teach vip lietotāja rokasgrāmata

TEACH VIP

lietotāja

rokasgrāmata

TEACH-VIP

Padziļināts mācību kurss vardarbības un traumatisma profilaksē

Redaktors: asoc.prof. Anita Villeruša

Originally published in English by the World Health Organization in 2005 under the title TEACH VIP users’ manual.

Materiālu publicējusi Pasaules Veselības organizācija 2005.gadā ar nosaukumu TEACH-VIP users’ manual.

Atslēgvārdi Violence – prevention and control

Wounds and injuries – prevention and control Curriculum

Teaching materialManuals

Adrese, kur nosūtāmi pieprasījumi PVO Eiropas Reģionālā biroja publikācijām:

Publications

WHO Regional Office for Europe

Scherfigsvej 8

DK-2100 Copenhagen Ø, Denmark

Vai, aizpildiet Reģionālā biroja mājas lapā elektronisko pieprasījuma formu dokumentiem, veselības informācijai, vai

citēšanas un tulkošanas atļaujai (http://www.euro.who.int/pubrequest).

© Pasaules Veselības organizācija 2010

Visas tiesības ir aizsargātas. Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālais birojs laipni sagaida lūgumus pavairot vai

tulkot tā publikācijas, daļēji vai pilnā apjomā.

Šajā prezentācijā izmantotie apzīmējumi nekādā mērā neatspoguļo Pasaules Veselības organizācijas viedokli par jebkuras

valsts, teritorijas pilsētas vai reģiona juridisko statusu, tās varas iestādēm vai robežām. Punktotās līnijas kartēs norāda uz

aptuvenām robežām, par kurām konkrētas vienošanās varētu arī vēl nebūt panāktas.

Konkrētu uzņēmumu vai konkrētu ražotāju produktu pieminēšana nenozīmē, ka Pasaules Veselības organizācija tos virza vai

iesaka vairāk kā citus līdzīga veida ražojumus, kas šeit nav pieminēti. Izņemot kļūdas un saīsinājumus, aizsargāto produktu

nosaukumi ir rakstīti ar lielajiem sakuma burtiem.

Pasaules Veselības organizācija ir veikusi visus pamatotos piesardzības pasākumus, lai pārbaudītu šajā publikācijā ietverto

informāciju. Tomēr šeit publicētais materiāls tiek izplatīts bez jebkāda veida tiešām vai netiešām precizitātes garantijām.

Atbildību par materiāla interpretāciju un izmantošanu ir jāuzņemas pašam lasītājam. Pasaules Veselības organizācija nekādā

veidā neuzņemas atbildību par zaudējumiem, kas radušies no šī materiāla izmantošanas. Autoru, redaktoru vai eksperta

grupu paustie viedokļi var arī neatspoguļot Pasaules Veselības organizācijas pieņemtos lēmumus vai definēto politiku.

3

T E A C H - V I P lietotāja

rokasgrāmata

Saturs

Priekšvārds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4

Pateicības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6

1. IEVADS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8

1.1 Traumas un vardarbība: problēmas apjoms . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8

1.2 Kas ir TEACH-VIP? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9

1.3 Kāpēc ir izstrādāta TEACH-VIP? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9

1.4 Kam paredzēta TEACH-VIP?. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10

2. TEACH-VIP apmācību programma: struktūra un saturs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11

2.1 Vispārējs pārskats . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11

2.2 TEACH-VIP apmācību materiāls . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12

2.2.1 Pamatprogrammas un padziļinātās programmas saturs un uzbūve. . . . . . . 13

2.2.2 PowerPoint slīdi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13

2.2.3 Pavaddokumenti – lekciju piezīmes un izdales materiāli studentiem . . . . . 14

3. TEACH-VIP visefektīvākā lietošana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16

3.1 Vietējiem apstākļiem atbilstošs konteksts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16

3.2 Satura pielāgošana atšķirīgām auditorijas vajadzībām . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18

3.3 Kā nodarbības padarīt interaktīvākas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 20

3.4 Mācībām atvēlētā laika plānošana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22

3.5 Sagatavošanās dažāda lieluma grupām . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23

3.6 Kursa sertifikātu piešķiršana, novērtēšana un turpmākās darbības . . . . . . . . 24

4. TEACH-VIP un traumu profilakses kapacitātes veidošanas plašāks konteksts 25

5. Nobeigums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28

Atsauces . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 29

1. pielikums TEACH VIP pamata un padziļinātā programma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 30

2. pielikums Sekmīgu TEACH VIP apmācības kursu piemēri . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32

4

T E A C H - V I P lietotāja rokasgrāmata

Priekšvārds

Kapacitātes veidošana traumu profilaksei ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem

traumu profilakses jomā. Nepieciešamība to atrisināt šķiet pašsaprotama – traumas

ir viena no sabiedrības veselības būtiskākajām problēmām globālā mērogā, un tai pārsvarā

netiek veltīta nepieciešamā vērība. Jaunākie PVO izdevumi, piemēram, “World report on

violence and health” (Ziņojums par vardarbību un veselību pasaulē) un “World report on

road traffic injury prevention” (Ziņojums par ceļu satiksmes negadījumu traumu profilaksi)

ir ievērojami uzlabojuši informētību par traumatisma problēmas mērogu, tās ietekmēšanas

un novēršanas iespējām. Daudzviet informētības pieaugums ir sekmējis konkrētu valstu

valdību apņēmību rīkoties un aktīvāk iesaistīties traumu profilaksē.

Darbs traumu profilakses jomā ir ļoti sarežģīts. Tā kā līdz šim traumām nav pievērsta

nepieciešamā uzmanība, daudzās valstīs nav profesionāļu, kuri, pamatojoties uz labākajiem

pierādījumiem, spētu risināt esošās problēmas. Sabiedrības veselības studenti pārsvarā

saņem visai virspusēju informāciju par traumu profilakses tematiem. Ārsti un medicīnas

māsas pārsvarā apgūst dažādu traumu ārstēšanu, taču reti tiek iepazīstināti ar jaunāko

traumu profilaksē. Arī traumu profilakses dažādās jomās strādājošie valsts pārvaldes

struktūru darbinieki ne vienmēr saņem nepieciešamo apmācību. Dažādos sektoros bieži

vien ir pārāk vāji attīstīti informācijas par traumu profilaksi apmaiņas veidi un formas,

problēmu risināšanai nepietiek ne personāla, ne finanšu resursu.

Traumu profilaksei nepieciešamo resursu attīstīšanai vajadzības ir dažādas. Tādēļ 2002.

gadā PVO organizēja starptautisku konsultatīvo sanāksmi un noteica savu iespējamo

ieguldījumu šīs situācijas uzlabošanā. Sanāksmes rezultātā tapa ieteikums, rekomendējot

PVO koordinēt globālas mācību programmas traumu profilaksei un kontrolei izstrādi.

Šajā rokasgrāmatā ir aprakstīta TEACH-VIP (akronīms angliski, kas nozīmē “Apmācība,

izglītošana, sadarbības veicināšana veselības aizsardzībā un vardarbības un traumu

novēršanā”) mācību programma, kas ietverta gan šajā rokasgrāmatā, gan kompaktdiskā

(CD-ROM). Līdztekus minētajiem materiāliem ir aprakstīts arī mācību programmas

iespējamais lietojums.

TEACH-VIP var izmantot kā pamatu dažādu klausītāju izglītošanai, sākot ar sabiedrības

veselības vai medicīnas studentiem līdz pat valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju

darbiniekiem. Viens no TEACH-VIP lietderīgākajiem aspektiem ir programmas uzbūve,

kuru veido atsevišķi moduļi. Priekšrocība ir arī programmas elektroniskais formāts, tādejādi

tiek atvieglota jebkādu izmaiņu veikšana un programmas pielāgošana vietējiem apstākļiem

un videi.

TEACH-VIP iespējas var izmantot vislabāk, ja šo mācību programmu lieto līdztekus

citiem izglītības pasākumiem kapacitātes veidošanai traumu profilaksē. Starp šādiem

potenciāliem papildus pasākumiem varētu minēt, piemēram, valsts nacionālo stratēģiju

un rīcības plānu, datu vākšanas sistēmas pastāvēšanu, platformu informācijas apmaiņai un

rīcības koordinēšanai, atsevišķu profilakses programmu veidošanu, lai palīdzētu traumu

upuriem un personām, kas izdzīvojušas pēc traumas. Šajā lietotāja rokasgrāmatā uzmanība

5


rokasgrāmata

arī pievērsta dažām citām jomām, kurās pastāv specifiskas kapacitātes veidošanas vajadzības

un atbilstošas iespējas.

TEACH-VIP rokasgrāmata ir vērienīga darba rezultāts. Materiāls tika veidots trīs gadu

garumā sadarbībā ar vairāk nekā 60 ekspertiem 19 dažādās valstīs. Jācer, ka TEACH-VIP

sekmēs traumu profilakses darbam nepieciešamās kapacitātes veidošanos gan valsts, gan

reģionālā un lokālā mērogā tādejādi radot priekšnoteikumus nepieņemami lielo traumu un

vardarbības seku mazināšanā.

Pasaules Veselības organizācijas

Traumu un vardarbības profilakses departamenta direktors

Dr. Etienne Krug

6


Pateicības

Pasaules Veselības organizācija izsaka visdziļāko pateicību zemāk nosauktajiem cilvēkiem par

līdzdalību TEACH-VIP izstrādāšanā.

Pamatkurss:

Jeanne Breen, Andres Villaveces Izquierdo un Ian Roberts.

Paplašinātais kurss:

Kidist Bartolomeos, Sarah Bott, Jeanne Breen, Nancy Cardia, Israel Doron, Andrea

Gielen, Alessandra Guedes, Andres Villaveces Izquierdo, Meleckizedeck Khayesi, Ariela

Lowestein, Nora Machado, Kara McGee, Marcellina Mian, Charles Mock, Joan Ozanne-

Smith, Jonathon Passmore, Ian Roberts, David Titelman, Danuta Wasserman un Tova

Winterstein.

Mēs arī izsakām visdziļāko pateicību zemāk nosauktajiem cilvēkiem par ieguldījumu izstrādājot

kopējos un tematiskos materiālus:

Ameena Dennis, Andrea Gielen, Adnan Hyder, Claudia Jinich-Aronowitz, Arthur

Kellermann, Charles Mock, Iman Nuwayhid, Philippa Sully un Leif Svanström.

Pasaules Veselības organizācija arī izsaka visdziļāko pateicību zemāk nosauktajiem recenzentiem

par detalizētu apskatu un labojumu veikšanu mācību materiālos:

Simon Biggs, Marie-Charlotte Bouesseau, Alberto Concha-Eastman, Linda Dahlberg,

Lynda Doll, Jacques Goosen, Philip Graitcer, Rachel Jewkes, Ian Johnston, Manjul

Joshipura, Lyndee Knox, Olive Kobusingye, Tom Koepsell, Jordan Kosberg, Jacques

Latarjet, Antoon Leenaars, Jean-Dominique Lormand, Pierre Maurice, Dinesh Mohan,

Corinne Peek-Asa, Bridget Penhale, Silvia Perel-Levin, Eleni Petridou, Linda Quan,

Andreas Reis, Elihu Richter, Fredrick Rivara, Eduardo Romero-Hicks, Stafford Rorke, Ian

Scott, Mohamed Seedat, Mark Stevenson, Phillipa Sully, Inge Svedung un Airi Vàrnik.

Pasaules Veselības organizācija pateicas Emily Mifsud, Joan Ozanne-Smith, Carolyn

Staines un Wendy Watson no Monašas Universitātes Nelaimes gadījumu izpētes centra par

lielo ieguldījumu veicot TEACH VIP recenzēšanu un ciešo sadarbību ar PVO izstrādājot šo

materiālu.

TEACH VIP izstrādāšanas koordinēšanu PVO ietvaros veica:

David Meddings un Andres Villaveces Izquierdo, kvalificētu atbalstu viņiem sniedza Shadi

Axmann, Bozena Katic, Renate Kranenburg, Michael La Fratta, Renee McIlroy, Ashish

Sinha un Scott Wilson.

7


rokasgrāmata

Mēs arī pateicamies :

Anuradha Bose, Etienne Krug, Kara McGee, Clare McVeigh, Joan Ozanne-Smith, Jonathon

Passmore, Margie Peden, Ashish Sinha un Laura Sminkey par īpaši vērtīgiem komentāriem,

lai izveidotu šo lietotāja rokasgrāmatu.

Pasaules Veselības organizācija vēlas pateikties Līgai Mitenbergai par šīs rokasgrāmatas un

pārējo TEACH VIP mācību materiālu tulkošanu latviešu valodā.

Administratīvo atbalstu šī materiāla izdošanai nodrošināja Claire Scheurer. Stilistisko

redakciju veica - A.S. Kochar, dizainu un maketu izstrādāja – Inis.

Pasaules Veselības organizācija izsaka visdziļāko pateicību par finansiālu atbalstu šī materiāla

tapšanā Nīderlandes valdībai, Norvēģijai un Zviedrijai, kā arī Amerikas Savienotajām Valstīm

par atbalstu TEACH VIP un atbilstošo materiālu izstrādāšanā un pilotēšanā.

8


Ievads

1.1 Traumas un vardarbība: problēmas apjoms

Pamatojoties uz PVO datiem par 2000. gadu, pasaulē ir bijuši 5,2 miljoni ar traumām

saistīti nāves gadījumi. Šāda proporcija līdzvērtīga teju 9 % no kopējā nāves gadījumu

skaita. Dati par valstīm ar augstu ienākumu līmeni liecina, ka uz katru cilvēku, kas

miris traumas rezultātā, aptuveni 30 cilvēki tiek hospitalizēti ar neletālām traumām un,

aptuveni, vismaz 10 reizes lielāks skaits cilvēku tiek ārstēti ambulatori traumu punktos,

neatliekamās palīdzības nodaļās u.c. Daudzi cilvēki, kas pēc traumas izdzīvo, jūt tās ietekmi

uz savu veselību arī turpmāk, cīnās ar nopietnām medicīniskām komplikācijām vai dzīvo

ar pastāvīgu invaliditāti. Kopumā traumas veido 10 % no visiem zaudētajiem nespējas

standartizētiem dzīves gadiem (DALY, disability-adjusted life years), turklāt tiek prognozēts,

ka minētais rādītājs laikā līdz 2020. gadam varētu palielināties līdz 20 % (2).

Pastāv daudz paņēmienu, ko varētu izmantot gan personas, gan sabiedrība kopumā,

lai izvairītos no traumām; daudzi no šādiem paņēmieniem ir aprakstīti tādos ziņojumos

kā “World Report on Violence and Health (3)” (Ziņojums par vardarbību un veselību

pasaulē) un “World Report on Road Traffic Injury Prevention” (4) (Ziņojums par ceļu

satiksmes negadījumu traumu profilaksi). Taču, lai īstenotu traumatisma un vardarbības

1. informācijas logs. Vispārējie TEACH-VIP mācību materiāla mācību mērķi:

definēt ievainojumu profilakses, kontroles un drošības veicināšanas

pamatprincipus;

definēt pamatmetodes traumu izpētei konkrētā sabiedrībā;

diagnosticēt problēmas no multidisciplināra skata punkta;

plānot, īstenot un novērtēt ievainojumu profilakses un drošības veicināšanas

pasākumus;

definēt un salīdzināt faktiskos traumu profilakses un kontroles pasākumus

(produkti, programmas, politika);

definēt piemērotus informācijas avotus (zinātniskā literatūra, vadlīnijas

un ieteikumi, pētījumu kopsavilkumi, tīmekļa vietnes) un veikt to kritisku

novērtējumu;

popularizēt traumu profilaksi sabiedrībā;

veikt traumu profilaksi, kontroli un drošības veicināšanu, pamatojoties uz

vispārpieņemtiem ētikas principiem.

9


rokasgrāmata

profilaktiskās stratēģijas, nepieciešams pilnveidot profesionālās spējas. Viens no

visbūtiskākajiem uzdevumiem ir nodrošināt piemērotu apmācību visam plašajam personu

lokam, kuri iesaistīti profilaktiskajā darbā.

1.2 Kas ir TEACH-VIP?

TEACH-VIP ir visaptveroša traumu profilakses un kontroles mācību programma, kura

izstrādāta, pateicoties PVO iniciatīvai un visas pasaules ievainojumu profilakses ekspertu

tīkla līdzdalībai. Mācību kursa materiāli ir plānoti kā mācību modulis apmācībai klasē,

izmantojot PowerPoint slīdrādi, tajā iekļautas paskaidrojošas lekciju piezīmes un mācību

vingrinājumi. Apmācībā paredzēts apskatīt plašu tematu klāstu, kuri attiecas uz traumu

profilaksi un kontroli.

Būtiskākā TEACH-VIP iezīme ir programmas sadalījums pa moduļiem. Mācību

programmai, kas sadalīta pa moduļiem, struktūra un saturs ir ērti pielāgojami katras

nodarbības plānam. Pateicoties šādam elastīgumam, mācību kursu iespējams piemērot

visdažādākajām situācijām. Piemēram, mācību saturu var ietekmēt tādi apsvērumi kā

studentu auditorija ( atšķirīga pieredze traumu profilaksē), mācību fiziskā vide, atšķirīgas

konkrētas traumu problēmas un mācībspēku kapacitāte.

1.3 Kāpēc ir izstrādāta TEACH-VIP?

TEACH-VIP ir izstrādāta reaģējot uz daudziem jo daudziem lūgumiem no PVO

dalībvalstīm un profesionāļu grupām, kas strādā traumatisma profilaksē. Bieži sabiedrības

veselības izglītības iestādēs vai citās vietās, kurās cilvēki varētu apgūt profilakses jautājumus,

apmācība par traumatisma mazināšanu nenotiek. Lai situāciju uzlabotos un paplašinātos

iespējas izglītošanai, tika izstrādāta šī mācību programma. Iecerēts, ka ar šī materiāla

palīdzību vismaz daļēji būs iespējams apmierināt arī nepieciešamību pilnveidot un attīstīt

pasniedzēju kapacitāti, īpaši situācijā, kad interese par traumu kontroli un profilaksi

pieaug.

Vispārējais TEACH-VIP mērķis ir atbalstīt un sekmēt traumu profilaksi, apmācot

visdažādākos speciālistus. Tajā iekļauti daudzi temati, kas skar ievainojumu profilaksi un

kontroli. Ilustrācijai dažas specifiskas apmācību tēmas no TEACH-VIP: svarīgu traumu

profilakses un kontroles principu piemērošana, efektīvas uzraudzības sistēmas izstrāde,

datu par traumām vākšana un novērtēšana, profilakses programmu un politikas izstrāde,

profilakses programmu un politikas novērtēšana. Protams, vietējās prasības un apmācāmo

personu loks konkrētajā vidē noteiks, kuri specifiskie apmācības mērķi atbilst konkrētajām

vajadzībām, un kuras nodarbības tiks iekļautas no TEACH-VIP apmācības programmas.

Pirmajā informācijas logā ir uzskaitīti šajā materiālā apskatītie mācību mērķi.

Apmācība nav tikai priekšnoteikums rīcībspējas uzlabošanai. Šīs rokasgrāmatas 4. nodaļā

ir sīkāk apskatītas vēl citas vajadzības. Taču jāatceras, ka apmācība ir īpaši svarīga kapacitātes

veidošanas komponente un arī svarīga PVO prioritāte.

1.4 Kam paredzēta TEACH-VIP?

Līdz šim gūtā pieredze liecina, ka TEACH-VIP ir piemērota visplašākam auditoriju lokam.

Tas ir svarīgi, jo traumu profilakse un kontrole prasa sadarbību starp dažādām nozarēm,

turklāt dažādās disciplīnās nodarbinātajiem ir jāsadarbojas, pamatojoties uz kopīgu izpratni

par svarīgākajiem jautājumiem.

Līdz šim TEACH-VIP apmācība ir sniegta šādām auditorijām:

• pārvaldības iestāžu darbinieki;

• traumu profilakses jomā strādājoši profesionāļi;

• tādu dienestu darbinieki, kuri strādā, reaģējot uz traumām;

• sabiedrības veselības, medicīnas un medicīnas māsu studiju programmu studenti.

TEACH-VIP sadalījums pa moduļiem ir lieliski piemērots, lai garantētu atbilstību tik

plašas apmācāmās auditorijas vajadzībām. Tie, kas mācību materiālu izmantos, izvēlēsies

vispiemērotākās nodarbības konkrētās auditorijas vajadzībām. Šajā rokasgrāmatā vēlāk arī

lietotājiem norādīts, ka TEACH-VIP materiālu ir vēlams pielāgot un padarīt pēc iespējas

atbilstošāku vietējam kontekstam.

11


rokasgrāmata

TEACH-VIP

apmācību programma:

struktūra un saturs

TEACH-VIP mācību programma ir ierakstīta lasāmatmiņas kompaktdiskā (CD-ROM),

kas pievienots rokasgrāmatai. Mācību materiālu ierakstīšana CD-ROM nesējā sniedz

vairākas priekšrocības, piemēram:

1. laika gaitā TEACH-VIP iespējams atjaunot un mainīt;

2. mācību dalībniekiem un pasniedzējiem jāstrādā tikai ar mācību programmas materiālu,

kas attiecas uz konkrēto mācību vidi;

3. izplatot materiālus CD-ROM, netiek izšķērdēti vērtīgi resursi, kā tas būtu, piemēram,

drukājot visu mācību materiālu.

2.1 Vispārējs pārskats

Atverot TEACH-VIP CD-ROM uz datora, parādās trīs

dokumentu mapes.

1. “Welcome to TEACH-VIP” (Laipni lūdzam iepazīties

ar TEACH-VIP) mape;

2. Mape “TEACH-VIP mācību materiāli”;

3. “TEACH-VIP evaluation materials” (TEACH-VIP

novērtēšanas materiāli) mape.

Pirmajā mapē ir dokumenti, kas sniedz pārskatu

par mācību saturu un diskā iekļautajiem materiāliem.

Līdztekus šim uzskaitījumam un CD-ROM satura

papildinājumiem šajā dokumentā ir arī informācija par

tiešsaistē pieejamiem resursiem. Tas paredzēts tiem, kurus

interesē kapacitātes veidošana traumu profilakses jomā;

materiāli varētu būt ļoti konkrēti saistīti ar TEACH-VIP

vai arī vispārīgi.

TEACH-VIP mācību materiālu mapē ir viss TEACH-

VIP mācību materiāls. Šis mācībām paredzētais materiālu

klāsts ir sadalīts divās daļās: pamatprogramma un

padziļinātā programma. Abas programmas ir atsevišķās

mapēs un katrā no tām ir vairākas citas mapes. Rokasgrāmatas 2.2. sadaļā detalizētāk tiks

apskatīts, kādas ir pamatprogrammas un padziļinātās programmas līdzības un atšķirības.

Īsumā abas programmas sastāv no mācību materiāla nodarbībām par katru konkrētu ar

traumām saistīto tematu. Katra nodarbība paredzēta aptuveni vienai stundai. Nodarbības

2

1.attēls

CD ROM

direktorijas

struktūra

12


pamatā ir PowerPoint slīdrāde, kuru papildina pavaddokumenti pasniedzējam, izdales

materiāli, kurus var izdrukāt un nodot mācību dalībniekiem, un mācību vingrinājumi, kā

arī jautājumi, lai atvieglotu diskusijas veidošanu.

Materiālu klāsts “Additional capacity building resources” (Papildu resursi kapacitātes

veidošanai) mapē sniedz papildu materiālu un iespēju piekļūt resursiem, kas varētu sekmēt

traumu profilakses mācībspēku spēju veidošanu. Materiāli minētajā mapē var būt noderīgi

papildus informācijas iegūšanai; pasniedzējiem, pašizglītošanās vajadzībām, īpaši ja pilnībā

nepārzina konkrēto tematu; vai arī, lai piemeklētu piemērus par tādiem tematiem, kas

iekļauti specifiskajā situācijā piedāvātajā mācību kursā. Materiāli minētajā mapē ietver arī

vairākas būtiskas publikācijas, kuras var izmantot studentiem kā mācību vielu papildinošus

izdales materiālus.

“TEACH-VIP evaluation materials” (TEACH-VIP novērtēšanas materiāli) mapē

ir dažādas aptaujas anketas, kuras izstrādātas TEACH-VIP novērtēšanai. Īsās anketas

paredzētas studentiem un pasniedzējiem, kas nodrošina kursa mācību vielas apguvi, kā

arī kursu koordinatoriem, jeb personām, kas kopumā atbild par TEACH-VIP apmācības

programmas saturu. Kopumā ņemot, atšķirīgās anketas sniedz iespēju veikt TEACH-

VIP visaptverošu vērtējumu, kā arī novērtēt programmas īstenošanu. Mapē ir iekļautas arī

instrukcijas aptaujas anketu aizpildīšanai.

2.2 TEACH-VIP apmācību materiāls

Kā jau minēts iepriekš, TEACH-VIP apmācību materiāls CD-ROM ir sadalīts

pamatprogrammā un padziļinātajā programmā, ar nolūku pēc iespējas vieglāk pielāgot

atšķirīgu apmācības procesu vajadzībām. Pamatprogrammas materiāli iecerēti kā

visaptverošu nodarbību kopums, kurās apskatīti visdažādākie temati, kas saistīti ar traumu

profilaksi un kontroli. Tos var mācīt salīdzinoši īsā laikposmā, tādējādi tie ir piemēroti īsa

kursa izveidei, kuru var īstenot vienas nedēļas laikā.

Pamatprogrammas un padziļinātās programmas temati pārklājas. Tie temati, kas apskatīti

abās programmās, pamatprogrammā galvenokārt izskaidroti vispārīgāk nekā padziļinātajā

programmā. Grūtības pakāpe un tehniskā detalizētība padziļinātajā programmā pārsvarā

ir augstāka. Neraugoties uz šīm acīmredzamajām atšķirībām, minētais novērtējums ir visai

vispārīgs un ne vienmēr raksturo abās programmās iekļautā mācību materiāla atšķirības pēc

būtības.

Lai arī atšķirības starp pamatprogrammu un padziļināto programmu pastāv, tās var būt

visai nelielas un pat kādā konkrētā kontekstā nodarbībā var vienlaicīgi izmantot materiālu

no abām programmām. Pasniedzējiem, plānojot nodarbības konkrētajā kontekstā,

uzmanīgi jāizvērtē pamatprogrammas un padziļinātās programmas materiāli par katru no

tematiem, jāapsver, ko tie gribētu pasniegt, jāizvēlas, kurš no materiāliem ir piemērotākais

gan attiecīgajai videi, gan klausītājiem.

Rokasgrāmatas 3. nodaļā ir apskatīts kā efektīvi izmantot TEACH-VIP, lai pielāgotu

CD-ROM iekļauto materiālu, lai materiālu padarītu atbilstošu traumu atspoguļojumam

vietējā kontekstā un lai materiāls tiktu pasniegts studentiem piemērotā līmenī. Pielāgošanas

process varētu nozīmēt, ka pasniedzējs, piemēram, apvieno materiālu par kādu konkrētu

tematu gan no attiecīgās pamatprogrammas, gan no padziļinātās programmas.

13


rokasgrāmata

2.2.1 Pamatprogrammas un padziļinātās programmas saturs un uzbūve

Rokasgrāmatas 1. pielikumā ir satura rādītājs ar visiem TEACH-VIP programmas

nodarbību tematiem. Mācību materiālā ir nodarbības par ļoti dažādiem, ar traumām

saistītiem tematiem. Gan pamatprogrammā, gan padziļinātajā programmā ir nodarbības,

kurās apskata vispārīgus principus, definīcijas, datu vākšanu un traumu klasificēšanas

sistēmas, tādējādi nodrošinot traumu profilakses un kontroles pamatjautājumu apgūšanu.

Tāpat abās programmās ir nodarbības, kur tiek apskatīti specifiski traumu veidi, kā

piemēram, dažas no apskatītajām tēmām: ceļu satiksmes negadījumi, vardarbība un

nolaidība pret bērniem, jauniešu vardarbība un starp dzimumu vardarbība, slīkšana, kā arī

traumas, kas rodas kritienu un apdegumu rezultātā. Abās programmās ir nodarbības, kurās

galvenā uzmanība ir pievērsta tam, kā reaģēt traumas gadījumā, apskatīti politikas izstrādes

aspekti, profilakses aizstāvība, starpdisciplināra pieeja traumu profilaksei, ētikas apsvērumi,

traumu aprūpe un rehabilitācija.

Gan pamatprogrammā, gan padziļinātajā programmā katrai nodarbībai ir trīs datnes:

1. PowerPoint datne, kurā ir slīdrāde nodarbības pasniegšanai;

2. Word dokuments, kurā ir lekcijas pieraksti. Dokuments paredzēts kā atbalsts

pasniedzējiem.

3. Word dokuments, kuru iespējams izdrukāt un izdalīt studentiem (vai ievietot tiešsaistē).

Atšķirības lekciju pierakstos un izdales materiālos studentiem sīkāk apskatītas 2.2.3. sadaļā.

Būtiskākā atšķirība abu programmu uzbūvē, ir tā, ka padziļinātajā programmā ir moduļi,

kuros tiek izskatīts konkrētāks jautājums. Moduļos ir trīs nodarbību cikls, un katras

nodarbības uzbūve ir identiska pamatprogrammas nodarbību uzbūvei (PowerPoint slīdrāde,

lekcijas pieraksti pasniedzējam un izdales materiāli studentiem). Tādējādi atsevišķos

jautājumus ir iespējams izskatīt daudz plašāk un dziļāk nekā tikai pamatprogrammā.

2.2.2 PowerPoint slīdi

PowerPoint slīdrāde ir galvenā TEACH-VIP apmācību komponente. Rokasgrāmata veidota,

pieņemot, ka TEACH-VIP lietotājiem ir vismaz pamatiemaņas darbam ar PowerPoint

programmatūru. Pieredzējuši PowerPoint lietotāji mierīgi var izlaist šo sadaļu, kurā īsi

apskatīti PowerPoint saskarnes pamatelementi un programmas lietošana.

Šajā nodaļā 2. zīmējumā ir redzams ekrāna attēls, ko lietotājs redz, atverot CD-ROM

ierakstīto slīdrādi. Tas ir tā dēvētais “parastais skatījums” (normal view). Svarīgākais loga

elements ir tā augšējā labajā pusē, tur redzams attiecīgais slīdrādes slīds. Šāda slīda skatījuma

apakšā ir tieši tas pats teksts, kas ir attiecīgās slīda daļas “lekcijas piezīmēs”, lai pasniedzējs,

rādot slīda attēlu, redzētu piezīmju tekstu. Pats slīds (un attiecīgās slīda piezīmes ir redzamas

labajā pusē) ir tas, kurš ir slīdrādē, kad to vispirms atver, vai jebkurš cits slīds, kuru var

iezīmēt, uzklikšķinot uz mazajiem slīdu attēliem ekrāna kreisajā pusē (lejupejošā stabiņā).

Lietotāji var izvēlēties pāriet no “parastā skatījuma” un “slīdu izvēles skatījumu” (slide

sorter view) vai arī izmantot “slīdrādes skatījumu” (slide show), izvēloties attiecīgo skatījumu

un noklikšķinot uz podziņām kreisajā apakšējā stūrī, kā redzams 2. zīmējumā. “Slīdrādes

skatījums” ir ērts tādā gadījumā, ja vēlaties no kopējā slīdu kopuma kādu attēlu dzēst vai

gluži otrādi – kādu pievienot, adaptējot slīdrādes materiālu. “Slīdrādes skatījuma” funkcija

savukārt ir režīms, kuru izmanto, rādot materiālu mācību laikā.

14


Detalizētāka informācija par PowerPoint lietošanu ir pašā programmatūrā, jānospiež

tikai uz “Help” nolaižamās izvēlnes.

2.2.3 Pavaddokumenti – lekciju piezīmes un izdales materiāli studentiem

Kā jau minēts iepriekš, tiklīdz esat piekļuvis attiecīgajai nodarbībai uz CD-ROM,

vienmēr atradīsiet 3 datnes – PowerPoint datni, piezīmes katrai nodarbībai, kā arī izdales

materiālus. Piezīmes ir izstrādātas ar nolūku sniegt pasniedzējiem maksimālu atbalstu.

Sākumā ir norādīts nodarbības nosaukums, izklāstīti nodarbības svarīgākie mērķi, pēc tam

uzskaitītas studentu pamatzināšanas, kuras tiks iegūtas nodarbībā. Dokumenta nākošajā

sadaļā ir paskaidrojošs teksts par konkrētās prezentācijas katru slīdu. Reizēm pie slīda nav

piezīmju vai tās ir minimālas, jo tajā ir pamaz mācību vielas.

Pasniedzēju kompetence par katru konkrēto tematu var nebūt vienāda, lai gan praksē

bieži jāmāca par visu. Ja pasniedzējiem nepieciešams papildus atbalsts konkrētā slīda

satura pasniegšanai, vai arī lai atbildētu uz jautājumiem, tad var izmantot visu detalizēto

informāciju, kas tiek sniegta lekcijas piezīmēs. Viss teksts, kas atrodams šajās piezīmēs,

ir pilnībā balstīts uz atsaucēm; pilnīga bibliogrāfiskā datu bāze atsaucēm TEACH-VIP

materiālā ir EndNote datubāzē, kas arī pieejama CD-ROM formātā (mapē “Additional

Capacity Building Resources” (Papildu materiāli kapacitātes veidošanai).

Dokumenta nākošajā sadaļā ir vairāki vingrinājumu piemēri, kurus pasniedzēji var

izmantot, lai noteiktu, vai klausītāji ieguvuši plānotās zināšanas. Visiem vingrinājumiem ir

arī atbildes. Dokumenta beigās ir sadaļa “References” jeb atsauces par katru nodarbību, un

katru konkrēto piezīmi slīdos. Dažās nodarbībās ir vēl papildu sadaļa “Additional references”

jeb “papildu atsauces”. Tajās ir iekļautas vēl citas publikācijas kas varētu paplašināt izpratni

par nodarbībā skartajiem jēdzieniem vai tematiem. Pielikumā uzskaitīti visi nosaukumi,

kas ir sadaļā “references” kopā ar visa pieejamā teksta, ja tāds ir, kopsavilkumu.

Studentiem paredzētie izdales materiāli atšķiras no pasniedzējam paredzētajām piezīmēm.

2.attēls

PowerPoint slīda

piemērs

Slīdrāde uzsākot

prezentāciju

Slide Sorter View

Normal View

15


rokasgrāmata

Arī šā materiāla sākumā norādīts nodarbības temats, izklāstīti svarīgākie mērķi, pēc tam

uzskaitītas pamatiemaņas, ko studenti apgūs nodarbības laikā. Tomēr studentiem atšķirībā

no pasniedzējiem nav pieejamas piezīmes par katru slīdu. Studentiem ir katra slīda attēls

un tam blakus ir atstāta vieta, lai studenti paši izdarītu piezīmes. Studentiem nodarbības

piezīmes netiek dotas, lai izjustu, ka pasniedzēji aktīvi spēj sniegt papildus informāciju par

katru slīdu un tajā atspoguļoto.

Bez slīdu attēliem studentu izdales materiālos ir jautājumi paškontrolei. Atbildes,

protams, nav dotas. Pārējās studentu materiāla daļas ir identiskas ar pasniedzēju informāciju

(“required reading” jeb lasāmviela, sadaļas ar atsaucēm, pēc tam arī iespēja izvēlēties kaut ko

no papildu atsauču sadaļas, kā arī pielikums).

Rokasgrāmatas 1. tabulā ir līdzību un atšķirību uzskaitījums attiecībā uz lekciju piezīmju

un studentu izdales materiāla dokumentiem.

1. tabula. Līdzības un atšķirības pavaddokumentos studentiem un pasniedzējiem

Dokumenta sadaļa Lekciju piezīmes Izdales materiāli studentiem

Sadaļas titullapa

Titullapa Vienāda pasniedzējiem un studentiem Vienāda pasniedzējiem un studentiem

Nodarbības mērķi

Pamatprasmes

Slīda sadaļa Pilnībā detalizētas slīda piezīmes un atsauces Neliels slīda attēls un brīva vieta

personīgām piezīmēm

Vingrinājumi Piezīmes par jautājumiem un atbildēm Tikai jautājumi

Atsauču sadaļa

Obligātā lasāmviela Vienāda pasniedzējiem un studentiem Vienāda pasniedzējiem un studentiem

Atsauces

Papildu atsauces*

Pielikums*

*Visās nodarbībās nav.

16


TEACH-VIP

visefektīvākā lietošana

Kopumā TEACH-VIP mācību programmas panākumi visvairāk ir atkarīgi no pasniedzējiem.

Nodarbības un moduļi, līdzīgi kā ikvienā mācību kursā, ir jāpasniedz efektīvi, studentiem

jādod teorētisko materiālu ilustrējoši piemēri. Šajā nodaļā atrodami padomi lietotājiem kā

efektīvāk izmantot TEACH-VIP, lai palīdzētu izvairīties no raksturīgākajām kļūdām, kas

novērotas, strādājot ar šiem materiāliem.

Šajā nodaļā tiks apskatīti šādi jautājumi:

• kā ietvert vietējiem apstākļiem atbilstošu kontekstu;

• kā padarīt nodarbības interaktīvākas;

• kā pareizi plānot nodarbību norises laiku;

• kā sagatavoties dažāda lieluma auditorijām;

• kursa sertifikācija, novērtēšana un turpmākie pasākumi.a

Rokasgrāmatas 2. pielikumā ir daži TEACH-VIP mācību kursa piemēri,

lai ilustrētu, kā iepriekšminētie apsvērumi līdz šim sekmīgi atrisināti.

3.1 Vietējiem apstākļiem atbilstošs konteksts

TEACH-VIP ir mācību materiāla kopums, kas izstrādāts tā, lai atbilstoši nepieciešamībai

ar to varētu apmācīt visdažādākās auditorijas, visdažādākajos apstākļos, jebkur pasaulē.

Protams, materiāla izstrādes gaitā nav ņemts vērā ne tas, vai konkrētajai auditorijai jau ir

zināšanas par traumu profilaksi, ne tas, kādas konkrētajā vietā ir izplatītākās traumas vai

kas attiecīgajā vietā būtu visinteresantāk.

Daļēji šādus jautājumus var atbildēt, uzmanīgi izvēloties no TEACH-VIP materiālu

klāsta specifiskās nodarbības. Tomēr ārkārtīgi svarīgi ir pielāgot izvēlētās nodarbības tā, lai

tās atbilstu vietējiem apstākļiem un attiecīgajai auditorijai.

Konkrētās nodarbības atsevišķie slīdi ir jāuztver kā zinātniski pareizs, konsekvents un

labi pārdomāts pārskats par traumām, bet tam nebūt nav jāpaliek tikai un vienīgi tādam,

kā tas ir pasniegts. Gluži pretēji, PVO patiesi cer un sagaida, ka kursa materiāls tiks

pielāgots vismaz tā, lai tas tieši sasauktos ar traumu problēmām vietējā kontekstā un lai

tiktu sniegtas reāli izpildāmas profilakses stratēģijas, kā arī lai tiktu ņemta vērā auditorijas

faktiskā sagatavotība par apskatāmo tematu.

Protams, pastāv risks, ka materiālu kāds pielāgo tik ļoti, ka attiecīgā temata saturs vairs

nesniedz precīzu informāciju par apspriežamo tematu. Tomēr ir svarīgi, lai pasniedzēji

un kursa koordinatori, kas pārrauga mācību materiāla pielāgošanu, uzņemtos garantēt,

ka izmaiņas tiek izdarītas, saglabājot satura pamatu un būtiskākos principus, nevis tos

radikāli izmainot.

• kā ie

• kā p

• kā p

• kā sa

• kurs

Rokasg

lai ilust

3.1 Vietējiem aps

“Sniegtā informācija ir ļoti laba,

tomēr to īpašu padara pasniedzēja

entuziasms.”

(TEACH VIP students Jaunzēlandē)

17


rokasgrāmata

Lai nu kā – materiāla pielāgošana vietējam kontekstam ir ārkārtīgi svarīgs jautājums.

Līdz šim sekmīgi īstenotu TEACH-VIP programmu raksturīgākā iezīme ir bijusi

materiāla pielāgošana, lai atspoguļotu vietējo situāciju. Un pretēji – kritika par materiālu

visbiežāk skārusi tos aspektus, kuri nav atbilstoši vai nu vietējai situācijai traumu jomā,

vai arī apmācāmās auditorijas vajadzībām. Papildu vietējā satura iekļaušana nodrošina

pragmatisku pamatu un daudziem studentiem tas liekas neaizstājams apmācību procesa

aspekts.

Ņemot vērā iepriekš minēto, sagatavojoties jebkurai nodarbībai, būtu rūpīgi jāizskata

sākotnējais TEACH-VIP materiāls un jāatbild uz šādiem diviem jautājumiem:

1. kādas izmaiņas satura līmenī vai stilā varētu būt nepieciešamas, ņemot vērā apmācāmās

auditorijas iepriekšējās zināšanas;

2. kur būtu iespējams iekļaut ilustratīvu informāciju par vietējo situāciju jau esošajos

materiālos, lai kursu papildinātu. Paturiet prātā, ka “vietējā realitāte” varētu būt arī

tādi jautājumi, kā piemēram, vietējie dati par traumu problēmu, konkrētu gadījumu

piemēri par specifiskām stratēģijām, kuras īsteno vietējā mērogā, lai novērstu traumu

rašanos, vai informācija, kas atklāj faktorus, kuri raksturo traumu profilaksi sekmējošus

vai ierobežojošus aspektus.

Ko vajadzētu apsvērt iekļaut apmācību programmā, lai padarītu materiālu atbilstošāku

vietējai situācijai? Tā vārētu būt informācija, kas apkopota no vietējiem ziņu avotiem,

piemēram, avīzēm, kur aprakstīts traumu gūšanas veids un gadījumi vietējā mērogā. Šādus

materiālus var izmantot, lai parādītu, ka apskatāmā traumatisma problēma pastāv arī

konkrētajā vidē, vai, lai ilustrētu, ka konkrētais traumu veids, piemēram, intīmo partneru

vardarbība, vietējos plašsaziņas līdzekļos tiek atspoguļota ļoti reti. Papildus vietējiem

plašsaziņas līdzekļiem pastāv vietējās vai valsts mēroga iestādes, kas apkopo oficiālus

statistikas datus par traumām. No šādiem datiem, iespējams var iegūt priekšstatu cik daudz

un kā konkrētajā vidē parasti tiek gūtas traumas. Apmācības dalībniekiem būtu lietderīgi

salīdzināt vietējos datus ar līdzīgiem datiem, kas pieejami par citu vidi vai citām valstīm, lai

izprastu vietējos traumu gūšanas veidus plašākā perspektīvā.

Nav iespējams apkopot visaptverošu sarakstu par potenciālajiem vietējo datu avotiem,

taču ir tādi avoti, kuru izmantošana būtu jāapsver vienmēr. Piemēram, iespējams, ka

pastāv dažādas vietējā, reģionāla vai valsts līmeņa pārvaldības iestādes, kuru pienākums ir

apkopot attiecīgo informāciju. Arī universitātes, medicīnas centri un pētniecības iestādes

varētu būt iespējamie vietējās informācijas avoti gan par traumām, gan vardarbību. Vairāku

apsvērumu dēļ ir ieteicams sazināties tieši ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar informācijas

saņemšanu un izmatošanu:

1. Tā varētu noskaidrot, kādi oficiāli apstiprinājumi ir nepieciešami un kādas procedūras

jāievēro, lai nodrošinātu atbilstību šādas informācijas piekļuvei un lietošanai.

2. Varētu sekmēt viedokļu apmaiņu, lai labāk izprastu informācijas vācēju uzskatus,

par vietējo kompetenci vai ierobežojumiem, svarīgiem pieejamās informācijas

ierobežojumiem, kā arī sniegt informatīvu ieskatu par prioritātēm, lai uzlabotu šādas

informācijas daudzumu un kvalitāti nākotnē.

3. Tas sniegtu nepārprotamu atgriezenisko saiti šādas informācijas apkopotājiem, ka viņu

dati ir pieprasīti un šāda informācija ir pielietojuma.

“Es sajutu, ka liela nozīme

ir vietējā konteksta

izmantošanai, lai pilnībā

izprastu globālo kopainu.”

(TEACH VIP students

no Taizemes)

18


4. Tiktu radīta iespēja informācijas apmaiņai par traumatismu un tā profilaksi, lai

palielinātu mācībspēku kapacitāti un, iespējams, laika gaitā izveidotos dziļāka un

produktīvāka sadarbība šajā jomā.

5. Varētu parādīties iespēja atrast personas, kuras gribētu darboties kā pasniedzēji.

Pasniedzējiem jāapzinās, ka pārmērīgs vietējās informācijas daudzums pārāk īsā laikposmā

pārslogo studentus. Tā ir viena no iespējamām kļūdām, kas līdz šim konstatēta, strādājot

dažādās vidēs. Pasniedzējiem jāapzinās, ka vietējais konteksts ir jāiestrādā, vienlaikus

svītrojot nodarbības sākotnējo saturu. Pretējā gadījumā varētu nepietikt laika mācībām.

TEACH-VIP apmācības materiāli sākotnēji izstrādāti plānojot vienu stundu vienai

nodarbībai. Tomēr šo laiku noteikti var arī paildzināt, ja satura pielāgošana vietējiem

apstākļiem nozīmētu, ka jāmācās ir vairāk vai arī, ka vairāk laika nepieciešams citām

darbībām, piemēram, vingrinājumiem.

Viena no alternatīvām nodarbības pagarināšanai ar papildus satura iekļaušanu, situācijā,

kad pasniedzēji nevēlas neko daudz svītrot no sākotnējā mācību satura, būtu: sagatavot

drukātus materiālus par vietējo situāciju, nevis iekļaut jaunus slīdus nodarbības saturā.

Tādējādi studenti varētu sasaistīt lekcijā redzēto slīdrādi ar vietējiem datiem un piemēriem.

Šajā lappusē otrajā informatīvajā lodziņā ir norādītas alternatīvas, lai palielinātu

TEACH-VIP nodarbību vietējo atbilstību. Daudzas no tām varētu sekmēt ar sarunām

mācību laikā par tādiem nozīmīgiem jautājumiem kā traumu profilakse vietējā līmenī,

esošā kapacitāte vai nu sniegt pakalpojumus vai arī novērst traumu rašanos nākotnē. Šādā

veidā studenti tiktu mudināti domāt līdzi, kā piemērot TEACH-VIP apmācības saturu

tieši konkrētajā, vietējā vidē.

3.2 Satura pielāgošana atšķirīgām auditorijas vajadzībām

TEACH-VIP uz moduļiem balstītā uzbūve nodrošina elastīgumu,

kas nepieciešams, lai mācību materiālu varētu maksimāli viegli

pielāgot un konkrētās nodarbības saturu pasniegt tieši tā, kā vajadzīgs

vietējos apstākļos un kā tas vislabāk atbilst auditorijas iepriekšējai

sagatavotībai. Pasniedzējiem ieteicams uzmanīgi pārdomāt to,

kāda ir apmācāmo grupa un tad izvēlēties piemērotākās TEACH-

VIP sadaļas. Rokasgrāmatas 3. informatīvajā logā ir dažas vadošas

norādes par faktoriem, kas būtu jāņem vērā, izraugoties TEACH-

VIP sadaļas apmācībai.

Pieņemot lēmumu par to, kuras nodarbības pasniegt paredzētajā

laika periodā, liela nozīme būtu jāpiešķir apmācāmās auditorijas

analīzei, jo īpaši tam, kādas ir iepriekšējās zināšanas un praktiskās

vajadzības pēc informācijas par traumām.

Piemēram, pārvaldības iestāžu pārstāvji, kas strādā tajās

nozarēs, kas skar traumu profilaksi, visticamāk TEACH-VIP

programmu varētu apgūt politikas veidošanas un programmas

īstenošanas perspektīvā. Atkarībā no konkrētā pārvaldības

sektora, kurā attiecīgie dalībnieki strādā, tās zināšanu jomas, kurās

18

kas ne

pielāg

vietējo

sagata

kāda i

VIP sa

norād

VIP sa

Pie

laika p

analīz

vajadz

Pie

nozar

progr

īsteno

sektor

2. informācijas logs. Stratēģijas, lai

palielinātu TEACH-VIP apmācību

materiāla atbilstību vietējai situācijai

analizēt un pārskatīt vietējo plašsaziņas

līdzekļu saturu par traumatismu;

pirms mācību kursa izvirzīt uzdevumus, kuri

saistīti ar traumatismu vietējā līmenī

datu vākšana, izmantojot vietējos

statistikas datus par traumām;

organizēt intervijas un/vai dalīšanos

praktiskā darba pieredzē ar vietējo

sabiedrības veselības personālu, kas strādā

traumatisma profilakses jomā;

ieteikt papildu lasāmvielu.

19


rokasgrāmata

viņiem, iespējams, būtu interese attīstīties varētu būt politikas veidošana un aizstāvība,

epidemioloģija un novērtēšana. Lai gan viņiem varētu būt vērtīgi izskatīt jebkuru no šiem

jautājumiem, vai pat visus, vai vēl citus tematus, kas ir nodarbību klāstā, taču ierobežotie

laika resursi nodarbību apmeklēšanai dažkārt to liedz.

Faktiski kā ar jebkuru auditoriju, ko māca, jāatceras, ka būtiskākais, izvēloties un

pielāgojot nodarbības saturu, ir atrast līdzsvaru starp apmācāmās grupas iepriekš iegūtajām

pamatzināšanām un to, ko auditorijai būtu vissvarīgāk iemācīties, ņemot vērā arī mācībām

atvēlēto laiku. Maz ticams, ka, piemēram, pārvaldības aģentūrās strādājošie būtu ieinteresēti

to TEACH-VIP nodarbību padziļinātā apguvē, kurās runāts par traumētu personu aprūpes

klīnisko vadību. Tomēr, ja ir laiks un ja attiecīgo personu kompetences jomā ietilpst tādi

jautājumi kā veselības sistēmu plānošana, tad daži elementi no TEACH-VIP programmas

nodarbībām, kurās ir runa par aprūpes aspektu secīgumu, būtu ļoti vērtīgi. Kursa materiālu

uzbūve, izmantojot moduļu principu, kā arī tas, ka materiāls ir jāpielāgo vietējai situācijai,

ir svarīgi aspekti, lai garantētu sekmīgu un efektīvu mācību materiāla izmantošanu.

Šajā rokasgrāmatā nav iespējams noteikt vienotus principus, kā vislabāk izvēlēties

materiālu nodarbībām. Katrā mācību vidē būs nepieciešams rūpīgs izvērtējums par

apmācāmo auditoriju. Pasniedzējam jāpieņem lēmums par to, kuras ir svarīgākās vajadzības

mācību procesā un kuru mācību materiāla daļu izmantot, lai vislabāk sasniegtu apmācības

mērķus. Kur vien iespējams, mācību prioritāšu noteikšanas gaitā un nodarbību atlasē ideālā

gadījumā būtu jāiekļauj tāda informācija, kas iegūta tiešā mijiedarbībā un sadarbībā ar

apmācāmo personu grupu vēl pirms paša mācību procesa.

Visbeidzot, pielāgojot TEACH-VIP saturu, jāpieņem, ka tas ir process, kurā nevar

3. informācijas logs. Daži faktori, kas būtu jāņem vērā,

apsverot, kuras nodarbības auditorijai ir piemērotas

Kādas ir auditorijas zināšana par tematu? Konkrēti – cik atbilstoša ir tās izpratne par

traumu profilakses pamata lietām?

Vai šī auditorija faktiski veic tādas funkcijas, kas ir tieši saistītas ar traumu profilaksi

un vai tai ir nepieciešams iegūt papildu kompetenci sava darba veikšanai? Var būt

auditorijas pārstāvji nestrādā traumu profilakses jomā un viņiem tikai nepieciešams

apzināties jautājuma aktualitāti un tā vienkārši jāinformē par jautājumiem, kas skar šo

tēmu?

Ja apmācāmo grupa strādā traumu profilakses jomā, kā būtu iespējams veikt nodarbību

atlasi, lai nodarbību saturs būtu tieši saistīts ar to darbību?

Vai apmācāmo grupu zināšanu līmenis ir tāds, ka varētu sagaidīt aktīvu iesaistīšanos

dažādos līdzdalības vingrinājumos un informācijas apmaiņā? Ja tā – kā nodarbību atlasē

to varētu izmantot?

Cik daudz laika ir plānots apmācības nodarbībām un kāds būtu reāli iespējamais nodarbību

skaits, ieskaitot plānotos līdzdalības vingrinājumus, diskusijas un darbu grupās?

20


atkāpties ne no vietējai situācijai atbilstoša materiāla iekļaušanas, ne arī no tādu elementu

iekļaušanas, kuri mācību procesu padarītu interaktīvāku. Pasniedzējiem uzmanīgi izvērtējot

izraudzītās TEACH-VIP nodarbības vai konkrētās nodarbības daļas jāizsver

mācību mērķi, turklāt šāda satura pielāgošanai jābūt aktuālai vietējā kontekstā,

un galu galā materiāls vēl arī ir jāpasniedz tā, lai būtu maksimāli iespējama

savstarpēja sadarbība.

3.3 Kā nodarbības padarīt interaktīvākas

Izglītības jomā gūtā pieredze liecina, ka stratēģijas, lai uzlabotu interaktivitāti

jeb savstarpējo sadarbību, ir efektīvs paņēmiens zināšanu ieguves uzlabošanai

un saglabāšanai (7). Apmācāmā auditorija novērtē to daudzveidību, kuru

sniedz savstarpējā sadarbība, lai gan interaktīvās stratēģijas, kas būtībā ir

piemērotas konkrētajai videi, ir atkarīgas gan no auditorijas lieluma, gan arī no

pieejamajiem resursiem un laika.

Tālāk 2. tabulā ir minētas vairākas stratēģijas, kuras varētu apsvērt, lai

palielinātu interaktivitātes iespējas mācību procesā. Pieņemot lēmumu par to,

vai izvēlēties kādu no stratēģijām un kuru tad īsti izvēlēties iekļaušanai nodarbībā, jāņem

vērā mācībām atvēlētais laiks, tas, cik piemērota attiecīgā stratēģija būs attiecīgajai auditorijai,

kāda ir auditorijas pamatzināšanu bāze un kādi papildu resursi būtu nepieciešami.

TEACH-VIP mācību materiāli ir izstrādāti, pamatojoties uz modeli, kurā mācības

notiek klasē. Nodarbību materiāli ir izstrādāti, lai apmācāmo personu grupa lekcijās iegūtu

zināšanas, ko papildina vizuālie uztveres līdzekļi no PowerPoint slīdiem. Otrajā tabulā

uzskatītās savstarpējās sadarbības iespējas izstrādātas izglītošanas procesa izpētes laikā, lai

papildinātu mācīšanās procesu un lai apmācāmo personu lokam būtu gan iespēja saņemt

informāciju, gan arī reaģēt uz mācību materiālu, kā arī lai studenti izvairītos no pasīvās

lomas zināšanu uztverē.

Gan teorētiski, gan praktiski šādas pieejas ir lietderīgas, tomēr to iekļaušana mācību

procesā, izmantojot TEACH-VIP slīdu materiālu, ir jāizplāno ļoti uzmanīgi. Ieviešot

apmācību procesā interaktīvus elementus, jāizvairās no dažām visbiežāk novērotajām

kļūdām. Piemēram:

• savstarpējās sadarbības iespējām nav nekāds loģiskas vai tiešas saiknes ar tām zināšanām,

kuras paredzēts iemācīt apmācāmajai auditorijai;

• interaktīvās iespējas kļūst par informācijas apmaiņu un par iespēju sniegt personīgus

uzskatus par kādu jautājumi, kas varētu arī faktu ziņā būt nepareizi;

• ja laiks tiek atvēlēts interaktīvai viedokļu apmaiņai, tas nozīmē, ka mazāk laika paliek

svarīgākā mācību satura pasniegšanai ar pasniedzēju starpniecību;

• viens vai vairāki studenti varētu sākt dominēt, savukārt pārējie varētu attālināties no

mācību procesa.

Līdztekus iepriekš minētajiem apsvērumiem, vēl saistībā ar interaktīvu apmācību

uzmanība ir jāpievērš apmācāmās auditorijas lielumam. Ja šī auditorija ir vidēja vai liela,

tad visticamāk interaktīva mācību satura apguve nebūs iespējama (atšķirībā no ne tik

daudzskaitlīgām studentu grupām) lai netiktu nelietderīgi izmantots tik dārgais mācībām

mācību

un galu

savstarp

3.3

Izglītība

jeb savs

un sagl

sniedz

piemēro

pieejam

Tālā

palielin

vai izvēlēties kādu

“Faktiski, kā ar jebkuru auditoriju,

ko māca, jāatceras, ka būtiskākais,

izvēloties un pielāgojot nodarbības

saturu, ir atrast līdzsvaru starp

apmācāmās grupas iepriekš iegūtajām

zināšanām un to, ko auditorijai būtu

vissvarīgāk iemācīties, ņemot vērā arī

mācībām atvēlēto laiku.”

21


rokasgrāmata

atvēlētais laiks. Bez tam nekontrolētas līdzdalības pakāpe, kuru iespējams pieņemt, ir atkarīga

no klases lieluma. Mazākās grupās ir iespējama spontānāka rīcība un atklātāka informācijas

apmaiņas un savstarpējās sadarbības pieeja, savukārt lielākās grupās pasniedzējiem

jābūt īpaši uzmanīgiem un radošiem, iekļaujot stratēģijas, kuru mērķis ir veidot grupā

savstarpējās sadarbības jeb interaktīvo pieeju. Strādājot ar lielām grupām, pasniedzējiem

svarīgi apzināties, ka ir jākontrolē, kādā virzienā iet interaktīvā sadarbība, lai garantētu, ka

grupa kopumā iegūst no šī procesa, un ka savstarpējai sadarbībai nepieciešamais laiks ir

līdzsvarā ar kopējo mācību plānu.

Tas, ka savstarpējā sadarbība ir grūtāk integrējama un grūtāk kontrolējama lielās

mācību grupās, nozīmē, ka pašas lekcijas kvalitāte kļūst jo svarīgāka. Pasniedzējiem jābūt

enerģiskiem, pasniedzot mācību materiālu, jāuztur acu kontakts ar dažādām auditorijas

daļām un jāpārvietojas telpā, lai stimulētu interesi un lai nodrošinātu apmācāmo personu

grupas nepārtrauktu iesaisti mācību procesā.

Tās iespējas, kas paredzētas interaktivitātes paaugstināšanai, TEACH-VIP mācību

2. tabula. Vingrinājumu un darbību saraksts, kuras varētu

izvēlēties darbam pāros, grupās vai klasē (8)

Darbs pa

pāriem

Pāra sadarbība

Strādājot pa divi, katrs izskaidro tematu, jēdzienu vai atbildi otram cilvēkam. Otrais cilvēks klausās un

uzdod jautājums vai iesaistās temata apspriešanā.

Līdzbiedru novērtējums

Sadaliet klasi pāros. Pāros cilvēki lasa viens otra rakstiskos darbus vai klausās, ko otrs cilvēks stāsta.

Tad sniedz atgriezenisku informāciju un kopīgi definē to, kas bija labs, kas jāuzlabo un kā uzlabojumu

varētu veikt.

Darbs

grupās

Lietas izskatīšana

Klase ar izdales materiālu palīdzību tiek iepazīstināta ar pētījumu vai ar kādas lietas izklāstu. Pētījums

vai notikumu secība, atbildot uz jautājumu, tiek apspriesti kopīgi.

“Akvārijs”

Viena grupa apspriež kaut kādu tematu. Otra grupa vēro diskusiju un katrs sev piezīmē šādas lietas:

• partnera ieguldījums (un sniedz atgriezenisko informāciju individuāli);

• diskusijas svarīgākās daļas (varētu būt dažādu jautājumu noteikšana, piemērošana, vispārinājumi

u.t.t.).

Diskusija grupā

Grupas (līdz sešiem cilvēkiem) runā par kaut kādu tematu. Pasniedzējs, uzdodot jautājumus, palīdz

organizēt diskusiju un koncentrēt grupas uzmanību.

“Sindikāti”

Studentu grupas kopīgi strādā pie kāda projekta(-iem), kuri ietver izpēti un informācijas pasniegšanu

pēc tam. Šāda pieeja ir lietderīga, lai koncentrēties uz grupas veidošanas prasmēm un sadarbību,

vienlaikus apgūstot arī mācību saturu.

Darbs klasē Panelis

Viens vai vairākas personas ar specifiskām zināšanām tiek pieaicinātas uz nodarbībām un atbild uz

klātesošo jautājumiem. Piemēram, varētu uzaicināt cilvēkus no valdības, pasniedzējus, mediķus un/vai

studentus.

Prezentācijas

Atsevišķas personas vai personu grupas sameklē informāciju par kādu tematu, tad sagatavojas un

sniedz īsu informatīvu priekšlasījumu lielākai cilvēku grupai.

Jautājumu un atbilžu sesija

Šāda darbība ir ļoti lietderīga, lai novērtētu studentu izpratni. Tiek atvēlēts laiks diskusijai/atbildēm.

22


saturam varētu būt lietderīgas, lai kopumā paaugstinātu mācību procesa efektivitāti. Šā

mērķa panākšanai var ieteikt vairākas stratēģijas. Uzmanīga pieņemamāko līdzekļu

integrēšana var būtiski uzlabot mācību procesa kvalitāti, paceļot to no vienkārši pasīvas

saskares ar mācību materiālu citā līmenī.

3.4 Mācībām atvēlētā laika plānošana

Lai studentus nepārslogotu, ir būtiski rūpīgi izplānot atvēlēto laiku. Iepriekšējā

rokasgrāmatas nodaļā tika teikts, ka interaktivitātes iekļaušana mācību procesā ir vēlama,

taču jāņem vērā, ka tas prasīs papildu laiku. Līdzīgi arī materiāla pielāgošana vietējiem

apstākļiem un atbilstoši auditorijas vajadzībām nozīmē, ka faktiski pasniegtais mācību

saturs nebūs identisks tam, kas iekļauts TEACH-VIP lasāmatmiņas kompaktdiskā. Tāpēc

pasniedzējam ir uzmanīgi jāizdomā, cik tad laika vislabāk būtu veltīt konkrētam saturam.

Pasniedzējam jāņem vērā, ka parasti pastāv tendence mēģināt iekļaut pēc iespējas vairāk

mācību satura pārāk īsā laikposmā, neatvēlot gandrīz nemaz laika savstarpējai sadarbībai.

Tām apmācībām, kurās TEACH-VIP nodarbības tiek pasniegtas tā dēvēto īso kursu

veidā (2-5 dienas), pasniedzējiem jābūt jo īpaši uzmanīgiem, plānojot līdztekus mācību

saturam interaktīvās sadaļas (izmantojot 2. tabulā uzskaitītos paņēmienus). Īsajos kursos,

kuros cilvēki pavada visu dienu vai vairākas dienas secīgi, apgūstot mācību materiālu, ir

vērts atcerēties, ka klases vidē nevajadzētu pavadīt vairāk kā sešas stundas dienā. Turklāt

īstermiņa mācību kursi nav tik elastīgi tieši attiecīgā laika izmantošanas iespēju ziņā.

Tas nozīmē, ka katrai mācību komponentei (nodarbību materiālam, pielāgošanai un

interaktīvajām darbībām) jābūt uzmanīgi pārdomātām, lai mācību laiku izmantotu

maksimāli efektīvi. Izvairieties no “jāizdara pēc iespējas vairāk” pieejas, tā vietā labāk būtu

koncentrēties uz visbūtiskāko konkrētai auditorijai. Vēl jo būtiskāk ir ņemt vērā, cik daudz

laika veltīt interaktīvām darbībām ir situācijās, ja lekcijas notiek vairākas stundas dienā. Tās

dažādotu mācību ritmu un atslogotu lekciju segmentu. Pārtraukumi arī varētu palīdzēt

mainīt mācību ritmu, tie sniedz studentiem iespēju aptvert tematu un palīdz novērst

nogurumu.

Ilgtermiņa kursi nozīmē, ka TEACH-VIP mācību saturs tiek pasniegts ilgākā laika

posmā un ka tas pēc būtības ir elastīgs atkarībā no tā, kā mācības organizē. Tas nozīmēt, ka

materiālu var pasniegt līdztekus citiem apmācību tematiem (piemēram, sabiedrības veselības

mācību programmas ietvaros). Lai gan materiālu pasniegšana ilgākā laika posmā varētu

palīdzēt izvairīties no dažām problēmām, kas saistītas ar studentu nogurumu, studentiem

varētu būt grūtāk sintezēt visu materiālu un noteikt kopsakarības starp konkrētajiem

mācību tematiem, ja iepriekš iegūtās zināšanas netiek regulāri atsvaidzinātas.

Tāpēc mācības ilgākā termiņā varētu tikai iegūt, ja šāda atsvaidzināšana notiek, vai arī ja

saiknes ar iepriekš apgūto tiek veidotas kaut kā citādi. Lietderīgs paņēmiens būtu integrēt

ilgtermiņa projektus vai grupu aktivitātes ar mācībās apgūto vielu, lai atvieglot studentu

spēju efektīvi sintezēt apgūto. Pasniedzēji var izmantot programmas elastīgumu, to

pasniedzot ilgākā laikposmā, un iekļaut papildus aktivitātes, diskusijas un vietējai situācijai

atbilstošu saturu.

Būtībā pienācīga laika plānošana ir neatsverama. Pasniedzējiem mācību laiks jāplāno

atbilstoši temata nozīmīgumam un pasniedzējiem pašiem ir jāiepazīstas ar mācību materiālu

krietni pirms paša mācību procesa; viņiem jāpārdomā, kā saturu pielāgot un papildināt ar

23


rokasgrāmata

interaktīvām darbībām un kā to izdarīt mācībām atvēlētajā laikā. Prioritāte ir studentu

nepārslogošanai ar pārmērīgu satura apjomu pārāk īsā laikposmā, turklāt pieejamais laiks ir

jāizmanto tā, lai studenti visu laiku būtu iesaistīti, uzmanīgi sekotu un lai mācību materiāls

viņiem būtu interesants.

3.5 Sagatavošanās dažāda lieluma grupām

Studentu skaits grupā dažādi ietekmē to, kā plānot mācību vidi tīri fiziski, kā arī to, kuru

materiālu varēs pasniegt visefektīvāk. Lai apskatītu jautājumu par grupas lielumu un

attiecīgās pasniegšanas pieejām, grupas tiek sadalītas trīs nosacītās

grupās: lielās, kurās ir 35 cilvēki, vidējās – ar 20-35 cilvēkiem, un

mazās, kurās ir mazāk nekā 20 cilvēki.

Visticamāk lielajās grupās studentus nosēdina rindās, un

pasniedzējs stāv auditorijas priekšā. Šāda veida izkārtojumā pastāv

risks, ka studenti neiesaistīsies aktīvi nodarbībā. Pasniedzējiem

jāņem vērā, ka ir iespējamas šādas problēmas.

1. Studentu uzmanību noturēt ir visai grūti, jo viņi ir spiesti

pārāk ilgu laiku pavadīt mazkustīgā pozā.

2. Mācību programma parasti nav tik elastīga un ir mazāk iespēju

interaktīvai mācību satura apguvei.

3. Ir grūtāk stimulēt domāšanu augstākā līmenī (piemēram,

analizēt, sintezēt, reaģēt uz būtiskākajiem jēdzieniem, risināt

problēmas, piemērot un novērtēt idejas).

4. Pastāv lielāka varbūtība, ka apmācāmo personu grupā būs

lielas atšķirības piemērotākā mācību ritma izvēlē.

5. Pasniedzējiem varētu būt grūtāk iegūt atgriezenisku

informāciju no studentiem un savukārt studentiem būs mazāk

iespēju novērot mācību efektivitāti.

Ar minētām problēmām saskaras strādājot ar lielām grupām, taču

izglītības procesa izpētes rezultāti liecina, ka pastāv paņēmieni, lai

šīs problēmas samazinātu (8,9). To var izdarīt ar šādiem paņēmieniem

1. radīt nepiespiestu atmosfēru;

2. iekļaut saistošu saturu no “reālās dzīves”;

3. izrādīt interesi par studentu progresu;

4. labi ieplānot pauzes;

5. sniegt atbilstošas ilustrācijas un piemērus;

6. nodrošināt sekmīgu un saistošu pasniegšanas veidu;

7. nodrošināt konsultāciju sistēmu.

Vidēja lieluma grupas vislabāk (un visticamāk, ka tā arī notiek) organizēt, sēdinot

studentus rindās pie galdiem; pasniedzējs stāv auditorijas priekšā. Šāds izkārtojums

telpā ļauj studentiem aktīvāk iesaistīties materiāla uztverē, izdarot personīgas piezīmes.

em

“Būtu nepieciešams samazināt tā materiāla

apjomu, kas tiek apgūts vienas dienas laikā.

Papildus ir nepieciešams iesaistīt klausītājus

diskusijās, nevis vienkārši ļaut studentiem

raudzīties uz PowerPoint prezentāciju un

klausīties lekciju.”

(TEACH VIP students, kurš nenorādīja savu mītnes valsti)

“Pārāk daudz runu. Ir vairāk nepieciešamas

interaktīvas nodarbības, diskusijas un

provokatīvi jautājumi, kas liek aizdomāties.”


“Būtu nepieciešams vairāk laika veltīt diskusijām,

lai studentiem būtu iespēja detalizētāk apspriest

radušos jautājumus.”


24


TEACH-VIP materiālā iekļautajos studentiem paredzētajos izdales materiālos ir atstāta

brīva vieta piezīmēm par katru no rādītajiem slīdiem. Attiecīgā vieta rakstiskām piezīmēm

var tikt izmantota vairāku stratēģiju pielietošanai studentu interaktīvai sadarbībai par

lekcijas tematu. Nodarbībā var iekļaut tādas aktivitātes kā piecas minūtes ilgus rakstiski

vingrinājumus, ko veic nelielās grupās, tādējādi radot dinamiskāku mācību vidi un

izvairoties no ilgstošas studentu sēdēšanas bez izkustēšanās.

Mazākās grupās vislabāk studentus organizēt darbam pie galdiem izkārtojoties aplī

vai pusaplī. Mācību vides iekārtošana sekmēs grupas savstarpējo sadarbību, darbu pāros,

mazākās grupās, kā norādīts 2. tabulā un kā sīkāk apskatīts šīs rokasgrāmatas 3.3. nodaļā.

3.6 Kursa sertifikātu piešķiršana, novērtēšana un turpmākās darbības

Mācību process var beigties ar sertifikātu piešķiršanu TEACH-VIP mācību programmu

apguvušajiem studentiem. Tā kā PVO nav tieši saistīta ar mācību nodrošināšanu, tā

nevar piešķirt PVO sertifikātu vai kā citādi akreditēt cilvēkus, kas apmācīti, pamatojoties

uz TEACH-VIP materiālu. Taču sertifikāta piešķiršana ir svarīga. Studentiem izsniegtie

sertifikāti varētu ietvert norādi, ka mācību materiāls ir pielāgots no materiālu, ko sākotnēji

izstrādājusi PVO.

Rokasgrāmatas 2.1. sadaļā bija norādīts, ka “TEACH-VIP evaluation materials”

(TEACH-VIP novērtēšanas materiāli) mapē ir vairākas aptaujas anketas, kas paredzētas

TEACH-VIP novērtēšanai. Ar tām iespējams apkopot informāciju no studentiem,

pasniedzējiem un kursu koordinatoriem. PVO vienmēr stingri iesaka, pēc mācībām, kurās

izmantots TEACH-VIP, novērtēt padarīto ar aptaujas anketu palīdzību. Visa informācija

par novērtēšanas anketu izmantošanu ir izklāstīta mapē “TEACH-VIP evaluation materials”

(TEACH-VIP novērtēšanas materiāli).

Visbeidzot, daži vārdi par to, cik svarīgas ir turpmākās darbības [pēc mācībām].

Daudziem studentiem, kas izgājuši TEACH-VIP apmācību, noderēs arī atbalsts turpmāk.

Līdzīgi kā ar jebkurām mācībām, pastāv dažādi ierobežojumi, ko un cik var panāk oficiālajā

apmācības procesā. Tāpēc ir jāmeklē visas iespējas uzturēt pastāvīgu atbalstu apmācītajiem

arī turpmāk, piemēram, ar darbaudzināšanu (mentoringu) vai vienkārši palīdzot dziļāk

iepazīties ar jautājumiem, kas saistīti ar traumām. Tas jādara maksimāli kvalitatīvi.

25


rokasgrāmata

TEACH-VIP un traumu

profilakses kapacitātes

veidošanas plašāks

konteksts

Svarīgākais šīs rokasgrāmatas mērķis ir uzlabot TEACH-VIP apmācību pasniegšanas

efektivitāti. Tomēr ir lietderīgi iekļaut rokasgrāmatas noslēgumā sadaļu, kurā TEACH-

VIP materiāls tiek ievietots plašākā traumu kontroles un novēršanas kapacitātes veidošanas

kontekstā.

Nav vienota, plaši pieņemta viedokļa par to, kas tad īsti ir kapacitātes veidošana. Tiek

uzskatīts, ka kapacitātes veidošana ir cilvēkresursu attīstīšana; cits viedoklis, ka tas ir daudz

plašāks un ietver tādus aspektus kā tādu struktūru un sistēmu attīstība, kurās strādā cilvēki,

arī finanšu resursu attīstīšana, kurus novirza konkrētai jomai u.t.t. Runājot par traumu

profilaksi, šis paplašinātais viedoklis šķiet piemērotāks, jo līdztekus apmācībām jānodrošina

plašākas vajadzības.

TEACH-VIP ir mācību programma, kuras galvenais trumpis ir iespēja nodot zināšanas

apmācāmajiem. Tā ir izstrādāta kā visaptveroša mācību programma, lai piedāvātu

pārdomātu, uz moduļiem balstītu un pielāgojamu apmācības materiālu kopumu, ko var

izmantot visatšķirīgākajām auditorijām. Taču ir svarīgi saprast, ka zināšanas vienas pašas

nav joma, kas jārisina kapacitātes veidošanai traumu profilaksē

Pastāv vēl arī citas vajadzības, kuras var iedalīt četrās kategorijās:

1. zināšanas

2. prasmes

3. sistēmas un struktūras

4. sadarbības tīkli un kopīgs darbs.

Pieminētais ir tikai viens no veidiem kā skatīties uz kapacitātes veidošanas vajadzībām

traumu profilaksē. Lai gan vajadzības netiek nodalītas kā kvalitatīvi atšķirīgas jomas,

kurās nepieciešams ieguldījums, turpmāk katra no minētajām kategorijām tiks apskatīta

atsevišķi.

Zināšanas

Zināšanas nepārprotami nozīmē zināšanu bāzi par traumu profilaksi. TEACH-VIP šo

jomu skar vistiešākajā veidā. Konkrētajai videi atbilstošā zināšanu bāze ir atkarīga gan no

auditorijas, gan no vietējā konteksta kopumā. Viena no svarīgākajām prasībām, runājot

par apmācāmajiem nododamo zināšanu bāzi ir traumu profilakses pamatprincipi: cik

4

lielā mērā un apjomā traumas ietekmē sabiedrību, kādi ir šīs problēmas aprēķināšanas un

izpētes līdzekļi un cik lielā mērā no traumām var izvairīties, kā arī izpratne par profilakses

darbā nepieciešamo starpdisciplināro sadarbību.

Šo pamatzināšanu mērķauditorija ir plaša un tajā var iekļaut arī cilvēkus, kuri tieši

nestrādā jomās, kas nepārprotami saistītas ar traumu profilaksi. Iespējams, ka vietā ir

censties apmācīt pēc iespējas vairāk personas, lai sabiedrība kopumā pakāpeniski sāktu

apzināties traumu problēmu. Šī mērķa labad apmācībā varētu ieguldīt līdzekļus arī tad, ja

skaidri apzināmies, ka apmācītie pēc tam tieši traumu jomā nestrādās

Prasmes

Traumu profilaksei nepieciešamo prasmju attīstīšana ir nedaudz atšķirīga no zināšanu

iegūšanas. Zināšanas to vispārīgā nozīmē ir informācijas, faktu un principu apzināšanās.

Prasmes ir saistītas ar spēju kaut ko izdarīt un tam ir nepieciešama apmācība un pieredze.

Tāpēc prasmes un to attīstīšana bieži vien nozīmē, ka nepieciešamas iepriekš iegūtas

zināšanas, kā arī papildus zināšanas, kas uzkrātas darba pieredzē.

Traumu profilakses un kontroles jomā nepieciešamās prasmes ir dalāmas divās

kategorijās: prasmes, kas pēc būtības ir tehniskas un prasmes, kas ir vairāk saistītas ar

starppersonu saskarsmi. Pirmā veida prasmju ilustrēšanai varētu minēt, piemēram, spēju

veikt izpēti, sekmēt politikas attīstīšanu, izveidot epidemioloģiskās uzraudzības sistēmas

un kritiski izvērtēt zinātnisku literatūru. Otrā veida prasmes nozīmētu spēju iniciēt

starpnozaru sadarbību, lai īstenotu traumu profilakses stratēģijas, efektīvu komunikāciju,

līdzekļu piesaisti, līderību un koordinēšanu.

Prasmju attīstīšana ir būtiska personu grupā, kuru darbs ir tieši saistīts ar traumu profilaksi.

Piemēram, vecākie sabiedrības veselības vadītāji, traumu profilakses jomā strādājošie

ierēdņi un strādājošie, pētnieki, politikas veidotāji. Atbilstošu prasmju veidošana šajās

personu grupās ir ilgtermiņa process. Viens no vistiešākajiem un efektīvākajiem līdzekļiem

prasmju apgūšanā ir darbaudzināšana un apmaiņas programmas. Izmantojot šādas pieejas,

personālam, kam nepieciešams attīstīt noteiktas prasmes, var organizēt apmaiņas vizītes un

izveidot pastāvīgu tiešo sadarbību ar kolēģiem, kuru prasmes kādā konkrētā jomā ir vairāk

attīstītas. Darbaudzināšana (mentorings) un apmaiņas programmas sekmē gan prasmju

veidošanu, gan nodrošina vērtīgu praktisku piemēru demonstrēšanu efektīgākai traumu

profilakses risināšanai dažādās tās sistēmās.

Sistēmas un struktūras

Trešā kategorija, kas minēta iepriekš, ir saistīta ar sistēmām un struktūrām. Cilvēkiem

var būt plašas zināšanas un viņi laika gaitā var attīstīt arī vajadzīgās prasmes, bet tas īpaši

neietekmēs kapacitāti, ja vien minētajai kompetencei nebūs oficiāla struktūras un darba

vides atbalsta.

Cilvēkiem, kuri velta laiku un enerģiju traumu profilakses darba sekmēšanai, ir jābūt

ilgtspējīgām karjeras iespējām šajā jomā. Cilvēkiem, kuriem ir prasmes izveidot traumu

uzraudzības sistēmas, jābūt finansiālam atbalstam no valdības, lai šādas sistēmas varētu

27


rokasgrāmata

radīt, regulāri uzturēt un izmantot. Gan valdībā, gan sabiedrībā ir jāattīsta un jānostiprina

mehānismi starpdisciplinārai sadarbībai traumu novēršanā.

Viss iepriekš minētais prasa līderību, kā arī politisku un finansiālu atbalstu. Būtiskākais

ieguldījumu avots varētu būt valdības. Savukārt tas, kā kapacitātes veidošana traumu

profilaksē ietekmē plašāku jautājumu loku, ir aprakstīts Pasaules Veselības asamblejas 56.

rezolūcijā (WHA56.24), kā arī Pasaules Veselības asociācijas piecdesmit septītajā rezolūcijā

(WHA57.10). Attīstīta traumu profilakses sistēmas ir jāuztur un jāatbalsta ar labi apmācītu

un prasmīgu personālu, kurš īstenotu tās labu darbību.

Sadarbības tīkli un kopīgs darbs

Pēdējā no iepriekš uzskaitītajām kategorijām ir sadarbības tīkli un kopīgs darbs. Traumatisma

jomā strādājošo personu sadarbības tīkli, un šo cilvēku kopīgs darbs ir potenciāls, lai

dažādās vidēs nodrošinātu kapacitātes attīstību. Šāds kopīgs darbs un sadarbības tīkli sekmē

gan tehniskas informācijas, gan pieredzes un stratēģiju apmaiņu. Vienlaikus tas var arī

uzlabot informētību, sekmēt interesi par stratēģiski formulētu pētniecības darbību, definēt

prioritārās darbības konkrētajā jomā un sekmēt paraugprakses definēšanu, apmaiņu un

pārņemšanu traumu profilakses jomā.

TEACH-VIP ir būtisks ieguldījums traumu profilakses un kontroles kapacitātes

veidošanā. Ja apmācību īstenotu līdztekus sistēmu attīstīšanai, kas ir būtiskāko prasmju

kopums un atbalsts sadarbības tīkliem un kopīgam darbam, tad īstenotos svarīgākais

integrētās stratēģijas ietvars traumu profilaksē un kontrolē.

28


Nobeigums

Kapacitātes veidošana traumu profilaksei nav jautājums, kas atrisinās pats no sevis. Traumu

radītais slogs ir liels, bet, neraugoties uz to, līdz šim lielākajā daļā pasaules valstu salīdzinoši

maz darīts, lai problēmu atrisinātu. Ir virkne trūkumu, piemēram spējā novērst un kontrolēt

traumas; bez tam apmācība šajā ziņā ir viena no svarīgākajām prioritātēm.

TEACH-VIP ir mācību programma, kas izstrādāta, lai atbalstītu un sekmētu traumu

profilaksi, kā arī lai risinātu mācību materiāla trūkumu izglītošanai par traumatismu.

Programma balstīta uz šobrīd labākajām zināšanām. Tā ir visaptveroša, labi pasniegta un

izstrādāta PVO vadībā, piedaloties pasaulē atzītākajiem ekspertiem par traumatismu. Šo

materiālu var pielāgot traumu problēmām vietējā kontekstā un to var lietot visdažādākajām

auditorijām.

Šīs rokasgrāmatas būtiskākais mērķis ir padarīt pasniedzēja darbu maksimāli efektīvu.

Šīs rokasgrāmatas saturu papildina aktuāla informācija TEACH-VIP lasāmatmiņas

kompaktdiskā (CD-ROM) un kapacitātes veidošanas tematiskā sadaļa PVO traumu

profilakses tīmekļa vietnē (http://www.who.int/violence_injury_prevenion/). Gan CD-

ROM, gan minētā vietne sniedz papildus informāciju un resursus kapacitātes veidošanai.

Lai gan apmācība ir tikai viens kapacitātes veidošanas elements, PVO turpinās atbalstīt

TEACH-VIP apmācības materiāla izmantošanu vienlaikus sniedzot savu artavu kapacitātes

veidošanai savu pilnvaru ietvaros.

PVO novēl visiem pasniedzējiem, kas lietos TEACH-VIP apmācības materiālus, sekmes

darbā un panākumus traumu profilakses kapacitātes veidošanā.

29


rokasgrāmata

Atsauces

1. Peden M, McGee K, Krug E, eds. Injury: a leading cause of the global burden

of disease, 2000. Geneva, World Health Organization, 2002 (http://whqlibdoc.

who.int/publications/2002/9241562323.pdf, accessed on 3 August 2005).

2. Murray CJL, Lopez AD, eds. The global burden of disease: a comprehensive assessment

of mortality and disability from diseases, injuries, and risk factors in

1990 and projected to 2020. Boston, MA, Harvard School of Public Health, 1996.

3. Krug EG et al., eds. World report on violence and health. Geneva, World

Health Organization, 2002 (http://www.who.int/violence_injury_prevention/

violence/world_report/en/full_en.pdf, accessed on 5 August 2005).

4. Peden M et al., eds. World report on road traffic injury prevention. Geneva,

World Health Organization, 2004 (http://www.who.int/world-healthday/

2004/infomaterials/world_report/en/index.html, accessed on 5 August 2005).

5. Holder Y et al., eds. Injury surveillance guidelines. Geneva, World Health

Organization, 2001 (http://whqlibdoc.who.int/publications/2001/9241591331.pdf,

accessed on 5 August 2005).

6. Sethi D et al., eds. Guidelines for conducting community surveys on injuries and vio-

lence. Geneva, World Health Organization, 2004 (http://whqlibdoc.who.int/

publications/2004/9241546484.pdf, accessed on 5 August 2005).

7. Bjorke A, Bodil A, Debbie H. Global cooperation on e-learning: background

and pedagogical strategy. United Nations University, 2003.

8. What’s different about large classes. Brisbane, University of Queensland,

2001 (http://www.tedi.uq.edu.au/largeclasses/, accessed June 20, 2005).

9. Joyce B, Weil M, Calhoun E. Models of teaching. Boston, Allyn and Bacon, 2004.

30


1. pielikums

TEACH-VIP

programmas

TEACH-VIP pamatprogramma

Zināšanu joma Sadaļas Nodarbības temati

Traumu profilakses,

kontroles un drošības

veicināšanas pamati un

pamatelementi

I. Traumu profilakses kontroles

un drošības veicināšanas

pamatelementi un pieeja.

Vēsturisks izklāts, profilakses principi, traumu klasificēšanas

sistēmas

Traumatisma apmēri un radītā slimību sloga sociālie mēri

II. Metodoloģiskās pieejas: traumu

izpēte un uzraudzība. Informācijas

sistēmas

Datu iegūšanas veidi, kopienas aptauju izmantošana un traumu

uzraudzības sistēmas un to izveidošana

III. Metodiskās pieejas: traumu

profilakses, kontroles un drošības

veicināšanas mērīšanas un

novērtēšanas instrumenti

Traumu profilakses kontroles un drošības veicināšanas intervences

pasākumu izpētes un novērtēšanas metožu vispārīgie aspekti

IV. Ētiskie apsvērumi, kas saistīti

ar traumu profilaksi, kontroli un

drošības veicināšanu

Ētiskie apsvērumi, kas saistīti ar uzraudzību, pētniecību, aprūpi un

pakalpojumu pieejamību

Specializētās jomas

V. Traumu profilakses, kontroles

un drošības veicināšanas praktiskā

pielietošana

Traumas ceļu satiksmes negadījumos

Cita veida traumas: kritieni, apdegumi, dzīvnieku kodumi, slīkšana

un saindēšanās

Ievads traumu profilaksē: vardarbība pret bērniem un vardarbība

pret veciem cilvēkiem

Seksuāla vardarbība, intīmpartnera vardarbība

Jauniešu vardarbība

Pašnāvības, pašnodarīts kaitējums un kolektīva vardarbība

Traumas darbā (arodtraumas) un vardarbības profilakse pilsētvidē

un laukos

Invaliditāte un rehabilitācija

Traumu profilakses,



pamatelementi

VI. Traumu aprūpe un rehabilitācija

Aprūpe pirms ievietošanas stacionārā, ātrās palīdzības

pakalpojumi un aprūpe akūtos gadījumos, vidēja un ilgtermiņa

aprūpe un rehabilitācija. Traumu smaguma pakāpes.

VII. Starpdisciplināra pieeja traumu

profilaksei

Izglītības, tiesībsargājošā sektora un citu nozaru loma – sadarbības

uzlabošana

VIII. Politikas izstrāde un aizstāvībaAizstāvības loma politikas izstrādē, politikas attīstīšana un tās

novērtējums

31


rokasgrāmata

TEACH-VIP padziļinātā programma

Zināšanu joma Sadaļas Nodarbības temati

Traumu profilakses,



pamatelementi

I. Traumu profilakse:

vispārīgie principi un

metodes

Traumu profilakse: vispārīgi principi

Traumu izpētes metodes: datu vākšana

Traumu izpētes metodes: pētījumu plāni

II. Informācijas sistēmas par

traumatismu

Traumu klasifikācija

Traumu reitingi un traumu uzraudzība

Traumu uzraudzības informācijas izplatīšana un izmantošana sabiedrības

veselības jomā

Specializētās jomas

III. Ceļu satiksmes

negadījumu traumas

Determinējošie faktori un riska faktori

Profilakses pasākumi ceļu satiksmes negadījumu mazināšanai – plānošana un

īstenošana

Zināšanu ieviešana praksē

IV. Traumas kritiena vai

apdeguma rezultātā

Kritiena rezultātā radušās traumas

Apdegumi

Kritieni un apdegumi: profilakses programmu plānošana

V. Slīkšana, saindēšanās

un ar dzīvniekiem saistītas

traumas

Traumas, kas saistītas ar slīkšanu

Bērnu saindēšanās

Ar dzīvniekiem saistītas traumas

VI. Vardarbība un nevērība

pret bērnu

Vardarbība un nevērība pret bērnu (1.)



VII. Vardarbība un nevērība

pret veciem cilvēkiem

Vardarbība pret veciem cilvēkiem kā sociāla parādība

Profilakses pasākumi vardarbības pret veciem cilvēkiem novēršanai

Profilakse, ētika un politika vardarbības pret veciem cilvēkiem gadījumos

VIII. Jauniešu vardarbība

Jaunieši kā upuri un pāridarītāji

Saskarsme ar vardarbību jauniešu lokā

Jauniešu vardarbības profilakse, viktimizācijas profilakse

IX. Dzimumu vardarbība

Dzimumu vardarbība: definīcijas, veidi un izplatība

Dzimumu vardarbības kā sabiedrības veselības problēmas un cilvēktiesību

pārkāpuma izpratne

Veselības sektora rīcība dzimumu vardarbības gadījumos

X. Pašnāvības un pašnodarīts

kaitējums

Stresa-ievainojamības modelis un pašnāvības procesa attīstība

Sabiedrības veselības pieeja: primārā profilakse

Pašnāvību profilakse veselības aprūpes un psihiatrijas jomā: sekundārā un

terciārā profilakse

XI. Invaliditāte ( nespēja,

nevarība) un rehabilitācija

Veselība, nespēja, nevarība (invaliditāte) un rehabilitācija

Rehabilitācijas pakalpojumi

Politika un tiesības – cilvēki ar invaliditāti

Traumu profilakses,



pamatelementi

XII. Traumu aprūpe un

rehabilitācija

Traumu aprūpes sistēmas

Pirmsstacionārā aprūpe

Specializēta aprūpe: akūtā aprūpe un rehabilitācija

XIII. Ētiskie apsvērumi

vardarbības un traumu

profilakses jomā

Pašnodarītas traumas, pašnāvības mēģinājumi un pašnāvība

Netīšas traumas

Vardarbība

XIV. Politika un aizstāvība

Aizstāvība plašsaziņas līdzekļos: piemēru izpēte

Piemēru izpēte, attīstot “spiediena” sadarbības tīklus

Kā rīkoties gadījumos, kad pastāv spēcīga pretreakcija

32


2. pielikums

Sekmīgu TEACH-VIP

apmācības kursu piemēri

Šajā pielikumā īsi aprakstīti daži no paņēmieniem un elementiem, kādi līdz šim izmantoti

TEACH-VIP apmācību laikā un kurus dalībnieki ļoti atzinīgi novērtējuši. Tie palīdzēs

pasniedzējiem jau gatavajā TEACH-VIP nodarbību materiālā sekmīgi integrēt papildus

informāciju, kā arī palīdzēs izmantot dažādus paņēmienus, lai veicinātu savstarpēju

sadarbību un interesi apmācības laikā.

TEACH-VIP pirmais apmācību kurss:

intensīvas mācības divas dienas.

Programma semināram tika veidota, pamatojoties uz piecām TEACH-VIP nodarbībām,

kuras divu dienu laikā īsteno traumu profilakses dienestu darbiniekiem. Lai gan var šķist,

ka tiek pasniegtas tikai piecas nodarbības, faktiski divu dienu mācību kursu līdztekus

TEACH-VIP iekļautajam materiālam papildināja vairākas papildu darbības. TEACH-VIP

apmācību materiāls tika grozīts un pielāgots vietējai situācijai.

Nākošajā rindkopā ir īss to būtiskāko elementu kopsavilkums, kuri tika iestrādāti

apmācību kursā kopā ar pielāgojumu apmācības oriģinālā varianta aprakstam.

• TEACH-VIP apmācību materiāls pielāgots vietējai videi. Tas izdarīts, izmantojot

vietējos statistikas datus, vietējās tīmekļa vietnes un, ja vien iespējams, vietējo gadījumu

izpēti. Vietās, kur tas bija lietderīgi saglabāti piemēri no globālā konteksta.

• Dažos slīdos vienkāršots formulējums, jo apmācāmo personu grupai dažviet tas bija

pārlieku akadēmisks.

• Svītrota informācija, kas izraudzītajās nodarbībās atkārtojās.

• Lai mācību kursu padarītu interaktīvāku, iekļautas arī nodarbības.

• Lai izskaidrotu dažus sarežģītus jēdziens, piemēram, Hadona matricu, alternatīvi

apmācībām izmantoti grafiski zīmējumi.

TEACH-VIP otrais apmācību kurss:

īss mācību kurss vienu nedēļu

Šāds mācību kurss tika pasniegts vienas nedēļas laikā. Kursa auditorija – valsts aģentūru

darbinieki, kuri nodarbojas ar sabiedrības veselības jautājumiem. Katru dienu tika ieplānotas

piecas stundas mācību darba un trīs dienas vēl papildus viena stunda vingrinājumiem.

Strādājot šādā konfigurācijā, kursa organizatori izvēlējās šādu pieeju:

33


rokasgrāmata

• Katras nodarbības beigās ieplānot laiku klausītāju jautājumiem. Šajā laikā dalībnieki

tika mudināti sniegt atgriezenisku informāciju par apmācības metodēm, kā arī uzdot

precizējošus jautājumus par mācību vielu;

• papildināt materiālu ar vietējiem piemēriem;

• no slīdiem tika svītrots liekais teksts un iekļauti papildu vizuālie uzskates materiāli;

• samazināts pārlieku detalizētas vai sarežģītas informācijas daudzums.

TEACH-VIP trešais apmācību kurss:

mācību kurss sešus mēnešus

Šajā mācību kursā sešu mēnešu laikā tika pasniegta ievērojama TEACH-VIP apmācību

materiāla daļa. Mācību auditorija galvenokārt bija sabiedrības veselības maģistrantūras

(MPH) studenti; no kuriem vairākumam bija plaša pieredze tostarp arī saskare ar traumu

profilaksi.

Šādā kontekstā pasniedzēji nolēma sākotnējā TEACH-VIP mācību materiālā veikt

šādas izmaiņas:

• attiecīgajos TEACH-VIP slīdos iekļaut vietējos datus, ko iegūst no vietējiem pārvaldības

iestādēm vai valsts pārvaldes iestādēm, kas atbild par informācijas apkopošanu;

• sazināties ar reģionālajām organizācijām, kuras nodarbojas ar traumu profilaksi, lai

mācību materiālā iekļautu informāciju par vietējā mērogā pieejamajiem resursiem un

kapacitāti;

• pa TV valsts mērogā pārraidīt dokumentālo filmu, kurā traumas ir būtiskākais temats;

tas bija iecerēts kā vietējā gadījuma izpētes aspekts;

• ņemot vērā apmācāmās auditorijas iepriekšējo pieredzi un, lai sekmētu diskusijas un ideju

apmaiņu starp auditoriju un pasniedzējiem, lekcijas tika papildinātas ar interaktīvām

nodarbībām,

• tā kā vietējā mērogā vardarbības profilakses pasākumi bija salīdzinoši mazattīstīti,

dalībniekiem tika ierosināta diskusija par līdzībām un atšķirībām vietējā pieejā

problēmas risināšanā un TEACH-VIP oriģinālajā versijā aprakstītajā.

Šajos kopsavilkumos par trīs dažādām sekmīgi īstenotām TEACH-VIP apmācības versijām

redzamas divas nozīmīgas līdzības. Vispirms, TEACH-VIP materiālu pārdomāti pielāgoja,

ņemot vērā vietējo kontekstu, auditorijas sagatavotību un vajadzības. Otrkārt, mācību

procesa specifiskie mērķi uzmanīgi tika saskaņoti ar mācībām atvēlēto laiku. Īpaša vērība tika

pievērsta, lai studentus nepārslogotu un sniegtu viņiem iespēju aktīvi piedalīties mācībās.

Šos piemērus var izmantot kā vadlīnijas, lai sekmīgi grozītu un īstenotu TEACH-

VIP mācību materiālu jebkurā vidē. TEACH-VIP CD-ROM “Welcome to TEACH-

VIP” (Laipni lūdzam iepazīties ar TEACH-VIP) var atrast vēl citus materiālus par to, kā

nodarbības padarīt maksimāli efektīvas.

Pasaules Veselības organizācijas

Eiropas Reģionālais birojs

PVO pārstāvniecība Latvijā

ANO Nams, Pils iela 21LV-1050 RīgaLatvijaTelefons: +371 67503619 (C)Fax: +371 67503603E-pasts: [email protected]

teach vip lietotāja rokasgrāmata

Documents