mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums -...
Post on 19-Oct-2014
536 views
DESCRIPTION
Autori: Mikus Āriņš, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas vecākais ekonomists. Dr.math. Nadežda Siņenko, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas vecākā ekonomiste. Laura Laube, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas ekonomiste. Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums", Rīgā 2014. gada 21. maijā. http://www.makroekonomika.lv/majsaimniecibu-kreditnemeju-analize-aptauja-un-finansu-ievainojamibas-novertejumsTRANSCRIPT
MĀJSAIMNIECĪBU-KREDĪTŅĒMĒJU ANALĪZE: APTAUJA UN FINANŠU IEVAINOJAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS
Prezentācijas plāns
Ievads – pētījuma motivācija;
Ievainojamās mājsaimniecības definīcija;
Aptaujas raksturojums;
Stresa testa metodoloģija;
Stresa testa rezultāti;
Secinājumi.
Mērķis: novērtēt mājsaimniecību-kredītņēmēju finansiālo ievainojamību
Motivācija: finanšu krīzes laikā mājsaimniecības saskārās ar nozīmīgu ienākumu un nodarbinātības sarukumu, tajā pat laikā saglabājot ievērojamu parāda slogu. Līdz šim mājsaimniecību stāvokļa uzlabošanās ir bijusi samērā lēna un trūka informācijas tieši par kredītņēmēju finansiālo stāvokli
Uzdevumi: Ar aptaujas palīdzību iegūt datus par mājsaimiecībām-kredītņēmējām, kas nav pieejami no citiem avotiem: - ienākumi un to avoti; - izdevumi un to sadalījums; - mājsaimniecības sastāvs. Novērtēt kredītņēmēju finansiālo situāciju; Modelēt kredītņēmēju jutīgumu pret nelabvēlīgām makroekonomisko rādītāju pārmaiņām.
Straujā tautsaimniecības izaugsme veicināja parāda pieaugumu, krīze – parāda sloga eksploziju
Eiro
Latvijas mājsaimniecību parāds strauji pieauga, pietuvojoties attīstīto ES valstu līmenim
Mājsaimniecību aizņēmumi pret rīcībā esošo ienākumu (%, šķirots dilstoši pēc 2008. gada datiem)
Avots: ECB Statistikas datubāze (ECB Statistical Data Warehouse)
Mērķis: novērtēt mājsaimniecību-kredītņēmēju finansiālo ievainojamību
Motivācija: finanšu krīzes laikā mājsaimniecības saskārās ar nozīmīgu ienākumu un nodarbinātības sarukumu, tajā pat laikā saglabājot ievērojamu parāda slogu. Līdz šim mājsaimniecību stāvokļa uzlabošanās ir bijusi samērā lēna un trūka informācijas tieši par kredītņēmēju finansiālo stāvokli
Uzdevumi: Ar aptaujas palīdzību iegūt datus par mājsaimiecībām-kredītņēmējām, kas nav pieejami no citiem avotiem: - ienākumi un to avoti; - izdevumi un to sadalījums; - mājsaimniecības sastāvs. Novērtēt kredītņēmēju finansiālo situāciju; Modelēt kredītņēmēju jutīgumu pret nelabvēlīgām makroekonomisko rādītāju pārmaiņām.
MĀJSAIMNIECĪBU-KREDĪTŅĒMĒJU APTAUJAS RAKSTUROJUMS
2013. gadā Latvijas Bankas uzdevumā tika veikta mājsaimniecību-kredītņēmēju aptauja
Aptaujas veicējs – socioloģisko pētījumu firma TNS;
Kritērijs – mājsaimniecībai ir vismaz viens kredīts mājokļa iegādei;
Izlases izmērs – 1002 mājsaimniecības;
Analīzē izmantoti dati par 974 mājsaimniecībām;
37% respondentu tika aptaujāti dzīves vietās, 63% – ar interneta starpniecību.
Šī ir otrā šāda veida aptauja. Pirmā – izmēģinājuma aptauja tika veikta 2011. gadā un tajā tika aptaujāta 801 mājsaimniecība.
Respondentu sadalījums pēc dzīvesvietas (% no izlases)
Visas mājsaimniecības tiek iedalītas 2 grupās: maksātspējīgās un ievainojamās. Par ievainojamām tiek uzskatītas mājsaimniecības ar negatīvu finansiālo maržu
Katrai mājsaimniecībai tika aprēķināta uz pilnu kalendāro gadu attiecināta finanšu marža
Finanšu marža =
Mājsaimniecības 12 mēnešu ienākumi
Mājsaimniecības uzkrājumi + -
Mājsaimniecības 12 mēnešu sadzīves
izdevumi -
Mājsaimniecības 12 mēnešu saistību
dzēšanas maksājumi
≥0 <0
Finanšu marža
Maksātspējīga mājsaimniecība
(MM)
Ievainojama mājsaimniecība
(IM)
90% no izlases mājsaimniecībām
10% no izlases mājsaimniecībām
0
5
10
15
20
25
30
35
Mazāk par 200
200.01 - 300
300.01 - 500
500.01 - 1000
1000.01 un vairāk
Īpat
svar
s n
o n
od
arb
ināt
ajie
m (
%)
Ienākumi no nodarbinātības mēnesī vidēji uz vienu nodarbināto (latos)
Ienākumu no nodarbinātības vidēji uz vienu nodarbināto sadalījums
Valstī kopumā Izlase
Aptauja rāda, ka kredītņēmējiem ir vidēji augstāki ienākumi nekā valstī:
aptaujā 62% no nodarbinātajiem mēnesī saņem nodarbinātības ienākumus lielākus par 300 latiem, kamēr valstī kopumā tie ir 39% nodarbināto
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
Mazāk par 200
200.01 - 300
300.01 - 500
500.01 - 1000
1000.01 un vairāk
Īpat
svar
s n
o n
od
arb
ināt
ajie
m (
%)
Mājsaimniecības kopējie mēneša ienākumi vidēji uz vienu nodarbināto (latos)
Mājsaimniecības kopējo ienākumu vidēji uz vienu nodarbināto sadalījums
Aptauja 2011 Aptauja 2013
Pēdējo 2 gadu laikā mājsaimniecību ienākumi ir palielinājušies:
mājsaimniecību nodarbināto koncentrācija augstāku ienākumu intervālos kopš 2011. gada aptaujas ir palielinājusies
0
5
10
15
20
25
30
35
40
Mazāk par 200
200.01 - 300
300.01 - 500
500.01 - 750
750.01 - 1000
1000.01 - 1500
virs 1500
Īpat
svar
s n
o m
ājsa
imn
iecī
bu
ska
ita
atti
ecī
gajā
m
ājsa
imn
iecī
bu
gru
pā
(%)
Mājsaimniecības kopējie mēneša ienākumi (latos)
Mājsaimniecību sadalījums pēc kopējiem mājsaimniecības neto mēneša ienākumiem
Kopā MM IM
Ievainojamo mājsaimniecību koncentrācija zemo ienākumu grupās ir ievērojami lielāka nekā vidēji izlasē:
76% no ievainojamām mājsaimniecībām kopumā saņem mazāk kā 500 latus mēnesī, kamēr tikai 23% no maksātspējīgajām mājsaimniecībām
0
5
10
15
20
25
Au
gstā
kā v
ai v
idēj
ā līm
eņa
vad
ītāj
s Spec
iālis
ts
Ieri
nd
as d
arb
inie
ks –
ierē
dn
is,
kalp
otā
js
Ieri
nd
as d
arb
inie
ks –
str
ādā
fizi
sku
dar
bu
Paš
no
dar
bin
ātai
s
Zem
nie
ks
Ku
ltū
ras
dar
bin
ieks
Māk
slin
ieks
Bez
dar
bn
ieks
Īpat
svar
s n
o v
isie
m m
ājsa
imn
iecī
bas
loce
kļie
m
att
iecī
gajā
māj
saim
nie
cīb
u g
rup
ā (%
) Mājsaimniecību nodarbināto sadalījums pēc
nodarbinātības statusa
MM IM
Aptaujas dati par mājsaimniecību nodarbinātajiem liecina:
ievainojamās mājsaimniecībās ir ievērojami vairāk bezdarbnieku un to nodarbinātie retāk ieņem augstākos amatus
un retāk tiek nodarbināti labāk atalgotās nozarēs (sk. nākamo slaidu)
0
100
200
300
400
500
600
700
800
0
2
4
6
8
10
12
14
K J D M O H A F N Q C G L R P I
Ne
to d
arb
a sa
mak
sa (
lato
s)
Īpat
svar
s n
o v
isie
m m
ājsa
imn
iecī
bas
no
dar
bin
ātaj
iem
a
ttie
cīga
jā m
ājsa
imn
iecī
bu
gru
pā
(%)
Mājsaimniecību nodarbināto sadalījums pa nozarēm un vidējā darba samaksa nozarē (%)
MM IM Vidējā darba samaksa nozarē (labā ass)
A – Lauksaimniecība C – Apstrādes rūpniecība D – Elektroenerģija F – Būvniecība G – Vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība H – Transports un uzglabāšana I – Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi J – Informācijas un komunikācijas pakalpojumi K – Finanšu un apdrošināšanas darbības L – Operācijas ar NĪ M – Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi N – Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība O – Valsts pārvalde, aizsardzība P – Izglītība Q – Veselība un sociālā aprūpe R – Māksla, izklaide un atpūta
Nozares ranžētas pēc vidējās darba samaksas nozarē
0
10
20
30
40
50
60
70
80
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
1.kvartile Mazāk par 450
2.kvartile 450-680
3.kvartile 700-950
4.kvartile Vairāk par 950
Māj
saim
nie
cīb
u s
kait
a īp
atsv
ars
kop
ējā
ie
vain
oja
mo
māj
saim
nie
cīb
u s
kait
ā (%
)
Atl
iku
ma
īpat
svar
s ko
pē
jā iz
lase
s m
ājo
kļu
kre
dīt
po
rtfe
lī (%
)
Mājsaimniecības kopējie mēneša ienākumi kvartilē (latos)
Mājsaimniecību mājokļa kredītu atlikumu īpatsvars portfelī (% no atlikuma) un ievainojamo mājsaimniecību skaits
sadalījumā pa ienākuma kvartilēm (%)
IM mājokļa kredītu atlikumu īpatsvars portfelī
MM mājokļa kredītu atlikumu īpatsvars portfelī
IM skaita īpatsvars kopējā IM mājsaimniecību skaitā (labā ass)
Lielākā mājokļa kredītu atlikuma daļa (40%) izsniegta mājsaimniecībām ar augstākajiem ienākumiem. Taču ievainojamo mājsaimniecību un to saistību sadalījumam kvartilēs vērojama pretēja tendence:
ievainojamo mājsaimniecību lielākā saistību daļa ir mājsaimniecībām ar zemākajiem ienākumiem (1.kvartile)
73% no ievainojamām mājsaimniecībām ir zemāko ienākumu kvartilē
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
0
5
10
15
20
25
Ne
kust
amo
īpaš
um
u c
en
u in
de
ksa
vērt
ība
Māj
okļ
a kr
ed
ītu
atl
iku
mu
īpat
svar
s ko
pē
jā a
tlik
um
ā (%
)
Mājokļa kredīta ņemšanas gads
Mājokļa kredītu atlikuma sadalījums pēc kredīta ņemšanas gada
IM MM Nekustamo īpašumu cenu indekss (2007=100) (labā ass)
Mājsaimniecības ir uzņēmušās ievērojamas saistības 2006.-2008. gados jeb NĪ cenu “pīķa” laikā:
šajos gados ir paņemti 60% no visa izlases mājokļa kredītportfeļa atlikuma un 48% no izlases mājokļu kredītu skaita
tieši ievainojamās mājsaimniecības šajā periodā ir uzņēmušās lielāko parāda slogu:
– 69% no kopējā ievainojamo mājsaimniecību mājokļa kredītu atlikuma
– 57% no visiem ievainojamo mājsaimniecību mājokļa kredītiem
Lai gan vērojama situācijas uzlabošanās un ievainojamo mājsaimniecību skaits un it īpaši saistību īpatsvars kopējā kredītportfelī sarūk, tas joprojām vērtējams kā samērā augsts
ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars kopējā mājsaimniecību skaitā kopš 2011.gada aptaujas samazinājies par 1 procentpunktu
ievainojamo mājsaimniecību saistību īpatsvars mājokļa kredītportfeļi kopš 2011.gada samazinājies par 8 procentpunktiem
11
21
10
13
0
5
10
15
20
25
Ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars
Ievainojamo mājsaimniecību saistību īpatsvars mājokļa kredītportfelī
Īpat
svar
s (%
)
Ievainojamo mājsaimniecību skaita un saistību īpatsvara mājokļa kredītportfelī salīdzinājums starp 2011. gada un
2013. gada aptaujām (%)
Aptauja 2011 Aptauja 2013
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
<20 20-40 40-59 60-79 80-100 >=100
Īpat
svar
s ko
pē
jā m
ājsa
imn
iecī
bu
ska
itā
(%)
Mājsaimniecības visu kredītu mēneša maksājumu attiecība pret mēneša ienākumiem (%)
Mājsaimniecību visu kredītu maksājumu attiecība pret ienākumiem salīdzinājumā starp
2011. gada un 2013. gada aptaujām
Aptauja 2011 Aptauja 2013
Kopumā visā izlasē vidējais parāda slogs ir mazinājies, galvenokārt maksātspējīgo mājsaimniecību finansiālās situācijas uzlabošanās dēļ
vidējā visu kredītu mēneša maksājumu attiecība pret ienākumiem 2011. gada aptaujā bija 31%, kamēr 2013. gadā – 29%
40% maksājumu pret ienākumiem slieksni 2011. gadā pārsniedza 23% mājsaimniecību, taču 2013. gadā 16%
20
71
9
19
0
10
20
30
40
50
60
70
80
MM IM
Vid
ējā
kre
dīt
u m
ēn
eša
mak
sāju
mu
att
iecī
ba
pre
t m
ēn
eša
ien
āku
mie
m (
%)
Mājsaimniecību grupa
Vidējās kredītu mēneša maksājumu attiecības pret mājsaimniecības mēneša ienākumiem mājsaimniecību grupās
Vidējā mājokļu kredītu maksājumu attiecība pret ienākumiem
Vidējā citu kredītu maksājumu attiecība pret ienākumiem
Mājokļu kredītu maksājumu attiecības pret ienākumiem mediāna
Ievainojamas mājsaimniecības
ievērojami lielāks kredītu maksājumu slogs
– vidējās ikmēneša kredītmaksājumu attiecības pret ienākumiem ir lielākas gan mājokļa, gan citiem kredītiem
biežāk ņem citus kredītus
– 53% ievainojamo mājsaimniecību ir vēl citi kredīti, kamēr 33% maksātspējīgo mājsaimniecību
Lielākajai daļai ievainojamo mājsaimniecību visu kredītu ikmēneša maksājumu slogs ir pārmērīgs
68% ievainojamo mājsaimniecību ikmēneša kredītu maksājumu slogs pārsniedz 40% attiecībā pret ienākumiem, savukārt maksātspējīgām tie ir 10% mājsaimniecību
0
5
10
15
20
25
30
35
Īpat
svar
s ko
pē
jā m
ājsa
imn
iecī
bu
ska
itā
atti
ecī
gajā
m
ājsa
imn
iecī
bu
gru
pā
(%)
Mājsaimniecības visu kredītu mēneša maksājumu attiecība pret mēneša ienākumiem (%)
Vidējais visu kredītu ikmēneša maksājumu slogs
MM IM
99
.3
Maksātspējīgo un ievainojamo mājsaimniecību salīdzinājums
Rādītāji MM IM
Vidējie mēneša ienākumi uz mājsaimniecību (Ls) 863 386
Vidējais mājokļa kredītu atlikums (tūkst. Ls) 18.5 23.8
Vidējais citu kredītu atlikums (tūkst. Ls) 0.5 0.8
Vidējais kopējais kredītu atlikums (tūkst. Ls) 19.1 24.6
Vidējais mājokļa kredīta maksājums mēnesī (Ls) 158 212
Vidējais pārējo kredītu maksājums mēnesī (Ls) 26 39
Vidējais kredītu skaits 1.5 1.8
Vidējais nodarbināto skaits 1.8 1.4
Vidējais locekļu skaits 3.2 3.4
Vidējais nodarbināto vecums 39.5 40.0
Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars (%) 51 35
Kopējais mājokļa kredītu apjoms izlasē (milj. Ls) 16.2 (87.3%) 2.4 (12.7%)
Mājsaimniecību skaits izlasē 875 (89.8%) 99 (10.2%)
Ievainojamās mājsaimniecības raksturo: Zemāki ienākumi
Lielāki kredītu atlikumi
Lielāki kredītu maksājumi (gan nomināli, gan attiecībā pret ienākumiem)
Vidēji vairāk kredītu uz vienu mājsaimniecību
Ģimenē vidēji vairāk bezdarbnieku
Loģistiskā regresija: Maksātnespējas novērtējums atkarībā no maksājuma pret ienākumiem un ienākumu kvartiles
Mak
sātn
esp
ējas
n
ovē
rtēj
um
s
Maksājums pret ienākumiem (%)
0.00
0.10
0.20
0.30
0.40
0.50
0.60
0.70
0.80
0.90
5 10 15 20 25 30 35 40 45 50 55 60 65 70 75 80 85 90 95 100
1. kvartile 2. kvartile 3. kvartile 4. kvartile
Pieļaujamais maksājuma pret ienākumiem līmenis ir atkarīgs no ienākuma līmeņa: 1. kvartile 32% 2. kvartile 47%
Loģistiskā regresija: Maksātnespējas novērtējums atkarībā no apgādājamo skaita un uzkrājumiem
Mak
sātn
esp
ēja
s n
ovē
rtē
jum
s
Uzkrājumu esamība samazina maksātnespējas varbūtību 2 reizes (par 50%) Katrs apgādājamais palielina maksātnespējas varbūtību ~ par 2pp Jo vairāk apgādājamo, jo svarīgāki uzkrājumi
Apgādājamo skaits
0.00
0.05
0.10
0.15
0.20
0.25
0.30
0.35
0.40
0 1 2 3 4 5 6
Uzkrājumi ir Uzkrājumu nav
IEVAINOJAMĪBAS ANALĪZE – STRESA TESTI
Stresa testu pieņēmumi
Analīzes laiks – viens gads (2014);
Šoki tiek piemēroti 2014. gada sākumā, pieņemot, ka pārējie mainīgie faktori saglabājas nemainīgi (ceteris paribus princips);
Gada laikā mājsaimniecības ienākumi nemainās;
Mājsaimniecība var izmantot savus uzkrājumus izdevumu segšanai;
Novērtējot ienākumu samazinājuma šoka ietekmi, ienākumu līmenis tiek samazināts visām mājsaimniecībām proporcionāli;
Procentu likmju šoks tiek piemērots tikai kredītiem mājokļa iegādei;
Bezdarba pieaugums tiek modelēts ar Montekarlo simulācijām;
Gada laikā nemainās kredītu līgumu nosacījumi.
Sagaidāmo zaudējumu aizdevējiem aprēķins individuālas mājsaimniecības līmenī
Algas samazinājums
Finanšu marža
Maksātspējīga mājsaimniecība
(MM)
Ievainojama mājsaimniecība
(IM)
≥0 <0
Procentu likmes pieaugums
Bezdarba pieaugums
Makro šoki:
Zaudējumi nerodas
Sagaidāmie zaudējumi = Saistības –
nodrošinājuma vērtība
Papildus nepieciešamie
uzkrājumi
Mājsaimniecības ir ļoti
jutīgas pret ienākumu
samazinājuma šoku: pat 5% ienākumu samazinājums izraisītu ievainojamo mājsaimniecību pieaugumu vairāk kā 1.5 reizes (par 7.5pp);
14% ienākumu samazinājums trīskāršotu IM īpatsvaru (pieaugums par 24.1pp); IM saistību īpatsvars kredītportfeli pieaugtu par 23.4pp; banku zaudējumi pieaugtu par 3.5 pp no kredītu atlikuma
0
5
10
15
20
25
30
35
0
10
20
30
40
50
60
70
0
5
10
15
20
Ienākumu samazinājums (%)
Sagaidāmo zaudējumu pieaugums (% no kredītu atlikuma, labā ass)
Papildu nepieciešamie kredītiestāžu uzkrājumi (% no kredītu atlikuma, labā ass)
Ievainojamās mājsaimniecības (% no kredītņēmējiem)
Ievainojamo mājsaimniecību kredītu īpatsvars (% no kopējā mājokļu kredītu atlikuma)
Procentu likmju
pieauguma šoks vairāk
ietekmē
mājsaimniecības ar
lieliem kredītiem
200 bps (2 pp) pieauguma gadījumā:
IM īpatsvars pieaugtu vairāk kā 1,5 reizes (par 7.2pp)
IM saistību īpatsvars portfelī gandrīz dubultotos (pieaugums par 11.4 pp).
Banku zaudējumi (pie pašreizējām NĪ cenām) palielinātos par 2.1 pp no mājokļa kredītu portfeļa
0
5
10
15
20
25
30
35
0
10
20
30
40
50
60
70
-
50
10
0
15
0
20
0
25
0
30
0
Procentu likmes pieaugums (bps)
Sagaidāmo zaudējumu pieaugums (% no kredītu atlikuma, labā ass)
Papildu nepieciešamie kredītiestāžu uzkrājumi (% no kredītu atlikuma, labā ass)
Ievainojamās mājsaimniecības (% no kredītņēmējiem)
Ievainojamo mājsaimniecību kredītu īpatsvars (% no kopējā mājokļu kredītu atlikuma)
Bezdarba pieauguma
ietekme ir ierobežota, jo
nodarbinātības ienākumu
kritumu mazina
bezdarbnieku pabalstu
pieejamība: pie 11pp pieauguma:
IM īpatsvars dubultotos (pieaugums par 11.2 pp);
IM saistību īpatsvars portfelī gandrīz dubultotos (pieaugums par 10.8 pp)
Banku zaudējumi (pie pašreizējām NĪ cenām) palielinātos par 1.7 pp no mājokļa kredītu portfeļa
0
5
10
15
20
25
30
35
0
10
20
30
40
50
60
70
0.0
0
.5
1.0
1
.5
2.0
2
.5
3.0
3
.5
4.0
4
.5
5.0
5
.5
6.0
6
.5
7.0
7
.5
8.0
8
.5
9.0
9
.5
10
.0
10
.5
11
.0
11
.5
12
.0
12
.5
13
.0
13
.5
14
.0
14
.5
15
.0
Bezdarba līmeņa palielinājums (pp)
Sagaidāmo zaudējumu pieaugums (% no kredītu atlikuma, labā ass)
Papildu nepieciešamie kredītiestāžu uzkrājumi (% no kredītu atlikuma, labā ass)
Ievainojamās mājsaimniecības (% no kredītņēmējiem)
Ievainojamo mājsaimniecību kredītu īpatsvars (% no kopējā mājokļu kredītu atlikuma)
Apvienojumā ar ienākumu
samazinājumu*,
mājsaimniecību jutīgums
pret bezdarba pieaugumu
palielinās: pie 11pp bezdarba pieauguma un 5.2% algas samazinājuma:
IM īpatsvars pieaugtu par 18.1 pp
IM saistību īpatsvars portfelī pieaugtu par 17.1 pp
Banku zaudējumi (pie pašreizējām NĪ cenām) palielinātos par 2.5 pp no mājokļa kredītu portfeļa
* - Balstoties uz LB makroekonomiskā modeļa rezultātiem, pieaugums bezdarba līmenī par 1 pp rada darba samaksas samazinājumu par apmēram 0.47 pp.
0
5
10
15
20
25
30
35
0
10
20
30
40
50
60
70
0.0
0
.5
1.0
1
.5
2.0
2
.5
3.0
3
.5
4.0
4
.5
5.0
5
.5
6.0
6
.5
7.0
7
.5
8.0
8
.5
9.0
9
.5
10
.0
10
.5
11
.0
11
.5
12
.0
12
.5
13
.0
13
.5
14
.0
14
.5
15
.0
Bezdarba līmeņa palielinājums (pp) Sagaidāmo zaudējumu pieaugums (% no kredītu atlikuma, labā ass)
Papildu nepieciešamie kredītiestāžu uzkrājumi (% no kredītu atlikuma, labā ass)
Ievainojamās mājsaimniecības (% no kredītņēmējiem)
Ievainojamo mājsaimniecību kredītu īpatsvars (% no kopējā mājokļu kredītu atlikuma)
GALVENĀS ATZIŅAS
Galvenās atziņas
Mājsaimniecības-kredītņēmējas ir jutīgas pat pret nelieliem nelabvēlīgiem šokiem;
Visievainojamākās – mājsaimniecības, kuras saistības uzņēmās neilgi pirms krīzes sākuma;
Lai gan tautsaimniecības izaugsme ir atjaunojusies, daļa mājsaimniecību-kredītņēmēju nav spējušas atgūt zudušo maksātspēju un saskaras ar grūtībām sabalansēt savus ienākumus un izdevumus;
Iespējamie papildu zaudējumi aizdevējiem, īstenojoties nelabvēlīgiem šokiem, ir kļuvuši mērenāki;
Mājsaimniecību ienākumi, it īpaši maksātspējīgo, pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, tādējādi mazinot to ievainojamības risku.
PIELIKUMS
Analīzes metodoloģija I
Bi = RIi + Ui - SIi – Ki
Bi –i-tās mājsaimniecības finansiālā marža (ienākumu-izdevumu bilance)
RIi – i-tās mājsaimniecības kopējie rīcībā esošie ienākumi
Ui – i-tās mājsaimniecības uzkrājumi
SIi – i-tās mājsaimniecības sadzīves izdevumi pārtikas un patēriņa preču iegādei un komunālo maksājumu segšanai
Ki – i-tās mājsaimniecības kopējie maksājumi saistību izpildei
Bi≥0 – Maksātspējīga mājsaimniecība (MM)
Bi<0 – Ievainojama mājsaimniecība (IM)
Individuālās mājsaimniecības finanšu marža nākamajām kalendāram gadam
Analīzes metodoloģija II
Si –i-tās mājsaimniecības kopējais (summārais) mājokļa kredītu saistību atlikums
KNAi (LTV)– i-tās mājsaimniecības kopējā (summāra) mājokļa kredītu atlikuma intervālam atbilstoša kredīta un nodrošinājuma attiecības vērtība
tika izmantotas no Kredītu reģistra datiem aprēķinātas vidējas KNA vērtības, kas atbilst aizņēmēju kopējām mājokļa kredītu atlikumam
Zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā
Kredīta nodrošinājuma vērtība (Vi ):
Individuālās ievainojamās mājsaimniecības (Bi<0) sagaidāmie zaudējumi (SZi ):
𝑆𝑍𝑖 = 0, ja 𝑉𝑖 ≥ 𝑆𝑖 𝑆𝑖 − 𝑉𝑖 , ja 𝑉𝑖 < 𝑆𝑖
𝑉𝑖 = 𝑆𝑖/𝐾𝑁𝐴𝑖 ,
Analīzes metodoloģija III
Nepiemērojot nekādus šokus, aprēķinātie sagaidāmie zaudējumi vienkārši atspoguļo zaudējumus no mājsaimniecībām, kuras jau gada sākumā nepildīja saistības. Uz šādiem zaudējumiem jau jābūt izveidotiem uzkrājumiem. Reakcijas uz piemērotiem šokiem atspoguļošanai tika aprēķināti sagaidāmo zaudējumu pieaugumi šoku gadījumā:
Sagaidāmie zaudējumi
𝐼 𝐵𝑖<0 = 0, ja 𝐵𝑖 ≥ 0,1, ja 𝐵𝑖 < 0.
𝑆𝑍 = 𝐼{𝐵𝑖<0} ∙ 𝑆𝑍𝑖
𝑁
𝑖=1
,
kur i-tās mājsaimniecības negatīvas finansiālās maržas indikatorfunkcija, kas pieņem vērtību 1, ja mājsaimniecības finansiālā marža ir negatīva:
∆𝑆𝑍𝑠ℎ𝑜𝑐𝑘 = 𝑆𝑍𝑠ℎ𝑜𝑐𝑘 − 𝑆𝑍𝑛𝑜 𝑠ℎ𝑜𝑐𝑘 ,
Analīzes metodoloģija III
kalpo kā kavēto kredītu īpatsvara aizstājējmainīgais (proxy)
kavēto virs 90 dienām kredītu īpatsvars ir publiski pieejams un plaši analizēts rādītājs (FKTK)
Ievainojamo mājsaimniecību saistību īpatsvars kopējā atlikumā EAD%
𝐸𝐴𝐷% = 𝐼 𝐵𝑖<0 ∙ 𝑆𝑖
𝑁𝑖=1
𝑆𝑖𝑁𝑖=1
∙ 100,
kur Si –i-tās mājsaimniecības kopējais (summārais) mājokļa kredītu saistību atlikums.
Papildus nepieciešamie uzkrājumi (PNU) tiek rēķināti kā 60% no kavētajiem kredītiem:
𝑃𝑁𝑈 = 0.6 ∗ (𝐸𝐴𝐷%𝑠ℎ𝑜𝑐𝑘 − 𝐸𝐴𝐷%𝑛𝑜 𝑠ℎ𝑜𝑐𝑘 )
Analīzes metodoloģija IV
Bezdarba pieaugums tika modelēts ar Montekarlo simulācijām (1000 atkārtojumi);
Katrā simulācijā bezdarbnieka statuss indivīdam tika piešķirts ar nejaušās atlases paņēmienu;
Katram Latvijā nodarbinātajam izlasē šāda statusa piešķiršana ir vienlīdziespējama;
Visas personas, kas kļuvušas par bezdarbniekiem bezdarba pieauguma simulācijas rezultātā, saņem bezdarba pabalstus;
Iegūtie zaudējumi ir vidējie 1000 simulācijās.
Bezdarba pieauguma modelēšana
Loģistiskā regresija: maksātnespējas varbūtības ietekmējošo faktoru noteikšana
Modelēšanas atkarīgais mainīgais
mājsaimniecība pieder riska grupai, ja:
– uz jautājumu “Vai aizņēmuma atmaksa sagādā Jūsu ģimenei grūtības?” sniegta atbilde: “Sagādā nozīmīgas grūtības, atmaksa jau tiek kavēta”;
– uz jautājumu “Kā Jūs vērtējat savas aizņēmuma atmaksāšanas spējas, ja Jūsu ikmēneša maksājumi par aizņēmumu pieaugtu par 20-25%?” sniegta atbilde: “Es jau pašlaik nevaru pilnībā veikt ikmēneša maksājumus.”
grupai riskapieder m/s ja,1
grupai riskanepieder m/sja,0Y
Loģistiskā regresija: koeficientu novērtējumi un diagnostika
2RNagelkerke
Mainīgais
Marginālie efekti
koeficients
p - vērtība
ME at means
Averaged ME
C -3.36 0.000 0.035
APGĀDĀJAMO SKAITS 0.39 0.002 1.47 0.002 0.022
MAKSĀJUMS PRET IENĀKUMIEM 4.31 0.000 75.15 0.181 0.242
UZKRĀJUMI (BINĀRS) -0.68 0.068 0.51 -0.029 -0.038
BEZDARBNIEKU SKAITS & LAUKI 1.34 0.018 3.80 0.056 0.075
IENĀKUMI 2. KVARTILĒ -0.63 0.034 0.53 -0.027 -0.035
IENĀKUMI 3. KVARTILĒ -2.28 0.000 0.10 -0.096 -0.128
IENĀKUMI 4. KVARTILĒ -1.91 0.001 0.15 -0.081 -0.107
e
AUROC
0.876
McFadden R-sq
Nagelkerke R-sq
0.341 0.409
HL p - vērtība
4.58 0.801
Mājsaimniecību aptauja vairāk reprezentē vidējos un vidēji mazos mājokļa kredītus
Mājokļa kredītu atlikumu īpatsvara kopējā mājokļu kredītu atlikumā salīdzinājums ar Kredītu reģistra datiem
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
≤ 10 tūkst.
20 tūkst.
30 tūkst.
40 tūkst.
50 tūkst.
60 tūkst.
70 tūkst.
80 tūkst.
90 tūkst.
100 tūkst.
150 tūkst.
>150 tūkst.
Atl
iku
mu
īpat
svar
s ko
pē
jā a
tlik
um
ā (%
)
Mājokļa kredītu atlikums (latos)
Izlases dati Kredītu reģistrs
Mājokļa kredītu skaita īpatsvara no kopējā mājokļu kredītu skaita salīdzinājums ar Kredītu reģistra datiem
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
≤ 10 tūkst.
20 tūkst.
30 tūkst.
40 tūkst.
50 tūkst.
60 tūkst.
70 tūkst.
80 tūkst.
90 tūkst.
100 tūkst.
150 tūkst.
>150 tūkst.
Kre
dīt
u s
kait
a īp
atsv
ars
kop
ējā
ska
itā
(%)
Mājokļa kredītu atlikums (latos)
Izlases dati Kredītu reģistrs
MAKROEKONOMIKA.LV Vairāk informācijas: