adugunsVTreðdiena 2010. gada 9. jûnijs Nr. 44 (8142)

Motociklu parâde

ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS

Îsziòas

4.

ISSN 1407 - 9844

CENA abonentiem 33 s tirdzniecîbâ 38 s

NâkamajâVadugunî

11. lpp.9 771407 984033 42

8. lpp.

Katru nedçïas nogali mûs-puses kapi atgâdina biðu spie-tus. Sestdien Baltinavas nova-da Merkuzînes kapos pçcvairâku gadu pârtraukumaSvçto Misi vadîja prâvestsAlberts Budþe. Aprîïa nogalçrakstîjâm, ka nu jau bijuðaisÐíilbçnu un Baltinavas pagas-tu draudþu prâvests IvarsBabris tagad kalpo Liepâjasdraudzçm.

Aicina nezaudçttradîcijas

Katru gadu dzimtas kapusapmeklç jelgavnieks BonifâcijsLogins-Vilkaste. Viòð neðaubâs, kaMerkuzînes kapi ik gadu kïûstskaistâki un sakoptâki. “Nerau-goties uz to, ka man jau 75 gadi,ik gadu kopâ ar sieviòu atbrau-cam uz kapusvçtkiem. Kâ laineapmeklç savus vecîðus?” viòðsprieda. Tâpat sirmgalvis pastâs-tîja, ka savas mûþa mâjas noska-tîjis Jelgavâ. Viòð uzteica bijuðâprâvesta I.Babra darbu, kas,

viòuprât, skatâms gan kapsçtâ,gan baznîcâ: “Pateicoties IvaramBabrim, uzbûvçta arî jauna drau-dzes mâja. Ikviena cilvçka pienâ-kums ir sakopt savu radiniekukapus. Gadu simtiem mûsu senèiir kopuði savas tradîcijas, tâpçcmûsu uzdevums ir tâs nodot tâ-lâk. Jaunieðos jâieaudzina cieòapret miruðajiem.” Lîdzîgâs domâsir baltinaviete Veneranda Andþâ-ne, kuru mûspusç pazîstam arî kârakstnieci. “Nesaprotu latvieðus,kuriem nav svçtas miruðo atdusasvietas. Mçs nedrîkstam pâròemtmums neraksturîgas tradîcijas,piemçram, kâ Amerikâ, kur kapukopiòas atgâdina savdabîgus vei-dojumus. Latvieðiem ir un jâbûtîpaðâm attiecîbâm ar miruðajiem.Dzîves grûtâkajos brîþos miruðiedçli man vienmçr sniedz spçku unizturîbu iesâkta ceïa turpinâðanai.Mums jâizprot saikne starp dzîva-jiem un miruðajiem. Mçs visi turbûsim!” uzsvçra rakstniece V.An-dþâne. Arî Inâra Lakðe (dzimusiZaèeste) no Ventspils mudina

mûspuses cilvçkus neaizmirsttradîcijas. “Ja Kurzemç kapusvçt-kos var sastapt tikai pâris cilvçkus,tad Latgalç redzam pulcçjamiespat dzimtas. Tâ ir Latgales bagâ-tîba – nepazaudçjiet to!” vçlçjaI.Lakðe. Pârsteigts par kapusvçtkusvinçðanas tradîcijâm ir arî Irçnasvîrs Ilmârs Lakðe. “40 gadus brau-cu uz Balviem, Baltinavu un ikreizi priecâjos par izaugsmi. Jâ,Kurzemç, iespçjams, ir mazâkkrûmu un metâllûþòu. Tie jau sensavâkti un pârdoti, bet ne par toir stâsts. Priecâjos par latgalieðuviesmîlîbu un atvçrtajâm sirdîm.Nemainieties!” ieteica kurzem-nieks. Viòam piekrît balvenietisJuris Boldâns, kuram Merkuzîneskapos apglabâti vecâki, vecvecâkiun mâsa. “Arî es tepat bûðu,” viòðteica.

Cilvçks no maizesvien nedzîvo

Prâvests Alberts Budþe kapu-svçtkos uzsvçra, ka svarîgi pielûgtDievu un lûgt, lai notiek Dieva

vaïa ðeit virs zemes: “Tas ir svarî-gâkais mûsu dzîvç, darbâ un visurtur, kur mçs atrodamies. Atcerie-ties arî to patiesîbu, ka Dievsmums atgâdina, ka bez Dieva mçsneko nespçjam. Nelaimîgs ir tascilvçks, kurð Dievu neatrod. Nevelti rakstniece Zenta Mauriòauzrakstîjusi grâmatu “Manas sak-nes ir debesîs”. Arî mçs nedrîks-tam savas saknes pazaudçt. Ne-lielajâ kapsçtâ, kur vçl nesen bijatîrums, tagad ir daudz kapu ko-piòu. No kapusvçtkiem mumsjâaiziet, apòemoties strâdât unatrast Dievu. Nav brînums, kanesen, kad bija bçrnu iesvçtîðana,vçroju faktu, ka daþi pat krustumeta kâ pareizticîgie. Acîmredzotviòi nav iemâcîti to darît pareizi.Neaizmirsîsim, ka cilvçks nomaizes vien nedzîvo. Vienosimieskopîgâ lûgðanâ par aizgâjçjiemun atcerçsimies viòu labos darbus!Nav zâïu, lai dzîvotu mûþîgi. ArDieva palîgu dzîvosim, kâ kristî-giem cilvçkiem pieklâjas!”

E.Gabranovs

Fot

o - E

.Gab

rano

vsSâcies kapusvçtku laiksMerkuzînes kapos. Sestdien Baltinavas novada Merkuzînes kapos varçja sastapt cilvçkus no visas Latvijas. Ventspilnieki Inâra unIlmârs Lakðes atzina, ka kurzemnieki pazaudçjuði kapusvçtku svinçðanas tradîcijas. “Nepazaudçjiet tâs arî jûs!” viòi vçlçja.

Sâcies kapusvçtku laiks

Laba ziòa:Balva par oriìinalitâti

Svçtdien Esplanâdç visas dienas garumânorisinâjâs Lielâko Latvijas skolçnu sportaun prâta spçïu ZZ èempionâta finâls, kaspulcçja vairâk nekâ 1000 skolçnus no visasLatvijas. Par visoriìinâlâk izpildîto mâjasdarbu balvas saòçma Balvu Valsts ìim-nâzijas 8.b klase. Klases audzinâtâja RudîtePriedeslaipa, jautâta, ar ko skolçni pârstei-dza þûriju, pastâstîja, ka þûrijai iepaticiespûíis, kas noformçts ar populâru filmuvaroòu attçliem.

Slikta ziòa:Sastrîdas dâmas

Motokluba “Spieíi vçjâ” organizçtajâpasâkumâ “Motociklistu vasara 6” saíîvç-jâs divas dâmas no Balviem un Rugâjiem,kuras piedalîjâs tautas striptîzâ. Kâ stâstaaculiecinieki, strîda iemesls - cîòa parlabâku vietu skatîtâju priekðâ.

Interesanta ziòa:No Latgales - seðpadsmit

Centrâlâ vçlçðanu komisija aizvadîtâsnedçïas nogalç noteica katrâ vçlçðanuapgabalâ ievçlamo deputâtu skaitu 10.Saeimas vçlçðanâs, kas notiks 2.oktobrî.No Rîgas vçlçðanu apgabala 10. Saeimâbûs jâievçl 29, Vidzemes – 27, Latgales –16, Zemgales – 15 un Kurzemes – 13 depu-tâti. Ðâ gada 1.jûnijâ Latgales vçlçðanuapgabalâ bija reìistrçti 238 837 vçlçtâji (9.Saeimas vçlçðanâs – 240 232).

Nepalaid garâm:Festivâls Balvos, Kubulosun Vîksnâ

Sestdien plkst. 15.00 Latgales novadaIX senioru dziesmu un deju festivâls “Arkoku saknçm caurausta zeme” sâksiesBalvu, Kubulu un Vîksnas pagastos.Noslçguma koncerts notiks plkst.17.00Balvu pilsçtas parkâ. Festivâlâ uzstâsies 5tautu deju kolektîvi, 4 jauktie kori, 1lînijdeju kolektîvs, 13 Eiropas deju kopas,7 etnogrâfiskie ansambïi un folkloraskopas, 23 vokâlie un dziesmu ansambïi, 1lauku kapela un 4 rokdarbnieku kolektîvi.

Senais un mûþam jaunaisinstrumentsÌitâru mâcâs spçlçt vai visâsskolâs

Balvenieði râda modiPiedalâs Vislatvijas festivâlâ

Alûksneskapu lielievârti.KapusvçtkiAlûksnç irlielâkie svçtki,kas savedkopâ ïaudisno malumalâm.

Vieglatlçtiplûcuzvaraslaurus unvçromedaïuspîdumu.

Piestâjiens

Latvijâ

Vietçjâs ziòasTreðdiena 2010. gada 9. jûnijsV2.

Kâ skançja tâ dziesmiòa par mûsu skolas laiku?Par zaïu pat vçl zaïâks… Nez vai jaunieðos ðobrîdvalda zaïð noskaòojums, jo rit eksâmenu laiks. Piemç-ram, latvieðu valodas centralizçtajâ eksâmenâ viòirakstîja domrakstu par atziòâm, kas nenoveco. Nevi-ïus sâku domât, kuras atziòas svarîgas man. Kopðbçrnîbas spilgtâ atmiòâ Kârïa Skalbes paustâs çtiskâsatziòas, kur autors, piemçram, aicina vairot prieku,nevis atcerçties ïauno. Diemþçl jâatzîst, ka vçrtîgâsun gudrâs domas bieþi vien ienâk prâtâ mazliet vçlâk,nekâ gribçtos. Strîda karstumâ vai aizvainojuma brîdîprâtâ valda citu domu un emociju juceklis. Cilvç-kiem, ðíiet, raksturîgi vispirms iekðçji nesamierinâtiesar iespçjamo netaisnîbu, apvainojumiem un daþâduveidu pâridarîjumiem. Tas prasa nevajadzîgas pûles,laika un spçka patçriòu. Tikai pçc laika nâk apjausma,ka nav vçrts kreòíçties un pievçrst uzmanîbu katramizlçcienam. Ir jâdzîvo tâlâk. Dzîvç, kâ zinâm, agri vaivçlu viss - gan labais, gan ïaunais - nâk atpakaï.

Aija Socka

Sestdien Bçrnîbas svçtkussvinçja Balvu un Kubulu pagastumazuïi, viòu vecâki un krustvecâki.

Mâcâs lidot kopâ arKarlsonu

Balvu pagastâ mazos gaviïniekusizklaidçja Karlsons, kurð dzîvo uz jumta(Inita Puðpure) ar saviem palîgiem -zaíiem (Elînu Zujâni, Kristîni Urtâni unLîgu Zaharâni). Kopâ ar pasaku tçliembçrni gâja rotaïâs, dejoja, vingroja unpat mâcîjâs lidot. Mazie gaviïnieki unviòu viesi ar prieku noklausîjâs KintijasPuðpures un Evelînas Pipcânes dziedâtâsdziesmas, izðûpojâs ðûpolçs, saòçma no-vada un pagasta paðvaldîbas sarûpçtâsdâvanas un çda garðîgo torti.

“Bçrnîbas svçtkus svinam reizi divosgados, jo bçrnu skaits pagastâ ar katrugadu sarûk,” atzîst svçtku organizatore,Balvu pagasta kultûras darba organiza-tore Aina Biseniece. Viòa priecâjas, ka,lai gan svçtkos piedalîjâs tikai pieci bçrni,tie bija atraisîti un labprât iesaistîjâsKarlsona piedâvâtajâs rotaïâs. A.Bise-nieci iepriecina arî bçrnu asprâtîba: “KadKarlsons piedâvâja iestiprinâties nosavas konfekðu burkas, kâds mazulisatbildçja, ka no konfektçm gan stiprâksneviens nekïûst, jo spçku vairot var, tikaihanteles cilâjot!”

CiemojasSarkangalvîtes meþâ

Kubulu pagastâ piecpadsmit Bçrnîbassvçtku dalîbniekus sveica Pasaku Feja(Ieva Laicâne). Kopâ ar viòu piecgadîgiekubulieði vçlreiz izstaigâja pasaku vals-tîbas takas un tikâs ar iemîïotajiem

Suminot laimîgâs bçrnu dienas

Karlsons iepazîstas. Karlsons iepazinâs un uzcienâja no savas konfekðuburkas Balvu pagasta mazos iedzîvotâjus un viòu viesus.

varoòiem. Ciemojoties Sarkangalvîtes(Zane Koliòa) pasaku meþâ, bçrni sasta-pa vâveres, eþus, tauriòus, ko atveidojadeju kolektîva “Cielaviòa” dejotâji. Savâceïojumâ mazie gaviïnieki satika arîVilku, kurð nosolîjâs nekad nevienamnedarît ïaunu un labprât piedalîjâs ko-pîgâs rotaïâs. Viss notika kâ îstâ pasakâ– vilks bija labsirdîgs, vecmâmiòa - vesela,bet ar vecmâmiòai domâtajiem pîrâdzi-òiem mielojâs bçrni.

Kad pastaiga pa pasaku meþu bija ga-lâ, vecâki un krustvecâki ieðûpoja ma-zuïus laimîgam turpmâkâs dzîves ceïamun pasniedza ar novada paðvaldîbasatbalstu sarûpçtâs dâvanas. Bçrni prie-câjâs arî par iespçju pavizinâties ar velo-kartiem un izlçkâties uz batuta kultûras

nama pagalmâ.Piecgadîgâ Gustava mâmiòa Zanda

Arnicâne nâk no Viesîtes puses, kur ne-svin ne Bçrnîbas, ne Pilngadîbas svçtkus.“Ar ðâdu tradîciju saskâros pirmo reizi,bet tâ ir jauka, jo dod cilvçkiem iespçjuatsvaidzinât ikdienu ar svçtkiem.Bçrniem vienmçr patîk svçtki,” uzskataGustava mâmiòa.

Savukârt Kubulu kultûras nama va-dîtâja Maija Laicâne gandarîta, ka visu2005. gadâ pagastâ dzimuðo bçrnu ve-câki atsaucâs ielûgumam: “Priecâjos, kavisi bçrnu vecâki, neraugoties uz ma-teriâlâm grûtîbâm, atnâca uz svçtkiemun sagâdâja priecîgus brîþus savâmatvasçm!”

I.Tuðinska

Fot

o - n

o pe

rson

îgâ

arhî

va

5. jûnijâ Bçrnîbas svçtki bija arîdeviòiem mazajiem baltinavieðiem,kurus pasâkuma organizatori ieve-da pasaku valstîbâ.

Par pasaku valstîbu ðajâ dienâ bija pâr-vçrties Baltinavas kultûras nams. Iesais-tot mazos gaviïniekus daþâdâs izdarî-bâs, ïoti pazîstamie un mîïie varoòi nobçrnîbas zemes - Vinnijs Pûks, Rozâ Si-vçntiòð un Pûce - centâs noskaidrot, kasir Bçrnîbas svçtki, kâdas dâvanas tajosdâvina un kâ notiek svçtku process.Bçrni palîdzçja Vinnijam Pûkam iztukðotmedus podu, gâja rotaïâs, ar Siventiòu

Bçrni ciemojas pasaku valstîbâ

Bilde par atmiòu. Baltinavas novada Bçrnîbas svçtku dalîbnieki ar pasaku tçliem.

piedalîjâs Pûces organizçtajâ ekspedîcijâ,spçlçja daþâdus instrumentus, atbrîvojalâcçnu no “ðaurâs bezizejas”.

Novada domes priekðsçdçtâja LidijaSiliòa iepazîstinâja klâtesoðos ar maza-jiem gaviïniekiem. Bçrnîbas svçtkusðogad svinçja Toms Burovecs, RegnârsGaiduks, Liene Kaða, Kristiâns Keiðs,Andþejs Meþals, Diâna Loèmele, AletaLoèmele, Linda Supe, Sandis Sutugovs.Jâpiebilst, ka mazie gaviïnieki ir ne tikainovada centra bçrni, bet nâk arî noObeïevas, Svilpovas, Þeikaru, Èuda-rînes, Ûzulovas ciemiem. Domespriekðsçdçtâja pasniedza bçrniem

dâvanas, bet Pûce aicinâjakrustvecâkus izðûpot gaviïniekusskaisti izrotâtajâs ðûpolçs.

Bçrnîbas svçtku pasâkumuorganizçja Baltinavas Kristîgâsspeciâlâs internâtpamatskolaskolektîvs, kura skolotâjas iejutâspasaku tçlos - Pûci tçloja Vineta Kaða,Sivçntiòu - Regîna Lâce, bet lâci Vin-niju Pûku - Violenta Kubuliòa. Skolaskolektîvs bija sarûpçjis pasâkumaminteresantus krçslu pârsedziòus, lielâsmîkstâs mantas, pasaku mâjiòu, lielutrîsriteni, ko svçtku noslçgumâ izman-toja fotografçjoties.

I.Zinkovska

Fot

o - n

o pe

rson

îgâ

arhî

va

Lems par neuzticîbas izteikðanu ekonomikasministram. Saeimas prezidijs pirmdien, 7. jûnijâ, iekïâvaceturtdienas, 10. jûnija sçdes kârtîbâ lçmumprojektu parneuzticîbas izteikðanu ekonomikas ministram ArtimKamparam.

Jânodroðina Latvijas paviljona darbîba.Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzsver, ka paðlaikgalvenais uzdevums ir nodroðinât Latvijas paviljonastarptautiskajâ izstâdç “World Expo 2010” Ðanhajâdarbîbas nepârtrauktîbu. Savukârt Latvijas Investîciju unattîstîbas aìentûras direktora Andra Ozola un SIA“Aerodium” vadîtâja Ivara Beitâna savstarpçjosaizvainojumus korupcijâ un ðantâþâ ministrs lûdzisizvçrtçt Korupcijas novçrðanas un apkaroðanas birojam.

Slimnîcu skaits Latvijâ samazinâjies gandrîz uzpusi. Slimnîcu skaits Latvijâ, salîdzinot ar 2009. gadu, irsamazinâjies gandrîz uz pusi. Arî gultas vietu skaitssamazinâjies par 21%, liecina Veselîbas ministrijaspubliskotais informatîvais ziòojums “Par situâciju veselîbasnozarç”. Lîdz 2012. gadam gultas vietu skaitu plânotssamazinât lîdz 450 vietâm uz 100 000 iedzîvotâju.

Gûst apdegumus no latvâòiem. Aizvadîtajâ nedçïasnogalç reìistrçts ðogad pirmais neatliekamâs palîdzîbasizsaukums, kad gûts smags apdegums no latvâòiem.Negadîjums noticis Neretâ, kur kâdam 16 gadus vecamjaunietim pçc saskares ar latvâòiem uz âdas virsmas sâkaparâdîties sârtums un èûlas. Zçns nogâdâts slimnîcâ.

Policistu pieíer maluzvejâ. Viens no trim parnelikumîgu zvejniecîbu nedçïas nogalç Kuldîgas novadaNabas ezera kanâlâ aizturçtajiem vîrieðiem ir Ventspilspolicijas iecirkòa inspektors. Policija sâkusi kriminâl-procesu. Pieòemts lçmums pieíerto policistu atstâdinâtno dienesta pienâkumu pildîðanas.

Bûs jauna lata monçta. Latvijas Banka pirmdienlaida apgrozîbâ jaunu viena lata monçtu ar krupja attçlu.Krupim esot svarîga vieta kâ Latvijas dabâ, tâ tautasdzîvesziòâ, kur tas ir palîgs zemniekiem un mâjas svçtîbasnesçjs.

Skrundas militârâ pilsçtiòa izsolîta. Piektdiennotikuðajâ izsolç valsts nekustamais îpaðums “Meþaine”Skrundas novada Raòíu pagastâ izsolîts par 170 000 latu.Izsolç to iegâdâjâs Latvijâ reìistrçta kompânija “IniciativeEuropa”. Uzòçmuma direktors Vadims Hïebòikovspagaidâm neatklâj, kâ îpaðums tiks izmantots, betiestrâdes par tâ izmantoðanu jau esot.

/No portâliem TVNET, DELFI un laikraksta “LatvijasAvîze”/

Aktuâli Treðdiena 2010. gada 9. jûnijsV 3.

Viedokïi

Aptaujas rezultâti “Vaduguns” mâjas lapâ

www.vaduguns.lv

Re, kâ!

Kâ vçrtçjat faktu, ka gada laikâ Latvijâ trîskârðojies trûcîgo cilvçku skaits? Viïakas novada domçNovada domes sçdes 27.maija lçmumi

Pieðíir ikmçneða pabalstu RegînaiBrokânei

Izskatîts Regînas Brokânes iesniegums ar lûgumu pieðíirtviòai pienâkoðos pabalstu, atbilstoði likumam “Par pilsçtasdomes, rajona padomes, novada domes un pagasta pado-mes deputâta statusu”. Likuma pants dod tiesîbas saòemtikmçneða pabalstu 2 minimâlo mçneðalgu apmçrâ personai,kura pçc 1990.gada 4.maija vienâ paðvaldîbâ bijusi pilsçtasdomes, vçlçtas rajona padomes vai pagasta padomespriekðsçdçtâjs divus sasaukumus. Personai jâatbilst ðâdiemkritçrijiem: sasniegts vecums, kas ir vismaz par 5 gadiemmazâks, lîdz rodas tiesîbas saòemt vecuma pensiju, vai arîpersona atzîta par invalîdu, nesastâv darba attiecîbâs vainav uzskatâma par paðnodarbinâto, nesaòem bezdarbniekapabalstu.

Regînai Brokânei pieðíirts ikmçneða pabalsts 2 minimâlomçneðalgu apmçrâ, sâkot ar ðî gada 31. maiju.Atsakâs no pirmpirkuma tiesîbâm

Tâ kâ paðvaldîbai savu funkciju izpildei nav nepiecieðaminekustamie îpaðumi, tâ atteicâs no pirmpirkuma tiesîbâmuz nekustamo îpaðumu Viïakâ, Balvu ielâ, 21 516 m2 platîbâ,ko pârdod Lucija Ðaicâne pircçjam Ilmâram Locânam.Palielina sabiedrîbas pamatkapitâlu

Nolemts palielinât sabiedrîbas ar ierobeþotu atbildîbu“Viïakas namsaimnieks” pamatkapitâlu par ieguldîjumavçrtîbu 1890 latiem.Izvçlas citu atkritumu apsaimniekotâju

Izskatîts SIA “Viïakas namsaimnieks” iesniegums arlûgumu atïaut lauzt lîgumu ar SIA “Veolia vides serviss”,lai izvçlçtos vienu sadzîves atkritumu apsaimniekotâju, kasveiks visu sadzîves atkritumu savâkðanu, pârvadâðanu, pâr-krauðanu un uzglabâðanu. Publiskâs iepirkuma procedûrasrezultâtâ Viïakas novada paðvaldîbas administratîvajâteritorijâ atkritumu apsaimniekoðanai izvçlçta SIA “SSD”.Pieðíir finansçjumu sporta klubam

Izskatîts Invalîdu sporta un rehabilitâcijas kluba “Med-òeva” valdes priekðsçdçtâjas Birutas Nagles iesniegums parfinansçjuma pieðíirðanu kluba darbîbai. Pieðíîra 630 latusrehabilitâcijas kluba darbîbai ðim gadam.

M.Sprudzâne

pozi

tîvi:

(4%

)

nega

tîvi:

(28%

)

"sla

va m

ûsu

vald

îbai

":

(50%

)

drîz

trûc

îgi

bûs

visi

:

(16%

)

man

vie

nalg

avi

ss:

(2%

)

Kop

â: 5

0

Kâ vçrtçjat faktu, ka gada laikâ Latvijâ trîskârðojies trûcîgo cilvçkuskaits?

Tas, ka palielinâjies trûcîgo cilvçkuskaits, nav nekâds pârsteigums. Jo pçc tâ,kâ darbojas mûsu Saeima un Ministru

SINTIJA LESNIECE, Lazdukalnapagasta iedzîvotâja, RçzeknesAugstskolas studente

Problçmas jârisina paðiemkabinets, uz augðupeju grûti cerçt. Nav,protams, patîkami dzirdçt, ka no visâmEiropas Savienîbas valstîm Latvijâ ir viensno lielâkajiem bezdarba lîmeòiem. Bez-darbs ir tas, kas cilvçkus noved lîdz trûcîgâstatusam. Arî valdîbas bezdarbîba ðajâ jau-tâjumâ ietekmç cilvçku dzîves lîmeòapasliktinâðanos. Uzskatu, ka viens noiemesliem ir arî paðu cilvçku nevçlçðanâsatrast problçmas risinâjumu. Trûcîgamcilvçkam jâmeklç jauna darbavieta vai arîpaðam jâuzsâk saimnieciskâ darbîba, tadnevajadzçs dzîvot no pabalstiem.

Ðobrîd, ðíiet, aktuâls ir jautâjums paratbalstu trûkumcietçjiem. Plaðsaziòaslîdzekïos bieþi var dzirdçt, ka tiek vâktiziedojumi trûcîgajiem, lai nedaudzuzlabotu viòu situâciju. Uzskatu, ka labâkrîkot zupas virtuves un dot citu materiâloatbalstu, nevis naudas lîdzekïus. Diezganliela daïa trûcîgo cilvçku pieraduði, kaviòiem izmaksâ pabalstus un vairs ne-cenðas paði atrast darbu. Kaut arî izveido-jusies ðâda nepatîkama situâcija, tomçr

vajadzçtu ðo jautâjumu risinât paðiem.Vismaz darboties kâdâ zemnieku saim-niecîbâ vai arî izveidot piemâjas saim-niecîbu, audzçt lopus un apstrâdât dârzu.Nedrîkst païauties tikai uz valdîbu ungaidît palîdzîbu. Tas, ka cilvçks, dzîvojotlaukos, nespçj izaudzçt dârzeòus, nelie-cina par trûkumu, bet gan par slinkumu.Pieïauju, ka daþi trûcîgie labprât dzîvono pabalstiem, jo nav jâstrâdâ. Tomçrgrûti iedomâties dzîvi, kas atkarîga nocitu labvçlîbas.

Kaut arî darbu atrast ir aizvien grûtâk,es domâju, ka, pabeidzot augstskolu,darboðos juridiskajâ sfçrâ Latvijâ. Dotiesuz ârvalstîm kâ vienkârðam strâdniekamnav nekâdas vçlmes. Bet cilvçkiem, ku-riem nav izglîtîbas vai arî grûti atrast darbuLatvijâ, kâ viens no problçmas risinâju-miem varçtu bût darba meklçðanaârzemçs.

Par situâciju, ka gada laikâ trîskârðojiestrûcîgo skaits, atbildîga valsts politika.Darbavietu laukos nav, un nav arî, kurtâs atrast. Ir cerîba, ka tuvâkajâ laikâ Bçrz-kalnç darbu sâks jauns uzòçmums, bet tajâbûs labi ja desmit vai mazliet vairâk darba-vietu. Lîdz ar to trûcîgo personu skaits bû-tiski nesamazinâsies. Dzîve râda, ka tie, kasbija trûcîgi pagâjuðajâ gadâ, tâdi ir arî ðo-gad. Turklât ar katru gadu trûcîgo cilvçkuskaits pagastos pieaug. Arî visi ‘simt-latnieki’ ir trûcîgâ statusa klienti, un ðajâziòâ situâcija neuzlabojas. Pçdçjâ laikâ Laz-

INÂRA BODROVA, Bçrzkalnes unLazdulejas pagastu sociâlâ darbi-niece

dulejâ esmu pamanîjusi zîmîgu tendenci.Sâkumâ ‘simtlatniekos’ strâdâja vecâkâpaaudze – tçvi, mâtes, bet ðobrîd, kad viòisavus seðus mçneðus jau nostrâdâjuði, nâkbçrni – dçli, meitas un vedeklas. Tas no-zîmç, ka arî jaunâs ìimenes ir trûcîgas.

Pagâjuðajâ nedçïâ katru dienu LNTskatîjos publiskâs debates. Skaisti tur visirunâja! Izrâdâs, visu mums vajag - izglîtî-bu, medicînu, darbavietas, bet neviens ne-ko nekustina. Viss pazûd kaut kur augðç-jos slâòos. Ja valstî bûtu darbavietas, ne-stâvçtu tâs lielâs bezdarbnieku rindas. Betja darba nav? Kas mums Bçrzkalnç ir?Strâdâ veikals, pagasta pârvalde un pasts.Tas arî viss. Protams, ðajâ situâcijâ ir labi,ka valsts nodroðina simts latu stipendijas,bet tas ir cilvçku pieradinâðanas variants.Ja tagad viòi seðus mçneðus saòems garan-tçtus simts latus, nâkamais, ko prasîs, bûsGMI pabalsts. Pabalsti cilvçku pieradinapie tâ, ka paðam nekas nav jâcenðas darît.Valsts viòam noteiktu laiku garantç ienâ-kumus, tad vienâ mçnesî nauda izbeidzas,un vairs nekâ nav.

Pastâv uzskats: ja cilvçks dzîvo laukosun tur kaut vai gotiòu, iztikðana ir garan-tçta. Tâ arî ir. Tas ir gastronoms mâjâs –bûs piens, siers, biezpiens, krçjums, tâtadbadâ neviens nenomirs. Bet tagad laukoscita tendence – nevis paplaðinât saim-niecîbu, bet pçc iespçjas samazinât. Jaunielopus vairs netur, bet vecîði cînâs, cik var,

jo tas ïauj sevi uzturçt formâ. Viòi iet,dara, izkustina savus kauliòus, muskuïus,un tas uztur garu. Diemþçl ar jaunajiemtâ nav. Ne velti izskançjusi doma veidotprogrammas, kas cilvçkus radinâtu piedarba. Jaunajiem tagad lopi neinteresç –viòi drîzâk meklçs citu niðu, piestrâdâshaltûrâs, bet savâ mâjâ saimniecîbu netu-rçs.

Situâcija laukos ir smaga, bet cilvçkosnav dziïas bezcerîbas. Daudzi nâk un kâr-to trûcîgâs personas izziòu, lai lçtâk varsaòemt medicîniskos pakalpojumus. Ir,kas pabalstus saòem piecus gadus no vie-tas, ir arî cilvçki, kuriem palîdzîba vajadzî-ga, bet viòi nevar pârkâpt savu “es” uncitiem atzît, ka klâjas slikti, jo tas ðíietpazemojoði.

Lai valstî kas mainîtos, valdîbâ jânâkjauniem, reâli domâjoðiem cilvçkiem.Tagad partijas apvienojas, bet, kas tajâsir? Tie paði vecie valstsvîri, kas sanâkuðipartijâs ar jauniem nosaukumiem. Ko viòipaguvuði izdarît? Nolikvidçt rûpnîcas,fermas, raþoðanu un jebkâdu attîstîbu.Bet kâda mçría pçc? Tas ir jautâjums,uz kuru atbildes nav. Pareizi vien tautâsaka - mçs esam pakalpiòi, kas izdarîsvisu, lai izpatiktu kâdam citam. Tai paðâlaikâ valstij nav savas nostâjas un mçría.Bet to visu mçs vçl varam mçìinât mai-nît. Tuvojas vçlçðanas, un tagad viss bûsmûsu rokâs.

Cilvçki kïûst atkarîgi no pabalstiem

Viedokïus uzklausîjaS.Karavoièika un A.Socka

Bezdarbnieka pabalstu varçspieprasît pa pastu vai elektroniski

Bezdarbnieka un apbedîðanas pabalstu turpmâk varçspieprasît arî pa pastu vai elektroniski. Valdîbas otrdienatbalstîtâs izmaiòas ðo pabalstu aprçíinâðanas un izmaksaskârtîbâ paredz, ka turpmâk pabalsta saòemðanai varçspieteikties trîs veidos - personiski ierodoties Valsts sociâlâsapdroðinâðanas aìentûras (VSAA) nodaïâ un uzrâdotnepiecieðamos dokumentus; iesniedzot iesniegumu parbezdarbnieka pabalsta vai apbedîðanas pabalsta pieðíirðanue-dokumenta formâ, parakstîtu ar e-parakstu, vai arî no-sûtot iesniegumu pa pastu. Iesniegums var bût sagatavotsbrîvâ formâ, norâdot nepiecieðamo informâciju, vai arîiesniedzçjs var izmantot VSAA mâjas lapâ atrodamuveidlapu. Iesniedzot dokumentus pa pastu vai elektroniski,nebûs jâuzrâda personu apliecinoði dokumenti un sociâlâsapdroðinâðanas stâþu apliecinoði dokumenti, jo ðîs ziòaspar personu jau ir VSAA rîcîbâ.

Nepalaid garâm

Reportâþa

Vietçjâs ziòasTreðdiena 2010. gada 9. jûnijsV4.

Balvus pierûcina vairâk nekâ trîs simti rumakuAizvadîtajâs brîvdienâs Balvos ieradâs vairâk nekâ

300 motobraucçji no visas Latvijas. Motociklu parâdelika aizturçt elpu nevienam vien balvenietim un pilsçtasviesim. “Arî mçs – motobraucçji – bijâm pârsteigti parviesmîlîbu un daþâdiem konkursiem, par ko “Motocik-listu vasarâ 6” parûpçjâs motokluba “Spieíi vçjâ”biedri,” atzina dzelzs rumaku îpaðnieki.

Parâde. Jau seðus gadus motociklistu parâdi vada motokluba “Spieíi vçjâ” prezidents Andis Grâvîtis. Kluba karogu ikgadu uztic vest viòa meitai Simonai, kura ðogad absolvçs 9.klasi. Jautâts, kâdus motociklistu pasâkumus tuvâkajâlaikâ plânots apmeklçt, A.Grâvîtis pastâstîja, ka 11.-13.jûlijâ Jûrmalâ notiks Baltijas valstu “Harley-Davidson” motociklistusalidojums: “Ðogad ðajâ pasâkumâ esam aicinâti piedalîties arî mçs. Man diemþçl nesanâks, jo svinçðu meitasizlaidumu.”

Slçpo pa asfaltu. Balvu Valsts ìimnâzijas audzçkòiEmîls Tjunîtis, Armands Markuss, Raivis Vilciòð un Jânis

Èeèis startçja slçpoðanas konkursâ. Viòi uzsvçra, ka“Motociklistu vasara” ir visjaukâkais pasâkums Balvos.Jâpiebilst, ka daþâdu konkursu, kurâ varçja piedalîties

ikviens interesents, bija ïoti daudz. Tâpat neizpalikapârsteigumi - speciâli 6.dzimðanas dienai mûsu

motociklisti izgatavoja 1x1,50 metru lielu pannu, kurâizcepa omleti no 500 olâm.

Par vienu kluba biedru vairâk. Motoklubs “Spieíi vçjâ”5.jûnijâ kïuva bagâtâks par vienu jaunu biedru – JâniDokânu. Mûspuses cilvçki Jâni pazîst kâ aktîvu sportistu,kurð svaru bumbu celðanas sacensîbâs izcînîjis vairâknekâ 70 diplomus.

Èempione. Nacionâlâ Amatieru èempionâta motoðosejâ,ko organizç “Durka Racing”, èempione Elizabete Tabakano Siguldas uzskata, ka arî daiïâ dzimuma pârstâves nesliktâk kâ vîrieði spçj savaldît dzelzs rumakus. Èempionelabprât atceras savu pirmo ciemoðanos Balvos pirms pârisgadiem. “Tolaik ierados ar savu pirmo ‘èoperi’,” paskaidro-ja E.Tabaka.

Priekðroku dod ‘superbaikiem’. Balvenieði JurisPetuhovs, Artûrs Salmanis, Guntars Âkuls un RaimondsSirmais brauc ar ‘superbaikiem’. Visemocionâlâkais brîdis“Motociklistu vasarâ 6”, viòuprât, bija parâdes brauciens.“Patîkamas skudriòas pa âdu skrçja, redzot pilsçtniekuatbalstu,” viòi atceras.

“Dzelzs çrglis”. Motokluba “Dzelzs çrglis” prezidentsUlmass neðaubâs, ka balvenieði prot organizçtmotociklistu pasâkumus. “Ne velti mçs esam ðeit,” viòðpiebilda.

Nenotveramais. Motociklistu parâdç pârsteidzatransportlîdzekïu daudzveidîba. Smaidus raisîja kâdsneliels motocikls, kuru vadîja Betmens. Diemþçl parunâtar viòu neizdevâs – acîmredzot viòð aiztraucâs tâlçs zilajâs.

Labuçstgribu!

Motociklistupasâkumu

neatòemamasastâvdaïa ir

“Cîsiòuíerðana”,

kasskatîtâjos

vienmçrizraisa

smaidu unlîksmîbu.

“Snikeru komanda”. “Snikeru komanda” ðogad svinçja5.dzimðanas dienu. Tâs vadîtâjs Andris Saviès pastâstîja,ka ðobrîd viòa îpaðumâ ir vairâk nekâ 10 motocikli.

Vienîgais. Motociklistu kluba “Brîvie çrgïi” motobraucçjsBils jeb Raimonds no Jelgavas neðaubâs, ka viòð atðíirasno kolçìiem. “Tâds esmu vienîgais,” viòð uzsvçra.Jaunieðiem Bils vçlçja, lai tik dodot mizâ! Par mizu viòðdçvçja motobraukðanas vçlmi un prieku.

E.Gabranova teksts un foto

Treðdienas saruna

Vietçjâs ziòas Treðdiena 2010. gada 9. jûnijsV 5.

Jau seðus gadus Balvos pastâv motoklubs “Spieíivçjâ”, kuru vada ANDIS GRÂVÎTIS. Ikdienâ viòð strâdâpar autovadîtâju Balvu slimnîcâ. Jautâts, kâ kolçìi vçrtçviòa aizrauðanos jeb vaïasprieku ar moèiem, Andisatsmej, ka neko sliktu nav dzirdçjis. “Slimnîcâ strâdâjujau divdesmit gadus,” viòð piebilda.

Cik biedru ðobrîd ir motoklubâ “Spieíi vçjâ”?-5.jûnijâ motoklubs “Spieíi vçjâ” kïuva bagâtâks par vienu

kluba biedru – Jâni Dokânu. Viòð izturçja pârbaudes termiòu2,5 gadus. Klubâ iestâties ir ïoti vienkârði – bûtiski, lai ir vçlmebraukt ar motociklu. Tâpat jâbût gatavam braukt kopâ arkomandu, ievçrot motociklistu tradîcijas un kluba disciplînu,aktîvi piedalîties visos pasâkumos. Pçc pusgada novçrtçjamðo cilvçku – vai viòam patieðâm ir interese un kâ viòð iekïaujasmûsu kolektîvâ. Ja viss ir kârtîbâ, pretendents saòem kandi-dâta uzðuves, un no ðî brîþa sâkas pârbaudes termiòð. Divosar pusi gados cilvçku var perfekti iepazît, zinât, ko no viòavar sagaidît. Ðajâ laikâ kluba biedri gûst pârliecîbu, ka jaunaisbiedrs prot braukt kolonnâ, no tâs neizlec, kâ arî ievçrodisciplînu. Droðîba uz ceïa ir pirmajâ vietâ, tâpat kâ uzvedîba.

Vai motokluba prezidentam jâbût bargam?-Esmu prasîgs. Ja kâdam izveidojies viedoklis, ka esmu bargs,

tad tas ir aplams. Motociklistiem cenðos visu detalizçtiizskaidrot un parâdît, kas un kâ. Prasîbas ir lielas, jo disciplînajâievçro. Ja disciplînas nav, tas nav klubs, bet neorganizçtsbars, kas dara to, kas ienâk prâtâ. Etiíete ir jâievçro!

Filmâs rokeri ir bârdaiòi, kas ignorç vispârpie-òemtâs normas...

-Amerikâòu filmâs motociklistu bandas dara ðausmîgas lietas– ðauj, slepkavo, lieto narkotikas, bet Latvijâ un arî Eiropâmotobraukðana ir vaïasprieks. Tomçr pieïauju, ka pasaulç irmotociklisti, kas dala ietekmes sfçras, ir arî tâdi, kas saistîti arnoziedzîgo pasauli. Tiesa, uz Latviju tas neattiecas.

Cik ilgi ar moci esi uz ‘tu’?-Kopð bçrnîbas. Kad man bija 3-4 gadi, tçvam piederçja

veca javîte. Vçl tagad, apskatot bçrnîbas albumus, atrodumelnbaltas fotogrâfijas, kurâs esmu redzams pie motociklaâtrumkloía. Pusaudþa gados aizrâvos ar mopçdiem. Vienu-brîd Latvijâ par motocikliem piemirsa – visi pârgâja uz auto-maðînâm. Acîmredzot sirds alka pçc motocikla - tam espretoties nespçju.

Tas ir dârgs prieks?-Jâ, it îpaði paðreizçjos apstâkïos. Bieþi nâkas lauzît galvu,

kâ ietaupît, uz kuru pasâkumu braukt, uz kuru nç. Reizçmnâkas no daudz kâ atteikties, lai tikai varçtu izbraukt pla-ðumos. Tad draugiem saku, ka labâk divas dienas maizi neçdî-ðu, bet motociklistu pasâkumus apmeklçðu.

Balvos sesto reizi notika “Motociklistu vasara”.Kâ radâs ideja par to organizçðanu mûsu pilsçtâ?

-Savulaik Rçzeknç bija ïoti populâras klaidoòu dienas, koorganizçja motoklubs “Lielceïa klaidoòi”. Braucâm ciemosun sapòojâm par lîdzvçrtîga pasâkuma noorganizçðanu arîBalvos. Pirmo reizi “Motociklistu vasara” Balvos notika2004.gadâ. Gadâ, kas ðíita neveiksmîgs – nepârtraukti lijalietus. Rezultâtâ viss izdevâs, un mçs sapratâm, ka peïíesnetraucç. Katru gadu ir lijis, izòemot treðo vasaru.

Spîtçjot grûtîbâm, tradîciju turpinât un turpi-nâsiet?

-Pirmajos gados pasâkumam sâkâm gatavoties jau janvârabeigâs. Tagad ir vieglâk, jo uzkrâta pieredze. Palîdz atbalstîtâji,privâtie sponsori un Balvu novada paðvaldîba. Paldies parizpratni, ka nauda nepiecieðama nevis ambîciju apmieri-nâðanai, bet gan svçtku noorganizçðanai, turklât visai pilsç-tai. Tâpat saòemam ïoti lielu morâlu atbalstu.

Tuvojas Saeimas vçlçðanas. Kâ sadzîvo moto-ciklists un politika?

-Ir distance. Kad piketçjâm pie Saeimas un pamatoti lûdzâmsamazinât ikgadçjo transporta nodokli, mûs neviens nesa-klausîja. Mçs redzçjâm valdîbas vîru attieksmi. Zinot mûsuceïu kvalitâti, uzskatu, ka 24 lati ir vairâk nekâ daudz. Lîdzîgidomâ daudzi no mums. Nesen braucâm ceïa posmu no Gul-benes lîdz Madonai un pârliecinâjâmies, ka nodokli, ko mak-sâjam praktiski par pusgadu, valsts diez vai tçrç ceïu uzturç-ðanai un laboðanai. Pieïauju, ka daudzi motociklisti neiesvçlçt.

Kurð brauciens visspilgtâk palicis atmiòâ?-2006.gada 23.maijâ tûkstoð jûdþu brauciens pa Baltijas

valstîm, kad 1609 kilometrus vajadzçja nobraukt 24 stundâs.

Klubs nevar pastâvçt bezdisciplînas

Mçs to paveicâm 23 stundâs, nobraucot 1724 km! Tasastoòiem motobraucçjiem patieðâm bija grûts brauciens.

Kâpçc tâ?-Klimatiskie apstâkïi mûs lutinâja ar visu iespçjamo – no

Balviem lîdz Igaunijas robeþai bija neþçlîga migla, bet tâlâkmûs pârsteidza lietusgâzes. Pçrnavâ spriedâm, ka jâatgrieþasmâjâs. Tikai tad, kad Rîga mûs sagaidîja ar sauli, oma uzla-bojâs – ceïu turpinâjâm. Vçl lielâks bija gandarîjums, kadpçc gada saòçmâm no Amerikas “IRON BUTTASOCIATION” apstiprinâjumu, ka esam mçrojuði obligâtâs1000 jûdzes, tâdçjâdi nopelnîjuði sertifikâtu.

Par to, ka ieguvât nominâciju “Dzelzs pakaïas”?-Jâ. Joprojâm bijâm un esam ïoti gandarîti par ðo titulu.Nav bijusi vçlme visam atmest ar roku?-Nereti draugiem saku, ka ar motociklu braukðu tik ilgi,

kamçr spçðu uz tâ uzkâpt. Baþas bijuðas tikai par lielo pasâ-kumu organizçðanu, kad ðíiet - nepietiks spçka un izturîbas.Paiet laiks, un viss ir kârtîbâ. Mçs nevaram un nedrîkstamsarûgtinât savus atbalstîtâjus. Tâpat prieks dzirdçt citu mo-toklubu pârstâvju teikto, ka Balvos organizçtie pasâkumiir labâkie valstî.

Kâ motociklistus vçrtç mûspuses likumsargi?-Pozitîvi. Prieks par ceïu policijas profesionâlo darbu.

Cenðamies noteikumus nepârkâpt, kaut gan daþreiz, bûðugodîgs, âtrumu pârsniedzam.

Mçdz teikt, ka no moèa jâmâk arî nokrist?-Ptu, ptu, ptu... jâmâk krist, bet labâk nekrist. Vienreiz

gadîjâs situâcija, kad kritiens ðíita neizbçgams. Daugavpilîpirms motocikla pçkðòi izskrçja maðîna. Tâ kâ distancenebija liela, iekðçji pieòçmu lçmumu gâzties un krist, tomçrkaut kas man palîdzçja no ðî soïa izvairîties. Lçmumu parkriðanu ir ïoti smagi pieòemt, turklât tas jâizdara pârissekunþu, pat sekundes simtdaïu laikâ.

Ko novçlçtu jaunieðiem, kuri sapòo, piemçram,par “Harley-Davidson”?

-Savu sapni nezaudçt. Sapòojot par motociklu, jâapzi-nâs: ko ar to vçlas panâkt? Âlçties, padiþoties vai nopietnipievçrsties motobraukðanai? Jaunieði man bieþi saka, kavçlas nopirkt ïoti jaudîgu motociklu, piemçram, “Hondu”vai “Yamahu” ar 600 cm3 kubatûru. Redzot jauno cilvçku,pârjautâju: vai tev to vajag? “Bet tâds mocis taèu tik labiripo,” atbild jaunieði. Latvijâ pazîstamais un populâraismotobraucçjs Jânis Rozîtis teicis, ka pietiek ar 400 cm3 mo-tociklu, lai brauktu tâpat kâ ar 600 cm3. Patiesîbâ neviensno mums nav profesionâlis, lai spçtu jaudîgos moèussavaldît.

Ar kâdu spçkratu ðobrîd cînâs pats kluba“Spieíi vçjâ” prezidents?

-Braucu ar tautâ saukto ‘èoperi’. Kâda kubatûra? Jâatzîst,liela – 1400 cm3. To var salîdzinât ar golfiòa 1,4 litru motoru.

Kâ savaldît ðâdu zvçru?-Jâmâk, kaut gan vçl lîdz ðim brîdim savu motociklu

“Suzuki” neesmu izpratis. Es to spçju savaldît, tomçr irsituâcijas, kad notiek divcîòa - kurð kuru.

Brîvais laiks bez moèiem eksistç?-Darbs un motocikli – kaut kam citam man patieðâm

neatliek laika.

Motokluba “Spieíi vçjâ” prezidents Andis Grâvîtissapòo pavizinâties ar motociklu pa Norvçìiju. “Tânoteikti bûs fantastiska sajûta,” viòð neðaubâs. Jautâts,vai neapnîk stundâm ilgi pavadît divriepja mugurâ,A.Grâvîtis atzina, ka motocikls ir savdabîgs psihologs.“Ir laiks pârdomât dzîvi un sakârtot domas,” viòðpaskaidroja.

Lappusi sagatavoja E.Gabranovs

1966.gads8.janvârî sanâk partijas rajona organizâcijas VIII konferen-

ce. Partijas komitejas pirmais sekretârs Suvorovs informçja, karajonâ sâkta sadzîves pakalpojumu paviljona, valsts bankas,kafejnîcas-restorâna, skaitïoðanas stacijas, tipogrâfijas,bçrnudârza, 45 dzîvokïu mâjas un citu objektu celtniecîba.“Tagad starp skolotâjiem ir vairâk nekâ 160 komunistu un 150komjaunieðu,” atzîmçja runâtâjs. 1.februârî Balvos atklâj otropilsçtas autobusu satiksmes lîniju. Lîdz tam autobuss kursçjatikai vienâ marðrutâ, proti, Balvu stacija - gaïas kombinâts.15.februârî lasâmas Balvu rajona darbaïauþu Sociâlistiskâssaistîbas 1966.gadam. Piemçram, gaïas kombinâts apòçmâsizpildît plânu lîdz 15.decembrim, bet Viïakas linu fabrika solîjaplânu izpildît lîdz 20.decembrim, turklât virs plâna nododot15 tonnas linu ðíiedras. 19. un 20.februârî Balvu rajonaâtrslidotâji izcînîja 10.vietu 26 komandu konkurencç.

1.marta “Vadugunî” Brîvîbas ielas 68.nama iedzîvotâjisûkstîjâs, ka ceturtdienâs, kâ solîts, nav karstâ ûdens. Viòisaòçma paskaidrojumu, ka “... ðajâ sezonâ nav ieplânots palie-linât siltâ ûdens piegâdes dienu skaitu, jo ðim nolûkam navnepiecieðamâ kurinâmâ...”. Martâ rajona IV sievieðu konferen-cç daiïâ dzimuma pârstâves pieòem aicinâjumu visâm Balvurajona sievietçm: “...Mçs, Balvu rajona sievieðu konferencesdelegâtes, izsakâm pârliecîbu, ka ikviena no Jums neþçlos spçkusun zinâðanas gaiðâs nâkotnes çkas – komunisma uzcelðanai.” Aprîïasâkumâ Balvu sagâdes kantoris paziòoja, ka iepçrk standartakartupeïus lîdz 15.aprîlim par 8 kapeikâm kilogramâ, bet no16.aprîïa – par 6 kapeikâm kilogramâ. Savukârt Balvu rajonapatçrçtâju biedrîba aicinâja darbâ ðoferus (alga 70-150 rbï.mçnesî, ir kopmîtne), krâvçjus – 55-120 rbï. mçnesî, pârdevçjus55-120 rbï. mçnesî. 23.aprîïa laikraksta numurâ atrodamssavdabîgs raksts “Kâ pasakâ”. “Vaduguns” pastâstîja, kâ veicieskâdai Viïakas patçrçtâju biedrîbas sabiedriskâs çdinâðanaspârzinei, kurai bija uzdots nokaut 10 cûkas: “...Pçc aktasastâdîðanas atklâjâs, ka 10 cûkâm bijuðas tikai 8 galvas, 29 kâjas,bet daþas cûkas dzîvojuðas bez aknâm...” Aprîïa nogalç LPSRValsts Leïïu teâtris Balvos un Liepnâ viesojâs ar lugu “Pifapiedzîvojumi”. Vasarai tuvojoties, parâdâs arvien vairâkaicinâjumu, piemçram: “Mehanizator! Ieslçdzies sociâlistiskajâsacensîbâ!”, “Uz jaunâm darba uzvarâm” u.t.t. 30.aprîlî lasâmaintervija ar tolaik Balvos iecienîtâka estrâdes ansambïa“Melodija” vadîtâju Jâni Krûskopu.

Maijâ Balvu komjaunieði par godu VÏKJS XV kongresamBalvu ezera dienvidu krastâ iestâdîja 3 hektârus lielu parku.Tâpat par godu 1.maijam PMK Balvu iecirkòa celtnieki node-va ekspluatâcijâ jauno divstâvu dzîvojamo mâju Balvos,Revolûcijas ielâ 19: “...pirmajâs maija dienâs ðîs mâjas pirmajâstâvâ iekârtojâs Ziemeïaustrumu elektrisko tîklu Balvu tîklu rajons,bet otrajâ stâvâ ir èetri divistabu dzîvokïi darbiniekiem...”

8.jûnijâ pulksten 10 Balvos svinîgi atklâja jauno universâl-veikalu. “Vaduguns” tolaik rakstîja, ka pirmajâ dienâ jaunouniversâlveikalu apmeklçja vairâki tûkstoði cilvçku. 23.jûnijalaikrakstâ Lîgo svçtki nav pieminçti ne ar puðplçstu vârdu.Rudenî un gada nogalç neizpalika raksti par labo raþu. Daudzvçrîbas piegrieþ arî ârpolitikai, piemçram, Vjetnama – mçs arTevi! 22.novembrî “Vadugunî” lasâma cerîga ziòa – rûpnîca“Sarkanâ zvaigzne” sâkusi raþot jauno motovelosipçdu “Rîga-5”. Ar ko jaunais motovelosipçds pârâks par tolaik populâro“Gauju”? Laikraksts paskaidroja, ka “Rîga 5” ir kaut kas vidçjsstarp mopçdu un motovelosipçdu: “Tâ degvielas tvertnes tilpumsaudzis no 3,2 lîdz gandrîz 6 litriem, stipri uzlabota priekðçjâs dakðaskonstrukcija – ârçjâs atsperes aizstâtas ar teleskopiskajiemamortizatoriem...” Tâpat iedzîvotâjus priecçja vçl viena ziòa –uzsâkta pirmâs koðïâjamâs gumijas “Tiri aga tomba” (stiep,stiep, pastiep) raþoðana fabrikâ “Kalev”. Novembrî Balvosnodeva ekspluatâcijâ vçl vienu daudzstâvu dzîvojamo namu(iepretim universâlveikalam) un automâtisko telefonu staciju.Gada pçdçjos numuros rakstîts, ka 1967.gadâ palielinâsiesstrâdnieku un kalpotâju algas: “...1966.gadâ tâ sastâdîja 98rubïus 80 kapeikas salîdzinâjumâ ar 95 rubïiem 60 kapeikâm1965.gadâ. Nâkamgad tâ pârsniegs 100 rubïu robeþu...” DOSAAFauto-moto loterijâ ‘moskvièu’ laimçja sadzîves pakalpojumugalvenais inþenieris Ï.Zaborovskis. Vçl mûspuses ïaudis laimçjavienu ‘zaporoþecu’, motociklus “63-Ural-2” un “Iþ-Jupiter-2”ar blakusvâìiem, 2 motociklus “Iþ-Jupiter-2” bez blakusvâìiemun 2 motovelosipçdus.

“Vadugunij” - 602010.gadâ aprit 60 gadi, kopð

iznâk “Vaduguns” (sâkotnçjaisnosaukums “Balvu Taisnîba”), tâpçc visagada garumâ centîsimies ielûkoties vçstureslîkloèos, ko pârdzîvojuði mûsu senèi.

Fot

o - n

o pe

rson

îgâ

arhî

va

Îsumâ Notikumi

DurvisV6. Treðdiena 2010. gada 9. jûnijs

Pârgâjienu un ekskursiju laiksMaija pçdçjâ nedçïâ Stacijas pamatskolas 6. un 7.klases

skolçni devâs mâcîbu un karjeras izvçles ekskursijâ uzsavu pilsçtu – Balviem. Skolçni kopâ ar audzinâtâjâmapmeklçja Balvu Ugunsdzçsçju un glâbðanas dienestu,kur darbinieki interesanti pastâstîja par savu darbu,izrâdîja ugunsdzçsçju maðînas, aprîkojumu, ïâva iekâptun pasçdçt maðînâs.

Skolçni bija Balvu Tiesas namâ, kur tiesnesis E.Veissinteresanti pastâstîja par tiesas sçdçm, to norises gaitu,par tiesneðu, advokâtu, prokuroru pienâkumiem. Skolç-ni iejutâs tiesneðu, liecinieku vai apsûdzçto lomâ.

Ar lielu interesi skolçni vçroja Starptautisko mâkslasizstâdi muzejâ. Katrs skolçns izvçlçjâs zîmçjumu, kasvisvairâk patika un pie tâ pielika savu nozîmîti. Starpzîmçjumiem sameklçja savas skolas skolçnu ViktorijasGavrilovas un Daira Usenieka darbus.

Nâkamajâ dienâ skolçni devâs pârgâjienâ pie klases-biedra Dâvja Kravaïa, jo viòa mâjas atrodas Kurnas upeskrastâ. Skolçni spçlçja volejbolu, cepa desiòas, gâja pirtîun peldçjâs. Pârgâjiens, kâ atzina skolçni, bija lielisks.

A.Socka

Saòem Sudraba liecîbas

Piedalâs akcijâ “Skâbeklis”

Skolçni viesojas Saeimas namâ

Trîs meitençm trîs Sudraba liecîbas. Lîvas, Oïesjas unZanes mâcîbu darbu skolotâji novçrtçja ar ‘ïoti labi’. Tasnozîmç, ka meiteòu vidçjâ atzîme liecîbâ bija robeþâs no8 lîdz 8,5 ballçm, kas viòâm savâ îpaðumâ ïâva iegûtSudraba liecîbas.

Pie Saeimas nama çkas. Skolçni un skolotâji, paralçli nelielajam ceïojumampa Saeimas çkas iekðieni, izmantoja iespçju fotomirklî iemûþinât kopbildi pieSaeimas nama çkas galvenâs ieejas. Ðajâ bildç skolçni ir ekskursantu statusâ,bet, iespçjams, neilgâ nâkotnç mçs viòus bildçs vçrosim kâ vienus no 100latvju gudrajiem prâtiem, proti, deputâtu statusâ.

Fot

o - n

o pe

rson

îgâ

arhî

vaF

oto

- no

pers

onîg

â ar

hîva

Lappusi sagatavoja A.Loèmelis

Izlaidumi 9.klasçm Viïakas novadâ11. jûnijâ plkst. 18.00 Viduèu pamatskolâ11. jûnijâ plkst. 18.00 Viïakas Valsts ìimnâzijâ11. jûnijâ plkst. 19.00 Upîtes pamatskolâ (Ðíilbçnupagastâ)12. jûnijâ plkst. 14.00 Meþvidu pamatskolâ (Vecumupagastâ)12. jûnijâ plkst. 16.00 Viïakas pamatskolâ12. jûnijâ plkst. 17.00 Þîguru pamatskolâ12. jûnijâ plkst. 19.00 Rekavas vidusskolâ (Ðíilbçnupagastâ)

Izlaidumi 12.klasçm Viïakas novadâ19.jûnijâ plkst. 18.00 Viïakas Valsts ìimnâzijâ19.jûnijâ plkst. 19.00 Rekavas vidusskolâ (Ðíilbçnupagastâ)

Izlaidumi 9. klasçm Balvu novadâ11. jûnijâ plkst. 19.00 Balvu Valsts ìimnâzijâ11. jûnijâ plkst. 18.00 Balvu Amatniecîbas vidusskolâ10. jûnijâ plkst. 10.00 Balvu vakara (maiòu) vidusskolâ11. jûnijâ plkst. 18.00 Balvu 2. pamatskolâ11. jûnijâ plkst. 19.00 Bçrzpils vidusskolâ12. jûnijâ plkst. 17.00 Tilþas vidusskolâ12. jûnijâ plkst. 15.00 Brieþuciema pamatskolâ12. jûnijâ plkst. 18.00 Stacijas pamatskolâ11. jûnijâ plkst. 18.00 Stacijas pamatskolas Vîksnas filiâlç11. jûnijâ plkst. 19.00 Tilþas vidusskolas Vectilþas filiâlç 8. jûnijâ plkst. 10.00 Tilþas internâtpamatskolâ (svinîgâlînija)

Izlaidumi 12. klasçm Balvu novadâ19. jûnijâ plkst. 18.00 Balvu Valsts ìimnâzijâ19. jûnijâ plkst. 18.00 Balvu Amatniecîbas vidusskolâ19. jûnijâ plkst. 12.00 Balvu vakara (maiòu) vidusskolâ19. jûnijâ plkst. 19.00 Bçrzpils vidusskolâ19. jûnijâ plkst. 18.00 Tilþas vidusskolâ9. jûnijâ plkst. 12.00 Tilþas internâtpamatskolâ(profesionâlâs tâlâkizglîtîbas programmas beidzçjiem)

Izlaidumi 9. klasçm Baltinavas novadâ11. jûnijâ plkst. 18.00 Baltinavas vidusskolâ (izlaidumsnotiek Baltinavas novada kultûras namâ)

Izlaidumi 12. klasçm Baltinavas novadâ19. jûnijâ plkst. 19.00 Baltinavas vidusskolâ (izlaidumsnotiek Baltinavas novada kultûras namâ)

Izlaidumi 9. klasçm Rugâju novadâ12. jûnijâ plkst. 18.00 Rugâju novada vidusskolâ12. jûnijâ plkst. 19.00 Eglaines pamatskolâ

Izlaidumi 12. klasçm Rugâju novadâ26. jûnijâ plkst. 18.00 Rugâju novada vidusskolâ

Izlaidumi

Stacijas pamatskolâ, analizçjot ðî mâcîbu gada 1.semestra darbu, pedagogi nolçma, ka nepiecieðamalielâka motivâcija skolçnu darbam. Skolotâji strâdâjadarba grupâs un izveidoja nolikumu par Zelta unSudraba liecîbu iegûðanas prasîbâm.

Jaunizveidotâs liecîbas pienâkas skolçniem par apzinîgumâcîbu darbu gan skolâ, gan mâjâs. Zelta liecîba pienâkasskolçniem, kuriem gada vidçjâ atzîme ir augstâka par 8,5 ballçm,savukârt Sudraba liecîbas îpaðnieku vidçjai atzîmei jâbût no 8lîdz 8,5 ballçm. Skolas vadîba un klaðu audzinâtâji mudinâjaskolçnus apzinîgam mâcîbu darbam, lai ne tikai pilnveidotuun iegûtu jaunas zinâðanas, bet arî kâ atalgojumu par labipadarîtu darbu iegûtu kâdu no liecîbâm. Par Zelta un Sudrabaliecîbas ieguvçjiem varçja kïût skolçni, sâkot ar 4. klasi, kuruzinâðanas visos mâcîbu priekðmetos vçrtçjamas ballçs. Tiesa,Zelta liecîbu neieguva neviens 4. – 8. klaðu skolçns, bet Sudrabaliecîbu saòçma trîs skolçni: 5. klases skolniece Lîva Supe, 6.klases skolniece Oïesja Fjodorova, kâ arî skolniece no 7. klases– Zane Gavrilova. Skolas kolektîvs cer, ka daudzi 9. klasesskolçni izlaidumâ saòems kâdu no ðîm îpaðajâm liecîbâm.Izsniedzot Sudraba liecîbas, skolas direktore Ruta Bukða aicinâjaskolçnus rûpîgi izvçrtçt savu darbu, vasarâ labi atpûsties unnâkamajâ mâcîbu gadâ ar jauniem spçkiem cînîties par Zeltavai Sudraba liecîbas iegûðanu.

Lai Latviju padarîtu par zaïâkovalsti pasaulç, joprojâm notiekVislatvijas koku sçðanas un stâdî-ðanas akcija “Skâbeklis“. Jaunaisprojekts “Skâbeklis” ir iniciatîva,kuras mçríis ir apvienot spçkus unparâdît, ka Latvija var bût izcila –izcila ar savu dabu, zaïumu, veselîgogaisu, kâ arî aktîvu jaunâs paaudzesiesaistîðanos dabas skaistuma piln-veidoðanâ un vairoðanâ.

Akcijas ietvaros gada laikâ visâ Latvijâ

- kopâ ar bioloìijas skolotâju DzintruUzkliòìi un a/s “Latvijas valsts meþi“pârstâvi Ingrîdu Ðîriòu sagatavojaaugsni un iesçja egles un priedes sçklas.Ingrîda Ðîriòa parâdîja un pastâstîja,kâ pareizi iesçt un kopt dçstus, bet sko-lotâja Dzintra skolçniem darîja zinâmu,kâ novçrot augðanas procesu un pie-rakstît novçrojumu rezultâtus, ar ku-riem katrs varçs iepazîstinât savus klases-biedrus dabaszinîbu stundâs nâkamajâmâcîbu gadâ.

Çka, kurâ tagad darbojas LatvijasRepublikas Saeima, uzbûvçta Vidze-mes bruòniecîbai 1863. - 1867.gadâpçc baltvâcu arhitekta RobertaPflûga un pirmâ akadçmiski izglîtotâlatvieðu arhitekta Jâòa Baumaòaprojekta. 1990.gadâ pçc LatvijasRepublikas neatkarîbas atjaunoða-nas çkâ strâdâja Latvijas Republi-kas Augstâkâ padome, pçc tam dar-bojâs 5. Saeima. Paðlaik tajâ strâdâ9. Saeima. Ðî gada 18. maijâ arî Viïa-kas novada 9. klaðu skolçniem bijaiespçja aizbraukt uz Rîgu bezmak-sas ekskursijâ un apmeklçt deputâ-tu galveno darbavietu – Saeimasnamu.

Skolçnus un èetrus skolotâjussagaidîja deputâte S.Pilâte un kancelejasdarbiniece Gunta. “Protams, lai ievçrotudroðîbas pasâkumus, ekskursiju uzsâkotbija jâuzrâda personîbu apliecinoðidokumenti un jâiziet îpaða kontrole.Viss beidzâs veiksmîgi un “nâkamiedeputâti” varçja spert kâju uz Saeimasiekðçjo telpu kâpnçm un paklâjiem,”stâsta skolotâjas. Atrodoties Saeimasnamâ, ekskursantus iepazîstinâja ar çkasvçsturi, kâ arî izrâdîja zâli, kur atrodasprezentâcijas dâvanu izstâde. “Izrâdîjâs,ka blakus prezentâcijas dâvanu izstâdestelpai atrodas Saeimas priekðsçdçtâjaGundara Daudzes kabinets, kurð, mumspar prieku, spçja izbrîvçt daþas minûtes,lai tiktos un nofotografçtos kopâ arskolçniem,” ar prieku stâsta skolçni.

Ekskursijas turpinâjumâ skolçni unskolotâji apskatîja citas Saeimas namatelpas. Piemçram, Sarkano zâli, kur pa-rasti notiek tikðanâs ar preses pârstâvjiem.Tâpat skolçnus pârsteidza tâ saucamâDzeltenâ zâle, kurâ izvietotas skaistas unçrtas 18. gadsimta mçbeles. Protams,ceïotâjus visvairâk interesçja sçþu zâle,kur deputâti pulcçjas vienkopus dienâs,kad paredzçtas Saeimas sçdes. Skolçnistâsta, ka sçþu zâle klâtienç izskatîjâsmazâka, nekâ skatoties televîzijâ. “Laiarî sçþu zâle, skatot savâm acîm,

izskatâs nedaudz citâda, îstenîbânekas krasi nemainâs. Sçþu zâlçatrodas îpaði nodalîtas zonas tikaideputâtiem, kâ arî masu saziòaslîdzekïu pârstâvjiem un apmek-lçtâjiem. Tâpat katram deputâtam irsava darbavieta ar elektroniskâsbalsoðanas sistçmu,” stâsta skolotâjas.Bçrniem bija arî iespçja “iemçìinât”savu krçslu un darba galdu. “Ko varzinât, varbût kâds no ðiem skolçniempçc gadiem vadîs kârtçjo Saeimassçdi,” domîgi prâtoja skolotâji.

plânots iestâdît vairâk nekâ divusmiljonus egïu un prieþu. Vislatvijaskoku sçðanas un stâdîðanas akcijâgalvenokârt iesaistîti skolçni. Akcija“Skâbeklis“ visâ Latvijâ norisinâs jau noðâ gada 5. maija un turpinâsies lîdz2011.gada jûnijam ieskaitot, kad vairâknekâ 2 miljoni iesçto koku bûs izauguðitik lieli, lai tos stâdîtu meþâ un ïautuaugt paðu spçkiem.

Þîguru pamatskolas skolçni 1.jûnijâ -Starptautiskajâ bçrnu aizsardzîbas dienâ

ÎsumâZini un izmanto

Veselîba Treðdiena 2010. gada 9. jûnijsV 7.

Sievieðu veselîba un regulâratâs pârbaude vienmçr bijusi tçma,kas nodarbina sievieðu prâtus,atgâdinot, ka rûpju par sevi nevarbût par daudz. Lîdz ar krasajâmpârmaiòâm veselîbas jomâ visasvalsts lîmenî un tâs diktçto kârtîbu,arî pacientiem nekas cits neatliek,kâ meklçt iespçjami izdevîgâkosvariantus saskarsmç ar ârstu.Prakse atklâj, ka ginekoloìijas jomâïoti daudz sievieðu no tuvçjâsapkaimes grieþas pie Gulbenesârstes JOLANTAS MAZÛRES. Arîviòa pati to apstiprina.

Ginekologs ir brîvâs pieejamîbasârsts. Kas pacientçm jâòem vçrâ,ja viòas plâno vizîti, teiksim, pieginekologa Gulbenç?

- Patieðâm tâ ir, ka pçdçjâ laikâ uzGulbeni pie manis brauc daudzpacienðu no Balviem, reizçm arî noAlûksnes, Madonas, Smiltenes. Bûtîbânekâdus dokumentus nevajag. Jâzinasavs personas kods un vçl es prasusieviðíîga rakstura ziòas: mçneðreiþuciklu, dzemdîbu skaitu, izslimotâs slimî-bas un tamlîdzîgi. Informâcija man va-jadzîga, lai es iepazîtu pacienti. Taèuìimenes ârsta nosûtîjumu obligâti neva-jag. Protams, ðo nosûtîjumu, ja ârstamir vçlme, viòð var izrakstît, un tassavukârt uzliek pienâkumu man sniegtatpakaïejoðu slçdzienu par konkrçtâcilvçka veselîbu. Pacientçm jâbût lîdziarî 3 latiem pacienta iemaksai. Ja apska-tç atklâju nopietnâkas saslimðanas unnepiecieðams izdarît papildus analîzes,par tâm ir jâmaksâ vçl atseviðíi, unpacientam jâbrauc ðurp atkârtoti.

Sievieðu veselîba un pacientes -kâ Jums tas izskatâs?

-Manuprât, sievietes kïuvuðas daudzapzinîgâkas, izglîtotâkas, jo informâ-cijas un zâïu pieejamîbas klâsts tagad irïoti plaðs. Kopð valstî sâcies dzemdeskakla skrînings, nâk sievietes ar ðîm vçs-tulçm, uzskatot ðo pârbaudi kâ obligâtu(un tas ir pilnîgi pareizi). Es savukârtvaru teikt, ka neko sliktu vairumâ gadî-jumu neatklâju. Ja salîdzinu ar iepriek-ðçjo gadu pieredzi, jâsaka, ka tik ielaistusaslimðanas gadîjumu patieðâm nav.Tas ir pozitîvi. Iespçjams, ka nopietnasasiòoðanas vai sâpju gadîjumos pacien-tes uzreiz nonâk slimnîcâ un ârstçjastur.

Vai sievietes, Jûsuprât, ievçroseno principu, ka gadâ katraivismaz reizi obligâti apmeklçjamsginekologs?

-Var teikt, ka ievçro. Nâk pârbaudîtiespat gados ïoti jaunas meitenes, kurâmvçl nav iesakòojies ðis dzîves princips.Jaunietes lieto hormonâlo kontracep-ciju, un tâpçc arî viòâm bieþâk jâparâdâsginekologam. Savukârt vecâkâm sievie-tçm – pçc 50 gadiem - bieþâk atklâjdzemdes miomas, un arî tas uzliek pie-nâkumu apmeklçt sievieðu ârstu. Taèu,ja sûdzîbu nav, sieviete jûtas vesela, pie-ïauju, ka ginekologu var apmeklçt arîpçc trim gadiem. Katrâ ziòâ es priecâjospar visâm savâm klientçm, un darbaman pietiek.

Noprotams, ka starp Jûsu

pacientçm vairums ir tieðijaunâkâs paaudzes sievieðu.

-Tâ ir gan. Uz pirmo vizîti 15-16-gadîga meitene bieþi atnâk kopâ armammu, ja jaunietei konstatç kâdusveselîbas traucçjumus. Ja meitenes jaudzîvo dzimumdzîvi, tad viòas, pro-tams, ar mammâm kopâ nenâk, tadvisbieþâk nâk vienas vai kopâ ar drau-dzençm. Mums parasti veidojas drau-dzîgas attiecîbas, un jaunietes man uz-ticas. Es viòâm nekad neko nepârmetu.Ja ir problçma, tâ jârisina, bet nav‘jâmoralizç’.

Presç lasîta laba ziòa par Igau-niju, kur pçrn ievçrojami sama-zinâjies abortu skaits. Lîdz ar tosecinâjums: jaunieði un jaunâsmâmiòas ðajâ valstî pievçrð no-pietnu uzmanîbu seksuâlai vese-lîbai. Kâda ir Jûsu prakses piere-dze – vai aborti joprojâm iraktuâli?

-Es teiktu, ka tie noteikti samazinâs.Vismaz manâ praksç arvien retâk sasto-pos ar gadîjumiem, kad jaunietes vçlaspârtraukt pirmo grûtniecîbu. Un tas irïoti svarîgi, jo nekad nevar zinât, kâ dzî-ve iegrozîsies pçc gadiem pieciem, des-mit, vai sieviete varçs tikt pie bçrna vis-pâr. Tâpçc es priecâjos, ja sarunu rezul-tâtâ pirmo bçrniòu saglabâ un dzemdç.Ja laiks ir agrîns – 5-7 nedçïas, un sievietetomçr izðíiras par grûtniecîbas izbeigða-nu, tad var ieteikt izvçlçties medika-mentozo abortu, kas veselîbai ir visne-kaitîgâkais variants. Tas nozîmç, ka arspeciâlâm zâlçm izsauc asiòoðanu, lîdzî-gi kâ tas notiek mçneðreiþu laikâ. Taèusievietei vçlams pagulçt slimnîcâ, ârstuuzraudzîbâ lietot zâles, pçc tam izdarasonogrâfiju, pârbaudot, vai viss kârtîbâ.Tas, protams, ir maksas pakalpojums.Otrs, arî veselîbu saudzçjoðâks variants,ir augïa izsûkðana ar vakuumaparâtu.Gulbenç tâda aparâta gan nav, var

braukt uz Valmieru.Sievietçm, kurâm jau ir bçrni un viòas

pieòçmuðas lçmumu, atrunâðana navvietâ. Tad mçs runâjam par kontra-cepciju - lieto vai nelieto? Atklâjas, kauz pâris mçneðiem pârtraukta hormo-nâlo tableðu lietoðana, citâ gadîjumâtomçr nav palîdzçjusi ‘avârijas kontra-cepcija’. Daudzas sievietes lietopharmatex svecîtes, ar kurâm ‘iekrît’diezgan bieþi. Ðîs svecîtes vairâk domâtassievietçm bçrna baroðanas laikâ un arîsievietçm pçc 40 gadiem, kad apaugïo-ðanâs iespçja kïûst arvien retâka. Kâdreizir plîsis prezervatîvs, bet ðâdâ situâcijâparasti jâdzer ‘avârijas kontracepcijas’tabletes.

Vai, Jûsuprât, vçlams dot priekð-roku hormonâlajai kontracep-cijai?

-Ja vienlaikus ir sâpîgas mçneðreizesun jâizsargâjas arî no grûtniecîbas, tad,protams, tas ieteicams. Ja dzimumdzîvesievietei ir neregulâra, turklât mainâsseksuâlâs dzîves partneri, tad noteiktilabâk izvçlçties citu izsargâðanâsmetodi. Manas prakses gados jaunajâmpacientçm pieòemamâkâ metode irhormonâlâs tabletes. Tas gan nenozîmç,ka viòas tâs lietos desmitiem gadu. Bûsìimene, dzemdîbas, bûs cita dzîvessituâcija un arî citâda izsargâðanâsmetode.

Vai seksuâli transmisîvâsslimîbas ir aktuâlas?

-Tâs parâdâs ik pa laikam. Grûtnie-cçm visbieþâk atklâj hlamîdijas. Ir bijuðivairâki sifilisa gadîjumi, periodiski pa-râdâs ârçjo dzimumorgânu herpes infek-cija (lîdzîgi herpei uz lûpâm). Visbieþâksievietes sûdzas par sçnîðu infekciju,bakteriâlo vaginozi, kas gan drîzâk sais-tâs ar novâjinâtu imunitâti vai hor-monâliem traucçjumiem, ne seksuâlâmattiecîbâm. Taèu visu to var veiksmîgiârstçt.

‘Âtrajiem’ cits astoòzîmju numursAr 15.jûniju Balvu, Baltinavas, Rugâju un Viïakas

novadu iedzîvotâjiem ‘âtro’ izsaukðanai jâizmanto citsastoòzîmju numurs. Zvanot gan no fiksçtâ, gan mobilâtâlruòa, jâizmanto numurs 64233116. Protams,neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas izsaukðanai varizmantot arî bezmaksas tâlruòus: no fiksçtâ telefona - 03,no mobilâ - 112.

Pârçjâ kârtîba saglabâjas iepriekðçjâ - pçc izsaukumasaòemðanas pie pacienta dosies tâs paðas brigâdes undaudziem jau zinâmie mediíi, kas labi pârzina savasteritorijas. Bijuðâ Balvu rajona teritorijâ strâdâ èetrasmediíu brigâdes – divas atrodas Balvos, viena - Viïakâ unviena - Tilþâ. Ðobrîd neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbasdienests valstî nodroðina 85% no visiem neatliekamâspalîdzîbas brigâþu izsaukumiem valstî.

Veiksmîga atgrieðanâs pçc klîniskâsnâves

Rîgâ trolejbusâ no nâves izglâba kâdu 70-gadîgu vîrieti,kuram pçkðòi sâkâs sirdsdarbîbas traucçjumi. Viòam ïotipalaimçjâs, jo trolejbusâ atradâs arî ârste un Stradiòauniversitâtes 6. kursa students, kurð dienu iepriekð bijanolicis valsts eksâmenu klîniskajâ medicînâ un sniedzapalîdzîbu laikâ, pirms ieradâs ‘âtro’ brigâde. Ja cilvçkamiestâjusies klîniskâ nâve, izdzîvoðanu nosaka tas, cik âtriun veiksmîgi uzsâkta atdzîvinâðana. Tâpçc arî pârçjiemapkârtçjiem, kas nav mediíi, svarîgi ðâdâs kritiskâs situâci-jâs likt lietâ zinâðanas, ko iegûst pirmâs palîdzîbas kursos.Ðî apmâcîba obligâta ir ðoferiem, vçl citu profesiju pâr-stâvjiem.

Arî Balvu novadâ mediíi veiksmîgi no klîniskâs nâvesizglâba 27-gadîgu vîrieti. Brigâde pie viòa ieradâs 2 minûðulaikâ. Taèu lîdz tam brîdim ïoti veiksmîgi atdzîvinâðanaspasâkumus bija veicis cietuðajam blakus esoðais tuvinieks.

Nedariet pâri savâm mugurâmVeselîbas jomâ izsludinâtas “muguras veselîbas dienas”.

To mçríis - izglîtot tieði biroju darbiniekus, pievçrðotuzmanîbu mugurai, tâs sâpju iemesliem un arî risinâjumavariantiem. Veselîbas centra “Audemus” klientu pçtîjumsatklâj, ka tieði biroju darbinieku vidû pieaug salimðana ardaþâdâm muguras kaitçm. 2009. gadâ tieði biroju darbi-nieki veidoja 97% no kopçjâ pirmreizçjo muguras pacientuskaita.

Speciâlisti atzîst, ka arî biroja darbs (ne tikai fiziskais)slçpj nopietnus draudus muguras veselîbai. Cilvçkiemjâmaina domâðana un lielâka uzmanîba jâpievçrðprofilakses pasâkumiem, jâieklausâs fizioterapeitupadomos, kuri pastâstîs par pareizâm un mugurai drau-dzîgâm kustîbâm un pozâm. Biroja darbiniekiem nevajagvisu dienu atrasties vienâ piespiedu pozâ. Vajag piecelties,atiet no datora, izkustçties. Viòu risks ir mazkustîgums,statiskâ poza pie datora un ilgstoða sçdçðana, kas izraisamuguras sâpes vai pat ïoti nopietnas saslimðanas.

Bezmaksas vakcîna meitençmValstî paredzçts vakcinçt meitenes pret cilvçka papilo-

mas vîrusu. Zinâms, ka ap 30 ðî vîrusa tipu inficç dzimum-orgânus. Daþi vîrusa tipi var izraisît dzemdes kakla vçzivai patoloìisku ðûnu veidoðanos dzemdes kakla epitçlijâ.Pârçjie HPV tipi var izraisît dzimumorgânu kârpas unlabdabîgas izmaiòas dzemdes kaklâ, kas ir patoloìiskas,bet neietekmç vçþa raðanos. Jebkurð HPV vîrusa tips varizraisît izmaiòas dzimumorgânos, kuras var konstatçtdzemdes kakla uztriepes onkocitoloìiskajâ izmeklçðanâ.90 % gadîjumu dzemdes kakla vçzi izraisa 16. un 18. HPVvîrusa tips. Dzimumorgânu kârpu izraisîtâjs ir 6. un 11.vîrusa tips.

Daktere J.Mazûre stâsta, ka profilaktiskâ bezmaksaspotçðana paredzçta tikai 12-gadîgâm meitençm, kurasvakcinçs trîs reizes. Vakcinâcijas kalendâru plâno uzsâktar septembri. Ginekoloìe sprieþ: “Ja meiteòu mammasbûs informçtas par ðo lietu, ja to òems vçrâ arî ìimeòuârsti un atgâdinâs, ðî vakcinâcijas akcija izdosies. Es tovçrtçju kâ labu iespçju izsargâties no dzemdes kakla vçþa.”

Daktere atklâj, ka pçrn ðî vakcîna maksâja 80 latus,ðogad – ap 60 latiem. Vakcinâcijas cikls sastâv no trimvakcînâm. Esot izrçíinâts, ka imunitâte var saglabâtieslîdz 20 gadu vecumam. Kâ stâsta ârste, pçtîjumi ðajâ jomâturpinâs.

Ginekologs – brîvâspieejamîbas ârsts

Simpâtiska un vienkârða. Ginekoloìi Jolantu Mazûri Balvu puses pacientesvçrtç kâ vienkârðu un sirsnîgu ârsti, kurai var uzticçties. Dakteres atziòa, kaviòas prakses vairums apmeklçtâju ir gados jaunas sievietes, un tas palîdzveidot savstarpçji labu saskarsmi.

Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne

Fot

o - M

.Spr

udzâ

ne

Kaimiòos8. Treðdiena 2010. gada 9. jûnijsV

Lai cilvçki varçtu ðeit strâdât un dzîvot

Kâpçc bijuðâAlûksnes rajonateritorijâ izveido-jâs divi novadi -ne vairâk un nemazâk?

Alûksnes novadsizveidojâs paðvaldî-bu reformas rezultâ-tâ, kad bijuðâ Alûks-nes rajona vietâradâs divi novadi,koncentrçjoties apabâm pilsçtâm -Alûksni un Api.Alûksnes novaduizveidoja 15pagastu paðvaldîbasun Alûksnes pilsçtaspaðvaldîba.

Ar ko Alûksnes novads atðíiras no citiemnovadiem? Kas tam raksturîgs?

Alûksnes novads ir pierobeþas novads, kas robeþojas arIgauniju un Krieviju. Novadâ nav lielu maìistrâïu vaidzelzceïa tîklu, tas atrodas samçrâ tâlu no valsts centra.Domâju, Alûksnes novads ir lielâko novadu skaitâ, jo toizveidoja 16 paðvaldîbas. Kâ novada plusus varu minçt to,ka tas ir ekoloìiski tîrs un zaïð, ûdeòiem bagâts, rûpnieciskinepiesâròots un tûrismam interesants.

Ar ko sâkâs Jûsu kâ novada priekðsçdçtâjadarbîba?

Darbîba jaunajâ novadâ sâkâs ar pilnîgu neziòu unmilzum daudz neskaidrîbu. Novads bija jauns veidojums,pieredzes nebija ne mums, ne kolçìiem citos novados.Galvenais bija sakârtot struktûru, lai viss darbotos un ne-bûtu pârtraukumu paðvaldîbas funkciju pildîðanâ, lainebûtu problçmu iedzîvotâjiem. Daudz neskaidrîbu ir vçlðodien.

Kâda ir Jûsu kâ paðvaldîbas darbiniekapieredze?

Paðvaldîbas darbâ esmu jau 20 gadus. Pirms novaduizveidoðanâs biju Annas pagasta padomes priekðsçdçtâjs,kuru vadîju vairâkus sasaukumus.

Cik partijas pârstâv deputâti un kâdu partijupârstâvat Jûs?

Novada domç pârstâvçtas septiòas partijas. Pats pâr-stâvu Tautas partiju.

Cik liels ir deputâtu un Jûsu atalgojums?Mans atalgojums pçc nodokïu nomaksas ir 850 lati.

Alûksnes novada domes deputâtu atalgojums noteiktsprocentuâli no domes priekðsçdçtâja atalgojuma - 24%,bet deputâtam, kurð vada komiteju, papildus 12%.

Dzirdçts, ka ne visos novada pagastos irpârvaldnieki?

Pagastu pârvalþu vadîtâji ir visâs pagastu pârvaldçs. 15pagastu pârvaldes vada seði pagastu pârvalþu vadîtâji.

Novada sâpîgâkâ problçma?Tas ir bezdarbs, lîdz ar to arî iedzîvotâju aizplûðana uz

ârzemçm. Ja tâ nebûtu, atrisinâtos daudzas problçmas –nebûtu, piemçram, jâslçdz skolas.

Jûsu trîs vçlçðanâs zelta zivtiòai, ja to izdotosnoíert Alûksnes ezerâ?

Pirmâ vçlçsanâs bûtu, lai Alûksnes novada cilvçki varçtustrâdât un dzîvot ðeit, lai ìimenes bûtu kopâ. Otrâ vçlçðanâs- lai pietiktu lîdzekïu visu novadu vienmçrîgai attîstîbai.Treðâ vçlçðanâs bûtu, lai mçs spçtu atgût ticîbu, vienotîbuun patriotismu, kas mums visiem bija Atmodas laikâ,sadodoties rokâs un esot vienotiem pret visu to, kas traucçpaðiem bût saimniekiem savâ zemç. Ðobrîd ârçju pretiniekunav, un ir skumji, ka mçs sâkam nostâties viens pret otru.

Vai novadam ir sava svçtku diena?Paðlaik tâdas kopçjas novada tradîcijas nav. Alûksnç

vislielâkie svçtki ir kapusvçtki. Katrâ pagastâ ir arî savitradicionâlie svçtki, kas notiek katru gadu un kuriemgatavojas îpaði.

Alûksnes novads izveidojâs administratîvi teritoriâlâs reformas rezultâtâ, Alûksnes rajonam sadaloties divos novados - Apes un Alûksnes. Alûksnes novadâ apvienojusiesAlûksnes pilsçta un 15 pagasti ar aptuveni 20 tûkstoðiem iedzîvotâju – Veclaicenes, Jaunlaicenes, Alsviíu, Zeltiòu, Ilzenes, Kalncempju, Ziemeru, Mârkalnes, Jaunalûksnes,Malienas, Annas, Jaunannas, Mâlupes, Pededzes un Liepnas. Alûksnes novads robeþojas ar Igaunijas Republiku, ar Krievijas Federâciju, ar Apes, Balvu, Viïakas unGulbenes novadiem. Vietçjais mâkslinieks Ivars Vecâns ir izveidojis novada ìerboni. Tas veidots purpursarkanâ un zilâ krâsâ, kas viena no otras atdalîtas ar trijstûrirobeþstaba krâsu salikumâ, norâdot, ka minçtais novads ir robeþnovads. Novada ìerbonî saglabâjies Alûksnes pilsçtas ìerbonim raksturîgais elements - Bîbele ar zeltarotâjumiem.

Novada centrs – pilsçta ar noslçpumu. Alûksnes novada centrs - Alûksnes pilsçta ðogad svin savu 90 gadu jubileju.Alûksnes pilsçtas svçtki “Ar saknçm Alûksnç - ar zariem pasaulç” sakrît ar Ernsta Glika Alûksnes Valsts ìimnâzijassimtgadi, kâ arî kapusvçtkiem Alûksnes kapos, ko tradicionâli jau gadu desmitiem atzîmç augusta pirmajâ svçtdienâ.Pilsçtas bibliotçkâ skatâmajâ izstâdç jubilârei piemeklçts apzîmçjums “Ozolu pilsçta ar Bîbeli ìerbonî”. Nav strîdu! Vâcumâcîtâjs Ernsts Gliks pirmo reizi iztulkoja latvieðu valodâ Bîbeli, un par godu ðim notikumam iestâdîja divus ozolus. Daudzinoteikti arî zina, ka Glika audþumeita Marta kïuva par Krievijas íeizarieni, ka par Alûksni zobenus krustojuði gan krievu,gan zviedru karavîri. Masu saziòas lîdzekïos parâdîjusies versija, ka Alûksnes pilsdrupu pagrabos, iespçjams, glabâjasTemplieðu ordeòa dârgumi, par ko arî asinis lçjuði gan krievu, gan zviedru karapulki. Templieðu ordenis bija katoïubruòinieku ordenis, kas piedalîjâs krusta karos, vairojot savu bagâtîbu un pakïaujot sev arvien jaunas un jaunas zemes.Kad pâr Ordeni savilkâs negaisa mâkoòi, tas nolçma noslçpt savas milzu bagâtîbas, izvedot tâs, iespçjams, arî uz Baltiju.Iespçjams, ka Ordeòa bagâtîbas vçl joprojâm atrodas Alûksnes pilsdrupu pagrabos...

Ciemojamies Alûksnes novadâ

Strûklaku pavçlnieks

Lai top! Alvitam Grîvniekam kabatâ ir burvju atslçdziòa, arkuras palîdzîbu viòð iedarbina Alûksnes strûklakas. Kadgaisâ priecîgi uzlido ûdens ðïakatas, arî cilvçki apkârt kïûstsmaidîgâki un priecîgâki.

Uzòçmumu SIA “Alvita strûklakas” reìistrçja pirms trimgadiem, 1.aprîlî.

Alûksnes novada domç iesaka aprunâties ar Alvitu Grîvnieku- interesantu cilvçku, kuram ir arî rets uzòçmçjdarbîbas veids -Alvits ir strûklaku meistars. Viòð pielicis savu roku arî, lai Balvosiemirdzçtos strûklaka ar poçtisko nosaukumu “Ûdensroze”.“Balvu “Ûdensrozes” autori ir citi, bet es veicu elektrotehniskosdarbus. Visu saliku, proþektorus uzstâdîju, veselu nedçïu òçmos.Prese par mani rakstîja: sava darba fanâtiíis. Kas bija, tas bija,”atceras A.Grîvnieks. Viòð uzstâdîjis strûklakas arî Rçzeknç,Festivâla parkâ, Cçsîs - Maija parkâ, Rîgâ, pie Ungura ezera uncitur. Strûklaku viòð uzstâdîjis arî Jaunmoku pilî, bet tur tâ,ðíiet, nedarbojas, par ko liecina fotouzòçmumi no svçtkiem,kas pilî notika 1. maijâ. “Acîmredzot nevar “pavilkt” finansiâli,”tâ par pils saimnieku iespçjâm sprieþ Alvits. Jâ, krîze skârusidaudzus uzòçmçjus, paðvaldîbas un vienkârðus cilvçkus. Parûdens rotaïâm strûklakâs svarîgâkas kïuvuðas citas problçmas,bet pats galvenais ir izdzîvoðanas jautâjums. Krîze skârusi arîAlvita biznesu, viòð to nenoliedz. Gribçtâju ierîkot strûklakasbûtu daudz, bet viòiem ðobrîd nav iespçju. Izveidot strûklakubija plânots arî Latgalç, Kristus Karaïa kalnâ, netâlu no Aglonas.Alvits aizòçmâs no sievas naudu, nopirka nepiecieðamâs daïasun detaïas, bet, kad ðogad aizbrauca ciemos, strûklakas pasûtîtâjiizrâdâs pârdomâjuði - arî naudas trûkuma dçï. Strûklakasizveidoðanai sagatavotâs daïas un detaïas tagad stâv mâjâs, unieguldîtâ naudas atpakaï nenâk. Vai cits gadîjums. Jau bijisnoslçgts lîgums par strûklakas ierîkoðanu ar kâdu turîguzemnieku Igaunijâ, bet valsts ieòçmumu dienests zemnieka unuzòçmçja darbîbâ atklâjis nelikumîbas - viòam uzliktas bargassoda naudas, bloíçti naudas konti, un iecere par strûklakasizveidoðanu uz laiku nonâkusi strupceïâ.

Regulâri ienâkumi meistaram ir vienîgi no strûklaku apkopes,par ko viòð noslçdzis lîgumu ar trim paðvaldîbâm. Alvits slavçjauno Alûksnes novada domi, kura ðogad strûklaku darbinâ-ðanai iegâdâjusies jaunu, dârgu dziïurbuma sûkni. Alûksnç

uzstâdîtas un darbojas piecas strûklakas, trîs no tâm - ar gaismasefektiem. Amata prasmi viòð pâròçmis no tçva Alberta Grîv-nieka, bet savu uzòçmumu izveidoja pirms trim gadiem. Pirmstam Alvits strâdâja komunâlajâ saimniecîbâ “Rûpe” par elektriíi,taèu darba kïuva arvien mazâk, un bija skaidrs, ka agrâk vaivçlâk viòð nonâks bezdarbnieku rindâs. No tçva mantotâsprasmes, un tas, ka viòð bija gan elektriíis, gan santehniíis,ïâva Alvitam uzsâkt strûklaku biznesu.

Alvits spçcîgi nodarbojas arî ar fotografçðanu, kâ viòð patssaka. Taèu esot par slinku, lai rîkotu fotoizstâdes. Vairâk nekâpieci tûkstoði bilþu par Alûksni viòam ir interneta portâlâ“draugiem.lv”, fotogrâfijas aplûkojamas bukletos un citosizdevumos.

Uzòçmçjdarbîba

Ciemojamies Alûksnes novadâ

AIVARS FOMINS: “Mansvaïasprieks ir sçòot. Arî makðíerçtman patîk, bet pçdçjâ laikâ tamneatliek brîvs brîdis.”

Treðdiena 2010. gada 9. jûnijsV 9.

Smeïas dzimtâs puses sirsnîbuCiemojoties citos

novados, vienmçrcenðamies apciemotarî kâdu noiedzîvotâjiem, kurðabonç “Vaduguni”.Alûksnes novadâ“ V a d u g u n i ”visvairâk lasaLiepnas pagastâ (kânekâ bijuðais Balvurajons!), Alûksnç, arîJ a u n a l û k s n e s ,Jaunannas, Ziemeruun citos pagastos.Kalncempju pagastâmûsu avîzei ir divasabonentes. Viena no viòâm - Lidija Oldere. Viòa ir no Balvupuses, nojauta nav vîlusi, jo lielâkoties ðeit dzimuðie unauguðie cilvçki caur avîzi uztur saikni ar dzimto pusi, izlasapar pazîstamiem un zinâmiem cilvçkiem, uzzina parnotikumiem. Lidija nosauc daudz mûspusç pazîstamucilvçku, kas ir viòas bijuðie skolasbiedri Viïakas vidusskolâ– Mâra Kalvâne, Valentîns Íikuts, Valentîna Kaïâne, ÂrijaZaremba, Vija Kleìere un citi. Viïakas novadâ Olgai dzîvoarî divas mâsas, mamma un brâlis. Vçl viena mâsa dzîvoJûrmalâ, arî viòa abonç “Vaduguni”. “Man patîk tâsirsnîba, ar kâdu “Vaduguns” raksta par cilvçkiem, parviòu problçmâm. Tas, manuprât, iedroðina un vairolabestîbu gan paðâ cilvçkâ, gan apkârtçjos. To paðu varuteikt par Pateicîbas zivi un Paldies vârdiem, ko avîze publicçZiemassvçtkos,” saka Olga. Viòa izlasa arî par notikumiemskolâs, jo dçls ir mâcîjies Balvu Amatniecîbas vidusskolâ,kas Olgai palikusi atmiòâ ar sirsnîgiem skolotâjiem, joseviðíi skolas direktori Sarmîti Cunsku. “Manuprât, taisirsnîbai, kâda izjûtama Balvu pusç, grûti atrast salîdzi-nâjumu,” vçlreiz apliecina Olga, lai arî sen jau iedzîvojusiesKalncempjos ar to pakalniem, meþiem un lîkumainajiemceïiem.

Lasa “Vaduguni”

Izglîtîba

Tûrisma objekts

Latvieti, celies un topi gaiðs!- jau pirms vairâkiemgadsimtiem latvieðus aicinâja vâcu mâcîtâjs Ernsts Gliks.

Ernsta Glika Alûksnes Valsts ìimnâzija ðogad svin 100 gadujubileju. Skolas jubilejas svinîbas notiks 31. jûlijâ, bet ìimnâzijasdirektore Daina Dubre-Dobre jau râda ielûgumu ar izplânotusvçtku programmu pa stundâm un minûtçm. Simtgadessvinîbas sâksies ar dievkalpojumu Alûksnes evaòìçliskiluteriskajâ baznîcâ, tam sekos jaunieðu akcija “Ieklausies, ieskatiesmanas skolas vçsturç!”. Programmâ paredzçta grâmatas “ErnstaGlika ìimnâzijai 100” atvçrðana, par godu simtgadei skolâ atklâsGoda sienu “Ìimnâzijas lepnums”, kur bûs lasâmi to audzçkòuvârdi, kuri atjaunotâs, neatkarîgâs Latvijas divdesmit gados,skolu beidzot, saòçmuði augstâko zinâðanu novçrtçjumu. Bûsjauno ozolu stâdîðana pie Glika ozoliem, paldies vârdi, lielaissvinîbu koncerts “Ar saknçm Alûksnç” un vçl daudz kas cits.Skolas pedagogi un darbinieki tekâ kâ bitîtes, lai izdarîtu arîsimt mazâku darbiòu. Piemçram, dienâ, kad viesojâmiesìimnâzijâ, uzkalniòâ pie skolas no puíu dçstiem skolasdarbinieki veidoja jubilejas skaitli. “Visi pasâkumi, kas ðogadnotiek skolâ, notiek jubilejas zîmç. Ðogad skolçnu Ministrukabinets ieviesa jaunu tradîciju - Ernsta Glika vârdadienassvinîbas maijâ, kad notika pagalmu koncerti. Visa skola devâspie Glika piemiòas akmens, kur pasâkumâ piedalîjâs arîOpekalna draudzes mâcîtâjs Ðmits no Cçsîm, jo Opekalns, Zeltiòiun Alûksne ir tâs vietas, kur vâcu mâcîtâjs Gliks dibinâja pirmâsskolas zemnieku bçrniem Vidzemç,” saka D. Dubre- Dobre. Tasbija 1683.gads, bet 1910. gadâ grupa bagâtu alûksnieðu nolçmadibinât proìimnâziju, lai bçrnus varçtu sagatavot tâlâkâmstudijâm. Tâ aizsâkâs ìimnâzijas vçsture.

Valsts ìimnâzijas statusu kâ vienai no pirmajâm valstî skolaipieðíîra deviòdesmito gadu vidû. Ar augstu sekmju lîmeniìimnâzija lepojas joprojâm. Ìimnâzijâ mâcâs 500 audzçkòuun strâdâ vairâk nekâ 50 pedagogu. Vairâk nekâ puse ir bijuðieskolas absolventi. Arî tagadçjâ skolas direktore. Ir ìimnâzijâ arîskolotâji no Balvu puses - mâcîbu pârzine, kultûras vçstures unvçstures skolotâja Ida Zelèa (bijusî Gavrilova), matemâtikas

skolotâja Ligita Krieva (bijusî Aleksâne), varbût arî vçl kâds, betpamatâ tomçr vietçjie. Îpaðs stâsts ir par bijuðo direktoru untagadçjo skolas muzeja vadîtâju Gunâru Stradiòu. Skolâ viòujoprojâm uzrunâ par direktoru, arî tagadçjâ direktore. Skolasmuzejs ir viòa iniciatîva un sirdsdarbs. Viòð vadîja skoluatjaunotâs, neatkarîgâs Latvijas laikâ un tikai pirms pieciemgadiem aizgâja pensijâ, joprojâm turot rûpi par skolas dzîvi.Viòðir arî topoðâs grâmatas “Ernsta Glika ìimnâzijai 100” galvenais“reþisors”. Jaunîbâ piecus gadus G.Stradiòð strâdâjis Balvos parsporta skolas direktoru. Viòð saka: “Balvos pagâja mana jaunîba.Kad nesen ar sievu braucâm cauri Balviem, piestâjâm, un esteicu Ilgai: “Saderam, kurð pirmais no mums tuvâko piecuminûðu laikâ satiks kâdu paziòu.” Diemþçl nesatikâm ne viens,ne otrs. Pretî nâca tikai jauni un nepazîstami cilvçki. Laiks skrien!”

Skolai pie Jânkalniòa – 100

Trijatâ ar Gliku. Ernsta Glika Alûksnes Valsts ìimnâzijasbijuðais direktors un skolas muzeja vadîtâjs Gunârs Stradiòðun tagadçjâ skolas direktore Daina Dubre-Dobre skolasmuzejâ pie Glika portreta.

Viktora Íirpa Ates muzejam ðogad - 25.“Ates dzirnavu” brîvdabas muzeja teritorijâ

smarþo tikko pïauta zâle, koki met çnu dzirnavudîíî, un apkârt ir klusums un miers. Tveicîgajâpçcpusdienâ te nemana nevienu cilvçku, izòemotinformâcijas centra meitenes. Tomçr ir sajûta, katûlît, tûlît atvçrsies dzîvojamâs mâjas durvis unpâri pagalmam uz aku, pûnîti vai kâdu citusaimniecîbas çku pârtecçs kalpone vai parâdîsiespati Silmaèu saimniece. Sçtâ iebrauks Joske ar zîdalakatinçm un audumu baíiem, un sâksies andeleun gatavoðanâs kâzâm. Slepus no pieauguðajiempuikas mçìinâs uzvilkt pirmo dûmu un nobaudîtpirmo miestiòa malku. Ir jûnijs, tuvojas Lîgosvçtki! Un nâk prâtâ “Skroderdienas Silmaèos”.Vçl jo vairâk ar izrâdi saistîtas izjûtas pâròem ðeit,brîvdabas muzejâ. Gide un muzeja izstâþuorganizatore Solvita Hamane stâsta, ka Lîgodienâ muzejâ cels godâ seno latvieðu Zâïu dienastradîcijas - bûs siera sieðana, apdziedâðanâs un arîkâds stiprâks malks! Par pasâkuma dalîbniekuapdziedâðanu gâdâs Lejasciema folklorasansamblis, bet Zeltiòu dramatiskâ ansambïa dalîbniekiiepriecinâs ar diviem uzvedumiem, uzstâsies arî Zeltiòu pagastadeju kolektîvs. Notiks arî sievu kalnâ neðanas sacensîbas. Uzva-rçtâjiem bûs balvas - ieejas biïetes uz Lîgo nakts balli Zaíusalâ.Zâïu dienas pasâkumâ aicinâti piedalîties arî zemnieki no biolo-ìiskajâm zemnieku saimniecîbâm ar savu produkciju. Bûstirdziòð!

“Ates muzejâ” patlaban skatâma arî jauna izstâde “Nâkat jelraudzîties, kas meitiòas pûriòâ”. Izstâdç skatâmi Tautas lietiðíâsmâkslas studijas “Kalme” dalîbnieces Renâtes Filipas darbi,Tautas lietiðíâs mâkslas studijas “Sagða” dalîbnieèu rokdarbi,kâ arî darbi no Ates un Pededzes muzeja.

Ar ðo izstâdi muzejs aizsâk jubilejas sezonu - jûlijâ ViktoraÍirpa “Ates muzejam” aprit 25. gadskârta. Muzejs atrodasAlûksnes novada Kalncempju pagastâ un ir atklâts Ates ûdens-dzirnavâs, kas uzbûvçtas 18. gadsimtâ. Dzirnavu çkas dzîvoja-

Lîgo noskaòas Ates muzejâ

majâ galâ ir izvietota ekspozîcija, kurâ atspoguïota pagastaïauþu dzîve. Muzeja kompleksâ ietilpst Vidzemes zemnieku sçtaar dzîvojamo saimes mâju, riju, klçti, ðíûni, pirti - kopumâ 13çkâm. Katrâ çkâ izvietoti tai raksturîgie rîki, saimniecîbaspiederumi, maðînas.

Katru gadu septembra sâkumâ Ates dzirnavâs notiek Pïaujassvçtki, kad godâ tiek celtas tâs latvieðu tautas tradîcijas, kassaistîtas ar raþas novâkðanu un uzglabâðanu ziemai. Ðogadpirmo gadu Atç svinçja arî Meteòdienu. “Muzeja darbiniekistrâdâ, lai realizçtu projektu “Senâs amatu meistardarbnîcasAtç - latviskâs dzîvesziòas nesçjas”. Vçlamies izveidot vairâkasdarbnîcas, kurâs apkârtçjo pagastu iedzîvotâji konkrçtâ laikâvarçtu demonstrçt senos amatus muzeja apmeklçtâjiem,”pastâstîja muzeja direktore Natâlija Pomerance.

Ak, jâ ! Ate ir iecienîta vieta, uz kurieni dodas arîjaunlaulâtie. Alûksnes novadâ ciemojâs I.Zinkovska,

A.Kirsanova foto

Karavîru pilsçtiòa

Piemineklisezera krastâ.Atjaunotaispiemineklis pargodu Latvijasatbrîvoðanascîòâs krituðajiem7. SiguldasKâjnieku pulkakaravîriematrodasuzkalniòâ, nokura labipârskatâmsezers. Atjaunotopieminekli atklâja

pçrn rudenî, un tâ atklâðanâ piedalîjâs arî Valstsprezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu. Pirmo reizipieminekli atklâja 1923.gadâ, bet nojauca1953.gadâ.

Alûksnes novada centrs ir ne tikai ainaviski pievilcîgs,kur vieta ðíiet piemçrota tikai atpûtai, pastaigâm unizbraukumiem ar laivu ezerâ. Alûksne ir arî karavîrupilsçtiòa. Par to pârliecinâjâmies, pabraucot pa pilsçtas ielâmgar ezermalu, kur ik pçc kâda laika sprîþa varçja satiktkaravîrus raibajos armijas tçrpos, ar ekipçjumu, kas skrçjavienâ vai otrâ virzienâ. Pirmâs neatkarîgâs LatvijasRepublikas gados te atradâs 7. Siguldas Kâjnieku pulks, arîtagad te, bijuðâ Siguldas pulka kazarmâs un citâs çkâs,atrodas armijas garnizons, Nacionâlo Bruòoto SpçkuKâjnieku skola. Armijas daïas, tiesa padomju armijas, teatradâs arî PSRS laikos. Nesen uz Alûksni pârcçlâs arîZemessardzes 31.AMII bataljona ðtâbs, kas lîdz ðim atradâsBalvos.

Sçtsvidû. No uzkalniòa, kurâ atrodas Vidzemes senâ sçtâ ar aku, paverasskats uz ielejâ snaudoðo dzirnavu dîíi. Gide Solvita Hamane slavç akasûdeni un piedâvâ vçsu malku tveicîgajâ dienâ.

Piemiòa

Jautâjums skolçnam Mini saruna

Vârds jaunieðiemV10. Treðdiena 2010. gada 9. jûnijs

Rit pçdçjâs pavasara mçneðadienas. Tas aiznesis uztraukumapilno eksâmenu laiku skolçniem,atnesis zaïumu visapkârt un mai-nîgus laika apstâkïus. Klât arî sko-lçnu vasaras brîvdienas, kas ikvie-nam pat nevilðus liek aizdomâties,kâ tâs pavadît ðogad. Daudzi brîvolaiku izbauda ceïojot. Liels ceïoðanasentuziasts ir Balvu Valsts ìimnâzijas7.klases skolnieks AUSTRISANDRUKELS. Viòð jau pabijis vai-râk nekâ astoòâs pasaules valstîs,kâ arî apceïojis mûsu paðu mazoLatviju.

Vai sen jau ceïo?-Ceïoju, vçl pirms sâku mâcîties skolâ...

Uz ârzemçm ceïoju kopð 5 gadu vecuma,bet pa Latviju, protams, vecâku pava-dîbâ, devos ekskursijâs vçl agrâk.

Kâdâs valstîs esi bijis?-Horvâtijâ, Ungârijâ, Vâcijâ, Turcijâ,

Lietuvâ, Polijâ, Igaunijâ, Itâlijâ un citur.Parasti ceïoju kopâ ar tçti, jo ikdienâmums abiem nesanâk tik bieþi satikties.To, uz kurieni dosimies, parasti atstâjutçta ziòâ, jo nereti pats vairs nevaruizlemt, uz kurieni vçlos braukt.

Kas ceïoðanâ patîk vislabâk?-Tâ ir iespçja labi pavadît laiku, kâ arî

iepazît un redzçt pasauli. Atceros, kadvçl mâcîjos pamatskolâ, ar klasi braucâmekskursijâ uz Mazsalacu. Tur man ïotipatika! Atceros skaistos dabas skatus,vareno Gauju un iespçju pârbaudîtSkaòâ kalna skaòumu.

Vai ir kâds ceïojums, kas îpaðipalicis atmiòâ?

-Lîdz ðim esmu bijis tikai Eiropasvalstîs. Divreiz biju Turcijâ. Gribçtuvçlreiz aizbraukt uz Ungâriju. Tur ir ïoti

Kâ plânojat pavadît vasaras brîvlaiku?

RUTA BERÍE, Tilþas vi-dusskolas 8.klases skol-niece: -Ðajâ vasarâ kârtîgiatpûtîðos un izklaidçðos!Vçlçtos aizbraukt uz Rîguvai doties kâdâ tâlâkâekskursijâ. Noteikti arî strâ-dâðu un, ja bûs iespçjams,pelnîðu naudu! Ceru, ka bûssaulains laiks, lai varçtusauïoties! Ïoti vçlçtos izbau-dît vasaru tâ, lai ziemâ, parto atceroties, ap sirdi paliktusilti.

LAILA LOÈMELE, Tilþasvidusskolas 9.klasesskolniece: -Parasti neplâ-noju, kâ pavadît vasaru.Taèu ðovasar noteikti gribunosvinçt izlaidumu, aiz-braukt pie krustmâtes un,pats galvenais, atpûsties noskolas, neko nedarot! Pro-tams, gribas arî kârtîgi iesau-ïoties. Vçl palîdzçðuvecâkiem, jo vasara ir ga-dalaiks, kad mâjâs daudzdarâmu darbu.

KRISTÎNE MELNACE,Eglaines pamatskolas8.klases skolniece: -Ðo-vasar plânoju atpûsties novisas sirds, jo nâkamgadmani sagaida pamatskolaseksâmeni. Godam pava-dîðu vasaras saulgrieþusJâòus - dziedâðu Lîgodziesmas, vâkðu jâòu-zâles, lçkðu pâri uguns-kuram un dejoðu lîdz rîtagaismai. Noteikti sportoðukopâ ar draugiem, kâ arîbaudîðu ûdens priekus. Parðîs vasaras galveno mçríi

esmu izraudzîjusies svçtceïojumu uz Aglonu, kurâ vçl nekadagrâk neesmu piedalîjusies. Lai labâk iepazîtu savu valsti,gribçtu doties pârgâjienâ - apceïojot Latgali, nakðòojot teltîs.

LINDA KUBAKA, Bçrz-pils vidusskolas 11.klases skolniece: -Ðajâvasarâ esmu ieplânojusiatpûsties un izklaidçtiesvisforðâko draugu lokâ,neaizmirstot vasaras iz-braucienus, ierastosugunskurus, peldes unnakðòoðanu teltîs! Pro-tams, palîdzçðu vecâkiemdaþâdos ikdienas darbos,apciemoðu radus un drau-gus, kurus skolas dçï neva-rçju kâdu laiku satikt. Esmu

izlçmusi, ka jau otro gadu doðos svçtceïojumâ uz Aglonu, kasvasarai piedod neaprakstâmas emocijas un iespaidus!

KARÎNA ZUÐA, Bçrzpilsvidusskolas 7. klasesskolniece: -Vasaras brîv-laiku pavadîðu gan atpû-ðoties un izklaidçjoties, ganstrâdâjot. Noteikti palîdzçðuvecâkiem saimniecîbâ unizlasîðu kâdu labu grâmatu.Apciemoðu arî tuvâkus untâlâkus radus. Protams,satikðos ar draugiem unvarbût tâpat vien sarîkosimkâdu pikniku pie upes vaiezera. Ïoti vçlçtos aiz-braukt uz Jûrmalu, jopagâjuðajâ vasarâ tur labi

pavadîju laiku. Vasara ir mans mîïâkais gadalaiks, jo tad ir ganskolçnu brîvlaiks, gan mana dzimðanas diena. Ceru, ka ðogadlaika apstâkïi manas cerîbas nepievils un varçðu nodarbotiesar mîïâko vasaras izklaidi - peldçðanu.

LIÂNA ALEKSANDROVA, INITA ZUÐA

Ârzemçs saldumu izvçle lielâka

skaista vieta - Balatona ezers. No tâsvietas, kur mçs atpûtâmies, pavçrâspasakains skats uz ðo ezeru. Atmiòâpalikusi arî Itâlija - tur çdu fantastiskigarðîgu picu! Vçl ïoti patika arî Vençcija.Un man ir tieðâm ïoti þçl, ka tâda skaistaun gleznaina pilsçta grimst arvien dziïâkzem ûdens.

Vai kaut kur arî neesi bijis?-Nekad neesmu bijis Çìiptç, bet ïoti

gribu uz turieni aizbraukt. Gribas izjustðîs valsts siltumu un redzçt slavenâspiramîdas. Uz turieni noteikti doðosziemâ, kad Latvijâ bûs auksts.

Kas Tevi piesaista sveðajâsvalstîs?

-Ârzemçs, manuprât, ir lielâki unlabâki veikali. Arî ainavas ðíiet koðâkas

Skats uz Neuschwanstein pili 2009.gada vasarâ.

un krâðòâkas. Vçl ârzemçs ir ïoti daudzsaldumu, un to izvçle ir krietni lielâka,nekâ Latvijâ. Neatceros, kurâ valstî tasbija, kur çdu neaprakstâmi garðîgusaldçjumu! Latvijâ tâdu diemþçlneatrast. Arî cilvçki ârzemçs man ðíietatsaucîgâki.

Vai ir kas tâds, kas sveðajâszemçs Tevi arî neapmierina?

-Vienîgais, kas man nepatika, bijaPolijas galvaspilsçtas Varðavas ceïi. Tiebija ïoti sliktâ kârtîbâ un grûtiizbraucami.

Cik dienas parasti ceïo?-Ilgâkais laiks, ko pavadîju ceïojumâ,

bija 21 diena, bet îsâkais - pusotranedçïa. Parasti ceïoju katru vasaru undomâju to darît arî ðovasar.

IEVA LAUSKINIECE

Smieklîgi

Meitas:-Mammu, mçs tev gribam parâdît jauno projektu, kas saistîtsar kabatas naudu. Tâtad sakarâ ar to, ka valstî ðobrîd ir inflâcija,arî mçs tev izmaksâjam dârgâk. Lûk, ðeit ir shçma, pçc kurastev bûtu jâvadâs!Mâte:-Tas viss ir ïoti jauki, bet valstî tagad ir deflâcija, tâdçï arî jûsman izmaksâjat lçtâk.Meitas savâ starpâ:-Misija “Tçtis un mamma” izgâzusies. Laiks apciemot omi.

Domu uzplaiksnîjumi

Fot

o - n

o pe

rson

îgâ

arhî

vaK

omik

sa a

utor

e - L

aum

a P

riðèe

nko

“Jauno þurnâlistu skolas” lappusi sagatavoja S.Gugâne

Cilvçki ðajâ dzîves kafejnîcâ nâk un aiziet.Galdiòð, pie kura sçþu, atrodas aiz stikla, ko

mçs saucam par logu. Mana pasûtîtâ vînaglâze stâv neskarta, kaut arî manas lûpas

tai kâro pieskarties un acis tîksminâs,bet mani attur ðie

pâris darvaspilieni, kas vînâmitinâs. Palogu redzamssaullçkts, kas

nomirs tikpat âtri, kâ uzausa. Mçs mçdzam iedzert vînu, javisaugstâkajâ kalnâ esam uzkâpuði, vai arî, ja visdziïâkajâbezdibenî krituði esam. Dzîvojot saproti, ka nekam navnozîmes, jo vârds ‘nozîme’ ðajâ pasaulç neeksistç. Mçs dzîvojamellç, kas mums apsola jaunas atrakcijas lielâku cieðanu lîmeniðajâ datorspçlç, ko saucam par dzîvi. Mums jâdzer vîns, laisasniegtu nâkamo lîmeni. Cilvçki grib sevi padarît par parastâmrotaïlietâm kâda varenâ rokâs, paði to nenojauðot. Pasaule irattîstîjusies, jo nauda vairs nav lîdzeklis, bet gan mçríis. Naudanegrieþas ap pasauli, pasaule grieþas ap naudu. Nauda pârkâpjrobeþas, tâ iegûst varu neprasot, bet mçs vienkârði ïaujamies,jo esam bez cenas. Esmu tikai atpalikusi bûtne, ka nespçjuizprast ðo moderno, ìeniâlo un çrto naudas gadsimtu. Tostspar to, cik esmu atpalikusi. Vçlme pielikt glâzi pie lûpâmpalielinâs, bet tad pçkðòi noplok. Nç, es nespçju sevî pilinâtdarvu. Uzdâvinu ðo glâzi citam, kurð, nedomâjot par saturu,izdzer to tukðu.

LAUMA PRIÐÈENKO

Darvas pilieni

Panâkumi grieíu- romieðu cîòâ28. - 29.maijâ Lietuvas pilsçtâ Anikðèei norisinâjâs starp-

tautiskais Vladasa Þmoginisa piemiòas turnîrs grieíu-ro-mieðu cîòâ. Piemiòas turnîrâ piedalîjâs arî 7 Balvu Sportaskolas audzçkòi, izcînot vairâkas godalgotas vietas. Svarakategorijâ lîdz 34 kg 3.vietu ieguva Edvards Kokoreviès.Svara kategorijâ lîdz 38 kg 2.vietu izcînîja Kriðjânis Koèâns,bet Oïegs Dubrovs ierindojâs 3.vietâ. Savukârt svarakategorijâ lîdz 58 kg 2.vietu ieguva Kriðjânis Koèâns.Starptautiskajâ turnîrâ piedalîjâs sportisti no Baltkrievijas,Ukrainas, Polijas, Vâcijas un Latvijas, kâ arî mâjiniekilietuvieði.

Upîtes pamatskola pçdçjâ skolas dienâ organizçja sportadienu kopâ ar vecâkiem. Seviðíi aktîvi pasâkumu atbalstîjapirmsskolas bçrnu un sâkumskolas skolçnu vecâki. Bçrnikopâ ar vecâkiem spçlçja bumbu un skrçja stafetes.

ÎsumâVieglatlçtika

Sports Treðdiena 2010. gada 9. jûnijsV 11.

Maijs bija spraigs mçnesis Balvunovada vieglatlçtiem, jo sportistidaþâda vecuma grupâs piedalîjâsvienâs mâjas un seðâs izbraukumasacensîbâs. Kâ uzsver vieglatlçti-kas trenere Sarmîte Keisele, iegû-tâs godalgotâs vietas un sasniegtiepersonîgie rekordi liecina, ka pava-sara sagatavoðanâs posms bijisveiksmîgs. Piedâvâjam ieskatu Bal-vu novada vieglatlçtu sniegumâ unpanâkumos, piedaloties aizvadîtâmçneða nozîmîgâkajos vieglatlç-tikas sacensîbu turnîros.

8.maijâ Balvu novada vieglatlçti pie-dalîjâs Jçkabpils atklâtajâ èempionâtâ,pieauguðo grupâ izcînot 5, bet jaunieðu– 2 medaïas. Tâllçkðanas un 100 metrubarjerskrieðanas disciplînâs 2.vietuizcînîja Linda Lapse, ðíçpa meðanâ unlodes grûðanâ 3.vietu ieguva Sanita Pas-tare, savukârt Sintija Pastare tâllçkðanâieguva 3.vietu. Vçrâ òemamus sasnie-gumus un medaïas sportisti ieguvaskrieðanas disciplînâs: Jeïena Suhovaizcînîja 3.vietu 400 m skrçjienâ, betSanta Groðeva ieguva 3. vietu 1500 mskrçjienâ.

5.-6. jûnijâ Jçkabpilî norisinâjâs arîLatvijas èempionâts vieglatlçtikasdaudzcîòâ, kur 3. vietu pieauguðo grupâizcînîja Kristaps Loès.

Piedalâs sacensîbâsRîgâ

15.maijâ norisinâjâs Latvijas XXUniversiâdes studentu sacensîbas Rîgâ.Pie panâkumiem tika Arvis Vilkaste,kurð, uzrâdot rezultâtu 11.08 sek.,ieguva 3. vietu 100 m skrçjienâ.

21. maijâ astoòi jaunie vieglatlçtipiedalîjâs Rîgas atklâtajâs jaunatnesmeistarsacîkstçs. Cienîjamus rezultâtussasniedza balvenieði, mâjup atvedot 4medaïas. 1.vietu 400 m skrçjienâ izcînîjaEmîls Gasperts, savukârt Daira Loginano Baltinavas novada, kura startçjaBalvu Sporta skolas komandâ, ieguva3. vietu 1500 m skrçjienâ. Tâpat balve-nieði piedalîjâs lodes grûðanas un ðíçpameðanas sacensîbâs, kur labâko rezul-tâtu uzrâdîja Sanita Pastare, abasiepriekðminçtajâs disciplînâs iegûstot 3.vietu.

28.-29. maijâ Rîgâ notika Rîgas at-klâtais èempionâts un junioru meistar-sacîkstes. Balvenieði sacensîbâs Rîgâ pie-dalîjâs vairâkâs vieglatlçtikas disciplînâs.Diska meðanâ godalgotu vietu ieguvaDâvis Keiselis, 400 m barjerskrieðanâ –Sintija Pastare, tâllçkðanâ – ÒikitaPaòkins, bet trîssoïlçkðanâ – SantaMatule. Vieglatlçte Jeïena Suhova pie-dalîjâs 400m skrçjienâ un izcînîja2.vietu. Labus rezultâtus parâdîja arîKristaps Loès kârtslçkðanâ un 110 mbarjerskrieðanâ, kâ arî Sanita Pastareðíçpa meðanâ, abi sportisti ieguva 4.vietu.

Kauss ceïo noValmieras uz Balviem

23. maijâ Balvu novada vieglatlçtipiedalîjâs Latvijas Vieglatlçtikas savie-nîbas kausa izcîòas sacensîbâs Valmierâ.Vieglatlçti no Valmieras uz Balviem at-veda divas medaïas un kausu. S.Keiseleîpaði uzteic Santu Groðevu, kura, parâ-dîdama teicamu sniegumu 3000 m

Vieglatlçti cînâs un izcîna

skrçjienâ, ieguva 1.vietu un kausu.S.Groðeva 3000 m disciplînâ finiðçja,uzrâdot labâko laiku – 11 minûtes un13,79 sekundes.

Ne mazâk veiksmîgas sacensîbasValmierâ aizvadîja Arta Koèâne, ðíçpameðanas disciplînâ ðíçpu aizlidinot35,66 m tâlu. Tiesa, lai arî Arta neierin-dojâs labâko trijniekâ, sportiste arparâdîto sniegumu var bût apmierinâta,jo sasniedza personîgo rekordu. LatvijasVieglatlçtikas savienîbas kausa izcîòassacensîbâs piedalîjâs arî Jeïena Suhova,kura 400 m skrçjienâ ar rezultâtu 1:01,26min. izcînîja 5.vietu, savukârt EmîlsGasperts ieguva 6. vietu 400 m skrçjienâ,uzrâdot rezultâtu - 52,35 sekundes.

Izcîna desmit daþâdakaluma medaïas

25. maijâ Balvos notika èetrcîòassacensîbas 1997. gadâ dzimuðajiem unjaunâkiem zçniem un meitençm.Sacensîbu norisi mazliet iztraucçja lietusun slidenie skrejceliòi, tomçr uzsacensîbâm sabraukuðo sportistu pulks

Uzvarçtâja godâ. 1.vietu diska meðanâ ieguva Dâvis Keiselis.

Veiksmîgâkâno

veiksmîgajiem.Lielisku

rezultâtuLatvijas

Vieglatlçtikassavienîbas

kausa izcîòassacensîbâs

Valmierâsasniedza

SantaGroðeva,

izcînotaugstâkâ

kaluma – zelta– medaïu un

kausu, kasSantai bûs kâ

lielisks stimulsvçl augstâku

un tâlâkumçríu

sasniegðanainâkotnç.

bija liels. Bez sacensîbu dalîbniekiem noBalviem par medaïâm cînîties atbraucaarî vieglatlçti no Alûksnes un Apes no-vadiem. Savstarpçjâ konkurence bijaliela, bet balvenieðiem tas nebija ðíçrslis,lai parâdîtu lieliskus rezultâtus, izcînot10 daþâda kaluma medaïas. Viesiem noAlûksnes un Apes izdevâs iegût astoòasgodalgotas vietas. Balvenieðiem 1. vietuizcînîja Aiva Niedra, Aivis Krastiòð unMareks Gavrilovs, bet 2.vietu ieguvaArtis Duïbinskis, Vjaèeslavs Naumenkoun Vera Akulova. Visvairâk – èetrasreizes – balvenieði kâpa uz goda pje-destâla zemâkâs vietas, proti, 3. vietuizcînîja Mairis Morozovs, Valçrija Spru-dzâne, Armands Pauliòð un AgneseLipska.

S.Keisele saka, ka atbildîgâkâs sacen-sîbas vçl priekðâ un, domâjams, arî nozî-mîgâkos panâkumus, iegûtâs godal-gotâs vietas, medaïas un kausus jaunievieglatlçti varçs baudît jau tuvâkajânâkotnç. Uz turpmâkajâm uzvarâm cerarî S.Keisele, novçlot visiem vieglat-lçtiem veiksmi un sacensîbu prieku.

Fot

o - n

o pe

rson

îgâ

arhî

vaF

oto

- no

pers

onîg

â ar

hîva

Fot

o - n

o pe

rson

îgâ

arhî

va

Lappusi sagatavoja A.Loèmelis

Meklç jaunos talantus bobslejam unskeletonam

Gatavojoties nâkamajâm – 2012. gadâ Insbrukâparedzçtajâm jaunieðu un 2014. gadâ Soèos notie-koðajâm pieauguðo Ziemas Olimpiskajâm spçlçm -Latvijas Bobsleja federâcija sadarbîbâ ar LatvijasOlimpisko komiteju (LOK), Latvijas Olimpisko vienîbu(LOV) un LR Izglîtîbas un Zinâtnes ministriju izsludinasportisku jaunieðu (gan grupâ lîdz 18 gadu vecumam,gan vecâka gada gâjuma jaunieðu) fiziskâssagatavotîbas pârbaudi, lai jau savlaikus veiktu poten-ciâlo sportistu atlasi skeletona un bobsleja disciplînâsun uzsâktu viòu gatavoðanos ðiem sporta pasaulçpaðiem nozîmîgâkajiem svçtkiem.

Pieteikties jaunâkâs grupas atlasei aicinâts ikviens Latvijasjaunietis vai jauniete, kuri dzimuði 1993., 1994., 1995. vai1996. gadâ, kuriem ir patiesa interese par sportu un vçlmesavu dzîvi veltît bobslejam vai skeletonam, attîstot sevi fiziskiun îstenojot iespçju ar panâkumiem startçt valsts, Eiropasun pasaules mçrogâ. Atlase tiek îstenota sievieðu skeletona,vîrieðu skeletona un vîrieðu bobsleja disciplînâs. Jaunieðufiziskâs sagatavotîbas pârbaudç visiem dalîbniekiem bûsjâskrien 30 m sprints, jâizpilda tâllçkðana no vietas, kâ arîjâstumj trenaþieris distancç no 20 lîdz 30 metriem. Jaunieðiem,kuri izturçs noteiktos atlases kritçrijus un pçc atlases komisijasvçrtçjuma uzrâdîs vislabâkos rezultâtus, piedâvâs iespçjuuzsâkt profesionâlus treniòus kvalificçtu un Latvijas unpasaules bobsleja un skeletona disciplînâs atzîtu treneruvadîbâ, kâ arî turpinât mâcîbas Murjâòu sporta ìimnâzijâ.Patlaban paredzçts, ka iespçja mâcîties Murjâòos bûs dotadivâm jaunietçm un diviem jaunieðiem ar specializâcijuskeletonâ, kâ arî seðiem jaunieðiem ar specializâciju bobslejâ.

Sporta ìimnâzija audzçkòiem arî nodroðinâs stipendijas,kuru apmçru noteiks, òemot vçrâ viòu individuâlos mâcîbuun sporta sasniegumu rezultâtus.“Mçs îpaði ceram ne tikaiuz paðu jaunieðu aktivitâti un interesei, bet lielâ mçrâ aicinâmvisu Latvijas skolu sporta skolotâjus nest ðo ziòu saviemaudzçkòiem un pamudinât potenciâlos sportistusuzdroðinâties, noticçt saviem spçkiem un talantam, kâ arîpiedalîties izsludinâtajâ atlasç. Jo, kâ zinâm, talanti navsakopoti tikai Rîgâ vai citâs lielajâs Latvijas pilsçtâs. Bieþi tieatrodami kâdâ mazâ lauku ciemâ, kur diendienâ mâcâs unsporto meitenes un zçni, taèu par viòu talantu varbût zinatikai viòu sporta skolotâjs,” saka Latvijas Bobsleja federâcijasprezidents Jânis Kols, aicinâdams visus interesentus iesaistîtiesatlasç.

Jauno skeletonistu un bobslejistu atlase notiks ðâ gada16.jûnijâ no plkst.15.00 Rîgâ, VSIA “Kultûras un sportacentra “Daugavas Stadions”” vieglatlçtikas mançþâ (atro-das zem stadiona galvenajâm tribînçm) Rîgâ, Augðielâ 1.

Jautâjumu un neskaidrîbu gadîjumâ jâsazinâs ar LatvijasBobsleja federâciju. E-pasts: bobslejs@inbox.lv,latbob@parks.lv, vai jâzvana pa tâlruni 67517373.

Sporto pçdçjâ skolas dienâ

AtpûtaTreðdiena 2010. gada 9. jûnijsV12.

Konkursi arî - www.vaduguns.lv

Jaunâkie þurnâlu numuri

Lappusi sagatavoja E.Gabranovs

Uzdevums: visus maìiskos vârdus ierakstît krustvârdu mîklailîdzîgâ tabulâ. Trîs uzvarçtâjus gaida pârsteiguma balva -þurnâlu komplekts.

Maìiskie vârdi

6.kârta

saule

tinte

tonna

r o d a s

Fotokonkurss

Katra mçneða labâkâs fotogrâfijas autors balvâ saòems þurnâlukomplektu. Jûnija tçma “Íeram mirkli!”. Fotogrâfijas var iesûtît papastu – Balvi, Teâtra ielâ 8, LV-4501, vai elektroniski –vaduguns@apollo.lv. Pie foto obligâti norâdâms vârds, uzvârds(vçlams - tâlrunis).

Aitas - apïus - arkls - asina - astes - attin - balta - bikla - darît - divas - elpot - eseja - jauna - josla - kakts - kannâ - kaste - kauli- klepo - krâns - kurla - kurpe - laktâ - liepa - maiss - malas - marts - masts - mazâk - mçles - mikla - mutes - naida - naiva - pakas- pases - pasts - pilis - raibi - samts – satek - sauca - sekas - sesks - sieva - sisti - skats - sleja - spars - spçle - stabs - stâvs - steks -stils - taisa - tanki - tauki - tauta - titri - vadît - valis - valsî - zagïi - zeíes

Jûsu atbildes tiek gaidîtas “Vaduguns” redakcijâ, Teâtra ielâ 8, lîdz 25.jûnijam.

Maìisko vârdu mîklu atrisinâja: M.Pretice, L.Kivkucâne, D.Kivkucâns, A.Nalivaiko, Z.Pulèa, C.Zelèa, Z.Bçrziòa,S.Lazdiòð, S.Sirmâ, A.Logins, A.Logina (Balvi), A.Sliðâns, A.Mièule (Tilþa), E.Griestiòa (Rugâju novads), O.Loèmele (Baltinavasnovads), G.Petrova (Vîksna).

5.kârtâ veiksme uzsmaidîja G.PETROVAI (Vîksna), E.GRIESTIÒAI (Rugâju novads) un A.LOGINAi (Balvi). Pçc balvasgriezties redakcijâ (lîdzi òemt personu apliecinoðu dokumentu).

Baznîca Viïakâ. Iesûtîja Leontîne Dukaïska no Balviem.

Stâríis. Iesûtîja Arnita Rakstiòa no Bçrzpils.

Priecç acis. Iesûtîja Agija Þuga-Mackevièa.

rokas

i l g â k

Mûsmâjas“Elektrîbas laikmeta

izprieca”. Ïaut vai neïaut bçrnamturçt mâjâs kâdu mazudzîvnieciòu? Egîla Ziròa pieredze unpadomi. “Ja gribat zinât, cik labibçrnam ies attiecîbâs arcilvçkiem, neliedziet viòam paturçtmâjâs kâdu vardîti vai zooveikalânopirktu radîjumu,” iesaka Zirnis.

Praktiski padomi parsejas maskâm “Çdienkarteveselîgai âdai”. Vasara ir laiks,lai vitamînus uzòemtu gan iekðíîgi,

gan ârîgi. Ko paòemt no vasaras dobes un likt uz sejas? Zemenes,guríi, kartupeïi, tomâti un vçl daudz kas cits.

Ko vajadzçtu izvçlçties gadatirgos, kas vai ikbrîvdienas bûs kâdâ no Latvijas pilsçtâm. “Tautas mâksla– mîlçta un pelta”.

Savas iemaòas pavârmâkslâ demonstrç olimpiskaismedaïnieks, kamaniòu braucçjs Mârtiòð Rubenis. “Pavârsuz vieduma takas”. Viòð nepozicionç sevi strikti par veìetârieti,bet pamazâm ir atklâjis, ka bez gaïas çðanas jûtas labâk.Viòa izpildîjumâ – panirs un sakòu sautçjums.

Bet vairâk par veìetârismu un interesantas receptesrakstâ “Vai viegli bût veìetârietim?”.

Vînu speciâlists Einârs Zalcmanis ðoreiz par vienu nopopulârâkajiem kokteiïiem Dry Martini. Kratît vai maisît?Populârâ kokteiïa stâsts un variâcijas par to.

Krâðòs un izsmeïoðs materiâls par peonijâm “Stâstspar peonijâm”. Raksta konsultants dr.hab.boil. emeritus,peoniju kolekcionârs un selekcionârs Aldonis Vçriòð.

Bet rokdarbnieèu priekam - “Zeíu dekori îpaðamgadîjumam”. Idejas, kâ izgreznot zeíes, pârvçrðot tâs parsvçtku tçrpa akcentu.

Ilustrçtâ ZinâtneNâkotnes televîzija izkâpj

no ekrâniem. Milzîgi ekrâni papîraplânumâ, kas saplûst ar tapetçm.Aptaustâmi hologrâfiski attçli, koprojicç telpas vidû. Nâkotnes 3Dtelevîzijas tehnoloìijas pakâpeniskiienâks sadzîvç un iedarbosies uzvisâm mûsu maòâm.

Lato Lapsa vçro kalnugorillas Ruandâ. Paðâ Âfrikas sirdî,vçl nesen genocîda novârdzinâtajâvalstiòâ Ruandâ, tûristus gaida

brînums. Seko lîdzi autora piedzîvojumiem bambusu biezoknî,vulkâna nogâzç tiekoties ar mûsu attâlajiem radiniekiem -kalnu gorillâm.

Karstumterapijas metodes cîòâ pret vçzi. Vçþa ðûnasnepanes karstumu. Ðis fakts rosinâjis pçtniekus audzçjuârstçðanâ izmantot mikroviïòus. Zinâtniekiem ir pamatsdomât, ka audu sakarsçðana lîdz 40 grâdiem palielinaíîmijterapijas un staru terapijas efektu.

Superatomi nozîmç jaunas íîmijas sâkumu.Zinâtniekiem izdevies panâkt, ka noteiktu íîmisko elementuatomi apvienojas kopâs ar kopîgiem ârçjiem elektroniem.Ðâdiem superatomiem ir citu íîmisko elementu îpaðîbas, untie ïauj radît jaunas vielas ar neparastâm îpaðîbâm.

Tagad apzinâti ûdens resursi uz Mçness. Pçtot iespçjunâkotnç izveidot bâzi uz Mçness, NASA pilnîgi pierâdîjusiûdens klâtbûtni uz ðâ debess íermeòa. Raíetes “Centaur”pakâpe, ietriecoties Mçness virsmâ, sacçla putekïu mâkoni,kurâ satelîts noteica ûdens pçdas.

Spina baterija sâk raþot strâvu. Bateriju uzlâdçðana,izmantojot íîmiskas reakcijas, ir lçns process ar lieliem enerìijaszudumiem. Iespçjams, nâkotnç elektroierîces ar strâvu apgâdâsspina baterija, ko statisks magnçtiskais lauks “uzlâdç” vienâmirklî.

Galvkâju priekðtecis vçl arvien dzîvo. Gliemeþu unastoòkâju radiniekus nautilus jeb kuìîðus apdraud nabadzîgizvejnieki, jo dzîvnieku krâðòâs èaulas ir lielâ vçrtç. Biologiaprîko ðos savdabîgos pagâtnes lieciniekus ar raidîtâjiem, laivarçtu izpçtît un aizsargât.

150 gadu cîòâ ar Everestu: pirmie upuri. Ceïð lîdzuzkâpðanai pasaules augstâkajâ virsotnç ir viens nogrûtâkajiem, kâdâ cilvçks devies. 19. gadsimta vidû briti uzmçraEveresta smaili un 20. gadsimta 20. gados ir gatavi to iekarot.Diemþçl varonîgos alpînistus Meloriju un Çrvinu gaida traìisksliktenis...

Pârsteidz daba. Iesûtîja Agija Þuga-Mackevièa.

Re, kâ! Informç policija

Lappusi sagatavoja I.Tuðinska

Trîspadsmitâ V 13.Treðdiena 2010. gada 9. jûnijs

Maija beigâs redakcija saòçma Lazdukalnaiedzîvotâjas vçstuli. Tajâ pausts viedoklis, ka 100 latustipendiâtu darbam nepiecieðamâ inventâra iegâdei untransportçðanai pieðíirto naudu Lazdukalna pagastâtçrç negodîgi.

Sieviete, kura vçlçjâs palikt anonîma, raksta: “Gribçtu rastskaidrîbu par 100 latu stipendiju. Vai valsts iedala lîdzekïuspaðvaldîbâm, lai nodroðinâtu bezdarbniekus ar cimdiem,zâbakiem, darbarîkiem un citu inventâru. Ja iedala, ar ko tieðicilvçki ir jânodroðina? Kas to kontrolç? Mûsu pagasta cilvçkiemtiek pieteikts, ko teikt, ja prasa, arî to, ka viòi tiek vadâti uzdarbu un atpakaï, kaut gan tâ nav. Tas notiek apmaiòâ par to,ka piever acis uz darba ilgumu. Laikam jau ar novadu izveidinekas nemainâs... tâpat dara, ko grib... Varbût NVA varpaskaidrot?”

Ne visiem vajadzîgs transportsNodarbinâtîbas valsts aìentûras projekta “Darba prakti-

zçðanas pasâkumu nodroðinâðana paðvaldîbas darba iemaòuiegûðanai un uzturçðanai” Balvu filiâles koordinçjoðâ eksperteInâra Kravale skaidro: “Vienai darbavietai (uz seðiem mçne-ðiem) mazvçrtîga darba inventâra iegâdei valsts pieðíir 80latus. Mazvçrtîgs darba inventârs ir inventârs, kas maksâ nevairâk kâ 150 latus un kalpo ne ilgâk kâ gadu. Savukârtviena ‘simtlatnieka’ nogâdâðanai lîdz darbavietai valsts mçnesîpieðíir 12 latus. Ðo naudu drîkst tçrçt, apmaksâjot sabiedriskâtransporta biïetes, ja ‘simtlatnieks’ tâdu izmanto nokïûðanaidarbavietâ, vai arî benzîna iegâdei pagasta transportam.Apmaksât benzîna iegâdes izdevumus, ja ‘simtlatnieks’ nokïû-ðanai darbâ izmanto personîgo transportu, nav paredzçts.”

Projekta koordinçjoðâ eksperte Inâra Kravale apgalvo, kakrâpðanâs un lîdzekïu piesavinâðanâs, iegâdâjoties darbainventâru, nav iespçjama, jo viss notiek centralizçti: “Nodar-binâtîbas valsts aìentûra noslçgusi lîgumu ar a/s“Rautakesko” par centralizçtu inventâra iegâdi. Inventâruiegâdâjas, vadoties no darbu pârvaldnieku pieprasîjumakonkrçtai darbavietai. ” Lai gan ar darbarîkiem un cimdiemnodroðina visus, darba apìçrbu izsniedz tikai atseviðíosgadîjumos, piemçram, ziemâ, strâdâjot ârpus telpâm. “Jadarba kombinezonus pirks visiem, nepietiks naudasinstrumentu iegâdei,” uzsver koordinçjoðâ eksperte. Arîpçdçjâs pârbaudes laikâ, 27. aprîlî, pretenzijas no simts latustipendiâtiem Lazdukalna pagastâ I.Kravale nesaòçma.“Izrunâjos ar visiem 23 strâdniekiem, un neviens nesûdzçjâspar darbarîku un darba apìçrba trûkumu. Arî partransportçðanu neviens pretenzijas neizteica,” stâsta I.Kravale.Viòa atzîst, ka ne visus ‘simtlatniekus’ transportç lîdzdarbavietai: “Atskaite uzrâda, ka maijâ ar pagasta transportupârvadâti 12 cilvçki, bet ar sabiedrisko transportu nav braucisneviens. Daþiem strâdniekiem transports nav nepiecieðams,jo viòi dzîvo pagasta centrâ vai netâlu no darbavietas.”

Neviens nesûdzasRugâju novada darba praktizçðanas vietu organizçtâjas

Anitas Gavares pârziòâ ir ‘simtlatnieki’ visâ novadâ. Abosnovada pagastos ‘simtlatnieku’ darbu pârrauga un kontrolçdarbu vadîtâji. Lazdukalnâ ðis pienâkums uzticçts ÇvaldamStçrniekam. Viòð uzskata, ka ‘simtlatnieku‘ darbs Lazdukalnapagastâ organizçts labi – inventâra pietiek, un arî ceïa izde-vumi lîdz darbavietai tiek segti visiem, kam tas nepiecieðams.

Pçc NVA Balvu filiâles datiem, ðobrîd Lazdukalnâ strâdâ10 gadîjuma darbu strâdnieki. Viòu uzdevums ir labiekârtotteritoriju, izcirst krûmus, ierîkot apstâdîjumus, pïaut zâli undarît citus darbus pçc darba vadîtâja norâdçm. Daþus‘simtlatniekus’ piektdienas pçcpusdienâ patieðâm sastopampie dîía netâlu no pagastmâjas. Sâkumâ gan noturam viòuspar parastiem atpûtniekiem, kas çrti iekârtojuðies pie kokagalda dîía krastâ, tomçr vçlâk noskaidrojas, ka tie patiesi irmûsu meklçtie darba rûíi. Kad aprunâjamies ar pieciem noviòiem – Dzintru Kaïvu, Marutu Pulèu, Tatjanu Pokrotnieci,Hariju Gabranovu un Pçteri Tutiòu, izrâdâs, nevienamnekâdu pretenziju par darba organizâciju, transportçðanu,darba apìçrbu un instrumentiem nav. Tiesa, uz jautâjumu:kâdus darbus strâdâ, atbildes skan diezgan vispârîgi – rokzemi, cçrt kokus, pïauj zâli. Arî uz jautâjumu: vai dienâ strâdâastoòas stundas, visi atbild ar vienbalsîgu, mazliet steidzîgu –“jâ”.

Lieparu iedzîvotâja Anna Leitâne, kas nesen pabeigusi darbu

Atgrieþamies akmens laikmetâ

simts latu projektâ, neko sliktu par darba organizçðanu nevarteikt. “Strâdâju no decembra lîdz maijam Lieparos. Darîjudaþâdus darbus – griezu krûmus, stâdîju puíes, sakopukapus. Lai gan darba apìçrbu neizsniedza, tiku apgâdâtagan ar cimdiem, gan darbarîkiem. Transportu mannevajadzçja, jo dzîvoju Lieparos. Neko sliktu nevaru teikt.Darbu pârbaudîja regulâri – gan Çvalds Stçrnieks, gan AnitaGavare, gan nodarbinâtîbas dienesta pârstâvji,” stâsta sieviete.

Miskastç izmesta naudaSavukârt A.Gavari uztrauc, ka simts latu stipendiâtu

projekts jau no paðiem pirmsâkumiem bijis ïoti nepârdomâts,un naudu, par ko iegâdâjas mazvçrtîgus instrumentus, varçtuizmantot daudz lietderîgâk. “Ðis projekts mûs atmetis atpakaïakmens laikmetâ,” uzskata A.Gavare. Viòa ir pârliecinâta,ka mazvçrtîgâ un nekvalitatîvâ inventâra vietâ, ko iegâdâjasno firmas “Rautakesko”, turklât par diezgan augstâm cenâm,varçtu nopirkt kvalitatîvus un ilgi kalpojoðus instrumentus.Tas darbu padarîtu daudz efektîvâku, un darbarîkus pagastsvarçtu izmantot ilgstoðâ laika periodâ. “Kârtîga zâles pïâvçjavietâ esam spiesti pirkt aizvçsturiskas izkaptis. Bet motorzâìa“Husquarna” vietâ pçrkam rokas zâìus. Cik tad daudz varizzâìçt ar rokas zâìi?” jautâ A.Gavare. Viòa uzskata, ka,izstrâdâjot projektu, vajadzçja ieplânot reâlus darbus, piemç-ram, kâda objekta celtniecîbu, nevis tikai apkârtnes sakopðanuun krûmu izcirðanu. “Krûmi nâkamgad atkal ataugs, un nau-da, ko samaksâjâm par to izcirðanu, bûs tikpat kâ miskastçizmesta,” uzskata A.Gavare.

Noraksta jau pirkðanas brîdîApmeklçjot Lazdukalna pagastu, iegrieþamies arî ‘maz-

vçrtîgo’ darbarîku noliktavâ, kur glabâjas vesels zâìu, izkap-ðu, sniega lâpstu, cimdu, aptieciòu, gumijas zâbaku, âmuru,un citu instrumentu un apìçrbu arsenâls. Ielûkojâmies arî ðoinstrumentu cenrâdî. Jâsaka, ka uzrâdîtâs ‘mazvçrtîgo’ instru-mentu cenas nemaz nav tik mazas. Piemçram, dzîvþoga ðíçresmaksâ Ls 33,87, íerra – Ls 38, grâbeklis – Ls 4,47 un grâbekïakâts – Ls 4,47, ðpakteïlâpstiòa– Ls 5,60, bet izkapts ar metâlakâtu – Ls 13,24. Òemot vçrâ, ka liela daïa ðo instrumentu pçcseðiem mçneðiem (daþi pat âtrâk) nonâks mçslainç, jo bûssalûzuði, cenas varçja bût arî mazâkas. Priecç vienîgi fakts, kainstrumenti, kas izturçs darba pârbaudi vai nenonâks kâdaprivâtîpaðumâ, paliks pagasta rîcîbâ arî turpmâk. Kur nonâksðie darbarîki pçc seðiem tiem atvçlçtajiem mçneðiem, bûtîbânevienu neinteresç, jo, izrâdâs, pçc likuma tos noraksta jaupirkðanas brîdî.

Anita Gavare demonstrç zâìi. Ar ðâdiem zâìiem, tieðitâpat kâ mûsu senèi pirms simts gadiem, uzbrukumâkrûmiem grâvmalçs ‘simtlatnieki’ dodas arî ðodien. Nu,ko lai saka – kâda samaksa, tâds arî darbs!

Notikumi, avârijas un noziedzîgi nodarîjumi, kasValsts policijas Latgales reìiona pârvaldes Balvuiecirknî reìistrçti laikâ lîdz 7. jûnijam.Pârdod alkoholu nepilngadîgajam

3. jûnijâ Balvos, Bçrzpils ielâ, 1970. gadâ dzimusisieviete pârdeva nepilngadîgam, 1993. gadâ dzimuðamjaunietim, alkoholiskos dzçrienus. Sastâdîts adminis-tratîvâ pârkâpuma protokols.Piekauj jaunieti

4. jûnijâ Balvos, Bçrzpils ielâ, 1993. gadâ un 1992. gadâdzimuði jaunieði nodarîja miesas bojâjumus 1995. gadâdzimuðam jaunietim.Apzog automaðînu

4. jûnijâ Balvos, Dârza ielâ, automaðînai BMW izsistssânu loga stikls, sabojâta durvju slçdzene un no automa-ðînas nozagts automagnetolas “Pioneer” paneïa vâciòð.Uzsâkts kriminâlprocess.Nozog dîzeïdegvielu

5. jûnijâ Balvos, Tehnikas ielâ, no vairâkâm automa-ðînâm un ekskavatora nozagta dîzeïdegviela. Uzsâktskriminâlprocess.

A.Laizâne, Valsts policijas Latgales reìiona

pârvaldes priekðnieka palîdzes pienâkumu izpildîtâja

Nedçïâ reìistrç 46 notikumusValsts policijas Latgales reìiona pârvaldes Balvu

iecirknî no 28. maija lîdz 5. jûnijam reìistrçti 46 daþâdinotikumi. Uzsâkti 16 kriminâlprocesi. Sastâdîti 15 admi-nistratîvie protokoli, no tiem 1 - par sîko huligânismu,11 - par atraðanos sabiedriskâ vietâ reibumâ. Reìistrçti 3ceïu satiksmes negadîjumi, vienâ no tiem cietis 1 cilvçks.Par ceïu satiksmes noteikumu pârkâpumiem sastâdîti 26protokoli, no tiem 3 - gâjçjiem, bet 4 - vadîtâjiem partransporta lîdzekïa vadîðanu alkoholisko dzçrienureibuma stâvoklî (3 auto un 1 velobraucçjam).

Informç ugunsdzçsçjiNogâzies koks aizðíçrso ceïu

5. jûnijâ Valsts Ugunsdzçsîbas un glâbðanas dienestaLatgales reìionâlâs brigâdes Balvu daïas glâbçji devâs uzSusâju pagasta Egïavas ciemu, kur nogâzies koks aizðíçr-soja ceïa braucamo daïu.Deg atkritumi

4. jûnijâ Kupravâ vecâs rûpnîcas teritorijâ ilgstoði degaatkritumi. Dzçðanas darbos, pieðíirot transportu, uguns-dzçsçjiem palîdzçja arî Kupravas pagasta pârvalde.

Par invalîdu tiesîbu pârkâpumiemvarçs ziòot ANO

3. jûnijâ Saeima ratificçja Konvencijas par personu arinvaliditâti tiesîbâm Fakultatîvo protokolu, kas ïaus per-sonâm ar îpaðâm vajadzîbâm par savu tiesîbu pârkâpu-miem iesniegt paziòojumus Apvienoto Nâciju Organi-zâcijas (ANO) Personu ar invaliditâti tiesîbu komitejai.

Saskaòâ ar ratificçto protokolu, ANO komiteja pie-òems un izskatîs sûdzîbas par gadîjumiem, kad valstspârkâpusi konvencijâ paredzçtâs personu ar îpaðâmvajadzîbâm tiesîbas. Pçc sûdzîbas izskatîðanas komitejarakstveidâ dalîbvalstij iesniegs savus ieteikumus. Savukârtsakarâ ar nopietniem vai sistemâtiskiem konvencijaspârkâpumiem ANO komitejas pârstâvji ieradîsies dalîb-valstî, lai ieteiktu padziïinâtu situâcijas izpçti.

ANO sûdzîbas izskatîðanai pieòem tikai tad, ja izman-toti visi nacionâlâ lîmeòa tiesiskâs aizsardzîbas lîdzekïi.Latvijâ Konvencijas îstenoðanas pârraudzîbu nodroðinaTiesîbsarga birojs.Notiek apmâcîba zemessargiemspeciâlistiem

Zemessardzes 31.Aizsardzîbas pret masveida iznîci-nâðanas ieroèiem(AMII) bataljons organizç apmâcîbuzemessargiem speciâlistiem. Sakarnieku un sanitâruapmâcîba nesen notika Balvu pilsçtâ, iesaistot apmâcîbâs15 zemessargus.

Zemessardzes 31.AMII bataljons ir viens no 2. Zemes-sardzes novada specializçtajiem bataljoniem. Bataljonaatbildîbas teritorijâ ir Alûksnes, Balvu, Apes, Viïakas,Rugâju un Baltinavas novadi. Bataljonâ dien 477zemessargi, kuru darbu organizç 37 profesionâlâ dienestakaravîri. Pçrn bataljona rindas papildinâja 31 jaunaiszemessargs.

Îsumâ

Fot

o -

A.K

irsan

ovs

Projekts

InformâcijaTreðdiena 2010. gada 9.jûnijsV14.

Zini un izmanto

Katrâ jûnija “Vaduguns” numurâ jûs atradîsiet fragmentuno kâdas fotogrâfijas. Lai iegûtu ðo fotogrâfiju, jums pareizijâsavieno visos jûnija numuros publicçtie fragmentugabaliòi. Kopâ veidosies bilde. Ja ðo bildi, salîmçtu uz lapas, atsûtîsiet uz redakciju, jumsbûs iespçja laimçt loterijâ.

LAIMÎGIE UZVARÇTÂJI BÛS DIVI.KATRS NO VIÒIEM IEGÛSVEIKALA “MAXIMA” PIEÐÍIRTUDÂVANU ÈEKU 10 LATU VÇRTÎBÂ.

Izloþu un azartspçïu uzraudzîbas inspekcijas apstiprinâjums par loterijassaòemðanu Nr. 4321.

Ar loterijas noteikumiem var iepazîties redakcijâ, reklâmas kabinetâ.

9.jû

nijs

Saliec mozaîku

10.jû

nijs

12.jû

nijs

11.jû

nijs

MAIJA MOZAÎKAS uzvarçtâji: ZOJA USÂNE un SVETLANAPETROVA no Balviem. Dâvanu èekus saòemt redakcijâ, reklâmas daïâ(uzrâdot personu apliecinoðu dokumentu).

Iespçjas paðnodarbinâtâm personâmiegût bezdarbnieka statusu

Òemot vçrâ paðnodarbinâto personu interesipar bezdarbnieka vai darba meklçtâja statusasaòemðanas iespçjâm un nosacîjumiem,Nodarbinâtîbas valsts aìentûra (NVA) atgâdina -bezdarbnieka vai darba meklçtâja statusu,reìistrçjoties NVA, var iegût tie paðnodarbinâtie,kuri no savas darbîbas negûst ienâkumus vaiieòçmumus, kas sasniedz Ministru kabinetapaðnodarbinâtâm personâm noteikto obligâtoiemaksu minimâlo apmçru un neveic sociâlâsapdroðinâðanas iemaksas.

Saòemot NVA bezdarbnieka vai darba meklçtâjastatusu, personai ir iespçja izmantot NVA pakalpojumusun piedalîties aktîvajos nodarbinâtîbas pasâkumos, taèubezdarbnieka pabalsts izmaksâts netiek, jo, saskaòâ arlikumu “Par valsts sociâlo apdroðinâðanu”,paðnodarbinâtâs personas netiek apdroðinâtas pretbezdarbu. Savukârt tie paðnodarbinâtie, kuri no savasdarbîbas gûst ienâkumus vai ieòçmumus un ir sociâliapdroðinâti, iegût bezdarbnieka vai darba meklçtâjastatusu nevar.

Tiklîdz paðnodarbinâtais, kurð reìistrçjies kâbezdarbnieks vai darba meklçtâjs, sâk gût ienâkumusno darbîbas un veikt sociâlâs apdroðinâðanas iemaksas,viòam par to jâziòo NVA. Ja paðnodarbinâtais veicsaimniecisku darbîbu (gûst ienâkumus) un ir sociâliapdroðinâts, bezdarbnieka vai darba meklçtâja statusuviòð zaudç. Neskaidrîbu vai ðaubu gadîjumos NVAsazinâs ar Valsts ieòçmumu dienestu (VID) vai Valstssociâlâs apdroðinâðanas aìentûru (VSAA), lai saòemtunepiecieðamo informâciju par paðnodarbinâtâs personasstatusu un veiktajâm sociâlajâm iemaksâm.

Likums “Par valsts sociâlo apdroðinâðanu” nosaka,ka paðnodarbinâtais ir:

individuâlâ darba veicçjs;autoratlîdzîbas saòçmçjs (izòemot autortiesîbu

mantinieku un pâròçmçju);zvçrinâts notârs;zvçrinâts advokâts;zvçrinâts revidents;prakses ârsts, prakses farmaceits, prakses

veterinârârsts, prakses optometrists;fiziska persona, kas reìistrçjusies kâ saimnieciskajâ

darbîbâ gûtâ ienâkuma nodokïa maksâtâja;zemnieku (zvejnieku) saimniecîbas îpaðnieks, kurð

veic saimniecîbas vadîbas funkciju, ja ðajâ saimniecîbânav pârvaldnieks (direktors);

persona, kuras darbu apmaksâ no LatvijasRepublikai pieðíirtajiem ârvalstu tehniskâs palîdzîbas vaistarptautisko finanðu institûciju aizdevuma lîdzekïiem;

zvçrinâts tiesu izpildîtâjs;individuâlais komersants.

Uzziòa: papildus informâciju par paðnodarbinâtâstatusu iegûðanu un nodokïiem var atrast mâjas lapâ:www.vid.gov.lv.

Biedrîba “Balvu rajonapartnerîba” kopâ ar projekta sa-darbîbas partneri – biedrîbu“Kelmes rajona partnerîba”turpina apstiprinâtâ Latvijas –Lietuvas pârrobeþu sadarbîbasprogrammas projekta “Gada-laiki” (“LLII – 059 Introduce theseasons though tradicionalcultural activities at Balvi andKelmes districts”) îstenoðanu.

28., 29. un 30.maijâ Rugâju novadavidçjâs paaudzes deju kolektîvs“Rugâji” un Beòislavas etnogrâfiskaisansamblis, Balvu novada nevalstiskoorganizâciju, uzòçmçju, mâjraþotâjuun paðvaldîbu pârstâvji apmeklçjaKelmes rajonu. Iepazinâs ar uzòçmçju,nevalstisko organizâciju paveiktajiemdarbiem un apmeklçjakultûrvçsturiskus objektus Kelmespilsçtâ.

Delegâcija nakðòoja divstâvu viesunamiòâ Lupikai pagastâ, kurviesmîlîgi sagaidîja uzòçmçjs AlbertasMargis. Lupikai kultûras dzîvesvadîtâja labprât izrâdîja kultûrasnamu, kurâ darbojas divas kultûrasjomâ aktîvas biedrîbas: Kukeèui unVijurku sabiedriskâs organizâcijas.Biedrîbu biedru aizrauðanâs ikdienâir lietuvieðu tautas mûzikas dziedâ-ðana. Biedrîbas kultûras nama telpâsizremontçjuðas atseviðías telpas unierîkojuðas cilvçka dvçselei vajadzîguvietu – lûgðanu istabu, kurâ atrodasno koka darinâta Dievmâtes figûriòa.

Kelmes pilsçtas vçsturi iepazinaKelmes muiþas muzejâ, apskatîjamuzeja otrajâ stâvâ izvietoto vietçjomâkslinieku gleznu izstâdi. Paskatotiescaur logu, pavçrâs lieliska Kelmespilsçtas panorâma ar cçlajiem baznîcutoròiem. Muzeja pirmajâ stâvâiepazinâs ar indiâòu cilts jurtu un taipiederoðam lietâm. Izrâdâs, muzejsðâdus neparastus eksponâtus ieguvis,jo kâda kelmieða hobijs bijis iepazîtindiâòu dzîvi. Muiþâ redzçtais mûs tâaizkustinâja, ka, ieejot muiþas zâlç,etnogrâfiskâ ansambïa vadîtâjasRegînas Èudarânes virsvadîbâ izciliizskançja dziedâtie “Pût vçjiòi”.

Seminâra laikâ Kelmes rajonapartnerîbas valdes priekðsçdçtâjsZenonas Maèernius, valdes pârstâveIrçna Myholaihene un projektavadîtâja Inga Vaitkeviciuteiepazîstinâja ar partnerîbas darbu un

Rugâjieðu paðdarbnieki un mâjraþotâji lietuvieðu tautas mâkslas festivâlâKelmç iegûst noderîgu pieredzi un kontaktus turpmâkai sadarbîbai

vadîtajiem projektiem. Balvu rajonapartnerîbas valdes priekðsçdçtâja IlonaDþigure pastâstîja par biedrîbas darbu unrealizçtajiem projektiem, kâ arî pateicâslietuvieðiem par viesmîlîbu trîs dienugarumâ.

Sestdien visu dienu Kelmes parkâdarbojâs lielais mâjraþotâju un mazouzòçmçju tirdziòð. Rugâjiete VeronikaJaniða un balveniete Lucija Bukða tirgojasavus paðdarinâtos darbus un rotas.Tilþçniete Lilita Gabrâne tirdziòadalîbniekiem piedâvâja savus rokdarbus:adîjumus un tamborçjumus. Tirgus dienânotika Lietuvas reìionu prezentâcijas,prezentçjot tradîcijas un spçles. Parkâparalçli tirdziòam varçja vçrot lietuvieðutautas dejotâjus un klausîties dziedâtâjusniegumu.

Pçcpusdienâ uz lielâs skatuves notikavieskoncerts, kurâ piedalîjâs viesi noVâcijas un Latvijas – Ogres un Rugâjunovadiem. Pirmais vieskoncertâ pçclietuvieðu dziesmâm uzstâjâs LucijasBukðas vadîtais Rugâju novada tautasdeju kolektîvs un Regînas Èudarânesvadîtais Beòislavas etnogrâfiskaisansamblis, kuram asâku skançjumupiedeva Tilþas etnogrâfiskâs kopasvadîtâjas Daigas Jçkabsones akordeons.

Vakariòu laikâ, kas notika festivâlaparkâ, pie uzòçmçja Albertas Margisteltîm, rugâjieðu dejotâji un dziedâtâjilietuvieðiem dziedâja latvieðutautasdziesmas, tika iemâcîta jautrâ deja“Oira, oira!”. Vectilþas pagasta folkloraskopas “Saime” dalîbnieces Maruta Arule,Solveta Logina un Anna Jermacâne bijajautrâkâs un skaïâkâs atbalstîtâjasrugâjieðu dziedâtajâm dziesmâm undejotajâm dejâm.

Projekta Vadîbas komitejas locekle no

Rugâju novada, Rugâju novada domesdeputâte un Balvu rajona sievieðu biedrîbas“Rudzupuíe” vadîtâja Maruta Paidere irgandarîta par rugâjieðu sniegumu Lietuvâ.Pateicoties projekta “Gadalaiki”aktivitâtçm, sadraudzçjâmies ne tikai arlietuvieðiem, bet savâ starpâ sadraudzçjâsarî Rugâju novada paðdarbnieki.

Deju kolektîva vadîtâja Lucija Bukðaizteica vçlçðanos arî turpmâk sadarboties arBalvu rajona partnerîbu un piedalîtiesprojekta aktivitâtçs Lietuvâ ar vçl pieciemdeju kolektîviem, kurus viòa vada.

Etnogrâfiskâ ansambïa vadîtâja RegînaÈudarâne atzîst: “Piedalîðanâs projektaaktivitâtçs un iepazîðanâs tuvâk arlietuvieðiem palielina latvieðu paðapziòu,jo no lietuvieðiem var mâcîties ne tikaidziedâtâji, bet arî pârçjie! ”

Laikâ no 2. lîdz 4.jûlijam projekta laikâpie lietuvieðiem brauks Viïakas novadapârstâvji.

I.Dþigure, projekta “Gadalaiki” finanðuvadîtâja

Projekta “Gadalaiki” dalîbnieki Kelmç pie Ugunîgâ rata, kas vakarâ griezâsuguòodams.

Lilita Gabrâne no Tilþas Kelmes tirdziòâ.

*Apmaksâts

Sludinâjumi Treðdiena 2010. gada 9.jûnijsV 15.

SIA “Senlejas” pçrk liellopus, jçrus.

Samaksa tûlîtçja.Tâlr. 65033720, 65033730,

26517026, 26604491.

Z/s “Strautiòi” pçrk meþaîpaðumus, cirsmas. Samaksa

tûlîtçja. Tâlr. 29113399.

Pçrk cirsmas, meþa îpaðumus,zâìbaïíus lîdz Ls 35, papîrmalkulîdz Ls 21. Zâìçðanas, izveðanas

pakalpojumi. Tâlr. 28882729.

Firma pçrk baïíus, sîkbaïíus,papîrmalku. Labas cenas, tûlîtçjasamaksa. Pçrk cirsmas, meþus

îpaðumâ. Tâlr. 28448896.

Pçrk papîrmalku, taru, malku meþâpie ceïa. Samaksa tûlîtçja.

Tâlr. 28628880.

Pçrk melnalkðòa, apses zâìbaïíus.Tâlr. 29250955.

Pçrk Audi, VW, BMW no 1990.g. lîdz1995.g., lîdz Ls 500.

Tâlr. 29485804.

Pçrk divcilindru “Java” motoru.Tâlr. 26452705.

Pçrk garâþu pie kapiem.Tâlr. 26312547.

Pçrk daþâda biezuma dçïus. Tâlr. 28379008.

Pçrk Nissan Primera âíi.Tâlr. 29157834.

Pçrk elektromotoru (1,5 kW, 220W).Tâlr. 29157834.

Iepçrk kauðanai visu veidu mâjlopus. Tâlr. 29320237, 64546681

Z.s “Strautiòi”Z.s “Strautiòi”Z.s “Strautiòi”Z.s “Strautiòi”Z.s “Strautiòi”iepçrk mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.

Samaksa tûlîtçja.Samaksa tûlîtçja.Samaksa tûlîtçja.Samaksa tûlîtçja.Samaksa tûlîtçja.Tâlr. 64546765, 29411033.Tâlr. 64546765, 29411033.Tâlr. 64546765, 29411033.Tâlr. 64546765, 29411033.Tâlr. 64546765, 29411033.

SIA “AIBI” pçrk zirgus, liellopus,zirgus, liellopus,zirgus, liellopus,zirgus, liellopus,zirgus, liellopus,jaunlopus, aitas, cûkas.jaunlopus, aitas, cûkas.jaunlopus, aitas, cûkas.jaunlopus, aitas, cûkas.jaunlopus, aitas, cûkas.

Labas cenas!Tâlr. 26142514, 20238990.

Pçrk Daþâdi VEIKSMÎGÂS STUNDAS “Vigo”

VEIKALÂ!Tikai 10.jûnijâ no plkst. 15.00 lîdz

18.00!Izmantojiet iespçju un izlaidumiem

posieties, ekonomçjot citâmsvarîgâkâm lietâm.

Veiksmîgajâs stundâs papildusatlaide - 10 - 30%.

Nâciet un izmantojiet iespçjuveikalâ “Vigo” Balvos, Partizânu 6.

Novâc zarus. Tâlr. 29199067.

Piegâdâ smilti, granti, melnzemi.Tâlr. 29433126.

Kvalitatîvas pirtskrâsnis.Tâlr. 26493318.

Pârvadâ mâjlopus, sîkkravas(specpiekabe). Tâlr. 29230080.

Âtra, kvalitatîva mugurkaula unlocîtavu slimîbu ârstçðana.

Tâlr. 26728477.

Steidzami meklç darbu, pçrk mâju.Tâlr. 20347075.

Izîrç dzîvokli. Tâlr. 26723550.

Jaunâkie þurnâlu numuriMans Mazais

Aktrise Liene Gâliòa otro bçrnuizvçlçjâs dzemdçt visdabiskâkajâ veidâ –mâjâs.

Ìimenç ienâcis mazulis. Ar ko sâkt,lai dzîve bûtu veselîga mazulim un draudzîgavidei?

Latvijas dzemdîbu nodaïu apskats. 2.daïa: no Kuldîgas lîdz Ventspilij.

Kâ mazulim jâpieòemas svarâ pirmajâdzîves gadâ?

Vâru, vâru... veselîgu putru, kasturklât bçrnam garðo!

Vai mazajam vajag saulesbrilles?Îstais laiks iekârtot pirmklasniekam istabu – tâdu, kas augs kopâ

ar viòu. Izvçlamies transformçjamas mçbeles.Patiesi stâsti: Aldis un Oksana nedzird savu dçliòu raudam. Viòi

nedzird vispâr. Savukârt stilistei Danai Dombrovskai dçliòa raudâðanupalîdzçja saklausît dzirdes implants.

Vienkârðs tests: noskaidro, kuram no èetriem tipiem pieder tavabçrna vecvecâki un kâ vislabâk ar viòiem sadzîvot.

Mana Mazâ akcija Esi atkal formâ! Pirmie soïi – mâcies izjustíermeni un kustçties pareizi! Nenaðíojies ar saldumiem!

Diabçts un trîs bçrni – tas nav nekas nesavienojams!Ratiòi – no veciem pârtop stilîgos vintage stilâ.Ðûts dþinsa kostîms puisîtim.

DekoVasara klât! Neparasta vasarnîca meþa

vidû un padomi, kâ iekârtot terasi.Mâja, kas ieguva balvu Latvijas

Arhitektûras labâko darbu skatç 2009. Ar kotâ îpaða?

“Laba arhitektûra ir tâ, kurai paejgarâm un nemaz nepamani,” uzskata Latvijasarhitektûras autsaiders, arhitekts MârtiòðPîlçns.

Ietaupi uz durvîm! Idejas citâdâm (unlçtâkâm!) iebûvçto skapju durvîm.

Esi persona ar stilu? Stâstâm, kurmeklçt lietas, lai tâds justos arî tavs dzîvoklis vai mâja.

Ievas StâstiBaltâ Lâèa aprçíina laulîbas. “Vienmçr

esmu deklarçjis, ka precçðos aiz aprçíina, jokarsta mîlestîba ar laiku nodziest. Mçs arSkaidrîti esam kopâ daudzus gadus, un tagad eszinu – neesmu kïûdîjies.” Rubrikâ ‘Mîlestîbasleìenda’ – grupas “Baltie lâèi” solists AndrisBaltacis un viòa mîïotâ Skaidrîte.

Valdzinoðâ. Neuzminamâ. Arta Tone:“Mamma ar Gunâru Cilinski nebûtu laimîga, joviòam ar vienu mîlestîbu nepietika. Ar vîrudiriìentu Edgaru Tonu viòa nodzîvoja tikai seðus,bet patiesas un dziïas mîlestîbas piepildîtus

gadus. Lîdz ar viòa aizieðanu emocionâli skaisto mîlestîbas grâmatumamma aizvçra ciet.” Atmiòu stâsts par leìendâro Dailes teâtra aktrisiDinu Kupli.

Par noslçpumainâs gaiðreìes Ïesjas Steïmahas privâto dzîvi unto, kâ viòa palîdz sev un citiem.

Krokodilu Harija dçkas. “Ievçrojusi, ka vientuïnieka alâ kâsuvenîrus sieviðíi atstâjuði ðo to no apakðveïas, arî slavenâ Tina Tçrnereziedoja savu krûðturi, protams, ar autogrâfu.” Par latvieðu dçkaini ArvîduBlûmentâlu jeb Krokodilu Hariju, kurð Austrâlijâ nomedîjis tûkstoðiemkrokodilu. Viòa ala zaïâ kontinenta opâlu raktuvçs joprojâm ir tûristuiecienîts apskates objekts.

Par savu nâkotni jautâ ekspertiem – astrologam Jurim Kauliòam,gaiðreìei Ïesjai Steïmahai, zîlniekam Ilmâram Briedim, pareìim AldimDreimanim.

Privâtâ DzîveGodmanis savas jaunâs attiecîbas vairs

neslçpj!Rçdlihs laulâjas Jûrkalnes stâvkrastâ.Barinova mâja un citi îpaðumi par

miljoniem.Galantes meita grimç pasaules

zvaigznes.Pasaules un Latvijas populârâkie /

tvîtotâji.Apceïo Latviju kopâ ar slavenîbâm!

Grûtups un Sèerbatihs Dobelç.

Maina Golf pret VAZ-2121.Tâlr. 29257085.

16.jûnijâ Balvos, viesnîcâ, pieòemsdziednieces Cipruses:

Vita un Linda, gaiðreìe Ivita.Tâlr. 29698644, 26148492.

Piegâdâ granti, smilti, melnzemi,ðíembas. Ceïu remonts,

greiderçðana, caurteku nomaiòa.Tâlr. 29105572.

Spçlç vijoli bçrçs. Tâlr. 29877907.

Amatnieks izgatavo Latvijasstâvstropus. Tâlr. 28379008.

Pieskatîðu jûsu bçrniòu.Tâlr. 22495127.

Alkohola atkarîbas pârtraukðana(Dovþenko). Tâlr. 29386443.

Vçlas îrçt dzîvokli Balvos.Tâlr. 26355339.

Izgatavo koka durvis, kâpnes.Tâlr. 22146868.

PârdodZ/S “Kotiòi” pârdod pârtikas rapðu

eïïu, lopbarîbas miltus. Iespçjama piegâde. Tâlr.

26422231, 27877545, 64546265.

Pârdod riepas, diskus, no Ls 5.Tâlr. 29333187.

Pârdod traktora pïaujmaðînu.Tâlr. 29203744.

Pârdod 3-riteni (ar vecâku rokturi).Tâlr. 26421581.

Pârdod autosçdeklîti (lîdz 13 kg).Tâlr. 26421581.

Pârdod saimniecîbas çkasnojaukðanai. Tâlr. 26334605.

Pârdod sivçnus Upîtç.Tâlr. 26319738.

Bioloìiskâ saimniecîba pârdodcûkgaïu. Piegâde. Tâlr. 29171341.

Pârdod cûkgaïu. Tâlr. 28624229.

Pârdod sivçnus, cûkgaïu. Tâlr. 29174708.

Pârdod BMW E34 530i, v8, 218 ZS,melns, ASC, SRS, melns âdas

salons, ideâlâ kârtîbâ, itâïu gâzesiekârta, lietie diski, TA.

Tâlr. 26666568.

Pârdod benzîna TRIMMERI, jauns.Tâlr. 29440841.

Pârdod vienass piekabi, 1 t.Tâlr. 28686650.

Pârdod telefonu akumulatorus tirgus2.stâvâ.

Pârdod U-profila sijas (24x8).Tâlr. 28686650.

Pârdod 3-istabu dzîvokli.Tâlr. 29434609.

Pârdod VAZ-2105, 1990.g. Tâlr. 29634946.

Pârdod trusçnus (2-4 mçn.). Tâlr. 20208769.

Pârdod mehâniskos svarus.Tâlr. 64522587.

Pârdod biðu râmîðus, spietuvi.Tâlr. 27087581.

Pârdod mâju promveðanai.Tâlr. 64472733, 29686704.

Pârdod mopçdus “Rîga”. Tâlr. 27115477.

Pârdod 2-istabu dzîvokli centrâ.Tâlr. 22065823.

Pârdod lietotu vîrieðu velosipçdu.Tâlr. 64522357.

Pârdod skaidu plçðamo maðînu.Tâlr. 29114256.

Sestdien Balvu tirgû pârdos pârtikaskartupeïus no 12 sant./kg,

stâdâmos, lopbarîbas. Tâlr. 27113619.

Pârdod mâju, zemi. Tâlr. 28373377.

Pârdod govi. Tâlr. 20212748.

Pârdod MB, 1984.g., 2,0 D,universâls, Ls 550. Tâlr. 26120669.

Pârdod auzas 4 sant./kg.Tâlr. 28335152.

Pârdod Golf III, 1996.g., 1,6,1700 EUR. Tâlr. 26356670.

Pârdod skûteri Baotion, Ls 180.Tâlr. 29242262.

Pârdod mçslu ârdîtâju (6t), miglotâju(600l), T-16M ar iekrâvçju,

paðgâjçju pïâvçju E-302 (otrs -rezerves daïâm). Tâlr. 27806468.

Pârdod biðu ðûnas. Tâlr. 29361298,26349827.

Pârdod sivçnus Tilþâ. Ðíiltere.Tâlr. 29159185.

Atceries!Ðomçnes ir

ne tikai Jâòi,

bet arî pusgada

abonçðana!

!

SludinâjumiTreðdiena 2010.gada 9.jûnijsV16.

IZNÂK TREÐDIENÂS, SESTDIENÂS

IZDEVÇJSSIA “BALVU VADUGUNS”

adugunsV REDAKCIJAS ADRESETEÂTRA IELÂ 8

BALVOS, LV-4501NORÇÍINU KONTSA.S. SEB BANKA BALVU FILIÂLÇ Iespiests SIA “Latgales

Druka”, Rçzeknç,Baznîcas 28

TIRÂÞA - 4680

Datorsalikums-SIA “BalvuVaduguns”,

G.LIELMANIS

E-mail: vaduguns@apollo.lv

Nr. LV21 UNLA 0024 0004 6734 5, kods UNLALV2X

Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.Par faktu, skaitïu pareizîbu, kâ arî par sludinâjumu tekstiem

atbild to autors.

Nodokïu maksâtâju apliecîbas Nr. LV 43203002982

Indekss3004

FAKSS -64522257

Tâlrunis-autoatbildçtâjs

- 64520961

REDAKTORS E.GABRANOVS T.64522534, 29360850LITERÂRÂ REDAKTORE S.KARAVOIÈIKA - T.64522126ÞURNÂLISTI: Z.LOGINA, I.ZINKOVSKA - T.64520962M.SPRUDZÂNE, I.TUÐINSKA - T.64522260, A.SOCKA -T.64520961KOREKTORE S.GUGÂNE - T.64522126REKLÂMA D.DIMITRIJEVA- T.64507018; 26161959GRÂMATVEDE S.BÇRZIÒA - T. 64507019ÞURNÂLISTI- 29360851; 26555382

Apsveikumi

Tu aizej prom pa âbeïziedu ceïu.Uz mûþîbu! Ðalc egle, priede, bçrzs.Un kâdas mîïas, tuvas mâjas durvisNekad vairs tavas rokas neatvçrs.Izsakâm, dziïu un patiesu lîdzjûtîbuGunvalda un Rudîtes ìimençm,tanti LÛCIJU KUZMINU mûþîbâ

pavadot.Lîvijas, Ârijas, Elvîras, Pçtera

ìimenes

Balts eòìelis atnâca sapnîUn aiznesa tevi sev lîdz,Tai baltajâ, baltajâ naktî,Kur nesâp, kur nesalst, kur silts.

Atvadoties no mûsu kaimiòienesLÛCIJAS KUZMINAS, izsakâm

lîdzjûtîbu Gunvaldim, Valijai,Rudîtei, tanti mûþîbâ pavadot.

Þeòa, Lîvija, Anita, Pçteris,Marcijana un Íerânu ìimenes

Nogrima saule, nodzisa zvaigznes,Norima vçji, apklusa sirds.

Mûsu klusa lîdzjûtîba AinaiAlbrehtei, pavadot BRÂLI mûþîbas

ceïâ.18-dzîvokïu mâjas iedzîvotâji

Rugâjos

Treilera pakalpojumi.Tâlr. 29113399.

Tavâs pçdâs sudrablietus lijis,Skumjas skalojis un prieku lçjis,Acîs siltums, mîlestîba staro, tâ kâ saules gaiðums garo,Labestîbâ, saticîbâ dzîvo.Sveicam mûsu mîïo, labestîgo, èaklo daiïamata meistari, dziedâtâju,

puíu kopçju Rugâjos - Antoòinu Grâveri 80 gadu dzîves jubilejâ!Vçlam veselîbu, labu noskaòojumu un gaiðu prieku.

Mâsa, brâïa ìimene Balvos, mâsasmeita ar ìimeni Rugâjos unkrustmeitas

Katra diena - atslçga priekam,Katrâ asnâ - cerîbu rîts,Lai Tu redzi - pat mazâkâ niekâDieva dzîvîbas brînums ir vîts.

(K.Apðkrûma)

Mîïi sveicam Elfrîdu Fjodorovu ðûpuïsvçtkos! Vçlam labuveselîbu, neizsîkstoðu enerìiju, moþumu un darba sparu.

Krustmâtes Austras un Lolitas ìimenes

Gadu straumç nestas aiziet dienas,Dzîves jûrâ saplûst vienuviet,Lai vçl ilgi, ilgi mirdz Jums zvaigznes,Darbi veicas, gaiðas dienas rit.

Mîïi sveicam Kairu un Pçteri Bukðus sudrabkâzâs!Mamma, mâsu un brâïu ìimenes

No saules - prieku, veselîbu,No zemes - ziedu bagâtîbu,No tuviniekiem - mîlestîbu.

Vismîïâkie sveicieni Anitai Aleksânei dzimðanas dienâ!Vçlam veselîbu, izturîbu un dzîvesprieku katrai dienai!

Radi Upîtç

Jums laimi kâ ziedu pasaku,Smieklus kâ vasaras lietutiòu,Lai katru dienu no jauna -Katru dienu kâ pirmoreizElpot, mîlçt un smiet,Pa gaiðiem oïu ceïiem iet.Lai veiksme, veselîba un mîlestîbaSoïo blakus ik dien’.

Sirsnîgi sveicam mîïos - mâmiòu un tçti Anitu un Aldi Supes20.kâzu jubilejâ! Rûgts!

Gita, Edijs, kâ arî vecâki Irçna, Albîna, Eventijs, Jânis, brâïi Jâòi,Ârija, Evelîna, Daniela, krustmâte Lucija un tante Janîna Lâðíos

Elfrîdai Fjodorovai ðûpuïsvçtkos!Inta, Âdiks

Vislabâkie novçlçjumi Inesei Bçrziòai! Mâjinieki

Antonij! Vissirsnîgâkie sveicieni jubilejâ!Anna

Mîïsveicieni Inetiòai Kaòepei ðûpuïsvçtkos! Mâjinieki

Sveicam Andri, Lauru ðûpuïsvçtkos!Mâjinieki

Veronikai Skujetniekos sveiciens ðûpuïsvçtkos! Draudzenes

70 rozes Anatolijam Pujatam! B.Ivanovi

Mîïbuèas Gitai Supei vârdiòsvçtkos!Vecvecâki

Rozes Modestam Bizunam dubultsvçtkos!Gulbenieði

TRAKTORTEHNIKASÎPAÐNIEKU UZMANÎBAI

Lopbarîbas novâkðanas tehnikasskates grafiks Balvu novados un

pagastos 2010.gadâ:15.06. 10.00 - Susâju

11.00 - Vecumu 12.00 - Medòevas

16.06. 10.00 - Ðíilbçnu 11.00 - Lazdulejas 13.00 - Kubulu

17.06. 10.00 - Baltinavas 11.00 - Brieþuciema18.06. 10.00 - Kriðjâòu 11.00 - Tilþas 12.00 - Vectilþas21.06. 10.00 - Bçrzpils 11.00 - Lazdukalna 12.00 - Rugâju22.06. 9.00 - Balvu 10.00 - Bçrzkalnes 11.00 - VîksnasPagastos varçs uzrâdît apskateitraktorus un traktoru piekabes,

kas vçl nav izgâjuði skati.Tâlr. 64522411, 29284557.

VA VTUA BALVU DAÏA

Lîdzjûtîbas

Sludinâjumi

Redakcijas darba laiks - darbdienâs

no plkst. 8.00 lîdz 17.00.

22.jûnijam22.jûnijam22.jûnijam22.jûnijam22.jûnijam

Baltinavas, Viïakas un BalvuBaltinavas, Viïakas un BalvuBaltinavas, Viïakas un BalvuBaltinavas, Viïakas un BalvuBaltinavas, Viïakas un Balvu nodaïâ nodaïâ nodaïâ nodaïâ nodaïâ lîdz 22.jûnijam22.jûnijam22.jûnijam22.jûnijam22.jûnijam

adugunîVVai abonçji laikrakstu nâkamajam pusgadam? nâkamajam pusgadam? nâkamajam pusgadam? nâkamajam pusgadam? nâkamajam pusgadam?

Redakcijâ lîdzvar abonçt jûlijam un arî turpmâkajiem mçneðiem

Pasta nodaïâs lîdzPasta nodaïâs lîdzPasta nodaïâs lîdzPasta nodaïâs lîdzPasta nodaïâs lîdz 17.jûnijam 17.jûnijam 17.jûnijam 17.jûnijam 17.jûnijam

Viss jaunâkais un aktuâlâkais novadu dzîvç, tikai

Valmieras pârtikas raþotâju vidusskola uzòem pçc 9.klases ðâdâs vidçjâs profesionâlâs izglîtîbas programmâs ar

mâcîbu ilgumu 4 gadi:ÇDINÂÐANAS PAKALPOJUMI, kvalifikâcija “Çdinâðanas

pakalpojumu speciâlists”;PÂRTIKAS PRODUKTU RAÞOÐANAS TEHNOLOÌIJA UN

IEKÂRTAS, kvalifikâcija “Pârtikas produktu raþoðanas tehniíis”;KOMERCZINÎBAS, kvalifikâcija “Mazumtirdzniecîbas

komercdarbinieks”.Uzòemðana no 2010.gada 14.jûnija.Darba laiks no plkst. 9.00 lîdz16.00.

Skolas adrese: Ausekïa iela 25 b, Valmiera. Tâlr. 64207531, 64207540.Skolas mâjas lapa: www.vprv.lv.

PazaudçtsBalvos pazaudçts 10 rezervesatslçgu saiðíis, atradçju pret

atlîdzîbu zvanît 26421853.

“Spieíi vçjâ” organizçtajâ pasâkumâpie skatuves pazaudçtas

automaðînas atslçgas. Atradçjamzvanît 26475548, 26185418.

Kur mâcîties?