akadēmiskās maģistra studiju programmas...

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

IZGLĪTĪBAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE

Akadēmiskās maģistra studiju programmas

„PEDAGOĢIJA”

pašnovērtējuma ziņojums

par 2005./2006., 2006./2007., 2007./2008.,

2008./2009., 2009./2010. studiju gadu

Programma akreditēta 18.01.2006. – 31.12.2012.

2005./2006. studiju gads – veiktās izmaiņas





DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

AKADĒMISKĀ MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA

„PEDAGOĢIJA”

- programmas kods – 45142

- programmas īstenošanas ilgums - 2 studiju gadi (pilna laika studijas),

2,5 studiju gadi (nepilna laika studijas)

- programmas apjoms - 80 KP

- prasības uzsākot studijas - bakalaura grāds pedagoģijā vai izglītībā, vai

skolotāja profesionālā kvalifikācija

- iegūstamais grāds – pedagoģijas maģistrs (Mg. Paed.)

- programmas īstenošanas vieta - Daugavpils Universitāte

- programmas īstenošanas veids – pilna laika studijas,

nepilna laika studijas

- programmas direktore – docente no 2008./2009.st.g. asoc.profesore Inga Belousa, PhD

APSTIPRINĀTS

DU senāta sēdē

Senāta priekšsēdētājs:

V. Paškevičs

SATURS

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS ...................... 5

1.1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi ................................................................. 5

1.2. Studiju procesa organizācija un vadība ..................................................................... 5

1.3. Studiju procesa ilgums .............................................................................................. 6

1.4. Studiju programmas īstenošana ................................................................................ 6

2. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI ....................................................................... 7

3. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA........................................................... 7

3.1. Studiju programmas struktūras attīstība ................................................................... 7

3.2. Studiju programmas esošā struktūra ........................................................................ 9

4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS ..................................................................... 9

4.1. Studiju programmas satura kvalitatīvās izmaiņas ..................................................... 9

4.2. Studiju programmas esošais saturs .......................................................................... 10

5. STUDIJU PROGRAMMĀ STUDĒJOŠIE ........................................................................ 14

5.1. Studējošie ................................................................................................................ 14

5.2. Absolventi ............................................................................................................... 14

6. STUDIJU PROGRAMMAS NODROŠINĀJUMS ........................................................... 16

6.1. Akadēmiskais personāls .......................................................................................... 16

6.2. Materiāli - tehniskā bāze ......................................................................................... 22

6.3. Finansu resursi ........................................................................................................ 23

6.4. Bibliotēka ................................................................................................................ 23

7. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ ZINĀTNISKĀ UN

METODISKĀ DARBĪBA ................................................................................................ 24

7.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs ............................................................. 24

7.2. LZA piešķirtie granti un starptautiskās zinātniskās aktivitātes ............................... 25

7.3. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā .............................................................. 26

7.4. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs ...................... 29

8. ZINĀŠANU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA ................................................................ 30

9. PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR CITU AUGSTSKOLU

LĪDZĪGĀM PROGRAMMĀM ..................................................................................... 30

10. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA ........................................... 31

11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS ....................................... 35

11.1. Sadarbība ar docētājiem ........................................................................................ 35

11.2. Studiju programmas akreditācijas plāns ................................................................ 35

11.3. Plānotās izmaiņas .................................................................................................. 35

PIELIKUMI:

1. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studiju plāni

2. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studiju kursu apraksti

3. PIELIKUMS. Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkums un zinātniskās darbības

pārskati

4. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” pašizvērtējuma ziņojumi

5. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studiju maksas aprēķini

6. PIELIKUMS. Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām maģistra studiju

programmā “Pedagoģija”

7. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmā “Pedagoģija” aizstāvēto maģistra darbu tēmas

8. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” īstenošanā iesaistīto docētāju CV

9. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” pašizvērtējums par 2007./2008.

studiju gadu pēc SVID metodes

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

1.1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi

Pēcakreditācijas periodā pakāpeniski tika pārveidots programmas mērķis un uzdevumi.

Tie ir saturiski saskaņoti ar jaunajām tendencēm izglītības sistēmā Eiropas Savienībā, ar MK

noteikumos Nr.2 “Par valsts akadēmiskās izglītības standartu” aprakstītajām prasībām, ar

akreditācijas komisijas ieteikumiem konkretizēt programmas akadēmisko ievirzi, un ar DU

Izglītības un vadības fakultātes prioritārajiem pētniecības virzieniem. Pašreizējā redakcijā studiju

programma paredz pedagogu akadēmisku izglītošanu, īpaši atbalstot pedagoģijas zinātnes

attīstību Latgales reģionā.

Studiju programmas mērķis:

Nodrošināt padziļinātu teorētisko zināšanu apguvi un sagatavošanos patstāvīgai zinātniskās

pētniecības darbībai pedagoģijas jomā, specializējoties vienā no piedāvātajām pedagoģijas

apakšnozarēm.

Studiju programmas uzdevumi:

Nodrošināt kritiski refleksīvu izpratni par pedagoģiju kā zinātņu nozari tās attīstības daudzveidībā gan vispārīgi, gan vienā no piedāvātajām pedagoģijas apakšnozarēm;

Nodrošināt pētniecisko prasmju attīstību un aktivizēt to izmantošanu ar izglītību saistītu problēmu risināšanā un izglītības darbības sasaistei ar pedagoģijas teoriju;

Veicināt kritiski refleksīvu pedagoģiskās domāšanas attīstību, kas paplašina un padziļina pedagoga profesionālās darbības atskaites sistēmu un profesionālās identitātes pilnveidi.

Studējošie apgūst pedagoga profesijai nepieciešamās akadēmiskās zināšanas, prasmes,

attieksmes un pieredzi pedagoģiskā procesa plānošanai, vadīšanai, izvērtēšanai un pētniecībai.

Mainoties izglītības situācijai un uzlabojoties ekonomiskajam stāvoklim, šobrīd pedagogiem ir

svarīgas pētniecības prasmes un kritiski analītiska pieeja pedagoģijas zinātnes tālākai attīstībai,

īpaši Latgales reģionā.

2005./2006. studiju gads – izmaiņu nav





1.2. Studiju procesa organizācija un vadība

Studiju process maģistra studiju programmā “Pedagoģija” ir organizēts atbilstoši

Daugavpils Universitātes Satversmei, Augstskolu likumam, Latvijas Republikas MK

noteikumiem Nr.2 “Par valsts akadēmiskās izglītības standartu” un citiem normatīvajiem

dokumentiem, kuri ir spēkā Latvijas Republikā, kā arī saskaņā ar DU Senātā pieņemtiem studijas

reglamentējošiem dokumentiem. Imatrikulācija notiek saskaņā ar DU Uzņemšanas noteikumiem,

kurus ik gadu apstiprina DU Senāts.






1.3. Studiju procesa ilgums

Akadēmiskās maģistra studiju programas “Pedagoģija” apjoms ir 80 kredītpunkti. Pilna laika studiju veidā to paredzēts apgūt 2 akadēmiskajos gados un nepilna laika studiju veidā – 2,5

akadēmiskajos gados.






1.4. Studiju programmas īstenošana

Studijas notiek Daugavpils Universitātē pilna laika studiju veidā par valsts budžeta un

fizisku vai juridisku personu iemaksātiem studiju maksas līdzekļiem un nepilna laika studiju

veidā par fizisku vai juridisku personu iemaksātiem studiju maksas līdzekļiem.

Programmas kopējais kredītpunktu skaits ir 80. Studiju procesa nodrošināšanai tiek

izmantotas gan lekcijas, gan praktiskās nodarbības, gan individuālais darbs.

Daļu no programmas studenti apgūst patstāvīgi. Studentu patstāvīgais darbs ir 37,5% no

kopējā kursu apjoma. Tas ir: uzstāšanās ar ziņojumu vismaz vienā zinātniskajā konferencē vai

zinātniskajos lasījumos (4 KP), zinātniskā raksta sagatavošana (6 KP) un maģistra darba izstrāde

(20 KP). Šo patstāvīgajam darbam atvēlēto laiku pārrauga maģistra darba zinātniskais vadītājs.

Lekcijām ir studiju kursa ievada, konsultējoša, rezumējoša un izvērtējoša funkcija.

Docētāji lekciju nodrošināšanai izmanto video projektorus, kodoskopus, un TV. Video

projektoru izmantošana lekcijās tiek uzskatīta par visoptimālāko. Fakultātes pašieņēmumi ir

devuši iespējas materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, lai katrs docētājs varētu to izmantot

atbilstoši sagatavotajiem studiju kursa izklāsta materiāliem.

Praktiskās nodarbības tiek organizētas kā semināri, kur tiek sekmēta studentu sociālo

prasmju attīstība, pilnveidotas individuālā vai grupu darba prezentācijas un analīzes prasmes,

sava viedokļa izteikšana. Darbojoties šādā veidā, studenti bagātina viens otra pieredzi, apmainās

domām, apzinās pastāvošo viedokļu daudzveidību. Tā kā būtisks ir maģistrantu patstāvīgais

darbs ar literatūras avotiem, izlasītais materiāls tiek analizēts grupu diskusijās. Semināros notiek

diskusijas par aktuālām pedagoģijas problēmām, kā arī informācijas, ideju un pieredzes apmaiņa.

Dažos studiju kursos praktiskās nodarbības tiek organizētas arī kā laboratorijas darbi datorklasēs.

Individuālais darbs ir orientēts uz studentu vajadzībām, viņu interešu virzību studiju

kursu prasību ietvaros, didaktisko materiālu un metodiku izstrādi konkrētam pedagoģiskam

procesam, kā arī darbam ar studiju kursam obligāto un papildus literatūru. Individuālais darbs

studiju procesa nodrošināšanai tiek izmantots zinātnisko publikācijas, konferences prezentāciju

un maģistra darba izstrādes sekmēšanai. Individuālais darbs atspoguļo studentu izvēlētās

pedagoģijas apakšnozares īpatnības.

Lai sekmīgi īstenotu studiju programmu un apgūtu jaunas studiju formas, mācību

metodes un metodiskos paņēmienus, docētāji apmeklē dažādus seminārus, piedalās pieredzes

apmaiņas aktivitātēs, kvalifikācijas celšanas kursos un projektos (skatīt akadēmiskā personāla

attīstības kopsavilkums un zinātniskās darbības pārskatus 3.pielikumā).






2. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI

Daugavpils Universitāte dod iespēju apgūt akadēmisko maģistra studiju programmu

“Pedagoģija” reflektantiem ar akadēmisko bakalaura grādu pedagoģijā vai skolotāja kvalifikāciju

un profesionālo bakalaura grādu izglītībā vai augstāko profesionālo pedagoģisko izglītību, kurā ir

pedagoģijas bakalaura studiju programmas standarts.

Studentu ieskaitīšana studiju programmā notiek pēc rakstiska (referāts par izvēlēto

maģistra darba tēmu) un mutiska (pārrunas par referātā izklāstīto tēmu) pārbaudījumu veikšanas.

Studiju maksas apjomu un kārtību katram nākošajam studiju gadam iesaka Izglītības un

vadības fakultātes Dome un apstiprina Daugavpils universitātes Senāts. Studiju norisi kontrolē

DU Izglītības un vadības fakultāte, DU Studiju daļa un tās izpildi organizē studiju programmas

direktors.

Papildus informācija par studiju iespējām pieejama Daugavpils Universitātes Studiju

daļā, Daugavpils Universitātes mājas lapā (www.du.lv), un IVF Mācību metodiku katedrā.

Reklāmas un informatīvo izdevumu sarakstu par studiju iespējām skatīt 6.pielikumā.

2005./2006. studiju gads – Ir izmainīti imatrikulācijas noteikumi. Studējošo ieskaitīšana studiju

programmā notiek konkursa kārtībā, pretendentiem uzņemšanas komisijā iesniedzot apliecinošu

dokumenta oriģinālu par bakalaura grādu pedagoģijā vai izglītībā, vai skolotāja profesionālo

kvalifikāciju. Pretendenti konkursā piedalās ar gala/valsts pārbaudījumu vidējo atzīmi.


2007./2008. studiju gads – Ir izmainīti imatrikulācijas noteikumi. Studējošo ieskaitīšana studiju

programmā notiek konkursa kārtībā, pretendentiem uzņemšanas komisijā uzrādot dokumentu par

augstāko izglītību ar pielikumu (akadēmiskais bakalaura grāds pedagoģijā vai 2.līmeņa augstākā

profesionālā pedagoģiskā izglītība (skolotāja kvalifikācija un profesionālais bakalaura grāds

izglītībā), vai 2. līmeņa augstākā profesionālā izglītība pedagoģijas jomā) un iesniedzot tā kopiju.

Pretendenti konkursā piedalās ar gala/valsts pārbaudījumu vidējo atzīmi.



3. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA

3.1. Studiju programmas struktūras attīstība

Studiju programmas attīstību ir ietekmējuši vairāki faktori. Ievērojot programmas prasību

atbilstību mūsdienu augstākās izglītības tendencēm, pārmaiņas augstākās izglītības likumdošanā

- MK noteikumus Nr.2 “Par valsts akadēmiskās izglītības standartu”, kas stājās spēkā ar

2002.gada 9.janvāri, programmas docētāju līdzdalību vietējos un starptautiskos projektos,

pētījumos un pieredzes apmaiņā, un akreditācijas komisijas novērtēšanas ziņojumā ieteiktās

rekomendācijas, laika posmā no 1999. līdz 2005. studiju gadam programmā veiktas studiju

programmas apjoma un satura kvalitatīvas un kvantitatīvās izmaiņas, kas īstenotas vairākos

posmos:

http://www.du.lv/

1.posms – 2000.-2001.g. un 2001./2002. studiju gads. Akreditētās maģistra studiju

programmas “Pedagoģija” darbības uzsākšana. Šajā periodā intensīvi notiek (1) materiāli

tehniskās bāzes uzlabošana un atjaunošana; (2) studiju plānā paredzēto studiju kursu mērķu,

uzdevumu, kursu satura un metožu saskaņošana atbilstoši studiju programmas koncepcijai; (3)

personāla akadēmiskā izaugsme – paplašinās starptautisko projektu un sadarbības pieredze.

Skatīt pašizvērtējuma ziņojumu par 2001./2002. studiju gadu 4.pielikumā.

2.posms – 2002./2003. studiju gads. Tiek intensīvi diskutēts par noteikumu ieviešanu un

modelētas optimālās iespējas palielināt kredītpunktu skaitu studiju kursiem teorētisko atziņu

aprobācijai izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā un samērot to ar kredītpunktu skaitu

studiju kursiem, kas piedāvā teorētisko atziņu izpēti izvēlētajā zinātņu nozarē. Specifika, kad

visām piedāvātajām apakšprogrammām studiju programmas A sadaļa (28 KP) ir kopīga, bet B

un C sadaļas, ko koordinē minēto apakšprogrammu izpilddirektori, paliek nemainīgas. Skatīt

pašizvērtējuma ziņojumu par 2002./2003. studiju gadu 4.pielikumā.

3. posms – 2003./2004. studiju gads. Pamatojoties uz iepriekšējā studiju gadā

modelētajām iespējām, tiek veiktas izmaiņas, kas saistās ar studiju kursu skaitu teorētisko atziņu

aprobācijai izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā. Līdzās sadaļai Piedalīšanās zinātnisko

semināru darbā (15 KP) tiek piedāvāta Pētījuma rezultātu aprobācija (15 KP), kas ietver

sekojošas sadaļas: “Zinātniskā raksta sagatavošana publicēšanai” (4 KP), “Pētījuma rezultātu

apkopošanas un ziņojums konferencē” (3 KP), “Uzstāšanās maģistra zinātniskajos lasījumos" (3

KP), un “Maģistra prakse” (5 KP). Skatīt pašizvērtējuma ziņojumu par 2003./2004. studiju gadu

4.pielikumā.

4. posms – 2004./2005. studiju gads. Tiek izvērtēta ieviesto izmaiņu īstenošana praksē

un programmas sadaļa “Teorētisko atziņu aprobācija” visas programmas kā vienota veseluma

kontekstā. Šī posma noslēgumā tiek apzināti pamatprincipi maģistra studiju programmas tālākai

un ilgtspējīgai īstenošanai, kas balstās gan uz MK noteikumiem Nr.2 “Noteikumi par valsts

akadēmiskās izglītības standartu”, gan uz reģionālās vides pieprasījumu, gan uz DU Izglītības un

vadības fakultātes reālajām iespējām. Apzinātie pamatprincipi tiek pilnībā noformulēti iesākot

jauno 2005./2006. studiju gadu. Tie ir: (1) nepieciešamība studiju kursus gan obligātā satura

daļā, kas piedāvā teorētisko atziņu izpēti izvēlētajā zinātņu nozarē, gan sadaļā, kas piedāvā

studiju kursus teorētisko atziņu aprobācijai izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā, savstarpēji

apvienot un integrēt, kas nosaka docētāju sadarbību gan studiju kursa pasniegšanā, gan studentu

snieguma izvērtēšanā; (2) nepieciešamība identificēt kopējo pamatu īstenojamo

apakšprogrammu studiju kursu saturā (piemēram, starpkultūru skatījums, vizuālā kultūra,

integrācija, u.tml.), to apvienot, izveidojot jaunus vai papildinot esošos studiju kursus, ko

piedāvāt kā visām apakšprogrammām kopīgus; (3) nepieciešamība saglabāt izvēles iespēju

studējošajiem specializēties vienā no piedāvātajām apakšnozarēm, kas nosaka piedāvājuma

ieviešanu pirmajā – obligātajā studiju programmas daļā studēt “Izvēlētās pedagoģijas

apakšnozares teorētiskie pamati” (5 KP) otrajā daļā – “Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares

teorētisko atziņu aprobācija” (3 KP). Skatīt pašizvērtējuma ziņojumu par 2004./2005. studiju

gadu 4.pielikumā.

2005./2006. studiju gads – 5.posms – no 2005. studiju gada. Tiek izvērtēta ieviesto izmaiņu

īstenošana praksē, meklēti veiksmīgākie risinājumi un tālākas studiju programmas struktūras

attīstības iespējas.

2006./2007. studiju gads – Tiek īstenotas un izvērtētas iepriekšējos studiju gados veiktās

izmaiņas un tiek meklētas iespējas tālākai studiju programmas struktūras attīstībai. Tiek izvērtēti

varianti specializāciju tālākai modernizācijai un iekļaušanai pēctecības nodrošināšanai starp

maģistra studiju programmu “Pedagoģija” un doktora studiju programmu “Pedagoģija”, kas arī

tiek īstenota DU IVF.




3.2. Studiju programmas esošā struktūra

Studiju programmas apjoms ir 80 kredītpunkti. Piedāvātie studiju kursi veido trīs sadaļas:

(1) teorētisko atziņu izpēte, ko veido teorētiskie studiju kursi pedagoģijas zinātņu nozares

teorētisko atziņu izpētei 30 KP apjomā, (2) teorētisko atziņu aprobācija, ko veido zinātniskie

semināri teorētisko atziņu un pētījuma rezultātu aprobācijai gan pedagoģijas zinātņu nozares

kopumā, gan izvēlētās pedagoģijas apakšnozares aktuālāko problēmu aspektā 30 KP apjomā, un

(3) pētnieciskais darbs, kas ietver maģistra darba izstrādi 20 KP apjomā (3.2.1.tabula). 3.2.1.tabula

Maģistra studiju programmas vispārīgā struktūra

1. Teorētisko atziņu izpētes obligātie kursi (30 KP)

2. Teorētisko atziņu aprobācija:

1.1. Zinātniskie semināri (20 KP) 1.2. Pētījuma rezultātu aprobācija (10 KP)

3. Pētnieciskais darbs (maģistra darbs – 20 KP)






4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS

4.1. Studiju programmas satura kvalitatīvās izmaiņas

Sakarā ar studiju programmas īstenošanu ietekmējošajām objektīvajām pārmaiņām –

pedagoģijas kā zinātnes un prakses nepārtrauktu attīstību, programmas prasību atbilstību

mūsdienu akadēmiskās izglītības tendencēm, pārmaiņām augstākās izglītības likumdošanā - MK

noteikumi Nr.2 “Par valsts akadēmiskās izglītības standartu”, un subjektīvajām izmaiņām –

akreditācijas komisijas novērtēšanas ziņojumā ieteiktajām rekomendācijām, programmā

iesaistīto docētāju profesionālās kompetences izaugsmi piedaloties vietējos un starptautiskos

projektos, pētījumos un domu apmaiņā, programmā piedāvāto studiju kursu saturs ir izmainīts

sekojoši:

ir palielināts kredītpunktu skaits izglītības filosofijas kursu sadaļai;

ir palielināts kredītpunktu skaits izglītības pētījuma metodoloģijas un organizācijas sadaļai, līdzsvarojot kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības pamatu samēru un papildinot to ar datu

datorapstrādes semināru;

no īstenoto apakšprogrammu studiju kursu satura ir izkristalizētas kopējās tēmas: (1) multikulturāla izglītība, kas piedāvāta kā atsevišķs studiju kurss “Izglītība daudzkultūru

vidē” (3 KP); (2) izglītības saikne ar mākslu un masu mēdijiem, kas piedāvāta kā studiju

kurss “Vizuālā kultūra izglītībā” (2 KP); (3) pieaugušo izglītība, kas piedāvāta kā studiju

kurss “Pieaugušo izglītības teorētiskie un praktiskie aspekti” (3 KP);

ir apzināta nepieciešamība akcentēt skolotāja identitāti un misiju, kas piedāvāta kā “Skolotāja profesionālās identitātes pilnveide” (2 KP);

ir apvienoti studiju kursi “Vides pedagoģija”, “Garīguma pedagoģija” un “Holistiskā pedagoģija”, tos papildinot ar sadaļu “Integrētā pieeja izglītībai”;

ir apvienoti studiju kursi “Didaktika” un “Pedagoģiskā psiholoģija”, izveidojot studiju kursu “Mūsdienu didaktiskās pieejas un to pedagoģiski psiholoģiskie risinājumi”.

Izmaiņas studiju plānā konceptuāli atspoguļo izmaiņas studiju programmas mērķa un uzdevumu

formulējumos. Lai izvairītos no studiju kursu sadrumstalotības, pārstrukturējot studiju

programmu, tie ir apvienoti un integrēti. Tam sekojošā studiju kursu satura pilnveide, ko veic

katrs docētājs, nodrošina studējošo padziļinātu teorētisko zināšanu apguvi, kritiskas izpratnes

veidošanos un sagatavo studējošos patstāvīgai zinātniskās pētniecības darbībai pedagoģijas jomā.

Tas nodrošina iedziļināšanos pedagoģiskās problemātikas izpētē gan vispārīgi un no dažādiem

aspektiem, gan atbilstoši izvēlētai apakšnozarei. Veiktās izmaiņas pilnīgāk nodrošina studiju

plāna secīgumu un programmas iekšējo integritāti.

Ir saglabāta ievirze studējošo profesionālās identitātes pilnveidei, kas ir būtiski saistīta ar

studējošo pētnieciskās kompetences attīstību. Šī izmaiņa veikta, izvērtējot studiju plāna

īstenošanu atbilstoši apakšnozaru specifikai, kas tika saglabāta kā būtiska programmas

realizācijas iezīme. Līdz ar to, studiju plānā skaidrāk saskatāmas akadēmiski virzītas studiju

programmas iezīmes. Skatīt studiju programmas studiju plānu 2004./2005.studiju gadam

1.pielikumā.






4.2. Studiju programmas esošais saturs

4.2.1.tabula

Akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studiju kursi

STUDIJU KURSA NOSAUKUMS KP

SKAITS

VĒRTĒJUMA

FORMA

DOCĒTĀJS

1. TEORĒTISKO ATZIŅU IZPĒTES OBLIGĀTIE KURSI (30 KP)

1.Izglītības filosofija:

Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu

problēmjautājumi

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai

Inovāciju un nākotnes izglītības tendences

6 Eksāmens Dr.paed., prof. Ilga Salīte

Dr.psych., asoc.prof. No 2008./2009.st.g. prof. Anita Pipere

PhD, doc. No 2008./2009.st.g. asoc.prof. Inga Belousa

No 2006./2007.st.g. Dr.paed., doc.Rudīte Grabovska

2. Mācību plānu teorija, izveide

un izvērtējums

2 Eksāmens Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiņa

Dr.paed., prof. Ilga Salīte

PhD, doc. No 2008./2009.st.g. asoc.prof. Dzintra Iliško

No 2006./2007.st.g. PhD, doc. Ilona Mičule

3. Pedagoģijas teoriju kritisks

izvērtējums

2 Eksāmens Dr.paed., doc. No 2008./2009.st.g. pētn.Eridiāna Oļehnoviča

Dr.paed., prof. Ilga Salīte


No 2009./2010.st.g. Dr.paed., doc. Mārīte Kravale-Pauliņa

4. Mūsdienu didaktiskās pieejas

un to pedagoģiski psiholoģiskie

risinājumi

3 Eksāmens Dr.habil.paed., prof. Irēna Žogla

Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiņa



Dr.psych., doc. No 2008./2009.st.g. pētn. Valērijs Makarevičs

No 2007./2008.st.g. Mg.paed., Mg.psych., as.Ilga Stikute

No 2009./2010.st.g. Dr.paed., prof.Jeļena Davidova

5. Holistiskā pedagoģija:

Vides pedagoģija

Integrētā pieeja izglītībai

Garīguma pedagoģija

6

Eksāmens Dr.paed., prof. Ilga Salīte


Mag.Paed., lekt. Rudīte Grabovska


6. Pētījuma metodoloģija un

organizācija izglītībā:

Zinātniskā darba izstrādes teorētiskais seminārs

Kvalitatīvās pētniecības pamati

Kvantitatīvās pētniecības pamati

Seminārs datu datorapstrādē

6

Eksāmens Dr.paed., prof. Ilga Salīte


Dr.habil.psych., prof. AleksejsVorobjovs

Dr.Psych., as.prof. Irēna Kokina

Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiņa


Mag.Paed., lekt. Elita Vanaģele

Mag.Paed., Alnis Stakle

No 2007./2008.st.g. Dr.phys., doc. Svetlana Ignatjeva


7. Izvēlētās pedagoģijas

apakšnozares teorētiskie pamati (studējošais izvēlas vienu no

apakšnozarēm):

Eksāmens Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares docētāju grupa

Pedagoģijas teorija un vēsture 5 Dr.paed., doc. No 2008./2009.st.g. pētn. Eridiāna Oļehnoviča

Dr.habil.paed., prof. Irēna Žogla

Izglītības darba vadība 5 Dr.Psych., as.prof. Irēna Kokina


No 2006./2007.st.g. Mg.psych., as. Andrejs Zagorskis

No 2007./2008.st.g. Mg.paed., as. Olga Arhipova

Sociālā pedagoģija 5 Dr.habil.psych., prof. A.Vorobjovs

Speciālā pedagoģija 5 Mag.Paed., lekt. Vija Guseva

Mag.Paed., Anna Baumane

Pirmsskolas un sākumskolas

pedagoģija 5 Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiņa

Dr.paed., doc. Ilze Miķelsone

Mag.Paed., Ženija Bērziņa

Vides izglītība pamatskolā 5 Dr.paed., prof. Ilga Salīte

Dr.Phys., as.prof. Antonijs Salītis

No 2006./2007.st.g. Dr.paed., doc. Rudīte Grabovska

Mūzikas pedagoģija 5 Dr.paed., doc. Edgars Znutiņš

Dr.Paed., as.prof. Skaidrīte Ērliha

Vizuālās mākslas mācību

metodika 5 Dr.paed., prof. Aleksandra Šļahova

Mag.Paed., lekt. Ilze Volonte

Informātikas mācību metodika 5 Dr.paed., prof. Pāvels Drozdovs

Dr.paed., doc. Nellija Bogdanova

Mājturības mācību metodika 5 Dr.habil.paed., prof. Jānis Pokulis

Mag.Paed., lekt. Irēna Timinska

Ģimenes un pirmsskolas

pedagoģija 5 No 2009./2010.st.g. Mg.Paed., pētn.Elga Drelinga

Kopā: 30 KP

2. TEORĒTISKO ATZIŅU APROBĀCIJA

A. ZINĀTNISKIE SEMINĀRI (20 KP)

8. Izglītība daudzkultūru vidē 3 Diferencētā ieskaite




9.Personības attīstības teorijas

un iezīmes mūsdienās

3 Diferencēt

ā ieskaite


Dr.psych., asoc.prof. Irēna Kokina

Dr.psych., doc. Valērijs Dombrovskis

Dr.psych., doc. Svetlana Guseva

10. Izglītības sistemoloģija 2 Diferencēt

ā ieskaite

Dr.paed., prof. Andris Broks

No 2009./2010.st.g. Dr.paed., prof. Ilga Salīte

11. Pieaugušo izglītības teorētiskie un praktiskie aspekti

3 Diferencēt

ā ieskaite



12. Sadarbības psiholoģija un pedagoģija

2 Diferencēt

ā ieskaite

Dr.psych., doc. Tatjana Uzole

Dr.psych., asoc.prof. Irēna Kokina

Dr.psych., doc. Valērijs Dombrovskis



No 2007./2008.st.g. Dr.paed., doc.Indra Odiņa

13. Skolotāja profesionālās identitātes pilnveide

2 Diferencēt

ā ieskaite




Dr.psych., doc. Tatjana Uzole

14. Vizuālā kultūra izglītībā

2 Diferencēt

ā ieskaite

Dr.paed., doc. No 2008./2009.st.g. pētn. Eridiāna Oļehnoviča

Mag.Paed., Alnis Stakle

15. Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares teorētisko atziņu

aprobācija (studējošais izvēlas

vienu no apakšnozarēm):

Diferencēt

ā ieskaite

Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares docētāju grupa

Pedagoģijas teorija un vēsture 3 Dr.paed., doc. No 2008./2009.st.g. pētn. Eridiāna Oļehnoviča

Dr.habil.paed., prof. Irēna Žogla

Izglītības darba vadība 3 Dr.Psych., as.prof. Irēna Kokina


No 2006./2007.st.g. Mg.psych., as. Andrejs Zagorskis

No 2007./2008.st.g. Mg.paed., as. Olga Arhipova

Sociālā pedagoģija 3 Dr.habil.psych., prof. A.Vorobjovs

Speciālā pedagoģija 3 Mag.Paed., lekt. Vija Guseva

Mag.Paed., Anna Baumane

Pirmsskolas un sākumskolas

pedagoģija 3 Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiņa


Mag.Paed., Ženija Bērziņa

Vides izglītība pamatskolā 3 Dr.paed., prof. Ilga Salīte

Dr.Phys., as.prof. Antonijs Salītis

No 2006./2007.st.g. Dr.paed., doc. Rudīte Grabovska

Mūzikas pedagoģija 3 Dr.paed., doc. Edgars Znutiņš

Dr.Paed., as.prof. Skaidrīte Ērliha

Vizuālās mākslas mācību

metodika 3 Dr.paed., prof. Aleksandra Šļahova

Mag.Paed., lekt. Ilze Volonte

Informātikas mācību metodika 3 Dr.paed., prof. Pāvels Drozdovs

Dr.paed., doc. Nellija Bogdanova

Mājturības mācību metodika 3 Dr.habil.paed., prof. Jānis Pokulis

Mag.Paed., lekt. Irēna Timinska

Kopā: 20 KP

B. PĒTĪJUMU REZULTĀTU APROBĀCIJA (10 KP)

16. Zinātniskā raksta

sagatavošana publicēšanai

6 Zinātniskais vadītājs

17. Pētījumu rezultātu

apkopošana un uzstāšanās

konferencē/maģistra

zinātniskajos lasījumos

4 Zinātniskais vadītājs

Kopā: 10 KP

2. PĒTNIECISKAIS DARBS (20 KP)

18. Maģistra darba izstrāde 20 Zinātniskais vadītājs

KOPĀ: 80 KP

Noslēguma pārbaudījumi: 1. Gala eksāmens pedagoģijā

2.Maģistra darba aizstāvēšana

Prasības akadēmiskā maģistra grāda iegūšanai ir sekmīgi apgūta studiju programma, nokārtots

gala eksāmens pedagoģijā un aizstāvēts maģistra darbs.

2005./2006. studiju gads – Ir notikušas izmaiņas, kas saistītas ar izvēlēto pedagoģijas

apakšnozaru piedāvājumu 1.studiju kursa studentiem. Studentu skaita palielināšanās

specializācijā “Pirmsskolas un sākumskolas pedagoģija” un iespējas padziļināt abu

specializācijas kopmpentu teorētisko pamatu un teorētisko atziņu aprobācijas studijas, tā ir

sadalīta divās atsevišķās specializācijās – “Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija” un

“Pamatskolas pedagoģija” – saturu būtiski nemainot, bet padziļinot. Ir precizēti un pašreizējai

izglītības situācijai pielāgoti trīs citu specializāciju nosaukumi, proti, “Vizuālās mākslas mācību

metodika” pārveidota kā “Mākslas pedagoģija“, “Mājturības mācību metodika” kā

“Profesionālā pedagoģija”, un “Informātikas mācību metodika” kā “Informātika un e-studijas”,

kā tas tika plānots akreditācijas ziņojumā (skatīt sadaļu 11.3). Šo triju specializāciju saturs ir

palicis nemainīgs. Ir piedāvāta jauna specializācija “Reliģijas izglītība”. Kvalitatīvas

nodrošināšanas iespēju trūkuma dēļ netiek piedāvāts izvēlēties specializācijas – “Sociālā

pedagoģija” un “Speciālā pedagoģija”.

Kopumā šajā studiju gadā uzņemšanas noteikumos pirmajam studiju kursam tiek piedāvāts

izvēlēties vienu no 10 specializācijām. Apakšnozaru piedāvājuma salīdzinošo apkopojumu pa

studiju kursiem skatīt tabulā 4.2.2.

4.2.2.tabula

Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” apakšnozaru piedāvājuma salīdzinājums

PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARU IZVĒLE 1.KURSAM

PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARU IZVĒLE

2. UN 3. KURSAM

1. Pedagoģijas teorija un vēsture Pedgoģijas teorija un vēsture 1.

2. Izglītības darba vadība Izglītības darba vadība 2.

3. Vides izglītība pamatskolā Vides izglītība pamatskolā 3.

4. Mūzikas pedagoģija Mūzikas pedagoģija 4.

5. Pamatskolas pedagoģija Pirmsskolas un sākumskolas pedagoģija

5.

6. Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija

7. Mākslas pedagoģija Vizuālās mākslas mācību metodika 6.

8. Profesionālā pedagoģija Mājturības mācību metodika 7.

9. Informātika un e-studijas Informātikas mācību metodika 8.

10. Reliģijas izglītība - 9.

11. - Sociālā pedagoģija 10.

12. - Speciālā pedagoģija 11.


2007./2008. studiju gads – DU Senāta 2007.gada 29.augusta sēdē nolēma, apstiprināt izmaiņas

specializācijas nosaukumā “Vides izglītība pamatskolā” uz “Vides un ilgtspējīga izglītība” ka

sakarā ar to, ka studiju kursu saturs šajā specializācijā ir attiecināms ne tikai uz pamatskolu un ir

paplašināts ar ilgtspējības aspektu. Līdz ar to, specializāciju piedāvājums 2007./2008.studiju

gadā ir sekojošs:

1. Vides un ilgtspējīga izglītība 2. Pedagoģijas teorija un vēsture 3. Izglītības darba vadība 4. Mūzikas pedagoģija 5. Pamatskolas pedagoģija 6. Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija 7. Mākslas pedagoģija 8. Profesionālā pedagoģija 9. Informātika un e-studijas 10. Reliģijas izglītība



5. STUDIJU PROGRAMMĀ STUDĒJOŠIE

5.1. Studējoš ie 5.1. tabula

Studējošo skaita dinamika

PILNA LAIKA STUDIJAS NEPILNA LAIKA STUDIJAS KOPĀ

1. studiju gads 2. studiju gads 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads

1999./2000. 78 9 - 70 - 157

2000./2001. 156 85 - - - 241

2001./2002. 38 181 - - - 219

2002./2003. 119 44 - - - 163

2003./2004. 159 118 - - - 277

2004./2005. 15 46 84 111 21 277

2005./2006. 17 14 32 71 119 253

2006./2007. 21 17 48 31 63 180

2007./2008. 16 16 16 50 34 132

2008./2009. 20 20 10 18 51 119

2009./2010. 20 13 - 9 11 53

2005./2006. studiju gads - studiju programmā studē pilna laika studijās 31 studenti, nepilna

laika studijās - 235 studenti.

2006./2007. studiju gads – studiju programmā studē pilna laika studijās 38 studenti, nepilna

laika studijās - 142 studenti. Šajā studiju gadā no 17 pirmā studiju gada studējošajiem pilna laika

studijās 15 studenti studē par budžeta līdzekļiem un 2 studē par maksu.

2007./2008. studiju gads – Studiju programmā pilna laika studijās studē 32 studenti, no kuriem

27 studenti studē par budžeta līdzekļiem un 5 studenti studē par maksu, un nepilna laika studijās

– 100 studenti.


32 studenti studē par budžeta līdzekļiem un 8 studenti studē par maksu, un nepilna laika studijās

– 79 studenti.


visi studenti studē par budžeta līdzekļiem, un nepilna laika studijās – 20 studenti.

5.2. Absolventi 5.2. tabula

Absolventu skaita dinamika

PILNA LAIKA STUDIJAS NEPILNA LAIKA STUDIJAS KOPĀ

1998./1999. 9 50 59

1999./2000. 7 - 7

2000./2001. 57 - 57

2001./2002. 141 - 141

2002./2003. 31 - 31

2003./2004. 80 - 80

2004./2005. 16 8 24

2005./2006. 6 102 108

2006./2007. 16 63 79

2007./2008. 12 25 37

2008./2009. 16 28 44

2009./2010. 12 9 21

Studiju programmas diploma pielikums atbilst MK noteikumiem Nr.450. Tas sniedz

objektīvu informāciju un nodrošina kvalifikāciju apliecinošu dokumentu akadēmisku un

profesionālu atzīšanu. Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diplomā minētās personas

sekmīgi pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Aizstāvēto maģistra darbu

tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.

2005./2006. studiju gads – Studiju programmu absolvē 108 studenti, saņemot maģistra grādu

pedagoģijā, kas ir 81%.



2007./2008.studiju gads – Studiju programmu absolvē 37 studenti, saņemot maģistra grādu




2009./2010. studiju gads – Studiju programmu absolvē 21 students, saņemot maģistra grādu

pedagoģijā, kas ir 87,5%.

6. STUDIJU PROGRAMMAS NODROŠINĀJUMS

6.1. Akadēmiskais personāls

Akadēmisko maģistra studiju programmu “Pedagoģija” nodrošina 49 docētāji (6.1.

tabula). Tajā skaitā 36 docētājiem pamatdarbs ir DU, 13 docētāji ir vieslektori.

2005./2006. st.g. akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” īstenošanu nodrošina

52 docētāji. Tajā skaitā 39 docētājiem pamatdarbs ir DU, 13 docētāji ir vieslektori.

6.1. tabula

Studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji

Nr Uzvārds, vārds Grāds, amats Pamatdarba vieta

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

Broks Andris

Davidova Jeļena

Drozdovs Pāvels

Jurgena Inese

Krastiņa Elfrīda

Maslo Irina

Pokulis Jānis

Salīte Ilga

Samuseviča Alīda

Šļahova Aleksandra

Vorobjovs Aleksejs

Žogla Irēna

Dr.Phys., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Habil.Paed., prof.


Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Habil.Psych.,



LU, Fizikas un matemātikas fakultāte

DU, MMF, Instr. spēles un mūz. teor. kat.

DU, DMF, Informātikas katedra

RPIVA, Vispārīgās pedagoģijas katedra

DU, IVF, Mācību metodiku katedra

LU, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte

DU, IVF, Pedagoģijas katedra


LPA, Pedagoģijas katedra

DU, MMF, Mākslu katedra

DU, SZF, Sociālās psiholoģijas katedra


13

14

15

16

17

18

19

20

21

22

Briede Baiba

Daugulis Ēvalds

Ērliha Skaidrīte

Kokina Irēna

Ņikiforovs Oļegs

Pipere Anita

Salītis Antonijs

Strazdiņa Irina

Līdaka Anita

Lasmanis Aivars

Dr.Paed., as.prof.

Dr.Art., as.prof.

Dr.Paed., as.prof.

Dr.Psych., as.prof.

Dr.Psych., as.prof.

Dr.Psych., as.prof.

Dr.Phys., as.prof.

Dr.Psych., as.prof.

Dr.Paed., as.prof.

Dr.Paed., as.prof.

LLU, Izglītības un mājsaimniecības inst.dir.

DU, MMF, Instrumentu sp. un mūz.teor.kat.

DU, MMF, Kora diriģēšanas katedra

DU, IVF, Pedagoģiskās psiholoģijas katedra

RPIVA, Izglītības psiholoģijas katedra


DU, DMF, Fizikas katedra

LPA, Psiholoģijas katedra



23

24

25

26

27

28

29

30

31

32

33

34

Bogdanova Nellija

Dombrovskis Valērijs

Guseva Svetlana

Iliško Dzintra

Liepa Valentīna

Makarevičs Valērijs

Miķelsone Ilze

Skrīvele Maruta

Uzole Tatjana

Znutiņš Edgars

Belousa Inga

Oļehnoviča Eridiāna

Dr.Paed., doc.

Dr.Psych., doc.

Dr.Psych., doc.

Ph.D., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Psych., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Psych., doc.

Dr.Paed., doc.

Ph.D., doc.

Dr.Paed., doc.





DU, HF, Latviešu literatūras un kultūras kat



DU, DMF, Matemātikas katedra





35

36

37

38

39

40

41

42

43

44

45

46

47

48

Baumane Anna

Bērziņa Ženija

Geriņa Natālija

Grabovska Rudīte

Guseva Vija

Jurāne Anna

Kehris Aivars

Kovaļevskis Arnolds

Kuņicka Irēna

Silova Larisa

Stakle Alnis

Timinska Irēna

Vanaģele Elita

Volonte Ilze

Mag.Paed.

Mag.Paed.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Math., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Biol., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Ogres 1.vsk. un Ogres raj. galvenā logopēde

Jēkabpils, Izglītības Iniciatīvu Centrs





RPIVA direktors


DU, DMF, Anatomijas un fizioloģijas kat.


DU, IVF




49 Zariņa Sandra Mag.Paed., as. DU, IVF, Mācību metodiku katedra

50 No 2005./2006.st.g. Larionova Jeļena

Mag.Paed., lekt. DU, MMF

51 No 2005./2006.st.g. Lūciņa Zaiga

Mag.Paed., lekt. Jēkabpils, Izglītības Iniciatīvu Centrs

52 No 2005./2006.st.g. Zavadska Gaļina

Mag.Paed., lekt. DU, MMF

34 docētāji ir ar doktora grādu un 15 docētāji ar maģistra grādu, no kuriem 13 ir doktora studiju

programmu studenti. 6.1. zīmējumā parādīts studiju programmā strādājošā akadēmiskā personāla

procentuālais sadalījums pa amatiem.

12

14

112

10

profesori 23%

as.prof. 19%

docenti 26%

lektori 30%

asistenti 2%

6.1. zīm. Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem

34 docētāji ir ar doktora grādu un 18 docētāji ar maģistra grādu, no kuriem 13 ir doktora

studiju programmu studenti. 6.1.1. zīmējumā parādīts studiju programmā 2005./2006.studiju

gadā strādājošā akadēmiskā personāla procentuālais sadalījums pa amatiem.

12

17

112

10

profesori 23%

as.prof. 19%

docenti 26%

lektori 30%

asistenti 2%

6.1.1. zīm. Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem 2005./2006.studiju gadā

2006./2007. st.g. akadēmisko maģistra studiju programmu “Pedagoģija” nodrošina 37 docētāji

(skatīt 6.1.1. tabulu). Kopējais akadēmiskā personāla izmaiņu apjoms uz šo studiju gadu ir 8%.

6.1.1.tabula

Studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji 2006./2007.studiju gadā

NR UZVĀRDS, VĀRDS GRĀDS, AMATS PAMATDARBA VIETA

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Broks Andris

Davidova Jeļena

Krastiņa Elfrīda

Pipere Anita

Pokulis Jānis

Salīte Ilga


Vorobjovs Aleksejs

Žogla Irēna

Dr.Phys., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Psych., prof.


Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Habil.Psych.,




DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra


DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts






10

11

12

13

14

Daugulis Ēvalds

Ērliha Skaidrīte

Kokina Irēna

Liepa Valentīna

Miķelsone Ilze

Dr.Art., as.prof.

Dr.Paed., as.prof.

Dr.Psych., as.prof.

Dr.Paed., as.prof.

Dr.Paed., as.prof.




DU, HF, Latviešu literatūras un kultūras kat


15

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

Belousa Inga


Guseva Svetlana

Iliško Dzintra No 2006./2007.st.g.

Kravale Mārīte

Makarevičs Valērijs No 2006./2007.st.g.

Mičule Ilona


Skrīvele Maruta

Uzole Tatjana

Znutiņš Edgars

Ph.D., doc.

Dr.Psych., doc.

Dr.Psych., doc.

Ph.D., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Psych., doc.

Ph.D., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Psych., doc.

Dr.Paed., doc.









DU, DMF, Matemātikas katedra



26

27

28

29

30

31

32

33

34

35

36

Geriņa Natālija

Guseva Vija

Jurāne Anna

Kuņicka Irēna

Larionova Jeļena

Stakle Alnis

Timinska Irēna

Vanaģele Elita

Volonte Ilze No 2006./2007.st.g.

Zagorskis Andrejs

Zavadska Gaļina

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Math., lekt.

Mag.Biol., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mg.Psych., lekt.

Mag.Paed., lekt.




DU, DMF, Anatomijas un fizioloģijas kat.

DU, MMF





Preiļu rajona izglītības parvalde

DU, MMF

37 Zariņa Sandra Mag.Paed., as. DU, IVF, Mācību metodiku katedra

Jauno 2006./2007.studiju gadā iesaistīto docētāju CV skatīt 8.pielikumā

33 programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU, 4 docētāji ir vieslektori.

25 docētāji ir ar doktora grādu un 12 docētāji ar maģistra grādu, no kuriem 9 ir doktora studiju

programmu studenti. 6.1.2. zīmējumā parādīts studiju programmā 2006./2007.studiju gadā

strādājošā akadēmiskā personāla procentuālais sadalījums pa amatiem.

11

11

112

10

profesori 23%

as.prof. 19%

docenti 26%

lektori 30%

asistenti 2%



28 docētāji (skatīt 6.1.2. tabulu). Kopējais akadēmiskā personāla izmaiņu apjoms uz šo studiju

gadu ir 14%. 6.1.2. tabula



1

2

3

4

5

6

7

Davidova Jeļena

Krastiņa Elfrīda

Pipere Anita

Pokulis Jānis

Salīte Ilga


Vorobjovs Aleksejs

Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Psych., prof.


Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Habil.Psych.,









8

9

10

Daugulis Ēvalds

Kokina Irēna

Miķelsone Ilze

Dr.Art., as.prof.

Dr.Psych., as.prof.

Dr.Paed., as.prof.




11

12

13

14

15

16

17

18

19

20

21

22

Belousa Inga

Grabovska Rudīte


Guseva Svetlana

Iliško Dzintra

Kravale Mārīte


Mičule Ilona


Znutiņš Edgars No 2007./2008.st.g.

Ignatjeva Svetlana

Odiņa Indra

Ph.D., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Psych., doc.

Dr.Psych., doc.

Ph.D., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Psych., doc.

Ph.D., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Phys, doc.

Dr.Paed., doc.













23

24

25

26

Geriņa Natālija

Stakle Alnis

Timinska Irēna

Zariņa Sandra

Mg.Paed., lekt.

Mg.Paed., lekt.

Mg.Paed., lekt.

Mg.Paed., lekt.





27

28

No 2007./2008.st.g.

Stikute Ilga

Arhipova Olga

Mg.Psych., as.

Mg.Paed., as.

Krāslavas ģimnāzijas direktora vietniece

Daugavpils raj. padomes izglītības pārvaldes

interešu izglītības metodiskais centrs

Jauno 2007./2008.studiju gadā iesaistīto docētāju CV skatīt 8.pielikumā.

24 no programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU, 4 docētāji ir

vieslektori. 22 docētāji ir ar doktora grādu un 6 docētāji ar maģistra grādu, no kuriem 4 ir doktora studiju programmu studenti. 6.1.3. zīmējumā parādīts studiju programmā

2007./2008.studiju gadā strādājošā akadēmiskā personāla procentuālais sadalījums pa amatiem.

12

4

2 7

3

profesori 23%

as.prof. 19%

docenti 26%

lektori 30%

asistenti 2%



26 docētāji (skatīt 6.1.3. tabulu). Kopējais akadēmiskā personāla izmaiņu apjoms ir 19 %.

6.1.3. tabula



1

2

3

4

5

6

Davidova Jeļena

Krastiņa Elfrīda

Pipere Anita

Salīte Ilga

Šļahova Aleksandra No 2008./2009.st.g.

Broks Andris

Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Psych., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Phys., prof.







7

8

9

10

11

Kokina Irēna

Belousa Inga

Iliško Dzintra

Miķelsone Ilze No 2008./2009.st.g.

Austers Ivars

Dr.Psych., as.prof.

Ph.D., asoc.prof.

Ph.D., asoc.prof.

Dr.Paed., asoc.prof.

PhD., asoc.prof.




LiepU, Pedagoģijas katedra

LU, Psiholoģijas nodaļa

12

13

14

15

16

17

18

19

20

Odiņa Indra

Grabovska Rudīte


Guseva Svetlana

Kravale-Pauliņa Mārīte


Mičule Ilona


Ignatjeva Svetlana

Dr.Paed., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Psych., doc.

Dr.Psych., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Psych., doc.

Ph.D., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Phys., doc.










21

22

23

Stakle Alnis No 2008./2009.st.g.

Zagorskis Andrejs

Bērziņa Ženija

Mg.Paed., lekt.

Mg.Psych., lekt.

Mg.paed., lekt.


Preiļu rajona Izglītības pārvaldes vadītājs

Izglītības iniciatīvu centra direktore

24

25

26

No 2008./2009.st.g.

Vereba Dace

Stikute Ilga

Arhipova Olga

Mg.Paed., as.

Mg.Psych., as.

Mg.Paed., as.

Daugavpils 12. vidusskola, ģeogrāfijas

skolotāja, Raiņa Daugavpils 6. vidusskola,

mājturības skolotāja

Krāslavas ģimnāzijas direktora vietniece

Daugavpils raj. padomes izglītības pārvaldes

interešu izglītības metodiskais centrs

Jauno 2008./2009.studiju gadā iesaistīto docētāju CV skatīt 8.pielikumā.

17 programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU, 9 ir vieslektori. 20

docētāji ir ar doktora grādu un 6 docētāji ar maģistra grādu, no kuriem 2 ir doktora studiju

programmu studenti. 6.1.4. zīmējumā parādīts studiju programmā 2008./2009.studiju gadā

strādājošā akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem.

23%

19%

34%

12%

12%

profesori 23%

as.prof. 19%

docenti 34%

lektori 12%

asistenti 12%



17 docētāji (skatīt 6.1.4. tabulu). Kopējais akadēmiskā personāla izmaiņu apjoms uz šo studiju

gadu ir 12 % 6.1.4. tabula

Studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji 2009./2010.studiju gadā NR UZVĀRDS, VĀRDS GRĀDS, AMATS PAMATDARBA VIETA

1

2

3

4

Davidova Jeļena

Krastiņa Elfrīda

Pipere Anita

Salīte Ilga

Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Psych., prof.

Dr.Paed., prof.





5

6

7

Kokina Irēna

Belousa Inga

Iliško Dzintra

Dr.Psych., as.prof.

Ph.D., asoc.prof.

Ph.D., asoc.prof.




8

9

10

11

12

13

14

15

Grabovska Rudīte



Kravale-Pauliņa

Mārīte

Mičule Ilona


Ignatjeva Svetlana No 2009./2010.st.g.

Jonāne Lolita

Dr.Paed., pētn.

Dr.Psych., doc.

Dr.Psych., doc.

Dr.Paed., pētn.

Ph.D., pētn.

Dr.Paed., pētn.

Dr.Phys., doc.

Dr.Paed., doc.








DU, DMF, Fizikas katedra

16

17

Stakle Alnis No 2009./2010.st.g.

Elga Drelinga

Mg.Paed., pētn.

Mg.Paed., pētn.



Jauno 2009./2010. studiju gadā iesaistīto docētāju CV skatīt 8.pielikumā.

Visiem 17 programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU. 15 docētāji ir ar

doktora grādu un 2 docētāji ar maģistra grādu, abi ir doktora studiju programmas studenti. 6.1.5.

zīmējumā parādīts studiju programmā 2009./2010.studiju gadā strādājošā akadēmiskā personāla

sadalījums pa amatiem.

24%

18%

24%

34% profesori 24%

as.prof. 18%

docenti 24%

pētnieki 34%


6.2. Materiāli - tehniskā bāze

Akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” īstenošanai tiek izmantota DU

materiāli tehniskā bāze. Studiju procesa nodrošināšanai un zinātnisko pētījumu veikšanai tiek

izmantotas IVF un citu fakultāšu auditorijas, mācību laboratorijas, datorklases. Studiju process

tiek nodrošināts labiekārtotos un tehniski nodrošinātos kabinetos: Mācību metodiku katedras

kabineti, pedagoģijas kabinets, psiholoģijas kabineti, datorklases un diskusiju telpas. Iekšējo DU

pārmaiņu rezultātā auditorijās pastāvīgi tiek veikts remonts.

Studentu un mācībspēku rīcībā ir vairāk kā 25 datori, iespēja izmantot lāzera un krāsu

printerus, kopētājus, skenerus, kodoskopus, video projektorus, TV un video iekārtas gan studiju,

gan pētnieciskajiem darbiem. Ir pieejama arī mācību un metodiskā literatūra gan DU bibliotēkā,

gan kabinetos un katedrās. Notiek nepārtraukta programmas attīstība, tiek strādāts pie materiālās

bāzes un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanas.

Studentiem un mācībspēkiem pieejams pastāvīgs Internet un lokālā DU tīkla Intranet

pieslēgums, kā arī iespēja izmantot e-pastu.

2005./2006. studiju gads – Studiju procesa kvalitatīvai nodrošināšanai ir labiekārtota lielā

auditorija (Parādes 1-115).

2006./2007. studiju gads – Studiju procesa nodrošināšanai ir iegādātas licences vairāk kā 10

kvalitatīvo datu datorapstrādes (NVivo) un kvantitatīvo datu datorapstrādes (SPSS)

programmām. Pētniecības vajadzībām studentiem un docētājiem ir pieejami 5 diktafoni.

2007./2008. studiju gads – Uz šo studiju gadu studējošo rīcībā patstāvīgajam darbam un

semināriem ir vairāk kā 20 datori IVF datorklasēs. Docētāju rīcībā ir vairāk kā 20 gan galda, gan

klēpja datori, vairāk kā 10 videoprojektori, kas atrodas katrā Izglītības un vadības fakultātes

struktūrvienībā. Ir pieejamas 2 interaktīvās tāfeles.



6.3. Finansu resursi

Studiju programmas finansējums tiek nodrošināts gan no valsts budžeta līdzekļiem, gan

paredz iespēju studentam apgūt profesionālo studiju programmu par maksu. Maksa par studijām

2005./2006.studiju gadā ir 400 Ls gadā (5.pielikums “Studiju maksas aprēķins”).

Studiju maksa

Pilna laika studijas 1.studiju gads 2.studiju gads 3.studiju gads

2006./2007.st.g. Ls 520,- Ls 570,- -

2007./2008.st.g. Ls 850,- Ls 980,- -

2008./2009.st.g. Ls 1000,- Ls 1120,- -

2009./2010.st.g. Ls 880,- - -

Nepilna laika

studijas DU 1.studiju gads 2.studiju gads 3.studiju gads

2006./2007.st.g. Ls 450,- Ls 520,- Ls 300,-

2007./2008.st.g. Ls 750,- Ls 865,- Ls 495,-

2008./2009.st.g. Ls 870,- Ls 974,- Ls 546,-

2009./2010.st.g. Ls 790,- - -

2005./2006. studiju gads – Studiju maksas apjoms un kārtība tiek uzrādīta par katru studiju gadu

atsevišķi un tiek iestrādāta studiju līgumā, ko studējošais par visu studiju laiku maģistra studiju

programmā slēdz ar DU.

2006./2007. studiju gads – Ņemot vērā reflektantu vēlēšanos studēt pilna laika studijās, klāt pie

valsts finansētajām studiju vietām, kas šajā studiju gadā bija 15, tiek piedāvātas papildus studiju

vietas pilna laika studijās par maksu. Šis piedāvājums gūst atzinību, jo pilna laika studijās par

maksu studiju gada sākuma ir 7 studenti.

2007./2008. studiju gads - Studiju maksas radikālas izmaiņas ir būtiski iespaidojušas studējošo

skaitu pirmajā kursā.

2009./2010. studiju gads –Sīkāku informāciju par 2009.gada 15.jūnija DU Senāta lēmumu, kas

attiecas uz studiju maksas atlaidēm skatīt http://www.du.lv/lv/studijas/studiju_maksa

6.4. Bibliotēka

Studentiem un mācībspēkiem ir iespēja izmantot 2 brīvpieejas lasītavas ar 135 lietotāju

vietām, informācijas zāli ar 24 lietotāju vietām, 4 mājas abonementus, un 2 kopētājus. Bibliotēkā

un lasītavās kopējās literatūras skaits – 320993 vienības, kas ietver: grāmatas – 275654, tajā

skaitā pedagoģijā – 10532, psiholoģijā – 5307, un periodiskie izdevumi – 29610. 2004. gadā

saņemtas 6872 jaunas grāmatas, abonēti 118 žurnāli.

DU bibliotēkas pilnveidošanā tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas: Interneta pieslēgums;

elektroniskais katalogs ALISE (Advanced Library Information Service)

(http://biblio.dau.lv/Alise/alise3i.asp); automatizēta lasītāju apkalpošanas sistēma; kopš 2002.

gada ir uzsākts DU bibliotēkas kopprojekts ar Latgales centrālo bibliotēku “Daugavpils reģiona

publisko bibliotēku un DU bibliotēkas integrēšana VVBIS”. Projekta ietvaros bibliotēka ir

iesaistījusies “Vienotās lasītāja kartes” sistēmā un no 2002. gada decembra lasītāji var izmantot

13 Latvijas lielāko bibliotēku fondus un pakalpojumus.

Ir pieejamas 7 pilnu elektronisko tekstu abonētās datu bāzes: Cambridge Journals

Online, EBSCO Publishing, HeinOnline, RUBRICON, WESTLAW International, LETONIKA,

NAIS; izmēģinājuma datu bāzes 2004. – 2005.gadā: BioOne, CAB Direct, Cambridge Scientific

Abstracts (CSA), EBSCO: Book Review Digest, Wilson Biography Illustrated, Emerald, Oxford

Scholarship Online, Source OECD, SpringerLink; daudznozaru datu bāzes: Gale & KGSaur,

http://www.du.lv/lv/studijas/studiju_maksahttp://biblio.dau.lv/Alise/alise3i.asp

Kluwer Online, Oxford Journals Online, OCLC, Trial of Education, Managament, Nursing &

Health Sciences, Psyhology, Blackwell Publishing.

Pateicoties dažādiem sadarbības projektiem, aktivitātēm, regulāri tiek papildināta arī

katedrās esošās bibliotēkas, kas palīdz īstenot studiju programmas mērķi un uzdevumus.

2005./2006. studiju gads – 2006.gadā tiek izmēģinātas šādas datu bāzes: OCLC PICA, EAST

VIEW, EBSCO – DynaMed, WILEY INTERSCIENCE JOURNALS, SAGE, SPRINGER LINK,

SCIENCE CITATION Index (SCI) with Abstract, INTEGRUM TECHNO.

2006./2007. studiju gads – Kopējā informācija par 2006.gadu - saņemtas 7015 jaunas grāmatas

un abonēti 105 žurnāli. DU Bibliotēka ir Augstskolu un speciālo bibliotēku virtuālā kopkataloga

veidošanas dalībniece, valsts sistēmas “Vienotā lasītāja karte” dalībniece, Pasaules Bankas

(World Bank) reģionālā depozītbibliotēka. Ar starpbibliotēku abonementa palīdzību no citām

bibliotēkām ir iespējams pasūtīt grāmatas, žurnālus, rakstu kopijas, kuru nav DU Bibliotēkā.

2007./2008. studiju gads – Bibliotēkas lietotājiem ir pieejami sekojoši pakalpojumi: Internets,

bibliotēkas elektroniskais katalogs – gan lokālā versija, gan interneta versija, grāmatu pasūtīšana,

rezervēšana un pagarināšana internetā, automatizēta lietotāju apkalpošana.

Bibliotēkas kopējais krājums uz šī studiju gada sākumu ir 317499 vienības, tai skaitā:

286899 grāmatas un 30600 periodiskie izdevumi. 2007.gadā tiek abonētas 10 datu bāzes:

LETONIKA, LursoftL, NAIS, Latvijas normatīvo aktu datu bāze, WWW.LIKUMI.LID.LV,

Cambridge Journals Online(CJO), EBSCO Publishing, HeinOnline, Science Direct,

SpringerLink, WESTLAW International.

2008./2009. studiju gads – 2009. gadā DU lietotājiem ir pieejama ProQuest datu bāze, kā arī ir

pieejamas tādas jaunas datubāzes kā Encyclopaedia Britannica Online un Rubricon. DU

Bibliotēka kļuvusi par Pasaules Bankas reģionālo depozītbibliotēku (World Bank Regional

Library). Šādas bibliotēkas Latvijā ir trīs: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Liepājas Centrālā

zinātniskā bibliotēka un Daugavpils Universitātes Bibliotēka. Bibliotēkā ir pieejami Pasaules

Bankas iespieddarbi un interneta resursi.

2009./2010. studiju gads – informācija par DU bibliotēkas resursiem, abonētajām un

izmēģinājumā esošajām datu bāzēm http://www.du.lv/lv/biblioteka

7. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ ZINĀTNISKĀ UN METODISKĀ

DARBĪBA

7.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs

Ir noteikti Izglītības un vadības fakultātes un tajā esošo studiju programmu pētījumu

virzieni, kas ievērojami atspoguļo maģistra studiju programmas zinātniski pētniecisko pamatu.

Šie galvenie virzieni ir sekojoši:

1. Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību; 2. Holistiskā teorija pedagoģijā un tās izmantošana skolotāju izglītībā; 3. Vispārīgās didaktikas un priekšmetu metodiku satura integrācijas likumsakarības

izglītības ilgtspējīgas attīstības kontekstā;

4. Daudzkultūru un iekļaujošā izglītība; 5. Vides izglītība; 6. Pieaugušo pedagoģija; 7. Profesionālā orientācija; 8. Atsevišķu pedagoģisko kategoriju izpēte: garīgums, tolerance, radošums, apdāvinātība.

http://www.du.lv/lv/biblioteka

Pētnieciskā un studiju darba mijiedarbības veicināšanai tiek veiktas sekojošas aktivitātes:

1. Līdzdalība starptautiskās konferencēs un starptautiski atzītu publikāciju izstrāde: kopš 2000. “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” (Daugavpils, Latvija), kopš 2003. starptautiskā žurnāla

“Journal for Teacher Education and Training” konference;

2. Latvijas Zinātņu akadēmijas granti, Izglītības un Zinātnes ministrijas granti, Daugavpils Universitātes iekšējie granti;

3. Zinātniskās kvalifikācijas paaugstināšana studējot doktorantūrā – 2004./2005. studiju gadā doktorantūrā studē 13 darbinieki, 10 gatavojas darbu aizstāvēšanai, aizstāvētas 3 disertācijas;

4. Docētāju svešvalodu zināšanu uzlabošana – iknedēļas semināri, jaunākās zinātniskās literatūras studijas; jaunas periodikas, zinātniskās literatūras iegāde;

5. Profesionālā izaugsme - dalība semināros, konferencēs, sadarbības projektos, informatīvos un pieredzes izvērtēšanas semināros, u.c.;

6. Lietišķie pētījumi – sadarbība ar Izglītības Iniciatīvu centru.

Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu par 2000.-2005. gadiem skatīt 3. pielikumā.

2005./2006. studiju gads – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu par 2005. gadu skatīt

3.pielikumā.

2006./2007. studiju gads – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas

izglītības institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2006.gadu 3.pielikumā.







7.2. LZA piešķirtie granti un starptautiskās zinātniskās aktivitātes

Studiju programma ir integrēta DU Izglītības un vadības fakultātes struktūrā un tās

attīstība ir saistīta ar fakultātes docētājiem piešķirtajiem grantiem un starptautiskajām

zinātniskajām aktivitātēm.

Līdzdalība UNITWIN/UNESCO un Jorkas universitātes (Kanāda) projektā “Reorienting Teacher Education to Address Sustainability”; tā ietvaros notiek dažādas starptautiskās

aktivitātes un izveidoti vairāki sadarbības tīkli:

o 2001/2002 pētījumu projekts Nr.347 “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Latvijā” un sadarbība tā ietvaros ar LPA un LLU;

o grants Latvijas ZA pētījumu projektam Nr.05.1915 “Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā”

o Starptautiskā žurnāla “Journal of Teacher Education and Training” (JTET) izveide un kopš 2003. gada ikgadējas starptautiskas JTET konferences “Sustainable Development.

Culture. Education” organizēšana (http://www.dau.lv/ise)

o 2003. gadā – starptautisks sadarbības tīkls (European Regional Sub-Network for Reorientation of Teacher Training towards Sustainable Development)

o 2005. gadā - Baltijas un Melnās jūras Konsorcijs (Baltic and Black Sea Circle Consortium - BBCC)

Klusā okeāna konsorcija (Pacific Circle Consortium - PCC) sadarbības tīkls: o demonstrējošo pētījumu projekts

http://www.dau.lv/ise

o ikgadējās konferences

Starptautiskais universitāšu tīkls “Environmental Management for Sustainable University”

Programma Nordic plus un Comenius projekti Baltijas Universitāšu programmas (BUP) sadarbības tīkla ietvaros

Projekti un ar tiem saistītās zinātniskās aktivitātes: o Projekti “Soli pa solim” o Izglītības Iniciatīvu centra projekti “Parent Role in Inclusion of Children with Special

Needs”, “Čigānu bērns skolā – esi gaidīts!” un Lietišķo pētījumu grupa, kas darbojas pie

Izglītības Iniciatīvu centra

o Augstskolu projekts “Pedagoģisko augstskolu mācībspēku profesionālās kompetences pilnveide”

o ESF projekts “Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā”

Kopš 2004. gada tiek piešķirti Daugavpils Universitātes iekšējie granti. Šajā izsludinātajā konkursā finansējumu saņēmuši prof. I.Salīte, as.prof. A.Salītis, as.prof. A.Pipere, prof. A.

Šļahova, doc. I.Belousa. Šie granti ir veicinājuši pieredzes apmaiņu vairākos starptautiskos

projektos un sadarbības tīklu tālāku attīstību.

Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu par 2000.-2005. gadam skatīt 3. pielikumā.

2005./2006. studiju gads – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu par 2005. gadu skatīt

3.pielikumā.









7.3. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā

Studentu pētniecisko prasmju attīstība ir viena no maģistra studiju programmas

prioritātēm. Lai to sekmētu, studiju plānā ir iekļauts gan priekšmetu bloks “Pētījuma

metodoloģija un organizācija izglītībā”, gan sadaļa “Pētījuma rezultātu aprobācija”, kas ietver

“Pētījumu rezultātu apkopošana un uzstāšanās konferencē/maģistra zinātniskajos lasījumos” un

“Zinātniskā raksta sagatavošana publicēšanai”.

Pētniecības veicināšanai visas universitātes līmenī ir nodibināta Daugavpils Universitātes

Jauno zinātnieku asociācija (DUJZA), kura rīko ikgadējās jauno zinātnieku konferences

(papildus informācija http://lapas.dau.lv/dujza). Programmā studējošie konferencē uzstājas ar

ziņojumu par veiktajiem pētījumiem, pēc konferences zinātniskie raksti tiek publicēti

konferences materiālu krājumā. Ņemot vērā, ka konference parasti notiek pāris mēnešus pirms

maģistra darba aizstāvēšanas, studējošajiem ir iespēja par savu iesākto pētījumu saņemt citu

jauno pētnieku viedokli, kas parasti ir arī pozitīvs pavērsiens maģistra darba izstrādē. Studiju

programmas studenti piedalās arī konferences organizēšanā un zinātnisko krājumu sagatavošanā.

Bez tam, studentiem ir iespēja uzstāties arī reģionālajās vai starptautiskajās konferencēs gan

Latvijā, gan ārvalstīs, lai gan tas netiek bieži izmantots.

http://lapas.dau.lv/dujza

Kopš 2004.g. tiek izsludināti DU zinātniskās pētniecības projektu konkursi, kurus var

pieteikt arī ikviens DU akadēmiskajā programmā studējošais. Šī iespēja vēl nav pārak plaši

izmantota un paver plašas iespējas.

Visplašāk studentu pētnieciskais darbs tiek atspoguļots maģistra darbos. Aizstāvēto

maģistra darbu tēmu dažādība ietver sekojošus biežāk pētītos pedagoģijas problēmjautājumus:

mācību procesa sociālais aspekts, dažādu prasmju (valodas, domāšanas, pētniecības,

pašvērtējuma, lēmumu pieņemšanas, u.c. ), attieksmju, intereses, radošuma un motivācijas

attīstība, mācību procesa individualizācija, un pedagogu profesionālā pilnveide. (skatīt aizstāvēto

maģistra darbu tēmu sarakstu 7.pielikumā). Biežāk izmantotās pieejas maģistra darbos ir:

humāna pieeja, kontekstuāla pieeja, ekoloģiskā/holistiskā pieeja. Kopumā maģistra darbu tēmas

raksturo apakšnozares īpatnības. Tēmu izvēle tiek apstiprināta Pedagoģijas katedras sēdē, kas

sekmē savlaicīgu tēmas izvēli un tēmas atbilstību studiju programmas īpatnībām.

Lai izpētītu citu valstu pētījumu pieredzi izglītībā, docētājiem un studentiem ir iespēja

lekcijās un patstāvīgo darbu studijās izmantot Universitātes bibliotēkā un katedrās pieejamās

publikācijas angļu valodā un, izmantojot bibliotēkas piedāvājumu lietot Internetā specializētos

pētniecības žurnālus un jaunāko literatūru angļu, vācu un krievu valodās.

2005./2006. studiju gads – Maģistra studiju programmas studenti kopā ar 7 ES dalībvalstu

studentiem piedalījās ERASMUS IP projekta “Educational contributions to social (re)generation:

creating and sustaining opportunities for inclusion” (reģistrācijas Nr. 47653-IC-1-2004-1-HU-

ERASMUS-IPUC-3) intensīvajā programmā, kas notika Tessedik Sámuel Főiskola, Békéscsaba

(Ungārija) 2006.g. 18.-30.jūnijā. Studentu uzdevums bija veikt gadījuma izpēti, sagatavot

prezentāciju un uzdevumus citiem semināra dalībniekiem par pašu izvēlētu situāciju, kura ir

veiksmīgs piemērs sociālajai iekļaušanai. Izvēlētā gadījuma izpēte un prezentācija bija par

čigānu bērnu iekļaušanu Latvijas sabiedrībā. Piedalīšanās intensīvajā programmā bija veiksmīga

praktiskas pētniecības iespēja, kas motivēja studentus pielietot programmā apgūtās pētniecības

prasmes un pieņemt izaicinājumu par starptautisku sadarbību pētniecības jomā.

Maģistra studiju programmas studenti savu pētījumu rezultātus prezentēja Daugavpils

Universitātes Jauno zinātnieku asociācijas (DUJZA) rīkotajā Daugavpils Universitātes 48.jauno

zinātnieku konferencē 2006. gada 27. – 28. aprīlī.

Aizstāvēto maģistra darbu tēmu dažādība ietver sekojošus biežāk pētītos pedagoģijas

problēmjautājumus: vērtīborientācija, bilingvālā pieeja, mācību sasniegumi, bērncentrēta mācību

vide, sociālā vide, integrācija, kompetences, attieksmes, priekšstati, vērtības, radošums, u.c.

2005./2006.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.

2006./2007. studiju gads – Maģistra studiju programmas studenti piedalījās SOCRATES

programmas Comenius 2.1 projekta CARIPSIE “Children as researchers in primary schools in

Europe” (reģistrācijas Nr. 129355-CP-1-2006-1-NO-COMENIUS-C21) ietvaros organizētajā

studiju vizītē un pieredzes apmaiņā par mācību procesa organizēšanu Hogskolen in Bergen,

Bergenā, Norvēģijā 2007.gada 12.- 23.martā.

Maģistra studiju programmas studenti savu pētījumu rezultātus prezentēja Daugavpils

Universitātes Jauno zinātnieku asociācijas (DUJZA) rīkotajā Daugavpils Universitātes 49.jauno

zinātnieku konferencē 2007. gada 3.-2.maijā.

Aizstāvēto maģistra darbu tēmu dažādība ietver sekojošus biežāk pētītos pedagoģijas

problēmjautājumus: interešu izglītība, vērtīborientācija, mācību vide, sociālais aspekts,

mācīšanās motivācija, mācību sasniegumi, mediji izglītībā, integrētā pieeja, radošums, u.c.

2006./2007.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.

2007./2008. studiju gads – Maģistra studiju programmas studenti kopā ar studentiem no Samuel

Tessedik koledža (Ungārija), Rietumanglijas Universitāte (Lielbritānija), Sofijas St. Kliment

Ohridski Universitāte (Bulgārija), Viļņas Universitāte (Lietuva), Porto Universitāte (Portugāle),

Matthew Bel Universitāte (Slovākija), un Pirkanmaa Politehniskā Universitāte (Somija)

piedalījās LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS IP projekta “Izglītības ieguldījums

Eiropas sociālās un institucionālās jomas saskaņotas darbības un labklājības veicināšanā”

(“Educational contributions to cohesion and well-being in European social and institutional

life”) (reģistrācijas Nr. 47653-IC-1-2007-1-HU-ERASMUS-EUC-1) intensīvajā programmā, kas

notika Daugavpils Universitātē no 19.jūnija līdz 2.jūlijam. Projekta intensīvās programmas

mērķis bija integrēt izglītības, sociālās pedagoģijas, ekonomikas, cilvēkresursu menedžmenta un

biznesa jomas nodrošinot labklājības, sociālas vienotības un saskaņotas darbības izpēti. Studentu

uzdevums bija veikt gadījuma izpēti, sagatavot prezentāciju un uzdevumus citiem semināra

dalībniekiem par pašu izvēlētu situāciju, kura ir veiksmīgs piemērs sociālajai iekļaušanai.

Piedalīšanās intensīvajā programmā bija veiksmīga praktiskas pētniecības iespēja, kas motivēja

studentus pielietot programmā apgūtās pētniecības prasmes un pieņemt izaicinājumu par

starptautisku sadarbību pētnie

akadēmiskās maģistra studiju programmas...

Documents