adugunsVOtrdiena � 2012. gada 26. jûnijs � Nr. 48 (8347)

Dzimðanas diena

ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS

4.

ISSN 1407 - 9844

�

�

CENA abonentiem Ls 0,33tirdzniecîbâ Ls 0,38

Nâkamajâ

Vadugunî

6. lpp.

Laba ziòa

Nepalaid garâm

Interesanta ziòa

10. lpp.

9 7 7 1 4 0 7 9 8 4 0 2 6 62

“Laimîgisagaidîtipensijas gadi.Par topriecâjos,” sakaprofesore AnnaLîduma.

Balvu Sporta centra 2000.gada dzimuðie zçni 20. un 21.jûnijâ

cînîjâs starptautiskajâ futbola turnîrâ Igaunijâ, Ulenurme CUP

2012. Mûsu futbolisti trenera Jâòa Zakarîða vadîbâ izcînîja

augstâkâ kaluma medaïas 15 komandu konkurencç. Jautâtspar iespaidiem, treneris atzina, ka joprojâm netic rezultâtam,

kaut gan cerçjis, ka komanda iekïûs pirmajâ èetriniekâ: “Pirmâ

vieta - lieliskâka dâvana Jâòos nav bijusi!”

Turnîrâ piedalîjâs spçcîgâkâs Igaunijas komandas un trîs komandas

no Latvijas. Balvenieði savâ apakðgrupâ uzvarçja Tammeka – 2:0; PSK

Alexela (Tallina) – 3:0 un FC Elva – 4:0 futbola komandas un ar

rezultâtu 1:4 piekâpâs FC Tartu Red futbolistiem. Pusfinâlâ mûsçjiem

nâcâs spçlçt ar olainieðiem, kuri grupu turnîrâ nebija zaudçjuði nevienu

spçli. Divcîòâ balvenieði uzvarçja ar 2:0, tâdçjâdi saòemot ceïazîmi uz

finâlu, kur stâjâs pretî futbola klubam “Jûrmala”. Pçdçjo reizi balvenieði

ar jûrmalniekiem tikâs Latvijas telpu futbola èempionâta finâlturnîrâ

Ogrç, kur mûsu komanda zaudçja ar minimâlu rezultâtu.

Balvu Sporta centra vadîtâjs Edgars Kaïva zina teikt, ka finâla spçle

izvçrtâs ïoti emocionâla un kaujinieciska: “Stadiona tribînçs, kur bija

daudz Latvijas futbolistu un lîdzjutçju, skançja saukïi: “Jûrmala,

èempions!” Lielu pârsteigumu sagâdâja igauòu “prettrieciens”, kuri

sauca: “Balvi! Balvi! Balvi!” Patîkams pacçlums mûsu futbolistiem!

Pirmajâs minûtçs Balvu jaunie futbolisti pâròçma spçli savâ kontrolç.

Pçc septiòâm minûtçm Balvi izvirzîjâs vadîbâ 1:0, un pirmais puslaiks

noslçdzâs ar minimâlu rezultâta pârsvaru. Otrajâ puslaikâ FK

“Jûrmala” pâròçma iniciatîvu, taèu spçles pretuzbrukumâ Vadims

Balvenieði izcîna zeltu

Sòegovs, graciozi apspçlçjot jûrmalnieku aizsargu un pârmetot bumbu

pâri pretinieku vârtsargam, raidîja bumbu vârtos! Rezultâts 2:0 Balvu

komandas labâ!!! Lai arî pçc pâris minûtçm jûrmalnieki vienus vârtus

atguva, spçle noslçdzâs ar mûsu uzvaru. Jâpiebilst, ka spçles izskaòâ

balvenieðiem radâs vçl vairâkas izdevîbas gût vârtus, tomçr nogurums

darîja savu. Tiesneða svilpe - spçle beigusies! Balvu Sporta centra jaunie

futbolisti- ULENURME CUP 2012 ÈEMPIONI! Jûrmalas spçlçtâjiem

tas bija milzîgs ðoks – iespçjams, tâpçc, pçc spçles atsveicinoties,

neizpalika nekorekti komentâri un uzvedîba no jûrmalnieku puses.

Lai! Pateicoties trenerim Jânim Zakarîtim, zçni izcînîja savu pirmo

nozîmîgâko kausu.”

Emocijas nenorima apbalvoðanas ceremonijâ, jo par labâko visa

turnîra spçlçtâju atzina balvenieti Vadimu Sòegovu. Lai arî 11-gadîgais

pusaudzis ne pirmo reizi atzîts par labâko spçlçtâju, viòð neslçpa, ka

ir ïoti priecîgs: “Kad pirmajâ spçlç ar rezultâtu 1:4 piekâpâmies Tartu

futbolistiem, ðíita, ka cerîbas izplçn vçjâ (Tartu komanda turnîrâ

ierindojâs 3.vietâ – no aut.). Nâkamajâs spçlçs cîòas spars auga, un

turnîra izskaòâ mums nekas cits neatlika, kâ uzvarçt.” Vadims trençjas

3-4 reizes nedçïâ. Tincinâts, vai vasaras brîvdienâs nav vçlmes

palaiskoties, viòð paskaidroja, ka bez sviedriem uzvaru neiegût. Jaunais

futbolists sapòo kïût par profesionâli un, kas zina, varbût pçc 10

gadiem viòa vârds izskançs arî pasaules lîmeòa futbola sacensîbâs.

Balvenieðiem futbola kaislîbas ar to nebeidzas. Jau 18.-19.jûlijâ

Balvos notiks turnîrs, uz kuru ieradîsies gan Latvijas, gan Igaunijas

labâkâs futbola komandas. Turçsim îkðíus par savçjiem!

E.Gabranovs

Iznâkusi grâmatas otrâdaïa

Pie lasîtâjiem devusies balvenieða

Andreja Buþa grâmatas “Modus

Vivendi” otrâ daïa, kur turpinâs autora

saruna ar mazdçlu un pârçjiem lasîtâ-

jiem. Autors neslçpj, ka viòu gandarî

atziòa par savu literâro veikumu, jo

daudzi viòa pirmo grâmatu nodçvçjuði

par “godîga cilvçka testamentu”. Tagad

var uzzinât iepriekð nepublicçtas ziòas

par Irbenes radiolokatoru, padomju

virsnieku dzîvi, karjeristiem, arî 100-ga-

dîgu íirurgu un alkomânijas upuriem.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Ministru prezidentsapsveic absolventus

Ministru prezidenta Valda Dom-

brovska pateicîbas vçstules izlaidumos

ðogad saòçma 1066 skolçni un vidus-

skolas absolventi, kuri pielikuði visas

pûles, lai bûtu labâkie, gudrâkie, izcilâkie,

kuri ir izcînîjuði augstas vietas olimpiâdçs,

ar visaugstâkajâm sekmçm pârstâvçjuði

savu skolu. Apsveikumu saòçma 269

absolventi Rîgâ; 422 – Zemgalç; 73 –

Kurzemç; 153 - Vidzemç, 149 – Latgalç,

tostarp deviòi Balvu novada un 5 Viïakas

novada skolçni: MÂRTIÒÐ VÎKSNA,

AGNESE BERNE, ALEKSANDRS SÒE-

GOVS, KRISTAPS KROIÈS, SIMONA

SALENIECE (Balvu Valsts ìimnâzija),

GUNITA ÂKULE, ARMANDS SVELPE

(Bçrzpils vidusskola), ZAIGA ÈIRKA,

DZINTRA STUDENTE (Tilþas vidussko-

la), RÛTA CIBULE, LINDA KAÒEPE (Re-

kavas vidusskola), SIGNE GRAHOÏSKA,

INESE JARGÂNE un IEVA KUZÒECOVA

(Viïakas Valsts ìimnâzija). Balvenieði izcîna zeltu

Top jaunafilmalatgalieðuvalodâ.

Naktstauriòu salidojums3.jûlijâ pulksten 21 Baltinavas alejâ

un muiþas parkâ notiek “Sikspâròu un

naktstauriòu salidojums simtgadîgo

koku çnâ”. Tas ir Latvijas dabas aizsar-

dzîbas sistçmas simtgadei veltîts pasâ-

kums, kura laikâ notiks prezentâcija

novada muzejâ, naktstauriòu vçroðana

alejâ, dabas izziòas ekskursija un spçles.

Malaèi! Pirmajâ rindâ no kreisâs: Emîls Loèmelis, Rihards Kacçns, Daniels un Kristaps Saliòi, Erlends Puks un Vladislavs Èerevins.Otrajâ rindâ no kreisâs: Dâvids Haluss, Arvis Ðarabaiko, Mâris Þugs un Vadims Sòegovs. Treðajâ rindâ no kreisâs: Balvu Sportacentra vadîtâjs Edgars Kaïva un treneris Jânis Zakarîts.

Latviskais mantojumsKur to meklçt un kâ tas

izskatâs

Aiziet Jâòi, Pçterdienaklât!Pçterdienas gaidâs

Latvijâ

Vietçjâs ziòasOtrdiena � 2012. gada 26. jûnijsV2.

Vârds þurnâlistamNotikums

Baltinavâ Lîgo svçtkos teâtratrupa “Palâdas” katru gadu savus

skatîtâjus palutina ar kâdu jaunu

izrâdi, kuras autore un reþisore ir

vietçjâs vidusskolas skolotâja un

teâtra trupas vadîtâja Anita Loème-

le (Danskovîte). Latvijâ viòu galve-nokârt iepazinuði kâ populârâs

izrâdes “Ontons i Anne” autori. Ðo-

gad Lîgo vakarâ baltinavieði A.Loè-

meles reþijâ skatîtâjiem piedâvâja

jaunâs autores Lîgas Sliðânes

komçdiju “Myuþeigîs þeòiks”.

Iedvesmu gûst novietçjâs dzîves

Komçdijas autore Lîga Sliðâne dzimu-

si un augusi Slobodas ciemâ, kas atrodas

Krievijas pierobeþâ. Jauniete beigusi

Baltinavas vidusskolu, Daugavpils Uni-

versitâti, ieguvusi latvieðu valodas filo-

loga bakalaura diplomu. Abas ar mam-

mu saimnieko savâ zemnieku saimnie-

cîbâ, kur darba netrûkst, seviðíi vasarâ,

taèu cenðas atrast laiku rakstîðanai, kâ

arî nodarbojas ar mâkslu, veido foto-

sesijas. Lîga stâsta: “Kad biju maza un

vçl nemâcçju rakstît, kladçs zîmçju ko-

miksus. Kad paaugos, sâku mçìinât

rakstît. Rakstu dzeju, stâstus, românu.

Românu rakstu sçriju veidâ, un tâ no-

saukums ir neparasts, jo ilgi nespçju to

izdomât. Nejauði nosaucu pirmâs zilbes,

kas ienâca prâtâ, un tâs românam it kâ

pielipa. Româns saucas “Na juh”. Tas

pilnîgi neko nenozîmç, taèu man ir savi

lasîtâji, kas saka,- nosaukums ir îstais!”

Aptuveni pirms diviem gadiem Lîga

teâtra trupai “Palâdas” piedâvâja ko-

mçdiju “Myuþeigîs þeòiks”. Tagad tâ ir

iestudçta. Autore stâsta par vîrieti, pie-

dzîvojumu meklçtâju, kurð staigâ pa

ciemu un “piecçrt” sievietçm, lai gan ir

precçjies. Kâ jau komçdijâ, tajâ ir daudz

piedzîvojumu, pârpratumu un pârdzî-

vojumu. Izrâde ir latgalieðu valodâ, un

afiðâ izmantoti vietçjo ciemu nosau-

kumi. “Notikumiem komçdijâ ar ðiem

ciemiem nav tieða sakara, bet mani kâ

filoloìi interesçja vietvârdi, tâdçï vçlçjos

tos izmantot. Sarunâs izmantoju pçc

iespçjas vairâk vecu vârdu, interesantus

dialogus, ko esmu dzirdçjusi,” saka Lîga.

Meklç kâ apînismaiksti

Reþisore A.Loèmele atzîst, ka ðogad

viòa pati nevarçja rakstît jaunas lugas,

jo bija liela slodze skolâ. Lîga savu ko-

mçdiju bija iesniegusi jau pirms diviem

gadiem un bija jâdod iespçja arî viòai

izmçìinât spçkus ðajâ jomâ. Iestudçt

jaunâs autores darbu bija pagrûti, jo

komçdijâ mainâs vietas, dekorâciju ziòâ

bija grûti piemçroties. “Ja komçdiju

izrâda uz lielas skatuves, tad nav ne

vainas, bet uz mazas skatuves ir grûti.

Taèu mçs atradâm vidusceïu, ðo to izòç-

mâm ârâ, autore tam piekrita,” izrâdes

tapðanas procesu atklâj reþisore. Viòa

piebilst, ka viss pârçjais atkarîgs no aktie-

riem, viòu meistarîbas un emocionâlâ

pacçluma.

Komçdijas galvenais varonis Odu-

miòð jau laikus grib sev nolûkot sievu,-

sak, ja nu kas! Un tâ viòð staigâ precîbâs

no vienas sievietes pie otras, lai gan sieva

Baltinavâ izrâda jaunas autoreskomçdiju

nav mirusi, bet atrodas tikai slimnîcâ.

Komçdijas beigâs sieva pârrodas no slim-

nîcas un aizrauj Odumiòu aiz apkakles

mâjâs. Kâdu mâcîbu skatîtâjiem sniedz

izrâde? “Domâju, tâ ir sensenâ dzîves

izauklçtâ atziòa, ka vîrietis bez sievietes

atbalsta nespçj iztikt. Viòð kâ apinis mek-

lç maiksti, pie kuras turçties un vîties, un

sievas vienmçr iedibina savu kârtîbu.

Sieviete ir pasaules centrs. Viòa arî vîrieðu

sabiedrîbâ iedibina kârtîbu,” saka izrâdes

reþisore. Viòa piebilst, ka, iespçjams, izrâ-

des veidotâjiem var pârmest, ka komç-

dijâ notiek pârâk daudz dzerðanas, bet,

ja iet precîbâs, citâdi nevar,- bez pudeles

taèu nevar! Vismaz ðai pusç tâ bijis pie-

òemts.

Tçlo te un tçlo turIerasts, ka viena teâtra trupas aktieru

daïa tradicionâli tçlo izrâdç “Ontons i

Anne”, bet otra daïa – pârçjâs Dansko-

vîtes lugâs. Taèu ðoreiz komçdijâ skatîtâji

redz arî Jâzepu un Viju Jermacânus, Emî-

liju Keiðu, aktierus no izrâdes “Ontons i

Anne”. Jâzeps komçdijâ tçlo galveno

lomu - Odumiòu, kurð arî ir “myuþeigîs

þeòiks”. A.Loèmele saka: “Jâzeps un Vija

grib bût gan ðeit, gan tur, gan vçl Brieþu-

ciemâ, un vçl deju kolektîvâ - visur grib

bût, un viòi ir te. Tas ir labi, ka vîrs ir

kopâ ar sievu.” Imants Sliðâns (Ontons)

izrâdç nepiedalâs, jo pirms Lîgo svçtkiem

skolâ ir gan eksâmeni, gan izlaidums,

un direktoram nav laika. No aktieru

pamatsastâva aizgâjusi Ina Gavrilova,

kura tçloja Mari, Pîtera sievu izrâdç

“Ontons i Anne”. Viòas vietâ stâjusies

Violenta Kubuliòa no otrâs aktieru

grupas. Viòu redzam arî komçdijâ kâ

vienu no sievieðu lomu atveidotâjâm.

Bez lugas autores komçdijâ ir vçl

viens debitants – Magnolijas lomas

atveidotâjs Vladimirs Oïipovs. Viòð sa-

ka: “Skolas gados darbojos dramatis-

kajâ pulciòâ, ko vadîja skolotâja Anita

Loèmele. Tas bija ïoti sen, bet teâtra

trupâ “Palâdas” pieteicos nesen, taèu

man uzticçja Magnolijas lomu. Lomu

ziòâ neesmu izvçlîgs. Tçloðu arî sievieti.”

Vçrtç skatîtâjiLîgo pasâkums Baltinavas parkâ bija

kupli apmeklçts. Novada kultûras dar-

ba organizatore Evija Maksimova stâs-

ta, ka skatîtâju bija pilni soli. Viòa saka:

“Lîgotâji bija ieraduðies no Ðíilbçniem,

Brieþuciema, Kârsavas, Tilþas. Izrâde bija

interesanta, savdabîga, “òemta” no

dzîves. Arî novada domes priekðsçdç-

tâja Lidija Siliòa norâda, ka izrâdei

ðoreiz bija cits autors, bet komçdijas

ideja un prototipi noskatîti tepat uz

vietas, Baltinavâ. Aktieri tçloja labi.

Baltinavieði ir pieraduði pie “sulîgiem”

izteicieniem, bet skatîtâjiem no citiem

novadiem, iespçjams, tie bija mazliet

“par sulîgu”. Bet dzîve ir dzîve. Komç-

dija ir sâkusi savu ceïu pie skatîtâjiem,

lai tad viòi arî vçrtç.

I.Zinkovska

Atkâpjas no amata. Pçc domstarpîbâm ebreju kopie-

nas îpaðumu restitûcijas jautâjumâ par atkâpðanos no

amata paziòoja tieslietu ministrs Gaidis Bçrziòð (Nacionâlâ

apvienîba). Premjers uzdeva tieslietu ministram izveidot

darba grupu, kas sagatavotu Latvijâ esoðo nekustamo

îpaðumu sarakstu, kas pirms padomju karaspçka ienâk-

ðanas piederçja ebreju organizâcijâm. Premjeram un minis-

tram ir atðíirîgs viedoklis jautâjumâ par kompensâcijâm

ebreju kopienâm. G.Bçrziòð uzskata, ka tas ir politisks

jautâjums, kas bûtu jâizdiskutç Saeimâ, koalîcijas sadar-

bîbas padomç, tam arî nepiecieðama diskusija sabiedrîbâ.

Jelgavâ atklâj piena rûpnîcu. Jelgavâ atklâja SIA

“Latvijas piens” rûpnîcu. To dibinâja piensaimnieku

kooperatîvi, kas apvieno vairâk nekâ 600 zemnieku saim-

niecîbas Latvijâ. Rûpnîcas atklâðanâ raþotâjiem vçlçja

eksportçt savu produkciju un izkonkurçt ievestos piena

produktus. Ar rûpnîcas atklâðanu sâkas jauns periods

valsts piensaimniecîbas attîstîbâ. Ar pilnu jaudu rûpnîcâ

sâks strâdât oktobrî. Tajâ bûs 50 strâdnieku.

Darba devçji ieteic augstskolas. Darba devçju

visvairâk ieteiktâs mâcîbu iestâdes ir Rîgas Tehniskâ uni-

versitâte, Latvijas Universitâte, Banku augstskola un

Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte. Aptauja darba

devçju vidû izdarîta ar mçríi, lai 33 500 pamatskolu un

augstskolu beidzçjiem Latvijâ palîdzçtu izdarît pareizo

profesijas izvçli.

Skançs Paula mûzika. Maestro izpildîtâ mûzika

skançs Londonâ, kad olimpisko spçïu laikâ ar priekðne-

sumu uzstâsies baltkrievu mâkslas vingrotâja, pasaules

un Eiropas èempionâtu uzvarçtâja. Ar lûgumu ïaut atska-

òot mûziku pie Paula griezusies Baltkrievijas olimpiskâ

komiteja, jo Londonas olimpisko spçïu organizatori ðogad

pieprasîjuði uzrâdît oficiâlas atïaujas no autoriem un

izpildîtâjiem, kuru mûziku izmantos priekðnesumos.

Oriìinâlo solu aleja. Daugavpils centrâlajâ parkâ

atklâta oriìinâlo solu aleja. Atpûtas soli izveidoti, òemot

vçrâ iedzîvotâju priekðlikumus, nevis pilsçtas arhitektu

viedokli, kuri uzstâj, lai visos parkos un skvçros soli bûtu

izpildîti vienâ stilâ. Parkâ izvietoti gan klasiskâ stila soliòi,

gan tâdi, kuru nosaukums ir “medîbu lauki precçtiem

vîrieðiem”, un cita veida un stila darbi.

Sâkusies “Diþâ Baltijas apceïoðana”. Tâs laikâ

ceïotâjiem jâapmeklç 30 daþâdi apskates objekti Latvijâ,

Lietuvâ un Igaunijâ (katrâ valstî pa desmit) un ir iespçja

laimçt vçrtîgas balvas. “Diþâ Baltijas apceïoðana” ir ceïo-

jumu projekts, ko organizç Baltijas valstîs. Ceïojums notiek

no 1.maija lîdz 31.augustam.

(Ziòas no interneta portâliem www.delfi.lv, www.tvnet.lv,

laikraksta “Latgales Laiks”)

Ap Jâòu laiku runâ ne tikai par lîgoðanu, alu un

sieru. Runâ arî par izlaidumiem skolâs - ne tikai, kur

mâcîties tâlâk un kur atrast darbu, bet arî par to, kâdas

bija izlaiduma svinîbas - runas, tçrpi, paði gaviïnieki un

viòu apsveicçji. Izlaidumos absolventi saka paldies

vecâkiem par rûpçm, gâdâjot, lai viòu atvasçm ir datori,

mobilie telefoni, çdiens un apìçrbs. Un tas ir tikai

normâli - publiski pateikt vecâkiem paldies, pasniegt

kâdu ziedu. Tas sakòojas izlaidumu tradîcijâs, bet dzîvç

viss diemþçl mainâs. Izlaidumos acîmredzams kïûst

fakts, ka daudzu absolventu vecâki jau sen ir ðíîruðies.

Tçvs dzîvo treðajâ ìimenç, bet mâtei pie sâniem ir otrais

vîrs vai piektais draugs. Kâdâ izlaidumâ vecâkiem

parâdîts gods, lai arî viòi svinîgi ieietu svinîbu zâlç.

Hamletiskais jautâjums daudziem bijis,- iet kopâ ar

bçrna mâti vai tçvu, vai tagadçjo sievu, vîru, draugu

vai draudzeni? Tâds, lûk, mulsinoðs moments. Vai tâ

vajadzçja? Vai vispâr to vajadzçja iekïaut izlaiduma

scenârijâ?! Daudzi ir neapmierinâti. Bet nenoliedzami

tas bija ïoti svçtîgi,- kaut mirki sajusties neçrti par to, ka

neesat spçjuði saglabât savam bçrnam ìimeni. Un lai

nestâsta pirmâs sievas bçrni, ka viòi lieliski saprotas ar

tçva treðo sievu un viòa bçrniem vai tçva piekto drau-

dzeni. Pieklâjîbas robeþâs,- es ticu. Tomçr dziïi sirdî katrs

no mums vçlas tikai vienu - lai ir viens tçvs un viena

mâte, un stipra ìimene.

Ingrîda Zinkovska

Komçdijas autore. Lîgai Sliðânei irneparasts skatîjums uz dzîvi,-uzskata komçdijas reþisore un viòasbijusî skolotâja Anita Loèmele.

Izrâdes mçìinâjums. Galvenâs lomas atveidotâjs Odumiòð (JâzepsJermacâns) ieradies precîbâs pie Pasadskûs Mares (Violenta Kubuliòa).

Izrâdes afiða. Izrâdes afiða ar Balti-navas novada ciemiem norâda, kaskurâ ciemâ notiek – Jabolova ir vieta,kur visiem dod, Èudarînç notiekbrînumi.

Foto

- A

.Kirsanovs

Foto

- A

.Kirsanovs

Foto

- A

.Kirsanovs

Rugâju novada domç

Aktuâli Otrdiena � 2012. gada 26. jûnijsV 3.

Viedokïi

Aptaujas rezultâti “Vaduguns” mâjas lapâ

www.vaduguns.lv

Re, kâ!

Kâ vçrtçjat sabiedriskâ transporta pakalpojumus bijuðâ Balvu rajona teritorijâ?

Sabiedriskâ transporta pakalpojumusbijuðâ Balvu rajona teritorijâ kopumâvçrtçju apmierinoði, taèu, runâjot par Til-þas pagastu, kurâ dzîvoju, varu teikt, kasituâcija sestdienâs ir kritiska!!! Jau gadugadiem mûsu pagasta cilvçku lielâkâ sâpeir tâ, ka sestdienâs uz Balviem nekursçneviens autobuss, lîdz ar to daudziem tasrada lielas problçmas. Ko tikai lietas labâneesam mçìinâjuði darît?! Tilþas vidus-skolas direktors Voldemârs Èeksis vâcaiedzîvotâju parakstus, lai vismaz reizi

nedçïâ iedzîvotâji tiktu nodroðinâti arautobusu marðrutâ Tilþa – Rîga. Taèudiemþçl mûsu pûliòi nav attaisnojuðies.Arî visâs Balvu novada domes izbrau-kuma sapulcçs, kas notiek Tilþâ, ðis jau-tâjums vienmçr izskan kâ viens no sasâ-pçjuðâkajiem. Es nesaprotu: ja tauta gadugadiem lûdz rast kâdu risinâjumu, kâpçcneviens neko nevar izdarît? Vienmçratbilde ir viena un tâ pati: tas neatmak-sâjas. Saprotams, ka reiss neatmaksâsies,ja kursçs lielais autobuss, jo tik daudzbraucçju katru reizi droði vien nebûs. Taèujâbût citam risinâjumam. Kâpçc, piemç-ram, nevarçtu kursçt mikroautobuss?

Laimîgi tie lauku iedzîvotâji, kuri dzîvolielo, asfaltçto ceïu tuvumâ, piemçram,bçrzpilieði un rugâjieði. Viòiem tâduproblçmu nav. Kriðjâòu pagasta Laimasciema iedzîvotâji vispâr nogriezti nocivilizâcijas, jo tur nekursç neviens sabied-riskais transports. Vai tâ lauku cilvçkamnav pietiekama sâpe? Pagaidâm vienîgaisrisinâjums ðai problçmai ir savs personîgaistransports. Cilvçki kooperçjas, runâ ar kai-miòiem un doðanos uz pilsçtu izplânolaikus. Man vienai ar automaðînu aiz-braukt uz Balviem un atpakaï izmaksâ

aptuveni piecus, seðus latus. Ja brauktuar autobusu, maksâtu Ls 2,20. Domâju,starpîba ir diezgan bûtiska, un tie, kuribrauc ar savu transportu, to izjût ïoti labi,jo lielâko daïu algas tçrç degvielai.

Ir cilvçki, kuri uz Balviem mçìina tiktar stopiem, bet arî tas ne vienmçr izdodas,jo sestdienâs un svçtdienâs pa Tilþas-Balvu ceïu maðînas var nebraukt stundâmilgi. Zinu vairâkus vîrieðus spçka gados,kuri uz pilsçtu brauc ar velosipçdu. Taèuarî tas nav risinâjums, jo vairâk kâ 30kilometri tomçr ir pietiekami liels attâ-lums, turklât ar velosipçdu nekâdus lieluspirkumus atvest nevar.

Ïoti labi atceros laiku, kad visâ Latvijâslçdza daudzus vilcienu marðrutus. Kotoreiz valdîba solîja? .... daudz pieejamâkusabiedriskâ transporta kustîbu. Kur tâ ir?Pçc dabas esmu ïoti liela optimiste un patvissliktâkajâ situâcijâ vienmçr cenðossaskatît ko labu, taèu cilvçki ir pelnîjuðipienâcîgu dzîvi. Piemçram, pensionâri,kuri tik ïoti labprât gribçtu sestdienaizbraukt uz Balvu tirgu pçc jauniemstâdiem vai krûmiem. Diemþçl viòiem ðîiespçja joprojâm ir liegta.

Viedokïus uzklausîjaS.Karavoièika

Pagaidâm mûsu uzòçmumâ nekas navmainîjies – visus marðrutus pildâm,autobusi kursç, viss notiek. Protams, tâpatkâ daudziem citiem pasaþieru pârvadâ-tâjiem, arî mums ir finansiâlas grûtîbas, jokatru mçnesi valsts paliek parâdâ aptuveni5 tûkstoðus latu. Likumâ bija iestrâdâtspunkts, kas paredzçja, ka iztrûkstoðo nau-das summu sedz paðvaldîbas, bet te ir viens

paradokss – paðvaldîbas tagad par ðîmlietâm neatbild, to vietâ ir plânoðanas re-ìioni, ar kuriem slçdzam lîgumus. Viòimûs kûrç, bet atbildîbu ne par ko nenes.Vienîgais, kas mûs glâbj, ir paðu apsviedîbaun mâka ekonomçt. Ekonomçjam uzrezerves daïâm un visur, kur vien tasiespçjams. Pateicoties tam, lîdz ðim brîdimvçl varam strâdât. Dzîvojam un ceram,ka naudu tomçr pârskaitîs, jo darbs irizdarîts, un par to jâsaòem samaksa.

Jau tagad ir marðruti uz Dvorupi, Pau-lâniem, Katleðiem, kuros autobuss kursçreizi nedçïâ. Ir dienas, kad ðajos marðrutosbrauc èetri cilvçki, ir arî, kad tikai divi.Taèu tâda ir dzîves realitâte – mumsjâdomâ par cilvçku, lai arî viòð ir vienîgaisiedzîvotâjs, kas ciemâ palicis. Jâdomâ, kâviòu atvest lîdz Balviem vai paðvaldîbai,kur var nokârtot nepiecieðamâs forma-litâtes vai kâdu saimnieciska raksturajautâjumu. Cilvçki jautâ, kâpçc lieloautobusu vietâ nevar kursçt mazâki? Teatkal jârunâ par valstisko pieeju, kasmums diemþçl klibo. Balvu autotransportauzòçmumam saimnieki ir paðvaldîba, betvalsts mums dotâciju nedod, kas nozîmç,ka nevaram attîstîties, nevaram nopirktmazâkus autobusus, jo knapi galus

velkam kopâ. Pirms pâris dienâm paðam nâcâs aiz-

vietot ðoferi un doties reisâ. Arî tâ zinâmâmçrâ ir ekonomija, jo man nemaksâ parto, ka braucu, es saòemðu algu kâ uz-òçmuma vadîtâjs. Un tik tieðâm cilvçkisaka: mçs saprotam, ka 2-3 tantiòas,kuras brauc 50-vietîgâ SETRAS autobusâ,uzòçmumam nav rentabli. Ja pie ðâdasecinâjuma bûtu nonâkuði tâ dçvçtajos“treknajos gados”, bûtu lielâkas iespçjasiegâdâties mazâkus autobusus.

Diemþçl gan te uz vietas, gan “augðâ”– neviens nedomâ un neiedziïinâsvienkârðâ cilvçka vajadzîbâs. Ðodiennevar bût runa par kâda jauna marðrutaatvçrðanu, jo ir tikai viens uzstâdîjums -griezt. Valsts spçlçjas ar cilvçkiem, kurumums nemaz tik daudz nav. Kâ varamcerçt, ka jaunie nâks dzîvot uz laukiem,ja no daþa laba ciema uz pilsçtu ar auto-busu var aizbraukt tikai reizi nedçïâ?

Lai vai kâ, paðreiz visos marðrutosbraucam, neviens reiss nav atcelts, un do-mâju, ka ne ðogad, ne nâkamgad kata-klizmu nebûs. Man paðam galvenais darbstagad ir iegâdâties vienu vai divusmikroautobusus, lai uzòçmums varstrâdât vçl ekonomiskâk.

Galvenais uzstâdîjums ir griezt

Brauc pat ar velosipçdu

JURIS BOLDÂNS, SIA “Balvu auto-transports” direktors

AINA RAKSTIÒA, tilþçniete

po

zitî

vi:

(25%

)

neg

atî

vi:

(8%

)

au

tob

us

iem

jâku

rsç b

ieþâ

k:

(33%

)

pro

blç

mas ir

tikai

brî

vd

ien

âs:

(17%

)

man

i ta

s

nein

tere

sç:

(17%

)

Ko

pâ:

36

Kâ vçrtçjat sabiedriskâ transporta pakalpojumus bijuðâ Balvurajona teritorijâ?

21.jûnija sçdes lçmumi

Pieðíir Goda rakstuNolçma apbalvot Margaritu Stradiòu ar Rugâju

novada paðvaldîbas Goda rakstu par mûþa ieguldîjumupatriotisma un pilsoniskâs lîdzdalîbas veicinâðanâ dzimtânovada labâ.

Iznomâ zemiSlçgs nomas lîgumu ar Antru Gabranovu par

paðvaldîbai piekrîtoðâs zemes vienîbas 0,4 haiznomâðanu.

Maina adresiMainîja nekustamâ îpaðuma adresi no “Viïumene 1”,

Rugâju pagasts, Rugâju novads, uz adresi: “Âbeïkalni”,Rugâju pagasts, Rugâju novads, jo administratîvajâteritorijâ adrese nedrîkst atkârtoties.

Atdala zemes vienîbuNo Irçnas Keiðas nekustamâ îpaðuma “Cipreses”

atdalîja zemes vienîbu 13,8 ha platîbâ. Atdalîtajam zemesgabalam pieðíîra nosaukumu “Cipreses 1” un noteicalietoðanas mçríi - zeme, uz kuras galvenâ saimnieciskâdarbîba ir meþsaimniecîba.

No Dzintras Martuzânes nekustamâ îpaðuma “Meldri”atdalîja zemes vienîbu 7,5 ha platîbâ. Atdalîtajam zemesgabalam pieðíîra nosaukumu “Meldri 1” un noteicalietoðanas mçríi - zeme, uz kuras galvenâ saimnieciskâdarbîba ir meþsaimniecîba.

Pieðíir naudas balvasApstiprinâja naudas balvas Rugâju novada

izglîtojamajiem un pedagogiem 2011./2012. mâcîbu gadâLs 3 287,41, tai skaitâ: naudas balvas izglîtojamajiem Ls2812,41 un pedagogiem Ls 475.

Atbalsta pamatkapitâla palielinâðanuAtbalstîja SIA “Balvu un Gulbenes slimnîcu apvienîba”

pamatkapitâla palielinâðanu par vismaz 1,3 miljoniemlatu, piesaistot privâto investoru.

Pieðíir finansu lîdzekïusPieðíîra Ls 1000 Augustovas draudzes baznîcas

remontdarbiem un Ls 250 ceïa izdevumiem braucienamuz Poliju garîgo dziesmu ansamblim “Sonâte” sakarâ aransambïa 10 gadu jubileju.

Izdara grozîjumusGrozîja ðî gada 19.aprîïa Rugâju novada domes

lçmumu “Par zemes gabalu iznomâðanu”, nosakot, kaslçgs zemes nomas lîgumu ar Egilu Barkânu parpaðvaldîbai piekrîtoðâs zemes vienîbas 3 ha platîbâiznomâðanu, jo saskaòâ ar Paðvaldîbu vienotâsinformâcijas sistçmas datiem zemes gabala platîba ir nevis3,4 ha, kâ bija pieðíirts iepriekð, bet 3 ha.

Apstiprina pârskatusApstiprinâja Rugâju novada paðvaldîbas 2011.gada

pârskatu un publisko pârskatu par 2011.gadu.A.Socka

ReportâþaOtrdiena � 2012. gada 26. jûnijsV4.

Lai “Soldanajiem” saldena dzîve!

E.Gabranova teksts un foto

Pirmssvçtku priekðvakarâ – 21.jûnijâ – Brieþuciema pagastâ piecu gadu dzimðanas dienu svinçja folkloras kopa “Soldanî”. Kâ jau kârtîgâ dzimðanas dienâ, neizpalikadâvanas, kuras, kâ secinâja klâtesoðie, bija saldenas. Brieþuciema tautas nama vadîtâja Zita Meþale lepojâs, ka Brieþuciema jaunieði, kuri sâka lîgot pirms pieciemgadiem, ir aizlîgojuðies lîdz Bçrnîbas svçtku cienîgam vecumam. “Tâ tik turpinât!” viòa vçlçja.

Uzminiet, nu – kasviòiem kopîgs?Valfrîds un Valçrijssmej, ka viòusuzskata par dvîòiemun nereti sajauc patmamma unvecmamma. “Tas irjautri,” saka brâïiCvetkovi,paskaidrojot, kaviòiem ir divu gadustarpîba. Valfrîds (11gadi) un Valçrijs (9gadi) ir jaunâkiefolkloras kopas“Soldanî” dalîbnieki.

Moderna tautumeita. Balvu Amatniecîbas vidusskolasaudzçkne Aiga Pundure folkloras kopâ darbojas no tâspirmsâkumiem. Pirms pasâkuma viòa steidza tuvçjâpïaviòâ saplûkt jâòuzâles un uzpît vainadziòu. “Iepriekðçjâvainadziòâ puíes novîta,” pastâstîja Aiga. Pinot vainagu,viòa vienlaikus paspçja sarunâties arî pa mobilo tâlruni.

Kliòìeris ar skaitli ‘5’. Brieþuciema etnogrâfiskâansambïa sievas jaunieðiem dâvâja kliòìeri ar skaitli ‘5’.Ansambïa vadîtâja Maruta Loèmele (no labâs) folkloraskopai “Soldanî” vçlçja veiksmi un izturîbu.

Pirmais ugunskurs. Brieþuciemieði 21.jûnijâ neðaubîjâs,ka pirmie bijuðâ Balvu rajona teritorijâ ielîgo svçtkus.

Kopdziesma. Brieþuciema etnogrâfiskâ ansambïa dziedâtâjas un dziedâtâji kopâ ar folkloras jaunieðiem izpildîja dziesmu “Visi putni”.

Lai sprâgst! Folkloras kopas “Soldanî” vadîtâja AnitaPakalnîte (no labâs) skatîtâjiem izdalîja krâsainus balonus.“Piepûtiet tos,” viòa mudinâja. Pçc tam balonus klâtesoðie“spridzinâja”, radot gan lîksmîbu, gan lielgabalu zalvjuvçrtu troksni.

Autobusa vietâ - ekskursija. Brieþuciema pagastapârvaldes pârvaldniece Anastasija Gabrâne atzina, ka

pagasts lepojas ar jaunieðu sasniegumiem. Viòaatklâja, ka paðvaldîba sarûpçjusi jauku dâvanu –

ekskursiju. “Lai ir ekskursija, ja nevaram uzdâvinâtautobusu,” viòa jokoja.

Pirmâ skolotâja. Brieþuciema tautas namavadîtâja Zita Meþale atgâdinâja, ka pirmâskolotâja folkloras kopai “Soldanî” bijaSanta Matisâne (foto).

Ciemiòi. Balvu Kultûras un atpûtas centra vadîtâja AnitaStrapcâne jubilâriem atveda naðíi, laikrakstu “BalvuNovada Ziòas” un Balvu novada Izglîtîbas, kultûras unsporta pârvaldes Pateicîbas rakstu Brieþuciema folkloraskopai “Soldanî” un tâs vadîtâjai Anitai Pakalnîtei par dzimtânovada etnogrâfiskâs mûzikas popularizçðanu.

Svçtku koncerts. Folkloras kopas dalîbnieki klâtesoðospriecçja gan ar dejâm, gan dziesmâm.

Saruna

Vietçjâs ziòas Otrdiena � 2012. gada 26. jûnijsV 5.

Ar prâtu un “pîpçðanu”Cilvçkus ievçro caur viòu darbiem un

centîbu. Un saka paldies. Atzinîbu izpel-nîjusies zemnieku saimniecîba “Iesal-nieki” Balvu novada Brieþuciema pa-gastâ, kur saimnieko Loèmeïu ìimenesvairâkas paaudzes. Par sasniegumiempiena lopkopîbas attîstîbâ Balvu novadaun Zemkopîbas ministrijas apbalvojumipieðíirti vecâkâs paaudzes saimniekiem– LÎVIJAI un PÇTERIM LOÈMEÏIEM.

Par ko priecâjas Jûsu sirdis, gadiemritot?

LÎVIJA: -Par paðu pieauguðajiem bçrniem,kuri tik èakli strâdâ kopâ ar mums, par maz-bçrniem, kuri pieaug un skolojas. Vecâkaisdçls Ainis dzîvo Jelgavâ, taèu labprât braucuz laukiem un palîdz saimniecîbas darbos.Mazbçrni mums ir pieci – trîs puikas un divasmeitiòas peciòas.

Vai tâ ir veiksme, ka viena dçla ìime-ne dzîvo netâlu un bûtîbâ visi saim-niekojat kopâ?

LÎVIJA: -Guntis ar ìimeni dzîvo pâris mi-nûðu gâjiena attâlumâ. Mçs viens otru redzampagalmâ, varam pat sasaukties. Tas noteiktiir labi, jo vienlaikus esam gan atseviðíi unnetraucçjam viens otram, gan arî turpat kopâ.Ir divas govju fermas – viena pie mums, otrapie viòiem. Guntim ir arî moderna cûkuferma.

PÇTERIS: -Piena lopkopîba bija mûsu sâkot-nçjâ izvçle, un pie tâs arî turamies. Strâdâjamjau gadus divdesmit. Es teiktu, ka veicas labi.Visur jâstrâdâ, kâ mçdzu teikt – “ar prâtu unpîpçðanu”. Cilvçki daþâdi rîkojas, un ne vien-mçr tas nes veiksmi. Kâds paòem kredîtu unnopçrk vieglo maðînu, bet traktoram tajâ paðâlaikâ gandrîz vai jumta nav. Vai arî citspriekðroku dod jaunam traktoram, bet paðamzemes un lopu pavisam maz. Lauksaimniecîbâvisam jâbût lîdzsvarâ un jârçíinâs ar raþoðanu,kas ir pamats, tâdçï priekðroka jâdod tai. Ja irpamats, bûsi droðs, ka at-maksâsi kredîtu un neizpu-tçsi. Vismaz mçs savu dzîviplânojam tâ, tâpçc govjuskaitu mçrítiecîgi katrugadu kâpinâm tikai uz aug-ðu. Ir mums sagâdâts pietie-kams tehnikas parks, varamsaraþot lopbarîbu.

LÎVIJA: -Labi atceros, kapati iesâkumâ biju noska-òota pret pârçjo ìimeneslocekïu vçlmi òemt zemi un sâkt saimniekotpatstâvîgi. Biju vienîgâ sieviete mâjâs un labisapratu, ko nozîmç lauku darbs un atbildîba.Redzçju, kâ iet kolhozâ un iedomâjos, kaviegli nebûs. Taèu mans Pçteris un pat abipuikas, kas toreiz bija vçl mazi, visi vienâ vârdâbija par zemi un laukiem. Man nebija izvçles,atlika vien piekrist lîdzdarboties.

Jûsu saimniecîbai ir divas pienafermas. Cik daudz vçl tukðu stâvvietu,lai arî jaunâ ferma bûtu aizpildîtapilnîbâ?

PÇTERIS: -Kopâ ar dçlu ir 80 slaucamasgovis. Nâkamgad klât nâks vçl 10 govis, untad ferma bûs pilna. Atvedâm jaunu barotâ-ju, ko izmantosim pirms pâris gadiem uzcel-tajâ kûtî. Traktors brauks pa vidu un izdalîslopbarîbu. Jaunlopi, ko audzçjam, arî sadalîti

attiecîgi, cik katrâ kûtî vietu. Ganâmpulkaatraþoðanu nodroðinâm tikai ar paðizaudzç-tâm govîm. Saimniecîbas pastâvçðanas laikâiepirkâm tikai divas melnraibâs telîtes. Mazie2-3 nedçïu bullîði tagad iet “uz izíerðanu” –firmas paðas piesakâs un aizved. Par teïumaksâ ap simts latiem. Bullîðus viòi paaudzçun tâlâk eksportç.

Gribu jautât par darbaspçku. Paðuìimenes spçkiem vien tik lielu pienaraþotni taèu neiespçjami aprûpçt?

PÇTERIS: -Pie mums strâdâ trîs slaucçjas,viens laukstrâdnieks un, protams, mçs paði.Par saviem strâdniekiem nav sakâms neviensslikts vârds. Viòi ir ðîs apkaimes cilvçki. Slau-cçjas, domâju, ir apmierinâtas ar atalgojumu.Divreiz gadâ iespçja saòemt arî tâ saucamotrîspadsmito algu, dodam arî produktus.

LÎVIJA: -Strâdnieki mums ir uzticami. Taèugovis mûsu prombûtni, ja no mâjâm kautkur aizbraucam, ïoti pârdzîvo. Lopi kaut kâto sajût. Tâdçï, kad atgrieþamies mâjâs, kautvai arî pusnakts stundâ, noteikti aizeju uzkûti un parunâjos ar govîm. Viòas uzreiz grieþgalvas pretî, acis paliek spoþas un tadnomierinâs.

Vai nav grûti izdomât vârdus tiklielam govju pulkam?

LÎVIJA: -Katru mazo teliòu reìistrçjam undomâjam viòiem arî vârdus. Jâ, kïûst jaupagrûti izdomât jaunus vârdus. Cenðamiesgovju meitençm likt vârdus ar vienâdiemsâkuma burtiem pçc mâtes vârda. Ja govi saucGauja, tad telîti – Goba, Grieze un tamlîdzîgi.Govis kûtî katra zina savu vietu un to ne-maina. Kopð pavasara ganâmpulku slaucamtrîsreiz dienâ. Slaucçjas uz darbu nâk pulkstenpiecos no rîta, ganos izdzen ap pusseptiòiem.Vçlâk mâjâs govis dzen ap pusvieniem dienâun tad slauc, un treðo reizi slauc vakarâ pulks-ten astoòos. Jâ, saspringts reþîms, slaucçjâmnav viegli, bet tas nodroðina labâku piena

atdevi. Dienâ no govs iegûs-tam ap 20 un pat vairâklitrus piena.

PÇTERIS: -Vai! Vienâ die-nâ, kad Baltinavâ bija nolû-zis stabs, pazuda elektrîba.Govis bija iesâktas slaukt,taèu to nevarçja pabeigt.Izlaida ganos neslauktas.

Zemnieki lopbarîbasgatavoðanu cenðas

iesâkt jau pirms Jâòiem. Jûs arî tâdarât?

-Skâbbarîbas rulonu sagatavoðana jau ietuz otru pusi. Sarullçti vairâk par 500 rulo-niem. Zâle ðogad padevusies varena.Tagadpïaujam âboliòu un vîtinâm, lai labâk ieskâb-tu. Tâdu barîbu ziemâ arî govîm vieglâkizbarot. Mûsu zemnieku saimniecîbâ lopiemkâ minimums jâsarûpç vismaz tûkstotis skâb-barîbas rulonu un tikpat daudz arî skâbsienaruïïu.

LÎVIJA: -Pçrn mçs ar ruloniem pârcentâ-mies - tie palika pâri, jo ziemâ govis barojâmtikai divreiz dienâ. Gribçjâs, lai tâm pietieklaika arî atpûtai.

Jûsmâjâs patîkami ienâkt. Durvjupriekðâ puíu dârzs, glîts pagalms unuz akas dzied dekoratîvs gailis.

LÎVIJA: -Prieks, ka manas idejas îsteno vîrs.Pçteris paklausa, mums palîdz arî bçrni, undaudz kas izdodas. Lielâ puíu dobe, protams,ir mans nopelns. Ziedi man patikuði kopðbçrnîbas, tâdçï to kopðanai laiks vienmçratradîsies. Ruðinos un priecâjos, ka puíes augun zied. Ja bûtu stiprâka veselîba, iespçtupadarît vçl vairâk un labâk.

PÇTERIS: -Manâ pârziòâ atkal ir tehnika.Raujos uz visâm pusçm. Ceturtdienas vakarâ,lûk, salûza prese, bija jâskrien uz Lielvârdipçc detaïâm, kur tehnika iegâdâta. Tagad artâm firmâm rodas pat sajukums. Sestdienprese jau bija kârtîbâ, un braucâm uz lauka.

“Iesalniekos” jauðams pamatîgumsar vçrienu. Varbût der atvilkt elpu unvairâk dzîvot paðiem sev?

PÇTERIS: -Bet mums vçl daudziem gadiemplâni uz priekðu! Lîvijai aizvien rodas jaunasidejas. Tagad esam saveduði paneïus, vçlamiesuzbûvçt siltinâtu novietni tehnikai, lai tânestâv pagalmâ zem klajas debess. Ar tehnikujâstrâdâ arî mînus 30 grâdu salâ.

Teicât, arî mazbçrni aug lîdzîgi Jûsudçliem - ir èakli un viòiem patîk laukudarbs.

PÇTERIS: - Vecâkais - Gunta puika, pabeidza9.klasi un tâlâk mâcîsies Malnavas koledþâ.

Loèmeïu paaudze. Pçteris un Lîvija atzîst, ka viòu kâ zemnieku darba novçrtçðana,protams, ir patîkama. Jo ir mâksla savu dzîvi un attîstîbu virzît mçrítiecîgi un noturçtieslîmenî. Savukârt Lîvija teic: “Taèu mçs nealkstam pçc slavinâðanas. Vienkârði strâdâjamsavu darbu. Protams, ir gandarîjums, ka ejam uz priekðu un gûstam panâkumus.”

Dzîvojamâmâja. Nâkotnçiespçjamsizbûvçt arîmâjasaugðstâvu, tur irsalikti logi. Jakâds nomazbçrniemvçlçsies dzîvotlaukos,vecvecâkunams bûs vieta,kur viòamatgriezties unîstenot savas,ar lauku dzîvisaistîtas idejas.

Foto

- M

.Spru

dzâne

“Jau 40 gadus ceïamsavas sapòu pilis, untâ visu mûþu. Laukudarbs ir smags, bet,ja esi tam íçries klâtun ielicis pamatu,viss iet uz priekðu.”

Foto

- M

.Spru

dzâne

Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne

Foto

- M

.Spru

dzâne

Otrs viòa dçlçns pabeidza 8. klasi, bet dçlaAiòa puika rudenî mâcîsies 6.klasç, gaidâmviòu atbraucam no Jelgavas. Pçrnajâ vasarâviòi sarullçja visu lopbarîbu, atskaitot zâlesnopïauðanu. Vecâkajam mazdçlam jau irdesmit gadu darba stâþs “uz tehnikas”.Puikâm ïoti patîk laukos! Un mazmeitiòâmarî patîk ierâpties traktorâ un braukt.

LÎVIJA: -Arî mûsu paðu dçli no mazâmdienâm auga strâdîgi. Paði vçlçjâs iet darbâun ganîja, piemçram, kolhoza fermas govis,jo vçlçjâs nopelnît savu naudu. Toreiz dzîvo-jâm ne pârâk pârticîgi, taèu varçjâm atïautieszçniem nopirkt mazo motorolleru. Bet nç!Puikas gâja strâdât un naudu nopelnîja paði.Salîdzinu viòus ar tagadçjo jaunatni unbrînos, cik tagadçjie jaunieði ir atðíirîgi. Manprieks, ka èakli kâ rûíîði aug arî mazbçrni. Jatikai pratîs, visu izdarîs, man atliek vienpateikt.

LÎVIJA: -Kad Guntis iesâka celt mâju, mangribçjâs teikt, lai to nedara laukos. Toreizdomâju – pilsçta jaunajiem piedâvâ daudzlielâkas iespçjas. Taèu, redz, laiki mainâs.Tagad pilsçtâ jaunajiem nav ko darît. Savumâju viòi vçl nav pabeiguði, man gribçtos,lai viòiem tâ izdotos lîdzîga mûsçjai.

PÇTERIS:- Es pats dzîvi laukos nemainîtupret ko citu. Man te patîk, te ir mana vieta.

Îsumâ Iniciatîva

StarpBrîdisV6. Otrdiena � 2012. gada 26. jûnijs

Lappusi sagatavoja I.Tuðinska

Rçzeknes novada Ozolainespagasta Runèu mâjâs sâkusiesjaunas latgalieðu filmas “Vîna vosoradçï vysu” filmçðana, kurâ piedalâsarî mûspuses cilvçki. Filmçðanakïuvusi iespçjama, pateicotiesLatgales entuziastu grupai.

Filmas reþisoram Edgaram Bïinovamðis ir otrais darbs par Latgales tçmu. Pçrnizlolojis savu pirmo veiksmîgo projektu- filmu “Latgolys laikadeès” par latga-lieðu dzîvi pagâjuðâ gadsimta 20. – 30.gados, viòð nolçma turpinât iesâkto,ðoreiz atspoguïojot Latgales laukucilvçku ikdienu mûsdienâs. Filmas siþetsatspoguïo nomaïa Latgales laukuciematiòa ðíietami vienmuïo dzîvi arnebeidzamiem ikdienas darbiem. Kâdâsmâjâs kopâ ar vecmâmiòu MuoriMeirâni (Daila Ekimâne) un vectçvuVikteru (Ilmârs Dreïs) dzîvo mazmeitiòaDzintra, kura ir kâ saules stariòð darbîgâs,bet dzîves nogurdinâtâs sievietes unglâzîtes drauga, izbijuðâ mâksliniekadzîvç. Dçls ar vedeklu atgrieþas no darbaârzemçs, un vientuïajâ dzîvç ienâk netikai pagâtnes jûtas....

Filmçt sâk studijugados

Filmçðanas grupa, kurâ ir savi opera-tori, dekoratori, tçrpu mâkslinieki, gri-mçtâji, mûzikas autori un citi nepie-cieðamie speciâlisti, kopâ sanâk tikainedçïas nogalçs, jo visi filmçðanâiesaistîtie ikdienâ strâdâ citos darbos.Piemçram, reþisors E.Bïinovs ir Rçzeknesnovada domes jurists, bet reþisûra ir viòavaïasprieks. “Tas sâkâs jau augstskolasgados, kad vadîju studentu paðpârvaldiun rîkoju daþâdus pasâkumus.Gatavojoties pasniedzçju dienai, nolçmupârsteigt viòus un uzòemt filmu parvienu dienu pasniedzçju dzîvç. Pçc tamtapa 8. martam veltîta filmiòa. Iepatikâs.Kopð tâ laika arî filmçju,” par sava vaïas-prieka pirmsâkumiem stâsta filmasreþisors. Savukârt uz jautâjumu: “Kâpçcðoreiz pievçrsâties tieði mûsdienu Latgalestçmai?” E.Bïinovs atbild ðâdi: “Kurð gan,ja ne mçs paði pastâstîsim nâkamajâmpaaudzçm par savu dzîvi? Gribçju parâ-dît mûsdienas caur ikdieniðío, it kâ pa-rasto, uzmanîbu nepiesaistoðo. Cerams,ðî filma liks katram aizdomâties par savuvietu Latgalç, par iespçju bût noderîgamsavai zemei, reìionam, pilsçtai, nepaliktvienaldzîgam pret apkârt notiekoðo unvienkârði bût, mîlçt un palîdzçt saviemtuvajiem.”

Tiklîdz radâs filmas ideja un IngrîdaArcihovièa bija uzrakstîjusi sâkotnçjoscenâriju, bet Ilze Sperga to recenzçjusi,E.Bïinovs vçrsâs pie mûsu novadnieces,dzejnieces Inetas Atpiles-Juganes arpriekðlikumu papildinât un pieslîpçt ðoscenâriju. “Sâkumâ atteicos, jo nekadneko tâdu nebiju darîjusi. Rakstu dzeju,nevis prozu. Taèu, pârnâkot mâjâs, tçliturpinâja dzîvot manî, lîdz sapratu, katie mani neatlaidîs tâpat vien. Tâdçï teicu– mçìinâðu! Un jau pçc mçneða scenârijsbija gatavs,” stâsta I.Atpile-Jugane. Viòaskaidro, ka filmas galvenâ doma irparâdît Latgales lauku ìimenes ikdienuun to, kâ bieþi vien tieði sieviete uz saviempleciem iznes dzîves smagumu. “Filma irpar to, kâ norit dzîve, kad tuvinieki

Kâdâ vasarâ, Latgales pusç....

aizbrauc uz ârzemçm, kad bçrns jâlaiþaugstskolâ, un daudz ko citu. It kâikdieniðías lietas, taèu arî vienkârðaidzîvei lauku sçtâ piemît dziïa filozofija,”uzskata scenârija autore. Darbîba nori-sinâs vienas vasaras laikâ, taèu katram ðîvasara izrâdâs savâdâka. “Filmâ parâdî-sim arî Jâòu skatus Latgales sçtâ, alusbrûvçðanu, ievârîjumu vârîðanu undaudz ko citu,” sola filmas autori.

Viens no trim filmas operatoriem irbijuðais Lazdukalna iedzîvotâjs SergejsÈakâns, kurð ikdienâ strâdâ Latgalesreìionâlajâ televîzijâ. Tieði viòð kopâ ardomubiedriem bija iniciators Latgalesentuziastu grupas izveidei. Sergejspiedalîjâs arî E.Bïinova pirmâs filmasmontçðanâ. Tagad viòa uzdevums irmontçt otro kinolenti. “Mâkslas filmasfilmçðana atðíiras no siþetu filmçðanastelevîzijâ. Ja televîzijas siþetu nekâdinevaru ietekmçt, tad filma ir aktieru,reþisora, operatora un visas filmçðanasgrupas kopdarbs, kurâ visi savstarpçjiietekmçjamies. Tas ir daudz interesan-tâk,” atzîst Sergejs.

Iespçja izpaustiesjebkuram

Jaunâ filma bûs Latgales notikumu unreâliju spogulis. Tâ popularizçs Latgaleskultûrvidi, tradîcijas, latgalieðu valodu,

pievçrðot uzmanîbu reâlajai situâcijaiLatgalç. I.Atpile-Jugane uzskata, ka ðîsfilmas tapðanâ dota iespçja izpaustiesjebkuram latgalietim. “Februârî, kadnotika aktieru atlase, pieteicâs 58 cilvçki.Vairums no aktieriem nav profesionâïi.Filmâ ir ïoti daudz jaunieðu. Protams,ir arî tâdi, kas iepriekð filmçjuðies, pie-mçram, Ilmârs Dreïs un AleksandrsLubâns, arî Andris Rudzinskis – kâdrei-zçjais Boòuks filmâ “Cilvçka bçrns”.Jâòu skatâ filmçsies arî Rolands Keiðsun Antons Atpils,” stâsta scenârija au-tore I.Atpile-Jugane. Viòa uzskata, kaðis projekts parâda, ka latgalieðujaunatnei ir iespçja sevi realizçt arîdzimtajâ pusç, tâdçï nav jâbraucprojâm uz ârzemçm, vajag tikai gribçt.“Daþkârt, seviðíi jaunieði, gaida kautkâdu ekstrîmu, gaida, kad kâds cits kautko izdarîs viòu vietâ. Taèu ðî filmaparâda - ja ir vçlçðanâs, iespçju izpaus-ties var atrast,” pârliecinâta I.Atpile-Jugane. Scenârija autore atzîst, ka lielspaldies jâsaka arî Latgales uzòçmçjiem,kuri atbalsta filmçðanu.

Pçc tam, kad filmçðanas process bûsbeidzies, ziemâ sâksies montâþa. “Ce-ram filmu parâdît jau nâkamâ gadapavasarî - Muzeju nakts laikâ Rçzeknesjaunajâ koncertzâlç. Pçc tam to varçsskatît visâ Latgalç,” sola I.Atpile-Jugane.

Filmçðanas grupa. Tâpat kâ profesionâlajâ kino, arî ðîs filmas tapðanâ piedalâsdekorators, fotogrâfs, dizaineri, mâksliniece, operatori, scenâristi un citifilmçðanas grupas dalîbnieki. Reþisors E.Bïinovs neslçpj, ka visgrûtâkais viòadarbâ ir savâkt visu grupu vienkopus, jo katram no viòiem ikdienâ jâstrâdâ arîmaizes darbs.

Top filma. Filmçðanas vietu reþisors noskatîja jau pirms pirmâs filmas tapðanas,ciemojoties pie drauga vecmammas. Mâja atrodas ideâlâ vietâ ar skaistâmçkâm un dabu. Gandrîz visas filmas epizodes taps tieði ðinî mâjâ, vienîgipçdçjâs epizodes norises vietu filmas autori vçlas paturçt noslçpumâ.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Konkursâ gûst lieliskus panâkumus

Katru mâcîbu gadu Daugavpils Universitâte sadarbîbâar Krievijas vçstniecîbu rîko daþâdus konkursus. Ðogadkonkursâ “Krievu valoda, literatûra, kultûra: pagâtne,tagadne, nâkotne”, kurâ ìimnâziju skolçnus aicinâjaiesûtît daþâdu þanru darbus – esejas, zinâtniski pçtnie-ciskos darbus, prezentâcijas u.c., piedalîjâs arî èetri BalvuValsts ìimnâzijas audzçkòi, turklât visi guva lieliskuspanâkumus. 11.klases skolnieces Darjas Ivanovas izvei-dotâ prezentâcija par Balvu Bçrnu un jaunieðu centruieguva 1.vietu, bet tâs autore balvâ saòçma ceïojumu uzKrieviju. 2.vietu par zinâtniski pçtniecisko darbu, kurâizvçrtçta skaitïa ‘3’ nozîme A.Puðkina pasakâs, ieguva12.klases skolnieks Aleksandrs Sòegovs. 2.vietas diplomusaòçma arî 9.klases audzçknis Sergejs Petrovs, kurð prezen-tçja savas skolas jaunieðu sasniegumus programmâ“Award”. Savukârt 10.klases skolniece Ilona Jaroha arpaðsacerçtu dzejoli izcînîja 2.vietu konkursa radoðo darbugrupâ. Visi skolçni saòçma diplomus un dâvanâ – grâ-matas. Sagatavoties konkursam saviem audzçkòiempalîdzçja skolotâjas Lîvija Bukovska un Inga Kleine.

Mâcâs uzlikt grimu

Pirms Jâòiem Medòevas Jaunieðu iniciatîvu centrâ“Sauleszieds” notika radoðâ diena “Izcelsim skaistumu!”,kuras laikâ centra vadîtâja Rigonda Ðakina ierâdîja meite-nçm daþâda veida grima uzlikðanas paòçmienus. Rigon-da palîdzçja jaunkundzçm un arî mazâkâm meitençmizveidot ikdienas, svçtku un arî mâksliniecisko grimu, kâarî sniedza nelielu ieskatu par daþâdiem grimçðanaspaòçmieniem, veidiem un grima veidoðanas kultûru.Radoðâs dienas laikâ nebija aizmirsti arî zçni. Viòi, mâjâsejot, varçja lepoties ar smalki un precîzi uzzîmçtiemzîmçjumiem uz rokâm. Jo îpaðu prieku par jaunieðuiniciatîvu centrâ pavadîto dienu guva gados visjaunâkienodarbîbas dalîbnieki. Iespçju apgleznot ne vien rokas,bet arî seju viòi uztvçra ar lielu sajûsmu. Neizpalika arîsavstarpçja apgleznoðana, nostiprinot nupat iegûtâszinâðanas. Pçc pozitîvâ, radoðâ un darbîgâ noskaòâpavadîtâs dienas katrs no dalîbniekiem par piemiòusaòçma savu foto.Svin Bçrnîbas svçtkus

Vasara ir laiks, kad svinam Bçrnîbas un Jaunîbas svçt-kus. Jûnija otrajâ pusç Bçrnîbas svçtki notika arî Rekovaskultûras centrâ. Tajos piedalîjâs septiòi mazie gaviïnieki:Mâra Circene, Alekss Dzçrve, Loreta Kamzola, LoretaParðenkova, Oïegs Putniòð, Mârtiòð Sliðâns un AivitaÐolina kopâ ar saviem vecâkiem. Pçc Ðíilbçnu pagastapârvaldes vadîtâja Andra Meþala sirsnîgâs uzrunasmazuïus gaidîja nezinâma mâkslinieka gleznoti pârstei-gumi. Uz skatuves kâpa daþâdi pasaku tçli – rûíi, feja,pasaku tîìeris, Buratino un pat Slinkuma maiss. Kopâ arviòiem bçrni klausîjâs dziesmas, iesaistîjâs rotaïâs, griezâskaruseïos, vinnçja loterijâ, piedalîjâs Buratino îpaðoveiklîbas uzdevumu konkursâ, fotografçjâs kopâ ar lielotîìeri. Neizpalika arî tradicionâlâ ðûpoðanâs ðûpolçs, kâarî apsveikumu un dâvanu saòemðana no pagasta pâr-valdnieka. Bet pçc jautri pavadîtâs dienas katrs mazaissvçtku dalîbnieks mâjâs pârnesa krâðòi oranþu hçlijabalonu.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

ÎsumâProjekts

Kultûra Otrdiena � 2012. gada 26. jûnijsV 7.

Rugâju novada domç no01.12.2011. lîdz 30.06.2012. norisi-nâs projekts “Atbalsts Rugâjunovada domes kapacitâtes stiprinâ-ðanai”, kurâ notiek apmâcîbas unekspertu konsultâcijas paðvaldîbasnodaïu un paðvaldîbas iestâþu dar-biniekiem un ko 100% apmaksâEiropas sociâlais fonds.

Ðî projekta ietvaros ar attîstîbas unuzòçmçjdarbîbas konsultanta JâòaBaltaèa (Sia “Kota.Nu”) palîdzîbu Ru-gâju novada teritorijâ notikuði daþâdiizpçtes pasâkumi - kas bûtu jâdara pað-valdîbai, uzòçmçjiem un paðiem iedzî-votâjiem, lai novadâ bûtu vairâk uz-òçmçju un darbavietu. Esam apbraukâ-juði gandrîz visas pamestâs fermas unçkas Rugâju un Lazdukalna pagastos.Uzòçmçjdarbîbai vairâk vai mazâk pie-mçrotâs vietas ir nofotografçtas, izpçtîtspievedceïu stâvoklis, vai ir pieejamaelektrîba, cik tâlu lîdz asfaltam. Ir sastâ-dîts saraksts ar îpaðumiem, kas bûtupiemçroti, lai tajâs çkâs un îpaðumosuzsâktu uzòçmçjdarbîbu. Ðobrîd inte-rese ir gan vietçjiem, gan Latvijas uzòç-mçjiem un, iespçjams, ar laiku arî ârvals-tu investoriem. Sarakstâ iekïauti ganpaðvaldîbai, gan arî privâtiem îpað-niekiem piederoðie objekti. Ar daþiemîpaðniekiem jau ir uzsâktas sarunas.Paðvaldîbâ jau saòemti vairâki Latvijasinvestoru pieteikumi, kâ arî noslçgtisadarbîbas lîgumi, lai jaunie uzòçmumi

Mums paðiem jâsaimniekosavâ sçtâ, novadâ, zemç!

sâktu darboties Rugâjos un apkârtnç.Lai uzòçmumi sâktu reâli darboties, vçlnepiecieðams laiks, bet ïoti ceru, kaRugâjos tuvâkâ gada laikâ parâdîsiesarî jaunas darbavietas.

Aicinu visus Rugâju iedzîvotâjus, kurisavulaik privatizçjuði bijuðâs kolhozudarbnîcas, fermas u.c., kurâs ðobrîdnekas nenotiek, apdomâties, varbûtpaðiem rodas ideja tâs atjaunot vaiiznomât kâdam, kurð vçlas uzsâkt savubiznesu. Arî paðvaldîba var palîdzçtmeklçt ðiem objektiem investorus. Vçlosatgâdinât, ka investors ir cilvçks, kuramir nauda un interese to ieguldît jaunâs,perspektîvâs un naudu pelnoðâs idejâs.Ja arî jums ir idejas, esmu jûsu rîcîbâ –zvaniet vai rakstiet: Mârîte Orniòa,Lauku un uzòçmçjdarbîbas atbalstacentrs, Rugâju novada dome; tâlrunis26355954; marite.ornina@rugaji.lv.

Projekta ietvaros attîstîbas konsul-tants konsultçja attîstîbas nodaïas dar-biniekus par paðvaldîbas sadarbîbasveidiem ar iedzîvotâjiem pievilcîgasuzòçmçjdarbîbas vides radîðanai uniedzîvotâju iedroðinâðanai uzsâktpersonîgo nodarbinâtîbu.

Maijâ notika divu dienu mâcîbuseminârs uzòçmçjdarbîbas uzsâcçjiem.Uz seminâru aicinâja novada iedzî-

votâjus, kuri jau kaut ko dara, kuri protizgatavot, organizçt, mâcît, bet nav vçlizdomâjuði, kâ no tâ gût ienâkumus, kuriapsver iespçju sâkt mçrítiecîgu saimnie-cisku darbîbu, bet nezinâðanas dçïkreòíçjas, ka nodokïi par lielu un papîrupar daudz... Ir notikuðas vairâkas tikða-nâs ar novada darbîgâkajiem uzòçmç-jiem, lai apkopotu esoðo uzòçmçjuviedokli par uzòçmçjdarbîbu novadâ,un saòemti priekðlikumi uzòçmçju unpaðvaldîbas sadarbîbas uzlaboðanai, laikopîgiem spçkiem veidotu novadupievilcîgu gan strâdâðanai, gan dzîvo-ðanai!

Projekta rezultâtâ apkopoti dati parnovadam bûtiskiem uzòçmçjdarbîbasvides aspektiem, kuri tiek iekïauti Rugâ-ju novada attîstîbas programmâ, kâ arîgatavots ziòojums par uzòçmçjdarbîbasattîstîbas iespçjâm novadâ.

Paldies visiem atsaucîgajiem Rugâjunovada uzòçmçjiem un iedzîvotâjiem,kuri jau iesaistîjuðies diskusijâs undarbos, un arî tiem, kuri to vçl plâno!

100% no projekta finansç EiropasSavienîba ar Eiropas sociâlâ fondastarpniecîbu. Apakðaktivitâti administrçValsts kanceleja sadarbîbâ ar Sabiedrîbasintegrâcijas fondu.

Mârîte Orniòa, projekta vadîtâja

Salidojums

Tiekas pçc 30 gadiem

Svin svçtkus jaunîbaiLîgo svçtkos Tilþas kultûras namâ suminâja 10 jaunieðus

Jaunîbas svçtkos. Pilngadniekus zâlç ieveda kultûras dzîvesorganizatore Inese Kalniòa un pagasta pârstâvis Volde-mârs Èeksis. Ar muzikâliem priekðnesumiem klâtesoðospriecçja muzikâlâ studija Aijas Nagles vadîbâ, jaunâkâ unvidçjâ deju grupa, kâ arî tautu deju kolektîvs. Pasâkumu,piemçram, ieskandinâja ar dziesmu “Lîgo, mâmiò,lîgodama”, bet noslçgumâ vienojâs Lîgo dancî. “Gaviïniekidâvanâ saòçma ziedus, albumus, paðdarbîbas kolektîvudalîbnieki arî ierâmçtu fotogrâfiju no piedalîðanâskolektîvu skatç, kâ arî visi pilngadnieki saòçma dzejniecesVenerandas Andþânes grâmatu. Paldies viòai par ðo dâ-vanu!” saka I.Kalniòa. Viòa jaunieðiem veltîja apsveikumavârdus, atzîstot, ka jaunîba ir kâ putns, kas otrreiz neat-lidos. Tilþas dramatiskâ kolektîva “Spogulis” dalîbniekikatram no gaviïniekiem pastâstîja par viòu Zieduhoroskopâ rakstîto.

Cik jauki mammâm klçpî! Pilngadnieki atcerçjâssavu bçrnîbu, samîïoja vecâkus un uz brîdi pasçdçjamammâm klçpî. Arî Egons Lukstiòð (no kreisâs) unMatîss Ivanovs.

Salidojuma dalîbnieki. Audzinâtâjai Valentînai Vugulei viòi uzdâvinâja ne tikai ziedusun patîkamus brîþus, bet arî albumu, kur katrs ielîmçja savu fotogrâfiju un mazlietuzrakstîja par sevi. Kad audzinâtâja ienâca klasç, visi apklusa un, kâ paði atzîst, uzvedâskâ skolçni. “Ieraduðies bijâm 15 no 29. Èetri no mûsçjiem diemþçl jau noraugâs uz ðopasâkumu no mâkoòa maliòas. Salidojumâ izskançja doma, ka vajadzçtu satikties bieþâk,nevis tikai pçc 5 gadiem. Neesam daudz mainîjuðies, tâdi paði darbîgi un skaïi kâ skolasgados. Tagad mçs droði vien skolotâjiem sagâdâtu daudz vairâk problçmu. Audzinâtâjagan mums bija un ir vienkârði forða,” atzîst Genovefa Ðtâle.

Vasara – izlaidumu un salidojumulaiks, kad absolventi satiekas un izklîstkatrs uz savu pusi, lai pçc kâda laikasatiktos atkal.

Bçrzpils vidusskolâ ðogad 12.klases izlai-dums notika vienâ dienâ ar salidojumu tiemabsolventiem, kuri skolu beidza pirms 30gadiem. Par ideju rîkot salidojumu ðajâ dienâstâsta skolas absolvente Iveta Birkova: “Parastirîkojâm salidojumu ik pçc pieciem gadiemaugusta pirmajâ sestdienâ. Taèu ðoreiz, kadaprit 30 gadu jubileja un mûsu audzinâtâjaiValentînai Vugulei ðogad ir izlaiduma klase,nolçmâm satikties izlaiduma svçtkos.” Tie bijadubulti svçtki audzinâtâjai un arî salidojumadalîbniekiem, kuri bija viòas pirmie audzçkòi.Redzot ðî gada skolas beidzçjus, viòi spilgtâkatcerçjâs izjûtas, kas pâròçma paðus pirmstrim gadu desmitiem. Izlaiduma svçtkosV.Vuguli sveica divi klases kolektîvi. Tie, kuriskolas durvis aizvçra tâlajâ 1982.gadâ, atzina,ka viòiem, salîdzinot ar tagadçjiem jaunie-ðiem, vairs “nav jûra lîdz ceïiem”, jo viòu prâtivairs neïauj tâ domât. Tomçr, kâ atzina sali-dojuma dalîbnieki, katram laikam ir savsskaistums. Arî tie gadi, kad mâcîjâs viòi, savâziòâ bija skaisti ne tikai ar jaunîbas degsmiun optimismu, bet arî ar kopîgiem ekskursijubraucieniem, talkoðanu, kad kolhozos unsovhozos vâca bietes un kartupeïus, plûcalinus un strâdâja citus darbus. “Nav tâ, kamçs bijâm ïoti labi. Tikai mums, salîdzinot arðodienas jaunatni, bija mazâk tehnikas.Vairâkkârt, piemçram, braucâm, sçþot smagâsautomaðînas piekabç. Jâ, mums tad bija cita

skolas himna. Bet izlaiduma dienâ aizkusti-nâja tagadçjâ himna, îpaði ðie vârdi: “... nekasnesmarþo tik silti kâ kïavu ziedu pavasarisBçrzpilî...” Daudz jau nekas nav mainîjies.Skola, zâle, kïavas un audzinâtâja ir tâ patiarî pçc 30 gadiem. Tikai mazliet citâdi laiki,nedaudz citâdi esam kïuvuði paði,” sprieþI.Birkova. Svinîgajâ pasâkumâ viòa savâ unklasesbiedru vârdâ teica paldies stingrajaiaudzinâtâjai un visiem skolas darbiniekiem.Bçrzpils vidusskolas kolektîvs daudzus absol-ventus ievadîja lielajâ dzîvç, ar pieredzi unzinâðanâm mâcot to, kas turpmâkajos gadosbûs noderîgs un vajadzîgs. Piemçram, I.Birko-va atzîst, ka tieði Bçrzpils vidusskolâ viòa sâkasevi apzinâties kâ skolotâju. Pieredzçjuðiepedagogi daþkârt ïâva viòai vadît mâcîbustundas, viòa piedalîjâs paðpârvaldç, kovadîja, kâ Iveta saka, labestîgais direktorsJâzeps Zukulis. Darboðanâs paðpârvaldç mâ-cîja dzîvç noderîgas lietas, lika paðiem domât,organizçt un atbildçt par rezultâtu. “Mçs,pamatskolu beidzçji, no Kriðjâòiem, Lazdu-kalna, Strûþâniem, pçc 9.klases ienâcâm ïotijaukâ, sirsnîgâ un draudzîgâ klases kolektîvâ.Droði vien ðis forðais kolektîvs ir tas, kas arîlîdz ðim uztur dzîvu salidojuma garu,” uzskataI.Birkova. Lielâkoties salidojumu organizç-ðanu uzòçmâs Marija Kindzule, pârçjie viòaipievienojâs. Vairâki no salidojumiem noti-kuði klasesbiedru pirtîs – pie Marijas Kindzules,Jâòa Poðeva, Genovefas Ðtâles.

“Salidojumu gaidîju, jo uz iepriekðçjonetiku. Bija prieks atkal satikties, atcerçtiesskolas laika labos darbus un, protams, arî

nedarbus, par tiem izstâstot audzinâtâjai.Mums bija ïoti jauks, saliedçts klases kolektîvs.Þçl, ka daþi nevarçja ierasties. Man pat ðíiet,ka neviens neesam izmainîjuðies, visi palikuðitâdi, kâ bijâm, tikai ar lielâku dzîves pieredziun gadu nastu plecos. Protams, arî bagâtâki,jo mums ir otrâs pusîtes, bçrni, daþam jaumazbçrniòi, daþs jau kïuvis par vîra vai sievasmâti/tçvu. Arî audzinâtâja ir palikusi tâdapati - smaidîga, stalta un nopietna,” sakaLigita Kukurâne.

Audzinâtâja V.Vugule atzina, ka viòuiepriecinâja tikðanâs ar pirmajiem audzçk-òiem. “Priecâjos par katra veiksmi. Piemçram,

Ligita Ðustere ieguvusi sociâlâ pedagoga izglî-tîbu un strâdâ ðajâ profesijâ, Juris Ikstenspalicis vîriðíîgâks un nav pazaudçjis savusmaidiòu, visi jutâs brîvi un dalîjâs atmiòâspar skolas gadiem. Daudzas lietas par skolâpiedzîvoto uzzinâju pirmoreiz. Viòi man bijavissirsnîgâkie. Ja pateicu, ka nedrîkst, tad viòito saprata un klausîja. Viòu klases kolektîvsno manâm audzinâmajâm klasçm bija vislie-lâkais. To varu raksturot ar vârdiem – pozi-tîvs, aktîvs, dziedoðs un dejojoðs. Lai arî daþ-reiz darîja blçòas, viss bija ar mçru. Priecç, kaviòiem saglabâjuðâs labas atmiòas pardaudziem skolotâjiem,” stâsta V.Vugule.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Lappusi sagatavoja A.Socka

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Îsumâ Re, kâ!

VeselîbaV8. Otrdiena � 2012. gada 26. jûnijs

Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne

Lasîtâji “Vadugunij” stâsta, kaBalvu ârstniecîbas iestâdçizplatîta aptauja, kas, viòuprât, navsaprotama. Balvu poliklînikasreìistratûrâ un arî uzòemðanasnodaïâ piedâvâ iepazîties araptaujas lapiòu, lûdzot atbildçt uzjautâjumu: “Lûdzam Jûs izteiktviedokli par diennakts aptiekasnepiecieðamîbu Balvu novadâ.”Doti divi atbilþu varianti - ir nepie-cieðama vai arî nav nepiecieðamaðâda aptieka.

Anketa ir vienkârða, uz datorauzrakstîta lapiòa bez norâdes, kasaptauju izsludina un kâdiem mçríiemto izmantos. Izbrînu rada fakts, ka parðâdu aptauju un tâs nolûkiem nezinâjapat turpat poliklînikâ strâdâjoðiemediíi.

Redakcija sazinâjâs ar SIA “Balvu unGulbenes slimnîcu apvienîbas” izpild-direktori Evu Smirnovu, lûdzot viòusniegt komentâru. E.Smirnova atbildçjavisai lakoniski, pastâstot, ka aptaujanotiek “tâpat vien uzòçmuma vadîbaszinâðanai”. Viòa atzina, ka nekurplaðâk aptauja patieðâm navizsludinâta, par to zinot vien pacienti,kuri apmeklç reìistratûru vaiuzòemðanas nodaïu, un kuriempiedâvâ atbildçt uz konkrçto jau-tâjumu, taèu tas nebût neesot pretliku-mîgi. Redakcijas jautâjumu, kâdsatbilþu skaits bûs pietiekams, lai toòemtu vçrâ un kâ aptaujas rezultâtusizmantos, izpilddirektorenekomentçja. Vien bilda,- ja iedzîvotâjiizrâdîðot interesi par diennaktsaptiekas nepiecieðamîbu, valde tâlâkrîkoðot lîdzîgu aptauju pçc likumaprasîbâm. Lîdzîga aptauja, kâ atklâjaE.Smirnova, esot izsludinâta arî Gulbe-nes ârstniecîbas iestâdç.

Mums aptieku pietiekBalvos ðobrîd darbojas èetras

aptiekas, divas no tâm strâdâ arîsestdienâs un svçtdienâs. Aptieka “Ieva-Sil” sestdienâs un svçtdienâs atvçrtalîdz pulksten 14, bet “Balvu aptieka”ðajâs paðâs dienâs strâdâ lîdz pulksten16 pçcpusdienâ. Tajâ uz loga norâdîtaarî tuvâkâs diennakts aptiekas adreseun tâlrunis. Vai ðobrîd Balvos patieðâmir aktuâls jautâjums par diennaktsaptiekas nepiecieðamîbu?

SIA “Balvu aptieka” vadîtâjaLÎVIJA BURMISTRE uzskata:

-Tâ noteikti nav aktualitâte. Atvçrtodeþûraptieku pieredze liecina, ka vçlâsvakara stundâs iepirkties nâk tikai nar-komâni. Mûsu bijusî kolçìe, kura tagadstrâdâ Rîgâ ðâdâ aptiekâ, arî apliecinaðo faktu. Tas nav izdevîgi arîekonomiski. Zinu, ka aptauju par

Gulbenes slimnîcai pieðíir papildusfinansçjumu

Ar mçríi nodroðinât iedzîvotâjiem iespçju saòemtmedicînisko palîdzîbu iespçjami tuvâk dzîvesvietai,Veselîbas ministrija plâno racionalizçt veselîbas budþetu.Ministrijas sagatavotie grozîjumi paredz Gulbenes slim-nîcâ ar 1.jûliju atvçrt otrâ lîmeòa steidzamâs medicîniskâspalîdzîbas punktu (SMPP) un aprûpes gultas. SMPP Gul-benç darbdienâs, brîvdienâs un svçtku dienâs no pulksten8 lîdz 24 strâdâs divi ârsti - íirurgs/traumatologs uninternists vai anesteziologs – reanimatologs, kâ arî vienamâsa vai ârsta palîgs. Savukârt no pulksten 24 lîdz 8 rîtâstrâdâs viens ârsts un viena mâsa vai ârsta palîgs.

SMPP iedzîvotâji varçs saòemt nepiecieðamo medi-cînisko palîdzîbu daþâdu traumu vai citu saslimðanu unveselîbas problçmu gadîjumos. Piemçram, ar augstuasinsspiedienu, paaugstinâtu temperatûru, arî hroniskuslimîbu saasinâðanâs un tamlîdzîgos gadîjumos. Ja pa-cienta stâvokli ârstniecîbas persona novçrtçs kâ smagu,kuram nepiecieðama hospitalizâcija, izsauks neatliekamâsmedicîniskâs palîdzîbas brigâdi, lai pacientu nogâdâtuattiecîgâ lîmeòa slimnîcâ.

SMPP darba nodroðinâðanai no 1.jûlija Balvu un Gul-benes slimnîcu apvienîbas Gulbenes slimnîca saòemspapildu 51,1 tûkstoti latu. Gulbenes slimnîcai pieðíirsarî papildu finansçjumu aprûpes gultu nodroðinâðanai.Medicînisko palîdzîbu aprûpes gultâs varçs saòemtpacienti, kurus turpmâkai ârstçðanai pârvedîs no daudz-profilu slimnîcâm pçc akûta ârstçðanas perioda. Ârstapakalpojumus pacienti varçs saòemt dienas laikâ, betmâsas aprûpi - visu diennakti.Bçrna un mâtes veselîbas vârdâ

Veselîbas ministrijai ir plâns uzlabot mâtes un bçrnaveselîbu, tostarp samazinot jaundzimuðo un mâtesmirstîbu. Plâns paredz papildu izmeklçðanas metoþuievieðanu grûtniecçm, lai mazinâtu iedzimto anomâlijuattîstîbu jaundzimuðajiem, privâti praktizçjoðuginekologu un citu speciâlistu iesaisti valsts finansçtajâgrûtnieèu aprûpç, îstenojot principu “nauda sekogrûtniecei”, kâ arî plaðâku ìimenes ârsta komandu iesaistiìimenes plânoðanas, seksuâlâs un reproduktîvâs veselîbasveicinâðanâ.

Grûtniecçm un sievietçm pçcdzemdîbu periodâ lîdz42 dienâm paredzçts kompensçt nepiecieðamos recepðumedikamentus 25% apmçrâ, ja tâm nav noteikta diagno-ze ar citu kompensâcijas apmçru, kâ arî bçrniem lîdz 2gadu vecumam (neieskaitot) paredz kompensçt nepiecie-ðamos recepðu medikamentus 50% apmçrâ, ja tiem navnoteikta diagnoze ar citu kompensâcijas apmçru. Plânoarî brîvprâtîgu valsts apmaksâtu grûtnieèu vakcinâcijupret gripu.Delikâtai problçmai – delikâtsrisinâjums

Izveidota mâjas lapa www.delikati.lv, lai runâtu parsievieðu intîmâs veselîbas problçmâm. Tur atrodamainformâcija par ieguròa orgânu noslîdçjumu, urînanesaturçðanu, aizcietçjumiem un hemoroîdiem, kâ arîârstu kontakti, pacientu stâsti, ir iespçja uzdot jautâ-jumus speciâlistiem par ðîm delikâtajâm veselîbasproblçmâm, par kurâm daudziem mçdz bût grûtîbas arspeciâlistu runât atklâti.

Zaïais padoms

Aptaujas anketa beziepriekðçja paskaidrojuma

diennakts aptiekas nepiecieðamîbuveica Jûrmalâ, un paðvaldîba pçc tampieòçma lçmumu, ka tas nav vajadzîgs.Bija laiks, kad arî Balvos strâdâjadeþûraptieka, bet tâs lietderîbaneapstiprinâjâs.

SIA “Zeltkalnes aptieka” vadî-tâjas DZINTRAS ZELTKALNESuzskats:

-Labi saprotams, ka jautâjumu pardiennakts aptiekas atvçrðanu poliklî-nikâ uzdod speciâli, jo kâdam ir vçlmetâdu atvçrt. Noteikumi saka, ka ðisjautâjums jâkârto paðvaldîbai,izvçrtçjot farmaceitiskâs aprûpespieejamîbu iedzîvotâjiem konkrçtajâvietâ. Kâ aptiekas vadîtâja zinu un varuteikt, ka diennakts aptiekas darbîbanav finansiâli izdevîga. Vajagdarbiniekus, vajag papildu brîvdienasun nakts darbs jâapmaksâ dubulti.Balvos taèu strâdâ vairâkas aptiekas,un pat lielâ aptieka lîdz ðim navatïâvusies izveidot diennakts aptieku.Manuprât, aptieku mums jau tâ ir pardaudz, turklât iedzîvotâju skaitsnovadâ tikai samazinâs. Esmupârliecinâta, ka diennakts aptieka, jatâdu arî atvçrs, sevi nespçs attaisnot.

Aptiekas “Ieva-Sil” vadîtâjasSILVIJAS ZILGMES uzskats:

-Diennakts aptieka Balvos noteiktinav vajadzîga. Var atcerçties Gulbenespiemçru, kur tâdu aptieku atvçra pirmspâris gadiem. Tâ sen vairs nedarbojas.Iedzîvotâji nenâk naktîs iepirkties uzaptieku. No savas prakses atceros vienugadîjumu desmit gadu laikâ, kad manvajadzçja atvçrt aptieku ap pulksten23, jo slimnîcai nebija vajadzîgoampulu. Balvos ir èetras aptiekas - tasir vairâk nekâ pietiekami. Lielâ aptiekadarbdienâs strâdâ lîdz pulksten 21. Jaarî cilvçkam naktî kïûst tik slikti, kaviòð bez zâlçm nevar sagaidît rîtu,aptieka nebûs glâbiòð. Tad ir jâizsaucâtrâ palîdzîba. Bet pretsâpju lîdzekli,sirds pilienus vai plâksterus taèu varsameklçt mâjas aptieciòâ, kas, domâju,ir vai katram iedzîvotâjam. Ja cilvçkamnopietna saslimðana, jâkonsultçjas arârstu, kurð izrakstîs recepðumedikamentus, bet naktî tas nav iespç-jams. Kas nâks iepirkties diennaktsaptiekâ? Varbût jaunieði pçc balles, bû-dami jautrâ prâtâ, tur ieies un “pazir-gosies”, nopçrkot prezervatîvus.

Ðâda aptauja, uzskatu, ir nekaunîgaafçra. Ja vçlas saòemt atbildes uz tiksvarîgu jautâjumu, par to iepriekðjâsniedz izsmeïoða publiska informâcijamasu informâcijas lîdzekïos vai caurinternetu. Vajadzçtu bût izsludinâtaiparakstu vâkðanas vietai, lai iedzîvotâjito zinâtu un izteiktu savu viedokli.

Ìimenes ârste TATJANA SLUKI-NA arî pauþ neizpratni, kâpçc cilvçki

vçlâ vakara vai nakts stundâ lai dotosuz aptieku un ko viòi tad pirktu?Recepðu zâles ârsts tad neizrakstîs, betkâdam pretsâpju pulverim vajadzçtubût katrâ mâjas aptieciòâ. Ja veselîbacilvçkam ievçrojami pasliktinâjusies,var izsaukt âtros,- ir dakteres uzskats.

IRÇNA KEIÐA, dzîvo Balvos:-Personîgi es naktî diennakts aptiekuneapmeklçtu. Taèu man grûti teikt,vajag vai nç tâdu Balvos atvçrt.Loìiski domâjot, it kâ nç. Ja cilvçkamrodas nopietnas veselîbas problçmas,ir jâzvana âtrajiem, un tad zâlesviòam iedos. Balvos aptieku irpietiekami, un iedzîvotâji, uzskatu,nepiecieðamos medikamentus variegâdâties.

INGRÎDA JEROMÂNE, dzîvoBalvos: -Naktî uz aptieku es neietu.Taèu ir gadîjies, ka tieði nedçïas nogalçsâp zobs un mâjâs nav nevienas pret-sâpju tabletes. Tâdâ gadîjumâgribçtos, lai sestdien un svçtdienaptieka strâdâtu arî vçlâ vakarastundâ.

SKAIDRÎTE BÇRZIÒA, dzîvoBalvu pagastâ: -Manuprât, obligâtivajag tâdu aptieku. Man ir gadîjumsno pieredzes, kad no ârzemçm atlidojameita un viòai sâkâs stipra alerìija.Mçs bijâm Ogrç un apmeklçjâmdiennakts aptieku, kur nopirkâmvajadzîgâs zâles. Tad nodomâju,- ciklabi, ka pa rokai tâda aptieka! Balvosmeitenei vajadzçtu mocîties lîdz rîtam.

Biznesa jautâjumsPar Balvu ârstniecîbas iestâdç izslu-

dinâto aptauju pirmâ dzirdçðana bijaBalvu novada domes priekðsçdçtâjamAndrim Kazinovskim . Viòðsprieda, ka diennakts aptiekasatvçrðana ir biznesa jautâjums. Jalîdzðinçjâs aptiekas Balvos lîdz ðimtâdu nav atvçruðas, acîmredzot nezvai tas ir finansiâli izdevîgi. “Manpersonîgi nekad lîdz ðim nav bijusivajadzîba naktî skriet uz aptieku, laiiegâdâtos medikamentus,” atzinaA.Kazinovskis.

Ir vai nav Balvu novadâ nepiecieðamsatvçrt vçl vienu jaunu aptieku, kas turp-mâk, iespçjams, strâdâtu kâ diennaktsaptieka? Jautâjums skan ïoti nopietni.Ministru kabineta 2011.gada 2.augustâpieòemtie grozîjumi aptieku un aptiekufiliâïu izvietojuma kritçrijos paðvaldî-bâm dod tiesîbas ierosinât atvçrt dien-nakts aptieku konkrçtajâ apdzîvotajâvietâ, kurâ atbilstoði noteikumos pare-dzçtajiem kritçrijiem ir pietiekamsvispârçja tipa aptieku skaits, bet kurânav vispârçja tipa aptiekas, kas strâdâvisu diennakti. Paðvaldîba ar ðo ierosinâ-jumu var vçrsties Zâïu valsts aìentûrâ,kas 15 dienu laikâ sniegs atbildi.

Ik stundu – pa glâzei ûdensViens no iemesliem, kâdçï mçdzam kïût pilnîgâki –

neprotam ieklausîties sava organisma signâlos. Signâli,kas ziòo par çdiena un ûdens nepiecieðamîbu, ir praktiskivienâdi, tâdçï nereti organisma lûgumu pçc ûdens uztve-ram kâ prasîbu pçc çdiena un enerìijas un kaut koapçdam. Tâdâ veidâ vçl vairâk atûdeòojot organismuun veicinot jaunu tauku nogulsnçðanos,- skaidrodietologi. Der ieklausîties un òemt vçrâ, jo Latvijâ treð-daïai iedzîvotâju diemþçl ir liekais svars.

Dietologi iesaka vismaz mçnesi dzert no rîta divas glâ-zes dabîgâ minerâlûdens, 30 minûtes lîdz çðanai – vienuglâzi, divas stundas pçc çðanas – vienu glâzi. Arî darbâkatru stundu, pusotru ieteicams izdzert pa glâzei ûdens.Atcerçsimies, ka dienâ bûtu jâizdzer vismaz 1,5 -2 litriûdens, karstâ laikâ pat vçl vairâk. Turklât tievçjot arûdens palîdzîbu var ne tikai vienkârði atbrîvoties noliekajiem kilogramiem bez riska, ka tie atgriezîsies, betnav jâuztraucas par noguruðu âdu. Dabîgais minerâl-ûdens labi “iekustina” arî organisma vielmaiòu.

Tçma Otrdiena � 2012. gada 26. jûnijsV 9.

Lappusi sagatavoja I.Tuðinska

Klât sengaidîtâ vasara, un, tuvojotiesatvaïinâjumam, kaïam pçdçjâ brîþa ceïo-jumu plânus. Pârbaudâm pases un kredît-karðu derîguma termiòus, apmeklçjam ce-ïojumu aìentûras vai “íemmçjam” inter-netu cerîbâ atrast lçtas aviobiïetes un vies-nîcas. Savukârt daudzi skolu absolventi unarî citu vecâko klaðu skolçni poðas uz kâduno ârvalstîm cerîbâ vasaras brîvlaikânedaudz nopelnît. Lai sengaidîtais ceïojumsnepârvçrstos traìçdijâ un lçmums apmek-lçt citu valsti nebûtu jânoþçlo, pieredzçjuðiceïotâji iesaka tam rûpîgi sagatavoties.

Kâ izvçlaties ceïojuma marðrutu?DACE: -Kopð jaunîbas sapòoju nokïût

Çìiptç. Vienkârði zinâju, ka tur nokïûðu, unnokïuvu.

SANDRA: -Izvçlos tâdas vietas, kur agrâkneesmu bijusi. Vienîgi Norvçìijâ esmu ciemo-jusies divreiz un domâju, ka braukðu vçl, jo ðîvalsts mani ir uzrunâjusi ar saviem krâðòajiemun varenajiem dabasskatiem. Pirmo reizi turpaizceïoju kopâ ar draudzençm un uzreiz apòç-mos, ka atvedîðu ðurp arî bçrnus, jo vecumâ,kad cilvçkam veidojas priekðstats par pasauli,vienkârði jâredz Norvçìijas dabas varenums unkrâðòums.

ARTIS: -Esmu bijis Turcijâ un Austrijâ. UzAustriju devâmies kopâ ar mammu, jo mumsabiem patîk kalni. Turcijâ, strâdâjot par brîv-prâtîgo, kâdâ vakarâ kopâ ar draugiem spontâ-ni nolçmâm apceïot ðo valsti, un nâkamajârîtâ jau stopçjâm uz ðosejas.

ÇRIKS: -Ceïojuma marðrutu izvçlos diezganspontâni. Uz sveðâm zemçm braucu divas reizesgadâ - rudenî, kad Latvijâ kïûst auksti, un ziemâpaslçpot. Cenðos izvçlçties valsti, kurâ neesmubijis, jo otrreiz apmeklçt vienu un to paðu vietunepatîk. Esmu apceïojis gandrîz visas Eiropasvalstis. Esmu bijis Turcijâ, Çìiptç, ðogad arîTaizemç, bet nâkamgad, iespçjams, doðos uzMeksiku.

Kam noteikti jâbût ceïasomâ, laiceïojumâ justos labi un droði?

Vasara - ceïojumu laiksSarunas tçma: ceïojuma droðîba

Sarunas dalîbnieki:SANDRA KINDZULE, Nodarbinâtîbas Valsts aìentûras Balvu filiâles vadîtâjaDACE TEILÂNE, Balvu Novada muzeja izstâþu kuratore un fotogrâfeARTIS ZAHARÂNS, studç Latvijas – Turcijas starpkultûru sakarus Latvijas Kultûras

akadçmijâÇRIKS APÐENIEKS, uzòçmçjs

DACE: -Uzskatu, ka gatavoðanâs ceïojumamatkarîga no tâ, uz kurieni dodas. Doties ceïo-jumâ uz kâdu valsti, nezinot par to pilnîgi neko,bûtu muïíîgi. Ja vçlaties braukt kâdâ tâlâkâekskursijâ, noteikti jâbût lîdzi çrtiem apaviem.Parasti òemu lîdzi garâs bikses, ðortus, kaut koplânu un smuku. Protams, jâbût lîdzi pasei unskaidrai naudai. Çìiptç vislabâk òemt lîdzidolârus. Kredîtkarti òemu tikai droðîbas dçï. Cikzinu, vismaz braucot uz Çìipti, apdroðinâðanaspolises iegâde ir obligâts nosacîjums.

SANDRA: -Ceïojumi jâplâno savlaikus. Atka-rîbâ no tâ, kâ to esat iecerçjis pavadît – ap-meklçt restorânus, kâpt kalnos vai piedalîtiescitâs aktivitâtçs, jâplâno arî ceïojumu somassaturs. Ja brauc slçpot, jâòem lîdzi speciâlsapìçrbs, braucot uz Norvçìiju - ceïasomâ jâbûtçrtiem apaviem. Turklât ceïojumam nevaja-dzçtu pirkt jaunus apavus - jo tie vecâki unlabâk pârbaudîti, jo labâk. Runâjot par doku-mentiem – atstâjot mâju, vienmçr visiem nopra-su, vai pase un mazliet naudas ir lîdzi? Tad vissir kârtîbâ. Pati pârsvarâ izmantoju kredîtkartes.Taèu ðogad, Itâlijâ slçpojot, radâs neliels dis-komforts, jo bankomâti atradâs nevis brîvipieejamâs vietâs, bet bankas telpâs, kur tiempiekïût varçja tikai, pirms tam ieskençjot kredît-karti. Viennozîmîgi jâbût arî apdroðinâðanaspolisei.

ÇRIKS: -Vienmçr lîdzi òemu gan bankas kartes,gan naudu, jo daþreiz bankomâti nav pieejami,bet ar karti samaksât nevar. Tâdçï skaidrainaudai noteikti jâbût lîdzi, jâbût arî apdroðinâ-ðanas polisei, îpaði, ja braucat slçpot. Atceros,kâdâ slçpoðanas braucienâ no 40 cilvçku grupastrijus hospitalizçja jau pirmajâs dienâs, tâdçïapdroðinâðana ir ïoti vajadzîga.

ARTIS: -Svarîgâkais, lai kâds no mâjâs palicç-jiem zina, kurp esat devies. Lîdz ðim man tas nevienmçr ir izdevies, bet tas ir ïoti svarîgi, seviðíi,ja ceïo ar stopiem. No dokumentiem vienmçrlîdzi òemu pasi, tomçr, ceïojot Turcijas iekðzemç,lîdzi òçmu tikai uzturçðanâs atïauju un skaidrunaudu. Strâdâjot brîvprâtîgo darbu Turcijâ, visibijâm apdroðinâti. Tas noderçja, jo, kad kâdaikolçìei radâs veselîbas problçmas, apdroðinâ-

ðanas kompânija sedza visus izdevumus.Bieþâk uzticaties ceïojumu aìentûrâm

vai ceïojumus plânojat paði?DACE: -Ceïoju ar aìentûras starpniecîbu,

taèu tas laikam atkarîgs no tâ, uz kurieni gata-vojas braukt. Dodoties atpûtas braucienâ uzÇìipti vai Turciju, izmantot firmas pakalpo-jumus ir çrtâk, jo tâ piedâvâ visu komplektu –lidojumu, viesnîcu, çdinâðanu, bet uz vietas parpapildus samaksu var iegâdâties ekskursijas.

SANDRA: -Esmu devusies gan paðu plânotosceïojumos, gan izmantojusi ceïojumu aìentûrupiedâvâjumus. Ar plânoðanu parasti nodar-bojas kâds no ìimenes locekïiem, bieþâk vîrs.Iepriekðçjâ reizç ceïojuma marðruta organizç-ðana aizòçma aptuveni mçnesi. Savlaikus unrûpîgi gatavojoties, iespçjams diezgan krietniieekonomçt. Protams, ja var atïauties maksâtceïojumu aìentûrai, tas ir komfortablâk, jopaðam ne par ko nav jâraizçjas.

ARTIS: -Atrodoties Turcijâ, protams, nekâdasceïojumu aìentûras neizmantojâm, lîdz ar toapceïojâm ðo zemi varbût desmit reizes lçtâk,nekâ ar starpnieku palîdzîbu. Esmu pçtîjisiespçjas paðam apceïot arî Eiropas valstis un,manuprât, tas patieðâm nav nemaz tik dârgi.

ÇRIKS: -Pârsvarâ uzticos firmâm. Problçmunekad nav bijis. Daþkârt papildus firmas piedâ-vâtajâm ieplânojam arî citas ekskursijas valstî,kur atrodamies. Uzskatu, ka, paðam plânojotbraucienu, nemaz lçtâk nesanâk.

Vai ceïojuma laikâ kâdreiz ir gadî-juðâs neparedzçtas situâcijas, kurâmnebijât sagatavojuðies?

SANDRA: -Man paðai nç, bet ðogad ceïojumalaikâ Itâlijâ iestâjâs apdroðinâðanas gadîjums,jo dçls salauza roku. Mani patîkami pârsteidzamedicînas pakalpojumu augstais lîmenis ðinîvalstî. Jau pusstundas laikâ pçc negadîjuma dçlsizgâja no medicînas iestâdes ar saìipsçtu roku,rentgenuzòçmumu un visiem vajadzîgajiemdokumentiem. Vajadzçja uzrâdît tikai polisi,visu pârçjo viòi izdarîja paði.

ÇRIKS: -Lai gan bieþi slçpoju kalnos, manpaðam traumas nav gadîjuðâs. Vienîgi ðogadTaizemç mazliet pievîla eksotiskie çdieni. Pârisdienas pamocîjos ar vçderu, bet pçc tam atkalviss bija kârtîbâ. Ar viòu çdieniem jâbût uzma-nîgiem, nedrîkst uzreiz çst pilnâm mutçm, jâsâkpierast pamazâm. Vienreiz, ceïojot pa Beïìiju,radâs problçma ar lielu augoni, kas jau bijasâcis veidoties, izbraucot no Latvijas, bet vietçjâaptiekâ man pârdeva gan vajadzîgo smçri, ganmarles un citu nepiecieðamo. Varu vienîgi teikt,ka bez ârsta receptes turienes aptiekâs viss ir ïoti

dârgi.ARTIS: -Ceïojot pa Turciju un uzkâpjot

kultûrvçsturiskâ kalnâ, kas atradâs vairâk nekâdivus kilometrus virs jûras lîmeòa, pamatîginosalâm, kaut gan lejâ bija karsti un sutîgi.Neiedomâjâmies paòemt lîdzi siltâkas drçbes.

DACE: -Man paðai nekas nav gadîjies, betjâòem vçrâ, ka Çìipte ir musulmaòu zeme. Un,lai gan kûrortpilsçtâs visi jau pieraduði pieatkailinâtiem íermeòiem, ir vietas, piemçram,kâds klosteris, ko apskatîjâm, kur cilvçkus ðortosvai îsos svârciòos neielaiþ. Tâdçï ir jâzina, uzkurieni dodas un kâdas tur ir tradîcijas.

Vai zinât, kas jâdara, ja, atrodotiesârvalstîs, esat palicis bez naudas undokumentiem?

DACE: -Pirmais, ko darîtu, vçrstos pie tûrismafirmas pârstâvja, kurð atbild par grupu. Ja bûtuðajâ valstî viena, droði vien vçrstos pie kâdapolicista.

SANDRA: -Zvanîtu mâjiniekiem un lûgtupalîdzîbu, vai arî, ja tâ bûtu Eiropas valsts,grieztos Latvijas vçstniecîbâ vai konsulâtâ.Sliktâk bûtu, ja ðajâ valstî nebûtu Latvijaspârstâvniecîbas.

ARTIS: -Piekrîtu. Es arî sâkumâ meklçtu kâdupolicistu, pçc tam konsulâtu vai vçstniecîbu.

ÇRIKS: - Noteikti jâgrieþas Latvijas vçstniecîbâ.Taèu daþâs valstîs Latvijas pârstâvniecîbu nav.Gadîjumam, ja pazûd vai nozog pasi, manvienmçr ir lîdzi vairâkas daþâdâs vietâs pagla-bâtas pases kopijas.

Kas jâzina tiem, kuri vçlas dotiespeïòâ uz ârzemçm?

SANDRA: -Par ðo tçmu var lasît garu lekciju.Pirmkârt, jâzina valoda. No savas pieredzesvaru teikt – ja vçlas atrast labu darbu, jâzina netikai angïu vai vâcu valoda, bet arî konkrçtâsvalsts valoda. Otrkârt, jâpârzina ðîs valsts darbalikumdoðana un jâparaksta tikai tâdi darbalîgumi, kurus saprotat. Treðkârt, pirms brau-ciena tuvâk jâiepazîst valsts paraþas, kultûra,cilvçku mentalitâte. Vienmçr jâatceras, ka mçsðajâ valstî esam tikai ciemiòi, tâdçï jâievçro tâslikumi un tikumi. Meklçjot darbu ârzemçs,rûpîgi jâizvçrtç - vai izmantot speciâlu firmupakalpojumus, vai mûsu aìentûru. NVAiekïauta vienotâ nodarbinâtîbas tîklâ “EURES”,kas piedâvâ vairâk nekâ miljonu darba vakanèudaþâdâs valstîs. Protams, savâ darbâ ik palaikam sastopos ar gadîjumiem, kad cilvçkiatgrieþas no darba ârzemçs, pârsvarâ veselîbasproblçmu dçï. Pagaidâm nav gadîjies saskartiesar krâpðanas gadîjumiem. Pârsvarâ par darbuârzemçs dzirdu labas atsauksmes.

Kurð bijis Jûsu visneaizmirstamâkais ceïojums?

ÇRIKS: -Laikam tas bija ðî gada brauciensuz Taizemi, kur ziemâ nakts gaisatemperatûra pastâvîgi bija + 27 grâdi, dienâ+34, bet lietus gâza tâ, ka, pastiepjot roku,nevarçja saskatît plaukstu. Cilvçki pa ielâmbrida lîdz ceïgaliem ûdenî, bet maðînas bijaiegrimuðas lîdz pat lukturiem. Pat ielas turnetîrîja, jo uzskatîja, ka lietus tâpat visuaizskalos.

ARTIS: -Visneaizmirstamâkais brîdis bija,kad Turcijas kalnos ieraudzîju saullçktu.Ðis skats manâ atmiòâ iespiedies uz mûþu.Nekad to neaizmirsîðu!

DACE: -Ceïojumi mçdz bût daþâdi. Man,piemçram, visneaizmirstamâkais bijapirmais ceïojums uz Rîgu vilcienâ èetru vaipiecu gadu vecumâ. Naktî pirms braucienanevarçju aizmigt un vilcienâ no satrau-kuma trîcçja sirsniòa. Tas patieðâm bijasatraucoði, tâdçï to atceros vçl ðodien.

SANDRA: -Grûti pateikt. Katrs ceïojums irtik labs, cik to veidojam. Tas atkarîgs nolîdzbraucçju kompânijas, galamçría uncitiem faktoriem. Domâju, katrs ceïojums irneaizmirstams. Man, piemçram, ïoti patikaNica, Kannas un Monako, kur tobrîdziedçja dârzi, kamçr Latvijâ vçl bija ziema.Varbût tâdçï, ka tajâ laikâ manâ dzîvç arînotika pârmaiòas.

DzîveOtrdiena � 2012. gada 26. jûnijsV10.

Lappusi sagatavoja S.Karavoièika, A.Kirsanova foto

92 GADOSRugâju pagastâAdele DokâneVîksnas pagastâZenta Vancâne

91 GADÂVecumu pagastâKonstantîna Kausa

90 GADOSBaltinavas pagastâFeodosija GrozovaRugâju pagastâMarijanna ÐmagreÐíilbçnu pagastâZinaida BlaþnovaBalvu pilsçtâAntoòina Hmeïova

89 GADOSKubulu pagastâIna Pokule

88 GADOSBalvu pilsçtâMilda Ertmane

87 GADOSKriðjâòu pagastâAnna StiprovieteKubulu pagastâNadeþda SmirnovaRugâju pagastâAnzelma LimananeBalvu pilsçtâGenovefa BondareValentina KudrjavcevaÞenija VeòìeElvîra ErcikaFeodosija Tihomirova

86 GADOSKupravas pagastâ

Sveiciens jûnija jubilâriem cienîjamâ vecumâ!

Anastasija StrupkaLazdukalna pagastâAntons PastarsMedòevas pagastâNellija VaginaRugâju pagastâJeïizaveta GriþibovskaVectilþas pagastâHelçna LesnieceViïakas pilsçtâSofija KostigovaJadviga DauksteIvans IvanovsJekaterina JefimovaBalvu pilsçtâIvans SemjonovsTekla Zandere

85 GADOSBaltinavas pagastâTekla MeþaleTilþas pagastâPçteris ÂrmanisVecumu pagastâAnastasija DraviòaBalvu pilsçtâElmârs CelmiòðMihails Kurceviès

84 GADOSBaltinavas pagastâKonstancija CirceneBalvu pagastâLeontîna SalmaneMarija AndrejevaBçrzpils pagastâTekla MadernieceLazdukalna pagastâAnna PleðaRugâju pagastâTekla AkmentiòaAntonija Veitula

Ðíilbçnu pagastâAnna DukovskaJânis KrakopsVectilþas pagastâEleonora VaibaViïakas pilsçtâOlga MironovaAina KoròejevaVera KokorevièaBalvu pilsçtâNikolajs GusarovsJevgçnija Laicâne

83 GADOSMedòevas pagastâÒina KalçjaVectilþas pagastâZenta GabrâneVecumu pagastâVladislavs SosinsViïakas pilsçtâAntoòina SmirnovaVera VinogradovaBalvu pilsçtâJânis UðackisJevgenija GusevaKazimirs Sprudzâns

82 GADOSBaltinavas pagastâVeronika RancâneAnna VilkasteBalvu pagastâJozefata DauksteBçrzpils pagastâValerija ÐodnakaBrieþuciema pagastâPçteris DrozdovsKriðjâòu pagastâValentîna IndâneKubulu pagastâZenta Zaèa

Lazdukalna pagastâMelânija RudukaMedòevas pagastâAloizs KaimiòðAnastasija FabrikaRugâju pagastâAntoòina GrâvereSusâju pagastâEmîlija DadþâneÐíilbçnu pagastâLucija CirceneÞîguru pagastâRegîna CirceneOlga KlinìereViïakas pilsçtâMarija ÞuravïovaZinaida CirceneBalvu pilsçtâJadviga Circene

81 GADÂBaltinavas pagastâValentîna ZelèaBalvu pagastâJeïena SliðâneKriðjâòu pagastâLîvija ÞogotaKubulu pagastâLucija EglîteLazdukalna pagastâValdis BçrziòðAdolfina BukðaSusâju pagastâAnastasija OstrovskaÐíilbçnu pagastâLucija VizuleBalvu pilsçtâMarija TarasovaStaòislavs DukovskisPansionâtâZita Bârbele

JaundzimuðieVçl dzimuði:

6.jûnijâ pulksten 13.00 piedzima meitenîte. Svars– 3,830kg, garums 53cm. Meitenîtes mamma AïonaPennere dzîvo Balvos.

7.jûnijâ pulksten 20.07 piedzima puika. Svars –3,150kg, garums 52cm. Puisçna mamma SintijaDârzniece dzîvo Balvos.

14.jûnijâ pulksten 4.01 piedzima puika. Svars –3,340kg, garums 54cm. Puisçna mamma TatjanaDmitrijeva dzîvo Viïakâ.

14.jûnijâ pulksten 9.27 piedzima puika. Svars –3,520kg, garums 57cm. Puisçna mamma NatâlijaMoþaiska dzîvo Gulbenç.

14.jûnijâ pulksten 17.34 piedzima puika. Svars –3,750kg, garums 57cm. Puisçna mamma Lîva Liepiòadzîvo Alûksnç.

15.jûnijâ pulksten 12.00 piedzima puika. Svars –3,020kg, garums 52cm. Puisçna mamma IrinaRoslova dzîvo Alûksnes novadâ.

16.jûnijâ pulksten 3.00 piedzima meitenîte. Svars– 2,640kg, garums 49cm. Meitenîtes mamma IlutaMeise dzîvo Alûksnes novadâ.

16.jûnijâ pulksten 5.22 piedzima meitenîte. Svars– 3,180kg, garums 53cm. Meitenîtes mamma IndraDortâne dzîvo Balvos.

16.jûnijâ pulksten 20.22 piedzima meitenîte. Svars– 2,780kg, garums 52cm. Meitenîtes mamma IlgaMartinova dzîvo Viïakas novadâ.

16.jûnijâ pulksten 22.49 piedzima puika. Svars –3,460kg, garums 52cm. Puisçna mamma Evita Anèadzîvo Balvos.

17.jûnijâ pulksten 11.43 piedzima meitenîte. Svars– 3,300kg, garums 52cm. Meitenîtes mammaJekaterina Orehova dzîvo Alûksnes novadâ.

Tagad var dzîvot mîïi un harmoniski. 11.jûnijâ pulksten 16.12 piedzimameitenîte. Svars – 3,070kg, garums 53cm. Meitenîtes vecâkiem GintaiBrakovskai un Kasparam Gârðniekam no Alûksnes ðis ir otrais bçrniòð,vecâkajai meitai Liliânai drîz bûs 3 gadi. Jaunie vecâki stâsta, ka mazuïadzimums lîdz pat dzemdîbu dienai palika noslçpums: “Pirmajâssonogrâfijas pârbaudçs mazulis slçpâs, tâpçc ar vîru izlçmâm: ja slçpjas,tad tas lai paliek noslçpums. Kaut gan vârdus bijâm izdomâjuði ganpuisîtim, gan meitenîtei.” Ja piedzimtu dçls, viòu sauktu par Gintaru. Gintaskaidro: “Tâ bûtu puse no mana vârda un nobeigums no Kaspara vârda.Taèu dçla vietâ piedzima meitiòa, kuru nosaucâm par Evelînu.” Jaunâmâmiòa stâsta, ka tagad viòu pâròçmusi labi padarîta darba sajûta, jopçdçjâ mçneða laikâ notikuðas vairâkas svarîgas lietas. “Maijâ LatvijasUniversitâtç nokârtoju valsts eksâmenu un aizstâvçju bakalaura darbu.Prieks, ka mçs ar Evelînu (tad viòa vçl bija puncî) to visu varonîgi izturçjâm.Tagad varam mîïi un harmoniski dzîvot,” saka Ginta.

Meitiòu nosauc par Adrianu. 12.jûnijâpulksten 4.10 piedzima meitenîte. Svars –3,370kg, garums 55cm. Meitenîtes mammaIluta Sidrabkalçja no Alûksnes stâsta, ka ðis irviòas pirmais bçrniòð. “Tikai septîtajâgrûtniecîbas mçnesî uzzinâju, ka gaidâmameitiòa, kaut gan paðai sâkumâ bija pilnîgivienalga, bûs dçliòð vai meita. Arî vârdi jaubija padomâ. Ja piedzimtu puika, viòu sauktupar Leonardu jeb saîsinâtâ variantâ – par Leo.Piedzima meitiòa, un viòu nosaucâm parAdrianu,” stâsta jaunâ mâmiòa. Viòa priecâjas,ka mazulîte ir ïoti mierîga un raizes nesagâdâ– tikai guï un çd.

80 GADOSBaltinavas pagastâGenovefa KaòepeBçrzpils pagastâStaòislavs MorozsKriðjâòu pagastâGenovefa StepanovaKupravas pagastâAnna KorsakaJanîna RagiòaLazdukalna pagastâPalmîra VaivodeMedòevas pagastâAntoòina ÐaicâneÐíilbçnu pagastâDomicella PutnanovaVîksnas pagastâZilvija KûtreGenovefa PipcâneViïakas pilsçtâValentîna StrupkaValentîna StrupkaAnatolijs BeregovojsBalvu pilsçtâMarcijana AnnuðkâneJânis KalnaèsÂdolfs KlodþsRita KamendereInta DunskaDaniels AnnuðkânsVilberts LiepiòðPansionâtâArvîds Leiðavnieks

Novadnieks Otrdiena � 2012. gada 26. jûnijsV 11.

Kâdas ir Jûsu bçrnîbas spilgtâkâsatmiòas, prieka un sarûgtinâjumabrîþi?

-Mûsu ìimene bija vienota. Mûs radinâjastrâdât, par ko esam pateicîgi vecâkiem. Brîvolaiku pavadîjâm kopâ darbojoties, sçòojâm,ogojâm. Agri iemâcîjos lasît, ïoti gribçjumâcîties, skolas gaitas uzsâku 6 gadu vecumâ.Vienmçr esmu bijusi patstâvîga. Man navpieòemams, ja kâds cenðas regulçt un jaucasmanos nodomos, tâdçï tos cenðos neizpaustun bieþi distancçjos. Kâpçc tâ? Kad gatavojos8.klases eksâmeniem, jautâju padomu tçtim,kâ to darît. Viòð atbildçja, ka tas ir katramindividuâls process. Un tad es patstâvîgimeklçju un atradu veidu, kâ gatavotiesatbildîgiem notikumiem. Manâ praksç tasnotiek individuâlâ darbîbâ, vienatnç, bezgatavoðanâs procesa vçrotâjiem. To ievçrojuvisâ savas darbîbas laikâ. Un svarîgi ir sasniegtiecerçto, turklât to paveikt kvalitatîvi. Îpaðisarûgtinâjumi nav bijuði, tâdçï tos neatceros.Piebildîðu, ka man patika visi darbi, ko darîju,piemçram, ravçt. Kad mani centâs dabût nodârza ârâ, atbildçju, ka ieðu tikai tad, kad bûsizravçts. Tad nu es sarunâjos ar Zemesmâti.Man patika arî atvieglot mammai mâjas soli.Kad vidusskolas laikâ biju vasarâs mâjâs,gatavoju çdienu. Man vienmçr bija ko darît,ar ko nodarboties.

Ar ko nodarbojâs Jûsu vecâki un kâvecâku piemçrs ietekmçja Jûsurakstura izveidi?

-Mani vecâki Broòislava un Jânis Lîdumibija skolotâji. Mamma bija vispusîgiapdâvinâta. Abi vecâki dziedâja Balvu rajonaSkolotâju korî, kura diriìents bija Ilmârs Sleþis.Mamma skaisti dejoja un Kriðjâòu skolâ vadîjadeju kolektîvu, kas piedalîjâs Skolçnu Dziesmuun deju svçtkos Rîgâ. Mammai bija literâtestalants. Viòa brîniðíîgi gatavoja. Vçl tagadatceros kartupeïu pankûkas un mammasfirmas çdienu - kartupeïu klimpas. Kara gadosbija beigusi Komercskolu Rçzeknç, kur apguvagan vâcu, gan angïu valodu. Skolâ bija angïuvalodas skolotâja. Strâdâja atbildîgi, tâpçcskolçniem bija labas angïu gramatikaszinâðanas. Tas man palîdzçja pilnveidotsveðvalodas prasmes, lai varçtu komunicçtangïu valodâ ârzemçs. Cilvçki atceras, kamammas skolçniem, kuri nonâca citâs skolâs,bija labas sekmes. Tçtis daudz laika veltîjaskolas direktora darbam. Viòð mâcîja latvieðuvalodu. Atceros vienu stundu, kurâ tçtis uzbû-ra brîniðíîgas vçsturiskas ainas un ieinteresçja

Profesore no skolotâju dzimtasVizîtkarte

VÂRDS, UZVÂRDS: Anna LîdumaIZGLÎTÎBA: Kriðjâòu 8-gadîgâ skola; Emîla

Melngaiïa Liepâjas Mûzikas vidusskola (no 1964.g.lîdz 1968.g. apguva diriìçðanu); Jâzepa VîtolaLatvijas Valsts Konservatorija; LU Dr. paed. (2004),RPIVA asoc. prof. (2009).

DOCÇ STUDIJU PRIEKÐMETUS: vispârîgâpedagoìija, audzinâðanas teorija un metodika,didaktika, veseluma pieeja pirmsskolaspedagoìiskajâ procesâ, pedagoìijas zinâtnessistçma un metodoloìijas problçmas.

ZINÂTNISKÂS INTERESES: pirmsskolaspedagoìija, Veseluma pieeja bçrnu muzikalitâtesattîstîbâ pirmsskolas pedagoìiskajâ procesâ.Starptautisku organizâciju biedre, Latvijas pirmsskolas mûzikas izglîtîbasasociâcijas dibinâtâja.

PUBLIKÂCIJAS: uzrakstîtie darbi: 60-70 rakstu publikâcijas, referâtiaptuveni 40 konferencçs, promocijas darbs “Pirmsskolas vecuma bçrnumuzikalitâtes attîstîbas pedagoìiskais aspekts” (2004), monogrâfija “JûlijsRozîtis: dzîve un darbîba” (2004), sakârtoti 2 dziesmu krâjumi pirmsskolai:tautasdziesmu krâjums “Kalnâ kâpu es dziedât” divâs daïâs (1997) unoriìinâldziesmu krâjums “Maizes ðûpulîði” (1999). Sagatavoðanâ divasmonogrâfijas.

DZÎVES MOTO: “Dzîvot tâ, lai netraucçtu citiem un lai citi netraucç man.”

Lappusi sagatavoja A.Socka

skolçnus mâcîties ðo priekðmetu. Man viòðjoprojâm ir vislielâkâ autoritâte.

Uzturat kontaktus ar kâdu noklasesbiedriem?

-Ar klasesbiedriem nav kontaktu. Iemesls irgluþi vienkârðs: mani vienmçr piesaistîjuðasmâcîbas un mçrítiecîgs darbs visâs jomâs, tâdçïnav laika kontaktçties. Pçc skolas mâcîjosMûzikas vidusskolâ Liepâjâ diriìçðanu. Bijadaudz jâstrâdâ, lai apgûtu to, ko citi jau bijaapguvuði mûzikas skolâ. Tad pabeidzu JâzepaVîtola Latvijas Valsts Konservatoriju. Pçc tamstrâdâju Rçzeknes Mûzikas vidusskolâ (1973-1986).

Cik bieþi apciemojat Kriðjâòu unBalvu pusi?

-Kad tçtis bija dzîvs, katru vasaru kopâ ardçlu ciemojâmies pie vectçtiòa Kriðjâòos.Kriðjâòu pusç ir sçòu un ogu meþi. Kopâ arvectçtiòu sçòojâm. Mûsu firmas çdiens bijasaulsardzenes daþâdos veidos. Protams, arîogojâm. Mums visiem bija sadalîti pienâkumi,kurus pildot, arî manam dçlam veidojâsmçrítiecîba, patstâvîba un atbildîba. Tad tçtismums stâstîja atmiòas par saviem mâcîbugadiem Rçzeknes Valsts skolotâju institûtâ. Tâsmani rosinâja izpçtît mûzikas skolotâja,metodiía, komponista, diriìenta Jûlija Rozîðadzîvi un darbîbu Latvijâ un ârpus tâs. Kopâmums bija interesanti.

Kâpçc izvçlçjâties pedagoga profesiju?-Domâju, mûsu dzimtu varçtu uzskatît par

skolotâju dzimtu. Mâjâs vçroju vecâkudarbîbu. Skolotâja darbu Latvijas brîvvalstslaikâ uzskatîja par prestiþu un labi apmaksâtu.Mainoties varâm, mainîjâs attieksme pretvçrtîbâm, un tagad attieksme pret skolotâjaprofesiju ir nepamatoti nicinoða. Tikai sko-lotâjs zina, ka îsts pedagogs savu laiku pârsva-râ velta tieðajiem darba pienâkumiem. Manpatîk kârtîgi paveikt uzsâkto, tâpçc visu dzîviesmu bijusi skolotâja: vispirms Rçzeknesmûzikas vidusskolâ (1973.-1986.), tad mûzikaspulciòa skolotâja Rîgâ no 1986. lîdz 2012.ga-dam. Strâdâju ar pirmsskolas vecuma bçrniem,lai veicinâtu viòu muzikalitâtes attîstîbu.

Kopð kura laika strâdâjat RîgasPedagoìijas un izglîtîbas vadîbasakadçmijâ (RPIVA)?

-Akadçmijâ strâdâju kopð 2001. gada. Esmuizaugusi no asistentes lîdz asociçtajai profesorei(2009). Darba prasme strâdât ar studentiemveidojâs pakâpeniski. Ïoti palîdzçja tas, katurpinâju pçc Pedagoìijas doktora zinâtniskâgrâda iegûðanas (2004) pçtniecîbas nolûkos

strâdât par mûzikas pulciòa “Dziesmiòa”skolotâju pamatskolas “Rîdze” Intereðu izglî-tîbâ. Jâsaka, darbs ar mazajiem man bija sirds-lieta, bet tagad lai to turpina jaunie skolotâji.

Kâdus darbus un tçmas esat pçtîjusipedagoìijâ?

-Vislielâko prieku man sagâdâ mâcîbas unpilnveide pedagoìijâ. Maìistra grâdu ieguvuLU pedagoìijâ. Promocijas darba temats“Pirmsskolas vecuma bçrnu muzikalitâtesattîstîbas pedagoìiskais aspekts” bija saistîtsar praksi. Ðo pçtîjumu, kas bija dziïð unpamatîgs, veicu no 1995. lîdz 2004.gadam, untajâ piedalîjâs 1330 respondenti. Muzikalitâtesattîstîbas dinamiku pirmsskolas vecumabçrniem turpinu pçtît arî tagad. Vçl esmu bijusiprojekta “Multple Choice Identity un ToGather” dalîbniece. Esmu divu Starptautiskuorganizâciju biedre: Children Identity and

Citizenship in Europe (CiCe) un International

Society for Music Education (ISME). CiCe tiekpçtîta cilvçka identitâte un pilsoniskumaaudzinâðana. ISME organizâcijâ no 2001.gadapiedalos ar zinâtniskajiem pçtîjumiem mûzikâ.Visâs jomâs ir aizrautîgs un arî lietderîgs darbs.Tas bagâtina manu personîbu un padziïinamanas kompetences, tâdçï arî varu bût inte-resanta darbâ ar studentiem.

Kâdi ir Jûsu vaïasprieki?-Citiem, protams, ir grûti noticçt, bet, ja

cilvçks darbojas zinâtnç, tad viòam viss irpakïauts zinâtniskajai pçtniecîbai. Statussprasa kopt savas kompetences. Grâmatas lasu,bet tâs ir pedagoìijâ, filozofijâ un psiholoìijâ.Vçrtîbas smeïos arî no kontaktçðanâs argudriem cilvçkiem un gudru cilvçku domâm.Ar cilvçkiem, iespçju robeþâs, kontaktçjos. Laiizrautos no darba, pçc promocijas darbaaizstâvçðanas esmu daudz ceïojusi gan ar Impro,gan Airisa un Co. Zinâtniskos nolûkos esmubijusi Íînâ, Kuala Lumpurâ, trîs reizes Austrâ-lijâ. Esmu beigusi arî Gidu skolu un nâkotnçvaru strâdât par profesionâlu gidu. Apgût ðoprofesiju bija gan lietderîgi, gan interesanti.Mums Rîgâ ir brîniðíîgs Jugendstils. Un Latvijair visskaistâkâ vieta pasaulç! Pabiju daudzâsvietâs mâcîbu laikâ: Viïòâ, Tartu, Skaistkalnçu.c. Man ir draugi Kauòâ, Tartu, Kuala Lum-purâ, Melburnâ, Sidnejâ, Sanktpçterburgâ,domubiedri daudzâs pasaules valstîs. Tomçr,nekur nav tik labi, kâ mâjâs... Vçl varu pastâstît,ka jau èetrus gadus nodarbojos ar fiziskiemvingrinâjumiem trenaþieru zâlç svara regulç-ðanai un figûras uzturçðanai. Relaksçjos arî ejotgarâkâs un îsâkâs pastaigâs. Man ir suns (arîpensionâre) un kaíis (jaunulis un braðulis).Arî dzîvnieki mani relaksç.

Ko varat atklât par savu ìimeni?-Izpaudîðu tikai to, ka man ir dçls. Viòð ir

pianists un komponists, strâdâ Radio Klasika.Man ir paveicies ar to, ka dçls ir gudrs,komunikabls, nemitîgi sevi pilnveido un ir labsdomubiedrs man. Tas neveidojâs vienâ dienâ.Jau kopð dçla dzimðanas mçs visu darîjâmkopâ. Abi esam diezgan emocionâli, betrespektçjam viens otra paustos viedokïus. Viòðèetru gadu vecumâ iemâcîjâs lasît, zina valo-das, ir ar daudzpusîgâm interesçm. Pârçjais laipaliek intrigai...

Kâds ir Jûsu redzçjums attiecîbâ uzpedagoìiju un izglîtîbas sistçmu?

-Manâ darbîbâ prakse padziïina teoriju unteorija padziïina praksi. Uzskatu, ka darbamskolâ ir nepiecieðams zinâtnisks pamatojums.Pateicoties savai promocijas darba zinâtniskajaivadîtâjai, man tâds ir. Bet Latvijâ nekâ neva-ram pâriet no normatîvâs pedagoìijas uzhumânpedagoìiju, jo skolotâjiem demokrâ-tiski strâdât traucç autoritârs iestâþu vadîbasstils visos izglîtîbas lîmeòos, sâkot ar pirmsskolu,beidzot ar augstâkajâm mâcîbu iestâdçm. Irsareþìîti strâdât ar bçrniem arî tâdçï, kavecâkiem ir nepietiekama izpratne par to, kabçrnam vajadzçtu pierast mçrítiecîgi veidotdarba prasmes kopð mazotnes. Jebkura prasmeveidojas tikai darbîbâ, tâdçï bçrniem paðiemnepiecieðams izvirzît mçríus un censties tossasniegt patstâvîgâ darbîbâ. Arî argumenti, kaskolâ pârâk daudz jâmâcâs, neiztur kritiku.Pçtîjumi un prakse liecina, ka nav iespçjamsparedzçt, kâdas prasmes tieði veicinâsintelektuâla darbîba, bet skaidrs ir tas, ka prâtaspçjas attîstâs, tikai trençjot domâðanu. Varçtuvçl daudz uzrakstît par ðo tematu, bet domâju,ka jaunie vecâki sapratîs, ka katram ir nepie-cieðams saskatît bçrna vçlmi darboties unveicinât darboðanâs prieku un spçju attîstîbu.Piebildîðu, ka esmu apmçram 70 zinâtniskurakstu autore, esmu piedalîjusies aptuveni 40daþâdâs konferencçs. Esmu sakârtojusi divusdziesmu krâjumus, uzrakstîjusi monogrâfijupar Jûlija Rozîða dzîvi un darbîbu. Paðlaikstrâdâju pie diviem manuskriptiem. Viens irpar muzikalitâtes attîstîbas dinamiku, otrs irJûlija Rozîða rakstu krâjuma pilnveide. Ceru,tuvâkajâ laikâ tos izdoðu par paðas lîdzekïiem.

Kâdas ir Jûsu dzîves vçrtîbas?-Atstât pçc sevis ko paliekoðu. Esmu veikusi

pçtîjumu par izcila cilvçka Jûlija Rozîða darbîbuLatvijâ, Latgalç, pasaulç. Ceru, mans darbskâdu jaunu censoni iedvesmos meklçjumiemun ieceru îstenoðanai. Var izdarît tikai tikdaudz, cik katrs pats uzskata par paveicamuun mçrítiecîgi to îsteno. Manas darbîbasgalvenâs liecîbas ir studentu panâkumipçtniecîbâ un cieòpilna lîdztiesîga savstarpçjakomunikâcija.

Ar kolçìçm. Viena no tikðanâs reizçm, kas notika Beijingâ.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

AtpûtaOtrdiena � 2012. gada 26. jûnijsV12.

Konkursi arî - www.vaduguns.lv

Jaunâkie þurnâlu numuri

Lappusi sagatavoja E.Gabranovs

Fotokonkurss

Katra mçneða labâkâs fotogrâfijas autors balvâ saòems þurnâlukomplektu. Jûlija tçma: “Dzîve kâ gubu mâkoòi...”. Fotogrâfijas variesûtît pa pastu – Balvi, Teâtra ielâ 8, LV-4501, vai elektroniski –vaduguns@apollo.lv. Pie foto obligâti norâdâms vârds, uzvârds(vçlams - tâlrunis).

Palauzi galvuPiedâvâjam paðlaik Eiropâ

populârâko galvas lauzîðanas mîklu,kuru atrisinot, iespçjams jûs sa-òemsiet pârsteiguma balvu – þurnâlukomplektu. Tukðajos laukumosielieciet ciparus tâ, lai katrâ mazajâkvadrâtâ un visos kopâ horizon-tâlajâs un vertikâlajâs rindâs nebûtudivu vienâdu ciparu. Atbildes gaidâmlîdz 15.jûlijam.

6.

kârta

Atrodot foto 10 atðíirîbas, Jums ir iespçja iegût

þurnâlu komplektu. Atbildes gaidâm lîdz 15.jûlijam.

6. kârta

Vçrîgâ acs

Iepriekðçjai kârtai iesûtîtas 20 pareizas atbildes. Konkursa “Vçrîgâ acs” 5. kârtâ veiksme uzsmaidîja RAITIMSMIRNOVAM no Balviem. Pçc balvas griezties redakcijâ.

Par jûnija tçmas “Visa laba Jâòu zâle...” veiksmîgâkâs fotogrâfijas autori atzîts DANIELS KIVKUCÂNS arfotogrâfiju “Jâòu komplekts”, kas publicçta 19.jûnijâ. Pçc balvas griezties redakcijâ.

Pareizas atbildes iesûtîja: A.Zelès, J.Voiciðs, M.Vîdners, S.Sirmâ, D.Svarinskis, L.Kovaïova, Z.Ðulce, M.Pretice, A.Ruduks,Z.Pulèa, Z.Bçrziòa, B.Petrova, M.Reibâne, St.Lazdiòð, A.Smirnova, L.Smuðka, L.Lapss, L.Kivkucâne, J.Poðeika (Balvi), B.Sopule(Vîksna), A.Sliðâns, A.Mièule, R.Jermacâne, (Tilþa), V.Loèmele (Lazdukalns), J.Voiciðs (Sudarbe), I.Socka (Kriðjâòi), V.Krçmere(Susâju pagasts), V.Draune (Kuprava), I.Sliðâns (Slîpaèi, Vecumu pagasts), L.Loèmele (Baltinava), E.Pçrkone, V.Ðadurska(Rugâju novads), L.Bistrova (Liepna), V.Priedîte (Stâmeriena, Gulbenes novads), S.Garbovska (Bçrzaune, Madonas novads).

5. kârtas uzvarçtâjs ir MÂRTIÒÐ VÎDNERS no Balviem. Pçc balvas griezties redakcijâ.

Jâòu ugunskurs. Iesûtîja Daniels Kivkucâns no Balviem.

9 3 6

4 1 3 7 5

3 5 2 4

8 9 4 1

1 7 6 9

3 9 5 4

7 4 1 9 2

6 4 2

Rîts kafijas pauzei. Iesûtîja Zane Jermacâne.

Citâdâ Pasaule� Dievturu vçsture un ðodiena.Jâòus viòi svin mazliet agrâk, atvadotiesno ziemas, dedzina bluíi un savumâcîbu smeïas latvju dainâs. Kâda senâgudrîba slçpjas aiz dievturîbasmistiskajiem rituâliem?� Saucçjas, vilcçjas, locîtâjas. Galvasapsegtas lakatu lakatiem, ap pleciembiezas villaines. Burdonâ dziedoðâskurzemnieces zina teju katrs latvietis.Ko diþenâs dziedâtâjas dara Jâòos un

kâ suitu tradîcijas spçj iet roku rokâ ar katoïticîbu?� Vieta, ko izdzied saulgrieþos - Lîgo! Pavisam netâlu noGulbenes atrodas kâds neliels ciems. Tajâ ir trîs dzidri dîíi,pârsteidzoði zaïas pïavas un ozoli ar maìisku spçku. Kâ radiesLîgo ciems, kâdi nostâsti to apvij un kâ tik skanîgi nosauktâsvietas iedzîvotâji aizvada Jâòu nakti?� Saulgrieþu dzçriens. Viens no vecâkajiem pasaulesdzçrieniem - alus - ir neatòemama latvieðu Jâòu naktssastâvdaïa, un tam tiek piedçvçtas arî brînumainasdziednieciskas spçjas, savukârt lata monçta ar alus kausunesot veiksmi.� Maìiskâ zîlçðana. Kad vainagi jau uzmesti zaros, siersun alus nobaudîti, dziesmas izdziedâtas, lûkojieties Jâòunakts debesîs. Runâ, ka visas ðajâ naktî debesîm paèukstçtâsvçlçðanâs piepildoties.� Tev ar viòu bçrnu nebûs! Mîïotâ vîrieða sievasmâtesuzliktais lâsts liedza Vitai desmit gadu kïût par mâmiòu.Lâsta uzlicçja sapnî ar ozollapu vainagu pati ðo lâstu arînoòçma.� Tuvoties savai dvçselei Jâòos.Tieði tik daudzslâòaini irvasaras saulgrieþi, uzskata folkloristi Valdis un RûtaMuktupâveli. Viòu Jâòos vienmçr klâtesoði elementi ir uguns,ûdens, klusums un ziedi, viss pârçjais var mainîties.� Veselîbas templis - pirts. Ir tâds teiciens: ja latvieðiemnebûtu pirts, ârsti brauktu zelta ratos. Pirts dziedç, veldzç,atdod jaunîbu, padara skaistu. Kas pirtî peras, tam veicasarî mîlas frontç.

Dari Pats� Andris Melecis - viss sâkâs ar loku.Þurnâls publicçja rakstu, kâ izgatavotklasisku ðaujamloku. Vismaz vienu vîrutas iedvesmoja pamçìinât. Uztaisîja,pamçìinâja un iepatikâs ðaut... ÐodienAndris Melecis var lepoties ar pasaulesviceèempiona titulu loka ðauðanâ artradicionâlajiem lokiem!� Terase, laipa, piestâtne. Piedâvâ-jam izbûvçt laipu, kas kalpos gan kâ

laivu piestâtne, gan kâ peldvieta, gan kâ terase virs ûdens.� Kïûdas bruìçjumâ. Visiem defektiem iemesls ir kïûdas,kas pieïautas, klâjot segumu! Kâ tad ir pareizi un kânepareizi.� Epoksîdsveíu grîdas krâsa. Betona grîdu varam krâsotar alkîdkrâsu vai akrila krâsu. Taèu neviena no minçtajâmkrâsâm nav îpaði noturîga uz grîdas. Problçmai ir risinâjums:krâsa uz epoksîdsveíu bâzes.� Ðtâbiòð jeb mâja kokâ. Kurð puika bçrnîbâ nav sapòojispar savu ðtâbiòu, lai tur slepus varçtu satikties un rotaïâtiesbez pieauguðo klâtbûtnes un uzraudzîbas.

Mûsmâjas� Lîgo uz balkona pilsçtâ.� Fitness pirkstiem & smadzençm.Velomaratonu lîderes Leldes Ardavasbrîvbrîþu mîïdarbiòi - apsveikumakartîtes un ielûgumi, krustdûrienâdarinâti spilventiòi.� Mâjoklis droðîbâ. Padomi, kâdzîvokli pasargât no zagïiem.� Mâjas kvasiòð. Receptes, kâ remdçtslâpes vasarâ - rudzumaizes, pipar-mçtru un rabarberu kvasi.

� Mielasts no pekles virtuves. Riharda FrîdenbergaKalniòa privâtais stâsts par profesijas izvçli, piknika receptesgatavojot.� Neparasta maltîte - gliemeþi. “Kad pagarðoju gliemeþus,saprotu, ka pûles nav bijuðas veltîgas, jo garðo fantastiski,un jo îpaði labi kopâ ar meþa íiplokiem,” tâ raksta autoreEvija Puíe-Jansone.

Par to rakstîjâm Informç policija

Lappusi sagatavoja I.Zinkovska

Trîspadsmitâ V 13.Otrdiena � 2012. gada 26. jûnijs

Ir notikumi, kuriem ir turpinâ-jums, jo dzîvç viss notiek, viss plûstun mainâs. Ðoreiz par daþiem, kamliecinieki un aculiecinieki bijuðiavîzes lasîtâji.

Sâks celt jaunu ðíûni14.maija pçcpusdienâ Rugâju novada

“Dzeòos” nodega saimniecîbas çkas - sienaðíûnis, cûku kûts un malkas ðíûnis.“Meþmaliòu” mâju saimniece SarmîteOzoliòa ar “Vaduguns” starpniecîbu lûdzalabus cilvçkus palîdzçt ar celtniecîbasmateriâliem jauna ðíûòa celtniecîbai, joìimenei nebija meþa, ko izzâìçt, kâ arîtrûka lîdzekïu bûvmateriâlu iegâdei.

Kopð nelaimes “Meþmaliòu” mâjâspagâjuði divi mçneði. Sarmîte pastâstîja,ka par dzîvi nu jau spçj domât gaiðâkâskrâsâs. Taisnîba, sveði cilvçki ìimeneiceltniecîbas materiâlus nepiedâvâja, unSarmîte to arî labi saprot - ir krîze, cilvç-kiem paðiem daudz kâ trûkst, kur nuvçl lai dalîtos ar citu. Labi, ka ugunsneaprija dzîvojamo mâju un uguns-grçks izcçlâs pavasarî, nevis rudenî vaiziemâ, kad lopi bûtu palikuði bez barîbasun pajumtes. Kaimiòi Sarmîtei izlîdzçjaar sienu pakaiðiem, novads pieðíîrasimts latu pabalstu, arî tehniku gruveðunovâkðanai. Tagad laukums jauna ðíû-òa celðanai ir nolîdzinâts, un tuvâkajâlaikâ çkas celtniecîbai liks pamatus.“Esam nopirkuði cementu un ðíûòaceltniecîbai ir arî pasûtîti dçïi,” sakaSarmîte.

Sarmîte strâdâ par sociâlo darbiniecirehabilitâcijas centrâ “Rasas pçrles” unmâcâs augstskolâ. Lai gan lîdz studijubeigâm vçl atlikuði divi ar pusi gadi,process uz priekðu virzâs sekmîgi. NesenSarmîte aizstâvçja prakses darbu -organizçja labdarîbas pasâkumu bçr-niem. Viòa atzîst, ka pçc ugunsgrçka bijaðoks, bet tagad tas jau pârgâjis un dzîveturpina savu gaitu. Arî uguns, ja to redz,neraisa baisas emocijas. Lîgo svçtkusìimene svinçja kâ visi, jo ìimenç ir savsJânis (Sarmîtes brâlis).

Panâk izlîgumu2011.gada 11.novembrî Balvos,

Brîvîbas ielâ, uz gâjçju pârejas automaðînanotrieca mazgadîgu zçnu, kuru ievietojaslimnîcâ ar kâjas lûzumu. Policija uzsâkakriminâlprocesu, aicinot atsaukties ceïusatiksmes negadîjuma lieciniekus. Lie-cinieki neatradâs, taèu turpinot izmek-lçðanu, policija saòçma tehniskâs eksper-tîzes slçdzienu, kas liecinâja par autova-dîtâja vainu.

Ar prokurora priekðrakstu izlîguðicietuðâ pârstâvis un aizdomâs turçtaiskriminâllietâ, kas bija ierosinâta pçrnnovembrî par ceïu satiksmes negadî-jumu, kas notika Balvos, uz Brîvîbasielas pretî autoostai, kad mazgadîgszçns pakïuva zem automaðînas un guvakâjas traumu.

Zçna mâte atceras, ka îsi pirms nega-dîjuma viòa atgriezâs mâjâs no darba.Sieviete strâdâ kâdâ uzòçmumâ Ste-íentavâ. Kad viòa ceïâ no darba gâjagarâm Latgales partizânu pulka vaitautâ tâ sauktajam Staòislava piemi-neklim, garâm pabrauca neatliekamâsmedicîniskâs palîdzîbas maðîna. “Nodo-mâju,- kâdam slikti, kâds saslimis, taèu

Viss notiek!

nekad nevarçju iedomâties, ka kaut kasnoticis ar manu bçrnu, ka âtrâ palîdzîbasteidzâs viòa dçï,” tâ mirkïa sajûtasatceras zçna mamma. Kad viòa atradâspie veikala, iezvanîjâs mobilais telefons,zvanîja no skolas. Skolotâja jau zinâjapar notikuðo nelaimi. Puika jau bijaaizvests uz slimnîcu. Mamma steidzâspie viòa. Slimnîcâ zçnam izdarîja rent-genuzòçmumu, kurâ bija redzams, kanegadîjumâ lauzta kreisâ kâja - tas bijakreisâ apakðstilba abu kaulu lûzums.Cietuðo nogâdâja Rîgâ, viòam lîdzi,protams, brauca arî mamma. Rîgâ slim-nîcâ zçns pârcieta divas operâcijas, betðogad rudenî gaidâma vçl treðâ - nokâjas òems laukâ stieòus.

Aizvadîtajâ mâcîbu gadâ zçnam bijamâjas apmâcîba. Viòð mâcâs labi unmâcîbu gadu pabeidza sekmîgi, taèubrîvâ laika nodarbes izpalika. Zçnsnevarçja turpinât piedalîties tautu dejâs,liegts arî baseina apmeklçjums, kâ arîvienkârðas lietas - nevarçja skriet un lekt.“Vienpadsmitâ gada, vienpadsmitâmçneða, vienpadsmitais datums mumsnebija maìiskais laimîgais skaitlis.Mums tas atnesa nelaimi,” saka zçnamâte.

Sakarâ ar notikuðo ceïu satiksmes ne-gadîjumu policija uzsâka kriminâlpro-cesu. Izmeklçðana ieilga. Policija publi-cçja aicinâjumu atsaukties negadîjumalieciniekus, taèu aculiecinieki neatradâs,lai arî ðíiet, pilsçtas centrâ vienmçr irpilns cilvçku. Atlika uzticçties negadî-juma tehniskâs ekspertîzes slçdzienam.Autovadîtâjs, jauns puisis, no atbildîbasneizvairîjâs. Arî zçnu apmeklçja, kad viòðatradâs slimnîcâ. Tehniskâs ekspertîzesslçdziens liecinâja par ðofera vainu. Taèulietu tiesai nenodeva. Cietuðâ zçnapârstâvis un aizdomâs turçtais izlîga.

Mamma stâsta, ka zçns notikuðo ne-grib atcerçties, no gâjçju pârejâm baidâs.Arî pati mamma, ðíçrsojot ielu, tagadkïuvusi daudz uzmanîgâka. “Daþkârtnevar saprast, vai autovadîtâjs apstâsies,vai brauks, neraugoties uz to, ka atro-dies uz gâjçju pârejas. Seviðíi tas izjû-tams uz gâjçju pârejas pie autoostas.Manuprât, tur vajadzçtu uzstâdît videonovçroðanas kameras,” sieviete paudasavu viedokli.

Jâteic, ðo ceïu satiksmes negadîjumuvairâk pârrunâjâm tâpçc, ka sâkuðâs

Iebrauc stâvoðâ auto15.jûnijâ Balvos, Bçrzpils ielâ, automaðîna Mazda, brau-

cot atpakaïgaitâ, iebrauca stâvoðâ automaðînâ BMW.Saskrienas auto

16.jûnijâ Balvu novada Lazdukalna pagastâ notikaautomaðînu VW Passat un Mercedes Benz sadursme.Cietuðo nav.Pieíer nelikumîgi zâìçjot

19.jûnijâ Balvu novada Lazdukalna pagastâ kokzâ-ìçtavâ saimnieks pieíçra strâdnieku, nelikumîgi zâìçjotkokmateriâlus. Apstâkïus noskaidro.Nonâk slimnîcâ ar saindçðanos

21.jûnijâ Balvu slimnîcâ ar alkohola saindçðanos ievie-tots Balvu novada Lazdulejas pagasta iedzîvotâjs, dzimis1964.gadâ.Reìistrçts ìimenes konflikts

21.jûnijâ Balvu novada Susâju pagastâ reìistrçts ìimeneskonflikts.Vada velosipçdu reibumâ

20. un 23.jûnijâ Balvos divi vîrieði aizturçti alkoholareibumâ, vadot velosipçdus. 1952.gadâ dzimis vîrietisvadîja velosipçdu 2,18 promiïu reibumâ, bet 1991. gadâdzimis vîrietis - 1,85 promiïu reibumâ. Abâm personâmsastâdîti administratîvâ pârkâpuma protokoli.Nozog degvielu un akumulatorus

20.jûnijâ Balvu novada Vectilþas pagastâ no ekska-vatora nolieti 42 litri dîzeïdegvielas un nozagti divi aku-mulatori, nodarot 379 latu zaudçjumu. Uzsâkts krimi-nâlprocess.Nepalaiþ garâm

20. jûnijâ Viïakâ reìistrçts ceïu satiksmes negadîjums,kad 1986.gadâ dzimis vîrietis, vadot automaðînu Mazda,nepalaida garâm transporta lîdzekli, kurð brauca pagalveno ceïu. Vainîgajai personai sastâdîts administratîvâpârkâpuma protokols.Uzlauþ durvis

21. jûnijâ Viïakas novada Kupravâ ar mçríi nozagtmetâllûþòus angâra telpai uzlauztas durvis. Vainîgâspersonas noskaidrotas. Uzsâkts kriminâlprocess.Pârdod bez saimnieka atïaujas

22. jûnijâ Balvu novada Kubulu pagastâ mâjas îrnieksbez saimnieka atïaujas realizçjis metâlu. Apstâkïusnoskaidro.Pretojas paðvaldîbas policijai

22.jûnijâ Balvos 1970.gadâ dzimis vîrietis pretojâs Balvunovada paðvaldîbas policijai, kuras darbinieki pildîjadienesta pienâkumus. Uzsâkts kriminâlprocess.Draud ar izrçíinâðanos

22. jûnijâ Balvu novada Lazdulejas pagastâ 1972.gadâdzimis vîrietis draudçja ar izrçíinâðanos 1932.gadâdzimuðam vîrietim. Apstâkïus noskaidro.Izsitot stiklu, iekïûst mâjâ

22.jûnijâ Balvu novada Kubulu pagastâ, izsitot logastiklu, iekïûts mâjâ un nozagta nauda. Uzsâkts krimi-nâlprocess.Atrod nesprâguðu munîciju

22.jûnijâ Baltinavas novada Pazlaukâ atrasti divinesprâguði lâdiòi, par ko paziòots Zemessardzes nesprâ-guðâs munîcijas iznîcinâtâjiem.Atrod lîíi

24.jûnijâ Viïakâ savâ dzîvesvietâ atrasts 1942.gadâdzimuða vîrieða lîíis bez vardarbîbas pazîmçm.

(Ziòas sagatavotas pçc VP Latgales reìiona pârvaldesBalvu iecirkòa sniegtâs informâcijas.)

Pçcsvçtku atradums

Lasîtâjs pamanîja

Apakðbikseszâlienâ. Pçc Lîgo

svçtkiem un Jâòu

dienas pilsçtas

centrâ zâlienâ

metâjâs

apakðbikses.

Nav zinâms, vai

kâds tâs bija

pazaudçjis, vai

tîðuprât izmetis.

skolçnu brîvdienas. Bçrni, iespçjams,savâ uzvedîbâ kïuvuði neuzmanîgâki,pârvietojas vairâki kopâ, vairâk uz-manîbas veltot viens otram, nekâ ceïusatiksmes noteikumiem. Tâpçc vietâ iratgâdinât,- esiet uzmanîgi uz ielas!Ieteicams ielu ðíçrsot, kad tuvumâ navnevienas automaðînas vai, kad esatpârliecinâjuðies, ka tâs ir apstâjuðâs, laiatïautu gâjçjiem ðíçrsot ielu.

Naudas sods “sutku”vietâ

Ar ðo gadu spçkâ stâjâs izmaiòasAdministratîvo pârkâpumu kodeksâ. Tâsskar 172.panta 2.daïu - par personuatraðanos alkohola reibumâ sabiedriskâvietâ cilvçka cieòu aizskaroðâ izskatâatkârtoti gada laikâ. Lîdz izmaiòâmadministratîvâ pârkâpuma protokolusizskatîja tiesa un piemçroja naudas soduvai arestu. Pçc izmaiòâm arests ir atcelts,bet naudas sods palielinâts no 100 lîdz250 latiem un administratîvâ pârkâpumaprotokolus izskata iecirkòa policijaspriekðnieks.

Valsts policijas Latgales reìionapârvaldes Balvu iecirkòa priekðnieksDzintars Èerbakovs stâsta, ka kopð ðîgada sâkuma viòð ir izskatîjis 33 admi-nistratîvâ pârkâpuma protokolus, kaspersonâm sastâdîti par atraðanossabiedriskâ vietâ alkohola reibumâcilvçka cieòu aizskaroðâ izskatâ.Lielâkoties tie ir policijas pastâvîgie“klienti”, kas arî nav spçjîgi nomaksâtsoda naudu. Policija tâdâ gadîjumâsoda naudas piedziòu lûdz veikt tiesuizpildîtâjiem. Par administratîvâ pârkâ-puma protokoliem iekasçtâ naudanonâk valsts kasç. “Nauda nonâk valstsbudþetâ. Tâdçjâdi var teikt, ka alkoholacienîtâji papildina valsts kasi,” sakaDz.Èerbakovs.

Apmçram treðâ daïa reibumâ aiztu-rçto spçj nomaksât soda naudu vai arî,piemçram, saòem pensiju, no kurasatskaita daïu naudas ilgâkâ laikaposmâ. Uz administratîvâ pârkâpumaprotokolu izskatîðanu pie policijasiecirkòa priekðnieka ierodas aptuvenidesmitâ daïa vainîgo. Viòi par toiepriekð saòem pavçsti. Ja vainîgaisneierodas, protokolu izskata unlçmumu pieòem bez viòa klâtbûtnes.Lçmumu nosûta ierakstîtâ vçstulç.

Gâjçju pâreja. Mamma, kuras bçrns cieta negadîjumâ uz gâjçju pârejas

Balvos, Brîvîbas ielâ pretî autoostai, uzskata, ka ðeit bûtu nepiecieðams

uzstâdît videonovçroðanas kameru, jo te ir ïoti dzîva satiksme. Ne visi

autobraucçji gan ðeit, gan citviet respektç gâjçjus.

Foto

- A

.Kirsanovs

Projekts

InformâcijaOtrdiena � 2012. gada 26.jûnijsV14.

Viïakas novada dome turpinaîstenot projektu nr. 1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/107/79 “Mâcîbu gadszinâðanu pilnveidei ES fonduapguvç Viïakas novada darbi-niekiem”.

Laikâ no 3.maija lîdz 20.jûnijampiecdesmit Viïakas novada iestâþudarbinieki un vadîtâji apmeklçjaseptiòas nodarbîbas. Apmâcîbudalîbnieki ieguvuði zinâðanasprojektu metodoloìijâ, noskaidrojot,kas ir projekts, kâdi ir projekti veidiun projektu iesniedzçji, kâdasfunkcijas veic projekta vadîba,iemâcîjâs definçt mçría auditoriju unkâdas ir projekta attîstîbas stadijas.Iestâþu darbinieki un vadîtâji iriepazinuðies ar daþâdiem EiropasSavienîbas fondiem un citiem ârvalstufinanðu instrumentiem, ieguvuðizinâðanas, kâdas aktivitâtes varîstenot Eiropas Sociâlajâ Fondâ (ESF)un Eiropas Reìionâlâs Attîstîbasfondâ (ERAF), kâ arî ieguvuðipamatzinâðanas, kâ aizpildît ESF unERAF fondu projektu pieteikumaveidlapas. Daudzi no dalîbniekiempirmo reizi ieguva zinâðanas parneformâlo izglîtîbu un programmas“Jaunatne darbîbâ” piedâvâtajâmiespçjâm un lomu jaunieðu aktivizç-ðanâs vietçjâ teritorijâ.

Projekta îstenoðanas laikâ, laiuzlabotu un pilnveidotu apmâcîbuprocesu, dalîbnieki aizpildanovçrtçðanas anketas. Daudzidalîbnieki saka paldies par dotoiespçju apmeklçt bezmaksas projektuvadîbas kursus Viïakâ. Dalîbniekiraksta: “Notikuðâs nodarbîbas irinteresantas, uzzinâm daudz koperspektîvâ noderîgu. Tikai jâstrâdâ! Undarâmâ ir daudz! Man patika, jonodarbîbâs apskatîtais saturs bijaaktuâls, reâls un praktisks. Nekâ lieka!Patîk, ja komentç un ir reâli piemçri,ieteikumi, no kâ izvairîties, rakstotprojektus”.

Pçdçjâ nodarbîba apmâcîbuprojekta pirmajâ cçlienâ notiks jûnijabeigâs, kad apmâcîbu dalîbniekiapgûs zinâðanas par izglîtîbas unmûþizglîtîbas projektiem. Ar jaunusparu apmâcîbas turpinâsiesseptembrî, kad no septembra lîdzdecembrim notiks 12 nodarbîbas,kurâs iedziïinâsimies par projektabudþetu plânoðanu, noskaidrosim,kas ir iepirkuma procedûra,noskaidrosim, kâdi dokumenti irnepiecieðami no Bûvvaldes, laiîstenotu infrastruktûras projektus,uzzinâsim visu par îpaðumtiesîbasformâm, izzinâsim neskaidrosjautâjumus par publicitâti,projektiem, kâ arî mâcîsimies rakstîtprojektus kultûras sfçrâ un to, kâpârstâvçt savas intereses valstî.

Projekta vadîtâjaVineta Zeltkalne

Veiksmîgi îsteno apmâcîbu projektu Viïakas

novada iestâþu darbiniekiem un vadîtâjiem

Projektu metodoloìija. Pirmajâ nodarbîbâ apmâcîbu dalîbnieki ieguva teorçtiskas

zinâðanas par projektu plânoðanu un, lai labâk saprastu teoriju, viòi strâdâja

grupâs un prezentçja rezultâtus.

Apgûst neformâlâs izglîtîbas metodes. Jaunieðu lietu speciâlists Sergejs

Andrejevs mâcîja daþnedaþâdas neformâlâs izglîtîbas metodes. Apmâcîbu

dalîbnieki apguva komandas saliedçðanas metodi jeb “toròa bûvçðanu”.

Iepazîstas ar fondiem. Apmâcîbu dalîbnieki iemâcîjâs atrast nepiecieðamo

informâciju tîmekïa vietnç www.esfondi.lv.

“100 % no projekta finansç Eiropas Savienîba ar Eiropas Sociâlâ fonda starpniecîbu. Apakðaktivitâti administrç Valsts kancelejasadarbîbâ ar Sabiedrîbas integrâcijas fondu”.

Kases aparâti un kases sistçmasjâpârprogrammç uz PVN likmi 21%

Valsts ieòçmumu dienests informç, ka saskaòâar ðî gada 24.maijâ Saeimâ pieòemtajiemgrozîjumiem likumâ “Par pievienotâs vçrtîbasnodokli”, ar ðî gada 1.jûliju mainâs (pazeminâta)pievienotâs vçrtîbas nodokïa standartlikme nolîdzðinçjiem 22% uz 21%. Tâdçjâdi komersantukases aparâtos un kases sistçmâs PVN likme 21%ir jâieprogrammç lîdz ðî gada 30.jûnijam ieskaitot.

Normatîvajos aktos nav paredzçts pârejas periodsmainîtâs pievienotâs vçrtîbas nodokïa (turpmâk – PVN)likmes piemçroðanas uzsâkðanai, tâdçjâdi kases aparâtu,kases sistçmu, specializçto ierîèu un iekârtu lietotâjiemjânodroðina, lai kases aparâtâ savlaikus, ne vçlâk kâlîdz ðî gada 30.jûnijam, tiktu ieprogrammçti atbilstoðirekvizîti – atbilstoðâ PVN likme 21% apmçrâ, kasnorâdâma kases èekâ, kâ arî X un Z pârskatâ.

Ja kases sistçmu pârprogrammçðanu veic apkalpo-joðais dienests, kases aparâta lietotâjam kases aparâtaþurnâlâ jâreìistrç precîzs apkalpojoðâ dienesta izsauk-ðanas datums un laiks. Par mainîtâs PVN likmes ieprog-rammçðanu kases aparâta lietotâjam vai apkalpojoðamdienestam VID nav jâziòo.

Gadîjumâ, ja apkalpojoðais dienests nebûs veicisjaunâs PVN likmes pârprogrammçðanu pçc ðî gada1.jûlija, tad lîdz kases aparâta pârprogrammçðanailietotâjam darîjumi kases aparâtâ jâreìistrç ar iepriekðçjoPVN likmi, kâda ir ieprogrammçta kases aparâtâ. Ðajâlaikposmâ, kamçr par kases aparâtâ reìistrçtajiemdarîjumiem tiek izsniegts kases èeks, kurâ norâdîtaneatbilstoða PVN likme, kases èeks tikai apliecinâs pardarîjumu saòemto samaksu. Kases aparâta lietotâjam irpienâkums pçc darîjuma partnera pieprasîjuma izsniegtattaisnojuma dokumentu, kurâ norâdîti visi likumâ “Pargrâmatvedîbu” un likumâ “Par pievienotâs vçrtîbasnodokli” noteiktie rekvizîti, kâ arî kases èeka datumsun numurs. Papildus kases èekam noformçtajâattaisnojuma dokumentâ norâdâma ar 2012.gada1.jûliju spçkâ esoðâ darîjumam piemçrojamâ PVN likmeun summa. Kases èeku ar neatbilstoðu PVN likmi bezpapildus noformçta attaisnojuma dokumenta nevarçsizmantot par attaisnojuma dokumentu.

Savukârt gadîjumâ, ja nenotiks iejaukðanâs kasesaparâta konstrukcijâ un netiks noòemtas vai bojâtasapkalpojoðâ dienesta uzliktâs plombas, tad kasesaparâta lietotâjs pats var veikt atbilstoðo PVN likmjuieprogrammçðanu kases aparâtâ (izòemot kases sistçmâ,specializçtajâ ierîcç vai iekârtâ). Saskaòâ ar Ministrukabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282“Nodokïu un citu maksâjumu reìistrçðanas elektroniskoierîèu un iekârtu lietoðanas kârtîba” 17.punktâ noteikto,kases aparâta lietotâjs pçc nodokïa likmjuieprogrammçðanas:

- izdrukâ Z pârskatu, kuru apstiprina ar lietotâjaparakstu un ielîmç kases aparâta tehniskajâ pasç;

- nekavçjoties izdara ierakstu kases aparâta tehniskajâpasç, norâdot datumu un laiku, un apstiprina to arlietotâja parakstu;

- par veikto programmçðanu piecu dienu laikâ rakstiskiinformç apkalpojoðo dienestu, kurð pçdçjo reizi veiciskases aparâta apkalpoðanu un plombçðanu.

Par numurçtajâm un VID reìistrçtajâmbiïetçm

Gadîjumâ, ja, mainoties PVN likmei, netiek mainîtatipogrâfiski iespiesto un VID reìistrçto biïeðu cena, VIDiesaka biïetç ar roku labot norâdîto PVN likmi unsummu.

Tâs biïetes, kurâm no ðî gada 1.jûlija, uzsâkot mainîtâsPVN likmes piemçroðanu, mainâs cena, jâpârreìistrçVID.

Savukârt, ja nodokïu maksâtâjs ar ðî gada 1.jûlijunevçlas ðîs biïetes vairs izmantot, tad nodokïu maksâtâjs:

- sagatavo pârskatu par biïeðu izlietojumu par2012.gada 2.ceturksni;

- sagatavo aktu par atlikumâ uz 2012.gada 30.jûnijuesoðajâm biïetçm;

- neizlietotâs un norakstîðanai paredzçtâs biïetes,pamatojoties uz sastâdîto aktu, noraksta;

- ne vçlâk kâ lîdz ðî gada 25.jûlijam iesniedz VIDpârskatu par biïeðu izlietojumu un vienu aktaeksemplâru, kurâ norâdîta informâcija par atlikumâesoðajâm biïetçm, kas tiek norakstîtas (iznîcinâtas)uzòçmumâ.

Informç VID

*Apmaksâts

Informâcija Otrdiena � 2012.gada 26.jûnijsV 15.

27.jûnijs

no 2014.gada 1.janvāra - 62 gadi trīs mēneši no 2015.gada 1.janvāra - 62 gadi seši mēneši no 2016. gada 1. janvāra - 62 gadi un deviņi mēneši no 2017. gada 1. janvāra - 63 gadi no 2018. gada 1. janvāra - 63 gadi un trīs mēneši no 2019. gada 1. janvāra - 63 gadi un seši mēneši no 2020. gada 1. janvāra - 63 gadi un deviņi mēneši no 2021. gada 1. janvāra - 64 gadi no 2022. gada 1. janvāra - 64 gadi un trīs mēneši no 2023. gada 1. janvāra - 64 gadi un seši mēneši no 2024. gada 1. janvāra - 64 gadi un deviņi mēneši no 2025. gada 1. janvāra - 65 gadi

Pieòem grozîjumus likumâ “Par valstspensijâm”

Paðreiz noteikto pensionçðanâs vecumu - 62 gadus - pakâpeniski

paaugstinâs, sâkot ar 2014.gada 1.janvâri par trim mçneðiem, lîdz 2025.gadâ

bûs sasniegts 65 gadu vecums.

Paredzçts, ka pakâpeniskâ pensionçðanâs vecuma paaugstinâðana skars cilvçkus,kuri dzimuði sâkot ar 1952.gada 1.janvâri. Tâtad cilvçki, kuri dzimuði no 1952.gada1.janvâra lîdz 30.septembrim, varçs pensionçties 3 mçneðus vçlâk, t.i., 62 gados un3 mçneðos. Savukârt tie, kuri dzimuði no 1952.gada 1.oktobra lîdz 31.decembrim,varçs pensionçties 6 mçneðus vçlâk, t.i., 62 gados un 6 mçneðos. Cilvçki, kuri dzimuðipçc 1960.gada 1.aprîïa, vecuma pensiju varçs pieprasît, sasniedzot 65 gadu vecumu.

Paaugstinot vispârçjo pensionçðanâs vecumu, pakâpeniski palielinâsies arîpensionçðanâs vecums tiem cilvçkiem, kuriem ir tiesîbas pensionçties pirms vispârçjâpensionçðanâs vecuma sasniegðanas, t.i., piecu un vairâk bçrnu vecâkiem, bçrnainvalîda vecâkiem, ÈAES avârijas seku likvidçðanas dalîbniekiem, politiskirepresçtajâm personâm u.c.

Tâpat paaugstinâsies pensionçðanâs vecums, no kura varçs pieprasît vecumapensiju priekðlaicîgi. No 2014. gada to paaugstinâs par trim mçneðiem, lîdz 2025.gadâbûs sasniegts 63 gadu vecums. Tiesîbas pieprasît vecuma pensiju priekðlaicîgi irnoteiktas bez termiòa ierobeþojuma. Iepriekð ðîs tiesîbas bija noteiktas lîdz 2013.gada31.decembrim. Pensiju pieprasît priekðlaicîgi divus gadus âtrâk var cilvçki, kuruapdroðinâðanas stâþs nav mazâks par 30 gadiem. Priekðlaicîgi pieðíirto vecumapensiju izmaksâ 50% apmçrâ, taèu sasniedzot vispârçjo pensionçðanâs vecumu,pensiju izmaksâ 100% apmçrâ. Savukârt cilvçkiem, kuri, izmantojot priekðlaicîgâspensionçðanâs iespçjas, turpina strâdât kâ darba òçmçji vai paðnodarbinâtie, vecumapensiju neizmaksâ, kamçr nebûs sasniegts vecuma pensijas pieðíirðanai nepiecieðamaisvecums.

Noteiktas tiesîbas pieprasît vecuma pensiju divus gadus pirms vecuma pensijaspieðíirðanai nepiecieðamâ vecuma sasniegðanas (vienlaikus saglabâjot iespçju pensijupieprasît no vçl âtrâka vecuma, ievçrojot lîdz ðim noteikto pensionçðanâs vecumapaaugstinâðanu) cilvçkiem, kuru kopçjais apdroðinâðanas stâþs nav mazâks:

1) vîrieðiem par 20 gadiem, sievietçm par 15 gadiem, no kuriem lîdz 1995.gada31.decembrim vismaz ceturtâ daïa nostrâdâta seviðíi kaitîgos un seviðíi smagosdarba apstâkïos (1.saraksts);

2) vîrieðiem par 25 gadiem, sievietçm par 20 gadiem, no kuriem lîdz 1995.gada31.decembrim vismaz ceturtâ daïa nostrâdâta kaitîgos un smagos darba apstâkïos(2.saraksts).

Vecuma pensijas pieðíirðanai nepiecieðamais apdroðinâðanas stâþs laikâ no2014.gada 1.janvâra lîdz 2024.gada 31.decembrim bûs 15 gadi, no 2025.gada - 20gadi.

Lîdz 2015.gada 31.decembrim pagarinâts atvieglojuma piemçroðanas termiòðattiecîbâ uz pensijas sâkuma kapitâla aprçíinâðanu. Iepriekð tas bija noteikts lîdz2013.gada 31.decembrim. Tas nosaka, ka cilvçkiem, kuru apdroðinâðanas stâþs navmazâks par 30 gadiem, bet kuru ienâkumi pensijas sâkuma kapitâla aprçíinâðanainozîmîgajos gados (1996.-1999.) ir bijuði zemâki nekâ vidçji valstî, tâ aprçíinâðanaiizmantos nevis individuâlo apdroðinâðanas iemaksu algu, bet gan ðî perioda vidçjoalgu valstî.

Latvijas pilsoòiem apdroðinâðanas stâþâ ieskaitîs lîdz 1990.gada 31.decembrimobligâto aktîvo militâro dienestu PSRS Bruòotajos spçkos arî tad, ja dienesta vietabijusi ârpus Latvijas un bijuðâs PSRS teritorijas.

Ja vecuma pensiju pieðíirs par periodu, kurâ izmaksâta atlîdzîba par darbspçjuzaudçjumu, tad izmaksâjamo pensiju samazinâs par saòemtâs atlîdzîbas summu.Savukârt, ja apgâdnieka zaudçjuma pensiju pieðíirs par periodu, kurâ izmaksâtspabalsts aizbildnim par bçrna uzturçðanu, tad izmaksâjamo pensiju samazinâs parsaòemtâ pabalsta summu.

Bçrna vecâks vai aizbildnis, kuru apdroðinâðanas stâþs nav mazâks par 25 gadiem(iepriekð - 30 gadiem), 5 gadus âtrâk varçs pieprasît vecuma pensiju, ja laika periodâlîdz bçrna 18 gadu vecuma sasniegðanai:

1) ne mazâk kâ 8 gadus bûs aprûpçjis 5 vai vairâk bçrnus;2) ne mazâk kâ 8 gadus bûs aprûpçjis bçrnu invalîdu, kurð vismaz 8 gadus bûs

atzîts par bçrnu ar invaliditâti.Ðâdu tiesîbu nebûs cilvçkiem, kuriem atòemtas aprûpes vai aizgâdîbas tiesîbas vai

kuri atcelti no aizbildòa pienâkumu pildîðanas saistîbâ ar to, ka nekârtîgi pildîjuðiðo pienâkumu.

Der zinât

Aizmirsi

abonçt

aduguni?VZvaniet 64507018,

mçs palîdzçsim!

Kur mâcîties?

MALNAVAS KOLEDÞA2012./2013.mâcîbu gadâ uzòems izglîtojamos:

ar vidusskolas vai profesionâlâs vidusskolas izglîtîbu (1.lîmeòa augstâkâ profesionâlâ izglîtîba)

� autoservisa speciâlists (2,5 gadi);

� uzòçmçjdarbîbas speciâlists lauksaimniecîbâ (2 gadi);NEPILNA LAIKA STUDIJAS PROGRAMMÂS: autotransports,

grâmatvedîba un uzòçmçjdarbîba lauksaimniecîbâ (maksas).

Ar pamatskolas izglîtîbu, mâcîbu ilgums ilgums - 4 gadi;ar vispârçjo vidçjo izglîtîbu, mâcîbu ilgums - 1,5 gadi:

� lauku îpaðuma apsaimniekotâjs;� finanðu darbinieks;� autoelektriíis;� automehâniíis.

Ir dienesta viesnîca, çdnîca, stipendija.Mûsu adrese: Kârsavas novads, p.n. Vîtoli, LV-5750,

e-pasts: malnavaskol@inbox.lvTâlr. 65733274, fakss - 65733100, mâjas lapa: www.malnava.lv

30.jûnijs

29.jûnijs

28.jûnijs

SludinâjumiOtrdiena � 2012.gada 26.jûnijsV16.

IZNÂK OTRDIENÂS, PIEKTDIENÂS

IZDEVÇJS

SIA “BALVU VADUGUNS”

adugunsVREDAKCIJAS ADRESE

TEÂTRA IELÂ 8BALVOS, LV-4501

NORÇÍINU KONTSA.S. SEB BANKA BALVU FILIÂLÇ

Iespiests SIA “LatgalesDruka”, Rçzeknç,

Baznîcas 28

TIRÂÞA - 4300

Datorsalikums-SIA “Balvu Vaduguns”,

O.GABRANOVS

e-pasts: vaduguns@apollo.lv

mâjas lapa: www.vaduguns.lv

Nr. LV21 UNLA 0024 0004 6734 5, kods UNLALV2X

Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.

Par faktu, skaitïu pareizîbu, kâ arî par sludinâjumu tekstiem

atbild to autors.

Nodokïu maksâtâju apliecîbas Nr. LV 43203002982

Indekss3004 REKLÂMA,

SLUDINÂJUMID.DimitrijevaT. 64507018

26161959FAKSS - 64522257

Tâlrunis-autoatbildçtâjs - 64520961

REDAKTORS E.GABRANOVS - T.64522534, 29360850ÞURNÂLISTI: S.KARAVOIÈIKA - T.64522126Z.LOGINA, I.ZINKOVSKA - T.64520962

M.SPRUDZÂNE, I.TUÐINSKA - T.64522260,

A.SOCKA -T.64520961

KOREKTORE S.GUGÂNE - T.64522126GRÂMATVEDE S.BÇRZIÒA - T. 64507019ÞURNÂLISTI - 29360851; 26555382

Apsveikums

Lîdzjûtîba

Lai tçva mîlestîba visos ceïos

vada,

Lai tçva sirds jums spçklu dod.

Lai labâ, apklususî sirds vçl ilgi

Teic padomus un ceïamaizi dod.

Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîbameitas ìimenei un pârçjiem

tuviniekiem, no tçva, vectçva,sievastçva VALENTÎNA

ÏEBEDEVA uz mûþu atvadoties.Brîvîbas ielas 66.mâjas

3.ieejas iedzîvotâji

SIA “LATVIJAS GAÏA” iepçrk

liellopus, jaunlopus, aitas,

zirgus. Samaksa tûlîtçja.Svari. Tâlr. 28761515.

SIA “AIBI”pçrkzirgus, liellopus, jaunlopus,

aitas, zirgus, cûkas.

Labas cenas! Samaksa tûlîtçja.Svari. Tâlr. 26142514, 20238990.

Iepçrk kauðanai

visu veidu

mâjlopus. Tâlr. 29320237, 64546681

Z.s “Strautiòi”iepçrk mâjlopus.

Samaksa tûlîtçja.Tâlr. 64546765, 29411033.

T. 20071499.

SIA “EURASIA”

PÇRK gaïas un gaïaskrustojuma buïïus. 2-10 mçneði (80-280 kg).Labas cenas un maksâjumu nosacîjumi.

Pçrk: CIRSMAS -skujkoku - Ls 20-25;

lapkoku - Ls 10-15 uz celma.Ja nepiecieðams - gatavojam

jaunu meþa projektu, stigojam,dastojam cirsmas.

NEKUSTAMO ÎPAÐUMU. Samaksa tûlîtçja.

Tâlr. 29289975.

Pçrk labu þiguli.

Tâlr. 26556678.

Pçrk visu veidu MEÞU ÎPAÐUMUS.Tâlr. 26489727, 29328614.

Pçrk meþa îpaðumus, izcirtumus.Var bût ar apgrûtinâjumiem.Samaksa darîjuma dienâ.

Tâlr. 29433000.

SIA “RENEM P” iepçrk liellopus,jaunlopus, aitas, zirgus.

Samaksa tûlîtçja. Tâlr. 65329997, 29485520,

29996309, 29183601, 26393921.

SIA “SENDIJA” pçrk lapu un skujukoku taru, baïíus,papîrmalku, malku.

Cirsmas un meþus îpaðumâ.Tâlr. 29495199.

Pçrk bites.Tâlr. 26144235.

Pçrk vilnas kârstuvîtes(suseklîðus). Tâlr. 28330171.

Nodokïu un grâmatvedîbas

konsultâcijas, grâmatvedîbas

ârpakalpojumi. Tâlr. 29427413.

AKU URBÐANA. Tâlr. 29142220.

Paklâju, apìçrbu tîrîðana.

Tâlr. 29383776.

Sniedz forvardera pakalpojumus.

Tâlr. 29433126.

AKU URBÐANA.

Tâlr. 29142220.

Pârvadâ mâjlopus, metâllûþòus

(specpiekabe). Tâlr. 29230080.

Pârvadâ granti, smilti, melnzemi.

Tâlr. 29433126.

Pârvadâ smilti, ðíembas (daþâdas),

granti, melnzemi. Tâlr. 29208179.

Gatavo siena, zaïâs masas ruïïus.

Tâlr. 26758414.

Vçlas îrçt 1-istabas dzîvokli.

Tâlr. 26318294.

Ìimene vçlas îrçt 3 vai 4-istabu

dzîvokli Balvos. Tâlr. 26163301.

Metâla jumta segumi,

labas cenas no raþotâja.

Tâlr. 26160081.

Zâles smalcinâðana.

Tâlr. 28627216.

Pïauj zâli. Tâlr. 28778581.

Mobilais privâtmâju internets

TRIATEL.

Bez ierobeþojuma, jauni tarifu plâni.

Datortehnika un remonts.

Auto GPS, audio tehnika

Balvos, Bçrzpils ielâ 1,

SIA “ANANASS”.

Ieklâj bitumena ruïïu jumta

segumus. Tâlr. 28667336.

Pârdod lopbarîbas (0,04 Ls/kg),

pârtikas KARTUPEÏUS, KVIEÐUS.

Tâlr. 29432655.

Z.s. “Kotiòi” pârdod lopbarîbas

MILTUS un pârtikas

RAPÐU EÏÏU.

Tâlr. 26422231, 64546265.

Pârdod jaunu TRIMMERI.

Tâlr. 29440841.

Pârdod MOPÇDU Rîga-13.

Tâlr. 25463284.

Pârdod lielo, slîpo Julu.

Tâlr. 26406426.

Pârdod 3 m KULTIVATORU,

rotçjoðo KARTUPEÏU RACÇJU,

KOKA LOGUS.

Tâlr. 26493759.

Pârdod Audi 80, TA 27.06.2013.

Tâlr. 27839358.

Pârdod ÍIPLOKU ZIEDUS.

Tâlr. 29329145.

Pârdod visu veidu metâla jumta

segumus, sâkot no 3,50 Ls/m2,

noteksistçmas un

sendvièpaneïus. Piegâde.

Garantija.

Tâlr. 26360938.

Pârdod 3-istabu DZÎVOKLI,

VASARNÎCU (13. celiòð).

Tâlr. 29434609.

Pârdod mâju ar zemi Kubulu

pagasta centrâ pie ðosejas

Gulbene-Balvi, Ls 9000.

Tâlr. 22171669, 27056676.

Pçrk

“Latnord” pçrk visuveidu ÎPAÐUMUS,

CIRSMAS.Var bût ar apgrûtinâjumiem (íîla,

mantojums u.t.t.). Âtra izskatîðana,

labas cenas, tûlîtçja samaksa.Tâlr. 22028592, 29777641.

Ikvie

nam

ir

iesp

çja

îsi u

nko

nkrç

ti p

ate

ikt

pald

ies

kâd

am

lab

vçlim

, sp

on

so

ram

,atb

als

tîtâ

jam

, p

alîg

am

. D

ârg

ita

s n

em

aksâs -

tik

ai

2 l

atu

sp

ar

25 v

ârd

iem

.Jo

ðî

ir “

Pate

icîb

as

du

bu

ltziv

s”.

13.vanadzçnu salidojuma dalîbnieki

pateicas par atbalstu Balvu novada

domei, Izglîtîbas, kultûras un sporta

pârvaldei, “Balvu maizniekam”, “Ieva-

SIL”, “Litiòai”, Daugavas Vanagu CV

jaunatnes nozarei, Tçvzemes Daugavas

vanagu CV, S.Gorbânei, Dz.Sçrmûkðai.

Daþâdi Paziòojums

EGLAINES PAMATSKOLAaicina 29.jûnijâ uz SALIDOJUMU bijuðos skolçnus, skolotâjus un

darbiniekus. Reìistrâcija no plkst. 16.00, sâkums plkst. 18.00.

Dalîbas maksa - Ls 2. Vçlams pieteikties.

Tâlr. 28372395, 26494495.

Pârdod

Dâvina niknu SARGSUNI.

Tâlr. 29106646.

Dâvina pïavu siena pïauðanai (12 ha) Kubulos. Tâlr. 22031713.

Dâvina

Piedâvâ darbu

Atgâdinâjums

APSARDZES KURSI.

Tâlr. 29107155.

Pârdod mâju ar saimniecîbas

çkâm, zemi Balvu novadâ.

Tâlr. 22021500.

Pârdod mâju pilsçtâ.

Tâlr. 29328614.

Pârdod zemi pilsçtâ, apbûves

gabalu. Tâlr. 29175076.

Pârdod traktoru T-25, 1993.g.

Tâlr. 26578209.

Pârdod 3-istabu dzîvokli Raiòa 40.Tâlr. 26073414.

Pârdod 2-istabu dzîvokli Bçrzpils 44.

Tâlr. 27464094.

Piedâvâ darbu

DATOROPERATORAM.

Darbs maiòâs.

CV sûtît uz e-pastu:

igo575@inbox.lv

Redakcijâ var saòemt

vçstuli ðifrs A-2.

Ar labu vârdu katru dienu sâc,

Ar gaiðu smaidu viòai pretî nâc.

Tad Tava bçda âtri projâm steigs

Un katra diena Tevi mîïi sveiks.

Sirsnîgi sveicam Velgu Krûmiòu skaistajâ dzîves

jubilejâ! Lai Tev nekad netrûkst pavasara spirgtuma,

vasaras krâsainîbas, rudens dâsnuma, ziemas miera.

Daina, Stefa, Vitolds