saskarsmes psiholoĢijas pamati - · pdf filesaskarsmes psiholoģijas pamati izdales...

Saskarsmes psiholoģijas pamati

Izdales materiāli

(c) Margarita Rupenheite

Informācija, jautājumi, atbildes www.medkursi.lv

1

SASKARSMES PSIHOLOĢIJAS PAMATI Mācību materiāli māsu, ārsta palīgu, vecmāšu, māsas palīgu, sociālo aprūpētāju izglītības

programmas realizēšanai

Kursa programma 20 stundu apjomā, aktualizēta MPIC 2006. gadā. Sastādītāja M. Rupenheite

1. Saskarsmes jēdziens, definīcija, iedalījums, funkcijas.

2. Uztvere, identifikācija, stereotipizācija, refleksija, empātija.

3. Komunikācija, tās veidi: verbālā, ekstraverbālā, neverbālā.

4. Verbālā komunikācija: prasme sniegt informāciju, prasme klausīties, prasme uzdot

jautājumus.

5. Neverbālā komunikācija: ţesti, pozas, mīmika, saskarsmes attālums, izvietojums telpā.

6. Mijiedarbība saskarsmē. Psiholoģiskās pozīcijas.

7. Partneru ietekmēšanas veidi: piespiešana, emocionāla iespaidošana, pārliecināšana.

8. Uzslava un kritika. Neveiksmīgas kritikas galvenie cēloņi.

9. Konfliktregulējošā saskarsme. Konfliktu iedalījums. Uzvedības tipi konfliktā. Konfliktu

eskalācija. Konfliktu risināšana. Emocionālās spriedzes mazināšana.

10. Temperamentu tipi, profesionālā saskarsme.

11. Rakstura veidošanās, rakstura veidi, profesionālā saskarsme.

Programmas mērķis:

zinās saskarsmes psiholoģijas teorētiskos pamatus;

zinās, kā labāk veidot saskarsmi ar līdzcilvēkiem;

spēs labāk izprast sevi un līdzcilvēkus;

spēs uzlabot savu un līdzcilvēku dzīves kvalitāti, ar izpratni veidojot saskarsmi;

pratīs pielietot kompetentu, labvēlīgu profesionālo saskarsmi ikdienas darbā;

pratīs ar iejūtību un izpratni risināt konfliktus;

gūs vēlmi turpināt izzināt saskarsmes psiholoģijas teorijas.

Izmantotā literatūra:

1. Omārova S. „Cilvēks runā ar cilvēku”, Kamene, 1996.

2. Omārova S. „Cilvēks dzīvo grupā”, Kamene, 1997.

3. Krauklis A. „Emocionālais stress un tā optimizācija”, Zvaigzne, 1981.

4. Karpova Ā. „Personība un individuālais stils”,- LU, 1994.

5. Karpova Ā. „Personība. Teorijas un to radītāji” - Rīga, Zvaigzne ABC,1998.

6. Reņģe V.„Psiholoģija. Personības psiholoģiskās teorijas” - Rīga,

Zvaigzne ABC, 1999.

7. Reņģe V. „Psiholoģija. Personības psiholoģija” - Rīga, Zvaigzne ABC, 2000.

8. Dolto F. „Viss ir valoda”, Preses Nams, Rīga, 1997.

9. LEMON 2. grāmata „Aprūpe un sociālās zinātnes” - MPIC 1997.

10. Pīzs A. „Ķermeņa valoda”, Jumava,1995.

11. Dubkēvičs L. „Saskarsme un pacientu aprūpe”, Rīgas 5. medicīnas skola, 1995.

12. Hanhs T. N. „Ik solī ir miers”, Atēna, 2003.


Izdales materiāli



2

Kompetenta, labvēlīga saskarsme patiesi ir vienīgā, īstenā cilvēku dzīves greznība

( Antuans de Sent – Ekziperī)

Definīcija: Saskarsme ir tiešs vai netiešs kontaktēšanās process, kura mērķis ir ietekmēt

partnera (partneru) uzvedību, emocijas, attieksmes, aktivitātes pakāpi un darbību.

Saskarsmes funkcijas:

regulatīvā – saskarsmes procesā realizējas partneru savstarpējā iedarbība, ietekme

izziņas – savstarpēju kontaktu ietekmē cilvēki iegūst zināšanas par sevi, citiem,

apkārtējām norisēm

ekspresīvā - saskarsme ļauj izpaust emocijas, pārdzīvojumus, izteikt savas domas,

attieksmi

sociālās kontroles – uzslava un kritika, ignorēšana

socializācijas – saskarsmē ar citiem cilvēkiem cilvēks kļūst par personību, iegūst

kontaktēšanās pieredzi, prasmi runāt, klausīties, orientēties situācijās, uzvesties un

darboties.

Saskarsmes struktūra:

uztvere

komunikācija

mijiedarbība

Uztvere 1. Identifikācija

2. Empātija:

- kognitīvā,

- emocionālā (egoistiskā, altruistiskā)

- darbīgā.

Empātija paredz: cieņu vienam pret otru, pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir, radīt

maksimāli iespējamo drošības sajūtu.

3. Stereotipizācija

4. Refleksija

Pirmais iespaids par cilvēku.

D. Karnegi (ASV) ieteikumi kā atstāt labu iespaidu par sevi sarunā ar partneri:

- teikt „ jā ” un piekrist visam, kam iespējams (Jā, bet.....). Pēc iespējas neteikt „ nē ”;

- smaidīt un skatīties uz partneri;

- uzmanīgi uzklausīt partneri;

- uzslavēt partneri;

- uzsvērt kopīgo jūtās, domās, interesēs.


Izdales materiāli



3

Komunikācija

Verbālā (vārdiskā), saistīta ar apziņu 10 %

Ekstraverbālā (tonis, intonācija), saistīta ar priekšapziņu 30 %

Neverbālā (ķermeņa valoda) saistīta ar bezapziņu 60 %.

Verbālā komunikācija 1. Prasme sniegt informāciju

2. Prasme klausīties

3. Prasme uzdot jautājumus

Prasme sniegt informāciju

Jāievēro psiholoģiskā pozīcija „blakus”.

Viss, kas var tikt pārprasts, noteikti tiks pārprasts (Napoleons).

Komunikatīvās barjeras:

1. Izvairīšanās barjera

aiziešana

neuzmanība

Neuzmanības barjeras pārvarēšana - D. Kārnegi pārliecinoša izklāsta noteikumi:

- izceliet ar balss spēku svarīgākos vārdus vai frāzes;

- nerunājiet monotoni;

- svarīgāko izsakiet lēnāk, atkārtojiet svarīgāko;

- pauze pirms un pēc galvenās domas.

2. Autoritātes barjera

ir – kas, kāds

nav

Autoritātes barjeras pārvarēšana ( poļu psihologs Meribruda)

- labvēlīgas attieksme izrādīšana;

- atklāta savu nodomu demonstrācija;

- prasme pārliecināt partneri;

- savaldīties un nezaudēt pašcieņu nekādos apstākļos (paškontrole).


Izdales materiāli



4

3. Nesapratnes barjera

fonētiskā – svešvaloda, ātra, neskaidra runa;

semantiskā – daţāda vārdu nozīme, tezauru sakritība;

stilistiskā – neievēro gramatiku, runā augstā stilā vai noniecinoši;

loģiskā.

Stilistiskās barjeras pārvarēšana:

īsi teikumi, ne vairāk kā 13 vārdi , ne vairāk kā 2 palīgteikumi;

„Rāmja – ķēdes likums”:

Sarunas sākums sarunas noslēgums

mērķis secinājumi

tēma ķēde norunas

gaidāmie rezultāti vienošanās, lēmumi

Saskanīgas komunikācijas traucētāji:

draudi Ja tu neizdarīsi, tad........

pavēles Nejautā, bet dari, kā es lieku......

negatīva kritika Jūs vispār neko nedarāt...

aizskaroši izteicieni Kaut ko tik muļķīgu tikai tu vari izdarīt....

vārdi „vajag”, „nevajag”, „jādara” Tev jādara, ko tev liek.....

nevajadzīga iztaujāšana Cik ilgi tu ....

nevietā doti padomi Kāpēc tu nedarīji kā es teicu?

uzvedības motīvu piedēvēšana Tu domā, ka zini labāk kā citi..

atteikšanās apspriest Es netaisos klausīties tavas muļķības..

nomierinoša noliegšana Nebēdā, būs jau labi...


Izdales materiāli



5

Prasme uzdot jautājumus

Jautājumi iedalās:

atvērtie

slēgtie

tiešie

netiešie

Prasme klausīties

1. rada labu iespaidu partnerim

2. labāk iepazīstam partneri

3. saņemam jaunu informāciju

Dienas laikā:

9 % laika rakstām

16 % lasām

30 % runājam

45 % klausāmies

Nedzirdēšanas iemesli ( ASV psihologa Jomansa pētījums)

cilvēks domā ātrāk, kā runā (prognozē, ko partneris teiks, un neklausās)

jaunā ideja liekas nevajadzīga un domā, kā noraidīt, vai iebilst partnerim

nepatīk runātājs

nesaprot domu vai tēmu (sareţģīts materiāls, slikti skaidro), izliekas, ka klausās

Aktīvās klausīšanās paņēmieni

esiet iejūtīgi un noskaņojieties uz labvēlīgu saskarsmi

acu kontakts, pareizs saskarsmes attālums

nepārtraukt partneri

neizdarīt secinājumus priekšlaicīgi

Kā atbrīvoties no agresivitātes sarunas laikā

nedominējiet sarunas laikā (vārdi, poza)

savaldiet emocijas

nepārtrauciet partneri

koncentrējieties un disciplinējiet sevi

neieņemiet aizsardzības pozu

ieturiet pauzes


Izdales materiāli



6

Atgriezeniskās saites signāli

partneri atbalstošie

noskaidrojošie, precizējošie

apkopojošie, rezumējošie

jūtas atspoguļojošie

zemtekstu atspoguļojošie

sarunas gaitu atspoguļojošie (apmierinātība, neapmierinātība)

Neverbālā komunikācija

Ţesti, pozas, mīmika, saskarsmes attālums

Ţesti ir apzinātas vai neapzinātas roku, kāju, galvas kustības, kas pavada cilvēku

saskarsmi

ilustratori

regulatori

adaptori (slikti ieradumi)

emblēmas un afektori

Poza liecina par attieksmi pret partneri un paša emocionāli psiholoģisko stāvokli

tuvošanās – uzmanības poza

attālināšanās – negatīva, noraidoša poza

izplešanās jeb ekspansija – lepna, augstprātīga, nievājoša poza

sašaurināšanās – nomākta, depresīva poza

Iedala arī atvērtajās un slēgtajās pozās.

Atvērtā poza – ķermenis brīvi, nepiespiesti, kājas un rokas nekrustotas

Slēgtā poza – aizsegta ķermeņa augšdaļa ar sakrustotām rokām, sakrustotas kājas

Saskarsmes attālumi

intīmais jeb higiēniskais attālums 0,15 – 0,5 m

personiskais attālums (aprūpes procesā profesionālais attālums) 0,5 – 1,5 m

sociālais attālums 1,5 – 3.5 m

publiskais attālums 3,5 m un tālāk


Izdales materiāli



7

Mijiedarbība saskarsmē

Psiholoģiskās pozīcijas saskarsmē

1. No augšas (augstprātīga attieksme, dominēšana)

2. Blakus (partnerattiecības, savstarpēja cieņa)

3. No apakšas (apzināta pazemošanās)

Četras dzīves pozīcijas

1. es esmu slikts, Tu esi labs (I am not OK, you are OK)

2. es esmu slikts, tu esi slikts (I am not OK, you are not OK)

3. Es esmu labs, tu esi slikts (I am OK, you are not OK)

4. Es esmu labs, Tu esi labs (I am OK, you are OK)

Partnera ietekmēšana saskarsmē

Jāņem vērā partnera:

statuss

personības īpatnības

saskarsmes situācija

Paša resursi:

psiholoģiskās potences

laiks

materiālie resursi, saskarsmes līdzekļi

statuss, vara, ietekme

ieinteresētība saglabāt labas attiecības un labu reputāciju

Partnera ietekmēšanas veidi:

piespiešana

emocionāla iespaidošana

pārliecināšana (partnerattiecības, mērķis)

Kā pārliecināt partneri, nebojājot attiecības:

1. ievērot etiķeti (uzrunāt vārdā, uzvārdā vai amatā)

2. pieminēt kopīgus pagātnes notikumus, līdzīgus gadījumus

3. maksimāli pielietot uzskatāmību (rakstīt, zīmēt, lietot diagrammas, tabulas)

4. uzslavēt partneri, pieminēt viņa panākumus, spējas

5. pārliecināt par noderīgumu

6. uzmanīgi uzklausīt partneri

7. skaidri, lakoniski pateikt par ko gribam pārliecināt


Izdales materiāli



8

8. pārliecināt bez dominēšanas

9. dot laiku pārdomām

10. ļaut partnerim pašam pieņemt lēmumu

11. argumentus izteikt, ņemot vērā partnera temperamenta tipu

12. jāpieņem un jāciena partnera lēmums, jo katram cilvēkam ir tiesības uz savu

viedokli

Pārliecināšanai nepadodas:

cilvēki ar ierobeţotu fantāziju, maz emocionāli

egoistiskas, sevī vērstas personības

sociāli nekontaktie, īpatņi, dīvaiņi

personas ar spilgti izteiktu agresivitāti, vajadzību dominēt, valdīt pār citiem

cilvēki, kas izjūt atklātu naidu pret mikrovides locekļiem

epileptoidā rakstura personības un antisociāla rakstura personības

Uzslava un kritika

Uzslavējot jāievēro:

uzslavai jābūt pamatotai

nedrīkst pārspīlēt

uzslavēt savlaicīgi

uzslavu vienam cilvēkam neizmantot kā stimulu otram

uzslavējot nedot padomus

Neveiksmīgas kritikas galvenie cēloņi

personības aizskaršana. Kritizēt rīcību nevis personību

komunikācijas traucētāju lietošana

totāla cilvēka nosodīšana. Kritizēt par konkrētiem pārkāpumiem vai kļūdām

cilvēka kritizēšana par to, ko nav viņa spēkos izmainīt

pamācīšana, moralizēšana

pārmērīga emocionalitāte, partnera vainošana savu negatīvo emociju izcelsmē

Katram cilvēkam, kuru kritizē ir 5 tiesības (ASV psihologu pētījums)

tiesības tikt kritizētam vienatnē

tiesības tikt īpaši neizdalītam citu līdzvainīgo vidū

tiesības uz konkrētu kritiku, par konkrētiem pārkāpumiem vai kļūdām

tiesības sarunas sākumā uzrādīt pārkāpuma vai kļūdas iemeslu

tiesības uz nejaušu kļūdu


Izdales materiāli



9

Darbs grupā

Uzdevums:

Jānis nopirka automašīnu par 500 Ls, bet pārdeva par 600 Ls. Pēc mēneša viņš no Pētera

aizņēmās 100 Ls un nopirka citu automašīnu par 700 Ls, bet pārdeva par 800 Ls. Atkal

aizņēmās no Pētera 100 Ls un nopirka citu mašīnu par 900 Ls. Šo mašīnu pārdeva par

1000 Ls un atdeva parādu Pēterim.

Jautājums:

Vai Jānis ieguva, zaudēja vai nekas nemainījās?

Konfliktregulējošā saskarsme

Kāpēc rodas konflikti?

1. Cīņa par varu, ietekmi, stāvokli. Augstākā stāvoklī privilēģijas, iespējas.

2. Cilvēku vajadzību un interešu nesakritība.

Konflikts – emocionāli tonētas vienas grupas vai cilvēka pretenzijas pret otru

Konfliktu iedalījums

1. Konstruktīvie konflikti (cīņa starp veco un jauno)

2. Stabilizējošie konflikti (novērš novirzīšanos no normām)

3. Destruktīvie konflikti (noved pie atgriešanās pie vecā)

Iekšējie konflikti

1. tuvošanās - tuvošanās (2 labi un vēlami mērķi)

2. tuvošanās – novēršanās (1 mērķis vēlams un patīkams un arī nevēlams un

nepatīkams)

3. novēršanās – novēršanās (2 nepatīkami mērķi)

4. dubulta tuvošanās – novēršanās (2 mērķi – abi vēlami un patīkami un arī

nevēlami un nepatīkami)

Starppersonu konflikti

racionāli apzinātais konflikts

pseidokonflikts

irracionālais konflikts

latentais (slēptais) konflikts

nobīdītais konflikts

gadījuma konflikts


Izdales materiāli



10

Konflikts ir divu pušu interešu sadursme, kurā vienas puses interešu īstenošana reāli vai šķietami izslēdz otras puses interešu īstenošanu. Starppersonu konfliktus veicinošie faktori:

- individuālās īpatnības;

- informācijas nepilnība;

- lomu nesavienojamība.

Mazvērtības sajūtu cenšas kompensēt ar tieksmi pēc noderīguma, pārākuma, varas

(A. Adlers)

Uzdevums – problēma – problēmsituācija – konflikts – konfliktsituācija – stress –

jauns konflikts - izsīkums

Uzvedības tipi konfliktā

Rezultāts Konkurence Sadarbība Kompromiss Izvairīšanās Pielāgošanās Attiecības


Izdales materiāli



11

Uzvedības tipi konfliktā

Iedzimtie:

1. Konkurence – dominēšana (uzvara par katru cenu)

2. Aiziešana – izvairīšanās no konflikta

3. Pielāgošanās – pakļaušanās partnerim

Dzīves laikā iegūtie:

4. Kompromiss – domā par rezultātu un attiecībām

5. Sadarbība (exploration) – izpēte „par ko mēs cīnāmies”

Mieru saglabāt ir ļoti grūti, bet karu var uzsākt vienā minūtē

Konfliktu risināšana

Konflikta situācijas nepareiza uztvere (ASV psihologs D.Dana)

zaudētāja – uzvarētāja ilūzija

sliktā cilvēka ilūzija

strupceļa ilūzija

Spēcīgāks tas, kurš pirmais mēģina rast risinājumu. Stiprākais sper pirmo soli

Četru soļu metode starppersonu konflikta risināšanā

1. Vienoties par sarunām:

neprasīt bezierunu pakļaušanos, nelietot varu

neaiziet no sarunas bez vienošanās

2. Radīt apstākļus komunikācijai (laiku, vietu)

3. Sarunu gaita:

vienoties par sarunu priekšmetu

izteikt savas domas, vajadzības – partnerim, pašam

atrast variantus, lai apmierinātu abu vajadzības

kopā izvēlēties labāko variantu

4. Vienošanās panākšana (tālākā uzvedība, rīcība)


Izdales materiāli



12

Konflikta attīstība (Frics Glasls)

I fāze Abas puses apzinās savstarpējās pretrunas

1. solis - „sišanās ar spilveniem”, savstarpēja rīvēšanās

2. solis - polarizācija „vai nu ar mani, vai pret mani”, jāmēģina izrunāties

3. solis – rīcība

II fāze Subjektīvie faktori dominējošie

4. solis – uzvarēt par katru cenu. Iesaista citus. Pretinieks „sliktais cilvēks”

Nepieciešama psihologa , konfliktologa iejaukšanās

5. solis – katrs cenšas pretinieku nomelnot, negodīga rīcība

6. solis – uzvedībā dominē draudi, uzvedas kā psihopāti

III fāze Totāla konfrontācija – novākt pretinieku

7. solis oponenta iespēju destrukcija

8. oponenta totāla sagrāve, pilnīga destrukcija, terors

9. abas puses sagrauj viena otru

Efektīgi veidi spriedzes mazināšanai

lēna, dziļa elpošana, apzināta nomierināšanās

vadāma iztēle, iedomāties jauku, mierīgu situāciju

meditācija, lūgšanas, pozitīvas domas

uzmanības centrēšana uz savu drošo un pārliecinošo patību

Temperaments

Hipokrāta teorija pirms 2,5 tūkst.gadiem:

Temperamentum: holeia - ţults -holēriskais temperaments

melanholeia - melnā ţults - melanholiskais t.

phlegma - limfa - flegmātiskais t.

sanguia - asinis - sangviniskais t.

Ernsts Krečmens - pēc ķermeņa uzbūves:

- astēniskais - noslēgti, atturīgi, pārdzīvo sevī - šizotīmiķi (predisp.šizofrēnija)

- atlētiskais - proporcionālais,

- pikniskais - komunikabli, izteiktas garastāvokļa maiņas - ciklotīmiķi (pred. maniakāli

depresīvā psihoze)

Temperaments nenosaka ko cilvēks dara, bet kā dara.

Temperaments ir bioloģiski nosacīts, jau piedzimstot.


Izdales materiāli



13

INTROVERTS

EKSTRAVERTS

Emocionāli nenoturīgs

(jūtīgs)

M

H

Emocionāli noturīgs

(prātīgs)

F

S

Melanholiskais temperaments Raksturīgs izteikts emocionālais jūtīgums - sensitivitāte, kas izpauţas:

- viegli aizvainojami, ilgi patur sevī aizvainojumu, bet neizsaka citiem

- līdzjūtīgi, empātiski

- iekšēja nedrošība, svārstīgums,neizlēmīgums, nepieciešams atbalsts

- pesimisms, skumīgums (''es taču teicu, ka tā būs'')

Attiecībās ar cilvēkiem - noslēgti, atturīgi, kautrīgi,sevišķi ar nepazīstamiem

cilvēkiem. Jaunu attiecību veidošana ir ilgstošs process, bet izveidojušās attiecības ļoti

nopietnas, pārdzīvo, ja tās izjūk. Bieţi vientulības sajūta.

Darbā un mācībās viegli un ātri nogurdināmi, nespēj izturēt ilgstošu fizisku un

psihisku slodzi. Raksturīga neveiklība kustībās.Grūti pielāgoties jaunām situācijām,

iekļauties jaunā grupā.

Intelekta līmenis augstāks kā pārējiem temperamentiem, bagāta iztēle, attīstīta

fantāzija. Piem., E.Dārziņš, Ā.Elksne, J.Poruks, F.Bārda. Bieţi oriģinālas idejas, kuras

neizsaka, ja viņiem atkārtoti nejautā.

Psiholoģiskās saderības risks:

H + M

M + M

Melanholiķa ārējās iezīmes: sejas izteiksme - viegli skumīga, skumjš smaids, viegla

ironija vai pašironija. Ģērbjas tā, lai neizceltos. Sabiedrībā stāv malā, turas pie siena.

Runā klusā balsī, viegli pārtraukt. Viņiem svarīgs atbalsts. Nevēlēšanās komunicēties.

Bieţi uzdod jautājumu''Vai drīkst?''


Izdales materiāli



14

Profesionālā saskarsme: viegli aizvainojami, nedrīkst uzkliegt vai nikni aizrādīt,

sevišķi ekstremālā situācijā. Bieţi nesaprot jokus, bet aizvainojumu neizrāda. Ja

melanholiķis ir skumjš, tas ne vienmēr nozīmē, ka kaut kas slikts noticis, tāds ir viņu

dzīves stils.

Flegmatiskais temperaments

Mierīgi, nosvērti,maz emocionāli, raksturīgs inertums, jo visi procesi CNS notiek

lēnām. Grūti uzsākt kaut ko jaunu, konservatīvi. Izrāda neatlaidību, stūrgalvību, ja kaut

ko uzsāk, tad izdara līdz galam.

Attiecībās ar cilvēkiem introverti, neizjūt vajadzību pēc citiem cilvēkiem. Toleranti

(iecietīgi) attiecībā pret citiem cilvēkiem, pieņem cilvēkus tādus, kādi tie ir, bez liekām

emocijām.

Darbā - labāk veicas darbs ar lietām. Ļoti izturīgi gan fiziski, gan garīgi, piemēroti

arī vienmuļa darba veikšanai. Visu dara lēnām, bet to nevajag uztvert kā trūkumu.

Flegmatiķim nav nesaderības problēmu ar citiem temperamentiem, viņš pieņem

cilvēkus tādus, kādi tie ir. Citiem var būt problēmas flegmatiķa gausuma dēļ.

Ārējais izskats: neitrāla sejas izteiksme, nopietni, domīga seja. Gaita lēna, it kā peld.

Apģērbs tāds, kādu vēlas pats, vienalga, ko domā pārējie. Maznozīmīgi, ko domā pārējie:

''Tā ir viņu problēma''.

Profesionālajā saskarsmē jāņem vērā noslēgtība, gausums un īpatnējais runas veids.

Viņi domā un runā ļoti sīki, detalizēti. Flegmatiķis vēlas, lai arī viņam visu sīki

paskaidrotu, uzdod daudz jautājumus.

Nevajadzētu ļaunprātīgi izmantot flegmatiķa nosvērtību un mierīgumu. Emocijas

uzkrājas un arī flegmātiķis var ''uzsprāgt''. Nevajadzētu pārvērst otru cilvēku par savu

emociju novadītāju.

Holeriskais temperaments

Izteikti ekstraverts, ātri uzbudināms, emocijas atspoguļojas viņa darbībā. Raksturīga

impulsitāte, rīkojas mirkļa impulsa iespaidā. Straujas garastāvokļa un noskaņojuma

maiņas.

Attiecības ar cilvēkiem - viņiem nepieciešama sabiedrība, svarīgi būt uzmanības

centrā, vēlas lai apkārtējie jūtas tāpat kā viņi. Holēriķiem visbieţāk konflikti ar

apkārtējiem, niecīgākais iegansts ir iemesls konfliktam, ''cīnītāji par taisnību'', ''es saku,

ko domāju''.

Darbā dod priekšroku darbam ar cilvēkiem, aktīvi, enerģiski, cenšas sasniegt savus

mērķus strauji un uzreiz. Nerēķinās ne ar savu, ne ar citu laiku. Nosliece uz

organizatorisku darbību, spēj mobilizēt cilvēkus, panākt to, kas citiem liekas neiespējami.

Vairēk reaģē uz emocijām , nav pacietības uzklausīt argumentāciju.

Bieţi piemīt suģestijas spējas, iespaidot cilvēkus ar vārdiem, intonāciju, ţestiem, mīmiku.

Psiholoģiskās saderības risks: H + M

H + H

Ārējās pazīmes: enerģiski, temperamentīgi, kustības straujas, sejā izpauţas

emocionālais noskaņojums. Runā skaļā, drošā balsī, skaļāk par pārējiem. Viņus grūti


Izdales materiāli



15

pārtraukt. Uzbudinājuma laikā parādās sarkani plankumi uz kakla un krūtīm. Apģērbs

tāds, lai varētu ievērot, košas, kontrastainas krāsas.

Profesionālā saskarsmē jāņem vērā, ka holēriķis vēlas izprovocēt, gūt pārsvaru,

tādēļ jācenšas neiesaistīties agresijā, neatbildēt uz jautājumiem, kas nav būtiski.

Sangviniskais temperaments Raksturīga īpaši attīstīta komunikabilitāte - tieksme pēc saskarsmes ar citiem

cilvēkiem un veidot labas attiecības. Prot īsā laikā atstāt labu iespaidu par sevi, pārslēdzot

uzmanību uz otru cilvēku, prot uzklausīt partneri, izjūt viņa noskaņojumu. Sangviniķiem

piemīt empātija un iekšējs mierīgums un emocionāls vieglums, kas palīdz nomierināties

arī otram. Labas attiecības ar visiem cilvēkiem, daudz paziņu, draugu, bet šīs attiecības

virspusējas. Piemēroti organizatora darbam, bieţi ir vadītāji un līderi, rūpējas galvenokārt

par labu psihiloģisko klimatu. Strādā ātri, bet grūti veikt darbu, kas prasa precizitāti un

ilgstošu piepūli. Viņus viegli ieinteresēt uz kaut ko jaunu, aizraut ar kādu ideju.

Cenšas izvairīties no konfliktiem. Nav psiholoģiskās saderības problēmu, labi saprotas ar

visu temperamentu cilvēkiem. Nekad neatsaka kādam palīdzēt, pazemīgi uzklausa

kritiku. Jauki, patīkami cilvēki, bet saskarsmē var būt problēmas.

Katrs cilvēks sevī var saskatīt iezīmes no katra temperamenta tipa, tomēr katrs

cilvēks vairāk pieder noteiktam tipam. Vieglāk saprasties cilvēkiem, kuriem daţādi

temperamentu tipi, bet ir kopīgas īpašības. Ja nav nekā kopīga, saprašanās nav iespējama.

Dzīves laikā temperamenta tips nemainās, bet mainās temperamenta izpausmes.

Reizēm stingras, prasīgas audzināšanas rezultatā izdodas panākt bērna izturēšanos, kas ir

pretēja viņa temperamenta tipam.

Bieţi lieto jēdzienu ''mentalitāte''. Tas ir kultūras un izturēšanās modelis, kas ir

pieņemts noteiktā sabiedrībā.

Raksturs

Raksturs ir cilvēka individuālpsiholoģiskās īpašības, kuras ir ieaudzinātas un

noteic viņa darbības (uzvedības, izturēšanās) individuālo stilu. Raksturs veidojas

audzināšanas rezultatā.

RAKSTURS = TEMPERAMENTS + AUDZINĀŠANA

Pirmās rakstura iezīmes veidojas 1.dzīves gada beigās, pamats izveidojas 2 - 3 g.v.,

izveidojies apm. 6 gadu vecumā, rakstura veidošanās beidzas 17 - 18 gadu vecumā.

Rakstura veidošanos ietekmē:

- vecāki, pieaugušie apzināti ietekmējot

- neapzinātas audzināšanas rezultātā, redzot pieaugušo rīcību

- bērna pielāgošanās spējas


Izdales materiāli



16

Cilvēks pilnībā savu raksturu mainīt nevar, jānotiek kaut kam ārkārtējam, lai citām acīm

paskatītos uz sevi un dzīvi. Cilvēks var mainīt savas rakstura iezīmju izpausmes un tās

ietekmēt. Vajadzētu ne tik daudz cīnīties ar trūkumiem, bet attīstīt savas labās īpašības

un iekšējos resursus. Attiecību veidošana ar citiem cilvēkiem ir viņa paša rokās.

Rakstura veidošanos veicinošie faktori:

1. izlutināšana - ja visas iegribas tiek uzreiz izpildītas, bērns kļūst atkarīgs no

apkārtējiem

2. bērna apspiešana ģimenē:

- fiziska vardarbība

- vecāku psiholoģiskā prombūtne:

- nevēlams bērns

- mātei psiholoģiskas problēmas - sieviete nav gatava mātes lomai, māte pārāk

nodarbināta, pārāk daudz problēmu

- mātei nav bijis psiholoģisks kontakts ar savu māti, vecāki atkārto savu vecāku

kļūdas

3. orgānu nepilnvērtība, var būt kompensācija un hiperkompensācija.

4. kļūdains pašvērtējums - mazvērtības komplekss

5. bērna pozicija ģimenē - izlutināšana

Mazvērtības kompleksu cenšas pārvarēt:

- kompensācijas ceļā - cenšas gūt panākumus jomā, kur ir dotības

- hiperkompensācijas ceļā - mēģina sasniegt kaut ko jomā, kur ir vājā puse. Daţreiz ir

tieksme pēc varas.

Raksturu tipu klasifikācija

Hipertīmais tips Pastiprināta aktivitāte, darbīgums, iniciatīva, pacilāts garastāvoklis, optimisti,

parasti gūst panākumus dzīvē, bieţi līderi. Slikti panes piespiedu bezdarbību,

disciplinārus ierobeţojumus, tieksme uz neatkarību, patstāvību. Orientēti uz mērķa

sasniegšanu, nevis attiecībām ar cilvēkiem. Šīs iezīmes spilgti parādās pusaudţu vecumā,

14 - 15 gadu vecumā viņi izskatās fiziski, garīgi un seksuāli nobrieduši - pieauguši, kā 20

gadu vecumā. Profesionālajā saskarsmē svarīgi, ka ar viņiem jāizturas kā ar pieaugušiem.


Izdales materiāli



17

Sensitīvais tips Izteikts emocionālais jūtīgums, viegli aizvainojami, aizskarami, smagi pārdzīvo

aizvainojumus un pāridarījumus, viegli ieţēlināmi. Smagi pārdzīvo krīzes - veidojas

reaktīvā depresija. Ļoti nepieciešams citu cilvēku atbalsts. Izteiktas estētiskās intereses,

piemīt sentimentālisms. Šis tips izpauţas jau agrā bērnībā 4 - 5 gadu vecumā, vairāk

meitenēm, sevišķi slimīgiem bērniem. Šie bērni ir kautrīgi, bailīgi, baidās palikt vieni,

Skolā ļoti centīgi, apzinīgi, pārdzīvo neveiksmes, izteikta vainas apziņa, vēlāk

mazvērtības kompleksi. Problēma var būt pašnāvības mēģinājumi, sevišķi, ja nepamatoti

aizvainoti. Profesionālajā saskarsmē svarīgi dot psiholoģisko atbalstu, uzklausīt, mēģināt

izprast, būt empātiskiem.

Trauksmainais tips

Sensitīvā tipa paveids, iekšēji nedroši, svārstīgi, nespēj aizstāvēt savas intereses,

bailīgi, bieţi viņus vajā uzmācigas domas un idejas, ka notiks, kas slikts. Reizēm pretēja

uzvedība - izaicinoša, nekaunīga, bet bieţi tā ir ārēja bravūra.

Demonstratīvais tips Sabiedrība un ģimene bieţi veicina šī rakstura tipa iezīmju nostiprināšanos.

Raksturīga vēlēšanās būt uzmanības centrā,''ja mani nemīl, lai ienīst, bet lai ievēro''. Mīl

izpušķot informāciju, pielikt klāt, lai būtu iespaidīgāk, dramatizēt. Bagāta

fantāzija,viņiem piemīt īpašs teatrālisms. Šīs iezīmes parādās jau pirmskolas vecumā, tie

ir bērni, kas grib uzstāties, lai viņiem pievērš uzmanību, kļūst dusmīgi un skaudīgi, ja

kādu citu uzslavē. Pusaudţu gados un daţreiz pieaugušajiem var būt problēma

pašnāvības mēģinājumi, bet tie ir demonstratīva rakstura. Šī rakstura cilvēki sabiedrībā

izvirzās priekšplānā, jo spēj piesaistīt sev uzmanību.

Distīmais tips Pretstats hipertīmajam raksturam, nomākti, drūmi, ārkārtīgi nopietni. Bieţākā

replika ''Es neredzu te nekā smieklīga''. Visur redz tikai ēnas puses, dzīve ir bēdu ieleja.

Runājot par citiem, uzsver otra trūkumus. Izvirza kategoriskas prasības apkārtējiem, bet

paši bezdarbīgi un pasīvi.

Rigidais tips Neelastīga, rigida domāšana.Viņi parasti ir kādas idejas, domas pārņemti, cenšas

to realizēt par katru cenu. Tie ir cilvēki, kas uzskata, ka viņiem nodarīts pāri, raksta

sūdzības, cīnās par taisnību, neviens viņus nesaprot , bet daţreiz jau zudis pamats cīņai.

Ne vienmēr to var vērtēt tikai negatīvi. Reizēm šie cilvēki kļūst agresīvi, uzskata, ka citi

liek viņiem šķēršļus. Šos cilvēkus grūti pārliecināt.

Pedantiskais tips Raksturīga pārspīlēta kārtības izjūta, pastiprinātas rūpes par veselību,

hipohondrija. Kļūst agresīvi, ja izjaukta viņu ierastā dzīves kārtība. Viņus kaitina kārtības

trūkums citos, viņi to aktīvi pārmet. Iekšēji šie cilvēki ir haotiski, juceklīgi, apjukuši

savās jūtās.Ārējā kārtības mīlestība palīdz nomaskēt iekšējo nesakārtotību.


Izdales materiāli



18

Eksaltētais tips

Eksaltācija ir nosliece uz afekta stāvokļiem. Afekts ir nonākšana tikai emociju

varā. Sašaurinās cilvēku spriešanas, uztveres, domāšanas spējas, cilvēks ir pilnīgi savu

emociju pārņemts. Šīs emocijas var būt bezgalīgas laimes sajūta vai dziļš traģisms.

Raksturīgi māksliniekiem. Šis tips līdzīgs ciklotīmiskam tipam, bet atšķirība, ka

ciklotīmijas gadījumā šīs emocijas nav tik izteiktas un garastāvokļa maiņām nav iemesla.

Eksaltētā tipa gadījumā afekta cēlonis var būt ļoti niecīgs, kaut vai, ka spīd saule vai līst

lietus. Šie stāvokļi parasti ir īslaicīgi.

Uzbudināmais tips (epileptoidais tips) Cilvēki, kas nespēj kontrolēt savas emocijas un jūtas, parasti negatīvās emocijas

(dusmas, niknumu). Bieţi vien ļauni, nikni, uzbrūkoši, var būt sadistiskas tieksmes

(fiziski un psihiski), viņiem sagādā prieku citu cilvēku ciešanas. Cēlonis ir bioloģiskie

faktori - agrīns organisks CNS bojājums, kas nedod simptomātiku. Izpausmes vērojamas

jau agrā bērnībā: kaprīzi, spītīgi, agri parādās cietsirdība, ļaunums, perversas seksuālas

tieksmes, vēlme apdullināties. Sociālā prognoze slikta, agri uzsāk kriminogēnu darbību.

Raksturīga dubultā dzīve: glaimīgi, laipni pret vecākiem, skolotājiem, pazemo, moka

vājākos, dzīvniekus, pie tam ārkārtīgi neţēlīgi.''Cilvēki ar Bībeli rokā, bet akmeni azotē''.

Šizoīdais tips

Raksturīgs autisms - atrautība no ārpasaules, īpatņi, dīvaiņi. Izteikts emocionāls

vēsums, empātijas un intuīcijas trūkums. Nosliece uz filozofēšanu, abstraktām idejām,

nekomunikabli. Daţreiz pārlieku sabiedriski, uzbāzīgi. Dod padomus, bet paši rīkojas

pretēji, dīvaini, neprognozējami. Bieţi vien nevēlas citu cilvēku sabiedrību. Dīvainības

izpauţas jau agrā bērnībā, daţreiz īpašas spējas kādā nozarē. Reizēm grūti pateikt, vai tā

ir rakstura iezīme vai slimība.

Narcistiskais tips It kā apvienojas demonstratīvā un šizoīdā rakstura iezīmes. Narcisti pieprasa tikai

un vienīgi pozitīvu uzmanību - sevis cildināšanu, slavināšanu, pat dievināšanu. Absolūti

necieš nekādu kritiku. Nereti piemīt izteiktas spējas, oriģinalitāte, pat talanti, kuri nekad

netiek realizēti. Viņiem piemīt neadekvāti augsts pašvērtējums. Izteikts kontrasts starp

paša lieluma māniju un skaudību, nenovīdību pret citu sasniegumiem. Vienmēr atrod

cilvēkus, kuri viņus dievina. Šis rakstura tips vairāk izteikts vīriešu vidū. Citus cilvēkus

piesaista sava veida ''pārcilvēka'' tēls. Vienaldzīgi pret citu cilvēku jūtām un

pārdzīvojumiem, trūkst empātijas. Dziļi iekšēji šie cilvēki sirgst ar ar smagu

nepilnvērtības sajūtu, kuru cenša slēpt no citiem.

Sociāli neadaptīvais tips Cilvēki, kas nespēj dzīvot kā citi cilvēki sabiedrībā. Vairāk vīriešu, trūcīgo

pilsētnieku vidū. Nespēj ilgi noturēties vienā darbavietā, aiziet bez redzama iemesla.

Bezatbildīgi finansu lietās, nekārto regulāros maksājumus. Nosliece uz uzvedību, kas ir

uz likuma pārkāpuma robeţas, raksturīgas agresijas izpausmes. Nedomā ne par savu, ne

citu veselību un dzīvību. Ja ir ģimene, nespēj dzīvot, nepārkāpjot laulību, nespēj


Izdales materiāli



19

apmierinoši veikt vecāku lomu, nerūpējas pat par bērnu veselību. Viņi nav psihiski slimi,

nav narkomāni, alkoholiķi, noziedznieki, tomēr nespēj normāli dzīvot. Pieauguši cilvēki

ar infantīlu bērna domāšanu, kas atbilst 4 -6 gadu vecumam. Spēj atstāt patīkama cilvēka

iespaidu, ja tas ir izdevīgi. Cēlonis šī rakstura veidošanās ir bērna psiholoģiskā atsumtība

bērnībā ģimenē.

Konfliktējoša persona

Tests dod iespēju noteikt jūsu vēlēšanos iejaukties, kritizēt, konfliktēt, kā arī jūsu

taktiskuma pakāpi. Izraugieties vienu no trim atbilţu variantiem – a, b vai c.


Izdales materiāli



20

1. Iedomājieties, ka sabiedriskā transporta līdzeklī sākas strīds. Jūs

a) izvairāties no iesaistīšanās tajā;

b) varat iejaukties, aizstāvēt cietušo, tā kura pusē ir taisnība;

c) iejaucaties vienmēr un līdz galam aizstāvat savu viedokli.

2. Vai sapulcē jūs kritizējat vadību par tās kļūdām?

a) nē;

b) jā, bet atkarībā no paša attieksmes pret vadošo personu;

c) kritizējat vienmēr, kad pieļautas kļūdas.

3. Jūsu tiešais priekšnieks izklāsta darba plānu, kas jums šķiet neracionāls. Vai jūs

iesakāt savu plānu, kas jums liekas labāks?

a) ja citi jūs atbalsta, tad- jā;

b) protams, jūs savu plānu aizstāvat;

c) baidāties, ka kritikas dēļ jums var nepiešķirt prēmiju.

4. Vai jūs strīdaties ar kolēģiem, draugiem?

a) tikai ar tiem, kuri neņem ļaunā, un tad, ja strīds nesabojā jūsu attiecības;

b) jā, bet tikai par principiāliem, svarīgiem jautājumiem;

c) ar visiem un jebkura iemesla dēļ.

5. Kāds mēģina līst jums priekšā bez rindas. Jūs

a) arī mēģināt tikt bez rindas, jo uzskatāt, ka neesat sliktākspar viņu;

b) esat sašutis, bet skaļi to neizrādāt;

c) atklāti pauţat sašutumu.

6. Iedomājaties, ka tiek izskatīts jūsu kolēģa racionalizācijas priekšlikums,

eksperimentāls darbs, kurā ir drosmīgas idejas, bet arī kļūdas. Jūs zināt, ka

jūsu spriedums būs izšķirīgs. Jūs

a) izteiksieties gan par projekta pozitīvajiem, gan negatīvajiem

aspektiem;

b) izcelsiet pozitīvo un ierosināsiet dot iespēju darbu turpināt;

c) sāksiet projektu kritizēt, novators nedrīkst pieļaut kļūdas.

7. Vīra (sievas) māte pastāvīgi atgādina, ka jāievēro taupība, ka jūs esat izšķērdīga, bet

pati mēdz pirkt dārgas lietas. Jūs

a) novērtējat pirkumu atzinīgi, ja jau tas viņai sagādā prieku;

b) sakāt, ka nopirktā lieta ir bezgaumīga;

c) pastāvīgi baraties, strīdaties ar viņu.

8. Pusaudţi smēķē. Jūs

a) domājat:’’ Kāpēc man būtu jābojā sev garastāvoklis svešu, neaudzinātu

palaidņu dēļ?’’


Izdales materiāli



21

a) aizrādāt viņiem;

b) ja tas notiktu sabiedriskā vietā, tad gan sadotu viņiem.

9. Restorānā pamanāt, ka viesmīlis jūs apkrāpis. Jūs

a) nedodat viņam dzeramnaudu, kuru bijāt nodomājis dot, ja viņš būtu

rīkojies godīgi;

b) palūdzat, lai viņš vēlreiz jūsu klātbūtnē pārskaita summu;

c) uzskatāt, ka šis gadījums ir iemesls skandālam.

10. Jūs esat atpūtas namā. Administrators noņemas ar blakusdarbiem, izklaidējas, bet

nepilda savus pienākumus: neraugās, lai istabas būtu uzkoptas, lai ēdienkarte nebūtu

vienveidīga. Vai tas jūs uztrauc?

a) jā, bet jūsu pretenzijas diez vai līdzēs;

b) jūs izdomājat, kā par viņu sūdzēties, lai viņš tiktu sodīts vai pat atlaists

no darba;

c) jūs izgāţat savu neapmierinātību uz jaunāko personālu – apkopējām,

viesmīlēm.

11. Strīdā ar pusaudzi dēlu jūs pārliecināties, ka viņam ir taisnība. Jūs

a) neatzīstat savu kļūdu;

b) protams, atzīstat, ka esat kļūdījies;

c) esat pārliecināts, ka zaudēsiet autoritāti, ja atzīsiet, ka jums nav bijusi

taisnība.

Par katru atbildi jūs saņemat noteiktu punktu skaitu:

a- 4 punkti,

b- 2 punkti,

c- 0 punktu.

Saskaitiet iegūtos punktus.

30 – 40 punkti. Jūs esat taktisks cilvēks. Jums nepatīk konflikti, pat tādi, kurus spējat

izlīdzināt. Jūs viegli izvairāties no kritiskām situācijām. Ja nākas iesaistīties strīdā, jūs

ņemat vērā, kā tas iespaidos jūsu stāvokli darbā un attiecības ar draugiem. Jūs cenšaties

atstāt labu iespaidu, bet, ja apkārtējiem vajadzīga palīdzība, ne vienmēr to sniedzat. Vai

nedomājat, ka tā jūs zaudējat cieņu citu acīs?

15 – 29 punkti. Jūs tiekat vērtēts kā konfliktējoša persona. Jūs neatlaidīgi aizstāvat savu

viedokli, vienalga, kā tas ietekmē jūsu attiecības ar darbabiedriem un draugiem. Par to jūs

tiekat cienīts.

0 – 14 punktu. Jūs meklējat ieganstu strīdiem, kuri lielākoties ir sīki un nevajadzīgi. Jums

patīk kritizēt, bet tikai tad, ja ir izdevīgi pašam. Jūs uzstiepjat savas domas arī tad, ja jums

nav taisnība. Vai neapvainosieties, ja tiksiet uzskatīts par skandālistu? Padomājiet, vai

jūsu izturēšanās pamatā nav mazvērtības komplekss.

Kenets V.Tomass un Ralfs H.Kilmans


Izdales materiāli



22

Attieksme pret konfliktu

Pārdomājiet situācijas, kurās jūsu vēlmes atšķiras no kāda cita cilvēka vēlmēm.

Kā jūs parasti reaģējat šādās situācijās?

Jums tiek doti apgalvojumu pāri, kuros aprakstīti iespējamie izturēšanās veidi.

Katrā pārī apvelciet ar aplīti A vai B - to apgalvojumu, kas drīzāk atbilst tam, kā jūs šādā

situācijā izturētos.

Daţos gadījumos ne A, ne B apgalvojums var neatbilst tam, kā jūs izturētos; tad

izvēlaties apgalvojumu, kas jums liekas vispieņemamākais.

1. A. Reizēm es ļauju citiem uzņemties atbildību par lēmumu strīdā

B. Tā vietā, lai pārrunātu lietas, par kurām mēs neesam vienisprātis, es

labāk mēģinu akcentēt tās lietas, par kurām mēs esam vienisprātis.

2. A. Es meklēju kompromisa risinājumu.

B. Es cenšos ievērot gan savas, gan citu intereses.

3. A. Parasti es esmu neatlaidīgs, tiecoties uz saviem galamērķiem.

B. Reizēm otra labā es atsakos no savu interešu aizstāvēšanas.

4. A. Es meklēju kompromisa risinājumu.

B. Es cenšos neaizskart citu cilvēku jūtas.

5. A. Strīdus jautājumos es vienmēr meklēju atbalstu citos.

B. Daru visu nepieciešamo, lai izvairītos no nevajadzīga saspīlējuma.

6. A. Cenšos izvairīties no nepatikšanām.

B. Cenšos panākt savu mērķi.

7. A. Strīdus jautājumu risināšanu atlieku uz vēlāku laiku.

B. Es atsakos no daţiem nenozīmīgiem punktiem par labu citiem, ja tas

palīdz sasniegt manu galveno mērķi.

8. A. Vienmēr neatlaidīgi cenšos panākt savu mērķi.

B. Es cenšos nekavējoties atklāt visas intereses un domstarpības.

9. A. Es uzskatu, ka domstarpības ne vienmēr ir tā vērtas, lai to dēļ lieki

uztrauktos.

B. Lai panāktu savus mērķus daţreiz jāpieliek diezgan daudz pūļu.

10. A. Es noteikti cenšos sasniegt savus mērķus.

B. Es mēģinu atrast kompromisu risinājumos.

11. A. Pats galvenais ir atklāt intereses un domstarpības.


Izdales materiāli



23

B. Cenšos otru nomierināt, lai nezaudētu labās attiecības.

12. A. Es izvairos ieņemt tādu nostāju, kas var izsaukt nesaskaņas.

B. Es piekrītu cita viedoklim, ja arī mans viedoklis tiek ņemts vērā.

13. A. Es piedāvāju vidusceļa risinājumu strīda gadījumos.

B. Es cenšos saglabāt savu viedokli.

14. A. Es izstāstu otram savas domas, kā arī vaicāju viņa domas.

B. Es cenšos pierādīt sava viedokļa loģiku un priekšrocības.

15. A. Cenšos otru nomierināt, lai nezaudētu labās attiecības.

B. Es mēģinu darīt visu iespējamo, lai izvairītos no pārmērīga

saspīlējuma.

16. A. Es cenšos neaizskart otra jūtas.

B. Es mēģinu otru pārliecināt par mana viedokļa priekšrocībām.


B. Es mēģinu darīt visu iespējamo, lai izvairītos no nevajadzīga

saspīlējuma.

18. A. Ja tas otru spēj darīt laimīgu, es piekrītu viņa viedoklim.

B. Es piekrītu otra viedoklim, ja viņš daļēji piekrīt manējam.

19. A. Es cenšos nekavējoties atklāt visas intereses un domstarpības.

B. Strīdus jautājumu risināšanu atlieku uz vēlāku laiku.

20. A. Es cenšos domstarpības likvidēt nekavējoši.

B. Es mēģinu atrast vidusceļu starp zaudējumiem un ieguvumiem, kas

apmierinātu abas puses.

21. A. Pārrunās es cenšos ņemt vērā otra vēlmes.

B. Es vienmēr tiecos pārrunāt problēmas atklātā ceļā.

22. A. Es mēģinu atrast nostādni, kura apmierinātu abas puses.

B. Es aizstāvu savu nostāju.

23. A. Es rūpējos par to, lai abas puses būtu apmierinātas.

B. Reizēm es ļauju citiem uzņemties atbildību par strīdīgu jautājumu

izlemšanu.

24. A. Ja otram viņa viedoklis šķiet ārkārtīgi svarīgs, es cenšos apmierināt

viņa vēlmes.

B. Es cenšos panākt, lai arī otrs piekristu kompromisam.


Izdales materiāli



24

25. A. Es cenšos otru pārliecināt par sava viedokļa pareizību.

B. Pārrunās es cenšos būt uzmanīgs pret otra argumentiem.

26. A. Es parasti piedāvāju vidusceļu.

B. Es gandrīz vienmēr uzstādu par mērķi apmierināt abu pušu vēlmes.

27. A. Parasti cenšos izvairīties no strīdiem.

B. Ja tas otru dara laimīgu, tad es piekrītu viņa viedoklim.


B. Parasti es meklēju atbalstu citos, lai rastu risinājumu.

29. A. Es piedāvāju vidusceļu.

B. Es uzskatu, ka atšķirības ne vienmēr ir to vērtas, lai to dēļ lieki

uztrauktos.

30. A. Es cenšos neaizskart citu jūtas.

B. Strīdus jautājumos es parasti ieņemu tādu nostāju, kas sekmē kopīgus

panākumus.


Izdales materiāli



25

Punktu skaitīšanas tabula

Tomasa un Kilmana ``Attieksme pret konfliktiem``

Apvelciet burtus, kurus jūs esat atzīmējuši pie katra jautājuma punkta.

Konkurence Sadarbība Kompromiss Izvairīšanās pielāgo-

šanās

1. A B

2. B A

3. A B

4. A B

5. A B

6. B A

7. B A

8. A B

9. B A

10. A B

11. A B

12. B A

13. B A

14. B A

15. B A

16. B A

17. A B

18. B A

19. A B

20. A B

21. B A

22. B A

23. A B

24. B A

25. A B

26. B A

27. A B

28. A B

29. A B

30. B A

Kopējais apvilkto burtu skaits katrā stabiņā:

______ ______ ______ ______ _______


Izdales materiāli



26

konkurence sadarbība kompromiss izvairīšanās pielāgošanās

Konku-

rence

sadar-

bība

Kom-

promiss

Aizie-

šana

pielā-

gošanās

100%

Augsts

25%

90%

12

11

10

12

11

12

11

10

12

11

10

9

12

11

10

9

8

80%

9

8

10

9

8

7

9

70% 7

8

6

60% 7

vidējs

50%

50%

6

8

7

6

5

40%

5

7

30%

4

6

5

4

6

5

20%

3

4

3

zems

25%

10%

2

5

4

3

0%

1

4

3

2

1

3

2

1

2

1

2

1

saskarsmes psiholoĢijas pamati - · pdf filesaskarsmes psiholoģijas pamati izdales...

Documents