�

sociālā darbinieka piezīmes

Vasarā (27. un 28.jūlijā) notika kārtējā Sociālo darbinieku biedrības (SDB) tikšanās, Talsu rajonā, Smildziņās. Vasarā sanācām kopā pirmo reizi un, šķiet, tas ir jāturpina kā laba tradīcija.

Kopā sanākšana, jaunu kolēģu iepazīšana, dis-kusijas par sociālo darbu un kopīga atpūta ir ārkārtīgi svarīga sociālo darbinieku kopējas profesionālās identitātes veidošanā un stiprināšanā.

Par centrālo diskusiju tēmu izvēlējāmies sociālā darba specialitāšu problemātiku. Pēdējā gada laikā daudzviet šī tēma ir aktualizējusies un atkal noklusu-si, tādēļ uzskatījām par nozīmīgu diskutēt par to un veidot biedrības viedokli.

Diskusijas pamatā bija SDB valdes locekļa Mār-tiņa Moora sagatavotā analīze par sociālā darba specialitāšu dalījumu saistībā ar dažādiem, ja tā var teikt, ‘’profesionālo rāmi’’ veidojošiem normatīvajiem aktiem. Tādiem kā: Profesiju standarts, Profesiju klasifikators, likums par Sociāliem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Par diskusijas mērķi izvirzījām noskaidrot SDB biedru viedokli par sociālā darba spe-ciālistu dalījuma nozīmi, atbilstību prakses vajadzī-bām un labāko dalījuma veidu, kas būtu nostiprināms normatīvajos aktos.

Salīdzinot augstāk minētos dokumentus, atklājās acīmredzamas pretrunas. Normatīvajos aktos netiek

Laiks mainīt „profesionālo rāmi”?Sociālā darba specialitāšu problemātika

Ieva Lāsa,Sociālo darbinieku biedrība

Soci lo darbinieku biedr ba

Soci l darbinieka piez mes

Laiks main t „profesion lo r mi”?Soci l darba specialit šu problem tika

Ieva L ss,Soci lo darbinieku biedr ba

Vasar (27. un 28.j lij ) notika k rt j Soci lo darbinieku biedr bas (SDB) tikšan s, Talsu rajon , Smildzi s. Vasar san c m kop pirmo reizi un, š iet, tas ir j turpina k laba trad cija. Kop san kšana, jaunu kol u iepaz šana, diskusijas par soci lo darbu un kop ga atp ta ir rk rt gi svar ga soci lo darbinieku kop jas profesion l s identit tes veidošan un stiprin šan .

Par centr lo diskusiju t mu izv l j mies soci l darba specialit šu problem tiku. P d jgada laik daudzviet š t ma ir aktualiz jusies un atkal noklususi, t d uzskat j m par noz m gudiskut t par to un veidot biedr bas viedokli. Diskusijas pamat bija SDB valdes locek a M rti a Moora sagatavot anal ze par soci ldarba specialit šu dal jumu saist b ar daž diem, ja t var teikt, ‘’profesion lo r mi’’ veidojošiem normat vajiem aktiem. T diem k : Profesiju standarts, Profesiju klasifikators, likums par Soci liem pakalpojumiem un soci lo pal dz bu. Par diskusijas m r i izvirz j m noskaidrot SDB biedru viedokli par soci l darba speci listu dal juma noz mi, atbilst bu prakses vajadz b m un lab ko dal juma veidu, kas b tu nostiprin ms normat vajos aktos. Sal dzinot augst k min tos dokumentus, atkl j s ac mredzamas pretrunas. Normat vajosaktos netiek konsekventi lietots soci l darba speci listu dal jums. No t rodas neskaidr bas par soci l darbinieka un p r jo soci l darba speci listu lo iskaj m profesion laj m attiec b m soci lopakalpojumu un soci l s pal dz bas sist m . Studiju proces topošais soci lais darbinieks iepaz stas ar Profesiju standartu, kuram praksb tu j seko, jo tas atspogu o profesion l s robežas. Profesiju standart soci l darbinieka attiec bas ar p r jiem soci l darba speci listiem var att lot shematiski (skat. 1.att lu).

Soci l darba speci listi

SD

SPO SA SR

socIāLo darbInIeku

bIedrība

1.attēls.

Profesiju standarts

Ieva Lāsa

anna Meņkova

�

sociālā darbinieka piezīmes

konsekventi lietots sociālā darba speciālistu dalījums. No tā rodas neskaidrības par sociālā darbinieka un pārējo sociālā darba speciālistu loģiskajām profesio-nālajām attiecībām sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sistēmā.

Studiju procesā topošais sociālais darbinieks iepazīstas ar Profesiju standartu, kuram praksē būtu jāseko, jo tas atspoguļo profesionālās robežas. Pro-fesiju standartā sociālā darbinieka attiecības ar pārējiem sociālā darba speciālistiem var attēlot shematiski (skat. 1.attēlu).

Pēc Profesijas klasifikatora sociālais darbinieks pārrauga sociālās palīdzības organizatoru, sociālo rehabilitētāju un sociālo aprūpētāju. Attiecīgi soci-ālā rehabilitētāja un sociālā aprūpētāja profesiju stan-dartā ir minēts, ka šiem speciālistiem jāstrādā sociālā darbinieka pārraudzībā. Tātad šis dokuments nosaka, ka starp šiem speciālistiem pastāv hierarhiskas at-tiecības. Sociālais darbinieks ir tiesīgs vadīt minēto sociālā darba speciālistu supervīzijas. Teorētiski tas nozīmē, ka sociālajam darbiniekam praktiski jāpār-zina gan sociālās palīdzības organizēšana, sociālā aprūpē un sociālā rehabilitācija. Praksē ir zināms, ka šo speciālistu attiecības ir drīzāk komandas rakstura, ne hierarhiskas.

Savukārt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzī-bas likumā sociālā darba speciālisti nav hierarhiskās attiecībās, proti, citi sociālā darba speciālisti nav pakļauti sociālajam darbiniekam. Likumā katram so-ciālā darba speciālistam ir noteikti savi profesionālie uzdevumi (skat. 2.attēlu).

Diskusijā atklājās vēl vairāki jautājumi, t.sk.

jautājums par psihosociālo palīdzību. Likumā psihosociālā palīdzība ir definēta kā sociālā darba virziens, kura uzdevums ir palīdzēt indivīdam un ģimenei risināt starppersonu un sociālās vides problēmas, sniedzot psiholoģisku un sociālu atbalstu. Praksē ir pierādījies, ka psihosociālās palīdzības sniegšanai ir nepieciešama augstāka kvalifikācija, nekā tikai 2.līmeņa izglītība. Jautājums – kas ir psihosociālā palīdzība un kādai jābūt sociālā darbinieka kvalifikācijai? Otrs būtisks jautājums, kas aktualizējās diskusijā, saistībā ar minēto likumu, ir jautājums par sociālo darbu kā pakalpojumu. Protams, šie jautājumi ir atsevišķas uzmanības vērti un mēs tiem noteikti pievērsīsimies.

Aplūkosim arī sociālā darba speciālistu dalījumu Profesiju klasifikatorā (skat3.attēlu).

Saskaņā ar Profesiju klasifikatora no-rādēm sociālie darbinieki ir nodalīti no sociālā darba speciālistiem. Taču dotais

sociālā darba speciālistu uzskaitījums nesakrīt ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma sociālā darba speciālistu iedalījumu. Neraugoties uz to, ka sociālais karitatīvais darbs ir 2. līmeņa pro-fesionālā augstākā izglītība, kuru apgūst 4 gadus, tas ir ievietots vienā grupā ar 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības sociālā darba speciālistiem – so-ciālās palīdzības organizators, sociālais rehabilitētājs un sociālais aprūpētājs.

Pēc M.Moora referāta strādājām grupu darbu un diskutējām par sociālā darba speciālistu dalījuma nozīmi, atbilstību prakses vajadzībām un labāko dalījuma veidu, kas būtu nostiprināms normatīvajos aktos, lai likvidētu minētās pretrunas.

Grupu diskusijas rezultātā nonācām pie vairākiem, savstarpēji papildinošiem viedokļiem - normatīvo aktu dalījuma analīze no izglītības sistēmas, sociālā darba vadības un sociālā darba prakses skatījuma.

Būtībā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzī-bas likumā iezīmētais sociālā darba speciālistu un profesionālo uzdevumu dalījums ir visatbilstošākais prakses vajadzībām. Sociālā darba speciālisti varētu būt līdzvērtīgā izglītības līmenī, proti, iegūt 2.līmeņa augstāko sociālā darba izglītību ar noteiktām specia-lizācijām tālākizglītībā.

Praksē līdz šim nav skaidra sociālā rehabilitētāja loma. Būtu nepieciešams izvērtēt izglītības modeli sociālajiem rehabilitētājiem un noteikt 2. līmeņa izglī-tību ar specializāciju sociālajā rehabilitācijā. Šis darbs prasa plašas zināšanas specifiskā laukā, ko divos apmācības gados nav iespējams veikt.

Ārkārtīgi karstas diskusijas bija par sociālās

1.att ls. Profesiju standarts

P c Profesijas klasifikatora soci lais darbinieks p rrauga soci l s pal dz bas organizatoru, soci lo rehabilit t ju un soci lo apr p t ju. Attiec gi soci l rehabilit t ja un soci l apr p t japrofesiju standart ir min ts, ka šiem speci listiem j str d soci l darbinieka p rraudz b . T tad šis dokuments nosaka, ka starp šiem speci listiem past v hierarhiskas attiec bas. Soci lais darbinieks ir ties gs vad t min to soci l darba speci listu superv zijas. Teor tiski tas noz m , ka soci lajam darbiniekam praktiski j p rzina gan soci l s pal dz bas organiz šana, soci l apr p un soci lrehabilit cija. Praks ir zin ms, ka šo speci listu attiec bas ir dr z k komandas rakstura, ne hierarhiskas.

Savuk rt Soci lo pakalpojumu un soci l s pal dz bas likum soci l darba speci listi nav hierarhisk s attiec b s, proti, citi soci l darba speci listi nav pak auti soci lajam darbiniekam. Likum katram soci l darba speci listam ir noteikti savi profesion lie uzdevumi (skat. 2.att lu).

2.att ls. Soci lo pakalpojumu un soci l s pal dz bas likums

Diskusij atkl j s v l vair ki jaut jumi, t.sk. jaut jums par psihosoci lo pal dz bu. Likumpsihosoci l pal dz ba ir defin ta k soci l darba virziens, kura uzdevums ir pal dz t indiv dam un imenei risin t starppersonu un soci l s vides probl mas, sniedzot psiholo isku un soci lu atbalstu.

Praks ir pier d jies, ka psihosoci l s pal dz bas sniegšanai ir nepieciešama augst ka kvalifik cija,nek tikai 2.l me a izgl t ba. Jaut jums – kas ir psihosoci l pal dz ba un k dai j b t soci ldarbinieka kvalifik cijai? Otrs b tisks jaut jums, kas aktualiz j s diskusij , saist b ar min tolikumu, ir jaut jums par soci lo darbu k pakalpojumu. Protams, šie jaut jumi ir atseviš asuzman bas v rti un m s tiem noteikti piev rs simies.

Apl kosim ar soci l darba speci listu dal jumu Profesiju klasifikator (skat3.att lu).

Soci l darba speci listi

SD

SR SPO

SA

2.attēls.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums

10

sociālā darbinieka piezīmes

palīdzības organizatora specializāciju un tās nepie-ciešamību. Būtībā sociālās palīdzības organizators ir amats, kurš sastopams tikai sociālajos dienestos. Sociālās palīdzības organizators ir vienīgā specialitā-te, kas var eksistēt tikai šī amata un institūcijas ietva-ros. Tātad atkal aktualizējas jautājums par izglītību. Ja pagastos darbiniekam ar pirmā līmeņa sociālās palīdzības organizatora specialitāti ir jāveic plašāks darba apjoms, kas ietver sociālo darbu (ne tikai mate-riālā pabalsta izvērtēšana un piešķiršana), tad pirmā līmeņa izglītība viennozīmīgi ir nepietiekama. Tātad, mūsuprāt, varētu būt divi galvenie attīstības virzieni: 1) Sociālās palīdzības organizators kļūst par darbi-nieku, kas palīdz klientam noformēt sociālā pabalsta saņemšanu, līdz ar to šim amatam, iespējams, nav nepieciešama pirmā līmeņa izglītība; 2) Sociālās pa-līdzības organizatora amatu pilda sociālais darbinieks ar 2.līmeņa izglītību, bet amata ietvaros var veikt plašākas funkcijas – vispārīgā situācijas izvērtēšana, atbilstoša pakalpojumu piesaistīšana un attiecīgas dokumentācijas sagatavošana utt.

Apkopojot viedokļus par sociālā darba speciā-listu izglītības problēmām, viens no būtiskākajiem secinājumiem, ka sociālajiem rehabilitētājiem un so-ciālajiem aprūpētājiem būtu nepieciešama 2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība. Kā arī, iespējams, ka izglītības modelis jāveido nedaudz atšķirīgi, nekā tas notiek šobrīd. Viens no variantiem, ko piedāvāja darba grupa ir atspoguļots pa soļiem.1. 3 gadi sociālā darba pamata izglītība (general social work).

2. Turpinājumā viens vai divi gadi specializācija – re-habilitācijā, aprūpē, darbā ar ģimenēm un bērniem utt.3. Akadēmisko grādu ieguve un/ vai tālākizglītība izvēlētā specializācijā.4. Mūžiglītība.

Šajā modelī specialitātes sociālais rehabilitētājs un sociālais aprūpētājs ir līdzvērtīgās profesionālās attiecībās un kopā veido komandu. Pēc pirmo trīs gadu apmācības ir iespēja specializēties kādā no so-ciālā darba virzieniem. Protams, no šādas apmācības sistēmas izkrīt sociālās palīdzības organizēšana, jo četrgadīgai izglītībai šajā jomā var nebūt satura piepil-dījuma. Minētais izglītības modelis atbilstu mūsdienu prakses vajadzībām.

Diskusijā aktualizējās arī jautājums, cik ārkārtīgi nozīmīgi būtu atjaunot diskusiju par sociālā darba spe-ciālistu prakses standartiem, kuros varētu iekļaut gan minimālo supervīzijas stundu skaitu, atbilstoši piere-dzes darbā ar klientiem ilgumam, gan minimumu, kas būtu nepieciešams, lai veiktu sociālo darbu ar klientu. Šobrīd sociālo darbu var veikt sociālais darbinieks ar profesionālo augstāko izglītību, neatkarīgi no tā, kāda ir viņa praktiskā pieredze un cik ilgu laiku viņš nav strā-dājis praksē. Tas nozīmē, ka pašlaik ir izveidojusies si-tuācija, ka var strādāt „piecus gadus ar papīriem kādā kantorī” un nākamajā dienā iet pie klienta. Protams, no vienas puses, tas nozīmē, ka cilvēki var elastīgi mainīt savu nodarbošanās lauku, bet, no otras puses - darba kvalitāte un sociālā darba efektivitāte, profesionalitāte mazinās. Rezultātā - cieš klients.

3.attēls.

Profesiju klasifikators

3.att ls. Profesiju klasifikators

Saska ar Profesiju klasifikatora nor d m soci lie darbinieki ir nodal ti no soci l darba speci listiem. Ta u dotais soci l darba speci listu uzskait jums nesakr t ar Soci lo pakalpojumu un soci l s pal dz bas likuma soci l darba speci listu iedal jumu. Neraugoties uz to, ka soci laiskaritat vais darbs ir 2. l me a profesion l augst k izgl t ba, kuru apg st 4 gadus, tas ir ievietots vien grup ar 1.l me a profesion l s augst k s izgl t bas soci l darba speci listiem – soci l spal dz bas organizators, soci lais rehabilit t js un soci lais apr p t js. P c M.Moora refer ta str d j m grupu darbu un diskut j m par soci l darba speci listudal juma noz mi, atbilst bu prakses vajadz b m un lab ko dal juma veidu, kas b tu nostiprin ms normat vajos aktos, lai likvid tu min t s pretrunas.

Grupu diskusijas rezult t non c m pie vair kiem, savstarp ji papildinošiem viedok iem - normat vo aktu dal juma anal ze no izgl t bas sist mas, soci l darba vad bas un soci l darba prakses skat juma.

B t b Soci lo pakalpojumu un soci l s pal dz bas likum iez m tais soci l darba speci listu un profesion lo uzdevumu dal jums ir visatbilstoš kais prakses vajadz b m. Soci ldarba speci listi var tu b t l dzv rt g izgl t bas l men , proti, ieg t 2.l me a augst ko soci l darba izgl t bu ar noteikt m specializ cij m t l kizgl t b .

Praks l dz šim nav skaidra soci l rehabilit t ja loma. B tu nepieciešams izv rt t izgl t bas modeli soci lajiem rehabilit t jiem un noteikt 2. l me a izgl t bu ar specializ ciju soci lajrehabilit cij . Šis darbs prasa plašas zin šanas specifisk lauk , ko divos apm c bas gados nav iesp jams veikt.

rk rt gi karstas diskusijas bija par soci l s pal dz bas organizatora specializ ciju un t s nepieciešam bu. B t b soci l s pal dz bas organizators ir amats, kurš sastopams tikai soci lajosdienestos. Soci l s pal dz bas organizators ir vien g specialit te, kas var eksist t tikai š amata un instit cijas ietvaros. T tad atkal aktualiz jas jaut jums par izgl t bu. Ja pagastos darbiniekam ar pirm l me a soci l s pal dz bas organizatora specialit ti ir j veic plaš ks darba apjoms, kas ietver soci lo darbu (ne tikai materi l pabalsta izv rt šana un pieš iršana), tad pirm l me a izgl t ba

Soci l darba speci listi:Soci lie darbinieki:

- Soci lais APR P T JS- Soci lais

REHABILIT T JS- Soci l s pal dz bas

ORGANIZATORS- Soci lais karitat vais

DARBINIEKS

- Soci lais DARBINIEKS - Vec kais soci lais DARBINIEKS- Soci lais DARBINIEKS darbam

ar imeni un b rniem - Soci lais DARBINIEKS darbam

ar veciem cilv kiem - Soci lais DARBINIEKS darbam

ar minorit t m- Soci lais DARBINIEKS darbam

ar person m ar atkar basprobl m m

- Soci lais DARBINIEKS darbam ar person m br v bas at emšanas iest d s un person m, kuras atbr votas no š m iest d m

- Soci lais DARBINIEKS darbam ar person m ar speci l mvajadz b m

- Soci lais DARBINIEKS darbam ar klientiem rstniec bas iest d s

3.att ls. Profesiju klasifikators

Saska ar Profesiju klasifikatora nor d m soci lie darbinieki ir nodal ti no soci l darba speci listiem. Ta u dotais soci l darba speci listu uzskait jums nesakr t ar Soci lo pakalpojumu un soci l s pal dz bas likuma soci l darba speci listu iedal jumu. Neraugoties uz to, ka soci laiskaritat vais darbs ir 2. l me a profesion l augst k izgl t ba, kuru apg st 4 gadus, tas ir ievietots vien grup ar 1.l me a profesion l s augst k s izgl t bas soci l darba speci listiem – soci l spal dz bas organizators, soci lais rehabilit t js un soci lais apr p t js. P c M.Moora refer ta str d j m grupu darbu un diskut j m par soci l darba speci listudal juma noz mi, atbilst bu prakses vajadz b m un lab ko dal juma veidu, kas b tu nostiprin ms normat vajos aktos, lai likvid tu min t s pretrunas.

Grupu diskusijas rezult t non c m pie vair kiem, savstarp ji papildinošiem viedok iem - normat vo aktu dal juma anal ze no izgl t bas sist mas, soci l darba vad bas un soci l darba prakses skat juma.

B t b Soci lo pakalpojumu un soci l s pal dz bas likum iez m tais soci l darba speci listu un profesion lo uzdevumu dal jums ir visatbilstoš kais prakses vajadz b m. Soci ldarba speci listi var tu b t l dzv rt g izgl t bas l men , proti, ieg t 2.l me a augst ko soci l darba izgl t bu ar noteikt m specializ cij m t l kizgl t b .

Praks l dz šim nav skaidra soci l rehabilit t ja loma. B tu nepieciešams izv rt t izgl t bas modeli soci lajiem rehabilit t jiem un noteikt 2. l me a izgl t bu ar specializ ciju soci lajrehabilit cij . Šis darbs prasa plašas zin šanas specifisk lauk , ko divos apm c bas gados nav iesp jams veikt.

rk rt gi karstas diskusijas bija par soci l s pal dz bas organizatora specializ ciju un t s nepieciešam bu. B t b soci l s pal dz bas organizators ir amats, kurš sastopams tikai soci lajosdienestos. Soci l s pal dz bas organizators ir vien g specialit te, kas var eksist t tikai š amata un instit cijas ietvaros. T tad atkal aktualiz jas jaut jums par izgl t bu. Ja pagastos darbiniekam ar pirm l me a soci l s pal dz bas organizatora specialit ti ir j veic plaš ks darba apjoms, kas ietver soci lo darbu (ne tikai materi l pabalsta izv rt šana un pieš iršana), tad pirm l me a izgl t ba

Soci l darba speci listi:Soci lie darbinieki:

- Soci lais APR P T JS- Soci lais

REHABILIT T JS- Soci l s pal dz bas

ORGANIZATORS- Soci lais karitat vais

DARBINIEKS

- Soci lais DARBINIEKS - Vec kais soci lais DARBINIEKS- Soci lais DARBINIEKS darbam

ar imeni un b rniem - Soci lais DARBINIEKS darbam

ar veciem cilv kiem - Soci lais DARBINIEKS darbam

ar minorit t m- Soci lais DARBINIEKS darbam

ar person m ar atkar basprobl m m

- Soci lais DARBINIEKS darbam ar person m br v bas at emšanas iest d s un person m, kuras atbr votas no š m iest d m

- Soci lais DARBINIEKS darbam ar person m ar speci l mvajadz b m

- Soci lais DARBINIEKS darbam ar klientiem rstniec bas iest d s

11

sociālā darbinieka piezīmes

Secinājām, ka galvenokārt ir nepieciešamas iz-maiņas gan Profesiju klasifikatorā, gan Profesiju stan-dartā, lai sakārtotu normatīvo bāzi atbilstoši praksei un sociālā darba attīstības perspektīvām.

Diskutējām arī par profesionāliem nosaukumiem ‘’sociālā darba speciālists’’ un ‘’sociālās palīdzības organizators’’. Profesionāļiem šie jēdzieni ir jau sen pierasti un skaidri. Sociālā palīdzība ir materiālā pa-līdzība un līdz ar to šis speciālists organizē materiālo palīdzību. Viss ir skaidri un loģiski. Savukārt klients vārdu ‘’palīdzība’’ saprot plašāk. Tā kā to sabiedrībā izprot jebkurš cilvēks. Darbība, rīcība, kas veicina, sekmē, atvieglo, atbalsts. Palīdzība viens otram, palīdzība kā atbalsta sniegšana, palīdzība kā pa-doms un informācija. Šādā kontekstā vārdu salikums ‘’sociālās palīdzības organizators’’ klientam rada neskaidrības. Klienti jautā, kādēļ man ir jāapmeklē sociālais darbinieks, ja ir sociālās palīdzības orga-nizators, kurš visu ‘’organizē’’, visu nodrošina un palīdz. Līdzīgi ir ar profesionālo nosaukumu ‘’sociālā darba speciālists’’. Kā redzams, Profesiju klasifika-torā ir dalījums sociālie darbinieki un sociālā darba speciālisti. Tātad, darbinieki un speciālisti. Sociālā darba speciālists pēc būtības ir plašāks jēdziens, kaut arī praksē saturiski specifiskāks jeb šaurāks. Pašos nosaukumos jau ir daudzas neskaidrības un valodas neprecizitātes.

Tikšanās otrajā dienā aktīvi tika diskutēts par ne-pieciešamību attīstīt sociālā darba pētniecību, kas ir balstīta esošās sociālā darba prakses vajadzībās. Diskusijas dalībnieki ne tikai izvirzīja tematus, bet arī argumentēja tos ar prakses problēmām, tādējādi it kā jau iepriekš izvirzot iespējamo pētījuma hipotēzi un temata problemātisko aktualitāti. Tā kā biedrībai ir labi uzsākta sadarbība ar LU SZF Sociālā darba stu-diju programmu, tad pētniecības tematu izstrāde bija nepieciešama, lai tos varētu piedāvāt diplomandiem vai arī II kursa darbu izstrādāšanā. Tika izvirzīti dažādi temati, kurus nepieciešams papildināt un koriģēt, taču galvenie pētniecības bloki iezīmējās pavisam skaidri. Tie ir šādi:1. SD ar ģimenēm un bērniem (speciālās vajadzības kā īpašs pētniecības objekts ar precizētu mērķa grupu). Ārkārtīgi plašs pētnieciskais lauks, izdalot atsevišķas mērķa grupas, problemātiku un darba metodes.2. Postpenitenciārā perioda klientu grupas un sociālā darbinieka loma. Salīdzinoši jauna tēma Latvijā. Attīs-toties postpenitenciārai praksei, paveras plašs lauks arī pētniecībai.3. Sociālā darba virziens – psihosociālais darbs. Latvijā daudzi sociālie darbinieki izmanto vai veic psihosociālo darbu. Kas tas ir un kurā brīdī tā nav, ko šis darbs ietver utt.? Minimāli pētīta tēma un ārkārtīgi daudz jautājumu.

4. Dažādu institūciju un pakalpojumu sniedzēju (sociālās mājas, ilgstošas aprūpes iestādes, dienas centri, krīzes centri dažādām mērķgrupām utt. ) sa-darbība ar sociālo dienestu (iekļautas dažādas mērķa grupas). Sociālie dienesti savā attīstībā ir tiešām kļuvuši par rajonu sociālajiem centriem, vietām, kas apvieno – piesaista un piedāvā paši, daudzus pakal-pojumus saviem iedzīvotājiem. Kā dienesta darbs tiek organizēts lielpilsētās, kā pagastos ? Kādi modeļi ir veiksmīgāki? 5. Atbalsta sistēmas pilnveide dažādu atkarību skar-tajām grupām. No vienas puses, atkarības problemā-tika ir daudz pētīta, bet praksē trūkst reālu, nopietnu un pielietojamu pētījumu un jaunu atbalsta modeļu veidošana.

Tā kā temati tika pietuvināti praksei, tad darbu vadītājiem (akadēmiskajam personālam) īpaši svarīgi sadarboties ar kādu praktiķi jeb konsultantu attiecī-gajā jomā.

Kopumā šajās divās dienās notika ārkārtīgi daudz debašu un karstu diskusiju par aktuālām sociālā dar-ba tēmām. Iepazināmies tuvāk arī savā starpā un, protams, iepazinām jaunos biedrus. Pārdomājām, ko esam paspējuši paveikt šajā SDB pirmajā pastāvēša-nas gadā, jo 25.augustā mums ir jubileja (skatīt foto-reportāžu no sdb gada jubilejas pasākuma)! Kā arī, plānojām nākotnes vīzijas. Lai mums izdodas!

Pārfrazējot sen zināmo parunu, mūsu tikšanos var raksturot ar vārdiem - sarunās dzimst patiesība, uzticēšanās un sapratne. r

Aicinām izteikt savas pārdomas un ierosinājumus: sdbiedriba@gmail.com

Jūsu domas mums ir ārkārtīgi nozīmīgas.

Paldies par ieguldījumu raksta tapšanā vitai rogai un Mārtiņam Mooram!

Sociālā darba virziens – psihosociālais darbs. Latvijā

daudzi sociālie darbinieki izmanto vai veic psihosociālo darbu. Kas tas ir un kurā brīdī

tā nav, ko šis darbs ietver utt.? Minimāli pētīta tēma un ārkārtīgi daudz jautājumu.