Dzelzavas pagastsDzelzavas pagasts /Z. Bekmanis/

Manas mājas ir te, Manas mājas ir te – Manas mājas ir te, Manas mājas ir te,Manas mājas ir te, Manas mājas ir te – Manas mājas ir te, Manas mājas ir te,Te, kur lielceļi baltie. Baltos pīpeņu laukos. Senču sviedri kur lieti, Un tās paliks te mūžos,Te, kur lielceļi baltie. Baltos pīpeņu laukos. Senču sviedri kur lieti, Un tās paliks te mūžos,Te, kur pakalnos kāpj Te, kur rudzu lauks put, Kur pret debesīm sen Kamēr lēks saule un Te, kur pakalnos kāpj Te, kur rudzu lauks put, Kur pret debesīm sen Kamēr lēks saule un vējšvējšBērzu augumi staltie. Linu dvielī es slaukos. Ozolu saulsargi slieti. Mežu stabulēs žūžos.Bērzu augumi staltie. Linu dvielī es slaukos. Ozolu saulsargi slieti. Mežu stabulēs žūžos.

Dzelzavas pagasts atrodas Madonas novada ziemeļu daļā - 28 Dzelzavas pagasts atrodas Madonas novada ziemeļu daļā - 28 km no Madonas un 29 km no Gulbenes, 196 km no Rīgas. km no Madonas un 29 km no Gulbenes, 196 km no Rīgas.

Robežpagasti: Gulbenes novada Tirza un Līgo , Lubānas novada Robežpagasti: Gulbenes novada Tirza un Līgo , Lubānas novada - Indrāni, Madonas novada Sarkaņi un Cesvaines novada lauku - Indrāni, Madonas novada Sarkaņi un Cesvaines novada lauku teritorija.teritorija.

Teritorija: Teritorija: 123 km123 km22

52,9 ha, jeb 45,2% pagasta teritorijas aizņem 52,9 ha, jeb 45,2% pagasta teritorijas aizņem mežmeži; i;

5257,6 ha, jeb 42,8% 5257,6 ha, jeb 42,8% lauksaimniecībā izmantojamā zemelauksaimniecībā izmantojamā zeme; ;

272,06 ha – 272,06 ha – purvi (purvi (lielākie: Zosu un Skuķu - iegūst kūdru, lielākie: Zosu un Skuķu - iegūst kūdru, Elmānu, Cūku purvi) Elmānu, Cūku purvi)

IedzīvotājiIedzīvotāji Iedzīvotāju skaits 2009.gada oktobrī:Iedzīvotāju skaits 2009.gada oktobrī: 1317 1317

Nacionālais sastāvsNacionālais sastāvs: latvieši 91,4%,: latvieši 91,4%,

krievi 6,4%,krievi 6,4%, pārējās tautības 2,2% pārējās tautības 2,2%

Apdzīvotība:Apdzīvotība: iedzīvotāji uz 1 km iedzīvotāji uz 1 km22 – 10,7 – 10,7

Lielākās apdzīvotās vietasLielākās apdzīvotās vietas: Dzelzavas centrs, kam : Dzelzavas centrs, kam piekļaujas Jaundzelzava ar privātmājām, Aizpurve, piekļaujas Jaundzelzava ar privātmājām, Aizpurve, Bučauska.Bučauska.

Mazākas apdzīvotas vietasMazākas apdzīvotas vietas: Sīmašas, Lapenieki, Tūjāni, : Sīmašas, Lapenieki, Tūjāni, Kroņmuiža.Kroņmuiža.

Dzelzavas muižas Dzelzavas muižas kompleksskomplekss

Ja brauciet pa šoseju Madona - Gulbene no Madonas puses, pie Ja brauciet pa šoseju Madona - Gulbene no Madonas puses, pie ceļa zīmes ”Dzelzava” griezieties pa labi.ceļa zīmes ”Dzelzava” griezieties pa labi.

Tad simtgadīgu ozolu alejas galā, kur izšķiras divi ceļi: pa labi-Tad simtgadīgu ozolu alejas galā, kur izšķiras divi ceļi: pa labi-Lubāna, pa kreisi - Gulbene, skursteņus debesīs slējusi, lepni stāv Lubāna, pa kreisi - Gulbene, skursteņus debesīs slējusi, lepni stāv Dzelzavas pils – republikas nozīmes arhitektūras piemineklisDzelzavas pils – republikas nozīmes arhitektūras piemineklis

Muiža sākusi veidoties 18. gs. vidū, kad tā piederēja Otto Reinholdam fon Igelštrēmam. Muižas pils celta 1767. g. baroka stilā,

19. un 20. gs. mijā Dzelzavas muiža piederēja baronu Tranzē -Rozeneku dzimtai.

Nē, pilī nestaigā dāmas ar stīpotām kleitām un kungi melnās frakās, drīzāk jau jaunieši džinsu jakās, jo te no 1940. gada ir atvērta Dzelzavas pamatskola. 2009./2010. mācību gadā skolā ir 113 audzēkņi un 13 pedagogi

Pirmā Dzelzavas Pirmā Dzelzavas skolaskola

Savus bērnus skolot mūsu senči gribējuši jau vairāk nekā pirms 300 Savus bērnus skolot mūsu senči gribējuši jau vairāk nekā pirms 300 gadiem. Līdz skolu atvēršanai Dzelzavā pastāvēja mājskolas.gadiem. Līdz skolu atvēršanai Dzelzavā pastāvēja mājskolas.

1872. gadā, neprecētais barons Frīdrihs fon Tranzē-Rozeneks dāvā 1872. gadā, neprecētais barons Frīdrihs fon Tranzē-Rozeneks dāvā zemi un daļu materiālu pirmās Dzelzavas skolas vajadzībām, zemi un daļu materiālu pirmās Dzelzavas skolas vajadzībām, tāpēc tā saukta par tāpēc tā saukta par Frīdriha skoluFrīdriha skolu..

Ap muižas kompleksa centrālo laukumu - apļveida zālāju -simetriski izvietojās pils un divas nelielas galveno kalpotāju mājas.

Pa labi no pils kalpotāju mājā dzīvoja stārasts – pārvaldnieks.Pa labi no pils kalpotāju mājā dzīvoja stārasts – pārvaldnieks.

Šodien Lauku atbalsta dienesta projekta ietvaros te top DzelzavasŠodien Lauku atbalsta dienesta projekta ietvaros te top Dzelzavasbrīvā laika pavadīšanas vieta ”Kāre”. brīvā laika pavadīšanas vieta ”Kāre”.

Kalpotāju mājā pa kreisi no pils vēlākajos gados iekārtoja pasta kantori.

Pasta nodaļa te atrodas arī mūsdienās.

Tālāk uz lielceļa pusi – klēts, kurā pēc pārbūves 1935. gadā Tālāk uz lielceļa pusi – klēts, kurā pēc pārbūves 1935. gadā atradās aizsargu nams.atradās aizsargu nams.

Tagad kultūras nams.Tagad kultūras nams.

Pretī klētij, otrpus laukuma, atradās gara, leņķī būvēta vienstāva Pretī klētij, otrpus laukuma, atradās gara, leņķī būvēta vienstāva ēka, kur sākotnēji, kā rāda H.Pīranga plāns bija stallis un droši ēka, kur sākotnēji, kā rāda H.Pīranga plāns bija stallis un droši vien ratnīca.vien ratnīca.Padomju laikos te tiek uzcelta Dzelzavas speciālā Padomju laikos te tiek uzcelta Dzelzavas speciālā internātpamatskola.internātpamatskola.

Lejup aiz kultūras nama kādreizējā kalpu māja. Lejup aiz kultūras nama kādreizējā kalpu māja.

Kādreizējā smēdē kopš 1966. gada iekārtota Dzelzavas 1. bibliotēka.Kādreizējā smēdē kopš 1966. gada iekārtota Dzelzavas 1. bibliotēka.Iestāde attīstās kā ģimenes bibliotēkas modelis.Iestāde attīstās kā ģimenes bibliotēkas modelis.

Aiz pils 18. gs bija regulārs dārzs, kas tālākajā saimnieciskajā Aiz pils 18. gs bija regulārs dārzs, kas tālākajā saimnieciskajā darbībā pārveidots.darbībā pārveidots.

Attēlā redzama kādreizējā ”Dārza māja” celta dārzniekam, aiz Attēlā redzama kādreizējā ”Dārza māja” celta dārzniekam, aiz kuras muižai bija arī savs spirta brūzis, t.s., “brankūzis”.kuras muižai bija arī savs spirta brūzis, t.s., “brankūzis”.

Brūža produkciju – alu un degvīnu, kas bija svarīgs muižas Brūža produkciju – alu un degvīnu, kas bija svarīgs muižas ienākuma avots, realizēja Dzelzavas muižas krogos Padomā ienākuma avots, realizēja Dzelzavas muižas krogos Padomā

un Liedē.un Liedē.

Muižas kompleksu ieskauj 19. gs. veidots muižas parks 3 ha platībā.

Muižas parksMuižas parks

Parkā ir 26 vietējo un svešzemju koku un krūmu sugu stādījumi.

Muižas parksMuižas parks

Muižas parkā 1969. gadā kolhozs ”Dzelzava” uzceļ estrādi, kur arī šodien notiek pašdarbības un kultūras pasākumi.

Muižas parkā atrodas arhitekta V. Vitanda piemineklis "Par Tēvu zemi kritušiem", kas atklāts 1939. g. un atjaunots 1989.g. Piemineklis veltīts 1. pasaules karā un Latvijas atbrīvošanās cīņās kritušajiem dzelzaviešiem.

2009. gada 11.septembrī Dzelzavā Eiropas kultūras mantojuma dienu „Brīvības cīņas 1919.” ietvaros notika atceres pasākums, kur kultūras mantojuma dienu zilais karogs tika pasniegts piemineklim „Par Tēvu zemi kritušiem”. Karogu saņēma un apņēmās glabāt Dzelzavas pamatskolas saime.

Pirmsskolas izglītības iestāde Pirmsskolas izglītības iestāde ”Rūķis””Rūķis”

Mēs nevaram saviem bērniem pasniegt laimi uz sudraba paplātes.Mēs nevaram saviem bērniem pasniegt laimi uz sudraba paplātes.

Mēs varam iemācīt viņiem gūt prieku un dzīves piepildījumu pašu Mēs varam iemācīt viņiem gūt prieku un dzīves piepildījumu pašu spēkiem.spēkiem.

Dzelzavas pagasta pārvalde / Dzelzavas pagasta pārvalde / SIA ”Agro Dzelzava” administratīvā SIA ”Agro Dzelzava” administratīvā ēkaēka

Ja esi iebraucis pagastā kārtot dokumentus, noskaidrot neskaidrus Ja esi iebraucis pagastā kārtot dokumentus, noskaidrot neskaidrus jautājumus, vēlies veidot savu uzņēmumu – dodies droši uz jautājumus, vēlies veidot savu uzņēmumu – dodies droši uz pagasta pārvaldi vai varbūt …pagasta pārvaldi vai varbūt …

SIA ”Agro Dzelzavā” vari painteresēties par darba iespējāmSIA ”Agro Dzelzavā” vari painteresēties par darba iespējām

Kolhozs ”Dzelzava”Kolhozs ”Dzelzava” 1949. gadā Dzelzavā tiek izveidoti 6 mazi kolhozi - "Ceļš uz 1949. gadā Dzelzavā tiek izveidoti 6 mazi kolhozi - "Ceļš uz

komunismu" , "Plēsums", “Mičurina”, "Padomju Latvija" , "Parīzes komunismu" , "Plēsums", “Mičurina”, "Padomju Latvija" , "Parīzes komūna" , "Tērauds" . Pēc gada tos apvieno trijos, kas pastāv līdz komūna" , "Tērauds" . Pēc gada tos apvieno trijos, kas pastāv līdz 1961. gadam, kad top lielā "Dzelzava".1961. gadam, kad top lielā "Dzelzava".

1961.g. pirmais apvienotā kolhoza priekšsēdētājs 1961.g. pirmais apvienotā kolhoza priekšsēdētājs Heliodors StrodsHeliodors Strods (1930.g. Varakļānu pag.-1971.g. Dzelzavā)(1930.g. Varakļānu pag.-1971.g. Dzelzavā) 1971.g.kolhoza priekšsēdētājs 1971.g.kolhoza priekšsēdētājs Jānis ŠmitsJānis Šmits (1931.g. Ērgļu pag.-1982.)(1931.g. Ērgļu pag.-1982.) 1982.g. – 2005.g. kolhoza / paju sabiedrības / SIA ”Agro Dzelzava” 1982.g. – 2005.g. kolhoza / paju sabiedrības / SIA ”Agro Dzelzava”

priekšsēdētājs priekšsēdētājs Roberts Šņepsts Roberts Šņepsts (1939.g. Ērgļu pag.)(1939.g. Ērgļu pag.) 1990. gadu sākumā 56% darba spējīgo iedzīvotāju strādāja kolhozā 1990. gadu sākumā 56% darba spējīgo iedzīvotāju strādāja kolhozā

”Dzelzava”; 14% Cesvaines kūdra fabrikā;”Dzelzava”; 14% Cesvaines kūdra fabrikā; 14% pagasta iestādēs;14% pagasta iestādēs; 17% ārpus pagasta17% ārpus pagasta

Pagastā vēl atrodas:Pagastā vēl atrodas: Dzelzavas 2. bibliotēkaDzelzavas 2. bibliotēka AmbulanceAmbulance Zobārstniecības kabinetsZobārstniecības kabinets Veco ļaužu pansionātsVeco ļaužu pansionāts Pašvaldības uzņēmums Pašvaldības uzņēmums

”Dzelzava””Dzelzava” FrizētavaFrizētava Lubānas patērētāju biedrības Lubānas patērētāju biedrības

veikali Dzelzavā un Aizpurvēveikali Dzelzavā un Aizpurvē Veikals SIA ”Velga” DzelzavāVeikals SIA ”Velga” Dzelzavā Veikals SIA ”Padoms”, Veikals SIA ”Padoms”, SIA ”Atika”SIA ”Atika” SIA ”Cesvaines kūdra”SIA ”Cesvaines kūdra” Zemnieku saimniecībasZemnieku saimniecības

Dabas un tūrisma Dabas un tūrisma objektiobjekti

Piemineklis Doku Atim Piemineklis Doku Atim Biksenes kaposBiksenes kapos

Doku AtisDoku Atis, rakstnieks, rakstnieks

(1861.16.I Dzelzavas pag. – 1903.27.XI (1861.16.I Dzelzavas pag. – 1903.27.XI Dzelzavā); tēlnieks Burkards Dzenis Dzelzavā); tēlnieks Burkards Dzenis

Imants ReitmanisImants Reitmanis, latviešu grāmatu izdevējs , latviešu grāmatu izdevējs Dānijā, nodibina izdevniecību ”Imanta”Dānijā, nodibina izdevniecību ”Imanta”

(1919.26.II Dzelzavas Muceniekos –(1919.26.II Dzelzavas Muceniekos –

1966.2.X Kopenhāgenā, pārapbedīts 1966.2.X Kopenhāgenā, pārapbedīts Dzelzavas Biksenes kapos)Dzelzavas Biksenes kapos)

1905.-1907. g. 1905.-1907. g. unun 1919. g. revolucionāru kapi 1919. g. revolucionāru kapi Biksenes kapsētā. Biksenes kapsētā.

Dzelzavā ir trīs kapsētasDzelzavā ir trīs kapsētas

Biksenes Luterāņu kapiBiksenes Luterāņu kapi (1865.gada vasarā iesvētīja Gulbenes (1865.gada vasarā iesvētīja Gulbenes mācītājs Šillings) mācītājs Šillings)

Mierakalna jeb Centra kapi kādreiz bijuši tā saucamie Kungu kapi - te apbedīti daži Tranzeju

dzimtas pārstāvji. Tagad te apglabā visu konfesiju piederīgos.

Bučauskas jeb Balvānīcas pareizticīgo kapi

Bučauskas pareizticīgo Bučauskas pareizticīgo baznīcabaznīca

Baznīca uzcelta 1874. gadā (arhitekts Jānis Fridrihs Baznīca uzcelta 1874. gadā (arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis) Tā ir krustā būvētas pareizticīgo Baumanis) Tā ir krustā būvētas pareizticīgo kulta celtnes paraugs 19.gs. Vidzemē. Baznīca kulta celtnes paraugs 19.gs. Vidzemē. Baznīca nosaukta Svētā Nikolaja vārdā. Interjerā no tās nosaukta Svētā Nikolaja vārdā. Interjerā no tās pastāvēšanas pirmsākumiem saglabājies pastāvēšanas pirmsākumiem saglabājies griestu gleznojums - eņģelis, tāpat ticis griestu gleznojums - eņģelis, tāpat ticis nosargāts baznīcas zvans. nosargāts baznīcas zvans.

Vēsturiski Dzelzava un Bučauska ietilpa Cesvaines Vēsturiski Dzelzava un Bučauska ietilpa Cesvaines luterāņu draudzē un daudzi dzelzavieši ir luterāņu draudzē un daudzi dzelzavieši ir draudzes locekļi Cesvaines luterāņu un katoļu draudzes locekļi Cesvaines luterāņu un katoļu baznīcās. Arī dzimtas kapi daudziem baznīcās. Arī dzimtas kapi daudziem dzelzaviešiem atrodas Cesvaines Ķinderu dzelzaviešiem atrodas Cesvaines Ķinderu kapsētā.kapsētā.

1991. gada Ziemassvētkos šajā baznīcā notiek 1991. gada Ziemassvētkos šajā baznīcā notiek

pirmais katoļticīgo dievkalpojumspirmais katoļticīgo dievkalpojums..

Augsti kalni, plaši lauki...Augsti kalni, plaši lauki...

Dzelzavas pagasts atrodas Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa Dzelzavas pagasts atrodas Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa apvidū, kas savieno Vidzemes un Alūksnes augstienes.apvidū, kas savieno Vidzemes un Alūksnes augstienes.

Augstākā virsotne Ūsiņkalns 155 m virs jūras līmeņa. Senos laikos uz tā, Augstākā virsotne Ūsiņkalns 155 m virs jūras līmeņa. Senos laikos uz tā, pirmo reizi pavasaros laižot zirgus pieguļā, ziedojuši gaili zirgu dievam pirmo reizi pavasaros laižot zirgus pieguļā, ziedojuši gaili zirgu dievam Ūsiņam, lai tas visu vasaru par zirgiem labi rūpētos. Te tālumā paveras Ūsiņam, lai tas visu vasaru par zirgiem labi rūpētos. Te tālumā paveras skats uz Cesvaines televīzijas torni un tālajiem Druvienas, Pērles siliem.skats uz Cesvaines televīzijas torni un tālajiem Druvienas, Pērles siliem.

Pie vietējiem pauguriem vēl jāmin Obzerkalns(135 m virs jūras līmeņa), Pie vietējiem pauguriem vēl jāmin Obzerkalns(135 m virs jūras līmeņa), Smilšukalns, Skudru kalns, Budkukalns, Gribažkalns u.c.Smilšukalns, Skudru kalns, Budkukalns, Gribažkalns u.c.

Dzelzavas mednieku klubs Dzelzavas mednieku klubs ”Obzēri” ”Obzēri”

Mednieka klubā ”Obzēri” darbojas 24 mednieki; vadītājs Roberts Mednieka klubā ”Obzēri” darbojas 24 mednieki; vadītājs Roberts Šņepsts. Nomedītas tiek mežacūkas, aļņi, stirnas, zaķi. Šņepsts. Nomedītas tiek mežacūkas, aļņi, stirnas, zaķi.

Valdošās koku sugas: priede 50%, bērzs 24%, egle 17%Valdošās koku sugas: priede 50%, bērzs 24%, egle 17%

Dižozoli: Lindes ozoli (pie "Lindēm“)divu lielāko ozolu apkārtmērs 5,3 un Dižozoli: Lindes ozoli (pie "Lindēm“)divu lielāko ozolu apkārtmērs 5,3 un 3,7 m.Ozols pie "Paltiņiem", apkārtmērs 4,2m.3,7 m.Ozols pie "Paltiņiem", apkārtmērs 4,2m.

Ozols pie Degu dzelzceļa pieturvietas, apkārtmērs 4,2 m.Ozols pie Degu dzelzceļa pieturvietas, apkārtmērs 4,2 m.

Bakana ezers

Sensenos laikos ezera vietā bijušas pļavas, pa kurām, līčločus mezdama, tecējusi skaistā Grava, bet uzkalniņā stāvējusi maza mājiņa, kurā vientuļi dzīvojušas māte un meita. Bijusi ļoti karsta diena. Apkārtējo māju ļaudis gulējuši diendusā, bet māte ar meitu pagalmā velējušas veļu. Tad nācis pa gaisu milzīgs zili melns mākonis, šņākdams un briesmīgi rūkdams. Meita nobijusies un teikusi: ”Tas nu gan nāk tik briesmīgs kā tāds bakans.” Tikko meitene pēdējo vārdu izteikusi, tā mākonis gāzies lejā, un apkārtnes pļavas un mājiņa palikusi zem ūdens. Meitene bija uzminējusi ezera vārdu.

Bakana ezera mītne

Bakana platība 7,6 ha; lielākais dziļums 3,5 m.

Bakana ezera ziemeļaustrumu daļā atrodas atrodas Bakana ezera mītne – arheoloģijas piemineklis. 9. un 10.gs. ļaudis dzīvoja uz ezera salām un sēkļiem. Klimata pārmaiņu dēļ bija spiesti atstāt šos savus mājokļus, taču ūdenī mītnes ir samērā labi saglabājušās līdz mūsu dienām.

““Mucenieki” - Doku Ata Mucenieki” - Doku Ata muzejs Dzelzavas muzejs Dzelzavas pagastāpagastā

Muzejs “Mucenieki” Muzejs “Mucenieki” atklāts 1970. gadā. Apskatāma ekspozīcija atklāts 1970. gadā. Apskatāma ekspozīcija ne tikai par pašu Doku Ati un viņa brāli revolucionāru Pēteri Doku, ne tikai par pašu Doku Ati un viņa brāli revolucionāru Pēteri Doku, bet arī par citiem ievērojamiem kultūras darbiniekiem.bet arī par citiem ievērojamiem kultūras darbiniekiem.

Klēts un bišu māja Klēts un bišu māja (Lauku klētiņā aplūkojami seni lauku (Lauku klētiņā aplūkojami seni lauku darbarīki, bišu māja ar tai piederošiem stropiem.)darbarīki, bišu māja ar tai piederošiem stropiem.)

Mēs lepojamies!Mēs lepojamies!

Doku Atis - Doku Atis - skolotājs, dzejnieks, rakstnieks - pirmā skolotājs, dzejnieks, rakstnieks - pirmā bērnības atmiņu stāsta latviešu literatūrā ”Mans bērnības atmiņu stāsta latviešu literatūrā ”Mans dzīves rīts”(1894.) autorsdzīves rīts”(1894.) autors

(1861.g.Dzelzavas Muceniekos -1903. turpat)(1861.g.Dzelzavas Muceniekos -1903. turpat)

Pēteris DoksPēteris Doks - skolotājs, sabiedrisks un kultūras - skolotājs, sabiedrisks un kultūras darbinieks, LSD Malienas organizācijas darbinieks, LSD Malienas organizācijas aktīvists, revolucionārsaktīvists, revolucionārs

(1869.g.Dzelzavas Muceniekos-1921.g.Irkutskas (1869.g.Dzelzavas Muceniekos-1921.g.Irkutskas apg.) apg.)

Mēs lepojamies!Mēs lepojamies!

Augusts Kažoks, Augusts Kažoks, skolotājsskolotājs un dzejnieks, kultūras un dzejnieks, kultūras darbinieksdarbinieks

(1863.g. Dzelzavas Sniķeros - 1893.g.Ropažos)

Ādolfs Lazdiņš - Ādolfs Lazdiņš - ārsts, Latvijas Darba ministrijas ārsts, Latvijas Darba ministrijas veselības nodaļas vadītājs, Latvijas ģenerālkonsuls veselības nodaļas vadītājs, Latvijas ģenerālkonsuls Monako 1930. gadosMonako 1930. gados

(1888.g. Dzelzavā - ?)(1888.g. Dzelzavā - ?)

Mēs lepojamies!Mēs lepojamies!

Osvalds VanagsOsvalds Vanags – skolotājs, muzeja pamatlicējs – skolotājs, muzeja pamatlicējs Kuldīgā 1935.g.Kuldīgā 1935.g.

(1893.g. Bučauskas Riteņos – 1960. gados)(1893.g. Bučauskas Riteņos – 1960. gados)

aktieri Rūdolfu Kreicumu, aktieri Rūdolfu Kreicumu,

grāmatizdevēju Imantu Reitmanigrāmatizdevēju Imantu Reitmani, , aktieri un režisoru Kārļi Pamši,aktieri un režisoru Kārļi Pamši,

gleznotāju Āriju Skridi, gleznotāju Āriju Skridi,

Alberts Vītols Alberts Vītols – Cesvaines ev. lut. Draudzes – Cesvaines ev. lut. Draudzes mācītājs, prāvestsmācītājs, prāvests

(1888.g. Bučauskas Riteņos – 1965.g.Kraukļos)(1888.g. Bučauskas Riteņos – 1965.g.Kraukļos)

Mēs lepojamies!Mēs lepojamies!Kārlis UpeslejaKārlis Upesleja – dzelzceļa inženieris, žurnālists, Latvijas Kara – dzelzceļa inženieris, žurnālists, Latvijas Kara

muzeja pārzinismuzeja pārzinis(1896.g. Bučauskas Banurtos -?)(1896.g. Bučauskas Banurtos -?)

Jānis Stienis Jānis Stienis – filozofs un politisks darbinieks PSRS– filozofs un politisks darbinieks PSRS(1899.g. Dzelzavas Kroņmuižā - 1937.g. PSRS)(1899.g. Dzelzavas Kroņmuižā - 1937.g. PSRS)

Kārlis Zvirgzdiņš Kārlis Zvirgzdiņš – žurnālists, laikraksta ”Latvija” redaktors – žurnālists, laikraksta ”Latvija” redaktors ArgentīnāArgentīnā

(1904.g. Dzelzavas degās – 1967.g. Buenosairesā, Argentīnā)(1904.g. Dzelzavas degās – 1967.g. Buenosairesā, Argentīnā)

Mēs lepojamies!Mēs lepojamies!

Rūdolfs Kreicums Rūdolfs Kreicums – aktieris– aktieris

(1900.g. Bučauskas pag. – 1971.g. Rīgā)(1900.g. Bučauskas pag. – 1971.g. Rīgā)

Ārijs Skride Ārijs Skride – gleznotājs– gleznotājs

(1906.g. Bučauskas Boķos – 1986.g. Rīgā)(1906.g. Bučauskas Boķos – 1986.g. Rīgā)

Mēs lepojamies!Mēs lepojamies!

Kārlis Pamše Kārlis Pamše – aktieris, režisors, rakstnieks– aktieris, režisors, rakstnieks

(1917.g. Bučauskas muižā(1917.g. Bučauskas muižā))

Jānis Imants Gaidis Reitmanis Jānis Imants Gaidis Reitmanis – latviešu grāmatu – latviešu grāmatu izdevējs Dānijā, izdevniecības ”Imanta” izdevējs Dānijā, izdevniecības ”Imanta” dibinātājsdibinātājs

(1919.g.Dzelzavas Muceniekos - 1966.g. (1919.g.Dzelzavas Muceniekos - 1966.g. Kopenhāgenā, Dānijā)Kopenhāgenā, Dānijā)

Mēs lepojamies!Mēs lepojamies!

Valdis Vanags Valdis Vanags – žurnālists, žurnāla ”Skola un – žurnālists, žurnāla ”Skola un Ģimene” redaktorsĢimene” redaktors

(1927.g. Virānes Riteņos – 1978.g.)(1927.g. Virānes Riteņos – 1978.g.)

Gunārs Sniķeris Gunārs Sniķeris – ārsts– ārsts

(1933.g. Dzelzavā)(1933.g. Dzelzavā)

Andrejs Skaģeris Andrejs Skaģeris – Stradiņa Universitātes – Stradiņa Universitātes profesors, Stomotoloģijas institūta ķirurģijas profesors, Stomotoloģijas institūta ķirurģijas klīnikas vadītājs.klīnikas vadītājs. (1940.g. Dzelzavas Smiltājos)(1940.g. Dzelzavas Smiltājos)

Valentīna Kalēja Valentīna Kalēja – gleznotāja– gleznotāja(Otrā pasaules kara laikā Ļeņingradas apg.)(Otrā pasaules kara laikā Ļeņingradas apg.)

Mēs lepojamies!Mēs lepojamies!

Mēs lepojamies!Mēs lepojamies!

Valdis Ķikuts Valdis Ķikuts – gleznotājs-marīnists, – gleznotājs-marīnists, mākslas un izglītības zinātņu maģistrsmākslas un izglītības zinātņu maģistrs

(1954.g.Alūksnes rajona Alsviķos)(1954.g.Alūksnes rajona Alsviķos)

Zigmunds Bekmanis Zigmunds Bekmanis - dzejnieks un - dzejnieks un prozaiķis, ”Latvijas Avīzes” žurnālists, prozaiķis, ”Latvijas Avīzes” žurnālists, gids, fotogrāfs gids, fotogrāfs

(1966. Valmieras rajona Burtniekos)(1966. Valmieras rajona Burtniekos)

Mēs lepojamies!Mēs lepojamies!

Ieva Kerēvica Ieva Kerēvica – džeza vokāliste– džeza vokāliste

(1980.g. Dzelzavā)(1980.g. Dzelzavā)

Himna DzelzavaiHimna Dzelzavai P.Mucenieka teksts, P.Mucenieka teksts,

V. Ludberga mūzikaV. Ludberga mūzika

No pakalniem pakalnos, ozolu lejāsNo pakalniem pakalnos, ozolu lejāsTrauc ceļi baltās lentās.Trauc ceļi baltās lentās.Un Dzimtenes smilgās Tev jāiekrīt pašam,Un Dzimtenes smilgās Tev jāiekrīt pašam,Lai sajustu, cik labi,Lai sajustu, cik labi,Lai pieglaustos zemei un smeltu tās Lai pieglaustos zemei un smeltu tās spēku,spēku,Un kļūtu trīskārt stiprāks,Un kļūtu trīskārt stiprāks,Lai sadegtu ilgās to pacelt līdz sauleiLai sadegtu ilgās to pacelt līdz sauleiAr savām drošām delnām.Ar savām drošām delnām.

Skaistākais zieds šeit tikai ziedSkaistākais zieds šeit tikai ziedPiekrastes ievāju zaros,Piekrastes ievāju zaros,Galotnēm mākoņus skarot.Galotnēm mākoņus skarot.Ieklausies, draugs, apkārt tev skan,Ieklausies, draugs, apkārt tev skan, Ozolos, liepās vējš san, Ozolos, liepās vējš san, Pakalnos Dzelzava zied. Pakalnos Dzelzava zied.

2009.gada oktobris2009.gada oktobris