lielvārdes pamatskolas pašvērtējuma ziņojums€¦ · 21011111 v-1760 25.03.2010....
TRANSCRIPT
Lielvārdes novada pašvaldība
Lielvārdes novads, Lielvārde, Avotu2, LV – 5070
tel.: 65054034, e-pasts [email protected]
Nr. 90000024489
LR IZM izglītības iestādes reģistrācijas Nr.4312900195
Lielvārdes pamatskolas
pašvērtējuma ziņojums
Skolas direktors: Andis Pētersons
Lielvārde, 2014
Saturs 1. Lielvārdes pamatskolas vispārējs raksturojums ................................................................. 3
1.1. Īstenojamās izglītības programmas ................................................................................. 3
1.2. Pedagogu sastāvs un kvalifikācija ................................................................................... 6
2. Skolas darbības pamatmērķi un galvenie uzdevumi........................................................... 9
2.1. Iepriekš izvirzīto prioritāšu īstenošana ............................................................................ 9
3. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde ............................................................. 14
4. Lielvārdes pamatskolas sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošos kritērijos. . 17
4.1. Mācību saturs – īstenotās izglītības programmas. ......................................................... 17
4.2. Mācīšana un mācīšanās ................................................................................................. 18
4.2.1. Mācīšanas kvalitāte .................................................................................................... 18
4.2.2. Mācīšanās kvalitāte .................................................................................................... 21
4.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa ................................................................... 22
4.3. Izglītojamo sasniegumi .................................................................................................. 22
4.3.1. Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā ........................................................................... 22
4.3.2. Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos ............................................................ 33
4.4. Atbalsts izglītojamajiem ................................................................................................ 38
4.4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības
garantēšana (drošība un aizsardzība). ....................................................................................... 38
4.4.2. Atbalsts personības veidošanā. .................................................................................. 40
4.4.3. Atbalsts karjeras izglītībā. .......................................................................................... 42
4.4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai. ....................................................................... 43
4.4.5. Atbalsts izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. ................................................... 46
4.4.6. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni. ............................................................................... 47
4.5. Skolas vide. .................................................................................................................... 50
4.5.1. Mikroklimats. ............................................................................................................. 50
4.5.2. Fiziskā vide. ............................................................................................................... 52
4.6. Skolas resursi. ................................................................................................................ 53
4.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi. ......................................................................... 53
4.6.2. Personālresursi. .......................................................................................................... 54
4.7. Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana. ................................... 55
4.7.1. Skolas darba pašvērtēšana un attīstības plānošana. ................................................... 55
4.7.2. Skolas vadības darbs un personāla pārvaldība. .......................................................... 56
4.7.3. Skolas sadarbība ar citām institūcijām. ...................................................................... 57
5. Citi sasniegumi ................................................................................................................. 58
6. Turpmākā attīstība ............................................................................................................ 62
3
1. Lielvārdes pamatskolas vispārējs raksturojums
Lielvārdes pamatskola ir jaunākā Lielvārdes novada vispārizglītojošā skola.
Skola atrodas Lielvārdes novadā, Avotu ielas mikrorajonā. Tas veidojies pagājušā
gadsimta 70. gados, attīstoties Padomju armijas lidlauka būvei.
1984.gadā skola sāka darbu kā Lielvārdes 2.vidusskola ar krievu mācībvalodu.
1994. gadā Lielvārdes 2. vidusskolu pārveidoja par Lielvārdes pamatskolu, kurā
mācības notiek latviešu un krievu valodās.
No 1995. gada skolu vada direktors Andis Pētersons.
2001. gadā tika realizēts vērienīgs skolas renovācijas projekts - nosiltināta ēka,
nomainīti logi, iekārtota mūsdienīga ventilācijas sistēma, izbūvēts divslīpju jumts.
2002. gadā uzsākta obligātā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana mācībām
skolā.
Mainoties iedzīvotāju nacionālajam sastāvam un pieaugot latviešu valodas kā valsts
valodas nozīmei, lielākā daļa bērnu no jauktajām un krievvalodīgajām ģimenēm iegūst
izglītību latviešu valodā. Katru gadu vērojama tendence, ka samazinās izglītojamo skaits
mazākumtautību programmā.
1.1. Īstenojamās izglītības programmas
Skola īsteno 3 licencētas programmas.
Programmas nosaukums Programmas kods Licences
numurs
Izdošanas
datums
Pirmsskolas izglītības
programma 01011111 V-3915 08.02.2011.
Pamatizglītības
programma 21011111 V-1760 25.03.2010.
Pamatizglītības
mazākumtautību
programma
21011121 (3. modelis)
V-1761 25.03.2010.
Skola īsteno daudzpusīgas 16 interešu izglītības programmas, kurās izglītojamiem ir
iespējas izkopt savas spējas, talantus un radošumu.
Interešu izglītības finansēšanas kārtību nosaka Lielvārdes novada pašvaldība.
4
Interešu izglītības programmas 2013./2014.m.g.
1. Kultūrizglītības programma:
1.-4.klašu koris
Vokālais ansamblis „Taurenīši”
Folkloras pulciņš „Avotiņš”
Skatuves runa „Zīle”
Teātra pulciņš „Ķipari”
2.Vides izglītības programma:
„Jaunie pētnieki”
„Dabas draugi”
3.Sporta izglītības programma:
Sporta spēles
Volejbols
4.Citas programmas:
Rokdarbu pulciņš „Čaklie pirkstiņi”
Rokdarbu pulciņš „Adatiņa”
„Grāmatu draugi”
„Ceļojums pa Lielbritāniju”
„Jaunie žurnālisti”
Kokapstrāde
Konstruēšana un modelēšana „Asini prātu”
2013./14.mācību gadu uzsāka 279 skolēni no Lielvārdes un citiem novadiem.
Skolēnu skaita dinamika Lielvārdes pamatskolā
Izglītības
posms
2008./09.
m.g.
2009./10.
m.g.
2010./11.
m.g.
2011./12.
m.g.
2012./13.
m.g.
2013./14.
m.g.
1.klase 32 38 35 22 28 29
2.-4.klases 77 85 87 92 89 89
5.-9.klases 204 178 142 147 142 124
Pirmsskolas
grupas
41 42 38 34 38 37
Kopā 354 343 302 295 297 279
Lai optimizētu finanšu resursu izmantošanu, tika apvienotas paralēlās klases.
16.5625 16.1875 16.93333333 20.16666667
0
5
10
15
20
25
2010./11. 2011./12. 2012./13. 2013./14.
Sko
lēn
u s
kait
s
Klašu piepildījums
5
Izglītojamo ģimeņu sociālā stāvokļa analīzes rezultātā tika noskaidrots:
Klase Skolēnu
skaits
Pilna
ģimene
Nepilna
ģimene
Daudzbērnu
ģimene
Viens no
vecākiem
ārzemēs
Viens no
vecākiem
bezdarbnieks
5-gad. 18 18 0 8 1 10
6-gad. 18 15 3 5 3 7
1.a 28 24 4 9 2 10
2.a 26 20 6 6 3 3
3.a 24 21 3 7 1 3
4.a 20 14 6 6 0 2
4.b 19 15 4 6 2 6
5.a 25 22 3 6 0 7
6.a 19 15 4 4 2 0
6.b 15 10 5 6 0 1
7.a 25 16 9 6 1 4
8.a 20 15 5 5 0 0
9.a 13 11 2 1 2 1
9.c 10 6 4 1 0 2
Kopā 280 79% 21% 27% 6% 20%
Sociālās vides uzlabošanai skola sadarbojas ar pašvaldības sociālo darbinieku,
izglītības psihologu, pašvaldības policiju, pašvaldības administratīvo komisiju, pašvaldību
bāriņtiesām un Valsts policiju.
Lielvārdes novada pašvaldība finansē brīvpusdienas visiem pirmsskolas bērniem, trešo
līdz piekto klašu skolēniem un 6 vecāko klašu skolēniem. Pašvaldība regulāri finansē visu
pirmsskolas un sākumskolas skolēnu Ziemassvētku paciņu iegādi.
Pašvaldība ir saglabājusi skolas ēdnīcu kā skolas struktūrvienību.
Skola tiek finansēta no valsts - mērķdotācijas pedagogu darba algām un Lielvārdes
novada pašvaldības budžeta. Finanšu līdzekļi tiek izmantoti skolas vajadzībām saskaņā ar
normatīvajos aktos noteikto kārtību, to izlietojums ir racionāls un efektīvs.
2009.gads
2010.gads
2011.gads
2012.gads
2013.gads
Mēŗkdotācijas pedagoguatalgojumam
273204.0 216790.0 209679.0 212521.0 216295.0
Valsts dotācijas 5484.0 3981.0 4564.0 4710.0 8653.0
Budžeta iestādes ieņēmumi 37181.0 26237.0 40524.0 36285.0 31985.0
Pašvaldibas finansējums 154423.0 150524.0 131163.0 166152.0 202260.0
.0
50000.0
100000.0
150000.0
200000.0
250000.0
300000.0
Ls
Lielvārdes pamatskolas izdevumi un to finansēšanas avoti 2009.-2013.gads
6
Skolā regulāri notiek dažādi izglītojoši pasākumi visām klašu grupām ar mērķi
saglabāt skolas tradīcijas un pilnveidot skolēnu prasmes.
Skolas tradīcijas:
Zinību diena
Dzejas dienas – izstāde, daiļlasīšanas konkurss
Rudens kompozīciju izstāde
Drošības nedēļa
Gadskārtu ieražu svētki
Mācību ekskursijas, pārgājieni
Skolas apkārtnes un pilsētas parka uzkopšanas talkas
5. klašu balle
Skolotāju dienas pasākums
Stāstnieku konkurss
Burtiņu svētki
Pilsonības nedēļa – erudīcijas konkurss „mana Latvija”, Valsts svētku koncerts
Tikšanās ar skolas absolventiem, pilsētas uzņēmējiem, pilsētas Triju zvaigžņu ordeņu
kavalieriem, novada domes deputātiem, NBS karavīriem
Lāčplēša diena
Sporta diena
Skolas telpu rotāšana „Rūķu darbnīca” ar vecāku līdzdalību
Klašu eglītes kopā ar vecākiem
Ziemassvētku koncerts
Ziemassvētku balle
Mācību priekšmetu nedēļas
Projektu nedēļas konference
Anekdošu virpulis
Mātes dienai veltīts koncerts
Konkurss „Labākā klase”
Atvērto durvju dienas
Speciālistu lekcijas
Mācību olimpiāžu un konkursu dalībnieku godināšana
9. klašu pēdējais zvans;
6 - gadīgo audzēkņu izlaidums
9. klašu izlaidums.
1.2. Pedagogu sastāvs un kvalifikācija
Lielvārdes pamatskolu vada direktors Andis Pētersons. Kvalitatīva mācību procesa
norisi un organizāciju nodrošina direktores vietnieces izglītības jautājumos Klaudija Irmijaša
(0,55 likmes), Anda Bariņa (0,55 likmes), Inga Blumfelde (0,3 likmes) un Māris Roga (0,6
likmes).
Skolā strādā 26 pedagoģiskie darbinieki, kuru izglītība atbilst normatīvos aktos
noteiktajām prasībām.
7
No visiem
pedagoģiskajiem
darbiniekiem
Pedagogu skaits Pedagogu skaits
procentos
Augstākā pedagoģiskā
izglītība
26 100
Maģistra grāds 9 35
Divas profesionālās
augstākās izglītības
4 15
Trīs profesionālās augstākās
izglītības
1 4
Mācās un apgūst otro
kvalifikāciju
1 4
Starpnovadu metodisko
apvienību vadītāji
2 8
Pamatdarbā 25 96
Blakusdarbā 1 4
Pedagoģiskie darbinieki pastāvīgi paaugstina kompetenci šādos virzienos:
pedagoģijā un psiholoģijā;
audzināšanas jautājumos;
skolvadības jautājumos;
mācību priekšmeta mācīšanas metodikā;
IKT pielietošanā;
sevis pilnveidošanā.
2 2
18
4
0
5
10
15
20
Pedagogu vecums
Līdz 30 30-40 40-50 50-un vairāk
8
Pedagogu vidējais darba stāžs 23 gadi.
Pedagogu sadalījums pēc dzimuma:
sievietes – 22 (85 %)
vīrieši – 4 (15 %)
Skolā darbojas atbalsta personāls, kas nodrošina individuālu pieeju, pilnveidojot
skolēnu mācīšanās prasmes, kā arī palīdz adaptēties skolas vidē un sabiedrībā.
Atbalsta personāla sastāvs:
Specialitāte Izglītība Atbilstoša tālākizglītība
Logopēds Augstākā pedagoģiskā x
Psihologs Augstākā izglītība – izglītības psihologs x
Sociālais pedagogs Augstākā pedagoģiskā x
Medicīnas māsa Vidējā profesionālā x
Pediatrs Augstākā x
2
24
0
5
10
15
20
25
30
0-5 gadi 5-10 gadi 10 un vairāk gadi
Pedagogu skaits atbisltoši darba stāžam
9
2. Skolas darbības pamatmērķi un galvenie uzdevumi
Skolas darbības mērķis ir veidot izglītojamajiem pieejamu izglītības vidi, organizēt un
īstenot izglītības procesu, kas nodrošinātu valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu
sasniegšanu.
Skolas darbības pamatvirziens ir mācību un audzināšanas darbība.
Skolas uzdevumi ir:
1. Īstenot vispārējās pamatizglītības programmas un pirmsskolas izglītības
programmu.
2. Nodrošināt iespēju izglītojamajiem iegūt zināšanas, prasmes un iemaņas, sagatavot
viņus aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, sekmēt lēmumu pieņemšanas prasmju
attīstību un spēju uzņemties atbildību.
3. Izvēlēties mācību un audzināšanas darba metodes un formas, kas nodrošina
izglītojamā personības vispusīgu un harmonisku attīstību.
4. Sadarboties ar izglītojamo vecākiem un personām, kas realizē vecāku varu
(turpmāk tekstā – vecākiem), lai nodrošinātu pirmsskolas un pamatizglītības
ieguvi.
5. Ievērot demokrātijas, humānisma, zinātniskuma, individuālās pieejas,
diferenciācijas un sistemātiskuma principus mācību un audzināšanas procesā.
2.1. Iepriekš izvirzīto prioritāšu īstenošana
Pamatjoma Prioritātes Rezultāti
Mācību
saturs
Pedagogiem paaugstināt
izglītojamajiem
nepieciešamo
konsultāciju un
fakultatīvo nodarbību
darba efektivitāti.
Pedagogi paaugstinājuši savu kvalifikāciju un
iegūtās zināšanas pielieto ikdienas darbā.
Pedagogi sagatavo mācību priekšmetu
olimpiādēm un citiem pasākumiem.
Pedagogi sadarbojas ar atbalsta personālu.
Metodisko komisiju
atbalsts pedagogiem
mācību priekšmetu
detalizētu tematisko
plānu izstrādē, nodrošinot
mācību darba
individualizāciju,
izglītojamo spējām.
Nodrošināta iespēja pedagogiem apmeklēt
kursus un organizēt pieredzes apmaiņu.
Sniegta metodiskā palīdzība plānu izstrādē.
Iegādāta nepieciešamā mācību literatūra,
metodiskā literatūra, uzskates līdzekļi.
Skolā strādā speciālais pedagogs, psihologs,
logopēds, kas konsultē mācību priekšmetu
pedagogus, klašu audzinātājus.
Mācīšana un
mācīšanās
Pilnveidot mācību
priekšmetu metodisko
komisiju darbību.
Lai izvirzītu mērķtiecīgus uzdevumus skolēnu
zināšanu līmeņa paaugstināšanai, regulāri tiek
veikta skolas mācību darba sasniegumu
analīze.
Atklātās mācību stundas.
Mācību darba rezultātu dinamikas analīze.
Pilnveidot un ievērot
vienotu mācību
sasniegumu vērtēšanas
kārtību.
Pilnveidota, mācību priekšmetu metodiskajās
komisijās izanalizēta un pedagoģiskās
padomes sēdē apstiprināta Skolas mācību
sasniegumu vērtēšanas kārtība, kuru skolas
pedagogi īsteno ikdienas darbā. Ar vērtēšanas
kārtību ir iepazīstināti izglītojamie un viņu
10
vecāki.
Dažādot un uzlabot
vecāku sapulču satura
kvalitāti un darba
metodes.
Skolā ne retāk kā vienu reizi mācību semestrī
notiek klašu vecāku sapulces par bērnu
sasniegumiem, izaugsmi, par aktuālām tēmām
bērnu audzināšanā, par tēmām, kas aktuālas
skolas ikdienas dzīvē. Klašu sapulcēs pēc
klases audzinātāja uzaicinājuma piedalās
sociālais pedagogs, psihologs un mācību
priekšmetu pedagogi.
Pilnveidot prasmes plašāk
izmantot modernās
tehnoloģijas mācību
stundās.
Pedagogi ir apmācīti informācijas tehnoloģiju
izmantošanā un mācību uzdevumu veidošanā,
izmantojot programmu Activinspire.
Ir palielināta tehnisko mācību līdzekļu
izmantošana mācīšanas un mācīšanās procesā.
Ir iegādāta jauna datortehnika.
Attīstīt izglītojamo
paškontroles un
pašnovērtēšanas prasmes.
Izglītojamie regulāri veic savu mācību
sasniegumu izaugsmes pašvērtējumu un izvirza
turpmākos mērķus. Pedagogi mācību stundās
kā vērtēšanas metodi izmanto pašvērtējumu un
pašvērtējuma kartes.
Ir izstrādāti projekta darbu vienoti vērtēšanas
kritēriji un prasības, kas izvietoti izglītojamo
dienasgrāmatās.
Skolēnu
sasniegumi
Uzlabot izglītojamo
sasniegumus ikdienas
darbā.
Skolā tiek veikta izglītojamo mācību
sasniegumu apkopošana, analīze un dinamikas
izpēte.
Izglītojamo vecāki klašu sapulcēs, individuālās
pārrunās, tikšanās reizēs ar skolas
administrāciju vai mācību priekšmetu
pedagogiem un ar skolas izglītojamo
dienasgrāmatu starpniecību regulāri tiek
informēti par bērnu mācību sasniegumiem.
Pedagogi regulāri vada mācību priekšmetu
konsultācijas, kurās palīdz apgūt zināšanas,
prasmes un iemaņas padziļināti vai mācību
stundā neapgūto.
Ikdienas darbā izglītojamie, kam ir mācīšanās
grūtības, izmanto atbalsta pasākumus, ko
noteicis psihologs. Pedagogi sastāda
individuālos izglītības plānus.
Ir pilnveidota darba vide, kas veicina
izglītojamos sasniegt labākus mācību
rezultātus.
Mācību motivācijas
veicināšana un
izglītojamo patstāvīgā
darba kvalitātes
uzlabošana.
Pedagogi veic korekcijas mācību satura
apguvē, ņemot vērā skolēnu spējas un
vajadzības.
Klases audzinātāji gan klases stundās, gan
ārpusklases pasākumos cenšas motivēt
izglītojamos konkurētspējīgas izglītības
iegūšanai.
Tiek atbalstīta izglītojamo piedalīšanas mācību
priekšmetu olimpiādēs un konkursos, kas
11
papildina bērnu zināšanas un prasmes.
Pilnveidota projektu darbu sistēma skolā, kas
attīsta patstāvīgā darba prasmes.
Papildināts metodisko materiālu un
pedagoģisko periodikas izdevumu klāsts skolas
bibliotēkā.
Pedagogi regulāri un sistemātiski vērtē
izglītojamo mācību darbu.
Pedagogi apkopo, popularizē un izmanto
pieredzes materiālus mācību procesā.
Atbalsts
skolēniem
Uzlabot klašu audzinātāju
un atbalsta personāla
sadarbību.
Skolā profesionāli darbojas atbalsta personāls,
tā darbs tiek plānots.
Ir izstrādāta atbalsta personāla darba kārtība.
Atbalsta personāls cieši sadarbojas ar klašu
audzinātājiem, mācību priekšmetu pedagogiem
un izglītojamo vecākiem.
Ieviest mācību grāmatu
otru komplektu katram
izglītojamajam.
Skolas ārsts ir izvērtējis situāciju par
izglītojamo stājas traucējumiem.
Skolā darbojas koriģējošās vingrošanas grupas
izglītojamajiem ar stājas traucējumiem.
Skolas bibliotēka nodrošina visas izglītības
programmu īstenošanai nepieciešamās mācību
grāmatas un darba burtnīcas.
1., 2., 3. un 5. klasēs izglītojamajiem dabas
zinībās un pamatskolā nelielam skaitam
izglītojamajiem (pēc individuālas vienošanās,
kas dzīvo tālāk no skolas) ir divi mācību
grāmatu komplekti, kas ļauj samazināt skolas
somas svaru.
Lai samazinātu izglītojamo somu svaru,
1.-4.klasēs ir radīta iespēja uzglabāt skolā
mācību stundās nepieciešamos darba
piederumus.
Organizēt praktiskās
nodarbības, lai veidotu
izglītojamajiem prasmes
rīkoties ekstremālās un
ārkārtas situācijās.
Klašu audzinātāji pārdomāti plāno un vada
klases stundas par drošības noteikumiem,
darbību ekstremālās situācijās un satiksmes
drošību.
Skolas medmāsa un drošības dienestu
speciālisti veic izglītojamo teorētisku un
praktisku apmācību, kā rīkoties ekstremālās
situācijās.
Visi skolas pedagogi ir apmeklējuši pirmās
palīdzības kursus.
Skolā tiek plānotas un notiek mācību
trauksmes.
Pilnveidot darbu ar
talantīgajiem
izglītojamajiem.
Skolā regulāri tiek plānotas un organizētas
mācību priekšmetu olimpiādes, konkursi un
sacensības.
Ir apzināti talantīgie izglītojamie, kas regulāri
tiek sagatavoti novada, starpnovadu un valsts
olimpiādēm, konkursiem, sacensībām.
Pēc direktora apstiprināta grafika Skolā notiek
12
individuālas nodarbības izglītojamajiem.
Skolas vide
Turpināt pilnveidot
Skolas estētiski – vizuālo
noformējumu.
Skolā plānveidīgi, pārdomāti un kvalitatīvi tiek
remontētas un izglītības procesam atbilstoši
iekārtotas mācību telpas.
Skolas telpas tiek uzturētas tīras un kārtīgas.
Gatavojoties svētkiem, telpas tiek atbilstoši
vizuāli noformētas.
Izglītojamo apzinātas
uzvedības un disciplīnas
veicināšana.
Ir izstrādāti Iekšējās kārtības noteikumi
izglītojamajiem, ar kuriem katra semestra
sākumā klases stundās tiek iepazīstināti
izglītojamie.
Savstarpējo attiecību, uzvedības un disciplīnas
jautājumi ir iekļauti klases stundu plānos un
organizētajos pasākumos.
Skolēnu padome darbojas saskaņā ar Skolēnu
padomes reglamentu un savu izveidoto
pasākumu plānu.
Skolas teritorijas
apzaļumošanas projekta
izstrāde un skolas
teritorijas iežogošana.
Ir izstrādāts skolas teritorijas apzaļumošanas
projekts.
Resursi Turpināt mērķtiecīgu
pedagogu profesionālās
meistarības
pilnveidošanu, akcentējot
pozitīvas pedagoģiskās
pieredzes radošu
izmantošanu.
Skolas pedagogi regulāri paaugstina savu
kvalifikāciju, apmeklējot tālākizglītības kursus,
piedaloties radošo darbu konkursos, projektos
un pedagogu profesionālās darbības kvalitātes
novērtēšanā.
Pedagogi popularizē sava darba pozitīvos
piemērus skolā, novadā un valstī.
Izveidot jaunas un
modernizēt IT
izmantošanas iespējas
pedagogu darbavietās
mācību kabinetos.
Paplašināt pedagogu
savstarpējo sadarbību
esošo mācību tehnisko
līdzekļu efektīvākai
izmantošanai.
Iegādāta datortehnika, interaktīvās tāfeles,
dokumentu kamera un veikta skolas datortīkla
uzlabošana un paplašināšana.
Pedagogi, savstarpēji sadarbojoties, efektīvi
izmanto esošos mācību līdzekļus.
Skolas aktu zāles
renovācijas 2. un 3.
kārtas.
Veikta skolas aktu zāles renovācija.
Veikt skolas jumta stāva
izbūvi.
Veikta jumta stāva izbūve un izveidots
mūzikas kabinets – kamerzāle. Iegādāts
nepieciešamais inventārs, tehniskais
aprīkojums.
Skolas darba
organizācija,
vadība un
kvalitātes
nodrošināša
na
Skolas darba
reglamentējošo
dokumentu korekcija un
jaunu dokumentu izstrāde
Skolā iekšējie normatīvie dokumenti regulāri
tiek aktualizēti atbilstoši valsts likumdošanai.
Skolā izstrādāts un novada domē apstiprināts
Skolas nolikums. Skolas vadība regulāri
uzrauga, lai skolā tiktu īstenota vienota pieeja
darba organizācijas, vadības un kvalitātes
13
+6Sadarbības attīstīšana
ar skolas padomi, skolēnu
pašpārvaldi un visām
skolas darbā
ieinteresētajām
institūcijām.
nodrošināšanai dažādās jomās.
Lai skolas darbība būtu kvalitatīvāka, tiek
īstenota sadarbība starp skolēnu domi,
pedagoģisko padomi un Skolas padomi.
Skolai ir dažādi sadarbības partneri. Arvien
vairāk izglītojamo vecāku iesaistās skolas
izglītības procesa un audzināšanas darba
organizēšanas un plānošanas procesā.
14
3. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde
Joma,
kvalitātes
rādītājs
Rekomendācijas Izpildītais
1.1.3. Pamatojoties uz18.oktobra 2005.gada
MK noteikumiem “Par vispārējās
izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa
organizēšanai nepieciešamo obligāto
dokumentāciju”, izglītības iestādes
direktoram noteikt mācību priekšmetu
tematisko plānu saturu un vienotas
noformēšanas prasības
Skolas direktors ar rīkojumu ir
noteicis mācību priekšmetu
tematisko plānu saturu un vienotas
noformēšanas prasības.
1.1.3. Veidot skolas audzināšanas
programmu ar vienotām caurviju
tēmām un darba virzieniem, tādējādi
klašu audzinātāju darba plānošanā
nodrošinot pēctecību un sistēmu.
Skolas audzināšanas programma
ietver vienotas tēmas, kuras ir
pēctecīgas. Audzināšanas
programmā ir iekļautas tēmas, kas
saistītas ar skolēnu pilsonisko
izglītību, patriotisko un tikumisko
audzināšanu, vidi, drošību,
veselību un karjeru.
Katra mācību gada sākumā tiek
ņemtas vērā audzināšanas darba
pēctecības un nepārtrauktības
princips un katra gada noteiktās
prioritātes.
2.1.1. Mācību procesā aktualizēt individuālo
pieeju skolēniem gan mācību
uzdevumu dažādošanā stundu norisē,
gan mājas darbu apjoma un grūtības
pakāpes noteikšanā.
Pedagogi ir apguvuši profesionālās
pilnveides programmu
“Pedagoģiskā procesa organizācija
klasē, kurā iekļauti skolēni ar
speciālām vajadzībām”. Viens no
skolas galvenajiem uzdevumiem ir
mācību procesa individualizācija,
atbilstoši izglītojamo spējām.
Pedagogi savā darbā izmanto
individuālo pieeju skolēniem,
izmanto atbalsta pasākumus,
sastāda individuālos plānus
skolēniem ar mācīšanās grūtībām.
Pedagogi regulāri saņem
psihologa, logopēda konsultācijas
un ieteikumus.
2.3.1. Turpināt darbu pie vienotas pārbaudes
darbu izveides.
Skolā ir izveidota Mācību
sasniegumu vērtēšanas kārtība un
visi pedagogi to ievēro savā darbā.
Metodiskās komisijas mācību gada
sākumā nosaka pārbaudes darbu
skaitu mācību priekšmetos.
2.3.1. Aktualizēt verbālo skolēnu darbības
izvērtējumu mācību stundās, skolēnu
pašvērtējuma un savstarpējā vērtējuma
nepieciešamību motivācijas veidošanā.
Pedagoģiskās padomes sēdēs un
metodiskajās komisijās regulāri
tiek pārrunāti jautājumi par
vērtēšanas metodēm,
15
paņēmieniem, vērtēšanas
organizēšanas formām.
Apmeklējot un analizējot mācību
stundas, direktora vietnieki
pārrunā vērtēšanas metodiskos
paņēmienus.
4.4.1. Aktualizēt skolēnu un skolotāju
darbību skolēnu zinātniski pētniecisko
darbu izstrādē.
Skolēni regulāri izstrādā
pētnieciskus darbus par dažādām
tēmām un ar labiem sasniegumiem
piedalās dabas zinību konferencēs
un olimpiādēs, kur demonstrē
savas teorētiskās un praktiskās
zināšanas. Latvijas UNESCO
Jauno dabas pētnieku konferencēs,
novada olimpiādēs un konferencēs
skolēnu darbi vienmēr ir atzinīgi
novērtēti.
5.2.2. Īstenot skolas stadiona un apkārtnes
labiekārtošanas un apzaļumošanas
projektu.
Sakarā ar katastrofālu finansējuma
samazinājumu skolas stadiona
labiekārtošanas projekts nav
īstenots un arī tuvākajā laikā netiks
īstenots.
6.4.1. Paaugstināt saimnieciskā personāla
nodarbinātības efektivitāti.
Tehniskā personāla skaits skolā ir
samazināts par 30 %. Katram
darbiniekam ir izstrādāti un
noteikti darba pienākumi. Ar tiem
katrs ir iepazinies. Saimnieciskā
personāla darbu vada un kontrolē
direktora vietnieks saimnieciskajos
jautājumos un skolas medmāsa.
16
Pamatojumu iegūšanas metodes
Anketēšana un rezultātu analīze – izmantoti izglītojamo, vecāku un pedagogu
anketu rezultāti, pedagogu un atbalsta personāla pašvērtējuma rezultāti.
Skolas dokumentu un materiālu analīze – skolas obligātā dokumentācija, mācību
programmas, tematiskie plāni (līdz 2012./13.m.g.), klašu žurnāli, darba plāni, metodisko
komisiju dokumentācija, pārbaudes darbu un valsts pārbaudes darbu analīzes rezultāti,
skolēnu vērtējumu uzskaites materiāli, sanāksmju un sēžu protokoli, iekšējās kārtības
noteikumi, inspekciju akti, budžeta tāmes, iekšējās kontroles materiāli un statistikas dati,
Skolēnu padomes darba materiāli, pedagogu tālākizglītības plāns.
Mācību stundu, nodarbību un pasākumu vērošana.
Intervijas, sarunas – individuālo sarunu rezultāti ar pedagogiem, izglītojamajiem un
vecākiem, klašu audzinātāju darba materiāli, direktora un direktora vietnieku darba materiāli.
17
4. Lielvārdes pamatskolas sniegums kvalitātes
rādītājos visu jomu atbilstošos kritērijos.
4.1. Mācību saturs – īstenotās izglītības programmas.
Lielvārdes pamatskolā tiek īstenota pamatizglītības programma (kods 21011111,
licences Nr. V – 1760, izdota 25.03.2010.) un pamatizglītības mazākumtautību programma
(kods 21011121, licences Nr. V – 1761, izdota 25.03.2010.)
Mācību process skolā tiek īstenots atbilstoši licencētajām programmām, un grozījumi
tajās tiek veikti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
Atbilstoši licencētajām programmām un normatīvo aktu prasībām ir sastādīts mācību
priekšmetu stundu saraksts, ko apstiprina skolas direktors. Skolēnu mācību stundu slodze
nepārsniedz Vispārējās izglītības likumā noteikto.
Direktora vietnieki mācību darbā seko līdzi mācību procesam un nepieciešamības
gadījumā veic izmaiņas stundu sarakstā, par kurām skolēni un pedagogi tiek savlaicīgi
informēti.
Pedagogi izmanto mācību priekšmetu paraugprogrammas un valsts pamatizglītības
standartu. Pedagogi zina un izprot mācību priekšmeta standartā noteiktos mērķus, uzdevumus,
obligāto saturu, skolēnu sasniegumu vērtēšanas formas un kārtību.
Plānojot darbu, pedagogi ņem vērā skolēnu vajadzības, paredz mācību darba
individualizāciju skolēniem ar grūtībām mācībās un talantīgajiem skolēniem. Regulāri, pēc
direktora apstiprināta grafika, katrā mācību priekšmetā notiek konsultācijas. Mācību satura
padziļinātai apguvei skolēniem ir iespēja apmeklēt fakultatīvās nodarbības.
Izglītības programmu realizācijā būtiska loma ir skolas metodisko komisiju darbam.
Skolā darbojas 5 metodiskās komisijas. Metodiskās komisijās vienojas par mācību
priekšmetos izmantojamajiem mācību līdzekļiem, mājas darbu apjomu un vērtēšanu, dalās
pieredzē, analizē mācību sasniegumus ikdienā un valsts pārbaudes darbos.
Skolas bibliotēkā ir izglītības programmu īstenošanai nepieciešamie mācību līdzekļi
un literatūra. Mācību procesā izmantojamās mācību literatūras sarakstu trīs gadiem, saskaņā
ar pedagoģiskās padomes ieteikumu, apstiprina skolas direktors.
Skolas vadība sadarbojas ar metodisko komisiju vadītājiem, pārrauga un nodrošina
nepieciešamo atbalstu. Pedagogi regulāri tiek informēti par izmaiņām Ministru kabineta
noteikumos, jaunāko metodisko literatūru un interneta resursiem, kas nepieciešami sekmīga
mācību darba organizēšanai. Pedagogi regulāri tiek iepazīstināti ar jaunākajiem
metodiskajiem materiāliem.
Klases audzinātāji izstrādā audzinātājdarbības plānu, kurš veidots saskaņā ar
Lielvārdes pamatskolas nolikumu, izglītības programmām, audzināšanas darba programmu un
VISC sniegtajiem ieteikumiem. Audzināšanas darba plāni tiek koriģēti atbilstoši konkrētai
situācijai un veidoti, klašu audzinātājiem sadarbojoties.
Stiprās puses:
1. Stabils un profesionāls pedagoģiskais kolektīvs.
2. Izglītības programmas ir licencētas, aktualizētas, un mācību process tiek īstenots
atbilstoši tām.
3. Skolotāji pārzina mācību priekšmetu standartos noteiktos mērķus, uzdevumus, obligāto
mācību saturu, skolēnu sasniegumu vērtēšanas formas un kārtību, kā arī ņem vērā
skolēnu individuālās vajadzības.
4. Skola nodrošina visus mācību procesā nepieciešamos mācību līdzekļus.
18
5. Skola ir aprīkota ar modernajām interaktīvajām tehnoloģijām, un pedagogi tās regulāri
izmanto.
6. Skolā sekmīgi darbojas metodiskās komisijas.
Tālākās attīstības vajadzības:
Pilnveidot pēctecības principa nodrošināšanu: pirmsskola-sākumskola-pamatskola.
Turpināt pedagogu tālākizglītību moderno tehnoloģiju izmantošanā.
Veidot metodisko materiālu bāzi darbam stundās ar interaktīvajām tehnoloģijām.
Jomas novērtējums: ļoti labi
4.2. Mācīšana un mācīšanās
4.2.1. Mācīšanas kvalitāte
Mācību procesā pedagogi izmanto daudzveidīgas, mācību priekšmeta saturam,
izglītojamo vecumam un spējām atbilstošas mācīšanas metodes. Stundu vērošanas rezultāti
liecina, ka mācību metožu un paņēmienu izvēle ļauj sasniegt izvirzītos mērķus un uzdevumus.
Mācību stundu mērķi ir skaidri formulēti, skolēniem saprotami, plānojums loģiski strukturēts.
Skolā ir izstrādāta pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas kārtība. Analizējot savu
darbu, pedagogi regulāri veic pašvērtējumu, analizē savus sasniegumus, izvērtē mācību
sasniegumu dinamiku un izvirza uzdevumus nākamajam gadam.
Klašu žurnāli tiek aizpildīti regulāri un atbilstoši noteiktām prasībām. Regulāri tiek
veikta žurnāla pārbaude un nepilnību vai neprecizitāšu novēršana. 2012./2013.m.g. skolā
veiksmīgi tika ieviesta skolvadības sistēma E-KLASE.
Deviņos mācību kabinetos ir interaktīvās tāfeles, kuras sekmīgi tiek izmantotas
pedagoģiskajā procesā – bioloģijas, latviešu valodas, 2 sākumskolas klasēs, fizikas, ķīmijas,
ģeogrāfijas, informātikas, angļu valodas kabinetos. Lai prasmīgāk un lietderīgāk spētu
izmantot šos resursus 19 skolas pedagogi apguva 12 vai 24 stundu pedagogu profesionālās
pilnveides programmu „Interaktīvās tāfeles rīki mācību materiālu sagatavošanai”.
Dabaszinātņu un matemātikas stundās mērķtiecīgi tiek izmantoti ESF projekta
„Dabaszinātnes un matemātika” piedāvātie mācību līdzekļi un aprīkojums.
Pedagogu izmantotās mācību metodes ir daudzveidīgas, kas ļauj mācību procesu
dažādot un padarīt interesantu. Apgalvojumam - Mācību stundas ir interesantas – piekrīt 86 %
izglītojamo.
Izvēlētie darba paņēmieni ir piemēroti skolēnu spējām, vecumposma īpatnībām un
mācību priekšmeta specifikai. To apliecina anketēšanā iegūtie rezultāti. Apgalvojumam –
Skolotāji saprotami izskaidro mācību vielu - piekrīt 95 % izglītojamo.
Veicot pedagogu anketēšanu, var secināt, ka izvēloties mācību metodes, prioritāte ir
tām, kuras nodrošina skolēnu pastāvīgu mācīšanās, analītisko un pētniecisko un radošo
darbību, veicina skolēnu savstarpējo sadarbību un attīsta komunikācijas prasmes.
Pedagogi regulāri savas prasmes pilnveido tālākizglītības kursos, skolas metodiskajās
sanāksmēs, metodisko izstrādņu konkursos, konferencēs, projektos. Pedagogi savstarpēji vēro
stundas, dalās pieredzē, iepazīstina kolēģus skolā, novadā un valstī ar savām darba metodēm
un paņēmieniem.
Skolas pedagogi darbojas kā lektori, nodarbību vadītāji novada, valsts un
starptautiskajās konferencēs, projektos.
19
Ņemot vērā, ka bija ierobežota pedagogu dalība ESF darbības programmas
„Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.1.5. apakšaktivitātes „Pedagogu
konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” 14 skolas pedagogi
veiksmīgi ir ieguvuši atbilstošas izglītības kvalitātes pakāpes.
Pedagogu
skaits 2.kategorija 3.kategorija 4.kategorija
Piedalās
2013./14.m.g.
26 2 11 1 5
Metodisko komisiju un pedagoģiskās padomes sēdēs tiek analizēta mācīšanas un
mācīšanās procesa kvalitāte, meklēti optimālākie risinājumi kvalitātes nodrošināšanai un
paaugstināšanai. Pedagogi dalās pieredzē par metodēm darbā ar skolēniem, kuriem ir grūtības
mācībās, kā arī par informācijas tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā. Vadība izvērtē
pedagogu darba kvalitāti, vērojot mācību stundas, kopā ar pedagogu veicot stundas analīzi un
veicot mācību darba sasniegumu analīzi.
Mājas darbu formas ir daudzveidīgas un mērķtiecīgas, tiek praktizēti arī ilgtermiņa
uzdevumi: prezentācijas, pētījumi, apraksti, projekti, bet tie ne vienmēr ir sabalansēti starp
dažādiem mācību priekšmetiem. Apgalvojumam „Mājas darbu formas ir daudzveidīgas”
piekrīt 66 % un drīzāk piekrīt nekā nepiekrīt 31 % vecāku. Analizējot skolēnu noslogojumu,
pildot mājas darbus un vērtējot to formu dažādību, secinām, ka nepieciešams samazināt mājas
darbu apjomu ģeogrāfijā, vēsturē un matemātikā. Lai motivētu skolēnus regulāri un ar izpratni
pildīt mājas darbus, skolotāji dažādo mājas darbu formas. Lielākā daļa skolēnu- 84 % norāda,
ka skolotājs vienmēr vai bieži izskaidro, kā veikt mājas darbu.
Pedagogi savā pedagoģiskajā darbībā nodrošina mācību procesa saikni ar reālo dzīvi.
Tiek organizētas stundas dabā, interaktīvas nodarbības, mācību ekskursijas uz tuvējiem un
valstī pazīstamiem uzņēmumiem un iestādēm, novada bibliotēkām, muzeju novadā un citiem
muzejiem valstī.
Daudzveidīga sadarbība skolai ir izveidojusies ar izdevniecību „Lielvārds”, Izziņas un
eksperimentu centru „Lielvārdi”, A.Pumpura muzeju, novada bibliotēku, Lielvārdes novada
sociālā dienesta dienas aprūpes centru un sabiedriskajām organizācijām.
Saskaņā ar darba plānu skolā tiek rīkotas mācību priekšmetu olimpiādes, mācību
priekšmetu nedēļas, viktorīnas un konkursi, kur skolēni var pielietot mācību procesā gūtās
zināšanas, prasmes un iemaņas, demonstrēt savu radošo darbību un attīstīt savus talantus, gūt
jaunu pieredzi.
Skolas pedagogi regulāri un veiksmīgi piedalās dažāda veida konkursos.
Pārdomāti un mērķtiecīgi, iesaistot novada uzņēmējus, atpazīstamus cilvēkus, skolēnu
vecākus, sadarbojoties ar dažādām organizācijām, skolā tiek organizēti pasākumi karjeras
izglītībā, pilsonības, drošības un projektu nedēļās, sporta aktivitātes.
Pedagogi mācību darbā cenšas iesaistīt visus klases skolēnus, nepieciešamības
gadījumā individuāli palīdz, cenšas motivēt skolēnus sasniegt labākus rezultātus. Pedagogi
mērķtiecīgi organizē izglītojamos mācību darbam, izsakot uzslavas, pamudinājumus, radot
klasē pozitīvu mikroklimatu. To aptaujā atzīst 98% respondentu.
Stiprās puses:
1. Pedagogi regulāri pilnveido savas prasmes tālākizglītības kursos.
2. Skolas pedagogi ar entuziasmu dalās pieredzē skolā, novadā un valstī.
3. Pedagogi aktīvi iesaistās dažādu projektu realizācijā.
20
Tālākās attīstības vajadzības:
Pilnveidot individuālā darba metodes ar talantīgajiem skolēniem un skolēniem ar mācīšanās
grūtībām.
Dažādot un pilnveidot mājas darbu formas.
Jomas novērtējums: ļoti labi
Skolēnu anketēšanas rezultātu apkopojums 2013./2014.m.g.
128 skolēni no 4. līdz 9. klasei piedalījās anketēšanā.
N.p.k.
Apgalvojums. Piekrītu
Drīzāk
piekrītu
nekā
nepiekrītu
Nepiekrītu
Drīzāk
nepiekrītu
nekā
piekrītu
1. Man patīk mūsu skola
112 14 2
2. Skolas telpas un mācību
kabineti ir tīri, silti un
mājīgi.
101 25 2
3. Skolas ēdnīcā es varu
garšīgi un veselīgi paēst. 121 6 1
4. Skolā un tās apkārtnē es
jūtos droši. 71 44 7 6
5. Es skolotājiem varu
izteikt savas domas. 58 52 14 4
6. Skolotāji saprotami
izskaidro mācību vielu. 67 55 6
7. Skolotāji apgalvo, ka es
varu sasniegt labākus
rezultātus.
102 24 1 1
8. Skolotāji vienmēr
saprotami pamato mana
darba vērtējumu.
67 48 6 7
9. Es protu novērtēt savus
mācību sasniegumus. 79 37 6 6
10. Es zinu kā rīkoties
bīstamās un ekstremālās
situācijās
101 24 2 1
11. Skolā mums māca
veselīgu dzīvesveidu. 90 29 6 3
12. Mācību stundas ir
interesantas. 50 60 13 5
13. Mani klasesbiedri ir
draudzīgi un izpalīdzīgi. 47 59 12 10
14. Es ievēroju skolas
iekšējās kārtības
noteikumus.
65 46 12 5
15. Es saprotu pārbaudes
darbu vērtēšanas
nosacījumus.
99 24 2 3
21
4.2.2. Mācīšanās kvalitāte
Mācību gadu uzsākot, pedagogi iepazīstina skolēnus un vecākus ar prasībām mācību
priekšmetos, rosinot radošam, atbildīgam mācību darbam. Pedagogi mudina mācību procesā
izmantot dažādus skolas un skolēnu rīcībā esošos resursus: modernus mācību kabinetus,
bibliotēku, informācijas tehnoloģijas, sporta zāli, mūzikas kamerzāli.
Lielākā daļa skolēnu aktīvi piedalās mācību procesā, prot strādāt grupās, pāros, radoši
darboties ar projekta darbiem un iesaistās kopīgos mācību projektos. Pedagogi rosina
izglītojamos strādāt mērķtiecīgi, atbilstoši savām spējām, mudina skolēnus sasniegt labākus
rezultātus. To apgalvo 98 % skolēnu.
Pedagogi mērķtiecīgi veicina mācīšanās prasmju attīstību skolēnos, rosina gatavoties
un piedalīties dažāda mēroga konkursos, sporta sacensībās un mācību priekšmetu olimpiādēs.
Gandrīz visi (91 %) skolēni prot novērtēt savus mācību sasniegumus.
Savas zināšanas, prasmes un iemaņas skolēni pilnveido ārpusstundu pasākumos,
fakultatīvajās, interešu izglītības pulciņu nodarbībās un projektos. Visi vecāki piekrīt (83 %)
vai drīzāk piekrīt nekā nepiekrīt (17%) apgalvojumam, ka skolēniem ir iespēja piedalīties
interešu izglītības pulciņos. Katru gadu skolā tiek organizētas projektu nedēļās ar vienotu
tēmu, un labākie projekta darbi tiek prezentēti projekta nedēļas noslēguma konferencē.
Lai motivētu sasniegt labākus mācību rezultātus, I. semestra noslēgumā pieci skolēni
ar augstākajiem mācību sasniegumiem, saņem Lielvārdes novada naudas balvu
„Ziemassvētku prēmijas” un skolas Atzinības. Mācību gada noslēgumā tiek noteikti un
materiāli stimulēti skolēni, kuri iegūst nomināciju „Gada skolēns”. Šo skolēnu vecāki saņem
Pateicības no skolas direktora par mērķtiecīgu un atbildīgu bērnu audzināšanu.
Skolēni klases audzināšanas stundās un viņu vecāki klases sapulcēs tiek iepazīstināti
ar Ministru kabineta noteikumiem par pārcelšanu nākamajā klasē un valsts pārbaudes darbu
norisi (3.,6.,9.kl.), kā arī ar svarīgākajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka izglītības
iestādes darbību, un skolas darba aktualitātēm
Skolā ir izstrādāta kārtība, kā reģistrē izglītojamo neierašanos izglītības iestādē, ar
kuru ir iepazīstināti vecāki un skolēni. Vadība kopā ar klases audzinātājiem analizē kavējumu
iemeslus, un tiek īstenoti pasākumi to novēršanai. Lielākā daļa skolēnu mācību stundas bez
attaisnojošiem iemesliem nekavē, izņemot dažus izglītojamos, ar kuru vecākiem klases
audzinātāji regulāri sazinās, un, ja kavējumi atkārtojas, tiek iesaistīts sociālais darbinieks un
bāriņtiesa.
Stiprās puses:
1. Skola regulāri informē skolēnus un vecākus par mācību darbam izvirzītajām prasībām.
2. Skolēniem ir plašas iespējas izmantot izglītības iestādē esošos resursus.
3. Skolēni ir informēti par mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kritērijiem un mācību
rezultātu uzlabošanas iespējām.
4. Skolā tiek pārdomāti un veiksmīgi organizētas projektu nedēļas.
5. Tiek uzskaitīti un analizēti skolēnu kavējumi.
6. Skolēni sadarbojas mācīšanās procesā.
7. Skolēni ar augstākiem mācību sasniegumiem tiek apbalvoti.
Tālākās attīstības vajadzības
Veidot pozitīvu attieksmi pret mācīšanās procesu, veicināt mācīšanās motivāciju.
Attīstīt skolēnu prasmes mācīties un plānot savus darba uzdevumus.
Jomas novērtējums: labi
22
4.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa
Saskaņā ar valstī noteiktajiem reglamentējošajiem dokumentiem skolā ir izstrādāta
„Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība”, kuru skolotāji ievēro. Vērtēšanas jautājumi
tiek aktualizēti metodisko komisiju sanāksmēs un pedagoģiskās padomes sēdēs.
Vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni atbilst izglītojamo vecumam un mācību
priekšmetu specifikai. 96 % izglītojamo atzīst, ka saprot pārbaudes darbu vērtēšanas
nosacījumus. Skolēniem ir zināma un saprotama vērtēšanas kārtība visos mācību priekšmetos.
90 % aptaujāto skolēnu apgalvo, ka skolotāji skaidri un saprotami pamato viņu darba
vērtējumu. Mācību stundu vērojumi liecina, ka tiek izmantoti dažādi vērtēšanas paņēmieni -
mutvārdu vērtējums, izglītojamā pašvērtējums, savstarpējais vērtējums un citi.
Ar vērtēšanas pamatprincipiem, kārtību un attīstības dinamiku skolēnu vecāki tiek
iepazīstināti klases vecāku sapulcēs, individuālās pārrunās un „atvērto durvju” dienās.
Gandrīz visi vecāki (98 %) apgalvo, ka regulāri saņem informāciju par bērnu mācību
sasniegumiem un attieksmi pret mācību darbu.
Pārbaudes darbi tiek plānoti un atspoguļoti skolas pārbaudes darbu grafikā, kurš tiek
koriģēts atbilstoši reālajai situācijai. Skolēni regulāri un savlaicīgi tiek informēti par
pārbaudes darbu norises laikiem.
Skolā pastāv vienotas prasības pārbaudes darbu veidošanai un analīzei. Pārbaudes
darba analīzes rezultāti tiek izmantoti tālākai mācību darba satura koriģēšanai un skolēnu
individuālā darba plānošanai. Visi skolotāji iepazīstina skolēnus ar pārbaudes darba
vērtējumiem, tos pamato, analizē pieļautās kļūdas. Individuālajās nodarbībās skolēni var
papildināt savas zināšanas un uzlabot sasniegumus. Visi vecāki (100 %) apgalvo, ka skola
piedāvā mācību priekšmetu konsultācijas un papildnodarbības.
Skolā apkopo informāciju par skolēnu mācību sasniegumiem, tos analizē MK
sanāksmēs un pedagoģiskās padomes sēdēs. Ir izveidota sistēma mācību sasniegumu
vērtējumu apkopošanai un analīzei. Rezultāti tiek izmantoti mācību procesa pilnveidē.
Stiprās puses:
1. Skolā ir izstrādāta izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība.
2. Pedagogi izmanto dažādas vērtēšanas metodes un paņēmienus.
3. Skolēniem ir iespēja individuālās konsultācijās uzlabot savas zināšanas un pārbaudes
darbu rezultātus.
Tālākās attīstības vajadzības:
Pilnveidot skolēnu izaugsmes dinamikas karti.
Turpināt uzlabot sistēmu skolēnu mācību sasniegumu vērtējumu apkopošanai un analīzei.
Vērtējums - ļoti labi
4.3. Izglītojamo sasniegumi
4.3.1. Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā
Skolā ir noteikta kārtība, kādā tiek vērtēti, uzskaitīti un analizēti skolēnu mācību
sasniegumi. Divas reizes gadā tiek analizēti mācību sasniegumi mācību priekšmetos un
klasēs. Iegūto informāciju izmanto mācīšanas un mācīšanās procesa pilnveidošanai.
Gandrīz visu skolēnu sasniegumi ikdienas mācību darbā ir pietiekamā vai optimālā
līmenī. Ar katru gadu izglītojamo mācību sasniegumu vidējais vērtējums skolā paaugstinās.
23
Klašu grupas 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.
1.-4. 7,2 7,5 7,1
5.-9. 6,32 6,34 6,5
Skolēnu skaits, kuri ieguvuši vērtējumu augstāku par septiņām ballēm, palielinās. Ja
2010./2011.m.g. no 2. līdz 4. klasei šādu skolēnu bija 39, tad 2012./2013.m.g. – 49 skolēni
(42 %). No 5.-9.klasei ir 53 skolēni (38 %), kuru mācību sasniegumu vidējais vērtējums bija
augstāks par septiņām ballēm.
Augstākais vidējais vērtējums ir mūzikā (7,68), vizuālā mākslā (7,42), mājturībā un
tehnoloģijās (8,51), literatūrā (6,8), informātikā (6,4) un sociālās zinībās (6,9).
Skolēniem, kam trūkst pozitīvas mācību motivācijas vai nav pietiekama vecāku
atbalsta, ir grūtības apgūt mācīto, tie ir par cēloņi viņu zemākiem mācību sasniegumiem.
Skolēniem, kuriem vērtējumi ir nepietiekamā līmenī, tiek nodrošinātas individuālas
konsultācijas attiecīgajā mācību priekšmetā, par kuru apmeklējumu regulāri tiek informēti
skolēnu vecāki, mācību gada beigās tiek organizēti papildu mācību pasākumi. Klašu
audzinātāji sadarbībā ar atbalsta personālu analizē nepietiekamo vērtējumu cēloņus un meklē
risinājumus. Ar skolēniem notiek arī individuālas pārrunas administrācijas sēdēs.
Atbildīgi tiek veikta pirmā semestra mācību sasniegumu analīze, lai meklētu iemeslus
zemiem sasniegumiem un risinājumus to uzlabošanai. Direktora vietnieki veic individuālas
pārrunas ar pedagogiem, kuru mācāmajos priekšmetos skolēni uzrādījuši zemākus rezultātus,
iesaka metodes, darba paņēmienus mācību rezultātu uzlabošanai
Uzlabot mācību sasniegumus ikdienas darbā ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem arī
turpmāk.
Skolēni tiek motivēti apgūt papildus zināšanas un prasmes, kuras var demonstrēt,
piedaloties novada, reģionālās un valsts mācību priekšmetu olimpiādēs. Skolēni ar labiem
rezultātiem startē dažāda līmeņa olimpiādēs, iegūst godalgotas vietas.
Stiprās puses:
1. Skolā regulāri tiek analizēti skolēnu mācību sasniegumi.
2. Sadarbība ar vecākiem veicina un motivē skolēnus uzlabot mācību sasniegumus.
3. Veiksmīga klašu audzinātāju un atbalsta personāla sadarbība palīdz uzlabot ikdienas
mācību sasniegumus.
Tālākās attīstības vajadzības:
Veicināt katra skolēna personisko atbildību par savu mācību darbu.
Motivēt uzlabot skolēnus mācību sasniegumus atbilstoši viņu spējām.
24
5a 5b 6a 6b 7a 8a 8c 9a 9b
Nepietiekams
Pietiekams 22% 17% 24% 46% 65% 75% 50% 26% 73%
Optimāls 67% 80% 65% 46% 30% 19% 30% 58% 27%
Augsts 11% 13% 12% 8% 5% 6% 20% 16%
00.10.20.30.40.50.60.70.80.9
Ap
guve
s ko
efic
en
ts
Latviešu valoda
5a 5b 6a 6b 7a 8a 8c 9a 9b
Nepietiekams
Pietiekams 11% 53% 24% 46% 40% 31% 60% 16% 53%
Optimāls 61% 33% 65% 31% 40% 50% 40% 37% 40%
Augsts 28% 13% 12% 23% 20% 19% 47% 7%
0
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
0.6
0.7
Ap
guve
s ko
efic
en
ts
Literatūra
5a 5b 6a 6b 7a 8a 8c 9a 9b
Nepietiekams
Pietiekams 39% 20% 41% 62% 75% 63% 80% 32% 60%
Optimāls 56% 53% 29% 38% 20% 31% 20% 58% 33%
Augsts 6% 13% 18% 5% 6% 11% 7%
00.10.20.30.40.50.60.70.80.9
Ap
guve
s ko
efic
en
ts
Angļu valoda
25
6a 6b 7a 8a 8c 9a 9b
Nepietiekams
Pietiekams 12% 31% 60% 38% 60% 32% 40%
Optimāls 71% 69% 40% 63% 40% 63% 60%
Augsts 18% 15% 5%
0
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
0.6
0.7
0.8
Ap
guve
s ko
efic
en
ts
Krievu valoda
5a 5b 6a 6b 7a 8a 8c 9a 9b
Nepietiekams 10% 13%
Pietiekams 50% 47% 41% 62% 65% 69% 70% 47% 80%
Optimāls 50% 47% 59% 38% 20% 19% 30% 42% 20%
Augsts 7% 5% 6% 11%
00.10.20.30.40.50.60.70.80.9
Ap
guve
s ko
efic
en
ts
Matemātika
5a 5b 6a 6b 7a 8a 8c 9a 9b
Nepietiekams 13%
Pietiekams 12% 23% 26% 14% 10% 26% 20%
Optimāls 83% 87% 47% 77% 50% 79% 80% 63% 53%
Augsts 17% 13% 41% 21% 7% 10% 11% 13%
00.10.20.30.40.50.60.70.80.9
1
Ap
guve
s ko
efic
en
ts
Sports
26
5a 5b 6a 6b 7a 8a 8c 9a 9b
Nepietiekams
Pietiekams 7% 31% 25% 19% 30% 7%
Optimāls 72% 53% 41% 54% 50% 63% 60% 42% 60%
Augsts 28% 40% 59% 15% 25% 19% 10% 58% 33%
0
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
0.6
0.7
0.8
Ap
guve
s ko
efic
en
ts
Mūzika
5a 5b 6a 6b 7a 8a 8c 9a 9b
Nepietiekams
Pietiekams 6% 20% 6% 8% 40% 31% 40% 21% 47%
Optimāls 61% 33% 76% 92% 50% 50% 50% 26% 53%
Augsts 33% 47% 18% 10% 19% 10% 42%
00.10.20.30.40.50.60.70.80.9
1
Ap
guve
s ko
efic
en
ts
Sociālās zinības
5a 5b 6a 6b 7a 8a 8c 9a 9b
Nepietiekams
Pietiekams 6% 6% 38% 35% 19% 30%
Optimāls 83% 73% 47% 62% 50% 63% 20% 58% 87%
Augsts 11% 27% 47% 15% 19% 50% 42% 13%
00.10.20.30.40.50.60.70.80.9
1
Ap
guve
s ko
efic
en
ts
Vizuālā māksla
27
5a 5b 6a 6b 7a 8a 8c 9a 9b
Nepietiekams
Pietiekams 6% 8% 6% 10%
Optimāls 33% 47% 24% 54% 75% 44% 60% 21% 20%
Augsts 61% 53% 76% 38% 25% 50% 30% 79% 80%
00.10.20.30.40.50.60.70.80.9
Ap
guve
s ko
efic
en
ts
Mājturība un tehnoloģijas
5a 5b 6a 6b 7a
Nepietiekams
Pietiekams 6% 27% 54% 40%
Optimāls 94% 60% 88% 46% 55%
Augsts 13% 12% 5%
00.10.20.30.40.50.60.70.80.9
1
Ap
guve
s ko
efic
en
ts
Informātika
5a 5b 6a 6b
Nepietiekams
Pietiekams 44% 53% 12% 54%
Optimāls 56% 40% 82% 38%
Augsts 7% 6% 8%
00.10.20.30.40.50.60.70.80.9
Ap
guve
s ko
efic
en
ts
Dabaszinības
28
6a 6b 7a
Nepietiekams
Pietiekams 31% 65%
Optimāls 71% 69% 35%
Augsts 29%
0
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
0.6
0.7
0.8
Ap
guve
s ko
efic
en
ts
Latvijas vēsture
6a 6b 7a
Nepietiekams
Pietiekams 12% 46% 50%
Optimāls 71% 54% 45%
Augsts 18% 6%
0
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
0.6
0.7
0.8
Ap
guve
s ko
efic
en
ts
Pasaules vēsture
8a 8c 9a 9b
Nepietiekams
Pietiekams 69% 70% 37% 73%
Optimāls 19% 30% 53% 27%
Augsts 13% 11%
0
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
0.6
0.7
0.8
Ap
guve
s ko
efic
en
ts
Latvijas un pasaules vēsture
29
7a 8a 8c 9a 9b
Nepietiekams
Pietiekams 65% 69% 70% 42% 60%
Optimāls 30% 19% 30% 42% 33%
Augsts 5% 13% 16% 7%
0
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
0.6
0.7
0.8
Ap
guve
s ko
efic
en
ts
Bioloģija
7a 8a 8c 9a 9b
Nepietiekams 10%
Pietiekams 55% 69% 70% 53% 80%
Optimāls 40% 19% 20% 37% 20%
Augsts 5% 13% 11%
00.10.20.30.40.50.60.70.80.9
Ap
guve
s ko
efic
en
ts
Geogrāfija
8a 8c 9a 9b
Nepietiekams
Pietiekams 75% 70% 63% 80%
Optimāls 13% 30% 26% 20%
Augsts 13% 11%
00.10.20.30.40.50.60.70.80.9
Ap
guve
s ko
efic
en
ts
Fizika
30
Klašu gada vidējo vērtējumu dinamika
Klase 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.
2.a 6,8 7,6 6,2
2.b 7,7
3.a 6,9 6,9 7,4
3.b 6,8 7,5
4.a 7,7 7,5 7,1
4.b 6,6 7,6
Vidēji1.- 4. klasēs 7,0 7,5 7,1
Klase 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.
5.a 6,2 7,4 7,1
5.b 6,3 7,0
6.a 6,4 6,6 7,4
6.b 6,1
6.c 6,1
7.a 7,0 6,1 6,0
7.b 6,1
7.c 5,9
8.a 5,8 6,7 6,2
8.b 5,7
8.c 6,8 5,6
9.a 6,0 6,4 6,9
9.b 6,5 5,3 6,0
9.c 7,0
Vidējais 6,32 6,34 6,5
Skolā vidējais
vērtējums 6,7 6,9 6,8
8a 8c 9a 9b
Nepietiekams
Pietiekams 75% 60% 58% 80%
Optimāls 25% 40% 32% 13%
Augsts 11% 7%
00.10.20.30.40.50.60.70.80.9
Ap
guve
s ko
efic
en
ts
Ķīmija
31
1.-4. klašu izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā 2012./2013.m.g.
Klase
Izvērtējamie
mācību
priekšmeti
Kopējais
skolēnu
skaits
Skolotāju
skaits
Zems
(1,2,3)
Pietiekams
(4,5)
Optimāls
(6,7,8)
Augsts
(9,10)
2. Latviešu valoda 25 1 - 8 /2% 14 /56% 3 /12 %
3. Latviešu valoda 38 2 - 6 /15% 19 /47 % 15 /38%
4. Latviešu valoda 26 1 - 9 /5 % 13 /50 % 4 /15 %
2. Matemātika 25 1 - 9 /36 % 13 /52 % 3 /12 %
3. Matemātika 38 2 - 5/13% 28 /70 % 7 /17 %
4. Matemātika 26 1 1 /4 % 11/42% 11 /42 % 3 /12 %
4. Dabaszinības 26 1 - 6 /23 % 20 /77% -
4. Angļu valoda 26 1 - 7 /27% 14 /54% 5 /19 %
1.-4. klašu izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā 2011./2012.m.g.
Klase
Izvērtējamie
mācību
priekšmeti
Kopējais
skolēnu
skaits
Skolotāju
skaits
Zems
(1,2,3)
Pietiekams
(4,5)
Optimāls
(6,7,8)
Augsts
(9,10)
2. Latviešu valoda 39 2 - 10 /26 % 19 /48 % 10 /26%
3. Latviešu valoda 23 1 - 4 /17% 18 /79 % 1 /4 %
4. Latviešu valoda 29 2 - 2 / 7 % 22 /76 % 5 /17 %
2. Matemātika 39 2 - 4 / 10 % 18 /46 % 17 /44 %
3. Matemātika 23 1 - 7 /30 % 14 /61 % 2 /9 %
4. Matemātika 29 2 - 3 /10 % 24 /83 % 2 /7%
4. Dabaszinības 29 1 - 2 /7 % 20 /69 % 7 /24 %
1.-4.klašu izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā 2009./2010.m.g.
Mācību priekšmeti
Kopējais
skolēnu
skaits
Skolotāju
skaits
Zems
(1,2,3)
Pietiekams
(4,5)
Optimāls
(6,7,8)
Augsts
(9,10)
Latviešu valoda 86 5 1 -1% 16 /19 % 52 /60 % 17 /20 %
Matemātika 86 5 1 -1% 26 /30 % 45 /53 % 14 /16 %
Dabaszinības 20 1 - 10 /50 % 10 /50 % -
Angļu valoda 20 1 - 10 /50 % 10 /50 % -
Sociālās zinības 20 1 - 1 /30 % 14 /70 % -
Mūzika 20 1 - 1 /5 % 12 /60 % 7 /35 %
Mājturība 20 1 - 6 /30 % 13 /65 % 1 /5 %
Vizuālā m. 20 1 - 4 /20 % 14 /70% 2 /10%
Sports 20 1 - 1 /5% 14 /70% 5 /25 %
32
Skolēni 1.-4.klasēs, kam vērtējums ir augsts vērtējums 2010./2011.m.g.
K
la
se
Skolēnu skaits,
kam vidējais
vērtējums ir 7
balles un
augstāk
Vārds, uzvārds Vidējais
vērtējums
Klases
vidējais
mācību
vērtējums
Pagājušā
mācību
gada
vidējais
vērtējums
2.
a 10 Marta Ezeriete
Madara Laua
Eduards Grizāns
Viktorija Volkova
Sandis Gabrāns
Mareks KrisiānsGrizāns
Dita Viļuma
Kārlis Sniegs-Sniedziņš
Kristians Lotārs Vēliņš
Gabriela Patrīcija
Grasmane
9
9
8,5
8,5
8
8
8
7,5
7,5
7,5
6,8 -
3.
a 7 Samanta Mudele
Anna Galvanovska
Keita Formaņicka
Beāte Bobrova
Kristiāna Dzalba
Kristaps Pēteris Ansons
Daniels Dombrovskis
9,5
9
8,5
8,5
8
7,5
7
6,9 -
3.
b
7 Renāte Buraka
Lāsma Ločmele
Madara Murāne
Tīna Valpētere
Glorija Kuzņecova
Raivo Gaigals
Anete Marta Vismane
9,5
9
9
8
7,5
7
7
6,9 -
4.
a 10 Monta Kažociņa
Madara Lipiņa
Toms Pļevoks
Kate Strazda
Aiga Bernāne
Niks Blumfelds
Katrīna Skudra
Adele Preimane
Rūdis Žukelis
Betija Šahnova
Dāvids Zaicevs
9,6
9,1
9,1
9
8,7
8,4
8,3
7,6
7,6
7,3
7,2
7,7 7,7
4.
b 5 Ivis Mirķis
Valērija Bobrova
Džūlija Pivare
Kintija Dambe
Diāna Ložkina
8,1
7,9
7,9
7,3
7
6,6 7,0
39 skolēni, kam vidējais vērtējums ir 7 balles un augstāk
33
4.3.2. Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos
Valsts pārbaudes darbi skolā tiek organizēti, ievērojot valstī noteikto kārtību.
Pārbaudes darbu rezultāti tiek uzskaitīti, salīdzināti ar vidējiem vērtējumiem valstī, analizēti
MK, pedagoģiskās padomes sēdēs, kā arī vadībai individuāli pārrunājot rezultātus ar atsevišķu
mācību priekšmetu pedagogiem. Gandrīz visi skolēni sekmīgi kārto valsts pārbaudes darbus.
Atšķirība skolas vērtējumos ar valsts vidējiem vērtējumiem ir neliela, kas liecina, ka mācību
programma ir sekmīgi apgūta.
Analizējot pagājušā gada valsts pārbaudes darbu rezultātus 3., 6. un 9.klasēs un
salīdzinot tos ar gada vērtējumiem, visos mācību priekšmetos, izņemot matemātiku 9.klasēs,
konstatējām, ka vidējais vērtējums valsts pārbaudes darbos ir augstāks.
Apkopojot informāciju par 9.klašu valsts pārbaudījumiem, secinām, ka apguves
līmenis krievu valodā kā svešvalodā (69 %) un angļu valodā (68,69%) salīdzinoši ir augstāki
nekā iepriekšējā mācību gadā. Šajos mācību priekšmetos ir arī augstāki rezultāti, salīdzinot ar
citiem. Zemāks apguves koeficients bija matemātikā, bet, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu,
tas paaugstinājies par 0,8 %. Izvērtējot skolēnu ar īpašām vajadzībām mācību sasniegumus,
secinājām, ka sniegtie atbalsta pasākumi palīdzēja skolēniem labāk apgūt mācību programmu
un veiksmīgi nokārtot valsts pārbaudījumus. Pedagogiem jāturpina ikdienas darbā prasmīgi
izmantot atbalsta pasākumus bērniem ar īpašām vajadzībām.
2011./2012.mācību gadā 9.klase mazākumtautību programmā veiksmīgi nokārtoja
centralizēto eksāmenu valsts valodā:
Augstākais līmenis 1.pakāpe – 3 skolēni;
Augstākais līmenis 2.pakāpe – 1 skolēns;
Vidējais līmenis 1.pakāpe – 1 skolēns;
Vidējais līmenis 2.pakāpe – 3 skolēni.
2012./2013.m.g. 6.klašu skolēni ļoti labi nokārtoja valsts pārbaudījumus. Visos
mācību priekšmetos apguves koeficients bija augstāks par 70 %.
Izvērtējot valsts pārbaudes darbu rezultātus 3.klasēs, secinām, ka matemātikā katru
gadu paaugstinās prasmes skaitļot galvā, risināt ģeometrijas uzdevumus un pildīt darbības ar
mēriem, bet zemāki rezultāti ir teksta uzdevumu risināšanā. Latviešu valodas ieskaitē augstāki
rezultāti ir klausīšanās prasmēs un runāšanas prasmēs. Uzlabojušās valodas kompetences
prasmes. Kopumā apguves rādītāji katru gadu paaugstinās.
3. klases apguves koeficenti (%) pārbaudāmajās prasmēs valsts ieskaitē matemātikā
Pārbaudāmās prasmes 2010./11.m.g 2011./12.m.g 2012./13.m.g
Galvas rēķini 88 74 99
Saistītais pieraksts 80 - 78
Nezināmā aprēķināšana - - 83
Ģeometrijas uzdevumi 80 82 93
Teksta uzdevumi 52 77 72
Darbības ar mēriem 65 70 80
Uzdevumi diagrammā 59 - 81
34
3. klases apguves koeficenti (%) pārbaudāmajās prasmēs
valsts ieskaitē latviešu valodā
Pārbaudāmās prasmes 2010./11.m.g 2011./12.m.g 2012./13.m.g
Klausīšanās prasmes 94 96 97
Lasītprasme, darbs ar tekstu 59 81 74
Valodas kompetence 66 65 81
Rakstītprasme 51 50 70
Runāšanas prasme 68 70 86
Salīdzinot valsts pārbaudes darbu rezultātus skolā un valstī, secinām, ka nav būtisku
atšķirību.
Visi devīto klašu skolēni pēdējo četru mācību gadu laikā saņēma apliecības par
pamatizglītību.
Pēc detalizētas analīzes par sasniegumiem valsts pārbaudes darbos tiek izvirzīti tālākie
uzdevumi mācību darbam.
Valsts pārbaudes darbu rezultāti
73 72
84
70.14 72.25
74.82
60
65
70
75
80
85
90
2010./11. 2011./12. 2012./13
Ap
guve
s ko
efi
cen
ts
Vērtējumu salīdzinājums 3. klasē matemātikā
Valsts pārbaudes darbs Vidējais vērtējums valstī
35
62
74 77 73.12
77.19 76.52
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
2010./11. 2011./12. 2012./13.
Ap
guve
s ko
efic
ents
Vērtējumu salīdzinājums 3. klasē latviešu valodā
Valsts pārbaudes darbs Vidējais vērtējums valstī
4.52
5.7 6.05
4.8
6 6.17
0
1
2
3
4
5
6
7
Matemātika Latviešu valoda Dabaszinības
Bal
les
Vērtējumu salīdzinājums 6. klasē 2011./12.m.g.
1.sem. Valsts pārbaudes darbs
6.4 6.35
6.76
6.9
6.25
7.03
5.8
6
6.2
6.4
6.6
6.8
7
7.2
Matemātika Latviešu valoda Dabaszinības
Bal
les
Vērtējumu salīdzinājums 6. klasē 2012./13.m.g.
1.sem. Valsts pārbaudes darbs
36
5.46 5.47
6.2 6.2 6.12
5.5 5.6
6.5 6.4 6.4
4.8
5
5.2
5.4
5.6
5.8
6
6.2
6.4
6.6
Matemātika Latviešu valoda Angļu valoda Krievu valoda Latvijas unpasaules vesture
Bal
les
Vērtējumu salīdzinājums 9. klasē 2011./12.m.g.
1.sem. Valsts pārbaudes darbs
5.35 5.95 5.8
6.2 5.66
5.1
6.25 6.9 6.9
5.9
0
1
2
3
4
5
6
7
8
Matemātika Latviešu valoda Angļu valoda Krievu valoda Latvijas unpasaules vesture
Bal
les
Vērtējumu salīdzinājums 9. klasē 2012./13.m.g.
1.sem. Valsts pārbaudes darbs
51.3
65.88 61.37
64.19 67.42 64.88
0
10
20
30
40
50
60
70
80
Matemātika Latviešu valoda Dabaszinības
Ap
guve
s ko
efi
cen
ts (
%)
Apguves koeficentu salīdzinājums 6.klasē skolā un valstī 2011./12.m.g.
Skolā Valstī
37
70.42
71.5
70.2
71.65
66.24
70.03
63
64
65
66
67
68
69
70
71
72
73
Matemātika Latviešu valoda Dabaszinības
Ap
guve
s ko
efi
cen
ts (
%)
Apguves koeficentu salīdzinājums 6.klasē skolā un valstī 2012./13.m.g.
Skolā Valstī
57.9 59.6
70.73 66.6 68.28
59.17 64.08 65.98 65.35
70.03
0
10
20
30
40
50
60
70
80
Matemātika Latviešu valoda Latvijas unpasaules vēsture
Angļu valoda Krievu valoda
Ap
guve
s ko
efi
cen
ts (
%)
Apguves koeficentu salīdzinājums 9.klasē skolā un valstī 2011./12.m.g.
Skolā Valstī
54.74
67.9
60.32
68.69 69
55.94
66.2 66.48 67.08 71.2
0
10
20
30
40
50
60
70
80
Matemātika Latviešu valoda Latvijas unpasaules vēsture
Angļu valoda Krievu valoda
Ap
guve
s ko
efic
ents
(%
)
Apguves koeficentu salīdzinājums 9.klasē skolā un valstī 2012./13.m.g.
Skolā Valstī
38
Stiprās puses:
1. Lielākā daļa izglītojamo veiksmīgi kārto valsts pārbaudes darbus.
2. Pedagogi detalizēti analizē valsts pārbaudes darbu rezultātus.
3. Pedagogi, ņemot vērā pārbaudes darbu rezultātus un analīzi, plāno turpmāko darbu.
Tālākās attīstības vajadzības:
Paaugstināt izglītojamo zināšanu un prasmju līmeni valsts pārbaudes darbos.
4.4. Atbalsts izglītojamajiem
4.4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un izglītojamo
drošības garantēšana (drošība un aizsardzība).
Skolā darbojas atbalsta personāls – izglītības psihologs, logopēds, sociālais pedagogs,
medmāsa, pediatrs. Audzinātāji un vadība sadarbojas ar atbalsta personālu, sniedzot palīdzību
skolēniem un viņu vecākiem. Regulāri tiek apzinātas skolēnu psiholoģiskās un
sociālpedagoģiskās vajadzības. Iegūtā informācija izmantota skolēnu atbalstam un sadarbībai
ar pašvaldību, sociālajiem dienestiem, pašvaldības nepilngadīgo lietu komisiju, bāriņtiesu,
pašvaldības un Valsts policiju.
Lielvārdes novada izglītības nodaļas psiholoģe S.Ozoliņa profesionāli un sekmīgi
sniedz atbalstu skolas izglītojamajiem, vecākiem un pedagogiem, izstrādā ieteikumus
skolēniem ar mācīšanās grūtībām. Katru mācību gadu tiek veikta pirmsskolas grupu
novērošana un adaptācijas problēmu noteikšana, tiek novērotas 1. un 5.klases, tiek izpētītas
adaptācijas problēmas un ar rezultātiem iepazīstināti gan skolas pedagogi, gan bērnu vecāki.
Regulāri tiek sniegtas dažāda veida konsultācijas. Piemēram, 2012./2013.mācību gadā
psiholoģe sniegusi konsultācijas 116 skolēniem, 66 vecākiem un 42 reizes pedagogiem. Pēc
vecāku, mācību priekšmetu un klašu audzinātāju lūguma psiholoģe ir veikusi 49 skolēnu
izpētes un sagatavojusi 49 atzinumus un sniegusi rekomendācijas. Pēc klašu audzinātāju un
skolas administrācijas uzaicinājuma piedalījusies 8 klašu un skolas vecāku sapulcēs.
Aktīvi un veiksmīgi skolā darbojas sociālais pedagogs. Pavisam sociālā pedagoga
redzeslokā ir 81 skolēns gan ģimenes sarežģītās sociālās situācijas dēļ (nabadzība, atkarības,
vardarbība ģimenē), gan skolēnu problemātiskās uzvedības dēļ. Sociālais pedagogs veic
individuālas konsultācijas ar skolēniem, kas neievēro skolas iekšējās kārtības noteikumus,
nemācās atbilstoši savām spējām, neievēro sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas, kā arī
gadījumos, kad skolēni nemāk risināt savstarpējos konfliktus, jo trūkst saskarsmes prasmju.
2013. gadā 60 reizes konsultēti arī skolēnu vecāki, informējot par vecāku
pienākumiem izglītības procesā, vecāku atbildību bērna pārkāpumu gadījumā, kā arī mācot
nevardarbīgas bērna disciplinēšanas metodes. Tikšanos laikā izstrādāti skolas un vecāku
sadarbības modeļi, mācību priekšmetu konsultāciju apmeklēšanas kontrolēšanai u.c.
31 reizi veikts sociālpedagoģiskais darbs ar klasi kā kolektīvu kopumā, kā arī
organizējot sociālpedagoģiskas nodarbības klases stundu ietvaros par klasei aktuālām tēmām.
Sociālais pedagogs 2013. gadā vairāk nekā 40 gadījumos sniedzis atbalstu skolēniem
mācību prasmju veidošanā, organizējot mājas darbu izpildes kontroli, palīdzot veidot
pieņemamas uzvedības prasmes mācību stundas laikā (asistējot mācību stundās), sniedzot
padomus projektu darbu izstrādē.
Sociālais pedagogs kopā ar klašu audzinātājiem un mācību priekšmetu skolotājiem
problēmsituācijās izstrādā rīcības plānu.
39
Lielvārdes pamatskolas skolēnu interešu aizsardzībai sociālais pedagogs 2013. gadā 13
gadījumos sadarbojies ar citām institūcijām – medicīnas iestādes, bāriņtiesa, pašvaldības
policija, Valsts policija, Nepilngadīgo lietu komisija, pedagoģiski medicīniskā komisija u.c.
Sociālais pedagogs pēc uzaicinājuma piedalās arī vecāku sapulcēs, skolas
administrācijas sēdēs, pedagoģiskās padomes sēdēs.
Klašu audzinātāju darbā tiek plānotas stundas par drošības jautājumiem un rīcību
ekstremālās situācijās. Regulāri notiek tikšanās ar valsts un pašvaldības policijas
darbiniekiem, Latvijas dzelzceļa, Latvenergo lektoriem, lai teorētiskās un praktiskās
nodarbībās nostiprinātu prasmes un iemaņas, kā rīkoties bīstamās situācijās. Katru gadu
septembrī tiek organizēta „Drošības nedēļa”. Klašu audzinātāju stundās, klašu vecāku
sapulcēs, skolas organizētajās izglītojošās lekcijās, skolēni un vecāki tiek informēti par
atkarībām un to profilaksi.
Ir izstrādāti skolas iekšējās kārtības noteikumi. Pastāv noteikta kārtība un rīcības plāns
iekšējās kārtības noteikumu ievērošanai un ārpusstundu pasākumu organizēšanai. Skolēni
regulāri un mērķtiecīgi tiek instruēti par iekšējās kārtības noteikumiem, ugunsdrošību,
elektrodrošību, par satiksmes un citiem drošības noteikumiem un rīcību ekstremālās
situācijās. Skolēni un skolas darbinieki zina, kā rīkoties ekstremālās situācijās. 98 % skolēnu
apgalvo, ka zina kā rīkoties bīstamās un ekstremālās situācijās uz ielas, uz ūdens, uz ledus,
ugunsgrēka gadījumā.
Ir izstrādāts civilās aizsardzības plāns, ierīkota automātiskā ugunsdrošības
signalizācija. Atbilstoši prasībām skolas ēkā izvietoti evakuācijas plāni, ugunsdzēšamie
aparāti, ir norādes uz izeju un informācija, kā sazināties ar glābšanas dienestiem. Skolas
teritorijā tiek veikta videonovērošana. Dežurante uzrauga nepiederošu personu
ierašanos skolā.
Pedagogi ir apguvuši pirmās palīdzības sniegšanu. Atbilstoši noteikumiem skolas
darbiniekiem notiek instruktāžas par darba drošību.
Ārstniecības personāls strādā atbilstoši normatīvajām prasībām iekārtotā kabinetā
noteiktā darba laikā. Medmāsa regulāri seko skolēnu veselības stāvoklim, viņu personīgai
higiēnai, skolas sanitārajam stāvoklim, kā arī skolēnu ēdināšanai. Medmāsa sniedz
neatliekamo medicīnisko palīdzību. Sadarbojoties ar klašu audzinātājiem, skolēni tiek izglītoti
pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā un higiēnas jautājumos. Negadījumu, traumu vai
pēkšņas saslimšanas gadījumā, skolēnu vecāki tiek informēti personīgi pa telefonu.
Organizējot mācību un audzināšanas procesu, skola cenšas ievērot mediķu norādījumus par
izglītojamo veselības stāvokli un individuālajām vajadzībām.
Skolā ir nodrošināta kvalitatīva, daudzveidīga un veselīga ēdināšana. Apgalvojumam
„Skolas ēdnīcā varu garšīgi un veselīgi paēst” piekrīt 99 % skolēnu. Lai veicinātu skolēnu
veselību, skola atkārtoti piedalās programmās „Skolas piens” un „Skolas auglis”.
Notiek koriģējošās vingrošanas nodarbības, lai palīdzētu sākumskolas skolēniem
novērst stājas problēmas
Sākumskolas skolēniem pieejama pagarinātās dienas grupa, kur skolēni pedagoga
uzraudzībā var sagatavot mājas darbus, pavadīt laiku interesantās un izglītojošās nodarbībās.
Atbalsta personāls, klašu audzinātāji un mācību priekšmetu skolotāji mācību gada
sākumā palīdz adaptēties 1. un 5. klašu skolēniem.
Skolā ir izveidota klašu, klašu audzinātāju, pedagogu, tehnisko darbinieku un
administrācijas dežūru sistēma.
92 % skolēnu vecāki piekrīt vai drīzāk piekrīt, nekā nepiekrīt apgalvojumam, ka
skolas personāls seko bērnu veselības stāvoklim.
40
Stiprās puses:
1. Skolēniem tiek sniegts daudzpusīgs atbalsts.
2. Skolēniem ir pieejams logopēda, psihologa, sociālā pedagoga atbalsts.
3. Skolā tiek popularizēts veselīgs dzīvesveids.
4. Regulāri notiek „Drošības dienu” pasākumi.
Tālākās attīstības vajadzības:
Turpināt plānot un īstenot pasākumus skolēnu pozitīvās saskarsmes veicināšanai.
Jomas novērtējums: – ļoti labi
4.4.2. Atbalsts personības veidošanā.
Skolā darbojas skolēnu ievēlēta padome. Tā izzina skolēnu intereses un iesaistās
Skolas padomes darbā. Ir izstrādāts Skolēnu padomes reglaments. Skolēnu padomes darbība
tiek plānota saskaņā ar skolas ārpusstundu darba plānu. Padomes sapulces notiek vismaz
divas reizes mēnesī, tās tiek protokolētas. Skolēni ne tikai plāno pasākumus, bet arī kopīgi
veic sagatavošanas darbus, pasākuma vadīšanu un izvērtēšanu. Tas palīdz skolēniem
uzņemties atbildību par uzticētajiem pienākumiem, veido publiskās uzstāšanās un
organizatoriskās prasmes. Skolēnu padome sadarbojas ar citu skolu pašpārvaldēm. Skolēnu
padomes darbu koordinē un atbalsta direktora vietniece audzināšanas darbā.
Izglītojamo personības attīstības svarīgs akcents ir tīra, sakopta, estētiska skolas vide.
Īpašs skolas vides noformējums tiek veidots vairākos svētkos gada ritējumā – Zinību dienā,
Skolotāju dienā, Valsts svētkos, Ziemassvētkos, Valentīndienā, Lieldienās, Pēdējā zvana
svētkos. Ziemassvētkos tradicionāla ir skolas logu un telpu vienota dekorēšana. „Rūķu
darbnīcā” piedalās skolēni, vecāki un skolotāji.
Katru mācību gadu tiek izvirzīts skolas audzināšanas darba mērķis un prioritātes,
ņemot vērā VISC metodiskos ieteikumus. Skolas audzināšanas darba programmu realizē
klases audzinātāji un citi pedagogi.
Klašu audzinātāji, ņemot vērā skolēnu vajadzības un vecumposmu īpatnības, klases
stundu plānojumā iekļauj šādas tēmas :
92%
8%
Skola sniedz atbalstu, ja bērnam nepieciešama psihologa, logopēda u.c. palīdzība
Piekrītu
Drīzāk piekrītu nekā nepiekrītu
Nepiekrītu
Drīzāk nepiekrītu nekā piekrītu
41
- vērtībizglītība,
- uzvedība un saskarsmes kultūra,
- patriotisms un pilsoniskā līdzdalība,
- veselīga dzīvesveida pamati un atkarību profilakse,
- darbība ekstremālās situācijās un satiksmes drošība,
- karjeras izvēle.
Tiek plānoti arī dažādi klases pasākumi: tematiski klases vakari, mācību un sporta
konkursi, izglītojošas mācību ekskursijas un pārgājieni, teātra izrāžu un muzeju apmeklējumi.
Klašu audzinātāja darbība ļauj skolēnam attīstīt sociālās prasmes un iemaņas, māca
veselīgu dzīvesveidu, palīdz personības veidošanā un attīstīšanā.
Klašu audzinātāji mācību gada noslēgumā veic sava darba pašvērtējumu.
Skolā regulāri notiek dažādi izglītojoši un izklaides pasākumi visām klašu grupām ar
mērķi saglabāt skolas tradīcijas un pilnveidot skolēnu radošumu, atvērtību, klases kolektīvu
veidošanos. Skolas pasākumu sagatavošanā piedalās gan izglītojamie, gan priekšmetu
skolotāji, interešu izglītības programmu pedagogi, administrācija, gan tehniskie darbinieki,
gan vecāki.
Skolēni ar interesi un lielu atsaucību organizē un piedalās dažādos labdarības
projektos. Sadarbībā ar Lielvārdes attīstības fondu tika rīkots Ziemassvētku koncerts un
gatavotas dāvaniņas mikrorajona pensionāriem. Mājturības stundās skolēni gatavoja Lieldienu
pārsteigumus vientuļajiem pilsētas pensionāriem – koka virtuves piederumus un tējas
maisiņus. Labdarības akcijas ietvaros ir ziedoti līdzekļi Ogres dzīvnieku patversmei. Pavasara
akcijā skolēni rīkoja savu rokdarbu tirdziņu, lai par iegūtajiem līdzekļiem sagādātu spēles
pirmsskolas grupām.
Skola sekmē radošas, emocionāli un intelektuāli izglītotas personības veidošanos,
piedāvājot daudzpusīgu ārpusstundu nodarbību klāstu. Visiem interešu izglītības pulciņiem ir
izstrādātas programmas, nodarbības notiek pēc apstiprināta grafika. Mācību gada sākumā
vecākiem ir informācija par skolas piedāvātajām interešu izglītības programmām.
Apgalvojumam „Skolēniem ir iespēja piedalīties skolas ārpusstundu pulciņos” piekrīt 100 %
vecāku.
Skolā tiek organizēti mākslinieciskās pašdarbības koncerti, sadraudzības koncerti ar
citu skolu kolektīviem. Regulāri tiek atbalstīta interešu izglītības kolektīvu dalība dažāda
mēroga konkursos, skatēs, koncertos. Pulciņu dalībnieki ar labiem rezultātiem savu veikumu
prezentējuši dažādās sacensībās, konkursos un izstādēs. 89 % izglītojamo vecāki piekrīt, ka
skolēniem ir iespējas iesaistīties dažāda veida ārpusstundu pasākumu organizēšanā skolā.
Interešu izglītības pedagogi veiksmīgi sadarbojas ar skolēnu vecākiem. Mācību gada beigās
notiek interešu izglītības programmu izpildes un rezultātu analīze, kā arī programmu
plānošana un pieteikšana nākamajam mācību gadam.
Stiprās puses:
1. Skolēni aktīvi iesaistās ārpusstundu pasākumu sagatavošanā un norisē.
2. Labi un izcili skolēnu panākumi novada un starpnovadu sporta sacensībās, konkursos.
Tālākās attīstības vajadzības:
Motivēt katru skolēnu iesaistīties kādā no interešu izglītības programmām.
Jomas novērtējums: - ļoti labi
42
4.4.3. Atbalsts karjeras izglītībā.
Skolas bibliotēkā ir pieejama informācija par dažādu izglītības iestāžu piedāvātajām
izglītības programmām - informācijas stendā, grāmatās, bukletos un CD formātā. Informācijas
ieguvei skolēni var izmantot datorus un interneta resursus.
Karjeras izglītības īstenošanai skolā tiek izmantoti dažādi virzieni: klašu audzinātāju,
priekšmetu skolotāju darbs mācību stundās, ārpusstundu pasākumi, ekskursijas, darbs ar
vecākiem, tikšanās ar skolas absolventiem, uzņēmumu pārstāvjiem.
Skolā tiek organizētas 9.klašu audzēkņu tikšanās ar vidusskolu, ģimnāzijas,
profesionāli tehnisko skolu pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju par tālākizglītības iespējām. 9.
klases skolēni piedalās „Ēnu dienā”. Skolai izveidojusies veiksmīga sadarbība ar NBS Gaisa
spēku daļu Lielvārdē un Zemessardzi.
Klašu audzinātāji mērķtiecīgi palīdz skolēniem apzināt viņu spējas un intereses. Kā arī
sadarbojas ar Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūru, Rīgas reģionālo informācijas
konsultāciju centru, lai veiktu skolēnu izpēti karjeras izvēlē. Klašu audzinātāji pārdomāti
organizē mācību ekskursijas uz uzņēmumiem un starptautisko izglītības izstādi „Skola”.
Apgalvojumam „Skola sniedz informāciju par profesiju daudzveidību un
tālākizglītības iespējām” piekrīt 61 % un 29 % drīzāk piekrīt nekā nepiekrīt.
Stiprās puses:
Mērķtiecīgs un vispusīgs darbs karjeras izglītības jomā.
Tālākās attīstības vajadzības:
Turpināt karjeras izglītības pasākumu organizēšanu skolēniem.
Aktualizēt skolotāja – karjeras konsultanta lomu skolēna interešu un karjeras izvēlē.
Jomas novērtējums: – labi
10 10 12
1
8 7
23
1 7
9
15
2 0
5
10
15
20
25
Novada vidusskolas Citas vidusskolas Profesionālās vsk. Cits (strādā)
Absolventu tālākās izglītības gaitas
2010./11. 2011./12. 2012./13.
43
4.4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai.
Skolā ir apzināti talantīgie skolēni un skolēni ar grūtībām mācībās. Skolā mērķtiecīgi
plāno, veicina un atbalsta talantīgo skolēnu piedalīšanos olimpiādēs, projektos un konkursos.
Pedagogi profesionāli iesaista skolēnus pētnieciskajā darbībā. Ar labiem rezultātiem skolēni
regulāri piedalās novada un starptautiskās zinātniski pētnieciskajās konferencēs, olimpiādēs.
Pagājušajā mācību gadā 77 skolēni ar labiem un izciliem rezultātiem startēja skolas,
novada, reģionālās un valsts olimpiādēs – 6 pirmās vietas, 13 otrās vietas, 6 trešās vietas, 13
atzinības. Bioloģijā, matemātikā un fizikā skolēni piedalījās valsts olimpiādēs. (pielikumā
tabula par olimpiāžu rezultātiem)
2012./2013.mācību gada beigās Lielvārdes novada uzņēmēji ierosināja apbalvot
skolēnus trijās nominācijās:
9.klases skolnieki E.Ozoliņš un M.Mežvēvers ieguva nomināciju „Izcilnieks dabas
zinībās un tehnoloģijās”;
7.klases skolniece K.A.Grīnuma ieguva nomināciju „Izcilnieks valodās”;
Ansamblis „Taurenīši” ieguva nomināciju „Izcilnieks mākslās”.
Ar labiem rezultātiem skolnieki startē sporta sacensībās novadā. Ceturtā klase
2011./2012.mācību gadā piedalījās Latvijas Olimpiskās komitejas rīkotā Olimpiskās vides
izglītības konkursā „Olimpiskais ekobuss Londona 2012” un ieguva pirmo vietu un Galveno
balvu.
Skolā ir nodrošinātas konsultācijas visiem izglītojamiem. Skolēni, kuriem mācīšanās
sagādā grūtības vai kuri ilgstoši slimojuši, var pilnveidot savas zināšanas un uzlabot mācību
sasniegumus. Konsultācijas skolēni regulāri apmeklē.
Sadarbojoties klašu audzinātājiem, logopēdam, psihologam un sociālajam pedagogam,
tiek apzinātas skolēnu speciālās vajadzības un tiek ievēroti piedāvātie ieteikumi. Mācību
procesā tiek izmantoti atbalsta pasākumi bērniem ar speciālajām vajadzībām un mācību
priekšmetu pedagogi sastāda individuālos izglītības plānus. MK un pedagoģiskās padomes
sēdēs tiek pārrunāti jautājumi par atbalsta pasākumu izmantošanu mācību stundās un
pārbaudes darbu laikā, par atgādņu izgatavošanu un izmantošanu.
No 2012.gada 2.janvāra līdz 2013.gada 30.decembrim skolā tika īstenots Eiropas
Sociālā fonda projekts „Atbalsta pasākumu īstenošana Lielvārdes novada izglītības iestādēs”.
Projekta ietvaros daudzveidīgu atbalstu izglītojamie saņēma 648 reizes. Projekta īstenošanā
skolā bija iesaistīti 10 pedagogi. Skolotāji apmeklēja seminārus, kursus, veidoja dažādus
metodiskos materiālus individuālo spēju attīstīšanai lasīšanas un valodas attīstības
nodarbībām, un dalījās pieredzē.
N.p.
k. Atbalsta veids
Skolēnu skaits
2012. gadā
Skolēnu skaits
2013. gadā
1. Lasīšanas nodarbības mazās grupās 79 42
2. Latviešu valodas prasmju attīstīšanas nodarbības
(skolēniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā)
39 38
3. Logopēda nodarbības 50 42
4. Speciālā pedagoga nodarbības 26 24
5. Koriģējošās vingrošanas nodarbības 34 25
6. Pagarinātā grupa (no 15.00 līdz 17.00) 35 43
7. Atbalsts dalībai mācību ekskursijās un teātra
izrāžu apmeklējumam
49 122
44
Bērni ar grūtībām mācībās tiek nosūtīti uz pedagoģiski medicīnisko komisiju un
mācības turpina atbilstoši speciālās izglītības programmām.
Mācību gada beigās skolēni, viņu vecāki, pedagogi par sasniegumiem mācību
priekšmetu olimpiādēs, konkursos, sporta sacensībās tiek apbalvoti, izsniedzot skolas vai
novada pateicības un pārsteiguma balvas.
Stiprās puses:
1. Skola veicina un atbalsta talantīgo skolēnu dalību konkursos, olimpiādēs, projektos,
zinātniskās pētniecības darbu izstrādē, sporta sacensībās.
2. Skolā sistemātiski organizē darbu ar izglītojamiem, kuriem mācības sagādā grūtības,
piedāvājot konsultācijas un cita veida palīdzību.
Tālākās attīstības vajadzības:
Pilnveidot mācību metodes darbam ar talantīgajiem skolēniem un skolēniem ar mācīšanās
traucējumiem.
Jomas novērtējums: – ļoti labi
92%
8%
Skola skolēniem piedāvā mācību priekšmetu konsultācijas un papildnodarbības
Piekrītu
Drīzāk piekrītu nekā nepiekrītu
Nepiekrītu
Drīzāk nepiekrītu nekā piekrītu
45
Lielvārdes pamatskolas skolēnu sasniegumi
interešu izglītībā 2012./2013. m.g.
Nr.p.k. Klase Vārds, uzvārds Konkurss Vieta Skolotājs
1. 3.a Keita Kristīne
Vanaga Piedaugavas novada
stāstnieku
konkursā „Teci,
teci, valodiņa”
Lielā stāstniece
1.vieta
Iveta Bite
2. 5.b Lāsma Ločmele Lielā stāstniece 1.
vieta
3. 5.b Renāte Buraka Lielā stāstniece
2.vieta
4. 6.a Madara Lipiņa Lielā
stāstniece 2.vieta
5. 6.a Kate Strazda Lielā
stāstniece 2.vieta
6. 3.a Keita Kristīne
Vanaga
16. stāstnieku
konkurss „Teci,
teci,
valodiņa” Rīgas
Latviešu biedrībā.
Lielā stāstniece 2.
vieta
7. 5.b Lāsma
Ločmele
Lielā stāstniece 2.
vieta
8. 5.a
5.a
5.a
5.a
5.b
Samanta Mudele
Madara Barkāne
Keita Līna
Formaņicka
Madara Murāne
Lāsma Ločmele
Starpnovadu
(Lielvārdes,
Ikšķiles, Ķeguma)
izglītības iestāžu
tautasdziesmu
konkurss
„Lakstīgala”
1.vieta Inga
Blumfelde
9. 6.a
6.a
6.a
Kate Strazda
Aiga Bernāne
Madara Lipiņa
Starpnovadu
(Lielvārdes,
Ikšķiles, Ķeguma)
jauno vides
pētnieku forums
„Skolēni
eksperimentē”
2.vieta Inese
Rancāne
90%
8%
1%
1%
Skola veicina bērnu piedalīšanos olimpiādēs, konkursos, projektos.
Piekrītu
Drīzāk piekrītu nekā nepiekrītu
Nepiekrītu
Drīzāk nepiekrītu nekā piekrītu
46
10. 1.-4. 1.-4. klašu koris Starpnovadu
(Ikšķiles, Ķeguma,
Lielvārdes)
izglītības iestāžu 2.-
4.klašu, 5.-9.klašu
koru skate
2.pakāpe Inga
Blumfelde 11. 5.-9. 5.-9. klašu koris 2.pakāpe
12. 2.-4. 2.-4. klašu
ansamblis
„Taurenīši”
Starpnovadu
(Ikšķiles, Ķeguma,
Lielvārdes) vokālās
mūzikas konkurss
„Balsis”
1.pakāpe Inga
Blumfelde
13. 2.-4. 2.-4. klašu
ansamblis
„Taurenīši”
Vidzemes reģiona
vokālās mūzikas
konkurss „Balsis”
1.pakāpe Inga
Blumfelde
Dalība konkursos 2012./2013.m.g.
1. 8.a Dita Zakare Vizuālās un vizuāli
plastiskās mākslas
konkurss „Kur saulīte
rotājās”
1.pakāpe Ilze
Bērtulsone 2. 8.c Svetlana Kijaševa 3.pakāpe
3. 9.b Ilmārs Pokšāns Atzinība
(Babītē)
4. 3.a Vladislavs
Senevičs
Konkurss „Anekdošu
virpulis” Rīgā
3.vieta Iveta Bite
5. 7.-9. Zēnu komanda Starpnovadu sacensības
volejbolā
2.vieta Pēteris Imšs
6. 9.a Emīls Ozoliņš Starpnovadu konkurss
„Pazīsti savu
organismu”
1.vieta A. Pētersons
7. 9.a Linda Plaude 2.vieta
8. 9.a Emīls Ozoliņš Konkursa „Pazīsti savu
organismu” fināls
Daugavpils universitātē
Atzinība A. Pētersons
9. 6.a Kate Strazda
Aiga Bernāne
Madara Lipiņa
Jauno vides pētnieku
forums „Skolēni
eksperimentē”
2.vieta Inese
Rancāne
10. 9.a Ieva Bite R.Blaumaņa literārās
prēmijas konkurss
atzinība Santa
Mežvēvere
11. 5.b Klases komanda ZZ čempionāts 2013 piedalījās Ilze Čuibe
12. 7.a Klases komanda ZZ čempionāts 2013 finālā Rīgā Santa
Mežvēvere
13. visi Makulatūras un bateriju
vākšanas projekts „Tīrai
Latvijai”
Anita Atraste
4.4.5. Atbalsts izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām.
Skolā nav licencēta izglītības programma izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām.
Visiem skolēniem ar speciālām vajadzībām ir psihologa vai logopēda atzinumi.
Katram skolēnam pēc vienota parauga ir izstrādāts individuālās izglītības plāns, kas tiek
47
koriģēts atbilstoši sasniegumu dinamikai. Mācību procesā tiek izmantoti atbalsta pasākumi un
notiek cieša sadarbība ar vecākiem, psihologu, logopēdu.
Skolotāji ir sagatavoti darbam ar skolēniem, kuriem ir speciālās vajadzības. Pedagogi
apmeklēja kursus „Pedagoģijas un psiholoģijas atziņu izmantošana individuālo izglītības
plānu sagatavošanā un īstenošanā izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām” un kursus
„Mācību procesa organizēšana skolēnam ar autiskā spektra traucējumiem”. Notiek regulāra
savstarpējas pieredzes apmaiņa. Darbu ar skolēniem, kuriem ir speciālās vajadzības, pārrauga
un koordinē direktora vietniece sadarbībā ar atbalsta personālu.
Vienam skolēnam ir nodrošināti asistenta pakalpojumi.
Stiprās puses:
1. Skola veiksmīgi sniedz atbalstu skolēniem ar speciālajām vajadzībām.
2. Pedagogi regulāri sadarbojas ar atbalsta personālu.
Tālākās attīstības vajadzības:
Pilnveidot metodiskos paņēmienus atbalsta sniegšanai skolēniem ar speciālajām vajadzībām.
4.4.6. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni.
Skola regulāri, savlaicīgi un kvalitatīvi informē vecākus vienotajā skolas skolēnu
dienasgrāmatā (sekmju izraksti; stundu apmeklējums; konsultāciju, fakultatīvu un interešu
izglītības pulciņu laiki; ieraksti par skolēna uzvedību; pateicības; informatīvi ziņojumi par
dažādām norisēm skolā), žurnālā, klašu un skolas vecāku sapulcēs. Par nozīmīgākiem
pasākumiem informācija tiek ievietota Lielvārdes, Ogres novada laikrakstā, kā arī pašvaldības
mājas lapā.
Klašu sapulcēs vecāki tiek informēti par skolas iekšējās kārtības noteikumiem, valsts
pārbaudījumu norises kārtību, mācību darbu, stundu apmeklējumiem, mācību sasniegumu
vērtēšanas kārtību, uzvedību, atbalsta personāla darbību, adaptāciju 1. un 5. klasēs. Sapulcēs
tiek pieaicināti lektori. Vecāku sanāksmju norises laiki tiek pielāgoti viņu iespējām, ko
apstiprina 92 % vecāku. Īpaši veiksmīga abpusēja sadarbība notiek sākumskolas posmā.
Skolā ir noteikta kārtība vecāku priekšlikumu un iebildumu izteikšanai.
Vecākiem organizēto pasākumu lietderība un kvalitāte regulāri tiek analizēta,
uzklausīts vecāku viedoklis un secinājumi izmantoti turpmākajā darbā.
Skolā darbojas Skolas padome. Vecāku pārstāvji skolas padomē ir vairākumā, un
padomes vadītājs ievēlēts no vecāku vidus. Skolas padomes pārstāvji uzklausa, apkopo un
izskata vecāku jautājumus, priekšlikumus par skolas darbību. Vecāki piedalās ārpusstundu
pasākumu plānošanā, sagatavošanā un norisē.
Pavasarī uz tikšanos aicina topošos pirmklasniekus un viņu vecākus. Nākamie skolēni
un viņu vecāki tiek iepazīstināti ar skolas piedāvātajām iespējām bērna izglītībā, ārpusstundu
darbā un skolas tradīcijām.
Skola plāno un regulāri organizē daudzveidīgus pasākumus. Sadarbības formas ar
vecākiem ir ļoti dažādas - individuālas sarunas, konsultācijas, klašu un skolas vecāku
sapulces, lekcijas, vecāku dienas, mācību stundu vērošana, kopīgas ekskursijas un pārgājieni,
klases vakari un tematiskās pēcpusdienas kopā ar vecākiem, vecāku vadītas nodarbības
karjeras izvēlē, svētki skolā, vecāku līdzdalība svētku sagatavošanas procesā un norisē, kopīgi
kultūras un sporta pasākumu apmeklējumi, vecāku atbalsts interešu izglītības pulciņu
pasākumos, konkursos
48
Stiprās puses:
1. Skolēnu vecākiem tiek dota iespēja iesaistīties skolas darba uzlabošanā
2. Sadarbībai ar skolēnu vecākiem skola izmanto daudzveidīgas darba formas.
3. Abpusēji ieinteresēta sadarbība sākumskolas posmā.
Tālākās attīstības vajadzības:
Popularizēt skolas padomes darbu.
Meklēt jaunas darba formas sadarbībai ar vecākiem pamatskolas posmā.
Paplašināt izglītojošu lekciju piedāvājumu vecākiem.
Jomas novērtējums: – ļoti labi
Sadarbība ar vecākiem sākumskolā 2009./2010.m.g.
Klase
Vecāku
sapulces
(skaits)
Sapulču tēmas
Apmeklē
jums
(skaits)
%
Māc.
ekskur
sijas
Citi
pasākumi
1.a
3 Bērna adaptācija skolā,
mācību process.
13 93
%
2 Klases eglīte
ar vecākiem.
Psiholoģes lekcija
“Vecāku palīdzība”,
mācību sasniegumi.
4 29
%
Ābeces
svētki.
Mācību sasniegumi
1. klasē:
Ko un kā apgūstam?
Savstarpējās attiecības.
12 86
%
1.b
3 Pirmā mācību mēneša
analīze.
14 100
%
0 Burtiņu
svētki klasē.
Psiholoģes lekcija
“Vecāku palīdzība”, klasē
- mācību sasniegumi.
8 57
%
“Ko mēs
mākam?”
Mācību gada sasniegumu
izvērtējums.
10 71
%
80%
18% 1% 1%
Regulāri saņemu informāciju par bērna mācību sasniegumiem, uzvedību un attieksmi pret mācību darbu
Piekrītu
Drīzāk piekrītu nekā nepiekrītu
Nepiekrītu
Drīzāk nepiekrītu nekā piekrītu
49
2.a
3 Psiholoģes lekcija
“Vecāku palīdzība”,
mācību sasniegumi,
skolēnu savstarpējās
attiecības klasē,
individuālas sarunas
10 59
%
2 Teātra izrāde
Rīgā
Mācību sasniegumi,
ārpusklases lasīšanas
problēmas, ieteikumi
vecākiem, kā palīdzēt
bērniem.
14 82
%
Konkurss
klasē “Ko tu
zini par
Lielvārdi?”
Vecāku diena –
piedalīšanās mācību
stundās, saruna par bērnu
darbu ikdienā, par
prasībām skolā, par
aktualitātēm.
5 29
%
Klases eglīte
2.b
2 Psiholoģes lekcija
“Vecāku palīdzība”,
mācību rezultāti, skolēnu
savstarpējās attiecības
klasē.
8 50
%
2 Klases eglīte
Mācību rezultāti, mācību
literatūra nākamajam
gadam.
9 56
%
3.a
2 Valsts ieskaites norise
pavasarī, kas jāapgūst,
mācoties trešajā klasē.
19 95
%
3 Teātra
izrādes Rīgā.
Psiholoģes lekcija
“Vecāku palīdzība”, klasē,
kā palīdzēt mācībās, par
paviršiem rokrakstiem,
Ziemassvētku pasākums.
19 95
%
Klases eglīte.
Valsts pārbaudes darbs,
sasniegumi un neveiksmes
mācību darbā, savstarpējās
attiecības, to problēmu
risināšana.
20 100
%
Klases
vakars.
3.b
3 Valsts ieskaite pavasarī,
organizatoriski jautājumi.
10 71
%
1 Uz
Lielvārdes
bibliotēku.
Psiholoģes lekcija
“Vecāku palīdzība”, klasē
tikšanās individuālām
sarunā.
3 23
%
Klases eglīte.
Par kārtības un disciplīnas
ievērošanu klasē, par
Valsts ieskaites kārtību un
noteikumiem, par
pārbaudes darbu
rezultātiem klasē un
12 92
%
50
ieteikumiem.
Vecāku diena –
piedalīšanās mācību
stundās, individuālas
sarunas.
1 8 %
4.a
1 Skolēnu adaptācija skolā. 17 85
%
2 “Ceļojums ar
Pepiju uz
Kurrekurredu
tas salu.”
Viktorīna
“Ko es zinu
par Latviju”
Secinājumi.
1. Sākumskolas klasēs mācību gada laikā notikušas 17 vecāku sapulces.
2. 208 vecāki apmeklējuši vecāku sapulces.
3. Vecāku sapulcēs runāts par mācību darbu rezultātiem, par skolēnu adaptāciju skolā,
par iespējamo palīdzību (piedalījušies arī mācību priekšmetu skolotāji), par skolēnu
savstarpējām attiecībām, par valsts pārbaudes darba norisi un noteikumiem.
4. Apmeklējums sākumskolas vecāku sapulcēs vidēji 67 %.
5. Ļoti labi apmeklētas ir vecāku sapulces 3.a klasē, kur apmeklējums ir gandrīz 100 %.
6. Sākumskolā tika organizēta kopsapulce vecākiem, kurā par vecāku iespējamo
palīdzību runāja klīniskās psiholoģijas maģistre Sandra Ozoliņa. Šo sapulci apmeklēja
tikai 52 % vecāku.
7. Kopsapulci pirmsskolas grupu vecākiem par sagatavošanu skolai apmeklēja neliels
skaits interesentu.
8. Pedagogiem jāpārdomā sapulču tematika, lai vecākiem tiktu sniegta vispusīga
informācija arī bērnu audzināšanas, izglītošanas un veselības jautājumos.
4.5. Skolas vide.
4.5.1. Mikroklimats.
Skola veicina skolēnos un viņu vecākos piederības apziņu un lepnumu par savu skolu.
98 % skolēnu apgalvo, ka patīk skola. Skolēni jūtas piederīgi skolai. Apgalvojumam
„Skolā un tās apkārtnē jūtos droši” 60 % piekrīt, un 34 % drīzāk piekrīt, nekā nepiekrīt. Tas
nozīmē, ka gandrīz visi skolā jūtas labi, droši un pasargāti.
Skolā ir daudzveidīgas tradīcijas, kuras tiek ievērotas un rūpīgi koptas. Tās saliedē
skolas kolektīvu, veicina saikni ar vecākiem, apkārtējo sabiedrību. Tradīciju uzturēšanā un
jaunu kopīgu skolas pasākumu veidošanā iesaistās skolēni un vecāki.
Skola lepojas ar savu karogu, kas svinīgi tika iesvētīts 2011. gada 1. septembrī. Uz
sarkanpelēka pamata ir izausti K.Ulmaņa vārdi „Mūsu zināšanas darbam, mūsu darbs
tēvzemei”. Skolai ir austs vimpelis un ir izveidotas savas skolēnu dienasgrāmatas, kuru vākus
rotā skolas attēli. Skolas simbolika veido skolēnos piederības sajūtu un lepnumu par savu
skolu.
Piedaloties dažāda mēroga olimpiādēs, konkursos, skatēs, sporta sacensībās, projektos,
skolēni un pedagogi veido pozitīvu skolas tēlu. Apgalvojumam „Skola veicina skolēnos un
vecākos lepnumu par skolu” piekrīt 82 % un 16 % drīzāk piekrīt nekā nepiekrīt.
51
Par skolas dzīvi informācija tiek sniegta novada laikrakstā „Lielvārdes ziņas”.
Lielākā daļa skolēnu uzskata, ka skolā ir labvēlīga atmosfēra. 83 % skolēnu piekrīt vai
daļēji piekrīt apgalvojumam „Mani klasesbiedri ir draudzīgi un izpalīdzīgi”. Nav novērotas
domstarpības dzimuma, reliģiskās un nacionālās piederības jomā. 81 % vecāku piekrīt vai
daļēji piekrīt, ka skolā cenšas novērst fiziskos un morālos pāri darījumus skolēnu vidū.
Konfliktsituācijas skolā cenšas risināt taisnīgi, mierīgi, uzklausot visus viedokļus, vajadzības
gadījumā iesaistot atbalsta personālu.
Skolas iekšējās kārtības noteikumi ir izstrādāti kopā ar skolas darbiniekiem. Ar tiem ir
iepazīstināti visi skolēni un vecāki. Izraksts no noteikumiem ievietots skolēnu dienasgrāmatā,
kuru mācību gada sākumā paraksta skolēns un viņa vecāki. Katra semestra sākumā klašu
audzinātāji atkārtoti aktualizē kārtības noteikumus, par ko skolēni parakstās instruktāžas
lapās. 95 % vecāku apgalvo, ka skolēni ir iepazīstināti ar skolas iekšējās kārtības
noteikumiem. 87 % skolēnu piekrīt vai daļēji piekrīt apgalvojumam, ka ievēro skolas iekšējās
kārtības noteikumus. Noteikumi sekmē uzvedības normu ievērošanu. Par drošību, saskarsmi
un kulturālu uzvedību tiek runāts arī audzināšanas stundās.
Skolas vadība, skolotāji un darbinieki cenšas būt vienādi taisnīgi pret visiem -
skolēniem, viņu ģimenēm, skolēnos ieaudzināt prasmi ar iecietību izturēties pret citādo.
Skolā ir noteikta kārtība par nepiederošu personu uzturēšanos skolā. Attieksme pret
apmeklētājiem ir laipna un korekta.
Stiprās puses:
1. Skolai ir daudzveidīgas tradīcijas.
2. Skolai ir sava simbolika, kas veido skolēnos piederības sajūtu un lepnumu par savu
skolu.
3. Ir izstrādāti kvalitatīvi skolas iekšējie kārtības noteikumi.
Tālākās attīstības vajadzības:
Turpināt mērķtiecīgu darbu pie skolēnu uzvedības kultūras uzlabošanas.
Sekmēt personīgo līdzatbildību par disciplīnas un kārtības uzturēšanu skolā.
Jomas novērtējums: – ļoti labi
69%
26%
5%
Mans bērns skolā jūtas droši
Piekrītu
Drīzāk piekrītu nekā nepiekrītu
Nepiekrītu
Drīzāk nepiekrītu nekā piekrītu
52
4.5.2. Fiziskā vide.
Skolas telpas ir tīras, uzkoptas un atbilst sanitāri higiēniskajām normām. Par to rūpējas
skolas personāls. Apgaismojums, temperatūra atbilst mācību procesa prasībām. Telpas
regulāri vēdina. Kontroles institūciju veiktās pārbaudes tiek reģistrētas pārbaužu aktu reģistrā,
pārbaužu dokumenti ir pieejami. Kontrolējošo institūciju ieteikumi un norādījumi vienmēr
tiek savlaicīgi izpildīti. Klašu audzinātāji, skolotāji un skolēni rūpējas par telpu estētisko
noformējumu. Atbilstoši svētkiem un gadskārtu ieražām tiek veidots vienots skolas, klašu
telpu noformējums. 79% aptaujāto skolēnu piekrīt un 20 % drīzāk piekrīt nekā nepiekrīt
apgalvojumam „Skolas telpas un mācību kabineti ir tīri, silti un mājīgi”. 91% vecāku uzskata,
ka skolas telpas vienmēr ir tīras, siltas, mājīgas un 9 % drīzāk piekrīt nekā nepiekrīt šim
apgalvojumam.
Skolēni un pedagogi regulāri seko, lai skolas telpas būtu sakārtotas. Kārtību kabinetos
mācību procesa laikā palīdz nodrošināt klašu dežuranti.
Mērķtiecīgi un plānveidīgi notikusi skolas fiziskās vides uzlabošana: skolas ieeju
rekonstrukcija un nobrauktuvju izbūve, aktu zāles pirmā balkona un palīgtelpu renovācija.
Pārdomāti un kvalitatīvi ir renovēti un aprīkoti mācību kabineti latviešu valodā, vēsturē, angļu
valodā, informātikā. Vērtīgs ieguvums ir mansarda stāva izbūve un mūzikas kabineta
iekārtošana.
Skolas teritorija ir apzaļumota un vienmēr sakopta. Darbus veic skolas tehniskie
darbinieki. Rudenī un pavasarī skolēni un pedagogi piedalās teritorijas uzkopšanas talkās. Ir
izstrādāts profesionāls skolas apzaļumošanas projekts.
Skola atrodas dzīvojamā masīvā. Tās tuvumā nav ielu ar noslogotu satiksmi. Pie
skolas ir stāvlaukums transporta līdzekļiem. Skolas apkārtnē skolēni jūtas droši.
Stiprās puses:
1. Mērķtiecīgi veikti skolas vides uzlabojumi.
2. Plānveidīgi tiek renovēti un labiekārtoti mācību kabineti.
3. Skolēni un pedagogi rūpējas par estētisko vides noformējumu.
4. Skolēni un pedagogi atbildīgi un saudzīgi izturas pret skolas telpām un inventāru.
5. Skolēni un skolas darbinieki regulāri piedalās skolas vides un teritorijas uzkopšanā.
Tālākās attīstības vajadzības:
Sporta zāles palīgtelpu kapitālais remonts.
Video novērošanas sistēmas modernizācija un paplašināšana.
Skolas apkārtnes apzaļumošanas projekta īstenošana.
Bērnu rotaļlaukuma izveidošana skolas teritorijā.
Jomas novērtējums: – ļoti labi
53
4.6. Skolas resursi.
4.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi.
Skolā ir visas mācību procesam nepieciešamās telpas. Telpu iekārtojums nodrošina
kvalitatīvu izglītības programmu realizēšanu – atbilst izglītojamo skaitam, vecumam,
augumam. Ir iekārtotas atsevišķas telpas atbalsta personālam. Telpas tiek izmantotas racionāli.
Pastāv kabinetu sistēma. Astoņos mācību kabinetos (ģeogrāfijas un vēstures, latviešu
valodas, angļu valodas, fizikas, informātikas, dabaszinības, 2 sākumskolas) ir interaktīvās
tāfeles, kuras pedagogi izmanto mācību procesā. Katram pedagogam ir portatīvais dators.
Katrā kabinetā ir dators ar kvalitatīvu interneta pieslēgumu.
Ir labi iekārtota bibliotēka. Skola nodrošina skolēnus ar izglītības programmu
īstenošanai nepieciešamajām mācību grāmatām un darba burtnīcām. Bibliotēkā ir pieejami
preses izdevumi, daiļliteratūra, uzziņu literatūra, enciklopēdijas un vārdnīcas. Viss grāmatu
fonds ir ievadīts e-katalogā SKOLU ALISE, bibliotēkā visi lasītāji tiek apkalpoti elektroniski.
Bibliotēkas krājumā ir 8169 vienību – mācību fonds 3210 eksemplāri, daiļliteratūra un
metodiskā literatūra 4959 eksemplāri. Ir videofilmu un DVD krājums, ko skolotāji izmanto
mācību priekšmetu un klases stundās. Bibliotēkā regulāri notiek bibliotekārās stundas,
veidotas tematiskas literatūras izstādes, tiek organizētas tikšanās ar rakstniekiem un literārie
konkursi, ir daudzveidīga sadarbība ar Lielvārdes pilsētas bibliotēkas Bērnu nodaļu. Skolēni
bibliotēkā izmanto datorus ar interneta pieslēgumu, printeri.
Izglītojamiem ir nodrošināta pieeja datoriem ar interneta pieslēgumu: informātikas
kabinetā 21 dators, lai varētu realizēt mācību darbam nepieciešamo.
Mājturības un tehnoloģiju kabinetos ir iekārtas, darbarīki un inventārs, kas
nepieciešams mācību programmas apguvei.
Atbildīgās personas veic materiāltehnisko līdzekļu uzskaiti, laicīgi konstatē bojājumus
un novērš tos.
Ārpusstundu un pagarināto grupu nodarbības notiek piemērotās skolas telpās.
Materiāltehniskā bāze regulāri tiek papildināta un atjaunota skolas budžeta ietvaros.
Stiprās puses:
1. Skolā ir interneta pieslēgums.
91%
9%
Skolas telpas ir tīras, siltas, mājīgas
Piekrītu
Drīzāk piekrītu nekā nepiekrītu
Nepiekrītu
Drīzāk nepiekrītu nekā piekrītu
54
2. Materiāltehniskā bāze regulāri tiek papildināta un atjaunota skolas budžeta ietvaros.
3. Pieejamo finanšu līdzekļu racionāls izmantojums.
4. Pietiekama materiāli tehniskā bāze mācību procesa nodrošināšanai.
Tālākās attīstības vajadzības
Veikt mājturības un tehnoloģiju kabinetu labiekārtošanu.
Regulāri atjaunot un papildināt mācību līdzekļu klāstu visos mācību priekšmetos.
Jomas novērtējums: - ļoti labi
4.6.2. Personālresursi.
Skolā ir visi nepieciešamie personālresursi izglītības programmu realizācijai. Visiem
skolotājiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība. Deviņiem pedagogiem ir maģistra grāds,
„Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” viens
skolotājs ieguvis 4. profesionālās darbības kvalitātes pakāpi, 11 pedagogi trešo, 2 skolotājas
2.profesionālās darbības kvalitātes pakāpi. Divi pedagogi ieguvuši mentora sertifikātu. Divi
pedagogi ir skolas absolventi.
96 % skolotāju strādā pamatdarbā, 4% skolotāju (viens skolotājs) - amatu
savienošanas kārtībā.
Skolotāji piedalās dažādās ar pedagoģisko darbu saistītās aktivitātēs: novada
olimpiāžu darbu labošanā, centralizētā eksāmena valsts valoda labošanā, vada atklātās
stundas, dalās pieredzē skolā un ārpus tās, piedalās projektos, uzstājas konferencēs.
M.Roga ieguva Valsts izglītības satura centra ārštata metodiķa statusu un vada
pedagogu tālākizglītības kursus.
S. Mežvēvere un M. Roga vadīja darbnīcas Starptautiskajā konferencē „Iespēju Tilts”
Valmierā.
S. Pētersone un M. Roga sadarbojas ar izziņu un eksperimentu centru „Lielvārdi”.
S. Mežvēvere ir skolotāju tālākizglītības lektore, latviešu valodas mācību grāmatu
līdzautore, metodisko līdzekļu un interaktīvo mācību līdzekļu autore.
Pedagogi ar labiem rezultātiem piedalās starpnovadu metodisko izstrādņu konkursos.
Pedagogu izglītība ir atbilstoša izglītības programmu realizācijai. Regulāri tiek
apmeklēti nepieciešamie kursi. Pedagogu profesionālā pilnveide notiek plānveidīgi, to
uzrauga vietniece izglītības jomā. Visi pedagogi ir orientēti uz nepārtrauktu savas
kvalifikācijas paaugstināšanu, profesionālo izaugsmi.
Vairāki pedagogi guvuši augstu sava darba novērtējumu - saņemot IZM Atzinības
rakstus, pašvaldības atzinības rakstus, diplomus, Swedbank prēmijas.
Stiprās puses:
1. Profesionāls, saliedēts un pastāvīgs pedagogu kolektīvs.
2. Pedagogi popularizē savu pieredzi.
Tālākās attīstības vajadzības:
Turpināt regulāru prasmju papildināšanu IT lietošanā.
Jomas novērtējums: - ļoti labi
55
Lielvārdes pamatskolas pedagogu tālākizglītības plāns 2012.-2016. m.g. (apmeklēto kursu stundu skaits un x plānotie kursi)
N.p.k. Pedagogs 2011. 2012. 2013. 2014. 2015. 2016.
1. Andra Alksne 12 36 x
2. Anita Atraste 36 X
3. Agnese Bariņa 36 x
4. Anda Bariņa 80 108 x
5. Ilze Bērtulsone 30 56 32 6 X
6. Lienīte Bērziņa 54 28 x
7. Iveta Bite 36 88 x
8. Inga Blumfelde 6 54 52 X
9. Modris Cābe 48 6/x
10. Ilze Čuibe 12 48 X
11. Agita Eriņa 24 36 x
12. Ina Fiļipova 22 x
13. Dace Gailīte 4 12 24 6 x
14. Pēteris Imšs 32 36 x
15. Klaudija
Irmijaša
30 48 x
16. Tamāra
Ivanova
22 x
17. Rudīte
Kažociņa
92 12 5 x
18. Inta Lipiņa 48 6/x
19. Santa
Mežvēvere
84 40 X
20. Ingrīda
Mūrniece
30 12 x
21. Sandra
Pētersone
84 36 16 x
22. Andis
Pētersons
86 40 X
23. Inese Rancāne 60 16 x
24. Māris Roga 108 12 12 x
25. Līga
Rozenberga
28 48 16 x
26. Andra Sparāne 32 32 x
Kopā 1052 702 337 24
4.7. Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana.
4.7.1. Skolas darba pašvērtēšana un attīstības plānošana.
Skolas vadība sistemātiski plāno un organizē skolas darbu, tā kontroli un izvērtē to
visās darbības jomās. Regulāri notiek pedagoģiskās padomes sēdes, vadības un informatīvās
sanāksmes, metodisko komisiju sēdes, atbalsta personāla sanāksmes.
Detalizēti tiek analizēti semestra un gada skolēnu mācību sasniegumi. Tiek konstatētas
skolas darba stiprās puses un nepieciešamie uzlabojumi. Skolas vadība iesaista visus
pedagogus skolas darba vērtēšanā. Ir izstrādāti kritēriji, pēc kuriem vadoties, tiek veikts
56
pedagoga darba pašvērtējums, kas tiek iesniegts mācību gada beigās. Skolas vadība ņem vērā
pašvērtējumos izteiktos ieteikumus un atziņas, veicot skolas darba analīzi.
Pašvērtējuma ziņojumi ir regulāri un kvalitatīvi. To veidošanā tiek iesaistītas visas
ieinteresētās puses, veicot skolēnu, skolotāju, vecāku anketēšanu, uzklausot viedokļus, veicot
pārrunas, saņemot ierosinājumus. Iegūto informāciju skolas vadība izmanto tālākā skolas
darba plānošanā.
Stiprās puses:
1. Skolas pašvērtēšanas sistēma ir strukturēta un plānota.
2. Pašvērtējumā iegūtā informācija tiek izmantota turpmākā skolas darba plānošanā.
Tālākās attīstības vajadzības:
Pilnveidot pašvērtējuma sistēmu skolā.
Jomas novērtējums: – labi
4.7.2. Skolas vadības darbs un personāla pārvaldība.
Skolā ir visa Ministru kabineta noteiktā nepieciešamā obligātā dokumentācija saskaņā
ar arhīvā apstiprināto lietu nomenklatūru, tā izstrādāta atbilstoši likumu un normatīvo aktu
prasībām. Skola darbojas balstoties uz skolas nolikumu un tajā noteiktajiem iekšējiem
demokrātiski izstrādātiem normatīvajiem dokumentiem, gada darba plānu.
Skolas vadības struktūra un atbildības jomas ir zināmas pedagogiem, skolēniem un
viņu vecākiem. Vecāki ir informēti kā sazināties ar skolas vadību un atbalsta personālu,
informācija ir atrodama skolēnu dienasgrāmatās. Visu darbinieku pienākumi, tiesības un
atbildības jomas ir noteiktas ar darbinieku saskaņotos amatu aprakstos, kas regulāri tiek
pārskatīti.
Skolā darbojas profesionāla, saliedēta vadības komanda. Pirms būtisku lēmumu
pieņemšanas vadība konsultējas ar attiecīgajā jomā kompetentiem darbiniekiem.
Administrācija plāno un pārrauga personāla pienākumu izpildi, iesaista tos aktivitātēs, kas
vērstas uz pozitīvām pārmaiņām. Informācijas apmaiņa par pieņemtajiem lēmumiem un to
izpildi tiek nodrošināta informatīvajās sanāksmēs, stendā, e-pasta vēstulēs un individuālās
sarunās.
Direktoram ir noteikts apmeklētāju pieņemšanas laiks.
Visi aptaujātie pedagogi uzskata, ka skolas vadība ir ieinteresēta skolas darbā, atvērta
priekšlikumiem un uzlabojumiem skolas darbā, skolotāju norāda, ka vadība prot viņus
uzklausīt un atbalstīt.
Skolas vadība nodrošina iespēju apmeklēt citas skolas un iepazīt to pieredzi, kā arī
organizē izglītošanās iespējas skolā. Iegūto pieredzi skolotāji izmanto metodisko komisiju
darbā, mācību un audzināšanas procesā.
Pedagogu darba slodzes sadalītas, ievērojot esošo situāciju, kvalifikāciju, pieredzi un
atbilst normatīvo aktu prasībām.
Skolā darbojas pedagoģiskā padome, skolēnu pašpārvalde, skolas padome, mācību
priekšmetu metodiskās komisijas. Darbs tiek plānots, dokumentēts un analizēts. Metodisko
komisiju darbu koordinē direktora vietniece.
57
Stiprās puses:
Visi pedagogi tiek iesaistīti iekšējo reglamentējošo dokumentu izstrādē.
Tālākās attīstības vajadzības:
Turpināt pilnveidot vadības pārraudzības un kontroles darbu.
Regulāri veikt grozījumus skolas iekšējos normatīvajos aktos.
Jomas novērtējums: – labi
4.7.3. Skolas sadarbība ar citām institūcijām.
Skola sadarbojas ar dibinātāju Lielvārdes novada domi. Sadarbība skolas budžeta
veidošanā un darbības nodrošināšanā ir abpusēji ieinteresēta. Skola domē iesniedz
priekšlikumus, informē par vajadzībām mācību vides sakārtošanā un uzlabošanā.
Skolai ir laba sadarbība ar novada pašvaldības Izglītības nodaļu, ir iespējams saņemt
konsultācijas, atbalstu dažādu skolas darbības jautājumu risināšanā.
Izglītības nodaļa saskaņo pedagogu tarifikācijas. Skola ar Izglītības nodaļu sadarbojas
arī izglītības procesa, interešu izglītības programmu īstenošanas jautājumos. Izglītības nodaļas
pārstāvji piedalās skolas rīkotajos pasākumos, koordinē skolotāju metodisko apvienību
seminārus, organizē konferences skolu vadītājiem. Izglītības nodaļas darbinieki sniedz
atbalstu skolas darba pilnveidošanas jautājumos.
Daudzveidīga sadarbība skolai ir izveidojusies ar Lielvārdes novada sociālā dienesta
dienas aprūpes centru, sabiedriskajām organizācijām, ar Lielvārdes pašvaldības policiju,
sociālo dienestu, bāriņtiesu, nepilngadīgo lietu komisiju, kā arī ar izdevniecību „Lielvārds”,
Izziņas un eksperimentu centru „Lielvārdi”, A.Pumpura muzeju, novada bibliotēku.
Sadarbība notiek arī ar apkārtējo sabiedrību, piedāvājot skolas stadionu un sporta zāli
izmantot dažādām sporta aktivitātēm. Skolas telpas tiek izmantotas pasākumu organizēšanai.
Ilggadīga sadarbība ir izveidojusies ar Lielvārdes luterāņu un katoļu draudzi.
Skolai izveidojusies veiksmīga sadarbība ar NBS Gaisa spēku daļu Lielvārdē un
Zemessardzi. Ir daudzpusīga sadarbība ar Latvijas Valsts mežiem.
Notiek sadarbībā ar Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, Rēzeknes
Augstskolu, Liepājas Universitāti, nodrošinot un vadot kvalitatīvas prakses studentiem.
Sadarbībā ar VISC pedagogi iesaistās valsts pārbaudes darbu sastādīšanā, novērošanā
un vērtēšanā.
Lai veicinātu skolas atpazīstamību un prestižu, skola iesaistās dažāda mēroga
projektos.
Stiprās puses:
1. Skolai ir ilgstoša un tradīcijām bagāta ar tuvākajām reģiona skolām un institūcijām.
2. Piedalīšanās dažāda mēroga projektos.
3. Laba sadarbība ar novada pašvaldības institūcijām.
4. Skola ir atvērta sadarbībai ar apkārtējo sabiedrību.
5. Skolai ir noteikta loma pilsētas dzīvē.
Tālākās attīstības vajadzības:
Turpināt iesaistīties starpnovadu, valsts un starptautiskos projektos, lai veicinātu skolas
atpazīstamību un prestižu.
58
Turpināt mērķtiecīgi īstenot un pilnveidot aktivitātes sadarbībai ar apkārtējo sabiedrību.
Rast jaunas sadarbības formas ar skolēnu vecākiem.
Jomas novērtējums: – ļoti labi
5. Citi sasniegumi
Lielvārdes pamatskolas starpnovadu olimpiāžu rezultāti 2011./2012. m.g.
N.p.k. Kl
ase Vārds, uzvārds Mācību priekšmets Vieta Skolotājs
1. 6.a Kristīne Anna
Grīnuma
Matemātika 1. I.Fiļipova
2. 7.a Agnese Zeltiņa Matemātika 1. L.Bērziņa 3. 5.a Monta Kažociņa Informātika 1. M.Roga 4. 8.a Miks Mežvēvers Ģeogrāfija 1. R.Rozenberga 5. 8.a Miks Mežvēvers Matemātika 2. I.Fiļipova 6. 7.a Dita Zakare Mājturība un
tehnoloģijas
2. I.Lipiņa
7. 8.a Linda Plaude Mājturība un
tehnoloģijas
2. I.Lipiņa
8. 8.b Beāte
Vītola
Latviešu valoda
(valsts)
2. V.Volonte
9. 9.a Ieva Jakuša Vizuālā māksla 2. I.Bērtulsone 10. 6.a Agnija Vintiša Informātika 2. M.Roga 11. 4.a Keita Līna
Formaņicka
Mūzika 2 I.Blumfelde
12. 9.c Maksims Plotuha Bioloģija 3. S.Pētersone 13. 9.c Maksims Plotuha Fizika 3. T.Ivanova 14. 9.c Oļegs Solomaha Ķīmija 3. I.Rancāne 15. 9.a Laura Bērtulsone Mājturība un
tehnoloģijas
3. I.Lipiņa
16. 6.a Kristaps Krūka Vizuālā māksla 3. I.Bērtulsone 17. 7.a Agnese Zeltiņa Informātika 3. M.Roga 18. 4.b Lāsma Ločmele Mūzika 3. I.Blumfelde 19. 8.a Emīls Ozoliņš Ģeogrāfija Atzinī
ba
L.Rozenberga
20. 8.a Miks Mežvēvers Vidzemes reģ.
ģeogrāfijas olim.
3.posms
Atzinī
ba
L.Rozenberga
21. 8.b Gatis Zeltiņš Angļu valoda Atzinī
ba
A.Eriņa
Interešu izglītības programmas 2012./2013.m.g.
1. Kultūrizglītības programma:
Latviešu folkloras pulciņš „Avotiņš”
Teātra pulciņš „Ķipari”
Skatuves runas pulciņš „Zīle”
Ansamblis „Taurenīši”
1.-4. klašu koris
59
5.-9. Klašu koris
2. Vides izglītības programma:
Vides pulciņš „Jaunie pētnieki”
Vides pulciņš „Dabas draugi”
3. Sporta izglītības programma:
Volejbola pulciņš
4. Citas programmas:
Svešvalodu pulciņš ABVGDEIKA
Konstruēšanas un modelēšanas pulciņš „Asini prātu”
Konstruēšanas un modelēšanas pulciņš „Prātnieki”
Tradicionālo rokdarbu pulciņš „Adatiņa”
Lielvārdes pamatskolas skolēnu sasniegumi interešu izglītībā 2011./2012.m.g.
Joma
Interešu
izglītības
pasākums
Skolēna vārds,
uzvārds Klase
Iegūtā
vieta/pakāpe Skolotājs
Mūzika Latviešu tautas
dziesmu
sacensības
„Lakstīgalai 10”
Madara Murāne
Keita Līna
Formaņicka
Lāsma Ločmele
Samanta Mudele
Madara Barkāne
(komanda)
4. Starpnovadu
sacensībās
2.vieta Vidzemes
novada
sacensībās
1.vieta
I.Blumfelde
Vizuālā
māksla
„Toņi un
pustoņi”
Agnija Vintiša
Kristaps Krūka,
Sandra
Matreņičeva, Ieva
Jakuša, Laura
Bērtulsone, Stella
Blumfelde
6.
6.-9. III pakāpe I.Bērtulsone
„Bērni zīmē
krievu pasauli”
Kristaps Krūka
Agnija Vintiša
6. 1.vieta V.Volonte
Publiskā
runa
Konkurss „Es
piedzimu laikā”
Stella Blumfelde 9. Starpnovadu
kārtā 1.vieta
Valsts līmenī
Atzinība
S.Mežvēvere
A.Eriņa
Laura Kristīne
Bērtulsone
9. Starpnovadu
kārtā 2.vieta
S.Mežvēvere
A.Eriņa
Skatuves
runa
Skatuves runas
konkurss
Madara Barkāne 4. III pakāpe R.Kažociņa
Monta Kažociņa 5. III pakāpe I.Bite
Laura Bērtulsone 9. III pakāpe S.Mežvēvere
Keita Vanaga 2. I.Bērtulsone
Glorija Kuzņecova 4. K.Irmijaša,
A.Sparāne
Džūlija Pivare 5. S.Mežvēvere
Irma Cechladze 9. K.Irmijaša,
V.Volonte
Vides
izglītība
Jauno vides
pētnieku forums
„Skolēni
eksperimentē”
Emīls Ozoliņš
Lauris Agnis
Vintišs (komanda)
8. 2.vieta S.Pētersone
Dita Zakare 7. 2.vieta S.Pētersone
60
Folklora Piedaugavas
novadu
konkurss „Teci,
teci valodiņa”
Kristīne Keita
Vanaga
2. 2.vieta
Lielā stāstniece
I.Bite
Annija Bogdanova 2. 3.vieta
Mazā stāstniece
Monta Kažociņa 5. 2.vieta
Lielā stāstniece
Laura Kristīne
Bērtulsone
9. 1.vieta
Lielā stāstniece
Kristīne Mūrniece 2. 1.vieta
Lielā stāstniece
Folklora Republikas XV
Stāstnieku
konkurss „Teci,
teci valodiņa”
Laura Kristīne
Bērtulsone
9. II pakāpe
Kristīne Mūrniece 2. II pakāpe
Republikas
konkurss
„Anekdošu
virpulis”
Kristīne Mūrniece 2. III pakāpe
Lāsma Ločmele 4. III pakāpe
Monta Kažociņa 5. II pakāpe
Madara Lipiņa 5. III pakāpe
Dāvids Zaicevs 5. Atzinība
Markuss Sakne 6. III pakāpe
Dita Zakare 7. Atzinība
Sports Olimpiskās
dienas ietvaros
starpnovadu
sacensībās
Tomass Sparāns 7. 3.vieta P.Imšs
Kristīne Grīnuma 6. 3.vieta
Kristīne
Stepankova
7. 3.vieta
Latvijas
Olimpiskā diena
2011
Krosa stafetē
N. Blumfelds, R.
Puzulis, O.
Sudņikovičs
4.-5.
zēni 2.vieta
Krosa stafetē K. Andersons, R.
Krūmiņš, A.
Okuņevs
8.-9.
zēni 1.vieta
Pretstafetē J. Jevsejevs, K.
Andersons, R.
Krūmiņš, K.
Puķītis, V. Valters,
A. Okuņevs.
S. Spandega, S.
Žukova, N.
Kusiņa, G.
Leškeviča, V.
Gusarova, P.
Valpētere
8.-9.
kl.gr. 3.vieta
Sports 4x100m stafetē T. Sparāns, K.
Krūka, E. Vīksna,
J. Krūka
6.-7.kl. 3.vieta
Skolēnu sporta
spēles futbolā
K. Puķītis, J.
Gerasimovs, A.
Okuņevs, O.
Dūdens, A. Kosilo,
E. Bogdanovs, I.
1997.-
98. zēni 3.vieta
61
Ladutjko, V.
Valters
Skolēnu sporta
spēles volejbolā
O. Dūdens, V.
Valters, E.
Bogdanovs, T.
Akmentiņš, A.
Kosilo, K. Puķītis,
A. Okuņevs
1996.-
97. zēni 3.vieta
S. Spandega, G.
Leškeviča, L.
Ločmele, L.
Trizna, E. Žuka, J.
Osmolovska, D.
Solomaha
1996.-
97.
meitenes
2.vieta
Skolēnu sporta
spēles florbolā
R. Puzulis, R.
Žukelis, A.
Bernāne, O.
Sudņikovičs, T.
Pļevoks, D.
Zaicevs, K.
Peipiņš, A. Savins,
A. Skulte, I. Pinka
2000.-
2001. 2.vieta
K. Puķītis, V.
Valters, O.
Dūdens, J.
Gerasimovs, N.
Karāns, E. Vīksna,
E. Bogdanovs
1996.-
1997. 1.vieta
62
6. Turpmākā attīstība
Joma Turpmākās attīstības vajadzības
Mācību saturs Pilnveidot pēctecības principa nodrošināšanu: pirmsskola-sākumskola-
pamatskola.
Turpināt pedagogu tālākizglītību moderno tehnoloģiju izmantošanā.
Veidot metodisko materiālu bāzi darbam stundās ar interaktīvajām
tehnoloģijām.
Mācīšana un
mācīšanās
Pilnveidot individuālā darba metodes ar talantīgajiem skolēniem un
skolēniem ar mācīšanās grūtībām.
Dažādot un pilnveidot mājas darbu formas.
Veidot pozitīvu attieksmi pret mācīšanās procesu, veicināt mācīšanās
motivāciju.
Attīstīt skolēnu prasmes mācīties un plānot savus darba uzdevumus.
Pilnveidot skolēnu izaugsmes dinamikas karti.
Turpināt uzlabot sistēmu skolēnu mācību sasniegumu vērtējumu
apkopošanai un analīzei.
Skolēnu
sasniegumi
Veicināt katra skolēna personisko atbildību par savu mācību darbu.
Motivēt uzlabot skolēnus mācību sasniegumus atbilstoši viņu spējām.
Paaugstināt skolēnu zināšanu un prasmju līmeni valsts pārbaudes
darbos.
Atbalsts
skolēniem
Turpināt plānot un īstenot pasākumus skolēnu pozitīvās saskarsmes
veicināšanai.
Motivēt katru skolēnu iesaistīties kādā no interešu izglītības
programmām.
Turpināt karjeras izglītības pasākumu organizēšanu skolēniem.
Aktualizēt skolotāja – karjeras konsultanta lomu skolēna interešu un
karjeras izvēlē.
Pilnveidot mācību metodes darbam ar talantīgajiem skolēniem un
skolēniem ar mācīšanās traucējumiem.
Pilnveidot metodiskos paņēmienus atbalsta sniegšanai skolēniem ar
speciālajām vajadzībām.
Popularizēt skolas padomes darbu.
Meklēt jaunas darba formas sadarbībai ar vecākiem pamatskolas
posmā.
Paplašināt izglītojošu lekciju piedāvājumu vecākiem.
Skolas vide Turpināt mērķtiecīgu darbu pie skolēnu uzvedības kultūras
uzlabošanas.
Sekmēt personīgo līdzatbildību par disciplīnas un kārtības uzturēšanu
skolā.
Sporta zāles palīgtelpu kapitālais remonts.
Video novērošanas sistēmas modernizācija un paplašināšana.
Skolas apkārtnes apzaļumošanas projekta īstenošana.
Bērnu rotaļlaukuma izveidošana skolas teritorijā.
Resursi Veikt mājturības un tehnoloģiju kabinetu labiekārtošanu.
Regulāri atjaunot un papildināt mācību līdzekļu klāstu visos mācību
priekšmetos.
Turpināt regulāru prasmju papildināšanu IT lietošanā.
Skolas darba Pilnveidot pašvērtējuma sistēmu skolā.
63
organizācija,
vadība un
kvalitātes
nodrošināšana
Turpināt pilnveidot vadības pārraudzības un kontroles darbu.
Regulāri veikt grozījumus skolas iekšējos normatīvajos aktos.
Turpināt iesaistīties starpnovadu, valsts un starptautiskos projektos, lai
veicinātu skolas atpazīstamību un prestižu.
Turpināt mērķtiecīgi īstenot un pilnveidot aktivitātes sadarbībai ar
apkārtējo sabiedrību.
Rast jaunas sadarbības formas ar skolēnu vecākiem.
Skolas direktors Andis Pētersons
SASKAŅOTS:
Lielvārdes novada domes
priekšsēdētājs
Aivars Troska
2014.gada ___________________