efekt Īva komunik Ācija komunik ācija ar masu medijiem ...1 efekt Īva komunik Ācija projektu...

1

EFEKTĪVA KOMUNIKĀCIJA PROJEKTU VADĪBĀ

MĀCĪBU KURSS

Ruta Siliņa

Iecava2013.gada 11.aprīlis

2

• 2013.gada 4., 11., 18., 25.aprīlis

Dienas plānojums:9.00-10.30 – 1.daļa10.30-10.45 – Kafijas pauze10.45-12.15 – 2.daļa12.15-12.45 – Pārtraukums12.45-14.15 – 3.daļa14.15-14.30 – Kafijas pauze14.30-16.00 – 4.daļa

3

2.diena

1. Komunikācija ar masu medijiem. Kānodrošināt, lai informācija un viedoklis tiktu precīzi atspoguļots?

2. Preses relīzes sagatavošana, tās struktūra, noformēšana.

3. Projekta pasākumu veidošana.

Komunikācija ar masu medijiem. Kā nodrošināt, lai informācija un

viedoklis tiktu precīzi atspoguļots?

5

• Iestādes attiecību veidošana ar medijiem, izmantojot sabiedrisko attiecību instrumentus

• Mediju attiecības ietver:–dažādu informatīvu un skaidrojošu materiālu

sagatavošanu par iestādi, tā pakalpojumiem un citiem aktuāliem jautājumiem

–materiālu sagatavošana ārējām publikām par jaunumiem un aktivitātēm

Mediju attiecības

6

• Mediju attiecības ietver (turpinājums):–kontaktu ar masu medijiem nodibināšana un

uzturēšana–atbilžu procesa uz mediju uzdotajiem

jautājumiem organizēšana un vadīšana–preses konferenču un citu medijiem domāto

pasākumu organizēšana un koordinēšana, mediju pārklājuma kontrole un analīze

Mediju attiecības

2

7

• „Sabiedrisko attiecību praktiķi kalpo biznesā pa vidu. Tiem jāvar sniegt medijiem skaidrojums par uzņēmumiem un saviem klientiem, tajā pašālaikā saviem priekšniekiem un citām augstām amatpersonām jāparāda, ka atklātas un draudzīgas mediju attiecības var kalpot to interesēm.”

Wilcox D.L., Cameron G.T.

Mediju attiecības

8

Publicitāte • Publicitāte nozīmē „izplatīt plānotus vēstījumus,

izmantojot atlasītus medijus, lai veicinātu organizācijas intereses”.

Wilcox D.L., Cameron G.T.

• Publicitāte ir plānotu vēstījumu izplatīšana bez maksas, izmantojot atlasītus medijus, lai veicinātu organizācijas intereses

9

Publicitāte • Publicitāte ir informācijas izplatīšana, izmantojot ārēju avotu, tas ir, izmantojot mediju, jo informācijai ir ziņas vērtība. Tā ir nekontrolēta vēstījumu izvietošana medijos, jo avots nemaksāmedijam par informācijas izvietošanu.

Cutlip S.C., Center A.H., Broom G.M.

10

Mediju attiecības un publicitāte

• Mediju attiecības un publicitāte tikai dažas no SA komponentēm jeb pamatelementiem

11

8 faktoru sabiedrisko attiecību integrācijas modelis

Sabiedriskās attiecības

Valsts komunikācija

Krīžu vadība

Publicitāte & veicināšanaBizness &

pētījumi

Pārdošana &marketings

Reputācijasvadība

Pasākumuvadība

Mediju attiecības

S.Olivera, Public Relatios Strategy, 2nd ed.

12

1. runāt tieši 2. sniegt servisu 3. nelūgties un nepiekasīties 4. nelūgt žurnālistam apturēt kāda raksta

publicēšanu

5. neappludināt medijus ar informāciju

Cutlip S.C., Center A.H., Broom G.M

Kas ir labas mediju attiecības?

3

13

1. nekad nemelot žurnālistam 2. neļauties mediju spiedienam pateikt to, ko jūs

nevēlaties 3. nestrīdēties ar žurnālistu 4. sagatavojiet citātu 5. konkurējošie vēstījumi 6. sākumā svarīgāko 7. tas, kurš runā pirmais, veido lietu un notikumu

izpratni 8. labākā aizstāvība – uzbrukums 9. jābūt attapīgam un profesionālam

Mediju attiecību principi

14

• Mediju kontaktu saraksts

• Telefonzvani• Publiskie paziņojumi • Publicitātes foto• Vēstules

redaktoriem• Speciālie pasākumi• Mediju tūres

– Preses relīze– Padomu lapa– Faktu lapa– Situācijas apraksts– Intervijas – Preses

konferences– Preses brīfings– Mediju mape

Mediju attiecību un publicitātes instrumenti

15

Mediju funkcijas

• Politiskā funkcija • Ekonomiskā funkcija • Tendenču noteikšanas funkcija • Hronikas veidošanas funkcija • Izklaides funkcija • Sociālā funkcija

• Ideju veidošanas funkcija • Dienas kārtības veidošanas funkcija

16

Dienas kārtības funkcija

• Mediju galvenais efekts• Norādot cilvēkiem nevis KO domāt, bet gan KĀ

par to domāt • Cilvēki mācās, kas ir jauns un cik nozīmīgs tas ir• Rodas medijiem veicot publicējamo ziņu atlasi

• Norāda uz medija prioritātēm

17

Realitāte, mediju un sabiedrības dienas kārtība

“Realitāte”

- Politika

- Ekonomika

- Zinātne

- Sabiedrība

“Mediju realitāte”

Mediju dienas kārtība

Sabiedrības

realitātes uztvere

Sabiedrības dienas

kārtība

Žurnālistu izvēle

Sabiedriskās attiecības

Dienas kārtības veidošana

Tiešais iespaids, diskusijas

Sabiedrības dienas kārtības veidošana

Medija iekšējās dienas kārtības veidošana

18

• Atlasot un izplatot ziņas, redaktori un žurnālisti [..] spēlē nozīmīgu lomu politiskās realitātes veidošanā

• Lasītāji ne tikai uzzina par piedāvātajiem jaunumiem, bet uzzina arī to, cik nozīmīgi tie ir, pateicoties informācijas daudzumam un vietai [izvietojumam]

McCombs & Shaw

4

19

Dienas kārtības tripolāraismodelis

Politiskādienas kārtība

Medijudienas kārtība

Korporatīvādienas kārtība

Sabiedrības

dienas kārtība

20

21

Dienas kārtības funkcija

• Būtība: dienas kārtības fenomens rada publikas apzināšanos un interesi par mediju izvēlētajiem (ievērotajiem) notikumiem

• “Mēs uzskatām par nozīmīgu to, ko medijiuzskata par nozīmīgu”

McCombs & Shaw

22

Divi galvenie pieņēmumi:

1. Prese un pārējie mediji neatspoguļo realitāti –viņi to atlasa un veido

2. Mediju koncentrēšanās uz dažiem notikumiem un jautājumiem noved pie tā, ka publika šos notikumus un jautājumus uztver par nozīmīgākiem pār citiem

23

Vārtsargu funkcija

• “Vārtsargs” sociālajā sistēmā izlemj, kurš no labumiem - materiāls, prece vai informācija –var nokļūt sistēmā

• “Vārtsargi” var ietekmēt sabiedrības zināšanas par aktuālajiem notikumiem – dažām ziņām ļaujot nonākt sistēmā, bet citām nē

• Mediji darbojas kā informācijas “vārtsargi” un liek izdarīt izvēli, ko publicēt un ko nepublicēt

24

“Vārtsargs”: labi vai slikti?

• “Vārtsarga” funkcija ir nenovēršama un dažos gadījumos pat nepieciešama

• Mīnuss: var ļaunprātīgi ietekmēt, kādu informāciju saņems auditorija, bet kādu nesaņems

• Vai tā ir cenzūra?

5

25

Sabiedriskā doma

• Kas ir sabiedriskā doma?

• Kas veido sabiedrisko domu?

26

• Sabiedriskā doma ir attieksme vai uzvedība, ko persona izsaka vai dara publiski, ja nevēlas nonāk sociālajā izolācijā, strīdus vai pārmaiņu situācijā

• Sabiedriskā doma ir attieksme, ko var izteikt publiski, bez bailēm nonākt sociālajā izolētībā

27

Klusuma spirāle

• Atbilstoši kontekstam, personas būs drošākas paust savus uzskatus publiski vai arī gluži pretēji – tos pilnībā noklusēt

• Sabiedriskā doma ir “taustāms spēks”, kas ietekmē personu lēmumus

28

Galvenie pieņēmumi:

• Personas vēlmi izteikt savu viedokli ietekmēpersonas uzskats par viedokļa izplatību (tas, cik šāds uzskats ir populārs)

• Klusuma spirāle uzskatāmi parāda, kāpēc cilvēki nelabprāt izsaka savu viedokli, ja tie nav pārliecināti, vai pieder vairākumam

29

Sabiedriskā doma kā sociālā āda

3030

Klusuma spirāle: mediju un interpersonalā ietekme

6

31

Mediju efekts uz klusuma spirāli

• Masu medijiem ir paliekošs efekts uz sabiedrisko domu

• Teorija apgalvo, ka masu mediji vienlaicīgi strādā ar vairākuma / dominējošo viedokli, lai klusinātu mazākuma uzskatus

32

Mediju efekts uz klusuma spirāli

• Masu mediji, īpaši TV, saka mums ne tikai par ko domāt, bet arī uztiepj savu realitāti par to, ko ikviens – domājams – domā

• Mediji nodrošina personas ar vārdiem un frāzēm, ko tā var izmantot, lai aizstāvētu kādu viedokli

33

Dati no Agresivitātes indeksa

• Izmanto politikā vai medijos dzirdētas frāzes

“Lai dzīvo vislielākais kretīns!!!”

“Kā reņģēdāji un pingvīni bijāt tā arī paliksiet! CIETI!”

34

Vai sakritība?

16.10.2012

35

• Mediji veido sociālās realitātes priekšstatus

• Mediji nav logs uz pasauli vai pasaules atspulgs, tā ir pati pasaule

36

Kultivācijas teorija apgalvo, ka

• Medijiem ir ilgtermiņa efekts, kas sākotnēji ir neliels, pakāpenisks, netiešs, bet pieaugošs (akumulējošs) un nozīmīgs

• Mediji ir atbildīgi par “kultivāciju” skatītāju sociālās realitātes uztveres veidošanu

7

37

Kultivācijas efekts ir pakāpenisks un akumulējošs

38

• Cilvēki, kas daudz skatās TV, ir vairāk ietekmēti no tā, kādu pasaules priekšstatu veido TV programmas, nekā tie, kuri TV skatās mazāk

• Vieglajiem skatītājiem ir vairāki informācijas avoti nekā nopietnajiem skatītājiem

39

• Mediji var iemācīt sociālo realitāti

• To, kuri arvien vairāk skatās TV (vai patērēvienu konkrētu mediju), vidū ir pieaugoša uzskatu deviance par reālās pasaules notikumiem

40

Kā sagatavot medijiem atbilstošu informāciju?

41

Piemērota ziņa • J.Galtungs un M.Ruge savā pētījumā apraksta

12 nozīmīgākos ziņu atlasi ietekmējošos faktorus

1. biežums,

2. sliekšņa vērtība, 3. nepārprotamība, 4. jēgpilnība un saprotamība, 5. konsonance (consonance),

42

6. negaidītība, 7. kontinuitāte, 8. kompozīcijas līdzsvars, 9. atsauce uz elites nācijām 10.atsauce uz elites cilvēkiem, 11.personificēšana un

12.negatīvisms

8

43

Organizācijas un žurnālistu sadarbības biežāk pieļautās

kļūdas

44

Žurnālistu neapmierinātība • SA sniegtās informācijas zemā faktuālā vērtība • Neatbilstība noteikta medija formātam • Daudzie uzbāzīgie zvani no SA speciālistu

puses izpelnās žurnālistu pārmetumus

• SA īsti neizprot žurnālistu darba specifiku

• Nav laika lielāko daļu dienas pavadīt sarunās ar sabiedrisko attiecību speciālistiem

45

Žurnālistus kaitina...• Tas, ka SA speciālisti neatbild uz jautājumiem

pēc būtības, bet stāsta to, par ko paši vēlas informēt

• Sabiedrisko attiecību speciālisti ir pārāk uzmācīgi reizēs, kad tas nav vajadzīgs

• Nesniedz objektīvu informāciju un slēpj faktus • Neskaitāmie zvani, lai panāktu savu mērķi• Neatbild operatīvi• Vienvirziena domāšana• Nespēja izpildīt solīto

46

Žurnālistus kaitina...• Neorientēšanās mediju darba specifikā un

dažādu žurnālistikas žanru specifikā• Vēlme uzdoties par gudrākiem, vai tēlot nozares

ekspertus nekā ir īstenībā• Nespēja sakarīgi piedāvāt savu tēmu vai

uzņēmumu• Mēģina uzbāzties ar tēmām, kas nav aktuālas

un nav iekļaujamas publikācijās• Lēna reaģēšana, cenšanās ietekmēt raksta

saturu• Nekompetence

47

• Žurnālistu un SA speciālistu sadarbībā var izdalīt divas situācijas:

1. žurnālisti vēlas iegūt informāciju 2. informāciju piedāvā paši sabiedrisko

attiecību speciālisti

48

1. Žurnālisti vēlas iegūt informāciju• Lielākās problēmas rada SA speciālistu nespēja

sniegt atbildes pēc būtības • Visai bieži vēršoties valsts iestādēs, atbildes uz

uzdoto jautājumu tiek pasniegtas formāli vai arītiek norādīts, kāds likums vai atsauce uz MK vai kādiem citiem noteikumiem

• Pārsvarā neatbildēti paliek jautājumi, kad tiek prasīti komentāri no iestādes vadītājiem vai arījautājums ir saistīts ar kādu „slidenu” vai nepatīkamu tēmu

9

49

1. Žurnālisti vēlas iegūt informāciju

• Ziņas noveco salīdzinoši ātri, ja kaut kas notiek šodien tad, arī komentārs vai informācijas no iesaistītajām pusēm žurnālistiem ir nepieciešama šodien

• Bieži nākas saskarties ar to, ka sabiedrisko attiecību speciālisti īsti nepārzina jomu, kurādarbojas

50

2. Informāciju piedāvā paši SA speciālisti

• “Nepatīk, ka, piemēram, piezvana un prasa, lai kaut ko uzraksta, lai būtu ko likt atskaitēs, kā arīnepatīk pārmērīgā uzbāzība”

• Preses relīzes ir nemākulīgas un tajās iekļautāinformācija nav izmantojama ziņās, jo tur vienkārši nav noderīga informācija

51


• Preses relīzes vairumā gadījumu ir tikai par uzņēmuma slavināšanu, ar norādēm -vislielākais, visvairāk saražo produkciju, visvairāk eksportē utt., tomēr informācija, kas to pierādītu, nav minēta. Tie visbiežāk būtu skaitļi, kas varētu to parādīt

• Žurnālisti nevar nodarboties ar kādu iestāžu vai uzņēmumu slavināšanu, jo tad viņiem varētu pārmest darbošanos kāda interesēs

52


• “Katru rītu zvanīja un jautāja, kad būs materiāls, citreiz pat vairākas reizes dienā, kā arī mēģināja visādi ievirzīt tēmu savā gultnē”

• Ļoti ilgā laikā gatavo atbildes uz jautājumiem, kuru sagatavošana neprasa lielus resursus

53

Nav labā prakse• Iestāžu saraksta augšgalā, ar kuru SA

speciālistiem visbiežāk rodas sadarbības problēmas, atrodas dažādas valsts un pašvaldību iestādes, valsts augstskolas un koledžas

• Dažreiz SA apsola, ka atbildes būs, bet beigās tā arī nekas netiek sniegts - paziņo jau vakarā, ka komentāra nebūs, lai gan dienas laikāvairākas reizes ir solīts

54

• Žurnālisti vēlētos uzlabot savas attiecības ar sabiedrisko attiecību speciālistiem

• Žurnālisti arī sniedza savus variantus, kāsadarbību varētu uzlabot

10

55

Žurnālistu ieteikumi sadarbības uzlabošanai

• Lai SA speciālisti vairāk sniedz faktus un informāciju, kas nav selektīva (tikai pozitīva par savu organizāciju, par citiem slikta)

• Operatīvi un konkrēti atbildēt uz tiem jautājumiem, kas tiek uzdoti

• Par SA speciālistiem pieņemt darbā cilvēkus, kuri arī kaut ko saprot konkrētajā nozarē

56


• Sadarbībai jābūt lietišķai un sabiedrisko attiecību speciālistiem būtu vairāk jāzina mediju specifika

• Katram jāpilda tas, ko apsolījis un norunātajātermiņā un vajadzīgajā kvalitātē

• Labākas komunikācijas prasmes, augstāka pašefektivitāte un izglītības līmenis gan vienai, gan otrai pusei

57


• Nepiedāvāt informāciju, kam pēc būtības jābūt reklāmas laukumos

• Dažādu attiecību saliedēšanas pasākumu rīkošana, kas, kā pierāda, šajā ziņā nostrādāvislabāk

• SA speciālistiem jābūt ieinteresētākiem savādarbā, to nedrīkst uztvert formāli, un tomēr jārūpējas par iestādes kā caurspīdīgas un atklātas iestādes prestižu, nevis jābūt neizdarīgiem vai slēpjošiem

58

Preses relīzes sagatavošana, tās struktūra, noformēšana

59

Preses relīze• Sabiedrisko attiecību speciālistu sagatavots

informatīvais materiāls, kurš sagatavots rakstītāvai video/audio formātā un tiek piedāvāts medijiem, lai sniegtu tādu oficiālu paziņojumu, kuram būtu ziņas vērtība

6060

Informācijas veida nosaukums• Informācija plašsaziņas līdzekļiem• Informācija presei• Ziņa presei• Medijiem

11

61

Būtiskie jautājumi• Kāds ir mērķis?• Kas ir galvenais vēstījums?

– Vienā teikumā• Kas ir mērķauditorija?

– Noteiks medijus, kuriem sūtīs preses relīzi• Kāds ir sabiedrības ieguvums?

• Kāds ir Jūsu ieguvums?

62

Preses relīze• Jāsniedz informācija uz šādiem galvenajiem

jautājumiem: – Kurš iesaistīts (kura persona, kurš

uzņēmums, kāds produkts)

– Kas / ko (ko dara, kas noticis)– Kur– Kad un cikos– Kāpēc (iemesls) un – Kā

63

Preses relīzes uzbūve • Virsraksts• Preses relīzes datums• Relīzes saturs:

– Līds - kurš, ko, kur, kad, cikos, kāpēc un kā– Pārējās rindkopas

• Kontaktinformācija

64

Preses relīzes uzbūve• Apgrieztais trijstūris

– Svarīgākais sākumā– Mazāk svarīgais pēc tam

• Noņemot apakšējās rindkopas, preses relīzejoprojām pasaka galveno

65

Preses relīzes uzbūve: virsraksts

• Virsrakstam ir liela nozīme – tas darbojas kā„enkurs” mediju uzmanības piesaistīšanā

66


• Parasti ir treknrakstā (bold), retāk - rakstīts ar lielajiem burtiem (all caps)

• Virsrakstam ir jābūt īsam, spēcīgam, uzmanību piesaistošam un saistītam ar relīzes saturu

• Labs virsraksts izraisa interesi• Virsraksts sniedz atbildes: „kurš”, „ko” un

„kāpēc”• Nav ieteicam lietot iestādes nosaukumu, ja vien

tā plaši pazīstama

12

67


• Virsraksts 1 rindiņa, 7-14 vārdi• Apakšvirsraksts• Punktu neliek!• Pieļaujams nedaudz „sabiezināt krāsas”• Maģiskie vārdi: ‘paziņo’, ‘jauns’, ‘labāks’, ‘vairāk’

68


• Lai izvēlētos labāko relīzes virsrakstu, iespējams, palīdzēs šāda pieeja: – Sev jāprecizē, kādu nozīmīgu ieguvumu

saņems lasītājs no šī materiāla

– Jācenšas šos ieguvumus izteikt ne vairāk kāsetiņos vārdos

– Jāuzdod jautājums pašam sev, vai šīinformāciju būs nozīmīga vēl kādam, kurš nav saistīts ar iestādi?

69


• Veiksmīgi piemēri:– “Uzsākta metodisko rokasgrāmatu izstrāde un

apmācību nodrošināšana par administratīvo procedūru vienkāršošanu”

– “Vienkāršo Valsts kancelejas struktūru”– “Apstiprina Valdības rīcības plānu”– “Latvija gatavojas prezidentūrai ES Padomē

2015.gadā”– “Lietisko pierādījumu realizācija un iznīcināšana

kļūs ekonomiskāka un pārskatāmāka”

70


• Neveiksmīgi piemēri:– “MKK akceptē Atjaunojamās enerģijas

likumprojektu”– “Izsludina grozījumus PPP regulējošajos

noteikumos”– “Noteikti pasākumi, kuru ekskluzīvās pārraides

licences ierobežos sabiedrības interesēs”– “Pieņem noteikumu projektu par kārtību, kādā

novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi”

71

Preses relīzes uzbūve: datums• Viena iestāde = vienots noformējums

– 11.04.2013.– 2013.gada 11.aprīlī

72

Preses relīzes uzbūve: līds• Pirmā rindkopa ir galvenā ievaddaļa jeb līds

(lead)• Līds sniedz atbildi ir jautājumiem: kurš, ko, kur,

kad, cikos, kāpēc un kā

• Līds 20-35 vārdi• Informācija kodolīgā un koncentrētā veidā,

pasakot tikai galveno

13

73

Preses relīzes uzbūve: līds• Divas pieejas līdam:

– Īsumā apkopo relīzē ietverto – uzsvars uz būtiskāko, interesantāko, piem., jaunatklāts fakts

– Paplašina virsrakstu• Nesākt ar:

– Palīgteikumu– Divdabja teicienu

• Plašāku informāciju sniedz turpmākajās rindkopās

74

Preses relīzes uzbūve: līds• Neveiksmīgi piemēri:

– “Ar mērķi paaugstināt patērētāju aizsardzību kreditēšanas jomā....”

– “Lai iespējami ātri spētu ...”– “Lai precizētu / veicinātu / izskaustu /

nodrošinātu / noteiktu / turpinātu / aizsargātu / pārņemtu...”

– “Lai elastīgāk...”– “Ņemot vērā...” vai “Ņemot vērā, ka...”– “Precizējot”– “Tā, kā”

75

Preses relīzes uzbūve: saturs• Teksta pamatdaļa izkārtota pa rindkopām• Svarīgas pirmās 2-3 rindkopas• 10 -12 burtu lielums, Times New Roman vai Arial• Parastā rindstarpa (single line spacing)• Rindkopas viena no otras tiek atdalīta ar tukšu

rindstarpu• Citāti palīdz informāciju radīt personīgāku un

interesantāku• Nobeigumā informācija par iestādi• Norāde par iespēju saņemt papildu

nepieciešamo informāciju

76

Preses relīzes uzbūve: saturs• Teksts• Citāti• Hiperteks• Saites• Nelikt juridiskos tekstus• Tehniskais noformējums

• Stils un gramatika• Relīzes apjoms 1-2 lapas

77

Preses relīzes uzbūve: noslēgums

• Izmanto simbolus „###” vai norādi „(teksta beigas)”

• Var arī noslēguma norādi nelikt

78

Preses relīzes uzbūve: kontaktinformācija

• Kontaktinformācija: – Personas vārds un uzvārds– Ieņemamais amats– Tālruņa numurs– e-pasta adrese

• Var likt relīzes sakumā vai beigās

• Vienas iestādes ietvaros ievērot vienotu stilu

14

79

Nosūtīšana• e-pastā līds• Relīze pielikumā• Nesūtīt vēlu vakarā un brīvdienās

80

Jautājumi pēc tam• Vai relīze ir saprotama?• Kāda ir galvenā doma?• Vai pateikta galvenā doma?

81

Citas būtiskas lietas• Vienkārša un skaidra valoda:

– Izvairies no liekvārdības– Izmanto darāmo kārtu

• Rindkopas– Viena rindkopa - viena doma– Dažāda garuma teikumi

– Veido loģiskas un secīgas pārejas no vienas rindkopas uz otru

– Ne vairāk kā 15-20 vārdu teikumā

82

Citas būtiskas lietas• Nekad nelieto metaforu, salīdzinājumu vai citu

izteiksmes līdzekli, kuru bieži var atrast medijos• Nekad nelieto garāku vārdu, kur iespējams lietot īsu

• Ja iespējams vārdu izlaist, tad noteikti izlaid to

• Nekad nelieto svešvārdus vai žargonu, ja tam ir iespējams atrast atbilstošu vārdu dzimtajāvalodā

• Labāk pēc iespējas ātrāk pārkāp kādu no šiem noteikumiem nekā bez ierunas seko tiem

Džordžs Orvels “Politics and the English Language

83

Valodas loma• “Centienos būt “nopietniem” vidusmēra pilsonis

tiek izslēgts no komunikācijas”P.Glotz

• Valoda nav tikai saprašanās, bet arīnorobežošanās līdzeklis

• Informācijas plaisas fenomens

84

Valodas loma• Sabiedrisko attiecību speciālisti nav zinātnieki,

bet gan drīzāk tulki• Precīzi ziņot var tikai par to, ko paši ir sapratuši

A.Dimants, S.Russ-Mols

15

85

Valodas loma• Apzīmējošie vārdi vienlaikus arī vērtē un ar savu

nokrāsu sniedz norādes, kā pret to izturas autors vai kā jāattiecas publikai

• Dramatizējums vs. eifēmisms– Vārdu nosaukšana– Spožais vispārinājums

– Pārvalde – birokrātija

– Ienākumi – peļņa– Bruņošanās – ieroču modernizācija– Dēka - skandāls

86

Valodas loma• Žurnālistikā rakstīšana ir saprotama rakstīšana• Īsi teikumi - doma saprotamāka• Skaidra struktūra• Rosinājumi jeb “ēsmiņas”

– Jaunumi, pārsteigumi, neatbildēti jautājumi• Nepārspīlēt, tā vietā ieteicams lietot analoģiju


87

Valodas loma• Svītrot lieko• Izvairīties no darbības vārdu pārvēršanas

lietvārdos• Neveidot garus salikteņus• Uzmanīgi ar tēliem, metaforām un analoģijām

• Izvairīties no valodas klišejām

Turpinājums...

88

Valodas lomaTurpinājums...

• Maksimāli atteikties no saīsinājumiem• Citvalodu uzvārdu rakstību vēlams sniegt

oriģinālvalodā iekavās• Pēc iespējas izvairīties no “es” un “mēs”

lietošanas• Samazināt ciešamās kārtas lietojumu• Saiknēs jeb pārejās ievērot valodas loģiku


Projekta pasākumu veidošana

90

Džūlijas Lamberte:

“Visa dzīve ir teātris!”

16

91

• „Pasākumu plānošana un gatavošana –vienalga, vai tā būtu sanāksme, korporatīvais pasākums, līdzekļu vākšanas kampaņas noslēguma pasākums, konference, sapulce, motivācijas pasākums vai cits speciālais pasākums [..] ir virves dejošana bez drošības jostas.”

Džudija Alena (Judy Allen)

92

Kas ir speciālie pasākumi?

• Speciālie pasākumi (special events) – ārpus ikdienišķām aktivitātēm īpaši organizēti pasākumi ar kādu konkrētu mērķi

• Atpūtas, kultūras, personisks vai uzņēmuma mērķis, lai izceltu, atzīmētu, izklaidētu vai iedrošinātu kādu konkrētu notikumu vai jautājumu

• Ar pagodinošu vai pat ceremoniālu mērķi

93

Speciālie pasākumi

• Speciālie pasākumi ir fenomens, kas veidojas no– neikdienišķiem iemesliem, kuriem ir atpūtas,

kultūras, personisks vai uzņēmuma mērķis,– kas ir ārpus ikdienas ierastajām aktivitātēm,

un – kuru mērķis ir izcelt, atzīmēt, izklaidēt vai

iedrošināt kādas ļaužu grupas pieredzi

Shone A., Parry B. Successful Event Management

94

Speciālo pasākumu veidi

Speciālie pasākumi

Atpūtas pasākumi(atpūta, sports,

sacensības, izpriecas)

Privātie pasākumi(kāzas, dzimšanas dienas,

gadadienas)

Kultūras pasākumi(ceremoniāli, reliģiski, kultūrvēsturiski, valsts, mākslas un folkloras

pasākumi)

Korporatīvie

pasākumi(komerciāli, politiski,

labdarības izglītības un zinātnes pasākumi,

izpārdošana)

95

Kāpēc plānot?

• Kolīdz pasākums sākas, otras iespējas nav iespējamas. Viss notiek vienā piegājienā un bez ģenerālmēģinājumiem. [..] Vienkārši nav iespējams, paredzēt visus iznākumus [..] – kāviesi un piegādātāji rīkosies un reaģēs. Bet ir iespējams plānot, sagatavoties un tad būt gatavībā neplānotajam

• Džudija Alena (Judy Allen)

96

Ko vajag ballītei?

17

97

Pasākumu plānošana• Pasākumu plānošana prasa:

– tēmas izvēli un īstenošanu, – iekārtojumu, – aprīkojumu, – apkalpošanu, – izklaidējošus pasākumus dalībniekiem,

viesiem, skatītājiem un pārējām iesaistītajām pusēm.

• Katram pasākumam jābūt personiskam un unikālam, tādam, kas izriet no iekārtojuma, programmas un cilvēku mijiedarbības

98

Pirms sākt plānot ...

• Tātad, plānojot pasākumu, ir jābūt skaidram:– pasākuma nozīmei - atbilde uz šo jau

jautājumu lielā mērā noteiks pasākuma vērienu

– pasākuma mērķim - ko pasākuma organizatori vēlas ar šo pasākumu pateikt vai atzīmēt

– atvēlētajiem līdzekļiem

99

Plānojot vērts atcerēties par...• Ielūgumi;• Viesu un pasākuma

organizatoru izmitināšanas vieta;

• Transports;

• Norises vieta;• Izmēģinājumu

izmaksas;

• Ēdieni;• Dzērieni;

• Ziedu rotājumi un kompozīcijas;

• Dekori;• Mūzika;

• Izklaides;• Skaļruņi;• Skatuves iekārtojums;

• Audio – vizuālais nodrošinājums;

• Apgaismojums;

• Specefekti;• Fotogrāfs un

fotografēšana;

100

Plānojot vērts atcerēties par...

• Vietas (galda) kartes;• Ēdienkarte;• Dāvanas;• Apdrošināšana;• Drošības un apsardzes

nodrošināšana;• Apkalpojošā personāla

izmaksas;• Enerģijas (ūdens,

elektrība, degviela u.c.) izmaksas;

• Promocijas jeb veicināšanas materiāli;

• Komunikācijas izmaksas;

• Translācija;• Pārvadājumu un

piegādes izmaksas;• Muitas izmaksas;• Personāla

komplektēšana;• Pārējās izmaksas.

101

Pasākumu mērķu iedalījums

• Sanāksmes– lai sniegtu jaunu

informāciju par uzņēmumu vai tāproduktu;

– sapulcētu ļaudis ārpus oficiālās darba vietas;

– apmainītos domām;– rastu risinājumu

esošām problēmām;– uzsāktu jauna

produkta izstrādi;– veiktu treniņus.

• Konferences– lai pulcētu dažādus ļaudis vienkopus informācijas un ideju apmaiņai;

– uzsāktu jauna produkta izstrādi;

– izpārdošanas atpazīstamības veicināšanai;

– vienkopus pulcētu darbiniekus, pārdevējus, piegādātājus, klientus un dīlerus;

102


• Korporatīvie pasākumi– lai izteiktu atzinības

darbiniekiem;– izteiktu atzinības

klientiem;– izteiktu atzinības

piegādātiem;– apbalvotu uzvarētājus;– vienkopus sapulcētu

darbiniekus un piegādātājus;

– uzsāktu jauna produkta izstrādi;

– gūtu atbalstu uzņēmuma centieniem līdzekļu vākšanas aktivitātēs;

– gūtu atpazīstamību sabiedrībā;

– atzīmētu nozīmīgos sasniegumos.

18

103

Pasākumu mērķu iedalījums• Līdzekļu vākšanas

pasākumi – lai vāktu līdzekļus

pētniecībai;– mediju uzmanībai;– gūtu atpazīstamību

sabiedrībā; – piesaistītu jaunus

sponsorus;– lūgtu jaunu atbalstu un

ziedojumus;– izstrādātu e-pasta

adrešu sarakstu turpmākiem pasākumiem vai sponsorēšanas un ziedojumu lūgumiem.

• Motivējošie pasākumi– lai atzīmētu

pārdošanas apjoma pieaugumu;

– pulcētu labākos pārdevējus turpmākas stratēģijas izstrādei;

– vienkopus pulcētu pārdevējus un augstākās vadības pārstāvjus ārpus uzņēmuma;

– gūtu ģimenes un partneru atbalstu.

104


• Citi īpaši pasākumi – lai iegūtu mediju uzmanību;– gūtu atpazīstamību sabiedrībā;– piesaistītu jaunus klientus;– uzsāktu jauna produkta izstrādi;– lepotos un izrādītu godalgu;– izradītu cieņu.

105

• Tas, kas paliks pasākuma apmeklētāju atmiņā ir nevis tas, cik daudz naudas ir izlietots tā organizēšanai, bet gan cik radošs ir bijis šis pasākums, kādus iespaidus tas radījis pasākuma viesiem.

• Džudija Alena (Judy Allen)

106

Citas noderīgas atziņas

• mācīties no citu kļūdām• nemēģināt atkārot veiksmīgos gadījumus! • rīkojot pasākumus ir jāzina mērķauditorijas jeb

aicināto viesu iepriekšējā pasākumu pieredze

107

Šodienas atgriezeniskā saite • 5 lietas, ko es atceros no

šodienas mācībām

• 3 lietas, ko no šodien mācītāes izmantošu saskarsmē ar citiem

• 1 lieta, ko es pamēģināšu jau šodien!

108

ESF projekta „Iecavas novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana” ietvaros(vienošanās Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/093/101)

Paldies!

efekt Īva komunik Ācija komunik ācija ar masu medijiem ...1 efekt Īva komunik Ācija projektu...

Documents