pedagogija mag 2007 2008 - daugavpils...

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE IZGLĪTĪBAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE

Akadēmiskā maăistra studiju programma

PEDAGOĂIJA

Pašnovērtējuma ziĦojums

par 2007./2008. studiju gadu

- programmas kods – 45142 - programmas īstenošanas ilgums -

• 2 studiju gadi (pilna laika studijas), • 2,5 studiju gadi (nepilna laika studijas)

- programmas apjoms - 80 KP - prasības uzsākot studijas -

• bakalaura grāds pedagoăijā vai izglītībā, vai • skolotāja profesionālā kvalifikācija

- iegūstamais grāds – pedagoăijas maăistrs (Mg. Paed.) - programmas īstenošanas vieta - Daugavpils Universitāte - programmas īstenošanas veids –

• pilna laika studijas, • nepilna laika studijas

- programmas direktore – docente Inga Belousa, PhD 2005./2006. - izmaiĦas

2006./2007. - izmaiĦas

2007./2008. - izmaiĦas

2008./2009. - izmaiĦas

2009./2010. - izmaiĦas

2010./2011. – reakreditācijas ziĦojums

2

SATURS

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS ..................................................4

1.1. Studiju programmas mērėis un uzdevumi ..........................................................................4

1.2. Studiju procesa organizācija un vadība ...............................................................................4

1.3. Studiju procesa ilgums ........................................................................................................5

1.4. Studiju programmas īstenošana ..........................................................................................5

2. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI ............................................................................................6

3. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA .................................................................................6

3.1. Studiju programmas struktūras attīstība..............................................................................6

3.2. Studiju programmas esošā struktūra ...................................................................................7

4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS ...........................................................................................8

4.1. Studiju programmas satura kvalitatīvās izmaiĦas ...............................................................8

4.2. Studiju programmas esošais saturs .....................................................................................9

5. STUDIJU PROGRAMMĀ STUDĒJOŠIE ..................................................................................12

5.1. Studējošie ..........................................................................................................................12

5.2. Absolventi .........................................................................................................................13

6. STUDIJU PROGRAMMAS NODROŠINĀJUMS .....................................................................13

6.1. Akadēmiskais personāls ....................................................................................................13

6.2. Materiāli - tehniskā bāze ...................................................................................................18

6.3. Finansu resursi ..................................................................................................................18

6.4. Bibliotēka ..........................................................................................................................19

7. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ ZINĀTNISKĀ UN METODISKĀ DARBĪBA ...20

7.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs .......................................................................20

7.2. LZA piešėirtie granti un starptautiskās zinātniskās aktivitātes .........................................21

7.3. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā ........................................................................22

7.4. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs ................................23

8. ZINĀŠANU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA ......................................................................................24

9. PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR CITU AUGSTSKOLU LĪDZĪGĀM PROGRAMMĀM..............................................................................................................................................................25

10. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA ....................................................................26

11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS ................................................................28

11.1. Sadarbība ar docētājiem ..................................................................................................28

11.2. Studiju programmas akreditācijas plāns .........................................................................29

11.3. Plānotās izmaiĦas ............................................................................................................29

3

PIELIKUMI:

1. PIELIKUMS. Maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studiju plāni

2. PIELIKUMS. Maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studiju kursu apraksti

3. PIELIKUMS. Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkums un zinātniskās darbības pārskati

4. PIELIKUMS. Maăistra studiju programmas “Pedagoăija” pašizvērtējuma ziĦojumi

5. PIELIKUMS. Maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studiju maksas aprēėini

6. PIELIKUMS. Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām maăistra studiju

programmā “Pedagoăija”

7. PIELIKUMS. Maăistra studiju programmā “Pedagoăija” aizstāvēto maăistra darbu tēmas

8. PIELIKUMS. Maăistra studiju programmas “Pedagoăija” īstenošanā iesaistīto docētāju CV

9. PIELIKUMS. Maăistra studiju programmas “Pedagoăija” pašizvērtējums par 2007./2008. studiju gadu

pēc SVID metodes

4

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS 1.1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĖIS UN UZDEVUMI

Pēcakreditācijas periodā pakāpeniski tika pārveidots programmas mērėis un uzdevumi. Tie ir saturiski saskaĦoti ar jaunajām tendencēm izglītības sistēmā Eiropas Savienībā, ar MK noteikumos Nr.2 “Par valsts akadēmiskās izglītības standartu” aprakstītajām prasībām, ar akreditācijas komisijas ieteikumiem konkretizēt programmas akadēmisko ievirzi, un ar DU Izglītības un vadības fakultātes prioritārajiem pētniecības virzieniem. Pašreizējā redakcijā studiju programma paredz pedagogu akadēmisku izglītošanu, īpaši atbalstot pedagoăijas zinātnes attīstību Latgales reăionā.

Studiju programmas mērėis:

Nodrošināt padziĜinātu teorētisko zināšanu apguvi un sagatavošanos patstāvīgai zinātniskās pētniecības darbībai pedagoăijas jomā, specializējoties vienā no piedāvātajām pedagoăijas apakšnozarēm.

Studiju programmas uzdevumi:

• Nodrošināt kritiski refleksīvu izpratni par pedagoăiju kā zinātĦu nozari tās attīstības daudzveidībā gan vispārīgi, gan vienā no piedāvātajām pedagoăijas apakšnozarēm;

• Nodrošināt pētniecisko prasmju attīstību un aktivizēt to izmantošanu ar izglītību saistītu problēmu risināšanā un izglītības darbības sasaistei ar pedagoăijas teoriju;

• Veicināt kritiski refleksīvu pedagoăiskās domāšanas attīstību, kas paplašina un padziĜina pedagoga profesionālās darbības atskaites sistēmu un profesionālās identitātes pilnveidi.

Studējošie apgūst pedagoga profesijai nepieciešamās akadēmiskās zināšanas, prasmes, attieksmes un pieredzi pedagoăiskā procesa plānošanai, vadīšanai, izvērtēšanai un pētniecībai. Mainoties izglītības situācijai un uzlabojoties ekonomiskajam stāvoklim, šobrīd pedagogiem ir svarīgas pētniecības prasmes un kritiski analītiska pieeja pedagoăijas zinātnes tālākai attīstībai, īpaši Latgales reăionā.

2005./2006. – izmaiĦu nav


2007./2008. – izmaiĦu nav 1.2. STUDIJU PROCESA ORGANIZĀCIJA UN VADĪBA

Studiju process maăistra studiju programmā “Pedagoăija” ir organizēts atbilstoši Daugavpils Universitātes Satversmei, Augstskolu likumam, Latvijas Republikas MK noteikumiem Nr.2 “Par valsts akadēmiskās izglītības standartu” un citiem normatīvajiem dokumentiem, kuri ir spēkā Latvijas Republikā, kā arī saskaĦā ar DU Senātā pieĦemtiem studijas reglamentējošiem dokumentiem. Imatrikulācija notiek saskaĦā ar DU UzĦemšanas noteikumiem, kurus ik gadu apstiprina DU Senāts.




5

1.3. STUDIJU PROCESA ILGUMS

Akadēmiskās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” apjoms ir 80 kredītpunkti. Pilna laika studiju veidā to paredzēts apgūt 2 akadēmiskajos gados un nepilna laika studiju veidā – 2,5 akadēmiskajos gados.



2007./2008. – izmaiĦu nav 1.4. STUDIJU PROGRAMMAS ĪSTENOŠANA

Studijas notiek Daugavpils Universitātē pilna laika studiju veidā par valsts budžeta un fizisku vai juridisku personu iemaksātiem studiju maksas līdzekĜiem un nepilna laika studiju veidā par fizisku vai juridisku personu iemaksātiem studiju maksas līdzekĜiem. Programmas kopējais kredītpunktu skaits ir 80. Studiju procesa nodrošināšanai tiek izmantotas gan lekcijas, gan praktiskās nodarbības, gan individuālais darbs. DaĜu no programmas studenti apgūst patstāvīgi. Studentu patstāvīgais darbs ir 37,5% no kopējā kursu apjoma. Tas ir: uzstāšanās ar ziĦojumu vismaz vienā zinātniskajā konferencē vai zinātniskajos lasījumos (4 KP), zinātniskā raksta sagatavošana (6 KP) un maăistra darba izstrāde (20 KP). Šo patstāvīgajam darbam atvēlēto laiku pārrauga maăistra darba zinātniskais vadītājs.

Lekcijām ir studiju kursa ievada, konsultējoša, rezumējoša un izvērtējoša funkcija. Docētāji lekciju nodrošināšanai izmanto video projektorus, kodoskopus, un TV. Video projektoru izmantošana lekcijās tiek uzskatīta par visoptimālāko. Fakultātes pašieĦēmumi ir devuši iespējas materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, lai katrs docētājs varētu to izmantot atbilstoši sagatavotajiem studiju kursa izklāsta materiāliem.

Praktiskās nodarbības tiek organizētas kā semināri, kur tiek sekmēta studentu sociālo prasmju attīstība, pilnveidotas individuālā vai grupu darba prezentācijas un analīzes prasmes, sava viedokĜa izteikšana. Darbojoties šādā veidā, studenti bagātina viens otra pieredzi, apmainās domām, apzinās pastāvošo viedokĜu daudzveidību. Tā kā būtisks ir maăistrantu patstāvīgais darbs ar literatūras avotiem, izlasītais materiāls tiek analizēts grupu diskusijās. Semināros notiek diskusijas par aktuālām pedagoăijas problēmām, kā arī informācijas, ideju un pieredzes apmaiĦa. Dažos studiju kursos praktiskās nodarbības tiek organizētas arī kā laboratorijas darbi datorklasēs.

Individuālais darbs ir orientēts uz studentu vajadzībām, viĦu interešu virzību studiju kursu prasību ietvaros, didaktisko materiālu un metodiku izstrādi konkrētam pedagoăiskam procesam, kā arī darbam ar studiju kursam obligāto un papildus literatūru. Individuālais darbs studiju procesa nodrošināšanai tiek izmantots zinātnisko publikāciju, konferences prezentāciju un maăistra darba izstrādes sekmēšanai. Individuālais darbs atspoguĜo studentu izvēlētās pedagoăijas apakšnozares īpatnības.

Lai sekmīgi īstenotu studiju programmu un apgūtu jaunas studiju formas, mācību metodes un metodiskos paĦēmienus, docētāji apmeklē dažādus seminārus, piedalās pieredzes apmaiĦas aktivitātēs, kvalifikācijas celšanas kursos un projektos (skatīt akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkums un zinātniskās darbības pārskatus 3.pielikumā).




6

2. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI

Daugavpils Universitāte dod iespēju apgūt akadēmisko maăistra studiju programmu “Pedagoăija” reflektantiem ar akadēmisko bakalaura grādu pedagoăijā vai skolotāja kvalifikāciju un profesionālo bakalaura grādu izglītībā vai augstāko profesionālo pedagoăisko izglītību, kurā ir pedagoăijas bakalaura studiju programmas standarts. Studentu ieskaitīšana studiju programmā notiek pēc rakstiska (referāts par izvēlēto maăistra darba tēmu) un mutiska (pārrunas par referātā izklāstīto tēmu) pārbaudījumu veikšanas. Studiju maksas apjomu un kārtību katram nākošajam studiju gadam iesaka Izglītības un vadības fakultātes Dome un apstiprina Daugavpils universitātes Senāts. Studiju norisi kontrolē DU Izglītības un vadības fakultāte, DU Studiju daĜa un tās izpildi organizē studiju programmas direktors.

Papildus informācija par studiju iespējām pieejama Daugavpils Universitātes Studiju daĜā, Daugavpils Universitātes mājas lapā (www.du.lv), un IVF Mācību metodiku katedrā. Reklāmas un informatīvo izdevumu sarakstu par studiju iespējām skatīt 6.pielikumā.

2005./2006. – Ir izmainīti imatrikulācijas noteikumi. Studējošo ieskaitīšana studiju programmā notiek konkursa kārtībā, pretendentiem uzĦemšanas komisijā iesniedzot apliecinošu dokumenta oriăinālu par bakalaura grādu pedagoăijā vai izglītībā, vai skolotāja profesionālo kvalifikāciju. Pretendenti konkursā piedalās ar gala/valsts pārbaudījumu vidējo atzīmi.



3. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA

3.1. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA

Studiju programmas attīstību ir ietekmējuši vairāki faktori. Ievērojot programmas prasību atbilstību mūsdienu augstākās izglītības tendencēm, pārmaiĦas augstākās izglītības likumdošanā - MK noteikumus Nr.2 “Par valsts akadēmiskās izglītības standartu”, kas stājās spēkā ar 2002.gada 9.janvāri, programmas docētāju līdzdalību vietējos un starptautiskos projektos, pētījumos un pieredzes apmaiĦā, un akreditācijas komisijas novērtēšanas ziĦojumā ieteiktās rekomendācijas, laika posmā no 1999. līdz 2005. studiju gadam programmā veiktas studiju programmas apjoma un satura kvalitatīvas un kvantitatīvās izmaiĦas, kas īstenotas vairākos posmos:

1.posms – 2000.-2001.g. un 2001./2002. studiju gads. Akreditētās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” darbības uzsākšana. Šajā periodā intensīvi notiek (1) materiāli tehniskās bāzes uzlabošana un atjaunošana; (2) studiju plānā paredzēto studiju kursu mērėu, uzdevumu, kursu satura un metožu saskaĦošana atbilstoši studiju programmas koncepcijai; (3) personāla akadēmiskā izaugsme – paplašinās starptautisko projektu un sadarbības pieredze. Skatīt pašizvērtējuma ziĦojumu par 2001./2002. studiju gadu 4.pielikumā.

2.posms – 2002./2003. studiju gads. Tiek intensīvi diskutēts par noteikumu ieviešanu un modelētas optimālās iespējas palielināt kredītpunktu skaitu studiju kursiem teorētisko atziĦu aprobācijai izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā un samērot to ar kredītpunktu skaitu studiju kursiem, kas piedāvā teorētisko atziĦu izpēti izvēlētajā zinātĦu nozarē. Specifika, kad visām piedāvātajām apakšprogrammām studiju programmas A sadaĜa (28 KP) ir kopīga, bet B un C sadaĜas, ko koordinē minēto apakšprogrammu izpilddirektori, paliek nemainīgas. Skatīt pašizvērtējuma ziĦojumu par 2002./2003. studiju gadu 4.pielikumā.

3. posms – 2003./2004. studiju gads. Pamatojoties uz iepriekšējā studiju gadā modelētajām iespējām, tiek veiktas izmaiĦas, kas saistās ar studiju kursu skaitu teorētisko atziĦu aprobācijai izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā. Līdzās sadaĜai Piedalīšanās zinātnisko semināru darbā (15 KP) tiek

7

piedāvāta Pētījuma rezultātu aprobācija (15 KP), kas ietver sekojošas sadaĜas: “Zinātniskā raksta sagatavošana publicēšanai” (4 KP), “Pētījuma rezultātu apkopošanas un ziĦojums konferencē” (3 KP), “Uzstāšanās maăistra zinātniskajos lasījumos" (3 KP), un “Maăistra prakse” (5 KP). Skatīt pašizvērtējuma ziĦojumu par 2003./2004. studiju gadu 4.pielikumā.

4. posms – 2004./2005. studiju gads. Tiek izvērtēta ieviesto izmaiĦu īstenošana praksē un programmas sadaĜa “Teorētisko atziĦu aprobācija” visas programmas kā vienota veseluma kontekstā. Šī posma noslēgumā tiek apzināti pamatprincipi maăistra studiju programmas tālākai un ilgtspējīgai īstenošanai, kas balstās gan uz MK noteikumiem Nr.2 “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu”, gan uz reăionālās vides pieprasījumu, gan uz DU Izglītības un vadības fakultātes reālajām iespējām. Apzinātie pamatprincipi tiek pilnībā noformulēti iesākot jauno 2005./2006. studiju gadu. Tie ir: (1) nepieciešamība studiju kursus gan obligātā satura daĜā, kas piedāvā teorētisko atziĦu izpēti izvēlētajā zinātĦu nozarē, gan sadaĜā, kas piedāvā studiju kursus teorētisko atziĦu aprobācijai izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā, savstarpēji apvienot un integrēt, kas nosaka docētāju sadarbību gan studiju kursa pasniegšanā, gan studentu snieguma izvērtēšanā; (2) nepieciešamība identificēt kopējo pamatu īstenojamo apakšprogrammu studiju kursu saturā (piemēram, starpkultūru skatījums, vizuālā kultūra, integrācija, u.tml.), to apvienot, izveidojot jaunus vai papildinot esošos studiju kursus, ko piedāvāt kā visām apakšprogrammām kopīgus; (3) nepieciešamība saglabāt izvēles iespēju studējošajiem specializēties vienā no piedāvātajām apakšnozarēm, kas nosaka piedāvājuma ieviešanu pirmajā – obligātajā studiju programmas daĜā studēt “Izvēlētās pedagoăijas apakšnozares teorētiskie pamati” (5 KP) otrajā daĜā – “Izvēlētās pedagoăijas apakšnozares teorētisko atziĦu aprobācija” (3 KP). Skatīt pašizvērtējuma ziĦojumu par 2004./2005. studiju gadu 4.pielikumā.

2005./2006. – 5.posms – no 2005. studiju gada. Tiek izvērtēta ieviesto izmaiĦu īstenošana praksē, meklēti veiksmīgākie risinājumi un tālākas studiju programmas struktūras attīstības iespējas.

2006./2007. –Tiek īstenotas un izvērtētas iepriekšējos studiju gados veiktās izmaiĦas un tiek meklētas iespējas tālākai studiju programmas struktūras attīstībai. Tiek izvērtēti varianti specializāciju tālākai modernizācijai un iekĜaušanai pēctecības nodrošināšanai starp maăistra studiju programmu “Pedagoăija” un doktora studiju programmu “Pedagoăija”, kas arī tiek īstenota DU IVF.


3.2. STUDIJU PROGRAMMAS ESOŠĀ STRUKTŪRA

Studiju programmas apjoms ir 80 kredītpunkti. Piedāvātie studiju kursi veido trīs sadaĜas: (1) teorētisko atziĦu izpēte, ko veido teorētiskie studiju kursi pedagoăijas zinātĦu nozares teorētisko atziĦu izpētei 30 KP apjomā, (2) teorētisko atziĦu aprobācija, ko veido zinātniskie semināri teorētisko atziĦu un pētījuma rezultātu aprobācijai gan pedagoăijas zinātĦu nozares kopumā, gan izvēlētās pedagoăijas apakšnozares aktuālāko problēmu aspektā 30 KP apjomā, un (3) pētnieciskais darbs, kas ietver maăistra darba izstrādi 20 KP apjomā (3.2.1.tabula).

3.2.1.tabula Maăistra studiju programmas vispārīgā struktūra

1. Teorētisko atziĦu izpētes obligātie kursi (30 KP)

2. Teorētisko atziĦu aprobācija: 1.1. Zinātniskie semināri (20 KP) 1.2. Pētījuma rezultātu aprobācija (10 KP)

3. Pētnieciskais darbs (maăistra darbs – 20 KP)

8




4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS

4.1. STUDIJU PROGRAMMAS SATURA KVALITATĪVĀS IZMAIĥAS

Sakarā ar studiju programmas īstenošanu ietekmējošajām objektīvajām pārmaiĦām – pedagoăijas kā zinātnes un prakses nepārtrauktu attīstību, programmas prasību atbilstību mūsdienu akadēmiskās izglītības tendencēm, pārmaiĦām augstākās izglītības likumdošanā - MK noteikumi Nr.2 “Par valsts akadēmiskās izglītības standartu”, un subjektīvajām izmaiĦām – akreditācijas komisijas novērtēšanas ziĦojumā ieteiktajām rekomendācijām, programmā iesaistīto docētāju profesionālās kompetences izaugsmi piedaloties vietējos un starptautiskos projektos, pētījumos un domu apmaiĦā, programmā piedāvāto studiju kursu saturs ir izmainīts sekojoši: • ir palielināts kredītpunktu skaits izglītības filosofijas kursu sadaĜai; • ir palielināts kredītpunktu skaits izglītības pētījuma metodoloăijas un organizācijas sadaĜai,

līdzsvarojot kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības pamatu samēru un papildinot to ar datu datorapstrādes semināru;

• no īstenoto apakšprogrammu studiju kursu satura ir izkristalizētas kopējās tēmas: (1) multikulturāla izglītība, kas piedāvāta kā atsevišės studiju kurss “Izglītība daudzkultūru vidē” (3 KP); (2) izglītības saikne ar mākslu un masu mēdijiem, kas piedāvāta kā studiju kurss “Vizuālā kultūra izglītībā” (2 KP); (3) pieaugušo izglītība, kas piedāvāta kā studiju kurss “Pieaugušo izglītības teorētiskie un praktiskie aspekti” (3 KP);

• ir apzināta nepieciešamība akcentēt skolotāja identitāti un misiju, kas piedāvāta kā “Skolotāja profesionālās identitātes pilnveide” (2 KP);

• ir apvienoti studiju kursi “Vides pedagoăija”, “Garīguma pedagoăija” un “Holistiskā pedagoăija”, tos papildinot ar sadaĜu “Integrētā pieeja izglītībai”;

• ir apvienoti studiju kursi “Didaktika” un “Pedagoăiskā psiholoăija”, izveidojot studiju kursu “Mūsdienu didaktiskās pieejas un to pedagoăiski psiholoăiskie risinājumi”.

IzmaiĦas studiju plānā konceptuāli atspoguĜo izmaiĦas studiju programmas mērėa un uzdevumu formulējumos. Lai izvairītos no studiju kursu sadrumstalotības, pārstrukturējot studiju programmu, tie ir apvienoti un integrēti. Tam sekojošā studiju kursu satura pilnveide, ko veic katrs docētājs, nodrošina studējošo padziĜinātu teorētisko zināšanu apguvi, kritiskas izpratnes veidošanos un sagatavo studējošos patstāvīgai zinātniskās pētniecības darbībai pedagoăijas jomā. Tas nodrošina iedziĜināšanos pedagoăiskās problemātikas izpētē gan vispārīgi un no dažādiem aspektiem, gan atbilstoši izvēlētai apakšnozarei. Veiktās izmaiĦas pilnīgāk nodrošina studiju plāna secīgumu un programmas iekšējo integritāti.

Ir saglabāta ievirze studējošo profesionālās identitātes pilnveidei, kas ir būtiski saistīta ar studējošo pētnieciskās kompetences attīstību. Šī izmaiĦa veikta, izvērtējot studiju plāna īstenošanu atbilstoši apakšnozaru specifikai, kas tika saglabāta kā būtiska programmas realizācijas iezīme. Līdz ar to, studiju plānā skaidrāk saskatāmas akadēmiski virzītas studiju programmas iezīmes. Skatīt studiju programmas studiju plānu 2004./2005.studiju gadam 1.pielikumā.




9

4.2. STUDIJU PROGRAMMAS ESOŠAIS SATURS 4.2.1.tabula

Akadēmiskās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studiju kursi 2004./2005.studiju gadā

STUDIJU KURSA NOSAUKUMS KP

SKAITS VĒRTĒJUMA

FORMA

DOCĒTĀJS

1. TEORĒTISKO ATZIĥU IZPĒTES OBLIGĀTIE KURSI (30 KP)

1.Izglītības filosofija: • Izglītības filosofijas teorētiskais

pamats un mūsdienu problēmjautājumi

• Izglītība ilgtspējīgai attīstībai • Inovāciju un nākotnes izglītības

tendences

6 Eksāmens Dr.paed., prof. Ilga Salīte, Dr.psych., asoc.prof. Anita Pipere PhD, doc. Inga Belousa Dr.paed., doc.Rudīte Grabovska

2. Mācību plānu teorija, izveide un izvērtējums

2 Eksāmens Dr.paed., prof. Elfrīda KrastiĦa Dr.paed., prof. Ilga Salīte PhD, doc. Dzintra Iliško PhD, doc. Ilona Mičule

3. Pedagoăijas teoriju kritisks izvērtējums

2 Eksāmens Dr.paed., doc. Eridiāna OĜehnoviča Dr.paed., prof. Ilga Salīte PhD, doc. Dzintra Iliško

4. Mūsdienu didaktiskās pieejas un to pedagoăiski psiholoăiskie risinājumi

3 Eksāmens Dr.habil.paed., prof. Irēna Žogla Dr.paed., prof. Elfrīda KrastiĦa PhD, doc. Dzintra Iliško Dr.psych., asoc.prof. Anita Pipere Dr.psych., doc. Valērijs Makarevičs Mg.paed., Mg.psych., as.Ilga Stikute

5. Holistiskā pedagoăija: • Vides pedagoăija • Integrētā pieeja izglītībai • Garīguma pedagoăija

6

Eksāmens Dr.paed., prof. Ilga Salīte Dr.psych., asoc.prof. Anita Pipere Mag.Paed., lekt. Rudīte Grabovska PhD, doc. Inga Belousa

6. Pētījuma metodoloăija un organizācija izglītībā: • Zinātniskā darba izstrādes

teorētiskais seminārs • Kvalitatīvās pētniecības pamati • Kvantitatīvās pētniecības pamati • Seminārs datu datorapstrādē

6

Eksāmens Dr.paed., prof. Ilga Salīte Dr.psych., asoc.prof. Anita Pipere Dr.habil.psych., prof. AleksejsVorobjovs Dr.Psych., as.prof. Irēna Kokina Dr.paed., prof. Elfrīda KrastiĦa PhD, doc. Inga Belousa Mag.Paed., lekt. Elita Vanaăele Mag.Paed., Alnis Stakle Dr.phys., doc. Svetlana Ignatjeva

7. Izvēlētās pedagoăijas apakšnozares teorētiskie pamati (studējošais izvēlas vienu no apakšnozarēm):

Eksāmens Izvēlētās pedagoăijas apakšnozares docētāju grupa

Pedagoăijas teorija un vēsture 5 Dr.paed., doc. Eridiāna OĜehnoviča Dr.habil.paed., prof. Irēna Žogla

Izglītības darba vadība 5 Dr.Psych., as.prof. Irēna Kokina Dr.psych., doc.Valērijs Makarevičs Mg.psych., as. Andrejs Zagorskis Mg.paed., as. Olga Arhipova

Sociālā pedagoăija 5 Dr.habil.psych., prof. A.Vorobjovs Speciālā pedagoăija 5 Mag.Paed., lekt. Vija Guseva

10

Mag.Paed., Anna Baumane Pirmsskolas un sākumskolas pedagoăija

5 Dr.paed., prof. Elfrīda KrastiĦa Dr.paed., doc. Ilze Miėelsone Mag.Paed., Ženija BērziĦa

Vides izglītība pamatskolā 5 Dr.paed., prof. Ilga Salīte Dr.Phys., as.prof. Antonijs Salītis Dr.paed., doc. Rudīte Grabovska

Mūzikas pedagoăija 5 Dr.paed., doc. Edgars ZnutiĦš Dr.Paed., as.prof. Skaidrīte Ērliha

Vizuālās mākslas mācību metodika 5 Dr.paed., prof. Aleksandra ŠĜahova Mag.Paed., lekt. Ilze Volonte

Informātikas mācību metodika 5 Dr.paed., prof. Pāvels Drozdovs Dr.paed., doc. Nellija Bogdanova

Mājturības mācību metodika 5 Dr.habil.paed., prof. Jānis Pokulis Mag.Paed., lekt. Irēna Timinska

Kopā: 30 KP

2. TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA A. ZINĀTNISKIE SEMINĀRI (20 KP)

8. Izglītība daudzkultūru vidē 3 Diferencētā ieskaite

PhD, doc. Inga Belousa PhD, doc. Dzintra Iliško Dr.paed., doc. Ilze Miėelsone

9.Personības attīstības teorijas un iezīmes mūsdienās

3 Diferencētā ieskaite

Dr.psych., doc.Valērijs Makarevičs Dr.psych., asoc.prof. Irēna Kokina Dr.psych., doc. Valērijs Dombrovskis Dr.psych., doc. Svetlana Guseva

10. Izglītības sistemoloăija 2 Diferencētā ieskaite

Dr.paed., prof. Andris Broks

11. Pieaugušo izglītības teorētiskie un praktiskie aspekti


PhD, doc. Dzintra Iliško PhD, doc. Inga Belousa

12. Sadarbības psiholoăija un pedagoăija


Dr.psych., doc. Tatjana Uzole Dr.psych., asoc.prof. Irēna Kokina Dr.psych., doc. Valērijs Dombrovskis PhD, doc. Inga Belousa PhD, doc. Dzintra Iliško Dr.paed., doc.Indra OdiĦa

13. Skolotāja profesionālās identitātes pilnveide


PhD, doc. Inga Belousa Dr.psych., asoc.prof. Anita Pipere Dr.paed., doc. Mārīte Kravale-PauliĦa Dr.psych., doc. Tatjana Uzole

14. Vizuālā kultūra izglītībā


Dr.paed., doc. Eridiāna OĜehnoviča Mag.Paed., Alnis Stakle

15. Izvēlētās pedagoăijas apakšnozares teorētisko atziĦu aprobācija (studējošais izvēlas vienu no apakšnozarēm):

Diferencētā ieskaite

Izvēlētās pedagoăijas apakšnozares docētāju grupa

Pedagoăijas teorija un vēsture 3 Dr.paed., doc. Eridiāna OĜehnoviča Dr.habil.paed., prof. Irēna Žogla

Izglītības darba vadība 3 Dr.Psych., as.prof. Irēna Kokina Dr.psych., doc.Valērijs Makarevičs Mg.psych., as. Andrejs Zagorskis Mg.paed., as. Olga Arhipova

Sociālā pedagoăija 3 Dr.habil.psych., prof. A.Vorobjovs

11

Speciālā pedagoăija 3 Mag.Paed., lekt. Vija Guseva Mag.Paed., Anna Baumane

Pirmsskolas un sākumskolas pedagoăija

3 Dr.paed., prof. Elfrīda KrastiĦa Dr.paed., doc. Ilze Miėelsone Mag.Paed., Ženija BērziĦa

Vides izglītība pamatskolā 3 Dr.paed., prof. Ilga Salīte Dr.Phys., as.prof. Antonijs Salītis Dr.paed., doc. Rudīte Grabovska

Mūzikas pedagoăija 3 Dr.paed., doc. Edgars ZnutiĦš Dr.Paed., as.prof. Skaidrīte Ērliha

Vizuālās mākslas mācību metodika 3 Dr.paed., prof. Aleksandra ŠĜahova Mag.Paed., lekt. Ilze Volonte

Informātikas mācību metodika 3 Dr.paed., prof. Pāvels Drozdovs Dr.paed., doc. Nellija Bogdanova

Mājturības mācību metodika 3 Dr.habil.paed., prof. Jānis Pokulis Mag.Paed., lekt. Irēna Timinska

Kopā: 20 KP

B. PĒTĪJUMU REZULTĀTU APROBĀCIJA (10 KP)

16. Zinātniskā raksta sagatavošana publicēšanai

6 Zinātniskais vadītājs

17. Pētījumu rezultātu apkopošana un uzstāšanās konferencē/maăistra zinātniskajos lasījumos

4 Zinātniskais vadītājs

Kopā: 10 KP

2. PĒTNIECISKAIS DARBS (20 KP)

18. Maăistra darba izstrāde 20 Zinātniskais vadītājs KOPĀ:

80 KP

Noslēguma pārbaudījumi: 1. Gala eksāmens pedagoăijā 2. Maăistra darba aizstāvēšana

Prasības akadēmiskā maăistra grāda iegūšanai ir sekmīgi apgūta studiju programma, nokārtots gala eksāmens pedagoăijā un aizstāvēts maăistra darbs.

2005./2006. – Ir notikušas izmaiĦas, kas saistītas ar izvēlēto pedagoăijas apakšnozaru piedāvājumu 1.studiju kursa studentiem. Studentu skaita palielināšanās specializācijā “Pirmsskolas un sākumskolas pedagoăija” un iespējas padziĜināt abu specializācijas kopmpentu teorētisko pamatu un teorētisko atziĦu aprobācijas studijas, tā ir sadalīta divās atsevišėās specializācijās – “Ăimenes un pirmsskolas pedagoăija” un “Pamatskolas pedagoăija” – saturu būtiski nemainot, bet padziĜinot. Ir precizēti un pašreizējai izglītības situācijai pielāgoti trīs citu specializāciju nosaukumi, proti, “Vizuālās mākslas mācību metodika” pārveidota kā “Mākslas pedagoăija“, “Mājturības mācību metodika” kā “Profesionālā pedagoăija”, un “Informātikas mācību metodika” kā “Informātika un e-studijas”, kā tas tika plānots akreditācijas ziĦojumā (skatīt sadaĜu 11.3). Šo triju specializāciju saturs ir palicis nemainīgs. Ir piedāvāta jauna specializācija “Reliăijas izglītība”. Kvalitatīvas nodrošināšanas iespēju trūkuma dēĜ netiek piedāvāts izvēlēties specializācijas – “Sociālā pedagoăija” un “Speciālā pedagoăija”.

Kopumā šajā studiju gadā uzĦemšanas noteikumos pirmajam studiju kursam tiek piedāvāts izvēlēties vienu no 10 specializācijām. Apakšnozaru piedāvājuma salīdzinošo apkopojumu pa studiju kursiem skatīt tabulā 4.2.2.

12

4.2.2.tabula Maăistra studiju programmas “Pedagoăija” apakšnozaru piedāvājuma salīdzinājums 2005./2006.studiju gadā

PEDAGOĂIJAS APAKŠNOZARU IZVĒLE 1.KURSAM

PEDAGOĂIJAS APAKŠNOZARU IZVĒLE 2. UN 3. KURSAM

1. Pedagoăijas teorija un vēsture Pedgoăijas teorija un vēsture 1. 2. Izglītības darba vadība Izglītības darba vadība 2. 3. Vides izglītība pamatskolā Vides izglītība pamatskolā 3. 4. Mūzikas pedagoăija Mūzikas pedagoăija 4. 5. Pamatskolas pedagoăija Pirmsskolas un sākumskolas

pedagoăija 5.

6. Ăimenes un pirmsskolas pedagoăija 7. Mākslas pedagoăija Vizuālās mākslas mācību metodika 6. 8. Profesionālā pedagoăija Mājturības mācību metodika 7. 9. Informātika un e-studijas Informātikas mācību metodika 8. 10. Reliăijas izglītība - 9. 11. - Sociālā pedagoăija 10. 12. - Speciālā pedagoăija 11.


2007./2008. – DU Senāta 2007.gada 29.augusta sēdē nolēma, apstiprināt izmaiĦas specializācijas nosaukumā “Vides izglītība pamatskolā” uz “Vides un ilgtspējīga izglītība” sakarā ar to, ka studiju kursu saturs šajā specializācijā ir attiecināms ne tikai uz pamatskolu un ir paplašināts ar ilgtspējības aspektu. Līdz ar to, specializāciju piedāvājums 2007./2008.studiju gadā ir sekojošs:

1. Vides un ilgtspējīga izglītība 2. Pedagoăijas teorija un vēsture 3. Izglītības darba vadība 4. Mūzikas pedagoăija 5. Pamatskolas pedagoăija 6. Ăimenes un pirmsskolas pedagoăija 7. Mākslas pedagoăija 8. Profesionālā pedagoăija 9. Informātika un e-studijas 10. Reliăijas izglītība

5. STUDIJU PROGRAMMĀ STUDĒJOŠIE

5.1. STUDĒJOŠIE 5.1. tabula

Studējošo skaita dinamika

PILNA LAIKA STUDIJAS

NEPILNA LAIKA STUDIJAS

KOPĀ

1. studiju gads 2. studiju gads 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads 1999./2000. 78 9 - 70 - 157 2000./2001. 156 85 - - - 241 2001./2002. 38 181 - - - 219 2002./2003. 119 44 - - - 163 2003./2004. 159 118 - - - 277 2004./2005. 15 46 84 111 21 277 2005./2006. 17 14 32 71 119 253 2006./2007. 21 17 48 31 63 180 2007./2008. 16 16 16 50 34 132

13

2005./2006.studiju gadā studiju programmā studē pilna laika studijās 31 studenti, nepilna laika studijās - 235 studenti.

2006./2007. – studiju programmā studē pilna laika studijās 38 studenti, nepilna laika studijās - 142 studenti. Šajā studiju gadā no 17 pirmā studiju gada studējošajiem pilna laika studijās 15 studenti studē par budžeta līdzekĜiem un 2 studē par maksu.

2007./2008. – Studiju programmā pilna laika studijās studē 32 studenti, no kuriem 27 studenti studē par budžeta līdzekĜiem un 5 studenti studē par maksu, un nepilna laika studijās – 100 studenti. 5.2. ABSOLVENTI

5.2. tabula Absolventu skaita dinamika

PILNA LAIKA STUDIJAS

NEPILNA LAIKA STUDIJAS

KOPĀ

1998./1999. 9 50 59 1999./2000. 7 - 7 2000./2001. 57 - 57 2001./2002. 141 - 141 2002./2003. 31 - 31 2003./2004. 80 - 80 2004./2005. 16 8 24 2005./2006. 6 102 108 2006./2007. 16 63 79 2007./2008. 12 25 37

Studiju programmas diploma pielikums atbilst MK noteikumiem Nr.450. Tas sniedz objektīvu

informāciju un nodrošina kvalifikāciju apliecinošu dokumentu akadēmisku un profesionālu atzīšanu. Diploma pielikumā ir iekĜautas ziĦas par diplomā minētās personas sekmīgi pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu.

2005./2006. – Studiju programmu absolvē 108 studenti, saĦemot maăistra grādu pedagoăijā, kas ir 81%. 2005./2006.studiju gadā aizstāvēto maăistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.



6. STUDIJU PROGRAMMAS NODROŠINĀJUMS

6.1. AKADĒMISKAIS PERSONĀLS

2005./2006.studiju gadā akadēmiskās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” īstenošanu nodrošina 52 docētāji (6.1.1. tabula). Tajā skaitā 39 docētājiem pamatdarbs ir DU, 13 docētāji ir vieslektori.

14

6.1..1 tabula Studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji 2005./2006.studiju gadā

NR UZVĀRDS, VĀRDS GRĀDS, AMATS

PAMATDARBA VIETA

1 2 3 4 5 6 7 8 9

10 11

12

Broks Andris Davidova JeĜena Drozdovs Pāvels Jurgena Inese KrastiĦa Elfrīda Maslo Irina Pokulis Jānis Salīte Ilga Samuseviča Alīda ŠĜahova Aleksandra Vorobjovs Aleksejs Žogla Irēna

Dr.Phys., prof. Dr.Paed., prof. Dr.Paed., prof. Dr.Paed., prof. Dr.Paed., prof. Dr.Habil.Paed., prof. Dr.Habil.Paed., prof. Dr.Paed., prof. Dr.Paed., prof. Dr.Paed., prof. Dr.Habil.Psych., Dr.Habil.Paed.,prof. Dr.Habil.Paed., prof.

LU, Fizikas un matemātikas fakultāte DU, MMF, Instr. spēles un mūz. teor. kat. DU, DMF, Informātikas katedra RPIVA, Vispārīgās pedagoăijas katedra DU, IVF, Mācību metodiku katedra LU, Pedagoăijas un psiholoăijas fakultāte DU, IVF, Pedagoăijas katedra DU, IVF, Pedagoăijas katedra LPA, Pedagoăijas katedra DU, MMF, Mākslu katedra DU, SZF, Sociālās psiholoăijas katedra LU, Pedagoăijas un psiholoăijas fakultāte

13 14 15 16 17 18 19 20 21 22

Briede Baiba Daugulis Ēvalds Ērliha Skaidrīte Kokina Irēna ĥikiforovs OĜegs Pipere Anita Salītis Antonijs StrazdiĦa Irina Līdaka Anita Lasmanis Aivars

Dr.Paed., as.prof. Dr.Art., as.prof. Dr.Paed., as.prof. Dr.Psych., as.prof. Dr.Psych., as.prof. Dr.Psych., as.prof. Dr.Phys., as.prof. Dr.Psych., as.prof. Dr.Paed., as.prof. Dr.Paed., as.prof.

LLU, Izglītības un mājsaimniecības inst.dir. DU, MMF, Instrumentu sp. un mūz.teor.kat. DU, MMF, Kora diriăēšanas katedra DU, IVF, Pedagoăiskās psiholoăijas katedra RPIVA, Izglītības psiholoăijas katedra DU, IVF, Pedagoăiskās psiholoăijas katedra DU, DMF, Fizikas katedra LPA, Psiholoăijas katedra LPA, Pedagoăijas katedra LU, Pedagoăijas un psiholoăijas fakultāte

23 24 25 26 27 28 29 30 31 32 33 34

Bogdanova Nellija Dombrovskis Valērijs Guseva Svetlana Iliško Dzintra Liepa Valentīna Makarevičs Valērijs Miėelsone Ilze Skrīvele Maruta Uzole Tatjana ZnutiĦš Edgars Belousa Inga OĜehnoviča Eridiāna

Dr.Paed., doc. Dr.Psych., doc. Dr.Psych., doc. Ph.D., doc. Dr.Paed., doc. Dr.Psych., doc. Dr.Paed., doc. Dr.Paed., doc. Dr.Psych., doc. Dr.Paed., doc. Ph.D., doc. Dr.Paed., doc.

DU, DMF, Informātikas katedra DU, IVF, Pedagoăiskās psiholoăijas katedra DU, IVF, Pedagoăiskās psiholoăijas katedra DU, IVF, Pedagoăijas katedra DU, HF, Latviešu literatūras un kultūras kat DU, IVF, Pedagoăiskās psiholoăijas katedra LPA, Pedagoăijas katedra DU, DMF, Matemātikas katedra DU, SZF, Sociālās psiholoăijas katedra DU, MMF, Kora diriăēšanas katedra DU, IVF, Pedagoăijas katedra DU, IVF, Pedagoăijas katedra

15

35 36 37 38 39 40 41 42 43 44 45 46 47 48 49 50 51

Baumane Anna BērziĦa Ženija GeriĦa Natālija Grabovska Rudīte Guseva Vija Jurāne Anna Kehris Aivars KovaĜevskis Arnolds KuĦicka Irēna Larionova JeĜena LūciĦa Zaiga Silova Larisa Stakle Alnis Timinska Irēna Vanaăele Elita Volonte Ilze Zavadska GaĜina

Mag.Paed. Mag.Paed. Mag.Paed., lekt. Mag.Paed., lekt. Mag.Paed., lekt. Mag.Math., lekt. Mag.Paed., lekt. Mag.Paed., lekt. Mag.Biol., lekt. Mag.Paed., lekt. Mag.Paed., lekt. Mag.Paed., lekt. Mag.Paed. Mag.Paed., lekt. Mag.Paed., lekt. Mag.Paed., lekt. Mag.Paed., lekt.

Ogres 1.vsk. un Ogres raj. galvenā logopēde Jēkabpils, Izglītības Iniciatīvu Centrs DU, IVF, Mācību metodiku katedra DU, IVF, Mācību metodiku katedra DU, IVF, Pedagoăijas katedra DU, IVF, Mācību metodiku katedra RPIVA direktors DU, IVF, Mācību metodiku katedra DU, DMF, Anatomijas un fizioloăijas kat. DU, MMF Jēkabpils, Izglītības Iniciatīvu Centrs DU, IVF, Mācību metodiku katedra DU, IVF DU, IVF, Mācību metodiku katedra DU, IVF, Mācību metodiku katedra DU, MMF, Mākslu katedra DU, MMF

52 ZariĦa Sandra Mag.Paed., as. DU, IVF, Mācību metodiku katedra 34 docētāji ir ar doktora grādu un 18 docētāji ar maăistra grādu, no kuriem 13 ir doktora studiju programmu studenti. 6.1.1. zīmējumā parādīts studiju programmā 2005./2006.studiju gadā strādājošā akadēmiskā personāla procentuālais sadalījums pa amatiem.

12

17

112

10

profesori 23%

as.prof. 19%

docenti 26%

lektori 30%

asistenti 2%

6.1.1. zīm. Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem 2005./2006.studiju gadā

2006./2007. – Šajā studiju gadā akadēmisko maăistra studiju programmu “Pedagoăija” nodrošina

37 docētāji (skatīt 6.2.2. tabulu). Akadēmiskā personāla izmaiĦas tabulā ir iekrāsotas. Kopējais akadēmiskā personāla izmaiĦu apjoms uz šo studiju gadu ir 8%.

16

6.2. 2.tabula Studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji 2006./2007.studiju gadā


PAMATDARBA VIETA

1 2 3 4 5 6 7 8

9

Broks Andris Davidova JeĜena KrastiĦa Elfrīda Pipere Anita Pokulis Jānis Salīte Ilga ŠĜahova Aleksandra Vorobjovs Aleksejs Žogla Irēna

Dr.Phys., prof. Dr.Paed., prof. Dr.Paed., prof. Dr.Psych., prof. Dr.Habil.Paed., prof. Dr.Paed., prof. Dr.Paed., prof. Dr.Habil.Psych., Dr.Habil.Paed., prof. Dr.Habil.Paed., prof.

LU, Fizikas un matemātikas fakultāte DU, IVF, Pedagoăijas un ped.psih. katedra DU, IVF, Mācību metodiku katedra DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts DU, IVF, Pedagoăijas un ped.psih. katedra DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts DU, MMF, Mākslu katedra DU, SZF, Sociālās psiholoăijas katedra LU, Pedagoăijas un psiholoăijas fakultāte

10 11 12 13 14

Daugulis Ēvalds Ērliha Skaidrīte Kokina Irēna Liepa Valentīna Miėelsone Ilze

Dr.Art., as.prof. Dr.Paed., as.prof. Dr.Psych., as.prof. Dr.Paed., as.prof. Dr.Paed., as.prof.

DU, MMF, Instrumentu sp. un mūz.teor.kat. DU, MMF, Kora diriăēšanas katedra DU, IVF, Pedagoăijas un ped.psih. katedra DU, HF, Latviešu literatūras un kultūras kat LPA, Pedagoăijas katedra

15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25

Belousa Inga Dombrovskis Valērijs Guseva Svetlana Iliško Dzintra Kravale Mārīte Makarevičs Valērijs Mičule Ilona OĜehnoviča Eridiāna Skrīvele Maruta Uzole Tatjana ZnutiĦš Edgars

Ph.D., doc. Dr.Psych., doc. Dr.Psych., doc. Ph.D., doc. Dr.Paed., doc. Dr.Psych., doc. Ph.D., doc. Dr.Paed., doc. Dr.Paed., doc. Dr.Psych., doc. Dr.Paed., doc.

DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts DU, IVF, Pedagoăijas un ped.psih. katedra DU, IVF, Pedagoăijas un ped.psih. katedra DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts DU, DMF, Matemātikas katedra DU, SZF, Sociālās psiholoăijas katedra DU, MMF, Kora diriăēšanas katedra

26 27 28 29 30 31 32 33 34 35 36

GeriĦa Natālija Guseva Vija Jurāne Anna KuĦicka Irēna Larionova JeĜena Stakle Alnis Timinska Irēna Vanaăele Elita Volonte Ilze Zagorskis Andrejs Zavadska GaĜina

Mag.Paed., lekt. Mag.Paed., lekt. Mag.Math., lekt. Mag.Biol., lekt. Mag.Paed., lekt. Mag.Paed. Mag.Paed., lekt. Mag.Paed., lekt. Mag.Paed., lekt. Mg.Psych., lekt. Mag.Paed., lekt.

DU, IVF, Mācību metodiku katedra DU, IVF, Pedagoăijas un ped.psih. katedra DU, IVF, Mācību metodiku katedra DU, DMF, Anatomijas un fizioloăijas kat. DU, MMF DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts DU, IVF, Mācību metodiku katedra DU, IVF, Mācību metodiku katedra DU, MMF, Mākslu katedra PreiĜu rajona izglītības parvalde DU, MMF

37 ZariĦa Sandra Mag.Paed., as. DU, IVF, Mācību metodiku katedra Jauno 2006./2007.studiju gadā iesaistīto docētāju CV skatīt 8.pielikumā

33 programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU, 4 docētāji ir vieslektori. 25 docētāji ir ar doktora grādu un 12 docētāji ar maăistra grādu, no kuriem 9 ir doktora studiju programmu studenti. 6.2.2. zīmējumā parādīts studiju programmā 2006./2007.studiju gadā strādājošā akadēmiskā personāla procentuālais sadalījums pa amatiem.

17

11

11

112

10

profesori 23%

as.prof. 19%

docenti 26%

lektori 30%

asistenti 2%


2007./2008. – Šajā studiju gadā akadēmiskās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” īstenošanu nodrošina 28 docētāji (skatīt 6.2.3. tabulu). Akadēmiskā personāla izmaiĦas tabulā ir iekrāsotas. Kopējais akadēmiskā personāla izmaiĦu apjoms uz šo studiju gadu ir 14%.

6.2.3. tabula Studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji 2007./2008.studiju gadā


PAMATDARBA VIETA

1 2 3 4 5 6 7

Davidova JeĜena KrastiĦa Elfrīda Pipere Anita Pokulis Jānis Salīte Ilga ŠĜahova Aleksandra Vorobjovs Aleksejs

Dr.Paed., prof. Dr.Paed., prof. Dr.Psych., prof. Dr.Habil.Paed., prof. Dr.Paed., prof. Dr.Paed., prof. Dr.Habil.Psych., Dr.Habil.Paed., prof.

DU, IVF, Pedagoăijas un ped.psih. katedra DU, IVF, Mācību metodiku katedra DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts DU, IVF, Pedagoăijas un ped.psih. katedra DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts DU, MMF, Mākslu katedra DU, SZF, Sociālās psiholoăijas katedra

8 9

10

Daugulis Ēvalds Kokina Irēna Miėelsone Ilze

Dr.Art., as.prof. Dr.Psych., as.prof. Dr.Paed., as.prof.

DU, MMF, Instrumentu sp. un mūz.teor.kat. DU, IVF, Pedagoăijas un ped.psih. katedra LPA, Pedagoăijas katedra

11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22

Belousa Inga Grabovska Rudīte Dombrovskis Valērijs Guseva Svetlana Iliško Dzintra Kravale Mārīte Makarevičs Valērijs Mičule Ilona OĜehnoviča Eridiāna ZnutiĦš Edgars Ignatjeva Svetlana OdiĦa Indra

Ph.D., doc. Dr.Paed., doc. Dr.Psych., doc. Dr.Psych., doc. Ph.D., doc. Dr.Paed., doc. Dr.Psych., doc. Ph.D., doc. Dr.Paed., doc. Dr.Paed., doc. Dr.Phys, doc. Dr.Paed., doc.

DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts DU, IVF, Pedagoăijas un ped.psih. katedra DU, IVF, Pedagoăijas un ped.psih. katedra DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts DU, MMF, Kora diriăēšanas katedra DU, DMF, Informātikas katedra LU, Pedagoăijas un psiholoăijas fakultāte

23 24 25 26

GeriĦa Natālija Stakle Alnis Timinska Irēna ZariĦa Sandra

Mg.Paed., lekt. Mg.Paed., lekt. Mg.Paed., lekt. Mg.Paed., lekt.

DU, IVF, Mācību metodiku katedra DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts DU, IVF, Mācību metodiku katedra DU, IVF, Mācību metodiku katedra

27 28

Stikute Ilga Arhipova Olga

Mg.Psych., as. Mg.Paed., as.

Krāslavas ăimnāzijas direktora vietniece Daugavpils raj. padomes izglītības pārvaldes interešu izglītības metodiskais centrs

18

Jauno 2007./2008.studiju gadā iesaistīto docētāju CV skatīt 8.pielikumā. 24 no programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU, 4 docētāji ir vieslektori.

22 docētāji ir ar doktora grādu un 6 docētāji ar maăistra grādu, no kuriem 4 ir doktora studiju programmu studenti. 6.2.3. zīmējumā parādīts studiju programmā 2007./2008.studiju gadā strādājošā akadēmiskā personāla procentuālais sadalījums pa amatiem.

12

4

27

3

profesori 23%

as.prof. 19%

docenti 26%

lektori 30%

asistenti 2%


6.2. MATERIĀLI - TEHNISKĀ BĀZE

Akadēmiskās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” īstenošanai tiek izmantota DU materiāli tehniskā bāze. Studiju procesa nodrošināšanai un zinātnisko pētījumu veikšanai tiek izmantotas IVF un citu fakultāšu auditorijas, mācību laboratorijas, datorklases. Studiju process tiek nodrošināts labiekārtotos un tehniski nodrošinātos kabinetos: Mācību metodiku katedras kabineti, pedagoăijas kabinets, psiholoăijas kabineti, datorklases un diskusiju telpas. Iekšējo DU pārmaiĦu rezultātā auditorijās pastāvīgi tiek veikts remonts.

Studentu un mācībspēku rīcībā ir vairāk kā 25 datori, iespēja izmantot lāzera un krāsu printerus, kopētājus, skenerus, kodoskopus, video projektorus, TV un video iekārtas gan studiju, gan pētnieciskajiem darbiem. Ir pieejama arī mācību un metodiskā literatūra gan DU bibliotēkā, gan kabinetos un katedrās. Notiek nepārtraukta programmas attīstība, tiek strādāts pie materiālās bāzes un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanas. Studentiem un mācībspēkiem pieejams pastāvīgs Internet un lokālā DU tīkla Intranet pieslēgums, kā arī iespēja izmantot e-pastu.

2005./2006. – Studiju procesa kvalitatīvai nodrošināšanai ir labiekārtota lielā audotorija (Parādes 1-115).

2006./2007. – Studiju procesa nodrošināšanai ir iegādatas licences vairāk kā 10 kvalitatīvo datu datorapstrādes (NVivo) un kvantitatīvo datu datorapstrādes (SPSS) programmām. Pētniecības vajadzībām studentiem un docētājiem ir pieejami 5 diktafoni.

2007./2008. – Uz šo studiju gadu studējošo rīcībā patstāvīgajam darbam un semināriem ir vairāk kā 20 datori IVF datorklasēs. Docētāju rīcībā ir vairāk kā 20 gan galda, gan klēpja datori, vairāk kā 10 videoprojektori, kas atrodas katrā Izglītības un vadības fakultātes struktūrvienībā. Ir pieejamas 2 interaktīvās tāfeles. 6.3. FINANSU RESURSI

Studiju programmas finansējums tiek nodrošināts gan no valsts budžeta līdzekĜiem, gan paredz iespēju studentam apgūt profesionālo studiju programmu par maksu.

19

2005./2006. – Studiju maksas apjoms un kārtība tiek uzrādīta par katru studiju gadu atsevišėi un tiek iestrādāta studiju līgumā, ko studējošais par visu studiju laiku maăistra studiju programmā slēdz ar DU.

Maksa par studijām pirmā kursa studentiem ir 400 Ls gadā (skatīt studiju maksas aprēėinu 2005./2006.studiju gadam 5.pielikumā).

2006./2007. – ĥemot vērā reflektantu vēlēšanos studēt pilna laika studijās, klāt pie valsts finansētajām studiju vietām, kas šajā studiju gadā bija 15, tiek piedāvātas papildus studiju vietas pilna laika studijās par maksu. Šis piedāvājums gūst atzinību, jo pilna laika studijās par maksu studiju gada sākuma ir 7 studenti. Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam pilna laika studijām par maksu 2006./2007.studiju gadā ir 520 Ls un 2007./2008.studiju gadā - 570 Ls. Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam nepilna laika studijām 2006./2007.studiju gadā ir 450 Ls, 2007./2008.studiju gadā – 520 Ls, un 2008./2009.studiju gadā – 300 Ls (skatīt studiju maksas aprēėinu 2006./2007.studiju gadam 5.pielikumā).

2007./2008. – Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam pilna laika studijām par maksu 2007./2008.studiju gadā ir 850 Ls un 2008./2009.studiju gadā – 980 Ls. Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam nepilna laika studijām 2007./2008.studiju gadā ir 750 Ls, 2008./2009.studiju gadā – 865 Ls, un 2009./2010.studiju gadā – 495 Ls (skatīt studiju maksas aprēėinu 2007./2008.studiju gadam 5.pielikumā). Studiju maksas radikālas izmaiĦas ir būtiski iespaidojušas studējošo skaitu pirmajā kursā. 6.4. BIBLIOTĒKA

Studentiem un mācībspēkiem ir iespēja izmantot 2 brīvpieejas lasītavas ar 135 lietotāju vietām, informācijas zāli ar 24 lietotāju vietām, 4 mājas abonementus, un 2 kopētājus. Bibliotēkā un lasītavās kopējās literatūras skaits – 320993 vienības, kas ietver: grāmatas – 275654, tajā skaitā pedagoăijā – 10532, psiholoăijā – 5307, un periodiskie izdevumi – 29610. 2004. gadā saĦemtas 6872 jaunas grāmatas, abonēti 118 žurnāli.

DU bibliotēkas pilnveidošanā tiek izmantotas jaunas tehnoloăijas: Interneta pieslēgums; elektroniskais katalogs ALISE (Advanced Library Information Service) (http://biblio.dau.lv/Alise/alise3i.asp); automatizēta lasītāju apkalpošanas sistēma; kopš 2002. gada ir uzsākts DU bibliotēkas kopprojekts ar Latgales centrālo bibliotēku “Daugavpils reăiona publisko bibliotēku un DU bibliotēkas integrēšana VVBIS”. Projekta ietvaros bibliotēka ir iesaistījusies “Vienotās lasītāja kartes” sistēmā un no 2002. gada decembra lasītāji var izmantot 13 Latvijas lielāko bibliotēku fondus un pakalpojumus.

Ir pieejamas 7 pilnu elektronisko tekstu abonētās datu bāzes: Cambridge Journals Online, EBSCO Publishing, HeinOnline, RUBRICON, WESTLAW International, LETONIKA, NAIS; izmēăinājuma datu bāzes 2004. – 2005.gadā: BioOne, CAB Direct, Cambridge Scientific Abstracts (CSA), EBSCO: Book Review Digest, Wilson Biography Illustrated, Emerald, Oxford Scholarship Online, Source OECD, SpringerLink; daudznozaru datu bāzes: Gale & KGSaur, Kluwer Online, Oxford Journals Online, OCLC, Trial of Education, Managament, Nursing & Health Sciences, Psyhology, Blackwell Publishing.

Pateicoties dažādiem sadarbības projektiem, aktivitātēm, regulāri tiek papildināta arī katedrās esošās bibliotēkas, kas palīdz īstenot studiju programmas mērėi un uzdevumus.

2005./2006. – 2006.gadā tiek izmēăinātas šādas datu bāzes: OCLC PICA, EAST VIEW, EBSCO – DynaMed, WILEY INTERSCIENCE JOURNALS, SAGE, SPRINGER LINK, SCIENCE CITATION Index (SCI) with Abstract, INTEGRUM TECHNO. 2006./2007. – Kopējā informācija par 2006.gadu - saĦemtas 7015 jaunas grāmatas un abonēti 105 žurnāli. DU Bibliotēka ir Augstskolu un speciālo bibliotēku virtuālā kopkataloga veidošanas dalībniece, valsts sistēmas “Vienotā lasītāja karte” dalībniece, Pasaules Bankas (World Bank) reăionālā depozītbibliotēka.

20

Ar starpbibliotēku abonementa palīdzību no citām bibliotēkām ir iespējams pasūtīt grāmatas, žurnālus, rakstu kopijas, kuru nav DU Bibliotēkā. 2007./2008. – Bibliotēkas lietotājiem ir pieejami sekojoši pakalpojumi: Internets, bibliotēkas elektroniskais katalogs – gan lokālā versija, gan interneta versija, grāmatu pasūtīšana, rezervēšana un pagarināšana internetā, automatizēta lietotāju apkalpošana.

Bibliotēkas kopējais krājums uz šī studiju gada sākumu ir 317499 vienības, tai skaitā: 286899 grāmatas un 30600 periodiskie izdevumi. 2007.gadā tiek abonētas 10 datu bāzes: LETONIKA, LursoftL, NAIS, Latvijas normatīvo aktu datu bāze, WWW.LIKUMI.LID.LV, Cambridge Journals Online(CJO), EBSCO Publishing, HeinOnline, Science Direct, SpringerLink, WESTLAW International.

7. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ ZINĀTNISKĀ UN METODISKĀ DARBĪBA

7.1. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PĒTNIECISKAIS DARBS

Ir noteikti Izglītības un vadības fakultātes un tajā esošo studiju programmu pētījumu virzieni, kas ievērojami atspoguĜo maăistra studiju programmas zinātniski pētniecisko pamatu. Šie galvenie virzieni ir sekojoši:

1. Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību; 2. Holistiskā teorija pedagoăijā un tās izmantošana skolotāju izglītībā; 3. Vispārīgās didaktikas un priekšmetu metodiku satura integrācijas likumsakarības izglītības ilgtspējīgas

attīstības kontekstā; 4. Daudzkultūru un iekĜaujošā izglītība; 5. Vides izglītība; 6. Pieaugušo pedagoăija; 7. Profesionālā orientācija; 8. Atsevišėu pedagoăisko kategoriju izpēte: garīgums, tolerance, radošums, apdāvinātība.

Pētnieciskā un studiju darba mijiedarbības veicināšanai tiek veiktas sekojošas aktivitātes:

1. Līdzdalība starptautiskās konferencēs un starptautiski atzītu publikāciju izstrāde: kopš 2000. “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” (Daugavpils, Latvija), kopš 2003. starptautiskā žurnāla “Journal for Teacher Education and Training” konference;

2. Latvijas ZinātĦu akadēmijas granti, Izglītības un Zinātnes ministrijas granti, Daugavpils Universitātes iekšējie granti;

3. Zinātniskās kvalifikācijas paaugstināšana studējot doktorantūrā – 2004./2005. studiju gadā doktorantūrā studē 13 darbinieki, 10 gatavojas darbu aizstāvēšanai, aizstāvētas 3 disertācijas;

4. Docētāju svešvalodu zināšanu uzlabošana – iknedēĜas semināri, jaunākās zinātniskās literatūras studijas; jaunas periodikas, zinātniskās literatūras iegāde;

5. Profesionālā izaugsme - dalība semināros, konferencēs, sadarbības projektos, informatīvos un pieredzes izvērtēšanas semināros, u.c.;

6. Lietišėie pētījumi – sadarbība ar Izglītības Iniciatīvu centru.

Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu par 2000.-2005. gadiem skatīt 3. pielikumā.

2005./2006. – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu par 2005. gadu skatīt 3. pielikumā.

21

2006./2007. – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2006.gadu 3.pielikumā.

2007./2008. – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2007.gadu 3.pielikumā.

7.2. LZA PIEŠĖIRTIE GRANTI UN STARPTAUTISKĀS ZINĀTNISKĀS AKTIVITĀTES

Studiju programma ir integrēta DU Izglītības un vadības fakultātes struktūrā un tās attīstība ir saistīta ar fakultātes docētājiem piešėirtajiem grantiem un starptautiskajām zinātniskajām aktivitātēm. • Līdzdalība UNITWIN/UNESCO un Jorkas universitātes (Kanāda) projektā “Reorienting Teacher

Education to Address Sustainability”; tā ietvaros notiek dažādas starptautiskās aktivitātes un izveidoti vairāki sadarbības tīkli: o 2001/2002 pētījumu projekts Nr.347 “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības

stratēăiju Latvijā” un sadarbība tā ietvaros ar LPA un LLU; o grants Latvijas ZA pētījumu projektam Nr.05.1915 “Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā

skatījumā” o Starptautiskā žurnāla “Journal of Teacher Education and Training” (JTET) izveide un kopš 2003.

gada ikgadējas starptautiskas JTET konferences “Sustainable Development. Culture. Education” organizēšana (http://www.dau.lv/ise)

o 2003. gadā – starptautisks sadarbības tīkls (European Regional Sub-Network for Reorientation of Teacher Training towards Sustainable Development)

o 2005. gadā - Baltijas un Melnās jūras Konsorcijs (Baltic and Black Sea Circle Consortium - BBCC)

• Klusā okeāna konsorcija (Pacific Circle Consortium - PCC) sadarbības tīkls: o demonstrējošo pētījumu projekts o ikgadējās konferences

• Starptautiskais universitāšu tīkls “Environmental Management for Sustainable University” • Programma Nordic plus un Comenius projekti Baltijas Universitāšu programmas (BUP) sadarbības

tīkla ietvaros • Projekti un ar tiem saistītās zinātniskās aktivitātes:

o Projekti “Soli pa solim” o Izglītības Iniciatīvu centra projekti “Parent Role in Inclusion of Children with Special Needs”,

“Čigānu bērns skolā – esi gaidīts!” un Lietišėo pētījumu grupa, kas darbojas pie Izglītības Iniciatīvu centra

o Augstskolu projekts “Pedagoăisko augstskolu mācībspēku profesionālās kompetences pilnveide” o ESF projekts “Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā”

• Kopš 2004. gada tiek piešėirti Daugavpils Universitātes iekšējie granti. Šajā izsludinātajā konkursā finansējumu saĦēmuši prof. I.Salīte, as.prof. A.Salītis, as.prof. A.Pipere, prof. A. ŠĜahova, doc. I.Belousa. Šie granti ir veicinājuši pieredzes apmaiĦu vairākos starptautiskos projektos un sadarbības tīklu tālāku attīstību.

Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu par 2000.-2005. gadam skatīt 3. pielikumā.

2005./2006. – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2005.gadu 3. pielikumā. 2006./2007. – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2006.gadu 3.pielikumā. 2007./2008. – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2007.gadu 3.pielikumā.

22

7.3. STUDĒJOŠO IESAISTĪŠANA PĒTNIECISKAJĀ DARBĀ

Studentu pētniecisko prasmju attīstība ir viena no maăistra studiju programmas prioritātēm. Lai to sekmētu, studiju plānā ir iekĜauts gan priekšmetu bloks “Pētījuma metodoloăija un organizācija izglītībā”, gan sadaĜa “Pētījuma rezultātu aprobācija”, kas ietver “Pētījumu rezultātu apkopošana un uzstāšanās konferencē/maăistra zinātniskajos lasījumos” un “Zinātniskā raksta sagatavošana publicēšanai”. Pētniecības veicināšanai visas universitātes līmenī ir nodibināta Daugavpils Universitātes Jauno zinātnieku asociācija (DUJZA), kura rīko ikgadējās jauno zinātnieku konferences (papildus informācija http://lapas.dau.lv/dujza). Programmā studējošie konferencē uzstājas ar ziĦojumu par veiktajiem pētījumiem, pēc konferences zinātniskie raksti tiek publicēti konferences materiālu krājumā. ĥemot vērā, ka konference parasti notiek pāris mēnešus pirms maăistra darba aizstāvēšanas, studējošajiem ir iespēja par savu iesākto pētījumu saĦemt citu jauno pētnieku viedokli, kas parasti ir arī pozitīvs pavērsiens maăistra darba izstrādē. Studiju programmas studenti piedalās arī konferences organizēšanā un zinātnisko krājumu sagatavošanā. Bez tam, studentiem ir iespēja uzstāties arī reăionālajās vai starptautiskajās konferencēs gan Latvijā, gan ārvalstīs, lai gan tas netiek bieži izmantots. Kopš 2004.g. tiek izsludināti DU zinātniskās pētniecības projektu konkursi, kurus var pieteikt arī ikviens DU akadēmiskajā programmā studējošais. Šī iespēja vēl nav pārāk plaši izmantota un paver plašas iespējas. Visplašāk studentu pētnieciskais darbs tiek atspoguĜots maăistra darbos. Aizstāvēto maăistra darbu tēmu dažādība ietver sekojošus biežāk pētītos pedagoăijas problēmjautājumus: mācību procesa sociālais aspekts, dažādu prasmju (valodas, domāšanas, pētniecības, pašvērtējuma, lēmumu pieĦemšanas, u.c. ), attieksmju, intereses, radošuma un motivācijas attīstība, mācību procesa individualizācija, un pedagogu profesionālā pilnveide. (skatīt aizstāvēto maăistra darbu tēmu sarakstu 7.pielikumā). Biežāk izmantotās pieejas maăistra darbos ir: humāna pieeja, kontekstuāla pieeja, ekoloăiskā/holistiskā pieeja. Kopumā maăistra darbu tēmas raksturo apakšnozares īpatnības. Tēmu izvēle tiek apstiprināta Pedagoăijas katedras sēdē, kas sekmē savlaicīgu tēmas izvēli un tēmas atbilstību studiju programmas īpatnībām.

Lai izpētītu citu valstu pētījumu pieredzi izglītībā, docētājiem un studentiem ir iespēja lekcijās un patstāvīgo darbu studijās izmantot Universitātes bibliotēkā un katedrās pieejamās publikācijas angĜu valodā un, izmantojot bibliotēkas piedāvājumu lietot Internetā specializētos pētniecības žurnālus un jaunāko literatūru angĜu, vācu un krievu valodās.

2005./2006. – Maăistra studiju programmas studenti kopā ar 7 ES dalībvalstu studentiem piedalījās ERASMUS IP projekta “Educational contributions to social (re)generation: creating and sustaining opportunities for inclusion” (reăistrācijas Nr. 47653-IC-1-2004-1-HU-ERASMUS-IPUC-3) intensīvajā programmā, kas notika Tessedik Sámuel Fıiskola, Békéscsaba (Ungārija) 2006.g. 18.-30.jūnijā. Studentu uzdevums bija veikt gadījuma izpēti, sagatavot prezentāciju un uzdevumus citiem semināra dalībniekiem par pašu izvēlētu situāciju, kura ir veiksmīgs piemērs sociālajai iekĜaušanai. Izvēlētā gadījuma izpēte un prezentācija bija par čigānu bērnu iekĜaušanu Latvijas sabiedrībā. Piedalīšanās intensīvajā programmā bija veiksmīga praktiskas pētniecības iespēja, kas motivēja studentus pielietot programmā apgūtās pētniecības prasmes un pieĦemt izaicinājumu par starptautisku sadarbību pētniecības jomā.

Maăistra studiju programmas studenti savu pētījumu rezultātus prezentēja Daugavpils Universitātes Jauno zinātnieku asociācijas (DUJZA) rīkotajā Daugavpils Universitātes 48.jauno zinātnieku konferencē 2006. gada 27. – 28. aprīlī. Aizstāvēto maăistra darbu tēmu dažādība ietver sekojošus biežāk pētītos pedagoăijas problēmjautājumus: vērtīborientācija, bilingvālā pieeja, mācību sasniegumi, bērncentrēta mācību vide, sociālā vide, integrācija, kompetences, attieksmes, priekšstati, vērtības, radošums, u.c. 2005./2006.studiju gadā aizstāvēto maăistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.

23

2006./2007. – Maăistra studiju programmas studenti piedalījās SOCRATES programmas Comenius 2.1 projekta CARIPSIE “Children as researchers in primary schools in Europe” (reăistrācijas Nr. 129355-CP-1-2006-1-NO-COMENIUS-C21) ietvaros organizētajā studiju vizītē un pieredzes apmaiĦā par mācību procesa organizēšanu Hogskolen in Bergen, Bergenā, Norvēăijā 2007.gada 12.- 23.martā.

Maăistra studiju programmas studenti savu pētījumu rezultātus prezentēja Daugavpils Universitātes Jauno zinātnieku asociācijas (DUJZA) rīkotajā Daugavpils Universitātes 49.jauno zinātnieku konferencē 2007. gada 3.-2.maijā.

Aizstāvēto maăistra darbu tēmu dažādība ietver sekojošus biežāk pētītos pedagoăijas problēmjautājumus: interešu izglītība, vērtīborientācija, mācību vide, sociālais aspekts, mācīšanās motivācija, mācību sasniegumi, mediji izglītībā, integrētā pieeja, radošums, u.c. 2006./2007.studiju gadā aizstāvēto maăistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.

2007./2008. – Maăistra studiju programmas studenti kopā ar studentiem no Samuel Tessedik koledža (Ungārija), Rietumanglijas Universitāte (Lielbritānija), Sofijas St. Kliment Ohridski Universitāte (Bulgārija), ViĜĦas Universitāte (Lietuva), Porto Universitāte (Portugāle), Matthew Bel Universitāte (Slovākija), un Pirkanmaa Politehniskā Universitāte (Somija) piedalījās LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS IP projekta “Izglītības ieguldījums Eiropas sociālās un institucionālās jomas saskaĦotas darbības un labklājības veicināšanā” (“Educational contributions to cohesion and well-being in European social and institutional life”) (reăistrācijas Nr. 47653-IC-1-2007-1-HU-ERASMUS-EUC-1) intensīvajā programmā, kas notika Daugavpils Universitātē no 19.jūnija līdz 2.jūlijam. Projekta intensīvās programmas mērėis bija integrēt izglītības, sociālās pedagoăijas, ekonomikas, cilvēkresursu menedžmenta un biznesa jomas nodrošinot labklājības, sociālas vienotības un saskaĦotas darbības izpēti. Studentu uzdevums bija veikt gadījuma izpēti, sagatavot prezentāciju un uzdevumus citiem semināra dalībniekiem par pašu izvēlētu situāciju, kura ir veiksmīgs piemērs sociālajai iekĜaušanai. Piedalīšanās intensīvajā programmā bija veiksmīga praktiskas pētniecības iespēja, kas motivēja studentus pielietot programmā apgūtās pētniecības prasmes un pieĦemt izaicinājumu par starptautisku sadarbību pētniecības jomā.

Maăistra studiju programmas studenti savu pētījumu rezultātus prezentēja Daugavpils Universitātes un Daugavpils Universitātes Jauno zinātnieku asociācijas (DUJZA) rīkotajā Daugavpils Universitātes 50.starptautiskajā konferencē, kas notika 2008. gada 15.-17.maijā.

Aizstāvēto maăistra darbu tēmu dažādība ietver sekojošus biežāk pētītos pedagoăijas problēmjautājumus: starpkultūru izglītība, izglītības virssaturs (attieksmju veidošanās, vērtībizglītība, personības attīstība), mācību saturs un mācību metodes, sociālais aspekts, mācīšanās motivācija, skolēnu radošā darbība mācību procesā, u.c. 2007./2008.studiju gadā aizstāvēto maăistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā. 7.4. SADARBĪBA AR LĪDZĪGĀM STUDIJU PROGRAMMĀM SAVĀ VALSTĪ UN ĀRVALSTĪS

Studiju programmas mērėu un uzdevumu īstenošanas izvērtējuma nolūkos ir izveidojušies veiksmīgi kontakti vietējā, reăionālajā, nacionālajā, un starptautiskajā līmenī. Sadarbība tiek īstenota ar docētājiem no līdzīgām studiju programmām sekojošās Latvijas augstskolās: Latvijas Universitāte, Latvijas Sporta Pedagoăijas Akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Liepājas Pedagoăijas akadēmija, RPIVA, Rēzeknes augstskola. Sadarbība izpaužas kopīgi organizējot un piedaloties konferencēs, pieredzes apmaiĦas semināros, uzaicinot docētājus kā vieslektorus studiju programmā. Nozīmīga ir arī sadarbība ar Izglītības un Zinātnes Ministriju, ar Izglītības iniciatīvu centru, ar vairāku pilsētu un rajonu izglītības pārvaldēm un atsevišėu skolu vadītājiem. Studiju programmai veiksmīga starptautiskā sadarbība pašlaik ir izveidojusies ar zinātniekiem no vairāk kā 60 ārvalstu universitātēm, tai skaitā: Anadolu universitāte (Turcija), Berlīnes Brīvā universitāte (Vācija), Charles Darwin universitāte (Austrālija), Debrecenes universitāte (Ungārija),

24

Dienvidfloridas universitāte (ASV), Dienvidoregonas universitāte (ASV), Edge Hill koledža (Anglija), Edinburgas universitāte (Anglija), Fehtas universitāte (Vācija), Fordham universitāte (ASV), Gavles universitāte (Zviedrija), GdaĦskas universitāte (Polija), Helsinku universitāte (Somija), Hercena Pedagoăiskā universitāte (Krievija), Joensuu universitāte (Somija), Jorkas universitāte (Kanāda), KaĜiĦingradas valsts universitāte (Krievija) Klaipēdas universitāte (Lietuva), Krakovas Pedagoăiskā akadēmija (Polija), Manchester Metropolitan universitāte (Anglija), Oslo universitātes koledža (Norvēăija), Oulu universitate (Somija), Paranas Fderālā universitāte (Brazīlija), Rhodes universitāte (Dienvidāfrika), Stokholmas izglītības institūts (Zviedrija), ŠauĜu universitāte (Lietuva), Tallinas universitāte (Igaunija), Tamperes Tehnoloăiskā universitāte Pori (Somija), Tenesijas universitāte (ASV), Upsalas universitāte (Zviedrija), ViĜĦas universitāte (Lietuva), Vitauta Magnus universitāte (Lietuva), Vitebskas Valsts universitāte (Baltkrievija), West Indies universitāte (Jamaika), ZiemeĜkolorado universitāte (ASV). Svarīgākās sadarbības formas ir pieredzes apmaiĦa, līdzdalība konferencēs, stažēšanās, kopīgu pētījumu plānošana un veikšana.

Plaša sadarbība izveidojusies konkrētu projektu ietvaros: Nordik plus, Baltijas Universitāšu programma (BUP – www.bup.fi). Piedaloties UNESCO/ UNITWIN starptautiskajā projektā “Reorienting Teacher Education to Address Sustainability”, ir izveidoti vairāki sadarbības tīkli, izveidots atzīts žurnāls JTET ar starptautisku redkolēăiju, tiek rīkota ikgadējā starptautiskā konference JTET, kas katru gadu notiek kādā no partnervalstīm – pirmā 2003.gadā - Daugavpils universitāte Latvijā, 2004. gadā – Tallinas universitāte (Igaunijā), 2005.gadā – Fehtas universitāte (Vācija), 2006.gadā – Helsinku universitāte (Somijā), 2007. gadā - Debrecenes universitāte (Ungārija), 2008. gadā – Anadolu universitāte (Turcija).

Dalība starptautiskās organizācijās, tai skaitā: UNESCO-ACEID, Austrālijas vides izglītotāju asociācija (AAEE), Dienvidāfrikas vides izglītotāju asociācija (EEASA), Starptautiskā Sadarbības Izpētes asociācija (International Association for the Study of Co-operation), Eiropas Mūzikas Skolotāju asociācija (EAS), National Society for Education in Art and Design (NSEAD), Eiropas Skolotāju Izglītības asociācija (ATEE). Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu un zinātniskās darbības pārskatu skatīt 3.pielikumā.

Sadarbības veicināšanai ar ārzemju augstskolām tika izveidots jauns informācijas buklets par studiju programmu angĜu valodā, kas kopā ar citiem informācijas materiāliem par programmu tiek prezentēts apmeklētajos semināros un konferencēs. Reklāmas un informatīvo izdevumu sarakstu par studiju iespējām skatīt 6.pielikumā.

2005./2006. – Ir atjaunoti un pilnveidoti informatīvie materiāli par studiju programmu interesentiem un reflektantiem. Reklāmas un informatīvo izdevumu sarakstu par studiju iespējām skatīt 6.pielikumā.

2006./2007. – Ir atjaunoti un pilnveidoti informatīvie materiāli par studiju programmu interesentiem un reflektantiem. Reklāmas un informatīvie izdevumu sarakstu par studiju iespējām skatīt 6.pielikumā.

2007./2008. – Ir noslēgti jauni sadarbības līgumi studējošo un docētāju mobilitātei. Ir atjaunoti un pilnveidoti informatīvie materiāli par studiju programmu interesentiem un reflektantiem. Reklāmas un informatīvie izdevumu sarakstu par studiju iespējām skatīt 6.pielikumā.

8. ZINĀŠANU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA

Vērtējot akadēmiskās maăistra studiju programmas apguvi, tiek ievēroti pamatprincipi, kuri ir norādīti Ministru kabineta noteikumos Nr.2 “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu”: zināšanu un prasmju vērtēšanas atbilstība izvirzītajiem programmu mērėiem un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērėiem un uzdevumiem; vērtējuma obligātums; un pārbaudes veidu dažādība – diferencētā ieskaite vai eksāmens ar vērtējumu 10 ballu skalā.


25



9. PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR CITU AUGSTSKOLU LĪDZĪGĀM PROGRAMMĀM

Pedagoăijas maăistra programma ir klasiska pēcbakalaura studiju programma, kas gan Latvijas citās augstskolās, gan citu valstu augstskolās tiek piedāvāta pedagoăisko akadēmisko vai profesionālo bakalaura studiju beidzējiem. Klasiskajās Eiropas Savienības valstīs, Amerikas Savienotajās valstīs, arī Āzijas, Klusā okeāna valstīs un Austrālijā tiek piedāvāti trīs maăistra līmeĦa programmu veidi izglītības studijām: (1) Master of Science in Education, (2) Master of Arts in Education, (3) Master of Education. Atšėirības starp šiem programmu veidiem galvenokārt nosaka kredītpunktu skaits un ievirze (9.1.tabula). Lai gan šīs programmas dažādās valstīs atšėiras gan laika ziĦā, gan arī mācāmo priekšmetu kombinācijās, Master of Education vairāk līdzinās DU Izglītības un vadības fakultātē īstenotajai pedagoăijas maăistra programmai.

9.1.tabula Pedagoăijas maăistra programmu salīdzinājums

Augst-skola

ViĜĦas Pedagoăiskā Universitāte, Lietuva www.vpu.lt

KauĦas Tehnoloăiskā Universitāte, Lietuva www.ktu.lt

Tallinas Pedagoăiskā Universitāte, Igaunija www.tpu.ee

Bristol University of the West of England, UK www.uwe.ac.uk

Oulu Universitāte, Somija www.oulu.fi

Kolumbijas Universitātes Skolotāju Koledža, ASV www.tc. columbia.edu

Iegūsta-mais grāds

Izglītības (edukoloăijas) zinātĦu maăistrs

Izglītības (edukoloăijas) zinātĦu maăistrs

Izglītības maăistrs (Master of Education)

Izglītības maăistrs (Master of Arts in Education)

Izglītības maăistrs (Master of Education)

Izglītības maăistrs (Master of Arts in Education un Master of Education)

KP skaits

80 KP 80 KP 80 KP (120 ECTS)

180 kredīti 160 KP (240 ECTS)

MA -32 vai 38 punkti; Ed.M – 60 punkti + maăistra darbs – 6 punkti

Studiju ilgums

2 gadi (4 semestri)

2 gadi (4 semestri)

2 gadi (4 semestri)

3 gadi 5 gadi Nav noteikts

Citas iezīmes

Vispārīgā daĜa + specializācija - 51 KP; Pētniecība + maăistra darba rakstīšana - 29 KP

Vispārīgā daĜa + specializācija - 48 KP; Pētniecība + maăistra darba rakstīšana - 32 KP

Vispārīgā daĜa + specializācija + pētniecība - 60 KP; Maăistra darbs - 20 KP

Pētniecības modulis – 30 kredīti; Maăistra darbs – 60 kredīti

Maăistra darbs – 20 kredīti

Ed.M programmā uzĦem ar pieredzi izglītībā vai pēc MA programmas beigšanas; 30 punktus pārskaita no MA programmas, ja tā pabeigta Skolotāju koledžā;

26

Specializācija – vismaz 18 punkti




10. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA

Kvalitātes kontrole un vadīšana notiek nepārtraukti: uzĦemot studentus; pieĦemot darbā akadēmisko un pārējo personālu; sesijās - studējošajiem; vērtējot un pilnveidojot studiju programmas; vērtējot struktūrvienības un to vadītājus pēc pētniecības un studiju darba rezultātiem; vērtējot dažāda līmeĦa DU vadītāju darba efektivitāti un kvalitātes pilnveidošanas uzdevumu izpildi. Divas galvenās kvalitātes vērtēšanas formas ir: ārējā novērtēšana - licencēšana, akreditācija un neatkarīga eksperta vērtējums; pašnovērtēšana - iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma. Kvalitātes ārējo kontroli (licencēšana, akreditācija) sadarbībā ar augstskolu nodrošina LR Izglītības un zinātnes ministrija un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs (AIKNC). Studiju darba kvalitātes iekšējo kontroli pastāvīgi veic katedras un fakultātes, šo darbu koordinē un vada Senāta apstiprināts Studiju kvalitātes novērtēšanas centrs (SKNC) un Mācību Studiju padome.

Lai nodrošinātu studiju kvalitāti, studiju programma tiek veidota, pieĦemta, un uzlabota balstoties uz demokrātijas principiem. To paredz programmas docētāju un programmas studentu iesaistīšanās nepārtrauktā informācijas apmaiĦas, studiju procesa izvērtējums un atgriezeniskā saites sniegšanas procesā. Katrā studiju gadā tiek plānoti: � studiju plānošanas semināri pirms katra jaunā studiju gada, kad docētāji tiek aicināti izvērtēt

iepriekšējā studiju gada pieredzi un diskutēt par studiju procesa īstenošanu jaunajā studiju gadā; � studiju gada ievadsemināri un studiju gada noslēguma semināri, kur tiek diskutēts par programmas

prasībām un studiju procesa norisi katrā studiju gadā; � katra studiju kursa izvērtēšana pēc pārbaudījuma nokārtošanas; � studiju procesa izvērtēšana studiju gada beigās; � studiju procesā radušos jautājumu un problēmu rakstiska uzrādīšana, iesniedzot programmas vadībai

“Jautājumu un ierosinājumu lapu”; � studiju programmas pašizvērtējuma ziĦojums, ko programmas direktors katra studiju gada beigās

sagatavo un pēc apstiprināšanas DU Izglītības un vadības fakultātes Domē iesniedz SKNC un publicē DU mājas lapā (http://dau.lv/post/sknc.php);

� stipendiju komisiju sēde, līdzdalība IVF domē, un Studentu Padomē.

Lai novērtētu studiju kvalitāti, katra studiju gada noslēgumā tiek veikts studiju programmas izvērtējums kopumā. Datu vākšanai tiek iedāvāta DU Sociālo pētījumu institūta izstrādātā anketa. Tiek aptaujāti katra studiju gada pilna un nepilna laika studijās studējošie. Iegūtie dati katra studiju gada noslēgumā tiek apkopoti un analizēti gan Pedagoăijas katedras sēdē, gan IVF Domes sēdē.

Vispārīgās tendences par studentu attieksmi pret izvēlēto studiju programmu ilustrē studējošo atbildes uz aptaujas jautājumiem. Studējošo attieksmi par izvēlēto studiju programmu kopumā skatīt 10.1.zīmējumā.

27

5355

25

55

68

50

3334

70

3529

46

1311510

3 40 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 00

10

20

30

40

50

60

70

pilnībā apmierina daĜēji neapmierina pilnībāneapmierina

2002/2003

2003/2004

2004/2005

2005/2006

2006/2007

2007/2008

10.1.zīm. Studentu viedoklis par to, vai apmierina izvēlētā studiju programma kopumā

Apkopojot studentu atbildes var secināt, ka studējošo viedoklis par studiju procesa nodrošinājumu

ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem, par datortehnikas un Internet izmantošanu studiju procesā, par izvēles iespēju piedāvājumu, par studiju procesa nodrošinājumu ar vieslektoriem, par sadarbību ar docētājiem, par studiju programmas realizēšanu kopumā ir pozitīvs. Studentu atbildes iezīmē programmas attīstību, kas progresē ar katru studiju gadu. Atsevišėi tiek analizēti studējošo ieteikumi palielināt un samazināt apjomu konkrētiem studiju kursiem. Šī informācija tiek izmantota kā svarīgs kritērijs, lai studiju programmā veiktu izmaiĦas un to uzlabotu. Apkopotie dati dod pamatu uzskatīt, ka šajā posmā studiju programma tika īstenota veiksmīgi, ka ir bijusi zināma attīstība, un iesāktais ceĜš, uzturot nepārtrauktu atgriezenisko saiti starp studējošajiem un docētājiem, ir jāturpina.

Tiek aptaujāti programmas absolventi un izglītības iestāžu vadītāji. Iegūtās ziĦas palīdz apkopot un izanalizēt datus par atbilstoša reăiona skolu iesaistīšanos maăistratūras studiju programmās, pētnieciskā darba īstenošanu konkrētajās darba vietās, skolotāju pieejām, jaunāko atziĦu ieviešanu praksē. Negatīvas atsauksmes par programmu, studējošajiem un programmas beidzējiem nav saĦemtas.

Skolu vadītāju aptauja ir devusi ieskatu par to, kā tiek vērtēta šī studiju programma no izglītības darbinieku pozīcijām, kā, iesaistoties dažiem skolotājiem studijās, mainās skolas kolektīva darbība. Skolu direktori ir snieguši ziĦas, ka ir apmierināti ar to, ka skolotāji studē maăistra programmā. Aptaujās paustais viedoklis liecina, ka skolu vadītāji, arī skolotāji, kas jau ir vai kādreiz ir bijuši šīs studiju programmas studenti, nereti iesaka izvēlēties maăistra studijas šajā programmā. Apkopojot skolu vadītāju viedokli, ir vērojama pozitīva attieksme pret programmā studējošo akadēmisko izaugsmi, proti, pētniecības prasmēm un prasmi izvērtēt pedagoăijas jomu gan vēsturiskā, gan mūsdienu aspektā. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka programmas īstenošana dod nozīmīgu ieguldījumu pedagoăijas zinātnes un prakses attīstībā. Tas īpaši atzīmējams par pedagoăijas zinātnes attīstību Latgales reăionā.

Sadarbības veicināšanai vietējā mērogā ar pilsētas un reăiona skolām, programma organizē atvērto durvju un informācijas pasākumus skolotājiem, kuros notiek tikšanās ar programmas docētājiem. 2004/2005/ studiju gadā sabiedrības informēšanai un sadarbības veicināšanai Daugavpils Universitātē izveidota jauna struktūrvienība – Sabiedrisko attiecību un informācijas daĜa (5.pielikums “Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām”).


28

2006./2007. – Šajā studiju gadā kopā ar DU izstrādāto centralizēto studiju programmas anketu, pilna laika studiju programmas beidzēji rakstīja izvērtējuma eseju, kurā atspoguĜoja gan maăistra studijas vispār, gan studiju kursu efektivitāti, gan maăistra darba izstrādes procesu. Apkopojot iegūtos datus, tika iegūts detalizēts studiju programmas izvērtējums.

• Par studijām vispārīgi, studenti atzīmēja, ka studijas ir bijušas pakāpenisks, plānveidīgs process, kurā tika nodrošināta sava maăistra pētījuma pietuvināšana studiju kursu saturam.

• Par studiju kursiem – tajos veiksmīgi tika izmantota pieeja „caur praktisko uz sarežăīto”, radoša pieeja semināru organizēsanā, pieredzes un viedokĜu apmaiĦa, savu un kursabiedru kĜūdu un veiksmes kritēriju analīze, kopīgs darbs un sadarbība, iespēja pacelties pāri jau esošajiem domāšanas modeĜiem, veicināja prasmju attīstību darboties ar pedagoăiskajām teorijām un tās strukturēti analizēt, plašs literatūras klāsts, īpaši angĜu valodā.

• Par maăistra darba izstrādi – kā īpši veiksmīga tika atzīmēta pieeja „caur personīgo (vērtībām, uzskatiem, attieksmi, vēlmēm, interesēm, iecerēm) uz maăistra darbu”, līdzīgu pētījumu analīze, uzdevumi, kuros pētniecības metodes tika praktiski izmēăinātas, filosofiskā pamata meklēšana savam pētījumam, plānošanas svarīgums pētījumā.

Studentu atzīmētie kritēriji, kas raksturo maăistra studiju programmas stiprās puses, ir sasaistāmi ar plānotajiem iegūstamajiem rezultātiem zināšanu, prasmju un attieksmju formā. Studiju kvalitātes nodrošināšanai un studentu motivācijai pilna laika valsts budžeta studentiem no 2006.gada tiek ieviesta studentu rotācija.

2007./2008. – Apkopojot studiju programmas izvērtējuma anketās iegūtos datus, tika iegūta daudzveidīga informācija. Studenti atzīmēja, ka viens no studiju veiksmes kritērijiem ir veiksmīga sadarbība ar studiju programmas docētājiem, e-saziĦas izmantošana un studiju kursu daudzveidība. Tika uzsvērts, ka studiju programma veicina arī studentu pašmotivāciju. Kopumā studentu viedoklis par programmu ir pozitīvs. Programma pilnībā apmierina 50% studentu vēlmes un pamatā apmierina 46% studentu vēlmes. 85% no studentiem atzīmē, ka studiju procesa nodrošinājums ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem ir pietiekošs. 98% no studējošajiem studiju procesā izmanto datortehniku un 89% - internetu. 87% no studējošajiem norāda, ka studiju programmā ir pietiekams izvēles kursu piedāvājums, un 89% atzīmē, ka ir pietiekams programmas nodrošinājums ar vieslektoriem. Sadarbību ar mācībspēkiem kā pozitīvu vērtē 100% studējošo. Vairākums studējošo uzskata, ka blokos apvienotie studiju kursi ir veiksmīgs studiju programmas satura organizēšanas piemērs. Studenti norāda, ka uzstāšanās konferencē un savu tēžu publicēšana, kas ir viena no studiju programmas prasībām, dod pedagogam noderīgu un maăistra līmenim atbilstošu pieredzi, tāpēc prasība piedalīties konferencēs ir jāsaglabā. Pozitīvi tiek atzīmēta arī iespēja izvēlēties vienu no piedāvātajām specializācijām.

11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS

11.1. SADARBĪBA AR DOCĒTĀJIEM

Studiju programmas attīstību veicina programmas direktora sadarbība ar docētājiem. Tiek organizēts sekojošais: (1) katru gadu tiek sastādīts individuālais plāns, gada beigās nodotas zinātniskās atskaites, kuras apstiprina katedras sēdēs; (2) katedras sēdēs notiek studiju programmas docētāju un studiju programmas direktora apspriedes; (3) individuālās tikšanās – slodžu, nodarbību laiku plānošana, neskaidrību un problēmjautājumu risināšana; (4) IVF Domes sēdes.


29

2006./2007. – Studiju programmas attīstības veicināšanai ir izveidota studiju programmas Padome sekojošu docētāju sastāvā: doc., PhD, Inga Belousa, doc., Dr.Paed. Mārīte Kravale, doc. PhD, Dzintra Iliško, doc. PhD, Ilona Mičule, doc., Dr.Paed. Rudīte Grabovska. Studiju programmas Padomes mērėis ir nodrošināt kvalitatīvu un demokrātisku lēmumu pieĦemšanas procesu, izskatot visus ar studiju programmu saistītos problēmjautājumus pirms to iesniegšanas IVF Domē.

2007./2008. – IzmaiĦu nav 11.2. STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAS PLĀNS

Studiju programmas vadībai ir saistības regulāri (ne retāk kā 1x 6 gados, ne vēlāk kā 2 gadus pēc studiju programmas ieviešanas) veikt studiju programmas akreditācijai nepieciešamās aktivitātes un dokumentācijas sagatavošanu. Programmas direktore katra studiju gada beigās sagatavo programmas pašizvērtējuma ziĦojumu un līdz nākamā studiju gada 1.oktobrim iesniedz pašizvērtējuma ziĦojumu, kas tiek apstiprināts Domē, Senātā un ir pieejams DU mājas lapā. Studiju procesa izvērtējums tiek veikts visa studiju gada garumā un apkopots katra studiju gada beigās. Personāla zinātniskā un metodiskā darba izvērtējums tiek veikts katra akadēmiskā gada beigās.

2005./2006. – Studiju programmas akreditācijas ziĦojuma ikgadējo izvērtējuma ziĦojumu sagatavošanai tiek apkopota informācija, ko sniedz programmā studējošie, programmas docētāji, studiju programmas beidzēju darba devēji, DU IVF vadība, DU UzĦemšanas komisijas un Studiju daĜas speciālisti, kā arī DU Mācību Studiju prorektors.


2007./2008. – izmaiĦu nav 11.3. PLĀNOTĀS IZMAIĥAS

Ir izvērtētas pedagoăijas maăistra programmas iestājpārbaudījuma prasības. Tiek plānots izsludinot studentu uzĦemšanu nākošajā 2006./2007. studiju gadā, prasības uzĦemšanai noteikt kā pārrunas par izvēlēto maăistra darba tēmu.

Ir izvērtēta ar maăistra darba tēmas un struktūras izvēli saistītā programmas pieredze. Tiek plānots iestrādāt prasību studējošajiem studiju programmas pirmajā gadā, rakstīt projekta pieteikumu maăistra darba izstrādei, kurā norādīt izvēlēto tēmu, tās aktualitātes pamatojumu, iespējamo maăistra darba struktūru un šo projekta pieteikumu aizstāvēt.

Ir izvērtēti piedāvāto pedagoăijas apakšnozaru nosaukumi. ĥemot vēra maăistra studiju programmas attīstību, ir konkretizēti pedagoăijas apakšnozaru nosaukumi un plānots nākošajā studiju gadā esošās apakšnozares papildināt ar dažām jaunām apakšnozarēm (skatīt 11.3. tabulu).

11.3. tabula Konkretizētie apakšnozaru nosaukumi

Esošais apakšnozares nosaukums Plānotais apakšnozares nosaukums

“Vides izglītība pamatskolā” – “Pirmsskolas un sākumskolas pedagoăija” – “Informātikas mācību metodika” – “Vizuālās mākslas mācību metodika” – “Mājturības mācību metodika” –

“Vides un veselības izglītība” “Ăimenes un pirmsskolas pedagoăija” “Mediju pedagoăija” “Mākslas pedagoăija” “Profesionālā un tautsaimniecības pedagoăija”

30

Jaunās apakšnozares, kas tiks piedāvātas sākot ar 2006./2007. studiju gadu: 1. “Skolas pedagoăija un didaktika” 2. “Augstskolas pedagoăija” 3. “Sociālo zinību un reliăijas izglītība”

Līdz ar to, studējošajiem būs iespējams specializēties 13 pedagoăijas apakšnozarēs: 1. “Pedagoăijas teorija un vēsture” 2. “Izglītības darba vadība” 3. “Sociālā pedagoăija” 4. “Speciālā pedagoăija” 5. “Vides un veselības izglītība” 6. “Mūzikas pedagoăija” 7. “Mākslas pedagoăija” 8. “Mediju pedagoăija” 9. “Profesionālā un tautsaimniecības pedagoăija” 10. “Ăimenes un pirmsskolas pedagoăija” 11. “Skolas pedagoăija un didaktika” 12. “Augstskolas pedagoăija” 13. “Sociālo zinību un reliăijas izglītība”

Tiek izvērtēta pieredze un iespējas plašākai studējošo un docētāju mobilitātei: o studējošo piedalīšanās starptautiskos zinātniski pētnieciskos projektos un pētījumos, studiju iespējas

ārzemēs, studentu apmaiĦa; o programmas docētāju stažēšanās un vieslekciju iespējas līdzīgās ārvalstu maăistra studiju

programmās; o vieslektoru piesaiste no līdzīgām līdzīgās ārvalstu maăistra studiju programmām.

Tiek izvērtēta pieredze un iespējas e-studiju formas izmantošanai prorammas īstenošanā.


2006./2007. – Maăistra studiju programmas pēctecības nodrošināšanai un saskaĦošanai ar Doktora studiju programmu “Pedagoăija”, tiek plānots nākošajā studiju gadā esošās apakšnozares papildināt ar sekojošām jaunām apakšnozarēm: “Izglītības pētniecība” un “Augstskolas pedagoăija”.

Programmas padomē tiek izskatīts jautājums par maăistra darba izstrādes atskaiti studiju procesā. Tiek plānots katrā studiju gadā iestrādāt prasību studējošajiem uzrādīt paveikto maăistra darba izstrādē, norādot izvēlēto tēmu, tās aktualitātes pamatojumu, iespējamo maăistra darba struktūru un pētījuma ieceres.

2007./2008. – Balstoties uz veiksmīgo pieredzi studiju procesa kvalitātes uzlabošanai izmantojot e-pastu, tiek diskutēts par virtuālās mācību vides – Moodle platformas ieviešanu. Tā paplašinātu studējošo, programmā iesaistīto docētāju un studiju programmas vadības sadarbības iespējas izmantojot virtuālās prioritātes. Tiek veiktas pārrunas par speciālista piesaisti platformas izstrādei, kā arī studējošo, docētāju un programmas vadības prasmju pilnveidei par platformas izmantošanu studiju procesā.

31

1.PIELIKUMS

Maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studiju plāni

Maăistra studiju programmas „Pedagoăija (vides izglītība pamatskolā)“ (programmas kods 45142)

STUDIJU PLĀNS studiju ilgums – 2 gadi

pilna laika studijas

1.studiju gads

2007./2008. studiju gads Pārbau- Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads

Nr. Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem.

p.k. forma skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.

kopējais lekcijas pr. darbi

semināri lekc. sem. lekc. sem. lekc. sem. lekc. sem.

1.sem. 1.Teorētisko atziĦu izpētes obligātie kursi (30KP)

Pētījuma metodoloăija un organizācija izglītībā

eks.

Zinātniskā darba izstrāde 2 32 12 20 6 20

Kvalitatīvās pētniecības pamati 1 16 6 10 6 20

Kvantitatīvās pētniecības pamati

1 16 6 10 6 20

Holistiskā pedagoăija eks.

Garīguma pedagoăija 2 32 12 20 6 16

Pedagoăijas teoriju kritisks izvērtējums

eks. 2 32 12 20 12 20

Mūsdienu didaktiskās pieejas un to pedagoăiski psiholoăiskie risinājumi

eks. 3 48 18 30 9 19

Izvēlētās apakšnozares teorētiskie pamati: Vides izglītība pamatskolā

eks. 5 80 30 50 4 4

3. Pētnieciskais darbs (20 KP)

Maăistra darba izstrāde (5 KrP) 20


1. Izglītības filosofija eks.

Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu problēmjautājumi

2 32 12 20 12 20

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 2 32 12 20 12 20

Inovāciju un nākotnes izglītība 2 32 12 20 12 20


eks.

Zinātniskā darba izstrāde 2 32 12 20 6

Seminārs datu datorapstrādē 2 32 32 32

Holistiskā pedagoăija eks.

Vides pedagoăija 2 32 12 20 12 20

Integrētā pieeja izglītībai 2 32 12 20 12 20

Garīguma pedagoăija 2 32 12 20 6 4

32

Pārbau- Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads






eks. 3 48 18 30 9 11

Izvēlētās apakšnozares teorētiskie pamati: Vides izglītība pamatskolā

eks. 5 80 30 50 13 23


Maăistra darba izstrāde (6 KrP) 20

3.sem 1.Teorētisko atziĦu izpētes obligātie kursi (30KP)

Mācību plānu teorija, izveide un izvērtējums

eks. 2 32 12 20 12 20

2. Teorētisko atziĦu aprobācija A – Piedalīšanas zinātnisko semināru darbā (20 KP)

Personības attīstības teorijas un iezīmes mūsdienās

iesk. 3 48 18 30 18 30

Izglītības sistemoloăija iesk. 2 32 12 20 12 20

Sadarbības psiholoăija un pedagoăija

iesk. 2 32 12 20 12 20

Vizuālā kultūra izglītībā iesk. 2 32 12 20 6 12

Izvēlētās izglītības apakšnozares teorētiskie pamati: Vides izglītība pamatskolā

eks. 3 48 18 30 13 23

Izvēlētās pedagoăijas apakšnozares teorētisko atziĦu aprobācija: Vides izglītība pamatskolā

iesk. 3 48 18 30 18 30

2. Teorētisko atziĦu aprobācija B – Pētījumu rezultātu aprobācija (10 KP)

Zinātniska raksta sagatavošana publicēšanai (3 KrP)

6

Pētījumu rezultātu apkopošana un ziĦojums konferencē/ maăistra zinātniskajos lasījumos (2 KrP)

4


Maăistra darba izstrāde (2 KrP)

20

4.sem. 2. Teorētisko atziĦu aprobācija A – Piedalīšanas zinātnisko semināru darbā (20 KP)

Izglītība daudzkultūru vidē iesk. 3 48 18 30 18 30

Pieaugušo izglītības teorētiskie un praktiskie aspekti

iesk. 3 48 18 30 18 30

Skolotāja profesionālās identitātes pilnveide

iesk. 2 32 12 20 12 20

Vizuālā kultūra izglītībā iesk. 2 32 12 20 6 8



6

33







4



20

Gala pārbaudījumi

Maăistra eksāmens pedagoăijā

Maăistra darba aizstāvēšana

KOPĀ KrP : 80 Studiju programmas direktors _________________ Inga Belousa (paraksts, atšifrējums, datums)

Dekāns _________________ Ilga Salīte (paraksts, atšifrējums, datums)

34

Maăistra studiju programmas „Pedagoăija (pamatskolas pedagoăija)“ (programmas kods 45142)

STUDIJU PLĀNS studiju ilgums – 2 gadi

pilna laika studijas

2.studiju gads

2007./2008. studiju gads








eks.

Zinātniskā darba izstrāde

2 32 12 20 6 20

Kvalitatīvās pētniecības pamati

1 16 6 10 6 10

Kvantitatīvās pētniecības pamati

1 16 6 10 6 10

Holistiskā pedagoăija

eks.

Garīguma pedagoăija

2 32 12 20 6 16

Pedagoăijas teoriju kritisks izvērtējums

eks. 2 32 12 20 12 20


eks. 3 48 18 30 9 19

Izvēlētās apakšnozares teorētiskie pamati: Pamatskolas pedagoăija

eks. 5 80 30 50 4 4



20


Izglītības filosofija

eks.

Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu problēmjautājumi

2 32 12 20 12 20

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai

2 32 12 20 12 20

Inovāciju un nākotnes izglītība

2 32 12 20 12 20

35







eks.

Zinātniskā darba izstrāde

2 32 12 20 6

Seminārs datu datorapstrādē

2 32 32 32


eks.

Vides pedagoăija 2 32 12 20 12 20

Garīguma pedagoăija

2 32 12 20 6 4


eks. 3 48 18 30 9 11


eks. 5 80 30 50 13 23


Izglītības sistemoloăija

iesk. 2 32 12 20 12 20



20



eks.

Integrētā pieeja izglītībai

2 32 12 20 12 20

Mācību plānu teorija, izveide un izvērtējums

eks. 2 32 12 20 12 20


eks. 5 80 30 50 13 23


Izglītība daudzkultūru vidē

iesk. 3 48 18 30 18 30

Sadarbības psiholoăija un pedagoăija

iesk. 2 32 12 20 12 20

Vizuālā kultūra izglītībā

iesk. 2 32 12 20 6 12

36






Izvēlētās izglītības apakšnozares teorētisko atziĦu aprobācija: Pamatskolas pedagoăija

iesk. 3 48 18 30 18 30



6


4



20



iesk. 3 48 18 30 18 30


iesk. 3 48 18 30 18 30


iesk. 2 32 12 20 12 20


iesk. 2 32 12 20 6 8



6


4

3. Pētnieciskais darbs (20

37






KP)


20

Gala pārbaudījumi




Dekāns _________________ Ilga Salīte

(paraksts, atšifrējums, datums)

38

Akadēmiskās studiju programmas „Pedagoăija“ (programmas kods 45142)

STUDIJU PLĀNS studiju ilgums – 2,5 gadi nepilna laika studijas

1.studiju gads


Pārbau- Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads

Nr. Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem.

p.k. forma skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.

kopējais lekcijas semināri lekc. sem. lekc. sem. lekc. sem. lekc. sem. lekc. sem. lekc. sem.

pr. darbi


1. Pētījuma metodoloăija un organizācija izglītībā

eks.

1.1. Zinātniskā darba izstrāde

2 12 4 8 2 4

1.2. Kvalitatīvās pētniecības pamati

1 6 2 4 2 4

1.3. Kvantitatīvās pētniecības pamati

1 6 3 3 3 3

2. Holistiskā pedagoăija

eks.

2.1. Garīguma pedagoăija 2 12 6 6 3 3


eks. 2 12 8 4 8 4


dif.iesk. 3 18 12 6 12 6



1.1. Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu problēmjautājumi

2 12 8 4 8 4

1.2. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai

2 12 4 8 4 8

1.3. Inovāciju un nākotnes izglītība

2 12 6 6 6 6


eks.


2 12 4 8 2 4

2.2. Seminārs datu datorapstrādē

2 12 12 12


eks.

3.1. Vides pedagoăija 2 12 6 6 6 6

3.2. Integrētā pieeja izglītībai

2 12 6 6 6 6



39





pr. darbi

4. Maăistra darba izstrāde (5 KrP)

20



eks. 2 12 6 6 6 6

2. Izvēlētās apakšnozares teorētiskie pamati:

eks. 5 30 20 10 5 5

Pedagoăijas teorija un vēsture

Izglītības darba vadība

Sociālā pedagoăija

Speciālā pedagoăija

Vides un ilgtspējīga izglītība

Pamatskolas pedagoăija

Ăimenes un pirmsskolaspedagoăija

Mūzikas pedagoăija

Vizuālās mākslas mācību metodika

Mājturības mācību metodika

Informātika un e-studijas


4. Personības attīstības teorijas un iezīmes mūsdienās

dif.iesk. 3 18 12 6 12 6

5. Izglītības sistemoloăija

dif.iesk. 2 12 8 4 8 4


dif.iesk. 2 12 6 6 6 6


7. Zinātniska raksta sagatavošana publicēšanai (3 KrP)

6

8. Pētījumu rezultātu apkopošana un ziĦojums konferencē/ maăistra zinātniskajos lasījumos (2 KrP)

4



20


40





pr. darbi

1. Izvēlētās apakšnozares teorētiskie pamati:

eks. 5 30 20 10 15 5







Ăimenes un pirmsskolas pedagoăija





2. Izglītība daudzkultūru vidē

dif.iesk. 3 18 10 8 10 8


dif.iesk. 3 18 10 8 10 8



6


4



20



dif.iesk. 2 12 12 12


dif.iesk. 2 12 12 12

3. Izvēlētās pedagoăijas apakšnozares teorētisko atziĦu aprobācija:

dif.iesk. 5 18 9 9 9 9



41





pr. darbi





Ăimenes un pirmsskolas pedagoăija





Gala pārbaudījumi





42



2.studiju gads






pr. darbi



eks.


2 12 4 8 2 4


1 6 2 4 2 4


1 6 3 3 3 3

2. Holistiskā pedagoăija eks.



eks. 2 12 8 4 8 4


dif.iesk. 2 12 8 4 8 4




2 12 8 4 8 4


2 12 4 8 4 8


2 12 6 6 6 6


eks.


2 12 4 8 2 4


2 12 12 12





eks. 2 12 6 6 6 6



20

43





pr. darbi



Integrētā pieeja izglītībai

2 12 6 6 6 6


dif.iesk. 3 18 12 6 12 6

3. Izvēlētās pedagoăijas apakšnozares teorētiskie pamati:

eks. 5 30 20 10 5 5





Vides izglītība pamatskolā





Informātikas mācību metodika



dif.iesk. 3 18 10 8 10 8


dif.iesk. 2 12 12 12



6


4



20


44





pr. darbi


eks. 5 30 20 10 15 5












dif.iesk. 3 18 12 6 12 6


dif.iesk. 3 18 10 8 10 8


dif.iesk. 2 12 12 12


dif.iesk. 2 12 6 6 6 6



6


4



20



dif.iesk. 5 18 9 9 9 9




45





pr. darbi










20

Gala pārbaudījumi




Dekāns _________________ Ilga Salīte

(paraksts, atšifrējums, datums)

46



3.studiju gads 2007./2008. studiju gads


Nr. Kursa nosaukums

dījuma KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem.



pr. darbi


1. Izglītības filosofija

eks.


2 12 8 4 8 4


2 12 4 8 4 8


2 12 6 6 6 6


eks.


2 12 4 8 2 4


1 6 2 4 2 4


dif.iesk. 3 18 12 6 12 6



eks.


1 6 3 3 3 3


2 12 12 12


eks.


2.2. Integrētā pieeja izglītībai

2 12 6 6 6 6

2.3. Garīguma pedagoăija

2 12 6 6 6 6


eks. 2 12 6 6 6 6

47


Nr. Kursa nosaukums




pr. darbi



20



eks. 2 12 8 4 8 4


eks. 5 30 20 10 5 5












3. Personības attīstības teorijas un iezīmes mūsdienās

dif.iesk. 3 18 12 6 12 6


dif.iesk. 2 12 8 4 8 4


dif.iesk. 2 12 6 6 3 3



6

48


Nr. Kursa nosaukums




pr. darbi


4



20



dif.iesk. 3 18 10 8 10 8


eks. 5 30 20 10 15 5












dif.iesk. 3 18 10 8 10 8


dif.iesk. 2 12 12 12


dif.iesk. 2 12 6 6 3 3



6

49


Nr. Kursa nosaukums




pr. darbi


4



20



dif.iesk. 2 12 12 12


dif.iesk. 5 18 9 9 9 9













20

Gala pārbaudījumi





50

2.PIELIKUMS

Maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studiju kursu apraksti

Nosaukums IZGLĪTĪBAS FILOSOFIJA Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5 Kredītpunkti 6 KP Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits

semestrī)

36 st. nepilna laika studiju programmā 96 st. pilna laika studiju programmā

Zinātnes nozare Filosofija Zinātnes apakšnozare Izglītības filosofija Kursa autori (vārds, uzvārds, struktūrvienība, amats)

Dr. paed., prof. Ilga Salīte, IVF Pedagoăijas katedra Dr.psych., asoc.prof. Anita Pipere, IVF Pedagoăiskās psiholoăijas katedra PhD, doc. Inga Belousa, IVF Pedagoăijas katedra Dr.Paed, doc.Rudīte Grabovska, IVF, III Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daĜa, kurā kurss jāapgūst)

Nav Kursa anotācija:

Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studentiem. Kurss sastāv no 3 daĜām: 1. Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu problēmjautājumi; 2. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai; 3. Inovāciju un nākotnes izglītības tendences. Kurss piedāvā iespēju individuālās filozofijas attīstīšanai, attīstīt prasmes atpazīt dažādo filozofisko pamatu dažādi formulētajos izglītības mērėos, iemācīties atpazīt atšėirības starp kolektīvi pieĦemto izglītības mērėa formulējumu un izglītībā iesaistīto indivīdu izprastajiem individuālajiem mērėiem. Šīs prasmes nepieciešamas pedagoăisko risinājumu izstrādāšanai, lai no teorētiskā uz pētījumu pamatotā skatījuma piedāvātu konkrētus risinājumus praksei. Kursa apraksts – plāns:

• Filosofijas būtība un ietekme uz izglītību. Filosofijas būtību raksturojošie aspekti: aktivitāte, attieksme, saturs (metafiziskais, epistemoloăiskais, aksioloăiskais aspekts). Klasisko filosofiju (ideālisms, reālisms, neo-sholastika) un mūsdienu filozofiju (pragmatisms, eksistenciālisms, holisms) piedāvājums izglītības pieejas izvēlei un izglītības teorijas, kuras veidojušās uz šo filosofiju pamata

• Izglītības filozofijas priekšmets, saturs un teorētiskais pamats; izglītības mērėi, to filozofiskais saturs, izglītības mērėa interpretācijas (grupu un individuālie izglītības mērėi) klasisko un mūsdienu filozofiju skatījumā un atpazīstamākās izglītības teorijas; izglītības mērėu interpretācijas mūsdienās. Individuālā filozofija (induktīvā un deduktīvā versijas) un individuālo izglītības mērėu formulējumu satura pētīšana. Individuālo izglītības mērėu kā atskaites sistēmu loma izglītībā un to paplašināšana izglītības attīstības veicināšanai.

• Ilgtspējīga attīstība, ilgtspējīga izglītība izglītības filozofijas interpretācijā; vides, sociālais un ekonomiskais aspekti ilgtspējīgā attīstībā; ilgtspējīgas attīstības idejas saturs, virssaturs, to attīstība un saikne ar mūžizglītību; ilgtspējīga attīstība kā cilvēka dzīvesveida kvalitatīvs raksturojums; jēdzienu ‘izglītība ilgtspējīgai attīstībai’ un ‘ilgtspējīga izglītība’ satura pētīšana, to vēsturiskā attīstība un satura izmaiĦas laika gaitā; pieejas ilgtspējīgas attīstības jēdziena formulēšanā; pieeju izvērtēšana izglītības mērėa skatījumā.

• Inovāciju būtība; inovācijas izglītībā; pašreizējā un nākotnes izglītības mērėu pētīšana un atšėirību izvērtēšana; pašreizējo un ar nākotni saistīto izglītības inovāciju būtības un iespējamo rezultātu izvērtēšana un prognozēšana. Pedagoăisko pieeju izvērtēšana no inovāciju viedokĜa. Pašreizējo izglītības problēmu izpēte, izglītības attīstību ierobežojošo problēmu noskaidrošana un pašreizējo un nākotnes izglītības mērėu formulēšana; inovāciju loma atšėirību pārvarēšanā starp pašreizējo un nākotnē iecerēto stāvokli

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Eksāmens Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Alijevs, R. 2005. Izglītības filosofija. 21.gadsimts. Rīga, Latvija: Retorika A. 2. Audi, R. 2003. Epistemology: A contemporary introduction to the theory of knowledge. London: Routledge.

51

3. Bruner, J. 1997. The Process of Education. Boston: Harvard University Press. 4. Burtt, E. 2003. The Metaphysical Foundations of Modern Science. NY: Dover Publications. 5. Field Guide to Educational Renewal. The Vermont Restructuring Collaborative. 1994. Brandon, VT: Holistic Education Press. 6. Grayling, A. 205. The Heart of Things: Applying Philosophy to the 21st Century. London: Weidenfeld & Nicolson. 7. Klemke, E.(ed). 2000. The Meaning of Life. Oxford: Oxford University Press. 8. Knight, G. 1992. Issues and Alternatives in Educational Philosophy. Berrien Springs, MI: Andreews University Press. 9. McGinn, C. 2002. The Making of a Philosopher. London: Simon & Schuster. 10. Miller, R. (ed.) 1991. New Direction in Education. Selections from Holistic Education Renew. Brandon, VT: Holistic Education Press. 11. Noddings, N. (1998) Philosophy of Education. Boulder, Colorado: Westview. 12. Ozmon, H., Craver, S. 1994. Philosophical Foundations of Education. NY. 13. Stokhof, M. 2003. World and life as One: Ethics and Ontology in Wittgenstein’s Early Thought. Stanford, CA: Stanford University Press. 14. Thompson, M. 2003. Philosophy of Mind. Chicago: Hodder Headline. 15. Van Cleve, M., Young Pai. 1995. Philosophy and the American School. Illinois University Press. 16. Van Inwagen, P. 2002. Metaphysics. Colorado, USA: West View. 17. Whitehead, A. 1985. Process and Reality: an Essay in Cosmology. NY: The Free Press. 18. Winch, Ch. & Gingell, J. (1999) Key Concepts in the Philosophy of Education. London: Routledge. Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Dewey, J. (1916/1966) Democracy and Education. New York: The Free Press. 2. Dewey, J. (1990) The School and Society; and The Child and the Curriculum. Chicago: The University of Chicago Press. 3. Oliver, D., Canniff, J., Korhonen, J. 2002. The Primal, the Modern, and the Vital Center: A Theory of Balanced Culture in a Living Place. Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal. 4. Spinelli, E. The Interpreted Worlds: An introduction to Phenomenological Psychology. London: Sage, 2005. Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. “Educational Philosophy and Theory” 2. “Educational Theory” 3. “European Education” 4. “European Journal of Education” 5. “Innovations in Education and Teaching International” 6. “Issues in Education” 7. “Journal of Education” 8. “Research for Educational Reform” Kādām studiju programmām un to daĜām (A,B,C,D) ir piederīgs šis kurss:

Maăistra studiju programmas “Pedagoăija” teorētisko atziĦu izpētes obligāto kursu daĜa Kursa nosaukums angĜu valodā:

Philosophy of Education Kursa anotācija angĜu valodā:

The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The course offers to explore three interrelated themes: (1) theoretical assumptions and contemporary problems in philosophy of education, (2) education for sustainable development, and (3) innovations and future tendencies in education.

52

Nosaukums PĒTĪJUMA METODOLOĂIJA UN ORGANIZĀCIJA IZGLĪTĪBĀ Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5 Kredītpunkti 6 Apjoms (akadēmisko kontaktstundu

skaits semestrī)


Zinātnes nozare Pedagoăija Zinātnes apakšnozare Vispārīgā pedagoăija Kursa autori (vārds, uzvārds, struktūrvienība, amats)

PhD, doc. Inga Belousa, IVF Pedagoăijas katedra Dr.paed., prof. Ilga Salīte, IVF Pedagoăijas katedra Dr.psych., asoc.prof. Anita Pipere, IVF Pedagoăiskās psiholoăijas katedra Dr. habil.psych., prof A. Vorobjovs, SZF Psiholoăijas katedra PhD, as.prof. I.Austers, LU Mag.paed., lekt. Elita Vanaăele, IVF Mācību metodiku katedra Mag.paed. Alnis Stakle, IVF, III Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daĜa, kurā kurss jāapgūst)

Microsoft Word, Microsoft Excel Kursa anotācija:

Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studentiem. Studiju kurss piedāvā ieskatu izglītības pētniecības metodoloăijā un organizācijā, kvalitatīvā un kvantitatīvā pētījuma īpatnībās un izstrādē izglītībā, praktiskā datorprogrammu izmantošanā datu kvalitatīvai un kvantitatīvai analīzei, kā arī maăistra darba un zinātnisko publikāciju izstrādes pamatos un noformējuma prasībās. Studenti tiek ievirzīti zinātniskās pētniecības darbā pedagoăijas problēmu izpētē. Studiju gaitā paredzēts virzīt studentus uz patstāvīgu zinātniskās informācijas meklēšanu, problēmas nostādni, empīrisko metožu izvēli un izmantošanu zinātnisko datu ieguvi, apstrādi, analīzi un interpretāciju. Kursa ietvaros studenti tiek iepazīstināti ar zinātniskā darba struktūras un noformējuma izvirzītajām prasībām atbilstību darbam ar zinātnisko literatūru. Kursa apraksts – plāns:

1. Zinātniskā darba izstrāde 1.1. Zinātniskā darba teorētiskās perspektīvas, metodoloăiskie pamati, vispārīgā struktūra un prasības izglītībā 1.2. Pētniecības metodoloăijas: humanitāro zinātĦu pētījums (vēsturiskais, filosofiskais, teorētiskais pētījums un

dokumentārā analīze) un sociālo zinātĦu pētījums (kvalitatīvais un kvantitatīvais pētījums) 1.3. Pētniecības veidi: fundamentālais un lietišėais pētījums 1.4. Pētījuma zinātniskās kategorijas (pētījuma problēma, mērėos, pētījuma objekts un priekšmets, pētījuma jautājums vai

hipotēze, pētījuma metodes, pētījuma bāze), pētījuma teorētiskā un praktiskā novitāte 1.5. Maăistra darba noformējums, rakstīšanas stils, prasības, plānojums un sastāvdaĜas (ievada daĜa, teorētiskā daĜa,

pētījuma daĜa, nobeigums un secinājumi, izmantotās literatūras saraksts un pielikumi) 1.6. Zinātniskās publikācijas noformējums, rakstīšanas stils un prasības

2. Kvalitatīvās pētniecības pamati 2.1. Kvalitatīvā pētījuma vispārīgā struktūra un informācijas avoti 2.2. Zinātniskās kategorijas kvalitatīvajā pētījumā (pētījuma problēma, pētījuma mērėis, pētījuma jautājums, hipotēze) un

svarīgākie jēdzieni 2.3. Kvalitatīvā pētījuma veidi: etnogrāfiskais pētījums, fenomenoloăiskais pētījums, darbības pētījums, biogrāfiskais

pētījums, gadījuma izpēte, pamatotā teorija 2.4. Datu vākšana, analizēšana un atspoguĜošana 2.5. Kvalitatīvā pētījuma pamatotība/validitāte, ticamība un ētiskie apsvērumi

3. Kvantitatīvās pētniecības pamati 3.1. Kvantitatīvā pētījuma vispārīgā struktūra un informācijas avoti 3.2. Zinātniskās kategorijas kvantitatīvajā pētījumā (pētījuma problēma, pētījuma mērėis, pētījuma jautājums, hipotēze) un

svarīgākie jēdzieni 3.3. Kvantitatīvā pētījuma veidi: eksperiments, korelācijas pētījums 3.4. Datu vākšana, analizēšana un atspoguĜošana 3.5. Kvantitatīvā pētījuma pamatotība/validitāte, ticamība un ētiskie apsvērumi

53

4. Seminārs datu datorapstrādē 4.1. Datorprogrammas datu kvalitatīvai un kvantitatīvai apstrādei 4.2. Datu apstrāde un analīze izmantojot datu kvalitatīvas apstrādes programmas: 4.3. Datu apstrāde un analīze izmantojot datu kvantitatīvas apstrādes programmas: Microsoft Excel, SPSS



1. Albrehta, Dz. Pētīšanas metodes pedagoăijā.- R.: Mācību grāmata, 1998. 2. Arhipova, I., BāliĦa, S. Statistika ar Microsoft Excel ikvienam. I daĜa. – R.: Datorzinību centrs, 1999. 3. Arhipova, I., BāliĦa, S. Statistika ar Microsoft Excel ikvienam. II daĜa. – R.: Datorzinību centrs, 2000. 4. BaldiĦš, A., Raževa, A. Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē. – R.: Pētergailis, 2001. 5. Geske, A., Grīnfelds, A. Izglītības pētījumu metodoloăija un metodes. – R.: RaKa, 2001. 6. Gudjons, H. Pedagoăijas pamatatziĦas.- R.: Zvaigzne ABC, 1998. 7. Lasmanis, A. Pedagoăijas un psiholoăijas pētījumu plānošana un norise.- R.: Mācību apgāds NT, 1999. 8. Lasmanis, A. Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoăijas un psiholoăijas pētījumos. 1.grāmata. – R.: SIA

“Izglītības soĜi”, 2002. 9. Lasmanis, A. Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoăijas un psiholoăijas pētījumos. SPSS. 2.grāmata. – R.:

SIA “Izglītības soĜi”, 2002. 10. Kroplijs, A., Raščevska, M. Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. R.: RaKa, 2004. 11. Nucho, A., Vidnere, M. Intervēšanas prasme. R.: RaKa, 2003. 12. Raščevska, M., Kristapsone, S. Statistika psiholoăijas pētījumos. R.: 2000. 13. Боровиков, В.П., Боровиков, И.П. Statistica. Статистический анализ и обработка данных в среде Windows. М,

1997. 14. Карлберг, К. Бизнес-анализ с помощю Excel. Перевод с англ. – К.: Диалектика, 1997. 15. Bazeley, P. The Nvivo Qualitative Project Book. Thousand Oaks, CA: Sage, 2000. 16. Bryman, A., Cramer, D. Quantitative Data Analysis with SPSS 12 and 13: A Guide for Social Scientists. London

and New York: Routledge, 2005. 17. Cohen, L., Manion, L. & Morrison, K. (2005) Research Methods in Education. – 5th ed. Oxon, UK:

RoutledgeFalmer. 18. Creswell, J. Qualitative Inquiry and Research Design: Choosing Among Five Traditions. Thousand Oaks, CA:

Sage, 1998. 19. Denzin, N.K., Lincoln, Y.S. (Eds.) Handbook of Qualitative Research. Thousand Oaks, CA: Sage, 1994. 20. Gahan, C. Doing Qualitative Research Using NUD*IST. Thousand Oaks, CA: Sage, 1998. 21. Jaeger, M. (ed.) Complementary Methods for Research in Education, 2nd edition. Washington, DC: American

Educational Research Association, 1988, 1997. 22. Johnson, B., Christensen, L. Educational Research: Quantitative, Qualitative and Mixed Approaches. – 2nd ed.

Boston, MA: Allyn & Bacon, Pearson Education, 2004. 23. LeCompte, M. & Preissle, J. Ethnography and Qualitative Design in Educational Research. New York, NY:

Academic Press, 1993. 24. LeCompte, M., Millroy, W., Preissle, J. (eds.) The Handbook of Qualitative Research in Education. San Diego,

CA: Academic Press, 1992. 25. McMillan, J. Educational Research: Fundamentals for the Consumer. – 4th ed. Boston, MA: Allyn & Bacon,

Pearson Education, 2004. 26. Merriam, S. & Associates. Qualitative Research in Practice: Examples for Discussion and Analysis. San Francisco,

CA: Jossey-Bass, 2002. 27. Merriam, S. Qualitative Research and Case Study Application in Education. San Francisco, CA: Jossey-Bass, 1998. 28. Miles, M. and Huberman, A. Qualitative data analysis: An Expanded Sourcebook. Thousand Oaks, CA: Sage, 1994. 29. Mūze, B. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces : metodiskais līdzeklis / Baiba Mūze, Daina Pakalna, Iveta KalniĦa ; -

Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2005 (Rēzekne : SIA "Latgales druka"). 30. Norusis, M. SPSS 13.0 Guide to Data Analysis. Prentice Hall. 31. Patton, M. Qualitative Evaluation and Research Methods. – 2nd ed. Newbury Park, CA: Sage, 1990. 32. Wiersma, W. Research Methods in Education: An Introduction. – 2nd ed. Needham Heights, MA: Allyn & Bacon,

2000. Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Coffey, A., Atkinson, P. Making Sense of Qualitative Data: Complementary Research Strategies. Thousand Oaks, CA: Sage, 1996

54

2. Creswell, J.W. Research Design: Qualitative and Quantitative Approaches. Thousand Oaks, CA: Sage, 1994 3. Denzin, N. and Lincoln, Y. Handbook of Qualitative Research. Thousand Oaks, CA: Sage, 2000 4. Dey, I. Grounding Grounded Theory: Guidelines for Qualitative Inquiry. San Diego, CA: Academic Press, 1999 5. Fetterman, D.M. (Ed.) Qualitative Approaches to Evaluation in Education. New York, NY: Praeger, 1988 6. Glasser, B., Strauss, A. The Discovery of Grounded Theory: Strategies for Qualitative Research. – 2nd ed.,

Hawthorne, NY: Aldine de Gruyter, 1999. 7. Glasser, B.G. Emergence v Forcing: Basics of Grounded Theory Analysis. Mill Valley, CA: Sociology Press, 1992. 8. Moustakas, C. Phenomenological Research. Thousand Oaks, CA: Sage, 1994. 9. Ragin, C.C. The Comparative Method: Moving Beyond Qualitative and Quantitative Strategies. Berkeley, CA: University

of California Press, 1987. 10. Strauss, A., Corbin, J. Basics of Qualitative Research. Grounded Theory Procedures and Techniques. Newbury Park, CA:

Sage, 1990. 11. Strauss, A., Corbin, J. (eds.) Grounded Theory in Practice. Thousand Oaks, CA: Sage, 1997 12. Strauss, A., Corbin, J. Basics of Qualitative Research: Techniques and Procedures for Developing Grounded Theory. –

2nd ed. Thousand Oaks, CA: Sage, 1998. 13. Yin, R. Case Study Research: Design and Methods. – 2nd ed. Thousand Oaks, CA: Sage, 1994. 14. http://www.audiencedialogue.org/soft-qual.html 15. http://academic.csuohio.edu/kneuedorf/content/ Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. “British Journal of Educational Studies” 2. “Child Study Journal” 3. “Educational Research and Evaluation” 4. “Educational Research Quarterly” 5. “Educational Research” 6. “Educational Studies” 7. “International Journal of Qualitative Studies in Education” 8. “Journal of Educational Research” 9. “New Directions for Institutional Research” 10. “Research for Educational Reform” 11. “Research in Education” 12. “Scandinavian Journal of Educational Research” 13. “Westminster Studies in Education” Kādām studiju programmām un to daĜām (A,B,C,D) ir piederīgs šis kurss:


Methodology and organization of research in education Kursa anotācija angĜu valodā:

The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. Theoretical and practical foundations of data qualitative and quantitative analysis in the field of education are explored. Practical step-by-step guidance of computer program application for data qualitative and quantitative analysis, and the guidance in the preparation of Master thesis and scientific publication is offered.

55

Nosaukums HOLISTISKĀ PEDAGOĂIJA Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5 Kredītpunkti 6 KP Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits

semestrī)


Zinātnes nozare Pedagoăija Zinātnes apakšnozare Nozaru pedagoăija Kursa autori (vārds, uzvārds, struktūrvienība, amats)

PhD, doc. Inga Belousa, IVF Pedagoăijas katedra Dr.paed., prof. Ilga Salīte, IVF Pedagoăijas katedra Mag.Paed., lekt. Rudīte Grabovska, IVF Mācību metodiku katedra Dr.psych., asoc.prof. Anita Pipere, IVF Pedagoăiskās psiholoăijas katedra Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daĜa, kurā kurss jāapgūst)


Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studentiem. Kurss sastāv no 3 daĜām: (1) vides pedagoăija, (2) garīguma pedagoăija, (3) integrētā pieeja pedagoăijā. Kurss piedāvā apskatīt garīgumu, ekoloăiskumu, integrāciju kā pedagoăiskas kategorijas, to lomu un izpausmi izglītībā un mūsdienu sabiedrībā. Kursa apraksts – plāns:

1. Holisma attīstība filosofijā; holistiskā paradigma izglītībā; holistiskās pedagoăijas attīstības perspektīvas un pasaules pieredze; ekoloăiskums, integrēšana un garīgums

2. Ekoloăiskums un tā īstenošana vides pedagoăijā un ekopsiholoăijā 3. Ekofilosofija un tās izmantošana pedagoăisko pieeju izstrādāšanā .izglītība 4. Integrētā pieeja holistiskās pedagoăijas skatījumā; konteksti un pieejas integrēšanā; integrēto pieeju paraugu analīze un

izveidošana 5. Garīguma izpausmju salīdzinājums modernismā un postmodernismā; garīgums kā reliăiska, psiholoăiska, kultūras

parādība un personīgais dzīvesveids; garīguma veidi 6. Garīgums kā pedagoăiska kategorija; garīgā attīstība; garīgums un skolotāja profesija; garīgums Latvijas izglītībā un

skolotāju izglītības rekonstruēšanā Prasības kredītpunktu iegūšanai:


1. Ness Ā & Heuklends P.I. (2001) Dzīves filosofija. R.: Apgāds Norden AB. 2. Vakarneidžels, M., Rīss, V. (2000) Mūsu ekoloăiskās pēdas nospiedums. R: VARAM, “NORDEN AB”. 3. Valbis, J. (2004) Skolēna personības attīstība – izglītības virsuzdevums. R.: Zvaigzne ABC. 4. Appleton, M. 2000. A Free Range Childhood: Self-Regulation at Summerhill School. Brandon, VT: Foundation for

Educational Renewal. 5. Berry, Th. 1988. The Dream of the Earth. San Francisco, CA: Serra Club Books. 6. Best, R. (1996) (ed.) Education, Spirituality, and the Whole Child. London, UK. 7. Best, R. (2000) (ed.) Education for Spiritual, Moral, Social and Cultural Development. London and New York. 8. Bucciarelli, D., Pirtle, S. 2001. Partnership Education in Action. Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal. 9. Capra F (2002) The Hidden Connections: Integrating the Biological, Cognitive, and Social Dimension of Life into a

Science of Sustainability. NY: Doubleday 10. Clark, E.T. Jr. (1997) Designing and Implementing an Integrated Curriculum: a Student – Centered Approach. Brandon:

Holistic Education Press. 11. Darryl, R.J. Macer (ed.) (2004) Bioethics for Informed Citizens across Cultures. Christchurch, New Zealand: Eubios

Ethics Institute. On-line version http://www.biol.tsukuba.ac.jp/~macer/betext.htm 12. DeSouza Rocha, D. 2003. Schools Where Children Matter: Exploring Educational Alternatives. Brandon, VT: Foundation

for Educational Renewal. 13. English, L., Fenwick, T. & Parsons, J. (2003) Spirituality of Adult Education and Training. Malabar, FL: Krieger.

56

14. Field Guide to Educational Renewal. The Vermont Restructuring Collaborative. 1994. Brandon, VT: Holistic Education Press.

15. Forbes, S. 2003. Holistic Education: Analysis of Its Ideas and Nature. Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal. 16. Glazer, Steven (1999) (Ed.). The Heart of Learning: Spirituality in Education. NY: Tarcher/Putnam. 17. Griffin, David Ray (1988) (Ed.). Spirituality and Society: Postmodern Visions. Albany, NY: SYNY Press. 18. Hocking, D., Haskell, J., Linds, W. (eds.) 2001. Unfolding Bodymind: Exploring Possibility through Education.

Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal. 19. Jardine, D. 2000. “Under the Though Old Stars” Ecological Essays. Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal. 20. Kessler, R. (2000) The Soul of Education: Helping Students Find Connection, Compassion, and Character at School.

Alexandria, VA: ASCD. 21. Miller, J. (2000) Education and the Soul: Towards a Spiritual Curriculum. New York, NY: SUNY Press. 22. Miller, J. (ed.) 1995. Educational Freedom for a Democratic Society: A Critique of National Goals, Standards, and

Curriculum. Brandon, VT: Resource Center for Redesigning Education. 23. Miller, J. (ed.) 2000. Creating Learning Communities: Models, Resources, and New Ways of Thinking about Teaching

and Learning. Brandon. VT: Foundation for Educational Renewal. 24. Miller, R. (ed.) 1991. New Direction in Education. Selections from Holistic Education Renew. Brandon, VT: Holistic

Education Press. 25. Oliver, D., Canniff, J., Korhonen, J. 2002. The Primal, the Modern, and the Vital Center: A Theory of Balanced Culture

in a Living Place. Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal. 26. Orr, D. W. (1994) Earth in Mind. On education Environment, and the Human Prospect. Washington, DC: Island Press. 27. Palmer, P. (1983/1993) To Know as We are Known: Education as a Spiritual Journey. NY: Harper & Row. 28. Palmer, P. (1998) The Courage to Teach: Exploring the Inner Landscape of a Teacher’s Life. San Francisco, CA: Jossey-

Bass. 29. Sloan, D. 1983. Insight – Imagination: The Emancipation of Thought and the Modern World. Brandon, VT: Resourse

Center for Redesigning Education. 30. Tacey, D. (2004) The Spiritual Revolution: The Emergence of Contemporary Spirituality. NY: Jossey-Bass. 31. Thirty Great Books on Education: A Ten-Year Retrospective (1989-1999). VT: Foundation for Educational Renewal. 32. Tisdell, E. (2003) Exploring Spirituality and Culture in Adult and Higher Education. San Francisco, CA: Jossey-Bass. 33. Wright, A. (2000) Spirituality and Education. Master Classes in Education Series. London: Falmer Press. Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Dvēselē un pasaulē: Dzīves piedāvāto iespēju izzināšana. Skolēna grāmata. LU Teoloăijas fakultātes Reliăiskās izglītības centrs. (No angĜu val. tulkojusi S.Saulīte) – R.: Zvaigzne ABC, 1999, - 132 lpp.

2. Dvēselē un pasaulē: Dzīves piedāvāto iespēju izzināšana. Skolēna darba burtnīca. LU Teoloăijas fakultātes Reliăiskās izglītības centrs. (No angĜu val. tulkojusi S.Saulīte) – R.: Zvaigzne ABC, 1999, - 28 lpp.

3. Dvēselē un pasaulē: Dzīves piedāvāto iespēju izzināšana. Skolotāja grāmata. LU Teoloăijas fakultātes Reliăiskās izglītības centrs. (No angĜu val. tulkojusi S.Saulīte) – R.: Zvaigzne ABC, 1999, - 93 lpp.

4. Garīgās veselības veicināšanas aspekti. (1998) (Sastād. M.Vidnere.) – R.: Mācību apgāds, -127 lpp. 5. Nucho, A., Vidnere, M. (2002) Garīgās veselības veicināšana. – R.: Raka, - 104 lpp. 6. SiliĦš, E.I. (1999) Lielo patiesību meklējumi. R.: Apgāds Jumava. 7. Steigens, A. (1999) Nākotne Sākas Šodien. R.: Nordik. 8. Дерябо, С. Д., Ясвин, В.А. (1997) Методики диагностики и корекции отношения к природе. Даугавпилс: Сауле. 9. Калмыков А.А. (1999) Введение В Экологическую Психологию. Курс Лекций. – М: МНЭПУ. 10. Уолш, Р. Основания духовности / Перевод с англ. – М.: Академический Проект, ОППЛ, Екатеринбург: Деловая

книга, 2000.-320 с. 11. Berry, T. (1988) The DREAM of the EARTH. USA: Sierra club nature and natural philosophy library. 12. Berry, T. (1999) The Great Work: our Way into the Future. NY: Bell Tower. 13. Coles, R. (1990) The Spiritual Life of Children. Boston, MA: Houghton Mifflin. 14. Elahi, B. (1999) Spirituality is a Science: Foundations of Natural Spirituality. Cranbury, NJ: Cornwall Books 15. Elkins, D.N. (1998) Beyond Religion: A Personal Program for Building a Spiritual Life Outside the Walls of Traditional

Religion. Wheaton, IL: Theosophical Publishing House “Quest Books” 16. Fox, M. (1991) Creation Spirituality: Liberating Gifts for the Peoples of the Earth. NY: HarperCollins 17. Francuch, P.D. (1982) Fundamentals of Human Spirituality. Santa Barbara, CA: Spiritual Advisory Press 18. Hart, T. (2003) The Secret Spiritual World of Children. Makawao, HI: Inner Ocean. 19. Hay, D. with Nye, R. (1998) The Spirit of the Child. London, UK: Harper Collins. 20. Helminiak, D.A. (1996). The Human Core of Spirituality: Mind as Psyche and Spirit. Albany, NY: SUNY. 21. King, U. (2001) (ed.) Spirituality and Society in the New Millennium. Portland, OG: Sussex Academic Press. 22. Miller, J. (1994) The Contemplative Practitioner: Meditation in Education and the Professions. Westport, CT: Bergin and

Garvey. 23. Moffett, J. (1994) The Universal Schoolhouse: Spiritual Awakening through Education. San Francisco, CA: Jossey-Bass.

57

24. Moore, M. (1998) Teaching from the Heart: Theology and Educational Method. Harrisburg, PA: Trinity Press International.

25. Nakagawa, Y. (2000) Education for Awakening: An Eastern Approach to Holistic Education. Brandon, VT: Foundation for Education Renewal.

26. Nash, R. (2002) Spirituality, Ethics, Religion, and Teaching: A Professor’s Journey. NY: Peter Lang. 27. Rosszak, T. (2002) The Voice of the Earth. New York: Simon & Schuster. 28. Sinetar, M. (2000) Spiritual Intelligence: What We Can Learn from the Early Awakening Child. NY: Orbis. 29. Wilber, K. (2000) Integral Psychology: Consciousness, Spirit, Psychology, Therapy. Boston, MA: Shambhala. 30. Wuthnow, R. (1998) After Heaven: Spirituality in America Since 1950s. Berkeley, CA: University of California Press. 31. Zohar, D. & Marshall, I. (2000) SQ: Connecting with Our Spiritual Intelligence. NY: Bloomsbury Publishing. Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. “Encounter” 2. “International Journal of Children’s Spirituality” 3. “Journal of Beliefs and Values: Studies in Religion and Education” 4. “Paths of Lerning” 5. “Religious Education” 6. “Skolotājs” 7. ASEKO www.aseko.org. Kādām studiju programmām un to daĜām (A,B,C,D) ir piederīgs šis kurss:


Holistic pedagogy Kursa anotācija angĜu valodā:

The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The course consists of three interrelated parts: (1) environmental pedagogy, (2) spirituality of pedagogy, (3) integrated approach in pedagogy. The course explores ecology, spirituality and integration as pedagogical categories providing their role and expression in education and contemporary society.

58

Nosaukums MĀCĪBU PLĀNA TEORIJA, IZVEIDE UN IZVĒRTĒJUMS Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5 Kredītpunkti 2 KP Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits

semestrī)



Dr. paed., prof. Ilga Salīte, IVF Pedagoăijas katedra Dr. paed., prof. Elfrīda KrastiĦa, IVF Mācību metodiku katedra PhD, doc. Dzintra Iliško, IVF Pedagoăijas katedra PhD, doc. Ilona Mičule, IVF, III Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daĜa, kurā kurss jāapgūst)


Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studentiem. Kurss paredz veicināt pedagoăiskās domāšanas attīstību metodoloăiskā līmenī, palīdzot atrast jēgas un dziĜāku izpratni par filozofiskajām likumsakarībām mācību plāna un satura attīstības vēsturiskajā un mūsdienu aspektā. Kursa apraksts – plāns:

1. Izglītības mērėi un mācību plāna un satura attīstība. 2. Mācību plāna un satura attīstība vēsturiskajā skatījumā. 3. Modernisma paradigma. Slēgtas sistēmas skatījums izglītībā. Dekarta un ĥūtona pasaules skatījumu ietekme uz mācību

plānu. Zinātniskais mācību plāns. Pārraidīšanas pieejas, atomisms, vērtību neitrālā loma mācību plāna īstenošanā. 4. Postmodernisma paradigma. Atvērtas sistēmas skatījums izglītībā. Evolūcija un entropija, līdzsvars un nelīdzsvars,

pamats mācību plāna veidošanai. Uz darbību pamatotais un pārveidotais mācību plāns. 5. Mūsdienu filosofijas, kas palīdz paplašināt izpratni par mācību plānu veidošanu: fenomenoloăija, poststruktuālisms,

dekonstruktīvisms, feminisms, kritiskā domāšana, pragmatisms. 6. Mācību plāna un satura akcenti mūsdienās: domāšanas un saprašanas refleksija, paaugstināts jūtīgums, vēsturisks pamats,

kontekstuālās jēgas, praktiska darbošanās. 7. Nozīmīgie teorētiskie piedāvājumi mācību plāna attīstība: Piažē, Bruners, Vaitheds u. c. 8. Mācību plāna matricas konstruēšana: mācību plāna izskaidrojošie jēdzieni. Mērėi, uzdevumi, praktiskā darbība,

pašorganizācija, metafizika, epistemoloăija, aksioloăijas izvērtēšana un pašizvērtēšana. Prasības kredītpunktu iegūšanai:


1. Clark, E.T. Jr. 1997. Designing and Implementing an Integrated Curriculum: a Student – Centered Approach. Brandon: Holistic Education Press.

2. Dewey, J.1996. Democracy and Education. New York. 3. Dewey, J. 1990. The School and Society. The Child and the Curriculum. Chicago, IL: The University of Chicago Press. 4. Doll W. 1993. Post – Modern Perspective on Curriculum New York and London. 5. Miller, R. (ed.) 1995. Educational Freedom for Democratic Society. Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal. 6. Field Guide to Educational Renewal. Vermont Restructuring Collaborative. 1994. Brandon, VT: Foundation for

Educational Renewal. 7. Gudjons, H. 1998. Pedagoăijas pamatatziĦas. R.: Zvaigzne ABC. 8. Hlebowiths, P.W. 1993. Radical curriculum theory revised. NY: Longsman. 9. Jachson, Ph. (ed.) 1992. Handbook of research o curriculum. NY: Macmillan. 10. Jencks, C. 1986. What is post – modernism? NY: St.Martin’s Press. 11. Kinsheloe, J., Pinar W. 1991. Curriculum as social psychoanalysis: The significance of place. Albany: SUNY Press. 12. Miller, J.P. 1993. The Holistic Curriculum. OISE Press.

59

13. Miller, J. (ed.) 1995. Educational Freedom for a Democratic Society: A Critique of National Goals, Standards, and Curriculum. Brandon, VT: Resourse Center for Redesigning Education.

14. Prets, D. 2000. Izglītības programmu pilnveide. – R.: Zvaigzne ABC. 15. Slattery, P. 1995. Curriculum Development in the Postmodern Era. NY and London. 16. Squires. J. (ed.) 1993. Principled Positions: Postmodernism and the Rediscovery of Value, London: Lawrence and

Wishart. 17. Bloom, B. (ed.) 1994. Taxonomy of Education Objectives Book I. Cognitive Domain. NY and London. 18. Usher, R., Edwards R. 1994. Postmodernism and Education. London and NY. 19. Walker, D., Soltis, J. 2004. Curriculum and Aims. NY: Teachers College Press. 20. Woolgar S. (ed.) 1991. Knowledge and Reflexivity. London: Sage. Literatūra (02-papildliteratūra):

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. “Curriculum Journal” 2. “Curriculum Review” 3. “Journal of Curriculum Studies” 4. “Journal of Curriculum and Supervision” Kādām studiju programmām un to daĜām (A,B,C,D) ir piederīgs šis kurss:


Curriculum theory and evaluation Kursa anotācija angĜu valodā:

The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The course offers an insight into theories of curriculum development and evaluation from modernistic and postmodernistic perspectives.

60

Nosaukums PEDAGOĂIJAS TEORIJU KRITISKS IZVĒRTĒJUMS Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5 Kredītpunkti 2 KP Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits

semestrī)



Dr.paed., doc. Eridiana OĜehnoviča, IVF Pedagoăijas katedra Dr. paed., prof. Ilga Salīte, IVF Pedagoăijas katedra PhD, doc. Dzintra Iliško, IVF Pedagoăijas katedra Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daĜa, kurā kurss jāapgūst)


Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studentiem. Kursa mērėis: sekmēt kritisku zināšanu apguvi par izglītības un pedagoăiskās domas attīstību pasaulē un Latvijā, veidot izpratni par pedagoăijas kā zinātnes attīstības vēsturiskām tendencēm, nozīmīgākajām teorijām, attīstīt prasmi saskatīt vēsturiskās analoăijas, analizēt tās mūsdienu kontekstā. Kursa uzdevumi: (1) veidot izpratni par pedagoăijas teorijas un prakses saistību un likumsakarīgu attīstību dažādās valstīs un sociāli ekonomiskajās formācijās; (2) izvērtēt pedagoăijas teorijas un prakses būtiskākos virzienus dažādos laika posmos; izvērtēt atsevišėu personību devumu pedagoăiskajā procesā; (3) pamatot pagātnes pedagoăiskā mantojuma saistību ar mūsdienu audzināšanas teoriju un praksi. Kursa apraksts – plāns:

1. Pedagoăisko teoriju filosofiskais konteksts (humānisms; teosofija; antroposofija; eksistenciālisms; pragmatisms u.c.). Pedagoăijas ideāla un pedagoăisko paradigmu maiĦa, uz to pamata izstrādātās pedagoăiskās pieejas

2. Pedagoăisko teoriju klasifikācija (pēc filosofiskā pamata; pēc pielietošanas iespējām; pēc izziĦas darbības organizēšanas veida; pēc attieksmes pret bērna personību u.c.). Pedagoăisko teoriju analīzes struktūra (teorijas identifikācija; nosaukums; izglītības mērėis; izglītības satura īpatnības; izglītības procesa raksturojums; metodiskais nodrošinājums u.c.

3. Pedagoăijas klasiskās teorijas (J.A.Komenskis, Dž.Loks, Ž.Ž.Ruso, J.H.Pestalocijs, Ā.Dīstervēgs, K.Ušinskis, ě.Tolstojs, J.Korčaks, u.c.), to salīdzinoša analīze.

4. Bērna personība pedagoăisko teoriju skatījumā- audzināšanas objekta- subjekta attiecības. Bērncentrētās pedagoăiskās teorijas, to kritisks izvērtējums (brīvās audzināšanas teorija; sadarbības pedagoăija; ezotēriskās teorijas u.c.). Reformpedagoăijas idejas (M.Montesori, S.Frenē, R.Šteiners u.c.)

5. Etnopedagoăijas idejas. Latviešu nacionālās pedagoăijas pārstāvju (A.Kronvalds, J.A.Students, E.Pētersons, A.Dauge, u.c.) pedagoăisko ideju izvērtējums mūsdienu kontekstā un to īstenošana pašreizējā izglītības praksē un pedagoăiskajos pētījumos.


Eksāmens. Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Anspaks J.Pedagoăijas idejas Latvijā.-R: RaKa, 2003.- 476 lpp. 2. Chartock, R. (2000) Education Foundations: An Anthology. Upper Saddle River, NJ: Prentice-Hall. 3. Didaktika. Ievērojamākie pedagogi par mācību teoriju.//sast.A.Kopelovoča,L.Žukovs.-R.:RaKa,2000.-344 lpp. 4. Gudjons H. Pedagoăijas pamatatziĦas. -R.: Zvaigzne ABC,1998.-394 lpp. 5. Komenskis J.A. Lielā didaktika. -R.: Zvaigzne, 1992.-232.lpp. 6. Kopeloviča A., Žukovs L. Skolotāju izglītība Latvijā 1940-2000.-R.:RaKa, 2004.-223 lpp. 7. Loks Dž.Eseja par cilvēka sapratni.-R.:Zvaigzne, 1977.-124.lpp. 8. Moon, J. (2004) A Handbook of Reflective and Experiential Learning: Theory and Practice. London:

RoutledheFalmer.

61

9. Pedagoăiskā doma Latvijā līdz 1890.gadam. Antoloăija./sast.J.Anspaks u.c./.-R.: Zvaigzne, 1991-232 lpp 10. Pedagoăiskā doma Latvijā no 1890.g. līdz 1940.g. Antoloăija./sast.J.Anspaks u.c./.-R.: Zvaigzne, 1994-240.lpp. 11. Pestalocijs J.H. (darbu izlase).-R.:LU, 1996.-140 lpp. 12. Zusāne I. J.A.Komenska idejas Latvijā.- R.:RaKa, 2000.-142 lpp. 13. Žukovs L. Pedagoăijas vēsture.- R.: RaKa, 1999.-303 lpp. 14. Žukovs L., Kopeloviča A.Pedagoăiskā doma Latvijā.- R.:RaKa, 1997.-222 lpp. 15. Амонашвили Ш. А. Гуманно-личностный подход к детям. – Москва-Воронеж, 1998 16. Амонашвили Ш. А. Личностно-гуманная основа педагогического процесса. – Минск, 1990 17. Амонашвили Ш. А. Размышления о гуманной педагогике.- М.: Издательский Дом Шалвы Амонашвили,

1995.- 498 с. 18. Вентцель К.Н. Свободное воспитание \ Сборник избранных трудов. – М.: Ассоциация «Професиональное

образование», 1993.- 172 с. 19. Газман О.С. Педагогика свободы: путь в гуманистическую цивилизацию XXI века. 20. Дюи Дж. Школа и общество.- Из хрестоматии по истории зарубежной педагогики.- М.: Просвещение,1971. 21. Корчак Я. Как любить ребенка / Педагогическое наследие.- М.: Педагогика,1990- с. 19-175 22. Руссо Ж. Ж. Эмиль, или о воспитании.- Пед. Соч. в 2 т., М.,1981. 23. Aldridge, J., Goldman, R. 2002. Current Issues and Trends in Education. Boston, MA: Allyn and Bacon. 24. Aulinger B. Kunstgeschichte und Soziologie.-Berlin:Dietrich Reimer Verlag, 1992.-174 S. 25. Dalton P.The Gendering of Art Education. Modernism, identity and critical feminism. Buckingham: Open

University Press, 2001.-p.184 26. Erhart K.,Peise-Seithe M.,Raske P. Die Jugendkunstschule.Kulturpädagogik zwischen Spiel und Kunst.-

Regensburg:Gustav Bosse Verlag,1980.-171 S. 27. Goetz H.W. Proseminar Geschichte:Mittelalter.2.Auflage.-Stuttgart: Verlag Eugen Ulmer,2000.-464 S. 28. Hitzer R.,Honer A. Sozialwissenschaftliche Hermeneutik.-Opladen,1997.-S.191-212. (Dokumentārā metode

pētījumos-Dokumentarische Methode) 29. KathenD.,VermeulenP.Handbuch Jugendkunstschule.Konzepte.Organisation.Finanzierung.- 30. Kunstschulreform 1900-1933 /dargest.vom Bauhaus-Arhiv Berlin.Hrsg. von Hans M.Wingler.-1.Aufl.-

Berlin:Mann,1977.-291 S. 31. Lenzen D., Rost F. Pädagogische Grundbegrtiffe.B.1.-Stuttgard:Ernst Klett Verlag,1989.-798 s. Literatūra (02-papildliteratūra):

1. KaĜėe B. Latviešu skolotāji rakstnieki.- R.:RaKa, 2001.-219 lpp. 2. Rietumu trimdas latviešu pedagoăiska doma/sast.A.Krūze.-R.:RaKa, 2004.-331 lpp. 3. SaĜimova K, Bezrogovs V. Ārzemju pedagoăijas vēstures apcerējumi.1.burtnīca (no pirmatnējās kopienas līdz

viduslaikiem).-Liepāja, 1994.-54 lpp.; 2.burtnīca (no viduslaikiem līdz Renesanses laikmetam).- Liepāja, 1994.-51 lpp. 4. Skolotāju izglītība Latvijā /sast.A.Šmite.- R.:RaKa, 2001.-173 lpp. 5. Vičs A. Iz latviešu skolu vēstures. (Vidzeme no 1700.-1800.g.)-R.: Zvaigzne,1992.-239.lpp. 6. Žukovs L. Ievads pedagoăijā.-R.:RaKa, 1997.-233 lpp. Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. “American Journal of Education” 2. “Assessment in Education: Principles, Policy, and Practice” 3. “Comparative Education” 4. “Education Digest” 5. “Education Journal” 6. “Education Review” 7. “Education (UK)” 8. “Education USA” 9. “Education Week” 10. “Educational Assessment” 11. “Educational Review” 12. “Educational Theory” 13. “European Education” 14. “European Journal of Education” 15. “Independent School” 16. “Instructor” 17. “International Review of Education”

62

18. “Issues in Education” 19. “Journal of Education” 20. “Journal of Education for Teaching” 21. “Learning and Individual Differences” 22. “London Review of Education” 23. “New Directions for Teaching and Learning” 24. “Research in Education” 25. “Teacher Magazine” 26. “Teachers and Teaching” 27. “Theory into Practice” 28. “Westminster Studies in Education” Kādām studiju programmām un to daĜām (A,B,C,D) ir piederīgs šis kurss:


Critical evaluation of pedagogical theories. Kursa anotācija angĜu valodā:

The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The course offers to develop understanding about the main tendencies of development in history of pedagogy as well as about the main theories, to develop skills to identify historical analogies and to analyze them in the contemporary context, and to foster creative thinking.

63

Nosaukums MŪSDIENU DIDAKTISKĀS PIEEJAS UN TO PEDAGOĂISKI PSIHOLOĂISKIE

RISINĀJUMI Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5 Kredītpunkti 3 KP Apjoms (akadēmisko

kontaktstundu skaits semestrī)



Dr.habil.paed., prof. Irēra Žogla Dr. paed., prof. Elfrīda KrastiĦa, IVF Mācību metodiku katedra PhD, doc. Dzintra Iliško, IVF Pedagoăijas katedra Dr.psych., doc. Valērijs Makarevičs, IVF Pedagoăiskās psiholoăijas katedra Mg.Paed., Mg.Psych., as.Ilga Stikute Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daĜa, kurā kurss jāapgūst)


Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studentiem. Kursa mērėis: palīdzēt studentiem veidot izpratni par klasiskās un mūsdienu didaktikas un pedagoăiskās psiholoăijas kā savstarpēji saistītu nozaru attīstību, par mācību procesa didaktiskajām likumībām, mācību teorijām, modeĜiem, psiholoăiskajām likumsakarībām un to praktisku izmantošanu pedagoga profesionālajā darbībā. Kursa uzdevumi: 1) piedāvāt maăistrantiem iespēju apgūt teorētiskās zināšanas par mācību procesu, palīdzēt izprast didaktikas jēdzienus to vienotībā un attīstībā; 2) atklāt teorētisko atziĦu praktiskās izmantošanas iespējas, didaktikas un priekšmetu mācīšanas metodikas vienotību; 3) palīdzēt veidot izpratni par variatīvu didaktisko teoriju būtību, skolēna un skolotāja individualitāti; 4) palīdzēt maăistrantiem apzināt mācīšanās un mācīšanas vienotību, noteikt mācību procesa mērėus, pamatot līdzekĜu izvēli, novērtēšanas kritērijus; 5) palīdzēt veidot izpratni par psiholoăiskajām likumsakarībām pedagoăiskajā procesā, 6) veicināt studentu pedagoăiskās domāšanas un izglītības psiholoăiskās koncepcijas attīstību, pedagoăisko un psiholoăisko aspektu integrāciju.

Kursa apraksts – plāns:

1. Didaktika kā pedagoăijas zinātne, tās priekšmets un jēdzieni. 2. Didaktisko teoriju vēsture un aktuālākās attīstības tendences, to psiholoăiskie un vispārpedagoăiskie pamati. Izglītības un

mācību koncepcijas, to sociālie avoti. 3. Didaktiskie modeĜi: kritiski konstruktīvā didaktika (Volfgangs Klafki), mācību teorētiskā didaktika (Volfgangs Šulcs),

kibernētiskā didaktika (Fēlikss fon Kube), mērėorientētā mācību didaktika (Kristīne Millere), kritiski komunikatīvā didaktika (Rainers Vinkels)

4. Mācību procesa būtība, tā psiholoăiskie pamati. Asociatīvās un kognitīvās mācīšanās būtība, biheiviorisma, kognitīvisma un sociālo mācību teorijas.

5. Mācības ka izziĦas veids un skolēna darbība. Skolotāja un skolēna sadarbība mācību procesā. Mācību tehnoloăijas. 6. Mācību teorijas un priekšmetu mācīšanas metodikas, teorijas un pedagoăiskās prakses mijiedarbība, aktuālas problēmas.

Mācību un izglītības saturs. 7. Mācību un izglītības mērėi, to būtība, hierarhija, integrēšanās. Mērėu klasifikācijas. Skolotāja un skolēna darbības mērėi

mācību stundā. 8. Mācību procesa struktūra, tā posmi, skolotāja un skolēna darbības raksturojums. 9. Mācību stunda, tās būtība. Prasības stundas sagatavošanai. Skolēnu darbības diferencēšana un individualizēšana mācību

procesā. Mācību stratēăijas un mācīšanās stili.

64

10. Skolēna un skolotāja darbības procesa un rezultāta analīze, pašnovērtēšana un novērtēšana kā mācību procesa pilnveidošanas nosacījums.

11. Skolēna mācību izziĦas patstāvība, tās veidošanās nosacījumi mācību procesā. 12. Galvenās psiholoăiskās pieejas izglītībai. Attieksme, atribūcija, stereotipi. Grupa un tās vadīšana. SmadzeĦu lateralitāte

un izglītība. Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Albrehta Dz. Didaktika. – R.: RAKA, 2001. 2. Pētersons E. Vispārīgā didaktika. R. 1931. 3. Delors Ž. Mācīšanās ir zelts. – UNESCO, 2001. 4. Didaktika. Ievērojamākie pedagogi par mācību teoriju.//sast.A.Kopelovoča,L.Žukovs.-R.:RaKa,2000.-344lpp. 5. Gudjons H. Pedagoăijas pamatatziĦas.- R.: Zvaigzne ABC, 1998. 6. Iljenkovs E. Mācīsimies domāt kopš jaunības. – R.: Avots, 1989. 7. Kopeloviča A., Žukovs L. Didaktika. Ievērojamākie pedagogi par mācību teoriju. – R.: RaKa, 2000. 8. Komenskis J.A. Lielā didaktika. -R.: Zvaigzne, 1992.-232.lpp. 9. Markova A. Mācīšanās motivācijas veidošana skolēniem.- R.: Zvaigzne, 1986. 10. Pedagoăiskā doma ASV un Lielbritānijā.- R.: Zvaigzne, 1991. 11. Rimma Ž. Sekmīgas mācīšanās noslēpumi. – Jumava, 2001. 12. Skatkins M Mūsdienu didaktikas problēmas. – R.: Zvaigzne, 1983. 13. Skolas pedagoăija. Mācību līdzeklis studentiem III daĜa. Eiropas ideja skolotāju izglītībā. – R. 2001. 14. Vidusskolas didaktika, M,Skatkina red.- R.: Zvaigzne, 1984. 15. Vidusskolas didaktika. M. Skatkina red. – R.: “Zvaigzne”, 1981. 16. Zelmenis V. Īss pedagoăijas kurss. – R.: “Zvaigzne”, 1991. 17. Zelmenis V. Mācību procesa būtība. – R.: LVU, 1981. 18. Žogla I. Skolēna izziĦas attieksme un tās veidošanās. – R.: LU, 1994. 19. Žogla I. Didaktikas teorētiskie pamati. – R.: RaKa, 2001. 20. Žogla I. Skolas pedagoăija. Mācību līdzeklis studentiem I daĜa. Ievads. – R. 2001. 21. Žogla I. Skolas pedagoăija. Mācību līdzeklis studentiem II daĜa. Skolotāja izglītība. – R. 2001. 22. Žogla I. Skolēna izziĦas attieksme un tās veidošanās.- R.:1994. 23. (ALERT). http://www.pa-linz/international/alert. 24. Aldridge, J., Goldman, R. 2002. Current Issues and Trends in Education. Boston, MA: Allyn and Bacon. 25. Buchberger F. Active Learning in Teacher Education 26. Buchberger F., Buchberger I. Didaktik/fachdidaktik as integrative transformation science (-s) – a science /sciences of/for

the teaching profession?// TNTEE Publicatins, vol.2,1999, Nr.1,p.67.-83. 27. Good Th.L., Brophy J.E. Educational Psychology. New York, London: Longman, 1986. 28. Learning Strategies and Learning Style. Ed by R.R.Schmeck. New York, London: Plenum Press, 1988. 29. Objectives, Education, The Encyclopedia of Human Development and Education Theory, Research and Studies. Ed R.

Thomas. USA: Pergamon Press, 1990. 30. Philosophy of Education. The Encyclopedia of Human Development and Education Theory, Research and Studies. Ed.

R.Thomas. USA: Pergamon Pres, 1990. 31. Vasutova J. Issues of Didactics in nTeacher Education:outcomes of an interdisciplinary workshop //TNTEE Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Arājs I. Intereses un to veidošana skolā.- R.: Zvaigzne, 1976. 2. Maslo I. Skolas pedagoăiskā procesa diferenciācija un individualizācija.- R.: Raka, 1995. 3. Pedagoăiskā doma ASV un Lielbritānijā.- R.: Zvaigzne, 1991. 4. Sērija ,,Pedagoga bibliotēka’’. 5. Vidusskolu didaktika / M. Skatkina red.- R.: Zvaigzne, 1984. 6. Zelmenis V. Īss Pedagoăijas Kurss.- R.: Zvaigzne, 1991. 7. Žogla I. Skolēna izziĦas attieksme un tās veidošanās.-R.:LU,1994.-228 lpp. 8. Žukovs L. Ievads pedagoăijā (pamatkurss). Pieredze. Teorija.Prakse.- R.: Raka, b.g. Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. “Assessment in Education: Principles, Policy, and Practice” 2. “Educational Assessment” 3. “Educational Psychologist”

65

4. “Educational Psychology in Practice” 5. “Educational Psychology Review” 6. “Educational Psychology” 7. “Educational Theory” 8. “Instructor” 9. “Journal of Developmental Education” 10. “Journal of Instructional Psychology” 11. “Learning and Individual Differences” 12. “New Directions for Teaching and Learning” 13. “School Psychology Review” 14. “Teachers and Teaching” 15. “Theory into Practice” Kādām studiju programmām un to daĜām (A,B,C,D) ir piederīgs šis kurss:


Didactic approaches and their psychological solutions Kursa anotācija angĜu valodā:

The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The course is intended to help students to develop their understanding about classical and current didactics and pedagogical psychology as interrelated branches of education.

66

Nosaukums IZVĒLĒTĀS PEDAGOĂIJAS APAKŠNOZARES TEORĒTISKIE PAMATI Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5 Kredītpunkti 5 KP Apjoms (akadēmisko

kontaktstundu skaits semestrī)


Zinātnes nozare Pedagoăija Zinātnes apakšnozare Nozaru pedagoăija Kursa autori (vārds, uzvārds, struktūrvienība, amats)

Dr.habil.paed., prof. Irēna Žogla, LU Pedagoăijas un psiholoăijas katedra Dr.paed., as.prof. Irēna Kokina, IVF Pedagoăiskās psiholoăijas katedra Dr.habil.psych., prof. Aleksejs Vorobjovs, SZF, Psiholoăijas katedra Mag.paed., lekt. Vija Guseva, IVF Pedagoăijas katedra Dr.paed., prof. Elfrīfa KrastiĦa, IVF Mācību metodiku katedra Dr.paed., doc. Ilze Miėelsone, LPA Pedagoăijas katedra Mag.paed., lekt. Ženija BērziĦa, Dr.paed., prof. Ilga Salīte, IVF Pedagoăijas katedra Dr.pys., as.prof. Antonijs Salītis, DMF Fizikas katedra Dr.paed., doc. Edgars ZnutiĦš, MMF Kora diriăēšanas katedra Dr.paed., as.prof. Skaidrīte Ērliha, MMF Kora diriăēšanas katedra Dr.paed., prof. Aleksandra Šlahova, MMF Mākslu katedra Mag.paed., lekt. Ilze Volonte, MMF Mākslu katedra Dr.paed., prof. Pāvils Drozdovs, DMF Informātikas katedra Dr.paed., doc. Nellija Bogdanova, DMF Informātikas katedra Dr.habil.paed., prof. Jānis Pokulis, IVF Pedagoăijas katedra Mag.paed., lekt. Irēna Timinska, IVF Mācību metodiku katedra Dr.paed., doc. Rudīte Grabovska, DU, III Mg.paed., as. Dace Vereba Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daĜa, kurā kurss jāapgūst)


Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studentiem. Studiju kursā tiek apskatīti vienas studentu izvēlētās pedagoăijas apakšnozares – “Pedagoăijas teorija un vēsture”, “Izglītības darba vadība”, “Sociālā pedagoăija”, “Speciālā pedagoăija”, “Vides izglītība pamatskolā”, “Pirmsskolas un sākumskolas pedagoăija”, “Mūzikas pedagoăija”, “Vizuālās mākslas mācību metodika”, “Mājturības mācību metodika”, “Informātikas mācību metodika” – teorētiskie pamati. Kursa apraksts – plāns:

1. Izglītības apakšnozares izcelsme, attīstības vēsture, atspoguĜojums mūsdienu izglītības vidē un izvērtējums no sabiedrības politikas, ideoloăijas un vajadzību perspektīvas

2. Apakšnozares būtība un loma izglītības zinātnes un prakses daudzpusīgā attīstībā, saikne ar citām zinātnes nozarēm un pedagoăijas zinātnes apakšnozarēm

3. Izglītības apakšnozares galvenās kategorijas, mērėis, uzdevumi un īstenošanas objektīvie un subjektīvie nosacījumi 4. Izglītības apakšnozares koncepcija, teorētiskā līmeĦa likumsakarības un problēmu risinājumi 5. Izglītības apakšnozares svarīgākās pieejas, to pamatidejas, uz tām balstītās saturiskās īpatnības, to daudzveidība un

risinājumi 6. Izglītības apakšnozares psiholoăiskais un antropoloăiskais pamatojums 7. Izglītības apakšnozares zinātniskās pētniecības īpatnības/specifika, pētījumu priekšmets, uzdevumi un nākotnes virzība 8. LR likumi un normatīvie dokumenti, kas nosaka izglītības apakšnozares darba specifiku. Prasības kredītpunktu iegūšanai:


1. Apmācību kurss personālam garīgi atpalikušo bērnu un jauniešu iestādēs/ K. Grunevalda red. – R.: Zvaigzne, 1994. 2. AvotiĦš V. Prindule L. Bērnu attīstība mācību un audzināšanas procesā. R.: Zvaigzne

67

3. Azarovs J. Ăimenes pedagoăija. R.: Zvaigzne, 1985. - 186. lpp. 4. Baka A. Grunevalds K. Grāmata par aprūpi. – R.: Preses nams, 1998. 5. Bērnu attīstības diagnostika un korekcija. V.AvoliĦa red.- R.; Zvaigzne,1987. 6. Bunge, M., ed. 2001. The Child in Christian Thought. Grand Rapids, MI: William Eerdmans Publishing Company. 7. Education – Special Needs Education. An Introduction/ed. By B. H. Johnsen and M.D.Skjorten. – Oslo: Unipub

Forlag, 2001. 8. Efland, A. (1996) Postmodern theory: Changing conceptions of art, culture and education (Postmodern art

education: An approach to curriculum). 9. Freiberga, E. (2000) Estētika: Mūsdienu estētikas skices. R.: Zvaigzne ABC. 10. Freimanis I Matemātika speciālajā skolā. 1995. 11. Garleja, R. Darbs, organizācija un psiholoăija. R.: 2003. 12. Garleja, R. Darbs, organizācija un psiholoăija. R.: 2003. 13. Goldfarb, B. (2002) Visual pedagogy: Media Culture in and Beyond the Classroom. Durham & London:

Duke University Press. 14. HadaĦonoka, Kā raisās valodiĦa. 1999., 2000. 15. Holopova G. Vorobjovs A. Psiholoăija 6.burtnīca:Sajūtas un uztvere. R.;1993 16. Inne R., Gailīte I., Lūse I., Zīds O. Skolvadība - idejas, versijas, pieredze. - R.: Raka, 1995. - 279 lpp. 17. Izglītības attīstības stratēăija. 1988. 18. Joyce, Bruce R., Weil, M. with Calhoun, E. Models of Teaching (6th ed.). Needham Heights, MA: Allyn &

Bacon, 2000. 19. Kravalis J. Latvijas speciālās skolas (1840 – 1996). –R.: Mācību grāmata, 1997. 20. Latvijas izglītības koncepcija. - Izglītība un Kultūra, 01.02.1996. 21. Latvijas izglītības koncepcija. 1998. 22. Latvijas izglītības likums. - Latvijas Vēstnesis, 17.11.1998, nr.343/344. 23. Lieăeniece D. Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā. – R.: 1996. 24. Lieăeniece D. Kopveseluma pieeja audzināšanā (5-7 gadu vecumā). – R.: RaKa, 1999. 25. LiepiĦa S. Speciālā psiholoăija. R.: RaKa, 2003. 26. LiepiĦa S. Speciālo skolu skolēnu ar garīgās attīstības traucējumiem pedagoăiski psiholoăiskie raksturojumi. – R.: IAI, 1994. 27. Mācīšanās ir zelts. ZiĦojums, ko Starptautiskā komisija par izglītību divdesmit pirmajam gadsimtam iesniegusi UNESCO

- UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, 2001 (255 lpp.). 28. Nucho OzoliĦa, A., Vidnere, M. (1999) Maksla un pašatklāsme. R.: Izdevniecība AGB. 29. Nucho OzoliĦa, A., Vidnere, M. (2000) Iztēles psiholoăija. R.: Izdevniecība AGB. 30. Omarova, S. (1994). Cilvēks runā ar cilvēku. R.: Zvaigzne ABC. 31. Omārova, S. (1996). Cilvēks dzīvo grupā. Rīga: Zvaigzne. 32. Omārova, S. Cilvēks dzīvo grupā: Sociālā psiholoăija. R.: Poligrāfists, 1996. 33. Omārova, S. Cilvēks runā ar cilvēku: Saskarsmes psiholoăija. R.: Poligrāfists, 1996. 34. Pikeringa, P. Personāla vadība, R.: 2002 35. Pikeringa, P. Personāla vadība, R.: 2002 36. PĜaveniece, M., D.Škuškovnika, Sociālā psiholoăija pedagogiem, R.: 2002 37. Prindule L. Bērna psihiskās attīstības likumsakarības un periodizācija. Lekcija. Liepājas pedagoăiskais institūts. 1992. 38. ReĦăe, V. Organizāciju psiholoăija. R.: 2003 39. ReĦăe, V.Organizāciju psiholoăija. R.: 2003 40. Smita K. Mācīšanās traucējumi no A līdz Z. 1998. 41. Stundu paraugplāni speciālajām skolām. 1994. 42. Svence, G.Pieaugušo psiholoăija. R.: 2003 43. Šmite A. Skolas vadītāja darbam. - R.: Raka, 1998. - 190 lpp. 44. Šteinberga A Ievads speciālajā pedagoăijā. R.: RaKa, 2004. 45. Štrāls K. Mūsu dzīves pabērni. – R.: Valters un Rapa, 1936. 46. Teivāns E. Ievads speciālajā pedagoăijā. R. Zvaigzne ABQ 1994. 47. Toys for special children. - Enabling Devices, 1995. 48. Ungoed-Thomas J. Vision of a School. Londin and Washington. 1997. 49. Valsts pamatizglītības standarts. - IZM Izglītības satura un eksaminācijas centrs, Lielvārde, “Lielvārds”, 1998 (32 lpp.). 50. ZiemeIe L. Īss ieskats tiflopedagoăijā. R. Zvaigzne ABC, 1994. 51. Новикова Е. Современный справочник воспитателя детского сада. – М.: РИПОЛ КЛАССИК, 2002. 52. Виготский Л. Основы дефектологии. – СПб: Лань, 2003 53. Коррекционная педагогика под ред. Б. П. Пузанова. – М.: Асаdемiа,1999 54. Кларин, М. Инновацыи в мировой педагогике: Обучение на основе исспедования, игры идискуссии. (Анализ

зарубежного опыта). – Рига: Научно педагогический центр “Эксперимент”,1995. 55. Специальная педагогика под ред. Н. М. Назаровой. – М.: Асаdемiа, 2001

68

Literatūra (02-papildliteratūra):

BeĜickis I., Blūma D., Koėe T., Markus D., SkujiĦa V., Šalme A.. Pedagoăijas terminu skaidrojošā vārdnīca. – R.: Zvaigzne ABC, 2000. Literatūra (03-ieteicamā periodika):

PEDAGOĂIJAS TEORIJA UN VĒSTURE 1. “American Journal of Education” 2. “Assessment in Education: Principles, Policy, and Practice” 3. “Comparative Education” 4. “Education (UK)” 5. “Education Digest” 6. “Education Journal” 7. “Education Review” 8. “Education USA” 9. “Education Week” 10. “Educational Assessment” 11. “Educational Review” 12. “Educational Theory” 13. “European Education” 14. “European Journal of Education” 15. “Independent School” 16. “Instructor” 17. “International Review of Education” 18. “Issues in Education” 19. “Journal of Education for Teaching” 20. “Journal of Education” 21. “Learning and Individual Differences” 22. “London Review of Education” 23. “New Directions for Teaching and Learning” 24. “Research in Education” 25. “Teacher Magazine” 26. “Teachers and Teaching” 27. “Theory into Practice” 28. “Westminster Studies in Education” IZGLĪTĪBAS DARBA VADĪBA 1. “American School Board Journal” 2. “Educational Leadership” 3. “International Journal of Leadership in Education” 4. “International Studies in Educational Administration” 5. “Journal of Educational Policy” 6. “Mentoring and Tutoring: Partnership in Learning” 7. “Pro Principal” 8. “School Effectiveness and School Improvement” 9. “School Leadership and Management” SPEDIĀLĀ PEDAGOĂIJA 1. “British Journal of Learning Disabilities” 2. “Exceptional Children” 3. “Exceptionality” 4. “International Journal of Disability, Development and Education” 5. “International Journal of Inclusive Education” 6. “Journal of Intellectual and Developmental Disability” 7. “Journal of Intellectual Disability Research” 8. “Journal of Learning Disabilities” 9. “Journal of Special Education” 10. “Learning Disabilities – A Contemporary Journal” 11. “Learning Disability Practice” 12. “Learning Disability Quarterly” 13. “Remedial and Special Education” 14. “Teaching Exceptional Children” SOCIĀLĀ PEDAGOĂIJA

69

1. “Journal of Positive Behavior Interventions” 2. “Journal of Social Behavior and Personality” 3. “Preventing School Failure” 4. “School Effectiveness and School Improvement” 5. “Sex Education” 6. “Social Development” PIRMSSKOLAS UN SĀKUMSKOLAS PEDAGOĂIJA 1. “Child Development” 2. “Child Study Journal” 3. “Child Welfare” 4. “Children Today” 5. “Early Childhood Education Journal” 6. “Education and Treatment of Children” 7. “Elementary School Journal” 8. “Family Relations” 9. “International Journal of Children’s Spirituality” 10. “International Journal of Early Years Education” 11. “Journal of Child and Family Studies” 12. “New Directions of Child and Adolescent Development” 13. “Teaching PreK-8” 14. “Technology and Children” VIDES IZGLĪTĪBA PAMATSKOLĀ 1. “Encounter” 2. “Paths of Lerning” MŪZIKAS PEDAGOĂIJA 1. “Journal of Research in Music Education” 2. “Music Educators Journal” 3. “Teaching Music” VIZUĀLĀS MĀKSLAS MĀCĪBU METODIKA 1. “Creativity Research Journal” 2. Vizuālo mākslu žurnāls “Studija” 3. “Māksla+” 4. “Educational Media International” 5. “Educational Philosophy and Theory” INFORMĀTIKAS MĀCĪBU METODIKA 1. “British Journal of Educational Technology” 2. “Computer Assisted Language Learning” 3. “Computer Science Education” 4. “Education Media International” 5. “Information Technology for Development” 6. “Journal of Computer Assisted Learning” 7. “Journal of Research on Technology in Education” 8. “Multimedia Schools” 9. “Online Classroom” 10. “Technology and Children” 11. “Technology and Learning” Kādām studiju programmām un to daĜām (A,B,C,D) ir piederīgs šis kurss:


Theoretical foundations of the chosen pedagogical sub-branch Kursa anotācija angĜu valodā:

The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The course offers to explore the theoretical foundations of one chosen pedagogical sub-branch – “Theory and History of Pedagogy”, “Education Leadership”, “Social Pedagogy”, “Special Pedagogy”, “Environmental Education in Elementary School”, “Pre-school and Primary School Pedagogy”, “Music Pedagogy”, “Education Methods of Visual Art”, “Education Methods of Housekeeping”, “Educational Methods of Informatics”.

70

Nosaukums IZGLĪTĪBA DAUDZKULTŪRU VIDĒ Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 3 KP Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits

semestrī)


Zinātnes nozare Pedagoăija Zinātnes apakšnozare Nozaru pedagoăija

Kursa autori (vārds, uzvārds, struktūrvienība, amats)

PhD, doc. Inga Belousa, IVF Pedagoăijas katedra PhD, doc. Dzintra Iliško, IVF Pedagoăijas katedra Dr.paed., doc. Ilze Miėelsone, LPA

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daĜa, kurā kurss jāapgūst)

Nav

Kursa anotācija:

Studiju kurss ir paredzēts akadēmiskās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studentiem. Studiju kursā tiek apskatītas teorētiskās, filosofiskās un metodoloăiskās pieejas izglītībai daudzkultūru vidē. Kurss sniedz priekšstatu par dažādu valstu teorētiskajiem un praktiskajiem daudzkultūru izglītības modeĜiem un koncepcijām un dod iespēju kritiski izvērtēt Latvijas izglītības patreizējo situāciju dzudzkultūru vides veidošanā.


1. Kultūru dažādība un sociālā dinamika: varas hierarhija, pārākums un subordinācija dažādu kultūru grupās; aizspriedumi, stereotipi, attieksmes un nepieciešamība pēc tolerances

2. Multikulturālā situācija Latvijā: etniskās grupas un minoritāšu kultūras, to simboli, tradīcijas, vērtības – kopīgais un atšėirīgais

3. Multikulturālas izglītības būtība, mērėis, pamati, iezīmes, modeĜi; plurālistiska izglītība; kultūrai atbilstošas pieejas izglītībai; ietverošs starpkultūru mācību plāns. Vēsturisks ieskats multikulturālas izglītības koncepcijas izveidē. Dažādas pieejas un modeĜi multikulturālas izglītības veicināšanā (Eiropas, Skandināvijas valstu un Amerikas pieredze). Vienlīdzīgu tiesību traktējums Eiropas un Latvijas likumdošanā. Reliăisko minoritāšu iekĜaušana sabiedrībā un izglītībā. Dzimumu līdztiesīgums: dzimumu stereotipi, lomas, aizspriedumi. Dzimuma apzināšanās in dzimumsocializācijas aăenti. Konkrētas vēsturiskās sabiedrības un etnokultūras ietekme un dzimumsocializāciju.

4. IekĜaujošās izglītības dažādie aspekti: rase, dzimums, sociālās grupas, cilvēki ar īpašās vajadzībām, un citas (marginal) izstumtās grupas. Multikulturālisma konceptuālais pamats: kultūra, nācija, etniskums un sabiedrība; kultūras, etniskā, nacionālā, reliăiskā un dzimumidentitāte; kultūras piederība, piemērošanās citai kultūrai un integrācija. Kritiska izglītības satura izvērtēšana. IekĜaujoša mācību vide.

5. Starpkultūru mācību process skolēnu ilgtspējīgai attīstībai: starpkultūru dialogs mācību procesā; skolēnu kultūras piederības un identitātes izpēte un veicināšana; līdzīgā un atšėirīgā apzināšanās; tolerantas attieksmes, empātijas, cieĦas un sociālo pārmaiĦu veicināšana.


Diferencētā ieskaite Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Aldridge, J., Goldman, R. 2002. Current Issues and Trends in Education. Boston, MA: Allyn and Bacon. 2. Campbell, D. 1996. Choosing Democracy: A Practical Guide to Multicultural Education. Merrill Prentice Hall. 3. CeĜvedis starpkultūru izglītībā. – R.: ĪUMSILS, 2004. 4. Izglītības likums, 1998. 5. Jaunās balsis. Bērns mūsu vidū: jauniešu attieksme pret sabiedrību. UNICEF LR Nacionālā komiteja. 6. KrastiĦa E., BērziĦa Ž., LūciĦa Z., Zaėe D. 2005. Čigānu identitāte multikulturālā skolā. – R.: Izglītības iniciatīvu

centrs. 7. Lebeer, J. 2005. Mācīšanās kā mācīties iekĜaujošā vidē. Hamsphere: Down Syndrome Educational Trust. 8. Mēs visi līdzīgi un atšėirīgi? Starpkultūru izglītības antoloăija. – R.: SFL, projekts “Atvērtā skola”, 2003. 9. Nīmante, D. 1998. Speciālās izglītības laboratorija sākumskolas un pamatskolas skolotājiem. Privātā pamatskola

“Patnis,” Sorosa fonds- Latvija. 10. Omārova, S. 1996. Cilvēks runā ar cilvēku. Sociālā psiholoăija. Rīga. 11. Skola visiem. Palīgs pedagogiem, psihologiem un vecākiem. (2002). R: Skolu Atbalsta Centrs.

71

12. Stenforda K., Danielsa E.R. IekĜaujošas klases radīšana. – R.: SFL, 1999. 13. Banks, J., McGee, C. 1997. Multicultural Education. Issues and Perspectives. (3rd. ed.). Boston, London, Toronto: A

Viacom Company. 14. Belenky, M., Clinchy, B., Goldberger, N. 1986. Women’s ways of knowing. The Development of Self, Voice, and Mind.

NY: Basic Books. 15. Freire, P. 1971. Pedagogy of the oppressed. NY: Seaview. 16. Gilligan, C. 1982. In a different voice: Psychological theory and women’s development. Cambridge, MA: Harvard

University Press. 17. Hall, R., & Sandler, B. R. 1982. The classroom climate: A chilly one for women? Washington, DC: Project on the Status

and Education of women, Association of American Colleges. 18. Kyriakou, C. 1997. Creating inclusive classroom. UK: Cheltenham. 19. Lather, P. 1991. Getting Smart: Feminist Research and Pedagogy with / in the Postmodern. London: Rontledge, 1991. 20. Lee E., Menkart D., Okazawa-Rey M. (eds.) 1998. Beyond Heroes and Holidays: A Practical Guide to K-12 Anti-Racist,

Multicultural Education and Staff Development. – Washington, DC: Network of Educators on the Americas. 21. Martin, J. R. 1981. ‘Sophie and Emile: A Case study of sex bias in the history of educational thought’, Harvard

Educational Review, 51, 1981, 357-372. 22. McCormick, T., Allen-Sommerville, L. Multicultural Education: Awareness, Strategies and Activities. Dubuque: Kendall

Hunt, 2000. 23. Nieto S. Affirmation, Solidarity and Critique: Moving Beyond Tolerance in Education. NY, 1998. 24. Nieto, S. Affirming Diversity: The Sociopolitical Context of Multicultural Education. NY: Longman, 2000. 25. Nordic roads to multilingualism- how to help minority children to become multilingual. Helsinki: Educational Centre for

Professional Development. Bergin and Garvey Publishers, 1988. 26. Pestalozzi, J. H. ‘Leonard and Gertrude’ trans. Eva Channing. Boston: Heath, 1985, ch.22 27. Sleeter, C., Grant, C. Making choices for multicultural education: Five approaches to race, class, and gender (2nd ed.).

New York: Merrill, 1994. 28. Smith, T. E., Pollaway, A. Patton, J.R., Dowdy, C.A. 1995. Teaching students with special needs in inclusive setting.

Allyn and Bacon. 29. Weiler, K. Women Teaching for Change: Gender, Class & Power. New York, NY: NY: Teacher’s College. 30. Young, R. 1999. A critical theory of education. Habermas and our childrens’ future. Vo l5, Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Kultūru daudzveidība un iecietība Latvijā: Dati, fakti, viedokĜi. – R.: ĪUMSILS, 2003. 2. Nacionālā programma iecietības veicināšanai. – R.: ĪUMSILS, 2004. 3. Sabiedrības integrācija Latvijā: Valsts Programma. – R.: 2001. Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Periodika: 1. “Multicultural Education” 2. “Multicultural Education Journal” 3. “MultiCultural Review” 4. “Multicultural Teaching” 5. “Multicultural Teaching to Combat Racism in School and Country” 6. “Multiculturalism” 7. “Journal of Social Behaviour and Personality” 8. “Social Development” INTERNET resursi: UNESCO klubs “Kultūra. Iecietība. Draudzība” – www.kid.lv Izglītības Attīstības centrs – www.atvertaskola.iac.edu.lv Valsts Cilvēktiesību birojs – www.vcb.lv LU Cilvēktiesību institūts – www.humanrights.lv Sabiedriskās politikas portāls – www.politika.lv Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts – www.integracija.gov.lv UNITED for Intercultural actions – www.unitedagainstracism.org Taking It Global – www.takingitglobal.org ERIC (Educational Resources Information Center) Electronic Magazine of Multicultural Education -- http://www.eastern.edu:93/publications/emme/previous.html Multicultural Pavilion -- http://www.edchange.org/multicultural/ Multicultural Education and Ethnic Groups: Selected Internet Sources -- http://wwwlibrary.csustan.edu/lboyer/multicultural/main.htm Clearinghouse for Multicultural/Bilingual Education -- http://departments.weber.edu/mbe/htmls/mbe.html Multicultural Education Internet Resource Guide -- http://jan.ucc.nau.edu/~jar/Multi.html

72

Profesionālās asociācijas: Index of Professional Organizations for Multicultural Educators http://www-bcf.usc.edu/~cmmr/proforg.html National Association for Multicultural Education (NAME) http://www.nameorg.org/ National Association for Bilingual Education (NABE) http://www.nabe.org/

Kādām studiju programmām un to daĜām (A,B,C,D) ir piederīgs šis kurss:

Maăistra studiju programmas “Pedagoăija” teorētisko atziĦu aprobācija daĜa

Kursa nosaukums angĜu valodā:

Education in multicultural environment Kursa anotācija angĜu valodā:

The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The course offers theoretical, philosophic, and methodological approaches to multicultural diversity of in contemporary educational process.

73

Nosaukums PERSONĪBAS ATTĪSTĪBAS TEORIJAS UN IEZĪMES MŪSDIENĀS Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 3 KP Apjoms (akadēmisko kontaktstundu

skaits semestrī)

18 st. nepilna laika studiju programmā 48. st. pilna laika studiju programmā

Zinātnes nozare Psiholoăija Zinātnes apakšnozare Personības psiholoăija

Attīstības psiholoăija Kursa autori (vārds, uzvārds, struktūrvienība, amats)

Dr.psych., doc. Svetlana Guseva, IVF Pedagoăiskās psiholoăijas katedra Dr.psych., doc. Valērijs Makarevičs, IVF Pedagoăiskās psiholoăijas katedra Dr.psych., asoc.prof. Irēna Kokina, IVF Pedagoăiskās psiholoăijas katedra Dr.psych., doc. Valērijs Dombrovskis, IVF Pedagoăiskās psiholoăijas katedra Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daĜa, kurā kurss jāapgūst)


Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studentiem. Studiju kurss iepazīstina studentus ar personības attīstības virzītājspēkiem, radītājiem, likumsakarībām un faktoriem, tiek akcentēta personības attīstības ontoăenēze dažādos vecumposmos. Studiju kursā tiek aplūkota attīstības problēma un analizētas personības attīstības teorijas ilgtspējības aspektā. Kursa apraksts – plāns:

1. Attīstības jēdziens filosofijā, psiholoăijā, klasiskajā un alternatīvajā pedagoăijā. Attīstības problēma psiholoăijā, attīstības jēdziens, iemesli, virzītājspēki. Cilvēks kā atvērta un slēgta sistēma. Personības teoriju daudzveidīgās pieejas attīstības skaidrojumā – psihoanalīzē, sociāldinamiskajā, interakcionistiskajā un humānajā virzienā. Sistēmiskā pieeja cilvēka attīstības psiholoăija.

2. Personības attīstības rādītāji, problēmas, krīzes, senzitīvie periodi, mehānismi, risinājumi. 3. Psihiskās attīstības pamatteorijas: etnoloăiskā teorija, psihoanalītiskā teorija, neofreidiskā teorija, pieėeršanās teorija,

sociālās iemācīšanās teorija, kognitīvā teorija. 4. Personības attīstības psiholoăijas izpētes un diagnostikas metodes. 5. Personības pašattīstības teorijas. 6. Iedzimtības un sociālās vides ietekme uz personības attīstību. Saskarsmes loma personības attīstībā. Prasības kredītpunktu iegūšanai:


1. Karpova, Ā. Personība. Teorijas un to radītāji : mācību līdzeklis / Ārija Karpova ; recenz. I.Plotnieks, I.KrūmiĦa. - Rīga : Zvaigzne ABC, 1998. - 223 lpp.

2. Psiholoăijas vārdnīca. G.Breslava redakcijā. (1999).- Rīga 3. Puškarevs, I. Attīstības psiholoăija. R.: 2001 4. ReĦăe, V. Personības psiholoăija R.: 2000 5. ReĦăe, V. Personības psiholoăiskās teorijas. R.: 1999 6. Svence, G. Attīstības psiholoăija : māc. Līdzeklis. - Rīga : Zvaigzne ABC, 1999. - 159 lpp. 7. Svence, G. Pieaugušo psiholoăija. R.: 2003 8. Зейгарник Б.В. Теории личности в зарубежной психологии. –М., МГУ, 1982., 128 стр. 9. Немов Р.С. Психология. М., 1995. 10. Петровский А.В., Ярошевский М.Г. История и теория психологии. В 2 т., -Ростов на Дону, Феникс, 1996. 11. психология на Западе (теоретические направления). –М., МГУ, 1978., 271 стр. 12. Хьелл Л., Зиглер Д. Теории личности.- М. 13. A History of Developmental Psychology in Autobiography. Contributors: John D. Hogano - editor, Dennis Thompson -

editor. Publisher: Westview Press. Place of Publication: Boulder, CO. Publication Year: 1996. 14. Biological and Neuropsychological Mechanisms: Life-Span Developmental Psychology. Contributors: Michael D.

Franzen - editor, Hayne W. Reese - editor. Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Mahwah, NJ.

74

Publication Year: 1997. 15. Change and Development: Issues of Theory, Method, and Application. Contributors: Eric Amsel - editor, K. Ann

Renninger - editor. Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Mahwah, NJ. Publication Year: 1997. 16. Concepts and Theories of Human Development. Contributors: Richard M. Lerner - author. Publisher: Lawrence Erlbaum

Associates. Place of Publication: Mahwah, NJ. Publication Year: 1997. 17. Crain, William C. 2005. Theories of development: concepts and applications. Upper Saddle River, N.J.: Prentice Hall. 18. Culture, Thought and Development. Contributors: Larry P. Nucci - editor, Geoffrey B. Saxe - editor, Elliot Turiel - editor.

Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Mahwah, NJ. Publication Year: 2000. 19. Development of Person-Context Relations. Contributors: Thomas A. Kendermann - editor, Jaan Valsiner - editor.

Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Hillsdale, NJ. Publication Year: 1995. 20. Developmental psychology I: perceptual and Charlie Lewis. L London: Sage Publications, Cop.2005. 21. Developmental Psychology: An Advanced Textbook. Contributors: Marc H. Bornstein - editor, Michael E. Lamb - editor.

Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Hillsdale, NJ. Publication Year: 1984 22. Developmental Science and the Holistic Approach. Contributors: Lars R. Bergman - editor, Robert B. Cairns - editor,

Lars-Goran Nilsson - editor, Lars Nystedt - editor. Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Mahwah, NJ. Publication Year: 2000.

23. Developmental Theories through the Life Cycle. Contributors: Sonia G. Austrian - editor. Publisher: Columbia University Press. Place of Publication: New York. Publication Year: 2002.

24. Developmental Time and Timing. Contributors: Darlynne A. Devenny - editor, Gerald Turkewitz - editor. Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Hillsdale, NJ. Publication Year: 1993.

25. Dynamics and Indeterminism in Developmental and Social Processes. Contributors: Alan Fogel - editor, Maria C. D. P. Lyra - editor, Jaan Valsiner - editor. Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Mahwah, NJ. Publication Year: 1997.

26. Family and Human Development across Cultures: A View from the Other Side. Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Mahwah, NJ. Publication Year: 1996.

27. Fox, M. 1993. Psychological perspectives in Education. 28. Human Change Processes: The Scientific Foundations of Psychotherapy. Contributors: Michael J. Mahoney - author.

Publisher: Basic Books. Place of Publication: New York. Publication Year: 1991. 29. Human Development across the Life Span: Educational and Psychological Applications. Contributors: James M. Day -

editor, Ralph L. Mosher - editor, Deborah J. Youngman - editor. Publisher: Praeger Publishers. Place of Publication: Westport, CT. Publication Year: 1999.

30. Life-Span Development and Behavior. Volume: 11. Contributors: David L. Featherman - editor, Richard M. Lerner - editor, Marion Perlmutter - editor. Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Hillsdale, NJ. Publication Year: 1992.

31. Life-Span Development and Behavior. Volume: 12. Contributors: David L. Featherman - editor, Richard M. Lerner - editor, Marion Perlmutter - editor. Publisher: Lawrence Erlbaum Associates, Publishers. Place of Publication: Hillsdale, NJ. Publication Year: 1994.

32. Life-Span Developmental Psychology: Methodological Contributions. Contributors: Stanley H. Cohen - editor, Hayne W. Reese - editor. Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Hillsdale, NJ. Publication Year: 1994.

33. Paths to Successful Development: Personality in the Life Course. Contributors: Avshalom Caspi - editor, Lea Pulkkinen - editor. Publisher: Cambridge University Press. Place of Publication: Cambridge, England. Publication Year: 2002.

34. Personality Development: A Psychoanalytic Perspective. Contributors: Debbie Hindle - editor, Marta Vaciago Smith - editor. Publisher: Routledge. Place of Publication: London. Publication Year: 1999.

35. Personality Development: Theoretical, Empirical, and Clinical Investigations of Loevinger's Conception of Ego Development. Contributors: Augusto Blasi - editor, Lawrence D. Cohn - editor, P. Michiel Westenberg - editor. Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Mahwah, NJ. Publication Year: 1998.

36. Piaget, Vygotsky and beyond: Future Issues for Developmental Psychology and Education. Contributors: Julie Dockrell - editor, Leslie Smith - editor, Peter Tomlinson - editor. Publisher: Routledge. Place of Publication: London. Publication Year: 1997.

37. Schweitzer, F. 2004. The Postmodern Life Cycle. St.Louis, MS: Chalice Press. 38. Studying Individual Development in an Interindividual Context: A Person-Oriented Approach. Contributors: Lars R.

Bergman - author, Bassam M. El Khouri - author, David Magnusson - author. Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Mahwah, NJ. Publication Year: 2003.

39. The Developing Structure of Temperament and Personality from Infancy to Adulthood. Contributors: Charles F. Halverson Jr. - editor, Geldolph A. Kohnstamm - editor, Roy P. Martin - editor. Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Hillsdale, NJ. Publication Year: 1994.

40. The Essential Other: A Developmental Psychology of the Self. Contributors: Bertram J. Cohler - author, Robert M. Galatzer-Levy - author. Publisher: Basic Books. Place of Publication: New York. Publication Year: 1993.

41. The Life Cycle Completed. Contributors: Erik H. Erikson - author, Joan M. Erikson - author. Publisher: W. W. Norton.

75

Place of Publication: New York. Publication Year: 1997. Literatūra (02-papildliteratūra):

1. The Developmental Social Psychology of Gender. Contributors: Thomas B. Eckes - editor, Hanns M. Trautner - editor. Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Mahwah, NJ. Publication Year: 2000.

2. The development of the social self / edited by Mark Bennett and Fobio Sani 1.ed. Hove: Psychology. 3. Parental Development. Contributors: Krisanne Bursik - editor, Jack Demick - editor, Rosemarie DiBiase - editor.

Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Hillsdale, NJ. Publication Year: 1993. Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. “British Journal of Psychology” 2. “Child Development” 3. “Child Study Journal” 4. “Current Psychology” 5. “Developmental Science” 6. “European Journal of Personality” 7. “International Journal of Psychology” 8. “Journal of Developmental Education” 9. “Journal of General Psychology” 10. “Journal of Personality Assessment” 11. “Journal of Personality” 12. “Journal of Psychology” 13. “Journal of Research on Adolescence” 14. “New Directions for Youth Development” 15. “New Directions of Child and Adolescent Development” 16. “Psychology Today” 17. “School Psychology Review”


Maăistra studiju programmas “Pedagoăija” teorētisko atziĦu aprobācija daĜa Kursa nosaukums angĜu valodā:

Theories and issues of personality development Kursa anotācija angĜu valodā:

The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”.

76

Nosaukums IZGLĪTĪBAS SISTEMOLOĂIJA

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6

Kredītpunkti 2 KP

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 12 st. nepilna laika studiju programmā 32 st. pilna laika studiju programmā

Zinātnes nozare Pedagoăija

Zinātnes apakšnozare Vispārīgā pedagoăija

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)

Dr.paed., prof. Andris Broks


Nav

Kursa anotācija:

Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studentiem. Vienojot lekciju, semināru un patstāvīgo studiju darbu, tiek iepazīta sistemoloăija kā vispārīga mācība par pasaules sakārtotu atveidi cilvēka apziĦā un apgūta tās pamatatziĦu lietojums izglītības procesu analīzē, projektēšanā un īstenošanā. Tiek apgūtas zināšanas - sistemoloăijas filosofiskie un psiholoăiskie pamati, sistēmteorijas vispārīgie principi un pamatjēdzieni, pedagoăiskās darbības un izglītības vadības pamatstruktūras, tiek apgūtas prasmes - vienkāršu sistēmu analīze un sintēze, orientācija Latvijas izglītības sistēmas hierarhijā, sistēmteorijas lietošana izglītības problēmu risināšanā - mērėtiecīgu cilvēkdarbību organizācijā; kā arī pilnveidotas attieksmes pret mūsdienu politisko, ekonomisko un izglītības sistēmu attīstību pasaulē, Eiropā un Latvijā, sistemoloăijas - sistēmiskās domāšanas attīstību dzīvē un izglītībā.

Kursa apraksts - plāns:

IEVADS: mainība ap mums un mēs mainībā: izmaiĦas un pārmaiĦas dzīvē - izmaiĦas un pārmaiĦas izglītībā. 1. PASAULE UN CILVĒKS : pasaule kā daudzveidīgu parādību jeb mainīgu ėermeĦu kopums un cilvēks kā viena no šīm parādībām jeb mainīgajiem ėermeĦiem. Cilvēks kā miesa un gars, gars - cilvēka jūtu, prāta un gribas vienota izpausme. Cilvēka apziĦas informacionālais raksturs, gars kā informācija. ApziĦa - cilvēka garīgās darbības pamats: informācijas procesēšana (ieguve, apstrāde, uzglabāšana, pārvade, izmantošana). Saprātīgais cilvēks (griba, jūtas, prāts).Cilvēka dzīve kā daudzveidīgu cilvēkdarbību kopums - cilvēka īstenošanās kopsaistībā ar savu apkārtni jeb dzīvesvidi (cilvēkvidi, dabasvidi un tehnovidi). Cilvēkdarbību universālais cikls - izziĦa, apdoma, rīcība. Apzinātā un neapzinātā dzīve. Pasaules atveide cilvēka apziĦā, tās mākslinieciskā un zinātniskā forma. Novērojumi un saziĦa cilvēka pasaules apziĦas veidošanā. Reālā un nereālā pasaule. 2. SISTEMOLOĂIJAS ĀBECE: jēdziens par pasaules sakārtotību cilvēka apziĦā, apziĦas sistēmiskā organizācija; sistemoloăija jeb sistēmteorija, sistēmika - mācība par pasaules sakārtotību kā visa kopsaistības izpausmi, saprātīgā cilvēka pasaules skatījumu un redzējumu, veselā un daĜu attiecībām, sistemoloăijas pamatjēdzieni - ėermeĦi, vides un sistēmas, sistēmu sastāvs un hierarhija, sistēmu struktūra, sistēmu īpašības, īpašību izcelsme jeb ăenēze. Sistēmu zinātniskā pētniecība - sistēmu apraksta valodas, telpas un laika jēdzieni. Sistēmu izpētes faktoloăija (statika, kinētika) un cēlonība (dinamika enerăētika). Mīti un modeĜi (zinātne un nezinātne). Sistēmu ar cilvēkam nepieciešamām īpašībām veidošana, sistēmu projektēšana Sistēmu galvenie veidi un klasifikācijas. Dažādu praktisko sistēmu piemēri. Izglītības sistēmas, izglītojošās darbības jeb izglītības sistemoloăija. 3. IZGLĪTOJOŠĀS DARBĪBAS SISTĒMISKĀ ORGANIZĀCIJA : izglītība kā īpaši organizēts dzīves pieredzes dzīvei ieguves process un rezultāts, izglītība kā mērėtiecīga cilvēkdarbība indivīda jeb personas un sabiedrības līmeĦos, izglītība visa cilvēka mūža ilgumā. Izglītotība kā personas un sabiedrības garīgās turības un attīstības raksturojums, izglītotības saturs, līmenis un kvalitāte, intelekta un morāles, mācību un audzināšanas vienotība. Izglītības sistēma kā sabiedrības mērėtiecīgas izglītojošās darbības organizācijas veids, tās funkcionālā struktūra (izglītojošās darbības vadība un izpilde - izglītības politika, pārvalde un ekonomika, kvalimetrija un pedagoăija), izglītības funkcionālās organizācijas hierarhija, izglītojošās darbības satura un formas aspekti. Latvijas izglītības sistēmas pamatstruktūra - izglītības pakāpes, izglītības veidi un izglītības mērėgrupas; izglītības programmas un izglītības iestādes (izglītības standarti un normatīvi, valsts, pašvaldību un privātās izglītības iestādes, izglītības programmu īstenošanas izglītības iestādēs licencēšana un akreditācija, izglītības programmu klasifikācija); NOBEIGUMS : dzīves un izglītības krīze 20./21.gs. mijā, Latvijas izglītības sistēma starptautiskajā apritē.


77

Diferencētā ieskaite

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. BeĜickis I., Blūma D., Koėe T., Markus D., SkujiĦa V., Šalme A.. Pedagoăijas terminu skaidrojošā vārdnīca. – R.: Zvaigzne ABC, 2000 (248 lpp.).

2. Broks A. Sistēmas ap mums un mēs sistēmās. – R.: Zinātne, 1988 (94 lpp.). 3. Broks A. Izglītības sistemoloăija. – R.: RaKa, 2000 (175 lpp.). 4. Broks A. Latvijas izglītības sistēma mainībā: 1993-1998-2003. - “Skolotājs”, Nr.4, 2003 (19.- 26.lpp.). 5. Broks A. Kādu kam izglītību kādai dzīvei. - “Skolotājs”, Nr.2 (50), 2005 (13.-22..lpp.). 6. Broks A. Sistemoloăija mūsu dzīves un izglītības pilnveidei. - “Skolotājs”, Nr.4, 2002 (44.- 50.lpp.). 7. Latvijas izglītības koncepcija. - Izglītība un Kultūra, 01.02.1996. 8. Latvijas izglītības likums. - Latvijas Vēstnesis, 17.11.1998, nr.343/344. 9. Mācīšanās ir zelts. ZiĦojums, ko Starptautiskā komisija par izglītību divdesmit pirmajam gadsimtam iesniegusi UNESCO -

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, 2001 (255 lpp.). 10. Valsts pamatizglītības standarts. - IZM Izglītības satura un eksaminācijas centrs, Lielvārde, “Lielvārds”, 1998 (32 lpp.). 11. Zelmenis V. Pedagoăijas pamati. – R.: RaKa, 2000 (291 lpp.). 12. Айсмонтас Б.Б. педагогическая психология. Схемы и тесты.- М.: “Издательство ВЛАДОС-ПРЕСС”, 2004 (208 стр.). 13. Рубинштейн С.Л. ОСНОВЫ ОБЩЕЙ ПСИХОЛОГИИ. - СПб. : Питер, 2002, (720 стр.). 14. Холодная М.А. Психология интеллекта. Парадоксы исcледования. 2-изд.,перераб. и доп.-СПб.:Питер, 2002, 202 стр.


1. Ārente H. Prāta Dzīve - I. Domāšana. - Rīga, Atklātais sabiedriskais fonds” Intelekts”, 2000. 2. Ārente H. Prāta Dzīve - II. Gribēšana. - Rīga, Atklātais sabiedriskais fonds”Intelekts”, 2001. 3. Broksa. Pedagoăiskās Darbības Pamati (racionālās pedagoăijas elementi) 4. Fulans M. PārmaiĦu Spēki. - Rīga, Zvaigzne ABC, 1999. 5. Intervija ar kursa autoru: < http://home.lanet.lv/~luua/20022003/13/pasaule.html > 6. В.К. Толкачёв. Роскошь Системного Мышления. - Санкт-Петербург, Центр практической психологии “Эмпатия”,

1999. 7. Джозеф О’Коннор, Ян Мак-Дермотт. Искусство Системного Мышления. - Киев, “София”, 2001. 8. Рубинштейн С.Л. Бытие И Сознание. Человек И Мир. - СПб. : Питер, 2003. 9. Халперн Д. Психология критического мышления. - Изд. “Питер”, Санкт-Петербург, 2000. 10. < http://www.eduinf.lu.lv/studijas/studiju_materiali.htm >

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Žurnāls „Skolotājs”

Kādām studiju programmām un to daĜām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:



Systemology of education

Kursa anotācija angĜu valodā:

The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. A course is designed to develop student’s systemic thinking abilities, providing them with unified theoretical understanding of different systems as well as with practical experience on the basis of aim oriented processes of studies in the field of human’s educational activities. The student will be expected to know - • philosophical and psychological background of systemology; • main notions and general principles of system theory; • mainframe structures of educational systems and pedagogical activities. The student will be expected to be able to - • demonstrate his/her skills of simple system analysis and synthesis; • apply system theory in educational problem solving, project design and decision making; • use systemic approach in planning of different aim oriented educational processes; The student will be expected to show his/her attitude -

• towards the recent developments of political, economic and educational systems; • towards the research and development in systemology today and tomorrow; • towards the role of systemic thinking in people’s life and education.

78

Nosaukums PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBAS TEORĒTISKIE UN PRAKTISKIE ASPEKTI

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 3 KP Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits

semestrī)


Zinātnes nozare Pedagoăija Zinātnes apakšnozare Pieaugušo pedagoăija Kursa autori (vārds, uzvārds, struktūrvienība, amats)

PhD, lekt..Inga Belousa, IVF Pedagoăijas katedra PhD, doc.Dzintra Iliško, IVF Pedagoăijas katedra Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daĜa, kurā kurss jāapgūst)


Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studentiem. Galvenie studiju kursa uzdevumi: 1. Izveidot izpratni par pieaugušo izglītības būtību, modeĜiem, un attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē; sniegt priekšstatu

par dažādām pieaugušo attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē, izzināt pedagoăiskās iespējas pieauguša cilvēka izaugsmes, kritiskas domāšanas un sasniegumu sekmēšanas iespējas.

2. PadziĜināt studējošo zināšanas pieaugušo pedagoăijas jautājumos, iepazīstināt ar pieauguša cilvēka attīstības posmiem, aspektiem, to sekmējošiem un kavējošiem faktoriem. Attīstīt prasmi sekmēt uz sasniegumu orientētas darbības veidošanu pieaugušajiem. Pieaugušo cilvēku attīstības periodi: agrīnais, vidējais, vēlīnais. Svarīgākie nosacījumi, organizējot mācību procesu pieaugušo auditorijai: iekšējie un ārējie faktori.

3. PadziĜināt studējošo zināšanas par Latvijas pieaugušo izglītības attīstības vēsturi, analizēt mūsdienu situāciju, apzināties nākotnes tendences. Iepazīstināt ar mūžizglītības vietu ES valstu izglītības sistēmā. Iepazīties ar jaunākajiem pētījumiem pieaugušo izglītību.


1. Pieaugušo izglītības būtība, priekšmets, mērėi, uzdevumi, principi, īpatnības. Pieaugušo izglītības filozofiskais pamatojums. Pieaugušo izglītības procesa norises likumsakarības. Pieaugušo izglītības motivācija. Androgoăijas un tradicionālais pieaugušo pedagoăijas modelis.

2. Pieaugušo izglītības vēsture un attīstība. Pieaugušo izglītības organizācijas modeĜi un formas Latvijā un pasaules praksē. Pieaugušo izglītības koncepcija. Pieaugušo izglītības traktējums Latvijas un starptautiskajos normatīvajos dokumentos. Mūžizglītības jēdziena izpratne un traktējums Latvijas normatīvajos dokumentos. Formālā, neformālā izglītība.

3. Pieauguša cilvēka attīstības periodizācija un īpatnības. Pieaugušo dzīves stili. Pieaugušo vajadzību izzināšana. Cilvēkresursu izpratne. Karjeras attīstība.

4. Svarīgākie nosacījumi mācību procesa organizēšanai pieaugušajiem. Pieaugušo izglītības programmu izveide, to filozofiskie, un metodoloăiskie aspekti, pieaugušo izglītības programmu izvērtēšana.

5. Pētījumi pieaugušo izglītības jomā Prasības kredītpunktu iegūšanai:


1. Akadēmisko programmu Aăentūra.- Lielvārde: Lielvārds, 1998 2. Andersens S., Saskarsme un sadarbība, LPIA, 1993. 3. Andresen A., Dānijas Folkehojskoler šodien, 1993. 4. Baltā grāmata. Mācīšana un mācīšanās ceĜā uz izglītotu sabiedrību.- Eiropas Komisija: 5. Eiropas Komisijas dokuments „Mūžizglītības memorands”, Brisele, 2000. 6. Fulans, M. 1999. PāķmaiĦu spēki. Izglītības reformu virzieni.- R: Zvaigzne ABC 7. Izglītības attīstības programma 2000.-2004., (Pieaugušo izglītība) 8. Izglītības attīstības stratēăiskā programma, LR IZM, R ,1998. 9. Kjaergaard E., Martineniene R., Pieci gaviĜu saucieni demokrātijai, Dānija, FREKA, 1996. 10. Koėe T., Pieaugušo izglītības attīstība: raksturīgākās iezīmes, SIA “Mācību apgāds NT, Rīga 1999. 11. KrieviĦš V., Izglītības socioloăija, RAKA, R., b/g. izdevums, 2001 12. KuĜutkins J., Pieaugušo izglītošanas psiholoăija, M., Izglītība, 1985.

79

13. Lieăeniece, D. (2002). Ievads androgoăijā. R.: RaKa, 183 lpp. 14. Lieăeniece, D. Kopveseluma pieeja audzināšanā.- R. RaKa, 1999 15. LiepiĦa, S.(1998). Gerantoloăijas psiholoăiskie aspekti.- R.: RaKa 16. Lonstrupa B., Mācīt pieaugušos ar atklātību, Dānija, 1995. 17. Lonstrupa, B. (1994). Mācīt pieaugušos ar atklātību. R.-RaKa, 124 lpp. 18. Mācīšanās ir zelts. Starptautiskās komisijas par izglītību 21.gs. ziĦojums.- UNESCO LNK 19. Mūžizglītības memorands. (Eiropas komisijas darba dokuments), Brisele, 30.10.2000. 20. Nākotnes izglītības meti UNESCO Starptautiskās komisijas “Izglītība divdesmit pirmajam gadsimtam” ziĦojumā, R.

”Vārti”, 1998. 21. Ose G., Kā mācās pieaugušie, LVAVP, UNDP ,Rīga 1999. 22. Personības attīstība ăimenē, skolā un augstskolā, zinātnisku rakstu krājums, R.SIA “Mācību apgāds NT”, 1999. 23. Pētījumi pieaugušo pedagoăijā / zinātn. red. Tatjana Koėe ; LU Pedagoăijas un psiholoăijas fakultāte. - Rīga : LU

Akadēmiskais apgāds, 2005. - 119 lpp. - (Forums). 24. Pieaugušo izglītība (attīstība, labklājība, demokrātija), materiālu krājums, Rīga,1996. 25. Pieaugušo izglītības gadagrāmata, LPIA, IZM, Rīga 1997. 26. Skolotāju skolotājiem. Sast. E. Vstergaard, J. Kirstains. R.: Pedagogu Izglītības Atbalsta Centrs,1995 27. Skolotāju tālākizglītība, rakstu krājums, R., LU,1996. 28. Svence, G. 2003. Pieaugušo psiholoăija. R.: Raka, 180lpp. 29. Tālākizglītība un tālmācības stratēăija Latvijas augstākajā izglītībā, LR IZM, R,Lielvārds 1999. 30. Tight, M. Key Concepts in Adult Education and Training. New York: RoutledgeFalmer, 2003. 31. Veics, V. 1996. Uzvedības un saskarsmes kultūra. R. – Junda, 1996, 459lpp. 32. Adult Learning and Development: Perspectives from Educational Psychology. Contributors: Thomas Pourchot - editor, M

Cecil Smith - editor. Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Mahwah, NJ. Publication Year: 1998. 33. Brookfield, S. D. 1990. Expanding knowledge about how we learn. In Smith R. M. (ed.). 1990. Learning to learn Across the

Lifespan. California. San Francisco: Jossey Bass. 34. Cranton Patricia.Planning Instruction for Adult Learners.Toronto.1989. 35. J. Elias (1993). The foundations and practice of adult religious education. (Ed). Florida: Krieger Publishing Company. 36. Jarvis P. Adult and Coninuing Education. 1983. Croom Helm, New York 37. Kanchier C.Dare to Change Your Job and Your Life. 2000. JIST Works, Inc 38. Knowles M. From Pedagogy to Andragogy.1980. 39. Knowles M. The Adult Learner: A Neglected Species, 3 ed. Gulf Publishing, Houston, Texas 40. Knowles M.The Modern Practice of Adult Education.1970. 41. Merriam, S., ed. 1993. An Update on Adult Learning Theory. New Directions for Adult and Continuing Education, No.57.

San Francisco, CA: Jossey-Bass. 42. Merriam, S., ed. 2001. The New Update on Adult Learning Theory. New Directions for Adult and Continuing Education,

No.89. San Francisco, CA: Jossey-Bass. 43. Merriam, S.B. 1993. An update on adult learning theory. San Francisco: Jossey Bass Publishers. 44. National action to implement lifelong learning in Europe. 2001. Belgium: Eurydice. 45. Sotto, E. 1994. When teaching becomes learning. A theory and practice of teaching. London, New York: 46. Tight, M. 2000. Key Concepts in Adult Education and Training. New York: RoutledgeFalmer. 47. Tisdell, E. 2003. Exploring Spirituality and Culture in Adult and Higher Education. San Francisco: Jossey-Bass. 48. UNESCO Recommendation on the Development of Adult Education. UNESCO 1976, Paris 49. Wickett, R. 1991. Models of adult religious education practice. Birmingham: RE Press.. 50. Young, R. 1999. A critical theory of education. Habermas and our children’s future, Vol. NY: Teachers’ College. Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Blūma, D. 2001. Shift of paradigms in the qualification of university lecturers.//Izglītības zinātnes pedagoăija mūsdienu pasaulē. Educational sciences and padagogy in the changing world. Latvijas universitātes zinātniskie raksti, 635, -R:LU Pedagoăijas un psiholoăijas fakultāte, 2001.- 29-33.

2. Blūma, D. Pedagoăisko darbinieku tālākizglītības studiju satura un struktūras izveides koncepcija./ Skolotāju tālākizglītība. Rakstu krāj. 2. daĜa.- R.: Tempus II, 1997, 15.- 27.lpp.

3. Brookfield, S. D. 1981. Independent adult learning. In Adult Education 13(1): 15-27. Brookfield, S. D. 1991. The development of critical reflection in adulthood, New Education 13(1): 39-48.

5. Koėe T. Mūžizglītības pedagoăiskie aspekti// Skolotājs.- 2002, N2, 4-8 lpp. 6. Koėe, T. 1999. Pieaugušo izglītības attīstības raksturīgākās iezīmes.- R.: SIA Mācību Apgāds, NT. 7. Koėe, T. Zināšanas un dialogs- globalizācijas priekšnoteikums.// Latvijas Vēsture.- 2001.N1, -R.: LU, 2001- 20-25. 8. Lieăeniece, D. Kopveseluma pieeja radošas personības veidošanā// Skolotājs.- 2002.- 2002, Nr.3 9. Zīds O. Latvijas pedagoăisko darbinieku tālākizglītības modelis.// Skolotāju Tālākizglītība. Rakstu krājums., 2. daĜa- R.:

Tempus II, 1997, - 4 -15.lpp. Literatūra (03-ieteicamā periodika):

80

1. “Adult Education Quarterly” 2. “Adult Learning” 3. “Adults Learning” 4. “International Journal of Lifelong Education” 5. “New Directions for Adult and Continuing Education”



Theoretical and practical aspects of adult learning Kursa anotācija angĜu valodā:

The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. This course is intended to foster students’ understanding about the essence of adult education, models and tendencies of development of adult education in Latvia and abroad; to develop learners’ understanding about one’s possibilities of growth, critical thinking and possibilities of fostering one’s career.

81

Nosaukums SADARBĪBAS PSIHOLOĂIJA UN PEDAGOĂIJA Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 2 KP Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits

semestrī)


Zinātnes nozare Pedagoăija Psiholoăija

Zinātnes apakšnozare Sociālā pedagoăija Sociālā psiholoăija


PhD, doc. Inga Belousa, IVF Pedagoăijas katedra PhD, doc. Dzintra Iliško, IVF Pedagoăijas katedra Dr.psych., doc. Tatjana Uzole, SZF, Psiholoăijas katedra Dr.psych., doc. Valērijs Dombrovskis, IVF Pedagoăiskās psiholoăijas katedra Dr.psych., as.prof. Irēna Kokina, IVF Pedagoăiskās psiholoăijas katedra Dr.paed., doc. Indra OdiĦa, LU Dr.paed., prof. JeĜena Davidova, IVF Pedagoăijas un pedagoăiskās psiholoăijas katedra Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daĜa, kurā kurss jāapgūst)


Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studentiem. Studiju kurss piedāvā sniegt priekšstatu par sadarbības psiholoăisko un pedagoăisko pamatojumu, modeĜiem un līmeĦiem, efektīvas saskarsmes veicināšanas iespējām, mācību metožu daudzveidīgām izmantošanas iespējām sadarbības veicināšanā. Kursā tek aplūkots saskarsmes psiholoăiskais pamats, tās konceptuālie traktējumi, mazo grupu fenomenoloăija, to psiholoăisko likumsakarību norises mehānismi. Tiek sniegts priekšstats par lielo grupu īpatnībām, kā arī skarta konfliktsituāciju, analīzes problēma, un dažādu uzvedības stilu apskats. Kursa apraksts – plāns:

1. Saskarsme, saskarsmes veidi un barjeras, uztveres un uzvedības stereotipi, verbālā un neverbālā komunikācija, saskarsmes robežas un telpa

2. Savstarpējās uztveres un izpratnes mehānismi 3. Efektīvas saskarsmes pamati: kontakts, mijiedarbība, vienlīdzīgas pozīcijas veidošana, aktīva klausīšanās, prasme uzdot

jautājumus, atgriezeniskā saite, konfliktsituācijas un to risināšana, agresijas mazināšana 4. Grupu sociālā psiholoăija 5. Saskarsme pedagoăiskajā procesā, pedagoăiskās saskarsmes īpatnības. Pedagoăiskās sadarbības jēdziens, būtība, struktūra,

pedagoăiskās sadarbības līmeĦi. 6. Personības vajadzību izzināšana. Pedagoăisko sadarbību veicinošie nosacījumi, darba formas, metodes. Sadarbību veicinoša

mācību vide. Sadarbības modeĜi. Mijiedarbība pedagoăiskajā procesā. 7. Grupu darbs izglītībā, grupu darba vadīšana un izvērtēšana. Kooperatīvā mācīšanās. Interaktīvās mācību metodes (lomu

spēle, diskusija, diskusiju veidi, projektu darbs, grupu darbs). Daudzveidīgi mācīšanās stili. Prasības kredītpunktu iegūšanai:


1. Berns, E. Spēles, ko spēlē cilvēki. R.: 2000 2. Bons, G. PūĜa psiholoăija. Rēzekne, 1998. 3. Borns, E., N.F.Ruso, Psiholoăija : izturēšanās un tās konteksts, 3.daĜa. R.: 2001 4. Dubkevičs, L., Ėestere, I. (2003). Saskarsme. Lietišėā etiėete. R.: Jumava. 5. Grigule, L. & Silova, I. (red.) Mācīsimies sadarbojoties. R.: Mācību grāmata, 1998. 6. Gringers, S. Geštalts – kontakta māksla. R.: Landmarks, 1995. 7. Karpova, Ā. (1989). Personības aktīvas dzīves pozīcijas veidošanas sociālpsiholoăiskie nosacījumi. R.: Zvaigzne. 8. Karpova, Ā., Plotnieks, I. Personība un saskarsme. R.: 1984. 9. Korneliuss, H., Feirs, Š. Uzvarēt var katrs: Kā risināt konfliktus. M.: 1992. 10. KundziĦš, P. Saskarsmes kultūra. R.: 1993.

82

11. Kupčs, J. (1997). Saskarsmes Būtība.Rīga: Zvaigzne ABC. 12. LapiĦa, L. & RudiĦa, V. Apgūsim demokrātiju. Skolotāja rokasgrāmata: interaktīvās mācīšanas metodes. R.: Zvaigzne

ABC, 1997. 13. LapiĦa, L., RudiĦa, V. (1997). Apgūsim demokrātiju. Skolotāja rokasgrāmata: interaktīvās mācīšanas metodes. Rīga:

Zvaigzne ABC. 14. Omarova, S. (1994). Cilvēks runā ar cilvēku. R.: Zvaigzne ABC. 15. Omārova, S. (1996). Cilvēks dzīvo grupā. Rīga: Zvaigzne. 16. Omārova, S. Cilvēks dzīvo grupā: Sociālā psiholoăija. R.: Poligrāfists, 1996. 17. Omārova, S. Cilvēks runā ar cilvēku: Saskarsmes psiholoăija. R.: Poligrāfists, 1996. 18. Pīzs, A. ĖermeĦa valoda. R.: Jumava, 1995. 19. Plotnieks, I. (1990). Pedagoăiskā saskarsme. .-R: Zvaigzne. 20. PĜaveniece, M., D.Škuškovnika, Sociālā psiholoăija pedagogiem, R.: 2002 21. ReĦăe, V. Sociālā psiholoăija. R.: 2002 22. Rubana, I. M. Mācīties darot. Rīga: Raka 23. Skots, Dž. Konfliktu risināšanas paĦēmieni. Kijeva, 1991. 24. Smits, A, Paātrināta mācīšanās klasē.- R.: Pētergailis, 2000. 25. Veics V. (1998). Uzvedības kultūra saskarsmē. R.: RaKa. 26. Vorobjovs, V. Sociālā psiholoăija. 2002. Eksperimentāls mācību līdzeklis sociālajā psiholoăijā. Teorētiskie pamati. R.: 27. Кларин, М. Инновацыи в мировой педагогике: Обучение на основе исспедования, игры идискуссии. (Анализ

зарубежного опыта). – Рига: Научно педагогический центр “Эксперимент”,1995. 28. Смид, Р. Групповая работа с детьми и подростками. / Перевод с англ.; - М.: Генезисб 1999. 29. Турнер, Д. Ролевые игры: Практическое руководство. – СПб : Питер, 2002. 30. Введение в практическую социальную психологию. Под ред. Жукова Ю.М., Петровской Л.А., Соловьевой О.В.,

1997. 31. Майерс Д. Социальная психология. Питер, 1998 32. Пайнс Э., Маслач К. Практикум по социальной психологии. С – П, 2000. 33. Реан А.А., Коломинский Я.Л. Социальная педагогическая психология. М., 1999. 34. Робер М. А., Тильман Ф. Психология индивида и группы. М., 1998 . 35. Bennett, B., Rolheiser-Bennett, C. & Stevahn, L. Cooperative Learning: Where Heart Meets Mind. Ontario, Canada:

Educational Connections, 1991. 36. Bucciarelli, D., Pirtle, S. 2001. Partnership Education in Action. Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal. 37. Cognitive Social Psychology: The Princeton Symposium on the Legacy and Future of Social Cognition. Contributors:

Gordon B. Moskowitz - editor. Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Mahwah, NJ. Publication Year: 2001.

38. Cohen, E. Designing Groupwork: Strategies for Heterogeneous Classroom. NY: TC Press, 1986. 39. Ellinor, L., Gerard, G. Dialogue: Rediscovering the Transforming Power of Conversation. New York, NY: John Wiley &

Sons, 1998. 40. Ellis, S. & Whalen, S. Cooperative Learning: Getting Started. Jefferson City, MO: Scholastic, 1990. 41. Experiments with People: Revelations from Social Psychology. Contributors: Robert P. Abelson - author, Kurt P. Frey -

author, Aiden P. Gregg - author. Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Mahwah, NJ. Publication Year: 2004.

42. Human Behavior and Social Environments: A Biopsychosocial Approach. Contributors: Dennis Saleebey - author. Publisher: Columbia University Press. Place of Publication: New York. Publication Year: 2001.

43. Hyman, R. Improving Discussion Leadership. NY: TC Press, 1993. 44. Johnson, B., Johnson, R., & Holubec, E. Circles of Learning. Edina, MN: Interaction Book Company, 1990. 45. Kagan, S. & Kagan, M. (1998). Multiple Intelligences: The Complete Book, San Clemente, CA: Kagan Cooperative

Learning. 46. Miller, J. (ed.) 2000. Creating Learning Communities: Models, Resources, and New Ways of Thinking about Teaching and

Learning. Brandon. VT: Foundation for Educational Renewal. 47. Motivated Social Perception. Contributors: Steven Fein - editor, James M. Olson - editor, Steven J. Spencer - editor, Mark

P. Zanna - editor. Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Mahwah, NJ. Publication Year: 2003. 48. Motivational Analyses of Social Behavior: Building on Jack Brehm's Contributions to Psychology. Contributors: Sharon S.

Brehm - editor, Jeff Greenberg - editor, Rex A. Wright - editor. Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Mahwah, NJ. Publication Year: 2003.

49. Progress in Asian Social Psychology: Conceptual and Empirical Contributions. Contributors: Ikuo Daibo - editor, Kwang-Kuo Hwang - editor, Paul B. Pedersen - editor, Kuo-Shu Yang - editor. Publisher: Praeger. Place of Publication: Westport, CT. Publication Year: 2003.

50. The Environment: Its Role in Psychosocial Functioning and Psychotherapy. Contributors: Carolyn Saari - author. Publisher: Princeton University Press. Place of Publication: Princeton, NJ. Publication Year: 2002.

83

51. The Philosophy of Social Practices: A Collective Acceptance View. Contributors: Raimo Tuomela - author. Publisher: Cambridge University Press. Place of Publication: Cambridge, England. Publication Year: 2002.

52. The Social Psychology of Expertise: Case Studies in Research, Professional Domains, and Expert Roles. Contributors: Harald A. Mieg - author. Publisher: Lawrence Erlbaum Associates. Place of Publication: Mahwah, NJ. Publication Year: 2001.

53. Vygotsky and Pedagogy. Contributors: Harry Daniels - author. Publisher: Routledge Falmer. Place of Publication: London. Publication Year: 2001.

54. Vygotsky L.(1978) Mind in Society. The Development of Higher Psychological Processes. Cambridge: Harward University Press.


1. Amonošvili, Š. (1988). Kā klājas bērni. R.: Zvaigzne. 2. Andersens, E. S. Ietērp vārdos savu pasauli.- R., 1995 3. Aktīvās mācību metodes: Skolotāja grāmata.//Skolotājs.-1999, Nr1, 30-39. 4. Karule, L. Kooperatīvā mācīšanās sākumskolā.//Zinātniski metodisko rakstu krājums.- Liepāja: LPA, 1993. 5. Johnson, D. W. & Johnson, R. (1978). Cooperative, competitive, and individualistic learning. Journal of Research and

Development in Education., 12, 3-15 6. Johnson, D. W., Johnson, R., Holubec, E. (1991). Cooperation in the classroom (5th ed.). Edina, MN: Interaction Book

Company 7. Joyce, Bruce R., Weil, M. with Calhoun, E. Models of Teaching (6th ed.). Needham Heights, MA: Allyn & Bacon, 2000. 8. Kagan, S. (1989). Cooperative learning: Resources for teachers. Laguna Naguel, CA: Resources for Teachers. 9. Maslo, I. Mācību metodes izglītības iestādē.// Skolotājs.- 1998, Nr 5, 6 Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. “Educational Leadership” 2. “Interactive Learning Environments” 3. “Journal of Social Behavior and Personality” 4. “Social Development” Kādām studiju programmām un to daĜām (A,B,C,D) ir piederīgs šis kurss:


Psychology and pedagogy of cooperation Kursa anotācija angĜu valodā:

The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The course reveals psychological and pedagogical foundations of cooperation, models and levels of cooperation, the means of developing effective communication, the use of diverse methods for developing of cooperation skills.

84

Nosaukums SKOLOTĀJA PROFESIONĀLĀS IDENTITĀTES PILNVEIDE Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 2 KP Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits

semestrī)


Zinātnes nozare Pedagoăija Zinātnes apakšnozare Pieaugušo pedagoăija Kursa autori (vārds, uzvārds, struktūrvienība, amats)

PhD, doc. Inga Belousa, IVF Pedagoăijas katedra Dr.psych., asoc.prof. Anita Pipere, IVF Pedagoăiskās psiholoăijas katedra Dr.psych., lekt. Tatjana Uzole, SZF, Psiholoăijas katedra Dr.Paed., doc., Marīte Kravale-PauliĦa, DU, III Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daĜa, kurā kurss jāapgūst)


Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studentiem. Studiju kurss piedāvā apskatīt pedagoga profesionālo pilnveidi tās kopveselumā, profesionālās pilnveides īpatnības, un piedāvā pilnveidot savu profesionālo identitāti izmantojot dažādus paĦēmienus. Kursa apraksts – plāns:

1. Pedagoga profesija, profesionālā pilnveide un profesionālā identitāte – teorētiskais, vēsturiskais, kritiskais un personiskais aspekts; situācija Latvijā un pasaulē

2. Pedagoga profesionālās identitātes attīstība, svarīgākie paĦēmieni -pārdomas, vizualizācija, brīvā rakstīšana, klausīšanās, vērošana, pašrefleksija; paradoksālais un globālais domāšanas veids skolotāja profesionālajā izaugsmē

3. Skolotāja garīgās izaugsmes praktikums: savas pedagoga identitātes apzināšanās, pilnveide un izvērtējums Prasības kredītpunktu iegūšanai:


1. Dawis, R. V., & Lofquist, L. H. (1984). A psychological theory of work adjustment. Minneapolis, MN: University of Minnesota Press.

2. Deneef, A. & Goodwin, C., (Eds.). (1998). The Academic’s Handbook. Durham, N.C.: Duke University Press. 3. Elkins, D.N. (1998) Beyond Religion: A Personal Program for Building a Spiritual Life Outside the Walls of Traditional

Religion. Wheaton, IL: Theosophical Publishing House “Quest Books” 4. English, L., Fenwick, T. & Parsons, J. (2003) Spirituality of Adult Education and Training. Malabar, FL: Krieger. 5. Griffin, David Ray (1988) (Ed.). Spirituality and Society: Postmodern Visions. Albany, NY: SYNY Press. 6. Hocking, D., Haskell, J., Linds, W. (eds.) 2001. Unfolding Bodymind: Exploring Possibility through Education. Brandon,

VT: Foundation for Educational Renewal. 7. Kessler, R. (2000) The Soul of Education: Helping Students Find Connection, Compassion, and Character at School.

Alexandria, VA: ASCD. 8. King, U. (2001) (ed.) Spirituality and Society in the New Millennium. Portland, OG: Sussex Academic Press. 9. Kuzmic, J. (1994). A beginning teacher's search for meaning: Teacher socialization, organizational literacy, and

empowerment. Teaching and Teacher Education, 10, 15-27. 10. Lipka, R. & Brinthaupt, Th. (eds.) (1999) The Role of Self in Teacher Development. Albany, NY: SUNY. 11. Miller, J. (1994) The Contemplative Practitioner: Meditation in Education and the Professions. Westport, CT: Bergin and

Garvey. 12. Moon, J. (2004) A Handbook of Reflective and Experiential Learning: Theory and Practice. London: RoutledheFalmer. 13. Nucho, A., Vidnere, M. (2002) Garīgās veselības veicināšana. – R.: Raka, - 104 lpp. 14. Oliver, D., Canniff, J., Korhonen, J. 2002. The Primal, the Modern, and the Vital Center: A Theory of Balanced Culture in a

Living Place. Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal. 15. Palmer, P. (1983/1993) To Know as We are Known: Education as a Spiritual Journey. New York, NY: Harper & Row. 16. Palmer, P. (1998) The Courage to Teach: Exploring the Inner Landscape of a Teacher’s Life. San Francisco, CA: Jossey-

Bass Publishers. 17. Sinetar, M. (2000) Spiritual Intelligence: What We Can Learn from the Early Awakening Child. New York, NY: Orbis.

85

18. Sloan, D. 1983. Insight – Imagination: The Emancipation of Thought and the Modern World. Brandon, VT: Resourse Center for Redesigning Education.

19. Tacey, D. (2004) The Spiritual Revolution: The Emergence of Contemporary Spirituality. NY: Jossey-Bass. 20. Zohar, D. & Marshall, I. (2000) SQ: Connecting with Our Spiritual Intelligence. New York, NY: Bloomsbury Publishing. Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Capra F (2002) The Hidden Connections: Integrating the Biological, Cognitive, and Social Dimension of Life into a Science of Sustainability. NY: Doubleday

2. Moore, M. (1998) Teaching from the Heart: Theology and Educational Method. Harrisburg, PA: Trinity Press International. 3. SiliĦš, I. 1999. Lielo patiesību meklējumi. Rīga. 4. Švarcs, A., Švepe, R. 1999. Par garīgo labklājību. Rīga. 5. Ungoed-Thomas J. Vision of a School. Londin and Washington. 1997. Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. “Encounter” 2. “Journal of Beliefs and Values: Studies in Religion and Education” 3. “Paths of Lerning” 4. “Organizational behavior” 5. “Teaching and Teacher Education” 6. “Journal of Vocational Behavior” 7. “International Journal of Leadership in Education” 8. “Curriculum Leadership”



Development of teacher’s professional identity Kursa anotācija angĜu valodā:

The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The course observes teacher’s professional identity as holistic category, examines particularities of teacher’s professional development, and offers to develop own professional identity using different strategies.

Nosaukums VIZUĀLĀ KULTŪRA IZGLĪTĪBĀ Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 2 KP Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 12 st. nepilna laika studiju programmā

32 st. pilna laika studiju programmā Zinātnes nozare Mākslas zinātne Zinātnes apakšnozare Kultūras teorija


Mag. paed. Alnis Stakle, IVF


Nav

Kursa anotācija:

Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studentiem. Kursa pamatmērėis ir iepazīstināt studentus ar vizuālās kultūras kā zinātnes apakšnozares vēsturisko izcelsmi un attīstību modernismā un postmodernismā, akcentējot vizuālās kultūras saikni ar izglītību. Otrs kursa mērėis ir veicināt studentu iesaisti kritiskā vizuālās kultūras un izglītības procesu izvērtēšanā un diskusijā.


1. Vizuālo vēstījumu analīzes perspektīvas: personīgā, vēsturiskā, tehniskā, ētiskā, kulturālā, kritiskā; 2. Mācību process un vizuālā kultūra; 3. Pētniecība izglītībā un vizuālā kultūra; 4. Cilvēka garīgā attīstība un vizuālā kultūra. 5. Skatīšanās prakses: attēli, spēki un stratēăijas 6. Skatītājs un vizuālajam piešėirtās nozīmes 7. Skatīšanās un zināšanas 8. Reprodukcijas un vizuālās tehnoloăijas 9. Masu mēdiji un vizuālā kultūra 10. Jaunie mediji vizuālajā kultūrā 11. Analogā reprodukcija un digitālā produkcija 12. Patērnieciskums un vizuālā kultūra 13. Postmodernisms un populārā kultūra vizuālajā kultūrā 14. Zinātne un zinātniskais vizuālajā kultūrā 15. Globalizācija un vizuālā kultūra Prasības kredītpunktu iegūšanai:


1. Apostolos-Cappadona, D. (ed) 1995. Art, Creativity, and the Sacred: An anthology in religion and art. NY: Continuum. 2. Freedman, K. (2003) Teaching Visual Culture: Curriculum, Aesthetics and the Social Life of Art. NY: Columbia University,

Teachers College Press. 3. Freiberga, E. (2000) Estētika: Mūsdienu estētikas skices. R.: Zvaigzne ABC. 4. Goldfarb, B. (2002) Visual pedagogy: Media Culture in and Beyond the Classroom. Durham & London: Duke University

Press. 5. Grosenic, U. Riemschneider, B. (ed) (2005) Art Now. Coologne, Germany: Taschen. 6. Levinson, P. (2001) The Soft Edge: A Natural History and Future of the Information Revolution. NY: Routledge. 7. Nucho OzoliĦa, A., Vidnere, M. (1999) Maksla un pašatklāsme. R.: Izdevniecība AGB. 8. Nucho OzoliĦa, A., Vidnere, M. (2000) Iztēles psiholoăija. R.: Izdevniecība AGB. 9. Rhodes, C. (2000) Outsider Art: Spontaneous Alternatives. London: Thames & Hudson Ltd. 10. Rush, M. (2005) New Media in Art. London: Thames & Hudson Ltd. 11. Sturken, M., Cartwright, L. (2004) Practices of looking an introduction to visual culture. Oxford: Oxford University Press. 12. Weintraub, L. (2003) Making Contemporary Art: How Today Artists Think and Work. London: Thames & Hudson Ltd. Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Arthur Efland (1996) Postmodern theory: Changing conceptions of art, culture and education (Postmodern art education: An approach to curriculum).

2. Brent Wilson (2003) Of diagrams and rhizomes: visual culture, contemporary art, and the impossibility of mapping the

87

content of art education. (Studies in Art Education, 44(3), pp.214-229). 3. F. Graeme Chalmers (2002) Celebrating Pluralism six years later: Visual transculture/s, education, and critical

multiculturalism (Studies in Art Education, 43(4), pp.293-306). 4. Kevin Tavin (2003) Wrestling with angels, searching for ghosts: toward a critical pedagogy of visual culture. (Studies in Art

Education, 44(3), pp.197-213). 5. Paul Duncum (2002) Visual culture art education: Why, what and how (Journal of Art and Design Education, 21(2) [JADE

veblapa]). 6. Smith, P (2003). Visual culture studies versus art education. Arts Education Policy Review, 104(4),pp. 3-8 7. Barett T. (1990). Criticizing Photographs: an introduction to understanding images. California. Mayfield Pubishing

Company 8. Cannon D. B. (2001). Photography as Icons: Towards a Theory of Iconicity of Still Images in Photojournalism. Unpublished

dissertation. Regent University 9. Cather J. W. (1992). The Photojournalism of the Vjetnamese Conflict as Religious Art. Unpublished dissertation. Graduate

Theological Uninion. 10. Dunleavy D. J. (2004). “I the Age of the Instant: The Influence of digital camera on the Photojournalistic routines of

productivity, empowerment and social interaction between subject and photographer”. Unpublished dissertation. University of Oregon.

11. Flamiano D. (2000). “Larger Than Life: Collective Memory and Gender in Life magazines Photographic Essay, Photographic Pin-up, and Commemorative Photojournalism”. Unpubl. dissert. Univ. of North Carolina.

12. Gosen J. D. (2000). “Digitally Altered News Photographs: How Much Manipulation Will the Public Tolerate Before Credibility is Lost”. Unpublished Dissertation. University of Nevada.

13. Hatami A. (2004). Andreas Gurskys Photography: Envisioning the 21st Century’s Capitalist World. Unpublished dissertation. University of South Carolina.

14. Lury C. (1998). Prosthetic Culture: Photography, memory and identity. London: Routledge. 15. Newton, H. J. (2001). The burden of visual truth: The role of photojournalism in mediating reality. London: Lawrence

Erlbaum Associates. 16. Pentecost D. (2002). War Photojournalism and Audiences: Making Meaning from Tragic Moments. Unpublished

dissertation. Simon Fraser University. 17. Sonesson G. (1989). Semiotics of Photography: on tracing the index. Lund University. 18. Sonesson G. (1989). Visual signs in the age of digital reproduction. Ensayos Semióticos, Dominios, modelos y miradas

desde el cruce de la naturaleza y la cultura. Proceedings of the 6th International Congress of the IASS, Guadalajara, Mexico, July 13 to 19, Gimate Welsh, Adrián, (ed.), 1073-1084. México: Pourrua.

19. Sonesson G. 2000. Post-photography and beyond: From mechanical reproduction to digital production. Lund Univ. 20. Walker P. J. (1997). Documentary Photography in the Postmodern Era. Unpublished dissertation. NYU. 21. Wells L. (ed) (2004). Photography: a critical introduction. London & New York. Routledge. 22. Weski T. (2000). No Scrawling, Scratching, and Scribbling on the Plate in How You Look At It. pp.19 – 37. NY: D.A.P Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Vizuālo mākslu žurnāls “Studija” “Māksla+” “Educational Media International” “Educational Philosophy and Theory”

Elektroniskie resursi

28MM www.28mm.org ak47 www.ak47.tv Aphotoaday www.aphotoaday.org Blueeyesmagazine www.blueeyesmagazine.com Buffalomag www.buffalomag.com/site/index.php Coincidences coincidences.typepad.com Daylight magazine www.daylightmagazine.org Delvemagazine www.delvemagazine.com EyesCoffee www.eyescoffee.com Eyestorm www.eyestorm.com Featured www.featured.nu FocalFix www.focalfix.com Fotodimensions www.fotodimension.com f-stop www.fstopmagazine.com Nerve www.nerve.com Oculi http://www.oculi.com.au/not_supported.html

88

Orbita www.orbita.lv Photobetty www.photobetty.com Photographer.ru www.photographer.ru Photo Box photo.box.sk pdn-online www.pdn-pix.com Photographie.com www.photographie.com Photography in New York www.photography-guide.com PhotoPresse www.photopresse.de Photolink www.photolink.de Pixelpress www.pixelpress.org photoshot www.photoshot.com portfolio www.portfoliocatalogue.com RedTop www.red-top.com Reduxpictures www.reduxpictures.com Reportage www.reportage.org Revue www.revue.com Sight www.thesight.com The Salt Mine www.thesaltmine.co.uk Untitledmagazine www.untitledmagazine.com Visuell www.piag.de Zone Zero www.zonezero.com zoozoom zoozoom.com Workmagazine www.workmag.net




Visual culture in education Kursa anotācija angĜu valodā:

The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. Aim of the course is to introduce the students with subjects of science of visual culture, historical development in modernism and postmodernism accenting the interconnection of visual culture and education. Second aim of the course is to foster student involvement in critical evaluation of the processes that is connected with visual culture in the field of education.

89

Nosaukums IZVĒLĒTĀS PEDAGOĂIJAS APAKŠNOZARES TEORĒTISKO

ATZIĥU APROBĀCIJA Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 Kredītpunkti 3 KP Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 18 st. nepilna laika studiju programmā

48 st. pilna laika studiju programmā Zinātnes nozare Pedagoăija Zinātnes apakšnozare Nozaru pedagoăija


Dr.habil.paed., prof. Irēna Žogla, LU Pedagoăijas un psiholoăijas katedra Dr.paed., as.prof. Irēna Kokina, IVF Pedagoăiskās psiholoăijas katedra Dr.habil.psych., prof. Aleksejs Vorobjovs, SZF, Psiholoăijas katedra Mag.paed., lekt. Vija Guseva, IVF Pedagoăijas katedra Dr.paed., prof. Elfrīfa KrastiĦa, IVF Mācību metodiku katedra Dr.paed., doc. Ilze Miėelsone, LPA Pedagoăijas katedra Mag.paed., lekt. Ženija BērziĦa, Dr.paed., prof. Ilga Salīte, IVF Pedagoăijas katedra Dr.pys., as.prof. Antonijs Salītis, DMF Fizikas katedra Dr.paed., doc. Edgars ZnutiĦš, MMF Kora diriăēšanas katedra Dr.paed., as.prof. Skaidrīte Ērliha, MMF Kora diriăēšanas katedra Dr.paed., prof. Aleksandra Šlahova, MMF Mākslu katedra Mag.paed., lekt. Ilze Volonte, MMF Mākslu katedra Dr.paed., prof. Pāvils Drozdovs, DMF Informātikas katedra Dr.paed., doc. Nellija Bogdanova, DMF Informātikas katedra Dr.habil.paed., prof. Jānis Pokulis, IVF Pedagoăijas katedra Mag.paed., lekt. Irēna Timinska, IVF Mācību metodiku katedra Dr.paed., doc. Rudīte Grabovska, DU, III Mg.paed., as. Dace Vereba


Nav

Kursa anotācija:

Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maăistra studiju programmas “Pedagoăija” studentiem. Studiju kursā tiek apskatīta vienas studentu izvēlētās pedagoăijas apakšnozares – “Pedagoăijas teorija un vēsture”, “Izglītības darba vadība”, “Sociālā pedagoăija”, “Speciālā pedagoăija”, “Vides izglītība pamatskolā”, “Pirmsskolas un sākumskolas pedagoăija”, “Mūzikas pedagoăija”, “Vizuālās mākslas mācību metodika”, “Mājturības mācību metodika”, “Informātikas mācību metodika” – teorētisko atziĦu aprobācija izglītības praksē.


1. Izglītības apakšnozares teorētisko atziĦu ieviešanas īpatnības formālajā un neformālajā izglītībā Latvijā un pasaulē 2. Izglītības apakšnozares didaktiskie pamati, mūsdienu izaicinājumi un nākotnes perspektīvas 3. Izglītības apakšnozares galvenie darbības veidi, to nostādnes, metodoloăiskais pamats un praktiskie paĦēmieni, risinājumu

īpatnības 4. Teorētisko atziĦu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākĜos 5. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē Prasības kredītpunktu iegūšanai:


1. Apmācību kurss personālam garīgi atpalikušo bērnu un jauniešu iestādēs/ K. Grunevalda red. – R.: Zvaigzne, 1994. 2. AvotiĦš V. Prindule L. Bērnu attīstība mācību un audzināšanas procesā. R.: Zvaigzne 3. Azarovs J. Ăimenes pedagoăija. R.: Zvaigzne, 1985. - 186. lpp. 4. Baka A. Grunevalds K. Grāmata par aprūpi. – R.: Preses nams, 1998. 5. Bērnu attīstības diagnostika un korekcija. V.AvoliĦa red.- R.; Zvaigzne,1987. 6. Bunge, M., ed. 2001. The Child in Christian Thought. Grand Rapids, MI: William Eerdmans Publishing Company.

90

7. Education – Special Needs Education. An Introduction/ed. By B. H. Johnsen and M.D.Skjorten. – Oslo: Unipub Forlag, 2001.

8. Efland, A. (1996) Postmodern theory: Changing conceptions of art, culture and education (Postmodern art education: An approach to curriculum).

9. Freiberga, E. (2000) Estētika: Mūsdienu estētikas skices. R.: Zvaigzne ABC. 10. Freimanis I Matemātika speciālajā skolā. 1995. 11. Garleja, R. Darbs, organizācija un psiholoăija. R.: 2003. 12. Garleja, R. Darbs, organizācija un psiholoăija. R.: 2003. 13. Goldfarb, B. (2002) Visual pedagogy: Media Culture in and Beyond the Classroom. Durham & London: Duke

University Press. 14. HadaĦonoka, Kā raisās valodiĦa. 1999., 2000. 15. Holopova G. Vorobjovs A. Psiholoăija 6.burtnīca:Sajūtas un uztvere. R.;1993 16. Inne R., Gailīte I., Lūse I., Zīds O. Skolvadība - idejas, versijas, pieredze. - R.: Raka, 1995. - 279 lpp. 17. Izglītības attīstības stratēăija. 1988. 18. Joyce, Bruce R., Weil, M. with Calhoun, E. Models of Teaching (6th ed.). Needham Heights, MA: Allyn &

Bacon, 2000. 19. Kravalis J. Latvijas speciālās skolas (1840 – 1996). –R.: Mācību grāmata, 1997. 20. Latvijas izglītības koncepcija. - Izglītība un Kultūra, 01.02.1996. 21. Latvijas izglītības koncepcija. 1998. 22. Latvijas izglītības likums. - Latvijas Vēstnesis, 17.11.1998, nr.343/344. 23. Lieăeniece D. Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā. – R.: 1996. 24. Lieăeniece D. Kopveseluma pieeja audzināšanā (5-7 gadu vecumā). – R.: RaKa, 1999. 25. LiepiĦa S. Speciālā psiholoăija. R.: RaKa, 2003. 26. LiepiĦa S. Speciālo skolu skolēnu ar garīgās attīstības traucējumiem pedagoăiski psiholoăiskie raksturojumi. – R.: IAI, 1994. 27. Mācīšanās ir zelts. ZiĦojums, ko Starptautiskā komisija par izglītību divdesmit pirmajam gadsimtam iesniegusi UNESCO -

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, 2001 (255 lpp.). 28. Nucho OzoliĦa, A., Vidnere, M. (1999) Maksla un pašatklāsme. R.: Izdevniecība AGB. 29. Nucho OzoliĦa, A., Vidnere, M. (2000) Iztēles psiholoăija. R.: Izdevniecība AGB. 30. Omarova, S. (1994). Cilvēks runā ar cilvēku. R.: Zvaigzne ABC. 31. Omārova, S. (1996). Cilvēks dzīvo grupā. Rīga: Zvaigzne. 32. Omārova, S. Cilvēks dzīvo grupā: Sociālā psiholoăija. R.: Poligrāfists, 1996. 33. Omārova, S. Cilvēks runā ar cilvēku: Saskarsmes psiholoăija. R.: Poligrāfists, 1996. 34. Pikeringa, P. Personāla vadība, R.: 2002 35. Pikeringa, P. Personāla vadība, R.: 2002 36. PĜaveniece, M., D.Škuškovnika, Sociālā psiholoăija pedagogiem, R.: 2002 37. Prindule L. Bērna psihiskās attīstības likumsakarības un periodizācija. Lekcija. Liepājas pedagoăiskais institūts. 1992. 38. ReĦăe, V. Organizāciju psiholoăija. R.: 2003 39. ReĦăe, V.Organizāciju psiholoăija. R.: 2003 40. Smita K. Mācīšanās traucējumi no A līdz Z. 1998. 41. Stundu paraugplāni speciālajām skolām. 1994. 42. Svence, G.Pieaugušo psiholoăija. R.: 2003 43. Šmite A. Skolas vadītāja darbam. - R.: Raka, 1998. - 190 lpp. 44. Šteinberga A Ievads speciālajā pedagoăijā. R.: RaKa, 2004. 45. Štrāls K. Mūsu dzīves pabērni. – R.: Valters un Rapa, 1936. 46. Teivāns E. Ievads speciālajā pedagoăijā. R. Zvaigzne ABQ 1994. 47. Toys for special children. - Enabling Devices, 1995. 48. Ungoed-Thomas J. Vision of a School. Londin and Washington. 1997. 49. Valsts pamatizglītības standarts. - IZM Izglītības satura un eksaminācijas centrs, Lielvārde, “Lielvārds”, 1998 (32 lpp.). 50. ZiemeIe L. Īss ieskats tiflopedagoăijā. R. Zvaigzne ABC, 1994. 51. Новикова Е. Современный справочник воспитателя детского сада. – М.: РИПОЛ КЛАССИК, 2002. 52. Виготский Л. Основы дефектологии. – СПб: Лань, 2003 53. Коррекционная педагогика под ред. Б. П. Пузанова. – М.: Асаdемiа,1999 54. Кларин, М. Инновацыи в мировой педагогике: Обучение на основе исспедования, игры идискуссии. (Анализ

зарубежного опыта). – Рига: Научно педагогический центр “Эксперимент”,1995. 55. Специальная педагогика под ред. Н. М. Назаровой. – М.: Асаdемiа, 2001 Literatūra (02-papildliteratūra):

BeĜickis I., Blūma D., Koėe T., Markus D., SkujiĦa V., Šalme A.. Pedagoăijas terminu skaidrojošā vārdnīca. – R.: Zvaigzne ABC, 2000. Literatūra (03-ieteicamā periodika):

91

PEDAGOĂIJAS TEORIJA UN VĒSTURE 1. “American Journal of Education” 2. “Assessment in Education: Principles, Policy, and Practice” 3. “Comparative Education” 4. “Education (UK)” 5. “Education Digest” 6. “Education Journal” 7. “Education Review” 8. “Education USA” 9. “Education Week” 10. “Educational Assessment” 11. “Educational Review” 12. “Educational Theory” 13. “European Education” 14. “European Journal of Education” 15. “Independent School” 16. “Instructor” 17. “International Review of Education” 18. “Issues in Education” 19. “Journal of Education for Teaching” 20. “Journal of Education” 21. “Learning and Individual Differences” 22. “London Review of Education” 23. “New Directions for Teaching and Learning” 24. “Research in Education” 25. “Teacher Magazine” 26. “Teachers and Teaching” 27. “Theory into Practice” 28. “Westminster Studies in Education”

IZGLĪTĪBAS DARBA VADĪBA 1. “American School Board Journal” 2. “Educational Leadership” 3. “International Journal of Leadership in Education” 4. “International Studies in Educational Administration” 5. “Journal of Educational Policy” 6. “Mentoring and Tutoring: Partnership in Learning” 7. “Pro Principal” 8. “School Effectiveness and School Improvement” 9. “School Leadership and Management”

SPEDIĀLĀ PEDAGOĂIJA 1. “British Journal of Learning Disabilities” 2. “Exceptional Children” 3. “Exceptionality” 4. “International Journal of Disability, Development and Education” 5. “International Journal of Inclusive Education” 6. “Journal of Intellectual and Developmental Disability” 7. “Journal of Intellectual Disability Research” 8. “Journal of Learning Disabilities” 9. “Journal of Special Education” 10. “Learning Disabilities – A Contemporary Journal” 11. “Learning Disability Practice” 12. “Learning Disability Quarterly” 13. “Remedial and Special Education” 14. “Teaching Exceptional Children”

SOCIĀLĀ PEDAGOĂIJA 1. “Journal of Positive Behavior Interventions” 2. “Journal of Social Behavior and Personality” 3. “Preventing School Failure” 4. “School Effectiveness and School Improvement” 5. “Sex Education”

92

6. “Social Development” PIRMSSKOLAS UN SĀKUMSKOLAS PEDAGOĂIJA

1. “Child Development” 2. “Child Study Journal” 3. “Child Welfare” 4. “Children Today” 5. “Early Childhood Education Journal” 6. “Education and Treatment of Children” 7. “Elementary School Journal” 8. “Family Relations” 9. “International Journal of Children’s Spirituality” 10. “International Journal of Early Years Education” 11. “Journal of Child and Family Studies” 12. “New Directions of Child and Adolescent Development” 13. “Teaching PreK-8” 14. “Technology and Children”

VIDES IZGLĪTĪBA PAMATSKOLĀ 1. “Encounter” 2. “Paths of Lerning”

MŪZIKAS PEDAGOĂIJA 1. “Journal of Research in Music Education” 2. “Music Educators Journal” 3. “Teaching Music”

VIZUĀLĀS MĀKSLAS MĀCĪBU METODIKA 1. “Creativity Research Journal” 2. Vizuālo mākslu žurnāls “Studija” 3. “Māksla+” 4. “Educational Media International” 5. “Educational Philosophy and Theory”

INFORMĀTIKAS MĀCĪBU METODIKA 1. “British Journal of Educational Technology” 2. “Computer Assisted Language Learning” 3. “Computer Science Education” 4. “Education Media International” 5. “Information Technology for Development” 6. “Journal of Computer Assisted Learning” 7. “Journal of Research on Technology in Education” 8. “Multimedia Schools” 9. “Online Classroom” 10. “Technology and Children” 11. “Technology and Learning”




Approbation of theoretical ideas of the chosen pedagogical sub-branch Kursa anotācija angĜu valodā:

The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The course offers to explore the approbation of theoretical ideas of one chosen pedagogical sub-branch – “Theory and History of Pedagogy”, “Education Leadership”, “Social Pedagogy”, “Special Pedagogy”, “Environmental Education in Elementary School”, “Pre-school and Primary School Pedagogy”, “Music Pedagogy”, “Education Methods of Visual Art”, “Education Methods of Housekeeping”, “Educational Methods of Informatics”.

93

3.PIELIKUMS

Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkums un zinātniskās darbības pārskati

Daugavpils Universitātes

Izglītības un vadības fakultātes Ilgtspējīgas izglītības institūta

ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS PĀRSKATS

2007. gads

Apstiprināts: Izglītības un vadības fakultātes Ilgtspējīgas izglītības institūta sēdē Protokols Nr. 10 (13.12.2007.) Vadītāja Prof. Ilga Salīte

Daugavpils 2007

94

KOPSAVILKUMS

Ilgtspējīgas izglītības institūta mērėis ir veikt zinātniskos pētījumus, piedalīties valsts un starptautiskos zinātniskos projektos, lai veicinātu ilgtspējīgas izglītības problēmu pētīšanu un pētījumu rezultātu ieviešanu, veicinot uz ilgtspējīgu attīstību orientētu izglītību Latvijā. Mērėa sasniegšanai un institūta pētniecisko aktivitāšu saskaĦošanai ir formulēta pieeja, pamatprincipi un svarīgākie pētnieciskā darba aspekti, kas ir pamats teorijas izstrādāšanai un ieviešanai izglītības praksē. Pētījumi tiek veikti plašākā konceptuālā ietvarā, holistiskajā pieejā ar mērėi dot ieguldījumu tās attīstībai un uz tās pamata izstrādāt ilgtspējīgas izglītības teoriju. Teorija ir dibināta uz ekoloăiskuma/ vides, integrēšanas, garīguma, ilgtspējīguma un pētnieciskās darbības principu realizēšanu mūsdienu izglītības pārorientēšanai uz ilgtspējīgas attīstības mērėi. Institūta zinātniskie pētījumi tiek attīstīti vairākos aspektos: • izglītības virssatura un satura savstarpējās papildināšanās nosacījumu izpēte pašreizējā izglītības situācijā

un šīs situācijas pārveidošanas iespējas; • pētniecisko prasmju un pētnieka identitātes attīstību veicinošas mācīšanās vides radīšanas iespējas

pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības, augstskolas un mūžizglītībā; • formālās, neformālās un informālās izglītības pieeju integrēšanas iespējas ilgtspējīgā izglītībā; • augstākās un skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības mērėi un pedagoga pētnieka loma

ilgtspējīgas izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Zinātniskā darba organizēšana un īstenošana Institūtā ir balstīta uz sadarbības principu. Līdzšinējā pieredze un gūtie rezultāti apliecina, ka sadarbības princips Ĝauj savlaicīgi izvairīties no liekiem enerăijas patēriĦiem, entropijas palielināšanās un atrast sinerăijas efektu izmantošanas iespējas Institūta zinātnisko pētījumu attīstībai. Aplūkojot Ilgtspējīgas izglītības institūta attīstību sadarbības principa realizēšanas kontekstā 2007. gadā ir saskatāma šāda attīstības aina (skat 1. zīmējumā).

Kontaktinformācija Struktūrvienības vadītājs: Prof. Ilga Salīte Adrese: Parādes iela 1-432 Tālrunis: 5427411 Fakss: - e-pasts: [email protected] Ilgtspējīgas izglītības institūta PERSONĀLS (pamatdarbā) Ilgtspējīgas izglītības institūta pētnieku un akadēmiskais sastāvs 2007. gadā bija 12 slodzes. Tās veica deviĦi doktori un trīs maăistri. Palīgpersonāls bija 3 slodzes (sekretāre un divas tulces). Pamatdarbā strādājošo skaits 2006.gada 1. jūlijā, bija divi profesori, pieci vadošie pētnieki (doktori) un trīs pētnieki maăistri. Personāls kopš Institūta dibināšanas paildinājās ar diviem pētniekiem doktoriem, vienu pētnieku maăistru un divām tulcēm. Rudīte Grabovska un Mārīte Kravale – PauliĦa aizstāvēja doktora disertācijas pedagoăijā, Astrīda Skrinda sākot strādāt Institūtā pabeidza savu promocijas darbu un ir iesniegusi to aizstāvēšanai DU Promocijas padomei pedagoăijā. Jens Grabovskis un Alnis Stakle strādā pie promocijas darba praktiskās daĜas. Pētnieki un akadēmiskais personāls

Vārds, uzvārds: Ilga Salīte Zinātniskais grāds: Dr.paed. Akadēmiskais amats: profesore, Ilgtspējīgas izglītības institūta direktore Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Holistiska ilgtspējīgas izglītības modeĜa izstrādāšana:

1) Skolotāju izglītības un tālākizglītības pār- orientēšana uz ilgtspējīgas attīstības mērėi; 2)Izglītības pētījumu attīstība izglītībā ilgtspējīgai attīstībai.

e-pasta adrese: [email protected] Vārds, uzvārds: Inga Belousa Zinātniskais grāds: Ph.D. Akadēmiskais amats: Vadošā pētniece Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Kvalitatīvā pētniecība izglītībā, izglītības virssaturs,

holistiskā pedagoăija, skolotāju izglītības pārorientēsana uz ilgtspējīgu attīstību

e-pasta adrese: [email protected]

95

Vārds, uzvārds: Rudīte Grabovska Zinātniskais grāds: Dr.paed. Akadēmiskais amats: Pētniece Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Ilgtspējības princips skolotāju izglītībā. Vides izglītība,

izglītība ilgtspējīgai attīstībai. Starpkultūru izglītība. e-pasta adrese: [email protected] Vārds, uzvārds: Jens Udo Grabowski Zinātniskais grāds: Mg.philol. Akadēmiskais amats: Pētnieks Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Komunikatīvo sarunu analīze e-mācību kontekstā. E-mācību

vides izveide un attīstība. Valodniecība. Ilgtspējīga pilsētvide.

e-pasta adrese: [email protected] Vārds, uzvārds: Dzintra Iliško Zinātniskais grāds: Ph.D. Akadēmiskais amats: Vadošā pētniece Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Pieaugušo izglītība. Starpkultūruizglītība.

Dzimumu lomu pētījumi, eksakto priekšmetu mācību līdzekĜu piemērotība no dzimumu līdztiesības aspekta; profesiju segregācijas mazināšana.


Vārds, uzvārds: Mārīte Kravale-PauliĦa Zinātniskais grāds: Dr.paed. Akadēmiskais amats: Vadošā pētniece Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Izglītības un jauniešu neformālās izglītības pētniecība.

Karjeras konsultantu izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas izglītības mērėi. Karjeras un starpkultūru izglītība.

e-pasta adrese: [email protected] Vārds, uzvārds: Valērijs Makarevičs Zinātniskais grāds: Dr.psych. Akadēmiskais amats: Vadošais pētnieks Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Karjeras konsultantu izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas

izglītības mērėi. e-pasta adrese: [email protected] Vārds, uzvārds:

Ilona Mičule

Zinātniskais grāds: Ph.D. Akadēmiskais amats: Pētniece Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Izglītības pētījumu attīstība izglītībai ilgtspējīgai attīstībai.

Kristīgā mācība un tās mācību metodika. Mācību un izglītības programmu teorija un prakse.

e-pasta adrese: [email protected], [email protected] Vārds, uzvārds:

Eridiana OĜehnoviča

Zinātniskais grāds: Dr.paed. Akadēmiskais amats: Vadošā pētniece Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Profesionālās izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas

izglītības mērėi. Informācijas tehnoloăiju izmantošana profesionālās izglītības skolotāju sagatavošanā. Karjeras izglītība. Eksakto priekšmetu mācību līdzekĜu piemērotība no dzimumu līdztiesības aspekta. Profesiju segregācijas mazināšana.


96

Vārds, uzvārds: Anita Pipere Zinātniskais grāds: Dr.psych. Akadēmiskais amats: Profesore/ pētniece Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējības pamatiem

saskaĦā ar UNESCO vadlīnijām. Skolotāja un pētnieka uz ilgtspējību orientēta identitāte. Konstruktīvisms izglītībā.

e-pasta adrese: [email protected] Vārds, uzvārds:

Astrīda Skrinda

Zinātniskais grāds: Mg. philol. Akadēmiskais amats: Pētniece Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Svešvalodu skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtpsējīgu

attīstību, starpkultūru izglītība. e-pasta adrese: [email protected]; [email protected] Vārds, uzvārds: Alnis Stakle Zinātniskais grāds: Mg.paed. Akadēmiskais amats: Pētnieks Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Mākslas un mediju izglītības filosofija.

Vizuālā kultūra izglītībā. Fotogrāfijas teorija un vēsture. e-pasta adrese: [email protected] Personīgā mājas lapa: www.alnisstakle.com Ilgtspējīgas izglītības institūta palīgpersonāls (pamatdarbā)

Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds Amats e-pasts, mājas lapa Vineta Mugureviča Mag.paed. sekretāre [email protected] Ginta Gedžūne tulce [email protected] Inga Gedžūne tulce [email protected]

97

Ilgtspējīgas izglītības institūta projektos un Baltijas un Melnās jūras reăiona izglītības pētījumu konsorcija aktivitātēs iesaistītie pētnieki un sadarbības partneri, kuri nav pamatdarbā Institūtā Ilgtspējīgas izglītības institūta attīstības pamatā ir sadarbības princips ar IVF katedrām, citām DU fakultātēm, Latvijas augstskolām, Eiropas un pasaules augstskolām un zinātniekiem. Otrs pamatprincips – studējošo iesaistīšana pētniecībā ar mērėi veicināt jauno zinātnieku sagatavošanu. Tādējādi institūta darbinieku skaits tiek paplašināts ar pētnieku un studējošo piesaistīšanu. 2007. gadā pētnieki tika piesaistīti Institūtā realizētajos projektos un pie Instit ūta izveidotajā Baltijas un Melnās jūras reăiona konsorcija (BMRK) izglītības pētījumos. Tā ir bāze, kura tika izmantota pētnieku un studējošo piesaistīšanai pētnieku un studējošo piesaistīšanai Institūta pētījumiem un pētījumu bāzes attīstīšanai. 2007. gadā Institūta pētnieciskajā darbā tika iesaistīti Izglītības un vadības fakultātes darbinieki un studējošie no pedagoăijas doktora, maăistra un bakalaura studiju programmām, atbilstoši Institūta nolikumā formulētajam, ka institūtā koncentrējas visas IVF zinātniskās aktivitātes (Ilgtspējīgas izglītības institūta nolikums 1. pielikumā). Baltijas un Melnās jūras reăiona konsorcijs izglītības pētījumos, kas ir attīstījies Ilgtspējīgas izglītības institūta ietvaros, deva iespēju 2007. gadā paplašināt sadarbību ar vairākām Latvijas augstskolām: Liepājas Pedagoăisko akadēmiju, Latvijas Lauksaimnīecības universitāti un Rīgas StradiĦa universitāti. Konsorcija ietvaros tika saglabāta un paplašināta sadarbība arī ar ārvalstu Turcijas, Ungārijas, Čehijas, Lietuvas, Somijas, Īrijas, Kanādas, Igaunijas, ASV, Itālijas, Vācijas, Maltas, Spānijas, Itālijas un Kostarikas pētniekiem un izglītības politikas veidotājiem izglītības jomā (plašāka informācija par konsorciju http://www.dau.lv/ise . Sadarbības partneri no ārvalstīm un Latvijas, kuri aktīvi darbojās ikgadējos pasākumos konferencē un BMRK sanāksmē ir atspoguĜoti sarakstā 2. pielikumā. Ilgtspējīgas izglītības institūta „Journal of Teacher Education for Sustainability” 5. ikgadējā starptautiskajā konferencē „Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība” no Latvijas ar prezentācijām uzstājās Institūta darbinieku, doktorantu un sadarbības partneru komanda: 12 DU pedagoăijas doktorantūras doktoranti, 8 DU Ilgtspējīgas izglītības institūta pētnieki, 6 LPA docētāji, starp kuriem ir divi DU doktorā kā darbu vadītāji, 4 LLUpētnieki , 1 R Str. U docētāja. 5. starptautiskā žurnāla JTET konference „Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība” notika Debrecenas Universitātē, Ungārijā 2007. gada no 29.maija līdz 2. jūnijam. Šī pārskata 3. pielikumā iekĜauti Ilgtspējīgas izglītības institūta un tā Latvijas partneru autoru indeksi prezentācijām un posteriem Debrecenas universitātes konferences abstraktu krājumā. un iekĜauti Debrecenas Universitātē publicētie doktorantu un DU docētāju abstrakti. Ilgtspējīgas izglītības institūta projektos iesaistītie pētnieki un studējošie:

• Ilgtspējīgas izglītības institūta IZM projektos iesaistītie pētnieki: 2007. gadā Ilgtspējīgas izglītības institūts realizēja trīs IZM projektus:

• „Ilgtspējīgas izglītības teorijas un pētniecisko prasmju attīstību veicinošas vides radīšana darbības

pētījumā skolotāju izglītībā” reăistrācijas Nr. 5-20/07.15

• „Karjeras attīstības atbalsts reăionālajā universitātē ilgtspējīgas attīstības un nodarbinātības veicināšanai”

reăistrācijas Nr. 5-20/07.16 • „Garīgums kā virssatura komponents uz ilgtspējību orientētā skolotāju izglītībā”

reăistrācijas Nr. 5-20/07.17 IZM projektu īstenošana deva iespēju palielināt Institūta pētnieku un projekta darbinieku skaitu, iesaistot DU docētājus, pedagoăijas doktorus, maăistrus un bakalaura programmās studējošos:

• IZM projektos iesaistītie DU docētāji, kuri nav pamatdarbā III Elfrīda KrastiĦa, profesore, Mācību metodiku katedra, Izglītības un vadības fakultāte Svetlana Ignatjeva, docente, Informātikas katedra, DabaszinātĦu un matemātikas fakultāte Larisa Silova- lektore, Mācību metodiku katedra, Izglītības un vadības fakultāte

• IZM projektos iesaistītie pedagoăijas doktora, maăistra un bakalaura programmās studējošie: Vija Guseva, 4. studiju gada doktorante Olga Grišāne, 4. studiju gada doktorante Baiba Felce, 3. studiju gada doktorante

98

Dzintra GuĜāne, 3. studiju gada doktorante Natālija GeriĦa, 3. studiju gada doktorante Sandra ZariĦa, 3. studiju gada doktorante Irina Kazakeviča, 3. studiju gada doktorante JeĜena Badjanova – Lomzina, Dr. ped. Pretendente Inga Gedžūne, 2. studiju gada maăistre Ginta Gedžūne, 2. studiju gada maăistre Jolanta Ščucka, 2. studiju gada maăistrante Ilga Bidzāne, 2. studiju gada maăistrante Vineta Mugureviča, 2. studiju gada maăistrante Ilona Sidoroviča, 1. studiju gada maăistrante Jolanta LazdiĦa, 1. studiju gada maăistrante Baiba Čičinska, 1. studiju gada maăistrante Ināra Gadzāne, 1. studiju gada maăistrante Astrīda Leščinska, 1. studiju gada maăistrante Marita Kučinska, 1. studiju gada maăistrante Anita Gabrusāne, 1. studiju gada maăistrante Ilona Ignatoviča, 1. studiju gada maăistrante Anita Gabrusāne, 1. studiju gada maăistrante Maira Gribuste, 1. studiju gada maăistrante Sergejs Smirnovs, 4. studiju gada bakalaurs Lolita Baranovska, 4. studiju gada bakalaure Santa Upīte, 2. studiju gada bakalaure Agnese Gaide, 2. studiju gada bakalaure Inga Miezīte, 2. studiju gada bakalaure Kristīne Grāvere, 2. studiju gada bakalaure Gunta Solima, 2. studiju gada bakalaure

• LZP projektos iesaistītie pētnieki, kas nav pamatdarbā Ilgtspējīgas izglītības institūtā: o LZP projektos iesaistītie DU docētāji, kuri nav pamatdarbā III

JeĜena Davidova, profesore, Pedagoăijas un pedagoăiskās psiholoăijas katedra, Izglītības un vadības fakultāte Irēna Kokina, asoc. profesore, Pedagoăijas un pedagoăiskās psiholoăijas katedra, Izglītības un vadības fakultāte Edgars ZnutiĦš, asoc. prof., Kordiriăēšanas katedra, Mūzikas un mākslu fakultāte Antonijs Salītis, profesors, Fizikas katedra, DabaszinātĦu un matemātikas fakultāte

o LZP projektos iesaistītie pedagoăijas doktoranti un bakalaura programmas studenti no studentu pētnieku asociācijas „Studenti par ilgtspējību”

Dzintra GuĜāne, 3. studiju gada doktorante Tatjana Minakova, 1. studiju gada doktorante Sergejs Smirnovs, 4. studiju gada bakalaurs Ilona Ignatoviča, 4. studiju gada bakalaure Lolita Baranovska, 4. studiju gada bakalaure Ona Atroška, 4. studiju gada bakalaure ěubova Fjodorova, 4. studiju gada bakalaure Anna Lukjanska, 4. studiju gada bakalaure Jūlija MaĜikova, 4. studiju gada bakalaure Agnese Gaide, 4. studiju gada bakalaure Kristīne Grāvere, 4. studiju gada bakalaure Inga Miezīte, 4. studiju gada bakalaure Santa Upīte, 4. studiju gada bakalaure Solvita Raga, 4. studiju gada bakalaure

99

• DU doktorantu granti pedagoăijā: Alnis Stakle, 3. studiju gada doktorants. Grants „Dalība 4.Pasaules Vides Izglītības Kongresā Durbanā Dienvidāfrikas Republikā”. Baiba Reinberga, 1. studiju gada doktorante. Grants „Tēlainās izpratnes pilnveidošanās iespējas skolotāju izglītības procesā augstskolā”. Jolanta Savvina, 3. studiju gada doktorante. Grants „Darbs Maskavas zinātniskajās bibliotēkās promocijas darba „Studentu mācīšanās motivācijas veidošanās mākslas vēstures kursā”. Ilze Meldere, 2. studiju gada doktorante. Grants „Darbs Maskavas zinātniskajās bibliotēkās promocijas darba „Studentu radošo aktivitāšu pilnveidošana mākslas mācību procesā”.

• Ilgtspējīgas izglītības institūta un Baltijas un Melnās jūras reăiona konsorcija aktivitātēs iesaistītie pētnieki:

o DU pedagoăijas doktorantūras un bakalauru programmās studējošie:

Diāna Apele, 1. studiju gada doktorante Inese Ardone, 1. studiju gada doktorante Vineta TrumsiĦa, 3.studiju gada doktorante Vija Guseva 3. studiju gads, doktorante Svetlana Lanka, 3. studiju gads, doktorante Līga Mateusa, 1. studiju gads, doktorante Silvija Mežinska, 1. studiju gads, doktorante Nakase Lāsma, 3. studiju gads, doktorante Iveta Nikolajeva, 4. studiju gads, doktorante Rita Rupeika, 3. studiju gads, doktorante Natālija Vana-Gejeka 1. studiju gads, doktorante

o Citu Latvijas augstskolu docētāji konsorcija biedri, kuri piedalījās konsorcija konferencē Debrecenā

Profesore Alīda Samusēviča, Liepājas Pedagoăijas akadēmija Profesore Anita Līdaka, Liepājas Pedagoăijas akadēmija Asoc. prof. Irēna Katane, Latvijas Lauksaimniecības universitāte Baiba Apermane, Latvijas Lauksaimniecības universitāte Regīna Baltusīte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte Ilze KalniĦa, Latvijas Lauksaimniecības universitāte Inta Klasone, Liepājas Pedagoăijas akadēmija Ilma Neimane , Liepājas Pedagoăijas akadēmija Margarita PutniĦa, Rīgas StradiĦa universitāte Irina StrazdiĦa, Liepājas Pedagoăijas akadēmija Irina Veresčagina, Liepājas Pedagoăijas akadēmija

• DU zinātniskajās aktivitātēs iesaistītie DU IVF pedagoăijas maăistra programmās studējošie: Studējošie pedagoăijas maăistra programmā 2007. gadā ir veikuši pētījumus un uzstājušies ar ziĦojumiem 49. DU zinātniskajā konferencē vairākās sekcijās:

(1) pētījuši socializācijas un audzināšanas proccesu formalaza un neformālajā izglītībā Dace Vebera, Inga Petruševska, Vineta Mugureviča, Anita kolosova, Tatiana Kusanova, Ilze Broka, Tatiana Sidorenko, ĥina Mūna, Baiba Čičinska;

(2) pētījuši didaktikas un mācību metodiku jautājumus pamatskolā Igors Gurjančiks, Kristīne Pavlova, Valerijs KĦaževs, Arnita Camane, Žanna Šaitere, Ilona Sidoroviča, Jolanta LazdiĦa, Iveta Jegorova, Tereza Nemiro, Aleksejs Lazarevs, Ilona Linarde;

(3) pētījuši mācību procesu un bērna attīstību pirmsskolā Diāna Maksimova, Alla HaĜitova, Žanna Ruhova, JeĜena Rozenšteina, Solvita Laganovska, Nellija PuziĦina, JeĜena ěuĜa. (5 . pielikumā Daugavpils Universitātes Jauno Zinātnieku asociācijas 49.konferences maăistrantu uzstāšanās tēmas )

100

PĀRVALDE 2007. gadā Institūtā darbojās Zinātniskā padome un Starptautiskā konsultatīvā padome. Zinātniskā padome 2007. gadā institūta Zinātniskajā padomē darbojās: Dr.paed., profesore Ilga Salīte; Dr.paed. profesore Anita Pipere; Dr.paed. , docente, vadošā pētniece Mārīte Kravale; Ph.D., docente, vadošā pētniece Dzintra Iliško; Ph.D., docente, vadošā pētniece Inga Belousa; Dr.paed., docente, Eridiana OĜehnoviča Starptautiskā konsultatīvā padome Institūts 2003. gadā izveidojās kā viens no UNESCO/UNITWIN globālā projekta „Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas izglītības mērėi” iznākumiem. Tā izveidošana saistīta arī ar pirmā starptautiskā Eiropas tīklojuma skolotāju izglītības pārorientēšanā uz ilgtspējīgu attīstību izveidošanu. Šis tīklojums tika nodibināts Daugavpilī un kĜuva par pirmo starptautisko tīklojumu UNESCO globālā skolotāju izglītības projekta ietvaros. Atbildība par tīklojuma attīstību tika uzticēta DU Ilgtspējīgas izglītības institūtam un Debrecenas Universitātei (Ungārija). 2005. gadā Eiropas skolotāju izglītības pārorientēšanas starptautiskais tīklojums tika paplašināts satura ziĦā ar izglītības pētījumu jautājumu, tāpēc tīklojuma ikgadējā sanāksmē Fehtas universitātē tas tika pārdēvēts par Baltijas un Melnās jūras reăiona konsorciju izglītības pētījumos (BMRK) jeb Baltic and Black Sea Circle Consortium in Educational Research (BBCC). 2007. gadā Institūts veica darbības, kuras tika virzītas BMRK struktūras nostiprināšanai: tika izveidots BMRK logo, ieviestas biedra kartes, apzināti atbildīgie par BMRK attīstību un darbību katrā no valstīm (nacionālie prezidenti un koordinatori), ieviests ikgadējās III žurnāla konferences prezidenta postenis un pilnveidota BMRK informācijas sadaĜa III mājas lapā. Institūta konsultatīvās padomes sastāvā darbojās sadarbības partneri no konsorcija. Institūta konsultatīvajā padomē ir iekĜauti UNESCO projekta „Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas izglītības mērėi” vadītāji un pārstāvji no tīklojumā iesaistītajām universitātēm. Šis sastāvs tika papildināts ar DU Promocijas padomes locekĜiem, kuri tika ievēlēti 2005. gadā, un pārstāvjiem no citām DU fakultātēm. Padomes locekĜi jau vairākus gadus darbojas kā konsultanti un ārējie eksperti, kuri izvērtē un rediăē Institūta zinātnisko izdevumu kvalitāti, palīdz plānot un izvērtēt Institūta žurnāla „Journal of Teacher Education for Sustainability” ikgadējās konferences „Sustainable Development. Culture. Education”, kuras notikušas Daugavpilī, Tallinā, Fehtā, Helsinkos, Debrecenā un turpmāk ir paredzētas Anadolu Universitātē un Daugavpils Universitātē. Padomes locekĜi atbalsta Institūta darbības virzienu, popularizē tā pieredzi un ir veicinājuši arī jaunu Institūta starptautisko kontaktu dibināšanas un sadarbības aktivitāšu attīstību. Vārds, uzvārds Zin. grāds, Organizācija Akad. amats 1 2 3 Čārlzs Hopkinss (Charles Hopkins) profesors UNESCO, Jorkas Universitāte, Kanāda Rozalina Makjūena (Rosalyn McKeown) Ph.D. UNESCO, Tenesijas Universitāte, ASV Gila Lakatoss (Gyula Lakatos) Dr. biol., prof. Debrecenas Universitāte, Ungārija Marika Veisone (Marika Veisson) Dr. psych., prof. Tallinas Universitāte, Igaunija Tatjana Bulajeva Ph.D. ViĜĦas Universitāte, Lietuva Detlevs Lindau-Banks (Detlev Lindau-Bank) Vec.pētn. Fehtas Universitāte, Vācija Pets Irvins (Pat Irwin) Dr. biol., prof. Rodas Universitāte, DĀR Ulla Harkonena

101

(Ulla Härkönen) Dr., doc. Helsinnku Universitāte, Somija Helēna Geretsone (Helen P. Gerretson) Ph.D. Dienvidfloridas Universitāte, ASV Leida Tatls Dr., doc. Tallinas Universitāte, Igaunija Lorna Dauna (Lorna Down) Ph.D. West Indies Universitāte, Jamaika Viljams Grīns (William Greene) Ph.D. Dienvidoregonas Universitāte, ASV Alona Rauckiene Dr. ped., prof. Klaipēdas Universitāte, Lietuva Kerola Fortino (Carol A. Fortino) Ph.D. ZiemeĜkolorādo Universitāte, ASV Ziole Zanotto Malhadas Ph.D. Paranas Federālā Universitāte, Brazīlija Klauss Dīters Šērs (Klaus- Dieter Scheer) profesors Fehtas Universitāte, Vācija Meriona Džounsa (Marion Jones) Dr. psych. Džona Mūra Universitāte, Lielbritānija Pīters Higgins Dr., prof. Edinburgas Universitāte, Lielbritānija Tonijs Šelkross Dr., prof. Mančesteras Metropolitēna Universitāte. Lielbritānija Sakarā ar Institūta žurnāla „Journal of Teacher Education for Sustainability” piekto starptautisko konferenci „Sustainable Development. Culture. Education”, kas 2007. gadā notika Debrecenas Universitātē Institūta padome un Izglītības un vadības fakultātes Dome izteica lūgumu DU Senātam piešėirt Goda biedru nosaukumus 11 starptautiskās konsultatīvās padomes locekĜiem. DU Senāts 2007. Gada 23. AprīĜa sēdē pieĦēma lēmumu par DU Goda biedra nosaukuma piešėiršanu. (skat. 5.pielikums)

Latvijas augstskolu un III pārstāvju un DMF un MMF kā sadarbības partneru konsultatīvā padome Ilga Salīte Dr. paed. DU, Izglītības un vadības fakultāte Inese Jurgena Dr. paed. Rīgas pedagoăijas un Izglītības vadības augstskol Baiba Briede Dr. paed Latvijas Lauksaimniecības universitāte Aleksandra ŠĜahova Dr. paed. DU, Muzikas un mākslu fakultāte JeĜena Davidova Dr. paed. DU, Izglītības un vadības fakultāte DU, IVF Anita Pipere Dr. psych. DU, Izglītības un vadības fakultāte Antonijs Salītis Dr. phys. DU, DabaszinātĦu un matemātikas fakultāte Anita Līdaka Dr. paed. Liepājas pedagoăiskā akadēmija Alīda Samuseviča Dr.paed. Liepājas pedagoăiskā akadēmija

PR

OJE

KTI

Inst

itūt

ā ti

ka ī

sten

oti

desm

it s

tarp

taut

iski

pro

jekt

i: p

ieci

Eir

opas

Sav

ienī

bas

fina

nsēt

ie p

roje

kti,

piec

i E

irop

as S

avie

nība

s fi

nans

ētie

pro

jekt

i, di

vi L

atvi

jas

Zin

ātne

s pa

dom

es

proj

ekti

, trī

s Iz

glīt

ības

un

zinā

tnes

min

istr

ijas

gra

nti,

četr

i Dau

gavp

ils

Uni

vers

itāt

es ie

kšēj

ie g

rant

i un

četr

i līg

umda

rbi.

S

tarp

taut

iski

e pr

ojek

ti, k

uros

dar

bojā

s Il

gtsp

ējīg

as iz

glīt

ības

inst

itūt

a da

rbin

ieki

var

tikt

ska

tīti

kā

turp

ināj

ums

jau

iepr

iekš

iesā

ktaj

am u

n kā

jaun

u pr

ojek

tu s

ākum

s.

Iepr

iekš

ies

ākti

e pr

ojek

ti -

līd

zdal

ība

UN

ES

CO

pro

jekt

ā „S

kolo

tāju

izg

lītī

bas

pāro

rien

tēša

na u

z il

gtsp

ējīg

as a

ttīs

tība

s m

ērėi

”, k

urā

IVF

sāk

a da

rbot

ies

2000

. ga

dā u

n Il

gtsp

ējīg

as i

zglī

tība

s in

stit

ūta

izve

idoš

anās

200

3. g

adā

bija

sav

ā zi

Ħā i

r vi

ens

no š

ī pr

ojek

ta i

znāk

umie

m.

2005

. ga

dā I

nsti

tūta

pie

redz

e ti

ka i

ekĜa

uta

UN

ES

CO

pro

jekt

a iz

strā

dāta

jās

vadl

īnij

ās,

kura

s ti

ka p

ubli

cēta

s un

tie

k iz

plat

ītas

UN

ES

CO

pas

ākum

os n

o U

NE

SC

O p

uses

. 20

07.

gadā

UN

ES

CO

pub

licē

ja d

ivus

jau

nus

izde

vum

us,

kuro

s Il

gtsp

ējīg

as i

zglī

tība

s pi

ered

ze a

rī t

ika

publ

icēt

a kā

vie

na n

o as

toĦā

m l

abāk

ām p

iere

dzēm

pas

aule

s m

ērog

ā: (

1) s

kolo

tāju

izg

lītī

bas

pāro

rien

tēša

nā u

z il

gtsp

ējīg

as a

ttīs

tība

s m

ērėi

un

(2)

kā p

iere

dze

Zem

es H

arta

s ēt

iskā

s at

skai

tes

sist

ēmas

izm

anto

šanā

aug

stsk

olā.

Šī

DU

Ilg

tspē

jīga

s iz

glīt

ības

ins

titū

ta p

iere

dze,

kas

pub

licē

ta v

adlī

nijā

s (2

005)

un

divo

s ja

unāk

ajos

UN

ES

CO

izd

evum

os (

2007

) ti

ka i

zpla

tīta

un

pied

āvāt

a ce

turt

ajā

pasa

ules

vid

es i

zglī

tība

s ko

nfer

encē

Dur

banā

(D

ĀR

, 20

07 j

ūlij

ā) u

n ce

turt

ajā

pasa

ules

V

ides

izg

lītī

bas

konf

eren

cē A

hmad

abad

ā (I

ndij

ā, 2

007

nove

mbr

ī) s

kolo

tāju

izg

lītī

bas,

aug

stsk

olas

izg

lītī

bas,

jau

nieš

u ak

tivi

tāšu

Zem

es H

arta

s se

kcij

ās.

Arī

dau

dzos

cit

os

maz

āka

mēr

oga

pasā

kum

os, k

uros

tik

a an

aliz

ēta

situ

ācij

a sk

olot

āju

izgl

ītīb

as u

n iz

glīt

ības

pār

orie

ntāš

anā

uz i

lgts

pējī

gu a

ttīs

tību

, Ins

titū

ta p

iere

dze

tika

pie

dāvā

ta k

ā ko

nkrē

ts

gadī

jum

s, k

urā

ir i

zdev

ies

radī

t da

rbīg

u ko

man

du,

kura

mēr

ėtie

rcīg

i da

rboj

as v

ieno

ta m

ērėa

lab

ā un

kom

anda

s da

rbu

atba

lsto

šu u

n uz

turo

šu s

istē

mu,

kur

a do

d ie

spēj

u iz

man

tot

sine

răis

kus

efek

tus.

Pie

redž

u ap

raks

ti,

kuri

ir

iekĜ

auti

šaj

os d

ivos

UN

ES

CO

izd

evum

os i

r at

roda

mi

6.pie

liku

ms

(Inst

itūta

izd

evum

i – k

rāju

ms

un ž

urn

āls

) un 7

.

pie

likum

s (U

nes

ko v

adlīniju v

āks,

div

i vā

ki

no l

abo p

iere

džu

krā

jum

iem

un d

ivi

rakst

i no t

iem

) In

stit

ūta

kom

anda

ir

pied

alīj

usie

s A

hmad

abed

as D

ekla

rāci

jas

izst

rādā

šanā

, ku

ra t

ika

izve

idot

a sa

karā

ar

Tbi

lisi

Dek

larā

cija

s 30

. ga

dadi

enu.

Ins

titū

tam

tā

ir s

ava

veid

a va

dlīn

ijas

pēt

ījum

u at

tīst

īšan

ai 8

. pie

likum

s. (d

ekla

rāci

ja un m

āja

s la

pa

konfe

rence

i) 2

007.

gad

ā In

stit

ūta

pier

edzi

UN

ES

CO

izm

anto

ja ja

una

proj

ekta

iero

sinā

šana

i teh

nisk

ās u

n ar

odiz

glīt

ības

izgl

ītīb

as p

āror

ient

ēšan

ai Ā

zija

s re

ăion

ā. T

ika

saĦe

mts

uz

aici

nāju

ms

pied

alīt

ies

Sta

rpta

utis

kajā

s K

onsu

ltāc

ijās

par

„Iz

glīt

ību

ilgt

spēj

īgai

att

īstī

bai:

teh

nisk

ās u

n ar

odiz

glīt

ības

sko

lotā

ju i

zglī

tība

ilg

tspē

jīgu

mam

” no

: (1

) B

onna

s U

NE

SC

O-U

NE

VO

C t

ehni

skās

un

arod

izgl

ītīb

as u

n m

ācīb

u S

tarp

taut

iskā

Cen

tra,

(2)

OV

EC

Tai

zem

es I

zglī

tība

s m

inis

trij

as a

rodi

zglī

tība

s ko

mis

ijas

, (3)

UN

ES

CO

Āzi

jas

un

Klu

sā o

keān

a pr

ogra

mm

as iz

glīt

ības

inov

ācij

as a

ttīs

tība

i un

(4)

UN

ES

CO

pro

jekt

a pa

r sk

olot

āju

izgl

ītīb

as p

āror

ient

ēšan

u uz

ilgt

spēj

ību

Jork

as u

nive

rsit

ātē,

Tor

onto

. 9. pie

likum

ā u

zaic

ināju

ms

un a

tskaite

par

kom

andēj

um

u.

Pat

eico

ties

Ilg

tspē

jīga

s iz

glīt

ības

ins

titū

ta s

adar

bība

s at

tīst

ībai

ar

AN

O M

iera

Uni

vers

itāt

es Z

emes

Har

tas

Cen

tru

Kos

tari

kā,

2007

. ga

dā t

ika

atra

sta

jaun

a ni

anse

sad

arbī

bas

uztu

rēša

nai

– Z

emes

Har

tas

Cen

trs

uz p

usga

du p

ārcē

la v

ienu

dar

bini

eci

no K

osta

rika

s uz

Ilg

tspē

jīga

s iz

glīt

ības

ins

titū

tu,

lai

konc

entr

ētu

sada

rbīb

u uz

sta

rpta

utis

kā s

tude

ntu

tīkl

ojum

a iz

veid

ošan

u pi

e Il

gtsp

ējīg

as iz

glīt

ības

ins

titū

ta, k

urā

dažā

du a

ugst

skol

u st

uden

ti s

adar

bosi

es, l

ai p

ētīt

u sa

vu i

zpra

tni

un a

ttie

ksm

i par

ilgt

spēj

ību

un m

eklē

tu ie

spēj

as

šī p

rinc

ipa

real

izēš

anai

sav

ā tu

rpm

ākaj

ā pr

ofes

ionā

lajā

dar

bībā

. 20

07.

gada

okt

obrī

šīs

akt

ivit

ātes

tik

a uz

sākt

as a

r st

arpt

auti

sko

konf

eren

ci,

kurā

tik

a uz

sākt

a šā

da t

īklo

jum

a ve

idoš

ana

(10.

pie

liku

ms)

. K

onfe

renc

i at

bals

tīja

Zem

es H

arta

s ja

unie

šu s

ekci

ja (

Sto

khol

mā)

. Ir

uzs

ākta

otr

ās k

onfe

renc

es u

n st

uden

tu z

ināt

nisk

o pē

tīju

mu

krāj

uma

saga

tavo

šana

s da

rbi.

20

07. g

adā

tika

rea

lizē

tas

akti

vitā

tes

Com

eniu

s pr

ojek

tos:

(1

) S

ocra

tes

prog

ram

mas

Com

eniu

s 2.

1 pr

ojek

tā “

Info

rmāc

iju

tehn

oloă

ijas

kā

star

pkul

tūru

un

mēd

iju

izgl

ītīb

as l

īdze

klis

”. 2

007.

gad

ā pr

ojek

ta k

oman

da p

ieda

lījā

s ak

tivi

tātē

s B

eĜăi

jā, P

ortu

gālē

, Rum

ānij

ā. D

arbo

šanā

s ša

jā p

roje

ktā

ir v

eici

nāju

si p

rasm

ju a

pguv

i te

leko

nfer

enču

org

aniz

ēšan

ā, v

airā

ku E

irop

as u

nive

rsit

āšu

pier

edžu

iep

azīš

anu

un j

auna

sa

darb

ības

sat

ura

pētī

šanu

(11

. pie

liku

ms

to la

i iel

iek

Inga

).

(2)

CA

RIP

SIE

pro

jekt

ā „B

ērns

kā

pētn

ieks

” ti

ka p

ētīt

a E

irop

as v

alst

u la

bākā

pie

redz

e sā

kum

skol

as b

ērnu

ies

aist

īšan

ā pē

tnie

cībā

, kā

arī

apr

obēt

a L

atvi

jas

skol

ās b

ritu

zi

nātn

iece

s M

arij

as K

elle

tas

pētn

iecī

bas

veik

šana

s m

etod

ika.

Pro

jekt

ā pi

edal

ās z

ināt

niek

i no

seš

ām v

alst

īm:

Lie

lbri

tāni

jas,

Nor

vēăi

jas,

Zvi

edri

jas,

Lat

vija

s, L

ietu

vas

un

Tur

cija

s (1

2.p

ielikum

s). I

zska

tās,

ka

nav

šie

sem

inār

i, tā

pēc

šeit

to v

ar p

iem

inēt

. P

roje

kta

mēr

ėis

ir P

roje

kta

ietv

aros

not

iek

gan

dažā

du v

alst

u m

etod

iku

un p

ieej

u sa

līdz

ināš

ana

skol

ēnu

zinā

tnis

ki-

pētn

ieci

sko

darb

u or

gani

zēša

nā.

Pro

jekt

a ie

tvar

os t

iek

veid

oti m

etod

iski

e ie

teik

umi u

n m

ater

iāli

sko

lotā

jiem

. P

roje

kta

ietv

aros

no1

2.-1

3.ok

tobr

im D

auga

vpil

ī not

ika

zinā

tnis

ks s

emin

ārs,

kur

ā D

auga

vpil

s 21

. pir

mss

kola

s iz

glīt

ības

10

3

iest

ādes

un

Dau

gavp

ils

Vie

nība

s pa

mat

skol

as s

ākum

skol

as s

kolē

ni d

emon

strē

ja s

avas

pra

smes

pēt

niec

isko

dar

bu v

eikš

anā.

Arv

alst

u vi

esie

m t

ika

pied

āvāt

as p

roje

ktu

‘Tu

veid

o vi

di, k

urā

dzīv

osi,’

„ M

ēs u

n el

ektr

oier

īces

” iz

strā

des,

kā

arī c

iti p

ētni

ecis

ko p

roje

ktu

prie

kšne

sum

i. A

ugst

skol

u pr

ojek

ta ie

tvar

os 2

007.

gada

12.

okt

obrī

sad

arbī

bā a

r II

I sa

vu d

arbu

uzs

āka

Eir

opas

sko

lu p

roje

kts

„ B

ērni

kā

pētn

ieki

.”

L

IFE

LO

NG

LE

AR

NIN

G p

rogr

amm

as E

RA

SM

US

IP

pro

jekt

u “E

duca

tional

contr

ibutions

to b

uildin

g c

ohes

ion w

ithin

Euro

pea

n s

oci

al

and i

nst

itutional

life

”, (

2007

.-20

08.g

., re

ăist

rāci

jas

Nr.

476

53-I

C-1

-200

2-1-

HU

-ER

AS

MU

S-E

UC

-1);

no

Dau

gavp

ils

Uni

vers

itāt

es p

uses

200

7.ga

dā īs

teno

ja s

ekoj

oši d

ocēt

āji:

•

naci

onāl

ā ko

ordi

nato

re D

U I

II v

adoš

ā pē

tnie

ce I

nga

Bel

ousa

, •

pers

onāl

a da

rbin

iece

DU

MM

K le

ktor

e L

aris

a S

ilov

a P

roje

ktā

pave

ikta

is:

•

2007

.g. j

anvā

ris

– 31

.mar

ts, p

roje

kta

piet

eiku

ma

saga

tavo

šana

•

2008

.gad

a fe

bruā

ris

– pr

ojek

ta p

lāno

šana

s se

min

ārs

(Por

to, P

ortu

gāle

).

Sta

rpta

utisk

ie p

roje

kti

Pro

jekt

a no

sauk

ums

Pro

jekt

a va

dītā

js

Pro

jekt

a da

lībn

ieki

R

eali

zēša

nas

laik

s F

inan

sētā

js

Pie

šėir

tā s

umm

a U

NE

SC

O p

roje

kti

„Sko

lotā

ju iz

glīt

ības

pār

orie

ntēš

ana

uz

ilgt

spēj

īgas

at

tīst

ības

m

ērėi

. S

kolo

tāju

iz

glīt

ības

va

dlīn

iju

ievi

ešan

a sk

olot

āju

izgl

ītīb

as

prak

sē”

Dr.

paed

., pr

ofes

ore

Ilga

S

alīt

e

2.

posm

s 20

06./2

010

UN

ES

CO

/ UN

ITW

IN

(sem

inār

u iz

devu

mi

un

publ

icēt

ie

izde

vum

i,kur

us

gata

vo

UN

ES

CO

)

Ats

eviš

ės

fina

nsēj

ums

DU

net

ika

izda

līts

Une

sco

LV

Ph.

D.,

vado

šā

pētn

iece

Dzi

ntra

Il

iško

D

r.pa

ed.,

prof

esor

e Il

ga S

alīt

e

Ats

eviš

ės

fina

nsēj

ums

DU

net

ika

izda

līts

PC

C p

roje

kti

„Sko

lotā

ju i

zglī

tība

nāk

otne

i: P

CC

(K

lusā

oke

āna

piek

rast

es i

zglī

tība

s pē

tīju

mu

kons

orci

ja)

vals

ts

kolo

bora

tīvs

pēt

ījum

s un

izg

lītī

ba

ilgt

spēj

īgai

att

īstī

bai:

pro

blēm

as u

n pe

rspe

ktīv

as,

uzsā

kot

AN

O

izsl

udin

āto

desm

itga

di

(200

5.-

2014

.g.)

, sa

darb

ībā

ar

AS

V,

Kor

eju,

Fid

ži, J

aunz

ēlan

di”

Dr.

paed

., pr

ofes

ore

Ilga

S

alīt

e (2

006.

g.ie

vēlē

ta

PC

C v

aldē

)

Mg.

paed

., pē

tnie

ks

Aln

is S

takl

e

PhD

., pē

tnie

ce I

lona

M

ičul

e D

r.pa

ed.,

vado

šā

pētn

iece

Mār

īte

Kra

vale

-Pau

liĦa

2004

.-20

09.

Pēt

ījum

a da

lībn

ieki

iz

man

to s

avu

augs

tsko

lu ie

spēj

as

līdz

dalī

bai p

ētīj

umā

un

PC

C s

pons

oru

līdz

ekĜi

ko

nfer

ence

s or

gani

zēša

nā

SO

CR

AT

ES p

rogra

mm

as

CO

ME

NIU

S p

roje

kti

Soc

rate

s pr

ogra

mm

as

Com

eniu

s P

hD.,

vado

šā

Mg.

paed

., pē

tnie

ks

2006

. – 2

009.

g.

SO

CR

AT

ES

Com

eniu

s E

UR

211

.405

,90

10

4

2.1

proj

ektā

“I

nfor

māc

iju

tehn

oloă

ijas

kā

st

arpk

ultū

ru

un

mēd

iju

izgl

ītīb

as

līdz

ekli

s”.

Reă

istr

ācij

as

Nr.

12

8742

-CP

-1-

2006

-1-P

T-C

OM

EN

IUS

-C21

D

auga

vpil

s U

nive

rsit

āte,

R

ui

Gra

cio

Sko

lotā

ju I

zglī

tība

s ce

ntrs

(P

ortu

gāle

),

Bab

es-B

olya

i U

nive

rsit

āte

(Rum

ānij

a)

un

Info

rmāt

ikas

un

D

ator

u Iz

man

toša

nas

Sko

lotā

ju

Izgl

ītīb

as

cent

rs (

Pol

ija)

pētn

iece

Ing

a B

elou

sa –

Aln

is S

takl

e (e

kspe

rts)

D

r.pa

ed.,

vado

šā

pētn

iece

Mār

īte

Kra

vale

-Pau

liĦa

D

r.pa

ed.,

pētn

iece

R

.Gra

bovs

ka

2.1

Sāk

otnē

jais

aps

tipr

ināj

ums

CO

ME

NIU

S p

roje

ktam

„IN

SP

IRE

–

Insp

ire

Sch

ool E

duca

tion

by

Non

-for

mal

Lea

rnin

g”

Dr.

psyc

h.,

prof

esor

e A

nita

P

iper

e

Dr.

paed

., pē

tnie

ce

Rud

īte

Gra

bovs

ka

Dr.

paed

., va

došā

pē

tnie

ce M

ārīt

e K

rava

le-P

auli

Ħa

2007

.-20

10.g

. 20

07.g

. iz

strā

dāts

pr

ojek

ts,

sāko

tnēj

ais

apst

ipri

nāju

ms

Eir

opas

izgl

ītīb

as f

onds

20

07.g

. 27

.janv

ārī

Min

hene

s se

min

ārā

būs

ofic

iāli

do

kum

enti

un

pi

ešėi

rti l

īdze

kĜi

CA

RIP

SIE

(C

hild

ren

as

rese

arch

ers)

12

9355

-CP

-1-2

006-

1-N

O-

CO

ME

NIU

S-C

21

2006

-268

4/00

1-00

1 S

O2

PhD

., va

došā

pē

tnie

ce

Dzi

ntra

Il

iško

,

Lek

t. A

.Jur

āne

20

06-2

007

SO

CR

AT

ES

pr

ogra

mm

a C

omen

ius

2.1

EU

R 1

187

Bal

tija

s U

nive

rsit

ātes

Pro

gram

mas

pr

ojek

ts “

Edu

cati

on f

or C

hang

e –

educ

atio

n fo

r su

stai

nabl

e de

velo

pmen

t wit

h fo

cus

on lo

cal

coll

abor

atio

n”

Nr.

293

50-I

C-1

-200

5-1-

SE

-C

OM

EN

IUS

-C21

Ines

e L

iepi

Ħa

(BV

S)

Dr.

paed

., pē

tnie

ce

Rud

īte

Gra

bovs

ka

2006

. - 2

008.

S

OC

RA

TE

S

prog

ram

ma

Com

eniu

s 2.

1

Kop

ā –

EU

R 6

00 0

00

Soc

rate

s –

EU

R 4

00 0

00

ER

ASM

US p

roje

kti

“Edu

cati

onal

co

ntri

buti

ons

to

buil

ding

coh

esio

n w

ithi

n E

urop

ean

soci

al

and

inst

itut

iona

l li

fe”,

re

ăist

rāci

jas

Nr.

476

53-I

C-1

-200

2-1-

HU

-ER

AS

MU

S-E

UC

-1

PhD

., va

došā

pē

tnie

ce I

nga

Bel

ousa

(pr

ojek

ta

naci

onāl

a ko

ordi

nato

re

Lat

vijā

)

20

07.g

.-20

08.g

. L

IFE

LO

NG

L

EA

RN

ING

pr

ogra

mm

a E

RA

SM

US

IP

EU

R 3

1025

Citi pro

jekti

10

5

‘Nek

ā pe

rson

īga’

Lat

gale

s R

eăio

na

Att

īstī

bas

aăen

tūra

, M

g.pa

ed.,

pētn

ieks

Aln

is

Sta

kle

20

06. –

200

7.

Val

sts

Kul

tūrk

apit

āla

fond

s,

Lat

vija

s N

acio

nāla

is

Māk

slas

M

uzej

s.

2000

LV

L

„Arr

ival

s –

new

art

fro

m th

e E

U”

Mg.

paed

., pē

tnie

ks A

lnis

S

takl

e

20

06 -

200

8 L

atvi

jas

Rep

ubli

kas

Kul

tūra

s m

inis

trij

a,

Māk

slas

ce

ntrs

‘M

oder

n A

rt

Oxf

ord’

un

‘T

urne

r C

onte

mpo

rary

’,

Ang

lija

5000

LV

L

LZP p

roje

kti

Pro

jekt

a no

sauk

ums,

num

urs

Pro

jekt

a va

dītā

js

Pro

jekt

a da

lībn

ieki

R

eali

zēša

nas

laik

s P

iešė

irtā

sum

ma

(LV

L)

„Ilg

tspē

jīga

s iz

glīt

ības

m

odel

is

holi

stis

kā s

katī

jum

ā”

LZ

P 0

5.19

15

Dr.

paed

. pro

feso

re I

lga

Sal

īte

Dr.

psih

. Ani

ta P

iper

e P

hD.,

vado

šā p

ētni

ece

Inga

B

elou

sa

Dr.

paed

., va

došā

pēt

niec

e M

ārīt

e K

rava

le-P

auli

Ħa

PhD

., pē

tnie

ce I

lona

Mič

ule

Mg.

pae

d., p

ētni

eks

Aln

is

Sta

kle

Mg.

phi

lol.,

pēt

niec

e A

strī

da

Skr

inda

D

r. p

hys

, pro

feso

rs A

nton

ijs

Sal

ītis

P

edag

oăij

as d

okto

rant

e D

zint

ra G

uĜān

e,

Dr.

phys

., do

cent

e S

vetl

ana

Igna

tjev

a

2005

. – 2

008.

26

94 L

VL

„Sko

lēnu

mūz

ikas

uzt

vere

s lī

meĦ

u un

ti

pu

note

ikša

na

kā

mūz

ikas

sk

olot

āja

diag

nost

icēj

ošās

da

rbīb

as

kom

pone

nts”

L

ZP

05.

1427

Dr.

ped

. pr

ofes

ore

JeĜe

na

Dav

idov

a

Dr.

ped

. E.Z

nuti

Ħš

Dr.

psi

h. I

.Kok

ina

T.M

inak

ova

- do

ktor

ante

20

05.-

2008

. 11

80 L

VL

„Sta

rpku

ltūr

u ko

mun

ikāc

ija:

L

atga

le-L

atvi

ja-E

irop

a.”

Dr.

hab.

phil

ol.Z

.Ike

re

Mg.

phi

lol.,

pēt

niec

e A

strī

da

Skr

inda

20

07.0

6.01

-200

7.12

.30

10

6

ESF, E

RA

F, I

nte

rreg

, Life

u.c

. pro

jekt

i

Pro

jekt

a no

sauk

ums

Pro

jekt

a va

dītā

js

Pro

jekt

a da

lībn

ieki

R

eali

zēša

nas

laik

s F

inan

sētā

js

Pie

šėir

tā s

umm

a (L

VL

)

Sāk

otnē

jais

aps

tipr

ināj

ums

CO

ME

NIU

S

proj

ekta

m „

INS

PIR

E –

Ins

pire

Sch

ool

Edu

cati

on b

y N

on-f

orm

al L

earn

ing”

Dr.

psyc

h., p

rofe

sore

Ani

ta

Pip

ere

Dr.

paed

., pē

tnie

ce

Rud

īte

Gra

bovs

ka

Dr.

paed

., va

došā

pē

tnie

ce M

ārīt

e K

rava

le-P

auli

Ħa

2007

.-20

10.g

. 20

07.g

. iz

strā

dāts

pr

ojek

ts,

sāko

tnēj

ais

apst

ipri

nāju

ms

Eir

opas

iz

glīt

ības

fon

ds

2007

.g.

27.ja

nvār

ī M

inhe

nes

sem

inār

ā bū

s of

iciā

li

doku

men

ti

un

pieš

ėirt

i līd

zekĜ

i

„Kar

jera

s iz

glīt

ības

pro

gram

mu

nodr

ošin

ājum

s iz

glīt

ības

sis

tēm

ā.”

Nr.

PIA

A/P

OID

-P

IN/E

SF

/NP

/3.2

.7.1

./A1.

1/04

8

Dr.

paed

., va

došā

pēt

niec

e E

ridi

ana

OĜe

hnov

iča

Eks

pert

s D

r.ps

ych.

, do

cent

s,

Val

ērij

s D

ombr

ovsk

is

Dr.

psyc

h.,

doce

nte,

S

vetl

ana

Gus

eva

2004

. - 2

007.

E

irop

as

Soc

iāla

is

fond

s (N

acio

nālā

pr

ogra

mm

a 3.

2.7.

1.).

40 0

55,2

LV

L

„Pro

fesi

ju s

egre

gāci

jas

cēlo

Ħu

maz

ināš

ana.

” L

īgum

a N

r. N

S-E

QU

AL

-200

5-1

Dr.

paed

., va

došā

pēt

niec

e E

ridi

ana

OĜe

hnov

iča

Ph.

D.,

vado

šā p

ētni

ece

Dzi

ntra

Ili

ško

2004

. - 2

007.

E

irop

as

Kop

iena

s In

icia

tīva

s E

QU

AL

pr

ojek

ts

12 7

70 L

VL

„Dok

tora

ntūr

a un

maă

istr

antū

ra e

- st

udij

u te

hnol

oăij

u jo

mā

atbi

lsto

ši L

isab

onas

m

ērėi

em”

RT

U, D

U u

n L

PA

R

TU

00-T

SC

00-L

1-01

6.

ES

F N

r. V

PD

1/E

SF

/PIA

A/0

4/A

PK

/323

2 10

061/

0007

Pro

f. I

lga

Sal

īte

Eks

pert

s:

Dr.

psyc

h., p

rofe

sore

Ani

ta

Pip

ere

Mg.

pae

d., p

ētni

eks

Aln

is S

takl

e,

Mg.

phi

lol.

pētn

ieks

Je

ns G

rabo

wsk

i

2005

.-20

08.

Eir

opas

S

ociā

lais

fon

ds

Pro

jekt

a id

enti

fikā

cija

s

7766

0 L

VL

ES

F N

acio

nālā

pro

gram

ma

3.2.

6.1.

„V

ieno

tas

met

odik

as iz

strā

de p

rofe

sion

ālās

iz

glīt

ības

kva

litā

tes

paau

gsti

nāša

nai u

n so

ciāl

o pa

rtne

ru ie

sais

tei u

n iz

glīt

ošan

ai”

Nr.

2005

/000

1/V

PD

1/E

SF

/PIA

A/0

5/N

P/3

.2.6

.1./0

001/

0154

Dr.

paed

., va

došā

pēt

niec

e E

ridi

ana

OĜe

hnov

iča

20

04.-

2007

. E

irop

as

Soc

iāla

is

fond

s (N

acio

nālā

pr

ogra

mm

a 3.

2.6.

1.).

Ats

eviš

ės

fina

nsēj

ums

DU

net

ika

izda

līts

10

7

DU

IZM

pro

jekt

i

Pro

jekt

a no

sauk

ums,

num

urs

Pro

jekt

a va

dītā

js

Pro

jekt

a da

lībn

ieki

R

eali

zēša

nas

laik

s P

iešė

irtā

sum

ma

(LV

L)

„Ilg

tspē

jīga

s iz

glīt

ības

te

orij

as

un

pētn

ieci

sko

pras

mju

at

tīst

ību

veic

inoš

as

vide

s ra

dīša

na

darb

ības

pē

tīju

mā

skol

otāj

u iz

glīt

ībā”

N

r. 5

-20/

07.1

5

Dr.

Pae

d., p

rofe

sore

Il

ga S

alīt

e

Dr.

psyc

h., p

rofe

sore

Ani

ta P

iper

e D

r.pa

ed.,

vado

šā p

ētni

ece

Mār

īte

Kra

vale

-Pau

liĦa

P

hD.,

pētn

iece

Ilo

na M

ičul

e P

h.D

., va

došā

pēt

niec

e D

zint

ra

Iliš

ko

Mg.

pae

d., p

ētni

eks

Aln

is S

takl

e M

g. p

hilo

l., p

ētni

ece

Ast

rīda

Skr

inda

M

g.pe

d. p

ētni

ece

Olg

a G

rišā

ne

2007

.g.

14 0

00 L

VL

„Gar

īgum

s kā

vi

rssa

tura

ko

mpo

nent

s uz

il

gtsp

ējīb

u or

ient

ētā

skol

otāj

u iz

glīt

ībā”

re

ăist

rāci

jas

Nr.

5-2

0/07

.17

PhD

., va

došā

pēt

niec

e In

ga B

elou

sa

Dr.

paed

., pē

tnie

ce R

udīt

e G

rabo

vska

D

r. P

aed.

, pro

feso

re, E

lfrī

da

Kra

stiĦ

a M

g. p

aed.

, lek

tore

, Lar

isa

Sil

ova

2007

13

000

LV

L

„Kar

jera

s at

tīst

ības

at

bals

ts

reăi

onāl

ajā

univ

ersi

tātē

il

gtsp

ējīg

as a

ttīs

tība

s un

nod

arbi

nātī

bas

veic

ināš

anai

” R

eăis

trāc

ijas

Nr.

5-2

0/07

.16

Dr.

paed

., va

došā

pē

tnie

ce E

ridi

ana

OĜe

hnov

iča

Dr.

psyc

h., v

adoš

ais

pētn

ieks

Val

ērij

s M

akar

evič

s D

r.pa

ed.,

vado

šā p

ētni

ece

Mār

īte

Kra

vale

-Pau

liĦa

E

kspe

rts

Dr.

psyc

h., d

ocen

ts, V

alēr

ijs

Dom

brov

skis

2007

.g. 2

.apr

īlis

-

31.d

ecem

bris

13

400

LV

L

DU

iekš

ējie

gra

nti

P

roje

kta

nosa

ukum

s, n

umur

s P

roje

kta

vadī

tājs

R

eali

zēša

nas

laik

s P

iešė

irtā

sum

ma

(LV

L)

Dal

ība

4. P

asau

les

Vid

es I

zglī

tība

s K

ongr

esā

Dur

banā

Die

nvid

āfri

kas

Rep

ubli

kā

Mg.

pae

d., p

ētni

eks

Aln

is S

takl

e

01/0

4/20

07 -

06/

07/2

007

500,

00

Tēl

ainā

s iz

prat

nes

piln

veid

ošan

ās i

espē

jas

skol

otāj

u iz

glīt

ības

pro

cesā

au

gsts

kolā

D

u pe

dago

ăija

s do

ktor

ante

B

aiba

R

einb

erga

10

8

Līg

um

dar

bi

L

īgum

darb

a no

sauk

ums

Izpi

ldīt

ājs

Izpi

ldes

laik

s P

asūt

ītāj

s P

iešė

irtā

sum

ma

(LV

L)

Nod

arbī

bu c

ikla

(1.

“M

ācīb

u pr

oces

a bū

tisk

ākās

iezī

mes

21

.gs.

sāku

mā

– pa

saul

es, L

atvi

jas,

Dau

gavp

ils

Uni

vers

itāt

es

Ilgt

spēj

īgas

Izg

lītī

bas

inst

itūt

a pi

ered

ze”;

2. “

Mūs

dien

īga

māc

ību

proc

esa

virs

satu

ra ja

utāj

umi”

; 3.,4

. “M

ūsdi

enīg

a m

ācīb

u pr

oces

a m

etod

iska

is n

odro

šinā

jum

s”)

vadī

šana

pro

jekt

a da

lībn

ieki

em

Inga

Bel

ousa

20

07.g

.27.

aprī

lis

ES

F N

acio

nālā

s pr

ogra

mm

as

proj

ekts

3.2

.5.2

. “M

ūsdi

enīg

a m

ācīš

ana

un m

ācīš

anās

”,T

alsu

V

alst

s ăi

mnā

zija

Mul

tili

ngvā

lās

izgl

ītīb

as e

kspe

rta

pien

ākum

u ve

ikša

na u

n se

min

āra

“Mul

tili

ngua

l E

duca

tion

– D

evel

opm

ent

of M

etho

ds a

nd A

ppro

ache

s fo

r A

cqui

rem

ent

of L

angu

ages

and

Edu

cati

onal

Mat

eria

l” v

adīš

ana

pam

atsk

olas

sko

lotā

jiem

Inga

Bel

ousa

20

07.g

.23.

aprī

lis-

3.m

aijs

Š

veic

es Ā

rlie

tu F

eder

ālā

depa

rtam

enta

(D

epart

men

t of

Pea

ce P

olicy

and H

um

an

Sec

uri

ty)

CIM

ER

A p

roje

kts

“Mul

tili

ngua

l Edu

cati

on in

G

eorg

ia”,

Gru

zija

Sem

inār

u va

dīša

na s

kolo

tāji

em p

ar t

ehno

loăi

ju u

n zi

nātĦ

u pa

mat

u iz

glīt

ības

jom

as m

ācīb

u pr

iekš

met

u (f

izik

a, ė

īmij

a, in

form

ātik

a) s

atur

a ba

gāti

nāša

nu a

r dz

imum

līdz

ties

ības

asp

ektu

Dzi

ntra

Ili

ško

Ilon

a M

ičul

e

2007

.g. 5

.-8.

mar

ts

EQ

UA

L p

roje

kts

„Pro

fesi

ju

segr

egāc

ijas

cēl

oĦu

maz

ināš

ana”

(R

īga,

Val

mie

ra, V

ents

pils

)

UN

ES

CO

Nac

ionā

las

kom

itej

as n

odar

bība

s “I

lgts

pējī

ga a

ttīs

tība

un

ilgt

spēj

īga

izgl

ītīb

a” v

adīš

ana

Aso

ciēt

o sk

olu

proj

ekta

dal

ībni

ekie

m

Inga

Bel

ousa

20

07.g

. 1.f

ebru

āris

R

īga,

Ost

vald

a vi

duss

kola

PUBLIKĀCIJAS

2007. gadā III publicēja:

• žurnāla Teacher Education for Sustainability 7. sējumu ( 87 lpp.) un 8. sējumu ( 79 lpp.) jeb kopā 166

lpp.; Žurnāla izdošana ir veicinājusi zinātniskās kvalitātes pilnveidošanos: (1) žurnāls kopš 2004?. gada ir LZP atzīto izdevumu sarakstā, kopš ...... datu bāzē, 2007. gadā ir saĦemta vēstule no Elsewier (skat pielikumu). Žurnāla kvalitāte un pieprasījums. Žurnāls kĜuvis par zinātnisko diskusiju vidi, kurā sadarbība ir (1) paplašinājusies ăeogrāfiski (2007. gadā ar Itāliju, Austrāliju, Igauniju, Ungāriju, Somiju). Abos žurnāla numuros publicēti 10 citu valstu zinātnieku un doktorantu zinātniskie raksti (104 lpp. apjomā) un (2) veicinājusi Latvijas zinātnieku iesaistīšanos savas kvalifikācijas izvērtēšanā, kuru veic redkolēăijas locekĜi no ASV, Vācijas, Brazīlijas, Jamaikas, Austrālijas, Igaunijas, Somijas, Dienvidāfrikas, Anglijas, Kanādas, Norvēăijas, Hong-Kongas, Nīderlandes, Maltas, Meksikas. (saturs pielikumos) + mājas lapa • III un BMRK zinātnisko rakstu krājumu Education and Sustainable Development: First Steps Toward

Changes (ed. Anita Pipere) 294 lpp. Zinātnisko rakstu krājumā tika nodrošināta globāla mēroga redkolēăija (pielikumā). Tajā ir publicēti raksti, kuru autori ir no Itālijas, Somijas, Greenland, Īrijas, Spānijas, Anglijas, ASV, Igaunijas, Maltas un Latvijas. III publicētie izdevumi ir veicinājuši institūta starptautiskās zinātniskās sadarbības attīstību, kurā ir apliecināta augsta izdevumu kvalitāte, kuru atzinuši .. 2007. gadā III pieredze ir publicēta divos UNESCO izdevumos, kuros ir piedāvātas labākās pieredzes skolotāju izglītības pārorientēšanā uz ilgtspējīgas attīstības mērėi un Zemes Hartas ētiskās atskaites sistēmas izmantošanā izglītības pētījumos un skolotāju izglītības programmu īstenošanā. Tās tika izplatītas ...pasākumos un no UNESCO puses dažādu valstu Izglītības ministrijām. Pieredze pieejama Unesco mājas lapā .....

Grāmatas 1. Pipere A. Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes, BBCC/ISE annual

collection of articles, Vol. 2, Daugavpils: Daugavpils University Publishing house“Saule”: 294 pp. 2007. NodaĜas UNESCO „Good practices” sērijas izdevumos 1. Salite, I. & Pipere, A. (2007.) Good Practices in Education for Sustainable Development: Teacher

Education Institutions. Journal of Teacher Education and Training: Deepening Action Research, in McKeown, R. (ed.). UNESCO Education for Sustainable Development in Action Good Practices No 1: 41-47, January 2007. Section for Education for Sustainable Development (ED/UNP/ESD) UNESCO, Paris, France.

2. Belousa, I. & Micule, I. (2007.)Experience of the Institute of Sustaiable Education. Faculty of Education and Management, in Vilela, M. & Corrigan, K. (ed.) Good Practices Using the Earth Charter: UNESCO Education for Sustainable Development in Action, Good Practices No 3: 157-161. November 2007. [ISBN. 978-9977-925-54-7.]

Zinātniskajā periodikā norādītu, zinātniskajā literatūrā un starptautiski pieejamās datu bāzēs citētas zinātniskās publikācijas (SCI) 1. Iliško, Dz. (2007.) Religious Education in Latvia, in Kuyk, E., Jensen, R., Lankshear, Loh Manna

Elisabeth, Schreiner, P. (ed.). Religious Education n Europe. IKO: Publishing House: 121-127. [ISBN 978-82-7112-793-0]

2. Iliško, Dz. (2007.) Women in times of Changes in Post-Soviet Latvia. In Fisher, I. (Ed). Theologie von Frauen fur Frauen , Deutschland: Munster: 157-185.

Anonīmi recenzētu un starptautiski pieejamās datu bāzēs iekĜautajos zinātniskajos izdevumos atrodamās zinātniskās publikācijas Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes 1. Belousa, I., OĜehnoviča, E., Iliško, D., Mičule, I. (2007.) Gender Equality in Science Curriculum:

Recommendations of Reorienting Science Education towards Sustainable Development, in Pipere, A. (ed.)

110

Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes, international collection of ISE/BBCC, volume 2: 161-174. [ ISBN 978-9984-14-373-6]

2. Belousa, I., Stakle, A. (2007.)Development and Reorientation of Education Towards Sustainability in Latvia after 1991, in Pipere, A. (ed.) Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes, international collection of ISE/BBCC, volume 2:: 99-113. [ ISBN 978-9984-14-373-6]

3. Bezzina C., Davidova J., Kokina I. (2007.) Sustainable leadership for school improvement, in Pipere, A. (ed.) Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes, international collection of ISE/BBCC, volume 2:139-149. [ISBN 978-9984-14-373-6]

4. Grišāne, O. (2007.) Organization of environment for the development of research skills in secondary school, in Pipere, A. (ed.) Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes, international collection of ISE/BBCC, volume 2: 161-174. [ISBN 978-9984-14-373-6]

5. Pipere, A. (2007.)Becoming a Researcher: Interplay of Identity and Sustainability , in Pipere, A. (ed.) Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes, international collection of ISE/BBCC, volume 2: 241-262. [ISBN 978-9984-14-373-6]

6. Salite, I., Micule, I., Kravale, M., Ilisko, D., Stakle, A. (2007.)Toward the Sustainability in Teacher Education: Promise of Action Research, in Pipere, A. (ed.) Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes, international collection of ISE/BBCC, volume 2:: 263-292. [ISBN 978-9984-14-373-6]

Raksti pasaules mēroga konferenču rakstu krājumos:

Publikācijas: 4th World Environmental Education Congress „Learning in a changing world (Āfrika, Durbana)

1. Grishane, O. (2007.) Development of Research Skills in Secondary School for Sustainable Development:

Latvian Experience Proceedings of 4th World Environmental Education Congress „Learning in a changing world ‘; http://www.weec2007.com/92_Grishane.doc./ , 1-9 pp., Durban 2-6 July.

2. Micule, I., Kravale, M. (2007.) Learning Environments in the Context of Education. Proceedings of 4th World Environmental Education Congress „Learning in a changing world”; http://www.weec2007.com/23Micule & Kravale.doc./ , 1-7 pp., Durban 2-6 July. [ISBN – 978-1-919991-44-3]

3. Salītis, A., GuĜāne Dz. (2007.) The Issue of Energy Resources as the Content of Environmental Education. Proceedings of 4th World Environmental Education Congress „Learning in a changing world”; http://www.weec2007.com/91_Salitis.doc./ , 1-8 pp., Durban 2-6 July. [ISBN – 978-1-919991-44-3]

4. Stakle, A., Belousa, I. (2007.) Media in Creating Sustainable Learning Environment in Art Education. Proceedings of 4th World Environmental Education Congress “Learning in a Changing World”. http://www.weec2007.com/14Stakle&Belousa.doc.; 1-7 pp. Durban 2.-6. July. [ISBN – 978-1-919991-44-3]

Tēzes no 4th World Environmental Education Congress „Learning in a changing world (Āfrika, Durbana) 1. Grishane, O. (2007.) Development of Research Skills in Secondary School for Sustainable Development:

Latvian Experience Proceedings of 4th World Environmental Education Congress „Learning in a changing world ‘. Durban: 151.pp. 2-6 July. [ISBN – 978-1-919991-44-3]

2. Micule, I., Kravale, M. (2007.) Learning Environments in the Context of Education. Proceedings of 4th World Environmental Education Congress „Learning in a changing world”; 110. pp. Durban 2-6 July, 2007. [ISBN – 978-1-919991-44-3]

3. Salītis, A. (2007.) The Issue of Energy Resources as the Content of Environmental Education. Proceedings of 4th World Environmental Education Congress „Learning in a changing world”; Durban: 29. pp.. 2-6 July, 2007. [ISBN – 978-1-919991-44-3]

4. Stakle, A., Belousa, I. (2007.) Media in Creating Sustainable Learning Environment in Art Education. Proceedings of 4th World Environmental Education Congress “Learning in a Changing World”. Durban: 31.pp. 2.-6. July 2007. [ISBN – 978-1-919991-44-3]

Uzstāšanās konferencē: 4th World Environmental Education Congress „Learning in a changing world

(Āfrika, Durbana) 1. Salite I. Teachers’ perspectives no learning program design for sutainability: Latvian expierence. 4th

World Environmental Education Congress „Learning in a changing world”. Durban, 2.-6. July 2007.

111

Tēzes no 4th international Conference no Environmental Education „Environmental Education towards a

Sustainable Future- Partners for the Decade of Education for Sustainable Development (Indija, Ahmedabad) 1. Stakle, A., Belousa, I. (2007) Pedagogical implications for creating sustainable learning environment in

art education in Latvia. Abstracts of 4th international Conference no Environmental Education „Environmental Education towards a Sustainable Future- Partners for the Decade of Education for Sustainable Development, CEE, Ahmedabad, India, at 2 page.

2. Salite, I., Salitis, A., Ignatjeva, S., (2007) Broadening Teachers’ Views on Sustainability through Educational Action Research”. Abstracts of 4th international Conference no Environmental Education „Environmental Education towards a Sustainable Future- Partners for the Decade of Education for Sustainable Development, CEE, Ahmedabad, India, at 70 page.

3. Belousa, I., Grabovska, R. (2007) Latvian Case of Reorienting Higher Education towards Sustainability Abstracts of 4th international Conference no Environmental Education „Environmental Education towards a Sustainable Future- Partners for the Decade of Education for Sustainable Development, CEE, Ahmedabad, India, at 89 page.

Uzstāšanās 4th international Conference no Environmental Education „Environmental Education towards

a Sustainable Future- Partners for the Decade of Education for Sustainable Development (Indija, Ahmedabad) 1. Stakle, A. (2007.)Pedagogical implications for creating sustainable learning environment in art education

in Latvia. (tēzes) IV. starptautiskā vides izglītības konference “Environmental Education towards a Sustainable Future – Partners for the Decade of Education for Sustanable Development”. Ahmedabad, India. 24.-28. nowember, 2007.

2. Salite, I. (2007) Broadening Teachers’ Views on Sustainability through Educational Action Research”. Abstracts of 4th international Conference no Environmental Education „Environmental Education towards a Sustainable Future- Partners for the Decade of Education for Sustainable Development, CEE, Ahmedabad, India.

3. Grabovska, R. (2007) Latvian Case of Reorienting Higher Education towards Sustainability (tēzes). IV.

starptautiskā vides izglītības konference “Environmental Education towards a Sustainable Future – Partners for the Decade of Education for Sustanable Development”. Ahmedabad, India. 24.-28. november, 2007.

Publikācijas:

• Hawaii International Conference on Education ( Honolulu, Hawaii)

• Hawaii International Conference on Arts and Humanities (Honolulu, Hawaii)

1. Davidova, J., Kokina, I. (2007.) Music perception levels of primary school pupils. In proceeding of Hawaii International Conference on Education: 1214-1223. [ISSN 1541-5880]

2. Kokina, I., Davidova, J. Motivation of establishment leaders’ creative self-development in conditions of innovative activity. In proceeding of Hawaii International Conference on Education: 3154-3168, 2007. [ISSN 1541-5880]

3. Davidova, J., Minakova, T. (2007.) The method of modeling as a means of development of students’ self-regulation in piano class: Theoretical aspect. In proceeding of Hawaii International Conference on Arts and Humanities: 11p.2007. [ISSN 1541-5899]

4. Kokina, I. (2007.) Philosophy of Master Study Program “Community and Establishment Administration” in the Conditions of Community’s Democratisation in Latvia. In proceeding of Hawaii International Conference on Arts and Humanities”: 2764. -2780. [ ISSN 1541-5899]

Tēzes:



1. Davidova, J., Kokina, I. (2007) Music perception levels of primary school pupils. Hawaii International

Conference on Education: 1214-1223., 2007.[ISSN 1541-5880]

112

2. Kokina, I., Davidova, J.(2007) Motivation of establishment leaders’ creative self-development in conditions of innovative activity. Hawaii International Conference on Education: 3154-3168, 2007. [ISSN 1541-5880]

3. Davidova, J., Minakova, T.(2007) The method of modeling as a means of development of students’ self-regulation in piano class: Theoretical aspect. Hawaii International Conference on Arts and Humanities: 11p.2007. [ISSN 1541-5880]

4. Kokina, I. (2007) “Philosophy of Master Study Program “Community and Establishment Administration” in the Conditions of Community’s Democratisation in Latvia” Hawaii International Conference on Arts and Humanities:2764. -2780. pp. [ISSN 1541-5880]

Uzstāšanās:



1. Davidova, J., Kokina, I. Music perception levels of primary school pupils. Hawaii International Conference on Education: 2007.

2. Kokina, I., Davidova, J. Motivation of establishment leaders’ creative self-development in conditions of innovative activity. Hawaii International Conference on Education: 3154-3168, 2007.

3. Davidova, J., Minakova, T. The method of modeling as a means of development of students’ self-regulation in piano class: Theoretical aspect. Hawaii International Conference on Arts and Humanities: 2007.

4. 11. Kokina, I. (2007) “Philosophy of Master Study Program “Community and Establishment Administration” in the Conditions of Community’s Democratisation in Latvia” Hawaii International Conference on Arts and Humanities”, 2007.

Raksti Eiropas starptautisko konferenču rakstu krājumos

Publikācijas:

• Higher Education and the Challenge of Sustainability: Problems, Promises and Good Practic. (Grieėija) • European Congress of Sport Psychology „Sport & Exercise Psychology: Bridges between disciplines &

cultures. (Grieėija)

1. Pipere, A. (2007.) The Sustainability-Oriented Researcher’s Identity: Action Research in Doctoral Studies, in Filho, W.L, Manolas, E.I., Sotirakos, M.N. & Boutakis, G.A. (eds.) Higher Education and the Challenge of Sustainability: Problems, Promises and Good Practice. University of Crete: Media, 230-240. 2007. [ISBN: 978-960-89345-5-9]

2. Dombrovskis, V., Guseva, S., Murašovs, V. (2007.) The Development of Professional Identity of Sport’s Teachers: Emotional and Typological Peculiarities. Long Papers of the 12th European Congress of Sport Psychology „Sport & Exercise Psychology: Bridges between disciplines & cultures” (ed. by Yannis Theodorakis, Marios Goudas & Athanasios Papaioannou)/ 4-9 September. // Halkidiki-Greece: 276-278 pp. (CD). [ISBN 978-960-89923-0-6]

Tēzes: 1. Dombrovskis, V., Guseva, S., Murašovs, V. (2007.) The Development of Professional Identity of Sport’s

Teachers: Emotional and Typological Peculiarities. Long Papers of the 12th European Congress of Sport Psychology „Sport & Exercise Psychology: Bridges between disciplines & cultures” (ed. by Yannis Theodorakis, Marios Goudas & Athanasios Papaioannou)/ 4-9 September. // Halkidiki-Greece: 288. pp. (CD). [ISBN 978-960-89923-0-6]

Uzstāšanās: 1. Pipere, A. The Sustainability-Oriented Researcher’s Identity: Action Research in Doctoral Studies, in

Filho, W.L, Manolas, E.I., Sotirakos, M.N. & Boutakis, G.A. (eds.) Higher Education and the Challenge of Sustainability: Problems, Promises and Good Practice, 2007, University of Crete: Media, 230-240. 2007. [ISBN: 978-960-89345-5-9]

2. Dombrovskis, V., Guseva, S., Murašovs, V. The Development of Professional Identity of Sport’s Teachers: Emotional and Typological Peculiarities. Long Papers of the 12th European Congress of Sport Psychology „Sport & Exercise Psychology: Bridges between disciplines & cultures” (ed. by Yannis

113

Theodorakis, Marios Goudas & Athanasios Papaioannou)/ 4-9 September, 2007// Halkidiki-Greece: 288. pp. (CD). [ISBN 978-960-89923-0-6]

Publikācijas: International conference Citizenship - Multiculturalism – Cosmopolitanism (Nikosia, Kipra) 1. Iliško, Dz. (2007.) Challenges of Multicultural Education in Latvia: Teacher’s view. Proceedings of

international conference “Citizenship - Multiculturalism – Cosmopolitanism. University of Nikosia. (CD formātā):1-10lp. [ISBN: 978-9963-9442-0-0]

2. Grišāne, O. (2007.)The Application Local and Global Contexts in Students’ Scientific Research Works. Proceedings of international conference “Citizenship - Multiculturalism - Cosmopolitanism”, University of Nikosia. CD formātā 1-11lpp. [ISBN: 978-9963-9442-0-0]

3. Salite, I., (2007) Teachers’ perspectives on learning programs design for sustainability: Latvian experience”; Proceedings of international conference “Citizenship - Multiculturalism - Cosmopolitanism”, University of Nikosia. CD formātā.1.- 8.lpp. [ISBN: 978-9963-9442-0-0]

4. Salite, I., Ignatjeva, S., Salitis, A. (2007) Broadening Teachers’ Views on Sustainability through Educational Action Research”. Proceedings of international conference “Citizenship – Multiculturalism - Cosmopolitanism”. University of Nikosia.CD formātā. 1.-15.lpp. [ISBN: 978-9963-9442-0-0]

Publicētās tēzes: 1. Iliško, Dz. (2007.) Challenges of Multicultural Education in Latvia: Teacher’s view. Proceedings of

international conference “Citizenship - Multiculturalism - Cosmopolitanism”, University of Nikosia. 25. lpp.

2. Grišāne, O. (2007.)The Application Local and Global Contexts in Students’ Scientific Research Works. Proceedings of international conference “Citizenship - Multiculturalism - Cosmopolitanism”, University of Nikosia. 25.lpp.

3. Salite, I., (2007) “Teachers’ perspectives on learning programs design for sustainability: Latvian experience”; Proceedings of international conference “Citizenship - Multiculturalism - Cosmopolitanism”, University of Nikosia. 37.lpp.

4. Salite, I., Ignatjeva, S., Salitis, A. (2007) Broadening Teachers’ Views on Sustainability through Educational Action Research”. Proceedings of international conference “Citizenship – Multiculturalism - Cosmopolitanism”. University of Nikosia. 37.lpp.

Uzstāšanās: 1. Iliško, Dz. Challenges of Multicultural Education in Latvia: Teacher’s view. Proceedings of international

conference “Citizenship - Multiculturalism - Cosmopolitanism”, University of Nikosia. 2. Grišāne, O. The Application Local and Global Contexts in Students’ Scientific Research Works.

Proceedings of international conference “Citizenship - Multiculturalism - Cosmopolitanism”, University of Nikosia.

3. Salite, I. Teachers’ perspectives on learning programs design for sustainability: Latvian experience. Proceedings of international conference “Citizenship - Multiculturalism - Cosmopolitanism”, University of Nikosia.

4. Salite, I., Ignatjeva, S., Salitis, A. Broadening Teachers’ Views on Sustainability through Educational Action Research”. Proceedings of international conference “Citizenship – Multiculturalism - Cosmopolitanism”. University of Nikosia.

Tēzes: 5

th International JTET conference „Sustainable Development. Culture and Education (Ungārija, Debrecena) 1. Grigule L. (2007.) Gender issues in Latvia as a second language curriculum. Challenges and opportunities.

In the Proceedings of the 5th International JTET conference „Sustainable Development. Culture and Education“, Hungary, Debrecen: p.37, May 30- June 2.

2. Makarevičs, V. (2007.) Development of Professional Identity of the Young Scientists. 5. JTET konference „Sustainable Development. Culture and Education“. Ungārija, Debrecena: p.20. May 30- June 2.

3. OĜehnoviča E., Kravale, M. (2007.) Career education in Latvia: Teacher’s perspectives in the context of sustainable development. 5th International JTET Conference „Sustainable Development. Culture and Education“. Ungārija; Debrecena: p 26. May 30- June 2.

114

4. Pipere, A. (2007.) “Case of researcher’s identity: Unfolding sustainability-oriented beliefs and self-evaluations” un “Journal of Teacher Education and Training (2002-2006) / Journal of Teacher Education for Sustainability (2007)” (plenārsēdē). 5th International JTET Conference „Sustainable Development. Culture and Education“. Debrecena, Ungārija:p. 26. May 30- June 2.

5. Salite I., Micule I., Kravale M. (2007.) Sustainability and the environment for developing research skills in action research in the teachers’ education. In the Proceedings of the 5th International JTET conference„Sustainable Development. Culture and Education“, Hungary, Debrecen: p.28. May 30- June 2.

6. Skrinda A. (2007.) Understanding individual learner differences in foreign language acquisition: towards learner’s sustainable development. In the Proceedings of the 5th International JTET conference „Sustainable Development. Culture and Education”, Hungary, Debrecen: p.31. May 30- June 2.

7. Skrivele M., Krastina E., Nikolajeva I. (2007.) Developing understanding of sustainability through projects of integrated learning in senior classes. In the Proceedings of the the 5th International JTET conference „Sustainable Development. Culture and Education”, Hungary, Debrecen: p.24., May 30- June 2.

8. Trumsina V. (2007.) Teacher education and multicultural environment. In the Proceedings of the 5th International JTET conference „Sustainable Development. Culture and Education“, Hungary, Debrecen:p.34. May 30- June 2,

Uzstāšanās ar posteriem : 5th International JTET Conference „Sustainable Development. Culture and

Education. (Ungārija, Debrecena) 1. Apele D., Mezinska S. (2007.) Student’s creative activity for sustainable understanding. In the

Proceedings of the 5th International JTET conference „Sustainable Development. Culture and Education“. Debrecena, Ungārija: p. 36., May 30- June 2.

2. Ardone I. (2007.) Adolescents’ interest inj sustainable content of mass media. In the Proceedings of the 5th JTET conference „Sustainable Development. Culture and Education“. Debrecena, Ungārija,: p.36, May 30- June 2.

3. Guseva, V. (2007). Process of differentiation of primary school children and experience at Daugavpils Schools, In the Proceedings of the 5th International JTET conference „Sustainable Development. Culture and Education“ , Hungary, Debrecen: p.37, May 30- June 2.

4. Iliško, Dz., Kravale, M. (2007.) Developing Adults Research Skills Within the Further Educational Programms by Fostering a Sustainable and Authentic Teaching. (posteris) 5th International JTET konference „Sustainable Development. Culture and Education“. Ungārija, Debrecena: p.39. May 30- June

5. Lanka S. (2007.) Implementation competencies in the study process of the social worker. In the Proceedings of the 5th International JTET conference „Sustainable Development. Culture and Education“, Hungary, Debrecen: p.42. May 30- June 2.

6. Mateusa, L. (2007). Pupils’ attitude towards mathematics: Long term feature identification. In the Proceedings of the 5th International JTET conference „Sustainable Development. Culture and Education“, Hungary, Debrecen; p. 44. May 30- June 2.

7. Mičule, I., Kravale, M. (2007.) Analysis of problems of sustainable development: Students’ view. (Datorprezentācija). 5th International JTET Conference „Sustainable Development. Culture and Education“, Ungārija, Debrecena: p.22. May 30- June 2.

8. Nakase, L. (2007). Insights into the history of teacher education in Latvia. In the Proceedings of the 5th International JTET conference „Sustainable Development. Culture and Education“ , Hungary, Debrecen,:p. 45. May 30- June 2.

9. Rupeika, R. (2007). Problem – based learning in higher education, in the Proceedings of the 5th International JTET conference „Sustainable Development. Culture and Education“, Hungary, Debrecen,:p. 47. May 30- June 2.

10. Vana – Gejeka N. (2007.) Behaviour strategies at the conflict situations, sublimation of an agressivness at the age of 16-18. In the Proceedings of the 5th International JTET conference „Sustainable Development. Culture and Education“ , Hungary, Debrecen: p.49. May 30- June 2.

Tēzes: 10th European Congress of Psychology. „Mapping of psychological knowledge for society. (Čehija, Prāga)

1. Dombrovskis V., Guseva S., Murasovs V., Ilisko Dz. (2007.) Competitiveness as an Indicator of

Sustainable Professional Identity of Teachers 10th European Congress of Psychology. „Mapping of psychological knowledge for society. Prāga, Čehija. 3-6.jūlijs. [ISBN 978-80-7064-017-2]

115

2. Guseva S., Dombrovskis V., Murasovs V., Ilisko Dz. (2007.) The Development of Professional Identity of Teachers: Emotional and Typological Peculiarities 10th European Congress of Psychology. „Mapping of psychological knowledge for society. Prāga, Čehija. 3-6.jūlijs. [ISBN 978-80-7064-017-2]

3. Iliško, Dz. (2007.) Cross gender aspects in international research. 10th European Congress of Psychology. „Mapping of psychological knowledge for society y. Prāga, Čehija. 3.-6.jūlijs, 2007.

4. Murasovs V., Dombrovskis V. (2007.) Latvian Nationality: Construction, Naturalization and Reproduction of Exclusive Identities. 10th European Congress of Psychology. „Mapping of psychological knowledge for society. Prāga, Čehija. 3-6.jūlijs. [ ISBN 978-80-7064-017-2]

5. Pipere, A. (2007.) Variations in researcher identity: Story of personal constructs. 10th European Congress of Psychology. „Mapping of psychological knowledge for society. Prāga, Čehijas Republika.3.-6. jūnijs. [ISBN 978-80-7064-017-2]

Uzstāšanās: 10th European Congress of Psychology. „Mapping of psychological knowledge for society. (Čehija, Prāga) 1. Salīte, I. Piedalīšanās seminārā par Granādas Universitātē izveidotā ekselences tīklojuma EMERCE

turpmāko sadarbību, tā attīstīšanai un kopīgo pētījumu satura izvēli. (Darbs dzīvajā diskusijā un plānošanā.) KārĜa Universitāte, Prāga.14. -17. februāris.

2. Dombrovskis V., Guseva S., Murasovs V., Ilisko Dz. Competitiveness as an Indicator of Sustainable Professional Identity of Teachers X. Eiropas Psiholoăijas kongress “Mapping of Psychological Knowledge for Society”. Prāga, Čehija. 3-6.jūlijs.

3. Guseva S., Dombrovskis V., Murasovs V., Ilisko dz. The Development of Professional Identity of Teachers: Emotional and Typological Peculiarities X. Eiropas Psiholoăijas congress “Mapping of Psychological Knowledge for Society”. Prāga, Čehija. 3-6.jūlijs.

4. Murasovs V., Dombrovskis V. Latvian Nationality: Construction, Naturalization and Reproduction of Exclusive Identities. X. Eiropas Psiholoăijas kongress “Mapping of Psychological Knowledge for Society”. Prāga, Čehija. 3-6.jūlijs, 2007.

5. Pipere, A. Variations in researcher identity: Story of personal constructs. Eiropas X. Psiholoăijas kongress “Mapping of psychological knowledge for society”. Prāga, Čehijas Republika.3.-6. jūnijs.

31st Annual ATEE (Association for teacher education in Europe) conference “Co-operative Partnership in Teachers education”. (Slovēnija, (ěubĜana)

1. Davidova J., Kokina I. (2007.) Co-operative Partnership in Teacher’s Creative Activity:

Motivation Aspects. 31st Annual ATEE Conference. National School for Leadership in Education.: 333-343. [ISBN 978-961-6637-06-0]

ATEE (Association for teacher education in Europe) conference “Changing Education in a Changing Society.” (Klaipēda, Lietuva) Publikācijas: 1. Davidova J., Kokina I. (2007.) Development of innovative processes in Latvian school. (Referāts) ATEE

Starptautiskā zinātniskā konference „Changing Education in a Changing Society”. Klaipēda, Lietuva: 58.-64.lpp. 3.-6. maijs.

2. Makarevičs, V. (2007.) The teacher as the scientists: development of identity of the researcher. ATEE Starptautiskā zinātniskā konference „Changing Education in a Changing Society”. Klaipēda, Lietuva: 163.-169.lpp. 3. – 6. maijs.

3. Minakova, T., Davidova J. (2007.) Theoretical background of development of music teacher’s reflective activity. Changing Education in a Changing Society. Referāts. Starptautiskā zinātniskā konference. Klaipēda, Lietuva: 179.-185.lpp. 4.-5. maijs.

Uzstāšanās: 1. Davidova J., Kokina I. Development of innovative processes in Latvian school. Changing Education in a

Changing Society” (Referāts) ATEE Starptautiskā zinātniskā konference Klaipēda, Lietuva: 58.-64. 3.-6. maijs.

116

2. Makarevičs, V. The teacher as the scientists: development of identity of the researcher. ATEE Starptautiskā zinātniskā konference „Changing Education in a Changing Society”. Klaipēda, Lietuva: 163.-169. 3. – 6. maijs , 2007.

3. Minakova, T., Davidova J., Theoretical background of development of music teacher’s reflective activity. ATEE Starptautiskā zinātniskā konference ‘Changing Education in a Changing Society”. Referāts. Starptautiskā zinātniskā konference. Klaipēda, Lietuva:179.-185. 4.-5. maijs.

1. Stakle, A. (2007.) ENTER_5 starptautiskā jauno mediju mākslas konference un festivāls. ŠauĜu mākslas galerija, ŠauĜi, 25.-27. aprīlis.

LZP atzītos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti

Journal of Teacher Education for Sustainability

1. Davidova, J., Kokina, I. (2007.) Teachers’ views on innovative processes in schools of Latvia. Journal of Teacher Education for Sustainability, Vol. 8:25-36. [ISSN 1691-4147]

2. Guseva, S., Dombrovskis, V., Iliško Dz. (2007.) Preparing children for school: The Perspective of Sustainability. Jornal of Teacher Education for Sustainability, 8 : 48-59. [ ISSN 1691-4147]

3. Iliško. Dz. (2007.) Teachers as Agents of Societal Change. Journal of Teacher Education for Sustainability, Vol. 11/7: 14 – 27. [ISSN 1691-4147 ]

Starptautiskās konferences Rīgā: Publicētas tēzes: 1. KrastiĦa E., Nikolajeva I. The development of student’s research skills in mathematics. VIII International

conference teaching mathematics; retrospective and perspectives. Latvijas Universitāte, Rīga: 24.lpp.10.-11. maijs.

2. Salīte, I. Augstāko Baltijas jūras reăiona galotĦu izglītībā un zinātnē tikšanās „Augstākā izglītība un zinātne ilgtspējīgai attīstībai un Baltijas jūras reăiona konkurētspēja”. Prezentācija ievietota IZM mājas lapā. Rīga. 13. septembrī 2007.

Uzstāšanās: 1. Salīte, I. Augstāko Baltijas jūras reăiona galotĦu izglītībā un zinātnē tikšanās „Augstākā izglītība un

zinātne ilgtspējīgai attīstībai un Baltijas jūras reăiona konkurētspēja”. Prezentācija ievietota IZM mājas lapā. Rīga. 13. septembrī 2007.

3. KrastiĦa E., Nikolajeva I. The development of student’s research skills in mathematics. VIII International

conference teaching mathematics; retrospective and perspectives. Latvijas Universitāte, Rīga,10.-11. maijs.

1. Grabowski, J. Cilvēku savstarpējā saziĦa elektronisko komunikāciju medijos. Starptautiskā konference

“Valoda pasaulē, pasaule valodā un literatūrā. Latvijas Universitāte, Rīga, 14.-15. decembris, 2007. Starptautiskās konferences Daugavpilī 1. Skrinda, A. Bilingvālā izglītība kā otrās un svešvalodas apguves politika Daugavpils skolās. Letonikas

otrā kongresa sekcija. Latgales sabiedrība attīstības lokos; juridiskie, valodas, politikas, socioloăiskie, vēsturiskie (dzīvesstāstu) aspekti. Daugavpils. Latvija. 12.-13.novembris, 2007.

1. Davidova, J., Boikova, I. Evaluation of Student’s Individual Performance in a music secondary school. 5.

Starptautiskā zinātniskā konference “Problems in Music Pedagogy”.Vol. 1: 94.-110., 2007. 2. Badjanova-Lomzina, J. (2007). Principle of Sustainability in Developing Teachers’ Musical Culture.

Piektās starptautiskās conferences “ Problems in Music Pedagogy” rakstu krājums. Daugavpils:Vol.1: 61.-69.(CD)

Publicētas tēzes: 1. Davidova, J., Boikova, I. Evaluation of Student’s Individual Performance in a music secondary school. 5. Starptautiskā zinātniskā konference “Problems in Music Pedagogy” 2007. 2. Badjanova-Lomzina, J. Principle of Sustainability in Developing Teachers’ Musical Culture (tēzes). Piektā starptautiskā conference “ Problems in Music Pedagogy”. Daugavpils: Saule (CD). September 27-29, 2007.

117

Publikācijas:

1. Iliško, Dz. (2007) Gaining New Perspectives Through Children Research, in Scientific articles of the 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University, 22. – 31. [ ISBN-978-9984-14-367-5]

2. Pipere, A. A Qualitative meta-analysis of sustainability oriented researcher’s identity, in Scientific articles of the 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University, 53-62. [ISBN-978-9984-14-367-5]

3. Grabovska, R. (2007) Education for Sustainable Development, in Scientific articles of the 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University, 110. – 116. [ISBN-978-9984-14-367-5]

4. Guseva, V. (2007) Principles of Efficient Inclusion of Children with Special Needs in Primary Schools of General Education, in Scientific articles of the 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University, 116. – 125. [ISBN-978-9984-14-367-5]

5. Strode, A. (2007) The development of Student-Teachers Professional Independence, in Pedagogical Practice. in Scientific articles of the 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University, 134. – 144. [ ISBN-978-9984-14-367-5]

6. Stakle, A., Belousa, I. (2007) Media in Reorienting art Education Towards Sustainability, in Scientific articles of the 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University, 151. – 158. [ISBN-978-9984-14-367-5]

7. Davidova, J. , Minakova T. (2007) Reflective Culture in the Structure of Music Teachers’ Creative Activity, in Scientific articles of the 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University, 176. – 187. [ ISBN-978-9984-14-367-5]

8. Badjanova, J. (2007). Teachers’ Musical Culture Adopting Positive Attitude, in Scientific articles of the 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University, 205. – 219. [ISBN-978-9984-14-367-5]

9. Kokina, I. Davidova, J.(2007). Motivation of Establishment Leaders’ Creative Self-Development in Conditions of Innovative Processes in Society, in Scientific articles of the 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University, 228. – 242. [ISBN-978-9984-14-367-5]

10. Capulis, S. , Kazakevica, I.(2007). Humanism as a Phylosophical Basis of Sports’ Education Theory, in Scientific articles of the 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University, 278. – 284. [ISBN-978-9984-14-367-5]

11. GuĜāne, Dz. (2007). The Quality of Learning Natural Sciences Nowadays In Schools of Latvia, in Scientific articles of the 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University, 334. – 337.[ISBN-978-9984-14-367-5]

Publicētās tēzes:

1. Dombrovskis V., Guseva S., Iliško Dz., Murašovs V. Features of Professional Identification of Teacher’s Study Programs in Latvia. 5. Starptautiskā konference „Person. Color. Nature. Music“. Daugavpils, Latvija.:357.lpp. 17-21. oktobris, 2007.

2. Vilcāne A. Didactic conditions of the sustained professional art education of students in the region of Latgale. 5. Starptautiskā zinātniskā konference „Person. Color. Nature. Music”. Daugavpils, Latvija:363.lpp. 17-21. oktobris, 2007.

Uzstāšanās konferencēs:

3. Salīte, I. Development of Institute of sustainable development in collaboration with UNESCO. 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University.

4. Pipere, A. A Qualitative meta-analysis of sustainability oriented researcher’s identity. 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University.

5. Guseva S.,Dombrovskis V., Iliško Dz., Murašovs V. Typological Peculiarities of Professional Identity of Teachers and Students in Teacher Training Programs in Latgale. 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University.

6. Grabovska, R. Education for change: education for sustainable development in the Bealtic Sea region. 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University.

118

7. Guseva V. Principles of efficient inclusion of childre3n with special needs in primary school of general education. 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University.

8. Strode, A. (2007) The development of Student-Teachers Professional Independence in Pedagogical Practice. 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University.

9. Stakle, A., Belousa, I. (2007) Media in Reorienting art Education Towards Sustainability. 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University.

10. Davidova J., Minakova, T. Reflective culture in the structure of music teacher’s creatice activity. (Music as a Means of the Creative Person’s Development.). 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University.

11. Iliško, Dz. Gaining new perspectives through children research. 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University.

12. Kokina, I., Davidova J. Motivation of establishment leader’s creative self-development in conditions of innovative proccesses in society. 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University.

13. Badjanova J. Teachers’ musical culture adopting a positive attitude. 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University.

14. Capulis, S. , Kazakevica, I.(2007). Humanism as a Phylosophical Basis of Sports’ Education Theory. 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University.

15. Skrinda A. (2007.) Universals of politness: towards understanding appropriateness in foreign language acguisition. XVII Zinātniskie lasījumi.Daugavpils: 358. -364. lpp. 27.-28.janvāris.

Uzstāšanās: 2. Skrinda A. (2007.) Universals of politness:towards understanding appropriateness in foreign language

acguisition. XVII Zinātniskie lasījumi.Daugavpils Universitāte, 27.-28.janvāris. Citos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti Konference: „Didactics of Science Today and Tomorrow”.

3. Belousa, I., OĜehnoviča, E., Iliško, Dz., Mičule, I., Fjodorova, I. Dzimumlīdztiesība eksaktajos mācību priekšmetos: EQUAL projekta „Profesiju segregācijas cēloĦu mazināšana” pieredze. Starptautiskās zinātniskās konferences „Dabaszinību didaktika šodien un rīt”/ Raksti.. Rīga, RPIVA.2007. ? lpp.[CD]. [ISBN 978-9984-9903-6-1]

Publikācija CD formātā: 4. Belousa, I., OĜehnoviča, E., Iliško, Dz., Mičule, I. & Fjodorova, I. Dzimumlīdztiesība eksaktajos mācību

priekšmetos: EQUAL projekta „Profesiju segregācijas cēloĦu mazināšana” pieredze. Starptautiskā zinātniskā konference „Dabaszinību didaktika šodien un rīt.”/ Raksti. Rīga, RPIVA.2007 Rīga, RPIVA.2007. ? lpp.[ [CD]. [ISBN 978-9984-9903-6-1.

Publicētās tēzes:

3. Belousa, I., OĜehnoviča, E., Iliško, Dz., Mičule, I. & Fjodorova, I. Gender Equality in Science: EQUAL Project ‘Reducing Causes of Professional Segregation. In Proceedings of the International Scientific Conference „Didactics of Science Today and Tomorrow”. Rīga” 7.lpp. 15.-16. marts, 2007. [ISBN 978-9984-9903-6-1]

4. GuĜāne Dz. Dabaszinību cikla priekšmetu apguves kvalitāte mūsdienu skolā. International Scientific Conference „Didactic of Science Today and Tomorrow”. Rīga, 15.-16. marts, 2007. [ISBN 978-9984-9903-6-1]

119

Uzstāšanās: 5. Iliško, Dz., Mičule, I. & Fjodorova, I. Gender Equality in Science: EQUAL Project ‘Reducing Causes

of Professional Segregation. In Proceedings of the International Scientific Conference „Didactics of Science Today and Tomorrow”. Rīga” 7.lpp. 15.-16. marts, 2007.

6. Mičule,I., Iliško Dz. Dzimumlīdztiesība dabaszinātĦu mācību priekšmetos: EQUAL projekta „Profesiju egregācijas cēloĦu mazināšana”, darba grupas/seminārnodarbības vadītāja starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Dabaszinību didaktika šodien un rīt”. Rīgas Pedagoăijas un izglītības vadības augstskola, Rīga, Latvija, 15.-16.marts, 2007.

Konferences Latgales reăionā: 2. OĜehnoviča, E. Dienvidlatgales reăionālās profesionālās izglītības un nodarbinātības padomes darbības

galvenie virzieni. Latgales reăiona mūžizglītības konference. Daugavpils, Latvija, 30. oktobris, 2007. 3. OĜehnoviča, E. Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu reăionālā

konference “Dialogs un saskaĦota rīcība izglītībā”, darba grupas “Izglītības atbilstība darba tirgus prasībām” vadīšana. Daugavpils, Latvija. 22.augusts, 2007.

4. Pokulis J. Studiju darba pilnveidošana skolotāju tālākizglītošanā. Starptautiskā zinātniskā konference „Sabiedrība. Integrācija. Izglītība”. Personības socializācijas pētījumu institūts, RA, 2007.g. 23. – 24. februāris, 256. – 263.lpp.

5. Pokulis J. Kultūras un dabas pieminekĜu saglabāšana reăionālās politikas ietvaros. XV LPI Starptautiskā zinātniskā konference „Latgales pagātne, tagadne, nakotne”. Krāslava, 2007.g. 26. – 27. oktobris.

Konference Daugavpilī: Publikācijas: 1. Kokaine, A., Vadziša, I., Zauere, Z., Radionova, D. Students’ Understanding of the Ecological and the

Non – ecological at the beginning of Their University Studies. International Students Conference „Let’s Live Together, Let’s Live Sustainably” materials, Daugavpils,: , Vol. 1: – 12. October 16th – 19th, 2007

2. Miezīte, I. In-service Teachers’ Views no Sustainable Development. International Students Conference „Let’s Live Together, Let’s Live Sustainably” materials, Daugavpils, Vol. 1: 13.–22. October 16th – 19th, 2007,

3. Upīte, S. Students”Understanding of a Sustainable Person. International Students Conference „Let’s Live Together, Let’s Live Sustainably” materials, Daugavpils,Vol.1.: 23. – 28.pp. October 16th – 19th, 2007,

4. Makarevičs V. Dzejas krāsu analīze. Starptautiska zinātniskā konference „Iracionālais, mistiskais, noslēpumainais kultūrā” . Daugavpils Universitāte, Daugavpils, 10. – 11. maijs, 2007.

5. Stakle A. Starptautiskā video konference ‘Evaluation of visual media messages: Balancing between the objective and the subjective’”. Daugavpils Universitāte, Daugavpils, 9. marts, 2007

6. KrastiĦa E. (2007). Pedagogs ar skatu nākotnē / Aizsila A. sērija “Ievērojamie latviešu pedagogi” Profesors Guntis Rudzītis (mācību līdzeklis studentiem, skolotājiem, maăistrantiem)./ Jelgava, 54. – 56. lpp.

7. Тиминска И.Я. (27-02-2007) Список литературы для реализации интегрированного обучения. Сообщество творческих учителей информатики.//Innovative Teachers Network: http://it-n.ru/communities.aspx?cat_no=6361&lib_no=7690&tmpl=lib

8. Тиминска, И. (12-04-2007) Принципы планирования семейного бюджета. Библиотека «обычных» необычных уроков (уроки с использованием средств ИКТ по разным предметам) //Innovative Teachers Network (при поддержке Microsoft): http://itn.ru/communities.aspx?cat_no=2131&lib_no=2147&tmpl=lib; http://it-n.ru/newres.aspx?par=new&page=1

9. Belousa, I., Grants, J., Miėelsone, I. (2007). Izglītības aktivitātes Gruzijā. Skolotājs, 3 (63): 32-37.lpp. 10. Kokina I., Davidova J. (2007) Intelektuālā apdāvinātība: zinātnieku un skolotāju praktiėu skatījums.

Skolotājs, 1, 21-30. Konference Baltijas reăionā: 2. Grabovska, R. PārmaiĦu izglītība: Izglītība ilgtspējīgai attīstībai Baltijas jūras reăionā. Latvijas Vides

zinātnes un izglītības padomes (VZIP) starptautiskā konference „Vides zinātne un izglītība Latvijā un Eiropā”. 8.-9. februāris, 2007.

120

Pasaules mēroga konferences: Taizeme Uzstāšanās:

1. Salite, I. Piedalīšanās starptautiskajā konferencē - Konsultācijās par „Izglītību ilgtspējīgai attīstībai:

tehniskās un arodizglītības skolotāju izglītība ilgtspējīgumam” Chiang – Mai (Bangkoka), kuras organizēja (1) Bonnas UNESCO-UNEVOC tehniskās un arodizglītības un Starptautiskais mācību Centrs, (2) OVEC Taizemes Izglītības ministrijas arodizglītības komisija, (3) UNESCO Āzijas un Klusā okeāna izglītības inovāciju attīstības Centrs un (4) UNESCO projekts par skolotāju izglītības pārorientēšanu uz ilgtspējību. Prezentācia „DU Ilgtspējīgas izglītības institūta pieredzi izglītības pārorientēšanai uz ilgtspējīgas attīstības mērėi”, prezentācija ievietota UNESCO-UNEVOC mājas lapā. 19.- 26. augusts. 2007.

Zviedrija Tēzes: 1. Iliško, Dz. (2007).Towards a Sustainable community of diverse Individuals in post-soviet Latvia, in

Conference proceedings ‘Religion on the Borders. New Challenges in the Academic Study of Religion,’ Sweden: Solna: p. 171

Gruzija Tēzes:

1. Belousa, I., Stakle, A. Introducing Holistic Approach in Higher Education: Latvian Case of Reorienting

Education Towards Sustainability (tēzes). 4th International Silk Road Symposium “New Trends in Higher Education”. Tbilisi, Georgia, 4.-6.may, 2007.

Turcija Uzstāšanās: 1. Salīte, I. Piedalīšanās seminārā par fenometodes izmantošanu izglītībā. Piedalīšanās dzīvajā diskusijā.

Anadolu Universitātes pieredzes skolotāju izglītībā un sadarbībā ar skolām iepazīšana, sadarbības aktivitāšu plānošana. Anadolu Universitātē, Turcijā. 7. – 11. janvāris. 2007

Somija 1. Chapulis, S. Effect of karate on the development of the 10 – 13-year teenagers’ strong-willed and physical

qualities (tēzes). 12th Annual Congress of the European College of Sport Science. Jyvaskyla, Finland. July 11 –14, 2007, p.486.

2. Kazakevicha. I. (2007). Recreative Gymnastic Devices in Physical Education of Preschool Age Children (tēzes). 12th Annual Congress of the European College of Sport Science. Jyvaskyla, Finland. July 11–14, 2007, p.383.

3. Silova L. The Development of Communication skills at the Lessons of Rhytmic (tēzes). 12th Annual Congress of the European College of Sport Science. Jyvaskyla, Finland. July 11–14, 2007, pp.366-367.

SIMPOZIJI, KONFERENCES, KONGRESI, SEMINĀRI

Konferences nosaukums Norises laiks, vieta Dalībnieku skaits Starptautiskā studentu konference „Let’s Live Together,

Let’ s Live Sustainably,’ 16.-19.oktobris, DU, III, Daugavpils

40

5th International JTET Conference “Sustainable Development.Culture. Education”

2007. 30.maijs – 2.jūnijs Debrecenas Universitāte, Debrecena, Ungārija

ap 120

Daugavpils Universitātes 49. Jauno zinātnieku konference (organizē: Belousa I., Grabovska R.)

2007.g. 2.-3.maijs, DUJZA ap 100

121

Starptautiskā video konference ‘Evaluation of visual media messages: Balancing between the objective and the subjective’ (organizē: Belousa I., Vada: Stakle A.)

DU, Daugavpils, 9. marts, 2007

15 dalībnieki no Rumānijas, Polijas, Portugāles, Latvijas

5. Starptautiskā zinātniskā konference „Problems in Music Pedagogy”. (JeĜena Davidova)

27.-29.septembris, DU, Daugavpils

35

4. Starptautiskā zinātniskā konference „The Problems of Effective Arts Education”. JeĜena Davidova (starptautiskās komitejas locekle)

2007. g.16. novembris, ViĜĦa, Lietuva.

Kultūras un dabas pieminekĜu saglabāšana reăionālās politikas ietvaros. XV LPI Starptautiskā zinātniskā konference „Latgales pagātne, tagadne, nākotne” (PokulisJ.)

2007. gada 26.–27.oktobris. Krāslava, Latvija

68

Dalība simpozijos, konferencēs, kongresos, semināros (bez uzstāšanās)

Konferences, semināra nosaukums Norises laiks, vieta vārds, uzvārds Starptautiskā konference ESF Nacionālās programmas 3.2.6.1. “Vienotas metodikas izstrāde profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai un sociālo partneru iesaistei un izglītošanai” ietvaros

18.decembris, 2007. Rīga, Latvija.


„Systems of Early Education/Care and Professionalisation in Europe”

2007.g. 27.novembris, DU, III

Dzintra Iliško

Latgales reăiona attīstības aăentūras un Eiropas informācijas centra rīkotā Latgales reăiona konfrence par ES struktūrfondiem “Mēs nākam tuvāk, lai jūs tiktu tālāk”.

22.novembris, 2007. Daugavpils, Latvija.


Zinātniski praktiska konference "Izglītības un mācību programmas: teorija un prakse"

2007.g. 8.novembris, LU, Rīga

Ilona Mičule

5 .starptautiskajā zinātniskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.”

2007.g. 17.-21.oktobris, DU, Daugavpils

Inga Belousa Eridiana OĜehnoviča Ilga Salīte

Starptautiskā studentu konference „Let’s Live Together, Let’ s Live Sustainably”

2007.g. 16.-19.oktobris, DU, III, Daugavpils

Dzintra Iliško Eridiana OĜehnoviča Astrīda Skrinda

Starptautiskā studentu konference „Let’s Live Together, Let’ s Live Sustainably” ietvaros grāmatas „ Gribam Ilgtspējīgu attīstību’ prezentācija (Elmar Rompczyk).

2007.g. 18.oktobris, DU, III, Daugavpils

Inga Belousa Rudīte Grabovska Dzintra Iliško Eridiana OĜehnoviča Ilga Salīte Astrīda Skrinda

5. Starptautiskā zinātniskā konference „Problems in Music Pedagogy”

27.-29.septembris, DU, Daugavpils

Dzintra Iliško

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētā Latgales reăiona uzĦēmēju izstāde „UzĦēmēju dienas Daugavpilī 2007”

22. septembris, 2007. Daugavpils, Latvija


Daugavpils pilsētas domes Pilsētas attīstības departamenta un Zarasu biznesa informācijas centra (Lietuva) organizētā konference „Pārrobežu sadarbības loma uzĦēmējdarbības attīstībā”

2007. g. 21. septembris, Daugavpils


Latvijas Kultūras darbinieku II forums

2007. g. 21. septembris, Rīga

Alnis Stakle

122

Starptautiskā konference “Karjeras attīstības atbalsts jauniešiem” ESF nacionālās programmas 3.2.7.1. projekta “Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā (KIPNIS)” ietvaros

2007.g. 19.septembris, Valsts izglītības attīstības aăentūra, Rīga,

Mārīte Kravale-PauliĦa Eridiana OĜehnoviča

The 2007 FEDORA-PSYCHE conference „Crossing Internal and External Borders. Practices for an Effective Psychological Counselling in the European Higher Education”

2007.g. 5.-8. septembris Rethimno, Grieėija

Mārīte Kravale-PauliĦa Eridiana OĜehnoviča

Starptautiskā ESWTR konference „Diventare Comunita Vivente”

2007.g. 29.augusts - 2.septembris, Itālija

Dzintra Iliško

Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā (KIPNIS)

2007. 8.-9.augusts, Valgums Eridiana OĜehnoviča

Daugavpils Universitātes 49.Jauno zinātnieku konference

2007.g. 2.-3.maijs, DU, DUJZA

Inga Belousa Dzintra Iliško Ilona Mičule

Starptautiskā zinātniskā konference „Dabaszinību didaktika šodien un rīt”

2007. 15.-16. marts, RPIVA, Rīga


Nodarbinātības un darbaspēka problēmas Latvijā un Daugavpilī

2007. 21.februāris, Daugavpils


Arodbiedrību līdzdalība un kompetence profesionālās izglītības attīstības veicināšanā

2007. 8. februāris, LBAS, Rīga


Latvijas profesionālās izglītības skolotāju kompetences Eiropas vienoto prasību kontekstā

2007. 5. janvāris, RTU Humanitārais institūts, Rīga


RTU ESF projekta “Multimediju mācību objektu izstrādes prasmes un atbalsta sistēma skolotājiem” seminārs

2007.g. 3.-5.janvāris, Smiltene

Anita Pipere

Iesaistīšanās zinātniskos konsorcijos un/vai tīklos Tīkla nosaukums Pilsēta, valsts Dalībnieku

vārds, uzvārds Piezīmes

Asociācija International Seminar on Religious Education and Values (ISREV)

Inga Belousa Dzintra Iliško

Kopš 2005.g. Kopš 2004.g.

BBCC (Baltic and Black sea Consortium in educational research)

Daugavpils, Latvija

Inga Belousa Rudīte Grabovska Jens Grabovskis Dzintra Iliško Mārīte Kravale-PauliĦa Ilona Mičule Valērijs Makarevičs Eridiana OĜehnoviča Anita Pipere Ilga Salīte Astrīda Skrinda Alnis Stakle

Kopš 2005.g. Kopš 2007.g. Kopš 2007.g. Kops 2004.g.

Daugavpils Universitātes Jauno Zinātnieku asociācija (DUJZA)

DU Inga Belousa Rudīte Grabovska Dzintra Iliško

Kopš 2003.g Kopš 2005.g.

European Society of women in Theological Research (ESWTR)

Dzintra Iliško Ilga Salīte

Kopš 2004.g.

Latvijas Augstskolu Pedagogu Sadarbības asociācija (LAPSA)

Latvija Inga Belousa Kopš 1998.g.

Starptautiskā Bērnu garīguma asociācija (Association for Children’s Spirituality)

Vinčesteras Universitāte, UK

Inga Belousa Kopš 2006.g.

Visindijas Izglītības pētniecības Indija Inga Belousa Kopš 2005.g.

123

asociācijas (AIAER - All India Association for Educational Research) viceprezidente

Ilga Salīte

DU Promocijas padome DU Ilga Salīte Anita Pipere

Kopš 2005.g. (ekspertes)

Latvijas Zinatnes padome Latvija Ilga Salīte Anita Pipere

Kopš 2003.g. Kopš 2006.g. (ekspertes)

PCC Klusā okeāna reăiona Konsorcijs izglītības pētījumos

Klusā okeāna piekrastes reăions

Ilga Salīte

Kopš 2004.g.

Baltijas Pētījumu Izplatīšanas asociācijas biedrs (The Association for The Advancement of Baltic Studies)

Baltija Valērijs Dombrovskis Kopš 2006.g.

Latvijas Sporta Psiholoăijas asociācijas Latvija Valērijs Dombrovskis Kopš 2003.g.

Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas locekle (Association of Teacher Educators in Europe).

Eiropa JeĜena Davidova Kopš 2004.g.

ISME locekle (International Society of Music Education).

vispasaules JeĜena Davidova Kopš 2001 g.

Pasaules Apdāvināto un Talantīgo Bērnu Padomes (World Council for Gifted and Talanted Children).

vispasaules JeĜena Davidova Kopš 199.g. (locekle un koordinatore)

Eiropas Apdāvinātības Padomes locekle (European Council for High Ability).

Eiropas JeĜena Davidova Irēna Kokina

Kopš 1998.g. Kopš 1999.g.

Latvijas profesoru asociācijas Latvija JeĜena Davidova Jānis Pokulis Irena Kokina

Kopš 2003.g. Kopš 2001.g. Kopš 2003.g.

Darbs ārvalstu zinātniskajās bibliotēkās, muzejos

Vārds, uzvārds Institūcija, pilsēta, valsts Komandējuma mērėis Laiks Inga Belousa Ilona Mičule

Īrija, Dublinas Pilsētas universitātes Mater Dei Izglītības institūts (Mater Dei Institute of Education – a College of Dublin City University)

Kvalifikācijas celšana

2007.g.16 – 20.marts

Jens Grabowski Rudīte Grabovska

Duisburgas un Esenes universitātes bibliotēka, Vācija

kvalifikācijas celšanas

2007. g. 25.jūnijs-11.jūlijs

Jens Grabowski Duisburgas un Esenes universitāte, Vācija

kvalifikācijas celšanas

2007. g. 15.-24. oktobris

Eridiana OĜehnoviča, Mārīte Kravale -PauliĦa

Mannheimas Universitāte, Heidelbergas Universitāte, Vācija

Studiju vizīte un kvalifikācijas celšana Vācijas augstskolās.

2007. 21.-25. maijs

IZSTRĀDĀTIE UN AIZSTĀVĒTIE DARBI Maăistra darbi

Vārds, uzvārds

Nosaukums Zinātniskais vadītājs

Aizstāvēšanas laiks

Maăistra studiju

124

programma Betkere Ināra Pedagoăiskās iespējas dzimumlomu

apgūšanas veicināšanai pirmsskolas vecumā

Dr.psych. A.Pipere

2006./2007.s.g. Pedagoăija

Broka Ilze Jauniešu vērtīborientācijas attīstība, piedaloties tautas deju kolektīvā: PreiĜu Valsts Ăimnāzijas pieredze

PhD I.Belousa 2006./2007.s.g. Pedagoăija

Cirša Inese Skolēnu un skolotāju savstarpējās saskarsmes īpatnības pamatskolā starpkultūru izglītības kontekstā


Dokāns Ainārs

Skolēnu mācību motivācija 9 – 13 gadīgiem skolēniem

Dr.psych. V.Makarevičs

2006./2007.s.g. Pedagoăija

Jaudzema Gaida

Vecāku un pedagogu sadarbība pirmsskolas pedagoăiskā procesa organizēšanā programmas „Soli pa solim” ietvaros

Dr.paed. I.Salīte 2006./2007.s.g. Pedagoăija

Kaire Iveta Čigānu bērnu iekĜaušana mācību procesā pamatskolas 1.-4.klasē


Kazakeviča Marita

Motivācijas attīstīšanas iespējas vēstures stundās vidusskolā

PhD. Dz.Iliško 2006./2007.s.g. Pedagoăija

Kolosova Anita

Dators 11-15 gadus vecu pusaudžu saskarsmē


KradiĦa Silvija

Ārpusstundu darba iespējas pamatskolas skolēnu intereses rosināšanai par veselīgu dzīves veidu


Linarde Ilona Integrētā pieeja mācību procesā pamatskolas 1.-4.klasē: skolotāju viedoklis


Logina Iveta Uzmanības attīstīšana dabaszinību rotaĜnodarbībās pirmsskolas izglītībā


Medene Solita

Skolēnu mācīšanās stilu nozīme matemātiski loăisko spēju attīstīšanā matemātikas stundās vidusskolā


Miezīte Aina Pusaudžu estētiskās uztveres attīstīšana mūzikas nodarbībās

PhD Dz.Iliško 2006./2007.s.g. Pedagoăija

Mugureviča Vineta

Vērtībizglītības īstenošana pamatskolā


NaĜivaiko Ilona

Jauniešu personības pašattīstības veicināšana interešu izglītības centrā


Orbidāne Anita

Pirmsskolas un ăimenes sadarbība kā nosacījums vērtību attīstības veicināšanā vecākā pirmsskolas vecuma bērniem


Patmalniece Ingūna

Skolēnu pašpārvalde jauniešu personības un sociālajā attīstībā


PauliĦa Dace Individualizācijas iespējas angĜu valodas stundās pamatskolā


Petruševska Inga

Pusaudžu agresivitātes izpausmes masu mēdiju ietekmē


RakstiĦa Aina Dzīvības un nāves izpratne ētiskajā audzināšanā


Sorokina Ija Individualizācijas un diferenciācijas īpatnības informātikas stundās 5.-11.klasē


Stepanova Olga

Projekta metodes izmantošanas iespējas krievu valodas kā svešvalodas stundās vidusskolā


Švarce Kristīne

Interešu izglītības iezīmes Latgalē PhD I.Belousa 2006./2007.s.g. Pedagoăija

VaišĜa Iveta Mākslinieciskās darbības iespējas Dr.psych. 2006./2007.s.g. Pedagoăija

125

piecgadīgo, sešgadīgo bērnu krāsu izjūtas sekmēšanā izmantojot muzikālo fonu

V.Makarevičs

Vereba Dace Jauniešu motivācija interešu izglītībā PhD Dz.Iliško 2006./2007.s.g. Pedagoăija Vitkovska Galina

Sociālo un saimniecisko iemaĦu attīstības iespējas skolēniem ar īpašām vajadzībām dzīves mācības stundās


ZnotiĦa Dace Interaktīvo mācību metožu izmantošana latviešu folkloras apguvē 4.klasē


Zvejniece Pārsla

Fonemātiskās uztveres attīstība lasīt un rakstītprasmes apguvē sešgadīgiem bērniem pirmsskolā veseluma pieejas kontekstā


GeriĦa Rita Vidējā posma vadītāju kompetences novērtēšana VID Vidzemes reăionālajā iestādē

Doc. S.Guseva 2007

Vīgante Varenīte

Kolektīva psiholoăiskā atmosfēra un vadītāju darbības stils

Doc. V.Dombrovskis

2007

Akermane-Špura Agnese

Vadītāja vadības stila ietekme uz organizācijas kultūru atkarībā no genderlomas

Asoc.prof. I.Kokina

2007

Bārtulis Aleksandrs

Konfliktu risināšanas metodes ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kolektīvā

Doc. V.Dombrovskis

2007

Broka Ilga Brīvības atĦemšanas iestāžu personāla sociālpsiholoăiskie aspekti

Asoc.prof. I.Kokina

2007

Illarionova Oksana

Augstākās izglītības sistēmas analīze Asoc.prof. I.Kokina

2007

Ivanova Jūlija Personāla vadīšanas funkciju salīdzināšana pašvaldības iestādēs un privātuzĦēmumos

Doc. S.Guseva 2007

OzoliĦa Kristīne

Vadības stili Valsts robežsardzes Sēlijas pārvaldē un to sakarība ar sociāli-psiholoăisko klimatu darba grupā

Asoc.prof. I.Kokina

2007

Stankeviča Kristīne

Cietuma darbinieku komunikāciju īpatnību izpausmju salīdzinājums

Doc. V.Dombrovskis

2007

Krasnopa Jana

Personāla motivācija bankā

Asoc.prof. I.Kokina

2007

AĜeksējeva Dzintra

Organizāciju kultūra un darbinieku vērtību orientācija izglītības iestādēs

Asoc.prof. I.Kokina

2007

Čerbakovs Dzintars

Informācijas un komunikāciju tehnoloăijas policijā

Asoc.prof. I.Kokina

2007

Pētersone Sigita

Vadītāja runas kultūra Asoc.prof. I.Kokina

2007

PuniĦa Irita

Vadības stilu sadarbība un saderība aprūpes centrā „Litene”

Doc. S.Guseva

2007

126

Radjukovs Raitis

Pedagogu motivācijas izpēte uz Tilžas internātskolas un vidusskolas bāzes

Asoc.prof. I.Kokina

2007

Tatjana Kusanova

Pusaudžu pārejas perioda no sākumskolas uz pamatskolu problēmu analīze

Asoc.prof.. I.Kokina

2007

Aija KalniĦa

Interaktīvo metožu atlases nosacījumi saistītas runas veidošanā logopēdijas nodarbībās 1.klasē

Lekt.. V.Guseva

2007

Zigrīda Broka Saskarsmes prasmju izpausmes pirmsskolas vecuma bērniem

Dr.psych. S.Guseva

2007

Svetlana Ločmele

Bērna psiholoăiskās gatavības skolai un mācību motivācijas mijsakarība

Dr.psych. I.Kokina 2007

Daiga Medne Radošās domāšanas sekmēšana vizuālajā mākslā vecākajā pirmsskolas vecumā


Jurijs Zamarajevs

Psiholoăiskā klimata saikne ar konfliktrisināšanas stratēăijām pedagoăiskajā kolektīvā.

Dr.psych. S.Guseva

2007

Alla Jurika Mācīšanās traucējumi un to pedagoăiskā korekcija

vispārizglītojošā mācību iestādē


Ināra Putka Bērna ar dzirdes traucējumiem gatavība mācību uzsākšanai skolā


Jānis Dokāns

Metodiskā darba nozīme skolas mācību procesa kvalitātes nodrošināšana

Dr.psych. V.Dombrovskis

2007

Biruta Obermane

Kustību un sižetiskā rotaĜa kā pirmsskolas vecuma bērnu fiziskās attīstības līdzeklis


2007

Alīna Čistjakova

Vecākā pirmsskolas vecuma bērna pašapziĦas veidošanās īpatnības


2007

CITAS AKTIVITĀTES

Zinātnieku klubi, biedrības 12.10.2007. Biedrības Ilgtspējīgas izglītības institūts nodibināšana un reăistrēšana LR UzĦēmumu reăistrā. Zinātnes komunicēšanas aktivitātes

1. Belousa I. Daugavpils Universitātes 49. Jauno zinātnieku konference, Daugavpils, 2.-3. maijs, rīcības komitejas locekle.

2. Belousa I. Trīs rakstu recenzēšana žurnālam „International journal of children spirituality” .

127

3. Belousa I. Universitātes 5.Starptautiskās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” zinātnisko rakstu krājumam.

4. Belousa I. Piektās starptautiskā konferences “ Problems in Music Pedagogy” redkolēăijas locekle. 5. Belousa I. Kopš 2007. gada biedrības Ilgtspējīgas izglītības institūts valdes locekle 6. Grabovska R . Kopš 2007. gada biedrības Ilgtspējīgas izglītības institūts koordinatore 7. Grabovska R . kopš 2004.g., Daugavpils Universitātes Jauno Zinātnieku asociācijas (DUJZA)

dalībniece, ikgadējās Jauno zinātnieku konferences rakstu redakcijas kolēăijas un organizatoriskās komitejas dalībniece kopš 2005.g

8. Grabowski J. Kopš 2007. gada biedrības „Ilgtspējīgas izglītības institūts” valdes loceklis 9. Grabowski J. Starptautiskās konferences “Valoda pasaulē, pasaule valodā un literatūrā” rīcības

komitejas loceklis. 10. Iliško Dz. Tikšanās vizītes organizēšana Daugavpils Universitātē no 2007.gada 11.-14. oktobrim

projekta “Children as reserchers" ietvaros. Projekta vadītāja: Bergen Høgskolen (Norway) Sidsel Hadler-Olsen.

11. Iliško Dz. Daugavpils Universitātes Jauno Zinātnieku asociācijas (DUJZA) dalībniece, ikgadējās

Jauno zinātnieku konferences rakstu redakcijas kolēăijas un organizatoriskās komitejas dalībniece kopš 2004.g 12. Mičule I. Daugavpils Universitātes 49. Jauno zinātnieku konference, Daugavpils, 2.-3. maijs,. Darba

grupas „Mācību process un bērnu attīstība pirmsskolā“ vadītāja 13. Mičule I. Daugavpils Universitātes, III, starptautiskās studentu konferences „Let’s Live Together,

Let’s Live Sustainably” orgkomitejas vadītāja 14. Mičule I. Alev skolas apmeklējums un pieredzes apmaiĦa Turcijā, Stambulā. 24.-27.novembris, 2007. 15. Makarevičs V. Iepazīšanās ar profesionālās izglītības sistēmu Norvēăijā. 2.-8. jūlijs, 2007 16. OĜehnoviča E. Kopš 2006.g., Eiropas Skolotāju izglītotāju tīkla Latvijā-TTnet dalībniece 17. OĜehnoviča E kopš 2004.g., Dienvidlatgales reăionālās profesionālās izglītības un nodarbinātības

padomes sekretariāta vadītāja 18. OĜehnoviča E kopš 1998. g., Baltijas Pedagoăijas vēsturnieku asociācijas īstenā locekle 19. OĜehnoviča E 2007. 21.-22. septembris (Daugavpils, Latvija) līdzdalība Latvijas Tirdzniecības un

rūpniecības kameras organizētajā Latgales reăiona uzĦēmēju izstādē „UzĦēmēju dienas Daugavpilī .

20. OĜehnoviča E 2007. 22. augusts (Daugavpils, Latvija) piedalīšanās vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu reăionālā konference “Dialogs un saskaĦota rīcība izglītībā”, darba grupas “Izglītības atbilstība darba tirgus prasībām” vadīšana.

21. OĜehnoviča E 2007. 20.marts (Rīga, Latvija) līdzdalība IZM seminārā „Pedagoăisko darbinieku darba

tirgus izpēte”. Nolasīts ziĦojums „Pedagoăisko darbinieku izglītošanas pieredze Daugavpils Universitātē”. 22. Pipere Anita, Marīte Kravale-PauliĦa, Ilona Mičule, Dzintra Iliško, Jens Grabowski, Anna Jurāne.

Diskusija par pirmsskolas un pamatskolas izglītību Latvijā, par tās pētniecību un pielīdzināšanu BoloĦas deklarācijai projekta “Systems of early education/care and professionalization in Europe” ietvaros, Daugavpils Universitāte, 2007.gada 26.-30. novembris. Projekta vadītāja: Pamela Oberhuemer, Projekta kooordinējošā organizācija: State Institute of Early Childhood Research (IFP), Vācija.

23. Pipere A. Starptautiskās konferences “Higher Education and the Challenge of Sustainability:

Problems, Promises and Good Practice” Orestiada - Soufli, Prefecture of Evros, Grieėija, 2007.gada 5.-7.oktobris Starptautiskās zinātniskās komitejas locekle.

128

24. Pipere A. Kopš 2001.gada maija DU IVF un III starptautiskā žurnāla JOURNAL OF TEACHER

EDUCATION AND TRAINING galvenā redaktore. 2007.gadā žurnāla nosaukums tika mainīts uz JOURNAL OF TEACHER EDUCATION FOR SUSTAINABILITY. 2007.gadā tika izdoti žurnāla 7. un 8. numurs. Kopš 2007.gada JTEFS indeksē CABI;

25. Pipere A. Trīs rakstu recenzēšana Tallinas universitātes konferences “Social and Educational sciences

in Baltic and Nordic cultural context” krājumam; 26. Pipere A. Trīs rakstu recenzēšana Daugavpils Universitātes 5.Starptautiskās konferences “Cilvēks.

Krāsa. Daba. Mūzika” zinātnisko rakstu krājumam; 27. Pipere A. Raksta recenzēšana Latvijas Universitātei, LU Zinātnisko rakstu krājumam psiholoăijā (red.

S.Miezīte, redkolēăijas locekle; 28. Pipere A. DU Ilgtspējīgas izglītības institūta (III) un BBCC ikgadējā starptautiskā rakstu krājuma

EDUCATION AND SUSTAINABLE DEVELOPMENT: FIRST STEPS TOWARD CHANGES 2.sējuma redaktore.

29. Pipere A. Žurnāla ACTA PAEDAGOGICA VILNENSIA redkolēăijas locekle kopš 2004.gada.

Pārstāvētā nozare redkolēăijā: psiholoăija. 30. Pipere A. Kopš 2005.gada DU Promocijas padomes loceklis zinātĦu nozarē “Sociālā psiholoăija” 31. Pipere A. Kopš 2005.gada DU Promocijas padomes loceklis zinātĦu nozarē “Pedagoăija” apakšnozarē

“Augstskolas pedagoăija”; 32. Pipere A. Latvijas Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra iekšējais eksperts psiholoăijā. 33. Pipere A. Žurnāla “Psiholoăija Mums” recenzējamās daĜas “Psiholoăijas Zinātnē” redkolēăijas

locekle kopš 2006.gada. 34. Pipere A. Latvijas Universitātes ikgadējā rakstu krājuma “Psiholoăija” redkolēăijas locekle. 35. Pipere A. LZP eksperts LZP projektu izvērtēšanai psiholoăijā un pedagoăijā. 36. Salīte, I. Kopš 2001.gada maija DU IVF un III starptautiskā žurnāla JOURNAL OF TEACHER

EDUCATION AND TRAINING redkolēăijā (kopš 2007.gada JOURNAL OF TEACHER EDUCATION FOR SUSTAINABILITY/JTEFS). 2007.gadā JTEFS iekĜauts CABI datu bāzē.

37. Salīte, I.Kopš 2005.gada DU Ilgtspējīgas izglītības institūta (III) un BBCC ikgadējā starptautiskā

rakstu krājuma EDUCATION AND SUSTAINABLE DEVELOPMENT: FIRST STEPS TOWARD CHANGES redkolēăijā.

38. Salīte, I. Rakstu recenzēšana 5. Starptautiskās zinātniskā konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba.

Mūzika”. zinātnisko rakstu krājumam (zinātniskās un redkolēăijas locekle)(2007). 39. Salīte, I. Žurnāla Pakistānā redkolēăijā 40. Salīte, I. Rakstu recenzēšana Tallinas universitāte konferences zinātnisko rakstu krājumam “Social

and Educational sciences in Baltic and Nordic cultural context” (2007). 41. Salīte, I. 2007.gads: rakstu recenzēšana Daugavpils Universitātes 5.Starptautiskās konferences

“Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” zinātnisko rakstu krājumam 42. Salīte, I. Profesoru padomes locekle DU pedagoăijā. 43. Salīte, I. Enerce dibinātāja un dalībniece 44. 32. Stakle A. Lekcija ‘La Photographie Est Mort Vive La Photographie’ Mākslas centrā ‘Vinzavod’

galerijas ‘gallery.photographer.ru’ telpās Maskava, Krievija 2007. gada 14. novembris.

129

45. Stakle A. Lekcija ‘Documentary Photography: Objectivity Reconsidered’, Starptautiska fotoskola

Ludza, 2007. gada 18. augusts 46. Stakle A. Latvijas Fotogrāfijas muzeja kuratoru padomes loceklis. 47. Stakle A. Valsts Kultūrkapitāla fonda Vizuālas mākslas ekspertu padomes loceklis

48. SKRINDA A. . ALEV SKOLAS APMEKLĒJUMS UN PIEREDZES APMAIĥA TURCIJĀ, STAMBULĀ. 24.-27.NOVEMBRIS, 2007.

49. Skrinda A. Doktora darba izstrāde „Studentu komunikatīvās kompetences attīstība anglu leksikas apguvē”

Daugavpils Universitātes IZGLĪTĪBAS UN VADĪBAS FAKULTĀTES

Ilgtspējīgas izglītības institūta

ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS PĀRSKATS

2006. gads

Apstiprināts: Izglītības un vadības fakultātes Ilgtspējīgas izglītības institūta sēdē Protokols Nr. 5 (16.06.2007.) Vadītāja Prof. Ilga Salīte

Daugavpils 2006

131

KOPSAVILKUMS Kontaktinformācija Struktūrvienības vadītājs: Prof. Ilga Salīte Adrese: Parādes iela 1-430a Tālrunis: 5424496 Fakss: - e-pasts: [email protected]

PERSONĀLS Akadēmiskais personāls Vārds, uzvārds: Ilga Salīte Zinātniskais grāds: Dr.paed. Akadēmiskais amats: profesore, Ilgtspējīgas izglītības institūta direktore Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Holistiska ilgtspējīgas izglītības modeĜa izstrādāšana:

1) Skolotāju izglītības un tālākizglītības pār- orientēšana uz ilgtspējīgas attīstības mērėi; 2)Izglītības pētījumu attīstība izglītībā ilgtspējīgai attīstībai.

e-pasta adrese: [email protected] Personīgā mājas lapa: Vārds, uzvārds: Anita Pipere Zinātniskais grāds: Dr.psych. Akadēmiskais amats: Profesore Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējības

pamatiem saskaĦā ar UNESCO vadlīnijām. Skolotāja un pētnieka uz ilgtspējību orientēta identitāte. Konstruktīvisms izglītībā.

e-pasta adrese: [email protected] Vārds, uzvārds: Mārīte Kravale Zinātniskais grāds: Dr.paed. Akadēmiskais amats: Docente/ Ilgtspējīgas izglītības institūta vadošā

pētniece Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Izglītības un jauniešu neformālās izglītības pētniecība.

Karjeras konsultantu izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas izglītības mērėi.

e-pasta adrese: [email protected] Personīgā mājas lapa: Vārds, uzvārds: Valērijs Makarevičs Zinātniskais grāds: Dr.psych. Akadēmiskais amats: Vadošais pētnieks Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Tolerances sociāli psiholoăiskās problēmas un pe-

dagoăiskais process. Tolerance kroskulturālā kon- tekstā. Pieaugušo disleksija, motivējošā intervija, ADMIT, (sadarbībā ar Islandes, Dānijas, Franci- jas, Rumānijas partneriem). Mākslas, personības izaugsmes psiholoăija. Pieaugušo tālākizglītība.


Personīgā mājas lapa: Vārds, uzvārds: Eridiana OĜehnoviča Zinātniskais grāds: Dr.paed.

132

Akadēmiskais amats: Ilgtspējīgas izglītības institūta vadošā pētniece Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Profesionālās izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas

izglītības mērėi. Informācijas tehnoloăiju izmantošana profesionālās izglītības skolotāju sagatavošanā. Karjeras izglītība. Eksakto priekšmetu mācību līdzekĜu piemērotība no dzimumu līdztiesības aspekta. Profesiju segregācijas mazināšana.

e-pasta adrese: [email protected] Personīgā mājas lapa: Vārds, uzvārds: Inga Belousa Zinātniskais grāds: Ph.D. Akadēmiskais amats: Vadošā pētniece Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Kvalitatīvā pētniecība izglītībā, izglītības virssaturs,

holistiskā pedagoăija, skolotāju izglītības pārorientēsana uz ilgtspējīgu attīstību

e-pasta adrese: [email protected] Personīgā mājas lapa: Vārds, uzvārds: Dzintra Iliško Zinātniskais grāds: Ph.D. Akadēmiskais amats: Vadošā pētniece Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Pieaugušo izglītība.Starpkultūruizglītība.

Dzimumu lomu pētījumi, eksakto priekšmetu mācību līdzekĜu piemērotība no dzimumu līdztiesības aspekta; profesiju segregācijas mazināšana.


Personīgā mājas lapa: Vārds, uzvārds: Ilona Mičule Zinātniskais grāds: Ph.D. Akadēmiskais amats: pētniece Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Izglītības pētījumu attīstība izglītībai ilgtspējīgai

attīstībai, kristīgā mācība, mācību plānu teorijas. e-pasta adrese: [email protected], [email protected] Personīgā mājas lapa: Vārds, uzvārds: Alnis Stakle Zinātniskais grāds: Mg.paed. Akadēmiskais amats: pētnieks Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Mākslas un mediju izglītības filosofija.

Vizuālā kultūra izglītībā. Fotogrāfijas teorija un vēsture. e-pasta adrese: [email protected] Personīgā mājas lapa: www.lapas.dau.lv/alnis Vārds, uzvārds: Elita Vanaăele Zinātniskais grāds: Mg.paed. Akadēmiskais amats: lektore Galvenie zinātniskās darbības virzieni: Starpkultūru izglītība. Datu apstrāde izglītības pētījumos.

Informāciju tehnoloăijas. e-pasta adrese: [email protected] Personīgā mājas lapa:

133

Palīgpersonāls

Vārds, uzvārds Amats e-pasts, mājas lapa Ilona Mičule sekretāre [email protected],

[email protected] Mārīte Kravale sekretāre [email protected] PĀRVALDE Zinātniskā padome 2006. gadā institūta Zinātniskajā padomē darbojās: Prof. Ilga Salīte, prof. Anita Pipere, doc. Mārīte Kravale, vad. pētnieces Dzintra Iliško, Inga Belousa, Eridiana OĜehnoviča, Ilona Mičule Starptautiskā konsultatīvā padome Institūts 2003. gadā izveidojās kā viens no UNESCO/UNITWIN globālā projekta „Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas izglītības mērėi” iznākumiem. Tā izveidošana saistīta arī ar pirmā starptautiskā Eiropas tīklojuma skolotāju izglītības pārorientēšanā uz ilgtspējīgu attīstību izveidošanu. Šis tīklojums tika nodibināts Daugavpilī un kĜuva par pirmo starptautisko tīklojumu UNESCO globālā skolotāju izglītības projekta ietvaros. Atbildība par tīklojuma attīstību tika uzticēta DU Ilgtspējīgas izglītības institūtam un Debrecenas Universitātei (Ungārija). 2005. gadā Eiropas skolotāju izglītības pārorientēšanas starptautiskais tīklojums tika paplašināts satura ziĦā ar izglītības pētījumu jautājumu, tāpēc tīklojuma ikgadējā sanāksmē Fehtas universitātē tas tika pārdēvēts par Baltijas un Melnās jūras reăiona konsorciju izglītības pētījumos (BMRK) jeb Baltic and Black Sea Cirsle Consortium in Educational Research (BBCC). Institūta konsultatīvās padomes sastāvā darbojās sadarbības partneri no konsorcija, kas izveidojās pie institūta. Institūta konsultatīvajā padomē ir iekĜauti UNESCO projekta „Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas izglītības mērėi” vadītāji un pārstāvji no tīklojumā iesaistītajām universitātēm. Šis sastāvs tika papildināts ar DU Promocijas padomes locekĜiem, kuri tika ievēlēti 2005. gadā, un pārstāvjiem no citām DU fakultātēm. Vārds, uzvārds Zin. grāds, Organizācija Akad. amats 1 2 3 Čārlzs Hopkinss profesors UNESCO, Jorkas Universitāte, Kanāda Rozalina Makjūena Ph.D. UNESCO, Tenesijas Universitāte, ASV Gila Lakatoss Dr. biol., prof. Debrecenas Universitāte, Ungārija Marika Veisone Dr. psych., prof. Tallinas Universitāte, Igaunija Tatjana Bulajeva Ph.D. ViĜĦas Universitāte, Lietuva Detlevs Lindau-Banks Vec.pētn. Fehtas Universitāte, Vācija Pets Irvins Dr. biol., prof. Rodas Universitāte, DĀR Ulla Harkonena Dr., doc. Helsinku Universitāte, Somija Helēna Geretsone Ph.D. Dienvidfloridas Universitāte, ASV Leida Tatls Dr., doc. Tallinas Universitāte, Igaunija Lorna Dauna Ph.D. Rietumindijas Universitāte, Jamaika Viljams Grīns Ph.D. Dienvidoregonas Universitāte, ASV Alona Rauckiene Dr. paed., prof. Klaipēdas Universitāte, Lietuva Kerola Fortino Ph.D. ZiemeĜkolorādo Universitāte, ASV Ziole Zanotto Malhadas Ph.D. Paranas Federālā Universitāte, Brazīlija

134

Klauss Dīters Šērs profesors Fehtas Universitāte, Vācija Meriona Džounsa Dr. psych. Džona Mūra Universitāte, Lielbritānija Pīters Higgins Dr., prof. Edinburgas Universitāte, Lielbritānija Tonijs Šelkross Dr., prof. Mančesteras Metropolitēna Universitāte, Lielbritānija Ilga Salīte Dr. paed. DU, IVF Inese Jurgena Dr. paed. RPIVA Baiba Briede Dr. paed. LLU Aleksandra ŠĜahova Dr. paed. DU, MMF JeĜena Davidova Dr. paed. DU, MMF Anita Pipere Dr. psych. DU, IVF Anatolijs Salītis Dr. phys. DU, DMF PĒTNIECISKĀ BĀZE -

pedagogija mag 2007 2008 - daugavpils...

Documents