tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidi
TRANSCRIPT
1
Tautsaimniecības konkurētspējas
uztvere un tās analīzes veidi Daina Paula, Makroekonomikas
analīzes daļas galvenā
ekonomiste
2015. gada 27. novembrī
Saturs
• Tautsaimniecības izaugsme – kas īsti aug?
– iespēja nošķirt izaugsmi un attīstību
– vai ekonomiskā izaugsme var kļūt neekonomiska?
– alternatīvie izaugsmes/ attīstības mērīšanas veidi
• Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju? – (tautsaimniecības) konkurētspējas uztvere
– Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos
– Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem
– Ko sniedz dažādi starptautiskie indeksi?
Virsproporcionāla attiecība starp IKP un iedzīvotāju skaita īpatsvaru pasaulē rada iespaidu, ka vidējais Latvijas
iedzīvotājs dzīvo turīgāk nekā vidējais pasaules iedzīvotājs Valsts īpatsvars pasaules
iedzīvotāju skaitā, % Valsts īpatsvars pasaules
IKP, %, 2014
Latvija 0.027 0.04
Ķīna 18.97 16.23
ASV 4.39 16.14
Brazīlija 2.84 3.02
Indija 17.84 6.83
Avots: Pasaules Banka, https://www.quandl.com/collections/economics/gdp-as-share-of-world-gdp-at-ppp-by-country
Konverģence: Latvijas cenu un reālo izdevumu attīstība (IKP, 1995-2014)
Avots: Eurostat
1995
2014
0
10
20
30
40
50
60
70
80
0 10 20 30 40 50 60 70 80
Re
ālo
izd
evu
mu
uz
1 ie
dz.
līme
nis
, ES
15
= 1
00
%
Cenu līmenis, ES 15=100%
Konverģence: Latvijas privātā patēriņa un kapitālpreču cenu un reālā izdevumu līmeņa attīstība (1999-2014)
Avots: Eurostat
Privātais patēriņš Kapitālpreces
1999
2014
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100
Re
ālo
izd
evu
mu
uz
1 ie
dz.
līme
nis
, ES
15
=
10
0%
Cenu līmenis, ES 15=100%
1999
2014
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100
Re
ālo
izd
evu
mu
uz
1 ie
dz.
līme
nis
, ES
15
=
10
0%
Cenu līmenis, ES 15=100%
Par izaugsmi un konkurētspēju nereti (gan mācību literatūrā, gan starptautiskos pētījumos, gan ekonomiskās politikas dokumentos) runā kā par pamatjēdzieniem, kurus nedefinē, tādējādi to uztvere saglabājas ļoti dažāda
• Klasiskās ekonomikas skolas pārstāvji definē ekonomiskās analīzes pamatjēdzienus, nav vienisprātis par procesiem, bet darbojas vienotā ietvarā – vērtības teorijā
• neoklasiskās skolas pārstāvji (jauni jēdzieni, vairāk pievēršas sakarību pētīšanai, tehnoloģiskais progress eksogēns)
• endogēnā izaugsme (tehnoloģiskais progress rodas sistēmas iekšienē)
• alternatīvās teorijas (ekoloģijas ekonomika, institūciju lomas novērtēšana)
• Vajadzību neierobežotība rada iespaidu par pastāvīgas izaugsmes iespējamību no pieprasījuma puses;
• toties materiālo lietu dematerializācijas iespējamība vai vismaz fizisko resursu taupīgas izmantošanas iespējas (īsākā laika periodā) – no piedāvājuma puses
Avots: http://steadystate.org/wp-content/uploads/Daly_SciAmerican_FullWorldEconomics(1).pdf
Bet
Lai gan pasaules ekonomisti vēl arvien risina tos pašus
jautājumus (resursu ierobežotība un cilvēka
vajadzību neierobežotība), ir ļoti atšķirīgi apstākļi, kuros
idejas, viedokļi un sistematizētu uzskatu kopums radās agrāk un tagad (empty vs
full world)
Avots: http://steadystate.org/wp-
content/uploads/Daly_SciAmerican_FullWorldEconomics(1).pdf
Ekonomiskās izaugsmes definēšanas veidi pārsvarā svārstās starp kapacitāti/potenciālu un faktiskās izlaides vērtības kāpumu
• Investopedia: An increase in the capacity of an economy to produce goods and services, compared from one period of time to another. (..) The growth of an economy is thought (..) also as an improvement in the quality of life to the people of that economy. http://www.investopedia.com/terms/e/economicgrowth.asp#ixzz3YalruLZr
• Wikipedia: the increase in the market value of the goods and services produced by an economy over time. It is conventionally measured as the % rate of increase in real GDP
• Business dictionary: Increase in a country's productive capacity, as measured by comparing gross national product in a year with the GNP in the previous year. http://www.businessdictionary.com/definition/economic-growth.html#ixzz3Yb9RZPbP
• H.E. Daly (Ecological economics, 2011): izaugsme = caurlaidspējas pieaugums (caurlaidspēja = resursu plūsma no dabas caur saimniekošanas sistēmu atpakaļ uz dabu kā atkritumi)
Konkrētu valstu politikas dokumentos izaugsme mēdz figurēt kā pašmērķis, bet izaugsmes uztvere pasaulē sliecas uz ilgtspēju
• OECD: Sustainable economic growth in operational terms is the upward trend in environmentally adjusted net domestic product (EDP) under certain conditions and assumptions (Bartelmus, 1994). https://stats.oecd.org/glossary/detail.asp?ID=2628
• OECD, 2011: Green growth means fostering economic growth and development, while ensuring that natural assets continue to provide the resources and environmental services on which our well-being relies. http://www.oecd.org/greengrowth/48012345.pdf
Aizraušanās ar izaugsmi kā pašmērķi tiek arī kritizēta, jo izaugsme neatrisina daudzas lietas
• James Gustave Speth, Growth fetish, 2013: – izaugsme nenodrošina solītos labumus (..)
– IKP kā izaugsmes mērs ir kļūda
– Koncentrēšanās uz IKP novērš no to lietu augšanas, kurām jāaug
– pavēle augt rada varu tiem (galvenokārt uzņēmumiem), kuriem pieder kapitāls, lai šo izaugsmi nodrošinātu, bet tādējādi tiek noniecinātas daudzas sabiedriskās politikas, jo tās taču bremzē izaugsmi (slow growth and hurt economy);
– ekonomiskā aktivitāte un tās kāpums ir galvenie iemesli masīvai vides degradācijai
http://www.huffingtonpost.com/james-gustave-speth/growth-fetish-five-reason_b_4018166.html
• Līdzīga tematika: McNeill, Something New Under the Sun https://www.nytimes.com/books/first/m/mcneill-sun.html
Taču ir arī pretēja kritika
• jo IKP kritizētāji pārmet, ka IKP nekalpo tiem mērķiem, kam tas nemaz nav domāts (LSE pētījums)
Vai ekonomiskā izaugsme var kļūt par neekonomisko izaugsmi (Daly)
18 Avots: H.E. Daly, Ecological economics, 2011
• Robežderīgums un “rebežnederīgums”
• Robežderīgums, patērējot saražotās preces un pakalpojumus vairāk; tam ir tieksme sarukt ar katru nākamo vienību
• Robežnederīgums = viss, kas ziedots, lai saražotu minētā patēriņa pieaugumu (t.sk. brīvais laiks, vides piesārņojums u.c.);
• Brīdī, kad otrais pārsniedz pirmo, ekonomiskā izaugsme saskaņā ar šo vērtēšanas pieeju kļūst neekonomiska
Alternatīvie izaugsmes un attīstības mērīšanas paņēmieni
• Measure of economic welfare, (Nordhaus, Tobin);
• Index of sustainable economic welfare (Daly, Cobb);
• Human development index;
• Gross sustainable development product;
• Genuine progress index u.c; Nacionālie konti vs labklājības (welfare) konti, kuri balstās uz cilvēku
vajadzību izvērtēšanu;
Augšana fiziskā izpratnē var būt ierobežota, bet attīstības iespējas saglabājas arī pēc tam
Piemēra avots: http://steadystate.org/wp-content/uploads/Daly_SciAmerican_FullWorldEconomics(1).pdf
• Zivju nozvejas palielināšanai var ieguldīt kapitālā- flotē;
• Iestājoties brīdim, kad ražošanas kapacitāte pārsniedz apstrādājamo resursu apjomu, jēgas palielināt kapacitāti nav (zivju paliek mazāk – lielāks kuģu skaits nepalīdz nozvejot vairāk);
• Tomēr daudzās jomās t.s. zināšanu ekonomikas pieeja ir ar neierobežotu iespēju pieaudzēt produktivitāti vērtības izteiksmē: attīstība ir neierobežota
Produktivitāte un tās paaugstināšanas iespējas noteicošo faktoru kopums ir viens no veidiem, kā definē tautsaimniecības konkurētspēju; vienlaikus tas ir jēdziens, kas mēdz saistīt izaugsmi un konkurētspēju
Izaugsmes un konkurētspējas saikne/neatdalāmība aktuālajos pētījumos
• The Global Competitiveness Report 2014-2015 assesses the competitiveness landscape of 144 economies, providing insight into the drivers of their productivity and prosperity(..)
• Competitiveness is defined as the set of institutions, policies and factors that determine the level of productivity of a country. The level of productivity, in turn, sets the level of prosperity that can be earned by an economy.
• (..)This 35th edition emphasizes innovation and skills as the key drivers of economic growth.
http://www.weforum.org/reports/global-competitiveness-report-2014-2015
• IMD direktors Arturo Bris: “(..)Competitiveness refers to such objective: it determines how countries, regions and companies manage their competencies to achieve long-term growth, generate jobs and increase welfare. Competitiveness is therefore a way towards progress that does not result in winners and losers: when two countries compete, both are better off.“, http://www.imd.org/wcc/
• The World Competitiveness Yearbook ranks and analyzes the ability of nations to create and maintain an environment in which enterprises can compete. http://www.imd.org/wcc/research-methodology/
(Tautsaimniecības) konkurētspējas daži citi definēšanas veidi
• Populārs ir uzskats, ka konkurētspēja ir spēja ražot salīdzināmas kvalitātes preces lētāk nekā citi;
• SVF ekonomistu pētījums: “ (..) This paper defines competitiveness as the ability of a given country to produce goods and services of international quality standards more cost effectively than other countries. This is hence a simple, broad-based definition of competitiveness that implicitly includes a number of macro, micro, and institutional of indicators.” https://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2007/wp07201.pdf
• OECD: Konkurētspēja ir valsts spējas pārdot preces starptautiskajā tirgū neizdevīguma vai izdevīguma mērs. https://stats.oecd.org/glossary/detail.asp?ID=399
ECB Competitiveness Research Network (CompNet)
“ Konkurētspējīga ekonomika ir tāda, kurā institucionālie un makroekonomiskie apstākļi ļauj produktīviem uzņēmumiem zelt. Rezultātā šādu uzņēmumu attīstība nodrošina nodarbinātības, investīciju un tirdzniecības kāpumu"
(Mario Draghi, 2012).
Konkurētspējas uztveres piemēri • konkurētspēja kā sacensība vai ilgtspējas nodrošināšana
– Uzņēmumu / valstu konkurētspēja (red, blue ocean strategy, produktivitāte, vai valstis tiešām/ tīšām sacenšas?)
• Konkurētspēja kā izaugsmes pamats (starptautiskie pētījumi), tās paaugstināšana aktuāla pat visattīstītākajās valstīs, kuras ir augstās pozīcijās konkurētspējas rangos)
• Konkurētspēja tiek uztverta arī kā kā apsēstība (Krugman, 1994 https://cs.uwaterloo.ca/~alopez-o/politics/dangcompet.html; Ecolinks, 2014 “Has the Competitiveness obsession killed Europe?”)
• H.E.Daly: "Global competitiveness" (..) usually reflects not so much a real increase in resource productivity as a standard-lowering competition to reduce wages, externalize environmental and social costs, and export natural capital at low prices, while calling it income.”
Izvēlētie rādītāji konkurētspējas vērtēšanai ir atkarīgi no tā, kāda ir konkurētspēja uztvere
• Konkurētspējas uztvere mēdz būt tendēta uz sacensību, kā arī uz ilgtspēju
• Konkurētspējas vērtējums var tikt veikts no stāvokļa (piem., tirgus
daļas, globālie indeksi) un attīstības viedokļa (piem., relatīvo cenu un
izmaksu, rādītāji)
Daži piemēri par tautsaimniecības konkurētspējas aspektiem
• Tirgus daļu pieaugums (metodes un interpretācija)
• Izmaksu (cenu) kritums (vai tas palīdz uzlabot tirdzniecības bilanci un dzīves līmeni?)
• Augsta pievienotā vērtība = ? = high tech
– kam pievienota vērtība?
– kas pievieno vērtību?
– Kur pievieno vērtību?
• Tirdzniecības diversifikācija kā viens no ilgtspējas pieejas pozīcijas un dinamikas rādītājiem
• “ Ir labi būt TOPā”
Konkurētspējas vērtējums var būt atkarīgs no tā, kādu valstu loku, kādu laika periodu un kādu rādītāja aprēķina metodi
lieto
Augstu tehnoloģiju un augstas pievienotās vērtības nozares un preces: kur slēpjas jēdzienu saturs un pievilcība?
Piev. vērt. / 1 nodarb., tūkst. EUR Piev. vērt. / izlaides vērtība, %
DE FR LV DE FR LV
Ekonomika kopā 59.9 69.8 22.8 48.7 50.4 42.7
Apstrādes rūpniecība 76.8 78.8 20.2 32.7 28.6 30.4
Naftas pārstrāde 277.5 210.7 75.0 6.1 3.5 26.3
Farmācija 179.7 271.2 45.2 50.2 49.2 61.0
Elektrisko iekārtu ražošana 81.3 79.3 23.3 41.2 31.1 37.5
Mēbeļu u.c. preču ražošana 55.1 53.0 13.9 45.1 42.1 36.8
Darījumi ar NĪ 616.5 693.0 118.3 75.9 81.5 69.5
Izglītība 48.5 55.9 12.1 76.6 81.7 76.3
Enerģija 201.8 232.7 53.1 38.1 28.3 22.7
Avots: Eurostat, 2013, Nacionāli konti
Sarkanā un zilā okeāna stratēģija (sadalīts tirgus / pieprasījuma
izgudrošana): izaugsmes pamats vai pārlieka aizraušanās?
Tirgus daļas
100% Jebkuras valsts tirgus daļa var augt, tikai citām sarūkot
Latvijas tirgus daļas preču sektorā stabilas; pakalpojumu sektorā tās būtiski ietekmē transporta pakalpojumi
80
100
120
140
160
180
200
220
240
260
280
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
*
Preču tirdzniecība (LV E/ W E)
Preču tirdzniecība (LV E/ W I)
Komercpakalpojumu tirdzniecība (LV E/ W E)
Komercpakalpojumu tirdzniecība (LV E/ W I)**
Komercpakalpojumu tirdzniecība (LV E/ W I)
Latvijas eksporta tirgus daļas pasaules preču un pakalpojumu importā/eksportā (2000=100)
Avots: PTO, Latvijas Bankas aprēķini;* īstermiņa dati; ** - atšķirīga metodoloģija 33
Tās var augt arī, izmantojot citus tirgus daļas aprēķināšanas paņēmienus: korekcija ar iedzīvotāju skaita dinamiku
Avots: PTO, PB
80
120
160
200
240
280
320
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
AU
CN
EE
EL
LV
LT
PL
RU
UAE
50
60
70
80
90
100
110
120
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
FR
DE
IT
JP
NL
PT
SE
CH
UK
US
80
120
160
200
240
280
320
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
AU
CN
EE
EL
LV
LT
PL
RU
50
60
70
80
90
100
110
120
130
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
FR
DE
IT
JP
NL
PT
SE
CH
UAE
UK
US
Cenu un izmaksu konkurētspēja pašlaik stabilizējusies
90
100
110
120
130
140
150
160
170
20
05
I III
20
06
I III
20
07
I III
20
08
I III
20
09
I III
20
10
I III
20
11
I III
20
12
I III
20
13
I III
20
14
I III
20
15
I
37 valstis, deflēts ar eksprota (preču un pakalpojumu) deflatoru
37 valstis, deflēts ar VDI ekonomikā kopā
37 valstis, deflēts ar SPCI
42* valstis, deflēts ar SPCI
35
REK indeksi 2005 = 100%
Avots: EK; * - 42 valstu kompozīcijā iekļauta Krievija
Ja eksports ir atkarīgs no importētajām izejvielām, uz cenu konkurētspējas rādītāju pārmaiņām abas tirdzniecības plūsmas var reaģēt vienādi (piemēram,
Latvijā)
-10
-5
0
5
10
15
20
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50 1
99
9 I III
20
00
I III
20
01
I III
20
02
I III
20
03
I III
20
04
I III
20
05
I III
20
06
I III
20
07
I III
20
08
I III
20
09
I III
20
10
I III
20
11
I III
20
12
I III
20
13
I III
Preču un pakalpojumu eksports, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, % Preču un pakalpojumu imports, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, % Lata reālais efektīvais kurss (PCI, gada pieauguma temps, %), labā ass
Avots: CSP, LB, MPP aprēķini
Ieplūstot investīciju precēm gados, kad tika būvēta ražošanas kapacitāte, tirdzniecības bilance nav cieši saistīta ar eksporta izdevīgumu no cenu
viedokļa
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10 2
00
0
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
*
20
12
20
13
20
14
Preču ārējās tirdzniecības bilance, % no IKP
Tirdzniecības nosacījumi, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, %
Avots: CSP, MPP aprēķini; *- mainījusies metodoloģija TN
Preču eksporta noieta tirgi paplašinās galvenokārt Eiropas valstīs un ārpus ES
Preču eksporta struktūra valstu grupu dalījumā (%)
Avots:CSP 38
30.2 30.6 31.2
33.0 18.6 18.7
13.0
23.5 24.2
14.4 14.9 11.5
9.4 12.4 14.4
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
2007 2014 2015 Janv-Sept
Citas
NVS
Pārējā ES
Pārējā EZ
Baltijas valstis
Polija 6.2%; Zviedrija 5.4%; Lielbritānija 5.3%; Dānija 4.1%
Krievija 7.7%; Baltkrievija 1.5% Ukraina 0.6%
Āzijas valstis 8.2% ASV 1.5%
Vācija 6.6%; Nīderlande 2.5% Somija 1.9%;
Lietuva 19.2%; Igaunija 11.9%
2015 Janv-Sept
Ar Herfindāla - Hiršmana indeksu var mērīt tirdzniecības diversifikācijas (valstu, preču, pakalpojumu) pakāpi
0.05
0.10
0.15
0.20
19
93
19
94
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
Latvijas HHI, preces (22 preču grupas)
Latvijas HHI, valstis (20 lielākās 2013. gadā + pārējās)
Latvijas HHI, valstis (20 lielākās 2014. gadā + pārējās)
Avots: CSP, MPP aprēķini
Starptautiskie indeksi: ne katrs valstu ranžējums runā par konkurētspēju; taču katrs no tiem var nodrošināt
kādu vērtētāja vajadzību
Kādam mērķim vēlamies starptautiskos indeksus indeksus lietot? Noder salīdzinājums ar Maslova piramīdu
World giving index
Happy planet index World happiness report
Global competitiveness index (GCI) Social Sustainability adjusted GCI
Environmental Sustainability adjusted GCI IMD World competitiveness yearbook Global Innovation index
(World energy sustainability index) World energy trilemma index
Doing Business Logistics performance index ekonomiskās brīvības indekss
Ne visas reformas palīdzējušas padarīt biznesa Latvijā vidi vienkāršāku un atbalstošāku
30 40 50 60 70 80 90
100
Biz
nes
a u
zsāk
šan
a
Bū
vatļ
auju
ie
gūša
na
Elek
trīb
as
pie
ejam
ība
Īpaš
um
a re
ģist
rāci
ja
Kre
dīt
a p
ieej
amīb
a
Maz
āku
ma
inve
sto
ru
aizs
ard
zīb
a
No
do
kļu
mak
sāša
na
Pārr
ob
ežu
ti
rdzn
iecī
ba
Līgu
mu
izp
ilde
Mak
sātn
esp
ējas
ri
sin
āšan
a
2010
2016
42
Attālums līdz “labākajai praksei” Doing Business rādītājos (100 = labākais vērtējums)
Avots: http://www.doingbusiness.org/custom-query
Vajadzība, ko nodrošina
indeksa lietojums
Indekss Latvijas pozīcija / no x valstīm
(gads)
Pozīcijas pārmaiņas
pret iepriekšējo (+ uzlabojums; - pasliktinājums; ~ nemainīga)
Apraksts (izstrādes mērķis, saturs vai citi komentāri)
Iekļ
auša
nās
, p
ied
erīb
a kā
dai
gr
up
ai /
cie
ņa
un
atz
inīb
a
Global competitiveness index (GCI)
Social Sustainability adjusted GCI
Environmental Sustainability adjusted GCI
IMD World competitiveness yearbook Global Innovation index
44 / 140 (2015/2016) 37/ 140 (2014/2015) 27 / 140 (2014/2015) 43 / 61 (2015) 33 / 136 (2014)
- -
+
Definē konkurētspēju kā institūciju, politiku un faktoru kopumu, kas nosaka produktivitātes līmeni valstī Veido augstas kvalitātes ainu par to, kā valstis apsaimnieko savu kompetenču un resursu kopumu, lai sasniegtu izaugsmi un pārticību Pēta veidus, kā saprast, izmērīt inovācijas, un kā mērķtiecīgas politikas un labā prakse var tās veicināt
*- Dati nav tieši salīdzināmi, jo atšķiras valstu skaits
Kopsavilkums
• Konkurētspēja nav skalārs, tieši novērojams lielums un to kā ražošanas faktoru nevar ietvert izaugsmes modelī, tomēr ekonomikas izaugsmes teorijas un konkurētspējas teorijas izmanto viena otras jēdzienus, elementus un procesu skaidrojumu;
• Mūsdienu konkurētspējas teorijas attīstās, pievienojot tādus elementus kā ilgtspēja, veidojot ar sociāliem un ekoloģijas rādītājiem koriģētos konkurētspējas indeksus u.tml;
• Biežāk sastopamie konkurētspējas vērtējumi mūsdienās balstās uz t.s. “izaugsmes ekonomiku” (pretstatā tās pastāvīgam stāvoklim); uzsver zināšanu lomu, tehnoloģisko progresu; meklē veidus, kā institūcijas un uzņēmēji var palīdzēt paaugstināt produktivitāti ilgtspējīgā veidā (resursi).
Interesanta, noderīga literatūra
• Acemoglu D. “Introduction to Modern Economic Growth”, 2008
• Kim W.Ch., Mauborgne R. “Blue Ocean Strategy “, 2005
• Anderson Ch. “The Long Tail”, 2006
• Cho D.S., Moon H. Ch. “From Adam Smith to Michael Porter”, 2000
• Daly E.H., Farley J. Ecological Economics, 2nd edition, 2011
• Porter M. “On Competition”, 2008
• IMD, WEF, Īrijas, Lielbritānijas u.c. valstu konkurētspējas pārskati;
• A. Meļihova, A. Zasovas, K. Vītolas, K.Beņkovska, G. Dāvidsoa u.c. pētījumi par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta konkurētspēju
• http://steadystate.org/discover/definition/
MANA VIZĪTKARTE
• Nāku no Latvijas Bankas un Eirosistēmas komandas – esam ekonomisti, maksājumu speciālisti, statistiķi, banknošu un monētu eksperti u.c.
• Latvijas Bankā analizējam Latvijas un eirozonas ekonomiku un finanšu sistēmu ..
• .. un prognozējam Latvijas iekšzemes kopprodukta, cenu, darba tirgus attīstību
• Tā sagatavojam Latvijas Bankas prezidentu lēmumu pieņemšanai Eiropas Centrālās bankas padomē, ..
• .. kā arī Saeimas un valdības konsultēšanai makroekonomiskajos jautājumos
• Tādējādi arī no mana darba atkarīga cenu stabilitāte eiro zonā un makroekonomiskā stabilitāte Latvijā
47
STUDENTU ZINĀTNISKI PĒTNIECISKO DARBU KONKURSS
Darbu iesniegšana: Bankā no 2016. gada 16. maija līdz 27. maijam. Naudas balvas: I vieta – 2000 eiro; divas II vietas – 1 250 eiro katram; trīs III vietas – 700 eiro katram.
Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību. Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.
48
Viss par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā un eirozonā vienuviet:
www.makroekonomika.lv
• Aktuālie dati, to analīze • Ekonomistu viedoklis • Pētījumi • Arī izcilāko studentu zinātniskie darbi un šī lekcija
49
PALDIES PAR UZMANĪBU!
Diskusija
Aptaujas anketa