radošā rēzekne nr.5

IEGULDÎJUMS TAVÂ NÂKOTNÇ!

Latgalç viena no senâkajâmun skaistâkajâm tradîcijâm irkrusti ceïmalâs un ar to saistîtâsnorises, kad maija vakaros piekrucifiksiem pulcçjas ciemuïaudis, lai dziedâtu garîgâsdziesmas un skaitîtu lûgðanas.

Latgalç krucifiksus sâka uz-stâdît 18. gadsimtâ, taèu to bû-vçðanas tradîcijas visstraujâk at-tîstîjâs 20.gs. 20.-30.gados.”Katrâ Latgales sâdþâ bija vis-maz viens krucifikss, bet lielâ-kajâs pat divi: viens katrâ sâ-dþas galâ. Tas bija cilvçku vie-notâjs un kopâ saucçjs’’, tâ1968.gadâ ”Acta Latgalica” no-râda L.Latkovskis. Lîdz ar toLatgale ir vienîgais reìions Lat-vijâ, kur tie sastopami ârpusbaznîcas çkas vai dzîvojamâmtelpâm - visbieþâk tâlu no liela-jiem ceïiem.

Ðis izdevums tapis, domâjot par Rçzeknes pilsçtas kâ kultûras vietas un vçrtîbu veidotâjas attîstîbu

Latgales novada sakrâlâ Latgales novada sakrâlâ krucifiksu kultûrakrucifiksu kultûra

ÐAJÂ IZDEVUMÂ

Vçrtîbas 2. lpp.Pasaule un Rçzekne 3. lpp.

Projekta aktivitâtes 9. lpp.Jaunumi 6.-7., 10. lpp.Pârdomas 8. lpp.Kultûrpolitika dzîvç 4.-5. lpp.Stâsts par mums 11.-12. lpp.

Finansçjuma ietvars:1.5.2.2.2. Nevalstisko organizâciju administratîvâs kapacitâtes stiprinâðana.Projekts ”Nevalstisko organizâciju lîdzdalîba kultûrpolitikas plânoðanâ un ievieðanâ Latgales reìionâ” 1DP/1.5.2.2.2/10/APIA/SIF/006/33.

93% no Projekta finansç Eiropas Sa-vienîba ar Eiropas Sociâla fonda starpnie-cîbu. Apakðaktivitâti administrç Valstskanceleja sadarbîbâ ar Sabiedrîbas integ-râcijas fondu.

Ðis informatîvais izdevums ,,Radoðâ Rç-zekne’’ ir veidots ar Eiropas Savienîbas Eiro-pas Sociâlâ fonda finansiâlu atbalstu. Par in-formatîvâ izdevuma ,,Radoðâ Rçzekne’’ satu-ru atbild biedrîba ,,Mediju radoðâ studija’’

2

vçrtîbas



Ðis informatîvais izdevums ”Radoðâ Rç-zekne” ir veidots ar Eiropas Savienîbas Eiro-pas Sociâlâ fonda finansiâlu atbalstu. Par in-formatîvâ izdevuma ”Radoðâ Rçzekne” satu-ru atbild biedrîba ”Mediju radoðâ studija”

Pçdçjo gadu laikâ par Latgales krucifik-siem ir veikti vairâki pçtîjumi, apraksti unizveidota interneta mâjas lapa www.kruci-fiksi.lv. Lîdz ar to informâcija ir pieejamaplaðai sabiedrîbai. Krucifiksu atjaunoðanaaktîvi notika 3.atmodas laikâ. Pçdçjo 20 ga-du laikâ baznîcu dârzos, ciematos, ceïmalâsir uzstâdîti arî daudzi jauni krucifiksi.

Visbieþâk tie ir darinâti no koka materi-âla, kuri laika gaitâ zaudç savu ârçjo veido-lu un ir jâatjauno. To apstiprina arîRçzeknes-Aglonas diecçzes bîskaps JânisBulis. Draudzçm trûkst lîdzekïu ceïmalasjeb sâdþas krustu restaurâcijai. Arî tiem ti-cîgajiem, kuri paðu spçkiem rûpçjas parjauniem krucifiksiem, tagad nav lîdzekïu vaiarî viòi paði vairs nedzîvo ðajâs vietâs.

Jau pirms vairâkiem gadiem Rçzekneslatgalieðu kultûras biedrîba sadarbîbâ arRçzeknes Mâkslas un dizaina vidusskolas(RMDV) Koka izstrâdâjumu dizaina unRestaurâcijas izglîtîbas programmas peda-gogiem un audzçkòiem rîkoja ekspedîcijuun apsekoja daudzus krucifiksus visâ Latga-lç. Bûtiskâkais atzinums – gandrîz vai kat-ram desmitajam ceïa krustam ir vajadzîgiatjaunoðanas darbi. Tâ kâ RMDV jau 5 ga-dus darbojas Restaurâcijas izglîtîbas prog-ramma, kuru absolvçjot jaunieði iegûst res-tauratora asistenta specialitâti, ir veikta vai-râku krucifiksu atjaunoðana, piemçram, Pa-sienas baznîcai un Viïânu draudzei.

Kopð pçrnâ gada Rçzeknes latgalieðukultûras biedrîba un Rçzeknes Mâkslas undizaina vidusskola ar Latgales programmasatbalstu îsteno projektu ”Ceïa krusti Latga-lç”. Tâ mçríis ir saglabât vienu no Latgalesreìiona ainavas neatòemamâkajâm sastâv-daïâm un savdabîgâkajiem mâkslas dar-biem – krucifiksus, tâ veicinot Latgales kul-tûrvides vçrtîbu popularizçðanu un attîstî-

bu. Rezultâtâ ir restaurçti 14 krucifiksiLatgales reìionâ, un piesaistîta arî jaunat-nes interese par katoliskâs Latgales simbo-lu nozîmi kultûrvidç.

Ðie atjaunotie krucifiksi atrodas visa re-ìiona teritorijâ – gan Rçzeknes, Ludzas,Ciblas, Kârsavas, Daugavpils, gan Krâsla-vas, Preiïu un Balvu novados. Sâkotnçji tikaapzinâti 14 krucifiksi, nepiecieðamie darbisaskaòoti ar Romas katoïu BaznîcasRçzeknes-Aglonas diecçzi un draudzçm, kâarî veikta to sâkotnçjâ novçrtçðana. Bûtis-kâkie darâmie darbi bija gan Kristus tçlam,gan paða krusta konstrukcijâm veikt detaïunomaiòu un krâsojuma atjaunoðanu.

Tagad krucifiksi ir atjaunoti Ludzas no-vadâ krustojumâ pie Kaupuþu ciema unCiblas novada Dekteru sâdþâ, Balvu nova-dâ - Bçrzpils pagasta Beïausku ciemâ unvecais koka krusts Sprodzeniekos lielceïamalâ, Krâslavas novada Kombuïu ciemâ unotrs - 4 km no Krâslavas pilsçtas, Daugav-pils novadâ – krusts Putânu ciemâ. Restau-rçts 1905.gadâ datçjamais 2,5 m augstaispriedes koka krusts pie lauku mâjâm An-spokos Preiïu novadâ. Pilnîbâ atjaunots1860.gadâ uzstâdîtais krucifikss Kârsavasnovada Naudaskalnâ, kâ arî Meþvidos.Jaunu skançjumu ieguvis ir vçl viens Pasie-nes Sv. Krusta Romas katoïu baznîcaskrusts Zilupes novadâ. RMDV sadarbîbaar ðo dievnamu jau tik uzsâkta pirms vairâ-kiem gadiem.

Pasienes Sv. Krusta Romas katoïu baznî-ca no izcilâkajâm baznîcâm Latgalç un arîvisâ Latvijâ. Celta ar grâfa J.Borha atbalstu1761. gadâ poïu baroka stilâ. Baznîca ir mazpârveidota, saglabâjot krâðòo rokoko stilainterjeru, ko veidojuði 18. gs. vietçjie un âr-zemju meistari.

Projekta ietvaros arî restaurçti 3 kruci-fiksi Rçzeknes novadâ. 1991.gadâ tika uz-stâdîts ceïa krusts Maltas pagasta Solomen-ka ciemâ, taèu laika zobs sabojâja tâ lietus-sarga veida jumta konstrukciju un paðukrustu. Atjaunoti krusti arî Rçzeknes nova-da Strûþânu ciemâ un Dricânu Sv.Sîmaòaun Sv.Jûdas Romas katoïu baznîcâ.

Krucifiksu restaurâcijas darbi notika ganRMDV Koka izstrâdâjumu dizaina un res-taurâcijas izglîtîbas programmu darbnîcâs,gan ceïa krustu atraðanâs vietâs. Restaurâ-ciju veica skolas Koka izstrâdâjumu dizainaun restaurâcijas izglîtîbas programmu 2.-4.kursu audzçkòi pedagogu Andra Anspo-ka, Kaspara Lempa un Gunâra Klauèa va-dîbâ. ”Atjaunotie ceïa krusti varçs kalpotvçl vismaz 20 gadus un turpinât saglabât ðoskaito reìiona tradîciju ne tikai maija mç-nesî, bet svçtîbu nest katru dienu”, atzîst ðîlabâ darba veicçji.

Latgales novada sakrâlâ krucifiksu kultûra

3

pasaule un rçzekne




Krucifiksi ir raksturîgi arî citâm Eiropas tautâm. Polijâceïmalu krusti ir no krâðòi rotâtiem lîdz parasta koka sasis-tiem, Slovâkijâ un Austrijâ – zemâki, mâkslinieciski veido-tu Kristus lûgðanas tçlu.

Viens no pieòçmumiem, ka krucifikss savulaik ir bijisprotests pret uzspiestajâm reliìijâm un baznîcâm, kad senâ-kos laikos ticçja Dabas dieviem. Krucifikss radâs kâ ârâ tel-pas rituâla posms, apstâties, padomât, atstât savu lûgðanu.Latgales ciemos un ceïmalâs parâdîjâs 18. gadsimta beigâs,bet izplatîjâs 19. gadsimtâ, îpaði tâ otrajâ pusç. To izcelsmebalstîjâs uz vçsturisku pamatojumu, kura cçloòi bija pâves-ta Pija VII 1815. gadâ izteiktais vçlçjums sekmçt JaunavasMarijas godinâðanu maijâ, apveltot ðos dievkalpojumus arlielâm atlaidâm, kâ arî sociâli politiskajiem apstâkïiem, kadpçc iekïauðanas Krievijas Impçrijâ notika rusifikâcija, daþâ-di ierobeþojumi katoïu Baznîcai un dzimtâs valodas lietoða-nas un drukas aizliegums.

Ðajâ laikâ Latgalç tika likvidçti klosteri, aizliegtas reli-ìiskas organizâcijas, baznîcas procesijas, katehizâcija, tikaslçgtas vairâkas baznîcas, kapelas un kaplièas, no kurâmdaudzas tika nodotas pareizticîgo valdîjumâ. Ticîgâ tauta,meklçjot risinâjumu raduðajâ situâcijâ, ar garîdznieku at-balstu nolçma pârcelt pulcçðanos un dievlûgðanu ârpus baz-nîcâm, veidojot jaunas garîgâs darbîbas formas, kas izrâdî-jâs tuvs latvieðu mentalitâtei, jo latvieðu senèi jau izsenis sa-vus dievus pielûdza dabâ pie kokiem. Garîdznieki, tajâ lai-kâ galvenokârt poïi, izmantojot Viduseiropas pieredzi, kurkrucifiksi atradâs brîvâ dabâ, sâka no Polijas pârvest brîvda-bas krucifiksa detaïas, kas Latgalç ar vietçjo meistaru palî-dzîbu tika samontçtas konkrçtajâs vietâs, izveidojot arî kru-cifiksiem nojumes vai jumtiòus. Vçlâk krucifiksus sâka iz-gatavot vietçjie koktçlnieki.

Katrâ Latgales ciemâ jeb sâdþâ atradâs vismaz viensvai pat divi krucifiksi, kas bija kâ cilvçku vienotâji un ko-pâ saucçji. Krucifiksu veidoðanai attîstoties, radâs kruci-fiksi, kas bija paredzçti novietoðanai daþâdâs vietâs kâ,piemçram, ciema, atseviðíu privâtmâju, ceïa, ceïa krus-tojumu, kâ arî kapsçtu krucifiksi un krucifiksi pie baznî-câm.

Krucifiksu novietoðana ainavâ notiek pçc likumsakarî-bas, kas balstâs, ievçrojot cilvçka uzvedîbas likumsakarîbas.Ja krucifiksu paredzçts novietot pie ceïa, tad tâ frontâlâ jebpriekðçjâ puse ir orientçta pret ceïu, savukârt, ja to novietopie privâtmâjas, tiek orientçts pret dzîvojamo mâju jeb pa-galmu. Kopîgais ciema jeb sâdþas krucifikss tiek novietotsgalvenâ —ciemu ejoða ceïa malâ.

Krucifiksi parasti tiek novietoti pie kokiem — ozoliem,kïavâm, oðiem, retâk bçrziem. Ja tas nav iespçjams, ap kru-cifiksu apstâda ceriòus vai citus dekoratîvos kokus vai krû-mus. Krucifikss tiek greznots, iestâdot arî puíes.

Rçzeknes novadâ ir vairâk kâ 200 krucifiksi. Maija dzie-dâjumi, kas notiek pie ceïmalu krustiem, tiek saukti arî parpsalmiem jeb miruðo ofîciju ir iekïauti Latvijas kultûras ka-nonâ kâ îpaðâ kultûras atmiòa.

Inâra Groce, Inga Èekða-Ratniece

Izmantotas I. Brizgas, I. Groces, RMDV audzçkòu un pasniedzçju fotogrâfijas

Polijâ lîdzâs krucifiksiem ârtelpas kultûrvidi strauji iekaro plastmasas reklâmas norâdes ar populâro Coca Cola. Ceïmalas krucifikss un reklâmas dizains pie degvielas uzpildes stacijas un restorâna

4

kultûrpolitika dzîvç




Radoðums lidojumâ spçj izpausties ne tikai domâs,bet arî darbos. To pierâda Rçzeknes Mâkslas un dizainavidusskolas Koka izstrâdâjumu dizaina izglîtîbas prog-rammas audzçkòi, kuri ðogad rudenî Daugavpils novadadienu ietvaros piedalîjâs mâkslas akcijâ ”Po.Li.Fla.” jebðusaprotamâk - ”Lidojums”. Pasâkums risinâjâs Naujenâ.Trîs dienu laikâ jaunieði Arnis Brçdiks, Ivars Selickis, IntsNâtiòð un Nauris Jefimenoks skolotâja Gunâra Klauèa va-dîbâ veidoja jaunas skulptûras. Arnim tapa skulptûra ”Krî-toðais çrglis”, darinâta no koka. Savukârt Ivars, Ints un

Nauris strâdâja pie 2 skulptûrâm ”Spalvas” – lidojumasimboliem. Jaunieðu centîbu ievçroja arî akcijas rîkotâji –Naujenes kultûras centrs, norâdot, ka viòu darbi veiksmî-gi iederas kopçjâ tçmâ. Jaunieðu veikumu novçrtçja Rç-zeknes Mâkslas un dizaina vidusskolas skolotâjs GunârsKlauès. Tâ bija viòa ideja jaunieðus iesaistît ðajâ mâkslasakcijâ, lai audzçkòi novçrtçtu pasâkuma nepiecieðamîbuun lietderîbu, spçtu veiksmîgi strâdât komandâ, radotjaunus un talantîgus darbus. Tâdçjâdi nav ðaubu, ka katrsjaunietis var darboties gan komandâ, gan veidot darbus in-dividuâli. Jaunieði strâdâ profesionâli ne tikai ar koka ma-teriâlu, bet arî metâlu un akmeni. Ivars, Ints un Naurisjaunas zinîbas un prasmes ir ieguvuði arî praksç Slovâki-jas un Itâlijas mâkslas skolâs. Arî Arnis ir talantîgs un uz-òçmîgs jaunietis, savas prasmes pierâdîjis gan citos pasâ-kumos, gan kursu darbos. Ðajâ mâcîbu gadâ audzçkòi ab-solvçs Rçzeknes Mâkslas un dizaina vidusskolu un turpi-nâs studijas vai nu Latvijâ, vai ârpus mûsu valsts robeþâm.”Iegûtâ pieredze pie sadarbîbas partneriem ir lietderîga,nekad tâs nevar bût par daudz,” saka jaunieði. Bet Nauje-nç tapuðie darbi vçl ilgi bûs apskatâmi Naujenes kultûrascentrâ un priecçs apmeklçtâjus.

Inga Èekða-RatnieceRMDV jaunieðu fotogrâfijas

Radoði cilvçki meklç jaunas sadarbîbasiespçjas un rada lidojumu

5





Ðo iespçju piedâvâ mâkslasskolas visâ Latvijâ. Taèu katraiskolai ir savs îpaðais ”es”. Kopð1980.gada arî Rçzeknes Mâkslasun dizaina vidusskolâ kâ struk-tûrvienîba darbojas Mâkslasskola, aicinot pilsçtas un novadabçrnus radoði un aktîvi ielûko-ties mâkslas pasaulç, iemâcîtieszîmçt, gleznot, izjust krâsuskaistumu un to îpaðo auru. Bçr-niem ir lieliska iespçja apgûtprofesionâlâs ievirzes program-mu ”Vizuâli plastiskâ mâksla”.

Paðlaik Mâkslas skolâ mâcâs160 bçrni. Ðajâ gadâ vien ir uz-òemti 30 audzçkòi. Lai gan de-mogrâfiskâs un ekonomiskâs si-tuâcijas dçï daudzas mâkslas unmûzikas skolas Latvijâ ir saskâ-ruðâs ar krietnu audzçkòu skaitasamazinâðanos, interese par Rç-zeknes mâkslas skolu nav mazi-nâjusies.

5 gadu laikâ audzçkòi mâcâszîmçðanu, gleznoðanu, kompo-zîciju, veidoðanu, mâkslas valo-das pamatus, darbu ar materiâlu- gan papîra plastiku, gan floris-tiku, gan darbu ar mâliem, ìipsi,tekstilizstrâdâjumiem un stiklu.Nodarbîbas sâkas pçcpusdienâ,kad vispârizglîtojoðajâs izglîtî-bas iestâdçs ir beiguðâs mâcîbas.

Kâ norâda bçrnu vecâki, pe-dagogu darbs viòus ir pârlieci-nâjis par sava darba kvalitâti unlietderîgu laika pavadîðanu.Katru gadu tiek rîkotas audzçk-òu darbu izstâdes Latgales Kul-tûrvçstures muzejâ, kâ arî toseksponç uz Rçzeknes skolâm,pirmsskolas izglîtîbas iestâdçm,bçrnu bibliotçku un citâm iestâ-dçm.

Mâkslas skolâ strâdâ radoðiun zinoði pedagogi, kas veiksmî-gi palîdz bçrniem attîstît savasprasmes vizuâli plastiskajâ mâk-slâ. Ðobrîd Latvijas valsts lîmenîkultûrizglîtîbas jomâ tiek uz-svçrta nepiecieðamîba pçc secî-gas izglîtîbas. Tieði Rçzeknç irunikâla iespçja vienuviet iegûtgan profesionâlâs ievirzes izglî-tîbu, ko îsteno mâkslas skola,gan vidçjo profesionâlo izglîtîbu

Rçzeknes Mâkslas un dizainavidusskolâ, gan augstâko izglîtî-bu Latvijas Mâkslas akadçmijasLatgales filiâlç. Ðajâ mâcîbu ga-dâ 8 mâkslas skolas absolventiir izvçlçjuðies turpinât mâcîtiesRçzeknes Mâkslas un dizainavidusskolâ.

Sabiedrîbas interese parMâkslas skolu ir apzinâta. Bie-þi ekskursijâs ierodas bçrnudâr-zu un pamatskolu audzçkòi, ne-reti arî vidusskolnieki. ParMâkslas skolas darbu interesç-jas gan citu skolu vizuâlâs mâk-slas skolotâji, gan darbmâcîbasskolotâji, gan Latgales reìionamâkslas skolu skolotâji, kasveicina skolas atpazîstamîbu unpopularitâti.

Rçzeknes Mâkslas skola ie-saistâs arî vairâkos projektos.Ðogad aktîvi bija rudens mçneði.Daugavpils Saules skola uzaici-nâja piedalîties gleznotâjamMarkam Rotko veltîto dienu pa-sâkumos Daugavpilî. Gan rado-ðajâs darbnîcâs, gan bçrnu darbuizstâdes atklâðanâ 23. septembrîDaugavpilî klât bija arî rçzek-nieði.

Sadarbîbâ ar Rçzeknes Mâk-slas un dizaina vidusskolas Ko-

ka izstrâdâjumu dizaina un Res-taurâcijas izglîtîbas programmaspedagogiem un audzçkòiemMâkslas skolas skolçni îstenojaarî projektu ”Piepildîsim pilsç-tu!”. Tâ ideja bija veicinât Rç-zeknes tçla pilnveidoðanu, iz-mantojot pilsçtas logo elementusun norisçs iesaistot jaunieðus.

Katrai vietai piemît savasatðíirîbas zîmes, kas veido tâstçlu. Ðâdas zîmes ir arî pilsç-tâm. Rçzekne ir pilsçta Latga-les sirdî. Lîdz ar to ne velti tosalîdzina ar varavîksnes loku,kas savieno austrumus un rie-tumus. Rçzekne ir kïuvusi parLatgales kultûras un izglîtîbascentru.

Savukârt to apliecina vçstu-res fakti, kâ arî esoðâ situâcija –izglîtîbas iestâdes, dievnami,kultûrvçstures çku izvietojums,dzîvojoðie daþâdu tautîbu cilvç-ki, sirmajam senatnîgumam mij-

iedarbojoties ar mûsdienu novitâ-tçm. Ikvienu tâs iedzîvotâju ðâdsapraksts tikai priecç. Tâdu Rçzek-ni redz arî daudzi mâkslinieki unarhitekti. Tâpçc tâ nav nejauðîba,ka Rçzeknes logo ”Rçzekne pil-sçta Latgales sirdî” ir skaits zieds,kurai katrai ziedlapiòai un vidu-cim ir svarîga nozîme.

Tomçr jaunais logo pagai-dâm maz asociçjas ar mûsu pil-sçtu. Profesionâïi ir pârliecinâti,ka logo ir jâpopularizç un jâ-

izmanto daudzveidîgos veidos,lai tas kïûtu par pilsçtas tçluun Rçzeknes vienojoðo ele-mentu, uzrunâjot gan paðuspilsçtniekus, gan ciemiòus.

Kâ viens no veidiem pilsçtasatpazîstamîbai, izmantojot logo,ir vides objektu Rçzeknes logoformâ izveide un izvietoðanavairâkâs vietâs Rçzeknç, kur pçctam tiktu stâdîtas puíes. Kâ zi-nâms, ziedoðâs puíes pârsteidzikvienu un ir iecienîti tûristu fo-tografçðanâs objekti. Tas pilnvei-do pilsçtas videi, kas ir cilvçkudzîves telpa. Un ðai telpai ir jâ-bût çrtai, pozitîvai, tâdai, kas uz-lâdç un rada optimismu dzîvei.

Tâdçjâdi Rçzeknes Mâkslasun dizaina vidusskolas Koka iz-strâdâjumu dizaina un Restaurâ-

cijas izglîtîbas programmas pe-dagogi un audzçkòi kopâ Mâk-slas skolas skolçniem un skolotâ-jiem nolçma îstenot jaunu ideju –izveidot objektus pilsçtas logoformâ un to padarît krâðòu ar pu-íu palîdzîbu. Tâ kâ jau bija klâtrudens un pirmâs salnas, tad Mâk-slas skolas audzçkòi darinâja zie-dus no daþâdiem materiâliem –putuplasta, faskâla, celtniecîbassietiem, plçvçm, ar krâsâm pieðíi-rot spilgtumu. Paðu objektu veido-ja Koka izstrâdâjumu dizaina unRestaurâcijas izglîtîbas program-mas pedagogi un audzçkòi no be-tona materiâla. Darbs nebija tikviegls. Sâkotnçji, izmantojot kokamateriâlu, tapa forma, kuru pçctam to atlçja betonâ.

Pirmais ðâds vides objektsjau tapis un visâ lepnumâ atro-das Rçzeknes Mâkslas un dizai-na vidusskolas skvçrâ. Kaut arîbijuðas pirmâs salnas, darinâtieziedi priecç garâmgâjçjus. Jâpie-bilst, ka ideju atbalstîja Rçzek-nes pilsçtas domes Kultûras pâr-valdes Mazo kultûras projektukonkurss.

Tâ kâ ir gatava objekta for-ma, tad iespçjams daudz âtrâkâlaikâ atliet jaunus objektus.Lîdz ar to tiek gaidîta sabiedrî-bas interese, jo ðâdi objekti vararî atrasties pie uzòçmçju biro-jiem, valsts un paðvaldîbasçkâm, veikaliem, tâ labiekârto-jot un koðâku padarot Rçzekneskultûrvidi. Kâ arî vasaras peri-odos tajos varçtu ziedçt margrie-tiòas, samtenes, kreses, cinnijasvai citi skaisti ziedi.

Skolas vadîtâja Kristîne Binduka

RMDV audzçkòu darbufotogrâfijas

Radoðâ izpausme ar krâsâm

6

jaunumi




Tautas melodijas, tautâ spçlçtie mûzikas instru-menti, spçlçðanas un dziedâðanas tradîcijas ir saistî-tas ar vietu no kurienes tâs nâk, kur tâs ir dzimuðasun veidojuðâs. Kapelas „Dziga” repertuârs nesarau-jami saistîts ar liriskajâm, arî skaïajâm, enerìijaspilnajâm latgalieðu tautas dziesmâm un melodijâ,kâ arî latgalieðu danèiem.

Daudzas melodijas (piem. „Oluteòi bruoïuïeòi” noPreiïiem, „Pa zaïu pïaveòu” no Lîksnas u.c.) un danèi,danèu fragmenti (piem. „Èiþiks” no Lagoniem, „Miki-ta” no Lîksnas, „Zeïenapoles kadriïa” no Zeïenapolesu.c.) ir paðu kapelas dalîbnieku pierakstîti ekspedîcijâs,dzirdçti vai redzçti ballçs un ìimeòu godos, vai radîti,iedvesmojoties no tautas mûzikas, no jauna (piem.„Lûznavas dancis”, „Îdenes dancis”, „Kûmas” u.c.),veidojot noslçgtu apli: tradîcija – jaunrade - tradîcija.

Kapelas „Dziga” savâ divdesmit gadu darbîbas lai-kâ ir ieskaòojusi 4 mûzikas diskus: 2000.gadâ "Dzîd'voi raudi tautu meita"; 2001.gadâ - "Zaïâ duorzeòâ";2006.gadâ - "Janèuks – danèuks" un 2008.gadâ kâzutradîciju un dziesmu disku "Lîc, mâmeòa, vaiòuceòu".Lielâkoties tâs ir dziesmas un melodijas, kuru satursun nesamâkslotâ muzikalitâte, aizrauj un uzrunâ mûs-dienu cilvçkus, pat tos, kas nekâdâ ziòâ nav saistîti arfolkloru vai tautas mâkslu.

Visu èetru disku tapðanu finansiâli ir atbalstîjis Lat-vijas Kultûrkapitâla fonds. Pieðíirtais finansçjums pa-rasti nosedz tikai tehniskos izdevumus: ieraksta veik-ðanu, montâþu, disku ierakstîðanu un pavairoðanu. Dis-ka sagatavoðanas radoðâ puse: aranþçjumi, melodijuiestudçðana, „apspçlçðana” un ieraksts studijâ paliekpaðu kapelas muzikantu ziòâ. Tas ir liels un nogurdi-noðs darbs daudzu nepârtrauktu stundu garumâ, lîdzapnikumam pârrakstot melodiju fragmentus vçl un vçl.Tas ir seðu kapelas muzikantu G.Igauòa – vadîtâjs, I.-Dreïa, D.Visockas, R.Igaunes, K.Zeltiòas, M.Igauneskopdarbs, jo lielâkoties skaòdarba gala variants, kâduto iepazîst klausîtâjs, top tikai ierakstu studijâ.

Ðogad kapela ir sagatavojusi jaunu tematiskugadskârtu tautas dziesmu programmu, kuras èetripamatakmeòi ir tradicionâlâs gadskârtas, jeb pilnslatviskâ gada cikls, kas sâkas ar Jâòiem, pâraug ru-dens talkas dziesmâs, tad pâriet Ziemassvçtku gai-ðo noskaòu melodijâs un draiskajâs „kaladû” dzies-mâs un noslçgumâ iegrieþas saules atgrieðanâs sla-vinâjuma dziesmâs.

Ðâ gada augustâ VKKF Latgales kultûras program-mas projektu konkursâ tika atbalstîta kapelas „Dziga”piektâ mûzikas CD ar pagaidu nosaukumu „Kapelas„Dziga” gadskârtu dziesmu mûzikas albûms” izdoða-na. Tajâ tiks iekïautas desmit gadskârtu dziesmas unmelodijas. Diska atvçrðanas svçtkus ar nepacietîbugaidîsim Lieldienâs.

DZIGAi piektaisDZIGAi piektais

7

jaunumi




Tautas deju kolektîvu un Deju svçtkutradîcijai, salîdzinâjumâ ar koru unDziesmu svçtku tradîcijâm Latvijâ, ir ti-kai mazliet vairâk kâ 70 gadi. Rçzeknespilsçtâ kora tradîcijas aizsâkas pagâjuðâgadsimta pirmajâ treðdaïâ. Deju kolektîvuveidoðanâs laiks Rçzeknç ir tikai 20 ga-dus atpakaï. 1991.gada septembrî atjau-notajâ Rçzeknes Skolotâju institûtâ tikadibinâtâ deju kopa „DZIGA”.

Nodibinât deju kopu, tajâ laikâ bijapieòemts saukt - deju kolektîvu, pilsçtâ,kurâ nebija ðâdas tradîcijas, nebija grû-ti, jo Rçzeknes Skolotâju institûtâ jaun-ieði, apgûstot sâkumskolas skolotâjaspecialitâti, papildus apguva skolu dejukolektîvu vadîtâja papildspecialitâti, tâ-tad dejot gribçtâji bija. Finansiâls unmorâls atbalsts no institûta vadîbas tau-tas mâkslas kolektîvu darbîbai tika no-droðinâts, emocionâli jaunieði vçlçjâsiesaistîties jebkura veida aktivitâtçs, kasvçrstas uz latgaliskuma apliecinâðanu,latgalieðu folkloras tradîciju izzinâðanuun popularizçðanu, tas bija Latvijas ne-atkarîbas atjaunoðanas laiks.

Dibinot „DZIGU”, Ilmârs Dreïsuzstâdîja virsmçríi: latgalieðu folklo-

ras deja un mûzika kâ pamats dejukopas horeogrâfiskajai daiïradei. Ide-ja polarizçt Latgales novada folklorasbagâtîbu, lauþot ierastâs, kliðejiskâspadomju tradîcijâs balstîtâs skatuvesdejas tradîcijas, piedâvâjot dziïâkus,folklorâ balstîtus, raksturâ atðíirîguspriekðnesumus, guva atsaucîbu arîpaðu dejotâju vidû.

Ar milzîgu entuziasmu tika veidotastematiskas deju programmas – „Jumis”,„Lyukoðonos”, „Latgales novada prog-ramma”, studçti folkloras materiâli, or-ganizçtas folkloras ekspedîcijas, apgûtifolkloras danèi, popularizçta danèu kus-tîba novadâ un Latvijâ. Arî I.Dreïa, kâjaunâ horeogrâfa, pirmâs veiksmes Lat-vijas Jaunrades deju konkursos – iegû-tas balvas 1991.gadâ par deju „Lûzna-vas dancis”, 1996.gadâ par dejâm„Ozeits”, „Rozentavas kadriïa”, un kop-darbs ar kapelas „DZIGA” muzikan-tiem, kolektîva veidoðanas procesâ iezî-mçja deju kopu „DZIGA” kâ rokrakstâ,deju izpildîjuma un pasniegðanas ma-nierç un raksturâ, kâ arî repertuâra ziòâatðíirîgu Latvijas kolektîvu.

Mîlestîba uz „îstu” tautas deju un

tautas mûziku nav vienîgais, ko vçlç-jâs un vçlas ieaudzinât „DZIGAS”dejotâjiem vadîtâji. „DZIGAS” uz-stâðanâs princips vienmçr ir bijis ie-tverts vadîtâja I.Dreïa nu jau folklo-rizçtajâ teicienâ: „Dejosim savampriekam”, tad prieku gûs arî skatî-tâjs. Dejosim savam priekam, cienotskatîtâju un skatuvi, cienot latvieðutautas tçrpu un tâ valkâðanas un pa-sniegðanas tradîcijas, audzinot dejo-tâjos dziïâku izpratni par vçrtîbâmun tradîcijâm.

Tie, kurus nu jau varam saukt par„DZIGAs” dejotâjiem, ir ieaudzinâjuðisev disciplînu, iemâcîjuðies klausîtiesun ieklausîties, iemâcîjuðies uzòemtiesatbildîbu un nepievilt. „Dziga” ir skola,kurâ dejot un gût pozitîvas neikdienið-ías izjûtas ir izdevies jau vairâk kâ 200latgalieðiem, arî daþiem pârnovadnie-kiem.

P.S. 2010.2011. gada deju sezona irbeigusies, lai dzîvo jauna deju sezona. Tâpârfrâzçjot teicienu par karali, varçtu

teikt par deju kopas „DZIGA” aktivitâ-tçm iepriekðçjâ un nu jau jaunajâ sezonâ.Ðâ gada 3.septembris bija pçdçjais mçìi-nâjums pçc pasâkumiem un aktivitâtçmbagâtâs vasaras un pirmais mçìinâjumsun koncerts jaunajâ sezonâ – Stâmerienâ„Mazbânîða svçtkos”. Ðâ gada laikâ esampârstâvçjuði Rçzeknes Augstskolu Balti-jas valstu Studentu Dziesmu un Dejusvçtkos „Gaudeamus 2011” Viïòâ Lietu-va, piedalîjuðies Eiropas Tautu festivâlâSzentendre Ungârijâ, uzòçmuði ciemosun piedalîjuðies kopîgos koncertos arFrancijas Lionas Marcy l'Etoile paðvaldî-bas deju grupu „La Tourbillante”, sadar-bîbâ ar Valodu un kultûras centru „Pa-saule mûsu mâjas”, kopâ ar Turcijas, Ru-mânijas un Armçnijas jaunieðiem piedalî-juðies ES finansçtâs programmas „Jau-natne darbîbâ” jaunieðu apmaiòas projek-tâ „Ritms un skaòa: Eiropa gaismâ” , sa-darbîbâ ar Valsts Kultûrkapitâla fondu unbiedrîbu ‘ESTO” esam realizçjuði projek-tu „Tradicionâlâ danèu apguves meistar-klase un starptautiskais danèu vakars Rç-zeknç” un protams esam dejojuði dau-dzos Rçzeknes pilsçtas un novada pasâ-kumos.

Vadîtâja Inga Drele”Dzigas” arhîva fotogrâfijas

s mûzikas diskss mûzikas disks

8

pârdomas




Mârîte Stalîdzâne

Veltîts maniem draugiem Ingai un Ilmâram Dreïiem,

Rasmai un Gunâram Igauòiem

KUPENÂ-Kurmis, Janka, tu esi, kurmis. Tu tausties pa pilsç-

tu un vâc koku zarus. Ar kaula zobiem tu tos izgrauzno sniega kupenâs ðíçrsâm sakrituðajiem stumbriem.Izkasi ar zili nosaluðiem nagiem no ziemas pazarçm.Zâìîða nav? Nu nav. Kâpçc nav? Kam man pilsçtâ zâ-ìis! A ragutiòas? Ir? Nav. Nu tad nes, kurmît, rociòâs.Velc uz savu alu. Nes, nes naktî tik dziïâ kâ aka un klu-sâ kâ kapa bedre. Nes! – domas smeldzoðas un un sim-tveidos izauklçtas pulsç Jâòa galvâ. Kupenâ dziïâ lîdzkrûtîm viòð izsamisies meklç. Nakts slidina savu vçsoroku azotç. Kâju pirkstos koþ ziema. Savâcies vçl pâr-is zaru, Janka slidinâs mâjup.

Viòð dzird sevî ritmisku sniega èirkstoòu no zâbakupazolçm, kâpòutelpas durvju griezîgo gaudu dziesmu,betona pakâpienu pârdesmit ðïûcienus un polsterçtukâjas atspçrienu pret dzîvokïa ieejas durvîm. Ar zo-biem Janka norauj ledus kristâliem saíepuðo cimdu ungrûþ roku kabatâ, meklçdams pçc ledusvçsa metâlaþvadzoòas. Ar pieri un vçderu atspieþas sienâ, lai zarisaturçtos klçpî, ar zili nosaluðiem pirkstiem sataustaslçdzenes gropîti un ieliek atslçgu. Trîs soïi taisni, di-vi pa labi un viòð izmet savu nesumu turpat uz grîdasbïodâ. Zari nobrakðí kâ koka kauliòi un padod pretîegïu sveíu lipîgo smarþu. Ar kailo roku Janka slidinâspa galda virsmu lîdz satver sçrkociòu kârbiòu. Pakra-ta. Klusums. Tukða. Tçvam bija savçjie. Viòð mçdzateikt:

- Païaujies uz sevi. Cilvçks ir brînumu pilns. Janka grieþas riníî un, roku vilkdams pa sienu, iet.

Dvieïu pakaramais, Braila raksts raupjâs tapetçs, sie-nas pulkstenis un gluda kâ aizsalis ezers lakota rak-stâmgalda virsma. Janka izrauj atvilktni, paòem klçpîun nes atpakaï uz virtuvi. Atkrît uz grîdas pie zaru èu-pas. Dzçðgumija, zîmuïi, saspraudes, papîri, sçrkociòukârbiòa. Ir. Uzrauj to. Saulrieta sarkanâ liesma izgais-mo 21 ziemu pârdzîvojuða vîrieða noliesçjuðo vaigurupji adîtâ vilnas cepurç un ðallç lîdz degunam pieticî-gâ 310. sçrijas tipveida dzîvokïa virtuvç. Janka sametpapîrus un pielaiþ uguni. Liesmu driskas izdzied kup-lus dûmu mutuïus. Rîklç iesitas grauzçjs un acis kodî-gi asaro. Viòð klepo. Vçlreiz un vçlreiz.

Pçc trim dienâm 2010. gada janvâra vakarâ Vizmakopâ ar tçvu lçnâm nâk uz savu dzîvokli pilsçtas noma-

lç. Ielas galâ viòi abi paliek stâvam kâ iemieti. Zvaigznesklîda pa ziliem çnu ceïiem un visa debess mirguïoja kâdimantiem apsçta, taèu daudzstâvu namu logi vçrâs pre-tî mçmi. Elektrîba bija zudusi jau vairâk kâ pus mçnesi.Pilsçta klusi îdçja kâ milzîgs laidars dziïâ miegâ. Tas ie-sâkâs jau Ziemassvçtkos. Latvijas teritoriju bija sasnie-gusi siltâ gaisa plûsma, bet zeme bija tika auksta, ka, sâ-koties atkalai, lietus sasala. Apledojums lieca koku za-rus, lauza tos un koki gâzâs uz elektropârvades lînijâmbojâjot tâs. Citreiz vadus pârrâva uz tiem esoðâ apledo-juma smagums. Visu decembri intensîvi sniga, padarotkoku zarus vçl smagâkus. Kupenu dziïums daudzvietpârsniedza pus metra atzîmi.

Tumsa kâ varavîksne bija apvijusi savu loku na-miem un latgaïu dzîvçm. Pçc saules norieta cilvçkitaustîjâs. Viòi iztaustîja savu mâjokïu stenderçs bçrnî-bâ iecirstâs auguma atzîmes gropîtes, sajuta ar lûpâmplaisas tçjas krûzîðu maliòâs un acu krunciòas savumîïoto sejâs. Viòi klausîjâs viens otra elpâ un piesitie-nos kreisajâ paribç. Dzîve bija kïuvusi sîka kâ sievie-tes plauksta.

- Pacel acis! – Vizma skatîjâs un râdîja ar rokuaugðup. Otrâ stâva dzîvoklis lçja zeltu.

- Neticami! Gaisma! Un tikai vienâ logâ. Tur dzîvoDanèi. Vecâki prom Anglijâ, dçls students RçzeknesAugstskolâ. Kautrîgs puisis.

- Nekad mani nav sveicinâjis. Vienmçr viss sevî. Pçc mirkïa viòi jau klauvçjâs dzîvokïa durvîs. Ne

skaòas. Pasitâs ar dûri. Durvju ðíirbiòâ parâdîjâs iz-spûris jauneklis bietes sarkanuma seju. Sviedru lâsesritçja pâri viòa pierei. Degunâ sitâs siltums un smacç-joða dûmu dvinga.

- Labvakar! Tavâ logâ deg gaisma, - Vizma iesâka. - Alternatîvais ìenerators ar degvielu? – tçvs turpi-

nâja un skatîjâs puisî kâ drukns, sakrupis bçrzs.Janka pârrâva ar piedurkni pâri sejai, piesarka tum-

ðâk un pavçra vaïâ durvis.- Nâciet, - viòð veda meiteni èaugu kâ niedrîti dzi-

ïâk. Tçvs sekoja. Istabâ vâri, bet tik tieðâm dega spul-dzîte. Puisis nostâjâs istabas vidû uz atðíirîgas krâsaskvadrâta un palecâs.

- Tâ ir aktîvâ grîda. Redzi, es dejoju, grîda uzkrâjmanis radîto enerìiju un pârvçrð to elektroenerìijâ.

- 50 000 latvieðu taustâs tumsâ, visvairâk Latgalç,un tu te òirgâjies, – tçvs nicîgi izgrûda pâr lûpâm.

-Viens dejotâjs no viena ðâda kvadrâtmetra var radît65 vatus enerìijas.

- Muldoòa, kur tu to râvi? – nu jau ar smiekliòu tur-pinâja tçvs

- Atradu sava tçva papîros. Viòð darbojâs FizikasBiedrîbâ un ir Latvijas Zinâtnieku Savienîbas biedrs.

- Kâpçc tad lîdz ðim nekas par to nav dzirdçts?-Îsti nezinu. Es atradu iekârtas, tehnisko dokumentâ-

ciju un atteikuma vçstules no Ministrijâm, - Janka runâ-ja un viòa sejâ iezîmçjâs vçl simts pudu neizçstas dzîves.

- Tçvs, viòð ir no bada un ilgstoðas tumsas nojûdziesstudents. Tas ko viòð gvelþ, ir absolûts murgs! – Viz-ma satraukti un âtri èukstçja tçvam ausî, - Paskaties,ko viòð te dara! Bïodâ kurina ugunskuru un katliòâkausç sniega ûdeni. Dzîvoklis nokûpinâts melns kâ

speíis. Ejam âtrâk prom! - Grîda ir veidota no elektronikas komponentçm un sa-

stâv no 75x75 cm lieliem moduïiem. Katrs modulis spçjsaraþot 65 vatus enerìijas, - Janka runâja un viòa skats,pilns kvçla tvana, izstaroja kaisles pâròemtu gara gaismu.

Pçc trim dienâm, tai paðâ janvârî, kâ neredzami sta-ri vçja þûþâ uz pilsçtas centru plûda ïaudis. Lai atras-tu ceïu tumsâ, tie pieskârâs kupenâm mîkstâm kâ sie-vieðu krûtis un apklaudzinâja ar koka mietiem mâjustûrus, kas iezîmçja pagriezienus. Pagriezienus viòudzîves ceïâ. Vizmas tçvs bija izstâstîjis paðvaldîbaipar izgudrojumu. Tika sarûpçti papildus modeïi un no-segta visa lielâ kultûras nama zâles grîda. Kâ rîta sau-les gaisma no aizmiguðiem siliem straumçm plûdamuzikanti un dejotâji. Nâca un apskâvâs. Pçc smarþasun balss viòi centâs atminçties viens otra vârdu. Mu-zikanti izglaudîja savu instrumentu taustiòus un stî-gas, tie savukârt pakïâvîgi atdevâs saviem neredzîga-jiem pavadoòiem.

Íermeòi satika mûziku. Cilvçku dvçseles dauzîjâskâ irbes zem sniega sçrsnas garozas, saplûstot ar katruakordu. Kustîbas harmoniskajâs skaòâs lîdzinâjâs jû-rai, kas viïòojâs, ðûpojâs un plûda, ar katru devîto vil-ni uzsitoties augstâk un augstâk. Kâju piesitieniem grî-dai sekoja lidojums augðup. Paleciens sekoja palecie-nam. Vairâk un vairâk. Vçl un vçl, it kâ gribçtu pacel-ties spârnos. Augstâk, tuvâk gaismai! Augstâk! Vçl!Siltums râmi apòçma ïaudis, stingums izgaisa unsniegs palçnâm sâka kust no daudzo dvçseïu ziemâm.Paukðíçdamas kâ pumpuri pavasarî, pçkðòi atsprâgacilvçku sirdis. Viena pçc otras! Viena pçc otras! Tâssavijâs mirdzoðâ zvaigþòu upç un radîja tarantulasefektu. Ieelpa mijâs ar izelpu, pâri sejâm ritçja sviedrulâses. Katrs izdejoja no savas sirds dziïâkajiem nostû-riem dzîves zirnekïu koduma atstâtâs rçtas. Cilvçkiraudâja un smçjâs reizç. Viòi brînîjâs par sevi. Raudâ-ja, smçjâs un atkal dejoja. Viòi pârkâpa tumsai kâslieksim. Baltiem, bieziem vâliem pâri vçlâs mûzikaun gaisma. Spoþa gaisma.

Aktîvâ grîda jeb grîda, kas uzkrâj dejoðanâ izdalîtoenerìiju un pârvçrð to elektroenerìijâ patieðâm eksistç.

9

projekta aktivitâtes




Apzinoties pilsoniskas sabiedrîbasnozîmi valsts un tautas ilgtspçjîgâ attîstîbâ,kâ arî valsts un nevalstisko organizâcijusadarbîbas ietekmi uz pieòemto lçmumukvalitâti, biedrîba „Mediju radoðâ studija”,biedrîba „Suzorje” un biedrîba „ESTO”,biedrîba „TeArt59”, biedrîba „RÇZEK-NES UZÒÇMÇJU BIEDRÎBA” 2011. ga-da novembrî parakstîja apliecinâjumu parpievienoðanos Nevalstisko organizâciju unMinistru Kabineta 2005. gada 15. jûnijaSadarbîbas memorandam.

Memorands izstrâdâts ar mçríi sekmçtefektîvas un sabiedrîbas interesçm atbil-stoðas valsts pârvaldes darbîbu, nodroðinotpilsoniskâs sabiedrîbas iesaisti lçmumupieòemðanas procesos.

Memoranda projekta gatavoðana tikainiciçta no nevalstiskâ sektora (NVO) pusespçc 21 NVO pârstâvju tikðanâs ar Ministruprezidentu Aigaru Kalvîti 2005.gada13.janvârî. Dokuments izstrâdâts ar mçríisekmçt efektîvas un sabiedrîbas interesçmatbilstoðas valsts pârvaldes darbîbu, no-droðinot pilsoniskâs sabiedrîbas iesaisti lç-mumu pieòemðanas procesos. Esoðâ re-dakcija ietver gan NVO priekðlikumus,gan arî Valsts kancelejas ieteikumus un re-dakcionâlos labojumus. Teksta sastâdîða-nas gaitâ priekðlikumus un viedokli izteicavairâk nekâ 40 organizâcijas.

Memoranda parakstîðana notika2005.gada 15.jûnijâ, piedaloties valdîbaspilnvarotajam pârstâvim – Ministru pre-zidentam Aigaram Kalvîtim un 57 NVOpârstâvjiem.

Ðobrîd memorandu ir parakstîjuðas237 organizâcijas.

Dokumenta parakstîðana ir atvçrta. Jaarî Jûsu organizâcija atbalsta Memorandâizvirzîto mçríi un vçlas pievienoties Me-moranda parakstîtâjiem, aicinâm pieteiktsavus pilnvarotos pârstâvjus, nosûtotinformâciju par pârstâvçto organizâciju,pârstâvja vârdu, uzvârdu un amatu uz ad-resi: Brîvîbas bulv.36, Rîga, LV 1520. Sî-kâka informâcija pa tâlr. 67082929 vai e-pastu: [email protected]

Projektâ iesaistîtâs biedrîbas atbalsta Memoranda parakstîðanu

Izmantotas RMDV audzçkòu darbu fotogrâfijas

10

pilsçtas vçrtîbas



Ðis informatîvais izdevums «Radoðâ Rç-zekne» ir veidots ar Eiropas Savienîbas Eiro-pas Sociâlâ fonda finansiâlu atbalstu. Par in-formatîvâ izdevuma «Radoðâ Rçzekne» satu-ru atbild biedrîba «Mediju radoðâ studija»

25.novembrî plkst. 12:00 Latgales Kultûrvçstures muze-jâ Atbrîvoðanas alejâ 102, Rçzeknç norisinâsies seminârs„Latvieðu tautas tçrps. Latgale.”

Kultûrizglîtîbas un nemateriâlâ mantojuma centrs turpi-na ðogad aizsâkto seminâru ciklu par latvieðu tradicionâla-jiem tautas tçrpiem un ðî gada 25. novembrî rîko seminârupar Latgales novada tautas tçrpiem Latgales kultûrvçsturesmuzejâ Rçzeknç. Seminâra laikâ tâ apmeklçtâjiem bûs ie-spçja nostiprinât un papildinât zinâðanas latvieðu tautastçrpu vçsturç un Latgales novada tautas tçrpa komplektç-ðanâ.

Latgale ir kultûrvçsturisks apgabals Latvijas austrumda-ïâ. Tâs nosaukums saistâs ar latgaïiem – etnisku vienîbu,

kas tiek uzskatîta par ðîs teritorijas pamatiedzîvotâjiem.Mûsdienu Latgales teritoriâlâ identitâte izsekojama

kopð Jersikas íçniòa valsts laikiem 12.un 13.gadsimta mijâ,kas latîòu tekstos saukta par "Latviju” (Lettia), bet senkrie-vu rakstos par ”Latgali”. Kopçjâ Latgales platîba sastâda 14547 km2, kas ir 22,52 procenti no visas Latvijas teritorijas.

Pateicoties apbedîðanas tradîcijâm un kapulauku kultû-rai, Latgales teritorijâ ir iespçjams izsekot tâs iedzîvotâjudzîvei, kultûrai un starp kultûru sakariem, kâ arî restaurçtvienus no greznâkajiem arheoloìiskajiem tçrpiem Latvijasteritorijâ.

Plânotâ norise:11.45 – ieraðanâs12.00 – 14.00 Aija Jansone. Latvieðu tradicionâlâ tautas

tçrpa vçsture. Latgales novada tautas tçrps.14.00 – 15.00 Anete Karlsone. Latgales jostas. Tehnikas,

valkâðanas veidi.15.00 – 15.30 Latgales tautas tçrps Latgales Kultûrvçstu-

res muzejâ. 15.30 – 16.00 Seminâra noslçgums

Dalîba seminârâ – bez maksas. Pieteikties lîdz ð.g.23.novembrim.

Seminârs par latvieðu tautas tçrpiemRçzeknç

Jaunumi Latgales Kultûrvçstures muzejâ

Latgales Kultûrvçstures muzejâ bçrniem un skolçniem,studentiem un pieauguðajiem ir iespçja regulâri papildinâtsavas zinâðanas un no cita skatpunkta iepazît senâs tradîci-jas, piedaloties atraktîvâs muzejpedagoìiskajâs nodarbîbâs.

No 12. lîdz 16.decembrim 1.-12. klases skolçnus, studen-tus un pieauguðos aicinâm uz VAKARÇÐANU jeb prog-rammu „Dzîpariòa stâsts”.

20.gs. sâkumâ rudens un ziemas vakaros ïaudis pulcçjâskopâ un vakarçja - strâdâja darbu – adîja, auda un stâstîjastâstus, dziedâja dziesmas, minçja mîklas. Ðogad aicinâmiepazît VAKARÇÐANAS tradîcijas un kopâ ar meistaruPçteri Prikuli veidot puzurus, jo rakstu zîmes ir kâ stâsts, ti-kai jâiemâcâs tâs „lasît”. Zîmju simbolika atklâjas latvieðucimdu rakstos, tautastçrpâ, puzuros. Nodarbîbâ varçs iepa-zît Latgales novada tautas tçrpa savdabîbu un meitençmpaðâm pamçìinât izðût krâðòo tautumeitas vainadziòu, betpuiði iemâcîsies, kâ apaut kâjas darba cçlienam.

Iepriekðçja pieteikðanâs pa tâlruni 64622464, muzejpe-dagoìe Inese Loèmele – 26595434; maksa par nodarbîbu –skolçniem Ls 0,50 pieauguðajiem – Ls 1,00 Ls.

Nodarbîbâ „24 stundis latgalîts” 10.-12. klases skolçni,studenti un pieauguðie aicinâti izsekot lîdzi latgalieða dzîvesritmam 24 stundu garumâ, iepazît latgalieðu tradîcijas, sa-dzîves paradumus, godus, çdienus. Darbojoties praktiski uniesaistoties ikdienas darbu un situâciju izspçlç, iemâcîsie-ties arî daudzus latgalieðu senos vârdus.

No 30.novembra lîdz 7.janvârim – Tautas lietiðíâs mâk-slas Ziemassvçtku izstâde – tirdziòð

Tradicionâli Ziemassvçtku gaidîðanas laikâ varçsiet ganapskatît tautas mâkslas meistaru veikumu, gan iegâdâtiesjaukas dâvaniòas saviem tuviniekiem. Izstâdç-tirdziòâ bûsgan mâla trauki, gan adîjumi, tamborçjumi, audçju, meista-ru darbi.

Informâciju sagatavoja Maija UpenieceFoto autors – Aleksandrs Bondarenko

11

stâsts par mums




“Rçzekne top skaistâka” - gribas cerçt,ka ðis bûvniecîbas objektu tuvumâ izvieto-tais vçstîjums, kas vairâkus mçneðus uzru-nâja garâmbraucçjus un kâjâmgâjçjus, jaupavisam drîz kïûs realitâte. Tomçr, joskaidrâkas kïûst jauno bûvju - Austrumlat-vijas radoðo pakalpojumu centra un Aus-trumlatvijas koncertzâles aprises, jo vairâkjautâjumu par ðo çku saturu, iespçjâm unperspektîvâm tiek uzdots. Tas, savukârt,liek aizdomâties - cik informçti un ieintere-sçti par Rçzeknç notiekoðajiem procesiemir pilsçtas radoðie jaunieði - mâkslas unmûzikas vidusskolu audzçkòi.

Jau vairâkus gadu desmitus, kopð Rç-zeknç darbojas mûzikas un mâkslas vidus-skolas, tiek meklçtas iespçjas kâ sapazîsti-nât, kopîgi un jçgpilni nodarbinât abu mâcî-bu iestâþu jaunieðus. Valsts izglîtîbas attîstî-bas aìentûras (VIAA) izsludinâtais kon-kurss par darbnîcu un nometòu rîkoðanu,lai veicinâtu bçrnu un jaunieðu radoðumuun inovatîvas domâðanas attîstîbu mâcîbuprocesâ, deva iespçju realizçt vairâkus mçr-íus – iesaistît Rçzeknes radoðos jaunieðusAustrumlatvijas koncertzâles tapðanas pro-cesâ, gût motivâciju apgût jaunas iemaòas,kas nepiecieðamas izvçlçtâs profesijas turp-mâkajai apguvei, veidot interesi un sapratni

par nâkotnes darba iespçjâm un vçl apgûs-tamajâm zinâðanâm, veidot izpratni pardarboðanos radoðo industriju jomâ, citumâkslas jomu pârstâvju darba specifiku, ap-gût prasmi mçrítiecîgi darboties komandâ.

VIAA saòçma 342 projektu iesniegu-mus, no kuriem finansçjumu iegûva 52 pro-jekti, tostarp 3000,00 Ls saòçma arî biedrî-bas “ESTO” pieteiktais “ Spçlçjam, spçlç-jam, kamçr sâkam spçlçt” - J.Ivanova Rç-zeknes mûzikas vidusskolas un RçzeknesMâkslas un dizaina vidusskolas radoðâsdarbnîcas. Jâpiezîmç, ka atbalstîts tika arîRçzeknes novada Ilzeskalna pagasta “Draugu kora” pieteiktais projekts “ Aizpriekðkara”.

Projekta gaitâ jaunieðiem, iepazîstotiesar Austrumlatvijas koncertzâles bûvniecî-bas darba gaitu un piedâvâtâm iespçjâm,bija jâizveido savs vçstîjums, “fantâzija partçmu” - Austrumlatvijas koncertzâle divuanimâcijas filmiòu veidâ. Abu skolu jaunie-ði darbu uzsâka vienlaicîgi – sâkumâ tikaveidots filmiòu scenârijs, vçlâk mûzikas unmâkslas skolas darba grupas (10 + 10 cilvç-ku sastâvâ) veidoja animâciju un skaòu ce-liòu katra savai filmai. Oktobra beigâs jaun-ieði apmainîjâs ar darba materiâliem un tur-pinâja darbu – mâkslas vidusskolas jaunieði

vizualizçja mûziíu saga-tavoto skaòu materiâlu,mûzikas vidusskolasjaunieði – muzikâli at-dzîvinâja mâkslas vidus-skolas audzçkòu veido-tâs “kustîgâs bildes”.

Lai labâk izprastuanimâcijas filmu tapða-nas specifiku, projektadarba grupa 3.novembrîRîgâ apmeklçja filmustudiju Rija. Rija Filmsir viena no lielâkajâmfilmu kompânijâm Lat-vijâ. Tâs darbîbas lauksir animâcijas, dokumen-tâlo un pilnmetrâþas fil-mu raþoðana un izplatî-ðana. Filmu veidoðanuviòi salîdzina ar kûkasgatavoðanu. Ne tikai sa-stâvdaïâm jâbût precî-zâm, bet kûka arî jâmâkpasniegt: uzservçt, sa-dalît, piedâvât... Rijaskomanda atzîst, ka ra-doðums, profesionalitâ-te un kvalitâte ir Latvi-jas filmu stiprâ puse.

Latvijai raksturîgi esot arî tas, ka filmunozares pârstâvjiem jâbût plaða spektraspeciâlistiem. „Ja tu gribi bût reþisors, jâ-var arî rakstît, rediìçt, montçt, izplatît.Citâdi – ko gan tu darîsi, ja nevarçsi atïau-ties piesaistît operatoru vai scenâristu?Òemsi kameru un filmçsi un rakstîsi! Tur-klât, jo labâk pârzinâsi visu procesu, jo la-bâk spçsim sagatavoties un saliedçtâkstrâdât ar komandu.“

Jaunieði tika iepazîstinâti ar animâcijasfilmu tapðanas darba gaitu – scenârija izvei-di, tçlu veidoðanu, skençðanu, krâsoðanu,fonçðanu, skaòu celiòa veidoðanu. Redzç-tais lika aizdomâties par jauno tehnoloìijuun brîvâ tirgus piedâvâjuma un pieprasîju-ma attiecîbâm, nepiecieðamîbu pçc alterna-tîvu mâcîbu iespçjâm, kas ïautu elastîgi ap-gût animâcijas tehnikas mâkslas vidusskoluaudzçkòiem, studentiem, kâ arî vizuâlâsmâkslas pedagogiem.

8.novembrî projektâ iesaistîtie jaunieði

apmeklçja komponista un producenta Rai-monda Tigula meistarklasi J.Ivanova Rçze-kes mûzikas vidusskolâ. Tâs laikâ jaunieðitika iepazîstinâti ar elektroniskâs mûzikasiespçjâm, mûzikas darbu tapðanas gaitu unelektroniskâs mûzikas attîstîbas tendencçmLatvijâ un pasaulç. Tâs paðas dienas vaka-râ, pateicoties VSIA “Latvijas Koncerti”un Rçzeknes pilsçtas domes Kultûras pâr-valdes atbalstam, visi projekta dalîbniekivarçja apmeklçt Raimonda Tigula un TrioSILK koncertu “ Vakara impresijas” Rç-zeknes Kultûras namâ.

Projekts “ Spçlçjam, spçlçjam, kamçr sâ-kam spçlçt” noslçdzâs Latvijas Valsts pro-klamçðanas 93.gadadienas priekðvakarâ. Târezultâtâ tapuðâs animâcijas filmiòas ir iz-vietotas Rçzeknes pilsçtas domes(www.rezekne.lv), mûzikas un mâkslas vi-dusskolu (www.rmdv.lv, www.jirmv.lv), betvçlâk arî SIA “Austrumlatvijas koncertzâ-le” mâjas lapâs.

Spçlçjâm, spçlçjâm, kamçr sâkâm spçlçt

12





Novembra beigâs beigâs tiek plânots arî projekta prezentâcijas pasâkums, kura laikâ tiksdemonstrçtas abas jaunizveidotâs filmas, pârrunâti ieguvumi un turpmâkâs sadarbîbas per-spektîvas, pateikts paldies visiem projektâ iesaistîtajiem jaunieðiem, – Ârijai Kairiðai, Þa-netei Ludvigai, Elînai Kirovânei, Tatjanai Viðòakovai, Lâsmai Ozoliòai, Saivai Bernânei,Kasparam Naglim, Aleksandram Borisjonokam, Mârtiòam Dçrvinîkam, Kristînei Laizânei,Raitim Rudzîtim (Mâkslas un dizaina vidusskola), Janai Kuzmenkovai, Laurai Reksnei,Agnesei Abramânei, Laimai Igaunei, Zanei Martinovai, Jânim Igaunim, AleksandramMaslovam, Arnim Krancânam, Çrikai Kanèai, Laurai Ðarovai, Kristapam Grandânam, Ag-nesei Gabriðai (mûzikas vidusskola), skolotâjiem – Agrai Ritiòai, Aivaram Pîgoznim unSandrai Meþorei, kâ arî ekspertiem – Dacei Liepai un Einâram Lipskim.

Ilona Rupaine, projekta vadîtâjaProjekta dalîbnieku fotogrâfijas

Izdevumu sagatavoja: Inâra Groce, Inga Èekða-Ratniece, Vjaèeslavs Fomins, Igors Madþulis, Solveiga Sarkane.Projekts «Nevalstisko organizâciju lîdzdalîba kultûrpolitikas plânoðanâ un ievieðanâ Latgales reìionâ» 1DP/1.5.2.2.2/10/APIA/SIF/006/33

Iespiests SIA «Latgales druka». Rçzekne 2011. gada septembris, nr. 5.

radošā rēzekne nr.5

Documents