T -BЕRGA

NшМшsМAWшкAРAr ш,AT.шшJAs srNATrш

zRIGA <ZINAтNЕ> 1992

{.ъ,-

*{t'

.L '

63.2Be 531

VeItIiums nanаn airаm

Reсепzепti: J. APALS'vёst. ziп' kand. K. DUсмANЕ

q. TЕ/{PЕLмA$A kгбsu uп mеlnbaltiefotoаttёli, A. JANSONЕS unlvl. IvloRoZoVAS zТmёjumi

c,r/ -llttu Ч,{ftэ"

Bегga T.Be 531 NumismДtika paг Latvijas sеnatni. - R.: Zinбtne,

1992. - 68 lpp., i l . , 8 lp. i l .ISBN 5-7966-0499-6

lЕvADs

Grаmatа stаstтts Daг lnteresantu un savdabisu vёstures аvotu _monёtаm, kuгas l ietа. daudzumi аtгаstаs 9._l2. ъаdsimta depozitos unатhеoloAiskajos pieminеklos. Tolаik rпonёtаs Lаtvijas tегitoгij6 nеtikа kaltаs.Kаdаs tаs ЬiJuёЪs' no kur ienes, pa k6diem t iгdznieсibаs сe! iem iepludu5аsLаtvi j6? Vаi tas v ienmёr bi juSаs maksаsaпas l idzеkl is? Kаpёс аpbedi jumosliktas monёtas? vаi pёс monёtаm vаг ргестzi dаtёt arheoloёiskos piemi.nеk|us? Sie un vёl daudzi с i t l jautаjumt t iek аpl0kot i gгаmaiа.

Tiеrn' kаs intегesёjas par Latvi jаs senvёstuг i ' numismаtiku, aгhеoloЁi ju.

63.2

SеnДs monёtas vienmёг izгаisi.ju5аs dzi}u interеsi сilvёkos. Sisvёstuгes lieсinieсеs allaZ Sliitu-Sas noslёpumainas un vi l ino6as.Bet monёta klusё tikai |Idz tambridim, kаmёr tai pieskaгas nu.щisrn5ta roka. Tikai pёс i lgа,pacietтga dаrba monёta sakssavu stаstu paг seniеm laikiеm,talаm zemёm un to valdniekiem,pаr simtiem сilvёku, kas tuгё-juSi to rokаs. Bet vispiгms nu.mismбtam jaizlasа lzraksti uzmonёtаm, bieii viеn neskaid.гiun nodiluSi, monёtas j6nosveг,j5nosаka kаl.Sanas lаiks, v'аlsts,mеtДlа pгovе.

Katram monёtu tipam iг sa-va noteikSanas metodikа, undагbs pie monёtu notеikSanassaistТts aг daudzаm gгutibДm.Lai stradДtu аг Austгumu mo-nёtam, numismatam jбzinaAus'trumu valodas, galvеnokiгtaгabu; strДdДjot аг Еiropas val.stТs kaltajбm monёtam - latiцuun gгiel;u valoda. Viцam nepie.

сieSami ipaSi katalogi, kuгos iгsiki monёtu, to attёlu apгaksti,visu uz tim sastopamo zlmju,burtu un uzгakstu аtSifгёjumi.

Zinatnеs paг monёtДm _ nu.mismatikas (no lаtТцu numis-ma - monёta) attistibasvёsturе sniedzas 300 gadu tаlбpаgаtnё. Sakuma tД bija viеn-kагSa kolekсionёSаnа, bet vёlаk'mаteгiilam uzkrаjoties, monё.tas tika klasifiсёtas un sistеmа-tizёtаs. Latvija monёtas sakаkolekсionёt jau l8. gadsimtа,bet plaSДkas kolekсijas veidoj.asl9. gаdsimta. Ilgu laiku, |idzpat 20. gadsimtam, numismДtusinteгesёja tikai atsеviS}as mo.

mismДtikas zin-atnё par galvenoizpёtes objektu sДka uzskatitnеvis аtsevi5[as monёtas un ko,lekсijas, 'bet monёtu atгadu.muISBN 5-7966-0499-6 @ Tatjana Bеrga' 1992

topogгaf isko f iksaсi ju un dеpo.z7tus. Par dеpozitiеm numismД-tikД sauс noslёptu, parаst i zеmёаpraktu monёtu komplеksu. 20. _30. gados Latvi ja аkt iv i daгbo.jДs Pieminеk|u vаldе (dibinДtа1923. gаdД) un vis i depozit i , ka-at7 iztakumos atгаstas monёtаst ika nodotas muzеj iem, gаlvеno.kДгt Vаlsts vёsturеs muzеjam(tаgad Lаtvi jas Vёsturеs m1t.zеjs). L ielu darbu tolаik vеiсaizсi la is latvie5u numismДts unагheologs R. Snorе ( l90l-l962), stгаdаjot pie depozТtiem,sistematizёjot mr:rzеjtr kolеkсi.jas, ana|izёjot bagДtu numismД-tisko mаteriДlu. R. Snorеm pie-dёг aгi pirmie apkopojoSiе rakst ipar Latvi jas numismаtiku -<<Sеno monёtu atгadumi Lаtvi-jД" (R. ' l937)' <<Qigas naudа>>(R., 1938).

Мusdiеnu numismДtikai rаk-sturцas pёtnieсibas pачrёmienuizmai4as un paplaSinДSаnas.Tagad numismati gаlvёnokartpёta dеpozТtus un monёtu kom-plеksus, atrаstus pi lskalnos vaikapulаukos, kаdа notеiktД tеr i .tor i ja, valstТ. Numismаtu galvе.nais uzdеvums SobrТd ir naudаssaimniесТbas un naudаs sistёmuvёsturеs izpёte, . balstotiеs 11zvlslem lеspеJamlеm avotlem un

6

pirmДm kДrtДm uz pa6u monёtuizoё|i . МusdiеnДs numismДtikаir jaш pi ln ig i pаtstаviga vёsttr-геs zinatnеs nozarе аr sarеZ$itumеtodiku un pёtniесibаs ipatni-bam. Numismatu rokДs monёtak|nst par sаvdabТgu un dаudz-pusigu matеriДlu pol i t iskДs,еkonomiskДs un kulturаs vёstu-rеs pёt iSanai. МonёtaS ir svar igsizz iцas аvots hеrа1dikaimaсibai par gеrbo4iеm; sfгagis-t ikаi , kura pёta z imogus; falе-r ist ikai , kura pёta ordецus unmeda!as; mеtrolo$i jai - mДсibаipaг mёгiеm.. iМonеtаs kД .tёlota-jas mДkslas daтt i i .arkДrt igi sva.гigi агi mДkslаs vёsturniеkiem.Aгhеologiem monёtas pal idz da.tёt аrheologi jаs pieminеk|us,pёtit sеnus

.tirdzniесТbas сеlusun sakаrus, г is inДt daudzas еko-nomikas vёstuгes oгob1ёmas.

Pёсkarа gаdos .pirmo

l ie lakonumismatisko pub1ikaсi ju parl6. gadsimta naudаs apgrozibuLivonijД, kД ar i zviеdru vаldiSa.nas 1aikД sarakst i jusi numis.mДtе R. Сеpl i te ( l9 l0. l973).Jaa|zlmё R. CeplТtes milzigaisdarbs, komplеktёjot Latvi jasVёsturеs muzeja numismДtikаsnodalas bаgДtos fondus, tos kДг-tojot un zinatniski аpstrДdДjot 'Viцas z inatnisko intere5u loks

bi ja Дrkart igi plaSs, R. Cеpl i tеpёtтja gаn Livonijas lа ika depo.zТtus, gan l0.- l2. gadsimtanau.da.s apgгozТbu, gаn vёlаkopег10du monetaS.

Pa5laik l iе1аkiе oёtniесibasdarbi t iеk vеikt i Lаtvl ias Vёstu-геs muzеja numismДtikas noda-]Д, kur glabДjаs l iе lДkа numis-mаtiskа kolеkсi ja mПsu republ i-kа (pаri paг l40000 viеnibu, to

aгhёolo$i jas nodа]Д. Numis-matikа Latvi jД veiksmТgi аtt istДska patstavТga vёsturеs zinДtnеsnozare. Daudz zina3anu un еnеr-gi jas darbаm atdod musu piегe-dzёjuёakie numismДti У, Zobiцaun A. Jursonе. У. Zobtцa pёtajаutДjumus paг nаudаS apgгo-zibu Lаtvi jД no l8. gadsimtal idz mnsdiеnam; zinatniесе iгizstгadДjusi numismаtikas, hе-гaldikas un sfragist ikas termi-nus topo5ajai terminologi jаsvДrdnТсai. A. Jursone, balsto-t iеs uz l iе l isko |5.-20, gadsim-tа mеda}u kolеkсiju Rigas Vёs.turеs un kugniесibаs muzeja,pёta mеdalu makslas vёstur i .T. Bеrga pёtа naudas аpgrozibu

Latvi jas tеr i tor i jД 9.-12. gad-simta, K. Duсmаnе sаvukбгtstradД pie vёlakа pеriodа mаtе-r ia1iem, gаlvenokДrt LivonijakaltajДm monёtam. Pie mazpё.tIt iеm falеr ist ikas jаutajumiеmstrДda numismatе ^\{. Еihе.

Sajа gгДmаtД гunаsim t ikaipar pa5Дm senаkаjДm Latvi jaatгastajаm monёtam, t. i . , sДkotaг 1. gadsimta p. m. ё. kаltajаmгomiе6u monёtДm un bеidzot агl2. gadsimta Rietumеiropas mo.nёtДm' Piе 5a matеriДlа stгДdД.juSi daudzi z inatniеki - numis.mati un aгhеologi. Seit ipа5ij5piemin агhеologu Е. Мuguгё.viёa un V. Urtana pёtТjumi parsеnakaj iem depozit iem Latvi ja,paг agro viduslaiku еkonomikasvёstuгi .

Lai lasТtДjam butu vieglДkoгiеntёtiеs tеkstД, nepiесiе6amsizskaidrot atsеviёkus numism6.t ikаs teгminus, kuгi gramаta busvisbiеZak sastopami.ff iаtrai mo-nёtai numismДti izB}ir divaspusеs - aveгSu un геvегsu.Avегss - ta ir щonёtas pr iеk6.pusе (no fгanёu vДгda аaers),rеverss - monёtas аizmuguге(no franёu rеaers). ViduslаikuRiеtumeiгopas monёtДm аvеrsdpaгast i геdzаms valdniеka gеr-bonis, vаrds vai poгtrets.

.SavukДrt Austrumu moriёtДmаversa vаг but vai nu. Kordnatеiсiеni. vai arТvaldnieka vДгds.':IVlonёtas сеntrДlo daJu, kuг pa.rasti izviеtoti uzгaksti un attёli'sauсpаrmonёtas laukumu' Uz-гakstus uz monёtДm sauс par lе.$enddm, tiе vaг bПt izvietoti gaг

monёtas malu .(apla lеfendas)vai naSa monёtas laukuma. Le-:fеndаs vаi аttёli bieZi vien at.dalТti aг punktu vai l iniju apliem.DaZu speсifisku numismatikasteгminu skaidгojumi bus doti aгi,tekstД.

' S.аulite, mаsipa -Tris sаhtаs sprаudсNo zBtto,, sudrаbа'. No dzintarirlа.

RoIvlIЕsU IvloNЕTAs LATVIJAPie visagrДkaj iеm naudas atra.dumiem LаtvijД piedеr romiеSuщonёtas. Ir z iцas агt paг SеnДsGriel;ijas monёtu atгadumiem,taёu tas oagaidДm ir maz tica-mas.

Sеit butu japiemin slavеnais

Tomёг daiiem zinДtniеkiem ёisаtгadums S}ita Sаubigs. Kad topДrbаudij a piеredzёjuёi numis.rnati, izr-adТjДs, ka monёtu аtгa:

к.Zlnam|.

Depozitos, sеnаs dzivesviеtДs,kapulaukos un savгupatгadumosiеgйtas аpmёгam 500 rornieSu,monёtas. LielДkД dala monёtu iгloti skaistа, bieЙ,i vien tiе iг istimДkslas dагbi, kur i atspogu|o:no gгieliiеm pаrцemtДs йoйеtumДkslas tradiс i j as. МonёtuavеrsД paгаst i гedzаms геl ief svаldniеka vai v iцa dzimtаi Ьiе-dегigД kгuSutёls vai galvа pro.filД. Rеvеrsa bieйi attеlots liДdsDiеvs aг tД atгibutiem, svёtkuvаi kultа ainas, not ikumi novаldniеku dzТvеs, аinas no vёs-tuгes un mitologi jas ar аtt ieсi .giеm uzгakstiеm' Vаldniеku poг.trеtos izpauйas gаn individuii.las Тpatnibas' gan rakstuгa iеzi .mеs. МДkslas vёsturniеki daй,rеizpёс tiem vаr notеikt, kuгu impе.rаtoгu attёlo tаs vai сits lidz Sirnnеidenti f iсёtais sku1pturДlaispoгtrеts.

Pati- sеnДkа romiеёu monёtаple mums iг Мaгka Agripas(3l .-* l2,"g. p. m' ё.) monЪtaпo

Priеdkalnu depozТtа, bet jaunД.kа - ArkДdija (395-408) mo.nёta no Jaunzemju dеpozlta.PДrsvarД monёtas ir no bronzas,sudraba - daudz retak. Visbie-Йak LatvijД аtrodamas SДdasгomiе5u naudas viеnibаs: flosudraba monёtam - dеnДri j i ;no bronzas - sestеrсi j i ( l ie l-bronza), dupondij i (v idёjа bгon.za), kv adr ansi (sТkbronza) .

Galvеnais се|S, pa kuru Lаtvi .jаs tеr i toгi ja iepluda romie5umonёtas un pr iekёmеti , bi jadaudzkart аpгakstitais t. S.d'zin|ara сel5. Се!5 sakДs Kaг-nuntas pi lsёta piе Donavas Pa-nonija (tаg. UngДri jаs tегito-r i jа). Tola ik tas bi jа svагigstiгdzniесТbаs сentrs un robeZсiе-toksnis. Tаlаk ёis се!S virz i jДspДri Klodzko iе1еjai uz Balt i jasjПгu un pa piekгast i uz austгu-miem l idz Sеmbijai (Pгnsi ja i).Tad се|5 vеda paгi Klaipёdasnovadam lz Kurzеmes piеkгasti.VisintеnsivДk <<dztпIara сеJ5>tтka izmantots m. ё. l. gadsinr.te, bеt apmёram 3. gadsimtavidu tas savu noztmi saka zau-dёt.

otгs nozimТgДkаis bi ja jurаsсеJ5, kas vеda |Z Balt i ju noRеinas novаdа un Gаl1i jаs pro-vinсёm. To izmаntoia iаu l 'ut l

t0

2. gadsimtД, bеt 3. gadsimtavidn tД nozime vёl pieаugа. Vis-intеnsivДk 5is сeJS |ika izman-tots 3. gаdsimta otrajД pusёun4. gadsimtД.

Lielа loma bi ja аrТ аustгumutiгdznieсibаs сe]iеm pа Dцеpгu,Pгutu, Diеnvidbugu un Dцеstгu.Baltu с i l tТm nozimigДkais bi jaDцepras сeJ5, аugStесё tas sa.dаl i jas un tаlаk veda pa Ne-munu un Daugavu. To аpl iесinагomiе5u monёtu un агi pгiek5mе-tu atrаdumi Bаltkг ievi ja, Nеmu-nas аugёtесё un Daugаvas kгаs.tos. Pa austrumu t irdzniесТbаsсеJiem sаkari t ika uzturёt i 3.--4. gadsimtД un 5. gadsimta sa-kuйа. Pa 5o се!u iеnДсa агi l ie-la is vairums Liеtuvas tеr i tor i jaatгastо гomiеSu monёtu, kuг toskaits ir

.divrеiz liеlДks nеka piе

mums _ 1200 eksemplДru, pаr-svarД bгonzаs sеstеrсi j i un du-pondi j i .

Rоmiе6u monёtas atrastas sa-mёrД viеnmёrigi v isД Lаtvi jаstеr itor i jа, tаёu visvairаk to iгDiеnvidriеtumu Latv{jД un gaгDаugavu. \

AntТko autoru ziцas par baltuсi l5u t iгdznieсiskaj iеm sakаriеmar Romаs impёri ju i r v isаi sko-pas. KДdа PlТni jа VесаkД (23-79) аpсегоjumа- stаstТts, ka im-

peгatoга Nёrona vаldiSanаs la i-kа (54-68) diZсiltigs romiе5uj Дtniеks tiсis, sutits pёс dziл-tara. Dzin|aгu tolaik augsti vёr-tёja kД RomД,tД,ar i с i tas zеmёs.Sutnis deviеs сe}Д no Panonijaspi lsёtas I(arnuntas, sasniedzisBalt i j ,as juгas piekгаst i un no-gаdej is RomД l iе lu daudzumud,zintara, ar kuru, , izgreznotsamfiteДtгis gaidДmajДm g1adia-toгu saсеnsibДm. Sis romiеt isаpсе.|oj is dztntara zemеS krastusun faktor i jas unpДrvеdis mаjastadu dB'udzumu, ka v"iss Sas diе-nas rotДjums bijis no dzintara.

Par dzintaru romieSi maksДjaаr monёtДm un сitiem priekSme-tiеm. Dаudz liесibu paг ftomastiгdzniесiskаj iеm sakaгiem arbaltu с i1t im sniеdz aгhеologis-kаis mаtеriДls. Sеnkаоos ir at-гastas kгДsainas st ik la un еmal-jёtas krеl les, kas nДku5as noRomas rietumu un аustгumuprovinсёm. Ir ar i mala e| las1аmpiцas, еmaljёtаs r ipаs sak-tas. Pаг гomiеёu monёtДm. im-poгta pгiеkSmеtiеm, mеtДlu vie-tёj iе iеdzivotДj i , iеspёjаms, mаk-sаja nе t ikai aг dzintaru, betагi ar kaйokadam. vаsku unmеdu. Romiеёu monёtas vеidovis l iе lДko un vis inteгеsantДkoSа peгioda atradumu gгupu.

Katrа no 5Тm monetam ir pa-gаtnеs lieсiniесe, kas var dalldъpastаst i t par savu lаiku unvаld-nieku, kuгa l,aikа tД tikusi kaltа.

Gгobiцаs Pгiеdецu kuг5u ka-pulaukД kada kаpа galvgal ib i janolikta tДSu vДсеlТtе аr ёetrДmгorniеSu monёtДm sеstегсi.j iеm, kuгi kalt i HadгiДnа, Anto-,nina Pi ja, Мaгka Aurёl i ja un.Faust inas JaunДkas la ikа. KasbijuSi ёiе сilvёki, kuгu attёlrrs.

dzivotДiu labklДi ibаs vaiгoёаnu(I аtt.:- ̂ /)*. Vi{ is atгad5s gгiе-[ukulturаs iеtekmё, nodarbojas

* Aг гomieSu сipariеm numuгёti. tе l l lе l lкumа.

aт.

l t

аг ' glezniестbu un tёlnieсТbu.,Romas impeгatoгs AntoninsPijs kapа tгonI 5l gada veсumi(I att.: 2). Уi4a labdагibas uпiесietibas dёl sеnаts pieSl;iгaviцam goda titulu _ Pijs Augst.siтdigais. Viц5 bija filozofud.гaugs un aгt pats nodarbojДs5t zinatni.Vi4a siеva bija Faus-tТпa Vесaka. AntonТna Pijа

dzaj-as daLtrdu periodu skulptu-гаs. Faustina JaunДkб bija An.t.onТпa Pija meita un МaгkaAuгёlija sieva (II att.: 2). vi.цiem bija 13 bёrni, viens notiem - vДгdД Komods. Fаustinudёvёja par bеzkaunТgu un vi-гam neuztiсigu. ,iVlarks Auгёlijsignoгёja ieviеsuSos paгadumupaг mantinieku ieсelt audZudёluun пodeva vaгu savam dёlamКomodam (1-80-192). Viцat2 gadus ilgo valdiSanu sali-dzina aг irnpегatoгa Nёгona lai.k.u. Cietsiгdigs un izviгtis, viцSizklaidёjies, aг loku un bultam5aujot uz гomieSiem, kuгi .bijasapulсёjuSies amfiteаtгТ. Viцasejai piemitusi tгula dzёraja iz.

tеiksme. Komodu nogalinаjasazvёгnieku gгupa. Мonёtas aгЁa impeгatoгa attёlu pie mumssastopamas diezgan bieZi. Ja-piebilst, ka impeгatoгa _ filo.zoIa lvI^atka Auгёlija un impera.toгa - gladiatora Komoda mo.nёtas AustгumeiгopД аtrasto гo-mieSu monёtu vidu skaita ziцaiг pirmajД vietД.

VisbieZak гomieЁu monёtas uni'mporta pгiekSmetus piegadnjasveSzеmju tiгgotДji. Taёu pаstД.vёja aгi tiгdznieсiba bеz staгp.niekiem. To, ka гomieSu tiгgo-tаji bija аpmeklёjuSi Balt i ju,savos daгbos аplieсina aгi Pli-nijs VeсДkais. otrs tiгdznieсibasveids bija ar staгpnieku pali.dz7bu, tie vaгёja but senpгu6i,$eгmaцu сiltis, kas dzivoja pieRomas impёгijas гobeZas.\RomieSu monёtаs BaltijД uz.kгajа ka zinamu vёгtibu, nёs5jakД piekагiцus. Jadomd, kа mo.nёtu depozТti visbieZak piedeгё-ju3i аtsеviSl5iem сilvёkiеmdzimtas bag6tajiеrn loсek|iem,fints aгistokrДtijai. Jа arТ mo-nёtas tika lietotas kd nauda,tad, domДjams, tikai daгТjumosaг romie5u tiгgotajiеm. Iеspё-jams, ka tolаik iedzТvotaji tasuzskatija paг daгglietam vaikulta priekSmеtiem.

AUSTRUIYlU

SДkot аг 9. gadsimta otгo pusi,tapat kД maz|iet agгДk pДгёjiAustгumеiropД, Latvijn paгЕdЁjas Austгumu sцdгaba monё.tas - diгhёmi. Sis monёtas tikakaltas plaёД teгitoгi ja: Vidus.azija' Iгinа, tizkaukdza, I,,/L'eza.

Diгhёmi iг l ie lаs, samёг6pldnas sudгaba monёtas. Diгhё.mu svaгs un pгove laikа gaitamаinТjбs, bet сaurmёгi to svaгs

Kur tu tеci, Dаugаoit1а,. Lihunir'lus tnёtddаna?. ts tecё{u uz iЙriцlu,

' sidrаbitцu siiddama.

IYloN ЕTAs

svДгstds apmёram 3 g гobейДs.Мonёtas iг loti skaistаs un sav.dabigas (III ' Iv att.). AtS[iгibаno сitu valstu monёtаm uz dit-hёmiem nekаd nav attёlu, tikaiuzrаksti, jo islams aizliedz a|.tёlot dzivhs btitnеs un сilvёkus..iVlusulma4iem iг tiсёjums, katiesas dieц5 Allahs aiсinis tos

Parasti diгhёmа aveгsi iг tеi.

vа vietnieka zemes virsfl, kаaгI visu musulmaцu augstДkavаldnieka

- vЕгds. tad йincts

emТгs, tis zemes vаldnieks, kuгakаlta monёtа. Мonёtаs avегsi

t3

un gаг malu rakstits monёtasnosaukums, kalSanas gads (aгvаrdiеm), kД аri pi lsёtаs nosau.kums, kuгa ta kaltа. Kalifаta mo-nёtu nosaukumi bija patapinДtino Sasanidu Iгdnas _ valsts,kurapastДvёja IrДnas tегitoгijaun kuгц vёlДk iеkaгoia arubi.Ze|-ta monёtаs sauсa paг dinaгiem,sudraba - par diгhёmiem un va.гa - pаг fеlsiеm. Austrumei.ropД apgrozlbб pamаtД bijasudгabа diгhёmi. Kalifаta diгhё-mus, kuгi kalt i lТdz l2. gаdsim-tam, numismДti paгasti sauсpaг kufiskajiem dirhёmiem. SДnosaukuma izсelsmеs pamatДiг raksta stils. kas гadies Kufaspilsёta. Senаjiem aгаbiem гak.stiba ir savdabТgs ma-kstasvеids - buгti taja sak5rtotiorna-,mentД, no vагdiеm vеidojаs rak-sti un uzгaksti pdгvёг6as paггotДiumiem. Pastavёia vaiгakiburtu un сiparu zТmЁSаnas stili.Vienu no tiеm, kufisko, izman-toja le$endu raksti5anai uz mo-nёtam. Kufiskais гaksts pieSl5iгdiгhёmiеm rpаЁu skаistumu uniztеiksmiguniu.

Dirhёmi datёti pёс hidZrаslaika skait iSanas sistёmas. ParhidZгu sauс pravieSa Мuhаmedaun pirmo rnusulmaцu bёgЁanu noМеkas uz Medinu m, ё' 622. $a',

|А

dД. Мusulmaцu pasaulei tasbi jatik nozimigs notikums, ka hidi.*ras gаdu pieцёma par gaduskait i5anas sДkumu. Vеsela viг-knе valstu, kuгаs of iс iДla rеl i$ i jaiг islаms, vёl 5odiеn lieto mu-sulmdц-u Мёnеss kаlеndaгu'piemёгam - А|LTrija, IrДkа, Ku-veita, LТbija, Mагoka, Siг i ja ш.с. PДrсеlt hidZras dаtus musu.laika skaiti5anas sistёmД rеizёmiг diezgan saгeZgТti' Sai nolukaгadita ipa5а foгmula un tabulаs.Notеikt dirhёmu kаl6anas laikuun vietu var, iz1asot saгей$itokufisko rakstu uz monёtДm, kasbiеZi v iеn pa spёkаm t ikai a1abшnumismatikas speсiДlistam.

VaiгДkus gadsimtus (no 7. |Idzl l . gs.) dirhёmi l iе lД daudzu-mа iеpluda Austгumeiгopa unZiemeieiгopa. Pёс kal i fata izvеi-doёаnаs tur stгаuji uzp|auкa:-tiгdzniесТbа. Мeklёdami preёunoieta t irgus un izеjviеlas, kal i . 'fata valstu t iгgotбj i devДs uzziеmelu zеmёm. PamatД notikapreёu apmaiцa, par maiцasеkvivalеntu bijа piецеmts sud-гabs. Austrumu tirgotaji pret:sudraba monёtДm un sudгabatraukiem, zidu un krellёm iemai*nlja kaZokбdаs, dzintaru, vasku,'mеdu, ka arТ dzТvo preсi - veг.gus.

Tiгdznieoiba aг Austrumiemsavukart bi ja ie inteгesёtas tДsAustrumeiгopаs un Ziеme!eiгo.pas tautas, kuгаs atгadаs аgrДf еodДl isma att ist ibas stadi jД.KrаSцi ap$ёrbi, rotasl|еtаs,grezni tгаuki, izё[<ёrdiba, apda.vinot savus pаdotos, аgrajД fеo.dДl ismД bija diZсi l t igo un ba.gatnieku dzivеs neatцеmamа sa.stДvdala.

Intеnsivаs t iгdzniесibas rе.zu|tata sudгаbа monёtas nepa.likа apgгozibа tikai kаlifata гo.,beZas, l ie la daudzuma kalt iе'dirhёmi aizp|ida uz ziеmе|iеm.Pаг t irdzniесibas apmёriem l ie."сinа f akts, kа Pёterburgаs,Mаskаvas, Tal l inаs un Stokhol.mas muzejos glabДjas daudzvaiгДk ievеsto 8.- l0. gadsimtadiгhёmu nekа pa6os Austrumuvаlstu muzеjos. Austгumeiropastеritoгija viеn iг zinamt 300 diг.hёmu dеpoziti. SеviS}i lielДskаita, pДгi par 40 000 monёtu,dirhёmi atrаst i Gotlandеs sala.LatvijД to iг apmёгam 2200 еk.semplДгu, liеlДkД da|a no Siemdirhёmiem, apmёгam 2060,iеt i lpst dеpozitu sаstava. PДгё.jДs, vaiгak nеkД l30 monёtas,аtгastаs atseviёl i - pi lskalnos,аpmetnёs un kapulaukos.

AustrumеiropД diгhёmi no.

kJuva galvеnokДrt pa diviеnrсе|iem. Piгmais sДkДs Levаntё(Tuvajos Austrumos) un vedaсauгi Kaukazam uz Piedцepru,talДk pa Dцepru uz augёu l idzLДdogаs ezetam, Тas bi ja s la.venais се|5 no vагjagiem uzgrie}iem. Bet otгs, galvеnaisсe|5 iеsakas Iranаs tеr i toгi jа,tuгpinДjas lТdz Volgai un tДlДkсauг Bulgal! lz LДdogas еzе'ru, pa $evu un Somijаs l iс ivеdauz SkandinДviju - Gotlandi,Zviеdri ju, Daniju. TД kД attД-lumi bi ja mi lz igi un сe|5 bis-tams, tad aг Austгumiеm pаг-svaгa pastДvёja nevis t iеSa, bеtetаpveida t iгdznieсiba. TiгgotДj ipДrvietojаs tikai notеikta сe|aposma robeZds, no viеna vietёjat iгgus uz otru, SДds t iгgoSanДsvеids bi ja dгoSДks un ДtrДks.TДpёс tirdznieсiba k|uva stаrp.taut iska, tаja iеsaist i jas vis i t ieAustrumeiropas iеdzrvotaji, сaшrkuru zеmёm vеda tirdzniесibasсеJ5, - austгumslДvi, alДni, ha-zДri , somugгi, balt i , skandinДvi.

Pаг svarigu сentгu, no kuгaAustгumu sudrаbs aizp|uda uzvisДm pusёm, kluvа Bulgбraspi lsёta pie Volgas. No Hoгеz-mas uz Bulgагu сelojа l ie laskaгаvanas ( l . att.). Pгiеk5stаtupаr to sniedz lbn FаdlДns sat lД

15

I. аtt. l3. gadsimta aгabu t iгgotaj i .(Pёс gгаmatаs Mikot|аjсzцk A. \{czes-no6rеdniorлlieczne skаrbц srebrnе a

Polsce' |.od,ё' 1982).

92|.-922. gad'a ziцoiumД: <3000ziгgu un 5000 сilvёku, nеskaitotёze|us un kamiеlus, sast idi j a ka.гavДnu се|ojumam no Hoгezmaspа Amudarju сaur Diurdi,anuuz Bulgaгu. Ce|ojums no Dzur.dZanas uz Bulgaгu i lgano922.gаdа 3.mагta |Idz |2. maijam;apstаjoties uz тs-u lаiku, kагa.vДna veiсa apmёгam 2000 kmlielu attalumu vaiгak nеkД divosmёnеSos.>> Talak paг BulgДruaгДbu t iгgotДj i dеvДs nеlabpгДt.Tomёг dai,i no viцiеm, nеraugo.t ies uZ сe|ojumД draudo5ajambгiesmаm un gгutТbДm, nok|uva

t6

|\dz pat Balt i jas juгаi un Skan.dinavi jai . Galveпo sat iksmеsсeIu funkсi jas tolaik vеiсa 1ieldsupes, kuru bаseinos tad aгi iгatгаsts l iе la is vaiгums diгhёmu.Upju un еzеru kгastos iег ikotа-jДs l ie lДkajДs apmеtnёs bi ja iz.vеidojuёies t iгgi , kuгos not ikapгeёu apmаiцa. Liеlаjаs, аgгopirmspi lsёtаs сеntгu t ipa аpmеt-nёsdaireiz аtгod diezgan daud,zmonёtu un aгi сitus Austгumosgаtavotus priekSmеtus.

Gadsimtu gaitД maini juSiеsaгТ сеt i , pa kаdiem diгhёni i nо.nДсa Latvi ja. Vissеnakie dеpo.zit i , kuгi datёjаmi aг 9. gаdsimtaotгo pusi, nаk no Kuгzеmеs. Tiе iгGгobiцаs l|$os un Libagu SДгa-jos atгast iе dеpozit i (2. att.).Pa-гёja Latvi jas teгitoгi jД 9. gad-simta depozitu nаv, tДdu atra-dumu nav arТ Daugаvas kгastos.Tapёс vist iсаmДk, ka agгiе dir-hёmi Latvi jas tегitoгi jn iеkIuvapa juru no Rietumiеm, сauгGotlаndеs salu. Tas nozimё, kadiгhёmi vеiса i t kД аpkагtсе]u:pa Austгumeiropas zеmёm l idzGotlandеi un atpakaJ, uz Ba|It-jas juгas austгumu kгastu. JД.piеbi lst, ka 5ДdД vеida сitаs mo-nёtas nonДсa pie mums агi vё-lДk; tas att iесas ar7 uz l0. gad.simta Bizant i jas mi l iаr is i j iem.

2. аlt. Kufisko diгhёmu atгаdumu vietаs LatviiА: I - deooziIi.. 2 -piIskаlni, аpmetnes, kapulаuki.

Gotlandё ir zinami sе6i 9. gad-simta dirhёmu depozit i .

Kada vеida monёtas no Got-landеs vaгёja nok|nt l idz Kur-zеmei? 9.- l l . gadsimtД Kuг-zemi un Zemgali loti bieiiapmеklёja vikingi gan iеkaгoSa-nas' gan sirojumu, gan arТ mie.г igas t iгgoSanДs nolukos. Ziуasl)аг to sniedz skandinДvusigas un hronikаs. Gгobiцal<Дdu laiku pat pastДvёja skаndi-ndvu koloni jа. Saglabaj ies daudzl leсibu . art paг kurёu bгauсie-tt iem t iгdznieсibas .un lаupiSа.

nas nolПkos uz DДni iu. uz Е|an-dеs un Gotlandes sal i l , uz Zvie,J-r i ju. Pаг t iеm vаram lasit SakёaGгamаtil1а <DД4u vёstuгё>>, Knit-l ingа sДgД u. с. Brёmеnes aгhibis*kaps Rimbeгts stДsta, kД 853. ga-dД kuгSi sakаvuёi dДцu iebruсё.jus: <Pusе no dаr;ru |аudim pal i}:anokauta kaujas laukД; pusi no'to ku$iеm vi4i iz laupija, sаvД-сot zеltu, sudгabu un daudz сitumantu.>> Is1andiеSu vёstuгniel<sSnorгe Stuгlusons l(ara|u sДguсiklД <Hеimskringla> st ista pЪrkuгSu uzbгukumiem DДnijai , ka

. /l /l '2, *- |т//- //t

аrт сitаm zеmёm kaгa|а Мag.nusa (|042_|047) un SvеnaЕstr idsеna (1047-l075) valdi-iаnas la ika, Knit l inga sДgаstast i ts, ka Svеna Еstr idsеnadёla Harаlda III valdi5anas la i-kа ( l075_1080) DДnija jopгt- l-jДm сietusi no kurSu un <<сitцаustгumnieku> iebгukumiem. Nеvеlt i tа laika аutor i ' i t sеvi5kiSаksis Grаmati l5 is, гаkstuгo bаl-tus (kuгёus) kД bТstamus prе.tiniеkus.

Kurёi bi ja izs lavёt i nе t ikaika dгosmТgi jurаs brauсёj i unlаupitДj i , bet aгi kД t iгgotДj i .Indгi[а Livonijаs hгonika vёstа,ka kшгёi vёl l3. gadsimtа sa-kumД vеduёi uz Gotlandi pДг-doSanаi daudz orеёu. Tа art irdznieсibas un. kaгa bгauсie.niеm varаm izskaidrot piгmodirhёmu nonДkёаnu Kuгzеmё.

l0. gadsimta dirhёmu atradш-mi Lаtvi jas tегitoгi ja konсеntгё.jаs jаu divos аpvidos - jopгo-jam Kurzemё pie Grobiцаs, kaaгt Dаugavas lеjtесё. Gar Dаu-gаvu dirhёmu аtrаdumi z inДmigandrТz visД tДs garumД no ietе.kаs |Idz DignДjаs pi lskalnam.Depozit i gan iг atrаst i t ikai Daш-gаvas lеjtесё, posmа no RТgasl idz NДvеs sаlai . TДlДk l idz pаtPoloсkаi tie nav konstatёti. tomёг

l8

aгhеolosiskajos piеminektos noDaugavas gгivas l idz DignДjаspi lskalnam diгhёmu atrаdumцir diеzgan daudz, jo 5ajД pе-r ioda Daugаva k|uva par s la.venД се|а <no varjagiem uz gгie-l i iеm> аtzarojumu un tД1aikаrosТgaja staгptautiskаjД tirdz-niесТbа цёmа dаlibu аri senlat-viеSu сi l t is. l0. gadsimta paDаugavu no Austгumiеm lZSkandinavi iu naсa l iе lakД dir-hёmu da|a-. |r ztnami aгТ diг-hёmu atrаdumi l0. gаdsimtaarhеolo$iskajos piеminеkJosGаujas un Liеlupеs bаsеinД, bеtdеpozit i tur vёl nav аtrast i .

10. gadsimta bеigаs monёtuiepluSana Latvi jas ter i tor i jД, tа.pаt kД paгёjД AustгumеiгopД,st ipr i sаmazinaiаs, |Tdz izЬei-dzаs оavisam. Paг сёloni tambi iа sudraba kr izе Austrumos'So kгТzi izskaidгo daiadi - arool i t iskiem notikumiem un ka-i iеm, arт sudraba гаktuvju iz-stk5anu, ko bi ja izгais i jusi lot iintеnsiva sudrabа monёtu kаl-5аnа. Sakаra ar to SaurДks k]ustdiгhёmu izolаt ibas arеals Lаtvi-

. , . i -jas tег i tor i jа. sа lа ikposmа dir-hёmus atrоd pДrsvaгД LatvijаsаustrumdalД, kur t ie nok|uvanеvis vairs pа Dаugavas udens-се]u, bеt no ziemе]iеm vai

zieme|austrumiem сauг SеnДsKrievzеmеs teritoгiju. Atsevi5}ivёlo diгhёmu atгаdumi tоmёr iгkonstatёti ari Daugavas krastos,bеt to iг lot i maz. Tadi dirhёmiatгast i Aizkгauk1ё, LielrutuJos,Salaspi ls LaukskolД, Salaspi lsLipSos.

Latvi jas teгitor i ja atгod gal.

2*

vеnokДгt l0. gadsimta piгmajДpusё kaltus dirhёmus, jo tаdmonёtu iеplu5ana bi jusi ipaёiintеnsiva. Sie diгhёmi kalt i vai .гДk nеka ёеtгdеsmit kal i f аtapi lsёtns (3. att.). Visvairak mo-nёtu nak no Sa5as (musdiеnuTаSkenta), Sаmaгkandas, Bag-dДdеs, Buharas, Balhas, Ande-

3' сll. Austгumu pilsёtas, kurДs kaltДs monёtаs visbieZДk sastopamas Latvi jД.

(sтА|'1B U LА\.

l9

гаbas, Мuhаmedijas (mПsdienuReja), Basгas, Visitas. u. с. pi l .sёtДm. Uz monёtДm, kuгаs kal.tas Bagdadё, pагasti lasДmspilsёtаs nosaukums <Madinatis Salаm>, kas nozimё <<pasau-les pi lsёta>. To dibinаjа Abа.sidu dinastijas kalifs .lVlаnsuгs762. gada nenozТmiga аpdzТvotДviеtД, kura vietёjo iedzivotДjuvidu bija -paztstaina аг nosаu.kumu <Suk B.аgdEd>, kas no-zlmё <<tiгgus BagdДdё>. RеtДknekД Bаgdades monёtas Latvijaq!г9d {iг-hQmtrsу kas kalti Ba!.dadеs kal ifu гezidenсё SДmaгiД(no агаbu surrа mаn rаd _

<<pгieсДjаs tаs, kas viцu гedz>).Atrasti |oti daZadu kal ifu vаldi.Sanas laikа kalti diгhёmi. Vis-

No Abasidu dinasti ias visbie-йаk sаstopаmi vаldniЬka /vluta.vakila dirhёmi. Da'ikaft аtгod'3Тs paSas dinastijas kal ifa HД-runa аг Ra5ida laikа (786-809)kаltas monёtas. Daudziеm la.sТtДjiem viцS iespiеdies atmiцakД slavеno <Tikstots un viеnаsтiakts>> pasaku vdгonis, taisnigs

20

un gudrs vаldnieks. PаtiеsibaviцS bijа сietsiгdigs un viltigsdespots, kuгu viцa padotie neie.геdzёj a.. RunДjot paг Austгumu monё.tаm, ipa5i jДpiеmin viens noгetДkаjiem atгadumiem Latvi.jа - -Sasanidu drаhma. Kopaaг kufiskajiem diгhёmiem EТsdгahmas nok|uva Austгumeiro.

rлonёta. TД iг kаlta Hosгova I(53l-_579) lаikД un atrаstal l . gadsimta apbediiumd Sаlas-pils Lаukskolas kаpulаukа. Мo-nёtas aveгsd гedzams valdniеkapoгtгets pгof ilа, gaг monёtasmalu iеkalt i valdnieka titul i . Rе-

no tiеm ir pats SahinSahs,otгs - pгiesteгis. Uz monёtasаttёloti art mёness un zvaig.zIl^0 --т dievibаs un valdniеkavaгas simboli. Valdniekiеm mai.

noties, mainijДs агi kгoцa unupuгtгauka f oгma, bet attёlskopumД pаlika nemainigs. Pё.'dёjo SasanТdш valdi6anas laikaattёl i uz monёtДm bija jau visaiEhematiski _ to apliеЪina aгi.mйsu teгitoгijД atгastД monёta.. l .0._l2. gadsimtД LatvijаsteritorijД no Austгumiеm ieniсaдri Bizantijas йonёtаs. Piеtnums tas аtгаstas loti nelielДd-audzumа, tikai 24 eksеmplагi.Visas 5Тs monёtаs ir no sudгa.bа, plйnas, 2,5 сm diamеtгД.Bizantiia tбs sаu'са pаг miliaгi-sijiem. Visu miliarTsiju attёliemiг kopigas pаmatiеzimеs. AvегsДpaгasti iг attёlots impeгatoгs,daireiz kopa aг tro4mantniеku.RеveгsД visbieZДk геdzams vаinu pakаpienu kгusts (V аtt.),vai teksts, Jёzus Kгistus vaiSvёtas Мarijas attёls utt. Gal.venД sudraba monёtu kаltuveа_tгadДs Bizantij as galvaspilsёtДКo.nstantinopolё; сitаs pilsctаskala galvеnokагt vагa rrionёtas.tlonёtаs nеtikа kaltas tik lielДdaudzumД kД kalifatД, tДpёс toаtгadumi iг rеti ne tikai-Aus.tгumeiгopd un SkаndinavijД, betагi paSa BizantijД. LatvijД 5n-dаs monёtas ir аtгastаs 14 aг-heolosiskajos pieminеk|os, de.pozitos to nаv. GаndгTz visi Lat.

vijas teritoгija atгastie miliагi.siji tikuSi izmantoti kД monёt.piekaгiцi. SТs skаistаs monёtаs

(l07l- l078). VisvaiгДk iг Ba.zi l i ja II un viцa bгД|a l(onstan.tТna VIII valdiSanas gаdos(976-1025) kaltu monёtul Lat.

tijas monёtu atгаdumi konсеn.tгёjаs gаг Lаtvijas galvеnajiemПde.nsсe|iеm _ Daugavu, Gauju,Lielupi. VisbieZnk tДs аtгЬd

kapulaukД. AustгumеiropД 3Тsmonёtаs nok|uva pa slavеnoidensсetu <<no vaгjagiеm uzgrie}iеm>. DepozТti аr miliаri-sijiem, kа aгТ atseviSl5i atгadumiir atklДti visа ta gaгumб.

2l

Мiliагisi ju ieplu5anаs sДkumuLatvijas tеritoгijД gruti notеikt,tДpёс ka tiе аtгasti kа гotusаstavdala. VistiсamДkais, katаs noticis l0. gadsimta piгmajДPцsc. l l . gadsimta bеigаs un12. gadsimta atгаdumi konсеn.tгёti t ikai Latvijas сentгДlajada|a Salaspils Lipёos, Jаuir-sviгlaukД, Raunas kгastos. Pi l .

diгhёmi. Sai sаkагa sеvi5l1а uz.maniba japiеvёrS fаktam, kaapbedljumos mil iaг is i j i iг atгast ikopД kД аг diгhёmi6m, ta aгiат Rietumеiгopаs dеnaгiem. (At.5l1iгтbа no romieSu dеnДгija ( lat.dеnarius) viduslaiku sudrЬbalmonёtas apzlmё аг teгminu <<dе-

PЛt' аugёа, dzen aug{а,D au gaa i p, s ud r аb ir1' u ;Lieli ciеmi, dаudz meitirцu,Dаudz sudrabа aаlkаtаi u.

Rl ЕTUIvlЕIRoPAs DЕNARI

l0. gаdsimta pёdёje сеtuгksniAustгumеiгopД paгДdijаs daia-dДs Riеtumеiгopas valst is kaltasmonёtas. SДkumД |o Ьija maz,un depozitos tДs аtгod kopД аrkufiskajiem diгhёmiem. Riеtum.'eiгopas denaгi j i i r аtrаst i SеnДsI(гiеvzеmеs ziеmе|гietumu ap ga.balos, Igaunijas un Latvi jas te-гitoгijа, tДtad tie ir mazak iz.plаt i t i nеka diгhёmi. Pdrsvaгasudraba monёtas ekspoгtёja VД.сi ja un Angl i ja, kuгДm bi jasa-vаs sudгaba raktuves (a. att.).Pakбpеniski Riеtumeiropas dе.nбгu skаits piеaug. Dirhёmi vёlkДdu laiku sastopami viеtёjДnaudas apgrozТbД, bеt, sДkot arl l . gadsimtа 20. gadiеm, to k|ustаizviеn mazАk. DеnДri i r gan-dгiz divrеiz mazaki par dirhё-miem, to diаmеtrs iг аptuvenil ,8 сm. Svагs саuгmёгД l grams.Latvi jas atгadumos pагsvarД irvdсu dеnДri, ang]u monёtu iгst ipr i mаzДk. Pагёjo valstu (Dh-ni jаs, Cehijаs, UngДri jas, Zvied.

г i jаs, Noгvёgijаs) monёtаs sa.stooаmas гetаk.

Rietumеiropаs monёtas atS[<i-гas no Austrumu monёtam trеtikаi pёс izmёгiem. PДгstеidzmonёtш, it seviS[i VДсijn kaltomonёtu, t ipu daZДdibа. Agrаjosviduslaikos VДсijД daгbojДs }ot idaudzas monёtu kaltuvеs. Katгsfeodalis ar dai'adiem pa4ёmiе-niеm, piеmёram, sаmazinot mo-nёtu svaгu уai oazeminot sud-raba provi, сеntЪs gut no mo.nёtu kаlSanas aгТ sеv kadu la-bumu. Tiеsibas kalt monёtasbija nе tikai \eizaram, bеt arТhегсogiem, $гnofigrn

'' biska-

piеm. Reizёm vienД pilsёta sijаvairаkas monёtu kаltuvеs; йo-nёtas kala pat klosteгos. Latvi .jаs numismДtiskajД matеriala iгta sаuktais bгaktеДts _ pldna,vienpusТga kaluma monёtа, kuгat ikusi kalta Kvёdl inbuгgas s ie-viе5u klostet7. Uz 6is гet i sasto-pamДs skaistДs monёtas iг st i l i .zёts klosteгa pгiekSnieсеs abates

Sofijas fon Brеnas (120З-1224)аttёls; kаtгД rokДviцa tuг l i l i jasziedl, kas kristieSiеm iг 51iistТ.bas s imbols.

AtgгieZoties piе jautбjumа parmonёtu t ipu daZДdibu, japiеbi lst,

ka vДсu numismata H. Danеn-berga klas iskaja dагba par l0.-|2' gаdsimta mоnёtДm V2Г2IП:atгast аоmёгam 2000 monёtut ipu apгakstus. Si grДmata t ikaizdo|a l9. gadsimta beigДs, bet

ltdz рat misdienim nodег paггokаsgгДmatu numismДtiem unJt l1lгojdm pal iek galvenais pa-ltglrdzсkl is vДсц monёtu notеik.i t tttt i . Nosаkot kДdu monёtu,пtt l l t istnДts notеikt i аtsаuсas ttztt is t ipa numuгu pёс Dаnеn-hсгga. МusdiеnДs publ iсёt i dau-dzi speсiДl i pёt i jumi paг monёtukаlSаnu Vaсi jД, un kаtrД no Siёmdaгbiеm aplukota viеnД VДсijasа1lvidu vai pi lsёta kalto monёtut lpu dайДdТba. TД, piеmёram,V' Hеvетnika dагba paг I(еlnesпtonёtДm un.to аtdaгinajumiemарlukoti vairаk- paт tukstot il0 '- l3. gadЬimtД .kаlto monёtut ipu.

Notеikt Sis monёtаs iг diеz.gan saгеZ$iti nе tikai to daйa.dibas dёJ. Uz diгhёmiem paгast ilг kal5anas gаds, bеt uz Rie-tumеiropas denir iеm tДda kal-Aаnаs gada nav;, lе$еnda sаturt lkai valdnieka vai с i tа fеqdДlavEгdu un pi lsёtas nosaukumu,kцг tД t ikusi kaltа. |ot i bieZimonёtаs iг anonlmas, t . i . , uztEm nav vai nu valdnieka vaгda.vai arТ pilsёtas nosaukuma, betdaйkart ne viеna, ne otгa. Unpat valdnieka viгds vёl nedodlеspёju uzzin-a|, kuгS no dau-dzajiem oto, Heinrihiеm vaiКonгadiem kal is ]monёtu. Iг

taёu zinami tгТs oto, astoцiHеinrihi, tris I(onradi, bet uzmonёtas pагast i lasams viеnТgivаldniеkа vДгds. TДdos gadТju-mos nеpiесiеSama гupigа mo.nёtu attёlu un uzrakstu izpёtе,la i notеiktu' kurS ist i no dau.dzaitem valdniеkiеm to kalis.Vёl tаgad daZu valdniеku mo-'nёtаs nav iespеjаms pгесizi at.ributёt. Tаs attieсas uz vacu, l ,<еizaru oto I, II un III, angJukaгa|u Vi lhеlmа I un Vi lhеlmа IIu. с. monёtаm. Piеmёгam, vаiгД-kas monёtas vеl tagad iеspё-'iams 'dаtёt tikаi kД kaltas otoi- l l l lа ikД, t. i . , no 936. ga.da - oto I vаldiSаnas sДkuma -IТdz |002. ga{am - . vlцa.mazdё|a oto III valdiSanas Ъei,gДm. Hгonolоf iskais diapazonstДdаi monёtu dаtёSanai t5tad ' i rJot i l iе ls * tД varёja bit kaltaiebkura oto vаldiSanаs la ika.Pёdёjа la ikД gan numismdti sе-сinДju3i, ka l ie la is vaiгums 5omonёtu kalts oto II-III valdТ-Sаnas la ikД, kas nedaudz sa5аu-r ina datёSanas гobeZas. .

oto I iekaroja ItДl i ju, un962. gadД Qomаs p5vеsts iеsvё.tтja viцu paг Romas [eizaгu.RadДs tД sauktД Romas. impё.г i ja, kuгu pДгvaldi ja vdсu }еi.zars; bnt ibа tа bi ja VДсijаs

sLАGЕ}sfu--"-J^"J ̂ G--,./

4. аtt. Rietumеiгopas pilsёtаs, no kuгam Latvijas teritoгijД iеplnda sudгaba denагi.

25

impёгi j a. oto I vаldТ5аnаsla ikД nost ipг inДjДs fеodДlД mо.narhi ja. oto I dёls oto II mаn-toja varu jau bez kДdiеm sarei-gi jumiеm: piесu gadu veсumДviцu kгonёjа pаг VДсi jas kагal i ,.bеt

l2 gadu vесumа viцS t ikapаsludinДts paг impеratoru. Vi-4a siеva bi ja Bizant i jаs impеra.tora Joаna Cimishi ia mеitaTеofana. Lldz ar ёТni 1аulibДrnBizanttja a|zina ari Vасijas kа.га}u impегаtora t i tulu. oto IIun Tеofanаs dёls oto III оaгkаrаl i t ikа kгonёts vёl agraknеkД viцa tёvs, tr i ju gadu vе-сumД (983. g.). ViцS bi ja |ot iizgl i tots valdniеks, jau l4 gaduveсuma pаrvаldi ja bеz vДсu va.lodаs ar i latТцu un griеlu, unсitas valodas. Pёс tёvа nДvеspar oto III aizbi ldni t ikа iесе]taviцa mаtе 15еizar iеnе Teof ana,bet pёс viryas nДvеs pаг aiz-bi ldni k luva Adelhеidе - oto IIIvесmam1Цa.

Uz 5o peгiodu аttiесаs Joti in-tегеsantas monёtas, kuru izсеl-smе i lgu la iku bi ja nеskаidrа(VI аtt.). Sas biеZi sastоpаmаsmonёtas avегsa attёlota st i l izёtаkoka bazniсa aг divslТpju jumtu,bеt gаr monёtаs malu lаsДmioto un Adеlhеidеs vДrdi. Reveг-sД гedzams krusts. kuгa sturos

26

iг punkti, burti vаi сitas zimes,apkart lеgendа rеizёm minёtsar i pi lsёtas nosаukums. I lgulаiku nеbija skаidгs, kuг5 notг im l;еizaгiеm - oto I, II vaiIII - kal is Sos dеnДгus. Tikaiztеikta hipotёzе, ka monёtas at-tiесinДmas uz oto I un viц-ra sie-vаs Adеlhеides valdi5аnas la i-ku, preсtzДk, pёс 952. gаda, kadAdelhеidе svinТgi iегаdаs nеsеnatjaunotаjД МagdebuгgД. с it inumismati turpгеt im uzskаtТja,ka ёie dеnari kalt i oto III unvi1a aizbi ldnes - vесmДmiцas'Adеlhеidеs - valdiSanаs la ikД,tДtad 991.-995. gаdД. So nu-mismatu stridu iz5kiга monёtusudгaba }ТmiskД ana|7ze. Tikakonstatёts, ka 5iе dеnДri kalt ino Ramelsbergas гаktuvёs iеgri-ta sudraba. Tа kа minёtas rаk.tuvеs sДka izmantot tikai pёс968. gаda, kJuva skaidгs, ka Sismonёtas iг kaltаs oto III la ikа.No 991. gada |Idz 1040. gadаmLejassаksi jа l iе lД dаudzumД t ikakalt i arТ oto un Adelheides de.nагu аtdaгinДjumi, kurus atS\irtno Тstaj iеm vaг t ikai pёс sТkДmdеtа!Дm bazniсas vai krusta at-tё lа.

Jа numismats uz l0.-12. gad.simta monёtДm iz lasТs t ikai ka-гala vai feodДla v5rdu, tаd dа-

l f ,| l rrs viц5 vаrёs |ot i aptuvеni,I l l t rr i <no - hdz>>, tas ir , f lovttIr l t t iс l ta vаldiSanas sДkumaltr lz I lс igДm. Bеt mёs z inam, kavtt l rItЁаnas la ik i b i ja |ot i daLadi,l l t . vагёja i lgt no viеna lТdz pаt6() gadiеm' TДdа aptuvenibaнl l1 lг i apgгut ina aг i dеpozitu no.цl:r l lа5аnas la ika, arheologisko;l lсIrt inеk!u, atsevi5l1u pr iеkS-tttt . tш dаtё5anu' Pёdёiа la ikavitсrt numismДti |ot i 6aldz pa-vсiI<u5i t iе5i monёtu dаtё5аnаs1lгссizё5anД. Sai nolukа ztna|.tt iсki studёja гakst iskos avotus,salТdzinaja v iеnа un te pa5avаldnieka monёtu еksеmplДrus,I l l ()nёtu spiedogus, vеidojot hгo-rrr l logisko kаl5anas viгkni. Tаgadtlашdzas monёtas, kuras kаltаs| iс lnё, Bavari ja, Ti lё, Sаksi jasttn Lеjaslotr ingi jas pi lsёtДs, iе.s1lёjams datёt daudz prеclzak.DaLam monёtаm izdеviеs no-tсikt kalSanas lа iku аr oгесi.t,iLАti pаt lidz 3-5 gaЪiеm.S:rvukДгt с itam monёtаm izdе-vlсs notеikt, kuгД valdiSanas pе.r iodД - kагal iskajД vai |5eiza.r lskaia tДs t ikuSаs kaltаs.l) iсmЪrаm, Konrada II valdiSa.пas la iks i lgst no 1024.gadal ldzl039. gadam, bеt par \eizaruviцё t ikа kronёts |027. gаdа.I(аtгa vаldtSanas posmД t ika

ka.ltаs сitа tipa monёtas, kurasizdеviеs idеnti f iсёt. Pirmаj aposmа kaltДs monёtаs dаtёja-mas аr L024.-|027. gadu, betotга ja posmД kaltаs - ar1027.-1039. gadu (VII att .) .L iеlu darbu vДсu monёtu no-teikёanas preсizё5anД vеiс net ikai vДсu, bеt aгi zviеdru, somuun kгiеvш zinДtnieki. So valstumuzejos glabаjas dаudz vaiгДk10: ' l l . gadsimta denДru nеkаpа5Д VДсijД. Tаs izskaidгojаmsaг,to, kа monёtas bi ja galvеnДpfeсе' kuгu VДсijа еksportёjа uzAustгumеiгopu un Zieme|еiгopu.Pёdёjos gados Zviedrija tiek iz-dots kolеktТvs daгbs' kuгa mёг-[is ir publiсёt visu Zviedrijaatгasto dеpozitu apгakstus, L<<CoгDus Nummorum Sаесulo.гum iх-ХI>. Iг iznДkuSi jau vаi-rДki ёД dагbа sёjumi. TД autori iгiеvёrojami pasaules numismаti ,Rietumеiгopas un Austrumunumismаtikas speсia1ist iG. Hасs. V. Haса' N. L. Rasmtt-sеns, B. Мalmeгe, P. Bегghauss,

^/t. Dol i is un сit i . Sis dаrbs

sniеdz l iцas pаг pёdёj iеm Sа-sniеgumiеm monёtu atribntikДvisД pаsaulё.

No kr ievц speсiДl ist iem агvДсu monёtam visvaiгak stгДdДValsts Еr mitАias .numismДtikas

27

nodalas vaditаjs V. Potins, kuг5no jauna notеiс is daudzаs mo.nёtas, to skaita ar i HolandеsgгДfa Floгеnсi ja I ( l049-l06l)un Fгiz i jаs gгafa Еgbeгta II(1068-1090) monёtas. Latvi jnsnumismДtiem ipaSi svагiga iгV. Pot inа sniegta Еgbeгtа II mo.nёtujaunД noteikSana, jo notasаtkarТga SД peгioda vёlДko depo.zitu datёSana. Aizkгaukles, Мa-kaSёnu, Lёdurgas un Bгantudеpozitos Еgbeгta II monёtаs iгvisjaunаkДs, t . i . , kaltas vёlДkpaг pДгёjam depozita monёtДm.So monёtu kаlSanas la iks svar-stДs 1068.-1090. gаda гobеZДs,bet, stгadajot аг гаkstiskajiemavotiem, V. Potinam izdеvds

svaгdД, Stavoгeni. Izгаdаs, kаStavoгеna monёtas viц5 kal ist ikai dеviцus gadus, jo 1077. ga-da f,eizars Heinгihs IV nodеvaStavoгenu Utгеhtаs biskapijai ,tatad Еgbeгta II monёtu kal.Sana Sеit t ika pДгtгauktа. Izdе-vДs aгТ konstatёt, ka BolsvагdД.DokumД, LёvardenД Еgberta IImonёtаs kala l idz l086' gadam.Tatad, la i vaгёtu datёt kД atseviS.

28

l5as monёtas, ti aгi dеpozitus,Joti svarigi noteikt, kuгa pilsёtДmonёta tikusi kаlta.

Kа jau minёjДm iepгiekё, VД-сijа bija |oti liela monёtu tipudaZadiba. Attёli |!z tam iг ]otid audzveidigi : valdnieku, baznlcuun torцu, pilsёtu viгtu, kгustцаttёli, monogrammas. ValdniеkuvДгdi, t itul i un pi lsёtu nosaц-kumi гakstiti latiцu valodД. Td,piemёrаm, uz l(elnes monёtamiekаlts nosaukums, kuгu 5ai pil-sёtаi dеvuSi гomieSi, - Colonia(VIII att.), uz Qёgеnsbuгgasmonёtim _ Qаdasponia utt.Vасijа SajД peгiod5 kala divunominilu monёtas _ denДгusun obolus, kuгu vёгtibabijapuseno -deniгa. oboli t ika kаlt i mа-zaka skaitД nеkД dеnДii, piemums tos аtгod |oti гeti. Loiid'audz LatvijД iг atгastаs va-гeno valdniеku Konrada II unHеinгiha III lаika monёtas(IХ аtt .) .

Aplukosim tuvДk, piemёгam,ka izskatДs l5еizara Неinrihа IIIdenбгs, kas

.t iсis kalts Voгmsd'

Aveгs6 iг isaina Neizara attёls'galva tаm stilizёts kгonis, palabi no viцa геdzams krusts.Reversd iг аttёlots kгusts aг pа-pla5inatiem galiem, ta trijosstuгos iг punkti, bet сetuгtajё

Dцsmёness. Ta kontПгa гedzamДilmе, kцra atgаdina pilienu, iгltгodama uz visДm Voгmsasmonёtаm. AvегsД un гeveгs6 gaгmalu lasama le$enda. Heiп-гihs III |047. gad'a Goslaгa di.binajа Simацa un Judas patveг-зmi. Мinёto svёto attёli tаd агiгotаja pirmo dеnДгu, kurS bijakalts jаunajа monёtu kaltuvёpaг godu \eizata kronё5аnai.

UzmanigДk apskatot tбlaikavасu monёtas, гeizёm vaг pа-manit nelielus iegгiezumus. TД-dа veidД tolaik аг kadu asupгiekSmetu, iespёjams, nazi, mё.dza pДгbaudit, vai monёta navviltota. ViltotДs rnonёtas bijano vaгa'' paгklаtas аг planuвudгaba kДгtiцu. DaZi pёtniekiцzskata, ka minёtДs z,tmes iгatstatаs, pДrbaudot sudгabakvalititi ar zobiem, bet aг zobiemtik dzi|as pёdas sudгаbd nav ie-sPёjаms atstat. Intегеsanti, kavienu un to paSu monёtu mёdzapirbaudit vairДkаs гeizes, jovienrеiz jau pДrbaudita monёtаvisiem, . protams, likбs aizdo-migа.

Piгmo viеtu 10.-l2. gadsim-ta LatvijД atrаsto monёtu viduleцem vdсu monёtas, kas kаltаsl l . gadsimta piгmajД pusё,dеnагi ,no Fгakoni jas, FrТzi jas,

Piегeinas apgabala, Lеjаssаksi-jas, Bavarijas.

otгo vietu aiz vaсu monёtammusu matегiДla ieцеm аng}u de-nДгi. PДгsvaгД tas iг anglosаkёuvaldnieku Еtelгеda II (987--:1016) un Knutа I (1016-1035)monёtas. Pёс izmёга tДs neat-5kiгas no vДсu denДгiem, bеt at-tёlu un uzгakstu stils uz tДm iгpavisam сits. Angli jД kaltajammonёtДm nav гakstuгiga tДdatipu dаZаdiba kn Vасija. Seitmonёtu kalSana bijа tikai anglo-sаk6u kaгa|u privi lёf i ja. Мonёtukаltuvеs bija dаudzаs pi lsёtas'bеt viеna laika tajas t ika kaltsviens uп tas pats monёtu tips..Noteikts, ka Etelгеda II ,unKnuta I laikД monёtu tipi mаi-nijuёies аptuveni ik pёс sе6iеmgadiern. Ang|u numismati iгnotЬikuSi So tipu mai4аs sесtbuun агt kalSanas laiku, kas |arrjsasniegt ievёгojamu pгeсizitДtimonёtu datёSanа. Tipu ПoSZlU:kumi ang|u monёtam numismД-tiskаjб l iteгatf lгД doti, vadotiespёс attёliеm uz monёtаm - ga-гais kгusts, mazais kгusts, lilija'ёetгlаpis, bгuцuсepuгe utt' JДpie-bi lst, ka ang|u monёtas izсе|asаг augstu kalSanas mеistaгibu.Attёli llz tdrn iг skaidri un uz-гaksti labi salasДmi' AvегsД

biei,i izka|ts siilizёts kаra]a kru-iutёls ar kroni vai bruцuсеpuгigalva. Gar monёtаs mаlu rak.stТta legenda, kuгД minёts ka-та|a vДrds un t i tuls. МonёtаsrеversД visbiейаk аttёlots dа.ZДdu veidu kгusts, bеt tam apkЕгtlеgеnda iеtvеrts pi lsёtаs nosau-kums, kurД monёta kаltа, unnotеikti minёts ari tД meistaravДrds, kаs monёtu kal is. &lеis.taгa vaгds uz |-a|aika Rietumеi-ropas monёtam bija diezgan retapar5dТbа (Х a.tt .)

AustгumеiгopД un SkandinД-vi jД atгasts lot i daudz Еtеlrе.dA II un Knuta I lа ikа denДгu,Ъеt 5i paгДdТba nav saistTtа aгtiеSiеm еkonomiskiеm sаkаriemar Angl i ju. GalvеnokДrt tas iz.skaidrojams aг tДlaika pol i t isko.s ituaсi ju. AnglosаkSu kаraJimaksДjа daцu iekaгotДj iem kДkontr ibПсi ju mi lz igas nаudаssummas - ta saukto dДцu nau-du. TautД |ot i nеpopulаrа vald.niеkа Еtеlredа II lа ikД - vi4Sbija iesaukts par NevarТgo -Angl i jа bi jа st ipг i novДrdzinata.<DД4u nаudas>> apjoms nеmitigipieaugа. Piеmёrаm, l002. gadДdДцi (vik ingi) sацёma kontгi-buсi ju 24 000 sudгabа mirсiцruаpmёгД, bet, tД kЕ Еtеlrеds IItajД pa6Д gadД pavёlёja noslep-

з0

kavot visus daцus, kuri atradДskагаlvalsts tегitoгi jД, tad l003.gаdД dД4u kara|a Svеna armijaiebгuka Angl i je un siгoja tuг l idz1005. gаdam. <DДцu -nаudas>>apjoms tapёс nеmitTgi pieauga.l007. gаda tаs bi jа sasniеdzis36000, bеt l0 l2. gadа - jau48 000 sudrаba mДrсiцu. Liеlбko5Тs nаudas dа|u ieguva DДnijа,mazak - Zviedriia un Noгvё.gi jа, kuгas arТ piеdаl i jas uzbru.kumos Bгitu salаm. Tikai aгminёto zemju starpnieсibu Sismonёtаs t irdzniесibas сеlД no-nДса Gotlandё un tДlak Aus-tгumеiropД. Kad Angl i ja paг.tгаuсa maksДt <dДnu naudu>>,ang|u monёtu skаits Austгum.eiгopД un SkandinДvijД stгаuj isamazinajas. l066. gаdа Anglijаpie vaгas nДсa Noгma4u dinas-t i ja (xI att .) . Normaцu mo.nёtu skaits Austrumeiгopa iгpavisam nieсigs - Zviedri jas,DДnijаs, Sоmijas, SenДs l(r iev-zеmеs' Lаtvi jas un Igаunijaster itoгi jД pirmo normaЦu kaгa]uVi lhеlma I, Vi lhelma II un Hein-г ihа I monёtas sastopamas t ikaiatsеvi5l1os еksempldros. Tas iz-skaidгojams ar to, ka Angl i iassudгaba kгajumi bi ja pamatТgiizsТku3i sakara ar <<d5nu nau-dаs>> izmаksim l l . gadsimtа

1l iгrnajа pusё. Latvi ja atгаstasttptnёгаm 2l0 ang|u monёtаs, toнkaitД l10 - dеpozitos un 96-rrгheologiskajos izrakumos. PДr-svагД tДs ir Еtеlгеda II un Knu-tд I monёtas, parёjo vа1dniеkukalumus pДгstДv t ikаi atsеviS}iсksemplагi . SТs 2l0 monёtаs iгпdkuSas vaiгДk nekД no 20 ka|-tuvёm, visbieZДk no Londonаs,Linkolnas, BДtas, Vinёеstrаs,Joгkas, Stаmfoгdas, Kеntеrbегi-jаs u. с.

SamёгД rets atгаdums iг ta-la ikа iгu monёtas. Latvi iД tДdasir t ikаi divаs: viеna - Dubl innkalts Sitr ika III denагs, otra ._Asotеs pi lskalnД atгasts Sitг i-ka III йonёtаs atdагinаiums.Iгu monёtas ir rеtas nе tikli oiеmums, bеt агi visa Austrum-eiгopД (xV att.).

Tгe5o vietu skaitа z ina Riе-tumeiгopas monёtu vidu musunumismДtiskaiД matеriДlД iеnеrndaцu monёtad, t ikai 3l dеnhгs.Daцi piгmДs monёtas sДka kаlt ,аtdaгinot anglosakSu monёtаs,kas liеlД daudzuma, ka jаu mi-nёts, iepluda no Bгitu sаlam.TДpёс ar i pirmas da4u monёtasрёс izskаta atgДdina Еtеlrеda IIdеnaгus. l0 l6. gadД dДцru kа-га|a Svena dёls Knuts k]nst parAngl i jas kагаl i . Divus gadus pёс

sаva brala Haralda nДvеs Knutsk|ust ar i paг DДnijаs kaгal iun,sakot ar l0 l8. gadu, ka| monё-tas abДs valst is. l028. gаdaKnuts pak|auj sev aгt Noгvё$ijшun sДk valdТt viеnlaiс igi paгtr i jam valst im. Taёu pёс Knutadёla Haгtеknuta nДvеs |042.ga-da daцi zaudёja Angl i jas troni.Paг tДs valdniеku klust Еtеlrе.da II dёls Еdvards Grёksudzё-tajs, kura kaltДs monёtas Lat..v i jas tегitoгi ja atгod diezgаnbieZi ' VissеnДkiе Latvi jД atrast iedaцu dеnДгi attiесas uz kara|a.Knutа valdiSanas lа iku. Iг z iцаs"paг daцu kara|a Svеna Еstг id-sena kaгagДjienu uz Sembiju(Pгusi ju) un Igаuniju. ViцavaldiSanаs la ikД Kurzеmё t ikauzсеlta ari dДцu baznlca (pirmаbazn7ca Latvija). Aг to atl iz-skaidгoj ams Svеna Еstr idsеnakalto monёtu pДrsvагs Lаtvi jas.matегiДlД. No 3l Latvi iД atгаstаdenДгa l6 iг Svеna Ёstr idsеnamonёtаs (xII att.). PДrёj iedеnaгi att iесas lz ||. gаdsimtabеigДm un |2. gadsimta pirmopusi, t . i . , |1Z Hагаlda Hеinа( l075-1080) ' o luf a Hungеra(1086-1095) un Еr ika Lama(l l37- l l47) valdi5anаs la iku.VisbieZДk piе mums atгod Lun.da kaltas monёtas, bet iг aг i

,3X

sastopamas monёtas, kuгas kal.tas Roski l lё, HеdеbijД, Slagelsё,ViborgД.

Ir аtrastas ari tris zviеdrumonёtas, kas kaltas Sigtunaspi lsёtа.

Jаpiemin aгi noгvё$u dеnДruаtгadumi. Lаtvi ja iг z inДmstikai v iеns" dеnДгs, kurS kaltsHaгalda III lа ikа. Haralds IIIbijа slavеns vikings, iеsauktspaг Cietsirdigo. Viцa sieva bijakгiеvu k1aza Jагoslаva mеitа,Haгаlds III gаja bojД, mё$inotiеkаrot Angl i ju. TajД paSД gadДanglosаkSus uzvaгёja normaцiun par Angl i jas kaгal i k|uvaVilhelms I lеkaгotаis. Piemumsir аtгasta aгi 5Д karaIa monёta., Latvi jД atгastas |2 ungаrumonёtas, pДгsvarД Andrеja I(piгmД UngДri jаs kaгa|a) unlStvanа denДri. Sie denЕгi iгdaldz mazaki nekД vДсu unanglu monёtаs. Uz visДm ta-

laika ungДru monёtДm avегsбun гevегsa аttёlots kгusts. katr6tД stuгi [<Тlis. Aversa pагasti le.fenda ietvег valdnieka vДгduun titulu, rеveгsД - valsts no.sаukumu Pаnoneiа - Pаno.nija vai kаl5anas vietu _Re.giа сiaitаs _ kaга|a pi lsёtа,lаikam Еstergoma (pi lsёta ne.tДlu no Budape5tas).

NelielД skaitД tiek аtгastasагi po|u un ёehu monёtas. Cehumonёtas ir tikai septiцas, tie lrOldZiha (1012-1034) un -BZe.tislava I (l034-l055) denбri.Polu moriёtu ir nedaudz уa1tdk,if ziцas paг vienu depozitu, kasit kД sastДvёjis no Polija kal-tim, monёtДm _ vertdu feni.цiem, bet SТs ziцas iг SаubТgаs.

Fгanсija un Itаl i jа l0.:_|2, gadsimta kаltas monёtаsLatvijД nav zinбmas, bet vispДгAustгumeiгopД paгetam Sis mo-nёtas ir sastoparnas.

/ a l f . Divаs monёtаs aг гomieёu vаldniеku аttё l iеm (аveгsi); 1- Hаdr iДпs ( l l7_l38); 2 - AntonТns Pi js (138-16l).

l I аtt . Diуas mоnёtаs aг гопr ieЁu vаlс ' ln ir l t tr аttё l iсrn (avегsi): 1 - Мaгks Auгё-l i js ( l6 l- l80\;2 _- FаLtst i rra JаLtпаka (?- l75).

o,!?

III а l l . AbasТdu dinast i ias vаldniеka al Мuktadiгa kuf iskais diгhёms' kalts 921./922, gadi , SДmаггаs pi lsёta (avегss un геvеl .ss).

IV аt l .962 gаdа kаlts BuТdu dinast i jas r .а ldniеkа Adud аd Daula l<uf iskаis diг-hёms; pi lsёtas nоsaukums nеsаlаsAms. аtгodаs zem сi lp iцаs (aveгss un геveгss)

И al f . Konstant ina VII un_viцa с lё lа Rr lInаna II Iа ikД (945-959) kalts l} izant i jasttt i l iar is i js . Avеrsа _ pakapienu l iгusta attё ls. Rеvегsа - аbu'vаldniekц vДidi .

V I аtt . 99|.-1040. gаdа kalts oto un Adеlhеidеs deпДra аtdaгinаiunls (Lеiassalt-s i ja, GitеIde) ' AvегsA .- . l<гttsts aг tа isniеtn gаI iеm. katга tа stuiт iг pЬ dplrt in l .l l t 'vегsД - st i l izёtas kokа lraznjсаs fаsr idе аi tгТsstr.rгаinu fгoпtoltu un izёсl tаm

kа гпizспl .

012-|

VII аtt. VДсu !еizагa Konrаda lI (1027-l039) .Tilё kаlts dеnaгs. Avегsа _

Konгааs II ai kioпi, аp|a lefeпdа -'kеizага vагds. RеveгsД - kгusts ar apliti. kаtгa stuгi; aplЪ, le{eйdа pilsёtas nosаukums TIЕLA (Tile) .

VIII аtt. I{elnеs аrhibiskapa Hermaцa III (.1089-10.99) d9ц.u.9, AveгsД _ viгs.ЬтskapЪ кпsutcis, pаgгiеztЪ pa kгеisi ' аг biskаpа ziz|i un Bibeli, uz аp*ёгba trТsйi,iТi-"рt^ le$еndh ]_ агhiБтskаpа vа-гds. RevЪтsД - pi!s-ё!aр цчe!i.n.qцm,1 s-i9.-nu' аit.fj аг iаrtiеm un tог4iей; ,Yi3,",."f""ou -- SANстA COLONIA (Svёtа

l .{ аtt ' . Bаvaгi jаs pi lsёtД RёgеnsbuгgД kaIts f tе izara Konгаda II un viца dеlаl|с iпг ihа IIr ( l .027- l030) dеn"5rs. AvБrsа -йаzаis kгusts un аbu vаldniеkir vДгdi .|lсvегsа - baznтса aг lriесаm кoйnnЪй: аJiа lеAеndа - piIsёtаs nosаukums

RAD^sPoN IA (Rёgеnsbuца).X аtt' Аng-|jjas.kaгa|a Еtеlгeda II dеnДrs,, kalts 1003.-1009. gadД JoгkД. Avегsа --kпгala J<гLSytёIs_ аp_ф Ьгunuсepuгё un bгuцДs, pаgriezts pЪ kгeisi; аptа lеgen-tht - ЕDЕLRЕD RЕх ANGLO (Еtеlгеds - Arisl i iаs kагhlis). RеvегsЪ'- ё*etг.tt l t tга iлa f igura aг iе l iеktаm malаm, ta i pаr i kйsis; apla lЬAепdа - monёtu

meistага vДгds - сЕтЕL un pi lsёtas nosаukums.ЕoFГ(Joгkа).

XI аtt . Angl i jas kaгata Vi lhеlma I ( l066- l086) dеnaгs.Sutёls aг kгoni un sсеpteгi. ReveгsZt - l<гLtsts aГ

геl jeIs t г i j Iaрis.

AvеrsД - vаldniеka kгu.аpl i сеntra, katгД stuг i

XII аtt . Dацu kaгaIa Svеnа Еstг idsеnа ( l047- l075) Viboгgа kаlts dеnДrs.AvегsД - valdniеka аttёl i . Rеvегsа - kгrrsts, kurа gаlos аp]os iеtvеrtas сi lvёku

sс ] аs.

,\ III аtt . DаZаdаs moпёtpiеkaгiцu с i lp iцаs: , l - p iсkniеdёtа, -no ovаlаs st iеp. l i tеsr lа l . i t lаtа sudгаba с i lp iцa;. 2 _ piе lodёta trаpесvеidТgа sudгabа -с iIpi4а; 3-6 -

bгonzas plаksnТёu сi lpiqras; 7-8 - bronzаs st ieplТSu сi lpiцаs.

X1V а,|t . SаIаsрi ls Lauksl iс l las kаpulаul<a аtrаstаsl iаlt laгotаs Iгаgtпents: krеl les аг sudгaba fol i ju,apаl5 orttanteп1ёts sudгal lа piekaгi4S un morlёtpiе.1<aгiцЬ.- l5еizагr-r Hеinгrha II vai Konгadа II

( l0 l4- l0З0) Stгаsbnгаs denaгs.

ХV аtt . Iru vаldnie l iа Si tг i l tа III (989__1029) apl000. gас|u DLrhI i l rа l tа l ts с[enДгs (аvегss L1I1 гe-vсгss) .- Мrl l tё iа l l l l Lt l (1Zаs Еveгsmui las dоpozТta.

XVI аtt. МorrёtpiеkагiцЁ аг ort lat lеntбtu sudга1эасi l r; iцu. Мonёta' - SatnattТdLI vаldt l iсka AhmedаIbr l isпla i la (9l l . /9 l2. gас1а) SaSa (?) l ta l ts с1iг-

ltсп-ts.

\|,I l l l l . Sasаnidu valdniеkа Hosгova

\| l I l u l t Bizant i jаs vаldniеku Bazt l i ja1025) mi l iaг is i js

I (53l-579) drаhmа (aveгss un rеverss).II un viцa bra|а Konstantтnа VIII (976-(аvеfss un геvеfss l .

||| l |(геl !u |tаI<l:rI l r[а i rrl ( l gаdsimiа Sаt l lаtttс l t l

r l iv iсtt l а; lа| iс l l l , ()г l rашentс[ iCl l lс l i гh i:t l la аtс laг i t t i r j t rпru аг Ntt l t i l

st lГа VaГ(t l . t .

sttt lгabа piс| iа l i r . r iс l t tl l l t t Nаsга Lttt r\\аtt-.\ l ,\ а iI l (аklaгоta аr ёеtг iеm dirhбпl iсtt l uп

tеаtш (Sаlаspi ls LattI iskс l]аsapаJu огпапtсr l tёtu piс l taг ir;Lr l l га l tkaрulaukа аtгadums).

' \X l а l t ' Аpbazniсаs ёkas

\\I l u l l . GгДfа Hегmаца ( l081-1088) GoslагД kаlts denДгs (aveгss

\\ l l I аtt 1014'- l039. gadа StгаsbuгД kalts \е izara Hеinг iha II vaidenaгs (avегss un revегss).

un геvегss)

Konrаdа I ll000. gadu kalts Мagdеburgаs dеnаrs (Sаhsеnpfennig). Avеrsn -аttёls, аpkДгt legenda:

^,IAGADABURG (Маgdеburga)'. Revегsб -

maZаls кгusts.

XXI] l t t t l t . Dl i r l i jas l tага]а FIaга1da Hеiпа ( l075- l080) dоt laгs. At.с.гsa lсgсndl i -i tа lа lа r .: tгс1s trй t i tu ls; svёtаi attё1s аг hТskaра z iz- l i . Rоvегsа - l<гLtsts ' аpl<i iгtlcQеttd:r nlo l lёtu l tа l i t tr ,оs r . iс . ta (t- l INDA) ttn nlс i trё[u mсistага vагds (I}Iol lN)

[(r.ёdl inbuгgаs k lоs iсгa abatеs SоI i jas f оп Bгeпаs ( l 203- l224) l tга l t .t eа ts.

XXV I оl I Atsvагtt kаг lэa аг аtsr.aг iЦietт

l l90./1l9 l gаdа l tа l ts v iгsbiskaрa Fi1 iра (о1nоs <lеt l i i гs (аr,с.гss 1]| l Г0-Vсгss) "

PЙt, aёjir1i' Iёni, lёni,lv еInеt aIInL lа|UInа':Mа n lo'iu i цtа nolа.dёt аLidz mаIаrrl sudr аb il:Lа.

DЕNARU IЕ,PLUSANAS сЕLl UN LAtKs

XхVIII аtt ' Diуas kaklагоtas no Salasрi ls Lаuksl<olаs l61. apbеdr iumа: v iеt-tаl tгеl[ёm ar ze|ta [ol i ju un sеpt in iеm арa! iеm sudгаba piеkdгi l ; iеm, otга -

mazam сlzеltсnаIт kгel l i tёm un seSДm F(iеtumeiгopаs monёtДm.

non()

N.rr l t tI l t Pаг Austгulnu monёtаmIlrtt l i | i ; t tn stДst i juёi paг so mo-ttr . l t t t , isa i sагеzgito сеlu |Idzl rrIt . i j l rs tег i toг i jа i . Tagаd nе.l l l I l|( l l l , piеvёrsis imies aГт Riе.Ittt t t t ' i гopas monёtu ienДk5аnаs|н||tr lIn un сеl iem. Rietumеiгo-Irt ls lnonёtaS piе mums sДkair ' ; l l t lst l0. gаdsimtа 80. gados.VlssсnДkie dеnаr i atгаst i Kuг-lr .t l td (Gгamzdes Jaunzеmju dе-l l (17. l ts un Tаlsu pi lskаins), kДt|r l Daugavas lеjtесё - Dаug.l l I l l l ( 's p i lskаlnД t ln Sa1аspi1sI.utrkskolД. Sis monёtаs ienасaltr l Riеtumiem aг Gotlandеs sa-Ins t i rgotДju staгpniесТbu, unl) l t t tgаvas udеnsсe|S bi ja galvе.I lшls, pa kuru Rietшmeiгopas mэ.tt0[as iеplПda Lаtvi jД. Pa Dаш.цltvu monёtas vеda tДlДl< 0ZSсno Kгievzеmi. Kops 1l . gad.l l tnta piгmД сetuгkSцa pastДvёjav6l ari otгs сetS, gan'm izaknoiт.l| lтgs. Pа ёo сe[u monёtas Lat-vl jas ter i toгi jа iеplnda саuг Sе-tlEs Kгievzеmеs zieme]гiet.u-

3 _ l l54

miеm, tДdёJ dеpozit i atrast i Lаt-v i jаs z iеmе!ашstгumu da|a. 10.-l l . gаdsimtД Latvi jаs tег i toг i jДizvеidoias amatniесibаs un t irdz.nieсibаЬ сеntг i - agгinДs sеn-pi lsёtаs: Daugmalе, Aizkгauklе,Tals i , МеZotnе u. с. Pгeёu ra-Zoёаnа t iгgum pakДpеniski piе-auga. Lldz l0. gаdsimtam mo-nёtas t iеk atгаstas t ikаi depo-ztIt l sаstДva, bet l0. un. i tsеviSl i i l l . gаdsimtД kаltДs atгodnеskaitДmos агhеologi jas piеmi-nеkJos (5. att.). Seviёl5i nozТ-migi iг monёtu аtгаdцmi apdzт-votДs vietas - pi l is un аpmеt-nёs. Visas SТs monёtas irpаzаudёtas, izkг i tu6as no ipa5.nieka mаka vai kabatas. Jo vаi.rДk monёtu bi ja pi ls iеdzivotДjuТpaSumД, jo biеZбk tДs varёjаt ikt nozаudёtas.

Latvi jаs tеr i toг i jД galvenД аr.tёr i ja bi ja Daugavas udеns unsаuszemes сe!5. Dаugаvasйdеnsсе|5 kufoёanas vaj adzibДmizmantots no gгivas |Idz pat

33

/-'/- \

-\\ 1

i,Г' ,1 .-t]

( '(

-''!:,, t \

D [-. .! о'tb\,)

}Ф

o' Оz5. с//. Rietumeiгoраs monёtц аtгаdumi

kalni, аpmetnes,

Poloсkai. Gaг Daugаvаs lаbokгastu gаjis gan ziеntА, gan vа-saга izmantoiams sauszеmеsсе]5, kas savienojа upеs kгastДаtгodoЁas iеvёгoj аmДkas lТbiеЁu,lаtgaJu un sё]u apmеtnеs' PaBаlt i jas juru DaugаvД ёrt i vа.rёjа iеbгaukt kugi no г iеtumшzеmёm (6. att .) .

Visu piеminеkJu vidu seviёl i iizсе]as Daugmalеs pi lskаlns,kuгД аtrаsts pats l iе lДkais mо-nёtu daudzцms' аp 190 mсlnёtr:,to skaitД kuf isk ie.dirhёmi, Bi .zant i jas mi l iaгТsi j i , vaсu, аng]u

34

\r i -2

Latvija: I - d,epozlli; 2 -kаpulаuki.

t t lhд ttt l t tr .( i gadi jun-r i , kad l ib iе5il r l r . l r t t tr , t . t l t trzbгшkuёi vасiеSiеm.Hr ' l t t tr l t t t . l i r t t l Dаugmаlё atгаstsr l t t t l t l : чt ' t t l iсtш no SkandinДvi jas,I l l l \ ,+rr ' i . j i ts p i lsёtДm, no Austгu.t l t|+l l t l , Sr. l l t lS I(г iеvzеmеs. Iеpге-lIt t t l ) t t t lgt l ta lе i , Daugаvаs lаba-lrt h l . l l} i t i l , atгodas Laukskolаsr lI l I l l t l || l () t ln kаpulauks, kur5 аt.l r lч[tr t t t t l t , tбtu skaita z iqa dal ldzttr:гt l l r l t l iсI< no pi1skаlnа. Kapu-Irrrr l r t l atгastas l16 monёtas,I l l i l I r t tн t 'st lSajД аpmеtnё t ikai l6.l r l r lп 1lrоpогсionДla аtt ieсТbalt l l I l lg i sаpгotаma, jо kapos mo-ttetнэ l i | tа l iktаs, iеvёrojot z ina-rrttt н1l l lсdi6аnаs г i tuДlш, bеt ap-t l l t . l l l rs monёtаs galvenokДгtрнzвrrr. lёjа. Dаugаvаs kгаdtos

r l l t I t t ' t t t t t atгadumi o1inka1rra '\ ' ' ' , l t ' - . DignДjаs, Jегs ikas piIs-l r i l I t l l rs. Aizkгauklеs оi lskа1nа iz-l I l l t l ||| l l )s atгаsts vеsеls Riеtrrm.t . i l I l l ) i ls пonёtu dеpozits.

Аlrrttсtas аtrod nе t ikai Dau.l , l l \ i ls tuvuma, bеt aг i gaг v iеtё-lнъ | l()ZтmеS t i rdzniесibas се] iеm:l l . . I t t1 lс ls un Gaшjas kгastos,,Kuг-/ ' ' l l l l . ' Gaujаs bаsеinД nozImlga-hit ls l l i jа Gaujas udens un saus.

Q*

6. аtt. Sti l izёts vikingu kusа attёlsuz kДdа Zviedгijаs гunu аkmеns.

zеmеs се|ё. Udеnsсе|S kugoSa.nаi t ika izmаntots l idz Tuгaidai.Gar Gаuju ejoSajаm sauszemesсеlam bija daudz liеlДka noz7mе,tas ё}ёrsojа l ib iе6u, iаtgа!u,igаuцu un votu Zemеs' sasniе.dzoL Plеskavu un Novgoгodu.Gаujаs lэasеinД l0.- i l . gаd-simta monёtas pagаidam atras-tas dеpozitos un l2 kapulаukos,pi lskalnos to nаv. Aгi Kuгzепrёuл Zemga\ё svагТgДko се]u viг.zienu notеiса upеS. I(uгzеmёsvаriga nozimе bi jusi Vеrrtas

ОoО

ц

О3

-t/ t

;О

pils-

un dД4u dеnДri. Tas l iесina pагpi ls nozimТgo lomu staгptautis-kаjД tranzТta, kД aгТ viеtёjДtirdznieсТbД. Pi ls izdеvigais geо-gгДfiskais stДvоkl is DaugаvаsgrivД ]Дva tas iеdzivotДj iеm -Daugavas l ib iеёiеm un Zеmga-I iеm kontгo1ёt t iгdzniесibu, nе.pa|aiZot kugus gaгДпt' bеz mui.tas. Daugavаs i tdеnsсе]Д gгntТ.bаs bгаuсёj iеш sagаdДja kгaсеs,jo tuг kugus viеgl i vагёjа аptuгёiun izniс inДt. Daugmalеs pi ls аt.гadДs nеtДlu augёpus DаugavаskrДсёm un sёk]iеm. Indri[a hгo.

35

udеnsсеlam, kuгS gаj is.gaг jП.ras kгastu. Daudz monёtu ( l3)аtгаsts Таlsr-r p i1skаlnД' Zem-galё galvеnаis t iгdzniесibаs се!5bija Liеlupеs udеns un Sаusze.mes се|5. lntеrеsanti , ka Zemga-lеs kаpulаukos biеZi atгod diг-hёrnus, bet diгhёmu dеpozit i tuгpаgaidаm naу zinarлi. СеtгаsRiеtuпrеiropas monёtаs iг at.гastas МеZotnеs pi lskаlnД -viеna no svaгigДkаj iеm zеmga|upol i t iskаj iеm Lln sаimniесiskа.j iеm сentr iеm.

Liе lДka dаla Latvi jД atгastoRietumеiгopas monёtш dаtёjamaаг l l . gadsirntа 20.-50. gаdiеm,kаd monёtas iepludа vis intеnsТ-vДk. Раmаtоs monёtu iеr,еSanаt ika pДгtraukta 1 1. gаdsinrtа70'-80. gаdos, tДdёJ l l . gad-s imta beigаs un l2. gаdsimtДkаltо monёtu mums ir tot imаz. SеnajД Kгiеvzеmё tДs tur.pinДja iеnal<t vёl l idz l2. gad-s imtа sДkumam, tas iг , aptuvеnipaг 30-40 gadiеm i lgДk nеkaLatvi jаs tег i toг i jД. Igаuni jа mo-nёtu iepluёаna tuгpinДjДs patvisu l2. gаdsimtш. Tadёjаdi Rie.tumеiгopаs dеnДru iеnДkёаnаLatvi jаs teг i toг i jа sДkas pаг 30-40 gadiеm vёlаk nеkа pагёiДAustгumeiгopД un aгТ

.аgгаk

bеidzas. Tаs izskaidroiams аг

36

to, ka galvеnais mоnёtu iеpl11.Sanas сe]ё toiа ik vеda сauг Got.|andi uz Somu l iс i шn tДlak оаl$еr u un LДdogu. Мonёtu pl i is-mai samazinot iеs, v ispirms lэеl .dza darboties Daugavas udеns.сe|ё, kurаm bi ja sа1idzinoSi mа.ZaKa noz|mе.

l2. gаdsimtu Latvi jД var de.vёt paг bеzmonёtu pегiodu, kur ' ibеidzаs l3. gаdsimtД' Sudrаl; i rno VДсi jаs ёajД peгiodД iеvedаst iеniёu vеidа. l2. gаdsimtа rтro.nёtu dеpozit i nav аtklаt i , bеtmonёtаs atгаstаs visai ierobе.ZotД skaitД - oavisаm 37. PАr.svara t ie vis i i f piеkaгiцi no l ta.pulаukiеm un аtгast ikА |2.gad.s imta' tД ar i l3.- l4. gadsimtаpieminek[os. SТs monёtаs iеda.IДmas divДs gгupДs. PiгmД gru.pa аptvеr l2. gаdsimtа piгmaspusеS monёtas, kurаs гakstuгi .gаS visam iеpгiekSёjam perio.dаm. Sеit iг vДсш, ang|u, dацtrdеnДгi, v ienа Bizanti jas vaгаmonёta tеtartегons. Aоmё.гam tr isdеsmit gadшs Lаtvi jаstегitoгi jД nеiеnДса nеviеna mo.nёtа, bеt tad |2. gadsimtаpёdёjа сеturksnТ tДs аtka1 paгД.dДs. Uz So la iku аtt iесаs 3l dе.nагs, pДгsvarа t ie kаlt i 70.--90. gаdos. L iе lДkot iеs tДs iг vасumonёtas. turklДt kaltаs tаdДs

|, l l tЕ lHr. t lo l{uгаm l l . gadsimtДlI lЕ l l l t || l Is I lсbi ja ienДkusi ne.' Iettн l t t t t t tбta: VеstfД1еs pi lsё.|л* Minstеre, osnаbгika,; 'Е i lн. l l r rdсboгnе; iг ar i daZasl ' ' tef l ( i r l I lаndё kaltas monёtas.|.*lrвvttгtt tДs tomёr ir Kеlnё un/ваlц kдItДs aгhibТskapш Fi l i .l rH l t t t t Adolfa I monёtas. Visasf, lн tttr l t l( . las gaIvenokДгt аtгas-lrrа Млrt lцsalД un Ik5! i lё, kuгI i l rн vr. l l t t i p la5i izrakumi v idus.|л|htt 1 lI l ts, Ьaznlcas un kapsё-I i lЦ

l (a1lос staгp atrastajДm monё.|f l l l l l l l l гsvara iг VеstfДlеs mo.ltёtнrr. kаs nemaz nav rаksturТ-цнн |с1lr ickSёjam pеriodam? Lie.lн | l t t|tt , ka |2. gаdsimta otгajal l l lчF | l lсaug kД nеsen izvеidoju-,.r l r Zlсme|vДсijas pi lsёtu _ Lт-Irрkal, Rгёmеnеs - ' tа агi Vеst-

ziцdm, 12. gаdsimta pёdёja се.turksnТ vДсu tiгgotДju brauсieniuz Bаlt i jas juгas аustrumu piе.kгasti kIust sеviSlii bieZi. Dгizpёс t iгgotДj iеm Daugаvas gгivaiеrodas ar i misionДгi. Aо l l80.gаdu l ib iеSu zеmёs sаvu daг.bibu sДk Bгёmеnеs biskapijasZёbеrgas klostеrа kanonil1is,nДkamais biskaps &lеinhагds.Ar Brёmenes biskapiju saistitiari divi nДkаmie Livonijas bis-kapi _ Bеrtolds un Alberts.l l85. gadа /Vlеinhaгda no Gotlan.des ataiсinДtiе аkmeцka|i lk5lilёl idzДs DaЦgavas l ib iеSu apmеt-nеi sДk сеlt pirmo mira pi l i Lat-vi jД. NДkamаja gаdа pi ls сelt .nieсiba sikds aгТ Мaгtinsala.Abas pi l is k|uva paг vДсu kгust.nеEu atbalsta punktiem libieSuun latga|u zеmju iеkaгoSаna.Nav nеjau5iba, ka tieSi So divupieminek|u izгakumos atгаstal ie lДkd da|a 12. gadsimta bеigaskalto monёtu. Tбdёi5di numis.matiskais matегiДls - аpst ipгinaLivoni ias hгonikД minёtos datus.

Kopa ar sveSzеmju monёtДm iz.гakumos atгastas агi |ot i nеpа.гаstаs, savdabigas monёtаs,kuгu kalSanas vietas un laikаnotеik6аnа numismДtiеm sаgd.dДjusi z inamаs gгut ibas. Pёс iz.skata tДs atgбdina l l . gadsimtaRietumеiropas denДгus (7. att.).Sis monёtas kаltas no vara unpДгklДtas aг planu sudraba kДг.tiцu, turklДt dаZos gadijumosapsudгabojums ir |ot i vДj5 vaiагi v ispДr nav paman5ms. Мo.nёtu mаlаs ir nel idzеnаs, attёl iuz tam nеskaidr i , izpluduSi. Tasaсimгеdzot izskaidioiams nеtikai ar slikto kаlumu, bet aгiаг s l ikto saglabaSanДs pakаpi.L iеlДkajai monёtu dаJai vai nuuz vlenas, val uz aDam pusemredzama гiцlveida linijа, kuгаimonёtas laukuma paгast i jaat-dalа le$enda no attёla. Tomёгlе$endas nav ne uz vienаs no5Тm monёtДm, t ikai daLteiz уarnojaust daZu buгtu aprises. ApIaсеntrd viеnd no monёtas ousёm

38

Es ierаugu оdcu pul|tttDа'ugaaiцt,аs mаIiryа:Pilnа' Kursа' pilnа l{t,tr'sttPilnа oisа ZemgаIit'

NosLЕ,PUlYlAlNAs lvroN ЕTAS

visbieZak rеdzams krusts i l Ipunktu katгД vаi kДda аtsеviSl i ;rstuгi , monёtаs otrД pusё dаZrсizredzams krusts vаi kaut kаsl idzigs ёkai, с i trеiz pаt pavisarrrnеskaidгаs l in i jas. Pagaidаrп vi lnаv atгastas divas SДdas montltas, kuru attёl i bntu pi lnigi v iо.nДdi.

Sis savadаs monёtas iг Riеtumeiгopa kаlto monёtu atdaгinДjumi. L iеlДkа dala no t iеm irгupj i vасu denагu atdarinajumi,un t ikаi 3 atdarinа anglosakSttmonёtаs - pie mums izplat i tosЕtеlrеda II monёtu t ipus. Viеnlrpusё t iеm ir dubulta krustа аt-tёls un atseviё[<i neskaidru ap-vеidu buгt i , monёtas otra pusedivos gаdijumos atvеidota pаkrеis i vёrsta valdniеka galvа'kuгu гotД bгuцuсеpure.

Lielaka monёtu аtdаrinДjumrrda|a izmantota paг гotasliеtДm,tam ir vai nu сaurumiцё, vаipiekniedёta сi1pi4a (plДksnitеsvаi st ieplеs vеidД). PlДksni5vеi-

da сi lp iцas Sim monёtДm iг lot iтupjаs, neviеnДdas un vairu.rnam no tДdа paёa аpsudrabotavагa. Vaiгumu monёtu atгodаpbеdrjumos vai kultПгslДцos,kas dаtёjami аг l l . gadsimtu,taёu dаZas аtrаstas arI |2' gad-:simtа аpbеdijumos. Iг zinami

avisam 10 piеminek|i , kuгosis аtгastas. Tiе iг Salaspi lsaukskolаs, Vаmpеniеёu II, Kok-еsеs, I(auguгu Beitu, TгikatasubumuiZаs, IkS[i lеs Zat ir1u ka-ulauki; Dolеs Rau5u, Sаlаspi lsaukskolas, Stupе|ukalna ap.tеtnes; Daugmalеs un Jегsikasi lskalni .Kaut аr i da|аi no 5as gгupаslnёtДm nav сauгumu un сi l -

aг 5o rupjo monёtu atdaгinД.rmu izсеlsmi. PаgaidДm tг ikstiцu par lТdzigu monёtu atra.umiеm kaimiцzеmёs. Iespё-ms, kа tДs iг v iеtёias izсel-

mеs. Меistars. kas kal is SДdasnёtas, nav atdaгinаj is kДdulkгёtu monёtu, bеt izmantoi isi()пKгеtЦ IПoIlеTu' Dеt lzmanтol ls

os Riеtumеiгopas denДгu еiе.tus, kas atkаrtoias visbiе.

k _ kгusts, apl is, punkts, ёku

7' аtt' DaZi-уietёjie Rietumeiгopas mo.nёtu atdarinДjumi.

аtveidot kДdu no lе$endEm, kаsvi4am асimгedzot nаv bijuSas sa.pгotamas. l0.- l2. gаdsimta ju.vel iеru meistariba Latvi ias tегi.torijД bija diezgan augsti attistТ.tа, juvеl ieгi mеtДlapstгadё l idzДs

l iцu, depоzitos tДs pаgаidДmlаv аtгаstаs un sastooamasikai aгhеologiskаjos pieminеk-os. Nav noskaidгots jautДjums

ragmenti _, pat nесеnSotiеs

39

сitiem pацgmieniеm liеtoja kal.5аnu, gravё5anu, apsudrabo.ёаnu, t. i . , v isas tДs opегaсi jаs,kas nеpiесieSamas, la i izga|a-votu monёtu аtdагinДjumus.

SТs monёtas paгДdIjas 1 l . gad.simta otraja pusё un bеigДs untika l ietotas vёl ar i l2. gad.simta. Nedаudz agrаk - l0. gad.s imta beigДs - l1. gadsimtasаkumД - daudzДs Еiгopas val.st is s5kДs savu monёtu kalёаnа.Piгmas monёtas l0. gadsimta90. gаdos sДka kalt DДnijД ka.гa|a Svеna laikД, Angl i . jД kаraJaЕtеlгeda II (987-l0l6), Zvied.r i jа oluf a Sеtkonunga (994_1022), Norvё$ij5 kaгaIa olafaTгivегsona (995-l000) ' Pol i jakarala &lеSko (960-992), tapаtаr i Ungaгi jД kаrаJa Stеfana I(1000- l038) la ikа.

l0. gadsimta beigДs - l l ' gad-simta sДkuma t ika kaltas arТpirmДs sеnkгiеvu monёtas _kцazu Vladimiru, Svjatopolkaun Jaгoslаva srеbгeniki un z|at-цiki . Sis monёtas kala no sud-raba un zеlta, un pёс izskatаtДs atgДdinaja Sеnаs Krievzе.mеs tеr i toгi ja pla5i izplatТtasBizanti jas monеtas. Japiеbi lst,ka d,audzas valst is savu monёtukalSanu iеsДkа aг iau zindmusvеSzemju monёtu atdarin1Sanu'

40

Мonёtu pагadiёanДs ir Svi|.r igs posms sabiеdribas att ist ib ir .Ta l ieсina, ka sabiеdгibа sasniсgusi augstu еkonomiskДs un S()сialas attТst ibаs pаkДpi. Ja t iе| ikaltas monёtas, var apgalvot, k lrtД jau nonakusi valsts stadi j l lvai atгodas tuvu tai .

Lаtvi jas tегitoгi jД pr imitТvДsmonёtas - atdarinДjumi - pа-гДdДs 1l . gаdsimtа otrajД pusсun gаdsimta beigДs, kad apsikstftiеtumеiгopas dеnДгu piepln-dums. 10.- l2. gаdsimts Latvi-jas vёstuгё iг fеodДlДs sabiеdri-bаs tаpSanas pеriods. SajД lаikагadas pirmie valst iskiе vеido-jumi - TЕIаvа, Koknеsе, Jег-sika. No сi l6u apviеnrbam pakД-pеniski vеidojas latga|u, Zеrn-galu, kurSu, sёJu un l ib iе5utautibas, kuras aplukojama pе.r ioda bеigДs saka saplust lаt-vie5u tautibД. Vaсu bru4iniеkr-liеbгukums vаrmДсigi paгtrauсаpatstavigo feodДlo valstu vеido-Sanos. Ta ka l 1. gаdsimta Latvi-jas teгitor i jД dzТvoioSДs taut i-bas atгadДs vёl t ikai uz valstsveidoSanДs sl iеk3цa,.tad viеtёjomonёtu kаlSanai vёl nebijа nе-kada ekonomiska un pol i t iskapamatа. Tomёг jД4em vёгД, kаnеmit igа sudraba monёtu ieplП-Sana Latvi jas teгitor i jа, kas tuг-

pinДjДs tг is gаdsimtus, veiс i .naja tirdznieсТbas аttТstibu unnaudas apgгozibas vеido5аnДspirmsДkumus. Iеdzivotaji pie-гаdа piе monёtam, tа. k l i rvaierаstas un nepiесiеSamаs. Tа.pёсviеtёjo pгimit ivo dеnaгu at.dаrinаjumu parДdiёan5s iг v isait iсаmа. l l . gadsimta otraiД pusёno Riеtumiеm un AustiuйiemLatvijas teгitorij a iеvеstiе pгiekё.mеti - zobeni, Sl;ёpi, kгusti4i,zvaigLцu sаktаs u. с. _ k]uvapaг paгaugu vietёj iеm atdaгinД-jumiem. Visvairak vietёio monёtuаtdarinаjumu atгasts lТbiе6u

iеspёjаms, kа Sis monёtas t ikakaltas Daugmales pi lskalnД, kuгto аtrasts diezgaп daudz.

RITUALA

Petot 10.-12. gadsimta kapu-laukus, reizёm kapos kopa arbagДtigu invеntДru atrod monё.tas' SД pеrioda kapulaukos mo-nёtu iг divreiz vairДk nеka dzТ.vеsvietas. Ir аtгasts vairДk nеkД300 SДdu monёtu. Apmetnёsmonёtas atгod daudz геtДk nekбkapulaukos, un tas iг l ikumsа-karigi, jo dzivеsvietДs monёtaspaгasti tika nozaudёtas - iz-kгita no maсiцa vai kabatаs, vаimonёtpiekariцаm no|oza сilpi4a.KapД rпonёtas lika apziлati,iеvёrojot notеiktu аpbеdi6anasritualu, tДdё| tаs arТ sauс paгrituala monёtam. Zinama mёraЁo tеrminu var attiесina| at7 uz

jama аntТkаja pasaulё. SеnajaGгie}ijа miruSajiem mutё likamonёtu - te bija brauсiеna

42

IvIetш zeltu, met, sudrаhttSaua hаpа oieti4а'Negrib zeltа, ne sudrаbu,Gribёj' mаnu augumiцt

lvloNЕTAS

maksa bагgajam HДronаm, kаsrniгuSДs dvёselеs сёla pari Lё-tas uоеi uz Ьтda ёnu valstibu.Paгasi i l idz i dеvа obolu : mo-nёtu, kuras vёrt iba bi jа l/6 gr iе.ku drahmаs. TД radas nosa-Ll-kums <<miruSo obols>>. No sеna-jiem griе}iem So paraLu pаг.цёma romiеSi, no viцiem sаvu.kаrt - seniе gеrmaцi. Ar laikutД ieviesas visа Еiropas tеr i to-г i iД.-Viduslaikos klasiska <<miгu5oobola> noviеtojums st ipr i izmat-nДs: monёtаs t iek l iktas ne t ikaimutё vаi roka, bet arl lz kгutim,piе kДjДm, pie galvas un сitаsvietаs. Д{аinДs аri monёtu nomi-nДls un parai,as but iba, jo atka-r ibД no paganu tautu pr iеkёsta.t iem par dziv i v iцД qaulё <mi.гш5o obolаm> bija с its uzde.vums. Iеspёjams, ka monёtasbi ia domДtas dаrbaгiku, ieroёu,гoiu vаi ёdiena iegДdеi, kas pёсtiсёjuma bus nеpieсiеSams aiz-kapЬ dzтvеi. Kr i i tтgaja pasaulё

r itualа monёta bi ja domata Svё.tаjаm_P-ёtеr im ka ieеjas mаksaparaorze.

Pirmo reizi <<miгuёo obols>>Latvi jаs tегitor i jД pаrДdДs agrДdze\zs la ikmеta apbеdijumosDienvidkuгzеmё un Vidzemё.Ruсavas Iv1^azkatui,u, }ledzеsI(apsёdеs, Grobiцas Pr iеdeцu(LiеpДjаs гaj.) un BaiйkalnaМuгu (Cёsu raj.) kapulaukoskopa ar с itДm senl ietаm sasto.pamas аr i romiеёu monёtas. Tasаtгadas vai nu kapа vidusda|a(bi ja ie l iktas гokД) , vai aгt galv-gаl i . Rеizёm vairДkаs monёtаstaSu vДсеl i tё noviеtoia blakusmiruSa .galvаi. Paradti t ie bi jа2.-4. gadsimta kaluma гomiеSuvarа sеstеrсi j i . Sajа peгiodД sе-nie kuгSi un' latgaJi vёl neapzi-nаjas monёtu kД maksДSanаsl idz.еkJa (naudas) bnt ibu. Tаsviцiеm vеiса vai nu dargl ietu,'vai arT, vistiсamДkais, kшltapгiеkSmetu funkсi jas. ApalДsbгonzas vai sudraba r ipi4as aгnе!zpгotаmajiem uzгakstiеm unromiеёu dievu un valdniеku at-tёliеm misu sеnёi, jadoma, uz-skat i ja par kaut kДdiеm mafis-kiem priеkSmеtiеm. amuletiеm.RomieBu monёtаs diezgan Ьieйiаtгod aгi Lietuvas.. kapulaukos,i t seviЁ}i . juias piekraЬtё. Lie.

tuviе5u aгhеologs 1V1. Mihеlbertsuzskata, ka Sis parai,as izpla-t iba Balt i ja ?.-ц, gadsimtД l iе-сina paг zinamu romiеSu kultn-ras iеtеkmi uz ba||u garigo kul.turu.

LaikposmД no 4. gadsimta|Idz pat 9. gadsimta otгai pusеimonёtas Latvi jas ter i tor i jа ne.t ika iеvеstas. Bеt 10./ l1. gad.simta mijД kаpulaukos аtkal pa.гДdДs r i tuala monёtas. TasnеapSaubami saistТts ar l iе lo mo.nёtu daudzumu, kas tolaik bi jaapgrozlba Latvijas teritoгija.} lonёtas jau uzskаt i ja paг mak.sД5аnаs l idzеkl i . VisvairДk r i .tuД1o monёtu аtгod Daugavasl ib iеёu kapulaukos

- Salaspi ls

LaukskolД, Sаlaspi1s LipSos,Dolеs Vampеnie5os II u. с..PДг.svarД tДs iг s ieviеSu un bёrnuаpbеdijumos, vir iе3u - mazdk.Pагast i miruSаjam dеva lТdzivienu monёtu' геtДk divas(8' att.). VаirumД gadijumu t iеir vdсu vai ang|u dеnДгi, kuf is;kie dirhёmi sastopami daudz're,tаk. }lonёtu noviЪtojums iг |otidaZДds: blakus galvai, zemzodа, jostas vietas apvidП, piekаjДm, zеm muguras. Tas, kat ieSi Daugavas lejtесё, pie Dau.gavаs libiеёiem <<miгuёo obols>>paridТjies ldtгДk nekd сittiг.

8. aff. Sаlаspils Laukskolаs l76. kаpа'zimёiums; bulta пoгada uz divаmгituа]а monёtam blakus miгu5аs sie.

vietes galvаi.

izskaldrojams, pirmkДrt, aг to, ka.Bаjn apvidП apgгozТba bija sе-viSl5i daudz monёtu un tаpeс

А4

Dаugavas libieSiem agrДk nсlt;rс it iеm Latvi jas ter i toгi jas Sеnа-j iеm iedzivotaj iem izveidoj irsuzskats, ka monёtas ka mаkslr-5anаs l idzеkl is vaгёtu nodегсtar7 aizkapa dzTуё. otгk6гt, nс-dгikst ignorёt ari ДгёjДs iеtеl.i-mеs iеspёjamibu. SаjД lаikpos-ma <<miruSo obols>> bijа izplаt i isZviedгijas austrumu piеkrastсskapulaukos (Birka). Bet Dau-gavаs l ib ieSu kultuгa, kuras pa-matД iг Balt i jas somu kultuга,l0.-12. gadsimtа bi ja vёгojamаzinama Skandinavijas kulturаsietеkme'

Latvi jas kapulaukos sаstop a: ivёlДka laika r i tuДlas monёtas.|5.-|7. gаdsimta sеnkapos tДsatrod seviЁki l ie lД skaita. Tas,protams, lieсina par nаudаs piе-auguSo lomu saimniесТbД. Taёuiespёjams aгi , kа Sadа veidaiedzТvotДji mё$inДja apiet kris-tТgas bazniсas аizliegumu ap.glаbДt miгuSos pёс senajam,pagДniskajДm tradiс i jДm. Jаjau nedгikstёja dot miгu5ajamlidzi daгbartkus, ieгpёus un ro-tas, tad deva monёtu, paг kuгuvisu nepieсiеSamo it kД vaгёtuiegаdДties viцsaulё' Viеnu vаidivas monёtas l ika vai nu bla.kus miгuSД galvаi, vai uz kгu-tim, vai aгi maсiцД. Rеizёrn

.o

10, аtt. Svarini no Ra4lu Kapеniekukapulauka (Kurzemе) .

t .a lam Pёteг im maksai paг para.

46

dizеs vartu atvёrЁhnu: <<mironlill

аr аtsvаriеm' Nliniаturiе bronzаs

zas futrД|us.Zvtedrija Sigtunas kapulаukA

konstаtёti Ioti- intегеsants аtга-dums _ bronzаs kaгbiцa svaгuglаЬаSanаi kopа аг аtsvaгu pа-i iеkаm ( l l . a{t.) . Uz kагbiцаsvДka iеgгеbts runu raksts:

<<Djагvs saцёmis no zemgaliеSa6os svarus . . . landё. Bеt Vеr.munds darinai is Sis гunаs.>> Zi-nДtniеki ёo uzгаkstu datё aгl l . gadsimta vidu. Tas l ieсinapаг mieгigam tirdznieсТbas at.tiесibДm stагp skandinДviеm unzеmgaJiеm. Domajams, ka, bu-dаms t iгgotДjs, Djarvs sацёmissvaгus Sаva се]ojuma LaikaZemga|ё'

Tirgotаju kapos daй,reiz a|rodari monёtas, dаudzos gаdijumostas iг gr ieztas, jo Sajа periodД,kа zinams, mo'nёtаs piецёmаpёс svaгa, nevis pёс skaita. Sismonёtas var uzskatit ar7 parг ituala monёtam, jo miгuЁaj iеmtirgotДj iеm tДs t ika dotas, la it ie vагёtu viцД saulё nodaгbo-tiеs aг tirdzniесibu. ApbеdijumainvеntarД gandrtz viеnmёг ir aгiiеroёi - zobeni, kaujаs с irvj i ,s|ёpi -, jo t i rgotДjа amаtstaёu bi jа sаistТts ar bгiеsmam.TДlajos се|os viцam vienmёгdraudёja uzbrukums, aplaupi-5anа, tДpёс al|aй Ъija nеpiесiе.ёаmi iегoёi. Tie bi ja la ik i , kad

1I. .att. Bгonzаs svаriцu kДrЬiца, ie-spёjаms' no Zemgalеs aг гunu гаkstu.Atrasta zviеdru Sigtunаs kapulaukа.

12, аtt. Aг.bгonzas gpkalumiem гotаtаadas rnасiцa гekonstiukсijа. Salaspils.

Lаukskolas kаpulauks.

4T

13. att ' Adas maсiц6 ar bгonzas аpkаlumiеmTauгеnеs Lazdiцu kapulaukа.

4-П51

siгotajs un karavтrs. Luk, vienat iгgotaja аpbеdijuma apгakstsrro Salаspi ls Laukskolаs. Tirgo.tДjаm pie galvas nol ikts malatrauks ( iespёjams, aг ёdienu),blakus tam divi ё[ёpu gal i; v iгslabД ieguгцa - plаtasmеns сir .v is, uz kajаm - dzirkles, piеjostas noviеtots vеsels аtsvaгukomplеkts koka kastitё, bronzаssvаri4i Дdаs futгДlТ. Pie jostasbi ja piekart i ar l daiadi sadzivеspгiеkёmеti - dzе|zs nazis arЬronzu аpkaltД mаkstТ, kаula!еmmТte, 5l5i l tаvas. Staгp atsva-г iцiеm bija aгi divаs monёtаs,viеna vеsela - imoeratora Hеin-г iha III ( l046-f056) Spеiеrеsdenars, bеt otrа - kДdasl 1. gadsimta monёtаs frag.mеnts.

Rеizёm kаpos аtrod arТ Дdasrnaсi4u pal iekas. Parast i t ie iгbi ju5i v iеnkаr5as foгmas maсiцi,аugSmalД savi lkt i ar Дdas slok.

snТti (|2. аtt.). Taёu bi jа ar7greznАki maсiцi, paг to formul ieсina apkalumu fгаgmеnti . TД,piemёram, Tаuгenes Lazdiцosmiгu5ajаm piе jostas piekДrtsbumbiеrvеidа Дdаs maсi45 aгpaplaSin5tu аugSu, ta malasbija izrotltas аг bronzas plаk-snТtёm (l3. att.). Sastopami ar iс i tu formu maсiцi.

Pieminёsim vёl viеnu гituД1аmonёtu katеgoгiju - monёtas,kuras atrastas г i tuД1Дs bеdrёs.Ritua1Дs bеdrеs aг z iеdotiеmpriekSmеtiеm tajas konstatёtаsDaugavas lТbiе5u kapulaukos unsaist i tas aг lТbieёu anbеdi5anasparaiam. Dolеs Vampeniеёu IIkaoulaukД гituДla bedrё аtrastаsёеtias monёtas - tгis kufiskiеdirhёmi un viena TabаristДnasdгahma. Tas, t5pat kД сituspгiеkSmеtus, aсТmredzot ziеdojadieviem; monёtДm tatad bi jasakгДla nozimе.

пroNЕTU

Izгakumos atгod dipzgаn daudzmonёtu aг сauгumir]iem vai aгdaiada veida сi lp iцбm. Tie irmonёtpiеkari4i, kurus iamantюj apar rotДm. Kapёс monёtаs t ikаizmantotas 6ДdД vеidД? Galve.nais сёlonis bi ja z inДmas nau.das attieсibu nеpilnibas Sajalaikposma. Kam gan musu lai-kos ienaktu pratД izvеidot kak.larotu no kapеikДm, ja paг tДmpa5Дrn kapеikam vaг .nopiгktdaldz skaistДku гotu? Bеt'9.-_l2. gadsimtД viеtёjiе iеd2ivotajimonёhrnе viеnmёr uztvёra kenauduitat ika uzskat i ta ar i .pагdДгgliеtu, arkuru varёja iztota.t ies. Iespёjams, ka pagani monё.tai piedёvёj a arIzinАmu magiskunozТmi, jo tа bi ja apa|a ka saulеvаimёness unuz tas bi ja noslё.pumаinas nesaprotamas zТmеs _burti, ёkas, сilvёku portrеti utt.Dаudzas monёtas bi ja savda.bТgi mДkslas darbi, kuгi v iegl ivагёja kJut paг гotДm sava ne-liеlД izmёгa un ёгtДs foгmas dёl.

50

] Еs sallop bаlir1,osSkаnёdаttа oien stаigаj u:skаn zi l i tes, skаn hrеl lt lеs,.

ROTAS

,Lai pagatavotu piekaгi4u,.monёtai аг kаdu asu priеkSmеtuizvеidojа nеl ie lu саuгumiцi l , pёсtam .piеst ipгindja сi lp iцu. Attёluizvietojums nеtika цlеmts vёгa,poгtгеt i vai ёku аttёl i biеZi аtгa.dДs aг kаjаm gаisД. Мonёtpiе-kariцiem vissеnakas un vispla-5Дk i.zplatitas bijа piеkniеdёtДsсi lp iцas, kuras tais i jа no bron-zas, гetДk no sudraba (ХII l att .) .. Zinamas pavisam divas piе-kniеdёto сi lp i4u formas - vai nutaisnas, plaksniёvеida, vai aгtdarinДtas no gr iezuma ovalas'stieplitеs, kas .kniedёjuma viеta.st ipг i saplасinДta. Сi lp iцu ga-гums parast i nеpДгsniedzal,5 сm. Bгonzаs сi lp iцas parast is l ikt i saglabajДs, un tаpёс parto st ipг inДSanas vеidu .геizёmvar spr iеst t ikai pёс сi lp iцаs at.liekДm vai arТ pёс nospiеdu.miem, kas pа1iku6i uz monёtДm.

Daudz геtak par с i lp iцu iz.mаntoja viеnkДгSu stiepliti, kuгuizvёra caut maz|iet liеlДku сau-

гumiцu monёtД. Sastopami аrТtrisstйrveidа ёаuгumiцi ar nеlТ.dzеnam mаlam, kuгi aсimгеdzоttika izsisti viеnkarSi aг nazi.St iep|u сi lp iцas visbieZДk iг mo-nеtДm, kuгas kaltаs l1. gadsim-tа otrajД pusё. lot i reta st ipr i-nДSanas foгma iг с i lp iцu piеlо-dёSanа. Pagaidam zinДms t ikaiviеns monёtpiеkari4ё ar piеlodё-tu trаpесvеida sudraba сi lp i4u.PlДksnТ5u сi1piцras galvеnйartiг gludas, bеt sаstopamas агtтiеvotаs. Pаgaidam аtrasts t ikaiv iеns monёtpiеkari45 - dirhёmslo viriеЁa apbеdТjuma МeZotnеsсеntга zemgaJu kapulaukД, ku-rаm сi lp iцas malas izrotatas aгpunktiцu ornamеntu (ХVI att.).

Piеkагiцus nёsДjа diеzgan.ilgi - to var sесinat, uzmanТgiаpskаtot dai,adas monёtas ar'vairДkiеm сaurumi4iеm. Ci lpi .4аs la ika gаita nol iеtojДs, unpiеkariцu vajadzёja iz|aЬot,piekniеdёjot jaunu сi lp i4u blakusiepгiеkЁёjai . Pёс ёДdiеm kniedё-jumiеm vaг spr iest, ka no diгhё-miem gatavotiе piеkагi4i valkat iilgДk nеkД piekariцi no Riеtum-еiropas denariem.

sтkаk jДpiemin vёl v iеna lot isavdabigа сi lp iцa monёtpiеkari .nam, kur5 atгasts Doles Vаm.pеnieSu II kapulaukД kДdas l ib iе-

tеs kapa.l Gаndriz visu monёtuaizsedz mаsiva bгonzas plаk.snТSu сilpiцa, kuгa piekniedёtadivas vietas - pа5a apаkЁа uirpie сеntra. Zem apakёёjns kniеdi.tes piеstipгinДts sudrаba plДk.snites vai pat monёtas gabaliцё,lai сi lpiцa labДk turёtos. Sаimonёtai iг vёl tris kniеdiSu сarr.цumiцi - tas nozimё, ka tаvaiгДkas теizes labota un iz-mantota i lgstoSi. Te kа сi lpiцanosеdza gandr7z vai visu mo.nёtu, noteikt to bijа .diеzgаngгuti. IzrДdijДs, kа tas iг Spеi-еrё kalts vасu ftеizaгa HеinгihaIII dеnДгs, kas tolaik bija diеz-gan izp|atits monёtu tips' Sa-das monёtas sauсa art oar Ма-гijas fеni1iem, jo to reversД bijаattёlota jаunаva Д1aгija, bеtаvегsД - \eizata Hеinriha IIIun viцa tёva Konrada II poг-treti, stагp poгtгеtiem - krusts,apkaгt lе$еndД - аbu }qizaruvaro1.

VisvairДk monёtpiеkaгiцu -l96 atгasts apЬеdTj.umos,dzivеsviеtas to ir dаud.z tna-zak _ tikai 4в, Paгёtam.-tossastop' aгi dеpozТtos, bеt : 'Simmonёt6m сilpiцas lotibieЁilif no.цеmtаs, tatаd monёta atkdl klu-vusi paг maksДS.anas . lr.dzеkl i.Д/tonёtpiеkari4i bij a galvёnokагt

5l

sieviеSu un bёrnu гota, bet iгz inams, kа tos nёsДjuSi ar i v i .гie5i - visbiеZДk zeйgali. BieZimonёtpiеkariцus аtгod apbеdТ-jumos kopa аг stikla kгellёm,kauгi gl iеmеZvakiеm, apa]iеmsudгаba piеkaгiem, bronzas zvar-guJiеm un сit iеm piekariцiеm.Apa|iе sudraba piеkaгiцi pесl iе lumа parаst i lТdzinДs diгhё.miem, bet rеizёm iг ar i l iе lДki(ХIV att.). Piеkаriцi izrotat i aгgеomеtrisku oгnаmеntu, сilpiцаspДгsvаra no bгonzas, piekniedё.tas. SДdi piekаri4i , kas s imbol i .zёja saul i , sаstopami l0._12. gadsimta l ib iеSu, vеndu unkuгёu kapulaukos. Kauгi gl iе.mеZvДki bi jа visД Austrum.eiгo,pa pla5i izplat i tа savdabigaгota. Tos vеdа no talaj iem Indi.jas okеДna krast iеm un pёс сau.гumiцa izurb5аnas izmantojapar rotu. DaZi zinatnieki uz-skata, ka kauri varёja izman|'otar i kД mаi4as l idzеkl i . Kaurikaklarotas ТpaSi bi ja iесienТjuSaslatgafu, mazak kurSu, zemgaluun lТbieЁu sievietеs. Stikla kгеl.lеs visbieZДk bi ia с i l indгiskаsvаi muсiцveida,, parast i z i1as,retДk za|аs un dzeltenas. Libie6ibi jа ieсiеnТjuSi kгеl lеs at ze|tavai sudгabа fol i ju. Bi ja ar idzin.tara krеl lеs. Visаs minёtДs rotas

52

kopа аг monёtpiеkагiцliem sa.уёra uz vi lnas vаi l inu diеgа,гetДk uZ bгonzas st ieples( la. att.). Мonёtu skaits viеnДkaklагotа bi ja daZДds - pa-rast i v iеna vаi divаs, геtДk 3-5, vёl гetДk 6-8 monёtas. Ka-das libiеSu sieviеtеs kaklаrotДno Salаspi ls Laukskolas atrаst i13 diгhёmi - piekагiцi . JДpiе-bi lst, ka tД bi jusi |оt i bagДtasieviete - pёс sеnаs libiеSu ap-bеdiSanas paraLas vi4a t ikusisadеdzinДtа аг visДm гot5m -divДm bruцuгupuёu saktДm, vа-Ziцu гotu, pаkavsаktam, apro-сёm, kaklаr iцl5iеm, daZadiеm

tas kluvuSаs paг piеkaгiцiеmviеnla iс ig i - p iгmДs bi ju5аsl0. gadsimta sДkuma kaltДs mo.nёtas, tДm pieviеnojuSДs l0. gad.simta 30. gados kaltДs monёtаs,bеt pёdёjДs paг piekariцiem kJu-yr:1. 10. gadsimta .60. gadosкaltas monеtas.

14. аtt. Kaklarota no Doles Vаmpеniе5u II kapulаuka: uz bгon-zas. stiеp.lеs

-uzvёгtas daZаdas kiеlles, zviгgu,|i, kаuгi gliemеZ.v5ki, divas vДсu monёtаs un diгhёmа ЪtilaгinаiumЪ.

piгmiе monёtpiekari4i tikuSi ie-vеsti no Austrumiem iаu ka гo-tasl ietаs аг visДm сi[piцrДm. Irz inаms, ka piеkаriцus no dirhё.miem nёsДja slavu siеvietеs.Pёс aгДbu tirgotДjа Ibn Fаd-|ana ziцam (922. gada viцS ap-meklёja Volgаs Bulgaru un ap-тakst i ja s lДvu siеvieSu apfёгbu),<<ap kaklu tam iг vairДkаs viгtе-nеЬ zеltа un sudraba monёtukaklaгotu, jo, ja с i lvёkаm piе.dег dеsmit tflkstoSi diгhёmu, tadvi4S davina savai s iеvai v iеnumonёtu kaklaгotu (vienД viг-tеnё), bet, ja viцam piedег div-dеsmit tuksto5i diгhёmu, tad ie-gadajas divаs kaklaгotаs, un takatгi dеsmit tukstoSi' kuгi tаmnДk klat, nаk klДt viца siеvаivienаs kaklaгotas vеidД, ta kad'ai,am ap kaklu mёdz but vairД-kаsvirtеirеs monёtu kaklarottt>:.

I(аut gan pirmiе dirhёmi piernums paгadijas jau 9. gadsim-tД, tomёr masvеidД tos izmаntotpaг piekariцiеm saka t ikai kopS10. gadsimta I сetuгkSцa, kaddirhёmi sДka intеnsТvi iеolustLаtvi jas tегitoгi jД. Uz 5o iа ikuattieсаs aгТ daudziе monёtpiekа-гiцu atгadumi kapulaukos. KаpiеradТjusi stat ist iska un hrono-lo$iskа ana|7ze, monёtpiеkaгiцunёsаёanаs la iks tomёг ir bi i is

54

ieгobeZots. Kad monёtas iеplud;rl iе la daudzumД, tаd ar i аtt ieсigivairДk monёtu t ika izmantotаska гotаs. Tаd, kad monёtLrplusma samazinajбS, samazinа-jДs аrТ monёtpiekaгi4u skаitsDiгhёmu piekaгiцu nёsД5anаslaiks bija diezgan ilgs, gandгizpusotra gadsimta - no 10. gad-s imta sДkuma | ldz l l . gadsimtavidum. Pгotams, bi ja atsеvi5[ igadijumi, kad tos nёsajа |ot ii lg i - pat 200_300 gаdus, bеtt ie bi jа izцёmumi. Ta, piеmёгam,kаdа l3. gadsimtа beigu apbе-di jumД Dundagаs LaukumuiZДtika atгаsts l0. gadsimta saku.mД kalts diгhёms' kаs izmаn.tots paг piekariцu 300 gadus!At5}iгibа no diгhёmiеm Riеtum-eiгopаs dеnДri ju piekагiцiеmbija st ipr i isДks muZs - vidёj ilтdz 50 gadiem. Pгotаms, iг aг iizцёmumi, bet parsvarД Rietum.еiгooas monёtаs atrod l l . -12. gаdsimta piгmДs pusеs ap-bеdТjumos.

Visvaiгak monёtpiekaгiцusbija ieсiеni ju5i Daugavаs lТbieЁi.No 22 aгhеolo$iskajos pieminеk-]os atгastajiem 280 monёtpieka-гiцiеm ap 230 monёtpiekaгiцupiederёjuSi Daugavas libiеSiem.Dalldz piekaгi4u bijа aгТ GaujaslibiеSiem. Baltu сil6u pieminеk.

los atгasts st ipr i mazakl piеka-г inu - t ikai 20. 'L ie lДkais mo.nёtpiеkari4u skаits Daugavаsl ib iеSiem izskaidrojаms divёjДdi.PiгmkДrt, Daugаvаs lеjtесe bi jasvaгigs tranz7ta ln viеtёjаstiгdznieсibаs apvidus, monёtu tеbija ipа5i daudz, atrasti aгi dаtt-dzi deooz7|i. otrkaгt. libieSu tёr.piem vispДг гаkstuгТgi daudzi urrdai,adi piеkаriцi _ zvДгgu]i ,apa}iе ai,irie un oгnamеntёtiеpiеkaгi , miniaturas kаrot itеs,s lёdzеnitеs, с irv iёi , adаtu kДrbi-цas, st i l izёtas }еmmites, lДёazobi, zoomoгf iе piekaгiцi u. с.Z|m\gi,ka vis i latgatu aгhеolэ-giskiе pieminek|i, kuгos atгastimonёtpiekагi4i , гobеZojas аr i i -

bieSu apdzivoto tеr i tor i ju, tadб[iеspёjams, kа tajos bi jа vёrojаmazinama libiе6u ietеkme. Мonёt-piеkariцus nёsДja ar i vёlаkos lа i-kos. Tos atгod l3._l5. gadsimtaapbеdij umos viduslaiku kаpsёtasiVlДrtiцsа1Д, Dobеlё, Ik5!ilё unсitur. Daikart to skaits viеnakaklarota iг Jot i l iе ls - l idz30 rnonёtДm un vaiгak. Nеpa-rast i daudz monёtu atrasts Aiz-putеs Dzintaгkаlnu kapsёtД, kur3. kapa savdabigd rotа sastД-vёja no simt 16. gаdsimta mo.nёtДm. VisumД |6,-|7. gadsim-ta monёtpiеkaгiцu k}u,st stiprimazak, ёаjа laikposma ka piе.kaгi4us jau bieZi izmanto Niгn-bеrgas skаit iSanas Zеtonus.

Аprаkto naudu аpsаrgаjot bаIlаёushа,, аzis, oilhs aаi uёrsis.

(Lаtuieё ш tаutas ticё j ums )

D ЕPozI-Tl

Iepriek5ёjas nodalas galvеno.kДгt t ika aplйkoti daZаdi mo-nёtu t ipi ur i to аtгadumi аrheo-logiskajos piеminеk|os. TaёuvairДk monёtu atгasts dеpozТtos( l5. att .) . So svarТgo monёtukomplеksu pёt iSana iг v iеns nonozimТgДkaj iеm numismДtikasuzdеvumiеm. Latvi jД atгast itrТsdеsmit div i 9.- l2. gadsimtadеpozТti , to skaita l2 kuf iskodirhёmu dеpozTti, tгis jauktiedеpozit i , kuru sastava iеt i lpstkД dirhёmi,ta ar7 Rietumеiгopasdеnari , un |7 Riеtumeiгopаs dе.nДгu dеpozit i . Pёс l iе luma t ie irvisai atЪ}iгтgi, no loti liеliem,kuros iеtilpst pat lidz 1000 mo.nёtаm (piеmёгam, Ludzas Еvегs-muiZas dеpоzits), l idz pavisаmnеl iе l iеm (piemёгаm, Salaspi lsLaukskolas dеpozits, kuгД iгt ikаi piесas monёtаs). Taёu pa.matД SД lаikposmа dеpozit i iгsаmёг5 nеl iе l i (50-300). Va.гёtu likties, ka monёtas kгДtas

оo

gadu desmit iem i lg i , jo d.aireizstaгpibа staгp dеpozТta jаunДko(hгonologiski v isvёlДko) un vе.сДko (hronologiski v isagгДko)monёtu sasniеdz 50 gadus. TaёudеpozТtu sastavа гupigа' izpё|e,kuгu vеiса numismДti, pаradija,kа t iе v is i sаkгаt i samёгД ТsД,2-3 gadus i lgа lа ikposmД'Starpiba stагp dеpozТtа vесДkа.jam un jaunДkajam monёtamаtspoguJo to aptuvеno piеdalТ.ёanДs !]в_umu viеtёjД naudasapgГoZlDa.

VisbieZДk dеoozit i t ika iеrаkt izеmё kara, juku la ikos. IpаS.niеki tos slёоa сеrТba dгiz viеna|ka| izrakt, tаёu, jДdom5, vainu nomiгa' vai агТ.t ika nogal i -nati, vаi aizvesti nеbгivё. Sаvunoslёpumu depozitu ipaSniеkiaiznesa sеv lТdzi kaоД. Daiiz inДtniеki uzskаta, ka. dеpozitusnoglabДja zеmё ne t ikаi kагaun juku laikos. Zеme tolaik bi jаvisdгoёДkа un ёгtakД naudаs

@@

I5. att. Мonёtц dеoozТts.

glаbаtavа, apmёram tДda pаt ikД musdiеnДs krДikasе' ZinamadеpоzТtu dа|a t ika iегakta zеmёгitualД nolnkД kД upuгis diе-viеm. Skandinаviеm, Ъiеmёгаm,ir legеndа, kuгa vёst i , kа visudievu pavёlniеks odins l iс is kat-rаm kaujД kгituSajam kагаvirаnrstДties viцa pr iеkSа ar bagаtibtr,kas bi jusi tam lIdzi bёrш sаrtДvai агi paslёpta zеmё. To, kа SiеdДrgumi t ikа pаslеpt i lz mi21.giеm laik iеm, z iedoti .diеvаm,apl iес inа is landiеSu sДga. Skаl-dа (sеno skandinДvu dzеjniеka)Еgi la tёvs Skalagгims nosl iс i-nДjis purvД lДdi аг sudгabu, bеt

DеpozТti guJ zеmё simtiеm untПksto6iеm gadu, iеkams tiek at'гa.sti, pзtеiсotiеs laimТgai nеjau.SТbai. Tos atrod, vai nu vеiсotсеltnieсibas daгbus, vаi аpqtral,. ui'

58

dajot zеmi, vai аг i с i tu apstak|Ll ldёJ' bеt viеnmёг tas not iеk nс.jau5i. DaZkДrt depozitus аtгot lаr i arhеologisko izrаkumu lаikаVеiсot izrakumus Aizkrauklеspi lskalna, t ika atrаsts dеpozТts,kura iеt i lpa 190 Qiеtumе1ropasmonёtаs un viеna sudraba аp.roёveida spirДle. Izгаkumosatгаst i dеpozТti aгТ Daugmаlеs,pi lskalnД, Salaspi ls Lauksko1as

.Diemйёl jДtеiс, ka daudzi jaul9. gаdsimtД аtгаst iе monёtudеpozТti z ina|nei i r zuduSi. Pе-r iodа, kаd numismДtika veidojДspar zinaIni, nеtika izpгasts, kДdа

ari monёtu notеikSanu, t. i . , 1е.gеndаs

'- valdniеka vДrda un

kalёanas la ika, pi lsёtаs nosauktt.IП&

- izlаsiSanu, z7mёjuma aL-

ёifгёSanu. Tаdёl no depozit iemtika iz4еmtas t ikаi pа6аs rеta.kas un intеrеsantДkДs, labi sa-g1аbДjuёas monёtas, pДгёjnshieii vien tika pагkausёias.DiеmZёl jatеiс, ka dеpozit i aг imusdiеnДs daireiz tiek izуazaLiln tДtаd iеt boja. Tаs nоt iek,nеraugotiеs uz l ikumu, kas aiz-sагgД Sos unikalos vёstuгеs z i .natnеi nеatsvеrаmos sеnаtnеspiеminekIus, kuгi turklДt ir valstslpaSums. Pёс dеpоzita sastДvаvаг spгiеst paг valsts еkonomiku,paг sakariеm ar сitДm zernёtn,jzsеkot t i rdzniесibas сe|iem.Tабu tas iеspёjams t ikаi tad, jа.dеpozТts ir pi lnТba sаglabДts.Тikai nonасis aг musdiеnu pё-t iёаnas metodolo$i ju apbгu4otuzinДtnieku гokas, dеpozits k]nstpаr pirmSl,<irТgu vёsturеs avotu.NumismДtikas pёt i jumos gаl-vеnД loma iг mаsvеidа mateгia.lam, tДpёс jebkшrа muzеjа ko.1еkсi ja i dеpozitu nekad nеbusоаг daudz.

Viens no visgrutДkaj iеm unvissvaгТgДkaj iеm numismаta uz-dеvumiеm ir dеpozТta parеizadatё6аnа. Tа kа dеоozits ir nau-das apgгozibas <<momеntuz4ё-mums>>, tajД notеikt i atгadis iеs

kаut viena pёdёjo gadu kaluma'monёta. Tas nozimё, ka visdro.ёДkД norДdе lz depozita nogla-bДSanas lа iku bus paЁas pёdЕ.jаs - v isjaшnakДs dеpozita mo.nёtas kalSаnas gads. Piеmёг3m,ja kul isko dirhёmu dеpozitа patsjaunДkаis ir 946.|947. gada ka-luma diгhёms, vаr sесinДt, kadеpozits t iс is noglabats nе agгdkpаг 946. gadu un datёjams arl0. gadsimta 40. gаdiеm. Tomёгnе viеnmёг dеpozits datёjаms t ikviеnkаг5i, numismatiеm parаst ijaцеm vёгД visdaZДdДkiе f aktor i .Sеvi6l i i uzmаntgiеm jаbпt ar9.-|2. gadsimtа depozТtu datё.ёаnu. Sаja lа ikД, kД mёs jauzinАm, apgrozlbА еso6Дs arzem.ju monёtаs vеiса gаru се]u noAustrumeiгopas vai Rietumеiгo.pas pi lsёtДm, kuг tДs t ika kаl.|as, |Tdz Dаugavas kгast iеm. NoVДсijаs un Angl i jas pi lsёtДm Sisсе|5 nеvaгёja bпt pагаk i lgs,taёu no ArДbu kal i fДta oi lsёtДmnronёtаs aсТmrеdzot naca daudzi lgаk.

Savulaik z inДtniеki uzskatТja,kа starpТba staгp jaunakаs mo-nёtas kalSanas la iku un, iеspё-jamo dеpoz7|a ietaklanas laikuvaгёtu sasniegt pat 50 gadus,kas aptvег gan rnonёtаs .аtra-

ёanas lа iku сe[Д, gan aгi tДs

59

аpgгozтbas lаiku аttiесigaj Д teгi.tor i iа. Pёс сitu z inДtniеku do.mДm, St stаrpiba nеvarёtu bПtt ik l ie la. Sajа jautаjumа numis-mДtiеm pal idzёjа dabaszinatцudati. Arhеolofisko izrakumugaitД senajД Novgoгoda tikaаtгasti divi kufisko monёtu dе.pozlti. Pёtot gadu gгеdzenus uztеiсami saglabaju5os kokа сеl.t4u bаJl; iem, z inatniеki izveidojaveselu dеndrolo$isko skalu. Artas palТdzТbu k}uva iеspёjamsdatёt izrakumu slДцus aг preсi-zitati daZreiz oa| |7dz viеnаmgadam. Zinetiieki salidzinajaаг dеndrohгonolo$i jas pal idzibuiegutos datus un noskaidгoja,kaabi minёtie dеpoziti atгаduSiesslДnТ, kas datёjams ar 989. ga-du. Tas glаbaja l ie la ugunsgrёkаpёdas; Sis mi lzТgais ugunsgгёksbija izсёl iеs tad, kad Ki jevasl ie1k4azs Vladimiгs 989. gadanovgorodiеSus piespieda kгistТ.ties. Viеns no Siеm dеоozТtietrpёс jaun5kis monёtas Ьi1а dа-tёjams ar 972. gadu, otrs - ar975. gadu. Tatad monёtu сеJo-jums no Tuvo Austrumu zemёmlТdz Novgoгodai bi ja i1dzis 14-17 gadus. Tas bi ja Jot i svar igsseсinаjums ' Bez tam tagad, pа-tеiсotiеs dеndгohronologiskajaiana|I2ei, bijа droSi zinДms, ka

6CI

jaunakДs monёtas kal5anas gadsаptuveni atbi lst dеpozita noglа.baёanas bгidim. Parеiz i datёtdepozitu iespёjams, tikаi цemotvёra veselu virkni svarigu fak-toru: att iесigа 1aikposma naudasapgгozibas ipаtnibas, tДs inten-sitДtеs pakаpi, sastДva ipatni-bas, noglabДSanas apstДklus utt.

Kad noteiktas depozita monё.tas, noskaidrots tД sastavs, da.tёjums, гodas jаutДjums, karntas piеdеrёj is. Kas bi j is tД ipaS-niеks - Дrzеmju t iгgotДj i vaivietёjie iеdzivotaji? Normaцшteoгi jas piekгitёj i apgalvoja, ka9.- l l . gadsimta depozТtu аtга-dumi Austгumеiгopаs teгitoгijДlieсina vienigi par tt anz,'ta tir dz-niесibu starp ArДbц kal i fatu uпSkandinavi ju. Tаdёl dсpоzi i lvarot but t ikаi v ik ingu vai Aus-trumu t irgotбju Тpa6ums, kasnoglabats bгiesmu bгidi. Taёudaudziem zinДtniеkiem oгеt dе-pozТtu tranz7ta izсеlsmi iг no.piеtni iebi ldumi. Noskaidгots, kаI ielais vairums depozТtu atгastsvai nu sеno аpmЬt4u tшvumД"vai pаt to tегitoгija. Tad iznak"ka svеSzеmju t iгgotДjs nevis no-glabaj is savu bagДtТbu tДlаknosveSam aсТm, bet аpгaсis to tiеSipie apmеtnes. Viens no paSiemsvarТgДkаjiеm vietёj as izсеl.smеs

dеpozitu pieгДdТjumiеm iг tаs, kadaiad,as tеr i toгi iДs atrastu dе.pozitu sаstДvs ii. atS}iгТgs. Pa-stДvot viеnТgi tranzlta tiгdznie-сtbai, v iena pегioda dеpozit iembпtu jаatS}iгаs t ikаi pёс nogla.bДSanаs la ika, nevis pёс sa.stДvа, jo pa сe|am taёu monёtasnеnok]uva apgroz7ba, nеnДсaklДt ari сitas monёtas. Cе|а sa.kuma, piemёгam, Volgas kгas.tos, dеpozit iеm bпtu jаbut tД-diеm paSiem kа pie Smo|еnskas,Daugavas lеjtесё vai Gotlandё.Taёu Austrumеiropas dеpozТtusal idzinДSana atklaia bПtiskasatS[<iribas staгp daZ-Дdu rеgionuvienlaiсigiem dеpozitiеm. TД, pie-rnёram, vienos bija |oti daud,zpёdёjo gadu kaluma monёtu(jaunas, t ikko kД ieplйduSas),otгos ka jaunбs, tД vесДs monё-tas bi ja vienДda skaitД, tгeЁДveida depozitos jauno mo-nёtu bi ja pavisam nеdaudz,pДrsvaгa vесas monёtas. Tasnozimё, ka pirm5 veida de-poziti gаlvеnokdrt sastДvёja nomonёtДm, kas t ikko iеpluduBasno Austгumiem, bet vietёjo iedzт-votДiu гiсibД esoSo monёtu biia|ot i .maz. otrД vеida depozit ib i ja jаu vаirak jaukt i , bet.tгеSаveida depozТtos monёtas attiесТ-gajД teritoгijn bijuSas apgrozlba

jau i lgбku laiku, tam tiсis pie.vienots aгi nеliеls skaits nesеnkalto monёtu. Vaгam seсinДt, kаmonёtas ne tikai се]oja сauгAustrumeiropas teгitoriju, vietё.jiё iеdzivotаji tas ar7 izmantoja,iеsaistija vietёjn nаudas аpgro.z1ba.

StrДdДdami aг kadu 9._l l . gadsimta depozТtu, mёs va-ram notеikt visas monёtas, sa.kДrtot tДs pёс kalёanas vietаsun laika, izskait lot taja pДrstД-vёto valdniеku un pi lsёtu skaitu,tomёг depozТts joprojаm bustikai nejauSi гadusies monёtugrupa. Paг noteiktu l ikumsaka.ribu аtspogu}otaju dеpozТts k|usttikai tada gadijumД, ja ta iz-pёtё t ikusi piel ietota stingгazinДtniskа sistemаtizДсij a. Vien-mёr jaatсеras, ka naudas apgгo.zТbai ir savi attТstТbas likumi,kas аtspoguIojas dеpozТtu sa.stДva l ikumsakагib5s.

Kufisko diгhёmu depozi|ll zi.nаtnisk5s sistеmatizaсijas pa.matl iсёjs iг ievёгojamais kгiеvunumism5ts R. Fаsmers (l888_l938). Vеiсot visu AustгumeiгopЕatrasto depozitu siku analizi,viцS izS[iгa ёеtгus hгonolofiskuspeгiodus diгhёmu apgгozibа. Piг.mais pегiods aptvег 8. gadsimtaheigas ц& ,'9. gаdsimta piгmo

6t

сеturksni, kad t ika.noglаbati dе-pozltt, kuru liеlДka da]a sastДvno ZiemеJаfг ika kaltajДm monё-tДrn; 9. gadsimta vidu un l idzl0. gadsimta sДkumam dominёAbДsidu dinast i jas monёtas, ku.гаs kala tаdДs Azi jаs pi lsёtaskДBagdadё, Kufa, BasгД u. с 'TгeSa per ioda dеpozТtos ( l0. gad-simtа pirmа pusе un vidus) аb-solutД vaiгДkumД iг sаmаnldudiгhёmi, kuri ka1t i Vidus5zi jaspi lsёtas: SamarkandД, Sa5Д(TaSkеntД), BuhДга. СеturtаjД"pёdёjа diгhёmu аpgrozibаs pe-г iodД (960-10l4) l idz ar samа-nidu diгhёmiеm sаstopami ar7Buvеihidu un Zi jar|du dinаst i judirhёmi.

Hгono1ogiskie pегiodi pa|Idzizpёt it Austrunru sudraba ap.gгozibu Еiropas tегitoгi jД. Paгpаmatu цemot Fаsmera pегiodi-zaciiu, no hronologiskа aspеktaizdevies s istematizёt visus Lаt-vi jаs dеpozitus, noskаidrot mo-nёtu t ipu аp!гozibas sесtbu, nо.teikt dirhёmu iеoludеs sДkumuun bеigas. Dirhemu iеpluёanaLаtvi jas tеr i tor i jД sДkДs 9. gаd.simta vidП, vis intensТvаkа tа bi jаl0. gadsimta piгmаja pusё unpamatД 10. gadsimta 80. gadosbeidzДs, lа i gan atseviё11as mo-nёtas pie mums nonДса lТdz pаt

62

l012./ l0 l3. gadam. DiеmZёl pi t lmums atrasto kuf isko dirhёшrrdеpozitu vaiгakums nav saglаbДjiеs un to ana|7ze iг apgruti-natа, tДpёс dirhёmu apgгozibаsaina Latvi jas tеr i tor i jД nevaГbnt pi ln igi skaidгa.

AustrumеiгopД аtrаstos 11gаdsimta depozitus s istеmati-zёi а kгievu numisrnДts N.. Bаuегs( l .8s8-l943). l$еmot vёra iz-maiцas dеpozitu sastДvД, viцЁari izSl iгa ёеtгus monёtu ap-grozibas hгonolo$iskos pегiodus.PiгmД peгioda ( l1. gadsimtapiгmais сеtuгksnis) dеpozitosvёl |ot i daudz kuf isko monёtu,no vДсu dеnДriеm daudzi kalt iSaksi jД, Rеinаs аpgabalД; tге.SajД viеta ier indojаs Еtеlгedа IIla ika angJu denДгi ' otrД periodа(l l . gadsimta vidus) depozTtosdiгhёmu skaits sаmаzinаs, piе*aug vДсu un ang|u dеnДru dаш-dzums, sаstopami aгi аtsevi5l; iёеhu, ungаfu un ziеmе|ita|u de-nДri, Bizant i jas mi l iaг is i j i unkгievu srebгeцiki. Sakot arl l . gadsimtа vidu, dеpozitosvё-rojamas bfrt iskas izmаiцas. Pi l -nlЬa izzud kufiskiе dirhёmi, an-glosakSu dеnari . Piгmajа viеtДizvirzaз Fгizijas un Utrеhtas(musdiеnu Holаndеs un Be]f i-jas tег i toг i ja) denДri . l l . gad-

simta beigДs depozitш sastДvsаtkal mainДs - taios savДktasdaZДdаs l l . gadsiйta monёtаs.Skait1iski 5ie deoozТti iг v is l iе-lаkiе, Fr iz i jas un Utrеhtas mo-nёtаs tаjos vаiгs nedominё, to-t ies iг pДгstavёt i v is i t iе monёtut ipi , kr iг i bi juSi sastopаmi Aus-tгumеiгopД visД 1 l . gadsimta.

Qiеtumеiropаs monёtu dеpo..z1ti Latvijas tегitorijД saglabД.juSiеs daudz lаbДk par kuf iskа-j iem. Ba1stot iеs uz iеpгiеk5mi.nёto s istеmаtizДсi ju, 5o depo-zitu sastДvД izdеvies atklаt vе.sеlu viгkni ipatnibu, kas tos at-S[ir no pДrёj iеm Austгumeiro-pas dеpozit iеm. l l . gadsimtapiгmД сetuгkSцa dеpoziti Lat-vi jД ir skait l iski nеl ie l i , Riеtum-еiropas dеnaru tajos ir nedaudzтnazАk nekД Austrumu mоnёtu.SДkot aг l 1. gаdsimtа vidu, Lat-

Latvi jas tеr i tor i ja saka iеplustl0. gadsimta bеigas. Depozit it ika noglabДti galvеnokДгt11. gadsimta piгmajа сеturksnТ,40.-50. gados,un 70. gаdos.DenДru iepluSana pamatos bei.

dzДs l1. gаdsimtа 70._80. ga.dos.

Pгесizu naudas apgгozibaspегiodu notеik5anа Austrum.eiropаs tеr i tor i jД ir musdiеnu nu.mismДtikas iеvёгojamаkais Sa-sniеgums. DеpozТtu analtzе, kast iеk izdaгТta, balstot iеs uz SopeгiodizДсi ju, Iauj аtklДt to sа.stаva izmаiцu l ikumsakaгibas.

Dal i jums hгonolof iskajos pе-r iodos numismДtiеm atvieglodepozitu datё5аnu. Sесigas iz.maiцas dеpozitu sаstДvД, st ingriiezimёtas naudаs apgгozibaspeгiodu robеZas l iесina par labudеpozitu datёЁanai pёс pёdёjДsmonёtаs. Latvi jаs tеr i toгi jД gad-simtш gaitД nauda nеiеpludaviеnmёгigi , piеmёгam, vis intеn.sТvДkД monёtu plusma bi jа vё.rojаma l0. gadsimtа sakumа unl l . gаdsimta piгmajД pusё. TiеБiSo la ikposmu depozitus iespё-jams datёt vispreсizДk, jo intеn-sivД monёtu piepluduma dё| toаpgrozibаs la iks bi ja iss, att iе-сТgi ДtrДk tas ar i nonДсa depo.zitos.

Depozitа s istеmаtizё6аna unprec7za datё5аna iгt ikai pirmаissol is tД izpёtё. Tаlаk seko atгa-dumu topogrДfiskа f iksaсi ja _аtгaёаnas viеta tiek atz7mёtakаrtё. DеpozТti paгДda t iгgotДju

63

karavДnu сe|us, svarigus t irdz.niесibаs сеntrus un tДdёjаdi iгneaizstaiams аvots novada unpi lsёtas soсialas un еkonomis-kДs vёstuгеs izpёtё.

Dеpozit i , kas atrast i Lаtvi jastегitor i jД, pirmДm kartДm iгviе.tёjДs naudas apgrozТbas 1iесi-niеki , t iе vаrёjа piеdегёt fеoda-I iеm, t irgotаj iеm, amatniekiеm.Rodas jautДjums, vai iг bi ju5iаr i depozit i , kas piеdегёju6isvеёzemju tirgotДjiеm. TДdi dе-poz|t i iг аtrast i; tajos parast iir Joti d'aldz monёtu, tiеаtSl irаs аr i pёс sastДva. Pгo.tams, ne jau vis i dеpozit i , kastajos la ikos noglab5ti zеmё, iгuzieti. Intеrеsаnti bi|ls, llzzinatto monёtu aptuveno skаitu, kаstr i ju gadsimtu gaitД nonДkuSasmusu zemё. To pаtеikt, protams,iг grfrt i , taёu skaidгs, ka to bi j isdaudz vairДk par z inДmаjiempiесiem tukstoSiеm. loti daudzmonёtu t iс is parkausёts, |ai iz.gatavotu rotasl iеtas. Daudzi dе.poziti vёl gаida savu atradёju.Rakst iskiе piеminеkJi l iесina, kaviеtёj iem iеdzivotaj iеm bij issudrаbs piеt iеkamД dаudzumД.855. gadа zviedгu karal is olafsiebгuka KuгsД, iецёma Jnrpi l i(tagadёjo Gгobiцu), aplеnсaApul i (Zieme|l ietuvД) un noslё.

64

dza|7glml l arkurSiеm. KuгSi аt-dеva nе t ikаi v isu zеltu un iеro-ёus, ko iepriеkSёjД gadД bi ja iе-guvuSi ka laupijumu no daцiеm,bеt arТ pusmДгсiцu sudrаba paгkatru Apulеs pi ls iеdzivotДju.SpгiеZot pёс p5vеsta sПtцаAlnаs Balduinа sudzibas un pД-vеsta Grеgoгa IХ pгasibаs, Zo-bеnbrД|u ordеnis Latvi ja unIgаunijД pirmajos 30 karа ga.dos iеdzТvot5jiеm аtцёmis 9 ton-nаs sudraba! Indri[<a Livonijаshronika vёsta, kа l209. gаda,iеkarojot latga]u сentru Jегsiku'vДсu kaгasoёks <<savДca daudzlaupТjuma,

.pацеmdаms dгёbеs

un sudгabu, un puгpuгu, undaudz lopu, un no Ьazn7cАmzvanus un svёtbi ldes, un сitasrotas un naudu>>. Pieсu tuksto6umonёtu kopsvars iг aptuvеnil4 kg sudraba, tДpёс lo$iski va.гаm sесindt, ka g.-|2. gad.simtД Latvi jas tегitor i jб iеplu.duSo monёtu skaits bi i is dаudzl iе lДks.

Protams, zindma dala sudгa-ba l l . un |2. gadsimtД Latvi jаsteritorijа nokJuva .stieцu veidД,taёu monёtas tolaik bi ia vienаno svarТgДkajam sudraba izеj-viеIДm.

LаsTtДjus dro6i vien inteгesё,ko varёja nopiгkt paг noteiktu

sudгaba monёtu. T5, piemёram,сaunДda Kriеvzеmё mаksДjat ikai l diгhёmu. сitas kаZokadasbija nеdaudz dДгgаkаs. Betviеns dirhёms, pёс Ibn FadlДnal iесibas, аtbi lst v ienas za|asst ik la krеl lеs сеnаi! Austгumuun Ziemе|u ЕiropД tatad parkгеJ]u sauju varёja iеgДd5tiеsvеselu kaldzi kaZokаdu. kuгasAustгumos t ikа аugstu vёrtёtas.SkandinДvijД par vегgu mak.sДja 200-300 g sudraba. IpaBidагgi bi ja iегoёi: zobеns _ 125 gsudгаba, Ёl5ёps _ 50 g sudraba.DДгgas bi ja аrТ ziгgl ietas _kаpS]i - |25 g sudгabа. NаzismaksДja 3 g sudraba jеb viеnudiгhёmu. Kijеvas Kгievzеmёziгgs mаksaja l50 g sudraba,govs - B0 g, аita - 15 g,сuka - l0 g sudгabа. TДtad,la i nopiгktu z irgu, vajаdzёja sa.

maksДt 50 dirhёmus vai aоtu-veni l50 Rietumeiгopas dеnЪгu"kuri svёra tгts reizеs mazбknеka dirhёmi.

Daiiem vietёjiеm iеdzivota-jiеm piedеtёja diezgan daudzsudrаbа. Livoni ias hronikД stДs-tits, ka |2|4. gЬda ziema Bevе.rinas valdniеka Ta|iva|йa dёlino igauцiem iеguva kaга lаupi.jumu tr is L ivonijаs talеntu vёr-tтbа (t. i . , ap 20,4 kg sudгaba).Jаu nakamаjД gаdа igаuцiiеbruka BеvегТnД, sаgust i ja TД.l ivаldi un, dzivu сеpinДdami uzuguns, аtцёma tam 50 ozегi4us't . i . , 5 kg sudгaba. Pаrёjo TДl i-valdis nelzradlja. Pаг 5o sud.гabu varёja nopirkt 34 zirgus,62 govis, 330 aitas vai aгТ 40zo-bеnus, 100 S}ёpus. Protаms, tadssudraba daudzums vаrёjа piе.dеrёt t ikai diZсi l t igaj iеm.

5 - l l54

NoBЕIGUIvls

SТ grДmata iеpazist inДja аr sе-nДko monёtu atradumiеm Lat-vi jД, pastДst i ja pаr numisma-tiku - zindtni, kas pёta monё-tаs. NшmismДtika ir pаtstДvigazinАtne, kas nepaгtraukti attis.tДs, tai piеmit savas spесif iskasmetodеs, paцrёmieni, savs аvotuloks. Pёdёjа la ikД augto сi lvёkuskaits, kuгi intегеsёjas par sa-vаs dzimtеnеs vёstur i . Aug aгТmonёtu vДсёju _ kolekсionaгuskaits. JДсeг, ka lasitajs, iеpa-ziniеs aг gramatu, sДks jau сi .tadi raldzlties uz sеnam monё-tбm un dеpozТtiеm, sapгat is Sosvагtgo vёsturеs l iесinieku l iе lonoztmi. Cerаms, ka, gаdTjumаja kДdam izdosiеs atгаst dеpo-z7tu' tad tД monёtаs nеtiks no.

zaudёtas, izdДvinДtas <piеmi.цai>> vai izpДrdotas. Pаr depо-z7tl un monёtu аtradumiem zi-цojiеt viеtёjiеm novadpёtniесi-bas muzej iem vai ar i Latvi jаsVёsturеs muzeiam, kas mПsuгеpubl ikД iг gаlvena depozтtukгДtuvе. Beidzot stДstu Dаг nu-mismДtiku, gr ibёtos сitёi izс i lazinatnieka A. Fiodorova-Davi-dova vДrdus: <Ci lvёkam, kurSvеlt i j is savu dzТvi numismДtikai,iг v ienaldzТgs tas varenais spёk5,kas mit monёtа. Viцu inteгesёnеvis tas, ko paг ёo monёtu varnopirkt, bеt gаn tas, ko Si mo.nёta var p3-stДstТt paг to la iku,kad ta kаlta, un paг-zemi, kuгДbijusi apgrozlbА.>>

LlTЕRAToRAs sARAKsTs

|. Ducmаne K., Rumnieks У. Piесpa- 5.dsmit stДsti par naudu. - R.' 1988.

2' Lаtvijas PSR Zinаt4u akаdёmijаsTеrminologijas komisijas pieцemtie 6.numismаtikаs, hегаldikаs un sf га-gistikas termini (51. bi!еtens) l lLPSR Z^ Vёst is. _, 1982. - . 7 'Nг. 6. - 120.-139. 1оp.

3. Snore R. Sеno monЁtu atгаdumiLatvijel l Vёstures atzi4aз un tёlo- 8.jumi. - R., 1937. - 27.-44. lpp.

4. Urtаns V. SеnДkie dеpoziti rit-v i jа. - R. ' 1977.

Feng|er II., Giеroa G', Unger V.-Tгansprеss Lеxikon Numism't ik. .-Bеr l in, l976.Беpeа T. zИ. МoнетьI в aDхеoлoги-ческих памятHикaх Лaтвии Iх_ХII вв. - P. ' 1988'IЙуеgpeвuu 9. C. Bocтoчнaя Лaт-BИЯ I.l сoсеДIlиe 3eI\,{ли в Х-ХII вв. _ P.. 1965.Фe1opoв.!,авьtОoв Г, .A. Мoнеты _свидетели пpoшлoгo. _ Д{.' 1985-

SATURS

Iеvads 5Romiе6u monёtas Latvija 9Austrumu monёtаs l3Rietumeiropas dеnДгi 23Dеniгu ieplu5аnas се|i un laiks 33Noslёpumainas monёtаs 38Rituаla mohёtаs 42.jЦonёtu rotаs 50Depoziti 56Nobеigums 66litегatuгas saгaksts 67

TAтYANA BЕRGANUIvlIsll{Aтlсs

oN LAтvIA's ANсIЕNт тIIYlЕs<Zinatne> Publ ishing House

Riga 1992In Latviаn

TAтJANA BЕRGA

NUlvrlsltlAтlKAPAR LAтVIJAS sЕNAтNt

Rеdaktoге V' Stаbulniеce.Мakslinieсiskais гedaktoгs G. Krutois.

Tеhniskа геdaktoгe G, S|epkoтlа. .

Koгеktoгe B, Varpа.Nodota saliksanal 20.lt.90. PагakstitaiеspiеSanai; 04.02.92. Foгmаts 60Х70/16.тiPogr. papтгs Nг. l. Literаtiiгas gaтпitiiта.Augstspledums. 4,09 uzsk. lespiedl.; 3,64lzdevn. l. Pasiit. Nг.ll54. 2 сehs. Izdevnie.сiЬa <Zin6tnе>, 226530 PDP Riga' Turgeцevаleli 19. ReЁtstг. apllёсiba Nr. 202б0. Iespiestаt ipogгаf iJa (Rota}, 2260l l Rige' Blaumaцa

ielа 38/40'

T. BERGAшшМ.TsrAтIкA

PAш ш,ATv,шJ.As sшшAТrtr