Agrita Briede un Māris Kļaviņš

Latvijas Universitāte Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Klimata pārmaiņu raksturs un ietekmes

Kas ir klimats?Kas ir klimats?Laika apstākļi, kas raksturīgi Laika apstākļi, kas raksturīgi

noteiktam reģionam noteiktā laika periodānoteiktam reģionam noteiktā laika periodā

Zemes klimatu ietekmējošie faktoriZemes klimatu ietekmējošie faktori

Temperatūras mainība Ziemeļu Temperatūras mainība Ziemeļu puslodē pēdējo 1000 gadu laikā un puslodē pēdējo 1000 gadu laikā un iespējamo izmaiņu prognozesiespējamo izmaiņu prognozes

Klimata pārmaiņu raksturs 20.gs.

Ko parāda empīriskie datiKo parāda empīriskie dati??• CO2 vidējais līmenis glaciālajos periodos: 185 ppm• vidējais līmenis interglaciālajos periodos 280 ppm (kā

arī 1850.g.)• Patreizējais 385 ppm (ir palielinājies par ~35%!)

Eiropā: Grenlandē ledus kūst ātrāk nekā iepriekšējos periodos,

jūras līmenis celšanās paātrinājusies ~2x; To Alpu Z-daļā pēdējos 100 gadus pieaugusi par 1,3oC-

1,7 oC; Izmaiņas Z-Atlantijas vētru trajektorijās; Alpīno ledāju zudums 2003.g.~ par 7%; Arktisko ledāju straujā kušana; Pēc fenoloģiskajiem novērojumiem: ziemas ievērojami

īsākas.

Klimata pārmaiņas ir Klimata pārmaiņas ir intensificējušās!intensificējušās!

11 no 12 siltākajiem gadiem kopš instrumentālo novērojumu sākšanas ir bijuši laika posmā no 1995.-2006. Tādējādi papildinātais 100-gadu lineārais trends no 1906.-2005. ir 0,74oC, kas ir lielāks par iepriekšējā ziņojumā noteikto 0,6oC (1901-2000);

Vidējā ūdens tvaiku koncentrācija atmosfērā virs sauszemes un okeāniem, kā arī augšējos troposfēras slāņos kopš 1980-tiem ir pieaugusi. Pieaugums ir saistīts ar papildus ūdens daudzumu, ko var saturēt siltāks gaiss (+1oC=7% ūd.tv.);

Veiktie novērojumi kopš 1961.g. parāda, ka globālā okeāna vidējā temperatūra ir pieaugusi līdz pat 3000m dziļumam.

ZAO pozitīvs indekssZAO pozitīvs indekss ZAO negatīvs indekssZAO negatīvs indekss

NAO (North Atlantic Oscillation)NAO (North Atlantic Oscillation)Ziemeļatlantijas oscilācijaZiemeļatlantijas oscilācija

ZAO indekss: normalizēta atmosfēras spiediena (jūras līmenī) ZAO indekss: normalizēta atmosfēras spiediena (jūras līmenī) starpība starp starpība starp Islandes zema spiedienaIslandes zema spiediena apgabalu un apgabalu un Azoru Azoru

augsta spiedienaaugsta spiediena apgabalu apgabalu L – zema spiediena apgabals, H – augsta L – zema spiediena apgabals, H – augsta spiediena apgabalsspiediena apgabals

ZAO indeksa mainība no ZAO indeksa mainība no 1825.-2005.1825.-2005.

-1.5

-1.0

-0.5

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

1825 1845 1865 1885 1905 1925 1945 1965 1985 2005

ZAO

inde

ksa v

ērtīb

a

Klimata pārmaiņu raksturs Latvijā

Saules spīdēšanas ilgums max : Baltijas j.piekrastē Saules spīdēšanas ilgums max : Baltijas j.piekrastē (Kolka, Ventspils, Liepāja) 1840-1940 h/gadā; (Kolka, Ventspils, Liepāja) 1840-1940 h/gadā; A-rajonos A-rajonos 1670-1720 h/ gadā; 1670-1720 h/ gadā; Vidzemes augstienes raj. ~1580 h/gadāVidzemes augstienes raj. ~1580 h/gadā

Saules spīdēšanas ilgums Latvijā

Saules spīdēšanas ilguma Saules spīdēšanas ilguma izmaiņas Rīgāizmaiņas Rīgā

Mākoņainības ilglaicīgās izmaiņas

Kopējās mākoņainības izmaiņas pēc Rīga- LU novērojumiem(1950-2000)

Ilggadīgie zemo mākoņu novērojumi pēc Rīga- LU meteostacijas datiem (1950-2000)

(L.Lizuma, 2000)

Gaisa temperatūras raksturs

Gada vidējā gaisa temperatūra un novērotās absolūtās maksimālās/ minimālās gaisa temperatūras

Vid.6,1 oC (1971.-2000.) Visā Latvijas teritorijā no 5oC (Zosēnos) līdz 7oC ( Kolka) izmaiņas meridionālā virzienā, absolūtā min /max amplitūda

63,5oC min amplit.

79,6oC max amplit.

Gaisa temperatūras mainības raksturs Rīgā

Periods Testa statistika

p-vērtība

Ventspils 1900-2000 1.67 0.048Mērsrags 1900-2000 2.13 0.02Liepāja 1900-2000 1.28 0.099

Mann-Kendall testa rezultāti

3

4

5

6

7

8

917

90

1800

1810

1820

1830

1840

1850

1860

1870

1880

1890

1900

1910

1920

1930

1940

1950

1960

1970

1980

1990

2000

2010

Gads

Gad

a vi

dējā

tem

pera

tūra

(o C )

Mēneša vidējo temperatūru Mēneša vidējo temperatūru pieaugums Rīgāpieaugums Rīgā

1851.-2006.1851.-2006.

T, oC

00,5

11,5

22,5

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Lizuma, 2008

Gada vidējais nokrišņu Gada vidējais nokrišņu daudzums Latvijādaudzums Latvijā

Gada nokrišņu summas Gada nokrišņu summas mainības tendences (1950.-mainības tendences (1950.-

2003.)2003.)

-10

12

3

Ain

aži

Alū

ksne

Baus

ka

Daug

avpi

lsDa

gda

Dobe

leG

ulbe

neJe

lgav

a

Kolka

Kuld

iga

Liep

āja

Mēr

srag

sPā

vilo

sta

Prie

kuļi

Rēze

kne

Rīga

-LU

Rūjie

naSa

ldus

Skrīv

eri

Skul

teSt

ende

Ven

tspi

lsZo

sēni

Zīlā

ni

Man

-Ken

dala

test

a vē

rtība

s

Nokrišņu summas mainības tendencesNokrišņu summas mainības tendences aukstajā (XI-III)aukstajā (XI-III) un un siltajā (IV-X)siltajā (IV-X) sezonā sezonā (1950.-2003.)(1950.-2003.)

-2-1

01

23

45

Ain

aži

Alū

ksne

Baus

ka

Dag

daD

auga

vpils

Dob

ele

Gulb

ene

Jelg

ava

Kol

kaK

uldi

ga

Liep

āja

Mēr

srag

s

Pāvi

lost

aPr

ieku

ļi

Rēze

kne

Rīga

-LU

Rūjie

naSa

ldus

Skrīv

eri

Skul

teSt

ende

Vent

spils

Zosē

ni

Zīlā

ni

IV-X

XI-I

II

Korelācijas starp ZAO indeksiem un Korelācijas starp ZAO indeksiem un temperatūru 1945.-2000.temperatūru 1945.-2000.

-0,2

0

0,2

0,4

0,6

0,8

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

corr

elatio

n co

efficie

nts

Rīga Ainaži StendeRūjiena Daugavpils 95% confidence level

Maksimālais dienu skaits ar sniega segu

Samazināšanas tendence dienu skaitam Samazināšanas tendence dienu skaitam ar sniega segu no 1945.-2004.ar sniega segu no 1945.-2004.

0

5

10

15

20

25

30

Gul

bene

Rīg

aA

lūks

ne

Jelg

ava

Skrīv

eri

Zīlā

niSk

ulte

Sten

de

Mēr

srag

sV

išķi

Pavi

lost

aD

agda

Sald

usPr

ieku

ļi

Bau

ska

Rēz

ekne

Ruc

ava

Dob

ele

Kol

ka

Zose

niA

inaž

iR

ūije

naSnie

ga se

gas p

astā

vēša

nas s

amaz

ināš

anās

(die

nas)

Ledus iziešanas raksturs Daugavā

y = 0,0239x + 92,796

y = -0,0895x + 115,04

0

20

40

60

80

100

120

14015

30

1579

1601

1662

1723

1743

1763

1783

1803

1823

1843

1863

1883

1903

1923

1943

1963

1983

2003

Ledu

s ieš

anas

sāku

ms

Ledus režīma raksturs Ledus režīma raksturs Latvijas upēsLatvijas upēs

Novērojumu stacija Novēroju-

mu gadi

Vid.aizsalšanas datums

Vid.ledus iziešanas datums

Dienu skaits ledus segu

Samazin.dienas/10gadosp=0,17(95%)

Daugava-Daugavpils

1925-2000 24 Nov 03 Apr 101 2,8

Lielupe-Mežotne 1921-

200026 Nov 27 Mar 86 3,0

Venta-Kuldīga 1926-2000

02 Dec 22 Mar 65 3,2

Gauja-Sigulda 1939-2000

01 Dec 30 Mar 78 4,1

Salaca-Lagaste 1927-

200026 Nov 29 Mar 77 5,1

Hidroloģiskā režīma Hidroloģiskā režīma izmaiņas ziemas sezonāizmaiņas ziemas sezonā

0

100

200

300

400

500

600

700

1881

1891

1901

1911

1921

1931

1941

1951

1961

1971

1981

1991

2001 Gads

Cau

rplū

dum

s zie

mā

(m3 /s

)

0

200

400

600

800

1000

1200

Cau

rplū

dum

s vas

arā

(m3 /s

)

ziema

vasara

Daugavas, Ventas un Salacas caurplūdumu mainības raksturs

1010

010

00

1881

1886

1891

1896

1901

1906

1911

1916

1925

1930

1935

1940

1945

1950

1955

1960

1965

1970

1975

1980

1985

1990

1995

2000

Cau

rplū

dum

s (m

3 /s)

Daugava

Venta

Salaca

6 per. Mov. Avg.(Daugava)6 per. Mov. Avg.(Venta)6 per. Mov. Avg.(Salaca)

Gada maksimāliGada maksimāliee un minim un minimāāllieie caurplūdumcaurplūdumii

-4,00 -3,00 -2,00 -1,00 0,00 1,00 2,00 3,00 4,00 5,00 6,00

Daugava - Daugavpils

Venta - Kuldīga

Lielupe - Mežotne

Salaca - Lagaste

Gauja - Sigulda

Daugava - Daugavpils

Venta - Kuldīga

Lielupe - Mežotne

Salaca - Lagaste

Gauja - Sigulda

maksimālie caurplūdumi

minimālie caurplūdumi

Fenoloģisko fāzu izmaiņas Z – ziedēšanas sākums, LP – lapu plaukšanas sākums, N –augļu nogatavošanās, LDz – lapu dzeltēšana, LK – lapu krišana( 1971.-2000.)

-35 -30 -25 -20 -15 -10 -5 0

Baltalksnis Z

Sarkanās jāņogas Z

Āra bērzs LP

Parastā kļava LP

Āra bērzs Z

Sarkanās jāņogas Z

Pienene Z

Parastais pīlādzis Z

Sarkanās jāņogas N

Parastā kļava LDz

Āra bērzs LDz

Āra bērzs LK

Suga

, fāz

e

Dienas

Izmaiņas veģetācijas sezonas ilgumā Izmaiņas veģetācijas sezonas ilgumā pēc pēc Betula pendulaBetula pendula datiemdatiem 1971.-2000.

-22

3328

-30

-20

-10

0

10

20

30

40

Days

1971

1972

1973

1974

1975

1976

1977

1978

1979

1980

1981

1982

1983

1984

1985

1986

1987

1988

1989

1990

1991

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

Year

Nākotnes prognozes…Nākotnes prognozes…

Vidējā vasarasVidējā vasaras temperatūratemperatūra (SRES-A2) (SRES-A2)

JūnijsJūnijs, , JūlijsJūlijs, August, Augustss: : 2000, 2050, 22000, 2050, 2009999

AtšķirībasAtšķirības: 2000/2099: 2000/2099

Avots: J. P. KroppPotsdam Institute for Climate Impact Research

Vidējā ziemas temperatūraVidējā ziemas temperatūra(SRES-A2)(SRES-A2)

DecembDecembrisris, Jan, Janvārisvāris, , FebrFebruārisuāris: : 2001, 2050, 22001, 2050, 2009999

AtšķirībaAtšķirība: 2001/2099: 2001/2099

Avots: J. P. KroppPotsdam Institute for Climate Impact Research

Paldies par uzmanību!Paldies par uzmanību!