Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai?

2015. gada 10. decembrī

PROGRAMMA14:00 Ievads

14:10Eiropas fiskālais ietvars: Quo vadis?Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns

14:30Piecu prezidentu plāns: cik reāli ir īstenojami tā četri posmi?Eiropas Parlamenta deputāts, Dr.oec. Roberts Zīle

14:45Secinājumi, jautājumi, komentāriVada Latvijas Bankas ekonomikas eksperte Inese Allika

15:00Eiropas Komisijas loma fiskālās disciplīnas stiprināšanāEiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja, Dr.habil.oec. Inna Šteinbuka

15:15Eirozonas vienotā fiskālā politika: vai tā ir nepieciešama? Vai tā ir iespējama? Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss

15:30Secinājumi, jautājumi, komentāriVada Latvijas Bankas ekonomikas eksperte Inese Allika

16:00Sarunas pie kafijas

3

EIROPAS FISKĀLAIS IETVARS: QUO VADIS?

10/12/2015

4

• SIP mērķi – parāda griesti 60% no IKP, budžeta deficīta griesti 3% no IKP;• SIP preventīvā daļa

• Vidējā termiņa budžeta deficīta mērķis (VTM) - ne lielāks kā 1% no IKP;• Ik gadu aprīlī katra dalībvalsts iesniedz Komisijai stabilitātes programmas;• Atzinumu par programmu pieņem Padome, bet balstoties uz Eiropas Komisijas ieteikumu :

• Ja tiek konstatētas būtiskas novirzes no VTM, Komisija dalībvalstij nosūta brīdinājumu;• Ja netiek veiktas pienācīgas korekcijas darbības, iespējamas sankcijas procentus nesoša depozīta veidā

līdz 0,2 % no iepriekšējā gada IKP.• SIP korektīvā daļa

• Ja dalībvalsts nepilda (vai ja ir risks, ka tā nepildīs) vismaz vienu no SIP kritērijiem, EK vēršas ar atzinumu pie attiecīgās dalībvalsts un informē Padomi.

• Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome pieņem galīgo lēmumu par to, vai pārmērīgs budžeta deficīts pastāv un pieņem ieteikumus neatbilstības novēršanai ;

• Ieteikumu neizpildes gadījumā eiro zonas dalībvalstīm paredzētas sankcijas (līdz 0,5 % no IKP)

FISKĀLĀ IETVARA UZRAUDZĪBA: TEORIJA

5FISKĀLĀ IETVARA UZRAUDZĪBA: PIEMĒRIPadome Eiropas Komisija

Strukturālo reformu definīcija (izmantojama, lai rosinātu atkāpes no Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras rosināšanas

Ņemt vērā tikai "ieviestas" un detalizēti izvērtējamas reformas (izņemt pensiju reforma)Pazīmes: i. nozīmīgas; ii. ilgtermiņā pozitīvi ietekmē budžetu;iii. detalizētas un identificējamas / ieviestas

Arī plānotās, bet pilnībā neieviestas reformas (ja ir ieviešanas plāns).

Virzība uz mērķi (cikliskā klauzula)

“Labos laikus“ definē kā brīdi, kad izlaide pārsniedz potenciālo līmenī

“Labie laiki”, kad izlaides starpība ir virs 1.5%

Iespēja piemērot daudzas atkāpes (ne)virzībai uz mērķi

Drīkst vienlaicīgi piemērot visas trīs atkāpes: ekonomiskā cikla atkāpe (0.5% no IKP) ; strukturālo reformu gadījumu + investīciju atkāpe (kopā max 0.75% no IKP)

Investīciju klauzula Iespējams atkāpju trajektoriju paplašināt, ietverot arī Lauku fonda lauku attīstībai un Zivju/Jūras lietu fonda nacionālo līdzfinansējumu;

Bēgļu klauzula Bēgļu raisīto izdevumu “neparastu notikumu” atkāpe, ko drīkst piemērot ierobežotā periodā i.e. 2015 – 2016.

6

Cikliski koriģētā valdību budžeta bilance (% no IKP, 1996-2017)

Avots: EK

FISKĀLĀ IETVARA UZRAUDZĪBA PRAKSĒ : SEKAS

Lukse

mburgaSo

mijaVācij

a

Igaunija

Nīderlande

Itālija

Austrija

MaltaKipra

Latvi

ja

Beļģija

Lietuva

Spānija

Slovā

kija

Francij

a

Slovē

nija

Portugāle

Grieķij

aĪrij

a

Eiro zo

na kopā

-7.0

-6.0

-5.0

-4.0

-3.0

-2.0

-1.0

0.0

1.0

2.0

7

Vispārējās valdības parāds (% no IKP, 2007)

Avots: Eurostat, EK

FISKĀLĀ IETVARA UZRAUDZĪBA PRAKSĒ : SEKAS

Grieķij

aItā

lijaBeļģ

ija

Portugāle

Austrija

Francij

aVācij

aMalt

aKipra

Nīderlan

de

Spānija

Somija

Slovākij

aĪrij

a

Slovēn

ija

Lietuva

Latvija

Luksemburga

Igaunija

Eiro zo

na kopā

0.020.040.060.080.0

100.0120.0140.0160.0180.0200.0

2007

8

Vispārējās valdības parāds (% no IKP, 2012)

Avots: Eurostat, EK

FISKĀLĀ IETVARA UZRAUDZĪBA PRAKSĒ : SEKAS

Grieķij

aItā

lijaBeļģ

ija

Portugāle

Austrija

Francij

aVācij

aMalt

aKipra

Nīderlan

de

Spānija

Somija

Slovākij

aĪrij

a

Slovēn

ija

Lietuva

Latvija

Luksemburga

Igaunija

Eiro zo

na kopā

0.020.040.060.080.0

100.0120.0140.0160.0180.0200.0

2007 2012

9

Vispārējās valdības parāds (% no IKP, 2017)

Avots: Eurostat, EK

FISKĀLĀ IETVARA UZRAUDZĪBA PRAKSĒ : SEKAS

Grieķij

aItā

lijaBeļģ

ija

Portugāle

Austrija

Francij

aVācij

aMalt

aKipra

Nīderlan

de

Spānija

Somija

Slovākij

aĪrij

a

Slovēn

ija

Lietuva

Latvija

Luksemburga

Igaunija

Eiro zo

na kopā

0.020.040.060.080.0

100.0120.0140.0160.0180.0200.0

2007 2012 2017

10NEPIETIEKAMAS UZRAUDZĪBAS REZULTĀTSVispārējās valdības fiskālās telpas aprēķini

2016.gadam

Avots: Eurostat, EK

Dažas eiro zonas valstis, iespējams, šobrīd varētu stimulēt kopējo pieprasījumu caur fiskālo politiku:

There is fiscal space in economic terms…we would urge the authorities to make use of this space to support the recovery…

(SVF paziņojums par Nīderlandi, 2015.g. 10.novembris)

We recommended a public investment increase of some 2 percent of GDP over four years.. to support domestic demand in the short-to-medium run…This expenditure could be accommodated under the existing fiscal rules.

(SVF paziņojums par Vāciju, 2015.g.11.maijs)

Taču tas nav iespējams, kamēr nav skaidra kopējā eiro zonas fiskālā vadība ilgtermiņā;

Rezultātā izaugsme eiro zonā zem potenciāla

Vāci

jaLu

ksem

burg

aIg

auni

jaLi

etuv

aAu

strij

aLa

tvija

Nīde

rland

eSo

mija

Slov

ākija

Itālij

aM

alta

Port

ugāl

eĪri

jaFr

anci

jaSl

ovēn

ijaSp

ānija

Beļģ

ija

-3.5-3.0-2.5-2.0-1.5-1.0-0.50.00.51.01.5

Fiskālā telpa (% no IKP)VTMStrukturālā bilance 2016. gadā (% no IKP)

11

Vispārējās valdības budžeta deficīts strukturālajā izteiksmē (% no IKP) , LATVIJA

Avots: EK

2012 2013 2014 2015-2.5

-2

-1.5

-1

-0.5

0

Valdības strukturālais deficītsVidējā termiņa budžeta mērķis

NEPIETIEKAMAS UZRAUDZĪBAS REZULTĀTS

12NEPIETIEKAMAS UZRAUDZĪBAS REZULTĀTSInvestīcijas un izaugsme eiro zonā (10 gadu

slīdošais vidējais)

Avots: Eurostat

Neskaidrība, tajā skaitā attiecībā uz turpmāko fiskālo pārvaldību eiro zonā (un ar to saistītām iespējamām nodokļu izmaiņām) kavē investīcijas;

Nepietiekamais investīciju apjoms bremzē tālāku izaugsmi;

Rezultātā izaugsme eiro zonā zem potenciāla

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

19

20

21

22

23

0

0.5

1

1.5

2

2.5

Investīcijas (% no IKP)Reālā IKP izaugsme (%)

13

• EK lēmums: Eiropas Fiskālā Padome (ar 2015.gada 1.novembri)

• Pašreiz paredzētā sistēma rada bažas:• EFP mandāts: padomnieka, nevis uzrauga funkcijas;• EFP ziņojums paredzēts bez ietekmes uz politikas veidošanu;• EFP locekļus ieceļ EK un apmaksā no EK budžeta

• Neveidojot EFP kā pilnībā neatkarīgu institūciju, esošo fiskālā ietvara uzraudzību neizdosies būtiski stiprināt

KO DARĪT 1? STIPRINĀT ESOŠO SISTĒMU

14

5 Prezidentu ziņojums:• Yet, while the degree to which currency unions have common budgetary

instruments differs, all mature Monetary Unions have put in place a common macroeconomic stabilisation function to better deal with shocks that cannot be managed at the national level alone.

ECB prezidents M.Draghi:• I certainly think, that this system is not completely satisfactory, for a variety of

reasons that you've seen in the last few years, and so it would be a good thing if we were to move to a common institution also in the budgetary area.

Francijas EM E.Macron:• The eurozone needs new institutions to which national governments transfer

sovereignty: a strong European economic government with its own budget.

KO DARĪT 2? VAIRĀK FISKĀLĀS CENTRALIZĀCIJAS

15ES FISKĀLĀ FEDERĀCIJA: TEORIJABudžeta izdevumu sadalījums starp federatīvo un

vietējo līmeni 2010.gadā (%)

Avots: OECD, Francijas FM

ES

Kanā

da

Švei

ce ASV

Arge

ntīna

Braz

īlija

Spān

ija

Vāci

ja

0102030405060708090

100

2

3549 54 54 60 60 67

98

6551 46 46 40 40 33

Federālā līmeņa budžeta izdevumiVietējā līmeņa budžeta izdevumi

Federālā budžeta starpvalstu sadalījums (teorētisks scenārijs)

16

France and Germany are pushing plans to introduce a minimum corporation tax rate across the continent

The Telegraph, 26/05/2015

Commissioner Pierre Moscovici explained that he - like Mr Juncker - favours a common consolidated corporate tax base..

Eiropas Parlaments, 17/09/2015

ES FISKĀLĀ FEDERĀCIJA: PRAKSE

17

Standarta PVN likme (%) Standarta UIN likme (%)

ES FISKĀLĀ FEDERĀCIJA UN LATVIJASo

mija

Grie

ķija

Īrija

Port

ugāl

eSl

ovēn

ijaBe

ļģija

Spān

ijaLa

tvija

Liet

uva

Nīd

erla

nde

Itālij

aFr

anci

jaAu

strij

aSl

ovāk

ijaVā

cija

Igau

nija

Kipr

aM

alta

Luks

embu

rga

0

5

10

15

20

25

Avots: Eurostat, KPMGM

alta

Beļģ

ijaFr

anci

jaItā

lija

Vāci

jaLu

ksem

burg

aSp

ānija

Grie

ķija

Nīd

erla

nde

Aust

rija

Slov

ākija

Port

ugāl

eSo

mija

Igau

nija

Slov

ēnija

Latv

ijaLi

etuv

aĪr

ijaKi

pra

0

5

10

15

20

25

30

35

18

Vispārējās valdības budžeta deficīts strukturālajā izteiksmē (% no IKP) , LATVIJA

Avots: EK

ES FISKĀLĀ FEDERĀCIJA UN LATVIJA

2012 2013 2014 2015-2.5

-2

-1.5

-1

-0.5

0

Valdības strukturālais deficītsVidējā termiņa budžeta mērķis

19

• Pašreizējā fiskālās disciplīnas uzraudzība ES ir ļoti vāja:• Valdību parādu apjoms pēdējos gados strauji audzis, nav skaidrs, kā tie tiks mazināti;• Ja šāda tendence saglabāsies, eiro zonas nākotnes attīstības perspektīvas ir ļoti nelabvēlīgas.

• Esošā sistēma, kad atbildība par Stabilitātes un Izaugsmes pakta noteikumu ievērošanu ir pašām dalībvalstīm, un to uzrauga Eiropas Komisija, nav attaisnojusies:• sistēma sarežģīta, nepārskatāma• esošie instrumenti netiek izmantoti

• Vēl nav par vēlu – ieviest sistēmu, kas neparedz tālāku centralizāciju, un kas tiešām darbojas!• Alternatīva – eiro zonas fiskālā federācija, ar vienotu eiro zonas Finanšu ministriju:

• Galvenais risks Latvijai – nodokļu harmonizācija / augstāki nodokļi;• Galvenais ieguvums (Latvijai un pārējām valstīm) – apturēts tālāks valdības parāda

pieaugums.• Latvijas pozīcija?

SECINĀJUMI