodok∫a, pa‰vald¥bas nodevu administrï‰anu, kÇ ar¥kontrolï izloÏu un azartspï∫u nodok∫a un valsts nodevu ieskait¥‰anas kÇrt¥buR¥gas pilsïtas budÏetÇ.

PamatbudÏeta ie¿ïmumus veido –• nodok∫u ie¿ïmumi:

• iedz¥votÇju ienÇkuma nodoklis;• nekustamÇ ¥pa‰uma nodoklis par zemi, ïkÇm un bvïm;• izloÏu un azartspï∫u nodoklis;

• nenodok∫u ie¿ïmumi:• maksÇjumi par pa‰vald¥bas budÏeta iestÇÏu sniegtajiem maksas

pakalpojumiem;• maksÇjumi par pa‰vald¥bas kapitÇla izmanto‰anu;• pa‰vald¥bas nodevas;• valsts nodevas par juridiskiem un citiem pakalpojumiem;• pÇrïjie ie¿ïmumi (sodi un sankcijas, ¥pa‰uma realizÇcija u. c.).

R¥gas ekonomiskÇs att¥st¥bas pieaugums un pasÇkumi, ko R¥gas dome pïdïjosgados ir veikusi, lai uzlabotu nodok∫u administrï‰anu, ir nodro‰inÇju‰i stabilusR¥gas pilsïtas pamatbudÏeta ie¿ïmumu pieauguma tempus. 2003. gadÇ R¥gaspilsïtas pamatbudÏeta ie¿ïmumi bija 192,1 miljons latu. Sal¥dzinot ar iepriek‰ïjogadu, to apjoms 2003. gadÇ pieauga par 22,8 miljoniem latu.

R¥gas pilsïtas pamatbudÏeta ie¿ïmumu galvenais avots ir R¥gas iedz¥votÇjuienÇkuma nodok∫a maksÇjumi. 2003. gadÇ iedz¥votÇju ienÇkuma nodok∫a¥patsvars R¥gas pilsïtas pamatbudÏeta ie¿ïmumu struktrÇ bija 61,3%. Sal¥dzinotar 2002. gadu, iedz¥votÇju ienÇkuma nodok∫a maksÇjumi ir pieaugu‰i par 14,6miljoniem latu.

Otrais lielÇkais R¥gas pilsïtas pamatbudÏeta ie¿ïmumu da∫as avots ir nodok∫ino ¥pa‰uma – tas 2003. gadÇ deva 12,2% no R¥gas pilsïtas pamatbudÏetaie¿ïmumiem, tajÇ skaitÇ nekustamÇ ¥pa‰uma nodoklis par zemi bija 5,0%,nekustamÇ ¥pa‰uma nodoklis par ïkÇm un bvïm – 7,2%. Sal¥dzinot ar iepriek‰ïjogadu, iekasïto nodok∫u no ¥pa‰uma ¥patsvars saglabÇjas iepriek‰ïjÇ gada l¥men¥.

2003. gadÇ 11,7 miljonus latu jeb 6,0% no R¥gas pilsïtas pamatbudÏeta kopïjiemie¿ïmumiem R¥gas pa‰vald¥ba ir ieguvusi no maksÇjumiem par R¥gas pa‰vald¥basiestÇÏu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pa‰u ie¿ïmumiem.

Mïr˙dotÇcijas un maksÇjumi no valsts budÏeta iestÇdïm pa‰vald¥bÇm ir valstsbudÏeta l¥dzek∫i, kurus pie‰˙ir noteikta mïr˙a finansï‰anai. 2003. gadÇ R¥gaspa‰vald¥ba no valsts budÏeta sa¿ïma mïr˙dotÇcijas 34,1 miljona latu apmïrÇ,tajÇ skaitÇ izgl¥t¥bai – 32,7 miljonus latu (pamata, vispÇrïjÇs vidïjÇs izgl¥t¥basiestÇÏu, mzikas un mÇkslas skolu pedagogu darba samaksai un valsts sociÇlÇsapdro‰inÇ‰anas obligÇtajÇm iemaksÇm, speciÇlajÇm pirmsskolas bïrnu iestÇdïmun internÇtskolÇm), kultrai – 0,1 miljonu latu (tautas mÇkslas pa‰darb¥baskolekt¥vu vad¥tÇju darba samaksai un valsts sociÇlÇs apdro‰inÇ‰anas obligÇtajÇmiemaksÇm) un invest¥cijÇm – 0,9 miljonus latu. Sal¥dzinot ar iepriek‰ïjo gadu,mïr˙dotÇciju apjoms ir palielinÇjies par 4,0 miljoniem latu. MaksÇjumi no valstsbudÏeta iestÇdïm (Izgl¥t¥bas un zinÇtnes ministrijas un Kultras ministrijas)pa‰vald¥bÇm 2003. gadÇ veidoja 1,7 miljonus latu un tika novirz¥ti pa‰vald¥basizgl¥t¥bas iestÇÏu profesionÇlÇs ievirzes sporta izgl¥t¥bas programmu pedagoguun mÇkslas, mzikas un kultras izgl¥t¥bas programmu pedagogu darba samaksaiun ar¥ valsts sociÇlÇs apdro‰inÇ‰anas obligÇtajÇm iemaksÇm.

R¥gas pilsïtas speciÇlÇ budÏeta ie¿ïmumi

R¥gas pilsïtas speciÇlÇ budÏeta ie¿ïmumus veido ar R¥gas pilsïtas pamatbudÏetunesaist¥ti iez¥mïti ie¿ïmumi, kas saska¿Ç ar likumu vai LR Ministru kabinetanoteikumiem tiek nodoti pa‰vald¥bas r¥c¥bÇ un ir paredzïti tikai ¥pa‰u izdevumuseg‰anai. R¥gas pilsïtas speciÇlajÇ budÏetÇ ietilpst:

• R¥gas pilsïtas pa‰vald¥bas ¥pa‰uma privatizÇcijas fonda l¥dzek∫i;• autoce∫u (ielu) fonda l¥dzek∫i;• dabas resursu nodoklis;• R¥gas pilsïtas att¥st¥bas fonda l¥dzek∫i;• pÇrïjie ¥pa‰iem mïr˙iem iez¥mïtie ie¿ïmumi, t. sk. ziedojumi un dÇvinÇjumi.

R¥gas pilsïtas 2003. gada speciÇlÇ budÏeta ie¿ïmumi bija 17,4 miljoni latu,no kuriem R¥gas pilsïtas pa‰vald¥bas ¥pa‰uma privatizÇcijas fonda l¥dzek∫iveidoja 4,9 miljonus latu (27,9%), autoce∫u (ielu) fonda l¥dzek∫i bija 5,0 miljonilatu (28,9%) un R¥gas pilsïtas att¥st¥bas fonda l¥dzek∫i – 3,4 miljoni latu (19,6%).


46

Ie¿ïmumi no ziedojumiem un dÇvinÇjumiem 2003. gadÇ R¥gas pa‰vald¥baiveidoja 0,6 miljonus latu.

R¥gas pilsïtas pa‰vald¥bas ¥pa‰uma privatizÇcijas fondÇ ieskaita R¥gas pilsïtasadministrat¥vajÇ teritorijÇ eso‰o valsts ¥pa‰uma objektu un pa‰vald¥bas ¥pa‰umaobjektu privatizÇcijas rezultÇtÇ iegtos l¥dzek∫us. ·ie l¥dzek∫i tiek izlietoti ‰Çdiemmïr˙iem:

• uz¿ïmïjdarb¥bas atbalstam;• privÇtuz¿ïmïjdarb¥bu apkalpojo‰Çs infrastruktras izveides, darb¥bas un

att¥st¥bas veicinÇ‰anai;• pa‰vald¥bas ¥pa‰uma privatizÇcijas procesa organizatoriskajam un tiesiskajam

nodro‰inÇjumam, kÇ ar¥ izdevumiem, kas saist¥ti ar privatizÇcijas fonda l¥dzek∫u administrï‰anu.


* – ie¿ïmumi par zemes nomu, atsavinÇ‰anu un citi ie¿ïmumi.

Nodok∫u ie¿ïmumi kopÇ 142 537,2

Iedz¥votÇju ienÇkuma nodoklis 117 842,2

±pa‰uma nodok∫i 23 450,4

PÇrïjie nodok∫u ie¿ïmumi 1 244,6

Nenodok∫u ie¿ïmumi kopÇ 13 650,7

Valsts un pa‰vald¥bu nodevas, kuras ieskaita pa‰vald¥bas budÏetÇ 831,0

Ie¿ïmumi no budÏeta iestÇÏu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 11 678,9

PÇrïjie nenodok∫u ie¿ïmumi 1 140,9

Sa¿emtie maksÇjumi 35 937,1

Kopïjie ie¿ïmumi 192 125,0

R¥gas pilsïtas 2003. gada pamatbudÏeta ie¿ïmumu struktra (tkst. Ls)

R¥gas pilsïtas pa‰vald¥bas ¥pa‰uma privatizÇcijas fonds 4 860,7

Autoce∫u fonds 5 026,5

Dabas resursu nodoklis 283,3

R¥gas pilsïtas att¥st¥bas fonds* 3 409,0

PÇrïjie ie¿ïmumi 3 831,6

KopÇ ie¿ïmumi 17 411,1

R¥gas pilsïtas 2003. gada speciÇlÇ budÏeta ie¿ïmumu struktra (tkst. Ls)

61,4%

12,2%

0,7%

0,4%

6,1%

0,6%

18,6%

100,0%

100,0%

22,0%

19,6%

1,6%

28,9%

27,9%


47


R¥gas pilsïtas pamatbudÏeta izdevumu prioritÇrie sektori 2001.– 2004. gadÇ (milj. Ls)

2002Izpilde

2001Izpilde

2003Izpilde

2004PlÇns

Izgl¥t¥ba 67,0 81,3 83,5 86,7

SociÇlÇ nodro‰inÇ‰ana 13,2 14,6 14,4 16,1

Dz¥vok∫u un komunÇlÇ saimniec¥ba, vides aizsardz¥ba 33,5 31,4 22,7 23,1

Transports, sakari 10,1 11,0 15,9 16,1

PrioritÇtes kopïjÇ izdevumu struktrÇ(vald¥bas funkciju griezumÇ)

Izdevumi pïc vald¥bas funkcijÇm kopÇ 177 702,3

VispÇrïjie vald¥bas dienesti 19 328,1

SabiedriskÇ kÇrt¥ba un dro‰¥ba 3 647,1

Izgl¥t¥ba 83 449,1

Vesel¥bas aprpe 515,0

SociÇlÇ nodro‰inÇ‰ana 14 406,2

Dz¥vok∫u un komunÇlÇ saimniec¥ba, vides aizsardz¥ba 22 673,9

Br¥vais laiks, sports, kultra un reliÆija 13 343,2

Transports, sakari 15 903,8

PÇrïjÇ ekonomiskÇ darb¥ba un dienesti 203,3

PÇrïjie izdevumi 4 232,6

Iemaksas pa‰vald¥bu izl¥dzinÇ‰anas fondÇ 23 045,6

Izdevumi kopÇ 200 747,9

R¥gas pilsïtas budÏeta izdevumi

R¥gas pilsïtas 2003. gada pamatbudÏeta un R¥gas pilsïtas 2003. gadaspeciÇlÇ budÏeta ie¿ïmumi un iepriek‰ïjo periodu budÏeta l¥dzek∫u atlikumipÇrskata gadÇ izlietoti LR likumÇ “Par pa‰vald¥bÇm” noteikto pa‰vald¥basfunkciju izpildei un ¥pa‰iem mïr˙iem paredzïtu pasÇkumu finansï‰anai.BudÏeta izdevumi pÇrskatÇ atspogu∫oti atbilsto‰i vald¥bas funkciju klasifikÇcijai,kas raksturo izdevumu struktru pïc funkcijÇm vai nozarïm – izpildvarasinstitcijas, izgl¥t¥ba, sociÇlÇ nodro‰inÇ‰ana, dz¥vok∫u un komunÇlÇ saimniec¥ba,vides aizsardz¥ba, transports un sakari, kultra un sports, sabiedriskai kÇrt¥baiun dro‰¥bai u. c.

R¥gas pilsïtas pamatbudÏeta izdevumi

Kopïjie R¥gas pilsïtas pamatbudÏeta izdevumi (ieskaitot invest¥ciju projektufinansïjumu no aiz¿ïmumu un kred¥tl¥niju l¥dzek∫iem) ir pieaugu‰i no 181,0miljona latu 2001. gadÇ un 195,7 miljoniem latu 2002. gadÇ l¥dz 201,0miljonam latu 2003. gadÇ, tai skaitÇ invest¥ciju projektu finansï‰anai 2003.gadÇ izlietojot 33,4 miljonus latu.

MaksÇjumiem pa‰vald¥bu izl¥dzinÇ‰anas fondÇ 2003. gadÇ no R¥gas pilsïtaspamatbudÏeta ie¿ïmumiem (192,1 miljons latu) tika novirz¥ts 23,1 miljons

latu. 2002. gadÇ maksÇjumos pa‰vald¥bu izl¥dzinÇ‰anas fondÇ tika iemaksÇts21,0 miljons latu no R¥gas pilsïtas 2002. gada pamatbudÏeta ie¿ïmumiem(169,3 miljoni latu), un 2001. gadÇ ‰im nolkam tika novirz¥ti 19,3 miljonilatu no R¥gas pilsïtas 2001. gada pamatbudÏeta ie¿ïmumiem (156,4 miljonilatu). PÇrïjie l¥dzek∫i izlietoti izpildvaras institciju uzturï‰anai, pa‰vald¥baspast¥jumu apmaksai, invest¥ciju finansï‰anai, dotÇcijÇm pa‰vald¥basuz¿ïmumiem un uz¿ïmïjsabiedr¥bÇm par pa‰vald¥bas funkciju izpildesnodro‰inÇ‰anu sabiedriskÇ transporta, pilsïtas transporta infrastruktras(apgaismojuma), teritorijas labiekÇrto‰anas u. c. nozarïs.

2001., 2002. un 2003. gadÇ R¥gas pilsïtas pamatbudÏeta kopïjÇ izdevumustruktrÇ galvenÇs prioritÇtes bija izgl¥t¥ba, sociÇlÇ apdro‰inÇ‰ana un sociÇlÇnodro‰inÇ‰ana, dz¥vok∫u un komunÇlÇ saimniec¥ba un transporta infrastruktra,un tÇpat ‰¥s prioritÇtes ar¥ 2004. gadÇ veido noteico‰Çko izdevumu apjomu.

R¥gas pa‰vald¥bas invest¥ciju programmas prioritÇro sektoru noteik‰ana irsaist¥ta ar pa‰vald¥bu pastÇv¥go funkciju izpildes nodro‰inÇ‰anu, kurasnoteiktas LR likumÇ “Par pa‰vald¥bÇm”, – komunÇlÇ saimniec¥ba, pilsïtasinfrastruktras elementu un pilsïtas vides sakÇrto‰ana, kultra, izgl¥t¥ba,vesel¥bas aprpe un sociÇlÇ pal¥dz¥ba.

R¥gas pilsïtas 2003. gada pamatbudÏeta izdevumu struktra (tkst. Ls)

100,0%

9,6%

1,8%

41,6%

0,3%

7,2%

11,3%

6,6%

7,9%

0,1%

2,1%

11,5%

48


R¥gas pilsïtas speciÇlÇ budÏeta izdevumi

R¥gas pilsïtas speciÇlÇ budÏeta izdevumi ir tie‰i atkar¥gi no ie¿ïmumiem,kuri pÇrskata gadÇ sa¿emti ¥pa‰u programmu finansï‰anai. 2003. gadÇ noR¥gas pilsïtas speciÇlÇ budÏeta l¥dzek∫iem finansïti ¥pa‰iem mïr˙iem iez¥mïtiizdevumi 17,3 miljonu latu apjomÇ. SavukÇrt 2002. gadÇ no R¥gas pilsïtasspeciÇlÇ budÏeta l¥dzek∫iem finansïti ¥pa‰iem mïr˙iem iez¥mïti izdevumi17,5 miljonu latu apjomÇ, kas bija par 5,7 miljoniem latu vairÇk nekÇ 2001.gadÇ (11,8 miljoni latu). 2004. gadÇ R¥gas pilsïtas speciÇlÇ budÏeta izdevumiplÇnoti 22,8 miljoni latu.

SpeciÇlais budÏets ir budÏeta da∫a un ir izveidots ar mïr˙i nodro‰inÇt atsevi‰˙uvalstij un pa‰vald¥bai svar¥gu funkciju ¥steno‰anu, paredzot ‰im nolkamnormat¥vajos aktos noteiktu l¥dzek∫u avotu – ¥pa‰iem mïr˙iem iez¥mïtusie¿ïmumus. TÇpat speciÇlo budÏetu veido ar¥ ie¿ïmumi no maksaspakalpojumiem un citi pa‰u ie¿ïmumi, Çrvalstu finan‰u pal¥dz¥ba un ziedojumiun dÇvinÇjumi ar norÇd¥tu mïr˙i vai bez tÇ.

2003. gadÇ R¥gas pilsïtas speciÇlÇ budÏeta kopïjo izdevumu struktrÇ izce∫astr¥s galvenie finansïjuma virzieni atbilsto‰i sadal¥jumam pïc vald¥basfunkcijÇm:

• dz¥vok∫u un komunÇlÇ saimniec¥ba un vides aizsardz¥ba – 6,2 miljoni latu;• transporta nozare – 4,2 miljoni latu (transporta l¥dzek∫u nodevas un

akc¥zes nodok∫a izlietojums pilsïtas ielu atjauno‰anai);• meÏkop¥ba un zvejniec¥ba – 2,0 miljoni latu.

PÇrskata gadÇ R¥gas pilsïtas speciÇlajÇ budÏetÇ lielÇko da∫u veido:

• R¥gas domes Pilsïtas att¥st¥bas fonda l¥dzek∫i – tos veido ie¿ïmumi novienreizïjas maksas pilsïtas infrastruktras att¥st¥bai, zemes nomas maksas, kÇ ar¥ maksas par pilsïtai piedero‰Ç nekustamÇ ¥pa‰uma (zeme,ïkas un bves) atsavinÇ‰anu, un tie tiek izlietoti pilsïtas noz¥mes att¥st¥bas

projektu izstrÇdÇ‰anai, pilsïtas nekustamÇ ¥pa‰uma ¥pa‰umties¥bu atjauno‰anai un nostiprinÇ‰anai ZemesgrÇmatÇ, kÇ ar¥ kultras, izgl¥t¥basun sporta att¥st¥bas projektu izstrÇdÇ‰anai;

• tune∫u uzturï‰anas un ekspluatÇcijas programma – ie¿ïmumus veidonomas maksa par tune∫os izvietotajÇm tirdzniec¥bas vietÇm, un tie tieknovirz¥ti tune∫u sakop‰anai un labiekÇrto‰anai;

• nodeva par transportl¥dzek∫a iebrauk‰anu ¥pa‰Ç reÏ¥ma zonÇ – ie¿ïmumusveido nodeva par transportl¥dzek∫u iebrauk‰anu ¥pa‰Ç reÏ¥ma zonÇ Vecr¥gÇ,un tie tiek novirz¥ti Vecr¥gas ielu seguma rekonstrukcijas darbu veik‰anaiun apgaismo‰anas sistïmas rekonstrukcijai;

• autoce∫u (ielu) fonda l¥dzek∫us veido ie¿ïmumi no Valsts Autoce∫u fondamïr˙dotÇcijÇm, un tie tiek izlietoti ielu seguma atjauno‰anai unrekonstrukcijai, kÇ ar¥ apgaismojuma sistïmas kapitÇlajam remontam u. c.;

• R¥gas pilsïtas pa‰vald¥bas ¥pa‰uma privatizÇcijas fonda l¥dzek∫i – veidoie¿ïmumi no pa‰vald¥bas ¥pa‰uma objektu privatizÇcijas, un tie tieknovirz¥ti remontdarbiem un medic¥niskÇs aparatras iegÇdei R¥gaspa‰vald¥bas stacionÇrajÇm un neatliekamÇs pal¥dz¥bas Çrstniec¥basiestÇdïm, t. sk. R¥gas ÅtrÇs medic¥niskÇs pal¥dz¥bas stacijai, R¥gaspa‰vald¥bas b/o SIA “R¥gas 1. slimn¥ca”, R¥gas pa‰vald¥bas b/o SIA“Kl¥niskÇ slimn¥ca “Gai∫ezers””, R¥gas pa‰vald¥bas b/o SIA “R¥gas2. slimn¥ca”, R¥gas pa‰vald¥bas b/o SIA “BolderÇjas polikl¥nika” u. c.;

• R¥gas vides aizsardz¥bas fonda l¥dzek∫us veido ie¿ïmumi no dabas resursunodok∫a, un tie tiek novirz¥ti projektu, programmu un pasÇkumufinansï‰anai, kuri saist¥ti ar dabas resursu racionÇlu izmanto‰anu, toizpïti un atjauno‰anu;

• R¥gas pa‰vald¥bas aÆentras “R¥gas meÏu aÆentra” ie¿ïmumus veidomeÏa resursu realizÇcija, un tie tiek izmantoti R¥gas pilsïtas ¥pa‰umÇeso‰o meÏu pÇrvald¥‰anai un apsaimnieko‰anai, kÇ ar¥ sabiedr¥basizgl¥to‰anai par meÏu un tÇ aizsardz¥bu.

Izdevumi pïc vald¥bas funkcijÇm

VispÇr¥gie vald¥bas dienesti 2 644,4

SabiedriskÇ kÇrt¥ba un dro‰¥ba 1,2

Izgl¥t¥ba 600,4


SociÇlÇ nodro‰inÇ‰ana 7,5

Dz¥vok∫u un komunÇlÇ saimniec¥ba, vides aizsardz¥ba 6 222,3

Br¥vais laiks, sports, kultra un reliÆija 767,6

MeÏkop¥ba un zvejniec¥ba 2 029,9

Transports, sakari 4 222,5

KopÇ izdevumi 17 321,7

R¥gas pilsïtas 2003. gada speciÇlÇ budÏeta izdevumu struktra (tkst. Ls)

100,0%

24,4%

11,7%

4,4%

35,9%

0,06%

4,8%

3,5%

0,01%

15,3%

49



PamatbudÏeta un speciÇlÇ budÏeta l¥dzek∫u izlietojums pa‰vald¥basfunkciju izpildei

Izgl¥t¥ba

2003. gadÇ izgl¥t¥bas nozares finansïjuma ¥patsvars R¥gas pilsïtaspamatbudÏeta izdevumu struktrÇ bija 47%, bet R¥gas pilsïtas speciÇlajÇbudÏetÇ – 3,5%. RegulÇri tiek nodro‰inÇts pamatbudÏeta finansïjumapieaugums izgl¥t¥bai. TÇ 2003. gadÇ pamatbudÏeta finansïjums izgl¥t¥basnozarei un invest¥ciju projektu realizÇcijai kopumÇ bija 83,5 miljoni latu, kasir par 2,2 miljoniem latu vairÇk nekÇ 2002. gadÇ (81,3 miljoni latu). FinansïjumapalielinÇjums tika novirz¥ts piemaksÇm R¥gas pilsïtas izgl¥t¥bas iestÇÏupedagoÆiskajiem darbiniekiem, izgl¥t¥bas iestÇÏu uzturï‰anas izdevumupalielinÇ‰anai un izgl¥t¥bas iestÇÏu ïku renovÇcijai un kapitÇlajai celtniec¥bai.

LielÇkÇ da∫a no izgl¥t¥bas nozarei atvïlïtajiem l¥dzek∫iem (57%) ir izmantotivispÇrïjÇs izgl¥t¥bas finansï‰anai (sÇkumskolÇm, pamatskolÇm, vidusskolÇm).2003. gadÇ pieauga ar¥ finansïjums pirmsskolas bïrnu iestÇdïm – tas veidoja16,4 miljonus latu, 2002. gadÇ tas bija 13,5 miljoni latu.

R¥gÇ jau vairÇkus gadus notiek izgl¥t¥bas iestÇÏu ïku renovÇcija. øemot vïrÇïku tehnisko stÇvokli, komunikÇciju nolieto‰anÇs pakÇpi, kÇ ar¥ nepiecie‰am¥buoptimizït izgl¥t¥bas iestÇÏu t¥klu, R¥gas pa‰vald¥ba plÇnveidÇ veic izgl¥t¥basiestÇÏu ïku rekonstrukciju visÇ pilsïtÇ.

2003. gadÇ invest¥cijÇm izgl¥t¥bas nozarï izlietoti 7,6 miljoni latu.

Invest¥ciju jomas, t. sk. noz¥m¥gÇkie projekti (kÇ jauni, tÇ ar¥ jau uzsÇktoprojektu turpinÇ‰ana vai pabeig‰ana):

• veikti izgl¥t¥bas iestÇÏu rekonstrukcijas un renovÇcijas darbi, t. sk. R¥gasLietuvie‰u vidusskolas Pr‰u ielÇ 42a renovÇcija, K. Videnieka R¥gas

77. vidusskolas ïkas Avotu ielÇ 44 jumta rekonstrukcija ar bïni¿u izbvi,Ågenskalna sÇkumskolas rekonstrukcija un mïbe∫u iegÇde ïkai Kandavas ielÇ4/6, R¥gas valsts 1. ÆimnÇzijas renovÇcijas pabeig‰ana, R¥gas nedzird¥gobïrnu internÇtskolas JuglÇ projektï‰ana un ekspert¥ze, Itas KozakïviãasR¥gas po∫u vidusskolas rekonstrukcija un mïbe∫u iegÇde, R¥gas 72. vidusskolasIk‰˙iles ielÇ 6 peldbaseina rekonstrukcija;

• veikta logu un durvju konstrukciju nomai¿a divdesmit vienÇ izgl¥t¥bas iestÇdï;

• veikta kopumÇ asto¿u R¥gas pilsïtas pirmsskolu ïku dens un kanalizÇcijast¥klu nomai¿a;

• veikta ventilÇcijas sistïmu izbve kopumÇ septi¿u R¥gas pilsïtas izgl¥t¥basiestÇÏu ïku sporta zÇlïs;

• veikti skolu sporta zÇ∫u remontdarbi (gr¥das seguma nomai¿a, Æïrbtuvjuun du‰u remontdarbi, apgaismojuma nomai¿a, inventÇrs), ier¥koti skolunestandarta sporta laukumi, apr¥kotas tipveida sporta halles u. c. skoluremonti;

• veikti celtniec¥bas darbi, t. sk. R¥gas 49. vidusskolas K. ValdemÇra ielÇ 65sporta kompleksa celtniec¥ba, MeÏciema pamatskolas celtniec¥ba,peldbaseina celtniec¥ba ZiepniekkalnÇ, Ågenskalna ÆimnÇzijas ÅgenskalnaielÇ 21 jaunÇ korpusa celtniec¥ba.

R¥gas pa‰vald¥bas sa¿emto ziedojumu un dÇvinÇjumu izlietojums

2003. gadÇ dÇvinÇjumi un ziedojumi R¥gas pa‰vald¥bai papildinÇja R¥gaspilsïtas budÏeta ie¿ïmumus par 0,6 miljoniem latu. ·os l¥dzek∫us veidoie¿ïmumi no iek‰zemes juridiskajÇm un fiziskajÇm personÇm – 46%, saska¿Çar ziedojuma vai dÇvinÇjuma mïr˙i – izgl¥t¥bai un sociÇlajai pal¥dz¥bai, unno Çrvalstu vald¥bu dÇvinÇjumiem un ziedojumiem – 54%, tajÇ skaitÇ cietosadz¥ves atkritumu izgÇztuves projekta realizÇcijai Getli¿os un PHARE projektul¥dzek∫i.

L¥dz ar to R¥gas pa‰vald¥bas sa¿emto dÇvinÇjumu un ziedojumu izlietojumÇnoz¥m¥gÇkais apjoms attiecinÇms uz izgl¥t¥bas iestÇÏu finansï‰anu – 0,2miljoni latu apmïrÇ – un dz¥vok∫u un komunÇlÇs saimniec¥bas, videsaizsardz¥bas finansï‰anu – 0,2 miljoni latu apmïrÇ. SavukÇrt, Çrvalstufinan‰u pal¥dz¥bas projektu ¥steno‰ana dod ieguld¥jumu R¥gas kÇ trismampievilc¥gas kultrvides att¥st¥bÇ, sadarb¥bÇ reÆionÇlÇs att¥st¥bas ietvaros unEiropas Savien¥bas l¥dzek∫u apguves kapacitÇtes paaugstinÇ‰anÇ.

2003. gadÇ R¥gas pa‰vald¥bas sa¿emto ziedojumu un dÇvinÇjumu izlietojuma struktra (tkst. Ls)

Izdevumi pïc vald¥bas funkcijÇm kopÇ 536,9

VispÇr¥gie vald¥bas dienesti 33,4

Izgl¥t¥ba 229,3


SociÇlÇ nodro‰inÇ‰ana 6,3

Dz¥vok∫u un komunÇlÇ saimniec¥ba un vides aizsardz¥ba 243,8

Br¥vais laiks, sports, kultra un reliÆija 19,4

100,0%

6,2%

42,7%

0,9%

1,2%

45,4%

3,6%

50

Vesel¥bas aprpe

R¥gas pa‰vald¥ba pïdïjos gados ir ieguld¥jusi noz¥m¥gus R¥gas pilsïtas budÏetal¥dzek∫us R¥gas vesel¥bas aprpes sistïmas pilnveido‰anÇ. 2003. gadÇ vesel¥basaprpes programmu finansï‰anÇ no R¥gas pilsïtas pamatbudÏeta, R¥gaspilsïtas speciÇlÇ budÏeta un invest¥ciju l¥dzek∫iem kopÇ ieguld¥ti 1,3 miljonilatu. R¥gas pa‰vald¥ba no ‰iem l¥dzek∫iem ir nodro‰inÇjusi medic¥nas aparatrasiegÇdi, kÇ ar¥ R¥gas slimn¥cu un R¥gas ÅtrÇs medic¥niskÇs pal¥dz¥bas stacijasremontu un rekonstrukciju. TÇpat 0,8 miljoni latu novirz¥ti R¥gas pa‰vald¥basÇrstniec¥bas iestÇÏu medic¥nas mÇsu vesel¥bas apdro‰inÇ‰anai, kÇ ar¥ R¥gasÅtrÇs medic¥niskÇs pal¥dz¥bas stacijÇ un pa‰vald¥bas stacionÇro Çrstniec¥basiestÇÏu uz¿em‰anas noda∫Çs strÇdÇjo‰o vesel¥bas apdro‰inÇ‰anai unapdro‰inÇ‰anai pret nelaimes gad¥jumiem. TÇdïjÇdi, ¿emot vïrÇ iedz¥votÇjuieinteresït¥bu sa¿emt kvalitat¥vu medic¥nisko pal¥dz¥bu, R¥gas pa‰vald¥ba

sniedz btisku ieguld¥jumu vesel¥bas aprpes sistïmas finansï‰anÇ, neskatotiesuz to, ka medic¥nas pakalpojumu finansï‰ana ir jÇveic no valsts budÏeta.

Noz¥m¥gÇkie invest¥ciju projekti:

• veikta R¥gas pa‰vald¥bas bezpe∫¿as organizÇcijas SIA “R¥gas 2. slimn¥ca”operÇcijas zÇ∫u ventilÇcijas un gaisa kondicionï‰anas sistïmas rekonstrukcijaun slimn¥cas 3. un 4. stÇva ventilÇcijas rekonstrukcija;

• R¥gas pa‰vald¥bas bezpe∫¿as organizÇcijai SIA “Bïrnu zobÇrstniec¥baspolikl¥nika” iegÇdÇtas 3 zobÇrstniec¥bas kabineta iekÇrtas;

• iegÇdÇta medic¥niskÇ aparatra R¥gas pa‰vald¥bas bezpe∫¿as organizÇcijai SIA “Vesel¥bas centrs “Imanta””;

• veikts kapitÇlais remonts R¥gas ÅtrÇs medic¥niskÇs pal¥dz¥bas stacijÇ.


BudÏeta izdevumi izgl¥t¥bai (tkst. Ls)

Izgl¥t¥bas iestÇÏu pÇrvalde un vad¥ba 1 292,6 1 266,2 562,5 505,1

Pirmsskolas bïrnu iestÇdes 17 018,9 16 358,0 13 497,6 11 766,7

SpecializïtÇs pirmsskolas bïrnu iestÇdes 1 713,4 1 686,1 1 403,3 1 264,7

SÇkumskolas, pamatskolas, vidusskolas 48 624,1 47 715,1 50 390,7 40 355,8

InternÇtskolas un sanatorijas–internÇtskolas 1 292,2 1 271,5 1 172,7 1 135,5

SpeciÇlÇs internÇtskolas 3 114,1 3 103,2 2 774,7 2 604,2

Bïrnu mzikas un mÇkslas skolas 1 048,1 1 811,3 1 562,8 1 379,0

PÇrïjie intere‰u izgl¥t¥bas pasÇkumi 9 649,2 9 493,9 8 986,6 7 045,6

Izgl¥t¥bas iestÇÏu pal¥gdienesti – – 613,4 599,4

MÇc¥bu grÇmatu iegÇde 231,0 229,9 229,3 228,2

Metodiskais darbs un pÇrïjie izgl¥t¥bas pasÇkumi – 315,4 115,8 97,1

PamatbudÏeta izdevumi, t. sk. 84 217,7 83 449,1 81 309,4 66 981,3

Invest¥cijas 8 326,8 7 692,5 13 008,5 6 130,2

SpeciÇlÇ budÏeta izdevumi 950,2 600,4 3 315,9 2 011,0

KopÇ 85 167,9 84 049,5 84 625,3 68 992,3

Slimn¥cas 193,2 104,4 1 216,2 2 865,5

AmbulatorÇs Çrstniec¥bas iestÇdes 268,0 183,4 162,5 36,0

Finan‰u vad¥ba 265,6 227,1 612,0 191,1

PamatbudÏeta izdevumi, t. sk. 726,8 515,0 1 990,7 3 092,6

Invest¥cijas 211,6 123,8 1 270,1 2 787,3

SpeciÇlÇ budÏeta izdevumi 1 197,2 825,9 642,7 634,7

KopÇ 1 924,0 1 340,9 2 633,4 3 727,3

BudÏeta izdevumi vesel¥bas aprpei (tkst.Ls)

2003

BudÏets

2003

BudÏeta izpilde

2003

BudÏets

2003

BudÏeta izpilde

2002

BudÏeta izpilde

2001

BudÏeta izpilde

2002

BudÏeta izpilde

2001

BudÏeta izpilde

51



SociÇlÇ nodro‰inÇ‰ana

2003. gadÇ R¥gas pa‰vald¥ba no R¥gas pilsïtas pamatbudÏeta, R¥gas pilsïtasspeciÇlÇ budÏeta un invest¥cijÇm sociÇlÇs nodro‰inÇ‰anas mïr˙iem izlietoja14,4 miljonus latu, no tiem 0,6 miljoni latu veidoja invest¥cijas. 2003. gadÇsociÇlÇs nodro‰inÇ‰anas pasÇkumu finansï‰anai ir izlietots 8,1% no kopïjiempamatbudÏeta izdevumiem.

2003. gadÇ R¥gas pa‰vald¥ba ir turpinÇjusi jau 2002. gadÇ uzsÇkto – pastiprinÇtipievïrsties maznodro‰inÇto un trc¥go iedz¥votÇju problïmÇm. TÇ vairÇkl¥dzek∫u tika novirz¥ts vecu ∫auÏu uzturï‰anÇs iestÇdïm, sociÇlÇs pal¥dz¥basdienestiem un bÇri¿tiesai. Pa‰vald¥bas pabalstiem (tai skaitÇ sociÇlÇ pal¥dz¥ba

maznodro‰inÇtajiem iedz¥votÇjiem u. c.) izlietoti 7,5 miljoni latu, kas ir4,2% no kopïjiem R¥gas pilsïtas pamatbudÏeta izdevumiem.


• veikti sociÇlÇs pal¥dz¥bas dienestu un mikrorajonu centru remonti (darbiveikti kopumÇ 13 objektos);

• veikti remonta un rekonstrukcijas darbi 8 bïrnu uzturï‰anÇs iestÇdïs, 3veco ∫auÏu uzturï‰anÇs iestÇdïs un 4 sociÇlajÇs dz¥vojamajÇs mÇjÇs;

• nodro‰inÇta dens skait¥tÇju uzstÇd¥‰ana maznodro‰inÇtajiem iedz¥votÇjiem.

Pa‰vald¥bas pabalsti (t. sk. sociÇlÇ pal¥dz¥ba maznodro‰inÇtajiem iedz¥votÇjiem u. c.) 7 535,5 7 491,9 7 457,1 6 660,7

Bïrnu uzturï‰anÇs iestÇdes 2 088,9 2 021,6 2 881,4 1 473,3

Vecu ∫auÏu uzturï‰anÇs iestÇdes 2 148,5 2 012,2 1 774,7 1 525,4

SociÇlÇs aprpes citas izmitinÇ‰anas iestÇdes 545,2 451,4 384,0 1 400,1

SociÇlÇs pal¥dz¥bas dienesti un citi 1 787,1 1 763,5 1 537,9 1 658,3

PÇrïjÇs sociÇlÇs aprpes iestÇdes un pakalpojumi 153,8 148,5 150,6 102,2

BÇri¿tiesa un pagasttiesas 227,5 165,6 139,3 96,4

Finan‰u vad¥ba 356,7 351,6 296,4 235,8


Invest¥cijas 780,3 560,2 1 706,4 1 967,8

SpeciÇlÇ budÏeta izdevumi 17,7 7,5 299,5 122,8

KopÇ 14 861,0 14 413,7 14 920,9 13 275,0

Dz¥vok∫u un komunÇlÇ saimniec¥ba un vides aizsardz¥ba

2003. gadÇ dz¥vok∫u un komunÇlajÇ saimniec¥bÇ no R¥gas pilsïtas pamatbudÏetaun speciÇlÇ budÏeta l¥dzek∫iem ieguld¥ti 29 miljoni latu, kas no pamatbudÏetaizdevumiem veido 12,8%, savukÇrt no speciÇlÇ budÏeta izdevumiem 36%.

2003. gadÇ ‰ai nozarei atvïlïtie R¥gas pilsïtas pamatbudÏeta l¥dzek∫i izlietotigalvenokÇrt R¥gas pilsïtas mÇjok∫u programmas ¥steno‰anai, kÇ ar¥ tiltu, ielu,ce∫u, gÇjïju tune∫u, apgaismojuma sistïmas uzturï‰anai un atjauno‰anai, tÇpatar¥ kapsïtu uzturï‰anai, no tiem:

• pilsïtas apgaismojuma sistïmas uzturï‰anai – 2,4 miljoni latu;• pilsïtas ielu un ce∫u uzturï‰anai – 2,5 miljoni latu;• pilsïtas rajonu (priek‰pilsïtu) noz¥mes ielu uzturï‰anai – 0,8 miljoni latu;• pilsïtas tiltu, satiksmes pÇrvadu, gÇjïju tune∫u, nostiprinÇto krastmalu un

metÇla barjeru uzturï‰anai – 0,9 miljoni latu;• kapsïtu teritoriju uzturï‰anai – 0,3 miljoni latu;• R¥gas pa‰vald¥bas b/o SIA “R¥gas NacionÇlais zooloÆiskais dÇrzs” –

0,5 miljoni latu; • R¥gas pa‰vald¥bas uz¿ïmumam b/o “R¥gas dÇrzi un parki” pilsïtas dÇrzu,

parku, skvïru un strklaku uzturï‰anai un ielu apstÇd¥jumu atjauno‰anai –0,6 miljoni latu.

2003. gadÇ komunÇlÇs saimniec¥bas nozares programmu finansï‰anai tikaizmantoti ar¥ R¥gas pilsïtas speciÇlÇ budÏeta, t. i., autoce∫u (ielu) fonda,l¥dzek∫i – 6,2 miljoni latu. LielÇkÇ da∫a ‰Ç finansïjuma izlietota R¥gas ielu

seguma atjauno‰anai, kÇ ar¥ pilsïtas satiksmes regulï‰anas tehniskol¥dzek∫u uzturï‰anai un kapitÇlajam remontam.

2003. gadÇ invest¥ciju projektu finansï‰anai izlietoti kopÇ 10,5 miljonilatu, tajÇ skaitÇ dz¥vok∫u un komunÇlÇs saimniec¥bas nozarï izlietoti4,7 miljoni latu, satiksmes infrastruktrÇ – 3,8 miljoni latu un videsaizsardz¥bai – 1,5 miljoni latu u. c.

Noz¥m¥gÇkie invest¥ciju projekti

Dz¥vok∫u un komunÇlÇ saimniec¥ba:

• pildot R¥gas pilsïtas mÇjok∫u programmu, iegÇdÇtas dz¥vojamÇs mÇjas:• Bie‰u ielÇ 6 – ar 45 dz¥vok∫iem, tai skaitÇ 1. stÇvÇ grupu dz¥vok∫i

jaunie‰iem ar viegliem gar¥gÇs att¥st¥bas traucïjumiem;• Gobas ielÇ 22b – sociÇlÇ mÇja ar 46 dz¥vok∫iem;• Zaubes ielÇ 46 – 40 dz¥vok∫u ¥res nams, iedz¥votÇjiem ar zemiem

ienÇkumiem;• Attekas ielÇ 20, ÅdaÏos – 72 dz¥vok∫u ¥res nams;• izstrÇdÇts projekts ¥res namam LubÇnas ielÇ 45/50 ar 95 dz¥vok∫iem;

• individuÇlo siltumpunktu un siltumt¥klu pievada izbves projektï‰ana un uzstÇd¥‰ana sakarÇ ar cietÇ kurinÇmÇ katlumÇjas likvidÇciju R¥gas pilsïtasSkolu valdes un sociÇlÇs aprpes iestÇdïs (40 objekti);

• skolu un bïrnudÇrzu katlumÇju rekonstrukcijas projektï‰ana, siltummezglumodernizÇcija;

• R¥gas pilsïtas kapsïtu teritoriju digitÇlÇ uzmïr¥‰ana;

BudÏeta izdevumi sociÇlajai nodro‰inÇ‰anai (tkst. latu)

2003

BudÏets

2003

BudÏeta izpilde

2002

BudÏeta izpilde

2001

BudÏeta izpilde

52


• pilsïtas ielu apgaismojuma remonts, t. sk.:• kapitÇli izremontïtas ielu apgaismojuma sistïmas Daugavgr¥vas

(Ìdens – Tvaiko¿u) ielÇ, Ezermalas ielÇ, Antonijas ielÇ (posmÇ no Dzirnavul¥dz E. Melngai∫a ielai), Kalpaka bulvÇr¥ (Elizabetes – Antonijas ielas posmÇ), A. âaka ielÇ (˛ertrdes – Mat¥sa ielas posmÇ), Kalnciema ielÇ(Margrietas – Ventspils ielas posmÇ) u. c.;

• turpinÇs remonta darbi ielu apgaismojuma posmos uz a/s “Latvenergo” ¥pa‰uma eso‰iem balstiem;

• kapitÇli izremontïti lieljaudas ielu apgaismojuma baro‰anas spïka skapjiar patïrïtÇs elektroenerÆijas uzskaiti: LubÇnas ielÇ, Maskavas ielÇ 260, Za∫enieku ielÇ, K. Barona ielÇ, Madonas ielÇ 26 u. c.;

• ce∫u satiksmes regulï‰anas nodro‰inÇ‰ana, t. sk. veikti luksoforu objektu remontdarbi Br¥v¥bas ielas un Elizabetes ielas krustojumÇ, Br¥v¥bas ielas unDzirnavu ielas krustojumÇ, Br¥v¥bas ielas un LÇãplï‰a ielas krustojumÇ un Br¥v¥bas ielas un Bru¿inieku ielas krustojumÇ;

• ielu seguma izbve, rekonstrukcija un atjauno‰ana, t. sk. piln¥bÇ izpild¥ta ielu seguma atjauno‰anas 2003. gada programma:

• KanÇla iela, posmÇ no Jaunciema gatves l¥dz pilsïtas robeÏai, kopïjÇplat¥bÇ 7500 m²;

• Ieroãu iela, posmÇ no HospitÇ∫u ielas l¥dz Miera ielai, kopïjÇ plat¥bÇ 2600 m², t. sk. ietves – 1040 m²;

• Bu∫∫u iela, posmÇ no Kleistu ielas l¥dz dzelzce∫a pÇrbrauktuvei, kopïjÇplat¥bÇ 8325 m²;

• Uzvaras bulvÇra un Valguma ielas krustojuma rekonstrukcija kopïjÇ plat¥bÇ2370 m²;

• Abrenes iela, posmÇ no Dzirnavu ielas l¥dz LÇãplï‰a ielai, kopïjÇ plat¥bÇ 6273 m², t. sk. ietvju – 1601 m² u. c.;

no iepriek‰ïjo gadu l¥dzek∫u atlikumiem:• Ilzenes ielas un Rankas ielas rekonstrukcija kopïjÇ plat¥bÇ 8730 m², t. sk.

ietves – 2655 m²;• Rietumu ielas izbve un Åzenes ielas rekonstrukcija kopïjÇ plat¥bÇ

18236 m², t. sk. ietves – 7343 m²;• ParÇdes ielas rekonstrukcija no Flotes ielas l¥dz Birzes ielai u. c.

Vides aizsardz¥ba:• pabeigta R¥gas pa‰vald¥bas bezpe∫¿as organizÇcijas SIA “R¥gas NacionÇlais

zooloÆiskais dÇrzs” densputnu m¥tnes rekonstrukcija;• turpinÇts cieto sadz¥ves atkritumu projekts Getli¿os;• DzeguÏkalna parkÇ uzsÇkti rekonstrukcijas darbi – teritorijas labiekÇrto‰ana,

ce∫u segumu, Ïoga un apstÇd¥jumu atjauno‰ana un citi darbi;• sabiedrisko tuale‰u rekonstrukcija EsplanÇdï;• specializïtÇs komunÇlÇs tehnikas iegÇde p/u “R¥gas dÇrzi un parki”

vajadz¥bÇm.

BudÏeta izdevumi Dz¥vok∫u un komunÇlajai saimniec¥bai, vides aizsardz¥bai (tkst.Ls)

Dz¥vok∫u un komunÇlÇ saimniec¥ba 1 903,0 1 698,2 1 663,1 1 335,8

Ìdens apgÇde – – – 603,9

SanitÇrie pasÇkumi, ietverot vides aizsardz¥bas pasÇkumus 150,0 48,9 2 148,6 284,9

Ielu apgaismo‰ana 2 828,5 2 671,0 2 663,9 2 343,0

PÇrïjÇs komunÇlÇs saimniec¥bas un vides aizsardz¥bas izmaksas 21 274,2 18 255,8 24 922,0 28 908,1


Invest¥cijas 12 840,5 10 531,2 17 297,3 22 306,2

SpeciÇlÇ budÏeta izdevumi 8 378,2 6 222,3 5 942,9 3 449,4

KopÇ 34 533,9 28 896,3 37 340,5 36 925,1

2003

BudÏets

2003

BudÏeta izpilde

2002

BudÏeta izpilde

2001

BudÏeta izpilde

53



Kultra un sports

2003. gadÇ R¥gas pa‰vald¥ba izlietoja 14,1 miljonu latu kultras un sportapasÇkumu finansï‰anai un invest¥cijÇm ‰ajÇ nozarï, kas no pamatbudÏetaizdevumiem veido 7,5%, savukÇrt no speciÇlÇ budÏeta izdevumiem 4,4%.Sal¥dzinot ar 2002. gadu, izlietoto l¥dzek∫u kopïjais apjoms palielinÇjÇs par3,4 miljoniem latu. L¥dzek∫u palielinÇjums ir saistÇms ar pilsïtai ¥pa‰i svar¥gukultras pasÇkumu un iestÇÏu atbalst¥‰anu.

2003. gadÇ kultrai un sportam atvïlïtie l¥dzek∫i izlietoti ‰Çdiem mïr˙iem:

• R¥gas bibliotïku darb¥bas nodro‰inÇ‰anai – 1,6 miljoni latu;• kultras centru un namu darb¥bas nodro‰inÇ‰anai – 1,1 miljons latu;• kultras pasÇkumu finansï‰anai – 0,8 miljoni latu;• tautas mÇkslas un pa‰darb¥bas kolekt¥vu vad¥tÇju darba samaksai – 0,6

miljoni latu;• “Eirov¥zijas” dziesmu konkursa pasÇkumu programmai – 0,6 miljoni latu;• Latvijas Dailes teÇtra atbalsta programmai – 0,07 miljonu latu apmïrÇ;

• XXIII VispÇrïjo Dziesmu un deju svïtku programmai – 0,2 miljoni latu;• sporta pasÇkumiem – 0,5 miljoni latu;• b/o SIA “Sporta klubs “R¥ga”” – 0,6 miljoni latu;• dal¥bas maksai starptautiskajai regatei un pasÇkuma finansïjumam – 0,3

miljoni latu.2003. gadÇ invest¥cijÇm kultras un sporta nozarï izlietoti 6,4 miljoni latu.


• 2003. gadÇ - veikts kinoteÇtra “R¥ga” zÇles un balkona gr¥das remonts unskat¥tÇju krïslu iegÇde un nomai¿a;

• pabeigta Bïrnu un jaunie‰u sporta centra “Daugavas sporta nams” rekonstrukcijas 2. kÇrta;

• turpinÇta Latvijas NacionÇlÇ teÇtra ïkas rekonstrukcija;• R¥gas vïsturiskÇ centra saglabÇ‰anas un att¥st¥bas projekta izstrÇde;• uzsÇkti ïku kompleksa Uzvaras bulvÇr¥ 10 un OjÇra VÇcie‰a ielÇ 2 sporta

kompleksa “ArkÇdija” rekonstrukcijas darbi.

BudÏeta izdevumi kultrai un sportam (tkst. Ls)

2003

BudÏets

2003

BudÏeta izpilde

Sporta un kultras lietu pÇrvalde un vad¥ba 215,2 208,5 207,6 178,5

Sporta pasÇkumi 508,5 508,5 379,2 1 084,5

PÇrïjÇs sporta iestÇdes 3 835,9 3 388,7 2 130,9 –

Bibliotïkas 1 619,7 1 566,6 1 465,3 1 372,7

Muzeji un izstÇdes 52,9 46,4 – 0,8

Kultras pilis, nami, klubi 1 198,7 1 051,6 849,7 803,2

TeÇtru, izrÇÏu un koncertdarb¥ba 4 403,3 3 432,3 887,6 –

Kultras pasÇkumi un mÇkslas preãu iegÇde 953,8 767,6 662,8 –

Tautas mÇkslas pa‰darb¥bas kolekt¥vu vad¥tÇju izdevumi darba algÇm un sociÇlÇ nodok∫a nomaksai 561,3 561,0 533,2 –

PÇrïjÇs kultras iestÇdes, kas nav klasificïtas iepriek‰ 1 159,6 959,0 2 531,8 11 311,7

Finan‰u un cita administrat¥vÇ vad¥ba, pal¥gdienesti – – 52,7 50,9

Br¥vÇ laika, sporta, kultras un reliÆijas pasÇkumi, kas nav klasificïti iepriek‰ 957,5 853,1 274,0 –


Invest¥cijas 8 032,1 6 421,8 4 600,1 5 20,6


KopÇ 16 325,8 14 110,8 10 351,3 15 167,2

2002

BudÏeta izpilde

2001

BudÏeta izpilde

54


SabiedriskÇ kÇrt¥ba un dro‰¥ba

2003. gadÇ R¥gas pa‰vald¥ba no R¥gas pilsïtas pamatbudÏeta, R¥gas pilsïtasspeciÇlÇ budÏeta un invest¥cijÇm sabiedriskÇs kÇrt¥bas un dro‰¥bas mïr˙iemizlietoja 3,7 miljonus latu, no tiem 0,3 miljonus latu veidoja invest¥cijas.2003. gadÇ sociÇlÇs nodro‰inÇ‰anas pasÇkumu finansï‰anai ir izlietots 2,1%no kopïjiem pamatbudÏeta izdevumiem.

R¥gas pilsïta pïdïjo gadu laikÇ ir guvusi ievïr¥bu ar daÏÇdiem starptautiska

rakstura pasÇkumiem, kas pastiprinÇti piesaista tristus un sniedz ar¥ R¥gas unLatvijas iedz¥votÇjiem jaunas iespïjas akt¥vai atptai pilsïtvidï. Ievïrojotnepiecie‰am¥bu nodro‰inÇt ‰Çdos pasÇkumos atbilsto‰u sabiedriskÇs kÇrt¥basun dro‰¥bas l¥meni, ir izveidots R¥gas sabiedriskÇs kÇrt¥bas uzturï‰anas fonds.


• uzsÇkta ïkas Viestura prospektÇ 17 rekonstrukcija R¥gas pa‰vald¥bas policijas Zieme∫u rajona pÇrvaldes izveido‰anai un mïbe∫u iegÇde.

Transports, sakari

2003. gadÇ R¥gas pa‰vald¥ba ieguld¥ja 20,1 miljonu latu sabiedriskÇ transportapakalpojumu nodro‰inÇ‰anÇ, kas no pamatbudÏeta izdevumiem veido 9%,savukÇrt no speciÇlÇ budÏeta izdevumiem 24,4%.

Finansïjums sabiedriskÇ transporta pakalpojumu nodro‰inÇ‰anai tiek pie‰˙irtsR¥gas pa‰vald¥bas izveidotajiem transporta uz¿ïmumiem: b/o SIA “Tramvajuun trolejbusu pÇrvalde”, p/u “TÇlava” un p/u “Autobusu parks “Imanta””(2003. gadÇ p/u “TÇlava” un p/u “Autobusu parks “Imanta”” apvienoti unizveidota SIA “R¥gas satiksme”).

2003. gadÇ sabiedriskÇ transporta pakalpojumu uz¿ïmumiem pie‰˙irts R¥gaspilsïtas pamatbudÏeta finansïjums 15,9 miljoni latu, no tiem izlietots:

• pasaÏieru pÇrvadÇjumu ar sabiedrisko autotransportu uzturï‰anas izmaksuseg‰anai – 8,4 miljoni latu;

• pasaÏieru pÇrvadÇjumu ar tramvajiem un trolejbusiem uzturï‰anas izmaksuseg‰anai – 3,8 miljoni latu;

• invest¥cijÇm – 4,3 miljoni latu;• Pasaules Bankas kred¥ta atmaksai – 0,6 miljoni latu.

2003. gadÇ invest¥cijÇm sabiedriskajam transportam izlietoti 4,3 miljoni latu.Noz¥m¥gÇkie invest¥ciju projekti:

• SIA “R¥gas satiksme” pasaÏieru pÇrvadÇ‰anai pilsïtÇ iegÇdÇti 39 jauni midibusi;

• tiek turpinÇta iebrauk‰anas – izbrauk‰anas punkta izbve Kleistu ielÇ 28 un p/u “TÇlava” remonta boksa rekonstrukcijas 2. kÇrtas 2. posms;• p/u “Autobusu parks “Imanta”” vajadz¥bÇm iegÇdÇts evakuators;• uzsÇkta GPS sistïmas izvieto‰ana pilsïtas mar‰ruta autobusos.

Autotransports 12 973,7 12 698,0 7 930,3 6 226,4

Ìdens transports – – 331,8 –

PÇrïjie transporta un sakaru pakalpojumi 3 801,5 3 205,7 2 761,6 3 897,1


Invest¥cijas 4 528,0 4 252,4 4 974,2 5 905,9

SpeciÇlÇ budÏeta izdevumi 4 437,9 4 222,5 4 317,9 2 808,2

KopÇ 21 213,1 20 126,3 15 341,6 12 931,7

BudÏeta izdevumi – sabiedriskÇ kÇrt¥ba un dro‰¥ba (tkst. Ls)

SabiedriskÇs kÇrt¥bas un dro‰¥bas lietas, kas nav klasificïtasiepriek‰ (Pa‰vald¥bas policija) 3 997,4 3 646,7 2 766,1 2 846,9

PÇrïjie sabiedriskÇs kÇrt¥bas un dro‰¥bas pakalpojumi, kas nav klasificïti iepriek‰ 0,4 0,4 – –


Invest¥cijas 475,3 333,5 8,9 558,0


KopÇ 4 037,8 3 648,3 2 941,7 2 968,8

PrioritÇtes kopïjÇ izdevumu struktrÇ(vald¥bas funkciju griezumÇ)

2003

BudÏets

2003

BudÏeta izpilde

2002

BudÏeta izpilde

2001

BudÏeta izpilde

BudÏeta izdevumi – transports, sakari (tkst. Ls)

2003

BudÏets

2003

BudÏeta izpilde

2002

BudÏeta izpilde

2001

BudÏeta izpilde

Kopïjie ie¿ïmumi 217 290 058

PamatbudÏeta ie¿ïmumi 203 043 650

Nodok∫u ie¿ïmumi 151 212 708

Iedz¥votÇju ienÇkuma nodoklis 127 043 989

NekustamÇ ¥pa‰uma nodoklis (par zemi) 9 416 758

NekustamÇ ¥pa‰uma nodoklis (par ïkÇm un bvïm) 13 611 961

Azartspï∫u nodoklis 1 140 000

Nenodok∫u ie¿ïmumi 14 832 301

MaksÇjumi par pa‰vald¥bas kapitÇla izmanto‰anu 180 000

Valsts un pa‰vald¥bas nodevas un maksÇjumi 733 131

MaksÇjumi par budÏeta iestÇÏu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pa‰u ie¿ïmumi 12 422 301

Naudas sodi 258 269

PÇrïjie nenodok∫u ie¿ïmumi 1 238 600

Sa¿emtie maksÇjumi 36 998 641

Mïr˙dotÇcijas 34 839 112

DotÇcijas no valsts budÏeta 2 159 529

SpeciÇlÇ budÏeta ie¿ïmumi 14 246 408

Ie¿ïmumi no ¥pa‰iem mïr˙iem iez¥mïtu l¥dzek∫u avotiem 13 499 353

Ie¿ïmumi no ziedojumiem un dÇvinÇjumiem 747 055

Kopïjie izdevumi 234 51 433

PamatbudÏets 211 228 290

Uzturï‰anas izdevumi 190 400 010

KÇrtïjie izdevumi 121 331 695

MaksÇjumi par aizdevumiem un kred¥tiem 5 111 354

DotÇcija, t. sk. 63 956 961

Iemaksas pa‰vald¥bu finan‰u izl¥dzinÇ‰anas fondÇ 24 627 088

Izdevumi kapitÇlieguld¥jumiem 19 652 922

Izdevumi kapitÇlajÇm iegÇdïm un kapitÇlajam remontam 1 971 075

Mïr˙dotÇcija invest¥cijÇm 900 841

Invest¥cijas 16 781 006

Zemes iegÇde 1 175 358

SpeciÇlais budÏets 22 823 143

Uzturï‰anas izdevumi 9 694 570

KÇrtïjie izdevumi 8 694 643

DotÇcija 999 927

Izdevumi kapitÇlieguld¥jumiem 13 128 573

Izdevumi kapitÇlajÇm iegÇdïm un kapitÇlajam remontam 13 128 573

55


R¥gas pa‰vald¥bas 2004. gada budÏets (R¥gas domes 25.05.2004. noteikumi Nr. 55)2004

BudÏets latos

56

FiskÇlÇ bilance -16 761 375

PamatbudÏets -8 184 640

SpeciÇlais budÏets -8 576 735

Finansï‰ana 16 761 375

PamatbudÏets 8 184 640

No citÇm valsts pÇrvaldes struktrÇm -5 000 000

BudÏeta l¥dzek∫u atlikums gada sÇkumÇ, t. sk. 7 281 421

BudÏeta izpild¥tÇju kontos 5 885 693

PÇrïjÇ iek‰ïjÇ finansï‰ana 5 960 034

ÅrïjÇ finansï‰ana -56 815

SpeciÇlais budÏets 8 576 735

BudÏeta l¥dzek∫u izmai¿as 8 576 735

BudÏeta l¥dzek∫u atlikums gada sÇkumÇ 11 505 525

BudÏeta l¥dzek∫u atlikums gada beigÇs 2 928 790

R¥gas pa‰vald¥bas 2004. gada budÏets (R¥gas domes 25.05.2004. noteikumi Nr. 55)2004

BudÏets latos

r¥gas pa‰vald¥bas 2003. gada publiskais pÇrskats...r¥gas pa‰vald¥bas 2003. gada publiskais...

Documents