lieldienu sveiciens – arhib. e. e. rozītislaikraksts.com/laikraksti/latvietis082.pdflieldienas....

„Jo vēsts par krus-tu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks.“ 1.Kor.1:18

Kristīgās ticības vis-pazīstamākais simbols ir krusts, un divi lielākie svētki ir Ziemsvētki un Lieldienas. Ziemsvētkos svinam Kris-tus dzimšanu, ienākšanu pasaulē, bet Lieldienās svinam Kristus krusta nāvi un augšāmcelšanos no miroņiem.

Lielajā Piektdienā pie Krusta mira Jēzus, Dieva dēls. Viņš mira vietnie-ciskā nāvē, tas ir mūsu vietā. Viņš pa-

ņēma mūsu sodu, un nomira mums. Motivācija bija tikai viena – mīlestība. „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic nepazus-tu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.“ Mūs mīlēdams, Jēzus izcieta krusta nāvi. Fiziskā ziņā krusta nāve bija drausmī-ga, tā bija moku pilna nāve. Romieši izgudroja krustu, lai sodītu noziedz-niekus ar lēnu, moku pilnu, pazemojo-šu nāvi. Bija aizliegts Romas pilsoņus nonāvēt ar krusta nāvi, jo tas rezervēts tikai viszemākajiem noziedzniekiem.

tad ir palīgi. Cik labi, ja Augšāmceltais ir mūsu palīgs, un ja mēs tad kļūstam par Viņa augšāmcelšanās spēka tālāk devējiem.

Tas jau sākas ar to, ka man dažreiz grūti no rīta piecelties. Ir labi zināt, no kā lūgt spēku. Domāju, ka līdzīgi būs ne tikai daudziem gados veciem,

Kristus ir augšāmcē-lies, Viņš patiesi ir aug-šāmcēlies! Tas ir sen-sens kristiešu Lieldienu sveiciens. Tomēr, šim sveicienam kaut kas bū-tisks trūktu bez „Talita,

kūmi!“ (Marka ev. 5:41). Bez ziņas, ka jau Jēzus no nāves ir uzmodinājis, pie-mēram, Jaira meitiņu. Un bez tā, ka arī ticīgiem jau ir daļa pie augšāmcelšanās (Rom. 8). Un ka viņiem ir dota aug-šāmcelšanās pilnvara un uzdevums, kā vistiešāk to lasām stāstā par to, kā apustulis Pēteris no nāves uzmodina Tabitu Jopes pilsētā: „Tabita, celies

augšā!“ (Apustuļu darbos 9:40). Ir labi arī mums apzināties to

spēku, kas stiprāks par nāvi, un šinī spēkā dzīvot. Būsim tik reālistiski un pazemīgi, ka nesākam ar mirušo mo-dināšanu, pirms īsti paši esam piecē-lušies un palīdzējuši piecelties savam tuvākam. Lieldienas mūs mudina pie-celties, pārvarēt nāves spēku daudzos dzīves sīkumos un piecelties lielām lietām. Un Lieldienas mūs mudina sniegt roku tiem, kas ir bez dzīvot gri-bas, spēka vai līdzekļiem.

Dzīves gudrība saka, ka svarīgi nav – nekad neklupt, bet svarīgi ir – ar-vien atkal piecelties. Cik labi, ja mums

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

LaikrakstsLATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 82 2010. gada 31. martā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursLieldienu vēstis ............1, 2, 5, 13Austrālijas ziņas ... 2, 3, 4, 6, 7, 14Latvijas ziņas ........... 9, 10, 11, 12Redakcijā ...................................3Kārlim Mednim 100 ................8, 9Goppera fonda ziņojums ............9Okupācijas muzejs ...................11Ata Lejiņa komentārs ...............12Iz pagātnes ....................4, 14, 15Sēru vēsts ................................14Datumi ......................................15Sarīkojumi un ziņojumi .............16Lata kurss ................................16

Talita, kūmi! – „Meitiņa, celies!“Lieldienu sveiciens – arhib. E. E. Rozītis

Krusts – Dieva spēksSveicieni Lieldienās – prāv. K. Makfersons

Turpinājums 5. lpp.


Adelaides Latviešu vidusskolas saimes krāsotās Lieldienu olas.

FOTO

Kār

lis Ā

tren

s

2. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 31. martā

Lieldienu oreolsMāc. Raimonds Sokolovskis par Lieldienu nozīmi

Liliana Pelša: Rai-mond, vai Tu varētu, lū-dzu, komentēt šādu jau-tājumu: kāpēc ir svarīgi svinēt Lieldienas?Raimonds Sokolovskis: Jā, Liliana. Lieldienas

Kristīgajā ticībā svin kā mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus Augšāmcel-šanās svētkus. Baznīcā viss ir tā iekār-tots, ka tas veicina telpas un laika me-tamorfozes, kā rezultātā visi, kas šādā dievkalpojumā piedalās, – tik tiešām daļēji ir klāt pie tiem vēsturiskajiem notikumiem. Savienojas ar tiem. Tas, savukārt, spēcīgi vairo visas cilvē-cīgās būtnes dievišķošanos (theosis : senbazn.), kas šobrīd miesas acīm gan ir apslēpts, bet atklāsies pēcgalā.

L.P.: Tātad, tas, ko gūstam, ir tie-šām kaut kas ļoti liels?

R.S.: Jā. Es teiktu – milzum liels. L.P.: Mazliet vēl, lūdzu – par baz-

nīcas iekārtojumu?R.S.: Jā. Visos laikos cilvēki ir no-

vietojuši, novieto un novietos Dievna-mus pašās labākajās vietās, – tā vieta ir paaugstināta, – tiešā un pārnestā nozīmē, jo Dievnamā notiek varenāko Debess un Zemes spēku apmaiņa.

L.P.: Ko tas nozīmē?R.S.: Tas nozīmē, jau pirmkārt, ka

Dievnama iekšienē var atrast vismaz trīs vietas, kurās atrodas spēka ko-lonnas-stabi. Ja pastāv tādā vietā, tad cilvēks piepildās ar ļoti jaudīgām ener-

Ar Latvijas viesiem Adelaides vanagu un va-nadžu valžu locekļiem nākas iepazīties dažas dienas pirms lielās de-legātu sapulces Vanagu namā sarīkotajās vaka-riņās. Vanadzes gādā

salātus, vanagi cep desas uz lauku pavarda, un garais galds uzklāts trīs-desmit vanagiem, vanadzēm, vietējās sabiedrības vadītājiem un lūgtiem vie-siem. Lai gan šis vakars skaitās nefor-māls, tomēr bez runas grūti iztikt, jo Imantam jāiepazīstina ar Solvitu un Andri, visiem jādzer šampanieti un jā-dzied Nevis slinkojot un pūstot čaklai Solvitai par godu.

Solvita pastāsta, cik liels bija viņas pārsteigums, tieši savā vārda dienā saņemot ielūgumu apciemot saulaino Austrāliju, jo Solvitas savu dienu svin Latvijas ziemas vidū, pirmā janvārī! Šogad ziema bija sevišķi ledaina, un ielūgums no tās aizbēgt, kaut vai uz mazu brītiņu, nāca tieši īstā laikā. Jau Pertā tiek apciemota jūrmala un apbrī-nots īstais, bangojošais okeāns, ar kuru gan mūsu Glenelga, ar savu līča gludu-mu un mieru nespēj sacensties. Toties mēs varam lepoties ar vācu imigrantu dibināto Barosas ieleja ar savām vīno-tavām, kur Andris un Solvita ierauga kaut ko pazīstamu – Džeikobskrīka (Jacobs Creek) vīnotavu, kuras ražoju-mi, pateicoties diezgan agresīvai rek-lāmai, plaši pazīstami visā Latvijā.

Bet Barosā nav tikai vīns; ir arī tādi brīnumi, kā Sepelta (Seppelt) vīnotavas dibinātāja, Vidusjūras pal-mām apstādītais, milzīgais mauzolejs kalna galā un Čukstošais mūris, kurš ir akustiski tik perfekts, ka vienā galā skaidri dzird, ko otrā galā kāds klusām

runā, lai gan attā-lums ir ļoti liels. Praktiskā dzīvē šis mūris ir ūdens krātuve – Baro-sas dambis. Abi Sekstes priecājās par labo laiku, par iespaidīgo Austrālijas dabu, par dzīvniekiem, kurus redzējuši dabas parkos, brī-vā dabā staigājot. Andris gan vēl īsti nevar pierast pie tā, ka šeit brauc pa nepareizo ielas pusi. Tam laikam kāds sakars ar to, ka atrodamies pasaules apakš pusē, un mums vajadzētu staigāt ar kājām gai-sā, kā Andrim kāds draugs Rīgā teicis! Visvairāk viņi abi priecājās par silto viesmīlību, ko baudījuši pie vietējiem latviešiem. Saimnieki viņu vēlmes no acīm nolasot, saka Solvita.

Ka vietējo vanagu nauda par ce-ļojumu nav veltīgi tērēta, pierādās DV delegātu sapulcē sestdienas rītā un Kalpaka un leģionāru sarīkojumā sestdienas pēcpusdienā, kur Solvita piedalās ar informāciju, paskaidroju-miem un referātu par savu darbu DV centrālās valdes pārstāvniecībā Rīgā. Atsevišķā sarīkojumā svētdienas va-karā Andris lasa referātu par sociāl-ekonomisko stāvokli Latvijā. Solvita stāsta par leģionāriem, kas aprūpēti gan ar naudu, gan ar zālēm; stāsta par palīdzību daudzbērnu un audžu ģime-nēm, par skolas stipendijām mazturīgo ģimeņu bērniem. Visa šī palīdzība nāk no vanagu nodaļām ārzemēs. No Aus-trālijas nāk otrais lielākais devums aiz ASV. Viņa stāsta par Slokas ielas īpa-

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena izdrukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2010. All rights reserved.Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991

Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Iedvesmota ideja (turpinājums)Iepazīšanās ar viesiem no Latvijas

šumu, kas kļuvis rietumu pasaules va-nagiem par sāpīgu nastu un finansiāli neaizberamu aku, un no kura nekāda īsta labuma nav.

Jauko viesu ciemošanās Adelaidē beidzās turpat, kur sākās, ar atvadu brokastīm pirmdienas rītā, DV namā. Pēc brokastīm, Solvita un Andris tiek vesti ar mašīnu uz Melburnu pa Lielo Okeāna ceļu (Great Ocean Road) Vik-torijā. Imanta Kronīša labā ideja tur-pina būt par svētību visai Austrālijas latviešu sabiedrībai.

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

DV delegātu sapulces dalībnieki.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds


Trešdien, 2010. gada 31. martā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp

2010. gadu iesākot, „Zigrīdas Kalpi“ ie-skandināja Brisbanes un Sidnejas Latviešu namus: Brisbanē – BLB 60 gadu pastāvēšanas svinībās un SLB pēcpus-dienā.

Šis gads mums, Zigrīdas Kalpiem ir iesācies ar vērienu. 20. februārī BLB 60 gadu pastāvēšanas svinību muzikālo daļu iesāka Brisbanes Zigrī-da (Valda Biezaite, Ance Deksne, Tija Lodiņa), spēlējot četras dziesmas: Ne-viens putniņš, Sidrabiņa upi bridu, visiem labi zināmo, oriģinālo kompo-zīciju Trīsi nakti negulēju un oriģinālu gabalu ar modernu pieskaņu Iebrau-ca saulīte. Pēc tam sekoja Brisbanes un Adelaides kopprojekts Plika Balta (Zigrīdas meitenes un Aija Rozentāla) ar aizkustinošu dziesmu Māte mana māmulīte un kā pēdējo spēlēja lustīgu latgaliešu dziesmu As naīšu rudzā-tīs, kurā vokālās harmonijas mijās ar akordeona, stabules, bungu un ķem-mes skaņām. Adelaides Kalna Kalpi

(Matīss Biezaitis, Arvīds Medenis, Mārtiņš Medenis, Aija Rozentāla un Aleksandrs Šmits) uzstājās ar piecām dziesmām, kurās senas tautu melodi-jas saplūda ar kokles, dūdu, stabules un bungu skaņām.

Zigrīdas Kalpi (Matīss Biezaitis, Valda Biezaitis, Ance Deksne, Tija Lo-diņš, Mārtiņš Medenis un Aleksandrs Šmits) pirmo reizi uzstājās Brisbanē. Viņi priecēja publiku ar enerğisku priekšnesumu, kurā bija dzirdamas viņu CD Vilciņš kauca dziesmas un klausītāju iemīļotā Alus dziesma.

Pagāja tikai dažas nedēļas, un 21. marta rītā Zigrīdas Kalpi satikās Sidnejas Latviešu namā, kur viņi uz-stājās SLB pēcpusdienas sarīkojumā. Uzņemšana bija lieliska, un publikas atsauksme bija ļoti pozitīva. Uzstāša-nās notika divās daļās ar savu CD re-pertuāru un Alus dziesmas atkārtošanu.

Sakām lielu paldies visiem mūsu atbalstītājiem gan Brisbanē, gan Sid-nejā! Jūsu klātbūtne ir mūsu enerģija!

Ance Deksne – Zigrīdas KalpiLaikrakstam „Latvietis“

Referāts Adelaidē„Latvieši pasaulē“

Svētdien, 28. mar-tā Adelaides Latviešu biedrības namā notika kārtējā ALB literārā pēcpusdiena Latvieši pasaulē. Tajā Dr. Jānis Priedkalns un Ilga Vē-vere stāstīja un rādīja

fotogrāfijas par Kokneses Likteņdārzu Latvijā, kā arī par viņu abu ceļojumu apkārt Austrālijai uz motocikla trijatā ar sunīti Boī. ∎

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Šonedēļ nodaļā Datumi ir piemi-

nētas divas lietas, kuras ir vērts at-cerēties sakarā ar vēl nesen atzīmēto pulkveža Kalpaka piemiņu. Proti, 1859. gada 4. aprīlī dzima Latvijas armijas pirmais virspavēlnieks ģene-rālis Dāvids Sīmansons. Viņš kļuva par virspavēlnieku kopā ar Latvijas ar-mijas dibināšanu 1919. gada 10. jūlijā, kad apvienoja tā saukto Baloža brigādi un pulkv. Zemitāna vadīto Ziemeļlat-vijas brigādi (Latvijas Ziemeļarmiju). Ģenerālis Jānis Balodis bija virspavēl-nieks no 1919. gada 16. oktobra līdz 1921. gada 1. aprīlim, kad likvidēja virspavēlnieka posteni.

Atsevišķa raksta vērts ir stāsts, kādā veidā un kāpēc vēsture tika vil-tota jau Latvijas starpkaru neatkarības laikā, lai mainītu Kalpaka lomu, un, līdz ar to, izceltu Baloža lomu neatka-rības cīņās.

Novēlām visiem laikraksta lasītā-jiem priecīgas Lieldienas!

GN

Dzied divās pilsētāsZigrīdas Kalpi ieskandina Brisbanes un Sidnejas Latviešu namus

Brisbanes Latviešu namā.

FOTO

Miš

ela

Faru

gija

(Mic

helle

Far

rugg

ia)

Sidnejas Latviešu namā.

FOTO

Luk

ass S

trun

gs

Dr. Jānis Priedkalns un Ilga Vēvere.

FOTO

Kār

lis Ā

tren

sFO

TO K

ārlis

Ātr

ens


Atmiņas par Sidnejas Jautro pāriTiek plānots 60 gadu jubilejas sarīkojums

Padanco, saimniece,Metenīša vakarā:Lai danco govis, vērši,Pavasara saulītē.

/Latviešu t.dz/Varbūt tieši ar šā-

diem vārdiem pavisam drīz Sidnejas Latviešu

nama deju kopa Jautrais pāris jūs ai-cinās izbaudīt dejot prieku savā plā-notajā 60 gadu jubilejas sarīkojumā, kas norisināsies šī gada 5. jūnijā. Ša-jos gados ir dejots daudz un padarīts nozīmīgs darbs gan no dejotāju, gan to vadītāju puses, tāpēc līdz jubilejas koncertam vēlamies kaut nedaudz par to pastāstīt un dalīties atmiņās par bi-jušo un esošo!

Latviešu Dziesmu svētku septiņ-desmitgadei veltītie jeb Okupētās Latvijas Pirmie svētki notiek Rīgā 1948. gadā, kuros pirmo reizi tiek ie-tvertas arī tautas dejas. Šis ir laiks, kad varam arī sākt runāt par latviskās dejas aizsākumiem un attīstību ārpus Latvijas. Tas ir skumīgs aizsākums, kad latvieši ir spiesti savu kultūru uz-turēt un attīstīt ārpus mīļās Latvijas. Tomēr latviešu darbošanās un kopā tu-rēšanās pierāda, ka – kur divi latvieši, ir ne tikai trīs partijas, bet arī aktīva kultūras dzīve, jo gadiem ritot, trim-das latviešu dejotās dejas ir devušas daudz jaunrades latviskam dejas so-lim, kas ne vienmēr tā notika padomju

okupētajā Latvijā. Par Jautrā pāra dibināšanas tiešu

datumu vienoties ir grūti, tomēr tas viss sākās piecdesmito gadu pirma-jā pusē, Jautrajam pārim pamazām izaugot no toreiz esošā deju pulciņa Kamoliņš. Tāpat šodien grūti atminē-ties, kurš tieši bija Jautrā pāra vārda iniciators, bet skaidri zināms, ka deja Jautrais pāris, kuras vārdu nes arī

deju kopa, ir Jēkaba Stumbra horeo-grāfēta, tas noticis Latvijā 1937. gadā. Šodien grūti atcerēties tik senus noti-kumus, bet vairāki dejotāji min Zand-bergas kundzi kā vienu no kopas sākumposma vadītājām. 1953. gada Kultūras dienās Adelaidē pirmo reizi programmā tika ietvertas tautas de-

Šī gada 25. martā, Imanuela baznīcas zālē Vodenā, DV Kanberas nodaļas rīkotajā saietā, DV izkārtojumā, Kan-berā viesojās Solvita un Andris Sekstes no Lat-

vijas.Saietu atklāja DV Kanberas noda-

ļas valdes priekšsēdis Edvīns Peniķis. Savā uzrunā viņš pieminēja saieta vēs-turisko datumu (25. marts), kad pirms 61 gada – 1949. gada 25. martā – uz Sibīriju deportēja ap 43 000 latviešu tautas locekļu. Ar klusuma brīdi saieta dalībnieki pieminēja aizvestos.

Turpinājumā sekoja ciemiņu refe-rāti.

Solvita Sekste, DV CV pārstāv-niecības vadītāja Rīgā, stāstīja par DV ziedoto līdzekļu sadali trūkum-cietējiem – bijušajiem leģionāriem, bāreņiem un daudzbērnu ģimenēm. Viņas stāstījums bija ļoti izsmeļošs, un klausītāji guva plašu ieskatu pār-stāvniecības darbā un apstiprinājumu, ka sabiedrības ziedojumi tiek lietderī-gi izmantoti.

Andris Sekste, savukārt, runāja par sociālo un eko-nomisko stāvokli Latvijā pēdējos divdesmit gados. Savu stāstījumu viņš, lielākoties, pamatoja ar statis-tiku, ko klausītājs arī varēja lasīt no datorā ierakstī-tā atainojuma uz lielā ekrāna. Viņa teiktais un dotā statistika bija po-zitīvā noskaņā, un klausītājam deva cerības uz tautas augšupeju sociālā un ekonomiskā plāksnē.

Sekstes stās-tījums bija saistošs un intensīvs, un klausītājam bija uzmanīgi jāieklausās lai nepārprastu kādu no viņa teiktās statistikas.

Referātiem sekoja jautājumi, un

bija jau pavēla stunda, kad saieta da-lībnieki teica ardievas Latvijas ciemi-ņiem.

Skaidrīte DariusaLaikrakstam „Latvietis“

Deportāciju atcere un divi referātiLatvijas ciemiņi Solvita un Andris Sekstes Kanberā

DV Kanberas nodaļas valdes locekļi ar ciemiņiem. No kreisās: Inta Skrīvere, Žanis Mediķis, Andris Sekste, Edvīns Peniķis un Solvita Sekste.

FOTO

Iman

ts S

krīv

eris


Piecdesmitajie gadi. 1. rindā no kreisās: Jānis Ronis, Jānis Ķauķis.2. rindā no kreisās: Ingrīda Ķauķe-Rehbauma, Valda Tēra-Šeibele, Ina Baltāre-Rone, Maija Āboltiņa-Atvare, Ināra Ošiņa-Zemīte, Ileāna Arnoldija-Zvirbule.3. puišu rindā no kreisās: Haralds Papulis, Jānis Lūkins, Pēteris Svilāns, Ar-turs Agackis, Ivars Šeibelis.


Kooperātivam ir nauda ko

Aizdot

5.50% gadā, uz jauniem aizdevumiem nodrošināti ar pirmo obligāciju

pirmā gadā maksājiet pazemināto likmi 5.50% gadā un pēc tam aizdevums pāriet uz mainīgo likmi, kas pašlaik ir 6.50%

gadā.

Salīdzinājuma likme “Comparison rate” ir 6.44%

gadā. Bāzēts uz $150,000.00 aizdevuma uz 25

gadiem ar izdevumiem $650.00 kopsummā.

Uz aizdevumiem var būt izdevumi un valdības nodevas.

Pilnīgus aizdevuma noteikumus pieprasiet mums:

Tālrunis 1300 658 528 E-Pasta adrese: [email protected]

Tīmekļa adrese: www.latviancredit.com.au

LS005-12/09

Latviešu Kreditkooperātīvs Austrālijā

bet arī dažam labam jaunietim. Ir daž-reiz grūti uzsākt darbu. Varbūt kādu nepatīkamu pienākumu vai sarunu. Ir daži, kas pat nododas nāvei, jo nav spēka dzīvot. Tas, kas dzīvi visvairāk spēj iedvesmot – ticība, mīlestība un cerība, – nav mūsu rīcībā, bet ir Dieva dāvana, augšāmcelšanās noslēpums.

Ļausim no šī augšāmcelšanās no-slēpuma sevi iedvesmot. Personīgi. Mūsu cilvēcīgās attiecībās. Tāpat arī

mūsu latviešu sabiedrībā, mūsu drau-dzēs. Ne viss ir labi, kas ir iegājies. No jauna tikt modinātiem, kļūt redzīgiem, jūtīgiem mūsu nozīmei un sūtībai, vie-nam pret otram un varbūt arī plašākā nozīmē – tā varētu būt Augšāmceltā dāvana.

Šajās nedēļās mūs sevišķi nodar-bina finanšu un uzticības krīze Latvi-jas sabiedrībā, politikā un diemžēl arī Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīcā. Arī attiecībā uz to, lai ir tā, ka svarī-gi nav – nekad neklupt, bet svarīgi – arvien atkal piecelties. Nemēģinot to

panākt ar atjaunotiem, tukšiem apsolī-jumiem, bet Augšāmceltā spēkā. Viņš ir teicis: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.“ Viņš mums ir uzticējis Savu paliekošo klātbūtni – Viņa Vārdā, Viņa Sakramentā. Lai mēs būtu Viņa patiesības liecinieki, pie kā pieder pa-tiesīgums visās norisēs. Un lai mēs Augšāmceltā iezīmē sniegtu roku, kas pieceļ, palīdz un atjauno sūtībai. Ro-kas, kas lūdz, un reizē rokas, kas dāvā dzīvību.

Arhibīskaps Elmārs Ernsts RozītisLaikrakstam „Latvietis“

Talita, kūmi!Turpinājums no 1. lpp

Garīgā ziņā Viņa nāve bija vēl drausmīgāka, jo Viņš, kas grēku nepa-zina, Viņš, kas bija pilnīgi svēts, sevī uzņēma visu mūsu grēkus. Karāda-mies pie krusta, Jēzus piedzīvoja to, ka Tēvs Savu skatu no Viņa novērsa. Jēzus izkliedzās: „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?“ Viņam bija jāpiedzīvo Dieva sodu pret grēku, lai neviens, kas Viņam tic, nekad neatrastos stāvoklī, ka būtu jā-sauc: „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis.“

Tādu kauna, moku pilnu nāvi Jēzus izcieta mums. Pasaulīgam, neti-cīgam cilvēkam tā ir ģeķība. Tas ne-izliekas nedz saprotami, nedz pareizi. Ja Kristus bija Dieva Dēls, kāpēc Viņš nepārvarēja nāvi ar varonīgu gājienu, un nevis ar kauna pilnu nāvi? Bet, re-dziet, Dievs nedomā kā cilvēks. Dieva ceļi ir pavisam savādāki. Kristum bija jānoiet pavisam zemu, lai tiktu paaug-stināts visaugstākā vietā – pie Tēva labās rokās.

Mirdams pie Krusta, Jēzus sevī uz-ņēma visu cilvēces grēku. Sākumā, kad Ādams krita grēkā, viņš atvēra durvis uz nāvi visiem cilvēkiem. Caur viņa grēku visi cilvēki kļuva mirstīgi. Caur Kristus upuri pie krusta visiem cilvē-kiem iespēja dzīvot mūžīgi ar Dievu Viņa valstībā. Pāvils raksta Romiešiem:

„Tātad, kā viena cilvēka pārkāpu-ma dēļ pār visiem nākusi pazudināša-na, gluži tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvī-bu. Jo, kā ar viena cilvēka nepaklau-sību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību ne-skaitāmi kļūs taisnoti.“

Jēzus paklausība Tēvam, Viņa brīvprātīgais upuris pie krusta atvēra durvis Tēva namam katram, kas tic uz Viņu. Viss, kas mums ir jādara, ir jā-pakļaujas ticībā uz Viņu. Ja ticam, ka Jēzus ir miris mūsu vietā, apglabāts un trešā dienā augšāmcelies, tad esam mū-žīgās dzīvības mantinieki. Mūsu nāve, lietojot Pāvila vārdus, ir aprīta uzvarā. Tā ir laba vēsts. Redziet, krusts ir Dieva spēks. Caur krustu nāk mūsu dzīvība.

Lieldienu tukšais kaps ir mūsu īstā un dzīvā cerība. Mūsu Kungs ir dzīvs. Dzīvojam laikmetā, kad daudzi atrodas ar maz cerībām. Ekonomiskās

Krusts – Dieva spēksTurpinājums no 1. lpp

grūtības, dabas katastrofas, pasaules nemiers nospiež cilvēka domas. Caur visām grūtībām atspīd krusts un tuk-šais kaps. Kristus ir uzvarējis. Viņš ir spēcīgāks par nāvi. Viņš uz katru, kas Viņam tic, saka: „Es dzīvoju, un jums būs dzīvot.“ Īsta dzīvība iesākās pie krusta. Nelaiķis mācītājs Edgars Ķiploks sarakstīja šos skaistos vārdus:

„Liec galvu krusta priekšā! Tā zīme svētākā, Jo Jēzus mūsu grēkus Ir dzēsis Golgātā; Un ja tev dzīves ceļā Pat zustu cerība, Tad zini: arī tevi Viņš mirstot pestīja.

Liec galvu krusta priekšā! Tā zīme svētākā. Pie krusta Jēzus mira Bez vainas Golgātā; Un ja tev dzīves ceļā

Reiz sāpēs jāsalūst, Stiep rokas pretim krustam: Tavs glābējs Jēzus būs!“

Aicinu katru lasītāju pazemoties Kristus krusta priekšā, saredzēt, ka tas nav tikai skaists stāsts, bet tas ir Dieva spēks. Atvērt savu sirdi Jēzum Kris-tum, dzīvot Viņam par godu. Apzinā-ties, ka Viņš ir dzīvs mūžu mūžam, un kas ar Viņu dzīvo šinī dzīvē, ar Viņu dzīvos mūžībā.

Vēlu katram lasītājam no jauna piedzīvot Lieldienu brīnumu un dzīvot Kristus mīlestībā. Viņam lai gods.

Priecīgas Lieldienas!Prāvests Kolvins Makfersons

(Colvin MacPherson)Laikrakstam „Latvietis“


Aprūpētāju grupas „Laima“ izbraukumsSvarīgi – būt kopā! Apciemo vairākas kapara kalnraču pilsētiņas

Man radās iespēja kopā ar Adelai-des Aprūpētāju grupu Laima doties 4 dienu izbraukumā no 16. līdz 19. mar-tam uz Volarū (Wallaroo), Kadinu, Muntu (Moontu). Visas pilsētiņas saistītas ar kapara kalnraču dzīves un darba apstākļiem no 1861. g. –1923. g.

Volarū bija mūsu apmešanās vieta. Dzīvojām skaistās atpūtas mājās jūras krastā. Apskatījām ostu, zvejojām, peldējāmies.

Otrā dienā apmeklējām lauku saimniecības ražojumu izstādi Mait-landā. Bijām Kadinas vēstures muze-jā, apskatījām pilsētiņu un ēdām garšī-gas pankūkas.

Nākošā dienā braucām uz Mun-tu. Bijām nacionālā kalnraču vēstu-res muzejā. Redzējām kā dzīvoja un strādāja kapara racēji. Interesants bija izbrauciens ar tūristu vilcieniņu caur kapara raktuvēm. Vēl apmeklējām ķornišu baznīcu, kura celta 1865. g.

Pēdējā dienā izbraucām cauri skaistajai, jauni uzceltajai Marina jū-ras piekrastei, un tālāk jau ceļš veda mājup.

Šī ceļojuma laikā es iepazinos ar

jaukiem latviešiem, kuri neskatoties uz daudzo gadu skaitu un veselības problēmām, ir dzīves priecīgi, smai-dīgi, ar uguntiņām acīs un labestību sirdī. Kopā prot priecāties, atpūsties un jauki pavadīt laiku. Svarīgi – būt kopā! Tad cilvēks nejūtas vientuļš. Tas pierāda, ka šādi braucieni ir vajadzīgi.

Liels paldies mūsu jaukajai vadī-tājai Margotai un šoferītim Intam. Arī visiem pārējiem, kas rūpējās par mūsu labklājību visa ceļojuma laikā.

Tas tiešām bija brīnišķīgs brau-ciens!

Viešņa no LatvijasLaikrakstam „Latvietis“

Kadina muzejs.

FOTO

Mar

gota

Puķ

īte

Lieldienas Adelaides Latviešu skolāOlu krāsošana, ripināšana, Lieldienu kompozīciju veidošana

Otrdien, 23. martā Adelaides Lat-viešu vidusskolas skolnieki, vecāki un skolotāji pulcējās Tālavas viruvē, lai gatavotos Lieldienu svinēšanai. Olas ietina sīpolu mizās, pieliekot dažādas lapas un graudus, kā katrs mācēja, lai krāšņi nokrāšotu olas tautiski.

Sestdien, 27. martā bija ieradu-šies daudzi viesi, lai svinētu Lieldie-nas kopā ar skolas saimi. Gan Tālavas mazajā zālē, gan pagalmā visi pavadīja jautru un aktīvu rīta cēlienu.

Lieldienu kompozīciju veidošanas konkursā piedalījās vairāki darbi.

Notika arī akcija – latvisko raks-tu veidošana no sēklām. Ilga Vēvere tīmeklī atrada un lejuplādēja latvju rakstus un tos izdrukāja uz rūtiņpapī-ra. Tad ar viņas sagādāto līmi Lieldie-nu viesi un skolēni uzlīmēja sēkliņas, izveidojot skaistos rakstus. ∎

FOTO

Kār

lis Ā

tren

s

FOTO

Kār

lis Ā

tren

s

FOTO

Kār

lis Ā

tren

s

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

FOTO

Pēt

eris

Str

azds


asprātības, kumēdiņi, kautiņi un laimī-gas beigas gadu simtiem ir nodrošinā-jušas Divpadsmitās nakts popularitāti. Tā bija pirmā no Šekspīra lugām ko 1937. g. pārraidīja Anglijas televīzija, tā ir tulkota turpat vai visās pasaules valodās, vairākkārt uzvesta Latvijā. Vācijas DP nometņu laikā to var pie-skaitīt pie populārākajām lugām ar ko Mērbekas Latviešu teātris apbraukāja citas nometnes, un 1964. gadā tā jau piedzīvoja SLT iestudējumu. Šī iestu-dējuma pirmizrāde būs iepriekšējā svētdienā, 18. aprīlī, plkst. 13.00.

Būs pasaules klasikas, būs šodie-nas Latvijas realitāte, un svētdien, 25. aprīlī plkst. 13.00 Austrālijas Latviešu teātra iestudējumā būs ASV autora Alberta Gurneja (A. Gurney) 1988. g. rakstītā vieglā sadzīves komē-dija Kokteiļu stunda. „Nav vērts vairs iet uz teātri.“ pašapmierināti saka 75 gadus vecais ģimenes galva Bradlijs

(Bradley). Agrāk teātrī varēja redzēt skaistus cilvēkus, pavīpsnāties par kādu mīlestības pārkāpumu, bet viss galu galā beidzās laimīgi un publika varēja priecīga atgriezties mājās! To-mēr visu šo, tagad tik mierīgo, Brad-lija dzīvi drīz vien sagriež ar kājām gaisā dēls Džons, kurš ierodas ciemos tieši vecāku iemīļotā kokteiļu stundā, lai lūgtu viņu piekrišanu uzvest savu jaunāko lugu – lugu par savu ģimeni!

Ne tikai aktieriem būs iespēja piedalīties šajā teātru festivālā, – bet zinot, cik mums ir labi izglītota pub-lika, tad tie, kuri noskatīsies visas 3 izrādes, varēs arī balsot par labākiem aktieriem un labāko ansambli. Jā, pēc ilgiem gadiem teātru festivālā atgrie-zīsies publikas tik ļoti iemīļotās god-algas. Bet, kur agrākajos festivālos godalgu noteicēji bija īpašas žūrijas

Jebkādā rēķināšanā un jebkādā skatījumā, 50 ir ievērojams skait-lis. Cilvēka mūžā – 50 gadus parasti atzīmē ar lielām svinībām, jo sa-sniegts jau ir daudz, bet

daudz vēl stāv priekšā. Laulātā dzīvē – 50 gadus atzīmē ar vēl lielākām svinī-bām, jo kopīgi plānots un sēts ir daudz, un ražas laiks nu stāv priekšā. Bet kā ir ar kopīgiem, 50 gadus ilgiem sabied-riskiem svētkiem? Kas tur panākts un kā tos atzīmēt? Noteikti ar ļoti lielām ceremonijām!

Runa šoreiz ir par pasaules vecāko latviešu teātru festivālu – Austrālijas latviešu teātru festivālu, kam šogad piepildās 50 gadi. Trimdā otra tāda te-ātru festivāla nav, un kaut Latvijā no-tiek amatierteātru dienas, kurās pieda-lās daudzi ansambļi, tās nevar lepoties ar tik teicamu vēsturi kā Austrālijas latviešu teātru svētki! Teātru festivāli jau 50 gadus regulāri dažādās pilsētās ir pulcējuši vismaz divus, bet parasti vairākus, no Austrālijā kādreiz pastā-vošiem septiņiem latviešu teātriem.

Tāpat kā pirms 50 gadiem pirmais festivāls, tā arī šogad piecdesmitais savu mājvietu atradīs uz Sidnejas Lat-viešu nama skatuves. Un tāpat kā pir-majā piedalījās 3 ansambļi (Sidneja, Melburna un Adelaide), tā arī šoreiz piedalīsies 3 ansambļi, bet adelaidie-šus šoreiz aizstās vēl tālāki viesi – vienmēr Sidnejā mīļi gaidītie un ilgi neredzētie, pertieši.

Pertas Latviešu dramatiskā kopa cels priekšā pazīstamās Latvijas au-tores Māras Zālītes Zemes nodokli. Māra pati par lugu raksta „Zemes no-dokļa tēma – ...ka par savu brīvību, nākotni un labklājību maksājam ar savu vecāko paaudzi... Taču no sociālā nav atraujams vispārcilvēciskais slānis par mīlestību un naida neatšķetināmo savijumu... Šķiet, man to izdevies pa-sniegt ar zināmu humoru.“ Nāk klajā sen notikušas ciešanas, nodevības, liela traģiska mīlestība un izrādās, ka gandrīz nekas nav tā, kā izska-tās. Pirmizrāde Zemes nodoklim bija 2003. gadā, un luga tulkota vairākās valodās un izrādīta Amerikā, Aus-trālijā, Vācijā, Igaunijā, Krievijā un citur. AL50. TF to redzēsim sestdien, 24. aprīlī plkst. 15.00.

Pāris stundas vēlāk, plkst. 18.00 Sidnejas Latviešu teātris uzvedīs vienu no Šekspīra vispopulārākajām komēdi-jām – Divpadsmito nakti. Cik zināms, tās pirmizrāde bija 1602. gadā 2. feb-ruārī, un nosaukums atsaucas uz div-padsmito nakti pēc Ziemsvētku dienas, kad bija pieņemts kalpiem pārģērbties par kungiem, vīriešiem par sievietēm un vienam otru ņemt un pamatīgi iz-zobot. Pārpratumi, intrigas, mīlestība,

AUSTRĀLIJAS LATVIEŠU 50.TEĀTRU FESTIVĀLS2010. gada 24. un 25. aprīlī (Anzac garā nedēļas nogalē),

Sidnejas Latviešu namā.

3 IZRĀDESSestdien, 24. plkst. 15:00 Pertas Latviešu dramatiskā kopa

Māras Zālītes Zemes nodoklisSestdien, 24. plkst. 18:00 Sidnejas Latviešu teātris

Šekspīra Divpadsmitā nakts Pēc izrādes - apkūlībasSvētdien, 25. plkst. 13:00 Austrālijas Latv. teātris (Melburna)

Alberta Gurneja Kokteiļu stundaVisu 3 izrāžu apmeklētāju balsošana

par labākiem aktieriem un labāko ansambli

unSvētdien, 25. plkst. 16:00

SAVIESĪGAIS VAKARS aransambļu jautriem priekšnesumiem, godalgošanu un vakariņām.

Biļetes uz izrādēm un Saviesīgo vakaru $25, pazeminātas $20.TF kopbiļete (3 izrādes* + Saviesīgais vakars) $75/$60.

Biļetes iepriekšpārdošanā Sidnejas Latviešu biedrības Rīgas grāmatnīcā.Kopbiļētes jāizpērk līdz ceturtdienai 22. aprīlim.

* Ieskaita Divpadsmitās nakts pirmizrādi 18. aprīlī, plkst. 13:00.

50. Teātru festivāls nupat jau klātKas tur būs skatāms?



„...labā gleznā vienādi svarīgs ir viss, pat ietvars ir svarīgs. Visam ir tā jābūt saskaņotam, ka nevienu daļiņu vairs nevar ne atņemt, ne pielikt.“

Šo vārdu autors Kārlis Mednis nav svešs Austrālijas latviešu mākslas draugiem; viņa gleznas ir daudzu jo daudzu Austrālijas latviešu mākslas darbu privātajās kolekcijās. 1. aprīlī aprit 100 gadi, kopš 1910. gadā Pen-zā, tā laika cariskajā Krievijā, dzimis Kārlis Mednis. Izglītojies un skolā gā-jis Rīgā. Pamatus un pirmās iemaņas zīmēšanā guvis no skolotāja Veilanda un profesora J. Siliņa. 1928. gadā sā-cis mācīties gleznošanas studijā pie Romāna Sutas un vēlāk arī pie Leo Svempa. Šie abi mākslinieki bija izcili meistari un devuši labu skolu topoša-jam gleznotājam. Romāna Sutas meis-tardarbnīcā K. Mednis ne tikai dziļāk pievērsies portretu glezniecībai, bet arī iepazinis un apguvis keramikas ap-gleznošanu.

1944. gadā devies bēgļu gaitās un pēckara Vācijā pievērsies vairāk gra-fikas darbiem, kā arī grāmatu ilustrā-cijām. Augsburgā (Vācijā) uzņemts kā biedrs vācu mākslinieku biedrībā un piedalījies šīs biedrības rīkotajās iz-stādēs.

Tālāk mākslinieka gaitas jau at-tīstās un pilnveidojās Austrālijā, kurā viņš, tāpat kā daudzi dīpīšu nometņu latvieši, ierodas 1949. gadā. Taču ātri vien ķeras pie otas, un jau 1951. gadā kļūst par biedru Viktorijas māksli-nieku biedrībā, vēlākos gados ir tās padomes loceklis, kā arī ir pedagogs šīs pašas biedrības mākslas skolā (no 1960. līdz 1971. gadam).

Viņš bija biedrs Austrālijas Māks-linieku reālistu biedrībā (Australian Guild of Realistic Artists) un Veco ak-vareļu biedrības klubā (Old Waterco-lor Society Club).

Kārlis Mednis piedalījies pavisam vairāk nekā 400 grupu izstādēs, ie-skaitot Austrālijas Latviešu Kultūras

dienu mākslas darbu skates, kā arī grupu izstādēs ārpus Austrālijas.

Kārļa Medņa vārds atrodams in-ternacionālajā mākslas almanahā Personu rādītājs mākslā un senlietās (Who’s Who in Art and Antiques).

Zilā OtaAtskatoties uz Kārļa Medņa rado-

šo mūžu, noteikti jāmin viņa līdzdar-bošanās mākslinieku grupā Zilā Ota, kuru 1953. gada jūnijā četri latviešu mākslinieki nodibināja studijā Aus-trummelburnā. Kārlis Mednis ir viens no šīs grupas dibinātājiem kopā ar trim māksliniekiem – Gunāru Jurjānu, Gunāru Saliņu un Leo Sviķeru. Viņi visi bija Latvijas pilsoņi, latvieši, kas pameta savu dzimteni, bēgot no krie-vu okupācijas, un visi bija imigranti no pēckara Eiropas. Zināmā veidā ne tikai dzīves ceļu, uzsākot jaunu dzīvi jaunā zemē, bet arī mākslas jaunra-des ceļu Austrālijā viņi uzsāka līdzī-gi. Kopā strādājot un kopā daloties ar idejām par mākslu, šis ceļš bija vieg-lāk iestaigājams. Taču savu radošo iz-augsmi viņi nebalstīja tikai uz manto-juma, kas līdzpaņemts no Eiropas. To izmantojot un saglabājot, izceļot gan katrs savu personību, gan visi savas nacionālās tradīcijas, bet tomēr apvie-nojot ar jauniem elementiem, jauniem meklējumiem radīja patiesi unikālu jaunu mākslu. Viņi ne tikai iekļāvās Austrālijas mākslas dzīvē, bet izcē-lās un piedevām ievērojami un izcili. Viņi kļuva par patiesi starptautiskiem māksliniekiem, ar saviem mākslas darbiem pārvarot Austrālijas latviešu mākslas robežas.

1959. gadā gleznotāju grupai – Zilā Ota pievienojās vēl trīs latviešu mākslinieki – Ojārs Bisenieks, Kārlis Trumpis un Erna Vilks.

Zilās Otas mākslinieki regulāri rī-koja izstādes lielās galerijās un kļuva ievēroti Austrālijas mākslas pazinēju aprindās.

L a t v i e š u m ā k s l i n i e k u grupa Zilā Ota darbojās un strā-dāja kopā līdz 1977. gadam. Šajos darbības gados viņi bija nostiprinājuši ne tikai savu rado-šo karjeru (gra-fiskais dizains, scenogrāfija, arhitektūra, dizains un modes dizains), bet arī pavēra ceļu un motivēja nākamās paaudzes latviešu izcelsmes māksliniekus izteikties krā-sas un formas iztēles valodā.

Izstādes, godalgas, atzinība1960. gadā Kārlis Mednis atstāj

grupu Zilā Ota, ciešāk uzsākot sadar-bību ar Austrālijas mākslas aprindām un aktīvi sāk izstādīt savus mākslas darbus individuālās gleznu skatēs. Tās ir daudz un viena seko otrai, pa-visam sarīkojot vairāk kā 40 patstā-vīgās mākslas darbu izstādes. Viņa pirmajai personālai izstādei Melburnā 1960. gadā sekoja izstādes gan citās Austrālijas pavalstīs, gan arī Ameri-kā – Bostonā, Milvokos (Milwaukee), Klīvlendā un Čikāgā.

Kārlis Mednis saņēmis krietnu skaitu godalgu, balvu un atzinību par saviem mākslas darbiem. Piemēram, E. T. Cato balvu Melburnā (1950. un 1967.), Austrālijas Latviešu Kultūras dienu balvu Sidnejā 1958. gadā, Lat-viešu Kultūras dienu balvu Ņujorkā 1958. g., Robinhuda (Robin Hood) godalgu Melburnā 1960. gadā, Klīv-lendā 1963. gadā, Adelaidē 1968. gadā; Alburijas mākslinieku biedrības balvu 1966. gadā. 1979. gadā kļuva par Vik-torijas Mākslinieku biedrības Gada mākslinieku. Saņēmis Itālijas Mākslas akadēmijas zelta medaļu 1980. gadā.

Kārlis MednisPirms 100 gadiem dzimis Austrālijas latviešu mākslinieks


Kārļa Medņa darbi no AMK privātkolekcijas.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s


Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām redz pastiprinātu intere-si no ārvalstu specdienestu puses par Latviju, tā 28. martā intervijā raidīju-mam De facto apliecina SAB direk-tors Jānis Kažociņš. „Drīzāk var būt runa par to, kādā veidā kāds no ārpu-

ses varētu ietekmēt sabiedrisko domu un tādā veidā netieši – mūsu vēlēšanu procesu,“ raidījumam saka Kažociņš.

Kā vienu no piemēriem Kažociņš norāda uz portālu riga.rosvesty.ru, kur norādīts, ka Latvijas vēstnieks Maskavā it kā ir Rietumvalstu spec-dienestu aģents, ka pazīstami biznes-

meņi ir SAB aģenti, un līdzīga satura ziņas. Kažociņš skaidro, ka aiz tā visa ir paslēpusies ar Krievijas izlūkdie-nestiem cieši saistīta persona Dmitrijs Jermolajevs.

Viņš no 2002. – 2005. gadam bija

Katru gadu 2. aprīlī bijušā Latvi-jas skautu prezidenta ģenerāļa Kārļa Goppera dzimšanas dienā tiek paziņoti viņa vārdā nosauktā fonda balvas iegu-vēji par jaundarbiem, kas nozīmīgi jau-natnes audzināšanā un latvietības vei-cināšanā vai svarīgi latviešu kultūras un zinātnes laukā un radīti vai izdoti iepriekšējā kalendāra gadā ārpus Lat-vijas. Šogad aprit 134 gadi no ģenerāļa Kārļa Goppera dzimšanas dienas.

Pirmā apbalvošana notika 1948. g. Vācijā. Balva literatūrā tika piešķirta Jānim Širmanim par grāmatu Kriksis, kas piedzīvoja vairākus izdevumus, un ar kuras saturu iepazinās simtiem trimdas latviešu bērni pasaules tālēs. Tai pašā gadā mūzikas nozarē bal-vu ieguva komponists V. Ozoliņš par divām divbalsīgām dziesmām un tē-lotājas mākslas nozarē mākslinieks J. Soikāns par asējumu Zobena pa-sniegšana.

Līdz 2009. gadam fonds apbalvojis 113 autorus un piešķīris 38 atzinības rakstus.

Šogad literatūras nozarē darbi ne-bija iesūtīti, tāpat arī tēlotājas mākslas nozarē. Mūzikas nozarē darbu iesū-tīja ansamblis Kolibri – tvartu (red.: kompaktdisks) ar nosaukumu Kolibri atskatās. Tvartā pirmoreiz ieskaņo-tas desmit vokālās un instrumentālās tautas dziesmu apdares no Baltika 88 festivāla un diviem koncertiem Ņujor-kā, kā arī desmit apdares no Kolibri 1979. g. izdotās skaņu plates. Skaņu plates ieskaņošanā piedalījās ansam-bļa paši pirmie dalībnieki: brāļi Mār-

tiņš un Pēteris Aldiņi, Līga Aldiņa, Juris Broks, Anita Kuprisa, Pēteris Ozols, Ruta Dambe-Ruice, Laila Sali-ņa, Lalita Saliņa un Jānis Sils. Skaņu plate tika veltīta diriģentam Andrejam Jansonam, no kura Kolibri dalībnieki guva ļoti vērtīgu informāciju par lat-viešu tautas mūziku.

Komponiste Dace Aperāne raksta (Laiks 2010. g. 2. janv): „Kopš 1976. g. izcilais vokālais un instrumentālais ansamblis Kolibri ar savu skaisto un oriģinālo muzicēnāšanu bagātinājis latviešu kultūras dzīvi ASV, Kanādā, Eiropā un Austrālijā vairāk kā 25 ga-dus“.

Ņemot vērā Kolibri ievērojamos nopelnus un šī tvarta augstvērtīgo vēr-tību, Goppera fonda padomes sēdē š.g. 13. martā balvu mūzikas nozarē pie-šķīra ansamblim Kolibri.

Vēl komponiste Dace Aperāne raksta: „Latviešu skolu mācībspēki ar tvartas ritmiskajām un melodiskajām tautas dziesmām var papildināt folklo-ras un dziedāšanas stundas“. Balvas lielums ASV $1,000.

Vispārējā nozarē Goppera fonda atzinības rakstu piešķīra Astrai Mo-orai par Džema Moora atmiņu stāsta sarakstīšanu un arī Dacei Micānei-Zālītei par referātu Folkloras mācība latviešu skolās ASV.

Šai sēdē arī izvērtēja un piešķīra atbalstus dažādiem jaunatnes pasāku-miem un projektiem gan ārpus Latvi-jas, gan Latvijā.

Atbalstu piešķīra Garezera vasa-ras vidusskolai, sagatavošanas skolai,

bērnu vasaras nometnei un bērnu dār-zam, Kursas vasaras vidusskolai, Lat-viešu skolām Kanādā, bērnu nomet-nēm Saulaine un Sidrabene Kanādā, Saulgriežu vasaras vidusskolai Latvi-jā, bērnu nometnēm Skrundā un Ap-guldē Latvijā, Okupācijas muzejam, skautu un gaidu muzejam Ogrē – Lat-vijā, Starptautiskiem latviešu jauno mūziķu meistarkursiem Siguldā – Lat-vijā, DP albūma uzturēšanai internetā, tautas dziesmu dziedāšanas projektam Lakstīgala Latvijā, skautu un gaidu žurnālam Zīle Austrālijā, ģen. Kārļa Goppera dzimšanas vietas muzeja uz-turēšanai kārtībā Plāņu pagasta Mas-katos un 10. Lielai nometnei Zvaigžņu sega 2010. g. vasarā Mičigānā.

Piešķīrumu un balvu kopsumma tuvojās $30 000, kas relatīvi nav liela, bet jāņem vērā, ka daži minētie atbal-sta saņēmēji nevarētu nemaz pastāvēt bez Goppera fonda atbalsta.

Tāpēc ļoti svarīga ir ziedotāju at-saucība ASV, Kanādā, Austrālijā un Anglijā. Paldies visiem labvēļiem un fonda darba veicinātājiem un atbalstī-tājiem!

Ģenerāļa Kārļa Goppera fonds darbojās kopš tā dibināšanas 1947. g. Vācijā no sākuma pie Latviešu skautu kustības, bet no 1994. g. kā neatkarī-ga inkorporēta korporācija ASV ar pārstāvniecībām Kanādā, Austrālijā, Anglijā un Latvijā. Pašreiz visi fonda padomes locekļi ir latviešu skautu un gaidu vadītāji.

Fricis M. SīpolsGoppera fonda priekšsēdis

Piešķirtas balvas un pabalsti gandrīz $30 000 apmērā

1982. gadā saņēmis diplomu par no-pelniem Universitātes dell Arti. Kārlis Mednis ar savām gleznām pārstāvēts Austrālijas Nacionālās galerijas kolek-cijā Kanberā, vairāku pavalstu galeri-jās, privātu sabiedrību kolekcijās (pie-

mēram, TAA, ICI, SEC) , Viktorijas muzejā un mākslas galerijā, Lonses-tonā (Launceston) Tasmānijā, Bendi-go Skolotāu koledžā, Melburnas Uni-versitātē (University of Melbourne), Kembridžas Universitātē (Cambridge University), Kristiešu brāļu koledžā (Christian Brothers College) Melbur-nā; Repco kolekcijā; a/s Pielietojamā

ķīmija (Applied Chemicals Pty Ltd), un daudzās citās privātās un valsts insti-tūcijās visā pasaulē.

Kārlis Mednis miris 1999. gadā, atstājot izcili bagātu un daudzveidīgu mākslas darbu devumu nākamajām paaudzēm.

Materiālu sagatavojaIlze Šēnberga-Nāgela

Kārlis MednisTurpinājums no 8. lpp

Drošība LatvijāKažociņš: kāds no ārpuses var ietekmēt sabiedrisko domu



Pagājušās nedēļas trešdienā devos ar vilcie-nu uz Rīgu – bija saru-nātas vairākas tikšanās. Brīdī, kad es vilciena vagonā šķērsoju Lielupi, atskanēja mobilā telefo-na zvans, un satraukta

balss man prasīja: „Vai tu neesi applū-dis, vari no Jelgavas izbraukt?” Man tas šķita dīvaini – šāds satraukums. Lielupe pie dzelzceļa tilta savu ūdens līmeni gan ir pacēlusi, bet nekas nelie-cina par plūdiem. Gan manā mājā, gan ceļā uz dzelzceļa staciju nekas nelieci-nāja par nelaimi. Vakarā ciemodamies pie Rīgas draugiem, redzēju satrau-cošus skatus, ko televīzijas žurnālisti uzņēmuši – ūdenī ieslīgušas mājas, malkas šķūnīši, applūdušus dzīvok-ļus. Nervu kutināšanai rādīja piesietu suni, ko nolaidīgi saimnieki bija atstā-juši likteņa varā (diez, vai žurnālisti paveica savu cēlo darbu – palaida suni vaļā?). Tā kā dzīvoju, var teikt, tuvu pilsētas centram, tad neko no plūdiem nejutu, tik kaimiņu dārzos, kuru ze-mes līmenis ir zemāks nekā citiem, ūdens apņēmis ābeles.

Vēlāk zvani atkārtojās atkal un atkal. Stāstīja vissatraucošākās bau-mas, bet mans labs paziņa, kurš strādā Jelgavas policijā apliecināja, ka plūdi patiešām ir, bet tas vairāk Lielupes vai Svētes upes tuvumā, arī zemākās vietās, kas allaž applūst šādās reizēs. Ļaudis gan ir visai vieglprātīgi – zā-baku nav, lai izbristu applūdušās ielas, tad nu meklē policiju, lai tā palīdz. Sestdien agri no rīta dodamies Vid-zemes virzienā ar autobusu, redzēju, ka Jelgavas pils slīkst ūdenī, uz to ved šaurs piebraucamais ceļš. Bet jau pa dienu atnāca ziņas, ka ūdens pa-mazām krīt. Arī Pūpolsvētdienā, kad devos turp, ūdens līmenis bija krietni noslīdējis, tādēļ pils vairs neatradās uz nelielas sauszemes saliņas, bet varēja jau piebraukt pa apbraucamo ceļu. Tik gājējiem nācās ap-mest garākus līku-mus, lai piekļūtu Lauksaimniecības universitātei.

Plūdi no Jel-gavas atkāpjas, lai gan nav nokusis sniegs laukos un mežos, kas var vēl atnest nepatīka-mus brīžus.

Protams, šīga-da plūdus izraisī-jis lielais sals un varenais sniega daudzums, kas Latvijā šoziem uzsnidzis. Ledus biezums bija liels,

Plūdi JelgavāNav tik traki, kā izsludināts

Jelgavas pils parks.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Digitālā televīzija LatvijāNesaskaņas sakarā ar analogās apraides atslēgšanu

Trešdien, 24. martā Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija (LEKA) vienbalsīgi nolēma SIA Lat-telecom izslēgt no biedrības par nepie-ņemamu rīcību attiecībā pret citiem asociācijas biedriem, īpaši nekorekti skaidrojot jautājumus par analogās ap-raides atslēgšanu. Tiesa, jau iepriekš Lattelecom paziņoja par izstāšanos no asociācijas.

Asociācijas izpilddirektore Inese Alseksandrova norāda: „Šis ir pirmais precedents organizācijas vēsturē, kad jāpieņem lēmums par biedra izslēg-šanu. Tomēr visi iesaistītie operato-ri ir vienisprātis, ka Lattelecom jauc sabiedrības informēšanu ar reklāmas pasākumiem. Līdz ar to tiek apdrau-dēta godīga konkurence, bez tam, Lattelecom raksturīga pilnīga neie-klausīšanās pārējo nozares uzņēmumu viedoklī. Tāpēc arī asociācijas biedri vienbalsīgi nolēma, ka Lattelecom nav vietas asociācijā.“

Lattelecom pirms nedēļas nosūtīja vēstuli Latvijas Elektronisko komuni-kāciju asociācijai (LEKA) ar paziņo-jumu, ka izstājas no asociācijas, jo tās vadība izplata maldinošu informāciju par ciparu televīzijas projektu.

Lattelecom uzvarējis konkursā par virszemes digitālās televīzijas ie-

kādēļ spridzināšana tikpat kā nekādus rezultātus nedeva. Arī ledlauži neva-rēja neko līdzēt. Izrādās, ka Lielupes grīvā jūra sanesusi biezu smilšu slāni, kādēļ ūdens dziļums ir tikai divi met-ri. Šī iemesla dēļ lielāki kuģi Lielupē nevarēja iebraukt un ledu salauzt. Ko līdz atbildīgo dienestu apgalvojumi, ka esam sagatavojušies plūdiem, ja pats būtiskākais nav paveikts – Lielupes grīvas izbagarēšana, iztīrīšana, lai tā būtu kuģojama un lai novērstu līdzī-gus gadījumus.

Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“

Alkoholu tirgosSaeima atceļ grozījumus

Pēc Valsts prezidenta Valda Zat-lera pieprasījuma tika otro reizi caur-lūkoti Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumi, un Saeimas deputāti ceturtdien, 25. martā nolēma atļaut alkoholisko dzērienu pārdošanu Zinī-bu dienā.

Februāra vidū tika nolemts, ka 1. septembrī alkoholiskos dzērienus nedrīkstēs pārdot un pirkt, un šis lie-gums attiektos ne tikai uz veikaliem, bet arī restorāniem un kafejnīcām. Taču šī norma sastapa spēcīgu pretes-tību, īpaši no uzņēmēju puses. Piede-vām ne vienmēr mācību gada sākums ir tieši 1. septembris, kas var būt gan sestdiena, gan svētdiena, kā kuru gadu.

Zatlers lūdza Saeimai pārskatīt parlamentā pieņemtos grozījumus.

Februārī deputāti aizliegumu pār-dot alkoholu pieņēma cerībā, ka tādā veidā varēs ierobežot skolēnu vidū populāro tradīciju jauno mācību gadu sākt ar alkohola lietošanu. ∎

viešanu. No šī gada februāra jau sāka piedāvāt digitālās TV pakalpojumus. Šo projektu Lattelecom veic sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) – šī projekta partneri infrastruktūras nodrošināšanā. Agrāk pāreju uz digitālo TV bija plānots rea-lizēt līdz 2011. gada 1. decembrim, bet pagājušā gada nogalē nolēma pāreju īstenot jau šogad.

LEKA vairākkārt paudusi kriti-ku par projekta ieviešanu, paziņojot, ka tehnoloģiju attīstība nedrīkst radīt apstākļus, kad daļa iedzīvotāju paliek bez iespējas skatīties sabiedrisko tele-vīziju.

Digitālā TV ir skatāma tikai, ja ie-gādājas televizoru ar MPEG-4 uztvē-rēju vai īpašu dekoderu (kurš maksā ap 30 latu un vairāk). Ir izskanējušas bažas, ka daudzas maznodrošināto mājsaimniecības pēc pārejas uz cipa-ru TV varētu zaudēt iespēju skatīties sabiedrisko televīziju. Pašlaik valsts noslēgtais līgums ar Lattelecom ne-paredz iespēju maznodrošinātajiem kompensēt dekoderu iegādi.

Asociācija LEKA atbalsta priekš-likumu noteikt pārejas periodu analo-gās apraides atslēgšanai un uzskata, ka analogo apraidi drīkst atslēgt tikai ar nosacījumu, ja 95% Latvijas televī-zijas skatītāju ir informēti par ciparu apraides ieviešanas sniegtajām priekš-rocībām, kā arī par iespējām skatīties valsts televīziju pēc analogās apraides atslēgšanas. ∎


Izstāde „Dažas latviskas vērtības“Tautas tērpi, ētiskās, sociālās un politiskās problēmas

Latvijas Okupāci-jas muzejā 25. martā, pieminot 1949. gada 25. marta izvešanu upu-rus, notika jaunās muze-ja ekspozīcijas maketa atklāšana. Tai sekoja arhitektu, Rīgas pilsētas

un valsts pārstāvju saruna par Latvijas Okupācijas muzeja un padomju oku-pācijas upuru memoriāla nākotni.

Maketa atklāšanas sarīkojumā kultūras ministrs Ints Dālderis, Rī-gas pilsētas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais un Rīgas politiski represēto biedrības vadītājs Jānis Lapiņš atzina Okupā-cijas muzeja nozīmīgo lomu Latvijas tautas un valsts vēstures saglabāšanā. Visi runātāji atzina, ka muzeja papla-šināšana ir nepieciešama un atbals-tāma. I. Dālderis minēja, ka muzeja rekonstrukciju vajadzētu pabeigt līdz 2013. gadam, jo 2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Viens no memoriāla līdzautoriem, mākslinieks Kristaps Ģelzis izcēla šo objektu celtniecības politisko no-zīmi. „Strēlnieku laukums ir valsts politiskais centrs un valstij ir jāizrāda politiskā griba ne tikai vārdos, bet arī

darbos,“ viņš sacīja. Šo ideju sarunas noslēgumā uzsvēra arī muzeja ār-lietu direktors Valters Nollendorfs, atzīmējot, ka valsts atbalsts ir sva-rīgs priekšnosacījums, lai muzejs arī turpmāk spētu piesaistīt ziedotājus, ar kuru līdzekļiem tiks finansēta jaunā ekspozīcija.

Muzeja pārbūves projekta autors arhitekts Gunārs Birkerts sarunā par muzeja un memoriāla nākotni minēja, ka labas apstākļu sakritības gadījumā muzeju var rekonstruēt divu gadu lai-kā. Viņš arī aicināja klātesošo Rīgas būvvaldes vadītāju Andri Cini un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes lo-cekli Agri Balodi rīkoties, lai vairāki darbi, piemēram, komunikāciju izbūve un abu objektu tehniskie plāni tiktu gatavoti vienlaicīgi nevis viens pēc otra, bezgalīgi ievelkot darbus.

Muzeja topošās ekspozīcijas ma-kets būs aplūkojams līdz 31. martam.

Jaunā ekspozīcija ir paredzēta izvietošanai rekonstruētajās telpās. Ekspozīcija veidota kā hronoloģisks stāsts par Latvijas okupācijas vēsturi. To papildina vēstījums par neatkarīgo Latvijas Republiku, okupācijas sekām un mūsdienu problemātiku.

Lai pastiprinātu vēsturiskās noska-ņas un emocionālās izjūtas, ekspozīci-

jā plānoti vairāki telpiski atveidojumi, piemēram, Gulaga nometnes baraka un sargu tornis, nacionālo partizānu bunkurs, stagnācijas perioda dzīvokļa fragments, Valsts drošības komitejas durvis, barikādes un ēdināšanas galds barikāžu laikā. Simbolisko instalāciju temati būs – čekas ieslodzījuma ka-mera, deportāciju vagons, holokausts, brālis pret brāli, Gulaga zona, Dzelzs priekškars. Tāpat tiks izstādīti liel-formāta eksponāti: bēgļu rati, statuja Pioniere, kā arī trīs interaktīvas kar-tes, kurās atspoguļots Staļina-Hitlera pakts, trimda un Gulags.

Šobrīd muzejā apskatāmi jau divi jaunās ekspozīcijas objekti – Gulaga interaktīvā karte un skulptūra Pionie-re.

Jaunās ekspozīcijas scenāriju iz-veidoja Valters Nollendorfs, apmeklē-tāju plūsmu plānoja konsultāciju firma Interpretive Solutions, par vizuālo no-formējumu rūpējās mākslinieki Jānis Spalviņš, Ieva Nagliņa, Rolands Vēg-ners. Saturu veidoja vēsturnieki Inese Dreimane, Ieva Gundare, Ritvars Jan-sons, Uldis Neiburgs, Līga Strazda, Aija Ventaskraste.

Jānis ErnoLatvijas Okupācijas muzeja

sabiedrisko lietu vadītājs

Okupācijas muzeja ziņasLatvijas okupāciju vēstures saglabāšana ir politiskās gribas jautājums

Izstāde Dažas latviskas vērtības, kas no 2009. gada 10. decembra līdz 2010. g. 4. aprīlim apskatāma Rakst-niecības un mūzikas muzejā, Rīgā Pils laukumā 2 ir mēģinājums reaģēt uz šodienas sabiedrībā vairāk vai ma-zāk aktuālām ētiskām, sociālām un politiskām problēmām, par ko uz-traukties laiku pa laikam patīk mums visiem, savu viedokli paužot gan ģi-menes viesībās, gan masu medijos, gan Saeimas tribīnē.

Sabiedrībā rīkotās diskusijas, ap-taujas un eseju konkursi visbiežāk grib sagaidīt atbildi uz to, kāds šodien ir īs-tens latvietis.

Lai muzeja apmeklētājam palīdzē-tu labāk izprast pašam sevi un apkārt notiekošo, mācītu daudzas no parādī-bām šodienas dzīvē uztvert ar lielāku izpratni, palīgā ņemti latviešu literatū-ras teksti, rakstnieku dzīves stāsti un dažādas laikmeta liecības, ko glabā mūsu kolekcijas.

Jautājumi, ko uzdod izstāde, nav viennozīmīgi atbildami. Lūk, daži pie-mēri!

Vai latviska vērtība joprojām ir zeme un kā mēs pret to izturamies 21. gadsimtā? Vai ilgas pēc sava kak-tiņa, sava stūrīša zemes mūsos vēl

dzīvas? Vai esam tik strādīgi kā paši domājam? Kāpēc esam tik pārlieci-nāti, ka lopiņus kaujam vishumānāk? Vai zinām, kā tos nogalēja Ķencis un Straumēnu saimniece? Vai izceļošana vienmēr uztverama kā nodevība pret valsti un tautu? Vai zinām, cik dau-dzus no saviem darbiem Rainis un citi mūsu rakstnieki uzrakstīja svešumā? Kāda vieta mūsu garderobē ierādīta tautas tērpam? Vai E. Virzas himniski pacilājošā attieksme pret mūsu valsts karogu ir vienīgā iespējamā? Bet hoke-ja fani ar saviem karogotiem vaigiem, taurēm un krekliem, kā arī karodziņi pie mūsu automašīnām? Kā uztvert to? Vai latvietis ir dzimis karavīrs? Un kā vērtēt tos, kas pametuši dienestu Lat-vijas armijā, sapņo par darbu Franču leģionā?

Izstādē eksponēti arī teksti no mūsu literatūras klasikas un dažādas pārdomas, kas lasāmas internetā un citos medijos.

Apmeklētājs eksponētos tekstus var papildināt, pierakstot ar savu vie-dokli.

Izstādē aizsāktās sarunas ar ap-meklētāju turpināsim pasākumos. Katrā sarīkojumā padziļināti pievēr-sīsimies kādai no izstādes tēmām, ne-

cenšoties dot vienīgo pareizo atbildi, bet ļaujot izpausties dažādiem, bieži vien gluži pretējiem viedokļiem. Ap-meklētāji tiek aicināti būt nevis pasīvi klausītāji, bet aktīvi iesaistīties dialo-gā.

27. janvārī notika sarīkojums Visi glītā tautas uzvalkā – saruna par tautas tērpa vietu 21. gs. Vai katrs var nēsāt tautas tērpu? Vai tēr-ps maina tā valkātāju? Vai tautas tērps ir apģērbs tikai tautas svētkos jeb tas iederas svarīgos valsts dzīves notiku-mos un privātos godos? Valkātāji un nevalkātāji. Pircēji un pārdevēji. Tau-tas tērps dzimtenē un svešumā. Tautas tērps un valsts Protokols. Autentisks un stilizēts tērps. Mūsu un citu tautu pieredze.

Izstādes rīkotāji

Jāņa auto ar karodziņiem 2009. gada 18. novembrī Rīgā.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s


Vai 16. marts nav pāraudzis kaut kādā mutācijā?Ata Lejiņa komentārs

Laikā, kad pasau-lē saasinājušies veci un jauni draudi (terorisms, klimata izmaiņas, Afga-nistāna, Irāka, Izraēlas–Palestīnas konflikts, Irāna) un veidojas jauna

pasaules kārtība, kurā Ķīna un Indija kļūst par lielvarām, Latvija pasaules kartē iezīmējas kā vienīgā valsts, kur Otrais pasaules karš vēl nav beidzies. Vai tāda valsts var stāties pretim 21. gadsimta izaicinājumiem?

Kāpēc mums tik lielu sasprindzi-nājumu un negatīvas emocijas izraisa 16. marts un 9. maijs?

Manā ģimenes lokā bija trīs vīri, kas cīnījās leģionā: Konstantīns iestā-jās brīvprātīgi tāpēc, ka gribēja atriebt par deportētajiem vecākiem Baigajā gadā, otro – Jāni iesauca, nebija izvē-les, bet Vincis iestājās brīvprātīgi 17 gadu vecumā – viņš negribēja precē-ties ar desmit gadus vecāku sievieti, kuru māte bija izraudzījusi. Viņi visi jau aizsaulē – Austrālijā, Amerikā un tepat Latvijā.

Labi pazinu arī vienu Jāni, kas cī-nījās sarkanā latviešu divīzijā, aizstā-vot Maskavu. Viņš nokļuva Stokholmā un bija biedrs LSDSP Ārzemju komi-tejā. Viņš nežēloja savu spēku cīņā par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Atstāstīšu trīs epizodes, ko stāstīja mani radi un bijušais sarkanarmietis.

Spelgonī viens no Jāņiem klīda pa fronti, meklējot savu bunkuru. Tum-sā atrada vienu, no kurienes skanēja mūzika. Atrāva durvis – priekšā sēž krievi un spēlē garmoškas. Tie izbrīnā skatās uz Jāni – iestājas dziļš klusuma brīdis. Jānis atvainojas un atkāpjoties aizcērt durvis. Atsāk skanēt mūzika. Baigais sals pārvērta pretiniekus par cilvēkiem.

Vincis pie kādas upes otrā, ienaid-nieku pusē, pārsteigts sadzird latviešu valodas skaņas. Drīz visa viņa vienība pieiet pie upes krasta – otrajā pusē sa-

lasās pretinieki. Ložu vietā skan jautā-jumi un atbildes – no kuras puses tu, kurā skolā mācījies, tur taču es arī! Vai tas un tas vēl dzīvs? Kāda jums paika? Un tā visu nakti. Abas puses nemaz negāja gulēt. Otrā rīta nevarēja karot.

Maskavas Jānis izrādīja pretestību krievu virspavēlniecībai sūtīt kara-vīrus bezjēdzīgos uzbrukumos. Viņu notiesāja uz nāvi. Taču no latviešiem baidījās – divīzija sacelsies vēl! Izsau-ca Jāni un ložu vietā lika izdzert glāzi zilā šņabja un uzkost tīru speķi. Vā-cieši izkaisīja lapiņas no lidmašīnām, aicinot latviešus padoties, solot, ka ne-liks karot vācu pusē. Jānis ar savu rotu pārgāja frontei. Vācieši turēja savu vārdu, un viņš drīz iesaistījās Latvi-jas Centrālās padomes pagrīdes darbā. Viņš nogādāja vairākus simtus bēgļu uz Zviedriju.

Kāpēc Igaunijā, kuras pašvaldī-ba arī piekrita Hitlera pavēlei dibināt brīvprātīgās SS ieroču divīzijas (bet tikai vienu), nedzīvo 16. marts? Man atbildēja Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess – mēs uzrunājām le-ģionārus, lūdzām, lai neļauj pēc pie-miņas brīžiem baznīcās iet pa ielām un pārtapt par politisku manifestāciju. LATO runas vīriem sarunās ar leģio-nāriem arī izdevās to panākt uz pāris gadiem, kad gatavojāmies iestāties NATO. Kad tas notika, viss sākās no jauna – uzradās politisku grupējumu pārstāvji, kas pierunāja leģionārus at-sākt savu gājienu pēc dievkalpojuma. Bet LATO nevar salīdzināt ar valdību, kā tas bija Igaunijas gadījumā.

Lietuvas pašpārvalde uzdrošinājās nepiekrist Lielvācijas direktīvai, un tur leģions netika dibināts. Tā vietā tika izveidota spēcīga pagrīdes armija, kas radīja nopietnus zaudējumus padomju armijai un čekas vienībām, kad tās at-brīvoja Lietuvu no vāciešiem. Kas ko lietuviešiem šodien var pārmest?

Daudziem krieviem Krievijā ra-dusies identitātes problēma, sagrūstot

padomju impērijai. Uzvara pār nacis-tisko Vāciju ir palikusi gandrīz vai vienīgais pagātnes pozitīvais identitā-tes balsts. Bet karu taču iesāka divi – Hitlers un Staļins! 9. maijs krieviem nav tikai piemiņas brīdis, bet politis-ka manifestācija. Šīs attieksmes dēļ Krievija cenšas atgūt savu lielvaras statusu, militāri sacenšoties ar Ķīnu, ES un ASV. Tas jau lemts neveiksmei pašā sākumā – nabadzīgā Krievija ar tikai 140 miljoniem iedzīvotāju nespēs to panākt. Liela daļa jauno krievu Lat-vijā jau jūtas piederīgi Latvijai. Bet vai mēs viņus pietiekami uzrunājam?

Vai mēs varētu sekot Igaunijas piemēram? Ja ne, kāpēc nē? Un vai 16. marts nav pāraudzis kaut kādā mu-tācijā tam, ka sajaucam vainas apziņu par bezierunu padošanos 1939. gadā ar Lielvācijas cīņu ar PSRS? 16. marts nav nekāda neatkarīgās Latvijas armi-jas diena.

Vai vislabāk nebūtu atcerēties kri-tušos leģionārus, kas sirdīs ticēja, ka cī-nījās par Latviju, tajā dienā, kad vācieši likvidēja kureliešu kustību Kurzemē? Vai kurelieši nesāka īstenot to leģionā-ru dziesmu, ko zinām mēs visi, – mūsu ieroči ir kā pret vienu, tā pret otru oku-pantu? Mazliet dīvaini, ka kureliešus lāgā negribam atcerēties. Vai ģenerā-lis Kurelis nebija otrais Kalpaks? Vai esam aizmirsuši, ka 19. divīzija plānoja sacelšanos pret vācu okupantu, atkāp-joties caur Rīgu, un pasludināt, kaut vai uz pāris dienām, valsts atjaunoša-nu? Tas, ka divīziju novirzīja apkārt Rīgai uz Kurzemi, neko nemaina.

Domāju, ka šāda pieeja palīdzēs mums atgūt mūsu nacionālās vērtības, izkopt politisku gudrību un tādējādi ar drošu skatienu nākotnē pieņemt šā gadsimta izaicinājumus un veiksmīgi tos risināt.

Atis LejiņsLatvijas Ārpolitikas institūta

goda direktorsLaikrakstam „Latvietis“

Krievijas vēstniecības 3. sekretārs Rīgā. SAB priekšnieks atklāj, ka tajā laika viņu identificēja kā Krievijas ārējā izlūkdienesta virsnieku. Jermo-lajevs pēc tam sācis strādāt it kā par Uzņēmēju un rūpnieku apvienības starptautisko attiecību nodaļas vecāko ekspertu, un doma bijusi veidot pie-sedzošu organizāciju, lai iegūtu eko-nomisku informāciju par procesiem Baltijā un Latvijā it īpaši. Tas nav iz-devies, Jermolajevam liegta iespēja ie-braukt Latvijā. Kopš 2006. gada viņš ir galvenais redaktors riga.rosvesty.ru. „Mēģinājums mūsu sabiedrisko domu noskaņot veidā, kas Krievijas ārējiem

izlūkdienestiem liekas piemērots,“ rai-dījumam De facto saka Kažociņš.

Tāpat SAB direktors norāda uz to, ka izlūkus Latvijā visvairāk intere-sē ekonomiska rakstura informācija, saistīta ar tranzīta un enerģētikas jau-tājumiem, ņemot vērā ļoti lielās finan-siālās intereses.

Vaicāts par Saeimas virzītajiem Imigrācijas likuma grozījumiem, Ka-žociņš atzīst, ka tas padara Latviju pievilcīgāku izlūkdienestiem, kuri vē-las iekļūt Šengenas valstu zonā, kā arī Latvijā varētu mēģināt iekļūt grupēju-mi, saistīti ar teroristiem. „Te nav runa par kaimiņvalstīm, bet tādām kā Irāna, kas nodarbojas ar spiegošanu pret ES dalībvalstīm. Varbūt šeit nē, bet tas diemžēl ir fakts. Un arī ir fakts, ka pē-

dējā laikā ir vairāki redzami mēģinā-jumi iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā no valstīm, kas ir saistītas ar teroris-mu,“ saka Kažociņš. Kā piemērus viņš min Irānu, Sīriju, Pakistānu.

Savukārt nekādus papildu riskus SAB direktors nesaskata Latvijas lē-mumā uzņemt bijušo Gvantanamo ie-slodzīto. „Ja islāma kaujinieki Latviju ievērojuši, tad vispirms tas ir mūsu ievērojamais kontingents Afganistānā. Ja runa ir par Gvantanamo, tad mēs palīdzam savam stratēģiskajam part-nerim – ASV izkļūt no ļoti grūta stā-vokļa, bet, kas attiecas uz pašu cilvēku, Latvija viņam palīdz“, sacīja Kažociņš.

Latvijas TV raidījums „De facto“Latvijas Televīzija

Laikrakstam „Latvietis“

Drošība LatvijāTurpinājums no 9. lpp


ģijām, kas nes veselību un pārliecību par saviem spēkiem. Tādu spēka stabu var atrast, plānveidīgi pārvietojoties Dievnama iekšienē.

Otrkārt, cilvēks, kuram no Debe-sīm ir dots ielūkoties lietu un parādību būtībā, ieraudzīs krucifiksa (ekumen.), altārgleznu (luter.) un svētbilžu (sen-bazn.) būtību. Krucifiksi, altārglez-nas un svētbildes mēdz būt spīdoši, starojoši, apgaismojoši; tie nes svētī-bu, gaismu un siltumu. Tādi attēli ir jo sevišķi salūgti no cilvēkiem. Katrā Dievnamā ir viena vai vairākas tādas vietas, uz kā guļ Dievišķās Svētības zīme. Ja vienkārši pastāv tādā vietā, tad uz ilgāku laiku kļūsti miermīlīgs, mierīgs, labvēlīgs un garīgs – tas ir – labestīgs un stiprs.

Dievnamā notiek svētdarbības; vie-na no galvenajām svētdarbībām ir kris-tību Sakraments. Kristību laikā mācī-tājam kreisajā pusē uzrodas sudrabaina vertikāla kolonna, kurā var atšķirt Se-rafu. Dievnamā viss veicina laika, tel-pas, enerģijas un matērijas metamor-fozes, kā rezultātā cilvēka lūgšana par labklājību tuvākajam vai palīdzību tu-vākajam iet taisni pie Tā Kunga.

Dievnamā – liturģijas laikā – cil-vēks ieiet Kristus Debess Spēka plūs-mā. To sauc arī par Svētā Gara dar-bību. Līdz ar to cilvēkā ievērojami stiprinājās ticība, cerība un mīlestība.

Jāpiemin, ka, lai apmeklētu Diev-namu tūlīt pēc lieliem svētkiem, kad tanī ir drūzmējies daudz ļaužu, vajag iepriekš sagatavoties, jo eksistē negatī-vais pūļa efekts un arī nosviesto grēku efekts, bet Dievnams dažu dienu laikā attīrās. Tāda ir biomehānika Kristīgajā ezoteriskajā ieskatā.

L.P.: Labi. Tu pieminēji Kristības Sakramentu. Kā ar otru Sakramentu luterāņu ticībā – Svēto Vakarēdienu?

R.S.: Jā, Liliana. Gan Tev pašai, gan lasītājam jau ir zināms M. Lutera skaidrojums Sv. Vakarēdiena būtībai. Un proti – „tā ir Jēzus Kristus patiesa miesa un patiesas asinis, ko mums ir dots baudīt pie Dievgalda.“

L.P.: Jā. Un biomehānika?R.S.: Uzreiz jāatgādina, ka tikai

puse šī notikuma mums vispār ir ar prātu aptverama. Otra puse iesniedzas Neizzināmajā. Tādēļ jau tas ir Sakra-ments. Sakraments ir noslēpums. Bet ārējā daļa mums ir saprotama. Cilvēks, kuram no Debesīm ir dots ielūkoties lietu un parādību būtībā, ieraudzīs, ka: no konsekrētajiem elementiem plūst smalko substanču starojums sekojoši: dievgaldnieki uzņem augstākos spek-trus no dievišķās Varavīksnes; tie, kas atrodas Dievnamā, bet nav pie dievgal-da – uzņem atsevišķus spektrus katrs individuāli; tie, kas pulcējas Dievnama ārpusē – arī uzņem atsevišķus spektrus katrs individuāli; un tiem, kas atrodas pilsētiņā vai pagastā, kur stāv Diev-nams – tiek atsevišķs spektrs, kurš ap-

Lieldienu oreolsTurpinājums no 2. lpp

Labprāt pilnā lielumā (katra lappuse A4) KRĀSĀS izdrukāsim un nosūtīsim laikrakstu „Latvietis“.

Abonements $35 par 10 numuriem vai $70 par 20 numuriemar piegādi Austrālijā.

Dāviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141

Čeki rakstāmi: „Sterling Star“e-pasts: [email protected]

Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com

ņem itin visus ļaudis. Tādēļ konsekrē-šanai baznīcā ir milzīga nozīme priekš visiem, – gan tiem, kas piedalās diev-kalpojumā, gan arī tiem, kas nepieda-lās. Jo tās augļus bauda abi. Bet katram būs sava uzslava. „Ņemiet un ēdiet... Ņemiet un dzeriet!“ Pie konsekrācijas uzrodas sudrabota vertikāla kolonna, kurā var atšķirt SERAFU. Un tad nāk it kā lietutiņš no Augstākajām Enerģi-jām. Konsekrētie elementi izlejas Va-ravīksnē un staros, kas saplūst pa visu baznīcu un tālu aiz tās. Šos vērojumus līdzīgi apraksta arī vairākas doktrīnas, (piem. C.W.Leadbeater u.c.) kā arī tie, kam no Debesīm ir dots ielūkoties iz-pausmju būtībā.

L.P.: Labi. Vai varētu vaicāt – kā notiek šī ielūkošanās lietu un parādību būtībā?

R.S.: Cilvēkam ielūkošanās lietu un parādību būtībā notiek caur Trešo Aci. To pazīst jau gadu tūkstošiem mūsu civilizācijas visplašākais man-tojums.

L.P.: Kas ir Trešā Acs?R.S.: Trešā acs ir noslēpumains

informatīvs veidojums virsdegunes ra-jonā starp acīm. Kāds uztveres centrs parastajai redzei un uztverei neuztve-ramajam: caur trešo aci cilvēks saņem atklāsmes un ar tās palīdzību ietiecas lietu un parādību būtībā. Ar trešo aci ir saistītas krāsainā gaišredzība un re-dzēšana ārpus laika un ārpus telpas jeb pravietošana. Eksistē operatīvās meto-des trešās acs atvēršanai, bet teiksim tā –tehniski tās ir pieejamas tikai tibe-tiešu mūkiem.

L.P.: Kādās attiecībās šis Cilvēka fizioloģiskais orgāns stāv ar Kristīgo ticību? Kaut arī zināms, ka Bībele nav Anatomijas grāmata, tomēr – vai tas Bībelē kaut kur varētu būt pieminēts?

R.S.: Jā, neapšaubāmi. Var teikt, ka Kristiānisms darbojas trešās acs atvēršanas virzienā. „...ja nu tava acs ir skaidra..,“ Mt.6, „..apgaismota gara acis...“. Ef 1:18, „...sevišķi lai jums būtu praviešu dāvana...“ „ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem... citam dāvanas dziedināt... citam garu pazīšana... ci-tam spēki brīnumus darīt...“ I Kor. 12,13,14.

L.P.: Labi. Un beidzot – vai Trešā Acs var būt atvērtā stāvoklī visu laiku?

R.S.: Trešā Acs nevar visu laiku

būt plaši atvērtā stāvoklī, tā atveras vai nu kā apbalvojums, vai arī kā ceļrādis priekš cilvēka. Ja tas notiek negaidīti, tad intelektuāls cilvēks top satricināts, cilvēks ar vāju intelektu nobīstas, bet abi kopā atceras šos mirkļus uz visu mūžu.

L.P.: Jā. Un lūdzu kādu piemēru no Bībeles?

R.S.: Nu visspilgtākais jau būs Sauls Damaskas ceļā. Viņa ceļabiedri redzēja un dzirdēja tikai daļu no tā, ko viņš, kā nu kurš, tātad – Saula redzē-jums bija „ar gara acīm“. Viņš ierau-dzīja milzīgu spožumu pie Debesīm un dzirdēja Augšāmcēlušos Jēzu uz viņu runājam. Tā viņš kļuva par apus-tuli Pāvilu.

L.P.: Jā, lai ir slavēts Tas Kungs!R.S.: Jā, tieši tā! Lai slava Tam

Kungam!L.P.: Paldies, mācītāj, atkal par šo

informāciju. Kā jau esmu agrāk teiku-si – dzīve māca, ka noder visas zināša-nas, kas paplašina redzesloku.

R.S.: Tā ir gan. Paldies, Liliana, Tev arī.

L.P.: Raimond, novēlēsim vi-siem – priecīgus Kristus Augšāmcel-šanās svētkus! Un lai Lieldienu oreols mirdz jo spoži!

R.S.: Jā! Priecīgus un svētīgus jums visiem Kristus Augšāmcelšanās svētkus – Lieldienas! Un – iesim arī uz Lieldienu dievkalpojumiem! Baudīsim bezgalīgās svētības, kas Kristus nopel-nā mums tiek dāvātas – Dieva Vārda Spēkā, Kristībā, Svētajā Vakarēdienā un visās Svētā Gara izpausmēs. Un stiprināsimies ticībā un paliksim droši labā cerībā, jo Svētie Raksti saka arī tā: „Ko acs nav redzējusi, un auss nav dzir-dējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.“ Un beidzot: „Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni un vēl nav atspī-dējis, kas mēs būsim. Mēs zinām, – kad tas atspīdēs, mēs būsim Viņam līdzīgi, un skatīsim Viņu, kāds Viņš ir.“ (I Jņ.) Tie ir lieli apsolījumi, kas mums doti. Pateiksimies Tam Kungam un to vien-mēr paturēsim vērā. Tam Kungam lai ir gods un slava mūžīgi mūžos! Āmen.

Ar mācītāju Raimondu Sokolovski sarunājās

Vienības draudzes priekšniece Liliana Pelša

Laikrakstam „Latvietis“


Mūžībā aizgājis mūsu mīļais

VOLDEMĀRS (VALDIS) PUTNIŅŠ dzimis 24.10.1917 Rīgā – miris 26.3.2010 Melburnā

Tava vieta, kas bija šai dzīvē, Vienmēr mūsu atmiņās būs.

Sēro dēli Jānis un Aldis, vedeklas Dianne un Ināra, mazbērni Adam, Marc, Sarma, Tālis un Krišjānis un

mazmazmeita Cassandra.

I\ pagahtnesLaikrakstā „Austrālijas Latvietis“ pirms 50 gadiem – Nr. 530, 1960. g. 2. aprīlī

Mūsu dzīvīte— Adelaides būvuzņēmējs K. Lī-

dums pieteicis 30:0:0 ziedojumu, ja būtu vajadzība un šogad atkal notiktu kādu literāru jaundarbu godalgošana, kā tas Austrālijā bijis daudzus iepriek-šējos gadus.

— DV Brisbenas nod. valde tur-pina interesēties par latviešu nama iegādes problēmu. Apskata objektus, kurus pēc pārbūves varētu izmantot skolai un mazākiem sarīkojumiem, jo celtne ar lielāku zāli Brisbenas tautie-šiem materiāli nav pa spēkam. Nesen apskatīta vecāka māja Taringā, bet tā atzīta latviešu vajadzībām par nepie-mērotu. Cena bijusi 2200:0:0.

— Tautietis Roberts Audriņš iegu-vis savā īpašumā viesu māju ar skaistu dārzu Deilesfordā (Daylesford, Vic.)

— Melburnas latviešu savstarpējā palīdzības fondā, kuru vada A. Prods, jau ir 156 biedru.

— Neviena balle nav par tālu: MLB jauktā kora dalībnieki Laila Ļauļa, Brigita Sproģe, Jānis Laduzāns un Armands Ļauļa pagājušā piekt-dienā tūlīt pēc darba Melburnā sēdās auto mašīnā un devās uz Sidneju, lai nākamajā vakarā tur dejotu SLB abu koru kopējā ballē. Melburnieši atgrie-zās tikai šonedēļ pirmdienā, kad bija izprasījušies brīvi no darba.

Arn. Šmits* * *

J. Reinfelds gatavojas doktora gradam

Jauna Zinātnieka ceļojums starp Austrāliju un Ameriku

Mūsu jaunās paaudzes zinātnieks

Juris Reinfelds tikko atgriezies Ade-laidē no Amerikas, kur uzturējās vairākus mēnešus un veica kādu zināt-nisku darbu Adelaides universitātes uzdevumā.

Pirmo patstāvīgo darbu ārpus Ade-laides universitātes J. Reinfelds strā-dāja ASV jūrniecības departamenta plašajās laboratorijās Losandželosas tuvumā. Zinātniskais darbs saistīts ar kodolfizikas nozari un jaunos atradu-mus, domājams, varēs izmantot tālā-kiem pētījumiem. [..]

Jaunais fiziķis, kas čakli darbojas Adelaides latviešu sabiedriskajā dzīvē, nākošajā gadā cer iegūt doktora gradu kodolfizikā.

V.M.* * *

324 pēdas virs Kolinsa ielasLatviešu inženieris atbildīgs par Aus-trālijas augstākās celtnes struktūras

drošībuMelburnā pašreiz top Austrālijas

visaugstākā celtne un par tās struk-tūras drošību atbildīgs latvietis – šīs milzu būves tērauda daļas inženie-ris Andrejs Zeidaks, kas vēl ir tikai divdesmitajos gados un nesen beidza Melburnas universitāti.

Inž. A. Zeidaks pie celtnes strādā firmas Ascom Pty. Ltd. uzdevumā. Šajā firmā par projektēšanas biroja vadītāju nodarbināts mūsu tautietis inž. A. Vanags, kam ar inž. A. Zeida-ku tagad bieži jākonsultējas dažādos jautājumos topošās būves darbos. Jo tā augstāk paceļas, jo rodas vairāk prob-lēmu, kas atrisināmas. Tā nu notiek, ka uz celtnes, ar kuru drīz leposies

visa Austrālija, bieži redzami divi lat-viešu inženieri. [..]

Būve top Kolinsa ielā 95. Tā būs 26 stāvos un 324 pēdu augsta no Kolin-sa ielas līmeņa, pārsniedzot Melbur-nas pašreizējo augstāko celtni – ICI namu – vēl par 60 pēdām.

* * *Divi Melburnas viesi AdelaidēPāri par 50 dalībnieku studentu

sanāksmēAdelaides latviešu studentu kopas

šī gada pirmā sanāksme 13. martā iz-vērtās ļoti patīkama. Šādi vakari notiek apmēram reizi mēnesī ar referātiem vai debatēm. Šoreiz adelaidiešu viesi bija 2 melburnieši – jaunais dzejnieks Eduards Silkalns un māsa studente Māra Silkalne. Ed. Silkalns referēja par tematu – Kam mēs mācamies?

Bez Melburnas viesiem ALSK sa-nāksmē pirmo reizi piedalījās arī 13 jauno studentu, kas šogad uzsākuši universitātes gaitas. Vakars sākās ar kopīgi dziedātu studentu himnu. Tad sarīkojuma vadītājs Arnis Siksna da-žos vārdos iepazīstināja klausītājus ar referentu. [..]

Pēc referāta sekoja pārrunas un de-bates. Tās ievadīja Daces Ātrenas jau-tājumi. Galvenie debatētāji bija Kārlis Ābele jun., Jānis Priedkalns, A. Siks-na, V. Dārziņš un R. Freidenfelde. Pārrunas noslēdzās pie kafijas. Sekoja rotaļas un dejas. Sanāksmes dalībnie-ku skaits sniedzās pāri par 50. Skaisti izskanēja Aijā, žūžo lāča bērni, kad daudzās balsis dziedāja šo sanāksmes noslēguma dziesmu. ∎

komisijas, šoreiz noteicēji būs paši galvenie – mūsu publika! Balsot va-rēs katrs, kurš iegādāsies TF kopbi-ļeti. Kopbiļete būs derīga uz vienu no Divpadsmitās nakts izrādēm (18. vai 24. aprīlī), kā arī uz Zemes nodokļa un Kokteiļu stundas izrādēm.

Publikas lēmumus paziņos Saviesī-gā vakarā, svētdien, 25. plkst. 16.00,

kad bez svinīgās godalgošanas cere-monijas, varēs baudīt ansambļu jaut-ros priekšnesumus un gardas vakari-ņas. Ieeja Saviesīgā vakarā ieskaitīta kopbiļetes cenā – $75/$60. Biļetes uz atsevišķām izrādēm vai Saviesīgo va-karu $25/$20.

Visas biļetes varēs iepriekš iegādā-ties Sidnejas Latviešu biedrības Rīgas grāmatnīcā –

tel.: (02) 9744 8500,faks.: (02) 9744 7652,

e-pasts: [email protected] . Kopbiļetes jāizpērk līdz ceturtdienai 22. aprīlim.

Tā kā 50. Teātru festivāls nāk tikai vienreiz pēc tik ļoti daudzu cilvēku ilgi nostrādātiem gadiem, tad lai to pienā-cīgi atzīmētu, bez teātru izrādēm būs vēl divas izstādes, mūzika, īpaša prog-rammas grāmatiņa un vēl citi pārstei-gumi. Nāciet, skatieties, priecājieties!!!

Jānis ČečiņšLaikrakstam „Latvietis“

50. Teātru festivālsTurpinājums no 7. lpp


jas, kas tolaik tika dejotas pat sacen-sību kārtībā, tiesa gan šī paraša vēlāk atmesta, jo tas it kā laupot daļu dejas prieka. Arī Jautrais pāris ņēma tajās dalību ar sidnejiešiem tik labi pazīs-tamo Jāni Roni priekšgalā, kārtīgi piepalīdzot Veltai Šlavterei. Toreiz vēl nebija latviešu nams, tāpēc mēģi-nājumi tika organizēti Masonu kluba telpās Pančbolā (Punchbowl). Tur arī satikās Jautrā pāra paši pirmie dalīb-nieki piektdienas vakaros. Uz jautāju-mu, kā Jānis Ronis nonāca līdz deju kopas vadības krēslam, atbilde ir pa-visam vienkārša: „Vienkārši patikās, ka kaut kas notiek!“. Tāpat Jānis Ronis min Veltas Šlavteres neaizstājamo pa-līdzību, kas vēl ar brīvās Latvijas laikā gūtajām zināšanām bija pozitīvs at-balsts dejotājiem! Tāpat jāpiemin Deju kopas sākotnējie muzikanti – Silvija Raņķe (Bērziņa), Jānis Ķauķis.

Jānim Ronim kļūstot arvien no-slogotākam darbā, Jautrā pāra vadī-bu pārņēma Ināra Zemīte, kas kopu vadīja no 1955. līdz 1963. gadam. Šajā laikā kopā vidēji dejoja ap 12 pāriem, galvenā dejotāju publika – Austrālijas latvieši. Par muzikālo pavadījumu rū-pējās Imants Līcis, vēlāk Jānis Dūše-lis. Dejotās dejas pārsvarā ņemtas no Latvijā jau pierakstītajām, arī padomju Latvijā rakstītajām, kas varbūt kādreiz

tika nedaudz pārveidotas, jo Austrālijā mītošie latvieši nez vai ar sajūsmu uz-ņemtu deju ar nosaukumu Traktoristi diendusā, par ko šodien var gardi pa-smieties.

Tāpat pie kopas pirmsākumiem jā-min jau toreiz esošā sadarbība ar Kan-beras dejotājiem, kurus vada par dejas soli labi zinošā Skaidrīte Dariusa. Dejotājiem deju mēģinājumi toreiz, lī-dzīgi kā šodien, bija kopā sanākšanas reize, kad varēja kārtīgi izpļāpāties un pa reizei arī uzdziedāt. Tāpat neizpa-likt bez savu vadītāju nokaitināšanas, kad ne viens vien dejotājs atminas, to izskrienam ārā pa durvīm. Arī Ināra

Zemīte atceras reizi, kad aiz dusmām sēdās vilcienā un brauca prom no mē-ģinājuma, bet pa to laiku dejotāji, ar mašīnām ātrāk tiekot līdz Ināras mā-jām, to sagaidīja ar ziediem.

Pēc Ināras Zemītes Jautro pāri uz īsu brīdi vadīja Brigita Atvare, bet sākot ar 1965. gadu Sane Upeniece. 1970. gadā vadības grožus pārņem to-reizējais kanberietis, Skaidrītes Dariu-sas skolnieks Juris Ruņģis, kas kopas darbā nes nenoliedzamu stabilitāti un attīstību, bet par to jau ir jāraksta atse-višķs stāsts.

Rita VīksniņaLaikrakstam „Latvietis“

DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi31. martsGvido, Atvars1905. komponists Arvīds Žilinskis.1984. latviešu skeletonists, karogne-sējs un sudraba medalists Vankūveras Ziemas Olimpiskajās spēlēs (2010.) Martins Dukurs.

1. aprīlisDagnis, DagneJoku diena.1910. gleznotājs, Zilā ota biedrs Kārlis Mednis.1921. likvidē Latvijas armijas virspa-vēlnieka posteni.1925. no Ludzas apriņķa atdalīts Jaun-latgales (Abrenes) apriņķis.1930. rakstnieks, inž. Juris Krādziņš.1930. aktrise Dina Kuple.1935. likvidēta Latgales lauksaimnie-cības biedrību savienība, kura bija di-bināta 1922. gadā.1938. tautsaimnieks, deputāts, PBLA priekšsēdētājs Uldis Grava.

2. aprīlisIrmgardeStarptautiskā bērnu grāmatu diena1870. Latvijas ev.-lut. baznīcas pirmais arhibīskaps Teodors Grīnbergs.1876. Latvijas skautu prezidents, LKOK ģenerālis Kārlis Goppers.

1915. literatūras kritiķe, tulkotāja Ofē-lija Sproģere.1925. publicists Gunārs Vidzemnieks.1926. izglītības darbiniece – Melbur-nas vidusskolas direktore, mākslas vēs-turniece Anna Ziedare (dzim. Vēvere).1946. jurists, ALT aktieris Egils Stokāns.2004. Latvija oficiāli uzņemta NATO.

3. aprīlisDaira, Dairis1865. pedagogs, literatūras vēstur-nieks un kritiķis Teodors Zeiferts.1905. gleznotājs Arvīds Egle.

4. aprīlisValda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ār-valdis1859. pirmais Latvijas armijas virspa-vēlnieks, LKOK ģenerālis Dāvids Sī-mansons, kas vadīja Rīgas aizstāvēša-nu 1919. gada bermontiešu uzbrukuma laika.1875. atmiņu autore Ernestīne Poruka.1904. rakstnieks Jānis Širmanis.1919. ALTA režisors Visvaldis Dul-piņš.1933. Latvijā prezidenta vēlēšanās at-kārtoti tika ievēlēts Alberts Kviesis.1934. PSRS pagarina līdz 1945. g. ne-uzbrukšanas līgumu ar Baltijas val-

stīm. 1940. lit. zinātniece Ilona Salceviča.1945. aktrise Marina Janaus.1949. 12 Eiropas un Ziemeļamerikas valstis parakstīja Ziemeļatlantijas lī-gumu, dibinot NATO.

5. aprīlisAivija, Vija, Vidaga1560. luterticīgais G. Katlers nolemj ordeni likvidēt, pārvēršot Livoniju par laicīgu mantojamu hercogisti.1684. cariene Katrīna I (Marta Krauk-le).1910. mākslinieks, grafiķis, izglītības darbinieks Jāzeps Delvers.1920. literatūras kritiķe, tulkotāja, bib-liogrāfe Skaidrīte Sirsone.1948. politologs, sociologs Dr. Uldis Ozoliņš.

6. aprīlisDzinta, Zinta, Vīlips, Filips1853. ainavu arhitekts Georgs Frīdrihs Ferdinands Kūfalts. Pārbūvējis Bastej-kalnu, plānoja un labiekārtoja parkus Rīgā un citur Latvijā un Krievijā.1917. Pirmais pasaules karš: ASV pie-teica karu Vācijai.1925. dzejniece Velta Saulīte.1940. dziedātāja Astra Krēsliņa.1946. aktrise Lolita Cauka. ∎

„Jautrais pāris“Turpinājums no 4. lpp

No kreisās: Pēteris Svilāns, Māra Ruicēna, Iliāna Arnoldija-Zvirbule, Ruta Ošiņa, Elmārs Bērziņš.


AdelaidēAdelaides Sv. Pētera draudzeCeturtdien, 1. apr., plkst. 18.00 Zaļā Ceturtdiena. Dievkalpojums ar diev-galdu.Piektdien, 2. apr., plkst. 11.00 Lielā Piektdiena. Dievkalpojums ar dievgal-du.Svētdien, 4. apr., plkst. 11.00 Kristus Augšāmcelšanās svētki. Dievkalpo-jums ar dievgaldu.Svētdien, 18. apr., plkst. 11.00 Otrā svētdiena pēc Lieldienām. Dievkalpo-jums bez dievgalda.

BrisbanēOtrdien, 13. apr., plkst. 10.00 Brīvļau-žu sanāksme Latviešu namā – Yoga vingrojumi ar Carmel 10.30–11.00. Dažādas nodarbības 11.00-12.30. Rīta tēja un pusdienas $15.Sestdien, 17. apr., plkst. 14.00 Brisba-nes Latviešu biedrības biedru sapulce Latviešu namā.Sestdien, 17. apr., plkst. 15.00 Lat-viešu namā – DVD Okupācijas Mu-zeja Nākotnes nama projekts. Dosim arī kafiju! Ieeja pret ziedojumiem. Kvīnslandes latv. ev. lut. draudzeDiakone Brigita Saiva. Piektdien, 2. apr., plkst. 11.30 Lielās Piektdienas dievkalpojums ar dievgal-du (diakona Brigita Saiva).Svētdien, 4. apr., plkst. 6.30 Lieldie-nu Rīta dievkalpojums kopā ar citām Nācaretes baznīcas draudzēm. Pēc dievkalpojuma brokastis – lūdzu ņemt līdzi groziņus.Svētdien, 11. apr., plkst. 15.00 Drau-dzes pilnsapulce Latviešu namā. Pēc tam kafija un pārrunas.

KanberāKanberas latv. ev. lut. draudzePiektdien, 2. apr., plkst. 17.00 Kan-beras latviešu ev. lut. draudzes Lielās Piektdienas dievkalpojums Sv. Pētera baznīcā, Reid, prāv. Kolvina Makfer-sona vadībā.

MelburnāSestdien, 3. apr., plkst. 12.00 Vana-džu pusdienas DV mītnē.Svētdien, 11. apr., plkst. 11.00 Mak-šķernieku kluba Āķis saiets Latviešu namā.Otrdien, 13. apr., plkst. 11.00 Senioru saiets Latviešu ciemā. E. Smalkais ru-nās

lieldienu sveiciens – arhib. e. e. rozītislaikraksts.com/laikraksti/latvietis082.pdflieldienas....

Documents