samxedro mecnierebis struqtura, arsi da kvlevis...

73
saqarTvelos teqnikuri universitetis nagebobebis, specialuri sistemebisa da sainJinro uzrunvelyofis instituti samxedro mecnierebis struqtura, arsi da kvlevis meTodebi leqciebis kursi Tbilisi 2018 w.

Upload: others

Post on 07-Jan-2020

14 views

Category:

Documents


0 download

TRANSCRIPT

saqarTvelos teqnikuri universitetis

nagebobebis, specialuri sistemebisa da sainJinro uzrunvelyofis instituti

samxedro mecnierebis struqtura, arsi

da kvlevis meTodebi

leqciebis kursi

Tbilisi

2018 w.

Semdgeneli – profesori, general-maiori elguja meZmariaSvili

ISBN 978-9941-8-0285-0 (PDF)

S i n a a r s i

samxedro mecnierebani – samxedro Teoriuli mecniereba da samxedro specialuri mecniereba

samxedro xelovnebis arsi. gansxvaveba samxedro mecnierebasa da samxedro xelovnebas Soris

samxedro inJineria – samxedro mecnierebusa da xelovnebis Semadgeneli nawili, rogorc sabrZolo moqmedebebisa da brZolebis operatiuli da sabrZolo uzrunvelyofa

samxedro mecnierebis kvlevebisa da Semecnebis meTodebi da maTi struqtura

mecnierebis Semecnebis Teoriis da meTodologiis sagani – kursis sagani da amocanebi

mecnierebis paradigmebis cvla – mecnierebis ganviTarebis kanoni – paradigma, rogorc samxedro moRvaweobis modeli; revoluciebis roli mecnierebis gardaqmnaSi; Tanamedrove mecnierebis paradigmebis Camoyalibeba; sinergetika. samecniero kvlevebis meTodologiis principebi – mecnierebis meTodologiuri safuZvlebi – gansazRvreba, amocanebi, doneebi da funqciebi, samecniero kvlevebis meTodebis principebi.

samecniero meTodi: Semecnebis samecniero meTodebis gansazRvreba da klasifikacia; Semecnebis filosofiuri – ganzogadebuli meTodebi samecniero meTodi: kvlevebis logikuri meTodebi da xerxebi; kvlevebis kerZo meTodebi

samecniero kvlevebis meTodika – samecniero kvlevebis struqtura; sistemuri midgoma − saerTo samecniero meTodologiuri programa da misi arsi samecniero kvlevebis meTodika − mecnieruli codnis dasabuTebis logikuri procedurebi; samecniero codnis sistematizaciis meTodebi; mecnierebis ena; samecniero terminologiis specifika samxedro teqnikis gamocdebi dedamiwaze, rogorc Semecnebis meTodi. kosmosuri samxedro teqnikis gamocda, rogorc Semecnebis meTodi

kvleviTi, sameTauro-saStabo, operatiul-taqtikuri da taqtikuri swavlebebi da gaangariSebebi

samxedro mecnierebis kvlevebSi istoriuli meTodis da samxedro sociologiis roli

1 8 12

14

18 23 26 32 35 52 57

64

65 67

1

leqcia 1

samxedro mecnierebani – samxedro Teoriuli mecniereba da samxedro

specialuri mecniereba

samxedro mecniereba, codnis sistema, kanonebis, omis^ samxedro-

strategiuli xasiaTis, misi Tavidan acilebis gzebis, SeiaraRebuli Zalebis

mSeneblobis, am Zalebis da qveynis saomrad momzadebis, SeiaraRebuli

brZolis warmoebis xerxebis Sesaxeb. oms, rogorc rTul socialur-

politikur movlenas, swavlobs bevri sazogadoebrivi,^sabunebismetyvelo da

teqnikuri mecniereba. s.m-is ZiriTadi sagania SeiaraRebuli brZola omSi. igi

ikvlevs SeiaraRebuli brZolis problemebs, iTvaliswinebs misi

mimdinareobis da Sedegis damokidebulebas meomari mxareebis ekonomikuri,

moralur-politikuri, mecnierul-teqnikuri da samxedro SesaZleblobebis

Tanafardobaze. aseve mis formebs, strategiuli, operatiuli da taqtikuri

momzadebisa da warmoebis xerxebs. garda amisa: SeiaraRebuli Zalebis

Semadgenlobas, organizacias da teqnikur aRWurvas; mxedruli swavlebis,

aRzrdis, omisaTvis mosaxleobis da samobilizacio resursebis momzadebis

problemebs; mSvidobianobis da omianobis dros jarebis (Zalebis) marTvis

(xelmZRvanelobis) Sinaarss, formebs da meTodebs; omisa da SeiaraRebuli

brZolis urTierTdamokidebulebas politikasTan da ekonomikasTan, agreTve

maT gavlenas SeiaraRebuli Zalebis mSeneblobis politikur da

ekonomiur uzrunvelyofaze, momzadebasa da sabrZolo gamoyenebaze.

s.m-is Sinaarssa da mimarTulebas ganapirobebs s a m x e d r o d o q t r i

n a ; Tavis mxriv,^misi daskvnebi da rekomendaciebi gamoiyeneba samxedro

doqtrinis SemuSavebis dros. s.m-m, romelic uZveles droSi Caisaxa,

ganviTarebis rTuli gza ganvlo. istoriis adreul epoqaSi gaCnda pirveli

samxedro-istoriuli da samxedro-Teoriuli Sromebi. omebisa da brZolebis

Seswavlis, maTi analizis safuZvelze Zveli saberZneTis, Zveli romisa da

Zveli CineTis istorikosebma, mwerlebma, mxedarTmTavrebma, filosofosma

mecnierebma Seqmnes nawarmoebebi (samxedro laSqrobebis matianeebi,

traqtatebi, darigebebi), romlebSic Camoyalibda rekomendaciebi omis da

brZolebis momzadebisa da warmoebisaTvis. am TvalsazrisiT gamoirCeva Zveli

saberZneTis samxedro Teoretikosebis _ herodotes, fukidides, qsenofontes,

polibiusis Sromebi.

feodalizmis epoqaSi evropisaTvis damaxasiaTebeli iyo SezRuduli

miznebis da masStabebis omebi, romlebsac mcirericxovani armiebi

awarmoebdnen. aman ganapiroba uZraoba samxedro-Teoriuli azrovnebis

ganviTarebaSi. samxedro codnis ganviTarebis gzaze TvalsaCino nabiji

gadaidga feodalizmis ngrevisa da burJuaziuli urTierTobebis Casaxvis

2

periodSi. am drois samxedro Teoretikosebs Soris gansakuTrebuli adgili

ukavia n. makiavelis, romelmac traqtatSi `omis xelovneba~ (1521) Camoayaliba

omis warmoebis principebi da Tavisi epoqis samxedro xelovnebis

ganviTarebis kanonzomiereba. XVI_XVII saukuneebSi SemuSavda samxedro

wesdebebi, romlebSic asaxulia omebis gamocdileba da reglamentirebulia

samxedro urTierTobebi. erT-erTi pirveli wesdeba Seqmna moric nasauelma

niderlandSi.

XIX_XX saukuneebis mijnaze Seiqmna masobirvi armiebi, gaCnda da

amoqmedda SeiaraRebuli brZolis axali saSualebebi: tankebi,

TviTmfrinavebi, swrafmsroli zarbaznebi, tyviamfrqvevebi, wyalqveSa navebi.

Seicvala saomari moqmedebebis masStabebi da xasiaTi, ramac ganapiroba axali

naxtomi samxedro-Teoriuli azrovnebis ganviTarebaSi. am dros germanel

samxedro Teoretikosebs Soris gamoirCeodnen k. golci da a. Slifeni.

safrangeTSi samxedro Teoretikosi marSali f. foSi SromebSi `omis

principebis Sesaxeb~, `omis warmoebis Sesaxeb~ da `mogonebebSi~ saomari

moqmedebebis ZiriTad xerxad amkvidrebda Setevas. ingliseli da amerikeli

Teoretikosebi (f. kolombi,^ a. mexeni da sxvebi) SeiaraRebul brZolaSi

gadamwyvet rols miakuTvnebdnen samxedro-sazRvao Zalebs da zRvaze

batonoba miaCndaT mowinaaRmdegeze gamarjvebis aucilebel pirobad.

I-ma msoflio omma axali biZgi misca s.m-is ganviTarebas. igi xels

uwyobda im kanonzomierebis gamovlenas, romelic asaxavs omis warmoebis

damokidebulebas politikasa da ekonomikaze, agreTve saxelmwifos zurgis

mdgomareobaze. omis dros SeZenil iqna dajgufebis, saarmio SeteviTi

da TavdacviTi operaciebis, agreTve sazRvao operaciebis momzadebis da

ganxorcielebis, saerTo-sajariso, sazRvao da sahaero brZolis

organizaciis gamocdileba. didi ganviTareba pova poziciuri Tavdacvis

garRvevis Teoriam. amave dros, ar iyo srulad gadawyvetili garRvevis

ganviTarebis problema operatiuli da strategiuli masStabiT.

omebs Soris periodSi iqmneboda mravalmilioniani armiebi. viTardeboda

SeiaraRebuli Zalebis yvela saxeoba. amasTan, gansakuTrebuli yuradReba

eTmoboda satanko jarebsa da aviacias. SeiaraRebuli Zalebis farTo

motorizaciis gavleniT XX saukunis 20_30-ian wlebSi gaCnda `meqanizebuli

(satanko) omis~ da `sahaero omis~ Teoriebi.

II msoflio omis dros SeiaraRebuli Zalebis saomari moqmedebebis

ZiriTad saxeobad germaniaSi, amerikis SeerTebul Statebsa da did

britaneTSi Teoriuli dasabuTeba pova strategiulma Setevam meqanizebuli

armiebisa da aviaciis didi Zalebis gamoyenebiT. II msoflio omis Semdeg s.m

dasavleTis qveynebSi kidev ufro ganviTarda. es ganapiroba

mecnierul-teqnikuri bazis zrdam, SeiaraRebuli brZolis axali mZlavri

3

saSualebebis, uwinares yovlisa, birTvul-saraketo iaraRisa da masobrivi

dazianebis sxva saSualebebis gaCenam. Tanamedrove struqturaSi ganasxvaveben:

s.m-is zogad safuZvlebs (zogad Teorias), samxedro xelovnebis,

SeiaraRebuli Zalebis mSeneblobis, samxedro swavlebisa da aRzrdis,

SeiaraRebis, SeiaraRebuli Zalebis marTvis, samxedro ekonomikisa da

logistikis, SeiaraRebuli Zalebis saxeobebis Teorias. agreTve, samxedro

(omebis) istoriis Sesabamis Tavs. s.m-is TiToeul Semadgenel nawils aqvs

Tavisi struqtura, romelSic codnis Sesabamisi dargis safuZvlebis garda

SeiZleba gamoiyos ramdenime Tavi (kerZo Teoria).

s.m-is zogadi safuZvlebi (zogadi Teoria) moicavs logikur-meTodur

da zogadTeoriul problemebs. maT ganekuTvneba s.m-is sagani, struqtura,

amocanebi, Sida da gare kavSirebi; misi kategoriebis da meTodebis

sistemis gansazRvra; SeiaraRebuli brZolis, SeiaraRebuli Zalebis

mSeneblobis kanonebis da kanonzomierebis, samxedro saqmis, rogorc omis

zogadi kanonebis specifikuri gamovlinebis, sxva movlenebisa da procesebis

kvleva. samxedro xelovnebis Teoria moicavs strategiuli, operatiuli

xelovnebisa da taqtikis Teoriebs. strategiis Teoria ikvlevs omis

samxedro-strategiul xasiaTs, strategiuli masStabis SeiaraRebuli

brZolis kanonebs, principebsa da xerxebs. operatiuli xelovnebis Teoria

swavlobs SeiaraRebuli Zalebis saxeobebis operatiuli gaerTianebebis

saerTo-sajariso (saerTo-safloto) erToblivi da damoukidebeli

operaciebis (sabrZolo moqmedebebis) momzadebisa da warmoebis xerxebs.

taqtikis Teoria swavlobs xmeleTze, zRvaze da haerSi qvedanayofebis,

nawilebis da SenaerTebis mier brZolis momzadebis da warmoebis sakiTxebs.

amis Sesabamisad igi moicavs saerTo-sajariso brZolis taqtikis Teorias.

aseve SeiaraRebuli Zalebis saxeobebis, jarebis (Zalebis) gvareobebisa

da specialuri jarebis taqtikis Teorias.

SeiaraRebuli Zalebis mSeneblobis Teoriis kvlevis sagania: jarebis da

flotis Zalebis sabrZolo mzadyofnis maRali donis uzrunvelyofa

sabrZolo amocanebis Sesrulebisa da mobilizaciisaTvis; SeiaraRebuli

Zalebis yvelaze mizanSewonili organizaciuli struqturis gansazRvra;

SeiaraRebuli Zalebis dakompleqtebis, teqnikuri aRWurvis, rezervebis

momzadebis principebisa da meTodebis dasabuTeba; samxedro kadrebis

momzadebis da maT mier samxedro samsaxuris gavlis sistemis gansazRvra;

jarebis samsaxuris organizacia da samxedro disciplinis ganmtkiceba;

jarebis (Zalebis) dabinaveba mSvidobisa da omianobis dros da sxva. samxedro

swavlebis da aRzrdis Teoria amuSavebs operatiuli da sabrZolo

momzadebis, meomrebisaTvis maRali moralur- sabrZolo Tvisebebis

gamomuSavebis, samxedro samsaxuris procesSi maTi mxedruli aRzrdis,

4

qvedanayofebis, nawilebis (xomaldebis) da SenaerTebis gaerTianebis

formebs da meTodebs. misi mizania maTi maRali brZolisunarianobis da

sabrZolo mzadyofnis uzrunvelyofa.

SeiaraRebis Teoria amuSavebs mecnierulad dasabuTebul daskvnebs

da rekomendaciebs TavdacviTi mSeneblobis garkveul etapebze SeiaraRebul

ZalebSi erTiani samxedro-teqnikuri politikis gasatareblad. SeiaraRebis

Teoriis rekomendaciebi da daskvnebi uzrunvelyofen saWiro mecnierul

midgomas im programebisa da gegmebis realizaciisadmi, romlebic

exeba Tanamedrove saxelmwifos SeiaraRebas gonivrul donemde.

SeiaraRebuli Zalebis marTvis Teoria ikvlevs im muSaobis

kanonzomierebebs, principebsa da meTodebs, romelsac sardloba, Stabebi

da jarebis (Zalebis) marTvis sxva organoebi ewevian sabrZolo

moqmedebebis (operaciebis) momzadebis dros, agreTve mSvidobisa da

omianobis dros jarebis (Zalebis) sabrZolo swavlebis, cxovrebisa da

saqmianobis xelmZRvanelobisaTvis. SeiaraRebuli Zalebis samxedro

ekonomikis da logistikis Teoria ikvlevs im materialuri saSualebebis

xasiaTs, moculobas, dagrovebis da moxmarebis xerxebs, romlebic saWiroa

SeiaraRebuli Zalebis saqmianobis uzrunvelyofisa da prognozirebuli

omis warmoebisaTvis. aseve saomar mdgomareobaze qveynis gadayvanis

samxedro aspeqtebs, ekonomikis mdgradobis amaRlebis gzebs omianobis dros.

SeiaraRebuli Zalebis saxeobebis Teoria ikvlevs am saxeobebis momzadebis

da gamoyenebis safuZvlebs.

samxedro istoria s.m-is sagnis farglebSi swavlobs samxedro

azrovnebis, samxedro xelovnebis, SeiaraRebuli Zalebis^ SeiaraRebis da

samxedro saqmis sxva dargebis istorias.

s.m., sxva mecnierebebTan erTad swavlobs samoqalaqo Tavdacvis

problemebs. SeiaraRebuli brZolis xasiaTis Secvlas Sedegad mohyva s.m-is da

sazogadoebrivi, sabunebismetyvelo da teqnikuri mecnierebebis kavSir-

urTierTobis gafarToeba. aseve maTSi samxedro problematikis gamoyofa da

codnis im specialuri dargebis Camoyalibeba, romlebic emsaxurebian qveynis

Tavdacvis ganmtkicebis, jarebis (Zalebis) brZolisunarianobisa da

sabrZolo mzadyofnis amaRlebis amocanebis gadawyvetas. sazogadoebrivi

mecnierebebis dargSi SeiaraRebuli ZalebisaTvis didi mniSvneloba eniWeba

samxedro samarTlis Teorias, samxedro fsiqologias, samxedro pedagogikas

da sxva. sabunebismetyvelo mecnierebaTa sferoSi samxedro problematikis

ganviTarebas Sedegad mohyva iseTi specialuri samxedro mecnierebebis gaCena,

rogoric aris: samxedro geografia, samxedro kartografia, samxedro

geodezia, samxedro topografia, samxedro hidrometeorologia, samxedro

navigacia, samxedro medicina da sxva. teqnikuri mecnierebis sferoSi

5

gamovlinda codnis dargebi, romlebsac samxedro-teqnikur mecnierebas

uwodeben. isini, yvela sxva teqnikuri mecnierebis msgavsad, gamoyenebiT

mecnierebebs warmoadgenen da ikvleven teqnikur problemebs, romlebic

pirdapir an arapirdapir arian dakavSirebuli samxedro moTxovnilebebTan.

maT ricxvs ganekuTvneba samxedro kavSirgabmulobis, samxedro

radioeleqtronikis Teoriebi, samxedro kibernetika, balistika; srolis,

bombtyorcnis Teoriebi da sxva. s.m. da sxva mecnierebis samxedro Tavi

(problematika) SeiZleba mTlianobaSi ganxilul iqnes rogorc codnis

urTierTdakavSirebuli sistema.

s.m. samxedro mSeneblobis yovel etapze xelmZRvanelobs samxedro

doqtrinis principuli debulebebiT da daskvnebiT. aseTi midgoma

SesaZleblobas iZleva yovelmxriv da Rrmad iqnes gamokvleuli omis da

mSvidobis problemebi Tanamedrove epoqaSi. aseve SemuSavdes rekomendaciebi

omis Tavidan acilebis da qveynis saimedo Tavdacvis uzrunvelyofisTvis.

amdenad, samxedro mecniereba Tavis SemadgenlobaSi moicavs Semdeg

disciplinebs (ganyofilebebs, samxedro mecnierebebs:

samxedro xelovnebis teoria;

samxedro strategia (strategiuli xelovnebis Teoria) _ es aris

mecniereba samxedro moqmedebaTa (omis) Catarebis Sesaxeb msoflio

masStabiT samxedro xelovnebis sfero. moicavs samxedro

moqmedebebisaTvis (omisaTvis) momzadebis Teoriisa da praqtikis

sakiTxebs, maT dagegmvasa da Catarebas.

operatiuli xelovneba (operatiuli xelovnebis Teoria) _ es aris

mecniereba samxedro moqmedebebis Catarebis Sesaxeb saomari

moqmedebebis Teatrebis masStabSi, samxedro xelovnebis Semadgeneli

nawili, ikavebs Sualedur mdgomareobas saomar taqtikasa da

strategias Soris. swavlobs erToblivi da damoukidebeli

operaciebis (sabrZolo moqmedebaTa) momzadebisa da Catarebis

meTodebs didi samxedro formirebebiT-korpusebiT (korpusTa

jgufiT), armiebiT, frontiT (armiebis jgufiT) frontebis jgufiT.

taqtikis Teoria, taqtika (Zv. berZn. Τακτική ,,ekuTvnis jarebis

dawyobas“, θεωρία-dan ,,wyoba da dawyoba“) _ Teoriis ganyofileba da

samxedro xelovnebis Semadgeneli nawili, romelic moicavs

momzadebisa da brZolis Catarebis Teorias SenaerTebiT (korpusi,

divizia, brigada), nawilebiT (gemebiT) da sxvadasxva saxis

SeiaraRebuli Zalebis, jarebis saxeebis qvedanayofebiT da

specialuri jarebiT xmeleTze, haerSi da zRvaze, samxedro-

Teoriul disciplinas. taqtika moicavs sabrZolo moqmedebebis

6

yvela saxis Seswavlas, damuSavebas da momzadebas: Setevis, dacvis,

Semxvedri brZolis, taqtikuri gadajgufebebisa da a.S.

samxedro-sainJinro xelovneba (daZvel. samxedro-sainJinro saqme) _

aris samxedro xelovnebis nawili, romelic moicavs seiaraRebuli

brZolis inJinruli uzrunvelyofis momzadebasa da Catarebis

Teoriasa da praqtikas: samxedro obieqtebis, komunikaciebis

gamagrebebisa da xidebis daproeqtebasa da mSeneblobas, jaris

momaragebas wyliT, energiiT da damxmare saSualebebiT, Cveulebrivi

asafeTqebeli saSualebebis gamoyenebas an gauvnebelyofas, maT

Soris naRmebis, Tavisianebis winsvili gaadvilebis mizniT an mtris

jarebis winsvlisTvis dabrkolebis Sesaqmnelad, aseve inJinruli

uzrunvelyofis sxva sakiTxebs. garda amisa, samxedro-sainJinro

xelovnebis cnebaSi Sedis CamoTvlili amocanebis Sesasruleblad

aucilebeli mowyobilobis, maT Soris SeniRbvisa da safaris

saSualebaTa daproeqteba da damuSaveba.

samxedro-sazRvao xelovneba _ aris samxedro xelovnebis nawili,

romelic moicavs SeiaraRebuli brZolis momzadebisa da Catarebis

Teoriasa da praqtikas zRvarze. samxedro-sazRvao xelovneba

Sedgeba samxedro-sazRvao flotis, operatiuli xelovnebisa da

samxedro sazRvao flotis, operatiuli xelovneba da samxedro-

sazRvao flotis taqtikis starategiuli gamoyenebisagan.

samxedro mSeneblobis marTva da Teoria.

samobilizacio momzadeba.

yoveldRiuri moRvaweobis organizacia.

samxedro istoria _ mecniereba msoflios saxelmwifoTa (xalxebis)

SeiaraRebuli Zalebis (samxedro formirebebis) warmoSobis,

mSeneblobisa da moqmedebebis Sesaxeb.

samxedro xelovnebis istoria.

samamulo samxedro istoria.

sazRvargareTis samxedro istoria samxedro kanonmdebloba

(samxedro samarTali).

sazRvargareTis samxedro istoria.

samxedro kanonmdebloba (samxedro samarTali).

samxedro statistika.

samxedro geografia.

samxedro topografia.

samxedro geologia.

7

samxedro swavlebisa da aRzrdis Teoria.

operatiuli momzadeba.

sabrZolo swavlebida da aRzrdis Teoria.

operatiuli momzadeba

sabrZolo momzadeba.

zogadsamxedro momzadeba.

samxedro momzadeba.

zogadsamxedro wesdeba.

samwyobro momzadeba.

fizikuri momzadeba.

samedicino momzadeba.

samxedro-sainJinro momzadeba.

radiaciuli, qimiuri, biologiuri dacva.

kavSiri.

samxedro topografia.

mowesrigeba da urTierTmoqmedeba.

samxedro ekonomikisa da zurgis Teoria (momarageba, uzrunvelyofa).

samxedro ekonomikis Teoria.

zurgis uzrunvelyofa.

satransporto uzrunvelyofa.

da sxva.

8

leqcia 2

samxedro xelovnebis arsi.

gansxvaveba samxedro mecnierebasa da samxedro xelovnebas Soris

samxedro xelovneba, xmeleTze, zRvaze da dedamiwis irgvliv

sivrceSi saomari moqmedebebis momzadebisa da warmoebis Teoria da

praqtika. s.x-is Teoria aris samxedro mecnierebis Semadgeneli nawili. s.x-

is praqtika gulisxmobs samxedro codnis da gamocdilebis gamoyenebas

operaciebisa da sabrZolo moqmedebebis momzadebisa da warmoebis dros. s.x-

Si Sedis strategia, operatiuli xelovneba da taqtika, romlebic

mWidrod arian dakavSirebuli erTmaneTTan. s.x-is ganviTarebas, uwinares

yovlisa, gansazRvravs axelmwifos politika, samxedro doqtrina,

mobilizebuli resursebis ricxovnoba, mecnierebis da teqnikis mdgomareoba,

iaraRisa da samxedro teqnikis ganviTarebis done, strategiuli nedleulis

arseboba. s.x. agreTve damokidebulia SeiaraRebuli Zalebis raodenobriv da

Tvisebriv Semad genlobaze, samxedro tradiciebze, fizikur-geografiul

pirobebsa da sxva. monaTmflobelur sazogadoebaSi s.x. emyareboda

SezRudul ekonomikur da adamianur resursebs, romlebic SedarebiT

mcirericxovani armiis Seqmnis SesaZleblobas iZleodnen. am armiis

SeiaraRebaSi iyo civi da satyorcni iaraRi, damcavi SeiaraReba, sabrZolo

etlebi, niCbiani da ialqnian-niCbiani gemebi. am periodSi ukve gamoikveTa omis

da brZolis warmoebis xerxebis _ strategiisa da taqtikis gamijvna.

strategia moicavda omisTvis mzadebas, laSqrobebis mimarTulebisa da

drois, brZolis adgilebis,^dartymis mTavari punqtis SerCevas. taqtikis

srulyofa mimdinareobda jarebis umartivesi mwyobridan da frontaluri

Setakebebidan ufro rTuli sabrZolo wyobisa da brZolis velze

manevrirebisaken. feodalizmis epoqaSi ZiriTadi SeiaraRebuli Zala

evropaSi _ mZimed SeiaraRebuli (raindebis) kavaleria, qveiTi jari _

gadaiqca jarebis damxmare gvareobad. evropaSi centralizebuli

saxelmwifoebis warmoSobis periodSi, XVI saukunis meore naxevarSi,

Seiqmna pirveli mudmivi daqiravebuli armiebi. s.x-is ganviTarebaze udidesi

gavlena moaxdina armiebis aRWurvam cecxlsasroli iaraRiT, romelic XVI

saukuneSi saxazo taqtikis warmoSobis erT-erTi mTavari mizezi gaxda.

brZolis Sedegi SeiZleboda gadaewyvita ara marto cocxali Zalis Setevas,

aramed cecxlis Zlierebas. Caisaxa sacecxle momzadeba. XVII saukunis

evropasa da aRmosavleTSi meomari mxareebis strategiuli Zalisxmevis mizani

iyo SeZlebisdagvarad aecilebinaT Tavidan bataliebi da moegoT omi

mowinaaRmdegis komunikaciebze marjve manevrirebis gziT. agreTve misi

cixesimagreebis blokadiT da xelSi CagdebiT. gaCnda mudmivi samxedro-

9

sazRvao floti, romelic xomaldebis ZiriTadi klasi gaxda artileriiT

SeiaraRebuli ialqniani saxazo gemebi da fregatebi. zRvaze strategiuli

moqmedebebis mTavar xerxebad iTvleboda generaluri brZola mowinaaRmdegis

flotis gasanadgureblad, flotis blokada bazebsa da navsadgurebSi,

sazRvao desantis gadasxma. saxmeleTo jarebSi^yalibdeboda saxazo taqtika.

es saSualebas iZleoda, gamoeyenebinaT xomaldebze bortebis gaswvriv

dayenebuli artileriis SesaZleblobebi.

s.x-Si cvlilebebi moxda safrangeTis didi revoluciis dros, 1789_94

wlebSi da XVIII_XIX saukuneebis erovnul-gamaTavisuflebeli omebis dros.

revoluciis Sedegad Seqmnili armiis upiratesoba brwyinvaled gamoiyena

napoleon bonapartma. man uari Tqva kordonul strategiaze da cdilobda

bataliebSi mowinaaRmdegis teritoriebis da cixesimagreebis dauflebis

nacvlad mowinaaRmdegis ganadgurebas.

s.x-is Semdgomi cvlilebebi ukavSirdeba XIX saukuneSi rkinigzebis

mSeneblobas, telegrafis, ukvamlo denTis gamogonebas, jarebis masobriv

aRWurvas kuTxvili cecxlsasroli iaraRiT. rkinigzam SesaZlebeli gaxada

XIX saukunis meore naxevarSi daeCqarebinaT armiebis Tavmoyra da gaSla,

SeemsubuqebinaT maTi momarageba. telegrafi uzrunvelyofda jarebis ufro

operatiul marTvas. kuTxvili iaraRis gamoyenebas Sedegad mohyva cecxlis

efeqtianobis mkveTri amaRleba, ris gamoc iZulebuli gaxdnen uari eTqvaT

jarebis kolonebad ganlagebaze. daiwyo gadasvla saialqnodan orTqlis

flotze, ramac gamoiwvia Zireuli cvlilebebi samxedro-sazRvao

xelovnebaSi.

I da II msoflio omebs Soris zogierTma samxedro Teoretikosma,

romlebic azviadebdnen axali saxeobis iaraRis (aviaciis, tankebis) rols da

eSinodaT masobrivi armiebis, mTeli yuradReba dauTmes omSi mcire armiebis

meSveobiT, anu ama Tu im saxeobis teqnikis masirebuli gamoyenebis (`sahaero

omis~,^`satanko omis~) Teoriis SemuSavebas.

s.x-is ganviTarebis umniSvnelovanesi etapi iyo II msoflio omi. am omis

dros SemuSavda da ganxorcielda strategiuli moqmedebis axali forma _

dajgufebebis operaciebi; sworad gadawyda strategiuli Setevis

warmoebisTvis xerxebis SerCevis problemebi; arCeul mimarTulebebze

marjved qmnidnen jarebis mZlavr damrtymel dajgufebebs; gamoiyenes

mowinaaRmdegis ganadgurebis sxvadasxva xerxi, misi didi dajgufebebis

alyaSi moqceva,^gamkveTi dartymebis miyeneba did siRrmeze, damqsaqsveli

dartymebis seriebi mowinaaRmdegis calkeul dajgufebaTa izolaciisa da

maTi nawil-nawil ganadgurebis mizniT da sxva. warmatebiT gadaiWra

strategiuli rezervebis Seqmnis da gamoyenebis problema. s.x-is didi miRweva

iyo Setevis iseTi rTuli formis ganxorcieleba, rogoric aris kontrSeteva.

10

SemdgomSi ganuwyvetliv ixveweboda SeiaraRebuli Zalebis saxeobebis,

jarebis gvareobebis da specialuri jarebis operatiuli xelovneba da

taqtika.

II msoflio omis wlebSi s.x-s Seemata jarebis strategiuli koaliciuri

xelmZRvanelobis organizaciis, sabrZolo moqmedebebis da gansakuTrebiT

sazRvao, sahaero da sahaero-sadesanto operaciebis dagegmvisa da

uzrunvelyofis gamocdileba. omis Semdgom periodSi ekonomikis da

mecnierul-teqnikuri progresis ganviTarebam ganapiroba Rrma cvlilebebi

SeiaraRebuli brZolis saSualebebSi. XX saukunis 40_50-ian wlebSi zogi

saxelmwifos (aSS, ssr kavSiri, didi britaneTi, safrangeTi) SeiaraRebul

ZalebSi daiwyo birTvuli iaraRis da saraketo teqnikis danergva, swrafad

viTardeboda da ixveweboda dazianebis yvela sxva saSualebebi. saxmeleTo

jarebi aRiWurva axali tankebiT, javSantransportiorebiT, qveiTi jaris

sabrZolo manqanebiT. sahaero Tavdacvis jarebSi sahaero mowinaaRmdegesTan

brZolis ZiriTadi saSualeba gaxda sazenito reketebi. samxedro-sahaero

ZalebSi dguSiani TviTmfrinavebi Seicvala reaqtiuliT. samxedro-sazRvao

Zalebis SemadgenlobaSi Sevida atomuri Zaluri danadgarebis mqone

xomaldebi. SeiaraRebuli brZolis axali saSualebebis, gansakuTrebiT,

birTvul-saraketo iaraRis danergvam Zireuli cvlilebebi moaxdina s.x-Si

da Seexo mis praqtikulad yvela dargs. strategiuli moqmedebebis ZiriTad

saxeobad gamoikveTa birTvul-saraketo dartymebi mowinaaRmdegis

umniSvnelovanes strategiul obieqtebze. s.x-is ganviTarebis axali etapi

daiwyo XX saukunis 80_90-iani wlebis mijnaze. maSin saerTaSoriso wreebSi

gaZlierda SesaZlo msoflio birTvuli omis katastrofis molodini.

strategiuli moqmedebebis ZiriTadi saxeobebi gaxda strategiuli Tavdacva

da kontrSeteva. s.x-is ganviTareba XX saukunis 90-iani wlebis dasawyisSi

mimdinareobda samxedro Teoriasa da praqtikaSi momxdari cvlilebebis,

samxedro reformebis, SeiaraRebuli brZolis saSualebebis srulyofis,

lokaluri omebisa da samxedro konfliqtebis gamocdilebis

gaTvaliswinebiT.

samxedro xelovnebis principebi (laTinuri principium – safuZveli),

saomari moqmedebebis organizaciis da warmoebis debulebebi, wesebi,

umniSvnelovanesi rekomendaciebi, romelTa principebi gamoxataven

SeiaraRebuli brZolis obieqturad arsebul kanonebs da kanonzomierebebs.

samxedro xelovnebis ZiriTadi principebia is debulebebi, romlebic

savaldebuloa misi samive Semadgeneli nawilisaTvis _ taqtikis, operatiuli

xelovnebisa da strategiisaTvis. magaliTad, ZiriTadi Zalisxmevis Tavmoyra

umniSvnelovanes mimarTulebebze mTavari sabrZolo amocanebis gadasawyvetad,

11

moqmedebebis aqtiuroba da gadamWreli xasiaTi; uecari iniciativa, xelSi

Cagdeba da SenarCuneba, marTvis simtkice, Zalebis da saSualebebis manevri;

saomari (sabrZolo) moqmedebebis yovelmxrivi uzrunvelyofa da sxva. s.x.p-is

gamoyenebis codna da unari aucilebelia gamarjvebis misaRwevad nebismier

viTarebaSi.

12

leqcia 3

samxedro inJineria – samxedro mecnierebusa da xelovnebis Semadgeneli

nawili, rogorc sabrZolo moqmedebebisa da brZolebis operatiuli da

sabrZolo uzrunvelyofa

sainJinro uzrunvelyofa, im sainJinro RonisZiebebis da amocanebis

kompleqsi, romlebic sruldeba jarebisaTvis (ZalebisaTvis) xelSemwyobi

pirobebis Sesaqmnelad, maTi drouli da faruli dawinaurebis (win wawevis),

gaSlis, manevris mowyobis, sabrZolo amocanebis Sesrulebis, dazianebis

sxvadasxva saSualebebisgan dacvis gaZlierebis mizniT, agreTve

mowinaaRmdegisTvis danakargis misayeneblad da moqmedebebis gasaZneleblad.

is aris operatiuli (sabrZolo) uzrunvelyofis saxeoba. s.u-Si Sedis:

sainJinro dazverva; adgilmdebareobis sainJinro mowyoba; RoburebSi

gasasvlelebis gayvana da am gasasvlelebis movla-Senaxva; birTvuli

naRmebis ganadgureba (gauvnebelyofa); adgilmdebareobis da obieqtebis

ganaRmva; mowinaaRmdegis sadazvervo-sasignalo xelsawyoebis ganadgureba;

moZraobis, miwodebis da evakuaciis gzebis momzadeba da movla-Senaxva; wylis

dabrkolebebis gadalaxvis dros gadasasvlelebis mowyoba da movla-

Senaxva; wylis mopoveba da wyalmomaragebis punqtebis mowyoba; SeniRbvis

sainJinro RonisZiebebi; jarebis mier ngrevis, datborvis da xanZrebis

raionebis gadalaxvis uzrunvelyofa; mowinaaRmdegis maRali sizustis

iaraRis sistemebis mogerieba da mis mier masobrivi dazianebis iaraRis

gamoyenebis da teqnogenuri katastrofebis Sedegebis likvidacia da sxva. s.u-

is amocanebs asruleben yvela gvareobis jarebis (Zalebis), specialuri

jarebisa da logistikis Zalebi. yvelaze rTul amocanebs, romlebic

moiTxoven specialur momzadebas, aseve sainJinro-sabrZolo masalebisa da

teqnikis gamoyenebas asruleben sainJinro jarebi.

sainJinro SeiaraReba, im saSualebebis erToblioba, romlebic

gamoiyeneba brZolis (operaciis) sainJinro uzrunvelyofisaTvis. moicavs:

sainJinro-sabrZolo masalebs (sainJinro naRmebi, asafeTqebeli muxtebi,

ganaRmvis muxtebi) maTi sabrZolo gamoyenebis saSualebebiT

(naRmgadamRobebi, gamanawileblebi da mimomfantvelebi, distanciuri

danaRmvis sistemebi); sainJinro teqnikas; sainJinro qonebas (samrewvelo

damzadebis SeniRbvis saSualebebi, safortifikacio nagebobebi, sasangro

instrumentebi, ganaRmvis kompleqtebi da sxva).

sainJinro jarebi, specialuri jarebi, gankuTvnili sainJinro

uzrunvelyofis im yvelaze rTuli amocanebis Sesasruleblad, romlebic

13

specialur momzadebas da sainJinro SeiaraRebis saSualebebis gamoyenebas

moiTxoven. s.j. aris bevri saxelmwifos armiebSi. pirvelad gaCnda

safrangeTSi _ XVII saukuneSi. II msoflio omis dros s.j. awyobdnen

xergilebs da iwvevdnen ngrevas mowinaaRmdegis damrtymeli dajgufebebis

Setevis gzebze, awyobdnen Tavdacvis zRudeebs, Setevis dros awarmoebdnen

sainJinro dazvervas, gahyavdaT gasasvlelebi mowinaaRmdegis RoburebSi,

uzrunvelyofdnen wylis zRudeebis forsirebas, gzebis momzadebas jarebis

win wawevis da manevrisaTvis, dakavebuli zRudeebis gamagrebas da sxva.

Tanamedrove armiebis s.j. Sedgeba sxvadasxva daniSnulebis SenaerTebisgan,

nawilebisa da qvedanayofebisagan: sainJinro-mesangreTa (mesangreTa),

moieriSe, Roburebis dayenebis da ganRobvis, sainJinro-sagzao, xidmSenebeli

(xiduri), pontonxiduri (pontonebi), desantgadamsxmeli (amfibiebi),

poziciuri, SeniRbvis, savele wyalmomaragebis (wylis mopovebisa da

gawmendis), sainJinro-samSeneblo da sxva. zogierT armiaSi aris sainJinro

nawilebi da qvedanayofebi birTvuli naRmebis (fugasebis) gamosayeneblad.

organizaciulad s.j. Sedian gaerTianebebis, SenaerTebisa da nawilebis

SemadgenlobaSi.

sainJinro-kosmosuri uzrunvelyofa, teqnologiuri RonisZiebebis

kompleqsi, romelic xorcieldeba kosmosuri aparatebis momzadebis,

dedamiwis irgvliv orbitaze an saplanetaTSoriso traeqtoriaze gayvanis da

normaluri funqcionirebis mizniT; teqnikuri uzrunvelyofis saxeoba

moicavs: kosmosuri aparatebis Senaxvis organizacias; kosmosuri aparatebis

momzadebas frenis amocanebis Sesasruleblad; kosmosuri sistemebis

teqnikuri momsaxurebis mowyobas; kosmosuri aparatebis remonts

dedamiwasa da orbitaze; mravaljeradi kosmosuri aparatebis Semdgom

aRdgenasa da momdevno frenisaTvis momzadebas; kosmosuri aparatebis

avariebisa da dazianebebis Sedegebis likvidaciisa da lokalizaciis

samuSaoebis Sesrulebas.

14

leqcia 4

samxedro mecnierebis kvlevebisa da Semecnebis meTodebi

da maTi struqtura

samxedro mecnierebis meTodebi, samxedro-mecnieruli kvlevis,

samxedro codnis sistemis SemuSavebis, dasabuTebisa da ganviTarebis

meTodebis erToblioba. gamoiyofa s.m.m-is sami jgufi. kerZod, zogad

meTodologias qmnian Semdegi filosofiuri meTodebi: dialeqtikur-

materialisturi, pozitivisturi, bihevioristuli, egzistencialuri da

sxva. meore jgufs ganekuTvneba zogadmecnieruli meTodebi: analizi

da sinTezi, induqcia da deduqcia, Sedareba, ganzogadeba da a.S., romlebic

konkretdeba samxedro mecnierebasTan mimarTebaSi. mesame jgufs qmnian

specifikuri meTodebi: samxedro-saistorio savele mogzauroba, kvleviTi

(sacdeli) swavleba, samxedro teqnikis gamocda, sameTauro-saStabo

`TamaSi~, operatiul-taqtikuri gaangariSebebi, samxedro-sociologiuri

gamokiTxva da sxva.^agreTve operaciebis kvleva, samxedro saqmeSi

modelireba, sistemuri analizi da a.S.

miznebis, gadasawyveti amocanebis xasiaTis mixedviT s.m.m. aris:

dokumentebis analizi, dakvirveba, gamokiTxva, sagnobrivi gamokvleva da

sxva. eleqtronul-gamomTvleli manqanebis gamoyenebiT xdeba informaciis

Segroveba da pirveladi damuSaveba. Teoriuli meTodebi (istoriuli da

logikuri midgomebi, formalizacia, modelireba da sxva) uzrunvelyofen

miRebuli informaciis gaRrmavebul kvlevas da mecnierul interpretacias.

empiriul da Teoriul meTodebs Soris gansakuTrebuli adgili ukavia

situaciis Sefasebas mowinaaRmdegis poziciebidan. amocanebis koleqtiuri

gadawyvetis yvelaze miRebuli formaa saeqsperto Sefasebis meTodi,

problemis `gonebrivi ieriSi~, movlenebis ganviTarebis SesaZlo

variantebis ganxilva da a.S. monacemebis Semowmebis, Sevsebis

da^imavdroulad ideebisa da hipoTezebis Sefasebis efeqtiani xerxia

samxedro eqsperimenti, romelic gulisxmobs aqtiur zemoqmedebas

Sesaswavl obieqtebze, maTi funqcionirebis pirobebis Seqm nas, specialuri

instrumentebis, xelsawyoebis, danadgarebis gamoyenebas.

samxedro - mecnieruli kvlevebis meTodologia

amdenad, samxedro mecnierebas, rogorc mecnieruli codnis

qvesistemas, mTlianobasi gaaCnia samxedro-kvleviTi procedurebis Tavisi

gansakuTrebuli meTodologia, romelic warmoadgens mecnieruli

15

Semecnebis raRac ganakveTs (saxes); es ukanaskneli Sevsebulia mxolod

samxedro-mecnieruli kvlevisaTvis damaxasiaTebeli specifikuri niSnebiT.

samxedro-mecnieruli kvleva, rogorc samxedro mecnierebis

Semadgeneli nawili, warmoadgens omisa da SeiaraRebuli brZolis,

qveynisa da SeiaraRebuli Zalebis misTvis momzadebis pirobebisa da

wesebis mizanmimarTul mecnierul Semecnebas. igi arsebobs ori ZiriTadi

saxiT:

a) samxedro-praqtikuli _ xorcieldeba meTauris (samxedro

mosamsaxuris) mier uSaualo praqtikuli samxedro moRvaweobis

msvlelobaSi mSvidobisa da imianobis dros, dakavSirebulia

konkretulad garemoebasTan da ganpirobebuli misiT;

b) samxedro-Teoriuli _ warmoadgens samxedro mecnierta mier

Catarebul specialur samecniero kvlevebs da Tavisi arsiT aris

sajariso praqtikis samxedro-Teoriuli uzrunvelyofa.

samxedro-mecnieruli kvlevis ZiriTadi Taviseburebebi Semdegia:

a) obieqti - araerTeuli situacia an konkretuli garemoeba, aramed

aseTi saxis situaciebis erToblioba, garkveuli klasi an movlenaTa

tipi, magalitad (iaraRis ara calkeuli egzempliari, aramed SearaRebisa

da samxedro teqnikis mTeli klasi);

b) ikvleva ara mTeli obieqti, aramed misi gansazRvruli ganakveTi an

mxare (sabrZolo an dacviTi Tvisebebi);

g) Sedegebi isaxeba samecniero Sromis formiT, Teoriuli daskvnebisa

da rekomendaciebis saxiT, romelTac ara aqvT aucilebeli (direqtiuli)

xasiaTi, aramed gamoiyeneba meTaurebis mier imis mixedviT, rogorc

pouloben Tavis asaxvas saxelmZRvanelo dokumentebSi (brZanebebSi,

gankargulebebSi swavlebebSi, saxelmZRvaneloebSi, instruqciebSi,

miTiTebebSi da a.S.);

d) mizanmimarTuli procesi, romelic dakavSirebulia gacnobierebul

da mkafiod formulirebul mecnierul-Teoriul amocanebTan;

e) mimarTulia axlis Ziebaze, Semoqmedebaze, aRmoCenaze,

gaTvaliswinebasa da prognowzirebaze;

v) TviT kvlevebisa da misi Sedegebis sistematiuroba;

z) mkacri mtkiceba, gakeTebuli ganzogadoebebisa da daskvnebis

Tanmimdevruli Teoriuli da praqtikuli dasabuTeba.

samxedro-mecnieruli kvlevis meTodologia da logika warmoadgens

samxedro-mecnieruli codnis da WeSmaritebaze misi gamocdis miRebas

struqturas, saSualebebs, meTodebs, xerxebs, formebsa da wesebs.

16

samxedro-mecnierul kvlevaSi miRebulia Semdegi etapebi (doneebis)

gamoyofa:

a) empiriuli - etapia, romelzedac moipoveba aisaxeba aRiwereba da

wesrigdeba samxedro-mecnieruli faqtebi, cnobierdeba kavSirebisa da maT

Soris urTierTobebis garegani mxare;

b) Teoriuli - etapia, romelzedac mimdinareobs winsvla samxedro

movlenebis areSi, ixsnerba da gaiazreba samxedro moRvaweobis

Tvisebebisa da urTierTobebis Sinagani mxare.

samxedro-mecnieruli kvlevis formebs warmoadgens:

a) samxedro sinamdvilis faqtebis asaxva;

b) am faqtebis gaazreba da maTi gadaqceva samxedro-mecnierul

faqtebad;

g) samxedro-mecnieruli problemis gacnobiereba;

d) hipoTezis win wamoweva mis gadasawyvetad;

e) hipoTezis damtkiceba an misi uaryofa;

v) samxedro-mecnieruli ideia Seqmna damtkicebuli hipoTezis

safuZvelze;

z) samxedro-mecnieruli koncefciis formireba ramdenime urTierT-

dakavSirebuli samxedro-mecnieruli ideis bazaze;

T) samxedro-mecnieruli Teoriis, rogorc monaTesave samxedro-

mecnieruli koncefciebis erTobliobis dasabuTeba;

i) samxedro-mecnieruli meTodologiis da gaformeba sxvadasxva

samxedro-mecnieruli Teoriebis bazaze.

samxedro-mecnierul kvlevaSi sxvadasvxa meTodebi, xerxebi,

saSualebebi da wesebi, romlebis klasificireba SesaZlebelia Semdegi

safuZvlebis mixedviT:

a) Semecnebis xerxebi (doneebi, etapebi): empiriuli da Teoriuli;

b) Semecnebis wesebi: grZobadi, racionaluri, iracionaluri

(mistikuri);

g) SemecnebiTi (logikuri) operaciebi: analizi, sinTezi,

ganzogadoeba, Sedareba, analogia, deduqcia, induqcia da a.S.

d) SemecnebiTi moRvaweobis formebi: sinamdvilis faqti, mecnieruli

faqti, problema, hipoTeza, Teoria, meTodologia;

e) grZnobadi mecnierebis formebi: cneba, gansja, daskvna;

v) logikuri Semecnebis formebi: cneba, gansja, daskvna;

z) Semecnebis meTodebi: sayovelTao, an filosofiuri (dialeqtikuri,

metafizikuri, naturfilosofiuri, pozitivisturi, fenomenologiuri,

hermenevtikuri, egzistencialuri), zogadmecnieruli (dakvirveba,

17

eqsperimenti, analizi, sinTezi, analogia, deduqcia, induqcia ganzogadeba,

konkretizacia, Sedareb da a.S.), specialuri (brZanebiTi-saStabo da

taqtikur-specialuri swavlebebi, samxedro TamaSobebi, instrumentuli

dazverva da sxva samxedro mecnierebaSi).

aseTia samxedro-mecnieruli kvlevis meTodologis sZiriTadi

filosofiuri problemebi. aucileblad unda aRiniSnos, rom samxedro-

mecnieruli kvlevis warmateba mniSvnelovnad damokidebulia samxedro-

mecnierul WeSmaritebis Semecnebis sxvadasxva doneebis, xerxebis,

meTodebis, saSualebebis, formirebebisa da wesebis kompleqsur da swor

gamoyebnebaze, aseve Secdomisagan mis garCevaze yvela procedura

samxedro-mecnierul kvlevaSi unda gamoiyenebodes erTianobaSi da

urTierTkavSirSi, radganac arcerTi meTodTagani (Semecnebis calkeul

sferoebSi ufro kargad saxelmoxveWilic ki) TavisTavad ar azRvevs

Secdomebisgan iseTi rTuli obieqtebis samxedro-mecnierul SemecnebaSi,

rogoricaa omi da saomari moRvaweoba.

18

leqcia 5

mecnierebis Semecnebis Teoriis da meTodologiis sagani –

kursis sagani da amocanebi

mecniereba-adamianis moRvaweobis dargia, romelic mimarTulia

sinamdvilis Sesaxeb obieqturi codnis gamomuSavebasa da

sistematizaciaze.

am moRvaweobis safuZvels warmoadgens faqtebis Sgroveba, maTi

mudmivi ganaxleba da sistematizacia, kritikuli analizi da am

safuZvelze axali codnis an ganzogadoebaTa sinTezi, romlebic ara

marto aRweren bunebisa da sazogadoebriv dakvirvebad movlenebs, aramed

SesaZlebels xdian mize-Sedegobrivi kavSiris agebas prognozirebis

saboloo mizniT. faqtebiTa da cdebiT dadasturebuli Teoriebi da

hipoTezebi formulirdeba bunebisa da sazogadoebis kanonebis saxiT.

mecnieruli moRvaweobis specifikaze yuradRebis gamaxvilebiT SeiZleba

aseTi gansazRvrebis SemoTvazeba: mecniereba - es aris specializebuli

empiriuli da Teoriuli moRvaweoba, romelic mimarTulia samyaros

Sesaxeb WeSmariti codnis miRebaze.

mecnieruli Semecnebis Teoria - mTlianobaSi dargia mecnierebaze

zogadi warmodgenebisa da ama Tu im samecniero procesebisa da

movlenebis Sesaxeb. es aris mecnieruli Semecnebis umaRlesi done da

ara ambebze empiriuli, konkretulad istoriuli warmodgenis done.

TeoriaSi laparakia mecnierebis, rogorc obieqturad arsebuli realobis

(onTologiis), aseve Semecnebis procesis (gnoseologiis) Seswavlis

zogadi problemebis Sesaxeb.

meTodologia aris swavleba saSualebaTa Sesaxeb, da igi

warmoadgens mecnierebas obieqturi sinamdvilis Semecnebisa da

gardaqmnis, am procesis gzebisa da xerxebis ufro zogadi principebis

Sesaxeb.

meTodologia, gamoyenebiTi TvalsazrisiT, es aris sistema

(kompleqsi. urTierTdakavSirebuli erToblioba) kvleviTi moRvaweobis

principebisa da midgomebis, romelsac eyrdnoba mkvlevari (mecnieri)

codnis miRebisa da damuSavebis msvlelobisas konkretuli disciplinis

farglebSi-fizikis, qimiis, biologiis da sxva samecniero disciplinebis.

nebismieri mecnierebis meTodologiis ZiriTadi amocana mdgomareobs

Semecnebis procesis uzrunvelyofaSi mkacrad Semowmebuli da

aprobirebuli principebis, meTodebis, wesebisa da normebis sistemiT.

19

meTodologiis Semadgenel nawils warmoadgens filosofia.

mecnierebasa da filosofias anaTesavebs is, rom isini arian WeSmaritebis

miRwevaze orientirebuli racionaluri da damamtkicebeli moRvaweobis

sferoebi, romlebic klasikuri gagebiT warmoadgenen sinamdvilesTan

azris SeTanxmebis formas. magram maT Soris, sul cota, ori seriozuli

gansxvavebaa:

1. nebismier mecnierebas aqvs saqme fiqsirebul sagnobriv dargTan da

arasodes ar acxadebs pretenzias yofierebis universalur

kanonzomierebaTa formulirebaze. filosofias ki, mecnierebisagan

gansxvavebiT, gamoaqvs universaluri azrebi da iswrafvis,

aRmoaCinos sruliad mTeli samyaros kanonebi.

2. mecniereba tradiciulad abstragirebs RirebulebaTa

problemebisagan da Rirebul azrTa gansjisagan. igi eZebs

WeSmaritebas - imas, rac aris TviT nivTebSi, ganusjelad imisa,

cudia Tu kargi mis mier napovni da aris ki yovelive amaSi raRac

azri. mecnierebisagan gansxvavebiT, filosofiisagan codnis

RirebulebiTi komponenti aRmoufxvrelia. igi acxadebs ra,

pretenzias yofierebis maradiuli problemebis gadaWraze,

orientirebulia ara marto WeSmaritebis Ziebaze, rogorc

yofierebasTan azris SeTanxmebis formaze, aramed, aseve

faseulobaTa Semecnebasa da damkvidrebaze, rogorc yofierebis

adamianur azrTan SeTanxmebis formebze.

mecnierebis filosofia Seiswavlis mecnierebis arsobriv bunebas,

gansazRvravs mis adgilsa da rols kulturis sistemaSi. mecnierebis

filosofia warmoadgens filosofiuri swavlebis erTerT ufro aqtiurad

ganviTarebad dargTagans. es ganpirobebulia rigiTi mizezebiT.

jer erTi, Tanamedrove civilizaciis kulturaSi mecniereba

TamaSobs sakvanZo rols, aqtiur gavlenas axdens xalxTa sulieri

cxovrebis yvela sxva formaze.

meorec, mecniereba warmoadgens sazogadoebis cxovrebis, misi

meurneobisa da ekonomikis umniSvnelovanes faqtors. mecnierebatevadi

warmoebebi, inovaciuri moRvaweoba moiTxovs maRali kvalifikaciis

specialistebs.

klasifikacia - es aris meTodi, romelic iZleva saSualebas,

aRwerili iyos elementebisa da maTi urTierTobebis mravaldoniani,

ganStoebuli sistema.

20

mecnierebas klasifikaciis Sesaxeb ewodeba sistematika. jer kidev

Zveli saberZneTis moazrovneebma daayenes sakiTxi mecnierebebis tipebisa

da saxeebis Sesaxeb, romelTa mizania codna. SemdegSi es sakiTxi

viTardeboda, misi gadawyveta dResac aqtualuria. mecnierebaTa

klasifikacia warmoadgens informacias imis Sesaxeb, romel sagans

Seiswavlis esa Tu is mecniereba, ra ganasxvavebs mas sxva

mecnierebebisagan da rogoraa igi dakavSirebuli sxva mecnierebebTan

mecnieruli Semecnebis ganviTarebaSi. amJamad arsebobs mecnierebaTa

klasifikaciis sxvadasxva sistemebi. sayovelTaod miRebulia

klasifikacia Semdegi niSnebis mixedviT: mecnierebaTa sagani, kvlevis

meTodi da kvlevis Sedegi.

a) mecnierebaTa klasifikacia kvlevis sagnis mixedviT

kvlevis sagnis mixedviT yvela mecniereba iyofa sabunebismetyvelo,

humanitarul da teqnikur mecnierebebad.

sabunebismetyvelo mecnierebebi - es aris mecnierebebi bunebis

Sesaxeb. isini swavloben materialuri samyaros movlenebs, procesebs da

obieqtebs. am samyaros zogjer uwodeben gare samyaros. mocemul

mecnierebebs miekuTvnebian fizika, qimia, geologia, biologia, da sxva

msgavsi mecnierebebi, sabunebismetyvelo mecnierebebi swavloben

adamiansac, rogorc materialur, biologiur arsebas.

humanitaruli mecnierebebi - es mecnierebebia, romlebic swavloben

sazogadoebisa da adamianis, rogorc socialuri da sulieri arsebis,

ganviTarebis kanonebs maT miekuTvneba istoria, samarTali, ekonomika da

sxva analogiuri mecnierebebi. magaliTad, biologiisagan gansxvavebiT,

sadac adamiani ganixileba, rogorc biologiuri saxeoba, humanitarul

mecnierebebSi laparakia adamianze, rogorc SermoqmedebiT, sulier

arsebaze.

teqnikuri mecnierebebi - es aris codna, romelic aucilebelia

adamianisaTvis e.w. „meore bunebis“, SenobaTa, nagebobaTa, komunikaciebis,

energiis xelovnuri wyaroebisa da sxvaTa Sesaqmnelad. teqnikur

mecnierebebs miekuTvneba kosmonavtika, eleqtronika, energetika da rigi

analogiuri mecnierebebisa. teqnikur mecnierebebSi ufro metad vlindeba

bunebismetyvelebisa da humanitarul mecnierebaTa urTierTkavSiri.

teqnikur mecnierebaTa codnis safuZvelze Seqmnili sistemebi

iTvaliswineben humanitarul da sabunebismetyvelo mecnierebaTa dargebis

codnas.

21

b) Semecnebis meTodebis mixedviT mecnierebebi iyofian Teoriul da

empiriul mecnierebebad

sityva Teoria nasesxebia ZvelberZnuli enidan da niSnavs „nivTebis

azrobriv ganxilvas“ . Teoriuli mecnierebebi qmnian realurad arsebuli

movlenebis, procesebisa da kvlevis obieqtebis sxvadasxva modelebs.

maTSi farTod gamoiyeneba abstraqtuli cnebebi, maTematikuri gamoTvlebi

da idealuri obieqtebi. es xels uwyobs arsebiT kavSirebs, sakvlevi

movlenebis, procesebisa da obieqtebis kanonebisa da kanonzomierebaTa

gamovlenas.

empiriuli mecnierebebi. sityva „empiriuli“ nawarmoebia

Zvelromaeli medikosis, filosofiis seqst emprikas (III saukune Cv.er.)

saxel-gvarisagan. igi amtkicebda, rom mxolod cdis monacemebi unda

daedos safuZvlad mecnieruli codnis ganviTarebas. aqedan „empiriuli“

niSnavs cdiseuls. amJamad es cneba moicavs Tavis TavSi rogorc

eqsperimentis cnebas, aseve dakvirvebis tradiciul meTodebsac:

eqsperimentis Ctarebis meTodebis gamoyenebis gareSe miRebuli faqtebis

aRweras da sistematizacias. sityva „eqsperimenti“ nasesxebia laTinuri

enidan da niSnavs TrgmanSi gasinjvasa da cdas.

Teoriul da eqsperimentul mecnierebebs Soris arsebobs mWidro

urTierTkavSiri; Teoriuli mecnierebebi iyeneben empiriul mecnierebaTa

monacemebs, empiriuli mecnierebebi amowmeben Teoriuli mecnierebebidan

gamomdinare Sdegebs.

araferia ufro efeqturi, vidre kargi Teoria mecnierul kvlevebSi,

da Teoriis ganviTarebac SeuZlebelia originaluri, SemoqmedebiTad

mofiqrebuliaeqsperimentis gareSe.

mecnieruli Semecnebis ganviTarebaSi calkeul mecnierebaTa

wvlilis Sedegis gaTvaliswinebiT yvela mecniereba iyofa

fundamentalur da gamoyenebiT mecnierebebad. pirvelebi Zlier gavlenas

axdenen Cveni azrebis saxeze, meoreni- Cveni cxovrebis wesze.

fundamenturi mecnierebebi ikvleven yvelaze Rrma elementebs,

struqturebs, samyaros kanonebs.

ar SeiZleba mtkiceba, rom sabunebismetyvelo mecnierebebi aris

fundamenturi, xolo humanitaruli da teqnikuri - gasaSualebuli,

romelic damokidebulia pirvelebis ganviTarebis doneze. amitom

mizanSewonilia, termini „fundamenturi mecnierebebi“, Seicvalos

terminiT „fundamenturi mecnieruli kvlevebi“, romlebic viTardebian

yvela mecnierebaSi. magaliTad, samarTlis dargSi fundamentur

22

mecnierebebs miekuTvneba saxelmwifosa da samarTlis Teoria, romelSic

damuSavebulia samarTlis ZiriTadi cnebebi.

gamoyenebiTi mecnierebebi, an gamoyenebiTi mecnieruli kvlevebi

miznad isaxaven fundamentur kvlevaTa dargis codna gamoyenebuli iyos

adamianTa praqtikuli cxovrebis konkretuli amocanebis gadasawyvetad,

e.i. gavlenas axdenen Cveni cxovrebis wesze.

23

leqcia 6

mecnierebis paradigmebis cvla – mecnierebis ganviTarebis kanoni –

paradigma, rogorc samxedro moRvaweobis modeli; revoluciebis roli

mecnierebis gardaqmnaSi; Tanamedrove mecnierebis paradigmebis

Camoyalibeba; sinergetika.

mecnierebis ganviTarebis istoriuli gzebis analizi unda

emyarebodes warmodgenebs imis Sesaxeb, rogor xdeboda es ganviTareba.

awmyo droSi gavrceleba hpova istoriuli rekonstruqciebis Semdegma

modelebma:

1) rogorc kumulaciuri, winsvliTi, progresuli procesisa;

2) rogorc samecniero revoluciebis saSualebiT ganviTarebis

procesisa.

aRmocednen ra sxvadasxva dros, es modelebi arsebobs mecnierebis

istoriis Tanamedrove analizSi.

mecnierebis ganviTarebis kumulaciuri modeli. mecnierebis

ganviTarebis kumulaciuri modelis aRmocenebis obieqturi safuZveli

gaxda samecniero moRvaweobis procesSi codnis dagrovebis faqti.

Cvens droSi farTo gavrceleba hpova mecnierebis revoluciuri

ganviTarebis ramdenime koncefciam. ufro metad cnobili modeli

SemoTavazebulia amerikeli mecnieris t. kunos mier (1922-1976 w.w.)

misi modelis centraluri cneba gaxda cneba „paradigma“ , e.i.

yvelas mier aRiarebuli mecnieruli miRwevebi, romlebic raRaca drois

ganmavlobaSi samecniero sazogadoebas aZleven problemebis dasmisa da

maTi gadawyvetis models.

paradigma - es aris rwmenaTa da teqnikur saSualebaTa sistema,

romelic miRebulia samecniero sazogadoebis mier da uzrunvelyofs

samecniero tradiciebis arsebobas (xSirad samecniero tradiciis qveS

igulisxmeba samecniero sazogadoebis azrovnebis stili; samecniero

sazogadoebis sakuTari meTodologia).

sxvadasxva samecniero sazogadoebebs Soris konkurentuli

brZolebis epizodebisa da etapebis monacvleoba miznad isaxavda

Teoriebis sistematizacias, cnebaTa dazustebas, teqnikis srulyofas

(egre wodebuli normaluri mecnierebis etapebis). miRebuli paradigmis

batonobis periodi icvleboda rRvevis periodiT, rac isaxeboda terminSi

„samecniero revolucia“.

ori mowinaaRmdege mxridan erT-erTis gamarjveba kvlav aRadgenda

mecnierebis normaluri ganviTarebis stadias. axali paradigmis

aRmocenebamde periodSi midis faqtebis qaosuri dagroveba. mocemuli

24

periodidan gamosvla moaswavebda samecniero praqtikis axali

standartebis, Teoriuli postulatebisa da samyaros zusti suraTis

dadgenas, Teoriisa da meTodis SeerTebas.

samecniero sazogadoebis mier Seileba iyos SerCeuli mxolod erTi

konkretuli paradigma, magram es ar niSnavs, rom igi ukeTesia, mis

magivrad SeiZleboda yofiliyo sruliad sxva, aranakleb logikuri

paradigma. winaswarmetyveleba, romeli paradigma iqneba arCeuli

momavalSi, SeuZlebelia.

axali mecnieruli paradigma _ es aris samyaros principulad

axali mecnieruli suraTi, mecnierebaSi ar SeiZleba „meore sarTulis“

aSeneba, Zveli Senoba mTlianad ingreva, mis adgilze Sendeba axali

Senoba. Zveli paradigmis fragmentebi gadadis axalSi, rogorc

umniSvnelo fragmentebi. aqedan gamomdinareobs mecnierebis ganviTarebis

arawrfivi xasiaTi. es, rasakvirvelia, ar niSnavs, rom mecnierebis

istoriaSi mniSvnelovania mxolod revoluciebi, evoluciur etapze aseve

keTdeba mecnieruli aRmoCenebi, iqmneba axali Teoriebi da meTodebi.

magram udavoai is, rom swored revoluciuri Zvrebi, romlebic aryeven

fundamentalur mecnierebaTa fuZes, gansazRvraven samyaros mecnieruli

suraTis zogad konturebs xangrZlivi periodiT.

samecniero revoluciebis rolisa da mniSvnelobis gageba saWiroa

kidev imitom, rom mecnierebis ganviTarebas aqvs erTmniSvnelovani

tendencia aCqarebisaken. magram mecnierebis ganviTarebis aCqarebis

tendenciis eqstrapolirebiT uaxloes momavalze, SeiZleba velodoT

mecnierebaSi revoluciuri movlenebis ramdenadme gaxSirebas. amJamad

sul ufro xSirad laparakoben axali samecniero paradigmis-sinergetikis

dadgomis Sesaxeb.

rigi avtoritetuli avtorebisa gamoTqvams mosazrebas sinergetikaze,

rogorc axal mecnierul paradigmaze. „sinegetika warmoadgens

evoluciisa da msoflios rTuli sistemebis TviTorganizaciis Teorias,

gamodis, ra evoluciis Tanamedrove (postdarvinistuli) paradigmis

rolSi. yuradRebas imsaxurebs Semdegi gansazRvreba:

„sinergetika“ - (berZnulidan synergetikos _ erToblivi, SeTanxmebuli,

moqmedi), es aris mecnieruli mimarTuleba, romelic Seiswavlis kavSirebs

struqturis elementebs (qvesistemebs) Soris; es elementebi warmoiqmneba

Ria sistemebSi nivTierebaTa da energiaTa garemosTan intensiuri cvlis

wyalobiT gauwonasworebel pirobebSi. aseT sistemebSi SeiniSneba

qvesisitemebis SeTanxmebuli qceva, ris Sedegadac izrdeba misi

mowesrigebulobis xarisxi, e.i. mcirdeba enTropia (TviTorganizacia)“.

25

sinergetika iTargmneba, rogorc „erToblivi moqmedebis energia“

(berZnulidan „sin“ – „erToblivi“ da „ergox“ – „moqmedeba“). es

Studgartis universitetis profesoris - german xakenis mier Seqmnili

disciplinaTaSorisi mimarTulebaa, romelic Seiswavlis sxvadasxva

bunebis mravali qvesistemebisagan (eleqtronebi, atomebi, molekulebi,

ujredebi, neironebi da a.S.) Semdgar sistemebs.

sinergetika pretenzias acxadebs imaze, rom mis xelSia meTodebis

nakrebi, romelic universalurad sasargebloa TviTorganizaciis yvelaze

gansxvavebuli movlenebis Seswavlisas, metic, sinergetikosebi

darwmunebuli arian imaSi, rom isini mizanmimarTuli arian mxolod

TviTorganizaciis Seswavlaze, maSin rodesac yvela danarCeni

disciplina am fenomens ganixilavs sxva movlenaTa rigSi, romelic

miekuTvneba maT sagans.

amJamad mimdinareobs axali mecnierebis meTodologiis Camoyalibeba.

moaxerxebs Tu ara igi Tavis uflebebSi ganmtkicebas, amas dro

gvaCvenebs.

SesaZloa ukve am saukuneSi aRmocendes axali meta-mecniereba,

romelic gaaerTianebs humanitaruli da sabunebismetyvelo mecnierebebis

codnas.

dedamiwas, rogorc cnobilia, aqvs sferos forma. magram quCaze

gadasvlis „kerZo SemTxvevaSi“, magaliTd, Tamamad SeiZleba igi

CaiTvalos brtyelad. am zRvrebSi mocemuli mtkiceba srulad

„Seesabameba sinamdviles“. xolo am sazRvrebidan gamosvla (davuSvaT,

kosmosur sivrceSi) moiTxovs, radikalurad SevcvaloT Cveni

warmodgenebi da SevqmnaT axali Teoriebi, romelSic moiZebneba adgili

Zveli TeoriisTvisac, oRond ukiduresi (kerZo) SemTxvevis uflebebiT.

igive suraTi SeiniSneba klasikuri da relatiuri fizikis, evkliduri da

araevkliduri geometriis SemTxvevebSi da a.S.

amrigad, wyvetilobisa da uwyvetobis, revoluciurobisa da

stabilurobis dialeqtikuri erTianoba SeiZleba CaiTvalos mecnierebis

ganviTarebis erT-erT kanonzomierebad.

26

leqcia 7

samecniero kvlevebis meTodologiis principebi – mecnierebis

meTodologiuri safuZvlebi – gansazRvreba, amocanebi, doneebi da

funqciebi, samecniero kvlevebis meTodebis principebi.

Tanamedrove samecniero literaturaSi meTodologia yvelaze xSirad

esmiT, rogorc swavleba agebis principebis, samecniero-SemecnebiTi

moRvaweobis formebisa da wesebis Sesaxeb. mecnierebis meTodologia

iZleva mecnieruli kvlevis komponentebis daxasiaTebas - misi obieqtis,

sagnis, kvlevis amocanebis, sakvlevi meTodebis erTobliobis,

saSualebaTa da wesebis, romlebic aucilebelia maT gadasawyvetad, aseve

aformirebs warmodgenas mkvlevaris moZraobis Tanmimdevrobis Sesaxeb

samecniero amocanis gadawyvetis procesSi.

yvelaze zogadi gagebiT meTodologiis qveS igulisxmeba meTodebis

sistema, romelic gamoiyeneba moRvaweobis romelime sferoSi, magram

filosofiuri kvlevis konteqstSi meTodologia - es, uwinaresad, aris

swavleba samecniero moRvaweobis meTodebis Sesaxeb, samecniero meTodis

zogadi Teoria. misi amocanebia: Sesabamisi meTodebis ganviTarebis

SesaZleblobebisa da perspeqtivebis kvleva mecnieruli Semecnebis

procesSi.

mecnierebis meTodologia miiswrafis, moawesrigos, moaxdinos

meTodebis sistematizacia, daadginos maTi gamoyenebis vargisoba

sxvadasxva sferoSi.

mecnierebis meTodologia ikvlevs mecnierebaSi mimdinare SemecnebiT

procesebs, mecnieruli Semecnebis formebsa da meTodebs.

mecnierebis meTodologia Zalian mWidro kavSirSia filosofiasTn,

gansakuTrebiT mis iseT disciplinasTan, rogoricaa Semecnebis Teoria.

garda amisa, mecnierebis meTodologia mWidro kavSirSia iseT

disciplinasTan, rogoricaa mecnierebis logika. mecnierebis logika - es

aris disciplina, romelic iyenebs cnebebs da Tanamedrove logikis

teqnikur aparats mecnieruli codnis sisitemebis analizisaTvis.

mecnierebis logikis ZiriTadi problemebi

1. samecniero Teoriebis logikuri struqturebis Seswavla;

2. mecnierebis xelovnuri enebis agebis Seswavla;

3. sxvadasxva saxis deduqciuri da induqciuri daskvnebis kvleva,

romlebic gamoiyeneba sabunebismetyvelo, socialur da teqnikur

mecnierebebSi;

27

4. fundamentaluri da warmoebuli mecnieruli cnebebisa da

gansazRvrebebis formaluri struqturebis analizi;

5. sakvlevi procedurebisa da operaciebis logikuri struqturis

ganxilva da srulyofa da maTi evristikuli efeqturobis logikuri

kriteriumebis damuSaveba.

meTodologiuri codnis struqturaSi miRebulia oTxi donis

gamoyofa: filosofiuri, zogadmecnieruli, konkretul-samecniero da

teqnologiuri.

meTodologiis pirveli, umaRlesi donis Sinaarss Seadgens

Semecnebis zogadi principebi da mTlianobaSi mecnierebis kategoriuli

wyoba, meTodologiur funqciebs asrulebs filosofiuri codnis mTeli

sistema.

meore done - zogadmecnieruli meTodologia - warmoadgens Teoriul

koncefciebs, romlebic gamoiyeneba yvela an samecniero disciplinebis

umravlesobisaTvis.

mesame done - konkretul-mecnieruli meTodologia, e.i. meTodebis,

kvlevis principebisa da procedurebis erToblioba, romlebic

gamoiyeneba ama Tu im specialur mecnierul disciplinaSi. konkretuli

mecnierebis meTodologia moicavs, rogorc mocemul sferoSi mecnieruli

SemecnebisaTvis specifikur problemebs, aseve-meTodologiis ufro maRal

doneebze wamoweul sakiTxebsac, magaliTad, sistemuri midgomis

problemebi an modelireba pedagogiur kvlevebSi.

meoTxe dones teqnologiur meTodologias - Seadgenen kvlevis

meTodika da teqnika, e.i. procedurebis nakrebi, romelic uzrunvelyofs

sarwmuno empiriuli masalis miRebas da mis pirvelad damuSavebas,

romlis Sedegac igi SeiZleba CarTuli iyos mecnieruli codnis masivSi.

am doneze meTodologiuri codna atarebs mkafiod gamoxatul normatiul

xasiaTs.

______ ∙ ______

mecnieruli kvlevis meTodologiuri principebi. am sakiTxis

ganxilvisas gamovalT iqedan, rom meTodologia sxva araferia, Tu ara

saerTo principebis, Teoriebis gamoyeneba kvleviTi amocanebis,

konkretuli mecnierebis problemebis gadawyvetisas. amasTan, unda

aRiniSnos, rom TviT principebis erTianobis xarisxi gansxvavebulia.

a) uwinares yovlisa unda aRiniSnos yvela mecnierebisaTvis saerTo

zogadfilosofiuri principebi. laparakia ufro saerTo - egre wodebul

sazogado principebis, kanonebisa da kategoriebis Sesaxeb. yvela isini

28

atareben filosofiur xasiaTs, da mocemul SemTxvevaSi dialeqtika

gamodis rogorc mecnieruli Semecnebis saerTo meTodologia.

mecnierul kvlevaSi mniSvnelovan meTodologiur rols TamaSobs

dialeqtikis kategoriebi - arsi da movlena, mizezi da Sedegi;

aucilebloba da SemTxveviToba; SesaZlebloba da sinamdvile; Sinaarsi

da forma; calkeuli, gansakuTrebuli da saerTo da sxva. isini

warmoadgenen saimedo meTodologiur saSualebas, romelic iZleva ara

marto mecnierebis rTul problemebSi Rrmad SeWris SesaZleblobas,

aramed-SemoqmedebiTad maTi gadaWris SesaZleblobasac.

mniSvnelovani meTodologiuri moTxovnebi samecniero problemebis

kvlevis mimarT gamomdinareobs dialeqtikis ZiriTadi kanonebidan. es

kanonebi gamoxataven materialuri samyaros ganviTarebisa da misi

Semecnebis universalur formebs, gzebsa da mamoZravebel Zalas da

warmoadgenen dialeqtikuri azrovnebis sayovelTao meTods. dialeqtikis

am kanonebSi konkretdeba misi ZiriTadi kategoriebi maT istoriul

dadgomaSi da TanafardobaSi. dialeqtikis kanonebi warmoadgenen

ganviTarebaSi arsebiTis logikur gamoxatulebas.

dapirispirebulTa erTianobisa da brZolis kanoni

ganviTarebis mamoZravebel Zalas gamoxatavs dapirispirebulTa

erTianobisa da brZolis kanoni. ganviTareba SesaZlebelia mxolod

winaaRmdegobis, e.i. aqtiuri urTierTqmedebis, Sejaxebis,

dapirispirebulTa brZolis wyalobiT. mebrZoli dapirispirebulebi

imyofebian erTmaneTTan erTianobaSi im gagebiT, rom isini

damaxasiaTebelia erTi sagnisaTvis, movlenisaTvis. dapirispirebulTa

brZolaSi gamoxatuli winaaRmdegoba mocemuli erTianobis CarCoebSi

warmoadgens ganviTarebis wyaros.

raodenobrivi cvlilebebis TvisobrivSi gadasvlis kanoni

ganviTareba, rogorc moZraoba martividan rTulisaken, udablesidan

umaRlesisaken, Zveli Tvisobrivi mdgomareobidan ufro maRal, axal

TvisobriobaSi aris erTdroulad uwyveti da wyvetili procesi. amasTan

movlenaTa cvlilebebi cnobil zRvramde atarebs Tavisi TvisobriobiT

erTi da igive obieqtis SedarebiT uwyveti zrdis xasiaTs. mxolod

ganviTarebis garkveul safexurze gansazRvrul pirobebSi obieqti

kargavs Tavis winandel Tvisobriobas da xdeba axali. es ganviTarebis

sayovelTao kanoni konstatirebs, rom SeumCneveli, TandaTanobiTi

raodenobrivi cvlilebebis dagroveba TiToeuli calkeuli

procesisaTvis gansazRvrul momentSi aucileblad iwvevs arsebiT,

29

Zireul, Tvisobriv cvlilebebs, naxtomisebr gadasvlas Zvelidan axal

TvisobriobaSi. am kanons aqvs adgili bunebis, sazogadoebis da

azrovnebis ganviTarebis yvela procesSi.

uaryofis uaryofis kanoni

yovelgvari ganviTareba garkveulwilad aris mimarTuli procesi.

ganviTarebis am mxares gamoxatavs uaryofis uaryofis kanoni. TiToeuli

movlena SedarebiT da Tavisi saboloo bunebis wyalobiT gadadis sxva

movlenaSi, romelic garkveul pirobebSi SeiZleba gaxdes pirvelis

dapirispireba da gamovides misi uaryofis rolSi. uaryofa warmoadgens

ganviTarebis aucilebel pirobas, ramdenadac igi aris ara marto Zvelis

uaryofa, aramed axlis damkvidrebac. uaryofis uaryofis kanoni iZleva

mTlianobaSi ganviTarebis ganzogadoebul gamoxatvas, aaSkaravebs ra

Sinagan kavSirs, ganviTarebis winsvliT xasiaTs.

am zogadfilosofiuri debulebidan gamoyofen mecnieruli kvlevis

zogad meTodologiur principebs.

b) rogoria mecnieruli kvlevis ZiriTadi meTodologiuri principebi?

1. kvlevebis warmatebiT ganxorcielebaSi did rols TamaSobs Teoriisa

da praqtikis erTianobis principebi. praqtika - ama Tu im Teoriuli

debulebis WeSmaritebis kriteriumia. Teoria, romelic ar emyareba

praqtikas, unayofoa. Tavis mxriv, Teoria mowodebulia, gaunaTos gza

praqtikas. praqtika, romelic ar aris momarTuli mecnieruli

TeoriiT, ganicdis stiqiurobas, savaldebulo mizandasaxulobis

arqonas, mcireefeqturobas.

2. meore meTodologiur princips warmoadgens sakvlevi problemisadmi

konkretul-istoriuli midgoma. igi gvaCvenebs procesebis Seswavlis

procesSi yvela im konkretuli pirobis - adgilis, drois,

konkretuli Seqmnili garemos - gaTvaliswinebis aucileblobas,

romelSic isini viTardebian.

3. sakvlevi problemis gadawyvetis mimarT SemoqmedebiTi midgoma mWidro

kavSirSia TavisTavad movlenaTa ganxilvis obieqturobis principTan.

mkvlevaris xelovneba mdgomareobs imaSi, rom ipovos gzebi da

saSualebebi fenomenis arsSi SesaRwevad, amasTan, araviTari

gareganis - subieqturis Setanis gareSe.

4. kvlevis warmateba didad damokidebulia procesebisa da movlenebis

Seswavlis yovelmxrivobis principis realizaciaze. nebismieri

fenomeni mravali ZafiTaa dakavSirebuli sxva movlenebTan da misi

30

izolireba, calmxrivi ganxilva garduvalad migviyvans

damaxinjebul, mcdar daskvnamde.

5. yovelmxriobis meTodologiuri principi iTvaliswinebs procesebisa

da movlenebis kvlevis mimarT kompleqsur midgomas. kompleqsuri

midgomis erT-erTi umniSvnelovanesi moTxovnaa sakvlevi movlenis

yvela urTierTkavSiris dadgena masze moqmedi yvela gare

zemoqmedebis gaTvaliswineba, Sesaswavli problemis suraTis

damaxasiaTebeli yvela SemTxveviTi faqtoris gamoricxva.

6. mecnieruli kvlevis kidev erTi meTodologiuri principi -

istoriulisa da logikuris erToba. obieqtis, fenomenis Semecnebis

logika aRadgens misi ganviTarebis logikas, e.i. mis istorias.

7. kvlevis meTodologiur principebs miekuTvneba sistemuroba, e.i.

Sesaswavli obieqtebis mimarT sistemuri midgoma. igi iTvaliswinebs

Seswavlis obieqtis rogorc sistemis ganxilvas: misi elementebis

garkveuli simravlis gamovlinebas, klasifikaciis dadgenas da am

elementebs Soris kavSiris mowesrigebas, kavSirebis simravlidan

sistemawarmomqmnelis, e.i. sxvadasxva elementebis sistemaSi

gaerTianebis uzrunvelyofis gamoyofas.

sistemuri midgoma adgens (SedarebiTi sicxovelis gamomxatvel)

struqturas da sistemas organizacias (raodenobriv maxasiaTebelsa da

mimarTulebas); misi marTvis ZiriTad principebs.

aseTia ufro zogadi meTodologiuri moTxovnebi konkretuli

mecnieruli kvlevis mimarT, dialeqtika, misi kanonebi, kategoriebi

gaiTvaliswineba konkretul kvlevaSi uwinares yovlisa, rogorc

sayovelTao principebi.

sayovelTao principebis bazaze warmoiqmna kerZo principuli

moTxovnebi, romlebic aucileblad unda gaiTvaliswinon mkvlevarebma:

determinizmis principi, gareSe zemoqmedebaTa da ganviTarebis Sinagani

pirobebis erTianobis principi; aqtiuri moRvaweobis principi;

ganviTarebis principi da sxva.

raSi mdebareobs mocemuli principebis arsi?

1. determinizmis principi avaldebulebs mkvlevars, gaiTvaliswinos

sxvadasxva faqtorebisa da mizezebis gavlena ama Tu im movlenebis

ganviTarebaze.

2. garegan zemoqmedebaTa da Sinagani pirobebis erTianobis principis

Sesabamisad Sinagani arxis Semecneba xdeba garegnuli yofa-qcevis,

saqmeebisa da saqcielis Sefasebis Sedegad.

31

3. pirovnebis aqtiuri moRvaweobis principi mkvlevaris yuradRebas

amaxvilebs imaze, rom ara marto garemo ayalibebs pirovnebas, aramed

pirovnebac aqtiurad Seimecnebs da gardaqmnis garemomcvel samyaros.

4. ganviTarebis principi karnaxobs movlenaTa ganxilvas mudmiv

cvlilebaSi, moZraobaSi, winaaRmdegobaTa mudmiv daZlevaSi sistemis

Sinagani da garegani determinantebis gavleniT.

ganxilul principebze dayrdnobiT davaformuliroT

meTodologiuri moTxovnebi mecnieruli kvlevebis Casatareblad:

gamokvleul iqnas procesebi da movlenebi iseTebi, rogorebic arian

isini sinamdvileSi yvela pozitiviTa negativiT, warmatebebiTa da

sirTuleebiT, Selamazebisa da gamuqebis gareSe; ar aRiweros

movlenebi, aramed kritikulad gaanalizdes isini;

moxdes operatiuli reagireba axalze mecnierebisa da ganaTlebis

Teoriasa da praqtikaSi;

gaZlierdes praqtikuli mimarTuloba, rekomendaciebis wonadoba da

vargisoba;

uzrunvelyofili iyos mecnieruli prognozis saimedooba, sakvlevi

procesis, movlenis ganviTarebis perspeqtivis xedva;

daculi iyos azris mkacri logika, mecnieruli eqsperimentis

siwminde.

am moTxovnebis ganzogadoebiT SeiZleba ganisazRvros

meTodologiuri moTxovnebi mecnieruli kvlevis Catarebis Sedegebis

mimarT, romlebsac ganapirobeben isini. maT miekuTvneba obieqturoba,

utyuaroba, saimedooba, mtkicebuloba.

32

leqcia 8

samecniero meTodi: Semecnebis samecniero meTodebis gansazRvreba da

klasifikacia; Semecnebis filosofiuri – ganzogadebuli meTodebi

kvlevis principebTan Tanabrad miRebulia mecnieruli Semecnebis

meTodebis gamoyofa.

meTodi (berZn.) - Semecnebis saSualeba, gza raRacisken, miznis

miRwevis xerxi, garkveulwilad subieqtis mowesrigebuli moRvaweoba.

meTodis ZiriTadi funqcia - Sinagani organizacia da ama Tu im

obieqtis Semecnebis procesis regulireba. meTodi daiyvaneba wesebis,

normebis, xerxebis, saSualebaTa, Semecnebis normebis erTobliobaze. igi

aris daniSnulebaTa, principebis, moTxovnebis sistema, romliTac

orientirebuli unda iyos mkvlevari konkretuli amocanis gadawyvetaSi,

garkveuli Sedegis miRwevaSi.

mecnieruli meTodi - es aris mizanmimarTuli midgoma, gza, romlis

saSualebiTac miiRweva sinamdvilis obieqturi Semecneba. es aris

midgomebisa da saSualebaTa sistema, romelic mimarTulia mecnieruli

codnis SeZenaze, sistema, romelic pasuxobs mocemuli mecnierebis

sagansa da amocanebs. meTodis ZiriTadi funqciaa - Sinagani organizacia

da Semecnebis procesis an ama Tu im obieqtis praqtikuli gardaqmnis

regulireba.

yoveldRiuri praqtikuli moRvaweobis doneze meTodi formirdeba

stiqiurad da mxolod mogvianebiT Seicnoba xalxis mier. mecnierebis

sferoSi ki meTodi formirdeba Segnebulad da mizanmimarTulad.

samecniero meTodi mxolod maSin Seesabameba Tavis statuss, roca igi

uzrunvelyofs gare samyaros sagnebis Tvisebebisa da kanonzomierebaTa

adekvatur asaxvas.

mecnierul meTods axasiaTebs Semdegi niSnebi:

1) sicxade an zogadmisawvdomoba;

2) gamoyenebaSi stiqiurobis ararseboba;

3) mimarTuloba an miznis miRwevis uzrunvelyofis unari;

4) nayofiereba an ara marto dasaxulis miRwevis unari, aramed

aranakleb mniSvnelovani Tanamdevi Sedegebisac;

5) saimedooba an utyuaroba maRali xarisxis sasurveli Sedegis

uzrunvelyofis unari;

6) ekonomikuroba an saSualebaTa da drois umciresi danaxarjebiT

Sedegis mocemis unari.

meTodis xasiaTi arsebiTad ganisazRvreba:

kvlevis sagniT;

33

dasmuli amocanebis zogadobis xarisxiT;

dagrovebuli gamocdilebiTa da sxva faqtorebiT.

mecnieruli kvlevebis erTi sferosaTvis Sesaferisi meTodebi

aRmoCndeba xolme uvargisi sxva sferoSi miznis misaRwevad. amavdroulad

Cven varT mravali TvalsaCino miRwevis mowmeni, rogorc mecnierebaTa

erT nawilSi kargad aprobirebuli meTodebis sxva mecnierebebSi

gadatanis Sedegebisa maTi specifikuri amocanebis amosaxsnelad. amgvarad,

SeiniSneba mecnierebaTa diferenciaciisa da integraciis sawinaaRmdego

tendenciebi gamoyenebuli meTodebis safuZvelze.

nebismieri mecnieruli meTodebi muSavdeba garkveuli Teoriis

safuZvelze, romelic, aseTnairad, gamodis mis winapirobad. amrigad,

Teoria da meTodi mWidro urTierTkavSirSia: Teoria asaxavs ra

sinamdviles, transformirdeba meTodSi misgan gamomdinare wesebis,

xerxebis, operaciebis damuSavebis saSualebiT - meTodebi xels uwyobs

Teoriis formirebas, ganviTarebasa da dazustebas, mis praqtikul

Semowmebas.

meTodis ZiriTadi funqciebia:

— integraciuli;

— gnoseologiuri;

— mastimatizirebeli.

meTodis struqturaSi centraluri adgili uWiravs wesebs.

wesi - es aris daweseba, romelic adgens moqmedebaTa wesrigs raRaca

miznis miRwevisas. wesi warmoadgens iseT debulebas, romelSic asaxulia

raRaca sagnobrivi sferos kanonzomiereba. es kanonzomiereba qmnis wesis

sabazo codnas.

miRweulia mecnierebis meTodebis sami donis gamoyofa maTSi

Semavali calkeuli meTodebis gamoyenebis erTianobisa da sifarTovis

xarisxis gaTvaliswinebiT. maT ekuTvniT:

1) filosofiuri meTodebi (iZlevian kvlevis ufro zogad regulativebs

- dialeqtur, metafizikur, fenomenologikur, germenevtikur da sxva).

2) zogadmecnieruli meTodebi (damaxasiaTebelia mecnieruli codnis

mTeli rigi dargebisaTvis; isini mcired arian damokidebuli

kavlevis obieqtis specifikaze da problemebis tipze, magram amasTan

damokidebuli arian kvlevis donesa da siRrmeze);

3) kerZomecnieruli meTodebi (gamoiyeneba calkeuli specialuri

samecniero disciplinebis CarCoebSi; am meTodebis ganmasxvavebeli

Taviseburebaa maTi damokidebuleba kvlevis obieqtis xasiaTsa da

gadasawyveti amocanebis specifikaze).

34

amasTan dakavSirebiT mecnierebis meTodologiis farglebSi gamoyofen mecnierebis filosofo-meTodologiur analizs, zogadsamecniero da kerZo samecniero meTodologias.

mecnieruli meTodis damaxasiaTebel niSanTa ricxvs yvelaze xSirad

akuTvneben (ra tipsac ar unda ekuTvnodes igi): obieqturobas,

aRwarmoebas, evristulobas, aucileblobas, konkretulobas da sxva.

______ ∙ ______

sayovelTaos miekuTvneba filosofiuri meTodebi, romelTa Soris

ufro Zvelia metafizikisa da dialeqtikis meTodebi. filosofia

mTlianobaSi warmoadgens meTodologiuri codnis sistemis „birTvs“,

universalur meTods. misi principebi, kanonebi da kategoriebi

gansazRvraven kvlevis saerTo mimarTulebasa da strategias, „msWvalaven“

meTodologiis yvela sxva doneebs, gansaxierdebian ra TiToeul maTganSi

konkretuli formiT.

metafizika ikvlevs obieqts statikur mdgomareobaSi, mis

ucvlelobaSi, sazRvravs obieqtis struqturisa da am struqturaSi

SeRwevis Cveni meTodebis saerTo Tvisebebs.

dialeqtika gamodis iqedan, rom garemomomcveli samyaro mudmivad

icvleba da viTardeba. ganviTarebis wyaroebad gamodian Sinagani

dapirispirebani, romelTa brZola da urTierTqmedeba iwvevs naxtomisebr

gadasvlas erTi Tvisobriobidan meoreSi.

filosofiuri meTodebi - es ar aris xistad fiqsirebuli

regulatorebis „kamara“, aramed - sayovelTao, universaluri xasiaTis

matarebeli „rbili“ principebis, operaciebis, xerxebis sistema, romelic

arsebobs abstragirebis yvelaze umaRles (zRvrul) „sarTulebze“. amitom

filosofiuri meTodebi ar aRiwereba logikisa da eqsperimentis mkacri

terminebiT, ar eqvemdebareba formalizaciasa da maTematizacias.

unda mkafiod warmovidginoT, rom filosofiuri meTodebi iZlevian

kvlevis mxolod yvelaze zogad regulatorebs, mis generalur

strategias, magram ar cvlian specialur meTodebs da ar sazRvraven

Semecnebis saboloo Sedegs pirdapir da uSualod.

filosofiuri meTodebi did rols TamaSoben mecnierul

SemecnebaSi, iZlevian ra winaswar garkveul Sexedulebas obieqtis arsze.

aq iRebs saTaves yvela sxva meTodologiuri dadgenileba, gaiazreba

gardamtexi situaciebi ama Tu im fundamentaluri disciplinis

ganviTarebaSi.

______ ∙ ______

35

leqcia 9

samecniero meTodi: kvlevebis logikuri meTodebi da xerxebi;

kvlevebis kerZo meTodebi

zogadmecnieruli ideologia warmoadgens nebismier samecniero

disciplinaSi gamoyenebuli principebisa da meTodebis Sesaxeb codnaTa

erTobliobas. igi gamodis Tavisebur „Sualedur meTodologiad“

filosofiisa da specialur mecnierebaTa fundamentalur Teoriul -

meTodologiur debulebebs Soris. zogadmecnierul meTodologias

akuTvneben iseT cnebebs, rogoricaa „sistema“, „struqtura“, „elementi“,

„funqcia“ da a.S. zogadmecnierul cnobaTa da kategoriaTa safuZvelze

formulirdeba Semecnebis Sesabamisi meTodebi, romlebic uzrunvelyofen

filosofiis optimalur urTierTqmedebas konkretul - mecnierul

codnasa da mis meTodebTan.

zogadmecnierul meTodebs yofen Semdegnairad:

1) zogadlogikuri, romelsac iyeneben Semecnebis nebismier aqtSi da

nebismier doneze. es aris analizi da sinTezi, induqcia da deduqcia,

ganzogadoeba, analogia, abstragireba.

2) empiriuli kvlevis meTodebi, romlebsac iyeneben kvlevis

empiriul doneze (dakvirveba, eqsperimenti, aRwera, gazomva, Sedareba);

3) kvlevis Teoriuli meTodebi, romlebsac iyeneben kvlevis

Teoriul doneze (idealizacia, formalizacia, aqsiomaturi, hipoTetiko -

deduqtiuri da a.S.);

4) mecnieruli codnis sistematizaciis meTodebi (tipologizacia,

klasifikacia).

zogadmecnieruli cnebebis da meTodebis damaxasiaTebeli Tvisebebi:

maT SemadgenlobaSi filosofiuri kategoriebisa da rigi kerZo

mecnierTa cnebebis elementebis SeerTeba;

formalizaciisa da maTematikuri saSualebebiT dazustebis

SesaZlebloba;

zogadmecnieruli meTodologiis doneze formirdeba samyaros

zogadmecnieruli suraTi.

1) zogadlogikur meTodebs, romelsac iyeneben Semecnebis rogorc

empiriul, ise Teoriul doneebze, warmoadgenen iseTi meTodebi,

rogoricaa: analizi da sinTezi, analogia da modelireba, induqcia da

deduqcia.

a) analizi (berZn. daSla, danawevreba) - azrovnebis xerxi, romelic

dakavSirebulia Sesaswavli obieqtis daSlasTan Semadgenel nawilebad,

36

mxareebad, ganviTarebis tendenciebad da funqcionirebis wesebad maTi

damoukideblad Seswavlis mizniT. aseT nawilebad SeiZleba iyos obieqtis

nivTieri elementebi an misi Taviseburebani, niSnebi. analizi Seadgens

Semecnebis procesis mxolod pirvel dawyebiT etaps. analizis amocana

mdgomareobs imaSi, rom calkeuli movlenebisa da faqtebis gamomxatveli

sxvadasxva saxis monacemebidan Seadginos procesis saerTo suraTi,

gamoavlinos misi kanonzomierebisaTvis damaxasiaTebeli misi arsi.

obieqtSi, rogorc erTian mTlianobaSi Casawvdomad ar SeiZleba mxolod

misi Semadgeneli nawilebis SeswavliT Semofargvla. Semecnebis procesSi

aucilebelia maT Soris obieqturad arsebuli kavSirebis gamoaSkaraveba,

maTi ganxilva erTobliobaSi, erTianobaSi. Semecnebis procesSi am meore

etapis ganxorcieleba - obieqtis calkeuli Semadgeneli nawilebis

Seswavlidan misi rogorc erTiani SekavSirebuli mTlianobis Seswavlaze

gadasvla SeiZleba mxolod im SemTxvevaSi, Tu analizis meTods emateba

meore meTodi - sinTezi.

sinTezi (berZn. SeerTeba, Sedgena) - obieqtis nawilebis azrobrivi

gaerTianeba erTian mTlianobad, raRac movlenis kvlevis meTodi mis

erTianobaSi da nawilebis urTierTkavSirSi. sinTezis procesSi warmoebs

analizis Sedegad danawevrebuli Sesaswavli obieqtis Semadgeneli

nawilebis (mxareebis, Tvisebebis, niSnebis da a.S.) gaerTianeba erTad. am

safuZvelze xdeba obieqtis Semdgomi Seswavla, magram ukve rogorc

erTiani mTlianobis (bavSvi awyobs saTamaSos „konstruqtoris“

nawilebisagan).

analizi afiqsirebs ZiriTadad im specifikurs, rac ganasxvavebs

nawilebs erTmaneTisagan. sinTezi xsnis TiToeuli elementis adgilsa da

rols mTlianis sistemaSi, adgens maT urTierTkavSirs, e.i. iZleva im

zogadis gagebis saSualebas, rac akavSirebs nawilebs yvelas erTad.

analizi da sinTezi erTianobaSia. Tavisi arsiT isini - „Semecnebis

erTiani analizur - sinTezuri meTodis ori mxarea“. sinTezis

ganxorcielebis gamTvaliswinebel analizs aqvs Tavis birTvad arsebiTis

gamoyofa.

analizi da sinTezi iReben Tavis sawyiss praqtikul moRvaweobaSi.

Tavis praqtikul moRvaweobaSi anawevrebda ra mudmivad sxvadasxva

sagnebs maT Samadgenel nawilebad, adamiani TandaTanobiT swavlobda

sagnebis azrobriv dayofasac. praqtikuli moRvaweoba ewyoboda ara

marto saganTa danawevrebisagan, aramed erT mTlianobaSi nawilebis

gaerTianebisaganac. am safuZvelze iqmneboda azrovnebiTi procesi.

analizi da sinTezi warmoadgenen azrovnebis ZiriTad saSualebebs,

romelTac gaaCniaT Tavisi obieqturi safuZveli praqtikaSic da saganTa

37

logikaSic: SeerTebisa da gancalkevebis, Seqmnisa da rRvevis procesebi

Seadgenen samyaros yvela procesis safuZvels.

b) analogia (berZn. Sesabamisoba, msgavseba) – „es aris simarTlis

msgavsi SesaZlebeli daskvna ori sagnis msgavsebis Sesaxeb raRaca niSniT

sxva niSnebiT dadgenili maTi msgavsebis safuZvelze“; romelime obieqtis

ganxilvisas miRebuli codna gadaitaneba sxva, naklebad misawvdom

obieqtze. faqtebis TviT gagebis bunebaSi devs analogia, romelic

akavSirebs ucnobisa da cnobilis Zafebs. axali SeiZleba gaazrebuli da

gagebuli iyos mxolod Zvelis, cnobilis saxeebisa da cnebebis

saSualebiT. analogias SeuZlia mianiSnos mkvlevars gamocnobis

formirebaze, rac miiyvans mas mecnieruli hipoTezebis Seqmnamde.

pirveli TviTmfrinavebi Seqmnili iyo imasTan analogiiT, rogor

iqcevian frenaSi frinvelebi, sahaero gvelebi da planerebi.

miuxedavad imisa, rom analogiebi iZlevian mxolod SesaZlo daskvnis

gakeTebis saSualebas, isini TamaSoben uzarmazar rols SemecnebaSi,

ramdenadac mivyevarT hipoTezebis, e.i. mecnieruli varaudebisa da

mixvedrilobis warmoqmnamde; es ukanasknelni damatebiTi kvlevebisa da

mtkicebulebis msvlelobaSi SeiZleba gadaiqcnen mecnierul Teoriebad.

analogia cnobilTan gvexmareba gavigoT is, rac ucnobia. analogia

SedarebiT martivTan gvexmareba ufro rTulis gagebaSi. ufro

ganviTarebul sferos, sadac xSirad gamoiyeneba analogiis meTodi,

warmoadgens e.w. msgavsebis Teoria; igi farTod gamoiyeneba

modelirebisas.

g) abstragireba (laTin. ganyeneba, gadaxveva). TiToeuli Sesaswavli

obieqti xasiaTdeba Tvisebebis simravliT da dakavSirebulia sxva

obieqtebTan Zafebis simravliT. Semecnebis procesSi aRiZvreba

yuradRebis koncentrirebis aucilebloba Sesaswavli obieqtis erT

romelime mxareze an Tvisebaze, misi sxva Tvisebebisa da

Taviseburebebisagan ganyenebulad. abstragirebis procesSi xdeba kerZo

detalebisagan ganyeneba. rCeba raRac zogadi, erTiani, ukanaskneli,

romlisganac ganyeneba ukve SeuZlebelia (iseTi cnebebi, rogoricaa

„materia“, „energia“, sivrce“, „dro“) da sxva.

abstragireba - romelime sagnis azrobrivi gamoyofaa sagnebisa da

movlenebis ama Tu im mxareebisa da kavSirebisagan ganyenebiT maTi

arsebiTi niSnebis xazgasasmelad. amas mowmobs TviT sityva

„abstraqtuli“ - laTinuridan abstracto - ganyeneba, gamoyofa.

d) ganzogadoeba - gadasvlis logikuri procesia erTeulovanidan

zogadze, naklebad zogadidan ufro zogad codnaze, sagnebis zogadi

Tvisebebisa da niSnebis dadgenaa. am procesis Sedegia: ganzogadoebuli

38

cneba, gansja, kanoni, Teoria. ganzogadoebul iqnas - es niSnavs, gakeTdes

daskvna, gamoixatos ZiriTadi Sedegebi zogad debulebebSi, mieniWos

raRacas zogadi mniSvneloba. ganzogadoebis msvlelobaSi formirdeba

kvlevis cnebiTi aparati - mecnieruli kategoriebi da mecnieruli

cnebebi.

cneba - aris azrovnebis forma, romelic asaxavs sagnebisa da

movlenebis arsebiT Tvisebebs, kavSirebsa da urTierTobebs. cnebis

ZiriTadi logikuri funqciaa - zogadis gamoyofa, romlis miRweva

mocemuli klasis calkeuli sagnebis yvela Taviseburebisagan ganyenebis

gziT. sxva gansazRvrebis Tanaxmad, cneba - es aris azri, romelSic

ganzogadovdeba da gamoiyofa romelime klasis sagnebi garkveuli zogadi

da maTTvis specifikuri niSnebis mixedviT.

kategoria - (berZn. kategoria -gamoTqma, niSani) - es aris uaRresad

zogadi fundamenturi cneba, romelic gamoxatavs realuri sinamdvilisa

da Semecnebis ufro arsebiT kanonzomier kavSirebsa da urTierTobebs.

arian ra azrovnebis procesis formebi da mdgradi maorganizebeli

principebi, kategoriebi aRadgenen yofierebisa da Semecnebis Tvisebebsa

da urTierTobebs sayovelTao da ufro koncentrirebuli saxiT.

kategoriebis zogierTi Taviseburebis daxasiaTebis mocema

SesaZlebelia cnebaTa ganzogadoebaze dayrdnobiT. TiTqmis TiToeuli

saxeobiTi cnebisTvis SeiZleba, gamoinaxos moculobiT ufro farTo

gvarovnuli cneba, magaliTad, „arayi“ - xe, „adamiani“ – „ZuZumwovari“ ,

„“spilenZi“ – „liToni“. es gvarovnuli cnebebi SeiZleba CarTuli iyos

kidev ufro farTo cnebebSi: „xe“ – „mcenare“, „ZuZumwovari“ – „cxoveli“,

„liToni“ – „nivTiereba“ da a.S. kategoriebs miekuTvneba Tavisi

moculobiT ukiduresi farTo cnebebi, e.i. isini, romelTaTvisac

SeuZlebelia, moinaxos ufro farTo gvarovnuli cnebebi. kategoriebs

warmoadgenen filosofiuri cnebebi: „yofiereba“, „subieqti“, „ arsi“,

„Tviseba“, „raodenoba“, „materia“, „cnobiereba“, da a.S. yovel konkretul

mecnierebaSi kategoriebis Tavisi sistemaa.

logikaSi ufro zogad da fundamentur cnebebs miekuTvneba

logikuri daskvnis, gansjis, daskvnis, induqciis, deduqciis da sxca

cnebebi. kategoriebi icvleba Cveni cnobierebis ganviTarebasTan erTad:

mdidrdeba maTi Sinaarsi, icvleba urTierTkavSirebi kategoriebs Soris,

icvleba maTi Semadgenloba da a.S.

azrobrivi gadasvla ufro zogadidan naklebad zogadze aris

SezRudvis procesi. ganzogadoebisa da SezRudvis procesebi uwyvetad

dakavSirebulia erTmaneTs Soris. ganzogadoebis gareSe Teoria ar

arsebobs.Teoria iqmneba praqtikaSi misi gamoyenebis mizniT konkretuli

39

amocanebis gadasawyvetad. magaliTad, obieqtebis gasazomad, teqnikur

nagebobaTa Sesaqmnelad yovelTvis aucilebelia gadasvla ufro

zogadidan naklebad zogadze da erTeulovanze, e.i. yovelTvis

aucilebelia SezRudvis procesi.

e) induqcia (laT. - damizneba) kvlevis logikuri meTodi, romelic

dakavSirebulia dakvirvebisa da eqsperimentebis Sedegebis

ganzogadoebasTan da azris moZraobasTan erTeulovanidan zogadisken.

mecnieruli kvlevis meTodis xarisxSi induqcia SeiZleba ganisazRvros

rogorc zogadi debulebis gamotanis procesi calkeuli, rigi kerZo

faqtebis dakvirvebidan. induqcia SeiZleba ganisazRvros rogorc zogadi

debulebis gamotanis procesi calkeuli, rigi kerZo faqtebis

dakvirvebidan. induqciis qveS xSirad esmiT gansjis wesi, romelic

migviyvans kerZo faqtebidan da gansjebidan zogad daskvnebamde.

Cveulebriv ganasxvaveben induqciis or ZiriTad saxes: srulsa da

arasruls. sruli induqcia - es aris romelime zogadi gansjis daskvna

zogierTi simravlis yvela obieqtis Sesaxeb mocemuli simravlis

TiToeuli obieqtis ganxilvis safuZvelze. aseTi induqciis gamoyenebis

sfero SezRudulia sasrulo ricxvis obieqtebiT. praqtikaSi ufro

xSirad gamoiyeneba induqciis arasruli forma, romelic iTvaliswinebs

daskvnas simravlis yvela obieqtis Sesaxeb mxolod obieqtebis nawilis

Secnobis safuZvelze. arasruli induqciis aseTi daskvnebi xSirad

atarebs albaTur xasiaTs. eqsperimentul kvlevebze dafuZnebul da

Teoriuli dasabuTebis CamrTvel arasrul induqcias SeuZlia utyuari

daskvnis mocema. mas ewodeba mecnieruli induqcia. didi aRmoCenebi,

mecnieruli azris naxtomebi win iqmneba saboloo angariSiT induqciiT -

sarisko, magram mniSvnelovani SemoqmedebiTi meTodiT.

induqciis safuZvelia cda, eqsperimenti da dakvirveba, romelTa

msvlelobaSi ikribeba calkeuli faqtebi. Semdgom, vswavlobT ra am

faqtebs, vaanalizebT ra maT, Cven vadgenT klasSi Semavali rigi

movlenebis zogad da ganmeorebad Tvisebebs.

induqcia gvexmareba sxvadasxva movlenebs Soris mizezSedegobrivi

kavSiris dadgenaSi (bekonmilis wesebi).

1. erTaderTi msgavsebis meTodi: Tu raRac movlenis dakvirvebad

SemTxvevebs gaaCniaT saerTo mxolod erTi garemoeba, maSin namdvilad es

aris mocemuli movlenis mizezi.

2. erTaderTi gansxvavebis meTodi: Tu SemTxvevebi, romelTa dros

dgeba an ar dgeba movlena, gansxvavdebian mxolod erT adrindel

garemoebaSi, maSin es garemoeba aris mocemuli movlenis mizezi.

40

3. msgavsebisa da gansxvavebis gaerTianebuli meTodi: iqmneba rogorc

erTaderTi msgavsebis meTodis saSualebiT miRebuli Sedegis

dadastureba, romlisTvisac gamoyenebulia erTaderTi gansxvavebis

meTodi. arsebiTad es aris ori meTodis kombinacia.

4. Tanmxlebi cvlilebebis meTodi: Tu erTi garemoebis cvlileba

yovelTvis iwvevs meoris cvlilebas, maSin pirveli garemoeba aris meoris

mizezi. amasTan danarCeni adrindeli movlenebi rCeba ucvleli.

deduqcia (laTin. damizneba) - es aris analitikuri gansjis procesi

zogadidan kerZosaken an naklebad zogadisken. deduqciis sawyiss (

gzavnilebs) warmoadgenen aqsiomebi, postulatebi an ubralod zogadi

mtkicebulebebis xasiaTis mqone hipoTezebi, xolo bolos - Sedegebi

gzavnilebidan, Teoremebidan. Tu deduqciis gzavnilebi WeSmaritia, maSin

misi Sedegebic WeSmaritia. deduqcia - mtkicebulebis ZiriTadi

saSualebaa. deduqciis gamoyeneba iZleva cxadi WeSmaretebebidan codnis

gamotanis SesaZleblobas, romelsac ukve uSualo sicxadiT Cveni tvini

ver Cawvdeba, magram warmogvidgeba TviT misi miRebis wesis wyalobiT

sruliad dasabuTebulad da utyuarad.

deduqcia gansxvavdeba induqciisagan azris moZraobis sawinaaRmdego

svliT. rogorc es Cans gansazRvrebidan, deduqciaSi zogad codnaze

dayrdnobiT akeTeben kerZo xasiaTis daskvnas. deduqciis erT-erTi

gzavnilTagania zogadi gansja. Tu igi miRebulia induqciuri gansjidan,

maSin deduqcia avsebs induqcias Cveni codnis moculobis gafarToebiT

da mimarTavs axali induqciuri ganzogadoebebis aSenebas. magaliTad, Tu

Cven viciT, rom yvela liToni eleqtrogamtaria, da Tu dadgenilia, rom

spilenZi ekuTvnis liTonebis jgufs, maSin am ori gzavnilidan

aucileblad gamodis daskvna imis Sesaxeb, rom spilenZi

eleqtrogamtaria. magram deduqciis gansakuTrebiT didi SemecnebiTi

mniSvneloba vlindeba im SemTxvevaSi, roca saerTo gzavnilis saxiT

gamodis ara ubralod induqciuri ganzogadoeba, aramed raRac

hipoTeturi varaudi, magaliTad, axali mecnieruli idea. am SemTxvevaSi

deduqcia warmoadgens axali Teoriuli sistemis aRmocenebis amosaval

wertils. am gziT Seqmnili Teoriuli codna gansazRvravs empiriuli

kvlevebis Semdgom svlas.

deduqcia

tomaraSi yvela lobio TeTria.

es lobio am tomridanaa.

es lobio TeTria.

induqcia

es lobio am tomridanaa.

es lobio TeTria.

yvela lobio tomaraSi TeTria.

41

2) empiriuli codna aris codna sakvlevi faqtebis ZiriTadi

parametrebis Sesaxeb, am parametrebs Soris funqciuri kavSirebis Sesaxeb,

obieqtebis qcevis Sesaxeb. Sesaswavli obieqtis Sesaxeb empiriuli

monacemebis saxiT gamodis iseTi Taviseburebani, nivTebisa da movlenebis

kavSirebi da urTierTobani, romlebic mJRavndebian praqtikuli

moRvaweobis, dakvirvebisa da eqsperimentebis msvlelobaSi.

empiriuli obieqtis damaxasiaTebeli niSani - misi grZnobadi asaxvis

SesaZleblobaa. empiriuli monacemebis analizis Sedegebi kvlevis

msvlelobaSi gamoixateba aramarto faqtebis dadgenis formiT, aramed -

empiriuli ganzogadoebebis saxiTac.

empiriuli monacemebis miRebis xelSemwyob sakvlev meTodebs

SeiZleba miekuTvnos isini, romlebic uSualod dakavSirebulia

realobasTan, praqtikasTan. isini uzrunvelyofen sawyisi masalis

dagrovebas, fiqsacias, klasifikacias da ganzogadoebas mecnieruli

Teoriis Sesaqmnelad. maT miekuTvneba: mecnieruli dakvirveba,

eqsperimentebis sxvadasxva saxeebi, muSaoba samecniero faqtebTan -

miRebuli Sedegebis aRwera, faqtebis klasifikacia, maT sistematizacia,

gamokiTxvebi, saubrebi, konkretuli pirebis moRvaweobis Sedegebis

Seswavla da sxva. Cven ganvixilavT mokled kvlevebis ZiriTad empiriul

meTodebs, movitanT maT arsobriv da Sinaarsobriv daxasiaTebebs.

empiriul doneze gamoiyeneba iseTi meTodebi, rogoricaa dakvirveba,

aRwera, Sedareba, gazomva, eqsperimenti.

dakvirveba - es aris movlenebis sistemuri da mizanmimarTuli aRqma,

romlis msvlelobaSic Cven viRebT codnas Sesaswavli obieqtebis

garegani mxareebis, Tvisebebisa da urTierTobebis Sesaxeb. dakvirveba

yovelTvis atarebs ara saWvret, aramed aqtiur, samoRvaweo xasiaTs. igi

eqvemdebareba konkretuli samecniero amocanis gadawyvetas da amitom

gamoirCeva mizanmimarTulobiT, arCeviTobiT da sistematiurobiT.

ZiriTadi moTxovnebi mecnieruli dakvirvebis mimarT: Canafiqris

erTmniSvneloba, mkacrad gansazRvrul saSualebaTa arseboba (teqnikur

mecnierebebSi - xelsawyoebis), Sedegebis obieqturoba. obieqturoba

uzrunveliyofa kontrolis SesaZleblobiT an ganmeorebiTi dakvirvebis

gziT, an kvlevis sxva meTodebis gamoyenebiT, kerZod, eqsperimentis.

Cveulebriv dakvirveba erTveba eqsperimentis proceduraSi Semadgeneli

nawilis saxiT. dakvirvebis mniSvnelovani momentia misi Sedegebis

interpretacia, xelsawyoebis CvenebaTa gaSifvra da a.S.

dakvirvebis ganviTarebul formaTa ganxorcieleba iTvaliswinebs

gansakuTrebul saSualebaTa gamoyenebas da pirvel rigSi xelsawyoebis,

42

romelTa damuSaveba da gansaxiereba aseve moiTxovs mecnierebis Teoriul

warmodgenaTa CarTvas.

aRwera - cdis Sedegebis fiqsacia bunebrivi an xelovnuri enis

saSualebebiT (dakvirvebis an eqsperimentis monacemebis) aRniSvnebis

garkveuli sistemebis daxmarebiT, romlebic miRebulia mecnierebaSi

(sqemebi, grafikebi, naxatebi, cxrilebi, diagramebi da a.S.).

aRweris msvlelobaSi tardeba movlenaTa Sedareba da gazomva.

Sedareba - aris meTodi, romelic avlens obieqtebis msgavsebas an

gansxvavebas (an erTi da igive obieqtis ganviTarebis safexurebs), e.i. maT

igiveobas an gansxvavebas. magram mocemul meTods aqvs azri mxolod

klasis Semqmnel erTgvarovani sagnebis erTobliobaSi. klasSi sagnebis

Sedareba xorcieldeba mocemuli ganxilvisaTvis arsebiTi niSnebis

mixedviT. amasTan erTi niSnis mixedviT Sesadarebeli niSnebi, SeiZleba

sxva niSnis mixedviT iyos Seudarebeli.

gazomva - aris kvlevis meTodi, romlis drosac myardeba erTi

sididis urTierToba meore, etalonad, standartad wodebul sididesTan.

asxvaveben gazomvis pirdapir da irib procedurebs. ukanasknels

miekuTvneba iseTi obieqtebis gazomvebi, romlebic Cvengan daSorebulia an

uSualod ar aRiqmeba. amasTan gasazomi sididis mniSvneloba dgindeba

gasaSualoebiT. iribi gazomvebi ganxorcielebadia maSin, roca cnobilia

saerTo damokidebuleba sidideebs Soris, romelic iZleva saZiebeli

Sedegis gamoyvanis SesaZleblobas ukve cnobili sidideebidan.

eqsperimenti - aris kvlevis meTodi, romlis saSualebiTac xdeba

aqtiuri da mizanmimarTuli aRqma garkveuli obieqtebis kontrolirebad

da marTvad pirobebSi.

eqsperimentis ZiriTadi Taviseburebani:

1) aqtiuri urTierToba obieqtTan mis cvlilebamde da gardaqmnamde;

2) Sesaswavli obieqtis mravaljeradi aRwarmoebadoba mkvlevaris

surviliT;

3) movlenaTa iseTi Tvisebebis aRmoCenis SesaZlebloba, romlebic ar

SeiniSneba bunebriv pirobebSi;

4) movlenis ganxilvis SesaZlebloba „sufTa saxiT“ gareSe

gavlenebisagan izolaciis gziT , an eqsperimentis pirobebis

Secvlis gziT;

5) obieqtis „qcevis“ kontrolisa da Sedegebis Semowmebis

SesaZlebloba.

SeiZleba iTqvas, rom eqsperimenti - idealizirebuli cdaa. igi iZleva

movlenis cvlilebis msvlelobisaTvis Tval-yuris midevnebis, masze

aqtiuri zemoqmedebis moxdenis, aRdgenis SesaZleblobas, Tuki aris amis

43

aucilebloba, vidre moxdebodes miRebuli Sedegebis Sedareba. amitom

eqsperimenti warmoadgens ufro Zlier da moqmed meTods, vidre

dakvirveba an gazomva, sadac sakvlevi movlena rCeba ucvleli. es aris

empiriuli kvlevis umaRlesi forma.

eqsperimenti gamoiyeneba an iseTi situaciis Sesaqmnelad, romelic

SesaZlebels xdis, gamokvleuli iyos obieqti sufTa saxiT, an ukve

arsebuli hipoTezebisa da Teoriebis Sesamowmeblad, an axali

hipoTezebisa da Teoriuli warmodgenebis formulirebisaTvis.

yovelgvari eqsperimenti yovelTvis miemarTeba raRaca Teoriuli ideiT,

koncefciiT, hipoTeziT. eqsperimentis monacemebi, rogorc dakvirvebebi,

yovelTvis Teoriulad datvirTulia - misi dayenebidan Sedegebis

interpretaciamde.

eqsperimentis Catarebis stadiebi:

1) dagegmva da aSeneba ( misi mizani, tipi, saSualebebi da a.S.);

2) kontroli;

3) Sedegebis interpretacia.

eqsperimentis struqtura:

1) kvlevis obieqti;

2) aucilebeli pirobebis Seqmna (kvlevis obieqtze materialuri

faqtorebis zemoqmedeba, arasasurvel zemoqmedebaTa - dabrkolebaTa

aRmofxvra);

3) eqsperimentis Catarebis meTodika;

4) hipoTeza an Teoria, romlis Semowmebaa saWiro.

rogorc wesi, eqsperimentireba dakavSirebulia ufro martivi

praqtikuli meTodebis gamoyenebasTan - dakvirvebebi, Sedarebebi da

gazomvebi.

ramdenadac eqsperimenti, rogorc wesi, ar tardeba dakvirvebebisa da

gazomvebis gareSe, amdenad igi unda pasuxobdes maT meTodur moTxovnebs.

kerZod, rogorc dakvirvebebisa da gazomvebisas, eqsperimenti SeiZleba

CaiTvalos damadastureblad, Tuki igi eqvemdebareba aRdgenas sxva

adamianis mier sivrcis sxva adgilas da sxva droSi da iZleva igive

Sedegs.

v) Teoriuli kvlevis meTodebi

Teoriul etapze gamoiyeneba azrobrivi eqsperimenti, idealizacia,

formalizacia, aqsiomaturi, hipoTetiko-deduqciuri meTodebi,

abstraqtulidan asvla konkretulisaken, aseve istoriuli da logikuri

analizis meTodebi.

idealizacia - aris kvlevis meTodi, romelic ayalibebs azrobriv

konstruirebaSi warmodgenebs obieqtis Sesaxeb misi arsebobisaTvis

44

aucilebeli pirobebis gamoricxvis gziT. arsis mixedviT, idealizacia

warmoadgens abstragirebis proceduris saxesxvaobas, dakonkretebuls

Teoriuli kvlevis moTxovnebis gaTvaliswinebiT. aseTi konstruirebis

Sedegs warmoadgenen idealizebuli obieqtebi. idealizaciebis formireba

SeiZleba midiodes sxvadasxva gzebiT:

mimdevrobiT ganxorcielebadi mravalsafexuriani abstragireba (ase

miiReba maTematikis obieqtebi - sibrtye, wrfe, wertili da a.S.);

Sesaswavli obieqtis raRaca Tvisebis gamoTvla da fiqsacia

sxvebisagan mowyvetiT (sabunebismetyvelo mecnierebaTa idealuri

obieqtebi.

idealizebuli obieqtebi gacilebiT martivia realur obieqtebze,

rac SesaZlebels xdis maTTvis gamoyenebuli iyos aRweris maTematikuri

meTodebi. idealizaciis wyalobiT procesebi ganixileba maTi ufro

sufTa saxiT, garedan SemTxveviTi Setanebis gareSe, am procesebis

mimdinareobis kanonebis gamovlenis gzebis gasaxsnelad. idealizebuli

sagani realurisagan gansxvavebiT xasiaTdeba ara usasrulo, aramed

Tvisebebis sruliad garkveuli ricxviT da amitom mkvlevari Rebulobs

masze sruli inteleqtualuri kontrolis SesaZleblobas. idealizebuli

sagnebi axdenen realur sagnebSi ufro arsebiTi urTierTobebis

modelirebas.

ramdenadac Teoriis debulebani laparakoben idealuri sagnebis, da

ara realuris Tvisebebis Sesaxeb, arsebobs am debulebebis Semowmebisa da

miRebis problema realur samyarosTan Tanafardobis safuZvelze. amitom

empiriuli mocemulobisaTvis damaxasiaTebel, idealuri sagnis

daxasiaTebisagan maxasiaTeblebis gadaxraze moqmed Setanili

garemoebebis gasaTvaliswineblad aformulireben konkretizaciis wesebs:

kanonis Semowmeba misi moqmedebis konkretuli pirobebis gaTvaliswinebiT.

modelireba (idealizaciasTan mWidrod dakavSirebuli meTodi) - es

aris Teoriuli modelebis, e.i. sinamdvilis garkveuli fragmentebis

analogebis (sqemebis, struqturebis, niSanTa sistemebis) kvlevis meTodi;

am modelebs ewodeba originali. mkvlevari, gardaqmnis ra am analogebs

da marTavs ra maT, afarToebs da aRrmavebs codnas originalebis Sesaxeb.

modelireba - es aris obieqtiT gasaSualoebuli operirebis meTodi,

romlis msvlelobaSic ikvleva uSualod ara TviT Cveni

damainteresebeli obieqti, aramed romeliRac Sualeduri sistema

(bunebrivi an xelovnuri), romelic:

imyofeba raRac obieqtur SesabamisobaSi Semecnebad obieqtTan

(modeli - es, uwinaresad yovlisa, isaa, rasac adareben -

45

aucilebelia, rom modelsa da originals Soris iyos msgavseba

raRac fizikur daxasiaTebebSi, an struqturaSi, an funqciebSi);

SeuZlia Semecnebis procesSi cnobil etapebze garkveul

SemTxvevebSi Secvalos Sesaswavli obieqti (kvlevis procesSi

originalis droebiTi Secvla modeliT da masTan muSaoba

SesaZlebels xdis bevr SemTxvevebSi ara marto aRmoCenili iyos,

aramed nawinaswarmetyvelebuli iyos misi axali Tvisebebi);

mocemuli iyos misi kvlevis procesSi saboloo angariSiT

informacia CvenTvis saintereso obieqtis Sesaxeb.

modelirebis meTodis logikuri safuZvelia daskvnebi analogiiT.

arsebobs modelirebis sxvadasxva saxe. ZiriTadia:

sagnobrivi (pirdapiri) - modelireba, romlis msvlelobaSic kvleva

tardeba modelze, romelic aRadgens originalis garkveul

fizikur, geometriul da sxva daxasiaTebebs. sagnobrivi modelireba

gamoiyeneba rogorc Semecnebis praqtikuli meTodi;

saniSne modelireba (modelebs warmoadgenen sqemebi, naxazebi,

formulebi, bunebrivi an xelovnuri enebis winadadebebi da a.S.).

ramdenadac niSnebTan moqmedebebi aris erTdroulad moqmedebebi

raRaca azrebTan, amdenad yovelgvari saniSne modelireba Tavisi

arsiT warmoadgens azrobriv modelirebas.

istoriul kvlevebSi gamoyofen arekvliT - gazomviT modelebs

(„rogor iyo“) da imitaciur - prognozuli („rogor SeiZleba yofiliyo“).

azrobrivi eqsperimenti - aris kvlevis meTodi, romelic eyrdnoba

saxeebis kombinacias, romelTa materialuri realizacia SeuZlebelia.

mocemuli meTodi formirdeba idealizaciisa da modelirebis

safuZvelze. amasTan modeli aRmoCndeba warmosaxviT obieqtad, romelic

gardaiqmneba mocemuli situaciisaTvis vargisiani wesebis Sesabamisad.

praqtikuli eqsperimentisaTvis miuwvdomeli mdgomareobebi ixsneba misi

gagrZelebis - azrobrivi eqsperimentis daxmarebiT.

azrobrivi eqsperimenti iZleva saSualebas, Setanil iqnas

mecnieruli Teoriis konteqstSi axali cnebebi, formulirebuli iyos

mecnieruli koncefciis fuZemdebluri principebi.

bolo dros modelirebis gansaxorcieleblad da azrobrivi

eqsperimentis Casatareblad sul ufro xSirad gamoiyeneba gamoTvliTi

eqsperimenti. kompiuteris mTavari upiratesoba mdgomareobs imaSi, rom

misi daxmarebiT Zalian rTuli sistemebis kvlevisas SeiZleba

gaanalizebuli iyos ara marto maTi arsebuli, aramed SesaZlo, maT

Soris momavali mdgomareobebi. gamoTvliTi eqsperimentis arsi imaSi

46

mdgomareobs, rom tardeba obieqtis raRac maTematikuri modelis

eqsperimenti kompiuteris meSveobiT. modelis erTi parametrebis mixedviT

gamoiTvleba misi sxva maxasiaTeblebi da amis safuZvelze keTdeba

daskvnebi maTematikuri modeliT warmodgenili movlenebis Tvisebebis

Sesaxeb. gamoTvliTi eqsperimentis ZiriTadi etapebia:

1) Sesaswavli obieqtis maTematikuri modelis ageba ama Tu im pirobebSi

(rogorc wesi, igi warmodgenilia maRali rigis gantolebaTa

sistemiT);

2) gantolebaTa sabazo sistemis amoxsnis gamoTvliTi algoriTmis

gansazRvra;

3) egm-saTvis dasmuli amocanis realizaciis programis gansazRvra.

4) gamoTvliTi eqsperimenti maTematikuri modelirebis, gamoTvliTi

algoriTmebis bankisa da programuli uzrunvelyofis dagrovebuli

gamocdilebis safuZvelze saSualebas iZleva, swrafad da efeqturad

gadawydes amocanebi maTematizirebuli mecnieruli codnis

praqtikulad nebismier dargSi. mimarTva gamoTvliTi

eqsperimentisadmi rig SemTxvevebSi SesaZlebels xdis, mkveTrad

Semcirdes mecnierul SemuSavebaTa Rirebuleba da intensificirebul

iqnas mecnieruli Ziebis procesi, rac uzrunveliyofa Sesrulebuli

gaangariSebebis mravalvariantulobiTa da eqsperimentis ama Tu im

pirobebis imitaciisaTvis modifikaciebis simartiviT.

formalizacia - aris kvlevis meTodi, romlis safuZvelSic devs

Sinaarsiani codna niSan-simboluri saxiT (formalizebuli eniT). es

ukanaskneli iqmneba azrebis zusti gamoxatvisaTvis araerTmniSvnelovani

gagebis SesaZleblobis gamoricxvis mizniT. obieqtebis Sesaxeb gansja

formalizaciisas gadaitaneba niSnebTan (formulebTan) operirebis

sibrtyeSi, rac dakavSirebulia xelovnuri enebis aSenebasTan. specialuri

simvolikis gamoyeneba SesaZlebels xdis, aRmoifxvras bunebrivi enis

mravalmniSvnelovneba da uzustoba, xatovaneba. formalizebul gansjebSi

TiToeuli simbolo mkacrad erTmniSvnelovania. formalizacia

warmoadgens gamoTvliTi mowyobilobebis algoriTmizaciisa da

programirebis procesebis safuZvels da TviT codnis kompiuterizaciis

safuZvelsac.

mTavari formalizaciis procesSi mdgomareobs imaSi, rom xelovnuri

enebis formulebze SeiZleba Catardes operaciebi, maTgan miRebul iqnas

axali formulebi da Tanafardobebi. amiT azrobrivi operaciebi icvleba

niSnebiani da simboloebiani moqmedebebiT (meTodis sazRvrebi).

47

formalizaciis meTodi xsnis SesaZleblobebs Teoriuli kvlevis

ufro rTuli meTodebis gamosayeneblad, magaliTad maTematikuri

hipoTezis meTodis gamosayeneblad, sadac hipoTezis xarisxSi gamodis

zogierTi gantoleba, romelic warmoadgens adre cnobili da

Semowmebuli mdgomareobebis modifikacias. cvlian ra ukanasknelebs,

adgenen axal, hipoTezis gamomxatvel gantolebas, romelic miekuTvneba

axal movlenebs. xSirad sawyisi maTematikuri formula nasesxebia codnis

mosazRvre an aramosazRvre sferodanac ki, masSi ismeba sxva bunebis

mniSvnelobebi, Semdeg amowmeben obieqtis gaangariSebuli da realuri

qcevis damTxvevas. cxadia, am meTodis gamoyenebadoba izRudeba im

disciplinebiT, romelTac ukve daagroves sakmaod mdidari maTematikuri

arsenali.

aqsiomatiuri meTodi - es aris mecnieruli Teoriis aSenebis wesi,

romlis drosac mis safuZvlad miiReba specialuri damtkicebis gareSe

(aqsiomebi an postulatebi) zogierTi debuleba, romlisganac danarCeni

sxva debuleba gamoiyvaneba formalur-logikuri mtkicebulebebis

daxmarebiT. aqsiomebisa da maT safuZvelze dadgenili debulebebis

erToblioba qmnis aqsiomaturad agebul Teorias, romelic Tavis TavSi

moicavs abstraqtul saniSne modelebs. aseTi Teoria SeiZleba

gamoyenebuli iyos ara erTi, aramed movlenaTa ramdenime klasis

modeluri warmodgenisaTvis ara erTi, aramed ramdenime sagnobrivi

sferos dasaxasiaTeblad. aqsiomebidan debulebebis gamosayvanad

formulirdeba maTematikuri logikis debulebis gamoyvanis

gansakuTrebuli wesebi. codnis sistemis formalurad agebul aqsiomaTa

garkveul sagnobriv sferosTan Tanafardobis wesebis gamoZebnas uwodeben

interpretacias. Tanamedrove bunebismetyvelebaSi formaluri

aqsiomatiuri Teoriebis magaliTebs warmoadgenen fundamenturi fizikuri

Teoriebi, rac iwvevs maTi interpretaciebisa da dasabuTebis rig

specifikur problemebs (gansakuTrebiT araklasikuri da

postaraklasikuri mecnierebis Teoriuli agebebisaTvis).

Teoriuli codnis aqsiomatiurad agebuli sistemebis specifikis

ZaliT maTi dasabuTebisaTvis gansakuTrebul mniSvnelobas iZens

WeSmaritebis SidaTeoriuli kriteriumebi: arawinaaRmdegobisa da Teoriis

mTlianobis moTxovna, nebismieri debulebis dasamtkiceblad an

uarsayofad sakmarisi safuZvlebis moTxovna, romelic formulirebulia

aseTi Teoriis CarCoebSi.

mocemuli meTodi farTod gamoiyeneba maTematikaSi, aseve im

sabunebismetyvelo mecnierebebSic, sadac iyeneben formalizaciis meTods

(meTodis SezRuduloba).

48

hipoTetikur-deduqciuri meTodi - aris mecnieruli Teoriis agebis

wesi, romlis safuZvelSic devs urTierTdakavSirebuli hipoTezebis

sistemebis Seqmna; maTgan SemdegSi deduqtiuri gaSlis gziT gamoiyvaneba

kerZo hipoTezebis sistema, romelic eqvemdebareba sacdel Semowmebas. es

meTodi dafuZnebulia daskvnebis deduqciaze (gamotanaze) hipoTezebisa da

sxva gzavnilebisagan, romelTa WeSmariti mniSvneloba ucnobia. es

niSnavs, rom mocemuli meTodis safuZvelze miRebul daskvnas eqneba

albaTobrivi xasiaTi.

hipoTetikur-deduqciuri meTodis struqtura:

1) hipoTezis wamoyeneba mocemul movlenaTa mizezebisa da

kanonzomierebaTa Sesaxeb sxvadasxva logikuri xerxebis daxmarebiT;

2) hipoTezebis safuZvlianobis Sefaseba da maTi simravlidan ufro

albaTuris SerCeva;

3) hipoTezidan deduqciuri gziT Sedegebis gamotana misi Senaarsis

dazustebiT;

4) hipoTezidan gamotanili Sedegebis eqsperimentuli Semowmeba. aq

hipoTeza Rebulobs eqsperimentul dadasturebas an uaryofas.

magram calkeuli Sedegebis dadastureba ar iZleva misi

WeSmaritebis an siyalbis garantias mTlianobaSi. Semowmebis

Sedegebis mixedviT ukeTesi hipoTeza gadadis Teoriad.

abstraqtulidan konkretulisaken asvlis meTodi - es meTodi

mdgomareobs imaSi, rom Tavdapirvelad aris sawyisi abstraqcia (mTavari

kavSiri (urTierToba) Sesaswavli obieqtis), xolo Semdeg, nabij-nabij,

Semecnebis gaRrmavebisa da gafarToebis Tanmimdevrul etapebze gavliT

SeiniSneba, rogor icvlis igi saxes sxvadasxva pirobebSi, ixsneba axali

kavSirebi, myardeba maTi urTierTqmedeba da, amrigad, aixsneba srulad

Sesaswavli obieqtis arsi.

istoriuli da logikuri analizis meTodi. istoriuli meTodi

moiTxovs obieqtis faqtiuri istoriis aRweras misi arsebobis

mravalferovnebiT. logikuri meTodi - es aris obieqtis istoriis

azrobrivi rekonstruqcia yovelive SemTxveviTisa da ararsebiTisagan

gasufTavebuli da arsis gamovlenaze koncentrirebuli.

albaTuri (statistikuri) meTodebi - dafuZnebulia SemTxveviTi

faqtorebis simravlis moqmedebis gaTvaliswinebaze, romelic xasiaTdeba

mdgradi sixSiriT. swored es iZleva saSualebas, gamoaSkaravdes

aucilebloba, romelic „gaaRwevs“ SemTxveviTobebis simravleTa

erToblivi qmedebis saSualebiT.

49

albaTuri meTodebi eyrdnobian albaTobis Teorias, romelsac

xSirad uwodeben mecnierebas SemTxveviTis Sesaxeb, xolo mravali

mecnieris warmodgeniT albaToba da SemTxveviToba praqtikulad

Seuwyvetelia.

albaToba - cneba, romelic axasiaTebs zogierTi SemTxveviTi

movlenis gaCenis SesaZleblobis raodenobriv zomas (xarisxs) garkveul

pirobebSi, romlebic SeiZleba ganmeordes. albaTobis Teoriis erT-erTi

ZiriTadi amocanaTagania - gairkves kanonzomierebebi, romlebic aRiZvreba

didi raodenobis SemTxveviTi faqtorebis urTierTqmedebisas.

albaTur-statistikuri meTodebi farTod gamoiyeneba masiuri

movlenebis Seswavlisas - gansakuTrebiT iseT samecniero disciplinebSi,

rogoricaa maTematikuri statistika, statistikuri fizika, kvanturi

meqanika, kibernetika, sinergetika da a.S.

4) mecnieruli codnis sistematizaciis meTodebi (tipologizacia,

klasifikacia). klasifikacia - (laT.classis - Tanrigi) - aris mecnieruli

meTodi, romelic niSnavs Sesaswavli obieqtebis mTeli simravlis

gancalkevebas da Semdgom maT gaerTianebas jgufebSi raRaca niSnis

mixedviT. niSani, arseboba, ararseboba an romlis gamoxatvis xarisxi

gamodis ama Tu im jgufisaTvis obieqtis mikuTvnebis kriteriumad,

ewodeba klasifikaciis safuZveli.

tipologia - klasifikaciis iseTi saxea, romlis safuZvelSic devs

obieqtebis klasifikaciis arsebiTi niSani. es aris klasifikaciis ufro

faseuli da rTuli saxe. sistematika - obieqtebis zogierTi erTobliobis

Sesaxeb warmodgenebis sistemaSi moyvana, romelTac moicavs tipologia.

taqsonomia - sinamdvilis rTuladorganizebul sferoTa klasifikaciis

Teoria, romelTac aqvT Cveulebriv ierarqiuli agebuleba. botanikasa da

biologiaSi taqsonomia iTvleba sistematikis ganyofilebad, swavlebad

taqsonomiuri kategoriebis Sesaxeb, romlebic aRweren obieqtebis

Tanadaqvemdebarebul jgufebs - taqsonebs. Tu klasifikaciis safuZvelia

obieqtebis arsebiTi niSani, maSin mas ewodeba bunebrivi. Tu sakvlevi da

sxva mizniT aucilebelia ubralod sistematizireba, maSin safuZvlad

irCeva amisaTvis mosaxerxebeli niSnebi. isini TviT obieqtebisaTvis

SeiZleba iyos araarsebiTi. aseT klasifikacias ewodeba xelovnuri.

mocemul leqsikonSi cnebaTa sistema organizebulia xelovnuri niSnis -

alfavitis mixedviT.

______ ∙ ______

kerZo mecnieruli meTodologia warmoadgens codnaTa erTobliobas

principebisa da meTodebis Sesaxeb, romelic gamoiyeneba ama Tu im

50

specialur mecnierul disciplinaSi. mis CarCoebSi formirdeba samyaros

specialuri mecnieruli suraTebi.

TiToeul mecnierebas aqvs Tavisi specifiuri meTodologiur

saSualebaTa nakrebi. amave dros erTi mecnierebis meTodebi SeiZleba

translirebuli iyos more mecnierebaSi. aRmocendebian

disciplinaTaSoriso samecniero meTodebi.

kerZo mecnierul meTodologias yvelaze xSirad sazRvraven rogorc

kvlevis meTodebis, principebis da xerxebis erToblioba, romelic

gamoiyeneba mecnierebis ama Tu im msxvil dargSi. maT akuTvneben meqanikas,

fizikas, qimias, geologias, biologias, socialur mecnierebebs. magram

Semecnebis ganviTarebis dRevandeli donis gaTvaliswinebiT cxadia, rom

mecnierebebi abstraqciis arsia, radganac realurad TiToeuli maTgani

didi xania aris garkveuli mecnieruli disciplinebis sistema, romelTa

ricxvi swrafad izrdeba.

TiToeul mecnierul disciplinaSi (mecnierebis dargSic) gamoiyeneba

yvelaze gansxvavebuli meTodebisa da xerxebis erToblioba, romlebic

„ganlagebulia“ meTodologiuri codnis yvela doneze. kvlevis romelime

konkretuli wesebis mkafiod „mibma“ saxeldobr mocemul disciplinaze -

rTulia, Tumca TiToeul maTgans aqvs Taviseburi meTodologiuri

instrumentariumi.

kerZomecnieruli meTodebi dakavSirebulia materiis moZraobis

calkeuli formebis specifikasTan. am meTodebidan nawils hqonda

mniSvneloba mxolod mecnierebis calkeuli dargebis farglebSi,

swavlobda ra mxolod maT sakuTar obieqts; xolo meore nawils -

mecnierebis mocemuli dargis farglebs gareT, romelsac isini uSualod

miekuTvnebian da romelTanac dakavSirebiT aRmocendnen.

yoveli ramdenadme ganviTarebuli mecniereba xasiaTdeba ra Tavisi

gansakuTrebuli sagniTa da Tavisi Teoriuli principebiT iyenebs Tavis

gansakuTrebul meTodebs, romlebic gamomdinareobs misi obieqtebis arsis

ama Tu im gagebidan.

erTi mecnierebis meTodis gamoyeneba codnis sxva sferoebSi

xorcieldeba imis wyalobiT, rom maTi obieqtebi eqvemdebareba am

mecnierebis kanonebs.

zemoTqmuli mowmobs imas, rom meTodologia ar SeiZleba dayvanili

iyos romelime erT, Tundac „Zalian mniSvnelovan meTodze“, da miT ufro

„erTaderT samecnieroze“. amasTan dakavSirebiT aucilebelia,

mxedvelobaSi gvqonds, rom TiToeuli meTodi, rogorc wesi, gamoiyeneba

araizolirebulad, TavisTavad, aramed sxvasTan SexamebaSi,

urTierTqmedebaSi.

51

nebismieri meTodis daniSnulebaa, Sesabamisi principebis safuZvelze

(moTxovnebi, daniSnulebebi da sxva) uzrunvelyos garkveuli SemecnebiTi

da praqtikuli problemebis gadawyveta, codnaTa mateba, optimaluri

funqcionireba da ama Tu im obieqtebis ganviTareba.

nebismieri meTodi „muSaobs“ efeqturad mxolod misi mTlianobisas,

e.i. roca misi yvela mxare harmoniul erTianobaSia da Tavisi mTlianobiT

mimarTulia specifikuri sagnis specifikuri logikis Cawvdomisaken, an

misi cvlileba eqvemdebareba am sagans.

yoveli calkeuli, Tavis CarCoebSi sarwmuno, meTodi, maT Soris

dialeqtikuric, Tavisi gamoyenebis sferoSi sruliad garkveuli

amocanebis gadawyvetisas xdeba mcdari, Tu absolutizirdeba, „aWarbebs

Tavis uflebamosilebebs“, ganicdis „meTodologiur kanonizacias“ da

universalizacias, vrceldeba Tavisi gamoyenebis sferos farglebs gareT.

52

leqcia 10

samecniero kvlevebis meTodika – samecniero kvlevebis struqtura;

sistemuri midgoma − saerTo samecniero meTodologiuri

programa da misi arsi

mTavari yuradReba mecnierebis meTodologiis CarCoebSi mimarTulia

mecnierul kvlevaze rogorc moRvaweobis saxeze, romelSic Tavis

gansaxierebas poulobs sxvadasxva mecnieruli meTodebis gamoyeneba.

mecnieruli kvleva - es aris moRvaweoba, mimarTuli obieqturi realobis

Sesaxeb WeSmariti codnis miRebaze.

saWiroa mecnieruli kvlevis meTodologiis garCeva meTodikisagan.

meTodika - es aris mecnieruli kvlevis teqnika, mecnieruli azrovnebis is

rgoli da konkretulad mecnieruli analizis, romlis saSualebiTac

realizdeba meTodologia. Teoria (meTodologia) - meTodebi - meTodika -

aseTia struqtura da mecnieruli azrovnebis mimdevroba konkretuli

sakvlevi amocanebis realizaciisas.

zogierTi mecnieruli kvlevis sagnobriv-grZnobad doneze

gamoyenebuli codna qmnis misi meTodikis bazas. empiriul kvlevaSi

meTodika uzrunvelyofs sacdeli monacemebis Segrovebasa da maT

pirvelad damuSavebas, aregulirebs samecniero-kvleviTi samuSaos

praqtikas, eqsperimentul-sawarmoo moRvaweobas. Teoriuli samuSaoc

moiTxovs Tavis meTodikas. aq misi daniSnulebebi ekuTvnis obieqtebTan

moRvaweobas, romlebic gamoixateba saniSne formiT.

yovelgvari meTodika iqmneba codnis ufro maRal doneebze, magram

warmoadgens viwro specializebul miTiTebaTa erTobliobas, romelic

moicavs Tavis TavSi sakmaod xist SezRudvebs - instruqciebs, proeqtebs,

standartebs, teqnikur pirobebs da a.S. meTodikis doneze idealurad

adamianis gonebaSi arsebuli dadgenilebebi ekvrian praqtikul

operaciebs, amTavreben ra meTodis warmoqmnas. maT gareSe meTodi

warmoadgens raRac gonebis Tvalismiers da ar Rebulobs gare samyaroSi

gasasvlels. Tavis mxriv, kvlevis praqtika SeuZlebelia idealur

miTiTebaTa mxridan marTvis gareSe. meTodikis kargi floba - mecnieris

maRali profesionalizmis maCvenebelia.

mecnieruli kvleva Tavis struqturaSi Seicavs rig elementebs.

kvlevis obieqti _ realobis fragmenti, romelzedac mimarTulia

subieqtis SemecnebiTi moRvaweoba, da romelic arsebobs Semecnebadi

subieqtis cnobierebis gareSe da misgan damoukideblad. kvlevis

obieqtebi SeiZleba iyos Tavisi bunebiT rogorc materialuri, ise

53

aramaterialuric. cnobierebisagan maTi damoukidebloba mdgomareobs

imaSi, rom isini arseboben imisgan damoukideblad, cnobilia Tu ucnobi

maT Sesaxeb raime xalxisaTvis.

kvlevis obieqts warmoadgens kvlevaSi uSualod amoqmedebuli

obieqtis nawili; es aris mTavari, obieqtis arsebiTi niSnebi ama Tu im

gamokvlevis TvalsazrisiT. mecnieruli kvlevis sagnis specifika

mdgomareobs imaSi, rom dasawyisSi igi gveZleva zogadi, gaurkveveli

TvisebebiT, ganiWvriteba da prognozirdeba umniSvnelo xarisxiT.

sabolood igi „Cndeba“ kvlevis dasasruls. Seudgeba ra mas, mecniers ar

SeuZlia misi warmodgena naxazebsa da gaangariSebebSi. kvlevis

produqtSi ra unda „gamostacos“ obieqts da moaxdinos misi sinTezireba,

amis Sesaxeb mkvlevars aqvs zedapiruli, calmxrivi, araamomwuravi codna.

amitom kvlevis sagnis fiqsaciis formas warmoadgens SekiTxva, problema.

TandaTan kvlevis produqtad gardaqmniT, sagani mdidrdeba da

viTardeba misi arsebobis dasawyisSi ucnobi Tvisebebisa da pirobebis

xarjze. garegnulad es mJRavndeba mkvlevaris winaSe damatebiT

wamoWrili sakiTxebis cvlilebiT, romlebsac igi wyvets TanmimdevrobiT

da uqvemdebarebs kvlevis zogad mizans.

kvlevis mizani - Sedegis idealuri, azrobrivi ganWvreta, ris gamoc

wamoiwyeba mecnierul-SemecnebiTi moqmedebebi.

kvlevis sagnis Taviseburebebi pirdapir aisaxeba mis mizanze. es

ukanaskneli, moicavs ra Tavis TavSi kvlevis sagnis saxes, gamoirCeva

sagnisaTvis damaxasiaTebeli gaurkvevlobiT kvlevis procesis dasawyisSi.

igi konkretdeba saboloo SedegTan miaxloebis zomis mixedviT.

kvlevis amocanebi aformulireben sakiTxebs, romlebzedac miRebuli

unda iyos pasuxi kvlevis miznebis sarealizaciod. kvlevis miznebi da

amocanebi qmnian urTierTdakavSirebul Zewkvebs, romlebSic TiToeuli

rgoli aris sxva rgolebis Sekavebis saSualeba. kvlevis saboloo mizans

SeiZleba ewodos zogadi amocana, xolo ZiriTadi amocanis gadasawyvet

kerZo amocanebs SeiZleba daerqvas Sualeduri miznebi, an meore rigis

miznebi.

gamoyofen aseve kvlevis ZiriTad da damatebiT amocanebs. ZiriTadi

amocanebi pasuxoben mis miznobriv dadgenilebas, damatebiTi amocanebi

dgeba momavali kvlevebis mosamzadeblad, Tanamdevi (SesaZloa, Zlian

aqtualuri), hipoTezebis mocemul problemasTan aradakavSirebuli, raRac

meToduri sakiTxebis gadasawyvetad da a.S.

miznis miRwevis xerxebi:

Tu ZiriTadi mizani formulirdeba rogorc Teoriuli, maSin

programis damuSavebisas mTavari yuradReba eqceva mocemul sakiTxSi

54

samecniero literaturis Seswavlas, sawyisi cnebebis mkafio

interpretacias, kvlevis sagnis hipoTeturi zogadi koncefciis agebas,

mecnieruli problemisa da muSa hipoTezebis logikuri analizis

gamoyofas.

sxvanairi logika marTavs mkvlevaris moqmedebebs, Tuki igi isaxavs

uSualod praqtikul mizans. igi iwyebs muSaobas mocemuli obieqtis

specifikidan da gadawyvetadi praqtikuli amocanebis dazustebidan

gamomdinare. mxolod amis Semdeg igi mimarTavs literaturas Semdegi

SekiTxvis pasuxis ZiebaSi: arsebobs Tu ara aRZruli amocanebis „tipuri“

gadawyveta, e.i. saganTan dakavSirebuli specialuri Teoria? Tu „tipuri“

gadawyveta ar aris, Semdgomi muSaoba iSleba Teoriuli kvlevis sqemiT.

Tuki aseTi gadawyveta arsebobs, gamoyenebiTi kvlevis hipoTezebi igeba

rogorc tipuri gadawyvetebis „wakiTxvis“ sxvdasxva variantebi

konkretul pirobebTan misadagebiT.

aseve mecnieruli kvlevis struqturis elementebia mecnierul-

SemecnebiTi moRvaweobis saSualebebi. maT miekuTvneba:

materialuri saSualebebi;

Teoriuli obieqtebi (idealuri konstruqtebi);

kvlevis meTodebi da kvlevis sxva idealuri regulativebi: normebi,

nimuSebi, mecnieruli moRvaweobis idealebi.

mecnieruli Ziebis saSualebebi mudmiv cvlilebasa da ganviTarebaSia.

is, rom zogierTi maTgani warmatebiT gamoiyeneba mecnierebis

ganviTarebis erT etapze, ar wamroadgens realobis axal sferoebTan maTi

SeTanxmebis sakmaris garants da amitom moiTxovs srulyofas an Secvlas.

_____ ∙ _____

rTuli sakvlevi amocanebiani samuSao iTvaliswinebs aramarto

sxvadasxva meTodebis gamoyenebas, aramed mecnieruli Ziebis sxvadasxva

strategiebis gamoyenebasac. maT Soris umniSvnelovaness warmoadgens

sistemuri midgoma, romelic asrulebs mecnieruli Semecnebis

zogadmecnieruli meTodologiuri programis rols.

sistemuri midgoma warmoadgens zogadmecnieruli meTodologiuri

principebis erTobliobas, romlis safuZvelSic devs obieqtebis,

rogorc sistemebis, ganxilva.

sistema (berZn. systema _ mTliani) elementebis erTobliobis

gamomxatveli zogadmecnieruli cnebaa, romlebic erTmaneTTan

urTierTobaSi da kavSirSi arian da garemosTanac, rac qmnis garkveul

mTlianobas, erTianobas.

55

sistemis tipebi Zalian mravalferovania: materialuri da sulieri,

araorganuli da cocxali, meqanikuri da organuli, biologiuri da

socialuri, statikuri da dinamikuri, gaxsnili da Caketili da a.S.

nebismieri sistema warmoadgens sxvadasxva elementebis simravles,

romelTac gaaCniaT struqtura da organizacia.

sistemuri midgomis specifika isazRvreba imiT, rom igi orientirebs

obieqtis mTlianobisa da misi uzrunvelmyofi meqanizmebis gaxsnaze,

rTuli obieqtis kavSirebis mravalricxovani tipebis gamovlinebaze da

maTi erTiani Teoriuli suraTis Seqmnaze. sistemuri midgomis

mniSvnelovani cnebaa „TviTorganizacia“. mocemuli cneba axasiaTebs

Seqmnis, aRdgenis an rTuli, gaxsnili, dinamikuri, TviTganviTarebadi

sistemis organizaciis srulyofis process, romlis elementebs gaaCniaT

ara xisti, aramed albaTuri xasiaTis kavSirebi.

mTlianis cneba asaxavs sistemis Tvisebebisa da misi Semadgeneli

elementebis Tvisebebis jamis principul ardamTxvevas, nawilebis

Tvisebebidan mTlianis Tvisebebis gamouyvaneblobas, da masTan erTad,

TiToeuli elementis, sistemis Tvisebebisa da urTierTobis misi

adgilisa da funqciebisagan damokidebulebas mTlianis SigniT.

struqturulobis cnebaSi fiqsirdeba is faqti, rom sistemis qceva

ganpirobebulia ara imdenad misi calkeuli elementebis qceviT,

ramdenadac misi struqturis TvisebebiT, da rom arsebobs sistemis

aRweris SesaZlebloba misi struqturis dadgenis saSualebiT.

sistemisa da garemos urTierTkavSiri niSnavs, rom sistema

aformirebs da avlens Tavis Tvisebebs garemosTan mudmiv

urTierTqmedebaSi, rCeba ra amasTan urTierTqmedebis aqtiur komponentad.

ierarqiulobis cneba orientirebs imaze, rom sistemis TiToeuli

elementi SeiZleba ganxiluli iyos rogorc sistema, xolo mocemul

SemTxvevaSi sakvlevi sistema warmoadgens ufro farTo sistemis erT-erT

elementTagans.

sistemis aRweris simravlis SesaZlebloba arsebobs TiToeuli

sistemis prncipuli sirTulis ZaliT, ris Sedegadac misi adeqvaturi

Semecneba moiTxovs sxvadasxva modelebis simravleTa agebas,

romlebidanac TiToeuli aRwers sistemis mxolod garkveul aspeqts.

sistemuri midgomis specifika isazRvreba imiT, rom kvlevas

aorientirebs ganviTarebadi obieqtis mTlianobisa da misi

uzrunvelmyofi meqanizmebis gaxsnaze, rTuli obieqtis kavSirebis

mravalricxovani tipebis gamovlinebaze da erTian Teoriul sistemaSi

maT gayvanaze.

56

sistemuri midgomis farTo gamoyeneba Tanamedrove kvleviT

praqtikaSi ganpirobebulia rigi garemoebebiT da, uwinares yovlisa,

Tanamedrove mecnierul codnaSi rTuli obieqtebis intensiuri aTvisebiT,

romelTa Sedgeniloba, konfiguracia da funqcionirebis principebi ar

aris cxadi da moiTxovs specialur analizs.

sistemuri meTodologiis erT-erTi mkafio gansaxierebaTagania

sistemuri analizi, romelic warmoadgens nebismieri bunebis

sistemebisaTvis gamoyenebul gamoyenebiTi codnis gansakuTrebul dargs.

ukanasknel dros xdeba Semecnebis arawrfivi meTodologiis

Camoyalibeba, romelic dakavSirebulia disciplinaTSorisi mecnieruli

koncefciebis - arawonasworul mdgmareobaTa da sinergetikis dinamikis

damuSavebasTan. dasaxelebuli koncefciebis CarCoebSi isaxeba

SemecnebiTi moRvaweobis axali orientirebi, romlebic moiTxoven

sakvlevi obieqtis ganxilvas rTuli TviTorganizebadi da istoriulad

TviTganviTarebadi sistemis xarisxSi.

sistemur midgomasTan zogadmecnieruli meTodologiuri programis

xarisxSi aseve mWidro kavSirSia struqturul-funqciuri midgoma - misi

saxesxvaoba. igi igeba mTlian sistemebSi maTi struqturis - mis

elementebs Soris mdgradi urTierTobebisa da urTierTkavSirebis da

erTmaneTis mimarT maTi rolebis (funqciebis) erTobliobis gamoyofis

safuZvelze.

struqtura aris raRac ucvleli garkveuli gardaqmnebisas, xolo

funqcia mocemuli sistemis TiToeuli elementis daniSnuleba.

struqturul-funqciuri midgomis ZiriTadi moTxovnebi:

struqturis _ Sesaswavli obieqtis agebulebis Seswavla;

misi elementebisa da maTi funqciuri maxasiaTeblebis gamokvleva;

funqcionirebisa da mTlianobaSi obieqtis ganviTarebis istoriis

ganxilva.

57

leqcia 11

samecniero kvlevebis meTodika _ mecnieruli codnis dasabuTebis logikuri

procedurebi; samecniero codnis sistematizaciis meTodebi; mecnierebis ena;

samecniero terminologiis specifika

yvela konkretul meTods, rogorc empiriuls, ise Teoriuls axlavs

logikuri procedurebi. empiriuli da Teoriuli meTodebis efeqturoba

pirdapir damokidebulia imaze, ramdenad logikis TvalsazrisiT sworad

igeba Sesabamisi mecnieruli msjelobebi.

dasabuTeba _ logikuri proceduraa, romelic dakavSirebulia

Semecnebis raRac produqtis SefasebasTan mecnieruli codnis sistemis

komponentis saxiT funqciebTan, miznebTan da am sistemis amocanebTan misi

Sesabamisobis TvalsazrisiT.

dasabuTebis ZiriTadi saxeebi:

mtkicebuleba _ logikuri proceduraa, romlis drosac

gamosaxuleba jer ucnobi mniSvnelobiT gamoiyeneba gamonaTqvamebidan,

romelTa WeSmariteba ukve dadgenilia. es SesaZlebels xdis, gamoiricxos

yovelgvari eWvi da aRiarebul iqnas mocemuli gamosaxulebis

WeSmariteba.

mtkicebulebis struqtura:

Tezisi (gamosaxuleba, romlis WeSmariteba dgindeba);

mosazrebebi, argumentebi (gamonaTqvamebi, romelTa daxmarebiTac

dgindeba Tezisis WeSmariteba);

damatebiTi daSvebebi (damxmare xasiaTis gamosaxulebebi, romlebic

SehyavT mtkicebulebis struqturaSi da aSoreben saboloo Sedegze

gadasvlisas;

demonstracia (mocemuli proceduris logikuri forma).

mtkicebulebis tipuri magaliTia - nebismieri maTematikuri gansja,

romlis Sedegebis mixedviT miiReba romelime axali Teorema. masSi es

Teorema gamodis Tezisis saxiT, adre damtkicebuli Teoremebi da

aqsiomebi - argumentebis saxiT; demonstracia warmoadgens deduqciis

formas.

mtkicebulebebis saxeebi:

pirdapiri (Tezisi uSualod gamomdinareobs mosazrebebidan;

iribi (Tezisi mtkicdeba iribi gziT);

apagogiuri (mtkicebuleba sawinaaRmdegodan - antiTezisis siyalbis

dadgena: daiSveba, rom antiTezisi WeSmaritia, da misgan gamoiyvaneba

Sedegi; Tu miRebuli Sedegebidan Tundac erTi Sedis

58

winaaRmdegobaSi naRd WeSmarit gansjasTan, maSin Sedegi CaiTvleba

yalbad, mis kvaldakval - TviT antiTezisic - aRiardeba Tezisis

WeSmariteba.

gamyofi (Tezisis WeSmariteba dgindeba misi sawinaaRmdego yvela

alternativis gamoricxvis gziT).

mtkicebulebasTan mWidro kavSirSia iseTi logikuri procedura,

rogoricaa uaryofa.

uaryofa _ es aris logikuri procedura, romelic adgens logikuri

gamonaTqvamis Tezisis siyalbes.

uaryofis saxeebi:

antiTezisis mtkiceba (damoukideblad mtkicdeba gamonaTqvami,

romelic ewinaaRmdegeba uarsayof Teziss);

Sedegebis siyalbis dadgena, romelic gamomdinareobs Tezisidan

(keTdeba daSveba uarsayofi Tezisis WeSmaritebis Sesaxeb da misgan

gamoyavT Sedegebi; Tu Tundac erTi Sedegi ar Seesabameba sinamdviles, e.i.

yalbia, maSin yalbi iqneba daSvebac - uarsayofi Tezisi).

amrigad, uaryofis daxmarebiT miiRweva negatiuri Sedegi. magram mas

gaaCnia aseve dadebiTi efeqtic: viwrovdeba WeSmariti debulebis Ziebis

wre.

dadastureba _ es aris zogierTi gamonaTqvamis WeSmaritebis

nawilobrivi dasabuTeba. is TamaSobs gansakuTrebul rols hipoTezebis

arsebobisas da maT misaRebad sakmarisi argumentebis arsebobisas. Tu

mtkicebisas miiRweva zogierTi gamonaTqvamis WeSmaritebis sruli

dasabuTeba, dadasturebisas - nawilobrivi dasabuTeba.

gamonaTqvami: adasturebs hipoTezas, Tu mxolod da mxolod aris A-s

WeSmariti Sedegi. es kriteriumi sarwmunoa im SemTxvevebSi, roca

dasadasturebeli da damadasturebeli miekiTvnebian Semecnebis erTsa da

imave dones. amitom igi sandoa maTematikaSi an dakvirvebaTa SedegebTan

reducirebadi elementaruli ganzogadoebebis Semowmebisas.

SekamaTeba _ aris dadasturebis sawinaaRmdego logikuri precedura.

igi mimarTulia zogierTi Tezisis (hipoTezis) Sesustebisaken.

SekamaTebis saxeebi:

pirdapiri (Tezisis naklovanebebis uSualo ganxilva), rogorc wesi,

WeSmariti antiTezisis SemotaniT, an iseTi antiTezisis gamoyenebiT,

romelic dasabuTebulia arasakmarisad da gaaCnia albaTobis

garkveuli xarisxi;

iribi (mimarTulia ara TviT Tezisis winaaRmdeg, aramed mis

dasasabuTeblad moyvanili argumentebis an argumentebTan misi

kavSiris logikuri formis winaaRmdeg - demonstraciebi).

59

axsna _ aris logikuri procedura, romelic xsnis raRac obieqtis

arsobriv maxasiaTeblebs, mizezobriv kavSirebs an funqciur

urTierTobebs.

axsnis saxeebi:

1) obieqturi (damokidebulia obieqtis xasiaTze):

esenciuri (mimarTulia romelime obieqtis arsobrivi

maxasiaTeblebis gaxsnaze). argumentebis xarisxSi gamodian

mecnieruli Teoriebi da kanonebi.

mizezobrivi (argumentebad gamodian debulebebi ama Tu im

movlenebis mizezebis Sesaxeb);

funqciuri (ganixileba sistemis romelime elementis mier

Sesrulebuli roli.

2) subieqturi (damokidebulia subieqtis mimarTulobaze, istoriul

konteqstze - erTma da imave faqtma SeiZleba miiRos sxvadasxva axsna

konkretuli pirobebisa da subieqtis mimarTulobis mixedviT). gamoiyeneba

araklasikur da postaraklasikur mecnierebaSi - dakvirvebaTa

saSualebebis TaviseburebaTa mkafio fiqsaciis moTxovna da a.S. aramarto

warmodgena, aramed faqtebis gadarCevac ki atarebs subieqturi

moRvaweobis kvals.

obieqtivizmi da subieqtivizmi. mtkicebisagan axsnis gansxvaveba:

mtkiceba adgens Tezisis WeSmaritebas; axsnisas zogierTi Tezisi ukve

damtkicebulia: (mimarTulobis mixedviT erTi da igive silogizmi

SeiZleba iyos rogorc mtkicebuleba, aseve axsnac).

interpretacia - aris logikuri procedura, romelic miawers

romelime Sinaarsobriv azrs an mniSvnelobas simboloebs an formaluri

sistemis formulebs. Sedegad formaluri sistema gardaiqmneba ama Tu im

sagnobrivi sferos aRmwer enad. TviT am sagnobrivi sferos, rogorc

formulebisa da niSnebisaTvis miweril mniSvnelobebs, aseve ewodebaT

interpretacia. formaluri Teoria dausabuTebelia, vidre ara aqvs

interpretacia. SeiZleba agreTve adre gamomuSavebul Sinaarsian Teorias

mieniWos axalis azri da axli interpretacia.

interpretaciis klasikuri magaliTia - sinamdvilis fragmentis povna,

romlis Tvisebebi aRiwereboda lobaCevskis geometriiT (uaryofiTi

simrudis zedapirebi). interpretacia gamoiyeneba upiratesad ufro

abstraqtul mecnierebebSi (logika, maTematika).

_____ ∙ _____

60

miRebulia mecnieruli codnis sistematizaciis Semdegi meTodebis

gamoyofa.

klasifikacia _ es aris Sesaswavli obieqtebis simravlis dayofis

meTodi qvesimravleebad mkacrad dafiqsirebuli msgavsebebisa da

gansxvavebebis safuZvelze. klasifikacia - informaciis empiriuli masivis

organizaciis wesia. klasifikaciis mizania sistemaSi nebismieri obieqtis

adgilis gansazRvra. amiT obieqtebs Soris zogierTi kavSirebis

arsebobis dadgena. klasifikaciis kriteriumis mflobeli subieqti

Rebulobs cnebebisa da obieqtebis mravalsaxeobaSi orientirebis

SesaZleblobas.

arCeven bunebriv da xelovnur klasifikaciebs Tvisebebis

arsebiTobis mixedviT, romelic ideba mis safuZvelSi.

tipologizacia _ es aris obieqtebis romelime Sesaswavli

erTobliobis gayofis meTodi gansazRvruli Tvisebebis mqone

mowesrigebul da sistematizirebul jgufebad idealizebuli modelis an

tipis daxmarebiT (idealuris an konstruqciulis). tipologizacias

safuZvlad udevs cneba aramkafio simravleTa Sesaxeb, e.i. mkafio

sazRvrebis armqone simravleTa Sesaxeb, roca elementebis gadasvla

simravlis kuTvnilebidan arasimravlis kuTvnilebaSi xdeba TandaTan, ara

mkveTrad e.i. romelime sagnobrivi sferos elementebi miekuTvnebian mas

mxolod kuTvnilebis garkveuli xarisxiT.

tipologizacia tardeba arCeuli da konceptualurad dasabuTebuli

kriteriumis (kriteriumebis) mixedviT, an empiriulad aRmoCenili da

Teoriulad interpretitebuli safuZvliT (safuZvlebiT), rac saSualebas

iZleva, garCeul iqnas Sesabamisad Teoriuli da empiriuli

tipologizaciebi.

klasifikaciisa da tipologizaciis kavSiri da gansxvaveba:

klasifikacia iTvaliswinebs TiToeuli elementisaTvis (obieqtisaTvis)

garkveuli adgilis povnas jgufSi (klasSi) an Tanmimdevrobis rigSi,

sazRvrebis mkafio gavlebisas klasebs Soris an rigebs Soris (erTi

calke aRebuli elementi ar SeiZleba erTdtoulad ekuTvnodes

sxvadasxva klasebs (rigebs), an saerTod ar Sediodes romelime maTganSi,

amasTan iTvleba, rom klasifikaciis kriteriumi SeiZleba iyos

SemTxveviTi, xolo tipologizaciis kriteriumi yovelTvis arsebobrivia.

_____ ∙ _____

61

rogorc empiriul, ise Teoriul kvlevaSi gansakuTrebul rols

TamaSobs mecnierebis ena, romelmac aRmoaCina rigi Taviseburebani

Cveulebrivi Semecnebis enasTan SedarebiT.

arsebobs ramdenime mizezi, romelTa gamoc Cveulebrivi ena aRmoCnda

arasakmarisi mecnieruli kvlevis obieqtebis aRsawerad:

misi leqsika ar iZleva saSualebas, dafiqsirdes informacia

adamianis uSualo praqtikuli moRvaweobis sferodan gamomavali da

misi Cveulebrivi Semecnebis obieqtebis Sesaxeb;

Cveulebrivi enis cnebebi gamoirCevian bundovanebiTa da

mravalmniSvnelovnebiT;

Cveulebrivi enis gramatikuli konstruqciebi ewyoba stiqiurad,

Seicaven Tavis TavSi istoriul daSrevebas.

zust da adekvatur enaze moTxovnam mecnierebis ganviTarebis

msvlelobaSi Seqmna specialuri terminologia. amasTan erTad enobriv

saSualebaTa srulyofis aucileblobam ganapiroba mecnierebis

formalizebuli enebis gaCena.

mecnierebis enis Taviseburebani:

cnebaTa sicxade da erTmniSvnelovneba;

mkafio wesebis arseboba, romlebic gansazRvraven amosavali

terminebis mniSvnelobas;

kulturul-istoriuli daSrevebebis arseboba.

mecnierebis enaSi ansxvaveben obieqtur enas da metaenas.

obieqturi (sagnobrivi) ena _ es aris ena, romlis gamoTqmebic

miekuTvneba obieqtebis romelime sferos, maT Tvisebebsa da

urTierTobebs, magaliTad, meqanikis ena aRwers materialuri sxeulebis

meqanikur moZraobebs da maT Soris urTierTqmedebas; ariTmetikis ena

laparakobs ricxvebis Sesaxeb, maTi Tvisebebis Sesaxeb, ricxvebze

operaciebis Sesaxeb; qimiis ena - qimiuri nivTierebebisa da reaqciebis

Sesaxeb da a.S. saerTod nebismieri ena Cveulebriv gamoiyeneba, uwinares

yovlisa, imisaTvis, raTa laparaki iyos raRac araenobrivi obieqtebis

Sesaxeb da am TavlsazrisiT ToToeuli ena warmoadgens obieqturs.

metaena - es aris ena, romelic gamoiyeneba sxva enis - ena-obieqtis

Sesaxeb msjelobis gamoxatvisTvis. metaenis saSualebiT swavloben ena-

obieqtis gamoxatvis struqturas, mis gamosaxviT Tvisebebs, mis

urTierTobas sxvasTan da a.S. magaliTi: inglisuri enis

saxelmZRvaneloSi rusebisaTvis rusuli ena warmoadgens metaenas, xolo

inglisuri - obieqt-enas, amasTanerTad mecnierul SemecnebaSi enobriv

62

saSualebaTa srulyofis aucileblobam ganapiroba mecnierebis

formalizebur enaTa gaCena.

samecniero terminologia - es aris zusti, erTaderTi mniSvnelobiani

sityvebis erToblioba mocemuli mecnieruli disciplinis CarCoebSi.

samecniero terminologiis safuZvels Seadgens mecnieruli

gansazRvrebebi.

gamoyofen ,,gansazRvrebis“ terminis or azrs:

1. gansazRvreba - aris operacia, romelic iZleva saSualebas,

gamoiyenos romelime sagani sxva sagnebs Soris, erTmniSvnelovnad

gamorCeul iqnas igi maTgan; es miiRweva mxolod da mxolod am

sagnisaTvis damaxasiaTebel niSanze miTiTebis gziT -

(ganmasxvavebel niSanze) (magaliTad, sworkuTxedebis klasidan

kvadratis gamosayofad mieTiTeba iseTi niSani, romelic axasiaTebs

kvadrats da ar axasiaTebs sxva sworkuTxedebs, rogoricaa

gverdebis toloba);

2. gansazvreba - aris logikuri operacia, romelic izleva saSualebas,

dazustdes, daformirdes erTi enobrivi gamonaTqvamebis azri meore

enobrivi gamonaTqvamebis daxmarebiT (magaliTad, desetina - es 1,09

heqtris toli farTobia - ramdenadac adamianisaTvis gasagebia

gamoTqmis ,,1,09ha“ azri, misTvis gasagebi xdeba sityvis ,,desetrina“

azri.

romelime sagnis ganmasxvavebeli daxasiaTebis momcemi gansazRvreba

aris realuri. gansazRvrebas, romelic xsnis, azustebs an aformirebs

erTi enobrivi gamonaTqvamebis azrs meoreTa daxmarebiT, ewodeba

nominaluri. es ori cneba ar mgamoricxavs erTmaneTs. gamonaTqvamis

gansazRvreba SeiZleba iyos erTdorulad Sesabamisi sagnis

gansazRvrebac.

nominaluri:

cxadi (klasikuri da genetikuri an induqtiuri);

konteqstualuri.

mecnierebaSi gansazRvrebebi TamaSoben arsebiT rols. gansazRvrebis

mocemiT Cven vRebulobT SesaZleblobebs rigi SemecnebiTi amocanebis

amosaxsnelad, romlebic dakavSirebulia, jer - erTi, saxeldebisa da

gamocnobis procedurebiT. am amocanebs ekuTvnis:

ucnobi enobrivi gamonaTqvamis azris aRdgena cnobili da ukve

gaazrebuli gamonaTqvamebis daxmarebiT (gansazRvrebaTa

maregistrirebeli);

63

terminebis dazusteba da erTdroulad, gansaxilveli sagnis

erTmniSvnelovani daxasiaTebis gamomuSaveba (gansazRvrebaTa

damzustebeli);

samecniero brunvaSi axali terminebis an cnebebis Semotana

(gansazRvrebaTa mapostulirebeli).

meorec, gansazRvrebebi iZlevian daskvniTi procedurebis agebis

SesaZleblobas. gansazRvrebebis wyalobiT sityvebi iZens sizustes,

sicxades da erTmniSvnelobas.

amasTan erTad gansazRvrebaTa mniSvnelobebis gazviadeba ar Rirs.

gasaTvaliswinebelia, rom isini ar asaxaven gansaxilveli sagnis mTel

Sinaarss. mecnieruli Teoriis faqturi Seswavla ar daiyvaneba

gansazRvrebaTa jamis dauflebaze.

64

leqcia 12_13

— samxedro teqnikis gamocdebi dedamiwaze, rogorc Semecnebis meTodi.

— kosmosuri samxedro teqnikis gamocda, rogorc Semecnebis meTodi.

eqsperimenti, es aris samxedro teqnikis sacdeli an Seriuli

nimuSebis maxasiaTeblebis gansazRvra taqtikur-teqnikur moTxovnebTan

maTi Sesabamisobis dadgenis mizniT. sacdeli nimuSebis gamocdebi iyofa

winaswar (saqarxno) da mimReb (uwyebaTaSorisi da saxelmwifo)

uwyebaTaSorisi gamocdebi warmoadgens mimRebs nimuSis Semadgeneli

nawilebisTvis da win uswrebs nimuSis winaswari gamocdebi mTlianobaSi,

saxelmwifo gamocdebi (poligoni, sajariso) organizdeba damkveTis mier

da tardeba SeiaraRebaze samxedro teqnikis miRebis SesaZleblobis

gansazRvris mizniT. warmoebaSi tardeba: nimuSis misaReb-Casabarebeli

gamocdebi - nakeTobis TiToeuli partiidan (mowmdeba ZiriTadi

maxasiaTeblebi) periodulad warmoebidan garkveuli vadis gamoSvebis

(ufro sruli Semowmeba), tipiuri - konstruqciaSi an samxedro teqnikis

warmoebis teqnologiaSi cvlilebebis Setanis Semdeg.

magaliTebi msoflio da upiratesad qarTuli gamocdebis mixedviT.

65

leqcia 14

kvleviTi, sameTauro-saStabo, operatiul-taqtikuri da taqtikuri

swavlebebi da gaangariSebebi

sajariso, brZaneba-saStabo an specialuri swavleba, romlis mizania

Semowmeba samxedro xelovnebis Teoriisa da praqtikis axali sakiTxebis

dazusteba. sakvlev (sacdel) swavlebaze SeiZleba gadawydes Semdegi

amocanebi: SearaRebisa da samxedro teqnikis brZolaSi gamoyenebis ufro

efeqturi wesebis Zieba da dasabuTeba, momzadeba da sabrZolo operaciis

Catareba; Tavisi jarebis (Zalebis) sabrZolo SesaZleblobebis Sefaseba

da Semowmeba; wesdeba dokumentebis proeqtebis debulebebis, jarebis

(Zalebis) axali organizaciul-saStato struqturisa da marTvelobis

organoebis Semowmeba; SeiaraRebis axali sistemebisa da samxedro

teqnikis sabrZolo SesaZleblobebis, jarebis (Zalebis) da iaraRis

marTvis Semowmeba. sacdeli swavlebebi tardeba jarebSi (flotebze),

xolo kvleviTi, garda amisa - samxedro akademiebSic, sabrZolo

gamoyenebis centrebSi, samxedro institutebSi. sakvlev (sacdeli)

swavlebis momzadebisa da qvedanayofisa, iniSneba swavlebis

xelmZRvanelis TanaSemwe kvlevis mixedviT (ormxriv swavlebebze - orive

mxareze), sakvlevi jgufi (jgufebi), xolo swavlebis mixedviT

Cveulebrivi dokumentebis garda, muSavdeba kvlevebis oraganizaciisa da

Catarebis gegma.

operatiul-taqtikuri gaangariSebebi

operatiul-taqtikuri gaangariSebebi - es aris gamoTvlebi, romlebic

tardeba gaerTianebebis, samxedro nawilebisa da samimosvlo gzebis

qvedanayofebis SeerTebis sasamsaxuro sabrZolo SesaZleblobebis

maCveneblebis gansazRvris daCrqarebis mizniT. ZiriTad operatiul-

taqtikur gaangarisebebs miekuTvneba: gaangarisebebi sakuTari jarebis

(Zalebis) SesaZleblobebis, operatiuli da taqtikuri simWidroveebis

gansazRvraSi, ZalTa da saSualebaTa drois Tanafardobebi, romelic

aucilebelia gadasaadgileblad, sawyisi raionis, adgilis sainJinro

mowyobilobis dasakvirveblad, sabrZolo amocanebis Sesasruleblad da

sxva; damarcxebis saSualebaTa saWiro raodenobis gaangariSebebi

radiaciuli da qimiuri garemos, rRvevebis, CaZirvis xanZrebis, jarebis

(ZalTa) SesaZlo danakargebis prognozirebaSi, marSis, jarebis gadayvanis

da sxva operatiul-taqtikuri gaangarisebebi. es gaangariSebebi tardeba

66

saangariSo da sacnobaro cxrilebis, grafikebis, nomogramebis,

saangariSo saxazavebi, martivi gamoTvliTi saSualebebis gamoyenebiT,

xolo ufro saeWvo - egm-is daxmarebiT.

sakomendanto-saStabo swavleba

meTaurTa, Stabebis, jarebis (Zalebis) ufrosebis specformirebebis

jarebis (Zalebis) marTvis samsaxurebis erToblivi swavlebis forma.

sakomando-saStabo swavlebis arsi imaSi mdgomareobs, rom moswavleebi

konkretul ganviTarebad garemo pirobebSi asruleben funqcionaluri

valdebulebebis mTel kompleqss qvedanayofebis (formirebebis) marTvaSi

marTvis oragnoebis SemadgenlobaSi, sakomando-saStabo swavleba, rogrc

wesi, tardeba adgilze (zogjer ruqebze) nawilebis, formirebebis,

Stabebis zurgis da samoqalaqo dacvis jarebis samarTveloebiT,

umaRlesi saswavlo dawesebulebebis maswavlebebiTa da msmenelebiT

Temebze, romlebic moicavs sabrZolo da samobilizacio mzadyofnis

operaciebis momzadebisa da Catarebis sakiTxebs, maT Soris smaSvelo

samaSvelo sakiTxebs gasangebo situaciebis likvidaciaSi, maTi

yovelmxrivi uzrunvelyofis da marTvis sxva sakiTxebs, operatiul-

taqtikuri gaangariSebebi SeiZleba Catardes rogorc erTmxrivi an

ormxrivi, erTxarisxiani an mravalxarisxiani, mxolod marTvelobis

oraganoebiT an jarebiT (ZalTa), formirebebis CabmiT, romlebTanac am

SemTxvevaSi tardeba swavlebebi operatiul-taqtikuri gaangariSebebis

Canafiqris Sesabamisad.

67

leqcia 15

samxedro mecnierebis kvlevebSi istoriuli meTodis da samxedro

sociologiis roli

istoriuli meTodi _ socialuri kvlevebis meTodia, romelic Tavis

TavSi moicavs xerxebs, saSualebebsa da teqnikas, romlebsac iyeneben

istorikosebi pirvelwyaros teqstebis Seswavlisa da

interpretaciisaTvis da sxva mtkicebulebaTa ZiebisaTvis, maT Soris

arqeologiuri mtkicebulebebisaTvis, romlebsac iyeneben kvlevisaTvis,

aseve istoriul movlenaTa gadmocemisaTvis.

istoriuli meTods da istoriuli faqtebisa da movlenebis asaxvis

svxdasxva wesebis seswavlas ewodeba istoriografia. istoriul

(istoriko-kritikul) meTods aqvs mniSvneloba istoriis dawerisaTvis,

mizez-Sedegobrivi kavSirebis asaxvisaTvis, warsulis movlenebis

aRdgenisaTvis.

meTodologia

istoriuli meTodis meTodologia koncentrirebulia istoriul

movlenaTa namdvilobis gansazRvraze, romelTac asaxva hpoves uZveles

teqstebSi. istoriuloba ewinaaRmdegeba movlenaTa miTologiur asaxvas

da warmoadgens dokumentirebul istorias. istoriuli meTodis

gamoyenebis sakvanZo mizani mdgomareobs imaSi, rom moZebnil iqnas

realuri faqtebi, damtkicdes maTi namdviloba, istoriuloba an

istoriulobis arseboba.

pirveli oTxi sakiTxi aformebs ufro maRal kritikul analizs,

mexuTe sakiTxi - es aris ufro dabali kritikuli analizi, mTlianobaSi

es sakiTxebi aformeben garegan kritikas. meeqvse da ukanaskneli sakiTxi

pirvelwyaros Sesaxeb aris Siangani kritika. mTlianobaSi yvela sakiTxi

cnobilia rogorc pirvelwyaroebis kritikuli analizi.

r.j. Seiferi garegani kritikis sesaxeb gamoTqvamda mosazrebas, rom

zogjer amboben - am funqcias aqvs negatiuri mniSvneloba,ubralod icavs

mtkicebulebebisgan; maSin rodesac ,,Sinagan kritikiasaqvs dadebiTi

mniSvneloba, karnaxobs ra, rogor iqnas gamoyenebuli pirvelwyaros

Semowmeba mtkicebulebebis namdvilobaze“.

wyaros Seswavlis zogadi wesi

istoriuli meTodis erT-erTi mkvlevari lui gotSalki, RniSnavs, ra

pirobebs, romelTa dros ramdenime dokumenti SeiZleba CaiTvalos

68

absoluturad sandod, adgens zogad wess. mocemuli wesi gvauwyebs, rom

TiToeuli konkretuli dokumentisaTvis namdvilobis dadgenis

(idenTifikaciis) procesi unda Catardes calke avtoris simarTlisagan

(avtoritetisagan) damoukideblad. amasTan, mtkicebulebebis yoveli

nawili unda Sefasdes cal-calke.

samxedro sociologia

samxedo sociologia warmoadgens sakmaod viwro dargobriv

disciplinas, misi ganviTarebisa da sociologTa farTo wris yuradRebis

mipyrobis mTavar dabrkolebaTa Soris pirvel rigSi aucilebelia,

dasaxeldes samxedro organizaciis daxuruli da konservatiuli

xasiaTi. mecnier-mkvlevarTa misadgomoba samxedro nawilebSi SezRudulia

saidumloebis gansakuTrebuli reJimis ZaliT; amitom sistematiuri

reprezentatiuli kvlevebis Catarebis SsaZlebloba aqvT mxolod

Tanamdebobis pirebsa da sauwyebo organizaciebs. garda amisa,

SeiaraRebuli Zalebis problemebi sazogadoebas aRelvebs naklebad,

vidre, magaliTad, amerikis SeerTebul StatebSi, izrailSi, did

britaneTSi, safrangeTsa da sxva dasavleTis qveynebSi, romlebic amJamad

aqtiurad monnnawileoben arasamxedro tipis SeiaraRebul konfliqtebsa

da operaciebSi.

samxedro sociologiaSi aqtualuria sakiTxi imis Sesaxeb, CaiTvalos

Tu ara samxedro samsaxuri Cveulebriv profesiad Tu cxovrebis

gansakuTrebul wesad. miuxedavad samxedro samsaxuris institucionaluri

safuZvlebis _ patriotuli faseulobebis, rwmenis, istoriuli

tradiciebis arsebobisa, Tanamedrove SeiaraRebuli Zalebi

orientirebulia sabazro, ekonomikur principebze: bevri axalgazrda

adamianisaTvis sakontraqto samsaxuri ganixileba, uwinaresad yovlisa,

rogorc stabiluri Rirseuli Semosavlis, ufaso cxovrebis, SeRavaTebisa

da socialuri garantiebis wyaro. cnobilma amerikelma samxedro

sociologma - Carlz moskosma pirvelma miaqcia yuradRba samxedro

samsaxuris cvalebad xasiaTs, romelic transformirdeba socialuri

institutidan movaleobisa da Rirsebis cnebebiT saxefunqcionirebis

sabazro meqanizmebiT.

magram sociologebi aRniSnaven, rom samxedro profesia ganuyofelia

samxedro kulturisagan romlis qveSac igulisxmeba samxedro

mosamsaxureTa subkultura cxovrebis wesis CaTvliT, faseulobebisa da

normebis nakrebi, ena, ritualebi, simboloebi, materialuri, mxatvruli

kultura, xelovneba. samxedro kultura formirdeba mizanmimarTulad

69

saxelmwifosa da SeiaraRebuli Zalebis mier samxedro samsaxurisa da

samxedro mosamsaxureTa saomari identobis sulieri safuZvlebis

formirebis mizniT.

samxedro mosamsaxureTagan mosalodnelia iseTi qceva, cxovrebis

stili da azrovnebis stili, romlebic iTvaliswineben mZlavr

identifikacias Tavis profesiul jgufTan, samxedro valisadmi

erTgulebas aramarto samsaxuris dros, aramed yoveldRiur cxovrebaSi.

ufro metic, „movaleobis“ terminebSi samxedro samsaxuri aRiwereba

zogadsamxedro wesdebebiT, rac miuTiTebs mis sakralur xasiaTze.

70

kompiuteruli uzrunvelyofa – m. xorxeli; g. qoriZe; s. maisuraZe

pasuxismgebeli gamocemaze – v. okmelaSvili