1

Globālā skolotāja rokasgrāmata

2

Šī rokasgrāmata

domāta, lai

palīdzētu un

atbalstītu

skolotājus, kuri

piedalījušies

“Globālā skolotāja”

1.līmeņa kursos un

apgūto varētu

pielietot praksē.

3

Saturs

1.nodaļa Ievads Globālā 4lpp

skolotāja mācību kursam

- Kādēļ Globālais sklotājs?

Kas ir Globālais skolotājs?

2.nodaļa Globālo mācību 9lpp

vieta izglītības sistēmā

-Kāds ir izglītības mērķis?

-Vai Tava izglītība Tevi

sagatavoja 21. Gadsimtam?

-Izglītības principi, kas balstīti

uz Paolo Freires darbu

-Kāda ir mūsu pasaule?

-Nevienlīdzības palielināšanās

-Kādi ir globālie izaicinājumi?

-Aktivitāte- Kurš no viedokļiem

par izglītību?

-Izglītība 21.gs mācību programmām

-Globālais skolēns

-Globālās izglītības terminoloģija

-Globāls vai starptautisks?

-Globālo mācību ietvari

-Globālās pilsonības ietvari

-Ietvaru salīdzināšana

3. nodaļa Globālo mācību 29lpp

iekļaušana mācību programmās

-Kādēļ skolas mācību programmās

būtu jāiekļauj globālās mācības?

-Kā globālās mācības iekļaut

mācību programmās?

4.nodaļa Domājot par

perspektīvu 35lpp

-Kas ir perspektīva?

-Aktivitātes, kas palīdzētu izprast

priekšstatus

5. nodaļa kritiskā domāšana 39lpp

-Kas ir kritiskā lasīt un rakstīt

prasme

-Kritiskā domāšana globālās

izglītības kontekstā

-Kritiskā domāšana ir mācīšanās

veids...

-Kas slēpjas aiz reklāmas?

-Attīstības kompass

6. nodaļa Cilvēku attieksmes 49lpp

maiņas vērtējums

7.nodaļa 53lpp

Globālās pilsonības

veicināšana

-Kas ir globālā pilsonība?

-Definīcijas/pieejas

-Globālās pilsonības

pamatjautājumi

-Soļi, kā kļūt globālam

Mācies- Domā- Dari

-Līdzekļu vākšana

-Hārta līdzdalības kāpnes

-Panākt aktivitāti klasē:

skolotāja un skolēna loma

-Kas ir iespējams?

-Iespējamo darbību veidi

-Atsauksmes 65lpp

4

1. nodaļa

Ievads “Globālā

Skolotāja” (GS)

mācību kursam

5

Kādēļ Globālais skolotājs?

Globālā skolotāja mācību kursu mērķis ir paaugstināt prasmes, pārliecību un

izpratni par globālās izglītības jautājumiem, lai iekļautu tos savās mācību

programmās. Ir identificēti 6 šo mācību rezultāti:

Pēc mācībām to dalībnieki:

1. Būs paaugstinājuši savu spēju kritiski izvērtēt zināšanas un galvenos

globālo mācību jēdzienus. Būs spējīgi novērtēt sasniegto progresu globālo

mācību iekļaušanai savas skolas mācību programmās;

2. Būs paaugstinājuši savu pārliecību un izpratni par to, kā veicināt informēta

un aktīva globālo pilsoņa attīstību;

3. Būs spējīgi identificēt dažādas perspektīvas un apstrīdēt tos pieņēmumus,

kas slēpjas aiz šīm perspektīvām;

4. Būs uzlabojuši savu izpratni par mācību pieejām, kuras veicina kritisko

domāšanu un kritisko rakstīt un lasīt prasmi;

5. Būs iepazinušies ar praktiskām idejām un atziņām, kuras varētu izmantot

savā personīgajā dzīvē, kā arī ar darbu saistītajās aktivitātēs. Spēs ietekmēt

savus kolēģus un pārliecināt viņus par nepieciešamību iekļaut globālo

izglītību mācību programmās;

6. Sapratīs, kā, izmantojot dažādas aktivitātes, var noteikt izmaiņas skolēnu

attieksmē attiecībā uz dažādiem globāliem jautājumiem.

Ir izstrādāta pēc mācību aktivitāte,

kas palīdzētu skolotājiem internalizēt

to, ko viņi ir iemācījušies. Pārdomāt

pašiem savas perspektīvas, praktiski

pielietot un tad to ieviest savā ikdienas

darbā.

6

Ko saka skolotāji…

Pirms GS kursiem globālie

jautājumi skolu mācību

programmā bija kā papildinājums.

GS kursi parādīja globālos

jautājumus vairāk kā mācību

sastāvdaļu, nevis kā

papildinājumu.

Būtu labi, ja šis būtu kā galvenais

modulis mācībās. Šis GS mācību

kurss šogad ir bijis viens no

patīkamākajiem un

iedvesmojošakajiem darbiem.

Tas ir ļoti vērtīgi pašreflekcijai,

jo man kā skolotājam reti nākas

ko tādu darīt. Spēcinoši un iesaistoši.

Mēs kā skola vēlējāmies

ieviest globālas vērtības,

izveidot globālās mācības par

daļu no skolas tradīcijām un

šie kursi mums palīdzēja

saprast, kā to izdarīt.

Vienkārši izcili, daudz ideju un

aktivitāšus.... kā pieaugušajam

man tas bija saistoši, bet tās

pašas aktivitātes var tikt

izmantotas arī klasē.

Šie kursi man lika vairāk

pārdomāt globālās izglītības

jautājumus un kā par tiem

runāt, lai klasē notiktu

diskusijas, kā arī parādīja

kritisku sarunu

nepieciešamību.

Šie kursi man palīdzēja

domāt kritiski, uzdot vairāk

jautājumus un būt

atvērtākam.

7

Kas ir Globālais skolotājs?

Miriama Steinere (Globālā skolotāja attīstīšana, Trenthama, 1996)

globālo skolotāju definē kā cilvēku, kurš:

Ir ieinteresēts lokālos, nacionālos un globālos sabiedriskos notikumos;

Aktīvi cenšas būt informēts, vienlaikus saglabājot skeptisku nostāju pret

informācijas avotiem;

Ieņem principiālu nostāju, kā arī atbalsta citus, kuri vēršas pret

netaisnību un nevienlīdzību attiecībā uz rasi, dzimumu, grupu, fiziskajām

vai garīgajām spējām, kā arī starptautisko tirdzniecības sistēmu, tās

finansēm un ražošanu;

Interesējas par vides jautājumiem, jo tie ietekmē viņa apdzīvoto vietu,

citas apdzīvotas vietas un ekoloģisko sistēmu pasaulē;

Novērtē demokrātisku procesu kā labāko līdzeki, lai panāktu pozitīvas

pārmaiņas, un iesaistās sociālās aktivitātēs;

Ļauj audzēkņiem pašiem attīstīt savu domāšanu un atklāt netieši izteiktos

uzskatus un vērtības, kas ir viņos.

Globālais skolotājs:

Modelē tādas demokrātiskas vērtības, kā taisnīgums, godīgums,

vienlīdzīga cieņa;

Izmanto virkni mācīšanas veidu, kas sekmē gan individuālo attīstību, gan

grupu sadarbību, un ļauj audzēkņiem pēc iespējas labāk izmantot savus

atšķirīgos mācīšanās veidus;

Iedrošina savus audzēkņus – vai tie būtu zīdaiņa vecumā, vai augstākās

izglītības studeni - ieņemt domājošu un jautājošu pozīciju attiecībā uz

zināšanām;

8

Labi iemāca mācību programmā noteikto, kā arī citas svarīgas tēmas, kas

nav iekļautas programmā, bet ir saistītas ar cilvēktiesībām, attiecībām,

pašcieņu un cieņu pret dažādību;

Ir kritisks pedagogs, tas nozīmē - saglabā līdzsvaru starp apņēmību

saglabāt pamatvērtības un skeptisku pozīciju par jebkuru no dotajām

tēmām - sociālo, ekonomisko, politisko, kultūras un pedagoģisko.

Kā šīs definīcijas saskan ar jūsu pašu viedokli? Kā tās saskan ar Globālā skolotāja

mācību kursa dalībnieku viedokli? Vai šeit ir iekļautas lietas, kuras jūs gribētu

mainīt vai papildināt?

Izmantojiet vietu zemāk, lai pierakstītu savu viedokli.

9

2. nodaļa

Globālo mācību vieta

izglītības sistēmā

10

Kāds ir izglītības mērķis?

Tas nenotiek bieži, kad mēs nedaudz atkāpjamies no skološanas un padomājam,

kāds īsti ir izglītības mērķis. Var likties, ka tas ir kaut kas pats par sevi saprotams

un ka tas nav tik būtiski mācību kvalitātes uzlabošanai. Taču daži pārdomu mirkļi

varētu sniegt atbildes uz to, kādēļ skolās ir vieta globālajām mācībām.

Joprojām notiek karstas diskusijas par to, kāds ir izglītības mērķis. Daži no

senākiem viedokļiem akcentē to, ka izglītība ir domāta, lai sagatavotu skolēnus

nodzīvot noderīgu dzīvi. Grieķu filozofs Sokrāts uzskatīja, ka izglītība nav domāta

tādēļ, lai iegūtu zināšanas, bet lai apgūtu mācīšanos un domāšanu. 20.gs.

pedagogs no ASV- Džons Deveijs uzskatīja, ka izglītība jaunajem cilvēkiem māca

“dzīvot pragmatiski attiecīgajā vidē”. Bet šis viedoklis tika apstrīdēts, jo “tajā nav

izstrādāta sociālās labklājības teorija”. Piemēram, Džordžs Kaunts uzskatīja, ka ar

izglītības palīdzību indivīdi ir jāsagatavo dzīvošanai kā sabiedrības daļai – “dot

indivīdiem tādas iemaņas, kuras ir nepieciešamas, lai viņi sekmīgi varētu

piedalīties savas kopienas sociālajā dzīvē un mainīt to, ja nepieciešams”.

Šis Kaunta viedoklis bieži vien tiek minēts to skolotāju vidū, kuri piedalās GS

mācību kursos.

11

Vai Tava izglītība Tevi

sagatavoja 21. gadsimtam?

100 skolotājiem tika uzdots jautājums: “Vai jūsu izglītība jūs ir sagatavojusi

dzīvei 21.gs.?” . Vairums no skolotājiem izteicās pozitīvi par izglītības procesā

iegūto, bet tajā pašā laikā viņi atzīst, ka “vēl daudz kas ir jāmācās”.

Pēdējā laikā tiek likts uzsvars uz izglītības sociālajiem aspektiem. Viena no

pieejām jauno cilvēku izglītībai nosauc 3 galvenos mērķus:

pilsoniskuma veicināšana;

personīgā izaugsme vai pašattīstība;

sagatavošanās darba gaitām.

Cita veida pieeja izglītību klasificē šādi:

Intelektuālie mērķi - izveidot matemātikas un lasīšanas prasmes;

Politiskie mērķi – tādi kā imigrantu asimilācija;

Ekonomiskie mērķi – sagatavošanās darba gaitām;

Sociālie mērķi – sociālās un morālās atbildības izveidošana.

Skolās vietu ir atradušas abas augstāk minētās pieejas globālās domāšanas

veicināšanai. Liekas, ka šai izglītības koncepcijai ir augošs atbalsts, lai gan dažu

valstu mācību programmās tai ir lielāka loma, bet citu valstu – mazāka (skatīt

nodaļu par ietvariem).

Pēc tam, kad esat pabeidzis

uzdevumu nākošajā lappusē, atbildiet:

Kā ir mainījušās jūsu domas par

izglītības mērķiem? Vai kāds no

minētajiem viedokļiem, vai arī

diskusija ir likuši Jums mainīt savu

viedokli?

12

Izglītības principi, kas

balstīti uz Paolo Freires darbu

Aktivitāte: Izvietojiet šos apgalvojumus telpas dažādās vietās un palūdziet

dalībniekiem apstāties pie tā attēla, kuru viņi visvairāk atbalsta. Palūdziet viņiem

paskaidrot savas izvēles iemeslus, lai uzsāktu diskusiju par izglītības mērķiem.

1. Izglītība ir politisks lēmums.

2. Izglītība noraida fatālisma ideju. Tā ir "kritiskā

cerība", kas liek rīkoties.

3. Apspiestie atbrīvo sevi un apspiedējus.

4. Izglītība ir dialogs, kas liek pārvarēt klusēšanas

kultūru/bailes un veido kritisko domāšanu.

5. Izglītība nav zināšanu nodošana, bet kopīga mācīšanās.

6. Izglītība ir domāta nevis lai ieaudzinātu paklausību, bet lai atbrīvotu cilvēku.

7. Izlītība nenotiek izolācijā, bet mijiedarbībā ar sociālajām kustībām.

8. Izglītībai nepieciešama mīlestība un uzticēšanās.

13

Kāda ir mūsu pasaule?

“Kāda ir mūsu pasaule?” Kad mēs šo jautājumu uzdodam GS mācību kursu

dalībniekiem, parasti saņemam atbildes: “bēdīga; laimīga; pilna ar konfliktiem

un karu; prieka pilna; dažāda; rasistiska; pretrunīga; ilgtspējīga; klimata

pārmaiņu ietekmēta; daudzpusīga; daudzveidīga; radoša; nevienlīdzīga; liela;

maza; pilna ar problēmām; strauji mainās”.

Atbildes raksturo to, cik mums ir dažāda izpratne par pasauli, kā mēs to redzam,

un parāda arī pasaules uztveres pretrunīgos aspektus.

Viens no procesiem, kurš veicina straujās pārmaiņas, ir globalizācija. Lai gan šis

ir sens fenomens, process ir kļuvis par “vieno no galvenajiem mūsdienu

laikmeta procesiem1”, jo tam ir pieaugoša ietekme uz cilvēku dzīvēm. Tam

pievienotā savstarpējā atkarība ir kļuvusi par daudzu valdību un sabiedrības

raizēm. Tādas godalgotas filmas kā meksikāņu režisora Alehandro Gonsalesa

Injaritu „Bābele” (2006) pēta šos savstarpējās atkarības procesus. Šajā

gadījumā, līdz ar savstarpēji saistītiem notikumiem un attiecībām, kāda

Austrumāzijas tūrista, kurš pavada atvaļinājumu Āfrikā, rīcības dēļ

Ziemeļamerikas tuksnesī pazūd bērni.

Kā ekonomiskam procesam, globalizācijai ir potenciāls palielināt nabadzīgo

cilvēku dzīves līmeni, taču tirdzniecības barjeru nojaukšana un transnacionālo

koorporāciju izaugsme ir sekmējusi tieši pretējo efektu. Pēdējo 20 gadu laikā

nabadzīgie cilvēki ir kļuvuši nabadzīgāki, un nabadzīgo kopienu dzīve daudzās

jomās ir kļuvusi grūtāka.

Taču kopējā aina nav tikai negatīva, globalizācijai ir arī savas labās puses.

Piemēram, mobilo telefonu tehnoloģijas fermeriem Kenijā un zvejniekiem

Senegālā ļauj uzturēt sakarus ar cilvēkiem uz sauzemes, lai tie varētu nogādāt

savu produkciju tirgū tieši tajā brīdī, kad peļņa būtu vislielākā. Twiteris un citas

interneta tehnoloģijas ir kalpojušas kā palīgs demokrātisko procesu uzsākšanai

Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs.

1 Jaunā internacionālista Vadlīnījas uz Globalizāciju bez muļķībām

14

Nevienlīdzības palielināšanās

“Viens no veidiem, kā uz šo lūkoties, ir 50-tie un 60-tie gadi, kad mums bija

milzīga ekonomiskā izaugsme un šīs izaugsmes augļi sabiedrībā bija sadalīti

samērā vienlīdzīgi – nebija pamanāms ienākumu nevienlīdzības pieaugums”.

“Kopš 1980. gada arī redzama ekonomiskā izaugsme – ne tik strauja kā agrāk,

bet tagad lielākā daļa no šiem ieguvumiem ir nonākusi pie bagātajiem. Vidējam

vai zemākajam sabiedrības slānim ienākumu izaugsme nav bijusi vai arī ir bijusi

neliela”

Runājot par izglītību, daudziem jauniem cilvēkiem uz šīs planētas joprojām nav

pieejas nekādai izglītītībai, vai arī ir tikai daļēja pieeja.

Savstarpēja atkarība – kādēļ

daži cilvēki kļūst nabadzīgāki?

15

Kādi ir globālie izaicinājumi?

Skolotāji, kuri piedalījās GS (Globālā skolotāja) 1. līmeņa mācību kursos,

nosauca šādus tipiskākos globālos izaicinājumus. Iespējams, nebūs pārsteidzoši,

ka nosaucot izaicinājumus, skolotāju viedokļi bijuši ļoti līdzīgi.

Daži no GS mācību kursa dalībnieku viedokļiem:

Pārmaiņu temps pasaulē

Klimata pārmaiņas – globālā sasilšana

Cilvēka ietekme uz dabas pasauli (dzīvnieku un augu sugu izmiršana)

Karš: konflikti starp cilvēkiem

Piesārņojums

Attiecības starp dažādām kultūrām

Bēgļi un migrācija

Cilvēktiesību neievērošana

Nevienlīdzība un nabadzība

Slimības

Veselības aprūpes pieejamība

Iespēja cilvēkiem dzīvot piepildītas dzīves

2009. gadā uzņemtā dokumentālā filma “Mēs esam tie cilvēki, kurus esam

gaidījuši” parāda dažus no izaicinājumiem, ar kuriem saskaras mūsu pasaule.

“Pasaule saskaras ar aizvien lielākiem izaicinājumiem un tie ikdienas paliek

arvien nopietnāki gan to mērogā, gan sarežģītībā. Un tie nepazudīs paši no

sevis, bet kļūs arvien lielāki, ja mēs tuvākajā laikā nespēsim rast risinājumus. Ja

mēs vēlamies izdzīvot, ir nepieciešams, lai nākamā paaudze ir gudrāka,

sagatavotāka un vairāk spējīga adaptēties, nekā iepriekšējās paaudzes.

Vienīgais veids, kā situāciju uzlabot, ir izglītot jaunatni, lai dotu jaunatnei

iemaņas un attieksmi, kas varētu pavirzīt mūsu pasauli virzienā uz lielāku

drošību, nekā tā ir pašreiz. Jautājums ir: vai mūsu pašreizējā izglītības sistēma

to nodrošina?”

16

Jautājumi:

Vai šie apgalvojumi sakrīt ar jūsu viedokli par tiem izaicinājumiem, ar kuriem

saskaras pasaule? Jā/ Nē/ Daļēji/ Neesmu pārliecināts

Vai citi jūsu skolas darbinieki arī redz pasauli šādā veidā? Jā/ Nē/ Daļēji/

Neesmu pārliecināts

Vai jūsu skola jaunatni sagatavo šiem izaicinājumiem? Jā/ Nē/ Daļēji/ Neesmu

pārliecināts

Jautājumi diskusijai, kurus uzdod dokumentālā filma:

Ja izglītība tiešām ir atslēga, vai jaunie cilvēki uzskata, ka viņu

izglītošanās palīdz viņiem atvērt durvis uz nākotni?

Vai jaunie cilvēki jūt, ka viņiem tiek iedoti rīki, lai tiktu galā ar to, kas

viņus sagaida?

Vai izglītība viņus ir sagatavojusi turpmākajai dzīvei?

Vai ir kādi citi viedokļi par izglītību? Kādi tie ir? Vai izglītības sistēma

jūsu valstī ir tādā līmenī, lai veiksmīgi sagatavotu jauniešus

21.gadsimtam?

17

Aktivitāte: Kurš no viedokļiem

par izglītību?

Aktivitāte:

Sadalieties nelielās grupās, iepazīstieties ar citātiem, kas ir redzami zemāk un sakārtojiet tos prioritārā secībā, augstāk liekot to, kuram piekrītat visvairāk.

Kā izskatās jūsu Valsts izglītības sistēma, salīdzinot to ar šiem citātiem?

Papildus aktivitāte studentiem: izpētiet cilvēkus vai organizācijas, kuras viņi pārstāv. Kādēļ viņi saka to, ko viņi saka?

Jautājumi dsiskusijai: Vai ir kādi citi viedokļi par izglītību? Kādi tie ir? Vai izglītības sistēma jūsu valstī ir tādā līmenī, lai veiksmīgi sagatavotu jauniešus 21.gadsimtam?

„Tas, kas mums ir šobrīd, tā ir sistēma, kas balstīta

uz vēsturiskiem spēkiem, bet kā idejas 21.gs

izglītībai tās ir bankrotējušas, un es domāju, ka

nerada uzticību lielākajā daļā no mūsu bērniem.

Publiskā izglītības sistēma, par kuru maksā no

nodokļu ieņēmumiem, tika izveidota rūpnieciskās

ekonomikas izaugsmes laikā, kas bija 18. un 19.gs.

un bija paredzēta, lai izglītotu darba spēku, kurš

varētu veikt noteiktas lietas.” Kens Robinsons

„Senākos laikos tas bija skolotājs – vīrietis vai sieviete,

kurš stāvēja priekšā un zināja visu. Skolas ir iegrimušas

vēsturē, pagātnē un statiskās zināšanās, kuras mūsdienās

vairs nespēj aizraut. Skolas bieži vien nevar sagatavot

jaunos cilvēkus mūsdienu sabiedrībai un tām realitātēm,

kurās mēs dzīvojam. Kas ir vēl nozīmīgāk, skolas nevar

sagatavot jaunos cilvēkus tām jaunajām problēmām,

kuras mūsdienās rodas.” Dr.K.Raits (Cream Wright),

Globālās izglītības vadītājs, UNICEF

Kā izglītības sistēma palīdzēs jaunajiem cilvēkiem

pēc 25 gadiem, laikā, par kuru mēs neko

nezinam? Cik daudz viņi būs spējīgi pielāgoties?

Cik universāli viņi būs? Un cik pārliecināti par

sevi viņi būs?” Dr. Sandra Lītona Greja (Leaton

Gray), Austrum Anglijas Universitāte

„Izglītība būs atslēga, ar kuru varēs atrisināt

visas mūsu problēmas.” Bils Brejsons(Bill

Brayson)

Skolēni, kuri šogad pabeidz skolu, dosies pensijā

apmēram 2065. gadā. Ņemto vērā to, ka mēs ne ar

kādu varbūtības pakāpi nevaram prognozēt, kāda

pasaule būs pēc 10 gadiem vai pat pēc 5 gadiem,

labākais, ko mēs varam darīt, ir sagatavot mūsu jaunos

cilvēkus strauji mainīgajiem sociālajiem,

tehnoloģiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem.

Jaunajai paaudzei būs jābūt elastīgākiem, sadarboties

spējīgākiem, dzīves priecīgākiem un radošākiem par

visām iepriekšējām paaudzēm.” Annika Small,

Futurelab

18

Izglītība 21.gadsimta mācību

programmām

Daļēji 14 lpp. minēto izaicinājumu dēļ, valstu valdības arvien vairāk apzinās to, ka ir nepieciešamas izmaiņas nacionālajās mācību programmās, lai sagatavotu pilsoņus dzīvei 21. gadsimtā. Tiek diskutēts par to, cik lielu uzsvaru jauno cilvēku izglītošanā likt uz viņu dalību globālajā ekonomikā un cik - uz iespējām piedalīties kā globāliem pilsoņiem.

Globālais skolēns

Kādas zināšanas, iemaņas, vērtības un perspektīvas skolotājam būtu jāieaudzina savos skolēnos, lai sagatavotu viņus šodienas pasaulei un pasaulei, kas būs pēc 20 vai 50 gadiem?

Kādas ir galvenās iemaņas, rīcības, vērtības, attieksmes un zināšanas, kuras jaunajiem cilvēkiem būs nepieciešamas, lai dzīvotu veiksmīgas un piepildītas dzīves šajā pasaulē?

Pārdomas:

„Mīlēt un būt mīlētam. Nekad nepārvērtēt savu nozīmīgumu. Nekad nepierast pie

vardarbības un rupjas nevienlīdzības, kas ir jums apkārt. Meklēt prieku skumjākajās

vietās. Meklēt skaistumu tumšākajā alā. Nekad nevienkāršot to, kas ir sarežģīts un otrādi.

Respektēt spēku, nevis varu. Svarīgāk par visu – vērot. Mēģināt saprast. Nekad

neskatīties uz otru pusi. Un nekad, nekad neaizmirst .” Arundati Rojs

(Piedāvājums izglītības definīcijai)

„Izglītība funkcionē vai nu kā insturments, kas veicina jaunās paaudzes integrāciju

esošajā sistēmā un veicina saskaņu, vai arī tā kļūst par brīvības praktizēšanu, kad vīrieši

un sievietes kritiski un radoši tiek galā ar realitāti un atklāj jaunus veidus, kā pārveidot

savu pasauli.” Paolo Freire, „Apspiesto pedogoģija”

Vietnes, kur iegūt vairāk informācijas par šo tēmu:

http://www.ted.com/conversations/20241/what_is_the_purpose_of_educati.html http://www.thedailyriff.com/articles/noam-chomsky-the-purpose-of-education-869.php

19

Globālās izglītības

terminoloģija

Ir vārdi, kurus varam izmantot, lai

raksturotu galvenās zināšanas un

kompetences sfēras, kuras apptver

globālās mācības. Katram no tiem ir

savs akcents, un tie ir:

Globālā izglītība

Globālā pilsonība

Attīstības izglītība

Starptautiskā izglītība

Cilvēktiesību izglītība

Globāls vai starptautisks?

Šie divi termini skolās bieži rada apjukumu.

Vārdnīcas definīcijas:

Starptautisks: attiecības vai mijiedarbība starp tautām vai tautu vidū (nevis

attiecības starp cilvēkiem); iesaistot divas vai vairākas valstis un to iedzīvotājus

piem. "starptautiskā tirdzniecība".

Globāls: tāds, kas attiecas uz visu pasauli; visā pasaulē; universāls; visaptverošs

piem. "sapnis par mieru pasaulē"

Starptautiska izglītība

Pielāgojas globalizācijai

Sagatavo pilsoņus

pielāgoties darbam

globālajā ekonomikā

(piem. būt spējīgiem

nodarboties ar

komercdarbību globālajā

tirgū)

Attīsta iemaņas, lai

varētu dzīvot globalizētā

pasaulē (piem. izmantot

jaunākās tehnoloģijas,

runāt vairāk kā vienā

valodā)

Globāla izglītība

Cīnās ar globalizāciju

(moto – “Ir iespējama

citāda pasaule”)

Sagatavo pilsoņus cīņai ar

nevienlīdzīgo un

neilgtspējīgo pasauli, kurā

dzīvojam

Attīsta iemaņas, lai varētu

analizēt globālas un

lokālas problēmas (piem.

kritisko domāšanu). Māca

uzņemties atbildību un

rīkoties, lai padarītu

pasauli par labāku vietu

dzīvošanai.

20

Globālajā mācību telpā ir svarīgi apzināties valodu atšķirības, akcentus un mērķus dažādās izglītības pieejās. Lai gan, neskatoties uz atšķirībām, lielākā daļa no šīm pieejām pamatos ir līdzīgas un skolām nevajadzētu uztraukties un justies ierobežotām tādēļ, ka sākotnējā mācību stadijā kāds no terminiem tiek lietots neprecīzi.

Jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai skolotāji apzinātos, kādas ir šīs atšķirības. Lai labāk izprastu šos jautājumus, skolotāji var aplūkot dažādus ietvarus, kas detalizētāk paskaidro saturu.

Globālo mācību ietvari Ir izstrādāti vairāki globālo mācību ietvari jeb modeļi, kas definē un strukturē

mācību globālo dimensiju:

DfES/DfID Vadlīnijas, lai attīstītu globālo dimensiju mācību programmās,

pārskatīts 2005.g.

Oxfam Globālās pilsonības vadlīnijas

Starppriekšmetu sistēma Globālās attīstības izglītībā, Vācija, 2009.g.

Globālo mācību programma (Anglija, Skotija, Īrija, Velsa)

Nav viena “pareizā” ietvara. Katram no tiem ir savas stiprās un vājās puses. Daudz

lielāka nozīme ir tam, kā ietvars tiek izmantots praksē, nevis tam, kurš no

ietvariem tiek izvēlēts. Mācību programmu izstrādes gaitā un viedojot jaunas

mācību iespējas šos ietvarus var izmantot, lai palielinātu informētību par jaunām

jomām un mācību iespējām.

Globālo mācību ietvaru un koncepciju vērtība slēpjas tajā apstāklī, ka tiem ir

iespējas piedāvāt vispārēju saskaņotību un virzību uz kādu tēmu, kursu, moduli,

mācību programmu vai visas skolas pieeju, kā arī tas spēj noteikt galvenās idejas

uz kurām fokusēties.

21

Globālo mācību ietvari var palīdzēt noteikt veidus, kā integrēt globālās mācības

skolā, sākot jau ar individuālu skatījumu līdz pat plānošanai, kas attiecas uz visu

skolu. Izmantojot savā darbā un plānošanā globālo mācību ietvarus, var uzlabot

personīgo mācīšanas pieredzi, vienlaikus uzdodot jaunus jautājumus par nākotnes

iespējām un mācību kvalitāti.

Ar ko vajadzētu sākt, pirms izvēlamies mācību ietvaru:

Ko es jau šobrīd daru saistībā ar globālajām mācībām un globālām

problēmām?

Vai es to uztveru kā globālās mācības?

Ko vajadzētu mainīt/pielāgot/pārveidot, lai varētu apgalvot, ka tās ir

globālās mācības?

Piemēri: Vācija Vācijā federālā valdība izveidoja programmu “Starppriekšmetu ietvars Globālai attīstībai kontekstā ar izgītību ilgtspējīgai attīstībai”. Šis izglītības ietvars paredz 11 kompetences un 20 dažādas tēmas. Kompetences 1: Informācijas ieguve un apstrāde 2: Daudzveidības atzīšana 3: Globālo izmaiņu analīze 4: Atšķirības starp strukturāliem līmeņiem 5: Perspektīvas maiņa un empātija 6: Kritiskā atspoguļošana un viedokļa veidošana 7: Izvērtēt, kādu palīdzību var sniegt attīstībai 8: Solidaritāte un līdzatbildība 9: Komunikācija un konfliktu risināšana 10: Iespēja rīkoties, lai pārmaiņas būtu globālas 11: Piedalīšanās un aktīva iesaistīšanās

22

“Starppriekšmetu ietvars Globālai attīstībai”

Identificēšana Attīstīšana Rīcība

Kompetences

Info

rmācijas ieg

ūšana

un a

pstr

ād

e

Dažād

ības a

tpazīš

ana

Glo

bālo

izm

aiņ

u

analīze

Str

uktu

rālo

līm

eņu/

sociā

lās r

īcīb

as līm

eņu

dif

ere

ncēšana

Izm

aiņ

as e

mp

āti

jā u

n

pers

pektī

vās

Kri

tiskā a

tsp

oguļo

šana

un v

ied

okļa

veid

ošana

Att

īstī

bas a

tbals

ta

pasākum

u n

ovērt

ēšan

a

Solid

ari

tāte

un

līd

zatb

ild

ība

Kom

unik

ācija u

n

konfl

iktu

ris

ināšana

Sp

ēja

rīk

oti

es ņ

em

ot

vērā

glo

bālā

s izm

aiņ

as

Dalīb

a u

n a

ktī

va

iesais

tīšanās

Temati

1.Vērtību, kultūru un dzīves apstākļu

atšķirības

2.Reliģisko un ētisko principu globalizācija

3.Globalizācijas vesture: no koloniālisma līdz

globālam ciematam

4. Preces no visas pasaules: ražošana,

tirdzniecība un patēriņš

5.Pārtika un lauksaimniecība

6.Veselība un slimības

7.Izglītība

8.Globalizētas brīvā laika aktivitātes

9.Enerģijas ražošana, dabas resursu

aizsardzība un izmantošana

10.Tehnoloģiskā progresa iespējas un draudi

11.Globālā klimata izmaiņas

12.Mobilitāte, pilsētu attīstība un satiksme

13.Ekonomikas un darbaspēka globalizācija

14.Demogrāfisko struktūru attīstība

15.Nabadzība un sociālā drošība

16.Miers un konflikti

17.Imigrācija un integrācija

18.Politiskā vara, demokrātija un

cilvēktiesības (Laba pārvaldība)

19.Sadarbība attīstības jomā un institūcijas

20.Globālā vadīšana – Pasaules kārtība

23

Globālā mācību programma Anglijā

Lielbritānijas valdība sponsorēja Globālo mācību programmu, kā arī izstrādāja

virkni ar dažādām kompetencēm šīm mācībām. Tas ir parādīts zemāk redzamajā

attēlā, kur viss ir centrēts ap 2 galvenajām tēmām – globālā nabadzība un

attīstība. Tālāk ir 6 mācību jomas (piem. ilgtspējīga attīstība), tad nāk saraksts ar 8

prasmēm un 8 vērtībām.

Skatieties: http://globaldimension.org.uk/glp/page/10724 Papildus tam izstrādātas arī citas mācību programmas, kas atbalsta globālo mācību kompetenču attīstību. Piemēram, Skotijas mācību programmā ir skaidri definēti mērķi, kas ir ietverti 4 „Kapacitātēs”: ļaut katram jaunajam cilvēkam kļūt par Veiksmīgu skolēnu, Par sevi pārliecinātu personību, Atbildīgu pilsoni un Efektīvu ieguldītāju. Skatīt augstāk minēto interneta adresi.

24

Globālās pilsonības ietvari Ir dažādi ietvari, kuri pasvītro kompetenču veidus, kas ir saistīti ar globālās

pilsonības izglītību. Vairāk informācijas par šo tēmu ir 7.nodaļā. Tabula zemāk

salīdzina vairākas kompetences. Jaunajiem cilvēkiem ir vai nu jābūt globāliem

pilsoņiem vai arī arī viņi tādi kļūs, mācoties par globālo pilsonību.

Kompetences (sadalītas zem kopējām jomām)

Zināšanas un

izpratne

Iemaņas Vērtības/attieksme/

perspektīvas/ spējas

OXFAM

(2006.g.

“Galvenie

elementi”

Sociālais taisnīgums

un vienlīdzība

Dažādība

Globalizācija un

savstarpējā atkarība

Ilgtspējīga attīstība

Miers un konflikti

Kritiskā domāšana

Spēja efektīvi argumentēt

Spēja stāties pretī netaisnībai un

nevienlīdzībai

Cilvēku un lietu cienīšana

Sadarbība un konfliktu risināšana

Identitātes izjūta un

pašcieņa

Empātija

Uzticība sociālajam

taisnīgumam un

vienlīdzībai

Cieņa pret dažādību un tās

novērtēšana

Uzticība ilgtspējīgai

attīstībai

Ticība tam, ka cilvēki var

mainīt pasauli

UNESCO

(2014.g

“Galvenie

elementi”)

Dziļas zināšanas par

globālām problēmām

un universālām

vērtībām, tādām kā:

taisnīgums,

vienlīdzība, cieņa un

gods (izpratne par

globalizācijas

procesu, savstarpējā

atkarība un saistība,

globālie izaicinājumi,

kurus individuālas

valstis nevar

adekvāti atrisināt,

ilgtspējība, kā

nākotnes galvenā

koncepcija)

Kognitīvās iemaņas, lai spētu

domāt kritiski, sistemātiski un

radoši, ieskaitot spēju pieņemt

dažādas perspektīvas, kas atzīst

dažādas dimensijas, perspektīvas

un skatupunktus (piem. Spriešanas

un problēmu risināšanas iemaņas,

kas papildinātas ar multi

perspektīvu pieeju). Ne- kognitīvas

iemaņas, kas ietver sociālās

iemaņas, tādas kā empātīja,

konfliktu risināšana, komunikāciju

prasmes, spēja strādāt komandā un

sadarboties ar cilvēkiem ar

dažādām pieredzēm, izcelsmi,

kultūru un perspektīvām piem.

globālā empātīja, solidaritāte

Spēja rīkoties kopīgi un

atbildīgi, lai atrastu

globālus risinājumus

globālām problēmām un

censties panākt kopēju

labumu

Spēja izprast vairākus

personību līmeņus un

kolektīvās identitātes

potenciālsu, kas sniedzas

pāri individuālām kulturas,

reliģiskām, etniskām vai

citām atšķirībām (piem.

piederības sajūta cilvēcei,

respekts pret dažādību)

25

Britu

Padome

(2012.g

“Tēmas”)

Identitāte un

piederība

Ilgtspējīga dzīvošana

Konflikti un miers

Taisnīgums un

vienlīdziba

Tiesības un

pienākumi

Pašapziņa

Empātīja

Konfliktu risināšana

Radoša domāšana

Kritiska domāšana

Komunikācija

Sadarbošanās

Iniciatīvas uzņemšanās

Pozitīva personība

Atvērtība jaunām idejām

Savstarpējās atkarības

izpratne

Vēlme kaut ko mainīt

Atbildība par savām

tiesībām un pienākumiem

Atbildība par mieru

Atbildība par taisnīgumu

Atbildība par ilgtspēju

UNICEF

ASV

(2003.g:

3)

Informētība par:

dažādām

perspektīvām;

Ekonomiskiem un

politiskiem

procesiem;

Vidi un ilgtspējīgu

attīstību;

Globalizāciju un

savstarpējo atkarību.

Izpratne par cilvēku

dažādību un

starpkultūrām,

Cilvēkutiesībām,

Mieru un konfliktiem,

Pasaules ģeogrāfiju.

Sadarbība. Komunikācija dažādos

kontekstos, ieskaitot verbālo,

neverbālo, rakstisko, vizuālo.

Komunikācija ar dažādu kultūru

pārstāvjiem.

Konfliktu risināšana, ieskaitot spēju

iet uz kompromisiem un

apspriesties.

Kritiska un radoša domāšana.

Spēja izmantot medijus,

tehnoloģijas un informāciju.

Spēja runāt vairākās valodās.

Perspektīvas saglabāšana.

Nodarbošanās ar brīvprātīgo darbu

un pakalpojumus sniegšana citiem,

lai uzlabotu dzīves apstākļus.

Vēršanās pret netaisnību.

Pilsoņa pienākumu veikšana

(individuāli un kolektīvi)

Mērķu nospraušana, lai rīkotos

izlēmīgi.

Darbības efektivitātes izvērtēšana,

lai nākotnē to uzlabotu.

Palīdzēšana citiem gan lokāli gan

globāli.

Uzņemšanās atbildību par savu

rīcību.

Neiebilst pret

neskaidrībām.

Uzticība sociālajam

taisnīgumam un

vienlīdzībai.

Rūpes par vidi un uzticība

ilgtspējīgai praksei.

Ieinteresētība par pasauli.

Empātīja pret citiem.

Atvērtība.

Cieņa pret citu cilvēku

tiesībām.

Identitātes izjūta un

pašapziņa.

Atbildības sajūta, ka

jāpalīdz citiem.

Vienotības izjūta ar

cilvēkiem gan savā valstī,

gan ārpus tās (solidaritāte).

Vērtību atšķirības.

26

Ietvaru salīdzināšana

Skatoties uz iepriekš minētajiem ietvariem, varam skaidri redzēt atšķirības

izmantotajā valodā un uzsvaros. Nav divu vienādu ietvaru. Tajā pašā laikā varam

saskatīt arī līdzības: visi ir ļoti plaši, veids, kādos katrs no ietvariem pasniedz sevi ir

līdzīgs, sagrupēto sadaļu iekšienē ir daudz līdzību.

Lasot atsevišķas sadaļas, redzam, ka tiek izmantotas trīs plašākas daļas: -

zināšanas un izpratne plašākā mērogā vai procesi, kuri ir svarīgi, lai izprastu

pasauli;

-svarīgas iemaņas, kas saistītas ar iepriekš minētajām zināšanām, lai izmantotu tās

aktīvai dalībai globālos procesos, un

- uzskati, attieksmes, vērtības par konkrētiem jautājumiem, cilvēkiem un par sevi

pašu, kas arī nosaka pozitīvu iesaistīšanos globālos procesos.

Zināšanām ir tendence fokusēties uz tādām jomām kā cilvēktiesības, sociālais

taisnīgums (vai godīgums), miers un konflikti, ilgtspējīga attīstība, savstarpējā

atkarība (un globalizācija).

Iemaņas fokusējas gan uz “izziņas” iemaņām, tādām kā kritiskā un daudz

dimensiju domāšana, gan uz “sociālajām” iemaņām, tādām kā sadarbība,

komunikācija un konfliktu risināšana.

Vērības un attieksmes fokusējas uz tādiem aspektiem kā “kopējā cilvēcība” -

dažādība, miers, empātija, identitāte un aspektiem, kas liek rīkoties, piemēram –

rūpes, taisnīgums un vienotība.

Šie ietvari skolām ir noderīgi tādēļ, ka tie parāda, cik plašas un daudzšķautņainas ir

globālās mācības. Tie palīdz skolotājiem saprast svarīgākos aspektus, lai mācības

būtu efektīvas. Piemēram, neliela līdzekļu vākšana kādam mērķim vēl neattīstīs

visus konkrētajā ietvarā paredzētos mērķus (kā, piem., kritisko domāšanu).

27

Nav tik svarīgi, kuru ietvaru izmantot, bet svarīgāk ir izvēlēties to, kas visvairāk

atbilst konkrētā skolotāja vai skolas interesēm, skatoties plašākā kontekstā, kurā

ietvari darbojās. Piemēram, UNICEF ietvarā globālās pilsonības mācības vairāk ir

virzītas uz cilvēktiesībām, savukārt Oxfam ietvars ir orientēts vairāk uz rīcību, kas

saistīta ar globālās nabadzības samazināšanu. Britu Padomes ietvars ir vairāk

orientēts uz internacionālismu, kultūru un savstarpējām saiknēm.

Pārdomas:

Ir vairāki mācību ietvari, kuri apkopo, kas ir globālā mācība. Šo ietvaru saturs parasti

norāda uz zināšanām par globālām problēmām un tēmām, iemaņām, kas saistītas ar

kritisku izpratni un piedalīšanos, kā arī vērtībām/attieksmēm, kas nostiprina pozitīvu

rīcību un cilvēku attiecības. Ietvaru izvēle ir ļoti kontekstuāla – tas, ko piedāvā visi ietvari,

ir plašs un daudzpusīgs skatījums uz globālo pilsonību/globālajām mācībām, kas var

atbalstīt skolas, veidot un plānot plašāku un holistiskāku pieeju.

28

29

3. nodaļa

Globālās izglītības

iekļaušana mācību

programmā

30

Kādēļ skolas mācību programmā

būtu jāiekļauj Globālās mācības?

Savienojumu veidošana starp jēdzieniem un skolas programmu (KĀ?)

Daži galvenie jautājumi:

1. Kā jūs paskaidrosiet citiem skolas darbiniekiem, kādēļ mācību programmā

būtu jāiekļauj arī globālā dimensija?

2. Kā jūs to izdarīsiet tā, lai potenciāli palielinātu, padziļinātu izpratni par šiem

jautājumiem (process, kas ved uz to, lai novērotu izmaiņas gan attieksmē,

gan izpratnē)?

Globāla perspektīva skolēniem un skolotājiem piedāvā:

Pieeju, kas ņem vērā visu sabiedrību un vidi, kurā cilvēki dzīvo;

Likt uzsvaru uz nākotni, cilvēku sabiedrības dinamisko dabu, kā arī katra

cilvēka iespējām izvēlēties un veidot vēlamo nākotni;

iespēju izpētīt tādas svarīgas tēmas kā izmaiņas, savstarpējā atkarība,

identitāte un dažādība, tiesības un atbildība, miera uzturēšana, nabadzība un

labklājība, ilgtspējīgums un globālais taisnīgums;

Likt uzsvaru uz kopīgu mācību procesu un rīcību, kā arī dalītu atbildību;

Likt uzsvaru uz kritisko domāšanu un komunikāciju.

(No Globālās perspektīvas: Ietvars globālai izglītībai Austrālijas skolās, 2008)

Pētījumi parāda, ka globalizācijas procesi ir grūti aptverami vairumam jauno cilvēku, kā arī internets un televīzija lielā mērā ietekmē to, kā jaunie cilvēki uztver globālos jautājumus. Skolām šeit ir iespējas iejaukties un piedāvāt skolēniem atlernatīvu veidu kā apstrādāt šos informācijas plūdus. (No: Starppriekšmetu ietvars Globālās attīstības izglītībai, Vācija, 2009)

31

Dažu Polijas, Slovākijas, Austrijas un Lielbritānijas skolotāju domas par tēmu

“Kādēļ nepieciešamas Globālās mācības?”

Kādēļ globālās mācības ir nepieciešamas?

Lai palielinātu cilvēku interesi par kultūru līdzībām un atšķirībām

Lai pazaudētu naivumu

Lai dalītos ar idejām un atbildību

Lai aktīvi piedalītos kopēju mērķu sasniegšanā

Lai nekļūtu par upuriem

Lai iegūtu kritiskās domāšanas iemaņas – lai veidotu kontaktus

Lai prastu sintezēt informāciju – pārdomāt to

Lai mūsdienu multikulturālajā un mainīgajā sabiedrībā izprastu savu valsti

Lai izprastu pasaules starpsavienojumus

Sijāt informāciju, lai atklātu aizspriedumus un veidotu savu viedokli

32

Pārdomas:

“Globālā izglītība ir kas vairāk par

globālu tēmu apskatīšanu un

mācīšanu. Ir svarīgs arī veids, kā jūs

mācāt un mācāties par šīm tēmām

atbilstošos kontekstuālos apstākļos,

kuros mācības notiek. Svarīga ir

satura, formas un konteksta

vienotība mācību procesa laikā.

Globālās izglītības mācību procesā

studenti un pedagogi vairāk

iedziļinās notikumu saknēs un

cēloņos. Viņi dalās ar idejām par

iespējamajiem risinājumiem un

alternatīvām, izmantojot dinamiskus

novērošanas, analizēšanas,

atspoguļošanas un informācijas

apmaiņas uzdevumus, kas rada

jaunu zināšanu un interešu ciklu.”

(No Globālās izglītības vadlīnijām:

Pedagogu rokasgrāmata, Eiropas

Padomes Ziemeļu Dienvidu centrs,

2010.g)

33

Kā globālās mācības iekļaut

mācību programmā? Svarīgākie padomi

Ir vairākas lietas, ko skolotāji var darīt, lai palīdzētu skolas mācību programmā

iekļaut globālās mācības. Tās ir:

1. Veikt auditu un noskaidrot vai skolā jau šobrīd tiek skarti ar globālām

mācībām saistīti jautājumi un kompetences

2. Plānot mācību programmu tā, lai noteiktu tās iespējas, kuras jau pastāv un

sasaistīt to ar mācību programmu, kura fokusēsies vai nu uz globāliem

jautājumiem (piem., ūdens, veselība, izglītība) vai arī uz iemaņu attīstīšanu,

kas saistītas ar globālo mācību (piem., plānot kādu aktivitāti, apspriest tādus

jēdzīenus kā taisnīgums)

3. Paņemiet kādu globālu problēmu vai tēmu, kuru vēlaties studēt un sadaliet to

vairākās daļas, kuras varat izmantot mācību programmā. Zemāk skatieties

piemēru ar ūdeni.

34

No Iesākums darbam ar globālo pilsonību (7.lpp): http://www.oxfam.org.uk/education/global-citizenship/global-citizenship-guides

Izvērtēt mācības

Skolēnu dienasgrāmatas palīdzēja viņiem

novērtēt mācības un to, kā tās izmainīja

viņu attieksmi pret ūdens izmantošanu

Uzdot jaujājumus:

Fotogrāfijas par ūdeni (piem. Ūdens visiem,

www.oxfam.org.uk/education/resources/w

ater_for_all/) , lai rosinātu jautājumu

uzdošanu

Atbildēt kā aktīviem globāliem

pilsoņiem

Apzināties to, ka ūdens ir

jātaupa kā vērtīgs dabas

resurss

Ūdens auditi gan skolā,

gan mājās

Izvērtēt, kas būtu jādara,

lai ūdens izmantošana

būtu ilgtspējīga un

taisnīga

Samazināt siltumnīcas

efekta gāzu emisijas, lai

nepieļautu sausumu

apdraudētākajos

reģionos

Saskatīt sakarības

Ikvienam ir tiesības piekļuvei pie tīra ūdens

Ūdens kopīgā izmantošana un vajadzības visā pasaulē

Ūdens riņķojums dabā kā piemērs globālajai mijiedarbībai

Sausums un plūdi – to iemesli un ietekme dažādās pasaules daļās. Kā to var saistīt ar notikumiem tālu prom (piem. klimat pārmaiņas)

Saistiba starp ūdeni, veselību un nabadzību

Viedokļu un vērtību izpētīšana

Kā cilvēki dažādos veidos tiek pie pamatvajadzību apmierināšanas

Viedokļu dažādība par vēlmēm un vajadzībām dažādās valstīs un pat valstu iekšienē

Ūdens loma vīriešu un sieviešu, puišu un meiteņu dzīvēs, kādu lomu tas spēlē dzimumu nevienlīdzības

jomā

Dažādu kultūru un reliģiju attieksme pret ūdens izmantošanu

Viedokļu sadursmes par ūdens īpašumtiesībām un piekļuvi tam (piem. vai Velsai būtu jādalās ar savu

ūdeni ar Angliju)

35

4. nodaļa

Domājot par

perspektīvu

36

Kas ir perspektīva?

Trīs definīcijas:

1. Veids, kā uztvert situācijas, faktus un novērtēt to relatīvo

svarīgumu.

2. Raksturīgs un precīzs viedoklis vai arī spēja to saskatīt;

objektivitāte.

3. Viedoklis no malas skatoties laikā un telpā.

Kādēļ mums ir jādomā par perspektīvām?

Viedoklis par pasauli mums veidojas jau kopš dzimšanas brīža, to ietekmē

dažādi faktori – citi cilvēki, notikumi, pieredzētais un mediji (grāmatas, TV). Līdz

skolas gaitām bērnos ir izviedojies “nekritiski vērtēts viedoklis” par daudziem

un dažādiem dzīves aspektiem – sākot ar lokāliem un beidzot ar globāliem

jautājumiem; attiecībā uz ģimeni un draugiem, kā arī plašākām kopienām.

“Ņemot vērā to, ka globalizācijas izplatība pieaug, pieaug arī izaicinājumi

jaunajiem cilvēkiem saistībā ar cilvēku un informācijas kustību. Tas, kāda ir viņu

attieksme pret cilvēkiem no citām kultūrām, kā viņi interpretē attēlus,

vēstījumus un kā viņi stājas pretī nevienlīdzībai, ir atkarīgs no viņu skatījuma uz

plašo pasauli. Lai sekmētu kopienu kohēziju un izvairītos no rasistiskiem

aizspriedumiem un diskriminācijas nākotnē, jaunajiem cilvēkiem ir vajadzīga

labi izvērtēta un objektīva perspektīva.” R. Borovskis, Leeds Universitātes

Āfrikas pētījumu centrs (LUCAS), 2011.g.

E.Saids (1985)- Austrumnieku paražas

„Vienā pusē ir rietumnieki un otrā pusē ir arābi

– austrumnieki. Pirmie ir racionāli, miermīlīgi,

liberāli, loģiski, spējīgi sekot reālām vērtībām,

nav visu laiku aizdomīgi, savukārt

austrumniekiem nepiemīt nekas no šīm

īpašībām.”

J.Leiens (2000) – Infrahumanizācija

„Ja cilvēki domā, ka viņu grupa ir pārāka par

citām grupām, ir norūpējušies par savu grupu

un piešķir tai īpašu būtību, viņi uz savu grupu

attiecinās cilvēciskas īpašības, bet

infrahumanizēs citas grupas. Citām grupām

viņi piešķirs sekundārās emocijas vai pat tās

noliegs vispār, kas cilvēkiem ir samērā

raksturīgi.

37

5 soļu programma, kā mazināt

aizspriedumus un maldus

Aizspriedumi – Kādi ir skolēnu aizspriedumi par pasali, kurā dominē vairākums? No kurienes nāk šie aizspriedumi?

Humanizācija – identificēt veidus, kā “humanizēt” tos cilvēkus, par kuriem mācāmies.

Pārpratumi – vērsties pret pārpratumiem, kurus rada vairākuma pasaule un tās cilvēki.

Jaunas perspektīvas – apgūt jaunas zināšanas, izpratni un perspektīvas.

Uztveres izmaiņas - atspoguļot apgūtās lietas un atpazīt uztveres izmaiņas.

Aktivitātes, kas palīdzētu

izprast priekšstatus

Aktivitāte: mēs visi izdarām pieņēmumus. Pieņēmumu izdarīšana ir mūsu dzīves

neatņemama sastāvdaļa. Piemēram, mēs pieņemam, ka no rīta uzlēks saule, ka

skola sāksies laikā, mums būs pārtika, ko ēst. Brīdī, kad mēs izdaram pieņēmumus

ir svarīgi apzināties, ka mēs to darām, un būt “kritiski vērīgiem”.

a) Iedodiet skolēniem “pieņēmumu sarakstu”

b) Palūdziet skolēnus sagrupēt pieņēmumus – “pieņemams”, “nepieņemams”,

“neskaidrs”

c) Salīdziniet skolēnu sagrupētos pieņēmumus. Uzsāciet diskusiju, kādēļ

pieņēmumi ir kategorizēti tieši tādā veidā. Ko no šī uzdevuma skolēni var

mācīties?

Kādu darbu viņi darīs? Izmantojiet fotogrāfiju komplektu, kur redzami jauni cilvēki

no dažādām kultūras vidēm. Pajautājiet skolēniem viņu domas par to, kādu darbu

veiks šie jaunie cilvēki, kad būs pieauguši. Analizējiet atbildes.

38

39

5. Nodaļa

Kritiskā domāšana

40

Kas ir kritiskā rakstīt un lasīt

prasme?

Vai tas ir tas pats kas kritiskā domāšana?

Kādas ir “mācību pieejas”, kas veicina kritisko rakstīt un lasīt prasmju apgūšanu?

Paolo Freire un kritiskās rakstīt un lasīt prasmes iesākumi

Kritiskā rakstīt un lasīt prasme parasti tiek saistīta ar Paolo Freire – brazīļu izcelsmes juristu, kurš kļuva par skolotāju. Freire izstrādāja revolucionāru pedagoģisku pieeju, kas mācīja lasīšanu un rakstīšanu zemniekiem, kuri dzīvoja graustu rajonos (favelās) pie Sanpaulu un bija analfabēti. Viņa apmācības sākās ar “Sokrātisku” sarunu, kuras mērķis bija valodas izmantošana kā palīgs domāšanai. Tikai tad, kad viņa studenti varēja mutiski noformulēt savu sakāmo, viņš sāka mācīt vārdu rakstību. Freire savus studentus uztvēra kā līdzvērtīgus un mācībās izmantoja attēlus, lai atgādinātu par problēmām viņu dzīvē un, izmantojot dialogu, vedināja viņus izvērtēt problēmu cēloņus un iespējamo rīcību. Pēc tam, lai nostiprinātu viņu atziņas, studenti tika iepazīstināti ar rakstīto vārdu. Viņi rakstīja tos vārdus, kuri izraisīja spēcīgas emocijas, lai pēc tam pārlasot tos varētu debatēt un nonākt pie jaunām atziņām. Šādā dialektiskā veidā Freires pedagoģiskā pieeja paaugstināja studentu pašapziņu. Šo procesu viņš nosauca portugāļu valodas vārdā: conscientizaçao (Freire, 1970).

Šajā zīmējumā cilvēki mācās “lasīt pasauli” caur attēlu, pirms iemācās lasīt reālus vārdus. Viņi mācās kritiski aprakstīt attēlā redzamo savas dzīves ikdienu. Šie attēli aicināja cilvēkus iegremdēties klusuma kultūrā, lai kļūtu par cilvēkiem, kas apzinās to, ka viņi paši ir savas kultūras un realitātes veidotāji.

Kodifikācija rada distanci starp audzēkņiem un pasauli, kurā tie darbojas, lai viņi varētu redzēt to citā perspektīvā. Tā kā viņi sāk apzināties savu pasauli, pasperot soli atpakaļ, ieturot distanci no konkrētās realitātes, viņi sāk uztvert arī citas realitātes (citēts no Madza Ednir, pedagogs no Brazīlijas, Cecip, Sanpaulu). "Kritiskās rakstīt un lasīt prasmes metode uztver lasītājus kā aktīvus procesa

dalībniekus un liek tiem ne tikai pasīvi pieņemt to, kas ir uzrakstīts, bet uzdot

jautājumus, pārbaudīt un apstrīdēt attiecības, kas pastāv starp teksta autoriem un

41

lasītājiem. Metode koncentrējas uz jautājumiem, kas veicina pārdomas,

transformāciju un rīcību." Friere, 1970.

Vanessa Andreotti saka: “Kritiskā rakstīt un lasīt prasme ir balstīta uz stratēģisku

pieņēmumu, ka visas mūsu zināšanas ir daļējas un nepilnīgas, balstītas uz mūsu

pieredzi un kultūras kontekstu”. Mums trūkst zināšanu, kas ir balstītas uz citas

pieredzes un kultūras kontekstu un tādēļ mums ir jāpieņem mūsu pašu iespējas

mācīties un pārveidot savus uzskatus, identitāti, attiecības un domāt citādāk.”

Atsaucoties uz Paolo Freira pieeju, kritiskā rakstīt un lasīt prasme sevī ietver

kritiskās iesaistīšanās un atspoguļošanas iemaņu attīstīšanu, dažādu perspektīvu,

valodu, varu, dažādu sociālo grupu un sociālo iemaņu analizēšanu un kritiku.

Būt “kritiskam” šajā kontekstā nenozīmē dominējošo jēdzienu, ka kaut kas ir vai nu

labs vai slikts, objektīvs vai neobjektīvs, patiesība vai meli. Tas nozīmē saprast

līdzdalības un pieņēmumu izcelsmi.

Šajā ziņā “Kritiskā rakstīt un lasīt prasme nav domāta tam, lai lasītājiem atklātu

kādu patiesību, bet tam, lai dotu telpu konteksta atspoguļošanai…. ko mēs

domājam, jūtam, kas mēs esam, kā rīkojamies. Arī mūsu vērtību sistēmas globālā

un lokālā ietekme, kas ir saistīta ar varu, sociālajām attiecībām, darbaspēka un

resursu sadali.” (Kritiskā globālās pilsonības izglītība: Vanessa Andreotti, 2009).

Neticami

Kritiskā rakstīt un lasīt prasme ir kas vairāk kā rakstīt un lasīt prasmju un prakses

kopums.

Kritiskā rakstīt un lasīt prasme ir kas vairāk par lasīt un rakstīt mācēšanas

iemaņām un praksi

Kritiskā rakstīt un lasīt prasme

Kritiskās rakstīt un lasīt prasmes principi:

Mest izaicinājumu vispārpieņemtajiem pieņēmumiem un vērtībām;

Izpētīt dažādās perspektīvas un iztēloties tās, kuru trūkst vai ir pieklusinātas;

Izpētīt attiecības, it īpaši tās, kurās ir iesaistīta vara;

Pārdomāt un izmantot lasīt un rakstīt prasmi, lai veicinātu sociālo taisnīgumu;

(Levisons, Flints un Van Stuis,2002, MakLauglins un De Voogd, 2004) No: Prakses un pētījumu saistība: Kritiskās

rakstīt un lasīt prasmes vadlīnijas, Rakstīt un lasīt prasmes ieguvumi, 2009.

42

..nav gluži tas pats, kas

kritiskā domāšana

Kritiskā domāšana balstās uz apgalvojumiem un to apstiprināšanu, uz interpretācijām un to pielietojumu, savukārt kritiskā rakstīt un lasīt prasme ir vairāk skeptiska, vairāk politiski orientēta. Kritiskā domāšana sākas ar pieņēmumiem, kas balstīti uz mūsu aizspriedumiem, kā arī uz domu, ka valoda mūs var atbrīvot, ja vien mēs to izmantotu skaidrā un racionālā viedā. Bieži vien tam, ko mēs lasam un dzirdam, ir nepieciešama analīze un interpretācija, tam ko mēs runājam un rakstam ir vajadzīga pārveidošana, lai mēs varētu izdarīt spriedumus, kas ir balsīti uz pierādījumiem.

Kritiskā domāšana nosaka to, ka mūsu apgalvojumi ir skaidri jāpamato, ka tiem ir jābalstās uz pierādījumiem, kā arī jārēķinās ar to, ka mūsu viedoklis tiks apstrīdēts un iztirzāts no citādi domājošo cilvēku puses. Kritiskā domāšana nozīmē to, ka mums ir rūpīgi jāizvērtē tie argumenti, kuriem mēs sliecamies nepiekrist, kā arī novērtēt iemeslus un loģikas spēku ar kādu argumenti tiek sakārtoti, lai izdarītu secinājumus.

Kritiskā rakstīt un lasīt prasme savukārt sākas ar to, ka valoda tiek izmantota

kontekstā, kas sevī ietver varas attiecības. Valoda ir politikas veids. Visi rakstītie

teksti (ieskaitot filmu scenārijus, televīzijas programmas un reklāmas) ir rakstīti ar

mērķi uzrunāt kādu. Ņemot vērā to, ka šie mērķi ne vienmēr ir skaidri saskatāmi,

lasītājiem ir jātrenējās un jāattīsta spējas izvērtēt, ko viņi saprot un kam no

rakstītajiem tekstiem piekrīt.

Kritiskā domāšana bieži tiek minēta kā viens no četriem Globālās izglītības (OSDE

2007) stūrakmeņiem, kas vēl sevī ietver - sistēmisku domāšanu, aktīvu pilsonību

un problēmu risināšanu.

43

Kritiskā domāšana globālās

izglītības kontekstā (Think Global

2010)

1. Spēja atrast sakarības gan sistēmas iekšienē, gan starp sistēmām;

2. Informētība par to, cik daudz lietas tiek apstrīdētas ;

3. Izpratne par varas attiecību nozīmīgumu;

4. Pārdomas par sevi: globālais nav kaut kur ārpusē;

5. Vērtību skala.

Spēja uzdot kritiskus jautājumus ir viena no mācību procesa atslēgām, kas ir izcelta

UNESCO ESD ekspertu pētījumā par mācībām un procesiem (2011) – “Katru dienu

mēs esam pakļauti informācijas plūdiem – reklāmām, ziņām, laikrakstiem,

TV…informācijai, kura mums vēsta par to, kas pasaulē ir svarīgs….reklāmas, kas

mūs aicina pirkt….ir pārāk viegli pieņemt to, kas mums tiek sacīts, ko mēs izlasām,

bet mums ir jāapstājas un jāpadomā par to, kas patiesībā tiek sacīts….kas mums

patiesībā tiek pārdots…kas ir patiesais vēstījums…kas to visu saka…..kādēļ tas viss

tiek sacīts….kurš no tā visa gūst labumu?”

Ir svarīgi atspoguļot arī mūsu pašu domas un pieņēmumus. Kādus pieņēmumus

mēs izdaram par lietām, kuras dzirdam un lasām? Kā mūsu personīgās vērtības

ietekmē šos pieņēmumus? Kā mūsu personīgās vērtības, kultūra, dzimums, ticība

un dzīve ietekmē to, kā mēs interpretējam šīs ziņas un to, kā mēs interpretējam

pasauli?

Kritiskās domāšanas un kritiskās rakstīt un lasīt prasmes veicināšana nozīmē to, ka

skolotājiem tāpat kā studentiem ir jāizpēta pašiem sava izpratne un pieņēmumi.

44

Kādēļ izmantot kritisko (atspoguļojošo) domāšanu?

Lai kritiski izvērtētu pieņēmumus, atpazītu aizspriedumus, intereses, motivāciju,

kas slēpjas aiz notikumiem un varas attiecībām

Tā sniedz dziļāku izpratni par to, kā dažādas politiskās, sociālās un ekonomiskās

struktūras nodrošina ilgtspējīgu attīstību

Tā palīdz palūkoties zem neilgtspējīgas prakses un problēmām, lai atrastu dziļāk

esošus cēloņus

Palīdz izpētīt to, kā kultūra ietekmē pasaules uzskatu veidošanos

Izveido personīgi nozīmīgas pārmaiņas ilgtspējīgai attīstībai, izmantojot vērtības

un to saknes

Attīsta spējas piedalīties pārmaiņu procesā gan individuāli, gan kolektīvi, dod

iespējas studentiem veidot pašiem savu dzīvi

Veicina pārdomas par to, ko ilgtspējīgums nozīmē katra paša dzīvē, rada iedvesmu

kaut ko mainīt savā dzīvē

Piedāvā jaunu skatu uz dzīvi, ļauj studentiem identificēt to, kādi ir šķēršļi un

iespējas kaut ko mainīt

Palīdz uzbūvēt un izpētīt alternatīvus domāšanas veidus.

45

Kritiskā domāšana ir mācīšanās

veids…

- redzēt lietas no dažādiem skatu punktiem - atzīt politisko atbildību, kas mums ir kā pedagogiem - iedomāties par citām iespējamām attiecībām un nākotni - uztvert sevi kā pedagogu (nevis tikai kā skolotāju) - spēt saskatīt ko vairāk par jēdzieniem un struktūrām, kas ir dotas - izpētīt dažādu pasaules uzskatu, vērtību, apmelojumu un nostāju izcelsmi un

ietekmi - analizēt zināšanu, kultūru, identitāšu un attiecību veidošanos - saredzēt saistību starp lokāliem un globāliem kontekstiem - uzdot jautājumus par pasauli, par sevi un citiem - saprast to, ka atbildes vienmēr būs tikai daļējas un nepilnīgas - domāt neatkarīgi un palīdzēt studentiem darīt to pašu - uzdot jautājumus par tēmām, kuras mums tiek pasniegtas kā universālas

patiesības - redzēt konfliktu pozitīvo pusi (kas nepieciešams, lai notiktu izmaiņas un iegūtu

mācības) - dzīvot kopā, veidot dažādas attiecības, saistīties jaunos veidos - ieņemt ētisku pozīciju attiecībā uz dažādību - atļaut studentiem veidot pašiem savas atbildes - veidot mācību vidi bez vērtēšanas - būt vairāk iekļaujošam kā skolotājam un pedagogam - veidot lokālas un globālas attiecības - cienīt sevi un citus, kā arī būt cienītam - saprast to, kas mēs esam un mūsu vietu pasaulē - pārdzīvot nenoteiktību un sarežģītus apstākļus un tikt tiem pāri - veicināt iekšējās pārmaiņas - mācīties par citiem un par sevi.

From: OSDE: An Introduction to Critical Literacy; Vanessa Andreotti, Clive Belgeonne, Laiz Chen, Linda Barker, Alex Kosogoran. Developing Critical Literacy skills using Open Space for Dialogue and Enquiry (OSDE

46

Kas slēpjas aiz reklāmas?

Izvēlieties piemērotu reklāmu

diskusijām. Uzmanīgi noskatieties

reklāmu un padomājiet par šiem

jautājumiem:

1. Kā šī reklāma Tevi uzrunā?

(tradicionālā skatīšanās)

2. Kādu vēstījumu šī reklāma sniedz

saviem skatītājiem/patērētājiem (vai

nu tiešu vai netiešu)? (Kritiskā

lasīšana)

3. Kas ir reklāmas mērķa auditorija?

(Kritiskā lasīšana)

Šajā brīdī Jūs varbūt vēlaties reklāmu

noskatīties vēlreiz. Kritiskās rakstīt un

lasīt prasmes jautājums: Kādi ir

pieņēmumi un to ietekme aiz attēliem

un vārdiem? (Jautājumi, kas kritiskās

rakstīt un lasīt prasmes pieeju attīsta

tālāk).

- Kāds ir reklāmas sociālais konteksts?

- Kā reklāmas teksts/vēstījums var tikt

interpretēts dažādos kontekstos?

- Kā skatītāju pieņēmumi ietekmē

veidu, kā reklāmas

teksts/vēstījums ietekmē tā

interpretāciju?

- Kādi pieņēmumi ir reklāmas

informācijā? Kāda ir šo pieņēmumu

ietekme?

- Kurš izlemj (kas ir reāls, zināms, vai ir

kas jādara) kā vārdā un kam par labu?

- Kādi ir ierobežojumi, pretrunas šim

viedoklim?

Šeit būs divi piemēri, kas paņemti no

YouTube: “Glābiet bērnus” reklāma

http://www.youtube.com/watch?v=b

OXMKEnra8w

“Modeļi no Ņujorkas ieradās, lai

filmētos seksīgā reklāmā. Tad mēs

(“Glābiet bērnus”, ASV) lūdzām viņus

izdarīt neiespējamo….” L’Oreal

reklāma

http://www.youtube.com/watch?v=j6

DHRFuCEwA 1973.gadā L’Oreal Paris

ienāca reklāmas pasaulē ar

revolucionāru frāzi: “Jo es esmu tā

vērta”, vairojot (viņu pašu vārdiem)

cieņu un atzinību sievietēm.

47

Attīstības kompass

Attīstības kompass ir jautājumu

uzdošanas un veidošanas ietvars par

kādu noteiktu tēmu. Četri galvenie

kompasa punkti ir šādi:

Dabiski/ekoloģiski jautājumi Ekonomiski jautājumi Sociālie un kultūras jautājumi Kurš izlemj? Kurš gūst labumu? Piem. politiskie jautājumi. Diognāles starp šiem jautājumiem

parāda šo četru jautājumu sakarības. Piemēram, kā ekonomiskās aktivitātes ietekmē dabu un ekoloģiju; kā ekonomiskās aktivitātes ietekmē cilvēku dzīvi. Jautājumi, kas ir saistīti ar visiem četriem punktiem var tikt ievietoti centrā. Izmantojiet veidlapu, lai uzdotu jautājumus par fotogrāfijām. Attīstības kompass© TIDE –Globālā apmācība http://www.tidec.org/

Dabiskais. Šie ir jautājumi par vidi – enerģija, gaiss, ūdens, zeme, dzīvās radības un viņu attiecības. Šie jautājumi ir gan par mākslīgi veidoto, gan par dabisko vidi.

Kurš izlemj? Šie ir jautājumi par varu. Kurš izdara izvēli un izlemj kā notiks. Kurš no šīm izvēlēm ir ieguvējs un kurš ir zaudētājs, par kādu cenu tas notiek.

Ekonomiskie. Šie ir jautājumi par naudu, tirdzniecību, palīdzību, īpašumtiesībām, pirkšanu un pārdošanu.

Sociālie. Šie ir jautājumi par cilvēkiem, viņu attiecībām, tradīcijām, kultūru un dzīves veidu. Šeit ietilpst arī jautājumi par to, kā dzimums, rase, invaliditāte, klase un vecums ietekmē sociālās attiecības.

48

49

6. nodaļa

Cilvēku attieksmes

maiņas vērtējums

50

Kā mēs varam izmērīt attieksmes

maiņu?

Kas ir “attieksme” globālo mācību kontekstā? Kuras attieksmes skolēnos mēs

vēlamies izmainīt un kuras - attīstīt?

Kā mēs kā skolotāji varam (kad tas ir piemēroti) iejaukties, lai attīstītu šīs

attieksmes mūsu skolēnos?

Kā mēs varam izvairīties no indoktrinācijas, ieņemot pozīciju, kas nedod gatavas

atbildes? Tas ir saistīts arī ar to, kā tiek risināti strīdīgi jautājumi klasē.

Pasaules pētījumu projekts - Mācīšanās pārmaiņām pasaules sabiedrībā (1979)

piedāvāja šādus piemērus, kas ir saistīti ar vērtībām un attieksmi, ko skolotāji

varētu mēģināt attīstīt savos skolēnos:

- Atvērtība

- Pārliecība par sevi – spēja izprast sarežģītus notikumus un tendences, kā arī

spēja kontrolēt vidi sev apkārt

- Cieņa pret savu kultūru un sabiedrību

- Vēlme aizsargāt savas un savas sabiedrības intereses

- Pārliecība un cieņa pret cilvēka vispārējām spējām izprast un kontrolēt savu

vidi

- Izpratne par atšķirīgām kultūrām un to paražām

- Cieņa pret cilvēku interesēm un tiesībām citās valstīs

- Cieņa pret demokrātiskiem procesiem gan valstu iekšienē, gan starp

dažādām valstīm, kā arī mācību stundas laikā

- Vēlēšanās palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri cieš no nabadzības un netaisnības

gan savā valstī, gan citur pasaulē

- Spēja pieņemt nenoteiktību un neveiksmes

51

Šis saraksts var kalpot par sākuma punktu diskusijām par attieksmi un vērtībām:

1. Kā šis saraksts izskatās salīdzinājumā ar tām vērtībām, kuras esam

identificējuši un vēlamies attīstīt savos studentos?

2. Vai šajā sarakstā ir lietas, ko vēlamies pievienot, izņemt, labot vai pārfrāzēt?

Kādēļ? Saistībā ar jautājumu: “Kā veicināt atvērtību?” projektā –

“Mācīšanās pārmaiņām pasaules sabiedrībā” ir izveidots saraksts ar

“Atvērta cilvēka tendencēm” un “Noslēgta cilvēka tendencēm”. Šis saraksts

arī var tikt izmantots diskusiju uzsākšanai par studentu spēju saskatīt

dažādas perspektīvas un atvērtības pakāpes.

Noslēgta cilvēka tendences Atvērta cilvēka tendences

Neatbilstības starp to, ko cilvēks saka un ko

dara

Atzīst savu pretrunīgumu un mēģina salikt

kopā teoriju un praksi

„Melns un balts” domāšana – ar mums viss ir

kārtībā, bet ar viņiem nav

Pieņemt to, ka katrā no pusēm ir pozitīvas un

negatīvas lietas

Stingra pārliecība, bet maz zināšanu par kādu

tēmu

Daudz zināšanu par būtiskiem faktiem,

ieskaitot faktus, kas neatbilst paša uzskatiem

Nav gatavs mainīt savu viedokli – piem.

“Neapgrūtiniet mani ar faktiem“

Ir gatavs mainīt viedokli, ja redz jaunus

pierādījumus

Izdara vispārinājumus balstoties uz

anekdotiskiem piemēriem

Izmanto anekdotes kā piemērus, nevis kā

pierādījumus

Piekrīt autoritātēm – “visi tā uzskata…”; “tas

ir rakstīts avīzēs”; “to rāda televīzijā”

Piekrīt pierādījumiem

Apšauba cilvēku ar savādākiem uzskatiem,

godīgumu un veselo saprātu: “visiem, kas tā

domā, vajag pārbaudīt galvu…”

Saglabā cieņu un izvairās aizskart cilvēkus,

kuriem ir atšķirīgi viedokļi

Neielaižas sociālos kontaktos ar cilvēkiem,

kuriem ir savādāks viedoklis. Izvairās lasīt

laikrakstus, kuru paustajam viedoklim

nepiekrīt.

Labprāt izmanto iespējas diskutēt ar citiem,

lai noskaidrotu savu nostāju.

Nav spējīgs izprast to cilvēku sajūtas, kuriem

viedoklis atšķiras

Ir spējīgs izjust empātiju pret cilvēkiem,

kuriem ir atšķirīgs viedoklis.

52

53

7. nodaļa

Globālās pilsonības

veicināšana

54

Kas ir globālā pilsonība?

Visi no zemāk redzamajiem attēliem un video pastāsta kaut ko par globālo pilsonību. Katrs cilvēks šīs lietas uztvers citādi. Daži šeit saskatīs globālās nabadzības pārvarēšanu, citiem tas atgādinās par gatavošanos konkurencei globalizācijas apstākļos un citiem par to, ka jābūt informētiem un atvērtiem dažādām kultūrām. Daļēji tas ir tādēļ, ka globālā pilsonība ir daudzšķautņaina un tai nav vienas vienīgas definīcijas. Tas ir tādēļ, ka dažādos kontekstos šajā terminā dažādiem cilvēkiem ir ietvertas dažādas nozīmes. Globālā mērogā šo terminu izmanto liels daudzums organizāciju un tas tiek integrēts mūsdienu pilsoniskajā, politiskajā un pats būtiskākais – izglītības domāšanā.

3. Photo credit: Oxfam UK and 4. Video: watch it at http://teachunicef.org/explore/media/watch/global-citizenship (Source: global poverty project)

Aktivitātes ideja:

Apskatiet attēlus un video kopā ar saviem

kolēģiem.

Par kādiem vārdiem tas jums liek

aizdomāties?

Kas pēc cilvēku domām visvairāk ir saistīts ar

globālo pilsonību?

55

Definīcijas/ pieejas

Viena no pirmajām organizācijām, kura 1997. gadā definēja globālo pilsonību, bija OXFAM, bet kopš tā laika arī citas organizācijas ir devušas savas definīcijas, kā, piemēram: “Globālais pilsonis ir tas, kurš tic globālajam taisnīgumam un attiecīgi rīkojas, lai padarītu pasauli par drošāku, godīgāku un ilgtspējīgāku vietu, kurā tiek atpazītas un respektētas cilvēku tiesības un pienākumi.” UNICEF Lielbritānija (2013) Vairums no globālo mācību koncepcijām un pieejām ietver sevī arī atsauces uz globālās pilsonības idejām. Galvenokārt tas nozīmē to, ka skolēni izmanto personīgi iegūtās zināšanas un perspektīvas, kas attiecas uz globālām problēmām. Tikai nedaudzas no globālo mācību pieejām neatsaucas uz personīgo pieredzi, pat ja viņi tās nenosauc tieši par globālo pilsonību.

Organizācijām, kuras izvēlas lietot terminu globālā pilsonība, ir dažādas interpretācijas par to, ko nozīmē globālā pilsonība. 2.nodaļā aprakstītie dažādu organizāciju un pieeju ietvarprogrammas sniedz priekštatu par atšķirībām to saturā. Ir svarīgi izprast to, ka globālās pilsonības mācību ietvar-programmas ietver sevī arī pamatos esošu ētiku un principus. UNESCO 2013.gada publikācijā ir idnetificēti 3 dažādi globālās pilsonības pamatprincipi, kas ir saistīti ar to dažādo ētisko pamatojumu (skatīt zemāk). Katrs no 2.nodaļā aprakstītajiem ietvariem vairāk vai mazāk ietver sevī kādu no elementiem, kas ir šajās trijās ētiskajās pieejās. Skolotājiem ir jābūt lietas kursā par šiem principiem, kā arī jāapzinās, ka neviens no šiem ietvariem nav pilnībā objektīvs. Taču tie atspoguļo viedokli, kādai pasaulei būtu jāizskatās.

2.Tabula Plašākas ētiskās pieejas pilsonībai globalizācijas kontekstā

Ētiskās pieejas

Humānistiskā Vides Politiskā

Pamatprincipi Kopējais cilvēcīgums; Universālums dažādībā

Ilgtspējīga attīstība Sociālais taisnīgums; Vienādas tiesības

Aktivitātes ideja: vai jūs varat iedalīt

mācību ietvarus humānistiskajā, vides vai

politiskajā pieejā? Kādas katram no šiem

ietvariem ir stiprās puses?

56

Globālās pilsonības

pamatjautājumi

Ņemot vērā, ka ir dažādas globālās pilsonības izpratnes un debates, mēs īsumā

aplūkosim nozīmīgākās no tām.

1.Ko globālajā pilsonībā nozīmē „pilsonība“?

Viens jautājums, kas rodas - ko īsti nozīmē “pilsonis”? Tradicionāli ar to parasti

saprot oficiālu piederību kadai valstij:

“Priekšstats par pilsonību tradicionāli attiecas uz indivīda piederību politiskai

kopienai, kas definēta nacionālas valsts ietvaros. Šāda piederība ietver gan

piederības izjūtu nacionālajai politiskai kopienai, gan arī darbības veidu...

Jebkurš mēģinājums mainīt pilsonības priekšstatu ārpus nacionālas Valsts

robežām uz globālu līmeni ir problemātisks, īpaši skatoties no juridiskā

viedokļa”.

(Tawil:2013:2)

Vai “Globālā pilsonība” mēģina teikt, ka ir vai vajadzētu būt valstij, kas “stāv

pāri” nacionālai valstij un kurai pieder “globālais pilsonis”? Nav pārsteidzoši, ka

tā tas nav. Tā vietā ir ideja par pilsonību, kas attiecas uz kopīgu kopienu:

“Globalizācija rada jaunas ekonomiskas, sociālas un kultūras vides, kas sniedzas

pāri nacionālo valstu robežām. (Law 2004) un “pilsonības parādīšanās ārpus

nacionālo valstu robežām” (Sassen 2002). Šīs “pār – nacionālās pilsonības”

koncepcijas daļēji saistītas ar starptautiskām sociālām un politiskām kopienām,

pilsoniskām sabiedrībām un aktīvitātēm, rodoties globālās identifikācijas

formām un mobilizācijai” (Tawil:2013:2). Šis plašākais skatījums uz pilsonību

rada daudz globālās pilsonības interpretāciju (īpaši no globālās mācīšanās

tradīcijām), tai skaitā progresīvu izpratni par pilsonību, ejot prom no tā sauktās

pilsoniskās izglītības. To ilustrē zemāk redzamā tabula, kur globālā pilsonība tiek

asociēta ar idejām, kas minētas tabulas labajā kolonnā. Īpaši nozīmīgs šeit ir

uzsvars uz aktīvu darbību un iesaisti.

Aktivitātes ideja: Izvēlieties vienu no globālās

pilsonības kompetenču tabulām. Katrai

kompetencei atzīmējiet, vai tā labāk atbilst

konservatīvai vai progresīvai pieejai.

57

No konservatīvākas pieejas Uz progresīvāku pieeju

Civilā izglītība Pilsoniskā izglītība

Izglītība par pilsonību Izglītība caur/priekš pilsonības

Reproduktīva sociāla kārtība Pārveidošanās/ adaptācija pārmaiņām

Saskaņa/piekāpšanās Rīcība un pilsoniskā iesaistīšanās

Uz saturu vērsts Uz procesu vērsts

Uz zināšanām balstīts Uz principiem balstīts

Didaktiska pieeja Interaktīva pieeja, kritiska interpretācija

2. Virspusēja/padziļinātāka globālā pilsonība.

Dažkārt tiek kritizētas atsevišķas globālās pilsonības aktivitātes, kas saistītas ar

naudas līdzekļu vākšanu, kad jauni cilvēki tiek izmantoti, lai palīdzētu

aktivitātēs, par kurām viņiem ir ļoti maz vai nekādas izpratnes. Tās var būt gan

skolas, gan NVO organizētas akcijās, kad cilvēki maksā naudu nezināmai

labdarībai. Tādas akcijas parasti nav balstītas ne uz zināšanām, ne izpratni, ne

kādām pamatprasmēm, ne kritisku domāšanu. Piemēram: “... runājot ar

jauniešiem par attīstības jautājumiem, dominē termini - iesaistīšanās, līdzdalība

un “globālā pilsonība”, ar to vairāk saprotot aktivitāti, nekā izpētīšanu un

atspoguļošanu.” (Bour & Brown: 2011: 12)

Papildus tam, ka notiek koncentrēšanās uz globālās pilsonības aktivitātes

elementiem, šī virspusējā iesaistīšanās forma ir saistīta arī ar nekritisku

attieksmi par to, ka varas attiecības ir pamatā sacītam vārdam un aktivitāšu

veidiem un to mērķiem.

Vanessa Andreotti, šāda viedokļa atbalstītāja skaidro:

“Lai izprastu globālus jautājumus, jāpēta un jānoskaidro lokālo/globālo procesu

kultūra un konteksts. Mans arguments ir - ja mēs to neizdarām globālajā

izglītībā, mēs varam būt neveiksmīgi jaunajā “civilizācijas misijā”, tāpat kā pats

sauklis paaudzei, kura uzņemas pasaules glābēju/ izglītotāju/ civilizētāju nastu.

Šī paaudze, kura ir iedrošināta un motivēta mainīt visu pasauli, var pieņemt

savu ticību un mītus kā universālus un vairot vardarbību un varas attiecības

58

līdzīgi kā koloniālisma laikmetā.”(Andreotti: 2006: 41).

Balstoties uz šo kritiku, potenciāli ir 4 lietas, kas nosaka globālās pilsonības

“padziļinātāku” formu, un tā aptver virkni kompetenču, kas ir acīredzamas

globālās pilsonības ietvaros.

Globālās pilsonības ‘padziļinātāks’ raksturojums.

Padziļināta jautājuma izpēte - ieskaitot tā vēsturi.

Varas attiecību atzīšana - ar idejas, valodas palīdzību, kas kuram jādara

noteikšanu (izmantojot kritisko lasīt un rakstīt prasmi, kas ir nozīmīgs

instruments).

Uz aktivitāti nevar skatīties tikai tādos terminos kā ‘dalībnieks’ un ‘skatītājs’ –

kas pastiprina šauru skatījumu uz aktivitāti.

Nodrošiniet laiku, lai apskatītu plašu spektru ar dažādu dalībnieku iespējamiem

risinājumiem attiecībā uz doto jautājumu.

Rīcība un aktivitāte pati par sevi nav problēma. Tām vienīgi jābūt pamatotām ar

labu globālās mācīšanās praksi, ko var iegūt lielākajā daļā globālās pilsonības

ietvarprogrammās.

3.Globālā pilsonība... kam?

Mēs esam diskutējuši par daudziem globālās pilsonības uzskatiem, bet mēs

neesam apsvēruši loģisku pamatojumu, kādēļ mums nepieciešama globālā

pilsonība. Kam tā vajadzīga? Te ir daži potenciāli pretrunīgi uzskati:

Globālā pasaulē pārvietojas cilvēki, bizness. Ar tehnoloģiju palīdzību cilvēki var

strādāt dažādās valstīs. Indivīda labklājība ir atkarīga gan no kāda, kas dzīvo

tūkstošiem km tālu, gan no blakus dzīvojoša kaimiņa, gan no citu valstu un savas

Aktivitātes ideja: padomājiet par globlās pilsonības

aktivitāti, ko esat veikuši ar skolēniem. Kādā

pakāpē tā atbilst iepriekš minētiem kritērijiem? Ja

kāds iztrūka, kā jūs varētu šo aktivitāti veikt

savādāk?

59

valsts valdības, no citu valstu un savas valsts komersantiem. Lai sagatavotu

skolēnus dzīvot veiksmīgi globālajā pasaulē, skolām mācību programmās ir

jāiekļauj globālā perspektīva.” (Zhao:2009:3)

Mēs to varam saukt par ‘globālo pilsonību globālai konkurencei’ t.i. mums

jāizglīto globālie pilsoņi, palīdzot viņiem globāli konkurēt ar citiem.

Vienkāršāka šīs pasaules interpretācija būtu, ja mēs bērnus/jauniešus vismaz

sagatavotu/informētu par lietām/procesiem, kuri notiek ārpus valsts robežām,

un mūs ietekmē personīgi.

Alternatīvs viedoklis varētu būt :

“Tie, kuri domā par globālo pilsonību tādos terminos kā solidaritāte starp visiem

cilvēkiem, atbalsta nezūdošu kosmopolītisma principu: cieņa un rūpes par katru

cilvēku, viņu labklājību. Daži par globālo pilsonību domā, izjūtot globālu

problēmu tuvumu- neatkarīgi no tā, cik tālu no cilvēka pašreizējās atrašanās šīs

problēmas būtu.” Schattle: 2009:2)

Varētu būt arī šāds viedoklis: ‘globālā pilsonība globālai līdzjūtībai’ t.i. būt

globālam pilsonim nevis tādēļ, ka mēs esam saistīti un savstarpēji ietekmējami,

bet vienkārši tādēļ, ka visi esam cilvēki.

Un visbeidzot pēdējā alternatīva: “Dobsons pierādīja, ka tirdzniecības

globalizācija rada saites, kas balstās uz “cēloņu un seku efektu, kas savukārt

vairāk veicina savstarpēju atkarību un taisnīguma nodrošināšanas

nepieciešamību, nekā līdzjūtību vai labdarību” (p.178). Viņš piedāvāja

ekoloģiskus pierādījumus kā ilustrāciju tam, “kā darbojas efektu ķēde, kas rada

atbildes reakciju uz sākotnējo darbību” (p.177). Viņš minēja arī Ziemeļu

netaisnīgo praksi, kā ieviestu globālu institucionālu kārtību, kas vairo cilvēku

nabadzību un noplicinātību. (p.177).” (Andreotti: 2016;42)

Augstāk minēto mēs varam apskatīt kā ‘globālo pilsonību sociālajam

taisnīgumam’ t.i. mēs runājam par globālo pilsonību, jo esam savstarpēji

atkarīgi. Bet tas nozīmē, ka mums jārīkojas, nevis lai nodrošinātu sevi pret kāda

cita rīcību, bet tādēļ, ka mūsu rīcības dēļ var ciest kāds cits (pat ja mēs to paši

neapzināmies). Taisnīgums attiecas uz nepareizas rīcības labošanu un atbildību

par mūsu netiešo „Ziemeļniecisko” rīcību.

60

Šie trīs loģiskie globālās pilsonības pamatojumi ir ļoti atšķirīgi. Pēdējam ir vairāk

egoistiska perspektīva, nekā iepriekšējiem diviem. Otrs ir mazāk balstīts uz

patreizējo savstarpējo saistību, nekā pirmais un trešais, kuri vairāk saistīti ar

(augošu, bet arī dziļi vēsturisku) mūsu planētas savstarpējo atkarību vienam no

otra. Te nav pareizu atbilžu. Tās ir pretrunīgas, bet katra no tām sniedz kādu

daļu no patiesības, un visas, iespējams, var pastāvēt līdzās.

Tomēr svarīgi, lai skolas apzinātos, kādēļ tās vēlas veicināt globālo pilsonību un

tādēļ jābūt informētiem par dažādiem viedokļiem.

Paņem uz mājām

Kas būtu jāņem vērā, domājot par globālo pilsonību:

Pilsonība parasti nozīmē emocionālu piederību sabiedrībai, nevis

ierobežotu oficiālu dalību valsts dzīvē

Aktīva pilsonība un globālais pilsonis varētu būt viens un tas pats - parasti

ar to saprot „darbojies lokāli, domā globāli”.

Parasti kritizē globālās pilsonības „virspusējākās“ formas, kuras nerosina

cilvēku kritiski apdomāt globālos jautājumus pirms rīkošanās - īpaši

vēsturiskos aspektus, varu un virkni ar to saistītās darbības. Tādēļ skolām

būtu jāapdomā iedziļināšanās globālajā pilsonībā, izmantojot plašākus

globālās pilsonības ietvarus.

Gobālo pilsonību var interpretēt arī kā “globāli kompetentāku“, empātiskāku

un uz sociālo taisnīgu virzītu, lai arī pretrunīgu, bet līdzās pastāvošu pasauli.

Tomēr skolām jāapdomā pašām sava individuālā pieeja.

Aktivitātes ideja: Piestipriniet iepriekš

minētos apgalvojumus pie sienas. Aiciniet

kolēģus piestiprināt līmlapiņu pie

apgalvojuma, kuram viņi piekrīt visvairāk.

Izmantojot citas krāsas līmlapiņu un aiciniet

piestiprināt to pie apgalvojuma, kas pamato

jūsu skolas iesaistīšanos globālajā pilsonībā.

Salīdziniet.

61

Idejas globālās pilsonības veicināšanai.

Lai pārvarētu dažus no augstākminētajiem izaicinājumiem un veicinātu

efektīvu un holistisku globālo pilsonību, ir vairākas pieejas, ko skolotāji var

uzskatīt par lietderīgām.

Soļi, kā kļūt globālam

2002. gadā vairākas organizācijas sadarbojās metodiskā materiāla izstrādē, kas

palīdzētu skolotājiem iesaistīt darbā jauniešus, izmantojot daudzpakāpju

sistēmu: problēma, aktivitātes plāns, darbība un atgriezeniskā saite par

panākumiem. Šāda sistēma atspoguļo, kā var tikt attīstīts pilns spektrs ar

globālās pilsonības kompetencēm.

Soļi:

1. Uzdod jautājumus

2. Iegūsti pārskatu par problemātisko jautājumu

3. Iegūsti vairāk informācijas

4. Plāno

5. Esi aktīvs

6. Turpini domāt par to

Papildus atbalsta instrumentus darbam ar jauniešiem varat atrast mājas lapā:

http://www.actionaid.org.uk/schools/get-global

62

Mācies - Domā – Dari

Oxfam skolotājiem iesaka tādu vienkāršu lietu, kā ieteikt jauniešiem „nelēkt

akcijās“, vispirms ar tām neiepazīstoties un rūpīgi visu neapdomājot. Ievērojiet

principu: Mācies - Domā – Dari.

Mācies: Izpēti jautājumu, apsver to no dažādiem skatu punktiem un centies

izprast cēloņus un sekas.

Domā: Padomā kritiski, ko varētu darīt lietas labā, atbilstoši savām vērtībām,

pasaules uztverei un mēģinot saprast varas un darbības būtību.

Dari: Domā un rīkojies kā aktīvs pilsonis individuāli un kolektīvi.

Skat.: http://www.oxfam.org.uk/education/global-citizenship

Līdzekļu vākšana

Līdzekļu vākšana ir ļoti populāra aktivitāte skolās, īpaši attiecībā uz globālām

problēmām. Kā jau iepriekš minēts, slikti ir tas, ka dažkārt šīs aktivitātes kļūst

formālas un seklas. Tomēr skolas un bērni vēl arvien vēlas to darīt un tas varētu

būt kā durvis uz globālo pilsonību. Tādēļ uz ētisku un uz kritisku pieeju balstīta

līdzekļu vākšana ir ieteicama. Viens piemērs ir „Think Global“ organizācijas

ceļvedis līdzekļu vākšanai skolās, kas iesaka jauniem cilvēkiem:

1. Piedalīties lēmumu pieņemšanā

2. Izpētīt labdarības darbu

3. Iesaistīties ar atbilstošu darbību

4. Apdomāt vairākus veidus pārmaiņu ietekmēšanai

5. Veikt drošu un efektīvu līdzekļu vākšanu

Sk: http://think-global.org.uk/news/10662

63

Hārta „līdzdalības kāpnes”

Lai noteiktu, cik lielā mērā jaunieši ir iesaistījušies darbībā, kā vadlīnijas vērtēšanas kritērijiem var izmantot Rodžera Hārta (Roger Hart) „Līdzdalības kāpnes“. (No The Free Child Project: http://www.freechild.org/ladder.htm)

-Vienlīdzība lēmumu pieņemšanā

-Pilnībā jauniešu iniciatīva un rīcība

-Jaunieši ir vienlīdzīgi lēmumu

pieņemšanā par pieaugušo radītām

idejām

-Ar jauniešiem konsultējas un informē

-Jaunieši ir norīkoti, bet arī informēti

-Jaunieši kā formalitāte

-Jaunieši kā dekorācija

-Manipulēšana ar jauniešiem

Aktivitātes ideja: padomājiet par globālas

pilsonības aktivitāti, kurā esat piedalījies vai

redzējis. Kurā vietā uz „ Līdzdalības kāpnēm“ Jūs

to novietotu, izvērtējot jauniešu iesaistīšanās

pakāpi?

64

Panākt aktivitāti klasē:

skolotāja un skolēnu loma

Lai radītu mācīšanās vidi aktīvas un kritiskas globālās pilsonības veicināšanai,

Oxfam uzskata, ka skolēnu un skolotāju piedalīšanās un aktivitāte ir būtiska.

Zemāk parādītas skolotāja un skolēna lomas ši mērķa sasniegšanai.

No Uz Uz skolotāju centrēta klase Uz skolēnu centrēta klase

Uz rezultātu centrēta mācīšanās Uz procesu centrēta mācīšanās

Skolotājs kā zināšanu devējs Skolotājs kā zināšanu iegūšanas

organizētājs

Skolotājs kā „darītājs“ Skolotājs kā „veicinātājs“

Orientācija uz priekšmetu Orientācija uz holistisku mācīšanos

No Uz

Pasīva zināšanu uztveršana Skolēna aktīva piedalīšanās

Atbildēšana uz jautājumiem Jautājumu uzdošana

„Ar karoti iebarots“ Personīgā atbildība par mācīšanos

Savsatrpējā konkurence Kopīga sadarbība

Vēlēšanās panākt savu taisnību Aktīva ieklausīšanās citu viedoklī

Avots: Active Learning and Teaching Methods for Key Stage 3 2007 The Partnership

management Board

65

Kas ir iespējams? Iespējamo

darbību veidi

Lai veicinātu globālo pilsonību, jāizprot, kādas aktivitātes ir iespējamas un

piemērotas dažādiem cilvēkiem dažādos vecumos.

Bez personiskās attīstības un macīšanās aktivitātēm par globāliem jautājumiem

ir vēl trīs sociālo aktivitāšu veidi, par ko cilvēkiem būtu vērts padomāt:

Informētības veicināšana/atbalsts citiem cilvēkiem/ vietējai kopienai;

Vietējās darbības un projekti ar ietekmi uz ilgtspējīgām aktivitātēm

(enerģijas auditi/ pārstrāde), patērētāju rīcība;

Citu cilvēku ietekmēšana, piem., runājot ar lēmumu pieņēmējiem

(komercdarbībā, vietējā un nacionālā valdībā), līdzekļu vākšana.

Atsauksmes

Adler, M. J. (1982). The Paidea proposal: An educational manifesto. New York: Collier Macmillan.

Counts, G. S. (1978). Dare the schools build a new social order? Carbondale, IL: Southern Illinois University Press.

deMarrais, K. B., & LeCompte, M. D. (1995). The way schools work: A sociological analysis of education (2nd ed.). White Plains, NY: Longman Publishers.

Dewey, J. (1938). Experience and education. New York: Simon and Schuster.

Šis projekts realizēts ar Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Ārlietu mnistrijas finansiālu atbastu. Šī dokumenta saturs atspoguļo

autoru viedokli un Komisijas nenes atbildību par šīs informācijas izmantošanu DCI NSA-ED/2012/281-347

66