Satura rādītājs1. Abonements pret abonoments2. Abu Dabi pret Abū Dabī3. Adaptācija pret adoptācija4. Aizkars pret aizskars5. Ajūrvēda pret ājurvēda6. Aperatīvs pret aperetīvs pret aperitīvs7. Aplaudēt pret applaudēt8. Atpakaļ pret pirms9. Atskaitīt pret izslēgt10. Atvilkne pret atvilktne11. Baneris pret banneris12. Bardaks pret haoss13. Batereja pret baterija14. Brīva vakance pret vakance15. Cilvēki apņemas pret cilvēki apņemās16. Cirkā pret cirkū17. Cits aiz cita pret viens aiz otra18. Cukini pret cukīni19. Darba vieta pret darbavieta20. Domuzīme pret de�se21. Džodžoba pret hohoba22. Efektīgs pret efektīvs23. Esat pret esiet24. Euro pret eiro25. Finansu pret �nanšu26. Folija pret follijs27. Futlāris pret futrālis28. Gastranomija pret gastronomija29. Gels pret gēls30. Ģerbonis pret ģērbonis31. Halovīns pret Helovīns32. Harisma pret harizma33. Hits pret hīts34. Ienākat pret ienāciet35. Inkasents pret inkasators36. Jutīgs pret jūtīgs37. Kā pret nekā38. Kartīte pret kartiņa39. Kastaņa pret kastanis40. Kolikvijs pret kolokvijs41. Konditoreja pret konditorija42. Krembrulē pret krēms brulē pret brilē krēms43. Krems pret krēms44. Kvadracikls pret kvadricikls pret kvadrocikls45. Laikus pret laicīgi

46. Laulība pret laulības47. Lente pret lenta48. Lietot pret pielietot49. Līgo svētki pret Jāņi50. Man interesē pret mani interesē51. Mazgātava pret mazgātuve52. Mājas darbs pret mājasdarbs53. Mājaslapa pret tīmekļvietne54. Miskaste pret atkritumu spainis55. Našķēties pret našķoties56. Nostalģija pret nostaļģija57. Olīvas pret olīves58. Papildu pret papildus59. Par cik pret tā kā60. Pašreiz pret patreiz61. Pazvanīt pret piezvanīt62. Pēta pret pētī63. Piestādīt pret izrakstīt64. Plašsaziņas līdzekļi pret masu mediji65. Plomba pret plombe66. Privileģēts pret priviliģēts67. Propoganda pret propaganda68. Pulksten 18:00 pret pulksten 18.0069. Rasols pret rosols70. Reģipsis pret rīģipsis71. Savāds pret citāds72. Skenēt pret skanēt73. Skolnieki pret skolēni74. Skrūvgriezis pret skrūvgrieznis75. Slīdrāde pret slaidrāde76. Starpcitu pret starp citu

78. Tulkotājs pret tulks79. Tūbiņa pret tulbiņa80. Tūkstots pret tūkstoš/tūkstotis81. Vai ne pret vai nē82. Vairs pret vairāk83. Vakums pret vakuums84. Vandalis pret vandālis85. Vecmāte pret vecāmāte86. Vienreizējs pret vienreizīgs87. Vispārīgs pret vispārējs88. Zandales pret sandales89. Zāliens pret zālājs90. Želatīns pret želantīns

77. Tikpat pret tik pat

1. Abonements pret abonomentsTuvojoties gada beigām, neskaitāmi preses izdevumi aicina iegādāties... abonamentus? Abonementus? Abonomentus?

Vārds „abonēt” nozīmē par maksu iegūt tiesības kaut ko regulāri saņemt vai lietot, piemēram, abonēt laikrakstu, abonēt žurnālu. No darbības vārda „abonēt” arī veidots lietvārds „abonements”.

Tātad varam iegādāties laikraksta abonementu, žurnāla abonementu, teātra abonementu.

2. Abu Dabi pret Abū DabīVai Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsēta ir Abu Dabi vai Abū Dabī?

Vienu no pasaules bagātākajām pilsētām latviešu valodā raksta Abū Dabī. Šīs pilsētas nosaukuma rakstībā vērojamas svārstības: nereti redzam, ka nosaukums rakstīts arī vienā vārdā – Abudabivai ar īsajiem patskaņiem: Abu Dabi. Pēc pareizrakstības normām nosaukums latviešu valodā rakstāms Abū Dabī. To apstiprina arī 2008. gadā izdotais „Lielais pasaules atlants”.

Tātad mēs varam doties ceļojumā uz Abū Dabī.

3. Adaptācija pret adoptācijaVai jaunā vidē nepieciešama adaptācija vai adoptācija?

Adaptācija nozīmē pielāgošanos – piemēram, videi, jaunam darba kolektīvam. Tāpat par adaptāciju saucam teksta pielāgošanu lasītāja vajadzībām. Vārds cēlies no latīņu vārda „adaptare”, kas nozīmē ‘pielāgot’, ‘piemērot’. Tas rakstāms ar otro patskani „a”: adaptācija. Arī darbības vārds „adaptēt” rakstāms ar „a”, jo „adoptēt” nozīmē pavisam ko citu. Vārdu „adoptācija” arī bieži lieto vārda „adopcija” vietā: adopcija nozīmē vecāku tiesību juridisku noformēšanu, piešķirot pieņemtam bērnam laulībā dzimuša bērna tiesības.

Tātad jaunā vidē mums jāizdzīvo adaptācijas periods, sarežģītu romāna tekstu varam adaptēt skolas vecuma bērniem.

2

4. Aizkars pret aizskarsVai pie logiem karam aizkaru vai aizskaru?

Audumu vai pinumu, ar kuru kaut ko aizsedz vai atdala no pārējās telpas, sauc par aizkaru (atbilstošais darbības vārds – „aizkārt”). Vārds „aizskars” ir darbības vārda „aizskart” vienkāršās nākotnes 3. personas forma, piemēram, „šis stāsts aizskars slēptākās dvēseles stīgas”.

Tātad dosimies uz aizkaru salonu, iegādāsimies aizkaru audumu vai izvēlēsimies dušas aizkaru.

5. Ajūrvēda pret ājurvēdaVai ievērosim ajūrvēdas vai ājurvēdas principus?

Senās Indijas dziedniecības sistēmu, kurā izmanto dabas līdzekļus, ievēro noteiktus uztura un dzīvesveida principus, sauc par ājurvēdu. Vārds cēlies no sanskrita vārda „āyus” ar nozīmi ‘dzīve’ un „veda” – ‘(svētās) zināšanas’. Šī vārda rakstībā ir vērojamas svārstības, taču 2013. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija apstiprināja vārda rakstību ājurvēda.

Tātad dzīvē varam ievērot ājurvēdas principus, varam izmēģināt ājurvēdas ēdienu receptes utt.

6. Aperatīvs pret aperetīvs pret aperitīvsVai pirms maltītes baudīsim aperatīvu vai aperetīvu, vai varbūt aperitīvu?

Par aperitīvu sauc alkoholisku dzērienu apetītes rosināšanai. To parasti pasniedz aptuveni stundas ceturksni pirms mielasta. Vārds aizgūts no franču vārda „apéritif”, kas cēlies no latīņu vārda „aperire” ar nozīmi ‘sākt, atvērt’. Vārdā pirms izskaņas rakstāms patskanis „i”: aperitīvs.

Pirms maltītes baudīsim aperitīvu, kā aperitīvu pasniegsim kādu augļu kokteili.

3

7. Aplaudēt pret applaudētVai koncertā aplaudēsim vai applaudēsim?

Nereti darbības vārds „aplaudēt” tiek kļūdaini rakstīts ar diviem līdzskaņiem „p”, droši vien domājot, ka šajā vārdā lietots priedēklis „ap-” kā vārdos „applīst”, „apprecēt”, „appūst”.

Aplaudēt nozīmē sist plaukstas, lai paustu atzinību, sajūsmu, mudinājumu u. tml. Šajā darbības vārdā priedēkļa „ap-” nav, tāpēc vārds rakstāms ar vienu „p”.

Tātad, mums aplaudējot, skanēs aplausi!

8. Atpakaļ pret pirmsPiecus gadus atpakaļ vai pirms pieciem gadiem?

Apstākļa vārdu „atpakaļ” nav vēlams lietot ar nozīmi ‘iepriekš, senāk’, piemēram, „gadu atpakaļ”, „kādu laiku atpakaļ”. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu „pirms”: „pirms gada”, „pirms kāda laika”.

Vārdu „atpakaļ” lieto ar nozīmi ‘iepriekšējā vietā, stāvoklī’, piemēram, „ielikt grāmatu atpakaļ plauktā”, vai ar nozīmi ‘virzienā uz mugurpusi’ – „paiet dažus soļus atpakaļ”.

Tātad runāsim par notikumiem, kādus esam piedzīvojuši pirms pieciem gadiem.

9. Atskaitīt pret izslēgtVai no mācību iestādes atskaita vai izslēdz?

Esam dzirdējuši sakām, ka no skolas, tehnikuma vai augstskolas audzēkņus atskaita. Tomēr „atskaitīt” šādā lietojumā uzskatāms par sarunvalodas vārdu. Vārda „atskaitīt” literārā nozīme ir ‘skaitot, rēķinot atņemt’. Savukārt vārds „izslēgt” nozīmē ‘izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībniekiem’.

Tātad skolēnu var izslēgt no skolas, studentu var izslēgt no universitātes.

4

10. Atvilkne pret atvilktneSarunvalodā to mēdzam dēvēt par šūplādi – vai tā ir atvilkne vai atvilktne?

Izvelkamu kasti mēbelēs sauksim par atvilktni. Vārds „atvilktne” veidots no darbības vārda „atvilkt”, tam pievienojot izskaņu „-ne”, līdzīgi veidoti arī tādi vārdi kā „izkārtne”, „patvertne”.

Tātad aizslēdzamās atvilktnēs glabāsim vērtības, rakstāmgalda atvilktnēs liksim dokumentus utt.

11. Baneris pret bannerisVai pilsētā redzam banerus vai bannerus?

Vārda „baneris” pamatā ir angļu valodas vārds „banner”, kas atbilstoši tā izrunai oriģinālvalodā latviešu valodā ir rakstāms ar vienu „n” burtu, tātad pareizi ir „baneris”. Jāteic gan, ka šī vietā iesaka lietot vārdu „reklāmkarogs”, ja runa ir par reklāmu tīmeklī, kas parasti izveidota taisnstūra formā un uz kuras uzklikšķinot nonāk reklamētajā tīmekļvietnē, vai arī „reklāmplakāts”, ja runa ir par lielu plakātu ar uzdrukātu reklāmu, kas parasti nostiprināts ar stiepli vai auklu un izkārts cilvēkiem labi redzamā vietā, piemēram, pilsētas centrā, lielveikalā, dzelzceļa stacijā, lidostā u. c.

Tātad internetā varam uzklikšķināt uz banera jeb reklāmkaroga, pilsētā varam apskatīt krāšņus banerus jeb reklāmplakātus.

12. Bardaks pret haossVai uz rakstāmgalda valda bardaks vai haoss?

Lielu nekārtību, jucekli sauc par haosu. Vārds cēlies no grieķu vārda „chaos”. Savukārt sarunvalodas vārds „bardaks” aizgūts no krievu sarunvalodas vārda „бардак”.

Tātad jucekli uz rakstāmgalda dēvēsim par haosu, pēc viesībām mājās valda haoss.

5

13. Batereja pret baterijaVai televizora pultī liek baterejas vai baterijas?

Mēs nereti kļūdaini lietojam vārdu „batareja” vai „batereja” atbilstoši krievu valodas vārdam „батарея”. Latviešu valodā tiek lietots vārds „baterija” atbilstoši angļu valodas vārdam „battery”, vācu „Batterie”, franču „batterie” u. tml.

Tātad mēs lietojam pults baterijas, saules baterijas, avārijbarošanas baterijas.

14. Brīva vakance pret vakanceVai vakance var būt brīva?

Vārds „vakance” ienācis latviešu valodā no vācu valodas vārda „Vakanz”. Tas cēlies no latīņu vārda „vacans” ar nozīmi ‘tukšs, brīvs’. Latviešu valodā vārds „vakance” nozīmē ‘neaizņemts amats, brīva darbavieta’. Tātad, ja vārdu „vakance” lietojam kopā ar „brīva”, tā ir liekvārdība.

Tātad uzņēmums var izsludināt mājaslapas administratora vakanci, mēs varam pieteikties pārdevēja vakancei utt.

15. Cilvēki apņemas pret cilvēki apņemāsJaunā gada sākums ir arī dažādu apņemšanos laiks – vai ļaudis šajā laikā kaut ko apņemas vai apņemās?

Vārds „apņemties” ir 1. konjugācijas darbības vārds, kuram vienskaitļa un daudzskaitļa 3. personā (viņš, viņa un viņi, viņas), kā arī daudzskaitļa 1. un 2. personā (mēs un jūs) galotnē lietojams īsais patskanis „a”: viņš apņemas, viņi apņemas, mēs apņemamies, jūs apņematies.

Atceramies, ka garais patskanis lietojams tikai darbības vārdos, kuru izskaņa nenoteiksmē ir „-īt”, „-īties”, „-ināt”, „-ināties”.

Tātad jaunajā gadā cilvēki apņemas mainīt dzīvi dažādi: daži apņemas notievēt, citi apņemas iemācīties ko jaunu utt.

6

16. Cirkā pret cirkūVai žonglierus sastapsim cirkā vai cirkū?

Vārds „cirks” ir 1. deklinācijas lietvārds – kā vārdi „mārks” vai „zārks”. Kādreiz tas piederējis pie 3. deklinācijas, proti, lietots formā „cirkus” – kā vārdi „ledus” vai „medus”. Kādreizējiem 3. deklinācijas lietvārdiem ir tendence pāriet uz 1. deklināciju – kā vārdiem „krogus” (tagad – „krogs”) vai „strīdus” (tagad – „strīds”). Pēdējos gan vēl varam sastapt frazeoloģiskās vārdkopās vai salikteņos, kā arī terminos: „krogusbrālis”, „krogus dvēsele”, „strīdus procedūra”. Saskaņā ar mūsdienu pareizrakstību vārds „cirks” sastopams tikai kā 1. deklinācijas lietvārds un atbilstoši arī lokāms: „iešu uz cirku”, „vakar biju cirkā”.

Tātad žonglierus un akrobātus sastapsim cirkā.

17. Cits aiz cita pret viens aiz otraVai pieci cilvēki stāv rindā viens aiz otra vai cits pēc cita?

„Viens otram”, „viens aiz otra”, „viens pēc otra” – šādi mēs sakām, ja runājam par divām personām. Savukārt, ja personu ir trīs vai vairāk, jālieto „cits citam”, „cits aiz cita”, „cits pēc cita” utt.

Tātad, ja rindā ir vairāk nekā divi cilvēki, viņi sastājušies cits aiz cita.

18. Cukini pret cukīniKā īsti dēvēt mūsu kabača radinieku Itālijā – par cukini, cukīni vai varbūt cukīnī?

Daudzu svešvārdu atveidē latviešu valodā ir ņemta vērā izruna oriģinālvalodā. Itāliešu valodā vārds „zuccha” nozīmē „ķirbis”, savukārt kabaci jeb neizaugušo ķirbi dēvē par „zucchini”. Šajā vārdā uzsvars ir uz otrās zilbes. Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2011. gada 16. novembra lēmumā noteikts, ka latviešu valodā šis svešvārds jāatveido kā „cukīni”, ar otrās zilbes uzsvaru.

Tātad mūsu kabača dienvidu brāli dēvēsim par cukīni.

7

19. Darba vieta pret darbavietaVai birojā pie loga ir mūsu darbavieta vai darba vieta?

Vārdu savienojumu „darba vieta” lietojam, kad runājam par vietu, kurā strādājam, piemēram, „mana darba vieta ir otrajā stavā”.

Vārdu „darbavieta” lieto, runājot par uzņēmumu, iestādi, kurā strādājam algotu darbu: „mana jaunā darbavieta ir veikals „Rīma”.”

Tātad mana darbavieta ir uzņēmums, kurā mana darba vieta ir ēkas trešajā stāvā.

20. Domuzīme pret defise

Tekstos domuzīmi „–” visbiežāk lieto, aizstājot izlaistus vārdus, piemēram, „Jānis ir gudrs, bet Kārlis – vēl gudrāks”, vai atdalot savrupinājumus: „Jānis – stalts un spēcīgs – ballē apbūra dāmas.”

Vienotājdomuzīmi „–” (bez atstarpēm abās pusēs) lieto starp vārdiem, kas nosauc pretējos polus, piemēram, „vilciens Rīga–Aizkraukle atiet no 5. perona”, vai prievārda „līdz” vietā, ja saistāmie jēdzieni izteikti ar cipariem, piemēram, „2017.–2025. gada plāns”.

• dubultuzvārdos, piemēram, „Vaira Vīķe-Freiberga”;

• marku, standartu apzīmējumos, piemēram, „Audi-80”;• starp ciparu vai simbolu grupām – „LV-1011”;• sarežģītu ķīmisku savienojumu nosaukumos, piemēram, „akrilnitrila-butadiēna kopolimērs”.

piemēram, nevis „T-krekls”, bet „T krekls”, nevis „C-vitamīns”, bet „C vitamīns”.

„Klermona-Ferāna”;

8

• īpašvārdos, kas veido vienu ģeogrā�sku nosaukumu, –

Jāatceras, ka de�si nelieto starp lietvārdu un kādu alfabēta burtu,

De�si „-” lieto:

Kad lieto domuzīmi „–”, bet kad de�si „-”?

21. Džodžoba pret hohobaKosmētikā nereti lietots kāds augs, kuru dēvē dažādi – vai to sauc par džodžobu, jojobu vai hohobu?

Hohoba ir Amerikas tuksneša augs, mūžzaļš krūms, kas ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst par mērijā un kosmētikā izmantojamu eļļu. Spāņu valodā to raksta „jojoba” un izrunā ar līdzskani „h”: „hohoba”. Latviešu valodā nepareizie atveidojumi „džodžoba” vai „jojoba” radušies angļu valodas dēļ, jo tekstos angļu valodā saglabāta oriģinālrakstība „jojoba”, un „j” izruna angļu un spāņu valodā atšķiras.

Tātad lietosim dušas želeju, šampūnu, ziepes u. tml. ar hohobu.

22. Efektīgs pret efektīvsVai īpašības vārdi efektīgs un efektīvs ir sinonīmi?

Reizēm tikai viens atšķirīgs burts maina vārda nozīmi: efektīgs ir tāds, kas rada efektu un saista uzmanību, ir iespaidīgs vai jebkādā nozīmē ievērojams. Savukārt efektīvs ir tāds, kas dod vajadzīgo rezultātu, iedarbīgs.

Tātad svētkos skatāmies efektīgu salūtu, sapulcēs izmantojam efektīvus pārliecināšanas līdzekļus.

23. Esat pret esietVai teiksim „Esat mīļi gaidīti!” vai „Esiet mīļi gaidīti!”?

Darbības vārds „esat” lietots īstenības izteiksmē, bet „esiet” – pavēles izteiksmē. „Esat mīļi gaidīti!” uzskatāms par apgalvojumu – „(Jūs) esat mīļi gaidīti!” –, savukārt „Esiet mīļi gaidīti!” – par aicinājumu, mudinājumu līdzīgi kā „Ēdiet droši!” vai „Priecājieties uz nebēdu!”.

Tātad varam teikt gan „Esat mīļi gaidīti!”, gan „Esiet mīļi gaidīti!”.

9

24. Euro pret eiroVai Eiropas Savienībā lietojam eiro vai euro?

Eiropas Savienības naudas vienību latviešu valodā saucam par eiro. Vārdu „eiro” lietojam ikdienas saziņā un publiskajā telpā.

Savukārt tiesību aktos, kā arī tiesiskajos instrumentos (piemēram,

valodā lietojams vārds „euro” slīprakstā.

Jāatceras arī, ka naudas vienību – simto daļu no eiro – saucam par centu, nevis eirocentu.

Tātad varam teikt, ka biļete uz koncertu maksā piecus eiro, mūsu pērnā gada ieņēmumi bijuši pieci tūkstoši eiro utt.

25. Finansu pret finanšu

Latviešu valodā 5. deklinācijas vārdiem, kas beidzas ar „-anse”, „-ese” u. tml., daudzskaitļa ģenitīvā notiek līdzskaņu „s/š” mija, piemēram, „aplēse” – „aplēšu”; „nianse” – „nianšu”. Līdz 20. gs. 90. gadiem vārdam„ nanses” bija pieļaujama paralēlforma bez līdzskaņu mijas. LZA Terminoloģijas komisija 2002. gada 30. aprīlī ir pieņēmusi lēmumu, ka vārds „ nanses” vairs nav izņēmums un ir lokāms tāpat kā citi vārdi ar izskaņu „-anse”, „-ese” u. tml.

26. Folija pret follijsVai svētku maltītes gatavošanai jāiegādājas alumīnija folija vai follijs?

Folija ir plāna metāla loksne, kuru lieto, piemēram, produktu iesaiņošanai vai par izolāciju. Vārds cēlies no latīņu vārda „folium” ar nozīmi ‘lapa’. Savukārt follijs ir vara monēta Senajā Romā; arī Bizantijas vara monēta. Šī vārda pamatā ir latīņu vārds „follis” ar nozīmi ‘naudasmaks’.

Tātad produktu iesaiņošanai lietojama folija; arī zivs cepšanai izmantojama folija.

juridiskos un nanšu dokumentos), kur to nosaka likums, latviešu

Kā būs pareizi – nansu krīze vai nanšu krīze?

Tātad ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija, nanšu ministrs, nanšukrīze.

10

27. Futlāris pret futrālisVai ģitāru liek futlārī vai futrālī?

Speciālu kārbu, ietvaru kāda priekšmeta glabāšanai sauc par futrāli. Mulsumu rakstībā visdrīzāk radījis atbilstošais vārds krievu valodā „футляр”, taču latviešu valodā tas aizgūts no vācu valodas vārda „Futteral”, tāpēc mēs rakstām „otas futrālis”, „termometra futrālis”.

Tātad ģitāru liksim futrālī, futrālī liksim arī brilles.

28. Gastranomija pret gastronomijaVai sevišķus vēdera priekus dēvēsim par gastranomisku vai gastronomisku baudījumu?

Vārds „gastronomija” aizgūts no franču vārda „gastronomie” (cēlies no grieķu „gastēr” ar nozīmi ‘vēders’, „nomos” ‘likums’), un to lieto divās nozīmēs – ‘noteikta sortimenta pārtikas preču kopums’, piemēram, „gastronomijas izstrādājumi”, „gastronomijas veikals”, kā arī ‘augstākās klases pavārmāksla’ – „gastronomijas tradīcijas”, „gastronomijas festivāls”. Vārds rakstāms ar patskani „o” otrajā zilbē atbilstoši tā rakstībai franču valodā.

Tātad varam pievērsties gastronomiskajam tūrismam un gūt gastronomisku baudījumu dažādās pasaules vietās.

29. Gels pret gēlsVai dušā lietojam gelu vai gēlu?

Vārds „gels” radies no angļu vārda „gel”, kas savukārt ir saīsināts no vārda „gelatine” (no latīņu „gelatus” – ‘sals’). Viendabīgu koloidālu recekli vai želeju ar dažām cieta ķermeņa īpašībām sauc par gelu, nevis gēlu. Kosmētikā mēdz lietot gelu pēc skūšanās, gela laku nagiem, pieejami arī dažādi geli pret sāpēm.

Tātad vārdu „gēls” latviešu valodā nelieto, tā vietā lietojams „gels”.

11

30. Ģerbonis pret ģērbonisVai uz naudaszīmes redzams ģerbonis vai ģērbonis?

Ģerbonis ir o ciāla emblēma, simbols, kuru atveido uz zīmogiem, naudaszīmēm u. tml. Šo vārdu, domājams, darinājis Juris Alunāns pēc krievu valodas vārda „герб” parauga, kuram pamatā ir vācu valodas vārds „Erbe” ar nozīmi ‘mantojums’. Latviešu valodā tas rakstāms ar īso patskani „e”.

Tātad senām dzimtām ir savi ģerboņi, uz naudaszīmēm redzams Latvijas valsts ģerbonis.

31. Halovīns pret HelovīnsKā dēvēsim 31. oktobra maskošanās svētkus, kuros tiek vilktas baisas maskas, grebti ķirbji un pie durvīm klauvē bērni, saucot „Saldumus vai izjokosim!” – Halovīns vai Helovīns?

Visu Svēto dienas priekšvakaru angļu valodā sauc „Halloween”, kas savukārt ir saīsinājums no pilnā nosaukuma „All Hallows’ Evening” – „Visu Svēto vakars”. Latviešu valodā atbilstoši angļu valodas izrunai šo vārdu atveido kā „Halovīns”.

Tātad Visu Svēto dienas priekšvakarā svinēsim Halovīna svētkus, dosimies uz Halovīna balli un grebsim Halovīna ķirbi.

32. Harisma pret harizmaVai kādam piemīt harisma vai harizma?

Vārds „harisma” cēlies no grieķu vārda „charisma”, kas nozīmē ‘labvēlība, (Dieva) svētība’. Latviešu valodā vārds rakstāms ar burtu „s” – „harisma”. Krievu valodā šo vārdu raksta un izrunā ar līdzskani „z” – „харизма”. Domājams, krievu valodas iespaidā nereti tā rakstām un runājam arī latviešu valodā, taču saskaņā ar pareizrakstības normām teiksim un rakstīsim „harisma”.

Tātad personām, kuras aizrauj un suģestē citus, piemīt harisma, mēs klausāmies harismātisku cilvēku runas utt.

12

33. Hits pret hītsVai pa radio skan hiti vai hīti?

Populāru, daudz pieprasītu dziesmu vai skaņdarbu sauc par hitu. Par hitu dēvē arī to, kas ir ļoti pieprasīts modē, piemēram: „šā rudens hits ir krāsaini džemperi”. Vārdu „hits” esam aizguvuši no angļu valodas vārda „hit”, kas nozīmē ‘panākums’.

Savukārt hīts ir ātrumsacensības, piemēram, riteņbraukšanas, jāšanas vai rikšošanas ātrumsacensības īsā distancē. Šī vārda pamatā ir tādas pašas nozīmes angļu valodas vārds „heat”.

Tātad pa radio klausīsimies hitus un iesim skatīties, kā riteņbraucēji sacenšas hītā.

34. Ienākat pret ienācietKā būs pareizi: „Lūdzu, ienākat!” vai „Lūdzu, ienāciet!”?

Gan rakstos, gan mutvārdos mēs nereti kļūdāmies darbības vārda izteiksmes izvēlē: daudzskaitlī pavēles izteiksmes vietā lietojam īstenības izteiksmi, piemēram, mēs sakām nevis „Lūdzu, sēdieties!”, bet gan „Lūdzu, sēžaties!”.

Lai nekļūdītos pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas (jūs) darināšanā, jāatceras, ka to veido, pavēles izteiksmes vienskaitļa 2. personas (tu) formai pievienojot izskaņu „-iet” vai „-ieties”: „Lūdzu, apsēdies!” – „Lūdzu, apsēdieties!”, „Lūdzu, ienāc!” – „Lūdzu, ienāciet!”Īstenības izteiksmē darbības vārdu lietosim, ja vēlamies ko jautāt – „Vai bieži šeit ienākat?” – vai, piemēram, izsakām kādu apgalvojumu – „Laimes formula: jūs ienākat kafejnīcā un nopērkat šokolādes kūku.”

Tātad „ienāciet” lietosim izsaukuma teikumos, savukārt „ienākat” – jautājuma un apgalvojuma teikumos.

35. Inkasents pret inkasatorsVai veikalos pēc naudas nāk inkasenti vai inkasatori?

Personas, kas no iestādēm savāc naudu un nodod bankā, ir inkasenti. Vārda pamatā ir vācu valodas vārds „Inkassant”. Vārds „inkasators” ir rusi cēta vārda forma, tāpēc uzskatāma par nevēlamu latviešu valodā.

Tātad veikalos un citās iestādēs pēc naudas ierodas inkasenti.

13

36. Jutīgs pret jūtīgsVai mūsu sejas āda ir jutīga vai jūtīga?

Jutīgs ir tas, kas saistīts ar mūsu maņām – dzirdi, redzi, tausti, ožu, garšu –, kā arī tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem. Mūsu deguns var būt jutīgs pret cigarešu dūmiem, un mums var būt jutīgi zobi.

Savukārt tas, kas saistīts ar jūtām, kas ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem, arī tas, kas viegli var izraisīt emocionālus pārdzīvojumus, ir jūtīgs. Bērns var būt jūtīgs, dzejniekam ir jūtīga dvēsele, mums var būt sarežģīti pārrunāt jūtīgus jautājumus.

Tātad mūsu sejas āda ir jutīga, taču salauzta sirds – jūtīga.

37. Kā pret nekāKā atšķiras partikulu „kā” un „nekā” lietojums?

Partikulu „kā” lieto teikumos ar nolieguma konstrukciju, piemēram, “Jānis nav garāks kā Kārlis”, bet partikulu „nekā” – teikumos ar apgalvojuma konstrukciju, piemēram, “Jānis ir garāks nekā Kārlis”.

Tātad tomāti maksā dārgāk nekā gurķi, bet tomāti nemaksā lētāk kā gurķi.

38. Kartīte pret kartiņaVai Ziemassvētkos sūtīsim kartīti vai kartiņu?

Bieži deminutīva „kartīte” vietā tiek lietots vārds „kartiņa”. Pēdējā ir aplami darināta deminutīva forma, jo latviešu valodā ir vārds „karte”, nevis „karta”. „Karte” ir 5. deklinācijas lietvārds ar galotni „-e”, kura deminutīva forma ir „kartīte” līdzīgi kā vārdi „lentīte” vai „bizīte”.

Tātad radiem un draugiem sūtīsim apsveikuma kartītes, futbolā tiesnesis var parādīt dzelteno kartīti.

14

39. Kastaņa pret kastanisVai kastanim ir kastaņas?

Kastaņa ir koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem un brūniem augļiem adatainā apvalkā. Kastanis ir kastaņas auglis. Latviešu valodā ir vēl citi koki, kuru nosaukums ir sieviešu, bet augļu nosaukums – vīriešu dzimtes lietvārds, piemēram, ābele un ābols, bumbiere un bumbieris.

Tātad rudenī zem kastaņas būs sabiruši kastaņi.

40. Kolikvijs pret kolokvijsVai studentus biedē kolikvijs vai kolokvijs?

Zināšanu pārbaudes formu – mācībspēka pārrunas ar studentiem vai rakstu darbu – dēvē par kolokviju. Vārda cilme meklējama latīņu valodā: latīņu vārds „colloquim” nozīmē ‘saruna’. Vārds latviešu valodā rakstāms ar „o”, nevis „i” otrajā zilbē: kolokvijs. Kļūdainais rakstījums, iespējams, radies tāpēc, ka šī zilbe nav uzsvērta un mēs skaidri nedzirdam patskani tās centrā.

Tātad varam kārtot kolokviju medicīnā, gatavoties kolokvijam vēsturē u. tml.

41. Konditoreja pret konditorijaVai pēc kūkām dosimies uz konditoreju vai konditoriju?

Veikalu, kurā pārdod cepumus, smalkmaizītes, kūkas, tortes u. tml. izstrādājumus, sauc par konditoreju. Šis vārds aizgūts no vācu valodas vārda „Konditorei”.

Tātad konditorejas izstrādājumus iegādāsimies konditorejā.

15

42. Krembrulē pret krēms brulē pret brilē krēmsVai saldajā ēdienā būs krembrulē, krēms brulē vai brilē krēms?

Franču valodā rakstītais saldais ēdiens „la crème brûlée” „Franču-latviešu vārdnīcā” tulkots kā brilē krēms. Lai gan franču valodā „brûlée” nozīmē ‘apdedzināts’, ēdiena nosaukumā to netulko, bet latviešu valodā atveido saskaņā ar tā izrunu: patskanis „û” atveidojams ir „i”, tātad „brûlée” kļūst par brilē. Turklāt, tā kā latviešu valodā apzīmētāju liekam pirms, nevis pēc apzīmējamā vārda, latviešu valodā to saucam nevis krēms brilē, bet brilē krēms.

Tātad restorānā saldajā ēdienā lūgsim brilē krēmu vai raudzīsim brilē krēmu pagatavot paši.

43. Krems pret krēmsVai ēdīsim vaniļas kremu vai krēmu?

Vārdu „krēms” latviešu valodā raksta ar garo patskani „e”: krēms. Kļūdainā izruna un rakstījums, iespējams, ieviesušies krievu valodas vārda „крем” izrunas iespaidā. Tomēr latviešu valodā šis vārds aizgūts no franču valodas: tā pamatā ir vārds „crème”.

Tātad desertam gatavosim vaniļas krēmu, kurpes varam spodrināt ar apavu krēmu, kosmētikā lietojam sejas krēmu.

44. Kvadracikls pret kvadricikls pret kvadrociklsKā sauksim šo četrriteņu motociklu?

Paaugstinātas pārgājības motociklu ar četriem riteņiem sauc par kvadriciklu. Latviešu valodā termins veidots pēc analoģijas ar angļu valodas vārdu „quadricycle”. Latviešu valodā ir arī citi svešvārdi, kuros pirmā daļa ir „kvadri-”, piemēram, „kvadriennāle”, „kvadriljons”, „kvadrimobilis”.

Tātad grūti izbraucamos ceļos varam izmantot kvadriciklus, varam izmēģināt spēkus kvadriciklu trasē utt.

16

45. Laikus pret laicīgiVai darbus varam izdarīt laikus vai laicīgi?

Runājot par kaut ko, kas notiek pirms paredzētā laika, mēs lietojam apstākļa vārdu „laikus”: „laikus ieradāmies uz izrādi”, „laikus pārnācām mājās”. Šādā nozīmē kā sinonīms lietojams arī apstākļa vārds „laicīgi”: „laicīgi ieradāmies uz izrādi”, „laicīgi pārnācām mājās”. Īpašības vārds „laicīgs” nozīmē tādu, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu, kā arī garīgām vērtībām, piemēram, „laicīgā mūzika”, „laicīgā manta”. Domājams, tieši īpašības vārda nozīmju dēļ reizumis ir iebildumi pret „laikus” un „laicīgi” sinonīmo lietojumu, tomēr tiem nav pamata.

Tātad darbus varam padarīt gan laikus, gan laicīgi.

46. Laulība pret laulībasVai laulības ceremonijā noslēdzam laulības?

Vārdi „laulība” un „laulības” ir vārdi ar atšķirīgu nozīmi. Laulība (vienskaitlī) ir reliģiskā ceremonijā vai valsts iestādē noslēgta divu cilvēku savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.

Savukārt laulības (daudzskaitlī) ir pati ceremonija, kurā noslēdz laulību.

Tātad laulību ceremonijā tiek noslēgta laulība, lai sāktos laimīga laulības dzīve.

47. Lente pret lentaVai meitenei matos iesieta lente vai lenta?

Vārds „lente” ir 5. deklinācijas lietvārds, tātad vārda galotne ir „-e”, nevis „-a”. Vārda kļūdainais lietojums ar galotni „-a”, visticamāk, radies krievu valodas vārda „лента” iespaidā, turklāt kādreiz vārdi „lenta” un „lente” bija paralēlformas. Pareizo variantu atcerēties palīdz deminutīvs „lentīte” – deminutīva formai ir izskaņa „-īte” tāpat kā citiem 5. deklinācijas lietvārdiem, piemēram, „eglīte”, „priedīte”.

Tātad meitenei matos plīvo lente.

17

48. Lietot pret pielietotVai gūtās zināšanas lietojam vai pielietojam?

Darbības vārds „pielietot” ir burtisks krievu valodas vārda „применить” pārcēlums latviešu valodā. Vārdā „pielietot” ir priedēklis „pie-”. Šim priedēklim ir nozīme ‘klāt’, piemēram, „pienākt” (kādam klāt), „pieliet” (ko klāt). Darbības vārds „pielietot” nozīmē ‘lietot’, nevis ‘lietot kaut ko klāt’, tātad priedēklis ir lieks. Vārds „pielietot” latviešu valodā ir nevēlams, un tā vietā labāk izvēlēties vārdus „lietot” vai „izmantot”.

Tātad zināšanas lietosim.

49. Līgo svētki pret JāņiKādus svētkus mēs svinam jūnijā – Līgo svētkus vai Jāņus?

21. jūnijā mēs svinam vasaras saulgriežus – laiku, kad ir visgarākā diena un visīsākā nakts gadā. Tieši tāpat pēc sešiem mēnešiem – ap 21. decembri – svinam ziemas saulgriežus, kad nakts ir visgarākā un diena visīsākā. Pirmie Ziemassvētki ir 25. decembrī, bet Ziemassvētku vakars – 24. decembrī. Tieši tāpat ir ar Jāņiem – 23. jūnijā, kad dodamies pie dabas, pinam vainagus, ejam rotaļās, mēs svinam Jāņu vakaru, kurš, protams, sasniedz virsotni Jāņu rītā, kad, sagaidījuši saullēktu, dodamies pie miera, lai, pēcāk piecēlušies, aizvadītu Jāņus.

Dienu pirms Jāņiem kādreiz dēvēja par Zāļu dienu, vakaru pirms Jāņiem – par Zāļu vakaru. Šodien, domājams, pēc jāņudziesmu piedziedājuma, nostiprinājies Līgo dienas un Līgo vakara nosaukums. Neaizmirsīsim, ka īstie latviešu svētki ir Jāņi, kurus līgojam. Mēs taču dzeram kāzas, bet tādēļ tās nesaucam par Dzeršanas svētkiem, Ziemassvētkos dziedam „kaladū”, taču tāpēc tos nedēvējam par Kaladū svētkiem utt.

Tātad Jāņos dziedāsim jāņudziesmas, plūksim jāņuzāles, izpildīsim Jāņu rituālus.

18

50. Man interesē pret mani interesēBieži dzirdam gan „man interesē sports”, gan „mani interesē sports”. Kā pareizi?

Darbības vārds „interesēt” ir t. s. pārejošais darbības vārds, proti, darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas vērsta uz objektu akuzatīvā (locījums, kas atbild uz jautājumu „Ko?”): piemēram, ēst saldumus, saukt draugu. Arī ar vārdu „interesēt” lietojams akuzatīvs: meiteni interesē mode, viņu interesē medības. Šajā konstrukcijā bieži dzirdētais datīvs (locījums, kas atbild uz jautājumu „Kam?”) droši vien tiek lietots pēc analoģijas ar vārdu „patikt”: „man patīk sports”, „meitenei patīk mode”, „viņam patīk medības”.

Tātad mani interesē sports, mūs interesē jūsu viedoklis utt.

51. Mazgātava pret mazgātuveAutomašīnas vai veļu piedāvā mazgāt gan mazgātavās, gan mazgātuvēs. Kuras ir īstās?

Ar izskaņu „-uve” atvasina lietvārdus no darbības vārdiem ar vienu zilbi, piemēram, „malt” – „maltuve”; „braukt” – „brauktuve”.

Ar izskaņu „-ava” atvasina lietvārdus no darbības vārdiem ar divām vai vairākām zilbēm, piemēram: „glabāt” – „glabātava”; „mazgāt” – „mazgātava”.

Tātad pareizi ir automazgātava, veļasmazgātava.

52. Mājas darbs pret mājasdarbsKādi darbi veicami ar lupatu, un kādi – ar pildspalvu?

Par mājasdarbiem sauc vingrinājumus, kuri skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundām. Savukārt par mājas darbiem dēvējam tos darbus, ko

slaucīšanu, grīdu mazgāšanu.

Tātad skolēni pilda mājasdarbus matemātikā un regulāri veic kādu mājas darbu – sakārto istabu, nomazgā traukus u. tml.

19

veicam savās mājās, savu māju labā; par mājas darbu dēvēsim putekļu

53. Mājaslapa pret tīmekļvietneKo atradīsim uzņēmuma mājaslapā, un ko – tīmekļvietnē?

Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.) ir mājaslapa (angļu val. „homepage”). Mājaslapa ir pirmā lapa, ko atveram un no kuras varam nokļūt tālāk – visā tīmekļvietnē (angļu val. „website”). Tīmekļvietne ir informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm un cita veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.).

Tātad no tīmekļvietnes „skrivanek.lv” sākumlapas jeb mājaslapasvaram nokļūt tālākajās tīmekļvietnes sadaļās: „Pakalpojumi”, „Galerijas” utt.

54. Miskaste pret atkritumu spainisVai jāiznes miskaste vai atkritumu spainis?

Vārds „miskaste” ir no vācu valodas aizgūts vārds, kura pamatā ir vārds „Mist” ar nozīmi ‘mēsli’. Šis uzskatāms par sarunvalodas vārdu, un tā vietā ieteicams lietot tādus vārdu savienojumus kā „atkritumu tvertne”, „atkritumu spainis”.

Tātad mums jāiznes pilnais atkritumu spainis vai atkritumu tvertne.

55. Našķēties pret našķotiesVai ar saldumiem našķēsimies vai našķosimies?

Ēst kādu kārumu, baudīt to nelielos daudzumos nozīmē našķēties. Ļoti bieži sastopamā sarunvalodas forma „našķoties”, iespējams, ieviesusies pēc tādu vārdu kā „blēņoties”, „niekoties” parauga (niekošanās ar smalkmaizītēm). Tomēr pareizrakstības normām atbilst darbības vārds „našķēties”.

Tātad varam našķēties ar saldējumu, našķēties pie medus poda u. tml.

20

56. Nostalģija pret nostaļģijaVai mūs pārņem nostalģija vai nostaļģija?

Nostalģija nozīmē smeldzīgas ilgas (piem., pēc dzimtenes, mājām, pagājušā). Vārds cēlies no grieķu vārda „nostos” ar nozīmi ‘atgriešanās’ un „algos” ar nozīmi ‘ciešanas, sāpes’. Šo svešvārdu rakstām nevis ar „ļ” pirms burta „ģ”, kā, piemēram, vārdā „aļģe”, bet gan ar „l”: „nostalģija”. Tiesa, šāds rakstījums ir neierasts, un latviešu valodā tikai daži vārdi rakstāmi ar burtu savienojumu „lģ” (pārsvarā medicīnā), piemēram, „mialģija”, „neiralģija”.

Tātad mūs var pārņemt nostalģija pēc mājām, nostalģija pēc seniem laikiem.

57. Olīvas pret olīvesVai našķēsimies ar olīvām vai olīvēm?

Olīvkoka auglis ir „olīva”. Tas ir 4. deklinācijas lietvārds, tāpēc rakstāms ar galotni „a”, nevis „e”: olīva. Tieši tāpēc arī daudzskaitļa ģenitīva formā šajā vārdā nesastopam līdzskaņa „j” noteikto skaņu miju: mēs sakām „olīvkoks”, nevis „olīvjkoks”, „olīvu eļļa”, nevis „olīvju eļļa”.

Tātad uz galda liksim melnās vai zaļās olīvas.

58. Papildu pret papildusVai lūgsim papildu vai papildus porciju?

Vārdu „papildu” lieto kā apzīmētāju, un tas paskaidro lietvārdu, piemēram, „papildu līdzekļi” vai „papildu uzdevums”.

Vārds „papildus” ir apstākļa vārds, kas teikumā parasti paskaidro darbības vārdu, piemēram, „Man jāstrādā papildus.” vai „Papildus strādāt es negribu.”.

Tātad papildus darīsim papildu darbu.

21

59. Par cik pret tā kāKā teiksim: „Par cik man patīk dzīvnieki, man mājās ir kaķis.” vai „Tā kā man patīk dzīvnieki, man mājās ir kaķis.”?

Vārdu savienojums „par cik” ar nozīmi ‘tā kā’ latviešu valodā nav vēlams. Tas radies, burtiski atveidojot krievu valodas vārdu „поскольку”. Latviešu valodā, ievadot cēloņa palīgteikumu, lietojams tikai saiklis „tā kā”. Savienojumu „par cik” varam lietot, runājot par skaitāmu daudzumu, piemēram, cenām: „Par cik eiro var nopirkt jaunu automobili?”

Tātad teiksim šādi: „Tā kā man patīk dzīvnieki, man mājās ir kaķis.”.

60. Pašreiz pret patreizVai saule spīd pašreiz vai patreiz?

Ikdienā bieži jauc salikteņu „pašreiz” un „patreiz” lietojumu. Vārds „pašreiz” ir literārs vārds ar nozīmi ‘šajā brīdī, šajā laikposmā’. Parasti tiek skaidrots, ka tas veidojies kā saīsinājums no vārdiem „(šo) pašu reizi”. Vārda „patreiz” lietojumu, iespējams, veicina citi laika apstākļa vārdi, kuros ir vārddaļa „pat”, piemēram, „nupat” vai „patlaban”. Tomēr patreiz” latviešu valodā ir nevēlams vārds, un pareizā apstākļa vārda forma ir „pašreiz”.

Tātad pašreiz spīd saule, pašreiz notiek mākslas festivāls utt.

61. Pazvanīt pret piezvanītVai draugam jāpazvana vai jāpiezvana?

„Pazvanīt” latviešu valodā nozīmē ‘neilgu laiku, mazliet zvanīt, signalizēt’, taču šo vārdu nereti lieto vārda „piezvanīt” vietā pēc krievu valodas modeļa – „позвонить”.

Pa tālruni, skaipā u. tml. mēs varam kādam piezvanīt, nevis pazvanīt.

Tātad mēs piezvanīsim draugiem, lai norunātu tikšanos; piezvanīsim mammai, lai apsveiktu svētkos; piezvanīsim uzziņu birojam, lai noskaidrotu vilcienu kustības sarakstu.

22

62. Pēta pret pētīVai zinātnieki pēta vai pētī valodu?

Vārdam „pētīt” vienkāršajā tagadnē ir paralēlformas: tas tiek locīts gan kā 2. konjugācijas – „es pētīju”, „tu pētī”, „viņš pētī” –, gan 3. konjugācijas – „es pētu”, „tu pēti”, „viņš pēta” – darbības vārds. Formās „pētu” un „pēta” tikai jāievēro, ka „e” izrunājams plati. Tāpat vienā tekstā ieteicams turēties pie vienas paradigmas, proti, vienā teikumā nerakstīt „viņš pēta”, bet nākamajā – „viņš pētī”.

Tātad zinātnieki pēta valodu, un zinātnieki arī pētī valodu.

63. Piestādīt pret izrakstītVai rēķinu mums piestāda vai izraksta?

Vārda „piestādīt” lietojums ar nozīmi ‘iesniegt (dokumentu), parasti pieprasot samaksu, atlīdzību’ latviešu valodā no stila viedokļa ir nevēlams. Par rēķinu tā vietā labāk teikt „izrakstīt rēķinu”, „nosūtīt rēķinu” vai „izsniegt rēķinu”.

Vārdu „piestādīt” lietosim, ja, piemēram, piestādām pilnu dārzu ar puķēm: tad puķu piestādīts tik daudz, ka tās aizņem visu dārza platību.

Tātad rēķinu mums izraksta, nosūta vai izsniedz.

64. Plašsaziņas līdzekļi pret masu medijiVai televīzija un preses izdevumi ir plašsaziņas līdzekļi vai masu mediji?

Radio, televīzija, preses izdevumi, internets ir masu komunikācijas līdzekļi, kurus latviešu valodā dēvējam par plašsaziņas līdzekļiem. Pēdējos gados līdzās plašsaziņas līdzekļu jēdzienam funkcionē arī vārds „mediji”, īpaši terminos: „medijpratība”, „audiovizuālie mediji” utt. Vārdkopa „masu mediji” gan latviešu valodā nav ieteicama.

Tātad par jaunumiem pasaulē mēs uzzinām plašsaziņas līdzekļos, sociālajos plašsaziņas līdzekļos dalāmies ar mums aktuālo.

23

65. Plomba pret plombeAr ko īsti tiek piepildīts caurums zobā – ar plombu vai plombi?

Vārds ir aizgūts no vācu valodas vārda „plombe”, kuram savukārt pamatā ir franču valodas vārds „plomb” – ‘svins’. Vācu valodas ietekmē arī latviešu valodā kādreiz šis vārds lietots ar galotni „e”, taču, kā teikts latviešu valodas vārdnīcās un pareizrakstības norādēs, tas ir 4. deklinācijas lietvārds.

Tātad, ja zobā radies caurums, tajā tiks ielikta plomba.

66. Privileģēts pret priviliģētsVai tie, kam ir īpašas priekšrocības, ir privileģēti vai priviliģēti?

Latīņu valodā vārds „privilegium” nozīmē 'likums, kas attiecas uz atsevišķu cilvēku'. No tā radies vārds „privilēģija” – īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir atšķirībā no citiem līdzīgiem. Piešķirt kādam privilēģiju ir „privileģēt”. Šāda persona kļūst privileģēta.

Tātad tie, kam piešķirtas kādas īpašas tiesības vai priekšrocības, ir privileģēti – privileģētas amatpersonas, privileģēti dalībnieki.

67. Propoganda pret propagandaVai ir propogandas vai propagandas ieroči?

Darbības vārds „proponēt” (latīņu „proponere”) ir sinonīms vārdiem „ierosināt”, „ieteikt”.

Savukārt vārdam „propaganda” atbilst darbības vārds „propagandēt”. Tas cēlies no latīņu darbības vārda „propagare”, kas nozīmē ‘izplatīties’ vai izplatīt‘. Mūsdienās to lielākoties lieto politiskā kontekstā – sistemātiski izplatīt uzskatus, idejas, viedokli, lai gūtu atbalstu un piekritējus.

Tātad ir nacisma propaganda, PSRS propaganda, propagandas ieroči.

24

68. Pulksten 18:00 pret pulksten 18.00Kā rakstīsim: tiekamies pulksten 18:00 vai tiekamies pulksten 18.00?

Latviešu valodā pulksteņa laika apzīmējumos starp stundas un minūšu cipariem liek punktu, piemēram: „koncerts sākas 20.00”, „man šodien lekcijas ir līdz 16.00”. Visticamāk, elektronisko laikrāžu dēļ punkta vietā nereti ieviesies kols, jo tas starp stundu un minūšu cipariem tiek lietots gan mūsu mobilajos tālruņos, gan citās elektroniskās ierīcēs.

Tātad rakstīsim: tiekamies šodien 18.00; sapulce sākas pulksten 9.00.

69. Rasols pret rosolsVai svētkos gatavosim rasolu vai rosolu?

Auksto ēdienu – salātus, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas, – sauc par rasolu. Šis ir vienīgais minētais variants latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās.

Rasolu līdzīgo recepšu dēļ mēdz dēvēt arī par Olivjē salātiem, galvaspilsētas vai vienkārši gaļas salātiem.

Tātad nozīmīgos svētkos mājās gatavosim rasolu.

70. Reģipsis pret rīģipsisRiģipsis? Rīģipsis? Vai varbūt reģipsis?

1938. gadā AS „Rīgas ģipsis” sāka ražot ģipškartona loksnes, kuras izmantoja sausajā būvniecībā. Šādus celtniecības materiālus izmanto vēl šodien. Lai gan sarunvalodā bieži dzirdam vārdu „reģipsis”, zinot materiāla izcelsmi, pareizais variants „rīģipsis” šķiet pavisam loģisks – vārds „rīģipsis” veidots no vārdu savienojuma „Rīgas ģipsis”.

Tātad būs rīģipša skrūves, mitrumizturīgais rīģipsis utt.

25

71. Savāds pret citādsKo raksturosim kā savādu un ko – kā citādu?

Vārdi „savāds” un „dīvains” ir sinonīmi – tā varam raksturot dzīvu būtni, parādību, priekšmetu utt., kas ir neparasti, izraisa izbrīnu, neizpratni, piemēram, var iestāties savāds klusums, mūs var pārņemt savādas izjūtas.

Vārda „citāds” sinonīms ir „atšķirīgs” – tāds, kas atšķiras no iepriekš minētā, zināmā, piemēram, var būt citāds dzīvesveids nekā pārējiem, valkāt citādas drēbes nekā kolēģi utt. Nereti tiek lietots vārds „savāds” pārākajā pakāpē – „savādāks” – ar nozīmi ‘citāds’, piemēram, „viņš ir savādāks nekā es”. Tomēr no valodas kultūras un stila viedokļa labāk teikt „viņš ir citāds nekā es”.

Tātad brīvdienu rītā varam baudīt citādas brokastis, nekā ierasts, mūs var pārņemt savādas izjūtas pēc kādas neparastas tikšanās.

72. Skenēt pret skanētVai dokumentus skenēsim vai skanēsim?

Vārds „skenēt” nozīmē ‘lietot skeneri, lai pārveidotu kaut ko iespiestu par datorā lietojamu datni‘. Pamatā ir angļu valodas vārds „scan”, un atbilstoši izrunai tas latviešu valodā atveidojams „skenēt”.

Tātad atceramies – dokumentus un fotogrā�jas mēs skenējam!

26

73. Skolnieki pret skolēniVai skolā mācās skolēni vai tikai skolnieki?

Ar vārdu „skolēni” apzīmē visus skolas audzēkņus un audzēknes, piemēram, „visiem 3. klases skolēniem jāierodas pie direktora". Šo vārdu varam lietot arī vienskaitlī, apzīmējot kādu nenoteiktu skolēnu: „No katras klases jāierodas vienam skolēnam.”

Vārdu „skolnieki” attiecina tikai uz skolas audzēkņiem, nevis audzēknēm, piemēram, „5. klases skolniekiem jāierodas uz zēnu kora atlasi”. Arī vienskaitlī ar vārdu „skolnieks” tiek apzīmēts viens audzēknis, piemēram, „7. klases skolnieks Jānis plūc laurus amatnieku konkursā”, savukārt ar vārdu „skolniece” – viena audzēkne: „5. klases skolniece Maija demonstrē pašas šūtos svārkus”.

Tātad vispārizglītojošajās skolās mācās skolēni, skolniekiem un skolniecēm ir jāpilda atšķirīgas prasības sporta stundās.

74. Skrūvgriezis pret skrūvgrieznisVai skrūves skrūvēsim ar skrūvgriezi vai skrūvgriezni?

Instrumentu skrūvju skrūvēšanai ar speciāli veidotu galu, kas atbilst skrūves galvas rievas vai padziļinājuma formai, dēvējam par skrūvgriezi, nevis par skrūvgriezni.

Saliktenī „skrūvgriezis” vārddaļa „griezis” darināta no vārda „griezt” ar nozīmi ‘virzīt pa apli, ap kādu asi’, tāpēc šo instrumentu saucam par skrūvgriezi.

Tātad skrūves skrūvēsim ar skrūvgriezi.

27

75. Slīdrāde pret slaidrādeGan mācību iestādēs, gan darbavietās mums katram gadījies veidot prezentāciju, piemēram, „Powerpoint”, „PresentationWizard” vai citā programmā. Angliski to dēvē par „slideshow”. Kā to sauksim latviski – par slīdrādi vai slaidrādi?

Angļu vārds „slideshow” salikts no diviem vārdiem – „slide” ar nozīmi ‘slīdēt’ un „show” – ‘izrāde’. Iepriekš izvēlētu diagrammu un gra�ku izspīdināšanai displeja ekrānā noteiktā kārtībā 1998. gadā LZA Terminoloģijas komisija pieņēma terminu „slīdrāde”, taču 2008. gadā tika pieņemts lēmums procesu apzīmēt ar vārdu „slaidrāde”. Līdz ar to ieteicams ir jaunākais termins – „slaidrāde”.

Tātad nākamajai darba sapulcei gatavosim slaidrādi par pēdējā ceturksnī paveikto.

76. Starpcitu pret starp cituVai teiksim „Starpcitu, šī ir brīnišķīga diena!” vai „Starp citu, šī ir brīnišķīga diena!”?

Latviešu valodā ir iespraudums „starp citu”, ko raksta atsevišķi divos vārdos un ko lieto, lai norādītu uz to, kas nav galvenais. Jāatceras, ka šo iespraudumu atdala ar komatiem. Vārda „starpcitu” latviešu valodā nav. Kļūdainais rakstījums, visticamāk, radies, vārdus „starp citu” ar dzirdi uztverot kā vienu vārdu, nevis kā divus atsevišķus vārdus.

Tātad varam izsaukties un pierakstīt: „Starp citu, šī ir brīnišķīga diena!”

77. Tikpat pret tik patVai šodien ir tik pat vai tikpat silts kā vakar?

Vairākas partikulas veido nedalāmus vārdu savienojumus, kas rakstāmi divos vārdos, piemēram, partikula „kaut” – „kaut cik”, partikula „diezin” – „diezin kas” u. c.

Partikula „pat” savulaik pievienota apstākļa vārdiem, un šādus apstākļa vārdus raksta vienā vārdā, nevis divos. Tātad „nu pat” vietā rakstīsim „nupat”; „tā pat” vietā – „tāpat”; „te pat” aizstāsim ar „tepat”; „tik pat” – ar „tikpat”; „tur pat” aizstāsim ar „turpat”.

Tātad šodien ir tikpat silts kā vakar.

28

78. Tulkotājs pret tulksVai grāmatas tulko tulks vai tulkotājs?

Tulks specializējas mutvārdu tulkošanā, piemēram, Briselē parlamenta sēdēs kabīnēs sēž tulki un tulces un nodrošina sēdes tulkošanu.Tulkotājs ir speciālists rakstīta teksta tulkošanā, piemēram, Eiropas Savienības dokumentus tulko tulkotāji un tulkotājas.

Tātad grāmatas tulko tulkotājs, bet tulks uz vietas mutiski tulko kāda ārzemju viesa svinīgo uzrunu.

79. Tūbiņa pret tulbiņaVai zobu pasta pildīta tūbiņās vai tulbiņās?

Vārds „tūbiņa” ir vārda „tūba” deminutīva forma. Šis vārds ienācis no franču valodas vārda „tube” ar nozīmi ‘caurule’. Nav pamata vārdā rakstīt lieku līdzskani „l”, un pareizais rakstījums ir tūbiņa.

Tātad zobu pasta pildīta tūbiņās, mājās pa rokai allaž ir kāda ārstnieciskās ziedes tūbiņa.

80. Tūkstots pret tūkstoš/tūkstotisTūkstots gadu? Tūkstoš gadu? Vai varbūt tūkstotis gadu?

„Tūkstotis” ir lokāms skaitļa vārds, kas apzīmē kopu, kura sastāv no 1000 vienībām: „tūkstotis dolāru”, „tūkstotis leļļu”. Gadskaitļos lietojama skaitļa vārda nelokāmā forma „tūkstoš”, piemēram, „tūkstoš deviņi simti astoņdesmit devītais gads”. Vārda „tūkstots” latviešu valodā nemaz nav – šī forma, visticamāk, radusies, it kā saīsinot vārda „tūkstotis” galotni, kā arī ar to aizstājot grūtāk izrunājamo formu „tūkstoš”.

Tātad plauktā var būt tūkstoš grāmatu un tūkstotis grāmatu.

29

81. Vai ne pret vai nē„Izlemsim – rakstīt vai ne!” vai „Izlemsim – rakstīt vai nē!”?

Vārds „ne” tiek lietots, lai aizstātu iepriekš nosaukto darbības vārdu noliegumā formā, piemēram, „mums jāizlemj – braukt vai ne”; „Jānis zīlē, vai Anna viņu mīl vai ne”. Šajos piemēros „ne” aizstāj darbības vārda noliegto formu, tātad piemēri ar abām pilnajām darbības vārdu formām būtu šādi: „mums jāizlemj – braukt vai nebraukt”; „Jānis zīlē, vai Anna viņu mīl vai nemīl”.

Bieži šādos gadījumos vārdu savienojuma „vai ne” vietā sastopams vārdu savienojums „vai nē”. Domājams, šāds lietojums radies pēc analoģijas ar nereti lietoto pretstatu „jā vai nē”, piemēram: „Jums pašam jāizlemj – jā vai nē!”; „Vai balsosiet? Jā vai nē". Vārds „nē” lietots kā pretstats vārdam „jā”, tas neaizstāj iepriekš minēta darbības vārda noliegto formu, kā to dara „ne”.

Tātad teiksim: „izlemsim – rakstīt vai ne”; „šodien spīdēs saule, bet rīt ne”.

82. Vairs pret vairākVai teiksim „Viņš vairs šeit nedzīvo!” vai „Viņš vairāk šeit nedzīvo!”?

Laika apstākļa vārdu „vairs” nolieguma teikumos lieto ar nozīmi ‘turpmāk’: tas norāda, ka kāda darbība, process neturpinās, piemēram, „Es vairs tā nedarīšu!” lieto ar nozīmi ‘Es turpmāk tā nedarīšu’. Vārds „vairāk” ir mēra apstākļa vārda „daudz” pārākā pakāpe, piemēram, „Jānis ēd daudz, bet Kārlis – vairāk”. Vārdus „vairs” un „vairāk” ikdienas runā bieži lieto kā sinonīmus, taču jāatceras, ka tiem ir pilnīgi atšķirīgas nozīmes.

Tātad teiksim: „Viņš vairs šeit nedzīvo!”

83. Vakums pret vakuumsMazliet par �ziku un ne tikai – vai varam radīt vakumu vai vakuumu?

Vārds „vakuums” aizgūts no latīņu valodas vārda „vacuum” ar nozīmi ‘tukšums’. Lai gan divu vienādu patskaņu sadura vārda vidū latviešu valodā nav ierasta, jāatceras, ka runājam par svešvārdiem. Latviešu valodā patiešām tas rakstāms ar diviem „u”: „vakuums”.

Tātad varam radīt vakuumu ar vakuumsūkni, nodoties vakuuma masāžām utt.

30

84. Vandalis pret vandālisKā sauksim postītājus – par vandaļiem vai vandāļiem?

Par vandaļiem vēsturē tika dēvēta sena ģermāņu cilts, kas 455. gadā ieņēma un nopostīja Romu. Pēc cilts nosaukuma latviešu valodā atvasināta arī otra nozīme – par vandaļiem sauc cilvēkus, kuri posta, laupa vai citādi nesaudzīgi izturas pret kultūras u. tml. vērtībām. Vārds „vandalis” ir aizguvums, kas latviešu valodā rakstāms ar īsu patskani „a”. Jāpiebilst, ka nu atvasināta vēl viena nozīme: par vandali dēvē arī programmu, kas veic slepenu vai ļaunprātīgu darbu.

Tātad vandaļi posta kapus, vandaļi apzīmē skulptūras, vandaļi posta bērnu laukumus.

85. Vecmāte pret vecāmāteVai vecmāte un vecāmāte ir viens un tas pats?

Vecmāte ir serti�cēta ārstniecības persona, kura seko grūtniecības norisei un sniedz palīdzību dzemdībās. Par vecmāti var strādāt arī vīrietis. Savukārt vecāmāte ir mātes vai tēva māte, bieži saukta par vecmāmiņu.

Tātad mazbērni viesojas pie vecāsmātes, bet dzemdību namā strādā vecmātes.

86. Vienreizējs pret vienreizīgsVai lēkšana ar gumiju ir vienreizējs vai vienreizīgs piedzīvojums?

Vienreizējs ir tāds, ko veic vai kas notiek vienu reizi, piemēram, vienreizējs pabalsts – pabalsts, ko saņemam vienu reizi kādā noteiktā gadījumā, vienreizējās lietošanas trauki – trauki, kuri paredzēti lietošanai vienu reizi.

Vienreizīgs ir tāds, kam piemīt izcilas, sevišķas (parasti pozitīvas) īpašības. Šī vārda sinonīmi varētu būt „nepārspējams”, „neparasts”. Vienreizīgs aktieris ir nepārspējams, talantīgs aktieris, vienreizīga ainava – ļoti skaista, neparasta ainava.

Tātad lēkšana ar gumiju ir vienreizīgs piedzīvojums!

31

87. Vispārīgs pret vispārējsVai vēlēšanas ir vispārīgas vai vispārējas?

„Vispārīgs” ir pretstats konkrētajam – tāds, kas saistās ar nedetalizētām, plašām, būtiskām, vispārējām īpašībām, pazīmēm, sakariem, attieksmēm. Piemēram, vispārīgā valodniecība pēta valodas būtību, valodas funkcijas, valodu uzbūves universālās iezīmes u. tml., savukārt konkrētā valodniecība pēta atsevišķu valodu vai valodu grupu. Sporta kluba vispārīgie noteikumi attiecas uz sporta klubu kopumā, bet var būt atsevišķi noteikumi, kas jāievēro konkrētā zālē vai lietojot konkrētu inventāru.

„Vispārējs” ir tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem, arī visu, tāds, kas aptver daudzus vai visus, arī visu. Piemēram, Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos ir dalībnieki no visas Latvijas, vispārējā tautas skaitīšana nozīmē, ka notiek visas valsts iedzīvotāju datu vākšana.

Tātad varam vispārīgi raksturot vispārējo vēlēšanu rezultātus.

88. Zandales pret sandalesKā sauksim šos apavus – sandales vai zandales? Varbūt zandeles?

Apavus ar zemu papēdi vai bez tā, kuriem virsa veidota no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas, sauc par sandalēm. Pamatā ir grieķu vārds „sandalon”, kas nozīmē ‘koka kurpe’. Vācu valodā vārdā „sandale” sākumburtu „s” izrunā kā „z”, droši vien tāpēc šāda izruna un pēc tās arī rakstījums ieviesušies latviešu valodā.

Veikalā varam izvēlēties gladiatoru sandales ballītei, ērtas sandales garākām vasaras pastaigām utt.

32

89. Zāliens pret zālājsVai pie mājas ierīkojam zālāju vai zālienu?

Par zālāju dēvē ar zālaugiem aizņemtu platību, kas izveidojusies dabiski, piemēram, pļavas zālājs. Zāliens savukārt ir īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals, piemēram, dekoratīvs parka zāliens.

Jāteic, pēdējos gados šie vārdi aizvien biežāk tiek lietoti kā sinonīmi.Tātad pie savas mājas iekopsim zālienu, savukārt pļavā skriesim pa zālāju.

90. Želatīns pret želantīnsKo lietojam, gatavojot gardumus, – želatīnu vai želantīnu?

Želatīns ir olbaltumvielu produkts, ko parasti iegūst no dzīvnieku kauliem, cīpslām, skrimšļiem un ko izmanto, piem., pārtikas rūpniecībā. Vārds cēlies no franču vārda „gélatine” ar nozīmi ‘želatīns, receklis’. Nereti vārdu mēdzam rakstīt un izrunāt aplami, ar „n” burtu vārda vidū: „želantīns”. Kā redzam pēc šī vārda rakstījuma oriģinālvalodā, burts „n” vārdā ir lieks.

Tātad iegādāsimies paciņu želatīna, pievienosim želatīnu, gatavojot krēmus u. tml.

33