1

DAUGAVPILS UNIVERSIT ĀTE EKONOMIKAS KATEDRA

DAUGAVPILS UNIVERSITY

DEPARTMENT OF ECONOMICS

Mg. oec. VIKTORIJA ŠIPILOVA

STRUKTURĀLAS PĀRMAI ŅAS APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ UN TO IETEKME UZ EKONOMIKAS IZAUGSMI

STRUCTURAL CHANGES IN MANUFACTURING AND THEIR IMPACT ON ECONOMIC GROWTH

Promocijas darba KOPSAVILKUMS

Ekonomikas doktora (Dr.oec) zinātniskā grāda iegūšanai Reģionālās ekonomikas apakšnozarē

SUMMARY

of the thesis for obtaining the doctoral degree in Economics (Dr.oec.) (Speciality: Regional Economics)

Daugavpils 2015

2

PROMOCIJAS DARBS IZSTRĀDĀTS LAIKA PERIOD Ā NO 2011. LĪDZ 2015. GADAM. DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA: EKONOMIKA, APAKŠNOZARE – REĢIONĀLĀ EKONOMIKA PROMOCIJAS DARBA ZIN ĀTNISKAIS VAD ĪTĀJS: Profesors, Dr.oec. Juris Saulītis (Rīgas Tehniskā universitāte, Latvija) OFICI ĀLIE RECENZENTI: Akadēmiķe, profesore, Dr.hab.oec. Baiba Rivža (Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvija); Profesore, Dr.oec. Maija Šenfelde (Rīgas Tehniskā universitāte, Latvija); Profesore, Dr.habil. Marzena Piotrowska-Trybull (Varšavas Valsts aizsardzības universitāte, Polija) PROMOCIJAS DARBA AIZST ĀVĒŠANA notiks Daugavpils Universitātes Ekonomikas zinātnes nozares Promocijas padomes atklātajā sēdē 2016. gada 22. janvārī Daugavpilī, Parādes ielā 1, 320. auditorijā plkst. 11.00. Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties Daugavpils Universitātes bibliotēkā, Parādes ielā 1, Daugavpilī un http://du.lv/lv/zinatne/promocija/darbi Atsauksmes sūtīt Promocijas padomes sekretārei Daugavpilī, Parādes ielā 1, LV-5400, tālrunis +371 22163, e-pasts: oksana.ruza@du.lv Padomes sekretāre: Dr.oec. Oksana Ruža ISBN 978-9984-14-749-9 © Viktorija Šipilova, 2015

3

THE PRESENT DOCTORAL THESIS HAS BEEN WORKED OUT IN THE PERIOD 2011 – 2015 DOCTORAL STUDY PROGRAMME: ECONOMICS THE SUB-BRANCH OF REGIONAL ECONOMY THE SCIENTIFIC ADVISOR OF THE DOCTORAL THESIS: Professor, Dr.oec. Juris Saulītis (Riga Technical University, Latvia) OFFICIAL REVIEWERS: Academician, professor, Dr.hab.oec. Baiba Rivža (Latvian Council of Science, Latvian University of Agriculture, Latvia); Professor, Dr.oec. Maija Šenfelde (Riga Technical University, Latvia); Professor, Dr.habil. Marzena Piotrowska-Trybull (National Defence University of Warsaw, Poland) The defence of the doctoral thesis will take place in Daugavpils University at the open meeting of Doctorate Council for science of Economics on January 22, 2016, 11.00, in Daugavpils, Parādes street 1, room 320 The doctoral thesis and its summary are available at the library of Daugavpils University, Parādes street 1, in Daugavpils and from http://du.lv/lv/zinatne/promocija/darbi Comments are welcome. Send them to the secretary of the Doctorate Council, Parādes street 1, Daugavpils, LV-5400, tel. +371 22163; e-mail: oksana.ruža@du.lv Secretary of the doctorate council: Dr.oec. Oksana Ruža

4

SATURA RĀDĪTĀJS IEVADS ............................................................................................................. 17

1. STRUKTURĀLO PĀRMAI ŅU SAIKNES UN IETEKMES UZ EKONOMIKAS IZAUGSMI TEOR ĒTISKAIS PAMATOJUMS .................................................................................. 26

1.1 Strukturālo pārmaiņu būtība un izpēte ekonomikas zinātnē ........ 26 1.2 Strukturālo pārmaiņu saiknes un ietekmes uz ekonomikas

izaugsmi raksturojums ................................................................ 34

2. STRUKTURĀLO PĀRMAI ŅU VIRZIENA IZV ĒLES ĪPATNĪBAS UN DARBA RAŽĪGUMA NOZ ĪME EIROPAS SAVIENĪBĀ UN LATVIJ Ā ............................................................... 37

2.1 Eiropas Savienības pamatnostādnes ekonomikas izaugsmes politikai ....................................................................................... 37

2.2 Strukturālas pārmaiņas apstrādes rūpniecībā Latvijā Eiropas Savienības kontekstā: to raksturojums, novērtējums laikā un ietekme uz ekonomikas izaugsmi................................................ 39

3. STRUKTURĀLAS PĀRMAI ŅAS APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ UN TO IETEKME UZ EKONOMIKAS IZAUGSMI LATVIJ Ā UN TĀS REĢIONOS ....................................................... 47

3.1 Apstrādes rūpniecības tehnoloģiskā struktūra un jaunās klasifikācijas raksturojums .......................................................... 48

3.2 Strukturālas pārmaiņas apstrādes rūpniecībā Latvijas reģionos: novērtējums telpā un ietekme uz ekonomikas izaugsmi ...................................................................................... 54

SECINĀJUMI ................................................................................................... 58 PROBLĒMAS UN TO IESPĒJAMIE RISIN ĀJUMI.................................... 62 NOSLĒGUMS ................................................................................................... 64

5

CONTENT TABLE INTRODUCTION ............................................................................................. 66

1. THEORETICAL SUBSTANTIATION OF LINKAGE AND IMPACT OF STRUCTURAL CHANGES ON ECONOMIC GROWTH ............................................................................................ 76

1.1 The essence and the study of structural changes in economic science ......................................................................................... 76

1.2 Characteristics of linkage and impact of structural changes on economic growth .................................................................... 84

2. PECULIARITIES OF THE CHOICE OF DIRECTION OF STRUCTURAL CHANGES AND THE ROLE OF LABOUR PRODUCTIVITY IN THE EUROPEAN UNION AND LATVIA ............................................................................................... 87

2.1 European Union’s basic statements for the economic growth policy ........................................................................................... 87

2.2 Structural changes in the Latvian manufacturing in the EU context: the characterization, assessment in time and the impact on economic growth ........................................................ 89

3. STRUCTURAL CHANGES IN MANUFACTURING AND THEIR IMPACT ON ECONOMIC GROWTH IN LATVIA AND ITS REGIONS ........................................................................... 97

3.1 Technological structure of manufacturing and the characteristics of the new classification ...................................... 98

3.2 Structural changes in manufacturing in the Latvian regions: assessment in the space and the impact on economic growth ... 104

CONCLUSIONS.............................................................................................. 108 THE PROBLEMS AND POSSIBLE SOLUTIONS ..................................... 112 CONCLUDING REMARKS .......................................................................... 115

6

APROBĀCIJA Starptaut iskais apbalvojums:

Promocijas darba autores raksts „Aspect of structural changes in manufacturing: search of new approaches for classifying the European Union member countries” (V.Šipilova (2013)) ir saņēmis starptautisko apbalvojumu nominācijā „Labākais jauna zinātnieka raksts” (Best Early Career Paper Award 2013) no Lielbritānijas (UK) Reģionālo pētījumu asociācijas (Regional Studies Association) Eiropas starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros (European Conference 2013 „Shape and be Shaped: the Future Dynamics of Regional Development”), kura norisinājās 2013. gada 5.-8. maijā Tamperes Universitātē (University of Tampere), Tamperē (Tampere), Somijā (Finland). Pieejams:

http://www.regionalstudies.org/conferences/presentations/european-conference-2013-best-international-early-career-paper

Publ icē t ie pē t ī juma rezult ā t i :

1. Kolektīvā monogrāfija : V.Šipilova. (2014) Employment and the family (household): experience of the European Union, Poland and Latvia in structural changes in employment in manufacturing. In: G.Szabelska, G.Tarasenko (Eds). Rodzina Wspolczesna. Portret interdyscyplinarny, pp. 577-599. ISBN 978-83-89914-67-5. Wydawnictwo Kujawsko Pomorskiej Szkoly Wyzszej w Bydgoszczy. (Polija).

Starptaut isk ie z inā tn iskie žurnā l i , kas t iek indeksē t i starptaut iskajās datubāzēs:

2. V.Šipilova (2015) When regional growth does not benefit from high-tech specialization? Explaining the experience of Latvian regions. Procedia Economics and Finance, Volume 30 (2015), pp. 863-875. ISSN 2212-5671. Elsevier. (Science Direct, Thomson Reuters (ISI Web of Science).

3. V.Šipilova (2015) Education for structural change and innovativeness of the economy in Latvia. Procedia Journal of Social and Behavioral Science, Volume 174, pp. 1270-1277. ISSN 1877-0428. Elsevier (Science Direct, Thomson Reuters (ISI Web of Science).

4. V.Šipilova. (2014). Regional policy as indicator of readiness for structural change: the case of Latvia. Mediterranean Journal of Social Sciences, Vol.5, No.13, June 2014, pp. 391-397. ISSN 2039-9340 (print), ISSN 2039-2117 (online). MCSER Publishing, Rome-Italy (Scopus), (Itālija).

5. G.Baldi, V.Šipilova. (2014) Economic structure, welfare, and the real exchange rate. The International Journal of Interdisciplinary Social and

7

Community Studies, Volume 8, Issue 2, pp. 13-22. ISSN: 2324-7576 (print), 2324-7584 (online). The Common Ground Publishing (Scopus), (ASV).

6. G.Baldi, V.Sadovskis, V.Šipilova (2014) Economic and employment effects of microloans in a transition country. Folia Pomeranae Universitatis Technologiae Stetinensis, Folia Pomer. Univ. Technol. Stetin., Oeconomica 314(77)4, pp. 5–26. ISSN 2081-0644. Wydawnictwo Uczelniane Zachodniopomorskiego Uniwersytetu Technologicznego w Szczecinie (Agro-Librex, BazEcon, (CEJSH), Index Copernicus), (Polija).

7. G.Baldi, V.Šipilova. (2014) How big are the employment effects of microloans? Evidence from a case study in Latvia. Theoretical and Practical Research in Economic Fields, Volume V, Issue 1(9), Summer 2014. ISSN 2068-7710. ASERS Publishing (EBSCO, RePEC, EconLit, ProQuest, CABELL'S Directories, CEEOL database), (Rumānija).

8. V.Šipilova. (2014) Financial and structural stimuli for regional growth. Journal of Modern Accounting and Auditing, Vol. 10, No.9, September 2014, pp. 959-968. ISSN 1548-6583. David Publishing (Library of US Congress, Ulrich’s Periodical Directory, Index Copernicus International u.c.), (ASV).

9. V.Šipilova, G.Baldi. (2013) On the structural composition of Latvia’s economy: a detailed account of its specialization and regional differentiation. Regional Review, No.9, pp.5-15, 2013. ISSN 1691-6115. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule” (EBSCO Academic Search Complete international database, ProQuest database), (Latvija).

10. V.Šipilova. (2013) New approaches to classifying sectoral change. Regional Insights. A Review of Fresh Ideas. Volume 4, Issue 2, p.5. ISSN 2042-9843. Regional Studies Association (EBSCO host), (Lielbritānija).

11. V.Šipilova. (2013) Economic growth and changes in the branch structure of economy in Latvia: linkage and the sequence. Journal of US-China Public Administration, Volume 10, Number 8, Serial Number 94, August 2013, pp. 753-762. 2013. ISSN 1548-6591. David Publishing company (Library of US Congress, Ulrich’s Periodical Directory, Index Copernicus International u.c.), (ASV).

12. V.Šipilova. (2013) Human capital, education and the labor market: evaluation of interaction in Latvia. Procedia Journal of Social and Behavioral Science, Volume 6, pp. 1384-1392. ISSN 1877-0428. Elsevier (Science Direct, Thomson Reuters (ISI Web of Science).

8

13. V.Šipilova, G.Baldi. (2012) Can interregional branding strategies work? Impact of the „Baltic Sea Region’s umbrella brand” on the Baltic Countries in an economic context. Sociālo zinātņu vēstnesis, 2(15), lpp. 62.-77. ISSN:1691-1881. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule” (EBSCO SocIndex, The Central European Journal of Social Sciences and Humanities (CEJSH) u.c.), (Latvija).

14. V.Šipilova. (2012) Effect of innovation on national economy (example of the European Union). Reģionālais ziņojums, Nr.8, lpp. 21.-33. ISSN: 1691-6115. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule” (EBSCO Academic Search Complete international database), (Latvija).

15. V.Šipilova. (2012) Inovācijas ekonomiskās izaugsmes un lejupslīdes laikā nozaru griezumā: divu polu piemērs. Sociālo zinātņu vēstnesis, 1(14), lpp. 43.-67. ISSN:1691-1881. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule” (EBSCO SocIndex, The Central European Journal of Social Sciences and Humanities (CEJSH) u.c.), (Latvija).

Starptaut isko zinā tnisko konferenču rakstu krā jumi :

16. V.Šipilova. (2014) Inverse approach for understanding stimulus for regional growth: innovation, research, education. ICERI 2014 Proceedings, pp. 5985-5992. ISSN 2340-1095. IATED (Thomson Reuters Web of Knowledge, Gscholar), (Spānija).

17. G.Baldi, V.Šipilova. (2014) Solving the problems of high regional differentiation through the microloan program: the experience of Latvia. Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes starptautisko zinatnisko konferenču rakstu krājums. Starptautiskās zinātniskās konferences „Sociālās zinātnes regionālajai attīstībai 2013” materiāli (2013. gada 10-12. oktobris). III daļa Ekonomikas aktualitātes, pp. 13-23. ISSN 2255-8853. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule” (Electronic Journals Library of University of Regensburg), (Latvija).

18. V.Šipilova. (2014) Does education contribute to ‘desirable’ structural change in labour market in Latvia? Experience of regional policy and searching for innovative trends. EDULEARN14 Proceedings, pp. 1712-1720. ISSN 2340-1117. IATED (Thomson Reuters Web of Knowledge, Gscholar), (Spānija).

19. V.Šipilova. (2014) Education for structural change and innovativeness of the economy in Latvia. International Conference on New Horizons in Education (INTE 2014) Proceedings Book, Volume 2/5, pp. 327-334. ISSN 2146-7358. Sakarya University, (Turcija, Francija).

9

20. V.Šipilova. (2014) Sectoral and regional distribution of „success”. Perception and promotion of regional development in Latvia. Proceedings in Scientific Conference ScieConf 2014, Volume 2, Issue 1, pp. 91-96. ISSN 1339-3561. ISBN 978-80-554-0891-0. Publishing Institution of the University of Žilina (EDIS) (Gscholar), (Slovākija).

21. V.Šipilova. (2014) Structural change and economic growth in Latvia. The example of one sector. Structural Change within service sector during different economic cycles in Latvia. Proceedings in Conference of Informatics and Management Sciences ICTIC 2014. Volume 3, Issue 1, pp. 200-204. ISSN 1339-231X. ISBN 978-80-554-0865-1. Publishing Institution of the University of Žilina (EDIS) (Gscholar), (Slovākija).

22. V.Šipilova. (2014) Regional policy as indicator of readiness for structural change: the case of Latvia. Book of proceedings 4th International Conference of Humanities and Social Sciences ICHSS 2014, pp. 391-397. ISBN 978-88909163-01-0. MCSER Publishing, Rome, (Itālija).

23. V.Šipilova. (2014) Strukturālās izmaiņas nodarbinātībā: Eiropas Savienības pieredze. Daugavpils Universitātes 55. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. pp. 357-366. ISBN: 978-9984-14-665-2. Daugavpils Universitāte (EBSCOhost), (Latvija).

24. V.Šipilova. (2013) Human capital, education and the labor market: evaluation of interaction in Latvia. International Conference on New Horizons in Education (INTE 2013) Proceedings Book. Volume 1/3: pp. 1463-1471. 2013. ISSN 2146-7358. Sakarya University (Gscholar), (Turcija, Itālija).

25. V.Šipilova. (2013) Economic branch structure like cause for regional disparities: the evidence from Latvia. Proceedings in Scientific Conference ScieConf 2013. Volume 1, Issue 1, pp. 170-174. ISSN 1339-3561, ISBN 978-80-554-0726-5. Publishing Institution of the University of Žilina (EDIS) (Gscholar), (Slovākija).

26. V.Šipilova, G.Baldi. (2013) Interregional branding startegies in an economic context: how much do Latvia, Lithuania and Estonia benefit from “The Baltic Sea region’s umbrella brand”. Starptautiskās zinātniskās konferences „Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2012: Finanšu kapitāla ietekme uz reģiona ekonomisko konkurētspēju" materiāli. III daļa. Ekonomikas aktualitātes”, pp. 103-111. ISSN 2255-8853, ISBN 978-9984-14-640-9. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule” (Electronic Journals Library of University of Regensburg), (Latvija).

27. V.Šipilova. (2013) Kvantitatīvais un kvalitatīvais strukturālo izmaiņu iekšzemes kopproduktā Latvijā novērtējums inovatīvās ekonomikas

10

veidošanas kontekstā. Starptautiskās zinātniskās konferences „Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2012: Finanšu kapitāla ietekme uz reģiona ekonomisko konkurētspēju" materiāli. III da ļa. Ekonomikas aktualitātes”, pp. 90-102. ISSN 2255-8853, ISBN 978-9984-14-640-9. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule” (Electronic Journals Library of University of Regensburg), (Latvija).

28. V.Šipilova. (2013) Inovācijas izvērtējums tautsaimniecības nozarēs ekonomiskās lejupslīdes laikā. Daugavpils Universitātes 54. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli , lpp. 221-228. ISBN 978-9984-14-613-3. Daugavpils Universitāte, (Latvija).

29. V.Šipilova. (2012) Impact of universal consumer consciousness on structure of Gross Domestic Product: theoretical discussion. Proceedings of the Virtual International Conference on Advanced Research in Scientific Fields ARSA2012, pp.420-422. ISSN 1338-9831, ISBN 978-80-554-0606-0. Publishing Institution of the University of Žilina (EDIS) (GScholar), (Slovākija).

30. E.Jermolajeva, V.Šipilova. (2012) Towards innovation-based economic development: the case of Latvia. Research Papers „Societal Innovations for Global Growth”, No. 1(1), pp. 558-574. ISSN 2335-2450 (online). Mykolas Romeris University (GScholar), (Lietuva).

31. V.Šipilova. (2012) Structural changes in Gross Domestic Product in Latvia: quantitative and qualitative aspects. Proceedings of the Electronic International Interdisciplinary Conference, pp. 290.-296. ISSN 1338-7871, ISBN 978-80-554-0551-3. Publishing Institution of the University of Žilina (EDIS) (GScholar), (Slovākija).

32. V.Šipilova. (2012) Latvija jaunā ceļa sākumā – stratēģija „ES 2020”. Daugavpils Universitātes 53. Starptautiskās zinatniskās konferences materiāli , pp. 1.-8. ISBN 978-9984-14-563-1. Daugavpils Universitāte, (Latvija).

33. V.Šipilova. (2012) Inovāciju ietekme uz iekšzemes kopprodukta nozaru struktūru. Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes starptautisko zinātnisko konferenču rakstu krājums. Starptautiskās zinātniskās konferences „Eiropas integrācija sociālā un ekonomiskā dimensija: problēmas, risinājumi, perspektīvas” materiāli (2011. gada 3.-5. novembris). III daļa. Ekonomiskais aspekts, lpp. 179.-187. ISSN 2255-8853. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule” (Electronic Journals Library of University of Regensburg), (Latvija).

34. V.Šipilova. (2011) Nelīdzsvarota iekšzemes kopprodukta nozaru struktūra dziļas recesijas cēlonis (Latvijas piemērs). Daugavpils Universitātes 52.

11

starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Ziņojumi par pētījumiem, pp. 418-424. ISBN 978-9984-14-521-1. Daugavpils Universitāte, (Latvija).

Ci tas pub l ikāci jas:

35. G.Baldi, V.Sadovskis, V.Šipilova. (2014) Economic and employment effects of microloans in a transition country. Munich Personal RePEc Archive (MPRA), paper No. 52736, pp. 1-43, January 2014. University Library of Munich (GScholar), (Vācija).

Publ icē tas tēzes:

1. V.Šipilova. (2015) When regional growth does not benefit from high-tech specialization? Explaining the experience of Latvian regions. Abstracts of 4th Economics & Finance Conference, p. 53. ISBN 978-80-87927-14-4. International Institute of Social and Economic Sciences, (Čehija).

2. L.Aleksejeva, I.Ostrovska, V.Šipilova. (2015) Indicators of smart growth in regional level: methodological aspects and the world experience. Daugavpils Universitātes 57. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes, lpp. 55. ISBN 978-9984-14-716-1. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, (Latvija).

3. V.Šipilova. (2014) Inverse approach for understanding stimulus for regional growth: innovation, research, education. ICERI 2014 (International Conference of Education, Research and Innovation) Abstracts, (CD). ISBN 978-84-617-2485-7. IATED, (Spānija).

4. V.Šipilova. (2014) Zemo tehnoloģiju nozaru nozīme mūsdienu izaugsmē jeb alternatīvu meklējumi priekš valstīm „iedzinējām” teoriju skatījumā. DU SZF SPI 9. starptautiskās zinātniskās konferences „Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2014” tēzes, lpp. 21. ISBN 978-9984-14-691-1. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, (Latvija).

5. B.Rivža, L.Aleksejeva, V.Šipilova, I.Ostrovska. (2014) Zināšanu nozīme un pārnese: mūsdienu izaicinājumi un iespējas reģionālajā kontekstā. DU SZF SPI 9. starptautiskās zinātniskās konferences „Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2014” tēzes, lpp. 18. ISBN 978-9984-14-691-1. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, (Latvija).

6. V.Šipilova. (2014) Does education contribute to ‘desirable’ structural change in labour market in Latvia? Experience of regional policy and searching for innovative trends. EDULEARN14 Abstracts, (CD). ISBN 978-84-617-0556-6. IATED, (Spānija).

12

7. V.Meņšikovs, V.Boroņenko, V.Šipilova, O.Ruža. (2014) Possibilities of using aggregate capital and clusters for development of innovative economy. Daugavpils Universitātes 56. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes, lpp. 91-92. ISBN 978-9984-14-667-6. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, (Latvija).

8. V.Šipilova, G.Baldi. (2013) Branch structure of economy and specialization like causes for high regional disparities: the case of Latvia. DU SZF SPI 8. starptautiskā zinātniskā konference „Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2013” tēzes, lpp. 17. ISBN 978-9984-14-639-3. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, (Latvija).

9. V.Šipilova. (2013) Aspect of structural changes in manufacturing: search of new approaches for classifying the European Union member states. Abstract Book of the European Conference 2013 of Regional Studies Association „Shape and be Shaped: The Future Dynamics of Regional Development”, p. 143. ISBN 978-1-897721-44-5. Regional Studies Association, (Lielbritānija).

10. V.Šipilova. (2013) Strukturālās izmaiņas nodarbinātībā: Eiropas Savienības pieredze. Daugavpils Universitātes 55. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes, lpp. 102-103. ISBN 978-9984-14-612-6. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, (Latvija).

11. V.Šipilova, G.Baldi. (2012) Interregional branding strategies in an economic context: how much do Latvia, Lithuania and Estonia Benefit from „the Baltic Sea Region’s umbrella brand”? DU SZF 7. Starptautiskās zinātniskās konferences „Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2012: finanšu kapitāla ietekme uz reģiona ekonomisko konkurētspēju” t ēzes, pp. 24. ISBN 978-9984-14-589-1. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, (Latvija).

12. V.Šipilova. (2012) Kvantitatīvais un kvalitatīvais strukturālo izmaiņu iekšzemes kopproduktā Latvijā novērtējums inovatīvās ekonomikas veidošanas kontekstā. DU SZF SPI 7. Starptautiskās zinātniskās konferences „Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2012: finanšu kapitāla ietekme uz reģiona ekonomisko konkurētspēju” t ēzes, pp. 25. ISBN 978-9984-14-589-1. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, (Latvija).

13. E.Jermolajeva, V.Šipilova. (2012) Opportunities and threats of innovation-based economic development. National Sustainable Development under Globalization Conditions. Stream C: of International research conference „Social Innovations: Theoretical and Practical Insights” (SOCIN 2012), pp. 209-2010. ISBN (online) 978-9955-19-459-0. Mykolas Romeris University, (Lietuva).

13

14. V.Šipilova. (2012) Inovācijas izvērtējums tautsaimniecības nozarēs ekonomiskās lejupslīdes laikā. Daugavpils Universitātes 54. Starptautiskās zinātniskās konferences tēzes, lpp. 73. ISBN 978-9984-14-564-8. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, (Latvija).

15. V.Šipilova. (2011) Inovāciju ietekme uz iekšzemes kopprodukta nozaru struktūru. Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes starptautiskā zinātniskā konference „Eiropas integrācijas sociālā un ekonomiskā dimensija: problēmas, risinājumi, perspektīvas” tēzes, lpp. 21. ISBN 978-9984-14-545-7. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, (Latvija).

16. V.Šipilova. (2011) Latvija jaunā ceļa sākumā – stratēģija „ES 2020”. Daugavpils Universitātes 53. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes, lpp. 71. ISBN 978-9984-14-522-8. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, (Latvija).

17. V.Šipilova. (2010) Nelīdzsvarota iekšzemes kopprodukta nozaru struktūra kā dziļas recesijas cēlonis (Latvijas piemērs). Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes, lpp. 92-93. ISBN 978-9984-14-482-5. Daugavpils Universitāte, DUJZA, SIA DIFRA, (Latvija).

Dal ība starptaut iskajās zinā tn iskaj ās konferencēs:

1. “When regional growth does not benefit from high-tech specialization? Explaining the experience of Latvian regions”. 4th Economics and Finance Conference, Augusts 25-28, 2015, Londona, Lielbrit ānija .

2. „Indicators of smart growth in regional level: methodological aspects and the world experience.” The 57th International Scientific Conference of Daugavpils University, Aprīlis 16-17, 2015, Daugavpils, Latvija.

3. „Inverse approach for understanding stimulus for regional growth: innovation, research, education.” ICERI2014 – International Conference of Education, Research and Innovation, Novembris 17-19, 2014, Seviļja, Spānija .

4. „Zemo tehnoloģiju nozaru nozīme mūsdienu izaugsmē jeb alternatīvu meklējumi priekš valstīm „iedzinējām” teoriju skatījumā.” DU SZF SPI 9. starptautiskā zinātniskā konference „Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2014”, Oktobris 17-18, 2014, Daugavpils, Latvija.

5. „Zināšanu nozīme un pārnese: mūsdienu izaicinājumi un iespējas reģionālajā kontekstā.” DU SZF SPI 9. starptautiskā zinātniskā konference „Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2014”, Oktobris 17-18, 2014, Daugavpils, Latvija.

14

6. „Does education contribute to ‘desirable’ structural change in labour market in Latvia? Experience of regional policy and searching for innovative trends.” 6th International Conference on Education and New Learning Technologies EDULEARN 2014, Jūlijs 7-9, 2014, Barselona, Spānija .

7. „Education for structural change and innovativeness of the economy in Latvia.” International Conference on New Horizons in Education INTE 2014, Jūnijs 25-27, 2014, Parīze, Francija.

8. „Sectoral and regional distribution of „success”. Perception and promotion of regional development.” 2nd International Virtual Conference ScieConf 2014, Jūnijs 9-13, 2014, Žilina, Slovākija .

9. „Regional policy as indicator of readiness for structural change. Case study of Latvia.” 4th International Conference on Human & Social Sciences ICHSS 2014. Maijs 31 - Jūnijs 1, 2014, Budva, Melnkalne.

10. „Possibilities of using aggregate capital and clusters for development of innovative economy.” The 56th International Scientific Conference of Daugavpils University. Aprīlis 9-11, 2014, Daugavpils, Latvija.

11. „Structural change and economic growth in Latvia. The example of one sector. Structural change within service sector during different economic cycles in Latvia.” The 3rd International Virtual Conference 2014 (ICTIC 2014). Marts 24-28, 2014, Žilina, Slovākija .

12. „Branch structure of economy and specialization like causes for high regional disparities: the case of Latvia.” Daugavpils Universitātes Sociālo Zinātnu fakultātes 8. starptautiskā zinātniskā konference „Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2013”, Oktobris 10-12, 2013, Daugavpils, Latvija.

13. „Human capital, education and the labour market: evaluation of interaction in Latvia. 4th International Conference on New Horizons in Education INTE 2013, Jūnijs 25-27, 2013, Roma, Itālija .

14. „Economic branch structure like cause for regional disparities: the evidence from Latvia. International Scientific Conference ScieConf 2013. Jūnijs 10-14, 2013, Žilina, Slovākija .

15. „Aspect of structural changes in manufacturing: search of new approaches for classifying the European Union member countries.” European Conference 2013 of Regional Studies Association. Shape and be Shaped: The Future Dynamics of Regional Development, Maijs 5-8, 2013, Tampere, Somija. Raksts tika apbalvots nominācijā „Labākais Jaunā zinātnieka raksts”.

15

16. „Strukturālās izmaiņas nodarbinātībā: Eiropas Savienības pieredze. Daugavpils Universitātes 55. starptautiskā zinātniskā konference, Aprīlis 10-12, 2013, Daugavpils, Latvija.

17. Impact of universal consumer consciousness on structure of Gross Domestic Product: theoretical discussion. Virtual International Conference on Advanced Research in Scientific Fields ARSA 2012, Decembris 3-7, 2012, Žilina Slovākija .

18. Interregional branding startegies in an economic context: how much do Latvia, Lithuania and Estonia benefit from „The Baltic Sea region’s umbrella brand”. DU SZF SPI 7. starptautiskā zinātniskā konference „Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2012: Finanšu kapitāla ietekme uz reģiona ekonomisko konkurētspēju”, Novembris 8-11, 2012, Daugavpils, Latvija .

19. Kvantitatīvais un kvalitatīvais strukturālo izmaiņu iekšzemes kopproduktā Latvijā novērtējums inovatīvās ekonomikas veidošanas kontekstā. DU SZF SPI 7. starptautiskā zinātniskā konference „Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2012: Finanšu kapitāla ietekme uz reģiona ekonomisko konkurētspēju”, Novembris 8-11, 2012, Daugavpils, Latvija.

20. Opportunities and threats of innovation-based economic development. Research Days 2012 „Social Innovations: theoretical and practical insights”at Mykolas Romeris University, Oktobris 25-26, 2012, Vi ļņa, Lietuva.

21. Structural changes in Gross Domestic Product in Latvia: quantitative and qualitative aspects. Electronic International Interdisciplinary Conference EIIC 2012, Septembris 3-7, 2012, Žilina, Slovākija .

22. Inovācijas izvērtējums tautsaimniecības nozarēs ekonomiskās lejupslīdes laikā. Daugavpils Universitātes 54. Starptautiskā zinātniskā konference, Aprīlis 18-20, 2012, Daugavpils, Latvija.

23. Inovāciju ietekme uz iekšzemes kopprodukta nozaru struktūru. Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes starptautiskā zinātniskā konference „Eiropas integrācijas sociālā un ekonomiskā dimensija: problēmas, risinājumi, perspektīvas”, Novembris 3-5, 2011, Daugavpils, Latvija.

24. Latvija jaunā ceļa sākumā – stratēģija „ES 2020”. Daugavpils Universitātes 53. Starptautiskā zinātniskā konference, Aprīlis 13-15, 2011, Daugavpils, Latvija .

25. Nelīdzsvarota iekšzemes kopprodukta nozaru struktūra kā dziļas recesijas cēlonis (Latvijas piemērs). Daugavpils Universitātes 52. starptautiskā zinātniskā konference, Aprīlis 14-16, 2010, Daugavpils, Latvija.

16

Dal ība zinā tniskajos seminā ros:

1. Valsts pētījumu programmas „Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai - jaunas–pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC-LV)” 5.2.3 apakšprojekta „Latvijas lauku un reģionālās attīstības procesi un iespējas zināšanu ekonomikas kontekstā” ietvaros rīkotais zinātniski praktiskais seminārs „Viedās attīstības iespējas Latvijas laukos un reģionos”, 09.02.2015, Daugavpils Universitāte, Latvija.

2. Zinātniski praktiskais seminārs „Inovatīvas metodes datu ieguvei ekonomikā” , 30.05.2014, Daugavpils Universitāte, Latvija.

Dal ība zinā tniskajos projektos:

1. Valsts pētījumu programmas „Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai – jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC-LV)” 5.2.3 apakšprojekts „Latvijas lauku un reģionālās attīstības procesi un iespējas zināšanu ekonomikas kontekstā”. Projekta laika posms 2014. gada oktobris - 2017. gada decembris.

2. Mūžizglītības programmas (Lifelong Learning Programme) Leonardo da Vinči (Leonardo da Vinci) apakšprogrammas projekts „CAD labāko risinājumu un inovāciju pārnese uz loģistikas sektoru” („Transfer of Best-Practice & Innovation in CAD for Logistics Stakeholders”), 2012-1-ES1-LEO05-48228. Projekta partnervalstis: Spānija, Latvija, Ungārija, Malta, Rumānija. Projekta laika posms 2012.gada oktobris - 2014. gada septembris.

3. Starptautiskās Reģionālo pētījumu asociācijas (Regional Studies Association) (Lielbritānija) zinātnisko pasākumu atbalsta shēmas projekts (Event Support Scheme), kura ietvaros tika nodrošināts finansiālais atbalsts Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes un Sociālo pētījumu institūta 7. starptautiskajai zinātniskajai konferencei „Sociālas zinātnes reģionālajai attīstībai 2012: Finanšu kapitāla ietekme uz reģiona ekonomisko konkurētspēju” (konferences norises laiks un vieta: 8-11.11.2012, Daugavpils Universitāte, Latvija). Projekta laika posms: 2012. gada maijs – 2013. gada marts.

17

IEVADS Pē t ī juma t ēmas aktua l i tā te . Jautājums par ekonomikas nozaru

struktūru mūsdienās ir ieguvis jaunu aktualitāti, jo reģionālā ekonomika atrodas izvēles priekšā, kādiem sektoriem un nozarēm noteikt prioritāras pozīcijas nākotnes izaugsmē, ņemot vērā gan mūsdienu ekonomikas izaugsmi skaidrojošo teoriju pamatnostādnes, gan nacionālajās un reģionālajās izaugsmes stratēģijās nospraustos mērķus, gan nesenās globālās ekonomiskas lejupslīdes mācības. Zinātnieki un praktiķi saista izvēli ar ekonomikas zinātnes paradigmu strukturālo pārmaiņu ekonomika.

Ekonomikas nozaru struktūra tiek uzskatīta par vairāk izdevīgu, jo vairāk tās saimnieciskā darbība tiek balstīta uz jaunāko tehnoloģiju pielietošanu, bet tās struktūrā notiekošās pārmaiņas notiek par labu sektoriem un nozarēm ar augstu un pieaugošu darba ražīgumu. Mūsdienās ES izaugsmes stratēģijā „Eiropa 2020” noteikts balstīt nākotnes izaugsmi apstrādes rūpniecībā un tās augsti tehnoloģisko sektoru nozarēs, kas lielai daļai ES reģionu, tostarp arī Latvijai, ir saistīts ar apstrādes rūpniecības īpatsvara ekonomikā palielinājumu un apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras pilnveidošanu, kas pēc būtības parāda strukturālo pārmaiņu nepieciešamību.

Ārvalstu zinātniskajā literatūrā strukturālo pārmaiņu ekonomika un tās metodoloģija (strukturālo pārmaiņu analīze) ir plaši pielietota diferencētas izaugsmes cēloņu izpētē. Strukturālo pārmaiņu nepieciešamība ilgtspējas veicināšanai tiek uzsvērta arī aktuālajās izaugsmes stratēģijās. Jāatzīmē, ka strukturālo pārmaiņu ekonomikas teorētiskās pamatnostādnes, kā arī strukturālo pārmaiņu analīze Latvijas zinātnieku darbos praktiski netiek pielietotas un pārsvarā uzmanība tiek pievērsta ekonomikas nozaru struktūras, kā arī tās atsevišķu nozaru analīzei (piem., Auziņa 2009; Priede 2010; Šatrevičs, Zvanītājs 2010; Zorgenfreija 2014), pārstrukturizācijas procesu novērtēšanai sabiedrībā un ekonomikā jaunās ekonomikas apstākļos (piem., Latvijas Universitāte 2004), neizmantojot strukturālo pārmaiņu ekonomikas un analīzes teorētiski metodoloģiskās iespējas un, salīdzinoši reti lietojot terminu „strukturālas pārmaiņas”, pārsvarā ārpus strukturālo pārmaiņu ekonomikas paradigmas. Izņēmums ir nedaudzi Rīgas Tehniskās Universitātes zinātnieku (piem., Saulītis 2013; Mihnenoka, Saulitis 2013; Mihnenoka, Senfelde 2013) un Latvijas Universitātes zinātnieku (Skribane, Jekabsone 2013, 2014) darbi.

Gan zinātniskajos pētījumos, gan ekonomikas ekspertu vērtējumos, gan ekonomikas izaugsmes stratēģiskajos dokumentos Latvijā tiek norādīts uz nepieciešamību veicināt ekonomikas struktūras pārmaiņas. Tomēr to kavē zinātniski pamatotas informācijas trūkums pār strukturālo pārmaiņu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi Latvijā. Dažos ārvalstu zinātnieku darbos var atrast strukturālo pārmaiņu teorētiski metodoloģisko pamatnostādņu pielietošanu Latvijas ekonomikas izpētei (piem., Havlik 2005), tomēr šāda veida pētījumi

18

pārsvarā koncentrē uzmanību uz ES-13 analīzi, kas zināmā mērā mazina uzmanību tieši Latvijas gadījuma izpētei, turklāt nevar aizpildīt šāda rakstura informācijas trūkumu Latvijā.

Iepriekš minētie fakti veicināja promocijas darba autores interesi kopš 2011. gada aktīvi strādāt pie strukturālo pārmaiņu teorētiski metodoloģiskās pieejas izmantošanas Latvijas ekonomikas izpētē, iekļaujot nozīmīgāko pētījumu rezultātus zinātniskajās publikācijās un ziņojumos starptautiskajās zinātniskajās konferencēs (skat. sadaļā informācija).

Strukturālo pārmaiņu un to izpētes nepieciešamība Latvijas ekonomikā tiek skaidrota ar apņemšanos nākotnes izaugsmi balstīt apstrādes rūpniecībā un īpaši tās augsti tehnoloģiskajos sektoros (A un VA1, skat. sadaļa promocijas darbā lietoto saīsinājumu saraksts). Apstrādes rūpniecības īpatsvars Latvijas ekonomikā ir zems (Ekonomikas Ministrija 2013), kas arī tiek minēts kā viens no iemesliem ekonomikas un izaugsmes lēnas attīstības iezīmēm. Apstrādes rūpniecības zemā īpatsvara cēloņi ir jāmeklē tās tehnoloģiskajā struktūrā, kur Z sektorā ir lielākā pievienotās vērtības un nodarbināto daļa (LR CSP 2014c). Kaut gan vienlaicīgi Z sektors uzrāda izcilus panākumus uzņēmējdarbības attīstībā, kā arī eksporta un inovāciju jomā (AS DNB banka, Ir 2014; Investment and Development Agency of Latvia 2014), kas rada zināmas pretrunas ar zinātniskajā literatūrā paustajiem viedokļiem un izaugsmes stratēģijās noteiktajiem mērķiem.

Strukturālas pārmaiņas ekonomikas zinātnē tiek definētas kā pārmaiņas saimnieciskās darbības sektoru un nozaru relatīvajā nozīmīgumā, kas tiek izteikts ar sektoru un nozaru īpatsvaru IKP dinamiku tehnoloģiju attīstības iespaidā (piem., Quatraro 2012; Stijepic 2010; Акаев et al. 2009 u.c.).

Strukturālo pārmaiņu analīze, savukārt, ļauj koncentrēties uz salīdzinoši nelielu viendabīgi apkopotu parādību skaitu, kas veido pētāmā objekta struktūru un ir izšķirošs tā analīzei (piem., Silva, Teixeira 2008; Schiliro 2012 u.c.). Autore pēta strukturālas pārmaiņas un to ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, koncentrējot uzmanību uz apstrādes rūpniecības tehnoloģisko struktūru. Izvēli noteica zinātniskās atziņas, ka: (1) apstrādes rūpniecība veicina izaugsmi, īpaši reģionos-iedzinējos (UNIDO, UNU-MERIT 2012); (2) pārmaiņas apstrādes rūpniecības struktūrā paātrina izaugsmi (Ishikawa 1992); (3) sektors spēj paaugstināt darba ražīgumu ātrāk pār citiem sektoriem. Turklāt, statistiskie dati parāda, ka mūsdienās apstrādes rūpniecības nozīme izaugsmē tiek kavēta, par ko liecina: (1) pieaugošais darba ražīgums un stabilais vai krītošais sektora īpatsvars IKP; (2) zems ienākumu līmenis pie relatīvi augsta sektora īpatsvara un otrādi. Iemeslus autore piedāvā meklēt apstrādes rūpniecības tehnoloģiskajā struktūrā un tās

1 Promocijas darbā apzīmējums augsto (A), vidēji augsto (VA), vidēji zemo (VZ) un zemo (Z) tehnoloģiju sektors norāda uz statistiskajā uzskaitē pieņemto sektoru sadalījumu saskaņā ar to tehnoloģisko intensitāti (piem., Eurostat 2014), savukārt, apzīmējums „tehnoloģiski augstāk/zemāk intensīvs sektors” norāda salīdzinājuma pakāpi noteiktam sektoram attiecībā pret citu (-iem) sektoru (-iem).

19

pārmaiņās. Strukturālo pārmaiņu analīzes metodoloģiskās īpatnības, savukārt, rada zinātnisku pamatojumu un piedāvā plašu instrumentāriju, lai novērtētu strukturālas pārmaiņas: (1) starp apstrādes rūpniecības sektoriem, (2) apstrādes rūpniecības sektoru iekšienē, kā arī (3) pārmaiņas specializācijā, nosakot, vai pārmaiņu rezultātā ir notikusi saimnieciskas darbības akcentu pārbīde esošās tehnoloģiskās struktūras ietvaros vai tehnoloģiskās struktūras pārmaiņas, kā arī apzināt, kā tās ietekmē ekonomikas izaugsmi.

Pamatus reģiona ekonomikas izaugsmes izpētei strukturālo pārmaiņu kontekstā nodrošina Endogenās izaugsmes teorijas pamatnostādnes, saskaņā ar kurām strukturālas pārmaiņas ir saistītas ar izaugsmi (piem., Roberts, Settefield 2007) un ietekmē izaugsmi caur nozaru specifiskajām darba ražīguma atšķirībām, kuru dēļ notiek darbaspēka pārvietošanās starp sektoriem un nozarēm (piem., Dietrich 2009; Stijepic 2010), veicinot noteikto darba ražīguma līmeni (McMillan, Rodric 2010) un ietekmējot IKP pieaugumu (piem., Baumol 1967; Hartwig 2010). Tas nosaka arī sektoru un nozaru nozīmi strukturālo pārmaiņu un izaugsmes procesos noteiktajā laika posmā, jo darbaspēka pārvietošanās virziena noteikšana norāda uz strukturālo pārmaiņu ietekmes uz ekonomikas izaugsmi raksturu.

Probl ēmas izpē tes līmenis. Strukturālo pārmaiņu ekonomikas aizsākumu identificēšana nav viegls uzdevums termina „strukturālas pārmaiņas” salīdzinoši nesenās pielietošanas ekonomikas pētījumos un tā definēšanas daudzveidības dēļ. Tradicionāli strukturālo pārmaiņu ekonomikā aizsākumi tiek saistīti ar ekonomikas klasiķu darbiem (Smith 1776, Ricardo 1817, Quesnay 1758), jo viņi sāka skaidri norādīt uz saikni starp ekonomikas nozaru struktūru un ekonomikas attīstības līmeni, kā arī balstīja pētījuma gaitu uz tikai dažu īpaši nozīmīgu mainīgo novērtēšanu.

Strukturālo pārmaiņu izpētes teorētiskie virzieni ekonomikas zinātnē atšķiras savā starpā pēc to ietvaros risināmām un dominējošām zinātniskajām problēmām, kurus autore sistematizēja šādi: (a) ekonomikas nozaru struktūras un tās pārmaiņu nozīme atšķirību veicināšanā starp attīstības arī pārejas etapā esošajiem reģioniem un attīstītajiem reģioniem (piem., Easterley 2002; Rada, Taylor 2006; United Nations. Economic and Social Affairs 2006; Silva, Teixeira 2008 u.c.), (b) ekonomikas nozaru struktūras un tajā notiekošo pārmaiņu nozīme reģionālas ekonomikas izaugsmē (piem., Baumol 1967, Echevarria 1997; Amable 2000; Peneder 2003; Aiginger, Falk 2005; Hartwig 2010; Noseleit 2011; Janger et al. 2011 u.c.), (c) saimnieciskās darbības nozares un to atšķirības ekonomikas progresa nodrošināšanā (piem., Rosenstain-Rodan 1943; Kuznets 1971; Hartwig 2010; Silva, Teixeira 2008 u.c.), (d) indivīda un tā vajadzību ietekme uz ekonomikas nozaru struktūras veidošanos (piem., Foellmi, Zweimuller 2005 u.c.). Īpaša uzmanība tiek veltīta strukturālo pārmaiņu analīzei un strukturālo pārmaiņu metodoloģiskajiem aspektiem (piem., Peneder 2002; Schiliro 2012; Красильников 1999; Казинец 1969, 1981).

20

Ekonomikas nozaru struktūras izpēte Latvijas zinātnieku un Latvijas Bankas ekspertu darbos ir plaši pārstāvēta, savukārt strukturālo pārmaiņu teorētiski metodoloģiskā pieeja tās izpētei praktiski netiek pielietota, kas ierobežo promocijas darba autores iespējas izmantot Latvijas zinātnisko pieredzi šajā jomā. Saskaņā ar Latvijas Zinātņu Akadēmijas Akadēmiskās terminu datubāzes datiem Latvijā ir iespējams lietot terminu „strukturālas pārmaiņas”, tomēr Latvijas zinātniskajā literatūrā šis termins ir reti sastopams un pārsvarā netiek lietots strukturālo pārmaiņu ekonomikas un strukturālo pārmaiņu analīzes kontekstā. Latvijā izstrādātie zinātniskie pētījumi, kuri pielieto strukturālo pārmaiņu teorētiskas pamatnostādnes un daļēji strukturālo pārmaiņu metodoloģisko instrumentāriju saista strukturālo pārmaiņu iespējas ar resursu potenciālu (Saulītis 2013), novērtē strukturālo pārmaiņu Latvijas ekonomikā sakarību ar izaugsmi (Mihnenoka, Saulitis 2013; Skribane, Jekabsone 2013, 2014), apzina strukturālo pārmaiņu un nodarbinātības sakarības (Mihnenoka, Senfelde 2013). Tomēr minēto zinātnisko darbu daudzums un to publicēšanas laiks norāda uz minētās pieejas ienākšanas sākotnējo stadiju Latvijas zinātniskajā apritē. Tas norāda uz plašām strukturālo pārmaiņu teorētiski metodoloģiskās pieejas ieviešanas iespējām un strukturālo pārmaiņu izpētes nepieciešamību Latvijā. Jāatzīmē, ka strukturālo pārmaiņu ekonomikas paradigma ir salīdzinoši jauns pētījumu virziens arī Lietuvā un Igaunijā. Pēdējā laikā pētnieki Lietuvā un Igaunijā sāka analizēt ekonomikas struktūras saikni ar ekonomikas izaugsmi (piem., Lankauskiene 2015) un izvērtēt kāda nozīme ir strukturālajām pārmaiņām darba ražīguma atšķirību veidošanā starp reģioniem (Sepp, Varblane 2014).

Promocijas darba autores strukturālo pārmaiņu teorētiski metodoloģiskās pieejas Latvijas ekonomikas izpētei pielietošanai veltītie pētījumi ir saistāmi ar strukturālo pārmaiņu un ekonomikas izaugsmes sakarības apzināšanu (piem., Šipilova 2012c, 2013c, 2014d, 2014f; Baldi, Šipilova 2014a), strukturālo pārmaiņu, darba tirgus un izglītības savstarpējo mijiedarbību (piem., Šipilova 2013d, 2014a, 2014b), ekonomikas nozaru struktūras un tas pārmaiņu nozīmi reģionālajā diferenciācijā (Šipilova 2013b; Šipilova, Baldi 2013), strukturālo pārmaiņu tendencēm apstrādes rūpniecības nodarbinātībā (Šipilova 2014c, 2014g), kā arī strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā īpatnībām un tendencēm ES (Šipilova 2013a, 2013e).

Latvijas ekonomikas un tostarp apstrādes rūpniecības struktūras iezīmes, izaugsmes stratēģiskie mērķi, kā arī Latvijas zinātniskajā telpā iepriekš veiktie pētījumi par promocijas darba tēmu noteica promocijas darba mērķi un uzdevumus.

Mērķis: izpētīt strukturālās pārmaiņas apstrādes rūpniecībā un to ietekmi uz ekonomikas izaugsmi Latvijā un tās reģionos.

Papildmērķis – veicināt strukturālo pārmaiņu teorētiski metodoloģiskās pieejas attīstību ekonomikas zinātniskajā un praktiskajā apritē Latvijā, publiskojot promocijas darba rezultātus.

21

Uzdevumi: 1) 1.1 nodaļai – izpētīt strukturālo pārmaiņu teorētiskās pamatnostādnes, lai

nodrošinātu teorētisku, metodoloģisku un terminoloģisku bāzi empīriskā pētījuma veikšanai;

2) 1.2 nodaļai – izpētīt, kā teorētiski tiek skaidrota un metodoloģiski novērtēta strukturālo pārmaiņu un ekonomikas izaugsmes saikne un strukturālo pārmaiņu ietekme uz ekonomikas izaugsmi;

3) 2.1 nodaļai – noskaidrot strukturālo pārmaiņu tendences un ekonomikas izaugsmes pamatnostādnes ES ekonomiskajā telpā;

4) 2.2 nodaļai – noteikt strukturālās pārmaiņas apstrādes rūpniecībā laikā un to ietekmes uz ekonomikas izaugsmi raksturu Latvijā ES ekonomiskās telpas ietvaros;

5) 3.1 nodaļai – piedāvāt jaunu apstrādes rūpniecības sektoru klasifikāciju Latvijā, kas ņem vērā apstrādes rūpniecības sektoru spējas piesaistīt un efektīvi izmantoto resursus, kā arī noteikt strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā ietekmes raksturu uz ekonomikas izaugsmi Latvijā, pamatojoties uz jauno apstrādes rūpniecības klasifikāciju;

6) 3.2 nodaļai – noteikt strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā ietekmes uz ekonomikas izaugsmi raksturu Latvijas reģionos un valsts nozīmes pilsētās, balstoties uz jaunu apstrādes rūpniecības klasifikāciju. Objekts: strukturālas pārmaiņas apstrādes rūpniecībā ES un Latvijā. Priekšmets: strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā ietekme uz

ekonomikas izaugsmi reģionos. Hipotēze: strukturālas pārmaiņas par labu apstrādes rūpniecības augsti

tehnoloģiskiem sektoriem var pozitīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi reģionā pie nosacījuma, ka palielinās darba ražīgums.

Pē t ī juma teorē t isk ā un metodoloģ iskā bāze. Promocijas darba teorētiskā bāze balstās uz ekonomikas virzienu „strukturālo pārmaiņu nozīme reģionālo ekonomiku izaugsmē”, kura ietvaros strukturālas pārmaiņas tiek atzītas par „ar izaugsmi saistīto faktoru” (piem., Baumol 1967; Kuznets 1966, 1971; Echevarria 1997; Peneder 1999; Peneder 2003; Fagerberg 2000; Ros 2000; Savioti, Pyka 2004; Aiginger, Falk 2005; Dietrich 2009; McMillan, Rodrik 2010, 2011; Hartwig 2010, 2012; Janger et. al. 2011). Ekonomikas izaugsmes jēdziens promocijas darba ietvaros tiek lietots saskaņā ar Endogenās izaugsmes teorijas pamatnostādnēm, kas norāda, ka ekonomikas izaugsme ir saistīta ar strukturālām pārmaiņām ekonomikā, un šīs sakarības mērķis ir paaugstināt to sektoru un nozaru īpatsvaru, kurās tiek sasniegts augstāks darba ražīgums (piem., Baumol 1967; Romer 1990; Echevarria 1997; Roberts, Setterfield 2007; Hartwig 2010). Viena no iespējām, kā paaugstināt darba ražīgumu, ir saistīta ar darbaspēka pārvietošanos starp saimnieciskās darbības nozarēm, kad tas pārvietojas no nozarēm ar zemu uz nozarēm ar augstu darba ražīgumu, tādējādi paaugstinot kopējo darba ražīgumu ekonomikā (McMillan, Rodrik 2011) un ietekmējot ekonomikas izaugsmi. Darbaspēka pārvietošanās starp saimnieciskās darbības

22

nozarēm ir nozīmīgs strukturālo pārmaiņu un ekonomikas izaugsmes saiknes un strukturālo pārmaiņu ietekmes uz ekonomikas izaugsmi indikators (piem., Stijepic 2010).

Pētījuma metodoloģiskā bāze: 1. Monogrāfiskā metode, loģiski konstruktīvā metode (loģiskās analīzes un

sintēzes metode, zinātniskās indukcijas un dedukcijas metode): i. strukturālo pārmaiņu būtības ekonomikas zinātnē teorētisko

pamatnostādņu un novērtēšanas izpēte; ii. strukturālo pārmaiņu teorētisko virzienu sistematizēšana; iii. „strukturālo pārmaiņu” termina definēšana atkarībā no katrā teorētiskā

virziena ietvaros risināmām un dominējošām problēmām; iv. strukturālo pārmaiņu ietekmes uz ekonomikas izaugsmi teorētisko

pamatnostādņu un novērtēšanas izpēte; v. ES un Latvijas izaugsmes stratēģiju un plānošanas dokumentu izpēte.

2. Statistisko datu analīzes metodes: apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras pēc nodarbinātības un pievienotās vērtības datiem grupēšana un dinamikas analīze.

3. Statistiski matemātiskās metodes: i. korelācijas analīze – strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā un

ekonomikas izaugsmes sakarības noteikšanai ES, Latvijā, sakarības starp valsts, reģionālo un pilsētu nodarbinātību pa apstrādes rūpniecības nozarēm noteikšanai Latvijā;

ii. regresijas analīze – cēloņsakarības noteikšanai starp strukturālām pārmaiņām apstrādes rūpniecībā un ekonomikas izaugsmi Latvijā;

iii. klāsteranalīze – ES dalībvalstu grupēšana pēc strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā veida un sakarības ar IKP pieaugumu.

4. Strukturālo pārmaiņu laikā un telpā novērtēšanas metodes: i. strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā absolūto rādītāju

aprēķināšana – Strukturālo pārmaiņu indekss (Structural Change Index – SCI) (novērtējumam laikā);

ii. strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā relatīvo rādītāju aprēķināšana – Modificēts Liljena indekss (Modified Lilien Index – MLI) (novērtējumam laikā); Lokalizācijas koeficients (Location Quotient – LQ) (novērtējumam telpā).

5. Strukturālo pārmaiņu ietekmes uz ekonomikas izaugsmi novērtēšanas metode: „mainīga īpatsvara” analīze (shift-share analysis) – darba ražīguma pieauguma dekompozīcija.

6. Grafiskā un kartogrāfiskā metodes – statistisko datu un aprēķinu gaitā iegūto datu vizualizācija attēlos, tai skaitā arī Latvijas reģionu kartē.

Informatīvā bāze: zinātniskie pētījumi no starptautiskajām datubāzēm (piem., Scopus, ScienceDirect, Jstor arhīvs), zinātniskas monogrāfijas, zinātniskā žurnāla „Strukturālas pārmaiņas un ekonomikas dinamika” (Structural Change and Economic Dynamics) (Scopus) raksti, zinātniskā žurnāla „Reģionālie

23

pētījumi” (Regional Studies) (Scopus) raksti u.c., starptautisko organizāciju ziņojumi (OECD, United Nations, International Monetary Fund), zinātnisko institūciju publicētie materiāli (piem., The Vienna Institute for International Economic Studies u.c.), Latvijā aizstāvētie promocijas darbi, promocijas darba autores publicētie un starptautiskajās zinātniskajās konferencēs prezentētie darbi, Lursoft dati, Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati, Eurostat datu bāze, nacionālo bibliotēku krājumi (Latvijas Nacionāla Bibliotēka (Rīga), United Nations Library (Ženēva), Russian National Public Library for Science and Technology (Maskava)).

Pē t ī juma ierobežojumi. Promocijas darbs aptver izpētes procesu gan valsts, gan valsts iekšējo reģionu līmeņos un abos gadījumos pētāmās teritoriālās vienības tiek saprastas kā reģions. Pamatojums tam atrodams Latvijas zinātnieku darbos (piem., Boroņenko 2009), kur tiek norādīts, ka ekonomikas zinātnē reģions ir teritorija ar specifisku ekonomiku.

Promocijas darba autore uzsver, ka ir maz zinātnisko darbu, kuros ir strukturālo pārmaiņu teorētiski metodoloģiskas pieejas pielietošanas iezīmes Latvijas ekonomikas izpētē, kas zināmā mērā ierobežo iespējas balstīties uz Latvijas zinātnieku pieredzi šajā jomā, tomēr ir plašas iespējas izmantot Latvijas zinātnieku darbus par ekonomikas izaugsmi, ekonomikas nozaru struktūru un apstrādes rūpniecību.

Promocijas darba mērķa sasniegšana tiek ierobežota ar statistiskās informācijas pieejamību Latvijā pa apstrādes rūpniecības nozarēm2 pēc pievienotās vērtības. Saskaņā ar statistiskās informācijas publicēšanas konfidencialitāti dati par pievienoto vērtību pa visām apstrādes rūpniecības nozarēm NACE 2. red. divciparu līmenī Latvijā netiek publicēti, kas ietekmē pētījuma apjomu un laika posmu. Dati par pievienoto vērtību apstrādes rūpniecībā Latvijā ir pieejami no 2005. gada saskaņā ar apstrādes rūpniecības tehnoloģisko struktūru. Līdz ar to pētījuma daļa, kurā aprēķinos ir nepieciešams iesaistīt arī apstrādes rūpniecības nozares NACE 2. red. divciparu līmenī, notiek uz nodarbinātības datu pamata, kas pilnībā atbilst strukturālo pārmaiņu ekonomikas zinātnē novērtēšanas principiem. Tas tiek pamatots arī ar strukturālo pārmaiņu ietekmes uz ekonomikas izaugsmi noteikšanu, jo tieši nodarbinātības dati un

2 NACE 2. red. klasifikācijas „0” (nulles) līmenī saimnieciska darbība tiek klasificēta sektoros un apzīmēta ar burtiem, piem. Apstrādes rūpniecība (C) (tāpat arī apvienojot nozares pēc to tehnoloģiskas intensitātes A, VA, VZ, Z sektoros (A, VA, VZ un Z ir autores lietotais saīsinājums darba ietvaros (skat. sadaļa „Promocijas darbā iekļauto saīsinājumu saraksts”))). NACE 2. red. klasifikācijas „1” (pirmajā) līmenī saimnieciska darbība tiek klasificēta nozarēs, kuras ir apzīmētas ar sektora burtu un diviem cipariem, piem. „Pārtikas produktu ražošana” (C10) (LR CSP 2015). Statistiskajā uzskaitē vairākas nozares ar līdzīgām saimnieciskas darbības iezīmēm tiek apvienotas arī grupās, piem., nozare „Pārtikas produktu ražošana; dzērienu ražošana; tabakas izstrādājumu ražošana” (C10-12).

24

darbaspēka pārvietošanās starp saimnieciskas darbības sektoriem tiek atzīti par ietekmes indikatoru (Stijepic 2010). Aprēķinu specifikas un statistisko datu pieejamības ietekmē izpētes posms promocijas darba trešajā nodaļā aptver laiku no 2005. gada līdz 2012. gadam. Jāatzīmē, ka šis laika posms ir salīdzinoši veiksmīgs Latvijas ekonomikas pētīšanai, jo no ekonomikas dinamikas viedokļa saturiski aptver visus iespējamos ekonomikas cikla maiņas posmus (piem., Kosiedowski 2014).

Strukturālas pārmaiņas ekonomikas zinātnē tiek saprastas kā spontānas, kuras notiek nepārtraukta tehnoloģiskā progresa iespaidā, kā arī iniciējamas, kuras tiek veicinātas ar ekonomikas aģentu aktivitātēm atkarībā no saimnieciskai darbībai izvirzāmiem mērķiem. Promocijas darba ietvaros apzinātas strukturālas pārmaiņas apstrādes rūpniecībā tiek saprastas kā spontānas, jo darba autores rīcībā nav pietiekamu datu atsevišķu iniciējamo pārmaiņu izdalīšanai. Tomēr empīriskā pētījuma rezultātu interpretācija notiek no iniciējamo strukturālo pārmaiņu viedokļa, t.i. esošās situācijas attiecināšana uz zināmu etalonu, t.i., vēlamo pārmaiņu virzienu (strukturālo pārmaiņu tendences un izaugsmes pamatnostādnes), jo „laissez faire” principa ievērošana ekonomikas nozaru struktūras pārmaiņu jomā rezumējas „stagnējošo” pakalpojumu sektoru dominēšanā pār apstrādes rūpniecības nozarēm ar augstu darba ražīgumu.

Promoci jas darba struktūra. Promocijas darba pirm ās nodaļas ietvaros tiek izstrādāta strukturālo pārmaiņu ekonomikas zinātnē teorētiska, terminoloģiska un metodoloģiska bāze promocijas darba pētījuma empīriskai daļai, kā arī tiek piedāvāts skaidrojums par strukturālo pārmaiņu ietekmes uz ekonomikas izaugsmi rakstura noteikšanas pamatprincipiem. Promocijas darba otrā nodaļa tiek veltīta strukturālo pārmaiņu tendenču un izaugsmes pamatnostādņu apzināšanai. Nodaļas ietvaros veikta strukturālo pārmaiņu novērtēšana laikā, kā arī sniegtas atbildes uz jautājumiem par apstrādes rūpniecības sektoru ieguldījumu apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras maiņā. Darba autore nosaka apzināto strukturālo pārmaiņu ietekmes uz ekonomikas izaugsmi raksturu Latvijā ES kontekstā. Promocijas darba trešās nodaļas rezultāti piedāvā jaunu, uz analīzi balstītu Latvijas apstrādes rūpniecības sektoru klasifikāciju, kā arī uz tās bāzes veikto strukturālo pārmaiņu novērtēšanu telpā un to ietekmes uz ekonomikas izaugsmi rakstura noteikšanu Latvijas reģionos.

Promoci jas darba z inā tnisk ā novi tā te, prakt iskā nozīmība un p ie l ieto jums.

• Zinātniskās novitātes: • sistematizētas strukturālo pārmaiņu teorētiskās pieejas; • piedāvātas „strukturālo pārmaiņu” termina definīcijas atkarībā no

katra teorētiskā virziena ietvaros risināmām un dominējošām problēmām;

25

• noteiktas strukturālās pārmaiņas apstrādes rūpniecībā laikā un telpā, kā arī noteikts strukturālo pārmaiņu ietekmes uz ekonomikas izaugsmi raksturs Latvijā un tās reģionos;

• piedāvāta jauna apstrādes rūpniecības sektoru klasifikācija, kura balstās ne tikai uz statistiskajā uzskaitē pieņemto nozaru sadalījumu, bet arī uz analīzi;

• piedāvāta teorētiski-metodoloģiskā pieeja kā reģioni var noteikt „vēlamo” darba resursu pārvietošanos;

• Praktiskā nozīmība un pielietojums: • strukturālo pārmaiņu teorētiski metodoloģiskas pieejas ieviešana

aktīvajā zinātniskajā apritē Latvijā caur promocijas darba rezultātu publiskošanu;

• pamatots un paskaidrots „vēlamo” strukturālo pārmaiņu virziens Latvijā un noteikti strukturālo pārmaiņu ietekmes uz ekonomikas izaugsmi pozitīvo raksturu kavējošie faktori;

• promocijas darba rezultātus iespējams izmantot izaugsmes stratēģijās Latvijā un tās reģionos;

• promocijas darba materiālus iespējams izmantot lekcijās un praktiskajās nodarbībās universitātēs un augstskolās ekonomikas studiju programmu ietvaros.

Promocijas darba ietvaros konstatētās atziņas iespējams izmantot, lai nodrošinātu efektīvāku darbaspēka resursu pārvietošanos, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes stratēģiskos mērķus. Tas ir iespējams, veicot regulāru strukturālo pārmaiņu monitoringu, balstoties uz promocijas darba ietvaros pielietoto izpētes loģisko ietvaru.

Aizstāvēšanai izvirzītās tēzes:

1. Ekonomikas izaugsmes skaidrošana ir jāsaista ar strukturālo pārmaiņu apzināšanu.

2. Latvijā ir vērojamas ES ekonomiskajai telpai līdzīgas strukturālo pārmaiņu tendences apstrādes rūpniecībā un līdzīgs to ietekmes uz ekonomikas izaugsmi raksturs, t.i. apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras saglabāšana un nepietiekams (attiecībā uz visiem saimnieciskās darbības sektoriem) darba ražīguma pieaugums.

3. Latvijas apstrādes rūpniecību raksturo zemo tehnoloģiju sektoru dominēšana un nepietiekams (attiecībā uz visiem saimnieciskās darbības sektoriem) darba ražīguma pieaugums izaugsmes stratēģiskajos mērķos norādītajos un augsti tehnoloģiskajos sektoros, kuru virzienā pārsvarā notiek strukturālas pārmaiņas Latvijas reģionos.

26

1. STRUKTURĀLO PĀRMAI ŅU SAIKNES UN IETEKMES UZ EKONOMIKAS IZAUGSMI

TEORĒTISKAIS PAMATOJUMS Pirmās nodaļas uzdevums ir nodrošināt teorētisku, terminoloģisku un metodoloģisku bāzi strukturālo pārmaiņu un to saiknes un ietekmes uz ekonomikas izaugsmi izpētei. Pirmā apakšnodaļa ietver strukturālo pārmaiņu būtības un izpētes pamatprincipu sistematizāciju ekonomikas zinātnē. Otrā apakšnodaļa nodrošina strukturālo pārmaiņu sakarības un ietekmes uz ekonomikas izaugsmi teorētiski metodoloģisko pamatojumu. Pirmās nodaļas ietvaros sniegtās atziņas izmantotas promocijas darba empīriskajā daļā, kur tiek apzinātas strukturālas pārmaiņas apstrādes rūpniecībā un to ietekmes raksturs uz ekonomikas izaugsmi, uz kā pamata iespējams secināt, vai darbaspēka resursu pārdale starp apstrādes rūpniecības sektoriem notiek par labu tiem, kurus var atzīt par ekonomikas izaugsmi veicinošiem. Nodaļā ir 2 apakšnodaļas, 3 tabulas, 4 attēli, 6 darbā izmantojamās formulas, 24 lpp. 1.1 Struktur ālo pārmaiņu būtība un izpēte ekonomikas zinātnē

Struktur ā lo pā rmai ņu bū t ība ekonomikas zinā tn ē . Strukturālās pārmaiņas tiek atzītas par mūsdienu ekonomikas īpatnību (piem., Guillo, Papageorgiou, Perez-Sebastian 2010), un ekonomikas zinātnē tām tiek atvēlēts gan teorētiskās domas virziens – strukturālo pārmaiņu ekonomika, gan tiek izdalīta atsevišķa strukturālo pārmaiņu metodoloģija – strukturālo pārmaiņu analīze. Zinātnieki pieļauj, ka strukturālas pārmaiņas ekonomikas zinātnē, neizmantojot terminu „strukturālas pārmaiņas”, tika pētītas vēl laikā, kad ekonomika kā patstāvīga zinātnes disciplīna atradās agrīnajā veidošanās stadijā. Termina „strukturālas pārmaiņas” ieviešana ekonomikas zinātnē tika veicināta ar klasiskās fizikas teorijas attīstības rezultātā apzināto nepieciešamību sadalīt pētāmo objektu mazākās daļās (elementos) un pētīt kopuma elementu pārmaiņas, definējot tās kā „strukturālas pārmaiņas” (Vazquez Presedo 1997; UNIDO, Memedovic, Iapadre 2010; Quatraro 2012). Strukturālas pārmaiņas ekonomikas zinātnē tiek saistītas ar pārmaiņām saimnieciskās darbības sektoru un nozaru relatīvajā nozīmīgumā, kas tiek izteikts ar sektoru un nozaru īpatsvaru dinamiku tehnoloģiju attīstības iespaidā (UNIDO, Memedovic, Iapadre 2010; Quatraro 2012; Silva, Teixeira 2008).

Strukturālo pārmaiņu ekonomikas un analīzes pamati tiek saistīti ar klasiskās ekonomikas attīstības posmu, kad ekonomikas nozaru struktūra tika atzīta par vienu no nozīmīgākajiem ekonomikas sistēmu veidojošiem elementiem (Smith 1776), savukārt pārmaiņas tajā par priekšnosacījumu izaugsmei (Ricardo 1817). Mūsdienās strukturālo pārmaiņu izpēte ekonomikas zinātnē var tikt sistematizēta piecos virzienos (skat. 1.tabulu).

27

1.tabula Struktur ālo pārmaiņu izpētes virzieni ekonomikas zinātnē

Pētījumu virziens

Pētījumu jaut ājumi un būtība Pētījumu autori Pētījumu rezultātu

nozīme 1. Strukturālo pārmaiņu metodoloģiskie aspekti ekonomikas zinātnē.

Strukturālo pārmaiņu ekonomika pielieto metodoloģiju, kura ļauj pētīt reģionālās ekonomikas, koncentrējot uzmanību uz ierobežotu, konkrētam (pētāmam) procesam izšķirošu elementu kopu.

Peneder 2002; Thakur 2011; Schiliro 2012; Красильников 1999; Казинец 1969, 1981.

Pētījumu rezultāti attīsta un skaidro strukturālo pārmaiņu teorētiskos pamatprincipus un metodoloģiskās īpatnības.

2. Strukturālo pārmaiņu nozīme reģionālās diferenciācijas mazināšanā globālajā ekonomiskajā telpā.

Atšķirības pēc ekonomikas nozaru struktūrām starp principiāli dažādos attīstības posmos esošiem reģioniem tiek atzītas par cēloni augstai reģionālajai diferenciācijai pasaulē, savukārt strukturālas pārmaiņas par instrumentu tās mazināšanai.

Pieper 2000; Easterley 2002; Rada, Taylor 2006; UNIDO, Memedovic, Iapadre 2010.

Pētījumu rezultātā tiek apzināti strukturālo pārmaiņu „vēlamie” virzieni, kas būtu jāņem vērā reģioniem, kuri atrodas iedzinēju pozīcijās pēc ekonomikas attīstības līmeņa.

3. Strukturālo pārmaiņu nozīme reģionālo ekonomiku izaugsmē.

Strukturālas pārmaiņas tiek atzītas par „ar izaugsmi saistīto faktoru”.

Baumol 1967; Kuznets 1966, 1971; Echevarria 1997; Peneder 1999; Peneder 2003; Fagerberg 2000; Ros 2000; Savioti, Pyka 2004; Aiginger, Falk 2005; United Nations. Economic and Social Affairs 2006; Dietrich 2009; McMillan, Rodrik 2010, 2011; Hartwig 2010, 2012;

Pētījumu rezultātā tiek noteikta strukturālo pārmaiņu sakarība un ietekmes uz ekonomikas izaugsmi raksturs, kā arī to cēloņsakarības.

28

1.tabulas turpinājums Cortuk, Singh

2011; Janger et al. 2011.

4. Saimnieciskās darbības nozaru nozīme reģionālo ekonomiku izaugsmē.

Strukturālo pārmaiņu izpratne un to „vēlamo” virzienu noteikšana reģionālo ekonomiku ietvaros tiek saistīta ar saimnieciskās darbības nozaru atšķirībām, kuras ir būtiskas un pat nepieciešamas līdzsvarotas izaugsmes nodrošināšanai.

Rosenstain-Rodan 1943; Peneder 2002, 2003; Janger et al. 2011.

Pētījumu rezultāti uzsver saimnieciskās darbības nozaru atšķirības kā iemeslus reģionālo ekonomiku diferencētai izaugsmei un tās kvalitātei.

Strukturālo pārmaiņu ekonomika pieļauj atšķirīgas pieejas saimnieciskās darbības nozaru klasifikācijai, pētot to atšķirīgo nozīmi izaugsmē, balstoties uz (a) iepriekš noteikto klasifikāciju vai (b) analīzi.

Lewis 1954; Hoffman 1931/1958; Fisher 1939; Baumol 1967; Hartwig 2010, 2012; Kuznets 1971; Eurostat 2008, 2014; Christensen 2013; Weterings, Marsili 2015.

Pētījumu rezultāti pilnveido zināšanas par saimnieciskās darbības nozaru nozīmi izaugsmē atkarībā no nozaru raksturojuma.

5. Indivīdu vajadzību sistēmas attīstības nozīme strukturālo pārmaiņu veicināšanā.

Strukturālo pārmaiņu ekonomika atzīst, ka ienākumu, uzkrājumu un pieprasījuma izmaiņas ietekmē strukturālo pārmaiņu procesus reģionālajā ekonomikā.

Foellmi, Zweimuller 2005; Абузярова 2011.

Reģionālās ekonomikas nozaru struktūras spējas un iespējas būt atbilstošai mūsdienu indivīda vajadzību sistēmas prasībām.

Avots: autores izstrādāts pēc Aiginger, Falk 2005; Baumol 1967; Christensen 2013; Cortuk, Singh 2011; Dietrich 2009; Easterley 2002; Fagerberg 2000; Fisher 1939; Foellmi, Zweimuller 2005; Hartwig 2010, 2012; Hoffman 1931/1958; Janger et al. 2011; Kuznets 1971; Lewis 1954; McMillan, Rodrik 2010, Peneder 1999, 2002, 2003; Pieper 2000; Rada, Taylor 2006; Ros 2000; Rosenstain-Rodan 1943; Savioti, Pyka 2004; Schiliro 2012; Silva, Teixeira 2008; Thakur 2011; UNIDO, Memedovic, Iapadre 2010; United Nations. Economic and Social Affairs 2006; Weterings, Marsili 2015; Абузярова 2011; Казинец 1969, 1981; Красильников 1999.

1.tabulas dati parāda, ka ievērojams zinātniskas literatūras daudzums par

strukturālajām pārmaiņām ekonomikā ir veltīts tādiem virzieniem, kā strukturālo

29

pārmaiņu nozīme reģionālo ekonomiku izaugsmē un saimnieciskās darbības nozaru nozīme reģionālās ekonomikas izaugsmē. Promocijas darbs ir izstrādāts šo virzienu ietvaros.

Strukturālo pārmaiņu nozīme reģionālo ekonomiku izaugsmē. Ierobežoto resursu apstākļos reģioni atrodas izvēles priekšā, vai balstīt ekonomikas izaugsmi uz tā saucamajām „tradicionālajām” vai „inovatīvajām” saimnieciskās darbības nozarēm, kuras savā starpā atšķiras pēc to saimnieciskajā darbībā pielietojamām tehnoloģijām un iespējām paaugstināt darba ražīgumu. Darbaspēka pārdale no nozarēm ar zemu darba ražīgumu uz nozarēm ar augstu darba ražīgumu, un līdz ar to arī kopējā darba ražīguma palielinājums saskaņā ar aktuālajām Endogenās izaugsmes teorijas pamatnostādnēm ir veicinošs attiecībā uz ekonomikas izaugsmi. Tas tiek apstiprināts praktiski ar ātri augošo ekonomiku pieredzi (piem., McMillan, Rodrik 2010; United Nations. Economic and Social Affairs 2006). Piemēram, reģioni, kas diversificē savas ekonomikas nozaru struktūru (Saviotti, Pyka 2004; Janger et al. 2011), mērķtiecīgi paaugstinot tehnoloģiski vairāk progresīvo nozaru īpatsvaru un nozīmi ekonomikā, sasniedz lielāku darba ražīguma pieaugumu un kopējā izlaiduma pieaugumu, kas veicina IKP uz vienu iedzīvotāju palielinājumu (Peneder 2003; Fagerberg 2000; Aiginger, Falk 2005; Janger et al. 2011).

Saimnieciskās darbības nozaru nozīme reģionālo ekonomiku izaugsmē. Zinātnisko pētījumu rezultāti, kā arī reģionu praktiskā pieredze parāda, ka nozaru atšķirības ir nepieciešamas līdzsvarotai izaugsmei (Rosenstain-Rodan 1943; Silva, Teixeira 2008), turklāt nevar būt viena universāla nozaru struktūra ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai (Peneder 2003; Janger et al. 2011). Saimnieciskās darbības nozares kā ekonomikas nozaru struktūras pamatelements tiek klasificētas, balstoties uz (skat. 1.tabulu): (a) iepriekš noteikto statistiskajā uzskaitē pieņemto klasifikāciju vai (b) analīzes rezultātiem. Statistisko un zinātnisko klasifikāciju izmantošana ļauj uzsvērt nozaru atšķirības.

Promocijas darba autores piedāvātā strukturālajām pārmaiņām veltīto teorētisko un empīrisko pētījumu sistematizācija piecos virzienos (skat. 1.tabulu) uzsver katra virziena ietvaros pētāmo jautājumu specifiku. Risināmo ekonomikas problēmu īpatnības, kā arī joprojām aktuālie termina „strukturālas pārmaiņas” vienotās definīcijas meklējumi veicināja darba autores iniciatīvu piedāvāt termina „strukturālas pārmaiņas” definīcijas, ņemot vērā izpētes procesā strukturālajām pārmaiņām piešķiramo nozīmi un sagaidāmos rezultātus (skat. 1.tabulu), kas varētu nodrošināt pilnīgāku un precīzāku termina „strukturālas pārmaiņas” izpratni (skat. 2.tabulu). Autores izstrādātās definīcijas ir parādītas 2.tabulā.

30

2.tabula Termina „struktur ālas pārmaiņas” definīcijas

Strukturālo pārmaiņu izpētes virziens: atšķir ības pēc ekonomikas nozaru struktūras

starp principiāli dažādos attīstības posmos esošiem reģioniem Struktur ālo pārmaiņu mērķis ekonomikā: Attīstības reģioniem – pietuvoties attīstīto reģionu ekonomikas nozaru struktūrai ar ražošanas struktūras maiņu, veicināt industrializāciju. Attīstītajiem reģioniem – nodrošināt savlaicīgu ekonomikas nozaru struktūras reakciju uz globālajā ekonomiskajā telpā notiekošo, veicināt reindustrializāciju.

Termina „struktur ālas pārmaiņas” definīcija: Attīstības reģioniem – pārmaiņas reģiona ekonomikas ražošanas struktūrā par labu iepriekš ekonomikas perifērijā strādājošām nozarēm. Attīstītajiem reģioniem – pārmaiņas reģiona ekonomikas nozaru struktūrā par labu augsti tehnoloģiskiem apstrādes rūpniecības un zinātņu ietilpīgiem pakalpojumu sektoriem.

Strukturālo pārmaiņu izpētes virziens: strukturālo pārmaiņu nozīme reģionālās ekonomikas izaugsmē

Struktur ālo pārmaiņu mērķis ekonomikā: paaugstināt to saimnieciskās darbības nozaru īpatsvaru un nozīmi, kuras veicina reģiona ekonomikas izaugsmi un pāreju uz augstāku ekonomikas attīstības posmu caur izaugsmes procesu kvalitātes uzlabošanu.

Termina „struktur ālas pārmaiņas” definīcija: pārmaiņas reģiona ekonomikas nozaru struktūrā kā ekonomikas izaugsmi stimulējošais vai bremzējošais faktors atkarībā no strukturālo pārmaiņu ietekmes uz izaugsmi rakstura.

Strukturālo pārmaiņu izpētes virziens: saimnieciskās darbības nozaru nozīme reģionālo ekonomiku izaugsmē

Struktur ālo pārmaiņu mērķis ekonomikā: nodrošināt ekonomikas izaugsmi veicinošo nozaru īpatsvara un nozīmes pieaugumu reģiona ekonomikas nozaru struktūrā.

Termina „struktur ālas pārmaiņas” definīcija: pārmaiņas reģiona specializācijā par labu saimnieciskās darbības nozarēm, kuras noteiktā vēstures posmā un reģiona attīstības stadijā ir veicinošas attiecībā uz ekonomikas izaugsmi.

Strukturālo pārmaiņu izpētes virziens: indivīdu vajadzību sistēmas attīstības nozīme strukturālo pārmaiņu veicināšanā

Struktur ālo pārmaiņu mērķis ekonomikā: nodrošināt pārmaiņas ekonomikas nozaru struktūrā atbilstoši indivīdu vajadzību sistēmai.

Termina „struktur ālas pārmaiņas” definīcija: pārmaiņas reģiona ekonomikas nozaru struktūrā par labu saimnieciskās darbības nozarēm, kuras noteiktā vēstures posmā nodrošina indivīda vajadzības atbilstoši jauno tehnoloģiju sniegtajām iespējām.

31

2.tabulas turpinājums Struktur ālo pārmaiņu mērķis ekonomikā: nodrošināt ekonomisko izaugsmi veicinošas pārmaiņas reģiona ekonomikas nozaru struktūrā par labu noteiktām („vēlamām”) saimnieciskās darbības nozarēm. Termina „struktur ālas pārmaiņas” definīcija: strukturālās pārmaiņas ir pārmaiņas reģiona ekonomikas nozaru struktūrā, ražošanas struktūrā, specializācijā par labu tām saimnieciskās darbības nozarēm, kuras noteiktā vēstures posmā veicina ekonomikas izaugsmi un reģiona pāreju uz augstāku ekonomikas attīstības stadiju ar izaugsmes procesu kvalitātes uzlabošanu, ņemot vērā jauno tehnoloģiju iespējas.

Avots: autores izstrādātas definīcijas pēc Dietrich 2009; Echevarria 1997; Hartwig 2010, 2012; Janger et al. 2011; McMillan, Rodrik 2010; Peneder 1999, 2002, 2003; Silva, Teixeira 2008; Thakur 2011; UNIDO, Memedovic, Iapadre 2010; United Nations. Economic and Social Affairs 2006; Абузярова 2011; Красильников 1999.

Termina „strukturālas pārmaiņas” definēšana, uzsverot zinātnisko pētījumu virzienu īpatnības, precizē promocijas darba ietvaros izmantojamo terminoloģiju, ņemot vērā darbam izvirzīto mērķi un risināmos uzdevumus. Tāpēc strukturālas pārmaiņas promocijas darbā tiek saprastas kā:

a) pārmaiņas reģiona ekonomikas nozaru struktūrā kā ekonomikas izaugsmi stimulējošais vai bremzējošais faktors atkarībā no strukturālo pārmaiņu ietekmes uz ekonomikas izaugsmi rakstura;

b) pārmaiņas reģiona specializācijā par labu saimnieciskās darbības nozarēm, kas noteiktā vēstures posmā un reģiona attīstības stadijā ir veicinošas attiecībā uz ekonomikas izaugsmi.

Promocijas darba autores piedāvātās termina „strukturālas pārmaiņas” definīcijas (skat. 2.tabulu) būs lietderīgas, lai saprastu, vai notiekošās strukturālās pārmaiņas atbalsta to nozaru īpatsvara palielinājumu, kas veicina reģiona ekonomikas izaugsmi.

Strukturālo pārmaiņu analīzes aizsākumi, neskatoties uz skaidru un nepārprotamu liecību neesamību, tradicionāli tiek saistīti ar ekonomistu klasiķu darbiem un tiem raksturīgiem izpētes procesa pamatprincipiem, kas ļauj sadalīt (klasificēt) ekonomikas darbības vienkāršotā shēmā un novest ekonomikas dinamikas novērtējumu līdz dažu īpaši nozīmīgu mainīgo novērtējumam (Schiliro 2012). Strukturālo pārmaiņu analīze, zināmā mērā pārņemot klasiskās ekonomikas metodoloģiskās īpatnības, tiek diferencēta no standarta pētījumiem ekonomikas jomā. Pēc savas būtības tā ļauj no bezgalīgi lielas ekonomikas sistēmu raksturojošo rādītāju daudzveidības izvēlēties un koncentrēt uzmanību uz salīdzinoši nelielu pētāmo elementu un to raksturojošo rādītāju skaitu, kuri veido ekonomikas struktūru un caur to pētīt ekonomikas sistēmu (Hagemann, Landesmann, Scazzieri 2003; Silva, Teixeira 2008; UNIDO, Memedovic, Iapadre 2010), kas pēc būtības nozīmē skaidrot ekonomikas sistēmas procesus, balstoties uz ekonomikas struktūras analīzi (skat. 1.attēlu).

32

1.attēls Struktur ālo pārmaiņu analīzes būtība

Avots: autores izstrādāts pēc Silva, Teixeira 2008; Schiliro 2012.

Ņemot vērā strukturālo pārmaiņu analīzes būtību, par tās metodoloģiskām iezīmēm tiek atzītas šādas: relatīvais strukturālais nemainīgums, struktūras dekompozīcija un normatīvo līdzsvara nosacījumu noteikšana (Schiliro 2012).

Struktur ā lo pā rmai ņu novē r t ēšana ekonomikas z inā tn ē . Dažādu zinātnieku pētījumu rezultāti parāda, ka strukturālo pārmaiņu novērtēšana balstās uz datiem par pievienoto vērtību un nodarbinātību (piem., Dietrich 2009; UNIDO, Mamedovic, Iapadre 2010), veicot IKP struktūras dinamikas analīzi pa saimnieciskās darbības nozarēm (piem., Акаев et al. 2009; Сарыгулов 2011). Pievienotās vērtības un nodarbinātības dati strukturālo pārmaiņu novērtēšanas ietvaros ir gan savstarpēji papildinoši, gan aizvietojoši (Stijepic 2010). Ekonomikā dažādām nozarēm ir būtiski atšķirīgs īpatsvars, un tās atšķirīgi ietekmē rezultējošos rādītājus ekonomikā (Акаев et al. 2009), turklāt nozaru īpatsvars IKP norāda uz to relatīvo nozīmīgumu (Stijepic 2010).

Kādas noteiktas kopas struktūra nepaliek nemainīga ne laikā, ne telpā. Struktūras raksturojošo elementu pārmaiņas laikā saprot kā strukturālās pārmaiņas, savukārt pārmaiņas telpā norāda uz strukturālām atšķirībām starp reģioniem. Strukturālo pārmaiņu vai atšķirību novērtēšanai tiek izmantoti absolūtie un relatīvie rādītāji (aprēķināmie koeficienti un indeksi), turklāt

33

absolūtie rādītāji liecina par pārmaiņu ātrumu, bet relatīvie intensitāti. Daudzpusīgai strukturālo pārmaiņu novērtēšanai ir jārādītāju pielietošanu. Strukturālas pārmaiņas ekonomikā var norisinnovērtētas: starp sektoriem, sektoru iekšienē, t.i. sektora nozaru starpsektoru un nozaru specializācijā (piem., Dietrich 2009; Palan 2010; Lu, Deng 2012; Казинец 1969, 1981; Перстнёва 2012).

Plašs aprēķināmo rādītāju klāsts, to dažādība un regulāra modifiknoteikt atlases kritērijus, kuru piemērošanas rezultātā promocijas darba msasniegšanai un uzdevumu risināšanai no zinātniskajā literatūrā piedklāsta tika atlasīti trīs rādītāji:

a) Strukturālo pārmaiņu indekss (Structural Change Index 2009),

, kur xi,t – sektora, nozares īpatsvars tekošajā gadā, xi,t-1 – sektora, nozares īgadā.

b) Modificēts Liljena indekss (Modified Lilien Index – 2009),

, kur n – sektoru, nozaru skaits, i – sektors, nozare, t – laiks, x[i,t] – sektora, nozares tekošajā gadā, x[i,s] – sektora, nozares īpatsvars bāzes gadā.

c) Lokalizācijas koeficients (Loqation Quotient – LQ) (Lu, Deng 2012)

,

kur r – reģions, i – sektors, nozare, Eri – reģionāla nodarbinātība sektorākopēja nodarbinātība sektorā, nozarē, TNE – kopēja nodarbinātība, TREnodarbinātībā reģionā.

Struktur ā lo pā rmai ņu izpē tes teorē t iski metodolopieredze Latv i jā . Zinātniskajā un praktiskajā jomā Latvijas ekonomik„strukturālo pārmaiņu” termins strukturālo pārmaiņu ekonomikas un analkontekstā ir jauns un maz izpētīts, kaut gan strukturālo pārmaiņu pamatprincipi ir atrodami Latvijas ekonomikas stratēģiskajos mērķos (piem., Ekonomikas Ministrija 2013). Saskaņā ar Latvijas Zinātņu Akadēmijas Akadēdatu bāzes datiem Latvijā ir iespējams lietot terminu „strukturā(LZA Terminoloģijas komisijas Akadēmiskajā terminu datubā2014), tomēr Latvijas zinātniskajā literatūrā šis termins ir reti sastopampārsvarā netiek lietots strukturālo pārmaiņu ekonomikas un strukturanalīzes kontekstā.

īvie – par pārmaiņu ēšanai ir jābalstās uz abu ā var norisināties un tikt

, t.i. sektora nozaru starpā, pārmaiņas Dietrich 2009; Palan 2010; Lu, Deng

āra modifikācija liek promocijas darba mērķa

ū ā piedāvāto rādītāju

– SCI) (Dietrich

(1.) sektora, nozares īpatsvars bāzes

MLI) (Dietrich

(2.) sektora, nozares īpatsvars

(Lu, Deng 2012).

(3.)

ā ība sektorā, nozarē, NEi – ā ība, TREr – kopēja

t iski metodoloģ iskā ā Latvijas ekonomikā

u ekonomikas un analīzes ā ņu pamatprincipi ir

os (piem., Ekonomikas mijas Akadēmiskās terminu

jams lietot terminu „strukturālas pārmaiņas” terminu datubāzē AkadTerm

ir reti sastopams un strukturālo pārmaiņu

34

1.2 Struktur ālo pārmaiņu saiknes un ietekmes uz ekonomikas izaugsmi raksturojums

Pārliecība, ka strukturālas pārmaiņas un ekonomikas izaugsme ir saistīti,

sakņojas Endogenās izaugsmes teorijas pamatnostādnēs (piem., Kuznets 1966, 1971; Chenery 1975; Baumols 1967; UNIDO, Memedovic, Iapadre 2010). Saskaņā ar tām ekonomikas izaugsme tiek saistīta ar strukturālām pārmaiņām ekonomikā (piem., Roberts, Settefield 2007) ar mērķi paaugstināt to sektoru un nozaru īpatsvaru, kurās tiek sasniegts augstāks darba ražīgums (piem., Kuznets 1966, 1967, 1971; Acemoglu 2012). Šis teorētiskais apgalvojums ir apstiprinājies arī praksē, kad ekonomiski augsti attīstīto reģionu uzplaukums notika līdztekus straujām strukturālām pārmaiņām par labu augsti tehnoloģiskiem sektoriem (piem., Laursen 1998) un nozarēm ar augstu darba ražīguma līmeni un strauju tā pieaugumu (piem., Peneder 2003, Janger et al. 2011).

Strukturālo pārmaiņu ietekme uz ekonomikas izaugsmi tiek noteikta un skaidrota ar nozaru specifiskajām darba ražīguma atšķirībām, kuru dēļ notiek darbaspēka pārvietošanās starp saimnieciskās darbības sektoriem un nozarēm (piem., Dietrich 2009; Stijepic 2010). Darbaspēka pārvietošanās rezultātā ekonomikā tiek sasniegts noteikts darba ražīguma līmenis, kas saskaņā ar Endogenās izaugsmes teorijas pamatnostādnēm nenovēršami ietekmēs IKP pieaugumu (piem., Baumol 1967; Hartwig 2010), līdz ar ko strukturālas pārmaiņas par labu noteiktām nozarēm var būt veicinošas attiecībā uz ekonomikas izaugsmi (piem., Peneder 2002; Janger et al. 2011) (skat. 2.attēlu).

2.attēls

Tehnoloģiju ietekme uz ekonomikas izaugsmi un struktur ālās pārmaiņas ietekmes procesa ietvaros

Avots: autores izveidots pēc Baumols 1967; Dietrich 2009; Echevarria 1997; Hartwig 2010; Kuznets 1971; Noseleit 2011; Romer 1990; Silva, Teixeira 2008; Solow 1956; UNIDO, Memedovic, Iapadre 2010.

35

Darbaspēka pārvietošanās saimnieciskās darbības sektoru un nozaru starp

(arī viena sektora ietvaros) ir, pirmkārt, viens no veidiem, kā paaugstinražīgumu, kad tas pārvietojas no nozarēm ar zemu uz nozarēm ar augstu darba ražīgumu (piem., McMillan, Rodrik 2011), tādējādi paaugstinot kopražīgumu ekonomikā un, otrkārt, strukturālo pārmaiņu ietekmes uzizaugsmi indikators (piem., Stijepic 2010). Pārvietošanās virziena noteikšana „mainīga īpatsvara” analīzes (shift-share analysis) ietvaros papārmaiņu ietekmes uz ekonomikas izaugsmi raksturu (Peneder 2002; Havlik 2005). Darbaspēka pārvietošanās no sektoriem un nozarēm ar zemražīgumu un tā pieaugumu uz sektoriem ar augstāku darba ražpieaugumu norāda uz „strukturāla bonusa hipotēzes” nosacījumu izpildi un liecina par ietekmes pozitīvo raksturu. Pretējs darbaspēka pārvietošanliecina par negatīvo ietekmes raksturu „strukturāla sloga hipotēzes”izpildes dēļ (Peneder 2002; Havlik 2005) (skat. 3.attēlu).

Matemātiski darba ražīguma pieaugums „mainīga īpatsvara analietvaros tiek izteikts kā „darba ražīguma pieauguma dekompoz4.formulu).

kur LPT – kopēja darba ražīguma pieaugums (labour productivity total),posma pēdējais gads (final year), by – izpētes posma bāzes gads (base year),saimnieciskās darbības nozare, n – nozaru skaits, S – nozares i īnodarbinātībā, I: statiskais pārmaiņu efekts (static shift effect), II: dinamiskaisefekts (dynamic shift effect), III: izaugsmes efekts (within growth effect) (Peneder 2002, Havlik 2005).

„Struktur ālā bonusa hipotēzes” (structural bonus hypothes

nosacījums matemātiski tiek izteikts (Peneder 2002; Havlik 2005)

„Struktur ālā sloga hipotēzes” (structural burden hypothesis)

nosacījums matemātiski tiek izteikts (Peneder 2002; Havlik 2005)

Trešā darba ražīguma pieauguma dekompozīcijas komponente jeb

„izaugsmes efekts” (within growth effect) atspoguļo darba ražīguma pieaugumu

bas sektoru un nozaru starpā ā paaugstināt darba ēm ar augstu darba

di paaugstinot kopējo darba ietekmes uz ekonomikas ās virziena noteikšana

ietvaros parāda strukturālo eneder 2002; Havlik ēm ar zemāku darba

darba ražīgumu un tā nosacījumu izpildi un

ē ārvietošanās virziens la sloga hipotēzes” nosacījumu

ī īpatsvara analīzes” guma pieauguma dekompozīcija” (skat.

(4.)

guma pieaugums (labour productivity total), fy – izpētes zes gads (base year), i –

nozares i īpatsvars kopējā dinamiskais pārmaiņu

III: izaugsmes efekts (within growth effect) (Peneder 2002,

(structural bonus hypothesis) izpildes (Peneder 2002; Havlik 2005):

(5.)

(structural burden hypothesis) izpildes (Peneder 2002; Havlik 2005):

(6.)

īcijas komponente jeb īguma pieaugumu

36

ar pieņēmumu, ka pārmaiņas nozaru nodarbinātības īpatsvaros nav notikušas un ir palikušas bāzes gada līmenī (Peneder 2002, Havlik 2005).

3.attēls Struktur ālo pārmaiņu ietekmes uz ekonomikas izaugsmi būtība

Avots: autores izstrādāts pēc Baumol 1967; Hartwig 2010; Havlik 2005; Peneder 2002, 2003; Stijepic 2010.

Pārmaiņas par labu noteiktiem sektoriem un nozarēm ir veicinošas attiecībā uz izaugsmi (piem., Peneder 2003). Apstrādes rūpniecība un īpaši tās tehnoloģiski vairāk intensīvās nozares tiek atzītas par izaugsmes dzinēju (piem., Laursen 1998; Szirmai 2012; UNIDO, UNU-MERIT 2012; Manyika et al. 2012; Quatraro 2009), savukārt pārmaiņas apstrādes rūpniecības struktūrā paātrina izaugsmi (Ishikawa 1992).

Latvija ir starp reģioniem, kuros apstrādes rūpniecības īpatsvaru ekonomikā nomāc izteikta darbietilpīgo pakalpojumu dominēšana. Latvijas konkurētspējas uzlabošana lielākoties ir atkarīga no darba ražīguma paaugstināšanas (Schwab, World Economic Forum 2014), savukārt darba ražīgums saskaņā ar teorētisko un empīrisko pētījumu rezultātiem ātrāk paaugstinās tieši apstrādes rūpniecībā (piem., Laursen 1998; UNIDO, Memedovic, Iapadre 2010; Maniyka et al. 2012). Turklāt, ekonomikas lejupslīdes laikā Latvijā tika aktualizēts jautājums par ražošanas nozaru īpatsvara ekonomikā un to darba ražīguma analīzes nepieciešamību (piem., Šatrēvičs, Zvanītājs 2010), norādot, ka tieši apstrādes rūpniecībai būtu jāveicina ekonomikas izaugsmes atjaunošanās (piem., LLU 2009; Kasjanovs 2011).

Promocijas darba pirmās nodaļas saturs parāda, ka darba pirmajai nodaļai izvirzītie uzdevumi ir izpildīti un teorētiska, terminoloģiska un metodoloģiska bāze promocijas darba empīriskai daļai ir nodrošināta.

37

2. STRUKTURĀLO PĀRMAI ŅU VIRZIENA IZV ĒLES ĪPATNĪBAS UN DARBA RAŽĪGUMA NOZ ĪME

EIROPAS SAVIENĪBĀ UN LATVIJ Ā 2.nodaļā autore piedāvā strukturālo pārmaiņu ietekmes uz ekonomikas izaugsmi praktisko dimensiju. Nodaļā ir divas apakšnodaļas. Pirmās apakšnodaļas uzdevums ir nodrošināt izpratni par strukturālo pārmaiņu virziena izvēles procesu un tā īpatnībām ES reģionālās ekonomikas izaugsmes ietvaros. Otrās apakšnodaļas uzdevums ir empīriski novērtēt strukturālās pārmaiņas apstrādes rūpniecībā laikā un apzināt to ietekmes uz ekonomikas izaugsmi raksturu. Īpaša uzmanība tiek veltīta Latvijai, pētot nākotnes izaugsmei noteikto stratēģisko mērķu realizācijas procesu. Otrās apakšnodaļas ietvaros sasniegtie rezultāti sniedz zināšanas par apstrādes rūpniecības sektoru ieguldījumu apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras maiņā, strukturālo pārmaiņu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, uzsverot darba ražīguma nozīmi šajos procesos. Nodaļas ietvaros pielietotais strukturālo pārmaiņu novērtēšanas loģiskais ietvars nodrošina monitoringu darbaspēka resursu pārvietošanās efektivitātei. Nodaļā ir 2 apakšnodaļas, 7 tabulas, 15 attēli, 46 lpp.

2.1 Eiropas Savienības pamatnostādnes ekonomikas izaugsmes politikai

Mūsdienās reģionālās ekonomikas izaugsme tiek kritizēta, jo ir izteikti

atkarīga no pakalpojumu nozarēm ar zemu darba ražīgumu salīdzinājumā ar apstrādes rūpniecību, kādēļ gan zinātnieki, gan praktiķi pamato nepieciešamību nākotnes izaugsmi balstīt uz uzlabojumiem darba ražīgumā (piem., Radosevic 2014; Filipetti, Peyrache 2015). Līdz ar to palielinās interese arī par apstrādes rūpniecības tehnoloģisko struktūru un tās pārmaiņām par labu augsti tehnoloģiskām nozarēm ar augstu darba ražīgumu un potenciālu to kāpināt.

Izteikta darba ražīguma diverģence (Filipetti, Peyrache 2015), kas ir iemesls arī ekonomikas izaugsmes diverģencei starp ES reģioniem, balstās, no vienas puses, uz nozaru specifiskajām darba ražīguma atšķirībām, bet no otras puses, uz reģionālo ekonomiku noslieci veicināt ekonomikas struktūras diversifikāciju (Noseleit 2015), balstoties esošajā nozaru struktūrā (Boschma 2012; Urrca-Ruiz 2013) un tās tehnoloģiskajā intensitātē (Neffke, Henning, Boschma 2011). Lielā mērā tas nosaka nepieciešamību pēc reģionālajām politikām strukturālo pārmaiņu procesos, lai nodrošinātu reģionālo ekonomiku integrāciju, t.i. strukturālo atšķirību mazināšanu starp reģionālajām ekonomikām caur Kohēzijas politikas iniciatīvām (piem., CSIL et al. 2010). Tomēr konverģencei jānotiek bez ekonomikas nozaru struktūru vienlīdzību veicinošiem pasākumiem un jābalstās tehnoloģiskajā un ekonomiskajā progresā reģionos-„iedzinējos”, kas šobrīd notiek relatīvi lēni (piem., Palan, Schmiedeberg 2010).

38

Ekonomiski vājāk attīstīto reģionu iespējas diversificēt savas ekonomikas nozaru struktūru, lai balstītu nākotnes izaugsmi nozarēs ar augstu un pieaugošu darba ražīgumu ir ierobežotas ar reģionu tehnoloģiskajām iespējām (Filipetti, Peyrache 2015). Tomēr reģionālo ekonomiku pieredze parāda, ka līdzvērtīgs sniegums pēc IKP uz vienu iedzīvotāju var tikt sasniegts pie atšķirīga darba ražīguma apstrādes rūpniecības A sektora ietvaros [A sektors saskaņā ar Endogenās izaugsmes teorijas pamatnostādnēm tiek atzīts par strukturālām pārmaiņām „vēlamo”], kas norāda arī uz citu apstrādes rūpniecības sektoru nozīmi. Tādēļ būtu nepieciešama arī stratēģiskā strukturālo pārmaiņu plānošana reģionālās izaugsmes politikas ietvaros, kurā tiktu uzsvērts reģionālo ekonomiku potenciāls un sniegti ieteikumi, lai izvairītos no tā saucamā „ranžēšanas efekta” (Šipilova 2013f3), t.i. vēlmes atdarināt ekonomiski augstāk attīstītus reģionus, nesaskaņojot izvēli ar savas ekonomikas potenciālu.

4.attēls

Struktur ālo pārmaiņu virziena izvēli ietekmējošie faktori reģionālās politikas kontekstā

Avots: autores izstrādāts pēc Boschma 2012; Eiropas Komisija 2015; European Commission 2006, 2010, 2014; Hospers, Benneworth 2005; Midtkandal, Sörvik 2012; OECD 2014; Palan, Schmiedeberg 2010; Šipilova 2013f, 2014e. 3 Raksta materiāls tiek balstīts uz autores viedokli, kas ieguva balvu nominācijā „Labākais jaunā zinātnieka raksts” Regional Studies Association (Lielbritānija) rīkotājā Eiropas konferencē Somijā 2013. gadā (skat. promocijas darba sadaļu informācija).

39

Stratēģija „Eiropa 2020” ir izstrādāta, lai nodrošinātu līdzvērtīgu pāreju no darbietilpīgas uz augsti darba ražīgu ekonomiku visos ES reģionos (European Commission 2015). Mērķa sasniegšanai strukturālo pārmaiņu virziena izvēle būtu jāsaskaņo ar „viedās specializācijas” (piem., Midtkandal, Sörvik 2012), „reģionālo priekšrocību attīstības” (piem., European Comission 2006) un „sasaistošas” reģionālās politikas (piem., Hospers, Benneworth 2005) pamatnostādnēm. Pielietojot minētās reģionālo politiku pieejas, strukturālo pārmaiņu izvēles process tiek saskaņots ar tirgus raidītiem signāliem, ņemot vērā reģiona potenciālu, lai paaugstinātu saimnieciskās darbības tehnoloģisko intensitāti un kombinētu pasaules tendences ar reģionālajām tradīcijām. Tas nozīmē, ka mūsdienu reģionālās ekonomikas izaugsmei tiek izvirzītas prasības izcelt savas ekonomikas priekšrocības. Balstoties uz vairāk piemērotām ekonomikas politikām vēlamo rezultātu, nevis tikai rādītāju sasniegšanai (Šipilova 2013f) (skat. 4.attēlu).

Latvijas stratēģiskie mērķi ekonomikas izaugsmei tiek saistīti ar strukturālām pārmaiņām par labu apstrādes rūpniecībai un tās tehnoloģiski augsti intensīviem sektoriem ar augstu darba ražīgumu un potenciālu to kāpināt (Latvijas Republikas Saeima 2010; Ekonomikas Ministrija 2011, 2013; European Commission 2010, 2015). Latvijas plānošanas dokumentu saturs varētu liecināt par Latvijas tiekšanos uz reģionālo konverģenci, uzsverot reģionālo atšķirību nozīmi nākotnes izaugsmē, kaut gan pastāv arī šķēršļi mērķu sasniegšanai. Piemēram, precīza redzējuma neesamība par pielietojamo reģionālās politikas pieeju vai to kombināciju, vāja savstarpējā saskaņotība starp teritoriju attīstības prioritātēm un nozaru politikām u.c.

2.2 Struktur ālas pārmaiņas apstrādes rūpniecībā Latvij ā

Eiropas Savienības kontekstā: to raksturojums, novērt ējums laikā un ietekme uz ekonomikas izaugsmi

Strukturālo pārmaiņu mērķis Latvijā [arī citos ekonomiski mazāk attīstītajos

reģionos] tiek saistīts ar reģionālās konverģences procesiem, kuru pamatā jābūt Latvijas tuvināšanai ekonomiski augstāk attīstītiem reģioniem pēc apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras un darba ražīguma. Strukturālo pārmaiņu virziena izvēle par labu apstrādes rūpniecības tehnoloģiski vairāk intensīviem sektoriem un nozarēm ir pamatota, jo (a) tiek atzīts, ka izaugsmes dzinējs ir darba ražīgums, (b) apstrādes rūpniecība spēj kāpināt darba ražīgumu straujāk nekā citi saimnieciskās darbības sektori, (c) atšķirības starp reģioniem pēc ekonomikas tehnoloģiskās struktūras ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas veicina atšķirības arī pēc darba ražīguma, (d) pārmaiņas apstrādes rūpniecības struktūrā paātrina izaugsmi.

Statistisko datu analīzes rezultātā iespējams uzsvērt, ka Latvijā un ES (a) darba ražīguma palielinājums, kas saskaņā ar Endogenās izaugsmes teorijas

40

pamatnostādnēm veicina ekonomikas izaugsmi, neizraisīja arī sektora īpatsvara IKP palielinājumu, (b) apstrādes rūpniecības īpatsvars un IKP uz vienu iedzīvotāju ir saistīti, tomēr lielāka nozīme ir apstrādes rūpniecības tehnoloģiskai struktūrai un darba ražīgumam, (c) apstrādes rūpniecības sektoru ieguldījums ekonomikas izaugsmē atšķiras starp reģioniem un šo atšķirību cēloņi ir gan reģionu atšķirības pēc apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras, gan specifiskas sektoru un nozaru atšķirības pēc darba ražīguma. Šīs tendences raisa virkni jautājumu par apstrādes rūpniecības sektoru ieguldījumu apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras maiņā, kā arī strukturālo pārmaiņu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un darba ražīguma nozīmi šo procesu ietvaros. Atbildes uz jautājumiem iespējams atrast, pielietojot strukturālo pārmaiņu analīzi.

Strukturālas pārmaiņas kā darbaspēka pārvietošanās rezultāts starp saimnieciskās darbības sektoriem tiek novērtētas laikā, tādējādi nosakot to absolūto ātrumu un intensitāti. Pārmaiņu ātrums ietekmē ekonomikas izaugsmi (Ishikawa 1992), kādēļ apzinātas strukturālo pārmaiņu vērtības nodrošina, pirmkārt, zināšanas par darbaspēka pārvietošanas tendencēm, kuru rezultātā tiek veicināta vai bremzēta ekonomikas izaugsme un, otrkārt, zināšanas par tiem apstrādes rūpniecības sektoriem, kas aktīvāk piedalās pārmaiņu nodrošināšanā un līdz ar to ir nozīmīgāki ekonomikas izaugsmes procesos.

Padziļināta strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā novērtēšana laikā tiek organizēta saskaņā ar šādu loģiku: (1) pārmaiņas starp „A+VA” un „Z+VZ” sektoriem, (2) pārmaiņas „A+VA” sektora iekšienē, (3) pārmaiņas „Z+VZ” sektora iekšienē. Šāda strukturālo pārmaiņu novērtēšanas loģika nodrošina zināšanas par strukturālo pārmaiņu procesa būtību – saimnieciskās darbības akcentu pārbīde esošās tehnoloģiskās struktūras ietvaros (pārmaiņas sektoru iekšienē) vai tehnoloģiskās struktūras pārmaiņas (pārmaiņas starp sektoriem).

Zinātnisko pētījumu pieredze uzsver, ka apstrādes rūpniecības struktūrai ir liela nozīme izaugsmē (piem., Peneder 2002). 5.attēlā apkopotie aprēķinu rezultāti par strukturālo pārmaiņu absolūto pieaugumu un pieauguma tempiem ilustrē pārmaiņu neviendabīgumu starp reģioniem, kā arī pēc pārmaiņu rakstura. Lielākās strukturālo pārmaiņu ātruma un intensitātes vērtības laikā no 2000. līdz 2011.gadam ir attiecināmas pie pārmaiņām „A+VA” sektora iekšienē ES-13, kas, ņemot vērā reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju līmeni un A sektora īpatsvara palielinājumu, varētu tikt raksturota kā pozitīva tendence. Latvija demonstrē nedaudz ātrākas un intensīvākas pārmaiņās [par cita veida pārmaiņām] „A+VA” sektora iekšienē (SCIA+VA=13,11; MLIA+VA=13,10 salīdzinājumam SCIZ+VZ=10,8; MLI Z+VZ=9,95; SCISTARP=2,27; MLISTARP=3,21). Tas parāda apstrādes rūpniecības „A+VA” sektora aktivitāti un gatavību mainīties, kas no apstrādes rūpniecības struktūras pilnveidošanas skatupunkta arī ir pozitīva iezīme (piem., Laursen 1998; Manyika et al. 2012). Pārmaiņas apstrādes rūpniecības „Z+VZ” sektora iekšienē Latvijā uzrāda „A+VA” sektoram līdzīgu, tomēr mazāku ātrumu un intensitāti (SCIA+VA=13,11; MLIA+VA=13,10 salīdzinājumam SCIZ+VZ=10,8; MLI Z+VZ=9,95). Pārmaiņas starp „A+VA” un „Z+VZ” sektoriem (kuras tiek

41

atzītas par vairāk vēlamām) ir raksturojamas ar zemākām ātruma un intensitvērtībām nekā pārmaiņas „A+VA” un „Z+VZ” sektoru iekšienreģionos. Jāatzīmē, ka arī šo pārmaiņu jomā lielāku aktivitāti uzrāvājāk attīstīti reģioni (ES-13), t. sk. arī Latvijā (skat. 5.attēlu).

Struktur ālas pārmaiņas apstrādes rūpniecībā ES, Latvijā 2000.struktur ālas pārmaiņas starp sektoriem un sektoru iekšien

SCI, MLI vērt ības

BE – Beļģija, BG – Bulgārija, CZ – Čehija, DK – Dānija, DE – Vācija, EE Īrija, EL – Grieķija, ES – Spānija, FR – Francija, IT – Itālija, CY – Kipra, LT – Lietuva, HU – Ungārija, MT – Malta, NL – Nīderlande, AT – Austrija, PL PT – Portugāle, RO – Rumānija, SI – Slovēnija, SK – Slovākija, FI Lielbritānija. Avots: autores veiktie aprēķini pēc Eurostat 2014 h; LR CSP 2014 c.

Mūsdienu ekonomikas apstākļos strukturālas pārmaiņrūpniecībā pārsvarā nes pozitīvo kontekstu tikai gadījumā, ja tātehnoloģiski vairāk intensīvo nozaru īpatsvara palielinājumu apstrrūpniecības struktūrā, kas tiek pamatots gan ar Endogenās izaugsmes teorijas būtību (piem., Romer 1990), gan ar Eiropas izaugsmes stratpamatnostādnēm (European Commission 2015). Promocijas darba autores veiktie aprēķini parāda, ka apstrādes rūpniecībā notiekošās strukturālās pāLatvijā atbilst mērķim paaugstināt A sektora nozaru klātbūrūpniecības struktūrā. Pārmaiņas „A+VA” sektora iekšienē saskaņā

ā ātruma un intensitātes iekšienē visos ES

āti uzrāda ekonomiski

5.attēls ā 2000.-2011. gados:

iekšienē,

ācija, EE – Igaunija, IE – Kipra, LV – Latvija , Austrija, PL – Polija,

ākija, FI – Somija, UK –

ārmaiņas apstrādes ā, ja tās ir vērstas uz

ājumu apstrādes s izaugsmes teorijas

gan ar Eiropas izaugsmes stratēģijas arba autores veiktie

pārmaiņas ES un t A sektora nozaru klātbūtni apstrādes

saskaņā ar aprēķināto

42

koeficientu vērtībām ir vairāk veicinošas [salīdzinājumā ar cita veida strukturālām pārmaiņām] attiecībā uz apstrādes rūpniecības struktūras maiņu (r=.396*), turklāt to sakarība ar IKP pieauguma tempiem apskatāmajā laika posmā pārsvarā ir cieša un statistiski nozīmīga.

3.tabula

ES reģionu sadalījums4 pēc struktur ālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā veida un to sakarības ar ekonomikas izaugsmi no 2000. līdz 2011. gadam,

nodarbinātības dati

Sakarība ar izaugsmi*

Strukturālās pārmaiņas apstrādes rūpniecībā

Izteiktāka saikne ar izaugsmi ir

grūti nosakāma par labu kādam

noteiktam pārmaiņu veidam,

augstākas korelāciju koeficientu

vērtības biežāk ir sastopamas strukturālām pārmaiņām

„Z+VZ” sektora IEKŠIENĒ

Izteiktāka saikne ar izaugsmi ir grūti

nosakāma par labu kādam noteiktam pārmaiņu veidam,

augstākas korelāciju koeficientu vērtības

biežāk ir sastopamas strukturālām

pārmaiņām STARP „A+VA” un

„Z+VZ” sektoriem

Strukturālo pārmaiņu saikne ar izaugsmi ir vāja un

ar līdzīgām negatīvām korelācijas koeficientu

vērtībām izteikta gan „A+VA”, gan

„Z+VZ” sektoriem un abiem

strukturālo pārmaiņu veidiem (starp, iekšienē),

pozitīvas korelāciju koeficientu vērtības ir tikai pārmaiņām „Z+VZ” sektora

IEKŠIENĒ

Reģioni uzrāda augstākas strukturālo pārmaiņu vērtības STARP „A+VA” un „Z+VZ” tehnoloģiju sektoriem

Igaunija (GRUPA Nr.4)

Ungārija, Slovēnija, Čehija

(GRUPA Nr.5)

tukšums šajā ailē ļauj izteikt

pieņēmumu, ka pēc būtības pārmaiņas starp „A+VA” un

„Z+VZ” tehnoloģiju

sektoriem nevar būt nenozīmīgas ekonomikas izaugsmei

4 Reģionu sadale grupās pamatojas strukturālo pārmaiņu veidos – strukturālas pārmaiņas iekšā un starp, uzsverot, ka pārmaiņas starp ir vairāk vēlamas, jo ir tendētas uz tehnoloģiskās struktūras maiņu, kas atbilst Endogenās izaugsmes teorijas pamatnostādnēm un Eiropas nākotnes izaugsmes stratēģiskajiem mērķiem.

43

3.tabulas turpinājums Reģioni uzrāda augstākas strukturālo pārmaiņu vērtības apstrādes

Beļģija, Bulgārija, Dānija, Vācija, Īrija, Spānija,

Francija, Latvija , Malta, Grieķija, Kipra,

Lietuva, Austrija, Somija

(GRUPA Nr.2)

Itālija, Polija, Slovākija

(GRUPA Nr.3) rūpniecības sektoru IEKŠIENĒ („A+VA” iekšienē un „Z+VZ” iekšienē)

Nīderlande, Portugāle, Rumānija,

Lielbritānija (GRUPA Nr.1)

*j āņem vērā, ka lielākas korelācijas koeficientu vērtības katram reģionam nenozīmē ciešu un statistiski nozīmīgu sakarību visos gadījumos. Avots: veidots pēc autores aprēķiniem.

Apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras dinamiskais pilnveidošanas process ES un daļēji arī Latvijā ir tendēts uz mūsdienu ekonomikas prasību izpildi jeb ekonomikas pārorientāciju no Z uz A sektoru. Latvijas pozīcija saskaņā ar strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā ātruma un intensitātes datiem, kā arī saskaņā ar to sakarību ar IKP pieaugumu, parāda, ka strukturālas pārmaiņas nav pietiekamas ekonomikas izaugsmes stratēģisko mērķu sasniegšanai. Tas tādēļ, ka Latvijai (tāpat kā ES-15, izņemot Somiju un Austriju) apskatāmajā laika posmā ir raksturīga apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras saglabāšana (pārmaiņu sektoru iekšienē dominance) un līdzīgas sakarības starp visa veida pārmaiņām (sektoru iekšienē un starp sektoriem) un IKP pieaugumu (skat. 3.tabula).

Strukturālo pārmaiņu ietekmes uz ekonomikas izaugsmi novērtēšana palīdz apzināt ar statistiskajiem datiem uzdoto jautājumu, kādēļ, palielinoties darba ražīgumam apstrādes rūpniecībā ES un Latvijā, apstrādes rūpniecības īpatsvars ekonomikā samazinās vai paliek nemainīgs. Promocijas darba autore uzsver, ka iemesli šādai situācijai būtu jāmeklē apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras pārmaiņās, jo tās var kavēt ekonomikas izaugsmi. Darba ražīguma pieaugums promocijas darba ietvaros, ņemot vērā darbam izvirzīto mērķi un uzdevumus, tiek saprasts kā darbaspēka pārvietošanās starp sektoriem (piem., McMillan, Rodrik 2011; skat. arī 1.2.apakšnodaļu). Darbaspēka pārvietošanās starp sektoriem ir nozīmīgs strukturālo pārmaiņu un ekonomikas izaugsmes saiknes un strukturālo pārmaiņu ietekmes uz ekonomikas izaugsmi indikators (piem., Stijepic 2010). Zinātniskajā praksē strukturālo pārmaiņu ietekmes uz ekonomikas izaugsmi raksturs tiek novērtēts, pielietojot „mainīga īpatsvara” analīzi (shift-share analysis), kuras ietvaros notiek darba ražīguma pieauguma dekompozīcija (skat. 1.2.apakšnodaļu, skat. 4.formulu). Analīzes ietvaros tiek novērtēta darbaspēka pārvietošanās starp sektoriem, t.i. strukturālas pārmaiņas

44

(piem., Peneder 2002; Havlik 2005; Stijepic 2010) un to ietekme uz ekonomikas izaugsmi.

Strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā ietekme uz ekonomikas izaugsmi pārsvarā tiek raksturota kā pozitīva un nozīmīgāku devumu nodrošinasektors, tomēr visu ekonomikas sektoru kontekstā ietekmes raksturs mainnegatīvo, kas nozīmē, ka darbaspēks apstrādes rūpniecībāsektoriem un nozarēm ar augstāku darba ražīgumu uz sektoriem un nozarzemāku darba ražīgumu.

Strukturālo pārmaiņu procesus raksturojošo rādītāju apkopojums promocijas darba autorei sadalīt ES-27 piecās grupās. Katrai grupai noteiktas strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā un to sakarpieaugumu iezīmes. Promocijas darba autore piedāvā novēpārmaiņu apstrādes rūpniecībā ietekmi uz ekonomikas izaugsmi šo grupu ietvaros, lai būtu pamats izdarīt secinājumus par strukturālo pāuz ekonomikas izaugsmi raksturu atkarībā no strukturālo pārūpniecībā veida un to sakarības ciešuma ar IKP pieaugumu.

Novērtējums nodrošināja pamatu secinājumiem, ka strukturālo pārmaiņu veida un to sakarības ar ekonomikas izaugsmi ciešumastrukturālas pārmaiņas apstrādes rūpniecībā nodrošina pozitraksturu uz ekonomikas izaugsmi, tomēr, ņemot vērā visus ekonomikas sektorus, ietekmes raksturs mainās uz negatīvo (skat. 6. un 7.attēlus)nozīmē, ka ekonomikas izaugsmes stratēģisko mērķu sasniegšanai tikai apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras maiņuražīguma paaugstināšanu un vēlams visos apstrādes rūpniecīiespējams panākt arī caur darbaspēka pārvietošanos par labu sektoriem un nozarēm ar augstāku darba ražīgumu un tā pieaugumu.

Struktur ālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā ietekmes uz ekonomikaizaugsmi rakstura noteikšana: darba ražīguma pieauguma dekompoz

apstrādes rūpniecības ietvaros un attiecībā uz visiem ekonomikas sektoriem ES 2011. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu

a

b

un to ietekme uz ekonomikas

ietekme uz ekonomikas izaugsmi ku devumu nodrošina „A+VA”

ietekmes raksturs mainās uz ībā pārvietojas no

gumu uz sektoriem un nozarēm ar

ā ī āju apkopojums ļāva grupai ir raksturīgas

ā un to sakarības ar IKP ā ā novērtēt strukturālo

ietekmi uz ekonomikas izaugsmi šo grupu ālo pārmaiņu ietekmes ālo pārmaiņu apstrādes

jumiem, ka neatkarīgi no bas ar ekonomikas izaugsmi ciešuma,

nodrošina pozitīvas ietekmes visus ekonomikas sektorus,

ēlus). Tas, savukārt, u sasniegšanai ir jāveicina ne

u, bet arī darba ūpniecības sektoros, ko

rvietošanos par labu sektoriem un

6.attēls

ietekmes uz ekonomikas guma pieauguma dekompozīcija

visiem ekonomikas sektoriem

45

6.attc

d

e

f

Latvija attēlos ir apzīmēta ar gaišākas krāsas aplīti. Avots: autores aprēķini pēc Eurostat 2014 g., h.

Struktur ālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā ietekmes uz ekonomikas izaugsmi rakstura noteikšana: darba ražīguma pieauguma dekompozīcija apstr

rūpniecības ietvaros un attiecībā uz visiem ekonomikas sektoriem ES regrupās 2011. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu

a

b

6.attēla turpinājums

7.attēls

ekonomikas izaugsmi īcija apstrādes

uz visiem ekonomikas sektoriem ES reģionu

46

7.attēc

d

e

f

Nr.1 – Beļģija, Bulgārija, Dānija, Vācija, Īrija, Spānija, Francija, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Lielbritānija; Nr.2 – Grieķija, Kipra, Lietuva, Austrija, Somija; Nr.3 – Itālija, Polija, Slovākija; Nr. 4 – Igaunija, Nr.5 – UngČehija. Avots: autores aprēķini pēc Eurostat 2014 g., h.

7.attēla turpinājums

nija, Francija, Latvija , Malta, ija, Kipra, Lietuva, Austrija,

Ungārija, Slovēnija,

47

3. STRUKTURĀLAS PĀRMAI ŅAS APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ UN TO IETEKME UZ EKONOMIKAS

IZAUGSMI LATVIJ Ā UN TĀS REĢIONOS Latvijā definēts mērķis sasniegt izaugsmi vecinošo nozaru īpatsvara un nozīmes pieaugumu ekonomikas nozaru struktūrā un par izaugsmi veicinošām tiek atzītas apstrādes rūpniecības tehnoloģiski augsti intensīvie sektori un nozares. Mūsdienās Latvijas ekonomikā tehnoloģiski zemi intensīvie sektori un nozares demonstrē veiksmīgus saimnieciskās darbības rezultātus, kas zināmā mērā rada pretrunas starp izaugsmes mērķiem un apstrādes rūpniecības ietvaros dominējošo saimniecisko darbību. Tādēļ promocijas darba autore pieļauj, ka promocijas darba mērķa sasniegšanai būtu lietderīgi ieviest jaunu Latvijas gadījumam raksturīgu apstrādes rūpniecības sektoru klasifikāciju. Ņemot vērā iespējas, ko nodrošina strukturālo pārmaiņu teorētiskās pamatnostādnes un metodoloģiskās īpatnības, promocijas darba 3. nodaļā autore piedāvā klasificēt apstrādes rūpniecības sektorus Latvijā, pamatojoties ne tikai uz statistiskajā uzskaitē pieņemto praksi saskaņā ar tehnoloģisko intensitāti, bet arī uz empīriskās analīzes rezultātiem, par pamatu analīzei ņemot resursu ierobežotības un to izmantošanas efektivitātes aspektus, ar mērķi uzsvērt nozaru atšķirības un nozīmi izaugsmē. Jaunas apstrādes rūpniecības nozaru klasifikācijas pielietošana notiek apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras pilnveidošanas procesa analīzes ietvaros, novērtējot strukturālas pārmaiņas telpā Latvijā reģionālajā aspektā. Pārmaiņas specializācijā apstrādes rūpniecībā tiek vērtētas Latvijas plānošanas reģionos un valsts nozīmes pilsētās apstrādes rūpniecības sektoros un nozarēs (NACE 2. red. divciparu līmenī) ar mērķi noteikt izaugsmei būtiskākās teritoriālas vienības un apstrādes rūpniecības nozares apskatāmajā laika posmā. Trešās nodaļas rezultāti5 arī loģiski noslēdz promocijas darba autores piedāvāto strukturālo pārmaiņu ekonomikā teorētiski metodoloģiskā ietvara integrāciju Latvijas zinātniskajā telpā, pielietojot to Latvijas reģionālās ekonomikas jautājumu risināšanai. Nodaļā ir 2 apakšnodaļas, 7 tabulas, 12 attēli, 40 lpp.

5 3. nodaļas rezultāti tika prezentēti 4.starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Economics and Finance”, kura norisinājās 2015. gada 25.-28. augustā Londonā, Lielbritānijā. Konferenci organizēja Starptautiskais ekonomikas un sociālo zinātņu institūts (Čehija) sadarbībā ar Prāgas Ekonomikas Universitāti (Čehija). Konferences ietvaros prezentētais materiāls “When Regional Growth Does Not Benefit from High-Tech Specialization? Explaining the Experience of Latvian Regions” ir publicēts Procedia Economics and Finance, Volume 30 (2015), pp. 863-875. ISSN 2212-5671, Elsevier (Science Direct, Thomson Reuters Web of Science) (skat. sadaļa Informācija, Publicētie pētījuma rezultāti).

48

3.1 Apstrādes rūpniecības tehnoloģiskā struktūra un jaunās klasifik ācijas raksturojums

Nākotnes izaugsme Latvijā tiek saistīta ar nepieciešamību veicināt

pārmaiņas apstrādes rūpniecības struktūrā par labu augsti tehnoloģiskiem sektoriem un nozarēm. Tas tiek pamatots ar tādām nelabvēlīgām ekonomikas iezīmēm, kas galvenokārt veidojas zema apstrādes rūpniecības struktūras īpatsvara ekonomikā un izteiktas Z sektora dominances apstrādes rūpniecības struktūrā dēļ (piem., Liepa 2009; LLU 2009; Auziņa 2009; Rusakova 2010; Kasjanovs 2011). Kaut gan apstrādes rūpniecības Z sektora nozares apskatāmajā laika posmā uzrādīja samērā veiksmīgus saimnieciskās darbības rezultātus, kas rada sava veida pretrunas ar ekonomikas izaugsmes stratēģiskājiem mērķiem (piem., Investment and Development Agency of Latvia 2014; AS DNB banka, Ir 2014).

3.nodaļas centrā ir apstrādes rūpniecības sektori, kā arī nozares un to atšķirīgais ieguldījums ekonomikas izaugsmē. Strukturālas pārmaiņas tiek novertētas telpā, kas ļauj uzsvērt reģionālās atšķirības. Īpaša uzmanība tiek veltīta apstrādes rūpniecības sektoru, kā arī apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras pārmaiņu ieguldījumam ekonomikas izaugsmē Latvijas reģionos. Promocijas darba autore 3.1.apakšnodaļā piedāvā jaunu apstrādes rūpniecības sektoru klasifikāciju un uz tās pamata novērtē strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā ietekmes uz ekonomikas izaugsmi raksturu Latvijā un tās reģionos. Klasifikācijas, kura balstītos ne tikai uz statistiskajā uzskaitē pieņemto nozaru sadalījumu pēc to tehnoloģiskās intensitātes, nepieciešamība tiek pamatota ar atziņu, ka vieni un tie paši sektori un nozares var atšķirīgi ietekmēt ekonomikā notiekošos procesus un līdz ar to arī saimnieciskās darbības rezultātu (piem., Rosenstain-Rodan 1943; Baumol 1967; Silva, Teixeira 2008; Peneder 2003; Janger et al. 2011; Hartwig 2010), kā arī ar Latvijas apstrādes rūpniecības sektoru un to snieguma iezīmēm (Auziņa 2009; Investment and Development Agency of Latvia 2014; AS DNB banka, Ir 2014). Klasifikācijas pamatā ir nozaru spējas piesaistīt resursus un efektīvi tos izmantot.

Saskaņā ar apstrādes rūpniecības sektoru klasifikācijas loģisko ietvaru (skat. 8.attēlu) un darbaspēka un finanšu kapitāla resursu plūsmu analīzi, kā arī darba ražīguma pieauguma dekompozīcijas analīzi promocijas darba autore piedāvā klasificēt apstrādes rūpniecības sektorus trijās grupās – „labklājības sektori” (VZ sektors), „strukturālajām pārmaiņām vēlamie sektori” (VZ sektors), „strukturālajām pārmaiņām nevēlamie sektori” (VA, Z sektori) (skat. 3.tabulu). A sektors parāda neviennozīmīgus rezultātus, jo tas ir „vēlamais” apstrādes rūpniecības ietvaros un „nevēlamais” visas ekonomikas kontekstā nepietiekama darba ražīguma pieauguma dēļ visu ekonomikas sektoru kontekstā.

49

8.attēls Apstrādes rūpniecības sektoru klasifikācijas loģiskais ietvars saskaņā ar resursu plūsmas datiem

Avots: autores izstrādāts.

50

Apstrādes rūpniecības sektoru klasifikācijas indikatori

1) Finanšu kapitāla un darbaspēka resursu sadalījums pa apstrāsektoriem Latvijā, 2005.-2012. gados, %

a b

2) Strukturālā bonusa un sloga hipotēžu izpildes nosacījumu indikatori apstr

rūpniecībā Latvijā, 2005., 2012. gados c d

9.a attēlā ārvalstu tiešās investīcijas = 100%, valsts un pašvaldību investīattēlā nodarbinātie apstrādes rūpniecībā = 100%. Avots: autores aprēķini pēc Lursoft 2014 a, b; LR CSB 2014 b, c.

9.attēls cijas indikatori :

jums pa apstrādes rūpniecības

jumu indikatori apstrādes

ību investīcijas = 100%, 9. b

51

Šāda nosacīta apstrādes rūpniecības sektoru klasifikācija (skat. 4.tabula) sniedz jaunas zināšanas par Latvijas apstrādes rūpniecības sektoriem un nodrošina atbildes uz jautājumiem par: (1) sektoru, kas akumulē lielāku resursu apjomu un nodrošina to pieaugumu esošās apstrādes rūpniecības struktūras ietvaros, ietekmes uz izaugsmi raksturu, (2) sektoru, kas demonstrē pozitīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, atbilstību izaugsmes stratēģijās ieliktājām pamatnostādnēm.

4.tabula

Apstrādes rūpniecības sektoru klasifikācija Latvij ā atkar ībā no to ieguldījuma struktur ālo pārmaiņu procesā un

ietekmes rakstura uz izaugsmi no 2005. līdz 2012. gadam

„Labkl āj ības”

sektori

„Struktur ālajām pārmaiņām

vēlamie sektori”

„Struktur ālajām pārmaiņām

nevēlamie sektori”

VZ sektors

Aktīva resursu (darba un finanšu kapitāla) piesaiste un apjomu palielinājums – maksimāla finanšu kapitāla akumulācija un nodarbināto īpatsvara palielinājums apstrādes rūpniecībā

Darba ražīguma pieaugums Pozitīva ietekme uz izaugsmi

–

A sektors –

Darba ražīguma pieaugums apstrādes rūpniecības sektora iekšienē Daļēji pozitīva ietekme uz izaugsmi

Darba ražīguma samazinājums attiecībā uz visu ekonomiku kopumā Daļēji negatīva ietekme uz izaugsmi

Apstrādes rūpniecība (A+VA+VZ+Z)

– –

Darba ražīguma samazinājums attiecībā uz visu ekonomiku kopumā Daļēji negatīva ietekme uz izaugsmi

VA sektors – –

Darba ražīguma samazinājums attiecībā uz apstrādes rūpniecības sektoru un visu ekonomiku

52

4.tabulas turpinājums

Negatīva ietekme uz izaugsmi

Z sektors – –

Darba ražīguma samazinājums attiecībā uz apstrādes rūpniecības sektoru un visu ekonomiku Negatīva ietekme uz izaugsmi

Avots: autores izstrādāts.

Korelācija starp IKP un apstrādes rūpniecības sektoriem (skat. 5.tabulu) izvirza nozīmīgu jautājumu par Latvijas izaugsmes kvalitāti, jo A un VZ sektori ir vienlīdz nozīmīgi (attiecīgi rA_pievienota_vērtība=.843* un rVZ_pievienota_vērtība=.768*), tomēr saskaņā ar nodarbinātības datiem cieša un statistiski nozīmīga sakarība ir novērojama tikai starp IKP un VZ sektoru (rVZ_nodarbinātība=.806*). Pētāmo parādību cēloņsakarības izpēte (skat. 6.tabulu) parāda, ka A sektora ietekme uz IKP pieauguma tempiem bija vislielākā, kas varētu būt ne visai pozitīvi iepriekš minētā nepietiekamā darba ražīguma pieauguma dēļ (skat. 9.c un d attēlus) A sektorā visas ekonomikas kontekstā. Tomēr nozīmīgs VZ sektora ieguldījums IKP pieaugumā nevar tikt vērtēts viennozīmīgi, jo Latvijas izaugsmes procesi joprojām ir stipri atkarīgi no sektoriem ar salīdzinoši zemu tehnoloģisko intensitāti, bet tomēr augošu darba ražīguma līmeni [uz kopējās ekonomikas fona] (skat. 5. un 6.tabulas, 9.c un d attēlus).

53

5.tabula Sakarība starp IKP un apstrādes rūpniecības sektoriem Latvijā

no 2005. līdz 2012. gadam, nodarbinātības un pievienotās vērt ības dati, Pīrsona korelācija6, N=8

Nodarbinātība Pievienotā vērtība

apst

rādes

rū

pnie

cībā

A s

ekto

rā

VA

sek

torā

VZ

sek

torā

Z s

ekto

rā

apst

rāde

s rū

pnie

cībā

A s

ekto

rā

VA

sek

torā

VZ

sek

torā

Z s

ekto

rā

IKP -.421 -.245 -.224 .806* -.538 .818* .843* .514 .768* .347 * korelācija ir nozīmīga pie 0.05. Rezultatīvā pazīme – IKP, faktoriālās pazīmes – nodarbinātība un pievienotā vērtība pa apstrādes rūpniecības sektoriem. Avots: autores veiktie aprēķini pēc Eurostat 2014 c, d, e, f; LR CSP 2014 c.

6.tabula

Struktur ālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā ietekme uz IKP dinamiku Latvij ā laika posmā no 2005. līdz 2012. gadam (IKP – atkarīgais mainīgais)

Apstrādes rūpniecības sektors pēc tehnoloģiskās intensitātes

IKP dinamikas atkar ība no: Apstrādes rūpniecības sektoru raksturojums pēc

to ieguldījuma struktur ālo pārmaiņu procesā un

izaugsmē (skat. 3.tabulu)

nodarbinātības pievienotās vērt ības

R R2 R R2

Apstrādes rūpniecība (A+VA+VZ+Z)

.421 .177 .818 .669 „Nevēlamais” attiecībā pret

visu ekonomiku

A sektors .245 .060 .843 .710

„V ēlamais” apstrādes rūpniecības ietvaros,

nevēlamais attiecībā uz visu ekonomiku

VA sektors .224 .050 .514 .265 „Nevēlamais” VZ sektors .806 .649 .768 .589 „Labklājības”, „vēlamais” Z sektors .538 .290 .347 .121 „Nevēlamais” Avots: autores aprēķini pēc Eurostat 2014 a, d, f; LR CSP a, b.

6 Korelācijas koeficienti tiek skaidroti saskaņā ar sociālajās zinātnēs pieņemto interpretāciju (Arhipova, Bāliņa 2003).

54

Latvijā notiek pakāpeniska apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras pilnveidošana, kurā aktīvi piedalās A un VZ sektori. Jāatzīmē, ka sasniegtais nav pietiekams izaugsmes stratēģisko mērķu sasniegšanai (piem., Ekonomikas Ministrija 2013; European Commission 2015), jo ne tikai apstrādes rūpniecības struktūras pārmaiņas, bet arī darba ražīguma uzlabojumi ir nepieciešami. Promocijas darba autore secina, ka sektori, kuri dominē Latvijas apstrādes rūpniecības struktūrā nav pietiekami tehnoloģiski intensīvi, savukārt A un VA sektoriem, kuriem jābūt nākotnes izaugsmes pamatā, darba ražīguma pieaugums salīdzinājumā ar pārējiem sektoriem ir zemāks.

3.2 Strukturālas pārmaiņas apstrādes rūpniecībā

Latvijas reģionos: novērt ējums telpā un ietekme uz ekonomikas izaugsmi

Promocijas darba 3.2.apakšnodaļas mērķis ir noteikt Latvijas apstrādes

rūpniecības sektorus un reģionus, pilsētas, kurās ir novērojamas pozitīvas strukturālo pārmaiņu ietekmes uz ekonomikas izaugsmi iezīmes apskatāmajā laika posmā. Tas, savukārt, ļauj izteikt pieņēmumu par strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā nozīmi reģionālajā izaugsmē. Analīze notiek par pieciem valsts reģioniem un deviņām valsts nozīmes pilsētām.

Ņemot vērā Latvijas reģionālās diferenciācijas pakāpi un promocijas darba autores veiktos aprēķinus par specializāciju apstrādes rūpniecībā Latvijas reģionos, iespējams norādīt uz šādiem aspektiem, kuri varētu kavēt apstrādes rūpniecības nozīmes palielināšanos reģionālas ekonomikas izaugsmē: (1) reģiona līdera specializēšanās „strukturālajām pārmaiņām nevēlāmajā” sektorā, (2) neatkarīgi no specializēšanās „strukturālajām pārmaiņām vēlamajā” vai „strukturālajām pārmaiņām nevēlamajā” sektorā reģionu nespēja uzlabot savu īpatsvaru Latvijas IKP. Pirmajā gadījumā iemesli nelabvelīgai situācijai ir jāsaista ar sektora nepietiekamo darba ražīguma pieaugumu, savukārt otrajā gadījumā iemeslu sarakstam iespējams pievienot arī specializēšanos sektoros ar nepietiekamu tehnoloģisko intensitāti [saskaņā ar stratēģiskiem mērķiem ekonomikas izaugsmes jomā], kā arī nepietiekamu apstrādes rūpniecības īpatsvaru ekonomikas nozaru struktūrā.

Pilsētas atšķiras no Latvijas un tās reģionu specializācijas ar tehnoloģiski vairāk intensīvu specializāciju. Pārsvarā pilsētu specializācijā dominē VA sektors. Ņemot vērā pilsētu nozīmi Latvijas un tās reģionu apstrādes rūpniecībā, iespējams uzsvērt izaugsmei ne visai labvēlīgu iezīmi VA sektora darba ražīguma rādītaju dēļ (skat. 9.c un d attēlu).

Specializācijas pārmaiņu virziens ir vēl viens kavējošais apstāklis strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā pozitīvai ietekmei uz reģionu ekonomikas izaugsmi (skat. 10. un 11.attēlus). No astoņiem spilgtākajiem specializācijas pārmaiņu gadījumiem apskatāmajā laika posmā Latvijā piecos

55

reģionos un deviņās valsts nozīmes pilsētās tikai vienā gadījumā (Valmieras pilsētā) ir vērojamas pārmaiņas par labu „strukturālajām pārmaiņām vēlamajam sektoram”, t.i. VZ sektoram, kas apskatāmajā laika posmā Latvijā pozitīvi ietekmēja ekonomikas izaugsmi, tomēr Valmieras pilsētas ieguldījums Latvijas un reģionālajā nodarbinātībā ir salīdzinoši zems, lai šīs pilsētas apstrādes rūpniecībā notiekošās strukturālās pārmaiņas būtiski ietekmētu reģionālo ekonomiku.

Pārsvarā specializācija apskatāmajā laika posmā mainījās par labu VA sektoram (skat. 11.attēlu). No vienas puses, tas ir pozitīvi, jo reģioni paplašināja savu klātbūtni apstrādes rūpniecības tehnoloģiski vairāk intensīvajā sektorā, bet, no otras puses, uztvert VA sektoru par izaugsmes balstu apskatāmajā laika posmā traucē sektora darba ražīguma pieauguma rādītāji un tādēļ arī negatīvā ietekme uz izaugsmi, kā arī fakts, ka sektors vāji korelē ar Latviju un reģioniem pēc nodarbinātības datiem.

3.nodaļas rezultāti ļauj uzsvērt, ka arī Latvijā un tās reģionos tāpat kā ES kopumā apskatāmajā laika posmā apstrādes rūpniecības devums izaugsmē lielākā mērā ir saistāms nevis ar tās tehnoloģiskās struktūras pārmaiņām, bet darba ražīguma pieauguma rādītājiem un, kamēr netiks veicināta darba ražīguma paaugstināšana, apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras pilnveidošana nevar sniegt vēlamos rezultātus izaugsmes jomā.

10.attēls

Latvijas plānošanas reģionu un valsts nozīmes pilsētu specializācija apstrādes rūpniecībā 2012. gadā, LQ vērt ības

Specializācija noteikta, balstoties uz LQ maksimālām vērtībām katra reģiona un pilsētas ietvaros. Avots: izstrādāts pēc autores aprēķiniem pēc LR CSP 2014 b.

56

11.attēls Specializācijas diversifikācijas un pastiprināšanas virzieni Latvijas reģionos

un pilsētās 2005.-2012. gados, maksimālās pozitīvās ∆LQ vērt ības

Kvadrātu izmērs shematiski ilustrē sektoru īpatsvaru apstrādes rūpniecībā. Bultiņas norāda pārmaiņu virzienu. Nepārtrauktā līnija parāda pārmaiņas uz tehnoloģiski vairāk intensīvajiem sektoriem, raustītā līnija parāda pārmaiņas uz tehnoloģiski mazāk intensīvajiem sektoriem. Avots: autores izstrādāts.

Ņemot vērā sektoru raksturojumu, jāatzīmē, ka iepriekš analizēto pārmaiņu

ieguldījums ekonomikas izaugsmē nav pietiekams un uzmanība jāpievērš ne tikai sektoru tehnoloģiskai intensitātei, bet arī darba ražīguma pieaugumam. Piemēram, regresijas log-log modeļa pielietošanas rezultātā iegūtie dati ļauj secināt, ka laikā, kad apstrādes rūpniecības tehnoloģiski augstāk intensīvie sektori uzrāda zemāku darba ražīguma pieaugumu salīdzinājumā ar citiem sektoriem, ekonomikas izaugsme Latvijas reģionos lielākā mērā var tikt veicināta no tehnoloģiski mazāk intensīvo sektoru puses, ar nosacījumu, ka tajos ir izteiktāks darba ražīguma pieaugums (Šipilova 2015).

57

Pozitīvas tendences, kuras ir vērts atzīmēt Latvijas un tās reģionu kontekstā, ir:

1) izteikta reģionu un valsts nozīmes pilsētu specializēšanās tehnoloģiski augsti intensīvajās nozarēs;

2) apstrādes rūpniecības struktūra kļūst sarežģītāka. Tajā pat laikā autore uzskata, ka, jaunākās strukturālo pārmaiņu tendences

un izaugsmes pamatnostādnes (skat. 2.1.apakšnodaļu) paplašina iespējas interpretēt apstrādes rūpniecības sektoru ieguldījumu izaugsmē. Tas ļauj papildus vēl uzsvērt, ka VZ sektora atzīšana par „strukturālajām pārmaiņām vēlamo” apskatāmajā laika posmā un darbaspēka, kā arī finanšu kapitāla resursu palielinājums sektora ietvaros ir jāuztver nevis kā noteikto uzdevumu un indikatoru skaitlisko vērtību nesasniegšana augsti tehnoloģiskās rūpniecības jomā un resursu plūsma „nepareizajā” virzienā, bet gan kā iespējamo atšķirību Latvijas ekonomikā uzsverošu procesu, kā arī apstrādes rūpniecības struktūras pilnveidošanos. Turklāt, ņemot vērā apskatāmajā laika posmā novēroto specializācijas maiņu un investīciju plūsmas, iespējams pieļaut arī turpmāku pakāpenisku tehnoloģiski augstāk intensīvo sektoru īpatsvara palielinājumu apstrādes rūpniecības struktūrā Latvijā. Tomēr, kamēr netiks veicināta pietiekama darba ražīguma pieauguma paaugstināšana, apstrādes rūpniecības struktūras sarežģīšana var nedot vēlamos rezultātus un strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā, kā arī tehnoloģiski augsti intensīvo sektoru pozitīvo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi.

58

SECINĀJUMI

1. Strukturālas pārmaiņas ir atzītas par ekonomikas īpatnību, kuras izpētei tiek atvēlēts teorētiskās domas virziens – strukturālo pārmaiņu ekonomika un atsevišķa metodoloģija – strukturālo pārmaiņu analīze. Termina „strukturālas pārmaiņas” parādīšanās zinātnē ir saistāma ar 19.gadsimta klasiskās fizikas atklājumiem. Tā laika zinātnieki uzsvēra nepieciešamību sadalīt pētāmo objektu mazākās daļās (elementos) un pētīt kopuma elementu pārmaiņas, definējot tās kā „strukturālas pārmaiņas”. Strukturālas pārmaiņas ekonomikas zinātnē kopš klasiskās ekonomikas laika tiek saistītas ar pārmaiņām saimnieciskās darbības sektoru un nozaru relatīvajā nozīmīgumā, kas tiek izteikts ar sektoru un nozaru īpatsvara dinamiku ekonomikas nozaru struktūrā tehnoloģiju attīstības iespaidā.

2. Ekonomikas nozaru struktūra tiek atzīta par vienu no nozīmīgākajiem ekonomikas sistēmu veidojošiem elementiem, savukārt pārmaiņas tajā par priekšnosacījumu izaugsmei. Strukturālo pārmaiņu izpētes teorētiskie virzieni ekonomikas zinātnē atšķiras savā starpā pēc to ietvaros risināmām un dominējošām zinātniskajām problēmām. Promocijas darba autore sistematizēja strukturālo pārmaiņu izpētes virzienus ekonomikas zinātnē saskaņā ar to ietvaros risināmo jautājumu būtību. Ievērojams strukturālo pārmaiņu zinātniskās literatūras daudzums ir veltīts tādiem virzieniem, kā strukturālo pārmaiņu nozīme reģionālo ekonomiku izaugsmē un saimnieciskās darbības nozaru nozīme reģionālās ekonomikas izaugsmē. Šo virzienu ietvaros ir izstrādāts promocijas darbs.

3. Strukturālo pārmaiņu ekonomika un analīze Latvijā ir jauns ekonomikas virziens, un tam pievērsta uzmanība tikai dažos Latvijas zinātnieku pētījumos. Salīdzinoši nesenā strukturālajām pārmaiņām veltīto pētījumu parādīšanās Latvijā rada: (a) kļūdaina lēmuma pieņemšanas iespējamību ierobežoto resursu pārdales procesā; (b) nepieciešamību pēc dziļākas termina „strukturālas pārmaiņas” izpratnes. Turklāt, strukturālo pārmaiņu pamatprincipi tiek iekļauti Latvijas ekonomikas stratēģiskajos mērķos, savukārt, termins „strukturālas pārmaiņas” Latvijas zinātniskajos darbos tiek pielietots reti un pārsvarā bez tā sasaistes ar strukturālo pārmaiņu teorētiski metodoloģisko pieeju. Tādēļ promocijas darba autore piedāvā termina „strukturālas pārmaiņas” definīcijas katra strukturālo pārmaiņu izpētes virziena ietvaros, atkarībā no strukturālo pārmaiņu pētījuma objekta un mērķiem. Piemēram, strukturālo pārmaiņu ekonomikas teorētisko virzienu ietvaros, uz kuriem balstās darba izstrāde, autore definē terminu „strukturālas pārmaiņas” kā:

- pārmaiņas reģiona ekonomikas nozaru struktūrā kā ekonomikas izaugsmi stimulējošais vai bremzējošais faktors atkarībā no strukturālo

59

pārmaiņu ietekmes uz izaugsmi rakstura (izpētes virziens – strukturālo pārmaiņu nozīme reģionālo ekonomiku izaugsmē);

- pārmaiņas reģiona specializācijā par labu saimnieciskās darbības nozarēm, kuras dotajā vēstures posmā un reģiona attīstības stadijā ir veicinošas attiecībā uz ekonomikas izaugsmi (izpētes virziens – saimnieciskās darbības nozaru nozīme reģionālās ekonomikas izaugsmē).

4. Strukturālo pārmaiņu analīze balstās uz klasiskās ekonomikas pamatprincipiem un tiek diferencēta no standarta pētījumiem ekonomikas jomā. Tā paredz, ka ekonomikas sistēma tiek pētīta, izvēloties no bezgalīgi lielas raksturojušo rādītāju daudzveidības salīdzinoši nelielu pētāmo elementu un to raksturojošo rādītāju skaitu, kuri, savukārt, veido ekonomikas struktūru. Kvantitatīvā strukturālo pārmaiņu novērtēšana notiek laikā (pētot pārmaiņas) un telpā (pētot atšķirības), aprēķinot absolūtos (ātrums) un relatīvos (intensitāte) rādītājus, nosakot strukturālas pārmaiņas starp sektoriem, sektoru iekšienē un pārmaiņas specializācijā. Aprēķinos tiek izmantoti dati par pievienoto vērtību un nodarbinātību, analizējot IKP struktūras dinamiku pa saimnieciskās darbības sektoriem un nozarēm. Kvalitatīvā novērtēšana, t.i. strukturālo pārmaiņu virziena novērtēšana, balstās uz loģisko pētāmas parādības dinamikas rindu, tās stāvokļa ekonomikas sistēmā un ekonomikā noteikto mērķu analīzi. Aprēķināmo koeficientu dažādība un nepārtraukta modifikācija liek atkarībā no pētījuma mērķiem noteikt to atlases kritērijus, kuru piemērošanas rezultātā promocijas darba mērķa sasniegšanai un uzdevumu risināšanai autore atlasīja šādus: Strukturālo pārmaiņu indekss (SCI), Modificēts Liljena indekss (MLI), Lokalizācijas koeficients (LQ).

5. Laika gaitā strukturālo pārmaiņu un ekonomikas izaugsmes saikne ir pierādījusies gan zinātnē, gan praksē. Zinātnē pārliecība par saikni pamatojas Endogenās izaugsmes teorijā noteiktajā mērķī – paaugstināt nozaru īpatsvaru ar augstāku darba ražīgumu. Praksē, savukārt, ekonomikas uzplaukums notika reģionos, kas piedzīvoja straujas strukturālās pārmaiņas par labu augsti tehnoloģiskām nozarēm ar augstu darba ražīgumu. Tās pārsvarā ir apstrādes rūpniecības nozares, jo apstrādes rūpniecība ekonomiski augsti attīstītajos reģionos uztur, bet zemo un vidējo ienākumu reģionos veicina attīstību. Strukturālo pārmaiņu ietekme uz ekonomikas izaugsmi izpaužas caur darbaspēka pārvietošanos starp saimnieciskās darbības nozarēm. Darbaspēka pārvietošanās rezultātā, ņemot vērā nozaru specifiskās darba ražīguma atšķirības, ekonomikā tiek sasniegts noteikts darba ražīguma līmenis, kas saskaņā ar Endogeno izaugsmes teoriju nenovēršami ietekmēs ekonomikas izaugsmi. Ietekmes raksturs (pozitīvais vai negatīvais), savukārt, tiek noteikts, nosakot darbaspēka pārvietošanās virzienu „mainīga īpatsvara” analīzes ietvaros.

60

6. Latvijas stratēģiskie mērķi ekonomikas izaugsmei tiek saistīti ar strukturālām pārmaiņām par labu apstrādes rūpniecībai un tās tehnoloģiski augsti intensīviem sektoriem ar augstu darba ražīgumu un potenciālu to paaugstināt, kādēļ būtu nepieciešama Latvijas tuvināšanās ekonomiski augstāk attīstītiem reģioniem pēc apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras un darba ražīguma. Tomēr ekonomiski vājāk attīstīto reģionu iespējas diversificēt savas ekonomikas nozaru struktūru ir ierobežotas ar reģionu tehnoloģiskajām iespējām. Tādēļ pāreja no darbietilpīgas uz ekonomiku ar augstu darba ražīgumu visos ES reģionos jābalsta uz tādu strukturālo pārmaiņu izvēli, kura ņemtu vērā tirgus raidītos signālus un reģiona potenciālu.

7. Izpētītās tendences par apstrādes rūpniecību norāda, ka Latvijā bija ES līdzīgas tendences. Analizētie dati ļāva secināt, ka darba ražīgums apstrādes rūpniecībā bija palielinājies, savukārt, tās īpatsvars IKP – nē, kas izraisīja jautājumu par apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras ieguldījumu izaugsmē. ES pastāv atšķirības pēc apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras, bet ir vērojamas līdzīgas tendences pēc struktūras pārmaiņām. Padziļinātās strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā novērtēšanas rezultāti laikā ļāva secināt, ka strukturālas pārmaiņas sektoru iekšienē (īpaši „A+VA” sektora iekšienē) uzrādīja ātrākas un intensīvākas aprēķināmo koeficientu vērtības. Tas, savukārt, norāda, ka strukturālas pārmaiņas apstrādes rūpniecībā veicināja saimnieciskās darbības akcentu pārbīdi esošās tehnoloģiskās struktūras ietvaros, nevis tās tehnoloģiskās struktūras maiņu, uz ko norādītu strukturālo pārmaiņu veida starp par labu „A+VA” sektoram dominance. Tas, savukārt, nav labvēlīgi ekonomiski vājāk attīstītiem reģioniem, pie kādiem ir pieskaitāma arī Latvija. Saskaņā ar veikto aprēķinu rezultātiem apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras pilnveidošanas process Latvijā daļēji bija tendēts uz pārorientāciju no Z uz A sektoru apskatāmajā laika posmā, tomēr tas nav bijis pietiekams ekonomikas izaugsmes stratēģisko mērķu sasniegšanai.

8. Strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā ietekmes uz ekonomikas izaugsmi rakstura noteikšana sniedz atbildi uz jautājumu, kādēļ, palielinoties darba ražīgumam apstrādes rūpniecībā Latvijā, tāpat kā ES, tās īpatsvars ekonomikā samazinās vai paliek nemainīgs. Tas notiek, jo, neskatoties uz strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā pozitīvo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, tās raksturs mainās uz negatīvo visas ekonomikas kontekstā. Tas nozīmē, ka darbaspēks pārvietojās no augstāk ražīgiem sektoriem un nozarēm uz zemāk ražīgiem sektoriem un nozarēm, kas arī mainīja ietekmes raksturu uz negatīvo. Iegūtos rezultātus apstiprina arī ES reģionu grupu ietvaros veiktie aprēķini, kuri demonstrē, ka apzinātā ietekmes rakstura maiņa no pozitīvās uz negatīvo visas ekonomikas kontekstā notiek neatkarīgi no strukturālo pārmaiņu veida un to sakarības ar ekonomikas izaugsmi ciešuma.

61

9. Strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā ietekme uz ekonomikas izaugsmi Latvijas reģionos apzināta, ņemot vērā apstrādes rūpniecības sektoru iezīmes saskaņā ar autores piedāvāto jauno klasifikāciju, kas balstās uz datiem par darba un finanšu resursiem un darba ražīguma pieaugumu. Tas nodrošina pamatus atbildei uz jautājumu, vai „resursu plūsmai pievilcīgākie” sektori pozitīvi vai negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi. Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem sektori sadalījās šādi: VZ – „labkl ājības sektors” un „strukturālajām pārmaiņām vēlamais”, VA un Z sektori – „strukturālajām pārmaiņām nevēlamie”, savukārt, A sektors - „v ēlamais” apstrādes rūpniecības ietvaros un „nevēlamais” visas ekonomikas kontekstā.

10. Strukturālo pārmaiņu un ekonomikas izaugsmes sakarības un cēloņsakarības noteikšanas rezultātā, ņemot vērā apstrādes rūpniecības jauno klasifikāciju, tika apzināts, ka esošās tendences ir gan veicinošās, gan ierobežojošas attiecībā uz izaugsmi. Veiktie aprēķini ļāva secināt, ka abi izaugsmei nozīmīgie sektori, t.i. A un VZ, nevar tikt vērtēti viennozīmīgi sektoru tehnoloģiskās intensitātes un darba ražīguma rādītāju dēļ. Tehnoloģiski augstāk intensīvs sektors (A sektors) uzrādīja vājāku sniegumu pēc darba ražīguma pieauguma attiecībā uz visiem ekonomikas sektoriem nekā tehnoloģiski mazāk intensīvais sektors (VZ). Tomēr, ņemot vērā, ka papildus pozitīviem darba ražīguma rādītājiem VZ sektors piesaistīja lielāko daļu no darbaspēka un finanšu kapitāla plūsmas, tas var tikt uzskatīts par izaugsmi veicinošo.

11. Strukturālo pārmaiņu novērtēšanas rezultāti telpā ļauj secināt, ka specializācijas pārmaiņu virziens Latvijas reģionos un valsts nozīmes pilsētās ir vēl viens ekonomikas izaugsmi kavējošais faktors. Lielākā daļa Latvijas reģionu un valsts nozīmes pilsētu apskatāmajā laika posmā no 2005. līdz 2012. gadam bija pastiprinājušas specializāciju VA sektorā, kas, saskaņā ar autores veiktajiem aprēķiniem, uzrādīja darba ražīguma pieauguma negatīvu tendenci gan apstrādes rūpniecībā, gan attiecībā uz visu ekonomiku, līdz ar ko strukturālas pārmaiņas par labu šim sektoram negatīvi ietekmēja ekonomikas izaugsmi. Negatīvas ietekmes faktu apstiprina arī Latgales reģiona piemērs, kad ilgstoša un spilgti izteikta specializēšanās VA sektorā neļāva reģionam uzlabot savas ekonomikas pozīcijas attiecībā pret citiem Latvijas reģioniem.

12. Pie pozitīvām strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā tendencēm Latvijā un tās reģionos, kā arī valsts nozīmes pilsētās iespējams atzīmēt apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras sarežģīšanos, izteiktu reģionu un valsts nozīmes pilsētu specializēšanos tehnoloģiski augsti intensīvajos sektoros. Šāda veida tendences rada labvēlīgus pamatus ātrai un veiksmīgai izaugsmei stratēģisko mērķu sasniegšanai Latvijā ar nosacījumu, ka arī darba ražīguma pieaugums notiks pietiekamā apjomā.

62

PROBLĒMAS UN TO IESPĒJAMIE RISIN ĀJUMI

Promocijas darba izstrādes gaitā autore apzināja vairākas problēmas, kuru būtība rada nepieciešamību tās loģiski sadalīt divās grupās – pētnieciskās problēmas un ekonomiskās problēmas.

Pē tn iec iskās problēmas:

1. Problēma: strukturālo pārmaiņu ekonomikā teorētiski metodoloģiskās pieejas neizmantošana Latvijas zinātnē un praksē vienlaicīgi ar termina „strukturālas pārmaiņas” pielietošanu un ekonomikas izaugsmes stratēģisko mērķu sasaisti ar strukturālo pārmaiņu ekonomikā būtību.

Iespējamie risinājumi: 1) augstākās izglītības mācību iestādēm – strukturālo pārmaiņu teorētiski

metodoloģiskās pieejas iekļaušana Makroekonomikas, Reģionālās ekonomikas un citu studiju kursu saturā;

2) augstākās izglītības mācību iestādēm, zinātniekiem – semināru un darba grupu organizēšana Latvijas zinātnisko konferenču ietvaros par strukturālo pārmaiņu teorētiski metodoloģiskās pieejas būtību ekonomikas zinātnē un tās sniegtajām iespējām Latvijas ekonomikas izpētē.

2. Problēma: statistiskie dati un laika rindas apstrādes rūpniecības sektoram NACE 2. red. divciparu līmenī Latvijā ir ierobežoti pēc to pieejamības un uzskaites, kas apgrūtina mūsdienu zinātniskajā telpā aktuālu, Latvijai nozīmīgu un izaugsmes stratēģijās uzsvērta jautājuma izpēti.

Iespējamie risinājumi: 1) zinātniekiem – meklēt datu alternatīvas, kuras ir pieļaujamas

strukturālo pārmaiņu teorētiski metodoloģiskās pieejas ietvaros, piemēram, balstīt aprēķinus uz nodarbinātības datiem;

2) zinātniekiem – veikt izpēti par laika posmiem, kas ir pieejami, lai uzkrātu pētniecisko pieredzi un rezultātus apstrādes rūpniecības strukturālo pārmaiņu jomā;

3) Latvijas Centrālai statistikas pārvaldei arī turpmāk uzturēt un papildināt pieejamo datu laika rindas;

4) Latvijas Centrālai statistikas pārvaldei saskaņot datu publicitāti ar Eurostat, jo Latvija ir vienīga ES dalībvalsts Eurostat datu bāzē, kurai nav pieejami pievienotās vērtības dati pa visām apstrādes rūpniecības nozarēm NACE 2. red. divciparu līmenī.

63

Ekonomiskās problēmas:

3. Problēma: izaugsmes stratēģisko mērķu noteikšanā Latvijā ir vērojama pieturēšanās pie populārākā virziena – strukturālas pārmaiņas par labu apstrādes rūpniecības augsto tehnoloģiju sektoram un koncentrēšanās uz kvantitat īviem indikatoriem apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras pārmaiņu jomā, maz uzmanības veltot mērķa sasaistei ar apstrādes rūpniecības esošās tehnoloģiskās struktūras potenciālu reģionā un sniegumu pēc darba ražīguma pieauguma.

Iespējamie risinājumi: 1) Ekonomikas ministrijai, LTRK, attiecīgo nozaru asociācijām,

plānošanas reģioniem – veikt apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras stipro un vājo pušu, kā arī iespēju un draudu (SVID) analīzi un noteikt apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras pilnveidošanas procesa posmus, ietverot tos izaugsmes stratēģiju saturā;

2) Ekonomikas ministrijai, LTRK, attiecīgo nozaru asociāciju pārstāvjiem – pilnveidot apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras uztveri, apzinoties, ka vienlaicīgi ar strukturālo pārmaiņu valdošo virzienu pastāv arī mūsdienu izaugsmes pamatnostādnes – izvairīties no atdarināšanas un uzsvērt reģionālās atšķirības, nosakot indikatorus apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras pilnveidošanas procesa (ne tikai rezultāta) novērtējumam (piem., strukturālo pārmaiņu virziens, darba ražīguma pieauguma apjomi);

3) Ekonomikas ministrijai, LTRK, attiecīgo nozaru asociāciju pārstāvjiem – noteikt mērķus apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras pilnveidošanas starpposmos (piem., strukturālo pārmaiņu ātruma un intensitātes vērtības, strukturālo pārmaiņu virziens, darba ražīguma pieauguma apjomi), lai apzinātu tās progresu attiecībā uz augsto tehnoloģiju nozaru nozīmes palielinājumu ekonomikā un noteikt strukturālo pārmaiņu ietekmes raksturu uz ekonomikas izaugsmi.

4. Problēma: nepietiekams darba ražīguma pieaugums apstrādes rūpniecības sektoros, kuri ir būtiski nākotnes izaugsmei, un kurās specializējas un tām par labu maina specializāciju Latvijas reģioni.

Iespējamie risinājumi: • Ekonomikas ministrijai, attiecīgo nozaru asociācijām, plānošanas

reģioniem – diversificēt stratēģijās noteiktos strukturālo pārmaiņu virzienus, uzsverot reģionālo ekonomiku potenciālu un iespējas;

• attiecīgo nozaru asociācijām un uzņēmējiem – noteikt darba ražīguma paaugstināšanu par mērķi (visos apstrādes rūpniecības sektoros).

64

NOSLĒGUMS

1. Promocijas darbs ir veltīts mūsdienu ekonomikā nozīmīgam jautājumam par strukturālo pārmaiņu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, koncentrējot uzmanību uz apstrādes rūpniecības tehnoloģisko struktūru, kas saskaņā ar aktuālajām izaugsmes teorijām un reģionu stratēģiskajiem mērķiem tiek atzīta par izšķirošu nākotnes izaugsmei.

2. Promocijas darba ietvaros pētāmais jautājums ir būtiski svarīgs Latvijai, jo, pirmkārt, tiek sniegta izvērsta apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras pārmaiņu novērtēšana ES, Latvijas un tās reģionu līmenī, kā arī apzināto pārmaiņu ietekmes uz izaugsmi rakstura noteikšana, otrkārt, promocijas darba gaitā iegūtie rezultāti ne tikai sniedz jaunas zināšanas par ekonomikas un reģionālās izaugsmes procesu, bet arī integrē līdz šim Latvijas zinātnē un praksē nelietoto strukturālo pārmaiņu teorētiski metodoloģisko pieeju.

3. Latvijā vairāk uzmanības tiek veltīts nepieciešamībai veicināt strukturālas pārmaiņas, bet mazāk tieši strukturālo pārmaiņu ieguldījumam izaugsmē, pieņemot par pareizu, ka ir jāvirzās uz tehnoloģiski vairāk intensīviem sektoriem un nozarēm, līdz ar ko tiek veicināta izaugsme. Tomēr strukturālo pārmaiņu analīze parāda, ka tikai strukturālas pārmaiņas par labu tehnoloģiski vairāk intensīviem sektoriem neveicina izaugsmi un liela nozīme ir darba ražīguma pieaugumam.

4. Promocijas darba autores veiktajam pētījumam ir raksturīga zinātniskā novitāte un praktiska nozīmība un pielietošanas iespējas, jo veikta strukturālo pārmaiņu ekonomikā teorētisko virzienu sistematizācija un termina definīciju papildināšana, piedāvāta jauna apstrādes rūpniecības sektoru klasifikācija Latvijā, nodrošināts līdz šim Latvijā iztrūkstošais strukturālo pārmaiņu apstrādes rūpniecībā novērtējums, kā arī to ietekmes uz izaugsmi rakstura noteikšana Latvijā un tās reģionos.

5. Promocijas darbā pielietota šāda loģiskā gaita: (1) pirmā nodaļa nodrošina strukturālo pārmaiņu ekonomikā teorētisko, metodoloģisko un terminoloģisko bāzi empīriskajam pētījumam un vienlaicīgi bāzi šīs pieejas pamatnostādņu aktīvai ieviešanai Latvijas zinātniskajā un praktiskajā apritē; (2) otrā nodaļa nosaka pētāmā jautājuma aktuālās tendences, par bāzi izmantojot ES ekonomisko telpu un Latvijas pozīcijas tajā saskaņā ar strukturālām pārmaiņām apstrādes rūpniecībā un to ietekmi uz ekonomikas izaugsmi; (3) trešā nodaļā analizēts apstrādes rūpniecības sektoru ieguldījums strukturālo pārmaiņu un izaugsmes procesos Latvijā un tās reģionos.

6. Ņemot vērā promocijas darba uzbūvi un saturu, var apgalvot, ka darba uzdevumi ir realizēti, mērķis ir sasniegts un hipotēze ir pierādīta. Promocijas darbā izvirzītā hipotēze apstiprinājās gan ES līmenī, gan Latvijas, gan Latvijas reģionu un valsts nozīmes pilsētu līmenī.

65

7. Darba autores zinātniskās aktivitātes veicinājušas izpratnes padziļināšanos par apstrādes rūpniecības tehnoloģiskās struktūras ieguldījumu reģionālās ekonomikas izaugsmē, kā arī strukturālo pārmaiņu teorētiski metodoloģiskās pieejas ieviešanu un izmantošanu Latvijas ekonomikas zinātniskajā apritē, publiskojot promocijas darba rezultātus.

66

INTRODUCTION Topica l i ty of the research. The issue on sectoral structure of

economy has acquired a new urgency nowadays. This finds roots in necessity of a regional economy to make the choice of sectors and branches of economic activity, which might be identified as priorities for the future economic growth, taking into account theoretical statements of economic growth, the aims set in the national and regional strategies and the experience of recent global economic downturn. Scientists and practitioners link the choice with the paradigm of the economic science – the economics of structural changes.

Sectoral structure of economy might be understood as more beneficial, if economic activity finds roots in application of the latest technologies and experiences structural changes towards sectors and branches with high and rising labour productivity. The strategy “Europe 2020” set the manufacturing and high-tech sectors of manufacturing as the basis for the future economic growth. This, in turn, means that a large part of the regions in EU, including Latvia, have to increase the share of manufacturing in sectoral structure of economy and to encourage improvements in technological structure of manufacturing, what indicates on necessity of structural changes.

Application of structural change analysis in a framework of paradigm of the economics of structural changes finds widespread in foreign literature devoted to study of differentiated economic growth. Moreover, content of current strategies, related to economic growth, emphasizes the need of structural changes for sustainability.

It should be noted that the theoretical guidelines of the economics of structural changes as well as structural change analysis are hardly used in the works of Latvian scientists. The studies mostly concentrate on analysis of sectoral structure of economy or its separate sectors (e.g., Auziņa 2009; Priede, 2010; Šatrevičs, Zvanītājs 2010; Zorgenfreija 2014), evaluation of restructuring processes in society and the economy in context of new economy (e.g., the Latvian University 2004). In turn, theoretical and methodological possibilities of the economics of structural changes and structural change analysis do not find a place within the studies. Moreover, author pays attention on relatively rare use of the term “structural changes” and, mostly, outside the paradigm of the economics of structural changes.

The exception is a small number of scientific works developed by the scientists of Riga Technical University (e.g., Saulītis 2013; Mihnenoka, Saulitis 2013; Mihnenoka, Senfelde 2013) and the Latvian University (Skribane, Jēkabsone 2013, 2014).

Scientific findings, appraisals of economic experts and content of strategies developed for economic growth indicate the need to encourage structural changes in economy. However, lack of scientifically based knowledge about impact of structural changes on economic growth impedes this.

67

Rare scientific works, which apply theoretical and methodological guidelines of economics of structural changes for the Latvian economy (e.g., Havlik 2005), mainly, concentrate on the case of the EU-13 without exclusive attention to the case of Latvia. Moreover, such studies cannot fill the knowledge gap in Latvia.

The above facts contributed to the author’s interest to introduce actively the theoretical and methodological approach of the economics of structural change to the studies about Latvian economy, and to present the most important research results in scientific publications and reports in international scientific conferences since 2011 (see chapter Information of the thesis).

The aim to base the future growth in Latvia on the manufacturing and in particular on high-tech sectors of manufacturing (as H an MeH7 see the list of abbreviations) highlights the need in structural changes and indicates on urgency of research of structural changes.

The share of manufacturing in the Latvian economy is low (Ekonomikas Ministrija 2013), what is also mentioned as one of the causes of slow economic growth and its features. The causes for low share of manufacturing might be found in its technological structure, which demonstrates predominance of L sector both by value added and by employment (LR CSP 2014c). However, L sector has the success in business development as well as export and innovation (AS DNB bank, is 2,014; Investment and Development Agency of Latvia 2014), which creates some contradictions with the views expressed by the scientific literature and the purposes of the growth strategies.

Structural changes in the science of economics are defined as the changes in relative significance of sectors and branches of economic activity, which are expressed as dynamic of the share of sectors and branches in GDP, influenced by technological progress (e.g., Quatraro 2012; Stijepic 2010; Акаев et al. 2009, etc.).

Structural change analysis, in turn, allows researchers to focus on a relatively small number of homogeneous set of elements of the phenomena, which makes up the structure of the research object, and is defined as crucial for the analysis (e.g., Silva, Teixeira 2008; Schiliro 2012, etc.).

The author examines the structural changes and their impact on economic growth by focusing attention on the technological structure of manufacturing. The choice finds evidence in the experience of scientific findings: (1) manufacturing stimulates economic growth, especially in economically less developed regions (UNIDO, UNU-MERIT 2012); (2) changes in the structure of manufacturing

7 The abbreviations high (H), medium high (MeH), medium low (MeL) and low (L) technology sectors adopted by the author in the thesis refers to the statistical records adopted from the Eurostat (2014) in accordance with breakdown by technological intensity, while the terms “technologically higher/ lower intensive sector” indicate on comparative degree between the sectors.

68

accelerates economic growth (Ishikawa 1992); (3) the sector is able to boost productivity faster than other sectors. In addition, statistics show that the importance of the manufacturing for economic growth is retarded nowadays, as evidenced by: (1) increasing labour productivity and stable or decreasing share of the sector in GDP; (2) low level of income at a relatively high proportion of the sector, and vice versa. Author offers to search the reasons in the technological structure of manufacturing and its changes.

Methodological features of the structural change analysis, in turn, create a scientific basis and offer a wide range of instruments to assess the structural changes: (1) between the manufacturing sectors, (2) within manufacturing sectors, as well as (3) changes in specialization for determination of result of structural changes – shift in emphasis of economic activity in a framework of the existing technological structure or changes in technological structure, as well as for identification, how this affects economic growth.

The Endogenous growth theory provides foundation for research of the region’s economic growth in the context of structural changes.

The theory indicates that structural changes: (a) are linked with economic growth (e.g., Roberts, Settefield 2007) and (b) impact economic growth through industry-specific labour productivity differences, which causes the movement of labour force between sectors and branches (e.g., Dietrich 2009; Stijepic 2010), thus contributing to reaching of certain level of labour productivity (McMillan, Rodrik 2010) and affecting the GDP growth (e.g., Baumol 1967; Hartwig 2010).

This discovers the meaning of sectors and branches in processes of structural changes and economic growth during the certain period, because the determining of the direction of structural changes indicates on character of impact of structural changes on economic growth.

The scient i f ic experience on the research problem. Identification of the starting point for the economics of structural changes is not an easy task, due to relatively recent application of the term “structural changes” in economic researches and diversity of its definitions.

Traditionally, the origins of the economics of structural changes are linked to the works of scientists of classical economy (Smith 1776 Ricardo 1817 Quesnay in 1758). The classics began to make clear the link between sectoral structure of economy and level of economic development. Additionally, they assessed only a few particularly important variables during the researches.

Theoretical approaches for studying structural changes in economy differ among themselves by the dominant scientific problems in a framework of each approach. The author has systematized them as follows: (a) the role of sectoral structure of economy and structural changes in stimulating differences between developed, developing and transition regions (e.g., Easterley 2002; Rada, Taylor 2006; United Nations. Economic and Social Affairs 2006; Silva, Teixeira 2008 etc.); (b) the role of sectoral structure of economy and structural changes for economic growth in regional economies (e.g., Baumol 1967, Echevarria 1997;

69

Amable 2000; Peneder 2003; Aiginger, Falk 2005; Hartwig 2010; Noseleit 2011; Janger et al. 2011 etc.); (c) sectors, branches of economic activity and meaning of their differencies for the economic growth in regional economies (e.g., Rosenstain-Rodan 1943; Kuznets 1971; Hartwig 2010; Silva, Teixeira 2008 etc.); (d) the individual’s needs and their impact on formation of sectoral structure of economy (e.g., Foellmi, Zweimuller 2005 etc.). Special attention is devoted to the structural change analysis and its methodological features (e.g., Peneder 2002; Schiliro 2012; Красильников 1999; Казинец 1969, 1981 etc.).

Sectoral structure of economy is well represented in the works of Latvian scientists and experts of the Bank of Latvia, while theoretical and methodological guidelines of paradigm of the economics of structural change are not used. This limits the author’s opportunities to use Latvian scientific knowledge in this field.

According to the “Term Database” of the Latvian Council of Science, it is possible to use the term “structural changes” in Latvian scientific literature, although, it is rarely used. Moreover, application of the term mostly occurs outside the frameworks of the economics of structural change and structural change analysis.

The Latvian scientific experience in the field of the economics of structural changes and structural change analysis indicates on the contributions of several scientists. For example, Saulītis (2013) has contributed to the debates about linkage between structural changes and resource potential; Mihnenoka & Saulitis (2013) and Skribane & Jekabsone (2013; 2014) have contributed to the analysis of relationship between structural changes and economic growth in Latvia and Mihnenoka & Senfelde (2013) have contributed to the analysis of linkages between structural changes and employment.

However, despite the application of theoretical guidelines of the economics of structural changes in these researches, the works mostly have not been based on application of structural change analysis.

The tendencies, mentioned above, indicate on the initial stage of the development of the economics of structural changes and structural change analysis in the Latvian scientific area. This, in turn, points on urgency and wide possibilities for introducing this approach in Latvia.

It should be noted that researches in a framework of the paradigm of the economics of structural changes is a new scientific direction in Lithuania and Estonia also. Recently researchers in Lithuania and Estonia have started to analyse the linkage between sectoral structure of economy and economic growth (e.g., Lankauskiene 2015) and to evaluate the significance of structural changes in the differences in labour productivity among regions (e.g., Sepp, Varblane 2014).

The author’s contributions in the field of application of the theoretical and methodological statements of the economics of structural changes and structural change analysis for the purposes of the Latvian economy relate to (a) identification of linkage between structural changes and economic growth (e.g., Šipilova 2012c, 2013c, 2014d, 2014f; Baldi, Šipilova 2014a); (b) evaluation of

70

interaction between structural changes, labour market and education (e.g., Šipilova 2013d, 2014a, 2014b); (c) significance of sectoral structure of economy and structural changes for regional differentiation (e.g., Šipilova 2013b; Šipilova, Baldi 2013); (d) tendencies of structural changes in employment in manufacturing (e.g., Šipilova 2014c, 2014g); (e) features and tendencies of structural changes in manufacturing in the EU (e.g., Šipilova 2013a, 2013e).

Features of the Latvian economy and sectoral structure of manufacturing, the objectives set for the future growth and experience of the Latvian scientists in the field of the economics of structural changes and structural change analysis have stimulated the choice to set the following aim and tasks for the doctoral thesis.

Aim : to study structural changes in manufacturing and their impact on economic growth in Latvia and its regions.

Additional aim – is to promote inclusion of theoretically methodological approach of structural changes in economy in scientific and practical fields in Latvia through publishing of results of the doctoral thesis.

Tasks: 1) for 1.1 chapter – to research scientific literature for providing theoretical

terminological and methodological basis of structural changes in economy for empirical part of the thesis,

2) for 1.2 chapter – to research, how linkage of structural changes and economic growth and impact of structural changes on economic growth is theoretically explained and methodologically evaluated,

3) for 2.1 chapter – to find out recent (actual/topical) tendencies of structural changed and basic statement of economic growth in economic area in EU,

4) for 2.2 chapter – to assess structural changes in manufacturing in time and to define nature of impact of structural changes on economic growth in Latvia in context of EU economic area,

5) 3.1 chapter – to offer a new classification of manufacturing sectors in Latvia, taking into account ability of the sectors to attract and to use efficiently resources,as well as to evaluate impact of structural changes on economic growth in context of new classification,

6) 3.2 chapter – to assess structural changes in manufacturing in space and to define nature of impact of structural changes in manufacturing on economic growth in Latvia in regional aspect (regions and cities) in context of new classification of manufacturing.

The object of the thesis: structural changes in manufacturing in EU and Latvia.

The subject of the thesis: impact of structural changes in manufacturing on economic growth in regions.

Hypothesis: structural changes in favour to high-tech sectors of manufacturing can provide positive impact on economic growth in region, in case, if labour productivity is growing.

71

The theoret ical and methodological basis for the research. The theoretical basis of the thesis was developed in a framework of scientific direction “the role of structural changes for economic growth in regions”, which determines that structural changes are linked with economic growth (e.g., Baumol 1967; Kuznets 1966, 1971; Echevarria 1997; Peneder 1999; Peneder 2003; Fagerberg 2000; Ros 2000; Savioti, Pyka 2004; Aiginger, Falk 2005; Dietrich 2009; McMillan, Rodrik 2010, 2011; Hartwig 2010, 2012; Janger et. al. 2011).

The author uses the term “economic growth” in the framework of Endogenous growth theory, which introduces that economic growth is related to the structural changes in economy and that raising of the share of sectors and branches with higher labour productivity is the aim of this relationship (e.g., Baumol 1967; Romer 1990; Echevarria 1997; Roberts, Setterfield 2007; Hartwig 2010).

One of the possibilities how to increase labour productivity is associated with the movement of labour force between sectors of economic activity, when it moves from the sectors with low to the sectors with high labour productivity, thereby increasing the overall productivity in the economy (McMillan, Rodrik 2011) and thus providing impact on economic growth.

The movement of labour between sectors of economic activity is a significant indicator of linkage between structural changes on economic growth and impact of structural changes on economic growth (e.g., Stijepic 2010).

The methods used: 1. Monographic method, logically constructive method (logical analysis and

synthesis method, scientific induction and deduction method) have been used for:

i. research of theoretical and methodological guidelines of the economics of structural changes and structural change analysis;

ii. systematization of the theoretical directions within the field of the economics of structural changes;

iii. defining the term “structural changes” within each theoretical direction depending on its sense;

iv. research of the theoretical and methodological guidelines for evaluation of impact of structural changes on economic growth;

v. research of the EU and Latvia’s growth strategies and planning documents.

2. Statistical methods of data analysis for – grouping and analysis of dynamic of technological structure of manufacturing in conformity with the data on employment and value added.

3. Statistically mathematical methods for: i. correlation analysis – detecting relationship between structural changes

in manufacturing and economic growth in the EU, Latvia; detecting relationship between employment in manufacturing sectors and employment at country’s level, at regions’ level, and at cities’ level;

72

ii. regression analysis – detecting the causal link between structural changes in manufacturing and economic growth in Latvia;

iii. cluster analysis – grouping of the EU regions depending on type of structural changes and its linkage with GDP growth.

4. Methods for evaluation of structural changes in the time and space: i. calculations of absolute indicators of structural changes in

manufacturing – Structural Change Index – SCI (evaluation in time); ii. calculations of relative indicators of structural changes in

manufacturing – Modified Lilien Index – MLI (evaluation in time); Location Quotient – LQ (evaluation in space).

5. Method for evaluation of impact of structural changes on economic growth: shift-share analysis – decomposition of labour productivity growth.

6. Graphic and cartographic methods – visualization of statistical data and results of calculations in the images and on the Latvian regional map.

The informative basis of the research: scientific studies obtained from the International Databases (e.g., Scopus, Science Direct, Jstor archive); scientific monographs; materials of the scientific journals “Structural Change and Economic Dynamics” (Scopus), “Regional Studies” (Scopus) etc.; reports of the international organizations (e.g., OECD, United Nations, International Monetary Fund); materials published by scientific institutions (e.g., The Vienna Institute for International Economic Studies etc.); theses, which have been defended in Latvia; the author’s own works published and presented at international scientific conferences; the data from the Lursoft database; the data from the Latvian Central Statistical Bureau database; the data from the Eurostat database; materials of the national libraries (National Library of Latvia (Riga), United Nations Library (Geneva), Russian National Public Library for Science and Technology (Moscow)).

Limi tat ions of the research. The doctoral thesis comprises research process at national and regional levels and the territorial units are understood as a region in both cases. The reason for this can be found in the Latvian scientists’ works (e.g., Boroņenko 2009), where the region in the economic science has been defined as a territory with a specific economy.

The author of the thesis underlines that rare scientific works apply the guidelines of the economics of structural changes and structural change analysis for the Latvian economy. This in some extent restricts author’s possibilities to use the experience of the Latvian scientists in this field. However, author might use contributions made by the Latvian scientists related to economic growth, sectoral structure of economy and manufacturing.

Achievement of the objective of the doctoral thesis is limited by the availability of statistical data on value added for the Latvian manufacturing8. The

8 According to the NACE Rev. 2. classification economic activity is classified in to the sectors at “0” (zero) level and each sector is marked with letter. For example,

73

data on value added for manufacturing at NACE Rev. 2. two-digit level for Latvia are confidential and are not published. This, in turn, affects the scope and period of the study. Data on value added for the Latvian manufacturing are available from 2005, according to the technological structure of manufacturing. Consequently, the author uses employment data in the part of the study, in which the manufacturing sectors at NACE Rev. 2. two-digit level need to be involved in calculations. Such decision is fully in line with the guidelines of the economics of structural changes and structural change analysis. This is supported also by the determination of impact of structural changes on economic growth. According to Stijepic (2010), the data on employment and labour force mobility between sectors of economic activity is recognized as an impact indicator. Specificity of calculations and availability of statistical data affect the research period in the third chapter of the thesis – from 2005 to 2012. It should be noted that this period is relatively successful choice for the study of the Latvian economy, because it covers all the possible changes of the economic cycles (Kosiedowski 2014).

Structural changes in economy is understood, first, as “spontaneous”, which occur because of continuous technological progress and, second, as “directed”, i.e. stimulated by the activities of economic agents depending on objectives set for the economic activity. The author understands structural changes as “spontaneous” within the research, because there are not sufficient data for detecting “directed” structural changes. However, author explains research results from the point of view of “directed” structural changes. This means that the explanation of the current situation occurs in conformity with desirable direction of structural changes (e.g., tendencies of structural changes and the guidelines for the future economic growth). The choice finds roots in the previous experience of economy, when adherence to the principle of “laissez faire” for the structural changes has stimulated dominance of “stagnant” services over the manufacturing with high productivity.

The doctora l thesis is organized as fo l lows. The first chapter of the doctoral thesis offers research of scientific literature for providing theoretical, terminological and methodological base for empirical part of doctoral thesis, as well as explain basic principles of impact of structural changes on economic growth and possibilities to define nature of such impact. The second

Manufacturing (C) (as well as sectors in accordance with technological intensity might be marked by letters, for example, H (high), MeH (medium high), MeL (medium low), L (low) sectors (H, MeH, MeL, L are abbreviations used by the author in the doctoral thesis)). According to the “1” (first) level of the NACE Rev. 2. classification, economic activity is classified in branches, which are marked with letter and two digits, for example, “Manufacturing of food products” (C10) (LR CSP 2015). Several branches with similar features of economic activity might be combined in groups for the statistical purposes, e.g., “Manufacturing of food products, beverages and tobacco” (C10-12).

74

chapter of the doctoral thesis is devoted for determining topical tendencies of structural changes and basic statements of economic growth within EU economic area and for evaluating structural changes in manufacturing in time. The second chapter provides answers to the questions about contribution of manufacturing sectors to the changes of technological structure of manufacturing, as well as defining nature of impact of structural changes on economic growth in Latvia in context of EU. The results of the third chapter of the doctoral thesis offer the new analysis-based classification of the Latvian manufacturing sectors, provide assessment of structural changes in manufacturing in space and determine the nature of impact of structural changes in manufacturing on economic growth in Latvia in regional aspect.

Scient i f ic novelty , pract ica l s ignif icance and applica t ion of the doctoral thesis.

• Scientific novelty: • theoretical approaches within the paradigm of the economics of

structural changes were systematized; • definitions of the term “structural changes” depending on sense of

each theoretical direction were offered; • structural changes in manufacturing in the time and space, as well as

impact of structural changes in manufacturing on economic growth in Latvia and its regions were determined;

• the new classification of manufacturing sectors, which is based not only on statistical classification, but also on the analysis was proposed;

• theoretical and methodological approach, how regions can identify “desirable” movement (reallocation) of labour resources was offered.

• Practical significance and application: • introduction of theoretical and methodological guidelines of the

paradigm of the economics of structural changes in scientific field in Latvia through publication of the doctoral thesis;

• “desirable” direction of structural changes in Latvia was explained and factors, which might hamper positive impact of structural changes on economic growth in Latvia and its regions were detected;

• the research results can be used for growth strategies in Latvia and its regions;

• the materials of the research can be used for lectures and workshops in universities and other institutions of higher education within the economics’ study programs.

75

The findings of the doctoral thesis can be used to ensure more efficient movement (reallocation) of the labour resources, taking into account strategic aims set for the future economic growth. It is possible through regular monitoring of structural changes by using the research framework, applied in the thesis.

Basic statements for defence:

1. Explanation of economic growth should be linked with identifying/understanding of structural changes.

2. Latvia demonstrates similar tendencies with EU economic area by structural changes in manufacturing and their impact on economic growth, which indicate on saving of manufacturing technological structure and insufficient (concerning to all sectors of economic activity) productivity growth.

3. The Latvian manufacturing is facing with domination of technologically lower intensive sectors and insufficient (concerning to all sectors of economy) growth of labour productivity in the high technology sectors, which are put in the strategic aims and in favour to which structural changes mostly occur in the Latvian regions.

76

1. THEORETICAL SUBSTANTIATION OF LINKAGE AND IMPACT OF STRUCTURAL CHANGES

ON ECONOMIC GROWTH The first chapter aims to provide theoretical, terminological and methodological basis for studying structural changes and their linkage with and impact on economic growth. The first subchapter covers systematization of understanding of structural changes in economy and basic principles for their research. The second subchapter provides theoretical and methodological guidelines for explaining and studying structural changes’ linkage with, as well as impact on economic growth. The author uses the results of the first chapter in the empirical part of the thesis, where structural changes in manufacturing have been identified and their impact on economic growth has been discovered. These findings offer the knowledge, whether movement (reallocation) of labour resources between sectors of manufacturing supports those, which stimulates economic growth. The chapter consists of 2 subchapters, 3 tables, 4 figures, 6 formulas applied in the thesis, 24 pages.

1.1 The essence and the study of structural changes in economic science

The essence of st ructura l changes in economic science.

Scientists (e.g., Guillot, Papageorgiou, Sebastian Perez-2010) recognize structural changes as peculiarity of modern economy. Research of structural changes finds roots in the paradigm of the economics of structural changes and structural change analysis. Scientists assume also that structural changes in economic science have been studied since the time, when economic science, as an independent scientific discipline, was at its early stages of development. However, these studies have not used the term “structural changes”. Developments in theory of classical physics have promoted an introduction of the term “structural changes” in the economic science. These developments have highlighted necessity to divide the research object on the smaller parts (elements) and to study the changes between these elements, defining them as “structural changes” (Vazquez Presedo 1997; UNIDO, Memedovic, Iapadre 2010; Quatraro 2012). Structural changes in the science of economics is defined as the changes in relative significance of sectors and branches of economic activity, which are expressed as dynamic of the share of sectors and branches in GDP, influenced by technological progress (UNIDO, Memedovic, Iapadre 2010; Quatraro 2012; Silva, Teixeira 2008).

The basics of the economy of structural changes and the structural change analysis find roots in development of classical economy, when the scientists have recognized that sectoral structure of economy is one of the most important

77

elements of economic system (Smith 1776), in turn, changes in the sectoral structure of economy are significant prerequisite for growth (Ricardo 1817). Nowadays, research of structural changes in economic science can be systematized in five directions (see Table 1).

Table 1 Directions of research of structural changes in economic science

Direction of research

Essence and questions of research Authors

Meaning and significance of

research 1. Methodological aspects of structural changes in economic science.

The economics of structural changes uses methodology that allows to study regional economy by focusing on a limited set of elements, which are decisive for specific research process.

Peneder 2002; Thakur 2011; Schiliro 2012; Красильников 1999; Казинец 1969, 1981.

The research results develop and explain basic principles of theoretical and methodological characteristics of structural changes.

2. The role of structural changes for reducing regional differentiation in the global space.

Differences by sectoral structure of economy between regions, which are at fundamentally different stages of development, are recognized as the cause for high regional differentiation in the world, while structural changes are recognized as a tool for reducing them.

Pieper 2000; Easterley 2002; Rada, Taylor 2006; UNIDO, Memedovic, Iapadre 2010.

The research results discover directions for “desirable” structural changes for economically less developed regions.

3. The role of structural changes for economic growth in regions.

Structural changes are recognized as the factor, which is related to economic growth.

Baumol 1967; Kuznets 1966, 1971; Echevarria 1997; Peneder 1999; Peneder 2003; Fagerberg 2000; Ros 2000; Savioti, Pyka 2004; Aiginger, Falk 2005; United Nations.

Research results indicate on linkage and causal linkage between structural changes and economic growth and the nature of impact of structural changes on economic growth.

78

Sequel of the Table 1 Economic and

Social Affairs 2006; Dietrich 2009; McMillan, Rodrik 2010, 2011; Hartwig 2010, 2012; Cortuk, Singh 2011; Janger et al. 2011.

4. The role of sectors of economic activities for economic growth in regions.

Understanding of structural changes and defining of “desirable” directions of structural changes for regional economies is grounded on differences between sectors of economic activity. These differences are significant and even necessary for balanced economic growth.

Rosenstain-Rodan 1943; Peneder 2002, 2003; Janger et al. 2011.

Research results emphasize that differences between sectors of economic activity are the reasons for differentiated economic growth and its quality in regions.

The economics of structural change allows different approaches for classification of sectors of economic activity during the research of their different meaning for economic growth: (a) the pre-set classification or (b) analysis.

Lewis 1954; Hoffman 1931/1958; Fisher 1939; Baumol 1967; Hartwig 2010, 2012; Kuznets 1971; Eurostat 2008, 2014; Christensen 2013; Weterings, Marsili 2015.

Research results improve knowledge about significance of sectors of economic activity, depending on sectors’ characteristics.

5. The role of development of the system of individual’s needs for

The economics of structural changes recognizes that changes in income, savings and demand affect the process of

Foellmi, Zweimuller 2005; Абузярова 2011.

Capacities and capabilities of regional economy to be appropriate for today’s requirements

79

Sequel of the Table 1 structural changes. structural changes

in regional economies.

of individual’s needs system.

Source: elaborated by the author based on Aiginger, Falk 2005; Baumol 1967; Christensen 2013; Cortuk, Singh 2011; Dietrich 2009; Easterley 2002; Fagerberg 2000; Fisher 1939; Foellmi, Zweimuller 2005; Hartwig 2010, 2012; Hoffman 1931/1958; Janger et al. 2011; Kuznets 1971; Lewis 1954; McMillan, Rodrik 2010, Peneder 1999, 2002, 2003; Pieper 2000; Rada, Taylor 2006; Ros 2000; Rosenstain-Rodan 1943; Savioti, Pyka 2004; Schiliro 2012; Silva, Teixeira 2008; Thakur 2011; UNIDO, Memedovic, Iapadre 2010; United Nations. Economic and Social Affairs 2006; Weterings, Marsili 2015; Абузярова 2011; Казинец 1969, 1981; Красильников 1999.

The data on the Table 1 show that a significant amount of scientific literature on structural changes in the economy is devoted to such directions as the role of structural changes for economic growth in regions and the role of sectors of economic activity for economic growth in regions. The doctoral thesis was developed within the framework of these two directions.

The role of structural changes for economic growth in regions. Regions face the challenge to make a choice in conditions of limited resources - to base the economic growth on so-called “traditional” or “innovative” sectors of economic activity. The diversity of these sectors in terms of technologies applicable and capabilities to increase labour productivity makes the choice difficult. The guidelines of Endogenous growth theory indicate that redistribution of labour force from low productivity sectors to high productivity sectors contributes to economic growth. This finds practical evidence in the experience of fast growing economies (e.g., McMillan, Rodrik 2010; United Nations. Economic and Social Affairs 2006). For example, regions, which diversify sectoral structure of economy (Saviotti, Pyka 2004; Janger et al. 2011) through raising the share and importance of technologically more advanced sectors are tended to reach higher growth of labour productivity and output, what contributes to growth rates of GDP per capita (Peneder 2003; Fagerberg 2000; Aiginger, Falk 2005; Janger et al. 2011).

The role of sectors of economic activities for economic growth in regions. Research findings and experience of regions indicate that differences between sectors are necessary for balanced growth (Rosenstain-Rodan 1943; Silva, Teixeira 2008). Moreover, one universal sectoral structure of economy for economic growth is not possible (Peneder 2003; Janger et al. 2011). Sectors of economic activity as fundamental element of sectoral structure of economy might be classified in two ways (see Table 1): (a) using the widespread acknowledged statistical classification or (b) using the results of analysis. Both statistical and scientific classification makes it possible to highlight the differences between sectors.

80

Systematization of theoretical and empirical researches on the five directions, proposed by the author (see Table 1), emphasizes features of issues under research within each direction. Peculiarities of research problems and continuous searches for common definition for the term “structural changes” stimulated the author’s initiative to offer definitions of “structural changes” for each research direction (see Tables 1, 2). This contributes to complete and accurate understanding of the term “structural changes” (see Table 2). The definitions are available in the Table 2.

Table 2

Definitions of the term “structural changes”

Direction for research of structural changes: the role of structural changes for reducing regional differentiation in the global space

The aim of structural changes in economy: For developing regions – to move closer to the sectoral structure of economy of developed regions through changes in production structure and to promote industrialization. For developed regions – to provide timely response of sectoral structure of economy on the ongoing tendencies in the global economic space and to promote re-industrialization.

Definition of the term “structural changes”: For developing regions – changes in regional production structure in favour to sectors that previously have been placed in the periphery of economic activity. For developed regions – changes in sectoral structure of economy in favour to high-tech manufacturing and knowledge-intensive services.

Direction for research of structural changes: the role of structural changes for economic growth in regions

The aim of structural changes in economy: to raise the share and importance of sectors of economic activity, which contribute to the region’s economic growth and its transition to the higher stage of economic development through improving of the quality of growth process.

Definition of the term “structural changes”: changes in region’s sectoral structure of economy as stimulating or impeding factor for economic growth depending on the nature of impact of structural changes on economic growth.

Direction for research of structural changes: the role of sectors of economic activities for economic growth in regions

The aim of structural changes in economy: to ensure raising of the share and importance of sectors, which are conducive for economic growth in region

Definition of the term “structural changes”: changes in specialization in favour to sectors of economic activity, which currently are conducive for economic growth at the certain stage of economic development in the region.

Direction for research of structural changes: the role of development of the system of individual’s needs for structural changes

81

Sequel of the Table 2 The aim of structural changes in economy: to ensure changes in sectoral structure of economy in conformity with modern trends in individuals’ needs system.

Definition of the term “structural changes”: changes in sectoral structure of economy in favour to sectors of economic activity, which currently are able to provide individual needs according to the possibilities offered by new technologies.

The aim of structural changes in economy: to ensure changes in region’s sectoral structure of economy that are conducing for economic growth in favour to “desirable” sectors of economic activity. Definition of the term “structural changes”: structural changes are the changes in sectoral structure of regional economy, regional production structure, specialization in favour to sectors of economic activity, which currently contribute to economic growth and region’s transition to the higher stage of economic development through improvement in quality of growth’s process and taking into account capabilities of new technologies.

Source: elaborated by the author based on Dietrich 2009; Echevarria 1997; Hartwig 2010, 2012; Janger et al. 2011; McMillan, Rodrik 2010; Peneder 1999, 2002, 2003; Silva, Teixeira 2008; Thakur 2011; UNIDO, Memedovic, Iapadre 2010; United Nations. Economic and Social Affairs 2006; Абузярова 2011; Красильников 1999.

Defining of the term “structural changes” within each theoretical direction, makes terminology used in the thesis more accurate in context of the aim and tasks of the thesis. Therefore, the term “structural changes” in the doctoral thesis is understood as follows:

a) changes in region’s sectoral structure of economy as stimulating or impeding factor for economic growth depending on the nature of impact of structural changes on economic growth;

b) changes in specialization in favour to sectors of economic activity, which are conducive for economic growth currently at the certain stage of economic development in region.

The definitions proposed by the author (see Table 2) are useful to understand, whether ongoing structural changes support those sectors and branches, which contribute to economic growth.

Beginnings of the structural change analysis, despite absence of clear and unequivocal evidence, traditionally are associated with the works of classic economics and its basic principles that lets split (classify) the economic activities into the simplified structure and thus assess dynamic of economy, using only few highly significant variables (Schiliro 2012). Analysis of structural changes, to some extent, repeats methodological features of the classical economics. This mostly differentiates it from the standard economic analysis. The nature of the structural change analysis allows to choose from infinitely large number of elements forming and indicators characterizing the economic system and to focus attention on relatively small number of elements and indicators, which form

82

economic structure and to research economic system through this (Hagemann, Landesmann, Scazzieri 2003; Silva, Teixeira 2008; UNIDO, Memedovic, Iapadre 2010). This essentially means to research the processes of economic system by analyzing economic structure (see Figure 1).

Figure 1

The essence of structural change analysis

Source: elaborated by the author based on Silva, Teixeira 2008, Schiliro 2012.

There are some features, which characterize the structural change analysis, given the nature of its features: the relative structural permanence, decomposition of the structure and defining of normative conditions for equilibrium (Schiliro 2012).

Evaluat ion of structural changes in economic science. Scientific literature indicates that evaluation of structural changes is based on data on value added and employment (e.g., Dietrich 2009; UNIDO, Mamedovic, Iapadre 2010), analysing dynamic of sectoral structure of GDP (e.g., Акаев et al. 2009; Сарыгулов 2011). The data on value added and employment are both complementary and interchangeable for evaluation of structural changes (Stijepic 2010). Sectors of economic activity have significantly different share and impact on economy (Акаев et al. 2009), additionally, the share provides knowledge about relative significance of the sector (Stijepic 2010).

The structure of a particular set of elements is not constant in time and space. Scientists understand changes of the structure in time as structural

83

changes, while changes in the space as structural differences between regions. Evaluation of structural changes and differences uses absoluteindicators (quantifiable factors and indices). Absolute indicators indicate on speed of change, while relative indicators indicate on intensity of change.assessment of structural changes should be based on usage of both absolute and relative indicators. Structural changes in economy can occur and be evaluated: between sectors of economic activity, within sectors of economic activity (between branches of the sector), changes in specialization branches (e.g., Dietrich 2009; Palan 2010; Lu, Deng 2012; КазинецПерстнёва 2012).

The scientific literature deals with a wide range of indices their diversity and regular modification. This indicates on necessity to set criteria for choosing more appropriate for achieving the aim and tasks of the thesis. author has chosen number of criteria that has led to the selection of

d) Structural Change Index (SCI) (Dietrich 2009),

, where xi,t – the share of sector, branch in final year, xi,t-1 – the share of sector, branch in base year.

e) Modified Lilien Index (MLI) (Dietrich 2009),

, where n – number of sectors, branches, i – sector, branch, t – time, xsector, branch in final year, x[i,s] – the share of sector, branch in base year.

f) Loqation Quotient (LQ) (Lu, Deng 2012),

,

where r – region, i – sector, branch, Eri – regional employment in sector, branch, NEtotal employment in sector, branch, TNE – total employment, TREemployment.

The theoret ica l and methodological exper ience of research of st ructural changes in Latv ia. The term “structural changes” in a scientific and practical field in Latvia is new and little explored, however, basic principles of the economics of structural changes find a place in content of objectives set within the Latvian economic strategies (Ekonomikas Ministrija 2013). According to official Term Database of the Latvian Council of Science, the term “structural changes” can be used in the Latvian scientific literature (LZA Terminoloģijas komisijas Akadēmiskajā terminu datubāzē AkadTerm 2014), however, the term is rarely used and seldom applicable in context of the economics of structural change and structural change analysis at this moment.

hile changes in the space as structural differences between regions. absolute and relative

indicators (quantifiable factors and indices). Absolute indicators indicate on speed indicators indicate on intensity of change. Deep

assessment of structural changes should be based on usage of both absolute and relative indicators. Structural changes in economy can occur and be evaluated:

ors of economic activity of sectors and

Казинец 1969, 1981;

The scientific literature deals with a wide range of indices and coefficients, their diversity and regular modification. This indicates on necessity to set criteria for choosing more appropriate for achieving the aim and tasks of the thesis. The author has chosen number of criteria that has led to the selection of the following:

(1.) the share of sector, branch in

(2.) time, x[i,t] – the share of

the share of sector, branch in base year.

(3.)

regional employment in sector, branch, NEi – total employment, TREr – total regional

The theoret ica l and methodological exper ience of research The term “structural changes” in a

scientific and practical field in Latvia is new and little explored, however, basic principles of the economics of structural changes find a place in content of

omikas Ministrija 2013). According to official Term Database of the Latvian Council of Science, the term “structural changes” can be used in the Latvian scientific literature (LZA

ā ē AkadTerm 2014), er, the term is rarely used and seldom applicable in context of the

economics of structural change and structural change analysis at this moment.

84

1.2. Characteristics of linkage and impact of structural changes on economic growth

The belief that structural changes and economic growth are linked is rooted

in Endogenous growth theory (e.g., Kuznets 1966, 1971; Chenery 1975; Baumol 1967; UNIDO, Memedovic, Iapadre 2010). According to the theory, economic growth is associated with structural changes in economy (e.g., Roberts, Settefield 2007) in order to increase the share of sectors and branches, which achieve higher labour productivity (e.g., Kuznets 1966, 1967, 1971; Acemoglu 2012). This theoretical statement is confirmed in practice also, when economically highly developed regions experienced the rise of prosperity in parallel with the rapid structural changes in favour to high-tech sectors (e.g., Laursen 1998) and sectors with a high level and rapid growth of labour productivity (e.g., Peneder 2003 Janger et al. 2011).

An impact of structural changes on economic growth is identified and explained using particular differences of sectors by labour productivity, which cause the movement of labour force between sectors and branches of economic activity (e.g., Dietrich 2009; Stijepic 2010). The economy reaches certain level of labour productivity because of labour force movement. According to Endogenous growth theory, this inevitably affects GDP growth (e.g., Baumol 1967; Hartwig 2010). Therefore, scientists assume that structural changes in favour of specific sectors may be favourable to economic growth (e.g., Peneder 2002; Janger et al. 2011) (see Figure 2).

Figure 2 Impact of technologies on economic growth and the place of

structural changes in this process

Source: elaborated by the author based on Baumol 1967; Dietrich 2009; Echevarria 1997; Hartwig 2010; Kuznets 1971; Noseleit 2011; Romer 1990; Silva, Teixeira 2008; Solow 1956; UNIDO, Memedovic, Iapadre 2010.

85

Scientists consider the movement of labour force between sectors and branches of economic activity (within the sector also), firstly, as a possible way for raising of labour productivity in economy, in case, if the movement is directed from low productivity to high productivity sectors (e.g., McMillan, Rodrik 2011) and, secondly, as indicator of impact of structural changes on economic growth (Stijepic 2010). Determination of direction of labour force movement in a framework of the shift-share analysis indicate on nature of impact of structural changes on economic growth (Peneder 2002; Havlik 2005). In accordance with guidelines of the analysis, labour force movement from sectors and branches of economic activity with lower level of labour productivity and its growth to the sectors with higher level of labour productivity and its growth refers to fulfilment of conditions of “structural bonus hypothesis” and thus shows the poof impact. The opposite labour force movement shows negative nature of the impact because of fulfilment of conditions of “structural burden hypothesis” (Peneder 2002; Havlik 2005) (see Figure 3).

Labour productivity growth mathematically in the framework of shiftanalysis is expressed as “decomposition of labour productivity growth” (see Formula 4).

where LPT – labour productivity total, fy – final year, by – base year, i –economic activity, n – number of sectors, branches, S – the share of sector, branch i in total employment, I: static shift effect, II: dynamic shift effect, III: within growth effect (Peneder 2002, Havlik 2005).

The implementation of conditions of “structural bonus hypothesis”

expressed mathematically as follows (Peneder 2002; Havlik 2005)

The implementation of conditions of “structural burden

expressed mathematically as follows (Peneder 2002; Havlik 2005)

The third component of decomposition of labour productivity growth

within growth effect – reflects labour productivity growth on the assumption that changes in sectoral employment structure has not occurred and the structure remains at the level of the base year (Peneder 2002; Havlik 2005)

Scientists consider the movement of labour force between sectors and branches of economic activity (within the sector also), firstly, as a possible way for raising of labour productivity in economy, in case, if the movement is directed

y to high productivity sectors (e.g., McMillan, Rodrik 2011) and, secondly, as indicator of impact of structural changes on economic growth

of direction of labour force movement in a share analysis indicate on nature of impact of structural

changes on economic growth (Peneder 2002; Havlik 2005). In accordance with ectors and branches of

economic activity with lower level of labour productivity and its growth to the sectors with higher level of labour productivity and its growth refers to fulfilment of conditions of “structural bonus hypothesis” and thus shows the positive nature of impact. The opposite labour force movement shows negative nature of the impact because of fulfilment of conditions of “structural burden hypothesis”

he framework of shift-share analysis is expressed as “decomposition of labour productivity growth” (see

(4.)

– sector, branch of the share of sector, branch i in

total employment, I: static shift effect, II: dynamic shift effect, III: within growth effect

“structural bonus hypothesis” is (Peneder 2002; Havlik 2005)

(5.)

burden hypothesis” is (Peneder 2002; Havlik 2005)

(6.)

The third component of decomposition of labour productivity growth – reflects labour productivity growth on the assumption that

changes in sectoral employment structure has not occurred and the structure ase year (Peneder 2002; Havlik 2005).

86

Figure 3 The essence of impact of structural changes on economic growth

Source: elaborated by the author based on Baumol 1967; Hartwig 2010; Havlik 2005; Peneder 2002, 2003; Stijepic 2010.

Changes in favour of certain sectors and branches might contribute to growth (e.g., Peneder 2003). Manufacturing and especially its technologically more intensive sectors and branches are recognized as growth engines (e.g., Laursen 1998; Szirmai 2012; UNIDO, UNU-MERIT 2012; Manyika et al. 2012; Quatraro 2009), while the changes in the manufacturing structure accelerates growth (Ishikawa 1992).

Latvia is among the regions where the share of manufacturing in the economy is suppressed by strong domination of labour-intensive services. Improvement of the Latvian competitiveness are largely dependent on improvements in labour productivity (Schwab, World Economic Forum 2014), while theoretical and empirical research results indicate that labour productivity rises faster directly in manufacturing (e.g., Laursen 1998; UNIDO, Memedovic, Iapadre 2010; Maniyka et al. 2012). In addition, scientists in Latvia during the recent economic downturn actualized the issue on the share of manufacturing in economy and highlighted necessity to analyse its labour productivity (e.g., Šatrēvičs, Zvanītājs 2010), indicating that the manufacturing should contribute to resumption of economic growth (e.g., LLU 2009; Kasjanovs 2011).

The content of the first chapter of the thesis indicates that tasks set for the first chapter were completed and theoretical, terminological and methodological basis for the empirical research was ensured.

87

2. PECULIARITIES OF THE CHOICE OF DIRECTION OF STRUCTURAL CHANGES AND

THE ROLE OF LABOUR PRODUCTIVITY IN THE EUROPEAN UNION AND LATVIA

In the second chapter, the author offers practical dimension of impact of structural changes on economic growth. The chapter consists from two subchapters. The task for the first subchapter is to provide characteristics of conception of the choice making in terms of direction of structural changes for the economic growth in the EU’s regions. The task for the second subchapter is to evaluate structural changes in the time empirically and to identify the nature of their impact on economic growth. Special attention is given to the case of Latvia, exploring the realization of the strategic objectives set for the future growth. Results of the second chapter provide the knowledge about contribution of manufacturing sectors in changes of technological structure of manufacturing, as well as discover impact of structural changes on economic growth, highlighting the role of labour productivity in these processes. The logical framework that has been applied in the chapter for evaluation of structural changes provides monitoring of effectiveness of the movement of labour resources. The chapter consists of 2 subchapters, 7 tables, 15 figures, 46 pages.

2.1. European Union’s basic statements for the economic growth policy

Recent economic growth has been criticized because of high dependency on

the services with low labour productivity compared with manufacturing. That is why both scientists and practitioners highlight the need to base the future growth on improvements in labour productivity (e.g., Radosevic 2014; Filipetti, Peyrache 2015). Hence, the interest to the technological structure of manufacturing and its changes in favour to high-tech sectors and branches with increasing labour productivity and potential to raise it becomes topical.

High divergence of level of labour productivity (Filipetti, Peyrache 2015) is the cause for high regional divergence by economic growth across regions in EU. Mostly, the divergence is rooted, on the one hand, in sector-specific labour productivity differences, but on the other hand, in tendency of regional economies to diversify the economic structure (Noseleit 2015) basing on the existing sectoral structure (Boschma 2012; Urrca-Ruiz 2013) and its technological intensity (Neffke, Henning, Boschma 2011). Largely it determines the need of regional policies in structural changes to ensure the integration of the regional economy, what means to reduce structural disparities between regional economies through the initiatives of Cohesion policy (e.g., CSIL et al. 2010). However, the convergence should take place without promoting a similarity between economic

88

structures, but with developing technological and economic progress in economically less developed regions. Scientists indicate that this process currently is relatively slow (e.g., Palan, Schmiedeberg 2010).

Economically less developed regions are limited in their possibilities to diversify economic structure and to base the future economic growth on sectors and branches with high and growing labour productivity, because of their technological capabilities (Filipetti, Peyrache 2015). However, the experience of regional economies indicates that tantamount performance in terms of GDP per capita can be achieved in case of different labour productivity level in H sector of manufacturing [H sector is recognized as “desirable” for structural changes in accordance with guidelines of the Endogenous growth theory]. This, in turn, highlights the importance of other sectors of manufacturing also. Therefore, strategic planning of structural changes in the framework of regional growth policy might be necessary. Such activities might highlight the potential of regional economy and provide advices how to avoid so called effect of “league table ranking” (Šipilova 2013f9), what means to mimic economically higher developed regions without coordination with potential of own regional economy.

Figure 4

The factors influencing the selection of direction of structural changes in context of regional policy

Source: elaborated by the author based on Boschma 2012; Eiropas Komisija 2015; European Commission 2006, 2010, 2014; Hospers, Benneworth 2005; Midtkandal, Sörvik 2012; OECD 2014; Palan, Schmiedeberg 2010; Šipilova 2013f, 2014e.

9 The paper is based on the author’s viewpoint, which won Best Early Career Paper at the Regional Studies Association’s (UK) European Conference in Finland in 2013.

89

The strategy “Europe 2020” was designed to ensure equal transition from labour-intensive to high productivity economy in all EU regions (European Commission 2015). It is favourable, if the choice of direction of structural changes for achieving the main goal is coordinated with such approaches of regional policy as “smart specialization” (e.g., Midtkandal, Sörvik 2012), “constructing regional advantage” (e.g., European Commission 2006), and “connective regional policy” (Hospers, Benneworth 2005). Application of these approaches ensures coordination of choice of direction of structural changes with the market signals, taking into account regional potential, thus contributing to the raising of technological intensity of economic activity and combining global tendencies with regional traditions. This means that modern economic growth in regions is the subject of the requirements to highlight regional economic advantages. Thus, regional economies should take into account more appropriate policies for achieving desirable results not only indicators (Šipilova 2013f) (see Figure 4).

The Latvian strategic aims for economic growth are associated with structural changes in favour to manufacturing and its technologically high intensive sectors with high and potentially growing labour productivity (Latvijas Republikas Saeima 2010; Ekonomikas Ministrija 2011, 2013; European Commission 2010, 2015). The content of the Latvian planning documents could be a sign of aspiration to reach regional convergence through the highlighting regional differences for the future growth; however, there are obstacles to achieving the objectives also. For example, the absence of a precise vision of the applied approaches of regional policy or its combination and weak mutual coherence between territorial development priorities and sectoral policies, etc.

2.2. Structural changes in the Latvian manufacturing in the EU context: the characterization, assessment

in time and the impact on economic growth

Latvia aims to reach regional convergence through structural changes [as other economically less developed regions do] and to come closer to the economically higher developed regions in terms of technological structure of manufacturing and labour productivity. The choice to direct structural changes in favour to technologically high intensive sectors and branches of manufacturing rooted in findings that: (a) labour productivity is an engine of economic growth; (b) manufacturing can accelerate labour productivity faster than other sectors; (c) differences across regions by technological structure of economy contribute to the increasing gap by labour productivity; (d) changes in manufacturing structure accelerate economic growth.

The analysis of statistical data offers the following results about Latvia and EU: (a) increase of labour productivity, which, according to the framework of

90

Endogenous growth theory contributes to economic growth, has not led to the growth of sector’s share in GDP; (b) the share of manufacturing and GDP per capita are related, but more important is technological structure of manufacturing and labour productivity; (c) contribution of manufacturing sectors to economic growth differs between regions and these differences rooted in regional disparities both by technological structure of manufacturing and by sector-specific labour productivity differences. These trends have raised a number of questions about contribution of sectors of manufacturing to the change of technological structure of manufacturing, as well as about contribution of structural changes to economic growth and importance of labour productivity within these processes. Answers to questions can be found through the application of the structural change analysis.

The author evaluates structural changes, as labour force movement between sectors of economic activity, in time and thus determines its absolute speed and intensity. The speed of changes affects the economic growth (Ishikawa 1992). Therefore, the calculated values for structural changes indicate, first, on the nature of impact of labour force movement on economic growth (facilitating or impeding) and, second, on the sectors of manufacturing, which actively participate in structural changes and thus are significant for economic growth.

The author organizes deep evaluation of structural changes in manufacturing in time in conformity with the following logic: (1) changes between “H+MeH” and “L+MeL” sectors; (2) changes within “H+MeH” sector; (3) changes within “L+MeL” sector. Such logic of evaluation of structural changes provides knowledge of the nature of the process of structural changes – shift in accents in economic activity within the existing technological structure of manufacturing (changes within sectors) or changes of technological structure of manufacturing (changes between sectors).

The experience of scientific literature indicates that structure of manufacturing has high significance for economic growth (e.g., Peneder 2002). The data on speed and intensity of structural changes presented in the Figure 5 illustrate the heterogeneity by changes and by nature of changes between regions. The higher values of speed and intensity for structural changes from 2000 to 2011 are attributable to the changes within the sector “H+MeH” in EU-13, what is positive tendency, taking into account the level of GDP per capita and growing share of H sector. Latvia shows a little faster and more intense changes [comparing with other types of changes] within the “H+MeH” sector (SCIH+MeH=13.11; MLIH+MeH=13.10 for comparison SCIL+MeL=10.8; MLI L+MeL=9.95; SCIBETWEEN=2.27; MLIBETWEEN=3.21). The calculations indicate that the manufacturing sector “H+MeH” is active and ready for changes, what is positive tendency from the point of view of improvements of manufacturing structure (e.g., Laursen 1998; Manyika et al. 2012). Changes within the sector “L+MeL” in Latvia show similar speed and intensity with the sector “H+MeH”, however, values are little lower (SCIH+MeH=13.11; MLIH+MeH=13.10 for comparison SCIL+MeL=10.8; MLIL+MeL=9.95). Changes between “H+MeH” and

91

“L+MeL” sectors (which are recognized as more desirable) are characterized by lower values of speed and intensity than changes within the sectors “H+MeH” and “L+MeL” in all EU regions. It should be noted also that higher activity for this kind of changes economically less developed regions (EULatvia) have showed (see Figure 5).

Structural changes in manufacturing in EU and Latvia in 2000structural changes between and within the sectors, SCI, MLI values

BE – Belgium, BG – Bulgaria, CZ – Czech Republic, DK – Denmark, DE EE – Estonia, IE – Ireland, EL – Greece, ES – Spain, FR – France, IT Cyprus, LV – Latvia , LT – Lithuania, HU – Hungary, MT – Malta, NL AT – Austria, PL – Poland, PT – Portugal, RO – Romania, SI – Slovenia, SK FI – Finland, UK – United Kingdom. Source: author’s calculations based on Eurostat 2014 h; LR CSP 2014 c.

Structural changes in manufacturing nowadays have positive context only in case, if they occur in favour to technologically higher intensive sectors and branches. This finds evidence both in the essence of the Endogenous growth theory (e.g., Romer 1990) and in the basic statements of the strategy “Europe 2020” (European Commission 2015). The author’s calculations show that the ongoing structural changes in manufacturing in the EU and Latvia correspond to the objective to increase the share of the H sector and its branches in the structure of manufacturing. Changes within the “H+MeH” sector in accordance with the data on calculations are more conducive [compared with other types of structural changes] to the changes of manufacturing structure (r=.396*), moreover their

“L+MeL” sectors (which are recognized as more desirable) are characterized by the sectors “H+MeH”

in all EU regions. It should be noted also that higher activity for this kind of changes economically less developed regions (EU-13, including

Figure 5 Structural changes in manufacturing in EU and Latvia in 2000-2011:

the sectors, SCI, MLI values

Denmark, DE – Germany, France, IT – Italia, CY – Malta, NL – Netherlands, Slovenia, SK – Slovakia,

: author’s calculations based on Eurostat 2014 h; LR CSP 2014 c.

Structural changes in manufacturing nowadays have positive context only in case, if they occur in favour to technologically higher intensive sectors and

nches. This finds evidence both in the essence of the Endogenous growth theory (e.g., Romer 1990) and in the basic statements of the strategy “Europe 2020” (European Commission 2015). The author’s calculations show that the

nufacturing in the EU and Latvia correspond to the objective to increase the share of the H sector and its branches in the structure

the “H+MeH” sector in accordance with the d with other types of structural

changes] to the changes of manufacturing structure (r=.396*), moreover their

92

correlation with GDP growth rates mainly is strong and statistically significant during the period analysed.

Table 3

EU regional breakdown in accordance with type of structural changes in manufacturing and their linkage with economic growth

from 2000 to 2011, employment data

Linkage with economic growth*

Structural changes in manufacturing

It is difficult to determine clearer

linkage with economic growth in

favour to certain type of change; the

higher values of correlation

coefficients were observed for

structural changes WITHIN the sector

“L+MeL” more frequently

It is difficult to determine more

pronounced linkage with economic

growth in favour to certain type of

changes; the higher values of

correlation coefficients were

observed for structural changes BETWEEN the

sectors “H+MeH” and “L+MeL”

Linkage between structural changes

and economic growth is weak

with similar negative values of

correlation coefficients for the

both sectors “H+MeH” and

“L+MeL”; and for both types of

structural changes (between, within);

only linkage between structural changes WITHIN

the sector “L+MeL” and

economic growth shows positive

values of correlation coefficients

Regions show higher values for structural changes BETWEEN the sectors “H+MeH” and “L+MeL”

Estonia (GROUP No.4)

Hungary, Slovenia, Czech Republic (GROUP No.5)

emptiness in this column allows to

make the assumption that the structural

changes between the sectors

“H+MeH” and “L+MeL” may not be negligible for economic growth

93

Sequel of the Table 3

Regions show higher values for structural changes WITHIN the sectors (within “H+MeH” and within “L+MeL”)

Belgium, Bulgaria, Denmark, Germany,

Ireland, Spain, France, Latvia ,

Malta, Netherlands, Portugal, Romania, United Kingdom (GROUP No.1)

Greece, Cyprus, Lithuania, Austria,

Finland (GROUP No.2)

Italy, Poland, Slovakia

(GROUP No.3)

*Note: higher values of correlation coefficients for each region do not mean close and statistically significant linkage in all cases Source: elaborated by the author based on author’s calculations.

Dynamic development process of technological structure of manufacturing in EU and partly in Latvia demonstrates tendency of fulfilment the requirements of a modern economy and provides transition from L sector to H sector. Latvian position in accordance with the data on speed and intensity of structural changes in manufacturing, as well as according to correlation with GDP growth indicates that the structural changes observed during the period analysed are not sufficient for achievement of strategic objectives set for economic growth. The reason is that Latvia (as well as the EU-15, with the exception of Finland and Austria) has experienced preservation of the technological structure of manufacturing (domination of structural changes within the sectors) and similar relationship between all types of structural changes (between, within) and GDP growth (see Table 3).

Assessment of impact of structural changes on economic growth helps to identify answers for the question asked by the statistical data – why the increase in labour productivity in manufacturing in the EU and Latvia has been accompanied by decreasing or stable share of manufacturing. The author of the thesis underlines that the reasons for such situation should be sought in the changes of technological structure of manufacturing as they may hinder economic growth. Labour productivity growth in the thesis, taking into account the aim and tasks, is understood as the movement of labour force between sectors (e.g., McMillan, Rodrik 2011; see also 1.2.subchapter). Labour force movement between sectors is recognized as an important indicator of linkage between structural changes and economic growth and their impact on economic growth (e.g., Stijepic 2010). In scientific practice, the character of impact of structural changes on economic growth is measured by using the shift-share analysis, which in its sense means decomposition of labour productivity growth (see 1.2.subchapter, Formula 4). Application of analysis provides evaluation of labour force movement between sectors (structural changes) (e.g., Peneder 2002; Havlik 2005; Stijepic 2010) and its impact on economic growth.

94

The impact of structural changes on economic growth is described mainly as a positive and the sector “H+MeH” provides the most important However, the character of the impact of structural changes on economic growth is changing on negative in context of all sectors of economic activitythat the labour force in manufacturing has moved from sectors and branches with high growth of labour productivity to sectors and branches with low growth of labour productivity.

Indicators of structural changes have allowed the author to divide EUthe five groups. Each group is characterized by certain peculiarities of structurchanges and their linkage with GDP growth. The author suggests assessing the impact of structural changes in manufacturing on economic growth within these groups in order to draw conclusions about the impact of structural changes on economic growth, depending on the type of the structural changes in the manufacturing and the closeness of their linkage with GDP growth.

Assessment provided a basis for the conclusions that regardless of the type of structural changes and closeness of their linkage with ecostructural changes in manufacturing have provided a positive impact on economic growth, however, taking into account all sectors of economic activity, the impact has changed to a negative (see Figure 6 and Figure 7). This, in turn, means that the reaching the strategic objectives set for economic growth should be based on promotion not only of changes in technological structure of manufacturing, but also on increase in labour productivity andmanufacturing sectors. This can be achieved through the labour force movement in favour to sectors and branches with higher labour productivity and its growth also.

Evaluation of impact of structural changes in manufacturing on economic growth: decomposition of labour productivity growth in manufacturing and in context of all sectors of economic activity

in the EU in 2011 compared to 2005

a

b

The impact of structural changes on economic growth is described mainly as the sector “H+MeH” provides the most important contribution.

However, the character of the impact of structural changes on economic growth is on negative in context of all sectors of economic activity. This means

that the labour force in manufacturing has moved from sectors and branches with high growth of labour productivity to sectors and branches with low growth of

Indicators of structural changes have allowed the author to divide EU-27 to the five groups. Each group is characterized by certain peculiarities of structural changes and their linkage with GDP growth. The author suggests assessing the impact of structural changes in manufacturing on economic growth within these groups in order to draw conclusions about the impact of structural changes on

of the structural changes in the with GDP growth.

regardless of the type of structural changes and closeness of their linkage with economic growth, structural changes in manufacturing have provided a positive impact on economic growth, however, taking into account all sectors of economic activity,

(see Figure 6 and Figure 7). This, in turn, the reaching the strategic objectives set for economic growth should

promotion not only of changes in technological structure of and preferably in all

e achieved through the labour force movement in favour to sectors and branches with higher labour productivity and its growth

Figure 6 Evaluation of impact of structural changes in manufacturing

on economic growth: decomposition of labour productivity growth in manufacturing and in context of all sectors of economic activity

95

Sequel of the Figure 6c

d

e

f

Latvia is marked with white point Source: author’s calculations based on Eurostat 2014 g, h.

Evaluation of impact of structural changes in manufacturing on economic growth: decomposition of labour productivity growth in manufacturing and in context of all sectors of economic activity

in the groups of the EU regions in 2011 compared to 2005

a

b

Sequel of the Figure 6

Figure 7

Evaluation of impact of structural changes in manufacturing on economic growth: decomposition of labour productivity growth in manufacturing and in context of all sectors of economic activity

in the groups of the EU regions in 2011 compared to 2005

96

Sequel of the Figure 7c

d

e

f

Nr.1 – Belgium, Bulgaria, Denmark, Germany, Ireland, Spain, France, Netherlands, Portugal, Romania, United Kingdom; Nr.2 – Greece, Cyprus, Lithuania, Austria, Finland; Nr.3 – Italy, Poland, Slovakia; Nr. 4 – Estonia, Nr.5Slovenia, Czech Republic. Source: author’s calculations based on Eurostat 2014 g, h.

Sequel of the Figure 7

Belgium, Bulgaria, Denmark, Germany, Ireland, Spain, France, Latvia , Malta, Greece, Cyprus, Lithuania,

Nr.5 – Hungary,

97

3. STRUCTURAL CHANGES IN MANUFACTURING AND THEIR IMPACT ON ECONOMIC GROWTH

IN LATVIA AND ITS REGIONS Latvia has defined the aim to increase the share of the sectors and branches, which can seriously contribute to the economic growth. Technologically high intensive sectors and branches are recognized as more appropriate for reaching the defined aim. Nowadays, Latvia is experiencing successful economic activity in technologically less intensive sectors and branches, which to a certain extent provides contradictions between growth objectives and dominating economic activity in manufacturing. Therefore, the author of the thesis assumes that introduction of the new classification of sectors of manufacturing that is specific to the Latvian case would be useful for achieving the objective set for the thesis. Taking into account the opportunities in accordance with theoretical guidelines and methodological peculiarities of structural changes in economy, the author in the third chapter offers to classify sectors of manufacturing accordingly not only to statistical dividing, but also taking into account the results of empirical analysis in terms of scarcity of resources and efficiency of its usage. This helps to highlight the differences between sectors and its role for growth. The author uses the new classification for analysis of improvements in the technological structure of manufacturing and for evaluation of structural changes in the space at the level of the Latvian regions. The author evaluates changes in specialization in the Latvian planning regions and republic cities in sectors and branches of manufacturing (NACE Rev. 2 two-digit level) for identifying territorial units and sectors/branches of manufacturing the most important for economic growth during the period analysed. Results of the third chapter10 logically concluded the integration (proposed by the author) of the theoretical and methodological approach of structural changes in the Latvian scientific field through using the approach for issues of the Latvian regions. The chapter consists of 2 subchapters, 7 tables, 12 figures, 40 pages.

10 The results of the third chapter were presented at the 4th International Scientific Conference “Economics and Finance”, wich was held on August 25 – 28, 2015 in London, United Kingdom. The conference was organized by the International Institute of Social Sciences and Economics (Czech Republic) in collaboration with the University of Economics, Prague (Czech Republic). The article “When Regional Growth Does Not Benefit from High-Tech Specialization? Explaining the Experience of Latvian Regions” presented during the conference is published in the Procedia Economics and Finance, Volume 30 (2015), pp. 863-875. (ISSN 2212-5671) (Elsevier) (Science Direct, Thomson Reuters Web of Science).

98

3.1. Technological structure of manufacturing and the characteristics of the new classification

The future growth in Latvia is associated with necessity to stimulate changes

in the structure of manufacturing in favour to technologically highly intensive sectors and branches. The decision is based on such unfavorable economic characteristics as low share of manufacturing in economy and dominant positions of the L sector in manufacturing (e.g., Liepa 2009; LLU 2009; Auziņa 2009; Rusakova 2010; Kasjanovs 2011). Although, the L sector experienced relatively successful performance of economic activity what in some extent contributes to the mismatch between the strategic goals set for the future growth and sectoral performance (e.g., Investment and Development Agency of Latvia 2014; AS DNB banka, Ir 2014).

The third chapter focuses on the manufacturing sectors and branches and their different contribution to economic growth. The author evaluates structural changes in the space, what allows to highlight regional differences. Special attention is devoted to the contribution of manufacturing sectors as well as to changes in technological structure of manufacturing to the economic growth in the Latvian regions. The new classification of the manufacturing sectors was presented. The author used it for evaluation of impact of structural changes in manufacturing on economic growth in Latvia and its regions in the 3.1.subchapter. The necessity of classification, which is based not only on statistical data in accordance with technological intensity of sectors, finds roots in the recognition that the same sectors and industries can differently affect economic processes (e.g., Rosenstain-Rodan 1943; Baumol 1967; Silva, Teixeira 2008; Peneder 2003; Janger et al. 2011; Hartwig 2010), as well as on the characteristics of performance of the Latvian manufacturing sector (Auziņa 2009; Investment and Development Agency of Latvia 2014; AS DNB banka, Ir 2014). The new classification is based on the sectors’ ability to attract resources and to use the resources effectively.

The author offers to classify the sectors of manufacturing as follows – “wellbeing” sectors (MeL sector); sectors “desirable for structural changes” (MeL sector); sectors “undesirable for structural changes” (MeH and L sectors). The logical approach for the new classification of manufacturing sectors (see Table 8) includes the data on flows of resources of labour force and financial capital, as well data on labour productivity decomposition. The sector H does not present univocal results. The data of analysis indicate that the sector H is “desirable for structural changes” in manufacturing and “undesirable for structural changes” in context of all sectors of economic activity in accordance to the data on labour productivity growth.

99

Figure 8 Logical framework for the classification of the sectors of manufacturing in accordance with the resources’ flows

Source: elaborated by the author.

100

Indicators of classification of manufacturing sectors:

1) Distribution of financial capital and labour force across the sectors of manufacturing in Latvia in 2005-2012, %

a b

2) Indicators of fulfilment conditions for hypotheses of structural bonus and burden in manufacturing in Latvia in 2005 and 2012

c d

Note: for the Figure 9.a - Foreign direct investments = 100%, investments of government and municipalities = 100%, for the Figure 9.b – employment in manufacturing = 100%.Source: author’s calculations based on Lursoft 2014 a, b; LR CSB 2014 b, c.

Figure 9 Indicators of classification of manufacturing sectors:

of financial capital and labour force across the sectors of

2) Indicators of fulfilment conditions for hypotheses of structural bonus and burden in manufacturing in Latvia in 2005 and 2012

Foreign direct investments = 100%, investments of government employment in manufacturing = 100%.

: author’s calculations based on Lursoft 2014 a, b; LR CSB 2014 b, c.

101

Such conditional classification of sectors of manufacturing provides new knowledge about the Latvian manufacturing. Moreover, conclusions about: (1) impact on growth from sector that is more attractive for resources’ flows and (2) compliance of sector that positively affect the growth with the strategic aims set for the future growth can be drawn.

Table 4

Classification of manufacturing sectors according to contribution to the process of structural changes and the nature of impact on economic growth

from 2005 to 2012

„Wellbeing”

sectors

Sectors „desirable for

structural changes”

Sectors „undesirable for

structural changes”

MeL sector

Active attraction of the resources’ flows (financial capital and labour force) - the sector attracts the biggest share financial capital and demonstrates the highest increase in the share of employment

Labour productivity growth A positive impact on growth –

H sector –

Labour productivity growth within the manufacturing sector Partly positive impact on growth

The decline in labour productivity in context of all sectors of economic activity Partly negative impact on growth

Manufacturing (H+MeH+MeL+L)

– –

Decline in labour productivity in context of all sectors of economic activity Partly negative impact on growth

MeH sector – –

Decline in labour productivity within manufacturing and in context of all sectors of economic activity A negative impact on growth

102

Sequel of the Table 4

L sector – –

Decline in labour productivity within manufacturing and in context of all sectors of economic activity A negative impact on growth

Source: elaborated by the author.

The correlation between GDP and the manufacturing sector (see Table 5) raises an important issue of the quality of economic growth in Latvia. This is topical, because H and MeL sectors are equally important (respectively rH_value_added=.843* un rMeL_value_added=.768*). However, strong and statistically significant relationship according to employment data is observed only between GDP and MeL sector (rMeL_employment=.806*). Research of causality between GDP growth and sectors of manufacturing (see Table 6) indicates that H sector demonstrates brighter impact on GDP growth, what could be a not very positive due to indicators on labour productivity growth in the H sector (see Figure 9c and d). However, significant contribution of MeL sector to GDP growth cannot be understood in an univocal manner also. The data indicate that economic growth in Latvia is still heavily dependent on sectors with relatively low technological intensity, but with growing level of labour productivity [in context of all sectors of economic activity] (see Table 5 and 6, Figures 9c and d).

Table 5

The linkage between GDP and the sectors of manufacturing in Latvia from 2005 to 2012, the data on employment, value added, Pearson correlation, n=8

Employment Value added

in m

anu

fact

urin

g

in H

sec

tor

in M

eH s

ecto

r

in M

eL s

ecto

r

in L

sec

tor

in

man

ufac

turin

g

in H

sec

tor

in M

eH s

ecto

r

in M

eL s

ecto

r

in L

sec

tor

GDP -.421 -.245 -.224 .806* -.538 .818* .843* .514 .768* .347 * Correlation is significant at 0.05. Resultative variable - GDP; factorial signs - employment and the value added in sectors of manufacturing. Source: author’s calculations based on Eurostat 2014 c, d, e, f; LR CSP 2014 c.

103

Table 6 Impact of structural changes in manufacturing on GDP’s dynamic in Latvia

from 2005 to 2012 (GDP – dependent variable)

Sectors of manufacturing in accordance with technological intensity

Dynamic of GDP depending on:

Characteristics of manufacturing sectors

according to contribution to the process of structural

changes and the nature of impact on economic growth

(see Table 3)

employment value added

R R2 R R2

Manufacturing (H+MeH+MeL+L)

.421 .177 .818 .669 „Undesirable” in context of

all sectors of economic activity

H sector .245 .060 .843 .710 „Desirable” in manufacturing, “undesirable” in context of all

sectors of economic activity MeH sector .224 .050 .514 .265 „Undesirable” MeL sector .806 .649 .768 .589 „Wellbeing”, „desirable” L sector .538 .290 .347 .121 „Undesirable” Source: author’s calculations based on Eurostat 2014 a, d, f; LR CSP a, b.

The technological structure of manufacturing has experienced the improvements and mostly the H and MeL sectors have contributed there. It should be noted, however, that achievements are not sufficient for the strategic objectives set for the future growth (e.g., Ekonomikas Ministrija 2013; European Commission 2015) at this moment, because not only changes in the structure of manufacturing, but improvements in labour productivity are necessary also. The author concludes that the dominating sectors in the structure of Latvian manufacturing are not sufficiently technologically intensive, in turn, the sectors H and MeH, which are recognized as basis for the future growth, have experienced lower labour productivity growth comparing with other sectors.

104

3.2. Structural changes in manufacturing in the Latvian regions: assessment in the space and

the impact on economic growth

The 3.2. subchapter aims to find out the sectors of manufacturing, as well as regions and republic cities, which positively contribute to the impact of structural changes in manufacturing on economic growth during the period analyzed. This, in turn, allows to make assumptions about significance of structural changes in manufacturing in the regional growth. The analysis covers five Latvian regions and nine republic cities.

The author indicates on several aspects, which can impede increasing of importance of manufacturing for regional growth. Given the characteristics of regional disparities in Latvia and author’s calculations about regional specialization, the following aspects were detected: (1) region-leader specializes in the sector “undesirable for structural changes”; (2) regions are not able to seriously raise its share in Latvian GDP regardless of specialization in the sector “desirable” or “undesirable” for structural changes. Insufficient labour productivity growth is the reason for the first case. In the second case, specialization in sectors with low technological intensity [in accordance with strategic aims set for the future growth] as well as insufficient share of manufacturing in economic structure can be added to the reasons’ list.

Republic cities differ from Latvia and regions by specialization in technologically higher intensive sectors. Mostly, MeH sector dominates in the specialization of republic cities. Taking into account the importance of cities in manufacturing in Latvia and regions, the author emphasizes not very favorable feature of economic growth, because of indicators of labour productivity in the MeH sector (see Figures 9c and d).

Direction of changes of specialization is another factor that impedes positive impact of structural changes in manufacturing on economic growth (see Figure 10 and 11). Out of the eight most visible cases of changes in specialization in regions and republic cities in Latvia during the period analyzed, only in one case (the case of Valmiera city) there was a change in favor to the sector “desirable for structural changes” (MeL sector). The sector MeL has affected the economic growth positively during the period analyzed. However, the contribution of Valmiera city in regional employment in manufacturing is relatively low and thus structural changes demonstrated by Valmiera city cannot substantially affect the regional economy.

Mostly, specialization has changed in favour to the sector MeH during the period analyzed (see Figure 11). On the one hand, this observation is positive, because the regions have expanded its presence in technologically higher intensive sector of manufacturing. On the other hand, perception of the sector MeH as basis for economic growth might not be correct during the period

105

analyzed, because of indicators of sector’s labour productivity growth and its negative impact on economic growth. Moreover, the sector is poorly correlated with Latvia and regions by employment data.

The results of the third chapter have emphasized that the contribution of the manufacturing to the economic growth to a greater extent is attributed to labour productivity growth than to changes in technological structure of manufacturing in Latvia and Latvian regions, as well as in EU. Regional economies will not be able to reach desired results in economic growth through changes in technological structure of manufacturing without sufficient growth of labour productivity.

Figure 10

Specialization in the manufacturing in the Latvian planning regions and republic cities in 2012, LQ values

Specialization is based on maximal LQ values in each region and city. Source: elaborated by the author based on author’s calculations in accordance with LR CSP 2014 b.

106

Figure 11 Direction of diversification and increase of specialization in regions and cities

in Latvia in 2005-2012, maximal positive ∆LQ values

Squares’ size illustrates schematically the share of the sectors in manufacturing. The arrows indicate the direction of change. The continuous line shows the changes towards technologically higher intensive sectors, the dashed lines show changes towards technologically less intensive sectors. Source: elaborated by the author.

Taking into account the characteristics of the sectors, the author notes that

contribution of the changes above analysed to the economic growth is not sufficient. Therefore, attention should be paid not only to the technological intensity of the sectors, but also to the labour productivity growth. For example, results of application of a regression log-log model allow to suggest that at a time, when technologically higher intensive sectors of manufacturing show lower labour productivity growth compared to other sectors, economic growth in Latvian regions may benefit from technologically lower intensive sectors in greater extent, in case, if these sectors reach higher labour productivity growth (Šipilova 2015).

107

Positive trends in Latvia and regions, which are worth to be noted are as follows:

1) strong specialization of regions and republic cities in technologically high intensive sectors;

2) the structure of manufacturing becomes more complex. At the same time, the author considers that the latest trends of structural

changes and the modern guidelines for growth (see 2.1.subchapter) have expanded the scope for interpreting the contribution of the sectors of manufacturing to economic growth. This allows the author to emphasize that recognition of the sector MeL as “desirable for structural changes”, significant flows of resources in this sector should not be seen as failure in terms of tasks and numerical indicators set in the field of high-tech manufacturing. In turn, it should be understood as the possible process of underlining of regional advantages and improvements in the structure of manufacturing. Moreover, given the changes of specialization and flows of investments during the period analysed, it can be expected further gradual increase of share of technologically high intensive sectors in the structure of Latvian manufacturing. However, while the contribution of labour productivity growth remains insufficient, improvements in technological structure of manufacturing may not lead to the desired results, and positive impact of the structural changes in manufacturing and technologically high intensive sectors may not be reached.

108

CONCLUSIONS

1. Scientists recognize structural changes as feature of economy and devote them special direction of economic thought – the economics of structural changes and special methodology – structural change analysis for the purposes of research of structural changes in economic science. The appearance of the term “structural changes” in the scientific field is rooted in discoveries of classical physics in 19 century, when scientists have stressed the need to divide the research object into smaller parts (elements) and to study the changes in the set of the elements (structure), defining them as “structural changes”. Since the time of the classical economics, the structural changes in economy are understood as changes in relative significance of sectors and branches of economic activity, which are expressed as the dynamic of the share of sectors and branches in economic structure, influenced by technological progress.

2. Sectoral structure of economy is one of the most significant elements of economic system. In turn, changes in economic structure are the prerequisite for economic growth. Research directions for structural changes in the economic science differ by the dominating issues. The author of the thesis has systematized research directions in accordance with the sense of the issues addressed within each direction. A significant part of the scientific literature on structural changes covers such directions as the role of structural changes for economic growth in regions and the role of sectors of economic activities for economic growth in regions. The author has developed the thesis in the framework of these two research directions.

3. The economics of structural changes and structural change analysis is a new direction in economic science in Latvia. Only few scientific works have been focused on structural changes in economy. A relatively recent development of studies that are devoted to structural changes in Latvia may stimulate: (a) possibility to take an erroneous decision in terms of redistribution of limited resources; (b) necessity in deeper understanding of the term “structural changes”. Moreover, the basic statements of structural changes can be found in the content of the Latvian strategic aims in the field of economy. In turn, the term “structural changes” is used rarely in scientific works in Latvia and mostly without a link with the theoretical and methodological approaches of structural changes in economy. Therefore, the author offers definitions of the term “structural changes” for each research direction, depending on research object and aims. For example in the framework of theoretical directions of the economics of structural changes, which are used as a basis for the thesis, the author defines the term as follows:

- changes in regional sectoral structure of economy as stimulating or impeding factor for the economic growth depending on the nature of impact of structural changes on economic growth (research direction – the role of structural changes for economic growth in regions);

109

- changes in specialization in favour to the sectors of economic activity, which are conducive for economic growth currently at the certain stage of economic development in region (research direction – the role of sectors of economic activities for economic growth in regions).

4. The analysis of structural changes finds roots in the fundamentals of the classical economics. In general, the structural change analysis is differentiated from the standard economic analysis. The choosing of the relatively small number of elements and indicators from infinitely large diversity, characterizing economic system, and focusing on those, which form the economic structure, is the main feature of the structural change analysis. Quantitative evaluation of structural changes occurs in time (studying the changes) and in the space (studying the differences) by calculating absolute (speed) and relative (intensity) indicators. This provides a basis for evaluation of structural changes between the sectors, within the sectors and changes in specialization. The data on value added and employment are used for the calculations. These data ensure the analysis of dynamic of GDP’ sectoral structure. Qualitative assessment of structural changes means determination of direction of structural changes using analysis of time series of the object researched, its positions in economic system and aims set in the economy. Diversity and continuous modification of calculable indexes and coefficients leads to necessity to select criteria for choice of more appropriate indices for reaching targets of the thesis. The author has chosen Structural Change Index (SCI), Modified Lilien Index (MLI) and Location Quotient (LQ) in result of application of the selected criteria.

5. Linkage between structural changes and economic growth has been proven both in science and in practice. The evidence in science finds roots in the Endogenous growth theory and its objective to increase the share of sectors with higher labour productivity. In practice, in turn, prosperity was reached in the regions with rapid structural changes in favour to technologically high intensive sectors with high labour productivity. Manufacturing sector mostly has contributed there, because of its capabilities to maintain the economic development in high-income regions and to stimulate it in low-income regions. The movement of labour force between sectors of economic activity expresses impact of structural changes on economic growth. In a result of labour force movement, given the sector-specific labour productivity differences, the economy reaches certain level of labour productivity, which, according to Endogenous growth theory inevitably affects the economic growth. The framework of the shift-share analysis provides a basis for evaluation of the nature of impact (positive, negative) of structural changes on economic growth through the assessment of direction of the movement.

6. The Latvian strategic goals for economic growth are associated with structural changes in favour to the manufacturing and its technologically high intensive

110

sectors with high productivity and the potential to increase it. That is why Latvia needs the convergence with the economically higher developed regions in the fields of the technological structure of manufacturing and labour productivity. However, opportunities of the economically less developed regions to diversify their economic structure are limited by the regional technological possibilities. Therefore, the transition from labour-intensive economy to an economy with high labour productivity in all EU regions should be based on such choice of the structural changes that takes into account signals from market and the regional potential.

7. The examined changes in the manufacturing indicate that Latvia and EU has similar tendencies. The data analysed have shown that labour productivity in manufacturing has increased, while its share in GDP has not increased. Such developments have questioned the contribution of technological structure of manufacturing to the economic growth. EU has experienced differences in terms of technological structure of manufacturing, but the ongoing trends of structural changes were similar. In-depth analysis of structural changes in manufacturing in time has showed that structural changes within the sectors (in particular within the “H + MeH”) were faster and more intense. This, in turn, indicates that the structural changes in manufacturing have contributed to the shift of the accents in economic activity within the existing technological structure of manufacturing and have not contributed sufficiently to the changes of technological structure, what could take place in case, if structural changes between sectors in favour to the sector “H+MeH” dominate. The tendencies observed are not favourable for the economically less developed regions, including Latvia. Partly, improvements of the technological structure of manufacturing have included the shift of accents from the sector L to the sector H; however, this was not enough for reaching the targets set for the economic growth.

8. Discovery of the nature of the impact of structural changes on economic growth provides the answer for the question – why the share of manufacturing in economic structure has remained unchanged or stable, if labour productivity in manufacturing in Latvia and EU have experienced growth tendency. This happens, because, in spite of positive impact of structural changes in manufacturing on economic growth, the impact becomes negative in context of all sectors of economic activity. This means that labour force has moved from the high-productivity sectors and branches to the low-productivity sectors and branches. Logically, that such development has changed the nature of the impact from positive to negative. The calculations made for the groups of the EU regions also confirm the results obtained. The analysis provided allows the author to conclude that changes of the nature of impact from positive to negative in context of all sectors of economic activity occur regardless of the type of structural changes and closeness of their linkage with economic growth.

111

9. The author offers the new classification of the manufacturing sectors for assessment of the impact of structural changes in manufacturing on economic growth in the Latvian regions. The new classification takes into account the data on resources’ flows (labour force and financial capital) and growth of labour productivity. Such approach ensures the answer on the question about the nature (positive or negative) of the impact on economic growth of the sectors, which are more attractive for resources’ flows. In accordance with calculations the sectors are divided as follows: MeL – “wellbeing” sector and “desirable for structural changes”, MeH and L sectors – “undesirable for structural changes” and H sectors – “desirable” in manufacturing and “undesirable” in context of all sectors of economic activity.

10. The data on correlation and causality between structural changes and economic growth, given the new classification of the sectors of the manufacturing, have characterized the existing tendencies, as an encouraging or a restrictive for economic growth. The calculations made have shown that the both sectors that are significant for economic growth – the sector MeL and the sector H – could be characterized differently, because of technological intensity and indicators of labour productivity growth. Technologically higher intensive sector (the sector H) has shown a weaker performance by growth of labour productivity in context of all sectors of the economic activity than technologically less intensive sector (the sector MeL). However, given the positive indicators of labour productivity growth and attraction of the biggest share of resources’ flows (labour force and financial capital), the sector MeL could be considered as favourable for economic growth.

11. The results of the evaluation of structural changes in the space lead to the conclusion that changes in the direction of specialization in the Latvian regions and republic cities is another factor that impedes economic growth. The biggest part of the regions and cities during the period from 2005 to 2012 has intensified specialization in the MeH sector, which, according to the author’s calculations, showed a negative trend for labour productivity growth both in the manufacturing and in context of all sectors of economic activity. Thus, structural changes in favour to the sector MeH have contributed to the negative impact on the economic growth. The negative effect is confirmed by the example of Latgale region also, where the traditional and brightly expressed specialization in the sector MeH has not led to significant improvements of regional positions in the Latvian GDP.

12. Complicating of the technological structure of manufacturing in the Latvian regions and republic cities and bright specialization in technologically high intensive sectors are the positive features of structural changes in manufacturing in Latvia. Such tendencies create favourable conditions for the fast and successful implementation of the strategic objectives set for the future growth, in case, if labour productivity growth will be sufficient.

112

THE PROBLEMS AND POSSIBLE SOLUTIONS

The author of the thesis has identified a number of problems during the research. Their nature makes it necessary to divide the problems logically into two groups - the research problems and the economic problems.

Research problems:

1. Problem: the theoretical and methodological statements of the economics of structural changes and structural change analysis are not applied in the scientific and practical field in Latvia, but at the same time the term “structural changes” is actively used and the strategic aims for the future economic growth are linked with basics of the economics of structural changes.

Possible solutions: 1) for higher education institutions – inclusion of theoretical and

methodological guidelines of the economics of structural changes and structural change analysis in the content of the courses “Macroeconomics”, “Regional economy” etc.;

2) for higher education institutions, researchers – organization of seminars and workshops in a framework of scientific conferences in Latvia about the essence of theoretical and methodological features of the economics of structural changes and new possibilities, which such approach can provide for researches about Latvian economy.

2. Problem: statistical data and time series on value added for the manufacturing sector at NACE Rev. 2. two-digit level in Latvia are limited by the availability and recording; this makes difficult to research the issue, which is topical in the scientific field, important for Latvia and included in the growth strategies.

Possible solutions: 1) for scientists – to search the alternatives of the data that are acceptable

within the framework of the theoretical and methodological guidelines of structural changes, for example, to use employment data in calculations;

2) for researchers – to study periods, which are available in order to accumulate experience and research results in context of structural changes in the manufacturing;

3) for the Central Statistical Bureau of Latvia – to continue to maintain and improve the available data time series;

4) for the Central Statistical Bureau of Latvia – to coordinate publicity of the data with the Eurostat, because Latvia is the only EU Member

113

State, which does not show the data on value added for all manufacturing sectors at the level NACE Rev. 2. two-digit in the Eurostat database.

Economic problems:

3. Problem: coordination of the strategic aims set for the future growth with the most popular direction, i.e. structural changes in favour to the high technology manufacturing, and focusing on quantitative indicators during the changes of technological structure of the manufacturing without assessment of linkages between potential of the existing technological structure of the manufacturing in region and labour productivity growth mostly takes place.

Possible solutions: 1) for Ministry of Economics, Latvian Chamber of Commerce and

Industry (LCCI), industry associations, planning regions – to provide the analysis of strengths and weaknesses and the opportunities and threats (SWOT) and to determine the stages of the process of development of technological structure of manufacturing, putting them in the content of growth strategies;

2) for Ministry of Economics, Latvian Chamber of Commerce and Industry (LCCI), industry associations – to improve perception of technological structure of manufacturing, understanding that modern development guidelines as the avoiding of copying and the underlining the regional differences are topical in parallel with the dominant trends in the field of structural changes; to determine the indicators for evaluation of the process (not only result) related to the improvement of technological structure of manufacturing (e.g., direction of structural changes; labour productivity growth etc.);

3) for Ministry of Economics, Latvian Chamber of Commerce and Industry (LCCI), industry associations – to set targets for improvements of technological structure of manufacturing at intermediate stages of the process (e.g., speed and intensity of structural changes, direction of structural changes, labour productivity growth etc.) in order to identify the progress made with regard to an increase of the share of technologically high intensive sectors in economy and to determine the nature of the impact of structural changes on economic growth.

4. Problem: insufficient labour productivity growth in manufacturing sectors, which are essential to the future growth, in which the Latvian regions specialize and in favour to which the regions change the specialization.

114

Possible solutions: • for Ministry of Economics, industry associations, planning regions – to

diversify directions set for structural changes in the strategies, stressing the regional economy’s potential and possibilities;

• for industry associations, entrepreneurs – to determine the increase in labour productivity as an objective (in all manufacturing sectors.

115

CONCLUDING REMARKS

1. The doctoral thesis is devoted to an important issue on impact of structural changes on economic growth, focusing on the technological structure of manufacturing, which in accordance with topical growth theories and regional strategic aims is recognized as crucial for the future growth.

2. The research issue is significant for Latvia because of the following reasons: (1) in-depth evaluation of changes of technological structure of the manufacturing is provided in EU, Latvia and the Latvian regions, as well as the impact of structural changes on economic growth is detected; (2) the results obtained within the research provide the new knowledge about the process of regional economic growth and stimulate the integration of the theoretical and methodological approach of structural changes that previously was not applied in Latvia.

3. More attention in Latvia is being paid to the need to facilitate structural changes and less to contribution of structural changes to economic growth. Structural changes in favour to technologically higher intensive sectors and branches are recognized as favourable for growth, however, the results on structural change analysis indicate that labour productivity growth is important also besides the structural changes.

4. The thesis demonstrates scientific novelty, practical significance and application possibilities. First, the author has systematized theoretical directions of structural changes and has offered definitions of the term “structural changes” within each approach. Second, the new classification of the manufacturing sectors is offered. Third, the research results have demonstrated the assessment of structural changes in manufacturing and their impact on economic growth at regional level in Latvia what previously in Latvia has not been applied.

5. The thesis is based on the following logical framework: (1) the first chapter offers theoretical, methodological and terminological basis of structural changes in economy for the empirical studies; and the basis for active introduction of this approach in scientific and practical field in Latvia; (2) the second chapter determines current trends of structural changes and economic growth, using the economic space in EU and the Latvian positions in it, given structural changes in manufacturing and their impact on economic growth; (3) the third chapter examines the contribution of the manufacturing sectors to structural changes and economic growth in Latvia and regions.

6. Taking into account the structure and content of the thesis, the author argues that tasks have been implemented, the goal has been achieved and hypothesis has been proved. The hypothesis of the research has been confirmed at the level of EU, Latvia and the Latvian regions and republic cities.

116

7. The author’s research activities have contributed to deepening of understanding about contribution of technological structure of manufacturing in regional economic growth, as well as to introduction and usage of theoretical and methodological approach of structural changes in the Latvian scientific field through the publishing of the thesis.

Viktorija Šipilova. Strukturālas pārmaiņas apstrādes rūpniecībā un to ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Promocijas darba kopsavilkums = Structural changes in manufacturing and their impact on economic growth. Summary of the Thesis for Obtaining the Doctoral Degree. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 2015. 116 lpp.

• • • • • Izdevējdarbības reģistr. apliecība Nr. 2-0197. Iespiests DU Akadēmiskajā apgādā „Saule” – Saules iela 1/3, Daugavpils, LV–5401, Latvija