Sanaksmes par ES fondu un citu Arvalstu finanSu instrumentu jautajumiem

protokols

Riga

2014.gada S.junija

Sanaksme notiek: Finansu ministrija, Smil§u iela 1, 202.telpa

Sanaksme sakas: plkst. 14:00

Sanaksmi vada:

Solveiga Ozola - Finansu ministrija, Eiropas Saviembas fondu vadlbas sistemas departamentadirektoreSanaksme piedalfts:

Sanita Aunina

Linda Barbara

Zane Logina

Edgars SadrisDiana Rancane

Agnese Zarina

Elina Drazniece

Zane Jansone

Maruta Sbitneva

Liene Vigule

Olesja Kurakina

Santa AprupeMaija PaskevicaKarina Zencova

Anda Pudane

Liana Freimane

Ligita Lauce

Vivita Pulina

Alda Smojenska

Inga Kirse

Agnese Aivare

Finans'u ministrija

FinanSu ministrija

Finansu ministrija

Finansu ministrijaFinansu ministrija

Finansu ministrija

Finansu ministrija

Finansu ministrija

Finansu ministrija

Finansu ministrija

Finansu ministrija

Finansu ministrijaFinanSu ministrija

Valsts kaseValsts kase

Nodarbinatlbas valstsagentura

Nodarbinatlbas valstsagentura

Nodarbinatlbas valstsagentura

LabklajTbasministrija

Labklajlbasministrija

Valsts izglTtlbasattlstlbas agentura

Eiropas SavienTbas fondu vadlbas sistemas departamenta direktoresvietniece, leviesanas sistemas nodajas vadltajaEiropas SavienTbas fondu vadlbas sistemas departamenta Tiesiskanodrosinajuma nodajas vadTtajaEiropas SavienTbas fondu vadlbas sistemas departamenta Tiesiskanodrosinajuma nodajas vadTtajas vietnieceEiropas SavienTbas fondu strategijas departamenta direktorsEiropas SavienTbas fondu uzraudzTbas departamenta direktoreEiropas SavienTbas fondu uzraudzTbas departamenta Publiskasinfrastrukturas uzraudzTbas nodajas vadTtajaEiropas SavienTbas fondu UzraudzTbas departamenta Eiropas Socialafonda uzraudzTbas nodajas vadTtajaEiropas SavienTbas fondu VadTbas sistemas departamenta Kontrolesnodajas vadTtajaEiropas SavienTbas fondu VadTbas sistemas departamenta Kontrolesnodajas vadTtajas vietnieceEiropas SavienTbas fondu VadTbas sistemas departamenta leviesanassistemas nodajas vadTtajas vietnieceEiropas SavienTbas fondu strategijas departamenta Eiropas Socialafonda planoSanas nodajas vadTtajaKomercdarbTbas atbalsta kontroles departamenta vecaka eksperteEiropas SavienTbas fondu revTzijas departamenta direktores vietnieceEiropas lietu departamenta direktoreEiropas lietu departamenta direktores vietnieceESFD Projektu uzraudzTbas nodajas vadTtaja

Eiropas Sociala fonda departamenta direktore

Finansu un attistTbas departamenta direktore

Eiropas SavienTbas strukturfondu departamenta direktora vietniece

Eiropas SavienTbas strukturfondu departamenta direktores vietniece

ERAF infrastrukturas projektu kontroles departamenta direktore

Ingus Zitmanis

leva Kalenda

Ginta Keisa

Daina Bejska

Agnese TomsoneDace Balode

Edgars Rezebergs

Sandra Rieksta

Haldors Ivanovskis

Aivars Voldeks

Ellna Dlohi

Zita Zarina

Anete Jaudzema

Ilze Sfle

Ligita AustrupeMadara InkinaAnete Berina

Sandis Cakuls

Arvlds Vanags

Dana Heiberga

Valsts izghtibasattTstTbas agenturaLatvijas InvestTciju

un attTstlbasagenturas

Latvijas InvestTcijuun attTstlbasagenturas

Latvijas Investlcijuun attTstlbasagenturas

VeselTbas ministrijaValsts kancelejaValsts kanceleja

SabiedrTbasintegracijas fondsValsts regionalasattlstTbas agenturaValsts regionalasattTstTbas agentura

Ekonomikasministrija

Centrala finansu uniTgumu agentura

Centrala finansu unITgumu agentura

IzglTtTbas un zinatnesministrija

Satiksmes ministrijaSatiksmes ministrijaKulturas ministrijaVides aizsardzibas

un regionalasattTstlbas ministrijaVides aizsardzTbas

un regionalasattTstTbas ministrijaVides aizsardzTbas

un regionalasattTstTbas ministrija

Strukturfondu vadlbas un kontroles departamenta Eiropas Socialafonda projektu uzraudzibas nodajas vadTtajsProgrammu sadarbTbas iestades direktore

Strukturfondu vadlbas un kontroles departamenta Strategiskasplanosanas un risku vadTbas nodajas vadTtaja

Strukturfondu vadTbas un kontroles departamenta ProgrammuvadTbas nodajas vadosa eksperte

ES fondu ieviesanas nodajas vadTtajaEiropas SavienTbas strukturfondu departamenta vadTtaja vietnieceEiropas SavienTbas strukturfondu departamenta konsultants

Sekretariata direktora vietniece

Projektu ieviesanas un uzraudzTbas departamenta direktors

Programmu ieviesanas nodajas vadTtajs

ES fondu ievie§anas departamenta AtbilstTbas vadTbas nodajas vecakaeksperteDirektores vietniece strategiskajos jautajumos, Programmu vadTbasun uzraudzTbas departamenta direktore

Programmu vadTbas un metodikas nodajas vadTtaja

Strukturfondu un starptautisko finansu instrumentudepartamenta vecaka eksperteInvestTciju departamenta direktoreInvestTciju departamenta direktores vietnieceES fondu departamenta ES fondu uzraudzTbas nodajas referente

Valsts sekretara vietnieks - atbildTgas iestades vadTtajs

InvestTciju uzraudzTbas departamenta direktora vietnieks

InvestTciju politikas departamenta Programmu vadTbas nodajasvadTtaja

S.Ozola informe par nelielam izmainam darba kartlba un ludz izskatlt ceturto jautajumu ka pirmo.

AI/SI nav iebildumi par darba kartlbas mainu.

Nr.pk.

Institucija,kura

iesniedzajautajumu

Pieteiktais jautajums Informaeija

1. LM Saskana ar Eiropas Komisijas2013.gada IS.decembra Regulu(EK) Nr. 1407/2013 un EiropasKomisijas 2Q13.gada IS.decembra

deun

S.Aprupe norada, ka finansejuma sanemejamminimis veidlapa, uzradot tam pies^irta,finansejuma sniedzejam, izvertejot uznemumammaksimali pieS^irama de minimis atbalsta apmeru

Nr,pk. iesniedim

jautajumu

mformacija

Regulu (EK) Nr.1408/2013,piegkirot de minimis atbalstaapmeru, ir javerte sanemto deminimis atbalstu viena vienotauznemuma llmem. Ludzamskaidrot:D vai atbalsta piesklrejs (sajagadljuma - fmansejuma sanemejs)ir tieslgs izvertet un noteikt vai,,visi subjekti, kurus (juridiski vaifaktiski) kontrole viens un tas patssubjekts vai uznemums" atbilst,,viena vienota uznemuma"defimcijai;D kadus informacijas avotusir jaizmanto izvertesanas procesa;D kadi principi ir jaievero,organize) ot un veicot sadasparbaudes.

viena vienota uznemuma iTmenT atbilsto§i Komisijasregulas Nr. 1407/2013 S.panta 2.punkta minetajam, irjaievero arl Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2.panta2.punkta mineta "viena vienota uznemuma" defmlcija:

""Viens vienots uznemums" sis regulas noluka ietver visusuznemumus, kuru starpa pastav vismaz vienas no sadamattiecibam:a) vienam uznemumam ir akcionaru vai dalibniekubalsstiesibu vairakums cita uznemuma;b) vienam uznemumam ir tiesibas iecelt vai atlaist citauznemuma parvaldes, vadibas vai uzraudzibas strukturaslocek\u vairakumu;c) vienam uznemumam ir tiesibas istenot dominejosuietekmi par citu uznemumu saskana ar ligumu, kas noslegtsar so uznemumu, vai saskana ar ta dibinasanas ligumaklauzulu vai statutiem;d) viens uznemums, kas ir cita uznemuma akcionars vaidalibnieks, vienpersoniski kontrole akcionaru vaidalibnieku vairakuma balsstiesibas minetaja uznemumasaskana ar vienosanos, kas panakta ar parejiem minetauzqemuma akcionariem vai dalibniekiem.Uznemumi, kuriem kadas no pirmas da\as a) lidz d)apakspunkta minetajam attiecibam pastav ar viena vaivairaku citu uznemumu starpnieclbu, an ir uzskatami parvienu vienotu uznemumu."

Finansejuma sniedzejs verte un nosaka, vai uznemumsatbilst ,,viena vienota uznemuma" defimcijai. Japretendentu izverte§anai nepieciesama metodikasizstrade, tas ir finansejuma sniedzeja kompetence. Jafinansejuma sniedzejam trukst kompetences,pretendentu izvertesana iespejams piesaistlt papildusarejo ekspertlzi.

ParliecTbu par pretendenta atbilstTbu/neatbilstibudefimcijai "viens vienots uznemums" var gut,piemeram, pieprasot pretendentam iesniegtapliecinajumu par definlcija mineto kriteriju esamlbu/neesamibu, noradot attiecigi saistTto uznemumurekvizltus un to sanemto de minimis atbalstu,parbaudot datus no uznemuma registra. Pagaidammetodika nav izstradata.

NVA parstavis informe, ka NVA nav pilnlba skaidrs,ka praktiski piemerot "viena vienota uznemuma"kriterijus, kadus informacijas avotus izmantot.

Nr.pk.

Institucija,kura

iesniedzajautajumu

Pietelktais jautajums Infotmgcija

LM papildina, ka NVA ir uzdevusi jautajumi an parNVA tieslbam noteikt, vai tas ir viens uznemums vaine, un vai tas nav Konkurences padomes kompetence.Aicina atrak sniegt atbildes uz jautajumiem, jo sobridnav iespejams uzsakt nakama perioda aktivitates.

S.Aprupe informe, ka s.g. 13.junija plkst.lO:00Finan§u ministrijas 260. sezu telpa tiks rikotsinformatlvais seminars par Komisijas regulas (ES) Nr.1407/2013 piemerosanu un SANI sistemasmodernizaciju ar iestadem, kura tiks apskatltispecifiski jautajumi sakara ar so regulejumu unkonstruktlvas diskusijas laika vares sanemt visasinstituciju interesejosas atbildes1. lestades ir aicinatasiesutit jautajumus lldz seminara norisei uz e-pastu:Santa.Aprupe(o),fm.gov.lv.

Papildus informe, ka MK noteikumi Nr.58 "Noteikumipar de minimis atbalsta uzskaites un piesfcirsanaskartibu un de minimis atbalsta uzskaites veidlapuparaugiem" tiek aktualizeti, lai tie atbilstu Komisijasregula Nr. 1407/2013 ietvertajiem nosacljumiem.Izmairias veidlapa varetu arT izdiskutet piektdien.

LM ludz jautajumus un atbildes no 13.junijasanaksmes publicet majaslapa, lai visiem butu vienotaizpratne un arT informacija pieejama vienkopus.

2. LIAA 1.3.1.1.1 .apaksaktivitates,,Atbalsts nodarbinato apmacTbamkomersantu konkuretspejasveicinasanai - atbalsts partnerlbasorganizetam apmacTbam"projektos iepirkumus veicasociacijas (iznemot partneriem,kuri ir PIL vai SPSIL subjekti).

lepirkuma proceduras parbaudeLIAA parbauda, vai asociacijainav interesu konflikts attiecTbapret apmaclbu sniedzeju, tacu pati

S.Ozola atbild, ka LIAA veikta parbaude irpietiekama, t.i. pie iepirkuma ir nepieciesamsparbaudlt, vai nav interesu konflikts starpllgunisledzeju (asociaciju) un apmaclbu sniedzejusaskar^a ar MK noteikumu Nr.299 "Noteikumi pariepirkuma proceduru un tas piemeroSanas kartibupasutTtaja finansetiem projektiem" nosacljumiem(12.pants), jo ne vienmer ir zinami konkreti sadarblbaspartneri/apmacibu sanemeji.Protams, ja pie iepirkuma proceduras parbaudes irzinami konkretie apmaclbu sanemeji, tad butujapaskatas an to saistlba ar apmaclbu sniedzeju.Pie parbaudes projekta Istenosanas vieta LIAA butu

1 Papildus janorada, ka Komercdarblbas atbalsta kontroles departamenta kompetence ir komercdarblbas atbalsta kontrolespolitika, iznemot jautajumus par atbalsta sniegsanu LTguma par Eiropas Savienibas darbibu l.pielikuma minetolauksaimnieclbas produktu, ka an zivsaimnieclbas produktu un mezsaimnieclbas joma. Savukart jautajumi par Komisijas2013.gada IS.decembra Regulu (EK) Nr.1408/2013 ir adresejami Zemkoplbas ministrijai.

Nr.pk.

.-•fyjig.^'jautajumu

asociacija sis apmacibas nesanem.Apliecinajumu par interesukonflikta neesamlbu parakstaasociacijas amatpersonas.Apmacibas sanem projektasadarblbas partner! - konkretiuznemumi, bet tos pie iepirkumaparbaudes neredzam. Dazreizkomersantus, kuri apmaclsies,nezina an pati asociacija, tapat tievar mainlties.

Jautajums: Vai sada LI A A veiktaparbaude ir pietiekama? Vai butujaparbauda, vai nepastav interesukonflikts starp apmacibusniedzeju un tieso apmacibusanemeju (komersantu)?

japarbauda an vai apmacibas netiek sniegtas vienlgitarn pasam uznemumam, kuras tas apmacibasnodrosina.

3. LM Saskana ar 11.03.2014. MK sedeslemumu (prot. Nr.16, 38§,lO.punkts) ministrijam irjaapkopo informacija parfinansejuma sanemeju veiktajiemneatbilstosajiem izdevumiem noES fonda projekta Tstenosanaipianola valsts budzetafinansejuma, kuri nav iekjaujamimaksajuma pieprasljuma ESfinansejuma atmaksassanemganai. LM, taja skaita peckonsultacijam ar Finansuministriju - vadoso iestadi pianopar sadiem izdevumiem samazinatprojekta kopejas attiecinamasizmaksas, nemainot projektakopejo finansejumu. Neskatotiesuz to, vai MK noteikumi paraktivitates Tstenosanu piejaujneattiecinamas izmaksas, §adas novalsts budzeta lldzekjiem veiktasneatbilstosas izmaksas lugsimfinansejuma sanemeju noradltprojekta neattiecinamajasizmaksas pie kartejiemgrozljumiem, ja tas bus iespejams

A.Zarina apstiprina, ka par valsts budzeta finansejumasummu, kura nav iekjaujama maksajuma pieprasTjumaun deklarejama, attieclgi ir jasamazina projektaattiecinamas izmaksas un jaiekjauj tas kaneattiecinamas izmaksas. LTdzTgi ka neatbilstlbugadljuma, musuprat, finansu plana precizejumi, ja tiebutiski, jagroza pec iespejas atrak, lai korekti tiktuuzradlts neizmantotais pieskirums, savukart grozfjumipar nelielam summam var tikt korigeti projektu beigas.

LM jauta, ka jarikojas gadljumos, ja izmaksasparsniedz ierobezojumu. Piemeram, ir noteikts, kaprojekta administresanas izmaksas nedrlkst parsniegt5% no projekta attiecinamajam tiesajam izmaksam.

SobrTd projekta izveidojies finansu lldzekjuietaupfjums iepirkumu llgumu rezultata (projekts§ogad paredzeja jaunas aktivitates, kuram bijanepieciesams veikt iepirkuma proceduru). Projektspiano samazinat projekta summu par izveidoju§osietaupljumu, ka rezultata netieso izmaksuprocentualais ierobezojums (5%) tiks aprekinats nomazakam tiesajam attiecinamajam izmaksam unsummari samazinasies projekta administresanasizmaksas.

Nr.pk.

ustitucija,kura

iesniedzajautajumu

Pieteiktais jautijuras InformScija

(nevis projekta beigas, jo kopejoattiecinamo izmaksusamazinasana var ietekmetizmaksu ierobezojumus absolutesskaitjos). lerosinam Finansuministry ai - vadosajai iestadei, lainodrosinatu ES fondu sistemavienotu risinajumu, sanaksmeakceptet sadu pieeju vai informet,ja par optimalaku ir uzskatamscits risinajums no valsts budzetalldzekjiem veikto neatbilstosoizmaksu dokumentesanai.

Jautajums - vai parrekina rezultata ir jasamazinaprojekta administresanas izmaksas (kas jau noprojekta lldzekjiem ir veiktas pilna apmerg Hdz2013.gada 31.decembrim) un kadas rlcibas AI/SIizrietosi ir javeic.

D.Rancane informe, ka mes esam sniegusi atbildi uz sojautajumu un nemainam savu viedokli. Uzskata, ka, jaMK noteikumos par aktivitates Istenosanu un llgumapar projekta IstenoSanu ir noteikts, ka projektaadministresanas izmaksas (t.sk. neattiecinamasizmaksas) nedrflcst parsniegt piecus procentus noprojekta attiecinamajam tiesajam izmaksam, tadsamazinot vienu izdevumu poziciju, proporcionalijasamazina arT otra izdevumu pozlcija. Lldz ar to butujalemj par izdevumu atgusanu, t.i. valsts budzetaiestades (FS) gadljuma jainforme valdlba parneizlietotiem lldzekjiem ar argumentetu pamatojumuun nepieciesamibu sakartot projekta finansejumu.Ver§am uzmambu, ka projektu ieviesanas nosacljumiir vienadi visiem finansejuma sanemejiem, tas ir, navatSkiribas, vai nosacfjums attiecinams uz valstsbudzeta iestadi vai citu finansejuma sar^emeju.

LM parstavis informe, ka nav skaidra FM atbilde parlldzekju atgusanu un jauta, kada procesa (normatlvoaktu) ietvaros tas ir javeic.

D.Rancane skaidro, ka turpmakas ncTbas izriet no ta,vai izdevumi ir iekjauti maksajuma pieprasljuma. Ja ir,tad AI/SI ir japienem neatbilstlbu lemums. Ja nav, tadjarlkojas atbilstosi protokola S.punkta minetajam parizdevumiem, kas nav iekjaujami maksajumapieprasljuma un deklarejami.

CFLA an uzsver, ka savu projektu uzraudzlba anpiemero vadosas iestades pausto pieeju, t.i. paralelisamazinot procentualo attiecibu lldz ar attiecinamoizmaksu samazinasanos.

VIAA vers uzmanlbu, ka vadosa iestade ir sniegusielektronisku atbildi uz VIAA jautajumu parproporcijas ieverosanu un vadosas iestades viedoklis irpretejs Sobrid vadosas iestades paustajam.

Nr.pk. lisjautajums Informacija

Vado§a iestade, izskatot VIAA atsutito gadljumu,secina, ka vadosas iestades atbilde bija versta uzricibu, kad projekta, kura ir noteikts procentualaisierobezojums no attiecinamajam izmaksam, irkonstateti neatbilstoSi veiktie izdevumi. Proti, VIAAminetaja gadljuma faktisko izmaksu pozlcijas, kas irnoteiktas ar procentualo ierobezojumu, navproporcionali jasamazina, jo projektu turpina Tstenotsakotneji noteikta budzeta ietvaros.Savukart, gadljumos, kad projekta ietvaros veidojasietaupljums attiecinamajos izdevumos un projekta irnoteikts procentualais ierobezojums no attiecinamajamizmaksam, tad no ES fondu lldzekjiem ir attiecinamata proportionate daja no projekta attiecinamajamizmaksam, kas noradita MK noteikumos par aktivitatesTstenosanu, lai ieverotu MK noteikumu par aktivitatiun llguma nosacfjumus.

4. CFLA Tirgus izpetes apliecino§odokumentu pieprasTsana no FS.Saskana ar Vadosas iestades(turpmak - VI) 12.02.2014.vadlmiju Nr.10.7 ,,VadlTniju parprojekta attiecinamo izmaksupamatojosiem dokumentiem un toparbaudem" (turpmak10.7.vadlmijas) 3.8.punktu un VI10.10.2013. metodikas Nr.12.2.,,Eiropas SavienTbas fonduvadosas iestades metodikaparbauzu veik§anai EiropasSaviembas strukturfondu unKohezijas fonda finansetaprojekta Tstenosanas vieta 2007. -2013.gada planosanas perioda"(turpmak - 12.2.metodika)7.8.11.2.apakspunktu,finansejuma sanemejam irpienakums pirms iepirkumaizsludinasanas veikt tirgus izpetisaskana ar IUB 08.04.2013.skaidrojumu ,,Skaidrojums parprieksizpetes veiksanu

S.Ozola informe, ka, izpetot CFLA pieteiktojautajumu, vadosa iestade uzskata, ka sobrldmetodologiskaja ietvara ielikta praslba par tirgusizpetes dokumentes'anu nerada lielu slogu AI/SIparbauzu veiksanai.Pienakums kontrolet tirgus izpetes veiksanu navobligati pildams katras kontroles veiksana, jo jau tagadgan vadosas iestades lOJ.vadlmijas un 12.2.metodikair iestradats nosacijums, ka tirgus izpetes pamatojososdokumentus ir nepieciesams pieprasit tikai, ia rodasaizdomas par iepirkuma kvalitati un efektlvu ESfondu lidzfinanseiuma izlietoiuma plSnosanu, t.sk.,ligumcenu, gadljumos, kad iepirkuma pieteicies unuzvarejis viens pretendents.

10.7 vadlmiju 3.8.punkts pasaka AI/SI noteikt praslbusaviem FS dokumentet jeb veikt tirgus izpeti visiemiepirkumiem.Savukart 10.7. vadlmiju 3.10.punkts pasaka, ka"Finansejuma sanemejam projekta ietvaros kopa armaksajuma pieprasyumu AI/SI butu jaiesniedz antirgus izpeti apliecinosi dokumenti, izdrukas unskaidrojumi, ja AI/SI tos pieprasa", t.i. ir piejaujams,ka AI/SI nepieprasa no finansejuma sanemejaprieksizpetes dokumentaciju visos iepirkumos, bet

Nr.pk.

Institucija,kura

iesmedzajautajumu

Pieteiktais jautajums Informicija

paredzamas hgumcenasnoteiksanai", lai butu iespejamskonstatet paredzamo llgumcenuun lai nodrosinatu lietderigu unefektivu pieskirto lldzekjuizmantosanu. Savukart AI/SI kapienakums noteikts nodrosinat sispraslbas ieverosanas kontroli,izvertejot projekta attiecinamoizmaksu pamatojososdokumentus.

Centrala finansu un llgumuagentura (turpmak - CFLA),izvertejot savu Hdzsinejo pieredzi,parbaudot finansejumu sanemejumaksajumu pieprasljumus unprojektu progresa parskatus,veicot iepirkumu dokumentacijaspirmsparbaudes un veicotparbaudes projektu Istenosanasvietas, ir secinajusi, ka kopsieviesta praslba par tirgus izpetesveiksanas nepieciesamlbu visiemiepirkumiem, nemot vera CFLApraksi, ka dokumenti, kasapliecina tirgus izpetes veiksanu,tika lugti tikai attieclba uzzemslieksnu iepirkumiem (zem3000 LVL vai 4000 EUR), laiparliecinatos par atklatibas unvienlldzlgas attieksmes pretpotencialajiem iepirkumapretendentiem nodrosinasanu,neatbilstosi veikto izdevumu(turpmak - NVI) Tpatsvars navmainljies un arl NVI atklasanasgadljumu skaits nav palielinajies.Tadejadi prasTba par AI/SIpienakumu kontrolet tirgus izpetesveiksanas apliecinoso dokumentuesamlbu, ka arl izpetes atbilstlbuIUB 08.04.2013. skaidrojumam,rada ar praktisko ieguvumunesamerTgu slogu ne tikai

ludz uzradit liecibas par veikto prieksizpeti gadljumos,kad rodas aizdomas par iepirkuma kvalitati un efektivuES fondu lldzfinansejuma izlietojuma planosanu, t.sk.,llgumcenu, gadTjumos, kad iepirkuma pieteicies unuzvarejis viens pretendents. Lldz ar to AI/SI butujaizverte vai ir nepieciesams piepraslt no finansejumasanemejiem paredzamas Hgumcenas izvertesanasdokumentaciju, nemot vera iestazu kapacitati unadministratlvo slogu. Ja rodas saubas par iepirkumu,tad paredzamo llgumcenu dokumentacija butu jaskataslkaka detalizacija.

To pasu pasaka an VI metodikas Nr.12.2. par parbauzuveiksanu 7.8.11.2.punkts.

Uzskatam, ka finansejuma sanemejam ir japarliecinaspar cenas adekvatumu pat zem 2000 EUR, jo pretejagadijuma vares pirkt dargak neka tas patiesiba maksa.Kopa ar IUB vadosa iestade meginaja izstradatelastlgas praslbas tirgus izpetes veiksanai, kas navsarezgltas un ilgi parbaudamas. Pietiek ar vienuteikumu par paredzamas cenas noteiksanu konkretajaipozlcijai.

Ja CFLA ir pamatojums, ka tas uzraudziba esosiezemsliek§na iepirkumi nerada aizdomas, ka tajos tickuzliktas neadekvati lielas cenas, jo to pierada ieprieksCFLA veiktas kontroles, tad an no RevTzijas iestadesnebutu iebildumi, ka CFLA neveic tirgus izpetesparbaudi sada veida projektiem. Galvenais, lai ticksaglabata vienota pieeja visiem zemslieksnaiepirkumiem.

Nr,pk.

Informacija

finansejuma sanemejiem, bet anuzraugosajam iestadem.

Lai nodrosinatu samerojamulldzsvaru starp efektlvu unlietderTgu lldzekju izlietojumafondu projektu ietvaros unefektTvu un lietderTgu resursuizlietojumu sadas uzraudzlbasnodrosinasanai, vienlaikusmazinot administratlvo slogu gansanemejiem, gan AI/SI, ierosinamtirgus izpeti pamatojososdokumentus fmansejumasanemejam piepraslt tikai par tiemiepirkumiem, kuru paredzamallgumcena ir vismaz EUR 2000un/vai par kuriem AI/SI iraizdomas par iepirkumu kvalitati,efektTvu ES fondu iTdzekJuizlietojumu, iespejamu iepirkumasadalijumu. So informaciju butuiespejams pieprasTt iesniegt pos-factum, lai nodrosinatudokumentalus pieradijumusfinansejuma HetderTgaiizlietosanai.

5. IZM Ludzam VI sniegt viedokli, vaiES strukturfondu projektupecuzraudzTbas piecu gaduperioda (pieci gadi no pedejamaksajuma finansejumasanemejani veiksanas)finansejuma sanemejani irjanodrosina projekta atbilstTbadarblbas Istenosanas jeb atbalstasanemsanas nosacljumiem - ESstrukturfondaaktivitates/apaksaktivitatesieviesanas noteikumiem, tai skaitaprojekta atbilstTbas kriterijiem.

Skaidrojam, ka atbilstosi3.2.2.1.2.apaksaktivitates"IzglTtTbas iestazu informatizacija"

S.Ozola informe, ka ES strukturfondu projektupecuzraudzTbas piecu gadu perioda (pieci gadi nopedeja maksajuma finansejuma sanemejam veiksanas)primari nepieciesams nodroSinat, ka tiek saglabati,uztureti projektu ietvaros sasniegtie rezultati, tieknodrosinata ilgtspejTba un sasniegtie rezultati liecina,ka projekta merkis ir sasniegts, attieclgi atbilstTbaprojekta darblbas Tstenosanas jeb atbalsta sanemsanasnosacTjumiem - ES strukturfondaaktivitates/apaksaktivitates ieviesanas noteikumiem,tai skaita projekta atbilstTbas kriterijiem ir javertepakartoti.

Vadosas iestades ieskata, gadTjumos, kad skolas tiekreorganizetas vai apvienotas, bet maclbas tiekturpinatas esosajas skolas ekas, nav nepieciesams veiktfinansu korekciju.

10

Nr.pk.

nstitucija,kura

iesniedzajautajumu

Pieteiktais jautajuras InformSeija

MK noteikumos (05.08.2008.Nr.649) noteiktajam izglltlbasiestade, kas ir finansejumasanemejs un labuma guvejs ERAFlidzfinansetaja 3,,MacIbumodernizacija unuzlabosanaizglltlbasTsteno§anai", 3"KvalitatTvai

l.l.l.aktivitateaprlkojuma

infrastrukturasprofesionalas

programmul.S.l.aktivitate

dabaszinatnuapguvei atbilstosas materialasbazes nodroginasana", nevar tiktapgadata ar multimediju tehnikuun portatTvajiem datoriem3.2.2.1.2.apaksaktivitates ietvaros.Tadejadi, ja 5 gadupecuzraudzlbas laika kada noizglltlbas iestadem3.2.2.1.2.apaksaktivitates labumaguvejam - tiek reorganizeta vailikvideta un pievienota (vai tasizglltlbas programmu Tsteno§anuparnem) citai izglltibas iestadei,kura ir labuma sanemeja kada nominetajam aktivitatem, vai irpiemerojama finansu korekcija/neatbilstosi izdevumi attieclba uzportativo datoru un multimedijuprojektoru?

Gadijumos, kad reorganizaciju ietvaros tiek mainitamaclbu telpu atrasanas vieta, projekta ietvaros gutaisinventars un tehnika tiek parvietoti uz citam maclbutelpam, nepieciesams katru gadljumu vertet atseviski,nosakot reorganizacijas radlto izmainu ietekmi uzprojekta merki, rezultatu ilgtspejlbu.

IZM pateicas par viedokli un informe, ka, ja bus kadipapildu jautajumi, aicinas vadoso iestadi uz atseviskusanaksmi.

6. VRAA leverojot to, ka ir planotigrozTjumi 2010.gada 9.novembraMinistru kabineta noteikumosNr.1041 ,,KartTba, kada paredzamivalsts budzeta lidzekji EiropasSavienTbas strukturfondu unKohezijas fonda lldzfinansetoprojektu Istenosanai, ka arTmaksajumu veiksanas unizdevumu deklaracijassagatavosanas kartlba", kasparedzes arl izmaiijas terminoskados maksajuma iestade pienems

S.Ozola informe, ka vienotie kriteriji iespejamiemnoteikumu par aktivitasu Tstenosanu grozljumiemnetiks doti. Tas arT tika runats 2007.-2013.gadaplanosanas perioda sleg§anas darba grupa.Informejam, ka, lai noverstu nepamatotus terminapagarinajumus lldz 2015.gada 31 .decembrim, kas navkritiski nepieciesami efektTvai ES fondu apguvei,projektu pagarinajumi tiks skatlti atseviski par katrugadljumu aktivitasu/apaksaktivitasu llmem, izstradajotattieclgus specifiskos MK noteikumus vai togrozljumus.

D.Rancane aicina iestades savlaiclgi sniegtargumentetus priekslikumus izskatlsanai, piemeram,slegsanas darba grupas ietvaros, nosutot priekslikumus

11

Nr.pk.

maksajuma pieprasijumudokumentaciju no sadarblbasiestadem, ludzam skaidrot vaivadoSa iestade piano noteiktvienotus kriterijus iespejamiemnoteikumu par aktivitasuIstenoSanu grozijumiem, kasparedzetu garakus maksimalosprojektu Tsteno§anas beiguterminus.

par nepiecie§amiem/ iespejamiem MK noteikumupagarinajumiem darba grupas kontaktpersonai uz e-pasta adresi: Irita.Barkane@fm.gov.lv. Tapat informe,ka jau ir sanemtas indikacijas terminu pagarinasanai2.DP ietvaros un konceptuali atbalstama pagarinasana,ja butiski var uzlabot ES finansejuma pilmguizmantosanu, ja tas nepieciesams.

D.Rancane ver§ uzmanlbu, ka, savukart, }oti skeptiskiskatas uz l.DP projektu pagarinajumiem, nemot verabutisko budzeta virssaisttbu apjomu un kopejo apguvesstatusu.AttiecTba uz 2.DP un Kohezijas fonda (KF) projektiempagarinajumus var atbalstit ar merki nodrosinat pilmguES finansejuma izmanto§anu efektTvam investTcijam.Savukart 3.DP Eiropas Regionalas attlsttbas fondapagarinajumi jaskata konteksta ar uznemto virssaistlbuapjomu un neatbilstlbu un lauzto llgumu apjomuatkariba no prioritates.

Iestades interesejas, kad varetu but apstiprinatigrozljumi MK noteikumos Nr.1041.Vadosa iestade atbild, ka 12.junija tiks izsludinatsvss.

Papildus informacijai liidzam skatlt materialus, kastiek ievietoti ES fondu majas lapa pie slegsanas darbagrupas http://www.esfondi.lv/page.php?id=l 190.

7. ValstsKancelej

Informacija parpilnveidosanu

T.instrukcijas D.Balode aicina, nemot vera konstatetas Ministrukabineta instrukcijas Nr.7 "Arvalstu finansuinstrument finansetu civiltiesisku ligumu izstrades unslegsanas instrukcija valsts tiesas parvaldes iestades "praktiskas piemerosanas problemas, sniegtpriek§likumus tas pilnveido§anai lldz s.g. 20.junijamuz centralo Valsts kancelejas e-pastu: vk@mk.gov.lv.AttiecTgi pec visu priekslikumu sanemsanas tiks nkotasanaksme un pilnveidots instrukcijas teksts.

8. FM (VI) Par TP attiecinasanuprezidenturas jautajumiem

uz S.Ozola informe, ka cilvekiem, kas sobrld strada arES fondu jautajumiem un tas pasas funkcijas veiks anprezidenturas laika, piemeram, piedaloties darbagrupas utt, tehniskas palldzlbas lidzekji ir attiecinamiso funkciju veiksanai. Versam uzmanlbu, ka izdevumidarba grupam, kas bus pastarpinatas un nesaistltas ar

12

Nr.pk.

Institucija,kura

iesniedzajautajumu

Pieteiktais jautajums Informacija

ES fondu jautajumiem, nebus attiecinamas.

LM parstavis jauta, vai gadljumos, kad darbinieks, kasstrada ar ES fondu jautajumiem, prezidenturas laikaveic pienakumus, kas nav tie§i saistlti ar ES fondujautajumiem, var vina darbu apmaksat ka virsstundasno prezidenturai paredzetajiem lldzekjiem.

S.Ozola apstiprina, ka sada pieeja ir atbalstama.9. FM (VI) Pazinojums par EK audita norisi

3.DP ietvaros un nepieciesamTbuapkopot datus (VI vestule26.05.2014. Nr. 11-2-01/2941)

S.Ozola informe, ka ir nosledzies EK audits 3.DP"Infrastruktura un pakalpojumi" ietvaros, kasnorisinajas no 2014.gada 12.maija lldz 16.maijam.Audits tika versts uz iepirkuma jomas praslbuieverosanu. Tika auditetas 5 iestades: VRAA, VIAA,VARAM, SM, CFLA.Audita nosleguma sanaksme EK auditori versauzmambu uz iespejamo sistemisko trukumu vadlbasun kontroles sistema, t.i. EK konstateja, ka pretendentitika ierobezoti darbu nodosanai apaksuznemejiem.Saskana ar Publiska iepirkuma likumu (turpmak -PIL) si norma par apaksuznemeju ierobezosanubuvdarbu llgumos bija speka no 2006.gada l.maija(PIL tika pienemts 06.04.2006.) lldz 2012.gada31.julijam (lldz PIL grozijumiem, kas tika pienemti12.07.2012).Lai apzinatu, cik projektu iepirkuma llgumos bijaiestradata augstakmineta praslba un tadejadisamazinatu iespejamo finansu korekcijas apmeru, kasvaretu tikt piemerota visiem 2007.-2013.gadaplano§anas perioda ietvaros Tstenotajiem projektiem,vadosa iestade ir lugusi AI/SI aizpildlt tabulu lldzs.g.!4.julijam. Pagaidam informacija tick apkopotatikai attieclba uz PIL pamata veiktajiem iepirkumiem.

S.Ozola interesejas, kadas ir instituciju prognozes, cikliela apmera llgumos bija iestradata si ierobezojosanorma.lestades atbild, ka praktiski visos llgumos, kuri tikaslegti, kad PIL at}ava piemerot so ierobezoto praslbu.LTdz ar to tas ir milzlgs darbs sis tabulas aizpildlsanai.

VARAM informe, ka aizsutlja informacijaspieprasijumu saviem finansejuma sanemejiem un pecinformacijas sanemsanas, parliecinasies par savadltasinformacijas patiesumu.

13

Niv„/" ,*'-- • . ,

Informacija

D.Rancane ierosina, ka varetu sakt analizet pirmossanemtos gadljumus un iespejams, ka VARAM varetubut pirma iestade, kas iesutls konkretos gadljumus unuz sis analTzes pamata, sniedzot informaciju EK unsagaidot viedokli, varetu lemt par turpmako riclbukopuma.

S.Ozola informe, ka vadosa iestade velas apkopotoinformaciju nosutlt EK triju menesu laika no EKaudita dienas beigam, t.i. lidz augusta vidum.Visi diskusiju laika vienojSs, ka sobrld iestadesapkopo datus par EK virsslieksrja iepirkumiem. Tarniestadem, kuram virsslieksna iepirkumi nav, jasakaizpildTt tabula arl par nacionalo slieksnu iepirkumiem.Julija sakuma vadosa iestade sazinasies ar iestadem unprasls par darbu gatavibu. Velreiz uzsver, ka pagaidaminformacija tick apkopota tikai attieclba uziepirkumiem, kas tika veikti saskana ar PIL.

10. FM(RI) Apkopojumsrezultatiem

par auditu Prezentacija (ievietota majaslapa ka pielikums nr.l)

11 FM (VI) Apkopojums par delegetofunkciju parbauzu rezultatiem

Prezentacija (ievietota majaslapa ka pielikums nr.2)

12 FM (VI) Apkopojums par AI/SI aptaujasrezultatiem

Prezentacija (ievietota majaslapa ka pielikums nr.3)

Sanaksme beidzas: plkst. 15:35

Sanaksmes vaditais;Solveiga OzolaProtokoletais:Jekaterina Gelaha