Ekonomiskās attīstības monitorings 2015 PĀRSKATS PAR SVARĪGĀKAJĀM TENDENCĒM IZGLĪTĪBĀ UN ZINĀTNES JOMĀ LATVIJĀ 2015. GADĀ Izpētes vadītājs: Roberts Ķīlis, M.Phil., PhD (Cantab.) Asociētais profesors SSE Riga Var teikt, ka vairāku gadu diskusiju rezultātā visos līmeņos (no virtuves līdz parlamentam)

ir izveidojies konsensuss par būtisku pārmaiņu nepieciešamību izglītībā un zinātnē kā

kritisku nosacījumu Latvijas eonomikas un sabiedrības attīstībai. Ir skaidri identificētas un

artikulētas attīstībai nelabvēlīgas, pat draudīgas tendences. Latvijas darba tirgū ir

pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība, proti, pietrūkst augsti kvalificētu un prasmīgu

speciālistu, taču ir liels zemi kvalificētu cilvēku skaits, pēc kuriem nav pieprasījuma

(Latvijas Banka)1 . Arī Starptautiskās Darba organizācijas ziņojums apgalvo, ka 43%

Latvijā strādājošo darbnieku ir pārāk augstu izglītoti amatam, kuru viņi ieņem 2 .

Profesionālajai izglītībai ir zems prestižs un tai pievērsušos skolēnu/studentu īpatsvars ir

viens no zemākajiem ES. Arī mūžizglītībā iesaistīto pieaugušo skaits ir viens no

zemākajiem ES (Eurostat). Neskatoties uz valdības deklarēto virzienu, studentu skaits,

kas studē STEM nozarēs, ir zem ES vidējā līmeņa3.

Latvijā izglītības un zinātnes jomas valdības ietvaros ir klasiski horizontālas. Jebkuri

nozīmīgāki rīcībpolitiski risinājumi, jaunievedumi, reformas, ko izvirza galvenā par politiku

atbildīgā ministrija IZM skar citu ministriju un, izglītības ziņā, visu pašvaldību

kompetences. Arī risinājumi Augstākās izglītības un zinātnes jomās skar vairāku lielu

ietekmīgu pašvaldību un citu ministriju kompetenci (piemēram augstākās izglītības

iestādes un zinātniskie institūti atrodas sešu ministriju padotībā). Ministrijas ir galvenais

1 Krasnopjorovs, O. Dabiskā un cikliskā bezdarba Latvijā novērtējums ar Beveridža līknes modeli. Pieejams: https://www.makroekonomika.lv/sites/default/files/dm_2_krasnopjorovs_2015_lv.pdf 2 Skill mismatch in Europe. Pieejams: http://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---dgreports/--- stat/documents/publication/wcms_315623.pdf 3 Fiskālās disciplīnas padome, 2015 FDP_1_01_691_20150925_Uzraudzibas_zinojums_Piel3

valdības koalīcijas partiju darbības instruments, tādēļ nozīmīgu horizontālu izmaiņu

ieviešana vienmēr ir augstākā līmeņa politisko vienošanos jautājums. Papildus sarežģītību

vairākos jautājumos - mācību valoda, valstiskā un tikumiskā audzināšana - ienes

ideoloģiskās pretišķības arī parlamenta un sabiedrisko diskusiju kontekstā. Tādēļ skaidrs,

ka reformu virzīšanai nepieciešami politiski lēmumi, politiskā kapitāla ‘tērēšana’, dažādi

šķērsnozaru kompromisiun izšķiršanās, ja nav iespējams panākt visu iesaistīto pušu

piekrišanu.

Tieši 2015. gadā varēja gaidīt būtisku izrāvienu politisko lēmumu pieņemšanā. Valstiskā līmenī (valdību deklarācijas, Nacionālo reformu plāns, NAP, Izglītības

pamatnostādnes, ES Struktūrfondu plānojums 2014-2020.gadiem) formulētas vairākas

fundamentālas reformas. Pēc Eurostat datiem Latvijā 2013. gadā publiskais finansējums

izglītībai bija 5,7% no IKP, kas ir virs ES vidējā līmeņa 5,0%. Latvijas ekonomikai augot,

pieauga finansējuma iespējas no valsts budžeta, kad tā konsolidācija un eiro ieviešana

vairs nebija virsuzdevums. Svarīgu lēmumu pieņemšanai jau bija rasts pamatojums

autoritatīvos starptautiskos pētījumos un rekomendācijās (OECD- par sokolotāju

motivāciju, Pasaules Bankas - par augstskolu finansējuma modeļa maiņu, Technopolis -

starptautiskais zinātnisko institūtu darbības izvērtējums). Parasti lielām, dažiem sāpīgām pārmaiņām pateicīgs ir pirmais pēcvēlēšanu gads.

(2014.gada rudenī notika Saeimas vēlēšanas un tika izveidota jauna valdība). Politiskās

lēmuma pieņemšanas viedokļa ļoti veiksmīgajā valdības salikumā Ministru prezidents,

finanšu ministrs un izglītības ministrs pārstāvēja vienu un to pašu - valdošo partiju

Vienotība. Izglītības ministre tika izraudzīta no nozares un reformas atbalstoša

organizācijas Iespējamā Misija vadītāja Mārīte Seile.

Diemžēl, neskatoties uz augšminēto, 2015.gadā nav izdevies būtiski, izšķiroši pavirzīties

uz priekšu pirms tam noformulētajos reformu virzienos. Kopumā raugoties, 2015.gadā

reformu gaita izglītībā un zinātnēs ir norisinājusies nevienmērīgi, palēninājusies un gada

nogalē iekļuvusi stagnācijas stadijā. Konstatējami vairāki panākumi, taču kopējā

stratēģiskā virzība uz sistēmiskām pārmaiņām ir fragmentējusies vairākās tēmās un

apakštēmās. Stagnācijas galvenais iemesls ir jau augstāk minētais iesaistīto pušu

dažādās intereses, kas ilgstošu konsultāciju laikā savstarpēji viena otru bremzē vai pat ir

pilnīgi apturējusi pozitīvu pārmaiņu virzību (skolu tīkls, pedagogu atalgojuma modelis).

Objektīvi 2015.gada pirmo pusi lielu valdības uzmanības daļu nācās veltīt Latvijas ES

prezidentūras pasākumu organizēšanai. Tomēr tas nav nopietni vērtējams cēlonis, kādēļ

netika pieņemti politiski lēmumi. Tieši otrādi, Latvijas prezidentūras ‘ēnā’ drīzāk bija lielāka

iespēja pārvarēt iekšpolitiskās pretišķības.

Vispretrunīgākie procesi norisinājušies vispārīgās izglītības (ieskaitot pirsmskolu) jomā.

No vienas puses, redzamas pieaugoša pozitīva attīstība tehnoloģiju plašā izmantošanā.

Ieviešot jaunu, kompetencēs balstītu izglītības saturu, 157 Latvijas skolās īstenojam

pilotprojekts digitālo prasmju agrākai apguvei. Lai uzlabotu skolēnu sasniegumus

eksaktajos mācību priekšmetos, stiprinot virzību uz STEM priekšmetu lomas palielināšanu

kopš 2015/16 mācību gada sākuma ieviesti valsts diagnosticējošos darbi matemātikā

8. klasē un dabaszinātnēs 9. klasē. Tiek stiprināta svešvalodu apmācība- no 2015/16

mācību gada sākuma 1. un 2. klases skolēni apgūst pirmo svešvalodu, un Svešvalodu

centralizētais eksāmens aizstāts ar starptautisku testēšanas institūciju pārbaudījumu. Ir

jūtama privātā sektora un sabiedrisko iniciatīvu ietekme ( Iesējamā Misija, Samsung

Nākotnes skola), plašā alternatīvu mācību metožu un saturu ieviešana dažādās skolās.

Visnegatīvāk pārmaiņu procesu ietekmē ieilgušās un galu galā praktiski apturētās (bez

skaidra rezultāta) konsultācijas par jaunu pedagogu atalgojumu modeli. Šī ir vislielākā 2015.gada neveiksme jomā. Vienīgais, kas izdarīts ir noteikti kritēriji minimālajam

skolēnu skaitam 10. klases atvēršanai, kas gan arī joprojām tiek apstrīdēti. Vilcināšanās

ar skolu tīklu optimizāciju pieaugošas depopulācijas kontekstā nobremzē sistēmas

racionālu pielāgošanos jaunām apdzīvotības un mobilitātes tendencēm valstī. Tāpat

minams, ka valdībā un parlamentā gada laikā pieņemti pārmaiņas negatīvi ietekmējoši

lēmumi (tā sauktie tikumības grozījumi bez skolu sagatvošanas, valsts finansējuma

neturpināšana privāto pirmsskolas iestāžu segmentā utml). Izņēmums ir gada nogalē

Saeimas fomulētie uzdevumi valdībai skolu tīkla optimizācijai un pedagogu motivācijas

modeļa pieņemšanai.

2015.gada laikā pieteiktas divas nozīmīgas tēmas - skolu un skolēnu sociālekonomiskā

noslāņošanās un vidusskolu atestātu starptaut3iskā konkurētspēja - kas gaida savu

risinājumu tuvāko gadu laikā.

Pozitīvas pārmaiņas norisinās profesionālās izglītības jomā, kur notiek 2011.gadā

uzsāktā koncentrācija uz 11 reģionāliem profesionālās izglītības kompetenču centriem.

Par ERAF līdzekļiem ir un tiek pabeigti deviņu šo centru modernizācijas darbi, turklāt

stratēģijai par profesionālās izglītības ciešāku sasaisti ar darba tirgū gan ir vispārējs

atbalsts - valdībā, nozarē, pašvaldību un sociālo partneru vidū. 2015.gadā pieņemti

Profesionālās izglītības likuma grozījumi, kas paredz izveido skolās padomdevēju

institūciju – konventu un sadarboties ar nozaru ekspertu padomēm.

Augstākajā izglītībā pozitīvi vērtējams vasarā pieņemtais jaunais finansēšanas modelis.

Tas ir pirmais nozīmīgais izmaiņu solis sākot no 2010.gada, kad tika formulēta valdības

koncepcija par nepieciešamajām pārmaiņām augstākajā izglītībā. Lēmums tapa balstoties

uz Pasaules Bankas izstrādāta modeļa/ieteikumu pamata ilgās diskusijās ar augstskolām

un sociāliem partneriem. Modeļa pieņemšana pastiprināta ar papildus 5,5 miljonu EUR

piešķiršanu augstskolām, kuras ir sekmīgas pētniecībā, iesaistot studentus un jaunos

zinātniekus. Pozitīvi vērtējams tas, ka studentu pašpārvaldes beidzot skaidri izsaka

atbalstu lielākam svešvalodu izmantojumam studiju procesā, kas de facto jau gan notiek,

lai gan likumdošanas izmaiņas vēl nav veiktas. Vienlaikus jāatzīmē, ka pilna finansēšanas

modeļa iedarbināšana vēl nav notikusi un nav arī noslēgušās diskusijas par ‘budžeta vietu’

nākotni. Tāpat finansējuma ‘attīstības pīlāra’ īstenojumā ieviesti politiski kompromisi

(piemēram, uzskatīt par piesaistītu finansējumu arī pašvaldības doto, ne tikai grantu un

fondu līdzekļus), kas dažas augstskolas ilgtermiņā var ‘insulēt’ no reālas konkurences par

savas darbības rezultātiem un nostādīt nevienlīdzīgā situācijā trūcīgāku pašvaldību

augstskolas.

Nav noliedzams, ka pašas augstskolas domā par savu nākotni, piemēram cenšoties

konsolidēt apmācību un zinātnisko darbību virzienos, ‘apdzīvot' iepriekšējā ES

struktūrfondu periodā veikto investīciju (piemēram, LU jaunais Dabaszinātņu centrs)

augļus. Ir pieaudzis citu valstu studentu skaits.

Tomēr straujā savas valsts studējošo skaita sarukšana un pieaugoša aizplūšana uz

ārzemēm ir liela problēma, diemžēl tā netiek kompensēta ar mērķtiecīgu studiju kvalitātes

un internacionalizācijas kāpināšanu. Nereformētais augstskolu pārvaldības mehānisms jeb

Senātu dominance, jaunā finansējuma modeļa pakāpeniska ieviešana un akreditācijas

procesa savulaik atlikšana līdz 2018.gadam pēc būtības nevieš cerības, ka sektors pats

strauji progresēs, pat ja būtu publisko finanšu injekcija. Tikai 2015.gadā studiju

programmu licencēšanu un virzienu akreditācija uzticēta Akadēmiskās informācijas

centram, kuram līdz 2018.gadam jāiekļaujas starptautiskajā Eiropas augstākās izglītības

kvalitātes nodrošināšanas reģistrā EQUAR. Tās noteikti ir lēna ritējuma izmaiņas un

rezultāti gaidāmi tikai pēc 3-5 gadiem. Ņemot vērā, ka Lietuvas un Igaunijas augstākās

izglītības iestādes strauji progresē starptautiskas atpazīstamības ziņā (vismaz 2 no katras

valsts starptautiskajos reitingu tabulās ir augstāk4 par vienīgo Latvijas pārstābi - LU5).

Tartu Universitāte savukārt veic vērienīgas izmaiņas savā darbībā, kurai nekā līdzvērtīga

nav pat pieteikta nevienā no Latvijas augstskolām.

Zinātnes jomā ir redzamas zināmas strukturālu pārmaiņu iezīmes - institūtu konsolidācija,

valsts pētniecības programmu mērķtiecīgāka izmantošana, starptautiskā konkurētspējas

un vērtējuma atzīšana. IZM izstrādāts zinātniskās darbības monitoringa sistēma, kas

ļaus novērtēt publisko ieguldījumu ietekmi zinātnē, tehnoloģiju attīstībā un inovācijās un

būs būtisks priekšnosacījumi ES fondu finansējuma saņemšanai struktūrfondu 2014.-

2020. gada periodā. Tikai daži institūti sekmīgi cīnās arī par Horizonts 2020 līdzekļiem.

Kā kopējs bet risināms trūkums visā jomā mināma kavēšanās ar MK noteikumu izstrādi

struktūrfondu apguves uzsākšanai, kas 2015.gadā ir sabremzējusi vairāku desmitu miljonu

EUR izmantošanas uzsākšanu.

2016.gada perspektīva

2016. gads uzlūkojams kā pārmaiņu aktivizēšanas, pat savā ziņā restartēšanas gads.

Šajā kontekstā formulējami sekojoši rīcības virzieni.

1. Sabiedriska atbalsta un iniciatīvas mobilizēšana, lai atjaunotu kopēju stratēģisku virzību

uz sistēmiskām izmaiņām izglītībā. Arvien spēcīgāka ir status quo pievilcība izglītības

laukā, neko daudz nemainot un tādējādi ilgtermiņā zaudējot kopējo valstisko

konkurētspēju.

2. Nepieciešamība veikt kvalitatīvu, pārmaiņas patiesi veicinošu projektu atlasi

struktūrfondu finansējumam, lai līdz 2020. gadam pieejamos teju miljardu eiro izmantotu

stratēģiski un jēgpilni. Īpaši tas attiecās uz zinātnes un vispārīgās izglītības jomām.

Vispirms nepieciešams formulēt un pieņemt kvalitatīvus MK noteikumus konkursu

īstenošanai.

3. Veikt revīziju un piedāvāt stratēģisku risinājumu joprojām atsevišķi no pārējās sistēmas

funkcionējošai speciālās izglītības jomai.

4. Valdībai kā atsevišķu vienošanās tēmu ar pašvaldībām izvirzīt skolu tīkla, finansējuma

un skolotāju atalgojuma jautājumu, ko nevar atlikt uz 2017.gadu, kad notiks pašvaldību

vēlē 4 http://www.topuniversities.com/universities/university-tartu#wur 5 http://www.topuniversities.com/universities/university-latvia#wur

Pielikums.

Nepieciešamais/izdarītais pārmaiņu veicināšanai un stagnācija izglītības un zinātnes jomā 2015.gadā (10 punktu skalā) - autors

Studentu proporcija, kas bakalaura vai ekvivalentā līmenī apgūst inženierzinātnes, ražošanu vai būvniecību 2013. gadā.

Avots: Eurostat, LR Fiskālās disciplīnas padomes aprēķini

0

2,25

4,5

6,75

9

11,25

Vispārīgā izglītība Profesionālā izglītība Augstākā izglītība Zinātne Politiskie lēmumi

Pārmaiņas un izdarītais Stagnācija