vadlīnijas tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei ... · izstrādājot tep, tiek izmantotas...

0

Vadlīnijas Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei pašvaldību infrastruktūras projektiem – Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei

Izstrādāts Eiropas Savienības līdzfinansētā projek ta Nr. 1DP/1.5.2.2.3/10/APIA/SIF/005/9

„Vidzemes pašvaldību un pašval dības iestāžu kapacitātes stiprināšana par projektu

ieviešanas tiesiskajiem, finansiālajiem un ekonomiskajiem aspektiem” ietvaros

100% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību.

Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu .

Metodiskais materiāls” Vadlīnijas Tehniski ekonom iskā pamatojuma izstrādei pašvaldību

infrastruktūras projektie m– Eiropas Savienības struktūrf ondu apguvei” ir veidots ar Eiropas

Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Par metodiskā materiāla saturu atbild

SIA Ekoncepti ” .

Izstrādātājs: SIA Ekoncepti, 2011.gada maijs

Vadlīnijas Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei pašvaldību infrastruktūras projektiem –

Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei

1

SATURS

1. TEP IZSTRĀDES PAMATIEZĪMES ................................................................................................ 3

2. TEP SATURS ..................................................................................................................................... 6

3. KOPSAVILKUMS UN IEVADS ..................................................................................................... 12

4. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS .................................................................................... 14

4.1. Projekta īstenošanas teritorija .................................................................................................... 16

4.2. Sociālekonomiskie dati .............................................................................................................. 17

4.3. Tehniskie aspekti ....................................................................................................................... 20

4.4. Institucionālā situācija ............................................................................................................... 21

4.5. Finanšu situācija ......................................................................................................................... 24

5. MĒRĶU DEFINĒŠANA .................................................................................................................. 25

6. IZMAKSU – IEGUVUMU ANALĪZE VAI IZMAKSU – EFEKTIVITĀTES ANALĪZE............. 28

6.1. Izmaksu efektivitātes analīzes pamatprincipi ................................................................................ 33

6.2. Izmaksu – ieguvumu analīzes izstrāde ........................................................................................... 33

6.2.1. IIA metodikas vispārīgs apraksts ................................................................................................ 33

6.2.2. Projekta ieviešanas alternatīvu analīze ...................................................................................... 34

6.2.3. Finanšu analīze ........................................................................................................................... 45

6.2.4. Projekta dzīves cikla naudas plūsma .......................................................................................... 49

6.2.5. Sociālekonomiskā analīze ........................................................................................................... 63

6.2.6. Dažādu nozaru finanšu un sociālekonomisko ieguvumu un zaudējumu rādītāji ........................ 73

6.2.7. Jūtīguma un risku analīze ........................................................................................................... 88

6.2.7.1. Jūtīguma analīze ....................................................................................................................... 88

6.2.7.2. Risku analīze ............................................................................................................................ 92

7. IZVĒLĒTĀS ALTERNATĪVAS (PROJEKTA) PAMATOJUMS ................................................ 100

7.1. Tehniskie aspekti ......................................................................................................................... 100



2

7.2. Institucionālā situācija ................................................................................................................. 101

7.3. Finanšu situācija ........................................................................................................................... 105

7.4. Vides aspekti ................................................................................................................................ 107

8. TEP NOBEIGUMS ......................................................................................................................... 107



3

1. TEP IZSTRĀDES PAMATIEZĪMES

Kā viens no noteicošajiem faktoriem plānotā projekta kvalitātei ir detalizēti izstrādāts

projekta pamatojums un tā atbilstība stratēģiskās plānošanas dokumentiem, jo tikai tā

iespējams nodrošināt, ka piešķirtie līdzekļi tiks izmantoti efektīvi un atbilstoši nosprausto

mērķu sasniegšanai. Viens no tehniski ekonomiskā pamatojuma uzdevumiem ir

pamatinformācijas sagatavošana finanšu organizācijām un pārvaldes institūcijām investīciju

shēmu sagatavošanai un lēmumu pieņemšanai par šī projekta ieviešanu un tāpēc būtiski ir

pierādīt, ka finansējuma saņēmējs ir spējīgs apsaimniekot un attīstīt jaunradīto vai uzlaboto

infrastruktūras sistēmu, tādējādi sekmējot ilgtspējīgas attīstības principu ieviešanu savā

reģionā. Tādēļ, ņemot vērā iepriekš minēto, TEP izstrāde ir izvirzīta par priekšnoteikumu

valsts budžeta un ES fondu līdzekļu piešķiršanai projektiem daudzās aktivitātēs, tomēr

pamatā paredzēts lieliem projektiem:

Kopumā 50 milj. EUR;

Vides projektiem 25 milj. EUR;

Pirmiestāšanās 10 milj. EUR;

Ieteicams jebkuriem projektiem ar būtisku ietekmi.

Tehniski ekonomiskā pamatojuma (turpmāk tekstā - TEP) galvenais mērķis ir izstrādāt

visaptverošu stratēģisko plānu, kurš optimāli atbilstu pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām un

iespējām, pašvaldības attīstības programmai, kā arī nodrošinātu LR un ES normatīvo aktu

prasību izpildi. Plāna mērķu sasniegšanai TEP izstrādātājam jāpiedāvā projekta ietekmes

novērtējums nozaru, laika, iespējamības un teritoriālajā griezumā. Jebkura liela apjoma

projekta īstenošanai ir jābūt balstītai uz esošās situācijas analīzi, kā arī jānovērtē plānotā

projekta nākotnes ietekmi.

TEP izstrādes process sniedz visaptverošu plānotā projekta analīzi no visiem iespējamiem

skatu punktiem un tā mērķis ir sniegt objektīvu informāciju par visām projekta vājajām un

stiprajām pusēm, par projekta iespējām un attīstības risinājumu alternatīvām un

nepieciešamajiem resursiem.

TEP izstrādes galvenie uzdevumi ir sekojoši:

prezentēt plānu un tā detaļas;

pierādīt projekta nepieciešamību;

demonstrēt lietderību.

Vadlīnijas Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei pašvaldību infrastruktūras

projektiem – Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei tika izstrādātas, lai palīdzētu

pašvaldībām sagatavot projektus finansējuma piesaistei no dažādiem finanšu

instrumentiem. Šis dokuments sniedz informāciju par TEP izstrādes procesu un izstrādes

laikā piesaistāmajiem pašvaldības speciālistiem.



4

Ir jāatzīst, ka pašvaldību speciālisti ir tie, kas pārsvarā sagatavo datus Konsultantiem, kuri

tiek piesaistīti TEP izstrādei un tieši pasvaldības speciālistu rīcībā ir pieejamie dati un

informācija, kas nepieciešama kvalitatīva TEP izstrādei. Tāpēc vadlīnijas kalpos par

pamatu, lai pašvaldību speciālisti varētu izstrādāt patstāvīgi kvalitatīvus TEP, nepiesaistot

un neapmaksājot ārēju Konsultantu pakalpojumus, tādējādi ietaupot pašvaldības budžeta

līdzekļus.

Šajā dokumentā ir noteikti un aprakstīti TEP izstrādes procesa posmi, svarīgākie elementi un

jautājumi, kam jāpievērš īpaša uzmanība.

Izstrādājot TEP, tiek izmantotas dažādas metodes konkrētu jautājumu analīzei. Šajā

dokumentā atspoguļotas metodes par atsevišķiem jautājumiem, tomēr jāuzsver, ka tās nav

vienīgās darba metodes pieņemama rezultāta sasniegšanai, un konkrētu analīžu piemērošanu

izvēlas katrs TEP sagatavotājs.

Lai izstrādātu kvalitatīvu un viegli uztveramu TEP, Izstrādātājām ir jāievēro dažas

būtiskākās kvalitatīvi izstrādāta TEP pamatiezīmes:

pārskatāmība – satura rādītājs, kopsavilkums, savstarpējās norādes tekstā;

skaidri formulēts TEP nolūks;

informācijas loģiskums un plānojums;

informācijas izklāsta atbilstība noteiktam lasītāju lokam (visbiežāk lēmuma

pieņēmējiem par finansējuma pieškiršanu projekta īstenošanai) saprotamā veidā;

dati nedrīkst būt novecojuši, tiem jāsatur pēdējās izmaiņas;

naudas plūsmas grafikam skaidri jāparāda apgrozāmo līdzekļu pietiekamību.

Visbiežāk pieļautās kļūdas TEP izstrādē un iegūtajos rezultātos:

pārāk liels ir bijis optimisms veicot aprēķinus;

TEP uzraksta kā romānu – tiem, kam tas domāts pietrūkst pacietības un

uzmanības to lasīt;

Aprēķinos, katrā vietā ir lietoti citi dati un cipari, kā rezultātā, dažādās TEP vietās

parādās atšķirīgi vieni un tie paši dati.

Finanšu aprēķiniem vajag izmantot tikai tās finanšu aprēķinu programmas, kuras

jūs pārziniet.

Galvenie jautājumi, ko uzdod sev topošais TEP izstrādātajs:

Vai esmu pietiekami kompetents? Es nekad neesmu rakstījis TEP, neesmu aprēķinājis

projekta lietderību.

Kur meklēt datus?

Vai tas būs pietiekami izvērtēšanai?

Ko nozīmē iegūtie rādītāji?

TEP izstrāde aizņems ļoti daudz laika.



5

Lai kliedētu šaubas par iespējām pašvaldību speciālistiem patstāvīgi izstrādāt TEP, izstrādātā

metodika ļaus iepazīties ar darbībām un norādēm projekta iesniedzējiem TEP veikšanai

visiem veikšanas posmiem, tajos izvērtējamiem aspektiem, izvērtēšanas pieejām un TEP

kvalitāti raksturojošo kritēriju interpretāciju, TEP struktūru, kā arī tiks sniegtas norādes, kā

pēc iespējas plašāk un konkrētāk izstrādāt TEP un izmaksu-ieguvumu analīzi.

TEP mērķis ir pamatot projekta dzīvotspēju no projekta stratēģiskajiem un operacionālajiem

aspektiem (piemēram, vadības modeļa, organizatoriskās struktūras, budžeta projekta un

citiem skaitliski izmērāmiem darbības un ietekmes rezultātiem, norādot, kā projekts attiecas

uz ES reģionālās politikas, vietēja, reģionāla un nacionāla līmeņa plānošanas dokumentiem),

tāpēc TEP ietvaros projekta iesniedzējiem jādefinē un jāizvērtē projektā paredzēto darbību,

tās stratēģiju, jāizstrādā ārējās un iekšējās vides izvērtējumu, kā arī jāraksturo darbības

modeli utt.

Metodikā iekļautajām rekomendācijām un formām ir ieteikuma raksturs, un projekta

iesniedzēji informāciju var sagatavot arī citā formātā, taču tajā jābūt atrunātām galvenajām

prasībām un tai jāatbilst visiem TEP kvalitāti raksturojošiem rādītājiem.



6

2. TEP SATURS

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem pirms TEP izstrādes uzsākšanas ir sagatavot konkrētu

saturu, kas kalpos par pamatu sistemātiskam un integrētam izstrādes procesam. Katrs,

protams, to var veidot pēc savas patikas, bet tam ir jābūt loģiskā secībā un jāatspoguļo visas

TEPā iekļaujamās sadaļas, kas nepieciešamas pilnīgai projekta izvērtēšanai.

TEP galvenām sastāvdaļām ir kā minimums jāatspoguļo esošās situācijas analīze, risinājumi,

alternatīvas, to ieviešanas izvērtējums, finanšu plāns (turpmākās nodaļās tiks apskatītas visas

galvenās TEP iekļaujamās nodaļas, nepieciešamie dati, kā arī informācija, kur meklēt

nepieciešamo informāciju).

Pirms uzsākt izstrādi, ir jāatbild uz dažiem jautājumiem, kas sniegs skaidrāku priekšstatu par

TEP nepieciešamību un izstrādes procesam nepieciešamajiem lēmumiem:

KĀPĒC projekts ir nepieciešams;

KO esat iecerējuši sasniegt, īstenojot šo projektu;

KĀDĀ VEIDĀ un KAD plānojat īstenot savu mērķi;

KĀDI būs projekta rezultāti;

KĀ tiks noteikts, ka projekts ir bijis veiksmīgs;

KĀ plānojat uzturēt projekta rezultātus;

CIK TAS MAKSĀS;

Jautājums KĀPĒC projekts ir nepieciešams liek atbildēt par problēmam, kas izvirza šādu

jautājumu. Eiropas Savienības projekti tiek īstenoti, lai atrisinātu problēmas vai veidotu

infrastruktūru (pakalpojumus) kas varētu novērst problēmas nākotnē.

TEP nepieciešamība:

Naudas izlietojuma ietekmes prognozes;

Projektu salīdzināšana;

Lēmumu pieņemšana, izvēles;

Rezultātu novērtēšana;

Jaunu projektu formulēšana.

Dati, kas nepieciešami TEP izstrādei:

Tehniskie projekta dati;

Statisktika, prognozes;

Novērtējumi, analīzes;

Sistemātisks darbs ar statistiku un prognozēm;

Datu apkopošana un pieejamība;



7

Individuālu pētījumu kopējais ietvars;

Pārskata periods par kuru tiek veikta izmaksu – ieguvumu analīze TEP ietvaros atbilst

periodam, kura no projekta rezultātiem un iznākumiem tiek gūts ekonomisks labums un

projekta gaita izveidotie aktīvi vai infrastuktūra ir ienesīgi. Ir metodikas, kurās ir noteikti

pārskata periodi konkrētam nozarēm, bet jāatzīmē, ka lielākoties pārskata perioda ilgums tiek

noteikts normatīvajos aktos, kas regulē projekta aktivitāšu ieviešanu vai projekta īstenošanu.

1.tabula

Pārskata periodu ilgums nozaru griezumā

Nozare Pārskata periods

Enerģētika 15-25

Ūdenssaimniecība un vide 30

Dzelzceļš 30

Ceļi 25-30

Rūpniecība 10

Citi pakalpojumi 15

TEP ietvaros izstrādātajai Izmaksu ieguvumu analīzei jāpierāda, ka:

projekts ir vēlams (ENPV>0);

projekts nav peļņu nesošs (FNPV<0), ar izņēmumiem.

TEP ir projekta potenciālās ietekmes novērtējums jeb analīze un tam ir jāsniedz priekšstatu

par plānoto projektu lēmuma pieņēmējiem. Lai pieņemtu lēmumu, plānotais projekts ir

jāizanalizē no dažādām ietekmes pusēm, tāpēc saturs ir jāveido, iekļaujot kā minimums šādas

sadaļas (sadaļas var tikt apakšgrupētas, atkarībā no projekta apjoma un konkrētās sfēras).



8

Satura veidošanas iespējas

1. satura veidošanas variants, kas vairāk ir balstīts uz darbības stratēģiju jau iepriekš

zināmai, izvēlētai alternatīvai.

1. Darbības stratēģijas formulēšana;

2. Stratēģiskā mērķa definēšana;

3. Aktivitātei atbilstoša mērķa definēšana;

4. Mērķa reģiona definēšana;

5. Mērķa atbilstība plānošanas dokumentiem;

6. Ārējās vides izvērtēšana;

7. Pieejamā reģiona/tirgus definēšana;

8. Makrovides analīze;

9. Industrijas analīze;

10. Iekšējās vides izvērtēšana;

11. Patreizējo resursu un sadarbības partneru izvērtējums;

12. Patreizējo pakalpojumu izvērtējums;

13. Publiskā finansējuma izvērtējums;

14. Darbības stratēģijas definēšana;

15. Mērķa tirgus definēšana;

16. Funkciju definēšana;

17. Pakalpojumu un mērķa grupu definēšana;

18. Darbības modelis un funkcionalitāte;

19. Atrašanās vietas apraksts;

20. Vietas izvēles pamatojums;

21. Piekļuves iespēju izvērtējums;

22. Infrastruktūras, t.sk. sabiedriskā transporta raksturojums;

23. Pārējās infrastruktūras raksturojums;

24. Funkcionālā risinājuma un telpu kapacitātes raksturojums;

25. Kapacitātes un tehniskā risinājuma raksturojums;

26. Teritorijas infrastruktūras raksturojums;

27. Funkciju un telpu sasaiste ar sniedzamajiem pakalpojumiem;

28. Pasākumu programmas raksturojums;

29. Vadības modeļa un organizatoriskās struktūras definēšana;

30. Vadības modeļa juridisko formu apzināšana;

31. Vadības modeļa juridiskās formas pamatojums un analīze;

32. Vadības modeļa analīze;

33. Īpašumtiesību raksturojums;

34. Organizatoriskās struktūras raksturojums;

35. Personāla funkciju raksturojums un atalgojums;

36. Telpu noslogojuma prognoze;

37. Apmeklējuma prognoze;

38. Pakalpojumu cenu politikas raksturojums;

39. Publicitātes pasākumu izvērtējums;



9

40. Budžeta projekta raksturojums;

41. Budžeta sastādīšanai izmantoto pieņēmumu apraksts;

42. Investīciju analīze (izmaksu-ieguvumu analīze);

43. Darbības ieņēmumi un izmaksas;

44. Budžeta projekts;

45. Ieguldījums reģiona tautsaimniecībā;

2.satura veidošanas variants (tiek piemērots ERAF ūdenssaimniecības projektu TEP

izstrādē)

KOPSAVILKUMS

Ievads

I Esošās situācijas izpēte;

1. Projekta teritorija un sociālekonomiskie dati;

1.1. Projekta teritorijas definējums;

1.2. Iedzīvotāju skaits projekta teritorijā;

2. Pakalpojumu pieejamība un izplatība ;

2.2. Galvenā mērķa grupa, patērētāji;

2.4. Objekta vispārējā tehniskā stāvokļa raksturojums;

2.6. Atbilstība ES un nacionālās likumdošanas prasībām;

4. Institucionālā situācija;

4.1. Informācija par pakalpojumu sniedzēju;

4.2. Juridiskās attiecības;

4.3. Organizatoriskā struktūra;

4.4. Pakalpojuma sniedzēja autonomijas līmenis;

4.5. Sistēmas un procedūru atbilstība un efektivitāte;

5. Finanšu situācija;

5.1. Pašvaldības kapacitāte;

5.2. Pakalpojuma sniedzēja finanšu situācija;

5.3. Ieņēmumu un izdevumu pārskats;

5.4. Tarifi un cenas;

5.5. Pamatlīdzekļi un to nolietojums;

II Ilgtermiņa investīciju programma;

6. Pakalpojumu mērķi un standarti;

6.1. Attīstības mērķu noteikšana;

6.2. Vispārējie pakalpojumu standarti;

6.3. Pašvaldības un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prioritātes;

7. Pieprasījuma plānošana un plūsmas novērtējums;

8. Sistēmas attīstībai nepieciešamo uzlabojumu novērtējums;

9. Alternatīvu izstrāde un to salīdzinājums;

10. Stratēģiskais attīstības plans;

11. Ilgtermiņa investīciju programmas galvenie ieguvumi;

12. Prioritārās programmas identifikācija;

III Prioritārā investīciju programma;



10

13. Prioritārā investīciju projekta apraksts;

13.1. PrIP komponenšu tehniskais apraksts;

13.2. Izmaksu detalizēts novērtējums;

13.3. Katras komponentes pilns ieviešanas laika grafiks;

14. Finanšu un ekonomiskā analīze;

14.1. Pieņēmumi finanšu analīzei;

14.2. Ieņēmumi, izdevumi, saimnieciskās pamatdarbības rezultāts;

14.3. Tarifi;

14.6. Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins;

14.7. Atbalsta likmju modelēšana;

14.8. Projekta finanšu avotu sadalījums;

14.9. Kredītsaistību atmaksa un PVN atgūšana;

14.10. Sadalījums pa līgumiem un projekta finanšu plāns;

14.11. Ekonomiskā analīze;

15. Prioritārā investīciju projekta ietekme (ieguvumi);

16. Projekta ieviešanas plāns un projekta vadība;

16.1. Rekomendācijas par piemērojamo iepirkuma veidu;

16.2. Projekta finansējuma saņēmējs;

17. Institucionālās attīstības vajadzības;

17.1. Pakalpojumu sniedzēja tehniskā, finanšu un administratīvā kapacitāte projekta

ieviešanai;

17.2. Īpašumtiesības uz projekta realizācijā iesaistītajiem pamatlīdzekļiem un zemi;

Kā redzams no iepriekš dotajiem satura veidošanas piemēriem, neatkarīgi no tā, kā tiek

sagrupētas nodaļas un apakšnodaļas, iezīmējas vienotas apskatāmo jautājumu klases, kas

vienkāršā veidā ir dotas zemāk apskatītajā 3.satura veidošanas piemērā, kuru šajās vadlīnijās

ņemsim par pamatu un to nodaļu un apakšnodaļu ietvaros, analizēsim iekļaujamās

informācijas daudzumu un tā nepieciešamību ar uzskatāmiem piemēriem.

3. satura veidošanas variants

Apzīmējumu un saīsinājumu saraksts

KOPSAVILKUMS

IEVADS

1. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

1.1. Projekta teritorijas apraksts;

1.2. Sociālekonomiskie faktori;

1.3. Tehniskie aspekti;

1.4. Institucionālie aspekti;

1.5. Finansiālie aspekti;

1.6. Vides aspekti;

2. PROJEKTA STRATĒĢIJA UN ALTERNATĪVU IZVIRZĪŠANA

2.1. Mērķi, standarti un kritēriji;

2.2. Pieprasījuma plānošana;



11

2.3. Alternatīvu izstrāde, analīze, salīdzināšana;

4. IZMAKSU UN IEGUVUMU ANALĪZE

4.1. Projekta ieviešanas alternatīvu analīze;

4.2. Finanšu analīze;

4.3. Sociālekonomiskā analīze;

4.4. Jūtīguma un risku analīze;

5. IZVĒLĒTĀS ALTERNATĪVAS (PROJEKTA) PAMATOJUMS

5.1. Tehniskie aspekti;

5.2. Finansiālie aspekti;

5.3. Vides aspekti;

5.4. Institucionālie aspekti;

Tabulu un attēlu satura rādītājs

PIELIKUMI

Jāatzīmē, ka izstrādātais TEP ļoti atvieglos projekta iesniedzējam sagatavot projektu

pieteikumus, ņemot vērā, ka Tepā tiek iekļauta informācija, kas nepieciešama arī pieteikumu

izstrādē.

Atceries! Vienmēr rakstiet TEP tieši konkrētām vajadzībām un tad jums būs skaidrs, kā to

sakārtot un uz kādām TEP nodaļām likt lielāku uzsvaru. Iekļautajai informācijai nevajadzētu

pārklāties dažādās nodaļās, bet saturs jāstukturizē, lai nodaļu secība ir loģiska un saprotama.



12

3. KOPSAVILKUMS UN IEVADS

Kopsavilkumā ir svarīgi koncentrētā veidā sagatavot nozīmīgāko informāciju, kuras

ieteicamais apjoms ir 1–2 lappuses. Lasītājam jāgūst priekšstats par plānoto projektu vai

ieceri, tā mērķiem un potenciālu, problēmas būtību, iegūtajiem rezultātiem.

Lasītājam jāgūst konspektīvs pārskats par esošo situāciju, pašreizējo darbību, plānoto darbību

un nepieciešamajām investīcijām (skat.piemēru 2.tabulā).

Tabula 2.

Kopsavilkuma piemērs projektā „Cēsu pilsētas maģistrālo ielu rekonstrukcija”

Projekta nosaukums Cēsu pilsētas maģistrālo ielu rekonstrukcija

TEP mērķis Izstrādāt Cēsu pilsētas pašvaldībai pamatojumu maģistrālo ielu

rekonstrukcijas nepieciešamībai, lai nodrošinātu pilsētas

konkurētspēju un veicinātu tās ērtāku un ātrāku sasniedzamību.

Pašvaldība Cēsu pilsētas dome (reģ. nr. LV 90000031048)

Iedzīvotāju skaits 18250 (uz 2008.gada 1.janvāri)

Teritorijas lielums – 19,280 km2

Iedzīvotāju blīvums – 946 iedzīvotāji uz 1 km2

Pašvaldības teritorijas attīstības indekss -0,181 (pēc 15.09.2008.

MK not. Nr.730

PVN reģistrācijas dati 90000031048

Pašvaldības vadītājs Gints Šķenders, tālr. 64161803

Kontaktpersona Laine Madelāne, tālr.64124702

Pašvaldības kredītvēsture Pašvaldībai ir iepriekšējas kredītsaistības. Plānotās saistības ir

10% apmērā no budžeta 2009.gadā.

Pašvaldības budžeta stabilizācija – nav finansu kontroles

uzraudzībā. Projekta kopējās izmaksas 3866361,30 LVL

Finansējums

Cēsu pilsētas dome

ES finansējums

Valsts budžets

405967,94 LVL

3286407,11 LVL

173986,26 LVL

Projekta stadija Izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums Cēsu pilsētas

maģistrālo ielu rekonstrukcijai. Ielu apgaismojuma izbūvei

izstrādāti tehniskie projekti. Ceļu daļai un lietus ūdens

kanalizācijas izbūvei ir būvprojekti skiču projektu stadijā, pilna

apjoma būvprojekti tiks sagatavoti līdz 2009.gada marta beigām.

Projekta realizācijas laiks Projekts tiks realizēts no 2009.gada 3.ceturkšņa līdz

2011.gada 4.ceturksnim

Projekta nozīme Rekonstruēt maģistrālās ielas Cēsu pilsētā, jo esošais ielu

segums ir nolietojies un neatbilst mūsdienu prasībām;



13

Sniegt iespēju iedzīvotājiem saņemt, ES normatīvo aktu

prasībām atbilstošu infrastruktūru;

tiek veicināta pieejamība pilsētā izvietotajiem sabiedrisko

pakalpojumu sniedzējiem, izveidota estētiski pievilcīga vide,

veicināta pilsētas konkurētspēja;

Pašvaldības nepietiekamo finansu resursu dēļ projektam

nepieciešams ERAF finansējums.

Projekta realizācijā iesaistīto

īpašumu juridiskais statuss

Pašvaldības īpašums

Pašvaldības kapacitātes

izvērtējums

Pašvaldība nespēs ar pašu līdzekļiem segt visu savu finansējuma

daļu, tādēļ tiks ņemts aizņēmums projekta līdzfinansējuma un

priekšfinansējuma nodrošināšanai;

Tāpat kopsavilkumu var papildināt ar citām projekta aktualitāti uzsverošām sadaļām.

TEP Ievadā jāietver projekta aktualitātes pamatojums, TEP izstrādes mērķis, uzdevumi

mērķa sasniegšanai, pielietotās metodes un metadoloģijas, TEP dokumentācijas

ierobežojumi. Tāpat ievadā ir jāiekļauj arī vispārīgs darba mērķa sasniegšanai izmantoto

informācijas avotu raksturojums.



14

4. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

Nodaļā „Esošās situācijas raksturojums” Izstrādātāja uzdevums ir vispusīgi izpētīt un

novērtēt pašreizējo, ar projektu saistīto situāciju visā konkrētajā projekta teritorijā.

Makrovides jeb ārējās vides analīzes gaitā nepieciešams izvērtēt reģiona sociālos,

demogrāfiskos, ekonomiskos un finanšu rādītājus, kā arī infrastruktūras un tehnoloģiskās

attīstības līmeni, lai iegūtos rezultātus izmantotu pieprasījuma prognozēšanai, cenu politikas

noteikšanai, kā arī citiem ar projekta darbības prognožu izstrādāšanu saistīto darbību

veikšanai:

1) reģiona galvenie sociālekonomiskie rādītāji;

2) reģiona tehnoloģiskā attīstība un infrastruktūra;

3) reģiona regulējošie normatīvie akti.

Izpildītājam ir jāapkopo visi situācijas novērtējumam nepieciešamie dati, jāizvērtē tie arī

objekta apskates laikā. Ja situācijas izvērtējumam dati nav pietiekami, tos nepieciešams iegūt

projekta izstrādes gaitā.

Esošās situācijas novērtējums kalpo kā problēmas identifikācija un ļauj formulēt un izvērtēt

iespējamos institucionālos, tehniskos un finanšu risinājumus.



15

1.attēls. Projekta izstrādes pamatprincipi

Kā jau iepriekš tika minēts, nodaļa „Esošās situācijas raksturojums” iedalās vairākās

apakšnodaļās, taču nodaļas galvenais mērķis ir ārējās vides izvērtēšana, kas ietver pieejamā

reģiona izvērtēšanu, reģiona un projekta teritorijas sociālekonomiskās un demogrāfiskās

situācijas izvērtēšanu, reģiona un projekta teritorijas tehnoloģiskā attīstības līmeņa un

infrastruktūras raksturojumu, konkrēto pakalpojumu dinamikas un kopējā tirgus raksturojumu

kā arī pakalpojumu pieprasījuma analīzi u.c.;

Izpildītājam ir jāapkopo sākuma dati, ka arī jāizvērtē tie vietas apskates laikā. Analīze un dati

sistemātiskā veidā jāatspoguļo ziņojumā. Apkopotajai informācijai ir jānorāda informācijas

avots.

Problēmu noteikšana un

formulēšana

Problēmu risinājuma alternatīvu

noteikšana

Problēmu risinājuma

iespējamības un realizējamības

izvērtēšana

Projektu risinājumu izvēle un

pamatojums

Projektu mērķu formulēšana

Projekta risinājumu finansiālā

izvērtēšana

Projekta risinājumu ieguvumu

izvērtēšana, risinājumu risku

analīze

Projekta vadības komandas

projektēšana

Projekta izveide



16

3.tabula

Nodaļā izmantoto terminu skaidrojums

Apzīmējums Definīcija

Ārējā vide Ietver visus tos nosacījumus un vides spēkus, kas tieši vai netieši

ietekmē projektu (piemēram, ekonomiskā vide, demogrāfiskā vide,

kultūrvide, tiesiskā vide, politiskā vide utt.).

Darbības stratēģija (Biznesa plāna izpratnē) - ir ilgtermiņa plāns, kurā definēts mērķis,

tā sasniegšanas posmi un mehānisms uzņēmējdarbības plānošanai

noteiktam laika posmam.

Finansējuma saņē-

mējs

Valsts un pašvaldību institūcijas nacionālas un reģionālas nozīmes

attīstības centros.

Iekšējā vide Pašvaldības institūcijas resursu un veiktspējas vide.

4.1. Projekta īstenošanas teritorija

Projekta teritorijas definējums

Lai apzinātu nepieciešamo datu analīzi un informācijas apjomu nepieciešams definēt projekta

teritoriju.

Projekta teritorija ir teritorija, kurā TEP ietvaros no tehniskā, ekonomiskā un vides viedokļa

tiek izvērtēta projekta pamatotība. Attiecīgi šī teritorija ietver apdzīvotas vietas teritoriju, par

kuru tiek izstrādāts projekts, kā arī teritorijas, kuras piekļaujas pētāmajai apdzīvotajai vietai

vai atsevišķai teritorijai.

Lai raksturotu projekta teritorijas platību, jāsniedz skaidrs projekta teritorijas definējums un

jānorāda projekta teritorijai pieguļošās administratīvās teritorijas.

Lai TEP lasītājam būtu vieglāk uztvert informāciju un būtu skaidrs priekšstats par apskatāmo

teritoriju un projekta aptverto primāro un sekundāro ietekmes zonu, lietderīgi būtu attēlot

objekta atrašanos teritorijā kartogrāfiski.

Nodaļā jāiekļauj īss apraksts par apdzīvoto vietu, tās administratīvo centru, jādefinē teritorijas

lielums un blīvums, kā arī teritorijas (novadi) ar ko robežojas pašvaldība vai konkrētā

definētā teritorija. Pieejamā mērķa tirgus (reģiona) ģeogrāfiskais raksturojums, piemēram,

pilsētu uzskatījums, novadu uzskaitījums, plānošanas reģiona robežas un iedzīvotāju skaita

raksturojums, platības raksturojums u.c. Pieejamais reģiona definējums ietver arī netiešo

tirgu, kurš var būt ārpus reģiona, novada, valsts u.c.

Jāatzīmē, ka atkarībā no apskatītā projekta nozares jeb darbības veida, Projekta iesniedzējs,

šajā apakšnodaļā veic esošā tirgus raksturojumu jeb segmentāciju, definē pieejamo mērķa

tirgu (reģionu), lai veiktu attiecīgā reģiona padziļinātu izpēti. Turpmāk ar terminu „reģions”

tiek saprasts definētais pieejamais mērķa tirgus (reģions).

http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pl%C4%81ns&action=edit&redlink=1

http://lv.wikipedia.org/wiki/M%C4%93r%C4%B7is



17

Tāpat nepieciešams nodefinēt esošās teritorijas apgrūtinājumus, ja tādi ir (nacionālā parka

zona, lieguma zona, kultūrvēsturisko pieminekļu zona), t.i. jebkādi apgrūtinājumi, kas

projekta īstenošanas laikā varētu ietekmēt aktivitāšu veikšanu, vai projekta īstenotājs var

sastapties ar virkni negaidītām papildus prasībām, kas jāievēro veicot darbības šādās

teritorijās.

Atceries! Apakšnodaļas ietvaros tiek veikts objekta teritorijas apskats, apraksts un esošo

iespēju analīze.

4.2. Sociālekonomiskie dati

Apakšnodaļā Izstrādātaja uzdevums ir apkopot pieejamo informāciju par apskatamās

teritorijas galvenajiem sociālekonomiskajiem rādītajiem:

demogrāfiskās situācijas izvērtējums;

iedzīvotāju skaita izvērtējums;

vidējā atalgojuma līmeņa izvērtējums;

uzņēmējdarbības vides raksturojums (uzņēmumu skaits, nodarbināto skaits).

Vispārējo informāciju par iedzīvotāju skaitu pašvaldībā vēlams apkopot par pēdējiem 3

gadiem). Apakšnodaļā iekļaut informāciju par iedzīvotāju izvietojumu (blīvumu,

nodarbinātību, demogrāfiskājām izmaiņām). Datus vēlams uzrādīt tabulas veidā un sniegt to

raksturojumu un aprakstu.

Kur meklēt informāciju?

Dati par iedzīvotāju skaitu novadā:

1. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/iedzivotaju.html;jsessionid=D039

4088FEE1D56C03A45F3F2ABBED81;

2. LR Centrālajā statistikas pārvaldē,

http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-28270.html-0;

3. Pašvaldībās (deklarēto iedzīvotāju skaits).

Pašvaldībā pieejamā informācija par iedzīvotāju skaitu var atšķirties no LR Centrālajā

statistikas pārvaldē pieejamās, tāpēc TEP jānorāda pašvaldības apstiprinātais iedzīvotāju

skaits.

Iestāžu, sabiedrisko institūciju un uzņēmumu raksturojums

Ņemot vērā, ka jebkura projekta realizācija atstāj pozitīvu ietekmi ne tikai uz pašvaldību un

sabiedrību kopumā, bet netieši tiek veicināta dažādu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju

pieejamība un attīstība, apakšnodaļas ietvaros izanalizējam projekta teritorijā pieejamās

iestādes, to saistību ar realizējamo projektu.

http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/iedzivotaju.html;jsessionid=D0394088FEE1D56C03A45F3F2ABBED81

http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/iedzivotaju.html;jsessionid=D0394088FEE1D56C03A45F3F2ABBED81

http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-28270.html-0



18

Tāpat izvērtējam projekta teritorijā reģistrēto uznēmumu skaitu (t.sk. ekonomiski aktīvos), to

dinamiku laika griezumā, kā arī izvērtējot ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaitu uz 1000

iedzīvotājiem. Īpašu uzmanību jāpievērš tām nozarēm, uz kurām projekta īstenošana atstās

vislielāko iespaidu (kā pozitīvu, tā negatīvu).

Kā būtisks projekta rezultātus ietekmējošs rādītājs vairumā projektu ir arī nodarbinātība,

tāpēc šīs apakšnodaļas ietvaros jāiekļauj arī dati par nodarbinātību pašvaldībā jeb

apskatāmajā reģionā, bezdarba līmeni, kā arī vidējiem iedzīvotāju ienākumiem.


1. Nodarbinātības valsts aģentūra;

2. Valsts ieņēmumu dienests;

3. LR Centrālās statistikas pārvalde;

Bieži vien dati, kuri tiek iegūti no Valsts Ieņēmumu dienesta nesakrīt ar reālo situāciju, tā kā

vēl joprojām pastāv „aplokšņu algas”, tāpēc nodaļā iekļaut arī „reālo situāciju”.

Ja projekts ir komplicēts un tajā paredzēts attīstīt vai piedāvāt kādu pakalpojumu, ko sniegs

jaunizveidotā infrastruktūra, tad apakšnodaļas ietvaros (vai veidojot jaunu apakšnodaļu)

nepieciešams izvērtēt pakalpojuma industriju.

Industrijas analīzes gaitā nepieciešams izvērtēt reģionā piedāvāto ar projektā paredzētajām

un plānotajām darbībām saistīto pakalpojumu klāstu, cenu līmeni, apjomu un dinamiku, lai

iegūtos rezultātus izmantotu piedāvāto pakalpojumu prognozēšanai nākamajās nodaļās, cenu

politikas noteikšanai, kā arī citiem ar darbības prognožu izstrādāšanu saistīto darbību

veikšanai, tai skaitā mērķa grupas definēšanai.

Šajā solī jāveic šādu rādītāju raksturojums/izvērtējums:

1) industrija un segments;

2) industrijas vēsture, dinamika, dzīvescikls;

3) kopējais tirgus apjoms un izaugsmes tempi;

4) klientu pirkšanas paradumi;

5) pašreizējie konkurenti un pakalpojumi;

6) mērķa grupa;

7) ieiešanas barjeras;

8) u.c.



19

4.tabula

Industrijas analīze

Nr. Industrijas analīze Informācija, kas jāiekļauj apakšnodaļā

1. Industrijas un

segmenta analīze

Reģiona industrijas izvērtējums un raksturojums, kurā

plānota projekta darbība saskaņā ar noteiktajām funkcijām

un citām industrijas darbībām.

2. Industrijas vēstures,

dinamikas un

dzīvescikla

raksturojums

Reģiona industrijas vēsturiskās attīstības raksturojums:

dinamika;

struktūra.

3. Kopējā tirgus

apjoma un

izaugsmes tempu

izvērtēšana

1. Reģiona tirgus kvantificējamo rādītāju raksturojums:

ieņēmumi no industrijas;

pasākumu skaits;

kopējās industrijas kapacitātes

raksturojums;

2. Klientu grupu izvērtējums:

pēc reģionālās piederības (vietējie iedzīvotāji, citu

reģionu iedzīvotāji, ārvalstu tūristi u.c.);

pēc klientu darbības veida (tūristi, darījuma tūristi,

jaundibinātie uzņēmumi un esošie uzņēmumi

dalījumā pēc darbinieku skaita).

4. Pamatojošo

pieņēmumu faktoru

izvērtēšana

Projekta iesniedzējam jānosaka uz konkrēto TEP izstrādi

attiecināmie pieņēmumi. Plašāku aprakstu un norādījumus

par pieņēmumiem skatīt zemāk esošajā aprakstā.

5. Pašreizējo

konkurentu un

pakalpojumu

izvērtēšana

Šī sadaļa daļēji pārklājas ar kopējo tirgus apjomu un

izaugsmes tempu izvērtēšanas punktu, kurā runāts par kopējo

tirgu. Šajā sadaļā jāiekļauj konkrētā reģiona:

konkurentu uzskaitījums;

piedāvāto pakalpojumu klāsta analīze;

kapacitātes izvērtējums;

noslogojuma izvērtējums;

Pakalpojumu vai pasākumu dinamikas izvērtējums.

6. Mērķa grupas

izvērtēšana un

raksturošana

Mērķa grupas raksturojumam būtu jāizriet no aktivitātes

regulējošo MK noteikumu punktos definētā, precīzi

izvērtējot mērķa grupas apjomu, dinamiku un struktūru.

Mērķa grupā jānorāda primārie patērētāji (tie, kas regulāri

varētu izmantot pakalpojumus) un sekundārie patērētāji

(piemēram, vienreizējie).

7. Patērētāju paradumu

izvērtēšana

Izmantojot kādu no datu analīzes metodēm, raksturot klientu

pirkšanas paradumus, piemēram, pieprasījumu u.c.

8. Ieiešanas barjeru

izvērtēšana

Sniegt ieiešanas barjeras raksturojumu, kas attiecas uz

darbības uzsākšanu, piemēram, izmantojot SVID analīzi,

piemēram, potenciālā tirgus noslogojums, cenu līmenis,

ierobežojumi no normatīvās bāzes, tirgus piesātinājums,



20

Nr. Industrijas analīze Informācija, kas jāiekļauj apakšnodaļā

telpu trūkums u.c.

Šāda industrijas jeb pieprasījuma analīze ļauj noteikt:

investīciju nepieciešamību;

pašreizējo pieprasījumu (izmantojot faktiskos datus);

prognozēto pieprasījumu (no makroekonomikas un nozaru prognozēm,

modeļiem);

4.3. Tehniskie aspekti

Tehnisko aspektu izvērtējuma nodaļa ir viena no vissvarīgākajām TEP nodaļām, jo tai

konkrēti jāatspoguļo esošā problēma, piemēram nepietiekams finansējums kārtējiem

remontiem, augsts būvkonstrukciju un inženiersistēmu nolietojums, draudi ēkas bezavāriju

ekspluatācijai, augstas uzturēšanas izmaksas, papildus infrastruktūras nepieciešamība,

pašvaldība nespēj pildīt funkcijas, kas noteiktas likumā „Par pašvaldībām”.

Nodaļā jāapkopo visa tā tehniskā informācija, kas būs nepieciešama tālāko finanšu un

sociālekonomisko aprēķinu veikšanai.

Piemērs:

Satiksmes infrastruktūras projektos šajā nodaļā būtu jāapkopo dati par:

o esošo ielu stāvokli, kurās ir augsts nolietojums un steidzami nepieciešama

rekonstrukcija;

o Satiksmes plūsmas, virzieni, intensitāte visos pilsētas virzienos;

o rekonstrukcijas posmu apskats, izvērtējot

o Ceļu satiksmes negadījumu skaita dinamika (pieprasot datus no CSDD par avāriju

skaitu konkrētajās ielās, cietušo skaitu, bojāgajušo skaitu par pēdējiem 3 gadiem);

o Līdzās rekonstruējamiem posmiem izvietotie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji,

izglītības iestādes (sabiedriski nozīmīgas iestādes un organizācijas, uzņēmumi);

o Bīstamības izvērtējums (gājējiem, velosipēdistiem), apgaismojuma efektivitāte;

o Pēdējos gados veiktie remontdarbi;

o Uzturēšanas darbi, to izmaksas, labiekārtošana;

o Tehniskā informācija par ielu kategoriju (maģistrālā, sekundāra maģistrālā,

iekškvartālu iela) seguma veids, normālprofili u.c. informācija;

o Esošo inženiertehnisko komunikāciju raksturojums



21

Piemērs ēku rekonstrukcijas projektiem

o Objekta kapacitātes un tehniskā risinājuma raksturojums;

o Kapacitātes raksturojums pēc funkcijām un telpām:

- platība;

- ietilpība;

o cita raksturīga informācija t.sk. par projekta specifiskajām darbībām vienlīdzīgu

iespēju nodrošināšanai, īpaši uzlabojot vides pieejamību personām ar funkcionāliem

traucējumiem;

4.4. Institucionālā situācija

Šīs apakšnodaļas mērķis ir iekšējās vides izvērtēšana, kas ietver pašvaldības, kurā plānots

realizēt projektu, kā arī konkrēta projekta ieviešanā un darbības nodrošināšanā industrijā

iesaistīto cilvēkresursu, infrastruktūras, materiāli tehniskā nodrošinājuma izvērtējumu, kā arī

pašreizējo pakalpojumu un sadarbības partneru raksturojumu.

Iekšējās vides izvērtēšanas ietvaros tiek veikta resursu veiktspējas un kompetences analīze.

Iekšējās vides izvērtējums jāveic pašvaldībā esošajiem resursiem, kas iesaistīti konkrētajā

industrijā – cilvēkresursi, infrastruktūra, materiāli tehniskais nodrošinājums.

Svarīgākā informācija, kas jānorāda iekšējās vides analīzē:

Informācija par pakalpojumu sniedzēju;

Organizatoriskā struktūra;

Pakalpojuma sniedzēja autonomijas līmenis;

Darbība, vadība un apgādes organizācija;

Finanses;

Personāls;

Zemes un pamatlīdzekļu īpašumtiesību jautājumi.

Informācija par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju

TEP izstrādātājam jāsniedz informācija par pakalpojumu sniedzēja - pašvaldības vai

pašvaldības iestādes (jeb cita juridiskā forma) - uzbūvi un tās darbības reglamentējošiem

dokumentiem, lai izvērtētu pakalpojuma sniegšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām un

spētu nākotnē noteikt optimālāko uzņēmuma darbības modeli. Nepieciešams sniegt arī

aprakstu par pakalpojumu organizēšanu visā projekta teritorijas novadā;

Organizatoriskā struktūra

Šajā sadaļā jāapraksta pakalpojumu sniedzēja struktūra, sniedzot informāciju par darba

organizāciju, personāla skaitu, pienākumu un atbildības sadali starp dažādajām pakalpojumu



22

sniegšanā iesaistītajām pusēm, jāizvērtē, vai personāla kapacitāte ir pietiekama, lai

nodrošinātu projekta īstenošanu.

Pakalpojuma sniedzēja autonomijas līmenis

Šajā sadaļā jānorāda pakalpojuma sniedzēja autonomijas līmenis (tiesiskais un reālais)

attiecībā uz pakalpojumu cenu noteikšanu, investīciju plānošanu, aizņēmumiem,

līgumslēgšanu, u.c.

Darbība, vadība un apgādes organizācija – novērtēt, kā notiek darbu plānošana, darba

uzdevumu došana un izpildes kontrole;

Finanses – jāsniedz informācija par pašvaldības (vai iestādes) budžeta veidošanu un tā

izpildi, uzskaiti, investīciju plānošanu un realizāciju, jāanalizē pašvaldības kredītsaistības;

Personāls – sniegt informāciju par strādājošo pašreizējo kvalifikācijas līmeni, pasākumiem tā

celšanai, pastāvošo darba apmaksas sistēmu, darba laika grafiku, darbinieku motivāciju;

Zemes un pamatlīdzekļu īpašumtiesību jautājumi - informācija par visiem pamatlīdzekļiem,

kas nepieciešami pakalpojumu nodrošināšanai, to piederība un uzskaite pašvaldības (vai citas

juridiskas vai fiziskas personas) bilancē, pamatlīdzekļu vērtība, zemes zem pamatlīdzekļiem

(arī cauruļvadiem) piederība, apgrūtinājumi sistēmas objektu ekspluatācijai un pamatlīdzekļu

piederības iespējamā ietekme uz projekta ieviešanu un turpmāko attīstību.

Papildus pašvaldības (vai iestādes) izvērtējumam, iekšējās vides izvērtēšanā papildus

apskatīt:

1) pašreizējo resursu un sadarbības partneru izvērtējumu;

2) pašreizējo pakalpojumu izvērtējumu;

Pašreizējo resursu un sadarbības partneru izvērtējums

Šis solis nepieciešams, lai raksturotu institūcijas pašvaldībā, pašreizējās industrijas darbības

vidi. Šajā solī jāsniedz īss aprasts par pašreizējiem sadarbības partneriem industrijas jomā.

5.tabula

Iekšējās vides izvērtēšana

Nr. Iekšējās vides

izvērtēšana -

Informācija, kas jāiekļauj apakšnodalā

1. Pašreizējo

resursu

izvērtējums

- cilvēkresursu izvērtējums

- infrastruktūras izvērtējums (kapacitāte, nolietojums, atbilstība

pieprasījumam);

- materiāli tehniskā nodrošinājuma raksturojums.

2. Pašreizējo

sadarbības

partneru

izvērtējums

Šajā sadaļā sniedzami izvērtējuma rezultāti par pašvaldības

sadarbības partneriem.



23

Pašreizējo pakalpojumu izvērtējums

Pašreizējo pakalpojumu izvērtējums ietver reģionā pieejamo industrijas pakalpojumu klāsta,

tai skaitā pieejamības, kvalitātes u.c. raksturojumu.

Nr. Iekšējās vides

izvērtēšana -

prasība

Informācija, kas jāiekļauj apakšnodaļā

3. Pašreizējo

pakalpojumu

izvērtējums

Šajā punktā izvērtē piedāvājumu pašreiz piedāvātajiem

pakalpojumiem.

Uzskaitīt dažādu institūciju sniegtos pakalpojumus apskatāmās

industrijas jomā, t.sk. (dalījumā pa funkcijām):

- skaits, biežums;

- citu līdzīgu pakalpojumu izvērtējums

- pakalpojuma cenu un apmeklējuma izvērtējums.

Teritorijas attīstības indekss

Ņemot vērā, ka pašvaldībām lielākoties visos ES fondu līdzfinansētos infrastruktūras

projektos ir iespēja pretendēt uz valsts budžeta dotāciju, nepieciešams aprakstīt uz TEP

izstrādes brīdi spēkā esošo un aktuālo pašvaldības attīstības indeksu.


Normatīvie akti par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām:

- Ministru Kabineta noteikumi Nr. 318 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada

25.maija noteikumos Nr.482 "Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa

aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām". Noteikumi stājušies spēkā 2011.gada

26.aprīlī.

- Ministru kabineta 2010.gada 25.maija noteikumi Nr.482 "Noteikumi par

teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām". Noteikumi

ir stājušies spēkā 2010.gada 4.jūnijā.

http://www.likumi.lv/doc.php?id=229377



http://www.vraa.gov.lv/uploads/ERAF2007-2013/MK%20482_terit_att_indeksa_apr_kartiba.doc

http://www.vraa.gov.lv/uploads/ERAF2007-2013/MK%20482_terit_att_indeksa_apr_kartiba.doc



24

4.5. Finanšu situācija

Šajā apakšnodaļā tiek analizēta projekta iesniedzēja - pakalpojumu sniedzēja (pašvaldības,

pašvaldību iestādes un/ vai aģentūras, kā arī kapitālsabiedrības) finansiālā situācija. Šīs

sadaļas mērķis ir izvērtēt esošo finansiālo situāciju pašvaldībai un pakalpojumu sniedzējam,

izvērtēt esošās situācijas darbību, atbildot par tās efektivitāti.

Pašvaldības kapacitāte

Šajā sadaļā jānorāda un jāanalizē pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumus un izdevumus par

pēdējo gadu. Aprakstīt izmaiņas galvenajos budžeta posteņos (sakārtojot informāciju tabulas

veidā un/vai attēlojot grafiski). Ja TEP tiek izstrādāts kalendārā gada vidū, norādīt plānotos

budžeta ienākumus tekošajā gadā.

Jāraksturo situācija par iepriekšējiem trim gadiem, kā arī uz TEP izstrādes brīdi, norādot kādi

līgumi ir noslēgti, atainojot tabulas veidā, cik % saistības veido no ‘aktīvā’ budžeta1. Norādīt

esošās saistības vismaz trīs gadus uz priekšu, cik tas veidos no pašvaldības budžeta.

Analizēt, par cik palielinājušās/ samazinājušās izmaksas, izmaiņas posteņos, salīdzinot ar

iepriekšējo gadu, skaidrot, kāpēc radies pieaugums/ samazinājums. Raksturot, vai ieņēmumi

sedz izmaksas.

Iedzīvotāju maksātspēja par pakalpojumu

Iedzīvotāju izdevumi par projektā paredzētā infrastruktūrā sniegtajiem pakalpojumiem % no

mājsaimniecības budžeta. Maksātspēja jāaprēķina, izmantojot pieejamo informāciju par

vidējo mājsaimniecības lielumu un rīcībā esošo ienākumu uz iedzīvotāju. Sniedzot

secinājumus par maksātspēju, jāņem vērā arī informācija par bezdarba līmeni.

Pamatlīdzekļi un to nolietojums

Šajā sadaļā nepieciešams uzrādīt, kam pieder pamatlīdzekļi, pamatlīdzekļu vērtību uz TEP

izstrādes gada sākumu, ar kādu metodi tiek aprēķināts pamatlīdzekļu nolietojums, cik ilgs

noteikts esošo pamatlīdzekļu lietderīgums.

PVN un tā atgūšanas iespējas

Šajā sadaļā tiek raksturots vai pakalpojuma sniedzējs ir reģistrējies kā PVN maksātājs un vai

saskaņā ar normatīviem aktiem ir iespējams atgūt PVN.

Publiskās un privātās partnerības izvērtējumi

Sadaļā apskatīt publiskās un privātās partnerības iespējas projekta īstenošanai, iespējamos

risinājumus.

1 Budžets bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanu fondā.



25

5. MĒRĶU DEFINĒŠANA

Nodaļas uzdevums ir izvirzīt mērķi, konstatētās problēmas risināšanai. Projekta darbības

mērķu definēšana notiek, balstoties uz izstrādāto ārējās un iekšējās vides izvērtējumu, mērķa

tirgu, funkcijām, mērķa grupām un pakalpojuma veidiem utt.

Šī posma ietvaros var izmantot šādus analīzes instrumentus: SMART, SVID, vērtības

piedāvājuma vai konkurences priekšrocību noteikšanas metode, kā arī citas papildu analīzes

pieejas.

6.tabula

SMART analīzes pieeja

SMART pieeja Pieeja, kas tiek pielietota mērķu definēšanā. Šī pieeja

palīdz sasniegt maksimālos rezultātus mērķu

sasniegšanā:

S – specific (konkrēti mērķi);

M – measurable (izmērāmi mērķi);

A – attainable (sasniedzami mērķi);

R – realistic (reāli mērķi);

T – timely (mērķiem jābūt izvirzītiem konkrētam

laika periodam).

7.tabula

SVID analīzes pieeja

SVID pieeja SVID (SWOT) analīze nozīmē izvērtēt uzņēmuma un

projekta stiprās un vājās puses salīdzinājumā AR

konkurentiem, kā arī saskatīt iespējas projekta

veiksmīgai attīstībai un iespējamos draudus tā

īstenošanai.

Stiprās puses – ar ko uzņēmums/projekts ir

veiksmīgs, tā priekšrocības salīdzinājumā ar

konkurentiem;

Vājās puses – ar ko uzņēmums/projekts ir

neveiksmīgs, konkurentu priekšrocības;

Iespējas – kādas ir iespējas uzņēmuma/projekta

veiksmīgai attīstībai;

Draudi – iespējamie draudi uzņēmuma/projekta

attīstībai.



26

Projekta mērķiem ir jābūt konkrētiem un izmērāmiem projekta nākotnes darbības iecerētiem

rezultātiem, precīzi nosakot mērķa grupu, kas saņems ieguvumus, realizējot projektu.

Projekta iesniedzējs veic šādu stratēģisko mērķu definēšanu:

1) aktivitātei atbilstoša mērķa definēšana;

2) Projekta un izveidotās infrastruktūras mērķa definēšana projekta teritorijas un reģiona

ietvaros.

Definētajiem mērķiem ir jāsniedz raksturojums attiecībā uz atbilstību plānošanas

dokumentiem.

8.tabula

Stratēģiskā mērķa definēšana

Nr. Stratēģiskā

mērķa

definēšana

Informācija

1. Aktivitātei

atbilstoša mērķa

definēšana

Aktivitātei atbilstoša mērķa definējumam jāizriet no MK

noteikumiem, kas regulē konkrētās aktivitātes ieviešanu

2. Objekta mērķa

definēšana

reģiona ietvaros

Projekta tiešajiem mērķiem jābūt attiecināmiem uz MK

noteikumos noteikto projekta mērķa grupu un reģionu, paredzot

lietotāju ieguvumus.

Mērķa formulējumā jāiekļauj gan finansiālie, gan stratēģiskie

mērķi, norādot projekta unikalitāti. Īsi jāpaskaidro, kā tiks

sasniegts izvirzītais mērķis. Mērķa definēšanai var izmantot

SMART pieeju.

3. Projekta mērķa

atbilstības

raksturojums

plānošanas

dokumentiem

Projekta izvirzītā mērķa atbilstība plānošanas dokumentiem,

piemēram, nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa plānošanas

dokumentiem un normatīvajiem aktiem.

Tā kā projektu realizācijai tiek pieprasīts ES un valsts budžeta finansējums, tad investīcijām

jābūt vērstām uz ES direktīvu prasību sasniegšanu (ja attiecināms uz konkrēto projektu), uz

reģiona attīstības veicināšanu un normatīvu prasību izpildi (valsts un pašvaldību budžeta

gadījumā).

Visām projektā plānotajām komponentēm ir jāveicina pakalpojuma attīstība (ja attiecināms)

atbilstoši ES un nacionālās likumdošanas prasībām.



27

Projekta teritorijas attīstības plāni, spēkā esošais teritorijas plānojums

Jānorāda projekta teritorijā apstiprinātie attīstības plāni (norādot periodu, kuram tie

sagatavoti), informācija par teritorijas plānojumu (plānoto apbūves attīstību), tajā

iekļautajiem mērķiem un attīstībai.



28

6. IZMAKSU – IEGUVUMU ANALĪZE VAI IZMAKSU –

EFEKTIVITĀTES ANALĪZE

Nodaļa „Izmaksu ieguvumu analīze” (turpmāk tekstā, IIA) iespējams ir vislaikietilpīgākā un

sarežģītākā nodaļa TEP izstrādē, ņemot vērā, ka aprēķiniem nepieciešams sagatavot visus

izejas datus, ir jābūt skaidrai un definētai problēmai un to risinājumu variantiem. Šajā nodaļā,

apkopojot visus pieejamos literatūras avotus par IIA izstrādi, sīki ir izklāstīts tās izstrādes

process un nozīmība.

Visur pasaulē pieņemts, ka praktiski katram investīciju projektam visās to pozitīvi

raksturojošās nozīmēs, ir jāsatur vai nu ekonomiskais, vai sociālais efekts (vai arī abus kopā)

un jānodrošina ieguldīto līdzekļu atmaksāšanās uz ieņēmumu rēķina, kas iegūti pārdodot

produkciju vai realizējot pakalpojumus. Tieši tādu realitātes novērtējumu rezultātu

sasniegšana ir pamatā investīciju projektu efektivitātes komerciālām vērtēšanas metodēm.

Izmaksu ieguvumu analīzes izstrādes mērķis ir pamatot projekta nepieciešamību no

ekonomiskā viedokļa, izvērtējot projekta finansiālo ilgtspēju un nepieciešamo ES

līdzfinansējuma apjomu. IIA ietvaros projekta iesniedzējam jādefinē un jāanalizē projekta

finanšu un sociālekonomiskos ieguvumus, ieņēmumus un izdevumus, kas rodas realizējot

projektā paredzētās darbības.

Izmaksu – ieguvumu analīzes izstrādes ieteikumi balstīti uz sekojošiem normatīviem aktiem,

dokumentiem un to prasībām:

2006.gada augusta Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerālsekretariāta jauna

plānošanas perioda 2007-2013 Metodisko darba dokumentu 4.darba dokuments

„Metodiskie norādījumi izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai;

Eiropas Komisijas dokuments „Vadlīnijas izmaksu – ieguvumu analīzes veikšanai

investīciju projektiem (Guide to Cost – Benefit Analyses of Investment Projects);

2006.gada 11.jūlija Eiropas Padomes regula (EK) Nr.1083/2006 ar ko paredz

vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālas attistības fondu, Eiropas sociālo fondu

un Kohēzijas fondu un atceļ regulu Nr.1260/1999;

2006.gada 8.decembra Eiropas Komisijas (EK) regula Nr.1828/2006, kas paredz

noteikumus par to, kā īstenot Eiropas Padomes regulu Nr.1083/2006 ar ko paredz

vispārīgus noteikumus par Eiropas Regionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu

un Kohēzijas fondu, un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Regulu

Nr.1080/2006 par Eiropas Reģionalās attistības fondu;

2007.gada 30.jūnija (ar grozījumiem 13.05.2008.) Ministru kabineta (turpmāk tekstā –

MK) noteikumi Nr.419 „Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas

fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un

šo fondu ieviesanu;

2007.gada 30.jūnija MK noteikumi Nr.418 „Kārtība, kāda paredzami valsts budzeta

līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī

maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtība”;



29

2008.gada 18.aprīļa LR Finansu ministrijas izstrādātās vadlīnijas atbildīgajām un

sadarbības iestādēm „Eiropas Savienības fondu projektu izmaksu efektivitātes

novērtēsanas un izmaksu – ieguvumu analīzes pamatprincipi”

Izmaksu ieguvumu analīzes izstrāde ir balstīta uz sekojošiem IIA veikšanas

pamatprincipiem:

Projektiem, kam jāizstrādā IIA, jābūt ar pozitīvu ekonomisko atdevi un jāveicina ES

reģionālās politikas mērķu sasniegšanu;

Projektiem ir jānodrošina finanšu ilgtspēja (projekta finansiālā noturība) pēc ES

līdzfinansējuma saņemšanas;

Projektiem ir jāpamato ES līdzfinansējuma nepieciešamība;

Jāaprēķina projekta investīciju finansiālais ienesīgums un kapitāla finansiālais

ienesīgums;

IIA izmantojamā projekta alternatīvu finanšu analīzes veikšanas metode ir papildus

izmaksu metode (incremental method), kas salīdzina dažādu projekta ieviešanas

alternatīvu naudas plūsmas;

Projekta finanšu un ekonomiskajā analīzē izmanto diskontētās naudas plūsmas

metodi;

IIA var veikt reālajās (salīdzināmajās) vai nominālajās (faktiskajās) cenās. Ja analīzi

veic reālajās cenās, jāizmanto reālās diskonta likmes. Šo pamatprincipu var regulēt arī

MK noteikumi, kas regulē konkrētās aktivitātes ieviešanu, un tajos var būt noteikts,

kādas diskonta likmes ir jāizmanto analīzes veikšanai;

Vienmēr jāizmanto aktuālākā versija noteikumiem, kas regulē diskonta likmju

lielumus, makroekonomiskās prognozes, nodokļu likmes;

ES fondu līdzfinansējuma apmēru gan projektiem, no kuriem gūst ieņēmumus, gan

projektiem, no kuriem negūst ieņēmumus, nosaka pēc finansējuma deficīta likmes

metodes;

Ieņēmumus gūstoša projekta attiecināmās izmaksas nedrīkst pārsniegt investīciju

tagadnes vērtību, no kuras ir atņemta tīro ieņēmumu tagadnes vērtība;

analīzē tiek pieņemts, ka projekta laikā tapusī infrastruktūra paliek projekta

iesniedzēja īpašumā visā projekta dzīves cikla garumā.

Izstrādājot IIA var piemērot arī sekojošas IIA veikšanas metodes, ko iespējams izmantot

projektu izvērtēšanā dažās no projektu jomām:

1) Ekonomiskās ietekmes analīze;

2) Nosacītā vērtēšanas metode (Contingent valuation method);

3) Izmaksu – ieguvumu analīze;

4) Patērētāju un ražotāju pārpalikuma metode.

Turpmāk plašāk aprakstīti minētie IIA veikšanas metožu veidi, to priekšrocības un trūkumi.

Ekonomiskās ietekmes analīze. Ikviena papildu izmaksu plūsma, kas izriet no

ieguldījumiem projektā, tiek uzskatīta par ieguvumu sabiedrībai. Šī metode nosaka īstenotā



30

projekta pievienoto vērtību. Šīs analīzes ietvaros netiek novērtēti papildu sociālekonomiskie

labumi, kas izriet no projekta darbībām un rezultātiem.

Nosacītā vērtēšanas metode. Veikto aptauju ietvaros respondenti monetāri novērtē, cik viņi

būtu gatavi maksāt par kāda projekta nodrošinātajiem pakalpojumiem vai rezultātiem. Taču

šie novērtētie projekta īstenotāja ieguvumi reti tiek salīdzināti ar faktiskajām plānotajām

projekta izmaksām. Turklāt šī metode tiek uzskatīta par subjektīvu.

Izmaksu – ieguvumu analīze. Projekts tiek izvērtēts četros posmos, analizējot finanšu,

sociālekonomiskos ieguvumus un izmaksas, kā arī izstrādājot projekta īstenošanas risku un

jutīguma analīzi.

Patērētāju un ražotāju pārpalikuma metode. Ieguvumu var novērtēt, izmantojot

priekšrokas atklāšanas paņēmienu – kad aptaujātajiem jāizvēlas un jāizvērtē kāds no

vairākiem piedāvātajiem variantiem, proti, kuram no tiem dot priekšroku. Šīs metodes

trūkums ir tāds, ka tiek izvērtēta patērētāju faktiskā uzvedība.

Ņemot vērā to, ka izmaksu – ieguvumu analīzes metode apkopo projekta tiešos finansiālos

ieguvumus un izmaksas, kā arī netiešos sociālekonomiskos ieguvumus, izsakot tos monetārā

izteiksmē, tā nodrošina vispilnīgāko priekšstatu par projektu.

Veicot IIA, projekta iesniedzējiem jāapraksta visas nākošajās apakšnodaļās minētās prasības.

Metodikas pielikumā esošajām IIA formām ir ieteikuma raksturs, un projekta iesniedzēji IIA

prasīto informāciju var sagatavot arī citā formātā, taču tai jāietver visas prasības un jābūt

aprēķinātiem visiem rādītājiem.

Aktivitātes 3.6.1.1. „Nacionālas un regionālas nozīmes attīstības centru izaugsme” ietvaros

Atbildīgā iestāde ir izstrādājusi IIA aprēķina formas, kuras TEP izstrādātājs var pielāgot

saviem projektiem.

http://www.raplm.gov.lv/pub/index.php?id=2456

Izstrādāto veidlapu pielikumos elektroniskajās formās MS Excel formātā paredzēts visas

izmaksu pozīcijas ievadīt ar negatīvu zīmi un ieņēmumu pozīcijas ar pozitīvu zīmi.

Veicot aprēķinus, izmantojot metodikas veidlapu pielikumus, projekta iesniedzējam tie

jāpielāgo faktiskajam projekta ieviešanas ilgumam, t.i., aprēķinos jāiekļauj (nepieciešamības

gadījumā jāpievieno) tik gadi projekta ieviešanai, cik paredzēti konkrētajā projektā.




31

KĀDU ANALĪZI VEIKT?

2.attēls. Izmaksu – ieguvumu un izmaksu – efektivitātes analīze atšķirības



32

Izmaksu ieguvumu analīzes vai izmaksu efektivitātes analīzes atšķirības

Izmaksu un ieguvumu analīzes sastāvdaļas Izmaksu efektivitātes analīzes sastāvdaļas

Vai projekta ieguvumi ir lielāki par projekta īstenošanas un projekta darbības izmaksām?

32

Jāsalīdzina divas

alternatīvas:

33

6.1. Izmaksu efektivitātes analīzes pamatprincipi

Izmaksu efektivitātes analīzi veic tikai tādā gadījumā, ja projekts neparedz ieņēmumus

Regulas 1083/2006 izpratnē.

Izmaksu efektivitātes analīzes (turpmāk tekstā – IEA) metodikas mērķis ir noteikt principus,

kas projekta iesniedzējam jāievēro analīzes sagatavošanā. Analīzē projekta iesniedzējam ir

jāpierāda projekta pamatotība gan no sociālekonomiskā, gan finansiālā viedokļa, atspoguļojot

projekta atdevi naudas izteiksmē.

Veicot analīzi, projekta iesniedzējs izvēlas izmaksu efektivitātes ziņā labāko risinājumu,

nodrošinot, ka projektā ieguldītās investīcijas nav lielākas par sagaidāmo sociālekonomisko

ieguvumu, finanšu ietaupījumu un projekta pēc tā dzīves cikla atlikušās vērtības summu.

Metodika balstīta uz šādiem analīzes veikšanas pamatprincipiem:

projektiem jābūt ar pozitīvu ekonomisko atdevi un jāveicina ES reģionālās politikas

mērķu sasniegšana;

projektiem ir jānodrošina finanšu ilgtspēja (projekta finansiālā noturība) pēc ES fonda

finansējuma saņemšanas.

6.2. Izmaksu – ieguvumu analīzes izstrāde

6.2.1. IIA metodikas vispārīgs apraksts

IIA ļauj projekta iesniedzējam pilnīgāk un objektīvāk izvērtēt projekta realizācijas iespējas,

nepieciešamo finansējumu un iespējamos projekta rezultātus, tādējādi palīdzot efektīvāk

plānot projekta budžetu un pamatot projekta nepieciešamību. IIA jāveic katram

iesniedzamajam projektam, sagatavojot to kā atsevišķu dokumentu un iekļaujot tajā visas

noteiktās prasības. IIA veikšanai var izmantot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrijas izstrādātās formas aprēķinu veikšanai.


IIA sastāv no četriem galvenajiem posmiem:

1. Projekta ieviešanas alternatīvu analīze;

2. Finanšu analīze;

3. Sociālekonomiskā analīze;

4. Riska un jutīguma analīze.




34

IIA tiek apskatīti divi izmaksu un ieguvumu veidi, ko iespējams izteikt monetārā un

nemonetārā izteiksmē:

- finansiālās izmaksas un ieguvumi – projekta dzīves ciklā plānotās investīciju un

darbības izmaksas, kā arī paredzamie ieņēmumi;

- sociālekonomiskās izmaksas un ieguvumi – projekta dzīves ciklā plānotās izmaksas

un ieguvumi gan tiešajiem, gan netiešajiem projekta labuma saņēmējiem, tai skaitā

sabiedrībai kopumā.

Jebkurus izdevumus būvniecībai, rekonstrukcijai vai uzturēšanai ir ekonomiski jānovērtē.

Lietderīgi ekonomisko novērtēšanu veikt pirms tehniskā projekta izstrādāšanas, lai pamatotu

līdzekļu lietderību.

Dažādās projekta izstrādes stadijās, kā arī atkarībā no objekta nozīmīguma, ieguldījumu

apjoma un finansēšanas avota iespējama dažāda novērtēšanas precizitāte, kas lielā mērā

atkarīga no sākumdatu bāzes, vērā ņemtajiem ietekmējošiem faktoriem un lietotās metodikas.

Ekonomiskā novērtēšana ir vajadzīga, lai noteiktu finanšu līdzekļu izmantošanas lietderību

absolūtā un arī relatīvā vērtējumā.

6.2.2. Projekta ieviešanas alternatīvu analīze

Projekta ieviešanas alternatīvu analīzi veic, lai skaidri definētu projekta mērķus, noteiktu to

atbilstību identificētajām problēmām, izvēlētos optimālāko un efektīvāko plānotā projekta

ieviešanas scenāriju.

Projekta ieviešanas alternatīvu analīze sastāv no trim soļiem:

- projekta mērķu definēšana;

- projekta identificēšana;

- projekta realizēšanas alternatīvu apzināšana.

Projekta īstenošanas alternatīvu analīze ir nepieciešama, lai pilnvērtīgi novērtētu iespējamās

projekta īstenošanas alternatīvas, pilnīgi un skaidri formulētu projekta pamatojumu, kā arī, lai

izvēlētos sociālekonomiski optimālāko un efektīvāko plānotā projekta īstenošanas stratēģiju.

Alternatīvu analīze palīdz prognozēt projekta finansiālos un ekonomiskos ieguvumus,

pieprasījumu pēc projekta rezultātiem, kā arī projekta rezultātu ietekmi uz projekta mērķa

grupām.



35

Projekta mērķu definēšana

Šajā IIA solī projekta iesniedzējam jādefinē projekta mērķi un jānosaka kā tie ir vērsti uz

sociālekonomisko vajadzību apmierināšanu, nosakot iedzīvotāju grupas, kas saņems

ieguvumus, realizējot projektu.

Tiešā mērķa definēšana (projekta mērķa grupai) - IIA ietvaros precīzi jāapraksta visi

projekta mērķi, kas attiecas uz konstatētajām problēmām un piedāvātajiem problēmas

risinājumiem. Mērķiem ir jābūt precīzi definētiem tā, lai to sasniegšanu – izpildes

pakāpi – būtu iespējams skaidri noteikt pēc projekta realizēšanas. Mērķiem jāparedz

noteikto rezultāta rādītāju sasniegšana;

Plānoto rezultātu definēšana (outputs);

Projektu iznākumu definēšana (results) - IIA sadaļā iekļaut plānotos projekta

iznākumus, kas tiks sasniegti, realizējot projekta aktivitātes. Projekta iznākums ir tā

iedarbība, kas ietekmē mērķgrupas tieši pēc projekta realizācijas. Projekta

iznākumiem būtu jāattiecas uz projekta mērķiem;

Plānotās ilgtermiņa ietekmes definēšana (impact) - IIA atsevišķi aprakstīt projekta

ietekmi – sekas, kas attiecas uz mērķgrupām pēc to iesaistīšanās projekta realizēšanā

vai pēc projekta investīciju veikšanas, kā arī netiešās sekas, kas skar citas iedzīvotāju

grupas, kas ir ieguvējas no projekta realizācijas. Projekta ietvaros jāapraksta vispārīgo

aktivitātes ilgtermiņa mērķu sasniegšana, taču IIA ietvaros projekta iesniedzējam

jāmin visi iespējamie ilgtermiņa ieguvumi no projekta realizācijas.

Datus par plānoto ilgtermiņa ietekmi lietderīgi būtu apkopot tabulas veidā, iekļaujot datus par

esošo situāciju, kā arī plānoto ietekmi pēc projekta realizācijas.

9.tabula

Piemērs ilgtermiņa ietekmes apkopošanai

N

r.

Ilgtermiņa

ietekme

aktivitāšu

īstenošanas

rezultātā

Esošā situācija Pēc projekta ieviešanas

Skaitliskā

izteiksmē

Gads Datu avots Skaitliskā

izteiksmē

Gads Paskaidrojums (ja

nepieciešams)

1. Gada vidējais

kultūras

pasākumu

skaits

98 2008 Atskaite LR Kultūras

ministrijai „Ar kultūras

namiem/tautas namiem

nesaistītais kultūras

darbs pilsētā/pagastā

2008.gadā”

400 2013 Pēc apstiprinātās

Daudzfunkcionālā

centra stratēģijas

2013.-2022.gadam.

2. Vietu skaits

skatītāju zālē

552 2008 Lielās zāles

apmeklētāju sēdvietu

skaits.

2013 808 Pēc rekonstrukcijas

tiks paplašināta lielā

zāle, izveidojot 808

sēdvietas.

3. Gada vidējais

apmeklētāju

skaita

pieaugums

50 780 2008 Atskaite LR Kultūras

ministrijai „Ar kultūras

namiem/tautas namiem

nesaistītais kultūras

darbs pilsētā/pagastā

2008.gadā”

2013 238680 Pēc apstiprinātās

Daudzfunkcionālā

centra stratēģijas

2013.-2022.gadam.



36

N

r.

Ilgtermiņa

ietekme

aktivitāšu

īstenošanas

rezultātā

Esošā situācija Pēc projekta ieviešanas

Skaitliskā

izteiksmē

Gads Datu avots Skaitliskā

izteiksmē

Gads Paskaidrojums (ja

nepieciešams)

4. Iedzīvotāju

apmierināta ar

kultūras, brīvā

laika

pavadīšanas,

kultūrizglītības

piedāvājumu

pilsētā

Nav

piemērojams

- Iedzīvotāju aptauja Iedzīvotāju

apmierinā-

tības

pētījumi

2013 -

5. Iedzīvotāju

skaita

pieaugums

pilsētā kā

apliecinājums

pievilcīgai

dzīves un

darba videi

18286 2008 Pilsonības un

migrācijas lietu

pārvalde

18804 2022 Pieauguma tendence

0,20% gadā

6. Mūzikas

vidusskolā

studējošo

skaita

pieaugums

60 2008.

/2009

.

A.Kalniņa Cēsu

mūzikas vidusskolas

sniegtie dati

70 2013./2

014.

Pieņemot, ka mācību

vide uzlabos skolēnu

vēlmi studēt

7. Kultūras jomā

nodarbināto

skaits

31 2008. Kultūras centra sniegtās

ziņas

26 2013. Tikai DFC

pamatdarbā

nodarbinātie

Projekta identificēšana

Šajā solī projekts un tā darbības tiek identificētas un izvērtētas atbilstoši Darbības

Programmas mērķiem un finansēšanas nosacījumiem, kā arī citiem plānošanas dokumentiem

un paredzamajiem projektiem. Projekts un tā darbības jādefinē konkrēti, lai būtu iespējama

pilnvērtīga analīze. Projektam jāsastāv no ekonomiski saistītu darbību kopas, kuras vērstas uz

to, lai realizētu konkrētu funkciju, un kas tiek ieviestas ar skaidru nolūku.

Projekta atbilstība un saskaņa ar citiem projektiem - Ņemot vērā, ka plānotā projekta

veiksmīgai darbībai un pieejamības nodrošināšanai nepieciešama attīstīta arī cita

infrastruktūra, kā arī labvēlīgi vides un sociālie apstākļi reģionā, projekta

iesniedzējiem šajā solī jāapraksta projekta saistība un atbilstība ar citiem realizētajiem

projektiem saistītās jomās.

Projekta atbilstība spēkā esošajiem plānošanas dokumentiem - Iekļaut IIA aprakstu

par projekta atbilstību politiskajiem un plānošanas dokumentiem, kas tieši attiecas uz

konkrētajām projektā paredzamajām darbībām un investīcijām.



37

Projekta realizēšanas alternatīvu apzināšana

Šo IIA soli veic, lai pilnvērtīgāk izvērtētu iespējamās projekta realizēšanas alternatīvas,

ņemot vērā iespējamās projekta ietvaros veicamās darbības, to rezultātus un finansēšanas

avotus. Projekta realizēšanas alternatīvu apzināšana ļauj izstrādāt efektīvāko projekta

realizēšanas scenāriju. Šis analīzes solis palīdz prognozēt paredzamos projekta finansiālos un

ekonomiskos ieguvumus, kā arī pieprasījumu pēc projekta rezultātiem un to ietekmi.

Projekta alternatīvu finanšu analīzes veikšanai piemērojama papildu izmaksu metode, kas

salīdzina dažādu projekta ieviešanas alternatīvu naudas plūsmas. Ienākošās un izejošās

pozīcijas naudas plūsmā, kā arī jebkādi finanšu dati, kas izmantoti IIA, tiek vērtēti no

finansējuma saņēmēja viedokļa.

Papildu izmaksu metode ļauj izvērtēt kādas papildu izmaksas un ieņēmumi rodas, īstenojot

projektu, ņemot vērā bāzes alternatīvu, kas paredz, ka, nerealizējot projektu, jebkurā

gadījumā rastos izmaksas un ieņēmumi no identificētās problēmas risināšanas projekta dzīves

ciklā.

Parasti alternatīvu analīzes ietvaros projekta iesniedzējiem jāizstrādā un jāapraksta divi

scenāriji:

1) situācija bez projekta – projekta iesniedzējam jāapraksta situācija, kad netiek

izveidota plānotā infrastruktūra un netiek veiktas nekādas darbības papildus jau

esošajām projekta iesniedzēja realizētajām darbībām, saskaņā ar spēkā esošajiem

normatīvajiem aktiem un līgumsaistībām. Situācija bez projekta neparedz nekādas

izmaiņas vai ieguldījumus situācijas uzlabošanā. Projekta investīciju alternatīva

jāsalīdzina ar situāciju bez projekta gadījumos, kad projekts paredz ieviest jaunu

risinājumu vai izveidot jaunu infrastruktūru (pamatlīdzekļus, aktīvus), nevis aizvietot

esošo;

2) situācija ar projektu – projekta iesniedzējam jāapraksta projekta ietvaros paredzamās

darbības, to rezultāti u.c. aspekti.

Praksē bieži tiek izstrādāti ne tikai 2 alternatīvu analīzes scenāriji, bet gan 3 un vairāk.

Piemēram:

situācija bez projekta ( Nulles alternatīva, jeb neveikt nekādus ieguldījumus);

Projekts ar minimāliem ieguldījumiem (nedaudz uzlabojam esošo situāciju);

Situācija ar projektu.

Piemērs:

Lai savienotu pilsētas kvartālu A un pilsētas kvartālu B ir iespējamas 3 alternatīvas:

- Nedarīt neko, jeb izmantot esošos ceļus;

- Paplašināt esošos autoceļu tīklus, kas izkliedētu lielo transporta plūsmu;

- Būvēt tiltu, kas savienotu A un B kvartālus

Ne vienmēr projekta īstenošanai var izvirzīt 3 alternatīvas, tāpēc aprakstošā analīze kā

minimums jāveic iepriekš pieminētajām abām alternatīvām.



38

Izvērtējot un salīdzinot alternatīvas, jāapraksta šādi aspekti abiem scenārijiem:

- finansiālās izmaksas un ieņēmumi, kas rodas, realizējot projektu un katras alternatīvas

ietvaros paredzētās darbības, visā projekta dzīves ciklā;

- sociālekonomiskie ieguvumi un zaudējumi atkarībā no realizētajām darbībām;

- alternatīvas ietvaros veikto darbību institucionālais ietvars un iespējamība, ņemot vērā

normatīvajā bāzē un plānošanas dokumentos noteiktās saistības projekta iesniedzējam

attiecībā uz identificētās problēmas risināšanu, ierobežojumi attiecībā uz iespējamajām

darbībām un projekta īstenošanā iesaistītajām institūcijām;

- alternatīvās paredzēto darbību tehniskā iespējamība;

- zaudētās izmantotā zemes gabala/teritorijas izmantošanas iespējas, zaudētās iespējas,

ieguldot valsts līdzfinansējumu attiecīgajā projektā, nevis citu darbību realizēšanā. (ja

attiecināms);

- ietekme uz vidi;

Veicot vērtējumu alternatīvām no ekonomiskā viedokļa, ir jānoskaidro risinājums, kas ir

ekonomiski izdevīgākais ne vien no investīciju apjoma viedokļa, bet arī ņemot vērā

turpmākās sistēmas ekspluatācijas izmaksas un pakalpojumu pašizmaksu.

Projekta īstenošanas alternatīvu analīzes rezultāti ir projekta sagaidāmie rezultāti, iznākumi

un projekta ilgtermiņa ietekme, un šie rādītāji ir kvantificēti. Salīdzinot situāciju „ar projektu”

un situāciju „bez projekta”, projekta sociālekonomiskie ieguvumi, kas rodas projekta

sociālekonomiskās ietekmes rezultātā, ir jāatspoguļo naudas izteiksmē, lai varētu novērtēt

projekta izmaksu efektivitāti.

Par sociālekonomiskajiem ieguvumiem nevar uzskatīt projekta dzīves cikla laikā

radušos darbības izmaksu ietaupījumus, kas attiecas tieši uz projekta darbības

nodrošināšanu. Ietaupītās projekta darbības izmaksas ir izmaksas, kuras finansējuma

saņēmējs ietaupa, īstenojot projektu, kas veidojas no alternatīvas „bez projekta” darbības (tajā

skaitā uzturēšanas) izmaksu un alternatīvas „ar projektu” darbības izmaksu starpības.

Projekta sociālekonomiskos ieguvumus pamato un aprēķina, atsaucoties uz uzticamiem datu

avotiem un pētījumiem. Aprēķinu gaitu atspoguļo izveidotā tabulā „Projekta ieguvumi

projekta dzīves ciklā”.

Iespējamie sociālekonomiskie ieguvumi no projekta īstenošanas rezultātā radītās vai

uzlabotās infrastruktūras:

ieguvumi, kas rodas, samazinoties ceļu satiksmes negadījumu skaitam – satiksmes

negadījumi veido izmaksas, savukārt, uzlabojot ceļu infrastruktūru, tiek veicināta

satiksmes drošība un attiecīgi samazinās ar to saistītie izdevumi;

ieguvumi no izglītojamo un izglītoto skaita palielinājuma. Mikroekonomikas līmenī –

izglītoto iedzīvotāju finansiālie un sociālie ieguvumi, līdz ar izglītības līmeņa

paaugstināšanos pieaug, sakarā ar to palielinās arī labklājības līmenis

mājsaimniecībās un pašvaldībā. Makroekonomikas līmenī – līdz ar darbaspēka

izglītības līmeņa pieaugumu uzņēmumu un valsts iestāžu darbības efektivitāte

pieaug, kā arī uzlabojas kopējais tautsaimniecības un ekonomikas stāvoklis. Iesaistot

jauniešus jaunrades un izglītības iestādēs, samazinās potenciālais huligānisma un



39

kriminalitātes līmenis. Šos ieguvumus raksturo uzņēmējdarbības aktivitātes līmeņa

pieaugums, ekonomikas un tautsaimniecības nozaru darbības paplašināšanās un

pieaugums, huligānisma un kriminālaktivitāšu samazinājums reģionā;

ieguvumi no jaunu darba vietu nodrošināšanas izglītības jomā. Izveidojot jaunu

izglītības iestādi, tiek nodrošinātas jaunas darba vietas izglītības jomā, samazinās

bezdarba līmenis reģionā, kas ietekmē izglītības jomā strādājošo skaita izmaiņas,

izmaiņas bezdarba līmenī un līdz ar to arī pašvaldības budžetā;

ieguvumi no tūrisma plūsmas piesaistīšanas. Attīstot satiksmes infrastruktūru tiek

palielināta iespēja piesaistīt tūrisma plūsmu un piekļūšanu tūrisma un kultūras

objektiem. Līdz ar to tiek veicināta arī jaunu tūrisma objektu attīstība, kas ietekmē

tūrisma nozares pieaugumu, jaunu tūrisma un kultūras objektu skaita pieaugumu;

ieguvumi no dzīvojamās vides kvalitātes uzlabošanas. Uzlabojot dzīvojamās vides

kvalitāti, pieaug iedzīvotāju apmierinātība ar dzīves apstākļiem, līdz ar to attiecīgā

reģiona pašvaldībā tiek nodrošināti iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas

ietekmē pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjomu un iedzīvotāju

skaita pieaugumu pašvaldībā;

ieguvumi no vides piesārņojuma mazināšanās un zaļās zonas labiekārtošanas.

labiekārtojot zaļās zonās un uzlabojot ielu satiksmes caurlaidību, mazinās to esošais

piesārņojuma līmenis (sakopjot vidi), kā arī tiek nodrošināta vides kvalitātes līmeņa

uzturēšana nākotnē, kas uzlabos iedzīvotāju veselības rādītājus un samazinās

izdevumus ārstēšanai;

ieguvumi no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iekļaušanas darba tirgū. Attīstot

uzņēmējdarbību, tiek veicināta reģiona iedzīvotāju nodarbinātība, tie tiek iekļauti

darba tirgū un samazinās bezdarba līmenis, kā arī samazinās pašvaldības budžeta

sociālie izdevumi.

Papildus piemērus ieguvumu identificēšanai var apskatīt dažādās projekta izmaksu un

ieguvumu analīzes metodikās;

http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/guides/cost/guide02_en.pdf


Jāņem vērā, ka IIA iekļaujami var būt ne tikai sociālekonomiskie ieguvumi, bet arī

sociālekonomiskie zaudējumi, kas arī jānosaka un jāaprēķina alternatīvu analīzē, ja tādi ir

paredzami. Sociālekonomiskie zaudējumi var rasties, ja vienu sociālekonomisko ieguvumu

dēļ nepieciešams atteikties no citiem sociālekonomiskajiem ieguvumiem.

Ar situāciju „bez projekta” tiek saprasts, ka infrastruktūras uzturēšanas darbības tiek veiktas

esošajā apjomā (netiek paredzētas nekādas izmaiņas vai ieguldījumi situācijas uzlabošanā),

kā arī tiek izmantots teorētisks pieņēmums, ka projektā paredzētā infrastruktūra vispār netiek

uzbūvēta vai uzlabota.

Situācijā „ar projektu” ir jāņem vērā infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas izmaksas, kā

arī infrastruktūras „pamatlīdzekļu” atlikusī vērtība (jāiekļauj projekta īstenošanas perioda

pēdējā gada darbības izmaksās).





40

Lai savstarpēji salīdzinātu izvirzītās alternatīvas no dažādiem aspektiem, tās nepieciešams

aprakstīt sekojošā veidā. Tabulai ir tikai ilustratīva nozīme, taču aprakstus var kārtot arī

tabulu veidā.

10.tabula

Piemērs no Izmaksu ieguvumu analīzes veikšanas metodikas darbības programmas

„Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.4.3.1. aktivitātes „Nacionālas un regionālas nozīmes

daudzfunkcionālu centru izveide” Aspekti Alternatīvu analīze

„ar projektu” „bez projekta”

Sociālekonomiskie ieguvumi un

zaudējumi, atkarībā no

realizētajām darbībām

Finansiālās izmaksas un

ieņēmumi, kas rodas realizējot

projektu un katras alternatīvas

ietvaros paredzētās darbības, visā

projekta dzīves ciklā

Alternatīvas ietvaros veikto

darbību institucionālais ietvars

un iespējamība, ņemot vērā

normatīvajā bāzē un plānošanas

dokumentos noteiktās saistības

projekta iesniedzējam, attiecībā

uz identificētās problēmas

risināšanu, ierobežojumi

attiecībā uz iespējamajām

darbībām un projekta īstenošanā

iesaistītajām institūcijām, kas

jāievēro

Alternatīvās paredzēto darbību

tehniskā iespējamība un

tehniskie aspekti

Zaudētās izmantotā zemes

gabala/teritorijas izmantošanas

iespējas, zaudētās iespējas

ieguldot nacionālo

līdzfinansējumu attiecīgajā

projektā nevis citu darbību

realizēšanā

Atceries!

Projekta ieviešanas alternatīvu analīzes rezultāti ir noteikti sagaidāmie rezultāti, iznākumi un

projekta ilgtermiņa ietekme, un šie rādītāji ir kvantificēti. Otrs būtiskākais projekta ieviešanas

alternatīvu analīzes rezultāts ir sagatavotas un salīdzinātas naudas plūsmas situācijā ar

projekta ieviešanu un bez projekta, parādot būtiskākās naudas plūsmas atšķirības un

iznākumus abos gadījumos.



41

Projekta realizēšanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana

Abām alternatīvām jāizstrādā naudas plūsmas visam projekta dzīves ciklam (saskaņā ar

aktivitātes noteikumiem, ja attiecināms). Naudas plūsmā jāiekļauj pozīcijas, kas izriet no

iepriekšējā solī aprakstītajiem alternatīvas finansiālajiem, institucionālajiem un tehniskajiem

aspektiem, kā arī alternatīvās paredzamajām darbībām:

- investīciju izmaksas;

- uzturēšanas izmaksas;

- tiešie ieņēmumi – ieņēmumi, kas rodas tieši no projekta realizēšanas, vai alternatīvas „bez

projekta” gadījumā, no projekta iesniedzēja sociālo funkciju un pakalpojumu

nodrošināšanas konkrētajā jomā.

Situācija bez projekta tiek izmantota kā atskaites punkts, un projekta naudas plūsma tiek

salīdzināta ar šo alternatīvu, lai iegūtu naudas plūsmas ar papildu izmaksu metodi.

Formula IIA iekļaujamās alternatīvu naudas plūsmu aptuvenās vērtības noteikšanai =

projekta ieņēmumi – projekta investīciju izmaksas – projekta darbības izmaksas. Lai

salīdzinātu alternatīvas, no visām paredzamās projekta naudas plūsmas pozīcijām atskaita

situācijas bez projekta naudas plūsmu pozīcijas.

Budžeta projekta izstrāde

Lai sastādīdu naudas plūsmu, nepieciešams izstrādāt arī konkrētu budžetu projektā plānotajai

darbībai.Šis solis iekļauj budžeta projekta izstrādi, balstoties uz definēto darbības modeli un

funkcionalitāti. Budžeta projekts tiek sastādīts laika posmam, sākot no darbības uzsākšanas.

Budžetā netiek iekļautas investīciju izmaksas, kas radušās projekta ieviešanas laikā – objekta

izveides posmā, taču tās atsevišķi jānorāda veidlapā sadalījumā pa galvenajām izmaksu

pozīcijām, kā arī attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām. Investīciju izmaksu

apzināšana šī posma ietvaros tiek veikta, lai noteiktu piesaistīto finanšu resursu izmaksas

(procentu maksājumus) gadījumā, ja nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai tiek ņemts

aizņēmums.

Budžeta sastādīšanas ietvaros nepieciešams izvērtēt šādas budžeta pozīcijas (tai skaitā

nepieciešams sniegt raksturojumu par finansēšanas avotiem):

1) uzturēšanas izmaksas;

2) saimnieciskās darbības ieņēmumi un izdevumi.

Darbības ieņēmumi un izmaksas

Šis solis jāveic, lai noteiktu paredzamās atjaunošanas un uzturēšanas izmaksas pēc projekta

īstenošanas, kā arī saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus visam lietderīgajam

projekta periodam.



42

Saimnieciskās darbības ieņēmumos jāiekļauj visi ar izveidotās infrastruktūras darbību un

pakalpojumu sniegšanu saistītie ieņēmumi, piemēram, telpu noma, ieņēmumi par

pasākumiem, konferencēm, citi ieņēmumi u.c. Saimnieciskās darbības izdevumos jāiekļauj

visi ar darbību saistītie izdevumi, piemēram, darba samaksa, apdrošināšana, samaksa par

ārpakalpojumiem u.c.

11.tabula

Budžeta projekta raksturojums

Nr. Budžeta projekta

raksturojums

Informācija

1. Uzturēšanas

izmaksu

novērtējums

Uzturēšanas izmaksu novērtējums saskaņā ar LR noteiktajiem

būvnormatīviem. Uzturēšanas izmaksās jāiekļauj ekspluatācijas

izmaksas (piemēram, siltumapgāde, ūdensapgāde u.c.).

Plānotās darbības, sagaidāmie rezultāti un to vērtības ir jādefinē

pamatoti un izmērāmi, jāvērš uz projekta mērķa un rezultatīvo

rādītāju sasniegšanu, mērķa grupas vajadzību apmierināšanu.

2. Saimnieciskās

darbības

ieņēmumu

analīze

Projekta iesniedzējam jāapraksta visi iespējamie/paredzamie

projekta ieņēmumu veidi un avoti visam periodam:

- ieņēmumi dalījumā pa pakalpojumu grupām;

- ieņēmumi dalījumā pa funkcijām;

- ieņēmumos iekļauj valsts dotācijas, (ja attiecināms) (dotāciju

aprēķinam projekta iesniedzējs var izmantot kā bāzes gadu

iepriekšējo pārskata gadu).

3. Darbības

izmaksas

Darbības izmaksās ietver:

- investīciju piesaistes izmaksas (kredīta procentu maksājumi);

- Darbības laikā radušās atalgojuma izmaksas;

- citas darbības izmaksas (samaksa ārējiem ekspertiem, reklāmas

izmaksas utt.).

Darbības izmaksās neietver izmaksas, kas nav izsakāmas naudas

izteiksmē.

PVN neiekļauj izmaksās, ja saskaņā ar PVN likuma 10. pantu

iestāde par attiecīgo darbību atgūst PVN. Visām izmaksām jābūt

pamatotām un aprakstītām, kā arī jābūt noteiktiem parametriem

(vienībām), pēc kuriem tika noteikts izmaksu apmērs.



43

12.tabula

Piemērs uzturēšanas izmaksu aprēķinam

Uzturēšanas

izmaksu

pozīcija

V* I/1

v **

V

sk.

Summa (LVL)

2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022

Elektroenerģija

m2 1,24 5893

87716 90005 92293 94581 96869 99158 101446 103734 106022 108311

Ūdensapgāde m2 0,11 5893

7941 8148 8355 8562 8769 8977 9184 9391 9598 9805

Siltumapgāde m2 0,80 5893

56915 58399 59884 61369 62854 64338 65823 67308 68792 70277

Kanalizācija m2 0,11 5893

7615 7814 8013 8211 8410 8609 8807 9006 9205 9403

Apsaimniekošanas izmaksas

m2 0,79 5893

48720 51156 53104,8 54566,4 56028 57490 58951 60413 61874 63336

Ēkas

apdrošināšana

- - -

2760 2832 2904 2976 3048 3120 3192 3264 3336 3408

Izdevumi par aprīkojumu

vienlīdzīgu

iespēju nodrošināšanai

- - -

575 590 605 620 635 650 665 680 695 710

Apsardzes

izdevumi

- - -

4600 4720 4840 4960 5080 5200 5320 5440 5560 5680

Citas izmaksas - - -

1150 1180 1210 1240 1270 1300 1330 1360 1390 1420

Uzturēšanas izmaksas kopā

225300 231177 237055 242932 248810 254687 260564 266442 272319 278196

13.tabula

Izmaksu aprēķins (aprēķinā nav iekļautas ekspluatācijas izmaksas) Izmaksu

pozīcija

V* I/1 v

**

V

sk.

Summa (LVL)

2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022

Investīciju piesaistes

izmaksas

Atalgojuma izmaksas

261120 277440 287640 297840 308040 318240 330480 342720 354960 367200

Publicitātes

izdevumi

49450 50740 52030 53320 54610 55900 57190 58480 59770 61060

Izdevumi par

viesmākslinieku

un rezidējošo mākslinieku

pasākumiem

44601 46003 47305 48508 49710 50913 52115 53318 54520 55723

Citi izdevumi - Biroja

izdevumi

45310 46492 47674 48856 50038 51220 52402 53584 54766 55948

Saimnieciskās darbības izmaksas kopā

* Vienība

** Izmaksas uz vienu vienību



44

*** Vienību skaits

14.tabula

Ieņēmumu aprēķins Summa (LVL)

2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Saimnieciskās darbības ieņēmumi

kopā

Citi ieņēmumi

Mērķdotācijas (valsts)

Mērķdotācija (pašvaldība)

Sponsoru finansējums

Fondu finansējums

Ilgtermiņa nomnieki

Īstermiņa nomnieki

Saimnieciskās darbības ieņēmumi

kopā ar citiem ieņēmumiem

* Vienība

** Ieņēmumi uz vienu vienību

*** Vienību skaits

15.tabula

Budžeta projekts Kopā

(LVL)

Summa (LVL)

2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022

Saimnieciskās

darbības

ieņēmumi

Saimnieciskās

darbības izmaksas

Ekspluatācijas

izmaksas

Operatīvā

peļņa/zaudējumi

Veicot budžeta projekta izstrādi, ieteicams ievērot projekta realizācijas termiņu. Šajā posmā

jānorāda visas ar uzturēšanu saistītās izmaksas un ieņēmumi, izdalot atsevišķi investīciju

izmaksas, kas tiek definētas kā projekta īstenošanas izmaksas.

Visām izmaksām jāsniedz noteiktās vērtības pamatojums un paskaidrojums. Darbības

ieņēmumu un izdevumu pozīcijas jānorāda bez PVN vai atsevišķi jāizdala PVN apmērs,

pielietojot attiecīgo PVN likmi un kārtību.



45

16.tabula

Terminu skaidrojums

Projekta dzīves

cikls

Periods, kurā no projekta rezultātiem un iznākuma tiek gūts

ekonomisks labums, un projekta gaitā izveidotie aktīvi ir rentabli,

līdz ar to, naudas plūsma un finanšu analīze ir jāveic par visu

projekta dzīves ciklu.

Darbības izmaksas Izmaksas, kas rodas investiciju apgūšanā, ieskaitot parastos un

ārkārtas uzturēšanas izdevumus, bet izslēdzot amortizāciju vai

kapitāla izmaksas.

Ieņēmumus nesošs

projekts

Jebkura darbība, kas ir saistīta ar ieguldijumiem infrastruktūrā,

kuras izmantošanas maksu tieši sedz lietotāji, vai jebkura darbība,

kas ietver zemes vai ēku pārdošanu vai iznomāšanu .

Sociālekonomiskās

izmaksas un

ieguvumi

Projekta dzīves cikla laikā planotās izmaksas un ieguvumi Eiropas

Savienibas fonda projekta iesniedzējam un netiešajiem labuma

saņēmejiem, tai skaitā sabiedrībai kopumā.

Finanšu resursu

analīze – finansiālā

ilgtspēja

Nediskontēta naudas plūsma, kas parāda, kā visi pieejamie finanšu

resursi segs izmaksas, kas radisies projekta ieviešanas laikā.

6.2.3. Finanšu analīze

Šis IIA posms sastāv no četriem soļiem, kuru mērķis ir izvērtēt, vai projekta iesniedzējam

pieejamie finanšu resursi būs pietiekami, lai segtu projekta izmaksas tā ieviešanas un

uzturēšanas posmos un noteikt projekta finansiālo ienesīgumu, ja tāds ir paredzams, kā arī

ES līdzfinansējuma apjomu:

- metodes un pieņēmumu definēšana finanšu analīzes veikšanai un plānotās

naudas plūsmas sagatavošana;

- projektu finanšu darbības rādītāju aprēķināšana;

- projekta finansējuma deficīta likmes aprēķināšana;

- projekta finansiālā noturīguma analīze.

Metodes un pieņēmumu definēšana finanšu analīzes veikšanai un plānotās naudas

plūsmas sagatavošana Projekta finanšu un ekonomiskajā analīzē izmanto DCF metodi. DCF metodei ir šādas

pazīmes:

- naudas plūsmas ietver projekta dzīves ciklā plānotos ieņēmumus (ieguvumus

projektiem, kas nav ieņēmumus gūstoši projekti) un izmaksas;

- naudas plūsmā nedrīkst iekļaut grāmatvedības nolietojuma izmaksas un neparedzēto

izdevumu rezervi visam projekta dzīves ciklam. Šo rezervi drīkst iekļaut naudas

plūsmā ne vairāk kā 5% apmērā no tiešajām attiecināmajām projekta izmaksām

projekta realizēšanas gados. Neparedzēto izdevumu rezervi var piešķirt papildus



46

līgumā ar finansējuma saņēmēju apstiprinātajam projekta finansējumam, gadījumos,

kad projekta ieviešanas laikā ir noticis neplānots apjoma vai izmaksu pieaugums;

- naudas plūsmā iekļauj kopējās projekta izmaksas (gan attiecināmās, gan

neattiecināmās);

- atkarībā no PVN likuma 10. pantā minētajiem nosacījumiem PVN atgūšanai, IIA

aprēķinos jāiekļauj vai nav jāiekļauj PVN.

- Naudas plūsmas aprēķina visam projekta dzīves ciklam;

- ja projekta īstenošanas laikā iegādāto vai radīto aktīvu lietderīgais lietošanas laiks

pārsniedz projekta dzīves ciklu, aprēķinos iekļautās pēdējā gada naudas plūsmas

ieņēmumos jānorāda aktīvu (investīciju) atlikusī vērtība. Atlikušo vērtību nosaka

atbilstoši grāmatvedības nolietojuma aprēķināšanas metodei saskaņā ar LR

normatīvajiem aktiem vai arī prognozējamai tirgus (pārdošanas) vērtībai pēdējā

projekta dzīves cikla gadā;

- projekta naudas plūsmu diskontē, piemērojot diskonta faktorus vai arī izmantojot

programmatūru ar standarta funkcijām projekta atdeves indikatoru aprēķināšanai.

Finanšu un ekonomiskās analīzes ietvaros rādītāju aprēķināšanai var izmantot programmatūru

ar standarta funkcijām (standartizētām formulām). Būtiski ir nodrošināt vienotu aprēķinu

pieeju visas IIA ietvaros.

Finanšu diskonta likme jebkuram investīciju projektam neatkarīgi no finansēšanas avota

raksturo kapitāla zaudēto iespēju izmaksas. Eiropas Komisijas iesaka piemērot 5 % reālo

diskonta likmi jeb 5 % diskonta likmi salīdzināmajās cenās. Katrai Eiropas Savienības

dalībvalstij ir tiesības noteikt atšķirīgas diskonta likmes ar nosacījumu, ka ir jāievēro

konsekvence dažādu investīciju projektu analīzē un novērtēšanā. Atšķirības diskonta likmju

piemērošanā katrā dalībvalstī nosaka attiecīgās valsts makroekonomiskā situācija, iepirkuma

veids (tradicionālais iepirkums vai publiskā un privātā partnerība), tautsaimniecības nozare

un citi faktori.

Iepriekš minētajos metodiskajos norādījumos nav noteikts, kā ir jāaprēķina nominālā diskonta

likme jeb diskonta likme faktiskajās cenās un kuros gadījumos ir ieteicams piemērot vienu

vai otru diskonta likmi. Ir tikai minēts, ka reālās diskonta likmes piemērošanas gadījumā

projekta izmaksas un ieguvumi ir jānorāda salīdzināmajās cenās (t. i., bez inflācijas

ietekmes), bet nominālās diskonta likmes piemērošanas gadījumā izmaksas un ieguvumi ir

jārēķina faktiskajās cenās (t. i., ņemot vērā inflācijas ietekmi).

Finanšu analīzē piemērojama reālā finansiālā diskonta likme 5% .

Ekonomiskajā analīzē piemērojama sociālā diskonta likme 5,5%.

Vadošā iestāde (Finanšu ministrija) nacionālā līmenī nosaka IIA izmantojamos konversijas

faktorus - cenu indeksu izmaiņas un makroekonomiskos pieņēmumus. Tiek norādīti

piemērojamie galvenie trīs cenu indeksa izmaiņu rādītāji:

o Patēriņa cenu indeksa (PCI) izmaiņas atspoguļo patēriņa cenu grozā ietverto

produktu un pakalpojumu cenu dinamiku. PCI inflācija ir piemērota iedzīvotāju

ienākumu un privātā patēriņa indeksēšanai. IIA aprēķinos mikrolīmenī šis rādītājs

piemērojams darba samaksai (algām);



47

o IKP deflators atspoguļo vidējās cenu izmaiņas visos tautsaimniecības sektoros kopā.

Šis rādītājs tiek bieži lietots citu makroekonomisko rādītāju indeksēšanai un daudzos

gadījumos aprēķiniem var izvēlēties vai nu PCI inflācijas rādītāju, vai IKP deflatoru.

IIA aprēķinos mikrolīmenī šis rādītājs piemērojams pakalpojumiem;

o Kopējā pamatkapitāla veidošanas deflators atspoguļo valstī veikto kapitāla

investīciju sadārdzinājumu. Šis rādītājs ir piemērots investīciju projektu indeksēšanai.

IIA aprēķinos mikrolīmenī šis rādītājs piemērojams investīciju ieguldījumiem

pamatkapitālā (būvniecības un ražošanas līdzekļi).

Vadošā iestāde ir izdevusi arī norādījumus, kas Atbildīgajām nozares ministrijām ir jāiekļauj

projektu vērtēšanas kritērijos:

o vismaz viens mērāms un salīdzināms (vērtējuma skala) uz IIA balstīts aktivitātes

specifikai atbilstošākais kritērijs, kas ļautu novērtēt, izmērīt (izteikt naudas vienībās)

un salīdzināt projektu sociālekonomiskos ieguvumus (kam jābūt saskaņā ar darbības

programmā un darbības programmas papildinājumā izvirzītajiem mērķiem)

salīdzinājumā ar tā faktiskajām izmaksām (aprēķinā iekļaujot arī cenu

sadārdzinājumu, kas radīsies projekta īstenošanas laikā). Primāri atbalstāmi būtu

projekti, kuri demonstrē augstāko pozitīvo ieguvumu un izmaksu attiecību (neto

pašreizējo vērtību). Vienlaikus būtu nosakāms minimālais neto pašreizējās vērtības

slieksnis, zem kura projekti netiek atbalstīti.

o Projektiem, kuri gūst tīros ienākumus, kā vērtēšanas kritērijs jāparedz finanšu iekšējās

atdeves koeficientus no investīcijām (IRR) un finanšu neto pašreizējo vērtību

(FNPV), nosakot minimālo sasniedzamo rezultātu un priekšroku dodot augstākajiem

rezultātiem.

o Projektiem, kuri negūst tīros ienākumus, kā vērtēšanas kritērijs jāparedz vismaz viens

no Darba dokumentā ieteiktajiem kritērijiem - ekonomiskā neto pašreizējo vērtība

(ENPV), ekonomiskā ienesīguma norma (ERR), ieguvumu un izmaksu attiecība

(B/C), nosakot minimālo sasniedzamo rezultātu un priekšroku dodot augstākam.

o Veicot IIA ir jāveic arī projekta jūtīguma analīze un riska analīze. Attiecīgi atbalstāmi

būtu projekti, kas var uzrādīt zemākos NPV izmaiņu rādītājus izdarot pieņēmumus par

iespējamām izmaiņām projekta īstenošanu ietekmējošajos apstākļos (piemēram, cenu

pieauguma gadījumā, vai arī, ja projekta ieviešana aizkavējas laikā). Līdz ar to ir

iekļaujams vismaz viens kritērijs, kas dod vērtējumu projekta jūtīgumam pret

izmaiņām un riskiem.

Minētie nozaru specifiskie mikroekonomiskie rādītāji iekļaujami aktivitātes ieviešanas

noteikumos, lai tie būtu saistoši un vienādi piemērojami visiem projektu iesniedzējiem.

Konkrētas nominālās diskonta likmes izvēle ir atkarīga no konkrēta projekta veida, ko var

sasaistīt ar atbilstošu cenu rādītāju:



48

Patēriņa cenu indeksa inflācija ir piemērota projektiem, kuros lielu izmaksu daļu veido darba

samaksa. Priekšlikums IIA aprēķinos mikrolīmenī šo rādītāju piemērot darba samaksai

(algām);

IKP deflators ir piemērots jaukta tipa izmaksu projektiem dažādās nozarēs, kā arī tas ir

atbilstoš rādītājs, lai diskontētu sagaidāmās finanšu plūsmas no uzņēmējdarbības.

Priekšlikums IIA aprēķinos mikrolīmenī šo rādītāju piemērot pakalpojumiem;

Kopējā pamatkapitāla veidošanas deflators ir piemērots projektiem, kuros lielu izmaksu daļu

veido investīciju ieguldījumi pamatkapitālā (būvniecības un ražošanas līdzekļu izveidošanas

projekti). Priekšlikums IIA aprēķinos mikrolīmenī šo rādītāju piemērot investīciju

ieguldījumiem pamatkapitālā (būvniecības un ražošanas līdzekļi).

Minētos inflācijas mērus var piemērot kombinēti dažādos investīciju projektos pēc projekta

sagatavotāja izvēles.

Ja normatīvie akti par aktivitātes ieviešanu nenosaka izmantojamo pieņēmumu

ierobežojumus, tad izmaksu un ieguvumu analīzes aprēķini jāveic, izmantojot

makroekonomiskos pieņēmumus un prognozes, kas noteiktas normatīvajos aktos par ES

struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu.

Izmantotajiem pieņēmumiem jābūt pamatoties un reāliem, tādēļ kā pieņēmumu avotus

ieteicams izmantot Latvijas centrālās statistikas pārvaldi, Latvijas Banku, Finanšu ministriju,

Ekonomikas ministriju.

Projekta iesniedzējs var izmantot MK 26.06.2007 Nr. 419 5. pielikumā norādītos

makroekonomiskos pieņēmumus un prognozes Latvijā izmaksu-ieguvumu un izmaksu

efektivitātes analīzei ES fondu projektiem, taču norādītie makroekonomiskie dati nav

atbilstoši pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiem.

17.tabula



raksturojums

Informācija

1. Finanšu

aprēķinos

izmantoto

pieņēmumu

apraksts

Jāapraksta visi pieņēmumi un specifiskie dati, kas tiek izmantoti

budžeta sastādīšanā:

- patēriņa cenu inflācija;

- nodarbinātības pieaugums;

- darba algas pieaugums;

- vidējās aizdevuma likmes tirgū (ja plānots aizņēmums projekta

līdzfinansēšanai, priekšfinansēšanai);



49

6.2.4. Projekta dzīves cikla naudas plūsma

Sagatavojot projekta dzīves cikla naudas plūsmu (turpmāk – naudas plūsma) jāizmanto

pieejamā aktuālākā informācija, taču tai nav obligāti jāsakrīt ar būvprojektā un projekta

iesnieguma veidlapā sniegto informāciju.

Naudas plūsma jāsastāda atbilstoši projekta dzīves cikla garumam (parasti 20 gadiem) pēc

projekta īstenošanas (dzīves cikls sākas nākamā gadā pēc objekta nodošanas ekspluatācijā).

Projekta dzīves cikla jēdziens ir periods, kurā no projekta rezultātiem un iznākuma tiek gūts

ekonomisks labums un projekta gaitā izveidotie aktīvi ir rentabli.

Visas pozīcijas naudas plūsmā, kā arī jebkādus finanšu datus, kas izmantoti analīzē, ir jāvērtē

no finansējuma saņēmēja pozīcijas.

Naudas plūsmas sagatavošanā ir jāievēro:

o naudas plūsmu projektam sagatavo atbilstoši projekta dzīves ciklam;

o naudas plūsmā iekļauj visā projekta dzīves ciklā plānotās investīcijas, darbību

izmaksas (paredzamās atjaunošanas un uzturēšanas izmaksas) un sociālekonomiskos

ieguvumus. Nepieciešamības gadījumā naudas plūsmu pozīcijas var izvērst

detalizētāk, par pamatu ņemot projekta iesnieguma un tehniskās dokumentācijas

informāciju;

o naudas plūsmā iekļauj kopējās projekta izmaksas (gan attiecināmās, gan

neattiecināmās).

Aprēķinu ietvaros tiek salīdzinātas divas alternatīvas – situācija „bez projekta” un situācija

„ar projektu”. Salīdzinot šīs alternatīvas, tiek iegūta neto salīdzinošā naudas plūsma, kam

jāatspoguļo starpība starp naudas plūsmu „ar projektu” un naudas plūsmu „bez projekta”.

18.tabula

Projektu alternatīvu salīdzinājums

2010 2011 2012 2013 2014 2032

„ar projektu”

Investīciju izmaksas (1 130 840) (2 985 555) (2 579 041) (209 724) 0 ... 0

Darbības izmaksas 0 0 0 (806 293) (806 293) ... (806 293)

Ieņēmumi 0 0 0 495 756 495 756 ... 495 756

„bez projekta”

Investīciju izmaksas 0 0 0 0 0 0

Darbības izmaksas (109 456) (109 456) (109 456) (109 456) (109 456) (109 456)

Ieņēmumi

Papildus izmaksu

naudas plūsma

Investīciju izmaksas (1 130 840) (2 985 555) (2 579 041) (209 724) 0 0

Darbības izmaksas 109 456 109 456 109 456 (696 837) (696 837) (696 837)

Ieņēmumi 0 0 0 495 756 495 756 495 756



50

Atceries!

Izdevumi tabulās jāuzrāda ar mīnuss zīmi (jeb ieliekot skaitļus iekavās, ja tiek izmantotas

Excel tabulas), ienākumi tiek attēloti ar „+” zīmi.

Veicot alternatīvu salīdzinājumu, jāņem vērā šādi aspekti:

o ja pēc projekta dzīves cikla tiek paredzēta projekta atlikusī vērtība, naudas plūsmā

tā jāatspoguļo pēdējā projekta dzīves cikla gadā. Projekta atlikusī vērtība ir visi

aktīvi, par ko var iegūt naudas līdzekļus pēc projekta dzīves cikla beigām;

o sociālekonomiskos ieguvumus aprēķina alternatīvu analīzes ietvaros. Ja, īstenojot

projektu, paredzami sociālekonomiskie zaudējumi, tad attiecīgi jāsamazina

sociālekonomisko ieguvumu summa;

o ietaupītās izmaksas vai papildu izmaksas aprēķina, kā darbību izmaksu starpību

starp abām alternatīvām. Tā kā var būt gadījums, kad situācijā „ar projektu”

darbības izmaksas var būt lielākas par darbības izmaksām situācijā „bez projekta”,

tad ietaupījuma vietā var rasties papildu izmaksas. Tomēr tas var būt attaisnojams,

ja sociālekonomiskie ieguvumi nodrošina pozitīvu neto salīdzinošo naudas

plūsmu;

o investīciju izmaksas vienkāršākajā gadījumā alternatīvu salīdzinājumā

atspoguļosies kā projekta kopējās izmaksas, taču var būt arī gadījumi, kad

situācijā „bez projekta” arī ir plānoti investīciju ieguldījumi. Tādā gadījumā

alternatīvu salīdzinājumā jāatspoguļo investīciju izmaksu starpība.

Naudas plūsma pakāpeniski ieviesīs skaidrību finansēs un piesaistāmajās finansēs.

Veidojot NAUDAS PLŪSMAS aprēķinus jūs varat:

o Noteikt, kad jums naudas pietrūks, pirms tas būs noticis īstenībā;

o Uzzināt, kad jums varētu parādīties papildus nauda un izlietot to efektīvi;

o Parūpēties, lai jums būtu pietiekoši skaidrās naudas jebkuriem biznesa

izdevumiem;

o Uzzināt, kā jūs varētu vēl efektīvāk izmantot resursus un samazināt izmaksas;

o Plānojot pārdot savu produkciju ar pēcmaksu, jums būs nepieciešams plānot arī šo

naudas summu, kad apmēram tā varētu ienākt, piem. 30 dienu laikā. Un arī

jāatceras rēķinus izrakstīt laikā, lai klients varētu samaksāt;



51

19.tabula

Investīciju naudas plūsmas paraugs

Investīciju naudas plūsma

1 2 3 4 23

Gads 2010 2011 2012 2013 2032 Kopā

Naudas plūsmas pozīcijas

1 Ieņēmumi LVL 0 0 0 495 756 495 756 9 915 120

1.1. Ieņēmumi no darbībām

LVL 0 0 0 495 756 495 756 9 915 120

1.1.1. Biļešu ieņēmumi LVL 289 780 289 780 5 795 600

1.1.2.

Īstermiņa nomnieki

(konferences), skanu

ierakstu studija 88 000 88 000

1.1.3. Maksas pakalpojumi 12 000 12 000

1.1.4. AKCMVSK ieņēmumi 55 780 55 780

1.1.5.

Ilgtermiņa telpu noma

kafejnīca 26 025 26 025

1.1.6. Ilgtermiņa telpu noma mūzikas veikals, galerija 4 171 4 171

1.1.7. Projektu konkursi, fondi 10 000 10 000

1.1.8. Sponsori, ziedojumi 10 000 10 000

2 Ietaupītās izmaksas LVL 109 456 109 456 109 456 109 456 109 456 2 517 488

2.1.

Ietaupītās kultūras centra

darbības izmaksas 109 456 109 456 109 456 109 456 109 456 2 517 488

3 Darbības izmaksas LVL 0 0 0 (806 293) (806 293)

(16 525

860)

3.1.

Ēkas uzturēšanas

izmaksas LVL (223 121) (223 121) (4 462 420)

3.2. Periodiskā uzturēšana LVL (400 000)

3.3. Darba algas (174 397) (174 397) (3 487 940)

3.4. Reklāmu izdevumi (38 525) (38 525) (770 500)

3.5. Biroja preces, telefons, kopētājs utt. (40 250) (40 250) (805 000)

3.6.

Programmu

nodrošināšanai (330 000) (330 000) (6 600 000)

4 Investīciju izmaksas LVL (3 679 238) (2 272 895) (1 879 130) 0 0 (7 831 263)

4.1.

Investīciju izmaksas bez neparedzētajām

izmaksām LVL (3 520 645) (2 272 895) (1 879 130) 0 0 (7 672 670)

4.1.1. Vispārējie būvdarbi LVL (2 085 419) (2 085 419)

4.1.2. Specializētie darbi (iekšējie tīkli) LVL (1 181 396) (1 181 396)

4.1.3.

Specializētie darbi (ārējie

tīkli) LVL (146 461) (146 461)

4.1.4. Teritorijas labiekārtošana LVL (73 959) (73 959)

4.1.5. Tehnoloģiskās iekārtas LVL (2 051 475) (2 051 475)

4.1.6. Interjers LVL (1 876 130) (1 876 130)

4.1.7. Būvuzraudzība LVL (122 750) (122 750)

4.1.8. Autoruzraudzība LVL (122 750) (122 750)

4.1.9. Būvprojekta ekspertīze LVL (4 102) (4 102)

4.1.10. Publicitāte LVL (4 228) (1 000) (3 000) (8 228)

4.2.

Neparedzētās izmaksas

(5%) LVL (158 593) 0 0 0 0 (158 593)

5

Projekta atlikusī

vērtība LVL 0 0 0 0 5 334 905 5 334 905

6 Neto naudas plūsma LVL (3 569 782) (2 163 439) (1 769 674) (202 081) 5 132 824 (6 609 610)



52

Investīciju analīze procentu maksājumu aprēķinam

Šī soļa ietvaros tiek noteiktas investīciju izmaksas, kas saistītas ar projekta īstenošanu,

atsevišķi norādot finansēšanas avotus. Investīciju izmaksām jābūt pamatotām un norādītām

pa galvenajām pozīcijām, kā arī sadalījumā pa attiecināmajām un neattiecināmajām

izmaksām. Investīciju izmaksas un to finansēšanas avoti tiek noteikti, lai aprēķinātu

piesaistīto (aizņemto) finanšu resursu izmaksas (procentu maksājumus), ja projekta ietvaros

plānots aizņēmums.

20.tabula



raksturojums

Informācija

1. Investīciju

izmaksu

novērtējums

Jānorāda paredzamās kopējās investīciju izmaksas (izmaksas,

kas saistītas ar projekta īstenošanu) detalizēti pa pozīcijām.

2, Investīciju

finansēšanas

avotu

raksturojums

Finansēšanas avotu raksturojums, iespēju robežās norādot katra

avota finanšu resursu apjomu.

Detalizēts investīciju finansēšanas avotu aprēķins tiks sniegts

izmaksu un ieguvumu analīzē. Šī posma ietvaros jāveic finanšu

resursu piesaistes izmaksu novērtējums (kredīta procentu

maksājumu novērtējums), ja projekta ietvaros plānots

aizņēmums.

Atceries!

IIA iekļauto naudas plūsmu aptuvena vērtība tiek noteikta ar papildus izmaksu metodi.

21.tabula

Terminu skaidrojums

Finanšu

izmaksas un

ieguvumi

Projekta dzīves cikla laikā plānotās izmaksas un ieguvumi Eiropas

savienības fonda projekta iesnieguma iesniedzējam.

Ieņēmumi Ienākumi, kurus ir paredzēts saņemt no investīcijām, piemērojot cenu vai

maksu.

Diskonta

likme

Likme, pēc kuras nākotnes vērttības tiek diskontētas tagadnes vērtībām.

Diskontēšana Izmaksu un ieguvumu nākotnes vērtības pielāgošana tagadnes vērtībai,

izmantojot diskonta likmi.

Investīciju

izmaksas

Kapitāla izmaksas projekta īstenošanas gaitā, kas radušās projekta

ieviešanas laikā. Tās nepieciesamas projekta realizēšanai un ir tieši

attiecināmas uz projektu. Tajās iekļautas gan attiecināmās, gan

neattiecināmās izmaksas, kas saistītas ar projekta ieviesanu. Tās atbilst

nacionālajiem un ES normatīvajiem aktiem.



53

Alternatīvu

analīze

Analīze, kas atspoguļo situāciju, ja projekts netiks ieviests un situāciju,

gadījumā, ja projekts tiek īstenots, ka ari var tikt piemērota treša

alternatīva. Alternatīvu analīze iekļauj šādu aspektu vērtējums:

Ekonomiskā ietekme, Finanšu izmaksas un ilgtspēja, Tehniskā

iespējamība, Institucionālā iespējamība.

Projektu finanšu darbības rādītāju aprēķināšana

Šis finanšu analīzes solis ietver vairāku finanšu rādītāju aprēķinu. IIA ietvaros jāaprēķina

projektu investīciju un kapitāla finansiālais ienesīgums. Projekta investīciju ienesīgums

norāda tieši projekta ietvaros veikto darbību atdevi. Kapitāla finansiālais ienesīgums projektā

ieguldīto finanšu līdzekļu atdevi. Finanšu analīzes ietvaros tiek aprēķināta arī projekta

finansiālā ilgtspēja, kas ļauj izvērtēt projekta finansiālo noturīgumu visā projekta dzīves

ciklā.

Lai noteiktu projekta izmaksu efektivitāti, jānosaka projekta ieguvumu un izmaksu attiecība

(B/C), kam jābūt lielākai par viens (B/C > 1). Tas nozīmē, ka projekta kopējiem ieguvumiem

un ietaupījumiem visā tā dzīves ciklā ir jābūt lielākiem par projekta investīciju un darbības

izmaksām visā projekta dzīves ciklā. Ja projekta ieguvumu un izmaksu attiecība ir lielāka par

vienu, tad projekta izmaksu efektivitātes novērtējums ir pozitīvs.

Lai aprēķinātu projekta ieguvumu un izmaksu attiecību, diskontēto finansiālo un

sociālekonomisko ieguvumu summa, kas sastāv no projekta sociālekonomiskajiem

ieguvumiem, ietaupītajām izmaksām un projekta atlikušās vērtības tā dzīves cikla beigās,

jāattiecina pret projekta diskontēto izmaksu summu, kas sastāv no projekta investīciju

izmaksām un projekta papildus izmaksām projekta dzīves cikla laikā:

B/C =

nii

∑

t=0

mb

iim

at

Bt

= a0

(I0 + S0)

+ a1

(I1 + S1)

+ ... + an

(In + Sn + An*)

, kur Ct

(CI0 + CU0) (CI1 + CU1) (CIn + CUn)

A – atlikusī vērtība;

a – diskonta faktors;

B – sociālekonomisko ieguvumu un ietaupījumu summa (B=I+S+A);

C – kopējā izmaksu summa (C= CI + CU);

CI – investīciju izmaksas (projekta īstenošanas kopējās izmaksas);

CU – papildu izmaksas (darbības izmaksu starpība, ja, salīdzinot alternatīvas, vērtība ir

negatīva);

I – sociālekonomiskie ieguvumi;

n – projekta dzīves cikls (gadi);

S – ietaupītās izmaksas (darbības izmaksu starpība, ja, salīdzinot alternatīvas, vērtība ir

pozitīva);



54

t = 0+1+2+...+n.

*Projekta atlikušo vērtību iekļauj projekta pēdējā dzīves cikla gadā.

Diskonta faktoru (a) aprēķina šādi:

at = 1

, kur (1+rs)

t

rs – reālā sociālā diskonta likme (r=0,055 (5,5%)) saskaņā ar MK 2007.gada 26.jūnija

noteikumiem Nr.419 „Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda

vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu

ieviešanu”;

t = 0+1+...+n

Finanšu diskontēšanas faktors (a) jāizmanto, lai projekta ieguvumu un izmaksu attiecības

aprēķins būtu korekts, jo gan ieguvumu un ietaupījumu, gan arī zaudējumu un izmaksu

vērtība nākotnē ir mazāka par tagadnes vērtību.

22. tabula

Finanšu analīze

Nr. IIA posma – finanšu

analīze

Informācija, kas jāiekļauj IIA

1. Finanšu analīzes

metodikas un specifisko

pieņēmumu apraksts

IIA ietvaros jāapraksta visi pieņēmumi un specifiskie dati, kas

tiek izmantoti finanšu analīzē.

2. Pieņēmumu definēšana

finanšu analīzes veikšanai

a) - Projekta dzīves cikls

(n)

IIA jāveic par visu projekta dzīves ciklu, kas noteikts

aktivitāti regulējosos Mk noteikumos – pārsvarā 20 gadi pēc

pirmā projekta īstenošanas noslēguma gada.

b) - Finansiālā diskonta

likme

Saskaņā ar aktivitāti regulējošiem noteikumiem. Parasti

aprēķinos piemēro reālo finansiālo diskonta likmi – 5% un

reālo sociālo diskonta likmi – 5,5%.

c)

- Investīciju izmaksu

kopsumma (IC)

IIA jānorāda paredzamās kopējās investīciju (kapitāla)

izmaksas – attiecināmās un neattiecināmās. Visām investīciju

izmaksām jāsniedz noteiktās vērtības pamatojums un

paskaidrojums. Atkarībā no PVN likuma 10. panta prasībām

investīciju izmaksu kopsummā var iekļaut vai neiekļaut PVN.

Uz investīciju izmaksām attiecas šādi nosacījumi:

- tās radušās projekta ieviešanas laikā;

- tās nepieciešamas projekta realizēšanai un ir tieši

attiecināmas uz projektu;

- tajās iekļautas gan attiecināmās, gan neattiecināmās

izmaksas, kas saistītas ar projekta ieviešanu;

- tās atbilst valsts un ES normatīvajiem aktiem.



55


analīze


Kopējām investīciju izmaksām jāizriet no aktivitāti

regulējošajos noteikumos noteiktajiem investīciju veidiem.

d) - Diskontētās

investīciju izmaksas

(DIC)

DIC aprēķina katram projekta dzīves cikla gadam. Aprēķinos

izmanto reālās investīciju izmaksu summas, un, lai aprēķinātu

DIC, piemēro reālo finansiālo diskonta likmi.

DIC aprēķina pēc formulas

DIC = IC/(1+r)1+…..IC/(1+r)

n

e) - Projekta atlikusī

vērtība

Projekta atlikusī vērtība, kas jānosaka IIA ietvaros, ir

paredzamā projekta ietvaros radīto nekustamo īpašumu un

pamatlīdzekļu atgūstamā vērtība (neto pārdošanas vērtība), un

tajā iekļauti diskontēti neto paredzamie ieņēmumi, ko

paredzams gūt pēc projekta dzīves cikla. Projekta atlikušo

vērtību var skaidrot arī kā atlikušo projekta aktīvu un saistību

vērtību atbilstoši valsts tiesību aktos noteiktajām

grāmatvedības prasībām. Kopumā atlikusī vērtība ir projekta

pamatlīdzekļu, aktīvu un pasīvu likvidācijas vērtība pēc

projekta dzīves cikla. Projekta atlikusī vērtība jānosaka visiem

aktīviem - infrastruktūrai, nekustamajam īpašumam,

pamatlīdzekļiem, kas izveidoti/iegādāti projekta dzīves ciklā.

f) - Diskontēta atlikusī

vērtība

Diskontēto atlikušo vērtību aprēķina pēdējā projekta dzīves

cikla gadā, ņemot vērā pēdēja projekta dzīves cikla gada

diskonta faktoru. Aprēķinā piemēro diskonta likmi, kas

piemērota pārējos IIA aprēķinos.

g) - Ieņēmumi Projekts, no kura gūst ieņēmumus, ir jebkura darbība, kas

saistīta ar ieguldījumiem infrastruktūrā, kuras izmantošanas

maksu tieši sedz lietotāji, vai jebkura darbība, kas ietver

zemes vai ēku pārdošanu vai iznomāšanu, vai jebkuru citu

pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Projekts ir peļņu gūstošs

tikai tādā gadījumā, ja projekta tīro ieņēmumu tagadnes

vērtība ir lielāka par tagadnes izmaksu vērtību.

Lai IIA noteiktu paredzamos projekta ieņēmumus, jānosaka

aptuvenais pieprasījums pēc projekta rezultātiem vai

iznākumiem katram no paredzamajiem ieņēmumu avotiem un

sniegtajiem pakalpojumiem. Lai to izpildītu, visiem

paredzamajiem ieņēmumu avotiem ir jānosaka:

- esošais pieprasījums;

- vēsturiskie dati un iezīmes, kas attiecas uz konkrētajām

projekta darbībām un rezultātiem;

- nākotnes pieprasījuma izvērtējums, balstoties uz

izstrādātiem pieņēmumiem (par izmaksām, konkurenci,

tirgus piedāvājumu u.tml.);

- parametri, vienības, uz kurām balstoties tika aprēķināti

paredzamie ieņēmumi.

IIA analīzē iekļauj tikai operatīvos ieņēmumus, kas attiecas

tieši uz projekta ieviešanu un rezultātiem (iznākumiem), bez



56


analīze


PVN (ja finansējuma saņēmējs nav PVN maksātājs),

subsīdijām, papildu pārskaitījumiem un citiem līdzīgiem

avotiem sadalījumā pa ieņēmumu avotiem.

Par projekta ieņēmumiem uzskata arī valsts dotācijas, ko

projekta iesniedzējs saņems pakalpojumu un funkciju

nodrošināšanai (ja attiecināms).

h) - Darbības izmaksas

(O)

Darbības izmaksas ietver visas īstenoto investīciju

ekspluatācijas, apgūšanas un uzturēšanas izmaksas, ieskaitot

ikdienas un neparedzamās uzturēšanas izmaksas, zveides un

darbības laikā radušās atalgojuma izmaksas, bet neieskaitot

nolietojuma un kapitāla (investīciju) izmaksas, kā arī

izmaksas, kas nav izsakāmas naudas izteiksmē, izmaksas, kas

saistītas ar aizņēmumiem (kredītiem), un rezervju veidošanas

izmaksas. PVN neiekļauj izmaksās gadījumā, ja saskaņā ar

PVN likuma 10. pantu iestāde par attiecīgo darbību atgūst

PVN. Visām izmaksām jābūt pamatotām un aprakstītām, kā

arī jābūt noteiktiem parametriem (vienībām), pēc kuriem tika

noteikts izmaksu apmērs.

i) - Diskontētās darbības

izmaksas (DO)

DO (discounted operating costs) aprēķina, diskontējot

darbības izmaksas katram projekta dzīves cikla gadam.

Aprēķinā piemēro diskonta likmi, kas piemērota pārējos IIA

aprēķinos.

DO aprēķina pēc formulas

DO = O/(1+r)1+…..O/(1+r)

n

j) - Diskontētie tīrie

ieņēmumi (DNR)

Paredzamo tīro ieņēmumi (DNR) noteikšana IIA ietver:

- DO – diskontētās darbības izmaksas – darbības izmaksu

naudas plūsmas, ieskaitot atjaunošanas izmaksas;

- DR – diskontētie ieņēmumi (discounted revenues) –

ienākumu naudas plūsmas, ieskaitot projekta atlikušo

vērtību;

- DNR – diskontētie tīrie ieņēmumi (discounted net

revenues) = DR-DO.

DR aprēķina pēc formulas:

DR = R/(1+r)1+…..R/(1+r)

n

DNR tiek izmantota IIA projekta finansējuma deficīta likmes

aprēķināšanā, kas aprakstīta tālāk tekstā.

k) - EE= projekta

atbilstīgie izdevumi

(eligible costs)

Projekta atbilstīgo izdevumu jēdziens ietver kopējās projekta

investīciju izmaksas, no kurām atskaitīti izdevumi, kas nav

atbilstīgi Eiropas Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 56.

panta prasībām. Papildus tam saskaņā ar Eiropas Padomes

regulas (EK) Nr. 1083/2006 regulas 55. pantu tiek atskaitīti

arī ieņēmumi, gadījumā ja DNR>0.

EE=DIC-DNR

Ja DNR≤0, tad EE=DIC

Atbilstīgie izdevumi ļauj noteikt, kādai daļai no projekta



57

c c c c


analīze


attiecināmajiem izdevumiem nepieciešams ES struktūrfondu

līdzfinansējums, ņemot vērā, ka daļu no projekta izdevumiem

iespējams kompensēt ar projekta ieņēmumiem.

l) - R - Projekta

finansējuma deficīta

likme (financing gap

ratio) = (DIC –

DNR)/DIC

Šo rādītāju varētu skaidrot kā neto investīciju (investīciju un

ieņēmumu starpība) izmaksu īpatsvaru kopējās investīciju

izmaksās.

Projekta finanšu deficīta likme procentuāli norāda, kādam

apjomam no investīcijām nepieciešams līdzfinansējums

(investīciju daļa, ko nesedz paredzamie ieņēmumi).

m) - Finansējuma avoti

23.tabula

Finanšu analīzes prasības

Nr. IIA posma –

finanšu

analīze –

prasība


4.2.3. FNPVc –

finansiālais

investīciju

neto

tagadnes

ienesīgums

(financial

net present

value of the

investment)

Šis rādītājs ir diskontēto projekta naudas plūsmu summa un norāda

projekta tīro ieņēmumu spēju segt investīciju izmaksas neatkarīgi no

projekta finansējuma avotiem. Ja FNPVc ir nulle, t.i., projekta

ieņēmumu tagadnes vērtība ir vienāda ar projekta izmaksu tagadnes

vērtību, tad FRRc ir vienāds ar aprēķinos pielietoto diskonta likmi.

Rādītāja aprēķinā izmantotās diskontētās naudas plūsmu pozīcijas ir

šādas:

- ieņēmumi (+);

- projekta atlikusī vērtība (+);

- ietaupītās uzturēšanas izmaksas (+);

- darbības izmaksas (-);

- investīciju izmaksas (-).

FNPVc(CF) =

n

∑ atCFt = CF0 + CF1 + … + CFn t=0

(1+r)0

(1+r)1

(1+r)n

CF – ikgadējās projekta neto naudas plūsmas projekta dzīves ciklā

n – projekta dzīves cikls (gadi)

a – finanšu diskontēšanas faktors

r – reālā finansiālā diskonta likme (atbilstoši MK noteikumiem Nr. 702 -

5%)

at = 1

(1+r)t

4.2.4. FRRc –

finanšu

Šis rādītājs nosaka projekta ienākumus (finanšu atdevi) - iespējamību

segt projekta darbības izmaksas un investīciju izmaksas ar projekta



58

c

k k k k

Nr. IIA posma –

finanšu

analīze –

prasība


iekšējā

investīciju

peļņas

norma

(financial

internal rate

of return of

the

investment)

ieņēmumiem, kas koriģēti atbilstoši projekta atlikušajai vērtībai.

n

FNPVc (CF) = ∑ CFt = 0 t=0

(1+FRRc)t



4.2.5. FNPVk –

finansiālais

kapitāla neto

tagadnes

ienesīgums

(financial

net present

value of

capital)

Šis rādītājs ir diskontēto naudas plūsmu, kas rodas projekta

iesniedzējam, realizējot projektu, summa. Projekts ir izdevīgs

finansējuma saņēmējam tādā gadījumā, ja FNPVk ir pozitīvs –

diskontētās ienākošās naudas plūsmas pārsniedz izejošās. FNPVk

norāda uz investētā kapitāla (neskaitot ES līdzfinansējumu) finansējuma

saņēmēja un valsts finansējuma ienesīgumu, līdz ar to tā aprēķinā tiek

ņemta vērā projekta finansiālā struktūra. Rādītāja aprēķinā izmantotās

diskontētās naudas plūsmu pozīcijas ir šādas:

- ieņēmumi (+);

- projekta atlikusī vērtība (+);

- ietaupītās uzturēšanas izmaksas (+);


- finansēšanas izmaksas (-);

- aizņēmuma pamatsumma un procentu maksājumi (jāiekļauj naudas

plūsmā tajos gados, kad tie tiek veikti. Gadījumā, ja aizņēmuma

atmaksas periods pārsniedz projekta dzīves ciklu, rādītāja aprēķinā

jāizmanto tikai projekta dzīves ciklā veiktie aizņēmuma atmaksas

izdevumi) (-);

- pašu kapitāls (jāiekļauj naudas plūsmā tajos gados, kad tas ieguldīts)

(-);

- valsts un pašvaldības līdzfinansējums (kapitāla ieguldījums)

(jāiekļauj naudas plūsmā tajos gados, kad tas tiek ieguldīts) (-).

FNPVk(CF) =

n

∑ atCFt = CF0 + CF1 + … + CFn t=0

(1+r)0

(1+r)1

(1+r)n



a – finanšu diskontēšanas faktors

r – pieņemtā reālā finansiālā diskonta likme (atbilstoši MK noteikumiem

Nr. 702 - 5%)

4.2.6. FRRk –

finanšu

Šis rādītājs ir vienāds ar FNPVk aprēķinos izmantoto diskonta likmi

gadījumos, kad FNPVk ir nulle – ienākošās naudas plūsmas ir vienādas



59

k

Nr. IIA posma –

finanšu

analīze –

prasība


iekšējā

kapitāla

peļņas

norma

(financial

internal rate

of return on

capital)

ar izejošajām. FRRk nosaka ienākumus (finanšu atdevi), ko gūst

finansējuma saņēmējs. Veicot FRRk aprēķinu tiek ņemts vērā viss

pieejamais attiecināmo izmaksu finansējums, izņemot ES

līdzfinansējumu.

n

FNPVk (CF) = ∑ CFt = 0 t=0

(1+FRRk)t



4.2.7. Skaidrojums

par finanšu

rādītāju

rezultātiem

Ņemot vērā to, ka iepriekšminētajiem finanšu rādītājiem nav noteiktas

sasniedzamās/ieteicamās vērtības, to iznākumi IIA ietvaros jāapraksta,

paskaidrojot katru no tiem, aprakstot finanšu naudas plūsmas pozīcijas

un to apjomus.

Iekšējā ienākumu norma

Iekšējā ienākumu norma ir aprēķināta ar diskontēšanas paņēmienu. Tā ir kā diskontēšanas

likme pie nosacījumiem, kad no projekta realizācijas nākamo ienākumu pašreizējā vērtība ir

vienāda ar sākotnējiem ieguldījumiem šajā projektā, t.i., projekta bezzaudējuma sasniegšanas

brīdī. Ja iekšējā ienākumu norma, nepieciešamā analizējamā projekta realizācijai, pārsniedz

kapitāla cenu, tad projekts ģenerē pozitīvo tīro diskontēto vērtību un tiek akceptēts.

Iekšējās ienākumu normas rādītājs neatkarīgo alternatīvu starpā var kalpot kā kritērijs labākā

projekta izvēlei. Salīdzinot savstarpēji izslēdzošās alternatīvas, šis rādītājs nenostrādā. Šis

nav vienīgais iekšējās ienākumu normas rādītāja trūkums: ne visas naudas plūsmas ļauj

noteikt šo rādītāju. Mūsdienu literatūrā eksistē paņēmiens modificētās iekšējās ienākumu

normas aprēķinam.

Projekta finansējuma deficīta likmes aprēķināšana

Iepriekšējā solī aprakstīto rādītāju FNPVc izmanto, lai izvērtētu nepieciešamību pēc ES

fondu līdzfinansējuma. Ja tas nepieciešams, projekta realizēšanai tiek aprēķināta projekta

finansējuma deficīta likme un ES līdzfinansējuma apjoms, kas aprakstīts nākamajā tabulā.

24. tabula

Finanšu analīze


analīze – prasība


1. Projekta attiecināmo

izmaksu apjoma

noteikšana saskaņā ar

ES un LR

normatīvajiem aktiem

un citiem

EC – attiecināmās ir daļa no kopējām investīciju izmaksām

(DIC).



60




saistošajiem

dokumentiem (EC)

2. Lēmuma summa

(DA) DA=EC*R

DA ir summa, uz kuru attiecas konkrētā prioritārā virziena un

aktivitātes noteiktā maksimālā līdzfinansējuma likme.

Lēmuma summa nosaka to attiecināmo izmaksu daļu, kam

nepieciešams līdzfinansējums (kas nav segtas ar

paredzamajiem ieņēmumiem).

3. Maksimālais ES

finansējuma apjoms

CRpa*DA=85%*DA

Iepriekšējā solī noteiktais to attiecināmo izmaksu apjoms, kam

nepieciešams līdzfinansējums, tiek reizināts ar maksimālo

pieejamo ES līdzfinansējuma likmi konkrētajai aktivitātei.

CRpa tiek noteiktas aktivitāti regulējošos MK noteikumos un

lielākoties, ir 85%.

Projekta finansiālā noturīguma analīze

Šī soļa mērķis ir izvērtēt projekta īstenošanai un tālākai darbībai nepieciešamo finanšu

resursu nodrošinājuma pietiekamību – projekta finansiālo ilgtspēju.

25. tabula

Finanšu analīze




1. Finanšu resursu

analīze – finansiālā

ilgtspēja

Šis rādītājs tiek aprēķināts, lai noteiktu, vai visi pieejamie

finanšu resursi segs izmaksas, kas radīsies projekta ieviešanas

laikā. Rādītāja aprēķinā tiek izmantotas šādas naudas plūsmas

pozīcijas:

- ieņēmumi (+);

- pašu kapitāls (+);

- aizņēmuma pamatsummas saņemšana (+);

- valsts un pašvaldības līdzfinansējums (kapitāla ieguldījums)

(+).

- ES līdzfinansējums (+);


- investīciju izmaksas (-);

- finansēšanas izmaksas (-);

- aizņēmuma pamatsummas atmaksa un procentu maksājumi

(-);

- atlikusī vērtība – tiek iekļauta tikai tādā gadījumā, ja tā

viennozīmīgi nodrošinās ienākošu finansiālu naudas

plūsmu;

- citi izdevumi (piem., tiešie nodokļi).

Nediskontēto neto naudas plūsmu uzkrātajai summai katrā

projekta dzīves cikla gadā jābūt pozitīvai vai vienādai ar nulli.



61




Finansiālā ilgtspēja parāda projekta iespēju visos projekta

dzīves cikla gados nodrošināt konstantu ienākošās naudas

plūsmu (no dažādiem avotiem), lai segtu izejošās naudas

plūsmas. Sagatavojot šo naudas plūsmu, projekta iesniedzēji

var paskaidrot un aprakstīt atsevišķas naudas plūsmas

pozīcijas.

2. Pastāvēšanas laikā

gūtie ieņēmumi

Ieņēmumus gūstošam projektam plašāk jāapraksta paredzamie

ieņēmumi:

- darbības un projekta rezultāti, no kuriem plānots gūt

ieņēmumus;

- paredzamās cenas daudzfunkcionālā centra pakalpojumiem

un citiem ieņēmumu avotiem;

- paredzamais pieprasījums, pēc daudzfunkcionālā centra

pakalpojumiem un citiem ieņēmumu avotiem;

- paredzamais ieņēmumu apjoms dažādiem pakalpojumiem

- kādu daļu no projekta darbības izmaksām (kuru no

pozīcijām, piemēram nolietojumu) sedz ieņēmumi.

Finanšu analīzes būtiskākie iznākumi, kas jāņem vērā, izvērtējot projektu IIA, ir aprēķinātie

projekta investīciju un kapitāla ienesīguma rādītāji: FNPVc, FRRc, FNPVk un FRRk.

Rādītāji tiek vērtēti pēc šādiem to vērtību kritērijiem:

o FNPVc <0 – ja rādītāja vērtība ir nulle, projekta ieņēmumu tagadnes vērtība ir

vienāda ar projekta izmaksu tagadnes vērtību un tīrie ieņēmumi sedz investīcijas

izmaksas. Parasti ES fondu projektiem šis rādītājs ir negatīvs. Ja tas ir pozitīvs,

tam, iespējams, nav nepieciešams ES līdzfinansējums vai tas nepieciešams

mazākā apmērā;

o FRRc < finansiālā diskonta likme (5%) – rādītājs parāda projekta ieņēmumu

iespējamību segt investīcijas un darbības izmaksas, aprēķinot investīciju

ienesīguma likmi (procentuālā izteiksmē). Ja FRRc ir lielāks par aprēķinos

izmantoto diskonta likmi, tad projektam ir pietiekami ieņēmumi, lai segtu

investīcijas un darbības izmaksas, un, iespējams, ES līdzfinansējums nav

nepieciešams vai tas nepieciešams mazākā apmērā. Gadījumos, kad nediskontēto

un diskontēto naudas plūsmu summa ir nulle (vai tuvu nullei, t.i., izmaksas tiek

nosegtas ar ieņēmumiem), FRRc ir mazāks par aprēķinos izmantoto diskonta

likmi, t.i., projekta investīciju atdeve ir mazāka nekā aprēķinos piemērojamajā

diskonta likmē noteiktā, kas norāda, ka projekta īstenošanai nepieciešams ES

struktūrfondu finansējums.

o FNPVk > 0 - rādītājs ir nulle vai lielāks par nulli ieņēmumus gūstošiem

projektiem, un tas nozīmē, ka projekta iesniedzēja paša finansējums ir ieņēmumus

nesošs un spēj segt darbības izmaksas.



62

o FRRk > finansiālā diskonta likme (5%) – rādītājs norāda projekta ieguldījumu

finansiālo ienesīgumu.

Projekta finanšu rāditājus var izkārtot tabulā, lai TEP lasītājam informācija būtu vieglāk

uztverama. Tapat nepieciešams sniegt īsu skaidrojumu par iegūto rezultātu nozīmi.

26.tabula

Galvenie finanšu rādītāji (piemērs)

Nr. Galvenie elementi un parametri Vērtība nediskontēta Vērtība

diskontēta

1 Projekta dzīves cikls (gadi) 20 gadi

2 Finansiālā diskonta likme (%) 5

3 Investīciju izmaksu kopsumma (LVL, nediskontēta) -8 290 301

4 Investīciju izmaksu kopsumma (LVL, diskontēta) -8 000 631

5 Projekta atlikusī vērtība (LVL, nediskontēta) 5 136 519

6 Projekta atlikusī vērtība (LVL, diskontēta) 1 755 918

7 Ieņēmumi + Ietaupītās izmaksas (LVL, diskontēti) 7 142 746

8 Darbības izmaksas (LVL, diskontētas) -9 336 742

9 Tīrie ieņēmumi = ieņēmumi +ietaupītās izmaksas–

darbības izmaksas + projekta atlikusī vērtība (LVL,

diskontēti) = (7) – (8) + (6)

-438 078

10 Projekta atbilstīgie izdevumi = investīciju izmaksu

kopsumma – tīrie ieņēmumi (LVL, diskontēti) = (4) -

(9)

-8 438 709

11 Projekta finansējuma deficīta likme (%) = (10)/(4) 100%

27.tabula

Piemērs projektu finanšu darbības rādītāju aprēķināšanai Rādītājs Vērtība

Finansiālais investīciju neto tagadnes ienesīgums (FNPVc) - 8 438 709

Finanšu iekšējā investīciju peļņas norma (FRRc) -5,46%

Finansiālais kapitāla neto tagadnes ienesīgums (FNPVk) - 1 693 869

Finanšu iekšējā kapitāla peļņas norma (FRRk) -2%

Lēmuma summa (LVL) 6 236 818

Maksimālais ES finansējuma apjoms 5 301 295

Pēc finanšu analīzes būtiskāko rādītaju aprēķināšanas, nepieciešams arī sniegt aprakstu par

pastāvēšanas laikā gūtajiem ieņemumiem, ja projekta dzīves cikla laikā ir plānots gūt

ieņēmumus. TEP izstrādātājam sīkāk jāapraksta projekta rezultātu izmatošanas maksa kā arī

sniegto pakalpojumu un nodrošināto pasākumu maksa, kuru segs lietotāji. Jāsniedz apraksts

par tiešajiem kā arī papildus pakalpojumiem un pasākumiem, kā arī citu projekta rezultātu

izmantošanu. Sīkāk jāatbild uz sekojošiem jautājumiem:

o Kāda ir objekta izmantošanas maksa (izmantošanas maksas veidi un līmeņi, principi

to noteikšanā)?;

o Vai izmantošanas maksa sedz ekspluatācijas un amortizācijas izmaksas?

o Ja nesedz, tad kā tiks segtas ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas?

o Vai visiem lietotājiem ir vienāda izmantošanas maksa?

o Vai izmantošanas maksa ir proporcionāla reālajam patēriņam?



63

6.2.5. Sociālekonomiskā analīze

Iepriekšējos IIA posmos ir noteikti un izvērtēti projekta monetārie aspekti.

Sociālekonomiskās analīzes ietvaros tiek izvērtēti projekta nemonetārie ieguvumi un

sociālekonomiskā ietekme uz tiešajiem un netiešajiem projekta labuma ieguvējiem.

Sociālekonomiskajā analīzē iepriekšējā solī izstrādātajai projekta naudas plūsmai tiek veiktas

korekcijas, lai iekļautu naudas plūsmā tos ārējos un sociālekonomiskos faktorus, kurus

iespējams novērtēt monetārā izteiksmē, kā arī lai aprakstītu kvalitatīvos faktorus, kas ietekmē

projekta rezultātu ilgtermiņā.

Izstrādājot projekta ekonomisko naudas plūsmu un aprēķinot sociālekonomiskās atdeves

rādītājus, tajā iekļauj gan ekonomiskās izmaksas un ieguvumus, gan finanšu izmaksas un

ieguvumus.

Sociālekonomiskie ieguvumi un izmaksas ir projekta dzīves ciklā plānotie ieguvumi un

izmaksas projekta iesniedzējam un netiešajiem labuma saņēmējiem, kā arī sabiedrībai

kopumā.

Sociālekonomiskās analīzes posms sastāv no trīs soļiem:

o fiskālās korekcijas;

o ārējo faktoru korekcijas;

o korekcijas no tirgus uz grāmatvedības izmaksām.

Katrā no šiem posmiem jāveic finanšu analīzes daļā izstrādāto naudas plūsmu korekcijas,

attiecīgi papildinot tās ar ieņēmumiem vai izmaksām vai koriģējot finanšu naudas plūsmās

iekļautās pozīcijas, lai attēlotu vērtības, kas atbilst nozares un projekta specifikai. Korekcijas,

kas tiek veiktas sociālekonomiskās analīzes ietvaros, ir jāpamato ar atsaucēm uz

normatīvajiem aktiem un dokumentiem.

Sociālekonomiskās analīzes ietvaros naudas plūsmu izstrādē tiek izmantota noteiktā 5,5%

sociālā diskonta likme.

Sociālekonomiskās analīzes ietvaros notiek ārējo ieguvumu monetizēšana:

o Willingness to pay;

o Alternatīvās izmaksas;

o Trešo pušu izdevumi/ ieņēmumi;

Principa „Piesārņotājs maksā” izmantošana notiek sekojošos projektos:

o Ūdenssaimniecība

o Atkritumi

o Ceļi



64

Piemērs:

Transporta projektos naudas izteiksmē tiek novērtēts:

o Ietaupītais laiks;

o Ietaupītās automašīnu ekspluatācijas izmaksas;

o Samazināts satiksmes negadījumu risks;

Lai monetāri novērtētu iepriekšminētos rādītājus, VAS „Latvijas valsts ceļi” ir izdota

metodika izmaksu – ieguvumu analīzes veikšanai transporta projektiem Latvijā.

http://www.lvceli.lv/LV/?i=107&DirID=58

Izglītības projektos naudas izteiksmē tiek novērtēts:

o Ieguvumi no izglītības kvalitātes paaugstināšanas;

o Ieguvumi no kopējās algas gadā pieauguma;

o Ieguvumi no produktivitātes pieauguma ;

o Papildu izmaksas - līdzekļi augstākās izglītības programmu īstenošanai ;

Pieejamā metodika izglītības projektiem:

http://esfondi.izm.gov.lv/1275.html

Fiskālās korekcijas

Fiskālās korekcijas ir tiešo un netiešo nodokļu iekļaušana naudas plūsmā. Fiskālās korekcijas

netiešajiem nodokļiem nav jāveic gadījumos, kad finanšu analīzes ietvaros (darbības izmaksu

aprēķinā) nav ņemti vērā netiešie nodokļi (kā tas noteikts iepriekš šīs metodikas aprakstā).

Sociālekonomiskajā analīzē nav jāiekļauj tīrie pārveduma maksājumi (piemēram, sociālās

apdrošināšanas maksājumi), līdz ar to, ja tie iepriekš iekļauti naudas plūsmā, fiskālo

korekciju veikšanas posmā, tie jāatskaita no naudas plūsmas.

Ārējo faktoru korekcijas

Ārējie faktori skar gan projekta iesniedzējus, gan sabiedrību, kas ir tiešie un netiešie projekta

rezultātu ieguvēji kopumā. Ārējo faktoru ieguvumi un izmaksas nav iekļaujamas finanšu

analīzē. Ārējie faktori var būt kvantitatīvi, taču gadījumos, kad to ietekme nav viennozīmīgi

monetāri nosakāma, IIA ietveros jāveic ārējo faktoru ietekmes apraksts – kvalitatīvs

novērtējums. Kvantitatīvie ārējie faktori jāiekļauj sociālekonomiskajā naudas plūsmā.

Bieži vien atbalstāmajām darbībām raksturīgi sociālekonomiskie ieguvumi un izdevumi

(zaudējumi), kurus ne vienmēr iespējams viennozīmīgi kvantificēt. Līdz ar to

sociālekonomiskās analīzes sadaļā sniegts šo rādītāju apraksts, noteikta to ietekme, kā arī

iespējamie ietekmes rādītāji – kvantificēšanas veids. Projekta iesniedzējiem jāizvēlas un

jāapraksta tie iekļautie sociālekonomiskie ieguvumi/izdevumi, kas attiecas uz konkrēto

projektu, kā arī jāpievieno citi sociālekonomiskie ieguvumu/izdevumi, ja tādi tiek identificēti,

nosakot to ietekmes apmēru.



65

Sociālekonomiskās analīzes ietvaros projekta iesniedzējam jāizvērtē projekta darbību un

rezultātu ietekme uz konkrēto reģionu, kurā tiek īstenots projekts, kā arī uz ietekmētajām

apkārtējām teritorijām, apskatot visus aspektus, kurus projekta realizēšana pozitīvi vai

negatīvi ietekmē.

Ņemot vērā projekta ieviešanas alternatīvu un finanšu analīzes prasības, kurās projekta

iesniedzējam jāpamato un jānosaka optimālākais projekta realizēšanas un finansēšanas

scenārijs, sociālekonomiskās analīzes ietvaros šis scenārijs tiek pamatots no sociālo

ieguvumu aspekta.

Sociālekonomiskās analīzes ietvaros pēc iespējas pilnīgāk jāataino visi veiktie pieņēmumi, lai

būtu iespējams pēc iespējas objektīvi izvērtēt analīzes rezultātus.

Ārējo faktoru rādītāji, kas aprakstīti tālāk metodikā, iedalāmi šādās grupās:

- finansiālie ieguvumi;

- sociālekonomiskie ieguvumi;

- finansiālās izmaksas;

- sociālekonomiskie zaudējumi.

Atsevišķi finansiālo ienākumu un izmaksu rādītāji, iespējams, iekļauti jau iepriekš

sagatavotajās projektu naudas plūsmās – darbības izmaksās. Tādā gadījumā tie nav atkārtoti

jāiekļauj sociālekonomiskajās naudas plūsmās.

Lai apskatītu ārējo faktoru rādītājus, tālāk tiks dots piemērs noprojekta”Daudzfunkcionālā

centra „Vidzemes mūzikas un kultūras centrs” izveide” izmaksu – ieguvumu analīzes, kura

tiek izvērtēti kā finansiāli, ta sociālekonomiski ieguvumi, izmaksas un zaudējumi.

28.tabula

Finansiālie ieguvumi

Rādītājs Apraksts Ietekme Ietekmes rādītājs Ieņēmumi no

daudzfunkcionālā

centra telpu nomas

Daudzfunkcionālā centra telpas iespējams

iznomāt dažādiem pasākumiem, konferencēm,

apmācībām u.c. mērķiem par noteiktu samaksu.

Finansiāli

ieguvumi

Iestādes ieņēmumu apjoms

Ieguvumi no

uzturēšanas

izmaksu

samazinājuma, no

telpu īres

izdevumu

samazinājuma.

Rekonstruējot vai atjaunojot objektu, tiek

ekonomēti uzturēšanas izdevumi, kas rastos,

uzturot un remontējot objektu, kas atrodas sliktā

stāvoklī, gadījumā, ja projekts netiktu realizēts.

Gadījumā, ja projekta iesniedzējam iepriekš bija

jāsedz kādas iestādes vai organizācijas telpu

nomas izmaksas, kas pēc projekta realizēšanas

tiek izvietotas daudzfunkcionālajā centrā, tad

nākotnē šīs izmaksas nerodas un tiek ietaupītas.

Finansiāli

ieguvumi

Projekta darbības izmaksu

apjoms salīdzinājumā ar

iepriekšējām objekta

uzturēšanas izmaksām,

Iepriekšējo periodu telpu

nomas izmaksu apjoms

Ieguvumi no

iedzīvotāju

ienākuma nodokļa

Izveidojot daudzfunkcionālo centru, attīstot

kultūras un citu infrastruktūru, reģionam tiek

piesaistīti iedzīvotāji, līdz ar to attiecīgās

pašvaldības budžetā tiek nodrošināti papildu

ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Finansiālie

ieguvumi

Iedzīvotāju ienākuma

nodokļa apjoma

palielināšanās reģiona

pašvaldības budžetā

Ieguvumi no

kultūras

pasākumu, preču

Izveidojot daudzfunkcionālo centru palielinās

pieprasījums pēc kultūras pasākumiem, precēm

un pakalpojumiem (koncertiem, izstādēm,

Finansiālie

ieguvumi

Kultūras pasākumu un

nodarbību pieprasījuma

pieaugums, darbības



66

Rādītājs Apraksts Ietekme Ietekmes rādītājs un pakalpojumu

pieprasījuma

pieauguma

nodarbībām, kultūras materiāliem un

palīgmateriāliem), līdz ar to palielinās ieņēmumi

uzņēmumiem, kas tos piegādā.

(apgrozījuma, ieņēmumu)

palielinājums uzņēmumiem,

kas piegādā kultūras preces

un pakalpojumus

Nekustamā

īpašuma vērtības

pieauguma

ieguvums

Izveidojot daudzfunkcionālo centru, un attīstot tā

apkārtnē esošo infrastruktūru, pieaug

daudzfunkcionālā centra apkārtnē un reģionā

esošo nekustamo īpašumu vērtība.

Finansiālie

ieguvumi

Nekustamā īpašuma vērtības

pieaugums

Ieguvumi no

papildu (tūrisma)

pakalpojumu un

preču

pieprasījuma

Daudzfunkcionālā centra izveide un darbība

piesaista lielāku ceļotāju un tūristu plūsmu, līdz

ar to reģionā palielinās to uzņēmumu ienākumi,

kas piegādā papildu preces un pakalpojumus

kultūras pasākumu laikā un daudzfunkcionālā

centra tuvumā (tai skaitā uzņēmumiem tūrisma

nozarē). Turklāt šajos uzņēmumos tiek

nodrošinātas papildu darba vietas.

Finansiālie

ieguvumi

Papildu pakalpojumus

sniedzošo uzņēmumu skaita

pieaugums, tajos

nodarbināto skaita

pieaugums, ceļotāju un

tūrisma nozares apjoma

pieaugums, ceļotāju un

tūristu skaita pieaugums,

Ieguvumi no

investoru

piesaistes

Izveidojot daudzfunkcionālo centru, tiek attīstīta

arī cita infrastruktūra un atsevišķas

uzņēmējdarbības nozares, kas piesaista

potenciālos investorus un veicina sadarbību ar

citiem valsts un starptautiskajiem reģioniem.

Finansiālie

ieguvumi

Investīciju apjoma

pieaugums,

uzņēmējdarbības nozaru

pieaugums

Ieguvumi no

konkurences

pieauguma

Daudzfunkcionālā centra izveide un

uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšana palielina

konkurenci, līdz ar to nodrošina uzņēmumu

darbības efektivitāti, jaunu preču un pakalpojumu

klāstu, kā arī konkurētspējīgu cenu līmeni

attiecīgajā reģionā un tā apkārtnē. Turklāt tas

palielina reģionā sniegto kultūras un papilu

pakalpojumu un pasākumu kvalitātes līmeni.

Finansiālie

ieguvumi

Kultūras un papildus

uzņēmējdarbības nozaru

pieaugums, jauno produktu

klāsta pieaugums,

uzņēmumu darbības

efektivitātes pieaugums,

sniegto pakalpojumu un

rīkoto pasākumu kvalitātes

pieaugums

Ieguvumi no

pakalpojumu

sniegšanas, kas

nepieciešami

daudzfunkcionālā

centra darbībai

Iegūst tie uzņēmumi un iestādes, kas nodrošina

daudzfunkcionālā centra darbībai nepieciešamos

pakalpojumus (komunālie pakalpojumi, atkritumu

apsaimniekošana, elektrība u.c.).

Finansiālie

ieguvumi

Ieņēmumu pieaugums

uzņēmumiem, kas nodrošina

daudzfunkcionālā centra

darbībai nepieciešamos

pakalpojumus

Ieguvumi no

uzņēmējdarbības

attīstības

Daudzfunkcionālo centru izveide veicina

atsevišķu nozaru uzņēmējdarbības attīstības

iespējas attiecīgajā reģionā un tā apkārtnē.

Mikroekonomikas līmenī – uzņēmējdarbībā

iesaistīto iedzīvotāju finansiālie un sociālie

ieguvumi pieaug, attīstoties uzņēmējdarbības

iespējām, sakarā ar to palielinās arī labklājības

līmenis mājsaimniecību līmenī un visā reģionā.

Makroekonomikas līmenī – attīstot

uzņēmējdarbības infrastruktūru un iespējas,

uzlabojas reģiona ekonomiskais stāvoklis.

Finansiālie

ieguvumi

Uzņēmējdarbības aktivitātes

līmeņa pieaugums,

ekonomikas un

tautsaimniecības nozaru

darbības paplašināšanās un

pieaugums

Sociālekonomiskie ieguvumi

Ekonomiskai izvērtēšanai, lai iegūtu salīdzināmus rezultātus, izmanto vienotu mērvienību -

naudu. Ir projekti, kuri rada daudzus labumus, un pat ja daudzus no šiem labumiem nav

iespējams izmērīt naudas izteiksmē, ir svarīgi, ka tie šādā pētījumā netiek ignorēti.



67

‘Ekonomiskā ietekme’- saskaņā ar Radiču (Radich (1987)), kāda fenomena ekonomisko

ietekmi var definēt kā fenomena efektu uz tādiem ekonomikas faktoriem kā: pircēju, biznesa,

tirgus un nozares ekonomiskā uzvedība mikro-līmenī un visas ekonomikas, valsts labklājības

vai ienākumu, nodarbinātības un kapitāla uzvedība makro-līmenī. Daudzos literatūras avotos

tiešā projekta ietekmes definējums ir: ieņēmumi, kas nonāk to uzņēmumu rīcībā, no kuriem

projektā iesaistītās institūcijas iegādājas produktus un pakalpojumus.

Sekundārā ietekme rodas, kad projektā iesaistīto institūciju izdevumi tautsaimniecības

sektoru uzņēmumos tālāk tiek tērēti nepieciešamām precēm, pakalpojumiem, arī darbinieku

algām.

Primārās un sekundārās jeb tiešās, netiešās un izraisītās ietekmes summa veido kopējo

ietekmi uz ekonomiku.

Ekonomiskās ietekmes analīzes pamatideja ir noskaidrot un izmērīt, cik daudz

pārdošanas/pievienotās vērtības , nodarbinātības utt. tieši un netieši radīs jauns līdzekļu

izlietojums. Protams, ka kultūras vērtību nevar pilnībā atspoguļot naudas izteiksmē, taču

pastāv sakarība, ar kuras palīdzību dažus no šiem aspektiem iespējams pārveidot naudas

izteiksmē. Piemēram, pielietojot nosacītās vērtēšanas metodi „Gatavība maksāt”. Pastāv

šādas nosacītās vērtēšanas metodes:

- gatavība maksāt;

- gatavība pieņemt kompensāciju, kuru persona vēlētos saņemt, lai atteiktos no objektu;

- Ieguldījums, lai piekļūtu pakalpojumiem: cik lielas izmaksas ir gatavi maksāt, lai

varētu nokļūt objektā un izmantot pakalpojumus.

Ekonomiskās ietekmes analīzē tas, cik lielā mērā iestāde ietekmē reģiona ekonomiku, ir tieši

atkarīgs no apjoma, ar kādu tā piesaista reģionam jaunus tēriņus. Ekonomikas analīzes

uzdevums ir novērtēt radītos ieguvumus, neatkarīgi no tā, kas par tiem maksā, vai tie tiek

sniegti bez maksas vai pārdoti par noteiktu cenu. Analīze tiek veikta skatoties no sabiedrības

viedokļa.

Lai novērtētu objekta sociālekonomisko ietekmi, analīzes gaitā nepieciešams identificēt visus

labumus, kuri nenes tiešus ienākumus, bet pastarpināti nes labumu sabiedrībai. Piemēram,

sniegto pakalpojumu kopējais mērķis ir atstāt sekojošu iespaidu:

- Ietekme uz izglītību;

- Uzņēmējdarbības vides pievilcīgums;

- Nodarbinātības paaugstināšanās;

- Nekustamā īpašuma vērtības paaugstināšanās;

- Ietekme uz tūrismu;

Svarīgākie sociālie ieguvumi, ko:

- Nodarbinātības paaugstināšanās;

- Uzņēmējdarbības pieaugums;

- Ietekme uz izglītību un kultūru;



68

- Ietekme uz tūrismu;

- Apkārt esošās teritorijas nekustamo īpašumu vērtības celšanās;

- U.c.

Šeit jāsniedz informācija par ekonomiskajiem, kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem

ieguvumiem projekta rezultātā. Ieteiktais informācijas sniegšanas veids ir zemāk norādītā

tabula, papildinot to ar rādītājiem atbilstoši konkrētajam projektam. Pēc iespējas konkrēti

jānorāda prognozējamās izmaiņas, ņemot vērā projektu pamatojošajā dokumentācijā ietverto

projekta ieguvumu aprakstu. Jānorāda tikai tie ieguvumi, kas rodas konkrētā projekta

aktivitāšu realizācijas ietvaros. Nav jānorāda tādi ieguvumi, kas attiecināmi uz darbiem, kas

nav ietverti projektā.

29. tabula

Ieguvumi projekta rezultātā (piemērs) Rādītājs Apraksts Ietekme Ietekmes rādītājs

Ieguvumi no

nodarbināto skaita

palielinājuma

Mikroekonomikas līmenī – nodarbināto

iedzīvotāju finansiālie un sociālie ieguvumi

pieaug, sakarā ar to palielinās arī labklājības

līmenis mājsaimniecību līmenī un visā reģionā.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Reģiona iedzīvotāju

finansiālās un sociālās

labklājības līmeņa

palielināšanās

Ieguvumi no

iedzīvotāju

iesaistīšanas

nodarbībās

kultūras jomā,

izglītības iespēju

pieejamības

palielināšanas

Iesaistot iedzīvotājus kultūras un izglītojošos

pasākumos, tiek popularizēta iespēja piedalīties

kultūras un izglītojošās aktivitātēs.

Daudzfunkcionālajos paredzēts izglītojoši

pasākumi, kas nodrošinās papildu kultūras

izglītības pieejamību, kā arī sekmēs mūžizglītības

iespējas reģiona iedzīvotājiem.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Kultūras jomā darbojošos

iedzīvotāju skaita

pieaugums, kultūras jomā

izglītoto iedzīvotāju skaita

pieaugums

Ieguvumi no

dzīvojamās vides

kvalitātes

uzlabošanas

Uzlabojot dzīvojamās vides kvalitāti, pieaug

iedzīvotāju apmierinātība ar dzīves apstākļiem,

līdz ar to attiecīgā reģiona pašvaldībā tiek

nodrošināti iedzīvotāju ienākuma nodokļa

ieņēmumi.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi,

finansiālie

ieguvumi

Pašvaldību iedzīvotāju

ienākuma nodokļa

ieņēmumu apjoms,

iedzīvotāju skaita

pieaugums reģionā,

iedzīvotāju apmierinātības

ar dzīvojamo vidi

pieaugums

Ieguvumi no

starpreģionu

satiksmes plūsmas

palielināšanās

Izveidojot daudzfunkcionālo centru un

nodrošinot/uzlabojot transporta infrastruktūru,

kas nodrošina piekļuvi centram, attiecīgajam

reģionam tiek piesaistīti iedzīvotāji no

apkārtējiem reģioniem. Tiek attīstīta satiksmes

intensitāte un plūsma starp reģioniem, rodot

papildu iespējas uzņēmējdarbībai attiecīgajos ceļa

posmos.

Sociāl-

ekonomiskie

un

finansiālie

ieguvumi

Uzņēmējdarbības nozaru

darbību aktivitātes

pieaugums (apgrozījums,

ieņēmumi) starpreģionu

satiksmes infrastruktūras

apkārtnē

Ieguvumi no

tūrisma plūsmas

piesaistīšanas

Daudzfunkcionālajā centrā notiekošie pasākumi

piesaista tūristus attiecīgajam reģionam, kas

nodrošina papildu ienākumus tām iestādēm un

uzņēmumiem, kas tos apkalpo.

Sociāl-

ekonomiskie

un

finansiālie

ieguvumi

Tūrisma nozares

uzņēmumu ienākumu

pieaugums, jaunu tūrisma

un kultūras objektu skaita

pieaugums

Ieguvumi no

sabiedriskā

transporta

pakalpojumu

attīstības

Izveidojot daudzfunkcionālo centru, iespējams,

tiek veicināta sabiedriskā transporta pakalpojumu

sniegšana un infrastruktūra reģionā -

iedzīvotājiem rodas papildu transporta

alternatīvas, pieaug ieņēmumi no sabiedriskā

transporta pakalpojumu sniegšanas.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Sabiedriskā transporta

klientu skaita pieaugums,

sabiedriskā transporta

sniegto pakalpojumu

attīstība reģionā



69

Rādītājs Apraksts Ietekme Ietekmes rādītājs

Ieguvumi no

drošības

uzlabošanās

dzīvojamās zonās

Daudzfunkcionālā centra apkārtnē uzlabojas

drošība, līdz ar to mazinās huligānisma un

pārkāpumu iespējamība.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Huligānisma un

pārkāpumu skaita

samazinājums reģionā

Ieguvumi no

ekonomiski aktīvo

iedzīvotāju

iekļaušanās darba

tirgū

Daudzfunkcionālā centra izveide veicina

atsevišķu nozaru uzņēmējdarbības attīstību, līdz

ar to tiek veicināta reģiona iedzīvotāju

nodarbinātība, tie tiek iekļauti darba tirgū, un

samazinās bezdarba līmenis.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Bezdarba līmeņa

samazināšanās,

tautsaimniecības nozaru

ekonomiskās aktivitātes

pieaugums,

mājsaimniecību

finansiālās aktivitātes

pieaugums

Ieguvumi no

kultūras

infrastruktūras

atjaunošanas un

saglabāšanas

Kultūras infrastruktūras attīstība veicina kultūras

un vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un

iedzīvotāju informēšanu par to.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Informētības par kultūras

un vēsturisko mantojumu

pieaugums

Ieguvumi no

kultūras pasākumu

norises

Kultūras infrastruktūras projektu īstenošana

veicina kultūras pasākumu norisi, līdz ar to

sabiedrība tiek vairāk informēta, izglītota un

integrēta.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Kultūras pasākumu skaits

reģionā, kultūras

pasākumu un objektu

apmeklējumu skaits

Ieguvumi no

uzņēmēju un

kultūras jomā

nodarbināto

kompetences

attīstības

Izveidojot daudzfunkcionālo centru un veicinot

saistīto nozaru darbību, tiek attīstīta kultūras un

citās jomās strādājošo un uzņēmēju kompetence,

nodrošinot pieredzi attiecīgajā jomā. Līdz ar to

pieaug kultūras pasākumu un citu pakalpojumu

kvalitāte. Turklāt pieaug ieņēmumi tiem

uzņēmumiem, kas nodrošina atbalsta funkcijas

daudzfunkcionālā centra darbībai.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Kultūras jomas saistīto

uzņēmējdarbības nozaru,

pieaugums, jauno

produktu klāsta

pieaugums, uzņēmumu

darbības efektivitātes

pieaugums,

daudzfunkcionālā centra

atbalsta funkciju

nodrošinošo uzņēmumu

ieņēmumu pieaugums

Ieguvumi no

iespējām īstenot

liela mēroga

pasākumus

Daudzfunkcionālai centrs palielina iespējas rīkot

vairākus kultūras, izklaides un izglītojošos

pasākumus, kuru norise iepriekš nebūtu

iespējama.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Ieguvumi no iespējām

rīkot liela mēroga

pasākumus

Ieguvumi no

starpreģionu

sadarbības

kultūras jomā

nodarbināto vidū

Daudzfunkcionālais centrs un tajā rīkotie

pasākumi veicina kultūras jomā nodarbināto

sadarbību un integrēšanos, kas veicina pieredzes

apmaiņu, kompetences paaugstināšanu un jaunu

ideju rašanos.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Starpreģionu sadarbības

intensitāte kultūras jomā

nodarbināto vidū –

starpreģionu līmenī rīkoto

pasākumu skaits,

sadarbības līgumu skaits,

izveidotie sadarbības tīkli

Ieguvumi no

kultūras

mantojuma

saglabāšanas

Daudzfunkcionālā centra darbība veicinās

kultūras mantojuma saglabāšanu nodrošinot

iespēju rīkot kultūras pasākumus, nodarbības,

atbalstot mākslinieku un māksliniecisko kolektīvu

darbību. Līdz ar to kultūras tiks nodrošināta

kultūras mantojuma un pasākumu pieejamība un

uzlabota to kvalitāte.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Kultūras mantojuma

vērtības saglabāšanās,

kultūras pasākumu

kvalitātes līmenis,

mākslinieku un

māksliniecisko kolektīvu

skaits



70

30.tabula

Finansiālās izmaksas

Rādītājs Apraksts Ietekme Ietekmes rādītājs Daudzfunkcionālajā

centrā izvietoto

esošo iestāžu un

organizāciju

pārvietošanas

izmaksas

Gadījumā, ja iestāde vai organizācija, kas

izvietota daudzfunkcionālajā centrā, iepriekš bija

izvietota citās telpās, rodas izmaksas, kas saistītas

ar iestādes vai organizācijas pamatlīdzekļu

pārvietošanu uz daudzfunkcionālo centru.

Finansiālās

izmaksas

Iestādes vai organizācijas

pamatlīdzekļu

pārvietošanas un

transportēšanas izmaksas

Daudzfunkcionālajā

centrā strādājošo

darbinieku

piesaisties un

apmācības izmaksas

Izveidojot daudzfunkcionālo centru, rodas

izmaksas saistībā ar tā darbībai nepieciešamo

darbinieku piesaistes, iesaistīšanas iestādes

darbībā, sākotnējās apmācības nodrošināšanas.

Finansiālās

izmaksas

Personāla atlases un

apmācības izmaksas

Daudzfunkcionālā

centra apkārtnes

iekārtošanas

izmaksas

Izveidojot daudzfunkcionālo centru, ar laiku var

rasties nepieciešamība attīstīt satiksmes, atpūtas

vai drošības infrastruktūru tā apkārtnē, kas rada

papildu izmaksas reģiona vadībai.

Finansiālās

izmaksas

Pašvaldības/domes

izmaksas infrastruktūras

izveidei/ attīstībai, kas

saistītas ar konkrēto

projektu

Izmaksas no zaudētā

zemes gabala

Izbūvējot vai paplašinot kādu satiksmes

infrastruktūras objektu, tiek zaudētas attiecīgā

zemes gabala izmantošanas iespējas

Finansiālie

zaudējumi

Satiksmes infrastruktūras

objekta celtniecībā

izmantotā zemes gabala

vērtība

31.tabula

Sociālekonomiskie zaudējumi


Izmaksas, ko rada

trokšņu līmeņa

paaugstināšanās

daudzfunkcionālā

centra apkārtnē

Papildus satiksmes plūsmas un kultūras

pasākumu norises paaugstinās ārējo trokšņu

līmeni daudzfunkcionālā centra apkārtnē.

Sociāl-

ekonomiskie

zaudējumi

Trokšņu līmenis

attiecīgajā pilsētā vai

apkārtnē

Izmaksas, ko rada

vides

piesārņojums

Satiksmes plūsmas palielināšanās un pasākumu

rīkošana daudzfunkcionālā centra apkārtnē

palielina vides piesārņojumu ar sadzīves

atkritumiem. Līdz ar to palielinās izmaksas vides

piesārņojuma novēršanai, un sabiedrībai rodas

zaudējumi no vides piesārņojuma. Līdz ar vides

piesārņojumu samazinās arī iedzīvotāju

apmierinātība ar apkārtējo vidi, un tie var mainīt

dzīves vai uzņēmuma vietu, tādējādi radot

ienākuma nodokļu samazinājumu pašvaldībām,

kā arī samazinot ekonomisko aktivitāti reģionā.

Sociāl-

ekonomiskie

un finansiālie

zaudējumi

Vides piesārņojuma

līmenis, vides

piesārņojuma novēršanas

izmaksas, izmaņas

iedzīvotāju ienākuma

nodokļa ieņēmumos,

reģiona ekonomiskās

attīstības un

uzņēmējdarbības

pieauguma rādītāji

Izmaksas projekta

ieviešanas laikā

Projekta ieviešanas laikā iedzīvotājiem rodas

izmaksas, kas saistītas ar ierobežotu piekļuvi

objektiem, traucējumiem satiksmes plūsmā un

ilgāku satiksmē pavadīto laiku.

Sociāl-

ekonomiskie

zaudējumi

Atsevišķu

uzņēmējdarbības objektu

darbības rādītāju izmaiņas

projekta ieviešanas laikā,

satiksmē pavadītā laika

izmaiņas projekta

ieviešanas laikā,

automobiļu uzturēšanas

izmaksas projekta

ieviešanas laikā



71

Sociālekonomiskie ieguvumi, kas minēti nākamajā tabulā, nav viennozīmīgi izvērtējami un

monetāri izsakāmi, un, lai aprakstītu to kvantitatīvo un kvalitatīvo ietekmi, projekta

iesniedzējam jāveic minēto rādītāju ietekmes papildu analīze.

32. tabula

Ietekmes analīze

Rādītājs Apraksts Iespējas vērtība Reģiona un tā apkārtnes iedzīvotāji daudzfunkcionālā centra izveidi ar novērtēt kā iespējas

vērtību, jo viņiem tiek nodrošinātas papildu jaunas kultūras pasākumu, izglītojošas un izklaides

iespējas.

Pastāvēšanas vērtība Reģiona un tā apkārtnes iedzīvotāji, kas parasti neapmeklē kultūras un izklaides pasākumus,

atsevišķos gadījumos novērtē faktu, ka reģionā šādi pasākumi tiek nodrošināti, pat ja paši

neplāno tos apmeklēt.

Mantojuma vērtība Reģiona un tā apkārtnes iedzīvotāji novērtē iespēju, ka daudzfunkcionālā centra pakalpojumi

būs iespējami arī nākamajām paaudzēm.

Prestiža vērtība Līdzīgi, kā pastāvēšanas vērtība prestiža vērtība nosaka to, ka reģiona iedzīvotāji, kas paši

neapmeklē daudzfunkcionālā centra pasākumus, tomēr apzinās vērtību un ieguvumus, ko

daudzfunkcionālā centra pasākumi sniedz citiem iedzīvotājiem.

Izglītības vērtība Līdzīgi, kā rādītājs, kas iepriekš minēts sociālekonomiskajos ieguvumos, izglītības vērtība

norāda to, ka reģiona un tā apkārtnes iedzīvotāji novērtē izglītojošos pasākumus un zināšanas,

ko daudzfunkcionālā centra darbība nodrošina attiecīgā reģiona iedzīvotājiem.

Daudzfunkcionālā

centra arhitektūras

vērtība

Gadījumā, ja daudzfunkcionālā centra ēka ir vērtīga no arhitektoniskā viedokļa, reģiona

iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvojamo vidi pieaug, turklāt tiek piesaistīti papildus tūristi.

Korekcijas no tirgus uz grāmatvedības izmaksām

No tirgus uz grāmatvedības cenām - šīs korekcijas princips ir veikt analīzi, ņemot vērā

alternatīvās izmaksas. Būtībā, tas nozīmē, ka cenas/izmaksas, ko izmanto analīzē, ir

noteiktas, ņemot vērā visus specifiskos faktorus, fiskālos izkropļojumus, ārējos faktorus un

tirgus pazīmes. Piemēram, darba atalgojuma izmaksas ir atkarīgas no personāla iepriekšējā

atalgojuma līmeņa, resursu izmaksas ir atkarīgas no pasūtījuma apjoma u.tml. Veicot

korekciju ņem vērā likumdošanas aktu radītos brīvā tirgus ierobežojumus, esošo resursu

piedāvājumu un pieejamību u.c. aspektus.

Aprēķinot paredzamos ieņēmumus, jāņem vērā projekta rezultātu patērētāju vēlme maksāt

par rezultātiem/pakalpojumiem un pieprasījuma tendences. Veicot paredzamo izmaksu un

ieņēmumu novērtēšanu, jāņem vērā pēc iespējas reālāki un specifiskāki dati, jo ne vienmēr

kopējās un vispārīgas tendences precīzi atspoguļo situāciju, kas attiecas uz daudzfunkcionālo

centru darbību.



72

Var piemērot algu konversijas (Shadow wage ēnu algas):

SW = FW*(1-u)*(1-t)

Kur,

SW - ēnu alga,

FW - finanšu (tirgus) alga,

u - reģionālais bezdarba līmenis,

t - sociālās apdrošināšanas maksājumu likme un attiecīgie nodokļi.

Sociālekonomiskās analīzes rādītāji

Sociālekonomiskajā analīzē aprēķināmie rādītāji iekļauti nākamajā tabulā.

33. tabula

Sociālekonomiskā analīze

Nr. IIA posma –

sociālekonomiskā



1. Ekonomiskā neto

pašreizējā vērtība

(ENPV)

Šim rādītājam ir jābūt pozitīvam, lai pamatotu to, ka no projekta

ietvaros izveidotās infrastruktūras un tās darbības iegūs reģions un

plašāka sabiedrības daļa, ne tikai tiešie īpašnieki/operatori. ENPV

> 0.

2. Ekonomiskā

ienesīguma

vērtība (ERR)

Šim rādītājam lielākoties ir noteiktas vērtības, kas jāievēro, un tas

tiek vērtēts, aizpildot projekta iesnieguma vērtēšanas veidlapu.

ERR norāda uz projekta ienesīgumu. Ja ERR ir lielāka par vai

vienāda ar sociālo diskonta likmi, tad projekts ir ekonomiski

izdevīgs sabiedrībai.

3. B/C– ieguvumu

un izmaksu

attiecība

B/C= Finansiālie un sociālekonomiskie ieguvumi un

ieņēmumi/(IC+O)+sociālekonomiskie un finansiālie zaudējumi un

izmaksas.

Ja šis rādītājs ir lielāks par 1, tad projekts ir ekonomiski ienesīgs.

Sociālekonomiskās analīzes mērķis ir, veicot trīs veidu korekcijas – fiskālās, ārējo faktoru un

no tirgus uz grāmatvedības cenām – papildināt finanšu analīzē sagatavotās naudas plūsmas ar

fiskālajiem, tirgus un sociālekonomiskajiem faktoriem, kas ietekmē projekta naudas plūsmas

pozīcijas, tai skaitā identificēt kvantitatīvos sociālekonomiskos un finansiālos ieguvumus, kas

rodas, realizējot projektu.

Līdz ar to sociālekonomiskās analīzes rezultāts ir šādu rādītāju aprēķins:

o ENPV > 0, ja rādītājs ir pozitīvs, tad projekts nodrošina sociālekonomiskos

ieguvumus tiešajiem un netiešajiem projekta labuma ieguvējiem, kā arī sabiedrībai

kopumā;

o ERR ≥ 5.5% - ja rādītājs pārsniedz vai ir vienāds ar sociālo diskonta likmi, tad

projekts ir ekonomiski izdevīgs sabiedrībai;



73

o B/C – ja rādītājs ir lielāks par 1, tad projekta laikā radītie ieņēmumi un ieguvumi

(finansiālie un sociālekonomiskie) pārsniedz izmaksas un zaudējumus (finansiālos

un sociālekonomiskos).

6.2.6. Dažādu nozaru finanšu un sociālekonomisko ieguvumu un zaudējumu

rādītāji

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 2010. gadā ir izstrādajusi Darbības

programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.6.1.1.aktivitātes „Nacionālas

un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”

projekta izmaksu un ieguvumu analīzes metodiku, kas apstiprināta ar Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrijas 2010. gada 26.februāra rīkojumu Nr.2-02/44. Metodikā ir

izanalizēti un aprakstīti 3.6.1.1.aktivitātes atbalstāmajām darbībām un apstiprinātajām

projektu idejām dažādās nozarēs raksturīgie sociālekonomiskie ieguvumi un izdevumi

(zaudējumi), kurus ir/nav iespējams kvantificēt un kuri jāiekļauj projekta sociālekonomiskās

naudas plūsmās un arī sociālekonomiskās atdeves rādītāju aprēķinā. Sociālekonomiskie

ieguvumi šajā metodikā sagrupēti sociālekonomiskajos un finanšu ieguvumos. Finanšu

ieguvumi ir sociālekonomiska rakstura, taču to finansiālā ietekme pēc projekta īstenošanas ir

tiešāk identificējama un aprēķināma nekā sociālekonomiskajiem ieguvumiem. Iekļautie

rādītāji uzskatāmi par piemēriem un tiem ir ieteikuma raksturs. Nepieciešamības gadījumā

projektā tie ir papildināmi, atbilstoši projekta nozares specifikai.

Tālāk nodaļas ietvaros būs doti iepriekš minētās metodikas ietvaros aprakstītie finanšu un

sociālekonomiskie rādītāji dažādu nozaru griezumā, kas ļaus TEP izstrādātājam labāk saprast

saikni starp Jūsu projektu un iespējamiem iekļaujamajiem finanšu un ekonomiskajiem

rādītājiem tajā.

Izglītības infrastruktūra

Izglītības infrastruktūras projektiem parasti nav raksturīgi ieņēmumi un kvantificējami

ieguvumu/izmaksu rādītāji. Taču šīs grupas projektiem ir plašs ieguvēju loks. Tiešā projekta

mērķgrupa ir apmācāmie, bet papildus tiem ieguvēji ir arī apmācāmo mājsaimniecības,

pedagogi, potenciālie darba devēji, pašvaldības, kurās atrodas izglītības iestādes, un

uzņēmēji, kas darbojas izglītības materiālu jomā.

Finansiālie ieņēmumi un ieguvumi


Ieņēmumi no

izglītības

iestāžu telpu

nomas

Parasti šie ieņēmumi ir nelieli, taču

visbiežāk izglītības iestādes izīrē tajās

esošās telpas, kas paredzētas sporta

nodarbībām. Lielākās izglītības iestādes

(piemēram, augstskolas) mēdz izīrēt

Finansiāli

ieņēmumi

Izglītības iestādes

gūto ieņēmumu

apjoms



74


telpas dažādu semināru un apmācību

norisei.

Ieguvumi no

uzturēšanas

izmaksu

samazinājuma

Būvējot jaunu, rekonstruējot vai

renovējot objektu, tiek ekonomēti

uzturēšanas izdevumi, kas rastos uzturot

un remontējot objektu vai infrastruktūru,

kas atrodas sliktā stāvoklī, gadījumā, ja

projekts netiktu īstenots.

Finansiāli

ieguvumi

Projekta darbības

izmaksu apjoms

salīdzinājumā ar


vai infrastruktūras

uzturēšanas izmaksām

Ieguvumi no

telpu īres

izdevumu

samazinājuma

Gadījumā, ja izglītības iestādē iepriekš

bijusi izvietota citā objektā, un projekta

rezultātā tā tiek pārcelta uz tās

oriģinālajām telpām, vai telpām, kas tieši

paredzētas šai iestādei, tiek ekonomēti

iepriekšējie telpu īres izdevumi.

Piemēram, jaunrades centram izmantojot

kāda aktīvās atpūtas centra telpas

jāmaksā īre, par telpu izmantošanu.

Finansiāli

ieguvumi

Iepriekšējo periodu

telpu īres izmaksu

apjoms

Ieguvumi no

iedzīvotāju

ienākuma

nodokļiem

Attīstot izglītības iespējas attiecīgajam

reģionam tiek piesaistīti iedzīvotāji

apmierinošās sociālās infrastruktūras dēļ.

Šo iedzīvotāju ienākuma nodoklis

papildina attiecīgā reģiona pašvaldības

ienākumus.

Finansiālie

ieguvumi

Iedzīvotāju ienākuma

nodokļa apjoma


pašvaldības budžetā.

Ieņēmumi no

jaunrades un

jauniešu/bērnu

izglītības

centru un

bibliotēku

sniegtajiem

pakalpojumie

m

Izveidojot jaunrades un jauniešu/bērnu

izglītības centru un bibliotēku ir

paredzami ieņēmumi, no pakalpojumiem,

ko sniedz jaunrades centri un bibliotēkas

(piemēram, maksa par nodarbībām, par

grāmatām, interneta pakalpojumiem

utml.)

Finansiālie

ieņēmumi

Tiešie ieņēmumi no

iestādes darbības

Ieguvumi no

efektīvākas

izglītības

iestāžu telpu

izmantošanas

Izveidojot jaunu izglītības iestādi,

gadījumā, ja tā iepriekš atradusies un

darbojusies citās telpās, rodas ieguvumi

no efektīvākas telpu izmantošanas.

Pārslogojot izglītības iestāžu telpas

palielinās tās nolietojuma izmaksas un

telpu uzturēšanas izmaksas. Pēc jaunās

iestādes izveides šīs izmaksas samazinās

saistībā ar efektīvu un optimālu telpu

izmantošanu.

Finansiālie

ieguvumi


nolietojuma un

uzturēšanas izmaksu

apjoms salīdzinājumā

ar iepriekšējo gadu

nolietojuma un

uzturēšanas

izmaksām, iestādes,

kurā iepriekš tika

izvietota izglītības

iestāde, nolietojuma

un telpu uzturēšanas

izmaksu apjoma

izmaiņas

Ieguvumi no Izveidojot jaunu izglītības iestādi Finansiālie Darbības



75


izglītības

materiālu

pieprasījuma

pieauguma

palielinās pieprasījums pēc izglītības

materiāliem un palīgmateriāliem, līdz ar

to palielinās ieņēmumi uzņēmumiem, kas

tos nodrošina

ieguvumi (apgrozījuma,

ieņēmumu)

palielinājums

uzņēmumiem, kas

nodrošina izglītības

materiālus



Ieguvumi no

izglītojamo un

izglītoto skaita

palielinājuma

Mikroekonomikas līmenī – izglītoto

iedzīvotāju finansiālie un sociālie

ieguvumi, līdz ar izglītības līmeņa

paaugstināšanos pieaug, sakarā ar to

palielinās arī labklājības līmenis

mājsaimniecību līmenī un visā reģionā.

Makroekonomikas līmenī – līdz ar darba

spēka izglītības līmeņa pieaugumu

uzņēmumu un valsts iestāžu darbības

efektivitāte pieaug, kā arī uzlabojas

kopējais tautsaimniecības un ekonomikas

stāvoklis. Iesaistot jauniešus jaunrades un

izglītības iestādēs, samazinās potenciālais

huligānisma un kriminalitātes līmenis.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Uzņēmējdarbības

aktivitātes līmeņa

pieaugums,

ekonomikas un

tautsaimniecības

nozaru darbības

paplašināšanās un

pieaugums,

huligānisma un

kriminālaktivitāšu


Ieguvumi no

izglītoto

iedzīvotāju

iekļaušanas

darba tirgū

Pieaugot iedzīvotāju izglītības līmenim

un izglītoto iedzīvotāju skaitam pieaug to

iekļaušanās darba tirgū. Līdz ar to

samazinās bezdarba līmenis, pieaug

reģiona ekonomiskā aktivitāte un pieaug

mājsaimniecību finansiālā labklājība.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Bezdarba līmeņa

samazināšanās,

tautsaimniecības

nozaru ekonomiskās

aktivitātes pieaugums,

mājsaimniecību

finansiālā aktivitāte.

Ieguvumi no

efektīvāka

izglītības jomā

strādājošo darba

spēka

izmantošanas

Izveidojot jaunu izglītības iestādi esošais

izglītības jomā strādājošais darba spēks

tiek efektīvāk izmantots tādos gadījumos,

ja iepriekš darbinieki ir bijuši pārslogoti.

Līdz ar to izglītības kvalitāte pieaug.

Palielinās arī izglītības jomā strādājošo

apmierinātība ar sociālo vidi un

apstākļiem.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Izglītības līmeņa/

pārbaudes darbu

rezultātu izmaiņas,

apmācāmo skaita

izmaiņas, izglītības

jomā strādājošo skaita

izmaiņas

Ieguvumi no

papildus

apmācības vietu

nodrošināšanas

Izveidojot sākumskolas izglītības iestādi,

tiek nodrošinātas papildus vietas pirmajās

klasēs, piesaistot ekonomiski aktīvās

ģimenes konkrētajam reģionam.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Ekonomiskās


palielināšanās reģionā

Ieguvumi no

jaunu darba

vietu

nodrošināšanas

izglītības jomā

Izveidojot jaunu izglītības iestādi tiek

nodrošinātas jaunas darba vietas

izglītības jomā, samazinās bezdarba

līmenis reģionā.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Izglītības jomā

strādājošo skaita

izmaiņas, izmaiņas

bezdarba līmenī



76


Ieguvumi no

izglītības

iestāžu

izveidošanas

attiecīgajā

reģionā

Gadījumos, kad izglītības iestādes nav

vienlīdzīgi (vienmērīgā skaitā) izvietotas

reģionu teritorijās, attiecīgais reģions

iegūst no jaunas izglītības iestādes

izveidošanas, sakarā ar to, ka izglītības

iespējas kļūst vairāk pieejamas un

vienlīdzīgāk izvietotas.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Izglītības iestāžu

skaits reģionā,

izglītības iestāžu

apmācāmo skaita

izmaiņas

Ieguvumi no

izglītības

iespēju

pieejamības

palielināšanas


izglītības iespējas tiek padarītas

pieejamākas vairākām mājsaimniecībām

un iedzīvotājiem. Tas veicina

vienmērīgāka izglītības līmeņa

izveidošanos reģiona iedzīvotāju vidū.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Izglītības iestāžu

apmācāmo skaita

izmaiņas, izglītoto

(kopumā reģionā)

skaita izmaiņas

Finansiālās izmaksas


Izglītības

iestādē

strādājošo

atalgojuma

izmaksas


attiecīgā reģiona pašvaldībai vai domei,

rodas izmaksas no atalgojuma

nodrošināšanas izglītības iestādē

strādājošiem darbiniekiem.

Finansiālās

izmaksas

Izglītības iestādē

strādājošo atalgojuma

izmaksas

Izglītības

iestādes

pārvietošanas

izmaksas

Gadījumā, ja izglītības iestāde iepriekš

tikusi izvietota citās telpās, rodas

izmaksas no tās pārvietošanas uz

jaunizbūvēto ēku,

Finansiālās

izmaksas


pamatlīdzekļu

pārvietošanas un

transportēšanas izmaksas

Izglītības

iestādē

strādājošo

darbinieku

piesaisties un

apmācību

izmaksas

Izveidojot jaunu izglītības iestādi un

piesaistot jaunus darbiniekus, rodas

izmaksas no to piesaistes, iesaistīšanas

iestādes darbībā, sākotnējo apmācību

nodrošināšanas.

Finansiālās

izmaksas


apmācību izmaksas

Mājsaimniecī

bu izmaksas

nodrošinot

ģimenes

locekļa

iekļaušanu

izglītības

iestādē

Mājsaimniecībām parasti rodas papildus

izmaksas no kāda mājsaimniecības

locekļa iesaistīšanas apmācībās

(piemēram, mācību materiālu un

palīgmateriālu nodrošināšana, mācību

maksas nodrošināšana).

Finansiālās

izmaksas

Izmaiņas mājsaimniecību

izdevumos dažādām

precēm un

pakalpojumiem,

salīdzinot izdevumus

izglītības materiāliem,

atpūtas un izklaides

pasākumiem

Izglītības

iestādes

apkārtnes

iekārtošanas

Izveidojot jaunu izglītības iestādi ar laiku

var rasties nepieciešamība attīstīt

satiksmes, atpūtas vai drošības

infrastruktūru tās apkārtnē, kas veido

Finansiālās

izmaksas

Pašvaldības/domes

izmaksas infrastruktūras

izveidei/ attīstībai, kas

saistītas ar konkrēto



77


izmaksas papildus izmaksas reģiona vadībai. projektu

Satiksmes infrastruktūra

Satiksmes infrastruktūras projekti ir dažāda mēroga, sākot no nelielu ielu izbūves un

rekonstruēšanas līdz šoseju izbūvēm. Satiksmes infrastruktūras projekti pieejami ļoti plašam

ieguvēju lokam un šo projektu rezultātu izmantošana praktiski nav ierobežojama. Satiksmes

infrastruktūras projektu īstenošanai nepieciešami dažādi speciālisti - ceļu būves,

inženierkomunikāciju, apgaismojuma, apzaļumošanas un labiekārtošanas darbiem – kas

parasti ietilpst satiksmes infrastruktūras projektos.

Satiksmes infrastruktūras projekti sniedz lielākos ilgtermiņa ieguvumus un nodrošina

minimālu nepieciešamību pēc uzturēšanas izmaksām tikai gadījumos, kad tie tiek kvalitatīvi

izbūvēti vai rekonstruēti. Izbūvējot vai paplašinot esošu ceļu, jāizvērtē un jānodrošina

optimāla tā iekļaušana jau esošajā satiksmes infrastruktūrā.



Ieguvumi, kas

rodas

samazinoties

automobiļu

kilometru

izmaksām

Pavadot laiku satiksmē, uz ceļiem, kas

neefektīvi izmanto automobiļu iespējas,

kā arī uz nekvalitatīviem ceļiem, kas

palielina automobiļu nolietojumu, rodas

papildus automobiļu uzturēšanas

izmaksas. Uzlabojot ceļu kvalitāti un

satiksmes plūsmu, šīs izmaksas tiek

samazinātas.

Finansiālie

ieguvumi

Automobiļu kilometru

izmaksu apjoms

Ieguvumi, kas

rodas

samazinoties

ceļu satiksmes

negadījumu

skaitam

Satiksmes negadījumi veido izmaksas,

kas saistītas ar bojā gājušajiem,

ievainotajiem, satiksmes seku

likvidēšanu u.c. Uzlabojot satiksmes

drošību un minimizējot potenciālo

satiksmes negadījumu skaitu, samazinās

izmaksas, kas saistītas ar ceļu satiksmes

negadījumiem.

Finansiālie

ieguvumi,

sociāl-

ekonomiski

e ieguvumi

Satiksmes

negadījumu seku

likvidēšanas

izmaksas, zaudējumu

apjoma

samazināšanās

sabiedrībai, kas rodas

no satiksmes

negadījumos bojā

gājušajiem, izmaksu

apjoma

samazināšanās, kas

rodas no satiksmes

negadījumos

ievainotajiem

iedzīvotajiem

Ieguvumi no

ceļu

uzturēšanas

izmaksu

Izveidojot jaunu vai uzlabojot esošo

infrastruktūru samazinās uzturēšanas

izmaksas, kas būtu nepieciešamas

gadījumā, ja projekts netiktu īstenots.

Finansiālie

ieguvumi


satiksmes

infrastruktūras




78


samazinājuma apjoms

Ieguvumi no

teritorijas

uzturēšanas

izmaksu

samazinājuma

Ūdens kanalizācijas ierīkošanas vai

uzlabošanas gadījumā satiksmes

infrastruktūras projekta ietvaros,

samazinās izmaksas, kas saistītas ar

teritoriju uzkopšanu nokrišņu laikā.

Finansiālie

ieguvumi


ūdens kanalizācijas

sistēmas apkopes un


apjoms

Nekustamā

īpašuma

vērtības

pieauguma

ieguvums

Attīstot vai uzlabojot esošo infrastruktūru

palielinās arī satiksmes infrastruktūras

objekta tuvumā esošā nekustamā īpašuma

vērtība

Finansiālie

ieguvumi

Nekustamā īpašuma

vērtības pieaugums



Ieguvumi no

satiksmes

dalībnieku

patērētā laika

satiksmē

samazināšanās

Uzlabojot esošo vai izveidojot jaunu

satiksmes infrastruktūru tiek uzlabota

satiksmes plūsma (satiksmes dalībnieki

var braukt ar maksimālo pieļaujamo

ātrumu, netiek traucēta transporta gaita,

rodas jaunas satiksmes plūsmas), līdz ar

to samazinās satiksmē pavadītais laiks.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Vidējais satiksmē

pavadītais laiks

dažādu maršrutu

veikšanai

Ieguvumi no

dzīvojamās

vides kvalitātes

uzlabošanas

Uzlabojot dzīvojamās vides kvalitāti

pieaug iedzīvotāju apmierinātība ar

dzīves apstākļiem, līdz ar to attiecīgā

reģiona pašvaldībā tiek nodrošināti

iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi,

finansiālie

ieguvumi

Pašvaldību


nodokļa ieņēmumu

apjoms, iedzīvotāju

skaita pieaugums

reģionā

Ieguvumi no

ekonomiskās

un

uzņēmējdarbīb

as aktivitātes

pieauguma

Attīstot satiksmes infrastruktūru tiek

veicināta arī citu reģionā esošo

uzņēmējdarbības nozaru attīstība un

darbības apjoms. Piemēram, attīstās

piekļuve uzņēmumiem, palielinās un

uzlabojas transporta un piekļuves

iespējas utml.

Sociāl-

ekonomiskie

un finansiālie

ieguvumi

Uzņēmējdarbības

nozaru darbības

aktivitāšu pieaugums

(apgrozījums,

ieņēmumi)

Ieguvumi no

starpreģionu

satiksmes

plūsmas

palielināšanās

Uzlabojot satiksmes infrastruktūru tiek

attīstīta satiksmes intensitāte un plūsma

starp reģioniem, līdz ar to palielinās

reģionu savstarpējā uzņēmējdarbības

aktivitāte.

Sociāl-

ekonomiskie

un finansiālie

ieguvumi

Uzņēmējdarbības

nozaru darbības


(apgrozījums,

ieņēmumi)

Ieguvumi no

tūrisma

plūsmas

piesaistīšanas

Attīstot satiksmes infrastruktūru tiek

palielināta iespēja piesaistīt tūrisma

plūsmu un piekļūšanu tūrisma un

kultūras objektiem. Līdz ar to tiek

veicināta arī jaunu tūrisma objektu

attīstība.

Sociāl-

ekonomiskie

un finansiālie

ieņēmumi un

ieguvumi

Tūrisma nozares

pieaugums, jaunu

tūrisma un kultūras

objektu skaita

pieaugums

Ieguvumi no

sabiedriskā

Attīstot sabiedriskā transporta

infrastruktūru tiek piesaistīti klienti

Sociāl-

ekonomiskie

Sabiedriskā transporta

klientu skaita



79


transporta

pakalpojumu

attīstības

sabiedriskā transporta pakalpojumiem,

iedzīvotājiem rodas papildus transporta

alternatīvas. Līdz ar to pieaug arī

ieņēmumi no sabiedriskā transporta

pakalpojumu sniegšanas.

ieguvumi pieaugums



Izmaksas no

trokšņu līmeņa

paaugstināšanās

Jauna satiksmes infrastruktūras objekta

izveidošanas gadījumā tā apkārtnē

palielinās trokšņu līmenis, kas negatīvi

ietekmē dzīvojamo un saimniecisko

apkārtējo vidi.

Sociāl-

ekonomiskie

un finansiālie

zaudējumi un

izmaksas

Trokšņu līmenis

attiecīgajā pilsētā vai

apkārtnē

Izmaksas no

vides

piesārņojuma

Jauna satiksmes objekta izbūve vai esošā

atjaunošana, kas palielina satiksmes

plūsmu, palielina arī vides piesārņojuma

līmeni tā apkārtnē. Līdz ar to palielinās

izmaksas vides piesārņojuma novēršanai

un sabiedrībai rodas zaudējumi no vides

piesārņojuma. Līdz ar vides

piesārņojumu samazinās arī iedzīvotāju

apmierinātība ar apkārtējo vidi un tie var

mainīt dzīves vai uzņēmuma vietu.

Tādējādi radot ienākuma nodokļu

samazinājumu pašvaldībām, kā arī

samazinot ekonomisko aktivitāti reģionā.

Sociāl-

ekonomisikie

un finansiālie

zaudējumi,

finansiālās

izmaksas


līmenis, vides

piesārņojuma

novēršanas izmaksas,

izmaņas iedzīvotāju

ienākuma nodokļa

ieņēmumos, reģiona

ekonomiskās

attīstības un

uzņēmējdarbības

pieauguma rādītāji

Izmaksas

projekta

ieviešanas laikā

Projekta ieviešanas laikā iedzīvotājiem

rodas izmaksas, kas saistītas ar

ierobežotu piekļuvi objektiem,

traucējumiem satiksmes plūsmā un

lielāku laiku, kas pavadīts satiksmē.

Sociāl-

ekonomiskie

zaudējumi

Atsevišķu

uzņēmējdarbības

objektu darbības

rādtītāju izmaiņas

projekta ieviešanas

laikā, satiksmē

pavadītā laika

izmaiņas projekta

ieviešanas laikā,

automobiļu

uzturēšanas izmaksas


laikā

Finansiālie zaudējumi


Izmaksas no

zaudētā zemes

gabala


infrastruktūras objektu tiek zaudētas

izmantotā zemes gabala izmantošanas

iespējas

Finansiālie

zaudējumi

Satiksmes

infrastruktūras


izmantotā zemes

gabala vērtība



80

Tūrisma infrastruktūra

Lai arī tūrisma infrastruktūras projekti nodrošina ieņēmumus no tūrisma pakalpojumu

sniegšanas un tūrisma objektu apmeklēšanas, tūrisma infrastruktūras projektu īstenošanai

nepieciešams rūpīgs un uz izpēti balstīts pamatojums. Papildus tam, īstenojot kultūras un

vēsturiskā mantojuma atjaunošanas tūrisma infrastruktūras projektus nepieciešama attiecīgās

jomas ekspertu piesaiste.



Ieguvumi no

papildus

tūrisma

pakalpojumu

un preču

attīstības

Tūrisma infrastruktūras izveide vai

objektu rekonstrukcija piesaista lielāku

tūristu plūsmu, līdz ar to reģionā

palielinās ekonomiskā aktivitāte tūrisma

nozarē un ieņēmumi no papildus tūrisma

pakalpojumiem un precēm. Tūrisma

nozares attīstība nodrošina vairākas darba

vietas šajā jomā strādājošiem.

Finansiālie

ieguvumi

Jaunu tūrisma preču

un pakalpojumu

uzņēmumu skaita

pieaugums, tūrisma

nozares apjoma

pieaugums, tūristu

skaita pieaugums



Ieguvumi no

kultūras

objektu

atjaunošanas

un

saglabāšanas

Tūrisma objektu attīstība atsevišķos

gadījumos veicina kultūras pieminekļu

un vēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

Attīstot kultūras un vēsturiskos objektus

reģiona iedzīvotāji un tūristi tiek

informēti par attiecīgajiem kultūras un

vēstures faktiem.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Atjaunoto kultūras un

vēsturisko objektu

skaits

Ieguvumi no

dzīvojamās

vides attīstības

Tūrisma objektu izbūve un rekonstrukcija

veicina reģiona iedzīvotāju apmierinātību

ar apkārtējo vidi, līdz ar to attiecīgā



Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Iedzīvotāju un


nodokļa apjoma



Izmaksas

projekta

ieviešanas

laikā






Sociāl-

ekonomiskie

zaudējumi

Atsevišķu

uzņēmējdarbības

objektu darbības



laikā, satiksmē

pavadītā laika

izmaiņas projekta

ieviešanas laikā,

automobiļu



laikā



81



Izmaksas no

zaudētā zemes

gabala

Izbūvējot vai paplašinot kādu tūrisma



iespējas

Finansiālie

zaudējumi

Tūrisma

infrastruktūras


izmantotā zemes

gabala vērtība

Sociālā infrastruktūra

Sociālās infrastruktūras projektiem parasti nav raksturīgi ieņēmumi un skaidri finanšu

izteiksmē mērāmi ieguvumi. Sociālās infrastruktūras projektu ieguvēji un mērķgrupa ir

pašvaldību iedzīvotāji un atbalstāmās sociālās grupas, līdz ar to, tas ne vienmēr nenodrošina

viennozīmīgus ieguvumus arī citām grupām – piemēram, uzņēmējiem, tūristiem.



Ieguvumi no

dzīvojamās

vides kvalitātes

uzlabošanas

Uzlabojot dzīvojamās vides kvalitāti

pieaug iedzīvotāju apmierinātība ar

dzīves apstākļiem, līdz ar to attiecīgā



Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi,

finansiālie

ieguvumi

Pašvaldību


nodokļa ieņēmumu

apjoms, iedzīvotāju

skaita pieaugums

reģionā

Ieguvumi no

drošības

uzlabošanās

dzīvojamās

zonās

Dzīvojamajās zonās, kurās tiek īstenoti

sociālās infrastruktūras projekti uzlabojas

drošība – piemēram, iekārtojot bērnu

rotaļu laukumus, izveidojot ielu

(mikrorajonu iekšpagalmu)

apgaismojumu, līdz ar to mazinās

huligānisma un kriminalitātes līmenis.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Huligānisma un



Ieguvumi no

automobiļu

izvietošanas

stāvvietās

Izveidojot autostāvvietas mikrorajonos,

mazinās vides piesārņojums un ietekme,

kas rodas novietojot automobiļus tam

nepiemērotā vietā. Uzlabojas transporta

plūsma un satiksmes drošība (piemēram,

automobiļi netiek novietoti ielas un ietvju

malās). Papildus tam, tiek nodrošināta

lielāka drošība novietojot automobiļus

autostāvvietā, kas tiek apsargāta vai

uzraudzīta.

Sociāl-

ekonomiskie

un finansiālie

ieguvumi


mazināšanās, zaļās

zonas kvalitātes

līmenis mikrorajonos,

satiksmes negadījumu

skaita samazināšanās

dzīvojamās zonās,

automobiļu zādzību

skaita samazināšanās

Ieguvumi no

velosipēdistu

satiksmes

drošības

uzlabošanas

Attīstot sociālo infrastruktūru tai skaitā

iekārtojot veloceliņus tiek uzlabota

velosipēdistu satiksmes drošība, līdz ar to

samazinās satiksmes negadījumu skaits,

un reģionam tiek piesaistīti iedzīvotāji,

sakarā ar dzīvojamās vides uzlabošanu.

Sociāl-

ekonomiskie

un finansiālie

ieguvumi

Velosipēdistu

satiksmes negadījumu

skaita samazināšanās,

pašvaldību


nodokļa ieņēmumu

apjoms



82


Ieguvumi no

vides

piesārņojuma

mazināšanās

un zaļās zonas

iekārtošanas

Iekārtojot zaļās zonās mazinās to esošais

piesārņojuma līmenis (sakopjot vidi) kā

arī tiek nodrošināta vides kvalitātes

līmeņa uzturēšana nākotnē (piemēram,

izveidojot gājējiem paredzētus celiņus,

izvietojot atkritumu tvertnes).

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi


mazināšanās, zaļās

zonas kvalitātes

līmenis

Ieguvumi no

sociālās

aprūpes

iestādes

izveidošanas

Sociālās aprūpes iestādes izveidošana

uzlabo dzīves kvalitāti tām ģimenēm,

mājsaimniecībām, vai atsevišķiem

iedzīvotājiem, kam tas nepieciešams no

pašvaldības, līdz ar to uzlabojas šo

iedzīvotāju dzīves kvalitāte, palielinās to

iespējas iekļauties sabiedrībā un aktīvā

ekonomiskā darbībā. Atsevišķos

gadījumos mazinās huligānisma un

kriminalitātes līmenis.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Huligānisma un



Ieguvumi no

jaunu darba

vietu

nodrošināšanas

sociālās

aprūpes jomā

Izveidojot jaunu sociālās aprūpes iestādi

tiek nodrošinātas jaunas darba vietas

sociālās aprūpes jomā, samazinās

bezdarba līmenis reģionā.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Sociālās aprūpes jomā

strādājošo skaita

izmaiņas, izmaiņas

bezdarba līmenī



Ieguvumi no

uzturēšanas

izmaksu

samazināšanas

Īstenojot sociālās infrastruktūras

projektus (piemēram, uzlabojot ūdens

kanalizācijas, energoapgādes un citu

pakalpojumu kvalitāti) mazinās

iepriekšējo periodu sociālās

infrastruktūras uzturēšanas izmaksas.

Finansiālie

ieguvumi


sociālās

infrastruktūras


apjoms

Ieguvumi no

telpu īres

izdevumu

samazinājuma

Gadījumā, ja sociālās aprūpes iestādē

iepriekš bijusi izvietota citā objektā, un

projekta rezultātā tā tiek pārcelta uz tās

oriģinālajām telpām, vai telpām, kas tieši

paredzētas šai iestādei, tiek ekonomēti

iepriekšējie telpu īres izdevumi.

Finansiāli

ieguvumi


telpu īres izmaksu

apjoms

Ieguvumi no

uzturēšanas

izmaksu

samazinājuma

Būvējot jaunu, rekonstruējot vai

renovējot objektu, tiek ekonomēti

uzturēšanas izdevumi, kas rastos uzturot

un remontējot objektu, kas atrodas sliktā

stāvoklī, gadījumā, ja projekts netiktu

īstenots.

Finansiāli

ieguvumi

Projekta darbības

izmaksu apjoms

salīdzinājumā ar






83

Ieguvumi no

nekustamā

īpašuma

vērtības

pieauguma

Vietās, kur tiek uzlabota sociālā

infrastruktūra pieaug nekustamā īpašuma

vērtība.

Finansiālie

ieguvumi

Nekustamā īpašuma

vērtības pieaugums

Finansiālās izmaksas un zaudējumi


Sociālās

aprūpes iestādē

strādājošo

atalgojuma

izmaksas

Izveidojot jaunu sociālās aprūpes iestādi,

attiecīgā reģiona pašvaldībai vai domei,

rodas izmaksas no atalgojuma

nodrošināšanas sociālās aprūpes iestādē

strādājošiem darbiniekiem.

Finansiālās

izmaksas

Sociālās aprūpes

iestādē strādājošo

atalgojuma izmaksas

Sociālās

iestādes

pārvietošanas

izmaksas

Gadījumā, ja sociālās aprūpes iestāde

iepriekš tikusi izvietota citās telpās, rodas

izmaksas no tās pārvietošanas uz

jaunizbūvēto ēku.

Finansiālās

izmaksas

Sociālās aprūpes

iestādes

pamatlīdzekļu

pārvietošanas un

transportēšanas

izmaksas

Sociālās

aprūpes iestādē

strādājošo

darbinieku

piesaisties un

apmācību

izmaksas

Izveidojot jaunu sociālās aprūpes iestādi

un piesaistot jaunus darbiniekus, rodas

izmaksas no to piesaistes, iesaistīšanas

iestādes darbībā, sākotnējo apmācību

nodrošināšanas.

Finansiālās

izmaksas


apmācību izmaksas

Izmaksas no

zaudētā zemes

gabala

Izbūvējot vai paplašinot kādu sociālās



iespējas.

Finansiālie

zaudējumi

Sociālās

infrastruktūras


izmantotā zemes

gabala vērtība



84



Izmaksas

projekta

ieviešanas

laikā






Sociāl-

ekonomiskie

zaudējumi

Atsevišķu

uzņēmējdarbības

objektu darbības

rādītāju izmaiņas


laikā, satiksmē

pavadītā laika

izmaiņas projekta

ieviešanas laikā,

automobiļu



laikā

Uzņēmējdarbības infrastruktūra

Izvērtējot uzņēmējdarbības infrastruktūras projekta īstenošanas alternatīvas un iespējas, kā arī

izvēloties konkrētu uzņēmējdarbības nozari, kurā tiek realizēts uzņēmējdarbības

infrastruktūras projekts, jāveic rūpīga analīze lai iegūtu objektīvu pamatojumu projekta

īstenošanai.



Ieguvumi no

uzņēmējdarbības

attīstības

Mikroekonomikas līmenī –

uzņēmējdarbībā iesaistīto iedzīvotāju

finansiālie un sociālie ieguvumi pieaug

attīstoties uzņēmējdarbības iespējām,

sakarā ar to palielinās arī labklājības

līmenis mājsaimniecību līmenī un visā

reģionā. Makroekonomikas līmenī –

attīstot uzņēmējdarbības infrastruktūru

un iespējas uzlabojas reģiona

tautsaimniecības un ekonomikas

stāvoklis.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Uzņēmējdarbības


pieaugums,

ekonomikas un

tautsaimniecības

nozaru darbības

paplašināšanās un

pieaugums

Ieguvumi no

ekonomiskās un

uzņēmējdarbības

aktivitātes

pieauguma

Attīstot atsevišķu uzņēmējdarbības

nozari tiek vecināta arī citu uzņēmumu

un nozaru attīstība.

Sociāl-

ekonomiskie

un finansiālie

ieguvumi

Uzņēmējdarbības

nozaru darbības


(apgrozījums,

ieņēmumi)

Ieguvumi no

ekonomiski

aktīvo iedzīvotāju

iekļaušanas darba

tirgū

Attīstot uzņēmējdarbību tiek veicināta

reģiona iedzīvotāju nodarbinātība, tie

tiek iekļauti darba tirgū un samazinās

bezdarba līmenis.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Bezdarba līmeņa

samazināšanās,

tautsaimniecības

nozaru ekonomiskās

aktivitātes pieaugums,

mājsaimniecību



85


finansiālā aktivitāte.

Izmaksas

projekta

ieviešanas laikā






Sociāl-

ekonomiskie

zaudējumi

Atsevišķu

uzņēmējdarbības

objektu darbības



laikā, satiksmē

pavadītā laika

izmaiņas projekta

ieviešanas laikā,

automobiļu



laikā



Ieguvumi no

iedzīvotāju

ienākuma

nodokļiem

Attīstot uzņēmējdarbības vidi

attiecīgajam reģionam tiek piesaistīti

iedzīvotāji un uzņēmēji, līdz ar to

palielinās pašvaldību ieņēmumi no

iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma

nodokļa.

Finansiālie

ieguvumi

Iedzīvotāju un


nodokļa apjoma



Ieguvumi no

investoru

piesaistes

Attīstot uzņēmējdarbību tiek piesaistīti

potenciālie investori un veicināta

sadarbība ar citiem nacionālajiem un

starptautiskajiem reģioniem.

Finansiālie

ieguvumi

Investīciju apjoma

pieaugums,

uzņēmējdarbības

nozaru pieaugums

Ieguvumi no

uzņēmēju

kompetences

attīstības

Attīstot uzņēmējdarbības infrastruktūru

uzņēmēji un uzņēmumu darbinieki gūst

plašāku pieredzi savā darbības jomā un

uzlabo kompetenci. Attīstot savu darbību,

palielinās arī uzņēmumu eksporta

iespējas.

Finansiālie

un sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Uzņēmējdarbības

nozaru pieaugums,

jauno produktu klāsta

pieaugums,


efektivitātes

pieaugums

Ieguvumi no

konkurences

pieauguma

Uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība

reģionā veicina konkurenci un

uzņēmējdarbības aktivitāti tā ietvaros un

arī apkārtējos reģionos.

Finansiālie

un sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Uzņēmējdarbības

nozaru pieaugums,

jauno produktu klāsta

pieaugums,


efektivitātes

pieaugums




86


Izmaksas no

zaudētā zemes

gabala




iespējas

Finansiālie

zaudējumi

Satiksmes

infrastruktūras


izmantotā zemes

gabala vērtība

Kultūras infrastruktūra

Kultūras infrastruktūras projektiem ir raksturīgi līdzīgi ieguvumi kā tūrisma infrastruktūrai,

taču viens no to galvenajiem sociālekonomiskajiem ieguvumiem ir kultūras un vēsturiskā

mantojuma un objektu saglabāšana, attīstīšana, cilvēku informēšana un piesaistīšana kultūrai.



Ieguvumi no

kultūras

objektu

atjaunošanas

un

saglabāšanas

Kultūras objektu attīstība veicina kultūras

pieminekļu un vēsturiskā mantojuma

saglabāšanu. Attīstot kultūras un

vēsturiskos objektus reģiona iedzīvotāji

un tūristi tiek informēti par attiecīgajiem

kultūras un vēstures faktiem.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Atjaunoto kultūras un

vēsturisko objektu

skaits

Ieguvumi no

dzīvojamās

vides attīstības

Kultūras objektu izbūve un

rekonstrukcija veicina reģiona

iedzīvotāju apmierinātību ar apkārtējo

vidi, līdz ar to attiecīgā reģiona

pašvaldībā tiek nodrošināti iedzīvotāju

ienākuma nodokļa ieņēmumi.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Iedzīvotāju un


nodokļa apjoma



Izmaksas

projekta

ieviešanas

laikā






Sociāl-

ekonomiskie

zaudējumi

Atsevišķu

uzņēmējdarbības

objektu darbības



laikā, satiksmē

pavadītā laika

izmaiņas projekta

ieviešanas laikā,

automobiļu



laikā

Ieguvumi no

kultūras

pasākumu

norises

Kultūras infrastruktūras projektu

īstenošana veicina kultūras pasākumu

norisi, līdz ar to sabiedrība tiek vairāk

informēta, izglītota un integrēta.

Sociāl-

ekonomiskie

ieguvumi

Kultūras pasākumu

skaits reģionā,

kultūras pasākumu un

objektu apmeklētāju

skaits



87



Ieguvumi no

papildus

kultūras

pakalpojumu

un preču

attīstības

Kultūras infrastruktūras izveide vai

objektu rekonstrukcija piesaista lielāku

apmeklētāju skaitu (gan reģiona

iedzīvotājus, gan tūristus), līdz ar to

reģionā palielinās ekonomiskā aktivitāte

kultūras (arī tūrisma) nozarē un

ieņēmumi no papildus kultūras tūrisma

pakalpojumiem un precēm. Kultūras

nozares attīstība nodrošina vairākas darba

vietas šajā jomā strādājošiem.

Finansiālie

ieguvumi

Jaunu kultūras preču

un pakalpojumu

uzņēmumu skaita

pieaugums, kultūras

nozares apjoma

pieaugums, kultūras

objektu apmeklētāju

pieaugums

Ieguvumi no

papildus

pakalpojumu

sniegšanas

Kultūras pasākumu laikā un kultūras

objektu tuvumā tiek sniegti papildus

pakalpojumi, kas nodrošina ieņēmumus

attiecīgajiem uzņēmumiem.

Finansiālie

ieguvumi

Kultūras objektu un

pasākumu papildus

pakalpojumu

ieņēmumi un apjoms

Ieguvumi no

uzturēšanas

izmaksu

samazinājuma

Kultūras objektu atjaunošana ietver arī

vides labiekārtošanu, kā arī uzlabojot

ūdens, elektrības, energoresursu padevi,

ventilāciju un citus pakalpojumus, tiek

samazināti iepriekšējie kultūras objekta

uzturēšanas izdevumi.

Finansiāli

ieguvumi

Projekta darbības

izmaksu apjoms

salīdzinājumā ar






Izmaksas no

zaudētā zemes

gabala

Izbūvējot vai paplašinot kādu kultūras



iespējas

Finansiālie

zaudējumi

Tūrisma

infrastruktūras


izmantotā zemes

gabala vērtība



88

6.2.7. Jūtīguma un risku analīze

Jūtīguma un risku analīzes posms ietver šādus soļus:

- jutīguma analīze (sensitivity analysis);

- risku analīze.

6.2.7.1. Jūtīguma analīze

Principā jūtīguma analīze - tā ir ļoti vienkārša pieeja, izmantojama, lai atklātu un novērtētu

riska potenciālās sekas. Tās mērķis ir nevis kvantitatīvi novērtēt risku, bet identificēt tā

iedarbību uz tīrā diskontētā ienākuma rādītāju, izmainoties tā galvenajām sastāvdaļām.

Jūtīguma analīze nodrošina lēmuma pieņēmēju ar atbildēm uz jautājumiem “Kas, ja...?”.

Piemēram:

o Kas notiks ar tīrā diskontētā ienākuma rādītāju (NPV), ja realizācijas cena nokritīsies

līdz 10%?

o Kas notiks ar iekšējo ienākuma normu (IRR), ja projekta ilgums samazināsies no 5 uz

3 gadiem?

o Kādas ir prasības ienākumu līmenim no realizācijas bezzaudējuma punktā?

Sākumā tiek noteikts “bāzes” variants, kur visiem aplūkojamiem faktoriem ir konkrēti

lielumi. Pēc tam tiek pētīta viena faktora ietekme, kamēr citi parametri ir fiksēti. Jūtīguma

grafiks ļauj atspoguļot novirzi no gaidāmā rādītāja lieluma faktora ietekmes uz rādītāju

pētījuma rezultātā.

Jūtīguma analīzi plaši pielieto tās vienkāršības dēļ. Dotā pieeja ļauj noteikt rādītāja kritisko

lielumu, kurš mainās ārējo faktoru ietekmē, kuros projekta rentabilitāte vienāda ar nulli.

Jūtīguma analīze sastāv no šādiem soļiem:

- mainīgo identifikācija;

- savstarpēji saistīto mainīgo izslēgšana;

- elastīguma analīze;

- kritisko mainīgo izvēle;

- scenāriju analīze.

Mainīgo identifikācija

Šajā solī projekta iesniedzējam jāidentificē visi būtiskākie mainīgie un pieņēmumi, kas var

ietekmēt projekta sasniedzamos rezultātus (tai skaitā finanšu un sociālekonomiskajā analīzē

aprēķinātos rādītājus) un ieviešanu, sagrupējot tos kategorijās (skatīt nākamo tabulu).

Papildus tālāk minētajām kategorijām un parametriem projekta iesniedzēji var identificēt



89

citus būtiskus parametrus, kuru izmaiņas var ietekmēt projekta ieviešanas procesu un

rezultātus.

Tabula 1

Mainīgo

kategorija

Mainīgo piemēri

Pieprasījuma dati

Iedzīvotāju skaits reģionā, sniegto pasākumu skaits, nodarbinātības

līmenis reģionā, iedzīvotāju vidējā darba samaksa, pakalpojumu

cenas, iedzīvotāju reālie ienākumi (realizēšanai pieejamie resursi),

izklaides un kultūras pakalpojumu pieprasījums

Investīciju

izmaksas

Celtniecības ilgums (termiņu neievērošana), celtniecības materiālu

cenas un piedāvājums

Uzturēšanas

izmaksas

Komunālo pakalpojumu cenas, kultūras, izglītības jomā nodarbināto

atalgojuma līmenis

Kultūras vērtība un

nozīme reģiona un

valsts

iedzīvotājiem

Kultūras objektiem, mantojumam un pasākumiem piešķirtā vērtība

(mantojuma vērtība, prestiža vērtība), mainoties ekonomiskajai

situācijai, iedzīvotāju labklājībai un vērtību skalai

Infrastruktūras

darbība

Projekta iesniedzējam pieejamais līdzfinansējums, objekta vadībai un

pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo ekspertu un darbinieku

pieejamība

Savstarpēji saistīto mainīgo izslēgšana

Identificējot mainīgos, jāpārbauda, vai to vidū ir savstarpēji saistīti mainīgie, jo tie izraisa

atkārtotu ietekmes apjoma iekļaušanu analīzē un nesniedz precīzu atspoguļojumu par projekta

ieviešanas un rezultātu izmaiņām. Tādēļ jācenšas izmantot pēc iespējas neatkarīgus un

precīzus mainīgos, un gadījumā, ja daži rādītāji ir savstarpēji saistīti, to izmaiņas ietekmi uz

projekta rezultātiem un īstenošanu jāizvērtē atsevišķi.

Elastīguma analīze

Elastīguma analīzē procentuāli izmaina iepriekšējā solī identificēto mainīgo vērtības (ņemot

vērā savstarpēji saistītos mainīgos) un izvērtē, kā mainās galvenie finanšu un

sociālekonomiskās analīzes rādītāji.

Tabula 2

Nr. Jūtīguma un

risku analīze


Elastīguma

analīze:

a) - Jūtīgo

mainīgo

atlase

Saskaņā ar metodikā iepriekš noteikto elastīguma analīzei mainīgos

projekta iesniedzējs izvēlas, pamatojot savu izvēli ar projekta

nozares specifiku un attīstības tendencēm vai veicot kvalitatīvu

analīzi. Ja pastāv šaubas par mainīgo jūtīgumu, var veikt elastīguma

analīzi visiem projektā ietvertajiem mainīgajiem.

b) - Jūtīguma

definēšana

Par jutīgiem uzskata tos mainīgos, kuru izmaiņas visvairāk ietekmē

šādus attiecīgā projekta rādītājus projektam:

o FNPVc;

o FRRc;



90

Nr. Jūtīguma un

risku analīze


o ENPV;

o ERR;

o B/C.

Robežas jutīguma noteikšanai metodikas ietvaros nav stingri

definētas. Katra projekta ietvaros jāizvērtē un jānosaka jutīgie

mainīgie atbilstoši projekta specifikai (piemēram, izvēloties pāris

jutīgākos no visiem pārbaudītājiem mainīgajiem, t.i., tos kam ir

augsta un vidēja elastības pakāpe). Parasti par jūtīgiem uzskata tos

mainīgos, kuru izmaiņas par 1% no sakotnējās vērtības izmaina

o FNPVc par 5%;

o FRRc par 1%;

o ENPV par 5%;

o ERR par 1%

o B/C par 1%

c) - Jūtīguma

pārbaude

Procentuāli mainot katra identificētā mainīgā vērtību, attiecīgi

jāpārrēķina šādi projekta rādītāji:

FNPVc;

FRRc;

ENPV;

ERR;

B/C.

Katram identificētajam mainīgajam jāpiešķir 3 dažādas vērtības.

Mainīgo ietekme uz finanšu un sociālekonomiskajiem rādītājiem

jāapskata atsevišķi.

d)

- Jūtīguma

rezultātu

apkopošana

No jauna iegūtās projekta finanšu un sociālekonomisko rādītāju

vērtības jāsalīdzina ar to sākotnējām vērtībām, izmaiņas (pozitīvas

vai negatīvas) pierakstot kā novirzes.

ΔRādītāja_novirze= (Rādītājsvērtība_pēc_mainīgā_izmaiņām/ Rādītājssākotnējā_vērtība) -

1

Atkarībā no mainīgā izmaiņu ietekmes pakāpes uz rādītājiem

projekta iesniedzējam jānosaka mainīgā elastības pakāpe – augsta,

vidēja vai zema, balstoties uz kvalitatīvu novērtējumu. Elastības

analīzes iegūtos rezultātus apkopo tabulā, atzīmējot jutīgos

mainīgos.

e) - Jūtīguma

rezultātu

attēlošana

Lai vizuāli identificētu izvēlēto mainīgo ietekmi uz projekta

sasniedzamiem rezultātiem, jūtīguma analīzes rezultātus var attēlot

arī grafiski.

Šim nolūkam var tikt izmantota MS Excel iebūvetā komanda

Chart (Bar) zem izvēlnes Insert.



91

Kritisko mainīgo izvēle

Šajā IIA jutīguma analīzes solī jānosaka projekta kritiskie mainīgie.

Tabula 3

Nr. IIA posma –

jutīguma un

risku analīze


2. Kritisko

mainīgo

izvēle:

a) - Jūtīgo

mainīgo

kritiskuma

pārbaude

Ieteicams pārrēķināt projekta finansiālo un sociālekonomisko

naudas plūsmu, izmainot katra jutīgā mainīgā vērtību par 15%

(pazeminot un paaugstinot). Izdara secinājumus, vai jutīgā mainīgā

izmaiņas ir kritiskas projektam, ja projekta:

FNPVc>0;

FRRc =< finansiālā diskonta likme (5%);

ENPV =< 0;

ERR < sociālā diskonta likme (5,5%);

B/C =< 1.

b) - Kritisko

mainīgo

atlase

Kritiskie mainīgie ir tie, kuru izmaiņas par 15% (pozitīvas vai

negatīvas) ietekmē finanšu un sociālekonomiskos rādītājus

projektam atbilstoši šīs prasības a) sadaļai.

c)

- Pārslēgšanās

punktu

noteikšana

Kritiskiem mainīgajiem jānosaka pārslēgšanās punktus - kritisko

mainīgo vērtības, pie kurām projekta:

ENPV=0;

ERR=5,5%

Lai noteiktu kritisko mainīgo pārslēgšanas punktus, var tikt

izmantota MS Excel iebūvētā komanda Goal Seek zem izvēlnes

Tools.

Scenāriju analīze

Kā likums katram projektam izstrādā dažādus tā attīstības scenārijus: pesimistisku, visvairāk

iespējamo un optimistisku. Tālāk pieņem skaitliskos varbūtības vērtējumus un aprēķina

vidējo (gaidāmo) NPV rādītāja lielumu, vidējo kvadrātisko novirzi no tā un dažos gadījumos

variācijas koeficientu. Projekts ar lielu variācijas lielumu skaitās riskantāks.

Bez varbūtības pielietošanas eksistē arī vienkārša pieeja. Šai gadījumā aprēķina NPV rādītāja

variācijas izkliedi, izskaitot pesimistisko rezultātu no optimistiskā. No diviem salīdzināmiem

projektiem daudz riskantāks skaitās tas, kuram variācijas izkliede ir lielāka.

Lai veiktu projekta paredzamo realizēšanas stabilitātes izvērtējumu un noskaidrotu projekta

sasniedzamo rezultātu atkarību (jūtīgumu) no ietekmējošo parametru svārstībām, tiek veikta

jūtīguma analīze, kuras mērķis ir noteikt projekta kritiskos mainīgos.



92

IIA ietvaros jāsagatavo dažādi projekta ieviešanas attīstības scenāriji – bāzes un

pesimistiskais scenārijs, pamatojoties uz identificēto mainīgo iespējamajām un, ja tādi tiek

noteikti, kritisko mainīgo paredzamajām vērtībām, izvērtējot projekta finanšu un

sociālekonomiskos rādītājus. Scenāriju analīzē jāapskata vairāki jutīgie un kritiskie (ja tādu ir

vairāk par vienu) vienlaicīgi. Scenāriju analīzē jāņem vērā noteiktie savstarpēji saistītie

mainīgie.

Tabula 4

Nr. IIA posma –

jūtīguma un

risku analīze –

prasība


3. Scenāriju

analīze

Finanšu un sociālekonomiskajai naudas plūsmai, apskata un apkopo

tabulā rezultātus par šādiem rādītājiem, pieņemot pesimistisko un

optimistisko scenāriju attiecībā uz kritisko mainīgo vērtībām:

FRRc;

FNPVc;

ENPV;

ERR;

B/C.

6.2.7.2. Risku analīze

Investīciju efektivitāte ir atkarīga no dažādiem faktoriem, t.sk. arī no riska faktora. Investīciju

rakstura lēmumus parasti pieņem nenoteiktības apstākļos. Ar nenoteiktību saprot informācijas

trūkumu vai nepilnības par projekta realizācijas apstākļiem, t.sk. par izmaksām un rezultātiem

(peļņu un zaudējumiem).

Nenoteiktība, kas saistīta ar iespēju rasties projekta realizācijas gaitā nelabvēlīgām situācijām

un to sekām, ir risks. Riska novērtēšanas veidi ir dažādi un plešas no neformāliem ieskatiem

līdz kompleksām statiskām analīzēm. Ne vienmēr kāda noteikta metode ir labāka par citu un

otrādi. Ja projektam nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un ilgs realizācijas laiks, priekšroku

dot sarežģītām metodēm, iekļaujošām sevī vairāk nekā vienu kritēriju.

Investīciju analīzes gaitā riska faktoru uzskaite notiek, izmantojot varbūtību. Vidējā

(gaidāmā) rezultāta aprēķins, iespējamā lieluma novirze no vidēji gaidāmā kā absolūti, tā arī

relatīvā dimensijā, dažādu notikumu attīstību scenāriju konstruēšana, lēmumu koka

konstruēšana un analīze – tas ir nepilns riska ievērošanas metodoloģiju uzskaitījums.

Riska būtība nav zaudējums projekta realizācijas rezultātā, bet gan iespēja novirzīties no

mērķa, kura dēļ tika pieņemts lēmums par investīcijām. Riska sašaurināšanu tikai līdz

iespējamiem zaudējumiem, ierobežotu tā pareizo izmantošanu ekonomikā. Speciālisti, kam ir

šāds uzskats, paredz, ka nākotnes rezultāta novirze no plānotā var tikt saistīta ne tikai ar

zaudējumiem, bet arī ar papildu peļņu, t.i., līdzās ar risku nest zaudējumus, ir arī iespēja gūt

papildu peļņu.



93

Veicot risku analīzi jāatbild uz četriem būtiskiem jautājumiem:

Kas var kavēt projekta mērķu sasniegšanu?

Kā riska iestāšanās var kavēt projekta mērķa sasniegšanu?

Ko varam darīt lai risks neiestājas?

Kā rīkosimies ja risks iestāsies?

Jāizvērtē riski, kas var nelabvēlīgi ietekmēt projekta īstenošanas gaitu un traucēt plānoto

rezultātu sasniegšanu un jāparedz pasākumi risku mazināšanai. Nepieciešams izvērtēt šādas

risku grupas:

Finanšu riski:

- Izvērtēt riskus saistībā ar tarifu sadārdzinājumu;

- Riski saistībā ar izmaksu sadārdzinājumu;

- Riski saistībā ar kredītsaistību apjoma pieaugumu.

Tehniskie un tehnoloģiskie riski

Institucionālie riski

Projekta īstenošanas riski

Jānorāda pasākumi risku novēršanai un mazināšanai.

Finanšu riski ES finansētos projektos

Nepietiekošs budžets projekta mērķu sasniegšanai

Zudumi valūtas kursa svārstību rezultātā

Inflācija (vai deflācija)

Piegādātāja kļūme

Nepietiekama vai nepareiza grāmatvedības uzskaite

Grūtības ar priekšfinansējumu

Projekta iesniedzējiem jāveic risku analīze, jo projekta ieviešanu un sasniedzamos rezultātus

ietekmē izmaiņas pieņēmumos un mainīgajos. Izdarot pieņēmumus par izmaiņu varbūtības

riska līmeni visiem kritiskajiem mainīgajiem, projektam vēlami risku analīzes iznākumi, kas

norāda pēc iespējas zemākas iespējamās galveno finanšu un sociālekonomisko rādītāju

izmaiņas.



94

Nr. IIA posma –

jūtīguma un

risku analīze –

prasība


4. Risku analīze:

a) Kritisko

mainīgo

iespējamo

vērtību

varbūtības

sadalījuma

noteikšanas

kvantitatīva

pieeja

Ja ir pieejami kritisko mainīgo vēsturiskie dati vai dati par

līdzīgiem projektiem, jānovērtē kritisko mainīgo iespējamo vērtību

varbūtības sadalījums (var tikt izmantota MS Excel iebūvētā

komanda Data Analysis (Histogram) un (Descriptive Statistics)

zem izvēlnes Tools).

b) Kritisko

mainīgo

iespējamo

vērtību

varbūtības

sadalījuma

noteikšanas

kvalitatīva

pieeja

Ja kritisko mainīgo iespējamo vērtību nav iespējams noteikt

izmantojot kvantitatīvo pieeju, varbūtības sadalījumu, tad

varbūtības pakāpi vismaz trim katra kritiskā mainīgā vērtībām

piešķir kvalitatīvi:

- augsta – 70%-100%;

- vidēja – 35%-70%;

- zema – 0%-35%.

c) Kritisko

mainīgo

paredzamās

vērtības

noteikšana

Kritisko mainīgo paredzamo vērtību nosaka, reizinot katru izvēlēto

kritiskā mainīgā vērtību ar tai piešķirto varbūtību un saskaitot

iznākumus.

d) IIA rādītāju

vērtības

atbilstoši

kritisko

mainīgo

paredzamajām

vērtībām

Atbilstoši katrai iepriekšējā solī noteiktajai kritisko mainīgo

paredzamajai vērtībai jānosaka tiem atbilstošās galveno finanšu un

sociālekonomisko rādītāju vērtības:

- FNPVc;

- FRRC;

- ENPV;

- ERR;

- B/C.

e) Riska pakāpe,

ņemot vērā

pārslēgšanās

punkta vērtības

sasniegšanu

Salīdzinot iepriekš noteikto kritisko mainīgo pārslēgšanās punktu

(2.c punktu) un 4.c punktā noteikto kritiskā mainīgā paredzamo

vērtību, katram kritiskajam mainīgajam jānosaka riska pakāpe,

ņemot vērā, vai paredzamā vērtība sasniedz pārslēgšanās punkta

vērtību. Projekta iesniedzējam apskatītajiem kritiskajiem

mainīgajiem jāpiešķir riska pakāpe balstoties uz kvalitatīvu

novērtējumu:

- A – augsta;

- V- vidēja;

- Z- zema.



95

Nr. IIA posma –

jūtīguma un

risku analīze –

prasība


f) Risku

pārvaldība

Jāparedz risku pārvaldības pasākumi, nosakot neparedzēto

izdevumu rezervi atkarībā no noteiktā projekta rādītāju izmaiņu

riska līmeņa.

Risku analīzes izvērtējums jāattiecina uz visu projekta dzīves ciklu. Katrai nozarei ir

raksturīgi riska faktori, kurus var iedalīt četrās grupās: finanšu riski (piemēram, cenu

izmaiņas, problēmas ar finansējuma piesaisti konkrētajam projektam), vides riski (piemēram,

dabas stihija), politiskie riski (piemēram, izmaiņas normatīvajos aktos) un tehniskie riski

(piemēram, projekta ietvaros radītās infrastruktūras vai iegādātā aprīkojuma tehniskas

problēmas).

Projekta iesniedzējam jāsniedz iespējamo risku uzskaitījums atbilstoši definētajām riska

grupām, norādot pasākumus katra identificētā riska novēršanai, kā arī norādot iespējamā riska

iestāšanās un ietekmes varbūtību, izmantojot trīs līmeņu skalu (zema, vidēja vai augsta riska

iespējamība). Projekta iesniedzējs, aizpildot veidlapu, risku uzskaitījumu drīkst papildināt ar

citiem risku veidiem.

Riska ietekmes līmeņu skaidrojums:

zema riska ietekme – riska iestāšanās neaizkavēs projekta īstenošanas procesa gaitu

un kvalitāti;

vidēja riska ietekme – riska iestāšanās nebūtiski ietekmēs projekta īstenošanas procesa

gaitu. Riska iestāšanās prasa papildus darbību veikšanu;

augsta riska ietekme – riska iestāšanās būtiski aizkavē projekta īstenošanas procesa

gaitu. Riska iestāšanās prasa papildus darbību veikšanu.

Risku pārvaldība

Riska identificēšana

Riska novērtēšana

Reaģēšana uz risku

Risku pārraudzība

97

Analīze un novērtēšana sniedz iespēju katram no riskiem piešķirt prioritātes novērtējumu,

ņemot vērā esošās darbības, procesus vai plānus, kas tiks izmantoti, lai mazinātu risku.

Risku sadalījuma matrica

Risks Apraksts Sekas Riska

mazināšana

Riska izvietošana

1. Būvniecības

risks

Būvniecība netiek

veikta noteiktajā

termiņā, izmaksās, un

atbilstoši specifikācijām

Papildu

izmaksas un

termiņu

kavēšana

Risku var nodot

apakšuzņēmējam,

pašvaldība veiks

maksājumus tikai

pēc objekta

ekspluatācijas

uzsākšanas

Risks tiek nodots

apakšuzņēmējam

2. Izmaksu

palielinājums

Papildus

izmaksas

3. Termiņa

neievērošana

Kavēšanās, kā

rezultāts

papildus

izmaksas

4.Uzlabošanas

izmaksas

Būvniecības izmaksu

pieaugums, ja uzbūvētās

infrastruktūras apjoms ir

nepietiekams un ir

nepieciešama papildus

telpu izbūve

Papildus

izmaksas

Inženiertehnisko

speciālistu

piesaiste

būvprojekta

pārbaudei

Pašvaldība

5. Uzturēšanas

risks

Nepilnīga būvprojekta

rezultātā ēkas

uzturēšanas izmaksas ir

augstākas nekā bija

plānots

Papildus

izmaksas,

problēmas sniegt

pakalpojumus

atbilstoši

mērķim

Inženiertehnisko

speciālistu

piesaiste

būvprojekta

izvērtēšanai

6.

Operacionālais

risks

Faktori (izņemot

uzturēšanas risku), kas

ietekmē pakalpojuma

apjomu vai kvalitāti

(cilvēkresursu

kompetence, nelaimes

gadījumi utt.)

Papildus

izmaksas

Precīzi

izstrādātas gala

rezultātu

specifikācijas,

līgumsodu

sistēma,

pakalpojuma

kvalitātes

kontrole

7. Inflācijas

risks

Izdevumu pieaugums,

inflācijas pieauguma

emps lielāks par plānoto

Papildus

izmaksas

8. Izmaiņas

likumdošanā

Izmaiņas LR tiesību

aktos, kā rezultātā tiek

izvirzītas papildus

prasības standartiem,

Papildus

izmaksas

Sekot līdzi

izmaiņām

likumdošanā,

iespēju robežās

Pašvaldība



98

izmaiņas likumdošanā

utt.

piedalīties

likumdošanas

aktu projektu

apspriešanā,

paredzēt

neparedzēto

izdevumu rezervi

9. Pakalpojuma

pieejamības

risks

Pakalpojums netiek

nodrošināts plānotajā

apjomā un atbilstoši

specifikācijām

Pakalpojuma

daļēja vai pilnīga

nepieejamība, kā

rezultātā

pašvaldībai

jāveic papildus

pasākumi

pakalpojuma

pieejamībai

Apakšuzņēmēja

kapacitātes

rūpīga pārbaude

iepirkuma

procesa laik;a,

līgumsodi

Apakšuzņēmējs

10.

Pakalpojuma

pieprasījuma

risks

Sabiedrībai

nepieciešams citāds

pakalpojuma apjoms

Pašvaldības

resursu

neefektīva

izmantošana

Pieprasījuma

plānošana,

kultūras

stratēģiju izstrāde

Pašvaldība

Risku novērtējuma matrica pašvaldības izmaksu salīdzināšanas modelim

(20XX.gada cenās)

Riska

nosaukums/Scenārijs

Ietekme uz

izmaksu apjomu

(%)

Riska ietekme

LVL

Riska iestāšanās

varbūtība (%)

Riska vērtība LVL

Būvniecības risks

Būvniecības izmaksu palielinājums % no būvdarbu izmaksām

Bez izmaiņām 0% 10

Zems 2,5 30

Vidējs 5 50

Augsts 10 10

KOPĀ:

Būvdarbu termiņa neievērošana (piemēram, papildus telpu īres izmaksas)

Bez izmaiņām 0 20

Zems (1 mēnesis) 100 50

Vidējs (2 mēneši) 100 20

Augsts (3 mēneši) 120 10

KOPĀ:

Pakalpojuma pieprasījuma un standarta atbilstības risks

Bez izmaiņām 0% 70

Zems 1% 15

Vidējs 2% 15

Augsts 3% 0%

KOPĀ:



99

Ietekme uz izmaksu apjomu izmaksu salīdzināšanas modelī un riska iestāšanās varbūtība ir

noteikta, izmantojot ekspertu metodi, kā arī literatūrā pieejamu pētījumu informāciju.

Katram no riskiem tā vērtība tiek aprēķināta laika posmā, kad ir iespējama riska iestāšanās.

Risku ietekmes noteikšanā tiek izmantoti šādi paņēmieni, piemēram:

- Būvniecības izmaksu palielinājuma riska ietekmi aprēķina kā procentuālu attiecību no

būvniecības prognozētajām izmaksām;

- Būvdarbu termiņa neievērošanas riska ietekmi aprēķina kā procentuālās attiecības no

telpu īres maksas un līgumsoda (0,1% no kopējās būvdarbu summas par katru

nokavēto dienu) par līguma izpildes termiņa neievērošanu.

- Pieejamības riska ietekmi aprēķina kā procentuālu attiecību no līgumsoda, kas tiek

noteikts Projekta dzīves cikla dienas vidējo izmaksu apmērā;

Atceries!

Analizē riska rašanās iemeslus!

pastāv iespēja, ka projekta riski var būt viens ar otru cieši saistīti. Tāpēc, identificējot

riskus, izvērtē to cēloņus un analizē, vai attiecīgo risku sekas nebūs saistītas ar citu

risku iestāšanos;

novērtē riska iestāšanās varbūtību un sekas;

riska analīze ļauj katram riskam piešķirt riska līmeni, ņemot vērā riska iestāšanās

varbūtību un sekas riska iestāšanās gadījumā.

Riska līmeni nosaka, izmantojot tabulu.

Piemēram, ja ir risks, ka projektā iesaistītais sadarbības partneris nespēj īstenot partnerībā

pielīgto un tādas situācijas varbūtība ir iespējama un paredzamās sekas ir lielas, tad riska

līmenis ir augsts.

Varbūtība Sekas

Nenozīmīgas Vidējas Lielas

Gandrīz droši Vidējs Augsts Augsts

Iespējami Zems Vidējs Augsts

Reti Zems Vidējs Vidējs



100

7. IZVĒLĒTĀS ALTERNATĪVAS (PROJEKTA) PAMATOJUMS

Ņemot vērā iepriekšējās nodaļās aprakstītos soļus, TEP izstrādātājs ir aprakstījis problēmu no

dažādiem aspektiem, izanalizējis esošo situāciju no tehniskā, institucionālā, finanšu un vides

aspektiem, izvirzījis alternatīvos scenārijus problēmas risinājumam, kā arī aprēķinājis un

noteicis finansiāli un sociālekonomiski izdevīgāko alternatīvu, izvērtējis riskus un dažādu

ietekmējošo faktoru iespaidu uz iegūtajiem rezultātiem. Nodaļa „Izvēlētās alternatīvas

(projekta) pamatojums” ir nodaļa, kurā Izstrādātājs detalizēti apraksta jau konkrēti izvēlēto

projektu no dažādiem aspektiem, kā no tehnoloģiskiem, vides, institucionāliem, tā arī finanšu

aspektiem.

Šīs nodaļas mērķis ir sniegt visaptverošu aprakstu par paredzamo projektu, izvērtējot un

aprakstot arī projekta ieviešanas iespējas, sastādot indikatīvu īstenošanas laika grafiku,

aprakstot iespējamās iepirkuma procedūras, līgumu veidus, projektā plānotās darbības,

nosaucot katru projektā plānoto darbību un sniedzot loģiskā secībā katras darbības aprakstu

(izvērstu projekta ietvaros plānoto darbību atspoguļojumu) un pamatojumu darbības

īstenošanas nepieciešamībai, atspoguļojot arī darbību savstarpējo sasaisti.

Projekta darbībām ir jābūt vērstām uz projekta mērķu sasniegšanu, problēmas risinājumu un

jāsasniedz konkrēti rezultāti (norādot to skaitu un mērvienības);

7.1. Tehniskie aspekti

Šajā apakšnodaļā TEP izstrādātājam jāsniedz informācija par projekta tehnisko iespējamību,

realizācijas iespējām, gatavības pakāpi īstenošanas uzsākšanai, vietas un apkārtējās vides

raksturojumu, projekta piesaistes aprakstu kvartāla apbūvei, tehniskā risinājuma ieviešanas

iespēju apraksts, norādot galvenos fiziskos indikatorus,. infrastruktūras raksturojumu.

Projekta gatavības pakāpi pamato ar atbilstošiem dokumentiem, t.i. :

- Apstiprinātu būvprojektu tehniskā projekta stadijā;

- vai vienkāršotās renovācijas/rekonstukcijas ieceri;

- projekta skicēm;

Sagatavot visu investīciju komponenšu saraksts un aprakstu, definējot galvenos tehniskos

raksturojumus (apjoms, platība, jauda u.c. atkarībā no projektu veida) un norādot būvniecības

vietu. Raksturojumā jāiekļauj projekta atbilstība definētajām funkcijām un mērķiem.

Tāpat svarīgi ir raksturot piekļuves iespējas, t.sk. sabiedriskā transporta infrastruktūras

attīstības līmenis (sabiedriskā transporta veidu raksturojums, sabiedriskā transporta

kursēšanas grafiks, sabiedriskā transporta infrastruktūras un pārējās (t.sk. ceļa)

infrastruktūras sasaiste ar kopējo pilsētas/ reģiona infrastruktūru), iebraucamo ceļu, gājēju

ceļu izvērtējums.

Nodaļas ietvaros nepieciešams aprakstīt specifisku aktivitāšu nodrošināšanu vienlīdzīgu

iespēju nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (aprakstot kādas specifiskas



101

aktivitātes ir paredzētas vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai), ja attiecināms uz

projektu). Tāpat norādīt, kādi būvnormatīvi tiks ievēroti īstenojot katru specifisko aktivitāti

vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai.

TEP pielikumā var pievienot kartogrāfisko vai shematisko materiālu, kas parāda konkrētas

būvdarbu veikšanas vietas projekta teritorijas plānā.

Šajā apakšnodaļā aprakstīt arī par objekta ikdienas uzturēšanu, izanalizēt iespējamo laiku,

kad nepieciešama būs periodiskā uzturēšana. Analizēt uzturēšanas izmaksas, t.sk. norādot arī

procentuāli (ja iespējams) uzturēšanas izmaksu samazinājumu vai palielinājumu pirms

projekta situācijai.

7.2. Institucionālā situācija

Nodaļas mērķis ir definēt un izanalizēt visus tos institucionālos aspektus, kas radušies vai

radīsies projekta īstenošanas laikā.

Sākotnēji nepieciešams aprakstīt konkrētā projekta un tā risinājuma ieviešanas prioritāti no

pašvaldības vai pakalpojumu sniedzēja, sabiedrības viedokļa, pamatojot, ja iespējams, ar

atbilstošu pieejamo dokumentāciju (attīstības plāni, investīciju plāni, sabiedrības aptaujas

u.c.).

Tāpat nodaļā jādefinē projekta finansējuma saņēmējs, jāsniedz finansējuma saņēmēja

galveno uzdevumu apraksts projekta vadības nodrošināšanai – gan būvdarbu iepirkumu

dokumentācijas fāzē, gan investīciju fāzē.

Raksturot pakalpojumu sniedzēja tehniskā, finanšu un administratīvā kapacitāte projekta

ieviešanai, iekļaujot informāciju par plānoto cilvēkresursu nodrošinājumu projekta vadībai.

Projekta saņēmējam projekta ieviešanā jāiesaista pietiekošs skaits kvalificētu darbinieku, kas

nodrošinās projekta administratīvo vadību, finanšu vadību, tehnisko vadību. Projekta

iesniedzējam jānodrošina arī projekta vadībai nepieciešamās telpas, sakaru ierīces (telefonus,

faksus), datorus, programmatūras u.c.

Finansējuma saņēmēja galvenie pienākumi projekta sagatavošanas posmā:

o Vispārējā projekta vadība, nodrošinot projekta termiņu ievērošanu, projekta

rezultātu īstenošanu;

o Tehnisko projektu izstrādes uzraudzība;

o Publicitātes pasākumu nodrošināšanas uzraudzība projekta sagatavošanas

stadijā;

o Kohēzijas/ERAF projekta iesnieguma sagatavošana;

o Maksājumu veikšana projekta līgumu izpildītājiem;

o Nodrošināt atsevišķu projekta grāmatvedības uzskaiti;

o Sniegt informāciju par projekta īstenošanas gaitu atbildīgajai iestādei.



102

Svarīgi ir arī aprakstīt īpašumtiesību statusu uz projekta realizācijā iesaistītajiem

pamatlīdzekļiem un zemi. Īpašumtiesības uz projekta realizācijā iesaistītajiem

pamatlīdzekļiem – visiem projekta realizācijā iesaistītajiem pamatlīdzekļiem jāatrodas

projekta saņēmēja īpašumā.

Zemes īpašumtiesību jautājumiem jābūt sakārtotiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām

(ieraksti zemesgrāmatā, nostiprināti apgrūtinājumi utt.) vai noslēgtiem zemes nomas

līgumiem vai vienošanās līgumiem ar privātīpašniekiem par to zemes lietošanu vai projektā

plānoto zemju izmantošanu. īpašumtiesību raksturojums un pamatojums.

Ja projekta ietvaros tiek veidota jauna juridiska forma pakalpojuma sniegšanai, tad lai

izvērtētu iespējamos uzturēšanas un vadības modeļus, kas nodrošinātu objekta darbību

atbilstoši definētajam mērķim, veic juridisko formu apzināšanu un definēšanu, kas ļauj

izstrādāt efektīvāko pārvaldes mehānismu, ņemot vērā gan projekta iesniedzēja, gan

pašvaldības, gan visu tiešo un netiešo labuma guvēju intereses.J aunās struktūras vadības

modeļa raksturojums veicams, izmantojot SVID analīzi.

Juridisko formu apzināšanas ietvaros Izstrādātājs veic vadības modeļa juridisko formu

apzināšanu, piemēram, pašvaldības aģentūra, pašvaldības kapitālsabiedrība, valsts

kapitālsabiedrība, biedrība vai nodibinājums u.c.

Tālak seko vadības modeļa juridiskās formas pamatojums, kurā vadības modeļa juridiskās

formas pamatojumu, balstoties uz veikto juridisko formu apzināšanu.

Piemērs:

Vadības modeļa juridisko formu apzināšana

Rādītāji Iestāde

Kultūras

centrs

Pašvaldības

aģentūra

Pašvaldības SIA Komercoperators

Atbilstība

darbībai

(līdzšinējā

pieredze)

Iestāde līdz

šim nodrošina

funkcijas

Pārvaldes

funkcija (valde,

padome,

dalībnieku

sapulce)

Vada iestādes

vadītājs –

direktors, ko

ieceļ

pašvaldība

Vada direktors

ar kuru

pašvaldība

slēdz vadības

līgumu

Dalībnieku sapulce,

valde, var būt

padome

Atkarībā no

juridiskās formas

Lēmuma

pieņemšanas

mehānisms,

Lēmējvara,

Atbild iestāde

kompetences

ietvaros un

dibinātājs -

Atbild iestāde

kompetences

ietvaros un

dibinātājs -

Ir juridiska persona,

atbild ar visu savu

mantu

Ir juridiska persona,

atbild ar savu

mantu



103

Juridiskā

atbildība

pašvaldība pašvaldība

Pašvaldības

kontrole pār

darbību,

ietekme uz

lēmuma

pieņemšanu

Atrodas

pakļautībā

Atrodas

pārraudzībā, ir

pašvaldības

atbildīgā

persona par

aģentūras

darbu

Pašvaldība ir

kapitāldaļu turētājs

un dibinātājs,

pašvaldību pārstāv

pārstāvis, parasti

pašvaldības domes

priekšsēdētājs vai

struktūrvienības

vadītājs

Nav tiešas

kontroles; līgums,

kas paredz

konkrētas

funkcijas, to izpildi

Pašvaldības

dotācijas.

Pilda noteiktās

funkcijas kā

līdz šim,

saņem

pašvaldības

dotācijas, nav

ieinteresēti uz

peļņas gūšanu

Saņem

pašvaldības

dotācijas;

ieinteresēts

peļņas gūšanai

Pilda gan noteiktās

funkcijas, gan

komercoperatora

(orientēts uz peļņu),

jo nesaņem

pašvaldības

dotācijas

Orientēts uz peļņas

gūšanu; var nebūt

ieinteresēts sociālo

funkciju risināšanai

Valsts dotācijas Gan valsts,

gan

pašvaldības

mērķdotācijas

Gan valsts, gan

pašvaldības

mērķdotācijas

Nav Nav

Kompetences Organizē

pašvaldības

pasūtītos

pasākumus,

nodrošina

pakalpojumu

pieejamību

Organizē

pašvaldības

pasūtītos

pasākumus,

nodrošina

pakalpojumu

pieejamību

Organizē

pašvaldības

pasūtītos

pasākumus,

nodrošina

pakalpojumu

pieejamību

konkursa kārtībā

Nav skaidrs vai

spēs organizēt

pakalpojumu, vai

tiem būs augsta

kvalitāte

Budžets

Budžetu veido

pašvaldības,

valsts

dotācijas, pašu

ieņēmumi

Budžetu veido

pašvaldības,

valsts

dotācijas, pašu

ieņēmumi

Budžetu veido pašu

ieņēmumi;

pašvaldības

dotāciju var saņemt

konkursa kārtībā

attiecīgu

pašvaldības f – ju

pildīšanai

Budžetu veido pašu

ieņēmumi;

pašvaldības

dotāciju var saņemt

konkursa kārtībā

attiecīgu

pašvaldības f – ju

pildīšanai



104

Organizatoriskā

struktūra

(vadības

līmeņi,

departamenti,

nodaļas,

padotības

hierarhija)

Saskaņā ar

nolikumu:

direktors,

nodaļas, var

būt

departamenti,

utt.

Kā iestādei, bet

ir atbildīgā

persona par

aģentūras

darbu no

domes, parasti

izpilddirektors

Dalībnieku sapulce,

valde, var būt

padome,

kapitāldaļu turētāja

pārstāvis

Atkarībā no

juridiskās formas;

pašvaldībai nav

ietekmes; var būt

sadarbības līgums

konkrētu

pašvaldībai

nepieciešamu

pakalpojumu

veikšanai

Normatīvie

regulējumi, kas

attiecināmi uz

konkrēto

vadības modeļa

juridisko formu

Valsts

pārvaldes

iekārtas

likums;

Publisko

aģentūru

likums

Komerclikums,

„Par valsts un

pašvaldību kapitāla

daļām un

kapitālsabiedrībām”

Komerclikums

Īpašumtiesības

pēc projekta

realizācijas

Visa manta

pieder

pašvaldībai

Visa manta

pieder

pašvaldībai,

bet aģentūrai

valdījumā

Manta pieder SIA,

pašvaldība veic

ieguldījumus

pamatkapitālā

Manta pieder

pašvaldībai;

komercoperatoram

nodod lietošanā

Nodaļas ietvaros iekļaut informāciju par jaunradītajām darba vietām, ja tādas tiks radītas

projekta īstenošanas rezultātā, pasakidrojot cik, kādas darba vietas tiks radītas (slodzes,

termiņi u.c. pieejamā informācija).

Izvēlētā vadības modeļa pamatotības kritēriju raksturojums (piemēram, izmantojot SVID

analīzi):

- atbilstība darbībai (līdzšinējā pieredze);

- pārvaldes funkcija (valde, padome, dalībnieku sapulce u.c. pārvaldes institūciju darbības

principi, lēmumu pieņemšanas mehānisms, kompetences u.c.);

- kontroles un uzraudzības funkcija (pašvaldības kontrole pār darbību, ietekme uz lēmumu

pieņemšanu u.c.);

- normatīvie regulējumi, kas attiecināmi uz konkrēto vadības modeļa juridisko formu;

- finanšu izmaksas un administrācijas efektivitāte;

- citi kritēriji, kas jāņem vērā, izvēloties piemērotāko vadības modeli.

Organizatoriskās struktūras raksturojums, piemēram, izdalot vadības līmeņus, departamentu

(daļu) struktūru, padotības hierarhiju u.c.



105

7.3. Finanšu situācija

Nodaļas ietvaros Izstrādātājs veic projekta (izvēlētās alternatīvas) finansiālo raksturojumu un

ieguvumu tautsaimniecībai, iekļaujot sekojošu informāciju:

o izmaksu detalizēts novērtējums, kas ietver skaidru izmaksu aprēķinu un skaidri

definē pieņēmumus, uz kā pamata izmaksas aprēķinātas (kas ietverts izmaksās, kāda

gada cenas izmantotas u.t.t.). Šeit ir jāsniedz detalizēts skaidrojums par komponenšu

izmaksu veidošanos, norādot skaidrus pieņēmumus izmaksu veidošanai (vienību

cenas, tehniskie parametri, izmaksu gads, izmantotie informācijas avoti, pieņēmumi

un pamatojums papildus izmaksu pozīciju aprēķinam). TEP pielikumā jāpievieno

metodoloģijas apraksts komponenšu vienību izmaksu aprēķinam un arī pats aprēķins,

lai redzētu, kas veido komponentes pamata izmaksas (būvizmaksas). Ja ir sagatavots

tehniskais projekts – norāda būvdarbu tāmes galvenās pozīcijas katrai komponentei un

to izmaksas, kā arī norāda, kāda gada cenas izmantotas. Ja nav sagatavots tehniskais

projekts, tad norāda katras plānotās komponentes galvenās izmaksu veidojošās

pozīcijas.

o projekta īstenošanai plānotās izmaksas latos, finansējuma sadalījumu pa

gadiem.

o Izmaksās (vēlams tabulā) jānorāda visas kopējo izmaksu apjomu veidojošās

pozīcijas - neparedzamos izdevumus, projektēšanas vai tehnisko specifikāciju

sagatavošanas izmaksas, iepirkumu dokumentu sagatavošana, būvniecība, būvdarbu

uzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, zemes iegāde (ja paredzēts), projekta

ieviešanas (ja paredzēts) izmaksas, PVN u.t.t. Izmaksu detalizācijā jānorāda arī TEP

sagatavošanas un/ vai aktualizācijas izmaksas, ja tās tie iekļautas finanšu modelī kā

atgūstamās izmaksas, kā arī citas sagatavošanas procesā veiktās izmaksas, kuras

saskaņā ar aktivitāšu normatīviem ir attiecināmas un atgūstamas.

o Finansējuma avotu raksturojums (iekļaujot informāciju par valsts budžeta dotācijas

apmēru un tā aprēķinu (ja pieejams), procentuālais finansu avotu īpatsvars Jāsniedz

skaidra informācija par attiecināmo un neattiecināmo izmaksu apjomu, norādot

izmantotos pieņēmumus (ja zināms, ka projektu īstenos ar ES struktūrfondu

līdzfinansējuma palīdzību).. Šajā sadaļā nepieciešams raksturot finanšu avotus, kas

plānoti projekta īstenošanai- ERAF, pašvaldības līdzfinansējums, izvērtēt cik lielu

daļu ieguldīs projekta realizācijā. Analizēt un norādīt atbilstošu finansējuma

sadalījumu pa finanšu avotiem.



106

Piemērs:

Indikatīvais finanšu sadalījums

(LVL bez PVN)

Kopējās izmaksas (bez PVN)

Projekta iesniedzēja budžets/kredīts

Pašvaldības budžets/kredīts

ERAF /KF finansējums

Cits (Norādīt)

o Projekta ieviešanas laika grafiks. Katrai paredzētajai aktivitātei un katram

paredzētajam līgumam ir jānorāda detalizēts ieviešanas laika grafiks, izdalot

iepirkuma dokumentācijas izstrādes, iepirkuma procedūras norises u.c. pakalpojumu

un darbu īstenošanas laika plānojumu pa mēnešiem.

o Kredītsaistību atmaksa – šajā sadaļā nepieciešams analizēt, cik lielu daļu projekta

ietvaros var ieguldīt pašvaldība, norādīt vai tas ir iekļauts apdzīvotās vietas attīstības

plānā. Ja nepieciešams ņemt aizņēmumu, norādīt kurš ņems aizņēmumu, kā arī, ja

aizņēmuma ņēmējs nav pašvaldības aģentūra, norādīt galvotāju. Norādīt kāda būs

kopējā aizdevuma summa, kādu izdevumu segšanai paredzēts aizdevums. Raksturot

kredīta ņemšanas nosacījumus:

- kredīta procenta likme+ apkalpošanas maksa

- kredīta periods

- atliktais maksājums

- kredīta ņemšanas sākuma gads;

Norādīt, cik lielu summu ieguldīs projekta pieteicējs, pašvaldība, (cik šī summa %

sastāda no kopējām projekta izmaksām). Raksturot no kādiem līdzekļiem(pašu vai

tiek ņemts aizņēmums). Izvērtēt, vai pašvaldības saistības pārskata periodā

nepārsniedz 20% robežu pret „aktīvo” budžetu.

o Projekta sasniegto rezultātu, tajā skaitā, izveidotās infrastruktūras, uzturēšana. Šajā

sadaļā jāapraksta, kā un par kādiem finanšu līdzekļiem tiks nodrošināta projektā

sasniegto rezultātu uzturēšana pēc projekta īstenošanas, kā arī, kā paredzēts kontrolēt

sasniegto rezultātu uzturēšanu. Ja finansējuma saņēmējs projektā sasniegto rezultātu

uzturēšanu ir paredzējis nodot kādai citai juridiskajai personai, tad jāapraksta

līgumiskās saistības starp projekta finansējuma saņēmēju un sasniegto rezultātu

uzturētāju.



107

7.4. Vides aspekti

Nodaļā TEP izstrādātajs apraksta projekta iespējamo ietekmi uz vidi tā realizācijas laikā, kā

arī pēc projekta īstenošanas.

Izvērtē vai paredzamai darbībai ir nepieciešami tehniskie noteikumi, vai ietekmes uz vidi

novērtējums (sākotnējais ietekmes uz vidi novērtejums), kā arī analizē jebkurus apstākļus,

kas var izraisīt kaitējumu videi. Analizēt, vai darbības, kas var ietekmēt vidi ir viegli

novēršamas vai mazināmas ar ieteiktiem inženiertehniskajiem un organizatoriskajiem

pasākumiem;

Piemēram:

- Ietekme uz augsni (piegružošanas un piesārņošanas procesi projekta

īstenošanas laikā, zonas lielums);

- Ietekme uz gruntsūdens kvalitāti;

- Ietekme uz kultūrainavu;

- Troksnis;

- Gaisa piesārņojums;

8. TEP NOBEIGUMS

Secinājumi, priekšlikumi un ieteikumi ir TEP noslēdzošā daļa un tajā jāietver TEPrezultātu

svarīgākās atziņas un novērtējumus. Tos raksta tēžu veidā. Katrs secinājums un priekšlikums

izsakāms atsevišķa punkta veidā.

Visi literatūras un informācijas avoti, kas izmantoti TEP izstrādē, iekļaujami izmantotās

literatūras sarakstā. Izmantotās literatūras sarakstu TEP beigās jāgrupē alfabēta kārtībā.

Pielikumos vēlams iekļaut lielāka apjoma skaitlisko informāciju (finanšu analīzi, prognozes,

liela izmēra kartogrāfiskos materiālus, tāmes utt.). Pielikumā var iekļaut dokumentus, kas var

būt nozīmīgi, iesniedzot TEP projektu vērtētājiem. Šeit var būt dažādi līgumi, patenti,

reklāmas prospekti utt. Pielikumus numurēt, iekļaujot atsauces uz pielikumiem tekstā, kā arī

satura rādītājā.

Tabulu un attēlu satura rādītājs. Visas TEP iekļautās tabulas un attēlus numurē, iekļaujot

sarakstu ar tabulu un attēlu lapaspušu numerāciju TEP noslēgumā.

vadlīnijas tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei ... · izstrādājot tep, tiek izmantotas...

Documents