ZURNALS VECAKIEM

manstn a r t a

2(0), Nr. 3 (55) CENA L.s 0,90ABONEJOT Ls 0,79

ko lesakt arbrinumbemu

bailesno klasesbiedriem

virietisdzemdib

numura t e rn a MANS MAZAIS 3/2000

«MM» vaictisavu talantu jau apliecinaiusu jaunu cilveku veca e

VAI NEPARASTAS SPEJAS SAVA ATVASE PAMANTJAT JAU AGRA BERMBA?VAI BERNA DOTUMUS ESAT CENTU$IES TPA$I AITTSTTT, VElDOT, KOPT?

IRBI TREIUvar devet par miisdienu latviesu literatiirasmazo mocertinu. Irbe parsteidz nevis ar noliegumu, pro-testu, ko jaunie literati bieii vien ieterpj necenzetos var-dos, bet gan ar cJzilu valodas izjiitu un tikai Irbei piemito-su rakstibas stilu. Publiceties Irbe siikusi divpadsmit gaduvecums. Izdeveja vainas del neiznaca Irbes pirma grama-ta ccRadibas»,kas bija sakiirtota, kad vivai bija trispadsmitgadu. Jau pirms savas pirmas gramatas iznakSanas Irbe ie-kiuvusl skolas literatiiras macibu programma, jo vivasdarbi publiceti jaunakas latviesu literatiiras izlase. So-menes apgads ccDaugava» laidis k/aja Irbes Treiles pirmogramatu "Princese atver ecis», kas faktiski jau ir otra. Irbei

lr 22 gadi, un viva stra-da laikraksta "Literatii-ra un Maksla Latvijii».

•Oriqinalas ieraudziSanas spejas, telai-

na dornasana, manuprat, ir katram bernarnun bernlba katrs ir brlnurnberns. Diernzeltas pamazam zud. lnformacijas gOzma, vis-parpienerntie priekSstati nornac brTvTbas iz-jOtu.

Irbei ir dabas dota valodas izjOta, pat va-lodas jaunrade. Lai gan visi berni izdomajaunvardus. torner skier, ka Irbei tas izdevasTpasi spilgti. Vina joti agri saka runat un, pie-meram, pupezus sauea par kOpeziem, jo tietacu kup, bet cTkstoSas50poles - par oksto-lem. Aptuveni divarpus gadu vecurna vinasaka saceret pasacinas. Ateeros, bija tadapasacina par pellti, kurai Salavecis atnesismazus pelenus, par kuriem vina ir [oti prieci-ga, spelejas ar tiem, bet pec tam nomazgarokas, jo ir tacu grabstTjusies gar pelern. Velbija pasaka par to, ka pie vecrsa un vecenT-tes ciemos atnaca kresls, kurs bija uzvilciszaketi, kas vinarn bija par lielu.

Kad Irbei bija divpadsmit gadu, vil)ai gri-bejas nokjOt litera raja nometne «Aicina-jums», tadej tapa gars etnografisks stasts Je-kaba Jansevska stila par prectbarn, meitu

zaqsanu. Tiesi nometneatraisTjas vinas spejas. Tajau bija IiteratOra, lai ariberna radTta. Bernisi!:Tga,

bet ne infantila. Irbes agrT-najos darbos bija kaut kas vairak par bernaspontanu pasaules izjOtu.

Kaut ka Tpasi Irbes spejas neesam ne at-tTstTjusi,ne virzljus]. UteratOra taCu ir Jo . in-dividuala nodarbe, galvenais ir Iaba vak>-das izjOta un individualais ska iju ka deltikai ir verts kaut ko rakstit. Dornaju "3 tad,ja berns jau ir guvis plasaku sabied ibas ie-vertbu, ir svarTgi neforset, nepajauties ma-dTgam pientikurnem rakstlt, jo visi to gaidaun tevi apbrTno. Irbe raksta maz un nekadtapec, ka vajag, bet tikai atklasrnes briZos.VarbOt arl tapec Irbes eejs ITdz pirmajai gra-matai bijis tik ilgs. Tagad gramatai, kura irgan veci, gan jauni teksti, gadskaitJi irnonernti, un man ir prieks, ka gramata ir la-ba.

Esmu eentusies Irbes darbos neiejauk-ties ar labojumiem. Girnene vienrner esamuzskatijusi - vertiba ir tiesi tavs redzejurns,

Drlz pec IiteratOras Irbe nopietni aizra-vas ar teatri, Tad gan runajam par to, ka li-teratOra ir ta joma, kura vina sevi var iz-paust labak, jo teatrr vairak esi atkarTgs noeitiem.

DAINIS BERZII)JSSERGEJAAKURATERAfoto

Savu skolasbiedru vidii taga-dejais Pareksa bankas mar'ICetingadirektors GA ns KOKlNS izcelas araso pratu, daudzajam interesemun idejam, ar vispusigajam spe-jam, ipasi eksaktajas zinatnes, un

uzvaram neskaitiimas macibuolimpiades. Gan vidusskolu, ganLU Fizikas un matematikas fakulta-ti Gatis beicJzis ar izc:i/ibu. Jautatipar dela ipaSo apcJavinatibu, vivaveceki, Rigas Tehniskiis kolediaspasniedzeji VANDA III JANISKOKlNI, nosmaida Wen. Gatis esotbijis normiils zens, merl;ctiecigsgan.. tas tiesa.. Un vet piebi/st. kavipam iT - _ ersa» domaSana.

Vanda: - Gatim, piemerarn, (lSI-no uzdevumus, ir pavisam citadapieeja neka man. Kad vil)s izrekinakadu uzdevumu, man allaz nakas iz-vertet, vai art ta var rel!:inat. Sada -radosa - pieeja visam vinarn ir da-bas dota.

- Vai jus pamanijat Gata talan-tu eksaktajas zinibas, jau vinampavisam mazam esot?

Vanda: - Spejas eksaktaias zi-natnes bernarn nevar izpausties, janay ielikts parnats, izprame par tam.Kad Gatis bija pavisam mazs, vinuaudzinaja vecma 'I)a jo mes abistradajarn, Vil)a daudz nodarboiasar mazdetu, a Si<a ~ oka zaraputninus, Ga' - -ja smiltis cipa-rus, bet ta ja dara .. bemi, eap-Saubami dela te-eses ietekmejaan mOSUdarbs..

Jams: - Gatis vel negaja skola,kad bija kads a' a gadijums.

Tehnikuma darbinieku gadumijasbelle vil)s bija piegajis pie tafeles unsava nodaba sads kaut ko zimet Ve-lak skatarnies - shema - rezistors,larnpina, viss savas vietas,

Vanda: - Gata spejas nelzpaudastikai fizika un maternatlka vien, vil)s[oti labi zimeja karikatOras, dejoja sa-rikojumu dejas, kadu bridi bija no-pietni aizravies ar bioloqiju,

Janis: - Vel tagad majas metajasvina izgudrojums - cimds ar elektro-diem, kuri uztver impulsus no cilvekarokas.

- Vai berniba kaut ka ipasivirzijat Gata intelektualo attisti-bu7

Janis: - PasplOsma vil)s nebijaatstats. Haudzljarnies. lai Gatis visulaiku bOtu alznernts, nevis vlenkarsidauzitos pa ielu. Uzskatu, ka mazambernarn japrasa. lai vil)s parstasta, koiemacijies. Ta tiek atnsnta vina valo-da. Kad jutarn, ka Gatim macibasveicas labi, partraucam vinu kontro-let.

Dornaju, ka nopietnakais pamatsvina tehniskas un logiskas dornasa-nas attlstiba tika ielikts Jauno tehnikustacija, uz kurieni es Gati aizvedu, kadvil)s macijas ceturtaja klase. Ar sa-viem izgudrojumiem vil)s piedaltiasizstades Maskava, Vidusazija, arl Vaci-ja, sanerna balvas un medajas. Jaunotehniku stacija bija mana apzinata iz-vele, parejo sava dzive ir virzijis Gatispats.

Vanda: - Kad Gatis aizgaja stra-dat uz banku, sakuma biju sasutusi,Dels bija ieguvis magistra gradu, no-darbojas ar zinatni, bija pieversies op-tometrijai. Tagad dornsju, ka vlna iz-vele bija pareiza. Vina darba iespe-jams izmantot joti daudz no ieprieksiegOtajam zinasanam, un vil)s ir spejisizveidot veiksmigu karjeru.

ILZE OLSTEINAANDRA TONES foto

Jaunipa balerina ELZALEIMANE sajiismas pilnusaplausus izpelnijusies nevien Latvija, bet ari Buda-peStii, Jaltii, Vine, kur jauguvusi panakumus starp-tautiskos baleta konkursos.PagajuSaja gada Elzai izde-vas iekJiit Eirovizijas konkur-sa finiila un vinu redzeja ap-meram 22 miljoni TV skatitii-ju.

savu domu. Ja kaut ko gribejauzzinat un juta, ka tiesu atbildinesanerns, vina to meginaja iz-dibinat aplinkus. Elza vel bijapavisam maza, kad ar vinu jaupilnigi profesionali vareju saru-naties an par baletu.

EIza joti labi raksta - vinaiir neordinara domasana Tur-klat vina nepartrauktl lasa.

Jau agra bernlba Elzai bi-JUSI iespeja apgOt svesvalodas. Kadu

laiku Gunta stradaja Italija, ari mazie bija kopaar mammu un gaja itaju bernudarza Valoduvil)i iemacijas viens divi. Vairakus rnenesus dzl-vojarn Amerika, un berni apmekleja arnerika-I)U skolu. Protams, Elza zina art krievu valodu,bet tagad maces vel ari francu valodu.

Manuprat, bernu nevajag nepartraukti vir-zlt, Vil)s merktieclqi jaievirza, un pec tam vi-nam japalldz - ar padomiem, ar inforrnaciju, arsavu pieredzi. Un bernarn jarada apstakll, laivinarn bOtu pec iespejas rnazak sadziviskuproblemu, lai vil)s varetu nodarboties ar to, uzko vinarn ir talants.

- Vai gribasspeku Elza esat veidojusimer\.<tiecigi?

- Ne, Elzai gluZi vienkarsi joti patik balets,un tur jau tas qribasspeks ari rodas.

Mans tevs (ktnorezisors Aleksandrs Lei-manis. - V. B.) savulaik teica - visu panakurnupamata ir viens procents talanta un 99 pro-

centi darba. Ne, tik traki jau nay,es dornaju, ar vienu procentu

talanta baleta bOtu parmaz.

Kad iznaks sis iurna/a nu-murs, Elza dejos kada no s/aveniem Eiropasteatriem Francija, Sveice vai Vacija - vipauzaicinata piedalities turneja «Eiropas Jau-nais belets», Elza ir Rigas Horeografijas vi-dusskolas 2. kursa audzekne, un vipai ir ti-kai piecpadsmit gadu ...

Elzas tetis - latvijas Nacionalas operasgalvenais baletmeistars AIVARS lEIMANIS:

,Nedornaju, ka Elza ir spejigaka neka vai-

rakums citu rnelteou baletskola. VarbOt vienigivinai ir lielakas darbaspejas un stipraks gribas-speks. Turklat Elza strada ar galvu, joti gudri.Vil)a zina, ka sevi pasniegt. Elza nepartrauktiskates baleta izrazu videoierakstus, iedzilinasdaznedazados dejas stilos.

Skaidrs, dotibas Elzai ir, tacu ne absolotasbaleta dotibas.

- Ko nozime - ab50lutas dotibas?- Ja kajas spagata iet aiz ausim! Tas vinal

vairak ar darbu izlauzts un uztrenets, Patmajas pie televizora vina mierigi nespejnosedet - nepartraukti staipa kajas, vin-grina pedas un muguru. Vakara vlna at-nak, iekartojas pie televizora, pastaipas, pa-vingro. Pec brlza skatos - aizmigusi...Slodze vinai ir tik liela! Un tad es vi-I)U modinu: «Elza,jaiet gulet!»

- Elza esot dejojusi jaumammas punci ••.

- Tiesarn, ltdz patgrOtniecibas devitajamrnenesim sieva (bijusi ba-lerina Gunta Straurne. -V. B) iestudeja varieteprogrammu. Tapecroes gimene sme-jamies, ka Elzavispirms ierna-cijas dejot un ti-kai pec tarn staiqat,Tiklldz atskaneja mOzika, rnaza ie~erasqultinas redeles un saka ritrna kusteties.

~oti agri, divarpus gadu vecurna, vi-I)U aizvedarn uz «Dzintarinu». Citu bernuvidO Elza izcelas ar Ipasu dejotprieku, ar-tistiskumu. Atceros, pec pirrna koncertavlna sedeja un raudaja. «Kapec tu rau-di?» uztraucos. Bet rnaza caur asaramizdvesa: «Ak, es esmu tik laimiga!» To-reiz vinai bija trls gadi.

- Vai Elzai ir an citi talanti?- Vina ir dzimusi aktrise. Jau kops

mazotnes Elza bijusi joti apkerlqsberns, Vina prata skaidri forrnulet

...Elza izvelas vis-dietiskakos jogurtus,

visllesako sieru. Bet vi-na patere tik daudz ener-

gijas - cik ilgi no tiem biez-pieniem dzivosi! Reizem vinu

burtiski piespieZam apest kaut konorrnalu, Agrak Elza pie galda sedas

ar kalkulatoru rokas, lai aprekinatu, cikkaloriju vel drlkst atjauties. Tagad visas

tas kaloriju tabulas Elza jau zinano galvas. Vinaiir elektroniskiesvarini - noqriez

planu siera s~eliti,nosver - ai, ne, tas par

daudz! Un griez to s~ellti velplanaku ...

- Vai uz tadu atteikSanos vil;lU ie-dvesmojusi pirmie panakumi?

- Ne, vina apzinas - lai kaut ko sa-sniegtu, vajadzigs gan darbs, gan atteik-sanas, Paldies Dievam, panakurni vinaigalvu nay sagrozijusi.

- Cik daudz talanta un cik - darbasavulaik bijis jusu skatuves veiksmjuparnata?

- Es dornaiu - puse uz pusi.- Un Elzai?- Tapat,

VITA BE~VNIECEANDRA TONES foto