transporta pakalpojumi - tsi · 2015. gada marts 2. studiju priekšmetu un programmu pilnveidošana...
TRANSCRIPT
1
TRANSPORTA UN SAKARU INSTITŪTS
APSTIPRINĀTS
ar 15.01.2015. TSI senāta lēmumuU
Studiju virziena
TRANSPORTA PAKALPOJUMI
PAŠNOVĒRTĒJUMA PĀRSKATS 2013/2014. studiju gads
Rīgā, 2015.
2
SATURS 1. STUDIJU VIRZIENA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA, KOPĪGIE MĒRĶI UN
SAISTĪBA AR AUGSTKOLAS KOPĪGO STRATĒĢIJU ....................................................... 3 1.1. Studiju virziena kopīgie mērķi .............................................................................................. 3
1.2. Studiju virziena attīstības stratēģija saistībā ar augstskolas kopīgo stratēģiju ................ 3
2. STUDIJU VIRZIENA UN STUDIJU PROGRAMMU PERSPEKTĪVAIS
NOVERTĒJUMS NO LR INTEREŠU VIEDOKĻA ................................................................. 4 3. STUDIJU VIRZIENA ATTĪSTĪBAS PLĀNA IZPILDE UN ATTĪSTĪBAS PLĀNS
2014./2015. AK.GADAM............................................................................................................... 4 4. STUDIJU VIRZIENA UN STUDIJU PROGRAMMU ATBILSTĪBA DARBA
TIRGUS PIEPRASĪJUMAM ....................................................................................................... 6 4.1. Latvijas darba un izglītības tirgus novērtējums par darba vietu pieejamību studiju
programmu absolventiem ............................................................................................................. 6
4.2. Darba devēju aptauju rezultāti ............................................................................................. 7
5. STUDIJU VIRZIENA STIPRO UN VĀJO PUŠU, IESPĒJU UN DRAUDU
ANALĪZE ....................................................................................................................................... 8
6. STUDIJU VIRZIENA IEKŠĒJĀS KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS
SISTĒMAS APRAKSTS ............................................................................................................... 9 7. STUDIJU VIRZIENAM PIEEJAMIE RESURSI ......................................................... 10 8. SADARBĪBAS IESPĒJAS LATVIJĀ UN ĀRZEMĒS ATTIECĪGĀ STUDIJU
VIRZIENA IETVAROS ............................................................................................................. 11 9. STUDIJU PROGRAMMAS STUDIJU VIRZIENA „TRANSPORTA
PAKALPOJUMI” IETVAROS ................................................................................................. 12 9.1. PROFESIONĀLĀ BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA ............................................ 12
“TRANSPORTA UN BIZNESA LOĢISTIKA” .......................................................................... 12
9.2. PROFESIONĀLA BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA„UZŅĒMĒJDARBĪBAS
VADĪBA TRANSPORTĀ” ........................................................................................................... 18
9.3. MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA “SOCIĀLO ZINĀTŅU MAĢISTRS
TRANSPORTā UN LOĢISTIKĀ” ............................................................................................... 22 9.4. Studiju programmu atbilstība LR un augstskolas stratēģijai .................................................. 29
10. STUDIJU PROGRAMMU REALIZĀCIJA UN VĒRTĒŠANAS SISTĒMA ............ 30 10.1. Studiju programmu praktiskā īstenošana .............................................................................. 30
10.2. Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju rezultātu sasniegšanai
un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība) ............................................................................. 30
11. STUDIJU VIRZIENA ĪSTENOŠANĀ IESAISTĪTĀ AKADĒMISKĀ PERSONĀLA
PĒTNIECISKĀ DARBĪBA ........................................................................................................ 31
12. STUDIJU VIRZIENA ĪSTENOŠANĀ IESAISTĪTĀ AKADĒMISKĀ PERSONĀLA
GALVENO ZINĀTNISKO PUBLIKĀCIJU UN SAGATAVOTĀS MĀCĪBU
LITERATŪRAS SARAKSTS PĀRSKATA PERIODĀ .......................................................... 32 13. STUDIJU VIRZIENA ĪSTENOŠANĀ IESAISTĪTO STRUKTŪRVIENĪBU
UZSKAITĪJUMS ......................................................................................................................... 35
14. STUDIJU VIRZIENA ĪSTENOŠANAI NEPIECIEŠAMĀ MĀCĪBU
PALĪGPERSONĀLA RAKSTUROJUMS ............................................................................... 35 15. INFORMĀCIJA PAR ĀRĒJIEM SAKARIEM ............................................................ 36 15.1. Sadarbība ar darba devējiem, profesionālajām organizācijām ..................................... 36 15.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām un koledžām, kuras īsteno līdzīgas
studiju programmas un studiju virzienus ................................................................................. 36
15.3. Studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmas ietvaros, norādot
apmaiņas programmu un valsti ................................................................................................. 37
15.4. Ārvalstu studējošo skaits studiju virzienā kopumā, kā arī sadalījumā pa studiju
programmām, norādot studiju ilgumu ...................................................................................... 37 1.pielikums STUDĒJOŠO APTAUJAS ANALĪZE ...................................................................... 38
3
1. STUDIJU VIRZIENA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA, KOPĪGIE MĒRĶI UN
SAISTĪBA AR AUGSTKOLAS KOPĪGO STRATĒĢIJU 1.1. Studiju virziena kopīgie mērķi
Studiju virzienā tiek īstenotas studiju programmas, kuru mērķi ir:
sagatavot augstas kvalifikācijas speciālistus transporta un loģistikas jomā, kuri spēj īstenot
pētījumus un izstrādes, kas saistītas ar plūsmu (materiālo, finanšu, informācijas vai to
savienojumu) optimizāciju ražošanas un komerciālajā sfērā, loģistikas darbību transporta
pakalpojumu sniegšanas sfērā, kas īstenojami jebkuras īpašuma formas uzņēmumos (firmās), kā
arī valsts pārvaldes institūciju ietvaros, un kuri atbilst mūsdienu prasībām kompetentu lēmumu
pieņemšanā Latvijas tautsaimniecībā brīvā tirgus apstākļos;
nodrošināt augstas kvalitātes pilnvērtīgu profesionālo izglītību, teorētiskās zināšanas un praktisko
uzdevumu risināšanas iemaņas uzņēmējdarbībā un optimizācijas procesu vadībā, spējas patstāvīgi
apgūt un radoši izmantot uzkrātās un jauniegūtās zināšanas profesionālajā darbībā, kā arī
izglītības turpināšanu atbilstošajā augstākā līmeņa akadēmiskajā vai profesionālajā programmā;
nodrošināt augstākā līmeņa speciālistu sagatavošanu, kuri pēc studiju pabeigšanas ir spējīgi veikt
eksperimentāli pētniecisku, ekspluatācijas tehnoloģisku, kā arī ieviešanas un vadības darbību
ražošanā, valsts dienestā vai uzņēmumā, kas saistīta ar transporta izmantošanu;
sagatavot maģistratūras absolventus patstāvīgai zinātniskajai, projektēšanas un pedagoģiskajai
darbībai vadības, transporta un loģistikas jomā;
nodrošināt studiju kvalitāti un tās atbilstību Eiropas izglītības standarta prasībām, gan
organizatoriski metodiskajā (kredītpunktu noteikšana un studiju rezultātu novērtēšana -
programmas ERASMUS ECTS projekts) jomā, gan arī akadēmiskās un profesionālās izglītības
integrācijas virzienā, nodrošinot studējošiem brīvu studiju priekšmetu, studiju veida izvēli un
iespēju turpināt izglītību.
1.2. Studiju virziena attīstības stratēģija saistībā ar augstskolas kopīgo stratēģiju
Transporta pakalpojumi ir studiju virziens, kas nosaka Transporta un sakaru institūta galveno
specializāciju. Tāpēc Transporta pakalpojumu studiju virziena attīstība ir harmonizēta ar TSI
attīstības stratēģiju.
Lai sasniegtu virziena mērķus, TSI vadība nodrošina pastāvīgu studiju programmu un resursu
attīstību. TSI attīstības stratēģija ietver darbību zinātniskajā un studiju jomā, vadīšanas un
infrastruktūras pilnveidošanā.
Zinātniskās darbības izcilība – kvalitatīvi zinātniskie pētījumi integrēti studiju procesā ar plašu
iesaisti starptautiskajās, valsts un nozaru pētniecības programmās, kas sekmē tehnoloģiju pārnesi un
inovāciju attīstību. Izglītības, zinātnes un ražošanas sistēmas integrācijas nodrošināšana, ieskaitot
zinātnisko pētījumu pārvaldības procesu integrāciju ar izglītības procesu.
Studiju izcilība – augstas kvalitātes, prestižas, starptautiski atzītas studijas, kas iemāca kritiski
uztvert un radoši apstrādāt informāciju, analītiski domāt, attīstīt jaunrades spējas un pašizglītoties
mūža garumā, sagatavojot starptautiskajā darba tirgū konkurētspējīgus speciālistus.
Organizācijas izcilība un atpazīstamība – demokrātiska, efektīva un moderna augstskolas darba
organizācija, kas veicina studiju un zinātniskās darbības izcilību, kā arī TSI atpazīstamību pasaulē.
Infrastruktūras izcilība – integrēts un moderns studiju un zinātnisko darbību veicinošs
informatīvais un teritoriālais komplekss ar centru Rīgā un attīstītu filiāļu tīklu.
Saskaņā ar TSI stratēģiju transporta pakalpojumu virziens attīstības uzdevumi ir:
sistemātiski integrēt zinātniskos pētījumus studiju procesā;
paplašināt akadēmiskā personāla piedalīšanos starptautiskajās, valsts un nozaru pētniecības
programmās transporta un loģistikas jomā;
vairāk pieaicināt transporta un loģistikas jomas speciālistus, tai skaitā no ārzemēs, piedalīties
studiju programmu izstrādē un īstenošanā;
paplašināt multilingvālo izglītību studiju virziena ietvaros;
nodrošināt studentu, absolventu, darba devēju piedalīšanos studiju programmu kvalitātes
vadīšanā;
plašāk izmantot studijās IT resursus;
4
modernizēt mācību literatūras fondu, kuru piedāvā studiju virziena studentiem.
2. STUDIJU VIRZIENA UN STUDIJU PROGRAMMU PERSPEKTĪVAIS
NOVERTĒJUMS NO LR INTEREŠU VIEDOKĻA
Sekmīga TSI attīstības stratēģijas īstenošana ir pamats uz zināšanām balstītas Latvijas
sabiedrības veidošanā un TSI ir viens no nozīmīgiem partneriem Latvijas Nacionālajā attīstības plānā
2014.-2020. gadam noteiktā stratēģiskā mērķa sasniegšanai - izglītība un zināšanas tautsaimniecības
izaugsmei un tehnoloģiskai izcilībai.
Minētajā programmā ir paredzēts: „Valsts sadarbībā ar privāto sektoru investē uzņēmējdarbībai
nacionāli un starptautiski svarīgajā transporta infrastruktūrā, lai ne tikai racionāli izmantotu valsts
izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, bet arī sniegtu atbalstu Latvijas uzņēmumiem konkurētspējīgu
produktu un pakalpojumu piegādei ārvalstu tirgiem. Arvien lielāku lomu tranzītā ieņem multimodālie
tranzīta koridori, kurus veido tranzītceļi, dzelzceļš un ostas. Tranzīta koridoru elektrifikācija un
modernizācija ļauj arvien palielināt pa tranzīta koridoriem pārvadāto preču apjomu un sekmē jaunu
apstrādes un pakalpojumu industriju veidošanos Latvijā, valstij un iedzīvotājiem gūstot arvien lielāku
labumu no valsts izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma”.
Tas nozīmē tālāko transporta nozares svarīguma paaugstināšanu Latvijā un var cerēt, ka
Transporta pakalpojumu studiju virziena programmas būs pieprasītas arī nākotnē.
3. STUDIJU VIRZIENA ATTĪSTĪBAS PLĀNA IZPILDE UN ATTĪSTĪBAS
PLĀNS 2014./2015. AK.GADAM 3.1. Studiju virziena 2013/2014. gada attīstības plāna izpilde
Nr.
p./k. Pasākums Dati par izpildi
1 2 3
1. Studiju efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana
1.1. Transporta un loģistikas maģistra studiju programmas sagatavošana
akreditācijai
Programma akreditēta
2014.gada 23. aprīlī
1.2. Studiju programmu realizācijas pašnovērtējums 2013. gada pārskats
apstiprināts 2014.gada
janvārī
1.3. Ārējo speciālistu un darba devēju iesaiste Fakultātes Domes darbā un to
piesaistīšana studiju programmu izstrādei un novērtēšanai
Domē iekļauti V.Gromule,
A. Šļenskis, V.Zvonarevs
1.4. Sadarbība ar Ļublinas un Žilinas augstskolām. Kopīgās
(joint) programmas izstrāde.
G.Utehina un K.Ņečvaļa
komandējumi uz Ļublinas
augstskolu 2014. gadā
1.5. Unifikācija starp programmām Transporta komerciālā
ekspluatācija, Transporta un biznesa loģistika un
Uzņemējdarbība transportā.
Mācību plāni 1. – 4.
semestrim saskaņoti
2. Studiju priekšmetu un programmu pilnveidošana
2.1. Monitorings:
izglītības sistēmai,
profesiju tirgum,
darba tirgum.
Pēc fakultātes darbības
plāna
2.2. Sadarbība ar darba devējiem Saskaņā ar fakultātes
Domes plānu
3. Metodiskā nodrošinājuma pilnveidošana
3.1. Tālmācības apmācības organizēšana Studiju virziena maģistra
programmā
Pārcelta uz 2015.g.
3.2. Bibliotēkas nodrošināšana ar aktuālo literatūru un normatīvo
dokumentāciju transporta un loģistikas jomā
Pēc fakultātes darbības
plāna
3.3. Moderno tehnisko mācību līdzekļu izmantošanas intensifikācija Pastāvīgi
4. Diplomdarbu, bakalaura un maģistra darbu kvalitātes
paaugstināšana
5
Nr.
p./k. Pasākums Dati par izpildi
1 2 3
4.1. Ārējo speciālistu un darba devēju iesaiste gala pārbaudījuma tematu
noteikšanā.
Izpilde nav apmierinoša
4.2. Valsts pārbaudījumu komisiju sastāvā iekļaut ārējos speciālistus un
darba devējus
Ir pieaicināti V.Gromule,
A. Šļenskiiis, V.Zvonarevs,
M.Fridmans, A.Kukins
4.3. Ieviest ekspertu novērtējumu maģistra darbos. Tika veikta maģistra darbu
recenzēšana
4.4. Jauno gala pārbaudījuma darbu noformēšanas Noteikumu un jaunās
procedūras gala pārbaudījuma darbu noformēšanas pārbaudes ieviešana.
Noteikumi apstiprināti un
ieviesti 2013.g. decembrī
5. Studiju izvēles brīvības un atklātības nodrošinājums
5.1. Piedalīšanas ERASMUS programmas ECTS projektā. Piedalās A.Medvedevs,
G.Utehins un K.Ņečvaļs
5.2. Līgumu slēgšana ar ārvalstu augstskolām un to pildīšana mācību un
zinātniskās darbības jautājumos.
Līgumi ar 3 augstskolām
5.3. Studiju disciplīnu mācību metodisko kompleksu sagatavošana,
izplatīšana un attīstīšana.
Pārcelta uz 2015. gada
janvāri
6. Kvalifikācijas celšana
6.1. Mācību spēku kvalifikācijas celšana:
stažēšanās,
piedalīšanās zinātniskajos semināros,
metodiskais darbs,
piedalīšanās republikas un starptautiskajos zinātniskajos un
konsaltinga projektos.
Saskaņā ar TSI Personāla
attīstības plānu.
6.2. Vadošo citu augstskolu un organizāciju zinātnieku un speciālistu
uzaicināšana, t.sk. no ārvalstīm.
Pieaicināti speciālisti no
Lietuvas un Igaunijas
7. Profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšana
7.1. Microsoft profesionālās sertificēšanas kursi. Dati par personāla
piedalīšanos kursos
jāaktualizē. 7.2. E-komercijas kursi.
7.3. LCCI Business English kursi.
7.4 IBM profesionālās sertificēšanas kursi.
3.2. Studiju virziena attīstības plāns 2014/2015. gadam
Nr.
p./k. Pasākums Izpildes termiņš
1 2 3
1. Studiju efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana
1.1. Studiju virziena pašnovērtējums 2015.g. janvāris
1.2. Studiju programmu realizācijas pašnovērtējums 2015.g. janvāris
1.3. Ārējo speciālistu un darba devēju iesaiste programmu realizācijai 2015/2016 ak..gads
1.4. Sadarbība ar Ļublinas un Žilinas augstskolām. Kopīgās (joint)
programmas izstrāde.
Saskaņā ar Sadarbības
programmu ar partneriem
1.5. Unifikācija starp programmām Transporta komerciālā ekspluatācija,
Transporta un biznesa loģistika un Uzņemējdarbība transportā – 4
semestri
2015. gada marts
2. Studiju priekšmetu un programmu pilnveidošana
2.1. Studiju priekšmetu metodiskā nodrošinājuma revīzija 2015. gada janvāris
2.2. Sadarbība ar darba devējiem. Darba devēju aptauja 2015. gada jūnijs
3. Metodiskā nodrošinājuma pilnveidošana
3.1. Tālmācībai nepieciešamo studiju kursu kontenta pilnveidošana 2015.g. martā - jūnijā
3.2. Bibliotēkas nodrošināšana ar aktuālo literatūru un normatīvo
dokumentāciju transporta un loģistikas jomā
Pastāvīgi
3.3. Moderno tehnisko mācību līdzekļu izmantošanas intensifikācija Pastāvīgi
6
Nr.
p./k. Pasākums Izpildes termiņš
1 2 3
4. Diplomdarbu, bakalaura un maģistra darbu kvalitātes
paaugstināšana
4.1. Ārējo speciālistu un darba devēju iesaiste gala pārbaudījuma tematu
noteikšana.
2015.g. maijs
4.2. Valsts pārbaudījumu komisiju sastāvā iekļaut ārējos speciālistus un
darba devējus
2015.g. februāris
4.3. Ieviest ekspertu novērtējumu maģistra darbos. 2015.g. maijs
5. Studiju izvēles brīvības un atklātības nodrošinājums
5.1. Piedalīšanas ERASMUS programmas ECTS projektā. Katru gadu
5.2. Līgumu ar ārvalstu augstskolām pildīšana mācību un zinātniskās
darbības jautājumos.
Pastāvīgi
5.3. Multilingvālo studiju metodiskais nodrošinājums. Pēc Lingvistikas katedras
plāna
6. Kvalifikācijas celšana
6.1. Mācību spēku kvalifikācijas celšana:
stažēšanās,
piedalīšanās zinātniskajos semināros,
metodiskais darbs,
piedalīšanās republikas un starptautiskajos zinātniskajos un
konsaltinga projektos.
1 x 5 gados
Katru gadu
Katru gadu
Katru gadu
6.2. Vadošo citu augstskolu un organizāciju zinātnieku un speciālistu
uzaicināšanas plānošana.
2015.g. maijs
4. STUDIJU VIRZIENA UN STUDIJU PROGRAMMU ATBILSTĪBA
DARBA TIRGUS PIEPRASĪJUMAM
4.1. Latvijas darba un izglītības tirgus novērtējums par darba vietu pieejamību studiju
programmu absolventiem
Transporta un uzglabāšanas nozarē nākotnē prognozējama nepieciešamība pēc jauna nozares
personāla. Straujākas izaugsmes scenārija gadījumā nozares darbaspēka pieprasījums 2013.– 2016.
gadā varētu pieaugt par 11%.
Transporta un loģistikas nozares darbība ir cieši saistīta arī ar citām saimnieciskās darbības
jomām – uzņēmējdarbību, finansēm, grāmatvedību un administrēšanu, būvniecības, informātikas un
komunikāciju tehnoloģijām, kā arī metālapstrādes, mašīnbūves, mašīnzinības un enerģētikas jomām.
Lai nodrošinātu transporta un loģistikas nozares funkcionēšanu, visu minēto jomu kopdarbība ir
nozīmīga un jāņem vērā nozaru un nozares produktu savstarpēja pārklāšanās.
Pēc Eiropas statistikas biroja Eurostat datiem, visās aplūkotajās Baltijas jūras reģiona valstīs
2000. – 2012. gadā transporta, glabāšanas un sakaru nozares uzņēmumu skaits ir pieaudzis. Latvijā
nozares uzņēmumu skaits pieaudzis visstraujāk Baltijas jūras reģiona valstu vidū, 2000.-2008. gadā
pieaugot par 141%. Igaunijā nozares uzņēmumu skaits pieaudzis par 100%, Lietuvā par 49%.
Aplūkojot reģionālā griezumā uzņēmumu skaitu pēc to saimnieciskās darbības veida,
visaugstākais sauszemes transporta uzņēmumu īpatsvars ir Vidzemes un Zemgales reģionos (aptuveni
90% no Vidzemē reģistrētajiem uzņēmumiem) un zemāks uzglabāšanas un transporta palīgdarbību
sektora īpatsvars. Rīgā savukārt novērojams augstākais uzglabāšanas un transporta palīgdarbību
sektora uzņēmumu īpatsvars (aptuveni 40% no Rīgā reģistrētiem uzņēmumiem). Ņemot vērā Rīgas
ģeogrāfiskā stāvokļa izdevīgumu, sasaisti ar gaisa, ūdens un sauszemes transportu, lielākie loģistikas
uzņēmumi izvietoti tur. Līdz ar to arī vairāk darba vietu un darba iespēju loģistikas speciālistiem ir
Rīgā. Arī Kurzemē ir salīdzinoši augsts uzglabāšanas un transporta palīgdarbību uzņēmumu īpatsvars,
kas saistāms ar divām lielajām ostām, savukārt Pierīgā lielāks šī sektora uzņēmumu skaits saistāms ar
Rīgas tuvumu.
7
Arī Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka pastāvīgi saglabājas pieprasījums pēc
loģistikas speciālistiem, transporta un uzglabāšanas kompāniju darbiniekiem un vadītājiem.
Nodarbinātības valsts aģentūras dati par Transporta pakalpojumu virziena TSI studiju
programmu absolventiem, kas ieguvuši bezdarbnieka statusu sniegti tabulā zemāk.
Nodarbinātības valsts aģentūras dati par TSI absolventu-bezdarbnieku skaitu
2008.gads 2009.gads 2010.gads 2011.gads 2012.gads 2013.gads
TSI absolventu skaits 220 343 407 349 286 170
TSI absolventi, kuri
bezdarbnieka statusu ieguvuši
gadā, kad absolvējuši
izglītības iestādi, %
0,9% 2,6% 4% 5% 1,4% 1,2%
4.2. Darba devēju aptauju rezultāti
Transporta un sakaru institūtā regulāri tiek organizētas darba devēju aptaujas par studiju
programmu absolventu pieprasījumu darba tirgū, kā arī lai noskaidrotu viņu sagatavotības kvalitāti.
Ar darba devēju, absolventu un studējošo aptauju organizēšanu augstskolā nodarbojas Korporatīvo
klientu daļa. Tā, pavisam nesen tika izsūtītas elektroniskas anketas vairāk nekā 60 vadošo transporta
un loģistikas kompāniju speciālistiem. (skat.1.pielikumu)
Lai novērtētu apmierinātību ar augstskolas absolventu sagatavotību tika piedāvātas anketas ar trīs
atbilžu variantiem: jā, grūti pateikt, nē. Aptuveni 56% darba devēji sniedz atbildi, ka viņus apmierina
absolventu profesionāla sagatavotība. Tādi, kurus neapmierina, ir 13%. Vairāk neapmierina tieši
absolventu praktiskā sagatavotība, tai skaitā lietvedības, dokumentācijas noformēšanas un svešvalodu
zināšanas jomā, kas arī tika izteikts kā darba devēju ieteikums - vairāk uzmanības pievērst studējošo
praktiskajai sagatavotībai un svešvalodu apguvei. Tika rekomendēts vairāk studentiem dot
uzdevumus saistībā ar zināšanu praktisko pielietojumu dzīvē, kas studiju plānos arī tika ņemts vērā.
Dotā studiju virziena absolventi aktīvi sadarbojas ES transporta un loģistikas jomas projektu
ietvaros, piemēram, FP7 „B2B LOCO”. Šī projekta ietvaros izveidota interneta vietne (
http://b2bloco.eu/partners/index.html), kur ar viedokli un informāciju par augstskolu apmainās
Transporta un sakaru institūta un citu ES valstu augstskolu absolventi, t.i.:
Vilnius Gediminas Technical University(Lietuva);
Technion – Israel Institute of Technology (Izraēla);
Institute of Logistics and Warehousing (Polija);
The University of Maribor (Slovēnija);
University of Ruse ‘Angel Kanchev’ (Bulgārija);
Transport Research Istitute (Slovākija);
Poznan School of Logistics (Polija);
Aristotle University of Thessaloniki (Grieķija);
University of Aplied Sciences in Tallinn (Igaunija);
Akdeniz University (Turcija).
Tāpat divas reizes gadā konferences „Research and Technology – Step into the Future” ietvaros
tiek organizēti diskusiju klubi ar absolventiem un darba devējiem.
Pamatojoties uz diskusiju un iegūto aptauju rezultātiem, redzams, ka studiju virziena „Transporta
pakalpojumi” studiju programmas un TSI absolventi ir pieprasīti darba tirgū.
8
5. STUDIJU VIRZIENA STIPRO UN VĀJO PUŠU, IESPĒJU UN DRAUDU
ANALĪZE Stiprās puses Vājās puses
Kvalificēts, stabils un kompetents akadēmiskais personāls
Pārskatāma TSI personāla politika
Sadarbība ar ārvalstu augstskolām un speciālistiem (ERASMUS
programma), ārvalstu pasniedzēju iesaistīšana studiju procesā,
docētāju un studentu iesaistīšana starptautisko projektu realizācijā
Augstskolas vadīšanas atklātums
Augsta studentu motivācija un studentu līdzdalības zinātniski
pētnieciskajā darbībā veicināšana
Augsta attīstības dinamika
Virtuālās izglītības telpas esamība un moderns tehniskais tālmācības
aprīkojums
Izdoti 3 starptautiski zinātniskie žurnāli, kuri iekļauti Latvijas
Zinātņu padomes indeksējamo žurnālu sarakstā, izdots žurnāls
jaunajiem pētniekiem un 2 reizes gadā tiek rīkota studentu zinātniskā
konference
Studentiem radītas iespējas iegūt profesionālos sertifikātus IBM,
Microsoft, CISCO, ECDL, ACITP WebDesign, LCCI, noslēgtas
specializētas partnervienošanās ar Microsoft, CISCO par Microsoft
Academy un CISCO Academy izveidošanu uz TSI bāzes
Augstskolas vadošais personāls – ir aktīvi docētāji, ievēlēti profesori,
kuri pārstāv Latviju starptautiskās zinātniskās organizācijās:
COST – (European Commission on Cooperation in the field of
Science and Technical Research), technical committee on
Transport and Urban Development and technical commitee on
Information and Communication Technologies
Joint Transport Research Center of OECD (Organisation for
Economic Co-operation and Development) and ECMT
(European Organisation of Ministers of Transport)
FP7, Technical committee on Transport
TSI ir bāzes organizācija un tās vadība aktīvi piedalās vadošo
zinātnisko sabiedrisko organizāciju vadībā:
Latvijas Operāciju pētījumu sabiedrība;
Latvijas Transporta attīstības un izglītības asociācija;
Latvijas Transporta savienība;
Latvijas loģistikas klasteris
Augstskolas aktīva dalība zinātniskajā un pedagoģiskajā darbībā
Praktiķu un ārvalstu pasniedzēju iesaistīšana studiju procesā
Ir iespēja turpināt studijas TSI doktorantūrā
Vienīgā privātā augstskola ar savu doktorantūru un Promocijas
padomi transporta nozarē
Moderna bibliotēka un labs materiāli tehniskais nodrošinājums
TSI un partneru – darba devēju stipendijas
Nav atrisināti mācību korpusu un
zemes privatizācijas jautājumi
Trūkst pašiem savu kopmītņu
(studentu viesnīca)
Neliels ārvalstu studējošo skaits
Vāja docētāju sastāva atjaunošanās
tendence
Labvēlīgās ārējās iespējas Negatīvā ārējā ietekme
Precīzi noteikta augstskolas niša izglītības pakalpojumu tirgū
Dalība ES, kā kvalitatīvas izglītības iegūšanu motivējošs faktors
Darba tirgus prasību pieaugums pēc augstas kvalifikācijas
speciālistiem aviācijas jomā
TSI ir labi pazīstams Eiropas zinātniskajā telpā
Cilvēka attīstības deklarācija kā prioritārs virziens Nacionālā
attīstības plāna (NAP) 2014 .-2020.gadam
Valsts un privāto kompāniju akūta nepieciešamība pēc jauniem
speciālistiem inženierzinātņu, dabaszinātņu un transporta jomā
Konkurence no citu Latvijas
augstskolu puses esošās augstākās
izglītības finansēšanas sistēmas
apstākļos
Demogrāfiskā krīze Latvijā
Skolu absolventu sagatavotības
līmeņa pazemināšanās
Studentu maksātnespēja un studiju
kreditēšanas ierobežošana,
palielinoties studiju maksai un
inflācijas līmenim valstī
Darbaspēka tirgus cikliskā attīstība
Valsts politikas trūkums speciālistu
ar augstāko izglītību pieprasīšanas
jomā
9
6. STUDIJU VIRZIENA IEKŠĒJĀS KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS
SISTĒMAS APRAKSTS
Augstas studiju procesa kvalitātes nodrošināšana ir prioritārs augstskolas uzdevums, kura
atrisināšana nodrošina TSI absolventu augstu konkurētspēju darba tirgū.
Konceptuāli šī uzdevuma risinājums balstīts uz visu studiju procesa dalībnieku (administrācijas,
mācību spēku un studentu) savstarpējas un reālas ieinteresētības principa realizēšanu šī procesa
pilnveidošanā un augstu rezultātu sasniegšanā.
Studiju procesa plānošana
Nodarbību saraksta sastādīšanas posmā tiek nodrošināta apmācāmo studiju priekšmetu pēctecība
saskaņā ar to metodiskajiem plāniem. Šajā studiju procesa plānošanas posmā fakultātes dekāns
kontrolē metodisko plānu un citas mācību metodiskās dokumentācijas atbilstību apstiprinātajām
studiju programmām. Visa metodiskā dokumentācija TSI studentiem un darbiniekiem ir pieejama
Internet iekšējā mājas lapā – TSI-Intra (http://intra.tsi.lv/root/) un Moodle (https://e.tsi.lv).
Kontrole
Studiju procesa kontrolei un tā efektivitātes paaugstināšanai, katra semestra sākumā studentiem,
vienlaikus ar nodarbību un eksāmenu sarakstu, tiek izsniegti patstāvīgo darbu grafiki. Studiju procesa
kvalitātes un studiju programmas realizācijas kontrole tiek īstenota nodarbību apmeklētības, kārtējās
sekmības stāvokļa un akadēmisko parādu likvidēšanas, nodarbību satura atbilstības apstiprinātajiem
metodiskajiem plāniem (pēc ierakstiem grupu žurnālos) monitoringa veidā. Notiek nodarbību saraksta
ievērošanas, semestra studiju plāna un studiju programmas izpildes kontrole, kā arī nodarbību
metodiskā nodrošinājuma kontrole, studentu sekmības, atklāto nodarbību organizēšanas pārbaude
Nepieciešamā informācija par kontroli TSI studentiem un darbiniekiem pieejama Internet iekšējā
mājas lapā – TSI-Intra ( intra.tsi.lv/root/).
Lēmumu analīze un pieņemšana
Pamatojoties uz nodarbību kontrolapmeklējumu rezultātu un gala pārbaudījumu komisijas darba
analīzi, studentu anonīmo aptauju analīzi par apmācības saturu un kvalitāti (anketēšanas veidā),
studiju procesa plānošanu un organizēšanu, tiek atklāti šī procesa veiksmes, trūkumi un nepilnības, ko
izmanto studiju satura un apmācības metodikas korekcijai, citu augstskolas darbības jomu
uzlabošanai.
Visos studiju procesa plānošanas un realizācijas posmos tiks nodrošināta šī procesa dalībnieku
demokrātiska līdzdalība:
mācībspēku, mācību palīgpersonāla un studējošo- ar Akadēmiskas sapulces starpniecību;
mācībspēku – ar katedru, fakultātes Domes, institūta Senāta līdzdalību;
studējošo – ar anketēšanas palīdzību, ar studējošo pašpārvaldes un Senāta līdzdalību.
Visa studiju procesa kvalitātes līmeņa celšanas pasākumu efektivitāti analizē semestra
(akadēmiskā gada) noslēgumā Senāta Mācību metodiskās komisijas un vadības sēdē. Pamatojoties uz
šo analīzi, tiek izstrādāts konkrēts pasākumu plāns nākamajam akadēmiskajam gadam un tālākajai
perspektīvai.
Studiju programmas efektivitāte un aktualitāte tiek vērtēta ikgadējā studiju programmas
pašnovērtējuma gaitā. Pašnovērtējuma rezultāti tiek apspriesti TSI Senāta Mācību metodiskās
komisijas sēdē un apstiprināti TSI Senātā.
Studiju programmu vadības procesus kontrolē augstskolas Kvalitātes pārvaldības sistēma
(apstiprināta ar 08.01.2004. rīkojumu Nr.01/4-V). Izglītības pakalpojumu izstrādes rokasgrāmatā
aprakstīti studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas procesi, to aktualitātes periodiskās
pārbaudes un nepieciešamo izmaiņu veikšanas procesi. Kvalitātes pārvaldības sistēmas procesu
efektivitāte katru gadu tiek pārbaudīta iekšējā audita laikā. Iekšējā audita rezultāti tiek apspriesti
vadības, fakultāšu un katedru sēdēs. Augstskolas Kvalitātes pārvaldības sistēmas detalizēts
raksturojums sniegts Kvalitātes rokasgrāmatā.
Katru semestri tiek veikta studentu anketēšana, anketās tiek uzdoti jautājumi, kas ietver institūta
mācību metodisko un saimniecisko darbību. Pēc tam tiek veikta anketēšanas rezultātu statistiskā
apstrāde un pārskata formēšana. Pārskati tiek izmantoti augstskolas visu darbības jomu uzlabošanai
katedru, fakultātes un visas augstskolas līmenī kopumā.
10
7. STUDIJU VIRZIENAM PIEEJAMIE RESURSI
Studiju virziena finansēšanas avoti ir:
TSI studējošo studijas maksa (http://www.tsi.lv/lv/content/maksa-par-studijam-riga) ;
sponsoru maksājumi, kā arī to organizāciju investīcijas, kuras ieinteresētas speciālistu
sagatavošanā;
granti par starptautiskajiem pētnieciskajiem projektiem, kuros piedalās TSI darbinieki, t.sk.:
- Līgums Nr. 2010/0180/3DP/3.1.2.1.1/09/IPIA/VIAA/023 „Informācijas un komunikāciju
tehnoloģijas kā vienots akadēmiskais resurss Transporta un sakaru institūtā”,
- Līgums Nr. 2010/0280/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/094 „Optiskās šķiedras sensora
pielietošanas transportlīdzekļu svara automātiskai mērīšanai kustībā: izpēte un izstrāde”,
- Līgums Nr. 2009/0159/ 1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/006 „Atbalsts Transporta un sakaru
institūta doktora studiju programmas "Telemātika un loģistika" īstenošanai”,
- Līgums Nr. 2009/0163/1DP/ 1.1.2.1.1/09/IPIA/VIAA/006 „Atbalsts TSI maģistra studiju
programmas „Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs” īstenošanai”,
- Enhancing the transfer of Intelligent Transportation System innovations to the market (T-
TRANS), FP7, 2012-2014,
- Police Learning in Information Technologies for Public Transport Enhancement (Polite)
InterReg IVC, (with TTI participation),
- „Rail Baltica Growth Corridor” (RBGC). BSR Programme 2007-2013 (with TTI
participation),
- Improvement of the air cargo transport sector by service oriented ICT-methods and processing
logistics network (Baltic.AirCargo.Net). BSR Programme 2007-2013 (with TTI participation),
- Connecting Authorities for Safer Heavy Goods Traffic in the Baltic Sea Region (C.A.S.H.).
BSR programme 2007-2013,
- Modernisation of the Signalling System (Latvian East-West Rail Corridor),
- Towards an integrated transport system in the Baltic Sea Region (TransBaltic). BSR
programme 2007-2013,
- FP-7 programme project “Baltic–to–Balkan Network for Logistics Competence (B2B
LOCO)”,
- European COST Action TU0804 “Survey Harmonisation with New Tehnologies
Improvement”,
- COST Action TU1004 : Modelling Public Transport Passenger Flows in the Era of Intelligent
Transport Systems,
- European COST Action TU0903 “Methods and Tools for Supporting the Use, Calibration and
Validation of Traffic Simulation Models”,
- Cost Action TU0902: Integrated Assessment Technologies To Support The Sustainable
Development Of Urban Areas.
LZP granti.
Studiju programmas realizācija Rīgā tiek īstenota Administratīvajā un bibliotēkās korpusos ar
kopējo platību 13771 m2 ,
, kas atrodas: Lomonosova ielā 1. Visos korpusos par augstskolas līdzekļiem
veikts moderns remonts. Pašlaik TSI auditoriju fondā ir 12 lekciju auditorijas, 10 datorklases, vairāk
nekā 20 auditorijas praktiskajām un laboratorijas nodarbībām. Studiju un zinātniskā darba telpu
platība veido 9638 m2
sporta un atpūtas telpu platība 2879 m2.. Vairākas auditorija aprīkotas ar
teletranslācijas iekārtām uz TSI Latgales filiāli Daugavpilī.
Augstskolā esošo datoru skaits ar interneta pieslēgumu ir 475, no kuriem 400 tiek izmantoti
mācību procesam un zinātniskajam darbam, kā arī vairāk nekā 15 serveru, kas apvienoti vienotā
informācijas sistēmā TSI Intranet.
Visi TSI datori apvienoti lokālā tīklā ar piekļuvi Internetam, gan pasniedzējiem, gan
studējošajiem. Studiju procesā tiek izmantotas aptuveni 100 dažādas programmu paketes, tajā skaitā:
Matlab, Mathcad, Statistica, GPSS World, AnyLogic, ExtendSim, ArcGIS, ARIS SIDRA
INTERSECTION, 3D Max, AutoCAD Civil 3D, VISUM/VISSIM u.c.
11
Laboratorijas nodarbības notiek specializētās auditorijās: Lietišķo programmu sistēmu
laboratorijā, Inteliģento transporta sistēmu laboratorijā u.c..
Praktiski visas lekciju auditorijas un datorklases ir aprīkotas ar stacionāriem videoprojektoriem
un LCD-paneļiem. Divas auditorijas aprīkotas ar jaunākajiem līdzekļiem videokonferenču
organizēšanai un nodrošina tālmācības translāciju.
Augstskolas bibliotēka centralizēti nodrošina studiju virzienu ar mācību, zinātnisko un metodisko
literatūru. Bibliotēkas fonds veidots, galvenokārt, no jauniem izdevumiem, kas izdoti pēc 2005.gada.
Uz 2013.gada septembri augstskolas rīcībā bija vairāk nekā 1300 nosaukumu grāmatas (32173
eksemplāri) un vairāk nekā 260 nosaukumu žurnālu (no tiem 25 nosaukumu – latviešu valodā un 112
– angļu valodā), tie pārsvarā abonēti uz gadu. Daži tehnisko grāmatu un žurnālu eksemplāri ir
vienīgie eksemplāri Latvija. Bibliotēkai ir trīs lasītavas, no kurām divas atrodas Rīgā, viena
Daugavpilī. Bibliotēkas lietotāju rīcība ir nepieciešamais skaits datoru, darbojas elektroniskais
katalogs un elektroniskā bibliotēka ar elektronisko grāmatveikalu (www.tsi.lv/library).
TSI bibliotēka tāpat tiek papildināta ar daudziem metodiskajiem norādījumiem, kurus izstrādājuši
TSI docētāji. Šīs grāmatas iegādājas arī paši augstskolas studenti (līdz 80% tirāžas). 2007./2008.
gados vērojama neliela izdevumu skaita samazināšanās, kas skaidrojama ar pāreju uz jaunajām
elektroniskajām apmācības tehnoloģijām sakarā ar tālmācības sistēmas Moodle ieviešanu studiju
procesa. Tas veicināja metodisko materiālu skaita pieaugumu elektroniskā veidā vairākas reizes.
Studiju virziena nodrošinājums ar mācību literatūru (bibliotēkas resursi)
Nr. TEMATIKA Mācību literatūra
Nosaukumu skaits Eksemplāru skaits
1. Transports 741 1219
2. Transporta ekonomika 71 84
3. Transporta ģeogrāfija 6 8
4. Loģistika 384 708
5. Transporta menedžments 13 16
6. Matemātiskās metodes transporta un
loģistikas pētījumos 47 69
7. Matemātiskā ekonomika (modelēšana un
matemātiskās metodes) 88 156
8. Biznesa procesi 68 138
9. Periodiskie izdevumi ( no 2000.gada) Transports un loģistika
(angļu valodā) (krievu valodā)
15 11
TSI ir noslēdzis virkni sadarbības līgumu ar daudzām organizācijām, uzņēmumiem un
institūcijām, kuros paredzēta kopīga materiālo resursu izmantošana. Pamatojoties uz šiem līgumiem,
augstskolai ir radusies iespēja izmantot studiju procesā materiālos un tehniskos resursus. Piemēram,
Latvijas gaisa satiksme, "Schenker", "MAERSK LATVJA", "Panway Logistics, LDZ Cargo DSV
TRANSPORT", "J&P Logistics", "N Logistiks", "ATLAS", "Rīgas starptautiskā autoosta",
"Kuehne+Nagel Latvia", "Nurminen Maritime Latvia", "SUNGATE", "DHL Latvia", „Air Baltic
corp.”, ”Microsoft Latvia” u.c.
8. SADARBĪBAS IESPĒJAS LATVIJĀ UN ĀRZEMĒS ATTIECĪGĀ
STUDIJU VIRZIENA IETVAROS
Transporta un sakaru institūtā kopš 2005/2006. akadēmiskā gada tiek īstenota Erasmus apmaiņas
programma, kuras ietvaros katru gadu augstskola realizē studējošo un mācībspēku un personāla
apmaiņu, kā arī uzņem studējošos un mācībspēkus no partneraugstskolām. TSI ir noslēdzis 20
sadarbības līgumus par Erasmus apmaiņas programmas realizāciju ar partneraugstskolām no Beļģijas,
12
Bulgārijas, Igaunijas, Itālijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākija, Spānijas, Vācijas un
Zviedrijas, kuru ietvaros „Studentu mobilitātē – studijas un prakse” aktīvi piedalās arī Transporta un
biznesa loģistikas programmas studējošie. Šī virziena studējošajiem ir iespēja īslaicīgi studēt 9
viesaugstskolās, kā arī iziet praksi ārvalstu kompānijās, ko organizē mūsu partneraugstskolas:
Bidgoščas ekonomikas augstskola un Ļubļinas ekonomikas un inovāciju augstskola Polijā, Augstākā
katoļu skola Kempenā Beļģijā, Ekonomikas un vadības augstskola ECOMEN Igaunijā, Todora
Kableškova Transporta universitāte Sofijā Bulgārijā.
2013./2014. akadēmiskajā gadā Erasmus apmaiņas programmā devās 21 studējošais.
Erasmus apmaiņas programmā 2013./2014.akadēmiskajā gadā studiju virzienu „Transporta
pakalpojumi” Erasmus programmā pārstāvēja un lekcijas Žilinas Universitātē un Ļublinas WSEI,
lekcijas lasīja 3 docētāji.
TSI ir noslēdzis virkni sadarbības līgumu ar partneraugstskolām un organizācijām no Eiropas
Savienības valstīm, Krievijas un Kazahstānas par dalību kopīgos pētniecības un inovāciju projektos,
sadarbību sniedzot konsultāciju pakalpojumus transporta projektu un loģistikas jomā, mācībspēku
apmaiņu u.c. Tādi līgumi ir noslēgti ar Viļņas Gediminas Tehnisko universitāti, M. Tinišpajeva
Kazahstānas Transporta un komunikāciju akadēmiju, Kazahstānas „Transporta loģistikas attīstības
nacionālo centru”, Sanktpēterburgas Valsts politehnisko universitāti u.c.
9. STUDIJU PROGRAMMAS STUDIJU VIRZIENA „TRANSPORTA
PAKALPOJUMI” IETVAROS 9.1. PROFESIONĀLĀ BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA
“TRANSPORTA UN BIZNESA LOĢISTIKA”
9.1.1. Studiju programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi Profesionālās bakalaura studiju programmas „Transporta un biznesa loģistika” mērķi ir:
nodrošināt sabiedrības vajadzības pēc nacionālajām un starptautiskajām prasībām
atbilstošiem transporta un biznesa loģistikas speciālistiem, kas spējīgi strādāt ar
materiālajām, finanšu un informācijas plūsmām atbilstoši Latvijas loģistikas speciālista
profesijas standartam (Profesijas kods – 3323 02) un European Logistics Association
rekomendācijās (ST 040805) izvirzītajām prasībām to zināšanām, prasmēm un
kompetencēm.
sagatavot speciālistus, kas spējīgi pastāvīgi attīstīt savas profesionālās zināšanas, kā arī
turpināt studijas maģistrantūrā transporta un loģistikas vai tai radniecīgā jomā.
Programmas uzdevumi:
izglītot studējošos, nodrošinot piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi, kā arī
sekmēt viņu konkurētspēju mainīgajos sociālekonomiskajos apstākļos un starptautiskajā
darba tirgū ( MK noteikumi Nr.512 „Par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības
valsts standartu”);
sniegt studējošiem teorētiskās un praktiskās zināšanas, kuras nepieciešamas loģistikas un
transporta jomā;
attīstīt jaunu zināšanu patstāvīgas apgūšanas un radošas izmantošanas prasmi, kā arī
nepieciešamību patstāvīgi pārvērtēt uzkrāto pieredzi;
veidot humanitāro un sociāli ekonomisko zinātņu svarīgāko mācību izpratni;
nodrošināt studiju procesa organizāciju, izmantojot modernas informācijas tehnoloģijas,
turpmākās darbības sagatavošanai vienotajā Eiropas darba tirgū.
9.1.2. Studiju programmas paredzētie studiju rezultāti
Studiju programmas apguves rezultātā studējošais būs ieguvis šādas zināšanas, prasmes un
kompetences:
13
Zināšanas:
profesionālā sagatavotība dažādās ekonomikas teorijas daļās, zināšanas par tirgus darbības
likumiem un to regulēšanas līdzekļiem;
izpratne par loģistikas darbības būtību un tās lomu sabiedrības ekonomiskajā un sociālajā
attīstībā;
zināšanas par uzņēmuma struktūras veidošanas principiem, vadības funkciju sadali;
zināšanas par mūsdienu datortehnoloģijām;
loģistikas nozarē izmantotās svešvalodu terminoloģijas zināšanas.
Prasmes:
prasme izmantot zināšanas par uzņēmuma struktūras veidošanas principiem un vadības
funkciju sadali;
prasme matemātiskās modelēšanas metožu vadības sistēmu analīzē un projektēšanā, vadības
lēmumu izstrādē, jaunu uzņēmuma darba formu meklēšanā;
iemaņas ražošanas organizēšanā, apgādē, noietā, kravu pārvadājumos, kā arī preču kustībā un
glabāšanā;
prasme izmantot mūsdienu datortehnoloģiju zināšanas loģistikas darbības procesā;
prasme iegūt jaunas zināšanas, izmantojot mūsdienīgas izglītības tehnoloģijas.
Kompetences:
analizēt un administrēt loģistikas sistēmas elementus (terminālus, distribūcijas kanālus un c.);
risināt tehniskas un organizatoriskas problēmas piegāžu ķēžu vadībās ietvaros;
risināt tehniskas un organizatoriskas problēmas pasažieru pārvadājumos.
9.1.3. Studiju programmas plāns (studiju kursu un studiju moduļu saraksts un to apjoms kredītpunktos, sadalījums pa studiju programmas obligātās, ierobežotās izvēles vai brīvās izvēles daļām, norādot to apjomu kredītpunktos, īstenošanas plānojums).
Studiju programmu iespējams apgūt pilna laika (klātiene) un nepilna laika (neklātiene) studiju
formā. Nepilna laika studijas no pilna laika studijām atšķiras tikai ar kalendāro plānu un apmācības
ilgumu.
Studiju programmas apjoms ir 160 kredītpunktu. Kopējais studiju ilgums ir:
pilna laika studijas -4 gadi
nepilna laika studijas - 5 gadi
Studiju sadalījums pa programmas obligātās, ierobežotās izvēles un brīvas izvēles daļām sniegts
tabulā.
Studiju programmas daļas Apjoms
LR kredītpunktos
Apjoms
ECTS kredītpunktos %
Obligātā daļa (A) 64 96 40
Obligātās izvēles daļa (B) 50 75 31,25
Brīvās izvēles daļa (C) 8 12 5
Gala pārbaudījuma darbs 12 18 7,5
Prakse 26 39 16,25
Kopā 160 240 100
Studiju programmas struktūra sniegta TSI mājas lapā:
http://www.tsi.lv/lv/content/profesionala-bakalaura-studiju-programmas-transporta-un-biznesa-
logistika-struktura
14
9.1.4. Studiju programmas organizācija
Programma izstrādāta sadarbībā ar uzņēmumu un iestāžu pārstāvjiem, lai pārliecinātos, ka tā gūs
pielietojumu reālā darba vidē, veidosies nepieciešamie kontakti prakses vietu nodrošināšanai un
vieslektoru piesaistei. Augstskolai un darba devējam sadarbojoties, tiek radīta iespēja veidot aktuālus
tematus inovāciju projektiem, lietišķiem pētījumiem, kursa projektiem un maģistra darbiem.
Studiju programmas kredītpunktu struktūra (pa priekšmetu kategorijām)
Priekšmeta kategorija Priekšmeta
līmenis Kredītpunkti ECTS
Vispārizglītojošo studiju priekšmeti
/humanitāro un sociālo zinātņu kursi/ VI A 48 64
Nozares teorētisko studiju priekšmeti
/obligātie studiju kursi/ NT A 16 24
Nozares profesionālās specializācijas studiju priekšmeti
NS
B 50 75
Brīvas izvēles studiju priekšmeti BI C 8 12
Prakse PR 26 39
Valsts pārbaudījumi VP 12 18
Kopā 160 240
.
Studiju prakses 26 KP apjomā mērķis ir dot iespēju studentiem nostiprināt teorētiskās zināšanas,
iegūt studiju programmai un kvalifikācijai atbilstošu pieredzi un praktisko iemaņu kopu, kas
nepieciešama attiecīgās jomas speciālistiem, kā arī dot iespēju studentiem iegūt diplomdarba
izstrādei nepieciešamo informāciju.
Galvenie prakses uzdevumi ir šādi:
sekmēt teorētisko zināšanu, profesionālo prasmju un iemaņu nostiprināšanu un attīstību kravu
un pasažieru pārvadājumu jomā;
iepazīstināt ar pasažieru terminālu un loģistikas centru vadības īpatnībām (distribūciju,
noliktavām utt.)
9.1.5. Prasības, uzsākot studiju programmu
Nepieciešama iepriekšējā izglītība: Vispārējā vidējā izglītība, profesionālā vidējā izglītība.
9.1.6. Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā.
Profesionālā studiju programma „Transporta un biznesa loģistika” atbilst valsts akadēmiskās
izglītības standartam, atbilstoši 29.08.2014. MK noteikumi Nr.512 „Noteikumi par otrā līmeņa
profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” un profesiju standartam “Loģistikas speciālists”
(Reģistrācijas numurs PS 0285), “Loģistikas vecākais speciālists” (Reģistrācijas numurs PS 0291),
„Loģistikas struktūrvienības vadītājs” (Reģistrācijas numurs PS 0290).
9.1.7. Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas (ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām
Salīdzinājums ar Latvijas augstskolās esošajām studiju programmām – informācija sniegta tabulā.
15
Augstskolas nosaukums Studiju programmas
nosaukums
Sadalījums blokos
(%) Kr.p.
skaits A B C
Transporta un sakaru institūts
(http://www.tsi.lv/)
Transporta un biznesa
loģistika 64 50 8 160
Rīgas Tehniskā universitāte
(http://www.rtu.lv/)
Transporta sistēmu
inženierija 58 37 5 160
Rīgas Aeronavigācijas
institūts
)
Starptautisko pārvadājumu
organizācija 73 24 3 160
Latvijas Jūras akadēmija
(LJA)
http://www.latja.lv
Ostu un kuģošanas vadība 136 40 6 182
Studiju programmas salīdzinājums ar Eiropas Savienības augstskolās esošajām studiju
programmām – informācija sniegta tabulā un attēlā.
Augstskolas
nosaukums
Studiju programmas
nosaukums
Sadalījums blokos
(%) Kr.p.
skaits A B C
Transporta un sakaru
institūts
(http://www.tsi.lv/)
Transporta un biznesa
loģistika 64 50 8 160
Vilnius Gediminas
Technikal University
(Lietuva)
(http://medeine.vtu.lt/)
Transport Logistic 65 29 6 160
The University of
Economy Budgoszcz
(Polija)
(http://www.tih.pl/)
Logistic and Transport 54 34 12 132
Studiju programmas salīdzinājums ar ES augstskolu līdzīgām studiju programmām
Salīdzinot studiju programmu „Transporta un biznesa loģistika” ar citām līdzīga veida studiju
programmām Latvijā un Eiropas Savienība, varam izdarīt secinājumu, ka
studiju programmas „Transporta un biznesa loģistika” (42840 07) apjoms un saturs atbilst aviācijas
bakalauru sagatavošanas apjomam un saturam kā Latvijā, tā arī citās Eiropas Savienības valstīs.
16
9.1.8. Informācija par studējošajiem
Studējošo skaits programmā pēdējo 3 gadu laikā
Akadēmiskais gads 2012./2013. 2013./2014. 2014./2015.
Pilna laika studijas 538 522 515
Nepilna laika studijas 343 380 446
Kopā 881 932 961
2014./2015.ak.gadā studiju programmā imatrikulēto studējošo skaits:
Pilna laika- 118
Nepilna laika- 91
Absolventu skaits 2013./2014.ak.gadā.
Pilna laika- 515
Nepilna laika- 446
9.1.9. Studējošo aptaujas un to analīze
Studējošo aptaujas dati sniegti pielikumā.
9.1.10. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā
Studējošo līdzdalība studiju procesu vadībā tiek veikta sadarbībā ar Studējošo pašpārvaldi.
Deleģētie studējošie pārstāv savas intereses un vēlmes augstskolas Senātā un fakultāšu domēs,
Satversmes sapulcē.
Tiešu studējošo pašpārvaldes kuratora darbu veic Administratīvais prorektors. Katru semestri,
pēc studējošo anketēšanas rezultātiem, tiek veiktas aptaujas, kurās ņem vērā studiju procesa
pilnveidošanā.
9.1.11. Studiju programmas akadēmiskā personāla raksturojums
Studiju programmas realizāciju nodrošina akadēmiskais personāls 33 cilvēku sastāvā. 28 no
mācību spēkiem (85%) ir ievēlēti TSI. Profesori un asociēti profesori 5, docenti 12, lektori 12.
Doktora zinātniskais grāds ir 18 (55%) mācībspēkiem.
Studiju priekšmeta nosaukums Docētāji Amats un zinātniskais vai
akadēmiskais grāds
Ievēlēts
TSI
Darba drošība, civilā un apkārtējas
vides aizsardzība Larisa Zagrebina Lektore, Mg. sc. ing. --
Filozofija Oksana Pozdņakova Docente, Mg.sc.pol. iev.
Informācijas tehnoloģijas 1, II Oļvija Komašilova Lektore, Mg.sc.comp. iev.
Mikroekonomika Marina Plise
Jeļena Popova
Lektore, Mg.oec.
Lektore, Mg.oec.
iev.
iev.
iev.
Ievads specialitātē
Aleksandrs Medvedevs
Konstantīns Ņečvaļs
Igors Petuhovs,
Profesors, Dr. sc. ing.
Docents, Dr.sc.ing.
Docents, Dr.sc.ing.
iev.
iev.
iev.
Lietišķo attiecību psiholoģija Išgalejs Išmuhametovs
Anna Palma
Docents, Dr.psych.
Lektore, Mg.paed.
iev.
--
Svešvaloda
Viktorija Kazanovska
Larisa Kuzmenko
Jūlija Stukaļina
Ekaterina Abasheva
Lektore, Mg.paed
Docente, Dr.philol.
Asoc.prof.Dr.sc.admin.
Lektore, Mg.paed.
iev. iev.
iev.
iev.
Augstāka metemātika Tatjana Šamšina Docente, Dr.sc.ing. iev.
Makroekonomika Marina Plise Lektore, Mg.oec. iev.
17
Jeļena Popova Lektore, Mg.oec. iev.
iev.
Sociālā psiholoģija un socioloģija Išgalejs Išmuhametovs
Anna Palma
Docents, Dr.psych.
Lektore, Mg.paed.
iev.
iev.
Tirgzinības
Irina Kuzmina- Merlino
Alevtīna Višņevska
Elīna Gončarova
Oksana Skorobogatova
Profesore, Dr.oec.
Docente, Dr.paed.
Lektore, Mg.oec.
iev.
Grāmatvedība Nataļja Podoļakina
Olga Stepanova
Docente, Ek.zin.kand.
Lektore, Mg.oec.
iev.
iev.
Statistika Dmitry Pavlyuk Dr.oec. ---
Uzņēmējdarbības tiesiskā regulēšana Vladimirs Jeltiševs Lektors, Mg.jur. iev.
Kravas un kravu apstrāde Genadijs Gromovs
Raitis Apsolons
Asoc.profesors, Dr.sc.ing.
Lektors. Mg.oec. iev. iev.
Loģistikas pamati Genadijs Gromovs
Raitis Apsolons
Asoc.profesors, Dr.sc.ing.
Lektors. Mg.oec. iev. iev.
Loģistikas pakalpojumu sniedzēji Genadijs Gromovs
Raitis Apsolons
Asoc.profesors, Dr.sc.ing.
Lektors. Mg.oec.
iev. iev.
Optimizācijas teorija un metodes Tatjana Šamšina Docente, Dr.sc.ing. iev.
Biznesa procesu reinženierings
Jurijs Roļiks
Ļevs Fainglozs
Oksana Skorobogatova
Docents, Dr.sc.ing.
Lektors, Mg.oec.
iev. iev.
Profesionālā angļu valoda loģistikas
jomā
Viktorija Kazanovska
Larisa Kuzmenko
Jūlija Stukaļina
Ekaterina Abasheva
Lektore, Mg.paed
Docente, Dr.philol.
Asoc.prof.Dr.sc.admin.
Lektore, Mg.paed.
iev. iev.
iev.
iev.
Standartizācija un kvalitātes kontrole Georgs Utehins Docents, Dr.sc.ing. iev.
Transporta sistēmas Raitis Apsolons Lektors, Mg.oec. iev.
Transportlīdzekļi
Aleksandrs Medvedevs
Konstantīns Ņečvaļs
Igors Petuhovs,
Profesors, Dr. sc. ing.
Docents, Dr.sc.ing.
Docents, Dr.sc.ing.
iev.
iev.
iev.
Atrosināšana Maris Krastiņs Lektors iev.
Starptautiskas ekonomiskās attiecības Alla Serjogina Asoc.profesore, Dr.oec. iev.
Transporta loģistika Natalija Trezkova
Mihails Ņetesovs
Lektore, Mg.oec.
Asistents, Mg.oec.
iev.
---
Uzņēmējdarbības pamati Ilze Sproge
Oksana Skorobogatvova
Viedocente, Dr. sc. admin.
Lektore, Mg.oec.
--
iev.
Angļu valoda karjeras vadībā
Viktorija Kazanovska
Larisa Kuzmenko
Jūlija Stukaļina
Ekaterina Abasheva
Lektore, Mg.paed
Docente, Dr.philol.
Asoc.prof., Dr.sc.admin.
Lektore, Mg.paed.
iev.
iev.
iev.
iev.
Iepirkumu un rezervju loģistika c Genadijs Gromovs Asoc.profesors, Dr.sc.ing. iev.
Starptautiskas komerctiesības un
transporta tiesības Vladimirs Jeltiševs Lektors, Mg.jur. iev.
9.1.12.Studiju programmā faktiski veikto izmaiņu raksturojums
Izmaiņas svešvalodu kursos: 1.sem. Svešvaloda (2 kp.); 2.sem. Profesionālā angļu valoda 1 (2
kp.); 3.sem. Profesionālā angļu valoda 2 (2 kp.); 4.sem. Profesionālā angļu valoda 3 (2 kp.); 5.sem.
Angļu valoda karjeras vadība ( (2 kp.);( Rīkojums Nr 01_86-V 11_04_2013 Par studējošo
svešvalodas zināšanu līmeņa nostiprināšanu).
18
9.2. PROFESIONĀLA BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA„UZŅĒMĒJDARBĪBAS
VADĪBA TRANSPORTĀ”
9.2.1. Studiju programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
Profesionālās bakalaura programmas “Uzņēmējdarbības vadība transportā” mērķis ir speciālistu sagatavošana, kuri spēj īstenot profesionālo un organizatorisko darbību transporta
pakalpojumu sniegšanas sfērā, veikt ražošanas procesu pētījumus, kas īstenojami jebkuras īpašuma
formas uzņēmumos (firmās), kā arī valsts pārvaldes orgānu ietvaros, un kuri atbilst mūsdienu
prasībām kompetentu lēmumu pieņemšanā Latvijas tautsaimniecībā brīvā tirgus apstākļos.
Programmas mērķis ir funkcionāli nodrošināt studiju kvalitāti un tās atbilstību Eiropas
izglītības standarta prasībām gan organizatoriski metodiskajā jomā, gan arī akadēmiskās un
profesionālās izglītības integrācijas virzienā, nodrošinot studējošiem brīvu studiju kursu, studiju
formu izvēli un iespēju turpināt izglītību.
Profesionālās bakalaura studiju programmas “Uzņēmējdarbības vadība transportā” uzdevums ir veidot sociālo un ekonomisko zinātņu pamatteoriju izpratni, nodrošināt teorētiskās
zināšanas un praktisko uzdevumu risināšanas iemaņas uzņēmējdarbībā un pārvadājumu procesu
vadībā, spējas patstāvīgi apgūt un radoši izmantot uzkrātās un jauniegūtās zināšanas profesionālajā
darbībā, kā arī izglītības turpināšana augstākā līmeņa atbilstošajā akadēmiskajā vai profesionālajā
programmā.
9.2.2. Studiju programmas paredzētie studiju rezultāti.
Studiju programmas apguves rezultātā studējošais būs ieguvis šādas zināšanas, prasmes un
kompetences:
Zināšanas:
zināšanas par ekonomiskajiem, sociālajiem un organizācijas rādītājiem kas raksturo
ražošanas un vadības stāvokli, to analīzi un apkopošanas īpatnībām;
zināšanas finanšu un uzņēmuma saimnieciskās darbības jomā;
ekonomisko un vadības lēmumu pieņemšanas un realizācijas mehānisma un principu
zināšanas transportā jomā;
transporta līdzekļu uzbūves un ekspluatācijas īpatnības;
transporta līdzekļu komerciālās izmantošanas un tehniskās apkalpošanas organizēšanas
teorijas pamati;
dažādu transportlīdzekļu veidu apkalpošanas tehnoloģiskie procesi;
iekšzemes un starptautisko pārvadājumu organizēšanas pamatprincipi dažādos transporta
veidos, teorētisko zināšanu pamats transporta inženierzinātņu jomā;
mūsdienu ekoloģiskās prasības.
Prasmes:
lietot teorētiskās un praktiskās transporta jomas zināšanas konkrētu uzdevumu formulēšanai
un risināšanai;
prasme vadīt kolektīvu, patstāvīgi pieņemt lēmumus darba pilnveidošanas jautājumos un
organizācijas vadībā;
prasme izmantot datortehniku ekonomisko un pārvaldības lēmumu pieņemšanā;
prasme iegūt jaunas zināšanas, izmantojot mūsdienīgas izglītības tehnoloģijas;
analizēt transporta problēmas un rast to labākus risinājumus.
Kompetences:
plānot un organizēt darbu transporta uzņēmumā;
izmantot lietišķās programmas dažādu transporta uzdevumu risināšanā.
Studiju programmas absolventi var strādāt praktiski jebkuras ekonomikas nozares kompānijās
(valsts institūcijā, ražošanā, transportā, sakara, tirdzniecībā u.c.), kuras savā darbībā izmanto
19
transportlīdzekļus. Iespējamo amatu spektrs – gan kā transporta procesu organizēšanas lineārais
speciālists, gan kā transporta uzņēmuma struktūrvienības vadītājs.
9.2.3. Studiju programmas plāns Studiju programmu iespējams apgūt pilna laika (klātiene) un nepilna laika (neklātiene) studiju
formā. Nepilna laika studijas no pilna laika studijām atšķiras tikai ar kalendāro plānu un apmācības
ilgumu.
Studiju programmas apjoms ir 160 kredītpunktu. Kopējais studiju ilgums ir:
pilna laika studijas -4 gadi
nepilna laika studijas - 5 gadi
Prakses apjoms - 26 kredītpunkti.
Piešķirtā kvalifikācija –Vadītājs transporta uzņēmējdarbībā.
Studiju programmas struktūra sniegta TSI mājas lapā:
http://www.tsi.lv/lv/content/profesionala-bakalaura-studiju-programmas-uznemejdarbibas-
vadiba-transporta-struktura
9.2.4. Studiju programmas organizācija
Studiju sadalījums pa programmas obligātās, ierobežotās izvēles un brīvas izvēles daļām sniegts
tabulā.
Programmas daļas Apjoms
LR kredītpunktos
Apjoms
ECTS kredītpunktos %
Obligāto daļa (A) 116 174 72
Obligātās izvēles daļa (B) 36 54 23
Brīvās izvēles daļa (C) 8 12 5
9.2.5. Prasības, uzsākot studiju programmu
Vispārējā vidējā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība.
9.2.8. Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā. °
Akadēmiskā studiju programma „Uzņēmējdarbības vadība transportā” atbilst valsts akadēmiskās
izglītības standartam, atbilstoši 13.05.2014. MK noteikumi Nr.240 „Noteikumi par valsts
akadēmiskas izglītības standartu”
9.2.9. Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas (ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām.
Salīdzinājums ar Latvijas augstskolu līdzīgām studiju programmām
Augstskolas nosaukums Studiju programmas nosaukums
Sadalījums blokos
(%) Kr.p.
skaits A B C
Transporta un sakaru institūts
(http://www.tsi.lv/) Uzņēmējdarbības vadība transportā 72 23 5 160
Rīgas Tehniskā universitāte
(http://www.rtu.lv/)
Transporta sistēmu
inženierija 57 38 5 160
Rīgas Aeronavigācijas institūts
(http://www.rai.lv/)
Starptautisko pārvadājumu
uzņēmumu vadīšana/ Starptautisko
pārvadājumu organizācija
43/73 53/24 4/3 160
20
Salīdzinājums ar Eiropas Savienības augstskolu līdzīgām studiju programmām –
Augstskolas nosaukums Studiju programmas nosaukums Sadalījums blokos (%) Kr.p.
skaits A B C
Transport and
Telecommunication
Institute (Latvia)
(http://www.tsi.lv/)
Management Of Transport
organization 72 23 5 160
Vilnius Gediminas
Technical University
(Lithuania)
(http://medeine.vtu.lt/)
Transport Engineering Economics
and Management (Transport
Logistic)
65 29 6 167
The University of Economy
Budgoszcz (Poland)
(http://www.tih.pl/)
Logistic and Transport 54 34 12 132
9.2.10. Informācija par studējošajiem
Studējošo skaits par pēdējiem trim gadiem
Akadēmiskais gads uz 15.10.2011. uz 15.10.2012. uz 15.10.2013.
Pilna laika studijas 13 43 43
Nepilna laika
studijas 2 26 18
Kopā 15 69 61
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
A B C
Transporta un sakaru
institūts
Rīgas Tehniskā
universitāte
Rīgas Aeronavigācijas
institūts
Bl
ok
s
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
A B C
Transport and
Telecommunication
Institute (Latvia)
Vilnius Gediminas
Technical University
(Lithuania)
The University of
Economy Budgoszcz
(Poland)
Blo
ks
21
Imatrikulēti 2014./2015.ak.gadā (dati uz 15.10.2014.)
Pilna laika studijas Nepilna laika
studijas Kopā
Imatrikulēti 16 5 21
Studējošie pavisam 50 19 69
Absolventu skaits programmā 2013./2014 ak.gadā – 5.
9.2.11. Studējošo aptaujas un to analīze
Studējošo aptaujas dati sniegti pielikumā.
9.2.12. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā.
Studējošo līdzdalība studiju procesu vadībā tiek veikta sadarbībā ar Studējošo pašpārvaldi.
Deleģētie studējošie pārstāv savas intereses un vēlmes augstskolas Senātā un fakultāšu domēs,
Satversmes sapulcē.
Tiešu studējošo pašpārvaldes kuratora darbu veic Administratīvais prorektors. Katru semestri,
pēc studējošo anketēšanas rezultātiem, tiek veiktas aptaujas, kurās ņem vērā studiju procesa
pilnveidošanā.
9.2.13. Studiju programmas akadēmiskā personāla raksturojums
Programmas realizācijā piedalās 28 docētāji. No tiem 23 (82%) ievēlēti amatā TSI. To skaitā,
5 ir profesori un 2 asociētie profesori, 8 docenti, 7 lektori un 1 asistents. Doktora zinātniskais grāds ir
17 (61%) mācībspēkiem.
Studiju priekšmeta nosaukums Docētājs Amats un zinatniskais vai
akademiskais
grads
Ievēlēts TSI
Darba drošība, civila un apkārtējas vides
aizsardzība
Larisa Zagrebina Lektore, Mg. sc. ing. --
Filozofija Oksana Pozdņakova Docente, Mg.sc.pol iev.
Informācijas tehnoloģijas 1 Oļvija Komašilova Lektore, Mg. sc. comp. iev.
Lietišķo attiecību psiholoģija Anna Palma Lektore, Mg. paed. -- Mikroekonomika Alla Serjogina Asoc. Profesore, Dr. oec. iev. Svešvaloda Ekaterina Abasheva Lektore, Mg. Paed. iev. Ievads specialitātē Igors Petuhovs Docents, Dr. sc. ing. iev. Augstākā matemātika Vladimirs Labejevs Docents, Fiz. Mat. Zina.
Kand. iev.
Informācijas tehnoloģijas 2 Oļvija Komašilova Lektore, Mg. Sc. comp. iev. Makroekonomika Alla Serjogina Asoc. profesore, Dr. oec. iev. Sociālā psiholoģija un socioloģija Išgalejs Išmuhametovs Docents, Dr. psych. iev. Tirgzinības Irina Kuzmina-Merlino Profesore, Dr. oec. iev. Ekonomiskas teorijas pamati Marina Plise Lektore, Mg. oec. iev. Ārējās ekonomiskās darbības loģistika Genadijs Gromovs Asoc. profesors, Dr. sc. ing. iev. Grāmatvedība Olga Stepanova Lektore, Mg. oec. iev. Loģistikas pamati Genadijs Gromovs Asoc. profesors, Dr. sc. ing. iev. Statistika Dmitrijs Pavljuks Docetajs, Dr. oec. -- Kravas un kravu apstrāde Eduards Požarickis Docetajs, Mg. oec. -- Optimizācijas teorija un metodes Vladimirs Labejevs Docetajs, Fiz. mat. zin.
kand.
iev.
Personāla vadība Aleksandrs Skvorcovs Asistents, Mg. oec. iev. Angļu valoda karjeras vadībā Viktorija Kazanovska Lektore, Mg. paed. iev. Nodokļi un aplikšana ar nodokļiem Marina Koževņikova Lektore, Mg. oec. iev. Transporta ekonomika Aleksandrs Stetjuha Profesors, Dr. oec. iev.
22
Transporta līdzekļu uzbūve Igors Petuhovs Docents, Dr. sc. ing. iev. Biznesa procesu reinženierings Jurijs Roļiks Docents, Dr. sc. ing. iev. Transporta plūsmu informācijas savākšana
un apstrāde
Irina Jackiva Profesore, Dr. sc. ing. iev.
Uzņēmējdarbības pamati Irina Kuzmina-Merlino Profesore, Dr. oec. iev. Uzņēmējdarbības tiesiska regulēšana Vladimirs Jeltiševs Lektors, Mg. jur. iev. Starptautiskas komerctiesības un
transporta tiesības Vladimirs Jeltiševs Lektors, Mg. jur. iev.
Transporta loģistika Mihails Ņetesovs Asistents, Mg.oec. -- Transporta telemātika Aleksandrs Grakovskis Profesors, Dr. sc. ing. iev. Transporta apkalpošanas procesu vadība Aleksandrs Medvedevs Profesors, Dr. sc. ing. iev. Standartizācija un kvalitātes kontrole Georgs Utehins Docents, Dr. sc. ing. iev. Transporta modelēšana Mihails Savrasovs Lektors, Mg. sc. comp. iev. Apdrošināšana transportā Alla Serjogina Asoc. profesore, Dr. oec. iev. Pasažieru un kravu pārvadājumi Aleksandrs Medvedevs Profesors, Dr. sc. ing iev. Transporta līdzekļu tehnisko stāvokļu
vadība Igors Petuhovs Docents, Dr. sc. ing. iev.
Brīvās izvēles priekšmets Bakalaura darbs Igors Petuhovs Docents, Dr. sc. ing. iev. Transporta mezgli un termināli Mihails Ņetesovs Asistents, Mg.oec iev. Transporta telemātika Aleksandrs Grakovskis Profesors, Dr. sc. ing. iev.
9.3. MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA “SOCIĀLO ZINĀTŅU MAĢISTRS
TRANSPORTĀ UN LOĢISTIKĀ”
9.3.1. Studiju programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
Sociālo zinātņu maģistra studiju programmas „Sociālo zinātņu maģistrs transportā un loģistikā”
mērķi ir:
sagatavot maģistrantu patstāvīgai zinātniskajai, projektēšanas un pedagoģiskajai darbībai
vadības, transporta un loģistikas jomā;
sagatavot augstas kvalifikācijas speciālistus, kuri spēj īstenot pētījumus un izstrādes, kas
saistītas ar plūsmu (materiālo, finanšu, informācijas vai to savienojumu) optimizāciju ražošanas un
komerciālajā sfērā, loģistikas darbību transporta pakalpojumu sniegšanas sfērā, kas īstenojami
jebkuras īpašuma formas uzņēmumos (firmās), kā arī valsts pārvaldes institūciju ietvaros, un kuri
atbilst mūsdienu prasībām kompetentu lēmumu pieņemšanā Latvijas tautsaimniecībā brīvā tirgus
apstākļos.
Maģistra studiju programmas uzdevumi:
sniegt maģistrantam augstas kvalitātes pilnvērtīgu izglītību, teorētiskās zināšanas un
praktisko uzdevumu risināšanas iemaņas uzņēmējdarbībā un optimizācijas procesu vadībā,
spēju patstāvīgi apgūt un radoši izmantot uzkrātās un jauniegūtās zināšanas profesionālajā
darbībā, kā arī izglītības turpināšanu doktorantūrā.
prasmi izvirzīt mērķus un formulēt ar funkcionālo pienākumu izpildi saistītos uzdevumus,
prasmi to risināšanai izmantot augstskolā apgūto studiju priekšmetu metodes;
prasmi patstāvīgi formulēt un risināt zinātniskus uzdevumus un sagatavot publicēšanai
pētījumu rezultātus.
9.3.2. Studiju programmas paredzētie studiju rezultāti
Studiju programmas apguves rezultātā studējošais būs ieguvis šādas zināšanas, prasmes un
kompetences:
Zināšanas
par zinātnisko pētījumu metodēm un metodoloģiju;
par transporta un loģistikas jomas zinātniskās darbības pašreizējo situāciju un virzieniem
preču ražošanas, sagādes, realizācijas, kravu un preču pārvadājumu un uzglabāšanas
organizēšanā;
23
par pārvaldības un uzņēmējdarbības organizatoriski tiesiskajiem pamatiem transporta un
loģistikas jomā, par tirgus likumiem un tā regulēšanas līdzekļiem
savas specialitātes pamata leksikas, terminoloģijas zināšanas (tai skaitā arī svešvalodā)
Prasmes
spēja pastāvīgi apgūt jaunas pētījumu metodes;
prasmes pasažieru pārvadājumu organizēšanas jautājumu analīzē, procesu organizēšanā un
vadībā
prasme izmantot mūsdienu datortehnoloģiju zināšanas pārvadājuma un loģistikas darbības
procesos
Kompetences
spēja izmantot pētnieciskās un projektēšanas darbu organizēšanas prasmes un iemaņas;
sociālās mijiedarbības, pašorganizēšanās un papilnveidošanās kompetences;
spēja izmantot analīzes un modelēšanas metodes lēmumu pieņemšanā pārvadājuma un
loģistikas darbības procesos
profesionālā sagatavotība dažādās ekonomikas teorijas daļās.
9.3.3. Studiju programmas plāns (studiju kursu un studiju moduļu saraksts un to apjoms kredītpunktos, sadalījums pa studiju programmas obligātās, ierobežotās izvēles vai brīvās izvēles daļām, norādot to apjomu kredītpunktos, īstenošanas plānojums).
Studiju programmu iespējams apgūt pilna laika (klātiene) un nepilna laika (neklātiene) studiju
formā. Nepilna laika studijas no pilna laika studijām atšķiras tikai ar kalendāro plānu un apmācības
ilgumu.
Studiju programmai ir divi varianti:
pilna apjoma studijas reflektantiem ar augstāko bakalaura vai otrā līmeņa profesionālo
izglītību 2 gadi (pilna laika klātienes) un 2,5 gadi (nepilna laika neklātienes);
studijas reflektantiem ar 4-gadīgo bakalaura vai otrā līmeņa profesionālajā izglītībā apgūtu
profesionālo praksi vismaz 20 KP apjomā- 1,5 gadi (pilna laika studijas) un 2 gadi (nepilna laika
studijas).
Studiju sadalījums pa programmas obligātās, ierobežotās izvēles un brīvas izvēles daļām
sniegts tabulā.
Studiju programmas daļas Apjoms
LR kredītpunktos
Apjoms
ECTS kredītpunktos %
Obligātā daļa (A) 24 36 30
Obligātās izvēles daļa (B) 34 51 41
Brīvās izvēles daļa (C) 4 6 5
Gala pārbaudījuma darbs 20 30 24
Kopā 82 123 100
N Prakse Semestris Kred. punkti
1 Bloks B 3 20
9.3.4. Studiju programmas organizācija
Programma izstrādāta sadarbībā ar uzņēmumu un iestāžu pārstāvjiem, lai pārliecinātos, ka tā gūs
pielietojumu reālā darba vidē, veidosies nepieciešamie kontakti prakses vietu nodrošināšanai un
vieslektoru piesaistei. Augstskolai un darba devējam sadarbojoties, tiek radīta iespēja veidot aktuālus
tematus inovāciju projektiem, lietišķiem pētījumiem, kursa projektiem un maģistra darbiem.
Programma ir starptautiski orientēta, lai studenti varētu padziļināti iepazīties ar globālo
informācijas telpu un informācijas sabiedrības attīstību pasaules mērogā. Tas attaisno paredzēto
intensīvo svešvalodu (angļu vai vācu) apguvi. Programmā iekļauts brīvās izvēles priekšmets
24
„Akadēmiskā angļu valoda”. Daļa no studiju priekšmetiem (līdz 50% no studiju programmas apjoma)
tiks pasniegti angļu valodā (t.sk. pieaicinot docētājus no partneraugstskolām piem. Viļņas Ģedimina
tehniskā universitāte, Hamburg University of Technology, Institute of Business Logistics and General
Management, University of Turku u.c.).
Studiju programmas kredītpunktu struktūra (pa priekšmetu kategorijām)
Priekšmeta kategorija Priekšmeta
līmenis Kredītpunkti ECTS
Vispārizglītojošo studiju priekšmeti
/t.sk. pedagoģijas kursi/ VI
A 12 18
Nozares teorētisko studiju priekšmeti
/obligātie studiju kursi/ NT
A 12 18
Nozares specializācijas studiju priekšmeti NS B 14 21
Brīvas izvēles studiju priekšmeti BI C 4 6
Prakse PR 20 / 0* 30 / 0*
Gala pārbaudījumi, maģistra darbs MD 20 30
Kopā 82 / 62* 123 / 93*
* - ar studiju ilgumu 1,5 gadi.
Vispārizglītojošo studiju priekšmetu mērķis (18 KP) – sniegt studējošiem zināšanas par zinātņu
modernām tendencēm, veidot plašu zinātnisku un profesionālu redzesloku, sniegt prasmi izmantot
datu analīzes tehnoloģijas un pieņemt pamatotus lēmumus .
Nozares teorētisko studiju priekšmetu mērķis (18 KP) – sniegt studējošiem zināšanas par
transporta ekonomiku, loģistikas sistēmu un ķēžu vadību, zināšanas mūsdienu transporta politikas
joma un to pielietojumu uzņēmējdarbībā loģistikas un transporta uzņēmumos.
Nozares specializācijas studiju priekšmetu mērķis (21 KP) – identificēt un prognozēt riskus
transportā, pielietot matemātiskos modeļus un metodes loģistikas un transporta sistēmu analīzē,
projicēt studējošo teorētiskās zināšanas un prasmi loģistikas priekšmetiskajā jomā.
Brīvās izvēles studiju priekšmetu saraksts (4 KP) sniegts tabulā. Brīvai izvēlei tiek piedāvāti
studiju kursi, no kuriem, lai izpildītu programmas prasības, jāiegūst vismaz 4 kredītpunkti. Šo kursu
mērķis ir sniegt studējošiem iespēju iegūt papildus zināšanas kādā zinātņu nozarē vai apgūt
profesionālajai darbībai noderīgas prasmes.
Brīvās izvēles studiju priekšmeti (variants)
Nr.p.k. Studiju priekšmets Kredītpunkti
1. Akadēmiska angļu valoda 2
2. Kvalitātes vadīšanas sistēmas 2
3. Starptautiskas finanšu uzskaites sistēmas 2
4. Strategic Management&Leadership 2
Studiju priekšmetos ir paredzēts vispārīgas teorētiskas atziņas interpretēt ar konkrētiem
piemēriem no profesionālās darbības un prakses. Studiju priekšmeti tiek īstenoti dažādās formās:
lekcijas, semināri, praktiskie darbi, business game, konsultācijas, patstāvīgie darbi un kursa saturam
atbilstoši pārbaudījumi.
Studiju procesā plaši tiek izmantoti paņēmieni un metodes, kas veicina analītisko, kritisko,
problēmisko, sistēmisko un radošo domāšanu, veicina grupu, komandas darba paņēmienu, lietišķās
komunikācijas, t.sk. starpkultūru saskarsmes, prezentācijas, u.c. prasmju apguvi.
Liela uzmanība tiek pievērsta studentu individuāli vai grupās veikto patstāvīgo un pētniecisko
darbu (dažādu informācijas avotu) studijām, referātu, kursa darbu, t.sk. starptautisku, lietišķo
pētījumu un maģistra darbu izstrādei.
Studējošo patstāvīgo darbu apjoms vairumā priekšmetu pārsniedz 50% no studiju kursa kopējā
apjoma.
25
Studiju prakses (20 KP) mērķis – ir dot iespēju studentiem nostiprināt teorētiskās zināšanas, iegūt
studiju programmai un kvalifikācijai atbilstošu pieredzi un praktisko iemaņu kopu, kas nepieciešama
attiecīgās jomas speciālistiem, kā arī dot iespēju studentiem iegūt maģistra darba izstrādei
nepieciešamo informāciju.
Galvenie prakses uzdevumi iegūstamajam akadēmiskajām grādam ir šādi:
sekmēt teorētisko zināšanu, profesionālo prasmju un iemaņu nostiprināšanu un attīstību kravu
un pasažieru pārvadājumu jomā;
iepazīstināt ar pasažieru terminālu un loģistikas centru vadības īpatnībām (distribūciju,
noliktavām utt.)
Maģistra darbam (20 KP) ir profesionālo iemaņu un zināšanu integrējoša loma nākamā
speciālista sagatavošanā.
Studiju programmas struktūra sniegta TSI mājas lapā:
http://www.tsi.lv/lv/content/socialo-zinatnu-magistrs-transporta-un-logistika-studiju-
programmas-struktura
9.3.5. Prasības, uzsākot studiju programmu
Nepieciešama iepriekšējā izglītība: augstākā izglītība (inženierzinātņu bakalaura grāds, vai
dabaszinātņu bakalaura grāds datorzinātnēs vai matemātikā, vai sociāla zinātņu bakalaura grāds
vadībzinātnē vai ekonomikā, vai otra līmeņa profesionālā augstākā izglītība datorzinātnēs,
informācijas sistēmās, elektronikā, loģistikā, transportā, uzņēmējdarbībā vai ekonomikā).
9.3.6. Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā.
Maģistra studiju programma „Sociālo zinātņu maģistrs transportā un loģistikā” atbilst valsts
akadēmiskās izglītības standartam, atbilstoši 13.05.2014. MK noteikumi Nr.240 „Noteikumi par
valsts akadēmiskās izglītības standartu”
9.3.7. Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas (ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām
Salīdzinājums ar Latvijas augstskolu līdzīgām studiju programmām
Augstskolas nosaukums Studiju programmas
nosaukums
Sadalījums blokos KP
Sk. A B C
Transporta un sakaru institūts (TSI)
http://www.tsi.lv
Sociālo zinātņu
maģistrs transporta un
loģistikā
44 34/14* 4 82/62*
Latvijas Jūras akadēmija (LJA)
http://www.latja.lv Jūras transports 40 19 1 60
Rīgas aeronavigācijas institūts (RAI)
http://www.rai.lv/lv/
Starptautisko
pārvadājumu
uzņēmumu vadīšana
41 17 4 62
* - ar studiju ilgumu 1,5 gadi.
Sociālo zinātņu maģistra studiju programma, salīdzinājumā ar analoģiskām citu Latvijas
augstskolu studiju programmām, atšķiras:
26
pirmkārt, ar to, ka tā atšķirībā no LJA, kas specializējas tikai jūras pārvadājumos (jūras
transporta vadība un jūras transporta ekspluatācija), aptver visus transporta veidus – pilsētas
sabiedrisko transportu, aviācijas, jūras, autotransportu un dzelzceļa transportu;
otrkārt, salīdzinot ar maģistra programmu RAI, studējošie varēs īstenot specializāciju vai nu
pasažieru, vai kravu pārvadājumos (izvēloties bloka B studiju kursus, prakses uzņēmumu un
izvēloties maģistra darba tematiku);
treškārt, ar padziļinātu moderno IT tehnoloģiju izmantošanu studiju procesā.
Salīdzinājums ar Eiropas Savienības augstskolu līdzīgām studiju programmām
Augstskolas nosaukums Studiju programmas
nosaukums
Sadalījums blokos Kr.p.
skaits A B C
Transporta un sakaru institūts
(TSI)
(http://www.tsi.lv/)
Sociālo zinātņu maģistrs
transporta un loģistikā 44 34/14* 4 82/62*
Vilnius Gediminas Technical
University (VGTU) (Lietuva)
(http://medeine.vtu.lt/)
Transport Engineering
Economics and
Management
34 20 6 60
University of Gothenburg
(Sweden)
(http://handels.gu.se)
Master of Science in
Logistics and Transport
Management
45 20 15 80
* - ar studiju ilgumu 1,5 gadi.
Studiju programmas salīdzinājums ar ES augstskolu līdzīgām studiju programmām
Visas salīdzināmās maģistra programmas gatavo studējošos ieņemt uzņēmumu vadītāju
līderpozīcijas. Tāpat kā Gēteborgas programma, TSI programma akcentu liek uz kravu vai pasažieru
plūsmu organizēšanu, sniedzamo pakalpojumu un attiecīgo informācijas plūsmu organizēšanu.
Daudzos programmas kursos, piemēram, „ES un LR transporta politika” akcentēta tiek labākā
Eiropas prakse, kas balstīta uz vadošo programmas profesoru dalību FP 7 un INTERREG IV
programmu projektos.
TSI maģistra programmā akcents tiek liekts uz jaunu analītisko līdzekļu, mūsdienu
uzņēmējdarbības vadību stratēģiju un labāko Eiropas kompāniju profesionālo pieredzi.
Programma ir aktuāla kā reģionālā Latvijas, tā arī Eiropas kontekstā
Apkopojot teikto par TSI maģistra studiju programmu, jāsecina, ka tā ir orientēta uz starptautisko
izglītības pieredzi, izmantojot praksi vietējos un ārvalstu uzņēmumos.
27
9.3.8. Informācija par studējošajiem
Informācija par studiju programmā studējošo skaitu sniegta tabulā.
Akadēmiskais gads 2012./2013. 2013./2014. 2014./2015.
Pilna laika studijas 22 37 28
Nepilna laika studijas 13 20 24
Kopā 35 57 52
Informācija par studiju programmā imatrikulēto studējošo skaitu sniegta tabulā.
Akadēmiskais gads 2012./2013.
(pirmais studiju gads) 2013./2014. 2014./2015.
Pilna laika studijas 20 17 15
Nepilna laika studijas 12 8 6
Kopā 32 25 21
Studiju programmu absolvējušos studējošo skaits:
Pilna laika- 18
Nepilna laika- 2
9.3.9. Studējošo aptaujas un to analīze
Studējošo aptaujas dati sniegti pielikumā.
9.3.10. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā
Studējošo līdzdalība studiju procesu vadībā tiek veikta sadarbībā ar Studējošo pašpārvaldi.
Deleģētie studējošie pārstāv savas intereses un vēlmes augstskolas Senātā un fakultāšu domēs,
Satversmes sapulcē.
Tiešu studējošo pašpārvaldes kuratora darbu veic Administratīvais prorektors. Katru semestri,
pēc studējošo anketēšanas rezultātiem, tiek veiktas aptaujas, kurās ņem vērā studiju procesa
pilnveidošanā.
9.3.11. Studiju programmas akadēmiskā personāla raksturojums.
Maģistra studiju programmas realizāciju nodrošina akadēmiskais personāls 19 cilvēku sastāvā.
16 no mācību spēkiem (84%) ir ievēlēti TSI. Profesori -5, asociēti profesori 2, docenti 8, lektori 1.
Doktora zinātniskais grāds ir 17 (95%) mācībspēkiem.
Lektors, kas piedalās programmas realizācijā ir TSI absolvents, kas pašlaik jau pabeidzis studijas
doktorantūras programmā „Telemātika un loģistika” un promocijas darbu plāno aizstāvēt 2015.gadā.
Tas uzskatāms par labu akadēmiskā sastāva vecuma atjaunošanās rādītāju.
Pēdējos trīs gadus vērojama pozitīva tendence akadēmiskā sastāva vecuma izmaiņu ziņā.
Izveidojusies jauno docētāju grupa, kuru vecums ir 25-35 gadi, un kuri aktīvi iesaistās mācību
procesā.
Studiju priekšmeta nosaukums Docētāji Amats un zinātniskais vai
akadēmiskais grāds
Ievēlēts
TSI
ES un LR transporta politika Igors Kabaškins Profesors, Dr. habil. sc. ing. iev.
Loģistikas sistēmas un ķedes Georgijs Burakovs Asoc. profesors, Dr. sc. ing. --
Datu analīzes metodes un biznesa
prognozēšana
Irina Jackiva Profesore, Dr. sc. ing. . iev.
Jeļena Jurševiča Docente, Dr. sc. ing. . iev.
Transporta ekonomika Vaira Gromule AS ”Rīgas starptautiskā autoosta” -
28
Valdes priekšsēdētāja, Dr. sc. ing.
Nataļja Podoļakina Docente, Ek. zin. kand. iev.
Riska pārvaldība piegādes ķēdēs Jurijs Tolujevs Profesors, Dr. sc. ing. iev.
Zinātnisko pētījumu metodoloģija Igors Kabaškins Profesors, Dr. habil. sc. ing. iev.
Zinātniskais seminārs Irina Jackiva Profesore, Dr. sc. ing. iev.
Biznesa procesu modelēšana un
vadība
Jeļena Jurševiča Docente, Dr. sc. ing. iev.
Ļevs Fainglozs Lektors, Mg.oec. Iev.
Informācijas sistēmas transportā
un loģistikā
Vasilijs Demidovs Docents, Dr. sc. ing. iev.
Transporta sistēmu ģeogrāfija
Aleksandrs Medvedevs Profesors, Dr. sc. ing. iev.
Irina Jackiva Profesore, Dr. sc. ing. iev
Igors Kabaškins Profesors, Dr. habil. sc. ing. iev.
Genadijs Gromovs Asoc. profesors,
Dr. sc. ing. iev.
Imitācijas modelēšana transportā
un loģistikā
Jurijs Tolujevs Profesors, Dr. sc. ing. iev.
Mihails Savrasovs Docents, Dr. sc. ing. iev.
Operāciju pētīšana Vladimirs Labejevs Docents,
Fiz. mat. zin. kand. iev.
Pedagoģija un psiholoģija Išgalejs Išmuhametovs Docents, Dr. psych. iev.
Akadēmiskā angļu valoda Jūlija Stukaļina Asoc.profesore, Dr. sc. admin. iev
Larisa Kuzmenko Docente, Fil. zin. kand. iev.
Kvalitātes vadīšanas sistēmas Georgs Utehins Docents, Dr. sc. ing. iev.
Starptautiskās finansu uzskaites
sistēmas Irina Kuzmina- Merlino Profesore, Dr.oec. iev.
Strategic Management &
Leadership Gunnar Klaus Prause Profesors, Dr.oec. --
Lielākā daļa docētāju realizē aktīvu zinātniski pētniecisko darbību, piedalās zinātniskajos
projektos, publicē darbus zinātniskajos žurnālos, uzstājas ar ziņojumiem konferencēs. Piemēram,
profesore I.Jackiva ir ES programmas četru transporta tematikas COST akciju Latvijas pārstāve:
Survey Harmonisation with New Tehnologies Improvement (akcija TU0804); Semantic enrichment
of 3D city models for sustainable urban development (akcija TU0801); Methods and Tools for
Supporting the Use, Calibration and Validation of Traffic Simulation Models (akcija TU0903);
Modelling Public Transport Passenger Flows in the Era of Intelligent Transport Systems (akcija
TU01004).
Profesors Igors Kabaškins ir tādu starptautisku projektu vadītājs, kā „Enhancing the transfer of
Intelligent Transportation System innovations to the market” (T-TRANS), FP7; „Rail Baltica Growth
Corridor” (BSR INTERREG IV B programme); „Improvement of the air cargo transport sector by
service oriented ICT methods and processing logistic network” (Baltic.AirCargo.Net), (BSR
INTERREG IV B programme) utt.
Profesoram Jurijam Tolujevam ir praktiska pieredze imitācijas projektu un procesu analīzē
industriālo sistēmu un loģistikas jomā. Vairums viņa projektu vadīti Vācijā Frainhofer Institute for
Factory Operation and Automation.
Docētāju darbam tiek pieaicināti zinātņu doktori, kuri strādā transporta un loģistikas jomas
kompānijās un īsteno ar to saistītos pētnieciskos projektus. Dr.sc.ing., Mg.oec. Vaira Gromule ir
viena no Latvijas lielākā transporta uzņēmuma „Rīgas starptautiskā autoosta” valdes priekšsēdētāja,
Association of Paneuropean Coach Terminals. (APC) ģenerālsekretāre, augstas kategorijas speciālists
transporta ekonomikas un pasažieru terminālu vadības jomā.
G.Burakovs, pieaicināts asociēts profesors no RSEBAA, lai sadarbības projekta ietvaros studiju
programmā pasniegtu kursu Loģistikas sistēmas un ķēdes.
Gunnar Klaus Prause, prof. MBA, Dr. University of Wismar and Tallinn University of
Technology, vairāku ES transporta jomas projektu vadītājs: LogOn Baltic, InterBaltic (INTERREG
III B PROG.); BalticAirCargoNet, InnoBalt (INTERREG IV PROG.), kā Eiropas līmeņa eksperts
tika pieaicināts speciāla brīvās izvēles kursa „Strategic Management & Leadership” pasniegšanai
angļu valodā.
29
9.3.12. Priekšlikumi studiju programmas attīstībai
Sākot ar 2015.gada 1.februāri Transporta un sakaru institūtā ir ieplānota tālmācības formas, kā
nepilna laika formas paveida, realizācijas uzsākšana studiju programmā „Sociālo zinātņu maģistrs
transportā un loģistikā”. Tālmācības īstenošanai tiek gatavoti šādi īpaši strukturēti mācību materiāli:
studiju kursu apraksti, kas izveidoti atbilstoši nepilna laika apmācības formai ar docētāju
ieteikumiem darbam ar mācību materiāliem;
sagatavoti lekciju konspekti elektroniskā veidā ar tēmu prezentācijām, docētāju
skaidrojumiem un komentāriem;
studiju kursos ir iekļauti paškontroles uzdevumi ar atbilžu variantiem, kontroles testi,
praktiskie uzdevumi un vingrinājumi;
katram studiju kursam ir izstrādāti kārtējie pārbaudījumi (kontroles testi, praktiskie darbi,
situācijas uzdevumi, kontroldarbi) atbilstoši kredītpunktu skaitam;
Sakarā ar to, ka studiju programmā „Sociālo zinātņu maģistrs transportā un loģistikā” ir ieplānota
studiju plāna blokā B „Prakse kravu un pasažieru terminālu vadībai” un „Prakse pārvadājumu
organizēšanai” (katrā no tām ir 10 kredītu punkti), tālmācības studentiem tiks piedāvāta izvēle no 2
variantiem:
1) ja studentam ir iepriekšējā profesionālā pieredze transporta vai loģistikas jomās, ko apliecina
izglītības dokumenti, tad pēc studiju programmas direktora lēmuma prakses var būt pārskaitītas.
2) ja studentam nav iepriekšējās profesionālās pieredzes transporta vai loģistikas jomās, tad mācību
plānā prakšu vietā tiek piedāvāti sekojoši bloka B studiju kursi:
Stratēģiskā uzņēmējdarbības vadība 4 kr.p.
Jaunievedumu uzņēmējdarbības vadība 4 kr.p.
Pārvadājumu organizēšana 4 kr.p.
Transporta mezgli un termināli 4 kr.p.
Finanšu vadīšana 4 kr.p.
Uz 2014.gada 1.decembri tālmācības studiju procesam ir sagatavoti sekojošie studiju programmas
kursi:
Datu analīzes metodes un biznesa prognozēšana. 4 kr.p.
Pedagoģija un psiholoģija 2 kr.p.
Stratēģiskā uzņēmējdarbības vadība 4 kr.p.
Jaunievedumu uzņēmējdarbības vadība 4 kr.p.
Zinātnisko pētījumu metodoloģija 2 kr.p.
Brīvas izvēles priekšmets 2 kr.p. (Akadēmiskā angļu valoda 2 kr.p. utt)
Kopumā no visas programmas studiju kursu gatavība uz 01.12.2014. sastāda 24 %.
2014.gada rudens semestrī tiek izstrādāti sekojoši kursi, kas būs gatavi tālmācības studiju procesam
līdz 01.02.2015.:
Zinātniskais seminārs 2 kr.p.
ES un LR transporta politika 2 kr.p.
Biznesa procesu modelēšana un vadība 4 kr.p.
Finanšu vadīšana 4 kr.p.
Kopumā visas programmas studiju kursu gatavība uz 01.02.2015. sasniegs 38%.
9.4. Studiju programmu atbilstība LR un augstskolas stratēģijai
TSI stratēģiskie mērķi ir:
saglabāt konkurētspēju transporta un loģistikas jomas vadītāju sagatavošanā Latvijā,
attīstīt studentos kritiskās domāšanas spējas un prasmi pieņemt optimālus lēmumus, strādāt
komandā un, kas pats svarīgākais – attīstīt vēlēšanos, prasmi un iemaņas mācīties visas dzīves
garumā,
augstskolas reputāciju nodrošināt ar augstas kvalitātes, darba tirgū pieprasītiem, izglītības
programmām atbilstošiem absolventiem un motivētu mācību personālu.
30
Studiju virziena augstākās izglītības programmas pilnībā atbilsts TSI mērķiem un uzdevumiem,
kas noteikti TSI Satversmē.
Augstākās izglītības programmu perspektīvais novērtējums, ņemot vērā Latvijas uzdevumus
Eiropas Savienības kopējo stratēģiju īstenošanā, balstās uz informācijas sabiedrības formēšanas
tendencēm.
Studiju programmas misija saskan ar Latvijas valsts interesēm, nodrošina iespēju studējošiem
tālāk izglītoties maģistra un doktoru studiju programmās gan Latvijā, gan ES augstākajās
mācību iestādēs, profesionāli un radoši strādāt transporta un loģistikas jomā.
10. STUDIJU PROGRAMMU REALIZĀCIJA UN VĒRTĒŠANAS SISTĒMA
10.1. Studiju programmu praktiskā īstenošana
Studiju programmās tiek izmantotas visas tradicionālās apmācības metodes – lekcijas, praktiskās
nodarbības un laboratorijas darbi, kā arī individuālais un grupu darbs. Tomēr īpaši jāuzsver studentu
kolektīvais darbs kursa darbu un projektu izstrādē, kad līdzīgi, kā transporta jomas uzņēmumos, tiek
veidotas projekta izstrādes grupas no 2-5 studentiem. Šādā veidā studenti mācās darboties komandā,
kas sarežģītajā transporta jomas industrijā ir īpaši nozīmīgi.
Studentiem nodrošināta palīdzība mācībās konsultāciju veidā. Katram docētājam obligāti ir
ieplānotas ne mazāk, kā 2 konsultāciju stundas nedēļā, šīs konsultācijas ir iekļautas elektroniskajā
nodarbību sarakstā un ir pieejamas studentiem.
Augstskolā izstrādāta un ieviesta 2-līmeņu studiju apmaksas sistēma, kura stimulē studentus
nokārtot sesiju savlaicīgi. Labākajiem studentiem tiek piešķirtas studiju maksas atlaides vai
bezmaksas studiju vietas. Lai paaugstinātu studentu motivāciju, tiek izmantotas arī tikšanās ar darba
devējiem un absolventiem. Reizi gadā augstskolā tiek rīkotas „Karjeras dienas (nedēļa)”.
Pēdējo trīs gadu laika ir modernizēta un ievērojami paplašināta studentu apmācība, izmantojot
pieeju e-apmācības videi un izstrādājot jaunus e-kursus. Studentu aptauja liecina, ka studenti augsti
vērtē e-apmācības iespējas. Visi mācību materiāli maģistra programmai tiek sagatavoti TSI Moodle
sistēma.
10.2. Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju rezultātu
sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība)
Studējošo zināšanas tiek vērtētas pēc 10-ballu sistēmas. Zināšanu novērtējuma objektivitāti
nodrošina šādu pasākumu realizācija:
eksāmenu un ieskaišu rakstisko un mutvārdu forma;
ieskaišu novērtējums ar atzīmi;
laboratorijas darbu, kursa darbu un projektu aizstāvēšana;
studiju darba rezultātu publiska aizstāvēšana (semināri un konferences);
ārējo uzņēmumu pārstāvju iekļaušana gala pārbaudījumu komisiju sastāvā.
Studiju programmu apguves galvenie pārbaudes veidi ir eksāmeni un diferencētas ieskaites, kuri
notiek pēc studiju priekšmeta apguves, mutiskā vai rakstiskā veidā. Pārbaudes veidu nosaka saskaņā
ar studiju programma. Zināšanu pārbaudes veida izvēle (rakstiski, mutiski utt.) atkarīga no
pasniedzamā studiju priekšmeta specifikas un docētāja individuālās pieejas studējošo zināšanu
novērtējumam. Liela daļa zināšanu pārbaudes tiek organizēta rakstiskā veidā. Zināšanu pārbaudi
parasti veic docētājs, kurš vada nodarbības, bet pēc katedras vadītāja rīkojuma, pārbaudei var
pieaicināt arī citus katedras docētājus. Ar konkrētā studiju priekšmeta zināšanu pārbaudes prasībām,
apjomu, veidiem un formām docētājs iepazīstina studējošo pirmajā nodarbībā.
Studiju programmas katrā priekšmetā paredzēta tekošā zināšanu pārbaude, kura tiks organizēta
semestra laikā, t.i. kontroldarbi, patstāvīgie darbi, laboratorijas darbi u.c. Tekošās pārbaudes apjoms
noteikts konkrētā studiju priekšmeta programmā. Darbu nodošanas termiņi noteikti attiecīgā
akadēmiskā gada semestra studiju grafikā attiecīgajai studiju programmai. Starpposmu pārbaudījumu
atsevišķu uzdevumu izpilde tiks vērtēta ar „ieskaitīts” vai „neieskaitīts”.
31
Studiju programmas atsevišķu studiju priekšmetu gala vērtējums tiks noteikts pēc tekošās
pārbaudes rezultātiem, studējošo aktivitātes lekciju laikā, semināriem, praktiskajām nodarbībām un
eksāmena vai ieskaites atzīmes.
Studējošo attieksme pret apgūstamajiem studiju priekšmetiem tiek vērtēta katra semestra beigās,
veicot anonīmu anketēšanu par apmācības kvalitāti. Anketas jautājumi piedāvā novērtēt šādus
aspektus: lekciju saprotamību un saturīgumu, docētāju kompetenci un personīgās īpašības, prasību
līmeni, iespēju saņemt konsultāciju ārpus studiju laika u.c. Iegūtie rezultāti tiek apspriesti attiecīgajās
katedru sapulcēs, metodiskajās un administratīvajās sēdēs. Pēc sēžu rezultātiem tiek izstrādāti
pasākumi, kas vērsti uz studiju procesa pilnveidošanu.
Apmācības laikā, atbilstoši studiju programmu prasībām, studējošie pilda kursa darbus, kursa
projektus un piedalās grupas projektu izstrādē. Šie darbu veidi tiks izmantoti, lai sagatavotos gala
pārbaudījuma darbu izstrādāšanai.
Studiju programmas apguve noslēdzas ar gala pārbaudījuma darba - maģistra darba aizstāvēšanu.
Programmu apguve visu līmeņu gala pārbaudījumos tiek vērtēta pēc 10-ballu sistēmas, viszemākais
pozitīvais vērtējums ”4”.
Studējošo sekmība regulāri tiek analizēta un apspriesta sapulcēs, metodiskajās konferencēs utt.
Studiju kvalitāte tiek nodrošināta atbilstoši Kvalitātes rokasgrāmatai.
11. STUDIJU VIRZIENA ĪSTENOŠANĀ IESAISTĪTĀ AKADĒMISKĀ
PERSONĀLA PĒTNIECISKĀ DARBĪBA
Visi vadošie augstskolas docētāji, kuri aktīvi piedalās zinātniskajos pētījumos, plaši pielieto
iegūtos zinātniskos rezultātus studiju procesā: gatavojoties lekcijām, izstrādājot kursa darbu un
izlaiduma darbu tematiku. Laboratorijas iekārtas un programmatūra, kas iegādāta zinātnisko pētījumu
vajadzībām, pēc projektu beigām, tiek nodotas mācību laboratorijām. TSI izveidota speciāla
lietojumprogrammas līdzekļu laboratorija, individuālam darbam projektos. Laboratorijas iespējas
aktīvi izmanto studējošie maģistra darba izstrādē, kā arī tā tiek izmantota augstskolas bakalauru un
doktorantu vajadzībām. Daudzos zinātniskajos projektos piedalās studenti, kuri palīdz savākt un
apstrādāt pētījumos izmantojamo informāciju.
Institūts aktīvi piedalās vairāk nekā 30 starptautiskos un nacionālos zinātniskajos projektos,
kuros nodarbināti 60% pasniedzēju, no tiem:
39 Eiropas attīstības projekti;
18 Latvijas nacionālie projekti;
18 Rīgas pilsētas projekti.
Zinātnisko konferenču organizēšana TSI katru gadu uz savas bāzes organizē daudz zinātniskās un mācību metodiskās konferences, no
kurām, galvenās ir sekojošas:
Ikgadējās konferences:
1. International Conference “Reliability and Statistics in Transportation and
Communication”. 2000-2014. TSI, Riga, Latvia;
2. Conference “Research and Technology – Step into the Future”. 2002-2014, TSI, Riga,
Latvia;
3. International Conference „TransBaltica”. 2000- 2014, TSI, Riga, Latvia;
4. Starpaugstskolu zinātniski praktiskā un mācību metodiskā konference „Mūsdienu
izglītības problēmas” 2004.-2014. TSI, Rīga, Latvija.
Starptautiskās konferences:
5. International Symposium “Space & Global Security of Humanity”, 5-9 July 2010,TSI,
Riga, Latvia;
6. International Workshop of Word Bank on Public-Private Partnership (PPP) in Transport,
11-12 May 2009, TSI, Riga, Latvia;
32
7. International Conference “Modelling of Business, Industrial and Transport Systems”, May
7-10, 2008, TSI, Riga, Latvia;
8. International Workshop of Word Bank on Public-Private Partnership (PPP) in Transport,
6-8 March 2007, TSI, Riga, Latvia;
9. The international Conference “1st Baltic HPC (High Performance Computing) & Cloud
Computing Conference”, in cooperation with Riga Technical University, Riga, Latvia,
2012;
10. International Conference „Regional Development of Air Cargo Transportation" Riga,
Latvia. 6-7 Novembry 2012;
11. COST Action TU1004 “Modelling Public Transport Passenger Flows in the Era of
Intelligent Transport Systems” Workshop, TTI, Riga, Latvia, June 2012;
12. COST Action TU1004 “Modelling Public Transport Passenger Flows in the Era of
Intelligent Transport Systems” Workshop, TTI, Riga, Latvia, October 2012;
13. InterReg IVC “Police Learning in Information Technologies for Public Transport
Enhancement” Workshop, TTI in cooperation with LaTDEA, Riga, Latvia, October 2012.
Inovācijas darbība TSI aktīvi izmanto inovatīvas metodes profesionālas kompetences paaugstināšanai transporta un
loģistikas jomā. TSI pedagoģiskais sastāvs realizē stratēģiski nozīmīgas nacionālās programmas un
projektus, t.i.
1. Valsts Nacionālā pētījumu programmas Nr.11 “Vietējo resursu (zemes dzīļu, meža,
pārtikas un transporta) ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas (NatRes)”
projekts Nr.4.2 „Latvijas transporta sistēmas harmonizācijas ilgtermiņa programmas
izstrāde (LaTRANS)”. (2010.-2014.)
2. LZP projekta Nr. 10.0003 „Zinātniskās bāzes tālāka attīstīšana perspektīviem informācijas
apstrādes virzieniem Latvijā” projekts Nr. 10.0003.4 “Intelektuālo transporta sistēmu
attīstības modelis”. LZP (2010-2013).
3. Optiskās šķiedras sensora pielietošanas transportlīdzekļu svara automātiskai mērīšanai
kustībā: izpēte un izstrāde (ERAF) (2010-2013).
4. Rūpniecisko izstrādājumu daudzkomponentu nanostrukturēto aizsargājošo pārklājumu
izveides tehnoloģiju izstrāde. LZP sadarbības projekts Nr. 10.0009 (2010-2013);
5. Network of Intelligent Regions and it Pilot Project Conception Development on the Base
of Daugavpils Academic Park. In cooperation with Latvian Council of Science (Project
Nr. 06.0027 (2006-2009).
TSI ir aktīvs Latvijas Transporta attīstības un izglītības asociācijas, Latvijas Loģistikas
asociācijas, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas, Latvijas Transporta savienības biedrs. Piedalās
Latvijas piegādes ķēzu klastera (LSCC) darbā.
TSI aktīvi ievieš nacionālajā transporta speciālistu sagatavošanas sistēmā Eiropas valstu
inovatīvās pieejas, darbojoties kā vienīgais Latvijas Transporta pētniecisko institūtu dalībnieks
ECTRI organizācijā.
12. STUDIJU VIRZIENA ĪSTENOŠANĀ IESAISTĪTĀ AKADĒMISKĀ
PERSONĀLA GALVENO ZINĀTNISKO PUBLIKĀCIJU UN SAGATAVOTĀS
MĀCĪBU LITERATŪRAS SARAKSTS PĀRSKATA PERIODĀ
G. Gromov and E. Kreipane. "EVALUATION OF TRANSIT SYSTEM POTENTIAL".
Proceedings of the 13th International Conference RELIABILITY and STATISTICS in
TRANSPORTATION and COMMUNICATION (RelStat-13). 2013. pp. 96-102.
Y. Kryukov. "Method of Evaluation the Safety Factors for Road Freight Transportations".
Proceedings in Global Virtual Conference Workshop. Transport and Logistics. 2013. pp. 311-315
E. Kreipane and G. Gromov. "Evaluation of Transit System Potential". Abstracts of the 13th
International Conference RELIABILITY and STATISTICS in TRANSPORTATION and
COMMUNICATION (RelStat’13). 2013. pp. 35.
33
I.Grigorjeva and G. Gromov. "Students Performance Assessment in Logistics Education Using E-
Portfolio". Actual Problems of Education. 21 - 22 February 2013. Inter-higher School Scientific
and Educational Conference. TTI ed. 2013. pp. 14-15.
G. Gromov and . Mihails Ņetesovs. "GREEN TERMINAL". RESEARCH and TECHNOLOGY -
STEP into the FUTURE. I. Voitova ed. 2013. pp. 82.
Alevtina Vishnevska and Mihails Ņetesovs. "TECHNIQUES OF PROVOCATION
MARKETING IN MODERN ADVERTISING CAMPAIGNS". RESEARCH and
TECHNOLOGY - STEP into the FUTURE. I. Voitova and L. Paegle eds. 2013. pp. 36-37.
Mihails Ņetesovs. "INNOVATIVE CONCEPT OF THE TERMINAL COMPLEX („GREEN
TERMINAL“)". RESEARCH and TECHNOLOGY - STEP into the FUTURE. I. Voitova and L.
Paegle eds. 2013. pp. 60-61.
Eduards Požarickis. "АНАЛИЗ ВОЗМОЖНОСТИ ИСПОЛЬЗОВАНИЯ МЕТОДОВ
ОПТИМИЗАЦИИ ТРАНСПОРТНЫХ МАРШРУТОВ В ЛОГИСТИКЕ
РАСПРЕДЕЛЕНИЯ". RESEARCH and TECHNOLOGY - STEP into the FUTURE. I. Voitova
and L. Paegle eds. 2013.
E. Kreipane, G. Gromov and J. Kushkins. "Transit Chain Analysis", Riga Technical University,
SCEE 2012 Proceedings, SUBSECTION International Business, Logistics, Customs and Taxes, 6
pp.
E. Kreipane, G. Gromov and J. Kushkins. "Transit Chain Analysis". Riga Technical University
53rd International Scientific Conference dedicated to the 150th anniversary and The 1st Congress
of World Engineers and Riga Polytechnical Institute / RTU Alumni. 2012. pp. 468.
Y. Kryukov, I. Malgina and V. Malgin. "The Effect of Hysteresis Response of Consumers to the
Dynamic Processes in the Activities of Companies". Abstracts of the 12th International
Conference RELIABILITY and STATISTICS in TRANSPORTATION and
COMMUNICATION (RelStat’12). I. V. Kabashkin and I. V. Yatskiv eds. 2012. pp. 70.
Kabashkin, I. Yatskiv, Y. Kryukov and A. Medvedev.The Market Structure Analysis for
International Road Freight Transport in Latvia, C.A.S.H. Turku School of Economics, University
of Turku, 2012.
A. Grakovski and I. Kabashkin. "PROJECT „FIBER OPTIC SENSOR APPLICATIONS FOR
AUTOMATIC MEASUREMENT OF THE WEIGHT OF VEHICLES IN MOTION:
RESEARCH AND DEVELOPMENT” FOREWORD", Computer Modelling and New
Technologies, Vol. 16. 2012.
A. Grakovski, A. Batenko, G. Berzins, I. Kabashkin, E. Petersons and V. Truhachov. "IMPACT
OF THE EXTERNAL FACTORS ON THE MEASUREMENT OF WEIGHT-IN-MOTION BY
FIBRE OPTIC SENSOR", Computer Modelling and New Technologies, Vol. 16. 2012.
I. Kabashkin, I. Yatskiv, Y. Kryukov and A. Medvedev. The Market Structure Analysis for
International Road Freight Transport in Latvia, C.A.S.H. Turku School of Economics, University
of Turku, 2012.
I. Kabashkin, I. Yatskiv, A. Medvedev, G. Beliha and D. Dubanov. Latvian Road Sector and
Enforcement of Regulations of International Road Haulage in Historical Perspective, C.A.S.H.
Turku School of Economics, University of Turku, 2012.
A. Batenko, G. Berzins, A. Grakovski, I. Kabashkin, E. Petersons and V. Truhachov.
"Experimental research of the external factors impact on the measurement’s properties and
calibration of weight-in-motion fibre optic sensor". Proceedings of the 12th International
Conference “Reliability and Statistics in Transportation and Communication” (RelStat’12). 2012.
pp. 267–273.
I. Kabashkin. "Freight Transport Logistics in the Baltic Sea Region. Regional Aspects", Transport
and Telecommunication, Vol. 13. 2012, pp. 33–50.
A. Brandau and J. Tolujew. "Logistics event management – an overview of concepts to interpret
logistical real time data". Proceedings of the 12 th International Conference “Reliability and
Statistics in Transportation and Communication” (RelStat’12). 2012. pp. 171-178.
34
B. Zvirgzina and J. Tolujew. "Simulation-based metaheuristic optimization of logistics systems".
Proceedings of the 12 th International Conference “Reliability and Statistics in Transportation
and Communication” (RelStat’12). 2012. pp. 221-226.
I. Yatskiv, I. Pticina and M. Savrasov. "Urban Public Transport System's Reliability Estimation
Using Microscopic Simulation", Transport and Telecommunication, Vol. 13, June, 2012, pp. 219-
228.
I. Yatskiv and V. Gromule. "Quality Management of the Passenger Terminal Services on the Base
of Information System. Chapter 3." In book: "Modern Information Systems". C. Kalloniatis ed.
InTech. 2012. pp. 41-64.
I. Yatskiv and M. Savrasov. "Microscopic transport model animation visualisation on KML base".
Usage, Usability, and Utility of 3D City Models. T. Leduc, G. Moreau and R. Billen eds. 2012.
pp. 9.
M. Savrasov. "Traffic Flow Simulation on Discrete Rate Approach Base", Transport and
Telecommunication, Vol. 13, April, 2012, pp. 167-173.
E. Kopytov and A. Muravjovs. "Multiple Criteria Analysis and Choice of Simulation Tools for
Inventory Control Modelling Using AHP Method". Proceedings of the 12th International
Conference “Reliability and Statistics in Transportation and Communication”. 2012. pp. 211-
220.
E. Kopytov, V. Labendik, V. Muhin and A. Urbach. "Analysis of the Heat Processes of Forming the
Aluminide Coating of the Gas Turbine Blades". Proceedings of 12-th International Conference
RELIABILITY and STATISTICS in TRANSPORTATION and COMMUNICATION (RelStat¨12).
2012. pp. 70-77.
E. Kopytov, A. Urbach, V. Kutev, V. Labendik and S. Yunusov. "Support System for Technology of
Applying the Multi-component Nano-structured Protective Coatings", Transport and
Telecommunication, Vol. 13. 2012, pp. 229-242.
E. Kopytov and N. Petukhova. "Application of the Temporal Database Technology in the
Development of Latvian Railway Information Systems". Conf-IRM 2012 Proceedings. R. Br,
Tweiner and L. Janczewski eds. 2012. pp. 1-16.
E. Kopytov, S. Yunusov, A. Urbah and K. Savkov. "Analytical Data Processing of the Results of
Experiments on Producing the Multi-component Nanostructured Protective Coating.".
Proceedings, 2nd Stochastic Modeling Techniques and Data Analysis International Conference 5-
8 June 2012, Chania Crete Greece. 2012. pp. 411-418.
E. Kopytov and D. Abramov. "Comparative study of multiple criteria methods for choosing cargo
transportation mode". Proceedings of the 14th International Conference on Harbor Maritime
Multimodal Logistics Modeling and Simulation (HMS 2012). A. Bruzzone, Y. Merkuryev and
Others eds. 2012. pp. 146-152.
E. Kopytov and A. Muravjovs. "Comparative Analysis of Simulation Packages for Inventory
Control System Modeling". 26th European Conference on Modeling and Simulation (ECMS
2012). K. G. Troitzsch ed. 2012. pp. 595-601.
E. Kopytov, N. Petuhova and V. Demidov. "Improving of Railway Information Analytical Systems
Using Newest Databases Technologies". Proceedings, 2nd Stochastic Modeling Techniques and
Data Analysis International Conference. 2012. pp. 401-409.
E. Kopytov and N. Petuhova. "Application of the Temporal Database Technology in the
Development of Latvian Railway Information Systems". CONF-IRM 2012 Proceedings. 2012.
pp. 40.
S. Guseynov and E. Kopytov. "COMPLEX MATHEMATICAL MODELS FOR ANALYSIS,
EVALUATION AND PREDICTION OF AQUEOUS AND ATMOSPHERIC ENVIRONMENT
OF LATVIA", Transport and Telecommunication, Vol. 13. 2012, pp. 57–74.
E. Kopytov and D. Abramov. "Multiple-Criteria Analysis and Choice of Transportation
Alternatives", Transport and Telecommunication, Vol. 13. 2012, pp. 148–158.
35
E. Yurshevich. "Cистемы поддержки принятия решения для планирования городских
транспортных систем на базе микроскопического моделирования". Research and Technology
- Step into the Future. 2012. pp. 94-95.
E. Yurshevich and I. Yatskiv. "Consideration of the Aspects of the Transportation Systems
Microscopic Model Application as Part of a Decision Support System", Transport and
Telecommunication, Vol. 13, June, 2012, pp. 209-218.
R. Kopytov, L. Fainglozs and K. Cernavskis. "USING PRINCIPLE OF COMPLEMENTARITY
WHEN DIAGNOSING COMPLEX LOGISTIC ACTIVITIES BY APPLYING ALTERNATIVE
APPROACH", Transport and Telecommunication, Vol. 4. 2012, pp. 310–321.
L. Fainglozs and R. Kopytov. "Устранение последствий критических факторов на основе
компенсаторных механизмов". Современные экономические информационные системы:
актуальные вопросы организации, методы и технологии защиты информации: сборник
статей по материалам Всероссийской научно-практической интернет-конференции с
международным участием, Йошкар-Ола. 2012. pp. 184-189.
R. Kopytov and L. Fainglozs. "Logistics process management: neutralization of after-effects on the
basis of compensatory mechanisms". 7th International Scientific Conference “Business and
Management 2012”. 2012. pp. 982-988.
R. Kopytov, L. Fainglozs and K. Cernavskis. "Using Complementability Principle when Diagnosing
Complex Logistic Activity by Alternative Approaches". Abstracts of the 12th International
Conference RELIABILITY and STATISTICS in TRANSPORTATION and COMMUNICATION
(RelStat’12). I. V. Kabashkin and I. V. Yatskiv eds. 2012. pp. 53.
13. STUDIJU VIRZIENA ĪSTENOŠANĀ IESAISTĪTO STRUKTŪRVIENĪBU
UZSKAITĪJUMS Studiju virziena īstenošanā iesaistītas visas fakultātes un to pakļautībā esošās katedrām, kā arī
citas augstskolas struktūrvienības, kas savas kompetences ietvaros nodrošina studiju programmās
paredzēto studiju rezultātu sasniegšanai.
Studiju virziena realizāciju pamatā nodrošina Transporta un loģistikas fakultāte, ar tās sastāvā
ietilpstošajām katedrām: Transporta un loģistikas katedra; Lingvistikas katedra; Aviācijas transporta
katedra. Tāpat studiju procesā iesaistītas:
1. Datorzinātņu un telekomunikāciju fakultāte: Elektronikas un telekomunikāciju katedra;
Matemātisko metožu un modelēšanas katedra; Datorsistēmu programmatūras katedra.
2. Vadībzinātņu un ekonomikas fakultāte: Sociālo un tiesību zinātņu katedra; Vadībzinātņu
katedra; Ekonomikas katedra .
3. Korporatīvo klientu daļa (prakses organizēšana).
4. Studiju daļa (organizē darbu ar studējošajiem).
14. STUDIJU VIRZIENA ĪSTENOŠANAI NEPIECIEŠAMĀ MĀCĪBU
PALĪGPERSONĀLA RAKSTUROJUMS
TSI organizēts centralizēts studiju procesa un informācijas struktūras atbalsts, kurš skar visas
realizētās studiju programmas. Izveidots HELP DESK dienests, kurš pieņem pieteikumus, apstrādā
tos un dod noradījumus dežurējošajam palīgpersonālam. Palīgpersonāla raksturojums sniegts tabulā.
Nr. p.k.
Specialitāte Uzdevums Skaits Piezīmes
1 Servisa inženieris Lietotāju, studiju procesa, IT servisu
atbalsts 2 24 st. diena,
7 dienas nedēļā 2 Datortehniķis Datortehnikas ekspluatācija 4 3 IT struktūras
administrators IT struktūras funkcionēšanas atbalsts 2 24 st. diena,
7 dienas nedēļā 4 Informatīvā
nodrošinājuma inženieris Studiju materiālu izveides un
izmantošanas uzturēšana 1
36
15. INFORMĀCIJA PAR ĀRĒJIEM SAKARIEM
15.1. Sadarbība ar darba devējiem, profesionālajām organizācijām
Ņemot vērā iepriekšējo akreditāciju ekspertu sniegtos novērtējumus un ieteikumus, sadarbības ar
darba devējiem uzlabošanai visu TSI fakultāšu Domēs iekļauti 4 darba devēju pārstāvji. Transporta
un loģistikas fakultātes Domē iekļauti šādi ārējie pārstāvji:
1. Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja, Dr.sc.ing. V. Gromule,
2. Latvijas Transporta savienības prezidents V. Zvonarevs,
3. SIA „PRO-S” direktors A. Šļenskis,
4. FCG Latvia (Flight Consulting Group) valdes loceklis , Dr.sc.ing. L. Gorodņickis.
TSI veic regulārus (ikgadējus) Latvijas un, daļēji, Eiropas darba tirgus pētījumus. Pētījuma
pamatmērķi:
1. noskaidrot uzņēmumu nepieciešamību pēc speciālistiem, kurus sagatavo TSI;
2. noskaidrot uzņēmumu vadības viedokli par TSI absolventu sagatavotības līmeni;
3. savākt informāciju darba tirgū par tā attīstības virzieniem, darba devēju vēlmēm un
izteiktajiem aizrādījumiem.
Pētījumi notiek, gan veicot darba devēju anketēšanu, gan analizējot Internetā un publicētajos
izdevumos izvietotos šīs tematikas materiālus. Pētījumus organizē Korporatīvo klientu daļas vadītājs,
pētījumu rezultāti tiek noformēti ikgadējā pārskatā veidā. TSI sadarbojas ar šādiem uzņēmumiem:
SIA RKF „ATLAS", SIA "EKL/LS", SIA "Kuehne+Nagel Latvia", SIA "DSV TRANSPORT", SIA
"F.B.Logistic", „Nurminen Maritime Latvia” SIA, SIA „GEFCO Baltic”, SIA „Baltic Container
Terminal”, SIA „MAERSK Latvija”, AS „Severstaļlat”, SIA „DHL Latvia”, SIA „MAXIMA
Latvija”, SIA „TVA”, SIA „J & P Logistic”, SIS „Panway Logistic”, SIA „LDz Cargo” Daugavpils
reģionālas centrs, SIA „Antaris”; un asociācijām: LaTAIA, LIKTA, LEtERA u.c.
15.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām un koledžām, kuras īsteno līdzīgas studiju
programmas un studiju virzienus
Transporta un sakaru institūts darbojas ar daudzām ārvalstu augstskolām un koledžām.
1) Tempus IV projektu ietvaros 2011.-2013.gads:
- the Joint project of Tempus program CITISET(Number 517374-TEMPUS-1-2011-1-RU-
TEMPUS-JPCR) “Communication and Information Technology for Improvement Safety and
Efficiency of Traffic flows” with the Universities of Poland, Great Britain, Sweden, Russia and
Ukraine: Silesian University of Technology; Linköping University; University of Southampton; Saint
Petersburg State University of Aerospace Instrumentation; Murmansk State Technical University;
Moscow State University of Railway Engineering; Samara State Technical University ; Russian
Institute of Radionavigation and Time; National Aerospace University “Kharkiv Aviation Institute”;
Odessa National Maritime University; Dnipropetrovsk National University of Railway Transport ;
Zhytomyr State Technological University.
- the Joint project of Tempus program TERSID (517361-TEMPUS-1-2011-1-IT-JPHES)
“Technical Education on Resource Savings for Industrial Development” with Universities of Italy,
Slovenia, Germany, Romania, Greece, Uzbekistan, and Kazakhstan: Politecnico di Torino; University
of Maribor; Hochschule Bochum – Bochum University of Applied Sciences; The University
"Dunarea de Jos" of Galati; Aristotle University of Thessaloniki; Kazakh National Technical
University; Karaganda State Technical University; Tashkent State Technical University; Navoi State
Mining Institute; Tashkent Turin Polytechnic University.
2) Citu starptautisku projektu ietvaros: UNIVERSITIES
Universitat Autònoma de Barcelona Common project Spain
Universita degli Studi di Trieste Common project Italy
London Imperial Colledge Common project UK
Immanuel Kant Baltic Federal University
(IKBFU) Academic and scientific cooperation
Russian
Fedearation
Vilnius Gediminas Technical University Common research projects „Safer Heavy Goods Traffic”,
„The Impact of the market Structure on Safety and
Lithuania
37
Security in BSR”
Hamburg University of Technology,
Institute of Business Logistics and General
Management
Common research Project in the area of simulation
application in logistics sphere (common workshops,
publications, project proposal)
Germany
Universidad Politécnica de Madrid Scientist exchange in the frame of common research
activities on subject modelling public transport passenger
flows in the era of intelligent transport systems
Spain
University of Liege Common research in area 3D urban models (chapter in
the book, project proposals)
Belgium
Ben Gurion University Common research, seminars for master and PhD students
and papers in Data Mining field.
Israel
RESEARCH INSTITUTES
Fraunhofer-Gesellschaft zur Foerderung der
angewandten Forschung e.V. Common Project Germany
Fraunhofer Institute for Factory Operation
and Automation
Common researches in the area of application of
mesoscopic approach to the simulation of logistics
systems, 2008-2010
Germany
Fraunhofer Institute for Factory Operation
and Automation
Knowledge exchange in the area of 3D virtual reality
technologies application for the training, education and
research
Germany
Institute of Logistics and Warehousing Common FP7 project „B2BLOCO” Poland
INRETS Laboratoire Ingénierie Circulation
Transport
Common Projects: COST Actions TU0804, TU0903 France
Centre for Maritime Studies, University of
Turku
Common workshops Finland
15.3. Studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmas ietvaros, norādot
apmaiņas programmu un valsti
TSI studenti sekmīgi studē ārvalstu universitātēs studentu apmaiņas programmu ietvaros. TSI ir
noslēdzis 20 sadarbības līgumus par Erasmus apmaiņas programmas realizāciju ar
partneraugstskolām no Beļģijas, Bulgārijas, Igaunijas, Itālijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas,
Slovākija, Spānijas, Vācijas un Zviedrijas, kuru ietvaros „Studentu mobilitātē – studijas un prakse”
aktīvi piedalās arī Transporta un biznesa loģistikas programmas studējošie.
2013./2014. akadēmiskajā gadā Erasmus apmaiņas programmā devās 21 studējošais.
Šī virziena studējošajiem ir iespēja īslaicīgi studēt 9 viesaugstskolās: Klaipeda State College
(Lietuva), Institute of Economics and Management (Igaunija), National Defence University (Polija),
KHKempen University College (Beļģija), University of Economics and Innovation in Lublin
(Polija), University of Žilina (Slovākija), University of Economy in Bydgoszcz (Polija), Otto von
Guericke University of Magdeburg (Vācija).
Tāpat tiek piedāvāta iespēja iziet praksi ārvalstu kompānijās, ko organizē mūsu
partneraugstskolas: Bidgoščas ekonomikas augstskola un Ļubļinas ekonomikas un inovāciju
augstskola Polijā, Augstākā katoļu skola Kempenā Beļģijā, Ekonomikas un vadības augstskola
ECOMEN Igaunijā, Todora Kableškova Transporta universitāte Sofijā Bulgārijā.
15.4. Ārvalstu studējošo skaits studiju virzienā kopumā, kā arī sadalījumā pa studiju
programmām, norādot studiju ilgumu
Tā kā studiju programmas „Sociālo zinātņu maģistrs transportā un loģistikā” realizācija tika
uzsākta tikai šajā akadēmiskajā gadā, ārvalstu studējošo programmā vēl nav. Studiju virzienā
kopumā, pamatā tas attiecas uz studiju programmu „Transporta un biznesa loģistika”, pašlaik ir 22
ārvalstu studējošie. Sadalījumā pa uzņemšanas gadiem: 2010./2011.ak.gadā tika uzņemti 9,
2011./2012.ak.gadā – 7 un 2012./2013.ak.gadā – 16 ārvalstu studējošie, 2013./2014.ak.gadā – 12
ārvalstu studējošie.
Transporta un loģistikas fakultātes dekāns,
Docents, Dr.sc.ing. G.Utehins
38
1.pielikums
STUDĒJOŠO APTAUJAS ANALĪZE
2013./2014.akadēmiskais gads
Vērtējumā piedalījās aptuveni 70% studējošo. Aptaujas rezultātus apkopo un izvērtē TSI
Marketinga daļa.
1. Uz jautājumu „Kāpēc tieši TSI izvēlējāties izglītības ieguvei? „, sniegtas šādās atbildes.
5% respondenti, kas izvēlējās atbildi „cits”, minēja šādas atbildes: apmaiņas programma ar
LJA; Cisco; labas atsauksmes no darba devējiem; neklātienes iespējas / neklātienes programma;
vienīgā TOP augstskola, kas nodrošina studijas latviešu valodā neklātienē; izglītības ieguve vakarā;
IT vakara katedra; viegli savienot ar darbu; atrašanās vieta; multilingvāla izglītība; augstskolas
pagājušo gadu reputācija; Modulis Part 66 kopīgi ar izglītības ieguvi
Iespēja studēt krievu valodā
Piesaistīja nepieciešamā specialitāte
Samērīga studiju maksa
Vecāku, draugu, paziņu ieteikums
Augstskolas reputācija (RCAAI, RAI, TSI)
Salīdzinoši vienkārša iestāšanās procedūra augstskolā
Kvalificēti mācībspēki
Augstskolas sniegto zināšanu kvalitāte
Pēc absolvēšanas iespējams iestaties darbā...
Iespēja iziet rasošanas praksi
Atlaižu sistēma
Budžeta vietas
Individuāla pieeja studentiem
Interesanta studentu dzīve
Cits
Stipendijas
Iespēja nokārtot personīgo dzīvi
39
2. „Vai šajā semestrī ir mainījies Jūsu priekšstats par studijām TSI?”
38% no aptaujātajiem respondentiem atbildēja, ka viedoklis par studijām TSI ir mainījies uz
labo pusi, 29%, kas minēja savu atbildi: viss atkarīgs no pasniedzējiem, dažās viedoklis uzlabojās,
dažas pasliktinājās, sarūgtināja pasīvais grupas sastāvs, bet viss cits apmierina.
Ja atbildē norādīts, ka „pasliktinājies”, par iemesliem norāda šādus.
Uzlabojies
Pasliktinājies
Cita atbilde
Neapmierina studiju programmas saturs (studiju kursi un
to aktualitāte, teorētisko un praktisko nodarbību attiecība,
stundu skaits)
Neapmierina apmācības līmenis
Neapmierina studiju procesa organizācija (nodarbību
saraksts, nedēļās studiju slodze, mācībspēki)
Studiju process nav nodrošināts ar literatūru, mācību
metodisko kompleksu, laboratorijas utt.
Neapmierina augstskolas darbinieku attieksme pret
studentiem
Neinteresanta studentu dzīve
Cits
Sapratu, ka neesmu izvēlējies īsto studiju programmu
Neapmierina studiju programmas saturs (studiju kursi un
to aktualitāte, teorētisko un praktisko nodarbību attiecība,
stundu skaits)
Neapmierina apmācības līmenis
Neapmierina studiju procesa organizācija (nodarbību
saraksts, nedēļās studiju slodze, mācībspēki)
Studiju process nav nodrošināts ar literatūru, mācību
metodisko kompleksu, laboratorijas utt.
Neapmierina augstskolas darbinieku attieksme pret
studentiem
Neinteresanta studentu dzīve
Cits
Sapratu, ka neesmu izvēlējies īsto studiju programmu
40
3. „Cik lielā mērā esiet apmierināti ar:
4. Studiju daļās darba vērtējums „TSI Studiju daļas darbinieki:.....”
54% respondenti atzīmēja, ka Studiju daļas darbinieki vienmēr palīdzējuši atrisināt viņiem
visus jautājumus, kas atrodas viņu kompetences ietvaros. 4%, ka snoradīja citu variantu, atzīmē, ka
Studiju daļas darbinieki palīdz visos jautājumos, bet viņu ieinteresētība varētu būt augstāka.
Bezmaksas Wi-Fi
Kursabiedriem
Auditorijām, tehnisko nodrošinājumu
Kafejnīcu
Nodarbību norises kārtību
Ārpus studiju pasākumiem
Studiju programmu (studiju kursi, apjoms)
Informācijas sistēmas darbs (e-tsi)
Studējošo pašvaldības rīkotajiem pasākumiem
Studentu nodrošinājumu ar literatūru
Palīdzību prakses organizēšanā
Vienmēr palīdz visos jautājumos
Mēģināja palīdzēt pat jautājumos, kas neskar viņu
kompetenci
Neesmu pie viņiem vērsies
Ne vienmēr palīdzēja
Cits variants
Reti var eja sniegt palīdzību
41
5. Vai sekojiet līdzi TSI jaunumiem?
jā, vietnē www.tsi.lv
jā, Facebook (www. Facebook.com/TSIpage)
nē
jā, Vkontakte (www.vk.com.TSIpage)
jā, Twitter (www.twitter.com/TSIpage)
cits