DARBA TIRGUS PĀRKĀRTOJUMI STRAUJĀKAI EKONOMIKAS

IZAUGSMEI

Jānis Salmiņš, LR Ministru prezidenta padomnieks makroekonomikas jautājumos

19.05.2016.

Rīga

90

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022

MĒRĶA SCENĀRIJS

Latvijas ekonomikas

konkurētspējas priekšrocības

pamatā tiek balstītas uz

tehnoloģiskiem faktoriem,

ražošanas efektivitāti,

inovācijām

2017.-2022.gadā

IKP ↑ vidēji 5% gadā

TRENDA SCENĀRIJS

Jaunu konkurētspējas priekšrocību trūkums kavē

eksporta izaugsmi. Izaugsmi balsta lēni augošs iekšzemes pieprasījums

2017.-2022.gadā IKP

↑ vidēji 2,3%

IKP salīdzināmās cenās, 2004.g. = 100

MĒRĶIS – STRAUJĀKA EKONOMIKAS IZAUGSME

2

Eksporta izmaiņu sadalījums, izmantojot patstāvīgās tirgus daļas analīzi

(Latvijas eksporta uz ES valstīm izmaiņu struktūra,%)

64%

36%

86% >100%

46%

64%

97%

69%

-5

0

5

10

15

20

25

30

2010 2011 2012 2013 2014 2015

Konkurētspējas efekts

Ārējā pieprasījuma efekts

IZAICINĀJUMS – JAUNAS KONKURĒTSPĒJAS PRIEKŠROCĪBAS

80

100

120

140

160

180

200

220

240

20015 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Produktivitāte

Darbaspēka izmaksas

Produktivitātes un darbaspēka izmaksu dinamika, 2005.gads = 100

3

nerada stimulus uzņēmējdarbības modeļa maiņai un

citu salīdzinošo priekšrocību radīšanai.

IZAICINĀJUMS – IEDZĪVOTĀJU SKAITS TURPINĀS SAMAZINĀTIES

2.38

2,18

1,99 1,92

1,64

1,5

1,7

1,9

2,1

2,3

2,5

2000 2003 2006 2009 2012 2015 2018 2021 2024 2027 2030

MĒRĶA SCENĀRIJS

Ekonomikas izaugsme mazina iedzīvotāju

ekonomisko emigrāciju un sekmē reemigrāciju,

uzlabojās iedzīvotāju dabiskās kustības rādītāji

Iedzīvotāju skaits, milj.

• Straujākais iedzīvotāju skaita samazinājums gaidāms darbspējīgā vecuma iedzīvotāju grupā

• Vidējā termiņā būtiski ir mazināt emigrāciju un sekmēt iedzīvotāju reemigrāciju

• Ekonomikas izaugsmi nevarēs balstīt uz darbaspēka pieaugumu

TRENDA SCENĀRIJS

Vidējā un ilgtermiņā saglabājās negatīvs

migrācijas saldo

4

LATVIJAS EKONOMIKAS KONKURĒTSPĒJA - PRODUKTIVITĀTES PIEAUGUMS

24

38 40 42 44 43

60

19

27

34 34 35 35

50

0

20

40

60

80

100

2004 2007 2011 2013 2014 2015 2020

Produktivitāte (pievienotā vērtība faktiskajās cenās uz 1 nodarbināto), ES-28=100.

Tautsaimniecībā kopā Apstrādes rūpniecībā

Latvijas ekonomikas konkurētspēja - produktivitātes pieaugums – balstīts uz tehnoloģiskiem

faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām

5

NOZARU IZAUGSME BALSTĪTA UZ PRODUKTIVITĀTES PIEAUGUMU

-1

6

3

5

6

3

7

-4

3

-20 0 20 40

Sabiedriskie pakalpojumi

Komercpakalpojumi

Transports

Tirdzniecība

Būvniecība

Pārējā rūpniecība

Apstrādes rūpniecība

Lauksaimniecība

Kopā

28

24

13

25

34

19

18

18

22

0 20 40

18

30

16

30

33

22

25

15

25

0 20 40

IKP pieaugums Nodarbinātības pieaugums Produktivitātes pieaugums + =

2020.gads pret 2014.gadu, procentos

6

HORIZONTĀLIE UN NOZARĒM SPECIFISKIE PRODUKTIVITĀTES UZLABOŠANAS PASĀKUMI

MIKRO LĪMEŅA ANALĪZE

Pašu nozaru veidoti

attīstības scenāriji

(nozares)

Horizontālie pasākumi

• ieguldījumi cilvēkkapitālā,

izglītības sistēmas reforma

• atbalsts inovācijai, privātā

sektora stimulēšana

MAKRO LĪMEŅA ANALĪZE

Vidēja un

ilgtermiņa

prognozes (EM)

Tirgus un

institucionālā

ietvara nepilnību

atklāšana.

Pasākumi – vērsti

uz esošo resursu

un to pārdales

mehānismu

pilnveidošanu un

kvalitātes

palielināšanu

Nozarei specifiskie atbalsta

instrumenti

• Prasības izglītības sistēmai (saturs, kvalitāte, skaits)

augstākā, profesionālā, pieaugušo

u.c. izglītība, karjeras orientācija

• Prasības pētniecības sistēmai

(tēmas, infrastruktūra)

Uzņēmēju motivācija? Spēja skaidri definēt nākotnē nepieciešamās

prasmes. Zems inovāciju sniegums liecina par uzņēmēju zemo pieprasījumu

pēc inovācijām. Apmierina esošais ekonomikas līdzsvars.

DARBASPĒKA DISPROPORCIJA AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS TEMATISKAJĀS GRUPĀS (1)

95

79

92

126 116

106 106

81

60

80

100

120

140

Izgl

ītība

Hum

anitā

rās

zinā

tnes

un m

āksl

a

Soc

iālā

s zi

nātn

es,

kom

ercz

inīb

as u

ntie

sība

s

Dab

as z

ināt

nes,

mat

emāt

ika

unin

form

ācija

ste

hnol

oģija

s

Inže

nier

zinā

tnes

,ra

žoša

na u

nbū

vnie

cība

Lauk

saim

niec

ība

Ves

elīb

as a

prūp

e un

soci

ālā

labk

lājīb

a

Pak

alpo

jum

i

piedāvājums

pieprasījums

Darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība 2020.gadā procentos, pieprasījums pret piedāvājumu

Pieprasījums pēc Inženierzinātņu un

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistiem ievērojami

pārsniegs piedāvājumu. Pārāk maz jauniešu studē ražošanas

tehnoloģijas, matemātiku

Saglabājoties līdzšinējai darbaspēka

sagatavošanas struktūrai

Humanitāro un sociālo zinātņu speciālistu skaits

pārsniegs pieprasījumu

8

Sociālās zinātnes,

komerczinības un tiesības,

Humanitārās zinātnes

21%

50%

29%

140

160

180

200

220

20

14

20

16

20

18

20

20

20

22

20

24

20

26

20

28

20

30

Pieprasījums

Piedāvājums

Piedāvājuma struktūra 2015

60

80

100

120

140

20

14

20

16

20

18

20

20

20

22

20

24

20

26

20

28

20

30

Pieprasījums

Piedāvājums

Dabas zinātnes, matemātika un

informācijas tehnoloģijas un

Inženierzinātnes, ražošana un

būvniecība

Sociālās zinātnes, komerczinības un

tiesības, humanitārās zinātnes

Dabas zinātnes, matemātika un informācijas

tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana un

būvniecība

Pārējās augstākās izglītības tematiskās

grupas

9

DARBASPĒKA DISPROPORCIJA AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS TEMATISKAJĀS GRUPĀS (2)

200

250

300

350

400

450

500

2005 2008 2011 2014 2017 2020 2023 2026 2029

Vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits

Darbaspēka piedāvājums ar arodizglītību vai profesionālovidējo izglītību

IZTRŪKUMS PĒC DARBASPĒKA AR VIDĒJO PROFESIONĀLO IZGLĪTĪBU

12% 10%

7,5%

3,2% 2,8% 4,2%

6,4% 7,6% 7,3%

0

2

4

6

8

10

12

14

2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2013 2014

34,8%

31,4% 29,6% 30,4%

32,7% 33,8% 33,8% 33,4% 33,8%

26

28

30

32

34

36

2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2013 2014

Vidusskolu beigušie turpina mācības profesionālās

izglītības iestādēs

% no kopā beigušajiem

Pamatskolu beigušie turpina mācības profesionālās

izglītības iestādēs

% no kopā beigušajiem

Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums ar vidējo

profesionālo izglītību, tūkst.

LIELS JAUNIEŠU ĪPATSVARS, KAS NONĀK DARBA TIRGŪ BEZ KONKRĒTAS SPECIALITĀTES UN PRASMĒM

3,1%

7,5%

3,5%

4,9%

0

2

4

6

8

2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

Pamatskolas beigušie neturpina mācības % no kopā beigušajiem

240

280

320

360

400

440

480

2003 2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017 2019

Darbaspēka piedāvājums

Darbaspēka pieprasījums

Bezdarba līmenis

2020 – 19,6%

Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums ar vidējo

vispārējo un pamatizglītību, tūkst.

Bezdarba līmenis

2007 – 7,9%

Bezdarba līmenis 2010

– 26,5% 21.5% 22.2%

36.9%

28,9%

10

20

30

40

2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

Vidusskolu beigušie neturpina mācības

% no kopā beigušajiem

11

ZEMA IESAISTĪŠANĀS PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBĀ

12

200

250

300

350

400

2013 2016 2019 2022 2025 2028

Bāzes scenārījsPolitikas ietekme

300

325

350

375

400

2013 2016 2019 2022 2025 2028

Bāzes scenārījsPolitikas ietekme

Iedzīvotāju skaits formālajā izglītībā

tūkstošos Iedzīvotāju iesaistīšanās līmenis mūžizglītībā

(īpatsvars no iedzīvotājiem vecuma grupā 25-64 gadi, %)

Darbaspēka piedāvājums ar vidējo vispārējo un

pamatizglītību, tūkstošos

6,6

5,4 5,1 5,1

6,9 6,5

5,5

15

0

2

4

6

8

10

12

14

16

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 Mērķis2020

Pieaugušo izglītības pakalpojumi nepieciešami profesionālās mobilitātes veicināšanai, it īpaši no sektoriem ar

zemu produktivitāti uz sektoriem ar augstāku. Pieaugušo izglītība nepieciešama iedzīvotāju ar zemu izglītību,

jauniešu, kas neturpina mācības, un pirmspensijas vecuma iedzīvotāju pārkvalifikācija un iesastīšanai darba tirgū.

PAREDZĒTIE UN NEPIECIEŠAMIE DARBA TIRGU APSTEIDZOŠO PĀRKĀRTOJUMU PASĀKUMI IZGLĪTĪBAS SEKTORĀ (1)

13

PROBLĒMAS JĀRISINA KOMPLEKSI !!! Pamatizglītībā un vidējā izglītībā:

stiprināt eksakto un un dabaszinātņu izglītības apguves kvalitāti (pilnveidot saturu,

paaugstināt jauniešu interesi)

Profesionālajā izglītībā:

uzlabot profesionālā izglītības pievilcību un popularitāti

sadarbība starp izglītības iestādēm un uzņēmējdarbības sektoru – efektīva NEP darbība

ieviest Darba vidē balstītas (DVB) mācības, t.sk. sistēmiski atbalsta pasākumi darba devējiem,

darba vadītāju profesionālo kompetenču pilnveide izglītības iestādē un uzņēmumos

attīstīt profesionālo izglītības iestāžu kapacitāti, infrastruktūru

stiprināt eksakto un dabaszinātņu apguvi, t.sk. palielināt eksakto un dabas zinību priekšmetu

īpatsvaru

ieviest modulāro pieeju izglītības programmu izstrādē

Uzlabot pieeju karjeras attīstības atbalstam izglītojamajiem vispārējās un

profesionālās izglītības iestādēs, veicināt izglītojamo izpratni par darba tirgu,

turpmākās izglītības un karjeras jautājumiem

14

Augstākajā izglītībā:

stiprināt augstākās izglītības kvalitāti (t.sk. pilnveidot akreditācijas sistēmu, palielināt

studiju vietas nodrošinājumu, paaugstināt akadēmiskā personāla kvalifikācijas kritērijus)

palielināt budžeta studiju vietu skaitu inženierzinātnēs, informācijas un komunikācijas

tehnoloģijās, farmācijā un lauksaimniecībā

veidot starpdisciplināras apmācību programmas

samazināt studentu atbirumu inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās (piemēram

ieviest valsts finansētu pirmsstudiju kursu)

paplašināt profesionālās augstākās izglītības 1.līmeņa (koledžu) piedāvājumu, īpaši

STEM virzienos

Pieaugušo izglītībā:

izveidot vienotu pieaugušo izglītības sistēmu ar skaidru finansēšanas modeli

veidot darba tirgus vajadzībām atbilstošu mūžizglītības piedāvājumu, t.sk. pusēm aktīvi

sadarbojoties mūžizglītības programmu izstrādē

palielināt mūžizglītības kapacitāti, t.sk. attīstot pieaugušo izglītības iespējas formālajā

izglītībā (vidējās profesionālās un augstākās izglītības iestādēs)

izstrādāt fokusētu pieaugušo izglītības piedāvājumu mērķa grupām – jauniešiem un

iedzīvotājiem pirmspensijas/pensijas vecumā, iedzīvotājiem bez izglītības konkrētā

specialitāte vai bez darba pieredzes un tiem, kuru iegūtā izglītība neatbilst darba tirgus

pieprasījumam

PAREDZĒTIE UN NEPIECIEŠAMIE DARBA TIRGU APSTEIDZOŠO PĀRKĀRTOJUMU PASĀKUMI IZGLĪTĪBAS SEKTORĀ (2)

IZGLĪTĪBAS PIEDĀVĀJUMS

SASKAŅOTA IZGLĪTĪBAS PASŪTĪJUMA VEIDOŠANA

Pieaugušo izglītība Bezdarbnieku apmācības Karjeras izglītība &

orientācija

MAKRO LĪMEŅA ANALĪZE MIKRO LĪMEŅA ANALĪZE

Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes

Pašu nozaru izstrādātas attīstības stratēģijas

Faktori ekonomikas attīstībai, t.sk. nepieciešamās

prasmes

Sabiedrības vajadzības,

“21.gs. prasmes”

Izglītības, akadēmiskie,

zinātniskie eksperti

SATURS KVALITĀTE APJOMS

Profesionālā izglītība Vispārējā izglītība Augstākā izglītība

15

Lai izglītības pakalpojumu piedāvājums pielāgotos darba tirgus vajadzībām, jānodrošina izglītības ekspertu un darba devēju sadarbība ikdienā

izglītības saturs jāveido ciešākā sadarbībā ar attiecīgās nozares darba devējiem izglītības saturam jāveicina attiecīgās nozares produktivitātes uzlabošana (t.i. “jāiet pa priekšu nozarei”)

Jānodrošina paredzēto un nepieciešamo darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu raita ieviešana, saskaņojot dažādos resoros notiekošo

Paldies!