Ātrais stāvokļa apskats ziņošana par ilgtspēju: es iestāžu ... · es līgumos ilgtspējīga...
TRANSCRIPT
cv
Ātrais stāvokļa apskats Ziņošana par ilgtspēju: ES iestāžu un aģentūru stāvokļa izvērtējums
2019. g. jūnijs
LV
2
Saturs
Punkts
Kopsavilkums I–VIII
Ievads 01–21 Ilgtspējīga attīstība un ilgtspēja 01–05
Ziņošana par ilgtspēju 06–11
Iemesli ziņošanai par ilgtspēju 12–14
Ko ietvert ilgtspējas ziņojumos un kur tos publicēt 15–21
Apskata tvērums un pieeja 22–25
Ziņošanai par ilgtspēju vajadzīgie priekšnoteikumi 26–43 Ieinteresēto personu iesaiste 27–28
Stratēģijas izstrāde 29–38
Integrēšana 39–43
Ziņošana par ilgtspēju ES iestādēs un aģentūrās 44–66 Komisijas ziņošana par darbības rezultātiem 47–53
Eurostat ziņojums par progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā 54–56
ES iestāžu un aģentūru sniegtā ilgtspējas informācija 57–66
Ilgtspējas informācijas revīzija 67–72
Ar ziņošanu par ilgtspēju saistītās problēmas ES iestādēs un aģentūrās 73–82
Pielikumi I pielikums Pieeja un metodika
II pielikums ES iestāžu un aģentūru publicētā vai savāktā informācija saistībā ar ilgtspēju
Akronīmi un saīsinājumi
3
Glosārijs
Beigu vēres
ERP darbinieku grupa
4
Kopsavilkums I Eiropas Savienība ir apņēmusies īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tajā iekļautos 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Šajā apskatā ir izvērtēts stāvoklis saistībā ar ziņošanu par IAM un ilgtspējas sasniegšanu ES līmenī, kā arī ziņojumiem, ko sniedz atsevišķas ES iestādes un aģentūras.
II Ziņošana par ilgtspēju ir prakse, kas ietver ceļā uz ilgtspējīgas attīstības mērķi sasniegto organizācijas darbības rezultātu novērtēšanu, atklāšanu un paziņošanu iekšējām un ārējām ieinteresētajām personām. Ziņošana par ilgtspēju ir gan pārvaldības, gan arī pārskatatbildības instruments. Tā ir ziņošana par to, kā organizācija savās darbībās ņem vērā ilgtspējas jautājumus, un par tās ietekmi uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku.
III Ne Komisijai, ne arī citām ES iestādēm nav īpaša juridiska pienākuma sagatavot ilgtspējas ziņojumus. Tā kā ES ir apņēmusies sasniegt IAM un panākt ilgtspējīgu attīstību kopumā, būtu sagaidāms, ka ziņošana par ilgtspēju ir integrēta ziņojumos par darbību un rezultātiem.
IV Šajā apskatā ir parādīts, ka Komisija neziņo par ES budžeta vai ES politikas ieguldījumu IAM sasniegšanā. Viens izņēmums ir ārējās darbības joma, kurā Komisija ir sākusi pielāgot savu darbības rezultātu ziņošanas sistēmu, ņemot vērā IAM un ilgtspēju. Komisija nesen publicēja pārdomu dokumentu, kurā tā apraksta atsevišķas Komisijas politikas jomas, kas saistītas ar IAM. ES Statistikas birojs (Eurostat) publicē vispārēju aprakstu par “progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā”. Tomēr tajā nav mēģināts novērtēt ES politikas un budžeta ieguldījumu programmā 2030. gadam.
V Šajā apskatā ir arī atklāts, ka jēgpilnai ziņošanai par ilgtspēju vajadzīgie priekšnoteikumi lielā mērā vēl nav ieviesti. Komisija ir publicējusi pārdomu dokumentu, kurā aprakstīti scenāriji ilgtspējīgai Eiropai, bet pašlaik tai nav ES stratēģijas, kas attiektos uz IAM līdz 2030. gadam.
VI Šajā apskatā ir arī aplūkots, ko ES iestādes (bez Komisijas) un aģentūras dara ilgtspējas ziņošanas jomā. Mēs konstatējām, ka ilgtspējas ziņojumus publicē viena ES iestāde — Eiropas Investīciju banka — un viena EU aģentūra — Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs. Citas ES iestādes un aģentūras vāc un dažkārt publicē ar ilgtspēju saistītu informāciju, bet bieži vien tā ir daļēja un nepilnīga un neaptver visus ilgtspējas aspektus. Šī informācija galvenokārt attiecas uz to, kā organizāciju darbība
5
ietekmē ilgtspēju, nevis uz to, kā tās savā vispārējā stratēģijā un darbībās ir ņēmušas vērā ilgtspējas jautājumus.
VII Šajā apskatā ir uzsvērti ieguvumi organizācijām, kuras sagatavo ziņojumus par ilgtspēju, un aprakstītas attīstības tendences ilgtspējas ziņojumu revīzijas jomā. Tajā ir arī sniegti dalībvalstīs īstenotās prakses piemēri gan publiskajā, gan arī privātajā sektorā.
VIII Mēs konstatējām četras ar ziņošanu par ilgtspēju saistītas problēmas ES iestādēs un aģentūrās:
o ES stratēģijas izstrāde laikposmam pēc 2020. gada, aptverot IAM un ilgtspējas jautājumus;
o ilgtspējas un IAM integrēšana ES budžetā un darbības rezultātu sistēmā;
o ilgtspējas ziņojumu sagatavošana ES iestādēs un aģentūrās;
o ilgtspējas ziņojumu ticamības palielināšana, izmantojot revīziju.
6
Ievads
Ilgtspējīga attīstība un ilgtspēja
01 Ilgtspējīgu attīstību parasti definē kā “attīstību, kas risina tagadnes vajadzības, vienlaikus neapdraudot nākamo paaudžu spēju apmierināt savas vajadzības”1.
02 To saprot kā visaptverošu pieeju, kas apvieno visus trīs pīlārus — vides, sociālo un ekonomikas ilgtspēju2. Šo pīlāru integrēšana ne obligāti nozīmē kompromisu starp vidi un ekonomikas attīstību3. Patiesībā ilgtspējīga attīstība var radīt darbvietas un veicināt izaugsmi4.
03 Saprotot, ka klimata pārmaiņas jau tagad grauj ekonomiku un sabiedrību, dažādos veidos ietekmējot dažādas sabiedrības daļas, ilgtspējas jautājumiem tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība5. Tas parāda to, ka vides, sociālās un ekonomikas ilgtspējas dimensijas ir cieši saistītas. Eiropas Politiskās stratēģijas centrs — Komisijas domnīca — ir uzsvēris, ka šīs saistības neņemšana vērā ir viens no galvenajiem riskiem ES ilgtspējīgai nākotnei6.
04 Programma 2030. gadam7 un tajā iekļautie 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja, deva pamanāmu jaunu stimulu ilgtspējīgai attīstībai visā pasaulē. IAM (1. attēls) ir balstīti uz visām trim ilgtspējas dimensijām un ietver ekonomikas attīstības, sociālās iekļaušanas un ilgtspējīgas vides vadības elementus8. Atšķirībā no priekšgājējiem — Tūkstošgades attīstības mērķiem — IAM ir universāli un attiecas uz visām valstīm.
7
1. attēls. 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi
Avots: https://www.un.org/sustainabledevelopment/news/communications-material/. © Apvienoto Nāciju Organizācija.
05 ES un tās dalībvalstis9 ir apņēmušās īstenot programmu 2030. gadam un veicināt IAM sasniegšanu. Turklāt ilgtspējīga attīstība ir nostiprināta ES Līgumos (1. izcēlums).
8
1. izcēlums
ES apņemšanās attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un izpratne par to
Apņemoties īstenot programmu 2030. gadam, Komisija norādīja, ka “ES iestājas par attīstību, kas risina tagadnes vajadzības, vienlaikus neapdraudot nākamo paaudžu spēju apmierināt savas vajadzības. Ilgtspējīgas attīstības pamatā ir cieņpilna dzīve visiem cilvēkiem planētas iespēju robežās, apvienojot ekonomisko labklājību un efektivitāti, miermīlīgu sabiedrību, sociālo iekļaušanu un atbildību pret vidi”.
“Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Eiropas rīcība ilgtspējības jomā”
ES Līgumos ilgtspējīga attīstība tika ieviesta kā viens no mērķiem jau pirms programmas 2030. gadam:
“Savienības darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu. (..) Tā veicina (..) ilgtspējīgu Zemes attīstību (..).”
Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pants.
Ilgtspējīga attīstība ir svarīgs elements ES ārējā darbībā, kuras mērķi ir vērsti uz to, lai:
“d) veicinātu jaunattīstības valstu ilgtspējīgu ekonomisku, sociālu un vides attīstību, lai sasniegtu galveno mērķi — izskaustu nabadzību;”
LES 21. panta 2. punkts.
Ziņošana par ilgtspēju
06 Ziņošana par ilgtspēju ir prakse, kas ietver ceļā uz ilgtspējīgas attīstības mērķi sasniegto organizācijas darbības rezultātu novērtēšanu, atklāšanu un paziņošanu iekšējām un ārējām ieinteresētajām personām. Tā ir ziņošana par to, kā organizācija savās darbībās ņem vērā ilgtspējas jautājumus, un par tās ietekmi uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku. Organizācija “Globālā ziņošanas iniciatīva” (GRI), kurai ir svarīga loma šīs virzības atbalstīšanā un kas ir publicējusi visbiežāk izmantoto standartu10, ir definējusi, ka ilgtspējas ziņojums ir “uzņēmuma vai organizācijas publicēts ziņojums par tā/tās ikdienas darbību ietekmi uz ekonomiku, vidi un sociālo jomu. Ilgtspējas ziņojumā ir arī izklāstītas organizācijas vērtības un pārvaldības modelis un parādīta saikne starp tās stratēģiju un apņemšanos veidot ilgtspējīgu pasaules ekonomiku”11. Uzņēmumu ilgtspējas ziņojumos aizvien biežāk tiek ņemti vērā IAM12.
9
07 Ziņojumi par ilgtspēju parādījās privātajā sektorā, un pamazām tie izplatās publiskajā sektorā, kur ziņojumus var sagatavot valstij piederoši uzņēmumi vai valdības struktūras. Sniedzot piemērus par privāto sektoru, šā apskata mērķis ir parādīt ilgtspējas ziņošanas attīstības iespējas. Privātajā sektorā saistībā ar ziņošanu par ilgtspēju tiek izmantoti dažādi termini: “ziņošana par nefinanšu informāciju”, “ziņošana par korporatīvo sociālo atbildību”, “ziņošana par vides, sociālajiem un pārvaldības jautājumiem”. Tā ir arī daļa no “paplašinātas ārējās ziņošanas (PĀZ)” vai “integrētās ziņošanas”. Visā šajā apskatā ir izmantots termins “ziņošana par ilgtspēju”.
08 Neraugoties uz iepriekš minēto visaptverošo definīciju, ilgtspējas ziņojumi privātajā sektorā ļoti atšķiras, sākot no ziņošanas tikai par konkrētu uzņēmuma ietekmi uz vidi, piemēram, ūdens izmantošanu, līdz ziņošanai par ilgtspējas vispusīgāku integrāciju uzņēmējdarbības procesos kopumā, piemēram, kā klimata pārmaiņas samazina ūdens pieejamību un apdraud uzņēmējdarbības modeli13. Abas šīs perspektīvas ir ilustrētas 2. attēlā: organizācijas darbības iespējamā ietekme uz klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu iespējamā ietekme uz uzņēmējdarbību.
2. attēls. Ilgtspējas ziņojumu divas perspektīvas, kā piemēru izmantojot klimata pārmaiņas14
Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas konsultatīvo dokumentu par nesaistošu pamatnostādņu atjaunināšanu attiecībā uz nefinanšu ziņojumu sniegšanu.
09 Ar Direktīvu 2014/95/ES Eiropas Savienība noteica, ka ziņošana par nefinanšu informāciju, kas ietver noteiktu minimālo ilgtspējas informāciju, dažiem lieliem uzņēmumiem ir obligāta (2. izcēlums). Attiecībā uz ziņošanu publiskajā sektorā un ziņojumiem, kurus sniedz valstij piederoši uzņēmumi, piemērus var atrast dažās valstīs15 (3. izcēlums).
Klimata pārmaiņu ietekme uz organizāciju
Organizācijas ietekme uz klimata pārmaiņām
10
2. izcēlums
Ar Direktīvu 2014/95/ES tika ieviests ziņošanas pienākums dažiem lieliem uzņēmumiem16
Pašreizējie ES ziņošanas pienākumi saistībā ar informāciju par ilgtspēju attiecas uz lielām sabiedriskas nozīmes struktūrām. Tie kopumā attiecas uz aptuveni 7400 biržā kotētiem uzņēmumiem, bankām, apdrošināšanas sabiedrībām un citām dalībvalstu noteiktām struktūrām17. Saskaņā ar šo direktīvu parasti tie ir lieli uzņēmumi ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.
Saskaņā ar GRI, CSR Europe un Accountancy Europe 2017. gada pētījumu par direktīvas īstenošanu dažas dalībvalstis paplašināja direktīvas darbības jomu18. Piemēram, Zviedrija samazināja robežvērtību no 500 līdz 250 darbiniekiem, un gan Zviedrija, gan Dānija prasa, lai visi lielie uzņēmumi sniedz informatīvus nefinanšu pārskatus. Tas attiecas arī uz Spānijas uzņēmumiem ar 2 miljardu EUR apgrozījumu un 4000 darbiniekiem. Dažas dalībvalstis19 direktīvu piemēro valsts kontrolētiem uzņēmumiem un lielām pašvaldībām.
Vairākas dalībvalstis20 ir īpaši iekļāvušas pensiju fondus un aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības. Apvienotā Karaliste un Luksemburga, kurās atrodas lielākie investīciju fondi Eiropas Savienībā, to nav izdarījušas.
To, kāda veida ilgtspējas informācija ir sniegta ziņojumos, skatīt 18. punktā.
3. izcēlums
Zviedrijas valsts uzņēmumu ziņošana par ilgtspēju
Ziņojumus par ilgtspējas ietekmi uz uzņēmējdarbību un uzņēmumu ietekmi uz ilgtspēju Zviedrijas valsts uzņēmumi sniedz kopš 2008. gada. Visiem 47 Zviedrijas valsts uzņēmumiem, kuru kopējā vērtība sasniedz 53,3 miljardus EUR, savos gada pārskatos ir jāsniedz informācija par uzņēmumu izvirzītajiem finanšu un nefinanšu mērķiem, darbības rezultātiem un to, kā tie risina ilgtspējas jautājumus kopumā. 2017. gada valsts īpašumtiesību politikā ir norādīts, ka valstij piederošiem uzņēmumiem “ir jāanalizē programmā 2030. gadam ietvertie globālie ilgtspējas mērķi, lai noteiktu mērķus, uz kuriem katram uzņēmumam ir ietekme un kuru sasniegšanu uzņēmums ar savām darbībām veicina”.
10 Programmā 2030. gadam valdības tiek mudinātas ANO nosūtīt brīvprātīgus ziņojumus par valsts progresu IAM sasniegšanā. Šajos ziņojumos ir jāsniedz informācija par valsts panākumiem ilgtspējīgas attīstības īstenošanā. Līdz 2019. gada martam šādus ziņojumus bija iesniegušas 24 no 28 ES dalībvalstīm21. Ziņojumus ANO var sniegti arī
11
ES līmenī, un Padome un Parlaments ir aicinājuši Komisiju sagatavot ziņojumu ANO22 (56. punkts).
11 Pārskats par dažādajiem līmeņiem, ziņojot par ilgtspējīgu attīstību, ir sniegts 3. attēlā.
3. attēls. Kas var sagatavot ilgtspējas ziņojumus?
Avots: ERP.
Iemesli ziņošanai par ilgtspēju
12 Privātajā sektorā uzņēmumi ziņo par ilgtspēju galvenokārt tāpēc, ka to prasa investori, pilsoniskā sabiedrība un patērētāji. Finanšu tirgi un investori izdara aizvien lielāku spiedienu uz uzņēmumiem, lai tie atklātu ar ilgtspēju saistītus riskus. Tas ir tāpēc, ka ilgtspējas riskus arvien biežāk uzskata arī par finanšu riskiem. Piemēram, atklājot uzņēmumu riskus un iespējas saistībā ar klimatu, investori var labāk novērtēt investīcijas un aktīvus un efektīvāk pieņemt lēmumus par uzņēmējdarbību23.
ANO Augsta līmeņa politiskais forums
Parlaments un citas ieinteresētās personas
Īpašnieki, lēmumu pieņēmēji u. c.
Ziņošana valsts līmenī
Ziņojumi, ko sagatavojušas
dalībvalstu valdības
Ziņošana ES līmenī
Ziņojumi, ko sagatavojusi ES Komisija
Ziņošana organizācijas līmenī
Ziņojumi, ko sagatavojuši• privātuzņēmumi• bezpeļņas
organizācijas• publiskā sektora
organizācijas (universitātes, slimnīcas u. c.)
• atsevišķas ES iestādes un aģentūras
12
13 Uzņēmumiem un publiskajam sektoram ir atšķirīgi dzinējspēki — kamēr uzņēmumiem galu galā ir jāgūst peļņa, publiskā sektora darbība ir saistīta ar sabiedrisko labumu sniegšanu. Tomēr, tā kā ieinteresēto personu apmierinātība ir ļoti svarīga abiem, motivācija un ieguvumi, ko privātajam un publiskajam sektoram sniedz ziņošana, var būt līdzīgi. 4. attēlā ir parādīta atšķirīgā motivācija saistībā ar abiem ziņošanas pamatā esošajiem nolūkiem: 1) ziņošana kā pārvaldības instruments un 2) ziņošana kā vadības vai organizācijas pārskatatbildības instruments.
14 Kopumā “ziņošana par ilgtspēju publiskajā sektorā nodrošina pamatu tam, lai noteiktu saikni starp finanšu rezultātiem un to, kā organizācija izmanto un ietekmē būtiskus resursus un attiecības, no kuriem/kurām tā ir atkarīga”24. Pieprasot paziņot publiskā sektora organizācijas galvenos darbības rādītājus, var tikt palielināta pārredzamība un pārskatatbildība un sniegti norādījumi attiecībā uz pārvaldību un ētisku uzvedību25.
4. attēls. Iekšējā un ārējā motivācija saistībā ar ziņošanu par ilgtspēju
Avots: ERP.
Ko ietvert ilgtspējas ziņojumos un kur tos publicēt
15 Galvenais kritērijs, lemjot par to, ko iekļaut ziņojumā, ir “būtiskums”. Jāpublicē ir tikai “būtiskas” jeb svarīgas lietas, tāpēc sniegtā informācija starp organizācijām var ievērojami atšķirties atkarībā no tā, kā tās novērtē būtiskumu. Salīdzinājumā ar finanšu ziņojumu sniegšanu, kur būtiskums ir definēts finansiālā izteiksmē, ilgtspējas ziņošanas jomā būtiskuma definīcija ir sarežģītāka un dažkārt mazāk taustāma (4. izcēlums).
Ziņošana kā pārvaldības instrumentsIekšējā motivācija
Ziņošana kā pārskatatbildības instrumentsĀrējā motivācija
• Uzlabot riska pārvaldību• Taupīt resursus un naudu• Iegūt labāku informāciju lēmumu
pieņemšanai• Uzlabot darbinieku apmierinātību
• Uzlabot saziņu ar ieinteresētajām personām
• Uzlabot pārskatatbildību un pārredzamību
• Radīt pozitīvu un uzticības cienīgu tēlu• Vairot uzticēšanos
13
4. izcēlums
Atšķirīgas būtiskuma definīcijas finanšu un nefinanšu ziņojumu sniegšanas jomā
Finanšu ziņojumu sniegšanas jomā ES definē “būtisku” informāciju kā “tādu informācijas statusu, kad ir pamats uzskatīt, ka tās neatklāšana vai nepareizs izklāsts varētu mainīt vai ietekmēt lēmumus, ko lietotāji pieņem, pamatojoties uz uzņēmuma finanšu pārskatiem. Atsevišķu posteņu būtiskumu izvērtē saistībā ar citiem līdzīgiem posteņiem”26.
Attiecībā uz nefinanšu ziņojumu sniegšanu būtiska informācija ir tā, ko atklāj, “ciktāl tas vajadzīgs, lai gūtu priekšstatu par attiecīgā uzņēmuma attīstību, veiktspēju, stāvokli un tā darbības ietekmi”27.
Saskaņā ar GRI ilgtspējas ziņojumos ir jāiekļauj “aspekti, kas atspoguļo organizācijas būtisko ietekmi uz ekonomiku, vidi un sociālo jomu vai būtiski ietekmē ieinteresēto personu novērtējumus un lēmumus”28; tas nozīmē to, ka organizācijas būtiskuma novērtējumā ir jāņem vērā arī tas, ko ieinteresētās personas uzskata par būtisku šai organizācijai (piemēram, investoru viedoklis).
16 5. izcēlumā ir parādīts, ko nefinanšu ziņojumu sniegšana varētu nozīmē praksē.
5. izcēlums
Nefinanšu ziņojumu sniegšana bankā un alus darītavā
Banka var uzskatīt, ka ūdens patēriņš tās birojos un filiālēs nav būtisks jautājums, kas būtu jāiekļauj vadības ziņojumā. Taču informāciju par tās finansēto projektu ietekmi uz sociālo jomu un vidi, kā arī tās lomu pilsētas, reģiona vai valsts reālās ekonomikas atbalstīšanā tā var uzskatīt par būtisku29.
Turpretī alus darītava ūdens patēriņu alus ražošanas laikā var uzskatīt par būtisku jautājumu un iekļaut to vadības ziņojumā. Tā var arī atklāt klimata pārmaiņu ietekmi uz savu darbību, ņemot vērā iespējamo ūdens trūkumu dažādās ražošanas vietās.
17 Lai precizētu, kas ir būtisks un kas varētu būt attiecīgie ekonomiskie, vides un sociālie aspekti, vairākas organizācijas izstrādāja pamatnostādnes (vai brīvprātīgus standartus) attiecībā uz ziņošanu par ilgtspēju privātajā sektorā, piemēram, GRI, Starptautiskā Integrēto pārskatu padome (IIRC) un Ilgtspējas grāmatvedības standartu padome (SASB). No tiem visbiežāk izmanto GRI pamatnostādnes. 2019. gadā tika izveidota platforma “Corporate Reporting Dialogue” [Korporatīvo ziņojumu dialogs], kurā iesaistījās vairākas no šīm organizācijām30, lai labāk saskaņotu regulējumus ar mērķi atvieglot ziņojumu sagatavošanu un uzlabot šajos ziņojumos sniegto informāciju, ko izmantos galvenās ieinteresētās personas, it īpaši investori31.
14
18 Saskaņā ar Direktīvu 2014/95/ES par nefinanšu ziņojumu sniegšanu un Komisijas pamatnostādnēm var izmantot visus šos spēkā esošos regulējumus32. Ziņojumos ir jāsniedz informācija vismaz par “vides, sociālajiem un ar darbiniekiem saistītiem jautājumiem, cilvēktiesību ievērošanu un pretkorupcijas un kukuļošanas aspektiem”33. Struktūru apakšgrupām ir obligāti jāziņo par daudzveidību (piemēram, attiecībā uz dzimumu).
19 Direktīvas mērķis jau no sākuma bija aplūkot uzņēmumu ietekmi uz ilgtspēju un otrādi — to, kā uzņēmumus ietekmē ilgtspējas problēmas. Tomēr pētījumi rāda, ka organizāciju ziņojumos galvenā uzmanība ir pievērsta pirmajam aspektam, t. i., tādiem jautājumiem kā to ietekme uz vidi. Jautājumi par to, kā uzņēmumus ietekmē ilgtspējas riski un kā tie šos riskus iekļauj savā uzņēmējdarbības modelī, ziņojumos ir aplūkoti mazāk34.
20 Komisija norādīja, ka “joprojām ir vērojamas būtiskas nepilnības un ir steidzami vajadzīgi turpmāki uzlabojumi informācijas atklāšanas kvantitātē, kvalitātē un salīdzināmībā, lai apmierinātu investoru un citu ieinteresēto personu vajadzības”35. Ņemot vērā norises starptautiskā līmenī36, Komisija 2019. gada pavasarī rīkoja sabiedrisko apspriešanu par direktīvas īstenošanas pamatnostādņu atjaunināšanu, lai sniegtu vairāk norādījumu par klimatiskās informācijas atklāšanu37. Attiecībā uz finanšu sektoru, kur, kā konstatējusi Komisija, institucionālie investori, aktīvu pārvaldītāji un finanšu konsultanti joprojām konsekventi neņem vērā ilgtspējas faktorus un riskus investīciju procesā, ir ierosināts arī īpašs tiesību akts38.
21 Organizācijas var publicēt informāciju kā atsevišķu ziņojumu vai iekļaut to savos finanšu vai gada pārskatos, vai sniegt citos veidos. Piemēram, ES direktīva ļauj izvēlēties jebkuru no šīm iespējām, un tikai neliela daļa dalībvalstu39 nolēma pieprasīt informācijas publicēšanu integrētā veidā40. Attiecībā uz pārskatatbildību un pārredzamību ieinteresētajām personām vairākas profesionālās organizācijas iesaka organizācijām publicēt informāciju gada vai finanšu pārskatos vai gada vadības ziņojumos, lai uzlabotu šīs vērtības41. Mēs jau iepriekš ieteicām Eiropas Komisijai iesniegt vienu pārskatatbildības ziņojumu vai ziņojumu kopumu. Tajā citā starpā būtu jāietver ziņojums par nefinanšu rezultātiem, informācija par darbībām un paziņojumi par vidēja termiņa un ilgtermiņa fiskālo stabilitāti42.
15
Apskata tvērums un pieeja 22 Šajā apskatā ir sniegts pārskats par to, kā ES un tās iestādes un aģentūras ziņo par ilgtspējīgu attīstību. Tajā ir izvērtēts stāvoklis saistībā ar ziņošanu par IAM sasniegšanu ES līmenī, kā arī ilgtspējas ziņojumiem, ko sniedz atsevišķas ES iestādes un aģentūras.
23 Mēs sagatavojām šo apskatu četru galveno iemeslu dēļ.
o Padome un Eiropas Parlaments ir aicinājuši Komisiju līdz 2019. gadam sniegt ziņojumu ANO par programmas 2030. gadam iekšējo un ārējo īstenošanu Eiropas Savienībā43. Eiropas Parlaments ir arī aicinājis katru gadu ziņot par ES panākumiem IAM īstenošanā44.
o 2018. gads bija pirmais gads, kad saskaņā ar ES tiesību aktiem lielām sabiedriskas nozīmes struktūrām bija jāsniedz ilgtspējas informācija45. Ņemot vērā pieeju “rādīt priekšzīmi”, mēs gribējām noskaidrot, ko šajā jomā ir paveikušas ES iestādes un aģentūras.
o Tā kā 2030. gads strauji tuvojas, “ES dalībvalstis, uzņēmumi un pilsoniskā sabiedrība lielā mērā atzīst to, ka ir vajadzīga stingrāka apņēmība,” lai sasniegtu IAM46. Ziņošana par ilgtspēju var palīdzēt šo apņēmību pārvērst rīcībā.
o Ziņošana par ilgtspēju ir viens no IAM mērķiem, proti, mudināt uzņēmumus, it īpaši lielos un starptautiskos uzņēmumus, īstenot ilgtspējīgu praksi un iekļaut savā ziņošanas ciklā informāciju par ilgtspēju.
24 Šajā apskatā mēs norādām uz priekšnoteikumiem, kas vajadzīgi, lai jēgpilni ziņotu par ilgtspēju, un atspoguļojām ar ziņošanu par ilgtspēju saistīto pašreizējo stāvokli ES struktūrās. Mēs novērtējām revidentu lomu šajā jomā un apsvērām problēmas, kas radīsies, ilgtspējas ziņošanas ideju attīstot tālāk.
25 Šis apskats nav revīzija. Tas ir galvenokārt balstīts uz publiski pieejamo informāciju. Tāpat tas balstīts uz mūsu gada pārskatos un vairākos īpašos ziņojumos sniegto informāciju. Mēs arī veicām pārrunas un aptauju. Vairāk informācijas par mūsu metodiku var atrast I pielikumā.
16
Ziņošanai par ilgtspēju vajadzīgie priekšnoteikumi 26 Ilgtspējas ziņojums ir procesa iznākums. Šajā iedaļā ir aprakstīti jēgpilnai ziņošanai par ilgtspēju vajadzīgie priekšnoteikumi, pamatojoties uz spēkā esošajām pamatnostādnēm un regulējumiem. Īpašu uzmanību mēs pievērsām trim galvenajiem priekšnoteikumiem:
o ieinteresēto personu iesaistei;
o stratēģijas izstrādei;
o ilgtspējas integrēšanai budžeta procesā, pamatoties uz mērķiem, kuru novērtēšanai izmanto rādītājus.
Ieinteresēto personu iesaiste
27 Ieinteresēto personu iesaiste ir būtiska visā ilgtspējas ziņošanas procesā. Komisija ir atzinusi iedzīvotāju un citu ieinteresēto personu viedokļu nozīmi ES politikas veidošanā47. Līdztekus Padomei un Parlamentam, kuru priekšā Komisija ir atbildīga, ES iestāžu un aģentūru ilgtspējas ziņojumos ieinteresētās personas ir ES iedzīvotāji, nodokļu maksātāji, uzņēmumi un pilsoniskā sabiedrība (5. attēls).
17
5. attēls. Ilgtspējas ziņojumos ieinteresētās personas
Avots: ERP, pamatojoties uz GRI 101.
28 Nesens ieinteresēto personu iesaistes piemērs ir Komisijas izveidotā IAM daudzpusēju ieinteresēto personu platforma, kuras mērķis ir atbalstīt un konsultēt Komisiju un visas ieinteresētās personas, kas iesaistītas IAM īstenošanā ES līmenī48. Platformā darbojas 30 pārstāvji no pilsoniskās sabiedrības, kā arī publiskā un privātā sektora49.
Stratēģijas izstrāde
29 Lai ziņošana būtu jēgpilna, tā ir jāintegrē organizācijas stratēģiskajos mērķos un visā politikas/uzņēmējdarbības ciklā. Tādējādi ilgtspēja kļūst par organizācijas darbības rezultātu sistēmas neatņemamu daļu (6. attēls)50. Dažādie posmi apmainās ar informāciju, un informācijas izmantošana ir svarīga visā procesā.
Ilgtspējas ziņojumos
ieinteresētās personas
Darba ņēmēji
Likumdevējs
Vietējās kopienasPilsoniskās sabiedrības
organizācijas
Uzņēmēju aprindas
Starptautiskā sabiedrība Iedzīvotāji
Nodokļu maksātāji
Pētnieki un akadēmiskās
aprindas
18
6. attēls. Galvenie posmi, integrējot ilgtspēju darbības rezultātu sistēmā
Avots: ERP.
30 Saskaņā ar ESAO un ES Kopīgā pētniecības centra norādīto, ņemot vērā daudzās sinerģijas un papildināmību, kā arī iespējamos kompromisus starp IAM51, ir vajadzīga sistemātiska pieeja, lai nodrošinātu politikas saskaņotību un apzinātu, izprastu un kontrolētu mijiedarbību starp lielā mērā savstarpēji saistītajiem IAM. Mēs pētījām, vai Eiropas Savienībai un jo īpaši Komisijai ir stratēģijas, lai nodrošinātu mērķus un uzdevumus, uz kuriem balstīt ziņojumus.
31 Pēc tam, kad 2015. gadā tika pieņemta programma 2030. gadam, Komisija publicēja paziņojumu, norādot, ka ilgtspējīgas attīstības mērķi jau ir ņemti vērā ES darbībās un tās vispārējā stratēģijā (stratēģijā “Eiropa 2020” un Ž. K. Junkera vadītās Komisijas 10 prioritātēs)52. Tāpēc Komisija neuzskatīja, ka stratēģiskajā satvarā būtu vajadzīgas izmaiņas. Tā rezultātā pašreizējie mērķi, izņemot dažus ar enerģētiku un klimatu saistītos53, ir noteikti un tiek uzraudzīti līdz 2020., nevis 2030. gadam54.
32 Komisija norādīja, ka viens no iemesliem šādai pieejai ir tas, ka 2015. gadā, kad tika pieņemta programma 2030. gadam, ES daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2014.–2020. gadam jau tika īstenota (7. attēls).
Informācijas nepārtraukta izmantošana
Riska novērtēšana
Stratēģija
Politika un mērķi
Novērtēšana, uzraudzība un pārskatīšana
Ziņošana un komunikācija
Apliecinājums
19
7. attēls. ES galveno stratēģiju un programmas 2030. gadam īstenošanas termiņi
Avots: ERP.
33 Vairākos no mūsu iepriekšējiem ziņojumiem mēs atzinām šo apstākļu radītās politiskās grūtības, izsakot piezīmes par stratēģiskajiem satvariem un pilnvaru termiņiem, kas pārklājas un nav sinhronizēti55. Tomēr, kad 2018. gadā tika sagatavota DFS 2021.–2027. gadam, vispārējas ES stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada joprojām nebija. Mēs jau iepriekš uzsvērām, ka publicētie priekšlikumi attiecībā uz DFS 2021.–2027. gadam netika balstīti uz kopīgu ES stratēģiju vai mērķu kopumu56.
34 Komisija mūs informēja, ka, pēc tās domām, politiskie mērķi, kas tika apstiprināti 2016. gada Bratislavas paziņojumā un 2017. gada Romas deklarācijā57, bija pietiekami, lai sagatavotu DFS 2021.–2027. gadam. Dažos DFS priekšlikumos kā viens no instrumenta (piemēram, “Apvārsnis Eiropa”) mērķiem ir skaidri norādīts ieguldījums IAM sasniegšanā.
35 Eiropas Parlaments58, Eiropas Padome59 un ES Padome60 ir vairākkārt aicinājuši īstenot stratēģiju attiecībā uz programmu 2030. gadam. 2017. gadā gan Eiropas Parlaments, gan Padome aicināja Komisiju nākt klajā ar visaptverošu IAM īstenošanas stratēģiju61. Padome norādīja, ka šādu stratēģiju vajadzēja ieviest līdz 2018. gada vidum, lai dotu ievirzi visām ES politikas jomām un programmām, ietverot gan starpposma, gan ilgtermiņa mērķus, un izklāstītu redzējumu par ilgtspējīgu Eiropu pēc programmas 2030. gadam īstenošanas. 2018. gadā Eiropadome pauda uzskatu, ka Komisijas pārdomu dokumentam būtu jāpaver ceļš uz visaptverošu īstenošanas stratēģiju 2019. gadā62.
Stratēģija “Eiropa 2020”2010-2020
Ž. K. Junkera vadītā Komisija2014-2019
Daudzgadu finanšu shēma2014-2020
Programma 2030. gadam2015-2030
2010 2015 2020 2025 2030
20
36 Pārdomu dokumentu par ilgtspējīgu attīstību Komisija publicēja 2019. gada janvārī63, lai gan sākotnēji to bija plānots publicēt agrāk. Dokumentā ir ietverti trīs nākotnes scenāriji, kas būs iedvesmas avots nākamās Komisijas darbam, lai atbalstītu virzību uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam:
1) visaptveroša ES IAM stratēģija, lai virzītu visas ES un tās dalībvalstu darbības;
2) Komisija turpina integrēt IAM visās attiecīgajās ES politikas jomās, taču neietekmē dalībvalstu rīcību;
3) lielākas uzmanības pievēršana ārējai darbībai, vienlaikus ES līmenī konsolidējot pašreizējos ilgtspējas mērķus.
37 Pārdomu dokumentā ir apkopota attiecīgā analīze un dati. Tajā ir arī aprakstītas dažas Komisijas politikas iniciatīvas, kas saistītas ar IAM, un norādītas politikas jomas, kuras ir svarīgas ilgtspējīgai attīstībai. Tas ir solis pareizajā virzienā. Tomēr dokuments koncentrējas uz norisēm Eiropas Savienībā, nevis uz ES politikas ietekmi un/vai ES budžeta ieguldījumu IAM īstenošanā.
38 Pārdomu dokumentā ir norādītas dažas jomas, kurās, pēc Komisijas domām, tai būtu jādara vairāk. Tomēr tajā nav ietverta nepilnību analīze, lai noteiktu IAM atbilstību pašreizējām prioritātēm, ne arī novērtēts, kas vēl būtu jādara ES politikas un likumdošanas jomā64. Padome šādu nepilnību analīzi aicināja veikt 2017. gadā, un Parlaments pēc pārdomu dokumenta publicēšanas 2019. gadā šo aicinājumu atbalstīja65.
Integrēšana
39 Ilgtspējas jautājumu integrēšana galvenajos budžeta procesos, uzņēmējdarbības mērķos vai politikas jomās ir vēl viens priekšnoteikums ziņošanai par ilgtspēju.
40 Komisija 2016. gadā norādīja, ka tā “iestrādās ilgtspējīgas attīstības mērķus ES politikā un iniciatīvās, nosakot ilgtspējīgu attīstību par būtisku vadošo principu visās politikas jomās”66. Lai paziņotu, vai un kā šāda integrēšana ir notikusi, Komisija ir sākusi sniegt noteiktu informāciju. Kopš 2017. gada programmu pārskati ietver vispārīgus aprakstus (nepiešķirot finansiālu vērtību) par to, kā attiecīgā programma veicina IAM sasniegšanu. Komisija 2018. gadā izveidoja diagrammu, kurā attēlota atsevišķu izdevumu programmu saistība ar IAM, un norādīja jaunākās iniciatīvas. Tā aplēsa, ka gandrīz katra programma veicina viena vai vairāku IAM sasniegšanu67. Tomēr Komisija uzsvēra, ka šī informācija ir paredzēta tikai saziņas (nevis ziņošanas) nolūkiem. Izņemot
21
ES ārējās darbības jomu, nav sistemātiskas analīzes vai ziņošanas sistēmas attiecībā uz to, kā atsevišķas programmas vai budžeta daļas veicina IAM īstenošanu.
41 Eiropas domnīcu grupa uzskata, ka Komisijas izveidotā ilgtspējas jautājumu diagramma ir noderīga saziņas nolūkiem, tomēr tā nav palīdzējusi Komisijai ilgtspēju padarīt par ES finansējuma prioritāti tās politikas jomās68. Eiropas Parlaments ir arī aicinājis Komisiju nodrošināt “pastiprinātu ilgtspējīgas attīstības iekļaušanu visos finansēšanas mehānismos un budžeta pozīcijās” un “uzlabot atbildību par kolektīvo rezultātu sasniegšanu, izmantojot DFS”69.
42 Transversālu jautājumu (tādu kā klimata pārmaiņas vai dzimumu līdztiesība) integrēšana budžetā nav viegla. Mūsu 2016. gada ziņojumā par klimata politikas aspektu integrēšanu70 ir uzsvērts, ka pat tikai viena IAM (klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām) integrēšana ES budžetā rada vairākas problēmas. Mēs norādījām, ka ir vajadzīga visaptveroša ziņošanas sistēma ar rādītājiem, kas ļauj kontrolēt faktiskos klimata rīcības izdevumus un saistītos rezultātus. Šie rādītāji varētu būt būtiski, novērtējot virzību uz IAM sasniegšanu klimata politikas jomā.
43 IAM var izmantot ne tikai budžeta plānošanā, bet arī tam, lai uzlabotu rādītājus, novērtētu budžetu vai sekotu līdzi līdzekļu izlietojumam (8. attēls). Dažas dalībvalstis ir sākušas iekļaut programmu 2030. gadam savos budžeta procesos. Pašlaik budžeta plānošana, pamatojoties uz IAM, tiek izmantota biežāk nekā IAM kā darbības rezultātu pārvaldības instruments resursu sadalē un sarunās.
22
8. attēls. Kā budžeta procesā var izmantot IAM
Avots: ERP, pamatojoties uz Elisabeth Hege, Laura Brimont, “Integrating SDGs into national budgetary processes” [IAM integrēšana valsts budžeta procesos], Institut du développement durable et des relations internationales [Ilgtspējīgas attīstības un starptautisko attiecību institūts], pētījums Nr.°05/18, 2018. gada jūlijs.
Budžeta sagatavošana
• IAM izmanto kā lēmumu pieņemšanas instrumentu resursu sadalē
• pārveido budžeta klasifikācijas sistēmas
Budžeta priekšlikumā
• Uzlabo aprakstošo informāciju, budžetu sasaistot ar IAM
• Izdevumu kategorijas attiecina uz IAM
• Publicē rādītāju kopumu, lai nodrošinātu informāciju politiskajām debatēm par budžetu
Budžeta izpilde un kontrole
• Uzlabo budžeta rezultātu novērtēšanu
• Izdevumu pārskatos uzmanību pievērš IAM
• Izveido budžeta pārskatu infopaneli iedzīvotājiem
• Seko līdzi līdzekļu izlietojumam saistībā ar konkrētiem transversāliem IAM, tādiem kā dzimums, klimats vai uzturs
23
Ziņošana par ilgtspēju ES iestādēs un aģentūrās 44 ES ir apņēmusies sasniegt IAM un panākt ilgtspēju, tādējādi IAM un ilgtspējas īstenošana ir ES un tās iestāžu darbības neatņemama daļa. Tāpēc būtu sagaidāms, ka ziņošana par ilgtspēju ir integrēta ES ziņojumos par darbības rezultātiem. Pašlaik ne Komisijai, ne arī citām ES iestādēm nav īpaša juridiska pienākuma sagatavot ilgtspējas ziņojumus.
45 Šajā iedaļā mēs analizējam, kā Komisija un citas ES iestādes un aģentūras ziņo par ilgtspējas jautājumiem. Mēs noteicām, vai ES iestādes un aģentūras informāciju par ilgtspēju sniedz saskaņā ar darbības rezultātu ziņošanas sistēmu vai nu kā atsevišķu ilgtspējas ziņojumu, vai jebkurā citā veidā.
46 Nākamajos punktos mēs pievēršamies šādiem jautājumiem:
i) ziņošana par ilgtspēju kā daļa no Komisijas ziņošanas sistēmas;
ii) Eurostat ziņojumi un
iii) ilgtspējas ziņojumi, ko sagatavo viena ES iestāde un ES aģentūra, un citas saistītas darbības.
Komisijas ziņošana par darbības rezultātiem
47 Ziņošana par darbības rezultātiem ir sistemātiska datu vākšana un informācijas sniegšana par sabiedriskās politikas īstenošanu, ietverot gan izdevumu instrumentus (tādus kā dotācijas), gan ar izdevumiem nesaistītus instrumentus (tādus kā regulējums). Šīs ziņošanas mērķis ir novērtēt politikas efektivitāti un lietderību, sasniegtos rezultātus salīdzinot ar izvirzītajiem mērķiem un saistītajām izmaksām (gan finansiālām, gan cita veida izmaksām, ietverot tās, kas jāsedz ieinteresētajām personām). Tāpat kā jebkurš darbības rezultātu ziņojums, ilgtspējas ziņojumi kalpo diviem pamatmērķiem: 1) kā pārskatatbildības instruments un 2) kā pārvaldības instruments.
48 Komisijas darbības rezultātu ziņošanas sistēmas mērķis ir novērtēt Komisijas darbības rezultātus, izmantojot mērķus, uzdevumus un rādītājus. Rezultāti tiek paziņoti
24
atsevišķos dokumentos (9. attēls). Mēs regulāri novērtējam attēlā parādītās darbības rezultātu sistēmas vairākus aspektus, tostarp to, vai informāciju izmanto vadība71.
9. attēls. Komisijas darbības rezultātu ziņošanas sistēma
Avots: ERP.
49 Ziņojumi par darbības rezultātiem saistībā ar ES budžetu ietver šādus galvenos dokumentus:
1) programmu pārskatus, kuros norādīta saistība starp ES programmām un IAM;
2) programmu darbības rezultātu pārskatu, kurā norādītas visas ES izdevumu programmas 2014.–2020. gadā un saistībā ar vairākām programmām72 minēti IAM;
3) ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumu, kurā parādīts, kā ES budžets atbalsta ES politiskās prioritātes. IAM tajā ir pieminēti galvenokārt vispārīgi73, norādot, ka tie tiek “integrēti”. Dokumentā ir arī norādīts, ka programmu pārskatos sniegtā informācija nav oficiāls ziņojums par ES budžeta ieguldījumu IAM īstenošanā74;
4) pārskata ziņojumu par Eiropas Savienības darbību, kurā ES līmenī paziņoti rezultāti, kas sasniegti ar ES rīcību un ES budžetu. Tajā nav parādīts ES budžeta vai politikas ieguldījums IAM īstenošanā.
50 Papildus šiem četriem ziņojumiem katrs Komisijas ģenerāldirektorāts, kā arī visas sešas Komisijas tieši kontrolētās aģentūras (izpildaģentūras) katru gadu ziņo par saviem
25
sasniegumiem, iniciatīvām un resursu izlietojumu, iesniedzot gada darbības pārskatus. Lielākajā daļā Komisijas 2018. gada darbības pārskatu, kurus izskatījām, IAM ir pieminēti vispārīgi. Visvairāk informācijas par IAM ir snieguši ģenerāldirektorāti, kuri atbild par ES ārējo darbību, savukārt Enerģētikas ģenerāldirektorāta vai Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta ziņojumos IAM nav pieminēti75.
51 Gada pārskatus publicē arī aģentūras, ko Komisija tieši nekontrolē (decentralizētās aģentūras), bet Komisija neizdod pamatnostādnes par šādu pārskatu sagatavošanu un šo aģentūru sniegto informāciju par darbības rezultātiem neiekļauj savā pārvaldības un izpildes gada ziņojumā. Tomēr aģentūras ir izveidojušas brīvprātīgu tīklu (Darbības attīstības tīklu), kas ir sagatavojis darbības rādītāju sarakstu. Dažu aģentūru gada pārskatos par 2017. gadu ir vispārīgi pieminēti IAM, bet neviena no tām nav sniegusi sistemātisku informāciju par ilgtspējas jautājumiem vai savus darbības rezultātus sasaistījusi ar IAM.
52 Komisija sniedz ar ilgtspējas jautājumiem saistītu informāciju savos ziņojumos par darbības rezultātiem, taču tā nav apkopota vai sniegta sistemātiski. Tomēr Komisija novērtē savu ieguldījumu IAM īstenošanā ārējās darbības jomā un ziņo par to. Piemēram, 2018. gada oktobrī tā pieņēma pārskatītu ES starptautiskās sadarbības un attīstības rezultātu ietvaru76. Tas atspoguļo to, kas notiek tādās valstīs kā Čīle, Dānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle un Dienvidkorejas Republika, kur iestāžu koordināciju IAM jomā vada ārlietu ministrijas77.
53 Saskaņā ar Komisijas norādīto šis pārskatītais ietvars ļaus ziņot par to, kā ES finansētās78 darbības ir veicinājušas IAM īstenošanu partnervalstīs gan saistībā ar pašreizējo DFS 2014.–2020. gadam, gan arī nākamo DFS 2021.–2027. gadam. Sagaidāms, ka to izmantos arī Komisijas ziņošanas sistēmā un ziņojumos, ko ES un tās dalībvalstis ik pēc četriem gadiem sniedz ANO (56. punkts)79. Dokumentā ir norādīts, ka šāds rezultātu ietvars var veicināt efektīvu īstenošanu, pārredzamību, pārskatatbildību un “saskaņotu komunikāciju par ES ieguldījumu virzībā uz IAM sasniegšanu partnervalstīs”80.
Eurostat ziņojums par progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā
54 Kopš 2017. gada Eurostat sagatavo gada ziņojumus, kuros sniegts apraksts par “progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā”81. Ziņojuma mērķis ir sniegt kvantitatīvu novērtējumu par ES progresu IAM sasniegšanā. Tomēr Komisija nav mēģinājusi novērtēt ES politikas un budžeta ieguldījumu programmā 2030. gadam.
26
55 Eurostat ziņojumā ir sniegta informācija par dažādiem rādītājiem un progresu ar IAM saistītos jautājumos, kā arī ietverti dati sadalījumā pa dalībvalstīm. Rādītāji, ko, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, izraudzījusies Komisija, galvenokārt ietver dalībvalstu savākto statistikas informāciju. Rādītāji tiek novērtēti, pamatojoties uz stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajiem mērķiem vai citiem politikas mērķiem, ja tādi ir pieejami. Ziņojumā ir arī norādīta ES politikas rīcība noteiktā jomā, bet ar rādītājiem netiek novērtēti šīs ES politikas rīcības rezultāti. Daži rādītāji ietver zināmas problēmas (6. izcēlums). Eiropas Parlaments atzinīgi novērtēja Eurostat ziņojumu kā “virzību uz pilntiesīga ES uzraudzības mehānisma izveidi”, bet arī norādīja, ka “Eurostat vien nevar visaptveroši konstatēt IAM progresu visos tā aspektos”82. Mēs jau agrāk esam kritizējuši Eurostat ziņojumu par to, ka tajā nav novērtēts progress, izpildot ar IAM saistītu apņemšanos līdz 2030. gadam panākt zemes degradācijas ziņā neitrālu stāvokli83.
27
6. izcēlums
Eurostat 2019. gada IAM rādītāju piemērs
13. IAM. Steidzami rīkoties, lai apkarotu klimata pārmaiņas un to ietekmi
Progresu novērtē, pamatojoties uz šādiem kritērijiem84:
1) siltumnīcefekta gāzu emisijas no teritoriālās perspektīvas (novērtē, ņemot vērā 2020. gadam izvirzītos mērķus);
2) siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte enerģijas patēriņā;
3) vidējā temperatūras novirze tuvu zemes virsmai;
4) ar klimatu saistīti ekonomiskie zaudējumi;
5) ieguldījums starptautiskajās 100 miljardu USD saistībās, kas attiecas uz izdevumiem klimata jomā.
Ar šiem rādītājiem saistītās problēmas ir uzskaitītas turpmāk.
Attiecībā uz 1. rādītāju:
a) lai gan tas ir starptautiski pieņemts rādītājs, Komisijas domnīca un pētījumu autori ir norādījuši, ka, koncentrējoties tikai uz šo novērtējumu, var netikt ņemta vērā plašāka ietekme, kas vērojama, kad attīstītās valstis samazina savu siltumnīcefekta gāzu emisiju, nozares ar augstu emisijas intensitāti ārpakalpojumu veidā pārceļot uz citām valstīm un pēc tam importējot produktus85;
b) siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai tiek izmantoti 2020. gadam izvirzītie mērķi, lai gan pastāv arī mērķi 2030. un 2050. gadam86. Mēs jau iepriekš konstatējām, ka, lai sasniegtu ilgāka termiņa mērķus, būs jāpieliek daudz lielākas pūles87;
attiecībā uz ziņošanu par visiem rādītājiem:
c) ierobežoto datu dēļ nekādas tendences nav iespējams aprēķināt88.
56 Lai 2019. gadā sagatavotu ziņojumu ANO, Komisija plāno izmantot Eurostat ziņojumu, kā arī ziņojumu par ES ārējās darbības ietekmi uz IAM sasniegšanu89. Tas nozīmē, ka 2019. gada ziņojumā netiks aplūkots ES budžeta un politikas ieguldījums, izņemot ārējās darbības jomu.
28
ES iestāžu un aģentūru sniegtā ilgtspējas informācija
57 Mēs konstatējām, ka ilgtspējas ziņojumus publicē viena ES iestāde (Eiropas Investīciju banka) un viena EU aģentūra (Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, EUIPO) (7. izcēlums).
29
7. izcēlums
EIB un EUIPO ilgtspējas ziņojums
EIB ziņojums
Eiropas Investīciju banka (EIB) ir ES iestāde, kas atrodas Luksemburgā. Tā ir finansiāli neatkarīga iestāde ar 243 miljardus EUR lielu kapitālu un vairāk nekā 3800 darbiniekiem90. Kā “ES banka” EIB nodrošina finansējumu un sniedz konsultācijas par investīcijām visā pasaulē91. Pirmo ilgtspējas ziņojumu EIB publicēja 2007. gadā92 un, sākot no 2008. gada93, to saskaņoja ar GRI ziņošanas pamatnostādnēm.
Tās jaunākais ziņojums (2018. g.) sastāv no diviem dokumentiem: ilgtspējas ziņojuma94 un ilgtspējas ziņojumā atklātās informācijas par 2018. gadu. Pirmajā dokumentā ir aplūkota EIB pieeja attiecībā uz ilgtspējīgu un novatorisku finansējumu un investīcijām. Tajā ir aprakstīts, kā ilgtspējas jautājumi ir iekļauti projektu novērtēšanā95, un sniegti ieinteresēto personu iesaistes piemēri un informācija par to, kā EIB ir nodrošinājusi pārskatatbildību organizācijā.
Otrajā dokumentā, kas paredzēts speciālistiem (analītiķiem, nevalstiskām organizācijām, akadēmiskajām aprindām u. c.), ir sniegta visaptveroša un standartizēta informācija par vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem, kā arī EIB darbības rezultātiem.
EUIPO ziņojums
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs ir decentralizēta ES aģentūra, kas atrodas Alikantē (Spānijā). Tā ir pilnībā pašfinansēta96, tās budžets ir 401 miljoni EUR, un tajā strādā 995 darbinieki97. Aģentūras pienākumos ietilpst reģistrēt ES preču zīmes un Kopienas dizainparaugus, sadarboties Eiropas un starptautiskā līmenī, kā arī aizsargāt un īstenot intelektuālā īpašuma tiesības.
2016. gadā aģentūra ieviesa korporatīvo ilgtspējas sistēmu, izstrādāja korporatīvās sociālās atbildības stratēģiju un sagatavoja pirmo ilgtspējas ziņojumu (par 2016. finanšu gadu), pamatojoties uz GRI standartiem. Tā bija pirmā ES aģentūra, kas sagatavoja šādu ilgtspējas ziņojumu. Sagatavojot ziņojumu par 2017. gadu, aģentūra nolēma tā saturu brīvprātīgi saskaņot ar ES direktīvu par nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu98.
58 Ziņojumos par ilgtspēju EIB un EUIPO analizēja un publicēja savus ilgtspējas riskus. Šis darbs tika balstīts uz iekšējām un ārējām pārrunām. 10. attēlā ir parādīts EIB veiktais būtiskuma novērtējums.
30
10. attēls. EIB veiktais ilgtspējas jautājumu būtiskuma novērtējums
Skaidrojumi. Klimats un vide ir ļoti svarīgi jautājumi gan ieinteresētajām personām, gan EIB, savukārt ētiku un godprātību ieinteresētās personas vērtē augstāk nekā EIB. Avots: EIB, ilgtspējas ziņojums par 2018. gadu, 2019. g., 11. lpp.
59 Gan EIB, gan EUIPO ilgtspējas ziņojumos ir sniegta informācija par to, kā organizācijas savā politikā un darbībās ir ņēmušas vērā ilgtspējas jautājumus, un par organizācijas ietekmi uz ilgtspēju. Kā rāda 8. izcēlumā sniegtais piemērs par EIB, organizācijas uzņēmējdarbības ietekme var būtu daudz lielāka par pašas organizācijas darbības ietekmi uz ilgtspēju.
Pārredzamība un pārskatatbildība
Klimats un vide
Piesārņojums un emisija
MVU un darbvietu radīšana
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas
Inovācija un prasmesDaudzveidība un iekļaušana
Personāla attīstība un izglītība
Kopienas un ieinteresēto personu iesaiste
Korupcijas apkarošana
Veselība un labklājība
Informācija un kiberdrošība
Cilvēktiesības un neaizsargātās grupas
Vides un sociālie standarti
Infrastruktūra
Ētika un godprātība
Ļoti
liela
Ļoti liela
Noz
īme
iein
tere
sēta
jām
p
erso
nām
Organizācijas būtiskā ietekme uz ekonomiku, vidi un sociālo jomu
Būtisks
Svarīgs
31
8. izcēlums
Atsevišķu EIB aizdevuma darbību oglekļa pēda salīdzinājumā ar pašas EIB ietekmi
EIB publicē informāciju par tās finansēto projektu oglekļa pēdu.
Avots: EIB ilgtspējas ziņojums par 2017. gadu.
Tabulā ir redzams, ka CO2 ir mērīts miljonos tonnu (milj. t) un kopējās absolūtās emisijas sasniedza 5,2 milj. t CO2e. Relatīvā izteiksmē finansētie projekti emisiju samazināja par 2,9 milj. t CO2e salīdzinājumā ar alternatīvām.
Pašas EIB radītā oglekļa pēda bija 22 024 tonnas CO2e.
Tas nozīmē, ka organizācijas uzņēmējdarbības ietekmes analīze un ziņošana par to var būt daudz būtiskāka nekā ziņošana tikai par pašas organizācijas ietekmi.
60 Lai gan citas ES iestādes un aģentūras ilgtspējas ziņojumus nepublicē, tās vāc un dažkārt publicē ar ilgtspēju saistītu informāciju, bet tikai pa daļām un nenodrošinot, ka tiek aplūkoti visi būtiskie ilgtspējas aspekti. To apliecina mūsu veiktā visu ES iestāžu un aģentūru aptauja.
61 Savāktā vai publicētā informācija galvenokārt attiecas uz to, kā organizāciju darbība (piemēram, papīra vai ūdens izmantošana savām vajadzībām) ietekmē ilgtspēju, nevis uz to, kā tās savā vispārējā stratēģijā un darbībās ir ņēmušas vērā ilgtspējas jautājumus. Pastāv risks, ka šādi iekšēji vērsti ziņojumi neatspoguļo organizācijas būtiskākos jautājumus. Tāpat šāda informācija skaidri neparāda, kā IAM ir ņemti vērā organizācijas politikā un darbībās.
2015 2016 2017
Projektu skaits 73 70 55
Kopējā parakstītā EIB summa (miljardos EUR) 11,2 17,7 9,4
Absolūtās emisijas (milj. t CO2e/gadā) 4,6 2,4 5,2
Oglekļa piesaiste no mežsaimniecības(milj. t CO2e/gadā)
3,5 0,3
Relatīvās emisijas (milj. t CO2e/gadā) -3,1 -2,7 -2,9
Projektu oglekļa pēda EIB, 2015.–2017. g.
32
62 ES iestāžu un aģentūru atklātā informācija attiecas uz pārvaldību, pieņemšanu darbā un organizācijas ietekmi uz vidi. Tās publicē informāciju dažādos ziņojumos (piemēram, ziņojumos, kas tiek sagatavoti vides vadības un audita sistēmai (EMAS)) un/vai tiešsaistē. Tiek vākta arī cita informācija, taču to nepublicē (II pielikums).
63 Mēs arī jautājām ES iestādēm un aģentūrām, vai tās ir ieviesušas noteiktas vadības sistēmas, lai atbalstītu ziņošanu par ilgtspēju vai tās elementus (11. attēls). Šādas vadības sistēmas palīdz organizācijām, kuras vēlas uzlabot savu ietekmi uz vidi (EMAS, ISO 14 001) vai darbinieku veselību un drošību (arodveselības un darba drošības standartu sērija (OHSAS 18 001), ISO 45 001).
11. attēls. ES iestāžu un aģentūru ieviestās vadības sistēmas
c Avots: ERP.
64 Ieviestās vadības sistēmas galvenokārt attiecas uz vides aspektiem. Trīs ceturtdaļas ES iestāžu99 un 10 % ES aģentūru ir ieviesušas tādu vadības sistēmu kā EMAS un/vai ISO 14 001. Abas šīs sistēmas ļauj organizācijām noteikt un uzraudzīt savu darbību, produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi. Atšķirībā no ISO 14 001, EMAS prasa sniegt publisku ziņojumu, izmantojot pamatrādītāju kopumu, kas ietver energoefektivitāti, materiālefektivitāti, atkritumus, bioloģisko daudzveidību un emisiju. Runājot par citām attiecīgām starptautiskām vadības sistēmām, tādām kā veselības un drošības (OHSAS 18 001) vai enerģijas (ISO 5001) vadības sistēma, to ieviešanas līmenis ir ļoti zems.
2
1
1
2
7
9
9
9
1
4
1
1
3
1
3
1
1
2
1
1
1
3
1
2
0 5 10 15 20 25
Vadības sistēmas nav ieviestas
ISO 45001 (veselība un drošība)
OHSAS 18001 (veselība un drošība)
ISO 50001 (energovadība)
Citas
ISO 14001 (vides vadība)
EMAS (vides vadība)
Ieviestās vadības sistēmas
ES iestādesES aģentūras: <100 darbinieku ES aģentūras: 100–250 darbinieku ES aģentūras: 250–500 darbinieku ES aģentūras: >500 darbinieku
33
65 Uz jautājumu, kāpēc tās nepublicē atsevišķu ilgtspējas ziņojumu, lielākā daļa ES iestāžu un aģentūru atbildēja, ka tās par to vēl nav domājušas; otra biežākā atbilde bija tāda, ka tām trūkst vajadzīgās zinātības (12. attēls).
12. attēls. Galvenie iemesli ilgtspējas ziņojuma nepublicēšanai
Avots: ERP.
66 Saskaņā ar mūsu aptaujas rezultātiem respondenti saskata iespējamos ieguvumus, ko sniedz ziņošana par ilgtspēju, it īpaši to, ka tā uzlabo ticamību un pārredzamību. Respondenti arī uzskata, ka ziņošana par ilgtspēju tiem palielinātu darba slodzi (13. attēls).
58 %
25 % 25 %
17 %
8 %
46 %
15 %
7 %
17 %
10 %
0 %
25 %
50 %
75 %
Par to vēl nav domājušas Trūkst vajadzīgāszinātības
Tiek izmantoti citiziņojumi (EMAS
deklarācija, GDP,ziņojums par
cilvēkresursiem u. c.)
Nav pieejami rādītāji Pārāk daudz darba
ES iestādes ES aģentūras
34
13. attēls. Iespējamie ieguvumi un zaudējumi saistībā ar ziņošanu par ilgtspēju
Avots: ERP.
75 %
58 %
50 %
67 %
75 %
75 %
51 %
49 %
54 %
61 %
63 %
73 %
0 % 20 % 40 % 60 % 80 %
Palielina darba slodzi
Uzlabo pārvaldības stratēģiju un politiku
Palielina informētību par organizācijas iekšējiemprocesiem
Palīdz apzināt risku un iespējas
Uzlabo pārredzamību
Uzlabo ticamību
Ziņošana par ilgtspēju...
ES iestādes ES aģentūras
35
Ilgtspējas informācijas revīzija 67 Finanšu pārskatu un darbības rezultātu ziņojumu revīzija palielina to pārskatatbildības vērtību. Ilgtspējas ziņojumu ārējā apliecināšana var palielināt ticamību, kā arī ieinteresēto personu uzticēšanos sniegtajai informācijai. Tā var mazināt zaļmaldināšanas risku un risku, ka ziņojumi tiks izmantoti sabiedrisko attiecību vajadzībām. Informācijas revīzija var paaugstināt informācijas vērtību iekšējās kontroles un vadības sistēmām, kā arī uzlabot informētību valdes līmenī100.
68 Ilgtspējas ziņojumu revīzija saskaras ar citāda veida problēmām nekā finanšu pārskatu revīzija. Piemēram, tā var ietvert “izklāsta”, nevis finanšu datu vai skaitļu pārbaudi101. Lielākā daļa lielu uzņēmumu ilgtspējas ziņojumu ir pakļauti ārējai revīzijai vai pārskatīšanai102, bet vispārpieņemtu ilgtspējas ziņojumu revīzijas vai apliecinājuma standartu nav. Piemēram, saskaņā ar ES direktīvu revidentiem ir jāpārbauda, vai ilgtspējas ziņojums vispār ir sagatavots, neiedziļinoties tā saturā. Tādas dalībvalstis kā Francija un Itālija šo direktīvu ir īstenojušas citādi, pieprasot revidentiem izpētīt arī ziņojumu saturu103.
69 Nesen, 2019. gada februārī, Starptautiskā Revīzijas un apliecinājuma standartu padome (IAASB) publicēja konsultatīvu dokumentu par apliecinājuma sniegšanu attiecībā uz paplašinātu ārējo ziņošanu104. Paplašināta ārējā ziņošana ietver daudzus un dažādus ziņošanas veidus, tostarp arī integrētos pārskatus, ziņošanu par ilgtspēju un citus ziņojumus, ko struktūras sagatavo par vides, sociālajiem un pārvaldības jautājumiem.
70 Saskaņā ar ISAE 3000, veicot ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevumu (pārskatīšanas uzdevumu), “praktizējošā speciālista secinājums ir tāds, ka, pamatojoties uz veiktajām procedūrām, viņa uzmanības lokā nav nonācis nekas tāds, kas liktu domāt, ka informācija par attiecīgo jautājumu ir būtiski nepatiesa”. Šādos gadījumos uzdevuma risks ir samazināts līdz līmenim, kas ir pieļaujams uzdevuma apstākļos, bet risks ir lielāks nekā pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumā105. No abiem ES iestāžu un aģentūru ilgtspējas ziņojumiem EIB ziņojumam ir veikta ārējā revīzija un par to ir sniegta ierobežota pārliecība. EUIPO ziņojumam revīzija nav veikta.
71 Lielākajai daļai augstāko revīzijas iestāžu (ARI) ir pieredze lietderības revīzijās, kas varētu būt noderīga darbā pie ilgtspējas ziņojumiem un IAM īstenošanas revīzijās. Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (INTOSAI) ir mudinājusi ARI veikt lietderības revīzijas par valdību gatavību īstenot IAM vai par konkrētiem IAM. Vairākas ARI visā pasaulē ir publicējušas šo revīziju rezultātus, un dažas no tām ir analizējušas,
36
kā attiecīgās valsts valdība uzrauga IAM īstenošanu un ziņo par to (9. izcēlums)106. IAM var kalpot kā revīzijas kritēriji107. Viens no publiskā sektora revīzijas standartiem (ISSAI 140) pašlaik tiek pārskatīts, un tiek apspriests, vai šis standarts būtu jāpaplašina, lai tajā ietvertu vienu ar ilgtspējas ziņojumiem saistītu aspektu, proti, IAM revīziju.
72 Tomēr revīzija, kas attiecas uz konkrētu IAM sasniegšanu un dalībvalstu ziņojumiem ANO, nav vienīgais pienākums, ko var veikt ARI. Kad vairāk publiskā sektora organizāciju sāks izpaust informāciju par ilgtspēju, būs jārisina jautājums par to, kā revidenta profesija var palīdzēt uzlabot organizāciju sagatavotās informācijas kvalitāti. Saistībā ar to augstākajām revīzijas iestādēm varētu būt jāattīsta jaunas spējas vai pieejas šajā profesijā.
9. izcēlums
Ar ziņošanu par ilgtspēju saistīto ARI revīziju rezultāti
Dažas ARI konstatēja nepilnības attiecīgās valsts programmas 2030. gadam īstenošanas procesā, kas apgrūtināja uzraudzību un ziņošanu. Piemēram, Austrija bija pieņēmusi integrēšanas pieeju programmai 2030. gadam, bet tās ARI konstatēja, ka vispārējā atbildība nebija labi definēta, kā rezultātā īstenošanas process bija sadrumstalots. Tas arī radīja koordinācijas trūkumu novērtēšanas un ziņošanas procesā, un Austrijas valsts progresa ziņojumā par īstenošanu nebija sniegts īss pārskats108.
Dažas ARI revidēja arī brīvprātīgo valsts ziņojumu sagatavošanu INTOSAI sadarbības revīzijas “Sagatavotība ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai” laikā, un dažas no šīm ARI ieteica šīs pārbaudes uzskatīt ne tikai par produktu, bet drīzāk par nepārtrauktu procesu.
o Austrijas ARI konstatēja, ka valdība nebija plānojusi sniegt ziņojumu ANO līdz pat 2020. gadam. Tāpēc tā ieteica valdībai ziņojumu sniegt pēc iespējas ātrāk un vismaz reizi viena sasaukuma laikā.
o Nīderlandes ARI konstatēja, ka valdība bija ziņojusi ANO 2017. gadā, sniedzot pārskatu par situāciju attiecībā uz programmu 2030. gadam un par progresu, kas sasniegts līdz ziņojuma laikam. Tomēr tā ieteica centrālajai valdībai savā gada finanšu pārskatā ietvert svarīgus, ar IAM saistītus tematus109.
o Lai gan Polijas ARI atzina, ka brīvprātīgais valsts pārskats ir labi sagatavots, tā ieteica progresu regulāri pārbaudīt110.
37
Ar ziņošanu par ilgtspēju saistītās problēmas ES iestādēs un aģentūrās 73 ES ir apņēmusies īstenot programmā 2030. gadam noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus. Mūsu veiktais apskats ir parādījis, ka Komisija un citas ES iestādes un aģentūras strādā pie dažiem elementiem, kas vajadzīgi jēgpilnai ziņošanai par ilgtspēju. Tomēr kopumā ziņošanai par ilgtspēju vajadzīgie priekšnoteikumi lielā mērā vēl nav ieviesti. Viena ES iestāde un viena aģentūra publicē ilgtspējas ziņojumus un īsteno pamatstratēģiju, kas vajadzīga šādam ziņošanas procesam. Citas iestādes un aģentūras publicē vai vāc attiecīgo informāciju. Mēs arī izcēlām dalībvalstu privātajā un publiskajā sektorā īstenoto praksi, kas var kalpot par piemēru. Mēs konstatējām vairākas problēmas.
1. problēma. ES stratēģijas izstrāde laikposmam pēc 2020. gada, aptverot IAM un ilgtspējas jautājumus
74 Neraugoties uz dažādiem likumdevēju un ieinteresēto personu aicinājumiem, Eiropas Savienībai nav ilgtermiņa stratēģijas par ilgtspējīgu attīstību līdz 2030. gadam, kurā būtu noteikti iespējamie mērķi un uzdevumi, par kuriem jāziņo Komisijas darbības rezultātu sistēmā (30.–35. punkts). Šāda stratēģija noteiktu, kuri IAM būtu svarīgi Eiropas Savienībai. Komisija ir sagatavojusi pārdomu dokumentu, ko varēs izmantot nākamā Komisija un kurā ir norādīti trīs nākotnes scenāriji ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu. Šajā dokumentā ir norādītas dažas jomas, kurās, pēc Komisijas domām, tai būtu jādara vairāk. Tomēr tajā nav ietverta nepilnību analīze, kurā būtu norādīts, kas vēl jādara budžeta, ES politikas un/vai likumdošanas jomā, lai sasniegtu IAM (36.–38. punkts).
2. problēma. Ilgtspējas un IAM integrēšana ES budžetā un darbības rezultātu sistēmā
75 Šajā apskatā ir uzsvērts, ka ziņošana par ilgtspēju ir process, kas ietver vairāk nekā tikai ziņojuma publicēšanu. Komisija neziņo par ES budžeta vai ES politikas ieguldījumu IAM sasniegšanā. Komisijas pārdomu dokumentā ir aprakstīts, kā atsevišķas Komisijas politikas jomas ir saistītas ar IAM. Lai gan Komisija ir sākusi programmu pārskatos pieminēt IAM, netiek uzraudzīts vai ziņots par to, kā ES politika un budžets veicina ilgtspējīgas attīstības īstenošanu un IAM sasniegšanu (38.–42. punkts). Kopš 2017. gada Eurostat regulāri sagatavo IAM gada uzraudzības ziņojumus, kuros sniegti statistiskas dati par IAM tendencēm Eiropas Savienībā.
76 Komisijai ir plaša pieredze ziņošanā par darbības rezultātiem, un tās izmantotā uz rezultātiem balstītas budžeta veidošanas sistēma ir novērtēta daudz augstāk nekā visās
38
pārējās ESAO valstīs111. Tomēr ilgtspējas ziņošanas integrēšana šajā darbības rezultātu ziņošanas sistēmā būs problēma. Taču tā varētu palīdzēt Komisijai optimizēt darbības rādītājus un labāk saskaņot konkrētas programmas un politikas mērķus ar augsta līmeņa vispārīgiem mērķiem, kā mēs ieteicām gada pārskatā par 2017. gadu112.
77 Kā norādījām iepriekš, transversālu politikas jomu integrēšana budžetā nav viegla. Efektīva integrēšana un prioritāšu noteikšana varētu nozīmēt ES finansējuma novirzīšanu jomām, kurām tas ir visvairāk vajadzīgs vai kuras rada lielāko ES pievienoto vērtību (39.–43. punkts).
78 Komisija pielāgo savu darbības rezultātu ziņošanas sistēmu ārējās darbības jomā (52. punkts), lai novērtētu ES ieguldījumu IAM īstenošanā šajā politikas jomā un ziņotu par to. Tas atspoguļo situāciju dažās valstīs, kur galvenā ir attīstības palīdzības joma — joma, kurā iepriekš bija jāīsteno Tūkstošgades attīstības mērķi (52. punkts).
79 Viena ar ziņošanu saistīta problēma nākotnē attieksies uz to, kā sniegtā informācija tiks ņemta vērā lēmumu pieņemšanā. Lai gan uz rezultātiem balstītās ES budžeta veidošanas sistēma ir ļoti progresīva, informācijas izmantošanu ir iespējams pilnveidot jau tagad (48. punkts).
3. problēma. Ilgtspējas ziņojumu sagatavošana ES iestādēs un aģentūrās
80 ES iestāžu un aģentūru vidū mēs konstatējām divus ilgtspējas ziņošanas gadījumus: Eiropas Investīciju bankā un EUIPO. Tas ir piemērs tam, kā ziņošanu par ilgtspēju var integrēt visos uzņēmējdarbības procesos. EIB un EUIPO izveidoja šādu praksi, kaut arī tām nav juridiska pienākuma sagatavot ilgtspējas ziņojumus, bez jebkādiem norādījumiem vai sistemātiskas vadības ES līmenī (57. punkts un 7. izcēlums).
81 Mūsu aptaujas rezultāti rāda, ka ES iestādes un aģentūras saskata iespējamos ieguvumus, ko sniedz ziņošana par ilgtspēju. It īpaši tās saskata potenciālu uzlabot ticamību un pārskatatbildību. Mēs arī konstatējām, ka, lai gan citas ES iestādes un aģentūras ilgtspējas ziņojumus nepublicē, tās vāc un publicē ar ilgtspēju saistītu informāciju, bet tikai pa daļām un neaplūkojot visus būtiskos aspektus. Informācija, ko tās vāc un publicē, galvenokārt attiecas uz to, kā organizāciju darbība (piemēram, papīra vai ūdens izmantošana) ietekmē ilgtspēju, nevis uz to, kā tās savos vispārējos uzņēmējdarbības procesos ņem vērā ilgtspējas jautājumus (60.–66. punkts).
39
4. problēma. Ilgtspējas ziņojumu ticamības palielināšana, izmantojot revīziju
82 Privātajā sektorā ilgtspējas ziņojumi aizvien biežāk tiek pakļauti ierobežotai ārējai revīzijai vai pārskatīšanai, bet vispārpieņemtu ilgtspējas ziņojumu revīzijas vai apliecinājuma standartu vēl nav. Revidējot ilgtspējas ziņojumus, var būt noderīga ARI pieredze lietderības revīzijās. Kad ilgtspējas ziņojumus sāks publicēt vairāk publiskā sektora iestāžu, augstākajām revīzijas iestādēm būs jāapsver, cik lielā mērā tās varēs sniegt pārliecību par šādiem ziņojumiem. Viena no galvenajām problēmām būs vides, sociālās un ekonomikas ilgtspējas ilgtermiņa rakstura un sarežģītības ņemšana vērā. Tāpēc augstākajām revīzijas iestādēm varētu būt jāattīsta jaunas spējas vai pieejas revidenta profesijā (67.–72. punkts).
40
Pielikumi
I pielikums Pieeja un metodika Mēs iztaujājām šādas personas un struktūras:
Eiropas Komisija Eiropas
Savienības Padome
Citas ES iestādes un struktūras
Starptautiskās iestādes,
asociācijas, revīzijas uzņēmumi
Komisāri: pirmais priekšsēdētāja vietnieks Franz Timmermans, priekšsēdētāja vietnieks Jyrki Katainen, komisārs Günther Oettinger un viņu biroji
Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam jautājumu darba grupa
Eiropas Investīciju banka, Korporatīvās sociālās atbildības nodaļa
Accountancy Europe
Komisijas ģenerālsekretārs
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, iekšējās kontroles koordinācija
KPMG, PWC, E&Y, Deloitte
Iekšējā revīzijas dienesta ģenerāldirektors
Sazināšanās ar ES Iekšpolitikas ģenerāldirektorātu Eiropas Parlamentā
Kanādas ARI
Eiropas Politiskās stratēģijas centra vadītājs
ESAO, Budžeta plānošanas un publisko izdevumu departaments, Politikas saskaņotības attīstībai nodaļa
Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāti (ĢD): Budžeta ĢD, Eurostat, Cilvēkresursu un drošības ĢD, Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ĢD, Eiropas Politiskās stratēģijas centrs
41
Aptauja
Mēs nosūtījām īsu anketu Komisijai, Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Eiropas Reģionu komitejai, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un visām (41) ES aģentūrām (izpildaģentūrām, decentralizētajām aģentūrām un citām struktūrām). Atbildēja visas iestādes un aģentūras.
Analizējot atbildes, kas apkopotas grafikos, ne visas kopsummā veido 100 % noapaļošanas dēļ vai tādēļ, ka respondenti uz vienu jautājumu varēja sniegt vairākas atbildes.
Dokumentu pārbaude
Mēs pārbaudījām un analizējām attiecīgos dokumentus, tādus kā visu Komisijas ĢD gada darbības pārskati, Eiropas Parlamenta rezolūcijas, Padomes secinājumi, Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijas, ARI revīzijas ziņojumi, ES aģentūru Darbības attīstības tīkla dokumenti un dažādi akadēmiskie pētījumi un piezīmes, kas attiecas uz ziņošanu par ilgtspēju un IAM.
II pielikums ES iestāžu un aģentūru publicētā vai savāktā informācija saistībā ar ilgtspēju
VISPĀRĪGA INFORMĀCIJAPārvaldības struktūra 92% ||||||||||||||||||||||| 95% |||||||||||||||||||||||| 0% 3% | 8% || 3% |Riska novērtējums 83% ||||||||||||||||||||| 90% ||||||||||||||||||||||| 17% |||| 7% || 0% 3% |Ētiska uzvedība 92% ||||||||||||||||||||||| 58% ||||||||||||||| 0% 10% ||| 8% || 32% ||||||||Ieinteresēto personu iesaiste 33% |||||||| 51% ||||||||||||| 8% || 10% ||| 58% ||||||||||||||| 39% ||||||||||Būtiskuma matrica 17% |||| 15% |||| 8% || 10% ||| 75% ||||||||||||||||||| 75% |||||||||||||||||||EKONOMISKĀ INFORMĀCIJAKorupcijas un kukuļošanas apkarošana 83% ||||||||||||||||||||| 80% |||||||||||||||||||| 8% || 10% ||| 8% || 10% |||VIDES INFORMĀCIJAEnerģija, ūdens, bioloģiskā daudzveidība 83% ||||||||||||||||||||| 34% ||||||||| 0% 29% ||||||| 17% |||| 37% |||||||||SOCIĀLĀ INFORMĀCIJADaudzveidības pārvaldība 92% ||||||||||||||||||||||| 63% |||||||||||||||| 0% 5% | 8% || 32% ||||||||Pieņemšana darbā 92% ||||||||||||||||||||||| 90% ||||||||||||||||||||||| 8% || 5% | 0 5% |Izglītība un apmācība 83% ||||||||||||||||||||| 75% ||||||||||||||||||| 17% |||| 20% ||||| 0 5% |Arodveselība un darba drošība 75% ||||||||||||||||||| 22% |||||| 17% |||| 29% ||||||| 8% || 49% ||||||||||||Kopienas iesaiste un attīstība 42% ||||||||||| 20% ||||| 17% |||| 12% ||| 42% ||||||||||| 68% |||||||||||||||||Cilvēktiesību stāvokļa novērtējums 25% |||||| 14% |||| 0% 3% | 75% ||||||||||||||||||| 83% |||||||||||||||||||||CITA INFORMĀCIJANefinanšu informācija 92% ||||||||||||||||||||||| 85% ||||||||||||||||||||| 0% 5% | 8% || 10% |||IAM novērtējums 50% ||||||||||||| 20% ||||| 17% |||| 5% | 33% |||||||| 75% |||||||||||||||||||Citi ar IAM saistīti jautājumi 33% |||||||| 15% |||| 0% 0 67% ||||||||||||||||| 85% |||||||||||||||||||||
ES aģentūras
Informācija nav savākta
ES iestādesES iestādes ES aģentūrasPublicēta
Informācija savākta Nav publicēta
ES aģentūras ES iestādes
42
43
Akronīmi un saīsinājumi ARI: augstākā revīzijas iestāde
DFS: daudzgadu finanšu shēma
EIB: Eiropas Investīciju banka
EMAS: vides vadības un audita sistēma
EUIPO: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs
GRI: Globālā ziņošanas iniciatīva
IAASB: Starptautiskā Revīzijas un apliecinājuma standartu padome
IAM: ilgtspējīgas attīstības mērķi
IIRC: Starptautiskā Integrēto pārskatu padome
INTOSAI WGEA: Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas Vides revīzijas darba grupa
ISO: Starptautiskā Standartizācijas organizācija
milj. t: miljoni tonnu
PĀZ: paplašināta ārējā ziņošana
SASB: Ilgtspējas grāmatvedības standartu padome
44
Glosārijs Būtiskuma matrica: grafiska metode, ko izmanto, lai noteiktu, vai jautājums ir būtisks. Tai ir divas dimensijas: a) ekonomiskās, vides un sociālās ietekmes nozīme un b) ietekme uz ieinteresēto personu novērtējumiem un lēmumiem.
Daudzpusēju ieinteresēto personu platforma: platforma, kas izveidota, lai atbalstītu un konsultētu Eiropas Komisiju jautājumos par IAM īstenošanu ES līmenī. Tajā darbojas 30 augsta līmeņa pārstāvji no publiskā sektora, pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora. Tā tika izveidota 2017. gada maijā.
Decentralizēta aģentūra: aģentūra, kas sagatavo un īsteno ES politiku. Tai ir savs budžets, un to izveido uz nenoteiktu laiku.
EMAS: vides vadības sistēma, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes regulā. Organizācijām ir vajadzīga sertifikācija, ko veic neatkarīgs ārējais verificētājs.
Izpildaģentūra: struktūra, kas veic ar ES programmām saistītus administratīvus un darbības uzdevumus. Budžetu, ko tā izmanto, nodrošina Komisija. To izveido uz noteiktu laiku.
45
Beigu vēres
1 G. H. Brundtland, Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojums “Our Common Future” [Mūsu kopīgā nākotne], 1987. g.
2 Sachs, J. D., “The age of sustainable development” [Ilgtspējīgas attīstības laikmets], Columbia University Press, Ņujorka, 2015. g.
3 R. Emas, “The Concept of Sustainable Development: Definition and Defining Principles” [Ilgtspējīgas attīstības jēdziens: definīcija un vispārīgie principi], informatīva piezīme 2015. gada globālajam ziņojumam par ilgtspējīgu attīstību (GSDR).
4 A. K. Schwab, D. Sandler, D. J. Brower, “Hazard Mitigation and Preparedness: An Introductory Text for Emergency Management and Planning Professionals” [Apdraudējuma mazināšana un gatavība. Ievadmateriāls ārkārtas situāciju pārvaldības un plānošanas profesionāļiem ], 2. izdevums, 2016. g. Uzņēmējdarbības un ilgtspējīgas attīstības komisija konstatēja, ka IAM sasniegšana varētu pavērt aptuveni 12 triljonus USD vērtas tirgus iespējas šādās četrās ekonomikas sistēmās: pārtika un lauksaimniecība, pilsētas, enerģija un materiāli, kā arī veselība un labklājība, radot 380 miljonus jaunu darbvietu; sk. komisijas ziņojumu “Better Business, Better World” [Labāka uzņēmējdarbība — labāka pasaule], http://report.businesscommission.org/report, 2017. g.
5 Eiropas Politiskās stratēģijas centrs, “Europe’s Sustainability Puzzle” [Eiropas ilgtspējas problēma], 2019. g., 6. lpp. “Cilvēki, kas ir marginalizēti sociālā, ekonomiskā, kultūras, politiskā, institucionālā vai citā ziņā, ir īpaši neaizsargāti pret klimata pārmaiņām, kā arī dažiem pielāgošanās un seku mazināšanas risinājumiem.” Piektais novērtējuma ziņojums par klimata pārmaiņām “Impacts, Adaptation, and Vulnerability, Summary for Policy Makers” [Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība. Kopsavilkums politikas veidotājiem], 2014. g., 6. lpp., https://www.ipcc.ch/site/assets/uploads/2018/02/ar5_wgII_spm_en.pdf; ERP vispārējā stāvokļa apskats “ES rīcība enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā”, 2017. g.
6 https://ec.europa.eu/epsc/sites/epsc/files/epsc_sustainability-puzzle.pdf; īpaši sk. 1. risku “Tiekšanās tikai uz strauju izaugsmi, neņemot vērā ilgtspējas prasību” un 2. risku “Starp sociālo politiku un vides politiku pastāvošās saistības neņemšana vērā, tādējādi apdraudot abas politikas jomas”.
46
7 Ģenerālās asamblejas rezolūcija “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam” (programma 2030. gadam), 2015. g.
8 Eiropas Komisija, JRC tehniskais ziņojums “Interlinkages and policy coherence for the Sustainable Development Goals implementation” [Savstarpējās saiknes un politikas saskaņotība, īstenojot ilgtspējīgas attīstības mērķus], 2019. g., 4. lpp., http://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/bitstream/JRC115163/sdg_interlinkages_jrc115163_final_on_line.pdf.
9 Pieņemot attiecīgo ANO rezolūciju, dalībvalstis ir apņēmušās īstenot programmu 2030. gadam.
10 Globālās ziņošanas iniciatīvas (GRI) ilgtspējas ziņojumu datubāzē ir uzskaitīti aptuveni 32 000 ziņojumu, kas sagatavoti saskaņā ar GRI standartu, un pavisam vairāk nekā 50 000 ziņojumu, http://database.globalreporting.org/ (2019. gada aprīlis); G&A Flash ziņojums “85 % of S&P 500 Index® Companies Publish Sustainability Reports in 2017” [85 % no S&P 500 indeksa uzņēmumiem 2017. gadā publicēja ilgtspējas ziņojumus], 2018. g., https://www.ga-institute.com/press-releases/article/flash-report-85-of-sp-500-indexR-companies-publish-sustainability-reports-in-2017.html; N. Székely, J. vom Brocke, “What can we learn from corporate sustainability reporting? Deriving propositions for research and practice from over 9 500 corporate sustainability reports published between 1999 and 2015 using topic modelling technique” [Ko varam uzzināt no korporatīvajiem ilgtspējas ziņojumiem? Priekšlikumi pētījumiem un praktiskajam darbam, kas, izmantojot temata modelēšanas paņēmienu, iegūti no vairāk nekā 9500 korporatīvajiem ilgtspējas ziņojumiem, kuri publicēti no 1999. līdz 2015. gadam], PLoS One, Nr.°12, 2017. g., https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5389611/#pone.0174807.ref002.
11 https://www.globalreporting.org/information/sustainability-reporting/Pages/default.aspx.
12 PwC, “From promise to reality: Does business really care about the SDGs?” [No solījumiem līdz realitātei. Vai uzņēmumiem patiešām rūp IAM?], Luksemburga, 2018. g. GRI un ANO Globālais līgums, “Integrating the SDGs into corporate reporting” [IAM integrēšana korporatīvajos ziņojumos], 2018. g.
13 INTOSAI WGEA, “Sustainability reporting” [Ziņošana par ilgtspēju], 2013. g.; GRI, “The external assurance of sustainability reporting” [Ilgtspējas ziņojumu ārējā apliecināšana], 2013. g.
14 https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/business_economy_euro/banking_and_ finance/documents/2019-non-financial-reporting-guidelines-consultation-document_en.pdf.
15 Vācijā, Nīderlandē, Slovākijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē.
47
16 Šajā ziņojumā ietvertās atsauces uz Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvu ir paredzētas tikai tam, lai paskaidrotu ar ilgtspējas ziņošanu saistītus svarīgus jēdzienus. To nolūks nav norādīt, ka šī direktīva varētu būt piemērots juridisks instruments, ko var izmantot, lai veicinātu ES iestāžu un aģentūru ziņošanu par ilgtspēju.
17 ES Tehnisko ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jautājumos, “Report on climate-related disclosures” [Ziņojums par klimatiskās informācijas atklāšanu], bieži uzdotie jautājumi: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/business_economy_euro/banking_and_finance/documents/sustainable-finance-teg-subgroup-disclosures-progress-report-faq_en.pdf.
18 GRI, CSR Europe, Accountancy Europe, “Member State Implementation of Directive 2014/95/EU” [Direktīvas 2014/95/ES īstenošana dalībvalstīs], 2017. g.
19 Bulgārija, Dānija, Grieķija, Lietuva, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Zviedrija.
20 Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Francija, Ungārija, Lietuva, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Spānija.
21 Austrija un Bulgārija ziņojumus nav iesniegušas, bet Horvātija un Apvienotā Karaliste tos plāno iesniegt 2019. gadā, https://sustainabledevelopment.un.org/vnrs/.
22 Padomes secinājumi “Ilgtspējīga Eiropas nākotne: ES atbildes reakcija uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam”, 2017. gada jūnijs, https://www.consilium.europa.eu/register/lv/content/out?&typ=ENTRY&i=ADV&DOC_ID=ST-10370-2017-INIT; Eiropas Parlamenta ziņojums par ES rīcību ilgtspējības jomā (2017/2009(INI)), http://www.europarl.europa.eu/doceo/document/A-8-2017-0239_LV.pdf).
23 Sk. ieteikumus, ko sniegusi klimatiskās finanšu informācijas atklāšanas darba grupa, 2017. g., https://www.fsb-tcfd.org/wp-content/uploads/2017/06/FINAL-2017-TCFD-Report-11052018.pdf, un “Report on climate-related disclosures” [Ziņojumu par klimatiskās informācijas atklāšanu], ko sagatavojusi Tehnisko ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jautājumos, 2019. gada janvāris, https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/business_economy_euro/banking_and_finance/documents/190110-sustainable-finance-teg-report-climate-related-disclosures_en.pdf.
24 GRI, “Public sector sustainability reporting: Remove the clutter, reduce the burden” [Ziņošana par ilgtspēju publiskajā sektorā: ieviest kārtību, atvieglot slogu], 2012. g., 4. lpp.
48
25 GRI, “Public sector sustainability reporting: Remove the clutter, reduce the burden” [Ziņošana par ilgtspēju publiskajā sektorā: ieviest kārtību, atvieglot slogu], 2012. g., 4. lpp.
26 Grāmatvedības direktīvas (2013/34/ES) 2. panta 16. punkts. Šīs definīcijas vispusīgums un praktiskums tiek apšaubīts, un pašlaik to pārskata. Piemēram, ir jāprecizē, ka jāņem vērā ne tikai uzņēmuma ietekme, bet arī ietekme uz uzņēmumu (sk. 2. attēlu), kā norādīts Komisijas konsultatīvajā dokumentā par nesaistošu pamatnostādņu atjaunināšanu attiecībā uz nefinanšu ziņojumu sniegšanu; kritiku sk. https://www.accountancyeurope.eu/wp-content/uploads/190201-TEG_report_climate_related_ACE_response_final.pdf.
27 Grāmatvedības direktīvas (2013/34/ES) 19. pants.
28 GRI, “G4 Sustainability Reporting Guidelines, Implementation Manual” [G4 ilgtspējas ziņošanas pamatnostādnes. Īstenošanas rokasgrāmata], 2013. g., 11. lpp.
29 Piemērs par banku ir ņemts no Komisijas paziņojuma “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu (metodoloģija nefinanšu informācijas ziņošanai)” (OV C 215, 5.7.2017., 1. lpp.).
30 Oglekļa informācijas atklāšanas projekts (CDP), Klimatiskās informācijas atklāšanas standartu padome (CDSB), Globālā ziņošanas iniciatīva (GRI), Starptautiskā Integrēto pārskatu padome (IIRC) un Ilgtspējas grāmatvedības standartu padome (SASB).
31 https://corporatereportingdialogue.com/better-alignment-project/.
32 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES, 2014. gada oktobris; Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu (metodoloģija nefinanšu informācijas ziņošanai)” (OV C 215, 5.7.2017., 1. lpp.).
33 Direktīvas 2014/95/ES 19.a pants.
34 Sk., piemēram, Alliance for Corporate Transparency, “The state of corporate sustainability disclosure under the EU Non Financial Reporting Directive” [Stāvoklis saistībā ar korporatīvās informācijas atklāšanu par ilgtspēju saskaņā ar ES Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvu], 2019. g., http://allianceforcorporatetransparency.org/news/companies-failing.html. Accountancy Europe atbilde Tehnisko ekspertu grupai par klimatiskās informācijas atklāšanu, https://www.accountancyeurope.eu/wp-content/uploads/190201-TEG_report_climate_related_ACE_response_final.pdf.
35 Komisijas konsultatīvais dokuments par nesaistošu pamatnostādņu atjaunināšanu attiecībā uz nefinanšu ziņojumu sniegšanu, 2019. g.
36 2018. gadā FSP klimatiskās finanšu informācijas atklāšanas darba grupa (TCFD) publicēja brīvprātīgas un konsekventas ar klimatu saistītas finanšu riska informācijas
49
atklāšanas pamatnostādnes, ko uzņēmumi var izmantot, sniedzot informāciju investoriem, kreditoriem, apdrošinātājiem un citām ieinteresētām personām.
37 Komisijas konsultatīvais dokuments par nesaistošu pamatnostādņu atjaunināšanu attiecībā uz nefinanšu ziņojumu sniegšanu, 2019. g., 5. lpp.
38 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341. Priekšlikums pašlaik tiek apspriests Eiropas Parlamentā un Padomē.
39 Igaunija, Francija, Grieķija, Ungārija, Malta, Nīderlande, Slovākija un Apvienotā Karaliste.
40 Direktīvas 2014/95/ES 19.a pants. Accountancy Europe, “Member State Implementation of Directive 2014/95/EU” [Direktīvas 2014/95/ES īstenošana dalībvalstīs], 2017. g.
41 Starptautiskā Integrēto pārskatu padome, “The International IR Framework” [Starptautiskā integrēto pārskatu sistēma], 2013. g., 18. lpp.; GRI standarti, “Foundation” [Vispārīgie principi], 2016. g.; Accountancy Europe, https://www.accountancyeurope.eu/wp-content/uploads/190201-TEG_report_climate_related_ACE_response_final.pdf; klimatiskās finanšu informācijas atklāšanas darba grupas (TCFD) I posma ziņojums, 2016. g.
42 Īpašais ziņojums Nr. 27/2016 “Pārvaldība Eiropas Komisijā: vai tiek izmantota labākā prakse”. 2016. g.
43 Padomes secinājumi “Ilgtspējīga Eiropas nākotne: ES atbildes reakcija uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam”, 2017. gada jūnijs; Eiropas Parlamenta ziņojums par ES rīcību ilgtspējības jomā (2017/2009(INI)), http://www.europarl.europa.eu/doceo/document/A-8-2017-0239_LV.pdf. Komisija saprot Padomes un Eiropas Parlamenta aicinājumu kā pienākumu sniegt ziņojumu tikai ANO Augsta līmeņa politiskajam forumam.
44 Eiropas Parlamenta ziņojums par ES rīcību ilgtspējības jomā (2017/2009(INI)), http://www.europarl.europa.eu/doceo/document/A-8-2017-0239_LV.pdf.
45 Direktīvas 2014/95/ES 19.a pants.
46 Komisijas pārdomu dokuments “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam”, 2019. gada janvāris, 33. lpp.
47 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Reģionu komitejai “Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai — ES programma”, COM(2015)215 final. Mēs publicējām informatīvu dokumentu par Komisijas rīkotās sabiedriskās apspriešanas revīziju: https://www.eca.europa.eu/en/Pages/DocItem.aspx?did=4604.
50
48 Komisijas 2017. gada 22. maija lēmums par daudzpusēju ieinteresēto personu platformas izveidi ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai Eiropas Savienībā, C(2017) 2941 final.
49 IAM daudzpusēju ieinteresēto personu platforma, “Europe moving towards a sustainable future” [Eiropa ceļā uz ilgtspējīgu nākotni], 2018. gada oktobris, https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/sdg_multi-stakeholder_platform_input_to_reflection_paper_sustainable_europe2030.pdf.
50 INTOSAI WGEA, “Sustainability reporting” [Ziņošana par ilgtspēju], 2013. g.; GRI, “The external assurance of sustainability reporting” [Ilgtspējas ziņojumu ārējā apliecināšana], 2013. g.; AA1000 ieinteresēto personu iesaistes standarts, 2015. g.
51 A. Miola, S. Borchardt, F. Neher, D. Buscaglia, “Interlinkages and policy coherence for the Sustainable Development Goals implementation, An operational method to identify trade-offs and co-benefits in a systemic way” [Savstarpējās saiknes un politikas saskaņotība, īstenojot ilgtspējīgas attīstības mērķus. Darba metode
kompromisu un papildu ieguvumu sistemātiskai apzināšanai], Kopīgais pētniecības centrs, 2019. g. ESAO, “Policy Coherence for Sustainable Development 2018, Towards sustainable and resilient societies” [Politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai 2018. Ceļā uz ilgtspējīgu un noturīgu sabiedrību], 2018. g.
52 COM(2016) 739 final “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Eiropas rīcība ilgtspējības jomā”.
53 Līdz 2030. gadam: siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana par vismaz 40 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni); atjaunojamo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā — vismaz 32 %; energoefektivitātes uzlabošana par vismaz 32,5 %. Komisijas paziņojums “Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam”, COM(2014) 15 final; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti; Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu.
54 Attiecībā uz mērķiem, ko ņem vērā, veicot uzraudzību ES līmenī, sk. Eurostat, “Ilgtspējīga attīstība Eiropas Savienībā”, 2018. g.
55 Eiropas Revīzijas palātas 2017. gada pārskats; Eiropas Revīzijas palātas atzinums Nr. 6/2018 par Komisijas 2018. gada 29. maija priekšlikumu Kopīgo noteikumu regulai, COM(2018) 375 final, 2018. g.; Eiropas Revīzijas palātas informatīvais apskats “Komisijas priekšlikums daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam”, 2018. g.
51
56 Eiropas Revīzijas palātas atzinums par Komisijas priekšlikumu Kopīgo noteikumu regulai, 2018. g.
57 https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/eu-future-reflection/bratislava-declaration-and-roadmap/; https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2017/03/25/rome-declaration/pdf.
58 http://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-8-2019-0220_LV.html.
59
https://www.consilium.europa.eu/register/lv/content/out?&typ=ENTRY&i=ADV&DOC_ID=ST-8286-2019-INIT.
60 http://www.europarl.europa.eu/cmsdata/160360/DEVE%20study%20on%20EU%20 SDG%20implementation%20formatted.pdf.
61 Eiropas Parlamenta rezolūcija (2016/2696(RSP)). Padomes secinājumi (2017. gada 20. jūnijs). Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja izdeva līdzīgus aicinājumus 2016. gadā (https://www.eesc.europa.eu/lv/our-work/opinions-information-reports/opinions/sustainable-development-mappingeus-internal-and-external-policies) un 2017. gadā (https://www.eesc.europa.eu/lv/news-media/press-releases/paving-way-forward-eesc-contribution-commissions2018-work-programme).
62 https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-13-2018-INIT/lv/pdf
63 Komisijas pārdomu dokuments “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam”, 2019. gada janvāris.
64 Eiropas Parlaments, Ārējo attiecību politikas departaments, “Europe's approach to implementing the Sustainable Development Goals: good practices and the way forward” [Eiropas pieeja ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai: laba prakse un turpmākā rīcība],
Eiropas Parlaments Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūcija par gada stratēģisko ziņojumu par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu un sasniegšanu (2018/2279(INI)).
65 Padomes secinājumi (2017. gada 20. jūnijs). 2019. gada rezolūcijā Eiropas Parlaments atkārtoti aicināja līdz 2019. gada beigām veikt šādu nepilnību analīzi. Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūcija par gada stratēģisko ziņojumu par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu un sasniegšanu (2018/2279(INI)).
66 Komisijas paziņojums “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Eiropas rīcība ilgtspējības jomā”, COM(2016) 739 final.
52
67 Eiropas Komisija, “Budget Circular for 2020, Standing Instructions” [Budžeta apkārtraksts par 2020. gadu. Pastāvīgie norādījumi], Brisele, 2018. gada decembris, 15. lpp. un IX pielikums.
68 T. Voituriez, E. Hege, G. Maci, C. Hackenesch, “Steering the EU towards a sustainability transformation” [ES virzība uz pārmaiņām ilgtspējas jomā], Eiropas domnīcu grupa, 2018. g.
69 Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūcija par gada stratēģisko ziņojumu par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu un sasniegšanu (2018/2279(INI)).
70 Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 31/2016 “Vismaz piektdaļas ES budžeta novirzīšana klimata rīcībai: notiek vērienīgs darbs, bet pastāv nopietns risks, ka iecerēto neizdosies sasniegt”, 2016. g.
71 Sk. nodaļu “Rezultātu sasniegšana ar ES budžetu” mūsu gada pārskatā, kā arī mūsu īpašos ziņojumus. Pārskatā par 2017. gadu mēs konstatējām, ka informāciju par darbības rezultātiem Komisija var izmantot lēmumu pieņemšanā tikai līdz zināmai robežai, jo liela daļa no ES budžeta ir iepriekš sadalīta uz septiņiem gadiem. https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/BrowsePublications.aspx?k=&ty=Annual%20Report&y=2018&top.
72 Tādām kā Copernicus, Eiropas statistikas programma, Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai, sadarbība ar Grenlandi, attīstības sadarbības instruments, (“EU Budget 2014-2020 Programmes’ Performance Overview” [ES budžets 2014.–2020. gadam. Programmu darbības rezultātu pārskats], COM(2018) 600, 2018. gada maijs).
73 IAM ir īpaši pieminēti attiecībā uz 2. izdevumu kategoriju (dabas resursi): “2. izdevumu kategorijas programmas sekmē ES saistību izpildi ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas jomā, kā arī Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu.” Tomēr attiecībā uz citām izdevumu kategorijām šādu paziņojumu nav.
74 Komisijas ziņojums “2017. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojums”, COM(2018) 457 final, 2018. g., 19. lpp.
75 https://ec.europa.eu/info/publications/annual-activity-reports_lv.
76 Komisijas dienestu darba dokuments, “A Revised EU International Cooperation and Development Results Framework in line with the Sustainable Development Goals of the 2030 Agenda for Sustainable Development and the New European Consensus on Development” [Pārskatīts ES starptautiskās sadarbības un attīstības rezultātu ietvars saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem un jauno Eiropas Konsensu par attīstību], SWD(2018) 444 final, Brisele, 2018. gada oktobris.
77 ESAO, “Policy Coherence for Sustainable Development 2018” [Politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai 2018], 2018. g., 108. lpp. ESAO konstatēja, ka Čīlē, Dānijā,
53
Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Portugālē un Dienvidkorejā iestāžu koordināciju IAM jomā vada ārlietu ministrijas.
78 Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas kopīgais paziņojums “Jaunais Eiropas Konsenss par attīstību. Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”, 2017/C 210/01, 2017. gada jūnijs.
79 Komisijas dienestu darba dokuments, “A Revised EU International Cooperation and Development Results Framework in line with the Sustainable Development Goals of the 2030 Agenda for Sustainable Development and the New European Consensus on Development” [Pārskatīts ES starptautiskās sadarbības un attīstības rezultātu ietvars saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem un jauno Eiropas Konsensu par attīstību], SWD(2018) 444 final, Brisele, 2018. gada oktobris.
80 Komisijas dienestu darba dokuments, “A Revised EU International Cooperation and Development Results Framework in line with the Sustainable Development Goals of the 2030 Agenda for Sustainable Development and the New European Consensus on Development” [Pārskatīts ES starptautiskās sadarbības un attīstības rezultātu ietvars saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem un jauno Eiropas Konsensu par attīstību], SWD(2018) 444 final, Brisele, 2018. gada oktobris.
81 Eurostat, “Sustainable Development in the European Union: Monitoring report on progress towards the SDGs in an EU context” [Ilgtspējīga attīstība Eiropas Savienībā. Uzraudzības ziņojums par progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā], 2018. gada izdevums, https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-statistical-books/-/KS-01-18-656.
82 Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūcija par gada stratēģisko ziņojumu par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu un sasniegšanu (2018/2279(INI)).
83 Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 33/2018 “Cīņa pret pārtuksnešošanos Eiropas Savienībā: pieaugošs apdraudējums, tāpēc jārīkojas aktīvāk”, 2018. g.
84 Eurostat, “EU SDG Indicator set 2019, Result of the review in preparation of the 2019 edition of the EU SDG monitoring report” [ES IAM rādītāju kopums 2019. Pārskatīšanas rezultāts, sagatavojot ES IAM uzraudzības ziņojuma 2019. gada izdevumu], galīgā versija, 2019. gada 8. janvāris.
85 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, pētījums “Exposing EU policy gaps to address the Sustainable Development Goals” [ES politikas nepilnību atklāšana, lai īstenotu ilgtspējīgas attīstības mērķus], 2019. g.
86 Eiropas Komisija, “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g.”, COM(2011) 112 galīgā redakcija, 8.3.2011. “Lai
54
klimata pārmaiņu dēļ temperatūras paaugstināšanās nebūtu lielāka par 2ºC, Eiropas Padome 2011. gada februārī ir atkārtoti apstiprinājusi ES mērķi 2050. g. salīdzinājumā ar 1990. g. samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80–95 %”.
87 Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 24/2018 “Oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas un inovatīvu atjaunojamo energoresursu demonstrējumi komerciālā mērogā Eiropas Savienībā: pēdējā desmitgadē plānotais progress nav panākts”, 2018. g.; Eiropas Revīzijas palātas vispārējā stāvokļa apskats “ES rīcība enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā”, 2017. g.
88 Eurostat, “Sustainable development in the European Union: Monitoring report on progress towards the SDGs in an EU context” [Ilgtspējīga attīstība Eiropas Savienībā. Uzraudzības ziņojums par progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā], 2018. gada izdevums, https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-statistical-books/-/KS-01-18-656.
89 Līdz ar ES 2019. gada ziņojumu par politikas saskaņotību attīstībai un pārdomu dokumentu.
90 https://www.eib.org/en/about/index.htm.
91 Eiropas Investīciju banka, darbības pārskats par 2007. gadu.
92 Eiropas Investīciju bankas grupa, “Corporate Responsibility Developments in 2007” [Norises korporatīvās atbildības jomā 2007. gadā], 2007. g.
93 Eiropas Investīciju bankas grupa, “Corporate Responsibility Developments in 2008” [Norises korporatīvās atbildības jomā 2008. gadā], 2007. g.
94 Eiropas Investīciju bankas grupa, ilgtspējas ziņojums, 2018. g.
95 Vides un sociālās ietekmes un risku novērtēšana un pārvaldība, piesārņojuma novēršana un mazināšana, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, ar klimatu saistītie standarti, kultūras mantojums, piespiedu pārmitināšana, neaizsargāto grupu tiesības un intereses, darba standarti, arodveselība un sabiedrības veselība, drošība un drošums, ieinteresēto personu iesaiste.
96 Eiropas Revīzijas palāta, “ERP veiktās ES aģentūru un citu struktūru ikgadējās revīzijas rezultātu kopsavilkums par 2016. finanšu gadu” (2017/C 417/01), 2017. g., 7. lpp.
97 Eiropas Revīzijas palāta, “Pārskats par ES aģentūrām attiecībā uz 2017. finanšu gadu”, 2018. g.
98 Direktīvā 2014/95/ES ir izklāstīti noteikumi par lielu uzņēmumu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu.
99 Eiropas Ombuds, Eiropas Ārējās darbības dienests un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs EMAS vēl nav ieviesuši.
55
100 https://www.globalreporting.org/resourcelibrary/GRI-Assurance.pdf.
101 INTOSAI WGEA, “Sustainability Reporting: Concepts, Frameworks and the Role of Supreme Audit Institutions” [Ziņošana par ilgtspēju: jēdzieni, regulējumi un augstāko revīzijas iestāžu loma], 2013. gada jūnijs.
102 Sk. https://assets.kpmg/content/dam/kpmg/xx/pdf/2017/10/kpmg-survey-of-corporate-responsibility-reporting-2017.pdf.
103 GRI, CSR Europe, Accountancy Europe, “Member State Implementation of Directive 2014/95/EU” [Direktīvas 2014/95/ES īstenošana dalībvalstīs], 2017. g.
104 IAASB konsultatīvais dokuments “Extended External Reporting (EER) Assurance” [Apliecinājums par paplašinātu ārējo ziņošanu (PĀZ)], 2019. gada februāris.
105 Starptautiskie apliecinājuma uzdevumu standarti (ISAE) 3000 (pārskatīts), “Assurance Engagements Other than Audits or Reviews of Historical Financial Information” [Apliecinājuma uzdevumi, kas nav revīzija vai pārskati par iepriekšējo periodu finanšu informāciju], 2013. g.
106 http://www.intosai.org/about-us/sdgs-sais-and-regions.html.
107 Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 33/2018 “Cīņa pret pārtuksnešošanos Eiropas Savienībā: pieaugošs apdraudējums, tāpēc jārīkojas aktīvāk”, 2018. g.
108 Rechnungshof, “Report of the Austrian Court of Audit, The United Nations Sustainable Development Goals, Implementation of the 2030 Agenda in Austria, Executive Summary” [Austrijas Revīzijas palātas ziņojums. Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķi, programmas 2030. gadam īstenošana Austrijā. Kopsavilkums], 2018. g.
109 Nīderlandes Revīzijas palātas (Algemene Rekenkamer) 2017. gada 13. septembra vēstule Nīderlandes parlamenta Otrajai palātai par valdības sagatavošanās pasākumiem, kas vērsti uz to, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, 2017. g.
110 NIK lietderības revīzijas ziņojums par sagatavotību programmā 2030. gadam noteikto ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai Polijā, 2018. g.
111 R. Downes, D. Moretti, S Nicol, “Budgeting and Performance in the European Union: A review in the context of EU Budget Focused on Results” [Budžeta veidošana un darbības rezultāti Eiropas Savienībā. Pārskats uz rezultātiem vērsta ES budžeta kontekstā], ESAO Publiskās pārvaldības direktorāts, 2017. g.
112 https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/annualreports-2017/annualreports-2017-LV.pdf, 128. lpp., 3. ieteikums.
ERP darbinieku grupa Šo ERP ātro stāvokļa apskatu “Ziņošana par ilgtspēju: ES iestāžu un aģentūru stāvokļa izvērtējums” pieņēma V apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Lazaros S. Lazarou un kura revidē ES finansēšanu un pārvaldību. Šo darbu vadīja ERP locekle Eva Lindström, kurai palīdzēja biroja vadītāja Katharina Bryan, atbildīgā vadītāja Judit Oroszki, darbuzdevuma vadītājs Josef Edelmann, kā arī Marilena-Elena Friguras, Vivi Niemenmaa un Laura Kaspar. Lingvistisko atbalstu sniedza Michael Pyper.
No kreisās uz labo: Katharina Bryan, Vivi Niemenmaa, Judit Oroszki, Josef Edelmann, Eva Lindström, Laura Kaspar, Valérie Tempez-Erasmi, Marilena-Elena Friguras.
cv
EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA 12, rue Alcide De Gasperi 1615 Luxembourg LUXEMBOURG
Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx Tīmekļa vietne: eca.europa.euTwitter: @EUAuditors
© Eiropas Savienība, 2019
Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.
Eiropas Savienība (ES) un tās dalībvalstis ir apņēmušās īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un visus 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Šajā apskatā ir izvērtēts stāvoklis saistībā ar ziņošanu par IAM un ilgtspējas sasniegšanu ES līmenī, kā arī ziņojumiem, ko sniedz atsevišķas ES iestādes un aģentūras.Ziņošana par ilgtspēju ir prakse, kas ietver ceļā uz ilgtspējīgas attīstības mērķi sasniegto organizācijas darbības rezultātu novērtēšanu, atklāšanu un paziņošanu iekšējām un ārējām ieinteresētajām personām. Tā ir ziņošana par to, kā organizācija savās darbībās ņem vērā ilgtspējas jautājumus, un par tās ietekmi uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku.Šajā apskatā ir atklāts, ka Komisija neziņo par ES budžeta vai ES politikas ieguldījumu IAM sasniegšanā. Viens izņēmums ir ārējās darbības joma, kurā Komisija ir sākusi pielāgot savu darbības rezultātu ziņošanas sistēmu, ņemot vērā IAM un ilgtspēju. Komisija nesen publicēja pārdomu dokumentu, kurā tā aprakstīja atsevišķas Komisijas politikas jomas, kas saistītas ar IAM. Tomēr ziņošana par ilgtspēju pašlaik nav integrēta Komisijas darbības rezultātu sistēmā, un jēgpilnai ziņošanai vajadzīgie priekšnoteikumi, tādi kā ilgtermiņa stratēģija, lielā mērā vēl nav ieviesti. Pašlaik ilgtspējas ziņojumus publicē viena ES iestāde — Eiropas Investīciju banka — un viena ES aģentūra — Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs.Šis apskats nav revīzija. Tas attiecas uz aktuāliem jautājumiem, ietver faktu izklāstu un ir galvenokārt balstīts uz publiski pieejamo informāciju un iepriekšējo darbu.