“pnb banka”€¦ · īpašas nozīmes, bet mums tīk domāt, ka esam paņēmuši labāko no...

Akciju sabiedrība “PNB BANKA” Konsolidētie un Bankas finanšu pārskati, kas sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem par gadu, kas noslēdzās 2018. gada 31. decembrī un neatkarīga revidenta ziņojums

AS “PNB BANKA” KONSOLIDĒTIE UN BANKAS FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2018.GADA 31.DECEMBRĪ SATURS

2

Lapa

Padomes un Valdes ziņojums

3 – 7

Konsolidētais nefinanšu ziņojums

8 – 15

Padomes un Valdes locekļi

16

Paziņojums par Bankas vadības atbildību

17

Konsolidētie un Bankas finanšu pārskati: Konsolidētais un Bankas peļņas un zaudējumu aprēķins

18

Konsolidētais un Bankas apvienoto ienākumu pārskats 19 Konsolidētais un Bankas pārskats par finanšu stāvokli

20 - 21

Konsolidētais kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats

22

Bankas kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats 23 Konsolidētais un Bankas naudas plūsmu pārskats

24 – 25

Konsolidēto un Bankas finanšu pārskatu pielikumi

26 – 159

Neatkarīga revidenta ziņojums 160 – 168

AS “PNB BANKA” KONSOLIDĒTIE UN BANKAS FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2018.GADA 31.DECEMBRĪ PADOMES UN VALDES ZIŅOJUMS

3

Godātie akcionāri, klienti un darījumu partneri! 2018. gadā pieredzējām vairākus satricinājumus un pārmaiņas Latvijas tirgū. Pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) ziņojuma publicēšanas 2018. gada februārī par AB.LV banku uz banku sektoru tika izdarīts liels spiediens. Kopā ar 4-5 mēnešiem politiskās nenoteiktības NILLN likumdošanas izmaiņu jomā, 2018. gada pirmais pusgads bija stresa pārpilns gan mūsu klientiem, gan darbiniekiem. 2018. gada otrā puse bija noteiktāka - Banka īstenoja aktualizēto NILLN stratēģiju, uz kuru balstoties pārskatīja un pārbaudīja visu klientu portfeli, nostiprināja Latvijas uzņēmējdarbības segmenta stratēģiju (ar uzsvaru uz senioriem un tiem, kam banku pakalpojumi līdz šim nav bijuši pieejami pienācīgā apjomā) un mainīja zīmolu. Visi šie uzdevumi tika pienācīgi īstenoti, informācija par tiem tika izplatīta un klientu apkalpošana tika nodrošināta visa procesa laikā. 2018. gadā Bankas neto pamatdarbības ienākumi bija 35.4 miljoni eiro (2017. gadā – 44.5 miljoni eiro), bet neto peļņa bija 1.1 miljoni eiro (2017. gadā – zaudējumi bija 43.9 miljoni eiro). Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Bankas neto pamatdarbības ienākumi samazinājās par 9.1 miljoniem eiro (20.4%). Situācija Latvijas un pasaules ekonomikā 2018. gadā Latvijas ekonomika turpināja uzrādīt labākus rezultātus nekā Eiropas Savienība (ES). IKP izaugsme 4.9% apmērā ievērojami pārsniedza ES reģistrēto vidējā rādītāja izaugsmi (salīdzinājumā vidējais rādītājs ir 1.4%). Neraugoties uz iepriekšminētajiem tirgus satricinājumiem, nefinanšu sektoriem klājās labi, uzrādot eksporta palielinājumu koksnes izstrādājumu ražošanā, metāla izstrādājumu ražošanā, satiksmes līdzekļu pakalpojumiem un pārtikas produktu ražošanā, transporta pakalpojumiem (gan gaisa, gan dzelzceļa transporta pakalpojumi), informācijas un komunikācijas pakalpojumiem. Brexit ietekme ir bijusi jūtama, tomēr ne tik spēcīgi kā sākotnēji tika gaidīts. Inflācijas rādītāji atbilda prognozētajiem 2.6% un ir paredzams, ka saglabāsies nemainīgi. 2018. gadā tika ieviestas būtiskas izmaiņas Latvijas nodokļu likumos. Lai gan uzņēmēji neuztvēra šīs izmaiņas ar prieku, to ietekme uz ekonomiku (un Valsts budžetu) atkal izrādījās mazāka nekā sākotnēji tika prognozēts. Tiek prognozēts, ka 2019. gads būs kārtējais mierīgais gads ekonomikas pamatrādītāju ziņā, kurā nodokļu politikas un Brexit ietekme būs mazāk jūtama nekā tika prognozēts 2017. gadā. Tajā pat laikā ir vērojama ārzemju tiešo investīciju stagnācija (2018. gadā - 237 miljoni eiro, 2017. gadā - 386 miljoni eiro). Ja šī tendence saglabāsies, tad ilgtermiņa ekonomiskā prognoze, iespējams, būs jāsamazina. NILLN izaicinājums 2018. gadā bija vērojami būtiski tirgus satricinājumi saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumiem. Gan “ABLV Bank” skandāls 2018. gada februārī, gan NILLN krīze Igaunijā un kaimiņvalstīs nodrošināja to, ka 2018. gadā NILLN bija Bankas vadības uzmanības centrā. Galvenais uzdevums, kas tika paveikts, balstoties uz šiem notikumiem, bija klientu portfeļa pilnīga pārskatīšana, sākotnēji koncentrējoties uz Starptautiskās uzņēmējdarbības segmentu un nodrošinot, ka tas ir augstas kvalitātes, lai varētu izpildīt jaunās likumdošanas prasības, kas tika ieviestas 2018. gada maijā. Papildus klientu bāzes pārskatīšanai, kas turpinājās līdz pat 2018. gada septembrim, Bankai bija arī jāpārstrādā un jāaizstāv sava stratēģija Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). Banka jau iepriekš ir pieredzējusi šādus izaicinājumus un, paredzot iespējamo klientu plūsmu samazinājumu, sāka optimizēt izdevumus, kas nodrošināja 9.1% izdevumu ietaupījumu salīdzinājumā


4

ar sākotnēji ieplānotiem izdevumiem. Tomēr tas netika darīts uz sistēmu un riska vai kontroles pārvaldības jomā strādājošo darbinieku rēķina. Banka pievērš īpašu uzmanību savu darbinieku apmācībai par NILLN jautājumiem. Tika organizētas gan iekšējo resursu sagatavotas, gan ārpakalpojumu sniedzēju nodrošinātas apmācības darbiniekiem, tai skaitā starptautiskā ACAMS (Sertificēto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālistu asociācija) sertifikācija. Zīmola maiņa 2017. gada beigās vadības komanda pieņēma lēmumu mainīt Bankas zīmolu 2018. gada sākumā. Tomēr, ņemot vērā satricinājumus, kas bija saistīti ar “ABLV Bank” skandālu 2018. februārī, regulatīvo izmaiņu neskaidrību 2018. gada maijā, un vispārējās vēlēšanas 2018. gada oktobrī, Banka nolēma pāriet uz zīmolu AS “PNB Banka” 2018. gada novembrī. Trim burtiem “P”, “N” un “B” nav nekādas īpašas nozīmes, bet mums tīk domāt, ka esam paņēmuši labāko no savas pagātnes (“NB – Norvik Banka”) un pievienojuši kaut ko jaunu (“P – People (Cilvēki), Personable (Patīkams)”). Patīkamāka, draudzīgāka Banka ar tiem pašiem izcilajiem produktiem un pakalpojumiem. Latvijas uzņēmējdarbības segments Lai gan NILLN izaicinājums vairāk bija saistīts ar mūsu Starptautiskās uzņēmējdarbības segmenta klientiem, Latvijas uzņēmējdarbības segmenta komandas darba apjoms nesamazinājās. 2018. gadā turpinājām izstrādāt Senioru uzņēmējdarbības segmenta stratēģiju, kuras mērķis bija kļūt par senioru un to iedzīvotāju, kam banku pakalpojumi līdz šim nav bijuši pieejami pienācīgā apjomā, pirmās izvēles banku Latvijā. Sadarbībā ar Latvijas Pensionāru federāciju Banka piedalījās vairākos semināros, konferencēs un lekcijās par Senioru segmenta banku pakalpojumiem un palīdzēja uzlabot šīs klientu grupas finansiālās izglītības līmeni. Pašreiz Banka savā filiāļu tīklā nodarbina 12 seniorus. Viņi ir vērtīgi klientu apkalpošanas komandas locekļi un sniedz noderīgu informāciju par saskarsmi ar klientiem. 2018. gads bija Latvijas Republikas Simtgades gads, tāpēc, dodot ieguldījumu šajās svinībās, Banka visa gada garumā apsveica dzimšanas dienā 10 simtgadniekus. Filiāļu tīkls Banka turpināja optimizēt savu filiāļu tīklu, atverot jaunus vai rekonstruējot esošos klientu apkalpošanas centrus saskaņā ar bankas jauno interjera un zīmola koncepciju. Pārskata perioda beigās bankas filiāļu tīklā bija 44 klientu apkalpošanas centri un filiāles. SIA “Winergy” uzņēmējdarbība SIA “Winergy” turpina apkalpot uzņēmumam izsniegtos aizdevumus un kopš brīža, kad uzņēmums kļuva par Grupas sastāvdaļu, ir atmaksājis 1.4 miljonus eiro. Banka turpina uzskaitīt šo aktīvu kā “Pārdošanai turētu aktīvu”, un tam ir virkne ieinteresētu pircēju. Neraugoties uz to, 2018. gada septembrī un 2019. gada sākumā valdība norādīja, ka tā atcels valsts regulēto tarifu “zaļās” elektroenerģijas piegādātājiem. Lai gan tas būtiski neietekmē finanšu prognozes, vēlme ieguldīt uzņēmumā ir mazinājusies. Aktīva pārdošanai būs būtiska ietekme uz Bankas / Grupas bilanci, kas dos iespēju ievērojami, samazināt riska aktīvus un palielināt Bankas / Grupas kapitāla pietiekamības rādītāju.


5

SIA “Winergy” lietas tiesvedība 2018. gada sākumā tiesai tika nodota krimināllieta, kurā septiņas personas tika apsūdzētas par liela apjoma krāpniecību SIA “Winergy” projekta ieviešanā. Banka šajā procesā ir atzīta par cietušo pusi. Bankas starptautiskais investīciju strīds pret Latvijas Republiku 2017. gada 12. decembrī Banka un tās vairākuma akcionāri (Prasītāji), pamatojoties uz Apvienotās Karalistes un Latvijas divpusējo ieguldījumu līgumu, iesniedza Starptautiskā investīciju strīdu noregulēšanas centra (ICSID) šķīrējtiesā prasību pret Latvijas Republiku. ICSID, kas ietilpst Pasaules Bankas grupā un ir izveidots, lai atrisinātu ieguldījumu strīdus starp ieguldītājiem un valsti. Prasītāji iesniedza šķīrējtiesā prasību, lai saņemtu kompensāciju par negodīgu, patvaļīgu un nepamatotu FKTK regulatīvo pieeju Bankai, pārkāpjot starptautiskajos tiesību aktos noteiktās Latvijas saistības. ICSID tiesa sākotnēji tika sasaukta 2018. gada jūlijā, lai izskatītu prasības, ko iesnieguši Prasītāji. Tomēr 2018. gada 29. septembrī tā tika sasaukta no jauna, jo Latvija apstrīdēja Prasītāju nozīmēto šķīrējtiesnesi. Līdz šodienai Tiesa ir izskatījusi vairākus iepriekš izskatāmus jautājumus, kas ir radušies tiesvedības laikā. 2018. gada decembrī Tiesa uzklausīja argumentus saistībā ar Prasītāju iesniegumu par pagaidu noregulējumu un Latvijas iesniegumu par tiesvedības sadalīšanu. Abi lēmumi vēl nav pieņemti. Tiesa noteiktajā laikā pieņems galīgo lēmumu par Prasītāja lietu pēc būtības, pamatojoties uz starptautiskajiem tiesību aktiem. Šis lēmums būs saistošs un izpildāms nekavējoties. Prasītāju centieni vienoties par izlīgumu ar Latviju gan pirms, gan pēc prasības iesniegšanas, ir bijuši nesekmīgi. Prasītāji aizvien cer panāk savstarpēji pieņemamu vienošanos par izlīgumu ar Latviju. Šķīrējtiesas process nekādā veidā neietekmē Bankas darbības plānus. Reputācijas riska pārvaldība 2018. gada oktobrī “Sigma Ratings Inc” paziņoja par to, ka pirmo reizi ir piešķīrusi reitingu kādai Latvijas banku iestādei: AS “PNB Banka” tika piešķirts BB+ reitings ar stabilu nākotnes prognozi (Stable), kas to ierindo Nozares līderu (Industry Leader) segmentā (BBB un augstāk). Saņemot šādu neatkarīgu novērtējumu finanšu noziegumu apdraudējuma un pārvaldības jomā, AS “PNB Banka” demonstrē savu diferencēto spēku atbilstības kontrolē un centienos ievērot globālos finanšu pārredzamības standartus. “Sigma Ratings Inc.”novērtēja Bankas finanšu noziegumu risku kā “MĒRENU” (MODERATE) un kontroles efektivitāti kā “FUNKCIONĒJOŠU” (ESTABLISHED)”. Piešķirtais reitings nozīmē, ka kopumā banka ir iedibinājusi spēcīgu finanšu noziegumu kontroli un ir guvusi ievērojamus panākumus, nostiprinot savu riska pozīciju. AS “PNB Banka” ir pirmā Latvijas banka, kam tiek piešķirts šāds reitings. Dalība pasākumos un konferencēs Banka turpina pārstāvēt Latvijas banku pakalpojumus Starptautiskās uzņēmējdarbības segmentā, piedaloties dažādos semināros un konferencēs NVS galvenokārt Maskavā un Kijevā. 2018. gadā Bankas senioru komanda apmeklēja Intax Expo, Intax Private Capital Forum, Intax Forum Ukraine, WealthPro, InvestPro, Business aviation club and "Level Up" (Deloitte) konferences Maskavā, Kijevā, Almati un Limasolā (Kiprā). Tomēr visinteresantākā konference notika Rīgā 2018. gada novembra beigās – “Digital Freedom Festival”, kuras galvenais sponsors bija Banka. “Digital Freedom Festival” ietvaros Banka vadīja vairākas diskusijas, galvenokārt, par blokķēžu tehnoloģijām, kriptovalūtām, modernajām finanšu tehnoloģijām un kiberdrošību.


6

Pensiju fondu pārvaldīšanas bizness Pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānu pārvaldīšanas bizness (AS “Norvik Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība”, “PNB Asset Management" (PNB.AM)) turpināja veiksmīgi attīstīties, tomēr klientu skaitam samazinoties par gandrīz 2 tūkstošiem. PNB.AM pārvaldīto pensiju plānu dalībnieku skaits bija 81 445 personas (2017. gada 31. decembrī – 83 319 personas), bet pārvaldīto aktīvu apjoms pieauga līdz 135.83 miljoniem eiro (2017. gadā – 134.73 miljoni eiro). “ПАО Норвик Банк” (Krievijas Federācija) 2017. gadā Banka noslēdza darījumu par “ПАО Норвик Банк" (Krievijas Federācija) pārdošanu, kā rezultātā 2018. gadā Grupa zaudēja kontroli pār meitas uzņēmumu. Darījums tika noslēgts, īstenojot Grupas politiku, kuras mērķis bija samazināt riska darījumu apjomu Krievijas Federācijā. Meitas uzņēmuma pārdošana ievērojami samazināja Grupas kapitāla slodzi un uzlaboja Grupas kapitāla pietiekamības rādītāju. Finanšu rādītāji Bankas bilances galvenie rādītāji ir šādi:

• kopējais aktīvu apjoms uz 2018. gada 31. decembri sasniedza 569.5 miljonus eiro, kas ir par 219.6 miljoniem eiro mazāk salīdzinājumā ar 2017. gada 31. decembri, ko, galvenokārt, noteica klientu noguldījumu atlikumu samazināšanās;

• klientu kredītportfelis 2018. gada beigās sasniedza 179.2 miljonus eiro (samazinājums par 34.4 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2017. gada rādītājiem);

• likviditātes rādītājs pārskata perioda beigās sasniedza 64.61% (2017. gada 31. decembrī – 61.33%).

Banka ievēro likviditātes pārvaldības stratēģiju, kas nodrošina līdzsvaru starp augstu ieguldījumu atdevi un ar tiem saistītajiem riskiem, vienlaikus saglabājot tādu rezervju līmeni, kas pārsniedz minimālās likviditātes rezervju prasības (minimālais pieprasītais likviditātes rādītājs ir 50.00%). Bankas peļņas vai zaudējumu aprēķinā var izdalīt šādus galvenos rādītājus:

• neto procentu ienākumi 2018. gadā samazinājās līdz 2.9 miljoniem eiro, salīdzinot ar 7.3 miljoniem eiro 2017. gadā, ko noteica Bankas bilances apjoma samazinājums;

• neto komisijas naudas ienākumi saglabājās iepriekšējā gada līmenī - 21.9 miljoni eiro; • 2018. gadā tika atzīti kredītu un investīciju portfeļa vērtības samazināšanas zaudējumi 2.4

miljonu eiro apmērā (2017. gadā – vērtības samazināšanās zaudējumi 51.9 miljoni eiro), kas ietver zaudējumu no finanšu aktīvu vērtības samazināšanās 3.0 miljonu eiro apmērā reversēšanu.

Tādējādi Bankas neto peļņa pirms nodokļu aprēķināšanas 2018. gadā bija 1.6 miljoni eiro (salīdzinājumā ar zaudējumiem 43.3 miljonu eiro apmērā 2017. gadā). Bankas zvērinātam revidentam SIA “PricewaterhouseCoopers” pārskata gadā tika aprēķināta atlīdzība 617 tūkstoši eiro, proti:

- gada/pusgada pārskata revīzija – 320 tūkstoši eiro; - ar gada/pusgada pārskata revīziju nesaistīto uzdevumu veikšana – 297 tūkstoši eiro.

Padomes un Valdes locekļu atalgojuma apmērs un ar Banku noslēgto darījumu kopsummas ir atspoguļotas šī pārskata 40. pielikumā. Bankai nav saistību, kas attiecas uz pensiju maksājumiem bijušajiem Valdes un Padomes locekļiem.

AS “PNB BANKA” KONSOLIDĒTIE UN BANKAS FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2018.GADA 31.DECEMBRĪ NEFINANŠU ZIŅOJUMS

8

Konsolidētais nefinanšu ziņojums Biznesa modelis PNB Banka (turpmāk – Banka) ir Latvijā bāzēta universāla banka, kurai ir teju 100 000 klientu, no kuriem 96% ir Latvijas rezidenti, bet 4% - starptautiskie klienti. Abiem klientu segmentiem Banka piedāvā pilnu produktu klāstu - sākot no ikdienas komunālo maksājumu nodrošināšanas līdz pat sarežģītiem finanšu produktiem, ieskaitot apdrošināšanas produktus, kas tiek piedāvāti sadarbībā ar Bankas partneriem. 2018. gadā Banka turpināja īstenot iesākto stratēģiju - arvien lielāku uzmanību pievērst Latvijas biznesa segmentam, sevišķi – senioru klientu apkalpošanai. Šajā klientu segmentā apzināmies savas konkurences priekšrocības, ko dod lielākais klientu apkalpošanas tīkls Latvijā un daudzu gadu garumā iegūtās zināšanas par senioru klientu finanšu vajadzībām. Banka piedāvā finanšu risinājumus ikvienam, kam tie nepieciešami, neatkarīgi no finansiālā stāvokļa, sociālā statusa vai vecuma. Banka rūpējas par klientiem, kuriem finanšu konsultācijas ir nepieciešamas visvairāk un kuru finanšu vajadzības citas bankas ne vienmēr saprot un prot piepildīt. Banka to paveic, piedāvājot plašu, klienta vajadzībām pielāgotu produktu klāstu, kas tādējādi paaugstina klienta dzīves līmeni. Banka ciena ikvienu klientu – gan to, kurš grib lietot modernu internetbanku un aplikācijas telefonā, gan to, kurš drošāk jūtas ikdienas naudas lietas kārtojot filiālē, viņam saprotamā veidā un valodā. Kamēr citas bankas optimizē savus resursus un ierobežo pieejamību klātienē, Banka spēj nodrošināt apkalpošanu klientiem ērtākajā veidā, respektējot viņu paradumus un vajadzības, jo liela daļa cilvēku joprojām izvēlas savus finanšu darījumus veikt klātienē. 2018. gadā, lai nodrošinātu klientiem pievilcīgu veidolu un vēl ērtāku apkalpošanu, Banka turpināja klientu apkalpošanas centru modernizāciju. Lai uzlabotu Bankas pakalpojumu pieejamību klātienē, kā arī pievēršot pienācīgu uzmanību klientu ērtībām, Banka joprojām uztur plašu - 44 klientu apkalpošanas centru tīklu visā Latvijā. Banka apkalpo šādus klientu segmentus: privātpersonas, uzņēmumus, pašvaldības, starptautiskos klientus - privātpersonas un uzņēmumus, VIP kategorijas klientus. Saviem klientiem Banka piedāvā šādus produktus: norēķinu kontus, internetbanku, kredītkartes un debetkartes (arī premium klases kartes), pakalpojumu komplektus, pensiju 2. līmeņa kapitāla pārvaldību, ieguldījumu produktus, vērtspapīru tirdzniecības pakalpojumus, valūtas maiņu, skaidras naudas darījumus, naudas pārskaitījumus (gan iekšzemes, gan starptautiskus), īstermiņa kredītproduktus, tirdzniecības finansēšanas risinājumus, garantiju pakalpojumus, brokeru pakalpojumus, maržinālo tirdzniecību, seifu pakalpojumus, kā arī dažādus bankas sadarbības partneru piedāvājumus uz izdevīgākiem nosacījumiem. 2018. gada laikā tika ieviesti jauni apdrošināšanas produkti kā piemēram, OCTA, Zaļā karte, veselības apdrošināšana un sportistu apdrošināšana. 2018. gadā Banka uzsāka sadarbību ar airBaltic, kuras ietvaros izsniedza kredītus mācību maksas segšanai airBaltic Pilotu akadēmijas studentiem, kuri vēlas kļūt par aviokompānijas pilotiem. Tā kā Integrētā aviokompānijas transporta pilotu kursa mācību maksa Latvijā vienam studentam ir 69 tūkstoši eiro, Banka piedāvāja studentiem labākos un izdevīgākos kreditēšanas nosacījumus. Īpaši jāatzīmē sadarbība ar pašvaldības segmentu - 2018. gadā tika uzsākta sadarbība un atvērti konti 28 pašvaldībām. Kopā Banka jau veiksmīgi sadarbojas ar 30 pašvaldībām, galvenokārt, nodrošinot ienākošos nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus. 2018. gadā tika uzsākta sadarbība ar Jelgavas pilsētas domi par Pilsētnieka kartes ieviešanu. Šobrīd ar Bankas pilsētnieku karti Jelgavas iedzīvotājiem ir iespēja saņemt pašvaldības piedāvātās subsīdijas, savukārt ikvienam iedzīvotājam šī


9

karte nodrošina iespēju saņemt izdevīgāko cenu braucienam autobusos Jelgavas pilsētas maršrutos. Tāpat vairāki pašvaldības uzņēmumi ir veiksmīgi uzsākuši sadarbību un atvēruši kontus Bankā. Ir izveidota sadarbība ar Rēzeknes pilsētas Sociālo dienestu, kuras ietvaros pilsētas iedzīvotājiem ir iespēja saņemt pašvaldības piešķirtos pabalstus Bankas Rēzeknes filiālē skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu uz bankas kontu. Turpinot apkalpot pamata klientu grupu, t.i. Latvijas seniorus, arī 2018. gadā Banka izstrādāja tieši šo klientu vajadzībām īpaši atbilstošus produktus, piemēram, aizdevumu senioriem, dodot iespēju saņemt papildu naudas līdzekļus līdz pat 80 gadiem, kā arī senioru veselības apdrošināšanu. 2018. gadā Banka mainīja Kontaktu centra darbības modeli, pārorientējoties uz proaktīvāku klientu apkalpošanu un nodrošinot iespēju klientiem pieslēgt noteiktus bankas pakalpojumus attālināti, piemēram, apdrošināšanas produktus vai klientam piemērotāko pakalpojumu komplektu. Tāpat 2018. gadā tika uzsākta sadarbība ar vairākiem stratēģiskajiem partneriem. Lai paplašinātu pakalpojumu klāstu juridiskām personām un nodrošinātu karšu pieņemšanu tirdzniecības vietās, tika noslēgts sadarbības līgums ar “Nets”, kas ir viens no lielākajiem karšu darījumu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem Eiropā. Savukārt, rudenī Banka pievienojās “Kredītinformācijas birojs” datu bāzei, lai novērtētu savu klientu kredītspēju, veicinātu godprātīgu aizņemšanos, kā arī motivētu klientus pildīt uzņemtās saistības. 2018. gada nogalē bija īpašs notikums bankas darbībā - 9. novembrī Norvik Banka nomainīja nosaukumu uz PNB Banka. Bankas nosaukuma maiņa bija nākamais loģiskais Bankas attīstības posms, kas izrietēja no stratēģijas maiņas, koncentrēšanās uz Latvijas biznesa segmentu un vadības komandas stiprināšanas. Jaunajā PNB Banka nosaukumā Banka pievienoja jaunu vērtību – cilvēks (angliski “P” – “Person”), jo cilvēks, personiska apkalpošana un cilvēcīgums ir un būs Bankas prioritāte. Līdz ar nosaukuma maiņu Banka vēlreiz apliecināja savu pieejamību ikvienam, kam ir svarīgi saņemt izdevīgākos un savām vajadzībām atbilstošākos finanšu pakalpojumus. Bankas darbības pamatvērtības nemainās - Banka turpina nodrošināt finanšu pakalpojumus ikvienam, nešķirojot klientus pēc turīguma, statusa vai vecuma. Līdz ar jaunā nosaukuma ieviešanu Banka uzlaboja klientu apkalpošanas procesu, ieviešot jaunus kvalitātes standartus visos Bankas darbības līmeņos, tai skaitā darbinieku apmācībās. Bankas nosaukuma maiņa uz PNB Banka filiāļu tīklā tiks veikta pakāpeniski 2019. gada laikā. Starptautiskais bizness ir otrs lielākais biznesa segments. 2018. gads Latvijas banku sektoram šajā segmentā nebija viegls gads. Regulatīvo prasību un likumdošanas izmaiņas ievērojami ierobežoja iespējas strādāt ar starptautiskiem klientiem un it sevišķi “čaulas” uzņēmumiem. Šīs izmaiņas, lai gan bija vajadzīgas, ir būtiski samazinājušas starptautisko klientu īpatsvaru Latvijas banku sektorā. Starptautiskā biznesa segments, kas ir vērsts uz lieliem korporatīviem klientiem un privātpersonām ar lieliem ienākumiem, ir pilnībā pielāgojies jaunajai situācijai. Pēdējo gadu laikā Banka ir ievērojusi konsekventu politiku, atsakoties no augsta riska klientu apkalpošanas. Starptautiskā biznesa segments pilnībā ievēro OECD, FATF, kā arī Latvijas Republikas likumdošanas normas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Banka atbilst ne tikai Latvijas un Eiropas AML prasībām, bet arī ASV Likumam par banku slepenību (US Bank Secrecy Act), standartiem un labākajām pasaules praksēm strādājot ar starptautiskajiem klientiem. Apkalpojot gan juridiskās personas, gan fiziskās personas Banka Starptautiskā biznesa klientiem sniedz pilnu bankas pakalpojumu klāstu: multivalūtu kontu atvēršana un apkalpošana, diennakts attālināta apkalpošana, multivalūtu naudas pārvedumi, liela maksājumu karšu izvēle,


10

termiņnoguldījumi, ieguldījumu pakalpojumi, brokeru pakalpojumi, aktīvu pirkšanas-pārdošanas darījumi, privātbaņķiera pakalpojumi un citi. Banka regulāri piedalās NVS un Eiropas uzņēmējdarbības konferencēs, kuras organizē pazīstami pasākumu organizatori, piemēram, “Bosco-Conference”, “Intax-Group”, “CIS Wealth”, “Deloitte” un citi. Dalīšanās ar kompetenci 2018. gada 2. ceturkšņa sākumā Banka aizsāka partnerību ar “Forbes Latvija”, izveidojot rubriku "Pieredzējuša uzņēmēja stāsts", kurā uzņēmēji seniori, kas ir gatavi dalīties ar savu pieredzi un iedvesmot, sniedz noderīgus biznesa padomus jaunajai uzņēmēju paaudzei. Sadarbības ietvaros 12 uzņēmēji dalīsies ar savu biznesa filozofiju, sasniegumiem un kļūdām video intervijās, lai tādējādi iedrošinātu potenciālos biznesa uzsācējus tiekties un sasniegt savus mērķus. 2018. gadā tika izveidotas 4 intervijas un sadarbība turpināsies arī 2019. gadā. 2018. gada 2. ceturksnī Bankas valdes priekšsēdētājs vadīja vieslekciju ciklu Rīgas Biznesa skolā, kur studentiem stāstīja par aktuālajiem jautājumiem finanšu nozarē, reaģējot uz notikumiem banku sektorā Latvijā un to, kādas sekas tas varētu atstāt uz atsevišķām bankām un to sniegtajiem pakalpojumiem, gan arī starptautiskām tendencēm finanšu sektorā. Vieslekciju cikls tiks turpināts arī 2019. gadā. 2018. gada maijs bankām bija nozīmīgs, jo 25. maijā stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR). Banka rīkoja semināru, uz kuru aicināja korporatīvos klientus precizēt pēdējās nianses GDPR regulas ieviešanā. Tāpat Bankas Datu aizsardzības speciālists piedalījās Latvijas valdības izveidotās Datu aizsardzības konsultatīvās atbalsta padomes sēdē, kurā pārrunāja daudz jautājumu attiecībā uz GDPR regulas piemērošanu. 2018. gada rudenī Bankas Datu aizsardzības speciālists Tieslietu ministrijas un Latvijas Finanšu nozares asociācijas organizētajā pieredzes apmaiņas sanāksmē tikās ar Moldovas Nacionālā personas datu aizsardzības centra amatpersonām, lai dalītos pieredzē par personas datu aizsardzības noteikumu ieviešanu banku darbībā. 2018. gada 3. ceturksnī Banka veica aptauju par sabiedrības norēķinu ieradumiem un veiktā aptauja liecināja, ka vairums senioru vecumā no 60-85 gadiem ikdienā mēdz izmantot bankas maksājumu kartes, taču tikai nedaudz vairāk kā puse (55%) to atzīst par savu galveno maksāšanas līdzekli. Aptauja atklāja, ka tie seniori, kas dod priekšroku norēķiniem skaidrā naudā, bažījas, ka nauda no kartes var pazust vai tikt nepamatoti noņemta norēķina brīdī. Lai iedrošinātu seniorus izmantot mūsdienīgus norēķinu veidus, 2018. gada augustā un septembrī Banka sadarbībā ar Mastercard uzsāka izglītojošu kampaņu, kuras mērķis ir apmācīt seniorus lietot digitālos pakalpojumus un norēķinu kartes. Banka aicināja iesaistīties senioru bērnus un palīdzēt senioriem iemācīties, kā izmantot šo ērto maksāšanas līdzekli. Savukārt bankas filiāles aicināja seniorus apgūt internetbankas lietošanas prasmes. 2018. gada 4. ceturksnī Bankas valdes priekšsēdētājs piedalījās žurnāla “Kapitāls” rīkotajā konferencē “Kriptovalūtas un blokķēdes: kur ir nauda?”, kur sniedza prezentāciju “Blokķēdes kā uzticības instruments”. Konferencē piedalījās ap 200 dalībnieku – viedokļa veidotāji, biznesa līderi, regulatori un konsultanti, kas vēlējās uzzināt kaut ko vairāk par tādiem tematiem kā kriptovalūtas un blokķēdes tehnoloģijas, un noskaidrot, kuri uzņēmējdarbības veidi tās izmanto jau šodien. Gada nogalē Banka piedalījās Kazahstānas neatkarības dienai un Kazahstānas pirmā prezidenta dienai veltītajā pasākumā. Banka bija pasākuma galvenais partneris. Banka valdes priekšsēdētājs apsveica dalībniekus svētkos un izteica cerību par Latvijas-Kazahstānas darījumu attiecību turpmāku attīstību. Bramvela kungs norādīja, ka sadarbība ar Kazahstānas uzņēmumiem ir viens no


11

svarīgākajiem Bankas Starptautiskā biznesa virzieniem. Vakara viesu vidū bija labi zināmi politiķi, uzņēmēji, žurnālisti, kultūras un mākslas darbinieki. Procedūras un politikas Lai apliecinātu sevi kā sociāli atbildīgo uzņēmumu, Banka nosaka attiecīgus darbības standartus savos iekšējos dokumentos. Personāla politika Politikas mērķis ir nodrošināt Bankā efektīvu personāla vadības jautājumu risināšanas praksi saskaņā ar tajā pastāvošajām korporatīvajām vērtībām, ētikas standartiem un ilgtermiņa interesēm, lai sekmīgi sasniegtu Bankas mērķus un realizētu tās stratēģiju, neveicinot riska uzņemšanos virs Bankas noteiktā līmeņa un nodrošinot atbilstošu kapitāla pietiekamību. Politikā ir aprakstītas svarīgāko Bankas personāla vadības procesu vadlīnijas: personāla plānošana, personāla atlase, jauno darbinieku integrācija, personāla motivācija, atalgojuma sistēma, darba izpildes novērtēšana, mācības un darbinieku attīstība, darbinieku karjeras vadība. Bankas profesionālās rīcības un ētikas standarti un interešu konfliktu pārvaldīšanas politika Banka ar šīs Politikas palīdzību nosaka Bankas un Bankas grupas korporatīvās vērtības un profesionālās rīcības un ētikas standartus un izvirza šādus mērķus interešu konfliktu novēršanas jomā: • radīt efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, lai Banka spētu izpildīt visas Latvijas Republikā

spēkā esošajos normatīvajos aktos ietvertās prasības interešu konflikta novēršanas jomā;

• maksimāli mazināt visus iespējamos riskus un zaudējumus, kas saistīti ar interešu konfliktiem un kas var negatīvi ietekmēt Bankas darbību un reputāciju;

• identificēt un novērst interešu konfliktus, lai Banka savā darbībā spētu nodrošināt augstus godīguma standartus un taisnīgu attieksmi pret visiem klientiem.

Interešu konfliktu novēršanas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakus pakalpojumus, politika Ar šī dokumenta palīdzību Banka nosaka un identificē galvenos apstākļus, kas var izraisīt interešu konfliktu ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas gaitā, un kas savukārt var radīt apdraudējumu vai kaitējumu viena vai vairāku klientu interesēm, kā arī nosaka Bankas darbības, kas jāveic, lai pēc iespējas novērstu vai mazinātu šo iespējamo interešu konfliktu un tā negatīvās sekas. Dāvanu pieņemšanas politika Politika izstrādāta, lai noteiktu darbinieka pienākumu objektīvi un taisnīgi pieņemt lēmumus par dāvanu vai priekšrocību piedāvājumu pieņemšanu vai noraidīšanu, galvenokārt izslēdzot iespēju negatīvi ietekmēt Bankas reputāciju un nonākt interešu konfliktā. Politika nosaka Dāvanu un Priekšrocību piedāvājumu pieņemšanas vai noraidīšanas kritērijus, principus un limitus. Darbības atbilstības riska pārvaldīšanas politika Šī dokumenta mērķis ir radīt efektīvu darbības atbilstības riska pārvaldīšanas sistēmu, lai Banka spētu ievērot atbilstības likumus, noteikumus un standartus un, tādējādi, nepieļautu zaudējumu rašanos, tiesisku pienākumu uzlikšanu, sankciju piemērošanu Bankai vai Bankas reputācijas pasliktināšanos darbības atbilstības riska iestāšanās rezultātā.


12

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politika Politika izstrādāta, ievērojot LR spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī labo praksi NILLTFN un Sankciju ievērošanas jomā un tās mērķi ir sekojoši: • radīt efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, lai Banka spētu izpildīt visas LR spēkā esošo

normatīvo aktu prasības NILLTFN un Sankciju ievērošanas jomā;

• maksimāli mazināt iespējamos riskus un zaudējumus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu un Sankciju neievērošanu un kas var negatīvi ietekmēt Bankas darbību;

• tuvināt Bankas praksi starptautiskiem labas prakses standartiem NILLTFN un Sankciju ievērošanas jomā.

Reputācijas riska pārvaldīšanas politika Politikas mērķis ir izveidot reputācijas riska pārvaldīšanas sistēmu, lai:

• radītu, uzturētu un aizsargātu labu Bankas reputāciju,

• ievērotu Bankas darbību regulējošus likumus, noteikumus un standartus,

• nodrošinātu Bankas klientu, akcionāru, noguldītāju un darījumu partneru likumīgo interešu ievērošanu.

Operacionālā riska pārvaldīšanas politika Politikas mērķis ir samazināt līdz minimumam Bankas iespējamos zaudējumus, kas varētu rasties Operacionālā riska notikuma rezultātā: t.i. neadekvātu vai neveiksmīgu iekšējo procesu rezultātā, vai arī cilvēku, sistēmu, kā arī ārējo notikumu dēļ. Politika nosaka (definē) Bankas Operacionālā riska rašanās avotus un objektus, ka arī izveido efektīvus Operacionālā riska pārvaldīšanas principus un metodes. Pretkorupcija Banka pievienojas un ievēro Latvijas Finanšu Nozares Pretkorupcijas Politikai un Politiskās Darbības Ierobežojumiem. Saskaņā ar šo dokumentu Banka apņemas nodrošināt pilnīgu neiecietību pret korupciju, proti, Banka pati nepieļauj korupciju savā darbībā, kā arī nodrošina, ka netiek izmantota finanšu darījumiem, kas saistīti ar korupciju, tai skaitā komerciālo korupciju. Banka identificē un ņem vērā korupcijas riskus iekšējo procedūru izstrādē, uzrauga šo risku iestāšanās iespējamību, apmāca darbiniekus, lai viņi paši neveiktu koruptīvās darbības saistībā ar darba pienākumu izpildi un spētu identificēt iespējamus korupcijas gadījumus klientu darbībās. Banka savā ikdienas darbībā ievēro labākos korporatīvos standartus korupcijas nepieļaušanai. Banka ievēro politisko neitralitāti. Digitālā attīstība Jau trešo gadu pēc kārtas Banka bija oficiālā banka “DigitalFreedomFestival”, kas ir lielākais digitālo tehnoloģiju notikums Rīgā. “DigitalFreedomFestival” konference norisinājās no 30. novembra līdz 1. decembrim un galvenā tēma bija saistīta ar Cilvēks-mašīna (Human&Machine) tematiku. Konferences laikā tika nolasītas lekcijas un norisinājās diskusijas par mākslīgo intelektu, kiberdrošību, viedajām pilsētām un digitālo detoksikāciju. Konference pulcēja vairāk nekā 1500 jaunuzņēmumus (start-ups), investorus, korporāciju pārstāvjus un politikas veidotājus no visas pasaules. 30. novembrī notika Bankas sponsorētā Investoru diena, kurā investori, korporācijas un jaunuzņēmumi dibināja kontaktus sadarbības veidošanai nākotnē. Investoru dienā šādi dalībnieki sniedza investoru prezentācijas un piedalījās konkursos un diskusijās: pasaulē vadošais akcelerators “500 Startups” (ASV), Eiropas investoru un mentoru apvienība “Rockstart”(Nīderlande), Latvijas


13

Universitātes studentu Biznesa inkubators, “EIT Climate-KIC startup”. Akcelerators “500 Startups” jau trešo gadu Rīgā meklēja labākos sēklas stadijas Eiropas jaunuzņēmumus, dodot iespēju uzvarētājam piedalīties fināla atlases kārtā iekļūšanai akcelerācijas programmā un iegūt 150 000 ASV dolāru investīciju. Investoru dienas noslēgumā notika jaunuzņēmēju / investoru “ātrie randiņi”. Jaunuzņēmumiem bija pāris minūtes laika, lai pieteiktu sevi investoriem, kuri ir ieinteresēti konkrētā jaunuzņēmuma darbības lauciņā. 2018. gada 3. ceturksnī Banka iepazīstināja ar jauno internetbanku. Tika veikti būtiski uzlabojumi, lai internetbanka kļūtu vēl ērtāka, funkcionālāka un pieejamāka. Īpaši tika ņemti vērā senioru ieradumi un vajadzības, lai visas veicamās darbības būtu ērtas, lietojumā vienkāršas un saprotamas arī viņiem, padarot internetbanku par senioriem draudzīgāko internetbanku. Pārbaudījusi risinājumus, kā nodrošināt ērtāku attālinātu piekļuvi bankas pakalpojumiem, Banka sāka piedāvāt jaunu autorizācijas rīku – Google Authenticator. Tā ir moderna, droša un bezmaksas mobilā lietotne, ar kuras palīdzību var autorizēties, apstiprināt maksājumus un dokumentus internetbankā. 2018. gada laikā lietotāju skaits ir trīskāršojies. Tāpat, liels darbs tika ieguldīts iOS lietotnes attīstībā, kuru tagad mūsu klientiem ir maksimāli ērti un ātri izmantot. 2019. gada pirmajā pusē tiek plānots izstrādāt arī līdzīgu Android OS versiju.

Gada nogalē Banka iepazīstināja ar jauno mājaslapu, kuras funkcionalitāte ļauj klientiem izmantot arvien vairāk bankas pakalpojumu attālināti, tādā veidā palielinot finanšu risinājumu pieejamību. Domājot par klientu ērtībām un samazinot birokrātiju, 2018. gada laikā bankas pakalpojumu un produktu līgumi ar klientiem tika vienkāršoti, padarot tos daudz vieglāk saprotamus mūsu klientiem. Saīsinot līguma formu līdz vienai A4 formāta lapai, gada laikā Banka ir ietaupījusi vairākus tūkstošus papīra lokšņu gadā.

Kopš 2018. gada Banka saviem klientiem piedāvā jaunāko tehnoloģiju bezkontakta kartes. Pagājušā gada laikā norēķini ar bezkontakta kartēm ir palielinājušies par 380%. Darba devējs Banka tika atzīta par 6. iekārotāko darba vietu valstī. Aptauju veica vadošais personāla atlases uzņēmums "CV-Online Latvia" un balsojumā par labākajiem darba devējiem piedalījās gandrīz 8 000 cilvēku. Lai saliedētu kolektīvu un radītu pozitīvu atmosfēru, Banka turpina pilnveidot savu iekšējo kultūru, lai nodrošinātu darba un ārpusdarba aktivitāšu līdzsvaru. Visa gada garumā darbiniekiem tiek piedāvāta iespēja kopīgi svinēt dažādus svētkus, piedalīties sporta pasākumos un Bankas dzimšanas dienas svinībās. Lai mudinātu darbiniekus dzīvot veselīgi ikdienā un vairāk pievērsties sporta aktivitātēm ārpus darba laika, Banka ir izveidojusi savu futbola komanda, kurā Bankas darbinieki aizvada regulārus treniņus, kā arī piedalās dažādos turnīros. Bankas komanda katru gadu ir uzrādījusi lieliskus rezultātus Latvijas Komercbanku un citu finanšu struktūru futzāla turnīrā. Tāpat jau vairākus gadus pēc kārtas Bankas darbinieki piedalās “Lattelecom” Rīgas maratonā, kur startē vai nu īsajā 6 km “izklaides skrējiena” distancē, vai tie, kas ir nopietnāki sportisti, izvēlas 10 km, pusmaratona vai pilna maratona distances.


14

Bankas Personāla departaments ir ieviesis iniciatīvu “Augļu diena”, kuras ietvaros reizi nedēļā darbiniekiem tiek piedāvāti svaigi augļi. Vismaz reizi divos mēnešos Personāla departaments organizē Biznesa brokastis, kurās visiem jaunajiem darbiniekiem ir iespēja ieturēt brokastis kopā ar Valdi un citiem vadošajiem speciālistiem un darbiniekiem. Parasti Biznesa brokastīs iepazīstina ar Banku un jaunajiem darbiniekiem ir iespēja uzdot Valdei jautājumus vai norādīt uz problēmām, un bieži vien tiek pieaicināts vieslektors, kas nolasa lekciju par Bankai aktuālām tēmām. Sociālā atbildība 2018. gadā Banka turpināja sadarbību ar Latvijas Pensionāru federāciju, paredzot federācijai ne tikai finansiālu atbalstu, bet arī aktīvi darbojoties dažādu pasākumu organizēšanā senioriem, sniedzot finanšu konsultācijas un īstenojot citas iniciatīvas senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai. 2018. gada laikā norisinājās daudz un dažādi pasākumi. Banka sniedza nozīmīgu un vērtīgu atbalstu senioru Lieldienu un Ziemassvētku gadatirgu organizēšanā. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šajos senioru rokdarbu labdarības tirdziņos varēja piedalīties daudz vairāk rokdarbnieku nekā līdz šim, un tie norisinājās piecas dienas. Tirdziņus kuplināja brīnišķīgi folkloras un senioru ansambļu sniegumi. Šādi tirdziņi palīdz senioriem realizēt viņu prasmes un ir veids, kā likt justies novērtētiem un vajadzīgiem, un gūt atzinību. 2018. gada vasaras vidū Banka piedalījās senioru festivālā “Zelta ritmi”. Pasākuma laikā Banka pārliecinājās, ka seniori patiešām iedvesmo, ir aktīvi un priekpilni un ka viņu pozitīvo enerģiju var labāk izmantot. Piedaloties festivālā, Bankas komanda rūpējās par to, lai seniori varētu uzdot jautājumus un paust savas bažas par bankas produktiem un Bankas darbinieki piedāvātu senioriem piemērotākos finanšu risinājumus, tāpēc festivāla ietvaros stāstījām par iespējām, kā ērtāk un izdevīgāk sakārtot finanšu ikdienu. 2018. gadā aktīvi turpināja darboties Bankas senioru nodarbinātības programma, kurā strādāja 12 seniori-konsultanti, kas ikdienā palīdz citiem senioriem ar finanšu konsultācijām viņiem saprotamā valodā. Senioru nodarbinātības programma ir palīdzējusi stiprināt bankas attiecības ar esošajiem klientiem, veicināt izpratni par bankas pakalpojumu klāstu, kā arī piesaistīt jaunus klientus. Kopumā gada laikā senioru konsultanti ir snieguši vairāk nekā 26 tūkstošus konsultāciju, kā rezultātā klienti daudz precīzāk ir varējuši izvēlēties savām vajadzībām piemērotus finanšu risinājumus. Jau otro gadu pēc kārtas Bankas senioru konsultanti kopā ar aktīvākajiem senioriem no Latvijas Pensionāru federācijas gatavoja tradicionālās Ziemassvētku dāvanas Bankas klientiem un partneriem. Ar sirsnīgām emocijām gatavotās piparkūkas kopā ar senioru adītām Ziemassvētku dāvanām tika pasniegtas klientiem un sadarbības partneriem klātienē. Banka un tās seniori-konsultanti vēlējās uzsvērt, ka galvenais svētkos nav dāvanas, bet gan kopīgi pavadītais laiks. 2018. gada 3. ceturksnī Bankas veiktā aptauja apliecināja, ka lielākā daļa Latvijas senioru vēlas strādāt un būt noderīgi. Puse senioru (52%), kas tūlīt sasniegs pensionēšanās vecumu vai tikko ir sākuši saņemt pensiju, vēlas atgriezties darba tirgū. Galvenā motivācija ir vēlme papildus nopelnīt (35%), kā arī būt cilvēkos un socializēties (19%). Zīmīgi, ka teju piektdaļa (19%) senioru vecumā pēc 60 gadiem joprojām strādā algotu darbu un, protams, arī turpmāk vēlas būt aktīvi. Banka lepojas ar saviem klientiem, kas lielākā daļa ir senioru vecumā. Banka īpaši lepojas ar saviem klientiem - simtgadniekiem. Arī 2018. gadā banka turpināja iedibināto tradīciju - sveikt bankas klientus - simtgadniekus viņu lielajā jubilejā. Latvijas Biznesa vadītāji personīgi sveica klientus, kas bija sasnieguši un pat pārsnieguši šo zīmīgo skaitli.


15

2018. gada 4. ceturksnī Banka izstrādāja īpašu pakalpojumu maznodrošinātām ģimenēm, kas ļauj saņemt pašvaldību piešķirtos pabalstus un to saņemšanai nepieciešamos konta izrakstus par pazeminātu cenu vai pat bez maksas. Tas būs būtisks ietaupījums vairāk nekā 30 tūkstošiem maznodrošināto ģimeņu visā Latvijā. Maznodrošinātās personas ir viena no neaizsargātākajām sabiedrības grupām, kuras labklājība lielā mērā gulstas uz pašvaldību pleciem. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem, 2017. gadā dažāda veida pašvaldību sociālos pabalstus un atvieglojumus saņēma vairāk nekā 34 tūkstoši maznodrošinātu ģimeņu. Turklāt, šīs ģimenes ikmēneša pabalstus pat dažu desmitu eiro vērtībā visbiežāk izvēlējās saņemt bankas filiālē. Bankas izstrādātais “Komplekts pabalstu saņemšanai” ļaus šai iedzīvotāju grupai sakārtot savas naudas lietas ērtāk un izdevīgāk, izmantojot virkni priekšrocību līdzās ikdienā nepieciešamo bankas pakalpojumu saņemšanai. Būtiskākais ieguvums pabalsta saņēmējiem būs tas, ka bez maksas varēs saņemt konta izrakstu, kas nepieciešams maznodrošinātā statusa saglabāšanai, un noformēt bankas pilnvaru gadījumos, kad pabalsta saņēmējs pats nevar ierasties bankā, lai saņemtu pabalstu. Labdarība 2018. gadā Bankas darbinieki piedalījās pašu iniciētā projektā, atbalstot aprūpes centra “Kalupe” iemītniekus, kuriem tika nosūtītas Bankas darbinieku sarūpētās Ziemassvētku dāvanas. Saskaņā ar Bankas veikto aptauju, lai gan kopumā sabiedrībai Ziemassvētki un gadu mija saistās ar ģimeniskumu un svētki tiek gaidīti ar prieku un cerībām, vecāka gadagājuma cilvēki svētku priekšvakarā izjūt vientulību, retāk izbauda ģimenisku svētku maltīti un retāk apmeklē publiskos svētku pasākumus. Tāpēc, lai mazinātu senioru vientulības sajūtu, Banka gadumijā aicināja sabiedrību iesaistīties, atcerēties sev tuvos cilvēkus un apciemot viņus. Atbalsts kultūrai Sadarbībā ar Latvijas Pensionāru Federāciju Bankai bija gods būt par partneri īpašam notikumam - senioru sadziedāšanās svētkiem, kas 2018. gada 18. augustā norisinājās K. Ulmaņa muzejā “Pikšas”. Tie bija pirmie valsts senioru ansambļu sadziedāšanās svētki „Latvijas seniori – valsts simtgadei”. Tajos piedalījās senioru vokālie ansambļi, folkloras kopas un kopkori no visas Latvijas. Skatītāju priekšā stājās 5 kolektīvi no Latgales, 21 no Vidzemes, 5 no Kurzemes, 12 no Zemgales. Šis pasākums pulcēja vairākus tūkstošus dalībnieku un apmeklētāju un tika nodēvēts par mazajiem Dziesmusvētkiem. Gada izskaņā, tuvojoties svētkiem, Banka ar prieku atbalstīja Marijas Naumovas Latvijas koncerttūri “Pa īstam”. Kopā notika 11 līdzekļu vākšanas koncerti, lai atbalstītu seniorus. Bankai ir svarīgi piedalīties projektos, kas sniedz atbalstu sabiedrības neaizsargātākajai daļai, tas ir senioriem, un veicina to labklājību. Tāpēc bija īpašs prieks un gandarījums 2018. gada Ziemassvētkos kopā ar Mariju Naumovu sniegt atbalstu senioriem. Gada beigās Banka uzsāka jaunu tradīciju - godināt kultūras darbiniekus seniorus, kas savu dzīvi veltījuši mākslai un teātrim. Mums bija tas gods uzņemt izcilos Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktierus-seniorus, lai pateiktos par viņu ieguldījumu un kopīgi ieskandinātu Ziemassvētkus. Sīkāka informācija par darbību ir sniegta PNB grupas 2018. gada finanšu pārskatā.

AS “PNB BANKA” KONSOLIDĒTIE UN BANKAS FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2018.GADA 31.DECEMBRĪ KONSOLIDĒTAIS KAPITĀLA UN REZERVJU IZMAIŅU PĀRSKATS

22

Grupa Pieli-kums

Apmaksā-tais pamat-

kapitālsRezerves

kapitāls

Pamatlīdzekļu pārvērtē-

šanas rezerve

Pārdošanai pieejamo

finanšu aktīvu

pārvērtē-šanas

rezerve

Finanšu aktīvu patiesajā vērtībā ar

atspoguļojumu pārējos

apvienotajos ienākumos

pārvērtē-šanas rezerve

Ārvalstu valūtas

pārvērtē-šanas

rezerveUzkrātie

zaudējumi Kopā

Nekontro-lējošā

līdzdalība

Kopā Grupas kapitāls

EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

2017. gada 01. janvārī 131 102 10 6 697 (1 298) - (17 066) (18 206) 101 239 952 102 191 Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezultāts 20 - - - 938 - - - 938 - 938 Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezerve* - - ( 121) - - (6 317) - (6 438) ( 70) (6 508)Pamatlīdzekļu pārvērtēšana 24 - - 1 070 - - - - 1 070 - 1 070 Atliktā nodokļa pārklasificēšana, kas saistīta ar materiāliem pamatlīdzekļiem, sakarā ar izmaiņām likumdošanā - - 1 771 - - - - 1 771 - 1 771 Citas izmaiņas - - 629 - - - - 629 - 629 Pārējie apvienotie ienākumi - - 3 349 938 - (6 317) - (2 030) ( 70) (2 100)Pārskata gada zaudējumi - - - - - - (47 748) (47 748) 33 (47 715)Pārskata gada apvienotie ienākumi - - 3 349 938 - (6 317) (47 748) (49 778) ( 37) (49 815)Samaksātās dividendes - - - - - - - - ( 62) ( 62)Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves amortizācija - - ( 384) - - - 384 - 1 1 2017. gada 31. decembrī 131 102 10 9 662 ( 360) - (23 383) (65 570) 51 461 854 52 315 Izmaiņas no 9.SFPS ieviešanas - - - 360 ( 518) - ( 837) ( 995) - ( 995)2018.gada 1. janvārī pēc 9.SFPS ieviešanas 131 102 10 9 662 - ( 518) (23 383) (66 407) 50 466 854 51 320 Finanšu aktīvu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos pārvērtēšanas rezultāts 20 - - - - 896 - - 896 - 896 Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezerve* - - ( 35) - - (3 939) - (3 974) ( 24) (3 998)Pamatlīdzekļu pārvērtēšana 24 - - 68 - - - - 68 - 68 Pārējie apvienotie ienākumi - - 33 - 896 (3 939) - (3 010) ( 24) (3 034)Pārskata gada zaudējumi - - - - - - (17 505) (17 505) - (17 505)Pārskata gada apvienotie ienākumi - - 33 - 896 (3 939) (17 505) (20 515) ( 24) (20 539)Pārdošanai turēto aktīvu un saistību pārdošana (meitas uzņēmums) - - (1 452) - - 14 599 (13 147) - ( 830) ( 830)Kapitāla palielināšana - - - - - - - - 100 100 Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves amortizācija - - ( 604) - - - 604 - - - Realizētie zaudējumi no finanšu aktīviem patiesājā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos 20 - - - - - - 91 91 - 91 2018. gada 31. decembrī 131 102 10 7 639 - 378 (12 723) (96 364) 30 042 100 30 142

Attiecināms uz īpašniekiem

* Pārvērtēšanas rezerve radusies konsolidācijas rezultātā ar meitas uzņēmumiem, kas darbojas ar citām valūtām.

AS “PNB BANKA” KONSOLIDĒTIE UN BANKAS FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2018.GADA 31.DECEMBRĪ KONSOLIDĒTAIS UN BANKAS NAUDAS PLŪSMU PĀRSKATS

24

Grupa Banka Grupa BankaPieli-kums EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā(Zaudējumi) pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas no nepārtrauktām darbībām (17 323) 1 579 (32 237) (43 331)Peļņa/(zaudējumi) pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas no pārtrauktām darbībām 292 - (15 621) -

Korekcijas:Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija/nolietojums un norakstīšana 6 026 2 665 5 792 2 676 Finanšu ieguldījumu vērtības samazināšanās pieaugums 19 - - 13 918 8 302 Finanšu aktīvu amortizētajās izmaksās vērtības samazināšanās (apvērse)/pieaugums 19 7 766 (2 675) - - Līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu vērtības samazināšanas zaudējumi - - 8 8 Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazināšanas zaudējumi - - 2 548 43 817 Finanšu aktīvu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos vērtības samazināšanas zaudējumu apvērsē 20 ( 212) ( 212) - - Pārdošanai turēto aktīvu vērtības samazināšanas zaudējumi - - 156 96 Nemateriālās vērtības un pārējo nemateriālo aktīvu vērtības samazinājums 22 1 500 - 9 858 - Pamatlīdzekļu vērtības samazināšanas zaudējumi 24 13 - 158 - Pārējo aktīvu vērtības samazināšanas zaudējumi 19 1 328 765 822 - Procentu ieņēmumi 8 (8 561) (9 415) (14 673) (15 348)Procentu izdevumi 8 6 522 6 486 8 009 8 072 Dividenžu ieņēmumi ( 75) (2 169) ( 57) (2 897)(Peļņa) no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārdošanas 11 - - (1 701) (1 469)Zaudējumi no finanšu aktīvu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos pārdošanas 11 1 485 1 485 - - (Peļņa) no finanšu aktīviem, kas netiek turēti tirdzniecībai, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā ( 94) ( 94) - - Zaudējumi no pārdošanai turētiem aktīviem - - 38 - (Peļņa)/Zaudējumi no nefinanšu aktīviem 47 ( 248) - - Ārvalstu valūtas nerealizētā (peļņa)/zaudējumi 10 1 190 ( 119) (11 744) (13 252)Nerealizētie zaudējumi no finanšu aktīviem, kas netiek turēti tirdzniecībai, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 533 533 - - Nerealizētie zaudējumi no ieguldījuma īpašuma 23 1 605 1 18 040 158

Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/ (samazinājums) pamatdarbības rezultātā pirms izmaiņām aktīvos un saistībās 2 042 (1 418) (16 686) (13 168)

Finanšu aktīvu amortizētajās izmaksās (prasības pret bankām) samazinājums 598 598 - - Prasību pret kredītiestādēm samazinājums - - 1 528 1 490 Tirdzniecības nolūkā turēto finanšu aktīvu samazinājums - - 7 121 - Atvasināto finanšu aktīvu samazinājums 315 315 433 379 Finanšu aktīvu amortizētajās izmaksās (kredīti un debitoru parādi) samazinājums 28 032 27 913 - - Kredītu un debitoru parādu samazinājums - - 20 783 20 918 Pārdošanai turēto aktīvu (pieaugums) - - ( 759) - Pārējo aktīvu samazinājums/ (pieaugums) 1 465 (1 442) 173 (4 937)Saistību pret bankām (samazinājums) (1 120) (1 123) (5 304) (5 305)Klientu noguldījumu (samazinājums) (179 167) (179 955) (5 581) (25 170)Atvasināto finanšu saistību pieaugums/(samazinājums) (1 120) (1 120) 881 881 Pārējo saistību pieaugums/(samazinājums) (2 667) ( 177) ( 365) 176

Naudas un tās ekvivalentu izmaiņas pamatdarbības rezultātā (151 622) (156 409) 2 224 (24 736)Saņemtie procenti 7 646 8 500 12 502 13 177 (Samaksātie) procenti (5 980) (5 944) (6 982) (7 045)Saņemtās dividendes 75 2 169 57 2 897 (Samaksātās) dividendes mazākuma akcionāriem - - ( 62) - (Samaksātais) uzņēmumu ienākuma nodoklis ( 500) ( 513) ( 682) ( 583)

Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/ (samazinājums) pamatdarbības rezultātā (150 381) (152 197) 7 057 (16 290)

2018 2017

AS “PNB BANKA” KONSOLIDĒTIE UN BANKAS FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2018.GADA 31.DECEMBRĪ FINANŠU PĀRSKATU PIELIKUMI

26

1. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA AS “PNB Banka” (“Banka”) ir Latvijas Republikā reģistrēta akciju sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu un Latvijas Bankas 1992.gada 27.aprīlī izsniegto licenci Nr.30. AS “PNB Banka” juridiskā adrese: Elizabetes 15-2, Rīga, LV-1010, Latvija. Bankai 2018.gada 31.decembrī ir 44 klientu apkalpošanas centri un pārstāvniecība Apvienotajā Karalistē (2017.gada 31.decembrī – 54 klientu apkalpošanas centri). Bankas galvenie darbības virzieni ir vietējo un starptautisko pārskaitījumu veikšana, kredītu izsniegšana, operācijas ar vērtspapīriem un valūtas operācijas. Saskaņā ar Latvijas Republikas Komerclikumu akcionāru sapulcei ir tiesības un pienākums pieņemt lēmumus par gada pārskata apstiprināšanu. Grupa publicē Informācijas atklāšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 575/2013 prasībām Bankas interneta mājas lapā www.pnbbanka.eu. Finanšu pārskati tika sagatavoti balstoties uz darbības turpināšanas pieņēmumu. 2. GRUPAS DARBĪBAS VIDE Riska darījumi Krievijas Federācijā Krievijas makroekonomiskie apstākļi uzrādīja progresa pazīmes 2018. gadā. Ekonomika atkopjas pēc 2015.-2016. gada krituma, kas iestājās pēc Rietumu sankciju ieviešanas pret Krieviju un naftas cenu krituma 2014. gadā. Ekonomika uzrādīja stabilu uzlabojumu un faktiskais IKP pieaugums palielinājās līdz 2.3% gadā salīdzinājumā ar 1.6% 2017.gadā. “Rosstat” - oficiālā statistikas aģentūra ievērojami pārskatīja IKP datus par iepriekšējiem diviem gadiem. Aģentūra nomainīja 0.2% kritumu 2016. gada rezultātos uz 0.3% pieaugumu. Tā arī paaugstināja 2017. gada izaugsmes skaitli par 0.1 procenta punktu līdz 1.6%. Pēc rekordzemas inflācijas 2017. gadā 2.5% apmērā, cenas palielinājās par 4.3% 2018. gadā. Tas ir tuvu inflācijas oficiālajam mērķlīmenim 4.0% apmērā un ir otrais labākais reģistrētais inflācijas rādītājs vēsturē. Krievijas Centrālā banka paaugstināja likmes pirmo reizi kopš 2014. gada, lai mīkstinātu cenu strauju palielināšanos. Pēc diviem paaugstinājumiem septembrī un decembrī - bāzes likme tagad ir 7.75%. Viens no iemesliem, kas izskaidro, kāpēc izaugsme norisinājās straujāk nekā iepriekš tika prognozēts, ir “Rosstat” celtniecības aktivitātes palielināšanās novērtējuma strauja paaugstināšanās. Sākotnēji “Rosstat” prognozēja 0.5% paaugstinājumu periodā no janvāra līdz novembrim, bet pārskatītais aprēķins noteica palielinājumu 5.3% apmērā uz visu gadu. Augstāki eksporta neto rādītāji arī ir devuši savu ieguldījumu labākos izaugsmes skaitļos. Krievijas ekonomika parādīja lielāku noturību pret naftas cenu izmaiņām. Ekonomikas atgūšanās bija sākusies, neraugoties uz “Brent” markas jēlnaftas cenas samazināšanos par 19.5% līdz 53.8 ASV dolāriem par barelu pagājušajā gadā. Decembrī, sasniedzot divu gadu zemāko punktu, “Brent” markas jēlnaftas cena atkal pārsniedza 65 ASV dolārus par barelu. Naftas eksportētāju valstu organizācijas “OPEC+” valstis turpina ievērot ražošanas kvotas, par kurām tika panākta vienošanās. 2018. gadā rubļa vērtība samazinājās gan pret dolāru, gan pret eiro par attiecīgi 16.7% un 12.5%. Krievijas valūtas sniegums pret dolāru un eiro atspoguļoja vispārējo nostāju pret attīstības tirgu valūtām pagājušajā gadā. ASV dolāra/Krievijas rubļa likme turas diapazonā no 65.0-70.0. Dažos gadījumos ASV dolāra/Krievijas rubļa likme paaugstinājās līdz 80.0, bet līdz 2018. gada beigām rublis bija stabilizējies virs 74.0 atzīmes pret eiro. Krievijas zelta un ārvalstu valūtu rezerves ir ievērojami palielinājušās. 2017. gadā rezerves palielinājās no 432 miljardiem ASV dolāru līdz

http://www.pnbbanka.eu/


27

466 miljardiem ASV dolāru, un turpināja palielināties 2019. gadā sasniedzot 475 miljardus ASV dolāru, kas bija augstākais līmenis kopš 2014. gada.

Uz 2018.gada 31.decembri Grupai ir aktīvi, kas nav saistīti ar Bankas pamatdarbību (neprofila aktīvi), kas uzskaitīti lielākoties slēgtā investīciju fonda “Nākotnes Īpašumu Fonds” bilancē 114 720 tūkstošu eiro apmērā. (2017.gada 31.decembrī sastādīja 132 388 tūkstošus eiro). Minētie aktīvi tiek turēti, kā pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi un tajos ietilpst arī Krievijas izcelsmes aktīvi (skat. zemāk).

Nākamā sadaļa atklāj informāciju par Grupas operācijām Krievijas Federācijā (KF) un ar tiem saistītajiem profila un neprofila riskiem.

2017. gada beigās tika noslēgts līgums par ПАО "Норвик Банк” (Krievija) akciju kontrolpaketes pārdošanu. Darījums tika noslēgts KF aktīvu ekspozīcijas samazināšanas pasākumu ietvaros un saskaņots ar Latvijas Republikas Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un KF Centrālo banku. Darījums tika pabeigts 2018. gada februārī un tā rezultātā Banka pārdeva 85% meitas bankas akciju un zaudēja kontroli pār šo uzņēmumu. Bankas īpašumā palika 15% akciju, kas pāries jaunajam īpašniekam 5 gadu laikā. Turklāt arī samazinājās KF ģeopolitisko risku ietekme uz Banku. Aktīvu pārdošana ļauj ievērojami samazināt lielu riska darījumu apjomu.

2018. gadā Banka paturēja lielāko daļu Krievijas izcelsmes aktīvu, tostarp:

1) slēgto ieguldījumu fondu (SIF) “Nākotnes Īpašumu Fonds”, ieskaitot aktīvus, kas izvietoti Krievijā, ar bilances vērtību 27 458 tūkstoši eiro (uz 2017. gada 31. decembri – 24 332 tūkstoši eiro).


28

2) Krievijas komerciālā nekustamā īpašuma attīstītāju kredītus un debitoru parādus par kopējo neto saistību summu 75 miljoni eiro uz 2018. gada 31. decembri un 84 miljoni eiro uz 2017. gada 31. decembri, tai skaitā, viesnīcas dažās lielākajās Krievijas pilsētās:

31.12.2018 31.12.2017

EUR’000 EUR’000

Maskava un Maskavas reģions 34 558 37 406 Perma 6 138 7 086 Kirova 14 332 16 568 Jekaterinburga 14 392 16 614 Tomska 5 726 6 490 Kopā neto ekspozīcija 75 146 84 164

Kopējā Krievijas Federācijas ekspozīcijā ir iekļauts šāds aktīvs: nepabeigtais viesnīcas “4Elements Borodino Hotel and Spa” būvprojekts. Tā ir 5 zvaigžņu SPA kūrortviesnīca ar 160 numuriem, 9 hektāru platībā, ekoloģiski tīrā rajonā Maskavas apgabalā 100 km attālumā no Maskavas apvedceļa. Bankas līmenī attiecīgā summa ir atspoguļota bilances pozīcijā “Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” 17.250 miljonu eiro apmērā. Grupas līmenī tas ir atspoguļots pozīcijā “Ieguldījumu īpašums” 18.089 miljonu eiro apmērā. Šobrīd viesnīcas komplekss vēl nav nodots ekspluatācijā.

Patreiz tiek turpināts darbs pie aktīvu pārdošanas un aizdevumu refinansēšanas. Turklāt Krievijas aizdevumu refinansēšana ļaus būtiski samazināt lielus riska darījumus. Jūtīguma analīze

2018.gada 31.decembrī Bankas bilances postenī “Kredīti un debitoru parādi” tika iekļauta neto prasību ekspozīcija 41.7 miljonu eiro apmērā attiecībā uz vēja enerģētikas industriju (2017: 44.3 miljoni eiro).

Grupas vadība ir novērtējusi kredīta atgūstamo summu pamatojoties uz uzņēmuma vērtību, ko noteicis neatkarīgs vērtēšanas eksperts, izņemot naudas plūsmas, kas attiecināmas uz uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumiem.

Galvenie vērtēšanā izmantotie pieņēmumi: Pirms nodokļu diskonta likme esošajam vēja parkam – 6.29% (2017: 6.41%); Pirms nodokļu diskonta likme attīstības vēja parkam – 8.00% (2017: 8.49%);

Elektroenerģijas cena ir balstīta uz SKM tirgus prognozēto elektroenerģijas cenu; esošais Vēja parks ir tiesīgs saņemt Tarifu(FIT) līdz 50 447 kWh gadā līdz pat 2032.gadam.

Ja pirms nodokļu diskonta likme palielinātos par 1% - esošajam vēja parkam līdz 7.29% un par 0.56% attīstības vēja parkam līdz 8.56%, tad uzņēmuma vērtība samazinātos no 41.3 līdz 36.2 miljoniem eiro. Tad būtu nepieciešams papildus izveidot uzkrājumus 5.5 miljonu eiro apmērā; (2017: ja pirms nodokļu diskonta likme palielinātos par 1% - esošajam vēja parkam līdz 7.41% un attīstības vēja parkam līdz 9.49%, tad uzņēmuma vērtība samazinātos no 46.48 līdz 42.06 miljoniem eiro. Tad būtu nepieciešams papildus izveidot uzkrājumus 2.23 miljonu eiro apmērā).

Ja pirms nodokļu diskonta likme pazeminātos par 1% - esošajam vēja parkam līdz 5.29% un par 0.56% attīstības vēja parkam līdz 7.44%, tad uzņēmuma vērtība palielinātos no 41.3 līdz 46.9 miljoniem eiro. Tas ļautu bilancē atcelt uzkrājumus 3.3 miljonu eiro apmērā; (2017: pirms nodoķu diskonta likme pazeminātos par 1% - esošajam vēja parkam līdz 5.41% un attīstības vēja parkam līdz 7.49%, tad uzņēmuma vērtība palielinātos no 46.48 līdz 51.59 miljoniem eiro. Tas ļautu bilancē atcelt uzkrājumus 3.32 miljonu eiro apmērā).


29

2018.gada 31.decembrī Bankas un Grupas bilances postenī “Kredīti un debitoru parādi” tika iekļautas prasības bruto ekspozīcijā 40.9 miljonu eiro apmērā un „Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” 17.2 miljonu eiro apmērā attiecībā uz viesnīcu darbību Krievijā (2017: gadā: "Kredīti un debitoru parādi" 58.8 miljoni eiro un "Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi" 12.4 miljoni eiro). Grupas vadība ir novērtējusi šo ekspozīciju atgūstamo summu pamatojoties uz neatkarīgu vērtēšanas ekspertu vērtējumiem.

Galvenie vērtējumos izmantotie pieņēmumi: Vidējā dienas svērtā likme par numuru (ADR)– no 48 eiro līdz 79 eiro (2017: no 54 eiro līdz 122 eiro); Noslogojuma likme – no 60% līdz 72.6% (2017: no 40% līdz 72.6%); Diskontēšanas likme – no 14.88% līdz 15.52%, multiplikators – 4.21% (2017: no 14.15% līdz 16.17%, multiplikators - 4.21%).

Ja likme (ADR) tiktu samazināta par 5%, tas varētu novest pie kredītu uzkrājumu summas palielināšanās par 2.3 miljoniem eiro). Ja likme (ADR) palielinātos, turpmāk tas varētu novest pie kredītu uzkrājumu summas samazināšanās 2.2 miljonu eiro apmērā.

2017.gadā: ja likme (ADR) tiktu samazināta, turpmāk tas varētu novest pie kredītu uzkrājumu summas palielināšanās 4.9 miljonu eiro apmērā). Ja likme (ADR) tiktu palielināta, turpmāk tas varētu novest pie kredītu uzkrājumu summas samazināšanās 3.7 miljonu eiro apmērā).

2018.gada 31.decembrī Bankas un Grupas bilances postenī “Kredīti un debitoru parādi” tika iekļauta prasības bruto ekspozīcija 63.0 miljoni eiro apmērā attiecībā uz komercīpašumu Krievijā (2017: 64.9 miljoni eiro). Grupas vadība ir novērtējusi šo ekspozīciju atgūstamo summu pamatojoties uz neatkarīgu vērtēšanas ekspertu vērtējumiem.

Galvenie vērtējumos izmantotie pieņēmumi: Gada īres maksa par m2 – no 61 eiro līdz 408 eiro (2017: no 71 eiro līdz 473 eiro); Pārdošanas cena par m2 – no 495 eiro līdz 3 942 eiro (2017: no 510 eiro līdz 4 444 eiro); Diskontēšanas likme – no 13.2% līdz 15.49%, kapitalizācijas likme no 10.0% līdz 12.0% (2017.gadā šie paši skaitļi).

Ja gada īres maksa par m2 un pārdošanas cena par m2 samazinātos par 5%, nodrošinājuma vērtība mainītos par 1.9 miljoniem eiro. Ja gada īres maksa par m2 palielinātos, nodrošinājuma vērtība palielinātos par 2.2 miljoniem eiro.

Ja gada īres maksa par m2 un pārdošanas cena par m2 samazinātos par 5%, uzkrājumi aizdevumiem palielinātos par 0.98 miljoniem eiro. Ja gada īres maksa par m2 un pārdošanas cena par m2 palielinātos par 5%, tad uzkrājumi aizdevumiem samazinātos par 0.78 miljoniem eiro.

2017.gadā: ja gada īres maksas par m2 un pārdošanas cenas par m2 samazinājums būtu par 5%, tad palielinātu attiecīgo aizdevumu uzkrājumus par 0.74 miljoniem eiro. Bet, ja gada īres maksa par m2 un pārdošanas cena par m2 palielinātos par 5%, tas varētu samazināt aizdevumu uzkrājumus par summu 0.72 miljonu eiro apmērā.

Krievijas rubļa svārstības varētu ietekmēt Bankas un Grupas bilances posteņa “Kredīti un debitoru parādi” aizdevumu uzkrājumu kopējo summu.

2018.gada 31.decembrī Bankas un Grupas bilances postenī “Kredīti un debitoru parādi” tika iekļauti bruto riska darījumi 116.6 miljonu eiro apmērā attiecībā uz kredītiem Krievijā un „Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” 17.2 miljoni eiro (2017: “Kredīti un debitoru parādi” 137.5 miljonu eiro apmērā un “Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvi” 12.4 miljoni eiro).

Krievijas rubļa kursa vājināšanās par 10% novestu pie uzkrājumu palielināšanas attiecībā uz aizdevumiem, kas tika izsniegti: - viesnīcu darbībai – par 2.9 miljoniem eiro;


30

- pret komercīpašumiem – par 2 miljoniem eiro; Krievijas rubļa nostiprināšanās par 10% ļautu atcelt uzkrājumus attiecībā uz aizdevumiem, kas tika izsniegti: - viesnīcu darbībai – par 3.5 miljoniem eiro; - pret komercīpašumiem – par 1.9 miljoniem eiro. 2017.gadā Krievijas rubļa kursa vājināšanās par 10% novestu pie uzkrājumu palielināšanu attiecībā uz aizdevumiem, kas tika izsniegti: - viesnīcu darbībai – par 3.57 miljoniem eiro; - pret komercīpašumiem – par 1.45 miljoniem eiro; Krievijas rubļa nostiprināšanās par 10% ļautu atcelt uzkrājumus attiecībā uz aizdevumiem, kas tika izsniegti: - viesnīcu darbībai – par 3.9 miljoniem eiro; - pret komercīpašumiem – par 3.6 miljoniem eiro. 3. GADA PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PAMATI Uzrādīšanas pamatprincipi Šie konsolidētie un Bankas finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), pamatojoties uz sākotnējo izmaksu metodi, kas koriģēta ar finanšu instrumentu sākotnējo atzīšanu patiesajā vērtībā un pamatlīdzekļu (kategorija “Zemes un ēkas”), ieguldījumu īpašumu un finanšu instrumentu pārvērtēšanu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (PVPAI) un finanšu instrumentu pārvērtēšanu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos (PVPZA). Šo konsolidēto un Bankas finanšu pārskatu sagatavošanā izmantotās nozīmīgākās uzskaites politikas ir aprakstītas turpmāk tekstā. Izņemot uzskaites politikas izmaiņas, kas izriet no 9. SFPS un 15. SFPS, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, pieņemšanas, šīs politikas, ja vien nav norādīts savādāk, ir tikušas konsekventi piemērotas visos norādītajos periodos. Jauni un grozīti Eiropas Savienībā apstiprināti SFPS un interpretācijas, kas stājās spēkā 2018. gadā un būtiski ietekmēja Grupas un Bankas darbību un šos finanšu pārskatus: 9. SFPS Finanšu instrumenti Grupa un Banka ir ieviesuši 9. SFPS, kas izdoti 2014. gada jūlijā, ar 2018. gada 1. janvāra pārejas datumu, kas radīja izmaiņas grāmatvedības politikās un korekcijas iepriekš finanšu pārskatos atzītajās summās. Grupa un Banka nav piemērojuši 9. SFPS prasības pirms to spēkā stāšanās datuma. Kā to pieļauj 9. SFPS pārejas noteikumi, Grupa un Banka neveica salīdzinošo rādītāju maiņu. Jebkuras korekcijas finanšu aktīvu un finanšu saistību uzskaites vērtībās pārejas datumā tika atzītas uzkrātajā rezultātā standarta sākotnējās piemērošanas brīdī, t.i., 2018. gada 1. janvārī. 9. SFPS pieņemšana ir radījusi izmaiņas grāmatvedības politikās attiecībā uz finanšu aktīvu un finanšu saistību atzīšanu, klasifikāciju un novērtēšanu un finanšu aktīvu vērtības samazināšanos.


31

Attiecīgi, atbilstošās informācijas atklāšanas izmaiņas, kas izriet no 7. SFPS grozījumiem, ir piemērotas tikai pašreizējam pārskata periodam. Salīdzinošajā periodā atklātā informācija ir norādīta saskaņā ar iepriekšējā periodā publicēto informāciju. Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās 9. SFPS Finanšu instrumentu vērtības samazināšanās būtiski mainīja kredītzaudējumu atzīšanas metodiku. Standarts aizstāja 39. SGS radušos zaudējumu pieeju ar uz nākotni vērstu sagaidāmo kredītzaudējumu (SKZ) pieeju. Grupai tiek prasīts atzīt sagaidāmo zaudējumu uzkrājumus visiem aizdevumiem un citiem parāda instrumentiem, kas netiek turēti PVPZA, kopā ar aizdevumu saistībām un finanšu garantiju līgumiem. Salīdzinājumā ar 39. SGS, izmaiņas vērtības samazināšanās uzkrājumos, kas veiktas saskaņā ar 9. SFPS, ir vairāk pakļautas svārstībām, tāpēc rezultātā kopējie uzkrājumi vērtības samazinājumam palielinājās. Pārejot no 39. SGS uz 9. SFPS, radušos zaudējumu modeli aizstāja sagaidāmo kredītzaudējumu (SKZ) modelis. Bankas SKZ aprēķini balstās uz sarežģītiem modeļiem, kuros ir iekļauti noteikti pieņēmumi par mainīgo ievades datu izvēli un to savstarpējām sakarībām. Pieņemtā 9. SFPS metodoloģija ir dokumentēta iekšējās procedūrās, kas tiek piemērotas ikdienas darbībā. 9. SFPS vērtības samaiznāšanas modelis nosaka agrāku kredītzaudējumu atzīšanu un palielina vērtības samazināšanas uzkrājumus konkrētiem aktīviem. Tomēr, vērtības samazināšanās uzkrājumu aprēķināša saskaņā ar 9. SFPS ir vairāk pakļauta svārstībām un cikliskāka nekā tas bija saskaņā ar 39. SGS. Par grāmatvedības vērtējumiem un aplēsēm uzskatītās SKZ modeļu komponentes ir šādas:

• kritēriju, kas tiek izmantoti, lai novērtētu būtisku kredītriska palielināšanos un aizdevumu iedalīšanu 1., 2. vai 3. posmā, izvērtēšana;

• kredītriska kritēriju, kas tiek izmantoti, lai novērtētu tos, kas visticamāk nemaksās, izvērtēšana;

• grāmatvedības interpretāciju un modelēšanas pieņēmumu, kas tiek izmantoti, lai konstruētu SKZ aprēķināšanas modeļus, tai skaitā dažādu formulu un ievades datu izvēles, novērtēšana;

• SKZ modeļa galveno parametru modelēšana un aprēķināšana, ieskaitot saistību nepildīšanas varbūtību (PD), atgūšanas likmi (RR), saistību nepildīšanas zaudējumus (LGD) un riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības (EAD);

• makroekonomisko indikatoru noteikšana un uz nākotni vērstas informācijas iekļaušana SKZ modelī;

• iepriekšminēto indikatoru prognozēšana saprātīgam nākotnes periodam un trīs atšķirīgiem scenārijiem (bāzes, optimistiskais un pesimistiskais) un varbūtību piešķiršana katram scenārijam; un

• SKZ prognozēšana bāzes scenārijam un riska scenārijiem 3. posma individuālajiem novērtējumiem un varbūtību piešķiršana šiem scenārijiem.

Kapitāla pārvaldība Jaunajam paredzamo zaudējumu pieejas modelim bija negatīva ietekme uz Bankas pamatkapitālu. Saskaņā ar PNB Bankas valdes lēmumu Banka piemēroja EC regulā 2017/2395 atļautos pārejas pasākumus un atzina 9.SFPS ieviešanas 5 % ietekmi no 2018.gada 1.janvāra. Turpmāk ir uzrādīta informācija par 9.SFPS ieviešanas ietekmi uz Grupu un Banku


32

Finanšu instrumentu klasifikācija un novērtēšana Finanšu aktīvu un saistību novērtēšanas kategorija un uzskaites vērtība saskaņā ar 39.SGS un 9.SFPS 2018.gada 1. janvārī: Grupa

Vērtība, sask. Ar 39.SGS 31.12.2017

Jaunā vērtība, sask.ar 9.SFPS

01.01.2018EUR’000 EUR’000

Nauda un naudas ekvivalenti L&R AC 14 939 14 939 Obligātie naudas atlikumi Centrālajā bankā L&R AC 117 039 117 033

Ieguldījumi parāda vērtspapīros AFS FVOCI 128 616 128 365 Ieguldījumi parāda vērtspapīros HTM AC 16 705 16 705 Kopējie ieguldījumi parāda vērtspapīros 145 321 145 070

Ieguldījumi pašu kapitāla vērtspapīros AFS FVOCI 8 948 8 948 Ieguldījumi pašu kapitāla vērtspapīros AFS FVPL 4 995 4 995 Kopējie ieguldījumi pašu kapitāla vērtspapīros 13 943 13 943

Saistības pret citām bankām L&R AC 54 041 53 865

Aizdevumi un avansi klientiem L&R AC 161 973 161 160 Finanšu līzings L&R AC 10 607 10 607 Kopā aizdevumi un avansi klientiem 172 580 171 767

Citi finanšu aktīvi L&R AC 3 110 3 110 Kopā citi finanšu aktīvi 3 110 3 110

Kopā finanšu aktīvi 520 973 519 727

Finanšu aktīviSākotnējā kategorija, sask. ar 39.SGS

Jaunā kategorija, sask.ar 9.SFPS


33

Banka

Vērtība, sask. Ar 39.SGS 31.12.2017

Jaunā vērtība, sask.ar 9.SFPS

01.01.2018

EUR’000 EUR’000

Nauda un naudas ekvivalenti L&R AC 14 938 14 938 Obligātie naudas atlikumi Centrālajā bankā L&R AC 117 039 117 033

Ieguldījumi parāda vērtspapīros AFS FVOCI 128 616 128 365

Ieguldījumi parāda vērtspapīros HTM AC 16 705 16 705 Kopējie ieguldījumi parāda vērtspapīros 145 321 145 070

Ieguldījumi pašu kapitāla vērtspapīros AFS FVOCI 184 638 184 638 Ieguldījumi pašu kapitāla vērtspapīros AFS FVPL 4 995 4 995 Kopējie ieguldījumi pašu kapitāla vērtspapīros 189 633 189 633

Saistības pret citām bankām L&R AC 53 755 53 579

Aizdevumi un avansi klientiem L&R AC 213 124 212 311 Finanšu līzings L&R AC 529 529 Kopā aizdevumi un avansi klientiem 213 653 212 840

Citi finanšu aktīvi L&R AC 1 777 1 777 Kopā citi finanšu aktīvi 1 777 1 777

Kopā finanšu aktīvi 736 116 734 870

Finanšu aktīviSākotnējā kategorija, sask. ar 39.SGS

Jaunā kategorija, sask.ar 9.SFPS

kur: - L&R – Kredīti un debitoru parādi, - AFS – Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi, - HTM – Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi, - AC – Amortizētajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi, - FVOCI – Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu citos visaptverošos ienākumos, - FVPL - Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Finanšu aktīvi, kas iepriekš bija klasificēti kā pieejami pārdošanai, ir pārklasificēti uz jaunu kategoriju „Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajosienākumos” saskaņā ar 9. SFPS, nemainot to vērtēšanas pamatu. Finanšu saistību klasifikācijā un novērtēšanā izmaiņu nebija. Pārskata par finanšu stāvokli atlikumu saskaņošana no 39.SGS uz 9.SFPS.


34

Nākamajās tabulās saskaņotas aktīvu neto vērtības no iepriekšējās mērījumu kategorijas saskaņā ar 39.SGS uz to jaunajām mērījumu kategorijām, pārejot uz 9.SFPS ar 2018.gada 1.janvāri: Grupa

Amortizētā vērtībaNauda kasē un prasības pret centrālajām bankāmSākuma bilance, sask.ar 39.SGS 131 978 - - - Pārvērtēšana (SKZ) - - ( 6) - Beigu bilance, sask.ar 9.SFPS - - - 131 972

Prasības pret kredītiestādēm un citām kredītiestādēmSākuma bilance, sask.ar 39.SGS 54 041 - - - Pārvērtēšana (SKZ) - - ( 176) - Beigu bilance, sask.ar 9.SFPS - - - 53 865

Kredīti un debitoru parādiSākuma bilance, sask.ar 39.SGS 172 580 - - - Pārvērtēšana (SKZ) - - ( 813) - Beigu bilance, sask.ar 9.SFPS - - - 171 767

Parāda vērtspapīriSākuma bilance, sask.ar 39.SGS un Beigu bilance, sask.ar 9.SFPS 16 705 - - 16 705

Citi finanšu aktīviSākuma bilance, sask.ar 39.SGS un Beigu bilance, sask.ar 9.SFPS 3 110 - - 3 110

Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā - kopā

378 414 - ( 995) 377 419

Finanšu aktīvi, kas netiek turēti tirdzniecībai, patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumosSākuma bilance, sask.ar 39.SGS un Beigu bilance, sask.ar 9.SFPS - 4 995 - 4 995

Atvasinātie finanšu instrumentiSākuma bilance, sask.ar 39.SGS un Beigu bilance, sask.ar 9.SFPS 384 - - 384

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos - kopā

384 4 995 - 5 379

Patiesā vērtība ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

Kapitāla instrumentiSākuma bilance, sask.ar 39.SGS un Beigu bilance, sask.ar 9.SFPS 13 943 (4 995) - 8 948

Parāda vērtspapīriSākuma bilance, sask.ar 39.SGS 128 616 - - - Pārvērtēšana (SKZ) - - ( 251) - Beigu bilance, sask.ar 9.SFPS - - - 128 365

Aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā, ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos - kopā

142 559 (4 995) ( 251) 137 313

Kopējā ietekme uz pašu kapitālu ( 995)

Finanšu aktīvi Vērtība, sask. ar 39.SGS 31.12.2017 Pārklasificēšana Pārvērtēšana

Vērtība, sask.ar 9. SFPS

01.01.2018


35

Banka

Amortizētā vērtībaNauda kasē un prasības pret centrālajām bankāmSākuma bilance, sask.ar 39.SGS 131 977 - - - Pārvērtēšana (SKZ) - - ( 6) - Beigu bilance, sask.ar 9.SFPS - - - 131 971

Prasības pret kredītiestādēm un citām kredītiestādēmSākuma bilance, sask.ar 39.SGS 53 755 - - - Pārvērtēšana (SKZ) - - ( 176) - Beigu bilance, sask.ar 9.SFPS - - - 53 579

Kredīti un debitoru parādiSākuma bilance, sask.ar 39.SGS 213 653 - - - Pārvērtēšana (SKZ) - - ( 813) - Beigu bilance, sask.ar 9.SFPS - - - 212 840

Parāda vērtspapīriSākuma bilance, sask.ar 39.SGS un Beigu bilance, sask.ar 9.SFPS 16 705 - - 16 705

Citi finanšu aktīviSākuma bilance, sask.ar 39.SGS un Beigu bilance, sask.ar 9.SFPS 1 777 - - 1 777

Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā - kopā

417 867 - ( 995) 416 872

Finanšu aktīvi, kas netiek turēti tirdzniecībai, patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumosSākuma bilance, sask.ar 39.SGS un Beigu bilance, sask.ar 9.SFPS - 4 995 - 4 995

Atvasinātie finanšu instrumentiSākuma bilance, sask.ar 39.SGS un Beigu bilance, sask.ar 9.SFPS 384 - - 384

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos - kopā

384 4 995 - 5 379

Patiesā vērtība ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

Kapitāla instrumentiSākuma bilance, sask.ar 39.SGS un Beigu bilance, sask.ar 9.SFPS 189 633 (4 995) - 184 638

Parāda vērtspapīriSākuma bilance, sask.ar 39.SGS 128 616 - - - Pārvērtēšana (SKZ) - - ( 251) - Beigu bilance, sask.ar 9.SFPS - - - 128 365

Aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā, ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos - kopā

318 249 (4 995) ( 251) 313 003

Kopējā ietekme uz pašu kapitālu ( 995)

Finanšu aktīvi Vērtība, sask. ar 39.SGS 31.12.2017 Pārklasificēšana Pārvērtēšana

Vērtība, sask.ar 9. SFPS

01.01.2018

Vērtības samazināšanās uzkrājumu atlikuma saskaņošana no 39. SGS uz 9. SFPS


36

Nākamā tabula saskaņo iepriekšējā perioda noslēguma vērtības samazināšanās uzkrājumus, kas aprēķināti saskaņā ar 39. SGS radušos zaudējumu modeli, ar jauno vērtības samazināšanās uzkrājumu summu, kas noteikta saskaņā ar 9. SFPS paredzamo zaudējumu modeli uz 2018. gada 1. janvāri:

Amortizētā vērtībaNauda kasē un prasības pret centrālajām bankām - - ( 6) ( 6)

Prasības pret kredīiestādēm un citām kredītinstitūcijām - - ( 176) ( 176)

Kredīti un debitoru parādim (19.pielikums) (41 302) - ( 689) (41 991)

Parāda vērtspapīri - - ( 251) ( 251)Kopā (41 302) - (1 122) (42 424)Iespējamās saistības - - - - Saistības - - ( 124) ( 124)Kopā - - ( 124) ( 124)

Finanšu aktīvi

Vērtības samazināšanās

zaudējumi, sask.ar 39. SGS

Pārklasificēšana Pārvērtēšana Kredītzaudējumi, sask. ar 9.SFPS

Amortizētā vērtībaNauda kasē un prasības pret centrālajām bankām - - ( 6) ( 6)

Prasības pret kredīiestādēm un citām kredītinstitūcijām - - ( 176) ( 176)

Kredīti un debitoru parādim (19.pielikums) (41 263) - ( 689) (41 952)

Parāda vērtspapīri - - ( 251) ( 251)Kopā (41 263) - (1 122) (42 385)Iespējamās saistības - - - - Saistības - - ( 124) ( 124)Kopā - - ( 124) ( 124)

Finanšu aktīvi


zaudējumi, sask.ar 39. SGS

Pārklasificēšana Pārvērtēšana Kredītzaudējumi, sask. ar 9.SFPS

Šādi jauni un grozīti SFPS un interpretācijas stājušies spēkā 2018. gadā, un tiem nav ietekmes uz Grupas un Bankas darbību un šiem finanšu pārskatiem: Grozījumi 2. SFPS “Akciju maksājumi” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk). Grozījumi 4. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” – 9. SFPS “Finanšu instrumenti” piemērošana 4. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk). Grozījumi 40. SGS “Ieguldījuma īpašumi” – Ieguldījuma īpašumu pārklasificēšana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk). 22. SFPIK “Ārvalstu valūtu pārrēķināšana un avansa maksājumi” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk). Ikgadējie SFPS uzlabojumi 2016. Šie grozījumi ietver izmaiņas 2 standartos:


37

• 1. SFPS “SFPS pirmreizējā piemērošana” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk);

• 28. SGS “Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk).

15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar pircējiem Jaunais standarts ievieš pamatprincipu, ka ieņēmumi ir jāatzīst par darījuma cenu tad, kad preces vai pakalpojumi tiek nodoti klientam. Kompleksās preces vai pakalpojumi, kas ir atšķirīgi, ir jāatzīst atsevišķi, un līguma cenas atlaides vai atmaksas ir jāattiecina uz atsevišķiem elementiem. Darījumiem ar mainīgu atlīdzību ir jāatzīst minimālās summas, pieņemot, ka nepastāv ievērojams risks, ka tās varētu tikt reversētas. Izdevumi, kas radušies, lai noslēgtu līgumus ar klientiem, ir jākapitalizē un jāamortizē tajā periodā, kad tiek izmantotas līguma priekšrocības. Saskaņā ar 15. SFPS paredzētajiem pārejas nosacījumiem Grupa ir izvēlējusies izmantot vienkāršotu pārejas metodi, atzīstot pārejas ietekmi, sākot no 2018. gada 1. janvāra, konsolidētajos finanšu pārskatos par periodu, kas noslēdzās 2018. gada 31. decembrī, kas ir pirmais gads, kam Grupa piemēro 15. SFPS. Pateicoties Grupas ieņēmumu struktūrai, 15. SFPS īstenošana nav ievērojami ietekmējusi ieņēmumu atzīšanas laiku, darījumu cenu un atlaižu, atmaksu un bonusu atzīšanu. Grupa ir novērtējusi, ka attiecīgās uzskaites politikas izmaiņas attiecas uz ar līgumu noslēgšanu saistīto izdevumu atzīšanu un novērtēšanu, kas (ja tādi bija) iepriekš tika izmaksāti uzreiz, bet saskaņā ar 15. SFPS tiks kapitalizēti un amortizēti tajā periodā, kad tiek izmantotas līguma priekšrocības. Šajā sakarā 2018. gadā ievērojamas izmaksas nebija radušās. Grupa nav mainījusi ar klientu līgumiem saistīto aktīvu un pasīvu uzrādīšanu un turpina tos uzrādīt pozīcijā “Pārējie aktīvi” un “Pārējās saistības”. Ir publicēti vairāki jauni standarti un interpretācijas, un tie stājas spēkā finanšu periodos, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai arī nav apstiprināti lietošanai Eiropas Savienībā: 16. SFPS “Noma” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk). Grupas un Bankas finanšu pārskatus galvenokārt ietekmēs īpašuma nomas uzskaite. Šādi nomas līgumi tiks uzskaitīti bilancē lielākā apjomā nekā šobrīd. Uz 2019. gada 1. janvāri Banka ir atzinusi aktīva lietošanas tiesības 1 874 tūkstošu eiro apmērā un nomas saistības 1 874 tūkstošu eiro apmērā; Grupa ir atzinusi aktīva lietošanas tiesības 1 030 tūkstošu eiro apmērā un nomas saistības 1 030 tūkstošu eiro apmērā. 23. SFPIK “Nenoteiktība Ienākuma nodokļa uzskaitē” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk). Grozījumi 9. SFPS “Finanšu instrumenti” – Priekšapmaksas instrumenti ar negatīvo kompensāciju (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk). Grozījumi 28. SGS “Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi” – Ilgtermiņa ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk, pagaidām nav pieņemti ES). 2017. gadā ir veikti SFPS grozījumi (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk, pagaidām nav pieņemti ES). Šie grozījumi ietver izmaiņas 4 standartos:

• IFRS 3 - “Biznesa apvienošana”; • IFRS 11 - “Vienošanās par sadarbību”; • IAS 12 - “Ienākuma nodokļi”; • IAS 23 - “Aizņēmumu izmaksas”.


38

Grozījumi 19. SGS “Darbinieku pabalsti” – Plānu izmaiņas, izbeigšanas vai norēķinu nosacījumi (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk, pagaidām nav pieņemti ES). Izmaiņas Finanšu ziņošanas Konceptuālajā ietvarā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai vēlāk, pagaidām nav pieņemti ES). Grozījumi 3. SFPS „Uzņēmējdarbības apvienošana” – Uzņēmējdarbības definīcija (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai vēlāk, pagaidām nav pieņemti ES). Grozījumi 1. SGS „Finanšu pārskatu sniegšana” un 8. SGS „Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” – Būtiskuma definīcija (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai vēlāk, pagaidām nav pieņemti ES). 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk, pagaidām nav pieņemti ES). Grozījumi 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati” un 28. SGS “Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi” – Pārdošanas vai aktīvu nodošanas darījumi starp investoru un tā asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu (spēka stāšanas datums šobrīd nav noteikts, pagaidām nav pieņemti ES). Grupas un Bankas vadība pieņēma lēmumu neievest jaunus standartus un interpretācijas pirms to spēkā stāšanās datuma. Grupas un Bankas vadība uzskata, ka jaunu standartu, grozījumu un interpretāciju ievešanai nav būtiskas ietekmes uz Grupas un Bankas finanšu pārskatiem ieviešanas gadā, izņemot 16. SFPS kā norādīts iepriekš.

Konsolidācijas pamatojums

Atbilstoši 10. SFPS „Konsolidētie finanšu pārskati” un FKTK prasībām, Banka ir sagatavojusi Grupas konsolidētos finanšu pārskatus un Bankas individuālos finanšu pārskatus.

Individuālajos finanšu pārskatos Banka ir atzinusi investīcijas meitas uzņēmumu pamatkapitālā patiesajā vērtībā un klasificēja tos bilances postenī “Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos”.

Meitas uzņēmumi ir ieguldījumu objekti, kurus kontrolē Grupa, jo: - tai ir vara pārvaldīt ieguldījumu objektu darbību, kura būtiski ietekmē to ienākumus; - tā tiek pakļauta riskiem, kas saistīti ar mainīgiem ienākumiem no līdzdalības ieguldījumu objektā, vai tai ir tiesības gūt šādus ienākumus; - tai ir iespēja izmantot savu varu attiecībā uz ieguldījumu objektu, lai ietekmētu ieguldītāja ienākumu lielumu.

Meitas uzņēmumi tiek iekļauti konsolidētajos finanšu pārskatos, sākot ar datumu, kad Grupai tiek nodota kontrole pār to operācijām, un tiek izslēgti no konsolidētajiem finanšu pārskatiem dienā, kad kontrole tiek izbeigta. Starpuzņēmumu darījumi, atlikumi un nerealizētā peļņa no darījumiem starp grupas uzņēmumiem ir izslēgta; nerealizētie zaudējumi arī ir izslēgti, ja vien to vērtība nevar būt atgūta. Banka un visi tās meitas uzņēmumi lieto vienotas grāmatvedības politikas, kas atbilst Grupas politikām. Grupa novērtē nekontrolējošo līdzdalības daļu, kuru veido pašreizējā līdzdalības daļa un kura dod turētājam tiesības uz tīro aktīvu proporcionālo daļu proporcionāli nekontrolējošajai līdzdalības daļai meitas uzņēmuma tīrajos aktīvos, patiesajā vērtībā.


39

Nemateriālā vērtība (Goodwill) tiek atspoguļota pēc sākotnējās vērtības, atskaitot uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās, ja tādi ir. Saskaņā ar 36. SGS „Aktīvu vērtības samazināšanās” Grupa veic nemateriālās vērtības samazināšanās testēšanu vismaz reizi gadā, vai biežāk, ja ir identificētas iespējamās samazināšanās pazīmes. Ja pastāv šādas pazīmes, Banka novērtē nemateriālās vērtības (Goodwill) atgūstāmo summu. Gadījumā, ja nemateriālās vērtības (Goodwill) bilances vērtība pārsniedz šo novērtēto atgūstamo summu, nemateriālās vērtības (Goodwill) samazināšanās zaudējumi jāatzīst Grupas konsolidētajā peļņas un zaudējumu aprēķinā. Nemateriālā vērtība tiek attiecināta uz naudu ienesošajām vienībām vai šādu vienību grupām, kuras, gaidāms, gūs labumu no uzņēmējdarbības apvienošanas sinerģijas. Šīs vienības vai vienību grupas ir bāzes līmenis, kurā Grupa kontrolē nemateriālo vērtību, un kuras pēc sava apmēra nepārsniedz operatīvo segmentu. Aktīvam izstājoties no naudu ienesošās vienības, uz kuru tika attiecināta nemateriālā vērtība, attiecīgie izstāšanās ienākumi un izmaksas ietver ar izstājušos aktīvu saistītās nemateriālās vērtības uzskaites vērtību un parasti tiek noteiktas proporcionāli šī aktīva daļai naudu ienesošās vienības vērtībā. Grupas bilancē atspoguļotā nemateriālā vērtība 407 tūkstiešu eiro apmērā attiecas uz meitas uzņēmumu IPAS PNB ASSET MANAGEMENT. Saskaņā ar Bankas apstiprināto politiku katru gadu tiek veikts nemateriālās vērtības samazināšanās tests. 2018. gadā netika novērotas nekādas pazīmes par nemateriālās vērtības samazināšanos, ko apliecina arī neatkarīga eksperta novērtējums.Nekontrolējošā līdzdalības daļa ir meitas uzņēmuma tīro darbības rezultātu un kapitāla daļa, kas attiecināma uz līdzdalības daļu, kura nav ne tiešā, ne netiešā Bankas valdījumā. Nekontrolējošā līdzdalības daļa ir atsevišķs Grupas kapitāla komponents. Banka un zemāk minētie uzņēmumi veido uzņēmumu grupu (“Grupa”), kuru kontrolē Banka kā mātes uzņēmums, un ir konsolidēti Grupas finanšu pārskatos:


40

Nosaukums Pārvaldītājsabiedrības nosaukums

Daļa pamatkapitālā (%), 31.12.2018


Valsts Adrese Tautsaimniecības nozare Reģistrācijas numurs

NORVIK LIQUIDATION UNIVERSAL CREDIT ORGANISATION CJSC AS PNB Banka 100 100 AM

Yerevan, 12 Saryan str., Armenia Finanšu pakalpojumi NR. 14

PNB APDROŠINĀŠANAS BROKERIS SIA AS PNB Banka 100 100 LVRīga, E.Birznieka-Upīša 21, LV-

1011Apdrošināšanas aģentu un

brokeru darbība 40003950355

NORVIK BANKA UK LIMITED AS PNB Banka 100 100 GB

London, 46/48 Grosvenor Gardens, 1st floor, SW1W

0EB, United Kingdom Finanšu pakalpojumi 8940522

IPAS PNB ASSET MANAGEMENT Norvik Banka UK Limited 100 100 LVRīga, E.Birznieka-Upīša 21, LV-

1011 Fondu pārvaldīšana 40003411599

SPORT LEASING SIA AS PNB Banka 100 100 LVRīga, E.Birznieka-Upīša 21, LV-

1011 Finanšu noma 40203018685

CALLERI LIMITED AS PNB Banka 100 0 IMIM15PD, Fort Anne Douglas,

Isle of ManOperācijas ar nekustamo

īpašumu 120273C

PHARM FINANCE SIA AS PNB Banka 100 0 LVRīga, E.Birznieka-Upīša 21, LV-

1011Administratīvo un apkalpojošo

dienestu darbība 50203188581

BU21 FITNESS SIA AS PNB Banka 100 0 LVRīga, E.Birznieka-Upīša 21E,

LV-1011Operācijas ar nekustamo

īpašumu 40203183972

BU21 SIA AS PNB Banka 100 0 LVRīga, E.Birznieka-Upīša 21E,


īpašumu 50203184081

EL15 SIA AS PNB Banka 100 0 LVRīga, Elizabetes iela 15-3, LV-

1010Operācijas ar nekustamo

īpašumu 40203183987NORVIK IPS AS SIF NĀKOTNES ĪPAŠUMU FONDS AS PNB Banka 100 100 LV

Rīga, E.Birznieka-Upīša 21, LV-1011 Finanšu pakalpojumi 40003411599

A5 & M3 SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes

Īpašumu Fonds 100 100 LVRīga, E.Birznieka-Upīša 21, LV-


īpašumu 40103713508

ACTON SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes



īpašumu 40103220030

ALFA TIMBER SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes

Īpašumu Fonds 100 100 LVRīga, Daugavgrīvas šoseja 8,


īpašumu 50103384551

BALTIJAS NAFTAS GRUPA SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes



īpašumu 50103484321

PNB Grupa 31.12.2018.


41





CITY ESTATES SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes



īpašumu 40103219898

EKO FORUMS PLUSS SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes

Īpašumu Fonds 100 100 LVRīga, Gardenes iela 11, LV-


īpašumu 40003884083

KRASTA SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes



īpašumu 40103669801

LANORA SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes



īpašumu 40103214316

LAT ESTATE SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes



īpašumu 40103214388

MAGNUM ESTATE SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes



īpašumu 40103295514

Пресес Намс Балтия OOO Magnum Estate SIA 99 99 BY

г.Минск, Логойский тракт, дом 22А, помещение 171,

офис 3, Республика Беларусь

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 192241788

Пресес Намс Балтия OOO Magnum Estate SIA 99.9 99.9 RU

182113, Псковская обл., г.Великие Луки,

наб.Лейтенанта Шмидта, дом 1, к.1, Россия

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 1107746214245

MERKURS RIGANTE PLUSS SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes

Īpašumu Fonds 100 100 LV Rīga, Zemaišu iela 3, LV-1002Operācijas ar nekustamo

īpašumu 40103283110

NBT1 ENERGY SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes


1011

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa

kondicionēšana 40103688179

NBT3 ENERGY SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes


1011



NBT AGRO SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes


1011Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 40103692121

NBT AGRO2 SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes


1011Administratīvo un apkalpojošo

dienestu darbība 40103217168

NBT ENERGY SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes


1011



OSTAS 1 SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes



īpašumu 40003934350


42





PALETES SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes



īpašumu 40003370229

PILNSKALNA 911 SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes



īpašumu 40103667035

RELOCATION SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes



īpašumu 40103220079

SOLUM ESTATE SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes



īpašumu 40103295641

VISALIA SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes



īpašumu 40103220115

WINERGY SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes

Īpašumu Fonds 100 100 LVRīga, E.Birznieka-Upīša 20A-

25, LV-1050



UKU INVESTMENTS SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes


25, LV-1050Operācijas ar nekustamo

īpašumu 40103551673

NORWIND SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes


8, LV-1050Profesionālie, zinātniskie un

tehniskie pakalpojumi 40103966460

TOP ESTATE SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes



īpašumu 40103220007

IKSOV CJSCNorvik IPS AS SIF Nākotnes

Īpašumu Fonds 100 100 AMYerevan, 375010, Tpagrihner 9

Kentron, ArmeniaOperācijas ar nekustamo

īpašumu 286.120.05894

LAN LTDNorvik IPS AS SIF Nākotnes

Īpašumu Fonds 100 100 AMYerevan, 12 Saryan str.,

ArmeniaOperācijas ar nekustamo

īpašumu 286.110.06690

PRINT MANAGEMENT ASNorvik IPS AS SIF Nākotnes

Īpašumu Fonds 99.26 0 LVRīga, E.Birznieka-Upīša 21, LV-

1011 Holdingkompāniju darbība 40203178581

PNB PRINT SIA PRINT MANAGEMENT AS 100 100 LVJāņsili, Silakrogs, Ropažu

nov., LV-2133Poligrāfija un ierakstu

reproducēšana 40103219845

INTALE LIMITEDNorvik IPS AS SIF Nākotnes

Īpašumu Fonds 100 0 CY

Cyprus, Nicosia, Lamprou Katsoni 27, Irini Court-102,

1082 Holdingkompāniju darbība HE369646

Lendoner OOO INTALE LIMITED 100 100 RU

Московская область, Можайский район,

Борисовский с.о., дер. Заречье

Operācijas ar nekustamo īpašumu 1057747139306


43





EYESURF LIMITEDNorvik IPS AS SIF Nākotnes

Īpašumu Fonds 100 100 CY

Cyprus, Limassol, Agiou Andreou,332 Patrician CH,

3035 Holdingkompāniju darbība HE343592

Орион OOO EYESURF LIMITED 99.9999975 99.9999975 RU

1190049, г.Москва, ул.Шаболовка дом 10,

РоссияOperācijas ar nekustamo

īpašumu 5077746753497

DAYS SIA*Norvik IPS AS SIF Nākotnes



īpašumu 50103219851

LANATA SIA *Norvik IPS AS SIF Nākotnes



īpašumu 40103214284

MADORA SIA *Norvik IPS AS SIF Nākotnes



īpašumu 40103214354

SERENITY SIA*Norvik IPS AS SIF Nākotnes



īpašumu 40103296045

ПАО Норвик Банк AS PNB Banka pārdots 97.75 RU

610000, г.Киров, ул.Преображенская, дом 4,

Россия Banku darbība 1024300004739

COLEUM INC LIMITED AS PNB Banka pārdota 100 CYCyprus, Nicosia, Lamprou Katsoni 27, Irini Court-102 Finanšu pakalpojumi HE 372093

Cecily Holdings Limited Norvik IPS AS SIF Nākotnes

Īpašumu Fonds pārdota 100 CYCyprus, Nicosia, Sophouli str.

2, 8th floor, 1096 Finanšu pakalpojumi HE 275512

TRUST HOLDING SIANorvik IPS AS SIF Nākotnes

Īpašumu Fonds likvidēta 100 LVRīga, E.Birznieka-Upīša 20A-

25, LV-1050Operācijas ar nekustamo

īpašumu 40003769469 * Sabiedrība iekļauta Bankas konsolidācijas grupā, jo Banka to kontrolē saskaņā ar SFPS 10 sesto paragrāfu.(Bankai ir tiesības uz mainīgiem ieņēmumiem no uzņēmumiem un tai ir iespēja ietekmēt šādus ieņēmumus ar savu kontroli pār tiem).


44

Finanšu aktīvi un finanšu saistības

Sākotnējā atzīšana un novērtēšana

Finanšu aktīvi un finanšu saistības tiek atzītas pārskata par finanšu stāvokli datumā, kad attiecīgā instrumenta līguma nosacījumi ir kļuvuši saistoši Grupai un Bankai. Visi regulārie finanšu aktīvu iegādes un pārdošanas darījumi tiek atzīti norēķinu datumā, kas ir datums, kad notiek finanšu aktīva saņemšana.

Finanšu aktīvi vai finanšu saistības tiek sākotnēji novērtēti patiesajā vērtībā, pieskaitot darījuma izmaksas, kas tieši saistītas ar finanšu aktīvu vai finanšu saistību iegādi, izņemot, ja finanšu aktīvi vai finanšu saistības klasificēti kā patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi vai finanšu saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Finanšu aktīvu vai saistību, kas tiek novērtētas pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, darījumu izmaksas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pēc sākotnējās atzīšanas finanšu aktīviem, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, un parāda instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, tiek atzīti paredzamie kredītzaudējumi, kā rezultātā kredītzaudējumi tiek atzīti peļņā vai zaudējumos, kad aktīvs ir tikko atzīts

Ja finanšu aktīvu un finanšu saistību patiesā vērtība atšķiras no darījuma cenas sākotnējās atzīšanas brīdī, Banka atzīst starpību šādi:

a) Ja patieso vērtību var noteikt izmantojot identiska aktīva vai saistību aktīvā tirgū kotēta cena (t.i., 1. līmeņa patiesās vērtības hierarhija) vai pamatojoties uz vērtēšanas paņēmienu, kas izmanto tikai novērojamus tirgus datus, starpība tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

b) Visos pārējos gadījumos starpība tiek atlikta un atlikto pirmās dienas peļņa vai zaudējumi atzīšanas termiņš tiek noteikts individuāli. Tie var tikt amortizēti instrumenta darbības laikā, atlikti līdz brīdim, kad instrumenta patieso vērtību var noteikt, izmantojot novērojamus tirgus datus, vai realizācijas brīdī.

Turpmākā finanšu aktīvu novērtēšana ir atkarīga no Grupas un Bankas veiktās klasifikācijas sākotnējā atzīšanā.

Finanšu aktīvi sākotnējās atzīšanas brīdī tiek klasificēti vienā no šādām kategorijām:

• Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, (t.i. kapitāla rezervē) (PVPVI);

• Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (PVPZA);

• Amortizētajā iegādes vērtībā vērtēti finanšu aktīvi (AI).

Klasifikācija tiek veikta, balstoties gan uz Grupas, gan Bankas uzņēmējdarbības modeli, lai pārvaldītu finanšu aktīvus un finanšu aktīvu līgumisko naudas plūsmu.

Finanšu aktīvu klasifikācija augstāk minētajās kategorijās balstās uz abiem zemāk noradītajiem faktoriem:

• Bankas izvēlēto biznesa modeli finanšu aktīvu pārvaldīšanā;

• Finanšu aktīva līgumiskās naudas plūsmas pazīmēm.

Finanšu aktīvu novērtē amortizētajā iegādes vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (t.i. kapitāla rezervē), ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

• finanšu aktīvs tiek turēts tāda komercdarbības modeļa ietvaros, kura mērķis ir turēt finanšu aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, un


45

• finanšu aktīva līgumiskie noteikumi paredz naudas plūsmas, ko veido vienīgi pamatsummas

un procentu maksājumi.

Finanšu aktīvi tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja vien tie nav novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. Banka sākotnējās atzīšanas brīdī var veikt neatsaucamu izvēli konkrētus ieguldījumus pašu kapitāla instrumentos, kas citādi tiktu novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, novērtēt patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos.

Tomēr attiecībā uz finanšu aktīviem, kas atbilst kritērijam par novērtēšanu amortizētajā vērtībā vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, Grupa vai Banka, veicot sākotnējo atzīšanu, var izmantot iespēju tos noteikt, kā novērtējamus patiesā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu pārskatā, ja tiek izpildīti attiecīgi kvalifikācijas kritēriji.

Banka ir izdarījusi neatsaucamu izvēli novērtēt ieguldījumus kapitāla vērtspapīros PVPAI, izņemot Bankas ieguldījumu kopieguldījumu fondā, kas tika obligātā kārtā pārklasificēts no kategorijas “Pārdošanai pieejamie aktīvi” uz kategoriju “Tirdzniecībai neturēti finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” un novērtēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, jo šis ieguldījums neatbilda 9. SFPS 4.1.2A punkta klasifikācijas nosacījumiem.

Sākotnējās atzīšanas brīdī finanšu saistības tiek klasificētas vienā no šādām kategorijām:

• Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā; • Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā, atspoguļojot peļņā vai zaudējumos.

Finanšu saistības tiek klasificētas kā novērtētas patiesajā vērtībā, atspoguļojot peļņā vai zaudējumos, ja:

• Tā atbilst tirdzniecības nolūkā turētajai definīcijai un • Sākotnējās atzīšanas brīdī tā ir norādīta patiesajā vērtībā, atspoguļojot peļņas vai zaudējumu

novērtēšanas iespēju.

Visas pārējās finanšu saistības tiek klasificētas amortizētajās izmaksās.

Finanšu aktīvi un saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā un zaudējumos

Vērtspapīri likviditātes pārvaldībai

Vērtspapīri, kas iegādāti likviditātes nodrošināšanas nolūkos un kuri tiek turēti pārdošanai un līgumisko naudas plūsmu iekasēšanas nolūkos (“Turēts, lai iekasētu un pārdotu” biznesa modelis) , sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā, kas balstās uz kotētām biržas piedāvājuma (bid) cenām. Visi saistītie realizētie un nerealizētie zaudējumi un peļņa tiek iekļauti neto rezultātā no vērtspapīru tirdzniecības. Saņemtās dividendes tiek iekļautas dividenžu ienākumos.

Šiem vērtspapīriem tika izvēlēta PVPZA iespēja, jo tā ievērojami samazina vai novērš uzskaites neatbilstības.

Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasinātie finanšu instrumenti, tostarp ārvalstu valūtas nākotnes līgumi, mijmaiņas darījumi, opcijas (gan parakstītie, gan iegādātie) un citi atvasinātie finanšu instrumenti, sākotnēji tiek atzīti un turpmāk novērtēti to patiesajā vērtībā. Patiesā vērtība tiek noteikta saskaņā ar modeļiem, kuros izmanto tirgū novērojamu informāciju. Visi atvasinātie finanšu instrumenti tiek iekļauti finanšu aktīvu sastāvā, ja to


46

patiesā vērtība ir pozitīva un finanšu saistību sastāvā, ja to patiesā vērtība ir negatīva. Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas tiek iekļautas neto tirdzniecības ienākumos. Atvasinātie instrumenti var būt iegulti citā līgumiskā struktūrā (“pamatlīgumā”). Iegults atvasinātais instruments tiek atdalīts no pamatlīguma un uzskaitīts kā atvasināts instruments, ja un tikai tad, kad iegultā atvasinātā instrumenta ekonomiskie raksturlielumi un riski nav cieši saistīti ar pamatlīguma ekonomiskajiem raksturlielumiem un riskiem, atsevišķs instruments ar tādiem pašiem noteikumiem kā iegultajam atvasinātajam instrumentam atbilstu atvasinātā instrumenta definīcijai; un kombinētais instruments netiek novērtēts patiesajā vērtībā, atzīstot patiesās vērtības izmaiņas pārējo apvienoto ienākumu pārskatā. Atvasinātie instrumenti, kas iegulti finanšu aktīvos vai finanšu saistībās patiesā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, netiek atdalīti.

Lai gan Grupa un Banka tirgojas ar atvasinātajiem instrumentiem, lai mazinātu riskus, Grupa un Banka nepiemēro riska ierobežošanas uzskaiti.

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

Parāda instrumenti

Parāda instrumenti ir instrumenti, kas atbilst finanšu saistību definīcijai, raugoties no emitenta perspektīvas, piemēram, aizdevumi, valdības un korporatīvās obligācijas.

Grupa un Banka klasificē savus parāda instrumentus kategorijā:

Patiesā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotājos ienākumos (PVPAI): finanšu aktīvi, kas tiek turēti, lai gan iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, gan arī pārdotu aktīvus, ja aktīva naudas plūsma sastāv tikai no pamatsummas un procentu maksājumiem, kas netiek atzīti PVPZA, bet tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (PVPAI). Izmaiņas uzskaites vērtībā tiek atspoguļotas PAI, izņemot vērtības samazināšanas ienākumus vai zaudējumus, procentu ienākumus un ārvalstu valūtu ienākumus un zaudējumus, kas tiek atzīti peļņas vai zaudējumu pārskatā. Kad finanšu aktīvu pārtrauc atzīt, kumulatīvie ienākumi vai zaudējumi, kas iepriekš tika atzīti PAI, tiek pārklasificēti no kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem. Šo finanšu aktīvu procentu ienākumi, izmantojot efektīvo procentu metodi, tiek iekļauti postenī “Procentu ienākumi”.

Pašu kapitāla instrumenti

Pašu kapitāla instrumenti ir instrumenti, kas atbilst pašu kapitāla definīcijai, raugoties no emitenta perspektīvas, t.i. instrumenti, kas neietver ar līgumu noteiktu maksāšanas pienākumu un kas apliecina, emitenta dalību neto aktīvos. Pašu kapitāla piemērs ir parastās akcijas.

Grupa un Banka klasificē visus pašu kapitāla ieguldījumus pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot tos, kurus Bankas vadība jau sākotnējās atzīšanas brīdī ir izvēlējusies neatgriezeniski novērtēt pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos kā pašu kapitāla ieguldījumu. Grupas un Bankas politika ir novērtēt pašu kapitāla ieguldījumus pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, ja ieguldījumi tiek turēti citiem mērķiem nevis peļņai no kapitāla ieguldījuma. Kad tiek izdarīta šāda izvēle, patiesās vērtības ienākumi vai zaudējumi tiek atzīti PAI un vēlāk netiek pārklasificēti peļņā vai zaudējumos, tai skaitā pie izslēgšanas. Vērtības samazināšanas zaudējumi (un vērtības samazināšanas zaudējumu apvērse) netiek izdalīti atsevišķi no citām patiesās vērtības izmaiņām. Dividendes tiek atzītas peļņā vai zaudējumos, ja atspoguļo pelņu no šāda kapitāla ieguldījuma un tiek noteiktas dividenžu izmaksu saņemšanas tiesības

Amortizētajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi

Aizdevumi un avansi


47

Pieprasījuma noguldījumi centrālajās bankās, līdzekļu izvietošana finanšu institūcijās un aizdevumi un avansi klientiem, tiek klasificēti kā amortizētajā izmaksu vērtībā novērtēti finanšu aktīvi, ja ir tikuši ievēroti šādi kritēriji:

• aktīvi tiek turēti biznesa modelī, kura mērķis tiek sasniegts iekasējot līgumiskās naudas plūsmas (“Turēt, lai iekasētu” biznesa modelis);

• aktīvu līgumiskās naudas plūsmas sastāv tikai no pamatsummas un procentu maksājumiem par neatmaksāto pamatsummu;

• sākotnēji atzīstot, Grupa neizmanto iespēju aktīvus novērtēt pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Finanšu aktīvi, kas atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, tiek novērtēti amortizētajā izmaksu vērtībā un ir pakļauti 9. SFPS vērtības samazināšanās modelim.

Finanšu saistības novērtētas pēc amortizētās vērtības Visas finanšu saistības („Saistības pret kredītiestādēm”, „Noguldījumi”, “Subordinētie parāda vērtspapīri” un „Pakārtotās saistības”), tiek klasificētas kā amortizētajā vērtībā novērtētās finanšu saistības. Pēc sākotnējās novērtēšanas, finanšu saistības turpmāk tiek novērtētas pēc to amortizētās vērtības, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Amortizētā vērtība tiek aprēķināta, ņemot vērā jebkuru izlaišanas diskontu vai prēmiju un izdevumus, kas ir efektīvās procentu likmes neatņemama daļa. Amortizācija tiek iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķinā ar nosaukumu „Procentu un līdzīgie izdevumi”.

Amortizētās izmaksas un efektīvā procentu likme

Amortizēto izmaksu vērtība ir summa, par kādu finanšu aktīvs vai saistība tiek novērtēta sākotnējās atzīšanas brīdī, atņemot atmaksātās pamatsummas, un, balstoties uz efektīvās procentu likmes metodi, pieskaitot vai atņemot aprēķināto amortizāciju par starpību starp sākotnējo vērtību un vērtību termiņa beigās, un koriģējot finanšu aktīvus par uzkrāto vērtības samazinājuma summu.

Efektīvā procentu likme ir likme, ar kuru diskontē lēstos nākotnes naudas maksājumus vai ieņēmumus visā finanšu aktīva vai finanšu saistības paredzamajā darbības laikā līdz pat finanšu aktīva bruto uzskaites vērtībai (t.i. tā amortizētajai vērtībai pirms vērtības samazināšanās uzkrājumiem) vai līdz finanšu saistības amortizētajai vērtībai. Aprēķins neņem vērā paredzamos kredītzaudējumus, bet iekļauj darījuma izmaksas, prēmijas vai diskontus un samaksātās vai saņemtās maksas un punktus, kas ir neatņemama efektīvās procentu likmes sastāvdaļa, piemēram, izlaišanas komisijas.

Kad Grupa un Banka pārskata nākotnes naudas plūsmu prognozes, attiecīgo finanšu aktīvu vai finanšu saistību uzskaites vērtība tiek, izmantojot sākotnējo efektīvo procentu likmi, koriģēta tā, lai atspoguļotu jauno, diskontēto prognozi. Izmaiņas tiek atzītas peļņā vai zaudējumos.

Vērtības samazināšana

Šādi finanšu instrumenti ir pakļauti 9. SFPS vērtības samazināšanas prasībām:

• amortizētajā izmaksu vērtībā novērtētie finanšu aktīvi, • finanšu nomas debitoru parādi, • līgumaktīvi, • aizdevumu saistības un finanšu garantiju līgumi.

Pircēju un pasūtītāju parādiem, tai skaitā tiem, kuri satur nozīmīgu finansējuma komponentu un līgumaktīvi, Banka un Grupa piemēro 9. SFPS atļauto vienkāršoto pieeju, kas izmanto mūža paredzamos kredītzaudējumus, kas jāatzīst kopš finanšu aktīvu sākotnējās atzīšanas. Banka un Grupa


48

izmanto uzkrājumu matricu, kurā uzkrājumus vērtības samazināšanās zaudējumiem aprēķina tiem pircēju un pasūtītāju parādiem, kam ir dažādi termiņu iestāšanās vai nenokārtošanas periodi.

Finanšu instrumentiem, kas ietilpst vērtības samazināšanās modeļa aptvērumā, zaudējumu uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem tiek aprēķināti šādi:

• Finanšu instrumentiem, kam nav vērojama kredītriska ievērojama palielināšanās kopš sākotnējās atzīšanas (vai finanšu instrumentiem, kuru kredītrisks tiek uzskatīts par zemu) – zaudējumu uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem tiek aprēķināti līdzvērtīgi 12 mēnešu paredzamajiem kredītzaudējumiem,

• Finanšu instrumentiem, kuru kredītvērtība nav samazinājusies, bet kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir ievērojami palielinājies – zaudējumu uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem tiek aprēķināti līdzvērtīgi mūža paredzamajiem kredītzaudējumiem.

• Finanšu instrumentiem, kuru kredītvērtība ir samazinājusies - zaudējumu uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem tiek aprēķināti līdzvērtīgi mūža paredzamajiem kredītzaudējumiem.

• Pirktiem vai iniciētiem finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību – zaudējumu uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem tiek aprēķināti līdzvērtīgi mūža paredzamajiem kredītzaudējumiem, neatkarīgi no kredītriska izmaiņām finanšu aktīvu mūžā.

Kredītzaudējumi ir starpība starp visām līgumiskajām naudas plūsmām, kas jāsaņem saskaņā ar līgumu, un naudas plūsmām, kuras Grupa un Banka cer saņemt (t.i. skaidras naudas nepietiekamība), kas diskontētas, piemērojot sākotnējo efektīvo procentu likmi (vai aizdevuma koriģēto efektīvo procentu likmi pirktiem vai iniciētiem finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību). Grupa un Banka prognozē naudas plūsmas, ņemot vērā visus finanšu instrumenta līgumiskos noteikumus (piemēram, priekšapmaksu, pagarinājumu, pirkšanas un līdzīgas iespējas) visā finanšu instrumenta paredzētās lietošanas laikā. Naudas plūsmas, kas tiek ņemtas vērā, ietver naudas plūsmas no turētās ķīlas pārdošanas vai citiem kredītkvalitātes uzlabojumiem, ko paredz līgumu noteikumi.

Paredzamie kredītzaudējumi ir kredītzaudējumu vidējais svērtais rādītājs, kur attiecīgie saistību neizpildes riski darbojas kā atsvari. Mūža paredzamie kredītzaudējumi ir paredzamie kredītzaudējumi, kas izriet no visiem iespējamajiem saistību neizpildes gadījumiem visā finanšu instrumenta paredzamās lietošanas laikā. 12 mēnešu paredzamie kredītzaudējumi ir mūža paredzamo kredītzaudējumu daļa, kas atspoguļo paredzamos kredītzaudējumus, kas izriet no finanšu instrumenta saistību neizpildes gadījumiem, kas ir iespējami 12 mēnešus pēc pārskata datuma.

Katrā pārskata datumā Grupa un Banka novērtē vai finanšu instrumenta kredītrisks ir ievērojami palielinājies kopš sākotnējās atzīšanas, analizējot riska, ka saistību neizpilde varētu iestāties finanšu instrumenta paredzamās lietošanas laikā, izmaiņas. Lai sagatavotu šādu novērtējumu, Grupa un Banka salīdzina finanšu instrumenta saistību neizpildes riska iestāšanās iespējamību pārskata datumā ar risku, ka finanšu instrumenta saistību neizpilde varētu iestāties sākotnējās atzīšanas datumā, kā arī ņem vērā lietderīgu un pamatojamu informāciju, kas ir pieejama bez papildu izmaksām vai pūlēm un kas norāda uz ievērojamiem kredītriska palielinājumiem kopš sākotnējās atzīšanas.

Grupa piemēro zema kredītriska izņēmumu institūcijām un emitentiem, kam jāatbilst investīciju līmeņa kredītreitinga prasībai.

Attiecībā uz finanšu aktīvu, kura kredītvērtība pārskata datumā ir samazināta, bet kas nav pirkts vai iniciēts finanšu aktīvs ar samazinātu kredītvērtību, Grupa un Banka novērtē paredzamos kredītzaudējumus kā starpību starp aktīva bruto uzskaites vērtību un paredzamo nākotnes naudas plūsmu, kas diskontētas, izmantojot finanšu aktīva sākotnējo, efektīvo procentu likmi, pašreizējo


49

vērtību. Korekcijas tiek atzītas peļņā vai zaudējumos kā vērtības samazināšanās ienākumi vai zaudējumi.

Tiek uzskatīts, ka finanšu aktīva kredītvērtība ir samazinājusies, ja ir atgadījies viens vai vairāki notikumi, kas būtiski negatīvi ietekmē finanšu aktīva prognozētās nākotnes naudas plūsmas. Finanšu aktīva kredītvērtības samazinājumu apliecina dati par šādiem notikumiem:

• emitenta vai aizņēmēja būtiskas finanšu grūtības; • līguma laušana, piemēram, saistību neizpildes vai nokavēta termiņa dēļ; • aizņēmēja kreditors ekonomisku vai līgumisku iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar aizņēmēja finanšu

grūtībām, ir aizņēmējam piešķīris atlaidi, kuras aizdevējs savādāk nebūtu apsvēris; • izskatās, ka aizņēmējam iestāsies bankrots vai cita finanšu reorganizācija; • pateicoties finanšu grūtībām, finanšu aktīvam pazūd aktīvs tirgus; vai • finanšu aktīvs tiek pārpirkts vai izsniegts ar lielu diskontu, kas atspoguļo radušos

kredītzaudējumus.

Dažreiz nav iespējams noteikt vienu iemeslu, jo finanšu aktīvu kredītvērtības samazinājumu, iespējams, nav izraisījis viens notikums, bet gan vairāku notikumu kombinētais efekts.

Finanšu garantijas un aizdevuma saistības arī ir iekļautas paredzamo kredītzaudējumu modelī. Attiecībā uz aizdevuma saistībām Grupa un Banka ņem vērā aizdevuma, uz kuru attiecas kredītsaistības, kredītriska izmaiņas. Savukārt, attiecībā uz finanšu garantiju līgumiem Grupa un Banka ņem vērā riska, ka konkrētais parādnieks nepildīs līgumsaistības, izmaiņas. Finanšu līzings Finanšu līzings ir ilgtermiņa līzinga darījums, saskaņā ar kuru visas būtiskās tiesības un pienākumi saistībā ar nomātā aktīva izmantošanu tiek nodoti līzinga ņēmējam darījuma noslēgšanas brīdī. Finanšu līzinga prasības tiek atzītas kā klientiem piešķirtie kredīti. Saņemtie līzinga maksājumi, atskaitot pamatsummu, tiek atzīti kā procentu ienākums, kas balstīts uz modeli, kurš atspoguļo pastāvīgo periodisko tīro investīciju atdevi. Reverse repo līgumi Vērtspapīru pirkšana saskaņā ar līgumiem atpārdot noteiktajā datumā nākotnē („reverse repo”) bilancē netiek atzīta. Prasības, t.sk. uzkrātie procenti, kas radušies „reverse repo” darījumu rezultātā tiek iekļauti bilances pozīcijā „Kredīti un debitoru parādi”. Starpība starp pirkšanas un atpārdošanas cenu tiek uzskatīta par procentu ienākumiem un tiek uzkrāta visā līguma darbības laikā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Finanšu aktīvu un saistību atzīšanas pārtraukšana Finanšu aktīva (vai finanšu aktīva daļas vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas daļas, ja tāda būtu) atzīšanu pārtrauc, ja:

• vairs nepastāv tiesības saņemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu; vai • Grupa vai Banka ir nodevis savas tiesības saņemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu vai

saglabājis tiesības saņemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu, bet apņēmies nekavējoties izmaksāt to pilnā apmērā kādai trešajai personai saskaņā ar vienošanos; un

• Grupa vai Banka vai nu (a) ir nodevusi būtībā visus ar aktīvu saistītos riskus un guvumus, vai (b) nav ne nodevusi, ne paturējusi visus ar aktīvu saistītos riskus un guvumus, bet gan nodevusi kontroli pār šo aktīvu.


50

Kad Grupa vai Banka ir nodevusi savas tiesības saņemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu vai ir noslēgusi vienošanos par saņemtās naudas plūsmas izmaksu trešajai personai, un nav ne nodevusi, ne paturējusi visus ar aktīvu saistītos riskus un guvumus, ne nodevusi kontroli pār šo aktīvu, aktīvs tiek atzīts tādā apmērā, kādā ir turpmākā Grupas vai Bankas līdzdalība aktīvā.Turpmāka līdzdalība, kas izpaužas kā garantija pār nodoto aktīvu, tiek novērtēta zemākajā no aktīvu sākotnējās uzskaites vērtības un maksimālās atlīdzības summas, ko Grupai vai Bankai pienāktos izmaksāt. Kad turpmākā līdzdalība pār nodoto aktīvu izpaužas rakstiskas un/ vai iegādātas opcijas veidā (ieskaitot naudā veiktu norēķinu vai līdzīgi), apmērs, kādā tiek veikta turpmākā Grupas vai Bankas līdzdalība aktīvā, tiek noteikts kā nodotā aktīva vērtība, kādā Grupa vai Banka to var atpirkt, izņemot aktīva, kas tiek vērtēts patiesajā vērtībā, rakstiskas pārdošanas opcijas gadījumā (ieskaitot naudā veiktu norēķinu vai līdzīgi), kad apmērs, kādā tiek veikta turpmākā Grupas vai Bankas līdzdalība aktīvā, tiek noteikts zemākajā no nodotā aktīva patiesās vērtības un opcijas izmantošanas cenas vērtībā. Finanšu saistību atzīšana tiek pārtraukta, kad Grupa vai Banka tiek atbrīvoti no pienākuma pildīt šīs saistības vai tās tiek dzēstas, vai beidzies to termiņš. Ja finanšu aktīvu līgumā noteiktās naudas plūsmas tiek būtiski mainītas, šāda modifikācija tiek uzskatīta par sākotnējo aktīvu atzīšanas pārtraukšanu un jauna finanšu aktīva atzīšanu, un attiecīgo uzskaites vērtību starpība tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Finanšu aktīvu izmaiņu gadījumā, kas neizraisa atzīšanas pārtraukšanu, Grupa un Banka pārrēķina finanšu aktīva bruto uzskaites vērtību un atzīst modifikācijas peļņu vai zaudējumus. Ja esošās finanšu saistības tiek aizvietotas ar citām saistībām pret to pašu aizdevēju uz būtiski citiem nosacījumiem, vai ja esošo saistību nosacījumi tiek būtiski mainīti, šāda aizvietošana vai nosacījumu maiņa tiek uzskatīta par sākotnējo saistību atzīšanas pārtraukšanu un jaunu saistību atzīšanu, un starpība starp attiecīgajām bilances vērtībām tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Aizdevumu izmaiņas Dažreiz Grupa panāk jaunu vienošanos par vai savādāk koriģē klientiem izsniegto aizdevumu līgumiskās naudas plūsmas. Šādā gadījumā Grupa izvērtē vai jaunie noteikumi būtiski atšķiras no sākotnējiem noteikumiem. Sagatavojot izvērtējumu, Grupa, cita starpā, ņem vērā šādus faktorus:

• Ja aizņēmējam ir finansiālas grūtības, tiek izvērtēts vai korekcija tikai samazina līgumiskās naudas plūsmas līdz summām, kuras ir paredzams, ka aizņēmējs spēs atmaksāt.

• Tiek izvērtēts vai tiek ieviesti būtiski jauni noteikumi, piemēram, uz peļņas daļas/kapitālu balstīta atdeve, kas ievērojami ietekmē aizdevuma riska profilu.

• Ievērojams aizdevuma termiņa pagarinājums, ja aizņēmējam nav finansiālas grūtības. • Ievērojamas procentu likmju izmaiņas. • Valūtas, kurā aizdevums ir denominēts, nomaiņa. • Ķīlas, cita nodrošinājuma vai kredītkvalitātes uzlabojumu pievienošana, kas būtiski ietekmē ar

aizdevumu saistīto kredītrisku. Ja noteikumi būtiski atšķiras, Grupa pārtrauc atzīt sākotnējo finanšu aktīvu un atzīst “jauno” aktīvu patiesajā vērtībā, un pārrēķina aktīva jauno efektīvo procentu likmi. Tādējādi jaunās vienošanās datums tiek uzskatīts par sākotnējās atzīšanas datumu vērtības samazināšanas aprēķina vajadzībām, tai skaitā, lai noteiktu vai kredītrisks ir ievērojami palielinājies. Grupa arī izvērtē vai jaunajam atzītajam finanšu aktīvam pastāv vērtības samazinājums sākotnējās atzīšanas brīdī, it sevišķi gadījumos, kad jaunās vienošanās iniciators ir bijis debitors, kas nav varējis veikt sākotnēji pielīgtos maksājumus. Atšķirības uzskaites vērtībā tiek arī atzītas peļņā vai zaudējumos kā ienākumi vai zaudējumi atzīšanas pārtraukšanas brīdī.


51

Ja noteikumi būtiski neatšķiras, jauna vienošanās vai korekcija nenoved pie atzīšanas pārtraukšanas un Grupa pārrēķina bruto uzskaites vērtību, balstoties uz finanšu aktīva pārskatītajām naudas plūsmām, un atzīst korekcijas ienākumus vai zaudējumus peļņā vai zaudējumos. Jaunā bruto uzskaites vērtība tiek pārrēķināta, diskontējot koriģētās naudas plūsmas ar sākotnējo efektīvo procentu likmi (vai aizdevuma koriģēto efektīvo procentu likmi iegādātajiem vai izsniegtajiem finanšu aktīviem ar kredītvērtības samazinājumu). Norakstīšanas politika Grupa noraksta finanšu aktīvus - pilnībā vai pa daļām tad, kad ir izsmēlusi visas iespējamās atgūšanas iespējas un ir secināts, ka nav pamatotu cerību, ka aktīvi varētu tikt atgūti. Indikatori, ka nav pamatotu atgūšanas cerību, iekļauj: (i) piedziņas izbeigšanu un (ii) ja Grupas izmantotā atgūšanas metode ir ķīlas izpirkšanas tiesību liegšana, bet ķīlas vērtība nedod pamatu uzskatīt, ka varētu tikt atgūta pilna summa. Grupa var norakstīt finanšu aktīvus, kas atrodas piedziņas procesā. Savstarpējs ieskaits (Offsetting) Finanšu aktīvi un finanšu saistības var būt savstarpēji ieskaitīti un neto summa var tikt atspoguļota finanšu pārskatā gadījumos, kad Bankai/Grupai ir juridiskās tiesības veikt atzīto summu savstarpējo ieskaitu un darbības ir plānotas atspoguļot bilancē neto summās. Pārējos gadījumos Banka/Grupa neveic finanšu aktīvu un saistību savstarpējo ieskaitu. Krājumi Izejvielas, materiāli un preces pārdošanai finanšu pārskatā tiek novērtēti izmantojot FIFO metodi. Krājumi bilancē uzrādīti zemākajā no neto pārdošanas vērtības un pašizmaksas. Inventarizācija bilancē ir norādīta zemākajā no divām metodēm: neto pārdošanas vērtības vai izmaksu metodes. Pašizmaksā ir ietvertas pamatmateriālu izmaksas, kā arī tiešās darbaspēka izmaksas un citas izmaksas, kas radušās, krājumus nogādājot to atrašanās vietā un stāvoklī. Neto pārdošanas vērtība ir pārdošanas cena, no kuras atskaitītas aplēstās pabeigšanas izmaksas un nepieciešamās pārdošanas izmaksas. Krājumu uzskaite organizēta pēc nepārtrauktās krājumu uzskaites metodes. Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtība tiek norakstīta vai tiek izveidoti uzkrājumi vadības novērtētajā apjomā. Ieguldījumu īpašums Grupa tur nekustamo īpašumu (zeme un ēkas) kā ieguldījumu īpašumu ar mērķi gūt labumu no īres ienākumiem vai vērtības pieauguma, tostarp īpašumu, kas tiek būvēts vai attīstīts turpmākai lietošanai par ieguldījumu īpašumu. Sākotnēji ieguldījumu īpašums tika vērtēts iegādes vērtībā. Uzskaites patiesās vērtības modelis tiek izmantots tālākai ieguldījumu īpašuma atzīšanai. Ieguldījumu īpašuma patiesā vērtība atspoguļo tirgus stāvokli uz bilances sastādīšanas datumu. Attiecībā uz Grupas ieguldījumu īpašumu, sīkākai informācijai skat. 22. pielikumu. Ienākumi vai zaudējumi, kas rodas ieguldījumu īpašuma patiesās vērtības izmaiņu rezultātā, ir iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā „Ieguldījumu īpašuma patiesās vērtības izmaiņas” par to periodu, kurā tie rodas. Pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi, izņemot pozitīvo nemateriālo vērtību


52

Bilancē visi nemateriālie ieguldījumi, izņemot nemateriālo vērtību, un pamatlīdzekļi, izņemot nekustamo īpašumu (zeme un ēkas), ir atspoguļoti iegādes cenās, atskaitot nolietojumu. Nolietojums ir aprēķināts pēc lineārās metodes, izvēloties par pamatu šādas nolietojuma normas: Nemateriālie ieguldījumi: Gada likme

Licences 20% Programmnodrošinājums 20%

Pamatlīdzekļi:

Ēkas 3% Pārējie pamatlīdzekļi 7%-33%

Nemateriālie aktīvi ar ierobežotu lietderīgās lietošanas termiņu tiek amortizēti lietderīgās lietošanas laikā. Amortizācijas periods un amortizācijas metode nemateriālajiem aktīviem ar ierobežotu lietderīgās lietošanas termiņu tiek pārskatīti vismaz katra finanšu gada beigās. Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu ar ierobežotu lietderīgās lietošanas termiņu nolietojuma izdevumi tiek atzīti peļņas un zaudējumu aprēķina postenī: „Nolietojums”. Lai izvairītos no bilances vērtības un patiesās vērtības būtiskas atšķirības uz atskaites datumu, Banka nolēma uzskaitīt tai piederošo nekustamo īpašumu (ēkas un zeme) pārvērtētā vērtībā, izņemot ēkas, kas attiecas pie pamatlīdzekļu klases "vēsturiski nozīmīgās ēkas", kuru patieso vērtību ir grūti noteikt sakarā ar to unikalitāti, tāpēc tos uzskaita amortizētajā iegādes vērtībā. Pārvērtēšanas tiek veiktas ar pietiekamu regularitāti. Patiesā vērtība tiek aprēķināta regulāri, balstoties uz neatkarīgu, sertificētu vērtētāju novērtējumu. Nekustamā īpašuma vērtības pieaugums, kas radies pārvērtēšanas rezultātā, tiek atspoguļots pašu kapitālā un tiek iekļauts pārējo visaptverošo ienākumu pārskatā, izņemot gadījumu, kad šāds pieaugums atceļ iepriekšējo pārvērtēšanas samazinājumu, tādā gadījumā šis pieaugums tiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Nekustamā īpašuma vērtības samazinājums, kas radies pārvērtēšanas rezultātā, tiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot gadījumu, kad šāds samazinājums atceļ iepriekšējo pārvērtēšanas pieaugumu, kas atspoguļots pašu kapitālā (tiek iekļauts pārējo visaptverošo ienākumu pārskatā), tādā gadījumā šis samazinājums tiek atspoguļots pašu kapitālā un tiek iekļauts pārējā visaptverošo ienākumu pārskatā. Pēc pārvērtēšanas ēkas vērtība tiek nolietota atbilstoši Bankas noteiktajām nolietojuma normām.

Pārdošanai turētie aktīvi un pārtrauktās darbības

Pārdošanai turētie aktīvi tiek uzskaitīti kā pārņemtie īpašumi un iekārtas, kas ir paredzēti pārdošanai. Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi tiek atzīti bilancē pēc mazākās no vērtībām – pēc bilances (iegādes) vērtības vai pēc patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas. Aktīva vērtības izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārtrauktā darbība ir attiecināma uz meitas sabiedrību, kas tika izslēgta no Grupas 2018. gadā pārdošanas rezultātā. Šis aktīvs tika atspoguļots patiesajā vērtībā, atskaitot pārdošanas izmaksas (Skat. 25. pielikumu). Ieņēmumi un naudas plūsma no pārtrauktām darbībām, ja tādas ir, tiek uzrādīti atsevišķi no turpināmām darbībām ar salīdzināmiem rādītājiem. Procentu un komisijas ienākumu un izdevumu uzskaite Procentu ienākumi un izdevumi tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar uzkrāšanas principu, izmantojot efektīvas procentu likmes metodi. Procentu ienākumos un izdevumos ir iekļauta jebkura starpība (diskonts, prēmija vai cits) starp procentu ienākumus nesošā finanšu aktīva vai pasīva sākotnējo uzskaites vērtību un to noteiktajā termiņā maksājamo summu, kas aprēķināta pēc efektīvās procentu likmes (ieskaitot darījumus ar negatīvu likmi) metodes. Negatīvie procenti finanšu aktīvos tiek atzīti procentu izdevumos.


53

Procentu ienākumus aprēķina, piemērojot efektīvo procentu likmi finanšu aktīvu bruto uzskaites vērtībai, izņemot attiecībā uz (i) finanšu aktīviem, kuru kredītvērtība ir samazinājusies (3. posms), par kuriem tiek aprēķināti procentu ieņēmumi, piemērojot efektīvo procentu likmi finanšu aktīva amortizētajām izmaksām, no kurām atskaita paredzamo kredītzaudējumu (SKZ) uzkrājumu, un (ii) finanšu aktīviem, kas ir pirkti vai iniciēti ar samazinātu kredītvērtību, attiecībā uz šiem finanšu aktīviem uzņēmums kopš sākotnējās atzīšanas ar kredītkvalitāti koriģētu efektīvo procentu likmi piemēro finanšu aktīva amortizētajām izmaksām Procentu ienākumus aprēķina, piemērojot efektīvo procentu likmi finanšu aktīvu bruto uzskaites vērtībai, izņemot attiecībā uz (i) finanšu aktīviem, kuru kredītvērtība ir samazinājusies (3. posms), par kuriem tiek aprēķināti procentu ieņēmumi, piemērojot efektīvo procentu likmi finanšu aktīva amortizētajām izmaksām, no kurām atskaita paredzamo kredītzaudējumu (SKZ) uzkrājumu, un (ii) finanšu aktīviem, kas ir pirkti vai iniciēti ar samazinātu kredītvērtību, attiecībā uz šiem finanšu aktīviem uzņēmums kopš sākotnējās atzīšanas ar kredītkvalitāti koriģētu efektīvo procentu likmi piemēro finanšu aktīva amortizētajām izmaksām. Maksu un komisiju ieņēmumi un izdevumi sastāv no maksām un komisijām ko Banka ir saņēmusi, vai maksājusi sniedzot finansiālus pakalpojumus, atskaitot tos, kas ir saistīti ar finanšu aktīva vai saistību veidošanos, kas veido daļu no efektīviem procentu ieņēmumiem/izdevumiem. Maksas un komisijas rodas no finansiāliem pakalpojumiem ko sniedz Banka, tai skaitā maksājumu pakalpojumi, brokeru pakalpojumi, ieguldījumu konsultācijas, finanšu plānošana, investīciju banku pakalpojumi un aktīvu pārvaldības pakalpojumi. Maksas un komisijas ieņēmumi tiek atzīti, kad attiecīgais pakalpojums tiek sniegts vai pabeigts Ieņēmumu un izdevumu atzīšana (Pārdotās preces un sniegtie pakalpojumi) Ieņēmumi tiek atzīti, balstoties uz līgumā norādīto cenu, atskaitot pievienotās vērtības nodokļus, piešķirtās apjoma atlaides, atgrieztās preces un atlaides. Lai novērtētu un nodrošinātu atlaides, tiek izmantota uzkrātā pieredze, piemērojot paredzamās vērtības metodi, un ieņēmumi tiek atzīti tikai tādā apmērā, par kuru ir augstākā mērā ticams, ka nenotiks būtiska ieņēmumu reversēšana. Grupa neparedz, ka būs līgumi, kur laika periods starp preču nodošanu vai pakalpojumu sniegšanu klientam un klienta veikto maksājumu pārsniegtu vienu gadu. Līdz ar to Grupa nepielāgo darījumu cenas naudas vērtībai laikā. Grupas gūtie ieņēmumi tiek atzīti šādās kategorijās: (i) Preču un pakalpojumu pārdošana Tipogrāfijas pakalpojumi un elektroenerģijas pārdošana tiek atzīti, kad kontrole pār produktiem ir tikusi nodota klientam, kas parasti ir tad, kad Grupa ir preces pārdevusi vai piegādājusi klientam, klients ir pieņēmis preces un pastāv pamatota pārliecība, ka ar tām saistītie debitoru parādi tiks iekasēti. Debitoru parādi tiek atzīti tad, kad preces ir tikušas piegādātas, jo tas ir brīdis, kad atlīdzības saņemšana ir beznosacījumu, jo maksājuma saņemšanai ir vajadzīgs tikai laiks. Pakalpojumu pārdošana tiek atzīta tajā pārskata periodā, kurā pakalpojumi tika sniegti. Lielākā pakalpojumu daļa ir saistīta ar preču pārdošanu un līdz ar to pakalpojumu ieņēmumi tiek atzīti attiecīgajā laika brīdī, piemērojot to pašu metodi, kāda tiek izmantota preču pārdošanas ieņēmumu atzīšanai. Ja citi pakalpojumi tiek atzīti ilgākā laika posmā, tad ieņēmumi tiek atzīti “laika gaitā”. (ii) Operatīvās nomas ienākumi tiek atzīti pēc lineārās metodes nomas termiņa laikā.


54

Nauda un tās ekvivalenti. Nauda un tās ekvivalenti ir posteņi, kuri ir viegli pārvēršami noteiktajā naudas summā un pakļauti nelielām vērtības izmaiņām. Nauda un tās līdzekļi iekļauj atlikumus nostro kontos citās bankās, starpbanku depozītus ar sākotnējo dzēšanas termiņu līdz 3 mēnešiem. Līdzekļi, attiecībā uz kuriem ir noteikti izmantošanas ierobežojumi uz vairāk kā 3 mēnešiem uz piešķiršanas brīdi, tiek izslēgti no naudas un tās ekvivalentu sastāva. Nauda un tās ekvivalenti tiek atspoguļoti pēc amortizētās vērtības. Naudas plūsmas pārskats atspoguļo naudas plūsmas no pamatdarbības, investīciju un finanšu darbības par gadu. Naudas plūsmas no pamatdarbības tiek atspoguļotas balstoties uz netiešo metodi. Naudas plūsmas no investīciju un finanšu darbības tiek atspoguļotas, pamatojoties uz bruto ienākumu un maksājumiem, kas tika veikti pārskata perioda laikā. Nodokļi

Ar 2018. gada 1. janvāri ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliek peļņu, kas radusies pēc 2017. gada, ja tā tiek sadalīta. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par sadalīto pelņu jāatzīst brīdī, kad Bankas akcionāri pieņem lēmumu par peļņas sadali. Papildus ar nodokli var aplikt atsevišķus Bankas izdevumus, kas nodokļa piemērošanai netiek atzīti par ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem. Piemēram, izdevumus par papildus labumiem darbiniekiem, reprezentācijas izdevumus. Nosakot ar nodokli apliekamo bāzi, ar nodokli apliekamā objekta vērtību dala ar koeficientu 0,8. Piemērojamā nodokļa likme ir 20%. Nodokļa aprēķins nerada pagaidu atšķirības starp aktīvu un saistību bilances vērtībām finanšu uzskaitē un to nodokļu bāzi, tas ir, netiek atzītas atliktā nodokļa saistības vai aktīvi. Banka var līdz 2017. gada 31. decembrim uzkrātos un neizmantotos nodokļa zaudējumus izmantot nākamo piecu taksācijas gadu laikā, tas ir līdz 2022. gadam, ieskaitot. Nodokļa zaudējumi izmantojami, katru gadu samazinot maksājamo nodokli ne vairāk kā 50% apmērā par sadalīto peļņu. Uzkrājumi Uzkrājumi tiek atzīti, kad Grupai pagātnes notikumu rezultātā pastāv saistības (juridiskas vai konstruktīvas) un ir sagaidāms, ka Grupai šo saistību izpildei būs nepieciešama ekonomisko labumu aizplūšana un šo saistību apjomu ir iespējams ticami novērtēt. Atzīto uzkrājumu apjoms ir balstīts uz pārskata perioda beigās iespējami vislabāko novērtējumu attiecībā uz ekonomiskajiem labumiem, kas nepieciešami, lai dzēstu pašreizējo saistību, ņemot vērā riskus un nenoteiktības attiecībā uz šo saistību. Gadījumos, kad uzkrājumu apjoms tiek noteikts balstoties uz nepieciešamajām naudas plūsmām saistības segšanai, uzkrājumu bilances vērtība tiek noteikta balstoties uz paredzamo naudas plūsmu tagadnes vērtību. Grupa veido uzkrājumus izdotajām garantijām un citiem ārpusbilances posteņiem balstoties uz ārpusbilances saistību individuālu izvērtējumu. Vadība izdara pieņēmumus un aplēses, lai izvērtētu iespēju, ka ekonomiskie labumi būs nepieciešami saistības segšanai un izvērtē nodrošinājuma vērtību, kā arī ekonomisko labumu aizplūdes un ienākušo labumu summas un laiku.

Pārējās saistības

Pārējās kreditoru saistības tiek uzskaitītas, ja darījuma partneris ir izpildījis līgumā noteiktās saistības un tiek uzrādītas amortizētajā iegādes vērtībā.


55

Finanšu instrumenti tiek klasificēti šādās kategorijās (līdz 2018. gada 1. janvārim):

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi vai saistības

Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi vai saistības ir tie, kas ir iegādāti vai radušies, galvenokārt, lai gūtu peļņu cenu īstermiņa svārstību rezultātā. Tie ietver sevī parāda vērtspapīrus un kapitāla instrumentus. Tirdzniecības vērtspapīri sākotnēji tiek atspoguļoti to patiesā vērtībā. Turpmāk šie vērtspapīri tiek uzskaitīti to patiesajā vērtībā, par pamatu ņemot kotēto tirgus cenu. Realizētā un nerealizētā peļņa vai zaudējumi tiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā “neto peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem vērtspapīriem”. Procenti, kurus Grupa ir nopelnījusi no tirdzniecībai turētajiem vērtspapīriem tiek atzīti kā procentu ienākums. Saņemtās dividendes tiek uzskaitītas kā dividenžu ienākums. Grupa atzīst tirdzniecības vērtspapīru pirkšanu vai pārdošanu, izmantojot norēķinu dienas datumu.

Atvasinātie instrumenti uzskaitīti pēc to patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Atvasinātie finanšu instrumenti sākotnēji tiek atspoguļoti bilancē to patiesajā vērtībā uz darījuma noslēgšanas datumu, turpmāk turpinot atspoguļot patiesajā vērtībā. Patiesā vērtība tiek aprēķināta, pamatojoties uz kotētām tirgus cenām, piemērojot diskontētas naudas plūsmas modeli. Grupa un Banka nodarbojas ar tādiem atvasinātiem finanšu instrumentiem kā valūtas nākotnes darījumi (forward) un valūtas mijmaiņas darījumi (Swap). Visi atvasinātie instrumenti tiek uzskaitīti kā aktīvi, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, bet ja to patiesā vērtība ir negatīva tie tiek uzskaitīti kā saistības. Atvasināto instrumentu patiesā vērtība tiek atspoguļota bilancē kā “Atvasinātie finanšu instrumenti”. Izmaiņas šo atvasināto instrumentu patiesajā vērtībā katru dienu tiek atspoguļotas peļņas un zaudējumu aprēķinā „Neto peļņa no finanšu instrumentu tirdzniecības darījumiem”.

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi ir tie neatvasinātie finanšu aktīvi, kas ir noteikti kā pārdošanai pieejamie vai nav klasificēti kā kredīti un debitoru parādi, līdz termiņa beigām turētās investīcijas vai finanšu aktīvi, kas atspoguļoti pēc to patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā. Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi ietver sevī ieguldījumus noteiktajos parāda vērtspapīros, fondos, kopīgi kontrolēto uzņēmumu un meitas uzņēmumu pamatkapitālā.

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi sākotnēji tiek atspoguļoti to patiesajā vērtībā (ieskaitot aktīvu iegādes izdevumus). Grupa atzīst pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pirkumu vai pārdošanu, izmantojot uzskaiti pēc norēķinu dienas datuma. Pēc tam aktīvi tiek novērtēti pēc to patiesās vērtības, kas ir balstīta uz kotētām tirgus cenām. Ja finanšu aktīvi nav kotēti aktīvajā tirgū, to patiesā vērtība tiek noteikta, izmantojot alternatīvas metodes (piem., līdzīgu investīciju cenas, sertificēto vērtētāju vērtējumi, neto aktīvu vērtības noteikšana).

Kad tas ir lietderīgi, pārdošanai pieejamie aktīvi, kuriem nav noteikta tirgus cena un kuru patieso vērtību nav iespējams noteikt ar citām iepriekš minētajām alternatīvajām metodēm, sākotnēji tiek atspoguļoti to patiesajā vērtībā un pēc tam tie tiek novērtēti pēc cenas, kas pazemināta par vērtības samazinājumu.

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņas to rašanās periodā tiek atspoguļotas kapitālā un rezervēs kā patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve, izņemot monetāro aktīvu vērtības samazināšanas zaudējumus un valūtas pārvērtēšanas rezultātu. Ja finanšu aktīvs tiek pārdots, postenī “pārvērtēšanas rezerve” iepriekš atspoguļotais vērtības pieaugums vai samazinājums tiek iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Kredīti un debitoru parādi

Kredīti un debitoru parādi ir neatvasinātie finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kuri netiek kotēti aktīvā tirgū.


56

Kredīti ir uzrādīti bilancē pēc to amortizētās vērtības, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Kredīta amortizētā vērtība ir vērtība, kas tiek noteikta pie kredīta izsniegšanas, atskaitot kredīta atmaksātās pamatsummas, pieskaitot vai atņemot aprēķināto amortizāciju par starpību starp sākotnējo vērtību un vērtību termiņa beigās (izmantojot efektīvās procentu likmes metodi) un atņemot norakstīšanu sakarā ar vērtības samazināšanos vai bezcerīga parāda dēļ.

Finanšu līzings

Finanšu līzings ir ilgtermiņa līzinga darījums, saskaņā ar kuru visas būtiskās tiesības un pienākumi saistībā ar nomātā aktīva izmantošanu tiek nodoti līzinga ņēmējam darījuma noslēgšanas brīdī. Finanšu līzinga prasības tiek atzītas kā klientiem piešķirtie kredīti. Saņemtie līzinga maksājumi, atskaitot pamatsummu, tiek atzīti kā procentu ienākums, kas balstīts uz modeli, kurš atspoguļo pastāvīgo periodisko tīro investīciju atdevi.

Reverse repo līgumi

Vērtspapīru pirkšana saskaņā ar līgumiem atpārdot noteiktajā datumā nākotnē („reverse repo”) bilancē netiek atzīta. Prasības, t.sk. uzkrātie procenti, kas radušies „reverse repo” darījumu rezultātā tiek iekļauti bilances pozīcijā „Kredīti un debitoru parādi”. Starpība starp pirkšanas un atpārdošanas cenu tiek uzskatīta par procentu ienākumiem un tiek uzkrāta visā līguma darbības laikā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi.

Finanšu saistības novērtētas pēc amortizētās vērtības

Finanšu instrumenti, kuri tiek iekļauti bilancē kā „Saistības pret kredītiestādēm”, „Noguldījumi”, “Subordinētie parāda vērtspapīri” un „Pakārtotās saistības”, tiek klasificēti kā amortizētajā vērtībā novērtētās finanšu saistības.

Pēc sākotnējās novērtēšanas, finanšu saistības turpmāk tiek novērtētas pēc to amortizētās vērtības, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Amortizētā vērtība tiek aprēķināta, ņemot vērā jebkuru izlaišanas diskontu vai prēmiju un izdevumus, kas ir efektīvās procentu likmes neatņemama daļa. Amortizācija tiek iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķinā ar nosaukumu „Procentu un līdzīgie izdevumi”.

Finanšu aktīvu un finanšu saistību norakstīšana no bilances

Finanšu aktīva atzīšana tiek pārtraukta, ja:

• Izbeidzas tiesības saņemt naudas plūsmas no aktīviem; vai

• Grupa ir nodevusi savas tiesības saņemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu vai saglabājusi tiesības saņemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu, bet apņēmusies nekavējoties izmaksāt to pilnā apmērā kādai trešajai personai saskaņā ar vienošanos; un

• Grupa ir nodevusi (a) faktiski visus riskus un atlīdzību no aktīviem, vai (b) Grupa nav nodevusi, kā arī nav paturējusi faktiski visus riskus un atlīdzību no aktīviem, bet ir nodevusi kontroli pār aktīviem.

Grupa pārtrauc finanšu saistību atzīšanu, kad tās līgumā paredzētās saistības tiek izpildītas, noraidītas vai izbeigtas.

Savstarpējs ieskaits

Finanšu aktīvi un finanšu saistības var būt savstarpēji ieskaitīti un neto summa var tikt atspoguļota finanšu pārskatā gadījumos, kad Bankai/Grupai ir juridiskās tiesības veikt atzīto summu savstarpējo ieskaitu un darbības ir plānotas atspoguļot bilancē neto summās.

Pārējos gadījumos Banka/Grupa neveic finanšu aktīvu un saistību savstarpējo ieskaitu.


57

Vērtības samazināšanās noteikšana un novērtēšana (līdz 2018. gada 1. janvārim):

Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās

Grupa katra pārskata gada bilances datumā izvērtē iespējamās objektīvās pazīmes, kas liecinātu par kāda finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtības samazināšanos.

Sākotnēji Grupa novērtē objektīvo pazīmju esamību individuāli katram ievērojamam finanšu aktīvam, kā arī visiem kavētiem kredītiem neatkarīgi no kredīta atlikušās bilances vērtības. Finanšu aktīvi, kas tiek individuāli novērtēti, lai konstatētu vērtības samazināšanos vai kuriem vērtības samazināšanās jau tika konstatēta, tiek izslēgti no kopējiem Bankas finanšu aktīviem, ko pārbauda, lai identificētu vērtības samazināšanās risku.

Gadījumā, ja pastāv objektīvas pazīmes par finanšu aktīvu amortizētās vērtības samazināšanos, zaudējumu summa ir vienāda ar starpību starp aktīvu bilances vērtību un nākotnē gaidāmās naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas diskontēta pēc finanšu instrumenta sākotnējās efektīvās procentu likmes.

Pārbaudot kopējo iespējamo aktīvu grupas vērtības samazināšanos, Grupa pieņem, ka visi naudas līdzekļi noslēgto līgumu rezultātā, tiks saņemti un vērtības samazināšanās zaudējumi tiek novērtēti, balstoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi, ko saskaņo ar esošiem datiem.

Viendabīgo kredītu portfeļu, tādu kā kredītkaršu portfelis un nenodrošināts patēriņa kredītu portfelis, speciālo uzkrājumu apjoma aprēķināšana notiek nevis klasificējot katru kredītu atsevišķi, bet pamatojoties uz portfeļa bāzi. Galvenais novērtēšanas kritērijs ir norēķinu disciplīna. Portfelim nepieciešamo uzkrājumu aprēķināšana pamatojas uz pieredzi un iepriekšējo periodu statistiku.

Aktīvu bilances vērtība tiek samazināta, izmantojot speciālos uzkrājumus, un uzkrājumu summas samazinājums vai palielinājums tiek atspoguļots pārskata gada peļņas un zaudējumu aprēķinā. Gadījumā, ja kredīts vai parādi nevar tikt atgūti, tie tiek norakstīti no bilances posteņiem kopā ar attiecīgiem uzkrājumiem.

Pārdošanai turētie aktīvi

Pārdošanai turētie aktīvi tiek uzskaitīti kā pārņemtie īpašumi un iekārtas, kas ir paredzēti pārdošanai. Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi tiek atzīti bilancē pēc mazākās no vērtībām – pēc bilances (iegādes) vērtības vai pēc patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas. Aktīva vērtības izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Uzkrājumi

Uzkrājumi tiek atzīti, kad Grupai pagātnes notikumu rezultātā pastāv saistības (juridiskas vai konstruktīvas) un ir sagaidāms, ka Grupai šo saistību izpildei būs nepieciešama ekonomisko labumu aizplūšana un šo saistību apjomu ir iespējams ticami novērtēt.

Atzīto uzkrājumu apjoms ir balstīts uz pārskata perioda beigās iespējami vislabāko novērtējumu attiecībā uz ekonomiskajiem labumiem, kas nepieciešami, lai dzēstu pašreizējo saistību, ņemot vērā riskus un nenoteiktības attiecībā uz šo saistību. Gadījumos, kad uzkrājumu apjoms tiek noteikts balstoties uz nepieciešamajām naudas plūsmām saistības segšanai, uzkrājumu bilances vērtība tiek noteikta balstoties uz paredzamo naudas plūsmu tagadnes vērtību.

Grupa veido uzkrājumus izdotajām garantijām un citiem ārpusbilances posteņiem balstoties uz ārpusbilances saistību individuālu izvērtējumu. Vadība izdara pieņēmumus un aplēses, lai izvērtētu iespēju, ka ekonomiskie labumi būs nepieciešami saistības segšanai un izvērtē nodrošinājuma vērtību, kā arī ekonomisko labumu aizplūdes un ienākušo labumu summas un laiku.


58

Ārvalstu valūtu pārvērtēšana

Darījumi un atlikumi ārvalstu valūtās

Bankas un meitas sabiedrību, kas darbojas Latvijā, funkcionālā valūta ir eiro. Krievijā darbojošo meitas sabiedrību funkcionālā valūta ir Krievijas rublis. Valūta, kurā tiek sastādīts finanšu pārskats, ir eiro. Darījumi citās valūtās (kas nav funkcionālā valūta) tiek pārrēķināti funkcionālajā valūtā saskaņā ar Eiropas Centrālās Bankas oficiālo kursu darījuma dienā. Monetārie aktīvi un saistības, kas denominēti citās valūtās, tiek pārrēķināti funkcionālajā valūtā pēc kursa uz bilances datumu. Nemonetārie aktīvi un saistības, kas denominēti citās valūtās, kas ir uzrādīti iegādes vērtībā, tiek pārvērtēti funkcionālajā valūtā pēc valūtas kursa uz darījuma datumu. Valūtas kursa starpības, kas veidojas no pārrēķina, tiek atzītas peļņas un zaudējumu aprēķinā, postenī “Neto peļņa no ārvalstu valūtas pozīcijas pārvērtēšanas”. Visi realizētie ienākumi un zaudējumi tiek uzskaitīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, periodā, kurā tie radušies. Nerealizētā peļņa un zaudējumi no prasību un saistību pārvērtēšanas tiek uzrādīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, izmantojot valūtas kursus uz bilances sastādīšanas datumu.

Grupas uzņēmumi

Visu Grupas uzņēmumu, kuru funkcionālā valūta (no kurām neviena nav hiperinflācijas ekonomikas valūta) atšķiras no konsolidētajos finanšu pārskatos izmantotās valūtas, rezultāti un finansiālais stāvoklis tiek pārrēķināti konsolidētajos finanšu pārskatos izmantotajā valūtā šādā veidā:

• Aktīvi un pasīvi tiek pārrēķināti ar kursu bilances sastādīšanas dienā;

• Katra peļņas vai zaudējumu aprēķina ienākumi un izdevumi tiek pārrēķināti ar vidējiem valūtas kursiem (ja vien šis vidējais kurss nav darījumu veikšanas dienā spēkā esošo likmju kumulatīvā efekta saprātīga aptuvenā vērtība, kad ieņēmumi un izdevumi ir pārrēķināti atbilstoši kursam darījumu veikšanas datumā);

• Visas rezultējošās valūtu starpības ir atzītas kā atsevišķs pašu kapitāla komponents „Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezerve”.

Pēc konsolidācijas valūtu starpības, kas rodas no tīro investīciju ārzemju kompānijās pārrēķināšanas, ir iekļautas pašu kapitālā.

Pielietotie ārvalstu valūtu kursi nozīmīgākajām valūtām pārskata perioda beigās bija sekojoši:

Valūtas kurss 2018.gada 31.decembrī

Valūtas kurss 2017.gada 31.decembrī

USD/EUR 1.145 1.1993 RUB/EUR 79.7153 69.392

4. NOZĪMĪGAS GRĀMATVEDĪBAS APLĒSES UN NOVĒRTĒJUMI Konsolidēto finanšu pārskatu sniegšana atbilstoši ES pieņemtajiem Starptautiskajiem Finanšu Pārskatu Standartiem pieprasa veikt grāmatvedības aplēses un novērtējumus, kuri ietekmē aktīvu un pasīvu vērtējumu, atklājamo informāciju par iespējamiem aktīviem un pasīviem, kā arī pārskata periodā atzītos


59

ienākumus un izdevumus. Grupa izdara grāmatvedības aplēses pieņēmumus attiecībā uz nākotnes periodiem. Rezultātā sākotnējie aprēķini var atšķirties no attiecīgiem faktiskiem rezultātiem. Aplēses un to pamatā esošie pieņēmumi tiek regulāri pārskatīti. Ja aplēšu izmaiņas skar tikai pārskata periodu, kurā tika veiktas izmaiņas, tad tās tiek atzītas izmaiņu periodā. Ja izmaiņas skar gan pārskata periodu, gan nākamos periodus, tad izmaiņas tiek atzītas grāmatvedības aplēsēs gan pārskata, gan nākamajos periodos. Zemāk ir minētas visbūtiskākās aplēses un pieņēmumi, kas atklāj iespējamas nenoteiktības avotus esošā situācijā ekonomikā un finanšu tirgos: Darbības turpināšanas apsvērumi Banka un Grupa noslēdza 2018. gadu ar neto peļņu 1 067 tūkstošu eiro apmērā un attiecīgi –neto zaudējumiem 17 505 tūkstošu eiro apmērā. Pamatojoties uz Vadības sniegto informāciju par finanšu posteņiem, 2018. gada 31. decembrī Grupas un Bankas pirmā līmeņa kapitāla rādītāji bija attiecīgi 6,28% un 7,56%, un Grupas un Bankas kopējie kapitāla rādītāji bija attiecīgi 11,26 % un 12,48%. Tādējādi, 2018. gada 31. decembrī Grupa un Banka neizpildīja FKTK noteiktās pirmā līmeņa kapitāla rādītāja minimālās prasības attiecīgi 10,788% un 11,125% apmērā un FKTK noteikto minimālo kopējo kapitāla rādītāju 13,55% un 14% apmērā attiecīgi Grupas un Bankas līmenī. Pamatojoties uz Grupas / Bankas neauditētajiem datiem 2019. gada 30. jūnijā, Grupas un Bankas kopējie kapitāla rādītāji bija attiecīgi 9,71% un 10,81%, kas joprojām uzrāda neatbilstību minētajā datumā.

Tā kā 2019. gada 1. jūlijā stājās spēkā metodes, kuru pielietošanu nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 575/2013 (ES) 128. (3) pantu (EBA/GL/2019/01) pieņemtās “Riska darījumu, kas ir saistīti ar īpaši lielu risku, norādīšanas vadlīnijas”, Banka saprot, ka dažiem tās neprofila aktīviem būs nepieciešams lielāks riska svērums, kas radīs Bankas kapitāla nepietiekamību attiecīgajā datumā.

Gada beigās Grupa un Banka bija pārkāpušas arī lielo riska darījumu limitus. 2019. gadā līdz pat šim brīdim Banka un Grupa turpina pārkāpt šos ierobežojumus.

Banka veic šādus pasākumus, lai atjaunotu atbilstību noteiktajiem pirmā līmeņa kapitāla un kopējā kapitāla rādītājiem un samazinātu lielo riska darījumu ekspozīcijas.

Turpinās darbs, kas saistīts ar meitas uzņēmuma SIA “Winergy” daļu vai šim uzņēmumam piederošo aktīvu pārdošanu, kas tika uzsākts iepriekšējos periodos. Diemžēl vairāki faktori pārdošanas procesu ir ietekmējuši negatīvi. 2018. gada februārī tika publicēta Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) atskaite par ABLV Banku, kas izraisīja ABLV Bankas pašlikvidācijas procesu. Pēc šiem notikumiem, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas finanšu sektora satricinājumus, vairāki ieguldītāji, neraugoties uz iepriekš izrādīto interesi par uzņēmumu, apturēja iegādes procesu. Vēl viens svarīgs faktors, kas negatīvi ietekmēja pārdošanas procesu, bija Latvijas politiķu aicinājumi rīkoties un solījumi attiecībā uz kvotu atcelšanu “zaļajai enerģijai”. Neskaidrība šajā jautājumā neveicina ieguldītāju, kuru mērķis ir iegādāties šāda veida aktīvus, interesi. Neskatoties uz iepriekš minēto, Bankas vadība turpina pārrunas ar potenciālajiem ieguldītājiem un tās mērķis ir pārdot SIA “Winergy” aktīvus tuvākajā laikā. Bankas vadība arī turpina strādāt pie Krievijas darījumu ekspozīcijas samazināšanas.

Ņemot vērā pēdējos notikumus Latvijā saistībā ar klientiem-nerezidentiem un tiesisko nenoteiktību attiecībā uz nerezidentu biznesu, turpmāk tekstā ir izklāstīta būtiskākā informācija par Bankas pašreizējo uzņēmējdarbības modeli un stratēģiskajiem plāniem.

2018. gadā Banka turpināja pilnveidot noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) iekšējās kontroles sistēmas, realizējot rīcības plānu, kas tika izstrādāts, pamatojoties uz 2017. gadā starp Banku un FKTK noslēgto Administratīvo līgumu. Rīcības plāna


60

ietvaros Banka uzlaboja automatizēto IT sistēmu, kuru Banka izmanto NILLTF riska pārvaldīšanai, nodrošināja iekšējās un ārējās apmācības, ieviesa kontroles mehānismu kvalitātes kontroles procesus un veica citus pasākumus. Vienlaikus, reaģējot uz dažādiem tirgus notikumiem un jaunajām normatīvo aktu prasībām NILLTFN jomā, 2018. gadā Banka aktīvi īstenoja riska samazināšanas (de-risking) pasākumus. Pamatojoties uz 2018. gada 9. maija grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas aizliedz finanšu iestādēm uzturēt biznesa attiecības vai veikt jebkādus darījumus ar čaulas uzņēmumiem, kas ir reģistrēti jurisdikcijā bez pienākuma iesniegt gada finanšu pārskatus kompetentajām iestādēm un kas nespēj Bankai dokumentāri pierādīt savas ikdienas uzņēmējdarbības aktivitātes (t.i. nespēj iesniegt Bankā neatkarīga auditora apliecinātu finanšu pārskatu), Banka veica savu klientu ārpuskārtas izpēti un pārbaudi. Riska samazināšanas pasākumu rezultātā Bankas klientu - čaulas uzņēmumu skaits ir samazinājies aptuveni divas reizes, kas 2018. gada beigās nodrošināja arī čaulas uzņēmumu kredīta apgrozījuma īpatsvara samazinājumu kopējā klientu apgrozījumā no aptuveni 60 % līdz aptuveni 30 %. Līdz ar to 2018. gada beigās Banka bija nodrošinājusi čaulas kompāniju īpatsvara samazinājumu krietni ātrākā tempā, nekā tas bija paredzēts Administratīvajā līgumā.

Mēs sagaidām, ka, ņemot vēra Īpašās ekspertu komitejas pasākumu novērtēšanai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai “Moneyval” un citu starptautisko organizāciju ieteikumus, regulators izvirzīs aizvien stingrākas prasības attiecībā uz finanšu sistēmas caurskatāmību. Līdz ar to, Bankas vadība apliecina gatavību pilnveidot NILLTF risku kontroles sistēmas, ieguldot tajās nepieciešamos informāciju tehnoloģiju un cilvēkresursus, kā arī nodrošinot nulles tolerances līmeni pret jebkādiem finanšu noziegumiem un sankciju apiešanas mēģinājumiem.

PNB Bankas Starptautiskā biznesa virziens , kas apkalpo lielus korporatīvos klientus un turīgas privātpersonas, ir pilnībā pielāgojies jaunajai situācijai. 2019. gadā PNB Bankas Starptautiskā biznesa virziens turpinās koncentrēties uz augstas kvalitātes klientiem (t.i. tiem, kas ir iekļauti “Forbes” 500 turīgāko cilvēku sarakstā) un starptautiskām korporācijām.

2018. gadā Banka turpināja pievērst arvien lielāku uzmanību Latvijas biznesa virziena attīstībai, it sevišķi, klientu – senioru apkalpošanai. Šajā klientu segmentā apzināmies savas konkurences priekšrocības. 2018. gadā Bankai ir izdevies saglabāt plašāko filiāļu tīklu valstī – 44 klientu apkalpošanas centrus un teju 100 000 klientus, no kuriem 96% ir Latvijas rezidenti, savukārt no tiem – divas trešdaļas ir seniori.

Bankas spēja turpināt nepārtrauktu uzņēmējdarbību ir lielā mērā atkarīga no tā, vai tiek nodrošināta atbilstība prudenciālajiem rādītājiem (kapitāla pietiekamības rādītājiem un lielo riska darījumu limitiem), kā arī Darbības atjaunošanas plāna izpildes noteiktajos termiņos un spējas īstenot pārskatīto stratēģiju atbilstoši iepriekš tekstā aprakstītajam. Jaunie akcionāri, kas tikai nesen ir iesaistījušies Bankas darbā, ir iecerējuši aktualizēt uzņēmējdarbības stratēģiju (ieskaitot Kapitāla un Darbības atjaunošanas plānus) līdz 2019. gada vasaras beigām, paredzot, ka Banka līdz 2019. gada beigām būs izpildījusi prudenciālos rādītājus.

Grupas un Bankas finanšu pārskati tiek gatavoti, balstoties uz darbības turpināšanas principu, un neiekļauj korekcijas, tai skaitā aktīvu un pasīvu novērtējumu, kas varētu būt nepieciešams gadījumā, ja darbības turpināšanas pieņēmums nebūtu piemērojams.

Bankas portfeļa likviditātes stresa pārbaudes tiek veiktas kā daļa no regulārām (vismaz reizi gadā) stresa pārbaudēm iekšējā kapitāla pietiekamības novērtējuma procesa (ICAAP) ietvaros, kā arī jaunā iekšējās likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa (ILAAP) ietvaros. Gan drastiska īstermiņa, gan mērena vidēja termiņa testēšana, pierāda, ka Banka spēj realizēt īstermiņa un vidēja termiņa aktīvus, piemēram, vērtspapīrus un uz nakti noslēgtās finanšu ķīlas, lai nodrošinātu noguldītāju maksājumus. To praksē apliecināja tirgus satricinājumi 2018. gada februāra vidū, un 2018. gada 5. aprīļa prezentācijā FKTK Banka ir veikusi papildus stresa testēšanu likviditātes rādītājiem. Vidēja termiņa un ilgtermiņa likviditātes riska pārvaldības procesa ietvaros, Banka apstiprina un kontrolē


61

nepilnības dažādos laika intervālos un uzrauga noguldījumu beigu termiņu. Ja šie rādītāji uzrāda ievērojamas negatīvas tendences, kas var būtiski apdraudēt Grupas/Bankas spēju pildīt saistības pret saviem klientiem, Banka/Grupa īstenos likviditātes pozīciju stiprināšanas rīcības plānu. Plāns ietver līdzekļu piesaistīšanu no alternatīviem avotiem un ilgāka termiņa vai beztermiņa aktīvu realizāciju . Bankas vadība ir pārliecināta, ka, ja nepieciešams, ilgtermiņā varētu realizēt papildu aktīvus, priekšlaicīgi atmaksājot vai pārdodot aizdevumus, lai gan atkarībā no tirgus situācijas, iespējams, ar diskontu no bilances vērtības.

Tādējādi, Bankas vadība secina, ka finanšu pārskatu sagatavošanā ir piemērojams darbības turpināšanas princips. Tomēr joprojām pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par Bankas spēju turpināt darbību.

Galvenās neskaidrības ir šādas:

1) iespējamās regulatīvās sankcijas, kas izriet no tā, ka 2018. gada 31. decembrī un turpmāk Grupa un Banka nav izpildījusi minimālās 1. līmeņa kapitāla rādītāja prasības un FKTK noteikto minimālo kopējo kapitāla rādītāju, kā arī ir pārkāpusi lielo riska darījumu limitus, kas ir radījis nepieciešamību ieguldīt Bankā papildu akciju kapitālu;

2) Bankas spēja pārdot neprofila aktīvus, proti, SIA “Winergy” akcijas vai aktīvus, un aktīvus, kuru turētājs ir Bankas aktīvu pārvaldības sabiedrība (NIPS), tai skaitā nekustamo īpašumu un rūpnieciskos aktīvus Latvijā un ārzemēs;

3) Bankas spēja pārvaldīt vidēja termiņa un ilgtermiņa likviditātes risku; un

4) Bankas spēja īstenot jauno akcionāru aktualizēto stratēģiju, lai to izveidotu ilgtspējīgu, peļņu nesošu uzņēmējdarbību. Finanšu instrumentu patiesā vērtība Ja bilancē atspoguļoto finanšu aktīvu un finanšu pasīvu patiesā vērtība nevar tikt iegūta no aktīvajiem tirgiem, tad tā tiek noteikta, izmantojot dažādas novērtējuma metodes, kas ietver matemātisko modeļu izmantošanu. Dati šādiem modeļiem tiek ņemti no novērojamiem tirgiem, kur tas ir iespējams, bet, ja tas nav iespējams, patiesās vērtības noteikšanai ir nepieciešams veikt aplēses, kas atkarīgas no likviditātes, koncentrācijas, tirgus faktoru nenoteiktības, cenu pieņēmumiem un citiem riskiem, kas ietekmē konkrēto instrumentu (skat. 37. pielikumu). Bankas/Grupas vadība uzskata, ka aktīvu un saistību patiesā vērtība, kas ietverta šajā finanšu pārskatā, ir novērtēta ticami. Paredzamie kredītzaudējumi Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, Grupa un Banka ieviesa un ievēro 9. SFPS prasības attiecībā uz paredzamo kredītzaudējumu novērtēšanu. Finanšu instrumenti tiek iedalīti 1., 2. vai 3. posmā, balstoties uz piemēroto vērtības samazināšanas metodiku - “Aktīvu novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas Metodika”:

• 1. posms – ieņēmumus nesoši aktīvi un aktīvi, kuru kredītvērtība nav samazināta. 1. kategorija iekļauj aktīvus, kuriem nav tikusi novērota būtiska kredītriska palielināšanās kopš sākotnējās atzīšanas brīža vai kuri ir tikuši klasificēti kā zema riska aktīvi (reitings “Investīciju kategorija” vai augstāks). Banka atzīst uzkrājumu, balstoties uz 12 mēnešu SKZ. Izmaiņas palielina vērtības samazināšanas uzkrājumus.

• 2. posms – aktīvi ar ievērojamu kredītriska palielinājumu kopš sākotnējās atzīšanas, tomēr joprojām ieņēmumus nesoši un bez kredītvērtības samazinājuma. Banka atzīst uzkrājumu par


62

visa termiņa SKZ. Tā kā šī, salīdzinājumā ar 39. SGS, ir jauna pieeja, tā būtiski palielina papildu uzkrājumus, jo saskaņā ar 39. SGS vairums šāda veida aktīviem nav samazināta kredītvērtība.

• 3. posms – ieņēmumus nenesoši aktīvi un aktīvi, kuru kredītvērtība ir samazināta (saistības nepildoši). Banka atzīst visa termiņa SKZ. Būtiskiem 3. posma aktīviem tiek veikti individuāli vērtības samazināšanās testi, bet nebūtiskiem aktīviem - kolektīvais novērtējums.

Novērtējot aktīvus un ārpusbilances saistības un veidojot uzkrājumus sagaidāmajiem kredītzaudējumiem, Banka un Grupa attiecībā uz aizņēmējiem (kreditēšanas operācijas) izmanto iekšējos kredītreitingus, kas savukārt ir balstīti uz Bankas izstrādāto un apstiprināto “Iekšējo kredītreitingu metodiku”, darījumu partneriem (ieguldījumu aktivitātes, darījumi starpbanku tirgū) - ārējos kredītnovērtējumus. Papildus Banka izmanto iekšējo informāciju, kas tiek saņemta no iekšējiem ekonomikas ekspertiem, kombinējot to ar ārējo informāciju, kuru publiskojuši valdības un privātie ekonomisko prognožu dienesti.

a) Būtiska kredītriska palielināšanās (BKP). Kredītriska pieauguma izvērtēšana un tā būtiskuma atzīšana tiek attiecināta uz visu finanšu aktīvu kopumā, nedalot attiecīgo finanšu aktīvu sastāvdaļas. Tiek uzskatīts, ka finanšu aktīva kredītrisks ir būtiski paaugstinājies, ja pēc finanšu instrumenta sākotnējās atzīšanas tiek konstatēts vismaz viens no turpmāk tekstā norādītajiem BKP indikatoriem, kas nebija vērojams instrumenta izsniegšanas brīdī:

1. Bankā iekšēji noteikta kredītreitinga samazinājums: aizņēmējam – no A līdz C un no B par 1 soli, kontrahentam un emitentam – riska grupas samazinājums par 1 soli.

2. Identificēti riska faktori, kas liecina par būtisku darījuma partnera kredītspējas pasliktināšanos: • Esošas un paredzamas operacionālās darbības rezultātu izmaiņas (pasliktināšanas); • Esošas un paredzamas nelabvēlīgas komerciālo, finanšu un ekonomisko nosacījumu

izmaiņas; • Esošas un paredzamas nelabvēlīgas tiesisko, ekonomisko un tehnoloģisko nosacījumu

izmaiņas (piemēram, realizējamo produktu pieprasījuma kritums tehnoloģiju izmaiņu dēļ).

3. Pārbaudes saraksta statuss pārskata datumā. 4. Vairāk nekā 30 dienas kavētas kopš pārskata datuma. 5. Kredītriska pieaugums citām saistībām. 6. Aizņēmējs ir informējis Banku par vēlmi mainīt līguma nosacījumus, kas klasificējams kā

pārstrukturēts aktīvs. 7. Emitenta ierosinājums pārskatīt emisijas prospektu. 8. Nozīmīgas izmaiņas līgumsaistību pamatā esošajā nodrošinājuma vērtībā vai trešo pušu

garantiju kvalitātē, vai kredītkvalitātes uzlabojumā, kas, kā paredzams, samazinās parādnieka ekonomisko stimulu veikt plānotos līgumsaistību maksājumus vai citādāk ietekmēs saistību neizpildes iespējamību.

9. Būtiskas izmaiņas akcionāra (vai mātes uzņēmuma) sniegtās garantijas kvalitātē. 10. Ievērojams 12 mēnešu saistību neizpildes varbūtības (PD) palielinājums, sākot no sākotnējās

atzīšanas līdz pārskata datumam.

b) Saistību neizpildes definīcija.

Banka un Grupa reģistrē saistību neizpildi, kad tiek konstatēts viens vai abi no šiem saistību neizpildes indikatoriem:

• Klients kavē būtisku saistību izpildi pret Grupu vairāk par 90 dienām;


63

• Tiek uzskatīts, ka visticamāk klients nespēs nokārtot savas kredītsaistības pret Grupu. Lai identificētu tos, kas visticamāk nespēs samaksāt, tiek pievērsta uzmanība šādām norādēm:

• Finanšu aktīviem tiek piešķirts ienākuma nenesoša aizdevuma status; • Finanšu aktīvi ir pārdoti / tiek pārdoti ar ievērojamiem ekonomiskiem zaudējumiem (vairāk nekā

10%) no finanšu aktīva amortizētās vērtības; • Emitenta finansiālo grūtību dēļ tiek zaudēts aktīvais tirgus; • Finanšu aktīvs tiek pirkts vai veidots ar lielu atlaidi, kas atspoguļo radušos kredītzaudējumus; • Banka piekrīt finansiālu grūtību izraisītai finanšu aktīvu pārstrukturēšanai, ja tās rezultātā tiktu

samazinātas līgumsaistības, ko panāk ar daļēju atteikšanos no pamatsummas, procentu maksājumiem vai, attiecīgā gadījumā, apkalpošanas maksas, vai to atmaksas atlikšanu;

• Banka ir pieprasījusi atzīt parādnieka bankrotu vai izdot līdzīgu rīkojumu attiecībā uz parādnieka līgumsaistībām pret Banku vai Grupu;

• Parādnieks ir pieprasījis atzīt tā bankrotu, vai tam ir noteikta bankrota procedūra vai līdzīga aizsardzība, kuras rezultātā var netikt atmaksātas līgumsaistības Bankai vai šī atmaksa var aizkavēties;

• Pastāvīga ienākuma avota zudumus; • Šaubas, ka nākotnē netiks ģenerēta stabila un pietiekama naudas plūsma; • Ievērojamas aizņemto naudas līdzekļu pieaugums; • Līguma nosacījumu (kovenantu) pārkāpumi; • Ķīlas realizācija (ieskaitot galvojumus); • Kompāniju, kuras pieder galvotājam, vai galvotāja saistību neizpilde; • Būtiski citu saistību izpildes kavējumi; • Krīze darbības jomā kombinācijā ar vāju pozīciju šajā darbības jomā.

Atgūt saistības pildošu statusu var ne ātrāk kā pēc 3 mēnešiem kopš visu saistību pildīšanas kritēriju izpildes. 3 pārbaudes mēnešu laikā ir jānodrošina, ka klients veic maksājumus savlaicīgi. Pārbaudes perioda noteikumu izņēmums ir grūtībās nonākušu parādnieku restrukturizācija, kur ir jāpaiet vismaz 1 gadam kopš restrukturizācijas pasākumu pagarināšanas līdz brīdim, kad var uzskatīt, ka klients ir spējīgs izpildīt pēcrestrukturizācijas nosacījumus. Nākamajās tabulās ir sniegta analīze par Grupas un Bankas kredītu un debitoru parādu sadalījumu pa posmiem:


64

31.12.2018

Grupa, EUR’000

Kredīti virs 10 miljoniem

privātajām kompānijām

Kredīti no 2 līdz 10

miljoniem privātajām

kompānijām

Kredīti līdz 2 miljoniem


Pārējie kredīti

fiziskajām personām

Debitoru parādi Kopā

1.posms 26 253 4 648 7 712 6 287 18 695 63 595 nav kavējuma 26 253 4 648 6 793 6 025 18 695 62 414 Ar kavējumu līdz 30 dienām - - 919 262 - 1 181

2.posms 12 365 4 370 173 56 - 16 964 Ar kavējumu līdz 30 dienām 12 365 4 370 151 10 - 16 896 No 31 līdz 60 dienām - - 22 37 - 59 No 61 līdz 90 dienām - - - 9 - 9

3.posms 68 750 22 274 11 295 9 448 2 638 114 405 Ar kavējumu līdz 30 dienām 12 443 3 361 2 799 175 2 638 21 416 No 31 līdz 60 dienām - - 227 70 - 297 No 61 līdz 90 dienām - - 180 6 - 186 No 91 līdz 180 dienām 33 240 7 659 965 64 - 41 928 Vairāk kā 180 dienas 23 067 11 254 7 124 9 133 - 50 578

(Uzkrājumi) (28 826) (5 397) (5 016) (7 983) (1 037) (48 259)Kopā 78 542 25 895 14 164 7 808 20 296 146 705

31.12.2018

Banka, EUR’000

Kredīti virs 10 miljoniem


Kredīti no 2 līdz 10

miljoniem privātajām

kompānijām

Kredīti līdz 2 miljoniem


Pārējie kredīti

fiziskajām personām

Debitoru parādi Kopā

1.posms 26 253 - 3 969 6 105 18 677 55 004 nav kavējuma 26 253 - 3 049 5 843 18 677 53 822 Ar kavējumu līdz 30 dienām - - 920 262 - 1 182

2.posms 31 377 17 744 367 56 - 49 544 Ar kavējumu līdz 30 dienām 31 377 17 744 345 10 - 49 476 No 31 līdz 60 dienām - - 22 37 - 59 No 61 līdz 90 dienām - - - 9 - 9

3.posms 68 750 22 274 11 160 8 967 2 638 113 789 Ar kavējumu līdz 30 dienām 12 443 3 361 2 799 175 2 638 21 416 No 31 līdz 60 dienām - - 227 70 - 297 No 61 līdz 90 dienām - - 180 6 - 186 No 91 līdz 180 dienām 33 240 7 659 965 64 - 41 928 Vairāk kā 180 dienas 23 067 11 254 6 989 8 652 - 49 962

(Uzkrājumi) (19 704) (5 397) (5 031) (7 953) (1 037) (39 122)Kopā 106 676 34 621 10 465 7 175 20 278 179 215

Zaudējumi no vērtības samazināšanās atspoguļoti 19. pielikumā. Ieguldījumu īpašumu un pamatlīdzekļu (zeme un ēka) patiesā vērtība


65

Ieguldījumu īpašuma un pamatlīdzekļu (zeme un ēka) novērtējumā tiek izmantota ienākumu kapitalizācijas metode. Ieguldījumu īpašuma un pamatlīdzekļu (zeme un ēka) patiesā vērtība tiek noteikta pamatojoties uz vērtējumiem, ko sagatavo starptautiskais vērtēšanas uzņēmums katra pārskata perioda beigās. Šie īpašumi tika novērtēti, pamatojoties uz, galvenokārt, diskontētās naudas plūsmas prognozēm un uz ticamām aplēsēm par nākotnes naudas plūsmām, kas pamatotas ar esošu nomas vai citu līgumu noteikumiem un ar ārējiem pierādījumiem, piemēram, pašreizējā tirgus nomas maksa par līdzīgiem īpašumiem tajā pašā atrašanās vietā un stāvoklī, un, lietojot diskonta likmes, kas atspoguļo pašreizējā tirgus nenoteiktības novērtējumu attiecībā uz naudas plūsmu apjomu un laika periodiem. Galvenie pieņēmumi patiesās vērtības noteikšanas pamatā ir saistīti ar: līgumā noteiktās īres maksas saņemšanu, prognozējamām nākotnes īres maksām; dīkstāves periodiem; uzturēšanas prasībām; piemērotām diskonta likmēm. Šie novērtējumi tiek regulāri salīdzināti ar faktiskiem datiem par tirgus ienesīgumu, faktiskiem Grupas darījumiem un darījumiem saskaņā ar tirgus datiem. TIESVEDĪBA (a) Kompānija Parmas Corporation LLC Sanktpēterburgas arbitrāžas tiesā cēlusi prasību par aizdevuma parāda 3 391 tūkstoša eiro piedziņu pret aizņēmēju SIA „L-Serviss”. Kompānija Parmas Corporation LLC prasījuma tiesības pamato ar 2012. gada 29. oktobra cesijas līgumu, ar kuru Norvik Malta Sicav Plc. savas prasījuma tiesības pret SIA „L-Serviss” nodevusi kompānijai Parmas Corporation LLC. Ar Sanktpēterburgas arbitrāžas tiesas 2017. gada 29. decembra lēmumu kompānijas Parmas Corporation LLC prasība ir apmierināta pilnā apmērā. Atbildētājs SIA „L-Serviss” iesniedza apelācijas sūdzību, kura netika apmierināta. SIA „L-Serviss” 12.09.2018. iesniedza kasācijas sūdzību Krievijas Federācijas Augstākas tiesas Ekonomisko strīdu tiesu kolēģijai. Ar Krievijas Federācijas Augstākas tiesas tiesneses nolēmumu atteikts nodot lietu izskatīšanai Augstākas tiesas tiesnešu kolēģijai. Norvik Malta Sicav Plc. likvidators cēlis prasību Londonas starptautiskā arbitrāžas tiesā (LCIA) pret kompāniju Parmas Corporation LLC par cesijas līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Ievērojot ar LCIA nolēmumu nodibināto, pašlaik tiek gatavota iesniegšanai Krievijas Federācijas tiesā Norvik Malta Sicav Plc prasība pret Parmas Corporation LLC par piedziņas vēršanu uz Parmas Corporation LLC prasījuma tiesībām pret SIA „L-Serviss" kā uz ieķīlāto mantu. Uz 2018. gada 31. decembri Parmas Corporation LLC nav veikusi nekādas darbības Krievijas tiesas lēmuma izpildei. Banka uzskata,ka šis aktīvs netiks zaudēts un nav nepieciešams veidot uzkrājumus šai juridiskajai lietai. (b) 2017. gada martā SIA "Winergy" darījumu partneris šķīrējtiesā cēlis prasību pret SIA "Winergy" par līgumsoda 250 tūkstošu eiro piedziņu. Saskaņā ar šķīrējtiesas 2017. gada 5. jūnija spriedumu no SIA „Winergy” par labu prasītājam piedzīts līgumsods 250 tūkstoši eiro un šķīrējtiesas procesa izdevumi 19.6 tūkstošu eiro apmērā, pavisam kopā 269.6 tūkstoši eiro. Spriedumu SIA „Winergy” uzskata par pilnībā nepamatotu un iebildīs pret izpildu raksta izsniegšanu sprieduma piespiedu izpildei. Uz pārskata sastādīšanas brīdi prasītājs ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei tiesā nav vērsies. Saistībā ar iepriekš minēto šķīrējtiesas lietu SIA „Winergy”, uzskatot vienošanos par šķīrējtiesas klauzulu un līguma grozījumus par līgumsoda pielīgšanu par spēkā neesošiem, SIA „Winergy” tiesā ir cēlusi prasību pret darījuma partneri par šķīrējtiesas līguma un līguma grozījumu atzīšanu par spēkā neesošiem. 23.05.2018. Winergy prasība apmierināta pilnā


66

apmērā. SIA "Winergy" darījuma partneris (kā atbildētājs) pārsūdzēja spriedumu apelācijas kārtībā. Ar Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 28.12.2018. spriedumu, apelācijas sūdzība noraidīta, bet SIA "Winergy" prasība apmierināta pilnībā. Ir iesniegta kasācijas sūdzība, par kuras izskatīšanu kasācijas kārtībā uz pārskata sastādīšanas dienu Augstākā tiesa nav lēmusi. Banka uzskata, ka nav nepieciešams veidot uzkrājumus šai juridiskajai lietai. (c) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Administratīvajā tiesā ir iesniegusi pieteikumu pret SIA „Winergy” par noslēgtā līguma īstenošanu, izpildes pareizību un pienākuma uzlikšanu SIA „Winergy” atmaksāt saņemto finansējumu 2 134 tūkstošu eiro apmērā. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu VARAM pieteikums apmierināts un SIA „Winergy” uzlikts par pienākumu atmaksāt VARAM saņemto finansējumu 2 134 tūkstošu eiro apmērā. SIA „Winergy” par iepriekš minēto spriedumu ir iesniegusi kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam, kurš rīcības sēdē ir nolēmis kasācijas sūdzību nodot izskatīšanai pēc būtības. Kasācijas sūdzība uz pārskata sagatavošanas brīdi nav izskatīta. Saistībā ar iepriekš minētā finansējuma saņemšanu iztiesāšanā, tiesā atrodas krimināllieta pret bijušajām SIA „Winergy” amatpersonām. Krimināllietas ietvaros VARAM ir pieteikusi mantisko kompensāciju atprasāmā finansējuma apmērā, un saskaņā ar procesa virzītāja lēmumiem ir piemērots arests SIA „Winergy” naudas līdzekļiem 1 343 tūkstošu eiro apmērā. Banka uzskata, ka nav nepieciešams veidot uzkrājumus šai juridiskajai lietai. (d) 2018. gada jūlijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pret SIA „WINERGY” celta prasība par parāda, kas izriet no 2012. gada aprīlī noslēgtajiem aizdevuma līgumiem, 1 531 tūkstoša eiro apmērā piedziņu. Prasījuma tiesības pret SIA "Winergy" prasītājs ir ieguvis no Šveices Konfederācijā reģistrētas un likvidējamās kreditora komercsabiedrības. 2019. gada 07. jūlijā notika pirmās instances tiesa. Prasība tika apmierināta daļēji. SIA "Winergy" uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pamatots, jo prasījuma tiesības nav pietiekami pierādītas. SIA "Winergy" ir iesniegusi apelācijas sūdzību, ko tiesa ir pieņēmusi. Tiesas sēde vēl nav ieplānota. Banka uzskata, ka nav nepieciešams veidot uzkrājumus šai juridiskajai lietai. (e) 2018. gada novembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pret Banku celta prasība, kuras ietvaros Bankas klients apstrīd no Bankas klienta konta veikto pārskaitījumu 357 tūkstošu eiro apmērā, to neatzīstot. Banka uzskata, ka nav nepieciešams veidot uzkrājumus šai juridiskajai lietai. 5. KAPITĀLA PIETIEKAMĪBA UN TURPMĀKIE PLĀNI

2018. gadā Banka iesniedza Finanšu un kapitāla tirgus komisijai aktualizētu Bankas/Grupas kapitāla stiprināšanas plānu. Šajā plānā Banka ir paredzējusi vairākus attīstības scenārijus. Plāna galvenie pasākumi ir šādi:

• Grupas aktīva (SIA “Winergy”) pārdošana. SIA “Winergy” darbība ir saistīta ar elektroenerģijas ražošanu un pārdošanu; • Bankas beztermiņa obligāciju, kuras ir iespējams konvertēt par 1.līmeņa kapitālu, emisija; • neprofila aktīvu pārdošana saskaņā ar apstiprinātu grafiku; • pensiju plānu pārdošana; • subordinēto noguldījumu konvertēšana; • jaunu investoru piesaistīšana.


67

Kopš aktīva kļūšanas par Grupas sastāvdaļu līdz 2018. gada beigām tika dzēsta enerģētikas nozares aizdevumu pamatsumma 8.6 miljonu eiro apmērā un samaksāti procentu ieņēmumi 2.5 miljonu eiro apmērā. Banka jau iepriekš tika informējusi par saviem plāniem attiecībā uz šo aktīvu un, saskaņā ar 2017. gadā pieņemto lēmumu, īstenoja virkni pasākumu, kuru mērķis bija sagatavot aktīvu pārdošanai un meklēt potenciālos investorus. Aktīva pārdošana būtiski ietekmēs Bankas/Grupas bilanci un dos iespēju ievērojami samazināt riska aktīvu noslodzi un palielināt Bankas/Grupas kapitāla pietiekamības rādītāju.

Ievērojama Bankas/Grupas riska daļa atrodas Krievijas Federācijā. Pēdējo gadu laikā ir tikusi novērota izteikta rubļa nepastāvība, kas būtiski ietekmēja Bankas/Grupas finanšu rādītājus iepriekšējos periodos. Bankas vadība ir pieņēmusi lēmumu par šo prasību samazināšanu. Viens no galvenajiem Bankas uzdevumiem 2017. gadā bija aizdevumu, kas izsniegti pret Krievijā esoša nekustamā īpašuma ķīlu, refinansēšana, kā arī Grupas aktīvu, kas izvietoti Krievijā, pārdošana. 2018. gada sākumā Banka pārdeva vienu no šādiem aktīviem, proti, 85% no savā īpašumā esošajām akcijām meitasbiedrības bankā “ПАО Норвик Банк”, paredzot atlikušo 15% pārdošanu 5 gadu laikā. Pārdodot 85% no īpašumā esošajām akcijām, Banka ir atteikusies no visiem ar šo aktīvu saistītajiem ieguvumiem un riskiem, kā arī kontroles pār to. Banka turpina savā bilancē uzskaitīt ieguldījumu saistītajā uzņēmumā 15% apmērā no sākotnējā ieguldījuma, bet vairs neveic konsolidācijas procedūras. Šī aktīva pārdošanai bija pozitīva ietekme uz Bankas finanšu rezultātiem un Bankas/Grupas kapitāla pietiekamības rādītāju

Banka turpina izmantot subordinēto kapitālu – 2018. gadā subordinētos noguldījumus 20.8 miljonu eiro un subordinēto obligāciju 37.7 miljonu eiro apmērā.

Saskaņā ar “Bāzeles III” regulējumu, 2. līmeņa kapitāla izmantošana, lai aprēķinātu kapitālu riska darījumu limitu noteikšanai, ir ierobežota līdz 1/3 no 1. līmeņa kapitāla 2018. gadā un 1/3 no 1. līmeņa kapitāla 2019. gadā. Pašreiz Banka neplāno palielināt 2. līmeņa kapitālu un kapitāla stiprināšanas plāni paredz subordinēto noguldījumu plānveida samazināšanu. Subordinēto noguldījumu un obligāciju apjoms līdz 2019. gada beigām samazināsies par 5.9 miljoniem eiro.

2018. gadā viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija pārņemto aktīvu pārdošana, no kuriem daļa tika pārdoti. 2018. gadā pārdoto aktīvu vērtība bija 2.2 miljoni eiro. 2018. gadā Bankas vadība sāka darbu, kas saistīts ar biznesa - pensiju plānu pārvaldīšanas pārdošanu. Šobrīd Bankas meitas uzņēmums IPAS “PNB Asset Management” ir trīs pensiju plānu pārvaldnieks:

- “PNB Konservatīvais ieguldījumu plāns “Daugava”; - “PNB Aktīvais ieguldījumu plāns “GAUJA”; - “PNB Sabalansētais ieguldījumu plāns “VENTA”.

Pensiju plānu portfelis uz 31.12.2018. sastāda 135.8 miljonus eiro (+0.82% pret 31.12.2017). Kopējais dalībnieku skaits uz 31.12.2018. bija 81 445 (-2.25% pret 31.12.2017).

Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem finanšu tirgos 2018. gadā, IPAS “PNB Asset Management” pārvaldītie pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāni joprojām uzrāda vienus no labākajiem rezultātiem tirgū un par pēdējiem 10 gadiem nodrošinājuši vidējo ienesīgumu virs 4% gadā (IP Gauja 4.9%, IP Venta 4.32% un IP Daugava 4,01%). Trīs pensiju plānu pārdošana ir viens no pasākumiem, lai stiprinātu Bankas/Grupas kapitālu. Šobrīd Banka risina sarunas ar potenciālo pircēju. Pensiju plānu pārdošana pozitīvi ietekmēs Grupas kapitālu.

Pēdējā gada laikā Banka turpināja veikt nozīmīgas pārmaiņas bankas darbā – 2018. gada vasarā Banka daudz spēcīgāk pievērsās Latvijas biznesa attīstībai, liekot īpašu uzsvaru uz senioru finanšu vajadzībām jo Banka uzskata, ka banku tirgū šī klientu grupa nesaņem pietiekamu uzmanību un viņiem pielāgotus finanšu pakalpojumus. Senioru segmenta klienti novērtē, ka varam piedāvāt pakalpojumus visplašākajā filiāļu tīklā Latvijā. 2018. gadā Banka turpināja sadarbību ar Latvijas Pensionāru federāciju.


68

Ņemot vērā ambiciozos mērķus ienākumu palielināšanai, Latvijas biznesa virziena komanda ne tikai turpināja aktīvi strādāt pie klientu piesaistes, realizējot vērienīgus sadarbības projektus kā piemēram, sadarbību ar airBaltic, vai aktivizējot sadarbību ar pašvaldības segmentu, 2018. gada laikā atverot kontus 28 pašvaldībām, bet arī lielu darbu ieguldīja uzlabojot Bankas produktu un procesu efektivitāti, piemēram, saīsinot līguma formas uz vienas A4 lapas, tādā veidā optimizējot Bankas resursus.

2018. gadā Banka plāno pieturēties pie iepriekš apstiprinātās stratēģijas uzņēmumu un privātpersonu kreditēšanā, t.i. piekopt konservatīvu nostāju attiecībā uz kredītriska pārvaldību.

2018. gada beigās Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs bija 12.48% (Grupas kapitāla pietiekamības rādītājs – 11.26%). Banka turpina strādāt pie investoru piesaistīšanas, lai palielinātu akciju kapitālu, kas ir 1. līmeņa kapitāla pamatelements un veido pamatu uzņēmējdarbības paplašināšanai. Papildus 1. līmeņa kapitāls dos iespēju gūt papildu peļņu.

28.06.2019. būtiski mainījās Bankas akcionāru sastāvs. Bankas vadība šo akcionāru maiņu vērtē pozitīvi. Jaunā Bankas/Grupas stratēģija, kas tiks izstrādāta tuvākajā nākotnē, ļaus Bankai turpināt savu darbību un būs vērsta uz ilgtermiņa stratēģisko attīstību. Pozitīvi, ka jauno akcionāru papildus kapitāla ieguldījumu dēļ, Banka/Grupa spēs izpildīt regulatora noteiktās kapitāla pietiekamības prasības. Turklāt, papildus kapitālieguldījumi palīdzēs palielināt Bankas/Grupas rentabilitāti, ieguldot ienesīgākos finanšu instrumentos.

6. RISKU PĀRVALDĪŠANA

Viens no pastāvīgi veicamajiem un būtiskākajiem Bankas un Grupas uzdevumiem ir tādas risku pārvaldības sistēmas uzturēšana un pilnveidošana, kas atbilst Bankas un Grupas darbības raksturam un mērogam, uzņemamo risku profilam un uzņēmējdarbības turpmākās attīstības prasībām. Šis uzdevums tiek īstenots iesaistot visus Bankas vadības līmeņus; risku pārvaldības stratēģija ir Bankas vispārējās attīstības stratēģijas neatņemama sastāvdaļa. Banka regulāri izvērtē aktuālo riska profilu, īpaši izdalot tos riska veidus, kam ir visbūtiskākā ietekme uz Bankas darbību – kredītrisks, tirgus riski, likviditātes risks, koncentrācijas risks, operacionālais risks, noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks (turpmāk tekstā – NILLTF risks), kā arī darbības atbilstības risks, reputācijas risks. Risku pārvaldīšanas funkcija Grupas un Bankas līmenī ir nodalīta no biznesa struktūrām un ir integrēta Bankas un Grupas iekšējās kontroles sistēmā, ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktās iekšējās kontroles sistēmas prasības un Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādātos korporatīvās pārvaldības principus. Risku pārvaldīšanas nolūkos, kas ietver sevī risku identificēšanu, novērtēšanu, vadīšanu un uzraudzību, tiek izstrādātas attiecīgās risku pārvaldīšanas politikas un citi iekšējie tiesību akti, kuru pamatuzdevums ir risku stratēģijā noteikto mērķu sasniegšana un kas nosaka riska pārvaldības pamatprincipus un procesus, struktūrvienību funkcijas un atbildības, risku ierobežojošos limitus, kā arī kontroli un ziņošanas sistēmu.Risku limitu sistēma, kas ir izveidota Grupas un Bankas līmenī, aptver visus būtiskus riska veidus.

Кopš 2015. gada tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvа 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvu uzraudzību un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

Risku pārvaldīšanas struktūra

Par risku pārvaldīšanas sistēmas izveidi un efektīvu funkcionēšanu atbild Bankas Padome un Valde.

Padome


69

- Izskata un apstiprina risku pārvaldīšanas un kapitāla pietiekamības novērtēšanas politikas. - Nosaka Bankas un Grupas attīstības stratēģiju, t.sk. risku stratēģiju un kapitāla pietiekamības

uzturēšanas stratēģiju, kā arī uzrauga šo stratēģiju īstenošanu. - Vismaz reizi gadā izskata un apstiprina riska pārvaldīšanas un iekšējā kapitāla pietiekamības

novērtēšanas procesa rezultātus. - Pieņem ar risku pārvaldīšanu un kapitāla pietiekamību saistītos lēmumus.

Valde

Valde ir atbildīga par kopējo pieeju risku pārvaldīšanai, par risku pārvaldīšanas principu un struktūru noteikšanu, kā arī par metodiku un procedūru apstiprināšanu, lai nodrošinātu risku pārvaldīšanas politiku īstenošanu.

Aktīvu un Pasīvu komiteja

Aktīvu un Pasīvu komiteja ir atbildīga par aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas kontroli, tā nosaka limitus darījuma partneriem un vērtspapīru emitentiem, ārvalstu valūtas pozīcijām un procentu likmēm, kā arī . nosaka finansēšanas un depozītu cenu veidošanu.Komiteja pārvalda likviditāti, procentu likmju un ārvalstu valūtas riskus un pieņem lēmumu par uzkrājumu veidošanu aktīviem ar vērtības samazinājumu un/vai to norakstīšanu.

Kredītu komitejas

Kredītu komitejas (divas kredītu komitejas) ir atbildīgas par riska darījumu apstiprināšanu savu pilnvaru ietvaros un kredītu portfeļa kvalitātes analīzi.

Neprofila aktīvu pārvaldīšanas komiteja

Neprofila aktīvu pārvaldīšanas komiteja ir atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar Bankas pārņemtajiem aktīviem, (piemēram: nekustamais īpašums, komercīpašums u.c.).

Risku direktors

- Veic visaptverošas risku kontroles funkcijas, uzrauga risku pārvaldīšanas sistēmu un koordinē visu Bankas struktūrvienību darbību, kuras iesaistītas risku pārvaldīšanā.

- Nodrošina visaptverošas un skaidras informācijas par Bankas kopējo riska profilu, visiem būtiskajiem Bankas darbības riskiem un to atbilstību risku pārvaldības stratēģijai regulāru sniegšanu Bankas Padomei, Valdei un citiem adresātiem saskaņā ar iekšējos normatīvajos dokumentos noteikto

- Konsultē un sniedz atbalstu Padomei un Valdei ar risku pārvaldīšanu un kapitāla pietiekamības nodrošināšanu saistītos jautājumos un attiecīgu lēmumu pieņemšanā.

Risku pārvaldīšanas nodaļa

- Atbild risku pārvaldīšanas sistēmas darbību un kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu.

- Nodrošina iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveidi (ICAAP), t.sk. stresa testēšanu.

- Regulāri pārskata un, ja nepieciešams, izstrādā un pilnveido risku pārvaldīšanas sistēmas prasību īstenošanai paredzētos normatīvos dokumentus atbilstoši pārmaiņām Bankas un Grupas darbībā un ārējos apstākļos.

Resursu pārvaldīšanas nodaļa

Resursu pārvaldīšanas nodaļa ir atbildīga par likviditātes pārvaldīšanu un norēķinu veikšanas nodrošināšanu.


70

Kapitāla tirgus pārvalde

Kapitāla tirgus pārvalde ir atbildīga par valūtas riskiem un valūtas maiņas operācijām, brokeru pakalpojumiem, kā arī Bankas vērtspapīru portfeļa pārvaldīšanu.

Darbības atbilstības uzraudzības nodaļa

Darbības atbilstības uzraudzības nodaļas pamatuzdevums ir darbības atbilstības riska identificēšana, novērtēšana un pārvaldīšana.

Iekšējā audita dienests

Iekšēja audita dienests pārbauda riska pārvaldīšanas procesus katru gadu, izmeklē gan politiku un procedūru piemērotību, gan to atbilstību iekšējām un ārējām prasībām. Visu pārbaužu rezultātus Iekšējais Audits apspriež ar vadību un iesniedz pārbaužu rezultātus ar nepieciešamajām rekomendācijām Padomei, Valdei un attiecīgajām struktūrvienībām. Iekšējais audits veic pēcpārbaudes pasākumus ar mērķi pārbaudīt šo rekomendāciju ievērošanu un izpildi. Bankas struktūrvienību vadītāji, komiteju locekļi un pārējie Bankas darbinieki apzinās savus pienākumus un atbildību risku ikdienas pārvaldīšanā un savas kompetences ietvaros piedalās risku identificēšanā, novērtēšanā un uzraudzībā.

LIKVIDITĀTES RISKS

Likviditātes risks ir risks, ka Banka / Grupa nespēs izpildīt savas juridiski pamatotās saistības laicīgi un pilnā apmērā. Galvenie likviditātes riska cēloņi ir līdzekļu piesaistīšanas un aktīvu izvietošanas termiņu nesakritība, Bankas / Grupas izmantotās resursu bāzes nestabilitāte, nespēja realizēt finanšu aktīvus nepieciešamajos termiņos bez ievērojamiem zaudējumiem neaktīva vai sekla tirgus apstākļos.

Likviditātes un likviditātes riska pārvaldības mērķis ir uzturēt optimālu attiecību starp termiņiem, līdzekļu izvietošanas un resursu piesaistīšanas apjomiem, kurus sasniedzot, Banka nodrošina, no vienas puses, savlaicīgu savu saistību izpildīšanu un iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasību ievērošanu, no otras puses, panāk, aktīvi veicot darījumus, ienesīguma un riska līmeņa parametru optimizāciju.

Likviditātes riska pārvaldīšanas pamatprincipi ir noteikti Padomē apstiprināta “Likviditātes un likviditātes riska pārvaldīšanas politikā” un Valdē apstiprināta “Likviditātes riska pārvaldīšanas procedūrā”, kuras nosaka likviditātes un likviditātes riska pārvaldīšanas procesu, Bankas vadības un struktūrvienību pienākumu un atbildību likviditātes pārvaldīšanā un nodrošināšanā, metodes un nosacījumus, aktīvu un saistību pārvaldīšanas kārtību, pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas kārtību.

Likviditātes un likviditātes riska pārvaldīšanā tiek izmantots plašs riska lieluma un novērtēšanas metožu klāsts (koeficientu metode, bilances termiņstruktūras analīzes metode, naudas plūsmu prognozēšanas metode, limitu noteikšanas metode un stresa testēšana), kas ļauj savlaicīgi atklāt, analizēt un pārvaldīt likviditātes risku attiecīgajos laika periodos (tostarp dienas ietvaros).

Lai ierobežotu šo risku, Banka, kā Grupas likviditātes pārvaldītāja, izvieto aktīvus tā, lai nodrošinātu savu kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšanu jebkurā laikā (likviditāte). Bankai ir viegli realizējamais vērtspapīru portfelis, kurš varētu tikts pārdots vai ieķīlāts neparedzētas situācijas gadījumā. Turklāt, Banka uztur obligāto rezerves depozītu Latvijas Centrālajā Bankā.

Banka neizmanto atvasinātos instrumentus likviditātes riska pārvaldībā.

Resursu pārvaldīšanas nodaļa veic likviditātes pārvaldīšanas funkcijas ikdienā; nodrošinot vienas dienas maksājumu saistību izpildi; aprēķina likviditātes rezerves un iespējamo vajadzību pēc likvīdiem aktīviem, ņemot vērā klientu bāzes struktūru; pārvalda likviditātes portfeli ilgtermiņa likviditātes pozīciju nodrošināšanai un Bankas spējas visu saistību pildīšanas uzturēšanai stresa scenārija gadījumā;


71

aprēķinā un analizē agrīnas brīdināšanas rādītājus, kas palīdz identificēt negatīvās tendences, kas var ietekmēt Bankas un Grupas likviditāti; kā arī iesniedz pārskatus vadībai.

Resursu pārvaldīšanas nodaļa veic likviditātes stresa testēšanu un iesniedz stresa testu rezultātus Valdei un Padomei, kā arī sagatavo Iekšējā likviditātes pietiekamības novērtēšanas pārskatu.

Risku pārvaldīšanas nodaļa veic likviditātes riska mērīšanu un pārraudzību

Banka pievērš īpašu uzmanību atbilstībai regulatoro rādītāju prasībām.

Banka uzrauga un nodrošina likviditāti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā līmenī: Banka uztur likvīdus aktīvus apmērā, ar ko pietiktu, lai izpildītu tās saistības, t.i. ne mazāk kā 50% no Bankas kopējā tekošo saistību apjoma (likviditātes līmenis).

Likviditātes rādītājs tiek aprēķināts, dalot likvīdos aktīvus ar visām saistībām ar atlikušo termiņu, kas vienāds ar 30 dienām vai mazāk. Likviditātes aprēķinā likvīdi aktīvi ir nauda kasē, prasības pret Latvijas Banku un maksātspējīgām kredītiestādēm, kas izvietotas uz pieprasījumu un līdz 30 dienām, ka arī ieguldījumi vērtspapīros, kurus var pārdot īsā laikā vai ieķīlāt, lai saņemtu aizdevumu. Tekošās saistības ir saistības uz pieprasījumu un saistības ar atlikušo atmaksas termiņu līdz 30 dienām.

Gada laikā likviditātes līmenis bija šāds:

2018 2017 % % 31.decembrī 64.61 61.33 Vidējais perioda laikā 58.56 62.23 Visaugstākais 68.32 68.20 Viszemākais 52.44 57.76

Papildus Latvijā noteiktajam individuālajam likviditātes rādītājam FKTK ir ieviesusi arī Bāzesl III ierosināto likviditātes seguma rādītāja (LCR) minimālo prasību. Regula EC 575/2013 ievieš likviditātes seguma koeficienta (liquidity coverage ratio) un neto stabila finansējuma rādītāja (net stabule funding ratio) konceptu kā Bankas un Grupas likviditātes pozīcijas mēru. Kopš 2016. gada 1. oktobra LCR aprēķina saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61.

Banka 31.12.2018 EUR’ 000

31.12.2017 EUR’ 000

Likviditātes rezerve 162 009 256 355 Neto likviditātes aizplūde 56 554 69 031 Likviditātes seguma koeficients (%) 286% 371%


72

AKTĪVU UN PASĪVU TERMIŅSTRUKTŪRAS ANALĪZE

Lai nodrošinātu likviditāti ilgtermiņā, Banka regulāri novērtē un plāno savu aktīvu un pasīvu termiņu struktūras. Grupas pieredze rāda, ka atlikumi pieprasījuma noguldījumos ir stabils finansējuma avots, tāpēc, neskatoties uz to, ka noguldītāji ir tiesīgi saņemt pieprasījuma noguldījumus jebkurā laikā bez soda sankcijām, noguldījumi, kuru dzēšanas termiņš ir "uz pieprasījumu", saistību termiņstruktūras analīzē tiek uzrādīti termiņu sadalījumā, kas atbilst Grupas un Bankas vēsturiskai pieredzei par šo noguldījumu faktisko turēšanas termiņu. Atbilstoši Grupas pieredzei pieprasījuma noguldījumu sadalījums pa termiņiem nepārsniedz 5 gadus. Šī tabula atspoguļo Grupas bilances un ārpusbilancē uzskaitīto saistību termiņstruktūru pēc to atlikušā atmaksas termiņa, saskaņā ar līgumiem, izņemot, parāda vērtspapīrus un citus vērtspapīrus ar fiksētiem ienākumiem, kā arī pieprasījumu noguldījumus, kuru termiņu sadalījums atbilst Grupas vēsturiskajai pieredzei par šo noguldījumu faktisko turēšanas termiņu. Tabulā atspoguļotā dažāda termiņa aktīvu un pasīvu apjomu un to summu nesabalansētība raksturo vidēja un ilga termiņa likviditātes risku, kuru Banka / Grupa ir uzņēmusies. Šis risks var rasties, ja samazinās Bankas / Grupas resursi pēc noguldījumu līgumu termiņu beigšanās (ņemot arī vērā pieņēmumus attiecībā uz līdzekļiem pēc pieprasījuma). Turklāt, tā kā Bankas / Grupas faktiskā operacionālā darbība apliecina, ka noguldījumu saglabāšanas (līgumu pagarināšanas) vai to aizstāšanas līmenis ir augsts, ir maz ticams, ka šāds stresa scenārijs varētu iestāties. Vidēja un ilga termiņa likviditātes riska pārvaldības ietvaros Banka apstiprina un kontrolē dažādu laika periodu nesabalansētību un uzrauga noguldījumu, kam tuvojas termiņš, aizstāšanas līmeni. Ja saistībā ar šiem rādītājiem tiktu konstatētas būtiski nelabvēlīgas tendences, kas varētu ievērojami apdraudēt Bankas spēju pildīt savas saistības pret klientiem, Banka / Grupa īstenos rīcības plānu, kura mērķis ir nostiprināt likviditātes pozīcijas (un kas paredz finansējuma iegūšanu no alternatīviem avotiem un atbrīvošanos no garāka termiņa vai beztermiņa aktīviem).


73

Grupa Līdz 1 No 1 No 3 No 6 No 1 Nav mēnesim līdz 3 līdz 6 mēnešiem līdz 5 5 gadi un noteikts ieskaitot mēnešiem mēnešiem līdz 1 gadam gadiem vairāk termiņš * Kopā

Uz 2018.g. 31.decembri EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000Finanšu aktīvi

Nauda kasē un prasības pret centrālajām bankām 103 027 - - - - - - 103 027

Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās, t.sk.: 14 323 2 940 7 561 4 113 58 209 55 660 16 678 159 484 Prasības pret kredītiestādēm 12 064 - - - - - 715 12 779 Kredīti un debitoru parādi 2 259 2 940 7 561 4 113 58 209 55 660 15 963 146 705

Atvasinātie finanšu instrumenti 61 - - 8 - - - 69 atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos 66 397 - - - 5 102 5 248 - 76 747

Finanšu aktīvi, kas netiek turēti tirdzniecībai, kas obligāti ir novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - - - - - 2 933 - 2 933 Pārējie aktīvi 1 971 - - - - - 1 341 3 312

Nefinanšu aktīviIepriekš samaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis 55 - - - 1 - - 56 Ieguldījumu īpašums - - - - - - 74 963 74 963 Pamatlīdzekļi - - - - - - 89 434 89 434 Nemateriālā vērtība - - - - - - 407 407 Nemateriālie aktīvi - - - - - - 4 936 4 936 Pārdošanai turētie aktīvi - - - 4 837 445 - - 5 282 Pārējie aktīvi 8 050 307 320 2 292 5 526 2 2 883 19 380

Kopā aktīvi 193 884 3 247 7 881 11 250 69 283 63 843 190 642 540 030 Finanšu saistības

Saistības pret centrālo banku un citām kredītiestādēm 36 30 - - - - 873 939 Atvasinātie finanšu instrumenti 58 18 - 3 - - - 79 Noguldījumi 142 536 51 915 28 599 56 056 155 286 340 12 434 744 Pakārtotie noguldījumi 3 1 929 731 3 945 9 310 4 867 - 20 785 Emitētie subordinētie parāda vērtspapīri - - - - 37 700 - - 37 700 Pārējās saistības 722 - - - - 2 943 - 3 665

Nefinanšu saistībasAtlikto nodokļu saistības - - - - - - 37 37 Pārējās saistības 8 989 147 143 1 300 572 788 - 11 939

Kopā saistības 152 344 54 039 29 473 61 304 202 868 8 938 922 509 888Garantijas 47 - - - - - - 47 Sniegtās aizdevumu saistības 1 629 - - - - - - 1 629

Neto likviditāte (kopējie aktīvi - kopējās saistības - ārpusbilances posteņi) 39 864 (50 792) (21 592) (50 054) (133 585) 54 905 189 720

Likviditātes kopējā pozīcija 39 864 (10 928) (32 520) (82 574) (216 159) (161 254) 28 466


74

Grupa Līdz 1 No 1 No 3 No 6 No 1 Nav mēnesim līdz 3 līdz 6 mēnešiem līdz 5 5 gadi un noteikts ieskaitot mēnešiem mēnešiem līdz 1 gadam gadiem vairāk termiņš * Kopā

Uz 2017.g. 31.decembri EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000Finanšu aktīvi p p j

bankām 131 978 - - - - - - 131 978 Prasības pret kredītiestādēm 52 973 - - - - - 1 068 54 041 Kredīti un debitoru parādi 11 961 1 915 5 196 21 702 60 539 51 525 19 742 172 580 Parāda vērtspapīri - - - - - - 16 705 16 705

Atvasinātie finanšu instrumenti 351 33 - - - - - 384 Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 128 616 - - - 5 102 8 841 - 142 559 Pārējie aktīvi 764 - - - - - 2 346 3 110

Nefinanšu aktīvi - - - - - - - p ņ nodoklis 110 - - - - - - 110 Ieguldījumu īpašums - - - - - - 67 086 67 086 Pamatlīdzekļi - - - - - - 93 214 93 214 Nemateriālā vērtība - - - - - - 407 407 Nemateriālie aktīvi - - - - - - 6 325 6 325 Pārdošanai turētie aktīvi - - - 1 143 - - - 1 143 Pārdošanai turētie aktīvi (meitasuzņēmums) - 205 037 - - - - - 205 037 Pārējie aktīvi 11 163 329 2 097 806 6 091 4 2 950 23 440

Kopā aktīvi 337 916 207 314 7 293 23 651 71 732 60 370 209 843 918 119Finanšu saistības

Saistības pret centrālo banku un citām kredītiestādēm 475 - - - - - 1 584 2 059 Atvasinātie finanšu instrumenti 1 132 67 - - - - - 1 199 Noguldījumi 166 199 27 838 54 410 94 548 270 139 228 106 613 468Pakārtotie noguldījumi - 615 100 549 15 064 4 981 - 21 309 Emitētie subordinētie parāda vērtspapīri - - - - 37 096 - - 37 096 Pārējās saistības 721 - - - 3 538 - 2 4 261

Nefinanšu saistības - - - - - - - Atlikto nodokļu saistības - - - - - - 117 117 Saistības, kas saistītas ar pārdošanai turētiem aktīviem - 172 343 - - - - - 172 343 Pārējās saistības 9 151 990 45 1 390 1 490 886 - 13 952

Kopā saistības 177 678 201 853 54 555 96 487 327 327 6 095 1 809 865 804Sniegtās aizdevumu saistības 3 181 - - - - - - 3 181

Neto likviditāte (kopējie aktīvi - kopējās saistības - ārpusbilances posteņi) 157 057 5 461 (47 262) (72 836) (255 595) 54 275 208 034 Likviditātes kopējā pozīcija 157 057 162 518 115 256 42 420 (213 175) (158 900) 49 134


75

Banka Līdz 1 No 1 No 3 No 6 No 1 Nav mēnesim līdz 3 līdz 6 mēnešiem līdz 5 5 gadi un noteikts ieskaitot mēnešiem mēnešiem līdz 1 gadam gadiem vairāk termiņš * Kopā


Nauda kasē un prasības pret centrālajām bankām 103 024 - - - - - - 103 024

Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās, t.sk.: 13 246 2 940 7 560 4 111 99 559 47 399 16 678 191 493 Prasības pret kredītiestādēm 11 563 - - - - - 715 12 278 Kredīti un debitoru parādi 1 683 2 940 7 560 4 111 99 559 47 399 15 963 179 215

Atvasinātie finanšu instrumenti 61 - - 8 - - - 69 Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos 66 397 - - - 5 102 161 177 - 232 676

Finanšu aktīvi, kas netiek turēti tirdzniecībai, kas obligāti ir novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - - - - - 2 933 - 2 933 Pārējie aktīvi 1 979 - - - - - - 1 979

Nefinanšu aktīvi nodoklis - - - - 1 - - 1 Ieguldījumu īpašums - - - - - - 6 127 6 127 Pamatlīdzekļi - - - - - - 17 248 17 248 Nemateriālie aktīvi - - - - - - 1 210 1 210 Pārdošanai turētie aktīvi - - - 4 106 445 - - 4 551 Pārējie aktīvi 3 190 - 4 - 4 941 2 82 8 219


kredītiestādēm 36 30 - - - - 873 939 Atvasinātie finanšu instrumenti 58 18 - 3 - - - 79 Noguldījumi 146 350 52 248 29 228 58 020 156 968 340 21 758 464 912 Pakārtotie noguldījumi 3 1 929 731 3 945 9 310 4 867 - 20 785 Emitētie subordinētie parāda vērtspapīri - - - - 37 700 - - 37 700 Pārējās saistības 722 - - - - - - 722

Nefinanšu saistībasPārējās saistības 2 696 - - 686 - - - 3 382

Kopā saistības 149 865 54 225 29 959 62 654 203 978 5 207 22 631 528 519Garantijas 47 - - - - - - 47 Sniegtās aizdevumu saistības 1 632 - - - - - - 1 632

Neto likviditāte (kopējie aktīvi - kopējās saistības - ārpusbilances posteņi) 36 353 (51 285) (22 395) (54 429) (93 930) 206 304 18 714

Likviditātes kopējā pozīcija 36 353 (14 932) (37 327) (91 756) (185 686) 20 618 39 332


76

Banka Līdz 1 No 1 No 3 No 6 No 1 Nav mēnesim līdz 3 līdz 6 mēnešiem līdz 5 5 gadi un noteikts ieskaitot mēnešiem mēnešiem līdz 1 gadam gadiem vairāk termiņš * Kopā


bankām 131 977 - - - - - - 131 977 Prasības pret kredītiestādēm 52 687 - - - - - 1 068 53 755 Kredīti un debitoru parādi 11 242 1 910 5 192 29 235 66 456 79 876 19 742 213 653 Parāda vērtspapīri - - - - - - 16 705 16 705

Atvasinātie finanšu instrumenti 351 33 - - - - - 384 Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 128 616 31 814 - - 5 102 152 717 - 318 249 Pārējie aktīvi 773 - - - - - 1 004 1 777

Nefinanšu aktīviIeguldījumu īpašums - - - - - - 6 150 6 150 Pamatlīdzekļi - - - - - - 37 302 37 302 Nemateriālie aktīvi - - - - - - 1 114 1 114 Pārdošanai turētie aktīvi - - - 445 - - - 445 Pārējie aktīvi 3 180 - - - 4 311 - 91 7 582


kredītiestādēm 478 - - - - - 1 584 2 062 Atvasinātie finanšu instrumenti 1 132 67 - - - - - 1 199 Noguldījumi 169 853 27 932 54 655 95 389 273 237 228 40 999 662 293 Pakārtotie noguldījumi - 615 100 549 15 064 4 981 - 21 309 Emitētie subordinētie parāda vērtspapīri - - - - 37 096 - - 37 096 Pārējās saistības 721 - - - - - 2 723

Nefinanšu saistībasPārējās saistības 2 688 - - 812 - - - 3 500

Kopā saistības 174 872 28 614 54 755 96 750 325 397 5 209 42 585 728 182Sniegtās aizdevumu saistības 3 181 - - - - - - 3 181

Neto likviditāte (kopējie aktīvi - kopējās saistības - ārpusbilances posteņi) 150 773 5 143 (49 563) (67 070) (249 528) 227 384 40 591

Likviditātes kopējā pozīcija 150 773 155 916 106 353 39 283 (210 245) 17 139 57 730

* - Tajā skaitā, obligācijas un prasības pret finanšu kompānijām un bankām, kas ieķīlātas, kā nodrošinājums darījumiem ar finanšu instrumentiem un norēķinu karšu norēķiniem, kā arī prasības pret klientiem, kuru termiņš nokavēts.


77

FINANŠU SAISTĪBU TERMIŅSTRUKTŪRAS ANALĪZE Šī tabula atspoguļo Grupas un Bankas bilancē un ārpusbilancē uzskaitīto saistību termiņstruktūru, pamatojoties uz atliktajiem atmaksas termiņiem, saskaņā ar līgumiem, izņemot pieprasījumu noguldījumus, kuru termiņu sadalījums atbilst Grupas un Bankas vēsturiskai pieredzei par šo noguldījumu faktisko turēšanas termiņu. Saistības uzrāda nediskontētās naudas plūsmas, balstoties uz vēsturisko pieredzi:

Līdz 1 No 1 No 3 No 6 No 1

Finanšu saistības mēnesim līdz 3 līdz 6 mēnešiem līdz 5 5 gadi un ieskaitot mēnešiem mēnešiem līdz 1 gadam gadiem vairāk Kopā

Uz 2018.g. 31.decembri - Grupa EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Saistības pret centrālo banku un citām kredītiestādēm 939 - - - - - 939 Atvasinātie finanšu instrumenti 27 15 - 10 - - 52

- Līgumā paredzētās ienākošās naudas plūsmas 65 243 366 - 890 - - 66 499 - Līgumā paredzētās izejošās naudas plūsmas (65 216) ( 351) - ( 880) - - (66 447)

Noguldījumi 148 801 45 436 28 759 56 969 158 821 207 438 993 Pakārtotie noguldījumi 74 2 080 953 4 438 10 782 4 927 23 254 Emitētie subordinētie parāda vērtspapīri 100 1 035 380 729 39 883 - 42 127 Citas finanšu saistības 722 - - - - 2 943 3 665

Kopā nediskontētās finanšu saistības 150 663 48 566 30 092 62 146 209 486 8 077 509 030 -

Finanšu garantijas 1 533 - - - - - 1 533 Sniegtās aizdevumu saistības 1 849 - - - - - 1 849

Kopā 3 382 - - - - - 3 382

Līdz 1 No 1 No 3 No 6 No 1Finanšu saistības mēnesim līdz 3 līdz 6 mēnešiem līdz 5 5 gadi un

ieskaitot mēnešiem mēnešiem līdz 1 gadam gadiem vairāk KopāUz 2017.g. 31.decembri - Grupa EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Saistības pret centrālo banku un citām kredītiestādēm 2 062 - - - - - 2 062 Atvasinātie finanšu instrumenti 824 15 - - - - 839

- Līgumā paredzētās ienākošās naudas plūsmas 291 621 12 076 - - - - 303 697 - Līgumā paredzētās izejošās naudas plūsmas (290 797) (12 061) - - - - (302 858)

Noguldījumi 165 922 28 346 54 231 96 138 272 326 98 617 061 Pakārtotie noguldījumi 82 815 333 1 011 17 233 5 313 24 787 Emitētie subordinētie parāda vērtspapīri 100 999 380 729 41 482 - 43 690 Citas finanšu saistības 4 261 - - - - - 4 261

Kopā nediskontētās finanšu saistības 173 251 30 175 54 944 97 878 331 041 5 411 692 700


Kopā 6 802 - - - - - 6 802


78


ieskaitot mēnešiem mēnešiem līdz 1 gadam gadiem vairāk KopāUz 2018.g. 31.decembri - Banka EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000



Noguldījumi 153 167 45 769 39 204 70 347 160 503 207 469 197 Pakārtotie noguldījumi 74 2 080 953 4 438 10 782 4 927 23 254 Emitētie subordinētie parāda vērtspapīri 100 1 035 380 729 39 883 - 42 127 Citas finanšu saistības 722 - - - - - 722 Kopā nediskontētās finanšu saistības 155 029 48 899 40 537 75 524 211 168 5 134 536 291


Kopā 3 385 - - - - - 3 385





Noguldījumi 170 331 68 552 55 044 96 429 275 470 98 665 924 Pakārtotie noguldījumi 82 815 333 1 011 17 233 5 313 24 787 Emitētie subordinētie parāda vērtspapīri 100 999 380 729 41 482 - 43 690 Citas finanšu saistības 723 - - - - - 723



Kopā 6 805 - - - - - 6 805


79

Sekojošā tabula atspoguļo Grupas un Bankas saistību termiņstruktūru, pamatojoties uz atlikušajiem atmaksas termiņiem, saskaņā ar līgumiem. Tabulā norādītais saistību apmērs ir līgumā paredzētās nediskontētās naudas plūsmas. Saistības uzrāda nediskontētās naudas plūsmas, balstoties uz līguma termiņiem:





Noguldījumi 271 814 29 284 13 257 47 446 76 985 207 438 993 Pakārtotie noguldījumi 74 2 080 953 4 438 10 782 4 927 23 254 Emitētie subordinētie parāda vērtspapīri 100 1 035 380 729 39 883 - 42 127 Citas finanšu saistības 722 - - - - 2 943 3 665



Kopā 3 382 - - - - - 3 382





Noguldījumi 495 803 11 438 20 644 53 109 35 969 98 617 061 Pakārtotie noguldījumi 82 815 333 1 011 17 233 5 313 24 787 Emitētie subordinētie parāda vērtspapīri 100 999 380 729 41 482 - 43 690 Citas finanšu saistības 4 261 - - - - - 4 261



Kopā 6 802 - - - - - 6 802


80





Noguldījumi 278 888 29 284 23 273 60 560 76 985 207 469 197 Pakārtotie noguldījumi 74 2 080 953 4 438 10 782 4 927 23 254 Emitētie subordinētie parāda vērtspapīri 100 1 035 380 729 39 883 - 42 127 Citas finanšu saistības 722 - - - - - 722 Kopā nediskontētās finanšu saistības 280 750 32 414 24 606 65 737 127 650 5 134 536 291


Kopā 3 385 - - - - - 3 385

Līdz 1 No 1 No 3 No 6 No 1

Finanšu saistības mēnesim līdz 3 līdz 6 mēnešiem līdz 5 5 gadi unUz 2017.g. 31.decembri - Banka ieskaitot mēnešiem mēnešiem līdz 1 gadam gadiem vairāk Kopā

EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000



Noguldījumi 502 340 51 550 21 211 53 109 37 616 98 665 924 Pakārtotie noguldījumi 82 815 333 1 011 17 233 5 313 24 787 Emitētie subordinētie parāda vērtspapīri 100 999 380 729 41 482 - 43 690 Citas finanšu saistības 723 - - - - - 723



Kopā 6 805 - - - - - 6 805

KREDĪTRISKS

Kredītrisks ir iespējamība, ka Banka vai Grupa cietīs zaudējumus, ja aizņēmējs vai darījuma partneris nespēs vai atteiksies pildīt savas saistības pret Banku vai Grupu, kas izriet no noslēgto līgumu nosacījumiem. Galvenie kredītrisku rašanās iemesli ir kreditēšanas operācijas (naudas līdzekļu piešķiršana, balstoties uz atmaksas un termiņa nosacījumiem), ieguldījumu darbība (tai skaitā investīcijas vērtspapīros), darījumi starpbanku tirgū. Kredītrisks piemīt arī tādiem instrumentiem, kā garantijas, akreditīvi un saistības piešķirt overdraftu karšu kontiem. Turklāt pastāv arī piegādes risks.

Kredītriska pārvaldīšanas mērķis ir noteikt Bankas un Grupas kopējā kredītriska maksimāli pieļaujamo apmēru un nodrošināt ierobežojumu izpildi ikdienas darbībā.

Banka ir izveidojusi nepieciešamo iekšējo normatīvo dokumentu sistēmu, kas apraksta kredītriska identifikācijas, lieluma noteikšanas un novērtēšanas, kā arī uzraudzības procedūras. Grupa un Banka pārvalda kopējo kredītrisku, kurā ietilpst arī valsts risks, saskaņā ar Kredītu politiku, Ieguldījumu politiku, Finanšu risku pārvaldīšanas un kontroles politiku, un Valsts riska pārvaldīšanas politiku.


81

Bankas izveidotā kredītriska pārvaldīšanas sistēma balstās uz šādiem pamatelementiem:

- 1.elements - Kredītriska novērtēšanas metožu esamība. Bankā ir izstrādātas un konsekventi piemērotas aizņēmēju / emitentu finanšu stāvokļa novērtēšanas metodikas;

- 2.elements - Lēmumu par kredītu piešķiršanu pieņemšanas kārtība. Lēmumi par kredīta piešķiršanu tiek pieņemti koleģiāli un pilnvaru limiti sadalīti dažādos līmeņos pēc atbilstošā kompetenču līmeņa;

- 3.elements. Portfeļa diversifikācija, t.i. limitu un ierobežojumu noteikšana, kura tiek uzskatīta par instrumentiem kredītriska mazināšanai un potenciālo zaudējumu novēršanai;

- 4.elements. Noteikto limitu un ierobežojumu ievērošanas uzraudzība;

- 5.elements. Pietiekama uzkrājumu apjoma izveidošana paredzamo kredītzaudējumu segšanai, kuri varētu rasties, veicot operācijas. Izveidotie uzkrājumi tiek uzskatīti par instrumentu, kas nākotnē ļautu Bankai un Grupai kompensēt iespējamos kredītzaudējumus, kurus varētu radīt kredītu operāciju veikšanas riski, tādā veidā pasargājot Bankas un Grupas finansiālo stabilitāti no jebkādas negatīvas ietekmes.

Kredītriska novērtēšana tiek īstenota, regulāri analizējot esošo un potenciālo aizņēmēju / emitentu spēju pildīt savas saistības izmaksāt pamatsummu un procentus par kredīta izmantošanu, kā arī nepieciešamības gadījumā izmantot kreditēšanas limitus. Lēmuma pieņemšanai vērā tiek ņemti darījuma partnera finansiālā stāvokļa (kredītspējas), ārējo reitingu un biznesa vides analīzes rezultāti, kā arī uz tirgus datiem balstīti indikatori. Valsts obligācijas tiek izvērtētas līdzīgā veidā, bet ņemot vērā citus galvenos faktorus kā valsts ekonomiskais stāvoklis, institucionālais stāvoklis, valdības finansiālais stāvoklis, politiskie riski un citi atbilstoši faktori.

Grupa un Banka identificē un kontrolē kredītrisku, nosakot pieņemamus riska limitus:

- atsevišķiem aizņēmējiem / emitentiem un savstarpēji saistītu aizņēmēju / emitentu grupām; - tautsaimniecības nozarēm, - kredītu produktiem; - nodrošinājuma veidiem, - kredītiem bez nodrošinājuma; - kredītiem, kas tika izsniegti no kredītņēmēja ienākumiem atšķirīgā valūtā.

Kredītrisku ierobežojošo limitu ievērošanas kontroli īsteno Risku pārvaldīšanas nodaļa. Banka un Grupa ņem vērā koncentrācijas riska ietekmi uz kredītrisku, kuru tā uzņemas. Banka un Grupa tiecas pienācīgi diversificēt gan individuālās prasības pret aizņēmējiem / emitentiem / investīciju objektiem, gan attiecīgo portfeļu segmentus (nosakot kontrollimitus, ierobežojumus un tos regulāri uzraugot). Lai mazinātu kredītriskus, kas radušies aizdevumu izsniegšanas darījumu rezultātā, Banka un Grupa izmanto nodrošinājuma pieņemšanas instrumentu; tāpat, lai mazinātu kredītriska iestāšanās iespējamības negatīvo ietekmi, Banka un Grupa veido uzkrājumus iespējamajiem zaudējumiem, kuru apjoms ir atkarīgs no finanšu aktīva klasifikācijas posma (atbilstoši 9. SFPS), saistību neizpildes iestāšanās varbūtības, prognozētās zaudējumu daļas parādnieka (emitenta) saistību neizpildes gadījumā. Banka un Grupa, veicot aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanu un veidojot uzkrājumus paredzamiem kredītzaudējumiem, aizņēmējiem (kreditēšanas operācijām) izmanto iekšējos kredītreitingus, balstoties uz Bankā izstrādāto un apstiprināto “Iekšējo kredītreitinga noteikšanas metodiku”, darījumi partneriem (ieguldījumu darbībām, darījumiem starpbanku tirgū) tiek izmantoti ārējie kredītnovērtējumi.


82

Banka un Grupa neizmanto atvasinātos instrumentus kredītriska pārvaldībā.

Pēc kredīta piešķiršanas vai fiksētā ienākuma vērtspapīru iegādes regulāri tiek novērtēts klienta finanšu stāvoklis un tādi attiecīgā emitenta riska indikatori, kā izmaiņas kredītreitingā, ar mērķi pēc iespējas ātrāk identificēt iespējamo kredītu kvalitātes pasliktināšanos. Kredītu uzraudzības process ietver aizņēmēja finanšu rādītāju, finanšu stāvokļa un naudas plūsmas novērtēšanu, kredīta maksājumu grafika ievērošanas pārbaudi un nodrošinājuma kvalitātes izvērtēšanu.

Kredītrisku pārvalda Padome, Valde, Kredītu komitejas (Kredītu komiteja un Mazā kredītu komiteja mazumtirdzniecības jautājumos) un Aktīvu un pasīvu komiteja. Padome:

- Nosaka kredītriska pārvaldīšanas pamatprincipus. - Uzrauga un kontrolē, kā Bankas Valdes pārvalda kredītrisku un vai Bankas Valdes darbības

atbilst Bankas korporatīvajai stratēģijai un politikām. - Apstiprina Bankas Valdes lēmumus par kredītriska darījumiem ar aizņēmēju vai saistītu

aizņēmēju grupu, kurā ietilpst aizņēmējs, ka kredītriska kopējā summa ir 1 miljons eiro un lielākā.

Valde apstiprina Bankas normatīvos dokumentus, kas nepieciešami Kredītu politikas īstenošanai, izskata un apstiprina jaunus riska darījumus ar saistītām personām un kredīta summa pārsniedz 50 000 EUR, apstiprina izstrādātos pasākumus, kas tiek veikti kredītu portfeļa risku samazināšanai, kontrolē Kredītu komiteju darbību, pieņem lēmumu par kredītriska darījumiem par summu 1 miljons eiro un lielāka. Kredītu komitejas galvenā funkcija ir lēmumu pieņemšana Bankas “Kredītu politikas” īstenošanas ietvaros ar mērķi nodrošināt kredītriska un kredītportfeļa ienesīguma optimālu līdzsvaru. Kredītu komitejas kompetencē ir:

- Pieņemt lēmumus par visiem kredītriska darījumiem ar aizņēmēju vai saistītu aizņēmēju grupu, ja kredītriska kopējā summa ir mazāka nekā 1 miljons eiro.

- Izskatīt un apstiprināt masveida / standartizētas kreditēšanas programmas. - Pastāvīgi uzraudzīt kredītu portfeļa kvalitāti un/vai uzraudzīt un analizēt atsevišķu kredītu

kvalitāti, apstiprināt nepieciešamos pasākumus kredītriska mazināšanai un kvalitātes paaugstināšanai, gadījumos, kad rodas kvalitātes pazemināšanās risks vai kvalitātei ir pazeminājusies.

- Izskatīt un apstiprināt kredītu produktu standarta un izņēmuma piešķiršanas nosacījumus. - Pieņemt lēmumu par kredīta termiņu, nodrošinājuma atsavināšanu un/vai papildus

apgrūtināšanu, atmaksas kārtību, kredīta pārstrukturēšanu un citu būtisku nosacījumu grozīšanu, pieņemt lēmumu par parāda piedziņas uzsākšanu vai izbeigšanu.

Mazās kredītu komitejas mazumtirdzniecības jautājumos kompetencē ir jautājumu izskatīšana un lēmumu pieņemšanas par patēriņa kredītiem, norēķinu karšu kredītiem (juridiskajām un fiziskajām personām) un hipotekārajiem kredītiem fiziskajām personām, kuru summa ir līdz 10 000 EUR, izņemot darījumus ar saistītajām ar Banku pusēm. Aktīvu un pasīvu komiteja pieņem lēmumus par limitu noteikšanu darījumu partneriem un vērtspapīru emitentiem attiecībā uz katru riska darījumu veidu un maksimālo termiņu, pieņem lēmumu par kredītu klasifikāciju, uzkrājumu izveidošanu nedrošiem parādiem un neatgūstamo kredītu norakstīšanu.


83

MAKSIMĀLĀ PAKĻAUTĪBA KREDĪTRISKAM

Grupas maksimālo pakļautību kredītriskam (neņemot vērā nodrošinājumu) pārstāv katras finanšu aktīvu kategorijas bilances vērtība bilances un ārpusbilances posteņos.

Grupa Banka Grupa BankaEUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz bilancesaktīviem 242 545 429 150 389 379 604 523

Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās, t.sk.: 159 484 191 493 - - Prasības pret kredītiestādēm 12 779 12 278 54 041 53 755 Kredīti un debitoru parādi 146 705 179 215 172 580 213 653 Parāda vērtspapīri - - 16 705 16 705

Atvasinātie finanšu instrumenti 69 69 384 384 Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos 76 747 232 676 - - Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi - - 142 559 318 249 Finanšu aktīvi, kas netiek turēti tirdzniecībai, kas obligāti ir novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 2 933 2 933 - - Pārējie aktīvi 3 312 1 979 3 110 1 777

Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz ārpusbilances posteņiem 3 382 3 385 6 802 6 805

Garantijas 1 533 1 533 3 249 3 249 Sniegtās aizdevumu saistības 1 849 1 852 3 553 3 556

Maksimālā ekspozīcija 245 927 432 535 396 181 611 328

31.12.2018 31.12.2017

Grupas un Bankas finanšu aktīvi tika izvietoti sekojošos ģeogrāfiskajos reģionos, vadoties pēc klienta juridiskās reģistrācijas:

Latvija OECD valstis Krievija Citas valstis Kopā

2018.g. 31.decembrī – Grupa EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz bilancesaktīviem 63 618 62 838 40 621 75 468 242 545

Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās, t.sk.: 44 079 16 607 40 618 58 180 159 484 Prasības pret kredītiestādēm 119 10 503 1 866 291 12 779 Kredīti un debitoru parādi 43 960 6 104 38 752 57 889 146 705

Atvasinātie finanšu instrumenti 68 - - 1 69 Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos 15 155 44 305 - 17 287 76 747 Finanšu aktīvi, kas netiek turēti tirdzniecībai, kas obligāti ir novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 2 933 - - - 2 933 Pārējie aktīvi 1 383 1 926 3 - 3 312

Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz ārpusbilances posteņiem 2 776 213 59 334 3 382

Kopā 66 394 63 051 40 680 75 802 245 927


84


2017.g. 31.decembrī – Grupa EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000


Prasības pret kredītiestādēm 527 39 752 7 103 6 659 54 041 Kredīti un debitoru parādi 41 672 14 206 41 714 74 988 172 580 Parāda vērtspapīri - 16 705 - - 16 705

Atvasinātie finanšu instrumenti 333 19 3 29 384 Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 15 365 77 614 16 989 32 591 142 559 Pārējie aktīvi 1 498 1 520 84 8 3 110


Kopā 64 619 150 790 66 029 114 743 396 181


2018.g. 31.decembrī - Banka EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000


Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās, t.sk.: 67 967 16 606 40 420 66 500 191 493 Prasības pret kredītiestādēm 14 10 502 1 668 94 12 278 Kredīti un debitoru parādi 67 953 6 104 38 752 66 406 179 215

Atvasinātie finanšu instrumenti 68 - - 1 69 Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos 149 647 53 367 - 29 662 232 676 Finanšu aktīvi, kas netiek turēti tirdzniecībai, kas obligāti ir novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 2 933 - - - 2 933 Pārējie aktīvi 50 1 926 3 - 1 979


Kopā 223 444 72 112 40 482 96 497 432 535


2017.g. 31.decembrī - Banka EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000


Prasības pret kredītiestādēm 523 39 752 6 996 6 484 53 755 Kredīti un debitoru parādi 65 669 14 206 49 254 84 524 213 653 Parāda vērtspapīri - 16 705 - - 16 705

Atvasinātie finanšu instrumenti 333 19 3 29 384 Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 147 756 87 379 48 803 34 311 318 249 Pārējie aktīvi 566 1 120 84 7 1 777


Kopā 220 074 160 155 105 276 125 823 611 328


85

Grupas finanšu aktīvi, neņemot vērā nodrošinājumus un citus kredītriska samazināšanas instrumentus, tika ieguldīti sekojošās tautsaimniecības nozarēs:


Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz bilancesaktīviem 242 545 429 150 389 379 604 523

Finanšu pakalpojumi 45 047 201 009 77 248 263 332 Kredītiestādes 12 842 12 342 88 544 86 916 Apstrādes rūpniecība 4 604 35 941 16 125 49 713 Valsts vadība 66 397 66 397 127 483 127 483 Privātpersonas 19 610 18 977 9 357 8 655 Tirdzniecība 3 138 168 4 115 468 Transports 7 536 7 536 11 942 11 942 Celtniecība - - 2 764 2 762 Citi 83 371 86 780 51 801 53 252

Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz ārpusbilances posteņiem 3 382 3 385 6 802 6 805

Kopā 245 927 432 535 396 181 611 328

31.12.2018 31.12.2017

Papildus informācija par finanšu aktīvu veidiem ir sniegta arī 15., 18., 19. un 20. pielikumā. Kredīta nodrošinājums un citi kredītriska samazināšanas veidi Pakļautību kredītriskam nosaka arī nodrošinājuma, kā arī korporatīvo un personisko galvojumu saņemšana. Grupa uzskata nodrošinājumu par vienu no kredītriska samazināšanas elementiem. Pieņemamie nodrošinājuma veidi un to novērtēšanas metodes ir noteiktas Kredītu politikā un Kredītu uzraudzības procedūrā. Galvenie pieņemamie nodrošinājuma veidi ir šādi: nekustamā īpašuma hipotēka, kuģu hipotēka, komercķīla, finanšu ķīla, riska apdrošināšana. Vadība kontrolē nodrošinājuma tirgus vērtību, īpašu uzmanību, pievēršot nekustamajam īpašumam un veicot tā vērtības korekciju atbilstoši aktuālajām nekustamā īpašuma tirgus cenām. Nekustamā īpašuma novērtēšanu veic neatkarīgie sertificētie vērtētāji. Banka koriģē neatkarīgo vērtētāju noteikto tirgus vērtību, ja uzskata, ka netika ņemti vērā būtiski riska faktori, un izmanto šo koriģēto tirgus vērtību nodrošinājuma pietiekamības aprēķinam. Par nenodrošināto kredītrisku (galvenokārt tie ir patēriņa kredīti, t.sk. karšu kredīti) Banka uzskata viendabīgu kredītu grupu, kurai ir vienādi kreditēšanas mērķi, piemīt vienāds kredītrisks, kurš ir izanalizēts, novērtēts un pieņemts, īstenojot attiecīgo kredītinstrumentu. Kredītu un debitoru parādu kvalitāte

Grupa un Banka pastāvīgi veic aizņēmēju kredītspējas uzraudzību, kā arī nodrošina ķīlas pietiekamību un tās patiesās vērtības noteikšanu.

Aizdevumu kvalitātes uzraudzīšanai kredītu speciālisti regulāri sniedz uz strukturētās analīzes pamata sagatavotus ziņojumus, koncentrējoties uz korporatīvo klientu biznesu un finansiāliem rādītājiem. Uz uzraudzības rezultātu pamata tiek veidots kontrolsaraksts, kas tiek iesniegts Kredītu komitejai.


86

Privātpersonu ekspozīciju uzrauga, izmantojot, galvenokārt, kavējumu analīzi. Visas būtiskas ekspozīcijas klientiem, kam pasliktinās kredītspēja, izskata arī Valde.

Banka, ne retāk kā reizi ceturksnī un katru reizi, kad Bankas rīcībā nonāk informācija, ka notikusi būtiska kāda kredīta kvalitātes pasliktināšanās, veic kredītu klasifikāciju, lai novērtētu izsniegto kredītu kvalitāti un riska pakāpi, aprēķināt paredzamo kredītzaudējumu apjomu un speciālo uzkrājumu izveidošanas nepieciešamību.

Kredītu novērtēšanu veic Kredītu komitejas un Aktīvu un pasīvu komiteja. Komitejas ievēro konservatīvisma un piesardzības principus savos vērtējumos un aprēķinos, lai nesamazinātu aktīvu un ienākumu lielumu vai nepalielinātu saistību un izdevumu lielumu tā, lai finanšu pārskats nezaudētu savu uzticamības kvalitāti.

Valdei un Padomei tiek regulāri ziņots par kredītu portfeļa kvalitāti.

Vērtības samazināšanas indikācijas noteikšana ir balstīta uz finanšu instrumenta bilances vērtības un patiesās vērtības salīdzinājumu. Nepastāvīgo finanšu un kapitāla tirgu dēļ tirgus cena ne vienmēr ir drošs avots vērtības samazināšanās rādītājiem. Ja iespējams, Grupa izmanto vērtēšanas modeļus, kuru pamatā ir līdzīgu produktu kotētās tirgus cenas.

Lai novērtētu zaudējumus no vērtības samazināšanās, Bankas vadība sagatavo aplēses par iespējamām izmaiņām nākotnes naudas plūsmā konkrētam finanšu instrumentam, pamatojoties uz finanšu instrumenta emitenta finansiālā stāvokļa analīzi.

Sīkāka informācija par uzkrājumiem sniegta 18. pielikumā "Finanšu aktīvu vērtības samazināšanas izdevumi”.

Nokavēto, bet ar nesamazinātu vērtību klientu kredītu un debitoru parādu analīze

Viena no galvenajām potenciālā vērtības zuduma pazīmēm ir atmaksas termiņu nokavēšana. Grupa uzrauga un kontrolē maksājumu kavējumus. Zemāk tabula atspoguļo Grupas un Bankas kredītu analīzi 2018. gada 31. decembrī un 2017. gada 31. decembrī, gan nenokavētiem vai nokavētiem ar nesamazinātu vērtību, gan ar samazinātu vērtību kredītiem:


87

31.12.2018

Grupa, EUR’000 Hipotēkārie kredīti

Industriālie kredīti

Komerc-kredīti

Patēriņa kredīti

Kredītkaršu kredīti

Reverse repo darījumi

Finanšu līzings Citi kredīti Debitoru

parādi Kopā

Nenokavētie, ar nesamazinātu vērtību 31 766 165 110 1 468 1 968 692 8 632 1 193 18 695 64 689 Kredīti virs 10 miljoniem privātajām kompānijām 26 254 - - - - - - - - 26 254 Kredīti no 2 līdz 10 miljoniem privātajām kompānijām - - - - - - 4 648 - 5 143 9 791 Kredīti līdz 2 miljoniem privātajām kompānijām 3 955 165 110 - 4 692 3 802 - 1 735 10 463 Pārējie kredīti fiziskajām personām 1 557 - - 1 468 1 964 - 182 1 193 11 817 18 181

Nokavētie, bet ar nesamazinātu vērtību 1 759 15 385 155 2 7 - 3 4 370 - 21 681 Ar kavējumu līdz 30 dienām 153 12 364 - 2 7 - - 4 370 - 16 896 No 31 līdz 60 dienām - - 21 - - - - - - 21 Vairāk kā 180 dienas 1 606 3 021 134 - - - 3 - - 4 764

Ar samazinātu vērtību (individuāli) 12 370 81 312 3 969 5 430 2 159 - 433 103 2 638 108 414 Ar kavējumu līdz 30 dienām - 16 673 902 - - - 35 - 2 638 20 248 No 31 līdz 60 dienām 40 - 9 - - - 218 - - 267 No 61 līdz 90 dienām - - - - - - 180 - - 180 No 91 līdz 180 dienām - 41 858 - 40 31 - - - - 41 929 Vairāk kā 180 dienas 12 330 22 781 3 058 5 390 2 128 - - 103 - 45 790

(Uzkrājumi) (6 296) (31 805) (1 801) (4 970) (1 977) - ( 45) ( 103) (1 037) (48 034)

Kopā neto kredīti un debitoru parādi 39 599 65 057 2 433 1 930 2 157 692 9 023 5 563 20 296 146 750


88

31.12.2018

Banka, EUR’000 Hipotēkārie kredīti


Komerc-kredīti

Patēriņa kredīti




parādi Kopā

Nenokavētie, ar nesamazinātu vērtību 31 743 165 110 1 468 1 968 692 - 1 252 18 677 56 075 Kredīti virs 10 miljoniem privātajām kompānijām 26 254 - - - - - - - - 26 254 Kredīti no 2 līdz 10 miljoniem privātajām kompānijām - - - - - - - - 5 143 5 143 Kredīti līdz 2 miljoniem privātajām kompānijām 3 932 165 110 - 4 692 - 59 1 717 6 679 Pārējie kredīti fiziskajām personām 1 557 - - 1 468 1 964 - - 1 193 11 817 17 999

Nokavētie, bet ar nesamazinātu vērtību 1 302 47 773 213 2 7 - 3 4 370 - 53 670 Ar kavējumu līdz 30 dienām 153 44 752 192 2 7 - - 4 370 - 49 476 No 31 līdz 60 dienām - - 21 - - - - - - 21 Vairāk kā 180 dienas 1 149 3 021 - - - - 3 - - 4 173

Ar samazinātu vērtību (individuāli) 12 369 81 312 3 969 5 430 2 159 - 433 103 2 638 108 413 Ar kavējumu līdz 30 dienām - 16 673 902 - - - 35 - 2 638 20 248 No 31 līdz 60 dienām 40 - 9 - - - 218 - - 267 No 61 līdz 90 dienām - - - - - - 180 - - 180 No 91 līdz 180 dienām - 41 858 - 40 31 - - - - 41 929 Vairāk kā 180 dienas 12 329 22 781 3 058 5 390 2 128 - - 103 - 45 789

(Uzkrājumi) (6 296) (22 684) (1 801) (4 970) (1 977) - ( 45) ( 118) (1 037) (38 928)

Kopā neto kredīti un debitoru parādi 39 118 106 566 2 491 1 930 2 157 692 391 5 607 20 278 179 230


89

31.12.2017

Grupa, EUR’000 Hipotēkārie kredīti


Komerc-kredīti

Patēriņa kredīti




parādi Kopā

Nenokavētie, ar nesamazinātu vērtību 33 239 17 171 1 255 636 2 266 848 10 077 11 301 17 849 94 642 Kredīti virs 10 miljoniem privātajām kompānijām 28 182 13 465 - - - - - - - 41 647 Kredīti no 2 līdz 10 miljoniem privātajām kompānijām - - - - - - 5 466 9 182 8 960 23 608 Kredīti līdz 2 miljoniem privātajām kompānijām 3 505 3 706 1 255 - 5 848 4 565 10 8 889 22 783 Pārējie kredīti fiziskajām personām 1 552 - - 636 2 261 - 46 2 109 - 6 604

Nokavētie, bet ar nesamazinātu vērtību 6 970 6 659 364 97 156 - 8 113 - 14 367 Ar kavējumu līdz 30 dienām 211 - - 97 156 - - - - 464 No 31 līdz 60 dienām - - - - - - - - - - No 61 līdz 90 dienām 6 3 486 - - - - - 113 - 3 605 No 91 līdz 180 dienām 1 578 268 - - - - 8 - - 1 854 Vairāk kā 180 dienas 5 175 2 905 364 - - - - - - 8 444

Ar samazinātu vērtību (individuāli) 12 130 79 379 4 151 6 049 2 308 - 579 97 - 104 693 Ar kavējumu līdz 30 dienām 11 415 54 654 15 42 - - 10 - - 66 136 No 31 līdz 60 dienām - 15 169 - - - - - - - 15 169 No 61 līdz 90 dienām 40 3 099 - - - - - - - 3 139 No 91 līdz 180 dienām - 2 989 - 5 991 2 308 - 4 - - 11 292 Vairāk kā 180 dienas 675 3 468 4 136 16 - - 565 97 - 8 957

(Uzkrājumi) (5 417) (26 337) (1 743) (5 474) (2 077) - ( 58) ( 98) - (41 204)

Kopā neto kredīti un debitoru parādi 46 922 76 872 4 027 1 308 2 653 848 10 606 11 413 17 849 172 498


90

31.12.2017

Bank, EUR’000 Hipotēkārie kredīti


Komerc-kredīti

Patēriņa kredīti




parādi Kopā

Nenokavētie, ar nesamazinātu vērtību 33 206 50 971 1 459 636 2 266 848 - 11 371 17 849 118 606 Kredīti virs 10 miljoniem privātajām kompānijām 28 182 33 255 - - - - - - - 61 437 Kredīti no 2 līdz 10 miljoniem privātajām kompānijām - 13 981 - - - - - 9 182 8 960 32 123 Kredīti līdz 2 miljoniem privātajām kompānijām 3 472 3 735 1 459 - 5 848 - 80 8 889 18 488 Pārējie kredīti fiziskajām personām 1 552 - - 636 2 261 - - 2 109 - 6 558

Nokavētie, bet ar nesamazinātu vērtību 6 304 6 659 234 97 156 - 8 113 - 13 571 Ar kavējumu līdz 30 dienām 209 - - 97 156 - - - - 462 No 31 līdz 60 dienām - - - - - - - - - - No 61 līdz 90 dienām - 3 486 - - - - - 113 - 3 599 No 91 līdz 180 dienām 1 578 268 - - - - 8 - - 1 854 Vairāk kā 180 dienas 4 517 2 905 234 - - - - - - 7 656

Ar samazinātu vērtību (individuāli) 29 999 79 379 4 151 6 049 2 308 - 579 98 - 122 563 Ar kavējumu līdz 30 dienām 29 284 54 654 15 42 - - 10 - - 84 005 No 31 līdz 60 dienām - 15 169 - - - - - - - 15 169 No 61 līdz 90 dienām 40 3 099 - - - - - - - 3 139 No 91 līdz 180 dienām - 2 989 - 5 991 2 308 - 4 - - 11 292 Vairāk kā 180 dienas 675 3 468 4 136 16 - - 565 98 - 8 958

(Uzkrājumi) (15 744) (16 016) (1 743) (5 474) (2 077) - ( 58) ( 98) - (41 210)Kopā neto kredīti un debitoru parādi 53 765 120 993 4 101 1 308 2 653 848 529 11 484 17 849 213 530


91

Pārstrukturētie kredīti

Pārstrukturēšana ir atvieglojumu piešķiršana aizņēmējiem sarežģītā finanšu situācijā. Atvieglojumi var notikt šādi:

• iepriekšējo (sākotnējo) nosacījumu grozīšana, piem. termiņa pagarināšana, kredītu maksājumu atlikšana, procentu kapitalizācija, sākotnējās procentu likmes samazināšana;

• ķīlas vai citu aktīvu pārņemšana daļējai kredīta apmaksai; • procentu kapitalizācija, pievienojot uzkrātos procentus kredīta pamatsummai vai procentu

dzēšana no jaunizsniegtā kredīta. Lēmumu par kredīta pārstrukturēšanu pieņem Kredītu komiteja, savukārt ekspozīcijai, kura ir ārpus Kredītu komitejas pilnvaras, ir nepieciešams augstāka līmeņa vadības apstiprinājums. Bankas un Grupas pārstrukturēto kredītu summa 2018. gada 31. decembrī ir 17 347 tūkstoši eiro (2017. gadā – 17 780 tūkstoši eiro). Pārējo finanšu aktīvu kvalitāte Papildus kredītportfelim un vērtspapīru portfelim piemītošajam kredītriskam Banka un Grupa ir pakļauta kredītriskam, kas saistītas ar starpbanku attiecībām ar vairākām kredītiestādēm un darījuma partneriem (brokeru sabiedrībām). Risku pārvaldīšanas nodaļa regulāri veic darījumu ar komercbankām un brokeru sabiedrībām uzraudzību, izvērtējot to finansiālo stāvokli, kredītreitingus, veicot to kredītriska profila un biznesa vides padziļinātas pārbaudes. Darījumu partneru un vērtspapīru emitentu kredītrisku, kā arī tam noteiktus limitus, regulāri uzrauga Risku pārvaldīšanas nodaļa un pārskata Aktīvu un pasīvu komiteja. Grupa izmanto tās pašas kredītu politikas, uzņemoties nosacītas saistības, kā bilancē uzskaitītajiem finanšu instrumentiem, ievērojot noteikto kredītu apstiprināšanu, riska kontroles limitus un uzraudzības procedūras.

Zemāk tabula atspoguļo Bankas un Grupas kredītu analīzi 2018. gada 31. decembrī un 2017. gada 31. decembrī:


92

31.12.2018

Grupa, EUR’000Nauda kasē un

prasības pret centrālajām

bankām

Finanšu aktīvi amortizētajās

izmaksās (Prasības pret

kredītiestādēm)

Atvasinātie finanšu

instrumenti

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Pārējie finanšu

aktīvi KopāBruto 103 027 12 843 69 76 747 2 933 3 312 198 931

No Aaa līdz Aa3 - 6 - 39 056 - - 39 062 No A1 līdz A3 86 955 211 - 25 000 - 1 911 114 077 No Baa1 līdz Baa3 - 9 651 - 5 062 - - 14 713 No Ba1 līdz Ba3 - 1 563 - 1 030 - 3 2 596 No B1 līdz B3 - 271 1 - - - 272 No Caa1 un zemāk - 188 - 1 423 - - 1 611 Bez reitinga 16 072 953 68 5 176 2 933 1 398 26 600

(Uzkrājumi) - ( 64) - - - - ( 64)Kopā neto aktīvi 103 027 12 779 69 76 747 2 933 3 312 198 867

31.12.2018

Banka, EUR’000Nauda kasē un

prasības pret centrālajām

bankām

Finanšu aktīvi amortizētajās

izmaksās (Prasības pret

kredītiestādēm)


instrumenti

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos


Pārējie finanšu

aktīvi KopāBruto 103 024 12 342 69 232 676 2 933 1 979 353 023

No Aaa līdz Aa3 - 6 - 39 056 - - 39 062 No A1 līdz A3 86 955 211 - 25 000 - 1 911 114 077 No Baa1 līdz Baa3 - 9 651 - 5 062 - - 14 713 No Ba1 līdz Ba3 - 1 563 - 1 030 - 3 2 596 No B1 līdz B3 - 73 1 - - - 74 No Caa1 un zemāk - 1 - 1 423 - - 1 424 Bez reitinga 16 069 837 68 161 105 2 933 65 181 077

(Uzkrājumi) - ( 64) - - - - ( 64)Kopā neto aktīvi 103 024 12 278 69 232 676 2 933 1 979 352 959


93

31.12.2017

Grupa, EUR’000

Nauda kasē un prasības pret

centrālajām bankām

Prasības pret kredītiestādēm


instrumentiPārdošanai pieejamie

finanšu aktīviLīdz termiņa beigām turētie

finanšu aktīvi

Pārējie finanšu

aktīvi KopāNenokavētie, ar nesamazinātu vērtību 131 978 54 041 384 142 559 16 705 3 110 348 777

No Aaa līdz Aa3 - 2 691 1 59 616 16 705 20 79 033 No A1 līdz A3 117 039 35 733 - 27 779 - - 180 551 No Baa1 līdz Baa3 - 7 470 - 18 703 - - 26 173 No Ba1 līdz Ba3 - 5 914 - 17 167 - 5 23 086 No B1 līdz B3 - 1 595 25 6 192 - - 7 812 No Caa1 un zemāk - 3 - 2 920 - - 2 923 Bez reitinga 14 939 635 358 10 182 - 3 085 29 199

Ar samazinātu vērtību (bez reitinga) - - - - - 13 13 (Uzkrājumi) - - - - - ( 13) ( 13)Kopā neto aktīvi 131 978 54 041 384 142 559 16 705 3 110 348 777

31.12.2017

Banka, EUR’000

Nauda kasē un prasības pret

centrālajām bankām

Prasības pret kredītiestādēm


instrumentiPārdošanai pieejamie

finanšu aktīviLīdz termiņa beigām turētie

finanšu aktīvi

Pārējie finanšu

aktīvi KopāNenokavētie, ar nesamazinātu vērtību 131 977 53 755 384 318 249 16 705 1 777 522 847

No Aaa līdz Aa3 - 2 691 1 59 616 16 705 20 79 033 No A1 līdz A3 117 039 35 732 - 27 779 - - 180 550 No Baa1 līdz Baa3 - 7 471 - 18 703 - - 26 174 No Ba1 līdz Ba3 - 5 914 - 17 167 - 5 23 086 No B1 līdz B3 - 1 314 25 6 191 - - 7 530 No Caa1 un zemāk - 2 - 2 920 - - 2 922 Bez reitinga 14 938 631 358 185 873 - 1 752 203 552

Ar samazinātu vērtību (bez reitinga) - - - - - 13 13 (Uzkrājumi) - - - - - ( 13) ( 13)Kopā neto aktīvi 131 977 53 755 384 318 249 16 705 1 777 522 847

AS “PNB BANKA” KONSOLIDĒTIE UN BANKAS FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2018.GADA 31.DECEMBRĪ PĀRSKATI PAR FINANŠU STĀVOKLI

94

TIRGUS RISKS

Tirgus risks ir risks, ka var mainīties Bankas un Grupas ienākumi/izdevumi (un pašu kapitāla apmērs) gadījumā, ja notiek nelabvēlīgas izmaiņas finanšu instrumentu tirgus cenās, preču cenās, ārvalstu valūtu kursos un procentu likmēs. Grupa iekļauj pakļautību tirgus riskam tirdzniecības un netirdzniecības portfeļos. Tirdzniecības portfelī ir iekļautas pozīcijas, kas rodas tirgus darījumu rezultātā, kuros Banka darbojās kā principāls ar klientiem vai ar tirgu un, kurus pārvalda Bankas Kapitāla tirgus pārvalde, saskaņā ar Investīcijas politiku un Finanšu risku pārvaldīšanas un kontroles politiku, balstoties uz Valdes un Aktīvu un pasīvu komitejas noteiktajiem limitiem un ierobežojumiem. Banka un Grupa nosaka šādas tirgus risku sastāvdaļas:

- procentu likmju risks; - ārvalstu valūtas risks; - tirgus cenu risks; - preču risks.

Tirgus risku pārvalda Aktīvu un pasīvu komiteja un par tirgus riskiem regulāri tiek ziņots Valdei un Padomei. Procentu likmes risks Bankai un Grupai būtiskākā tirgus riska sastāvdaļa ir procentu likmju risks. Šis riska veids rodas dēļ procentu likmju nenoteiktības. Procentu likmju izmaiņas īstermiņā var samazināt neto procentu ieņēmumus vai šī rādītāja nosacīto formu – neto procentu maržu, naudas plūsmu un ekonomisko vērtību, bet ilgtermiņā - samazināt Bankas un Grupas pašu kapitāla tirgus vērtību.

Lai noteiktu un novērtētu procentu likmju risku, Banka izmanto starpības analīzes (GAP analysis), termiņa ilguma (duration) un stresa testēšanas metodes. Balstoties uz attiecīgās analīzes rezultātiem, Bankas pilnvarotās institūcijas apstiprina procentu politikas parametrus un struktūru limitus - uz ieguldījumu portfeļiem, procentu likmes kopējām un neto pozīcijām, parādu vērtspapīru termiņu.

Risku pārvaldīšanas nodaļa katru mēnesi kontrolē noteikto limitu ievērošanu un novērtē procentu likmju riska līmeni. Novērtēšanas rezultāti tiek paziņoti Risku direktoram.

Nākamā tabula atspoguļo Grupas peļņas vai zaudējuma aprēķina un pašu kapitālu jūtīgumu pret iespējamām procentu likmju izmaiņām ar nosacījumu, ka citi mainīgie lielumi ir pastāvīgi.

Procentu likmes jutīguma analīzē izmantotās metodes ir palikušas nemainīgas salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Finanšu rezultāta jūtīgums ir iespējamo procentu likmju izmaiņu ietekme uz neto procentu ienākumu (ar vienādu ietekmi uz peļņu pirms nodokļu nomaksas) par vienu gadu, pamatojoties uz neatbilstību starp aktīviem un saistībām, par kurām tiek maksāti procenti, ņemot vērā apjomus un pārcenošanu vai beigu termiņus.

Pārvērtēšanas caur pašu kapitālu jūtīgums ir aprēķināts, pārvērtējot uz 2018. gada 31. decembri turētos pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus (parāda vērtspapīrus) ar fiksēto procentu likmi, un ir balstīts uz pieņēmumu, ka notiek paralēla ienesīguma līknes nobīde, un nākotnes naudas plūsmas tiek diskontētas ar mainītām procentu likmēm.

Uz 2018. gada 31. decembri Bankai un Grupai nebija līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi (parāda vērtspapīri).

Uz 2017. gada 31. decembri Bankai bija līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi (parāda vērtspapīri), kuri ir denominēti tikai ASV dolāros un peļņas / zaudējumu jūtīgums tiek aprēķināts, balstoties uz pieņēmumu, ka Banka pieņem lēmumu pārdot tos, un notiek paralēla ienesīguma līknes nobīde, diskontējot nākotnes naudas plūsmas pēc mainītās procentu likmes. Ietekme uz Grupas peļņas/zaudējumu jūtīgumu bija tāda pati, jo tikai Bankai bija līdz termiņa beigām turētie finanšu instrumenti.


95

Iespējamā paralēla ienesīguma līknes nobīde tika iestatīta uz 100 bāzes punktiem USD un EUR valūtām (100bp 2017. gadā). Par iemeslu kalpo tas, ka Banka uzskata, ka tuvākajā nākotnē nebūs dramatiska procentu likmju pieauguma šīm valūtām, ņemot vērā pašreizējo stagnāciju vēsturiski zemos līmeņos.

2018.gada 31.decembrī Banka Grupa

Palielinājums/ samazinājums pamatpunktos

Finanšu rezultāta jutīgums


Līdz 6 mēnešiem

No 6 mēnešiem

līdz 1 gadamVairāk par 1

gadu Kopā

Peļņas/ zaudējuma

aprēķina jutīgums

Valūta EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

EUR 100 (1 056) ( 990) - - (1 457) (1 457) - USD 100 ( 270) ( 269) - - ( 983) ( 983) -

Pašu kapitāla jutīgums





Līdz 6 mēnešiem

No 6 mēnešiem


gadu Kopā




EUR ( 100) 1 056 990 - - 1 457 1 457 - USD ( 100) 270 269 - - 983 983 -






Līdz 6 mēnešiem

No 6 mēnešiem


gadu Kopā




EUR 100 ( 572) ( 574) - - (3 039) (3 039) - USD 100 (1 453) (1 450) ( 17) - (4 202) (4 219) ( 218)






Līdz 6 mēnešiem

No 6 mēnešiem


gadu Kopā




EUR ( 100) 572 574 - - 3 039 3 039 - USD ( 100) 1 453 1 450 17 - 4 202 4 219 218



96

Ārvalstu valūtas risks

Ārvalstu valūtas risks ir risks, ka Banka un Grupa cietīs zaudējumus no ārvalstu valūtā denominēto bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas, mainoties valūtas kursam.

Grupa veic darbības dažādās ārvalstu valūtās, ne tikai Bankas vai attiecīgā Grupas uzņēmuma funkcionālajā valūtā.

Ārvalstu valūtas riska pārvaldīšanas politika balstās uz katras ārvalstu valūtas neto atklātās pozīcijas un Bankas ārvalstu valūtu kopējās neto pozīcijas ierobežojumu izpildi atbilstoši iekšējām un ārējām (regulatora) prasībām. Tādējādi limitu sistēma ir galvenais instruments, kas tiek izmantots, lai mazinātu šī veida riskus.

Saskaņā ar “Kredītiestāžu likumu” atklātā pozīcija katrā atsevišķā ārvalstu valūtā nedrīkst pārsniegt 10% no Bankas atbilstošā kapitāla, bet atklātā pozīcija kopumā visās ārvalstu valūtās nedrīkst pārsniegt 20% no Bankas atbilstošā kapitāla.

Ārvalstu risku mazināšanai Aktīvu un pasīvu komiteja pastiprina normatīvu un nosaka zemāko procentu attiecībā pret atklātās pozīcijas atsevišķā ārvalstu valūtā.

Papildus, lai ierobežotu spekulatīvā rakstura atklātās pozīcijas, Aktīvu un pasīvu komiteja nosaka stop loss (zaudējumu fiksēšanas) un limitus dīleru pozīcijām. Lai izvairītos no zaudējumiem nelabvēlīgu valūtas kursu izmaiņu dēļ, Kapitāla tirgus pārvalde pastāvīgi pārvalda atklātās pozīcijas un kontrolē atbilstību noteiktajiem ierobežojumiem. Ātklātā ārvalstu valūtas pozīcija tiek pārvaldīta ar ārvalstu valūtas maiņas darījumu (spot darījumi vai mijmaiņas līgumi) palīdzību. Risku pārvaldīšanas nodaļa katru dienu kontrolē atbilstību noteiktajiem limitiem un katru mēnesi novērtē ārvalstu valūtas riska līmeni.

Ārvalstu valūtas riska mazināšanai un kontrolei tiek noteikti sekojoši pamatprincipi:

• Visās Bankas operācijās un darbības sfērās tiek izmantoti Kapitāla tirgus pārvaldes noteiktie, vai ar Kapitāla tirgus pārvaldi saskaņotie ārvalstu valūtu kursi. Kapitāla tirgus pārvalde nosaka fiksētos un tekošos ārvalstu valūtas kursus:

- fiksētie tiek izmantoti visu Bankas struktūrvienību darbā ar Bankas klientiem skaidrās un bezskaidrās naudas operāciju veikšanai. Fiksētie kursi dienas laikā var tikt mainīti;

- tekošie kursi tiek izmantoti darījuma partneriem savstarpēji vienojoties, kā arī saskaņā ar noslēgtiem līgumiem, kuri paredz noteiktu bāzes kursu izmantošanu.

• Bilances aktīvi un pasīvi katrā atsevišķā ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti eiro valūtā katras Bankas darba dienas beigās. Pārvērtēšanai tiek izmantots Eiropas Centrālās Bankas noteiktais kurss šajā dienā - uzkrājumi aktīviem un ārpusbilances saistībām konkrētā valūtā ir jāveido šajā valūtā;

• Bankas uzskaites sistēma nodrošina, ka jebkurā laika momentā atklātās valūtas pozīcijas aprēķins objektīvi atspoguļo valūtas risku;

• Banka nodrošina visu operāciju un darījumu savlaicīgu atspoguļošanu bilancē.

Valūtas riska jutīguma analīzē izmantotās metodes netika mainītas salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Tabula zemāk parāda valūtas, ar kurām Grupai bija saistīti būtiski riski uz 2018. gada 31. decembri un 2017. gada 31. decembri pēc bankas un tirdzniecības monetāriem aktīviem un saistībām, kā arī gaidāmo naudas plūsmu. Grupas ārvalstu valūtas maiņas riska jutīguma analīze ir sniegta tabulās zemāk:


97

Uz 2018.g. 31.decembri - Grupa EUR USD RUB Citas valūtas Kopā

EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000Aktīvi

Nauda kasē un prasības pret centrālajām bankām 91 802 3 643 745 6 837 103 027 Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās, t.sk.: 103 431 54 532 966 555 159 484 Prasības pret kredītiestādēm 588 10 764 891 536 12 779 Kredīti un debitoru parādi 102 843 43 768 75 19 146 705 Atvasinātie finanšu instrumenti 69 - - - 69 Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos 36 268 40 479 - - 76 747 Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - 2 933 - - 2 933 Iepriekš samaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis 1 - - 55 56 Ieguldījumu īpašums 74 963 - - - 74 963 Pamatlīdzekļi 89 434 - - - 89 434 Nemateriālā vērtība 407 - - - 407 Nemateriālie aktīvi 4 936 - - - 4 936 Pārdošanai turētie aktīvi 5 282 - - - 5 282 Pārējie aktīvi 18 640 196 1 811 2 045 22 692

Kopā aktīvi 425 233 101 783 3 522 9 492 540 030

PasīviSaistības pret centrālo banku un citām kredītiestādēm 59 878 2 - 939 Atvasinātie finanšu instrumenti 79 - - - 79 Noguldījumi 345 575 78 075 8 084 3 010 434 744 Pakārtotās saistības 6 604 14 181 - - 20 785 Emitētie parāda vērtspapīri 24 373 13 327 - - 37 700 Atlikto nodokļu saistības - - - 37 37 Pārējās saistības 13 437 60 1 105 1 002 15 604

Kopā pasīvi 390 127 106 521 9 191 4 049 509 888Kapitāls un rezerves 30 042 - - - 30 042 Mazākuma interese 100 - - - 100

Kopā pasīvi un kapitāls 420 269 106 521 9 191 4 049 540 030

Neto bilances posteņu garā/(īsā) pozīcija 4 964 (4 738) (5 669) 5 443

Tagadnes līgumu garā/(īsā) pozīcija (Spot ) (1 702) ( 179) 6 258 (4 377)Ārpusbiržas ārvalstu valūtu mijmaiņas līgumu garā/(īsā) pozīcija (Swap ) (5 116) 6 212 - (1 096)Ārpusbiržas nākotnes valūtas līgumu garā/(īsā) pozīcija (Forward ) 279 ( 193) 598 ( 684)

Neto ārvalstu valūtu atklātā garā/(īsā) pozīcija (1 575) 1 102 1 187 ( 714)

Atklātā pozīcija % no pašu kapitāla par 31/12/2018 2.10 2.26


98

Uz 2017.g. 31.decembri - Grupa EUR USD RUB Citas valūtas Kopā


Nauda kasē un prasības pret centrālajām bankām 121 815 3 166 865 6 132 131 978 Prasības pret kredītiestādēm 3 188 41 272 2 357 7 224 54 041 Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi - - - - - Atvasinātie finanšu instrumenti 384 - - - 384 Kredīti un debitoru parādi 116 038 55 869 583 90 172 580 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 55 965 86 594 - - 142 559 Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi - 16 705 - - 16 705 Iepriekš samaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis - - - 110 110 Ieguldījumu īpašums 67 086 - - - 67 086 Pamatlīdzekļi 93 064 - - 150 93 214 Nemateriālā vērtība 407 - - - 407 Nemateriālie aktīvi 6 318 - - 7 6 325 Pārdošanai turētie aktīvi 1 143 - - - 1 143 Pārdošanai turētie aktīvi (meitasuzņēmums) 12 895 22 497 168 127 1 518 205 037 Pārējie aktīvi 14 238 1 333 1 785 9 194 26 550

Kopā aktīvi 492 541 227 436 173 717 24 425 918 119

PasīviSaistības pret centrālo banku un citām kredītiestādēm 17 2 039 3 - 2 059 Atvasinātie finanšu instrumenti 1 199 - - - 1 199 Noguldījumi 346 356 243 193 9 357 14 562 613 468 Pakārtotās saistības 7 510 13 799 - - 21 309 Emitētie parāda vērtspapīri 24 373 12 723 - - 37 096 Atlikto nodokļu saistības 45 72 - - 117 Saistības, kas saistītas ar pārdošanai turētiem aktīviem 1 914 3 312 167 112 5 172 343 Pārējās saistības 15 284 104 863 1 962 18 213

Kopā pasīvi 396 698 275 242 177 335 16 529 865 804Kapitāls un rezerves 51 461 - - - 51 461 Mazākuma interese - - 854 - 854


Neto bilances posteņu garā/(īsā) pozīcija 44 382 (47 806) (4 472) 7 896

Tagadnes līgumu garā/(īsā) pozīcija (Spot ) (17 744) 20 155 483 (2 894)Ārpusbiržas ārvalstu valūtu mijmaiņas līgumu garā/(īsā) pozīcija (Swap ) (55 312) 54 295 1 518 ( 501)Ārpusbiržas nākotnes valūtas līgumu garā/(īsā) pozīcija (Forward ) ( 521) ( 446) 1 382 ( 415)

Neto ārvalstu valūtu atklātā garā/(īsā) pozīcija (29 195) 26 198 (1 089) 4 086 Atklātā pozīcija % no pašu kapitāla par 31/12/2017 33.85 1.41 Tabulās zemāk ir sniegta Grupas ārvalstu valūtu maiņas riska jūtīguma analīze, kurā ir aprēķinātas iespējamās pieļaujamās valūtas kursu pret eiro svārstības, kur citi mainīgie lielumi ir fiksēti, ietekmi uz peļņas un zaudējumu aprēķinu.

Iespējamās ASV dolāru kursu svārstības tika noteiktas 10% apmērā (10% 2017). un Krievijas rubļu pozīcijām kursu svārstības tika noteiktas 15% apmērā (15% 2017). Par iemeslu saglabāt iespējamo svārstību valūtām ir 2019. gada prognoze.


99

Grupa

Valūtas kursu

izmaiņas

Ietekme uz peļņas un zaudējumu

aprēķinu / Ietekme uz kapitālu

Valūtas kursu

izmaiņas



Valūta % EUR’000 % EUR’000

USD 10 * 110 10 * 2 620 (10) ** ( 110) (10) ** (2 620)

RUB 15 * 178 15 * ( 163) (15) ** ( 178) (15) ** 163

*ārvalstu valūtas nostiprināšanās**ārvalstu valūtas vājināšanās

31.12.2018 31.12.2017


100

Tabula zemāk parāda valūtas, ar kurām Bankai bija saistīti būtiski riski uz 2018. gada 31. decembri un 2017. gada 31. decembri pēc bankas un tirdzniecības monetāriem aktīviem un saistībām, kā arī gaidāmo naudas plūsmu:

Uz 2018.g. 31.decembri - Banka EUR USD RUB Citas valūtas Kopā


Nauda kasē un prasības pret centrālajām bankām 91 802 3 641 745 6 836 103 024 Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās, t.sk.: 136 518 53 856 768 351 191 493 Prasības pret kredītiestādēm 561 10 673 693 351 12 278 Kredīti un debitoru parādi 135 957 43 183 75 - 179 215 Atvasinātie finanšu instrumenti 69 - - - 69 Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos 192 197 40 479 - - 232 676 Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - 2 933 - - 2 933 Iepriekš samaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis 1 - - - 1 Ieguldījumu īpašums 6 127 - - - 6 127 Pamatlīdzekļi 17 248 - - - 17 248 Nemateriālie aktīvi 1 210 - - - 1 210 Pārdošanai turētie aktīvi 4 551 - - - 4 551 Pārējie aktīvi 8 075 196 1 1 926 10 198

Kopā aktīvi 457 798 101 105 1 514 9 113 569 530

PasīviSaistības pret centrālo banku un citām kredītiestādēm 59 878 2 - 939 Atvasinātie finanšu instrumenti 79 - - - 79 Noguldījumi 375 440 78 147 8 210 3 115 464 912 Pakārtotās saistības 6 604 14 181 - - 20 785 Emitētie parāda vērtspapīri 24 373 13 327 - - 37 700 Pārējās saistības 3 328 60 133 583 4 104

Kopā pasīvi 409 883 106 593 8 345 3 698 528 519 Kapitāls un rezerves 41 011 - - - 41 011


Neto bilances posteņu garā/(īsa) pozīcija 6 904 (5 488) (6 831) 5 415

Tagadnes līgumu garā/(īsā) pozīcija (Spot) (1 702) ( 179) 6 258 (4 377)Ārpusbiržas ārvalstu valūtu mijmaiņas līgumu garā/(īsā) pozīcija (Swap) (5 115) 6 211 - (1 096)Ārpusbiržas nākotnes valūtas līgumu garā/(īsā) pozīcija (Forward) 279 ( 193) 598 ( 684)

Neto ārvalstu valūtu atklātā garā/(īsā) pozīcija 366 351 25 ( 742)

Atklātā pozīcija % no pašu kapitāla par 31/12/2018 0.60 0.04


101

Uz 2017.g. 31.decembri - Banka EUR USD RUB Citas valūtas Kopā


Nauda kasē un prasības pret centrālajām bankām 121 814 3 167 865 6 131 131 977 Prasības pret kredītiestādēm 3 185 41 006 2 357 7 207 53 755 Atvasinātie finanšu instrumenti 384 - - - 384 Kredīti un debitoru parādi 157 897 55 084 583 89 213 653 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 231 656 86 593 - - 318 249 Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi - 16 705 - - 16 705 Ieguldījumu īpašums 6 150 - - - 6 150 Pamatlīdzekļi 37 302 - - - 37 302 Nemateriālie aktīvi 1 114 - - - 1 114 Pārdošanai turētie aktīvi 445 - - - 445 Pārējie aktīvi 3 676 1 285 11 4 387 9 359

Kopā aktīvi 563 623 203 840 3 816 17 814 789 093

PasīviSaistības pret centrālo banku un citām kredītiestādēm 17 2 042 3 - 2 062 Atvasinātie finanšu instrumenti 1 199 - - - 1 199 Noguldījumi 394 942 243 264 9 501 14 586 662 293 Pakārtotās saistības 7 510 13 799 - - 21 309 Emitētie parāda vērtspapīri 24 373 12 723 - - 37 096 Atlikto nodokļu saistības - - - - - Pārējās saistības 3 780 97 194 152 4 223

Kopā pasīvi 431 821 271 925 9 698 14 738 728 182 Kapitāls un rezerves 60 911 - - - 60 911


Neto bilances posteņu garā/(īsa) pozīcija 70 891 (68 085) (5 882) 3 076

Tagadnes līgumu garā/(īsā) pozīcija (Spot) (17 744) 20 155 483 (2 894)Ārpusbiržas ārvalstu valūtu mijmaiņas līgumu garā/(īsā) pozīcija (Swap) (55 312) 54 295 1 518 ( 501)Ārpusbiržas nākotnes valūtas līgumu garā/(īsā) pozīcija (Forward) ( 521) ( 446) 1 382 ( 415)

Neto ārvalstu valūtu atklātā garā/(īsā) pozīcija (2 686) 5 919 (2 499) ( 734)Atklātā pozīcija % no pašu kapitāla par 31/12/2017 7.21 3.04

Uz 2018. gada 31. decembri Bankas atklātā pozīcija bija 1.04 % no 1. un 2. līmeņa kapitāla (2017: 7.61%).

Bankas ārvalstu valūtu riska jūtīguma analīze ir atspoguļota turpmākajās tabulās, kurās ir aprēķinātas iespējamās pieļaujamās valūtas kursu svārstības pret eiro, kur citi mainīgie lielumi ir fiksēti peļņas un zaudējumu aprēķinā.


102

Banka

Valūtas kursu

izmaiņas



Valūtas kursu

izmaiņas



Valūta % EUR’000 % EUR’000

USD 10 * 35 10 * 592 (10) ** ( 35) (10) ** ( 592)

RUB 15 * 4 15 * ( 375) (15) ** ( 4) (15) ** 375

*ārvalstu valūtas nostiprināšanās**ārvalstu valūtas vājināšanās

31.12.2018 31.12.2017

Operacionālais risks

Operacionālais risks ir tiešu vai netiešu zaudējumu risks, kas rodas nepareizi izveidotu biznesa procesu, iekšējās kontroles procedūru neefektivitātes, tehnoloģisko kļūmju, personāla nesankcionēto darbību dēļ vai ārējo notikumu ietekmes rezultātā, un iekļauj juridisko risku.

Grupa ir izveidojusi komplekso operacionālā riska pārvaldīšanas sistēmu, kura klasificē visus operacionālā riska notikumus, nosaka procedūras operacionālā riska identificēšanai un novērtēšanai, kā arī operacionālā riska monitoringa un ziņošanas sistēmu. Grupai ir operacionālā riska notikumu datu bāze.

Operacionālā riska pārvaldīšanas pamatprincipus reglamentē Padomē apstiprināta “”Operacionālā riska pārvaldīšanas politika” un virkne iekšējo normatīvo dokumentu.

Bankas un Grupas operacionālā riska pārvaldīšanas process ir visu biznesa darbību neatņemama sastāvdaļa un ir saistošs visiem Grupas darbiniekiem un Grupā ietilpstošajām sabiedrībām.

Lai mazinātu operacionālo risku, Banka un Grupa izmanto šādas pamatmetodes:

- skaidri aprakstītas un noteiktas procedūras un Bankas darbinieku amata apraksti, kā arī to precīza ievērošana;

- Bankas darbinieku pilnvaru sadalījums viņu funkcionālo pienākumu izpildes gaitā;

- Risku pārvaldīšanas nodaļas iesaistīšana jaunu produktu izstrādē un izmaiņu ieviešana esošajos produktos;

- Bankas personāla mācību organizēšana, tostarp seminārus, kas aptver to darbinieku visbiežāk pieļauto kļūdu analīzi un šo kļūdu novēršanas paņēmienu izskaidrošanu;

- darbiniekiem tiek regulāri organizētas mācības un kursi galveno operacionālo risku jomā;

- darbinieku veikto operāciju ikdienas kontrole;

- limitu, kas noteikti dažādiem Bankas produktiem, darbības veidiem, darījumu slēgšanai, aktīvu glabāšanai, ievērošanas kontrole, pamatlīdzekļu un īpašuma inventarizācijas veikšana;

- kontrolieru iekļaušana operāciju veikšanas shēmā, lai tiktu samazināts personāla pieļauto kļūdu skaits, vienlaicīgi uzlabojot arī kontroles metodes;

- regulāras iekšējās kontroles procesu pārbaudes;

- ziņojumu par operacionāliem riskiem sagatavošana Padomei, Valdei, Risku direktoram un viceprezidentiem;


103

- ikdienas kontrole pār operacionālajiem riskiem un notikumu reģistrācija datu bāzē tiešsaistē turpmākai analīzei;

- Iekšējā audita regulāri veiktās pārbaudes, tostarp IT sistēmu auditoru veiktās IT sistēmu pārbaudes.

Papildus Grupa pielieto šādas procedūras operacionālā riska mazināšanai:

- tiesības piekļūt IT sistēmām ir strikti ierobežotas, lietotāju darbības tiek kontrolētas;

- tiesības piekļūt klientu informācijai arī ir ierobežotas;

- tiek veiktas datu rezerves kopēšana, nokopētie dati tiek saglabāti;

- Grupas īpašums, transports un pamatlīdzekļi ir apdrošināti.

Risku pārvaldīšanas nodaļa atbild par Bankas un Grupas operacionālā riska novērtēšanu un ziņošanu par tiem. Riska līmenis tiek analizēts un par to tiek ziņots sekojoši:

- ziņojumi par būtiskiem riska notikumiem – Valdei un Risku direktoram katru mēnesi, Padomei – katru ceturksni;

- pusgada ziņojumi – Valdei, Risku direktoram un viceprezidentiem.

Operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinam Grupa pielieto pamatrādītāja pieeju.

Reputācijas risks

Reputācijas risks ir risks, ka klientiem, darījumu partneriem, Bankas un Grupas akcionāriem, uzraudzības iestādēm un citām personām, kas ir ieinteresētas Bankas un Grupas darbībā (stakeholders), varētu rasties negatīvs viedoklis par Banku un Grupu, kas var negatīvi atsaukties uz Bankas un Grupas spēju uzturēt esošās vai nodibināt jaunas darījumu attiecības ar klientiem un citiem darījumu partneriem, kā arī varētu negatīvi ietekmēt Bankas un Grupas finansējuma pieejamību. Reputācijas riska notikumu dēļ var paaugstināties citi riski, kas piemīt Bankas un Grupas darbībai (kredītrisks, likviditātes risks, tirgus riski, u.c.), kas var negatīvi ietekmēt Bankas un Grupas peļņu, kapitāla lielumu un likviditāti.

Saistībā ar reputācijas risku Banka: - identificē šī veida risku avotus (ārējie / iekšējie faktori); - sagatavo kvalitatīvo un kvantitatīvo novērtējumu, izmantojot dažādas metodes (kas dod

iespēju operatīvi izsekot šī riska līmeņa izmaiņām); - ja nepieciešams, Bankas pilnvarotās institūcijas un darbinieki īsteno reputācijas riska

samazināšanas / pārnešanas pasākumus; - nepārtraukti uzrauga, aktualizē izmantojamās metodes un principus atbilstoši ārējās vides

mainīgajiem apstākļiem.

Darbības atbilstības risks

Darbības atbilstības risks ir risks, ka Bankai vai Grupai var rasties zaudējumi vai tai var tikt uzlikti tiesiski pienākumi, vai pret to var tikt piemērotas sankcijas, vai var pasliktināties tās reputācija, jo Banka vai Grupa neievēro vai pārkāpj atbilstības likumus, noteikumus un standartus.

Viens no Bankas risku pārvaldīšanas sistēmas mērķiem ir efektīvā darbības atbilstības riska pārvaldības sistēmas uzturēšana, lai nepieļautu zaudējumu rašanos vai tiesisku pienākumu uzlikšanu, vai sankciju piemērošanu, vai Bankas reputācijas pasliktināšanos, un arī nodrošināt, lai tiktu ievēroti atbilstības likumi, noteikumi un standarti Bankas darbībā.


104

Bankā ir izstrādāta un Padomē apstiprināta “Darbības atbilstības riska pārvaldīšanas politika”, kuras mērķis ir izveidot darbības atbilstības riska efektīvu pārvaldīšanas sistēmu. Šī politika nosaka darbības atbilstības riska pārvaldības procesu, Bankas vadības un struktūrvienību uzdevumus un atbildību darbības atbilstības riska pārvaldībā, darbības atbilstības riska pārvaldīšanas pamatprincipus, riska identificēšanu, novērtēšanu, kontroli, riska mazināšanas pasākumus, darbinieku apmācību, kā arī pārskatu un informācijas sniegšanas kārtību. Atbilstoši politikas prasībām ir izstrādāti un regulāri tiek aktualizēti darbības atbilstības riska pārvaldības iekšējie normatīvie dokumenti.

Darbības atbilstības riska pārvaldīšanu nodrošina Valde un uzrauga Padome. Darbības atbilstības riska pārvaldība notiek saskaņā ar Bankas Valdē apstiprinātajiem gada darba plāniem.

Darbības atbilstības kontroles funkciju veic Bankas Darbības atbilstības uzraudzības nodaļa, kura ir izveidota kā pastāvīga un neatkarīga struktūrvienība, un kopumā nodrošina un ir atbildīga par Darbības atbilstības riska pārvaldīšanu. Iekšēja audita dienests novērtē darbības atbilstības kontroles funkcijas efektivitāti un pietiekamību.

Banka identificē darbības atbilstības riskus, lai noteiktu darbības atbilstības riska kopējo riska līmeni, veic tā novērtēšanu un dokumentēšanu, kā arī nodrošina, ka pirms jaunu produktu ieviešanas un jaunas darbības sākšanas tiek identificēts ar šo darbību saistītais darbības atbilstības risks un novērtēts, ka veicot šo darbību Banka ievēros atbilstības likumus, noteikumus un standartus.

Lai novērstu un samazinātu darbības atbilstības risku, Banka izmanto šādas metodes: - izstrādā un aktualizē normatīvos dokumentus atbilstoši LR spēkā esošajiem normatīvajiem

aktiem; - nodrošina Bankas Juridiskās pārvaldes piedalīšanos Bankas normatīvo dokumentu

izstrādāšanā; - ja tiek konstatēta Bankas darbības neatbilstība, operatīvi veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai

novērstu neatbilstību; - attiecībās ar Bankas klientiem vai potenciālajiem klientiem izmanto līgumu, paziņojumu,

Bankas pakalpojumu sniegšanas noteikumu un citu dokumentu, kas paredzēti Bankas klientiem, standartizētas veidlapas un tekstus;

- kad nepieciešams, apmāca Bankas struktūrvienību darbiniekus par darbības atbilstības riska jautājumiem.

Darbības atbilstības riska novērtēšanai, kā arī darbības atbilstības riska kopējā līmeņa noteikšanai, Bankā izstrādāta Darbības atbilstības riska novērtēšanas metodika, saskaņā ar kuru regulāri tiek novērtēts darbības atbilstības riska līmenis un sniegti pārskati, kas ietver priekšlikumus darbības uzlabošanai.

Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risks (NILLTF risks)

Banka un grupa pārvalda NILLTF risku saskaņā ar “Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju atbilstības politika”. Politika nosaka klienta identifikācijas, klientu uzticamības un uzskaites pamatprincipus. Izmantojot šo politiku, Banka ir izvirzījusi šādus mērķus attiecībā uz klientu un finanšu darījumu atbilstību:

1) radīt efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, lai banka spētu izpildīt visas Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos ietvertās prasības noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

2) maksimāli mazināt visus iespējamos riskus un zaudējumus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, kas var negatīvi ietekmēt bankas darbību un reputāciju;


105

3) pēc iespējas tuvināt bankas praksi starptautiskiem labas prakses standartiem noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

4) paaugstināt bankas darbinieku zināšanas, izpratni klientu un finanšu darījumu atbilstības, naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomās.

Politika un procedūras balstās uz ES, Latvijas likumdošanu un FKTK noteikumiem, ka arī balstās uz rūpīgu klientu un labuma guvēju (juridiskām personām) identifikāciju, pielietojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju klientu tipa vai iesaistīto operāciju novērtēšanai, savācot un analizējot informāciju par klientu bankas operācijām, regulāri pārskatot klienta failus un saimnieciskās darbības.

2018. gadā AS “PNB Banka” turpināja pilnveidot savas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) politikas un korporatīvo pārvaldību šajā jomā. AS “PNB Banka” ir īstenojusi ASV/Likuma par banku revīzijas ieteikumus, kas tika pabeigti 2016. gadā, izveidojot drošu AML vidi, kā arī ņēma vērā starptautiskā AML audita rekomendācijas, ko veica viens no BIG FOUR uzņēmumiem, kas tika pabeigti 2018. gadā. AS “PNB Banka” ir arī ieviesusi FKTK jauno tiesību aktu prasības un rekomendācijas, tai skaitā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 2018. gada maija labojumus. Rīkojoties saskaņā ar jauno tiesību aktu prasībām, AS “PNB Banka” turpināja īstenot riska mazināšanas pasākumus un 2018. gadā ievērojami samazināja augsta riska klientu īpatsvaru un apgrozījumu. Banka turpināja uzlabot AML informācijas tehnoloģiju atbalstu, pilnveidojot savu iekšējo informācijas tehnoloģiju sistēmu un specializēto AML risinājumu “Siron”, kuru izstrādāja “FICO-Tonbeller”. “Siron” nodrošina pilnu sankciju skrīningu, kā arī “Zini savu klientu” (KYC) un darījumu uzraudzību. PNB Banka pievērsa īpašu uzmanību darbinieku AML apmācībām un nodrošināja gan iekšējās, gan ārējās mācības darbiniekiem, ieskaitot ACAMS sertifikātus.


106

7. NETO PROCENTU IENĀKUMI


Procentu un līdzīgi ienākumi 8 561 9 415 14 673 15 348 Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās, t.sk.: 6 825 7 679 11 643 12 371

Prasības pret k redītiestādēm 339 338 287 286 Kredīti un debitoru parādi 6 431 7 286 11 025 11 754 Parāda vērtspapīri 55 55 331 331

Tirdzniecības finanšu aktīvi - - 24 - Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

1 514 1 514 - -

Pārdošanai pieejamie parāda vērtspapīri - - 2 896 2 896 Pārējie procentu ienākumi 222 222 110 81

Procentu un līdzīgi izdevumi 6 522 6 486 8 009 8 072 Nebanku noguldījumi 2 019 2 086 2 218 2 409 Pakārtotie depozīti 1 104 1 104 1 886 1 886 Subordinētie parāda vērtspapīri 2 220 2 220 2 256 2 256 Maksājumi noguldījumu garantiju fondā 755 755 895 895 Saistības pret kredītiestādēm 321 321 626 626 Pārējie procentu izdevumi 103 - 128 -

Neto procentu ienākumi 2 039 2 929 6 664 7 276

2018 2017

2018. gada 31. decembrī Bankas un Grupas kredītiem ar samazinātu vērtību (3.posms) ir uzkrāti procentu ienākumi 758 tūkstošu eiro apmērā (Banka 2017: 798 tūkstoši eiro un Grupa 2017: 729 tūkstoši eiro).


107

8. KOMISIJAS NAUDAS UN LĪDZĪGI IENĀKUMI/ IZDEVUMI


Kontu apkalpošana un naudas pārvedumi 20 983 20 998 18 712 18 723 Norēķinu kartes 2 503 2 504 3 449 3 449 Aktīvu pārvaldīšana 1 063 - 2 055 - Komunālie maksājumi 690 690 904 904 Skaidrās naudas izmaksa 512 513 584 584 Brokeru pakalpojumi pēc vērtspapīriem 1 372 1 372 516 518 Akreditīvu un inkaso komisija 88 88 172 172 Fiduciārie darījumi (29.pielikums) 866 866 855 855 Pārējie komisijas naudas ienākumi 206 200 839 835

Komisijas naudas un līdzīgi ienākumi 28 283 27 231 28 086 26 040

Norēķinu kartes 4 291 4 291 2 963 2 963 Korespondentbanku pakalpojumi 600 600 954 954 Vērtspapīru pirkšana un brokeru pakalpojumi 296 296 331 331 Pārējie komisijas naudas izdevumi 119 102 35 18

Komisijas naudas un līdzīgi izdevumi 5 306 5 289 4 283 4 266

2018 2017


108

9. NETO PEĻŅA NO FINANŠU INSTRUMENTU TIRDZNIECĪBAS DARĪJUMIEM


Neto (zaudējumi) no darījumiem ar tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem - - ( 65) ( 47)Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu - - ( 18) -

Neto tirdzniecības (zaudējumi) - - ( 63) - Neto pārvērtēšanas rezultāts - - 45 -

Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu - - ( 47) ( 47)

Neto tirdzniecības (zaudējumi) - - ( 47) ( 47)Neto pārvērtēšanas rezultāts - - - -

Neto (zaudējumi) no nefinanšu aktīviem uzrādāmi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas/zaudējumu aprēķinā ( 439) ( 439) - -

Neto tirdzniecības peļņa 94 94 - - Neto pārvērtēšanas rezultāts ( 533) ( 533) - -

Neto (zaudējumi) no finanšu aktīviem amortizētajā iegādes vērtībā (obligācijas) (Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi) ( 81) ( 81) - -

Neto tirdzniecības (zaudējumi) ( 81) ( 81) - - Neto pārvērtēšanas rezultāts - - - -

Neto peļņa/(zaudējumi) no darījumiem ar atvasinātiem finanšu instrumentiem un valūtu konvertācijas 8 100 8 087 (2 832) (2 742)

Neto tirdzniecības peļņa/ (zaudējumi) 7 276 7 263 (2 321) (2 231)Neto pārvērtēšanas rezultāts 824 824 ( 511) ( 511)

Neto peļņa (zaudējumi) no ārvalstu valūtas pozīcijas pārvērtēšanas (1 190) 119 11 744 13 252

Kopā 6 390 7 686 8 847 10 463

2018 2017

10. NETO REALIZĒTĀ PEĻŅA VAI ZAUDĒJUMI NO PĀRDOŠANAI PIEEJAMAJIEM FINANŠU AKTĪVIEM


Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu (1 485) (1 485) 1 702 1 702 Investīcijas kapitāla vērtspapīru - - ( 1) ( 233)

Kopā (1 485) (1 485) 1 701 1 469

2018 2017

Norādītās summas, uzreiz pēc Aktīvu patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (Pārdošanai pieejamo finanšu instrumentu) atzīšanas pārtraukšanas, tika pārceltas no pašu kapitāla uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu.


109

11. PĀRĒJIE DARBĪBAS IENĀKUMI / IZDEVUMI


Ienākumi no tipogrāfijas pakalpojumiem 22 551 - 23 671 - Ienākumi no enerģijas pārdošanas 5 149 - 5 885 - Ienākumi no īpašuma īres 1 379 512 1 293 512 Pārējie ienākumi 3 258 2 273 1 543 1 467

Pārējie darbības ienākumi 32 337 2 785 32 392 1 979

Ražošanas izmaksas, kas saistītas ar tipogrāfiju 14 074 - 13 966 -

Ražošanas izmaksas, kas saistītas ar enerģiju 1 879 - 2 470 - Aizdevumu atgūšanas izdevumi 219 219 429 429 Dalības maksas 626 619 860 832 Pārējie 993 11 195 104

Pārējie darbības izdevumi 17 791 849 17 920 1 365

2018 2017

12. ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI


Personāla izdevumi 24 182 16 117 24 900 16 489 Personāla atalgojums 17 257 11 115 17 626 11 783 Padomes un Valdes atalgojums 2 409 1 922 2 826 1 602 Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 4 516 3 080 4 448 3 104

Pārējie izdevumi 21 757 17 851 21 668 16 949 Profesionālie pakalpojumi 9 839 10 269 8 285 8 055 Skaitļošanas tehnikas uzturēšana un sakari 1 356 1 196 1 636 1 378 Komunālie maksājumi un ekspluatācijas izdevumi 2 148 927 2 251 1 042 PVN 1 650 1 491 1 709 1 213 Sodi 117 6 1 378 1 329 Īre 611 479 777 568 Nekustamā īpašuma nodoklis 784 135 748 136 Komandējumi 889 220 841 208 Apsardze 544 351 494 375 Reklāmas pakalpojumi 806 661 938 684 Citi administratīvie izdevumi 3 013 2 116 2 611 1 961

Kopā 45 939 33 968 46 568 33 438

2018 2017

2018. gadā, vidējais Grupā un Bankā nodarbināto darbinieku skaits bija attiecīgi 922, kā arī 4 Padomes un 4 Valdes locekļi, un 580 darbinieki, 4 Padomes un 4 Valdes locekļi. Bankas zvērinātam revidentam SIA “PricewaterhouseCoopers” pārskata gadā tika aprēķināta atlīdzība 617 tūkstoši eiro, proti:

- gada/pusgada pārskata revīzija – 320 tūkstoši eiro; - ar gada/pusgada pārskata revīziju nesaistīto uzdevumu veikšana – 297 tūkstoši eiro.


110

2017. gadā, vidējais Grupā un Bankā nodarbināto darbinieku skaits bija attiecīgi 1 513 (tai skaitā 561 ПАО "Норвик Банк"), kā arī 4 Padomes un 5 Valdes locekļi, un 620 darbinieki, 4 Padomes un 5 Valdes locekļi.

Banka maksā valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un valsts fondēto pensiju shēmai saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Valsts fondēto pensiju shēma ir noteiktu iemaksu plāns, saskaņā ar kuru Banka maksā likumā noteiktās fiksētās iemaksas, un tai nav juridisku vai konstruktīvu pienākumu maksāt papildu iemaksas, ja valsts pensiju apdrošināšanas sistēma vai valsts fondēto pensiju shēma nespēj apmaksāt saistības pret darbiniekiem.

Īstermiņa darbinieku pabalsti, ieskaitot algas un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, prēmijas un apmaksāto atvaļinājuma pabalstus, tiek iekļauti administratīvajos izdevumos pēc uzkrāšanas principa.

13. UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS

a) Ienākuma nodokļa komponentesGrupa Banka Grupa Banka

EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Tekošā gada ienākuma nodokļa izdevumi 150 105 24 - Ārvalstīs samaksātais ienākuma nodoklis 407 407 583 583 Atliktā nodokļa aktīvu izmaiņas ( 3) - 216 - Atliktā nodokļa saistību izmaiņas ( 80) - ( 966) -

Kopā 474 512 ( 143) 583

2018 2017

b) Salīdzinājums starp iepriekšējā gada un tekošā gada atliktā nodokļa izmaiņām:


Atliktā nodokļa aktīvi gada sākumā - - 216 - Pārskata gada atliktā nodokļa aktīvu palielinājums/(samazinājums), kas atzīts peļņas un zaudējumu aprēķinā 3 - ( 216) -

Atliktā nodokļa aktīvi gada beigās 3 - - - Atliktā nodokļa saistības gada sākumā 117 - 1 692 - Pārskata gada atliktā nodokļa saistību (samazinājums) ( 80) - ( 957) - Atliktā nodokļa saistības (samazinājums) sakarā ar izmaiņām likumdošanā - - ( 609) - Valūtas kursa starpības - - ( 9) -

Atliktā nodokļa saistības gada beigās 37 - 117 -

Visaptverošos ienākumos tieši atzītais uzņēmuma ienākuma nodoklis gada sākumā - - 1 771 792 Visaptverošos ienākumos tieši atzīto uzņēmuma ienākuma nodokļa neto palielinājums/(samazinājums) - - (1 771) ( 792)

Kopā 37 - 117 -

2018 2017

Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējuma maiņas dēļ, sākot no 2018. gada 1. janvāra Latvijā reģistrētie Grupas uzņēmumi neatzīst atliktā nodokļa aktīvus un saistības. Konsolidētajā finanšu pārskatā atzītas citās valstīs reģistrēto uzņēmumu atliktā nodokļa izmaiņas.


111

14. KASE UN PRASĪBAS PRET CENTRĀLAJĀM BANKĀM


Nauda kasē 16 072 16 069 14 939 14 938 Prasības pret centrālajām bankām 86 955 86 955 117 039 117 039

Kopā 103 027 103 024 131 978 131 977

31.12.2018 31.12.2017

Prasības pret centrālo banku ietver naudas līdzekļus korespondējošajā kontā Latvijas Bankā. Saskaņā ar Latvijas Bankas norādījumiem, Bankas korespondentkonta vidējais mēneša atlikums nedrīkst būt mazāks par bankas obligāto rezervju prasību summu, kura tiek aprēķināta no rezervju bāzē ietverto saistību atlikuma uz katra mēneša pēdējo datumu. 2018. un 2017.gada 31.decembrī Bankas obligāto rezervju prasību summas attiecīgi bija 3 882 tūkstoši eiro un 6 278 tūkstoši eiro. Banka ievēro šīs prasības. 15. PRASĪBAS PRET KREDĪTIESTĀDĒM


Prasības uz pieprasījumu 2 805 2 304 40 466 40 180 LR reģistrētās kredītiestādes 123 18 527 523 OECD reģistrētās kredītiestādes 532 532 27 242 27 242 Pārējo valstu kredītiestādes 2 182 1 786 12 697 12 415 Vērtības samazināšanās zaudējumi (Pielikums Nr.19) ( 32) ( 32) - -

Termiņprasības 9 974 9 974 13 575 13 575 OECD reģistrētās kredītiestādes 10 006 10 006 12 510 12 510 Pārējo valstu kredītiestādes - - 1 065 1 065 Vērtības samazināšanās zaudējumi (Pielikums Nr.19) ( 32) ( 32) - -

Kopā 12 779 12 278 54 041 53 755

31.12.2018 31.12.2017

Uz 2018.gada 31.decembri Bankai ir ieķīlāti depozīti garantijas nodrošināšanai nulle eiro apmērā (31.12.2017: 65 tūkstoši eiro). Bruto summa Forex darījumiem ir 746 tūkstoši eiro un vērtības samazinājums 31 tūkstotis eiro. (31.12.2017: 1 miljons eiro un vērtības samazinājums nulle eiro). Uz 2018.gada 31.decembri Grupas un Bankas kredīti un prasības pret bankām nebija nokavētas, un to vērtība nebija samazināta. 2018.gadā Bankas vidējās efektīvās procentu likmes bija sekojošas: USD 1.11%, EUR (0.37)%, RUB 6.28%, GBP 0.20%; 2017: USD 0.61%, EUR (0.37)%, RUB 7.54%, GBP 0.04%.


112

16. ATVASINĀTIE FINANŠU INSTRUMENTI

Sekojošā tabula atspoguļo Grupas un Bankas atvasināto instrumentu patieso vērtību. Atvasinātie finanšu instrumenti tiek reģistrēti kā aktīvi un pasīvi, kopā ar to nosacīto vērtības summu. Nosacītā vērtība ir atvasinātā instrumenta pamataktīvu kopējā summa. Ārvalstu valūtu atvasinātajiem finanšu instrumentiem nosacītās vērtības tiek aprēķinātas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 575/2013 prasībām par kapitāla pietiekamības aprēķināšanu. Nosacītā vērtība norāda nenokārtoto darījumu apjomu gada beigās.

Banka/Grupa Aktīvi Saistības Nosacītā vērtība Aktīvi Saistības Nosacītā

vērtībaEUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Atvasinātie finanšu instrumentiĀrpusbiržas ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi (Swap) 61 45 30 745 362 1 195 132 212 Ārpusbiržas nākotnes līgumi (Forward) 8 34 1 593 22 4 3 245

Kopā 69 79 32 338 384 1 199 135 457

31.12.2018 31.12.2017

Banka/Grupa

EUR' 000

Darījumi ar pozitīvo patieso

vērtību

Darījumi ar negatīvo

patieso vērtību

Darījumi ar pozitīvo patieso

vērtību

Darījumi ar negatīvo

patieso vērtību

Forward un swap darījumi - patiesā vērtība pārskata gada beigāsUSD (+) 1 148 17 424 834 74 183 USD (-) 11 943 594 36 204 271 EUR (+) 12 580 400 33 600 - EUR (-) 1 147 16 677 958 75 526 RUB (+) - 602 980 558 RUB (-) - - - - Pārējās valūtas (+) - - 2 756 - Pārējās valūtas (-) 580 1 392 833 -

Forward un swap darījumu tīrā patiesā vērtība 69 79 384 1 199

31.12.2018 31.12.2017


113

17. FINANŠU AKTĪVI AMORTIZĒTAJĀ IEGĀDES VĒRTĪBĀ (KREDĪTI UN DEBITORU PARĀDI)


Neto kredīti 117 386 158 546 144 124 195 275 Privātiem uzņēmumiem 88 167 120 671 58 686 110 544 Privātpersonām 15 609 15 128 17 577 16 831 Finanšu kompānijām 60 787 60 787 109 105 109 105

Sagaidāmie kredītzaudējumi (19. pielikums) (47 177) (38 040) (41 244) (41 205)

Finanšu līzings 9 023 391 10 607 529 Privātiem uzņēmumiem 8 886 436 10 619 587 Privātpersonām 182 - 46 -

Sagaidāmie kredītzaudējumi (19. pielikums) ( 45) ( 45) ( 58) ( 58)

Debitoru parādi 20 296 20 278 17 849 17 849 Privātiem uzņēmumiem 5 5 - - Privātpersonām 11 817 11 817 - - Finanšu kompānijām 9 511 9 493 17 849 17 849

Sagaidāmie kredītzaudējumi (19. pielikums) (1 037) (1 037) - - Kopā neto kredīti un debitoru parādi 146 705 179 215 172 580 213 653

31.12.2018 31.12.2017


Kredītu un debitoru parādu ģeogrāfiskais sadalījumsNeto kredīti 117 386 158 546 144 124 195 275

Latvijas rezidentiem 30 199 62 838 39 904 73 979 OECD valstu rezidentiem 22 22 17 16 Pārējo valstu rezidentiem 134 342 133 726 145 447 162 485

Sagaidāmie kredītzaudējumi (19. pielikums) (47 177) (38 040) (41 244) (41 205)

Finanšu līzings 9 023 391 10 607 529 Latvijas rezidentiem 9 068 436 10 665 587

Sagaidāmie kredītzaudējumi (19. pielikums) ( 45) ( 45) ( 58) ( 58)

Debitoru parādi 20 296 20 278 17 849 17 849 Latvijas rezidentiem 14 457 14 457 2 2 OECD valstu rezidentiem 6 233 6 233 14 197 14 197 Pārējo valstu rezidentiem 643 625 3 650 3 650

Sagaidāmie kredītzaudējumi (19. pielikums) (1 037) (1 037) - -

Kopā neto kredīti un debitoru parādi 146 705 179 215 172 580 213 653

31.12.2018 31.12.2017


114


Kredītu veidu analīzeIndustriālie kredīti 65 057 106 566 76 872 120 993 Hipotēkārie kredīti 39 568 39 118 46 878 53 765 Komerckredīti 2 433 2 491 4 027 4 101 Kredītkaršu kredīti 2 068 2 068 2 695 2 695 Patēriņa kredīti 2 005 2 004 1 391 1 389 Finanšu līzings 9 023 391 10 607 529 Reverse repo darījumi 692 692 848 848 Citi kredīti 5 563 5 607 11 413 11 484

Neto kredīti 126 409 158 937 154 731 195 804

31.12.2018 31.12.2017

Kā nodrošinājumu „Reverse repo” darījumiem, Grupa un Banka ir saņēmusi vērtspapīrus patiesajā vērtībā 1 011 tūkstošus eiro (31.12.2017: 1 235 tūkstoši eiro), un Grupai ir atļauts tos pārdot vai pārķīlāt. Uz 2018. gada 31. decembri, tie nav pārdoti vai pārķīlāti (31.12.2017: nulle). 2018. gadā 31. decembrī Grupai un Bankai ir ieķīlāts depozīts norēķinu karšu darbības nodrošināšanai 2 933 tūkstoši eiro un tiem atzīti vērtības samazināšanas zaudējumi 2 tūkstoši eiro (31.12.2017: 5 796 tūkstoši eiro; vērtības samazināšanas zaudējumi: nulle). 2018.gadā 31.decembrī Grupai un Bankai ir ieķīlāts depozīts Forex darījumu nodrošināšanai 3 264 tūkstošu eiro apmērā un tam atzīti vērtības samazināšanas zaudējumi 136 tūkstoši eiro (31.12.2017: 5 853 tūkstoši eiro; vērtības samazināšanas zaudējumi: nulle). 2018. gada 31. decembrī Bankai ir nepieejamais aktīvs likvidējāmā bankā (AS ABLV) bruto vērtībā 2 638 tūkstoši eiro un atzīti vērtības samazināšanas zaudējumi 874 tūkstošu eiro apmērā, kas balstās uz Bankas vadības aplēsēm. Bankas vidējās efektīvās procentu likmes 2018. gadā bija: USD 5.74%, EUR 2.63%, RUB 5.94%, GBP 6.01%; 2017: USD 9.36%, EUR 4.04%, RUB 4.73%, GBP 12.16%.

Grupa Banka Grupa BankaFinanšu līzings EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Bruto investīcijas 9 977 413 11 867 581 Līdz 1 gadam 1 173 357 1 017 179 No 1 gada līdz 5 gadiem 3 033 56 3 630 402 Ilgāk par 5 gadiem 5 771 - 7 220 -

Nenopelnītie ienākumi 954 22 1 260 52 Līdz 1 gadam 147 21 185 33 No 1 gada līdz 5 gadiem 388 1 514 19 Ilgāk par 5 gadiem 419 - 561 -

Minimālo līzinga maksājumu patreizējā vērtība 9 023 391 10 607 529 Līdz 1 gadam 1 026 336 832 146 No 1 gada līdz 5 gadiem 2 645 55 3 116 383 Ilgāk par 5 gadiem 5 352 - 6 659 -

31.12.2018 31.12.2017


115

Grupa Kredītu neto summa

Nodrošinājuma patiesā vērtība

Kredītu neto summa


Kopā kredīti

EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Kredītu veidu analīzeIndustriālie kredīti 38 437 43 074 26 620 24 644 65 057 Hipotēkārie kredīti 38 988 43 827 580 286 39 568 Komerckredīti 2 388 7 119 45 - 2 433 Kredītkaršu kredīti 2 171 2 066 1 2 068 Patēriņa kredīti 65 111 1 940 47 2 005 Finanšu līzings 9 006 18 766 17 17 9 023 Reverse repo darījumi 692 1 012 - - 692 Citi kredīti 5 563 10 356 - - 5 563

Neto kredīti 95 141 124 436 31 268 24 995 126 409

31.12.2018Kredīti, kuriem nodrošinājums

pārsniedz kredīta vērtībuKredīti, kuriem nodrošinājums

nepārsniedz kredīta vērtību

Banka Kredītu neto summa


Kredītu neto summa


Kopā kredīti


Kredītu veidu analīzeIndustriālie kredīti 79 946 84 092 26 620 24 644 106 566 Hipotēkārie kredīti 38 551 42 483 567 286 39 118 Komerckredīti 2 446 7 129 45 - 2 491 Kredītkaršu kredīti 2 171 2 066 1 2 068 Patēriņa kredīti 64 110 1 940 47 2 004 Finanšu līzings 374 694 17 17 391 Reverse repo darījumi 692 1 012 - - 692 Citi kredīti 5 564 10 356 43 - 5 607

Neto kredīti 127 639 146 047 31 298 24 995 158 937





116

Grupa Kredītu neto summa


Kredītu neto summa


Kopā kredīti


Kredītu veidu analīzeIndustriālie kredīti 71 092 78 558 5 780 5 014 76 872 Hipotēkārie kredīti 44 762 53 848 2 116 1 399 46 878 Komerckredīti 4 011 16 019 16 - 4 027 Kredītkaršu kredīti 4 56 2 691 - 2 695 Patēriņa kredīti 48 243 1 343 17 1 391 Finanšu līzings 10 607 16 517 - - 10 607 Reverse repo darījumi 848 1 235 - - 848 Citi kredīti 10 811 12 355 602 114 11 413

Neto kredīti 142 183 178 831 12 548 6 544 154 731




Banka Kredītu neto summa


Kredītu neto summa


Kopā kredīti


Kredītu veidu analīzeIndustriālie kredīti 104 862 123 658 16 131 5 844 120 993 Hipotēkārie kredīti 51 648 71 217 2 117 1 399 53 765 Komerckredīti 4 085 14 960 16 - 4 101 Kredītkaršu kredīti 4 56 2 691 - 2 695 Patēriņa kredīti 46 242 1 343 17 1 389 Finanšu līzings 529 874 - - 529 Reverse repo darījumi 848 1 236 - - 848 Citi kredīti 10 811 11 560 673 114 11 484

Neto kredīti 172 833 223 803 22 971 7 374 195 804




AS “PNB BANKA” KONSOLIDĒTIE UN BANKAS FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2018.GADA 31.DECEMBRĪ KAPITĀLA UN REZERVJU IZMAIŅU PĀRSKATS

117

Turpmāk tekstā iekļautās tabulas atspoguļo izmaiņas klientiem izsniegto aizdevumu, kas no pārskata perioda sākuma līdz pārskata perioda beigām uzskaitīti Amortizētajā vērtībā, kredītzaudējumu uzkrājumos un bruto uzskaites vērtībā. Lai atklātu informāciju par izmaiņām, tika izmantoti 2018. gada sākuma un beigu dati.

1.posms 2.posms 3.posms 1.posms 2.posms 3.posms

EUR'000 (12 mēnešu PKZ)

(visā darbības laikā PKZ

ievērojamam kredītriska

palielinājumam)

(visā darbības laikā PKZ aktīviem

ar samazinātu kredītvērtību)

(12 mēnešu PKZ)



palielinājumam)


aktīviem ar samazinātu

kredītvērtību)


2018.gada 1.janvārī 3 706 16 950 116 353 137 009 3 706 16 950 82 553 103 209 Darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par periodu:Pārvedumi:- visā darbības laikā (no 1. uz 2.posmu) - - - - - - - - - uz kategoriju ar samazinātu kredītvērtību (no 1. un 2.posma uz 3.posmu) (1 710) (3 485) 5 195 - (1 710) (3 485) 5 195 - - uz visa darbības laika PKZ (no 3.posma uz 2.posmu) - 33 771 (33 771) - - - - - Jauni iniciēti vai pirkti 29 - - 29 29 - - 29 Pārtraukti atzīt pārskata periodā (1 851) (2 399) (3 458) (7 708) (1 851) (1 009) (3 430) (6 290)Izmaiņas uzkrātajos procentos ( 9) ( 84) 13 ( 80) ( 9) ( 91) 14 ( 86)Kopā darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu (3 541) 27 803 (32 021) (7 759) (3 541) (4 585) 1 779 (6 347)

Darbības bez ietekmes uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu:Norakstīti - - - - - - - - 2018.gada 31.decembrī 165 44 753 84 332 129 250 165 12 365 84 332 96 862

Hipotekārie kredīti

2018.gada 1.janvārī 33 207 209 36 093 69 509 33 207 209 18 923 52 339 Darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par periodu:Pārvedumi:- visā darbības laikā (no 1. uz 2.posmu) - - - - - - - - - uz kategoriju ar samazinātu kredītvērtību (no 1. un 2.posma uz 3.posmu) - - - - - - - - - uz visa darbības laika PKZ (no 3.posma uz 2.posmu) - 1 ( 1) - - 1 ( 1) - Jauni iniciēti vai pirkti 236 - - 236 236 - - 236 Pārtraukti atzīt pārskata periodā (2 624) ( 57) (21 452) (24 133) (2 624) ( 57) (3 775) (6 456)Izmaiņas uzkrātajos procentos ( 8) - ( 44) ( 52) ( 9) - 25 16 Kopā darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu (2 396) ( 56) (21 497) (23 949) (2 397) ( 56) (3 751) (6 204)

Darbības bez ietekmes uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu:Norakstīti - - ( 146) ( 146) - - ( 241) ( 241)2018.gada 31.decembrī 30 811 153 14 450 45 414 30 810 153 14 931 45 894

Banka GrupaBruto uzskaites vērtība Bruto uzskaites vērtība

Kopā Kopā


118





palielinājumam)



(12 mēnešu PKZ)



palielinājumam)



kredītvērtību)

Komerciālie kredīti

2018.gada 1.janvārī 1 223 33 4 588 5 844 1 223 33 4 515 5 771 Darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par periodu:Pārvedumi:- visā darbības laikā (no 1. uz 2.posmu) - - - - - - - - - uz kategoriju ar samazinātu kredītvērtību (no 1. un 2.posma uz 3.posmu) - - - - - - - - - uz visa darbības laika PKZ (no 3.posma uz 2.posmu) - 204 ( 204) - - - - - Jauni iniciēti vai pirkti 24 - - 24 24 - - 24 Pārtraukti atzīt pārskata periodā (1 197) ( 22) ( 360) (1 579) (1 196) ( 10) ( 357) (1 563)Izmaiņas uzkrātajos procentos - - 3 3 - - 3 3 Kopā darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu (1 173) 182 ( 561) (1 552) (1 172) ( 10) ( 354) (1 536)

Darbības bez ietekmes uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu:Norakstīti - - - - - - - - 2018.gada 31.decembrī 50 215 4 027 4 292 51 23 4 161 4 235


2018.gada 1.janvārī 2 422 36 2 337 4 795 2 422 36 2 337 4 795 Darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par periodu:Pārvedumi:- visā darbības laikā (no 1. uz 2.posmu) ( 34) 34 - - ( 34) 34 - - - uz kategoriju ar samazinātu kredītvērtību (no 1. un 2.posma uz 3.posmu) ( 44) ( 14) 58 - ( 44) ( 14) 58 - - uz 12 mēnešu PKZ (no 2.posma uz 1.posmu) 8 ( 8) - - 8 ( 8) - - Jauni iniciēti vai pirkti 27 4 36 67 27 4 36 67 Pārtraukti atzīt pārskata periodā ( 412) ( 19) ( 150) ( 581) ( 412) ( 19) ( 150) ( 581)Izmaiņas uzkrātajos procentos - - - - - - - - Kopā darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu ( 455) ( 3) ( 56) ( 514) ( 455) ( 3) ( 56) ( 514)



Kopā Kopā


119





palielinājumam)



(12 mēnešu PKZ)



palielinājumam)



kredītvērtību)

Patēriņa aizdevumi

2018.gada 1.janvārī 704 66 6 123 6 893 704 66 6 125 6 895 Darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par periodu:Pārvedumi:- visā darbības laikā (no 1. uz 2.posmu) ( 8) 8 - - ( 8) 8 - - - uz kategoriju ar samazinātu kredītvērtību (no 1. un 2.posma uz 3.posmu) ( 122) ( 45) 167 - ( 122) ( 45) 167 - - uz 12 mēnešu PKZ (no 2.posma uz 1.posmu) 1 ( 1) - - 1 ( 1) - - Jauni iniciēti vai pirkti 1 273 14 65 1 352 1 273 14 65 1 352 Pārtraukti atzīt pārskata periodā ( 384) ( 19) ( 506) ( 909) ( 384) ( 19) ( 507) ( 910)Izmaiņas uzkrātajos procentos 4 ( 2) ( 21) ( 19) 4 ( 2) ( 21) ( 19)Kopā darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu 764 ( 45) ( 295) 424 764 ( 45) ( 296) 423


Finanšu līzingi

2018.gada 1.janvārī - - 587 587 10 078 - 587 10 665 Darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par periodu:Pārvedumi:- visā darbības laikā (no 1. uz 2.posmu) - - - - - - - - - uz kategoriju ar samazinātu kredītvērtību (no 1. un 2.posma uz 3.posmu) - - - - - - - - - uz 12 mēnešu PKZ (no 2.posma uz 1.posmu) - - - - - - - - Jauni iniciēti vai pirkti - - - - - - - - Pārtraukti atzīt pārskata periodā - - ( 155) ( 155) (1 446) - ( 155) (1 601)Izmaiņas uzkrātajos procentos - - 4 4 - - 4 4 Kopā darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu - - ( 151) ( 151) (1 446) - ( 151) (1 597)

Darbības bez ietekmes uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu:Norakstīti - - - - - - - - 2018.gada 31.decembrī - - 436 436 8 632 - 436 9 068


Kopā Kopā


120





palielinājumam)



(12 mēnešu PKZ)



palielinājumam)



kredītvērtību)


2018.gada 1.janvārī 848 - - 848 848 - - 848 Darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par periodu:Pārvedumi:- visā darbības laikā (no 1. uz 2.posmu) - - - - - - - - - uz kategoriju ar samazinātu kredītvērtību (no 1. un 2.posma uz 3.posmu) - - - - - - - - - uz 12 mēnešu PKZ (no 2.posma uz 1.posmu) - - - - - - - - Jauni iniciēti vai pirkti 692 - - 692 692 - - 692 Pārtraukti atzīt pārskata periodā ( 845) - - ( 845) ( 845) - - ( 845)Izmaiņas uzkrātajos procentos ( 3) - - ( 3) ( 3) - - ( 3)Kopā darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu ( 156) - - ( 156) ( 156) - - ( 156)

Darbības bez ietekmes uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu:Norakstīti - - - - - - - - 2018.gada 31.decembrī 692 - - 692 692 - - 692

Pārējie kredīti

2018.gada 1.janvārī 2 188 9 296 98 11 582 2 117 9 296 98 11 511 Darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par periodu:Pārvedumi:- visā darbības laikā (no 1. uz 2.posmu) - - - - - - - - - uz kategoriju ar samazinātu kredītvērtību (no 1. un 2.posma uz 3.posmu) - - - - - - - - - uz 12 mēnešu PKZ (no 2.posma uz 1.posmu) - - - - - - - - Jauni iniciēti vai pirkti - - 77 77 - - 77 77 Pārtraukti atzīt pārskata periodā (1 011) (4 918) - (5 929) ( 999) (4 918) - (5 917)Izmaiņas uzkrātajos procentos ( 3) ( 9) 7 ( 5) ( 3) ( 9) 7 ( 5)Kopā darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu (1 014) (4 927) 84 (5 857) (1 002) (4 927) 84 (5 845)

Darbības bez ietekmes uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu:Norakstīti - - - - - - - - 2018.gada 31.decembrī 1 174 4 369 182 5 725 1 115 4 369 182 5 666


Kopā Kopā


121





palielinājumam)



(12 mēnešu PKZ)



palielinājumam)



kredītvērtību)


2018.gada 1.janvārī 183 11 16 016 16 210 183 11 26 337 26 531 Darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par periodu:Pārvedumi:- visā darbības laikā (no 1. uz 2.posmu) - - - - - - - - - uz kategoriju ar samazinātu kredītvērtību (no 1. un 2.posma uz 3.posmu) ( 334) ( 4) 338 - ( 334) ( 4) 338 - - uz 12 mēnešu PKZ (no 2. un 3.posma uz 1.posmu) - - - - - - - - Uzkrājumu palielinājums 184 - 6 488 6 672 184 - 6 488 6 672 Uzkrājumu samazinājums ( 33) ( 7) ( 238) ( 278) ( 33) ( 7) (1 439) (1 479)Kopā darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu ( 183) ( 11) 6 588 6 394 ( 183) ( 11) 5 387 5 193

Darbības bez ietekmes uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu:Norakstīti - - - - - - - - FX un citas darbības - - 80 80 - - 81 81 2018.gada 31.decembrī - - 22 684 22 684 - - 31 805 31 805

Hipotekārie kredīti

2018.gada 1.janvārī 7 5 15 744 15 756 7 5 5 461 5 473 Darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par periodu:Pārvedumi:- visā darbības laikā (no 1. uz 2.posmu) - - - - - - - - - uz kategoriju ar samazinātu kredītvērtību (no 1. un 2.posma uz 3.posmu) - - - - - - - - - uz 12 mēnešu PKZ (no 2. un 3.posma uz 1.posmu) - - - - - - - - Uzkrājumu palielinājums 9 2 1 026 1 037 9 2 1 100 1 111 Uzkrājumu samazinājums ( 2) ( 3) (10 357) (10 362) ( 2) ( 3) ( 29) ( 34)Kopā darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu 7 ( 1) (9 331) (9 325) 7 ( 1) 1 071 1 077

Darbības bez ietekmes uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu:Norakstīti - - ( 146) ( 146) - - ( 241) ( 241)FX un citas darbības - - 11 11 - - 17 17 2018.gada 31.decembrī 14 4 6 278 6 296 14 4 6 308 6 326

Banka Grupakredītzaudējumu uzkrājumi kredītzaudējumu uzkrājumi

Kopā Kopā


122





palielinājumam)



(12 mēnešu PKZ)



palielinājumam)



kredītvērtību)

Komerciālie kredīti

2018.gada 1.janvārī 2 - 1 743 1 745 2 - 1 744 1 746 Darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par periodu:Pārvedumi:- visā darbības laikā (no 1. uz 2.posmu) - - - - - - - - - uz kategoriju ar samazinātu kredītvērtību (no 1. un 2.posma uz 3.posmu) - - - - - - - - - uz 12 mēnešu PKZ (no 2. un 3.posma uz 1.posmu) - - - - - - - - Uzkrājumu palielinājums 1 - - 1 1 - - 1 Uzkrājumu samazinājums - - ( 1) ( 1) - - ( 1) ( 1)Kopā darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu 1 - ( 1) - 1 - ( 1) -

Darbības bez ietekmes uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu:Norakstīti - - - - - - - - FX un citas darbības - - 56 56 - - 56 56 2018.gada 31.decembrī 3 - 1 798 1 801 3 - 1 799 1 802


2018.gada 1.janvārī 143 9 2 086 2 238 143 9 2 086 2 238 Darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par periodu:Pārvedumi:- visā darbības laikā (no 1. uz 2.posmu) - - - - - - - - - uz kategoriju ar samazinātu kredītvērtību (no 1. un 2.posma uz 3.posmu) - - - - - - - - - uz 12 mēnešu PKZ (no 2. un 3.posma uz 1.posmu) - - - - - - - - Uzkrājumu palielinājums - - 138 138 - - 138 138 Uzkrājumu samazinājums ( 27) ( 2) ( 137) ( 166) ( 27) ( 2) ( 137) ( 166)Kopā darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu ( 27) ( 2) 1 ( 28) ( 27) ( 2) 1 ( 28)

Darbības bez ietekmes uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu:Norakstīti - - ( 118) ( 118) - - ( 118) ( 118)FX un citas darbības - - 3 3 - - 3 3 2018.gada 31.decembrī 116 7 1 972 2 095 116 7 1 972 2 095


Kopā Kopā


123





palielinājumam)



(12 mēnešu PKZ)



palielinājumam)



kredītvērtību)

Patēriņa aizdevumi

2018.gada 1.janvārī 37 17 5 500 5 554 37 17 5 500 5 554 Darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par periodu:Pārvedumi:- visā darbības laikā (no 1. uz 2.posmu) - - - - - - - - - uz kategoriju ar samazinātu kredītvērtību (no 1. un 2.posma uz 3.posmu) ( 1) - 1 - ( 1) - 1 - - uz 12 mēnešu PKZ (no 2. un 3.posma uz 1.posmu) - - - - - - - - Uzkrājumu palielinājums 40 - 186 226 40 - 187 227 Uzkrājumu samazinājums - ( 11) ( 456) ( 467) - ( 11) ( 457) ( 468)Kopā darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu 39 ( 11) ( 269) ( 241) 39 ( 11) ( 269) ( 241)

Darbības bez ietekmes uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu:Norakstīti - - ( 267) ( 267) - - ( 267) ( 267)FX un citas darbības - - - - - - - - 2018.gada 31.decembrī 76 6 4 964 5 046 76 6 4 964 5 046

Finanšu līzingi

2018.gada 1.janvārī - - 58 58 - - 58 58 Darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par periodu:Pārvedumi:- visā darbības laikā (no 1. uz 2.posmu) - - - - - - - - - uz kategoriju ar samazinātu kredītvērtību (no 1. un 2.posma uz 3.posmu) - - - - - - - - - uz 12 mēnešu PKZ (no 2. un 3.posma uz 1.posmu) - - - - - - - - Uzkrājumu palielinājums - - 2 2 - - 2 2 Uzkrājumu samazinājums - - ( 15) ( 15) - - ( 15) ( 15)Kopā darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu - - ( 13) ( 13) - - ( 13) ( 13)

Darbības bez ietekmes uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu:Norakstīti - - - - - - - - FX un citas darbības - - - - - - - - 2018.gada 31.decembrī - - 45 45 - - 45 45


Kopā Kopā


124





palielinājumam)



kredītvērtību)

(12 mēnešu PKZ)



palielinājumam)



kredītvērtību)

Pārējie kredīti

2018.gada 1.janvārī 12 - 98 110 12 - 98 110 Darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par periodu:Pārvedumi:- visā darbības laikā (no 1. uz 2.posmu) - - - - - - - - - uz kategoriju ar samazinātu kredītvērtību (no 1. un 2.posma uz 3.posmu) - - - - - - - - - uz 12 mēnešu PKZ (no 2. un 3.posma uz 1.posmu) - - - - - - - - Uzkrājumu palielinājums 14 - - 14 - - - - Uzkrājumu samazinājums ( 12) - - ( 12) ( 12) - - ( 12)

Kopā darbības ar ietekmi uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu 2 - - 2 ( 12) - - ( 12)

Darbības bez ietekmes uz kredītzaudējumu uzkrājumu maksu par pārskata periodu:Norakstīti - - - - - - - - FX un citas darbības - - 6 6 - - 5 5 2018.gada 31.decembrī 14 - 104 118 - - 103 103


Kopā Kopā


125

18. FINANŠU AKTĪVU VĒRTĪBAS SAMAZINĀŠANAS IZDEVUMI

Sekojošajā tabulā ir atspoguļota Grupas finanšu aktīvu uzkrājumu parādu vērtības samazinājumu izmaiņu analīze:

GrupaUz 2017.gada

31. decembri9.SFPS

ieviešana

2018.gada 1. janvārī pēc

9.SFPS ieviešanas

Uzkrājumu pieaugums

Uzkrājumu samazinājums

Norakstītās summas

Ārvalstu valūtas

pārvērtēšanas rezultāts

Uz 2018.gada

31.decembriEUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Industriālie kredīti 26 337 194 26 531 6 672 (1 479) - 81 31 805 Komerckredīti 1 744 2 1 746 1 ( 1) - 56 1 802 Patēriņa kredīti 5 504 50 5 554 227 ( 468) ( 267) - 5 046 Kredītkaršu kredīti 2 100 138 2 238 138 ( 166) ( 118) 3 2 095 Finanšu līzings 58 - 58 2 ( 15) - - 45 Hipotēkārie kredīti 5 461 12 5 473 1 111 ( 34) ( 241) 17 6 326 Citi kredīti 98 12 110 - ( 12) - 5 103

Uzkrājumi kredītiem 41 302 408 41 710 8 151 (2 175) ( 626) 162 47 222 Finanšu debitori - 281 281 939 ( 241) - 35 1 014 Privātpersonas - - - 23 - - - 23

Uzkrājumi debitoriem - 281 281 962 ( 241) - 35 1 037 Latvijas Banka - 6 6 - ( 6) - - - Prasības uz pieprasījumu pret bankām - 111 111 ( 38) ( 87) - 46 32 Termiņprasības pret bankām - 65 65 31 ( 66) - 2 32

Uzkrājumi prasībām pret bankām - 182 182 ( 7) ( 159) - 48 64

Neizmantotās kredītlīnijas - 124 124 16 ( 35) - - 105 Ārpusbilances posteņi - 124 124 16 ( 35) - - 105

Pārējās saistības - - - 6 - - - 6 Pārējie uzkrājumi - - - 6 - - - 6 Kopā uzkrājumi finanšu aktīviem amortizētajās izmaksās 41 302 995 42 297 9 128 (2 610) ( 626) 245 48 434

Pārējie aktīviem 229 - 229 1 252 ( 4) ( 793) 36 720 Kopā 41 531 995 42 526 10 380 (2 614) (1 419) 281 49 154


126

GrupaUz 2017.gada

31. decembri9.SFPS

ieviešana


9.SFPS ieviešanas


Uzkrājumu samazinā-jums

Norakstītās summas Pārvedums

Ārvalstu valūtas pārvēr-

tēšanas rezultāts

Uz 2018.gada

31.decembriEUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

1. posmsUzkrājumi:kredītiem 47 337 384 234 ( 74) - ( 335) - 209 debitoriem - 281 281 103 ( 241) - - 19 162 bankām - 75 75 ( 11) ( 60) - ( 1) 48 51 ārpusbilances posteņiem - 123 123 8 ( 35) - - - 96 pārējiem - - - 6 - - ( 3) - 3 Kopā uzkrājumi uz 1. posmu 47 816 863 340 ( 410) - ( 339) 67 521 2. posmsUzkrājumi:kredītiem 4 37 41 2 ( 22) - ( 4) - 17 bankām - 107 107 4 ( 99) - 1 - 13 ārpusbilances posteņiem - 1 1 1 - - - - 2 pārējiem - - - - - - 3 - 3 Kopā uzkrājumi uz 2. posmu 4 145 149 7 ( 121) - - - 35 3. posmsUzkrājumi uz:kredītiem 41 251 34 41 285 7 915 (2 079) ( 626) 339 162 46 996 debitoriem - - - 859 - - - 16 875 ārpusbilances posteņiem - - - 7 - - - - 7 Kopā uzkrājumi uz 3. posmu 41 251 34 41 285 8 781 (2 079) ( 626) 339 178 47 878 Kopā uzkrājumi finanšu aktīviem amortizētajās izmaksās 41 302 995 42 297 9 128 (2 610) ( 626) - 245 48 434 Pārējie aktīviem 229 - 229 1 252 ( 4) ( 793) - 36 720 Kopā 41 531 995 42 526 10 380 (2 614) (1 419) - 281 49 154


127

Grupa

Uz 2017.gada 01.janvāri




Ārvalstu valūtas


Pārklasifi-cēšana uz

pārtrauktām darbībām

Uz 2017.gada

31.decembri

EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Industriālie kredīti 18 576 13 134 ( 417) (1 389) ( 261) (3 306) 26 337 Komerckredīti 8 353 19 ( 1) ( 259) ( 167) (6 201) 1 744 Patēriņa kredīti 8 917 349 ( 594) ( 606) - (2 562) 5 504 Kredītkaršu kredīti 8 792 175 ( 234) ( 169) ( 7) (6 457) 2 100 Finanšu līzings 131 - ( 25) ( 48) - - 58 Hipotēkārie kredīti 4 893 1 562 ( 212) ( 721) ( 61) - 5 461 Citi kredīti 307 - - - ( 14) ( 195) 98

Uzkrājumi kredītiem 49 969 15 239 (1 483) (3 192) ( 510) (18 721) 41 302 Uzkrājumi debitoru parādiem 67 - - - - ( 67) - Citi uzkrājumi 284 179 ( 17) ( 56) 1 ( 162) 229

Kopā 50 320 15 418 (1 500) (3 248) ( 509) (18 950) 41 531

Grupa 2018

EUR’000

Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās vērtības samazinājuma apvērse (6 185)

Uzkrājumu pieaugums (9 128) Uzkrājumu samazinājums 2 610 Norakstīto aktīvu atgūšana 333

Grupa 2017EUR’000

Uzkrājumu vērtības samazinājumiem veidošanas rezultāts (13 694)

Uzkrājumu pieaugums (kredīti) (15 418) Uzkrājumu samazinājums (kredīti) 1 500

Norakstīto aktīvu atgūšana 224


128

Sekojošajā tabulā ir atspoguļota Bankas finanšu aktīvu uzkrājumu parādu vērtības samazinājumu izmaiņu analīze:

BankaUz 2017.gada

31.decembri9.SFPS

ieviešana


9.SFPS ieviešanas




Ārvalstu valūtas


Uz 2018.gada

31.decembriEUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Industriālie kredīti 16 016 194 16 210 6 672 ( 278) - 80 22 684 Komerckredīti 1 743 2 1 745 1 ( 1) - 56 1 801 Patēriņa kredīti 5 504 50 5 554 226 ( 467) ( 267) - 5 046 Kredītkaršu kredīti 2 100 138 2 238 138 ( 166) ( 118) 3 2 095 Finanšu līzings 58 - 58 2 ( 15) - - 45 Hipotēkārie kredīti 15 744 12 15 756 1 037 (10 362) ( 146) 11 6 296 Citi kredīti 98 12 110 14 ( 12) - 6 118

Uzkrājumi kredītiem 41 263 408 41 671 8 090 (11 301) ( 531) 156 38 085 Finanšu debitori - 281 281 939 ( 241) - 35 1 014 Privātpersonas - - - 23 - - - 23

Uzkrājumi debitoriem - 281 281 962 ( 241) - 35 1 037 Latvijas Banka - 6 6 - ( 6) - - - Prasības uz pieprasījumu pret bankām - 111 111 ( 38) ( 87) - 46 32 Termiņprasības pret bankām - 65 65 31 ( 66) - 2 32

Uzkrājumi prasībām pret bankām - 182 182 ( 7) ( 159) - 48 64

Neizmantotās kredītlīnijas - 124 124 16 ( 35) - - 105 Ārpusbilances posteņi - 124 124 16 ( 35) - - 105

Pārējās saistības - - - 6 - - - 6 Pārējie uzkrājumi - - - 6 - - - 6 Kopā uzkrājumi finanšu aktīviem amortizētajās izmaksās 41 263 995 42 258 9 067 (11 736) ( 531) 239 39 297

Pārējie aktīviem 13 - 13 766 ( 1) ( 779) 14 13 Kopā 41 276 995 42 271 9 833 (11 737) (1 310) 253 39 310


129

BankaUz 2017.gada

31.decembri9.SFPS

ieviešana


9.SFPS ieviešanas



Norakstītās summas Pārvedums

Ārvalstu valūtas

pārvērtē-šanas

rezultāts

Uz 2018.gada

31.decembriEUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

1. posmsUzkrājumi:

kredītiem 47 337 384 248 ( 74) - ( 335) - 223 debitoriem - 281 281 103 ( 241) - - 19 162 bankām - 75 75 ( 11) ( 60) - ( 1) 48 51 ārpusbilances posteņiem - 123 123 8 ( 35) - - - 96 pārējiem - - - 6 - - ( 3) - 3

Kopā uzkrājumi uz 1. posmu 47 816 863 354 ( 410) - ( 339) 67 535 2. posmsUzkrājumi:

kredītiem 4 37 41 2 ( 22) - ( 4) - 17 bankām - 107 107 4 ( 99) - 1 - 13 ārpusbilances posteņiem - 1 1 1 - - - - 2 pārējiem - - - - - - 3 - 3

Kopā uzkrājumi uz 2. posmu 4 145 149 7 ( 121) - - - 35 3. posmsUzkrājumi uz:

kredītiem 41 212 34 41 246 7 840 (11 205) ( 531) 339 156 37 845 debitoriem - - - 859 - - - 16 875 ārpusbilances posteņiem - - - 7 - - - - 7

Kopā uzkrājumi uz 3. posmu 41 212 34 41 246 8 706 (11 205) ( 531) 339 172 38 727 Kopā uzkrājumi finanšu aktīviem amortizētajās izmaksās 41 263 995 42 258 9 067 (11 736) ( 531) - 239 39 297

Pārējie aktīviem 13 - 13 766 ( 1) ( 779) - 14 13 Kopā 41 276 995 42 271 9 833 (11 737) (1 310) - 253 39 310


130

Banka

Uz 2017.gada 01.janvāri




Ārvalstu valūtas


Uz 2017.gada

31.decembriEUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Industriālie kredīti 15 228 9 701 (7 262) (1 390) ( 261) 16 016 Komerckredīti 2 193 2 ( 43) ( 242) ( 167) 1 743 Patēriņa kredīti 6 355 343 ( 594) ( 600) - 5 504 Kredītkaršu kredīti 2 335 175 ( 234) ( 169) ( 7) 2 100 Finanšu līzings 130 - ( 25) ( 47) - 58 Hipotēkārie kredīti 9 549 6 414 ( 212) - ( 7) 15 744 Citi kredīti 112 - - - ( 14) 98

Uzkrājumi kredītiem 35 902 16 635 (8 370) (2 448) ( 456) 41 263 Citi uzkrājumi 35 50 ( 13) ( 56) ( 3) 13

Kopā 35 937 16 685 (8 383) (2 504) ( 459) 41 276

Banka 2018

EUR’000

Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās vērtības samazinājuma apvērse

3 002 Uzkrājumu pieaugums (9 067) Uzkrājumu samazinājums 11 736 Norakstīto aktīvu atgūšana 333

Banka 2017EUR’000

Uzkrājumu vērtības samazinājumiem veidošanas rezultāts

(8 078) Uzkrājumu pieaugums (kredīti) (16 685) Uzkrājumu samazinājums (kredīti) 8 383

Norakstīto aktīvu atgūšana 224


131

19. FINANŠU AKTĪVI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGOĻOJUMU PĀRĒJOS APVIENOTAJOS IENĀKUMOS (PĀRDOŠANAI PIEEJAMIE FINANŠU AKTĪVI)


Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 66 397 66 397 128 616 128 616

Latvija 15 155 15 155 10 370 10 370 OECD valstu rezidenti 39 057 39 057 73 768 73 768 Pārējo valstu rezidenti 12 185 12 185 44 478 44 478

Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 10 350 125 070 13 943 146 331 LR reģistrēti fondi - 114 720 4 995 137 383 ES valstīs reģistrēti fondi 5 102 5 102 5 102 5 102 Pārējie vērtspapīri ar nefiksēto ienākumu (OECD valstu rezidenti) 5 248 5 248 3 846 3 846

Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā - 41 209 - 43 302 Banka (citu valstu rezidenti) - - - 31 814 Finanšu kompānijas (LR rezidenti) - 2 - 3 Nefinanšu kompānijas (LR rezidenti) - 19 770 - - Finanšu kompānijas (OECD valstu rezidenti) - 9 062 - 9 765 Finanšu kompānijas (citu valstu rezidenti) - 1 530 - 1 720 Nefinanšu kompānijas (citu valstu rezidenti) - 10 845 - -

Kopā 76 747 232 676 142 559 318 249

31.12.2018 31.12.2017

Banka/Grupa uzskaita Aktīvus pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (pārdošanai pieejamos kapitāla ieguldījumus) par tādiem, kuru vērtība ir samazinājusies, ja ir bijuši būtiski vai ilgstoši patiesās vērtības kritumi zem to izmaksām vai ja pastāv objektīvi pierādījumi vērtības samazinājumam. 2017. gada laikā Banka/Grupa atzina vērtības samazināšanās rezultātā radušos zaudējumus attiecībā uz šādiem ieguldījumiem:

Grupa Banka Grupa BankaInvestīcijas: EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Norvik Malta Sicav Plc - - 2 548 2 548 Nākotnes Īpašumu Fonds - - - 13 988 ПАО "Норвик Банк" - - - 26 810 "NORVIK” liquidation Universal Credit Organization CJSC - - - 471 Kopā: - - 2 548 43 817

31.12.2018 31.12.2017

Nākamajā tabulā ir atspoguļota analīze par finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerves izmaiņām patiesajā vērtībā, izmantojot OCI (2018) / pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus (2017):


132

Grupa BankaEUR’000 EUR’000

Uz 2016.gada 31.decembri (1 298) 10 635 Neto pārvērtēšana 91 (43 088) Vērtības samazināšanas zaudējumi tiek atzīti peļņas/zaudējumu aprēķinā 2 548 43 817 Neto realizētā (peļņa) no Pārdošanai pieejamiem finanšu aktīvu pārdošanas (1 701) (1 469)

Uz 2017.gada 31.decembri ( 360) 9 895 Izmaiņas no SFPS 9 ieviešanas ( 158) ( 158) Akciju pārvērtēšana (11 634) (19 445) Obligāciju pārvērtēšana (1 800) (1 800) Vērtības samazināšanas zaudējumu samazinājums, kas tiek atzīti peļņas/zaudējumu aprēķinā ( 212) ( 212)

Neto zaudējumi no finanšu aktīvu pārdošanas patiesajā vērtībā ar OCI atspoguļojas tieši pašu kapitālā 13 057 2 105 Neto zaudējumi no finanšu aktīvu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos pārdošanas 1 485 1 485

Uz 2018.gada 31.decembri 378 (8 130)

2018. gada 31. decembrī un 2017. gadā Bankai bija šāda līdzdalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā:

UzņēmumsReģistrāci-

jas valsts Uzņēmuma darbības

veids

Bilances vērtība

EUR’000

Bankas daļa apmaksātā

pamat-kapitālā (%)

Bilances vērtība

EUR’000

Bankas daļa apmaksātā

pamat-kapitālā (%)

31.12.2018 31.12.2018 31.12.2017 31.12.2017ПАО "Норвик Банк" RU Finanšu pakalpojumi - 0 31 814 97.75

"Coleum INC" Limited CY Finanšu pakalpojumi - 0 - 100"Sport Leasing" SIA LV Finanšu pakalpojumi 2 100 3 100

"NORVIK” liquidation Universal Credit Organization

CJSC AMFinanšu pakalpojumi

1 530 100 1 720 100“Norvik Banka UK” Limited GB Finanšu pakalpojumi 9 062 100 9 765 100

"NORVIK APDROŠINĀŠANAS

BROKERIS" SIA LV

Apdrošināšanas brokeru pakalpojumi - 100 - 100

"Calleri" Limited IMDarījumi ar nekustāmo

īpašumu 10 845 100 - 0

"BU21" SIA LVAdministratīvie

pakalpojumi 6 128 100 - 0

"BU21 Fitness" SIA LVAdministratīvie


"EL15" SIA LVAdministratīvie


"Pharm finance" SIA LVAdministratīvie

pakalpojumi 22 100 - 0Kopā 41 209 43 302


133

20. LĪDZ TERMIŅA BEIGĀM TURĒTIE FINAŠU AKTĪVI


Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumuOECD valstu rezidenti - - 16 705 16 705 Kopā - - 16 705 16 705

31.12.2018 31.12.2017

2018.gada 31.decembrī Bankai bija ieķīlāta nulles summa ārvalstu valūtu darījumiem (2017: 16 705 tūkstoši eiro).

21. NEMATERIĀLIE AKTĪVI


Programmatūra 862 830 1 084 1 054 Citi nemateriālie aktīvi 4 074 380 5 241 60 Pārējo nemateriālo aktīvu neto uzskaites vērtība 4 936 1 210 6 325 1 114

31.12.2018 31.12.2017

Nākamajā tabulā ir uzrādītas izmaiņas Grupas un Bankas nemateriālo aktīvu struktūrā par gadu, kas noslēdzās 2018. gada 31. decembrī un 2017. gada 31. decembrī:

Grupa ProgrammatūraCiti nemateriālie

aktīvi KopāEUR `000Izmaksas Uz 2017. gada 31.decembri 3 811 5 241 9 052 Iegādātie 118 385 503 Izslēgtie ( 24) ( 51) ( 75)Uz 2018. gada 31.decembri 3 905 5 575 9 480

Nolietojums un vērtības samazināšanāsUz 2017. gada 31.decembri 2 727 - 2 727 Nolietojums/ korekcija 334 1 335 Izslēgtie ( 20) - ( 20)Vērtības samazināšanās * - 1 500 1 500 Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts 2 - 2 Uz 2018. gada 31.decembri 3 043 1 501 4 544

Neto uzskaites vērtība Uz 2017. gada 31.decembri 1 084 5 241 6 325 Uz 2018. gada 31.decembri 862 4 074 4 936

*Novērtējuma pieņēmums tika veikts, pamatojoties uz neatkarīga ārējā vērtētāja novērtējumu. Plašāka informācija atrodama 2. pielikumā (Jūtīguma analīze).


134

Grupa ProgrammatūraCiti nemateriālie

aktīvi KopāEUR `000Izmaksas Uz 2016. gada 31.decembri 3 302 5 122 8 424 Iegādātie 525 536 1 061 Izslēgtie ( 13) ( 417) ( 430)Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts ( 3) - ( 3)Uz 2017. gada 31.decembri 3 811 5 241 9 052

Nolietojums un vērtības samazināšanāsUz 2016. gada 31.decembri 2 449 - 2 449 Nolietojums/ korekcija 294 - 294 Izslēgtie ( 14) - ( 14)Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts ( 2) - ( 2)Uz 2017. gada 31.decembri 2 727 - 2 727

Neto uzskaites vērtība Uz 2016. gada 31.decembri 853 5 122 5 975 Uz 2017. gada 31.decembri 1 084 5 241 6 325

Banka ProgrammatūraCiti nemateriālie

aktīvi KopāEUR`000Izmaksas Uz 2017. gada 31.decembri 4 507 60 4 567 Iegādātie 99 372 471 Izslēgtie ( 19) ( 51) ( 70)Uz 2018. gada 31.decembri 4 587 381 4 968

Nolietojums un vērtības samazināšanāsUz 2017. gada 31.decembri 3 453 - 3 453 Nolietojums 323 1 324 Izslēgtie ( 19) - ( 19)Uz 2018. gada 31.decembri 3 757 1 3 758

Neto uzskaites vērtība Uz 2017. gada 31.decembri 1 054 60 1 114 Uz 2018. gada 31.decembri 830 380 1 210


135

Banka ProgrammatūraCiti nemateriālie

aktīvi KopāEUR`000Izmaksas Uz 2016. gada 31.decembri 4 012 122 4 134 Iegādātie 508 355 863 Izslēgtie ( 13) ( 417) ( 430)Uz 2017. gada 31.decembri 4 507 60 4 567

Nolietojums un vērtības samazināšanāsUz 2016. gada 31.decembri 3 186 - 3 186 Nolietojums 281 - 281 Izslēgtie ( 14) - ( 14)Uz 2017. gada 31.decembri 3 453 - 3 453

Neto uzskaites vērtība Uz 2016. gada 31.decembri 826 122 948 Uz 2017. gada 31.decembri 1 054 60 1 114

22. IEGULDĪJUMU ĪPAŠUMS

Ieguldījumu īpašums tiek uzrādīts pēc tā patiesās vērtības, pamatojoties uz neatkarīga, sertificētā vērtētāja, kuram ir pieredze līdzīgu objektu vērtēšanā, novērtējumu, kas tiek veikts neilgi pirms vai pēc pārskata datuma. Patiesā vērtība ir cena, kas būtu saņemta aktīva pārdošanas gadījumā vai samaksāta saistību nodošanas gadījumā, tirgus dalībniekiem slēdzot parasto darījumu novērtēšanas datumā. Nākamā tabula atspoguļo Grupas un Bankas ieguldījumu īpašuma kustība par periodu, kas noslēdzās 2018.gada 31.decembrī:

Grupa BankaEUR’000 EUR’000

Uz 2016. gada 31.decembri 92 577 6 308 Iegādātie 1 467 - Pārklasifikācija uz pārtrauktām darbībām ( 174) - Izslēgtie (4 354) - Norakstīšana ( 4) - Patiesās vērtības izmaiņas (18 040) ( 158)Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts (4 386) - Uz 2017. gada 31.decembri 67 086 6 150 Iegāde 16 015 - Pārdošana (2 280) ( 22)Pārklasifikācija 431 - Patiesās vērtības izmaiņas (1 605) ( 1)Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts (4 684) - Uz 2018. gada 31.decembri 74 963 6 127

Grupas/Bankas ieguldījumu īpašuma sadalījums pa izmantošanas veidiem:


136


Nepabeigtās celtniecības objekti* 21 200 - 21 101 -

Zeme 21 361 - 23 410 - Ražošanas objekti, noliktavas 5 318 6 127 4 802 6 150 Ofisu telpas 9 793 - 8 762 - Dzīvokļi 14 857 - 5 467 - Viesnīcas un restorāni 492 - 492 - Degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes 170 - 1 135 -

Pārējie 1 772 - 1 917 - Kopā 74 963 6 127 67 086 6 150

31.12.2018 31.12.2017

* Ieskaitot nepabeigto būvniecību Mozhaisk viesnīcā, Krievijā. Grupas ieguldījumu īpašumi tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā. Grupas ieguldījumu īpašumu novērtējumu veica sertificēti, neatkarīgi licencēto uzņēmumu vērtētāji. Atkarībā no ieguldījumu īpašuma objekta (aktīvu veids, atrašanās vieta, tirgus darījumu skaits) tika izmantotas dažādas vērtēšanas metodes – tirgus darījumu salīdzinošā metode, ienākumu vai diskontētās naudas plūsmas metode. Grupas/Bankas ienākumi no ieguldījumu īpašuma iznomāšanas sastāda 1 379 tūkstošus eiro (31.12.2017: 1 293 tūkstoši eiro) / 512 tūkstošus eiro (31.12.2017: 512 tūkstoši eiro). Grupas/Bankas tiešie operacionālie izdevumi, ieskaitot nekustamā īpašuma nodokli, kas bija saistīti ar ieguldījumu īpašumu, no kura atskaites periodā tika saņemti ienākumi no iznomāšanas sastāda 893 tūkstošus eiro (31.12.2017: 727 tūkstoši eiro) / 14 tūkstošus eiro (31.12.2017: 14 tūkstoši eiro). Grupas tiešie operacionālie izdevumi, ieskaitot nekustamā īpašuma nodokli, kas bija saistīti ar ieguldījumu īpašumu, no kura atskaites periodā netika saņemti ienākumi no iznomāšanas bija 404 tūkstotši eiro (31.12.2017: 633 tūkstotis eiro). Daļa no Grupai piederošā ieguldījumu īpašuma agrāk kalpoja par nodrošinājumu Bankas izsniegtajiem kredītiem.

23. PAMATLĪDZEKĻI


Zeme un ēkas 62 043 6 809 61 214 15 977 Vēsturiski nozīmīgās ēkas 15 531 7 649 16 099 16 099 Transportlīdzekļi 307 274 174 167 Biroja iekārtas un citi pamatlīdzekļi 9 997 1 857 11 623 2 113 Priekšapmaksa par pamatlīdzekļiem 1 346 659 3 942 2 946

Ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos 210 - 162 -

Pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtība 89 434 17 248 93 214 37 302

31.12.2018 31.12.2017

Grupas pamatlīdzekļi Zeme un ēkas tiek uzskaitīti pārvērtētajā vērtībā.


137

Grupas pamatlīdzekļu novērtējumu veica sertificēti vērtētāji. Atkarībā no pamatlīdzekļu objekta (aktīvu veids, novietojums, tirgus darījumu skaita) tika izmantotas dažādas vērtēšanas metodes – tirgus darījumu salīdzinošā metode, ienākumu vai diskontētās naudas plūsmas metode. Pamatlīdzekļu kategorijā Zemes gabali un ēkas bilances vērtība, kura tiktu atzīta, ja aktīvs būtu uzskaitīts, izmantojot iegādes izmaksu metodi, būtu 56 114 tūkstoši eiro Grupas pamatlīdzekļiem un 4 478 tūkstoši eiro Bankas pamatlīdzekļiem (2017: 55 829 tūkstoši eiro Grupas pamatlīdzekļiem un 8 648 tūkstotši eiro Bankas pamatlīdzekļiem). Daļa no Grupai piederošajiem pamatlīdzekļiem agrāk kalpoja par nodrošinājumu Bankas izsniegtajiem kredītiem. 2018. gadā nebija jauno pārņemto nekustamo īpašumu, kuri tiek iekļauti Grupas bilances postenī "Pamatlīdzekļi" (2017: nulle). Zemāk norādītajās tabulās ir uzrādītas izmaiņas Grupas un Bankas pamatlīdzekļu struktūrā par gadu, kas noslēdzās 2018. gada 31. decembrī un 2017. gada 31. decembrī:

GrupaZeme un

ēkas

Vēsturiski nozīmīgās

ēkasTransport-

līdzekļi

Biroja iekārtas un citi

pamatlīdzekļi

Priekšapmaksa par pamat-

līdzekļiem

Ieguldījumi nomātajos

pamatlīdze-kļos Kopā

EUR’000Sākotnējās izmaksas / pārvērtētā vērtībaUz 2017. gada 31.decembri 71 661 17 339 435 23 761 3 942 503 117 641 Iegādātie 3 079 - 210 1 061 1 076 65 5 491 Pārdotie - - ( 17) ( 206) - - ( 223)Pārvērtēšana 68 - - - - - 68 Pārklasificēšana ( 340) - - ( 17) ( 74) - ( 431)Izslēgtie (6 880) ( 664) - ( 977) (3 587) - (12 108)Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts - - - - ( 11) - ( 11)

Uz 2018. gada 31.decembri 67 588 16 675 628 23 622 1 346 568 110 427

Nolietojums un vērtības samazināšanāsUz 2017. gada 31.decembri 10 447 1 240 261 12 138 - 341 24 427 Nolietojums 1 965 568 77 2 658 - 17 5 285 Pārdotie - - ( 17) ( 203) - - ( 220)Vērtības samazināšanās 13 - - - - - 13 Izslēgtie (6 880) ( 664) - ( 971) - - (8 515)Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts - - - 3 - - 3

Uz 2018. gada 31.decembri 5 545 1 144 321 13 625 - 358 20 993

Neto uzskaites vērtība Uz 2017. gada 31.decembri 61 214 16 099 174 11 623 3 942 162 93 214 Uz 2018. gada 31.decembri 62 043 15 531 307 9 997 1 346 210 89 434


138

GrupaZeme un

ēkas


ēkasTransport-

līdzekļi


pamatlīdzekļi


līdzekļiem

Ieguldījumi nomātajos

pamatlīdze-kļos Kopā

EUR’000Sākotnējās izmaksas / pārvērtētā vērtībaUz 2016. gada 31.decembri 90 393 17 068 1 036 25 584 1 444 511 136 036 Iegādātie - 271 11 1 557 3 500 248 5 587 Pārdotie - - - ( 6) - - ( 6)Citas izmaiņas ( 43) - - - - - ( 43)Pārvērtēšana 1 311 - - ( 1) ( 17) ( 228) 1 065 Pārklasificēšana uz pārtrauktām darbībām (18 483) - ( 456) (1 970) - - (20 909)

Pārklasificēšana - - ( 123) ( 774) ( 12) 12 ( 897)Izslēgtie - - ( 47) ( 431) ( 971) - (1 449)Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts (1 517) - 14 ( 198) ( 2) ( 40) (1 743)

Uz 2017. gada 31.decembri 71 661 17 339 435 23 761 3 942 503 117 641

Nolietojums un vērtības samazināšanās Uz 2016. gada 31.decembri 10 788 677 730 12 531 - 365 25 091 Nolietojums 2 018 563 58 2 393 - 16 5 048 Pārdotie - - - ( 6) - - ( 6)Pārklasifikācija uz pārtrauktām darbībām (2 737) - ( 406) (1 824) - - (4 967)

Pārklasificēšana - - ( 59) ( 407) - - ( 466)Vērtības samazināšanās 158 - - - - - 158 Izslēgtie - - ( 47) ( 397) - - ( 444)Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts 220 - ( 15) ( 152) - ( 40) 13

Uz 2017. gada 31.decembri 10 447 1 240 261 12 138 - 341 24 427

Neto uzskaites vērtība Uz 2016. gada 31.decembri 79 605 16 391 306 13 053 1 444 146 110 945 Uz 2017. gada 31.decembri 61 214 16 099 174 11 623 3 942 162 93 214


139

BankaZeme un

ēkas


ēkasTransport-

līdzekļi


pamatlīdzekļi


līdzekļiem KopāEUR’000Sākotnējās izmaksas / pārvērtētā vērtībaUz 2017. gada 31.decembri 23 837 17 339 401 7 008 2 946 51 531 Iegādātie 3 079 - 178 624 1 071 4 952 Izslēgtie (18 473) (8 546) - ( 978) (3 358) (31 355)Uz 2018. gada 31.decembri 8 443 8 793 579 6 654 659 25 128

Nolietojums un vērtības samazināšanāsUz 2017. gada 31.decembri 7 860 1 240 234 4 895 - 14 229 Nolietojums 654 568 71 870 - 2 163 Izslēgtie (6 880) ( 664) - ( 968) - (8 512)Uz 2018. gada 31.decembri 1 634 1 144 305 4 797 - 7 880

Neto uzskaites vērtība Uz 2017. gada 31.decembri 15 977 16 099 167 2 113 2 946 37 302 Uz 2018. gada 31.decembri 6 809 7 649 274 1 857 659 17 248

BankaZeme un

ēkas


ēkasTransport-

līdzekļi


pamatlīdzekļi


līdzekļiem KopāEUR’000Sākotnējās izmaksas / pārvērtētā vērtībaUz 2016. gada 31.decembri 23 880 17 068 437 6 370 498 48 253 Iegādātie - 271 11 1 062 3 419 4 763 Citas izmaiņas ( 43) - - - - ( 43)Izslēgtie - - ( 47) ( 424) ( 971) (1 442)Uz 2017. gada 31.decembri 23 837 17 339 401 7 008 2 946 51 531

Nolietojums un vērtības samazināšanās Uz 2016. gada 31.decembri 7 153 677 233 4 658 - 12 721 Nolietojums 707 563 48 630 - 1 948 Izslēgtie - - ( 47) ( 393) - ( 440)Uz 2017. gada 31.decembri 7 860 1 240 234 4 895 - 14 229

Neto uzskaites vērtība Uz 2016. gada 31.decembri 16 727 16 391 204 1 712 498 35 532 Uz 2017. gada 31.decembri 15 977 16 099 167 2 113 2 946 37 302

Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve, kura ir iekļauta pašu kapitālā, nav sadalāma starp akcionāriem.


140

24. PĀRDOŠANAI TURĒTIE AKTĪVI

Kategorijā Aktīvi turēti pārdošanai Bankā/Grupā ir atspoguļoti nekustamo īpašumu objekti, kas iepriekš kalpoja par izsniegto kredītu nodrošinājumiem, bet tika atsavināti klientu saistību dzēšanai. Vadība apstiprināja plānu pārdot visus nekustamā īpašuma objektus, kas saņemti kā aizdevuma nodrošinājums 5 282 tūkstošu eiro apmērā (2017: 1 143 tūkstošu eiro apmērā) Grupai un Bankai 4 551 tūkstoša eiro apmērā (2017: 445 tūkstošu eiro apmērā). Grupa piedāvā šos aktīvus un sagaida, ka pārdošanas darījums tiks noslēgts līdz 2019. gada 31. decembrim.

25. PĀRTRAUKTĀS DARBĪBAS

Pārtrauktās darbības ir saistītas ar meitasuzņēmumu ПАО "Норвик Банк" (Krievijas Federācija), kas bija izslēgts no Grupas un pārdots 2018. gadā. Šie aktīvi tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā, atskaitot pārdošanas izmaksas. Patiesā vērtība ir diskontētās pārdošanas summas apjoms, kas ir noteikts aktīvu pārdošanas līgumā. Zemāk ir informācija par aktīviem un saistībām:

2017

Pārdošanai paredzētie AKTĪVI 205 037 Nauda kasē un prasības pret centrālajām bankām 12 692 Prasības pret kredītiestādēm 16 730 Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi 89 424 Atvasinātie finanšu instrumenti 2 Kredīti un debitoru parādi 69 240 Iepriekš samaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis 162 Ieguldījumu īpašums 174 Pamatlīdzekļi 11 100 Pārdošanai turētie aktīvi 4 808 Pārējie aktīvi 705

PASĪVI 172 343 Noguldījumi 170 235 Pārējās saistības 2 108

Kapitāls (16 071) Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve, atskaitot nodokļus 1 491 Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezerve (7 275) Pamatlīdzekļu rezervju amortizācija 45 Nesadalītā peļņa 4 469 Gada (zaudējumi) (15 654)

Kopā uz Bankas akcionāriem attiecināmais kapitāls (16 924) Nekontrolējošā līdzdalība 853


141

Peļņas un zaudējumu aprēķins:

2017Neto procentu ienākumi 4 480 Neto komisijas naudas un līdzīgi ienākumi 5 015

Neto peļņa no finanšu instrumentu tirdzniecības darījumiem 3 504 Neto pārējie darbības ienākumi / (-) izdevumi ( 7) Administratīvie izdevumi (13 362) Vērtības samazinājuma zaudējumi (5 342) Nemateriālās vērtības vērtības samazinājums (9 858)

(Zaudējumi) pirms nodokļiem (15 570) Ienākuma nodokļa izdevumi ( 51)

Gada (zaudējumi) (15 621) Nekontrolējošā līdzdalība 33

Attiecināms uz:Mātesuzņēmuma īpašnieki (15 654)

Naudas plūsma no pārtrauktām darbībām:

Naudas un tās ekvivalentu pieaugums pamatdarbības rezultātā 7 708

Naudas plūsmas pieaugums ieguldījumu darbības rezultātā 35 Naudas un tās ekvivalentu (samazinājums) finansēšanas darbības rezultātā (7 600)

Meitas uzņēmuma naudas un tās ekvivalentu pieaugums 143

2018. gadā ПАО "Норвик Банк" izmaksāja Bankai dividendes 2 095 tūkstošu eiro apmērā (2017: 2 840 tūkstoši eiro).

Pamatojoties uz 2018. gada februārī noslēgto akciju pirkuma līgumu, Banka pārdeva 85% no tā ieguldījuma ПАО “Норвик Банк” (Krievijas Federācija) Bankas lielākajam akcionāram, tāpēc uz 2017. gada 31. decembri šis ieguldījums ir klasificēts kā "Pārtrauktās darbības".

26. PĀRĒJIE AKTĪVI


Finanšu aktīvi:Spot darījumi 18 18 179 179 Norēķini pēc norēķinu kartēm 1 961 1 961 509 508 Pārējie debitori 1 333 - 2 422 1 090

Nefinanšu aktīvi:Krājumi 4 081 - 4 583 - Nākamo periodu izdevumi 1 032 944 1 048 816 PVN 543 64 479 76 Uzkrātie ienākumi 887 379 1 964 554 Atliktā nodokļa aktīvi 3 - - - Pārējie debitori * 12 834 6 832 15 366 6 136

Kopā 22 692 10 198 26 550 9 359

31.12.2018 31.12.2017


142

2018. gada 31. decembrī Bankas/Grupas pārējos aktīvos „Citi debitoru parādi” bija apgrūtinātas summas:

- 1 341 tūkstotis eiro bija arestēti SIA Winergy kontā, skat. 5.pielikumu (2017. gadā: 1 341 tūkstotis eiro); - nulle eiro bija arestēti Deutsche Bank Trust Company Americas kontā (2017. gadā: 1 005 tūkstoši eiro).

Uz 2018. gada 31. decembri Bankas/Grupas nefinanšu aktīvu "Citi debitoru parādi" apgrūtinātās summas: 82 tūkstoši eiro tika ieķīlāti par komunālajiem un sakaru pakalpojumiem (2017. gadā: 91 tūkstotis eiro).

* 2018. gada 31. decembrī Grupā / Bankā ir samazinātas vērības aktīvi, kuru vērtība ir 720 tūkstoši eiro un attiecīgi aktīvi 13 tūkstoši eiro vērtība ir pilnībā zaudējusi savu vērtību (2017: 248 tūkstoši eiro un 13 tūkstoši eiro ar vērtības samazinājumu 229 tūkstoši eiro un 13 tūkstoši eiro attiecīgi).

27. AKTĪVI UN PASĪVI PĀRVALDĪŠANĀ

Grupa Banka Grupa Banka

EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Aktīvi pārvaldīšanā 56 251 56 251 49 589 49 589 Kredīti 56 251 56 251 49 589 49 589

Pasīvi pārvaldīšanā 56 251 56 251 49 589 49 589 Nefinanšu sabiedrības 56 251 56 251 49 589 49 589

31.12.2018 31.12.2017

Šajā pielikumā ir atspoguļoti aktīvi un pasīvi, kurus Banka pārvalda klientu uzdevumā. Minētie aktīvi un saistības tiek uzskaitītas ārpusbilancē. Grupa netiek pakļauta ar aktīviem pārvaldīšanā saistītajiem kredīta, procentu likmju, kā arī jebkuriem citiem riskiem. Banka saņem komisijas maksu par trasta pakalpojumu sniegšanu klientiem (skat.8.pielikumu).

28. SAISTĪBAS PRET CENTRĀLO BANKU UN CITĀM KREDĪTIESTĀDĒM


Saistības uz pieprasījumu 65 65 475 478 Latvijā reģistrētās kredītiestādes - - 445 445 OECD reģistrētās kredītiestādes - - 9 9 Citās valstīs reģistrētās kredītiestādes 65 65 21 24

Termiņsaistības 874 874 1 584 1 584 Latvijā reģistrētās kredītiestādes 874 874 1 584 1 584

Kopā 939 939 2 059 2 062

31.12.2018 31.12.2017

Bankas vidējās efektīvās procentu likmes 2018. gadā bija: USD 0.01%. 2017. gadā bija USD 0.27%, RUB 8.2%.


143

29. NOGULDĪJUMI


Pieprasījuma noguldījumi 249 441 253 692 460 547 463 103 Uzņēmumi 144 128 148 379 334 731 337 287 Privātpersonas 102 850 102 850 123 922 123 922 Sabiedriskās organizācijas 1 130 1 130 893 893 Valsts nefinanšu sabiedrības 870 870 311 311 Vietējās valdību iestādes 463 463 690 690

Termiņnoguldījumi 185 303 211 220 152 921 199 190 Uzņēmumi 38 691 64 608 12 454 58 723 Privātpersonas 146 513 146 513 140 266 140 266 Sabiedriskās organizācijas 99 99 201 201

Kopā 434 744 464 912 613 468 662 293

31.12.2018 31.12.2017


Noguldījumu ģeogrāfiskais sadalījumsPieprasījuma noguldījumi 249 441 253 692 460 547 463 103

Latvijas rezidenti 91 462 95 527 102 520 104 969 OECD valstu rezidenti 47 858 47 927 130 716 130 740 Pārējo valstu rezidenti 110 121 110 238 227 311 227 394

Termiņnoguldījumi 185 303 211 220 152 921 199 190 Latvijas rezidenti 152 801 178 718 144 482 190 751 OECD valstu rezidenti 8 555 8 555 1 085 1 085 Pārējo valstu rezidenti 23 947 23 947 7 354 7 354

Kopā 434 744 464 912 613 468 662 293

31.12.2018 31.12.2017

Bankas vidējās efektīvās procentu likmes 2018. gadā bija: EUR 0.65%, USD 0.31%, RUB 0.23%, GBP 0.15%, CHF 0.01%; 2017: EUR 0.53%, USD 0.11%, RUB 0.2%, GBP 0.01%, CHF 0.01%

30. PAKĀRTOTIE NOGULDĪJUMI

2018. gada 31. decembrī un 2017. gadā bija sekojoši subordinētā kapitāla noguldītāji:

31.12.2018Aizdevēji: Valūta EUR'000 Likme % Termiņš EUR'000 Likme % TermiņšRezidenti EUR 1 564 2.70 - 6 2019-2024 1 564 2.70 - 6 2019-2024Rezidenti USD 3 353 4 - 7 2019-2020 3 353 4 - 7 2019-2020Nerezidenti EUR 5 040 2.75 - 6 2019-2025 5 040 2.75 - 6 2019-2025Nerezidenti USD 10 828 4 - 6 2019-2024 10 828 4 - 6 2019-2024 Kopā 20 785 20 785

Grupa Banka


144

31.12.2017Aizdevēji: Valūta EUR'000 Likme % Termiņš EUR'000 Likme % TermiņšRezidenti EUR 1 664 2.70 - 6 2018-2024 1 664 2.70 - 6 2018-2024Rezidenti USD 2 773 4 - 7 2019-2020 2 773 4 - 7 2019-2020Nerezidenti EUR 5 847 2.75 - 6 2018-2025 5 847 2.75 - 6 2018-2025Nerezidenti USD 11 025 4 - 6 2018-2024 11 025 4 - 6 2018-2024 Kopā 21 309 21 309

Grupa Banka

31. SUBORDINĒTIE PARĀDA VĒRTSPAPĪRI

2018. gada 31. decembrī un 2017.gadā bija sekojoši Grupas un Bankas subordinētie parāda vērtspapīri:

31.12.2018

ISIN Valūta Izsniegšanas datums

Dzēšanas termiņš

Kupona likme %

Pamatsumma

EUR'000

Uzkrātā kupona summaEUR'000

KopāEUR'000

LV0000801389 EUR 08.08.2014 08.08.2022 6 2 000 18 2 018 LV0000801397 EUR 24.10.2014 24.10.2021 6 1 000 11 1 011 LV0000801637 EUR 19.12.2014 19.12.2022 6 1 300 3 1 303 LV0000801660 USD 27.02.2015 27.02.2020 6.2 12 664 662 13 326 LV0000801678 EUR 27.02.2015 27.02.2020 6 10 000 7 10 007 LV0000802031 EUR 10.03.2016 10.03.2022 6 10 000 35 10 035

Kopā: 37 700

31.12.2017

ISIN Valūta Izsniegšanas datums

Dzēšanas termiņš

Kupona likme %

Pamatsumma

EUR'000

Uzkrātā kupona summaEUR'000

KopāEUR'000

LV0000801389 EUR 08.08.2014 08.08.2022 6 2 000 18 2 018 LV0000801397 EUR 24.10.2014 24.10.2021 6 1 000 11 1 011 LV0000801637 EUR 19.12.2014 19.12.2022 6 1 300 3 1 303 LV0000801660 USD 27.02.2015 27.02.2020 6.2 12 090 632 12 722 LV0000801678 EUR 27.02.2015 27.02.2020 6 10 000 7 10 007 LV0000802031 EUR 10.03.2016 10.03.2022 6 10 000 35 10 035

Kopā: 37 096 Norādītie subordinētie parāda vērtspapīri netiek kotēti biržā.


145

32. PĀRĒJĀS SAISTĪBAS


Finanšu saistībasSpot darījumi 75 75 255 255 Komunālo pakalpojumu sniedzēju vārdā iekasētie maksājumi 123 123 109 109

Norēķini pēc norēķinu kartēm 24 24 17 17 Saistības pret finanšu kompānijām 2 943 - 3 538 - Pārējie kreditori 500 500 342 342

Nefinanšu saistībasUzkrātās saistības 1 288 686 1 312 812 Uzkrātie izdevumi 2 780 2 496 2 646 2 335 Nākamo periodu ienākumi 3 089 123 3 446 205 Saistības pret piegādatājiem 2 730 - 3 182 - Pārējie kreditori 2 052 77 3 366 148

Kopā 15 604 4 104 18 213 4 223

31.12.2018 31.12.2017

33. APMAKSĀTAIS PAMATKAPITĀLS

Skaits `000 EUR’000 Skaits `000 EUR’000Reģistrētais un apmaksātais akciju kapitāls 218 504 131 102 218 504 131 102

31.12.2018 31.12.2017

Balsstiesības atbilst reģistrētajam akciju skaitam. Uz 2018. gada 31. decembri un 2017. gadu bija sekojoši Bankas akcionāri:

Akcionārs (valsts)

Akciju skaits% no kopējā

akcijuskaita

Apmaksātais pamat-

kapitālsAkciju skaits

% no kopējā akcijuskaita

Apmaksātais pamat-

kapitāls

EUR’000 EUR’000

G. Guseļnikovs (LV) 122 377 119 56.01 73 426 83 705 780 38.309 50 224 G. Guseļnikovs* (LV) 87 314 000 39.96 52 389 125 985 339 57.658 75 591 Citi (individuāli mazāk nekā 5%) 8 812 381 4.03 5 287 8 812 381 4.033 5 287

Kopā 218 503 500 100 131 102 218 503 500 100 131 102

31.12.2018 31.12.2017

* netieši (saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 33.1 panta (1) 8) punktu. Uz 2018. gada 31. decembri un 2017. gadā Banku pilnībā kontrolēja G.Guseļņikova kungs.


146

34. PEĻŅA / ZAUDĒJUMI UZ VIENU AKCIJU Peļņa uz vienu akciju tika aprēķināta, dalot tīro peļņu, kas ir saistīta ar mātes kompāniju parasto akciju turētājiem, ar izlaisto akciju vidējo svērto skaitu. Uz 2018. un 2017. gada 31. decembri aprēķinā nebija starpības starp pamata peļņu uz vienu akciju un mazināto peļņu uz vienu akciju.

Grupa Grupa31.12.2018 31.12.2017

Tīrā peļņa/(zaudējumi) (EUR’000) (17 505) (47 748)Parasto akciju vidējais svērtais skaits (’000) 218 504 218 504

Peļņa/(zaudējumi) uz vienu akciju (EUR) ( 0.08) ( 0.22)

35. NAUDA UN TĀS EKVIVALENTI


Nauda kasē un prasības uz pieprasījumu pret Centrālajām bankām 103 027 103 024 131 978 131 977

Prasības pret citām kredītiestādēm ar noteikto sākotnējo termiņu līdz 3 mēnešiem 12 064 11 563 52 717 52 431

Kopā 115 091 114 587 184 695 184 408

31.12.2018 31.12.2017

36. ĀRPUSBILANCES POSTEŅI


Izsniegtās saistības 1 533 1 533 3 249 3 249 Garantijas un galvojumi 1 533 1 533 3 249 3 249

Ārpusbilances saistības 1 849 1 852 3 553 3 556 Neizmantotās kredītlīnijas 1 954 1 957 3 328 3 331 Akreditīvi - - 225 225

Uzkrājumi (Pielikums Nr.19) ( 105) ( 105) - -

Kopā ārpusbilances posteņi, bruto 3 382 3 385 6 802 6 805

31.12.2018 31.12.2017

Ikdienas darbībā Grupa piešķir kredītu saistības, garantijas un akreditīvus. Galvenais šo instrumentu mērķis ir nodrošināt, ka nepieciešamie līdzekļi ir pieejami klientiem. Garantijām un akreditīviem, kas ietver sevī neatsaucamās saistības, tiek piešķirts tāds pats risks kā kredītiem, jo Bankai nāksies maksāt gadījumā, ja klienti nevarēs izpildīt savas saistības pret trešajām pusēm. Akreditīvi, saskaņā ar kuriem Bankai ir tiesības klienta vārdā akceptēt trešo pušu rēķinus, un, kas ir nodrošināti ar transportēto preci.


147

Par saistībām, kas izriet no kredītlīnijām, jāsaprot neizmantoto kredītlīniju daļa. Attiecībā uz kredītrisku, banka potenciāli ir pakļauta zaudējumiem, kas izriet arī no neizmantotām kredītlīniju saistībām.

37. AKTĪVU UN SAISTĪBU PATIESĀ VĒRTĪBA Finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība ir cena, kura tiktu saņemta par aktīva pārdošanu vai samaksāta par saistību nodošanu parastā darījumā, kas novērtēšanas datumā tiek noslēgts tirgus dalībnieku starpā. Banka un Grupa atklāj informāciju par aktīvu patieso vērtību ar mērķi salīdzināt tos ar bilances vērtību. Šādu finanšu instrumentu patiesā vērtība galvenokārt tiek novērtēta pamatojoties uz publiski kotētām cenām. Turpmāk aprakstītas metodikas un pieņēmumi, kas tiek izmantoti patiesās vērtības noteikšanai finanšu instrumentiem, kuri finanšu pārskatos netiek uzskaitīti pēc patiesās vērtības: - finanšu aktīviem un saistībām, kuriem ir īss dzēšanas termiņš (piemēram, overdrafti, naudas tirgus darījumi ar atmaksas termiņu, kas ir īsāks par 3 mēnešiem) tiek pieņemts, ka to uzskaites vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai. Šis pieņēmums tiek piemērots arī depozītiem uz pieprasījuma norēķinu kontiem un subordinētajam kapitālam ar noteiktiem nosacījumiem, kas ļauj tādām saistībām tikt pielīdzinātām otrā līmeņa kapitālam; - finanšu aktīvu (kredīti un avansi klientiem) un saistību (termiņdepozīti) ar fiksēto likmi, kuri tiek novērtēti pēc amortizētās vērtības, patiesā vērtība tiek novērtēta diskontējot līgumu naudas plūsmu pašreizējā vērtībā, izmantojot aktuālas likmes, kuras tiek piemērotas Grupai un Banka izsniedzot līdzīgus kredītus (kā arī piesaistot depozītus) aizņēmējiem ar līdzīgu kredītreitingu un/vai nodrošinājumu un ar vienādiem atlikušiem termiņiem; - patiesās vērtības noteikšanā netika ņemti vērā iespējamie nākotnes kredītu zaudējumi, naudas plūsmas korekcijas no restrukturizācijas vai pirmstermiņa dzēšanas. Patiesās vērtības ir aprēķinātas tikai informācijas atklāšanas vajadzībām. Aprakstītās novērtējuma metodikas un pieņēmumi atspoguļo Grupas un Bankas finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšanu finanšu aktīviem, kas uzskaitīti pēc amortizētās vērtības. Tā kā citas institūcijas var izmantot atšķirīgas metodes un pieņēmumus, lai noteiktu patieso vērtību, šīs vērtības nav salīdzināmas ar citu institūciju atspoguļotām vērtībām. Nekustamā īpašuma (materiālie aktīvi - zeme un ēka, ieguldījumu īpašums) patiesā vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz vērtētāju ziņojumiem, ko sagatavojuši neatkarīgie sertificēti vērtētāji. Turpmāk sniegtās tabulas atspoguļo pēc patiesās vērtības novērtēto Grupas un Bankas finanšu instrumentu analīzi, tos sadalot starp tiem, kuru patiesā vērtība ir balstīta uz kotētajām tirgus vērtībām, tiem, kuru vērtības noteiktas pēc novērtējuma metodes, kurā visi modeļa dati tiek ņemti no novērojamiem tirgiem, un tiem, kur novērtējuma metodes ietver datu izmantošanu no nenovērojamiem tirgiem. Finanšu aktīvi, turētie līdz parāda atmaksāšanas termiņam, ir uzrādīti tabulās tikai ilustratīviem mērķiem, bilancē ir uzrādīta šo ieguldījumu amortizētā vērtība. Aktīvu un saistību patiesās vērtības noteikšanas avotu hierarhija. Banka un Grupa, nosakot aktīvu un saistību patieso vērtību, izmanto dažādus patiesās vērtības noteikšanas avotus, kas tiek iedalīti trīs līmeņos, atbilstoši šādai hierarhijai:

− 1.līmenis: publiskotās cenu kotācijas aktīvajā tirgū. Dotajā kategorijā ietilpst likvīdie vērtspapīri (obligācijas un akcijas), biržās tirgotie standartizētie atvasinātie finanšu instrumenti (iespējas līgumi) un nauda kasē;

− 2.līmenis: patiesās vērtības noteikšanas modeļi, kuros izmantoti dati, kas būtiski ietekmē patieso vērtību un tiek novēroti tirgū. Dotajā kategorijā ietilpst vērtspapīri, kam neeksistē aktīvs


148

tirgus (VISA Inc priekšrocību akcijas), ārpusbiržas atvasinātie finanšu instrumenti (forward, swap) un valūtu mijmaiņas darījumi, prasības un saistības pret bankām ar dzēšanas termiņu ilgāku par 3 mēnešiem, klientu noguldījumi;

− 3.līmenis: citas patiesās vērtības noteikšanas metodes, kurās tiek izmantoti dati, kas ietekmē patieso vērtību, bet neizmantojot tirgus datus, šeit ietilpst termiņnoguldījumi un kredīti, ka arī ieguldījumi fondos, subordinētie depozīti un emitētie parāda vērtspapīri, kā arī nekustamais īpašums, kuru vērtība tiek noteikta izmantojot neatkarīgo vērtētāju vērtējumus, kas balstīti uz tirgus datiem.

Grupa Uzskaites vērtība 1.līmenis 2.līmenis 3.līmenis

Kopā patiesā vērtība

EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000Finanšu aktīvi

Skaidra nauda un tās ekvivalenti 103 027 16 072 86 955 - 103 027 Prasības pret kredītiestādem 12 779 - 12 779 - 12 779 Aizdevumi un avansi klientiem, no kuriem: 146 705 - - 147 457 147 457

Industriālie kredīti 65 057 - - 65 278 65 278 Hipotekārie kredīti 39 568 - - 39 865 39 865 Komerciālie kredīti 2 433 - - 2 433 2 433 Kredītkaršu kredīti 2 068 - - 2 068 2 068 Patēriņa aizdevumi 2 005 - - 2 122 2 122 Finanšu līzingi 9 023 - - 9 024 9 024 Reverse repo darījumi 692 - - 692 692 Citi 5 563 - - 5 679 5 679 Debitoru parādi 20 296 - - 20 296 20 296

Pārējie finanšu aktīvi 3 312 - - 3 312 3 312

Finanšu saistībasSaistības pret centrālo banku un citām bankām 939 - 939 - 939 Klientu noguldījumi, no kuriem: 434 744 - 434 881 - 434 881

pieprasījuma noguldījumi 249 441 - 249 441 - 249 441 fiksēta termiņa noguldījumi 185 303 - 185 440 - 185 440

Subordinētie noguldījumi 20 785 - - 20 785 20 785 Subordinētie parāda vērtspapīri 37 700 - - 37 700 37 700 Pārējās finanšu saistības 3 665 - - 3 665 3 665

(a) Finanšu instrumenti, kas netiek novērtēti pēc patiesās vērtības31.12.2018


149

Banka Uzskaites vērtība 1.līmenis 2.līmenis 3.līmenis




Industriālie kredīti 106 566 - - 103 869 103 869 Hipotekārie kredīti 39 118 - - 39 356 39 356 Komerciālie kredīti 2 491 - - 2 483 2 483 Kredītkaršu kredīti 2 068 - - 2 068 2 068 Patēriņa aizdevumi 2 004 - - 2 121 2 121 Finanšu līzingi 391 - - 389 389 Reverse repo darījumi 692 - - 692 692 Citi 5 607 - - 5 722 5 722 Debitoru parādi 20 278 - - 20 278 20 278

Pārējie finanšu aktīvi 1 979 - - 1 979 1 979

Finanšu saistībasSaistības pret centrālo banku un citām bankām 939 - 939 - 939 Klientu noguldījumi, no kuriem: 464 912 - - 465 132 465 132

pieprasījuma noguldījumi 253 692 - - 253 692 253 692 fiksēta termiņa noguldījumi 211 220 - - 211 440 211 440

Subordinētie noguldījumi 20 785 - - 20 785 20 785 Subordinētie parāda vērtspapīri 37 700 - - 37 700 37 700 Pārējās finanšu saistības 722 - - 722 722

31.12.2018


150

Grupa Uzskaites vērtība 1.līmenis 2.līmenis 3.līmenis




Industriālie kredīti 76 872 - - 80 841 80 841 Hipotekārie kredīti 46 878 - - 52 213 52 213 Komerciālie kredīti 4 027 - - 4 027 4 027 Kredītkaršu kredīti 2 695 - - 2 695 2 695 Patēriņa aizdevumi 1 391 - - 3 492 3 492 Finanšu līzingi 10 607 - - 10 625 10 625 Reverse repo darījumi 848 - - 848 848 Citi 11 413 - - 13 497 13 497 Debitoru parādi 17 849 - - 17 849 17 849

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi 16 705 16 672 - - 16 672 Pārējie finanšu aktīvi 3 110 - - 3 110 3 110

Finanšu saistībasSaistības pret centrālo banku un citām bankām 2 059 - 2 059 - 2 059 Klientu noguldījumi, no kuriem: 613 468 - 613 949 - 613 949


Subordinētie noguldījumi 21 309 - - 21 309 21 309 Subordinētie parāda vērtspapīri 37 096 - - 37 096 37 096 Pārējās finanšu saistības 4 261 - - 4 261 4 261

31.12.2017


151

Banka Uzskaites vērtība 1.līmenis 2.līmenis 3.līmenis




Industriālie kredīti 120 993 - - 129 276 129 276 Hipotekārie kredīti 53 765 - - 53 033 53 033 Komerciālie kredīti 4 101 - - 4 126 4 126 Kredītkaršu kredīti 2 695 - - 2 695 2 695 Patēriņa aizdevumi 1 389 - - 1 030 1 030 Finanšu līzingi 529 - - 535 535 Reverse repo darījumi 848 - - 848 848 Citi 11 484 - - 11 131 11 131 Debitoru parādi 17 849 - - 17 849 17 849

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi 16 705 16 672 - - 16 672 Pārējie finanšu aktīvi 1 777 - - 1 777 1 777

Finanšu saistībasSaistības pret centrālo banku un citām bankām 2 062 - 2 062 - 2 062 Klientu noguldījumi, no kuriem: 662 293 - 663 010 - 663 010


Subordinētie noguldījumi 21 309 - - 21 309 21 309 Subordinētie parāda vērtspapīri 37 096 - - 37 096 37 096 Pārējās finanšu saistības 723 - - 723 723

31.12.2017

1.līmenis 2.līmenis 3.līmenis Kopā

Uz 2018.g. 31.decembri - Grupa EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Finanšu aktīvi 66 397 8 175 5 177 79 749 Atvasinātie finanšu instrumenti - 69 - 69 Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

66 397 5 173 5 177 76 747


- 2 933 - 2 933

Finanšu saistības - 79 - 79 Atvasinātie finanšu instrumenti - 79 - 79

(b) Finanšu instrumenti, kas ir uzskaitīti patiesajā vērtībā


152



Finanšu aktīvi 128 616 9 139 5 188 142 943 Atvasinātie finanšu instrumenti - 384 - 384

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 128 616 8 755 5 188 142 559

Finanšu saistības - 1 199 - 1 199 Atvasinātie finanšu instrumenti - 1 199 - 1 199


Uz 2018.g. 31.decembri - Banka EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Finanšu aktīvi 66 397 8 175 161 106 235 678 Atvasinātie finanšu instrumenti - 69 - 69 Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

66 397 5 173 161 106 232 676


- 2 933 - 2 933

Finanšu saistības - 79 - 79 Atvasinātie finanšu instrumenti - 79 - 79

1.līmenis 2.līmenis 3.līmenis KopāUz 2017.g. 31.decembri - Banka EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Finanšu aktīvi 128 616 9 139 180 878 318 633 Atvasinātie finanšu instrumenti - 384 - 384

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 128 616 8 755 180 878 318 249

Finanšu saistības - 1 199 - 1 199 Atvasinātie finanšu instrumenti - 1 199 - 1 199


153

2017. gada un 2018. gada 3. līmeņa izmaiņas atspoguļotas sekojošā tabulā:

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi (2017) / Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (2018)

Grupa Banka

3.līmenis 3.līmenisEUR’000Uz 2016.g. 31.decembri 7 374 241 205

Pārdošana - (14 960)Vērtības samazināšanas zaudējumi (2 548) (31 968)Neto tirdzniecības zaudējumi (peļņa) ( 1) ( 233)Neto pārvērtēšanas rezultāts 363 (13 166)

Uz 2017.g. 31.decembri 5 188 180 878 Iegāde - 60 566 Atzīšanas pārtraukšana ( 42) (59 479)Neto tirdzniecības zaudējumi (peļņa) 22 (2 105)Neto pārvērtēšanas rezultāts 9 (18 754)

Uz 2018.g. 31.decembri 5 177 161 106


154



Pamatlīdzekļi (zeme un ēkas) - - 62 043 62 043 Pārdošanai turētie aktīvi - - 5 282 5 282 Ieguldījumu īpašums - - 74 963 74 963



Pamatlīdzekļi (zeme un ēkas) - - 61 214 61 214 Pārdošanai turētie aktīvi (meitasuzņēmums) - - 205 037 205 037 Pārdošanai turētie aktīvi - - 1 143 1 143 Ieguldījumu īpašums - - 67 086 67 086 Saistības kas saistītas ar pārdošanai turētiem aktīviem - - 172 343 172 343



Pamatlīdzekļi (zeme un ēkas) - - 6 809 6 809 Pārdošanai turētie aktīvi - - 4 551 4 551 Ieguldījumu īpašums - - 6 127 6 127



Pamatlīdzekļi (zeme un ēkas) - - 15 977 15 977 Pārdošanai turētie aktīvi - - 445 445 Ieguldījumu īpašums - - 6 150 6 150

(c) Nefinanšu aktīvi un saistības, kas uzskaitīti patiesajā vērtībā

Patiesās vērtības noteikšana vienreizējiem posteņiem Pārdošanai turēto aktīvu patieso vērtību nosaka, pamatojoties uz vērtībām, kuras noteikuši sertificētie neatkarīgie vērtētāji. Lai noteiktu patieso vērtību, tika izmantota salīdzināmo tirgus cenu metode. Pārtraukto darījumu patiesā vērtība (meitas sabiedrība ПАО "Норвик Банк") tiek noteikta, pamatojoties uz pārdošanas cenu akciju pirkuma līgumā.

38. KAPITĀLA PIETIEKAMĪBAS APRĒĶINS 2018. gada 31. decembrī un 2017. gadā tika veikts Grupas un Bankas kapitāla pietiekamības aprēķins, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (KPR). Kredītriska, kredīta vērtības korekcijas riska un tirgus riska kapitāla prasību noteikšanai Bankai un Grupai piemēro standartizētās pieejas, un parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību nosaka lietojot termiņa metodi.


155

Operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinam pielieto pamatrādītāja pieeju. Riska svērtie aktīvi Grupai un Bankai 2018. gada 31. decembrī tika aprēķināti sekojoši:

Grupa Grupa Banka Banka

31.12.2018Nosacītā

riska pakāpe

Riska darījumu

vērtība

Riska darījumu riska svērtā

vērtība

Riska darījumu

vērtība


vērtība Aktīvi % EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Centrālās valdības vai centrālās bankas 0% 145 837 - 145 837 - 10% 5 062 506 5 062 506 20% 1 030 206 1 030 206

150% 1 423 2 134 1 423 2 134 Iestādes 20% 10 536 2 107 10 536 2 107

50% - - - - Komercsabiedrības 20% - - - -

50% 2 988 1 494 2 988 1 494 100% 94 052 94 052 89 300 89 300 150% 234 351 77 115

Privātpersonas vai mazie un vidējie uzņēmumi 75% 2 954 2 215 2 954 2 215 Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības 100% 46 745 46 745 46 745 46 745

150% 30 106 45 159 29 520 44 280

Posteņi, kas saistīti ar īpašu augstu risku 150% 13 221 19 832 13 221 19 832 Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (“KIU”) 100% 4 245 4 245 97 220 97 220

150% 2 933 4 400 2 933 4 400 Kapitāla vērtspapīri 100% 93 413 93 413 46 457 46 457 Citi posteņi 0% 13 963 - 13 961 -

20% 2 108 421 2 108 421 100% 67 912 67 912 36 267 36 267

Kopā aktīvi un ārpusbilances posteņi 538 762 385 192 547 639 393 699


156

Riska svērtie aktīvi Grupai un Bankai 2017. gada 31. decembrī tika aprēķināti sekojoši:

Grupa Grupa Banka Banka

31.12.2017Nosacītā

riska pakāpe

Riska darījumu

vērtība


vērtība

Riska darījumu

vērtība


vērtība Aktīvi % EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Centrālās valdības vai centrālās bankas 0% 228 697 - 228 697 - 50% 2 560 1 280 2 560 1 280

100% 4 505 4 505 4 505 4 505 150% 2 920 4 380 2 920 4 380

Iestādes 20% 46 367 9 273 46 363 9 273 50% 29 15 29 15

Komercsabiedrības 20% 5 1 5 1 50% 54 27 54 27

100% 140 116 140 116 133 921 133 921 150% 5 943 8 915 5 780 8 670

Privātpersonas vai mazie un vidējie uzņēmumi 75% 3 327 2 495 3 327 2 495 Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības 100% 29 680 29 680 29 680 29 680

150% 51 520 77 280 50 772 76 158

Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (“KIU”) 100% 5 102 5 102 96 610 96 610 150% 4 995 7 493 4 995 7 493

Kapitāla vērtspapīri 100% 88 733 88 733 47 148 47 148 Citi posteņi 0% 14 049 - 14 048 -

20% 889 177 889 177 100% 272 051 272 051 64 943 64 943

Kopā aktīvi un ārpusbilances posteņi 901 542 651 523 737 246 486 776


Pirmā līmeņa kapitālsApmaksātie kapitāla instrumenti 131 102 131 102 131 102 131 102 Citas rezerves 10 10 10 10 Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa (86 461) (83 940) (27 341) (41 079)Pārskata gada nesadalītā peļņa vai zaudējumi (3 001) 1 067 (35 891) (43 914)Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi (6 683) (7 228) (13 007) 14 793 Vērtības korekcijas saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām ( 171) ( 236) ( 228) ( 254)Nemateriālā vērtība ( 407) - ( 407) - Citi nemateriālie aktīvi (1 218) (1 210) (1 120) (1 114)Citas pārejas posma korekcijas 1 184 1 184 (1 277) (2 959)Sagaidāmie zaudējumi no aktīviem (5 102) (5 102) (3 805) (3 805)

Kopā pirmā līmeņa kapitāls 29 253 35 647 48 036 52 780

31.12.2018 31.12.2017


157

Grupa Banka Grupa BankaOtrā līmeņa kapitāls EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Apmaksātie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi 23 238 23 238 33 172 33 172 Sagaidāmie zaudējumi no kredītiem - - (3 805) (3 805)

Kopā otrā līmeņa kapitāls 23 238 23 238 29 367 29 367

Pašu kapitāls 52 491 58 885 77 403 82 147

Grupa Banka Grupa BankaKopsavilkums EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Kredītriska kapitāla prasība 30 815 31 496 52 122 38 942Kredīta vērtības korekcijas riska kapitāla prasība 6 6 19 19 Tirgus riska kapitāla prasība 275 49 738 500 Operacionālā riska kapitāla prasība 6 183 6 191 6 608 6 691

Kopējais kapitāla rādītājs 11.26% 12.48% 10.41% 14.24%Pirmā līmeņa kapitāla pietiekamībasrādītājs 6.28% 7.56% 6.46% 9.15%

31.12.2018 31.12.2017

31.12.2018 31.12.2017

Tā kā FKTK piemēro noteikumus, kas paredz papildus kapitāla uzturēšanu bankām, kuru biznesa modelis orientēts uz nerezidentu apkalpošanu, noteiktais kopējā kapitāla rādītāja līmenis (ieskaitot kapitāla rezerves 2.5%) Bankai sastāda 14.0%, un Grupai noteiktais kopējā kapitāla rādītāja līmenis ir 13.55%, noteiktais pirmā līmeņa kapitāla rādītāja līmenis (ieskaitot kapitāla rezerves 2.5%) Bankai sastāda 11.125%, un Grupai noteiktais pirmā līmeņa kapitāla rādītāja līmenis ir 10.788%.

Augstāk norādītā informācija ir balstīta uz Bankas un Grupas iekšēji sagatavotiem ziņojumiem, kas tiek sniegti Bankas vadībai.

Sīkāku informāciju par darbības turpināšanas apsvērumiem skatīt 4. Pielikumā.

39. SAISTĪTĀS PUSES Parasti tiek uzskatīts, ka puses ir saistītas, ja tām ir vienota kontrole vai viena puse var kontrolēt otru pusi vai būtiski ietekmēt otru pusi, pieņemot finansiālus vai ar darbību saistītus lēmumus. Izvērtējot katras saistītās puses attiecības, noteicošā ir attiecību būtība, nevis juridiskā forma. Saistītās puses ir akcionāri, kuri var kontrolēt vai būtiski ietekmēt Grupas pārvaldīšanas politiku, galvenā vadība - Padomes un Valdes locekļi, citas saistītās puses - augstākā līmeņa vadītāji, viņu tiešie ģimenes locekļi, un uzņēmumi, kuros viņiem pieder kontrolpakete. Saistīto pušu aktīvi un pasīvi ir sekojoši:


158

Procentu likme

(minimālā -maksimālā)

Bilances vērtība

Ārpusbilances posteņi Kopā

Procentu likme

(minimālā -maksimālā) Kopā

Grupa % EUR’000 EUR’000 EUR’000 % EUR’000

Aktīvi 12 832 84 12 916 2 541 Kredīti un debitoru parādi, bruto 13 191 87 13 278 2 541

Galvenā vadība un akcionārs 0 - 12 11 831 37 11 868 4 - 26 724 Pārējās saistītās puses 5 - 24 1 360 50 1 410 0 - 24 1 817 Zaudējumi no kredītu un debitoru parādu vērtības samazināšanās ( 359) ( 3) ( 362) - Galvenā vadība un akcionārs ( 25) - ( 25) - Pārējās saistītās puses ( 334) ( 3) ( 337) -

Saistības 388 - 388 856 Noguldījumi 388 - 388 856

Galvenā vadība un akcionārs 0 170 - 170 0 437 Pārējās saistītās puses 0 - 0.1 218 - 218 0 - 0.1 419

31.12.2018 31.12.2017

Procentu likme

(minimālā -maksimālā)

Bilances vērtība

Ārpusbilances posteņi Kopā

Procentu likme

(minimālā -maksimālā) Kopā

Banka % EUR’000 EUR’000 EUR’000 % EUR’000

Aktīvi 45 457 87 45 544 44 159 Kredīti un debitoru parādi, bruto 45 831 90 45 921 54 487

Galvenā vadība un akcionārs 0 - 12 11 831 37 11 868 4 - 26 724 Meitas uzņēmumi 2 - 24 32 640 3 32 643 0 - 24 51 946 Pārējās saistītās puses 5 - 24 1 360 50 1 410 5 - 24 1 817

Zaudējumi no kredītu un debitoru parādu vērtības samazināšanās ( 374) ( 3) ( 377) (10 328)

Galvenā vadība un akcionārs ( 25) - ( 25) - Meitas uzņēmumi ( 15) - ( 15) (10 328)Pārējās saistītās puses ( 334) ( 3) ( 337) -

Saistības 30 556 - 30 556 49 683 Noguldījumi 30 556 - 30 556 49 683

Galvenā vadība un akcionārs 0 170 - 170 0 437 Meitas uzņēmumi 0 - 1.48 30 168 - 30 168 0 - 1.48 48 827 Pārējās saistītās puses 0 - 0.1 218 - 218 0 - 0.1 419

31.12.2018 31.12.2017

2018. gada 31. decembrī, Bankas riska darījumu summa ar saistītām pusēm ir 13 038 tūkstoši eiro vai 27.4% no atbilstošā kapitāla. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu ”Par kredītiestādēm”, riska darījumu summa ar personām, kas ir saistītas ar Banku, nevar pārsniegt 15% no Bankas atbilstošā kapitāla.


159

Darījumi starp saistītajām pusēm notiek saskaņā ar Bankas standarta likmēm. Nākamā tabula atspoguļo ienākumus un izdevumus, kas rodas iepriekšminēto saistīto pušu veikto transakciju rezultātā un personāla atalgojumu:


Galvenās vadības, citu augstākā līmeņa vadītāju un akcionāra atlīdzība (izņemot VSAOI) (2 415) (1 928) (1 951) (1 786)

Procentu ienākumi 249 1 252 121 860 Procentu izdevumi - ( 67) ( 122) ( 313)Dividenžu ienākumi - 2 095 - 2 840 Maksu un komisijas naudas ienākumi 12 41 30 60 Maksu un komisijas naudas izdevumi - - ( 1) ( 1)Citi ienākumi 255 785 142 1 256 Neto realizētā peļņa/(zaudējumi) no nefinanšu aktīviem - 252 - -

Peļņa vai (-) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto

- - - ( 233)

Vērtības samazinājums (-) vai vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto

- - - (14 458)

Uzkrājumi (-) vai uzkrājumu apvērse ( 435) 9 878 - (2 262)Peļņa vai (-) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, neto 20 15 9 102

Citi administratīvie izdevumi - (1 276) - (1 686)Kopā (2 314) 11 047 (1 772) (15 621)

2018 2017

40. NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA 2019. gada martā par valdes locekli tika iecelta Natālija Ignatjeva, kura ir atbildīga par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu. 04.04.2019. ECB pārņēma AS "PNB Banka" tiešajā uzraudzībā. 28.06.2019. bijušais vairākuma akcionārs Grigorijs Guseļņikovs un viņa ģimenes locekļi noslēdza vienošanos par piederošo Bankas akciju kontrolpaketes nodošanu Eiropas un Amerikas akcionāriem. Bankas vadība pozitīvi vērtē šo notikumu, jo saskaņā ar noslēgto vienošanos jaunie akcionāri veiks papildu Bankas/Grupas kapitāla papildināšanu, kas nepieciešama turpmākai stratēģiskai Bankas attīstībai.

****

“pnb banka”€¦ · īpašas nozīmes, bet mums tīk domāt, ka esam paņēmuši labāko no...

Documents