1

ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA

Saules elektrostacijas PS10 (priekšplānā) un PS20 (tālāk) Andalūzijā,

Spānijā.

2

Saules

elektrostacija

Official name Planta Solar 10/Planta Solar 20

Country Spain

Location Sanlucar la Mayor, near Seville,

Andalusia

Construction cost 35 million EUR/

Heliostats

(movable mirror) 624/1255

Installed capacity 11/20 MW

Katra spoguļa virsma ir 120 m² un tie visi koncentrē Saules starojumu uz torņa

augšējo daļu 115/165 m augstumā, kur ir izvietots starojuma uztvērējs, tvaika

turbīna un strāvas ģenerators.

* *

*

3

Attīstība no 1900. līdz 2000. gadam

• globālais iedzīvotāju skaits 4 x

• globālā ekonomika 14 x

• industriālā ražošana 40 x

• enerģijas izmantošana 16 x

• oglekļa dioksīda emisijas 17 x

• sēra dioksīda emisijas 13 x

• okeāna zivju nozveja 35 x

• cūku skaits 9 x

• mežu platības 0,8 x

• tīrumi 2 x

• zilo vaļu skaits 0,0025 x

Resursu pārmērīga izmantošana

4

Source: International Geosphere-

Biosphere Program

Tā ir

eksponenciāla

augsme !

5

6 Globālais kontinentālais šelfs (gaiši zils).

7

Pārmērīga

haizivju nozveja

negatīvi

ietekmēja visu

jūras reģiona

ekosistēmu.

PĀRMĒRĪGA NOZVEJA

Ja tiek pārmērīgi izzvejotas foreles, veidojas karpām labvēlīgi apstākļi, kas gan

vairāk nav atjaunojami foreļu eksistencei.

8

Baltijas jūras siļķes joprojām nedrīkst plaši pārdot Eiropas Savienībā,

jo tās satur augstu dioksīnu un tā analogu koncentrāciju.

9

EKOLOĢISKĀ PĒDA UN

ILGTSPĒJĪGS PATĒRIŅŠ

10

EKOLOĢISKĀ PĒDA

Ekoloģiskā pēda ir hektāros izteikta zemes un ūdens platība, kas nepieciešama, lai saražotu kāda indivīda, populācijas vai darbības patērēto

produkciju un absorbētu šo produktu aprites ciklā radīto piesārņojumu, izmantojot esošās tehnoloģijas un resursu apsaimniekošanas prakses.

11

EKOLOĢISKĀ PĒDA

Latvijas ekoloģiskā pēda ir hektāros izteikta kopējā zemes platība, kas nepieciešama, lai saražotu Latvijas iedzīvotāju patērēto pārtiku, preces un pakalpojumus, lai absorbētu atkritumus un piesārņojumu, kas radušies šo preču pilnā aprites ciklā.

Ar ekoloģiskās pēdas palīdzību tiek mērīts un analizēts dabas resursu patēriņš, saražoto atkritumu apjoms un dabas atjaunošanās spēja.

Ekoloģiskā pēda atspoguļo arī tās slodzes uz vidi, kas mūsu patēriņa rezultātā rodas citās valstīs, jo importēto preču ražošanas procesā radītās vides slodzes veidojas ražotājvalstī.

Ekoloģiskā pēda visā pasaulē tiek plaši izmantota, lai skaidrotu vides ilgtspēju un veidotu sabiedrības vides apziņu.

Ekoloģiskā pēda jau ir iekļauta vairāku valstu (Šveices, Apvienoto arābu emirātu, Japānas, Beļģijas, Ekvadoras, Francijas) nacionālajā statistikas uzskaitē un šīs valstis veic regulārus ekoloģiskās pēdas aprēķinus.

Lielbritānijā ekoloģisko pēdu plaši izmanto arī ietekmes uz vidi novērtējumā un vietējo attīstības scenāriju potenciālās ietekmes uz vidi novērtēšanā.

12

Pasaules karte pēc valstu ekoloģiskās pēdas

Kartē atainota valstu teritorija pēc to ekoloģiskās pēdas, proporcionāli kopējai

pasaules ekoloģiskajai pēdai.

13

Aprēķinu metodika Ekoloģisko pēdu mēra ar dabas resursu patēriņu, izteiktu globālajos hektāros, bet

būtiski ir ņemt vērā arī bioloģisko produktivitāti, kas parāda planētas ekoloģisko ietilpību (bioloģiskās produktivitātes spējas).

Līdz ar to veidojas bilance, kas atspoguļo pieprasījumu (ekoloģiskā pēda), un piedāvājumu (bioloģiskā produktivitāte), kas sastāv no dažādām bioloģiskās produktivitātes teritorijām:

aramzemes,

ganībām,

mežu platībām,

jūras teritorijām,

teritorijām, kas paredzētas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Nacionālā bioproduktivitāte ir visu šo teritoriju kopsumma.

Katra bioproduktīvā teritorija tiek izteikta globālajos hektāros, šo teritoriju reizinot ar attiecīgās teritorijas ekvivalences faktoru un attiecīgo ražības faktoru. Šo aprēķinu var izteikt ar formulu:

bioproduktivitāte (hag) =

= teritorija (ha) x ekvivalences faktors (hag/ha) x ražības faktors (t/ha)

14

Aprēķinu metodika

Ražības faktori parāda attiecīgā bioproduktīvās zemes

tipa ražību dažādās valstīs. Piemēram, uz viena ganību

hektāra Jaunzēlandē, pateicoties tās zālienu lielākai

ražībai, ir iespējams iegūt vairāk gaļas nekā Latvijā.

Ekoloģiskais parāds ir starpība starp kādas teritorijas

bioproduktivitāti un tās ekoloģisko pēdu. Ekoloģiskais

parāds veidojas, ja kādas teritorijas ekoloģiskā pēda

pārsniedz šīs teritorijas bioproduktivitāti.

Ekoloģiskās rezerves veidojas gadījumā, ja attiecīgās

teritorijas bioproduktivitāte ir lielāka par šīs teritorijas

ekoloģisko pēdu.

Zemes tips

Aramzemes 2,64

Ganības 0,40

Meži 1,33

Zvejas teritorija 0,40

Apbūvētā

teritorija

2,64

CO2 absorbēšana 1,34

Ekvivalences faktori,

hag/ha

Globālie hektāri (hag) ir bioproduktīvā teritorija (kopumā uz pasaules 11,2 miljardi ha) ar pasaules vidējo produktivitāti. Šajā gadījumā produktivitāte nav saražotās biomasas daudzums, bet gan maksimālās lauksaimniecības ražošanas potenciāls. Ekvivalences faktors (hag/ha) palīdz pārvērst attiecīgo bioproduktīvo teritoriju (aramzeme, ganības, mežs, apbūvētā teritorija, jūras teritorija) globālajos hektāros. Piemēram, aramzeme ir produktīvāka par ganībām un līdz ar to tai ir augstāks ekvivalences faktors.

15

Aprēķinu metodika

16

Ekoloģiskā pēda pasaulē

Planētas iedzīvotājam vidējā pieejamā produktīvās zemes platība ir tikai 2,1 ha/iedz. Taču ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaulē vidēji uz vienu iedzīvotāju ir 2,7 hag gadā – planēta tiek patērēta straujāk nekā tā spēj atjaunoties un mums ir ekoloģiskais parāds.

Rūpnieciski attīstītās valstis, kur dzīvo salīdzinoši mazāk iedzīvotāju, ir atbildīgas par lielāko daļu šo slodžu, jo valstīs ar augstiem ienākumiem, ekoloģiskā pēda ir vidēji 6,4 hag/iedz., kamēr jaunattīstības valstīs vidēji tikai 2,2 hag/iedz., kas tikai nedaudz pārsniedz globāli pieejamo daļu.

Nabadzīgākajās valstīs (aptuveni 2,4 miljardi iedzīvotāju), ekoloģiskā pēda ir vēl mazāka – tikai 1 hag/iedz. Šīs ekoloģiskās pēdas sadalījuma atšķirības ir vērojamas arī reģionāli.

Lielākā ekoloģiskā pēda (9,5 hag/iedz.) ir Apvienoto arābu emirātiem un ASV (9,4 hag/iedz.), kur ir lielāks neatjaunojamo energoresursu patēriņš.

Vismazākā ekoloģiskā pēda ir Afganistānai (0,48 hag/iedz.) un Malavi (0,47 hag/iedz.).

Abas šīs galējības ir neilgtspējīgas, jo pirmajā gadījumā tiek tērēts vairāk resursu nekā ir pieejams, bet otrā - saistās ar nabadzību un nespēju apmierināt cilvēku pamatvajadzības pēc pārtikas, drošības un mājokļa.

Lai viens ASV iedzīvotājs varētu apmierināt visas savas vajadzības ir nepieciešami 9,4 hag, bet ja visi pasaules iedzīvotāji patērētu tikpat daudz dabas resursu, būtu nepieciešamas

5 planētas Zeme.

ES valstu iedzīvotāju vidējā ekoloģiskā pēda ir - 4,7 hag/iedz. – tā pārsniedz arī pašas ES bioproduktivitāti (2,3 hag/iedz.).

Eiropas Savienības iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai ir nepieciešama divtik liela teritorija, kā pieejams, tātad

2 planētas Zeme.

17

Ekoloģiskā pēda pasaulē

Lai viens ASV iedzīvotājs varētu apmierināt visas savas vajadzības ir nepieciešami 9,4 hag, bet, ja visi pasaules iedzīvotāji patērētu tikpat daudz dabas resursu, būtu nepieciešamas

5 planētas Zeme.

ES valstu iedzīvotāju vidējā ekoloģiskā pēda ir - 4,7 hag/iedz. – tā pārsniedz arī pašas ES bioproduktivitāti (2,3 hag/iedz.).

Eiropas Savienības iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai ir nepieciešama divtik liela teritorija, kā pieejams, tātad 2 planētas Zeme.

18

Ekoloģiskā pēda ASV un ES

19

Ekoloģiskā pēda Latvijā

Latvija starp 152 pasaules valstīm atrodas 42. vietā, starp Mongoliju un Meksiku (Global Footprint Network aprēķini).

Latvijas kopējā ekoloģiskā pēda ir 8,5 miljoni hektāru vai 3,5 hag uz vienu iedzīvotāju.

Latvija ir izdevīgā situācijā, jo valsts ir mazapdzīvota un līdz ar to uz vienu iedzīvotāju ir pieejami 5,77 hag bioproduktīvās teritorijas. Tas ir ļoti labs rādītājs un Latvija šajā ziņā ir pasaules bioproduktīvāko teritoriju pirmajā desmitniekā.

Latvijai ir ekoloģiskais pārpalikums – 2,5 hag uz vienu iedzīvotāju.

Latvijas lielākās bioproduktivitātes rezerves ir meži, kas sastāda 70 % no visas bioproduktīvās teritorijas, un aramzemes – 23 %. Zvejas teritorijas, ganības un apbūvētā teritorija kopumā sastāda tikai 7 % no kopējās bioproduktivitātes. To var skaidrot ar to, ka meži Latvijā aizņem gandrīz 50 % teritorijas.

Bioproduktivitāte Latvijā pēdējo gadu laikā ir pieaugusi par 26 % (no 10,5 miljoniem hag1992. gadā līdz 13,3 miljoniem hag 2005. gadā), pateicoties pieaugumam aramzemju bioproduktivitātē – (+ 68 %).

Palielinājusies ir arī mežu bioproduktivitāte – par 18 %. Tas ir noticis gan pateicoties aramzemju un mežu platību pieaugumam, gan arī ražības pieaugumam.

20

Ekoloģiskā pēda atbilstoši patēriņa kategorijām

Lielākās slodzes saistās ar pārtikas preču patēriņu, kas sastāda 55 % no kopējās ekoloģiskās pēdas. Lielākās pārtikas preču patēriņa slodzes attiecas tieši uz aramzemēm, ganībām un zvejas teritorijām.

Mājoklis, ar 18 % no kopējās ekoloģiskās pēdas, ir otrs būtiskākais patēriņa sektors aiz pārtikas. Mājokļa sektorā lielākās slodzes veidojas uz meža zemēm. Tas saistās ar to, ka Latvijā biomasas (pamatā koksne) tiek ļoti plaši izmantota apkurē.

Citās patēriņa kategorijās, izņemot mājokli, kā galvenā slodze dominē enerģētika. Pakalpojumu sektorā, kas sastāda 5 % no kopējās ekoloģiskās pēdas, enerģētika aizņem 80 % visu slodžu. Vislielākā atkarība no fosilajiem resursiem ir transporta sektorā, kas veido 10 % no ekoloģiskās pēdas.

Ekoloģiskās pēdas sadalījums par patēriņa kategorijām

Pārtika 55%

Mājoklis 18%

Trasports 10%

Preces 9%

Pakalpojumi 5%

Citas 3%EP komponentu īpatsvars patēriņa kategorijās

0% 20% 40% 60% 80% 100%

Pārtika

Mājoklis

Transports

Preces

Pakalpojumi

Zvejas teritorija

Apbūvētā teritorija

Mežs

Ganības

Aramzemes

Enerģija

21

Kas jādara, lai samazinātu ekoloģisko pēdu ?

Atsevišķas personas ekoloģisko pēdu var aprēķināt, izmantojot Pasaules Dabas Fonda mājas lapā (www.pdf.lv) ievietoto elektronisko kalkulatoru.

Noskaidrojot savu ekoloģisko pēdu un izprotot savas ietekmes būtiskos faktorus, iespējams izmainīt paradumus, kas atstāj vislielāko ietekmi uz vidi.

Izvēloties vietējo, bioloģiski audzētu un sezonālu pārtiku, nebraucot ar automašīnu, bet ejot kājām vai izmantojot sabiedrisko transportu, kā arī parūpējoties par mājas siltināšanu un lietojot tikai

energoefektīvas elektroierīces, katrs var salīdzinoši vienkārši mazināt savu ekoloģisko pēdu.

Jārīkojas arī valdībai:

• izveidojot dabas kapitāla uzskaiti un regulējot tā izmatošanu (nozvejas kvotu noteikšana, lai saglabātu zivju populāciju atjaunošanās spējas),

• cenās iekļaujot ar dabas degradāciju un vides piesārņojumu saistītās preču un pakalpojumu pilna aprites cikla izmaksas. To var īstenot gan veicot nodokļu reformu (paaugstinot nodokli par dabas resursu izmantošanu, vienlaicīgi samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli), tādējādi novirzot patēriņu uz videi draudzīgākām preču grupām, saglabājot valsts budžeta līdzsvaru un izskaužot subsīdijas, kas veicina augošu dabas resursu izmantošanu un piesārņojumu,

• veicinot ekotehnoloģiju attīstību, kas nodrošina efektīvāku dabas resursu izmantošanu un sniedzot nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kas ievieš šādas tehnoloģijas,

• izstrādājot tādus valsts iepirkuma mehānismus, kas valsts institūcijām uzdotu par pienākumu iegādāties videi draudzīgākas preces, tādējādi, rādot labu piemēru privātajam sektoram un veidojot jaunas tirgus attiecības,

• attīstot sabiedrības vides apziņu, uzlabojot vides izglītību un nodrošinot iedzīvotājus ar informāciju, kas veicina vides procesu izpratni.

22

23

Pirmais Nacionālais parks Baltijas jūras reģionā (1910)

atrodas Skandināvijas kalnos.

24

Dabas aizsardzība tika veicināta, lai aizsargātu bioloģisko

daudzveidību un ainavas, kas tagad ir arī liels ieguvums

tūrismam.

Vindelälven, Ziemeļzviedrijas upe, viena no četrām lielām upēm , kas tika pasargātas no HES būvniecības 1983. gadā.

25

Stārķis un čūska

Stirna

Dzērves

Ezis

26

Regulācija Nemateriālās vērtības

Provīzija

Ekosistēmu pakalpojumi

Photo credits (left to right, top to bottom): Purdue University, WomenAid.org, LSUP, NASA, unknown, CEH Wallingford, unknown, W. Reid, Staffan Widstrand

27

LĪDZSVARA LĪMENIS

Labība

Mājlopi

Akvakultūra

Oglekļa izmantošana

Zvejniecība

Savvaļas pārtika

Koksnes kurināmais

Ģenētiskie resursi

Bioķīmiskie

savienojumi

Saldūdens

Gaisa kvalitāte

Reģionālā un vietējā

klimata regulācija

Augsnes erozija

Dabas ūdeņu kvalitāte

Sugu daudzveidība

Apputeksnēšana

Dabas katastrofas

Garīgās, reliģiskās un

estētiskās vērtības

Koksne

Šķiedras

Ūdens regulācija

Slimību apkarošana

Atpūta un ekotūrisms

Uzlabojies ↑ Pasliktinājies Neitrāls ↔

60 % no ekosistēmu pakalpojumiem ir degradējušies !

28

Slāpekļa un fosfora emisijas – eitrofikācija

Aļģu “ziedēšana” Baltijas jūrā

29

Baltijas jūras dibens

30

Kopš 1970’ gadiem ir apdraudēta roņu izdzīvošana Baltijas jūrā, pārsvarā policiklisko bifenilu koncentrācijas paaugstināšanas rezultātā.

31 Arala jūra tagad un tās robežas 1957. gadā.

32

Cēloņi: upju izmantošana kokvilnas audzēšanai

Sekas: visas sistēmas degradācija

Daba

• Ekosistēmas

sabrukums

• Augsnes auglības

zudums

Economika

• Zvejniecības izzušana

• Lauksaimniecības un

rūpniecības panīkšana

Sabiedrība

• Populāciju samazināšanās

• Pārvaldības nespēja

Veselība un labklājība

• Slimības (elpošanas ceļu)

• Depresija un tās izraisītās

problēmas

Source: Alan AtKisson

33

The Limits to Growth

(1972)

34

Brūnogļu TEC

Belchatow, Polija

Jāmaina vecie paņēmieni elektroenerģijas ieguvei,

izmantojot fosilo kurināmo!

35

Oglekļa apjomam enerģijas ieguvei jāmazinās un tas jau

samazinās !

Source: Decoupling, Azar, Holmberg and Karlsson, Chalmers University of Technology, 2002 based on IEA statistics

36 HES,

Harsprånget, Zviedrija

Enerģētiskām vajadzībām jāizmanto

atjaunojamie avoti – Saule, vējš,

ūdens !

37

Torracā, Itālijā, izmanto

LED spuldzes ielu

apgaismošanai. Tiek

patērēts tikai 10-20 % no

elektroenerģijas,

salīdzinot ar parastām

spuldzēm.

Mēs varētu daudz efektīvāk

izmantot enerģiju !

38

Mājsaimniecī-

bas patērē

apmēram 40

% no

sabiedrībai

nepieciešamā

enerģijas

daudzuma.

Pasīvām

energoēkām

nav

nepieciešams

pievadīt

enerģiju.

39 Industriāla simbioze Kalundborgā, Dānijā, kur sadarbojas 7 lieli rūpniecības

uzņēmumi.

40

Consumption Mēs esam pārāk atkarīgi no vieglajām automašīnām. Tomēr jārēķinās, ka fosilā s

degvielas krājumi izsīkst un nepieciešams meklēt alternatīvus risinājumus.

41

Jaunā domāšana par tīru produkciju balstās uz vides

aizsardzību un resursu saglabāšanu – notiek pāreja uz

jauniem tautsaimniecības modeļiem.

Fighting symptoms

Sub-system optimization

Meta-system optimization

System optimization

1985 2000 2015

Source: Michel Planasch

42

Materiālu plūsmas

Pirms 15 gadiem

98 % Eiropas produktu nonāca izgāztuvēs, jo materiālu plūsma bija lineāra: resursi – izmantošana – atkritumi.

Resursi izsīka , bet vide tika piesārņota.

Tagad

Lēnas izmaiņas, jo ir ieviesti tiesību akti par atkritumu apsaimniekošanu.

Otrreizēji izmantojamo materiālu tirgus paplašinās.

Jārespektē resursu aprites cikli un jānodrošina

atkritumu atkārtota izmantošana !

43

44

ES-15 sadzīves atkritumu plūsmas 2003. gadā. Vidēji 580 kg/gadā/iedzīv.

45

Atkritumu šķirošana Turku, Somijā

Mixed waste Paper Glass Metal

2005 2015?

Energy waste

Bio waste

Paper

Metal

Glass

Cardboard

non-combustible

waste

46 Source: “Limits to Growth—the 30-Year Update” (citing other international data sources), Chelsea Green Publishing, USA, 2004

Viens no šiem scenārijiem

varētu īstenoties nākotnē !

Kuru jūs vēlētos ?

Patīkami

Ne pa jokam

Iespējamās nākotnes ------>

Ilgtspējīga sabiedrība dzīvo saskaņā ar dabu un vidi !

47

Eksponenciālās augsme stingrie nosacījumi pieļauj tikai

divas iespējas !

1. Robežu pārsniegšana un katastrofa

2. Dinamisks līdzsvars jeb ilgtspējīga attīstība…

48

Ilgtspēja

Par daudz

Nepietiekami

49

Mūsu dzīves laiks

Cerību grafiks

Neilgtspējīgas

tehnoloģijas un

praktiskā darbība

2000 2040

Mērķis:

sasniegt šo punktu

un virzīties augšup

... īstenot ilgtspēju

ātrāk...

... samazināt

zaudējumus vai

kaitējumu

1960 1920 1880

Fosilā kurināmā izmantošana

Piesārņojums

Dabas dzīvotņu degradācija

Nabadzības slazds

Atjaunojamie resursi

Dabas saglabāšana

Iespējas

Inovācijas

Pārejas

punkts

Atbildība

Ilgtspējīgas

tehnoloģijas un

praktiskā darbība

50

Ilgtspējīgs patēriņš – vēsturisks skatījums

Vēsturiski cilvēki ir vienmēr spējuši atrisināt resursu ierobežotības problēmu, apgūstot jaunas teritorijas un palielinot ieguvi. Taču ir arī civilizācijas, kuras, noplicinot savu resursu bāzi, ir sevi iznīcinājušas. Maiju un anasazi indiāņu civilizāciju bojāeju pamato ar klimata izmaiņām un neilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu.

Neilgtspējīga resursu apsaimniekošana ir bijusi arī par pamatu Lieldienu salu civilizācijas, iznīcībai.

Savukārt iIgtspējīgas, dārzkopību praktizējošas vietējās kopienas ir Jaungvinejā un Dienvidamerikā. Līdzīgi arī Ķīnā un Indijā ir ilgtspējīgas agrāras kopienas.

Polinēzieši dzīvo uz nelielām salām ar ierobežotiem resursiem jau 1000 līdz 3000 gadus. Šo kopienu izdzīvošanas lielā mērā tiek nodrošināta izmantojot vietējos noteikumus: aizliegums un aizbildniecība (rāhui un kaitiaki, māori valodā), kuri tiek izmantoti ilgtspējīgas resursu apsaimniekošanas nodrošināšanai.

Katastrofu gadījumos tās ir bijušas salīdzinoši nelielas kopienas, kas nav spējušas sabalansēt pieprasījumu ar pieejamo resursu apjomu un to atjaunošanās spējām. Arī pašlaik civilizācija ir līdzīgu problēmu, kas saistās ar cilvēku radītu resursu noplicināšanu, ekosistēmu degradāciju un piesārņojumu, priekšā.

Pasaules iedzīvotāju skaits pēdējos 300 gados ir palielinājies 10 reizes un pašlaik sasniedz nepilnus 7 miljardus cilvēku.

Galvenais iemesls šim straujajam iedzīvotāju skaita pieaugumam ir rūpnieciskā un lauksaimnieciskā revolūcija attīstītajās valstīs, kas nodrošināja pārtikas pieejamību un dzīves kvalitātes uzlabošanos, kā arī progress veselības aprūpē, kas ļāva būtiski ierobežot mirstību.

Pēc Otrā pasaules kara sekoja straujš dzimstības pieaugums, kas vēl vairāk veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Paredzams, ka arī turpmāk iedzīvotāju skaits uz pasaules tikai turpinās augt un 2050. gadā varētu sasniegt jau 9 miljardus. No visiem pasaules kontinentiem iedzīvotāju skaits samazinās tikai Eiropā. Arī Latvija ir to valstu vidū, kur iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās.

51

Lieldienu salas kopējais stāvoklis ir visgalējākais piemērs Okeānijas mežu iznīcināšanai un viens no spilgtākajiem pasaulē: visi meži ir izzuduši un visas koku sugas izmirušas.

Kādreiz salu klāja palmu meži, bet salinieki tos iznīcināja, kas koksni lielos daudzumos izmantojuši statuju uzstādīšanai.

Saliniekiem koku trūkuma dēļ zuda iespēja būvēt laivas, un arī putni zaudēja savas ligzdošanas vietas. Līdz ar to sākās Lieldienu salu civilizācijas noriets.

Produkts sastāv no daudzām sastāvdaļām (ūdens)

52

Latte

Vāciņš

Iepakojums

Ūdens

Kafija

Enerģija

= 1 litrs

Cukurs Krūzīte

208 litri uz krūzīti

142.8 Litri

Piens

53

Ilgtspējīgi patēriņa un ražošanas modeļi

Ilgtspējīgu patēriņa un ražošanas modeļu veidošanā var izšķirt divas pieejas.

Pirmā koncentrējas uz patēriņa jomu un lielāko uzmanību pievērš vajadzībām, dzīves stilam un ekoloģiskajām robežām.

Tiek izvirzīts uzstādījums: patērēt efektīvāk, patērēt atbildīgāk, patērēt mazāk.

Otrā vairāk uzmanības velta ražošanai - tās ekoefektivitātei un ekodizainam.

54

Ilgtspējīgi patēriņa un ražošanas

modeļi

Ilgtspējīga ražošana attiecas uz piedāvājuma pusi, koncentrējoties uz būtiskāko ekonomikas sektoru (piemēram,

lauksaimniecība, enerģētika, rūpniecība, tūrisms un transports) vides snieguma uzlabošanu.

Ilgtspējīgs patēriņš attiecas uz pieprasījuma daļu, - kā preces

un pakalpojumi, kas nepieciešami pamatvajadzību apmierināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai (pārtika un

veselība, apģērbs, brīvais laiks un mobilitāte), var tikt nodrošināti samazinot slodzes uz dabas ekoloģisko ietilpību.

Lai nodrošinātu virzību uz ilgtspējīgiem patēriņa un ražošanas modeļiem ir nepieciešamas izmaiņas ne tikai patēriņa un ražošanas jomās, bet arī resursu pārdalē un investīcijās.

55

Patēriņa efektivitāte – dematerializācija Atbalstot patēriņa samazināšanu, tiek apšaubīti ekonomiskās sistēmas pamati, jo izaugsmes ekonomika

lielā mērā ir atkarīga no pieaugoša patēriņa. Bez tam patēriņa samazināšana var attiekties tikai uz attīstītajām valstīm, jo daudzās jaunattīstības valstīs cilvēki vēl joprojām nespēj apmierināt savas pamatvajadzības, līdz ar to šīm sabiedrības grupām patēriņš būtu paaugstināms.

Efektīvs patēriņš saistās ar dematerializāciju, kas nozīmē mazākas vides slodzes visos produkta aprites ciklos: - - - efektīvāka izejmateriālu un enerģijas izmantošana ražošanas procesā,

- mazāka enerģijas un materiālu izmatošana lietošanas stadijā, lai samazinātu atkritumu apjomu likvidācijas posmā.

Dematerializācijas koncepcijas īstenošanos kādā nozarē vai visā ekonomikā dēvē par atsaisti (angl. decoupling) - ekonomiskā izaugsme nozarē ir straujāka par resursu patēriņa un radītā piesārņojuma izaugsmes tempiem.

Dematerializācijas iespējas nosaka resursu pieejamība, pieejamās tehnoloģijas un uzņēmumu vadības sistēmas, kā arī attīstība ekodizainā un valsts uzņēmējdarbības nosacījumi kopumā.

Dematerializācijas pakāpi mēra ar ekoefektivitāti, kas parāda nepieciešamo resursu daudzumu, lai radītu vienu iekšzemes kopprodukta vienību:

E = MDI : IK, kur E – ekoefektivitāte, MDI - dabas resursu patēriņš un IK - iekšzemes kopprodukts.

Ekoefektivitāti parasti mēra galvenajās tautsaimniecības nozarēs: enerģētikā, apstrādes rūpniecībā, transportā, būvniecībā, zvejniecībā, lauksaimniecībā.

Kā atskaites punktu izvēloties konkrētu bāzes gadu, ekoefektivitātes rādītāji ļauj analizēt nozares attīstību saistībā ar energoresursu izmantošanas efektivitāti un radīto piesārņojumu vidē.

Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra ir veikusi galveno nozaru ekoefektivitātes aprēķinus un secinājusi, ka ekoefektivitāte pēdējos gados ir palielinājusies transporta un enerģētikas sektoros, bet samazinājusies būvniecībā un rūpniecībā, savukārt zivsaimniecībā un lauksaimniecībā atsaiste nav sasniegta.

Latvijā jāsamazina transporta radītā siltumnīcas efekta gāzu (SEG) izplūde. Šo mērķi var sasniegt, efektīvi izmantojot energoresursus. Šobrīd atsaiste transporta nozarē ir vāja, jo pieaug nozares radīto piesārņojošo vielu apjomi, kā arī enerģijas patēriņš īpaši nemainās.

56

Dabas resursu produktivitāte

Būtisks rādītājs ir dabas resursu produktivitāte. Tā tiek izteikta, kā iekšzemes kopprodukta daudzums, kas radīts, izmantojot visu dabas resursu ieejošās plūsmas apjomu:

P = IK : DMI, kur P - resursu produktivitāte, IK - iekšzemes kopprodukts,

DMI - dabas resursu patēriņš.

Pēc Eurostat aprēķiniem dabas resursu produktivitāte Latvijā, ir apmēram 520 eiro uz tonnu patērēto resursu (DMI), kas ir ļoti zems rādītājs, salīdzinot ar Eiropas attīstītāko valstu resursu vidējo produktivitāti (1550 EUR/DMI).

Vispārējās ES tendences liecina, ka absolūtajos skaitļos resursu ieguve uz vienu iedzīvotāju palielinās, kā arī uzlabojas resursu produktivitāte.

Lai sasniegtu Eiropas attīstītāko valstu rādītājus, Latvijai resursu izmantošanas efektivitāte jāpalielina vismaz trīskārtīgi.

Dabas resursu produktivitāte palielinās, ja tautsaimniecībā, izmantojot vienu tonnu noteiktu dabas resursu, tiek radīta lielāka pievienotā vērtība.

57

Dabas resursu produktivitāte ES, EUR IK / t DMI

0,15 – 0,39

0,39 – 0,53

0,53 – 0,88

0,88 – 1,43

1,43 – 3,16

Dati nav pieejami

0,15 – 0,39 0,39 – 0,53 0,53 – 0,88 0,88 – 1,43 1,43 – 3,16 Dati nav pieejami

Minimālā vērtība:

0,15

Maksimālā vērtība:

3,16

ES15: 1,55

58

Atsitiena efekts Ar atsitiena efektu apzīmē patēriņa absolūto pieaugumu, kas rodas efektivitātes

pieauguma un patēriņa izmaksu samazināšanās rezultātā.

Tiešo atsitiena efektu var raksturot ar šādu piemēru, ja energoefektivitātes pasākums uzņēmumā, samazina enerģijas zudumus par 50 %, patiesais enerģijas patēriņš tik strauji nesamazinās, jo uzņēmums sāk ražot vairāk.

Atšķirību starp 50 % potenciālo enerģijas ietaupījumu un patieso samazinājumu enerģijas patēriņā sauc par tiešo atsitiena efektu.

Netiešais atsitiena efekts izpaužas gadījumos, kas uzņēmums energoefektivitātes pasākumu rezultātā ietaupītos līdzekļus novirza citās videi kaitīgās darbībās.

Atsitiena efekts ir cieši saistīs ar ekonomikas pieprasījuma-piedāvājuma likumu, kas nosaka, ka cenām samazinoties, pieprasījums un attiecīgi ražošanas apjomi pieaug.

Tas noved pie paradoksa, jo valdības programmai vai tehnoloģijai, kas vērsta uz vides slodžu un izmaksu samazināšanu, ir tendence palielināt patēriņu un līdz ar to arī pieprasījumu.

Piemēram, pasākumi, kas palielina degvielas patēriņa efektivitāti vai samazina sastrēgumus un samazina nobrauktā kilometra izmaksas, parasti palielina nobraukto kilometru skaitu. Līdz ar to, kopējā ietekme uz vidi ne vienmēr samazinās proporcionāli ietaupījumam, bet dažos gadījumos var pat pieaugt.

59

Dzīvesveida izmaiņas – optimizācija

Veidojot uzvedības modeļus jāizšķir divas pieejas. Ja mūsu uzvedība un tās iespējamība ir atkarīga no „stingras” vides maiņas, tad ir runa par biheiviorismu. Šajā gadījumā uzvedība tiek mainīta izmantojot uzspiestas izvēles, no kurām nav iespējams izvairīties un, kuras ir saistītas ar fiziskiem vai sociāliem stimuliem.

Otra pieeja ir kognitīvisms. Šajā gadījumā uzsvars tiek likts uz cilvēka apsvērtām izvēlēm un iemācīšanos pārdomu rezultātā. Otra dalījuma grupa ietver individuālo pretstatā sociālai uzvedībai.

W. Jāgers dažādās teorijas, kuras apraksta šīs uzvedības stratēģijas, ir apkopojis četrās grupās.

Individuālie procesi (pārliecība,

personīgās vajadzības,

individuālisms)

Sociālie procesi (neskaidrība, sociālās

vajadzības, egalitārās vērtības)

Kognitīvisms (augsta

motivācija, zema

uzvedības

kontrole)

Apsvēršana. Pārdomas par iespējamām

uzvedības izvēlēm, „par” un „pret”

apsvēršana, alternatīvu izvērtēšana.

Sociālā salīdzināšana. Ietekmēšanās no

citiem.

Biheiviorisms (zema

motivācija, augsta

uzvedības

kontrole)

Atkārtošana. Savas pieredzes regulāra

pozitīva atkārtošana, paradums.

Imitēšana. Cilvēki automātiski kopē citu

uzvedību, lai sekotu citu normām vai

piemēram.

60

Ilgtspējīgu uzvedības modeļu veidošanā svarīgi

ir ņemt vērā šādus faktorus:

• informācija par videi draudzīgu dzīvesveidu ir būtisks,

taču nepietiekams faktors uzvedības modeļu maiņai;

• tā kā indivīda uzvedības modeļi ir atkarīgi gan no paša indivīda, gan kolektīvām praksēm, izmaiņām ir jānotiek abos līmeņos: indivīda un kopienas-sabiedrības līmenī;

• tā kā patēriņa un uzvedības modeļus lielā mērā nosaka paradumi, dzīvesveida izmaiņas ir vairāk iespējamas brīžos, kad notiek būtiskas izmaiņas cilvēka dzīvē: ejot pensijā, veidojot ģimeni u.tml.;

• centieniem mainīt uzvedību nav jābūt vērstiem tikai uz cilvēka psiholoģiskajām un funkcionālajām vajadzībām, bet ir jāņem vērā arī moderno uzvedības un patēriņa modeļu sociālo un simbolisko vērtību.

61

Vajadzības un

vēlmes

62

Nodokļu politikas reforma

Ekonomiskie instrumenti, kurus izmanto ilgtspējīgu patēriņa un ražošanas modeļu veicināšanā, parasti ir vērsti uz tirgus neveiksmju novēršanu. Taču tos var izmantot arī nabadzības samazināšanai, cilvēktiesību aizsardzībai, dzīves standartu uzlabošanai utt.

Produktu cenas neatspoguļo visas ar to ražošanu un izplatīšanu saistītās vides un sociālās izmaksas, tāpēc šīs izmaksas ir jāiekļauj produktu cenā.

Tas parasti tiek nodrošināts izmantojot nodokļus un nodevas, vai emisiju tirdzniecības sistēmas. Tas ļauj pilnvērtīgāk atspoguļot preču pilna aprites cikla izmaksas un veicina videi draudzīgākas uzņēmējdarbības attīstību.

Ekonomisko instrumentu izmantošana ir paredzēta zaļā budžeta reformā, kas no vienas puses paredz nodokļu palielināšanu dabas resursiem un piesārņojumam, bet nodokļu samazinājumu ienākumiem.

Līdz ar to resursu ietilpīgas preces un pakalpojumi (cementa ražošana vai aviācija) kļūst dārgāki un tiks panākta daudz efektīvāka resursu izmantošana.

Tomēr tiks palētināta cilvēkietilpīgo nozaru konkurētspēju.

Zaļā budžeta reforma paredz arī subsīdiju sistēmas reformu, kas paredz vidi degradējošu darbību subsidēšanas pārtraukšanu un līdzekļu novirzīšanu videi draudzīgu aktivitāšu atbalstam.

63

Paldies par uzmanību !