������������������������������������������

�

�

��������������

Sagatavoja: Clare Miller, Marianne Kettunen, IEEP Redaktors: Peter Torkler, WWF Konsult�ja: Stefanie Lang, Andreas Baumüller, WWF Tulkoja: Liene Kalni�a V�ka dizains: Rüdiger Puntke V�ka foto: © WWF-Canon / Anton VORAUER / Michel GUNTHER / Jean-Luc RAY © WWF / M. Czasnoj� / G. Bobrowicz / E. Peissker / P. Torkler © Island Microlight Club Malta

Natura 2000 FINANS�ŠANA Rokasgr�mata

Eiropas Komisijas

Vides �ener�ldirektor�ta

pas�t�jums

"Natura 2000 finans�šana.

Rokasgr�mata un semin�ri”

Atsauce: ENV .B.2/SER/2005/0020

Atsauce Ofici�laj� žurn�l�: S 73 -070009

Sazi�ai: Peter Torkler WWF Germany Tel: +49 30 30 87 42 15 torkler@wwf.de

SATURS

1. PRIEKŠV�RDS...............................................................................................................................................................................................4

2. IEVADS: NATURA 2000 UN NATURA 2000 FINANS�ŠANA .......................................................................................................................5

3. KAM DOM�TA UN PAR KO IR Š ROKASGR�MATA, UN KO T� DOS .......................................................................................................7

4. DEFINCIJAS UN APRAKSTI, STRUKTRA, SATURS UN IZMANTOŠANA................................................................................................8

5. FONDU APRAKSTS ..................................................................................................................................................................................... 13

6. NATURA 2000 APSAIMNIEKOŠANAS FINANS�ŠANAS IESP�JAS ......................................................................................................... 29

7. ATSAUCES, GALVEN�S PUBLIK�CIJAS, GALVEN�S M�JAS LAPAS................................................................................................. 102 TABULU SARAKSTS 1. tabula: Fondu m�r�auditorijas..............................................................................................................................................................................9 2. tabula: Natura 2000 teritoriju veidi .......................................................................................................................................................................9 3. tabula: Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanas aktivit�tes............................................................................................................................... 10 4. tabula: ELFLA priorit�šu asis ............................................................................................................................................................................. 14 5. tabula: ELFLA ieviešanas procesa svar�g�kie datumi ........................................................................................................................................ 15 6. tabula: Galvenie panti ELFLA regul�, kas attiecas uz Natura 2000. ................................................................................................................... 16 7. tabula: EZF ieviešanas procesa svar�g�kie datumi ............................................................................................................................................ 17 8. tabula: Galvenie panti EZF regul�, kas attiecas uz Natura 2000. ....................................................................................................................... 18 9. tabula: ERAF ieviešanas procesa svar�g�kie datumi ......................................................................................................................................... 20 10. tabula: Galvenie panti ERAF regul�, kas attiecas uz Natura 2000 ................................................................................................................... 20 11. tabula: ESF ieviešanas procesa svar�g�kie datumi .......................................................................................................................................... 23 12. tabula: Galvenie panti ESF regul�, kas attiecas uz Natura 2000...................................................................................................................... 23 13. tabula: Koh�zijas fonda ieviešanas procesa svar�g�kie datumi........................................................................................................................ 24 14. tabula: Galvenie panti KF regul�, kas attiecas uz Natura 2000 ........................................................................................................................ 24 15. tabula: LIFE+ fonda ieviešanas procesa svar�g�kie datumi.............................................................................................................................. 26 16. tabula: Sept�t�s pamatprogrammas ieviešanas procesa svar�g�kie datumi ..................................................................................................... 28 17. tabula: SP galvenie panti, kas attiecas uz Natura 2000.................................................................................................................................... 28

AKTIVIT�ŠU TABULAS 1. aktivit�te: ATLASES PROCESA ADMINISTR�ŠANA ........................................................................................................................................33 2. aktivit�te: ZIN�TNISKA IZP�TE/INVENTARIZ�CIJA TERITORIJU IDENTIFIC�ŠANAI....................................................................................34 3. aktivit�te: S�KOTN�J�S INFORM�CIJAS UN PUBLICIT�TES MATERI�LU SAGATAVOŠANA.....................................................................35 4. aktivit�te: PILOTPROJEKTI ...............................................................................................................................................................................38 5. aktivit�te: APSAIMNIEKOŠANAS PL�NU, STRAT�IJU UN SH�MU SAGATAVOŠANA................................................................................42 6. aktivit�te: APSAIMNIEKOŠANAS INSTITCIJU IZVEIDE.................................................................................................................................44 7. aktivit�te: KONSULT�CIJAS – TIKŠAN�S AR SABIEDR�BU, SADARB�BA AR ZEMES �PAŠNIEKIEM ...........................................................46 8. aktivit�te: APSAIMNIEKOŠANAS PL�NU, STRAT�IJU UN SH�MU P�RSKAT�ŠANA..................................................................................50 9. aktivit�te: APSAIMNIEKOŠANAS INSTITCIJU TEKOŠ�S IZMAKSAS ...........................................................................................................52 10. aktivit�te: PUBLISK�S �KAS, TELPAS UN IEK�RTOJUMS -- PIEEJAS NODROŠIN�ŠANA UN UZTUR�ŠANA ........................................54 11. aktivit�te: PAST�V�G�S PERSON�LA IZMAKSAS.........................................................................................................................................56 12. aktivit�te: AIZSARDZ�BAS PAS�KUMI – BIOTOPI..........................................................................................................................................57 13. aktivit�te: APSAIMNIEKOŠANAS PAS�KUMI – SUGU AIZSARDZ�BA...........................................................................................................64 14. aktivit�te: APSAIMNIEKOŠANAS PAS�KUMI – INVAZ�V�S SVEŠZEMJU SUGAS .......................................................................................69 15. aktivit�te: APSAIMNIEKOŠANAS SH�MU IEVIEŠANA UN L�GUMU SL�GŠANA ..........................................................................................73 16. aktivit�te: PAKALPOJUMU SNIEGŠANA, KOMPENS�CIJA PAR TIES�BU APROBEŽOŠANU UN NEGTIEM IEN�KUMIEM.....................76 17. aktivit�te: MONITORINGS UN APSEKOŠANA ................................................................................................................................................78 18. aktivit�te: RISKA VAD�BA ................................................................................................................................................................................81 19. aktivit�te: (PAST�V�GA) TERITORIJU APSEKOŠANA ...................................................................................................................................84 20. aktivit�te: INFORM�CIJAS UN PUBLICIT�TES MATERI�LU SAGATAVOŠANA...........................................................................................85 21. aktivit�te: APM�C�BAS UN IZGL�T�BA ............................................................................................................................................................89 22. aktivit�te: INFRASTRUKTRA, KAS VEICIN�TU APMEKL�T UN NOV�RT�T NATURA 2000 TERITORIJAS .............................................93 23. aktivit�te: ZEMES IEG�DE, TAI SKAIT� KOMPENS�CIJA PAR ATT�ST�BAS TIES�B�M..............................................................................95 24. aktivit�te: INFRASTRUKTRA SUGU VAI BIOTOPU ATJAUNOŠANAI..........................................................................................................96 25. aktivit�te: INFRASTRUKTRA PUBLISKAS PIEEJAM�BAS NODROŠIN�ŠANAI...........................................................................................99

4

1. PRIEKŠV�RDS Biolo�isk� daudzveid�ba – t� ir dz�v�bas formu daž�d�ba gan sugu daudzveid�ba, to g�nu daudzveid�ba, gan ekosist�mu daudzveid�ba. T� dod cilv�cei daudz labuma, piem�ram, lietas (t�das k� kokmateri�li un medic�nas produkti) un pamata pakalpojumus (t�dus k� ogleka p�rstr�de un akumul�šana, t�rs �dens, klimata izmai�u samazin�šana, dabas katastrofu nov�ršana, apputeksn�šana). Past�v�g� biolo�isk�s daudzveid�bas samazin�šan�s ir atz�ta par vienu no smag�kaj�m vides probl�m�m, ar ko j�saskaras m�su sabiedr�bai. Eiropas dz�v�s dabas un biotopu bag�t�ba ir oti v�rt�gs m�su dz�ves kvalit�tes elements. V�l svar�g�k ir tas, ka tai ir b�tiski svar�ga loma dabisko sist�mu (�dens cikls, klimats) un atseviš�u dabas resursu, no kuriem atkar�ga m�su sabiedr�ba, regul�šan�. T� saukto “ekosist�mu pakalpojumu” ekonomisk� v�rt�ba ir neizm�rojami liel�ka nek� to aizsardz�bas un saglab�šanas izmaksas. Tom�r m�s m�dzam š�s sist�mas pie�emt k� pašas par sevi saprotamas. To v�rt�bu saprotam tikai tad, kad k�da sist�ma p�rst�j darboties un t�d� rodas dabas katastrofas – pl�di, paisuma un b�guma vi�i un citas.

K� ES Vides �ener�ldirektors es apsveicu to, ka biolo�isk�s daudzveid�bas jaut�jums tiek arvien vair�k atz�ts par b�tisku. Biolo�isk�s daudzveid�bas saglab�šana un ilgtsp�j�ga izmantošana ir �rk�rt�gi svar�ga m�su plan�tas n�kotnei. Diemž�l šim jaut�jumam joproj�m netiek piev�rsts pietiekami daudz uzman�bas un netiek pietiekami daudz dar�ts. Taj� paš� laik� m�su pilso�i arvien vair�k interes�jas par dz�v�s dabas un vides jaut�jumiem. Dokument�l�s filmas par dz�vo dabu telev�zij� ir oti popul�ras, vides aizsardz�bas nevalstiskaj�s organiz�cij�s ir miljoniem biedru vis� Eirop�. Ta�u šo uzman�bu v�l nepieciešams p�rv�rst noteikt� un koordin�t� politisk� darb�b�. P�d�jo gadu laik� m�s esam pan�kuši noz�m�gu progresu modernas, racion�las un taup�gas politikas ieviešan�, lai veidotu t�r�ku un vesel�g�ku vidi m�su pilso�iem, taj� paš� laik� stimul�jot inov�cijas. Dabas aizsardz�ba n�kotnes paaudžu v�rd� ir darbs, kas vienm�r turpin�s, un mums v�l j�izdara daudz. Tas ir uzdevums, kuru tuv�kajos gados esmu ap��mies ener�iski �stenot. Daba mums sniedz baudu, piepild�jumu, iedvesmu un mierin�jumu. Daba ir fundament�li svar�ga m�su kult�rai, valodai, psiholo�iskajai un gar�gajai labkl�j�bai.

Natura 2000 ir Eiropas ekolo�isko teritoriju t�kls, kas izveidots saska�� ar Biotopu direkt�vu. T� galvenais m�r�is ir Kopienai svar�go biotopu veidu, augu un dz�vnieku sugu aizsardz�ba Eiropas savien�b�. Natura 2000 ir liels ieguld�jums ilgtermi�a m�r�a – Kopienas biolo�isk�s daudzveid�bas resursu aizsardz�bas – �stenošan�. Natura 2000 t�kla izveid� ir pan�kts iev�rojams progress, jo dal�bvalstis ir noteikušas vair�k k� 18 000 aizsarg�jamo teritoriju. Tagad, kad teritoriju t�kls ir gandr�z piln�gs, ir b�tiski, lai uzman�ba tiek virz�ta uz teritoriju apsaimniekošanu. Apsaimniekošanas pl�nu �stenošana skaidri nor�da uz finanšu un citu nepieciešamo resursu pieejam�bas jaut�jumu. Š� Rokasgr�mata pal�dz�s uzzin�t, k� lab�k izmantot Kopienas fondus Natura 2000 finans�šanai, un tas sekm�s Natura 2000 uzdevumu paveikšanu un t�d�j�di ar� visp�r�g� m�r�a – Eiropas biolo�isk�s daudzveid�bas aizsardz�bas �stenošanu.

Mogens Peter Carl

5

2. IEVADS: NATURA 2000 UN NATURA 2000 FINANS�ŠANA

sum� par Natura 2000 Natura 2000 ir dabas aizsardz�bas pamats Eiropas Savien�b�. Natura 2000 t�kla izveide s�k�s 1992. gad� ar Biotopu direkt�vas (Habitats Directive) pie�emšanu. Kop� ar Putnu direkt�vu (Birds Directive) Biotopu direkt�va ir ietvars savvaas dz�vnieku un biotopu aizsardz�bai ES un galven� Eiropas m�roga iniciat�va biolo�isk�s daudzveid�bas saglab�šanai ES dal�bvalst�s. Natura 2000 t�kl� ietvert�s teritorijas šobr�d aptver 15-30% no ES dal�bvalstu teritorijas – t�kla kop�j� plat�ba jau ir liel�ka nek� V�cija. Natura 2000 b�s ES m�roga ekolo�isks aizsarg�jamo dabas teritoriju t�kls, kura m�r�is ir saglab�t un atjaunot Kopien� noz�m�gos apdraud�tos biotopus un sugas. Lai izveidotu Natura 2000 t�klu, ES ir sadal�ta š�dos septi�os bio�eogr�fiskos re�ionos: Panonijas, Bore�lais, Kontinent�lais, Atlantijas, Alpu, Makaron�zijas un Vidusj�ras. Katra re�iona dal�bvalstis iesniedz Eiropas Komisijai (EK) ieteikto teritoriju sarakstu, kurš izveidots saska�� ar Biotopu direkt�vas krit�rijiem. EK ar Eiropas Biolo�isk�s Daudzveid�bas Centra (European Topic Centre on Biological Diversity), neatkar�gu zin�tnieku, dal�bvalstu ekspertu un NVO pal�dz�bu izv�rt� šos priekšlikumus ar m�r�i veidot vienotu, saskan�gu un piln�gu ekolo�isko teritoriju t�klu. P�c tam, kad EK ir pie��musi Natura 2000 teritoriju Kopienas sarakstus, noteikta

p�rejas perioda laik� dal�bvalstis ir atbild�gas par to, lai tiktu veikts viss nepieciešamais, kas garant�s valst�s esošo teritoriju saglab�šanu un aizsardz�bu un nov�rstu to st�voka pasliktin�šanos. Lai izpild�tu pien�kumu veikt nepieciešamos aizsardz�bas un saglab�šanas pas�kumus, dal�bvalst�m j�veic vai j�turpina invest�cijas infrastrukt�r�, aktivit�t�s, darbiniekos un/vai instit�cij�s. Efekt�vai teritoriju apsaimniekošanai nepieciešams �stenot daž�das aktivit�tes, piem�ram, dabas aizsardz�bas pl�nu izstr�di, biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas pas�kumus, t�dus k� paušana vai sugu monitorings. Š�s darb�bas dal�bvalst�m rada izmaksas, kuras saska�� ar subsidiarit�tes principu vajadz�tu segt no nacion�lajiem budžetiem. Tom�r, ja nepieciešams, Biotopu direkt�vas 8. pants auj Kopienai l�dzfinans�t š�das aktivit�tes. Natura 2000 t�kla izveidošana ne tikai uzlabos dabas aizsardz�bu, bet ar� var dot iev�rojamus ekonomiskus un soci�lus labumus. To vid� ir, piem�ram, ekosist�mu pakalpojumi, p�rtikas un koksnes produktu pieg�de, nodarbin�t�bas iesp�ju rad�šana (piem. ekot�rism�), viet�j�s ekonomikas daž�došana, soci�l�s stabilit�tes palielin�šan�s, dz�ves apst�ku uzlabošan�s un samazin�tas viet�j�s vides probl�mas, t�das k� �dens pies�r�ojums. Gatavošan�s Natura 2000 t�kla izveidei notiek ar� div�s kandid�tvalst�s – Bulg�rij� un Rum�nij�, kuras pievienosies ES

2007. gad�. Pašlaik š�s valstis gatavo savus teritoriju sarakstus. Natura 2000 finans�šana Sav� Pazi�ojum� Padomei un Eiropas Parlamentam: Natura 2000 finans�šana 1, kas pie�emts 2004. gada 15. j�lij�, Eiropas Komisija izkl�sta idejas par to, k� Natura 2000 finanšu vajadz�bas var integr�t daž�dos Kopienas fondos un k�dus pas�kumus b�tu iesp�jams no tiem finans�t. Sagatavojot Pazi�ojumu, Biotopu direkt�vas 8. pantu izv�rt�ja Ekspertu Darba grupa, kur� piedal�j�s dal�bvalstu p�rst�vji un eksperti no ieinteres�taj�m m�r�auditorij�m. Ar darba grupas pal�dz�bu tika apr��in�tas finanšu vajadz�bas Natura 2000 teritoriju t�kla labai apsaimniekošanai. Gala apr��ins – 6,1 miljardi eiro gad� vis�m ES dal�bvalst�m veikts, pamatojoties uz dal�bvalstu aptauju, k� ar� teritoriju, kas jau tiek apsaimniekotas, pieredzi. Pazi�ojum� izteikts priekšlikums turpm�k l�dzfinans�jumu saska�� ar l�dzšin�jo praksi pieš�irt esošo finanšu instrumentu ietvaros – t� saucam� “integr�cijas iesp�ja”. EK min š�dus argumentus par labu integr�cijas iesp�jas izv�lei: – tas nodrošin�s, ka Natura 2000 teritoriju

apsaimniekošana b�s daa no plaš�kas ES zemes apsaimniekošanas politikas. T�d�j�di uz lauksaimniec�bu Natura 2000 teritorij�s attieksies Kop�j�s

1 COM (2004) 431 gala variants, 2004. gada 15. j�lijs

6

lauksaimniec�bas politikas finanšu atbalsts un struktur�l�s intervences k� daa no lauku un re�ion�l�s att�st�bas politikas. Š� savstarp�ji papildinoš� pieeja aus Natura 2000 teritorij�m lab�k aizsarg�t Eiropas biolo�isko daudzveid�bu nek� tad, ja Natura 2000 teritorijas tiktu apl�kotas izol�ti vai ar� atš�ir�gi no plaš�ka politikas konteksta.

– tas aus dal�bvalst�m noteikt priorit�tes un veidot politiku un darb�bas, kas atspoguo nacion�lo un re�ion�lo specifiku.

– tas nov�rs�s daž�du Kopienas finans�šanas instrumentu dubl�šanos un p�rkl�šanos, k� ar� administrat�vos sarež��jumus un dar�jumu izmaksas, kuras rastos dubl�šan�s d�.

“Jauna pasaule” dabas finans�šanai Eirop�

Daudziem no jums, kas lietos šo Rokasgr�matu, varb�t jau ir iepriekš�ja pieredze Natura 2000 projektu finans�šanas pl�nošan�, iesp�jams, izmantojot finans�šanas instrumentus, kas bija paredz�ti periodam no 2000. l�dz 2006. gadam. Šobr�d svar�g�kais ir apzin�ties, ka Kopienas finans�jums dabas aizsardz�bai no 2007. l�dz 2013. gadam ir iev�rojami main�ts. Tas noz�m�, ka tiem, kas v�las nodrošin�t atbilst�gu finans�jumu dabas projektiem, akt�vi j�mekl� jaunas Kopienas fondu sniegt�s iesp�jas, k� tas izkl�st�ts šaj� Rokasgr�mat�, k� ar� j�turpina mekl�t cits finans�jums nacion�l� l�men�. Jauno, 2007. – 2013. gada perioda, fondu noteikumi paver iesp�ju dabas projektiem ieg�t daudz vair�k pieejam� finans�juma. Natura 2000 finans�juma vajadz�bas tika skaidri identific�tas visos atbilst�gajos fondu noteikumos, ko EK prezent�ja 2007. – 2013. gada budžeta pied�v�jumu kontekst�. Taj� paš� laik�, lai var�tu g�t visus iesp�jamos labumus, dal�bvalst�m un vides projektu ieviešan� iesaist�tajiem j�str�d� kop�, lai nodrošin�tu, ka Kopienas fondu pied�v�t�s iesp�jas tiek izmantotas. Tas noz�m�, ka nacion�laj�m un re�ion�laj�m atbild�gaj�m instit�cij�m, kas pl�no finans�šanas programmas kop� ar Natura 2000 teritoriju un Natura 2000 teritorij�s iekaut�s zemes apsaimniekot�jiem arvien vair�k j�dom�, k� dabas aizsardz�bas m�r�us un Natura 2000 apsaimniekošanu

var integr�t plaš�k� re�ion�l�s, lauku un j�ras teritoriju att�st�bas koncepcij�.

7

3. KAM DOM�TA UN PAR KO IR Š ROKASGR�MATA, UN KO T� DOS

Kam dom�ta Rokasgr�mata? Rokasgr�mata galvenok�rt dom�ta dal�bvalstu instit�cij�m, kas atbild�gas par nacion�lo un re�ion�lo programmu formul�šanu periodam no 2007. l�dz 2013. gadam. Rokasgr�matas m�r�is ir pal�dz�t instit�cij�m atrast ES l�dzfinans�juma iesp�jas Natura 2000 un iedrošin�t š�s iesp�jas piln�b� iekaut nacion�laj�s un re�ion�laj�s finans�juma programm�s. Rokasgr�mata ar� b�s noder�gs instruments instit�cij�m, kuras iesaist�tas atseviš�u teritoriju apsaimniekošanas pl�nu izstr�d�, jo t� var sniegt v�rt�gas idejas par to, k� n�kotn� finans�t atseviš�us apsaimniekošanas pas�kumus. Rokasgr�mata ar� aicina nacion�l�s un re�ion�l�s instit�cijas �emt v�r� visas iesp�jam�s m�r�auditorijas (piem�ram, tos Kopienas fondu “gala lietot�jus”, kas praktiski veic darb�bas Natura 2000 teritorij�s), tai skait� administr�cijas, zemkopjus, mežsai-mniekus, zvejniekus un zivjaudz�t�jus, zemes priv�t�pašniekus, sabiedriskos zemes �pašniekus, zemes apsaimniekot�jus, nevalstisk�s organiz�cijas, izgl�t�bas organiz�cijas un mazos un vid�jos uz��mumus (MVU). Lai ar� Rokasgr�matas saturs tieš� veid� neattiecas uz min�taj�m m�r�auditorij�m, t� var pal�dz�t š�m grup�m un t�s p�rst�vošaj�m instit�cij�m b�t

inform�t�k�m par pl�nošanu, ko veic nacion�l�s un re�ion�l�s instit�cijas. Turkl�t Natura 2000 teritoriju apsaimniekot�ji labi zina, kuri pas�kumi ir svar�gi un kuriem nepieciešams finans�jums, un var dal�ties sav� pieredz� un inform�cij� ar attiec�gaj�m instit�cij�m, kuras ir atbild�gas par nacion�lo un re�ion�lo programmu pl�nošanu. Noda� “Natura 2000 apsaimniekošanas finans�šanas iesp�jas” izkl�st�t� fondu anal�ze attiecas uz daž�diem Natura 2000 teritoriju veidiem, tai skait� lauksaimniec�bas zemi, mežiem, cit�m sauszemes teritorij�m, iekšzemes �de�iem, mitr�jiem, krasta teritorij�m un j�ras teritorij�m. Anal�ze ar� par�da, k�das iesp�jas paveras iepriekš min�taj�m m�r�auditorij�m. M�r�auditoriju un teritoriju veidu s�k�ks apraksts atrodams defin�ciju un aprakstu noda�. Par ko ir Rokasgr�mata? Liel�k� daa Kopienas l�dzfinans�juma Natura 2000 n�kotn� tiks pieš�irta no esošajiem Kopienas fondiem, kuru m�r�is ir veicin�t lauku, re�ion�lo un j�ras att�st�bu ES. Ar� Lisabonas strat��ija rosina nodrošin�t ilgtsp�j�gu resursu izmantošanu un siner�iju starp vides aizsardz�bu un izaugsmi. T�p�c no 2007. l�dz 2013. gadam Kopienas fondu atbalst�taj�s nacion�laj�s/re�ion�laj�s att�st�bas un koh�zijas programmu finans�juma priorit�t�s b�s arvien vair�k j�integr� vides apsv�rumi, piem�ram, Natura 2000.2.

2 Skat. Integrated guidelines for Growth and Jobs (2005-

2008) (COM(2005)141): Microeconomic guidelines -

Š�s Rokasgr�matas m�r�is ir ar prec�zu un jaunu inform�ciju pal�dz�t nacion�laj�m un re�ion�laj�m instit�cij�m ES l�dzfinans�juma iesp�ju Natura 2000 teritorij�m identific�šanai period� no 2007. l�dz 2013. gadam. T� koncentr�jas uz galvenajiem ES finans�šanas instrumentiem, kas tiks izmantoti šajos gados, tai skait�: • Strukt�rfondi (Eiropas Soci�lais Fonds

(ESF) un Eiropas Re�ion�l�s att�st�bas fonds (ERAF));

• Koh�zijas fonds (KF); • Eiropas Lauksaimniec�bas fonds lauku

att�st�bai (ELFLA); • Eiropas Zivsaimniec�bas fonds (EZF); • Finanšu instruments videi (LIFE+); un • Eiropas Kopienas Sept�t�

pamatprogramma (SP). Galven� ideja ir pal�dz�t identific�t savstarp�jus papildin�jumus un siner�iju starp daž�dajiem finanšu instrumentiem, izvairoties no dubl�šan�s un p�rkl�šan�s. J��em v�r�, ka Rokasgr�mat� izkl�st�tas ES finans�juma iesp�jas, kas pieejamas nacion�laj� un re�ion�laj� l�men�. Tom�r konkr�tas finans�juma iesp�jas Natura 2000 laik� no 2007. l�dz 2013. gadam tiks noteiktas nacion�laj�s un re�ion�l�s programm�s, kuras sagatavos dal�bvalstis. Rokasgr�mata neapl�ko visu

Guideline 14; Communication from the Commission: Cohesion Policy in Support of Growth and Jobs: Community Strategic Guidelines, 2007-2013 (COM (2005) 299).

8

Biotopu un Putnu direkt�vu ieviešanai nepieciešamo pas�kumu finans�šanu (piem�ram, sugu aizsardz�bas pl�nu izstr�de atseviš�i no teritorijas apsaimniekošanas). T�s saturs attiecas tikai uz aktivit�t�m, kas attiecas uz Natura 2000 teritorij�m. T�d�j�di, Rokasgr�mata: • b�s cea r�d�t�js Natura 2000

finans�šanas iesp�j�m ES l�men�; • pal�dz�s nodrošin�t izpratni par jaunaj�m

regul�m, un • piev�rs�s uzman�bu visp�r�g�m

finans�šanas iesp�j�m, kas nav t�l�t�ji ac�mredzamas.

Ko dos Rokasgr�mata? Galvenais, ko dos rokasgr�mata, ir: • iesp�ja p�rbaud�t, vai ir veiktas visas

nepieciešam�s darb�bas, vai visas finans�šanas iesp�jas ir zin�mas un tiek izmantotas;

• atbalsts programmu p�rskat�šanai n�kotn�; un

• svar�ga fona inform�cija apsaimniekošanas pl�nu izstr�dei.

Lai ar� dažu nacion�lo programmu pl�nošana 2007.-2013. gadam jau ir pabeigta, kopum� programmu sagatavošanas, apstiprin�šanas un ieviešanas process, k� ar� projektu atlase joproj�m ir agr�n� stadij�. Rokasgr�matu akt�vi populariz�s semin�ros nacion�l� l�men� un izmantos finans�juma pl�nošanas proces�.

Rokasgr�matas izstr�de un dal�bvalstu iepaz�stin�šana ar to semin�ros ir j�uzskata tikai par vienu soli past�v�g� proces�. Iepriekš jaut�jumi par Kopienas finans�jumu dabas aizsardz�bai tika galvenok�rt iekauti LIFE programm�, kura piev�rs�s konkr�tiem individu�liem projektiem. Finans�juma iesp�jas no lauku att�st�bas un struktur�lajiem fondiem iepriekš�jos finanšu periodos netika plaši izmantotas. T�p�c Natura 2000 l�dzfinans�juma integr�šana esošajos Kopienas finanšu instrumentos, k� to 2007.-2013. gadu periodam pied�v� Eiropas Komisija, ir jaunums instit�cij�m un ieinteres�taj�m m�r�auditorij�m. Š�s jaun�s sist�mas ieviešana nacion�laj� l�men� noteikti pras�s laiku. T�d� Rokasgr�mata gan pal�dz�s sagatavot š� br�ža nacion�l�s programmas, gan lab�k �stenot integr�t�s pieejas ieviešanu ilg�k� laik�.

4. DEFINCIJAS UN APRAKSTI, STRUKTRA, SATURS UN IZMANTOŠANA

Defin�cijas un apraksti M�r�auditorijas Š� dokumenta m�r�is ir sniegt pal�dz�bu dal�bvalstu instit�cij�m, kuras atbild�gas par nacion�lo un re�ion�lo programmu izstr�di finans�juma periodam no 2007. l�dz 2013. gadam. Instit�cijas tiek aicin�tas �emt v�r� visas potenci�l�s m�r�auditorijas, kuras var �stenot darb�bas, kas saist�tas ar Natura 2000 teritorij�m. 1. tabul� par�d�tas iesaist�to m�r�auditoriju kategorijas. Kategorijas defin�tas t�, lai noš�irtu grupas, kur�m ir juridiska interese par zemi (piem�ram, �pašnieki, nomnieki), no cit�m. Natura 2000 teritoriju veidi 2. tabula par�da Natura 2000 teritoriju veidus, kas iekauti regulu anal�z�, kura izkl�st�ta n�kamaj� noda�. Rokasgr�mata aicina nacion�l�s un re�ion�l�s instit�cijas �emt v�r� t�l�k min�tos Natura 2000 teritoriju veidus.

9

1. tabula: Fondu m�r�auditorijas Valsts p�rvaldes iest�des Valsts p�rvaldes iest�des ir valsts instit�cijas un publisk�s konsultat�v�s instit�cijas nacion�l�, re�ion�l� vai viet�j� l�men�.

Publisk�s p�rvaldes iest�des ir ministrijas un departamenti, re�ion�l�s iest�des – pašvald�bas, �denssaimniec�bas un vesel�bas instit�cijas u.c. Padomi šaj� kategorij� dom�ti p�rvaldes instit�cij�m, kas sniedz konsult�cijas par zemes apsaimniekošanu, bet kur�m zeme nepieder.

Zemnieki Personas vai organiz�cijas, kas nodarbojas ar komerci�lu zemkop�bu. Mežsaimnieki Personas vai organiz�cijas, kas nodarbojas ar komerci�lu mežsaimniec�bu. Priv�tie zemes �pašnieki Priv�t�pašnieki vai organiz�cijas, kur�m pieder zeme. Var iekaut t�dus, kas iesaist�ti nekomerci�l� darb�b� uz š�s zemes

(ta�u ne zemnieki vai mežsaimnieki). Sabiedriskie zemes �pašnieki

Sabiedrisk�s organiz�cijas vai administr�cijas, kur�m pieder zeme.

Zvejnieki un zivjaudz�t�ji Personas un organiz�cijas, kas nodarbojas ar komerci�lu zveju vai zivju audz�šanu. Zemes apsaimniekot�ji Personas vai organiz�cijas, kuri apsaimnieko zemi, bet kuriem t� nepieder. Var iekaut t�dus, kas iesaist�ti nekomerci�l�

darb�b� uz š�s zemes (ta�u ne zemnieki vai mežsaimnieki). NVO Nevalstiskas organiz�cijas, kur�m nepieder zeme un kuras to neapsaimnieko, ta�u v�las atbalst�t Natura 2000 MVU Mazie un vid�jie uz��mumi saska�� ar defin�ciju EK Rekomend�cij� 2003/361/EC, kas izdota 2003. gada 6. maij� par mikro,

mazajiem un vid�jiem uz��mumiem, OJ L 124, 36.-41. lpp, 2002. gada 20. maijs. Izgl�t�bas organiz�cijas Organiz�cijas, kuras nodarbojas ar izgl�tošanu. Citi Citas personas un organiz�cijas, kas neatbilst iepriekš min�taj�m kategorij�m.

2. tabula: Natura 2000 teritoriju veidi Lauksaimniec�bas zemes Tikai lauksaimniec�b� izmantojam� zeme, ieskaitot izmantojamus augu d�rzus. Meži Meži. Citas sauszemes zemes Tai skait� kalnu teritorijas un citas teritorijas, kas nav iekautas cit�s kategorij�s (piem�ram, gan�bas, kas nav klasific�tas k�

lauksaimniec�b� izmantojam� zeme). Iekauj pamestas saimniec�bas un augu d�rzus. Iekšzemes �de�i Upes, ezeri, citi sald�de�i. Mitr�ji Dumbr�ji, purvi, mukl�ji, deltas [iesp�jama p�rkl�šan�s ar piekrastes teritorij�m]. Piekrastes teritorijas K�pas, pludmales, purv�ji, piekrastes �de�i (l�dz 12 j�ras j�dz�m) [iesp�jama p�rkl�šan�s ar mitr�jiem]. J�ras teritorijas J�ras teritorijas (�rpus 12 j�ras j�dz�m).

10

3. tabula: Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanas aktivit�tes

Kategorija Nr. Aktivit�tes veids Apraksts

1 Teritoriju atlases procesa administr�šana

Finans�jums instit�cij�m, kas veic atlases procesu.

2 Zin�tniska izp�te/inventariz�cija teritoriju identific�šanai – apsekošana, inventariz�cijas, kart�šana, situ�cijas nov�rt�jums.

Zin�tnisk� izp�te, p�tnieki, semin�ri, tikšan�s, datu b�žu veidošana, u.c.

3 S�kotn�j�s inform�cijas un publicit�tes materi�lu sagatavošana

Ietver rokasgr�matas, semin�rus, darba grupas, komunik�cijas materi�lus apm�c�bai un kapacit�tes veidošanai.

Teritoriju atlases pabeigšana

4 Pilotprojekti S�kotn�jie „izm��in�juma” projekti teritorij�s. 5 Apsaimniekošanas pl�nu, strat��iju

un sh�mu sagatavošana Apsaimniekošanas un dabas aizsardz�bas, zemes lietošanas pl�nu izstr�de un/vai atjaunošana.

6 Apsaimniekošanas instit�ciju izveide Darb�bas uzs�kšanas finans�jums, ekonomisk� pamatojuma izstr�de, darb�bas pl�ni, u.c. 7 Konsult�cijas – tikšan�s ar sabiedr�bu,

sadarb�ba ar zemes �pašniekiem Ietver izmaksas, kuras rada tikšanos un darba grupu organiz�šana, konsult�ciju rezult�tu public�šana, finanšu atbalsts ieinteres�taj�m m�r�auditorij�m, u.c. Var ietver t�klu veidošanas aktivit�tes (komand�jumii, tikšan�s, darba grupas).

8 Apsaimniekošanas pl�nu, strat��iju un sh�mu p�rskat�šana.

Apsaimniekošanas pl�nu un strat��iju p�rskat�šana un atjaunošana.

9 Apsaimniekošanas instit�ciju tekoš�s izmaksas (�ku un apr�kojuma uztur�šana)

Iekauj: ekspluat�cijas izmaksas, kuras rada infrastrukt�ras amortiz�cija, materi�li un izejvielas, ceojumu izmaksas, �re, noma, u.c.

10 �kas, telpas un iek�rtojums, kas nodrošina publisku pieeju teritorij�m un to izmantošanu, interpret�cijas darbi, nov�rošanas vietas un kioski u.c.

Ietver izmaksas par cevežiem, kart�m, nepieciešamajiem darbiniekiem.

Apsaimnie-košanas pl�nošana

11 Darbinieki (apsaimniekošanas/projektu darbinieki, uzraugi/mežzi�i, str�dnieki)

Past�v�gas person�la izmaksas.

12 Apsaimniekošanas pas�kumi – biotopu labv�l�g� aizsardz�bas statusa saglab�šana un uzlabošana.

Ietver atjaunošanas darbus, savvaas dz�vnieku p�rvietošan�s koridoru nodrošin�šanu, atseviš�u biotopu apsaimniekošanu, apsaimniekošanas pl�nu sagatavošanu.

13 Apsaimniekošanas pas�kumi – sugu labv�l�g� aizsardz�bas statusa uztur�šana un uzlabošana.

Ietver atjaunošanas darbus, savvaas dz�vnieku p�rvietošan�s koridoru nodrošin�šanu, �paši aizsarg�jamo sugu aizsardz�bu (flora un fauna), pl�nus.

Biotopu apsaimnie-košana un monitorings

14 Apsaimniekošanas pas�kumi attiec�b� uz invaz�vaj�m svešzemju sug�m (ISS)

Ietver atjaunošanas darbus , infrastrukt�ru, atseviš�u sugu izplat�bas ierobežošanu, darb�bas pl�nu sagatavošanu.

11

Kategorija Nr. Aktivit�tes veids Apraksts

15 Apsaimniekošanas sh�mu ieviešana un l�gumi ar zemes un �dens �pašniekiem vai apsaimniekot�jiem konkr�tu noteikumu iev�rošanai.

Tostarp: • Agrovides pas�kumi, piem. dabai labv�l�gas ražošanas metodes, biotopu atjaunošana

lauksaimniec�bas zem�s, ekstens�va m�jlopu audz�šana, pavu saglab�šana, u.c. • Meža vides pas�kumi, piem. teritoriju izveidošana bez saimniecisk�s darb�bas, mirušo koku

saglab�šana, invaz�vo svešo sugu izskaušana vai kontrole, apmežošanas vai meža atjaunošanas darbi, specifiskas ve�et�cijas apsaimniekošana, u.c.

• �dens vides pas�kumi, piem. biotopu uztur�šana akvakult�ras zon�s u.c. (dr�z�k attiecas uz akvakult�ru nek� zvejošanu).

16 Pakalpojumu sniegšana; kompens�cija par ties�bu aprobežošanu un neg�tiem ien�kumiem; akcept�jošu kaimi�attiec�bu veidošana.

Kompens�cijas izmaksas, piem�ram, zemniekiem, mežsaimiekiem vai citiem zemes �pašniekiem par neg�tiem ien�kumiem Natura 2000 teritorij�s.

17 Monitorings un apsekošana Attiecas galvenok�rt uz vienreiz�j�m izmaks�m par monitoringa un apsekošanas darb�b�m, piem�ram, uzraudz�bas pl�nu, metožu un apr�kojuma nodrošin�šana, darbinieku apm�c�ba.

18 Riska vad�ba (ugunsgr�ku nov�ršana un kontrole, pl�di, u.c.)

Ietver apsekošanas un ugunsgr�ku kontroles pl�nu sagatavošanu, attiec�gas infrastrukt�ras izveidi un apr�kojuma ieg�di.

19 Teritoriju apsekošana Ietver past�v�gu apsekošanu, kontroli un patrul�šanu. Var ietvert izmaksas par darbiniekiem, pat�ri�a prec�m, cea izdevumus u.c., kas nodrošina uzraudz�bas un apsardz�bas darb�bas, tai skait� atp�tnieku darb�bu kontroli, nelabv�l�gu ekonomisku darb�bu kontroli un aizsardz�bu pret meža ugunsgr�kiem.

20 Inform�cijas un publicit�tes materi�lu sagatavošana

Ietver komunik�cijas kontaktu t�klu izveidošanu, zi�u izdevumu izdošanu, inform�cijas materi�lu sagatavošanu, interneta lapu izveidi un uztur�šanu, u.c.

21 Apm�c�bas un izgl�t�ba Ietver rokasgr�matu sagatavošanu, semin�rus, darbu grup�s, komunik�cijas materi�lus. 22 Infrastrukt�ra, kas veicin�tu apmekl�t

un nov�rt�t Natura 2000 teritorijas

23 Zemes ieg�de, tai skait� kompens�cijas par att�st�bas ties�b�m.

Zemes ieg�de vides aizsardz�bas un apsaimniekošanas sh�mu nol�kam.

24 Infrastrukt�ra sugu vai biotopu atjaunošanai

Ietver virkni pas�kumu vides apsaimniekošanai specifiskas infrastrukt�ras izveidei, piem�ram, �dens apsaimniekošanai k�dras purvos un raktuv�s. Var ietver apr�kojuma ieg�di (t�ds apr�kojums, kas nepieciešams aizsardz�bas un apsaimniekošanas instit�cij�m un darb�b�m, piem�ram, biroja un IT apr�kojums, monitoringa materi�li, laivas, niršanas piederumi, kameras, u.c.) Invest�cijas

25 Infrastrukt�ra publiskas pieejam�bas nodrošin�šanai, interpret�cijas darbi, nov�rošanas vietas un kioski, u.c.

Infrastrukt�ra sabiedr�bas lietošanai, kas sekm� vides aizsardz�bu un apsaimniekošanu (piem. infrastrukt�ra, kas uzlabo teritoriju pievilc�bu, piem�ram, nor�des, nov�rošanas platformas un apmekl�t�ju centri). Var ietvert apr�kojuma ieg�di (t�ds apr�kojums, kas nepieciešams aizsardz�bas un apsaimniekošanas instit�cij�m un darb�b�m, piem�ram, biroja un IT apr�kojums, monitoringa materi�li, laivas, niršanas piederumi, kameras, u.c.)

12

Aktivit�šu veidi Aktivit�tes, kas saist�tas ar Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanu, var�s pretend�t uz daž�da apm�ra finans�jumu. T�p�c t�s ir sadal�tas kategorij�s un apkopotas 3. tabul�. Šis 25 aktivit�šu saraksts ir adapt�ts no saraksta, kurš iekauts EK Pazi�ojum� par Natura 2000 finans�šanu 3. pielikum� (COM(2004)431 final), kas, savuk�rt, atvasin�ts no kategoriju saraksta, kuru noteica Biotopu direkt�vas 8. panta darba grupa un kas ir iekauts vi�u sagatavotaj� Gala Zi�ojum� par Natura 2000 finans�šanu (Final Report on Financing Natura 2000)3. Darba grupa atzina, ka aktivit�šu veida un m�roga defin�cijas nav viennoz�m�gi saprotamas, un dal�bvalstis var�tu izmantot diezgan daž�das pieejas to kategoriz�cijai un aprakstam. To atz�st ar� Rokasgr�matas autori. Ja dal�bvalstu instit�cijas v�las ieg�t finans�jumu apsaimniekošanas aktivit�tei, kas neš�iet ietverta sarakst�, t�m ieteicams sazin�ties ar Eiropas Komisijas Vides ener�ldirektor�ta darbiniekiem, kas var�s sniegt pal�dz�bu interpret�cij�.

3 Skat:

http://europa.eu.int/comm/environment/nature/nature_conservation/Natura_2000_network/financing_Natura_2000/art8_working_group/pdf/final_report_en.pdf. Sarakst� veiktas dažas izmai�as/papildin�jumi saska�� ar š� projekta Papildu darba grupas ieteikumiem.

Strukt�ra un saturs: Inform�cija par katra aktivit�šu veida finans�juma iesp�j�m no daž�diem Kopienas fondiem ir apl�kota tabulu s�rij�s. Katr� tabul� ir atsauces uz ES regulu pantiem, kas attiecas uz apl�kojamo aktivit�ti. Par katru pantu tiek sniegta š�da inform�cija: 1) Panta numurs 2) Panta teksts (virsraksts) 3) Iesp�jam�s m�r�auditorijas* 4) Iesp�jamie teritoriju veidi* 5) Teritori�lie finans�juma sa�emšanas

ierobežojumi (piem�ram, teritori�lie ierobežojumi saska�� ar strukt�rfondiem)

6) Citi iesp�jamie ierobežojumi/piez�mes 7) Iesp�jamie piem�ri panta izmantošanai

Natura 2000 teritoriju apsaimniekošan�. *Š�s inform�cijas nav Strukt�rfondu/Koh�zijas fonda tabul�s, jo nav piem�rojama attiec�gaj�m Regul�m. Izmantošana Katrs no Eiropas fondiem, kas analiz�ts Rokasgr�mat�, darbojas saska�� ar sist�mu un pras�b�m, kas noteikta to reglament�još�s regul�s. Iesp�ju anal�ze, kas izkl�st�ta 5. nodaas tabul�s ir balst�ta ES regulu (regulu projektu vai gala regulu, atkar�b� no pieejam�bas) tekst� katram atseviš�ajam fondam.

Svar�gi piez�m�t, ka fondi, kas darbojas saska�� ar programm�šanas procesu, pieejami konkr�tai aktivit�tei atkar�b� no vair�ku strat��isku un operacion�lu dokumentu satura, tai skait�: a) Regulas teksts, kas public�ts Ofici�laj�

žurn�l�. b) Strat��isko programmu un pl�nu saturs

(piem�ram, nacion�l�s strat��ijas Eiropas Zivsaimniec�bas fondam, nacion�l�s strat��ijas Eiropas Lauksaimniec�bas fondam lauku att�st�bai, ESF un Koh�zijas fondam.) Tas tiek sagatavots dal�bvalst�s.

c) Operacion�lo nacion�lo vai re�ion�lo programmu saturs (piem�ram, lauku att�st�bas programmas ELFLA ietvaros, nacion�l�s darb�bas programmas EZF ietvaros, operacion�l�s programmas Strukt�rfondiem un Koh�zijas fondam, nacion�l�s ikgad�j�s darba programmas LIFE+).

Šie programm�šanas l�me�i auj katrai dal�bvalstij un/vai re�ionam identific�t jaut�jumus, kas ir vissvar�g�kie viet�j� l�men� un noteikt fondu priorit�tes, lai t�s atbilstu šiem jaut�jumiem. Detaliz�tas inform�cijas apjoms, kas iekauts katr� l�men� ir katram Fondam atš�ir�gs. Piem�ram, lauku att�st�bas programm�s, kas izstr�d�tas ELFLA ietvaros, b�s oti detaliz�ti apraksti par atseviš�iem pas�kumiem, ko var finans�t. Pretstat� tam ERAF, ESF un

13

Koh�zijas fondam nepieciešamie pl�ni un programmas ir vair�k strat��iski un tajos neb�s detaliz�ti aktivit�šu apraksti. Nacion�l� un re�ion�l� l�men� Eiropas Komisijai nav galven� atbild�ba par programmu saturu, ta�u t� var p�rbaud�t, vai programmas ir saska�� ar Kopienas priorit�t�m k� noteikts regul�s vai strat��iskaj�s vadl�nij�s. Iepriekš programmu projektu sagatavošan� fondu izmantošanai bija iesaist�tas finanšu, vides, lauksaimniec�bas un att�st�bas ministrijas (un citas). Rokasgr�matas lietot�jiem j��em v�r�, ka tabul�s min�tie panti nenoz�m� identiskas iesp�jas apl�kojam�s aktivit�tes finans�šanai vis�s dal�bvalst�s. Finans�juma iesp�jas vienm�r ir atkar�gas no plaš�ka konteksta un regulas m�r�iem (piem�ram, re�ion�l� att�st�ba), un dažos gad�jumos ar� pats pants var b�t ierobežots konkr�t� kontekst� (piem�ram, riska nov�ršana, atjaunojam� ener�ija). Natura 2000 teritoriju apsaimniekošana visdr�z�k veidosies no pas�kumu kopuma, kuri, atkar�b� no konkr�t�s teritorijas, var�tu sa�emt finans�jumu no daž�diem Eiropas fondiem saska�� ar daž�diem pantiem. Apsaimniekot�jiem vajadz�s sp�c�gas fondu un programmu nov�rt�šanas prasmes, lai saska�otu Natura 2000 finans�šanas vajadz�bas ar visiem past�vošajiem ES un ne-ES finanšu resursiem. Tabulu beig�s ir katra svar�g�k� Kopienas fonda apraksts. Tas ir �ss apraksts par fonda m�r�iem, programmu veidošanas procesu un

saraksts ar pantiem, kas ir svar�gi Natura 2000 (tie ar� iekauti tabul�s). NB: š� Rokasgr�mata nav j�uzskata par aizvietot�ju finans�šanas iesp�ju mekl�šanai viet�j� l�men� – daudz�s dal�bvalst�s darbojas finans�šanas programmas, kas ir neatkar�gas no Kopienas fondiem, bet piem�rojamas Natura 2000 teritorij�m. Šaj� Rokasgr�mat� ir inform�cija tikai par galvenajiem Kopienas fondiem. PIEZME TULKOJUMAM LATVIEŠU VALOD� Rokasgr�mat� min�tie regulu un citu ES dokumentu panti un citi fragmenti ir cit�ti saska�� ar EK ofici�lajiem tulkojumiem latviešu valod�. Tur, kur nav bijis pieejams Rokasgr�mat� apl�koto regulu un citu dokumentu p�d�j�s versijas tulkojums, izmantota terminolo�ija un izteiksme no agr�ko versiju tulkojumiem.

5. FONDU APRAKSTS Eiropas Lauksaimniec�bas fonds lauku att�st�bai (ELFLA) Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku att�st�bai no Eiropas Lauksaimniec�bas fonda lauku att�st�bai (ELFLA) OJ L 277/2 21.10.2005. T�pat skat: Kopienas Strat��iskas vadl�nijas lauku att�st�bai. OJ L.55/20 25.02.2006. M�r�i

ELFLA m�r�i ir izkl�st�ti 4. pant�. “Atbalsts lauku att�st�bai pal�dz sasniegt š�dus m�r�us:

a) lauksaimniec�bas un mežsaimniec�bas konkur�tsp�jas uzlabošanu, atbalstot p�rstruktur�šanu, att�st�bu un inov�ciju; b) vides un lauku ainavas uzlabošanu, atbalstot zemes apsaimniekošanu; c) dz�ves kvalit�tes uzlabošanu lauku apvidos un ekonomisk�s aktivit�tes daž�došanas veicin�šanu.” Programmu izstr�de ELFLA darbosies saska�� ar programm�šanas pieeju finans�juma periodam no 2007. l�dz 2013. gadam. Dal�bvalstu instit�cij�m j�izstr�d� Nacion�lie Strat��iskie pl�ni (NSP) un Lauku Att�st�bas programmas (LAP), kas p�rnes�s Regul�s un Strat��iskaj�s vadl�nij�s paust�s Kopienas priorit�tes nacion�l�/re�ion�l� kontekst�. Daudzos gad�jumos var noteikt nacion�las vai re�ion�las priorit�tes specfisku probl�mu risin�šanai.

ELFLA regula izkl�sta pras�bas procesam, k�d� veidot un piem�rot NSP un LAP, un to saturam un strukt�rai. Aktivit�tes, kas nav iekautas Lauku Att�st�bas programm�s, ELFLA nefinans�. T�p�c svar�gi, lai Natura 2000 apsaimniekošanas vajadz�bas un m�r�i tiek integr�ti Nacion�lajos strat��iskajos pl�nos, un saska�� ar tiem attiec�g�s darb�bas/pas�kumi tiek iekauti LAP, ja instit�cijas v�las izmantot ELFLA šo aktivit�šu l�dzfinans�šanai. ELFLA regulu ieviešana v�l nav pabeigta. T�s detaliz�t�k noteiks, k� dal�bvalst�m j�veic Nr. 168/2005 noteiktie pas�kumi.

14

Finans�šana ELFLA ir struktur�ts atbilst�gi lauku att�st�bas �etr�m as�m, un minim�lais ieguld�juma apjoms katrai asij veidojas daž�di: Dal�bvalst�m ir br�va izv�le sadal�t izdevumus pa �etr�m as�m, ja vien tiek iev�roti minim�lie sliekš�i. 4. ass Leader ir izveidota k� š��rsgriezuma pieeja, ar kuru var nodrošin�t integr�tu lauku att�st�bu, �emot v�r� aspektus, kas attiecas uz p�r�j�m as�m (skat. tabulu). J�atz�m�, ka, oti iesp�jams, veidosies konkurence par finans�jumu starp pas�kumiem nacion�l� l�men�, �emot v�r� ES 2007.-2013. gada budžeta apjomu. Ieinteres�taj�m m�r�auditorij�m b�s akt�vi j�veicina atbalsts tieši Natura 2000 pas�kumiem. T�p�c pats svar�g�kais ir dinamiska dom�šana. Gan ieinteres�taj�m m�r�auditorij�m, gan nacion�lajiem administratoriem j�tiecas izmantot visas iesp�jas, ko pied�v� ELFLA, lai veidotu integr�tu lauku att�st�bu. Tas noz�m� izv�l�ties t�das pas�kumu grupas, kas rad�s ieguvumu ne tikai videi un Natura 2000, bet ar� viet�jai ekonomikai un sabiedr�bai.

4. tabula: ELFLA priorit�šu asis

LEADER Leader veido jaun� ELFLA ceturto asi un to izmantos, lai veicin�tu pirmo tr�s asu priorit�tes (t.i. – konkur�tsp�jas uzlabošanu, vidi un lauku ainavu, lauku apvidu dz�ves kvalit�ti un lauku ekonomikas daž�došanu), k� ar�, lai sekm�tu viet�j� inciat�v� balst�tu lauku att�st�bu un uzlabotu p�rvald�bu. Leader pas�kumiem ir iedal�ts apm�ram 5% no visa ELFLA. Leader viet�j�s strat��ijas ir balst�tas konkr�taj� teritorij�, lai vislab�k izmantotu esošos resursus un g�tu labumu no kop�j�s identit�tes. Valsts un priv�t�s partner�bas jeb viet�j�s r�c�bas grupas (VRG) nosaka viet�jo lauku kopienu vajadz�bas iekš�ji. Tad t�s tiek izkl�st�tas att�st�bas pl�n�. Leader finans�jums pal�dz viet�j�m r�c�bas grup�m veicin�t un atbalst�t viet�ja m�roga att�st�bu, inovat�vus projektus, kas atbilst viet�j�m att�st�bas vajadz�b�m un ir ilgtsp�j�gi. Leader atbalsta sadarb�bu starp VRG daž�d�s Eiropas valst�s, lai kop�gi izstr�d�tu projektus un veidotu sadarb�bas t�klus re�ion�l�, nacion�l� un ES l�men�. Iepriekš�jos programm�šanas periodos daudzi Leader projekti devuši nep�rprotamu labumu Natura 2000. Liel�kais ieguvums no Leader pas�kumiem nav liels finans�jums k�dam atseviš�am Natura 2000 pas�kumam, bet pieeja, kas sekm� viet�jo sadarb�bu un integr�tu projektu att�st�bu. T�p�c Leader ir oti piem�rots teritorij�m, kuru strat��ij�s apvienota dabas aizsardz�ba un ilgtsp�j�ga zemju izmantošana, kas palielina Natura 2000 teritoriju v�rt�bu, piem�ram, ekot�risms vai ilgtsp�j�gu viet�jo produktu m�rketings. Iepriekš�jo Leader projektu un programmu piem�ri, k� ar� plaš�ka inform�cija atrodama: http://europa.eu.int/comm/agriculture/rur/leaderplus/index_en.htm

Asis Minim�lais ieguld�jums (%) 1. Lauksaimniec�bas un mežsaimniec�bas nozares

konkur�tsp�jas uzlabošana. 10

2. Vides un lauku ainavas uzlabošana. 25 3. Dz�ves kvalit�te lauku apvidos un lauku ekonomikas

daž�došana. 10

4. Leader 5

15

5. tabula: ELFLA ieviešanas procesa svar�g�kie datumi Darb�ba Laiks Eiropas Parlamenta Viedoklis par Kopienas Strat��iskaj�m vadl�nij�m lauku att�st�bai; Padome pie�em Kopienas Strat��isk�s vadl�nijas

2006. gada febru�ris

Dal�bvalstis konsult�jas par NSP. Komisija pie�em ieviešanas Regulas.

2006. gada janv�ris - marts 2006. gada apr�lis - j�nijs

Dal�bvalstis iesniedz NSP 2006. gada marts – maijs, t.i. – v�l�kais 3 m�neši p�c Kopienas Strat��isko vadl�niju pie�emšanas, bet atkar�b� no Strukt�rfondu galveno regulu pie�emšanas.

Attiec�g�s instit�cijas iesniedz LAP. Minimums 2 m�nešus, maksimums 4 m�nešus p�c NSP iesniegšanas.

LAP apspriešana starp Komisiju un dal�bvalst�m

6 m�nešus p�c LAP iesniegšanas

NSP un LAP s�k darboties 2007. gada 1. janv�ris

NB: Šaj� tabul� min�tie datumi ir aptuveni. Vien�gais konkr�tais datums ir 2007. gada 1. janv�ris, kad j�s�k �stenoties NSP un LAP. Finanšu perspekt�vu pabeigšanas aizkav�šan�s var rad�t situ�ciju, ka dal�bvalstis atliek NSP un LAP pabeigšanu, kam�r t�m ir skaidr�ba par budžeta ietvaru, k�d� var darboties š�s programmas.

16

6. tabula: Galvenie panti ELFLA regul�, kas attiecas uz Natura 20004. Pants Teksts

20(a)(i)

[Atbalsts saist�b� ar lauksaimniec�bas un mežsaimniec�bas nozares konkur�tsp�ju attiecas uz] arodm�c�b�m un inform�cijas pas�kumiem, tostarp zin�tnes atzi�u un jaunas prakses izplat�šanu, person�m, kas iesaist�tas lauksaimniec�bas, p�rtikas un mežsaimniec�bas nozar�,

20(a)(v)

lauku saimniec�bu apsaimniekošanas, lauku saimniec�bu atbalsta un lauku saimniec�bas konsult�ciju pakalpojumu, k� ar� mežsaimniec�bas konsult�ciju pakalpojumu izveidošanu

20(b)(ii) pas�kumiem, kuru m�r�is ir restrukturiz�t un att�st�t fizisko kapit�lu un veicin�t inov�ciju, uzlabojot mežu ekonomisko v�rt�bu

20(b)(iii) radot pievienoto v�rt�bu lauksaimniec�bas un mežsaimniec�bas produktiem 20(b)(vi) atjaunojot lauksaimniec�bas ražošanas potenci�lu, ko sagr�vušas dabas katastrofas, un ieviešot piem�rotus prevent�vus pas�kumus

36(a)(i) [Atbalsts saska�� ar šo iedau attiecas uz: pas�kumiem, kuru m�r�is ir ilgtsp�j�ga lauksaimniec�bas zemes lietošana, paredzot] maks�jumus lauksaimniekiem par nelabv�l�giem dabas apst�kiem kalnu teritorij�s

36(a)(ii) maks�jumus lauksaimniekiem par nelabv�l�giem dabas apst�kiem cit�s teritorij�s

36(a)(iii) Natura 2000 maks�jumus un maks�jumus, kas saist�ti ar Direkt�vu 2000/60/EK 36(a)(iv) agrovides maks�jumus 36(a)(vi) atbalstu neienes�gaj�m invest�cij�m [lauksaimniec�bas zeme]

36(b)(i) [pas�kumiem, kuru m�r�is ir ilgtsp�j�ga mežsaimniec�bas zemes lietošana], paredzot lauksaimniec�bas zemes pirmreiz�jo apmežošanu

36(b)(ii) agromežsaimniec�bas sist�mu pirmreiz�jo izveidošanu uz lauksaimniec�bas zemes 36(b)(iii) lauksaimniec�b� neizmantojam�s zemes pirmreiz�jo apmežošanu 36(b)(iv) Natura 2000 maks�jumus; [meži] 36(b)(v) meža vides maks�jumus

36(b)(vi) mežsaimniec�bas ražošanas potenci�la atjaunošanu un prevent�vu pas�kumu ieviešanu 36(b)(vii) atbalstu neienes�gaj�m invest�cij�m [meži]

52(a)(i) [Šaj� ieda� paredz�tais atbalsts attiecas uz pas�kumiem lauku ekonomikas daž�došanai], ietverot nelauksaimniecisku aktivit�šu daž�došanu

52(a)(ii) atbalstu mikrouz��mumu rad�šanai un att�st�bai, veicinot uz��m�jdarb�bu un att�stot saimnieciskas strukt�ras 52(a)(iii) t�risma aktivit�šu veicin�šanu 52(b)(iii) [pas�kumiem dz�ves kvalit�tes uzlabošanai lauku apvidos, ieskaitot] lauku mantojuma saglab�šanu un atjaunošanu 52(c) apm�c�bas un inform�cijas pas�kumu tautsaimniec�bas dal�bniekiem, kas darbojas jom�s, uz kur�m attiecas 3. ass 52(d) prasmju ieguves un aktiviz�šanas pas�kumu, gatavojot un �stenojot viet�jas att�st�bas strat��iju.

57(a) [Atbalsts, kas min�ts 52. panta b) punkta iii) apakšpunkt�, attiecas uz:] ar Natura 2000 teritorij�m un cit�m v�rt�g�m dabas viet�m saist�tu aizsardz�bas un apsaimniekošanas pl�nu izstr�di

63 Leader

4 NB: Š� Rokasgr�mata nav izmantojama atsauc�m uz faktisko public�to Regulu, kur� ir gala juridiskais teksts, kurš nosaka Fondu darb�bu.

17

Eiropas Zivsaimniec�bas fonds Saska�� ar starpiest�žu dokumentu 2004/0169 (CNS), (966/05 ADD 1). M�r�i Eiropas Zivsaimniec�bas fonda (EZF) m�r�i izkl�st�ti 4. pant�. Citu starp� tie ir š�di: • atbalst�t kop�jo zivsaimniec�bas politiku

(KZP); • sekm�t vides un dabas resursu

aizsardz�bu; un

• atbalst�t dz�ves kvalit�tes ilgtsp�j�gu att�st�bu zon�s, kuras ietekm� zvejas un akvakult�ras aktivit�tes.

Programm�šana EZF darbosies saska�� ar programm�šanas pieeju 2007. – 2013. finans�šanas gadam. Dal�bvalstu instit�cij�m b�s j�izstr�d� Nacion�lie strat��iskie pl�ni (NSP), kas izkl�st�s zivsaimniec�bas nozares strat��iju attiec�b� pret Kop�jo zivsaimniec�bas strat��iju un nacion�laj�m Operacion�laj�m

programm�m (OP), kuras detaliz�ti noteiks, k� tiks t�r�ta EZF nauda saska�� ar KZP. Pied�v�t� EZF regula nosaka pras�bas NSP izstr�des un pie�emšanas procesam, k� ar� to saturam un strukt�rai (skat. 14. pantu). OP ir konkr�t�kas un noteiks, k� dal�bvalstis pl�no operacionaliz�t EZF finans�jumu. T�d�j�di, ja aktivit�te nav paredz�ta OP, to nevar�s finans�t no EZF. T�p�c svar�gi, lai aktivit�tes, kas saist�tas ar Natura 2000 apsaimniekošanu, tiek iek�autas NDP, ja instit�cijas pl�no šo aktivit�šu l�dzfinans�šanai izmantot EZF.

7. tabula: EZF ieviešanas procesa svar�g�kie datumi Darb�ba Laiks Dal�bvalstis iesniedz NSP V�l�kais l�dz OP iesniegšanai Dal�bvalstis iesniedz OP L�dz 2006. gada 31. decembrim Komisija var pras�t dal�bvalst�m man�t OP Divu m�neši lauk� p�c OP

iesniegšanas Komisija apstiprina OP L�dz �etriem m�nešiem p�c

saska�oto OP iesniegšanas OP s�k darboties 2007. gada 1. janv�ris Debates par NSP ieviešanas pieredzi. Organiz� Komisija, dal�bvalstis iesniedz rakstiskus materi�lus.

2011. gada 21. decembr�

18

8. tabula: Galvenie panti EZF regul�, kas attiecas uz Natura 2000.5 Pants Teksts

4 M�r�i 20 Pas�kumi saska�� ar Priorit�tes asi 1: skat. 20.c punktu: soci�lekonomisk� kompens�cija flotes p�rvald�bai, tostarp profesion�l� apm�c�ba.

26(1)(a) Fonds dr�kst pal�dz�t finans�t dal�bvalstu ierosin�tos soci�lekonomiskos pas�kumus zvejniekiem, kurus ietekm� notikumi zivsaimniec�bas sektor�, tai skait�: 1.a) aktivit�šu diversifik�cija, lai veicin�tu zvejnieku nodarbin�t�bas daž�došanu.

26(1)(c) Sh�mas, lai p�rkvalific�tos profesij�s, kas nav saist�tas ar j�ras zveju. 27 Pas�kumi saska�� ar Priorit�tes asi 2: invest�cijas akvakult�ras ražošan�

28(1)(b) t�du akvakult�ras metožu �stenošana, kas iev�rojami samazina negat�vo vides ietekmi vai sekm� pozit�vo vides ietekmi sal�dzin�jum� ar parasto zivsaimniec�bas sektora praksi;

28(1)(c) atbalsts tradicion�laj�m akvakult�ras aktivit�t�m, kas vajadz�gas, lai saglab�tu gan saimniecisko un soci�lo materi�lu, gan apk�rt�jo vidi;

29(2)(a) [Atbalsta nol�ks ir veicin�t:] akvakult�ras veidus, kuros ir iekauta vides, dabas resursu un �en�tisk�s daudzveid�bas aizsardz�ba un stiprin�šana, k� ar� ainavas p�rvald�ba un akvakult�ras zonu tradicion�l�s iez�mes;

29(2)(d) Ilgtsp�j�gu akvakult�ru, kas apvienojama ar specifiskiem vides ierobežojumiem, kuri izriet no Natura 2000 teritoriju statusa saska�� ar direkt�vu 92/43/EEC. 33 Pas�kumi saska�� ar Priorit�tes asi 3: kop�jo interešu pas�kumi 34(a) veicin�t lab�kas resursu p�rvald�bas vai saglab�šanas ilgtsp�j�bu; 34(b) Populariz�t selekt�vas zvejas metodes vai ier�ces un blakus nozvejas samazin�šanu; 34(c) Aizv�kt pazaud�tos zvejas r�kus no j�ras dibena, lai nepieautu, ka tajos turpina iek�t zivis; 34(g) Att�st�t, p�rstruktur�t vai uzlabot akvakult�ras teritorijas; 34(i) Uzlabot profesion�l�s iema�as vai att�st�t jaunas apm�c�bu metodes un instrumentus; 34(j) Veicin�t zivsaimniec�bas sektor� iesaist�to zin�tnieku un operatoru partnerattiec�bas; 35(2)(a) Statisku vai p�rvietojamu iek�rtu, kuras paredz�tas �dens faunas un floras aizsardz�bai un att�st�bai uzst�d�šana. 35(2)(b) Iekšzemes �de�u, tostarp n�rstošanas vietu un migr�jošo sugu migr�cijas ceu, atveseošana 35(2)(c) Gad�jumos, kad ir tieša saist�ba ar zvejošanas darb�b�m, vides aizsardz�ba un uzlabošana Natura 2000 ietvar�, iz�emot operacion�l�s izmaksas.

38(2)(b) Izm��in�juma projektiem ir j�veicina p�rbaužu veikšana p�rvald�bas pl�niem un zvejas intensit�tes sadales pl�niem, cita starp� p�c vajadz�bas, ne- zvejas zonu izveidošana, lai nov�rt�tu biolo�isk�s un finansi�l�s sekas, un eksperiment�la kr�jumu atjaunošana.

38(2)(c) Izm��in�juma projekti: lai att�st�tu un p�rbaud�tu metodes r�ku selektivit�tei, samazin�tu blakus nozveju, ietekmi uz vidi, seviš�i j�ras dibenu. 40 Pas�kumi saska�� ar Priorit�tes asi 4, �paši skat. 2.b), c), d). 41(1)(b) Saimniecisko darb�bu p�rstrukturiz�cijai un virzienmai�ai, it �paši veicinot lauku t�risma att�st�bu, ja š�s r�c�bas neizraisa zvejas intensit�tes paaugstin�šanos; 41(1)(c) Aktivit�šu daž�došanai, sekm�jot daudzfunkciju nodarbin�t�bu zivsaimniec�bas sektor� akt�vi nodarbin�t�m person�m, radot darbus �rpus zivsaimniec�bas sektora 41(1)(e) mazo zivsaimniec�bu un ar t�rismu saist�tas infrastrukt�ras atbalstam, kas dotu labumu maz�m zivsaimniec�bas kopien�m.

41(1)(f) j�ras, ezeru un piekrastes vides aizsardz�bai, lai saglab�tu to pievilc�bu, atjaunotu un att�st�tu piekrastes ciematus un ciemus; aizsarg�tu un finans�tu dabas un arhitekt�ras mantojumu;

41(1)(h) Sekm�t sadarb�bu starpre�ion�lu un transnacion�lu sadarb�bu starp zvejniec�bas sektor� iesaist�tajiem, galvenok�rt ar t�klu veidošanu un lab�k�s prakses apmai�u. 41(1)(i) Prasmju ieg�šana un viet�jo att�st�bas strat��iju sagatavošanas un ieviešanas veicin�šana 42 Dal�ba “piekrastes r�c�bas grup�s” piekrastes zvejas rajonu ilgtsp�j�gas att�st�bas, kur�s p�rst�v�ti valsts un priv�tie partneri.

5 NB: Š� Rokasgr�mata nav izmantojama atsauc�m uz faktisko public�to Regulu, kur� ir gala juridiskais teksts, kurš nosaka Fondu darb�bu.

19

ERAF, ESF un Koh�zijas fonds Koh�zijas politikas pamata m�r�is ir atbalst�t patiesu konver�enci un izl�dzin�t soci�li ekonomisk�s un teritori�l�s atš�ir�bas. Tas tiek pan�kts, l�dzfinans�jot invest�cijas un citus pas�kumus Savien�bas maz�k att�st�taj�s valst�s, re�ionos un teritorij�s. Period� no 2007. l�dz 2013. gadam galvenais b�s atjaunot� Lisabonas strat��ija un t�s invest�ciju kategorijas, kuras ir �paši labv�l�gas izaugsmei, piem�ram, izp�te un inov�cijas, fizisk� infrastrukt�ra, videi labv�l�gas tehnolo�ijas, cilv�kkapit�ls un zin�šanas. Kopienas Strat��iskas vadl�nijas (KSV)6 vides likumdošanas atbilst�bas ietvaros nosaka ar� vides un sugu aizsardz�bu. Priekšlikums visp�r�gajai Regulai Eiropas Re�ion�l�s att�st�bas fondam (ERAF), Eiropas Soci�lajam fondam (ESF) un Koh�zijas fondam (KF) defin� kop�gos principus, noteikumus un standartus visu tr�s fondu ieviešanai. Papildu tam, konkr�t�ki noteikumi katram fondam izkl�st�ti tr�s atseviš��s regul�s. 2007. – 2013. gada programm�šanas period� EK ir ierosin�jusi sam�r� svar�gu vienk�ršojumu. Koh�zijas politika ietvers tr�s fondus: ERAF, KF un ESF, un tr�s m�r�us: 1. m�r�is “Konver�ence”, kuru finans�s ERAF, ESF un KF, 2. m�r�is “Re�ion�l� konkur�tsp�ja un nodarbin�t�ba”, kuru finans�s ERAF un ESF un 3. m�r�is “Teritori�l� sadarb�ba”, kuru finans�s ERAF.

6 COM (2005) 299 “Cohesion Policy in Support of Growth

and Jobs: Community Strategic guidelines, 2007-2013.”

Konver�ences re�ioni ir tie, kur iekšzemes kopprodukts ir maz�ks par 75% no vid�j� ES l�me�a. Visi p�r�jie re�ioni ir 2. m�r�a potenci�lie kandid�ti. Eiropas Re�ion�l�s att�st�bas fonds (ERAF) Saska�� ar EK priekšlikumiem visp�r�jo noteikumu regulai Strukt�rfondiem un Koh�zijas fondam (COM(2004)492) un ERAF regula (COM(2004)495). M�r�i ERAF m�r�is ir pal�dz�t stiprin�t ES ekonomisko, soci�lo un teritori�lo koh�ziju, samazinot re�ion�l�s atš�ir�bas un atbalstot struktur�lo att�st�bu un re�ion�lo ekonomiku tuvin�šanos. ERAF �paši tiecas stiprin�t konkur�tsp�ju un inov�cijas, rad�t ilgtsp�j�gas darbavietas un sekm�t videi labv�l�gu izaugsmi. ERAF pal�dz�ba koncentr�ta uz vair�k�m tematisk�m priorit�t�m, kas atspoguo ES Koh�zijas politikas m�r�us (ERAF Regulas 4., 5., un 6. pants). Kopum� ERAF atbalsta daž�du re�ion�l�s att�st�bas iniciat�vu (piem. ienes�g�s invest�cijas un infrastrukt�ra) finans�šanu. Programm�šana ERAF darbosies saska�� ar programm�šanas pieeju 2007. – 2013.

finans�šanas periodam. Kopum� struktur�lo un Koh�zijas fonda strat��isko orient�ciju noteikšana un programm�šana notiks tr�s posmos: 1) Eiropas Padome pie�em Komisijas ieteikt�s Kopienas Strat��isk�s vadl�nijas finans�šanai, 2) Dal�bvalstis izstr�d� nacion�los strat��iskos ietvardokumentus (NSID), kas nosaka strat��iju un tematisk�s un teritori�l�s priorit�tes, kuras veicina Kopienas m�r�u sasniegšanu, 3) Dal�bvalstis sagatavo operacion�l�s programmas (OP), kur�s defin�tas konkr�tas ERAF (k� ar� ESF un Koh�zijas fondam) atbilst�gas aktivit�tes dal�bvalstu l�men�. NSID un OP aptvers periodu no 2007. gada 1. janv�ra l�dz 2013. gada 31. decembrim. Abi dokumenti j�iesniedz apstiprin�šanai Komisij�. Operacion�l�s programmas noteiks, k� dal�bvalstis pl�no izmantot ERAF finans�jumu. T�d�j�di t�s veido ietvaru Fonda l�dzfinans�t�s politikas un priorit�šu �stenošanai. L�dz ar to aktivit�tes, kas nav iekautas OP, nevar finans�t no ERAF.

20

9. tabula: ERAF ieviešanas procesa svar�g�kie datumi Darb�ba Laiks Kopienas Strat��isk�s vadl�nijas Strukt�rfondiem

Dal�bvalstis sagatavo un iesniedz NSID Piecu m�nešu laik� p�c Kopienas Strat��isko vadl�niju pie�emšanas

Dal�bvalstis sagatavo un iesniedz operacion�lo programmu priekšlikumus ERAF

Ne v�l�k k� piecu m�nešu laik� p�c Komisijas l�muma par NSID pie�emšanu (visp�r�jo noteikumu regula, 31.3. pants), taj� paš� laik�, kad tiek prezent�ti NSID (26.2. pants).

Komisija var piepras�t dal�bvalst�m main�t iesniegto OP

Komisija pie�em katru OP Cik �tri iesp�jams, bet ne v�l�k k� p�c �etriem m�nešiem p�c form�l� iesniegšanas br�ža (31. pants)

ERAF operacion�l�s programmas s�k darboties

2007. gada 1. janv�ris

Dal�bvalstis prezent� Komisijai zi�ojumu par progresu NSID ieviešan�.

2009. un 2012. gada beig�s.

10. tabula: Galvenie panti ERAF regul�, kas attiecas uz Natura 20007.

Pants Teksts

Konver�ences m�r�is

4 (2) Inform�cijas sabiedr�ba, tostarp elektroniskas sazi�as infrastrukt�ras, viet�ja satura, pakalpojumu un lietojumu att�st�ba, drošas pieejas uzlabošana un tiešsaistes publisko pakalpojumu att�st�ba; pal�dz�ba un pakalpojumi MVU, lai pie�emtu un efekt�vi izmantotu inform�cijas un komunik�ciju tehnolo�ijas (IKT) vai izmantotu jaunas idejas.

4 (3) Vide, tostarp invest�cijas saist�b� ar �dens pieg�di un �dens un atkritumu apsaimniekošanu; notek�de�u att�r�šana un gaisa kvalit�te; integr�ta pies�r�ojuma nov�ršana un kontrole; pies�r�otu vietu un zemes atkalatdz�vin�šana; biolo�isk�s daž�d�bas un dabas aizsardz�bas veicin�šana; pal�dz�ba MVU, lai sekm�tu ilgtsp�j�gus ražošanas modeus, ieviešot rentablas vides apsaimniekošanas sist�mas un pie�emot un izmantojot pies�r�ojumu nov�rsošas tehnolo�ijas.

4 (4) risku nov�ršana, tostarp pl�nu izstr�de un �stenošana dabisko un tehnolo�isko risku nov�ršanai un uzveikšanai.

4 (5) t�risms, tostarp dabas un kult�ras v�rt�bu populariz�šana ilgtsp�j�gai t�risma att�st�bai; dabas mantojuma aizsardz�ba un uzlabošana, atbalstot soci�li ekonomisko att�st�bu; pal�dz�ba t�risma pakalpojumu nodrošin�juma uzlabošanai ar jauniem, lab�kiem pakalpojumiem. 4 (6) Invest�cijas transport�, tostarp Eiropas komunik�ciju t�klos un integr�tas strat��ijas t�ram transportam, kas veicina [..] ietekmes samazin�šanu uz vidi.

7 NB: Š� Rokasgr�mata nav izmantojama atsauc�m uz faktisko public�to Regulu, kur� ir gala juridiskais teksts, kurš nosaka Fondu darb�bu.

21

Pants Teksts

4(7) Invest�cijas ener�ij�, tostarp Eiropas komunik�ciju t�klu uzlabošan�, [..] ar vidi saist�tu apsv�rumu integr�šana, ener�ijas efektivit�tes uzlabošana un atjaunojam�s ener�ijas att�st�ba; 4(8) Invest�cijas izgl�t�b�, jo �paši profesion�laj� apm�c�b�, kas sekm� dz�ves pievilc�bas un kvalit�tes celšanos re�ionos 4(10) Tieš� pal�dz�ba MVU, kas sekm� darbu vietu izveidi un saglab�šanu. Re�ion�l�s konkur�tsp�jas un nodarbin�t�bas m�r�is

5(2)a Vide un risku nov�ršana, un jo �paši veicinot invest�cijas fiziskas vides atjaunošan�, tostarp pies�r�otu, p�rtuksnešotu un industri�lu vietu un zemju atjaunošan�; t�das infrastrukt�ras att�st�bas veicin�šana, kas saist�ta ar biolo�isko daudzveid�bu, un invest�cijas NATURA 2000 teritorij�s, ja tas sekm� ilgtsp�j�gu ekonomisko att�st�bu un/vai lauku re�ionu daž�došanu.

5(2)b Vide un risku nov�ršana, un jo �paši energoefektivit�tes un atjaunojamas ener�ijas ražošanas sekm�šana un efekt�vas ener�ijas p�rvald�bas sist�mu izveide. 5(2)d Vide un risku nov�ršana, un jo �paši pl�nu un pas�kumu izstr�de, lai nov�rstu un uzveiktu dabiskos un tehnolo�iskos riskus 5(3)a Piekuve transportam un visp�r�jas ekonomiskas intereses telekomunik�ciju pakalpojumiem �rpus pils�tu centriem. Eiropas teritori�l�s sadarb�bas m�r�is

6(1)a P�rrobežu ekonomikas un soci�lo darb�bu att�st�ba, piem�rojot kop�jas ilgtsp�j�gas teritori�l�s att�st�bas strat��ijas, un pirmk�rt: iedrošinot uz��m�jdarb�bu, jo �paši MVU att�st�bu, t�rismu, kult�ru un p�rrobežu tirdzniec�bu;

6(1)b P�rrobežu ekonomikas un soci�lo darb�bu att�st�ba, piem�rojot kop�jas ilgtsp�j�gas teritori�l�s att�st�bas strat��ijas, sekm�jot un uzlabojot vides kop�jo aizsardz�bu un p�rvald�bu.

6(1) P�rrobežu ekonomikas un soci�lo darb�bu att�st�ba, piem�rojot kop�jas ilgtsp�j�gas teritori�l�s att�st�bas strat��ijas, samazinot izol�t�bu, uzlabojot piekuvi transportam, inform�cijai un sakaru t�kliem un pakalpojumiem, k� ar� p�rrobežu �dens, atkritumu un energosist�m�m un iek�rt�m.

6(1)d P�rrobežu ekonomikas un soci�lo darb�bu att�st�ba, piem�rojot kop�jas ilgtsp�j�gas teritori�l�s att�st�bas strat��ijas, pilnveidojot sadarb�bu, kapacit�ti un att�stot infrastrukt�ras kop�ju izmantošanu, jo �paši vesel�bas, kult�ras, t�risma un izgl�t�bas nozar�s.

6(2)a P�rrobežu sadarb�bas dibin�šana un att�st�ba, tostarp divpus�ja sadarb�ba starp j�ras re�ioniem, finans�jot sadarb�bas t�klus un integr�tai teritori�lai att�st�bai labv�l�gas darb�bas. Š�s darb�bas koncentr� galvenok�rt uz š�d�m priorit�t�m: vide: ar �de�u apsaimniekošanu saist�tas darb�bas ar skaidru starpvalstu dimensiju. T�s var b�t ar� š�das darb�bas: upju baseinu, piekrastes zonu, j�ras resursu, �densapg�des pakalpojumu un mitr�ju aizsardz�ba un apsaimniekošana.

6(2)c P�rrobežu sadarb�bas dibin�šana un att�st�ba, tostarp divpus�ja sadarb�ba starp j�ras re�ioniem, finans�jot sadarb�bas t�klus un integr�tai teritori�lai att�st�bai labv�l�gas darb�bas. Š�s darb�bas koncentr� galvenok�rt uz š�d�m priorit�t�m: riska nov�ršana. 6(3) Re�ion�l�s politikas efektivit�tes stiprin�šana, veicinot re�ionu sadarb�bu, koncentr�joties uz jaut�jumiem, kas atrun�ti 5. panta 1. un 2. punkt� un 8. pant�. 8 Ilgtsp�j�ga pils�tu att�st�ba: fizisk�s vides atveseošana, industri�lo plat�bu atjaunošana, v�sturisk� un kult�ras mantojuma saglab�šana un att�st�šana [..] 9 Ekonomikas daž�došana lauku re�ionos un re�ionos, kas atkar�gi no zvejsaimniec�bas.

10 Teritorijas, kur�s ir nelabv�l�gi �eogr�fiski vai dabas apst�ki: var l�dzfinans�t t�s invest�cijas, kas ir paredz�tas pieejam�bas uzlabošanai, ar kult�ras mantojumu saist�to ekonomisko darb�bu veicin�šanai un att�st�bai, ilgtsp�j�gas dabas resursu izmantošanas sekm�šanai un ilgtsp�j�ga t�risma veicin�šanai.

22

Eiropas Soci�lais fonds (ESF) Saska�� ar Komisijas priekšlikumiem visp�r�jo noteikumu regulai Strukt�rfondiem un Koh�zijas fondam (COM(2004)492) un ESF Regulu (COM(2004)493). M�r�i ESF atbalsta politiku un priorit�tes, kuru m�r�is ir veicin�t virz�bu uz pilnu nodarbin�t�bu, uzlabot darba kvalit�ti un produktivit�ti, samazin�t soci�lo izstumt�bu un veicin�t koh�ziju (saska�� ar Eiropas Nodarbin�t�bas strat��iju (ENS)). It �paši ESF piev�ršas Kopienas m�r�iem soci�l�s izstumt�bas izskaušan�, izgl�t�bas un apm�c�bas jom�s un dzimumu l�dzties�bas jom�. ESF pal�dz�ba koncentr�ta uz vair�k�m tematisk�m priorit�t�m, kas atspoguo ES Koh�zijas politiku (ESF regulas 3. pants). Programm�šana ESF darbosies saska�� ar programm�šanas pieeju 2007. – 2013. finans�šanas periodam. Kopum� struktur�lo un Koh�zijas fonda strat��isko orient�ciju noteikšana un programm�šana notiks tr�s posmos: 1) Eiropas Padome nosaka Kopienas Strat��isk�s vadl�nijas finans�šanai, 2) Dal�bvalstis izstr�d� nacion�los strat��iskos ietvardokumentus (NSID), kas nosaka strat��iju, kura veicina Kopienas m�r�u sasniegšanu, 3) Dal�bvalstis sagatavo operacion�l�s programmas, kur�s defin�tas konkr�tas ESF (k� ar� ERAF un

Koh�zijas fondam) atbilst�gas aktivit�tes dal�bvalstu l�men�. NSID un operacion�l�s programmas aptvers periodu no 2007. gada 1. janv�ra l�dz 2013. gada 31. decembrim. ESF operacion�l�s programmas atspoguos strat��isk�s izv�les un priorit�tes, t�p�c b�s ierobežotas iesp�jas izstr�d�t detaliz�tu aktivit�šu sarakstu. Tom�r b�s iesp�jams iekaut programm�s vides priorit�tes, un t�s var attiekties uz jom�m, kuras atbalsta Natura 2000 ieviešanu (piem�ram, dal�bvalsts administr�cijas reforma, kas saist�ta ar vides menedžmentu.)

23

11. tabula: ESF ieviešanas procesa svar�g�kie datumi Darb�ba Laiks Kopienas Strat��isk�s vadl�nijas strukt�rfondiem Dal�bvalstis sagatavo un iesniedz NSID Cik �tri iesp�jams p�c Kopienas Strat��isko vadl�niju pie�emšanas Dal�bvalstis sagatavo un iesniedz operacion�lo programmu priekšlikumus ESF

Cik �tri iesp�jams p�c Komisijas l�muma par NSID pie�emšanu (visp�r�jo noteikumu regula, 26. pants) vai taj� paš� laik�, kad tiek prezent�ti NSID.

Komisija var piepras�t dal�bvalst�m main�t iesniegto OP Komisija pie�em katru OP Cik �tri iesp�jams p�c form�l� iesniegšanas br�ža ESF operacion�l�s programmas s�k darboties 2007. gada 1. janv�ris Dal�bvalstis prezent� Komisijai zi�ojumu par progresu NSID ieviešan�.

Pirmo reizi 2008. gad�, tad v�l�kais l�dz katra gada oktobrim.

ESF operacion�l�s programmas beidz darboties 2013. gada 31. decembris.

12. tabula: Galvenie panti ESF regul�, kas attiecas uz Natura 20008. Pants Teksts Konver�ences un re�ion�l�s konkur�tsp�jas un nodarbin�t�bas m�r�is

3(1)a ii

[ESF atbalst�s] ekonomisko izmai�u paredz�šanu un pozit�vu menedžmentu, seviš�i ar novatorisku un produkt�v�ku darba organiz�cijas metožu ieviešanu un paplašin�šanu, ieskaitot lab�ku vesel�bu un droš�bu, n�kotnes profesion�lo un prasmju pras�bu identific�šanu un �pašu nodarbin�t�bas, apm�c�bu un atbalsta dienestu att�st�bu saist�b� ar uz��mumu vai nozares p�rveidošanu.

Konver�ences m�r�is

3(2)b i

Stiprinot institucion�lo kapacit�ti un sabiedrisk�s administr�šanas efektivit�ti un sabiedriskos pakalpojumus [..], seviš�i veicinot labu programmu un r�c�bas pl�nu veidošanu, uzraudz�bu un izv�rt�šanas apm�c�bas statistikas un ekspert�zes veid�, atbalstot sadarb�bu starp departamentiem un attiec�g�m sabiedrisk�m un priv�t�m organiz�cij�m.

3(2)b ii

Stiprinot institucion�lo kapacit�ti un sabiedrisk�s administr�šanas efektivit�ti un sabiedriskos pakalpojumus [..], seviš�i veicinot kompetences palielin�šanu programmu un r�c�bas pl�nu ieviešan�, ieskaitot likumdošanas ieviešanu, �paši person�la un vad�bas apm�c�bai, un �pašu atbalstu b�tisk�kajiem pakalpojumiem, inspekcij�m un soci�lekonomiskajiem dal�bniekiem, ieskaitot soci�los partnerus un attiec�gas nevalstisk�s organiz�cijas.

8 NB: Š� Rokasgr�mata nav izmantojama atsauc�m uz faktisko public�to Regulu, kur� ir gala juridiskais teksts, kurš nosaka Fondu darb�bu.

24

Koh�zijas fonds Saska�� ar Komisijas priekšlikumiem visp�r�jo noteikumu regulai Strukt�rfondiem un Koh�zijas fondam (COM(2004)492) un Koh�zijas fonda regulu (COM(2004)494). Ir oti maza iesp�jam�ba, ka Koh�zijas fonds var�tu tieši finans�t Natura 2000, tom�r var b�t situ�cijas, kur�s Natura 2000 netieši g�st labumu Koh�zijas fonda finans�tu projektu ietvaros. M�r�i Pal�dz�ba no Koh�zijas fonda tiek pieš�irta: 1) Eiropas Transporta t�klam, �paši

atseviš�iem priorit�rajiem projektiem Eiropas interes�s (L�mums Nr. 1692/96/EC);

2) L�guma 174. panta m�r�u �stenošanai, kas atbilst Kopienas vides aizsardz�bas politikas priorit�t�m, saska�� ar politikas un r�c�bas programmu vides jom�;

3) Jom�m, kuras var att�st�t uz ilgtsp�j�giem pamatiem un dod skaidru labumu videi – energoefektivit�te un atjaunojam� ener�ija, k� ar� transporta jom� �rpus Eiropas transporta t�kla – dzelzceam, upju un j�ru ku�u ceiem, daudzveid�ga transporta darb�b�m t� savstarp�j� saska�ošan�, sauszemes un gaisa satiksmes p�rvald�bai, t�ram pils�tas transportam un sabiedrisk� transporta veidiem.

Programmu veidošana Koh�zijas fonds darbosies saska�� ar programm�šanas pieeju 2007. – 2013. finans�šanas periodam. Dal�bvalstu

programm�šana struktur�lajiem un Koh�zijas fondam notiks divos posmos: 1) Dal�bvalstis izstr�d� nacion�los strat��iskos ietvardokumentus (NSID), kas nosaka ilgtsp�j�gas att�st�bas strat��iju, kura veicina Kopienas m�r�u sasniegšanu, 2) Dal�bvalstis sagatavo operacion�l�s programmas (OP) ar konkr�tu priorit�šu kopumu, kuras var �stenot ar Koh�zijas fonda pal�dz�bu. Katra priorit�šu ass sast�v no darb�bu grupas. NSID un OP attieksies uz periodu no 2007. gada 1. janv�ra l�dz 2013. gada 31. decembrim. OP pie�ems EK. Aktivit�tes, kas nav atrodamas priorit�šu kontekst�, nevar�s l�dzfinans�t.

13. tabula: Koh�zijas fonda ieviešanas procesa svar�g�kie datumi Darb�ba Datums Likumdošanas pakete L�dz 2006. gada vidum Kopienas Strat��isk�s vadl�nijas Padome apstiprina p�c konsult�šan�s ar EP l�dz 2006. gada rudenim Dal�bvalstis iesniedz NSID 5 m�neši p�c Kopienas Strat��iskaj�m vadl�nij�m. Dal�bvalstis iesniedz OP 4 m�neši p�c iepriekš�j�.

Jau s�kuš�s neform�las sarunas ar dal�bvalst�m NSID apspriešanai. 14. tabula: Galvenie panti KF regul�, kas attiecas uz Natura 20009. Pants Teksts

2 (2) [Fonds l�dzsvarot� un atbilstoš� veid�, �emot v�r� katras dal�bvalsts ieguld�jumu nepieciešam�bu un infrastrukt�ras specifiku, sniedz ieguld�jumu š�d�s jom�s:] l�guma 174. panta m�r�u �stenošan�, kas atbilst Kopienas vides aizsardz�bas politikas priorit�t�m, saska�� ar politikas un r�c�bas programmu vides jom�;

2 (3) Jom�s, kas sekm� ilgtsp�j�gu att�st�bu, liekot skaidru uzsvaru uz vides aspektu, piem�ram, ener��tisk� efektivit�te un atjaunojamie ener�ijas avoti, un transporta jom� �rpus Eiropas transporta t�kla - dzelzce�, upju un j�ru ku�u ceos, daudzveid�ga transporta darb�b� un t� savstarp�j� saska�ošan�, sauszemes un gaisa satiksmes menedžmentam, t�ram pils�tas transportam un sabiedrisk� transporta veidos.

9 NB: Š� Rokasgr�mata nav izmantojama atsauc�m uz faktisko public�to Regulu, kur� ir gala juridiskais teksts, kurš nosaka Fondu darb�bu.

25

Finanšu instruments videi (LIFE+) 2004. gada septembr� Komisija pie��ma priekšlikumu Regulai par LIFE+, kas b�s sp�k� periodam no 2007. l�dz 2013. gadam un aizvietos iepriekš�jo LIFE III programmu. LIFE+ priekšlikums joproj�m tiek apspriests ES instit�cij�s un Regulas teksts nav izstr�d�ts gala variant�. T�p�c š� sadaa ir balst�ta uz kompromisa priekšlikumu – dokumentu nr. 15375/05. LIFE+ sast�v no trim da�m: LIFE+ Daba un biolo�isk� daudzveid�ba, LIFE+ Vides politika un p�rvald�ba un LIFE+ Inform�cija un komunik�cija. M�r�i LIFE+ Daba un biolo�isk� daudzveid�ba m�r�i ir izkl�st�ti 4. pant�: “(a) sniegt ieguld�jumu Kopienas politikas un ties�bu aktu �stenošan� saist�b� ar dabu un biolo�isko daudzveid�bu [..]; atbalst�t turpm�ku Natura 2000 t�kla att�st�bu un �stenošanu, tostarp j�ras un piekrastes dz�votnes un sugas; (b) dot ieguld�jumu zin�šanu apkopošan� par Kopienas dabas un biolo�isk�s

daudzveid�bas politikas un ties�bu aktu att�st�bu, anal�zi, uzraudz�bu un izv�rt�šanu; (c) atbalst�t t�du politikas pieeju un instrumentu izstr�di un �stenošanu, kas autu uzraudz�t un v�rt�t dabu un biolo�isko daudzveid�bu, k� ar� faktorus, spiedienu un reakcijas, kas to ietekm�, jo �paši saist�b� ar m�r�i l�dz 2010. gadam Kopien� aptur�t biolo�isk�s daudzveid�bas izzušanu; (d) sniegt atbalstu lab�kai vides p�rvald�bai, plaš�kai ieinteres�to pušu, tostarp nevalstisko organiz�ciju, iesaist�šanai politikas un ties�bu aktu apspriešan� un �stenošan� saist�b� ar dabu un biolo�isko daudzveid�bu.” Programm�šana LIFE+ fonds darbosies saska�� ar programm�šanas pieeju. EK sagatavos daudzgadu strat��isk�s programmas periodiem no 2007. l�dz 2010. gadam un 2011. l�dz 2013. gadam. T�s noteiks Kopienas finans�juma principi�los m�r�us, darb�bas jomu priorit�tes, pas�kumu veidus un paredzamos rezult�tus. T�pat t�s ietvers sadal�jumu starp dal�bvalst�m un noteiks, kuras budžeta daas atv�l�tas centr�lajai

tiešajai un dele��tajai p�rvald�bai. �emot v�r� daudzgadu strat��isk�s programmas k� ietvaru, dal�bvalstis katru gadu Komisijai iesniegs valsts gada darba programmu projektus. Pras�bas š�m darba programm�m ir izkl�st�tas 6. pant�. Svar�gi, lai aktivit�tes, kas saist�tas ar Natura 2000 apsaimniekošanu, tiek iekautas valsts gada darba programm�s, ja instit�cijas pl�no izmantot LIFE+ to l�dzfinans�šanai. Finans�jumu neb�s ties�bas sa�emt š�dos gad�jumos: LIFE+ teksta 10. pants nosaka: “Ar šo regulu nefinans� pas�kumus, kas atbilst citu Kopienas finanšu instrumentu, tostarp Eiropas Re�ion�l�s att�st�bas fonda, Eiropas Soci�l� fonda, Koh�zijas fonda, Eiropas Lauksaimniec�bas fonda lauku att�st�bai, konkur�tsp�jas un jaunin�jumu pamatprogrammas, Eiropas Zivsaimniec�bas fonda un sept�t�s zin�tnisk�s izp�tes pamatprogrammas, atbilst�bas krit�rijiem vai sa�em no tiem pal�dz�bu taj� paš� nol�k�.” Tas noz�m�, ka LIFE+ nevar izmantot, lai finans�tu aktivit�tes, kuras ties�gas sa�emt finans�jumu no citiem Kopienas fondiem, kas apl�koti šaj� Rokasgr�mat�.

26

15. tabula: LIFE+ fonda ieviešanas procesa svar�g�kie datumi Darb�ba Laiks Komisija sagatavo pirmo daudzgadu strat��isko programmu 2007.-2010. gadam un konsult�jas ar dal�bvalst�m.

J�pie�em ne v�l�k k� tr�s m�nešus p�c Regulas st�šan�s sp�k�.

Dal�bvalstis iesniedz valsts gada darba programmas.

Pirm� programma j�iesniedz ne v�l�k k� 3 m�nešus p�c pirm�s daudzgadu strat��isk�s programmas pie�emšanas, citas – saska�� ar ieviešanas noteikumiem.

S�k darboties LIFE+ fonds. Aptuveni 2007. gada vid�. Galvenie panti LIFE+ regul�, kas attiecas uz Natura 200010. Galvenais pants, kurš LIFE+ regul� attiecas uz Natura 2000, ir 3. pants. Tas nosaka krit�rijus, p�c k�diem pas�kumi un projekti ties�gi sa�emt finans�jumu saska�� ar šo regulu: “… 2. Pas�kumi, kas paredz�ti daudzgadu strat��iskaj�s programm�s, kuras sagatavotas saska�� ar 6. panta 1. punktu, valsts gada darba programmas, kas pie�emtas saska�� ar 6. panta 5. punktu, un projekti, kurus �steno saska�� ar š�m programm�m, atbilst š�diem krit�rijiem. Tie: a) ir Kopienas interes�s, jo b�tiski pal�dz sasniegt LIFE+ visp�r�jo m�r�i, kas izkl�st�ts 1. panta 2. punkt�; un

10 NB: Š� Rokasgr�mata nav izmantojama atsauc�m uz

faktisko public�to Regulu, kur� ir gala juridiskais teksts, kurš nosaka Fondu darb�bu.

b) ir tehniski un finansi�li sapr�t�gi, �stenojami un izdev�gi. 3. Turkl�t, lai nodrošin�tu Eiropas pievienoto v�rt�bu un izvair�tos no k�rt�ju darb�bu finans�šanas, valsts gada darba programm�s paredz�tie pas�kumi un projekti, ko �steno atbilst�gi š�m programm�m, atbilst vismaz vienam no š�diem krit�rijiem. Tie: a) ir vai nu lab�kas prakses pas�kumi un projekti, vai paraugpas�kumi un projekti, kas �steno Padomes Direkt�vu 79/409/EEK par savvaas putnu aizsardz�bu un Padomes Direkt�vas 92/43/EEK par dabisko dz�vot�u, savvaas faunas un floras aizsardz�bu; vai ar� b) vai nu novatoriski pas�kumi un projekti, vai paraugpas�kumi un projekti, kas attiecas uz Kopienas vides m�r�iem, tostarp izveidot vai izplat�t lab�ko praksi, zin�šanas vai tehnolo�ijas, vai apzi�as veicin�šanas kampa�as un �pašas m�c�bas a�entiem, kuri iesaist�ti ugunsgr�ku nov�ršan�; vai ar� c) pas�kumi un projekti, kas izveido un �steno Kopienas m�r�us attiec�b� uz plašu, saska�otu, visaptverošu un stabilu mežu un vides mijiedarb�bu p�rraudz�bu.”

T�pat svar�gs ar� 10. pants, kurš nosaka ierobežoju