„daudzveidīgas mācību metodes un mācību priekšmetu ... _ 2...mācību metodiskais materiāls...

Projekts „Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība”

Projekta Nr. 2009/0208/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/005

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība

Ieguldījums tavā nākotnē!

Mācību metodiskais materiāls

„Daudzveidīgas mācību metodes un mācību priekšmetu programmu izveides metodika mūzikas profesionālās

ievirzes izglītībā”

II daļa

Rīga, 2011

Mācību metodiskais materiāls „Daudzveidīgas mācību metodes un profesionālo mūzikas mācību priekšmetu programmas izveides metodika”. 2.daļa

Metodiskā materiāla autoru darba grupa: Sandis Bārdiņš, Mg. art.Vilnis Borovskis, Dace Bičkovska, Mg. art.Dainis Cimermanis, Aigars Dziļums, Gatis Evelons, Inga Grīnvalde, Mg. art.Aivars Krūmiņš, Ieva Saliņa, Mg. art., Mg paed.Valentīns Vinokurovs, Mg. art.Boļeslavs Voļaks

Redaktore: Aurika Gulbe, Dr. paed.

Mācību metodiskais materiāls profesionālās kultūrizglītības pedagogiem izstrādāts Eiropas Sociālā fonda projekta „Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība” (vienošanās nr. 2009/0208/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/005) ietvaros.

Mācību metodiskā materiāla izstrādi līdzfinansē Eiropas Savienība.

Projekta “Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība” mērķis ir paaugstināt profesionālajā ievirzē un profesionālajā vidējā kultūrizglītībā iesaistīto pedagogu un prakses vadītāju kompetenci atbilstoši mūsdienīgām darba tirgus prasībām un sabiedrības vajadzībām.

Rīgas Doma kora skolas atbalsta biedrība projekta ietvaros nodrošina tālākizglītības kursu, meistarklašu un radošo darbnīcu organizēšanu un metodisko materiālu izstrādi profesionālās kultūrizglītības pedagogiem.

Projekta īstenotājs: Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs

Reģ.nr. LV90000049726

Adrese: Pils laukums 4, Rīga, LV-1365

Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz pirmavotu un autoriem ir obligāta.

Makets: SIA „Mūzika Baltika”

© Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, Rīga, 2012

3

Saturs

Ievads ................................................................................................................................................................. 4

1. Tradīcijas un inovācijas instrumentspēles mācību procesā ....................................................... 5

1.1. Koncepcija un tās realizācija metodiskajā materiālā ............................................................. 5

1.2. Mācību metodes un to avoti .......................................................................................................... 9

1.3. Vērtēšana un pašvērtējums instrumentspēles pedagoģiskajā procesā .......................14

2. Koka pūšaminstrumentu spēles mācību programmas .............................................................18

2.1. Mācību priekšmets Flautas spēle ...............................................................................................18

2.2. Mācību priekšmets Obojas spēle ................................................................................................42

2.3. Mācību priekšmets Klarnetes spēle ...........................................................................................54

2.4. Mācību priekšmets Saksofona spēle .........................................................................................64

3. Metālpūšaminstrumentu spēles mācību programmas .............................................................76

3.1. Mācību priekšmets Mežraga spēle.............................................................................................76

3.2. Mācību priekšmets Trompetes spēle .........................................................................................83

3.3. Mācību priekšmets Trombona spēle .........................................................................................92

3.4. Mācību priekšmets Eifonija spēle ...............................................................................................99

3.5. Mācību priekšmets Tubas spēle ............................................................................................... 107

Pielikums ...................................................................................................................................................... 114

Par mācību metodiskā materiāla autoriem ..................................................................................... 115

4

Ievads

Mūzika skan visapkārt un mūsos – tā ir mūsu esamības skanošā daļa. Mainoties veidos un izpausmes formās, tā vienmēr bijusi cilvēces pavadone visā tās pastāvēšanas vēsturē.

Mūzikas radīšana, atskaņošana un klausīšanās ir iespējama pateicoties muzikālajai pieredzei. Kaut gan mūziku uztver tikai caur skaņu un klausīšanos, tomēr šī pieredze ir universāla tāpēc, ka cilvēks tajā tiek iekļauts veselumā – tās veidošanā piedalās ķermenis, jūtas, prāts un dvēsele. Muzikālās pieredzes veidošana tikai ar mūzikas atkārtotu klausīšanos ir nepietiekama, pilnvērtīga muzikālā pieredze ir saistīta ar praktisku darbošanos mūzikas radīšanā un atskaņošanā. Cilvēks no vissenākajiem laikiem muzikālās pieredzes veidošanā, saglabāšanā un tālāknodošanā ir izmantojis dažādus instrumentus – cilvēka balsi, sitamos, stīgu, pūšamos, kā arī vēlāk radītos taustiņinstrumentus. Cilvēka dzīve un mūzikas kultūras pastāvēšana mūsdienās bez tiem nav iedomājama. Lai instrumenti skanētu skaisti un skanīgi, nepieciešams ieguldīt ilgstošu un pacietīgu audzēkņa un skolotāja kopīgu darbu.

Latvijas profesionālās ievirzes mūzikas skolu skolotāji izmanto dažādas vingrinājumu sistēmas un metodiskos paņēmienus, lai palīdzētu audzēknim pilnveidot instrumentspēles tehniskos elementus un iepazīstinātu ar mūzikas kultūras bagātībām. Radoši organizētā mācību darbā viņš iegūst zināšanas par mūzikas valodas izteiksmes līdzekļiem, stilistiskajām, žanriskajām un citām skaņdarba iezīmēm. Instrumentspēles mācību procesā notiek pilnvērtīga bērna vispārējā attīstība – attīstās uztveres un intelektuālās spējas, emocionālā atsaucība mūzikai, radošums. Attīstās individuālās un kolektīvās muzicēšanas prasmes. Pierādījums šiem apgalvojumiem ir Latvijas mūzikas skolu talantīgāko audzēkņu sasniegumi vietējos un ārvalstu mūzikas konkursos un festivālos. Tomēr visvairāk citu Eiropas valstu saimē izceļamies un lepojamies ar to, ka neskatoties uz straujajām sociālekonomiskajām pārmaiņām, kas ietekmējušas mūsu valsti pēdējās desmitgadēs, esam spējuši saglabāt profesionālās ievirzes mūzikas izglītību. Neapšaubāma ir tās nozīme profesionālu mūziķu un mūzikas skolotāju sagatavošanā, tomēr visnozīmīgākais ir tās devums Latvijas kultūras dzīves vērtību saglabāšanā un kopšanā, audzinot izglītotus mūzikas mīļotājus – cilvēkus, kuri mīl un interesējas par mūziku, apmeklē koncertus un muzicēšanu amatieru kolektīvos uzskata par savas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Tātad, galvenais uzdevums, kas jāpaveic instrumentspēles skolotājam, ir veicināt audzēkņa motivāciju darboties mūzikā. Šī uzdevuma realizācija mūsdienās kļūst arvien grūtāka, jo pārmaiņas sabiedrībā maina arī mūsdienu bērna vērtīborientāciju, kļūst plašāks un daudzveidīgāks viņa vajadzību un interešu loks, līdz ar to mainās motivācijas sfēra. Šobrīd mazākas ir arī valsts atbalsta iespējas profesionālās ievirzes mūzikas izglītībai. Pārmaiņas sabiedrībā un arī audzēkņos no skolotāja prasa ne tikai augstu profesionālo kompetenci un zināšanas, bet arī savu pasaules skatījumu, personisko nostāju un nepārtrauktu izglītošanos.

Apzinoties, ka ekonomiskās problēmas mūzikas izglītībā nevar atrisināt skolotājs, metodiskā materiāla autoru grupa ir izanalizējusi iespējas, kā uzlabot profesionālās ievirzes mūzikas izglītības kvalitāti, un piedāvā savu skatījumu un risinājumus instrumentspēles mācību procesa pilnveidošanā. Visām materiālā iekļautajām idejām ir ieteikumu raksturs. Ceram, ka, turpinot darbu mūzikas profesionālās ievirzes izglītības reformēšanā, tiks ņemti vērā mūsu ieteikumi un būsim gandarīti, ja kolēģi tos izmantos kā savas profesionālās darbības pilnveides avotu.

Metodiskais materiāls sakārtots 2 daļās. I daļu veido ievads, metodiskā materiāla autoru nostādnes inovatīva instrumentspēles mācību programmu satura izstrādei, šī satura realizēšanā izmantojamās mācību metodes (nodaļa 1.2.); ieteikumi, koncepcija par inovācijām vērtēšanā (nodaļa 1.3.) un stīgu, sitaminstrumentu un taustiņinstrumentu programmu izveides metodika (2.-4. nodaļa). II daļa ietver kopējās nostādnes inovatīva instrumentspēles mācību programmu satura izstrādei; šī satura realizēšanā izmantojamās mācību metodes (nodaļa 1.2.); nostādnes par inovācijām vērtēšanā (nodaļa 1.3.) un pūšaminstrumentu programmu satura izveides metodiku.

Metodiskā materiāla autoru darba grupa

5

1. Tradīcijas un inovācijas instrumentspēles mācību procesā

1.1. Koncepcija un tās realizācija metodiskajā materiālā

No 1985. līdz 1987. g. Lielbritānijā veikts pētījums, kurā tika analizēti mūzikas mācību plāni un skolotāju atšķirīgās pieejas mācību darbībai (Swanwick, 1997)11. Pētījuma rezultāti atklāja trīs pīlārus, kas raksturo mūzikas izglītību:

1. Rūpes par mūzikas tradīcijām.2. Iejūtība pret audzēkņiem.3. Sabiedrības un sociālā konteksta sapratne.

Balstoties uz šiem pīlāriem, Latvijas profesionālās ievirzes mūzikas izglītību kopumā var raksturot kā pieeju tradicionālām vērtībām – tās pamatā ir atziņa, ka bērni ir kultūras vērtību mantinieki un skolotāja uzdevums ir viņus ievadīt atpazīstamajās mūzikas tradīcijās. Pieeju tradicionālām vērtībām raksturo:

• mūzikas instrumenta spēles prasme;• muzikālā sacerējuma lasīt un rakstītprasme;• muzikālo sacerējumu šedevru un izcilu mūziķu daiļrades laba pārzināšana.

Tā dod iespēju tieši piekļūt mūzikas vērtībām. Mūzikas mācības bieži sākas ar tautas (etniskās) mūzikas apguvi, pakāpeniski pārejot uz Eiropas klasisko tradīciju apguvi. Skolas un skolotājus atbalsta liela daļa vecāku un arī amatpersonas. Mūzikas skolotājs vairāk ir mūziķis, nevis skolotājs. Bieži šo tradicionālo pieeju pavada pārliecība par konkurenci un novērtējumu kā vērtībām. Tai ir vispāratzīts izglītības mērķu un metožu kopums.

Pieeja tradicionālām vērtībām ir piemērota lielākoties muzikāli apdāvinātiem un spējīgiem bērniem, to apliecina arī talantīgu Latvijas mūziķu izglītošana. Šīs pieredzes pārmantošana ir būtiska instrumentspēles mācību procesa sastāvdaļa. Tomēr jāapzinās arī tās nepilnības un iespēju robežas. Pretrunas rodas, atbildot uz jautājumu: kā mācīt, nevis – kāpēc. Problēmas rodas, strādājot ar dažādu kultūru un attīstības līmeņu bērniem. Nereti audzēkņi ar mazāk izteiktiem muzikālajiem dotumiem un spējām iemācās spēlēt mehāniski, izpildījumam trūkst izteiksmīguma, tiek kavēta iztēles un radošo spēju, iniciatīvas un fantāzijas attīstība. Liela loma šo trūkumu novēršanā ir skolotājam, viņa muzikalitātei, personībai. Mūsdienu skolotājam jāapzinās –, lai saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm mūzikas kultūras vērtības, ir jāmeklē arvien jauni ceļi.

Metodiskā materiāla autori piedāvā šādas inovācijas instrumentspēles mācību procesa pilnveidei:

1. Pieejas tradicionālām vērtībām papildināšana ar audzēkņa iespējām radoši pašizpausties mūzikā – eksperimentēt, sacerēt un improvizēt. Mūsdienu bērnam radošā pašizpausme instrumentspēles procesā ir nozīmīgs mācību motivācijas stimuls.

2. Instrumentspēles mācību procesa kā audzēkņu individualitātes attīstības iespēju priekšstatīšana – veidojot mācību priekšmetu programmas, jāpatur prātā, ka mēs audzinām ne tikai topošos profesionāļus, bet arī mūzikas mīļotājus. Skolotājam jāiepazīst ikviena audzēkņa individualitāte, jāizvērtē tās pilnveides iespējas un jāatrod katram piemēroti metodiskie paņēmieni, lai viņš instrumentspēli sajustu kā savai attīstībai nozīmīgu vērtību.

3. Instrumentspēles mācību priekšmetu programmu veidošanā par vienlīdz nozīmīgiem zināšanu, prasmju un iemaņu attīstībā un pilnveidē tiek uzskatīti instrumentspēles apguves tehnikas un mūzikas valodas pamatelementi. Jāveido sapratne, ka tehnika (spēja veidot skaņas prasmīgi) ir līdzeklis muzikālajam rezultātam, tai pat laikā audzēknim jāsaprot, ka bez pilnvērtīgi attīstītām tehniskajām prasmēm tiks kavētas viņa mākslinieciskās izpausmes iespējas mūzikā.

6

4. Par nozīmīgu uzskatāma audzēkņa vērtību sistēmas veidošanās, kas instrumentspēles apguves procesā izpaužas dažādās attieksmēs – pret mūziku, sevi, skolotāju, kolektīvās muzicēšanas partneriem, instrumentu, mājas darbu u.c.. Skolotājs, mērķtiecīgi strādājot un līdztekus arī veidojot vērtību sistēmas pamatus, audzina cilvēku, kurš saskatīs augstvērtīgas un kvalitatīvas mūzikas un mākslas nozīmi savā dzīvē, kā arī spēs mūsdienu sabiedrībā saglabāt cilvēcisko stāju.

5. Audzēkņa muzikālo spriestspēju attīstība, mācoties vērtēt savu un vienaudžu sniegumu. Mācību saturā jāparedz iespēja attīstīties zināšanām par mūziku, sapratnei par mūzikas mācību procesu, jāiekļauj iespēja analizēt jautājumus un veidot spriedumus, kā kļūt muzikāli un radoši pilnvērtīgākam. Īpaša vērība tiek pievērsta pašvērtējuma prasmju attīstībai un pilnveidei.

6. Kolektīvās muzikālās darbības pieredzes veidošanās. Kolektīvajā muzicēšanā pilnveidojas instrumentspēles mācību motivācija un tiek iegūtas pamatprasmes darboties muzikālajā kolektīvā. Turpmākajā dzīvē audzēknim būs iespēja tās pilnveidot, ja viņš izvēlēsies turpināt apgūt instrumentspēli profesionāli, kā arī būs lielisks palīgs izvēloties pavadīt brīvo laiku mājas muzicēšanā vai darbojoties dažādos muzikālos amatieru kolektīvos.

Šo inovāciju realizēšanai metodiskajā materiālā piedāvājam autoru izstrādātās instrumentspēles mācību programmas, kuras vieno šīs konceptuālās nostādnes ar mērķi realizēt reformu profesionālās ievirzes mūzikas izglītībā.

Instrumentspēles mācību programmu satura pilnveidē par pamatu tika izmantota reformā izstrādātā profesionālās ievirzes izglītības programma mūzikā:

Programmas mērķis:

Sekmēt audzēkņu veidošanos par garīgi, fiziski un emocionāli attīstītu, brīvu, atbildīgu, aktīvu un radošu personību, kura apguvusi instrumenta spēles pamatus, prot radoši pielietot apgūto pieredzi un atbilstoši savām interesēm spēj turpināt izglītību nākamajā pakāpē.

Programmas uzdevumi:

Izglītības procesa rezultātā audzēkņiem:tt veicināt izglītojamā muzikālo, intelektuālo un emocionālo spēju attīstību; • sekmēt kolektīvās un individuālās, muzikālās darbības pieredzes apguvi;• attīstīt jaunrades spējas mūzikā; • attīstīt spējas orientēties mūzikas žanros un stilos.

Programmas saturs:

1. Mūzikas uztvere:1.1. mūzikas uztvere pēc dzirdes; 1.2. mūzikas daudzveidības iepazīšana; 1.3. iekšējās dzirdes, muzikālās atmiņas un ritma izjūtas attīstība;1.4. kultūrvides daudzveidības iepazīšana.

7

2. Mūzikas valoda:2.1. izcilu mūzikas piemēru iepazīšana;2.2. dažādu mūzikas žanru, stilu izpratne un interpretācija;2.3. mūzikas izteiksmes līdzekļu (ritms, tembrs, dinamika, skaņas augstums u.c.) apguve un

pielietošana radošajā darbībā.3. Muzikāli radošā darbība:

3.1. muzikāli intelektuālo spēju attīstība;3.2. praktiskā muzicēšana, apgūstot instrumenta spēles pamatus gan solo, gan kolektīvajā

muzicēšanā;3.3. eksperimentēšana un improvizācija;3.4. citu izpildītāju atskaņojuma vērošana un analīze.

Programmas apguves kvalitātes novērtēšana:Audzēkņi, kuri apguvuši izglītības programmu un ieguvuši nepieciešamo zināšanu un prasmju

novērtējumu, visos mācību priekšmetos kārto ieskaites ar atzīmi un izpilda noslēguma darbu/kārto noslēguma pārbaudījumu.

Tālākās izglītības iespējas:• turpināt izglītību profesionālās izglītības programmās,• izglītoties dažāda veida profesionālās pilnveides programmās.

Uzsākot darbu pie programmu izstrādes, darba grupa orientējās uz profesionālās ievirzes izglītības reformā piedāvāto deviņgadīgo profesionālās ievirzes muzikālo izglītību un izmaiņām mācību plānos stundu skaita sadalījumā. Tāpēc sākotnējais uzstādījums darba grupai bija veidot instrumentspēles programmas pirmajai izglītības pakāpei – 1.–4. klasei. Tomēr darba gaitā radās pārliecība, ka optimālais laika periods, kurā audzēknis var apgūt un veidot profesionālās ievirzes mūzikas pamata izglītībai atbilstošas zināšanas, prasmes, iemaņas un attieksmes, nezaudējot interesi un mācību motivāciju, ir seši septiņi (atkarībā no specializācijas instrumenta) gadi. Turklāt vēl viens vai vairāki mācību gadi nepieciešami, lai tie, kuri vēlas turpināt savu profesionālo muzikālo izglītību, šīs zināšanas, prasmes, iemaņas un attieksmes nostiprinātu, pilnveidotu un sagatavotos iestājeksāmeniem nākamajā izglītības pakāpē. Darba grupa vienojās, ka pirmie četri mācību gadi tiek veltīti instrumentspēles tehnisko un māksliniecisko pamatprasmju apguvei, muzikālo un intelektuālo spēju attīstībai, pamatzināšanu par mūzikas valodas elementiem apguvei un attieksmju veidošanai mūzikā. Pēc tam nepieciešama padziļināta audzēkņa izaugsmes izvērtēšana. Tāpēc, beidzot 4. klasi, tiek piedāvāts pārcelšanas eksāmens, pēc kura tiek izvērtētas audzēkņa spējas, zināšanas, prasmes un iemaņas, apzinot turpmākās profesionālās izaugsmes perspektīvas – turpināt izglītību pamata vai pilnajā profesionālās ievirzes mūzikas izglītības programmā. Ņemot vērā šos apstākļus, visās instrument-spēles programmās ir piedāvāts apraksts tehnisko un māksliniecisko pamatprasmju izvērtēšanai 4. klasē, bet dažu instrumentu grupās ir izstrādāta arī pilna profesionālās ievirzes izglītības programma.

Metodiskā materiāla autori uzskata, ka, lai instrumentspēles apguvē realizētu visas plānotās inovācijas, 1.-4. klases mācību plānā nepieciešamais minimālais instrumentspēles apguves individuālo stundu skaits ir 212, bet optimālais stundu skaits ir 263. Kolektīvajā muzicēšanā minimālais stundu skaits ir 175, bet optimālais – 280, jo psihofizioloģijā jau 20. gs. otrajā pusē ir pierādīts, ka sīkā motorika (kustību precizitāte, lokanums, veiklība) visvairāk attīstās līdz 11–14 gadu vecumam. Tāpēc tieši instrumentspēles apguves sākumposmā īpaša vērība jāpievērš katra audzēkņa tehnisko iemaņu un prasmju individuālai attīstībai, ko ir neiespējami realizēt strādājot grupā, kurā ir vairāk nekā 4–6 dalībnieki. Mācību sākumposmā, regulāri strādājot

8

lielajās grupās, skolotājs var nepamanīt audzēkņa instrumentspēles tehnisko prasmju attīstības trūkumus (ķermeņa, roku savilkšanās, nepareiza elpošana u.c.), kas visā turpmākajā muzikālajā attīstībā var kļūt par būtisku traucēkli. Īpaši jāizvērtē iespējas apgūt kolektīvo muzicēšanu klavierspēlē. Klavierspēlē kolektīvās muzicēšanas pamatprasmes veidojas klavieru duetā un vēlāk kameransamblī, tāpēc klavierspēlē nav iespējams kolektīvās muzicēšanas pieredzi iegūt lielākā grupā kā divi trīs audzēkņi.

Tā kā izpratne par mūzikas valodas elementiem – skaņdarba faktūru, harmonisko plānu, muzikālo tēlu mācību sākumposmā instrumentspēlē veidojas spēlējot kopā ar koncertmeistaru, tad darba grupas autori uzskata, ka stīgu, pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu mācību plānos būtu nepieciešams iekļaut arī darbu ar koncertmeistaru.

Nozīmīgs palīgs audzēkņu muzikālajā attīstībā, kuri specializējas stīgu, pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēlē, ir vispārējā klavierspēle. Tā veido izpratni un prasmi orientēties skaņu rindās, izpratni par intervāliem, harmoniju, faktūru un citiem mūzikas valodas elementiem. Darba grupas autori uzskata, ka būtiski mācību plānos saglabāt arī vispārējo klavierspēli. Darba grupas ieteikumus stundu skaita optimālajam sadalījumam mācību plānā instrumentspēles pamatprogrammās skatīt pielikumā.

Instrumentspēles apguvē liela nozīme ir audzēkņa individualitātes attīstībai, savukārt individuāli piemērotu metodisko paņēmienu kopums ir ļoti plašs. Metodiskajā materiālā iekļaut katram instrumentam piemērotu inovatīvu mācību metožu kopumu ir sarežģīti apjomīgā materiāla dēļ. Tāpēc materiālā par inovāciju iespējām katra instrumenta mācību programmā sniegts tikai neliels ieskats, tomēr tiek piedāvāts arī literatūras klāsts un interneta resursi, kas saistīti ar katra instrumenta spēles apguves metodiku. Materiālā tiek piedāvāti metodiskie paņēmieni, kas izmantojami dažādu instrumentu spēles apguvē – audzēkņa muzikālo zināšanu, spēju un mācību motivācijas veicināšanai.

Strādājot nācās konstatēt, ka vairākiem instrumentiem ir ļoti nabadzīgs pieejamo metodisko materiālu un apgūstamā repertuāra krājums. To papildināšana ar jauniem resursiem ir aktuāla problēma alta, pūšaminstrumentu spēles un citām profesionālās ievirzes mūzikas izglītības programmām. Milzīga problēma ir repertuāra izvēle kolektīvajā muzicēšanā. Ne visi pedagogi, kuri strādā mūzikas skolās, prot un spēj aranžēt un instrumentēt. Tāpēc bieži nākas gadu no gada strādāt ar vienu un to pašu repertuāru, vai ieguldīt personīgos līdzekļus, lai taptu skaņdarbi, kurus spēj atskaņot mūzikas skolu audzēkņi. Tāpēc ierosinām, turpinot reformu profesionālās ievirzes mūzikas izglītībā, risināt šīs problēmas. Arī latviešu komponistus aicinām atcerēties, ka bērni ir vispatiesākie un vislabāk spēs novērtēt jaundarbus. Turklāt viņi nepacietīgi gaida aizraujošus, spilgtus un sirsnīgus viņiem sarakstītus skaņdarbus.

Veidojot instrumentu spēles mācību programmās sadaļu par vērtēšanu, par pamatu iesakām izmantot Ministru kabineta noteikumus1 un Metodiskos norādījumus2. Mūsu piedāvātajā koncepcijā kā inovāciju izvirzām audzēkņa spriestspēju veidošanos par mūziku, kā arī prasmi vērtēt savu un vienaudžu māksliniecisko sniegumu. Tāpēc metodiskajā materiālā atsevišķa sadaļa veltīta šiem jautājumiem (skat. 2. nodaļu). Turpat ir sniegts arī piemērs vērtēšanas sadaļas izstrādei instrumentspēles programmām.

1 Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem (Ministru kabineta noteikumi Nr.1027, Rīgā 2006.gada 19.decembrī, 68. prot. 10.§).

2 Metodiskie norādījumi valsts un pašvaldību dibinātajām izglītības iestādēm profesionālās ievirzes izglītības programmu mākslā, mūzikā un dejā izstrādei un noformēšanai, 7. punkts Profesionālās ievirzes izglītības mākslā, mūzikā un dejā vērtēšanas pamatprin-cipi un kārtība, skatīt internetā: http://kriic.lv/kat/dokumenti/kriin-dokumenti.

9

Dr. paed. Aurika Gulbe

1.2. Mācību metodes un to avoti

Inovācijām, kuras vēlamies realizēt instrumentspēles mācību procesā, ir daudz informācijas avotu, tāpēc minēsim pašus nozīmīgākos:

Sistēmteorija – audzēkņa attīstība veselumā instrumentspēles mācību procesā ir cieši saistīta ar sistēmteoriju. Izcilais kultūrteorētiķis Henrihs Orlovs (Генрих Орлов), pētot sistēmteorijas darbību mūzikā, attiecinājis muzikālās pieredzes veidošanā kultūras pieredzes pārmantošanas trīs līmeņus (Орлов, 2005)3:

1. Katrā sabiedrībā mūzika ir vides elements, kurā ikviens tās loceklis no dzimšanas brīža uzsūc mūzikas izpausmes visdažādākajos veidos.

Mūzikas skan mums visapkārt – mājās, sabiedriskajā transportā un veikalā. Šī vide iespaido cilvēku, veidojot viņā sajūtas, motorās un citas spējas. Mūzika šajā gadījumā tiek pārmantota tāpat kā dzimtā valoda. Tiek pārmantoti nepiespiesti spriedumi par mūziku un atskaņojumu, mūziķa darbībā tas izpaužas kā instinktīva, neapspriežama darbība, to raksturo izteicieni – tā ir pieņemts, tā jābūt, tā tiek darīts vienmēr.

Mēs nevaram noliegt, ka mūsu audzēkņiem šis pieredzes līmenis ir ļoti dažāds. Instrumentspēles mācību procesā skolotājam nepieciešams skaidrot bērniem un vecākiem kvalitatīvas mūzikas piemēru nozīmi muzikālās gaumes veidošanā. Muzikālo pieredzi veiksmīgi savā darbībā izmanto pedagogi, kuri strādā ar Suzuki metodi.

2. Konkrētas, specifiskas muzikālās iemaņas un prasmes, kas nosaka muzikālo kompetenci, nevar iemācīt, tās var iemācīties tikai personiskās pieredzes ceļā. Sākumā sekojot noteiktiem paraugiem, modeļiem (piemēram, skolotāja darbībai) un atdarinot ievērojamu mūziķu pieredzi, pastāvīgi pārbaudot un precizējot balansu starp savu atskaņojumu un paraugu, bet vēlāk jau pakāpeniski ar kļūdu un mēģinājumu metodi atrodot savu individuālo stilu. Šajā līmenī tiek izstrādāta prasme mācīties, tiek attīstītas domāšanas iemaņas, spēja aplūkot ne tikai konkrētas problēmas, bet arī vispārināt to risināšanas veidus. Šo līmeni raksturo izteicieni par mūzikas labākajiem paraugiem, ievērojamiem mūziķiem, izciliem muzikāliem notikumiem.

Šajā līmenī vistiešākajā veidā ir iesaistīti instrumentspēles skolotāji. Instrumentpēles mācību procesā atdarināšanas un kļūdu, un mēģinājumu metodes ir nepārvērtējamas. Jo, mācoties no piemēriem, tiek meklēts sev vispiemērotākais spēles tehniskais vai mākslinieciskais paņēmiens, veids, kurš spēcīgi iespaido individuālā atskaņotāja stila veidošanos. Savukārt kļūdu un mēģinājumu metode ļauj sasniegt noturīgu rezultātu un atrast savu individuālo mākslinieciskās izpausmes stilu. Kļūdu un mēģinājumu metode pēc savas būtības ir radoša, jo, lai atrastu kādu konkrētu problēmas risinājumu, šajā procesā iesaistās viss audzēkņa radošais potenciāls.

3. Intelektuālo aktivitāšu – domāšanas, spriešanas, vispārināšanas, iesaistīšanās muzikālajā darbībā. Domāšanas darbība balstās uz vārdiem, skaitļiem un tēliem, aptverot visplašākās sfēras no ģeometrijas un loģikas līdz mitoloģijai un kosmoloģijai. No vissenākajiem laikiem muzikālās darbības analīze ir bijusi neatņemama tās apguves un tālāknodošanas sastāvdaļa.

Instrumentspēles apguves procesā mūzika šajā līmenī tiek pietuvināta visdziļākajiem cilvēciskās esamības kontekstiem, instinkti tiek pārvērsti zināšanās, tiek uzturētas muzikālās normas, vērtības, kļūst iespējama tradīciju saglabāšana un tālāknodošana. Intelektuālo darbību iesaistīšana instrumentspēles mācību procesā nodrošina to, ka skaņdarba jēga tiek it kā no jauna radīta. Savukārt tās izpratne ir atkarīga no cilvēka – viņa muzikālās izglītotības – no tā, cik dziļi, pilnīgi un adekvāti viņš izprot konkrēto skaņdarbu. Šajā līmenī audzēknim vislielākajā mērā nepieciešama skolotāja

3 Орлов, Г. Древо музыки. Санкт-Петербург: Композитор, 2005.

10

palīdzība, lai iepazītos ar tām vērtībām un kanoniem, kas pastāv mūzikā. Tomēr arī šajā līmenī audzēkņa aktivitātēm ir radošs raksturs, jo domāšanas procesi ir neatņemama radošas darbības sastāvdaļa.

Intelekta un emociju līdzsvarošana – jau 1872. gadā Frīdrihs Nīče (Friedrich Wilhelm Nietzsche) skaidro divus cilvēka gara kultūru veidojošos spēkus. Pirmo (pasaules varu) simbolizē grieķu dievs Dionīss, kurš bija slavens ar savām orģijām. Dionīss simbolizē tautas mūziku, kas cilvēku spēj pakļaut ekstātiskam stāvoklim. Pretējs spēks ir Apolons kā formas un harmonijas skaidrības simbols. Šo divu spēku saspringtās attiecības, pēc Nīčes domām, radīja grieķu traģēdiju, kurā apvienojās liesmas un aukstums, bailes un prieks, domas un afekti, tautas koris un varonis. F. Nīče uzskatīja, ka grieķu traģēdija bija mākslas ideāls, tomēr tās pastāvēšana nebija ilga. Pēc Sokrāta racionalitāte Eiropas kultūrā guva pārsvaru pār afektiem (emocijām), kā rezultātā uzvaru gūst teorētiskais cilvēks. Izeju no šīs situācijas F. Nīče redzēja tautas gara, kurā neapšaubāmi prevalē dionīsiskais pirmsākums, atdzimšanā (Nīče, 2005)4.

Kaut gan mūsdienās mēģinājums risināt instrumentspēles mācību procesā sasāpējušās problēmas, iekļaujot repertuārā tautas mūziku, jāuzskata par naivu un vienpusīgu, tomēr F. Nīčes idejas par Eiropas klasiskās kultūras atdzīvināšanu ar jaunām idejām, prāta līdzsvarošana ar afektiem uzskatāmas par būtiskām, veicot instrumentspēles mācību procesa pilnveidošanu.

Papildinot F. Nīčes idejas ar mūsdienīgu izpratni – Valentīnas Holopovas (Валентина Холопова) mākslas darba ētiskā un estētiskā plāna mijiedarbības skaidrojumā (Холопова, 2000)5, Jevgēņija Feinberga (Евгений Фейнберг) atziņām par intuīcijas un loģikas mijiedarbību mākslā (Фейнберг, 2004)6 un Beneta Reimera (Bennet Reimer) filozofisko pieeju mūzikas izglītībai (Reimer, 1989)7, piedāvājam redzējumu, kā skolotājam ar pedagoģiskiem līdzekļiem instrumentspēles mācību procesu veidot sabalansētu, harmonisku, lai veicinātu audzēkņa prāta, jūtu un gribas attīstību harmoniskā vienībā (skat. tabulu).

Prāta darbības un jūtu līdzsvarošana instrumentspēles mācību procesā

Metodes un paņēmieni

Zinu–saprotuMetodes, kas attīsta prātu, gribu

Jūtu–pārdzīvojuMetodes, kas attīsta jūtas, emocijas

• patstāvīgi iestudēti skaņdarbi

• rūpīga autora teksta analīze kopā ar skolēnu

• skaņdarbu klausīšanās

• skaņdarbu sacerēšana

• improvizācijas ar konkrētu uzdevumu, vai par konkrētu muzikālu tēmu

• ansambļa spēles metode

• skaitīšana, ritmisko formulu matemātiska izpratne, u.c..

• skolēns izvēlas repertuāru, balstoties uz patikas vai nepatikas jūtām

• patstāvīgi iestudēti skaņdarbi

• skaņdarbu klausīšanās

• skaņdarbu sacerēšana

• spontānās improvizācijas

• ansambļa spēles metode

• zīmēšanas, kustību izmantošana skaņdarba tēla veidošanā

• ritmisku formulu verbalizēšana vai attēlošana ar kustībām

• poētisku analoģiju, spilgtu salīdzinājumu izmantošana

• empātijas (līdzpārdzīvojuma, kopizjūtas) atraisīšana u.c..

Tabulā redzam, ka ir metodes un paņēmieni, kas palīdz attīstīties gan audzēkņa prātam, gan emocijām,

kas tikai pierāda to pedagoģisko efektivitāti.

4 Nīče, F. Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara jeb: grieķi un pesimisms. Apgāds Tapals, 2005. 5 Холопова, В. Н. Музыка как вид искусства. Санкт-Петербург: Лань, 2000. 6 Фейнберг, Е. Две культуры. Интуиция и логика в искусстве и науке. Фрязино: Век 2, 2004.7 Reimer, B. A Philosophy of music education. New Jersey: Prentice Hall, Englewood Cliffos, 1989.

11

Dialogs – ir ļoti plašs jēdziens, kas sevī ietver daudzveidīgu mijiedarbību. Filosofijā to kā vadošo metodi saskarsmē ar saviem sekotājiem izmantoja jau izcilais domātājs Sokrāts. Mūzikas estētikā dialogu raksturo kā vienu no vissenākajām mākslas formām un visbūtiskākajiem cilvēces ieguvumiem (Холопова, 2000)8. Dialoga principa darbība mūzikā sastopama ik uz soļa. Dialogu veido tēmas un pretsalikuma saspēlē fūgā, atsevišķu instrumentu un to grupu sasaukšanās orķestrī, galvenās un blakus partijas atklāsme klasiskajā sonātes – simfonijas Allegro daļā u.c.

Mūzikas izglītībā dialogs realizējas vairākos veidos. Pirmkārt, tas ir audzēkņa un skolotāja dialogs, kur ideālā variantā norit abu kopīga vēršanās pie muzikālā sacerējuma tēla kā trešā dialoga partnera (Щербакова, 2001)9. Otrkārt, tā ir bērna prasme komunicēt ar saviem kolektīvās muzicēšanas partneriem. Treškārt, tā ir skolotāja meistarība skaidrot dialoga principu mūzikā. Proti, jau ar pirmajām instrumentspēles nodarbībām aicinot audzēkni ieklausīties abu savstarpējā saspēlē vienkāršākajos dueta piemēros, analizējot polifono mūziku, sākot ar visvienkāršākajiem tās paraugiem, piemēram, kanonu u.c., kā arī mācot saspēlē ar koncertmeistaru veidot vienotu muzikālo tēlu u.c.

Spēle – īpaši liela nozīme mākslas teorijā ir Hansa Georga Gadamera (Hans Georg Gadamer) pamatotajai mākslas būtības kā spēles sapratnei (Gadamers, 2002)10. Mūzikas zinātnē šo teoriju attīstījis Keits Svanviks (Keith Swanwick). Viņš mūzikas filosofisko vērtību, balstoties uz Žana Piažē (Jean Piaget) un Zigmunda Freida (Sigmund Freud) psiholoģiskajām teorijām par spēles lomu cilvēka dzīvē, saskata tās spējā attīstīt un pilnveidot cilvēka prātu. Spēlē un arī mākslā prāts attīstās ar iztēles aktivitāti un imitāciju, balansējot starp diviem spēles elementiem – akomodāciju un asimilāciju. Spēlei pēc autora domām ir ļoti liela loma mūzikas mācīšanā muzikāli (Swanwick, 1997)11.

Instrumentspēles mācību procesā, īpaši tā sākumposmā, spēle ir nozīmīgs komponents, jo jaunākajā skolas vecumā, blakus mācību darbībai, tā ieņem ļoti būtisku lomu bērna attīstībā. Praksē mēs redzam, ka ir bērni, kas vēl 10-12 gadu vecumā (arī pieaugušie) mīl dažādas spēles un rotaļas, tad kāpēc neizmantot to priekšrocības un neiesaistīt instrumentspēles apguvē?

Visus šos avotus vieno vērtību teorija mūzikas izglītībā (Щербакова, 2001), kas instrumentspēles pedagoģiskajā procesā realizējas kā visu tajā iesaistīto subjektu – audzēkņa, pedagoga, vecāku un mūzikas kā vērtības izpratne.

Esam iezīmējuši pamata aprises tiem avotiem, kas ir pamatā tālāk piedāvātajām metodēm un metodiskajiem paņēmieniem, ar kuriem iespējams bagātināt instrumentspēles mācību procesu. Piedāvājam metodiskos paņēmienus un metodes, kas izmantojamas visu instrumentu apguvē.

Ansambļu spēles metode – šo metodi savā daiļradē un pedagoģiskajā darbā izmantojuši jau mūzikas dižgari, ko apliecina, piemēram, J. Haidna daiļradē bieži sastopamais skolēna un skolotāja motīvs vai F. Šūberta ansambļi klavierēm u.c.

Skolotājs šo metodi savā darbā izmanto jau ar pirmajām instrumentspēles stundām. Nereti interese par instrumentspēles apguvi pazūd visai ātri, sākoties apjomīgo nošu apguvei, jo nepieciešamais laiks, lai bērns sāktu spēlēt patstāvīgi kaut vai nelielus skaņdarbus, viņa uztverē ir ļoti ilgs. Skolotājs var šo nogurdinošo procesu padarīt aizraujošāku, laiku pa laikam pavadot audzēkņa sniegumu ar skaistiem harmoniskiem pavadījumiem vai papildinot to ar otru balsi. Tomēr, ansambļu spēles metodi mācību sākumposmā skolotājs izmanto ļoti uzmanīgi, lai netraucētu audzēknim attīstīties sava snieguma klausīšanās prasmēm. Šīs metodes priekšrocība ir arī tajā apstāklī, ka bērni pierod pie tā, ka vēlāk viņiem būs jāspēlē ar koncertmeistaru.

Kad apgūtas pirmās instrumentspēles iemaņas, ansambļu spēli var veiksmīgi izmantot, piemēram, metālpūšaminstrumentu spēles apguvē, kur īpaši mācību sākumposmā individuālajās stundās bērniem bieži jāļauj atpūtināt mutes un mēles muskulatūru. Stundā piedalās, piemēram, divi audzēkņi. Kamēr viens spēlē iesildīšanās vingrinājumus, otrs tiem psiholoģiski noskaņojas,

8 Холопова, В. Н. Музыка как вид искусства. Санкт-Петербург: Лань, 2000. 9 Щербакова, А. И. Аксиология музыкально-педагогическогог образования. Москва: Прометей, 2001.10 Gadamers, H.G. Skaistā aktualitāte. Māksla kā spēle, simbols un svētki. Tulk. I. Šuvajevs. Rīga: Zvaigzne ABC, 2002.11 Swanwick, K. Music,mind, and education.London: Routledge, 1997.

12

tad spēlē otrs, bet pirmais atpūšas. Pozitīvs blakusprodukts ir citu snieguma klausīšanās prasmju attīstība.

Vēlāk, sākot ar otro trešo mācību gadu, ansambļu spēles metodi sāk izmantot arī skaņdarbu apguvē kā arī pazīstamu melodiju atskaņošanā no galvas.

Piemēram, klasē ir 2-6 audzēkņi. Kopīgi ar skolotāju novienojas par kādas melodijas, tautasdziesmas vai ritma figūras (sitaminstrumentiem) izvēli. Sarunā kārtību, kādā katrs bērns to atskaņos, un tad spēlē. Vēlāk var vienoties par dažādām dinamiskajām niansēm, kuras atskaņos katrs dalībnieks u.c. Skolotājs šim procesam piesaistās kā grupas dalībnieks, vai arī spēlējot pavadījumu.

Pozitīvais efekts – uzmanības, mūzikas uztveres, metra izjūtas, sevis un citu audzēkņu snieguma klausīšanās prasmju attīstība. Attīstās arī sadarbības prasmes.

Ansambļu spēles metodi izmanto arī improvizācijas pamatiemaņu attīstīšanā. Piemēram, skolotājs ar audzēkni vienojas par kādu konkrētu tonalitāti vai pat atsevišķām tās skaņām, kuru robežās tiks veidota improvizācija, tad saskaņo taktsmēru un formas garumu – teikumu, periodu. Skolotājs nospēlē formas pirmo pusi, audzēknis cenšas to pabeigt noteiktajās robežās un otrādi. Tāpat var vienoties par konkrētu melodiju, kurai katrs no ansambļa dalībniekiem mēģina veidot ritma improvizācijas.

Ritma un ritmisko formulu verbalizēšana un attēlošana ar kustībām – bieži savā mācību darba praksē to izmantojam mācību sākumposmā, lūdzot, lai audzēknis vienkāršām melodijām izdomā tekstu. Tomēr arī vēlākos mācību posmos to lieliski var izmantot sarežģītāku ritma formulu apguvē. Zinot to, ka ritma izjūta (emocionālais komponents) un tā apzināta uztvere (intelektuālais komponents) ir divas dažādas viena veseluma daļas, mēs nekļūdīsimies, ja arī vēlākajās klasēs mēģināsim mācīt ritmu ne tikai izprast ar prātu, bet arī sajust ar ķermeni.

Šeit talkā var nākt dažādi skaitāmpantiņi, kurus bērni bieži izmanto, spēlējot dažādas spēles; ritma izplaukšķināšana vai izsišana ar plaukstām pa visu ķermeni, piesaistot, ja nepieciešams (piem.2:3), arī kājas. Kas gan mums traucē padejot ar bērnu valsi, palēkt polku, pasoļot polonēzes vai menueta soļos, pašiem padziedot līdzi atskaņojamā skaņdarba melodiju? Mācību process kļūs tikai aizraujošāks. Tiem, kuri savā sniegumā ir sasaistīti, bieži palīdz skaņdarba emocionālā plāna attēlošana ar kustībām vai pantomīmas elementiem. Pēc būtības tā ir skaņdarba satura izpausme dejā, kam varbūt stundā var nepietikt laika, tad tomēr jārosina to darīt mājās.

Spēles, rotaļas – instrumentspēles mācību procesā izmanto visdažādākās. To izvēli lielā mērā nosaka audzēkņa individualitāte. Būtībā mācību sākumposmā katru muzikālu darbību mēs varam saistīt ar bērna iztēli, fantāziju, izdomājot tām spēles vai rotaļu elementus. Piemēram, visvienkāršākā spēle, kuru katrs esam kādreiz mēģinājuši pielietot savā pedagoģiskajā darbā, ir skolotājs–skolnieks, kad skolotājs spēlē audzēknim priekšā kādu pazīstamu dziesmiņu, bieži pat apzināti kļūdoties, un lūdz, lai audzēknis paraksturo, kāds bija skolotāja sniegums. Šī rotaļa attīsta audzēkņa prasmi klausīties cita atskaņotāja sniegumu un to analizēt. Arī skaņdarbu emocionālā satura attēlošana zīmējumā vai ar noteiktām krāsām, vai ģeometriskām figūrām savā būtībā ir spēle.

Spēles un rotaļas burvība slēpjas tajā, ka bērnam vistuvākajā un saprotamākajā darbības veidā iespējams rosināt viņa emocionālo, radošo un intelektuālo potenciālu darboties ar visai sarežģītiem uzdevumiem. Arī muzikālās mīklas ir spēles metodes paveids. Bērniem ļoti patīk spēlēt spontānās improvizācijas, kuru saturu skolotājs cenšas atminēt. Pierādījumus, ka audzēkņi intuitīvi muzicējot tiešām spēj priekšstatīt kādu konkrētu tēlu, materiāla autori ir guvuši savā pedagoģiskā darba pieredzē. Lūdzot bērnam vēlreiz atkārtot šo improvizāciju, viņš atskaņo citu nošu materiālu, jo notis vēl nepazīst, bet ritma kodols un tembrālās krāsas ļoti bieži ir tuvas pirmajam variantam. Muzikālās mīklas blakus muzikālajām un radošajām spējām attīsta bērnā pašvērtību, jo izrādās, ka viņš spēj izdomāt tādu tēlu, ko pat viņa gudrais un pieredzējušais skolotājs nespēj atminēt! Dažādus spēļu un rotaļu piemērus metodiskā materiāla autori aprakstījuši arī katra konkrētā instrumenta spēles programmās.

13

Improvizācijas – teorētiski improvizācijas mēs varam iedalīt divās lielās grupās:a) intuitīvās jeb spontānās improvizācijas;b) improvizācijas par noteiktu muzikālu materiālu.

Instrumentspēles mācību sākumposmā, jau sākot ar pašām pirmajām stundām, mēs sākam izmantot spontānās improvizācijas. Šeit vietā būtu salīdzinājums ar to, kā bērns apgūst savu mātes valodu – gandrīz visi bērni valodas apguves sākumā ar to eksperimentē (mam, mam, te, te, la, la u.c.) un tikai tad pamazām sāk runāt zilbes vārdus. Tikpat dabiski ir ļaut bērnam iespēju mācību sākumposmā eksperimentēt ar instrumenta skaņām, ieklausīties tajā, ko izdodas no instrumenta izvilināt. Pēcāk šo uzdevumu mazliet sarežģījam un piedāvājam bērnam izvēlēties konkrētu tēlu – no dabas, dzīvnieku, augu valsts, un lūdzam paspēlēt, kā, pēc viņa domām, tas skan. Ja sākumā audzēknis šo uzdevumu nesaprot, skolotājs var nospēlēt savu piemēru. Pieredze rāda, ka šīs improvizācijas par konkrētiem tēliem bērnu atmiņā saglabājas kā visspilgtākais instrumenta apguves sākumposma notikums, kuru atceras vēl ilgi pēc tam, kad mūzikas skola jau pabeigta. Improvizācijas atstāj pozitīvu iespaidu audzēkņa turpmāko radošo spēju, mūzikas klausīšanās, uztveres un atmiņas attīstībā.

Kad jau apgūti pirmie mūzikas valodas elementi – dažādus nošu ilgums, notis, var sākt ar otru improvizācijas veidu, pakāpeniski sarežģījot tās uzdevumus, paralēli tam, kā bērns iepazīstas ar mūzikas valodu. Piemēram, izvēlamies pazīstamu tautas dziesmu. Vispirms audzēknis to nospēlē, tad piedāvājam šo melodiju nospēlēt ar savādāku ritmisko zīmējumu. Vēlams sākumā skolotājam uzrakstīt jauno ritma formulu, lai šo informāciju būtu iespējams vizualizēt. Sarežģītāks variants veidojas, izmantojot pauzes.

Kad apgūta trijskaņu spēli, tad sāk improvizācijas ar melodisko materiālu pa konkrētās tonalitātes tonikas trijskaņa pakāpēm, paskaidrojot, ka melodija var novirzīties tikai uz tām. Ja audzēknis to spēj, šo improvizācijas variantu ieteicams sekvencēt. Arī visiem tik pierastā trijskaņu apvērsumu – arpēdžiju – spēle būtībā ir improvizācija, kuru izmantojam instrumentspēles mācību procesā. To var variēt ar dažādām ritma figūrām, skaņveides paņēmieniem un dinamiku. Tālākajā procesā improvizācijai pievieno ievadskaņas (pārsvarā zemās) un paskaidro, ka tām melodijas izvedumā obligāti jāatrisinās. Vēlāk improvizācijā jau izmantojam pārgājskaņas, ievadskaņas.

Klavierspēlē improvizāciju ar harmoniju var sākt jau pašā mācību sākumposmā, tikko audzēknis spēj nospēlēt kvintas intervālu. Skolotājs sniedz priekšstatu par tonikai atbilstošu kvintu, kuru spēlē ar kreiso roku, bet ar labo – pazīstamu melodiju. Šis improvizācijas veids bērnos izraisa patiesu prieku, jo viņi pat var vēl nepazīt notis, bet jau spēlē skaņdarbus ar abām rokām. Un tas viss skan tik pilnasinīgi! Kad bērns apguvis harmonijas pamatfunkcijas T-S-D, tās sāk lietot improvizācijās, izmantojot Alberta basus.

Jāatgādina, ka improvizācijas (tāpat kā visu citu instrumentspēles iemaņu un prasmju) veidošanās ir atkarīga no prasmes pārvaldīt savu instrumentu, ko var sasniegt tikai vingrinoties. Lai rosinātu to darīt arī mājās, skolotājs dod uzdevumus improvizēt pa visām skaņurindas skaņām (sekvences) ar dažādiem skaņveides paņēmieniem, dinamiku un ritma variantiem. Sākumā audzēknis improvizē vienas divu oktāvu robežās, vēlāk pievieno arī improvizācijas ar reģistriem un instrumenta tembru.

Improvizācijai ir nepārvērtējama nozīme turpmākajā instrumentspēles tehnisko un māksliniecisko iemaņu un prasmju attīstībā. Audzēknis iemācās orientēties tonalitātēs, labāk pārvalda savu instrumentu, apgūst teorētiskās zināšanas, attīsta loģisko domāšanu un intuīciju. Tāpēc, ja reizēm mācību procesā nākas ar tām aizrauties, un līdz ar to tiek noņemts laiks citiem stundā paredzētajiem uzdevumiem, skolotājam nevajadzētu par to uztraukties. Jo prieks un pārliecība par sevi, ko audzēknis gūst improvizējot, ar uzviju vainagosies cītīgākā mājas darbā, apgūstot arī gammas, vingrinājumus un skaņdarbus.

Mūsdienu tehnoloģiju izmantošana mācību procesā – labs palīgs skolotājam un bērnam mūsdienās ir CD un DVD ierakstu tehnoloģijas. Tās bieži lietojam, ierakstot muzikālo sniegumu stundās, koncertos, audzēkņu vakaros un pēc tam kopā tos analizējot. Vēl šīs tehnoloģijas palīdz skolotājam īpaši mācību sākumposmā kontrolēt to, cik pareizi audzēknis mājās vingrinās. Ja ir tādas

14

iespējas, vēlams laiku pa laikam palūgt, lai viņš mājās ieraksta savu vingrināšanās procesu. Pēc tam kopīgi šo ierakstu analizējot, skolotājs var pamanīt kļūdas un neprecizitātes mājas darbā, kas traucē sasniegt pilnvērtīgu mācību rezultātu. Kvalitatīvu mūzikas ierakstu klausīšanos mājās skolotājs var veicināt, iesakot interneta resursus ar ievērojamu atskaņotājmākslinieku piedalīšanos.

Muzikālās dzirdes attīstībai ir kāda ļoti laba un sena metode – nošu rakstīšana, to savā pedagoģiskajā darbā izmantoja J. S. Bahs, liekot saviem dēliem pārrakstīt savu sacerējumu notis. Šī metode lieliski attīsta iekšējo dzirdi, un mūsdienās, pateicoties nošu rakstīšanas datorprogrammām (Finale, Sibelius u.c.), šo uzdevumu var veikt bērnam interesantā un aizraujošā veidā. Tomēr, rakstot notis ar datorprogrammu, ja vēlamies, lai šī metode tiešām veicinātu iekšējās dzirdes attīstību, pašā rakstīšanas procesā jāatceras atvienot audio skaņa. Pēc tam uzrakstīto noklausoties, to, protams, atkal pievieno. Minētās datorprogrammas audzēkņi lieto arī mūzikas sacerēšanā.

Līdztekus aprakstītajām metodēm, instrumentspēles mācību procesā izmantojam skaņdarbu analīzi, lasīšanu no lapas un citas jau darbā pierastās metodes un metodiskos paņēmienus.

Dr.paed. Aurika Gulbe

1.3. Vērtēšana un pašvērtējums instrumentspēles pedagoģiskajā procesā

Instrumentspēles mācību process sevī apvieno pedagoģiju un mūziku kā mākslas veidu, līdz ar to tā gaita, rezultāti un to vērtēšana ir ļoti sarežģīts process.

Instrumentspēles mācību procesā iespējams vērtēt, kā noritējusi un kādi rezultāti sasniegti audzēkņa muzikālo zināšanu, prasmju un iemaņu attīstībā un pilnveidē, kultūras bagātību apguvē, kā pilnveidojusies ētisko un estētisko vērtību izpratne, attieksmes, ideāli.

Mūsu piedāvātās instrumentspēles programmu izveides koncepcijā par inovāciju uzskatām audzēkņa pašvērtējuma prasmju attīstību instrumentspēles mācību procesā. Tāpēc, piedāvājam idejas, kā viņu iesaistīt mācību procesa un rezultātu vērtēšanā, tādējādi attīstot spēju spriest par savu un citu audzēkņu sniegumu, izprast un vērtēt mākslinieciskā snieguma kvalitāti, attīstīt prasmi pašam modelēt un virzīt savu tālāko pilnveidi.

Lai audzēknis iesaistītos mācību rezultātu vērtēšanā, nepieciešams:

• dot iespēju savu darbu salīdzināt ar paraugu;• analizēt kļūdas, lai noteiktu kļūdu cēloņus;• izprast vērtēšanas kritērijus;• apkopot un atspoguļot savus sasniegumus;• paškritiski analizēt veiksmes un neveiksmes;• izvirzīt tālākos mērķus pilnveidei (Krastiņa, Pipere, 2004).12

Šie paškontroles paņēmieni ir veiksmīgi piemērojami instrumentspēles mācību procesam.

1. Iespēja salīdzināt savu darbu ar parauguSkolotājs var nospēlēt skaņdarbu īstajā tempā, tēlaini, izteiksmīgi, krāsaini, lūgt, lai audzēknis

analizē, ar ko atšķiras viņu sniegumi. Iespēja salīdzināt ir arī klausoties ierakstus, tomēr šajos gadījumos jāuzmanās, lai neizraisītu ar savu sniegumu vai ierakstu klausīšanos audzēknī mazvērtības sajūtu. Iespēja salīdzināt rodas, gan apmeklējot savu vienaudžu koncertus, gan piedaloties koncertos, festivālos, konkursos. Labs paņēmiens, kā salīdzināt savu sniegumu, ir pirms ieskaitēm, koncertiem un eksāmeniem sarīkot klases audzēkņu noklausīšanos kopā ar vecākiem. Ja stundā izdevies labs priekšnesums, skolēns jāuzslavē, jo šajā gadījumā viņš pats sev ir paraugs, kam līdzināties.

12 Krastiņa, E., Pipere A. Mācību sasniegumu pašizvērtēšana. Rīga: RaKa, 2004. ISBN 9984-15-592-7

15

2. Kļūdu analīze, lai noteiktu to cēloņusStundā pēc skaņdarba noklausīšanās skolotājam vajadzētu pajautāt, vai audzēknim izdevies

izpildīt visu ko viņš iecerējis, ja nē, tad lūgt paskaidrot kļūdu, neveiksmju cēloņus. Tikai pēc tam pats skolotājs sniedz savu vērtējumu un kļūdu analīzi. Kā rāda prakse, kļūdu cēloņi ir visdažādākie: no nesaprašanas līdz slinkumam. Tā kā instrumentspēles rezultāti tiek prezentēti mācību koncertos, ieskaitēs, koncertos, festivālos un citos mācību sasniegumu prezentācijas pasākumos, tad nevajadzētu aizmirst pēc katras uzstāšanās kopīgi izanalizēt sniegumu.

3. Vērtēšanas kritēriju izpratneTā kā instrumentspēles apguve ir sarežģīts un komplicēts process, tad vērtēšanas kritēriji, kuri

jāapzinās, ir vairāki:a) mācību stundas vērtēšanas kritēriji.

Mācību stundā vērtējumu var veidot ar skolēna mājas darba, darbības stundā vērtējumu un pašvērtējumu. Mājas darba vērtēšanas kritērijus skolotājs ieraksta dienasgrāmatā un, vērtējot darbu, cenšas pie tiem pieturēties. Lai sekmīgāk veidotos mājas darba pašvērtējums, skolotājam būtiski ir izstrādāt kritērijus, ar kuriem jāiepazīstina audzēknis un vecāki. Skolotājam, vērtējot mājas darbu, svarīgi izzināt iemeslus, kāpēc bērns nav iemācījies, lai ar vērtējumu bērnu netraumētu tajās situācijās, kad mājas darbs ir bijis atkarīgs no apstākļiem, kurus viņš nav spējīgs ietekmēt.

b) Mācību rezultātu vērtēšanas kritēriji ieskaitēs, mācību koncertos, eksāmenos.Šeit atgriežamies pie instrumentspēles mācību procesa mērķa – mūzikas kā mākslas veida

apguves.Bērnam un vecākiem ir jāapzinās, ka bērna darba vērtējums ne vienmēr ir atkarīgs no

ieguldītā darba apjoma. Instrumentspēles mācību procesa māksliniecisko rezultātu lielā mērā nosaka muzikālie dotumi, spējas un vispārējā attīstība. Audzēkņa snieguma māksliniecisko rezultātu ieskaitēs, mācību koncertos, eksāmenos var vērtēt pēc šādiem kritērijiem:

1. Skaņdarbu satura atklāsme, tēlainība, izteiksmība.2. Muzikālo sacerējumu apguves pakāpe.3. Kompozīciju stila izpratne.4. Īss bērna fizioloģisko dotumu attīstības līmeņa raksturojums.5. Atskaņojuma tehniskā kvalitāte.6. Uzstāšanās kultūra – artistiskums un skatuviskā izteiksmība.7. Patstāvība, radošums muzikālajā sniegumā.

Iespējami arī citi vērtējumi, šeit sniegtie kritēriji var tikt izmantoti kā pamats, var tikt papildināti, izstrādājot katra instrumenta specifikai piemērotākos vērtējumu kritērijus.

4. Savu sasniegumu apkopošana un atspoguļošanaLai audzēknis varētu veiksmīgi iesaistīties savu mācību rezultātu vērtēšanā, viņam jābūt skaidrai

programmai, kas jāapgūst. Instrumentspēles skolotājs kopā ar bērnu izvēlas repertuāru visam mācību gadam vai pusgadam (tas atkarīgs no audzēkņa attīstības dinamikas). Skolotājs izskaidro, kas ir jāapgūst un jāpilnveido attiecīgajā klases programmā: kādas gammas, līdz cik zīmēm, ar kādiem tehniskiem paņēmieniem, cik un kāda stila, žanra skaņdarbus, kādas instrumentspēles iemaņas un prasmes. Visu programmu ieraksta dienasgrāmatā. Pēc katras ieskaites vai audzēkņu vakara skolotājs blakus programmai ieraksta vērtējumu un īsu paskaidrojumu, kas izdevies, kas nē.

16

5. Veiksmju un neveiksmju paškritiska analīzePēc ieskaites, audzēkņu vakara skolotājs mudina bērnu izvērtēt savu sniegumu:Vai es pietiekami daudz vingrinājos?Kāpēc man šo vietu izdevās tik labi nospēlēt?Kā es jutos uzstāšanās laikā?Vai tas, ka es uztraucos, man palīdzēja vai traucēja?Vakar es to vietu nospēlēju labāk – kāpēc?Varbūt es mājās par daudz izmantoju vingrināšanos ātrā tempā?

6. Tālāku pilnveides mērķu izvirzīšanaPēc visiem iepriekšējiem pašvērtējuma veidošanos stimulējošiem posmiem seko tālāko pilnveides

mērķu izvirzīšana:Man jāapgūst....Man vairāk jāvingrinās....

Nozīmīgs paņēmiens, kā veicināt pašvērtējuma veidošanos instrumentspēlē, ir patstāvīgi apgūts skaņdarbs. Patstāvīgi sagatavojot skaņdarbu, bērns pārvar visas pašvērtējuma pakāpes. Veiksmīgas interpretācijas gadījumā tas ir būtisks motīvs turpmākai pašvērtējuma darbībai, neveiksmes gadījumā tā var būt liela vilšanās. Lai izvairītos no neveiksmēm, patstāvīgos skaņdarbus sāk apgūt tad, kad audzēknis pilnībā apguvis nošu teksta lasīšanas prasmi. Piedāvājot patstāvīgi apgūstamo repertuāru, skolotājam jāņem vērā katra bērna individualitāte – dotumi, spējas, fiziskā, intelektuāla un emocionālā attīstība.

Mācību sasniegumu vērtēšana instrumentspēles mācību programmās

Katrā skolā vērtēšana noris nedaudz atšķirīgi. Tāpēc piedāvājam piemēru vērtēšanas sadaļas izstrādei instrumentspēles mācību programmās:

1. Instrumentspēles mācību procesa vērtēšanas pamatprincipi:

1.1. Prasību atklātība un skaidrība. Vērtēšanai jābūt atbilstošai programmā paredzētajiem mācību sasniegumiem – jāietver iespēja (kritēriji) novērtēt zināšanas, prasmes un attieksmes objektīvi, labvēlīgi, brīvi no vērtētāja aizspriedumiem un subjektīvisma.

1.2. Sasniegumu summēšana. Audzēkņa sasniegumi ir daudzveidīgas zināšanas, prasmes, iemaņas un attieksmes, kas tiek vērtētas visā mācību periodā. Daudzveidīgus un atšķirīgus sasniegumus summējot, var iegūt visaptverošu sasniegumu vērtējumu.

1.3. Vērtējuma atbilstība. Pārbaudes darbā ir jādod iespēja izglītojamajam apliecināt savas zināšanas, prasmes, iemaņas, spējas un attieksmes mācību sasniegumu vērtēšanas līmenim atbilstošos uzdevumos un situācijās, kas paredzēti viņa spējām un vecumam.

1.4. Vērtējuma noteikšanai izmantoto pārbaudes veidu dažādība. Tiek izmantotas dažādas formas un pārbaudes veidi, saistot tos ar konkrētiem uzdevumiem, lai novērtētu izglītojamā daudzveidīgās zināšanas, prasmes un attieksmes.

1.5. Vērtēšanas regularitāte. Mācību sasniegumus vērtē regulāri, lai pārliecinātos par izglītojamā zināšanām, prasmēm, attieksmēm un mācību sasniegumu attīstības dinamiku, sniedzot iespēju skolotājam pilnveidot mācību darbu, bet bērnam – pašvērtējumu.

1.6. Vērtēšanas obligātums. Vērtēšana ir obligāta, un izglītojamie saņem vērtējumu par izglītības programmu obligātā satura apguvi. Tā tiek nodrošināta atgriezeniskā saikne starp pedagogu un audzēkņiem.

1.7. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē salīdzinājumā ar plānotajiem rezultātiem, raksturojot jomas vai programmas daļas apguves līmeni 10 ballu skalā vai aprakstoši.

17

2. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidi un formas:

2.1. Ievadvērtēšana – izmanto konstatējot audzēkņa dotību un spēju attīstības līmeni, uzsākot mācības.

2.1.1. Pārbaudes formas:a) iestājpārbaudījums,b) pārrunas ar audzēkni.

2.2. Kārtējā vērtēšana – mācību procesa norises, mērķu, izmantoto metožu atbilstības kontrole un saskaņošana ar bērna attīstību un pieredzi, izglītojamā objektīva pašvērtējuma un atbildības veicināšana, skolotāja turpmākā darba stratēģijas precizēšana.

2.2.1. Pārbaudes formas:a) mācību stunda;b) mācību koncerts (atklātais vai slēgtais) – skaņdarbu atskaņošana no galvas;c) tehniskā ieskaite – gammu, vingrinājumu un etīžu atskaņošana;d) pārbaude lasīšanā no lapas;

e) pārbaude mūzikas terminoloģijā – var apvienot ar pārbaudi patstāvīgajā darbā, lasīšanā no lapas vai tehnisko ieskaiti;

f ) noklausīšanās – paredzēta, lai sagatavotos mācību programmas noslēguma, konkursa vai festivāla mākslinieciskā repertuāra veiksmīgākai atskaņošanai;

g) pārbaude patstāvīgajā darbā – ieskaites, konkursa vai mācību koncerta veidā.

3. Noslēguma vērtēšana – audzēkņu zināšanu, prasmju, iemaņu un spēju attīstības un pilnveides līmeņa noteikšana, noslēdzot mācību programmas pakāpi, instrumentspēles programmu.

3.1. Pārbaudes formas:a) pārcelšanas eksāmens – 4. klases noslēgumā;b) noslēguma eksāmens – instrumentspēles programmas beigās.

4. Audzēkņa snieguma mākslinieciskā rezultāta vērtēšanas kritēriji:

1. Skaņdarbu satura atklāsme, tēlainība, izteiksmība.2. Muzikālo sacerējumu apguves pakāpe.3. Kompozīciju stila izpratne.4. Īss fizioloģisko dotumu attīstības līmeņa raksturojums.5. Atskaņojuma tehniskā kvalitāte:6. Uzstāšanās kultūra – artistiskums un skatuviskā izteiksmība.7. Patstāvība, radošums muzikālajā sniegumā.

5. Mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma (salīdzinājumā ar plānotajiem rezultātiem) 10 ballu skalā:

5.1. augsts apguves līmenis: izcili – 10, teicami – 9;5.2. optimāls apguves līmenis: ļoti labi – 8, labi – 7, gandrīz labi – 6;5.3. vidējs apguves līmenis: viduvēji – 5, gandrīz viduvēji – 4;

5.4. zems apguves līmenis: vāji – 3, ļoti vāji – 2, ļoti, ļoti vāji – 1.

18

Mg. art. Dace Bičkovska, Mg. art. Inga Grīnvalde

2. Koka pūšaminstrumentu spēles programmas

2.1. Mācību priekšmets Flautas spēle

Flauta ir ļoti sens koka pūšamais instruments. Flautu savu māksliniecisko ideju atklāsmei izmantojuši komponisti no baroka laikmeta līdz pat mūsdienām. Mūsdienās sastopamas dažāda skaņas augstuma un dažāda lieluma flautas: pikolo flauta, koncertflauta, alta flauta, basa flauta, kontrabasa flauta, subkontrabasa flauta. Tas ir viens no populārākajiem pūšaminstrumentiem, ar lieliskām tehniskajām iespējām, kuru plaši izmanto solo, kamermūzikā, pūtēju un simfoniskajos orķestros. Instrumenta plašās tehniskās un mākslinieciskās iespējas rosinājušas arī mūsdienu latviešu komponistus radīt šim brīnišķīgajam instrumentam tembrāli krāsainas, interesantas, intelektuāli un emocionāli piesātinātas kompozīcijas. Instrumenta plašā izmantošana koncertdzīvē veicinājusi tā popularitāti mūzikas izglītībā Latvijā – katrā, pat vismazākajā, mūzikas skolā bērni vēlas apgūt spēlēt flautu profesionāli un skaisti.

I Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta Flautas spēle mērķis ir radīt priekšnosacījumus audzēkņa mūzikas uztveres, izpratnes un praktiskās – muzikāli radošās – darbības pieredzei nepieciešamo zināšanu apguvei, muzikālo un radošo spēju attīstībai un flautas spēles pamata prasmju veidošanai, motivējot audzēkni atbilstoši savām spējām un interesēm turpināt flautas spēles apguvi nākamajā izglītības pakāpē.

2. Mācību priekšmeta Flautas spēle uzdevumi:2.1. Veicināt audzēkņa mūzikas uztveres un muzikālo, intelektuālo, emocionālo un radošo

spēju attīstību.2.2. Radīt apstākļus kvalitatīvu flautas spēles pamata prasmju veidošanai.2.3. Rosināt izpratnes un flautas spēles pamata prasmju veidošanos, interpretējot dažādu stilu un

žanru skaņdarbus.2.4. Sekmēt audzēkņa individuālās un kolektīvās muzikāli radošās darbības pieredzes veidošanos.

II Mācību priekšmeta obligātais saturs

1. Mūzikas uztvere:1.1. Muzikālo spēju – skaņu augstuma, intonatīvās, tembrālās, harmoniskās muzikālās dzirdes,

ritma izjūtas un muzikālās atmiņas attīstība.1.2. Muzikāli intelektuālo spēju attīstība.1.3. Prasmes klausīties un uztvert mūziku attīstība, mūzikas daudzveidības iepazīšana

un izpratne.2. Mūzikas valodas apguve

2.1. Flautas uzbūve, tehniskās un mākslinieciskās iespējas skaņdarbu interpretācijā.2.2. Dažādu stilu un žanru muzikālo sacerējumu izteiksmes līdzekļi un to

pielietošana interpretācijā.2.3. Iepazīšanās ar izciliem mūzikas paraugiem.

3. Muzikāli radošā darbība3.1. Individuālās muzikālās darbības pieredzes veidošanās radošā darbībā.3.2. Kolektīvās muzikālās darbības pieredzes veidošanās radošā darbībā.3.3. Pamatiemaņu veidošanās improvizācijā.3.4. Lasīšana no lapas.3.5. Patstāvīgais darbs instrumentspēles pilnveidē.

19

III Programmas satura izvērsums1

1. Praktiskajā – muzikāli radošajā darbībā apgūstamie flautas spēles tehnikas pamatelementi, mūzikas satura elementi – mūzikas valoda, stilistika, žanri un skaņdarbu formas.

M ā c ī b u gads Instrumentspēles tehnikas pamatelementi

Mūzikas satura elementi – mūzikas valoda, stilistika, žanri un skaņdarba forma

1.

1. pusgads tiek veltīts stājas, elpošanas, lūpu stāvokļa, roku un pirkstu pozīcijas nostādīšanai.Pareizai ambušūra veidošanai, labākai gaisa plūsmas kontrolei un skaņas veidošanai piedāvājam izpildīt vingrinājumus uz flautas galvas.Gammas apgūst ievērojot audzēkņa vispārējo attīstību, muzikālo dotumu un spēju attīstības pakāpi un muzikālās darbības individuālo tempu.Gammas – Sol, Fa, metronoms ceturdaļa=70-80, (diapazonu skat. pielikumā);2. pusgadā papildus apgūst etīdes:

• iekļaujot nošu garumus – vesela nots līdz astotdaļa un ritma formulu – ceturtdaļa ar punktu;

• ievērojot apgūtās tonalitātes.Spēlē vingrinājumus, elpas nostiprināšanai, ambušūra veidošanai, artikulācijai un mēles darbībai, pirkstu tehnikai

Mācību sākumposmu ieteicams balstīt uz tautas dziesmu apguvi tercas – kvintas, sekstas diapazonā, teikuma apjomā.Mācību gada laikā apgūst vismaz 4 tautas dziesmas un 2-4 dažāda rakstura skaņdarbus.Skaņveides paņēmieni– detache, legato, akcenti.Nošu ilgumi – vesela nots līdz astotdaļa un atbilstošas pauzes, ritma formula – ceturtdaļa ar punktu, taktsmēri – 2/4, ¾, 4/4, atkārtojuma zīme, volta.Faktūra – melodija.Dinamika – p; f; mp; mf; crescendo, diminuendo.Apgūstamie muzikālās formveides elementi un muzikālās formas – motīvs, frāze, teikums, periods, vienkārša trīsdaļu forma.Žanru piemēri – tautas dziesma, šūpļa dziesma, maršs, menuets, polka, valsis.Vēsturisko laikmetu stilistikas piemēri – tautas mūzika, baroks, klasicisms.Tempa un rakstura apzīmējumu piemēri – Moderato, Andante, ritenuto, Tempo I , dolce, Allegro

2.

Apgūst gammas Fa–re; Sol–mi; Do–la (diapazonu skat. pielikumā). Metronoms: ceturtdaļa=80-90 spēlē ceturtdaļās; gamma – detache, legato;trijskanis – detache, legato.Sāk mācīties arpēdžiju spēli – detache, legato (akcenti pa četri)spēlē ieskaitē 2. pusgadā.

Apgūst 6 dažāda rakstura etīdes (dažādi skaņveides paņēmieni un ritmiskie zīmējumi), katrā pusgadā pa 3 etīdēm.

Turpina spēlēt vingrinājumus, elpas nostiprināšanai, ambušūra veidošanai, artikulācijai un mēles darbībai, pirkstu tehnikai

Mācību gada laikā apgūst vismaz 4-6 dažāda rakstura skaņdarbus.Skaņveides paņēmieni – detache, legato, akcenti.Nošu ilgumi, metroritms – sešpadsmitdaļnots, uztakts, stiprā – vājā taktsdaļa.Faktūra – melodija, trijskaņi, arpēdžijas.Dinamika – p; f; mp; mf; crescendo, diminuendo.Apgūstamie muzikālās formveides elementi un muzikālās formas – motīvs, frāze, teikums, periods, vienkārša trīsdaļu forma.Žanru piemēri – tautas dziesma, šūpļa dziesma, maršs, menuets, polka, valsis.Vēsturisko laikmetu stilistikas piemēri – tautas mūzika, baroks, klasicisms, mūsdienu mūzika.Tempa un rakstura apzīmējumu piemēri – Moderato, Andante, Allegretto, ritenuto, Tempo I , dolce, Allegro, Lento

3.

Turpina vingrinājumu spēli – stājas, elpošanas, lūpu stāvokļa, mēles darbības, roku un pirkstu pozīcijas nostiprināšanai.1. pusgadā nostiprina jau apgūtās gammas Sol–mi, no jauna mācās Re–si. 2. pusgadā nostiprina Fa–re, no jauna apgūst Sib–sol (diapazonu skat. pielikumā).Trijskanis;arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3.

Metronoms: ceturtdaļa=90 – 100 spēlē ceturtdaļās;

Apgūst 6 dažāda rakstura etīdes (dažādi skaņveides paņēmieni un ritmiskie zīmējumi), katrā pusgadā pa 3 etīdēm

Mācību gada laikā apgūst vismaz 4-6 dažāda rakstura skaņdarbus.Skaņveides paņēmieni – staccato, portato.Nošu ilgumi, metroritms – trīsdesmitdivdaļnots, sinkope, triole, fermāta, Da Capo al Fine, taktsmēri 3/8, 6/8.Vēsturisko laikmetu stilistikas piemēri – baroks, klasicisms, romantisms.Melismi – priekšskanis, trilleris, mordents.Dinamika – pp–ff.Formas – divdaļu, trīsdaļu formas.Žanru piemēri – dziesma, prelūdija, dejas – menuets, gavote, polonēze, žīga.Tempa un rakstura apzīmējumu piemēri – Maestoso, Scherzando, accelerando, Adagio

1 programmas satura realizēšanai paredzētais kontaktstundu skaits nedēļā: 1.-4. klasei – 1,5 stundas (10 V), 5.-7. klasei – 2 stundas (20 V)

20

4.

1. pusgadā nostiprina jau apgūtās gammas Re–si no jauna mācās La–fa#(diapazonu skat. pielikumā).2. pusgadā nostiprina Sib–sol, no jauna apgūst Mib–do. trijskaņi, arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3.

Metronoms: ceturtdaļa=100-110 spēlē ceturtdaļās.


Apgūst 1 izvērstas formas skaņdarbu un 3 dažādu stilu un rakstura miniatūrasTurpina spēlēt vingrinājumus, elpas notiprināšanai, ambušūra veidošanai, artikulācijai un mēles darbībai, pirkstu tehnikai.3.-4. kl. ieteicams sākt apgūt tercu spēli mažoru gammās, kā loģisko domāšanu attīstošu elementu

Mācību gada laikā apgūst vismaz 1 izvērstas formas un 4-6 dažādu stilu un rakstura skaņdarbus.Nošu ilgumi, metroritms – ritma grupas ar salīgotām notīm, starptaktu sinkope.Skaņveides paņēmieni – dubultstakato, flažoleti.Vēsturisko laikmetu stilistikas piemēri – baroks, klasicisms, romantisms.Formas – sonāte, variācijas.Dinamika – sfz, fp;Tempa un rakstura apzīmējumu piemēri – graciozo, da capo, fine, capricioso, Largo, Marciale, fermata, ritardando, rallentando

5.

Gammas ar 3-4 zīmēm, (diapazonu skat. pielikumā). Metronoms: ceturtdaļa = 90-100, spēlē astotdaļāstrijskaņi, arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3.Tercu spēle mažora un harmoniskā minora gammās.

Sāk mācīties D7 mažorā; pm VII

7 minorā.

Turpina spēlēt vingrinājumus, elpas notiprināšanai, ambušūra veidošanai, artikulācijai un mēles darbībai, pirkstu tehnikai.

Apgūst 6 dažāda rakstura etīdes (dažādi skaņveides paņēmieni un ritmiskie zīmējumi), katrā pusgadā pa 3 etīdēm

Apgūst 2 izvērstas formas skaņdarbus un 4 dažāda stila un rakstura skaņdarbus.Skaņveides paņēmieni – vibrato, Whistle tones.Nošu ilgumi, metroritms – sekstole, maiņu, jaukts, salikts metrs.Vēsturisko laikmetu stilistikas piemēri – baroks, klasicisms, romantisms, impresionisms un 20. gs. vidus sacerējumi.Tempa un rakstura apzīmējumi – Piu/meno mosso; poco a poco, Grave, Largo, Prestissimo, accelerando, Tempo di Valse, Tempo di Marcia, brillante, grave, rubato.Dinamika – sub p, sub f.Formas – koncertpolka, svīta

6.

I pusgadā atkārto gammas ar 0-2 zīmēm, (diapazonu skat. pielikumā). II pusgadā atkārto gammas līdz 4 zīmēm.Metronoms: ceturtdaļa = 110-120, spēlē astotdaļās,trijskaņi, arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3. D

7 mažorā; pm VII

7 minorā.

Tercu spēle mažora un harmoniskā minora gammās.Sāk mācīties gammu spēli pa 3.Sāk mācīties hromatisko gammu.



Apgūst 2 izvērstas formas skaņdarbus vai 4 dažādu stilu un rakstura skaņdarbus.Vēsturisko laikmetu stilistikas piemēri – baroks, klasicisms, romantisms, impresionisms un 20. gs. vidus.Skaņveides paņēmieni – frulato.Nošu ilgumi, metroritms – 5/8 taktsmērs, jaukts, salikts metrs.Tempa un rakstura apzīmējumi – allargando, animato, calmato, cantabile, doloroso, espressivo, senza, stringendo.Formas – koncerts

7.

I pusgadā apgūst gammas ar 5–6 zīmēm.II pusgadā atkārto gammas līdz 4 zīmēm (diapazonu skat. pielikumā).Metronoms: ceturtdaļa = 130, spēlē astotdaļās;trijskaņi, arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3.; D7 mažorā; pm VII 7 minorā.Tercu spēle mažora un harmoniskā minora gammās;Gammu spēle pa 3;Hromatiskā gamma, spēlējot pa 4.


Apgūst 3 dažāda rakstura etīdes (dažādi skaņveides paņēmieni un ritmiskie zīmējumi)

Apgūst 1 izvērstas formas darbu (Sonāte, Variācijas, Koncerta 1 daļa) 4 dažāda rakstura skaņdarbus.Apgūst skaņveides paņēmienus – trīskāršais staccato, glissando. Nošu ilgumi, metroritms – kvintole, kvartole.Vēsturisko laikmetu stilistikas piemēri – baroks, klasicisms, romantisms, impresionisms, 20. gs. vidus un laikmetīgā mūzika.Tempa, dinamikas, raksturas apzīmējumi – ma non tropo, con fuoco, flautando, morendo, misterioso, sostenuto, molto, recitando. Formas – regtaims, koncertkadences.Laikmetīgā mūzika, daudzveidīgie stili un modernie flautas spēles paņēmieni dažādiem mūzikas stiliem, piemēram, jazz, beatboxing u.c.

21

2. Mācību radošā darba pārbaudes formu piemēri

klase I pusgads II pusgads1. Mācību koncerts – ieteicams atskaņot 2 tautas

dziesmas (no galvas) 1.Tehniskā ieskaite:

• 1 vai 2 gammas;• 1 vai 2 tehniskie vingrinājumi.

Mācību koncerts – 2 skaņdarbi2. Tehniskā ieskaite:

• Fa; Sol maž.;• re; mi harm. min.;• trijskaņi;• 3 etīdes (dažādu raksturu, izmantoto skārumu

un ritmisko zīmējumu).Mācību koncerts – 2 skaņdarbi

Tehniskā ieskaite:• Fa; Sol maž.;• re; mi harm., melodiskais min.;• trijskaņi;• arpēdžijas akcentējot pa 4;• 3 etīdes (dažādu raksturu, izmantoto skārumu un

ritmisko zīmējumu).Mācību koncerts – 2 skaņdarbi

3. Tehniskā ieskaite:• Sol–mi; Re–si;• harmoniskais un melodiskais minors;• trijskaņi;• arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3.• diapazons līdz 3 oktāvas la;• 3 etīdes (dažādu raksturu, izmantoto skārumu


Tehniskā ieskaite:• Fa–re, Sib–sol; • harmoniskais un melodiskais minors;• tercas mažoru gammās;• trijskaņi;• arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3.• diapazons līdz 3 oktāvas la;• 3 etīdes (dažādu raksturu, izmantoto skārumu un

ritmisko zīmējumu). Mācību koncerts – 2 skaņdarbi

4. Tehniskā ieskaite:• Re–si; La–fa#;• harmoniskais un melodiskais minors;• tercas mažoru gammās;• trijskaņi, arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3.• 3 etīdes (dažādu raksturu, izmantoto skārumu


Tehniskā ieskaite:• Sib–sol; Mib – do;• harmoniskais un melodiskais minors;• tercas mažoru gammās;• trijskaņi, arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3.• 3 etīdes (dažādu raksturu, izmantoto skārumu un

ritmisko zīmējumu)..Pārcelšanas eksāmens:3 dažāda rakstura, stila miniatūras vai 1 izvērstas formas skaņdarbs un 1 miniatūra

5. Tehniskā ieskaite:• La–fa#; Mi–do#;• harmoniskais un melodiskais minors;• tercas mažoru un harmoniskā minora gammās;• trijskaņi, arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3.• 3 etīdes (dažādu raksturu, izmantoto skārumu un ritmisko zīmējumu).

Mācību koncerts – 2 skaņdarbi, vai 1 izvērstas formas skaņdarbs

Tehniskā ieskaite:• Mib – do; Lab – fa;• harmoniskais un melodiskais minors;• tercas mažoru un harmoniskā minora gammās;• trijskaņi, arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3.• 3 etīdes (dažādu raksturu, izmantoto skārumu un

ritmisko zīmējumu)..Mācību koncerts – 2 skaņdarbi, vai 1 izvērstas formas skaņdarbs

6. Tehniskā ieskaite:• Mažora un minora gammas ar 0-2 zīmēm;• harmoniskais un melodiskais minors;• tercas mažoru un harmoniskā minora gammās;• trijskaņi, arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3.• D

7 mažorā;

• 3 etīdes (dažādu raksturu, izmantoto skārumu un ritmisko zīmējumu).

Mācību koncerts – tiek atskaņota daļa no noslēguma eksāmena programmas (2 skaņdarbi vai 1 izvērstas formas skaņdarbs)

Tehniskā ieskaite:• Mažora un minora gammas līdz 4 zīmēm;• harmoniskais un melodiskais minors;• tercas mažoru un harmoniskā minora gammās;• trijskaņi, arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3;• D

7 mažorā; pm VII

7 minorā;


Skolas noslēguma eksāmens – 2 skaņdarbi, un 1 izvērstas formas skaņdarbs

7. Tehniskā ieskaite:• gammas ar 5–6 zīmēm;• harmoniskais un melodiskais minors;• gammas pa 3;• hromatisko gammu skaitot pa 4;• tercas mažoru un harmoniskā minora gammās;• trijskaņi, arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3;• D

7 mažorā; pm VII

7 minorā;


Mācību koncerts – tiek atskaņota daļa no noslēguma eksāmena programmas (2 skaņdarbi, vai 1 izvērstas formas skaņdarbs)

Tehniskā ieskaite:• gammas līdz 4 zīmēm;• harmoniskais un melodiskais minors;• gammas pa 3;• hromatisko gammu skaitot pa 4;• tercas mažoru un harmoniskā minora gammās;• trijskaņi, arpēdžijas akcentējot pa 4 un 3;• D

7 mažorā; pm VII

7 minorā;


Eksāmens – 1 izvērstas formas skaņdarbs (Sonāte, Variācijas, Koncerta 1 daļa) un 2 dažāda rakstura skaņdarbi.(Noslēguma eksāmena programmā jāiekļauj dažādu raksturu un stilu skaņdarbi, vēlams arī latviešu komponistu un laikmetīgās mūzikas skaņdarbi)

22

3. Prasības audzēkņa spēju, zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju attīstības pakāpei programmas noslēgumā

Programmas satura daļa Uzdevumi Saturs

Audzēkņa zināšanas, prasmes, iemaņas un attieksmes 7. kl.

Mūzikas uztvere

1. Veicināt audzēkņa muzikālo spēju attīstību

1.1. Muzikālās dzirdes intonatīvais un tembrālais komponents

Attīstīta spēja klausīties sava instrumenta intonāciju un tembru

1.2. Muzikālā ritma izjūta. Attīstīta muzikālā ritma izjūta. Spēj atskaņot skaņdarbus vienmērīgā pulsācijā, nemainot tempu.Prot atskaņot divdaļu, trīsdaļu, saliktā un maiņu metrā sarakstītus skaņdarbus.Attīstīta vieglās un smagās taktsdaļas izjūta.Orientējas tempa apzīmējumos un spēj atskaņot skaņdarbu attiecīgajā tempā un skaņdarbā prasītajās tempa izmaiņas (rit., allarg., Tempo I, acceler., utt.). Prot atskaņot sarežģītākus ritma zīmējumus – punktētie ritmi, sinkope.

1.3. Muzikālās atmiņa attīstība

Attīstīta muzikālā atmiņa, izkopta atmiņas precizitāte, paplašināts tās apjoms, paaugstināts atmiņas noturīgums – spēj atskaņot no galvas programmu, kurā iekļauti – izvērstas formas skaņdarbs un 2 miniatūras (hronometrāža 10-15 min.)

1.4. Iekšējā dzirde Attīstīta flautas spēlei nepieciešamā iekšējā dzirde – intonatīvais un tembrālais priekšstats, kas atskaņojuma laikā ļauj, nepieciešamības gadījumā, koriģēt sniegumu

2. Sekmēt muzikāli intelektuālo spēju attīstību

2. Muzikāli intelektuālās spējas

Izveidojies priekšstats par muzikālās attīstības loģiku – intonatīvs motīvs, frāze, teikums, periods, daļa un forma veselumā.Attīstīta spēja veidot skaņdarba dramaturģiju.Prot analizēt sonātes, koncerta formā G.p., bl.p. attīstību.Izprot vienkāršāko polifono formu uzbūves pamatprincipus.Iepazinies ar IT iespējām mācību procesā

3. Rosināt klausīties citu atskaņotāju sniegumu

3.Prasmes klausīties un uztvert mūziku, mūzikas daudzveidības iepazīšana un izpratne

Attīstīta prasme klausīties citu atskaņotāju sniegumu. Prot analizēt savas izjūtas pēc skaņdarba noklausīšanās (emocijas, pārdomas). Prot raksturot skaņdarbu (stils, žanrs, komponists, mūzikas valoda). Prot analizēt izpildījuma kvalitāti un nepieciešamos uzlabojumus

Mūzikas valodas apguve

1. Sniegt zināšanas par flautas uzbūvi, tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām skaņdarbu interpretācijā, vēsturi un ievērojamākajiem atskaņotājmāksliniekiem

1.1. Zināšanas par flautas uzbūvi

Apgūtas zināšanas par flautas uzbūvi – prot nosaukt instrumenta daļas un raksturot to tehniskās un mākslinieciskās iespējas skaņdarbu interpretācijā

1.2. Zināšanas par flautas spēles vēsturi un ievērojamākajiem atskaņotājmāksliniekiem

Apgūtas pamatzināšanas par flautas izcelsmi, prot nosaukt ievērojamākās izgatavotāju firmas: Pearl, Sankyo, Yamaha, James Trevor, Jupiter, Muramatsu, Haynes, Altus u.c.. Prot nosaukt pazīstamākos atskaņotājmāksliniekus – pasaulē un Latvijā, piemēram, T. Bems (Theobald Boehm), M. Moīzs (Marcel Moyse), J. P. Rampals (Jean – Pieere Rampal), Dž. Golvejs (James Galway), A. Nikole, (Aurele Nicolet) , Dž. Beikers (Julius Bakers), P. Galua (Patrick Gallois), V. Vendels, (W. Wendel), D. Krenberga, I. Urbāne u.c.Ir iepazinis un izmanto kvalitatīvus ar flautas spēli saistītus interneta resursus (skat. interneta resursi)

1.3. Saudzīga attieksme pret instrumentu

Prot kopt un saudzēt flautu. Regulāri uz mācību nodarbībām ierodas ar saviem flautas kopšanas līdzekļiem (skat. interneta resursi).Rūpējas par savu flautu un instrumentiem, kas veido mācību iestādes materiāli tehnisko bāzi

23

2. Sniegt audzēknim zināšanas par dažādu stilu un žanru muzikālo sacerējumu mūzikas izteiksmes līdzekļiem un veicināt prasmes veidošanos tos pielietot interpretācijā

2.1. Pamatizpratne par skaņdarba akustisko uzbūvi – skaņurindas (tonalitāte), intervāli, tembri, dinamika

Prot raksturot atskaņojamā skaņdarba tonalitāti, akustisko krāsu, intervālus.Iegūtas pamatprasmes izmantot flautas tembrālās iespējas skaņdarbu atskaņošanā.Prot izmantot dinamiku muzikālā tēla atklāsmei

2.2. Skaņdarba melodija, harmonija. Melismi

Prot raksturot atskaņojamo skaņdarbu melodijas akustisko uzbūvi un emocionālo saturu.Pamatprasmes izmantot skaņdarba harmonisko plānu un melismus melodijas izvedumā, atbilstoši skaņdarba stilam un žanram

2.3.Skaņdarba metriskā, ritmiskā organizācija, temps, akcenti

Prot raksturot atskaņojamā skaņdarba metriskās organizācijas emocionālo komponentu. Izprot dažādu ritmisko zīmējumu un izvēlētā tempa nozīmi skaņdarba emocionālā kodola (tēla) atklāsmē.Apgūtas zināšanas par ritma akcentiem (sinkope, aizture).

2.4. Skaņdarba faktūra Spēlējot ar koncertmeistaru izprot atskaņojamā skaņdarba faktūras pamatveidu.

2.5. Skaņdarba tematika – skaņveides paņēmieni un skārumi tās atklāsmei.

Izprot atskaņojamo skaņdarbu skaņveides paņēmienu – elpas atbalsta, gaisa plūsmas ātruma un intensitātes, vibrato, ambušūra fleksibilitātes (lūpu stāvokļaelastīguma, kustīguma), ataccas, štrihu, izmantošanas nepieciešamību skaņdarba tēla, domas, idejas atklāsmē.

2.6. Muzikālā sacerējuma forma.

Prot raksturot atskaņojamā skaņdarba formu (miniatūra, izvērstas formas skaņdarbs u.c.).

3. Iepazīstināt ar izciliem mūzikas paraugiem

3. Mūzikas klausīšanās. Apmeklē koncertus, klausās skaņu ierakstus.Veidojas estētiski pilnvērtīga muzikālā gaume.

Muzikāli radošā

darbība

1. Sekmēt audzēkņa individuālās muzikālās darbības pieredzes pilnveidi radošā darbībā

1.1. Stājas veidošanās. Izveidojusies pareiza, flautas spēlei atbilstoša stāja. Spēj kontrolēt roku stāvokli un ir apgūtas iemaņas instrumenta pareizā turēšanā flautas spēles laikā. Ievēro ķermeņa un kustību atbrīvotības pamatprincipus spēlējot flautu.

1.2. Flautas spēles tehnisko iemaņu un prasmju attīstība.

Apgūti instrumenta skaņveides paņēmieni – legato, detache, staccato, dubultstaccato, trīskāšais staccato, vibrato, frulato, flažoleti.Apgūti instrumenta spēles tehnikas pamatelementi:

– apgūtas flautas spēlei nepieciešamās ieelpas un izelpas iemaņas;

– prot spēlēt instrumentu ar vienmērīgu, plašu un izlīdzinātu gaisa padevi;

– izveidojusies prasme spēlēt ar tembrāli izlīdzinātu skaņu visos reģistros;

– apgūta prasme veidot precīzu skaņas sākumu (atacca) un nobeigumu;

– apgūtas iemaņas ambušūra (lūpu stāvokļa) veidošanā un tā fleksibilitātes (elastīguma, kustīguma) izmantošana skaņas tembra un krāsas veidošanā un intonēšanā.

– apgūti aplikatūras lietošanas pamatprincipi visā instrumenta reģistrā.

Apgūta gammu spēle līdz 6 zīmēm.Apgūti vingrinājumi elpošanas, gaisa padeves, mēles darbības, artikulācijas un pirkstu tehnikas attīstībai. Prot spēlēt vingrinājumus un etīdes ar dažādiem štrihu un ritma elementiem.

24

1.3. Flautas spēles māksliniecisko pamatprasmju attīstība

Muzicējot prot lietot dažādas dinamiskās gradācijas, skaņveides paņēmienus, instrumenta tehniskās iespējas, kā arī radošumu un fantāziju, sajūtot mūzikas formas un tēla vienotību.Apgūtas priekšnesuma artistiskuma un izpildījuma atraktivitātes iemaņas. Iepazinies ar dažādu štrihu izteiksmes iespējām skaņdarba tēla veidošanā.Praktiski muzicējot, ir iepazinies ar dažādu žanru skaņdarbu atskaņošanas pamatprincipiem.Praktiski muzicējot, ir iepazinies ar baroka, klasikas, romantisma, impresionisma, mūsdienu (20.,21 gs.) laikmetu un stilu sacerējumiem, kā arī latviešu tautas dziesmām un to apdarēm.Spēj atskaņot flautas spēles apguves noslēguma programmu, kurā iekļauti dažādu vēsturisko stilu un žanru sacerējumi, kā arī latviešu komponistu skaņdarbi.

1.3. Ārpusklases muzicēšanas repertuāra veidošanās

Audzēknim izveidojies repertuārs, kuru var atskaņot koncertos, klases koncertos, mājas muzicēšanā u.c.

1.4. Uzstāšanās kultūra. Izprot un ievēro uzstāšanās kultūras pamatnosacījumus. Prot gatavoties priekšnesumam – psiholoģiskā (emocionālā un intelektuālā) gatavība.Zina un ievēro skatuves kultūru – tērps, apavi, sasveicināšanās ar klausītāju (paklanīšanās).

1.5. Mācību un mākslinieciskās darbības pašvērtējums

Veidojas mācību un mākslinieciskās darbības pašvērtējuma prasmes. Ir iepazinies un izprot mācību darba vērtēšanas kritērijus. Ir iepazinies un izprot mākslinieciskā snieguma vērtēšanas kritērijus. Izprot atšķirības mācību darba un mākslinieciskā snieguma vērtējumā.

2. Veicināt audzēkņu kolektīvās muzikālās darbības pieredzes veidošanos radošā darbībā

2.1. Muzicēšanas partneru klausīšanās prasmes.

Izprot kolektīvās muzicēšanas partneru klausīšanās prasmju nozīmi, kopīga skaņdarba muzikālā tēla veidošanā.Spēj ieklausīties, uztvert un reaģēt uz saspēles partneru muzikālo sniegumu.Spēj pielāgot sava instrumenta intonāciju, tembrālo, dinamisko skanējumu atbilstoši situācijai (telpas akustikas īpatnības, partneru spēle, u.c.).

2.2. Sadarbības prasmes. Apgūta prasme sadarboties ar kolektīvās muzicēšanas partneriem – prot saskatīties, sadarboties priekšnesuma laikā un nodarbībās. Prot respektēt un ieklausīties cita viedoklī. Attīstīta empātija. Prot klausīties skolotāja, kolektīva vadītāja norādes.Prot sekot ansambļa koncertmeistaram vai orķestra diriģentam priekšnesuma laikā.

3. Rosināt pamatiemaņu veidošanos improvizācijā

Eksperimentēšana ar instrumentu un improvizācijas pamatiemaņas.

Ir pieredze eksperimentēt ar skaņām, to dažādām īpašībām, saskaņām, klusumu, žestiem, muzikālajiem trokšņiem, šim nolūkam izmantojot instrumenta tehniskās un mākslinieciskās izteiksmes iespējas.Prot pabeigt skolotāja iesāktas vienkāršas muzikālās frāzes, teikumus uz flautas.Improvizē par skolotāja piedāvātu vai paša izvēlētu tēmu muzikālā teikuma robežās, lietojot dažādas dinamiskās gradācijas, skaņveides paņēmienus un ritma zīmējuma variantus.

4. Veicināt prasmju attīstību lasīšanā no lapas

Lasīšana no lapas. Apguvis

„daudzveidīgas mācību metodes un mācību priekšmetu ... _ 2...mācību metodiskais materiāls...

Documents