GREENT Nodarbī ba

17. Ilgtspējī gi risinājumi un inovācijas – globālā un vietējā

ietekme I. Īss kopsavilkums

● Nodarbības ilgums: 45 minūtes

● Ko skolēni iemācīsies?

o Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības definīciju. Kā dažādu sfēru ikdienas problēmas var risināt ar ilgtspējīgām inovācijām.

o Kādas ir dažas no šīm inovācijām.

o Kā analizēt ikdienas aspektus no skatupunkta ar atbildīgu attieksmi pret resursiem.

● Ko skolēni darīs nodarbībā?

o Domās, ieteiks, meklēs atbildes, pārbaudīs, ko viņi zina un kāda ir viņu interese par šo tēmu.

o Izpētīs piemērus ikdienas problēmām un veiks secinājumus par dažādajām risinājumu pieejām, ņemot vērā ilgtspējības principus.

o Piedalīsies praktiskā darbībā, kurā būs dažādu ikdienas situāciju uzvedību variantu ilgtspējības analīze.

● Kādas spējas skolēni uzlabos?

o Veikt neatkarīgus, apzinātus un objektīvus lēmumus

o Izdomāt un izvērtēt jaunus risinājumus

o Būt radošam

o Pētniecības un informācijas apstrādi

o Informācijas avotu uzticības novērtējumu

o Prezentēt rezultātus

o Domāt kritiski, holistiski, sistēmās

o Spējas darboties komandā. Demokrātiski sazināties

o Būt atbildīgam

o Domāt ilgtspējīgi

o Intuīciju par ilgtspējīgu izvēli/ Intuīciju par ilgtspējīgākās pieejas izvēli

● Saistītie priekšmeti:

o Ģeogrāfija

o Fizika

o Filozofija

o Ekonomika / Uzņēmējdarbība

o Svešvalodas

● Nepieciešamie materiāli:

o Projektors

o Klēpjdators / dators ar skaļruņiem

o Interneta pieslēgums klasē (ja nav interneta pieslēgums, ir iespējams iepriekš lejupielādēt šīs nodarbības tiešsaistes videoklipus un atnest tos zibatmiņā, vai arī ir iespējams prasīt skolēniem sadalīties grupas un izmantot savus viedtālruņus / tabletes lai skatītos videoklipus)

II. Sākums – būtī ba (3 min.) (GALVENĀ DARBĪBA)

Prasiet skolēniem izņemt savus plakātus/informācijas grafikus, kurus viņiem vajadzēja mājās izveidot.

Tos, kuri ir papīra formā, var piekārt pie klases sienām. Jūs pat varat sarīkot izstādi skolas koplietošanas

telpās – gaiteņos, ēdnīcā, u.c.

Pastāstiet skolēniem, ka šodien viņi izpētīs ilgtspējīgu risinājumu piemērus, kurus izveidoja uzņēmēji

visā pasaulei.

Prasiet skolēniem vai viņi no iepriekšējās reizes atceras kas ir ilgtspējīgs risinājums. Atgādiniet viņiem:

Ilgtspējīgi risinājumi ir stratēģijas, lai iegūtu noteiktu rezultātu vai risinātu noteiktu problēmu, ņemot

vērā pamata ilgtspējības principus. Tos raksturo „zemas enerģijas un materiālu intensitāte un augsts

potenciāls reģenerācijai. No otras puses, resursu ietilpīgi risinājumi vai risinājumi, kuros tiek izmantoti

ierobežoti resursi attiecībā pret cilvēku dzīves ilgumu, nav ilgtspējīgi.

Vēlreiz uzsveriet ka katrai no ikdienas darbībām ir ietekme. Un tādā pašā veidā kā miljoni atsevišķu

darbību un izvēļu var radīt problēmas, miljoni atsevišķu darbību var radīt risinājumus šīm problēmām.

Tāpēc globālajiem izaicinājumiem ir nepieciešami politiski ilgtspējīgi risinājumi globālā un nacionālā

līmenī, kā arī ilgtspējīgi risinājumi vietējā līmenī. Globālo izaicinājumu piemēri, ar kuriem šobrīd

saskaramies:

● Demogrāfiskā izaugsme

● Ekonomiskā izaugsme

● Resursu izsmelšana

● Pārtikas un ūdens trūkums

● Dabisko dzīvesvietu iznīcināšana

III. Uzņēmēju profili (17 min.) (GALVENĀ DARBĪBA)

Šajā nodaļā tiks parādīti dažādi dzīves aspekti. Jums vajadzētu katru aspektu īsi paskaidrot un vienai no

tēmām (dzīvokļu apgāde, lauksaimniecība, inovācijas un tehnoloģijas, permakultūra, u.c.) jūs izvēlēsities

video resursus, lai tālāk ilustrētu labas prakses. Skolēniem vajadzētu prasīt komentēt par šiem

videoklipiem un prasīt dalīties ar savu pieredzi.

Pastāstiet skolēniem, ka mūsdienās problēmas ir dažādas un ar vidi saistītie riski tik strauji pieaug, ka

jauni uzņēmēju profili, kuri ņem vērā sociālos un vides izaicinājumus kopā ar ekonomisko labumu, ir

ieguvuši jaunu nosaukumu: „Ilgtspējīga uzņēmējdarbība”.

Ilgtspējīga uzņēmējdarbība: Uzņēmuma izmantošana, lai risinātu ar sociālo un vides ilgtspējību

saistītās problēmas. Tas ir „uzņēmums ar mērķi” – kur pasaules problēmas tiek pārvērstas par biznesa

iespējām ar ilgtspējīgu inovāciju radīšanu. Šī nosaukuma jēdziens ir līdzīgs un cieši saistīts ar sociālo

uzņēmējdarbību (https://en.wikipedia.org/wiki/Sustainopreneurship).

Tomēr uzņēmumu nevar dibināti tikai balstoties uz „mērķi” un „labiem nodomiem”. No iepriekšējā

nodarbībā paskaidrotajiem piemēriem, saistībā ar atkritumu un enerģijas apsaimniekošanu var viegli

novērot ilgtspējību risinājumu ekonomisko potenciālu. Atkritumus un enerģiju var viegli pārveidot par

ekonomiskiem jēdzieniem. Cilvēkiem, kuri piedāvā ilgtspējīgus risinājumus un kuri cilvēku masām ir

spējīgi viegli paskaidrot savstarpējās ietekmes starp vidi, dzīves uzlabojumu un naudas ietaupījumu, ir

daudz iespējas inovācijā un uzņēmējdarbībā. Inovācija un jaunās tehnoloģijas kopā ar sen aizmirstām

zināšanām ir galvenās pieejas jauniem ilgtspējīgiem risinājumiem un biznesa iespējām.

Izvēlieties vienu no zemāk atrodamajām tēmām un videoklipiem, kuru varēs klasē atskaņot un pēc tam

ar skolēniem varēs apspriest sekojošos jautājumus. Jums vajadzētu uzdot jautājumus pirms videoklipa

atskaņošanas un tad uzklausīt skolēnu atbildes:

● Kāds, jūsuprāt, ir šo inovāciju potenciāls? Vai to var attiecināt lielākā mērogā? ● Vai to var attiecināt Latvijas/jūsu reģiona/sabiedrībā? ● Vai tas var ievērojami ietekmēt vidi un kāpēc? ● Kādi ir šīs inovācijas sociālie ieguvumi?

1) Transporta un enerģijas problēmu risināšana ar ilgtspējīgām inovācijām

● “Gaismas litrs @ Naktī”: https://www.youtube.com/watch?v=cQCHvO2H0_0 (3:45 min.).

Gaismas litrs ir globāla, tautas kustība, kuras mērķis ir nodrošināt pieejamu, ilgtspējīgu saules

gaismu cilvēkiem ar ierobežotu vai bez pieejas elektrībai. Ar sadarbību tīklu visā pasaulē,

Gaismas litra brīvprātīgie māca marginalizētām sabiedrībām izmantot pārstrādātas plastmasas

pudeles un vietējas izcelsmes materiālus, lai izgaismotu savus mājokļus, uzņēmumus un ielas.

Gaismas litrs ir uzstādījis vairāk nekā 350,000 pudeļu gaismekļus vairāk nekā 15 valstīs un

iemācījis zaļās prasmes, lai atbalstītu uzņēmējus visos soļos. ANO ir atzinusi Gaismas litra

atvērtā pieejas (open source) tehnoloģiju.

● “Tesla iepazīstina ar modeli 3”: https://www.youtube.com/watch?v=Q4VGQPk2Dl8 (22:43

min.). Šajā videoklipā Elons Masks runā par vajadzību pāriet uz ilgtspējīgu transportu un

paskaidro kāds ir iemesls Teslas pastāvēšanai. Tad viņš pastāsta par Teslas iepriekšējiem

modeļiem un iepazīstina ar jaunā modeļa iespējām un uzlabojumiem, kā arī tā iespējamo

izaugsmi nākotnē. Šis videoklips ir diezgan ilgs, bet jūs to varat izmantot ja jums ir vairāk laika

vai papildus stunda. ● “Powerwall2 un saules jumta pieteikšana”: https://vimeo.com/189402941 (19:03 min.). Arī šis

ir ilgs videoklips, bet jūs varat izvēlēties tikai daļas no tā, kuras jūs atskaņosiet, lai jums arī būtu

laiks ar skolēniem to apspriest. SolarCity un Teslas kopuzņēmums ir paziņots – Tesla Powerwall

baterija un SolarCity saules jumts. Šis savienojums ļaus cilvēkiem ražot enerģiju ar uz jumta

uzstādītajiem saules paneļiem (kas izskatās tāpat kā parasti paneļi) un tie uzglabās Teslas

nodrošinātā baterijā enerģiju, tādā veidā atrisinot vienu no lielākajām ar saules enerģiju

saistītajām problēmām – grūtības to uzglabāt, lai varētu vēlāk izmantot. Vairāk informācijas:

https://www.tesla.com/solar.

2) Pārtikas ražošana un inovācija

Jūs varat klasē atskaņot šos abus videoklipus un apriest kādas ir atšķirības starp ASV un Kubu. Skolēni

arī var dalīties ar saviem viedokļiem par to, kurš no šiem risinājumiem ir ilgtspējīgāks.

● “Turpini saimniekot: Ilgtspējīga pārtikas ražošana”: https://www.youtube.com/watch?v=pk1d7vBBvnE (2:20 min.). No šī videoklipa skolēni uzzinās

vairāk par uzlabotām saimniekošanas metodēm, kas ir balstītas uz jaunajām tehnoloģijām un,

iespējams, ļauj mūsdienu lauksaimniekiem un audzētājiem būt ilgtspējīgākiem. ● “Ko Kuba var Amerikai iemācīt par bioloģisko lauksaimniecību”:

https://www.youtube.com/watch?v=8MsnXTMC1-E (06:14 min.). Daudzi cilvēki Amerikā ir

bioloģiskās pārtikas kustības atbalstītāji un uztraucas par bīstamo pesticīdu ietekmi uz veselību

vai vidi. Kubā lauksaimnieki ir kļuvuši par bioloģiskiem lauksaimniekiem cita iemesla dēļ –

viņiem nebija citas izvēles. Šajā videoklipā skolēni izpētīs kā Kuba kļuva par bioloģiskas

lauksaimniecības valsti. Viņi arī var izpētīt plašāk to jautājumu ar kuru videoklips beidzas – vai ir

draudi, ka Kubas un ASV diplomātisko attiecību uzlabošanās un pieaugošais pieprasījumu pēc

Kubas bioloģiskās ražošanas novedīs pie tā, ka ķimikālijas tiks ieviestas pārtikas ražošanas

procesā?

3) Dzīvokļu apgāde un izmitināšana – risinājumi veselīgai un energoefektīvai dzīvošanas videi

● “Pasīvā māja – jauns veids kā dzīvot”: https://www.youtube.com/watch?v=LA9dF_3YOhU

(3:14 min.). Iepazīstināšana ar pasīvajām mājām. ● “90 sekundēs paskaidrota pasīvā māja”: https://www.youtube.com/watch?v=CasrjYhZB1M

(1:30 min.). Ļoti energoefektīvas ēkas, kas patērē 80 līdz 90% mazāk enerģijas. Bet kā? Šeit ir

paskaidroti pamata principi. ● “Pāris uzbūvē energoefektīvu pasīvo saules māju – zaļā ēka”:

https://www.youtube.com/watch?v=Bx0aDeru_Xw (09:35 min.). Šajā videoklipā mēs satiekam

Keisiju un Natašu, apzinīgu pāri, kuri ir uzbūvējuši pasīvo saules māju netālu no Otavas, Kanādā.

Papildus tam, ka viņi ir novietojuši mājokli pret dienvidiem, viņi ir izveidojuši tādas jumta

pārkares, kas neļauj vasaras mēnešos saulei to pārkarsēt un ziemas mēnešos ļauj saulei iekļūt

un uzsildīt māju. Viņi ir arī uzstādījuši 10 kW saules paneļu sistēmu, kas pārdod tīru elektrību

tīklā un gūtā peļņa atvieglo viņu pašu komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksu. Māja ir uzbūvēta

pēc pasīvās mājas standartiem. Ārējās mājas sienas ir 50cm biezas un nosiltinātas izmantojot

vietējo siltinājumu, kas ir labāks videi, var būt mitrs un mazāka ugunsbīstamība nekā

tradicionālajam stikla šķiedras siltinājumam, kas nozīmē tīrāku gaisu mājās. Lai maksimizētu

mājas energoefektivitāti, viņi ir uzstādījuši trīskāršoti iestiklotus logus, notekūdeņu siltuma

atgūšanas sistēmu, gaisa avota ūdens sildītāju, siltuma pumpi un bioetanola kamīnu. Viņi

izvēlējās ilgtspējīgas alternatīvas granīta virtuves virsmām kā betona virsmas un atkārtoti

izmantotu priedes grīdu jauna koka vietā. Kā arī viņi ir izplānojuši savu māju tā, lai tā būtu pilnīgi

neatkarīga no fosilajiem kurinājumiem, kas nozīmē, ka viņi neizmantos nekādus fosilos

kurināmos, lai darbinātu vai apsildītu savu māju. Keisijs un Nataša veido apzinīgu uzņēmumu

grupu, lai saskaņotu savu darba dzīvi ar personīgajām vērtībām. Iekļautie uzņēmumi ir The

Conscious Builder, the Conscious Living podcast un Conscious Store.

4) Permakultūra kā jauns uzņēmējdarbības un zaļā uzņēmuma veids

Dažādus parasto problēmu aspektus var risināt ar ilgtspējīgu pieeju (bieži izmantojot biomimikrijas

metodes – bioloģisko procesu atkārtošanu/kopēšanu), ieverot spēju mainīties un pielāgot dzīvību

dabiskai videi – to visu apvieno un paskaidro permakultūras jēdziens un kustība. Permakultūra pamata

principi (Holmgren, 2002) ir vizualizēti zemāk:

Avots: http://www.permakultura.lv/principi.html

Balstoties uz faktu, ka permakultūrai ir nepieciešamas plašas zināšanas par dabas likumiem un

savstarpējām iedarbībām, cilvēki ir spējīgi apzināti ietekmēt vidi, izveidot dzīvesvietas un gūt ražu, kas

nav tipiska noteiktajam reģionam vai gadalaikam. Dažos gadījumos permakultūra var dot svarīgas

konkurences priekšrocības un nest peļņu ar atšķirīgiem audzēšanas mēģinājumiem (piemēram, citronu

audzēšana Alpos vai ķirši oktobrī, dabisko insekticīdu lietošana, gudra, dabiska ūdens apgāde augiem,

u.t.t.). Permakultūra ir par sadarbošanos ar dabu, nevis cīnīšanās ar to.

Skolēni ir jau noskatījušies videoklipu par permakultūru vienā no iepriekšējām nodarbībām, bet šeit ir

papildus materiāls:

● “Lauksamniecība kopā ar dabu – Permakultūra ar Zepu Holceru (Sepp Holzer)”:

https://www.youtube.com/watch?v=Bw7mQZHfFVE (5:13 min.). Zeps Holcers ir Austriešu

lauksaimnieks, autors, starptautisks konsultants dabiskajā lauksaimniecībā. Uzaudzis

tradicionālā lauku Katoļu ģimenē, viņš 1920. gadā pārņēma savu vecāku kalnu saimniecību un

pēc neveiksmēm ar parastām lauksaimniecības metodēm pirmais izmantoja ekoloģiskas

lauksaimniecības vai permakultūras tehnikas lielā augstumā (1,000 līdz 1,500 metriem). Viņš

saka, ka ir visu iemācījies vienkārši novērojot dabu.

IV. Praktiskā darbī ba (20 min.) (GALVENĀ DARBĪBA)

Veiciet par vienu no sekojošajām tēmām oglekļa pēdas nospieduma analīzi. Izmantojot dotos datus,

jūsu pašu avotus, iepriekšējās zināšanas un pieredzi:

1) Salīdziniet efektīvākos un neefektīvākos roku žāvēšanas paņēmienus, attiecībā uz oglekļa

emisijām un viena cilvēka viena lietojuma enerģijas patēriņu.

● Elektriskais gaisa žāvētājs (3 kW) katrā lietojuma reizē strādā 20 sekundes ● Žāvēšana izmantojot papīru, katrā reizē izmantojot 50 gramus papīra ● Dvielis, kuru vajadzētu katru dienu mazgāt ar attiecīgu ūdens (400 ml) un ziepju (20 grami)

daudzumu Un kā ar tūkstošiem lietojumiem nedēļā katrā vietā? Un kā ar tūkstošiem vietu uz katru miljonu

iedzīvotāju? Un kā ar 740 miljoniem Eiropiešu? Vai ir veidi kā uzlabot katra risinājuma resursu

sniegumu? Kā vienkārši ļaujot rokām gaisā izžūt? Izvēlieties ilgtspējīgāko risinājumu un dodiet tam

argumentus.

2) Salīdziniet 100 cilvēku transporta līdzekļus 100 km attālumā.

● Velosipēds – 280 kalorijas stundā ar 10 km/h vidējo ātrumu. ● Personīgā automašīna (1.6 cilvēki mašīnā) – 6 l dīzeļa uz 100 km ● Autobuss (50 cilvēki autobusā ) – 20 l dīzeļa uz 100 km ● Lidmašīna (120 cilvēki lidojumā) – 3 l benzīna uz cilvēku uz 100 km

Kā ar 1 miljonu cilvēku ikgadēji veiktiem 2000km? Kā ar iešanu uz veikalu, skolu vai uz savu darba vietu?

Vai tas ir iespējams un kādi ir efekti? Izvēlieties ilgtspējīgāko risinājumu un dodiet tam argumentus.

Avoti:

http://www.engineeringtoolbox.com/energy-content-d_868.html

http://www.nutristrategy.com/caloriesburned.htm

https://en.wikipedia.org/wiki/Energy_density

1 kalorija = 4180 J

1 kWh = 3.6 MJ = 860.4 kilokalorijas

Jūs varat šo darbību organizēt kā sacensības un sadalīt vairākās komandās skolēnus. Uzvar komanda,

kura veic aprēķinus ātrāk par citām.

V. Refleksija (5 min.) (GALVENĀ DARBĪBA)

Jūs varat uzdot sekojošos jautājumus visai klasei un uzklausīt dažas atbildes no brīvprātīgajiem. Vai arī

jūs varētu prasīt skolēniem uzrakstīt savas atbildes rakstiski pievienotajā darba lapā:

● Kas jūs dzīvē padara priecīgus? Vai mēs varam kvantitatīvā veidā izmērīt cilvēku prieku?

● Vai liels IKP un ekonomiskā izaugsme vienmēr ir saistīts ar cilvēku priecīgumu?

● Vai Japānā cilvēki ir priecīgāki nekā Kostarikā?

Šo jautājumu mērķis ir iedvesmot skolēnus apšaubīt sociālos pieradumus un novecojuši izpratni par

viņu dzīvesveidu. Pēc jautājumu uzdošanas un pirms skolēni dod savas atbildes parādiet šo īso

videoklipu:

“Kas ir Nacionālais Bruto priecīgums? Paskaidro Morten Sondergaard”:

https://www.youtube.com/watch?v=7Zqdqa4YNvI (3:29 min.).

Šeit ir papildus resursi, kurus jūs varat dot skolēniem, ja viņi mājās vēlas ko vairāk uzzināt par šo tēmu:

● https://www.youtube.com/watch?v=3rNGzD5fWAo

● http://www.nytimes.com/2012/03/29/opinion/the-un-happiness-project.html

● https://en.wikipedia.org/wiki/World_Happiness_Report

● http://worldhappiness.report/wp-content/uploads/sites/2/2016/03/HR-V1_web.pdf

VI. Mājasdarbs (PAPILDUS DARBĪBA)

Skatiet zemāk uzdevumu, ko jūs varat dot kā mājasdarbu:

Sagatavot plakātu / infografiku „Vai tu zināji, ka…?” stilā, kas dotu klasesbiedriem un draugiem

padomus, kurus viņi varētu pieņemt ikdienā, lai būtu ilgtspējīgāki. Tas var būt jebkas sākot no ļoti

mazām un beidzot ar ļoti svarīgām lietām. Tas varētu dot atbildes uz biežiem jautājumiem kā:

● Kā es zinu ko pārstrādāt?

● Kā es varu ietaupīt ūdeni?

● Kā es varu ietaupīt elektrību?

Izmantojot tiešsaistes avotus, kurus var uzskatīt par uzticamiem, mēģiniet atrast pēc iespējas precīzāku

informāciju (citējot skaitļus) neveiktajām CO2 emisijām, finansiālajiem ietaupījumiem un/vai citiem

attiecīgās darbības izdevīgajiem efektiem. Tādā veidā plakāts būs pārliecinošāks.

Gatavos plakātus var novietot skolas gaiteņos vai citā derīgā koplietošanas telpā. Lai sagatavotu

plakātu skolēni var izmantot: http://edu.glogster.com/?ref=com vai citu tiešsaistes rīku, kuru viņi var

atrast.

VII. Ieskats nākošajā nodarbī bā

Pastāstiet skolēniem, ka nākošajā reizē viņi turpinās izpētīt eko-uzņēmējus un zaļos uzņēmējus – visus

tos cilvēkus, kuri attīsta un tiecas risināt globāla mēroga izaicinājumus.

VIII. Papildus saites

Šie ir papildus resursi, ko jūs kā skolotājs varat izmantot, lai sagatavotos stundai, paplašinot savas

zināšanas. Jūs arī varat izmantot šos resursus piedāvājot tos skolēniem kā ārpusstundu

lasīšanu/apskatīšanu.

● “ElectroCity”: http://electrocity.co.nz/. Šī ir jautra tiešsaistes spēle. Skolēni var būvēt un

pārvaldīt savus virtuālos ciematus un pilsētas, veicot svarīgus lēmumus un mācoties par

enerģijas ražošanu, vides apsaimniekošanu un daudziem citiem praktiskiem un saistošiem

jēdzieniem. To var spēlēt arī komandās, kuras sacenšas cita pret citu. Tas iemāca skolēniem to,

ka ir daudz dažādas stratēģijas, ko var izmantot, lai apsaimniekotu pilsētu un ir daudzi faktori,

kurus mēram ir jāņem vērā. Spēle ir jaunākiem bērniem, bet to arī var izmantot vidusskolā, it

īpaši skolēni, kuriem nav daudz zināšanu par dažādajiem zaļajiem enerģijas avotiem. ● “Šī valsts nav oglekļa neitrāla - tā ir oglekļa negatīva”:

http://www.ted.com/talks/tshering_tobgay_this_country_isn_t_just_carbon_neutral_it_s_carb

on_negative (18:54 min.). Vienā no iedvesmojošākajām runām, Butānas premjerministrs

Tshering Tobgay dalās ar savas valsts misiju vērtēt vispirms prieku un tikai tad ekonomisko

izaugsmi un uzstādīt vides saglabāšanas standartu. Dziļi Himalajos, uz robežas starp Ķīnu un

Indiju atrodas Butānas valsts, kura ir solījusies vienmēr būt oglekļa neitrāla. ● “Kas ir vides tehnoloģija”: https://en.wikipedia.org/wiki/Environmental_technology ● “Kas ir eko-inovācija”: https://en.wikipedia.org/wiki/Eco-innovation ● “Dabiska celtniecība”: https://en.wikipedia.org/wiki/Natural_building ● “Alternatīvi dabiskie materiāli”: https://en.wikipedia.org/wiki/Alternative_natural_materials ● “Zaļas biznesa idejas: Permakultūra un pilsētu lauksaimniecība”:

http://ecopreneurist.com/2014/01/15/green-business-ideas-permaculture-urban-farming/