par sirds veselību un dzīvotpriekujeb kā nodzīvot līdz 120 ... 2019.pdf · sirds un asinsvadu...
TRANSCRIPT
Par sirds veselību un dzīvotprieku jeb kā nodzīvot līdz 120 gadiem?
Profesors Andrejs Ērglis
Latvijas Kardioloģijas centrs, Paula Stradiņa KUS
LU Kardioloģijas institūts
Latvijas Kardiologu biedrība
Interešu konflikta deklarācija
• Esmu saņēmis honorārus par lekcijām no:
– Amgen, Abbott Laboratories, Astra-Zeneca, Bayer, Boehringer Ingelheim, GlaxoSmithKline, Berlin Chemie / Menarini, Merck, Pfizer, Sandoz, Sanofi, Servier Laboratories, Siemens laboratories
– Abbott Vascular, Boston Scientific, Biotronik, Biosensors, Cordis
Pauls Stradiņš (1896-1958)
Aliis inderviendo consumor (Dodot gaismu, sadegu).
Medicīna reizē ir amats, zinātne un māksla.
Tikai labs cilvēks var būt labs ārsts.
Mīlestība ir augstākā medicīna.
Man jāatstāj pēc sevis klīnika, ķirurgu skola un muzejs
Veselība
• Veselība ir viena no cilvēka pamattiesībām, tā nav tikai
slimības neesamība, bet pilnīga fiziska, garīga un sociāla
labklājība, kā dzīves kvalitātes, personīgās un ģimenes
labklājības pamats.
Veselība Slimība
Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums (dzīvesilgums gados)
LR Centrālā statistikas pārvalde
54
58 58
6970 71 71
70 6971
70 70 6967 66 67
69 70 70 70 70 70 70 71 71 71 71 7172 73 73 74 74 74 74 75 75
51
55 55
65 66 67 6664 64
6664 64 63
62 61 61
64 64 64 65 65 64 64 65 66 65 65 6567 68 68 69 69 69 69 70 70
57
61 61
7274 74 74 74 74 75 75 75 75 74 73 73
76 76 76 76 76 76 76 76 76 76 76 7677 78 78 79 79 79 79 79 79
50
55
60
65
70
75
80
85
901
89
6
19
24
19
34
19
35
19
58
19
61
19
65
19
70
19
76
19
80
19
86
19
90
19
91
19
92
19
93
19
94
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
20
16
Pavisam vīrieši sievietes
Cilvēces “evolūcija” un nāves iemesli
2.5 miljoni gadu 50 gadi
www.spkc.gov.lv
Asinsrites sistēmas slimības =55,7%
Audzēji = 21,1%
Ārēji nāves cēloņi = 5,9%
Gremošanas sistēmas slimības =3,6%
Elpošanas sistēmas slimības =3,0%
Citi
Nāves iemesli Latvijā (2017)
KAS
(Infarkts)
Dislipidēmija
Sirds mazspēja
Cukura diabēts
Aritmijas
CVS
(Insults)
Hipertensija
Onkoloģija
KAS: Koronāro artēriju slimībaCVS: Cerebrovaskulāra slimība
Labākie ārsti slimību novērš, viduvējie – ārstē pirms to acīmredzamām izpausmēm, bet sliktākie – ārstē jau pilnīgi uzplaukušu slimību.Huang Dee Nai-Chang (2600.g. p.m., pirmais ķīniešu medicīniskais raksts)
Sirds un asinsvadu slimības (SAS)ATEROSKLEROZE
SAS Risks
Reichek N. J Am Coll Cardiol. 2006;47:1159-1160. Stary HC et al. Circulation 1995; 92:1355-1374
“Kur ir robeža starp riska faktoriem un slimību?”
SAS
Hipertensija
Dislipidēmija
Smēķēšana
Diabēts
Vecums
Dzimums
Iedzimtība
Endotēlija disfunkcija
Gludās m. š.un kolagēns
No 0-20 g. v. No 21-30 g.v. No 31-40 g.v.
Lipīdu progresējoša izgulsnēšanās Tromboze
Putušūnas
Tauku izgulsnējumi
Starp-bojājums Ateroma
Fibrozapanga
Nestabila panga
Pangas ruptūra un tromboze
Aterotromboze: • Miokarda
infarkts• Insults• Kāju išēmija
un gangrēna
Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekciju slimību riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģisks pētījums
Ērglis A et al. Latvijas Ārsts 2010;10:20-26
Riska faktors Kopējā populācijā (%) Vīrieši (%) Sievietes (%)
Smēķē patlaban 18,2 30,5 11,4
Arteriāla hipertensija 45,4 53 40
Hiperholesterinēmija* 75,2 72,0 78,0
Paaugstināts glikozes līmenis** 28,7 35,3 24,9
Aptaukošanās*** 30,1 25,6 32,6
*KH ≥ 5 mmol/l; **Glikoze ≥ 5,6-6,99 mmol/l; **ĶMI ≥ 30 kg/m2
137
236
312 324367
225
461
592 591562
0
100
200
300
400
500
600
700
25-34 35-44 45-54 55-64 65-74
Dalībn
ieki
(n)
Vecums (gados)
Vīrieši
Sievietes
Dalībnieku skaits:
4042 (3981 analizētas)
Vidējais riska faktorus
skaits: 3 (3.5 ♂, 2.7♀)
Nejaušināta izlase
6000 respondentu vecumā no 25 - 74 g.
45 intervētāji
55 E.Gulbja laboratorijas
43 lpp. anketa ar 150 jautājumi
AS, antropometriskie mērījumi,
holesterīns, glikoze
• Lauka darba sākums: 1.11.2018
• Pirmie rezultāti:2019.gada rudens
KSS
(Infarkts)
Dislipidēmija
Sirds mazspēja
Cukura diabēts
Aritmijas
CVS
(Insults)
Hipertensija
Onkoloģija
PCI&KAŠ
Cilmes šūnasMedikamenti
Dzīvesveida
modifikācija
Ierīces &
Tehnoloģijas
Jauna domāšana un mērķi
Vidusjūras (arī Baltijas?) diēta un veselība
Sofi F et al. BMJ 2008;337:a1344
Kopējā mirstība 9%/RR 0,91; 95% KI 0,89-0,94/
Kardiovaskulāra mirstība 9% /RR 0,91; 95% KI 0,87-0,95/
Mirstība no audzējiem 6%/RR 0,94; 95% KI 0,92-0,96/
Parkinsona un Alcheimera slimību risks 13%/RR 0,87; 95% KI 0,80-0,96/
12 pētījumu metaanalīze ar 1,5 milj. cilvēku ar apsekošanu 3-18
gadu garumā
• Lielas augļu un dārzeņu devas
• Pilngraudu produkti, kartupeļi, pupas, rieksti, sēklas
• Olīveļļa – kā svarīgs mononepiesātināto taukskābju avots
• Piena produkti ar dabiski zemu tauku saturu
• Zivis ( vismaz 2 x/ned.) • Putnu gaļa, sarkanā gaļa • Olas 0-4 x/nedēļā • Vīns nelielos daudzumos,
kopā ar ēdienu!
Fiziskās aktivitātes ietekme uz mirstību
• Veseliem indivīdiem fiziska slodze samazina nāves un kardiovaskulāras nāves risku par 20-30%
• Pacientiem ar esošām sirds slimībām (pēc akūta miokarda infarkta, koronāro artēriju šuntēšanas, perkutānas koronāras intervences, ar stabilu stenokardiju) fiziska aktivitāte samazina kardiovaskulārasnāves risku par 30-35%
• Fiziskā aktivitāte ir viens no galvenajiem nefarmakoloģiskajiem pasākumiem sirds un asinsvadu slimībuprimārā un sekundārā profilaksē
European Guidelines on cardiovascular disease prevention in clinical practice (version 2012)
Vinsents van Gogs
Smēķēšanas kardiovaskulārie“defekti”
• Cigarešu smēķētājiem salīdzinājumā ar nesmēķētājiem:
2 – 4 reizes lielāks koronārās sirds slimības risks
2 reizes lielāks išēmiska insulta risks
3 reizes lielāks abdominālās aortas aneirismas risks
10 reizes lielāks perifēro artēriju slimības risks
Maxcy KF, Rosenau MJ, Last JM, Wallace RB, Doebbling BN
(eds.). Public Health and Preventive Medicine. New York: McGraw-
Hill;1998;817–845 U.S. Department of Health and Human Services,
Centers for Disease Control and Prevention. A Report of the
Surgeon General, 1989,1998, 2004. Ockene IS et al. Circulation.
1997;96:3243-3247. Lee AJ et al. Eur Heart J 1997; 18: 671-676.
• Mīti un patiesība:
• Jaunākiem smēķētājiem
ir lielāks infarkta risks kā
vecākiem
• Neatkarīgi no tabakas
veida infarkta risks ir
palielināts
• Pasīvā smēķēšana
palielina akūta miokarda
infarkta risku – jo
ilgstošāka pasīvā
smēķēšana, jo lielāks
risks
Asinsspiediens un mirstība
Prospective Studies Collaboration. Lancet 2002;360:1903-13
256
128
64
32
16
8
4
2
1
0
120 140 160 180
256
128
64
32
16
8
4
2
1
0
120 140 160 180
50-59 g.v.
60-69 g.v.
70-79 g.v.
80-89 g.v.
50-59 g.v.
60-69 g.v.
70-79 g.v.
80-89 g.v.
40-49 g.v.
Mirstība no insults Mirstība no KSS
Mirstīb
a
TAS (mmHg) TAS (mmHg)
TAS-sistolisks asinspiediens
Riska faktoru un to korekcijas loma miokarda infarkta izcelsmē
Yusuf. Lancet. 2004; 364:937-952.Jusuf S, et al. Lancet 2004;364:937-52
Akūta miokarda infarkta gadījumu-kontroles pētījums 262 centros, 52 valstīs:15152 gadījumi, 14820 kontroles
Od
ds
Ra
tio
(95
% C
I)
51
225
612
864
32
16
8
4
2
1
Smēķ
ēšana
(1)
CD
(2)
AH
(3)
ApoB/
A1
(4)
1+2+3
Vis
i 4
+
↑sva
rs
+P
S
Visi RF
Alkohols = vismaz 3 reizes nedēļā
CD= cukura diabēts, AH= arteriāla hipertensija, PS=psihosociāls; RF= riska faktors
Riska faktoru ietekme Riska faktoru korekcijas ietekme
REGARDS: Dzīvesveids un insulta risks
Ne-smēķē
Esiaktīvs
Kontrolēholes-terīnu
Kontrolēasins
spiedienu
Ēdveselīgi
Zaudēsvaru
Samaziniglikozeslīmeni
Kulshreshtha A, et al. Stroke. 2013Jul;44(7):1909-14.
1
0,7 0,67
0,530,4
0,5
0,35
Insulta risks
Ideālas veselības komponentes
0 k 1 k 2 k 3 k 4 k 5 k 6 k
Insulta risks (HR) atkarībā no ideālasveselības komponenšu skaita
Ko
riģē
tāri
ska
atti
ecīb
ain
sult
ain
cid
ence
i Jo vairāk ideālas veselībaskomponenšu, jo zemāks
insulta risks.6 komponents = 65% riska redukcija
The Reasons for Geographic And Racial Differences
in Stroke (REGARDS) ir nacionāls uz ASV populāciju
balstīts kohorts (in=30 239, vecums ≥45 g., 2003 -
2007).
No 22914 cilvēkiem bez iepriekšējas SAS un ar LS7
datiem datiem 4,9 gadu apsekošanas laikā 432
attīstījās insults
Veselīga dzīvošana un novecošana
Haveman-Nies A et al. Age and Ageing 2003;32:427-434
120?
Vesels
Nevesels/miris
Vecums72,5 g 82,5 g
(1) Neveselīgs dzīvesveids; (2) Veselīgs dzīvesveids
Ve
selo
īpat
svar
s (%
)
82,5 g
Voltērs (1694-1778)
Ārsti ir cilvēki, kas
izraksta zāles, par
kurām zina maz, lai
ārstētu slimības, par
kurām zina vēl mazāk,
cilvēkiem, par kuriem
nezina neko
KSS
(Infarkts)
Dislipidēmija
Sirds mazspēja
Cukura diabēts
Aritmijas
CVS
(Insults)
Hipertensija
Onkoloģija
PCI&KAŠ
Cilmes šūnasMedikamenti
Dzīvesveida
modifikācija
Ierīces &
Tehnoloģijas
Jauna domāšana un mērķi
Aterosklerozes mehānismi un
arstēšana
Hanson GK. N Engl J Med 2005; 352:1685-95.
“Sliktais” holesterīna infiltrācija
Iekaisums un pangas formēšanās Tromboze
Aspirīns, klopidogrels,
tikagrelors
Anti-cilvēkainterleikīna1β antivielas
Statīni
Statīni: Medikamenti holesterīna pazemināšanai
“Labais” holesterīns
“Sliktais”holesterīns
HOLESTERĪNI:• Zema blīvuma lipoproteīnu jeb
“sliktais” holesterīns (ZBLH)pārnes holesterīnu uz asinsvadu sieniņām un tur nogulsnējas (60-70%)
• Augsta blīvuma lipoproteīns jeb “labais” holesterīns (ABLH)aiztransportē lieko holesterīnu prom no šūnām un asinsvadiem (10-20%)
Holesterīna veidošanās aknās un citos audos
(~80%)
Holesterīna uzņemšana ar pārtiku
(~20%)
HOLESTERĪNA AVOTI: ĀRTĒŠANA:
Diēta, dzīvesveids
Statīni
Raymond C et al. CCJM 2014 Jan;81(1):11-19.
No
tiku
mu
bie
žum
s, %
Sasniegtais ZBL-H, mg/dl (mmol/l)
(1,03) (1,55) (2,07) (2,59) (3,10) (3,62) (4,14) (4,65) (5,17)
70 mg/dl(1,81 mmol/l)
100 mg/dl(2,59 mmol/l)
Sekundārā profilakse
Primārā profilakse
Ļoti augstsKV risks
?
Jo zemāks holesterīns, jo mazāk kardiovaskulāru notikumu
Jauni medikamenti iekaisuma mazināšanai
Ridker PM. ESC 2017. Nenovēroja izmaiņas ZBL un ABL līmenī
Kanakinumabs: Anti-cilvēkainterleikīna 1β antivielaa
Primārais KV galapunkts: Nefatāls MI, nefatāls insults, KV nāve (MACE)
Papildus efekti CANTOS pētījumā
Kanakinumabs saistīts ar augstāku fatālas infekcijas incidenci kā placebo (0,31% visas kanakinumaba devas vs 0,18% placebo, p=0,02). Kopējā mirstība neatšķīrās (HR visām kanakinumaba devām vs. placebo, 0,94; 95% CI, 0,83-1,06; P=0,31).Mazinājās artrīts, osteoartrīts, podagra.
Ridker PM. ESC 2017.
Papildus nekardiovaskulārie klīniskie ieguvumiMirstība no audzējiem
• Koncepta pierādījums: iedarbojoties uz iekaisumu (IL-1β), tiek ietekmēts aterosklerotiskais process
• Cena nesamērīga (apmēram 14000 Eur/150 mg deva)
• Nepieciešami turpmāki pētījumi par ietekmi uz iekaisumu, kā arī drošību, ieskaitot infekciju
KSS
(Infarkts)
Dislipidēmija
Sirds mazspēja
Cukura diabēts
Aritmijas
CVS
(Insults)
Hipertensija
Onkoloģija
PCI&KAŠ
Cilmes šūnasMedikamenti
Dzīvesveida
modifikācija
Ierīces &
Tehnoloģijas
Jauna domāšana un mērķi
ZELTA STANDARTS
Kā diagnosticēt sirds slimības mūsdienās?Koronārā angiogrāfija
Intravaskulārās metodes
JAUNAIS STANDARTS
IVUS Virtuālā histoloģija
ChromaFlo
FFR
Attēla vadīta terapija
OCTAntegrāds IVUS
Antegrāds kateters
Ko-reģistrācija
CFR
ICE
Ultraskaņa un tuvējā infrasarkanā gaisma
attēldiagnostikā: IVUS&OCT
Fibrotic
Lipidic
Necrotic
Calcified
Fibrotic
Fibrofatty
Necrotic core
Dense calcium
A B
C D
Matemātika un fizika
http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/medicine/laureates/1979/
Budoff MJ et al, JACC 2008;52:1724-1732; Miller JM et al , NEJM 2008;359:2324-2336;
Meijboom WB et al, JACC 2008; 52:2135-2144; Meijboom WB et al, JACC 2008;52:636-643
Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā 1979: Allan M. Cormack (amerikāņu fiziķis no DĀR) un Godfrey N. Hounsfield (angļu elektronikas inženieris) par datorizētaskompjūtertomogrāfijas izstrādi"
Koronāra CT angiogrāfija
• Koronārā CT angiogrāfija (CCTA) ir neinvazīva metode koronāroartēriju slimības novērtēšanai ar augstu jutību slimības atklāšanā un augstu negatīvo prognostisko vērtību obstruktīvas slimības izslēgšanā
• Tomēr CCTA salīdzinājumā ar invazīvo angiogrāfiju/FFR ir augstsviltus pozitīvu rezultātu biežums un tā nevar atklāt hemodinamiskinozīmīgus bojājumus
Bioloģija (anatomija, fizioloģija, ģenētika)
Matemātika un fizika
Neinvazīva koronārās asinsplūsmas novērtēšana: CT-FFR, Heartflow
Skaitliskā šķidrumu dinamika (Computational fluid dynamics, CFD) aprēķinašķidrumu spiedienu un ātrumu, balstoties uz fizikas likumiem: nepārtrauktības(masas saglabāšanās) likumu, impulsu nezūdamības likumu.CFD plaši lieto aviācijas un automobiļu rūpniecībāCFD šobrīd iespējams pielietot koronārās asins plūsmas pētījumiem
Mehānikas inženierisCharley Taylor
FFRCT
Courtesy: C. Farhat, Dept Aeronautics, Stanford
Spiediens Ātrums
Mierā
Hiperēmijā
FFR
AngioķirurgsKristaps Zariņš
Bioloģija (anatomija, fizioloģija, ģenētika)
Matemātika un fizika
Matemātiskā modelēšana perkutānas koronāras intervences rezultāta plānošanā: Virtuālā stentēšana
Taylor CA et al. J Am Coll Cardiol 2013;61:2233–41
Matemātika un fizika
Animācija un dizains
SAS ārstēšanas iespējas
Drory Y. Eur Heart J Supplements 2002; 4 (Suppl H): H13–H18
Zems risks:Asimptomātiski cilvēki,
<3RF; Kontrolēta
hipertensija; Viegla,
stabila stenokardija;
Sekmīga
revaskularizācija;
Miokarda infarkts >6-8
nedēļas vecs; Viegla
vārstuļu kaite; HSM,
NYHA I
Mērens risks:≥3RF (neskaitot dzimumu); Mērena, stabila stenokardija; Nesens miokarda
infarkts >2 un <6 ned.; Viegla vārstuļu kaite; HSM, NYHA II
Augsts risks:Nestabila stenokardija; Nekontrolēta hipertensija; Mērena, stabila
stenokardija; Nesens miokarda infarkts <2 ned. ; Augsta riska aritmijas;
Hipertrofiska obstruktīva KMP; Mērenas, smagas vārstuļu kaites; HSM,
NYHA III/IV
Kurš ārstēs?Kardiologs? Kardioķirurgs? Ģimenes ārsts?
Kardioloģija (grieķu val. καρδίᾱ, kardiā, "sirds"; -λογία, -logia, “-mācība”) irmedicīnas nozare, kas pēta sirds un asinsvadu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
Ārstus, kas specializejas šajā nozarē, sauc par kardiologiem. Ārstus, kas specializējas sirds ķirurģijā, sauc par kardioķirugiem.
PCI (“stentēšana”) vai KAŠ (“šuntēšana”)
PCI – “stentēšana”
Miokarda infarkta ārstēšanaLaiks ir muskulis
Gersh BJ et al. JAMA 2005 Feb 23;293(8):979-86.Gershlick AH et al. Lancet 2013; 382: 624–32
Saistība starp ārstēšanas laiku, mirstību un miokarda bojājumu
Mir
stīb
as m
azin
āšan
ās (
%)
Laiks no simptomu sākuma līdz reperfūzijai (%)
Kā atpazīt miokarda infarktu?
1
13
22
44
59
6874 76
71 7478
3036 33
29 2823
14 1621
158
69
5549
36
2620 18 16 13 11 12
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90Visas PCI Fibrinolīze Bez reperfūzijas
Paci
enti
(%)
REPERFŪZIJAS STRATĒGIJA
Latvijas AKS reģistrsMiokarda infarkta
ārstēšana un mirstība
4 4
6 7
9 8 7
4 5
12
11
11
20
18 19
13
5 5
25 2
7
24
28
28
32
16
38
31
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
HOSPITĀLĀ MIRSTĪBA(%)
PPCI Fibrinolīze Bez reperfūzijas
Vienota
domāšana
jeb
sistēma
valstī
Veselības
veicinā-
šana
Dialogs ar
politiķiemIzglītība
Infrastruk-
tūras
attīstība
Sirds un asinsvadu slimību monitoringsAKŪTU KORONĀRU SINDROMU REĢISTRS
Sadarbība
ar ģimenes
ārstiem
Invazīvās
kardioloģi-
jas
attīstība
Hospitālā mirstība (STEMI)Saslimstība
2001 2002 2005 2006 2007 2008 2011
Kardioloģi-
jas
apakšpec.
attīstība
9028
7752
66486176
5747 57525301
4778
3221 35643071
7222
59365155
4577 4223 42173714 3378
2086 233016291806 1816 1493 1599 1524 1535 1587 1400 1135 1234 1442
0
2000
4000
6000
8000
10000
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
AKS NSTEMI/NS STEMI
1716
13
1615
14
9 97
810
0
5
10
15
20
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
1977Balona
angioplastijaParasti metāla
stenti
Ar zālēmpārklāti stenti
Bio-absorbējošas
platformas
1977 1988 2001
Perkutāna koronāra intervenceŠodien
1 gads
2 gadi
3 gadi
4 gadi
LCX distāli Bifurkācija
Bioresorbējošasvaskulārasplatformas
Endovaskulāra akūtu išēmisku insultu ārstēšana
Pierot L et al. Stroke. 2015;46:909-914.
Ātriju fibrilācija un insults (kardioembolija)
Ko D et al. Nat Rev Cardiol. 2016 Jun;13(6):321-32.Dzeshka MS et al. Interv Cardiol Clin. 2017 Jan;6(1):91-117.
Ātriju fibrilācijas (ĀF) prevalenceĀF komplikācijasTās nopietnākā un prognostiskisliktākā komplikācija ir insults (Latvijā 48% no cerebrāliem infarktiem ir kardioemboliski)
Valante R et al. Latvijas ārsts 2016;11:26-32
ĀF ir visizplatītākā aritmija, kuras prevalence pieaug līdz ar vecumu.
Radiofrekvences kateterablācijas ĀF ārstēšanā
543
449
574640 644
200
400
600
800
2012. 2013. 2014. 2015. 2016.
RFKA Paula Stradiņa KUS
2016. g. veiktas 644 RFKA (no tām 178 ar CARTO)Ātriju fibrilācijas dēļ - 106
Kreisā ātrija austiņas slēgšana insultuprofilaksei
Kirchhof P et al. ESC guidelines on AF 2016. Eur Heart J. 2016 Oct 7;37(38):2893-2962.
Blackshear J, Odell J. Appendage obliteration to reduce stroke in cardiac surgical patients with atrial fibrillation. Ann Thorac Surg. 1996;61:755-9
Nevalvulāras ĀF pacientiem trombi 90% gadījumu veidojas kreisā ātrija austiņā(KĀA)
EKB rekomendācijas, IIb, B: KĀA slēgšana apsverama insultu profilakseipacientiem ar ĀF un kontrindikācijām ilgtermiņaantikoagulantu ārstēšanai, piemēram, iepriekšēja dzīvībai bīstama asiņošana bez novēršama iemesla
Jaunās tehnoloģijas kardioloģijā• Ar zālēm pildīti stenti (2002-)
• Renāla denervācija hipertensijas ārstēšanai (2008-)
• Cilmes šūnu terapija (2008-)
– Akūts MI
– KSS un diabēts
– HSM bērniem un pieaugušajiem
– NOGA tehnoloģija (2011-)
• Mazinvazīva aortālās sirdskaites (stenozes) ārstēšana: TA-TAVI (2009-), TF-TAVI (2010-)
• Kreisās austiņas slēgšana (2010-)
• Parachute tehnoloģija SM ārstēšanai (2011-)
• Bioabsorbējošās platformas (2012-)
Perkutāna radiofrekvences renāla denervācija hipertensijas
ārstēšanai
Eferentā denervācija samazinās neadekvātu renīna
izdali, sāls retenci, samazināto renālo asins plūsmu
Aferentā denervācija samazinās sistēmisko hipertensiju
caur hipotalāma mugurējo daivu, kā arī caur kopējo
simpātisko sistēmu un kontrlaterālo nieri
Lancet 2010; 376: 1903–09
SIMPLICITY HTN-2:
Ietekme uz arteriālo asinsspiedienu
Parachute implantācija sirds mazspējas
ārstēšanai
Audu inženierija: Mezinhimālo šūnu
diferenciācija, kultivācija
Reģeneratīvā medicīna LatvijāCilmes šūnu terapija: Pētījumi
kardioloģijā, endokrinoloģijā,
neiroloģijāBioloģiskie materiāli:
Selektīvas magnētiskas nanodaļinas
Platformas:
Bioreaktori – autologas sirds
vārstules, skrimšļu segmenti
Lacis A, Erglis A. Cardiol Young. 2011 Feb;21(1):110-2.
Reģeneratīvā medicīna ortopēdijā
Salīdzinot pacientu klīniskā stāvokļa, sāpju un locītavas funkcijas izmaiņas 6 mēnešu periodā, izmantojot anketēšanasrezultātus, visiem tika konstatēta uzlabošanās. Tika konstatētastatistiski nozīmīga atšķirība (p< 0,001) starp summārajiemanketu punktu rezultātiem 1, 3 un 6 mēnešus pēc MCŠtransplantācijas.
Goncars V, Kalnberzs K, Jakobsons E, Enģele I, Briede I, Blums K, Erglis K, Erglis M, Patetko L, Muiznieks I, Erglis A. Treatment of Knee Osteoarthritis withBone Marrow-Derived Mononuclear Cell Injection: 12-Month Follow-up. Cartilage. 2018 Jan 1:1947603517746721. doi: 10.1177/1947603517746721. [Epub ahead of print] PubMed PMID: 29373926.
3D printeris biotehnoloģiski ražotiem audiem
Fluorescences mikroskopa foto-dokumentācija ar MG-63-GFP šūnu līnijasekspozīciju PCL matriksos un pozitīvākontrole.
Laminārās gaisa plūsmas skapī ievietojams trīsdimensionālābioprintera prototips.
Mugurkaula starpskriemeļu
diska modeļa izveide
Cilmes šūnu terapijas nākotne!
TAVI aortālas stenozes ārstēšanai
Koronāra sirds slimība
Dislipidēmija
Sirds mazspēja
Cukura diabētsAritmijas
Cerebro-vaskulāra
slimība
Hipertensija
PCI&KAŠ
Cilmes šūnasMedikamenti
Dzīvesveida
modifikācija
Ierīces &
Tehnoloģijas
Jauna domāšana un mērķi
Klīniskaiskardiologs
Kardio-kirurgs
Invazīvaiskardiologs
Pacients
Ģimenes ārsts
Geriatrilogs
Nefrologs
Rehabitologs
NeirologsEndokrinologs
Anesteziologs
Pulmonologs
Ārst. ārsts
Bioloģija (anatomija, fizioloģija, ģenētika)
Matemātika un fizika
Biostatistika; Datorzinātnes;
Inženierija
Animācija un dizains
Sabiedriskā veselība,
epidemioloģija
Sociālās un uzvedību zinātnes
Klīniskās zinātnes
Komanda:Sirds,
paplašinātā un zinātnes
European Heart Journal (2010) 31, 2501–2555European Journal of Cardio-thoracic Surgery 38, S1 (2010) S1-S52
Translācijas un personalizētā medicīnaZinātnieks Ārsts
Pacients
Translācijas medicīna – bāzes zinātņu zināšanu
pielietošana ar mērķi uzlabot veselības aprūpi
Translācijas medicīna – jauns skatījums uz
medicīnisko praksi un epidemioloģiju, 21. gadsimta
pāreja no uz pierādījumiem balstītās medicīnas
Personalizētā medicīna:
1. Zāļu attīstība - genotips
• Personalizēta ārstēšana, balstīta uz ģenētisko
informāciju
• Specifiski onkoloģiskie medikamenti
• Personalizēta ārstēšanas stratēģija katram
individuālam pacientam
2. Augstas rezolūcijas attēldiagnostika – fenotips
• CT, MRI, PET izmeklējumi
• Matemātiskie modeļi attēlu analīzei
• Pacienta specifiska ārstēšana
Precīzijas jeb precizitātes medicīnaPrecision medicine
Chaussabel D, Pulendran B. Nat Immunol. 2015 May;16(5):435-9.
• Precision medicine: veselības aprūpes modelis, kurš ļauj visefektīvāk un visprecīzāk noteiktoptimālāko aprūpes modeli, ņemot vērākonkrētā pacienta bioloģiju (gēnus), vidi un dzīvesveidu .
Antman EM, Loscalzo J. Nat Rev Cardiol. 2016Oct;13(10):591-602
• Ekosistēmu analīze PM: bioloģija, klīniskā izpēte, laboratoriedati (t.sk., molekulārie, genomiskie u.c. –omiskie), attēldiagnostikas dati, veselības elektroniskie dati
J Am Coll Cardiol. 2017;69(21):2657–64.
Mākslīgais intelekts
Gene Data
Lake ProjectLatvijā
Uz lielajiem datiem balstītas plaušu vēža riska izvērtēšana, agrīnas diagnostikas un prognozēšanas metodes izstrāde
Mirušo skaits no asinsrites slimībām Latvijā 1
78
66
18
43
5
18
19
0
18
20
5
17
90
3
18
07
5
17
73
0
18
04
2
16
51
6
16
07
8
16
27
9
15
67
3 16
31
4
16
35
9
16
07
1
16
13
5
15
85
1
15
83
8
14000
14500
15000
15500
16000
16500
17000
17500
18000
18500
19000
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
20
16
20
17
Skai
ts (
n)
Gads
2007.g.-2017.g.
mīnus 2204
Slimību profilakses un kontroles centrs, www.spkc.gov.lv
2017. g. asinsrites sistēmas slimības bija nāves iemesls 55,7% gadījumu kopējā populācijā
https://www.spkc.gov.lv/upload/Veselibas%20aprupes%20statistika/Statistikas%20dati/2017/mirstiba_2017_14062018.doc Dati atjaunoti 12.09.2018
36
14
36
54
36
52
34
85
34
28
35
76
38
47
36
93
31
90
29
56
29
20
27
18
26
07
25
44
24
65
22
75
22
82
0
1000
2000
3000
4000
5000
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
20
16
Skai
ts (
n)
Gads
2016. g. asinsrites sistēmas slimības bija nāves iemesls 34,8% gadījumu vecumā 0-64
2007.g.-2016.g.
mīnus 1411
Nāves cēloņa medicīnisko apliecību kvalitātes kontroles pētījums
• Pamatcēloņa maiņa uz citu diagnožu grupu ir 79 gadījumos jeb 13% no visām analizētajām apliecībām
%
1000 nejaušināti atlasītas 2012. gada pirmajā pusgadā mirušu personu apliecības, kurās kā
nāves pamatcēlonis minēts asinsrites sistēmas slimības
608 (61%) apliecības iekļautas pētījumā:64,1% stacionāri, 34,6% ambulatoras iestādes, 1,3% sociālās aprūpes
centri
392 (39%) apliecības nav analizētas (atteikumspiedalīties pētījumā, nav atrodamadokumentācija utt)
Potenciāli zaudētie mūža gadi Latvijā 2003-2016
Slimību profilakses un kontroles centrs, www.spkc.gov.lv
%
Potenciāli zaudētie mūža gadi (līdz 64 gadu vecumam)Galveno nāves cēloņu grupās 2003.-2016.g. uz 10000 iedzīvotāju
https://www.spkc.gov.lv/upload/Veselibas%20aprupes%20statistika/Statistikas%20dati/2016/pzmg_par_2016_majaslapai_1.pdfDati atjaunoti 07.09.2017
28
17
9
28
18
4
28
20
6
28
69
0
29
05
6
28
55
0
30
07
9
29
93
9
31
04
0
33
06
0
33
12
0
32
77
7
32
02
4
32
43
7
32
49
8
32
99
1
32
20
5
XX
XX
20
16
20
15
20
14
20
13
20
12
20
11
20
10
20
09
20
08
20
07
20
06
20
05
20
04
20
03
20
02
20
01
20
00
20
30
2
19
72
6
20
12
7
21
15
1
20
55
1
21
87
9
22
87
1
23
95
8
24
39
7
22
04
4
19
78
1
18
82
5
19
89
7
20
59
6
21
74
6
21
97
9
21
96
8
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
20
16
XX
XX
Demogrāfiskais stāvoklis Latvijā2000-2016
Mirušo skaitsDzimušo skaits*
LR Centrālā statistikas pārvaldeSlimību profilakses un kontroles centrs
*dzīvi dzimušo skaits
Mīnus 1990 (8%) Mīnus 4881 (15%)
Demogrāfiskais stāvoklis Latvijā2000-2016
Mirušo skaitsDzimušo skaits*
LR Centrālā statistikas pārvaldeSlimību profilakses un kontroles centrs
24
00
0
28
17
9
28
18
4
28
20
6
28
69
0
29
05
6
28
55
0
30
07
9
29
93
9
31
04
0
33
06
0
33
12
0
32
77
7
32
02
4
32
43
7
32
49
8
32
99
1
32
20
5
XX
XX
20
16
20
15
20
14
20
13
20
12
20
11
20
10
20
09
20
08
20
07
20
06
20
05
20
04
20
03
20
02
20
01
20
00
20
30
2
19
72
6
20
12
7
21
15
1
20
55
1
21
87
9
22
87
1
23
95
8
24
39
7
22
04
4
19
78
1
18
82
5
19
89
7
20
59
6
21
74
6
21
97
9
21
96
8
24
00
0
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
20
16
XX
XX
Mīnus 1990 (8%) Mīnus 4881 (15%)
Mīnus 4179 (15%)Pluss 2032 (9%)
*dzīvi dzimušo skaits
Veselības aprūpe gadsimtu gaitā
XIX gs. līdz 1895.g. Rūpīga pacienta izjautāšana (anamnēze); Vērīga pacienta novērošana; Lietpratīga fizikāla izmeklēšana; Domāšana analoģijās
«The Doctor»
by Sir Samuel Luke Fildes
«Hippocrates examining a child»
by Robert Thom
Vācu fiziķis Vilhelms Konrāds Rentgens 1895. gadā atklāja elektromagnētiskās radiācijas veidu veidu – rentgenstarus (Nobela prēmija fizikā, 1901)
SYNTAX pētījums
71% iekļauti(N=3075)
Visi pacienti ar de novo 3ASun/vai LM slimību (N=4337)
Ārstēšanas izvēle (9.4%)
Ārstējošais ārsts vai pacients
neparaksta piekrišanu (7.0%)
Iekļaušana/izslēgšana (4.7%)
Anulēta piekrišana (4.3%)
Cits (1.8%)
Medikamentoza terapija (1.2%)
23 ASV62 ES centri +
TAXUSn=903
PCIn=198
CABGn=1077
CABGn=897
no f/un=428
5yr f/un=649
PCIall captured w/
follow up
CABG2500
750 w/ f/uvs
Total enrollment N=3075
Stratification: LM and Diabetes
Two Registry ArmsRandomized Armsn=1800
ReģistriN=1275
Randomizētā grupaN=1800
Sirds komanda (ķirurgs & inv. kardiologs)
PCIn=198
KAŠn=1077
Derīgs tikai vienai metodei
TAXUS*
n=903KAŠ
n=897vs
Derīgs abām metodēm
Stratifikācija: LM un Diabēts
LM33.7%
3AS66.3%
LM34.6%
3AS65.4% *TAXUS Express: 1. paaudzes DES
3075 pacienti 85 centros 17
valstīs (2005-2007.g.
iekļaušana)
KAŠ MACCE (%)
PC
I MA
CC
E (%
)
MACCE: Nelebvēlīgikardiovakulāri un cerebrovaskulārinotikumi
SYNTAX: 5 gadu rezultātiLeft Main apakšgrupa
MACCE: Nelebvēlīgi kardiovakulāriun cerebrovaskulāri notikumi
Morice MC et al. Circulation. 2014;129:2388-2394
MACCE
Nāve Insults
Nāve/insults/MI
MI Atkārtota revaskularizācija
Left main: kreisās
koronārās artērijas
kopējais stumbrs
Kompensējamo zāļu sistēmas budžets (2017)Valsts summas sadalījums (EUR)
Nacionālais veselības dienests, www.vmnvd.gov.lv
14%
19%
16%14%
8%6%
5% 5%
13%
0%2%4%6%8%
10%12%14%16%18%20%
2017. GADS% no Valsts summas (EUR)
Dati par aptiekās atprečotām valsts kompensētām receptēm
Diagnozes grupa/diagnoze Valsts summa (EUR)
Acu un to palīgorgānu slimības 3517756.55
Ausu un aizauss paugura slimības 43327.69
Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi 3495006.97
Asinsrites sistēmas slimības 20859848.88
Audzēji 23648706.53
Ādas un zemādas audu slimības 489692.13
Elpošanas sistēmas slimības 7869763.5
Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības 28554319.35
Gremošanas sistēmas slimības 910842.82
Infekcijas un parazitāras slimības 21414905.03
Skeleta, muskuļu un saistaudu slimības 12189803.19
Noteikti perinatālā perioda stāvokļi 1.44
Iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas 245741.77
Nervu sistēmas slimības 9432743.18
Psihiski un uzvedības traucējumi 3640148.96
Faktori, kas ietekmē veselību un saskari ar veselības aprūpes darbiniekiem 6040927.01
Uroģenitālās sistēmas slimības 6879981.59
Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas 109528.72
Grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods 84391.69
KOPĀ149427437
Kompensējamo zāļu sistēmas budžets (2017)Unikālo pacientu skaita īpatsvars
67%
25%
3% 1%6% 5%
19%
5%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
2017. GADS% no Unikālo pacientu skaita
Dati par aptiekās atprečotām valsts kompensētām receptēm
Diagnozes grupa/diagnoze Unikālo
pacientu skaits
Acu un to palīgorgānu slimības 64349
Ausu un aizauss paugura slimības 4606
Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi 392
Asinsrites sistēmas slimības 461544
Audzēji 23557
Ādas un zemādas audu slimības 14451
Elpošanas sistēmas slimības 130543
Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības 169455
Gremošanas sistēmas slimības 9622
Infekcijas un parazitāras slimības 3432
Skeleta, muskuļu un saistaudu slimības 42365
Noteikti perinatālā perioda stāvokļi 1
Iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas 56
Nervu sistēmas slimības 33438
Psihiski un uzvedības traucējumi 31300
Faktori, kas ietekmē veselību un saskari ar veselības aprūpes darbiniekiem 63776
Uroģenitālās sistēmas slimības 35692
Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas 844
Grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods 962
KOPĀ685105
Nacionālais veselības dienests, www.vmnvd.gov.lv
Oriģinālās zāles un ģenēriskās zāles?
Bioekvivalences loma
Juan Tamargo, ESC 2018
Ģenēriskām zālēm jābūt bioekvivalentām oriģinālām zālēm
Bet! Divas ģenēriskās zāles, esot bioekvivalentas vienam oriģinālpreparātam, var nebūt bioekvivalentas savā starpā
Vai svarīga tikai bioekvivalence?Ikdienas klīniskā prakse: • heterogēna populācija, • vecāki cilvēki, • pacienti,• ar blakusslimībām, • ilgtermiņa lietošana, • aknu un nieru funkcija dažāda, • lieto vairākus medikamentus
Bioekvivalences pētījumi:• homogēna populācija, • jauni cilvēki (vīrieši), • veseli cilvēki, • bez blakusslimībām, • lieto preparātu īslaicīgi, • nelieto citas zāles
Zāles neizraksta veseliem pacientiem!Vai ģenēriskās zāles salīdzina arī reālās dzīves populācijā pacientiem ar blakusslimībām?Bioekvivalence ne vienmēr nozīmē ārstniecisku ekvivalenci (atšķirīga audu akumulācija, aktīvie metabolīti, neaktīvās sastāvdaļas)
Juan Tamargo, ESC 2018
Neaktīvās sastāvdaļas – iespējamas alerģiskas un nevēlamas reakcijas
Juan Tamargo, ESC 2018
FDA un EMA ziņojumi atsevišķu ģenērisko zāļu drošību
Secinājumi:• Šaubas par atsevišķu ģenērisko zāļu drošību un
efektivitāti pastāv• Zāļu efektivitātei un drošībai jābūt svarīgākai kā
izmaksām• Nekas nav dārgāks kā ārstēšanas kļūdas novēršana
Ko varam darīt?• Ziņošana par blakusparādībām, neefektivitāti • Ģenērisko medikamentu ražotāju rūpīga kontrole,
t.sk., biežākas inspekcijas, bioekvivalences datu publiskošana un atkārtošana, mainot ģenērisko zāļu papildvielas utt
Reziduālā riska korekcijas iespējas jau tuvākā nākotnē
PCSK9 inhibitori (Evolocumab, cilvēka monoklonāla antiviela, FOURIER pētījums)
• ZBL redukcija par 59% (kombinācijā ar statīniem);
• Kopējo notikumu redukcija 15%, mirstību neietekmēja
CETP inhibitori (Anacetrapib, HPS 3/TIMI 55 REVEAL pētījums)
• ZBL redukcija par 17-41% (kombinācijā ar statīniem);
• Kopējo notikumu redukcija 9%, mirstību neietekmēja
Anti-cilvēka interleikīna 1β antivielas (Canakinumab, cilvēka monoklonālaantiviela, CANTOS pētījums)
• ZBL neietekmē, bet mazina iekaisuma biomarķieri CRP par 39%
• Kopējo notikumu redukcija 15%
• Kopējo mirstību neietekmē, bet mazina mirstību no audzējiem par 51%
Xa faktora inhibitors (Rivaroxaban, COMPAS pētījums)
• Ko;ejo notikumu redukcija 24%
• Mirstības redukcija 18%
14000 $ gadā
140000 Eur par 1 devu
Cena navzināma
LV ~ 70Eur N28, kompensēts
insultu profilaksēaugsta riskapacientiem
ZBL
ZBL
Iekaisums
Tromboze