Rūta Bendere, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija

novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt kopējā radīto atkritumu daudzuma ievērojamu samazināšanu, izmantojot maksimāli visas labākās pieejamās atkritumu rašanās novēršanas iespējas un labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, palielinot resursu izmantošanas efektivitāti un veicinot ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības modeļa attīstību;

nodrošināt atkritumu kā resursu racionālu izmantošanu; nodrošināt, ka radītie atkritumi nav bīstami vai arī tie rada

nelielu risku videi un cilvēku veselībai, atkritumi pēc iespējas tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši izmantojot pārstrādi, vai arī tiek atgriezti vidē noderīgā (piemēram, komposts), un, ka atkritumi tiek pārstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām;

nodrošināt apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu un atkritumu apglabāšanu cilvēku veselībai un videi drošā veidā;

sadzīves atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstība,

elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu dalītās savākšanas un reģenerācijas sistēmas attīstība,

apglabājamā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana.

Sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā organizē pašvaldība atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus.

Pašvaldībām, kurām noslēgti līgumi ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, nepiemērojot publiskā iepirkuma procedūru, līdz 2013.gada 1.jūlijam, jāveic atkritumu apsaimniekošanas operatora izvēle iepirkuma ceļā vai arī jāpiemēro normatīvie akti par publisko un privāto partnerību.

2010.g. 2015.g. 2020.g. Iedzīvotāju skaits

2,2, milj. 2,1 milj. 2,0 milj.

Atkr.d. uz iedz.

250 kg/iedz. G. 300 kg/iedz. g. 350 kg/iedz. G.

Kopējais atkr.d.

550 000t/g. 630 000t/g. 700 000t/g/

Atkr. veids

Daudz. kop. t

Atšķirots, t

Nešķirotā, t

Daudz Kopējā

Atšķirots

Nešķir. Daudz Kopējā

Atšķirots

Nešķir.

papīrs 95150 10 500 84650 108990 21 580 87410 121100 60 550 60550 bioatkr. 194 700 194700 223020 111 510 111510 247800 161070 86730 plastmasa

78 650 5 000 73650 90090 13 378 76712 100100 50 050 50050

metāls 14300 2 000 12300 16380 4095 12285 18200 9100 9100 stikls 48 950 10000 38950 56070 26 914 29156 62300 31150 31150 citi 139150 139150 159390 159390 177100 177100 177100 Kopā 550000 27500 522500 630000 177477 452523 700 000 489 020 414680

Atbilstoši ES direktīvu un nacionālo tiesību aktu prasībām pašvaldībām jānodrošina, ka katrā pašvaldībā 2015.gada 1.janvārī visiem iedzīvotājiem ir pieejams dalīta atkritumu savākšanas pakalpojums, atsevišķi savācot vismaz stiklu, papīru, metālu un plastmasas.

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā un reģionālajos plānos paredz pasākumus, kas veicina no bioloģiskajiem atkritumiem ražotu videi nekaitīgu materiālu izmantošanu, bioloģisko atkritumu atsevišķu savākšanu to reģenerācijai, kompostēšanai un pārstrādei, kā arī pasākumus bioloģisko atkritumu apstrādei atbilstoši šā likuma 4.panta prasībām.

( Atkritumu apsaimniekošanas likums 37.pants)

9.pants. (1) Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (izņemot sadzīves atkritumu reģenerāciju) maksas noteikšanas kārtību atkritumu radītājam vai valdītājam (izņemot šā likuma 18.panta desmitajā daļā minēto atkritumu radītāju) apstiprina pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem. Pamatojoties uz saistošajos noteikumos paredzēto kārtību, pašvaldība ar savu lēmumu nosaka maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (izņemot sadzīves atkritumu reģenerāciju), un to veido:

1) maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas, šķirošanas un pārkraušanas infrastruktūras objektu uzturēšanu atbilstoši līgumam, kuru noslēgusi pašvaldība un šā likuma 18.panta pirmajā daļā minētais atkritumu apsaimniekotājs;

2) sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un izgāztuvēs;

3) dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.

AARVidējā vērtība,

LVL/m3

Diapazons (min – max vērtība), LVL/m3

Visbiežāk sastopamā vērtība, LVL/m3

Austrumlatgales 8,03 5,82-10,70 7,24

Dienvidlatgales 9,59 6,56-10,92 10,59

Liepājas 9,03 5,93-11,43 10,53

Malienas 11,05 8,15-13,97 -

Piejūras 8,87 4,76-11,96 8,9

Pierīgas 5,35 2,59-8,72 -

Ventspils 7,94 6,11-8,89 6,11

Vidusdaugavas 10,11 5,82-18,57 9,17

Zemgales 8,45 5,23-9,81 -

Ziemeļvidzemes 8,69 7,95-8,90 8,9

Visi reģioni kopā 8,39 2,59-18,57 8,9

Reģions Projekts Šķir.līnija Kompos. l. Punkti/l.

Zemgale 2004,2008 - - 313/1

D.Latgale 2008,2011 + + -

Z. Vidzeme 2001,2006,2011

+ + /9

V.Daugava 2011 + + 3L.

Pierīga 2011 - - -

Piejūra 2005, 2009 + + 366/4L

Maliena 2004,2008 + + 115/1

A. Latgale 2002,2007 + + -

Liepāja 2001,2006,2011

+ -

Ventspils 2000,2004,2011

+ + /2

Rīga 2005

Pašvaldības, kuras ietilpst attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā, savstarpēji sadarbojoties, var organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionālā plāna izstrādi savam atkritumu apsaimniekošanas reģionam, un tas būtu jāapstiprina visam šajā reģionā ietilpstošajām pašvaldībām.

Ņemot vērā to, ka pašvaldības izstrādās atkritumu apsaimniekošanas reģionālos plānus, būtu jāpalielina arī iespējas pašvaldībām sadarboties atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tāpēc, lai nodrošinātu ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas attīstību atkritumu apsaimniekošanas reģionā, attiecīgajā reģionā ietilpstošās pašvaldības var veidot RAAC.

Degvielas v e id s Siltumspēja (J /g ) Mitruma saturs (% ) Pelnu saturs (% ) N A IK 1 2 0 0 0 -1 6 0 0 0 1 5 -2 5 10- 2 2 O g le s 2 1 0 0 0 -3 2 0 0 0 3 -1 0 5 -1 0 Cietie sa d z īv e s a tk r i tu m i

11000 - 1 2 0 0 0 3 0 -4 0 2 5 -3 5

Atkritumu šķirošana izmantojot

trumuļsietus

Nešķirotu atkritumu šķirošana izmantojot tehniskās līnijas

metāls (60-120 mm) ~1.5-3%; organiskā frakcija (<60 mm) ~43-47%; dedzināmā rupjā frakcija (>120 mm) ~ 50-55.5%:

- RDF 45-50%; - piemaisījumi 5-8% (pārtika ~1%, inertie (stikls, ieži )~3%,

alumīnija bundžas 1%). Piemaisījumu daļa ar roku darbu tiek nošķirota no lentas.

metāls ~2-3 %; smagā jeb smalkā frakcija ~30-36%; vidējā frakcija ~38-43%; rupjā jeb vieglā frakcija (raksturīgi

lieli izmēri) ~18-25%.

Pēc Trumuļsieta sijātāja (%)

Pēc Disku sistēmas sijātāja (%)

Papīrs 8,8 1,4

Plastmasa 7,2 0,8

Pārtikas, zaļie, dažādi sīkie atkr.

63,1 70,6

Higiēnas (pamperi u.c.) 2,8 0

Tekstils 0,6 0

Gumija, āda 0,8 0

Koksne 2 0

Metāla 0,3 0,02

Stikls 8,6 22,3

Minerāli 5,9 5

Konteineru punktus izveidot ar nojumēm; Automātiskās šķirošanas līnijas nešķirotiem

atkritumiem izvietot tikai poligonos; Atkritumu savākšanas punktos un laukumos

izvietot arī konteinerus bioatkritumu savākšanai no iedzīvotājiem;

Bioatkritumu pārstrādei izveidot kompostēšanas laukumus netālu no to rašanās vietām, iesaistot arī zemnieku saimniecības;

Aktivizēt darbu ar iedzīvotājiem šķirotu atkritumu savākšanas nodrošināšanai, galveno uzmanību veltot bērnu un pusaudžu izglītošanai.

Pašvaldībai ir jāuzņemas vadošā loma sadzīves atkritumu apsaimniekošanā;

Jāizveido savs atkritumu apsaimniekošanas plāns, kurā norāda šķiroti un nešķiroti savācamos atkritumu veidus un to daudzumus laikā līdz 2020. g.

Maksā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ir jāiekļauj gan šķirotu gan nešķirotu atkritumu savākšana, transportēšana, pirmapstrāde, sagatavojot atkritumus pārstrādei vai noglabāšanai, atkritumu noglabāšanas izdevumi;

Pašvaldībām jāvienojas RAAC izveidē un to uzdevumu izstrādē.

Latvijas Atkritumu saimniecības adrese : Rīga, LV 1006, Kuršu iela 9-2, Mājas lapa; www. lasa.lv tel.+371 29171599